Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 13. novembris - Strasbūra

13. Šengenas tiesību aktu noteikumu piemērošana — Šengenas acquis piemērošana Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par

- Padomes deklarāciju par Šengenas tiesību aktu noteikumu piemērošanu un

- Carlos Coelhoreport ziņojumu (A6-0441/2007) Brīvības tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par Padomes lēmuma projektu par pilnīgu Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (11722/2007 - C6-0244/2007 - 2007/0810(CNS)).

  José Magalhćes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es esmu patiesi iepriecināts šodien uzstāties šajā Parlamentā Portugāles Republikas prezidentūras vārdā, apspriežot drīzo Šengenas zonas paplašināšanos.

Mūžīgi atliekot uz vēlāku laiku pamatoto cerību piepildīšanu, ka pilsoņi no tām dalībvalstīm, kas iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā, varēs brīvi pārvietoties, parādītu ne vien neizturamu tehnisko spēju trūkumu, bet, jo īpaši būtu smaga sakāve Eiropas Savienības ideāliem un pierādījums mūsu dalībvalstu iestāžu spēju un kompetences trūkumam. Mums būtu bijis jāsniedz tūkstošiem paskaidrojumu šiem pilsoņiem, bet tie visi liktos kā nespēcīgas atrunas, kas izraisītu tikai vainīgo meklēšanu, tādējādi traucējot atrast problēmas praktisko risinājumu.

Par laimi mēs izvēlējāmies citu ceļu, pa kuru virzījāmies vēl nepieredzēti ātri un vienoti. Vispirms Lisabonā mēs atradām piemērotu tehnisko atbildi tehnoloģiskajai krīzei.

SISone4all bija aptuveni 30 dienās sagatavots projekts, kura priekšizpēti uzraudzīja Eiropas Savienības spēcīgākie eksperti tādā pašā laika posmā. 2006. gada decembrī Tieslietu un iekšlietu padome (JHA) varēja dot zaļo gaismu procesa uzsākšanai ar operācijas plānu, kas līdzinājās filmas „Neiespējamā Misija” Eiropas versijai un, kura nelielais budžets īpaši nepārsniedza pus miljonu eiro. Kā bija solīts, lietotājprogrammatūra – Portugāles N.SIS (Valsts SIS kopija) – martā bija gatava un tika piegādāta jaunajiem projekta partneriem. C.SIS (Centrālā SIS) pārdzīvoja lielus uzlabojumus, pateicoties Francijas Republikas apņēmībai, par ko mēs esam parādā lielu pateicību.

Vācijas prezidentūras taisnā virzība izveidoja tiesiskos pasākumus ar nevainojamu laika izvēli. 31. augustā mēs paguvām pabeigt pieteikumu reģistrēšanu un pārvietot datus, kas bija sarežģīts un komplicēts process. Nākamajā dienā jauno dalībvalstu drošības spēki varēja sākt izmantot jaunos instrumentus, kas viņiem arī sekmīgi izdevās. Vēl tikai bija jāpārbauda, vai visi pārējie pasākumi, kuru nebija mazums, lai pievienotos Šengenas zonai, ir tik pat veiksmīgi pārņemti, piemēram, tie, kas attiecas uz sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbību, datu aizsardzību un vīzu izsniegšanu. Par laimi viss bija nokārtots. Pēdējā nedēļā, 8. novembrī Tieslietu un iekšlietu padome JHA uzzināja, ka attiecīgās dalībvalstis ir parādījušas atbilstošu gatavības pakāpi, lai apmierinoši piemērotu gan noteikumus, kas neattiecas uz SIS, gan arī noteikumus attiecībā uz Šengenas acquis Šengenas informācijas sistēmu.

Es vēlētos šajā Parlamentā izteikt pateicību visiem, kas pēdējo mēnešu laikā piedalījās izmaiņu īstenošanā un veica vērtēšanas programmu. Īpaši būtu jāpiemin nozīmīgais darbs, ko veica daudzie eksperti, kas piedalījās apmeklējumos un kuru dēļ bija iespējams veikt izmaiņas dažu mēnešu laikā, kuras tika pārliecinoši apstiprinātas.

Tagad mums uz jaunajām Eiropas Savienības ārējām robežām ir krietni vairāk sarežģītākā un mūsdienīgākā aprīkojuma un organizācijas risinājumu, kas ir pelnījuši novatorisma godalgas, kā arī piemērotas procedūras, lai nodrošinātu ļoti augsta līmeņa cīņu pret organizēto noziedzību. To īpaši papildinās policijas pasākumi, kas ir jau saskaņoti divpusējā un daudzpusējā līmenī, tā lai „nākamajā dienā” pēc pārbaužu atcelšanas būtu vairāk brīvības, bet drošība nemazinātos.

Man ir arī jāuzsver, ka rūpes par maksimālu pārredzamību Portugāles prezidentūrai lika pieņemt ļoti veiksmīgus pasākumus, tā kā Eiropas Parlamentam ir pieejama informācija šo ārkārtīgi lielo pūliņu rezultātā. Tādēļ Parlaments varēja pārliecināties par absolūto ietekmes novērtējuma kopsavilkuma stingrību, ko mēs vēlējāmies sagatavot arī kā atsevišķu dokumentu. Man jāsveic referents Coelho par viņa stingro apņemšanos ievērot noteiktos termiņus un jāatzīst ziņojuma lieliskā kvalitāte.

Dāmas un kungi, šī ir metode, ko mums ir jāizmanto, lai stātos pretī turpmākajiem izaicinājumiem integrēti izstrādāt un pārvaldīt SIS II VIS (Vīzu informācijas sistēmu) un jaunās informācijas sistēmas attiecībā uz ceļotājiem, par ko nesen paziņoja priekšsēdētāja vietnieks Frattini. Nevienam nevajadzētu būt ilūzijām, šāda veida milzu projekti var būt milzīga veiksme vai arī milzīga kļūda. Veiksme ir sasniedzama tikai spēcīgi veidotā komandā, ar noteiktu vadību un stingru plānu.

Mums nevajag, lai pār mums valdītu tehnoloģijas, drīzāk mums ir vajadzīgs liels darbs demokrātiskā sistēmā, iesaistot tajā Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Parlamentu, kā tas šajā gadījumā notika labākajā veidā. Es vēlētos arī publiski pateikties visiem, kas sekmēja šos panākumus. Tā ir sistēmas SISone4all panākumu atslēga, un tikai šādā veidā mēs varam ietaupīt resursus, veidot sinerģijas starp projektiem un – kas ir vissvarīgākais, – ievērot termiņus.

Ir tikai viens priekšnoteikums, kas jāievēro pirms Padome pieņems lēmumu, kas ir iecerēts 2007. gada decembrim, par pilnīgu Šengenas acquis noteikumu piemērošanu jaunajā dalībvalstīs. Šis priekšnoteikums ir jūsu balsojums – Eiropas Parlamenta balsojums. Es ceru, ka varu paļauties uz tā rezultātu un būt drošs par to, ņemot vērā ļoti pozitīvo rezolūcijas priekšlikuma saturu, kurš jau ir iekļauts darba kārtībā.

Nobeigumā, lūdzu, atļaujiet man no sirds pateikties par ļoti cildinošajiem komentāriem, ko saistībā ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments ir izteicis prezidentūrai un Portugāles Republikai. To vīriešu un sieviešu vārdā, kas pēdējo mēnešu laikā sevi veltīja mūsu uzdevumam – sagatavoties šim vēsturiskajam lēmumam, kas galu galā likvidēs dzelzs priekškaru, man ir jāsaka, ka mūs iedvesmoja ne tikai vēlēšanās panākt uzvaru, bet arī vajadzība novērst nopietnu krīzi. Mēs mobilizējām labākos Eiropas zinātības pārstāvjus, mēs izmantojām jaunās Eiropas ciparu tehnoloģiju priekšrocības, lai ātri apspriestu mūsu plānus un sarežģījumus, un mēs izveidojām fantastisku ekspertu tīklu un palīdzības dienestu, kas darbojās pa 24 stundām 7 dienas nedēļā, lai atrastu risinājumus. To visi pavadīja cieša un nepieredzēta ekspertu un politiķu sadarbība, šīs jomas ministri regulāri tikās īpašās sanāksmēs, lai vadītu procesu pilnīgā solidaritātē ar Komisiju. Man īpaši jāizceļ priekšsēdētāja vietnieka Frattini loma.

Mēs nekad neaizmirsīsim, dāmas un kungi, arī to, ka Eiropas Savienībai bija tās parlamentārie pārstāvji, kuru nostāju ir jāņem vērā saistībā ar to, ko mēs darām. Mēs atzīmējām jūsu ieteikumus, un mēs rēķināmies ar jūsu piedalīšanos svinīgajās ceremonijās, lai atzīmētu vēsturisko Eiropas brīvās pārvietošanās zonas paplašināšanos, kas notiks 21. un 22. novembrī. Pateicos, dāmas un kungi, par jūsu devumu šim vēsturiskajam rezultātam.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt visas dalībvalstis saistībā ar panākumiem, jo tām ir izdevies nodrošināt, ka Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Čehijas, Slovēnijas, Ungārijas, Slovākijas un Maltas, kā arī pašreizējo Šengenas valstu pilsoņiem beidzot ir iespēja pilnībā izmantot personu brīvas pārvietošanās tiesības, kas ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem.

Tas dalībvalstu pilsoņiem, kuri 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai, ir patiess ieguvums. Tas ļaus ceļot ātrāk un vienkāršāk. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm tas nozīmē ieguvumu, ko nodrošina kopēja darbība saistībā ar ES regulējumu. Teritorija bez iekšējās robežkontroles ir pārsteidzošs bezprecedenta sasniegums. Sākot ar 21. decembri, piemēram, no Ibērijas pussalas līdz Baltijas valstīm un no Grieķijas līdz Somijai, būs iespējams ceļot bez robežkontroles. Pārvietošanās bez robežkontroles ir patiešām simbolisks solis apvienotajā Eiropā un Eiropas pilsoņu pamattiesības.

Kā jūs labi zināt, pirms šī vēsturiskā sasnieguma notika plaši sagatavošanās darbi. Pievienošanās Šengenas zonai nav vienkāršas saistības. Tas ir izaicinājums, un mums jācenšas nodrošināt pareizu līdzsvaru starp brīvību un drošību. Iekšējās robežkontroles atcelšana ir arī jautājums par dalībvalstu savstarpējo uzticību. Dalībvalstis iegūst uzticību salīdzinošā novērtēšanas procesā „Šengenas novērtējums”, apliecinot savstarpējo spēju apsargāt ārējās robežas visu pārējo valstu vārdā un izdot vīzas, kas ir derīgas visā Šengenas zonā.

Dalībvalstis arī uzlabos policijas sadarbību un drošības kontroli Šengenas zonas robežās, lai liegtu noziedzniekiem izmantot brīvo pārvietošanos un labākas iespējas veikt nelikumīgas darbības. Tas viss nebūtu iespējams bez finansiālās solidaritātes. Šengenas programma, kurā piešķirts apmēram 1 miljards eiro, ļāva jaunajām dalībvalstīm atrisināt problēmu, kas jo īpaši bija saistīta ar efektīvas robežkontroles izveidi un kļūšanu par pilntiesīgiem partneriem Šengenas zonā.

Es vēlētos arī pateikties referentam C. Coelho un Eiropas Parlamentam par pozitīvo atbalstu šī būtiskā sasnieguma nodrošināšanā, un visbeidzot, bet kas nav mazāk svarīgi, es sveicu Portugāles prezidentūru. Es sveicu jūs personīgi, kā arī iekšlietu ministrus A. Costa un P. S. Pereira, saistībā ar jūsu stratēģisko partnerību un skaidro mērķi veiksmīgi īstenot Šengenas Informācijas sistēmas projektu, kas pazīstams kā „Visiem viena SIS”. Kopā ar bijušo Vācijas prezidentūru un nākamo — Slovēnijas — prezidentūru mēs esam smagi strādājuši, lai atbalstītu savus Portugāles kolēģus, un mēs esam guvuši panākumus. Tas parāda, cik daudz var sasniegt, ja ikviens pilnībā iesaistās sarežģītā projektā. Tomēr tagad, dāmas un kungi, darbs vēl nav pabeigts. Mūsu galīgais mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2008. gada decembrim Šengenas Informācijas sistēma II spētu darboties pilnībā. Mums kopā atkal būs smagi jāstrādā.

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Šengenas zona ir viens no lielākajiem panākumiem Eiropas integrācijas vēsturē. Iekšējo robežu likvidēšana un vairāku kompensācijas pasākumu īstenošana, piemēram, robežkontroles pastiprināšana uz ārējām robežām, policijas un tiesu iestāžu sadarbība, kā arī Šengenas informācijas sistēmas izveidošana ir labākais veids, kā padarīt iespējamu pārvietošanās brīvību.

Kā Eiropas Savienība, tā arī Šengenas zona ir palielinājusies. No piecām sākotnējām dalībvalstīm, patlaban mēs esam 15, ieskaitot divas valstis, kas nepieder Kopienai – Islandi un Norvēģiju, un daļēji piedaloties Īrijai un Apvienotajai Karalistei. Mēs patlaban piedzīvojam vēsturisku notikumu: lielāko palielināšanos Šengenas vēsturē, ar vienlaicīgu iekšējo robežu likvidēšanu deviņās dalībvalstīs: Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Polijā, Lietuvā, Slovēnijā, Slovākijā un Maltā. Eiropai ir ļoti svarīgi, lai varētu brīvi pārvietoties, tas ir svarīgi šīm jaunajām dalībvalstīm un tās pilsoņiem.

Man ir jāiesāk, izsakot prieku par to pievienošanos un jāsveic tās. Man tās jāsveic ne vien ar pievienošanos šai zonai, bet, jo īpaši, par sistemātiskajiem un apņēmīgajiem centieniem, ko tās ir veltījušas, lai izpildītu visas Šengenas noteikumu prasības. 2006. gada decembra ziņojumi, kurus jau pieminēja ministrs Magalhćes, uzsvēra vairākas problēmas, kas galvenokārt ir jau pārvarētas. Novērtēšanas grupas tika izveidotas, iesaistot ekspertus no visām dalībvalstīm. Tie devās uz robežām un konsulātiem un sagatavoja vispusīgus ziņojumus, kuros tika raksturoti fakti, sniegti novērtējumi un ieteikumi, no kuriem daudzi pieprasīja papildu pasākumus un īstenošanas vizītes saistībā ar problēmām, kas joprojām pastāvēja dalībvalstu vairākumā.

Es vēlos sveikt novērtēšanas grupu, ko vadīja Dr. Carlos Moreira, ne vien par īsajā laika posmā pienācīgi veikto darbu, bet arī par to, ka tā uzņēmās ne tikai pārraudzības lomu, bet bieži vien arī ieteica pasākumus un risinājumus, kas deva iespēju noteikt un atrisināt problēmas.

Priekšsēdētāja kungs, iekšējo robežu likvidēšana ne vien pieprasa labākas pārbaudes uz ārējām robežām, kā arī labu informācijas un datu apmaiņu Šengenas informācijas sistēmā (SIS), bet nozīmīgi ir arī tas, ka tā ir savstarpējas uzticēšanās izpausme, kur visiem ir stingri jāievēro pieņemtie noteikumi. Efektīvas robežkontroles nodrošināšana dos iespēju aizsargāt Eiropas pilsoņu drošību. Patiesībā Šengenas zonas drošība ir atkarīga no tā, cik precīzi un cik efektīvi visas dalībvalstis veic ārējo robežu kontroli, kā arī no tā, cik kvalitatīvi un ātri noris informācijas apmaiņa sistēmā SIS. Jebkura nepilnība vai neatbilstoša darbība jebkuram no šiem elementiem var apdraudēt Savienības drošību.

Tādēļ vēl atlikušās nelielās problēmas ir jāatrisina. Lai arī tās nerada iemeslu, lai iekšējās robežas tiktu saglabātas, tās ir jārisina. Šī iemesla dēļ Eiropas Parlaments politiskajā rezolūcijā, kura ir jāpieņem un ko ir parakstījušas piecas politiskās grupas, kā arī likumdošanas rezolūcijā lūdz sešu mēnešu laikā sniegt detalizētu informāciju par jautājumiem, kas vēl jārisina. Tādēļ arī mēs aicinām veikt vispārēju izvērtēšanu par Šengenas zonas darbību divu gadu laikā, iesaistot tajā visas dalībvalstis – gan vecās, gan jaunās.

Nobeigumā es vēlos pateikties Portugāles prezidentūrai par tās apņēmību un vēlmi sadarboties, jo īpaši Portugāles valdībai un Portugāles valsts sekretāram José Magalhćes, kurš šodien ir šeit, un par risinājumu ar SISone4all sistēmu, ko jau uzsvēra priekšsēdētāja vietnieks Frattini. Šis risinājums ļāva jaunās dalībvalstis iekļaut šajā SIS sistēmā. Ja tas nebūtu izdarīts, ņemot vērā kavēšanos ar SIS II, šogad paplašināt Šengenas zonu nebūtu bijis iespējams. Ministr Magalhćes, es pilnībā apzinos jūsu daudzpsējos un plašos pienākumus un es vēlos arī sveikt Dr. Eduarda Peixeiro, kam mēs esam parādnieki par panākto risinājumu.

Nobeigumam man ir vēl divi citi komentāri. Pirmais ir Eiropas Komisijai. Es vēlos vēlreiz atgādināt, ka SIS II izveidošana joprojām ir Eiropas Parlamenta prioritāte, ne tādēļ, lai nodrošinātu dalībvalstu piekļuvi šai sistēmai, jo šis jautājums ir atrisināts ar SISone4all, bet galvenokārt tādēļ, ka Kopienas ietvaros tā dotu iespēju efektīvāk izmantot datus, tādējādi uzlabojot drošību, gan iekļaujot biometrijas datus, gan nodrošinot brīdinājumu savstarpējos savienojumus. Otrais komentārs ir domāts Padomei. Man ir jāizsaka nožēla par to, ka apspriežu procesa sākumā netika ievērots saprātīgs sadarbības princips ar Padomi, jo tā atteicās nosūtīt ekspertu sagatavotos novērtējuma ziņojumus drošības apsvērumu dēļ. Kaut gan šai situācijai tika atrasts pagaidu risinājums, ir jāatrod arī ilgtermiņa risinājums. Ir bezjēdzīgi Parlamentam liegt piekļuvu materiāliem, ko tas izmanto savu likumdevēja pilnvaru īstenošanai.

Priekšsēdētāja kungs, mēs esam spēruši vēl vienu soli ceļā uz Eiropas integrāciju. Vai šis solis radīs lielāku brīvību un drošību, tas ir atkarīgs no mums.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas vārdā es vēlos sveikt Šengenas sistēmas ieviešanu un izmantot izdevību deviņu dalībvalstu vārdā izteikt pateicību gan Vācijas, gan Portugāles prezidentūrai, Padomei, Komisijai un jo īpaši Coelho kungam par ārkārtīgi lielo darbu, kas tika ieguldīts, lai to sasniegtu. Man ir jāpiemin arī jauno dalībvalstu centieni, jo viņu darbs deva mums iespēju sasniegt to, ko mēs esam sasnieguši.

Pārvietošanās brīvība ir viena no četrām Eiropas Savienības pamatbrīvībām. Patlaban mēs izmantojam šos sasniegumus, šo jauno brīvības telpu daudziem miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju. Tā ir visu mūsu kopējā darbība: mēs eiropieši esam to izveidojuši kopīgi un mums ar to ir jālepojas.

Dāmas un kungi šajā Parlamentā, es esmu no pilsētas, kas atrodas uz Austrijas un Ungārijas robežas. Vairākus gadu desmitus mana pilsēta Sopron bija nodalīta no tās tuvākās apkārtnes un no Austrijas ar dzelzs priekškaru. Es esmu atnesis gabaliņu no šī dzelzs priekškara uz Parlamentu – kā es to esmu darījis vairākas reizes xxx. Tas bija šis dzelzs priekškars, kas par neiespējamu padarīja brīvības baudīšanu Eiropā. Ar Šengenas sistēmas ieviešanu mēs likvidējam tā pēdējās paliekas. Šim dzelzs priekškara gabaliņam ir jāatgādina, ka pēdējā laikā mums nebija brīvības un, ka mēs nekad nedrīkstam pieļaut, lai mūsu brīvību atņem.

Ar brīvību ir saistīta arī atbildība. Jaunās dalībvalstis apņemas stingri aizsargāt Eiropas kopējās robežas, jo no tā ir atkarīga visu mūsu drošība. Turklāt, mēs nevaram atļauties samazināt vispārējo sociālo atbalstu tiesībām brīvi pārvietoties. Šī iemesla dēļ katram Savienības pilsonim ir jāievēro Savienības tiesību akti, kā to tikko teica komisārs Frattini, pārvietošanās brīvība nenozīmē bezrobežu brīvību noziedzībai.

Brīvību nedrīkst un nevar ļaunprātīgi izmantot, jo tas apdraud šo brīvību un tiesības brīvi pārvietoties. Mēs nedrīkstam arī pieļaut, lai atsevišķi spēki panāktu kolektīvās vainas principa atdzimšanu, kas ir saistīts ar sliktām atmiņām, samazinot brīvas pārvietošanās tiesības. Mēs nevaram pieļaut, lai noziedznieki paliktu nesodīti. Tieši tādēļ es vēlreiz vēlos izteikt pateicību par to, ka bija iespējams paplašināt Šengenas sistēmu, tajā iekļaujot arī šīs deviņas jaunās dalībvalstis. Tas ir vēsturisks notikums.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, savas grupas vārdā es arī vēlētos apsveikt deviņu jauno dalībvalstu pilsoņus par dāvanu, ko tās 21. un 22. decembri saņems no Portugāles prezidentūras. Es pilnībā piekrītu ministram un prezidentvalstij, kas patiešām likvidē pēdējās dzelzs priekškara paliekas. Pilsoņu brīva pārvietošanās bez iekšējām robežām ir ļoti pozitīva un viena no svarīgākajām brīvībām Eiropas Savienībā, un man ir patīkami, ka tagad deviņu jauno dalībvalstu iedzīvotāji varēs to izmantot.

Taču Šengenas nolīgums ir kaut kas vairāk, nekā tikai iekšējo robežu likvidēšana. Tas nozīmē arī to, ka tagad Savienības ārējās robežas būs jāuzrauga šīm jaunajām valstīm visu pārējo dalībvalstu labā. Ir ļoti svarīgi, lai Šengenas zonas paplašināšana neapdraudētu mūsu drošību. Gan Frattini kungs, gan arī ministrs teica to pašu. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu iedarbīga un efektīva robežkontrole.

Padomes un Komisijas novērtējums parāda, ka deviņas valstis ir principā gatavas uzņemties šo uzdevumu, taču vairākās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz personāla komplektēšanu un lidostu infrastruktūru, un ar dedzīgu interesi mēs gaidām novērtēšanas un uzraudzības rezultātu . Mēs arī ceram, ka Parlaments šo informāciju saņems ātri.

Šengena, protams, nozīmē daudz ko vairāk, nekā robežkontroli. Tā ietver ciešāku policijas un tiesu iestāžu sadarbību Šengenas valstu starpā. Mēs esam priecīgi, ka attiecībā uz šīm deviņām valstīm Portugāles prezidentūra kā risinājumu atrada šo SIS 1+ sistēmu, kaut gan mēs vēlreiz atgādinām, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpilnveido SIS II sistēma. Es priecājos par Frattini kunga solījumu to paveikt līdz 2008. gada decembrim un, protams, mēs turēsim viņu pie vārda.

Mēs saprotam, ka Bulgārijai un Rumānijai joprojām būs jāgaida vairāki gadi, taču mēs arī ceram, ka šīs valstis turpinās grūto darbu ar mūsu palīdzību, lai dažu gadu laikā arī tās varētu pievienoties Šengenas zonai.

Tas pats attiecas uz Kipru. Ir negods, ka tās pašas problēmas dēļ, kas valsti ir kavējusi tik ilgu laiku, tā tagad nevar pievienoties Šengenas zonai. Šis ir nākamais arguments par labu kopīgam darbam, lai atrastu risinājumu problēmai, kas šajā valstī jau pastāv pārāk ilgi. Arī citās jomās, piemēram, saistībā ar Turciju, šis jautājums rada problēmas. Protams, risinājums ir nepieciešams pašu Kipras iedzīvotāju labā.

Visbeidzot, es vēlos vēlreiz pieminēt vakardienas diskusiju. Tika pamatoti norādīts, ka Šengenas zonas un visas Šengenas sistēmas paplašināšanās pieprasa savstarpēju dalībvalstu solidaritāti. Kā jau teicu, ārējo robežu kontrole ir uzdevums, kas ietekmē mūsu visu drošību un kurā tagad ir iesaistītas attiecīgās deviņas valstis. Mēs tagad ar tām par šo jautājumu runāsim.

Šī drošība un nepieciešamība sadarboties ir pašas par sevi kā iespējamās problēmas, piemēram, attiecībā uz iekšējo migrāciju. Mums ir arī jāpiekrīt, ka problēmas nemēģināsim risināt vienpusēji, bet gan centīsimies sadarboties ar visām Šengenas zonas valstīm, strādājot kopā, lai atrisinātu tās problēmas, kas radīsies nākotnē. Kā jau teicu, mums ir jāpanāk, lai tas, kas patlaban notiek Itālijā, nenotiktu, t. i. , lai valsts nemēģinātu viena pati atrisināt to, kas būtībā ir kopēja problēma.

  Henrik Lax, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pievienoties apsveikumiem. Es sveicu Šengenas zonas jaunās dalībvalstis ar to, ka tās ir sekmīgi izpildījušas Šengenas noteikumu prasības tik īsā laika posmā.

Es gribu arī sveikt Portugāli, un šis apsveikums ir divtik liels. Portugāle bija pirmā, kas ierosināja “SIS I for All”. Tagad, tās prezidentūras laikā, Portugāle ir bijusi spējīga un tai ir pieticis enerģijas, lai to virzītu novērtēšanas procesam.

Mēs šeit dzirdējām to, cik nozīmīgs šis solis ir vēsturei. Eiropu var atkalapvienot arī šādā veidā, nodrošinot brīvu pārvietošanas, kas ir sasniegums, kuru nav iespējams novērtēt pārāk augstu.

Šis ceļš bija grūts. Jo īpaši problēma ar SIS II sistēmu, kuras ieviešana kavējās tādu iemeslu dēļ, kas nav pieņemami un kurus daudz kritizēja Parlaments. Kā mēs jau dzirdējām, SIS II mums ir vajadzīga, lai nostiprinātu drošību jaunajā, palielinātajā zonā.

Parlamentam bija kritiska nostāja arī par to, ka nekavējoties netika panākta pilnīga pārredzamība un nodrošināta piekļuve novērtēšanas dokumentiem. Es vēlos izteikt īpašu pateicību savam draugam un kolēģim Coelho kungam. Bez viņa pūlēm nebūtu panākta pilnvērtīga Parlamentārā uzraudzība.

Visbeidzot, es vēlētos atgādināt, ka daudzām no jaunajām dalībvalstīm ir vēsturiskas saiknes ar Eiropas kaimiņiem. Tagad mums ir jāpanāk, lai Šengenas zona pret tām neizveidotu jaunu Šengenas dzelzs priekškaru. Šīm mūsu kaimiņvalstīm ir arī jāuzzina tas, ko zinām mēs – ja tās spēj mums sekot un izveidot sabiedrību, kurā valda likums un demokrātija, un tirgus ekonomija. Vēlreiz sveicu visas trīs puses, kurām šajā ziņā ir veicies.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievienoties saviem kolēģiem, apsveicot Portugāles prezidentūru, jo tā ir spējusi panākt vienošanos un saprašanos attiecībā uz Šengenas zonas paplašināšanu, un tas patiešām ir vēsturisks notikums. Tas notiek paralēli Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, un šis solis mums ir jānovērtē atzinīgi.

Tomēr šajā jautājumā pastāv arī bažas, kā to jau pamatoti minēja citi kolēģi, attiecībā uz mūsu ārējām robežām un to, ko un kā mēs varam darīt, attiecībā uz solidaritātes jautājumu un solidaritātes apliecinājumiem citām dalībvalstīm. Precīzāk, tā kā es esmu no Īrijas, man šķiet, ka šajā jautājumā radīsies zināmi sarežģījumi attiecībā uz Īrijas pievienošanos Šengenas līgumam, jo starp Īriju un Lielbritāniju pastāv kopīgā ceļojumu telpa; tam nav citu iemeslu, varbūt tikai viens, kas ir vissvarīgākais no visiem, — ar to atkal tiktu ieviesta robeža starp Īrijas ziemeļiem un dienvidiem. Tāpēc tas rada sarežģījumus, bet mēs nevēlamies redzēt, ka tiek kavēta pašreizējā attīstība. Tagad, ar jūsu atļauju, es vēlētos turpināt īru valodā.

(GA) ES turpinās cīnīties ar narkotiku importa problēmām ES un ar nelikumīgo bērnu tirdzniecību, kā arī veltīs savus pūliņus kopējai imigrācijas politikai, kopējai patvēruma politikai, policijas iestāžu sadarbībai ES mērogā un cīņai pret organizēto noziedzību. Eiropa veic apbrīnojamu darbu, risinot starptautiskās noziedzības problēmas Eiropā.

UEN grupas vārdā. – Un kopā mēs patiesi varam panākt vajadzīgo divkāršo rezultātu, kas nodrošina cilvēku brīvu pārvietošanos, pirmkārt, un drošību un noteiktību visās valstīs, otrkārt.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms savas grupas vārdā es vēlētos apsveikt jaunās dalībvalstis, arī savu valsti Latviju, saistībā ar pievienošanos Šengenas zonai. Es pateicos arī Portugālei par SIS I iniciatīvu, kas daudziem eiropiešiem ir nodrošinājusi brīvas pārvietošanās iespēju.

Liels paldies visiem tiem cilvēkiem, kas iesaistījās šajā darbā un izdarīja visu iespējamo, lai pasniegtu šo Ziemassvētku dāvanu.

Vienlaikus šajā jomā joprojām pastāv daudz problēmu. Kas noticis ar SIS II? Kad tā varēs sākt darboties? Mēs esam noraizējušies arī par neizpaužamo datu izmantošanu saistībā ar SIS II. Datu aizsardzības kārtība, kas piemērojama SIS II noteikumiem, ir pārāk sarežģīta. Vai līdz šā gada beigām mēs panāksim politisku vienošanos par trešā pīlāra datu aizsardzības pamatlēmumu? Vai pamatlēmums atrisinās visas problēmas? Vai datu aizsardzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai ieviestu datu aizsardzības noteikumus atbilstīgi SIS II? Vai visas dalībvalstis rīkosies godprātīgi, apstrādājot Šengenas datus?

Kāpēc es tagad uzdodu tik daudz jautājumu? Es vienīgi vēlos jums atgādināt, ka Šengenas sistēma vēl krietni jāuzlabo, lai tā būtu pilnīga. Ir izdarīts labs darbs, lai paplašinātu Šengenas zonu, bet tagad mums ir jauns uzdevums, varbūt pat vēl grūtāks, proti, — izveidot brīvības telpu, kuras izmantošana būtu garantēta ikvienam.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es savas grupas vārdā uzskatu, ka šī diena ir ļoti nozīmīga diena, jo mēs īstenojam iespēju brīvi pārvietoties daudziem Kopienas pilsoņiem. Tas iezīmē ļoti vērienīgu soli, par ko mēs ļoti priecājamies, jo tas nodrošina papildus pārvietošanās brīvību. Tas ir liels sasniegums, kas mums rāda virzienu uz kopēju Eiropas telpu.

Tomēr mūsu grupa ir mazliet nedroša par citiem konkrētiem aspektiem, jo īpaši saistībā ar Šengenas zonas ārējo dimensiju. Patiesībā mēs nostiprinām Šengenas ārējo dimensiju, faktiski nostiprinām, militarizējot mūsu ārējās robežas. Mēs par to esam nobažījušies: nodrošinot arvien lielākas iespējas brīvi pārvietoties Kopienas pilsoņiem, kas ir piederīgi Šengenas zonai, vienlaicīgi mēs ierobežojam Kopienai nepiederošo pilsoņu piekļuvei.

Tādēļ ar visu procesu kopumā mēs neesam apmierināti. Turklāt, mums ir bažas par šīs SIS II sistēmas ieviešanu: mēs esam ļoti norūpējušies un uzskatām, ka atsevišķos gadījumos šī informācijas apmaiņa nenodrošina pienācīgu neizpaužamo datu aizsardzību. Tādēļ mēs uzskatām, ka šodien ir sperts ļoti saprātīgs solis Eiropas Savienības veidošanā, kaut arī mēs esam raidījuši ļoti negatīvu signālu par šīs Eiropas Savienības formu un saturu.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos runāt sava kolēģa Blokland kunga vārdā.

Iepriekšējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos noskaidrojās, ka kopš Rumānijas iestāšanās Eiropas Savienībā, 500 000 rumāņu jau ir pārcēlušies uz Itāliju. Tas nozīmē, ka ļoti plaša personu pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā jau pastāv pat bez Šengenas acquis noteikumu piemērošanas.

Tādēļ es esmu ļoti norūpējies par nevēlamām personām, kas šķērso mūsu ārējās robežas. Itālijas lēmums aizraidīt Eiropas pilsoņus ir galējs pasākums, kas skaidri parāda, ka robežu atvēršanai var būt arī negatīvas sekas. Tāpēc būs nepieciešamas konkrētas pārbaudes.

Tās ir iespējams veikt uz robežām, taču pārbaudes var arī veikt lidostās un dzelzceļa stacijās. Šī iemesla dēļ ir vajadzīgs, lai drīzumā SIS tiktu laista darbā. Vai Komisija Šengenas novērtējumā var arī pievērst uzmanību jautājumam par to personu brīvu pārvietošanos, kuras ir piederīgas Eiropas Savienībai, bet ne Šengenas zonas valstīm?

  Andreas Mölzer, ITS grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs arī priecājamies par to, ka ap Eiropu uzceltais komunistu dzelzs priekškars, kas izrādot nicinājumu pret cilvēkiem apjoza Eiropu vairāk nekā pus gadsimtu, galu galā ir kritis. Es to saku kā Austrijas piederīgais, kuram atkal ir atvērtas tādas kaimiņvalstis kā Čehija, Slovākija, Ungārija un Slovēnija, gluži tāpat kā tas bija pirms simtiem gadu.

Vai neskatoties uz to es drīkstu izteikt kritiku: pieņemot tik nopietnu lēmumu, nekādā ziņā nav pietiekami ar to, ka Šengenas informācijas sistēma strādā pareizi. Manuprāt, robežapsardzei uz jaunajām robežām ir jābūt patiesi gatavai veikt savu uzdevumu.

Ja mēs ņemam vērā, ka 2006. gadā atsevišķas ES valstis Centrāleiropas ziemeļos joprojām bija nozīmīgas tranzīta valstis un, ka nelikumīgo migrantu aizturēšanas rādītāji bija daudz augstāki uz ES iepriekšējām Šengenas robežām – Austrijā un Vācijā, nekā uz ES ārējām robežām, un mēs nevaram atļauties to ignorēt. Bet neraugoties uz to, ir labi, ka dzelzs priekškars beidzot ir nodots vēsturei.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Es uzskatu, ka jaunās dalībvalstīs, tostarp Slovākijas Republika, ir ļoti labi sagatavojušās, lai pievienotos Šengenas zonai.

Slovākijas Republika ir izpildījusi individuālos kritērijus Šengenas sadarbības jomā un līdz ar to ir izpildījusi visus pamatnosacījumus, lai Slovākijas pilsoņi varētu baudīt robežkontroles atcelšanu uz iekšējām sauszemes robežām no 2007. gada, bet no 2008. gada marta – arī robežkontroles atcelšanu lidostās. Slovākijas Republika īstenoja Šengenas acquis attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmu līdz 2007. gada 1. Septembrim, un policijas iestāžu informācijas plūsma tagad notiek abos virzienos.

Mēs esam izveidojuši kontaktpunktu tīklu, lai nodrošinātu policijas informācijas sistēmu datu apmaiņu. Mūsu robežapsardze un robežkontrole patlaban atbilst Šengenas Robežu kodeksa noteikumu prasībām. Personas datu aizsardzībā konstatētās nepilnības Bratislavas lidostā ir novērstas.

Pēc trīs ar pus gadiem, kopš iestāšanās ES, Slovākijas pilsoņiem vairs nav šķēršļu izmantot vismaz tās tiesības, ko viņiem paredz EK līgums – personu brīvas pārvietošanās tiesības. Es domāju, ka Eiropas Savienība drīz nodrošinās pilsoņiem arī citas tiesības, kuras tiem pienākas, piemēram, tiesības bez ierobežojumiem strādāt citās dalībvalstīs un, ka Eiropas Savienība vairs nepiešķirs prioritāti darba ņēmējiem no trešām valstīm, bet to vietā dos priekšroku ES pilsoņiem no Austrumeiropas.

  Manfred Weber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es šajā Parlamentā pārstāvu Lejas-Bavāriju, kura robežojas ar Čehijas Republiku. Kad es biju jaunāks, šī teritorija patiešām bija pasaules mala. Skatoties uz viesu balkonu, es redzu, ka šeit ir daudz jaunu cilvēku un, es domāju, ka mēs varam sev atkārtot, ka šī ir vēsturiska diena, kurā beidzot šīs robežas krīt un mēs kļūstam beidzot par vienotu Eiropu. Šis iemesls, protams, ir svinību vērts!

Kā politiskajam pārstāvim man pilnīgi atklāti ir jāteic, ka daudzi cilvēki nebija pārliecināti, ka šī sistēma darbosies tā, kā tā darbojas, un, ka mūsu Austrumeiropas draugi, visi kā viens, ieviesīs šo SIS sistēmu šādā veidā. Vai drīkstu izteikt savus apsveikumus un cieņu par šo sasniegumu? Es vēlos arī pateikties Carlos Coelho. Tas, ka Eiropas Parlamentam ir tik svarīga loma saistībā ar Šengenu, ir mūsu referenta nopelns. Es vēlos uzsvērt arī to.

Tomēr politiķiem vienmēr ir jādomā par rītdienu un par to, kas mūs sagaida nākotnē. Šajā sakarā es vēlētos visiem atgādināt, ko Frontex izpilddirektors Ilkka Laitinen teica pēdējā Tieslietu un iekšlietu (JHA) padomes sanāksmē: viņš teica, ka migrācijas plūsmas patlaban manāmi novirzījušās no dienvidu robežām pāri Vidusjūrai uz austrumu robežām. Šodien mums ir jāsagatavojas minētajam. Tāpat mums ir jāstrādā ar novērtējuma ziņojumos konstatētajām problēmām. Šī iemesla dēļ Parlamenta ierosinātā novērtēšanas klauzula ir tik svarīga.

Mums ir vajadzīga SIS II, un vai es drīkstu vērsties pie Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, sakot, ka svarīgi ir nevis pārtraukt izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm šajā jautājumā, bet svarīgi pretoties to kārdinājumam atkāpties un teikt – te tas ir, mēs esam to paveikuši. Mums ir nepieciešams, lai tās būtu tikpat apņēmīgas arī saistībā ar SIS II ieviešanu.

Tā kā mēs esam atvēruši robežas pilsoņiem, mēs tās esam atvēruši arī noziedzniekiem, un tā kā mēs esam atvēruši robežas noziedzniekiem, mums tās ir jāatver arī policijai. Tādēļ apņēmību nedrīkst atslābināt, saistībā ar Prīmes līgumu; ciešāka sadarbība mums ir vajadzīga arī šajā jomā.

Vai es drīkstu kā piekto jautājumu izvirzīt vajadzību nostiprināt Frontex. Mēs vēlētos, lai Frontex turpmāk uzņemas atbildību par ārējo robežu standartu novērtēšanu.

Mūsu svinības būs decembrī, un es ceru, ka tas, kas mūs sagaida vēlāk, būs nevis paģiras, bet gan labas atmiņas kā par pašām svinībām, tā arī par to iemeslu.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Atvainojiet, priekšsēdētāja kungs, atvainojiet, bet man bija informācija, ka angļu valodas tulks Slovākijas Republikas vietā teica Čehijas Republika. Es vēlētos vērsties pie mūsu tulkiem un izskaidrot, ka Čehoslovākija ir sadalījusies divās suverēnās valstīs un manas runas kontekstā – es vēlējos teikt, ka nosacījumus ir izpildījusi Slovākijas Republika.

  Priekšsēdētājs . − Paldies jums, Belohorskį kundze! Mēs esam informēti par notiekošo, un patiesībā jūs zināt, ka mēs bijām izņēmuma situācijas liecinieki. Jebkurā gadījumā mēs esam to ņēmuši vērā un, ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas, tās tiks ieviestas noteiktā laikā.

Patiesību sakot, es neesmu pilnīgi pārliecināts par to, ko jūs domājāt, pieminot Čehoslovākiju. Es nedomāju, ka tas nāca no prezidentūras.

  Magda Kósáné Kovács (PSE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Šodienas lēmumam ir tīri simboliska nozīme un to visdedzīgāk varētu pārdzīvot tie, kuri uzauga aiz dzeloņstiepļu žoga, kuriem bija iespēja šķērsot rietumu robežu tikai reizi trijos gados, un kuri šodien robežas šķērsošanu var atcerēties kā fiziski jūtamu sasprindzinājumu.

Ungārija vajadzīgos tiesību aktus īstenoja pirms iestāšanās, līdz 2004. gadam. Vēlāk tā ir izveidojusi Šengenas zonas aizsardzībai nepieciešamo instrumentu sistēmu. Pārbaudēs veiktie sagatavošanas darbi tika novērtēti kā lieliski, gan attiecībā uz sauszemes, gan arī gaisa robežām. Turklāt, Ungārija atbildēs par 15% austrumu robežas.

Mēs vēlētos izteikt pateicību tām dalībvalstīm, kuras mums parādīja solidaritāti, jo īpaši Portugāles prezidentūrai, par šo iespēju, kas saistīta ar atbildību. Mēs vēlētos arī pateikties Padomei par tās piekāpību, kas ļāva mums atrisināt mūsu problēmas ar Horvātiju un, kas deva iespēju divpusēju nolīgumu ceļā atrisināt arī ārzemēs dzīvojošo ungāru situāciju, atbilstoši viņu vēlmēm un ar kaimiņvalstu piekrišanu. Paldies visiem! Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, ka devāt vārdu.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, deviņām jaunajām dalībvalstīm pievienojoties Šengenas zonai, kas nozīmē īstu un galīgu vēsturiskā dzelzs priekškara krišanu, ES patiesi saviem pilsoņiem ir devusi iespēju ceļot un dzīvot brālīgi.

Pagājušajā rudenī es vērsu Igaunijas sabiedrības uzmanību uz to, ka jauno dalībvalstu pievienošanās varētu aizkavēties līdz 2009. gada sākumam. Es priecājos, ka Eiropas Komisija ir atradusi līdzekļus, lai paātrinātu šo procesu, un ceru, ka tas nav ietekmējis šīs sistēmas piemērotību. Tomēr papildus šīs pievienošanās pozitīvajām sekām ES jābūt gatavai attiecībā uz problēmu, kas saistīta ar tādu iespējamo draudu pārvaldību, kurus var radīt šāda plaša administratīva vienība.

SIS ir vajadzīgā garantija, lai nodrošinātu normālu Šengenas zonas darbību, un tajā noteikti jāparedz turpmāki papildinājumi. Tagad prakse var radīt dažas jaunas problēmas. Attiecībā uz SIS ir būtiski novērst draudus un saglabāt elastīgumu, lai risinātu problēmas, ko rada šī paplašināšanās.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Šengenas līguma būtība ir Eiropas pilsoņu drošības aizsardzība. Tādēļ, bez šaubām, ir labāk paciest garākas rindas uz robežām un lidostās, nekā pieļaut, lai brīvi iekļūtu ne tikai godīgie pilsoņi, bet arī vissmagākie noziedznieki, kurus mēs savās valstīs nevēlamies.

Mēs vēlamies robežkontroli, piemēram, Rumānijas romiem, obligāti nosakot biometrijas datus, ieskaitot pirkstu nospiedumus ciparu tehnoloģijā. Mums ir jāzina, kam atļaujam iekļūt savā valstī, kā arī mums ir jāzina precīza ieceļošanas diena, lai mēs varētu, piemēram, stingri īstenot Eiropas Savienības direktīvu, kura mums dod iespēju – kā tas tika norādīts pavisam nesen – pēc trim mēnešiem izraidīt jebkuru, kam nav līdzekļu, lai sevi uzturētu.

Romano Prodi Komisija uzņēmās saistības attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm, nemaz neņemot vērā neparedzētos gadījumus, no kuriem vairāki šajā laikā ir jau notikuši. Tagad tie izraisa milzīgas problēmas, un Eiropas Savienībai ir jādomā ne tikai par Eiropas pilsoņu tiesībām, bet arī par viņu drošību. Drošība ir neatņemama tiesība, dabiska tiesība.

Tagad ir jārīkojas, un komisārs Frattini gluži pamatoti nosūta labi izsvērtus signālus, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka pašai Šengenas zonai ir jārūpējas par robežkontroli uz Eiropas Savienības ārējām robežām un, ka tagad tas jādara vēl efektīvāk. Mums nekas nav pret jebkādu etnisko vai iedzīvotāju grupu, un vēl jo mazāk pret mūsu Austrumeiropas brāļiem; tomēr mēs nevēlamies, lai mūsu zemē brīvi pārvietojas noziedznieki.

Padania ir atvērta cilvēkiem, kas smagi strādā. Tās durvis ir atvērtas tikai tiem, kas ierodas, lai strādātu, kuri izturas krietni – kā tas pieklājas Eiropas Savienības tiesiskuma un brīvības telpā –, kuri pakļaujas likumiem, proti, sirdsapziņai, likumam un kārtībai.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Šengenas zona paplašināšanās vēsturi iezīmē dubultstandarti. 1995. gadā trim jaunajām Šengenas dalībvalstīm bija jāizpilda tikai dažas formalitātes. Toties 2004. gadā jaunās dalībvalstis tika pakļautas virknei pazemojošu pārbaužu un novērtējumu, kas ilga trīsarpus gadus. Tika saņemti iebildumi no Vācijas un Austrijas, īpaši atgādinot, ka Šengenas informācijas sistēmu nebija iespējams paplašināt, lai iekļautu tajā jaunās dalībvalstis. Šīs problēmas tika pārvarētas pateicoties Portugāles prezidentūrai, kurai pienākas gods par to, ka tā spēja noraidīt šos iebildumus.

SISone4all sistēma patlaban ir atbilstoša visām prasībām. Jaunās dalībvalstis tagad ir gatavas nodrošināt atbilstošu drošību Šengenas zonā. Ir daži jautājumi, kurus vēl ir jāatrisina, piemēram, datu aizsardzības jautājums, droši vien arī jauno dalībvalstu aizsardzība pret toksisko vielu transportēšanu, kā tas bija gadījumā ar Vāciju un Čehijas Republiku. Es tomēr uzskatu, ka visi šie jautājumi tiks veiksmīgi atrisināti un, ka Eiropa notikumu gaitā nekļūs par sava veida nocietinātu cietoksni. Es ceru, ka Eiropa arī turpmāk būs atvērta sadarbībai ar citām valstīm Eiropas centrālajā, austrumu un dienvidaustrumu daļā. Bez Austrumeiropas un Balkāniem Eiropa nav un nevar būt pilnīga.

  Koenraad Dillen (ITS). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Parlaments tāpat kā Eiropas iekšlietu ministri patlaban dod zaļo gaismu Šengenas sistēmas paplašināšanai, iekļaujot tajā dalībvalstis, kas iestājās 2004. gadā.

Tomēr par pašu Šengenas zonu mana sajūsma ir mazāka: patiesība ir tāda, ka Eiropas atvērto robežu politika ievērojami palielinās arī starptautiskās organizētās noziedzības darbības jomu. Tā rezultātā Šengenas zonai būs arī citāda ietekme. Šai atvērto robežu sistēmai vienmēr ir bijusi nepieciešama tālāka kompetenču nodošana un vēl ciešāka policijas sadarbība, kā rezultātā radīsies ļoti attīstīti policijas spēki, prokuratūras un krimināltiesības, ar pozitīviem un arī ar negatīviem aspektiem.

Tomēr atvērto robežu politika atsevišķas dalībvalstis padara bezspēcīgas, sastopoties ar nelikumīgo imigrantu atzīšanas politikām, kas atsevišķās valstīs ir pieņemtas – jo īpaši es domāju par Spāniju un Itāliju –, kas Eiropas vāji aizsargātajām robežām vienmēr pievilina vairāk imigrantus. Slavenā Eiropas solidaritāte šeit ļoti pietrūkst, un tas ir jāpasaka.

  Barbara Kudrycka (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, lēmums par Šengenas jautājumu bija neiespējamā misija, kā to jau paziņoja Magalhćes kungs. Tas pierāda: ja tiešām ir griba, tad praksē ir iespējams apvienot Eiropas pilsoņu brīvību jomas, tostarp, pārvietošanās brīvību, vienlaikus nostiprinot šo pašu pilsoņu drošību, tas ir, iekšējo drošību. Sagatavošanās šī lēmuma pieņemšanai ir ilgusi vismaz 10 gadus, un pēdējos divos ir bijusi ļoti intensīva. Patreizējais Šengenas projekts krietni atšķiras no tā, kāds tas bija 1980-to gadu vidū. Galvenās atšķirības tagad ir pilnībā iestrādātas Kopienas tiesību un organizatoriskajā sistēmā. Citiem vārdiem sakot, ciktāl tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, jautājums nav – vai vajag, bet gan – kā ir iespējams pilnībā izmantot Šengenas zonu.

Šajā sakarībā ir tendence piesaukt vēsturiskās un simboliskās atmiņas. Pēc Otrā Pasaules kara robežu un robežapsardzības jautājums realizējās kā asinīm iezīmētas atdalošas līnijas Eiropas kartē. Robežas šķērsošana bieži vien nozīmēja riskēt ar dzīvību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, mēs varam apgalvot, ka šis mūsu pēckara mantojums ir aizgājis uz visiem laikiem. Jaunās dalībvalstis sagatavošanas posmu ir pabeigušas ar panākumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka daudzi no risinājumiem, ko pieņēma Polija un citas jaunās dalībvalstis, var kalpot un kalpos kā piemērs esošajiem Šengenas zonas dalībniekiem. Jauno valstu pārmaiņu vēsmas iedvesmos veco Savienību, tās to neapdraud. Tas sekmēs arī savstarpējas uzticības palielināšanos.

Šengenas paplašināšanās process ir arī izaicinājums un smags darbs mums Parlamentā. Personīgi man bija tas gods strādāt ar tādu pazīstamu referentu kā Coelho kungs, ar kolēģiem no mūsu grupas un ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju. Es vēlētos pateikties Portugāles prezidentūrai par tās neapšaubāmo noteiktību. Pateicos arī Frattini kungam par viņa labvēlīgo attieksmi un apņēmību panākt šos lieliskos sasniegumus, kuriem vēsturē nav līdzīgu.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Šengenas zonas paplašināšana, iekļaujot tajā deviņas jaunas dalībvalstīs, ir vēsturisks solis, ar ko tiek pabeigta Eiropas Savienības paplašināšanās un likvidētas tās robežas, kur reiz mūsu valstis šķīra dzelzs priekškars. Bija tādi, kas pirms šī procesa uzskatīja, ka minēto veikt ir pāragri, taču tagad no šīm bažām mēs varam atbrīvoties.

Pats pēdējais vērtējums ir parādījis, ka jaunās dalībvalstis īsteno Šengenas acquis noteikumus tā, ka visi ir apmierināti. Būsim godīgi: robežkontroles un to izraisītie satiksmes sastrēgumi ir visai ierobežoti sekmējuši mūsu valstu drošību.

Īstā pārrobežu noziedzība ir efektīvi apkarojama tikai ar efektīvu policijas iestāžu un drošības aģentūru sadarbību. Šī sadarbība nākotnē ir jāuzlabo un katrs tiek lūgts uzņemties savu lomu šajā ziņā. Visbeidzot, no vecajām dalībvalstīm Vācija ir viena no valstīm, kuras robežas visvairāk ietekmē robežkontroles atcelšana.

Tādēļ es vēlos sveikt mūsu kaimiņvalstu pilsoņus mūsu jaunajā brīvās pārvietošanās zonā. Vai es drīkstu teikt, ka visu mūsu valstu – Vācijas, Austrijas, Itālijas, Francijas un Spānijas – pilsoņi gūs labumu arī no šīs no jauna iemantotās brīvības, gan savu atvaļinājumu laikā, gan arī apmeklējot draugus.

21. decembrī Eiropa spers soli tuvāk noslēgumam. Tas ir noderīgi tās pilsoņiem un tas ir noderīgi Eiropai.

(PT) Vēlreiz liels paldies Coelho kungam, mūsu Padomes priekšsēdētājam un komisāram Frattini.

  Jan Jerzy Kułakowski (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polija kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm pievienosies Šengenas zonai šī gada 21. decembrī. Tas būs liels solis, lai sasniegtu pilnīgu līdzdalību Eiropas Savienībā. Tādēļ mēs vēlamies pateikt, cik ļoti mēs gaidījām šo risinājumu. Nākamais solis būs iekļaušanās eiro zonā.

Pievienošanās Šengenas zonai nenozīmē muguras pagriešanu mūsu austrumu kaimiņiem. Mums ir jāmēģina veicināt to pilsoņiem iespēja iekļūt Polijā, ievērojot Šengenas saistības. Tomēr atļaujiet man uzsvērt, ka mēs to darīsim tikai atbilstoši mūsu, kā Šengenas zonas dalībvalsts saistībām.

  Kinga Gál (PPE-DE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs, ka devāt vārdu. Mēs esam nonākuši līdz jaunajai Eiropai tādā ziņā, ka sadalošās līnijas, kas pagātnē bija tik prasmīgi izveidotas, vairs nav, un tas mums visiem, kas dzīvo šajā teritorijā, dzīvi ietekmēs daudz vairāk nekā jebkas cits. Es vēlētos sveikt un pateikties Portugāles prezidentūrai par to, ka tā radīja šo iespēju un tehnisko uzbūvi šodienas notikuma sasniegšanai. Mēs vēlētos pateikties komisāram Frattini par palīdzību, ko viņš sniedza šīm dalībvalstīm. Visbeidzot, bet ne mazāk, es vēlētos pateikties mūsu kolēģim Coelho kungam par viņa apņēmību šī jautājuma risināšanā.

Tagad mēs varam izbaudīt paplašināšanās priekšrocības, kā patiesu realitāti, kā arī simbolisko un praktisko nozīmi tam, ka mēs varam, piemēram, šķērsot Donavas tiltus bez pārbaudēm, vai arī šķērsot Donavu laivā, kas mūsu vecākiem bija nepiepildāms sapnis. Šīs paaudzēm lolotās vēlēšanās ir kļuvušas īstenība. Ar to vēsture tagad atzīst, ka mūsu jaunajiem varoņiem 1956. gadā bija taisnība.

Tai pašā laikā mums ir jādara viss, lai šo zonu pēc iespējas drīz paplašinātu, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju, kuras nesen pievienojās. Šajā pēdējā gadījumā – piemēram, attiecībā uz Transilvāniju – robeža starp Rumāniju un Ungāriju būs tik svarīga, ko var vienīgi salīdzināt ar to, kas bija jāpārdzīvo, kad robežu starp Franciju un Vāciju likvidēja tur dzīvojošie cilvēki.

Vienlaicīgi mēs nedrīkstam aizmirst, ka pārbaudes kļūs tikai stingrākas uz Šengenas zonas ārējām robežām. Šī iemesla dēļ etniskās grupas, kas dzīvo aiz robežām, ungāri, kas dzīvo Vojvodinā un Subcarpathia, būs neizdevīgākā situācijā: mūsu ciešais kontakts ar viņiem ir noteikums viņu palikšanai un konstitucionālais pienākums mums. Ārējās robežas nedrīkst izveidot dzelzs priekškaru šīm kopienām. Tikai šādā veidā, veltot uzmanību tiem, kas palikuši ārpusē, robežu atvēršanas svētki mums var būt pilnīgi. Pateicos par doto vārdu.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, tāpat kā iepriekšējie runātāji, pateikties Portugāles prezidentūrai par tās ārkārtīgi mērķtiecīgo darbu Šengenas sistēmas paplašināšanai. Es atzinīgi vērtēju to, ka vēl atlikušās atšķirības, saistībā ar izturēšanos pret veco un jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, tiks novērstas šī gada 21. decembrī.

Būdama poliete, es esmu īpaši lepna par to, ka mana valsts ir atbildīga par robežkontroli uz vairāk nekā 1 200 kilometrus garas Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas un par to, ka FRONTEX aģentūra atrodas Varšavā.

Tajā pat laikā es vēlētos uzsvērt, ka Šengenas sistēma nav paredzēta, lai izolētu Eiropas Savienību no tās kaimiņiem. Mērķis nav izveidot, tā saukto, Eiropas cietoksni. Es domāju, ka mums būtu jāizmanto iespēja un no Parlamenta jānosūta vēstījums mūsu kaimiņiem ārpus Eiropas Savienības robežām, tostarp, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem, paskaidrojot, ka nostiprinātās Eiropas Savienības robežas patiesībā nav mūris, kas paredzēts mūsu aizsardzībai no viņiem. Mums ir jādara zināms, ka tas ir tikai mūsu kā Savienības drošības dēļ un, ka mēs joprojām paliksim labi kaimiņi.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Deviņu jaunu dalībvalstu iekļaušanās ir nozīmīgs solis integrācijas jomā gan Eiropas Savienībai, gan arī šīm dalībvalstīm. Beidzot pilsoņiem būs redzams labums no līdzdalības Eiropas Savienībā. Par to ir jāpateicas Portugāles prezidentūrai, kas darīja visu, lai mēs paredzētajā laikā, 2007. gadā, varētu iekļauties šajā zonā, neraugoties uz to, ka bija pat mēģinājumi to aizkavēt. Atzinību ir pelnījušas arī attiecīgās dalībvalstis par milzīgajiem pūliņiem, izpildot bargos kritērijus un noteikumus.

Ir ļoti svarīgi, lai starp valstīm, kas tikko pievienojās un to kaimiņvalstīm, vairs netiktu izveidots jauns dzelzs priekškars. Nolīgumi par vīzu procedūru atvieglošanu un vietējo pierobežas satiksmi varētu būt ārkārtīgi noderīgi šajā ziņā, taču jebkurā gadījumā galamērķis ir vīzu režīma atcelšana. Lai radītu iespēju panākt vīzu režīma atcelšanu, ir vajadzīgs īpašs, reāli īstenojams laika grafiks. Paldies!