Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris - Strasbūra

13.2. Pakistāna

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir četri rezolūciju priekšlikumi par Pakistānu.⁽¹⁾

  David Martin (PSE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet iesākumā paust līdzjūtību šausmīgo bumbu sprādzienu upuriem Karači. Mūsu domas ir pie visiem tiem, kurus skāra šis dramatiskais notikums.

Pakistāna ir nācija, par kuru mums Eiropā būtu ļoti jārūpējas. Tā ir lieliska tirgotāju tauta, no tās izceļo daudz cilvēku, arī uz šo kontinentu, un tā ir būtisks sabiedrotais cīņā pret terorismu. Tādēļ ir ļoti skumji, ka savā 60 gadu pastāvēšanas vēsturē Pakistānai nav izdevies kļūt par patiesu demokrātiju; taču, no otras puses, mums ir sevi jāiedrošina, apzinoties, ka tā nav kļuvusi par teokrātiju vai pat pastāvīgu militāru diktatūru. Jau atkal Pakistānā paveras logs uz demokrātiju.

Mēs gaidām tiesas lēmuma rezultātus par prezidenta vēlēšanu likumīgumu. Mēs aicinām prezidentu P. Musharraf pieņemt lēmumu, ja tas ir pret viņu, taču es arī aicinu iedzīvotājus Pakistānā un visā pasaulē pieņemt šo tiesas lēmumu, ja tas lemj par labu prezidentam. Es domāju, ka tas ir vienīgais pamats, uz kura varam virzīties uz priekš šajā valstī.

Attiecībā uz vēlēšanām janvārī es ceru, ka valdība turpinās strādāt un gatavoties šīm vēlēšanām, un ļaus Benazir Bhutto organizēt kampaņu drošā veidā. To sakot, es zinu, ka mēs netieši norādām, ka aiz bumbu sprādzieniem stāv valdība; es tam neticu, taču mums ir jānodrošina, ka tiek garantēta visu kandidātu drošība un ka valdība dara visu iespējamo, lai aizsargātu Benazir Bhutto. Es arī uzskatu, ka N. Sharif būtu jāļauj atgriezties valstī un rīkot priekšvēlēšanu kampaņu, ja viņš tā vēlas, un arī garantēt viņa drošību.

Militāristiem ir jāatturas no darbības visas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un es ceru, ka pirms janvāra un patiesi — pirms kampaņu sākšanas, ka prezidents atbrīvosies no uniformas un pārvērtīs savu valsti par īstu pilsonisku valdību. Tā ir labākā cerība Pakistānas nākotnei, un tā ir labākā cerība Eiropas un Pakistānas attiecībām — ka mēs janvārī iegūsim demokrātiski vēlētu parlamentu ar prezidentu, kuram mugurā būs nevis uniforma, bet gan civilapģērbs.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), autore. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, man ar smagu sirdi jāsaka, ka mēnesi pēc mēneša šeit, Parlamentā, mums ir jālemj par dažādām rezolūcijām, jo tik daudzās vietās pasaulē ap mums neievēro pilsoņu brīvības un tiesības, un pārkāpj pamata cilvēktiesības. Man tas ir jāsaka, jo uzskatu, ka ir tik briesmīgi, ka tas tikai bezgalīgi turpinās. Mēs par to runājam šeit, Parlamentā, mēs par to runājam tik daudzos dažādos kontekstos, un tas joprojām turpinās.

Attiecībā uz Pakistānu, kas ir temats šai rezolūcijai, kuru tagad apspriežam, es gribu sacīt, ka GEU/NGL grupa pilnībā atbalsta šo rezolūciju. Šajā rezolūcijā ir paustas daudzas ļoti pamatotas prasības Pakistānas valdībai. Mēs pasaulē ap to nevaram klusēt par militārā režīma ietekmi un lēmumu pieņemšanas pilnvarām visās sabiedrības jomās. Pilnvaras ir jānodod pilsoniskai, demokrātiskai valdībai. Mums ir jāatbalsta visas brīvprātīgo organizācija, ikviens, kurš strādā pie demokrātiskām brīvībām un tiesībām. Jo īpaši es vēlos uzsvērt rezolūcijas 16. punkta nozīmi. Šajā punktā Parlaments pauž nopietnas bažas par to, ka liela daļa Pakistānas sieviešu nevar piedalīties demokrātijas procesā. Cilvēkus Pakistānā apspiež militārais režīms reliģijas dēļ, bet mēs nedrīkstam aizmirst apspiešanu, kurai pakļauta liela daļa Pakistānas sieviešu. Mūsu grupa ļoti vēlas atbalstīt visu rezolūciju. Paldies!

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos teikt, ka, neskatoties uz to, ka, loģiski, galvenā atbildība par šīs situācijas atrisināšanu ir Pakistānas iestāžu rokās, tas mums nedrīkst ļaut aizmirst, ka Eiropas Savienībai un jo īpaši mums, dalībvalstīm, ir milzīgs pienākums vismaz nepasliktināt šo situāciju.

Tas ir saistīts ar praksi turpināt eksportēt vai mēģināt eksportēt ieročus uz Pakistānu, kas arī ir nesaprotama, jo tā neatbilst vēlmei atrisināt šo situāciju.

Es minēšu tikai trīs piemērus: 2006. gadā Apvienotās Karalistes valdība atļāva eksportēt 15 000 šautenes uz šo reģionu, tostarp Pakistānu; Francija turpina centienus pārdot Pakistānai raķetes un radarus, lai būvētu kaujas lidmašīnu, ko Pakistāna, iespējams, izstrādā kopīgi ar Ķīnu; un Vācija arī ir atbildīga par ievērojamu munīciju, ieroču un cita militārā aprīkojuma daudzumu eksportu.

Es domāju, ka šajā nolūkā vēlme atrisināt situāciju Pakistānā nav savietojama ar piegādēm saskaņā ar šīm politikas jomām. Tāpēc es ierosinu un aicinu savus kolēģus atbalstīt grozījumu, kura mērķis ir atlikt jebkāda veida ieroču un militārā aprīkojuma eksportu līdz brīdim, kad varēs garantēt, ka tie netiek izmantoti, lai pārkāptu cilvēktiesības.

  Charles Tannock (PPE-DE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, pašnāvnieku bumbu sprādziens Karači mums atgādināja par to, cik bīstami tuvu Pakistāna ir pietuvojusies anarhijai. Perspektīva, ka ar atomieročiem bruņota Pakistāna kļūst par krāpniecisku valsti, kuru kontrolē islāma fanātiķi, atklāti runājot, ir baismīga.

Es neesmu īpašs Benazir Bhutto cienītājs, jo laiku, kurā viņa bija premjerministres amatā, iezīmēja plaši izplatīta korupcija, taču, galu galā, demokrātiska un laicīgi virzīta valdība, ko kontrolē civilās struktūras, vienmēr ir vēlamāka par militāru diktatūru, ko šajā gadījumā kompromitē tās saites ar islāma pusēm un Afganistānas Taliban. Prezidentam P. Musharraf būtu jābūt mūsu sabiedrotajam karā pret terorismu; dažkārt mani māc šaubas, cik liela ir viņa apņemšanās izskaust terorisma savā paša valstī.

Cerams, ka B. Bhutto atgriešanās Pakistānā tagad būs stimuls ievērot cilvēktiesības. Lielas bažas rada reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, hinduistu un Ahmadi musulmaņu, pašreizējā apspiešana. Ja viņa ir jāuztver nopietni kā modernākas Pakistānas progresīva līdere, viņai ir jānodrošina, ka Pakistāna ievēro tās starptautiskās saistības saskaņā ar cilvēktiesību konvencijām.

Taču, kamēr Pakistāna saskaras ar daudzām problēmām, mums ir jāatzīst, ka dažās jomās ir panākts zināms progress. Ekonomika turpina attīstīties, un Pakistāna ir arī iesaistījusies uzticības veidošanas pasākumos ar Indiju attiecībā uz strīdu par Džammu un Kašmiru.

Viens jautājums, uz kuru joprojām nav pilnīgi nekādas atbildes, ir tas, kādā veidā likumīgi Pakistānas valdība par spīti Augstākās tiesas lēmumam, kas ļāva bijušajam premjerministram Nawaz Sharif atgriezties no trimdas Pakistānā, viņu nekavējoties deportēja uz Saūda Arābiju. Kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valdība var deportēt vienu no saviem pilsoņiem? Nawaz Sharif vēl var būt būtiska nozīme, lai atjaunotu daudzpartiju pilsonisku un demokrātisku politiku Pakistānā.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz Pakistānu mums ir jābūt ļoti vērīgiem. Tā ir liela un svarīga valsts ar nemierīgu pagātni. Pakistānas valsts tika mākslīgi izveidota kā mājvieta Indijas musulmaņiem, un tādēļ tai ir islāma identitāte, un pret to mēs nevaram izteikt nekādas pretenzijas. Vairāk vai mazāk tas bija šīs valsts sākotnējais pamatojums.

Tas nenozīmē, ka mums nebūtu jācīnās pret islāma ekstrēmismu, un, patiešām, paši pakistānieši velta ievērojamus pūliņus šai pašai cīņai. Pakistāna bija svarīgs sabiedrotais laikā, kad Padomju Savienība okupēja Afganistānu, attiecībās ar Komunistisko Ķīnu un saistībā ar ilgajiem Padomju Savienības centieniem gūt ietekmi Indijā. Tas bija svarīgs stratēģiskais faktors Rietumiem.

No otras puses, pats par sevi skaidrs, ka Pakistānai ir iekšējas grūtības, kuras mums jāapzinās: sarežģīta un neviendabīga iedzīvotāju struktūra etniskā un reliģiskā ziņā, plaši izplatīta nabadzība un, protams, nepieciešamība nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu. Mums ir skaidri jāsniedz šai valstij ļoti liels atbalsts, lai ieviestu brīvas vēlēšanas un spēcīgāku neatkarīgu tiesu varu, kā arī jāmudina militārā vadība pakāpeniski nodot varu vēlētiem politiķiem. Pats galvenais, kā norādīja Charles Tannock, mums ir jāmudina Pakistāna turpināt uzticības veidošanas procesu ar kaimiņvalsti Indiju.

Šajā saistībā ir bijušas vērojamas pozitīvas zīmes, un līdzsvarotas politikas mērķis saistībā ar Pakistānu ir šo zīmju nostiprināšana, vienlaikus paužot jebkādu nepieciešamo kritiku.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Pakistānas iedzīvotāji nav pelnījuši militāru diktatūru, vardarbību un tiesiskuma trūkumu. Tādēļ viens no svarīgākajiem šīs rezolūcijas pantiem ir tas, kurā atkārtoti apstiprināta mūsu solidaritāte ar Pakistānas iedzīvotājiem, ar kuriem ir kopīgi demokrātiskas pārvaldības un pārredzamas, atbildīgas vadības mērķi un kuri rīkojas drosmīgi un apņēmīgi, saskaroties ar teroristu un noziedzīgu vardarbību.

Tas, protams, ir iemesls, kāpēc mēs uzsveram nepieciešamību atgriezties pie demokrātiskas un pilsoniskas valdības ar brīvām un godīgām vēlēšanām janvārī kā vienīgā veida, lai risinātu Pakistānas sabiedrības problēmas.

Vienlaikus mēs arī uzsveram vajadzību novērst Pakistānas sabiedrības militarizāciju un paužam nožēlu par to, ka prezidents P. Musharraf nav atkāpies no armijas virspavēlnieka posteņa, kā viņš to bija solījis darīt. Tiesiskums Pakistānā ir ārkārtīgi nevienmērīgs. Dažkārt ir vērojama pozitīva attīstība, taču to arī pavada daži ļoti represīvi spriedumi. Tas jo īpaši smagi ietekmē reliģiskās un citas minoritātes, kā arī sievietes. Mēs pareizi aicinām panākt uzlabojumus šajā jomā.

Tas un, protams, arī paustā nožēla par pašnāvnieku bumbu sprādzieniem un 140 upuriem, un 500 ievainotajiem pagājušajā nedēļā. Es baidos, ka tas varētu kļūt par ieganstu politiskās darbības ierobežošanai, jo valdība jau ir paziņojusi, ka politiskajām partijām būs atļauts rīkot mītiņus tikai labi apsargātos parkos un publiskās vietās, nevis organizēt gājienus. Ir redzams, kā to var padarīt par ieganstu.

Visbeidzot, viens no īstajiem iemesliem, kādēļ es vēlos, lai Pakistāna cīnās gan pret ekstrēmismu, gan militarizāciju un atgriežas pie tiesiskuma, ir ietekme uz pakistāniešu izcelsmes Lielbritānijas iedzīvotājiem, piemēram, ar pieprasījumiem veikt profilēšanu vai par prasībām attiecībā uz ASV vīzām. Ja Pakistāna būtu demokrātiska sabiedrība, šādi draudi neattiektos uz tādiem iedzīvotājiem kā mani vēlētāji.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien televīzijā bija vēl viens ziņu raidījums par vēl vienu uzbrukumu Pakistānā, par upuriem. Arī tas ir bezgalīgs stāsts. Kāpēc mums tam ir jātērē laiks, jo īpaši, ja darbojamies Eiropas nodokļu maksātāju vārdā? Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienība sūta ievērojamas naudas summas uz Pakistānu veselības aprūpes, nabadzības izskaušanas un izglītības vajadzībām. Šī iemesla dēļ mums ir tiesības būt ieinteresētiem tajā, kas notiek šajā valstī, kas daļēji tiek atbalstīts ar mūsu vēlētāju naudu.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību jautājumiem, kas šeit nav apspriesti. Pirmām kārtām, attiecībā uz faktu, ka Pakistānā tiek vajātas un diskriminētas reliģiskās minoritātes. Tas attiecas uz kristiešiem, bet arī uz hinduistiem, sikhiem un budistiem. Es uzskatu, ka ir vērts pievērst uzmanību šai problēmai. Tā pazūd no redzesloka, ņemot vērā šos uzbrukumus un traģiskās nāves, tomēr tā ir pastāvīga parādība.

Es arī vēlētos norādīt, un šis jautājums jau ir izvirzīts, ka Pakistānā tiek diskriminētas sievietes. Šajā nolūkā ir īpaši hudud dekrēti. Arī tas ir jānosoda, un esmu gandarīts, ka mēs to darām, īpaši neņemot vērā mūsu politisko iedalījumu.

  Koenraad Dillen, ITS grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs, protams, visi esam pauduši šausmas par šokējošajiem uzbrukumiem Pakistānā pagājušajā nedēļā, kas, kā norādīja iepriekšējais runātājs, ir bezgalīgs stāsts.

Tomēr tas nedrīkst aizkavēt mūs norādīt uz to būtisko faktu, ka Pakistāna, protams, ir militāra diktatūra, ka oficiālajā Pakistānā notiek liela apmēra cilvēktiesību pārkāpumi, un uz valsts vadītāju likumi neattiecas. Tomēr Pakistāna ir arī stingra islāma valsts, kurā nav vietas cilvēkiem ar citām ticībām vai reliģiskām minoritātēm, un, kā tas jau ir norādīts, šai valstij ir atomieroči.

Varbūt — bet varbūt to nevar teikt —, Islamabada patiesībā ir lielāks drauds, nekā Teherāna. Es nezinu. Attiecībā uz Pakistānu man arī ir viegla déją vu sajūta, jo tāpat kā citās islāma valstīs, piemēram, savulaik Alžīrijā, militārās diktatūras vai režīmi, kuros armijai ir dominējoša loma, neļauj islāma fundamentālistiem pārņemt varu. Diemžēl vairāk demokrātijas bieži nozīmē vairāk islāma fundamentālisma un, kas ir paradoksāli — mazāk demokrātijas. Tā ir dilemma, ko mēs nevaram atrisināt tāpat vien.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, nāvējošs uzbrukums atbalstītājiem, kas, neko nenojaušot, 18. oktobrī Karači sagaidīja atgriežamies Benazir Bhutto, ir vēl viens cietsirdīgs terorisma akts pret izredzēm radīt demokrātiskas pārmaiņas Pakistānā.

Starptautiskā sabiedrībā šausmās noskatījās, kā arvien vairāk nevainīgi civiliedzīvotāji gāja bojā valstī, kurā ģenerāļa P. Musharraf diktatoriskais režīms pārvērš to par valsti, kurā valda bailes, likumu un kārtības sabrukums. Šī brutālā persona ar viņa korumpēto valdošo biedru grupu ir kā ļaundabīgs audzējs Pakistānas iedzīvotājiem. Diemžēl viņš joprojām ir pie varas, lielākoties tādēļ, ka viņu atbalsta Rietumi, jo īpaši ASV, taču noteikti arī viena vai divas ES dalībvalstis.

Tagad ir pienācis laiks, kad Rietumiem nekavējoties ir jāizrauj paklājs zem P. Musharraf kājām un jāsniedz atbalsts nevis viņa, bet gan demokrātisko reformu spēkiem Pakistānā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, tā kā Pakistāna gatavojas svarīgām parlamenta vēlēšanā, situācija, kā mēs visi zinām, ir ļoti sarežģīta un satraucoša, un arī es tāpat kā daudzi no jums vēlos teikt, ka biju dziļi šokēta par briesmīgajiem bumbu sprādzieniem un slepkavības mēģinājumu Karači, kad Benazir Bhutto pagājušajā nedēļā atgriezās valstī, kā arī par tik daudzu nevainīgu cilvēku zaudētajām dzīvībām. Mēs vēlētos paust mūsu visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un mēs arī aicinām Pakistānas iestādes saukt vainīgos pie atbildības.

Šis uzbrukums miermīlīgai sanāksmei vēlreiz skaidri norādīja uz visiem terorisma un fundamentālisma draudiem Pakistānas iedzīvotājiem. B. Bhutto bija taisnība, aprakstot šo šausmīgo notikumu kā triecienu demokrātijai, jo īpaši pašreizējo valsts vēlēšanu kontekstā.

Parlamenta vēlme paust solidaritāti ar Pakistānas iedzīvotājiem ir gan ļoti svarīga, gan laicīga. Mums Eiropā būtu jāveicina atvērtāka un demokrātiska sabiedrība, kā arī, protams, spēcīga pilsoniskā sabiedrība Pakistānā.

Ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai vēlēšanas nodrošinātu maksimālu demokrātisko leģitimitāti nākamajām asamblejām, un balsojumam ir jābūt demokrātiskam, pārredzamam un jāsniedz vienlīdzīgas iespējas visiem politiskajiem konkurentiem.

Kā jūs labi zināt, Pakistāna ir viena no tām valstīm, uz kurām mēs varētu paredzēt iespējamu vēlēšanu novērošanas misiju. Šajā saistībā mani dienesti jūnijā veica izpētes braucienu, un jāatzīst, ka tie identificēja būtiskus trūkumus vēlēšanu sistēmā un nosacījumos, tostarp bažas par vēlēšanu komisijas neatkarību, vēlētāju reģistra pilnīgumu un precizitāti, ierobežojošiem kandidatūras noteikumiem, kā arī pārredzamības trūkumu rezultātu apkopošanas procesā.

Tomēr, izrādot steidzamu politisko gribu, joprojām ir laiks, lai uzlabotu vairākas no šīm problemātiskajām jomām, un tādēļ es vēl neesmu pilnībā pieņēmis lēmumu par to, vai nosūtīsim pilntiesīgu vēlēšanu novēršanas misiju. Man patiešām ir jāizskata iepriekš minētie aspekti.

Es uzskatu, ka lielākā daļa Pakistānas iedzīvotāju vēlētos redzēt mērenu, stabilu un demokrātisku Pakistānu, un mums viņi ir jāatbalsta, lai sasniegtu šo mērķi. Mēs darām daudz, piemēram, tirdzniecības jomā, lai palīdzētu iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, taču mēs arī daudz darām izglītības jomā, lai skolēni un mazi bērni netiktu mācīti madrasah reliģiskajās skolās un netiktu izglītoti ekstrēmisma un fundamentālisma virzienā. Taču mums tas ir arī jāatbalsta, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, kā jau tika minēts, visam reģionam, tostarp kaimiņvalstīm, piemēram, svarīgajai Afganistānai.

Tādēļ mums ir visi iemesli, lai turpinātu iesaistīties. To mēs cenšamies darīt un tāpēc šīs debates ir īsti laikā.

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Mēs tūlīt, pēc debatēm, balsosim par šo tematu.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties ikvienam par atbalstu par tādu rakstiskas rezolūcijas sagatavošanu, kuras temats ir Pakistāna. Demokrātisko spēku popularizēšanas kampaņa un skaidrs uzsvars uz cilvēktiesībām, nevis armijas, ir lielākie šķēršļi radikālu grupu nākšanai pie varas. Tieši tāpēc tās ir lietas, kurām vajadzīgs mūsu atbalsts, tāpat kā reliģiskajām minoritātēm.

Cilvēktiesību darba pieredze rāda, ka reliģijas brīvība ir svarīgs rādītājs attiecībā uz cilvēktiesībām; tā ir sava veida indikators. Vispirms problēmas ir redzamas attiecībā uz reliģisko grupu statusu un kā vārda brīvības un pulcēšanās tiesību sistēmas nepilnības. Pastāv savstarpēja saistība starp demokrātijas stāvokli un minoritāšu statusu: kad vien iedzīvotāju līdzdalības iespējas ir niecīgas, cieš arī minoritātes.

Mēs varam teikt, ka Pakistānas īpašā problēma ir zaimošanas likuma nepareiza izmantošana attiecībā uz reliģiskajām minoritātēm. Ir jābūt reliģisko vērtību aizsardzības sistēmai, nevis citu ticību cilvēku aktīvai vajāšanai. Kaut arī šis likums saturiski nav vērsts ne pret kādu konkrētu reliģisko grupu, ikdienas realitāte ir citāda. Nāves sodi tiek piespriesti galvenokārt saistībā ar minoritātēm. Ir ļoti vajadzīga juridiskā reforma.

Tikai demokrātija to darīs iespējamu. P. Musharraf neveiksmīgais lēmums saglabāt savu armijas virspavēlnieka amatu ir ietekmējis Pakistānas sociālo attīstību šo pēdējo dažu gadu laikā, un ir to vājinājis. Sabiedrība pakāpeniskā militarizācija ir bijusi nožēlojama.

Tomēr mēs paužam atbalstu Pakistānai tās cīņā pret “Talibanizāciju”. Mēs paužam solidaritāti tiem pakistāniešiem, kurus ir skāruši pagājušās nedēļas bumbu sprādzieni.

Pagājušajā mēnesī man bija iespēja personīgi iepazīties ar politisko situāciju Pakistānā. Man bija tas gods satikt dažādu politisko partiju pārstāvjus, senatorus un parlamenta deputātus. Tomēr es īpaši vēlos pieminēt Visas Pakistānas minoritāšu aliansi, kuras svarīgais darbs kā daudzu minoritāšu grupu pārstāvim ir pelnījis ārējās pasaules ievērību un atbalstu.

(1) Sk. protokolu.