Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 13. novembris - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0413/2007)

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Kaut arī Bulgārija un Rumānija spēja panākt iestāšanos Eiropas Ekonomiskajā zonā, Brisele acīmredzot ir izbrīnīta par sekmju trūkumu attiecībā uz organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu. Šīs tomēr ir izplatītas problēmas, kuras ir radušās postkomunistisko valstu sociāli politiskajā attīstībā. Plašāku sabiedrību kaitina anonimitāte un kapitālistiskā vienaldzība un tā no jauna ķeras pie pazīstamajām un izmēģinātajām sistēmām.

Tas vēlreiz pierāda, ka sociālos pārveidojumus nevar uzspiest no ārienes: to ASV mēģina panākt ar kariem un agresiju, kamēr ES kārdina ar „iestāšanās” izredzēm. Patiesība ir tāda, ka pēdējā zaudē iedarbību, zaudē jebkādu ietekmes spēju, kad valstis iestājas „komandā”, un tādēļ ES šo kļūdu nedrīkst atkārtot ar Turciju.

- Ziņojums: Barbara Kudrycka (A6-0363/2007)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pieminēt Kudrycka kundzes ziņojumu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībās starp Poliju un Ukrainu – šīs abas valstis saista gadsimtiem sena vēsture. Izšķirošas darbības, kas nepieciešamas, ieviešot būtiski vienkāršākas vīzu izsniegšanas procedūras Ukrainas draugiem, būtu jāveic cik drīz vien iespējams, jo īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem, studentiem, zinātniskajiem darbiniekiem un sezonas strādniekiem.

Ilgākam laika posmam par mūsu mērķi ir jākļūst bezvīzu ceļošanas režīma ieviešanai. Minētajam ir īpaši liela nozīme, lai nākotnē izveidotu Ukrainas integrācijas pamatus Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta demokrātijas attīstība Ukrainā, jāpalīdz veidot pilsonisko sabiedrību un jāveicina mūsu pilsoņu saskarsme.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu ir jāparaksta kopā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu, jo tie ir „savstarpēji atkarīgi” dokumenti.

Kā norādīts, šī nolīgumu noslēgšana ir ES cīņas elements pret “nelikumīgo imigrāciju” un instruments tā īstenošanai. Ziņojumā ir skaidri atzīti „ieteikumi, kas attiecas uz piemērotu tehnisko un finansiālo atbalstu Ukrainai no EK un it īpaši no Eiropas Komisijas, lai panāktu augstu atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanas līmeni”. Tomēr mūsu nostāja attiecībā uz tiem ir kritiska.

Neskatoties uz nolīgumu, kas paredz stigrus procedūras termiņus, nosaka ieteicamās vīzas nodevas, tostarp pilnīgu atteikšanos no vīzas nodevas atsevišķām personu kategorijām (?) un vairākos gadījumos paredz atvieglotu procedūru, tas ir mazāk, par to, ko pieprasa un kas ir vajadzīgs tūkstošiem Ukrainas pilsoņu.

Referenti nav sapratuši, ka ir nepieciešams efektīvāk īstenot pasākumus vīzu izsniegšanas atvieglošanai lielākai Ukrainas sabiedrības daļai, vai arī pat vajadzīgi nediskriminējoši atbrīvojumi no vīzu režīma, kādus Ukraina ir paredzējusi vairāku ES valstu pilsoņiem.

Tāpēc mēs balsojām atbilstoši.

- Ziņojums: Barbara Kudrycka (A6-0364/2007)

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Pārāk ilgi ES ir sniegusi palīdzīgu roku valstīm visā pasaulē, tai pašā laikā šo naudas līdzekļu izmantošanu nepadarot atkarīgu no nelikumīgo imigrantu atpakaļatgriešanas. Tas ir palielinājis nelikumīgo imigrantu pieplūdumu galamērķa valstīs, kuriem nav nekādas izglītības un nākotnes izredzes. Tas vienlaicīgi ir noticis ar dažādām vīzu nepatikšanām, kur neskaitāmi cilvēki ir ieradušies ES kā tūristi un tūlīt izgaisuši ES zemi atalgotajās nozarēs, tādējādi lielā apjomā iznīcinot darba vietas. Ir pēdējais laiks atpakaļatgriešanas līgumus padarīt par nolīgumu fiksētiem elementiem. Par katru cenu ir arī jāizslēdz iespējas pazust mūsu anonīmajās konurbācijās.

Pret pieaugošo tendenci veidot vīzu centrus, – kas pēc tam tiek slēgti pieteikumu trūkuma dēļ, –ir jāizturas uzmanīgi. Šī prakse nekādā gadījumā nedrīkst novest pie situācijas, kurās vīzas tiek patvaļīgi izsniegtas tikai tādēļ, lai izvairītos no centra slēgšanas.

- Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A6-0426/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovu, tāpat kā nolīgumi ar Krieviju un ar Ukrainu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu, ir jāparaksta kopā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu, jo tie ir „savstarpēji atkarīgi” dokumenti.

Neskatoties uz nolīgumu, kas paredz stigrus procedūras termiņus, nosaka ieteicamās vīzas nodevas, tostarp pilnīgu atteikšanos no vīzas nodevas atsevišķām personu kategorijām (?) (piemēram, oficiālu delegāciju locekļiem, uzņēmējiem, žurnālistiem, zinātnisko, kultūras un sporta pasākumu dalībniekiem, studentiem, apmaiņas programmu dalībniekiem, tuviem radiniekiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, personām, kas ieceļo medicīnisku iemeslu dēļ) un vairākos gadījumos paredz atvieglotu procedūru, tas ir mazāk, par to, ko pieprasa un kas ir vajadzīgs tūkstošiem Moldovas pilsoņu. Ir nepieciešams efektīvi īstenot pasākumus vīzu izsniegšanas atvieglošanai lielākai Moldovas sabiedrības daļai, vai arī pat nediskriminējoši atbrīvojumi no vīzu režīma, kādus Moldova ir paredzējusi vairāku ES valstu pilsoņiem.

Turklāt, uz šiem nolīgumiem attiecas Kopienas imigrācijas politikas un „Šengenas zona”, kur iekļauti biometrisko datu uzglabāšanas instrumenti.

Tāpēc mēs balsojām atbilstoši.

  Adrian Severin (PSE), rakstiski − (RO) Eiropas Parlamenta Rumānijas deputāti, PES grupas deputāti balsos pret vai arī atturēsies no balsojuma par ES un Moldovas nolīgumu par īstermiņa vīzām un par Atpakaļatgriešanas nolīgumu. Tas netiks darīts lai īstenotu pretestību dokumentu saturam, bet gan neprecīzo dokumentā iekļauto jēdzienu dēļ, kas tika izveidoti Staļina Padomju režīma laikā, lai padarītu ticamu domu par Moldāvu valodas pastāvēšanu, kas ir atšķirīga no Rumāņu valodas. Atsaukšanās uz Moldāvu valodu minētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir palieka, kas neatbilst īstenībai.

- Ziņojums: Henri Weber (A6-0390/2007)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es iesniedzu to iepriekš. Tas attiecas uz skaidrojumu manam balsojumam par Weber kunga ziņojumu par interaktīvās ciparu televīzijas pakalpojumiem. Es vēlētos teikt, ka šajā dokumentā ir ļoti interesanta nodaļa, kurā apstiprināts, ka audiovizuālie mēdiji ir jānostiprina, nevis jāvājina. Es balsoju par šo ziņojumu, jo nesen manas valsts premjerministra kandidāts paziņoja, ka valsts televīzija ir jāvājina. Es priecājos, ka Eiropas Parlaments šajā sakarā skaidri paziņo, ka sabiedriskā televīzija un sabiedriskie audiovizuālie mēdiji ir jānostiprina.

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Visu cieņu cilvēku jautājumam, mēs vēlamies norādīt, ka šis ir ziņojums, bez kura Eiropas Savienība varētu iztikt. Eiropas Parlamentam ir jānodarbojas ar specifiskāku jomu jautājumiem, nevis jāsniedz atzinumi par visu, kas notiek zem saules.

Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteju vajadzētu likvidēt, jo tā nodarbojas ar jautājumiem, kas neietilpst ES sadarbības jomā. Galvenokārt komiteja izstrādā ziņojumus, kas aicina Eiropas Savienību uzņemties sīku to jomu regulēšanu, kas nav ES kompetencē.

Saskaņā ar pastāvošo ES sadarbību, izglītības organizēšana ir vienīgi dalībvalstu pārziņā. Arī kultūras jautājumi ir dalībvalstu pārziņā, un patlaban Eiropas Savienības līdzdalība attiecībā uz kultūras programmām ir ļoti ierobežota.

Tādēļ Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas pastāvēšana ir nepamatota.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu. Es atbalstu interaktīvās ciparu TV tehnoloģijas izmantošanu, lai Eiropas iedzīvotāji būtu ieguvēji dažādos veidos. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir pāreja no analogās apraides, kas tiek īstenota Apvienotajā Karalistē, bet kavējas dažās citās ES dalībvalstīs.

  Joseph Muscat (PSE), rakstiski. − (MT) Es vēlos izmantot iespēju, ko piedāvā šīs debates, lai izteiktu savu neapmierinātību par to, kā attīstās ciparu televīzija Maltā.

Atsevišķi pamatprincipi ir jārespektē.

Pirmkārt, Maltas patērētājiem joprojām jābūt tiesībām skatīties valsts kanālus, kuri ir bezmaksas.

Praksē visiem ciparu televīzijas pakalpojumu sniedzējiem šo staciju raidījumus ir jāpārraida bez maksas. Turklāt, ikvienam, kurš neiegādājas ciparu uztvērēju no šiem uzņēmumiem, joprojām ir jābūt tiesībām uztvert šo staciju signālus.

Mans nākamais jautājums attiecas uz dažādo platformu savietojamību; Maltas gadījumā – ciparu zemes un kabeļtelevīzijas savietojamību. Maltas sistēmu nesavietojamība ierobežo patērētāju izvēli, jo, ja viņi vēlas izmantot cita uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, viņiem ir jāuzstāda cits uztvērējs.

Es ceru, ka kompetento iestāžu atjauninātā politika risinās problēmas šajā jautājumā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Weber kungs ir iesniedzis ļoti interesantu ziņojumu par jautājumu, kas patlaban ir pretrunīgs. Pašreizējā digitālajā vidē pakalpojumi, tīkli un uzņēmumu modeļi ir ievērojami pārmainījušies un skatītājiem piedāvā plašu izvēli. Tādēļ telekomunikāciju un informācijas tīkliem sadarbspēja ir kļuvusi par izšķirošu koncepciju.

Es piekrītu, ka tirgus attīstībā lietotāju vajadzībām būtu jābūt vissvarīgākajām. Tāpēc ir nepieciešams, lai skatītājiem tiktu pievērsta galvenā uzmanība un lai viņi varētu savu izvēli izdarīt, zinot visus apstākļus, un tādējādi spētu reāli izmantot visas jauno tehnoloģiju iespējas.

Šīs debates par savietojamību galvenokārt attiecas uz patērētājiem piedāvāto iespēju paplašināšanu interaktīvo televīzijas pakalpojumu jomā. Šo izvēli lielākā mērā nosaka pakalpojumu sniedzēju piedāvātie pakalpojumi, nekā ierīcas, bet jo īpaši tas, ka izvēle var tikt izdarīta dažādos veidos un abonenti var izvēlēties vienu no vairākām atšķirīgām platformām atkarībā no satura un pieejamajiem pakalpojumiem.

Es piekrītu referentam, ka attiecībā uz pāreju uz ciparu apraidi un pakalpojumu sadarbspēju ir jāturpina veicināt atvērtus standartus, ko ir izstrādājušas Eiropas Savienības standartizācijas organizācijas, un aicinu turpināt šo iniciatīvu īstenot, veicinot Eiropas ciparu televīzijas standartu izmantošanu citos pasaules reģionos.

- Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0407/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs neuzskatām, ka Zivsaimniecības komitejas ierosinātie grozījumi sniedz pozitīvu papildināumu Komisijas priekšlikumam. Mēs uzskatām, ka tie ir solis atpakaļ. Mēs nevaram atzīt pārredzamības ierobežojumus, uz ko patiesībā aicina ziņojums.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Komisijas priekšlikuma mērķis Padomes jaunajai regulai par datu vākšanu zivsaimniecības nozarē ir izveidot ilgtermiņa paraugu ņemšanas programmas, labi integrētas reģionālajā līmenī un kuras aptver ekoloģiskos, ekonomiskos, vides un sociālos datus. Regulas par datu vākšanu pārskatīšana ir patiesa atbilde prasībām, kas izriet no nepieciešamības zivsaimniecības vadību virzīt pareizajā virzienā (piemērojot flotēm un zvejas zonām, nevis zivju krājumiem) tuvinot zivsaimniecības pārvaldībai ekosostēmu pieeju.

Mērķis ir nodrošināt tādu pieeju, kas ir atbilstošāka atšķirīgajā situācijām zivsaimniecības nozarē, kurā ir nepieciešamas dažādas stratēģijas kopēju problēmu risināšanai. Mērķis ir arī palielināt procesu pārredzamību, tādējādi nodrošinot labāku un izdevīgāku zivsaimniecības datu apstrādi un izmantošanu.

Šis Parlamenta ziņojums ir pelnījis manu atbalstu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir kopš 2008. gada aizstāt Padomes Regulu Nr. 1543/2000 ar ko nosaka Kopienas pamatnostādnes par datu, kas nepieciešami kopējas zivsaimniecības politikas veikšanai, vākšanu un pārvaldību.

Ir jāuzsver konkrētas atšķirības starp pastāvošo regulu un šo priekšlikumu. Tās ir: jauna datu veida iekļaušana, vairāk uz flotēm un reģionu (zvejas zonu) nodalīšanu vērstas pieejas izmantošana un valstu programmu izveidošanu trim gadiem.

Cita starpā, šodien pieņemtais teksts izskaidro kāda veida dati ir pieejami Komisijai, pieprasa nodrošināt šo datu konfidencialitāti, un nodrošina atšķirīga līmeņa sankcijas atbilstoši dalībvalstu pieļauto regulas pārkāpumu nopietnībai, tostarp, Kopienas finansiālo atbalstu padarot atkarīgu no dalībvalstu izstrādātajām programmām. Tas aicina arī Komisiju skaidri noteikt kā saprotams jēdziens „oficiāls informācijas pieprasījums” un „nepilnīga valsts programma”.

Dalībvalstu ziņā ir jāatstāj pasākumu pieņemšana – pamatojoties uz datiem, kuri ir ticami un cik iespējams pilnīgi zvejas vietu zinātniskās izpētes nolūkā –, lai nodrošinātu šo jūras bioloģisko resursu atbilstošu apsaimniekošanu. Tomēr šo katras dalībvalsts kompetenci nepieņemami apstrīd „Reformu” līgums.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par Komisijas priekšlikumu regulai par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldīšanai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātnisko ieteikumu gatavošanai saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šis ziņojums nav pretrunīgs, un ilgtermiņā tam vajadzētu nodrošināt labāku kopējās zivsaimniecības politikas darbību.

- Ziņojums: Georgios Papastamkos (A6-0355/2007)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Vienīgās tiesības ir tās, ka mazajām grupām nav neproporcionālas ietekmes Parlamentā. Lai gan es ievēroju tiesības nodrošināt, ka šajās debatēs tiek ņemta vērā viedokļu dažādība, tās nevajadzētu attiecināt uz Parlamenta administrāciju un citiem tehniskiem jautājumiem. Tādējādi es atzinīgi vērtēju šo samazinājumu attiecībā uz pārstāvjiem, kas nepieder pie Priekšsēdētāju konferences, kurā līdz šim dažu deputātu pārstāvības līmenis bija augstāks nekā politiskajām grupām, kurās ir vairāk nekā 200 deputātu.

- Ziņojums: Karin Scheele (A6-0365/2007)

  Karin Scheele (PSE). - (DE)Priekšsēdētāja kungs, es sacīju, kas man bija sakāms balsojums skaidrojumu laikā, lai ietaupītu laiku balsošanas laikā. Es esmu ļoti apmierināta, ka Parlaments ir pieņēmis šo ziņojumu ar pārliecinošu balsu vairākumu arī tāpēc, ka Padomes darba grupās ir bijušas ļoti spraigas un intensīvas diskusijas. Šodien mēs no Parlamenta nosūtīsim skaidru vēstījumu.

Ziņojums piedāvā mums iespēju iegūt kvalitatīvu statistiku par sabiedrības veselību un veselību un drošību darba vietās. Tas būs priekšnoteikums daudzām politikām, kuras mēs izcīnīsim nākotnē.

  Romano Maria La Russa (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāju, daļēji izmantojot savas nākamā atzinuma sagatavotāja tiesības par Savienības stratēģiju attiecībā uz sabiedrības veselību darbā. Es vēlos paskaidrot savu nostāju, es nevilcinoties atbalstu ierosināto regulu izveidot tiesisko pamatu statistikas datu sistemātiskai iegūšanai šajā jomā. ES gribētu izmantot iespēju, lai uzsvērtu, nepieciešamību uzņemties visas iniciatīvas, kas var palīdzēt nodrošināt skaidrāku priekšstatu par situāciju Eiropā un dažādās Dalībvalstīs, uz kā pamata valstis var veidot tādu politiku, kādu tās uzskata par visvairāk vajadzīgu.

Šī iemesla dēļ jāapgūst plašāku Eiropas mēroga pieeju nelaimes gadījumiem darba vietās Eiropas Savienībā, kas ir patiess posts atsevišķās valstīs. Šai pieejai jāsniedzas tālāk par pašreizējo džentlmenisko vienošanos un jānodrošina sistemātisku datu apkopošanu ar regulāriem, iepriekš noteiktiem intervāliem. Jāņem vērā arī nozīmi, kāda ir pētījumiem un pārbaudēm, kuras veic Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds. Salīdzināmie dati, apvienoti ar pieredzes apmaiņu par labas praksi un rezultātu izplatīšanu, var apliecināt savu pielietojamību, rosinot valstis izmantot labāko, kas tiek darīts citur.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Komisija ir atbildīga par Savienības datu sniegšanu, koordinējot nepieciešamo statistiskās informācijas saskaņošanu, bet datu vākšanu veic Dalībvalstis par tādiem parametriem kā mainīgo lielumu noteikšana, klasificēšana, ieviešanas un biežuma periodi, un tā tālāk. Klasifikācijā būtu jāievieš arī dzimuma parametrs, lai varētu iegūt informāciju par iespējamām atšķirībām dzimuma dēļ.

Kas attiecas uz veselību un drošību darba vietās, būtu jāņem vērā arī pētījumi un aptaujas, kuras veic Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds. Ārpus Eiropas būtu tālāk jāuzlabo sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, īpaši ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju.

Papildus finansējumu veselībai un drošībai nodrošinās darbs sistēmā Kopienas programma nodarbinātībai un sociālai solidaritātei (PROGRESS). Principā, būtu jāietver finansiālais atbalsts, lai palīdzētu Dalībvalstīm tālāk stiprināt valstu iespējas ieviest uzlabojumus un radīt jaunus paņēmienus statistikas datu vākšanai.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. − (NL) Lipīgās slimības, kas baida Eiropu, tādas kā SARS un putnu gripa, parāda, ka ir nepieciešami tālejoši Eiropas pasākumi, lai novērstu iespējamo pandēmiju Eiropā.

Vienpusējas darbības no Dalībvalstu puses ir nepietiekamas, lai novērstu šādu slimību draudus. Ir nepieciešams koordinēts Eiropas plāns, un tāpēc ir būtiski noteikt aizsardzības līmeni Dalībvalstīs.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu salīdzināma, atjaunināta Kopienas līmeņa informācija par aizsardzību pret iespējamo pandēmiju un plaši izplatītām slimībām. Mums jo īpaši jāapzina pretvīrusu resursu un vakcīnu uzkrājumu daudzumu Dalībvalstīs.

Es būtu priecīgāks, ja zinātu, ka Eiropas līmenī jau ir pretvīrusu resursu un vakcīnu uzkrājumi. Bez jauniem spēkiem Komisija pandēmijas gadījumā būs spiesta bezpalīdzīgi noraudzīties.

- Ziņojums: Romana Jordan Cizelj (A6-0376/2007)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju pret Jordan Cizelj ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūru. Uzskatu, ka šai aģentūrai jābūt neatkarīgai no Euratom, jo kodolenerģijas veicināšanas un kontroles pienākumiem īstenībā nevajadzētu būt saistītiem.

Kodolenerģijas nozare nepiedāvā tādu risinājumu, kas atbilstu Eiropas enerģētikas vajadzībām. Eiropai jācenšas vairāk izmantot mūsu atjaunojamās enerģijas potenciālu un jāstrādā, lai pakāpeniski samazinātu vajadzību izmantot kodolenerģiju.

- Ziņojums: Pál Schmitt (A6-0415/2007)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paskaidrot, kāpēc es nobalsoju tā kā es nobalsoju par šo ļoti svarīgo rezolūciju Eiropas Parlaments ir ticis iesaistīts jautājumā, kuru ir tendence neņemt vērā. Atsevisķās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek praktizēts arvien samazināt fiziskās aktivitātes un sports netiek ņemts nopietni par spīti tā nozīmīgajai un kultūras lomai. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, pilnībā apzinoties, ko tā ietver. Es apsveicu Parlamenta nostāju šajā jautājumā.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es labprāt atbalstīju Schmitt kunga ziņojumu par sporta lomu izglītībā. Es arī atbalstu norišu modernizāciju fiziskās izglītības jomā, īpaši tās, kuras ir mērķētas uz līdzsvara veidošanu starp fiziskajām un intelektuālajām nodarbībām skolās. Es esmu par investīcijām kvalitatīvā sporta aprīkojumā un atbilstošiem pasākumiem, kas ļautu piekļuvi sportam paredzētajām telpām un sporta programmām skolās visiem skolēniem, ieskaitot skolēnus ar īpašām vajadzībām Šādā veidā mēs nodrošināsim to, ka ikviens students varēs piedalīties dažādos sporta pasākumos. Nākošie soļi ietver fiziskajai izglītībai atvēlētā laika palielināšanu skolās un juridiskās atzīšanas nodrošināšanu tām iestādēm un organizācijām, kas ir iesaistītas labākā sporta aktivitāšu integrēšanā skolās un bērnudārzos. Es vēlētos pateikties Schmitt kungam par viņa labi pārdomāto ziņojumu.

  Frank Vanhecke (ITS). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsojuma par Schmitt kunga ziņojumu par sportu izglītībā. Lai tas tiktu reģistrēts, es vēlētos teikt par šo jautājumu, ka, protams, tas nenozīmē, ka es esmu pret sportu izglītībā vairāk, un jo vairāk pret skolām, kuras piedāvā tik daudz fiziskās audzināšanas, cik vien iespējams: mans uzskats ir pilnīgi pretējs.

Pats par sevi saprotams, ka es domāju, ka pret sporta skolotājiem jāizturas tāpat, kā pret citiem skolotājiem.

Es atturējos, jo es uzskatu, ka sportam un izglītībai un īpaši vispārējai sporta izglītībai ir katrā ziņā jāpaliek vienīgi dalībvalstu kompetencē un ka Eiropai nav jāpārņem kontrole visās jomās.

Vēl mani šajā ziņojumā traucē tas, ka daudzkultūru sabiedrības un tā dēvētie dzimumu jautājumi ir nevajadzīgi apskatīti no visām pusēm un ka ir mazliet par daudz politkorektuma, kurā šis ziņojums ir nogrimis. Gan kurpnieks, gan Eiropas Savienība, Dieva dēļ, lai paliek katrs nodarbojas ar to, kas ir viņa kompetencē.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, izvēlējāmies no pēdējā balsojums atturēties(A6-0415/2007). Iemesls tam ir tas, ka ziņojumā ir pieminēta virkne būtisku aspektu par sportu izglītībā, bet tajā pat laikā iekļauti arī jautajumi, kas ir un kam būtu jāpaliek valsts pārziņā.

Mēs izvēlamies balsot pret apgalvojumiem 10., 24. un 47. punktā. Mums ir kopīgs viedoklis, ka fiziskā izglītība ir svarīga un ka brīvprātīgais darbs ir būtiska Eiropas sporta kustības daļa. Tomēr jautājums, vai nedēļā ir jābūt divām, trim vai četrām fizkultūras stundām, nav tas, ar ko būtu jānodarbojas Eiropas Savienībai.

Protams, ir svarīgi arī, ka dzimumu līdztiesības jautājumi kļūst par mācību programmas integrētu daļu un ka fizkultūras skolotāji ir apmācīti šajā jomā. Mums ir arī kopējs viedoklis par to, ka ir labi, ja ir sporta papildus izglītība, bet arī tas nav ES jautājums.

Mēs tomēr gribētu uzsvērt, ka mēs piekrītam ziņojuma paustajiem uzskatiem par to, ka sportam ir liela nozīme vairāku iemeslu dēļ. Tas var dot nozīmīgu ieguldījumu, kas darbotos pretī tādām negatīvām nosliecēm veselībā kā aptaukošanās. Tas var arī sekmēt pievienoto sociālo vērtību sabiedrībā kopumā ar savu izglītojošo iedabu.

  Derek Roland Clark un Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − UKIP atbalsta lielākas investīcijas un līdzdalību sportā. Tomēr mēs nevaram pieņemt to, ka fizisko audzināšanu nosaka par obligātu visiem un ES liedz Apvienotās Karalistes vecākiem no tās atteikties, jo daudzām sabiedrības grupām ir reliģiozi vai ar kultūru saistīti iebildumi pret sportu, turklāt daži bērni ar invaliditāti var nebūt fiziski spējīgi piedalīties noteiktos sporta veidos, pat ja viņi to vēlētos. Obligāta fiziskā audzināšana ir jautājums, kas jārisina skolu direktoriem un valdēm, nevis Eiropas Savienībai. Katrā ziņā sports neietilpst ES kompetences jomā. UKIP atzinīgi vērtē brīvprātīgo smago darbu sporta jomā, tomēr uzskata, ka draudzīgas konkurences gars nozīmē to, ka tas jādara valsts, nevis ES līmenī.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā tika apgalvots ziņojumā, sportam jāpievērš visa uzmanība, ņemot vērā tā sociālos un kultūras aspektus un ņemot vērā sociālās un izglītības vērtības ko tas nodod tālāk, kā pašdisciplīna, personisko ierobežojumu izaicināšana, solidaritāte, veselīga sacensība, cieņa pret pretinieku, sociālā integrācija, opozīcija jebkura veida diskriminācijai, komandas gars un tolerance.

Attiecīgi, mūsu daudzkultūru sabiedrībā sports var un tam vajadzētu būt formālās un neformālās izglītības neatņemamai sastāvdaļai, pētījumi ir parādījuši, ka regulāras fiziskas nodarbības uzlabo mentālo un fizisko pašsajūtu, tajā pat laikā paaugstinot spējas mācīties .

Tādēļ mēs piekrītam aicinājumam dalībvalstīm un kompetentajām iestādēk nodrošināt, lai lielāks uzsvars tiktu likts uz veselības attīstību skolās un pirmsskolas mācību iestādēs, veicinot vecumam atbilstošus fizisko aktivitāšu veidus un palielinot izpratni klubos un asociācijās, lai nodrošinātu, ka bērni var sākt fiziskās attīstības nodarbes pēc iespējas agrīnā vecumā, kas nestu labumu viņu attīstībai un veselībai un tādējādi garantētu fiziskās izglītības situāciju saskaņā ar izglītības iestādes profilu un attiecīgo mācību līmeni.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu P. Schmitt ziņojumu par sporta lomu izglītībā. Jauniešu sporta nodarbību veicināšana ir būtiska vairākās jomās; sportošana ne vien acīmredzami sekmē iedzīvotāju veselību, bet arī veicina sociālās integrācijas mērķus, kopienas sajūtu, kā arī nacionālo un Eiropas kohēziju.

Manā valstī, Skotijā, ir vieni no sliktākajiem veselības rādītājiem Eiropā. Tomēr nesenie Skotijas panākumi sportā, arī Glāzgovas panākumi saistībā ar 2014. gada Sadraudzības spēļu organizēšanu, piesaistīja iedzīvotāju uzmanību. Cerams, ka šo panākumu virzība būs pozitīva un ka Skotija varēs noņemt savu „slimo cilvēku” uzrakstu un kļūt par piemēru Eiropai, parādot, kā sports var tikt izmantots, lai sabiedrība būtu lielākā ieguvēja.

  Genowefa Grabowska (PSE) , rakstiski. – (PL) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas skar jautājumu, kas ir īpaši nozīmīgs veselas jauno eiropiešu paaudzes veselībai, un līdz ar to − visai viņu dzīvei.

Pieaugošā fiziskās izglītības atstumšana no nozīmīgām pozīcijām skolas mācību programmās nozīmē to, ka laiks, kas atvēlēts fiziskajai izglītībai ES dalībvalstīs, pakāpeniski tiek samazināts. Skolu sporta celtņu finansēšana ir tālu no pilnības. Piedevām vēl pamata aprīkojums, kas domāts fiziskās audzināšanas stundu vadīšanai, ir sliktā stāvoklī. Pastāv arī bažas par apmācību kvalitāti, kuru saņēmuši fiziskās audzināšanas skolotāji. Vispārējā aina ar grūtībām izraisa uzticību. Tāpēc mums būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta iniciatīvu, kas mērķēta uz esošās situācijas izmainīšanu.

Jācer, ka šīs iniciatīvas pozitīvie rezultāti liks sevi manīt pēc pāris gadiem. Nodrošināt skolās vairāk sporta nenozīmē tikai pūliņus sasniegt labākus rezultātus sacensībās un nākotnes Olimpiskajās spēlēs. Tas ir arī veids, kā nodrošināt, lai šī jauno eiropiešu paaudze būtu ievērojami veselāka, aktīvāka un bez liekā svara, ar ko tik bieži sastopamies šodien. Es zinu, par ko runāju, jo manā valstī, Polijā, satraucoši strauji pieaug to bērnu un jauniešu skaits, kas cieš no aptaukošanās vai liekā svara. Man gribētos ticēt, ka parādīsies ilgtermiņa pozitīvie rezultāti no Eiropas Parlamenta pūlēm pievērst uzmanību Eiropas izglītības sistēmas nepilnībām šajā jomā un no priekšlikumiem koriģējošiem pasākumiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, kas mudina visas ES dalībvalstis noteikt, ka fiziskā audzināšana jāiekļauj visu skolas vecuma bērnu programmās. Fizisko aktivitāšu veicināšana jauniešu vidū palīdzēs risināt problēmas, kuras saistītas ar aptaukošanos un fiziskās sagatavotības vispārēju trūkumu, ko papildina sekundāras veselības problēmas, kuras ilgtermiņā rodas nepietiekamas fiziskās aktivitātes dēļ.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Sporta loma izglītībā ir svarīgs jautājums no vairākiem aspektiem. Mēs, piemēram, varam atsaukties uz aptaukošanos, kas pieaug Eiropā, jo īpaši jaunu cilvēku vidū. Tas ir satraucošs fakts un sabiedrības veselībā valda uzskats, ka tā sekas būs manāmas visā šo cilvēku dzīves laikā. Īpaši mēs nevaram aizmirst, ka šiem cilvēkiem būs veselības problēmas visā dzīves laikā, un tam būs ievērojama sociālā un ekonomiskā ietekme uz mūsu sabiedrības organizāciju un nākotni.

Otrs nozīmīgs fakts ir liecības, ka laiks, kas atvēlēts fiziskajai izglītībai Eiropas Savienībā, ir ticis pakāpeniski samazināts. Tāpēc ir acīmredzami, ka fiziskās bezaktivitātes pieaugums ir novedis pie vissatraucošākā no skaitļiem, proti, visā ES 27 liekais svars ietekmē gandrīz katru ceturto bērnu.

Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt pozitīvu pasākumu pieņemšanu, lai atbalstītu veselību jaunajās paaudzēs.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nepieciešamība mudināt Eiropas jauniešus darboties sportā tik tiešām nekad nav bijusi tik aktuāla, kā šodien.

Iemesls ir vienkāršs: ņemot vērā sēdošo dzīvesveidu, kam tagad ir pakļauti mūsu bērni, mums ir jāpiedāvā alternatīva uzkodu baudīšanai un spēļu rīkiem, un mums tas ir jādara ātri.

Šinī ziņā es pilnībā atbalstu Schmitt kunga domas, ko viņš pauda pastāvīgajā ziņojumā, kas aicināja ietvert vairāk obligāto fizisko izglītību jau sākumskolas līmenī . Šis ir vēstījums, kas ietekmē līdzīgi narkotiku injekcijas divkāršai devai.

Divkāršai tāpēc, ka, pirmkārt, skola ir dabiska vieta , kur mūsu sabiedrības jaunākajos locekļos ielikt tādas svarīgas sociālas vērtības kā godīgums, solidaritāte, komandas gars, tolerance un godīga spēle. Tās ir vērtības, ar kurām jābūt iepazīstinātam jau ģimenē, jo tas ir svarīgi.

Otrkārt, ņemot vērā, dubultās briesmas, ka mēs tagad sastopamies ar sabiedrības veselības problēmām, kas saistītas ar pieaugošo aptaukošanos jaunu cilvēku vidū un sociālām problēmām, kuras raksturo izglītības sistēmas balstīšana uz personisko izvēli, Eiropas Savienībai un divdesmit septiņām dalībvalstīm jāreaģē un jāpārdomā attiecība starp sportu un izglītību.

Līdz uzvarai ir vēl tālu: vidusmērā bērns skatās televizoru divas stundas dienā, kas ir daudz vairāk, nekā 109 minūtes nedēļā, ko skolas atvēl fizkultūras nodarbībām.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir vairāki pozitīvi mērķi, kā darbs sabiedrības veselības labā un darbs diskriminācijas novēršanai, un lai sports būtu pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet par spīti tam šeit ir pārāk daudz aicinājumu un prasību pēc detalizētiem norādījumiem, kurus nevajadzētu pacelt ES līmenī. Tāpēc es atturos noslēguma balsojumā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Daži jautā par to, kāda nozīme ir tam, ka bērni skolā saņem fizisko izglītību. No gada uz gadu jauniešu vidū pieaug tendence uz neveselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Schmitt kunga ziņojums pieskaras nozīmīgai un neatliekamai tēmai. Ziņojuma problēma ir tā, vismaz attiecinot to uz punktiem, par kuriem tika balsots individuāli, ka Schmitt kungs ir izvēlējies ļoti garu ceļu. Ir grūti saprast, kāpēc tieši ES būtu detalizēti jāregulē fiziskās audzināšanas stundu skaitu skolā ne tikai pamatskolas, bet arī vidusskolas skolēniem. Tāpat es neredzu iemeslu Briselei nodarboties ar sīku fiziskās izglītības pārvaldību, uzstādot prasības pēc jaukta dzimuma grupām un īpašu dzimumaudzināšanu. Pēdējais punkts, kura mērķis ir izveidot speciālu stimulu sistēmu dažādiem brīvprātīgā darba veidiem, izskatās diezgan dīvains, nevis tāpēc, ka idejai uzticīgie Eiropieši nepelnītu atzinību, bet gan tāpēc, ka ir grūti saskatīt, kā šāda sistēma varētu būt strukturēta, administrēta un finansēta.

Nav šaubu, ka ziņojuma mērķis ir labs. Taču pašreizējais formulējums ir sanācis ļoti apšaubāms. Tāpēc es balsoju pret.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Kā bijušais fiziskās audzināšanas skolotājs es atbalstīšu P. Schmitt ziņojumu, jo tas ne vien attiecas uz vajadzību nodrošināt fiziskās audzināšanas stundas skolās, bet arī paredz to, ka dalībvalstīm ir arī jānodrošina fiziskās audzināšanas skolotāju atbilstoša apmācība.

Ārkārtīgi bieži, īpaši pamatskolās, fiziskās audzināšanas stundas vada skolotāji, kas nav fiziskās audzināšanas speciālisti, un parasti tās notiek zālēs, kas tiek izmantotas arī kā ēdnīcas vai teātra skatuves, īpaši Ziemassvētku laikā.

Ja mums nopietni jārisina bērnu aptaukošanās problēmas, ja mēs nopietni izturamies pret bērnu veselību un ja mēs nopietni vēlamies bērnus novērst no videospēlēm un iesaistīt sportā, mums jānodrošina labākas telpas fiziskās audzināšanas stundām visās skolās un jānodrošina, ka skolotājiem ir speciālas zināšanas, lai mācītu šo priekšmetu. Pārāk ilgi, īpaši pamatskolās, fiziskā audzināšana ir bijis otršķirīgs priekšmets, un stundas bieži tiek atceltas, tiklīdz parādās pirmās lietus lāses. Tas ir novedis pie tā, ka viena bērnu paaudze ir veidojusies par visos laikos nespējīgāko paaudzi. Veselība un fiziskā audzināšana ir tikpat svarīgas kā matemātika un eksaktās zinātnes, lai gan jūs par to nenojaustu, ja apmeklētu daudzas mūsu skolas.

- Ziņojums: Vittorio Prodi (A6-0411/2007)

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Pēc dažiem apsvērumiem un nopietnām šaubām attiecībā uz 8. punktā iekļauto vārdu „pilnīgi” es nobalsoju par V. Prodi ziņojuma 8. un 10. punktu, jo, lai saglabātu līdzsvaru, es jūtu, ka ir jāizstrādā ES pamatdirektīva augsnes aizsardzības jomā, lai novērstu trūkumus. Šādam priekšlikumam jābūt „pilnīgi pamatotam arī no likumdošanas uzlabošanas viedokļa”, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu; tāpēc rītdien es atbalstīšu C. Gutiérrez-Cortines priekšlikumu par samērīgu ES direktīvu, kurš atjauno subsidiaritāti, novērš pienākumu dubultošanos un kopumā rada labāku līdzsvaru nekā Komisijas priekšlikums par augsnes aizsardzību.

Eiropas Savienībā pastāvot 300 augsnes tipiem, tikai 9 dalībvalstis ir ieviesušas nacionālos tiesību aktus, turklāt mums jārisina klimata pārmaiņu problēma; tāpēc pievienoto vērtību rada objektīva ES pieeja, risinot starptautiskas problēmas, ko izraisījusi mežu izciršana un ūdens kvalitātes pazemināšanās, nopietna augsnes erozija, plūdi un zemes nogruvumi, kā arī nodrošinot drošu pārtikas ražošanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir labi zināms, ka augsne pilda sociālās pamatfunkcijas, jo tā ir svarīga pārtikas un lauksaimniecības kultūru ražošanai, enerģijas un minerālu uzkrāšanai un pārveidošanai, papildus tam, ka tā darbojas kā gruntsūdeņu – galveno dzeramā ūdens krājumu – dabiskais filtrs, tā ir dzīves vieta dažādiem organismiem, kas dzīvo augsnē un uz tās, tā ir cilvēku darbības platforma, kā arī ļoti būtisks ainavas un kultūras mantojuma elements. Tāpēc tā ir pasaules vides svarīgākais komponents.

Jau vairāku Kopienas politiku mērķis ir aizsargāt šīs būtiskās funkcijas, lai arī mērķis nav pašas augsnes aizsardzība. Kā tas ir redzams Komisijas ietekmes novērtējumā, augsnes degradācija ir satraucoša, svarīgi ir pastiprināt tās aizsardzību, kas ir arī saistīta ar klimata pārmaiņu problēmu, pietiekama tīra ūdens daudzuma saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, un cīņu pret pārtuksnešošanos un mežu izciršanu. Vairāk Kopienas tiesību aktus attiecībā uz augsnes aizsardzību būtu jāveido dalībvalstu informācijas apmaiņas un koordinācijas rezultātā, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu, kā arī neapstrīdot augsnes funkcijas lauksaimniecības ražošanai vai arī tās sociālās funkcijas.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es uzskatu par svarīgu Komisijas novērtējumu, un es piekrītu ierosinātajai augsnes aizsardzības stratēģijai, jo augsne nav atjaunojamais resurss un tā nodrošina iespējas cilvēku darbībai un ekosistēmu izdzīvošanu.

Es atbalstu Prodi ziņojumu un uzskatu, ka tajā izteiktie ierosinājumi, kā labāk definēt saiknes starp augsni un bioloģiskās daudzveidības pārtuksnešošanās un klimata pārmaiņu jautājumiem, ir īpaši svarīgi.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Grozījums Nr. 10 — pamatdirektīva nav proporcionāla un tajā nav ievērots subsidiaritātes princips. Šādā gadījumā atklātā koordinācijas metode ir labāks mehānisms par pamatdirektīvu. Augsnes problēmas gandrīz vienmēr attiecas uz vietējo vai reģionālo līmeni.

Grozījums Nr. 8 — es neuzskatu, ka ES pamatdirektīva ir pilnīgi pamatota. Uzskatu, ka augsnes aizsardzībai arī turpmāk jābūt dalībvalstu kompetencē.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas priekšlikums par augsnes aizsardzību ir vispārējs un nenoteikts. Tas neparedz Kopienas finansējumu vai arī nozīmīgus pamatprojektus attiecībā uz augsnes aizsardzību vai degradētās augsnes nomaiņu.

Jo īpaši Vidusjūras valstīs un Grieķijā problēmas ir asākas karstā un sausā klimata, ģeogrāfiskā reljefa, spēcīgo vēju un citu iemeslu dēļ, kas veicina pārtuksnešošanos un augsnes eroziju.

Turklāt piekrastes līnijas, kas salīdzinoši ar šo valstu kopējo teritoriju ir lielas, sekmē zemes sacietēšanu un pārvietošanos, kā arī zemes izmantošanu dzīvokļu celtniecības vajadzībām. Tas, ka trūkst augšņu kartes un tematiskās kartes, izraisa pārmērīgu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā. Praksē notiek arī neprasmīga kultūru seku izmantošana, kas ir rezultāts nepareizajam priekšstatam par KLP cenām un lauksaimniecības ražošanas subsīdiju sistēmu.

Turklāt tas, ka neviens valsts departaments neveic patogēno augšņu reģistrēšanu, aizsardzību un atjaunošanu u. t. t., padara šo situāciju satraucošu.

Šķiet, ka ar Komisijas priekšlikumu šīs problēmas atrisināt nevar, daudzas no tām ir jārisina nekavējoties. Attiecībā uz aizbildināšanos ar augšņu lielo daudzveidību (320), šo problēmu var atrisināt, ja ierosinātos pasākumus izstrādā, pamatojoties uz augšņu patogēniem, kas jāaizsargā vai jāuzlabo, un nevis, pamatojoties uz konkrētiem augšņu veidiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo pirmajā lasījumā pieņemto ziņojumu par Komisijas plānoto augsnes aizsardzību. Es atbalstu vajadzību aizsargāt augsni, bet man vēl jāgūst pārliecība par to, vai šī direktīva ir pareizā pieeja vai tomēr piemērotāka būtu mazāk preskriptīva pieeja.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, tomēr balsoju pret 8. un 10. punktu, jo nepiekrītu, ka ir vajadzība izstrādāt papildu tiesību aktus saistībā ar augsnes aizsardzību.

Jau tagad ir ieviesti dažādi juridiskie instrumenti, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku augsnes aizsardzību, un kamēr šie tiesību akti netiks pilnībā īstenoti un to sekas pilnībā izanalizētas, es neuzskatu, ka šajā jomā ir nepieciešami vai vēlami papildu tiesību akti.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Vides aizsardzība Eiropas Savienībā ir politiski svarīgs jautājums, kas pēdējos gados ir strauji attīstīts un kur pētījumi joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte. Tomēr vides aizsardzība Eiropas Savienībā nav iespējama, neaizsargājot augsnes, kas ir pakļautas dažādiem degradācijas procesiem. Tādēļ vajadzība īstenot konkrētus aizsardzības pasākumus Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīga šai nozarei.

Mēs zinām, ka augsne galvenokārt ir privātīpašumā, taču augsne ir arī dabas resurss sabiedrībai, un tādēļ nākamo paaudžu labā tā ir jāaizsargā.

Tā kā augsnes aizsardzība ir cieši saistīta ar lielākajām starptautiskajām vides problēmām, ir jāizskata Kopienas tiesību akti, kuri ir īpaši paredzēti pašas augsnes aizsardzībai, un kas var nodrošināt labas prakses informācijas apmaiņu un koordināciju starp dalībvalstīm. Tādēļ augsnes aizsardzības iekļaušana nākamajā klimata režīmā šķiet kā priekšnoteikums, lai atzītu, ka ir jāpalielina zināšanas par šī resursa nozīmi klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanā, un tai pielāgojoties.

  Luca Romagnoli (ITS), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu izteikt savu atbalstu Prodi ziņojumam. Eiropas Savienībai ir vajadzīga kopēja augsnes stratēģija. Augsnes degradācija turpinās visā Eiropas Savienībā, jo pastāvošie tiesību akti nav piemēroti, lai apkarotu tādas parādības kā eroziju, organisko daļiņu samazināšanos, sablīvēšanu, sasāļošanos, noslīdeņus un piesārņošanu.

Rīcības un pasākumu plāns ir jāparedz Eiropas Savienības līmenī, protams, ņemot vērā apstākļus valstīs un subsidiaritāti, un sadarbību ar tām.

Tas ir izšķiroši, galvenokārt, lai noteiktu riska zonas un izstrādātu pasākumu paketes. Tomēr ir būtiski, lai visām 27 dalībvalstīm būtu obligātie tiesību akti šajā jomā un, lai tiktu rīkotas izglītojošas un apziņas līmeni paaugstinošas kampaņas.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Daudzpusīga augsnes aizsardzība ir viens no galvenajiem vides aizsardzības uzdevumiem starptautiskā līmenī. Tam ir milzīga ietekme uz dalībvalstu ekonomiku.

Es vēlos izteikt savas bažas par augsnes dabiskās degradācijas un cilvēku darbības izraisītas degradācijas sekām. Augsnes degradācija nereti ir rezultāts nepareizai cilvēku darbībai lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās. Tam var arī būt sekas ražošanas, tūrisma un pilsētu attīstībā.

Es vēlos Parlamentam norādīt, ka šīs direktīvas noteikumu ievērošana dos iespēju degradētās zemes pārklasificēt, tā aizsargājot jaunas teritorijas no izmantošanas rūpniecības vai komerciālām vajadzībām. Direktīva arī paredz augsnes klasificēt atbilstoši to potenciālam augu un dzīvnieku produkcijas ražošanai, īpaši uzsverot augstas kvalitātes pārtikas ražošanu.

Es vēlētos uzsvērt, ka ir vajadzīga Eiropas Savienības stratēģija, kuras mērķis ir noteikt un risināt ar augsnes degradāciju saistītās problēmas. Ņemot vērā lielo augšņu tipu dažādību, Eiropas Savienības stratēģijai ir jābūt neatkarīgai no valstu rīcības. Šādas Eiropas Savienības stratēģijas pamatā būtu jābūt aizsardzībai un tās mērķim: palielināt sabiedrības apziņas līmeni un pārliecināt sabiedrību par to, ka augsne ir jāaizsargā. Turklāt, stratēģijai būtu jānosaka riska zonas, lai šo problēmu risinātu Eiropas Savienības līmenī.

Ir jānorāda, ka ir svarīgi skaidri nodalīt šīs direktīvas un citus Eiropas Savienības tiesiskos standartus attiecībā uz augsnes aizsardzību, lai izvairītos no tiesību aktu atkārtošanās.

Pastāvošie Eiropas Savienības tiesību akti nenodrošina augsnes aizsardzību. Tai pat laikā augsnes aizsardzība ir cieši saistīta ar lielākajām starptautiskajām problēmām dabas vides aizsardzības jomā. Tādēļ es uzskatu, ka nepārprotami ir nepieciešama Kopienas likumdošana, kuras mērķis ir aizsargāt tieši augsni.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta leiboristu partija (EPLP) nobalsoja pret 8. un 10. punktu V. Prodi ziņojumā par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai, jo nav pierādīts, ka pastāv vajadzība izstrādāt pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību. Patlaban šajos punktos ierosinātie pasākumi būtu neproporcionāli, jo tie nenodrošina pietiekamu elastīgumu vai subsidiaritāti.

- Ziņojums: Peter Liese (A6-0402/2007)

  Hans-Peter Mayer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, aviācijas pasākumu iekļaušana Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībā ir solis, lai īstenotu Kioto protokola nosacījumus, un tas ir pareizi.

Tomēr es atgādināšu, ko tikko kā teica Sarkozy kungs. Viņš teica, ka Eiropas Savienībai ir jāpieprasa savstarpīgums, un tā šeit nav vai arī tas šeit ir pārāk maz. Emisiju tirdzniecības sistēma nevar uzsākt darbu ātrāk par 2012. gadu. Tāpat kā attiecībā uz nelielām automašīnām, tiks paredzēti izņēmumi attiecībā uz mazām lidmašīnām, līdz 20 tonnām, lai nepieļautu samērīguma trūkumu. Lielizmēra laineri nav tas pats, kas Cessna!

Daudzi jautājumi Vides komitejas ziņojumā ir vienkārši pārāk tālejoši un neatstāj Eiropas Savienības uzņēmējdarbībai rīcības brīvību un laiku pasākumu īstenošanai. Tā ir liela problēma. Vēlreiz atgādinot Francijas prezidenta vārdus, mums ir ļoti nopietni jāpārdomā tas, kā mēs veidosim šo emisiju tirdzniecības sistēmu.

  Lasse Lehtinen (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par grozījumiem Nr. 77, 81 un 82 Liese kunga ziņojumā, lai nodrošinātu, ka aviosabiedrības, kas darbojas Eiropas Savienības nomaļākajos reģionos, varētu godīgi konkurēt ar aviosabiedrībām, kas darbojas Eiropas centrālajā daļā. Tomēr vairākums diemžēl domāja citādi.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, Parlaments nolēma ārpus Kioto protokola darbības jomas iekļaut aviācijas pasākumus Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai. Kaut arī siltumnīcefekta gāzu emisijas daļa, ko rada aviācija, ir apmēram 3%, tomēr aviācijas nozares radīto emisiju lielums 15 gadu laikā ir divkāršojies. Šodien Eiropas Savienība vēlreiz ir apliecinājusi savas līderpozīcijas klimata pārmaiņu ierobežošanā. Taču mums ir jāatrod līdzsvars. Tas ir tikai taisnīgi, ka daļu no kvotām sadalīs izsolēs, nevis piešķirs bez maksas, kas veicinās jaunu sabiedrību attīstību. Ieņēmumi no izsolēm ir jāizmanto, lai izstrādātu tehnoloģijas CO2 emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, nevis kādiem citiem mērķiem.

Ir labi zināms, ka otra stratēģija emisiju samazināšanai ir lidojumu grafika saskaņotā pārvaldība. Es ļoti atbalstu, lai uzsākšanai tiktu noteikta viena diena gan starpkontinentālajiem, gan arī iekšējiem lidojumiem. Komisijai ir jāpārliecina trešās valstis pievienoties 2011. gadā. Es uzskatu, ka tas ir svarīgs nosacījums, lai būtu godīga konkurence starp visām Eiropas aviosabiedrībām, neskatoties uz to kur tās atrodas. Lai sasniegtu mērķi ierobežot globālo sasilšanu divu grādu robežās līdz 2020. gadam, svarīgākais ir pārliecināt par to pārējo pasauli. Starptautiskā konference Bali drīz parādīs, kādas ir mūsu sekmes šajā jautājumā.

  Christoph Konrad (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kas attiecas uz ziņojuma mērķi, Eiropas Savienības aviācijas pasākumus iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, rodas vairāki jautājumi. Tomēr jautājums nav par to, vai mums ir skaidras norādes, kas apliecina, ka šī sistēma nav īpaši veiksmīga, un kaut arī Komisijai ir dati, kas parāda, ka tā nav veiksmīga, mēs patlaban gatavojamies šajā sistēmā iekļaut arī aviāciju. Tas ir galvenais iemesls kritikai, un tas mani mudināja nebalsot par šo ziņojumu.

Iekļaujot Eiropas Savienības aviāciju šajā sistēmā, mūsu pieeja šim jautājumam ir izolēts risinājums. Tomēr šis ir ļoti svarīgs jautājums, kas galu galā apdraud Eiropas Savienības aviosabiedrību konkurētspēju un līdz ar to arī Eiropas Savienības lidostu konkurētspēju. Manuprāt, tas nav pieņemami un mums ir jādara viss iespējamais, lai atrastu globālus risinājumus, iekļaujot arī pārējās aviosabiedrības un lidostas. Tas ir vienīgais veids, kā atrast risinājumu, kas ir lietderīgs videi un lietderīgs arī konkurencei Eiropas Savienībā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties savam kolēģim Liese kungam par lielisko sadarbības līmeni. Viens no konkrētajiem jautājumiem, kurā mēs meklējām kompromisu bija par izsolēs iegūto ieņēmumu novirzīšanu. Es būtu gribējis, lai visi ieņēmumi tiek novirzīti gaisa satiksmei, bet es esmu priecīgs arī par to, ka mans viedoklis tika ņemts vērā daļēji.

Es vados no tā, ka aviācija ir nepieciešama arī no vides viedokļa, jo, piemēram, saskaņā ar MIPS apskatu, ieguvumi no tās ir skaidri pamanāmi. Otrs svarīgākais apsvērums ir tas, ka mērķim galu galā ir jābūt gaisa satiksmei bez emisijas. Šī iemesla dēļ es tik ļoti atbalstu ieņēmumu novirzīšanu pētniecībai un attīstībai aviācijas jomā. Ja mēs patiesi saskatām, ka dramatiskā gaisa satiksmes radīto emisiju palielināšanās ir problēma, mums ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka izpētes naudas līdzekļi tiek izlietoti bez emisiju gaisa satiksmes attīstībai. Es ceru, ka Padome to turpmāk paturēs prātā. Es vēlos arī pateikt, ka Lehtinen kunga tikko teiktais ir arī mans viedoklis.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies atbalstīt Parlamenta ziņojumu, jo tas ir pirmais solis lai samazinātu aviācijas ietekmi uz klimatu. Tomēr, mēs uzskatām, ka nožēlojami ir tas, ka Parlaments aizstāv gan augstus emisijas robežlielumus, gan arī izsolēs piešķirt nenozīmīgu emisiju kvotu daudzumu. Turklāt, spēkā stāšanās salīdzinot ar to, kas tika nolemts Parlamenta Vides komitejā, ir par gadu atlikta.

Šobrīd mēs labprāt redzētu aviācijai pilnīgi nodalītu sistēmu emisijas kvotu tirdzniecībai.

  Liam Aylward, Brian Crowley un Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. − Emisiju tirdzniecības sistēma ir visefektīvākais veids, kā risināt klimata pārmaiņu problēmas un atvieglot to ES mērķu sasniegšanu, kas paredz līdz 2020. gadam panākt 20–30 % samazinājumu.

Šodien mēs balsojām par to, lai nomaļākie reģioni tiktu ņemti vērā šajā direktīvā, un par tā Komisijas priekšlikuma atcelšanu, kas ļauj aviolīnijai pieprasīt savas aviācijas kvotas bez maksas pārveidot par Kioto kvotām.

Mēs balsojām par zemākiem kvotu ierobežojumiem, kas būs iepriekš noteiktais galīgais rezultāts sarunās, kuras beigsies nākamajās nedēļās; ap 85–90 % tiks samēroti ar 2004.–2006. gada emisijām.

Mēs balsojām par turpmāk paredzētās vairāksolīšanas pārskatīšanu, ja pārskatīšana notiks attiecībā uz citām nozarēm. Lai arī mēs nenobalsojām par vairāksolīšanu patlaban, vairāksolīšanas iespēju varētu izskatīt visās nozarēs, jo tas samazinātu virspeļņas iespēju un sekmētu konkurētspējas palielināšanos un jauninājumus.

Vissvarīgākais ir tas, ka rūpniecības nozare savu daļu emisiju samazināšanā nodrošina novatoriskā veidā, visu slogu neuzliekot uz pasažieru pleciem.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Liese ziņojuma priekšlikumu grozīt Direktīvu Nr. 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai, jo es uzskatu, ka aviācijas nozares iekļaušanai šajā sistēmā ir būtiska nozīme, lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Aviācijas ietekme uz klimata pārmaiņām ir nozīmīga un tā strauji palielinās. Šī iemesla dēļ šis priekšlikums direktīvai ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu vērienīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus Eiropas Savienībā. Tomēr ir svarīgi pieņemt pasākumus, lai šī direktīva ņemtu vērā situāciju nomaļākos reģionos, lai izvairītos no tā, ka šai emisiju tirdzniecības sistēmai ir pārāk liela sociālā un ekonomiskā ietekme. Tādēļ es nožēloju, ka grozījumi Nr. 98=100/rev un Nr. 97=99/rev netika pieņemti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mums ir nopietnas bažas par šajā Parlamenta rezolūcijā pieņemto priekšlikumu vispārējo saturu, kas ir iemesls tam, kādēļ mēs balsojām pret to.

Pirmkārt, mēs nepiekrītam emisiju tirdzniecībai, kas atbalsta tos, kuriem ir vairāk naudas, lai nopirktu tiesības radīt emisijas un nerisina CO2 emisiju pārsniegšanas problēmu.

Otrkārt, nav ņemtas vērā tās valstis un reģioni, kuros aviācijas pakalpojumi ir būtiski svarīgi, piemēram, attālie Azoru un Madeiras reģioni. Piemēram, kā lidojumi starp šīm salām, tā arī lidojumi starp kontinentālo Eiropu un šiem reģioniem ir īpaši svarīgi Eiropas Savienības teritoriālajai kohēzijai, un tādēļ šie lidojumi ir pelnījuši īpašu izturēšanos.

Mēs izsakām nožēlu, ka attālāko reģionu iekļaušana ES teritorijā, kā arī visi lidojumi, no Eiropas lidostām un uz tām nav ņemti vērā šīs direktīvas ietekmes novērtējumā. Šajos reģionos šī ietekme būs lielāka, nekā vidēji Eiropā, gan izmantojot lidojumus vietējiem iedzīvotājiem, gan arī saistībā arī tūrisma ietekmi uz reģionālo attīstību. Tāpat nav ņemtas vērā dramatiskās sekas attiecībā uz to konkurētspēju saistībā ar lidojumu nodokļiem, no kuriem kaimiņu reģioni ir atbrīvoti.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es neatbalstīju ziņojumu, kas mēģina iekļaut CO2 emisijas no aviācijas darbībām Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā.

No Kioto protokola aviācija tika izslēgta, un kamēr lielākā pasaules valstu daļa neatzīst Kioto nolīgumus, Eiropas Savienība patlaban vēlas darīt vairāk, nekā tiek pieprasīts saskaņā ar šo protokolu.

No garīgā viedokļa šis ideālisms ir ļoti labs, taču tas neizglābs planētu, kuras pastāvēšana jebkurā gadījumā netiek apdraudēta.

Tomēr Eiropas Savienība upurē visas tās nozares, tostarp, aviāciju, kas būtiski neietekmē klimatu. Man nākas protestēt.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, Polijas deputāti izlēma balsot pret šo ziņojumu ļoti vienkārša iemesla dēļ, proti, tādēļ, ka neviens no mūsu komentāriem nav ņemts vērā.

Man ir jānorāda, ka Polijas aviācija bija ļoti labi sagatavota CO2 emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kioto protokolā paredzētās saistības (36% no paredzētajiem6%) un CO2 emisijas nav problēma tādām valstīm kā mūsu valsts. Tomēr valstis no veco valstu piecpadsmitnieka līdz šim ir sasniegušas 1,5% no paredzētajiem 8%.

Tādēļ šis nodoms atbalsta priekšlikumu direktīvai, kas dotu iespēju valstīm no veco valstu piecpadsmitnieka izpildīt savas saistības uz jauno dalībvalstu rēķina. Vai par to ir Eiropas Savienība? Es tā nedomāju un aicinu veikt detalizētu darbu un to pārskatīt otrajā lasījumā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo pirmajā lasījumā pieņemto ziņojumu par Komisijas priekšlikumu aviācijas nozari iekļaut ES emisiju tirdzniecības sistēmā, atbalstot arī grozījumus, kas atļauto emisiju piedāvāto 100 % apjomu paredz samazināt līdz 90 %. Es atbalstīju arī Sociāldemokrātu grupas grozījumus iekļaut visus lidojumus, kas veikti no ES vai uz to, bet diemžēl citi tos neatbalstīja un tie netika pieņemti. Aviācija ir nozīmīga un strauji augoša nozare, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un pasākumi, lai samazinātu šīs emisijas, ir būtiski cīņā pret klimata pārmaiņām.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pasākumu pieņemšana, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju Eiropas Savienībā un citās rūpnieciski attīstītajās valstīs, patlaban notiek un Komisijas priekšlikums iekļaut aviāciju emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā ir svarīgs elements pasākumu kopumā, kas jāpieņem starptautiski.

Mēs nevaram noliegt, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju palielināšanās ir nozīmīga aviācijas nozarē. Problēmas risināšana ar emisiju tirdzniecības sistēmu šķiet ir lietderīgs pasākums, jo īpaši, ja tā tiek pareizi izprasta un sasaistīta ar citiem pasākumiem, kas nostiprina tirgus stabilitāti un novērš konkurences izkropļojumus.

Šodien pieņemtie pasākumi radīs precedentu starptautisko sarunu turpināšanai. Tādēļ ES ir jāpieņem noteikta nostāja ar risinājumiem, kas patiesi ir efektīvi saistībā ar vides aizsardzību un vienlaicīgi aizsargā mūsu rūpniecību un mūsu brīvības. Apzinoties, ka šis ir sarežģīts uzdevums, referenta darbs ir jānovērtē ikvienam, par apņemšanos sasniegt kompromisus, kuri ir īpaši paredzēti, lai mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām un sasniegtu sociālo un ekonomisko darbību līdzsvaru Eiropas Savienībā.

  Luca Romagnoli (ITS), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu izteikt savu atbalstu Liese ziņojumam. Tomēr es neesmu redzējis atbilstošu pamatojumu atsevišķiem grozījumiem, kas izmaina sākotnējo projektu, jo īpaši attiecībā uz 2011. gadu, kā laiku, kad sistēma stāsies spēkā.

Šis ir īpaši svarīgs jautājums, lai nepieļautu tirgus izkropļojumus Eiropas Savienībā, kaut arī tikai attiecībā uz pārejas periodu, kas nozīmē, ka atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem būs izdevīgāka pozīcija, nekā pārējiem.

Es esmu atbalstījis arī citus priekšlikumus, attiecībā uz tādiem jautājumiem kā izsolē sadalāmo kvotu procentuālais daudzums un šajā ceļā iegūto līdzekļu izlietošana, ar nosacījumu, ka tas nerada precedentu, lai samazinātu finansiālo rīcības brīvību, jautājumos, kas ir dalībvalstu prerogatīva.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par P. Liese ziņojumu, lai gan man ir šaubas par tā praktisko nozīmi un īstenošanu. Es piekrītu, ka aviācija ir jāiekļauj visās emisiju tirdzniecības sistēmās, tomēr ir jānodrošina līdzsvars starp vides un aviācijas nozares apsvērumiem. Turklāt šī piedāvātā sistēma ārpus Eiropas Savienības tiek uztverta ļoti strīdīgi; daudzas valstis, arī ASV, Indija un Ķīna, draud vērsties tiesā pret ES, jo tās uzskata, ka par jebkuru sistēmu, kas ietver aviāciju, pirms tās ieviešanas ir jāpanāk vienošanās starptautiskā līmenī.

Tas ir pareizi, ka aviācija ir jāiekļauj emisiju tirdzniecības sistēmā. Tomēr nepareizi ir izcelt aviācijas nozari kā galveno CO2 ražotāju, neiekļaujot jūrniecības nozari un lielāko CO2 ražotāju transporta nozarē, proti, autopārvadājumus.

Daži Vides komitejas sagatavotajā ziņojumā īsi aprakstītie ieteikumi, atklāti runājot, ir ekstrēmi. Parlamenta viedoklis ir bijis pragmatiskāks un līdzsvarotāks. Tomēr saistībā ar šo priekšlikumu es joprojām saredzu problēmas, kas radīsies nākamajos mēnešos ne tikai starptautiskajā līmenī un ne tikai tāpēc, ka mēs esam izslēguši privātās lidmašīnas.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Es balsoju par Liese ziņojuma galīgo versiju, jo tas ir neliels solis uz priekšu, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu. Tomēr ziņojumā no tā, ko varētu vēlēties un kas ir vajadzīgs klimata pārmaiņu apkarošanai, ir maz kas iekļauts, un līdz ar to, tas parāda, ka Eiropas Parlaments neatrodas šīs cīņas priekšējās līnijās.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Attālākie reģioni dod kopīgu ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā un regulāri parāda savu apņemšanos šo ceļu turpināt, kļūstot par patiesiem jauninājumu centriem šajās jomās.

Es atbalstu mērķus, kuru sasniegšanai aviācijas darbības tiek iekļautas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā.

Tomēr attālākie reģioni nevar atbalstīt Komisijas priekšlikumu tā pastāvošajā versijā, jo tādā gadījumā aviosabiedrībām, kas darbojas šajos reģionos, nebūs citas iespējas, kā šīs papildu izmaksas iekļaut biļešu cenās, tā nodarot zaudējumus aizjūras pasažieriem un tūristiem, kuriem jau tagad ir jāmaksā augstas cenas par gaisa satiksmes izmantošanu, kā arī kravas aviopārvadājumu cenās, un tas, savukārt, izraisīs cenu palielināšanos, no kā cietīs šo attālāko reģionu patērētāji un uzņēmumi.

Es vēlos izteikt pateicību referentam par to, ka viņš uzklausīja manus iebildumus šajā jautājumā un Parlamentam par to, ka tas galu galā apstiprināja īpašu izturēšanās principu pret attālākajiem reģioniem šajā konkrētajā jautājumā.

Es atzinīgi novērtēju arī to, ka Parlaments ir atzinis iespēju, ka daļu no līdzekļiem, kas iegūti no emisiju tirdzniecības kvotu sadalīšanas izsolēs, var izmantot, lai samazinātu šī projekta negatīvo ietekmi uz attālāko reģionu sasniedzamību un konkurētspēju.

  Hannu Takkula (ALDE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka ir būtiski nodrošināt vides aizsardzību un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Taču mūsu rīcībai joprojām ir jāpaliek saprāta robežās, un mums kā lēmumu pieņēmējiem problēmas ir jāaplūko, tās nenorobežojot no kopējās situācijas. Manuprāt, Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekļu vairākums nav aplūkojis šī ziņojuma visus aspektus. Emisijas no aviācijas sastāda apmēram 2% no kopējā emisiju daudzuma un tās ir jāaplūko, ņemot vārā ti īpatsvaru kopējā emisiju daudzumā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja aviācijas pakalpojumu sniegšana tiktu pārtraukta pavisam, globālo sasilšanu tā ietekmētu niecīgi. Mums ir jāapzinās arī tas, ka daudzas aviokompānijas jau tagad ir izdarījušas nozīmīgus ieguldījumus, lai savas flotes padarītu videi vēl labvēlīgākas.

Es balsoju par grozījumiem Nr. 77, 81 un 82, lai dotu iespēju izdzīvot gaisa satiksmei Eiropas Savienības attālākajos reģionos. Es neredzu jēgu gaisa satiksmei, kura sastāv no nedaudzām lielām lidostām. Valstu aviosabiedrību konkurētspēju nedrīkst tuvredzīgi graut ar zemo cenu pārvadātāju izmaksām. Tādēļ es piekrītu Lehtinen kunga teiktajam viņa runā.

  Priekšsēdētājs . − Balsošanas laiks beidzas.