Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 24. oktobris - Strasbūra

15. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Nākamā lieta darba kārtībā ir jautājumi Padomei. Kā tas notika vakar jautājumu uzdošanas laikā Komisijai, mēs eksperimentēsim ar dažiem jauniem noteikumiem, kuri ir ierosināti kā daļa no Parlamenta reformas. Tos pēta īpaša grupa un tie būtībā attiecas uz divām jomām. Pirmkārt, es aicinātu deputātus pārvietoties uz priekšējiem soliem, lai sēde liktos iekļaujošāka un, otrkārt, papildjautājumus Padomes priekšsēdētājs atbildēs visus vienā reizē pēc tam, kad tie būs uzdoti. Rezultātā, tā kā mums parasti ir divi papildjautājumi, tā vietā, lai uz katru no tiem atbildētu uzreiz, Padome beigās atbildēs uz abiem jautājumiem kopā.

Nākamā lieta darba kārtībā ir jautājumi Padomei (B6-0318/2007).

Padome izskatīs šādus jautājumus.

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0678/07).

Temats: Solidaritātes fonds lielu katastrofu gadījumā

Ņemot vērā šīs vasaras mežu ugunsgrēku nopietnību atseviškās Savienības valstīs, piemēram, Grieķijā un Spānijā, un ņemot vērā Savienības nespēju ātri un efektīvi reaģēt, vai Padome pārskatīs Solidaritātes fonda noteikumus tā, lai mēs nākotnē varētu būt bruņojušies ar atbilstošiem mehānismiem, lai pārvarētu šādas katastrofas un mazinātu radīto kaitējumu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atbildot uz šo jautājumu, es teiktu, ka, kā jūs jau zināt, pašreizējais Eiropas Savienības Solidaritātes fonds tika izveidots, lai reaģētu uz katastrofām lielos un ārkārtējos apmēros pēc plūdiem, kas skāra Centrāleiropu 2002. gada vasarā.

2002. gadā pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma Padome pieņēma regulu, ar kuru izveidoja Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. Regulas par Solidaritātes fondu 14. pantā paredz, ka Padome pārskata šo regulu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vēlākais, līdz 2006. gada 31. decembrim.

2005. gadā Komisija ierosināja, ka Regulu (EK) Nr. 2012/2002 jāaizvieto ar jaunu regulu par Solidaritātes fondu. Ar šo priekšlikumu jo īpaši centās paplašināt instrumenta darbības jomu, lai iekļautu rūpniecības un tehnoloģiju izraisītas katastrofas, sabiedrības veselības katastrofas un terora aktus, kā arī samazinātu tos robežlielumus, kas tiek izmantoti, lai klasificētu katastrofu kā lielu katastrofu.

Priekšlikums bija, ka reģionālās ārkārtas katastrofas kritērijs ir jāatceļ spēkā esošajā direktīvā, bet, ka ārkārtas apstākļos Komisija var noteikt, ka ir notikusi liela katastrofa.

Eiropas Parlaments šajā saistībā sniedza atzinumu 2006. gada maijā, un vēl 2006. gadā Padome apsprieda Komisijas priekšlikumu un Parlamenta atzinumu pienācīgā līmenī, lai gan netika panākta nekāda vienošanās.

Rezultātā Regulu (EK) Nr. 012/2002 turpina piemērot, Komisijai ierosinot tās mobilizāciju 2007. gadā. Kā man bija iespēja jūs informēt pagājušajā mēnesī, atbildot uz līdzīgu jautājumu, cik vien ir zināms Padomei, katastrofu gadījumos, kuri ir noteikti ar šo regulu, tās piemērošana ir bijusi efektīva. Eiropas Komisija regulāri sagatavo ziņojumus, kuros detalizēti apraksta Solidaritātes fonda līdzekļu izlietojumu.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Padomes priekšlikums bija pilnīgi skaidrs. Jaunā regula ir ļoti novilcināta. Papildu un konkrētais jautājums, kuru es gribu uzdot Padomei, ir šāds: šovasar gandrīz nodega rietumu civilizācijas šūpulis Antīkā Grieķija kopā ar Olimpisko stadionu. Vai Padome gaida, līdz būs Vatikāns, līdz nodegs Prado, līdz nodegs Belemas pils vai arī mēs varam cerēt, ka pirms nākamās vasaras mums būs regula, ar kuru var pārvarēt šāda veida katastrofas?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Medina Ortega kungs! Mēs, protams, negaidām, lai Roma, Lisabona, Londona vai Parīze ciestu no dabas katastrofām, pirms mēs detalizētāk izskatām šo jautājumu. Mēs patiesi ceram, ka Belemas pils un Belemas tornis turpinās, kā līdz šim, pastāvēt daudzus gadsimtus.

Kas attiecas uz konkrētiem termiņiem pašreizējo noteikumu grozīšanai, es, protams, Padomes vārdā nevaru nosaukt kādu konkrētu datumu.

  Elizabeth Lynne (ALDE). - Paldies jums par jūsu atbildi, bet es pievienojos papildjautājumam. Mums ir jāzina, kad tas tiks mainīts.

Es runāju īpaši par plūdiem Apvienotajā Karalistē. Acīmredzot šajā jautājumā atsaucas uz ugunsgrēkiem, bet solidaritātes fonds aptver plūdus. Mans reģions Vestmidlendā ir ļoti smagi cietis. Mans ciems Vorčesteršīrā ir cietis kopā ar pārējo Vorčesteršīru, kā arī apkārtējās teritorijās Herefordā un Šropšīrā.

Acīmredzot Apvienotās Karalistes valdība ir iesniegusi pieprasījumu pēc solidaritātes fonda naudas. Es ceru, ka Komisija uz to raudzīsies pozitīvi un ka Padome patiešām mēģinās un veiks izmaiņas attiecībā uz to veidu, kādā solidaritātes fonds darbojas, lai mēs nākotnē ātrāk varētu saņemt šo finansējumu.

Tāpat vai Padomes pārstāvis var mums pateikt, ko viņš domā par ātrās reaģēšanas spēkiem un vai tas tiks virzīts uz priekšu, lai varētu izveidot ārkārtas pretplūdu barjeras skartajās teritorijās?

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikt, ka, manuprāt, tas ir ļoti labi, ka mēs tagad varam kopā šeit lejā atrasties. Es domāju, ka tā ir ļoti laba ideja.

Attiecībā uz pašu jautājumu es gribētu bilst pāris vārdus par ugunsgrēkiem, ministr, no kuriem daži ir radušies dabisku cēloņu dēļ, bet citi ir izraisīti tīšām. Dažās valstīs šo dedzināšanu pamudina ar tiesisko stāvokli, jo tas piedāvā noteiktus labumus noteiktiem cilvēkiem.

Vai ir apdomāta iespēja izdarīt spiedienu uz šīm valstīm mainīt tiesisko stāvokli, lai nākotnē vairāk nepastāvētu šis stimuls.

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Ļoti labi. Es uzskatu, ka es jau esmu atbildējis vismaz uz dažiem no tiem jautājumiem, kuri nupat tika uzdoti. Es arī jau esmu minējis to, ka mūsu novērtējums par to, kā šis solidaritātes fonds ir darbojies iepriekš, bija pozitīvs tādā izpratnē, ka tas ir pienācīgi darbojies.

Jautājums par ātrās reaģēšanas spēkiem tiek izskatīts. Vēl nekāds lēmums nav pieņemts un Padome šo iespēju joprojām novērtē un apspriež. Lēmums arī nav pieņemts attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, lai gan ir paveikts daudz darba. Daudz kas vēl ir jādara un es pieņemu, ka šī ir joma, kurā dalīšanās pieredzē, kas pazīstama kā „paraugprakse”, kā arī sadarbība starp dalībvalstīm ES līmenī varētu izrādīties lietderīga.

Joprojām jāveic centieni šajā jomā. Man ir jāsaka, ka mana valsts ir tādā situācijā, ka to sistemātiski, katru gadu negatīvi iespaido ugunsgrēki, ļaunprātīga dedzināšana, un visas citas problēmas saistībā ar ugunsgrēkiem, jo īpaši mežu ugunsgrēkiem. Valsts līmenī mēs esam pieņēmuši vairākus pasākumus un iniciatīvas, kuras ir izrādījušies ļoti veiksmīgi attiecībā uz ugunsgrēku un ļaunprātīgās dedzināšanas novēršanu un, protams, mēs priecājamies dalīties mūsu pieredzē ar visām dalībvalstīm.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0680/07)

Temats: integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz personām ar īpašām vajadzībām

Vai Padome paredz pieņemt kopīgu lēmumu, lai noteiktu integrētu Eiropas Savienības politiku, ar kuru atbalstītu un nodrošinātu profesionālo izglītību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nodrošinātu viņu integrāciju sabiedrībā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Paldies par jūsu jautājumu, Panayotopoulos-Cassiotou kundze. Kā jūs zināt, Padome var vienīgi pieņemt lēmumu tās likumdevējas statusā, pamatojoties uz kādā posmā iesniegto Komisijas priekšlikumu.

Pašreiz Padome vēl nav saņēmusi nevienu tiesību akta priekšlikumu Padomes lēmumam, lai noteiktu integrētu Eiropas Savienības politiku, ar kuru atbalstītu un nodrošinātu profesionālo izglītību pilsoņiem ar īpašām vajadzībām un nodrošinātu viņu integrāciju sabiedrībā.

Kā jums būs zināms, 2002. gadā Padome pieņēma Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. Ar to aizliedz diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī invaliditātes dēļ. Turklāt šis gads (2007. gads) bija paredzēts kā Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem ar lēmumu, kuru kopīgi pieņēma Padome un Parlaments saskaņā ar koplēmuma procedūru.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam. Diskriminācijas izskaušana nodarbinātības jomā nav efektīvs veids, kā risināt invaliditātes problēmu. Tikai vakar tika izziņota veselības programma, kas ietver jaunas tehnoloģijas. Vai šo priekšlikumu nevarētu izmantot, lai lielai Eiropas Savienības pilsoņu daļai, kuri varētu būt aktīvi un noderīgi sabiedrībai kopumā demogrāfiskās lejupslīdes laikā, sniegtu iespēju īstenot savu potenciālu un dzīvot sociālā kohēzijā?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Panayotopoulos-Cassiotou kundze!, Man liekas, ka šī runa bija vairāk kā vispārējs komentārs, nevis kā tiešs jautājums. Tomēr es uzskatu, ka, par spīti visam, mēs esam redzējuši pakāpenisku izpratnes padziļināšos dalībvalstu vidū un arī ES līmenī par nepieciešamību kopīgi strādāt, lai pienācīgi risinātu tos jautājumus, ko ietver šī joma.

Man ir arī jāsaka, ka Portugāles prezidentūras laikā un kā daļu no Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem prezidentūra 19. un 20. novembrī Lisabonā sarīkos svarīgu konferenci par šo jautājumu, kuras laikā mēs, protams, centīsimies pārskatīt šo situāciju attiecībā uz saistītajiem jautājumiem. Mēs, protams, arī mēģināsim nākotnē panākt politisko iesaisti šajā jautājumā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Kādus pasākumus Padome plāno, lai sabiedrisko transportu padarītu pieejamāku invalīdiem? Vai jūs saskatāt kādu iespēju paraugprakses un salīdzinošās novērtēšanas izmantošanai, lai, pavisam vienkārši, palīdzētu uzlabot situāciju šajā jomā?

  Reinhard Rack (PPE-DE) . – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs! Mēs esam skaidri noteikuši invalīdu tiesības Pamattiesību hartā, kas būs daļa no Lisabonas līguma, un tādejādi būs pilnīgi un juridiski saistoša. Vai jūs saskatāt Padomes prezidentūrai kādu iespēju aicināt dalībvalstis reaģēt ļoti praktiskā veidā uz jaunajām iespējām, kuras ir radītas, un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka invalīdiem būtu vairāk un labākas perspektīvas?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Es vēlos sniegt divus komentārus. Pamattiesību harta vēl nav pilnībā stājusies spēkā un nav publicēta. Tāpat arī Lisabonas līgums un tāpēc mums pagaidām ir jānogaida. Es, protams, nevaru paredzēt oktobrī to, kādas iniciatīvas vai lēmumus Padome var pieņemt šajā jomā. Turklāt, kā jūs ziniet, Pamattiesību harta pati par sevi nav juridisks pamats likumdošanas iniciatīvām.

Attiecībā uz transporta jautājumu, tā kā Komisija neierosina iniciatīvas, kuras Padomei jāpieņem šajā jomā, šis jautājums joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tas noteikti būs dalībvalstu ziņā valsts līmenī ierosināt nepieciešamos pasākumus, kad tos uzskata par piemērotiem un īpašos apstākļos.

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Nākamie trīs jautājumi, kurus uzdeva Marian Harkin, Avril Doyle un Esko Seppänen, tika atbildēti vakardienas debatēs. Saskaņā ar Reglamenta II pielikuma A daļas 2. punktu, šie jautājumi nav pieņemami, tāpēc mēs turpināsim ar nākamo jautājumu.

Jautājumi Nr.  3, 4 un 5 nav pieņemami, tā kā attiecīgie temati jau ir šīs sesijas darba kārtībā.

Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Sarah Ludford (H-0687/07)

Temats: dzimumnoziegumu izdarītāji

Vai Portugāles prezidentūra ir apmierināta, ka ES un tās dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai atklātu, nodotu tiesai un uzraudzītu pēc notiesāšanas dzimumnoziegumu pret bērniem izdarītājus, lai apmainītu informāciju par dzimumnoziegumiem pret bērniem, kā arī lai aizsargātu un glābtu bērnus, kuri var būt bez vēsts pazuduši, nolaupīti vai apdraudēti?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Ludford kundze! Bērnu aizsargāšana pret seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecības apkarošana Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi.

Šajā saistībā es atsauktos uz Padomes 2001. gada 27. septembra rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu bez vēsts pazudušo vai seksuāli izmantoto bērnu atrašanā, kurā Padome paziņoja, ka bērnu pazušanas un seksuālās izmantošanas apkarošana ir Eiropas Savienības prioritāte.

Šajā saistībā Padome ir pieņēmusi vairākus juridiskos instrumentus, ar kuriem aplūko šā jautājuma īpašus aspektus, tostarp arī 1997. gada 24. februāra vienotā rīcība par cilvēku tirdzniecības un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanu, iepriekš minētā Padomes 2001. gada 27. septembra rezolūcija par pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu bez vēsts pazudušo vai seksuāli izmantoto bērnu atrašanā un visbeidzot Padomes 2003. gada 22. decembra pamatlēmums par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.

Neseno priekšlikumu pamatlēmumam par tādu aizliegumu atzīšanu un piemērošanu Eiropas Savienībā, kam pamatā ir sodāmība par seksuālas dabas noziegumiem, kas pastrādāti pret bērniem, ko iesniegusi Beļģijas Karaliste, Padome ir novērtējusi kopā ar citiem priekšlikumiem, kā, piemēram, priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā un priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Pēc sarunu procesa Padome ir nolēmusi apvienot ierosmes, kuru ir iesniegusi Beļģijas Karaliste, noteikumus ar instrumentu par no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņu. Rezultātā informācija par personu notiesājošu spriedumu par seksuālu vardarbību pret bērniem ir jāpadara pieejama dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Padomes 2003. gada 22. decembra pamatlēmumā par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu ir ietverta noziegumu, kuri saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, definīcija un ar to aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie noziegumi ir sodāmi ar brīvības atņemšanu no viena līdz trim gadiem un dažos gadījumos maksimāli no pieciem līdz desmit gadiem. Ar iepriekš minēto pamatlēmumu 2006. gada 20. janvāris ir noteikts kā ieviešanas datums dalībvalstīs. Pamatojoties uz tiem paziņojumiem, kurus ir saņēmusi Padome un Komisija, par ieviešanas pasākumiem, un Komisijas sagatavoto ziņojumu, Padomei ir jānovērtē līdz 2008. gada 20. janvārim tas, kādā mērā dalībvalstis ir izpildījušas pienākumus, kas izriet no šā pamatlēmuma.

  Sarah Ludford (ALDE). - Es ļoti pateicos prezidentūrai par šo atbildi.

Madeleine McCann gadījums ir izraisījis lielu interesi un, protams, arī diskusijas. Es neiedziļināšos šīs lietas detaļās, bet tas, kas mani interesē šajā saistībā, ir, kādus secinājumus mēs varam izdarīt kopumā par Eiropas Savienības rīcības atbilstību bez vēsts pazudušu bērnu gadījumā. Es vēlos jautāt par trim lietām.

Pirmā ir bez vēsts pazudušo bērnu informācijas līnija. Vakar komisārs Frattini mums teica, ka viņš nepavisam nav apmierināts ar dalībvalstu rīcību īstenot Padomes lēmumu no februāra par vienota 116 tālruņa numura izveidi bez vēsts pazudušu bērnu gadījumā, kam vajadzēja būt ieviestam augustā. Tikai četras dalībvalstis ir izvēlējušas pakalpojumu sniedzēju, trīs dalībvalstis vispār nespēja atbildēt uz informācijas pieprasījumu. Tas nav ļoti iespaidīgi! Vai jūs panāksiet to, ka pārējās 23 dalībvalstis izpilda savas saistības?

Otrkārt, pirms pāris nedēļām tieslietu un iekšlietu ministri aicināja izvedot ES datubāzi par bez vēsts pazudušajiem bērniem. Manuprāt, ir veikti daži privātie centieni, sadarbojoties YouTube un Madeleine McCann vecākiem. Vai ES atbalstīs atbilstošas datubāzes izveidi?

Treškārt, jūs runājāt par darbu pie informācijas apmaiņas par dzimumnoziegumu izdarītājiem, bet kad mums būs datorizēta datubāze?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Ludford kundze! Es tikai vēlētos teikt sekojošo, atbildot uz vairākiem uzdotajiem jautājumiem.

Pirmkārt, daudzi no šiem pasākumiem ir uzsākti salīdzinoši nesen vai pavisam nesen un tāpēc ir jānovērtē to ietekme. Tas notiek un mēs, protams, novērtēsim, kas ir darbojies un kas nav un vai mēs gūstam labus panākumus šajā jomā. Tieši tas mums ir jādara, nevis jāvajā dalībvalstis, mēģinot uzvelt vainu vai iedalīt atbildību.

Tas ir sadarbības process, kurā ir nepieciešams dialogs starp dalībvalstīm, pamatojoties uz to pieredzi, kurā mums ir jādalās. Par spīti visam, es uzskatu, ka mēs esam guvuši labus panākumus šajā jomā, reaģējot uz tām situācijām, kuras ir patiešām drausmīgas no humānā viedokļa.

Visbeidzot es uzskatu, ka Reformu līgums arī ir labas ziņas šajā saistībā, tā kā tas efektīvi veicina un sniedz iespēju plašākai un labākai sadarbībai starp dalībvalstīm šāda veida noziegumu apkarošanā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Padomes priekšsēdētāj, jūs minējāt – un es priecājos, dzirdot, ka jūs izmantojāt terminu – „cilvēku tirdzniecības” jautājums, jo es domāju, ka, kamēr par bērniem mums ir publicitāte, tostarp arī par McCann gadījumu, ir daudz bērnu un jauniešu, kuri ir tirgoti Savienības dalībvalstīs. Es vēlētos jums jautāt, vai jūs uzskatāt, ka šajā jautājumā tiek darīts pietiekami daudz. Un es arī lūgtu palīdzēt viņiem, kad viņi tiek atrasti dalībvalstīs: rehabilitēt viņus un nogādāt viņus atpakaļ uz viņu valstīm vai arī pārliecināties, ka viņi nekļūst par noziedzniekiem dalībvalstī, kurā viņi ir pārdoti. Es domāju, ka šī ir patiešām nopietna problēma Savienībā.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Ministr, es centos klausīties ļoti uzmanīgi jūsu atbildē Ludford kundzei. Viņa jums uzdeva ļoti konkrētu jautājumu, uz kuru jūs neesat atbildējis, proti, kā jūs ierosināt panākt to, lai savas saistības izpilda tās dalībvalstis, kuras vēl nav izveidojušas informācijas līniju. Varbūt jūs varētu būt konkrētāks jūsu atbildē.

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Es neesmu ne eksperts noziedzības apkarošanas politikā, ne tieslietu ministrs. Es esmu šeit, pārstāvot Padomi, un es jums varu vienīgi pateikt to, kas šobrīd šķiet Padomes vispārējais noskaņojums. Vienmēr ir iespējams izdarīt vairāk un izdarīt to labāk, bet patiesība ir tāda, ka, kā jau es minēju, ir daudzi juridiskie instrumenti, kas pienācīgi atbilst šai vēlmei efektīvi apkarot šāda veida noziegumus. Kā es minēju, daudzi no šiem pasākumiem ir uzsākti nesen un tos visus būs nepieciešams pienācīgi novērtēt.

Bija viens jauns jautājums: dalībvalstu un to pilsoņu izpratnes padziļināšana par parādību, kas attiecībā uz izpratnes padziļināšanu par tās apmēriem un nopietnību, faktiski ir jauna. Kā vienmēr notiek ar jaunu parādību, kura ir jāaplūko un jānovērtē, protams, pastāv procedūra, kuru ir jāievēro. Mēs, kur tas nepieciešams, turpināsim aicināt tās dalībvalstis, kuras varbūt vēl nav izpildījušas savus pienākumus attiecībā uz ierosmju vai tiesību aktu īstenošanu, tos izpildīt pēc iespējas ātrāk. Ja ir bijusi apņemšanās, tad tā ir jāizpilda un jāīsteno šajās un visās citās jomās.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Lambert van Nistelrooij (H-0689/07)

Temats: Suez un Gaz de France apvienošanās

3. septembrī tika paziņots, ka Francijas enerģētikas uzņēmuma Suez un valsts uzņēmuma Gaz de France valdes ir nolēmuši veikt plānoto apvienošanos. Ar šo apvienošanos izveidotu ceturto lielāko enerģētikas uzņēmumu pēc Gazprom, Electricité de France un EON. Komisija jau ir uzdevusi apvienotajam uzņēmumam nodot vairākas operācijas Beļģijā un Francijā.

Vai Padome uzskata, ka šie apvienošanās plāni joprojām atbilst pašreizējiiem pricipiem, kurus tā atbalsta attiecībā uz Eiropas Savienības enerģijas tirgus liberalizāciju?

Kādā mērā jaunais apvienotais uzņēmums un Francijas valsts ir apsolījusi veikt īpašumtiesību uz galvenjiem tīkliem nodalīšanu, ko ir pieprasījusi Komisija?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man vispirms ir jāsaka, ka, kā jūs zināt, ar 2007. gada pavasara Eiropadomes sanāksmes secinājumiem visaptveroši aplūkoja ES enerģētikas politiku, tostarp arī jautājumu par iekšējo gāzes un elektroenerģijas tirgu.

Padome nevar nepārdomāti paust viedokli par to, vai apvienošanās plāni, kādi tie ir pašlaik, ir saskaņā ar šo secinājumu daļu. Padome vēlētos norādīt, ka šie Eiropadomes secinājumi bija ieguldījums Eiropas Komisijas Trešajā enerģētikas paketē, ar ko iepazīstināja 2007. gada septembrī, kuras mērķis ir vēlākā laika posmā atvērt gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tikai pēc vienošanās panākšanas par ierosinātājām regulām un direktīvām un pēc to stāšanās spēkā būs iespējams novērtēt, vai apvienotā uzņēmuma GDF Suez izveide atbilst attiecīgajām tiesību normām. Otrkārt, Padomei ir jānorāda, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem par konkurenci Eiropas Komisija ir atbildīga par visu starpuzņēmumu nolīgumu atbilstības Kopienas noteikumiem noteikšanu.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL). Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizi, ka politiku un konkrētus pasākumus novērtē Komisija. Man ir papildjautājums attiecībā uz Eiropas Savienības tirgu, vienotā tirgus realizēšanu.

Skaidrs mērķis saistībā ar uzņēmumu sadalīšanu ir radīt reālus ieguldījumus tīklos un mēs varam redzēt, ka šajā jomā, tostarp arī starp valstīm, mēs neesam ievērojuši panāktās vienošanās. Tiek paredzēts, ka valstīm jāspēj veikt apmaiņu 10 % apmērā, to sauca par sadarbspēju, un mēs atpaliekam no tā.

Mans jautājums ir šāds: kādus pasākumus Padome veic ar mērķi faktiski veicināt ieguldījumus, lai uzlabotu savienojumu, piemēram, starp Franciju un Spāniju? Cilvēki var pirkt par zemāku cenu no saviem kaimiņiem, bet ja nav individuālā pieslēguma, tas nav iespējams. Ko jūs plānojat darīt šajā saistībā?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Van Nistelrooij kungs! Padome pieņēma vairākus pasākumus saistībā ar enerģētikas jautājumiem pēdējā Eiropadomes sanāksmē martā. Tagad tos, protams, ir jāīsteno, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem. Katrai struktūrai un katrai iestādei ir jāuzņemas sava atbildība: Komisijai, iesniedzot tās priekšlikumus, Padomei, pieņemot, noraidot vai grozot tos un pēc tam Tiesai, pārliecinoties par to, vai dalībvalstu tiesību akti un sodi atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tas ir viss, ko es šobrīd varu pateikt.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr.  8 tika atsaukts. Jautājuma iesniedzējs šeit neatrodas, jautājums Nr. 9 tiks izlaists.

Jautājums Nr. 10, ko uzdeva Roberta Alma Anastase (H-0702/07)

Temats: vīzu atvieglota izsniegšana Moldovas un Gruzijas pilsoņiem

Moldovas un Gruzijas pilsoņi saskaras ar ievērojamām grūtībām vīzu iegūšanā ieceļošanai ES dalībvalstīs. Turklāt nolīguma starp ES un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglotu izsniegšanu stāšanās spēkā ir radījusi paradoksālu situāciju, kurā Abhāzijas, Dienvidosetijas un Piedņestras separātistu reģionu iedzīvotāji, kam pārsvarā ir Krievijas pases, tagad gūst labumu no mazāk ierobežojoša vīzu un ceļošanas režīma. Kādus pasākumus veiks Padome, lai veicinātu vīzu režīma atvieglošanu Moldovas un Gruzijas pilsoņiem un attiecīgo nolīgumu īstenošanu? Ir arī steidzami nepieciešams, lai kopīgais vīzu pieteikumu centrs Kišiņevā varētu rēķināties ar lielāku dalībvalstu skaita sadarbību, lai īstenotu vīzu atvieglotas izsniegšanas praktisko procesu. Kā Padome izskaidro faktu, ka tā līdz šim ir rīkojies tikai neliels dalībvalstu skaits un kā tā nodrošinās to, ka pārējās valstis nekavējoties sāktu sadarbību?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Anastase kundze, ar 2006. gada 19. decembra lēmumu Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Šis nolīgums tika parafēts Kišiņevā 2007. gada 25. aprīlī un parakstīts Briselē 2007. gada 10. oktobrī patiesībā ar manu parakstu.

Ņemot vērā šā nolīguma ātro noslēgšanu, ar Eiropas Parlamentu būs konsultācijas par lēmuma projektu par šā nolīguma noslēgšanu. 17. oktobrī Moldovas valdība pieņēma divus likumprojektus, ar kuriem ratificēja nolīgumus ar Eiropas Savienību par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanu.

Padomes vārdā es varu jums pateikt, ka Komisijai pašlaik nav pilnvaras sākt sarunas par līdzīgu nolīgumu ar Gruziju. Attiecībā uz kopīgo vīzu pieteikumu centru Kišiņevā sadarbība starp dalībvalstīm ir jautājums, par kuru tām jālemj pašām.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Apsveicu saistībā ar nolīgumu ar Moldovas Republiku parakstīšanu. Attiecībā uz šo jautājumu es gribētu norādīt uz divām lietām: pirmkārt, es uzskatu, ka ir nepieciešams iekļaut diskusijā par attiecībām starp Padomi un Moldovas Republiku to situāciju, kas radās uzreiz pēc šā nolīguma parakstīšanas: 12. oktobrī pie Moldovas Republikas robežas dažām oficiālajām delegācijām, kuras ieradās no Rumānijas, tika atteikta ieceļošana Moldovas Republikas teritorijā. Tā kā es uzskatu, ka vīzu režīma atvieglošana trešai valstij ir jānovēro, galu galā nodrošinot tā savstarpīgumu, man būtu interesanti uzzināt, kādu pieeju Padome plāno izmantot šajā jautājumā. Otrkārt, nolīgumos, kurus jūs parakstījāt, ir iekļauta atsauce uz moldāvu valodu, valodu, kas nav atzīta. Es vēlētos, lai mēs to īpaši norādītu, tā kā šajā valstī tikai viena valoda, rumāņu valoda, ir atzīta Eiropas Savienībā. Attiecībā uz Gruziju es uzskatu, ka ir jāvirzās uz to, lai novērstu situāciju, ka pret Gruzijas pilsoņiem attiektos tāpat kā pret Dienvidosetijas pilsoņiem.

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, kā es minēju, es parakstīju šo nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar Moldovu un es varu jums pateikt, ka šo rīcību, šo iniciatīvu, šo nolīgumu Moldovas valdība pienācīgi novērtēja un atzina.

Tas ir ārkārtīgi svarīgs instruments attiecībā gan uz mūsu attiecībām ar Moldovu, gan visām mūsu attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm. Es patiesi ceru, ka šis nolīgums palīdzēs, kā tas paredzēts, stiprināt attiecības starp ES un Moldovu un jo īpaši pastiprināt Eiropas kaimiņattiecību politikas „cilvēcisko dimensiju”, citiem vārdiem, satuvināt cilvēkus, lai mēs varētu viens otru iepazīt vairāk un labāk, jo tieši tas, bez šaubām, nostiprina eiropeisku garu un izpratni.

Jebkuras grūtības šā nolīguma piemērošanā, protams, tiks novērtētas. Šādas grūtības pastāv ļoti nesen, bet es varu teikt, ka, kad vien nolīgumi, kurus Eiropas Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, rada problēmas vai grūtības, kad tie nesniedz vēlamos rezultātus vai kad rada nepareizus rezultātus, Komisijai, iespējams, sadarbojoties ar Padomi, ir jāizvērtē to, kas notiek un, ja tas ir piemēroti, jāveic nepieciešamās izmaiņas.

Attiecībā uz Gruziju es esmu ņēmis vērā jūsu komentāru, Anastase kundze.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Vai ir kādi plāni pieņemt nolīgumu par vīzu atvieglotas izsniegšanas režīmu attiecībā uz Baltkrieviju? Pēc Šengenas zonas paplašināšanās Lietuvai, kurai ir plaša robeža ar Baltkrieviju, būs grūtības uzaicināt paviesoties cilvēkus no šīs valsts un turklāt baltkrievi nevarēs apciemot piederīgos pāri robežai. Vai ir kādi plāni attiecībā uz to?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Budreikatė kundze! Kā jūs zināt, lēmumi par vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīgumiem tiek pieņemti, pamatojoties uz konkrētajiem gadījumiem. Tajos, protams, ņem vērā konkrēto valsti, to attiecību veidu, kas mums ir ar šo valsti, tehniskās drošības jautājumus u.t.t. Rezultātā, kad tas ir iespējams, attiecībā uz Baltkrieviju vai jebkuru citu valsti, lēmumu Padomei pienācīgi būtu jāierosina Komisijai un pēdējai būtu jāizlemj par to. Tomēr, kā es minēju, nevar vienkārši tikt pieņemts lēmums noslēgt šāda veida nolīgumu vai sākt sarunas, ja nav izpildīti noteikti tehniskie un politiskie nosacījumi.

Tomēr, kur tas ir tehniski un politiski iespējami tos noslēgt, nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu palīdz, kā es minēju, stiprināt Kaimiņattiecību politikas „cilvēcisko dimensiju” vai „humanitāro dimensiju”. Mēs viens otram nevaram būt svešinieki, tieši pretēji, mums ir jāiepazīst un mēs varam iepazīt viens otru vairāk un labāk.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 11, ko uzdeva Dimitrios Papadimoulis (H-0703/07)

Temats: Eiropas civilās aizsardzības spēku izveide

2007. gada 4. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (P6_TA(2007)0362) par dabas katastrofām, ar kuru īpaši atsaucas uz postošajiem ugunsgrēkiem ar cilvēku upuriem, kuri šovasar skāra Grieķiju. Līdzīgi kā citos dokumentos abās rezolūcijas un ziņojumā par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izveidi (2006. gada 18. septembra ziņojums A6-0286/2006) atzīst Kopienas civilās aizsardzības mehānisma nozīmi un aicina izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kas varētu nekavējoties reaģēt ārkārtas situācijās, kā tas arī ierosināts bijušā komisāra M. Barnier ziņojumā.

Ņemot vērā, ka civilās aizsardzības spēku izveide īpaši nodrošinātu atbalstu tām valsts iestādēm dalībvalstīs, kuras ir atbildīgas par civilo aizsardzību, kāds ir Padomes viedoklis par civilās aizsardzības spēku izveidi?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Papadimoulis kungs, Padome vēlētos norādīt, ka 2006. gada 15. un 16. jūnijā, kā arī 2006. gada 14. un 15.  decembrī Eiropadome apstiprināja vai ņēma vērā Prezidentvalsts ziņojumus par Savienības spēju nostiprināšanu reaģēt uz ārkārtas situācijām un krīzēm, lai uzlabotu koordināciju un pieejamo līdzekļu nodrošināšanu.

2006. gada jūnijā Eiropadome arī sniedza sīkākas vadlīnijas par Savienības spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, krīzēm un katastrofām uzlabošanu gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Tā aicināja uz to, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta Eiropas Savienības ātras reaģēšanas spējas turpmākai attīstīšanai, pamatojoties uz tiem līdzekļiem, kurus dalībvalstis padarījušas pieejamus, tostarp arī civilās aizsardzības moduļiem, un strādāt pie Komisijas priekšlikumiem par Kopienas civilās aizsardzības spēju nostiprināšanu.

Attiecībā uz to ziņojumu, kuru iesniedza Michel Barnier 2006. gada maijā, Padome gribētu arī norādīt, ka Eiropadome 2006. gada 15. un 16. jūnijā atzinīgi novērtēja šo dokumentu kā nozīmīgu ieguldījumu šajās debatēs. Lai gan noteiktas idejas Barnier ziņojumā ir iekļautas Kopienas noteikumos vai praksē, Padomei līdz šim nav iesniegts neviens priekšlikums ar mērķi izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus.

Savos 2007. gada 15. un 16. oktobra secinājumos Padome, ņemot vērā nesenos postījumus dažās dalībvalstīs un atzīstot nepieciešamību pēc tā, lai Eiropas Savienība spētu efektīvi un savlaicīgi reaģēt uz krīzēm un ārkārtas situācijām pēc dabas katastrofām, aicināja Komiju turpināt izskatīt šo jautājumu un iesniegt attiecīgus priekšlikumus pirms Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmes 2007. gada 10. decembrī.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam, bet Padomei ierastā valodā viņš ir aprakstījis 18 mēnešus kūtruma un kavēšanās. Teksts, ko jūs mums esat nolasījis, spēj sagraut visu Barnier priekšlikumu. Es jautāju jums: cik vēl daudzus ugunsgrēku un plūdu upurus mums ir jāapraud? Cik daudz īpašuma ir jāpazaudē? Cik ilgi dalībvalstis var izšķiest savus resursus pirms jūs Padomē beidzot ierosināsiet izpēti, ko ilgstoši ir pieprasījis Eiropas Parlaments? Es jautāju jums: vai jūs kā Padomes priekšsēdētājs ierosināsiet 10. decembrī, ka Padomei ir jāizvērtē tas, ko iesaka Eiropas Parlaments, proti, ka ir jāizveido šie civilās aizsardzības palīgspēki, vai arī jūsu darba pārņēmējs atkal mums stāstīs pēc 18 mēnešiem citu stāstu par vēl lielākiem kavējumiem?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Papadimoulis kungs! Padome, protams, ar lielu interesi gaida Komisijas priekšlikumu par šo jautājumu, citiem vārdiem, civilās aizsardzības spēku iespējamo izveidi. Ir cerības, ka Komisija šos ieteikumus vai priekšlikumus iesniegs pirms Vispārējo lietu padomes sanāksmes 10. decembrī, faktiski mazāk nekā divos mēnešos. Mēs ceram tos izskatīt un novērtēt Komisijas priekšlikumus un pēc tam mēs atbilstoši rīkosimies.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es arī gribētu norādīt uz šā jautājuma nozīmi, tāpēc es esmu gandarīts, ka Padome ir vērsusies pie Komisijas un gaida atbildi. Tomēr es gribētu jautājāt: kāds ir Komisijas viedoklis par šiem spēkiem attiecībā uz ārkārtas situācijām, un, ņemot vērā visus šos plūdus un ugunsgrēkus, klimata pārmaiņas un notikumus tālu projām no šejienes, Amerikā, kāds ir Komisijas viedoklis par šādu spēku faktisko lomu ārkārtas situācijās?

  Reinhard Rack (PPE-DE) . – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs! Jūs pieminējāt Barnier ziņojumu vairākas reizes. Šis ziņojums ir iedvesis bailes palīdzības organizāciju vidū, jo šķiet, ka ar to paredz militārajai līderībai līdzīgas struktūras vai iepriekšēju lēmumu pieņemšanu militārajā līmenī. Vai Padomei ir zināms par šīm bailēm par šo civilās aizsardzības spēku „militarizāciju” un kā Padome varētu un atbildēs uz šīm bažām?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Kā es jau esmu minējis, Padomes priekšlikums un secinājumi par Barnier kunga ziņojumu bija, ka tas varētu veidot pamatu darbam attiecībā uz nākotnes lēmumiem. Tas nebija ne 100 % apstiprinājums, ne pat daļējs apstiprinājums, ka tam jābūt par pamatu darbam. Tas vienkārši bija tas, kam Padome piekrita tajā laikā. Kā es nupat minēju, es nevaru iepriekš paredzēt Padomes reakciju uz priekšlikumiem, modeļiem un metodēm, kas vēl nepastāv, tā kā tas nozīmētu apsteigt vēsturi.

Mums jāsagaida Komisijas priekšlikumi un novērtējums. Pēc tam mēs tos apspriedīsim Padomē un izdarīsim secinājumus. Mēs arī izlemsim par virzienu, kurā virzīties šajā saistībā, kas mani noved pie svarīga aspekta. Padome, aicinot Komisiju iesniegt priekšlikumus par šo jautājumu, ir nepārprotami ļāvusi noprast savu interesi par šo tematu un tās vēlmi virzīties uz priekšu šajā saistībā. Manuprāt, tā ir nenoliedzama un pozitīva zīme.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 12, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0708/07)

Temats: profesora Ukshin Hoti liktenis

Starptautiski atzīto zinātnieku un miera aktīvistu profesoru Ukshin Hoti, bijušo demokrātiskās neatzītās Kosovas Republikas, kuru deviņdesmitajos gados vadīja prezidents I. Rugova, ārlietu ministru arestēja Milosevic režīms un viņš pirms daudziem gadiem pazuda bez pēdām.

Vai Padome var noskaidrot no valdības tagadējā demokrātiskajā Serbijā, kas notika ar profesoru Hoti un noteikt to, vai Belgradas iestādes ir gatavas veikt izmeklēšanu šajā lietā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Posselt kungs! Profesors Ukshin Hoti ir viens no vairāk nekā 2 000 cilvēkiem, kuri ir iekļauti Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) sarakstā, kuru ģimenes ziņoja par viņu pazušanu Kosovas konflikta laikā.

ICRC kopš 1998. gada janvāra ievāc informāciju par cilvēkiem, kuri ir pazuduši Kosovā. Šī informācija tika nosūtīta iestādēm Belgradā un Prištinā kopā ar lūgumu tām darīt visu iespējamo, lai atrastu šo cilvēku atrašanās vietu.

ICRC Kosovā arī strādā pie šā jautājuma ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas misijām Kosovā. Kā daļa no dialoga starp Prištinu un Belgradu par savstarpējās intereses jautājumiem ir tas, ka darba grupa par bezvēsts pazudušajām personām, kurai ir pārstāvji abās valdībās, ir regulāri tikusies kopš 2004. gada marta Sarkanā Krusta pārraudzībā.

Darbu veic abās pusēs, lai atklātu bezvēsts pazudušo personu atrašanās vietas, bet progress ir lēns. Tiesības zināt bezvēsts pazudušo mīļo cilvēku atrašanās vietas ir būtisks jautājums humanitārajās tiesībās un cilvēktiesībās.

Rezultātā Eiropas Savienības Padome atbalsta starptautisko un vietējo iestāžu Serbijā un Kosovā veikto darbu šajā saistībā un mudina viņus palielināt viņu centienus.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Katrs upuris, protams, ir vienlīdz svarīgs un tāpēc es atzinīgi vērtēju šo izmeklēšanu. Tomēr profesors Hoti patiešām bija ļoti pazīstams. Man ir cieši kontakti ar viņa ģimeni. Viņš bija Ibrahim Rugova, mūsu Saharova balvas laureāta, tuvākais palīgs un viņu oficiāli aizturēja serbi. Tādā gadījumā viņiem ir kaut kas jāzina par viņa atrašanās vietu! Šis ir jautājums, kuru oficiāli ir jānoskaidro ar Belgradas valdību, iesaistoties Padomei. Kas Serbijas valdībai ir sakāms par tās ieslodzītā, par kuru tā ir uzņēmusies atbildību, ņemot vērā, ka tā tur viņu ieslodzījumā, atrašanās vietu?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Kā es jau minēju, Padome, protams, atbalsta visus to iestāžu veiktos centienus, kurām ir tieša atbildība šajā teritorijā mēģināt un noteikt profesora Ukshin Hoti atrašanās vietu. Mēs arī saprotam, kā es minēju, ka šis ir cilvēktiesību un cilvēktiesību aizsardzības jautājums. Šajā sakarā tam ir jābūt daļai no mūsu politiskā dialoga ar attiecīgajām valdībām, kuras ir atbildīgas šajā ziņā.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 13, ko uzdeva Robert Evans (H-0710/07)

Temats: klimata pārmaiņas

Vai Padome vēl joprojām uzskata, ka ir iespējams sasniegt Eiropas Savienības mērķi saglabāt pasaules temperatūras pieaugstināšanos līdz 2°C?

Vai Padome ir diskutējusi par to, kādi papildu pasākumi ir jāapsvēr ES līmenī, lai reaģetu uz tām bažām, kuras ir paustas 2007. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu padomes (IPCC) ziņojumā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs zināt, Eiropas valstu vadītāji nolēma nodot starptautiskajai sabiedrībai skaidru signālu par viņu apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām, uzņemoties šādas saistības, lai veicinātu sarunu vešanu par pasaules mēroga nolīgumu pēc 2012. gada periodam.

Kamēr tiks panākts iepriekš minētais nolīgums, Eiropas Savienība stingri un neatkarīgi ir apņēmusies līdz 2020. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kas atbilstu vismaz 20 % attiecībā pret emisiju līmeni 1990. gadā. Otrkārt, Eiropas Savienība ir gatava apņemties samazināt emisijas par 30 %, ja citas attīstītās valstis līdzīgi samazinās emisiju apjomu un ja ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis arī sniegtu atbilstošu ieguldījumu.

Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir jāuzņemas vadība attiecībā uz tālejošu emisiju samazināšanu, lai attīstītās valsis var pārliecināt jaunattīstības valstis veicināt globālos centienus.

Ir skaidrs, ka ar tālejošu mērķi arī nostiprinās pasaules oglekļa tirgu, kuru ir jāsaglabā, lai ierobežotu izmaksas, kas rodas no emisiju samazināšanas. Dažādi pasākumi jau ir veikti saskaņā ar Eiropas Klimata pārmaiņu programmu un citi ir plānoti ar enerģētikas politikas Eiropas Savienībā stratēģiskajām analīzēm, lai īstenotu nozīmīgu daļu no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķa.

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai būs centrālā loma ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tās analīzes būs ļoti svarīgas Eiropas Savienībai izvirzīto vispārējo mērķu realizēšanā.

  Robert Evans (PSE). - Paldies jums, Padomes priekšsēdētāj, par šo patiešām uzmundrinošo atbildi. Jūs minējāt, ka jūs vēlējāties raidīt spēcīgu signālu un ka mums ir vajadzīgs pasaules mēroga nolīgums. Es biju ieinteresēts dzirdēt par 30 % mērķi. Es jums piekrītu par to, ka mums ir jābūt tālejošiem. Protams, šī ir joma, kas ne tikai skar lielāko daļu no Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī joma, par kuru viņi ir ļoti norūpējušies.

Es vēlētos uzzināt, vai jūs galvenajos vilcienos varētu pastāstīt mazliet vairāk par jūsu uzskatiem, kādus pozitīvus reālus pasākumus mēs varētu veikt, lai pamudinātu tās valstis, kam jāspēj izdarīt vairāk – piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm – un palīdzēt tām valstīm – vai tā ir Ķīna, Indija vai Krievija – kuras šobrīd varbūt virzās uz priekšu ar grūtībām? Ko vēl mēs faktiski varētu paveikt, lai virzītu šo procesu uz priekšu, nevis runātu par to? Es nesaku, ka tas ir viss, ko jūs darījāt, bet tā vietā, lai tikai runātu par šo jautājumu, ko mēs tiešām gatavojamies darīt, lai veicinātu to?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Instrumenti, kas ir pieejami Eiropas Savienībai, ir diplomātiskie līdzekļi, un arī mūsu pārliecība un, vai mums jāsaka, politiskā griba. Es uzskatu, ka vislabākais veids, kā pārliecināt citus sekot mums, ir uzņemties vadību un rādīt priekšzīmi, kas ir tieši tas, ko mēs darām.

Ir skaidrs, ka, nosakot sev tālejošus mērķus, kuri atbilst tam, ko no mums sagaida mūsu pilsoņi, mēs rādām priekšzīmi ne tikai Savienībā, bet arī pasaulē. Tas rosina sabiedrisko domu citās valstīs, ar kuru savukārt piespiež attiecīgās valdības veikt pasākumus, kas sakrīt ar mūsu tālejošajiem mērķiem.

Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, šīs vadošās lomas ietekme, manuprāt, ir bijusi ļoti redzama. Piemērs, kuru ir parādījusi Eiropas Savienība šajā saistībā pasaules līmenī, ir radījis spiedienu no ASV sabiedrības puses uz attiecīgajām iestādēm tādā izpratnē, ka tām arī ir jābūt tālejošākām. Mans personīgais viedoklis ir, ka, tas, ka Al Gore kungs saņēma Nobela miera prēmiju par klimata pārmaiņu jautājumiem, ir lielā mērā saistīts ar to, ar mūsu tālejošo politiku, ar mūsu vēlmi pēc pārmaiņām, mūsu vēlmi, lai citi iesaistītos mūsu mērķu sasniegšanā, viss, protams, daudzpusējās diplomātijas kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Vai es varētu mudināt Parlamentu uzņemties iniciatīvu, izslēdzot gaisa kondicionēšanas sistēmu, jo es esmu nosalusi un tas var palīdzēt mūsu ieguldījumā klimata pārmaiņu mazināšanā?

Padomes priekšsēdētāj, jūs esat atbildējis uz vienu no jautājumiem, kurus es gribēju uzdot, bet, iespējams, vajadzēs vairāk par Al Gore, lai panāktu sabiedrības iesaisti šajā jautājumā. Tāpēc es lūgšu Padomei galvenajos vilcienos raksturot, kā tā gatavojas sabiedrības bažas pārvērst sabiedrības rīcībā Eiropas Savienībā un arī ņemt vērā to, ka mēs negribam apturēt to, ka jaunattīstības valstis panāk progresu, jo mēs īstenībā iegūstam no fakta, ka tās attīstās.

  Priekšsēdētājs. − Mēs mēģināsim risināt šo temperatūras palielināšanās problēmu šajā Parlamentā.

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) McGuinness kundze! Paldies jums par jūsu jautājumu. Tas, kas mums ir jādara, ir jāiesaistās nepārtrauktā izpratnes padziļināšanas un informācijas kampaņā. Mums ir arī jārāda priekšzīme. Tas ir ticis darīts.

Noteikti, ka joprojām ir daudz darāmā, bet es uzskatu, ka izpratnes padziļināšanas process cilvēku vidū par klimata pārmaiņu jautājumu arvien vairāk virzās uz priekšu, jo šo ietekmi var redzēt katru dienu, tā ir reāla un cilvēki var sajust to. Es varētu minēt savu personīgo pieredzi, ja tas kādu interesētu. Klimats Portugālē, kad es biju sešus vai septiņus gadus vecs, nav tas pats, kāds tas ir šodien, kad man ir piecdesmit gadu. Patiesībā es tāpat kā citi esmu novērojis, ka lietas ir mainījušās. Rezultātā cilvēki jautā, kāpēc lietas ir mainījušās un kādas ir šo pārmaiņu sekas.

No otras puses, dalībvalstīm ir jāpieņem nepieciešamie tiesību akti, lai novērstu, apturētu vai samazinātu klimata pārmaiņu cēloņus. Dalībvalstis ir uzņēmušās politiskās saistības ES līmenī un tagad tām jāuzņemas pienākums pieņemt nepieciešamos tiesību aktus un nodrošināt to, ka šīs tiesību normas tiek efektīvi ievērotas. Vēlreiz atkārtojot, mums ir jārāda priekšzīme pasaules līmenī.

Es negribētu par zemu novērtēt bijušā viceprezidenta Al Gore kampaņu, tā kā es uzskatu, ka tai ir bijusi nozīmīga ietekme uz sabiedrisko domu visā pasaulē.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 14, ko uzdeva Mairead McGuinness (H-0713/07)

Temats: satricinājumi pasaules finanšu tirgos

Nesenās ES finanšu ministru neoficiālās sanāksmes laikā (Porto, 14-15 septembris) tika apspriestas krīzes, kas Eiropā ir radušās ASV finanšu tirgu nestabilitātes dēļ. Vai Padome varētu galvenajos vilcienos aprakstīt šo diskusiju raksturu? Vai Padome izskatīja konkrēto Northern Rock gadījumu, kurš pašlaik saskaras ar finansiālām grūtībām kā nestabilitātes ASV tiešu rezultātu?

Vai Padome uzskata, ka šai lietai ir plašāka ietekme uz Eiropas finanšu tirgiem?

Visbeidzot, vai Padome ir apmierināta, ka esošie aizsardzības pasākumi finanšu pakalpojumu sfērā sniedz pietiekamu aizsardzību patērētājiem, īpaši tiem, kuri ir iegādājušies finanšu produktus ārpus to izcelsmes valsts?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Tas, kas man ir sakāms par šo jautājumu, ir sekojošais: ES finanšu ministru un centrālo banku vadītāju neoficiālajā sanāksmē, kas 14. un 15. septembrī notika Portugāles pilsētā Porto, tika apspriesti dažādi jautājumi, tostarp arī ekonomiskā un finanšu stāvokļa attīstības tendences.

Kā norādīts Portugāles prezidentūras mājas lapā, mūsu novērtējums sastāv no divām daļām. No vienas puses, mēs uzskatām, ka mēs pieredzam nestabilitātes un riska atkārtotas novērtēšanas posmu pasaules finanšu tirgos, ko izraisa grūtības lielākajā hipotēku tirgū Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras ir pārnestas uz globālo finanšu sistēmu ar sarežģītiem finanšu instrumentiem.

Ir ietekmēta arī naudas tirgu funkcionēšana un tas ir prasījis tiešu un noteiktu rīcību no galvenajām centrālajām bankām, tostarp arī no Eiropas Centrālās bankas. No otras puses, lai gan nav noliedzams, ka finanšu svārstības ir palielinājušas neskaidrību par ekonomiskas perspektīvām, makroekonomiskie pamati Eiropas Savienībā ir stipri un pasaules izaugsme saglabājas stabila, par spīti palēninājumam ASV.

Šķiet, ka Eiropas Savienības finanšu iestādes ir spēcīgas un to veselīgais ienesīgums pēdējos gados nodrošina, ka tās ir tādā stāvoklī, lai pārciestu pašreizējo palielināto svārstību posmu finanšu tirgos.

Tomēr es norādītu, ka netika apspriesti konkrēti gadījumi dalībvalstīs. Šīs novērtēšanas laikā mēs arī apspriedām secinājumus, kurus var izdarīt no nesenajām finanšu tirgu svārstībām. Tika uzsvērts, ka, lai gan mums ir pareiza regulēšanas un uzraudzības sistēma finanšu nozarē, kura ir nostiprināta ar nesenajiem tiesību aktiem, piemēram, ar Kapitāla prasību direktīvas īstenošanu, un ar veicamo darbu pie Maksātspējas II direktīvas, mums ir jāsaglabā modrība, jo īpaši ņemot vērā straujās un novatoriskās attīstības tendences finanšu produktu jomā.

Tādejādi finanšu svārstību nesenā epizode ir palielinājusi noteiktu jautājumu steidzamību, kuri joprojām ir Padomes darba kārtībā un ir palielinājusi nepieciešamību Eiropas Savienībai atrast kopā ar tās starptautiskajiem partneriem veidus, kā nostiprināt pārredzamību, uzlabot novērtējuma procesus, turpināt nostiprināt risku pārvaldību un uzlabot tirgu funkcionēšanu, jo īpaši attiecībā uz sarežģītiem finanšu produktiem.

ECOFIN padome 9. oktobrī vienojās par detalizētas darba programmas īstenošanu līdz 2008. gada beigām ar attiecīgo iestāžu ES līmenī starpniecību ciešā sadarbībā ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem.

Tajā pašā ECOFIN padomes sanāksmē oktobrī tika arī pieņemti secinājumi par finanšu stabilitātes mehānismu nostiprināšanu Eiropas Savienībā. Šie secinājumi ir pieejami Padomes mājas lapā un ir taustāms rezultāts vairāk nekā gadu ilgušajam sagatavošanās procesam. Konkrēti Padome pieņēma kopējus principus, pēc kuriem vadīties sadarbībā starp valstu iestādēm finanšu stabilitātes jomā.

Turklāt tika panākta vienošanās paplašināt Saprašanās memorandu par sadarbību un informācijas apmaiņu, kuru 2005. gadā parakstīja starp ES banku uzraudzības iestādēm, centrālajām bankām un finanšu ministrijām, lai iekļautu trīs jaunus elementus: Pirmkārt, sanāksmē oficiāli pieņemtos kopējos principus, otrkārt, kopīgu praktisku koncepciju, kas ļautu novērtēt sekas, kādas iespējamā krīze atstātu uz finanšu sistēmu un, treškārt, kopējās praktiskās pamatnostādnes par procedūrām, kuras ir jāievēro iespējamo pārrobežu krīžu situācijās.

Tāpēc tika noteikta darba programma ar grafiku šā un citu pasākumu īstenošanai, kuri ir jāveic, lai nostiprinātu finanšu stabilitātes mehānismu efektivitāti Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka viss šis darbs ir paredzēts tam, lai aizsargātu patērētājus un ieguldītājus, kuri ir atkarīgi no finanšu tirgus pienācīgas funkcionēšanas.

Lūdzu, atļaujiet man noslēgt savu runu, uzsverot to, ka, kā es to saprotu, Padome kopā ar Eiropas Parlamentu un Komisiju atbalsta šo sistemātiskās uzraudzības un regulēšanas efektīva līmeņa sasniegšanas mērķi, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, konkurētspēju pasaules mērogā un patērētāju aizsardzību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Paldies jums, Padomes priekšsēdētāj! Man būs jāapdomā jūsu ļoti detalizētā atbilde, kas ir tāda, kuru es novērtēju, jo šis ir ļoti nopietns jautājums.

Varētu piekrist tam, ka Northern Rock noguldītāju uzticība ir sagrauta un ka tam ir pakārtotas sekas. Uzticība patiešām ir ļoti būtiska stabilitātei banku sistēmā un arī attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem un uzņēmējdarbību finanšu pakalpojumu nozarē.

Vai jūs uzskatāt, ka pasākumi, kurus jūs aprakstījāt galvenajos vilcienos, ir pietiekami, lai atjaunotu šo uzticību?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Padome var vienmēr pārsteigt deputātus. Kā es minēju, ECOFIN padome aicināja darba grupu ļoti padziļināti un detalizēti analizēt šo situāciju un arī jaunus instrumentus vai pasākumus, kas nākotnē varētu pasargāt no tā, ka šādas situācijas ietekmētu Eiropas Savienības finanšu tirgu. Tāpēc tā ir modra attiecībā uz problēmām, tā kā tā kompetentajām iestādēm lūdza veikt detalizētu darbu. Tā ir aicinājusi šo darba grupu ierosināt tos pasākumus, pēc kuru pieņemšanas varētu būt nepieciešamība, lai novērstu tādu situāciju kā to, kuru mēs nesen pieredzējām. Mums būs jāgaida un jāredz tas, vai šie pasākumi izrādīsies efektīvi praksē. Tomēr Padomei tiks ieteikti pasākumi, kurus varētu veikt, lai pasargātu mūsu ekonomiku no tā, ka to nākotnē ietekmētu jebkuri turpmākie finanšu satricinājumi.

Man ir jāmin tas, ka šis jautājums tika arī aplūkots valstu un valdību vadītāju neoficiālajā sanāksmē, kas notika Lisabonā pagājušajā nedēļā. Šajā sanāksmē mūsu valstu un valdību vadītāji ļoti izcēla šādu vēstījumu: pirmkārt, ka Eiropas Savienības ekonomika parāda to, ko ekonomisti sauc par labiem pamatiem, citiem vārdiem, ekonomikas turpina būt stabilas un, otrkārt, tā atbalsta pasākumus, kurus ir veikusi ECOFIN un kuri ir ierosināti šajā jomā.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 15, ko uzdeva Johan Van Hecke (H-0717/07)

Temats: Eiropas Savienības aģentūru skaita pieaugums

Pašlaik ir 23 Eiropas Savienības aģentūras, kuras izvietotas vairākās ES valstīs un pilsētās. Nav gandrīz nebkādas to aktivitāšu vai darbības kontroles. Pēdējā aģentūra, kas izveidota, ir Pamattiesību aģentūra, kuras mītne ir Vīnē un kura pašlaik nodarbina 100 cilvēkus. Šīs aģentūras mērķis ir uzraudzīt cilvēktiesību aizsardzību Eiropas Savienībā, lai gan šo uzdevumu jau pilnībā uzņēmusies Eiropas Cilvēktiesību tiesa un patiesībā arī Eiropas Padome, kurām abām mītnes ir Strasbūrā. Visas šīs aģentūras gadā iztērē aptuveni vienu miljardu eiro no nodokļu maksātāju naudas. Daži novērotāji uzskata, ka gandrīz neviens Eiropadomes sammits nenotiek bez jaunas aģentūras izveidošanas.

Vai Padome plāno izveidot vēl jaunas aģentūras? Vai nepieciešamība izveidot aģentūru ir rūpīgi apsvērta visos gadījumos? Vai Padome ir informēta par finansiālo ietekmi uz Eiropas Savienības budžetu? Vai Padome ir gatava slēgt dažas aģentūras, ja to pastāvēšana nav attaisnojusies?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Van Hecke kungs! Es gribētu norādīt, ka jautājumi par Kopienas aģentūru izveidošanu un slēgšanu ir jāuzdod Komisijai, kurai ir ekskluzīvas iniciatīvas tiesības šajā saistībā. Likumdošanas struktūras Parlaments un Padome darbojas vienīgi, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Attiecībā uz Padomi godājamie deputāti var būt pārliecināti par to, ka nepieciešamība izveidot jaunu aģentūru ir rūpīgi apsvērta visos gadījumos.

Attiecībā uz aģentūru budžeta aspektiem es atgādinātu godājamajiem deputātiem par 2007. gada 18. aprīļa kopīgo paziņojumu, ar kuru trīs iestādes vienojās par kopējiem principiem attiecībā uz pastāvošo vai nākotnē izveidoto Kopienas aģentūru budžeta pārvaldību.

  Johan Van Hecke (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties ministram par viņa atbildi. Man bija divkārša interese uzdot šo jautājumu: pirmkārt, aģentūru skaita straujā palielināšanās, kuras atver pēc katras Padomes sesijas, 12 jaunas aģentūras piecos gados ar to darbinieku skaitu palielināšanos, kuri strādā šīm aģentūrām, no 166 līdz 3 700 darbiniekiem. Šā jautājuma otrā daļa ir: vai Padome regulāri atkārtoti novērtē nepieciešamību saglabāt šīs aģentūras, kad to pastāvēšanas iemesls var nebūt vairāk skaidrs? Otrā mani interesējoša lieta ir, kā Padome pati organizē savu iekšējo kontroli pār visu šo aģentūru izdevumiem, un kādu lomu viņš šeit saredz Parlamentam ?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Van Hecke kungs! Kā es jau minēju, priekšlikumu izveidot aģentūru iesniedz Eiropas Komisija un pēc tam dialogā ar Komisiju Padome novērtē to, vai Komisijas priekšlikums ir pamatots. Pēc tam tiek pieņemti lēmumi saskaņā ar Līguma noteikumiem. Man ir jāsaka, ka Portugālē atrodas viena aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, kuras mītne ir Lisabonā, par kuru mēs uzskatām, ka tā noteikti ir ļoti lietderīga Eiropas Savienības aģentūra.

Kas attiecas uz aģentūru īpašu pārvaldību, kā jūs zināt, tām ir savi uzraudzības mehānismi, kas, manuprāt, ir diezgan stingri. Turklāt šīs iestādes arī ir vienojušās, kā es minēju, par kopējiem principiem, kuri ļoti tieši attiecas uz šo Kopienas aģentūru budžeta pārvaldību.

Mana personīgā pieredze liecina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu stingru pārvaldību un stingri noteiktu to finanšu līdzekļu izlietošanu, kuri pieejami šīm aģentūrām. Tā ir mana personīgā pieredze, ja tam ir kāda nozīme.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 16, ko uzdeva Bill Newton Dunn (H-0719/07)

Temats: kibernoziegumu 24/7 kontaktu tīkls ārkārtas situācijās

Man ir ziņots – no ASV – ka, 10 ES dalībvalstis nepiedalās 24/7 kibernoziegumu kontaktu tīkla ārkārtas situācijās izveidē. Tās ir Beļģija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Īrija, Latvija, Polija, Slovākija un Slovēnija, kā arī Portugāle, pašreizējā Padomes prezidentvalsts.

Cik lielu nozīmi Padome piešķir cīņai pret starptautiskajiem kibernoziegumiem?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Newton Dunn kungs! Padome nav informēta par dalībvalstu dalību šajā tīklā, kas galvenokārt ir G8 un Eiropas Padomes dalībvalstu iniciatīva. Rezultātā Padome nevar ne apstiprināt, ne atspēkot minēto. Tomēr Padome uztver cīņu pret kibernoziegumiem kā ārkārtīgi svarīgu, kā to parāda 2005. gada 24. februāra Pamatlēmuma 2005/222/JAI par uzbrukumiem informācijas sistēmām pieņemšana un tas, ka Padome atbalstīja Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvencijas par kibernoziegumiem ātru ratifikāciju.

Turklāt Padomes secinājumi par vispārējo politiku cīņā pret kibernoziegumiem tiks iesniegti un apspriesti nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas ir plānota novembrī.

Turklāt Portugālei ir valsts centrālais kontaktu punkts, kurš ir pieejams 24 stundas diennaktī/7 dienas nedēļā, lai cīnītos pret šo noziegumu veidu ar Interpola un pasaules operatīvā tīkla palīdzību.

  Bill Newton Dunn (ALDE). - Paldies jums, Padomes priekšsēdētāj, par patiešām atklāto, godīgo un uz faktiem balstīto atbildi. Vai jūs nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, uz kuru jūs atsaucāties, izvirzīsiet interesanto jautājumu par to, ka Padome, šķiet, nezina par šo lietu un ka 10 dalībvalstis nav iesaistītas, kas man šķiet pilnīgi neparasti? Vai jūs, lūdzu, izvirzīsiet šo jautājumu Padomē?

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Es ņemu vērā jūsu jautājumu un jūsu bažas. Tas, vai šis jautājums būs darba kārtībā un tiks apspriests, protams, tiks izlemts vēlāk, bet es paudīšu jūsu bažas par šo jautājumu.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 17, ko uzdeva Ilda Figueiredo (H-0723/07)

Temats: aizliegums apmekēt Amerikas Savienotajās Valstīs apcietinājumā turētos Kubas pilsoņus

Pirms kāda laika šajā gadā es lūdzu atļauju no ASV valdības apmeklēt Kubas pilsoņus René Gonzįlez, Gerardo Hernįndez, Antonio Guerrero, Ramón Labańino un Fernando Gonzįlez, kuri tiek nelikumīgi turēti apcietinājumā ASV cietumos. Tomēr atļauja man tika attiekta ar pamatojumu, kas es viņus nepazinu, pirms viņi tika ieslodzīti.

Šķiet, ka šā gada septembrī divu ieslodzīto sievām vēlreiz tika attieta atļauja apmeklēt viņu vīrus, kurus viņas nav varējušas apmeklēt deviņus gadus sekojošo atteikumu dēļ.

Ko Padome domā par šo situāciju, kurā netiek ievērotas šo pilsoņu cilvēktiesības? Vai tā vēlas paust savas bažas ASV iestādēm?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Figueiredo kundze! Kā godājamie deputāti noteikti zina, valsts lēmums par to, vai atļaut ieceļošanu tās teritorijā, ir jautājums valsts kompetencē. Šajā konkrētajā tā režīma gadījumā, kas noteikts attiecībā uz ieslodzītajiem no Kubas un viņu ģimenes locekļiem, tas ir divpusējs jautājums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubu, tā kā saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām valsts pilsoņu tiesību un interešu aizsardzība ārzemēs ir konkrētās valsts pienākums.

Tāpēc Padome nav kompetenta sniegt viedokli par šo jautājumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Tā ir taisnība, bet prezidentūrai ir jāizskata šis jautājums: ir pieci Kubas pilsoņi, kuri deviņus gadus tiek turēti apcietinājumā ASV cietumus un kurus ir aizliegts apmeklēt viņu ģimenes locekļiem un divos gadījumos no tiem pat viņu sievām. Pēdējās iepriekš ir bijušas šajā parlamentā un patiesībā ir šeit šodien. Ir arī taisnība, ka es esmu šā parlamenta deputāte un ka es lūdzu atļauju apmeklēt šos pilsoņus, bet tā tika atteikta. Tagad es esmu šā parlamenta deputāte, es neizteicu šo lūgumu tikai kā pilsone, bet arī kā šā parlamenta pārstāve. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam un tā priekšsēdētājam un, protams, Portugāles prezidentūrai ir jāieņem nostāja šajā jautājumā, ņemot vērā to, ka attiekšanās atļaut viena no šā Parlamenta deputātiem vizīti, šajā gadījumā manu vizīti, ir cilvēktiesību pārkāpums un arī parāda cieņas trūkumu pret šo parlamentu. Tomēr šajā parlamentā ir arī citi deputāti, kuri iesaistīti šajā lietā, un tāpēc es aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, paust mūsu bažas.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Manuel Lobo Antunes. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, esmu ņēmis vērā Figueiredo kundzes novērojumus un komentārus, bet man nav nekā, ko papildus piebilst pie manas iepriekšējās atbildes. Jums ir arī jāsaprot, ka es nevaru paust personīgo viedokli par šo jautājumu.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsāka darbu plkst. 21.00)

SĒDI VADA: M. ROURE KUNDZE
priekšsēdētāja vietniece