Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 24. oktobris - Strasbūra

17. Opija ražošana medicīniskiem nolūkiem Afganistānā(debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamā lieta darba kārtībā ir M. Cappato kunga, kurš pārstāv Ārlietu komiteju, ziņojums (A6-0341/2007) ar ieteikumu Eiropas Parlamenta priekšlikumam Padomei par opija ražošanu medicīnas vajadzībām Afganistānā (2007/2125(INI)).

  Marco Cappato, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šajā ziņojumā mēs ierosinām, ka Parlamentam ir jāuzņemas iniciatīva un jāiesniedz priekšlikums Padomei galvenokārt kopējās ārpolitikas un drošības politikas kontekstā par opija ražošanas Afganistānā jautājumu.

Mūsu sākumpunkts ir apzināšanās, ka līdz šim sasniegtie rezultāti ir nepietiekami. Pēdējos divos gados ir bijis 50 % tā opija ražošanas apjoma pieaugums, kuru izmanto heroīna ražošanai. Šķiet, ka mēs nespējam atrast efektīvus līdzekļus, lai samazinātu šo milzīgo ražošanas apjomu, no kura viss pēc tam padara bagātākus nevis audzētājus, zemniekus, protams, bet lielās starptautiskās mafijas, kuras nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, teroristus un talibu kaujiniekus.

Ziņojuma pamatā ir arī cita premisa: ka tajā pašā laikā patiesībā ir ļoti nopietns pretsāpju zāļu pieejamības trūkums. Apmēram 80 % no pasaules iedzīvotājiem vispār nav piekļuves pretsāpju līdzekļiem. Protams, abus jautājumus var uztvert kā pilnīgi atsevišķus jautājumus, bet es uzskatu, ka tas ir politisko iestāžu uzdevums būt pragmatiskām un tāpēc saprast to, ka saskaroties ar šo milzīgo ražošanas apjomu, kuru izmanto heroīnam – kamēr ir ļoti liels tās pašas lauksaimnieciskās izcelsmes produkta trūkums – ir jābūt iespējamam, kā tas bija, apvienot šos abus sākumpunktus.

Grozījumi, kuri iesniegti Ārlietu komitejā un kurus iesniegusi Gomes kundze Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā, kā arī tie grozījumi, kurus iesniegušas Eiropas Tautas Partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa plenārsēdē, ir palīdzējuši nodrošināt to, ka priekšlikums, kurš šodien tiek izskatīts, nav alternatīvs priekšlikums, t. i., negatīvs priekšlikums, ar kuru aicina, lai līdz šim īstenotā politika tiktu nomainīta uzreiz.

Tas, ko mēs no jums prasām, no Padomes un Komisijas, ir veikt eksperimentu, īstenot dažus pilotprojektus, pārveidojot daļu no opija magoņu laukiem, kuri pašlaik tiek izmantoti heroīna ražošanai, lai tā vietā ražotu pretsāpju zāles. Arī attiecībā uz pieprasījumu varētu sākt realizēt politiku, lai mēģinātu un piegādātu sāpes remdējošos līdzekļus tādiem kontinentiem kā Āfrika un Āzija, kurām praktiski ir atņemta iespēja izmantot šādas zāles.

Tāpēc ziņojumā, tā kā to sagatavojusi Ārlietu komiteja un ar to ņem vērā ierosinātos grozījumus, man šķiet, ka būtībā ir ievērots labs līdzsvars. Tā pamatā ir ļoti vienkāršs pieņēmums, proti, ka ir iespējams – es uzskatu, ka noteikti – vieglāk sadarboties ar zemniekiem, ja mēs ierosinām daļu no viņu produkcijas padarīt par likumīgu, nevis tikai vienkārši noteikt politiku, ar paredz plantāciju izskaušanu, fumigāciju un iznīcināšanu. Šāda reakcija patiesībā rada kārtējo iemeslu konfliktam ar vietējiem iedzīvotājiem un vismaz līdz šim ir izrādījusies neproduktīva un nelietderīga.

Tāpēc es ceru, ka ārpus oficiālās nostājas, kuru ieņēmušas Eiropas valstu valdības un Afganistānas valdība, aizstāvot nepieciešamību cīnīties pret opija ražošanu, ārpus šīs oficiālās nostājas mēs varētu nosūtīt vēl kādu vēstījumu un, iespējams, Eiropas Parlamentam ir lielāka brīvība nekā citiem sniegt šādu priekšlikumu. Mēs jau esam uzņēmušies šo atbildību un es ceru, ka mēs rītdien to nostiprināsim balsojumā. Mums ir lielāka brīvība nekā citiem ierosināt, ka jāveic alternatīvi eksperimenti un tos jānovērtē pragmatiski, nevis ideoloģiski.

Katram no mums šeit ir savas idejas par starptautisko politiku un narkotikām un par starptautisko politiku Afganistānā. Šis ziņojums nav paredzēts kā ideoloģisks priekšlikumus, bet kā praktisks mēģinājums palīdzēt rast risinājumu tam, kas patiešām ir pasaules mēroga traģēdija.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlētos teikt Cappato kungam: „Liels paldies jums!” – tante grazie!

Es atzinīgi vērtēju šīs ļoti savlaicīgās debates par narkotiku problēmu un jo īpaši par Afganistānas narkotiku problēmu, kura, kā mēs zinām, ir nozīmīgs sarežģīts jautājums politiskajā un drošības kontekstā.

Mums nesen bija daudz debašu Ņujorkā. Bija daudzas ļoti svarīgas diskusijas ANO Ģenerālās asamblejas laikā ar prezidentu H. Karzai, ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-mooni un ar daudzām valstīm. Šajās debatēs tieši pievērsās visam šim sarežģītajam jautājumam.

Ar šā vakara diskusijām veicina ne tikai plašākās debatēs par Afganistānas rekonstrukciju, bet arī par narkotiku lomu. Ļaujiet man arī paust jums atzinību par EP delegācijas izveidošanu attiecībām uz Afganistānu. Mēs esam ļoti ieinteresēti jūsu darbā un mēs uzskatām to par ļoti svarīgu, ka jūs šo esat paveicis.

Afganistānas narkotiku nozare tiešām rada milzīgu izaicinājumu progresu panākšanai valsts veidošanā. Pēdējo Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) ziņojumu ir satraucoši lasīt. Diemžēl gan opija magoņu audzēšanas apjoms, gan pārstrādes jauda ir ievērojami pieauguši. Visvairāk skartas ir Afganistānas dienvidu provinces ar 70 % no visas ražošanas apjoma. Spēcīga saistība starp nemieriem un narkotiku ekonomiku diez vai ir kā pārsteigums. Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt pozitīvās attīstības tendences, īpaši valsts stabilākajās daļās, kur ir bijuši reāli uzlabojumi veselības un izglītības jomās, kā arī attiecībā uz ekonomisko izaugsmi.

Trīspadsmit provincēs Afganistānas ziemeļos un centrālajā daļā patiešām netiek audzētas magones. Tas vismaz ir ļoti daudzsološi un kaut kas, uz ko mēs varam balstīties. Cappato ziņojums sniedz pilnīgu priekšstatu par šo situāciju – un man ir jāpateicas jums par jūsu pamudinošajām piezīmēm par to, ko dara Komisija – un ar to arī pilnīgi pareizi norāda uz Afganistānas atbildību par opija nozares apkarošanu. Attiecībā uz to mums ir pilnīga vienprātība.

Tomēr man ir jāsaka, ka es nevaru piekrist– vismaz vēl ne– secinājumiem, pie kuriem ir nonākts šajā ziņojumā, ar kuriem ierosina legalizēt opija magoņu audzēšanu medicīnas vajadzībām, lai gan izmēģinājuma veidā. Pirmajā brīdī tas varētu šķist interesants priekšlikums, bet diemžēl uz Afganistānas sarežģīto narkotiku problēmu nav vienkāršu atbilžu.

Ļaujiet man dalīties ar jums dažās no manās bažām. Tādās valstīs kā Austrālija, Turcija un Indija, kuras jau ražo neapstrādātu opiju medicīnas vajadzībām, parasti tiek efektīvi nodrošināta tiesiskā kārtība un tajās nav plaša konflikta. Pat tādā gadījumā īstenošana ir ļoti grūta. Tur, kur šādi nosacījumi nav izpildīti, likumīgi audzētais opijs tiek tūlīt novirzīts, kā mēs to esam redzējuši Peru un Bolīvijā. Acīmredzot Afganistānas gadījumā likumīga magoņu audzēšana, mēs baidāmies, tikai palielinātu nelikumīgo audzēšanu tā vietā, lai aizstātu to. Arī likumīga opija ražošana joprojām ir nepievilcīga vietējiem zemniekiem, tā kā viņu ienākumi būtu tikai aptuveni 25-30 % no tiem, ko viņi tagad var gūt melnajā tirgū.

Šādas sistēmas īstenošana ir sarežģīta un praktiski vienīgi iespējama ar subsīdijām kvalitātes uzraudzīšanai un zāļu izplatīšanai. Vai mums tas būtu jāatbalsta ar nodokļu maksātāju naudu? Afganistānas valdībai, kura ir vispārzināma kā vāja un kurai ir vājas iestādes, diemžēl pašlaik nav – un tāpēc es teicu “vēl ne” – kapacitātes, lai pārraudzītu šādu sistēmu.

Šobrīd dažās valsts daļās bez labas pārvaldības vispār nav nekādas pārvaldības. Tas sevišķi attiecas uz nestabilajām dienvidu provincēm, kur ir saražota opija lielākā daļa. Visbeidzot Afganistānas valdība pati ir stingri noraidījusi – un tas ir svarīgs arguments – jebkuru likumīgu opija ražošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, politiskais vēstījums šajā ziņojumā patiešām nenodod pareizo signālu mūsu Afganistānas partneriem. Tas var pat izraisīt pretēju efektu. Smagā un nenoliedzamā patiesība ir, ka rekonstrukcijai Afganistānā vajadzēs daudz vairāk laika un resursu. Tam arī būs nepieciešama izturība, ja mēs vēlamies radīt attīstību ilgtermiņā šajā kara plosītajā valstī.

Progress valsts veidošanā ir vienīgi iespējams ar lielāku apņēmību, tostarp arī no Afganistānas politiskās vadības puses, īpaši vietējā līmenī. Starp citu, tas bija vēstījums, ko mēs nodevām Ņujorkā. Es piekrītu, ka tas ir steidzami redzamā veidā novērst korupciju. Mēs ne tikai esam to teikuši, bet arī mēģinām palīdzēt šajā saistībā, izveidojot labu tiesu sistēmu un ieviešot policijas dienestu, kurš patiešām strādā, lai pārliecinātu vienkāršos Afganistānas iedzīvotājus, kas bieži turpina būt skeptiski nosakņoti.

Ir skaidrs virziens, kā to turpmāk īstenot. Tas ir jāīsteno ar Afganistānas valsts narkotiku kontroles stratēģiju, kuru ir apstiprinājusi starptautiskā sabiedrība un kurā ir visi nepieciešamie elementi. Tā patiešām ir pelnījusi mūsu skaidru atbalstu kā visaptveroša stratēģija, kas ietver aizliegumu, sabiedrības informēšanu, zināmo narkotiku tirgotāju saukšanu pie atbildības un reģionālās attīstības veicināšanu.

Kur tiek izmantots šāds rūpīgi sagatavots politikas pasākumu apkopojums, zemnieki jau ir atteikušies no magoņu audzēšanas ilgtspējīgā veidā. Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka priekšlikums legalizēt opija magones var tikai graut to darbu, ko tā šobrīd veic dažādās nozarēs, īpaši attiecībā uz tiesiskumu un policijas kontroli.

  Carlo Fatuzzo, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Man nav nekādu šaubu par to, ka Cappato kungs, ar kuru man ilgu laiku ir bijušas draudzīgas attiecības, izmisīgi cenšas veicināt cīņu pret narkotikām pasaulē un palīdzēt nelaimīgajiem jauniem vai gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš, būdami tuvu nāvei, un kuriem var palīdzēt ar narkotikām. Diemžēl es tomēr viņam nevaru piekrist.

Diemžēl, es atkārtoju, es nepiekrītu referenta viedoklim. Es uzskatu, ka problēma izriet no fakta, ka viņa priekšlikums attiecas uz Afganistānu, valsti, kurā nedrošība nevarētu būt vēl lielāka. Jā, Irāka, iespējams, ir nedrošāka, bet Afganistāna diez vai ir vieta, kurā sākt mēģinājumus pārliecināt zemniekus atteikties no tā, kas viņiem ir ļoti ienesīga opija magoņu audzēšana, un pievērsties labības audzēšanai, kas ir godīgāka nodarbošanās, līdzinoties Bībelē aprakstītajam, un vairāk saskaņā ar civilizētās lauksaimniecības praksēm, kuras mēs visi zinām.

Pašā ziņojumā pilnīgi skaidra norāda, ka lielākais narkotiku daudzums pasaulē, aptuveni puse, ir no Afganistānas, un ka opija audzēšana ir nelikumīga Afganistānā. Lai gan tā ir nelikumīga, šī valsts ir ieguves vieta pusei no izejmateriāla, kas ir vajadzīgs, lai nogalinātu mūsu jauniešus vai liktu viņiem kļūt par narkotiku tirgotāju upuriem, kuri, kā mēs zinām, iesaista viņus narkotiku lietošanā, kas kaitē viņiem un sabiedrībai kopumā.

Es uzskatu, ka ir tikai viens efektīvs instruments, lai apkarotu visus narkotiku kontrabandistus, sākot ar afgāņu zemniekiem, kuri, manuprāt, ir pirmie narkotiku kontrabandisti. Mūsu nespēja kontrolēt un uzraudzīt viņus nozīmē, ka vienīgais veids, kā cīnīties pret narkotikām, ir novēršot tās, un tādejādi palīdzot samazināt opija audzēšanu pēc iespējas vairāk.

Šā iemesla dēļ PPE-DE grupa iebilst pret Cappato kunga ziņojuma šo daļu un es domāju, ka, tas, ko es tagad saku, ir jābūt skaidram ikvienam, neatkarīgi no tā, kāds varētu būt iznākums rītdien.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – (PT) Man ir jāapsveic referents Cappato kungs ne tikai par viņa ļoti noderīgo ziņojumu, bet arī par viņa gatavību pieņemt ieguldījumu tajā, lai panāktu tik plašu vienošanos, cik vien tas iespējams.

Viņa sākotnējie nodomi bija slavējami, tā kā viņš mēģināja panākt divkāršu mērķi: magoņu audzēšanas un opija ražošanas legalizēšana medicīnas vajadzībām būtu ne tikai izbeigusi heroīna ražošanu Afganistānā, bet arī pretsāpju līdzekļu trūkumu visā pasaulē.

Diemžēl mēs saskārāmies ar vairākām praktiskām problēmām, piemēram, Afganistānas iestāžu vājumu un viņu nespēju regulēt opija ražošanu, nenoteiktību attiecībā uz šādas sistēmas ekonomisko dzīvotspēju un risku, atļaujot atkal atsākt opija ražošanu dažās no trīspadsmit Afganistānas provincēm, kuras ir pārtraukušas ražošanu.

Ar manas grupas grozījumiem mēģināja novirzīt uzmanību ziņojumā uz būtisku faktoru: cīņu pret opija ražošanu Afganistānā, kas ietekmē ne tikai afgāņus, bet arī kaimiņvalstis. No šā opija nelikumīgi saražotās narkotikas ir tas, ko daži sauc par patiesajiem masu iznīcināšanas ieročiem, jo īpaši Eiropā.

Cīņā pret opija ražošanu mums ir jābūt jutīgiem attiecībā uz dažādu Afganistānas reģionu individuālajām iezīmēm. Vienīgi pasākumu apvienojums būs veiksmīgs. Pirmkārt, ir jāizskauž Afganistānas centrālajā pārvaldē izplatītā korupcija, jo īpaši Iekšlietu ministrijā un policijā, tā kā tā ir paralizējusi visus politikas virzienus opija ražošanas apkarošanai. Otrkārt, 30 vai līdzīgs skaits galveno narkotiku kontrabandistu, kas ir nosaukti 2006. gada ANO un Pasaules Bankas ziņojumā, ir jāatrod, jānotver un jātiesā, lai varētu izbeigt šo iznīcinošo tirdzniecību. Treškārt, NATO ir jāatbalsta Afganistānas operācijas, lai cīnītos pret šo tirdzniecību, iznīcinot laboratorijas un glabātavas un novēršot narkotiku pārvadāšanu. Ceturtkārt, ir rūpīgi un selektīvi jāpiemēro magoņu izskaušanas pasākumi un jākoncentrējas uz jomām, kur lauksaimniekiem ir reālas alternatīvas.

Tas mūs noved pie jautājumiem, attiecībā uz kuriem piekrītam referentam. Mēs visi iebilstam pret magoņu plantāciju nekritisku fumigāciju, kā to ir atbalstījusi ASV, kas tikai palielinās talibu kaujinieku rindas, neradot būtiskas izmaiņas attiecībā uz heroīna ražošanu.

Visbeidzot saistībā ar pasākumu paketi, lai risinātu Afganistānas narkotiku problēmu, referenta priekšlikums attiecībā uz pilotprojektu par pretsāpju līdzekļu uz opija bāzes likumīgu ražošanu ir jāpēta. Galvenokārt ar šo ziņojamu mēģina pamudināt Eiropadomi būt radošai un drosmīgai cīņā pret heroīna ražošanu Afganistānā. Šai problēmai nav vieglu risinājumu, bet mēs zinām, ka terorisms un vardarbīgs obskurantisms, ko atbalsta talibu kaujinieki un Al-Qaeda, tiks uzveikti tikai tad, kad Afganistāna būs atbrīvota no narkotiku jūga.

Es gatavojos beigt savu runu, priekšsēdētājas kundze! Šo ziņojumu jāuzskata kā steidzamu vēršanos pie dalībvalstīm pielikt visas iespējamās pūles valsts, kuru tik negatīvi ir ietekmējuši asiņaini konflikti un kura ir tik svarīga reģionālajai un globālajai drošībai, ekonomikas un politikas pārveidei.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es uzstājos par šo jautājumu pēc savas iniciatīvas un nevis manas grupas vārdā.

Nelikumīgā opija ražošana Afganistānā ir uzplaukusi kopš ASV un sabiedroto spēku klātbūtnes šajā valstī. Tas ir par spīti dažādu narkotiku ražošanas apkarošanas iestāžu izveidei un narkotiku apkarošanas programmām, dažkārt izmantojot lielas summas no ES nodokļu maksātāju naudas.

Tāpēc tas ir acīmredzams pat aklajam, ka Afganistānas cilvēki turpinās ražot opiju jebkādos apstākļos. Tam ir pavisam vienkāršs iemesls. Pasaules narkotiku apkarošanas aģentūras palielinās pēc to lieluma, skaita un ekspertīzes un veic savu darbu efektīvāk. Tāpēc tās spēj konfiscēt lielākus narkotiku apjomus. Tomēr tā kā pieprasījums no tiem, kuri cieš no atkarības no narkotiskām vielām, paliek nemainīgs un tā kā noziedzīgie narkotiku tirgotāji turpina gūt milzīgu peļņu no nelegālas opija piegādes šiem slimajiem cilvēkiem, opiātu cena ceļas un palielinās peļņa no opija tirdzniecības.

Tāpēc Afganistānas cilvēki tikai ievēro liberāla tirgus pamatprincipus. Viņi palielina savu ražošanas apjomu, lai apmierinātu nelikumīgās tirdzniecības pieprasījumu un lai palielinātu savu peļņu. Tāpēc tie ir pilnīgi maldi gaidīt, ka opija kontroles programmu lielāka skaita finansēšanai Afganistānā būs kāda nozīmīga ietekme.

Vienīgais veids, kā efektīvi reaģēt uz opija ražošanu Afganistānā un jebkurā citā vietā saistībā uz šo jautājumu, ir pasaules līmenī risināt narkotiku problēmu. Vienīgais saprātīgais veids, kā to darīt, ir legalizēt narkotikas un atzīt, ka narkomāni nav noziedznieki, bet slimi cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība.

Ja šiem atkarīgajiem tiktu piedāvātas terapeitiskiem nolūkiem paredzētas narkotikas kontrolētā medicīniskā vidē, tad iespēja izvairīties no nopietniem blakus efektiem, kā arī iespēja panākt detoksikāciju būtu ļoti uzlabotas. Tajā pašā laikā milzīgā noziedzība, kas ir iesaistīta narkotiku tirdzniecībā, izzustu un visas narkotiku apkarošanas policijas aģentūras būtu jāslēdz, kas radītu ārkārtīgi lielu budžeta ietaupījumu.

Šādu apsvērumu loģika ir tik neapstrīdama, bet politiķiem visā pasaulē ir grūtības saskatīt to.

  Salvatore Tatarella, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Jautājums, kas risināts Cappato kunga ziņojumā, ir ārkārtīgi delikāts un prasa rūpīgu Eiropas Parlamenta izvērtējumu, lai izvairītos no nepareizu un postošu risinājumu ierosināšanas, lai gan to pamatā būtu labi nodomi.

Es vēlos izcelt divus aspektus. Pirmkārt, palielinot opija un tā izejvielu ražošanas apjomu Afganistānā, varētu kompromitēt valsts rekonstrukciju un jau tā grūto tiesiskuma stabilizāciju šajā nelaimīgajā reģionā. Otrkārt, opija ražošanas apjoma palielināšanu – par 30 % šogad – nepapildina atbilstoša narkotiku apkarošanas stratēģija.

Šo iemeslu dēļ es domāju, ka priekšlikums, kas izvirzīts šajā ziņojumā, ir pilnībā nepieņemams un es uzsvēršu, ka:

1. Nepieciešamais morfija daudzums jau tiek ražots Afganistānā saskaņā ar īpašām licencēm un to uzrauga Apvienoto Nāciju Organizācijas narkotiku aģentūra un Afganistānas valdības Narkotiku apkarošanas ministrija.

2. Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde apgalvo, ka pasaules mērogā jau ir opiātu pārprodukcija medicīnas vajadzībām;

3. Plaša mēroga morfija likumīga ražošana novedīs pie tā, ka tiks saražots vairāk narkotiku, tās beidzot apmierinātu pieprasījumu pēc narkotikām pasaules tirgū. Tiklīdz tās tiktu laistas tirgū par zemām cenām, tās būtu pieejamas visiem.

Tā vietā mums ir jābūt pret narkotikām – vienmēr un visos gadījumos, izmantojot visus līdzekļus – no ražošanas, līdz tirdzniecībai, līdz nelikumīgai izplatīšanai. Pieprasījums ir jāsamazina ar uz vērtībām pamatotu politiku un ar nepārtrauktu, plašu narkomānijas novēršanas darbu un informācijas kampaņām, jo īpaši jauniešu vidū.

Tādā valstī kā Afganistānā, ņemot vērā tos apstākļus, kādos tā pašlaik atrodas, ar šo ziņojumu ierosinātais risinājums varētu tikt uztverts kā norāde par padošanos un sakāvi, tas varētu arī kavēt tos centienus, ko veic starptautiskā sabiedrība, Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija un rekonstrukcijas aģentūras Afganistānā ar programmām pārveidot opija plantācijas un pievērsties citu kultūraugu audzēšanai, kuras atbalsta ar finanšu stimuliem.

Visbeidzot es tikai minētu to, ka Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde ir apstiprinājusi Afganistānas valdības lēmumu, ar kuru noraida priekšlikumu legalizēt nelikumīgo opija magoņu audzēšanu un atkāro tās apņemšanos ievērot tās starptautiskā līguma saistības.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt savu runu, uzsverot to, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, savlaicīgs un drosmīgs. Abas steidzamās nepieciešamības, uz kurām tas atsaucas, ir pelnījušas politisko uzmanību un politisko reakciju, ko tās noteikti līdz šim nav saņēmušas.

Kamēr drošības stāvoklis un situācija attiecībā uz opija ražošanu Afganistānā kļūst arvien satraucošāki, nepieciešamība piegādāt pretsāpju līdzekļus pasaules mērogā ir viena no lielākajām humānajām nepieciešamībām, lai gan diemžēl tā ir arī viena no visvairāk ignorētajām.

Referentam Cappato kungam nebija viegls uzdevums saistībā ar šā ziņojuma sagatavošanu un tādejādi tas viss ir vēl jo nozīmīgāk, un es atkārtoti apliecinu gan savu atbalstu un gan manas grupas atbalstu. Kā viņš pats minēja, lai gan saistība starp abiem jautājumiem nav ne vienkārša, ne arī noteikti tieša, tā ir mūsu atbildība kā politiķiem analizēt sarežģīto situāciju, lai atrastu sarežģītus risinājumus sarežģītai problēmai. Tas ir tieši tas, ko dara ar šo ziņojumu.

Attiecībā uz drošību Afganistānā nav nekādu šaubu , ka tai ir jābūt prioritātei, ja mēs vēlamies īstenot rekonstrukciju un attīstības programmas ar nākotnes garantijām. Tomēr problēma ir, ka atsevišķas bruņotas grupas ir finansētas tieši opija ražošanas regulējuma trūkuma rezultātā. Mēs arī zinām, ka pastāv nelikumīga opija audzēšana un tirdzniecība, kas veido 40 % no Afganistānas iekšzemes kopprodukta.

Ņemot vērā šo situāciju, es domāju, ka ir atbilstoši vismaz pētīt un ņemt vērā tādas iniciatīvas kā Senlisas Padomes iniciatīvas, kura ierosina sistēmu opija audzēšanas atļaušanai medicīnas vajadzībām Afganistānā. Tajā galvenokārt koncentrētos uz pretsāpju līdzekļu, piemēram, morfija un kodeīna ražošanu, kuru varētu arī pārdot citām valstīm, kurām pašlaik ir neliela piekļuve vai nav piekļuves šāda veida ļoti svarīgām zālēm atvieglotu tirdzniecības nolīgumu rezultātā.

Ir žēl, ka šim priekšlikumam pašlaik un reālā izteiksmē nav spēcīgāka atbalsta no Komisijas vai pašas Afganistānas valdības. Pat vēl satraucošāks ir fakts, ka pasākumi, kurus piedāvā kā alternatīvas, bieži ir ķīmiskā izskaušana, kā to vēl un vēlreiz uzsvērušas ASV iestādes. Ja šis pasākums tiktu īstenots, tas talibiem nodrošinātu jaunu argumentu, lai aizstāvētu savu nostāju un galu galā visticamāk beigtos ar to, ka zemnieku kopienas kļūtu par nemiernieku nometnēm.

Tam būtu arī ļoti nopietna ietekme uz veselību un vidi. Ir skaidrs no paša sākuma, ka izsmidzināšana no gaisa, kas jādomā, ir tas, kas ir ierosināts attiecībā uz Afganistānu, nodrošinās to, ka piesārņojums izplatīsies līdz cilvēkiem, kas dzīvo apstrādātajās teritorijās un apkārtējās teritorijās. Tas tika uzskatāmi parādīts gada sākumā, kad šo praksi izmantoja Kolumbija, lai iznīcinātu kokaīna ražošanu gar Ekvadoras robežu, pēdējai rezultātā iesniedzot sūdzību un lietu Hāgas tiesā.

Es neesmu eksperts un acīmredzot šis ķīmijas jautājums ir daudz sarežģītāks, bet es uzskatu, ka šajā posmā mums ir labi jāapzinās dažas no tām katastrofām, kuras izraisa napalms un vājinātais urāns. Mums tas nav jāatkārto trešo reizi un es ceru, ka mums tas nav jādara.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Opija ražošana ir jākontrolē. Visai starptautiskajai sabiedrībai daudz vairāk jāiesaistās opija ražošanas kontrolē visur pasaulē. Centieni, kurus līdz šim ir veikušas Apvienoto Nāciju Organizācija un tās Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC), kā arī Pasaules Veselības organizācija regulēt opiātu izmantošanu sāpju remdināšanai ir nepieciešami, bet joprojām nepietiekami. Tajā pašā laikā starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut opiātu neierobežotu izmantošanu un to, ka tos nepareiziem nolūkiem izmantotu narkomāni.

Manuprāt, tas ir mūsu pienākums nepadoties cīņā pret smago narkotiku nepareizu izmantošanu, kas pavisam noteikti izposta to lietotāju dzīves. Es arī neatbalstu to viedokli, ka sabiedrībai atkarīgie ir jāapgādā ar narkotikām, tā vietā, lai centos pāraudzināt viņus un atgriezt viņus atpakaļ realitātē. Par ko tieši ir Cappato ziņojums? Saskaņā ar vienu viedokli starptautiskā sabiedrība cieš no opiātu pieejamības trūkuma vai var ciest no šāda trūkuma tuvākajā nākotnē un tāpēc ir nepieciešams saskaņā ar zināmiem nosacījumiem iepirkt šīs narkotikas no Afganistānas.

Tā ir taisnība, ka opiāti ir vajadzīgi dažādu slimību terapijai, pēcoperācijas sāpju atvieglošanai un, pēdējais, bet ne mazāk svarīgi, cilvēku ar ļaundabīgām saslimšanām terapijai. Tomēr šai teorijai ir vairāki būtiski trūkumi, kurus nevar ignorēt pašreizējā situācijā. Pirmkārt, pašreizējais politiskais stāvoklis Afganistānā ir nestabils. Afganistānā, no vienas puses, ir nepieciešams cīnīties pret talibu kaujiniekiem, un, no otras puses, pret opija melno tirgu. Šim melnajam tirgum ir izšķiroša ietekme ne tikai uz Afganistānas ekonomiku, bet arī uz Afganistānas politiku un ārējām attiecībām. Man ir nopietnas šaubas un bažas attiecībā uz to un es tagad paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, šāda pieeja nevar darboties. Projekti, kuri ietver likumīgu magoņu audzēšanu opija ražošanas nolūkiem, nedarbosies, jo Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde pēc tam var noteikt sankcijas pret valsti, bet valsts zaudēs daļu no ražas melnajam tirgum.

Starptautiskais pieprasījums ir pastāvīgs. Afganistānas valdība nav spējīga rīkoties kā opija ražas vienīgais pārvaldītājs. Ir skaidrs, ka šādos apstākļos valdība zaudēs cīņā pret kontrabandistiem. Konkurence palielinās opija cenu un zemnieki, kuri likumīgi audzēs magones, pievērsīsies melnajam tirgum. Turklāt (un tas ir ļoti svarīgi) Afganistānas cenas nav konkurētspējīgas, salīdzinot ar Austrāliju, kur kilograms morfija maksā USD 56, Indiju, kur šī cena ir USD 159 un Turciju, kur cena ir USD 250. Afganistānā cena par pieaugt līdz USD 450 par kilogramu.

Attiecībā uz izmantošanu medicīnas vajadzībām, ja Afganistānas opijs tiktu izmantots zālēm, tas tikai palielinātu turpmāko tirgus pārsātināšanos šajā reģionā. Es gatavojos beigt savu runu, priekšsēdētājas kundze! Es būšu pret jebkuru ES un tās dalībvalstu atbalstu opija magoņu audzēšanai Afganistānā vismaz četru iemeslu dēļ: nepietiekama infrastruktūra, ekonomiskās konkurētspējas trūkums, milzīga paplašināšanās nepareizajā virzienā un, visbeidzot, pasaules tirgos pašlaik nav opiātu trūkums.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Es vēlētos sākt savu runu ar pateicību Cappato kungam par viņa darbu pie šā ziņojuma sagatavošanas. Šis ziņojums radīja lielu izaicinājumu, tā kā ar to mēģina risināt vienu no visgrūtākajām problēmām mūsdienu pasaulē.

Opija ražošana Afganistānā katru gadu pieaug. Saskaņā ar pēdējo ikgadējo ziņojumu opija ražošana tagad ir dubultojusies salīdzinājumā ar tās apjomu pirms diviem gadiem. Praktiski Afganistānai pašlaik ir nāvējošāko narkotiku pasaulē piegādes monopols. Tā veido 93 % no pasaules opiātu ražošanas apjoma. Mūsu priekšsēdētājs ir starp tiem, kuri uzskata, ka Afganistānas liktenis ir mūsu kopējā lieta. Afganistānas cilvēku varonīgā cīņa Aukstā kara laikā veicināja brīvības izplatību mūsdienu pasaulē un dzelzs priekškara krišanu Eiropā. Eiropas Savienībai tagad ir goda pienākums sniegt Afganistānai militāro, administratīvo un ekonomisko palīdzību.

Tas ietver arī palīdzību narkotiku ražošanas apkarošanā Afganistānā. Ir jāatceras, ka galvenais stimuls Afganistānas audzētājiem ražot opiātus ir peļņa. Tas ir jāņem vērā, izstrādājot Eiropas Savienības palīdzības programmu, kuras mērķis ir risināt šo problēmu. Tāpēc es jo īpaši vēlējos paust atzinību Cappato kungam par drosmīgajiem priekšlikumiem, kurus viņš izvirza šajā ziņojumā. Tie var ļoti palīdzēt atrisināt šo konkrēto situāciju.

Viens no šiem priekšlikumiem ietver palīdzības piedāvāšanu, ieviešot zinātnisku pilotprojektu attiecībā uz opija magoņu audzēšanu medicīnas vajadzībām, kas ļaus veikt turpmāko izpēti par to, kādā mērā licenču piešķiršana var veicināt nabadzības samazināšanos, lauku ekonomikas diversifikāciju, vispārēju attīstību un uzlabotu drošību. Īsumā, šeit nav runa par moralizēšanu, bet par Eiropas Savienību, kura sniedz efektīvu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā Afganistānā.

  Horia-Victor Toma (ALDE). - (RO) Saskaņā ar 2007. gada pārskatu par opija audzēšanu Afganistānā, ko veica ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs, opija ražošana sasniedza 8,200 tonnu rekordu, kas ir 93 % no pasaules opiātu ražošanas apjoma. Tādejādi 40 % no iekšzemes kopprodukta Afganistānā ir iegūti no opija ražošanas un nelikumīgas tirdzniecības, kurā ir iesaistīti 2,9 miljoni cilvēku. Neraugoties uz šo faktu, tikai 10 valstis patērē 80 % no opija izejvielām, kas likumīgi pieejamas pasaulē, kamēr vairāk nekā 150 valstīs tika konstatētas nopietnas ārstēšanas nepilnības, kuras radījusi nelikumīgā tirdzniecība.

Mums ir jāuzsver, ka galvenais talibu un teroristu grupu finanšu avots ir nelegālā narkotiku tirdzniecība. Turklāt pasākumus, lai izskaustu vai iznīcinātu narkotikas, kurus finansē starptautiskā sabiedrība, izmanto cilšu politiskie un militārie līderi savās interesēs un konkurences novēršanai. Pamatojieties uz līdz šim minētajām lietām, es esmu pārliecināts, ka stratēģiskai un līdzsvarotai pieejai opija ražošanas samazināšanas un kontrolēšanas procesā ir jāietver sociālās un ekonomiskās alternatīvas, lai atbalstītu tiesiskuma un demokrātisku iestāžu izveidi Afganistānā. Tāpēc šāda rīcība varētu būt viens no pamatrisinājumiem terorisma novēršanai un izskaušanai.

Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka narkotiku apkarošanas plāns Afganistānā, kas ir opija daudzuma kontrole, izmantojot to pretsāpju līdzekļu un citu preparātu ieguvei, var būt viens un ne vienīgais alternatīvais ekonomiskais risinājums un līdzeklis opija magoņu audzēšanas samazināšanai.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt savu runu, apsveicot komisāri Ferrero-Waldner par Altenburg Boys’ Choir izcilo izpildījumu, kuru mēs nupat dzirdējām. Es esmu patiesi iespaidots.

Tomēr man tagad ir jāpievēršas mazāk patīkamiem tematiem, proti, Cappato ziņojumam. Deputāti, kuri iepriekš uzstājas, neatlaidīgi atsaucās uz 40 % rādītāju no IKP, jo tā ir proporcionālā daļa no Afganistānas IKP, kuru it kā veido narkotiku ražošana. Šis rādītājs ir pieņemts, bet es vēlos uzsvērt, ka pirms gada mūsu pārstāvji Afganistānā skaidri norādīja citādu rādītāju Parlamenta Ārlietu komitejā. Viņi apgalvoja, ka proporcionālā daļa no IKP ir vairāk nekā 50 %, kas ir vēl lielāks rādītājs. Es negribīgi sniegtu paskaidrojumus, bet vismaz 10 % no Afganistānas iedzīvotājiem iztiek no narkotiku ražošanas un tirdzniecības. Mums ir jāatzīst arī tas, ka karavīri no starptautiskajiem bruņotajiem spēkiem ir iesaistīti šajā tirdzniecībā kopā ar amerikāņiem, kas ir izvietoti šajā valstī.

Es šo ierosinājumu uzskatu par riskantu priekšlikumu, lai gan es, protams, pieņemu to, ka tas ietver noteiktas priekšrocības. Tomēr es esmu cieši pārliecināts par to, ka priekšlikuma faktiskais rezultāts būs narkotiku tirdzniecības legalizēšana, nevis medicīniskā palīdzība.

  Vittorio Agnoletto (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis nav jautājums tikai par novērošanu, ka 92 % no pasaules opija ir saražots Afganistānā, bet arī par pieaugošas tendences atzīmēšanu: 2001. gadā saskaņā ar ANO narkotiku apkarošanas aģentūras datiem 8 000 hektāri tika atvēlēti opija audzēšanai, kamēr 2006. gadā tie bija 165 000 hektāri; 2001. gadā tika novāktas 185 tonnas, 2006. gadā – 6 100 tonnas.

Tas acīmredzot nozīmē, ka pašreizējā opiju magoņu ražas iznīcināšanas stratēģija ar fumigāciju neko neatrisina. Drīzāk tam ir sociālās sekas, kuras pēc tam izraisīs opija ražošanas attīstību pa spirāli. Tiek iznīcinātas citas augu kultūras, nevis opija magones, tāpēc zemnieki kļūst arvien nabadzīgāki un nonāk narkotiku tirgotāju pakļautībā, proti, talibu un militāristu, kuri ērti iekārtojušies valdībā.

Tāpēc mērķis ir sniegt zemniekiem atbalstu, kam vismaz sākotnēji ir jābūt tādā pašā finansiālajā līmenī kā pašlaik, atbrīvojot viņus no atkarības no narkotiku kontrabandistiem. Ar šo plānu, protams, neatrisinās problēmu, bet neviens neapgalvo, ka tas atrisinās. Mēs runājam par eksperimentu ierobežotā teritorijā un tas nevarētu būt citādi kara plosītā valstī, kur zemi kontrolē konkurējošas bandas. Tomēr tas ir solis uz priekšu, ka vismaz daļa no šā opija nekļūs par heroīnu, bet par morfiju. Tas, es uzskatu, ir izdevīgi rietumiem un visai pasaulei.

Turklāt es domāju, ka mums ir jāprecizē tas fakts, ka morfija ražošana jau tiek nodrošināta. Man nav zināms par to, komisāre, ka visas šīs problēmas pastāv Indijā un Turcijā, ja tā, ir nepieciešams regulējums. Tomēr ar rezolūciju, kuru mēs izskatām, paredz regulatīvo lomu starptautiskajām struktūrām: ne pār Afganistānu kopumā, kas pašlaik nav kontrolējama, bet pār ārkārtīgi ierobežotu teritoriju.

Turklāt starptautiskās medicīnas asociācijas skaidri norāda, ka pašlaik joprojām ir nepieciešamība pēc morfija ne tikai pasaules dienvidos, bet paradoksālā kārtā arī ziemeļos. To, protams, ir jāpārdod par oficiālām cenām, bet tas ir pretsāpju līdzeklis un, manuprāt, ikvienam ir tiesības uz šiem līdzekļiem, tostarp arī Āfrikas cilvēkiem un nabadzīgiem cilvēkiem. Ja mēs runājam par izdevumiem, tas, bez šaubām, izmaksā mazāk veikt šāda veida pasākumus un ieviest cenu kontroli par morfiju, nevis izlemt iznīcināt opija magoņu ražu, izmantojot pašreizējās metodes, kas mums neko nedod.

Viens pēdējais komentārs: es atzinīgi vērtēju faktu, ka šīs ir bijušas pragmatiskas debates, nevis strīds starp tiem, kuri vēlas liberalizēt vai legalizēt narkotikas un narkotiku pārdošanas pretiniekiem. Mēs cenšamies rīkoties praktiski un pragmatiski, lai palīdzētu Afganistānas iedzīvotāju daļai.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ir svarīgi, lai vielas, kas iegūtas no opija, piemēram, diamorfijs (pazīstams arī kā heroīns), būtu pieejamas medicīniskiem nolūkiem, īpaši kā pretsāpju līdzeklis, taču 20–40 % Taliban teroristu līdzekļu tiek iegūti no magoņu audzēšanas, kas ļauj nogalināt NATO karavīrus. Diemžēl šogad opija ražošanas apjomi Afganistānā palielinājās par 34 %, veidojot vairāk nekā 90 % no opija apjoma pasaulē.

Manas valsts, Apvienotās Karalistes, karaspēks karo ar Taliban NATO vadīto Starptautiskās drošības palīdzības spēku (ISAF) sastāvā. Viņiem nav mandāta vai cilvēku resursu, lai kontrolētu apjomīgu magoņu audzēšanu medicīniskiem nolūkiem vai iznīcinātu šo kultūru. Viņi ir pārāk aizņemti ar izvairīšanos no lodēm, lai kļūtu par daļējas slodzes dārzkopjiem.

Taču es kā ārsts daļēji piekrītu Britu Medicīnas asociācijai, kura atbalsta stingri kontrolētu magoņu audzēšanu, lai tās izmantotu kā pretsāpju līdzekli. Mans kolēģis Apvienotās Karalistes valdībā Tobias Ellwood, ir devis lielu ieguldījumu, lai attīstītu sešu gadu plānu, kas paredz magoņu kultūru Afganistānā aizstāt ar tirgus kultūru, novirzot opija ražošanu medicīniskiem nolūkiem.

Tāpēc mums vismaz būtu jāapsver doma par ļoti ierobežotu izmēģinājuma atļauju piešķiršanas projektu, neļaujot Taliban to izmantot nelegāliem mērķiem. Jebkurš šāds izmēģinājums noteikti būs jārealizē pavisam nelielā teritorijā. Ja tas izdosies, būs nepieciešams daudzu partnerorganizāciju atbalsts. Protams, mēs nevaram atsaukt savu karaspēku no tik būtiska uzdevuma izpildes kā terorisma apkarošana, taču kopumā tas varētu attaisnoties.

Kas attiecas uz ES un Afganistānas palīdzību, ir vajadzīga daudz koordinētāka pieeja no ES puses, lai attīstītu Afganistānas infrastruktūru un apkarotu korupciju; pretējā gadījumā Taliban gūs virsroku, jo valsts dienvidu daļā ir pavisam neliels skaits Taliban.

Rietumu valstīm ir jāapjauš, kāda ir patiesā situācija Afganistānā. Starptautiskās organizācijas nedarbojas pietiekami saskaņoti. Plaši izplatītā korupcija Afganistānas valdībā liecina, ka provinču iedzīvotājus arvien vairāk neapmierina prezidenta H. Karzai valdība Kabulā.

Pašreizējais centralizētas valdības modelis neatbilst atšķirīgajām interesēm un etniskumam valstī, kurā nekad nav bijis spēcīgas centrālās valdības. Šobrīd provincēm netiek nodrošināts darbības finansējums, kas ļautu īstenot citus nevis Kabulas mērķus. Nav ilgtermiņa ekonomikas plāna, kas ļautu izmantot bagātīgos ūdens resursus; žēl un nožēlojami ir tas, ka 92 % šo resursu izmanto citas valstis. Dambju un apūdeņošanas sistēmu izbūve ļautu attīstīt augļu un dārzeņu nozari.

Kādreiz Afganistāna bija ievērojama ar granātāboliem, tagad – lielā mērā ar lobiju pārtikas nozarē. Ir ļoti nepieciešams izbūvēt dzelzceļa sistēmu, lai šīs preces nogādātu starptautiskajā tirgū.

Komisāres kundze, šī valsts ir jāglābj no politiskās un ekonomiskās katastrofas, taču ir jomas, kurās tā ir jāglābj vēl steidzīgāk.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vienmēr esmu iebildis pret fumigāciju un uzskatu, ka šīs narkotikas ir neefektīvs, bieži neproduktīvs un cilvēku veselībai kaitīgs līdzeklis; man ir žēl, ka šajā rezolūcijā ir minēts šis viedoklis, kā arī, manuprāt, kļūdains mēģinājums vecināt likumīgu opija ražošanu Afganistānā. Šajā rezolūcijā ir atsauce uz Senlisas Padomes ziņojumu par to, ka pasaulē ir magoņu deficīts; taču tā nav taisnība. Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde min neskaitāmus likumīgus opiātu aizstājējus, kas nodrošinātu divu gadu pieprasījumu, un Londonas uzņēmums Johnson Matthey, kas ir lielākais morfija ražošanas uzņēmums pasaulē, apliecina, ka pasaulē ir vairāk nekā 250 tonnu magoņu pārpalikums.

Komisārs pareizi norāda, ka situācija Afganistānā traucē lauksaimniekiem Afganistānā gūt peļņu. Tas ir tikai viens no daudziem nepareiziem pieņēmumiem šajā rezolūcijas projektā. Opija magoņu audzēšanai izmanto mazāk nekā 4 % lauksaimniecības zemes. Likumīga magoņu audzēšana pastāvētu paralēli nelegālai magoņu audzēšanu, nevis to aizstātu. Neatkarīgā Āzijas fonda veiktā aptauja liecina, ka 80 % afgāņu neatbalsta šo narkotiku tirdzniecību. Afganistānas valdība to neatbalsta, un prezidents H. Karzai opiju dēvē par „cilvēces ienaidnieku”. Dažas nedēļas pirms magoņu sēšanas tas dod nepareizu politisko signālu.

Visu cieņu referentam, taču diemžēl šajā jautājumā Parlamentā nebūs vienprātības. Magoņu izmantošana medicīnas nolūkos – izklausās lieliski, taču patiesībā opijs veicina vardarbību un nedrošību Afganistānā. Pareizāk būtu teikt, ka magones veicina korupciju un terorismu.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es vēlos paust atbalstu priekšlikumam Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par opija ražošanu medicīniskiem nolūkiem Afganistānā. Es vēlos apsveikt referentu par viņa drosmi. Nelikumīgas narkotisko vielu tirdzniecības apkarošana mūsdienās ir viens no galvenajiem globālajiem izaicinājumiem. Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, lai censtos un efektīvi kontrolētu narkotikas un samazinātu narkotisko vielu izplatību pasaulē un palielinātu sāpes remdējošu līdzekļu pieejamību un samazinātu to cenas.

Priekšlikums legalizēt opija ražošanu, lai nodrošinātu starptautiskās farmācijas nozares pieprasījumu, varētu būt lielisks veids, kā sasniegt iepriekš tekstā minētos mērķus. Līdzīgi kā Turcijā un Austrālijā,s arī Afganistānai varētu atļaut audzēt magones, kas tiktu izmantotas tādu noderīgu sāpes remdējošu līdzekļu ražošanā kā morfijs vai kodeīns. Taču, ja šī licencēšana tiks pieņemta, būs jāņem vērā īpašā situācija Afganistānā.

Afganistāna ir galvenais opiātu ražošanas izejmateriālu piegādātājs pasaulē. Opija ražošana un tirdzniecība Afganistānā būtiski veicināja IKP pieaugumu, pārrobežu tirdzniecību, kalpoja par galveno ienākumu avotu magoņu audzētājiem un vienīgo iespēju lielai daļai iedzīvotāju iegūt zemi, darbu un kredītu. Magoņu audzēšanas legalizēšana Afganistānā būs lietderīga tikai tad, ja tam tiks radīti atbilstoši apstākļi. Ir jāuzlabo drošības situācija, un ir jāveicina politiskā stabilitāte valstī, lai valsts iestādes spētu nodrošināt efektīvu opija ražošanas procesa kontroli. Ir nepieciešama efektīva demokrātija, un valstij ir jāpiešķir kredīti lauksaimniekiem. Un ir jāregulē arī saimnieciskā darbība.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties Marco Cappato par interesantu ziņojumu. LIBE komitejā es esmu atbildīga par narkotisko vielu programmas ilgtermiņa budžetu. Šajā komitejā mēs cenšamies rast praktiskus risinājumus tam, kā samazināt kaitīgo vielu lietošanu un piedāvājumu. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski diskutēt par situāciju Afganistānā, jo tā ir galvenā heroīna eksportētājvalsts (93 %) – šīs vielas ietekmē mirst mūsu jaunieši. Ja, ražojot opiju medicīniskiem nolūkiem, ES un ANO var reorganizēt dažu lauksaimnieku kontroli un kontrolēt ražošanu, tad šis projekts ir jāatbalsta. To saku es, kas pārstāv Zviedriju – valsti, kurā tiek īstenota ļoti spēcīga narkotiku apkarošanas programma un ir izstrādāta narkotiku apkarošanas politika. Diemžēl, manuprāt, ar to nepietiek, taču mums, protams, ir jāizvērtē arī citas iespējas, piemēram, enerģijas ražošana. Taču lauksaimniekiem ir vajadzīgs darbs un iztikas līdzekļi, tāpēc Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas atbildība un jāpieprasa veikt papildu pasākumus. Mūsu pasākumi ietekmēs 40 % IKP, un mums par to ir jāuzņemas atbildība! Es nepiekrītu 1.a) punktam, kurā Padomi aicina aizliegt magoņu iznīcināšanai izmantot fumigāciju. Manuprāt, ir jācenšas rast izeju no strupceļa, kurā mēs esam nonākuši un kur lietu virzība ir apstājusies. Visbeidzot es vēlos teikt dažus vārdus par pārprodukciju.

Tas nenozīmē, ka pasaules trūcīgākajiem iedzīvotājiem, sievietēm un bērniem ir ļoti nepieciešami sāpes remdējoši līdzekļi.

Viņi ļoti maz lieto sāpes remdējošus līdzekļus, salīdzinot ar mums, ES pilsoņiem. Tāpēc mums uz to būtu jāskatās vispusīgi un ES un ANO būtu jārod konstruktīvi risinājumi situācijai Afganistānā, lai uzturētu mieru un demokrātiju, kā arī apkarotu terorismu un cīnītos pret nelikumīgu narkotiku ražošanu. Paldies!

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos izteikties par pieprasījumu un piedāvājumu.

Runājot par pieprasījumu, S. Tatarella, kura vairs nav mūsu vidū, un R. Howitt norādīja uz pārprodukcijas problēmu: faktu, ka šobrīd opijs ir pieejams lielākā daudzumā nekā tas ir nepieciešams, lai to pārstrādātu par opiātu izmantošanu medicīniskiem nolūkiem. Tā tas ir, taču tas ir tikai attiecībā uz šī brīža pieprasījumu.

Šajā ziņojumā uzmanība ir vērsta uz iespējamo pieprasījumu. Aptuveni 80 % pasaules iedzīvotāju nav pieejami nekādi sāpes remdējošie līdzekļi, pat veicot vienkāršas operācijas, amputācijas vai vēža pacientu aprūpei. Lūk, tas ir būtiski, un Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde ir daļēji atbildīga par to, ka nav izstrādāta globāla politika, kas veicinātu sāpes remdējošu līdzekļu pieejamību.

Runājot par piedāvājumu, es vēlos izmantot iespēju norādīt komisāram, ka šis ierosinātais izmēģinājuma projekts prasīs nodokļu maksātāju līdzekļus. Esošā politika ir dārga, un to sedz nodokļu maksātāji.

Tāpēc problēma ir vienkārša. Mēs lūdzam jūs pārbaudīt, kas ir vienkāršāk un izdevīgāk, ar varu nogriezt kultūraugus vienā reģionā, lai tos, visticamāk, pārvestu uz blakus esošo reģionu vai nopirkt šo ražu un starptautiskās sabiedrības uzraudzībā to apstrādāt tur uz vietas, lai no tās ražotu medikamentus nevis heroīnu. Manuprāt, otrais variants ir izdevīgāks Eiropas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, tā bija ļoti interesanta diskusija. Ir jāsaka vēlreiz, ka es novērtēju M. Cappato drosmīgo ideju. Tomēr vēlos arī iebilst: jā, izrādījās, ka mūsu stratēģija nebija veiksmīga, taču, kā es norādīju iepriekš, runa nav tikai par stratēģiju attiecībā uz narkotikām, ir jāvērtē visa šī situācija kopumā. Mēs esam pēckonflikta situācijā, un, protams, ir jāņem vērā visi elementi: NATO, Eiropas Savienība un ANO. Tieši šis jautājums tika apspriests sanāksmēs Ņujorkā.

Atgriežoties pie jautājuma par narkotikām, tiešām pastāv problēmas saistībā ar pieprasījumu un piedāvājumu. Runājot par pieprasījumu, Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde apgalvo, ka šobrīd nav nepieciešams papildu likumīgi audzēt opiju izmantošanai medicīnas nolūkos. Un manā rīcībā ir informācija, ka opija daudzums pasaulē ir pietiekams, un 2005. un 2006. gadā Turcijā un Indijā bija jāsamazina tā ražošanas apjomi. Krājumi ir tik lieli, ka tie būtu pietiekami diviem gadiem patēriņam visā pasaulē. Tas ir pirmkārt. Es saprotu jūsu nostāju, apgalvojot, ka, iespējams, cilvēki citās pasaules valstīs sāpes remdējošus līdzekļus nesaņem pat medicīnas nolūkos. Es to saprotu. Taču tas neattiecas uz šo jautājumu. Tāda ir reālā situācija šodien.

Runājot par piedāvājumu, lūk, salīdzināsim. Kā jau daži kolēģi iepriekš norādīja, Afganistānā tiek ražota lielākā daļa opija un narkotiku: 8 200 tonnu. Ja tos drīkstētu ražot likumīgi, to varētu darīt tikai ļoti mazos apjomos. Tātad, pat, ja tāda iespēja pastāvētu, manuprāt, tādā veidā tiktu iegūtas tikai piecas tonnas opija. Tāpēc, salīdzinot 8 200 tonnu ar piecām tonnām, tas ir nieks! Kā jūs redzat, nav līdzsvara starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Tāpēc, neskatoties uz šo ļoti sarežģīto situāciju, manuprāt, jūsu ideja ir drosmīga; es piekrītu. Taču es uzskatu, ka šajā gadījumā tas, iespējams, Afganistānai nav izdevīgi. Gluži pretēji, manuprāt, ir jāapvieno ilgtspējīga Afganistānas ilgtermiņa attīstība un jāpiedāvā lauksaimniekiem alternatīvas magoņu audzēšanai, kā arī jāuzlabo pārvalde. Tātad uzsvars ir uz tiesu sistēmu un policijas darbību; tāds ir plāns, un mēs jau esam sākuši to īstenot.

Mēs jau īstenojām pasākumus attiecībā uz iztiku laukos un likumīgu nodarbinātību. Tādēļ Eiropas Komisija atbalsta arī Afganistānas Valsts narkotiku kontroles stratēģiju, īstenojot piedāvājuma kontroles un pieprasījuma samazināšanas iniciatīvas un uzlabojot pārvaldi. Piemēram, Tiesiskuma un kārtības trasta fondā esam ieguldījuši aptuveni 135 miljonus eiro, un tuvāko divu gadu laikā ir plānots ieguldīt vēl 70 miljonus eiro.

Taču vēlos arī norādīt, ka tā kā līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta lauku attīstībai, veselība aprūpei un tiesu sistēmai, veicinot arī policijas un tiesu sistēmas reformu un alternatīvu ražošanu, Eiropas Savienība un Eiropas Komisija nevar Afganistānā visu paveikt tikai saviem spēkiem. To es vēlos teikt godājamam deputātam C. Tannock, jo, manuprāt, viņš vēršas tikai pie Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības, taču tur ir vēl daudz citu būtisku dalībnieku. Manuprāt, mums visiem ir jādarbojas kopā. To mēs arvien vairāk cenšamies darīt, ieviešot saskaņotu stratēģiju, kura palīdzēs apkarot narkotiku izplatību. Taču vēlreiz vēlos norādīt, ka, iespējams, šobrīd tam vēl ir par agru.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.