Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 24. oktobris - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Jean-Paul Gauzčs (A6-0366/2007)

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Var pamatoti uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu, kas ieteikta otrajam lasījumam (Padomes kopējā nostāja), veicinās tiesiskās drošības stiprināšanu dalībvalstīs gan attiecībā uz fiziskām, gan juridiskām personām. Ir labi zināms, ka minēto dokumentu izsniegšana ir nopietns jautājums, kas būtiski ietekmē gan tieslietu procesu, gan civilās un komerciālās attiecības. Uzskatu, ka Eiropas Parlamenta ieteikums saskan ar centieniem veidot kvalitatīvu tiesisko regulējumu Kopienas līmenī.

- Ziņojums: Adina-Ioana Vćlean (A6-0381/2007)

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Saistībā ar EK un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nolīgumiem par atpakaļuzņemšanas un īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu, kas jāapstiprina Eiropas Parlamentam, manuprāt, ciktāl šiem nolīgumiem ─ tāpat kā līdzīgiem nolīgumiem ar Rietumbalkānu valstīm ─ ir nozīme vispārējā tiesiskuma stiprināšanā un cīņā pret noziedzību, nelegālās migrācijas jautājumi pirmkārt ir risināmi ar ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem. Turklāt es gribētu uzsvērt vēl kādu svarīgu faktoru, kas minēts attiecīgajos ziņojumos, proti, ka šo nolīgumu noslēgšana radīs ievērojamu finansiālo slogu Maķedonijai un citām Rietumbalkānu valstīm. Ņemot vērā šo valstu ekonomisko situāciju, ir ļoti svarīgi, lai Kopiena sniegtu atbilstīgu un efektīvu palīdzību, it īpaši finansiālā veidā.

- Ziņojums: Adina-Ioana Vćlean (A6-0383/2007)

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Es atceros, kā 60. gadu sākumā pastāvēja savstarpējas vīzu prasības toreizējās Eiropas Kopienas valstu iedzīvotājiem un bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas pilsoņiem. Drīz pēc tam šīs vīzu prasības tika atceltas.

Tas nozīmēja, ka to septiņu valstu iedzīvotāji, kas joprojām ietilpa toreizējā Dienvidslāvijā, varēja brīvi ceļot lielākajā daļā Eiropas. Šāda situācija joprojām pastāv tikai ES dalībvalstī Slovēnijā un kandidātvalstī Horvātijā. Visu pārējo teritoriju, arī kandidātvalsts Maķedonijas, iedzīvotāji kopš 1992. gada ir atšķirti no ES dalībvalstīm. Kopš tā laika ir izaugusi jauna paaudze, kam praktiski nav bijis iespēju izbraukt ārpus savas valsts. ES valstu vēstniecībās Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē, piemēram, ir izlikti lieli paziņojumi, kuros uzskaitītas daudzas stingras prasības. Tās izpildīt ir viegli tikai kriminālnoziedzniekiem, bet ne studentiem, zinātniekiem vai žurnālistiem.

Es atbalstu piekļuves uzlabošanu attiecībā uz šīm grupām no 2008. gada, kā arī vīzas nodevas samazināšanu līdz 35 eiro. Pretēji dažiem citiem manas grupas deputātiem, biometriskās uzskaites ieviešanu es neuzskatu par iemeslu, lai atteiktos no šiem uzlabojumiem. Gribu izteikt nožēlu par „nosacīto pārdošanu” saistībā ar atpakaļuzņemšanas politiku, kas pietiekami negarantē attiecīgo bēgļu drošību.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0393/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Par spīti aizkavētajai rīcībai, Solidaritātes fonda mobilizācija, lai palīdzētu Vācijas un Francijas (La Réunion) iedzīvotājiem, kas tika cietuši attiecīgi janvāra un februāra dabas katastrofās, pierāda šī fonda nozīmi un svarīgumu attiecībā uz palīdzību dalībvalstīm.

Paturot prātā strupceļu, kādā ir nonākusi Padome attiecībā uz lēmumu par Komisijas ierosinājumu uzlabot šo fondu, mēs gribētu atkārtot, ka ir jāturpina aizstāvēt pretendēšanas tiesības saistībā ar reģionālajām dabas katastrofām. Eiropas Parlaments jau agrāk ir apstiprinājis, ka „ESSF līdzdalībai arī turpmāk jābūt iespējamai, pat ja katastrofas, kaut nopietnas, nesasniedz prasīto minimālo līmeni, un ka īpašos apstākļos palīdzība jāsniedz, ja konkrētā reģiona lielākā iedzīvotāju daļa ir tādas katastrofas upuri, kurai ir nopietnas un ilgstošas sekas saistībā ar dzīves apstākļiem“.

Ir ļoti svarīgi arī ņemt vērā Vidusjūras reģiona dabas katastrofu īpašās iezīmes, piemēram, sausuma periodus un ugunsgrēkus ─ it īpaši attiecībā uz laika ierobežojumiem un piemērotajām darbībām ─, kā arī lielāka mēroga finansiālas palīdzības iespēju „kohēzijas” valstīm un „konverģences” reģioniem katastrofas gadījumā. Ir jāizvērtē arī iespējamā ES lauksaimniecības katastrofu fonda izveidošana.

- Ziņojums: Gianluca Susta (A6-0403/2007)

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) F. Castex balsoja par G. Susta ziņojumu par Protokolu, ar kuru groza Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums).

Francijas deputāti no Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas uzskata, ka šī panāktā vienošanās ir svarīgs solis uz priekšu, ļaujot valstīm ražot nepatentētos medikamentus un eksportēt tos uz nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, kurām pašām nav iespēju ražot šīs zāles.

Pēc Sociāldemokrātu grupas Francijas deputātu domām, šis ziņojums sniedz vērtīgu ieguldījumu, risinot sabiedrības veselības problēmu, kas neapšaubāmi raisa nopietnas bažas.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju par protokolu, ar ko groza TRIPS un zāļu pieejamības nolīgumu, jo esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā funkcija, veicinot visu trešās pasaules iedzīvotāju sabiedrības veselības aprūpi un piekļuvi zālēm. Šis protokols ir solis pareizā virzienā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Izmaksas, kas saistītas ar farmācijas nozares „intelektuālā īpašuma” aizsardzības standartu ieviešanu jaunattīstības valstīs, ir zināmas jau sen.

Jau sen ir ticis norādīts un brīdināts par dramatisko un nepieņemamo situāciju, ko šajās valstīs izraisījusi „intelektuālā īpašuma tiesību” attiecināšana uz veselības aprūpes jomu, it īpaši saistībā ar cīņu pret tādām slimībām kā malārija, HIV/AIDS un tuberkuloze.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir iespēja, ko palaida garām šī Parlamenta deputātu vairākums, ─ savu pilnvaru robežās rīkoties atbilstīgi humānisma principiem un nepārprotami cīnīties par tādu politiku, ar kuras palīdzību atcelt intelektuālā īpašuma tiesības farmācijas nozarē.

Slēpjoties aiz nostājas, ka sarunas par šo protokolu, visticamāk, būs ļoti grūtas, šī Parlamenta vairākums ir parakstījis Padomei tukšu čeku, jo šādi nenoteikti ieteikumi var veicināt tikai pašreizējās situācijas turpināšanos, radot finansiālus un tiesiskus šķēršļus, kuru dēļ valstīm ar mazākiem resursiem nebūs piekļuves tiem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem, kādi radīti šai jomā.

Mums derdzas fakts, ka šīs necilvēcīgās politikas dēļ ieguvēji būs daudznacionālie farmācijas uzņēmumi, kas joprojām gūs pasakainu peļņu uz daudzu dzīvību rēķina.

EN- Ziņojums: Richard Corbett (A6-0354/2007)

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētājas kundze! Atbilstīgi balsojumam, Parlaments ir nolēmis, ka ir vajadzīgas gan tā plenārsēžu rakstiskas stenogrammas, gan plenārsēžu audiovizuāli ieraksti. Tas neapšaubāmi ietekmēs budžetu, un es aicinātu Prezidiju izvērtēt situāciju, ieviest vajadzīgās izmaiņas budžetā vai nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem, ja tas vēlas, lai komiteja vēlreiz pārbauda šo jautājumu.

Ņemot vērā lielo deputātu vairākumu šajā jautājumā, man tomēr ir aizdomas, ka Parlamenta griba ir diezgan skaidra, tāpēc man šķiet, ka piemērotākais būtu pirmais rīcības variants.

  Graham Booth (IND/DEM), rakstiski. − Visu debašu ierakstu saglabāšana un publiskošana varētu stimulēt eiroskepticismu. Taču šāda pieeja ļautu Eiropas Savienībai arī lepoties ar lielāku pārredzamību, lai gan patiesībā demokrātijas vairošanā tā reāli darīs visai maz, jo tiesību aktus Eiropas Parlaments nevar ierosināt, un Komisijai ir iespējams to ignorēt. Tiesību aktu izstrādi Eiropas Savienībā ierosina neievēlēta Komisija, kas nepiedāvā nekādu pārredzamību.

Iespēja nedēļas laikā izdarīt labojumus runās (grozījums Nr. 4) bija labi domāta un pasargātu deputātus no kļūdām, taču nedēļu ilga jaunāko ES ziņu kavēšanās, iespējams, traucētu brīvajai presei informēt sabiedrību. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. − Visu debašu ierakstu saglabāšana un publiskošana varētu stimulēt eiroskepticismu. Taču šāda pieeja ļautu Eiropas Savienībai arī lepoties ar lielāku pārredzamību, lai gan patiesībā demokrātijas vairošanā tā reāli darīs visai maz, jo tiesību aktus Eiropas Parlaments nevar ierosināt, un Komisijai ir iespējams to ignorēt. Tiesību aktu izstrādi Eiropas Savienībā ierosina neievēlēta Komisija, kas nepiedāvā nekādu pārredzamību.

Es neatbalstu iespēju izdarīt labojumus runās (grozījums Nr. 4), jo stenogrammai ir jāatbilst runātajam. Es pieļauju tikpat daudz kļūdu kā citi. Nedēļu ilga jaunāko ES ziņu kavēšanās, iespējams, traucētu brīvajai presei informēt sabiedrību. Pieņemama varētu būt doma par atsevišķu skaidrojošu piezīmi. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Bruno Gollnisch (ITS), rakstiski. – (FR) R. Corbett ziņojumā ir ieteikts, ka apmēram 10 miljonu eiro gadā ietaupīšanas labad mums vairs nevajadzētu Parlamenta plenārsēžu stenogrammas likt tulkot visās oficiālajās valodās. Debates visās valodās tad būtu pieejamas tikai internetā, audiovizuālu ierakstu formā, tomēr Parlamenta deputātiem būtu iespējams pieprasīt atsevišķu izvilkumu tulkojumu.

Tomēr Eiropā ne visiem ir platjoslas interneta piekļuve, turklāt ir izskanējis ieteikums, ka deputātu pieprasītie tulkojumi nedrīkstētu pārsniegt apmēram trīsdesmit lappuses gadā. Tādējādi R. Corbett būtībā iesaka ierobežot ES pilsoņu piekļuvi informācijai par darbu, ko veic viņu ievēlētie deputāti, kuru uzdevums ir pārstāvēt savus vēlētājus un aizstāvēt viņu intereses Eiropas Savienībā. Tas ir nepieņemami. Īpaši nepieņemami tas ir tāpēc, ka tajā pašā laikā šī pati iestāde savai propagandai tērē 100 miljonus eiro gadā. Nemaz nerunājot par Komisiju, kas vairāk nekā 200 miljonu tērē tādām būtiski svarīgām darbībām kā plaša pornogrāfisku interneta video pārraidīšana, kas tiek uzskatīta par Eiropas kino popularizēšanu.

Par laimi, vairumā mūsu kolēģu ir uzvarējis veselais saprāts ─ vai drīzāk nāves bailes no elektorāta ─, un daudzvalodība ir saglabāta.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs stingri iebilstam pret ziņojumā pausto ierosinājumu mutiskos ziņojumus stenogrammās atspoguļot tikai oriģinālvalodā.

Eiropas Parlaments vienmēr cenšas īpaši uzsvērt, ka runātāji uzstājas savu Eiropas grupu vārdā un viņu teiktais ir domāts visai Eiropai, taču tajā pašā laikā mēs grasāmies liegt piekļuvi viņu izteikumiem un ierobežot pieejamību, atsakoties no tulkojumiem dažādās valodās.

Ja mēs gribam demokrātiski funkcionējošu ES, mums ir jābūt gataviem par to maksāt. Organizācijai, kas protekcionistiskai lauksaimniecības politikai tērē vairāk nekā 360 miljonus Zviedrijas kronu, ir jāspēj samaksāt 90 miljonus kronu, lai izrādītu cieņu ES pilsoņiem.

Ja tomēr tulkošanas izmaksas nākotnē kļūtu pārlieku lielas, stenogrammās būtu jāiekļauj vismaz runātāja teiktais oriģinālvalodā un tulkojumā angļu valodā.

  Patrick Louis (IND/DEM), rakstiski. – (FR) Francijas deputāti no Neatkarības un demokrātijas grupas balsoja pret R. Corbett ziņojumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 173. panta grozījumiem, kurā paredzēts atteikties no pilnīgas un sistemātiskas Parlamenta debašu tulkošanas.

Debašu publicēšanas būtība, kas vienlīdz attiecas uz tiesu procesiem un politiskām apspriedēm, ir demokrātijas pamatprincipu ievērošana.

Publicēšana ļauj samazināt ideoloģiskus aizspriedumus, patvaļību, pārmērīgu familiaritāti un viltīgus gājienus. Protams, tam pamatā ir pieņēmums, ka ikvienam viņa valodā ir pilnībā pieejami visi publicētie dokumenti, nodrošinot to, ka tie paši vārdi visiem nozīmē vienu un to pašu.

Kurš no eiropiešiem gan spētu pārstāstīt un saprast debates, ja tās būtu veidotas kā savārstījums divdesmit valodās?

Šķiet, ka tas būtu tāpat kā censties izprast tā saucamo „vienkāršoto” līgumu vai mēģināt aizvietot pašreizējo līgumu 400 jaunās klauzulas, jo arī šajā gadījumā, kā redzams, ratifikācijas procesa laikā nav izveidota konsolidēta versija.

Saskaroties ar aizvien lielāku atturību no dalībvalstu iedzīvotāju puses, Eiropas Savienība, šķiet, nav spējīga demonstrēt neko citu kā vien neskaidrību, falsifikāciju un noklusēšanu.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) Parlamenta sekretariāta lēmums turpmāk vairs neatspoguļot plenārsēžu debates visās valodās 2006. gadā palika nepamanīts. Tagad Parlaments šo lēmumu ir atcēlis. Es piekrītu, ka pārāk daudz laika un naudas tiek tērēts, debates un dokumentus tulkojot divdesmit trijās ES oficiālajās valodās. Žēl, ka mums netika piedāvāts kompromisa risinājums, paredzot debašu tulkošanu angļu un franču valodā, lai papildus audiovizuālajiem datiem sēžu gaita tomēr būtu pieejama arī rakstiski.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Daudzvalodība nenozīmē tikai Eiropas Savienības kultūras daudzveidības izpausmi. Organizācijā, kurā ir apvienojušās suverēnas un neatkarīgas valstis, lai tādējādi ar sadarbības palīdzību nodrošinātu saviem pilsoņiem vislabākās priekšrocības, taču nekādā veidā neatsakoties no brīvu un suverēnu valstu statusa, daudzvalodība nozīmē līdztiesīgu attiecību atzīšanu visu dalībvalstu starpā.

Jau šis iemesls vien būtu pietiekams, lai mēs aizstāvētu šīs daudzvalodības turpmāku pastāvēšanu Kopienas iestādēs. Tomēr ir vēl citi argumenti. Atsakoties no daudzvalodības iekšējā saziņā, tiktu ierobežotas darbības iespējas Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem ir pilnas tiesības izteikties dzimtajā valodā. Savukārt samazinot daudzvalodību mūsu ārējā saziņā, mēs riskējam atsvešināt iestādi, kas ļoti daudz enerģijas tērē Eiropas Savienības tuvināšanai tās pilsoņiem.

Visbeidzot, izteiktajam ekonomiskajam argumentam ir arī ekonomisks pretarguments. Eiropas iedzīvotāju valodu daudzveidība un vairāku valodu prasme būtu jāuzskata par konkurētspējas priekšrocību, nevis par izmaksām.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par R. Corbett ziņojumu par grozījumiem 173. pantā saistībā ar sēžu stenogrammām, lai gan man ir jāizsaka nožēla par vairāku tādu grozījumu pieņemšanu, kuros ieteikts tulkot stenogrammas visās oficiālajās valodās.

Stingrajiem daudzvalodības aizstāvjiem es gribētu ar zināmu devu eifēmisma teikt, ka ir nepatiesi apgalvot, ka bez šī tulkošanas procesa Eiropas Parlaments būtu vienīgā parlamentārā asambleja pasaulē, kuras sēdes un debates netiek tulkotas uz papīra visās attiecīgajās valodās. Tas ir izdomājums tiktāl, ka ir panākta vienošanās ne tikai par daudzvalodu versijas saglabāšanu, bet būs pieejams arī sinhronais tulkojums visās oficiālajās valodās, ko varēs pieprasīt jebkurš Parlamenta deputāts, kā arī plašāka auditorija. Manuprāt, tieši tas ir visbūtiskākais.

Visbeidzot, man ir žēl, ka attiecībā uz piekļuvi dokumentiem Parlaments nav izrādījis ieinteresētību ieņemt mūsdienīgāku nostāju. Daudzvalodību es atbalstu, tūkstoškārt atbalstu. Tomēr es arī turpmāk neatbalstīšu tā saucamo valodu daudzveidības aizstāvēšanu, ja to kā aizbildinājumu izmanto tie, kas atbalsta status quo un atklāti pretojas pārmaiņām.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Es balsoju pret R. Corbett ziņojuma ierosinājumu, un manu rīcību noteica tie paši iemesli, kuru dēļ iepriekš neatbalstīju budžeta ierobežošanu attiecībā uz šī Parlamenta plenārsēžu stenogrammu tulkošanu.

Parlamentā izteiktais vārds ir svēta lieta. Mūsu teiktais veiksmes gadījumā ne tikai nonāk dienas ziņās; tā ir arī daļa no demokrātiska likumdošanas procesa. Padarīt to pieejamu oficiālajās Eiropas Savienības valodās ─ tā nav lieka greznība. Tulkošana ir politiska nepieciešamība, lai uzturētu pareizu arhivēšanas sistēmu, kas beigu beigās nodrošina brīvu piekļuvi informācijai.

Mēs esam pieņēmuši būtisku lēmumu ─ izvēlēties daudzvalodību, un mums ir jārēķinās ar šī lēmuma sekām, nevis jāļauj daudzvalodībai klusītēm izirt. Sevi cienošs parlaments neaizsviež vējā savu tradicionālo arhivēšanas sistēmu. Ja mums ir jātaupa līdzekļi, tad drīzāk būtu jāizvēlas citi budžeta posteņi. Jebkurā gadījumā es palieku pie saviem uzskatiem, ka mūsu prasība pēc daudzvalodības ir neaizstājams veids, kā izrādīt cieņu ES dažādajām kultūrām un valodām, un vienlaikus arī svētība demokrātijai.

- Ziņojums: Sharon Bowles (A6-0327/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kurā pausts atbalsts Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes izveidei saistībā ar Komisijas ierosinājumu uzlabot ES statistikas izstrādi.

- Ziņojums: Ieke van den Burg (A6-0328/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kurā nav vērojamas nekādas pretrunas un kurā ieteikts izveidot Eiropas Padomdevēju komiteju Kopienas statistiskās informācijas politikas jautājumos. Arī Parlamenta pieņemtie grozījumi nodrošinās komitejas efektivitāti un ietekmēs tās nosaukumu un sastāvu.

- Ziņojums: Mario Mantovani (A6-0245/2007)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Šodienas balsojums par M. Mantovani ziņojumu ir svarīgs, jo tas dod stimulu Eiropas mūžizglītības politikai.

Sniedzot pašreizējās situācijas apskatu un analizējot šīs jomas saistību ar darba tirgu, M. Mantovani ziņojums mums kārtējo reizi atgādina par realitāti, kurā esam dzīvojuši jau gadiem ilgi, bet kuras problēmu risināšanai ir pietrūcis stingras un saskaņotas politikas. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi šos jaunos ieteikumus īstenot pēc iespējas drīzāk. Patiesībā es gribētu vērst uzmanību uz to, cik būtiski visā Eiropas Savienības teritorijā ir atzīt un veicināt tolerances izglītību. Tas ir vienīgais veids, kā nepieļaut, lai darba tirgus mobilitātes rezultātā rodas sociāli atstumtas grupas, kuru uzvedība agrāk vai vēlāk kļūst antisociāla.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) F. Castex balsoja par M. Mantovani ziņojumu par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi.

Francijas deputāte no Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas atzinīgi vērtē paredzamo Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi, kas atvieglos darba ņēmēju un studējošo starptautisko mobilitāti, tajā pašā laikā sniedzot darba tirgum nepieciešamo kopīgo atskaites punktu kvalifikācijas līmeņu transponēšanai.

Ierosinājumā ir paredzēts visus kvalifikācijas līmeņus ─ sākot no obligātās izglītības līdz augstākajiem universitātes vai profesionālās apmācības līmeņiem (sākotnējā Komisijas dokumentā bija ietvertas tikai vispārējās izglītības kvalifikācijas) klasificēt atbilstīgi vienam no astoņiem atskaites līmeņiem, kuru pamatā ir zināšanas, spējas un apgūtās prasmes.

F. Castex uzskata, ka EKI būs līdzeklis, kas nodrošinās dažādu dalībvalstu kvalifikāciju salīdzināšanu un vienas valsts kvalifikācijas pielīdzināšanu citas valsts kvalifikācijai, respektējot sertifikācijas sistēmu dažādību un Eiropas Savienībā pastāvošo kvalifikāciju bagātību. Šis līdzeklis arī palīdzēs vienkāršot Eiropas Savienības pilsoņu mobilitāti.

Tagad dalībvalstīm ir pienācis laiks ķerties pie apjomīgā uzdevuma ─ EKI atskaites līmeņu klasificēšanas, lai Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra nepaliktu tikai tukša čaula.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir vērojamas vairākas pretrunas, un mēs esam kritiski noskaņoti pret Eiropas Parlamenta vairākuma pieņemto kompromisu attiecībā uz Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešanu. Tomēr dažādo dalībvalstu kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai ir arī pozitīvi aspekti, kas ir pelnījuši atbalstu.

Tomēr pieņemtajā galīgajā teksta redakcijā ir ļoti jūtams Eiropas Parlamenta ierosinājuma federālisms, jo dalībvalstu dažādo izglītības un apmācības sistēmu pielāgošanai un saskaņošanai ir noteikts konkrēts termiņš, par spīti tam, ka dažus turpmākos gadus sistēma nav saistoša.

Mēs vēlētos uzsvērt, ka izglītības politika ir vienīgi pašu dalībvalstu kompetencē, un tādējādi uzskatām, ka ierosinātā „pielāgošana” ir šī principa pārkāpums.

Par negatīvu mēs atzīstam arī saistību ar Boloņas procesu un izglītības komercializēšanas tendenci, kad būtiska nozīme tiek piešķirta nodarbinātības spējai un kad darba tirgus perspektīva tiek saistīta ar Lisabonas programmu.

  Carl Lang (ITS), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir runa par mūžizglītības kvalifikāciju sertificēšanu Kopienas līmenī. Šāds pasākums ir ārkārtīgi vēlams un noteikti būtu veicināms. Tomēr es neatbalstu šajā dokumentā lietoto internacionālistisko pamatojumu ─ it īpaši, kad iedomājos par pilnīgo sakāvi, ko cietusi Lisabonas stratēģija.

Šajā tekstā ir zināma deva „eiropeānisma” ideoloģijas. Ir rakstīts, ka svētais globalizācijas mērķis ir mūsu vienīgais glābiņš un cerība un ka globalizācija nesīs labumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Pēc manām domām, galēji liberāla globalizācija ir mehānisms, kas iznīcinās tautas gan no ekonomiskā, gan sociālā, gan kultūras viedokļa.

Turklāt ziņojums attiecas tikai uz iespējamo progresu ─ tātad nākotni. Vai šobrīd, kad cenšamies analizēt kļūdas un kaitējumu, ko globalizācija jau nodarījusi mūsu sabiedrībai, mums nevajadzētu palūkoties uz tagadni?

Saskaroties ar šādu aklumu, bezatbildību un neatbilstību, esmu nolēmis balsot pret šo ziņojumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par to, lai tiktu pieņemts ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai.

Eiropas sabiedrības turpmākā attīstība arvien vairāk būs atkarīga no izglītības, zinātniskās pētniecības, jaunrades un tehnoloģijām. Tieši tāpēc ir tik svarīgi atbalstīt mobilitātes veicināšanu visā Eiropas darba tirgū. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveide atvieglos piekļuvi Eiropas darba tirgum.

Referents M. Mantovani savā ziņojumā pamatoti ir norādījis, ka no 2012. gada visiem kvalifikāciju apliecinošajiem sertifikātiem, diplomiem un Europass dokumentiem ir jāatbilst attiecīgajam EKI līmenim. Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra ir izmantojama kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanas atvieglošanai. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi aktīvi atbalstītu dalībvalstis, piemēram, apmainoties ar informāciju par labāko praksi. Sadarbības procesa kohēziju un tā uzraudzību spēj nodrošināt ziņojumā minētā Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras konsultatīvā grupa.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru, lai atvieglotu iegūto kvalifikāciju atzīšanu visā ES teritorijā. Jādomā, ka tādējādi uzlabosies to cilvēku mobilitāte, kuri vēlas strādāt citās dalībvalstīs, jo tiks radīts neitrāls un drošs atskaites punkts dažādo kvalifikāciju salīdzināšanai.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Teorētiski profesionālā kvalifikācija būtu jāatzīst jebkurā citā dalībvalstī un būtu jābūt spēkā tiem pašiem noteikumiem, ko attiecina uz vietējiem darbiniekiem. Tomēr praksē joprojām pastāv atsevišķas problēmas, kas ir jārisina. Piemēram, ja pieredzējušam skolotājam no Austrijas būtu vajadzīgs divus gadus ilgs praktisko mācību periods, lai tādu pašu darbu varētu strādāt Vācijā, tad acīmredzami kaut kas nebūtu kārtībā. Dažās dalībvalstīs darba vietas ļaunprātīgi izmanto ne tikai akadēmiski izglītotu un augsti kvalificētu darbinieku algošanai pēc iespējas lētāk, bet arī šķēršļu radīšanai atsevišķās profesijās.

Nedroši darba nosacījumi, kas sākotnēji bija raksturīgi tikai slikti atalgotām nozarēm, jau ilgu laiku ir novērojami arī attiecībā uz kvalificētiem darbiniekiem. ES nedrīkst turpināt šīs tendences veicināšanu ar „zilās kartes” shēmas palīdzību. Mums ir pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, tikai mums ir jābūt gataviem viņiem maksāt atbilstīgas algas.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Kvalifikācijas ietvarstruktūras izveidošana nozīmē lielāku ES iejaukšanos dalībvalstu izglītības sistēmās, vienādošanu un pielāgošanos iepriekš noteiktiem kvalitātes un izpildes rādītājiem. Tas ir kārtējais paņēmiens, kā izglītību aizvietot ar elastīgu „apmācību”, kas gūta ārpus sociāli organizēta izglītības procesa. Zināšanas tiek aizstātas ar nepastāvīgu, virspusēju apmācību, kas darbiniekiem sniedz tādas prasmes, kādas attiecīgajā brīdī vajadzīgas kapitālam.

Šo kvalifikāciju atzīšanas pamatā būs nevis katras valsts formālās izglītības sistēmas izsniegtas apliecības, bet gan sertifikācijas eksāmeni, ko organizēs darba devēju kontrolētas organizācijas. Tas vēl vairāk padziļinās plaisu starp grādu diplomiem un karjeras veidošanas iespējām.

Dažādu izglītības līmeņu un apmācību formu sasaiste, kuras mērķis ir tādu apmācību, kas gūta pieredzes ceļā, pielīdzināt sistemātiskai izglītībai, nozīmē mēģinājumu pazemināt darba ņēmēju tiesību standartus un cik vien iespējams samazināt visu darba ņēmēju algas.

Ar mūžizglītības un profesionālo kvalifikāciju sertificēšanas sistēmu palīdzību ES cenšas realizēt plašāku mērķi ─ visu izglītību pakļaut tirgus vajadzībām un stiprināt kapitāla rentabilitāti. Tas absolūti neatbilst darba ņēmēju un jauniešu interesēm attiecībā uz izglītību.

Šo iemeslu dēļ mēs balsojam pret šo ziņojumu un Komisijas ierosinājumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Starptautiskā darbaspēka mobilitāte Eiropas Savienībā ir kļuvusi nenovēršama; pēc paplašināšanās tā ir ES-27 ikdienas realitāte. Šīm pārmaiņām līdzi nāk prasība pēc novatoriskākas un elastīgākas izglītības, kas ļaus eiropiešiem būt gataviem integrācijai mūsdienīgā darba tirgū, kurā galvenais priekšnoteikums visām vecuma grupām un visiem sabiedrības slāņiem ir izglītība.

Es balsoju par Mario Mantovani ziņojumu par ierosinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai, jo esmu pārliecināta, ka tas ir vienīgais veids, kā īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus.

Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras pamatā ir astoņi vertikāli līmeņi jeb tā sauktie atskaites līmeņi, ko savukārt veido trīs horizontāli kritēriji ─ zināšanas, prasmes un kompetence, tādējādi nodrošinot cilvēkiem labākas iespējas pēc mācību procesa pabeigšanas integrēties darba tirgū.

Lai Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra darbotos veiksmīgi, tās ieviešanas fāzē dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir ārkārtīgi svarīgi savu sadarbību pamatot savstarpējā uzticībā.

Eiropas darba tirgus struktūra patlaban mainās, un arvien nepieciešamāka kļūst elastīga pieeja izglītībai. Tāpēc Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra dalībvalstīm ir jāizmanto mūžizglītības programmu uzlabošanai. Turklāt gan darba devējiem, gan Eiropas pilsoņiem ir jāsaprot kvalifikāciju praktiskā nozīme. Tādējādi Eiropas Savienībā veidosies lielāka darbaspēka mobilitāte, un ─ pats galvenais ─ tai nebūs šķēršļu.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ekonomikas globalizācija ir jautājums, uz kuru Eiropa vēl nav atradusi skaidru un pārliecinošu atbildi.

Globalizētākas ekonomikas apstākļos ir jābūt gataviem pārmaiņām, un tas nozīmē lielāku mobilitāti.

Kopīgas atsauces shēmas izveidošana dažādu sistēmu kvalifikāciju atzīšanai, salīdzināšanai un pārnesei ir būtiski svarīga, lai varētu attīstīties ārkārtīgi nozīmīgs Eiropas projekta komponents, citiem vārdiem sakot ─ darba ņēmēju mobilitāte, un šajā gadījumā to veicina viņu kvalifikācijas pārnesamība.

Labāka mūsu darbinieku apmācība apvienojumā ar harmonizētu sistēmu viņu zināšanu, prasmju un spēju atzīšanai palielinās viņu mobilitāti un veicinās iekšējā tirgus attīstību.

Prasmīgāki Eiropas darba ņēmēji ir faktors, kas varētu palīdzēt nodrošināt mūsu uzņēmumu labāku funkcionēšanu, vairāk inovāciju un lielāku konkurētspēju.

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0358/2007)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Ir nožēlojami, ka SIS II ieviešana nepārtraukti tiek atlikta. Šajā svarīgajā jautājumā mēs šodien esam pieņēmuši rezolūciju. Mēs esam tik ļoti atpalikuši no grafika, ka ir ļoti svarīgi atrast tādu izeju no situācijas, kas ļautu mums izmantot SIS 1+ tīklu pēc 2008. gada 13. novembra.

Šobrīd ir skaidrs, ka SIS II īstenošanai paredzētie cilvēkresursi un finanšu līdzekļi būs jāsadala uz trim vienlaicīgi izstrādājamiem projektiem ─ SIS II, SISone4all un saziņas infrastruktūras ieviešanu, ekspluatāciju un pārvaldību.

Tāpēc, manuprāt, ļoti liela nozīme būs pareizai ES un dalībvalstu resursu sadalei. Tomēr, ņemot vērā to, cik nozīmīgs šis projekts ir ES drošībai, nav apstrīdams, ka galvenā prioritāte ir SIS II. Mums ir jāpiešķir līdzekļi ES drošībai un saziņas infrastruktūras izstrādei.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai „aizpildītu robu” laikā, kad tiek paplašināta Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas ietver arī Vīzu informācijas sistēmu (VIS), pašreizējā priekšlikuma mērķis ir piedāvāt pagaidu risinājumu, kas novērstu jebkādus pārrāvumus vai iespējamus pārtraukumus, ko varētu izraisīt „jaunās” sistēmas „infrastruktūras” izveides aizkavēšanās. Izmaksas tiktu sadalītas starp Kopienas un dalībvalstu budžetiem.

Mēs vēlētos norādīt, ka šādā gadījumā notiktu SIS elementu paplašināšana un izvēršana, tiem varētu piekļūt jaunas iestādes, tie tiktu savstarpēji saistīti un sistēmā tiktu iekļautas jaunas datu kategorijas (piemēram, datu ieguves pilnvarojums un biometriskie dati).

Esošās sistēmas paplašināšana ievērojami apdraud pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas, jo datubāze papildinātos ar jauniem elementiem, kuriem turklāt varētu piekļūt daudzas iestādes. Nevar pilnībā garantēt šo datu konfidencialitāti, jo ierakstus iespējams saglabāt „uz ilgāku laiku” un nodot trešām valstīm.

Šis būtībā ir mēģinājums saskaņot Šengenas Informācijas sistēmu ar bīstamajiem un nepieņemamajiem pašreizējās drošības ofensīvas mērķiem un ES ārējo attiecību aizvien plašāko integrēšanu Kopienas līmenī, ko mēs nepārprotami noraidām.

  Bairbre de Brún, Jens Holm, Mary Lou McDonald un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs nenoraidām ieteikto pagaidu risinājumu, kas ļautu garantēt SIS 1+ tīkla darbību laika periodā no 2008. gada 13. novembra līdz 17. decembrim. Tomēr mēs nevaram atbalstīt C. Coelho ieteikumu par pārejas noteikumiem EK līguma 67. panta 2. punkta 2. ievilkumā. Tāpēc mēs esam izšķīrušies balsot pret šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Mums jau šobrīd ir lielas problēmas ar organizētajiem noziedzīgajiem grupējumiem un nelegālajiem imigrantiem, kas mēdz pulcēties pierobežas apgabalos, kur viņus aizturēt ir arī vieglāk nekā pilsētās. Abas grupas jau atrodas starta pozīcijās un tūlīt pēc robežu atvēršanas ir gatavas tās šķērsot, lai bez pēdām izgaistu citās valstīs. Uz šo situāciju mums ir jāreaģē, palielinot pārrobežu sadarbību un pastiprinot pārbaudes pierobežas reģionos. Galu galā Šengenas zonas paplašināšanās visām iesaistītajām valstīm nozīmē milzīgu atbildību.

Tādējādi pievienošanās Šengenas zonai nevar būt atkarīga vienīgi no Šengenas Informācijas sistēmas funkcionalitātes, jo, piemēram, Polija, cik zināms, šo aspektu vēl nav sasniegusi. Tā vietā mums ir jābūt pārliecinātiem, ka valstis, kas nākotnē pievienosies Šengenai, spēs nodrošināt efektīvu ES ārējo robežu kontroli, ka darba tirgus aizsardzības vārdā nenotiek pārejas perioda mīkstināšana un ka neturpina pastiprināties diedelēšana. Kamēr tas nav garantēts, nav pieļaujama sasteigta un nepārdomāta paplašināšanās.

Saskaņā ar Frontex aģentūras 2006. gada ziņojumu aizturēšanu skaits pie pašreizējās Šengenas ārējās robežas (galvenokārt Austrijas un Vācijas) joprojām ir daudz lielāks nekā pie ES ārējām robežām, tāpēc ir ļoti jāšaubās, vai paplašināšanās būtu atbalstāma. Patiesībā jautājums ir par to, vai Šengenas zona nebūtu daļēji atceļama, jo īpaši tāpēc, ka Austrijas Iekšlietu ministrijas ziņojums par cilvēku tirdzniecību liecina, ka 50 % nelegālo ieceļotāju Austrijā ir iekļuvuši caur Šengenas robežu ar Itāliju.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − Es nenoraidu ieteikto pagaidu risinājumu, kas ļautu garantēt SIS 1+ tīkla darbību laika periodā no 2008. gada 13. novembra līdz 17. decembrim. Tomēr es nevaru atbalstīt C. Coelho ieteikumu par pārejas noteikumiem EK līguma 67. panta 2. punkta 2. ievilkumā. Tāpēc esmu izšķīries balsot pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Irena Belohorskį (A6-0291/2007)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es atbalstu saprātīgu kompromisu, kas ļautu panākt līdzsvaru starp veselības un vides aizsardzību, no vienas puses, un lauksaimniecisko ražošanu, no otras puses. Tāpēc es balsoju par ziņojumu, ko sagatavojusi slovāku kolēģe Irena Belohorská, atzīta speciāliste vēža slimību profilakses un ārstēšanas jomā. Es izsaku viņai atzinību par šo ziņojumu, kura pamatā ir viņas plašā praktizējošas mediķes pieredze un kurā ir ierosināta līdzsvarota stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai. Uzskatu, ka šis ziņojums dos ieguldījumu efektīvāku pasākumu pieņemšanā, kas ļautu uzlabot plašākas sabiedrības informētību, kā arī veicinās pareizu piemērošanas metožu izstrādi un pakāpenisku pesticīdu izmantošanas samazināšanu lauksaimniecībā.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir sniegt lauksaimniekiem tādu atbalstu, kas stimulētu viņus samazināt mākslīgā mēslojuma izmantošanu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanā savās lauku saimniecībās, tādējādi pakāpeniski veicinot pāreju uz bioloģisko produkciju. Ziņojums varbūt iedvesmos pircējus tirgos un lielveikalos neizvēlēties vienīgi izskatīgākos produktus, bet savas veselības labad priekšroku dot vizuāli mazāk pievilcīgākai, taču veselīgākai bioloģiskajai produkcijai.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Mēs visi vēlamies elpot tīru gaisu un apturēt ledāju kušanu. Tajā pašā laikā, par spīti energotaupības programmām, mūsu vajadzība pēc enerģijas eksponenciāli pieaug. Nedrīkst aizmirst arī Eiropas atkarību no gāzes un naftas importa.

Tāpēc mums ir jāveic ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā un jāpievēršas atomelektrostaciju drošības aspektiem, it īpaši jautājumam par radioaktīvo atkritumu galīgu noglabāšanu. Šādā veidā līdz pat 14 % mūsu enerģijas mēs varētu iegūt no tīriem enerģijas avotiem. Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt arī faktu, ka 32 % mūsu enerģijas nāk no fosilajiem kurināmajiem; šai sfērā ir nodarbināti 300 000 cilvēku, un tā rada ievērojamu vides piesārņojumu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju un atbalstu H. Reul ziņojumu par tradicionālajiem enerģijas avotiem. Es piekrītu referentam, ka mums ir jāpārskata ieguldījumi un jāattīsta tādas tehnoloģijas, kas ļautu palielināt fosilā kurināmā enerģijas ražošanas efektivitāti un samazināt emisijas. Mums ir daudz darāmā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Šodien mēs esam panākuši svarīgu lēmumu par pesticīdu lietošanas stratēģiju. Es balsoju par šo rezolūciju. Mums visiem labi zināms ir fakts, ka gaiss, ko elpojam, ir piesārņots un tāpēc apdraud veselību, un ka pārtika, ko patērējam, ir ražota ar cilvēka veselībai bīstamu ķimikāliju palīdzību. Šādos apstākļos aug mūsu bērni, mūsu nākamā paaudze.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir jāsamazina apdraudējums, ko cilvēka veselībai rada pesticīdi. Tādēļ mums ir jāveic apņēmīgi pasākumi un jādara viss iespējamais, lai rastu vajadzīgo finansējumu. Es atzinīgi vērtēju plānoto aicinājumu dalībvalstīm izstrādāt rīcības plānus un norādīt zonas, kurās pesticīdi tiktu pilnībā aizliegti, kā arī tuvāko 10 gadu laikā ievērojami samazināt to izmantošanu.

  Irena Belohorská (NI), rakstiski. − (PT) Ir labi zināms, ka 2006. gada jūlijā Komisija pieņēma Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un priekšlikumu direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, kā arī ierosināja pieņemt regulu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, cenšoties samazināt pesticīdu lietošanas kopējo risku un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Ar pesticīdu lietošanu saistītie riski jau šobrīd ir samazināti, taču dažās teritorijās, it īpaši valstīs, kur lauksaimniecība ilgu laiku ir bijusi intensīva, augsnē un ūdenī pesticīdu joprojām ir pārāk daudz. Tas nozīmē arī to, ka valstīm ar tradicionālāku lauksaimniecību, piemēram, Portugālei, būtu jāsaņem lielāks atbalsts, lai lauksaimniecisko ražošanu saglabātu mazāk intensīvu.

Tomēr mēs neuzskatām, ka risinājums būtu pesticīdu aizvietošana ar ĢMO. Ķīmisko pesticīdu nevēlamā ietekme uz cilvēka veselību ir labi zināma, bet uz ĢMO būtu attiecināms piesardzības princips, jo to ietekme uz cilvēka veselību vēl nav izpētīta.

Šī Tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu attiecas tikai uz augu aizsardzības līdzekļiem, citiem vārdiem sakot ─ uz viena veida pesticīdiem.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis jaunu direktīvu par pesticīdu ražošanu un lietošanu. Nosacījumi, ar kādiem var tikt atļauta to ķīmisko vielu tirdzniecība, kuras izmanto augu aizsardzības līdzekļu ražošanā, šajā direktīvā ir padarīti stingrāki. Ieguvēji būs Eiropas Savienības iedzīvotāji, viņu veselība un dzīve. Turklāt direktīvā ir precizēti gadījumi, kad var veikt izsmidzināšanu no gaisa. Tajā ir arī ieteikts samazināt pesticīdu izmantošanas apjomu un piešķirt prioritāti neķīmiskām alternatīvām iespējām.

I. Belohorská ziņojumu ir vērts atbalstīt ─ kaut vai tāpēc, ka aplūkoto aspektu klāsts ir ļoti plašs un vienlaikus aktuāls. Nav šaubu, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji vairs nevēlas ik dienas būt saskarē ar toksīniem un lietot piesārņotus produktus. Mūsu iedzīvotāji nevēlas arī izjust kancerogēnu, toksisku vai tādu vielu ietekmi, kurām ir endokrīnos traucējumus izraisošas īpašības. Reaģējot uz šīm skaidri paustajām Eiropas sabiedrības vēlmēm, bija arī jāatbalsta aizliegums lietot pesticīdus sabiedriskās vietās gan pilsētās, gan laukos. Ir jāaizliedz pesticīdu lietošana pansionātu, sanatoriju, rehabilitācijas centru, klīniku un slimnīcu tuvumā. Šāds aizliegums būtu attiecināms arī uz parkiem, sabiedriskajiem dārziem, sporta un atpūtas teritorijām, skolu pagalmiem, bērnu spēļu laukumiem un līdzīgām vietām.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ir svarīgs papildinājums ierosinātajai regulai un direktīvai, par ko šodien ir noticis balsojums pirmajā lasījumā.

Lai gan no 1992. gada līdz 2003. gadam dažas dalībvalstis ir brīvprātīgi pieņēmušas veiksmīgus pasākumus, pesticīdu lietošana Eiropas Savienībā nav mazinājusies un joprojām notiek lielā apjomā, tāpēc Tematiskā stratēģija ir nepieciešama. I. Belohorská ziņojumā kārtējo reizi ir uzsvērta nepieciešamība pesticīdu lietošanas jomā ievērot piesardzības principu.

- Ziņojums: Herbert Reul (A6-0348/2007)

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Ziņojumu par tradicionālajiem enerģijas avotiem un enerģijas tehnoloģiju es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu. Dzīves realitāte spiež ES dalībvalstis gan ES, gan pasaules tirgu kontekstā mainīt savu attieksmi pret enerģiju ─ gan attiecībā uz resursiem, gan enerģijas veidu kopumu, gan energoapgādes drošību.

Es gribētu uzsvērt kodolenerģijas nozīmi, jo šis resursu veids ir drošs, stabils un videi nekaitīgs. Ļoti pārliecinošs ir fakts, ka Vācija ar savām 17 atomelektrostacijām saražo sešas reizes vairāk CO2 piesārņojuma nekā Francija, kurai ir 59 atomelektrostacijas.

Kodolenerģija īpaši svarīga ir tām valstīm, kuras nav bagātas ar tādiem atjaunojamiem enerģijas avotiem kā vējš, saules enerģija, ūdens un biomasa; sevišķi dārga ir biomasas izmantošana. Ārkārtīgi svarīga ir elektrība, un tai jābūt pieejamai ikvienam.

Es balsoju par šo ziņojumu un gribētu uzsvērt, cik svarīgs ir ES atbalsts atomelektrostaciju un citu videi nekaitīgu spēkstaciju celtniecībā.

  Romano Maria La Russa (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, ir nepieciešams precizēt dažus aspektus attiecībā uz jaunās paaudzes kodoltehnoloģiju. Ir vērts atcerēties, ka 1987. gadā pēc atcelšanas referenduma tika slēgtas Itālijas atomelektrostacijas; droši vien tas bija pamatoti, taču tādējādi mēs pakāpeniski esam nonākuši situācijā, kad enerģijas avotu ziņā esam atkarīgi no ārvalstīm.

Tomēr nav šaubu, ka jaunās paaudzes kodoltehnoloģijas ir tīras, drošas un videi nekaitīgas, un tās ir nepieciešamas energoapgādes un klimata pārmaiņu problēmu risināšanai. Tāpēc ir jāpārskata enerģijas veidu kopums, un kodolenerģija, tāpat kā atjaunojamie enerģijas avoti un tīras ogles un gāze, nākotnē palīdzēs samazināt Eiropas atkarību.

Šī iemesla dēļ es balsoju par ceturtās paaudzes atomelektrostaciju celtniecību, kas enerģijas ražošanu ļaus padarīt drošāku un videi nekaitīgāku. Tomēr man joprojām ir šaubas, nopietnas šaubas un bažas, par kodolatkritumu glabāšanu. Iespējams, ziņojuma autori uzskata atkritumu glabāšanas problēmu par atrisinātu, taču, godīgi sakot, es tam nepiekrītu; atkritumu problēma ir ārkārtīgi svarīga, un tās atrisināšanai tuvākajā nākotnē būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi pētniecībā.

Visbeidzot, es uzskatu, ─ vēl tikai trīs sekundes, lūdzu, ─ ka Eiropas energoapgādes drošības labad tuvākajos gados ir jāmaina enerģijas veidu kopums, ņemot vērā pētniecības attīstību un it īpaši jaunu tehnoloģiju izstrādi.

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tāpat kā kolēģi no mūsu delegācijas, es balsoju pret H. Reul ziņojumu, jo mēs neuzskatām kodolenerģiju par drošu vai tīru un neticam jaunās paaudzes atomelektrostacijām un jaunās paaudzes kodolenerģijai.

Ja tiešām ir tiesa ─ un to apliecina ziņojumi un statistika ─, ka kodolenerģijai būs milzīga ietekme CO2 emisiju samazināšanā, tad mums būs ievērojami jāpalielina mūsu atomelektrostaciju skaits. Tas nav ne reālistiski, ne sasniedzami. Šī iemesla dēļ ─ un par šo tematu es izteikšos plašāk, kad runāsim par nākamo ziņojumu ─ efektīvi pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai un arī automašīnu CO2 emisiju samazināšanai būtu labāks veids, kā padarīt Eiropas vidi veselīgāku un pārliecināt citas valstis un kontinentus sekot šim piemēram.

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izlēmuši balsot pret šo ziņojumu, jo neuzskatām to par līdzsvarotu, un, pats galvenais, tajā nav aplūkotas svarīgas problēmas, kas saistītas ar kodolenerģiju.

Mēs arī neuzskatām, ka Eiropas Savienības enerģētikas pētniecības līdzekļi būtu jāizmanto jaunas paaudzes kodola skaldīšanas reaktoru izstrādei.

Mēs šaubāmies par to, vai no fosilajiem enerģijas avotiem iegūtai sintētiskajai degvielai un tādas pašas enerģētiskās izcelsmes ūdeņraža gāzei piemīt ekoloģiskā vērtība, jo neviens no šiem enerģijas avotiem ilgtermiņā nav ilgtspējīgs no vides vai apgādes viedokļa.

Mēs arī uzskatām, ka ilgtermiņā būtu aktīvi jāsamazina fosilo degvielu izmantošana, taču ziņojumā tas nav uzsvērts.

Mūsuprāt, CO2 emisiju samazināšanā liela nozīme varētu būt CO2 uztveršanai, taču par galveno mērķi būtu jāizvirza citi enerģijas taupīšanas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas attīstības veicināšanas pasākumi, kas ilgtermiņā dotu ilgtspējīgāku rezultātu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šim ziņojumam ir vairāki pozitīvi aspekti, tostarp tajā ir atzīta tradicionālo enerģijas avotu nozīme un nepieciešamība tos izmantot enerģijas ražošanā, pavērtas iespējas rekonstruēt kodolu skaldīšanas enerģijas jomu un aicināts atcelt ierobežojumus attiecībā uz jaunām ogļu spēkstacijām.

Ir pavērtas arī iespējas reorganizēt ogļu ieguvi un pausts aicinājums uz starptautisku sadarbību, arī ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Turklāt ir uzsvērta iekšējo resursu nozīme, un atjaunojamo enerģiju loma ir aplūkota reālistiskākā aspektā. Tajā ietverta zināma kritika attiecībā uz šķidro biodegvielu ražošanu un izmantošanu un norādīts uz nepieciešamību valstīm stimulēt enerģijas pētniecību un attīstību, lai tādējādi risinātu vides un kodoldrošības problēmas.

Tomēr ziņojumam ir arī vairāki negatīvi aspekti, tostarp augošo naftas tirgus problēmu saistīšana tikai ar kontekstuāliem un epizodiskiem faktoriem, tajā pašā laikā nepievēršot uzmanību stratēģiskajam jautājumam par resursu izsmelšanu un turpinot ignorēt milzīgo potenciālu, kāds piemīt biometānam, kas ražots no atkritumiem; šādu pieeju jau īsteno vairākās Eiropas valstīs.

Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies no balsošanas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo pašiniciatīvas ziņojumu par enerģētikas jautājumiem, kurā aptverti vairāki energoefektivitātes, energoapgādes un enerģijas uzglabāšanas aspekti. Es neatbalstīju grozījumus par kodolenerģijas veicināšanu; pēc manām domām, ir jāattīsta ilgtspējīgi, atjaunojami enerģijas avoti un galvenie pētniecības un attīstības centieni jāvelta galvenokārt šīm jomām.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Principā mēs visi esam vienisprātis, ka mums ir vajadzīga labāka energoefektivitāte un racionālāka enerģijas pārvade, un ka svarīga ir atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas paplašināšana. Tomēr atjaunojamās enerģijas veicināšanu nedrīkst izmantot par attaisnojumu, lai paslepus vēl vairāk sašaurinātu dalībvalstu suverēnās tiesības, aizbildinoties ar ES Konstitūciju. Šis aspekts ziņojumā nav pietiekami skaidrs, tāpēc ziņojums ir noraidāms.

Par spīti pašreizējai atjaunojamo enerģijas avotu izaugsmei, mēs vēl vairākas desmitgades joprojām būsim atkarīgi no tradicionālās enerģijas ražošanas, tādēļ mums ir jāpanāk, ka tā kļūst videi nekaitīgāka. Tomēr Eiropas Savienībā joprojām vērojama aizraušanās ar kodolenerģiju, par ko liecina ne tikai tās dedzīgā dēvēšana par „videi nekaitīgu enerģijas avotu”, kas pats par sevi ir izsmiekls, bet arī kodolenerģijas budžeta dāsnā finansēšana. Manā skatījumā tā ir nespēja jebkādā veidā pārskatīt mūsu nostāju, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es noraidu šo ziņojumu, kas nodots balsošanai.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) H. Reul ziņojums ir vienkārši kodolenerģijas nozares apoloģētika. Pilnīgā pretstatā veselajam saprātam kodolenerģija tiek attēlota kā nākotnes tehnoloģija, un arvien vairāk ES pētniecības resursu un budžeta līdzekļu aizplūst šīs ļoti bīstamās dinozauru laikmeta tehnoloģijas attīstībai.

Par spīti nesenajiem „atgadījumiem” Vattenfall atomelektrostacijās, galvenā uzmanība Eiropā tiek pievērsta kodolenerģijas attīstīšanai. Ņemot vērā šos notikumus, ir ārkārtīgi ciniski apgalvot, ka jaunās paaudzes kodolenerģija kļūst „arvien drošāka”. Tā vietā, lai turpinātu ieguldīt šajā bīstamajā enerģijas veidā un tīši izvairītos risināt galīgās uzglabāšanas jautājumu, par mērķi beidzot būtu jāizvirza sociāla un ekoloģiska revolūcija.

Tas nozīmē sadalīt kodolenerģijas nozares privātos monopolus, novirzīt ļoti lielus finansu līdzekļus atjaunojamās enerģijas jomai un lokalizēt enerģijas ražošanu. Ņemot vērā, ka tieši kodolenerģijas uzņēmumi ir tie, kas izraisījuši jaunu cenu celšanās vilni, ir steidzami jārīkojas. Šis ziņojums kalpo tikai Eiropas kodolrūpniecības nozares peļņas interesēm. Aicinājums veidot Eiropā jaunas atomelektrostacijas ir nepieņemams.

Reformas Līgumā ir jāiestrādā tiesiskais pamats finansēšanai uz nenoteiktu laiku. Šis ir vēl viens iemesls, lai Līgumu noraidītu. ES kodolenerģijas finansēšanā katrs iztērētais cents nozīmē vienu centu par daudz. Vienīgā ilgtspējīgā enerģētikas politikas iespēja ir stimulēt ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem ─ saules, vēja un ūdens.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kad Eiropas Komisija šī gada sākumā izveidoja Enerģētikas paketi, tā uzsvēra gan nepieciešamību pēc rīcības plāna attiecībā uz tehnoloģiju un fosilajiem kurināmajiem, gan pamatprasību pēc pragmatiskas pieejas kodolenerģijas jautājumam.

Realitāte ir skaudra ─ fosilajiem kurināmajiem nav alternatīvas, kas būtu tikpat lēta un tikpat efektīva. Tas nozīmē, ka šie kurināmie joprojām būs galvenais un būtiskākais ES enerģētikas politikas komponents arī pēc 2020. gada.

Tāpēc ES energoapgādes jautājumā mums ir jārod jauni risinājumi, paturot prātā nepieciešamību pēc konkurētspējas, ilgtspējības un apgādes drošības. Tādējādi īpaši svarīgi ir visi ieguldījumi jaunu enerģētikas tehnoloģiju attīstībā ─ pirmkārt, lai samazinātu ietekmi uz vidi un stiprinātu esošo iekārtu drošību un, otrkārt, lai attīstītu jaunus enerģijas avotus un nodrošinātu efektīvāku un tīrāku fosilo kurināmo izmantošanu.

Ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstu un ES centieni tiktu veltīti enerģijas pētniecībai ─ no enerģijas avotu efektīvākas izmantošanas līdz jaunām tehnoloģijām un tīrākai esošo enerģijas avotu izmantošanai; tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par H. Reul ziņojumu par tradicionālajiem enerģijas avotiem un enerģijas tehnoloģiju.

Ziņojumā ir skarts ļoti svarīgs un aktuāls, visā Eiropas Savienībā plaši apspriežams jautājums, proti, vajadzība izveidot vienotu stratēģiju un izstrādāt kopēju enerģētikas politiku. Prioritārs jautājums ir Eiropas energoapgādes drošība, un tādēļ ļoti atzinīgi vērtējams ir Komisijas priekšlikums 2008. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē iesniegt Eiropas Energotehnoloģiju stratēģisko plānu.

Kā pasaules līderei Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība arī moderno energotehnoloģiju izstrādē, vienlaikus ievērojot visus attiecīgos ekonomikas un vides standartus.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Esmu nolēmis atbalstīt šo ziņojumu, jo ES ir īstenojusi neparasti līdzsvarotu diskusiju par nepieciešamību nākotnē izmantojamo enerģijas veidu kopumā iekļaut kodolenerģiju. Cita starpā ziņojumā ir norādīts, ka „kodolenerģija ir neaizstājama, lai vidējā termiņā apmierinātu Eiropas pamatvajadzības enerģijas jomā” un ka „kodolenerģija patlaban ir Eiropas lielākais enerģijas avots ar zemu oglekļa saturu”, turklāt ziņojumā ir uzsvērta „tās potenciālā nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām”. Patlaban kodolenerģija nodrošina trešo daļu ES patērētās elektrības, un daudzās ES dalībvalstīs tā vienmēr būs viens no svarīgākajiem enerģijas avotiem.

Manuprāt, ir skumji, ka, aktualizējoties jautājumam par CO2 emisijām, lielāka uzmanība netiek pievērsta kodolenerģijai. Lai nākotnē apmierinātu pieprasījumu pēc enerģijas, nepalielinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem un nepaaugstinot CO2 emisijas, arvien svarīgāka kļūs drošas, jauna veida kodolenerģijas attīstība. Diemžēl kodolenerģija nav iekļauta to pasākumu skaitā, kas tiek uzskatīti par reālistiskiem, lai 2020. gadā sasniegtu 20–30 % mērķi.

- Ziņojums: Chris Davies (A6-0343/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Šodien mēs esam devuši uzdevumu automobiļu rūpniecībai izstrādāt tādus dzinējus, kuros CO2 emisijas būtu samazinātas līdz ne vairāk kā 120 g/km. Patlaban šis skaitlis ir 157 g. Tomēr es gribu brīdināt tos, kas slavē šo priekšlikumu, ka emisiju samazināšanu ievērojami kavē gan pieaugošais autovadītāju skaits vispār, gan lielais to autovadītāju skaits, kas brauc ar vecām automašīnām.

Šī problēma nav risināma ar divkārša reklāmas regulējuma palīdzību. Nav noslēpums, ka vairums cilvēku, iegādājoties automašīnu, dod priekšroku rentabilitātei, nevis transportlīdzekļa ietekmei uz vidi. Gan izmaksas, gan emisijas pieaug arī pastiprinātu automobiļu drošības prasību dēļ.

Cienījamie kolēģi, kamēr pieejamāki nekļūs tādi transportlīdzekļi, kas mazāk ietekmē vidi un kam ir zemākas ekspluatācijas izmaksas, autotransporta radīto emisiju īpatsvars netiks ievērojami samazināts. Tāpēc es nebiju starp tiem, kas aplaudēja šim ziņojumam. Ne komitejas ziņojums, ne Komisijas stratēģija nav pietiekami vispusīga. Tāpēc es atbalstīju citus priekšlikumus, kas saistīti ar soda naudām par emisiju ierobežojumu pārsniegšanu un it īpaši ar nodokļu pasākumiem un atbalstu automobiļu parka atjaunošanai.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Nupat pieņemtais ziņojums par turpmāko stratēģiju automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanai bez šaubām patlaban ir viens no polarizētākajiem debašu tematiem Eiropas Parlamentā. Uz spēles ir ne tikai vide un tāpēc arī ES iedzīvotāju veselība, bet arī svarīgas nozares konkurētspēja. Es balsoju par grozījumiem, jo tas ir kompromiss abiem aspektiem. Tas vērš uzmanību uz vides aizsardzību un tajā pašā laikā izvirza piemērotus un saprātīgus nosacījumus Eiropas automobiļu ražotājiem.

Automobiļu reklāmas veido 20 % no kopējā drukāto plašsaziņas līdzekļu reklāmu apgrozījuma. Nosakot obligātas reklāmas prasības, kā norādīts Chris Davies kunga sākotnējā ziņojumā, tiktu pārkāpts vārda brīvības pamatprincips. Tāpēc es balsoju par grozījumiem, kuros neietilpst pretrunīgie ziņojuma panti (no 36. līdz 41.). Es atbalstīju PPE-DE priekšlikumu ar aicinājumu automobiļu ražotājiem piekrist brīvprātīgam nolīgumam par automobiļu reklamēšanu. Pēc tam, kad tika pieņemta lielākā daļa grozījumu, galīgā balsojumā es balsoju par Chris Davies kunga ziņojumu. Balsojumu rezultāts ir nepārprotams politisks signāls tam, lai tiktu sagatavoti Eiropas tiesību akti saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu.

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mums joprojām ir tiesību akti, ar kuriem Parlaments var parādīt, ka mēs Eiropā klimata aizsardzību uztveram nopietni un ka mums vajag apvienot spēkus, lai ar tiesību aktiem patiesi panāktu visu, par ko šodien neesam balsojuši.

Manuprāt, ir žēl, ka mēs nepanāksim 120 g/km robežu līdz 2012. gadam. Vairāk nekā desmit gadi ir pagājuši, kopš mūsu nozare solījās to sasniegt ar ieteikto pašregulāciju, pamatojoties uz to, ka šāda pieeja būtu labāka un efektīvāka, un man gribētos, lai Parlaments šodien izsaka skaidru nostāju saistībā ar klimata politiku. Mēs to vēl neesam izdarījuši.

Tāpēc es arī balsoju pret šo ziņojumu un ceru, ka tiesību aktos mēs parādīsim lielāku nelokāmību un apņēmību un skaidri pateiksim, ka Eiropā klimata problēmas uztver nopietni.

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Es balsoju pret priekšlikumu ziņojumam par Kopienas stratēģiju CO2 emisiju no pasažieru automobiļu samazināšanai, lai gan man bija citi iemesli, nekā te tika minēts iepriekš.

Es balsoju pret priekšlikumu, jo tas mūs attālina no integrētas pieejas, kas minēta iepriekšējos stratēģijas dokumentos, un visu CO2 emisiju samazināšanas nastu uzliek uz Eiropas automobiļu ražošanas nozares pleciem. Tāpat es nepiekrītu tam, ka būtu jāatvēl tikai 20 % reklāmas laukuma. Tam ir nelāga līdzība ar informatīvo kampaņu saistībā ar smēķēšanas negatīvo ietekmi.

Šāda pieeja kopumā pārvērš CO2 emisiju samazināšanu dogmā, kas, pārlikta nākotnes saistošajos tiesību aktos, radīs mūsu konkurētspējas samazināšanos.

  Christoph Konrad (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret C. Davies ziņojumu, jo, paredzot vienādas CO2 efektivitātes kategorijas automobiļiem, mēs, manuprāt, esam pieņēmuši būtībā nepieņemamu un nereālu lēmumu.

Vajadzētu būt slīdošajai skalai, pamatojoties uz izmēru un svaru, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem Eiropas Savienībā. Minēšu piemēru: ir atšķirība, vai es apsildu māju vai tikai vienu istabu. Tāpēc arī ir atšķirība, vai es braucu ar lielu vai mazu mašīnu. Tāpēc ir jābūt segmentācijai un slīdošajai skalai, ņemot vērā svaru. Man žēl, ka esam palaiduši garām šo iespēju, un, pieņemot šo lēmumu — kuru es neatbalstīju —, mēs arī esam palaiduši garām iespēju izveidot līdzsvaru starp vides un nozares interesēm.

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret C. Davies ziņojumu, jo pieņemto grozījumu dēļ mēs joprojām esam tālu no optimālā mērķa, proti, no vienas puses, aizsargāt vidi, no otras puses, arī veicināt nodarbinātību Eiropā un neapgrūtināt patērētāju ar pārmērīgi augstām cenām. Būtībā mūsu lēmumi ir pieņemti uz nodarbinātības un patērētāju rēķina.

Shematiski runājot, mēs esam attālinājušies no integrētās pieejas, kura būtu bijusi nepieciešama tādas situācijas radīšanā, kur ikviens dod ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā — ne vien automobiļu, bet arī citu transportlīdzekļu detaļu ražotāji. Šo virzienu mēs neesam ņēmuši vērā. Turklāt mēs neesam iekļāvuši svaru un neesam pabeiguši svara segmentāciju, kas ir svarīgs faktors konkurētspējai Eiropā, jo tieši smagsvara transportlīdzekļi ir inovāciju priekšplānā — to inovāciju, kas Eiropai ir nepieciešamas.

Mēs esam noteikuši termiņus, kuru īstenošana ir grūta vai dārga, un mēs esam pieņēmuši absurdo lēmumu nepieprasīt dalībvalstīm CO2 nodokli, kas nozīmē, ka vecie transportlīdzekļi, kuri izdala CO2 joprojām ir tirgū un uz ceļiem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, gribu runāt par diviem jautājumiem — pirmkārt, par procedūru, otrkārt, par balsošanas sarakstu.

Balsošanas sarakstā, pirmkārt, nebija minēts 3. punkts, otrkārt, manuprāt, mums vēlreiz vajadzētu paraudzīties uz to, kas notika ar 52. un 51. grozījumu. Ja tā paskatās, 51. grozījums ir vistuvāk oriģināla tekstam, un par to vajadzēja balsot vispirms. 52. grozījums ir attālāks, un par to vajadzēja balsot pēc tam.

Es lūgšu prezidentūru to papētīt, jo neapšaubāmi vajadzēja darīt tā. Tad nu saistībā šiem procesuālajiem punktiem es gribētu dzirdēt atbildi.

Otrkārt, par politiku — šis bija pirmais balsojums par klimata pārmaiņām. Tie nebija tiesību akti — tie tikai vēl būs — bet, neatbalstot 2012. gadu, ko ir atbalstījusi Eiropas Komisija, manuprāt, ALDE grupa un PPE-DE grupa šajā Parlamentā neizturēja pirmo pārbaudījumu par klimata pārmaiņām, un cilvēki raudzīsies uz to, kas šodien notika, un prātos, vai mēs tiešām nopietni izturamies pret saistībām, kuras uzņēmāmies martā, lai samazinātu CO2.

Runa ir par Eiropu kā par Eiropu, kam rūp vide. Mums tas ir jāiestrādā tiesību aktos, ja vien tas vispār notiks.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) Castex kundze balsoja par C. Davies ziņojumu par pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanu.

Kamēr Francijā turpinās Grenelle vides foruma monopols, Eiropas Savienība savukārt ir pievienojusi vēl vienu vērtīgu noteikumu vides kvalitātei, pieņemot stratēģiju samazināt CO2 emisijas no personīgajiem transportlīdzekļiem.

Castex kundze ir ļoti iepriecināta, ka Parlaments ir aicinājis Eiropas autobūvniekus gādāt, lai jauno transportlīdzekļu emisijas nepārsniegtu 120 g/km CO2, sākot no 2012. gada.

Šī Francijas pārstāve Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā atzinīgi vērtē Oglekļa emisiju samazināšanas sistēmas atļaujas (CARS), jo šis mehānisms uzliks finanšu sankcijas tiem ražotājiem, kas neievēro kvotas, kamēr tajā pašā laikā tas atzinīgi vērtē tos, kuri ir uzņēmušies iniciatīvu samazināt emisijas līdz līmenim, kas ir zemāks par robežvērtības līkni.

  Charlotte Cederschiöld un Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par Davies kunga ziņojumu par stratēģiju automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanai (A6-0343/07).

Lai samazinātu CO2 emisijas, prioritātei ir jābūt no automobiļu satiksmes nākošās proporcijas samazināšanai. Ir būtiski atrast videi draudzīgākas alternatīvas automobiļu lietošanā. Tomēr, mūsuprāt, automobiļu ražotājiem ir jādod iespēja pašiem izvēlēties, kā viņi vēlas īstenot mērķus vides jomā, ko ir noteikuši politiķi. Tiesību aktiem nevajadzētu detalizēti noteikt, kā tam būtu jānotiek.

Mēs iebilstam arī pret referenta noteikumiem saistībā ar reklāmu, kas ir netaisnīgi un ierobežo vārda brīvību.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu.

Ap 19 % no visām CO2 emisijām Kopienā patlaban rada pasažieru automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi. Eiropas Savienībai ir jānosaka ambiciozs un reāls mērķis samazināt vidējās emisijas no visiem ES tirgū esošajiem transportlīdzekļiem.

Ceļu transporta ietekme uz gaisa kvalitāti ir jāsamazina, vienlaikus pakāpeniski atjaunojot transportlīdzekļu parku.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta noteikto termiņu pieņemšanu. Ja automobiļu ražotāji veiks pārbaudāmas un izmērāmas darbības pēc 2011. gada, 2015. gada noteikšana par termiņu, kad jāsasniedz 125 g/km, man šķiet diezgan prātīga. Tas tiešām saskan ar Euro VI emisiju standartu stāšanos spēkā.

Lai tiesību akti būtu efektīvi, tiem visupirms ir jābūt reāliem, un šīs nozares pārstāvji jau sen savu politikas jomu priekšplānā ir izvirzījuši vides problēmas. Ja runa ir par klimata pārmaiņām, prioritātei ir jābūt CO2 emisiju samazināšanai absolūtos apjomos.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) C. Davies ziņojums ir pelnījis atbalstu, jo tas ir politisks signāls. Visām nozarēm, arī Eiropas mašīnbūves nozarei, nākas saskarties ar to problēmu risināšanu, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Tāpēc es atzinīgi vērtēju kompromisu sasniegt maksimālos 125g CO2/km līdz 2015. gadam.

Nīderlandei C. Davies ziņojums nenoliedzami nozīmē vēl vienu papildu dimensiju. Ņemot vērā konkrētās vielas klātbūtni Nīderlandes gaisā, ir nepieciešams risināt šo problēmu pēc būtības Eiropas līmenī. Ja tas nenotiks, tad intensīva transporta zonās, piemēram, Roterdamā un Šipholas lidostā, būs neiespējami izpildīt esošās un/vai striktākas normas attiecībā uz cietajām daļiņām.

Es atbalstu to, lai par videi draudzīgiem automobiļiem patērētāji būtu tikpat labi informēti kā, piemēram, par ledusskapjiem un veļas mazgājamajām mašīnām, bet es balsoju pret priekšlikumu par cigarešu reklāmu tipa brīdinājumiem un to obligāto esību visos mašīnbūves nozares reklāmas un mārketinga paziņojumos. Reklāmas un mārketinga jomā man ir lielāka ticība pašregulācijai nekā dažnedažādām Eiropas tiesību aktu normām.

  Erika Mann (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret Davies kunga ziņojumu par Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanai. Tiešajā balsojumā plenārsēdē es sākotnēji balsoju par, tad atsaucu savu balsi rakstiski, kā minēts 2007. gada 25. oktobra parlamentārās sēdes dokumentācijā.

Manuprāt, šis ziņojums ir ārkārtīgi patvaļīgs un pienācīgi neņem vērā Vācijas autobūves nozares vai vides problēmas.

Piemēram, ziņojumā nav nošķirti dažādu smaguma kategoriju transportlīdzekļi, kā dēļ automobiļu ražotājiem tiek izvirzītas nereālas prasības.

Saistībā ar reklāmu ir veikts salīdzinājums starp brīdinājumu esību tabakas izstrādājumiem un transportlīdzekļiem.

Referents (Davies kungs, Anglijas zaļais liberālis) bija gatavs kompromisam tikai vienā punktā šī ziņojuma pārspriešanas pašās beigās. Parlaments pārāk vēlu formulēja saprātīgu ieteikumu, kas būtu varējis sniegt atbalstu visām grupām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par oriģinālo šī ziņojuma variantu, kurā bija priekšlikums par stingru limitu noteikšanu emisijām — 120g oglekļa dioksīda/km līdz 2012. gadam. Diemžēl priekšlikumam iebilda konservatīvo un liberālo partiju deputāti, vēloties panākt augstāku emisiju limitu un ilgāku pakāpeniskas ieviešanas laikposmu. Kopumā stratēģija ir laba, tikai žēl, ka tās nosacījumi ir nevajadzīgi mīkstināti.

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanai, un es to vērtēju ļoti atzinīgi.

Šī iniciatīva mums ļaus samazināt oglekļa dioksīda emisijas un arī tiekties uz ES vispārīgāku mērķu sasniegšanu vides un enerģijas drošības jomā. Es tomēr uzskatu, ka vēstījums, ko šis balsojums nosūtīja Komisijai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā, varēja būt vēl mērķtiecīgāks.

120 g/km robeža CO2 emisijām pirmoreiz tika ierosināta 1995. gadā kā sasniedzams autobūves nozares mērķis. Tagad, pēc 12 gadiem, tā īstenošanai joprojām pretojas, lai gan ar modernajām tehnoloģijām CO2 emisijas patlaban var samazināt vienkāršāk, nekā tas bija iespējams pirms 12 gadiem.

Parlamenta noteiktā CO2 emisiju maksimālā robeža 125 g/km nav pietiekama. Tāpēc es balsoju pret 42. un 52. grozījumu, jo to mērķi, lai gan nosaukti par saprātīgiem un reāliem, patiesībā ir pārāk pieticīgi.

Laikā, kad patērētājs kļūst arvien jutīgāks pret piesārņojumu, ko rada transportlīdzekļi, jebkurš pasākums CO2 emisiju samazināšanai dos labumu autobūves nozarei, patērētājam un, protams, arī pašai planētai.

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par priekšlikumiem ieviest saistošu vidējo emisiju robežu, lai gan par to bažījos. Manuprāt, labāka būtu slīdošā skala, kas pamatota uz transportlīdzekļa izmēru un svaru.

Lai gan citkārt es parasti atbalstu nozares brīvprātīgās saistības, es uzskatu, ka saistošas juridiskās prasības ir būtiskas autobūves nozarei: pieredze rāda, ka brīvprātīgas saistības parasti nedod rezultātu.

Kā zināms, siltumnīcefekta gāzu emisiju 5 % samazinājums EU-25 valstīs tika panākts no 1990. līdz 2004. gadam. Tomēr ne jau ceļa transportam: pilnīgā kontrastā šajā jomā bija palielinājums par 26 %. Ir skaidrs, ka ir steidzami jārīkojas, un autobūves nozarei ir jāapņemas samazināt emisijas.

2012. gads kā robežas ieviešana ir kritizēts, pamatojoties uz to, ka nav pietiekami ilga pakāpeniskas ieviešanas laikposma. Tomēr par šo termiņu tiek runāts jau gadiem, un nozarē strādājošie jau sen zina, ar ko būs jārēķinās.

Tomēr tas, par ko mums ir jādomā vienmēr, ir vides jautājumu un mašīnbūves nozares interešu līdzsvarošana, jo tas ir arī jautājums par darba vietu radīšanu un konkurētspēju Eiropas Savienībā. Tā ir liela un ES svarīga nozare. Ja nebūtu tik spēcīgu nozaru, mums nebūtu naudas vides programmām!

- Ziņojums: Wagenknecht (A6-0391/2007)

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Līdz šim dalībvalstīm ir izdevies panākt tikai vienošanos par netiešo nodokļu konsolidāciju — akcīzes nodoklis un PVN, minimālās likmes noteikšana, vairāki PVN nepiemērošanas gadījumi. Šaubos, ka minimāla akcīzes nodokļa likme — benzīnam, piemēram — paaugstinātu ekonomisko konkurētspēju. Drīzāk celsies cenas un kritīsies patēriņš, īpaši ņemot vērā cenu paaugstināšanos pasaulē. Ierosinātā akcīzes nodokļu koordinācija radītu neizturamu nastu jaunajām dalībvalstīm.

Ierosinātā nodokļu bāžu konsolidācija ES līmenī būtu vairāk piemērota 15 veco dalībvalstu tautsaimniecībām, jo tām ir līdzīgi attīstības līmeņi. Šis priekšlikums ir solis uz priekšu ieņēmuma nodokļa konsolidācijā. Smagākā nasta gultos uz jaunāko dalībvalstu vājajām tautsaimniecībām. Tad tās zaudētu iespēju gūt labumu no nodokļu konkurences, kā arī paātrināt savu ekonomisko izaugsmi. Tām tiktu laupīta iespēja pacelt dzīves līmeni līdz veco dalībvalstu līmenim.

Es balsoju pret ziņojumu, jo tas ir nelaikā par spīti grozījumiem.

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, pirmām kārtām uzskatām, ka nodokļu politikai ir jābūt valstiskas nozīmes jautājumam.

Tāpat ziņojumā ir uzsvērta dalībvalstu fiskālā suverenitāte.

Mēs izvēlamies balsot par ziņojumu, jo tas daudzējādā ziņā uzsver nodokļu politikas nozīmi dalībvalstīs attiecībā uz nodarbinātību, labklājību un vidi, kā arī uz labi darbojošos iekšējo tirgu.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju 20. grozījumu, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un ar kuru būtu paredzēts svītrot 17. pantu S. Wagenknecht ziņojumā par nodokļu nozīmi Lisabonas stratēģijā.

Lai nodrošinātu nevainojamu iekšējā tirgus darbību, es patiesībā atbalstu jebkādus pasākumus, kas veicina nodokļu saskaņošanu Eiropas Savienībā.

Kamēr nodokļu iekasēšana joprojām ir būtiska valsts suverenitātes joma, ir kļuvis skaidrs, ka mums ir jānodrošina minimālais nodokļu koordinācijas līmenis dalībvalstīs. Tāpēc jautājumos, kas skar netiešos nodokļus, Komisija ir pakāpeniski noteikusi akcīzes nodokļa minimālo likmi, lai mazinātu konkurences kropļojumus.

Tomēr ziņojumā, par kuru šodien tiek balsots, 17. pants mudina no jauna pārbaudīt šo pašu sistēmu un ierosina to aizvietot ar rīcības kodeksu.

Es neuzskatu, ka pietiek tikai ar dalībvalstu „iedrošināšanu”, ja runa ir par netiešo nodokļu koordināciju. Turklāt es vēl jo mazāk ticu akcīzes nodokļu jomas rīcības kodeksa efektivitātei: tas drīzāk radīs vēl lielāku kārdinājumu apiet ES noteikumus un prakses, kas, savukārt, radītu nevēlamu negodīgas konkurences situāciju šajā jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret galīgo tekstu, jo bez visa cita tajā bija pausta arī ekonomisko un finanšu grupu aizstāvības nostāja, kā to uzsvēra referente, kas pirms galīgā balsojuma izdzēsa savu vārdu no ziņojuma un aicināja to noraidīt. Šķiet, ka rezolūcija vēlas atvieglot noteikumus un procedūras, lai lieli uzņēmumi varētu vienkārši ieiet dažādos tirgos un gūt milzīgu peļņu, nevienā dalībvalstī nesaskaroties ar īpašiem šķēršļiem.

Turklāt mēs uzskatām, ka dalībvalstu kompetence nodokļu jomā, runājot par pašu valstu noteiktu nodokļu politiku, ir jāņem vērā visās diskusijās par šo jautājumu. Šeit nekas tāds nenotika. Šķietami kopēja Eiropas nodokļu politika, kas veicina nodokļu konkurenci, derētu tikai lielo Eiropas un starptautisko kapitāluzņēmumu interesēm.

Pieejamie dati liecina, ka pēdējos 10 gados ir bijis ievērojams kritiens uzņēmumu nodokļu vidējā likmē, kamēr ienākumu nodoklis ir palicis faktiski nemainīgs.

Mēs paužam nožēlu, ka referentes priekšlikumi, kas uzsvēra nodokļu pārdalīšanas iespēju un norādīja uz nodokļu sloga pārcelšanu no lieliem ienākumiem uz zemiem, nav iekļauti šajā galīgajā tekstā.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) The June List nelokāmi iebilst šim ziņojumam, kura mērķis ir panākt virzību ES kopējās nodokļu un muitas politikas jomā.

Apbrīnojami, ka tagad Eiropas Parlaments pieņem lēmumus jautājumos, kuros nav kopējas politikas. Ne jau ES ir jālemj par nodokļiem un tad jāaicina dalībvalstis saskaņot savus nodokļus. Turklāt ir pilnīgi nesaprātīgi censties virzīt tālāk jautājumu par Kopienas nodokļa piemērošanu.

Ziņojumā ir arī redzams, kā Lisabonas stratēģija paver ES ceļu darbā pie jaunām politikas jomām, kas saistītas ar supranacionālismu, jauniem projektiem un lielākām izmaksām.

The June List balso pret šo ziņojumu, jo nodokļu jautājums valstiski un suverēni ir jāizlemj dalībvalstīm pašām.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ziņojums par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā, kā par to balsojusi Ekonomikas un monetārā komiteja, ir pieņemams kompromiss starp Eiropas Tautas partiju (kristīgajiem demokrātiem) un Eiropas Demokrātiem, no vienas puses, un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu, no otras, un es to atbalstu. Es priecājos arī par to, ka mums ir izdevies noturēt šo līdzsvaru plenārsēdes balsojuma laikā.

Man galvenais šajā ziņojumā šķiet 4. punkts, kurā ir uzsvērti ieguvumi no veselīgas nodokļu konkurences Eiropas Savienībā. Ja mēs patiešām vēlamies sasniegt ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomas mērķus, kā tas noteikts Lisabonas stratēģijā, mums ir jāgādā, lai uzņēmumiem netiktu piemērots pārāk liels nodokļu slogs, jo tieši viņi rada darba vietas. Turklāt mums nekad nevajadzētu pārmērīgi aplikt ar nodokļiem darbiniekus un patērētājus, tieši vai netieši, jo viņi dod ievērojamu ieguldījumu izaugsmē.

Nodokļu konkurence Eiropas Savienības dalībvalstīm liek iegrožot savas fiskālās prasības un prasmīgāk pārvaldīt sabiedrības tēriņus, un tas var nākt tikai par labu nodokļu maksātājam.

Kopēja konsolidēta uzņēmumu nodokļa bāze, kas ir vēl viens pretrunīgs temats ziņojumā, manuprāt, sekmētu fiskālās politikas koordināciju, tādējādi padarot Eiropas uzņēmumu nodokļa iekasēšanu mazāk birokrātisku un efektīvāku.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Nodokļu politiku izmanto, lai pārdalītu ienākumus kapitāla interesēs. To izmanto visas centriski labējās un centriski kreisās valdības, un tā ietekmē kapitālu ES.

Nav kopējas nodokļu politikas imperiālistu konfliktu dēļ. Tomēr, pat ja tāda politika būtu, kapitāls veicinātu pats savu ienesīgumu uz vienkāršo iedzīvotāju ienākumu un vajadzību rēķina.

Ņemot vērā nerimstošo konkurenci, kapitāls patlaban virzās vienkārši un ātri no valstīm ar lielāku nodokļu slogu uz valstīm, kurās tas ir mazāks. Visās dalībvalstīs patiesi uzņēmuma nodokļa likme samazinās uz personīgo ienākumu rēķina.

Tomēr tā nenotiek ar ienākumu nodokli, kas ir palicis nemainīgs, kamēr netiešie nodokļi un PVN likmes ir augušas, vairojot nevienlīdzību un plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem. Tas atspoguļojas arī ESAO datos, kuros redzams, ka netiešais nodoklis PVN veidolā ir pieaudzis līdz 6,9 % no IKP 2006. gadā. Tādējādi kapitāls sistemātiski tiek atbrīvots no nodokļiem, un nodokļu slogs strādājošajiem pieaug ar netiešo nodokļu iekasēšanu.

Tas notiek arī Grieķijā: uzņēmuma ienākuma nodoklis ir samazināts par 10 %, bet PVN ir palielināts par 1 %, un ir gaidāms, ka tas pieaugs līdz 2 %.

Tas ir kapitālisma nežēlīgums, kas rada nevienlīdzību un nabadzību vairumam cilvēku, un mums tas ir jānovērš.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Lai arī ziņojumā ir daudz pozitīva saistībā ar lielāku taisnīgumu nodokļu sloga sadalē, es nekādā mērā nevaru atbalstīt to, ka Eiropas Savienības nozīme nodokļu jomā pieaug, jo tas vēl vairāk apdraudētu dalībvalstu ekonomisko suverenitāti.

  Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Fine Gael delegācija Eiropas Parlamentā nolēma neatbalstīt ziņojumu galīgajā balsojumā atsauču uz KKUINB un ar to saistītiem jautājumiem izmantošanas dēļ.

Mēs atbalstām Lisabonas programmu un ziņojumu jautājumos, kas skar nodokļu samazināšanas un nodokļu konkurences pozitīvos aspektus, bet mēs neatbalstām ES iestāžu tiesības iejaukties eirozonas dalībvalstu, piemēram, Īrijas, tiesībās. Procentu likmes nosaka ECB, un Stabilitātes un izaugsmes paktā ir noteiktas aizņēmumu un inflācijas prasības. Nodokļu politika tāpēc ir viens no tiem instrumentiem, kas šīm dalībvalstīm ir palicis saskaņā ar Līgumu, un tas ir jāsargā.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Ir daudz veidu, kā fiskālās nostājas Eiropas Savienībā var palīdzēt radīt vairākus labākus secinājumus par Lisabonas stratēģiju. Vienkāršāk sakot, mazo uzņēmumu izaugsmes stimulēšana un darba vietu radīšana, kā arī ar vidi saistītie jautājumi, tiek uzskatīti par pozitīviem. Dalībvalstīm tie ir jāuzņemas un jāievēro — tas ir to kompetencē.

Nodokļu bāžu konsolidācija ES līmenī neradītu tādas atšķirības, kā domā referente. EPLP uzskata, ka daudz laba saistībā ar Lisabonas stratēģiju var panākt ar dalībvalstu, nevis ar ES rīcību.

  Sahra Wagenknecht (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Savā šīsdienas balsojumā Eiropas Parlaments ir parādījis, ka vairums tā deputātu atbalsta nodokļu politiku, kas der desmit tūkstošiem ES turīgāko iedzīvotāju interesēm un apdraud vairumu Eiropas Savienības iedzīvotāju. Lai arī dažus no maniem priekšlikumiem pieņēma — galu galā neviens nevēlas atklāti aizstāvēt PVN likmes pieaugumu, lielākus ienākumu nodokļus vai labākas iespējas nodokļu dempingam Eiropas Savienībā — ierosinātos priekšlikumus par nodokļu palielināšanu īpašumu un finanšu darījumiem un nodokļu dempinga ierobežošanu ar vienotas konsolidētas uzņēmumu nodokļa bāzes ieviešanu noraidīja vairums deputātu.

Tā kā galīgais ziņojums pēc individuālajiem balsojumiem pilnīgi atšķīrās no mana sākotnējā projekta un daži tā aspekti tajā versijā, ko pieņēma Ekonomikas un monetārā komiteja, kļuva vēl nepieņemamāki, es jutos spiesta atsaukt savu vārdu no ziņojuma un aicināju deputātus balsot pret to galīgajā balsojumā. Es atzinīgi vērtēju to, ka būtiska Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā daļa arī nespēja atbalstīt ziņojuma galīgo redakciju, kā par to liecina balsošanas rezultāti.

Šodien Parlaments ir palaidis garām iespēju pievērsties objektīvākai un sociāli atbilstīgai nodokļu politikai un pieņemt to kā skaidru Eiropas Parlamenta nostāju. Tā vietā Eiropas Savienības nepareizi virzītās politikas nostādnes no jauna un bez ierunām ir apstiprinājis Eiropas Parlamenta vairākums.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Šodien es izvēlējos atbalstīt ziņojumu par nodokļu politikas ieguldījumu Lisabonas procesā. Es aizstāvu veselīgu nodokļu konkurenci un kopēju konsolidētu uzņēmumu nodokļu bāzi starptautiskiem uzņēmumiem bez nodokļu līmeņa saskaņošanas un ar iespēju katrai dalībvalstij to ignorēt, ja valsts to vēlas. Tāpat ir svarīgi noteikt dalībvalstu suverenitāti nodokļu iekasēšanas jomā. Es arī iebilstu jebkādiem centieniem ieviest ES nodokli.

- Ziņojums: Florenz (A6-0336/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es apbrīnoju un cienu apņemšanos, ar kādu dažas valstis ir ieviesušas smēķēšanas aizliegumu ne vien birojos un visās darbvietās, bet arī restorānos, krogos, bāros un klubos. Mums ir ekonomiskās ietekmes pētījumi, kas nav apstiprinājuši restorānu īpašnieku raizes par ienākumu zudumu. Tāpat mēs zinām, ka elpošanas ceļu vēža un citu slimību ārstēšana mums izmaksā līdz pat 50 miljoniem eiro.

Skotijā ar miokardītu slimnīcā nonākušo cilvēku skaits ir samazinājies gandrīz par 20 % kopš smēķēšanas aizlieguma ieviešanas. Bērni, kurus dzemdējušas smēķētājas, kā arī sievietes, kas pakļautas pasīvai smēķēšanai grūtniecības laikā, ir dzimuši priekšlaicīgi, un viņu svars ir zemāks par normālo jaunpiedzimušo svaru. Es aicinu Eiropas Savienības dalībvalstis, arī savu valsti, nevilcinoties ieviest efektīvus tiesību aktus, kas aizliegtu smēķēšanu darba vietās un restorānos un efektīvā veidā samazinātu vispārējo tabakas lietošanu.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Reizē ar balsošanu par šo ziņojumu es gribētu uzsvērt tā nozīmi Eiropas iedzīvotāju un visas Eiropas Savienības nākotnē. Es atzinīgi vērtēju stratēģisko pieeju smēķēšanas, arī pasīvās smēķēšanas, problēmai, kā arī priekšlikumu konkrētai un neatliekamai rīcībai cīņā pret to un tās negatīvajām sekām Eiropas līmenī. Tāpat es esmu pārliecināta, ka stratēģiskajā pieejā šai problēmai kā būtisks nosacījums būs iekļauta arī smēķēšanas novēršanas politika, tādējādi attīstot īstu izglītības sistēmu šajā jautājumā. Šodienas realitāte ir acīmredzama; ir skaidra un arvien lielāka nepieciešamība tās apzināšanā attiecībā uz Eiropas sabiedrības smēķēšanas sekām. Nav mazāk svarīgi koncentrēties uz centieniem tās novērst, izglītojot bērnus un jauniešus, kā arī viņu vecākus jau iepriekš, lai nodrošinātu to, ka nākamās paaudzes Eiropā nesmēķē.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu paskaidrot savu balsošanas nostāju saistībā ar Florenz kunga ziņojumu par satraucošās atkarības no nikotīna fenomena apkarošanu. Es gribētu uzsvērt, ka balsoju par šo ziņojumu, par spīdi tam, ka aizstāvu smēķētāju brīvību, un par spīti tam, ka acīmredzami esamu plurālisma aizstāvis. Tomēr kaitīgās, tā sauktās pasīvās smēķēšanas, ietekmes jeb ietekmes, ko smēķētāji atstāj uz tuvumā esošajiem nesmēķētājiem, problēma patiesi ir ļoti satraucoša. Pietiks, ja atgādināšu Parlamentam, ka ik gadu ar smēķēšanu saistītas slimības nogalina 650 000 cilvēku. No tiem 80 000 ir pasīvie smēķētāji, no kuriem daļa ir bērni. Tāpēc mums vajadzētu noteikt ierobežojumus dažu personu brīvībai, lai novērstu cilvēku bojāeju.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos teikt, ka esmu apmierināta ar šo ziņojumu. Ir lieliski, ka mēs ieņemam skaidru nostāju pret pasīvo smēķēšanu.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir pēdējais laiks rīkoties Eiropas Savienības līmenī, lai pasargātu cilvēkus no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes. Kā jau dzirdējām iepriekš, ik gadu no smēķēšanas kaitīgās ietekmes mirst 650 000 cilvēku. Ir laiks rīkoties.

Par spīti tam, ka atbalstu šo priekšlikumu, es zinu, ka būs grūti to ieviest un īstenot visās valstīs. 11. pantā ir pausts viedoklis, ka smēķēšanu Eiropas Savienībā vajadzētu aizliegt automobiļos, ja tajos atrodas mazgadīgi bērni. Tas ir cēls mērķis, bet ir jāapsver, kā to varētu uzraudzīt. No tabakas dūmiem tīra vide ir mērķis, uz kuru mums jātiecas, bet turpmāk mums ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcība ir saprātīga un ka tās atbilstību tiesību aktiem var uzraudzīt.

  Christoph Konrad (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, protams, mēs visi zinām, ka smēķēšana kaitē veselībai. Tomēr es balsoju pret ziņojumu par Eiropu bez tabakas dūmiem principa pēc, jo nevienā citā jomā valstis nav tik veiksmīgi izvirzījušas prasības kā cīņā pret smēķēšanu sabiedriskās vietās. ES valstis — arī mēs — ar smēķēšanas aizliegumiem bezprecedenta līmenī iejaucamies iedzīvotāju personīgajos ieradumos.

Mēs esam liecinieki valsts finansētai aizliegumu politikai, kuras mērķis ir panākt cilvēku uzvedības izmaiņas. Tas skaidri minēts ziņojumā. Vienprātība vai virtuālā vienprātība — kā mēs šodien sakām — nav brīvības garantija. Gluži pretēji. Būtībā — un tas mums ir jāatzīst — brīvība rodas no iespējas novirzīties no normas. Ieinteresētie pilsoņi ir sarosījušies, mēs dzīvojam valstī, kura mūs uzrauga („nanny state”), un visi tie, kuriem ar to ir kāds sakars un kuri to atbalsta, domā, ka tam nav nekāda sakara ar brīvību. Viņi kļūdās!

  Renate Sommer (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētajas kundze, jā, es arī balsoju pret ziņojumu par Eiropu bez tabakas dūmiem, kaut arī tā es sevi pakļauju tādām kā raganu medībām, starp citu arī Parlamentā. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik daudziem mūsu kolēģiem vienkārši nepietika drosmes balsot pret šo ziņojumu, kaut arī viņi nevēlas šo „uzraudzības” politiku.

Protams, es aizstāvu nesmēķētājus, bērnus un jauniešus, bet šeit runa ir par principu. Pirmkārt, mūsu atbildības jomā nav veselības politika. Tā ir dalībvalstu atbildības joma. Viss pārējais ir izveidota kompetence ES līmenī, tādējādi — subsidiaritātes pārkāpums. Otrkārt, un svarīgāk, mums reiz pietiek! Mums reiz pietiek, dāmas un kungi! Gadiem ilgi ES ir karojusi ar smēķētājiem, alkoholismu un aptaukošanos Eiropā, acīmredzot pieņemot, ka mūsu iedzīvotāji ir stulbi un ka viņiem ir vajadzīga uzraudzība ar tiesību aktiem. Tieši pret to es iebilstu.

Tie iedzīvotāji, kurus es pārstāvu, nav stulbi. Aizlieguma politika vienmēr ir neproduktīva, un mans darbs ir pārstāvēt cilvēkus, nevis viņus uzraudzīt.

  Daniel Hannan (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ja ir kāda joma, kam nepieciešama subsidiaritāte, tad tā noteikti ir smēķēšana. Atmetiet liekulību, ko rada tabakas audzēšanas subsidēšana Eiropas Savienībā vienlaikus ar tās patēriņa sodīšanu. Ignorējiet dubultstandartus smēķēšanas ierobežošanai ES, bet veicināšanai ārpus tās. Tā vietā koncentrējieties vienkāršākam jautājumam par to, kāds tam visam sakars ar Briseli.

Katrā ziņā tabakas juridiskais un fiskālais statuss ir valstiska prerogatīva, un jautājums par to, kur un kad mēs to varam lietot, tomēr būtu jānosaka lokāli: īpašniekam — savā privātīpašumā, municipālajām iestādēm — sabiedriskajās vietās. Tam nevajadzētu būt nekādam sakaram ar valstu valdībām un nekādā ziņā ar Eiropas Savienību. Subsidiaritāte, kolēģi — vai atceraties?

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs sēdes laikā esam sprieduši par Florenz kunga ziņojumu par cigarešu smēķēšanas tiesību ierobežošanu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ierobežojumi ir jāpiemēro gadījumos, ja smēķēšana kaitē citiem cilvēkiem. Mēs nevaram aizliegt tiem, kas vēlas kaitēt paši sev, to darīt. Tas noved pie iejaukšanās indivīda tiesībās, ko nav tiesīgs darīt neviens darba devējs. Ar ārstniecību saistīto izmaksu problēma, protams, ir būtiska, bet tas attiecas tikai uz tiem, kas ir atbildīgi par citu apdrošināšanu. Ja to uzskatītu par pieņemamu, ārstniecības izmaksu likmes smēķētājiem varētu paaugstināt. Ir vērts pieminēt vēl vienu jautājumu, proti, subsidiaritāti. Iepriekšējie runātāji jau to ir minējuši, un es, protams, pilnībā piekrītu, ka šim jautājumam, kuram jebkurā gadījumā ir daudz trūkumu, ir jānonāk valstu valdību, nevis Eiropas Savienības kompetencē.

  Daniel Caspary (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es atzinīgi vērtēju visus pasākumus dalībvalstīs iedzīvotāju informēšanai par smēķēšanas radītajiem riskiem. Manuprāt, visi šie pasākumi ir dalībvalstu, nevis Eiropas Savienības darbības sfērā.

Tāpēc esmu balsojis pret H. K. Florenz ziņojumu galīgajā balsojumā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Florenz kunga ziņojumu par Zaļo grāmatu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī”, jo uzskatu, ka ir būtiski spert piemērotus soļus, lai samazinātu tabakas dūmu izraisīto nāves gadījumu un nopietno saslimšanu skaitu.

Šajā saistībā es atbalstu aicinājumu Komisijai mainīt Direktīvu 2001/37/EK par tabakas izstrādājumiem, lai, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus, pārskatītu noteikumus piedevu un citu vielu izmantošanu šajos izstrādājumos, it īpaši saistībā ar kancerogēnajām, mutagēnajām vai toksiskajām piedevām.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Strasbūra nav Qom pilsēta, un Eiropas Parlaments nav „augstākais vadonis”, kas sūtīts sludināt pareizību un taisnīgumu Eiropas Savienībā. Visi zina, ka smēķēšana kaitē veselībai. Bet pati dzīve ir bīstama, jo vienmēr beidzas ar nāvi. Es personīgi nekad dzīvē neesmu smēķējis.

Lai arī mani nešokē, ka ir pieaugušie, kas ir gatavi riskēt, mani nebeidz pārsteigt ayatollah titula cienīgo vēršanās pie Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kas, izdodot vienu patstāvīgo ziņojumu pēc otra, cenšas „glābt planētu”, kaitējot cilvēkiem un viņu vājībām. Es saku „nē” šiem fanātiķiem.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle un arī kā nesmēķētāja, kas apzinās daudzus smēķēšanas kaitīgos aspektus apkārtesošajā vidē, es atzinīgi vērtēju Florenz kunga ziņojumu ar nosaukumu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem”.

Es uzskatu, ka ir pilnībā pieņemami, ka Eiropas Parlaments pats raida skaidru un nepārprotamu signālu visiem ES iedzīvotājiem un dalībvalstīm, liekot saprast, ka mēs nevēlamies redzēt cilvēkus smēķējam sabiedriskās vietās, proti, restorānos, bāros un sabiedriskajā transportā. Mēs jo īpaši nevēlamies, lai cilvēki smēķētu darba vietās.

Tāpat mēs aicinām ieviest stingrākus pasākumus saistībā ar cigarešu pārdošanu mazgadīgajiem. Turklāt es uzskatu, ka ierobežošanas ieviešanu ir jāsasāk īstenot ar plašu informatīvo kampaņu, kurā vajadzētu atklāt ko vairāk par smēķēšanas kaitīgo ietekmi. To parasti visi zina, bet ir skaidri jānosaka, ka nesmēķētāju tiesības dzīvot vidē bez tabakas dūmiem nevar būt atkarīgas vai tās nevar ierobežot smēķētāji, kas vēlas izmantot savas tiesības smēķēt uz nesmēķētāju rēķina.

Ja vēlamies, lai centieni panākt no tabakas dūmiem brīvu Eiropu būtu auglīgi, mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jārāda piemērs un jāatmet smēķēšana darba vietā. Tas nozīmē nesmēķēt nevienā Parlamenta ēkā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir ne vien atbalstīt dalībvalstu striktos pasākumus, kurus tās pieņēmušas, lai cīnītos ar atkarību no tabakas, bet arī uzlabot sabiedrības veselību.

Tabakas dūmi rada ne vien nopietnu gaisa piesārņojumu, bet ķīmiskas vielas, kas ir cigaretēs, pakļauj smēķētājus un arī nesmēķētājus nopietnam riskam. Tas tā noteikti ir noslēgtās vietās, piemēram, darba vietās, bāros un restorānos. Tāpēc man šķiet būtiski šādās vietās skaidri un vienpusēji smēķēšanu aizliegt.

Striktu tiesību aktu piemērošana, lai nodrošinātu maksimālu iedzīvotāju veselības aizsardzību, nevar būt efektīvi īstenojama bez centieniem brīdināt un informēt sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar tabakas lietošanu. Es atzinīgi vērtēju arī izskanējušo vēlmi īstenot informatīvas kampaņas konkrētām mērķauditorijām, it īpaši jauniešiem, grūtniecēm un vecākiem.

Visbeidzot es izsaku nožēlu, ka ir pieņemts grozījums, kas aicina Komisiju pētīt veselības apdraudējumu, ko rada tabakas košļāšana, un to, kā tā ietekmē cigarešu patēriņu. Es uzskatu, ka šī prasība šādā ziņojumā neiederas, jo košļājamās tabakas radītais veselības apdraudējums, proti, mēles vēzis u. c., ir vispārēji atzīts.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas iesaka iespējas tabakas dūmu kaitīgās ietekmes mazināšanu Eiropas Savienībā. Tajā netiek pieprasīta ES tiesību aktu izveide, bet izskan aicinājums dalībvalstīm ieviest visaptverošus smēķēšanas aizliegumus divu gadu laikā. Apvienotajā Karalistē jau ir šāds aizliegums, bet, ņemot vērā tabakas radīto kaitējumu, es atbalstu šīs prātīgās pieejas izplatīšanu visā ES.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Smēķēšanas aizliegumi, protams, ir sabiedrības veselības interesēs, un tāpēc sabiedriskās ēkās tie ir atzīstami. Ir arī saprātīgi aizsargāt bērnus un jauniešus. Tomēr labāk būtu, ja cilvēki šīm īpašajām grupām rādītu labu piemēru un turpinātu jau esošās pretsmēķēšanas kampaņas. Liekulīgi šķiet Eiropas Savienības centieni ieteikt smēķēšanas aizliegumus visās dalībvalstīs, ja tā pati nav spējusi pat panākt vienošanos par nesmēķēšanu šī Parlamenta telpās.

Mūsu demokrātiskās sistēmas un mūsdienu attieksmes pret dzīvi pamatā ir izvēles brīvība, un, loģiski, tam būtu jāattiecas arī uz smēķēšanu. Ja iedzīvotāju vairākums atbalsta smēķēšanas aizliegumu restorānos, tad tas agrāk vai vēlāk stāsies spēkā. Cilvēkiem jau ir tendence kļūt par nesmēķētājiem, un atbilstīgi suverenitātes principam katrai dalībvalstij pašai ir jālemj, vai smēķēšanas aizliegumu ieviest, piemēram, restorānos un kādiem šiem aizliegumiem būtu jāizskatās.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Esmu atbalstījis H. K. Florenz ziņojumu par Zaļo grāmatu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem”. Es uzskatu, tas sekmēs sabiedrības veselības aizsardzību un palīdzēs būtiski samazināt smēķēšanas kaitīgo ietekmi gan jauniešu, gan hronisko smēķētāju vidū. Tas tiks panākts ar tūlītēju aizliegumu izmantot jebkādas piedevas, kas vairo atkarību, un ar preventīvo pasākumu sekmēšanu Eiropas un dalībvalstu līmenī.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es nelokāmi atbalstu smēķēšanas ierobežošanu sabiedriskās vietās, lai sargātu sabiedrības veselību un novērstu pasīvās smēķēšanas radītos riskus.

Skotijā aizliegums smēķēt publiskās vietās ir spēkā jau 19 mēnešus, un skaitļi rāda, ka kopš smēķēšanas aizlieguma ieviešanas par 20 % ir samazinājies ar sirdslēkmēm slimnīcā nonākušo skaits.

Smēķēšanas aizliegums tādējādi ir izglābis dzīvības un ir izrādījies efektīvs, veicinot labāku skotu veselību. Es ar nepacietību gaidu šīs pieejas piemērošanu arī citās Eiropas valstīs.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Florenz kunga ziņojumu ar nosaukumu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem”.

Tabakas dūmi ir ļoti kaitīga viela. Tā satur tūkstošiem ķīmisku vielu, arī vairāk nekā 250 kancerogēno un toksisko komponentu. Pat niecīgākā šo vielu lietošana var aizsākt audzēju attīstību. Tabakas dūmu daļiņas paliekoši nogulstas slēgtās telpās, radot gaisa piesārņojumu, ko pat vislabākās ventilācijas sistēmas pilnībā nespēj likvidēt.

Tūkstošiem cilvēku Eiropas Savienībā ik gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Šie nāves gadījumi varēja būt novērsti. Katram Eiropas Savienības iedzīvotājam ir jābūt iespējai dzīvot un strādāt vidē, kas ir brīva no tabakas dūmiem. Tas ir īpaši jāuzsver saistībā ar sabiedriskajām iestādēm un telpām. Septiņdesmit procenti Eiropas Savienības iedzīvotāju ir nesmēķētāji. Mums tas ir jāpatur prātā un jāgādā, lai šie cilvēki spētu dzīvot tīrā un drošā vidē.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0376/2007

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es balsoju pret ziņojumu, jo tas skaidri neatspoguļo Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Turciju. Ir nepieciešams pilnībā iesaldēt sarunas ar Turciju par pievienošanos. Tam ir vairāki iemesli. Patlaban Turcija ir neuzticams partneris. Noraidot Turcijas pievienošanos ES jeb citiem vārdiem — atklājot turkiem patiesību par viņu turpmāko dalību ES, mēs palīdzētu šai valstij beidzot demokratizēt savu sabiedrību.

Turcija joprojām ir okupējusi Eiropas Savienības dalībvalsti: 40 % Kipras teritorijas atrodas zem Turcijas militārās okupācijas sloga. Turcijā nav reliģijas brīvības. Nemusulmaņi, kristieši, pareizticīgo katoļu baznīcas biedri un protestanti tiek vajāti, jo viņiem neļauj būvēt baznīcas. Piecsimt pareizticīgo baznīcu ir iznīcinātas, kamēr musulmaņi Eiropas Savienībā būvē mošejas. Turcijā nav vārda brīvības. Turcija noliedz trešdaļas armēņu iedzīvotāju noslaktēšanu pagātnē. Tā gatavojas jaunai militārai darbībai Irākā. Tā nerisina kurdu mazākumtautības problēmas savā teritorijā. Turcija nav Eiropā un tādēļ tā nav piederīga ES. Priviliģēta partnerība ar Turciju dalībvalsts statusa vietā būtu pilnīgi pietiekama.

  Christoph Konrad (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es nebalsoju par šo rezolūciju par Turciju, jo esmu krietni nobažījies, ka Turcijas parlaments ir piekritis militāriem uzlidojumiem pret Irāku. To var neņemt vērā rezolūcijā, bet tas patlaban ir aktuāls jautājums.

Noteikt pasākumus pret teroristu grupējumu ir kas cits nekā iebrukšana kaimiņvalstī. ES interesēs nav vērot jebkādu destabilizāciju Irākā. Mums vajadzētu atgādināt Turcijai, ka tai kā kandidātvalstij nevajadzētu apsvērt ES intereses kopējo interešu mērogā. Tas pierāda, ka dalībvalsts statusa piešķiršana Turcijai — ko es, starp citu, neatbalstu — un tās kopīgās robežas ar Irānu un Irāku nozīmētu pilnīgu ES politiskās mapes pārveidošanu. Manuprāt, mums vajadzētu aiztaupīt sev ar to saistīto risku.

  Philip Claeys (ITS). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret R. Oomen-Ruijten rezolūciju, jo, manuprāt, Parlamentam ir jārīkojas aktīvāk un ambiciozāk, uzraugot sarunu procesu ar Turciju.

Šķiet, mums ir jāpārliecinās, ka neaizskaram Erdoğan kunga un Gül kunga jūtas. Kļūst arvien skaidrāks, ka Turcija ir tāda kandidātvalsts, kādas vēl nav bijis. Turcijai acīmredzot nevajag tik ļoti ievērot Kopenhāgenas kritērijus par spīti Padomes, Komisijas un Parlamenta solījumiem, ka tomēr vajadzēs.

Ņemot vērā notikumu gaitu, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka arvien vairāk Eiropas Savienības pilsoņu uzgriež muguru ES.

  Frank Vanhecke (ITS). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šis jaunais balsojums par Turcijas pievienošanos skaidri parāda to, ka ne vien vairumam mūsu iedzīvotāju Eiropa šķiet nesasniedzama un viņi par to īpaši nebēdā, bet ka Eiropas iestādes pašas arvien vairāk sevi attālina no Eiropas iedzīvotājiem.

Eirokrātiem Eiropa vairs nav Eiropa, ja mēs jautrā solī gatavojamies pievienot valsti, kas nebūt nav eiropeiska — ne vēsturiski, ne kultūras vai reliģijas jomā, ne eirozonā un pat ne ģeogrāfiski. Turklāt tas viss mums tiek uzspiests nedemokrātiskā veidā, jo vairums Eiropas pilsoņu patiešām iebilst pret Turcijas pievienošanos, tikai viņiem nav nekādas teikšanas.

Iedzīvotājiem nav ļauts paust viedokli par Turciju, tāpat kā nav ļauts paust viedokli arī par jauno konstitūciju, ko mēs nemaz nedrīkstam saukt par konstitūciju. Vai eirokrātiem patiesībā ir bail no demokrātijas, no apspriešanās ar cilvēkiem? Šī Eiropa darbojas arvien nedemokrātiskāk un pretdemokrātiskāk, un tas beigsies ļoti nelāgi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, pirms divām nedēļām Hrant Dink dēlam Arat Dink un izdevējam Serkis Seropyan tika piespriests gads cietumā saskaņā ar 301. pantu, tā teikt, par turku apvainošanu. Kāds bija viņu noziegums? Pirms vairāk nekā gada, pirms Hrant Dink slepkavības, viņu laikraksts „Argos” publicēja rakstu, kurā Hrant Dink intervijā ar Reuters izteicās, ka, viņaprāt, 1915. gadā notikušās slepkavības ir genocīds. Laikraksts tikai par to ziņoja, un tas bija viss.

Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi balsot par šo rezolūciju, aicinot Turciju atzīt Armēnijas genocīdu. Es to saku kā Turcijas draugs. Būtu labi, ja Turcija saprastu, ka šī nav domāta kā pret Turciju vērsta nostāja. Tas vairāk ir paradums, kādā ES cenšas radīt labāku sabiedrību, kurā vēstures šausmas var tikt apietas. Domāšanas veids, kad valsts identitāte sevi aizsargā ar kriminālkodeksu, kurā 301. pants ir nebeidzams atsauču kopums un kurā valsts kļūdas netiek atzītas, nesaskan ar šo paradumu.

Viens no eiropeiskās identitātes pamatiem ir tas, ka par vēstures notikumiem runā atklāti un sauc pie atbildības. Armēņu genocīds ir vēsturiska patiesība. Parlaments pieprasīs Turcijai to atzīt rezolūcijā sarunu sākumā.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Vēlos atbalstīt teksta grozījumus, kas iesniegti šodienas balsojumam par Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām, un tas atgādinātu secinājumus, kādi tika gūti Briseles Eiropadomē 2006. gada decembrī. Tika noteikti principi saistībā ar paplašināšanos, ar kuriem Eiropas Savienība pieprasītu visām kandidātvalstīm pilnībā ievērot Kopenhāgenas kritērijus, tomēr paplašināšanās joprojām būtu atkarīga no Eiropas Savienības turpmākas integrācijas spējām.

Daudzi no jums būs manījuši manas pēdējā laika šaubas vai drīzāk gan bažas par Eiropas Savienības spēju turpmāk pienācīgi darboties, ja Turcija kļūtu par vienu no tās dalībvalstīm.

Protams, Turcija ir „draudzīga” valsts un ģeostratēģiskā nozīmē ļoti svarīgs partneris Eiropas Savienībai. Tāpēc es pilnībā atbalstu to, ka ES saglabā priviliģētu partnerību ar Turciju. Tomēr es strikti iebilstu pret šīs valsts pievienošanos Kopienai.

Turklāt es uzskatu, ka Turcijas kā potenciālas dalībvalsts integrācijas problēmas kļūs arvien skaidrākas pievienošanās sarunu gaitā.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Apsveicu referenti ar iesniegto rezolūciju par Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām. Oomen-Ruijten kundzes rezolūcijas priekšlikums ir saskaņots un līdzsvarots dokuments, un viņa tajā ir centusies pārrunāt visus ar šo konkrēto problēmu saistītos jautājumus.

No vienas puses, rezolūcijas priekšlikumā ir iekļauts apsveikums Turcijai sakarā ar nesen rīkotajām brīvajām un taisnīgajām vēlēšanām, Turcijas valdība ir aicināta paātrināt reformu procesu, un ir atzinīgi vērtēts tās nodoms pieņemt jaunu pilsonisku konstitūciju. Rezolūcijas priekšlikumā ir mudinājums izveidot jaunu politisku iniciatīvu ilglaicīgam kurdu problēmas risinājumam. Tāpat tajā ir pausti centieni panākt vienošanos Kipras jautājumā ANO darbības robežās.

No otras puses un saskaņā ar Francijas atbalstīto nostāju es atzinīgi vērtēju to, ka šī rezolūcija mudina vērot, lai Turcijas pievienošanās būtu atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem un ES kapacitātes attiecībā uz turpmāko integrāciju.

Visu šo iemeslu dēļ esmu nolēmis atbalstīt šīs rezolūcijas pieņemšanu galīgajā balsojumā plenārsēdē. Es varu tikai vēlreiz paust dziļu nožēlu, ka Parlaments nav licis Turcijai oficiāli atzīt armēņu genocīdu 1915. gadā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā jau uzsvērām iepriekš, ir radušies daudzi jautājumi saistībā ar sarunām par Turcijas pievienošanos ES. Šo procesu sekmē lielvaras, kas par spīti iebildumiem cenšas integrēt šo vareno valsti ES „vienotajā tirgū”, tādējādi iegūstot kontroli pār tās ekonomiku un izmantojot tās ģeostratēģisko atrašanās vietu saviem plāniem Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Centrālāzijā.

Šī rezolūcija tādējādi šajā saistībā izceļas, jo uzsver „Turcijas kā tranzītcentra nozīmi saistībā ar gāzes piegādi ES” un „Turcijas elektroenerģijas projektus Dienvidkaukāzā”, kā arī „ģeostratēģisko Turcijas atrašanās vietu reģionā”, kuras „nozīme pārvadāšanā un loģistikā turpmākajos gados kļūs arvien nozīmīgāka”.

Minēšu dažus svarīgus aspektus, ko vajadzētu ņemt vērā:

- Turcija nav spērusi nekādus soļus ceļā uz Kipras — ES dalībvalsts — atzīšanu, joprojām ir militāri okupējusi šīs salas ziemeļus un ignorē ANO rezolūcijas šīs problēmas sakarā;

- Turcijas iestādes joprojām veic represijas pret kurdiem un joprojām neatzīst viņu likumīgās kultūras, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā par to, kā virzās Turcijas pievienošanās ES, ir iekļauts pagalam liekuļots apsveikums Turcijas valdībai un jaunajam prezidentam. Pats ziņojums ir liekulīgs ar neauglīgi paustām iedomām par cilvēktiesībām neskaidrās un vispārējās aprisēs, tajā ir nosodīts terorisms un minēta ES un Turcijas kopīgā cīņa.

No otras puses tajā nav nekādu atsauču par Turcijas militāro spēku joprojām īstenoto Ziemeļkipras okupāciju. Pat ne vismazākajā mērā nav nosodīta Turcijas nebeidzamā atteikšanās atzīt Kipras Republiku, un nav izdarīts spiediens, lai šī problēma tiktu atrisināta. Nav nosodīta Turcijas režīma politika strīdā par grieķu suverēnajām tiesībām vai par draudiem izmantot spēku pret kaimiņvalstīm. Nav vērā ņemama nosodījuma par Turcijas iestāžu īstenoto kurdu iedzīvotāju barbarisko vajāšanu un pret viņiem vērstajām noziedzīgajām darbībām. Nav pat ne mazākā mājiena par politisko vajāšanu, ko gan Turcijas sekulārā vidusšķira, gan tā, kas atbalsta čadras valkāšanu, īsteno visslēptākajos veidos pret komunistiem un citiem progresīvi domājošiem cilvēkiem. Par spīti tam visam Turcija tiek mudināta neizmantot nesamērīgu spēku gaidāmajam uzbrukumam Ziemeļirākai!

ES kontekstā šis ziņojums atspoguļo ietekmīgo imperiālistisko valstu mērķus atbilstīgi to ģeopolitiskajām interesēm plašā teritorijā.

Turcijas iedzīvotāju un citu šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku interesēs ir pretoties Turcijas integrācijai ES un tās imperiālistiskajiem plāniem.

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija zaudē savu ietekmi, jo vairums deputātu ir noraidījuši svarīgus grozījumus saistībā ar armēņu genocīdu.

Es atbalstu un atbalstīšu Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tomēr šajā pievienošanas procesā ir jāatzīst daži vēsturiski fakti.

Turklāt es nekādā ziņā neatbalstu iebildumus, ko Parlaments ir izvirzījis. 2005. gada 28. septembra rezolūcijas 5. punktā tas patiesībā pieprasīja Turcijai atzīt armēņu genocīdu un izvirzīja to par priekšnoteikumu iestājai Eiropas Savienībā. Lēmums izņemt punktu par armēņu genocīdu no jaunās rezolūcijas ir solis atpakaļ, ko es nevaru atbalstīt.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Neskatoties uz to, kāds būs galīgais rezultāts, pašreizējām sarunām ar Turciju ir jārada reformas, kas šai valstij ir ārkārtīgi nepieciešamas un kuras pašas par sevi ir vissvarīgākais aspekts saistībā ar kādas valsts iespējamo pievienošanos ES.

Šajā sakarā mums AKP partijas uzvara jāuztver vairāk kā pienesums ekonomiskajai reformai, nevis kā balsojums par islāmu.

Ņemot vērā nesenos notikumu gaitu, kurdu problēmu ir jāskata saistībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, paturot prātā jautājumu par Irāku, kurā kurdu apdzīvotie ziemeļi ir mierīgi. No otras puses mēs nevaram atturēties, nekritizējuši kurdu teroristu uzbrukumus Turcijai vai kurdu integrēšanas un pieņemšanas neesību pašā Turcijā.

Visbeidzot, nekad nebūs par daudz uzsvērt Turcijas ģeostratēģisko nozīmi saistībā ar Eiropas robežu drošību, ar enerģijas piegādes, īpaši kā alternatīvas atkarībai no Krievijas gāzes, drošību, kā arī Turcijas kā partneres nozīmi dialogā ar islāma valstīm un Irākas jautājumā.

Visu šo iemeslu dēļ ES stratēģija ir jāpārrunā nopietni un apņēmīgi.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, kas mudina Turciju paātrināt tempu reformu ieviešanā.

Mums jāmudina Turcija darīt ko vairāk: nodrošināt civilo uzraudzību militārās vietā, nebūt iecietīgiem pret spīdzināšanu, sniegt aizsardzību sievietēm un minoritāšu grupām un atzīt armēņu genocīdu.

Kurdu problēmas risināšana arī ir jānosaka par kritēriju reformu procesa novērtējumā. Ziņojums, par kuru balsojām, mudina Turcijas valdību uzsākt politisku iniciatīvu, kuras mērķis būtu rast ilglaicīgu kurdu problēmas risinājumu. Ziņojumā tiek izteikta nožēla par vardarbību Irākas teritorijā, bet vienlaikus, protams, tiek nosodīta vardarbība, ko īsteno PKK partija.

Šeit nav runa par uzbrukumu Turcijai, bet šis ir atgādinājums, ka mums nevar būt dubultstandartu, ka mēs nevaram par lētu naudu pārdot vērtības, ko paši godājam.

Būtu nelāgi joprojām ignorēt sabiedrības viedokli, kas atkal izskanēja aptaujā, ko rīkoja Notre Europe pirms Lisabonas sammita. Eiropas iedzīvotāji raizējas par nepareizi sagatavotajiem lēmumiem par jebkādu turpmāku paplašināšanos un par ES spēju uzņemt vēl kādu valsti pēc lielā pievienošanās viļņa, kas notika starp 2004. un 2007. gadu.

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu rezolūciju par Turciju. Turcijas valdība droši vien dedzīgi beidzot īsteno reformas.

Attiecībā uz armēņu genocīdu, lai gan tas, ka Turcijai ir jāatzīst sava vaina, neietilpst Kopenhāgenas kritērijos, valstij, kas cenšas pievienoties ES, noteikti ir jāatzīst savas vēstures tumšā puse.

Kopumā Turcijai vēl ir tāls ceļš ejams līdz Kopenhāgenas kritēriju sasniegšanai. Būtiski trūkumi cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā, civiltiesībās un politiskajās tiesībās un vispārējs Turcijas demokrātijas vājais punkts saistībā ar militāro jomu joprojām pastāv.

Joprojām nav progresa Kipras jautājumā. Tāpēc mums jāturpina šogad izdarīt spiedienu, lai tiktu ratificēts Ankaras Protokols. Bez tā, kā arī bez Turcijas armijas aiziešanas no salas, risinājuma nebūs. Turcija acīmredzot atsakās saprast, ka Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis un ka viena no tām ir Kipras Republika!

Saistībā ar konfliktu Dienvidaustrumu Turcijā plāns uzsākt iebrukumu Ziemeļirākā ir bijis vismaz kopš 2006. gada pavasara. Patlaban ir jābaidās, ka šis iebrukums tiešām varētu notikt. Tomēr valsts, kas par spīti starptautiskajam atbalstam tās robežu nostiprināšanā apgalvo, ka tai ir tiesības pārkāpt starptautiskos tiesību aktus pēc saviem ieskatiem, pati sevi diskvalificē iestājai Eiropas Savienībā uz visiem laikiem.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) Es atturējos no galīgā balsojuma par ES un Turcijas attiecību ziņojumu. Tas tāpēc, ka, neskatoties uz vairākus pēdējos mēnešus ilgušajām sarunām, rezolūcijā nav nekādu atsauču uz Turcijas atbildību par armēņu slaktiņu 1915. gadā.

Turcija cenšas piemērot cenzūru starptautiskajai kopienai šajā jautājumā. Visnesenākais pierādījums tam bija spiediens, kāds tika izdarīts uz ASV kongresu. Tomēr tas palika nelokāms un ieņēma pienācīgu nostāju. Ir kļūdaini padoties neattaisnojamam Turcijas spiedienam šajā jautājumā.

Es gribētu piebilst, ka ļoti novērtēju iepriekš minētajā rezolūcijā iekļautos paziņojumus saistībā ar kristiešu minoritāšu tiesībām Turcijā, piemēram, tiesībām mācīt garīdzniekus un baznīcas iestāžu tiesības uz juridisku personu statusu.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nolēmu atturēties no balsošanas par ES un Turcijas attiecību rezolūciju, lai tā parādītu savus iebildumus pret gaidāmajām sarunām par pievienošanos. Diviem neseniem gadījumiem vajadzētu mums likt apzināties risku, kas saistīts ar šo liekulīgo pievienošanos. Pirmām kārtām ir politiskā krīze, ko šī valsts piedzīvoja pirms jaunā Republikas prezidenta iecelšanas amatā: tas parādīja spriedzi, kas valda Turcijas sabiedrībā un arī šīs valsts iestāžu trauslumu. Es domāju arī par spriedzi, kas ir radusies pie Irākas robežas, un par to, ka tā varētu destabilizēt vienu no nedaudzajiem reģioniem tajā valstī, kurā nav vardarbības. Turcijas parlamenta lēmums ļaut armijai veikt militāru iebrukumu ir nepieņemams. Turcijai ir bīstama loma šajā reģionā, un ES nevajadzētu nekādā veidā atbalstīt šo populistisko un agresīvo rīcību.

Tas viss pastiprina manu pārliecību: ja mēs paplašināsim Eiropas Savienību līdz Irākas robežām, es nezinu, kas būs palicis pāri no eiropeiskā. Es uzskatu, ka Turcija joprojām nav piemērota dalībai ES. Mūsu ziņā ir likt priekšā alternatīvu iespēju: Nicolas Sarkozy ierosinātā „Vidusjūras reģiona savienība” noteikti sniedz iespēju, kuru vajadzētu izmantot gan ES, gan Turcijai.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es nebalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām, jo Eiropas Savienības paplašināšanās un Turcijas pievienošanās Kopienai ir diezgan nopietni jautājumi, par kuriem ir nepieciešama sīkāka informācija un intensīvākas debates. Manuprāt, pievienošanās procesā visām valstīm ir jāpiemēro vienādi noteikumi.

Ierosinātie grozījumi, ar kuriem tika pieprasīta armēņu genocīda atzīšana un atvainošanās Armēnijai un tās iedzīvotājiem, plenārsēdē netika pieņemti. Tikai šāda atzīšana un atvainošanās var dot stimulu samierināšanās īstenošanai starp Turciju un Armēniju. Turklāt Turcija turpina kavēt progresu Kipras problēmas risinājuma meklējumos. Turcijas parlamenta apstiprinātā deklarācija par pārrobežu militāro operāciju pret kurdiem, kas dzīvo pie Irākas robežas, nenovedīs pie terorisma problēmas konstruktīva risinājuma šajā valstī. Tas vienkārši destabilizēs visu reģionu.

Nav arī manāma progresa jautājumā par reliģijas brīvību Turcijas Republikā. Turcijā dzīvojošo kristiešu drošība un viņu tiesību ievērošana netiek garantēta. Vēl nesen mēs piedzīvojām nežēlīgus uzbrukumus kristiešu mācītājiem, misionāriem, izdevējiem vai ticību mainījušajiem. Turcija nav arī no jauna atvērusi pareizticīgo baznīcas semināru, bez kura šīs senās baznīcas esība ir apdraudēta.