Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 14. novembris - Strasbūra

5. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: N. Vakalis (A6-0388/2007)

  Den Dover (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvās partijas pārstāvji atbalstīja N. Vakalis ziņojumu, tomēr arī nopietni iebilst attiecībā uz 16. un 17. punktu. Mēs uzskatām, ka saistībā ar abām — gan novēršanas, gan ātras reaģēšanas — iespējām attiecībā uz zemestrīcēm vajadzētu koncentrēties uz dalībvalstu resursiem un nevajadzētu atbalstīt „Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi”.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu par zemestrīču reģionālo ietekmi. Kā ģeologs un okeanogrāfs savas tēzes es izvirzīju par Atlantijas okeāna vidū esošo zemūdens klinšu seismiskumu no 12°N līdz 20°S platuma grādiem. Es pārāk labi zinu, ka Apvienotā Karaliste ir gandrīz neievainojama. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes dokumentāciju zemestrīcē ir gājusi bojā tikai viena persona, tas notika 17. gadsimta vidū. Tomēr šī situācija nav vienāda visā Eiropā, tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā, un gadsimtu gaitā no Lisabonas līdz pat Sarajevai ir pieredzēti masveida postījumi.

Daļu no mana vēlēšanu apgabala, Glosteršīras, nopostīja plūdi, kas jūlijā radīja vairākus miljardus eiro lielus zaudējumus, izpostot ceļus un dzelzceļu, slimnīcas un skolas, notekūdeņu attīrīšanas stacijas un elektrostacijas. Mēs, iespējams, saņemsim atbalstu no Eiropas Solidaritātes fonda. Es ceru, ka tas nebūs nepieciešams, tomēr vajadzības gadījumā Eiropai ir jāapliecina sava vēlme palīdzēt zemestrīču skartajām valstīm, reģioniem un kopienām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā jau tas tika norādīts, viss Eiropas dienvidu reģions robežojas ar divām tektoniskām platēm, kas šķērso Vidusjūras reģionu un stiepjas pāri Atlantijas okeānam, skarot dažas no Azoru salām, un tas nozīmē, ka zemestrīces ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām šajā reģionā.

Šajā EP ziņojumā izteiktas dažādas bažas un priekšlikumi, ko mēs novērtējam, jo īpaši atzinumu par to, ka nomaļos reģionus šī parādība skar regulāri, kā arī norādi, ka cita starpā ir jāatbalsta valsts pasākumi saistībā ar novēršanu, reaģēšanu un postījumu atjaunošanu, sabiedrības informēšanu, zinātnisko izpēti, civilo aizsardzību un solidaritāti Kopienas līmenī.

Attiecībā uz koordināciju ziņojumā ir izteikts priekšlikums par dalībvalstu sadarbību, kā arī dalībvalstu un trešo valstu sadarbību, lai īstenotu dokumentā minētos pasākumus. Tomēr, neskatoties uz atbalstu „Eiropas civilās aizsardzības spēku” kā „centralizēta novēršanas un vadības instrumenta” izveidei (tā ir politika, pret kuru mēs iebilstam), dokumentā ir apgalvots, ka šiem spēkiem „ir nozīme, tikai balstoties uz uzlabotu civilo aizsardzību dalībvalstīs un uzlabotiem instrumentiem dalībvalstu koordinēšanai”, un tas, mūsuprāt, liek uzdot jautājumu, jo tas ir jāuzdod.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Mūsu godājamais deputāts T. Cornillet piedāvā mums ļoti rūpīgi izstrādātu ziņojumu, norādot, ka zemestrīcēm ir negatīva ietekme uz reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju.

Mums jāatceras, ka bieži vien spēcīgas zemestrīces notiek arī Eiropas Savienības valstīs un reģionos, jo īpaši Eiropas dienvidu daļā un pie Vidusjūras krastiem. Tāpēc mums jānodrošina vajadzīgās novēršanas un ātras reaģēšanas iespējas, lai stātos pretī jebkādām šāda veida katastrofām.

Ir svarīgi uzsākt sociālo izglītošanu un informācijas kampaņas visā Eiropas Savienībā un dalībvalstīs nodrošināt attiecīgo tehnisko iestāžu personāla izglītību un apmācību, turklāt tam jāietver apmācība reģionālā un vietējā līmenī un jāattiecas uz visiem speciālistiem, kuru darbs ir saistīts ar zemestrīcēm. Turklāt mums jāņem vērā tā nozīme, kas jāpiešķir daudzām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī jāizstrādā instrukcijas, lai nodrošinātu būtiski svarīgu infrastruktūras objektu — telekomunikāciju infrastruktūras, enerģētikas tīklu, slimnīcu, tiltu, ostu, lidostu utt. pieejamības — efektīvu aizsardzību.

Turpmāk kohēzijas politikas izstrādē ir rūpīgi jāapsver zemestrīču radītie zaudējumi, un tie jāņem vērā saistībā ar jauna finanšu instrumenta īstenošanu civilajai aizsardzībai.

Es arī uzskatu, ka debatēs ir jāiekļauj jautājumi par koordināciju, sadarbību un elastīgumu iestāžu darbā Kopienas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo šie aspekti rada ievērojamas problēmas saistībā ar dabas katastrofu novēršanu.

- Ziņojums: T. Cornillet (A6-0372/2007)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Šodien mēs nobalsojām par rezolūciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz T. Cornillet ziņojumu par Eiropas konsensu par humāno palīdzību. Es vēlētos pateikties referentam un atkārtoti apliecināt, ka atzinīgi novērtēju šo svarīgo dokumentu.

Mēs labi zinām, ka Eiropas Savienība — ar to es domāju Komisiju un dalībvalstis — ir galvenais humānās palīdzības piegādātājs. ES ieguldījums 2006. gadā bija tikai 2 miljardi eiro. Es pilnībā piekrītu viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir jānosaka, cik daudz ierobežot humānās palīdzības jauno līmeni. No otras puses, Eiropas Savienībai ir jāvienojas par savu nostāju attiecībā uz jaunām starptautiskām iniciatīvām un ANO aizsāktās reformas īstenošanu. Kā Budžeta komitejas locekle es vēlētos norādīt uz trešo problēmu, kas Eiropas Savienībai ir jāatrisina, proti, — jāuzlabo Kopienas un dalībvalstu resursu koordinācija, lai nodrošinātu, ka šie resursi ir viegli pieejami humanitāro katastrofu upuriem.

Es ceru, ka Parlamenta konkrētā un precīzā nostāja palīdzēs sasniegt mūsu kopējos mērķus un nonākt pie konsensa par humāno palīdzību.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos dzirdēt, ka ir tāds Eiropas konsenss par humāno palīdzību, un, protams, neviena saprātīga būtne neiebilst pret to, ka atbalsts jāsniedz tām valstīm, kurām tas ir vajadzīgs. Tomēr mums ir jābūt godīgiem un jāpiebilst, ka, acīmredzams, nav tāda Eiropas konsensa par diktatoru rīcības kodeksu.

Apvienotās Karalistes nodomu boikotēt ES un Āfrikas samitu, ja to apmeklētu R. Mugabe, citas dalībvalstis vienkārši ignorē, bet humanitārās traģēdijas, kā mēs visi zinām, ļoti bieži notiek karu vai noziedzīgu nemieru rezultātā, kā tas ir noticis Zimbabves gadījumā. Nezūdošā patiesība ir tāda, ka Āfrikā notiek asiņaini konflikti un afrikāņi par ieročiem izdod vairāk līdzekļus, nekā saņem kā atbalstu attīstības jomā.

Taisnība ir arī tāda, ka valstis, kurās ir demokrātiska sistēma un kuru valdītāji un pārvaldība nav ārpus likuma, gandrīz nekad savā starpā nekaro. Ja tādiem diktatoriem kā R. Mugabe ļautu piedalīties Eiropas samitā, tas pilnībā sagrautu Eiropas uzticamību saistībā ar cilvēktiesībām un demokrātiju. Tieši šī divējādā rakstura dēļ es atturējos no balsošanas par T. Cornillet ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neatkarīgi no mūsu atbalsta, kas tiek sniegts saistībā ar dažādiem humānās palīdzības aspektiem, kuri uzsvērti šajā ziņojumā, mēs nevaram apstiprināt konsensu par ES principiem, mērķiem un stratēģijām attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu trešās valstīs, kas aicina sekmēt „debates par tiesībām — ja ne pienākumu — iejaukties starptautisko humanitāro tiesību un/vai cilvēktiesību nopietnu pārkāpumu gadījumā”, ņemot vērā, ka „piespiedu pasākumus, tostarp militāru iejaukšanos, var izmantot tikai kā galējo līdzekli”. Mēs zinām, kādi ir šādas „labo nodomu” politikas rezultāti — agresija un Irākas militārā okupācija, ko īstenoja ASV un tās sabiedrotie, un simtiem tūkstošu bojāgājušo.

Kā jau tika minēts, bieži vien tā saucamā „humānā iejaukšanās” slēpj citus patiesos mērķus, ko izmanto un ar kuriem manipulē atbilstīgi lielvalstu un starptautisko organizāciju interesēm un negodīgiem aprēķiniem, tādējādi liekot apšaubīt starptautisko tiesību principus.

Mēs uzskatām, ka to nopietno problēmu risinājumi, kuras skar miljoniem cilvēkus, cita starpā ietver visu cilvēku un valstu suverenitātes ievērošanu, starptautisko konfliktu miermīlīgu atrisināšanu, ekonomiski nabadzīgāko valstu steidzamo vajadzību piepildīšanu, pamatojoties uz draudzību un solidaritāti, kā arī šo valstu efektīvu attīstību.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Referents Thierry Cornillet ir pareizi uzsvēris to, ka Kopienai un dalībvalstīm ir jāpaplašina debates par politiskajām stratēģijām humānās palīdzības pasākumos un jāietver tās attiecīgajā Padomes forumā, izveidojot jaunu īpašo darba grupu. Šādas grupas (piem., COHUMA, Padomes darba grupa humānās palīdzības jomā) izveide palīdzētu atrast saskaņotas metodes, kas šajā jomā nodrošinātu operatīvu un sistemātisku darbību.

Gluži pareizi bija arī norādīt, ka palielinās dabas katastrofu skaits un biežums, un to sekas kļūst aizvien postošākas, kas nozīmē, ka ir jāpastiprina iejaukšanās.

Tādēļ es piekrītu šim priekšlikumam par to, ka ES ir jāpalielina savas ātrās reaģēšanas iespējas. Sagatavotību un spēju reaģēt noteikti nodrošinās uzlabojumi saistībā ar koordināciju un agrīnās brīdināšanas mehānismiem, kā arī atbilstīgu materiālu krājumi un rezerves starptautiskā līmenī.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Bieži vien humānās palīdzības sniegšana ir ļoti sarežģīta, jo to ietekmē nelabvēlīgi apstākļi vai drošības problēmas. Tas palīdzības pasākumu efektīvu saskaņošanu un koordināciju padara vēl jo nozīmīgāku. Tomēr pasākumus šī mērķa sasniegšanā nekādā ziņā nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu tam, lai palielinātu Eiropas iestāžu jaudu, tāpat ne ES civilās aizsardzības aģentūra, ne arī ES ātrās reaģēšanas spēki nevar nodrošināt efektīvu aizsardzību dabas katastrofu gadījumā.

Turklāt ir jāapsver Revīzijas palātas nesen paustā kritika par „augsto kļūdu līmeni” dažādās jomās, arī par 5,2 miljardu eiro lielo budžetu, kas paredzēts pārtikas palīdzībai, humānai palīdzībai un nevalstisko organizāciju līdzfinansēšanai. Tā kā šis ziņojums, manuprāt, nav piemērots pamats rezolūcijai par visām šīm problēmām, es nobalsoju pret to.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Kā dedzīgs humānās palīdzības projektu atbalstītājs es nobalsoju par ziņojumu attiecībā uz humāno palīdzību, ar nosacījumu, ka šie projekti ir savlaicīgi, ar precīziem mērķiem un efektīvi plānotiem resursiem.

Tomēr es stingri iebilstu pret daudziem tajā izmantotajiem formulējumiem. Diemžēl tajā ir atsauces uz tā saucamo Reformu līgumu, pārveidoto ES Konstitūciju, pret ko es stingri iebilstu. Nav iespējams iedomāties, ka humānā palīdzība var nebūt saistīta ar kādu no politiskiem apsvērumiem; pats ziņojums ir ļoti politisks dokuments, kas sekmē ES darba kārtību.

Jebkurā gadījumā palīdzības prioritātes, apmērs un palīdzības piegāde, izvairoties no riebumu izraisošajiem režīmiem — tie visi ir politiski jautājumi. Papildus daudziem citiem iebildumiem pret ES iesaistīšanos militārajos jautājumos tā ir novēršanās no noteiktās koncentrēšanās uz humāno palīdzību. ES nav vienīgais dalībnieks humānās palīdzības jomā. Uzmanība ir jāpievērš pievienotajai vērtībai, ko saistībā ar humānās palīdzības pasākumiem nodrošina mūsu valstis, konkrētās jomās veidojot ciešāku sadarbību un nodrošinot piemērotu kontroli attiecībā uz saviem resursiem un to ietekmes novērtējumu.

- Ziņojums: C. Gutiérrez-Cortines (A6-0410/2007)

  Hans-Peter Mayer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, šo pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību es uzskatu par nopietnu kļūdu, kas apdraud Eiropas lauksaimniecības un pārtikas piegādes konkurētspēju. Kāds priekšstats patiesībā par mūsu lauksaimniekiem ir šīs direktīvas atbalstītājiem? Es jums pateikšu — viņi uzskata, ka mums ir vajadzīga pamatīga birokrātiska direktīva, ka mums kartē jāatzīmē 420 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes, jāsamierinās ar milzīgo sodanaudu draudiem un galu galā jānosaka prioritārās zonas augsnes aizsardzībai, pirms lauksaimnieki nav sākuši pienācīgi apstrādāt savu zemi.

Tomēr es jums teikšu, ka šī aina pilnībā atšķiras no realitātes. Augsne ir lauksaimnieku visdārgākā vērtība. Neviens lauksaimnieks, kurš neapsaimnieko savu zemi rūpīgi, nebūs lauksaimnieks ilgu laiku. Lielākā daļa ES zemes ir apsaimniekota, to aizsargā un baro mūsu lauksaimnieki. Šo direktīvu es uzskatu par „ziloņkaula torņa” birokrātijas piemēru un ceru, ka mēs spēsim ātri izlabot šo kļūdu, pirms lauksaimniecības jomā nav nodarīts nopietns kaitējums.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs. Kā Ungārijas Demokrātiskā foruma (MDF) deputāts es nobalsoju par Eiropas Augsnes aizsardzības direktīvu, jo esmu pārliecināts, ka tā ir nepieciešama. Ja augstas kvalitātes augsne nebūs nodrošināta pietiekamā apjomā, apdraudēta būs arī Eiropas lauksaimniecība. Es ceru, ka šī tiesību akta pieņemšanas gadījumā mums būs iespēja strādāt, izmantojot ES resursus augsnes piesārņojuma attīrīšanai un tās kvalitātes aizsardzībai.

Tomēr saistībā ar šo aspektu es vēlētos vērst dalībvalstu uzmanību uz to, ka tas ir iespējams vienīgi tad, ja arī dalībvalstis savu pienākumu uztver nopietni. Manā valstī, piemēram, darbība galvenokārt attiecas uz plānu izstrādi, bet to īstenošana notiek ļoti lēnām. Ungārijā ir valsts programma stāvokļa uzlabošanai, tomēr mēs nevaram runāt par tās konsekventu īstenošanu. Valdība nenodrošina vajadzīgos resursus. Turpmākajiem pasākumiem ir paredzēti 18 miljoni eiro, kas ir smieklīga summa salīdzinājumā ar problēmas apmēru. Strādājot šādā ātrumā, mums būtu vajadzīgi vēl 220 gadi, lai pabeigtu patlaban konstatētā augsnes piesārņojuma attīrīšanu. Lūdzu, izturēsimies nopietnāk pret šo jautājumu! Paldies!

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju, lai noraidītu Komisijas priekšlikumu. Priekšlikumā ir pārkāpts subsidiaritātes princips. Uz augsni neattiecas pārrobežu aspekti, un tādēļ šo jomu var tikpat labi vai pat vēl labāk regulēt dalībvalstu, nevis ES, līmenī. Daudzās valstīs jau tagad ir tiesību akti par augsnes aizsardzību. Komisijas priekšlikumā tas praktiski nav ņemts vērā.

Galīgajā balsojumā es arī nobalsoju pret šo ziņojumu un lielāko daļu kompromisu, lai gan patiešām uzskatu, ka Parlamenta pieņemtais ziņojums ievērojami uzlabo Komisijas priekšlikumu. Uzlabojumi, piemēram, attiecās uz iespējami piesārņoto vietu noteikšanu. Pārstrādātajā dokumentā ir lielāka elastība attiecībā uz II pielikumā minēto kritēriju piemērošanu. Tomēr kopumā šajā dokumentā joprojām ir daudz tādu noteikumu, kas šo direktīvu padara par komplicēti birokrātisku un dārgu instrumentu.

Tomēr ir labi, ka tagad I pielikumā uzskaitītie kritēriji vismaz būs nesaistoši. Labi ir arī tas, ka šajā direktīvā ir atzīts lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašais raksturs. Tomēr negatīvie aspekti ir vairāk par pozitīvajiem. Piemēram, attiecībā uz finansējumu mums skaidrāk bija jānosaka, ka Augsnes aizsardzības direktīva neietekmēs Kopienas budžetu un šīs direktīvas ieviešanas nolūkā netiks izveidoti jauni fondi. Jāizmanto tikai pašreizējie atbalsta mehānismi.

Tādēļ es nobalsoju pret šo direktīvu un ceru, ka tagad Padome veiks nepieciešamos labojumus.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, pirms kāda laika šis Parlaments lūdza Komisiju izstrādāt direktīvu par augsnes aizsardzību. Komisārs S. Dimas ir panācis, ka tas ir noticis pēc pieciem gadiem. Tomēr mums tā vairs nav vajadzīga, un tas nav nekāds noslēpums. Mums ir citas direktīvas par augsnes aizsardzību saistībā ar konkrētām starptautiskām problēmām. Komisija ignorē to, ka daudzām valstīm — Čehijas Republika ir viens piemērs — ir pašām savi tiesību akti un savas sistēmas, kas ieviestas, lai aizsargātu augsni pret turpmāku eroziju un degradāciju. Dažām valstīm (arī Flandrijai) ir vajadzīga kopēja stratēģija un ciešāka sadarbība.

Pateicoties referentu ieguldītajām milzīgajām pūlēm, Parlaments spēja nobalsot par pārstrādāto direktīvu, kas, iespējams, neradīs pārāk lielu kaitējumu, jo tā vismaz ļaus saglabāt jau izstrādātos valsts tiesību aktus. Savā vakardienas uzstāšanās laikā komisārs neizrādīja ne mazāko sapratni attiecībā uz saprātīgu risinājumu, par ko Parlamentā centīgi runāja referents. Neuztverot Parlamenta mājienus, komisārs palīdz apglabāt pats savu direktīvu. Viņš tikpat kā pats palūdza mani nobalsot pret savu ziņojumu. Domāju, ka Padome rīkosies līdzīgi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka mūsu apstiprinātās klauzulas ir absolūti nepieciešamas un tās palīdzēs uzlabot vides stāvokli, kā arī sabiedrības veselību. Augsne ir ierobežotā apjomā un tas ir neatjaunojams dabas resurss. Augsne ir īpaši jāaizsargā savu sociālo, ekonomisko, vides un kultūras funkciju dēļ.

Es piekrītu viedoklim, ka augsnes aizsardzības jomā ir jāizstrādā noteikumi Kopienas līmenī, lai visās Es dalībvalstīs nodrošinātu minimālo aizsardzību.

Ļoti atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot publiski pieejamus piesārņoto vietu valsts mēroga pārskatus. Pārskatā jāietver vietas, kurās augsne varētu būt piesārņota jau pagātnē. Ievērojot palīdzības sniegšanas principu, ES dalībvalstis ir jāatbalsta, lai piesārņoto augsni padarītu par apstrādājamu un palīdzētu likvidēt augsnē saglabājušos bīstamos savienojumus.

Ieviešot atbilstīgus noteikumus, kas ierobežo augsnes degradāciju un nodrošina ilgtspējīgu augsnes izmantošanu, un tajā pašā laikā degradētās zonas pārveidojot par apstrādājamām zonām, neapšaubāmi tiktu sperts solis uz priekšu dabiskās vides resursu aizsardzībā.

Es arī uzskatu, ka īpaši svarīgi ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz augsnes aizsardzību.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, visi PPE grupas austriešu deputāti atbalsta augsnes aizsardzībai paredzēto pasākumu plašo klāstu, tomēr tie ir jāpieņem pareizajā politiskajā līmenī. Mēs uzskatām, ka priekšlikums un ziņojums nepārprotami pārkāpj subsidiaritātes principu, un tāpēc mēs nobalsojām pret daudziem grozījumiem, kā arī pret ziņojumu kopumā.

Neskatoties uz mērķtiecīgo darbu, ko paveica referente C. Gutiérrez, priekšlikumā ievelkot daudzus ķeksīšus, mēs uzskatām, ka šis ziņojums daudzkārt pārsniedz ES tiesību aktu atbilstīgās robežas. Tomēr dalībvalstis ir jāmudina aktīvi iesaistīties šajā jomā, jo augsne ir pamatā jebkurai darbībai ekonomikas un lauksaimniecības jomā. Turklāt ir jāsaka, ka dalībvalstis pašas ir atbildīgas par savu programmu finansēšanu.

  Albert Deß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju pret šo tā saukto Augsnes aizsardzības direktīvu, jo, manuprāt, mēs zaudējam jebkādu uzticamību, ja katru dienu runājam par birokrātijas likvidēšanu, bet tad pēkšņi izstrādājam direktīvu ar milzīgu birokrātisku slogu. Atšķirībā no gaisa un ūdens augsnei nav pārrobežu rakstura; tas ir valsts kompetences jautājums. Šī direktīva mums ir vajadzīga tikpat lielā mērā, cik caurums galvā. Komisijai un tās priekšsēdētājam J. M. Barroso vajadzētu atcelt šo projektu. Priekšsēdētājs J. M. Barroso daiļrunīgi runā par birokrātijas samazināšanu, bet viņa darbi neatbilst vārdiem. Tur, no kurienes nāku es, šādus cilvēkus sauc par Dampfplauderer, muldošiem tirgotājiem. Es savu zemi esmu apstrādājis 46 gadus. Un šī augsne ir daudz auglīgāka, nekā tā bija pirms 46 gadiem. Es pilnībā atbalstu Eiropas noteikumus par augsnes aizsardzību, bet tikai tādus, kas aizsargā augsni pret Eiropas birokrātiju.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo direktīvu. Šīs direktīvas noteikumu īstenošana ļaus saimnieciski izmantot degradēto augsni, tajā pašā laikā aizsargājot pret platību izmantošanu rūpnieciskos vai komerciālos nolūkos. Direktīva ļaus arī klasificēt augsni saskaņā ar novērtējumu, kas veikts attiecībā uz augsnē esošo augu un dzīvnieku resursu apjomu, īpašu uzmanību pievēršot augstas kvalitātes pārtikas ražošanai.

Es vēlētos uzsvērt, cik nozīmīga ir Eiropas stratēģijas sagatavošana, lai atpazītu un atrisinātu tās problēmas, kas saistītas ar augsnes degradāciju. Dažādu augsnes tipu lielā dažādība nozīmē to, ka neskatoties uz atsevišķu valstu veiktajiem pasākumiem, ir vajadzīga Eiropas stratēģija, kuras pamatā būtu ar augsnes aizsardzību saistīti preventīvi un zinātību sekmējoši pasākumi, kā arī pašreizējo riska faktoru raksturojums, lai šo problēmu atrisinātu Eiropas līmenī.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs izvēlējāmies nobalsot par šo ziņojumu, lai gan vairākās ES dalībvalstīs jau ir ieviesti pilnībā funkcionējoši tiesību akti augsnes aizsardzības jomā.

Mēs atbalstījām grozījumus Nr. 106, 107, 108 un 110, proti, —

„Dalībvalstis, kuras jau ieviesušas īpašus valsts tiesību aktus augsnes aizsardzības jomā, tiek atbrīvotas no saistībām saskaņā ar šo pantu ar nosacījumu, ka šie tiesību akti nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzības līmeni”.

Lai gan var šķist, ka šī direktīva ir nevajadzīga atsevišķās dalībvalstīs, mums ir cerība, ka tā var sniegt zināmu uzlabojumu daudzās dalībvalstīs, kurās patlaban trūkst funkcionējošu tiesību aktu augsnes aizsardzības jomā.

Mēs arī ceram, ka dalībvalstis, kurās jau ir funkcionējoši tiesību akti šajā jomā, varēs sastrādāties ar Parlamentu patlaban notiekošajās sarunās, lai nodrošinātu, ka direktīva, tiklīdz būs stājusies spēkā, nenozīmēs administratīvā darba nevajadzīgu dublēšanos.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM), rakstiski. − (DA) Oglekļa glabāšana ir ļoti nozīmīga saistībā ar siltumnīcefekta gāzes samazināšanu Augsnes noplicināšana, kas ietver oglekļa sadegšanu, rada lielus sarežģījumus. Tādēļ tas ir jautājums, ar kuru saistībā ir jāizstrādā starptautiska iniciatīva.

Tādēļ „Jūnija kustība” atbalsta to, ka augsnes aizsardzība dalībvalstīs tiek regulēta ES līmenī.

Tas ir ļoti labi, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis, ka ir jāizskata principa „piesārņotājs maksā” iespējamā piemērošana saskaņā ar 22. pantu, kā arī augsnes izmantošanas novērtēšana saskaņā ar 28. pantu, ņemot vērā tās lielo nozīmi saistībā ar oglekļa sekvestrāciju. Abi priekšlikumi ir J.-P. Bonde iniciatīva.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Lai saglabātu līdzsvaru, es nobalsoju par C. Gutiérrez-Cortines ziņojumu, jo uzskatu, ka viņas dokumentā priekšlikums par augsnes aizsardzību ir būtiski pārstrādāts, lai atjaunotu subsidiaritāti, novērstu pienākumu dubultošanos un ieviestu brīvprātīgu rīcības kodeksu lauksaimniecībai, nepalielinot birokrātijas slogu. Tajā arī ļoti pamatoti atzīta lauksaimnieku kā augsnes aizsargātāju būtiskā nozīme.

Ir svarīgi, lai priekšlikums par augsni gan aizsargātu kūdrājus kā vērtīgus biotopus, kas ir apdraudēti, gan atļautu iegūt kūdru kā izejmateriālu. Nav skaidrs, vai to pieļauj C. Gutiérrez-Cortines ziņojuma grozījums Nr. 36 (par funkciju saraksta pielāgošanu 1. pantā), un es mudinu Komisiju un Padomi, apspriežot šo jautājumu, to precizēt.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es nobalsoju par C. Gutiérrez-Cortines ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK, jo uzskatu, ka augsne ir būtisks resurss, kas ir jāaizsargā, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un nodrošinātu, ka nākamās paaudzes var dzīvot drošā un veselīgā vidē.

Tādēļ es uzskatu, ka šis priekšlikums veicina efektīvu augsnes aizsardzību, jo tajā ir noteikti mērķi, ar kuriem saistībā nav izstrādāti Kopienas un/vai valsts tiesību akti. Tomēr atbilstīgi savai konkrētajai situācijai dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums par to, kādi būs viņu prioritārie pasākumi saskaņā ar subsidiaritātes principu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs saprotam, cik nozīmīga ir augsnes aizsardzība, pirmkārt, attiecībā uz lauksaimniecību — jomu, kurā būs jāsaražo vēl vairāk pārtikas un kurā būs nepieciešams vēl vairāk ūdens. Tādēļ augsnes aizsardzība ir būtiska, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu un pietiekami tīru ūdeni nākamajām paaudzēm, jo zemei ir sociāla funkcija, ko nedrīkst apdraudēt nekādas privātas intereses.

Augsne ir pamats ne vien cilvēka darbībai, tostarp pilsētām un infrastruktūrai, bet arī dabai un ainavai. Tādēļ tās aizsardzība ir būtiska, lai mēs saglabātu savu kultūras mantojumu un dabas resursus.

Tomēr Eiropas Komisijas iesniegtais priekšlikums nav vispiemērotākais nepilnīgā redzējuma, paredzēto nosacījumu un to nepilnību dēļ, kas attiecas uz lauksaimniecību.

Eiropas Parlaments ievērojami grozīja šo priekšlikumu, ierosinot atbalstīt subsidiaritātes principu, atzīstot lauksaimniecības nozīmi un norādot, ka „katra dalībvalsts atbilstoši tās klimatam, augsnes īpašībām (...) var lemt par tās lauksaimniecības politiku saistībā ar augsni”, kā arī atzīstot dažādas pieejas augsnes aizsardzības jomā.

Tomēr tas ir saglabājis tos aspektus, uz kuriem attiecībā mums ir iebildumi. Tādēļ mēs atturējāmies no galīgā balsojuma.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es uzskatu, ka pamatdirektīva par augsnes aizsardzību ir ārkārtīgi svarīga, jo augsne ir neatjaunojams resurss, kura izmantošana ir svarīga cilvēka darbībā un ekosistēmu izdzīvošanā, jo īpaši laikā, kad aizvien satraucošāks kļūst jautājums par klimata pārmaiņām, turklāt pagaidām nav izstrādāti konkrēti ES tiesību akti par augsnes aizsardzību.

Tādēļ es atbalstu C. Gutiérrez-Cortines ziņojumu un nobalsoju pret visiem ierosinātajiem grozījumiem, kuri paredz noraidīt Komisijas priekšlikumu vai ievērojami samazināt šī ziņojuma ietekmi.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) Ierosinātajā pamatdirektīvā ir apvienoti juridiski risinājumi augsnes aizsardzības politikā, kas fragmentāri ir atrodami citos tiesību aktos, kuri attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, pesticīdu izmantošanu un vides aizsardzību. Dokumentā ierosināti pasākumi ne vien augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, lai nepieļautu klimata pārmaiņu izraisīto augsnes degradāciju, bet arī pasākumi, lai sanētu degradēto augsni.

Pamatdirektīva ir instruments, kas, pirmkārt un galvenokārt, ļaus ņemt vērā katras ES dalībvalsts augsnes atšķirības un nodrošinās elastīgumu īstenošanā. Pamatojoties uz tiesību aktiem atsevišķās dalībvalstīs, direktīvas mērķi tiek sasniegti jau tagad, lai gan dažādos līmeņos. No otras puses, šī direktīva piedāvā plašas iespējas tām valstīm, kurās līdz šim nav ieviesti nekādi noteikumi par augsnes aizsardzību.

Šajā saistībā var šķist diezgan nozīmīgs gan lēmums ieviest piesārņotās augsnes definīciju, gan arī ES valstīm noteiktās saistības izveidot valsts mēroga sarakstus par šādām vietām, kas nodrošinātu sabiedrības informētību un ko atjaunotu ik pēc pieciem gadiem. Turklāt ļoti pamudinošas ir klauzulas par saistībām, kas paredz septiņu gadu laikā kopš šīs direktīvas ieviešanas izstrādāt sanācijas stratēģiju, kurā ietverti atjaunošanas pasākumi, finansēšanas mehānisms un to prioritāro zonu noteikšana, kurās vajadzīga īpaša aizsardzība pret eroziju, sāļu uzkrāšanos un paskābināšanos.

Paldies par uzmanību!

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, ja salīdzina vienu dalībvalsti ar citu, un reizēm šie apstākļi atšķiras pat vienas valsts robežās. Eiropas Savienībā ir apmēram 300 dažādi augsnes tipi. Tomēr Eiropas Komisija tiecas reglamentēt augsnes izmantošanu visā Eiropā, un patiesībā Vides komiteja vēlas ieviest vēl lielāku regulējumu. Es atbalstu subsidiaritāti un iebilstu pret pārlieku lielu regulējumu. Tāpēc es nobalsoju pret šo grūti saprotamo un bezjēdzīgo ziņojumu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Pamatdirektīva par augsnes aizsardzību nav vajadzīga. Augsnes stāvoklis katrā dalībvalstī atšķiras. Problemātiskās zonas, kas ietvertas direktīvā, ir valsts mēroga zonas un tādēļ tās ir jāreglamentē valsts līmenī. Vajadzīgo augsnes aizsardzību jau tagad reglamentē pašreizējie ES un valsts tiesību akti.

Priekšlikums vienīgi palielinās birokrātiju un iesaistītajām pusēm izvirzīs sarežģītākus noteikumus. Sīki izstrādāti noteikumi un pārliecināšana ir tipiska ES ideja, kas rezultātā palielina izmaksas un rada neapmierinātību ar ES sistēmu. Daži no mums Zviedrijā apšauba šīs direktīvas saderību ar pasākumiem, ko ES veic, lai vienkāršotu noteikumus, un vēlas, lai Zviedrijas parlaments izskatītu šo priekšlikumu atbilstīgi subsidiaritātes principam.

Tas ir principa jautājums, tāpēc mēs izvēlējāmies pilnībā noraidīt šo priekšlikumu.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Grozījums Nr. 112 — es noraidu Komisijas priekšlikumu, jo pamatdirektīva par augsnes aizsardzību nozīmētu vienīgi lielāku birokrātiju un noteikumu dubultošanos, neieviešot nekādus papildu uzlabojumus saistībā ar augsnes aizsardzību. Virkne pasākumu jau ir ieviesti saistībā ar KLP reformu un tiesību aktu reformu vides jomā — tie arī dos labumu augsnes aizsardzībā.

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Augsne ir būtiska vērtība. Tā kā augsne ir neatjaunojams resurss, tas ir īpaši nozīmīgs saistībā ar ilgtspējīgu bioloģisko daudzveidību, tā kalpo arī kā izejmateriālu avots un kā barības vielu un ūdens uzglabāšanas un filtrācijas vide. Tomēr augsnei nav pārrobežu rakstura, un Eiropas Savienība to nevar pārvietot. Augsne ir jāaizsargā to personu interesēs, kuriem pieder zeme, un tādējādi šī joma ietilpst dalībvalstu kompetencē. Šādai subsidiaritātes principa piemērošanai jāsaglabājas bez izmaiņām.

Nav nekāda iemesla ignorēt visas patlaban spēkā esošās ES tiesību normas un lauksaimnieku nodarbošanos līdz pat šai dienai un ieviest jaunus noteikumus, kas funkcionē paralēli ar Eiropas direktīvām, valsts tiesību aktiem un savstarpējās atbilstības noteikumiem, kuri tieši vai netieši attiecas uz augsnes aizsardzību. Starp daudzajām ES ieviestajām direktīvām un regulām, kas saistītas ar augsnes aizsardzību, ir tādi instrumenti kā Nitrātu direktīva, Ūdens pamatdirektīva, Emisiju tirdzniecības direktīva un Augu aizsardzības līdzekļu direktīva.

Birokrātiskās saistības, ko varētu noteikt dalībvalstīm un lauksaimniekiem, ir absolūtā pretrunā ar centieniem likvidēt birokrātijas slogu. Turklāt direktīvas projektā paredzētie piesardzības pasākumi apdraud visus tiesību aspektus, jo tas attiecas uz lauksaimniecību. Uzskatu, ka Eiropas Augsnes aizsardzības direktīva ir nevajadzīga un nelietderīga, un es nobalsoju pret šo priekšlikumu.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Veselīga augsne ir cilvēka veselības un labklājības pamats. Tāpēc tā ir jāaizsargā. Mēs nevaram būt apmierināti ar pašreizējo augsnes stāvokli visā ES teritorijā.

Tomēr, vēloties atrisināt šo problēmu, Eiropas līmenī izrādot tēvišķu gādību un izmantojot birokrātisku pieeju, mēs ejam pārāk tālu.

Augsne, ko jau tagad aizsargā direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (PINK direktīva) un Dzīvotņu direktīva, nemigrē, kā mēs visi zinām, no vienas valsts uz otru, lai gan to pašu nevar teikt par ūdeni, kas ir iespējamais augsnes piesārņojuma avots. Tomēr uz to jau attiecas Ūdens pamatdirektīva un Gruntsūdeņu direktīva. Ja mēs tagad šo klāstu papildināsim ar Augsnes aizsardzības direktīvu, tad panāksim noteikumu dublēšanos un dārgu birokrātiju, ko neviens, protams, nevēlas.

Atklātā koordinācijas metode un paraugprakses apmaiņa būtu labāka pieeja. Augsnes aizsardzības pamatdirektīvas pieņemšana būtu ačgārna rīcība. Tas ir neiedomājami, ka valstīm, kurās jau ir nevainojami tiesību akti augsnes aizsardzības jomā, lielā apjomā būs jāiegulda savs laiks un nauda, lai atkārtoti pārskatītu visu savu teritoriju, nosakot, kuras ir iespējamās riska zonas.

Es mēģināju iesaistīties, lai šajā balsojumā mazinātu kaitējumu, bet es šaubos, vai man tas izdevās. Tādēļ es nespēju nobalsot par šo ziņojumu. Es vēlos būt droša par to, ka joprojām spēšu palūkoties acīs mūsu lauksaimniekiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopā ar saviem godājamajiem darba kolēģiem es nobalsoju pret šo direktīvas priekšlikumu. Lai gan vakar mēs atbalstījām pašreizējo vispārējo tematisko stratēģiju par augsnes aizsardzību, direktīva par augsnes aizsardzību ir pārāk normatīva. Tajā nav ņemti vērā pašreizējie un labi funkcionējošie tiesību akti, kas jau tagad dalībvalstīs ir ieviesti.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Neskatoties uz iebildumiem, ko izteicu pret priekšlikumu par augsnes aizsardzības direktīvu, galīgajā balsojumā es nobalsoju par šo ziņojumu.

Es jau izteicu iebildumu pret šādu direktīvu saistībā ar tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai. Neuzskatu, ka ir vajadzība izstrādāt papildu tiesību aktus saistībā ar augsnes aizsardzību. Jau tagad ir ieviesti dažādi juridiskie instrumenti, lai nodrošinātu augsnes aizsardzību, un kamēr šie tiesību akti netiks pilnībā īstenoti un to sekas pilnībā izanalizētas, es neuzskatu, ka šajā jomā ir nepieciešami vai vēlami papildu tiesību akti.

Tomēr referentes ierosinātie grozījumi savā ziņā tiecas samazināt jaunā priekšlikuma un pašreizējo tiesību aktu pārklāšanos, un tas ir atzinīgi vērtējams aspekts.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Augsnes aizsardzība ir ļoti vajadzīga, lai dabiskajām augsnes sistēmām neļautu iznīkt, novērstu eroziju, piesārņojumu un izžūšanu. Bez šāda veida pasākumiem nav iespējams izaudzēt augus blīvi apdzīvotās teritorijās, kur zeme tiek izmantota intensīvi. Daudzviet Eiropā es redzu postā aizlaistas zemes, kas zaudējušas visu dabas vērtību un ko vairs nevar izmantot cilvēks.

Vakar, tāpat kā vairums EP deputātu, es nobalsoju par V. Prodi ziņojumu, kurā izskaidrota vajadzība veikt aktīvus pasākumus augsnes aizsardzībai.

Šodien mēs aplūkojam, kādiem vajadzētu būt šiem pasākumiem. Es atbalstu to dalībvalstu mudināšanu, kuras pagaidām pēc savas iniciatīvas nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai tagad novērstu trūkumus. Šo valstu bezdarbība skar ne vien šīs valstis, bet arī to kaimiņvalstis, piemēram, radot iežu eroziju, kas sekmē sanesu veidošanos un izraisa upju pārplūšanu.

Bet ES noteikumi nekādā gadījumā nedrīkst nozīmēt, ka dalībvalstīm, kurās jau ir atbilstīgs regulējums šajā jomā, nāksies saskarties ar lielāku birokrātiju vai šķēršļiem, lai efektīvi atrisinātu šos jautājumus. Es atbalstu grozījumus, lai tie, kas izvēlas piemērot vienādus vai augstākus standartus, to var brīvi darīt. Tomēr tā būtu bezatbildīga rīcība, ja augsnes aizsardzības paketi noraidītu, atliktu uz vēlāku laiku vai ierobežotu, kā to ierosina Parlamenta lielākā politiskā grupa.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par C. Gutiérrez-Cortines ziņojumu, jo tajā ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu augsnes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu; ir svarīgi saglabāt šī resursa kvalitāti, ja mums ir jānodrošina pārtikas ražošana pienācīgā līmenī un tīra ūdens pieejamība. Eiropas Parlaments ir aicinājis skaidrāk noteikt piesārņotās vietas, kurās bīstamās vielas, ko radījusi cilvēku darbība, nopietni apdraud veselību un vidi. Tiks izveidoti šādu piesārņoto vietu valsts vai reģionāla mēroga pārskati un tie informatīvā nolūkā būs pieejami sabiedrībai. Katrai dalībvalstij būs jāsagatavo sanācijas stratēģijas, lai būtu iespējams ierobežot piesārņoto vietu skaitu, turklāt tiks sekmēta ilgtspējīga lauksaimniecības politika, ņemot vērā valsts augsnes raksturīgās īpašības, lai tādējādi būt iespējams saglabāt tīru augsni. Pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlaments uzsver vajadzību aizsargāt zemes resursus un izmantot tos prātīgāk.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Tas ir vēl viens piemērs „vienas mērauklas” pieejai, kas mūsu dalībvalstīs nomelno Eiropas Savienības vārdu. Ja Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 300 augsnes tipu, kā gan mēs varam cerēt, ka viena direktīva varētu tos visus aptvert? Tas, protams, ir lielisks piemērs attiecībā uz jomu, kurā mums vajadzētu ļaut dalībvalstīm noteikt pašām savus tiesību aktus, pamatojoties uz saviem augsnes tipiem.

Pat ar visu savu zinātnisko pieredzi Eiropas Komisija ir izstrādājusi tiesību akta priekšlikumu, kurā nav ņemti vērā vienkārši zinātniski pierādīti fakti, un tas rada lielu vilšanos. Ja vienas un tās pašas vasaras laikā Apvienotā Karaliste cieš no plūdiem, bet Grieķija — no karstuma viļņiem, ir acīmredzams, ka šo laika apstākļu ietekme uz augsni šajās dalībvalstīs būs pilnībā atšķirīga. Ar šo priekšlikumu vienīgi tiks radīti šķēršļi lauksaimniecības nozarē, vēl vairāk palielinot birokrātijas slogu un izdevumus. Tas radīs vilšanos, ja lauksaimniecības nozares pārstāvjiem atkal būs jāmaksā par to, lai nodrošinātu nevajadzīgu vienotību.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ir pieņēmis Cristina Gutiérrez-Cortines ziņojumu, mudinot ieviest vienotu un saskaņotu Eiropas politiku augsnes aizsardzības jomā.

Augsnes aizsardzība ir kļuvusi par ES prioritāti, jo Eiropas augsne aizvien vairāk un vairāk degradējas. Tajā ir vainojama nekontrolētā urbanizācija, aizvien lielāks piesārņoto vietu skaits (pēc pēdējiem datiem vairāk nekā 2 miljoni vietu) un arī pēdējo 50 gadu laikā īstenotā intensīvā lauksaimniecība, kurā bagātīgi izmantoti pesticīdi un nitrāta minerālmēsli.

Manuprāt, tie 225 Parlamenta deputāti, kuri nobalsoja par šīs direktīvas noraidīšanu, rīkojās nacionālā fanātisma vadīti, vai arī, vismaz, šie deputāti ir zaudējuši saikni ar parasto cilvēku bažām! Eiropa var piedāvāt patiesu pievienoto vērtību augsnes aizsardzības jomā — tajā tikai deviņas dalībvalstis ir ieviesušas pašas savus tiesību aktus.

Es vēlētos piebilst, ka šī direktīva dalībvalstīm atstāj ievērojamu izvēles brīvību, nosakot, ka ne tik drīzā termiņā ir jāsasniedz divi konkrēti mērķi — attiecīgi piecu un septiņu gadu laikā pēc šīs direktīvas transponēšanas dalībvalstīm ir jāizveido saraksts, kurā minētas piesārņotās vietas, un jāpieņem sanācijas valsts stratēģija.

Manuprāt, šeit nav vietas šaubām pat to, ka līdz ar to tiek ievērots elastīguma un subsidiaritātes princips.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Man diemžēl būs jābalso pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pamatnostādnes par augsnes aizsardzību nav vajadzīgas. Es balsoju par sākotnēju noraidīšanu, jo uzskatu, ka atbilstīgi subsidiaritātes principam šis jautājums jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Mēs redzam tiesību aktu, kas ir neproporcionāls, nenodrošina pietiekamu elastīgumu; tas tikai atkārto to, ko tagad jau nosaka citas direktīvas. Tas mēģina ietvert pārtuksnešošanos, no vienas puses, un augsnes attīrīšanu, no otras puses, — tā patiešām ir plaša joma, bet galu galā tiek izstrādāts pārskats, kas arī ir neatbilstīgs, un tas rada problēmas saistībā ar īstenošanu.

Manā reģionā, kur vietējas iestādes mēģina atkārtoti izmantot augsni, šis priekšlikums to apgrūtinātu tik lielā mērā, ka jāapšauba visa šī pasākuma izdevīgums.

Atvainojiet, bet es uzskatu, ka šis priekšlikums ir slikts un nevajadzīgs tiesību akts, un es balsošu pret to, cerot, ka varu paglābt lauksaimniekus, dārzkopjus un vietējās iestādes no birokrātijas murgiem.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es noraidu pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību, jo tas ir subsidiaritātes principa rupjš pārkāpums, un tādējādi tā nav pieņemama kā ES tiesību akts. Pat ja Eiropas Parlaments to atbalsta, es savā cīņā iešu līdz pat federālajai valdībai, lai nodrošinātu, ka Vācijas Federatīvā Republika apstrīd šo direktīvu Eiropas Kopienu Tiesā.

  Jacques Toubon (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Atbilstīgi balsojumam Juridiskajā komitejā es uzskatu, ka Komisija ir pārkāpusi savus pienākumus un Eiropas Savienībai nav jāizdod jaunas norādes dalībvalstīm. Tas ir jautājums par valsts atbildību. Šo vēlmi piemērot identiskas norādes valstīs, kurās ievērojami atšķiras tiesību tradīcijas un vide, es uzskatu par samākslotu izrādīšanos. Tādēļ Komisijai ir jāpārskata savs priekšlikums un jānosaka īpaši tās situācijas, kurās ir vajadzīgi ES tiesību akti.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es noraidu pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību, jo tas ir subsidiaritātes principa rupjš pārkāpums, un tādējādi tā nav pieņemama kā ES tiesību akts. Pat ja Eiropas Parlaments to atbalsta, es savā cīņā iešu līdz pat federālajai valdībai, lai nodrošinātu, ka Vācijas Federatīvā Republika apstrīd šo direktīvu Eiropas Kopienu Tiesā.

- Ziņojums: P. Berès (A6-0425/2007)

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pamatojums, kas saistībā ar Komisijas priekšlikumu sniegts Eiropas Parlamentam, ir jaunā komitoloģijas procedūra, kas ievērojami palielina Eiropas Parlamenta pilnvaras. Tā ir regulatīvā procedūra, kas apvienota ar kontroli. Referentes viedoklis, kas jāatbalsta, ir tāds, ka jaunā procedūra tiks piemērota regulējumam attiecībā uz vērtspapīru prospektiem, piemēram, pasākumiem saistībā ar atbrīvošanu no prospekta publicēšanas, prospekta formu un trešās valsts atbilstību.

Šie apsvērumi ir pamatā grozījumiem, ko plenārsēdes balsošanas laikā iesniedza Ekonomikas un monetārā komitejas vārdā. Attiecīgais ziņojums dod papildu impulsu idejai par ievērojamu progresu tā regulējuma saskaņošanā, kas attiecas uz Eiropas finanšu un vērtspapīru tirgiem. Lielā mērā to ir ietekmējis nenovēršamais globalizācijas process, bet daļēji arī 1999. gadā ieviestais Finanšu pakalpojumu rīcības plāns.

Tajā pašā laikā tas apstiprina, ka 1990. gadu sākumā ir izdarīta pareizā izvēle tādās valstīs kā Polija, kur kapitāla tirgus atjaunošanas pamatā tika izmantoti Eiropas standarti, kuri tagad vienkāršo regulējuma saskaņošanu visā Eiropas Savienībā.

- Ziņojums: M. Cashman (A6-0289/2007)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pēc vairāku gadu ilgām sarunām starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu, 2006. gadā beidzot tika pieņemts lēmums, ar ko grozīja iepriekšējo 1999. gada lēmumu, kas paredzēja Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

Tādējādi tika ieviesta regulatīvā kontroles procedūra. Tā ir jāizmanto, lai pieņemtu vispārējus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt (svītrot vai papildināt) nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts atbilstīgi Līguma 251. pantam, t.i. koplēmuma procedūrai.

Jaunā komitoloģijas procedūra ir jāpiemēro sarakstam, kurā Komisija ir uzskaitījusi 25 jau pieņemtus, bet vēl pielāgojamus instrumentus, arī regulu par Šengenas Robežu kodeksu.

Tādēļ es atbalstu tehniskos priekšlikumus, ko ierosināja referents M. Cashman, lai ņemtu vērā Šengenas Robežu kodeksa specifiku, jo tas pilnveido Šengenas acquis.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šengenas acquis ir īpaši delikāta joma, kurā mums jāspēj reaģēt jebkādā neparedzētā situācijā. Organizētās cilvēku tirdzniecības bandas pastāvīgi meklē jaunas nepilnības mūsu aizsardzības sistēmā, kuras izmantojot, viņi varētu pārpludināt ES ar migrantiem. Tādēļ Šengenas zonā nedrīkst pieļaut pārsteidzīgu paplašināšanos. Pasākumi jāveic iepriekš, lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis pilnībā ir spējušas izpildīt uzdevumu, nodrošinot savu ārējo robežu aizsardzību. Tā kā tas, manuprāt, ir ļoti šaubīgs aspekts, es nobalsoju pret M. Cashman ziņojumu.

- Ziņojums: G. Hegyi (A6-0292/2007)

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par G. Hegyi ziņojumu, jo mēs atkārtoti esam kritizējuši demokrātijas trūkumu, kas pastāv saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem.

Mēs zinām, ka atbilstošu lēmumu par vai pret ĢMO atļaušanu gandrīz tik tikko pieņēma Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja. Vienmēr tas vairāk vai mazāk ir bijis viens un tas pats stāsts par Eiropas Komisiju, kas pilda savus ar riska pārvaldību saistītos pienākumus, atļaujot izmantot ĢMO pretēji ES iedzīvotāju gribai un par spīti daudzu dalībvalstu un ekspertu iebildumiem. Eiropas Komisijai nedrīkst piešķirt pēdējā vārda tiesības. Tās lēmumi jāpārbauda Eiropas Parlamentam.

Lai gan G. Hegyi ziņojums ir izstrādāts pareizā virzienā, jo uzstāj uz saistošām parlamentārām tiesībām piedalīties koplēmuma procedūrā saistībā ar ĢMO atļaujām, mēs noraidām sarunās panākto kompromisu, jo tas pieļauj nedemokrātisku komitoloģijas procedūru. Šeit var būt patiesi tikai viens risinājums, proti, koplēmuma tiesību piešķiršana Eiropas Parlamenta, visos jautājumos, kas saistīti ar ĢMO licencēšanu. Tādēļ man drīzāk jāpauž nožēla, ka mēs nepanācām visu iespējamo no šī balsojuma un palaidām garām pēdējā brīža iespēju izdarīt lielāku spiedienu, norādot uz šo pastāvīgo demokrātijas trūkumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā ir taisnība, ka joprojām nav zināms, kādu ietekmi rada ĢMO ilgākā laika posmā. Zinātnieku apgalvojumi ir pretrunīgi, un daudzi cilvēki baidās no iespējama apdraudējuma un riska. Tādēļ ir jāveic profilaktiski pasākumi, un nedrīkst uzstāt uz ĢMO izmantošanu lauksaimniecībā.

Spēkā ir Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. Šajā direktīvā ir paredzēts vidē eksperimentāli izplatīt ĢMO, citiem vārdiem — izplatīt ĢMO, lai veiktu eksperimentus (piemēram, praktiskus izmēģinājumus) un laist ĢMO tirgū (tos produktus, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem), lai tos audzētu, importētu vai iestrādātu rūpnieciski ražotā produkcijā.

Mēs uzskatām, ka ir jāveic lielāka ĢMO tehnoloģijas uzraudzība, vismaz saistībā ar tām procedūrām, ko patlaban ir paredzējis Eiropas Parlaments, tomēr mēs uzsveram, ka gan attiecībā uz lauksaimniecību, gan pārstrādātu pārtiku ir jārīkojas piesardzīgi.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) 70 % Eiropas iedzīvotāju iebilst pret gēnu inženieriju. Austrijā cilvēki ir nobažījušies par toksiskajiem atlikumiem pārtikas produktos vēl vairāk nekā par teroristu uzbrukumiem vai putnu gripu. Papildus aizdomām par saikni starp ģenētiski modificētiem organismiem un aizvien lielāko ietekmi uz veselību, aizvien vairāk ir pierādījumu tam, ka gēnu inženierija izraisīs lauksaimniecības zemes pārvēršanos par postā aizlaistu zemi, kā arī padarīs lauksaimniekus atkarīgus no starptautiskiem konglomerātiem.

- Ziņojums: P. Bradbourn (A6-0225/2007)

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvo partiju pārstāvji nobalsoja par šo ziņojumu, tomēr pauž nožēlu par Padomes pieeju parlamentārajā procesā. Ziņojuma izstrādes pirmajos posmos toreizējā Padomes prezidentūra izdarīja nevajadzīgi lielu spiedienu uz Parlamentu. Mēs to uzskatām par nepieņemamu, ņemot vērā Parlamenta kā likumdošanas procesa kontroliera nozīmi.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šī direktīva ir ārkārtīgi svarīga, jo aizvien vairāk pieaug bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un to lomu noziedzības un terorisma finansēšanā.

Tādēļ ir vajadzīga Kopienas pieeja, lai izstrādātu vienotus noteikumus, novērstu nepilnības un nodrošinātu līdzsvaru starp vajadzību kontrolēt un prasībām attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību un brīvu kapitāla apriti.

Es atbalstu šo iniciatīvu, kas paredz atjaunināt Direktīvu 2005/60/EK par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši visus šīs direktīvas 41. pantā minētos īstenošanas pasākumus.

Tādējādi tas ir vēl viens gadījums, kad, izmantojot komitoloģijas lēmumu, spēkā esošs tiesību akts tiek atjaunināts atbilstīgi jaunajai regulatīvajai kontroles procedūrai.

Tas nodrošinās Eiropas Parlamentam lielāku kontroli pār Komisijai uzticētajām ieviešanas pilnvarām.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs izvēlējāmies nobalsot par šo priekšlikumu, atbalstot to pilnībā. Ir svarīgi ieviest un ievērot starptautiskos standartus, lai finanšu sistēmu aizsargātu pret noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kopumā, bet tajā pašā laikā dalībvalstu pašu pasākumiem ir jāatbilst vienotā tirgus noteikumiem. Tomēr mēs par pretrunīgu aspektu uzskatām to, ka, bieži izmantojot terorisma jēdzienu, ES mēģina paplašināt savas pilnvaras uz dalībvalstu rēķina. Nauda, kas tiek izmantota terorisma vajadzībām, ir tikai niecīga daļa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Lielas summas tiek izmantotas citu veidu labi organizētai noziedzībai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Iesniegtais priekšlikums groza noteikumus Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kura noteica laika ierobežojumus attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām.

Saskaņā ar neseno lēmumu par Komisijas pilnvaru īstenošanu, šīs ierobežojums ir atcelts, bet Eiropas Parlaments saglabā tiesības veikt pārbaudi attiecībā uz to aktu īstenošanu, kas pieņemti atbilstīgi koplēmuma procedūrai. Tādēļ ir skaidrs, ka jebkādi šīs direktīvas grozījumi ir jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.

Tomēr tas nedrīkst nozīmēt, ka valsts parlamenti ir izslēgti no likumdošanas procedūras vai viņu darbība ir ierobežota, atļaujot tikai to direktīvu transponēšanu, kas šajā jomā pieņemtas Kopienas līmenī. Turklāt Reformu līgums paredz izveidot, pakāpeniski pārveidot tiesvedības un iekšlietu jomu par kopējās politikas jomu, un pret to mēs noteikti iebilstam.

Visbeidzot mums jāuzsver šīs pretrunas Eiropas Savienībā, kas veicina pilnīgu brīvību saistībā ar kapitāla apriti un nodokļu paradīzēm, bet vienlaikus cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − Šī tiesību akta pamatojumā paredzēts aizsargāt ES finanšu sistēmu no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas. UKIP vienmēr censtos īstenot starptautisku sadarbību šajos jautājumos, tomēr Eiropas Savienībai nav kompetences aizsardzības jomā, kas piešķirta saistībā ar vienošanos. Turklāt kā organizāciju, kas 13 gadu laikā nav spējusi apstiprināt savus pārskatus, Eiropas Komisiju nevar uzskatīt par tādu, kurai ir kaut kādas zināšanas par finansēm, vai par piemērotu iestādi, kas var izstrādāt tiesību aktus par finanšu sistēmas kontroli.

- Ziņojums: J.-M. Cavada (A6-0417/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nobalsojām par šo ziņojumu, jo uzskatām, ka ir jāpalielina informētība par BZP, kas ir sintētiska narkotika, un attiecībā uz to jāpiemēro kontroles pasākumi un krimināltiesību sankcijas. Tomēr mēs nobalsojām pret visiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir novērst to lēmumu ieviešanu, kas attiecas uz kontroles pasākumiem un krimināltiesību sankcijām, jo tas ir pretrunā ar piesardzības principu.

- Rezolūcija: Starptautiskie grāmatvedības standarti (B6-0437/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kopš 2005. gada sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir noteikta prasība atsevišķos gadījumos izstrādāt konsolidētos pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šos standartus ir izstrādājusi privāta organizācija (Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja/Starptautiskā grāmatvedības standartu padome), kas atrodas Londonā, bet pēc tam tie tika iekļauti Kopienas tiesību aktos, regulā.

Neskatoties uz noteiktām iebildēm, šajā rezolūcijā ir akceptēts Komisijas priekšlikums (kas groza šo regulu), lai atbalstītu standartu (SFPS 8), ar kuru savukārt ES tiesību aktos tiek iekļauts ASV standarts (FPSP 131).

Tas ir akceptēts, kā tas norādīts rezolūcijā, lai gan Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā nav pietiekami ņemtas vērā lietotāju intereses, kā arī vajadzības, kas ir dažādu ES valstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri darbojas tikai vietējā līmenī.

Tādēļ mēs nevaram atbalstīt šo rezolūciju.

- Kopīgā rezolūcija: ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme (RC-B6-0434/2007)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es pieprasīju paskaidrojumus par balsojumiem attiecībā uz rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi. Man žēl, ka daži nozīmīgi punkti ir upurēti kaut kāda dīvaina iemesla dēļ, lai saīsinātu rezolūciju, nevis izstrādātu garāku rezolūciju, kas ietvertu svarīgus jautājumus.

Manuprāt, svarīgi ir aicināt Komisiju un Padomi ar Krievijas valdību izstrādāt kopīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt drošību un stabilitāti kopējā kaimiņattiecību telpā, jo īpaši uzlabojot dialogu ar Ukrainu un Baltkrieviju un veltot kopīgus pūliņus, lai beidzot atrisinātu strupceļā nonākušos konfliktus Kalnu Karabahā, kā arī Moldovā un Gruzijā, nodrošinot šo valstu pilnīgu teritoriālo vienotību, bet attiecībā uz Transnistriju — izvedot atlikušos Krievijas bruņotos spēkus, kurus vajadzības gadījumā varētu aizvietot ar starptautisko novērotāju spēkiem.

  Jana Hybášková (PPE-DE). - (CS) Es, protams, nobalsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu par ES un Krievijas desmitās augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu. Krievijas KGB režīms meklē iespēju iegūt likumību. Es atsakos kļūt par marioneti un man ir kauns par visiem tiem, kas kļūst par Krievijas marionetēm savas nezināšanas un gļēvulības dēļ, jo īpaši lai iegūtu mazsvarīgas ekonomiskās priekšrocības. Krievija nav Eiropas partnervalsts. Es pilnībā nepiekrītu viedokli, ka Krievija ir mūsu partneris Kosovas neatkarības jautājumā. Kāpēc šis Parlaments tik lielu uzmanību pievērš šai partnerībai? Krievija joprojām no helikopteriem izmet čečenu līķus virs Čečenijas, tūkstošiem oponentu tur ieslodzījumā, uzsāk nelikumīgus tiesu procesus pret tiem politiķiem no koalīcijas „Cita Krievija” („Other Russia”) un nelikumīgi tur ieslodzījumā Mikhail Khodorkovsky. Kurš un kā atklās patiesību par Anna Politkovskaya nāvi? Kad Krievija pārtrauks draudēt cilvēktiesību aktīvistiem? Kāpēc mēs neesam uzaicināti novērot Krievijas parlamentārās vēlēšanas? Kāpēc V. Putin nevēlas, lai mēs, viņu partneri, tur piedalītos? Viņi cīnās ar mums gan Marokā, gan Palestīnā.

Šis Parlaments par savu partneri uzskata kādu, kas pārkāpj solidaritātes pamatprincipu, kurš palīdz Polijai attiecībā uz brīvu eksportu, vienādiem eksporta nosacījumiem. Krievija mūs tur savā gūstā. Ja mēs neatbalstīsim demokrātisku un stabilu Krieviju, bet tā vietā atbalstīsim slependienesta režīmu, tad mēs kļūsim paši sev par ļaunākajiem ienaidniekiem. Visbeidzot, mūsu valstij ir tiesības būt brīvai, lai veicinātu Eiropas drošību, aizsargātu Eiropu no iespējamā Irānas spēku uzbrukuma. Kā gan mēs varam prasīt, lai ASV ar savu politiku neapdraud mieru Eiropā, ja attiecībā uz Krieviju mēs pieļaujam atlaides saistībā ar vairāk nekā acīmredzamo atbalstu Irānas režīmam? Šī rezolūcija ir piemērs nodevībai un vājumam. Kā mēs, čehi, to zinām, būt vājam attiecībā pret Krieviju patiesi neatmaksājas. Es, protams, noraidu šo rezolūciju, vismaz tādēļ, lai paustu cieņu pret bijušajiem Čehijas politieslodzītajiem, kuri visi kā viens iestājās pret okupāciju.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pēc tam, kad es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, man tomēr ir žēl, ka referents noraidīja manis ierosināto grozījumu par jaunu apsvērumu. Tādēļ es to citēju tagad — „tā kā Krievijas Federācija nav izpildījusi nevienu no saistībām, ko tā uzņēmās, 1996. gadā pievienojoties Eiropas Padomei, un pirms diviem gadiem atklāti paziņoja par to, ka tā jau ir parakstījusi jauno robežlīgumu ar Igauniju, ES dalībvalsti, tādējādi līdz šim šo ES un Krievijas robežas sektoru atstājot nenoregulētu; tā kā pašreizējos Krievijas Federācijas tiesību aktos joprojām ir agresīva nostāja attiecībā uz krievu militāristu sociālajām priekšrocībām tādu zaudējumu vai traumu gadījumā, kas iegūti bruņoto konfliktu laikā Baltijas valstīs, vai attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar citu valstu vai to daļu pievienošanos Krievijas Federācijai”. Esmu pārliecināts, ka vēlāk Parlaments pārskatīs šīs nostājas.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es nelabprāt atbalstīju šo rezolūciju. Pēdējā laikā jautājumi, kas saistīti ar Krieviju un tās vadītāju Vladimir Putin, ir izrādījušies grūti risināmi vairākās jomās, jo īpaši enerģētikas nozarē.

Tomēr ir viens jautājums, kam pieder manas simpātijas, proti, reakcija uz ārkārtīgi strīdīgo ASV plānu Eiropas Savienībā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kurai būtu jānodrošina aizsardzība pret mazticamo apdraudējumu, ko rada Irānas starpkontinentālās ballistiskās kodolraķetes (ICBM), bet kas apdraud arī pašas Krievijas aizsardzību.

Tādēļ es paužu nožēlu, ka grozījumu Nr. 3, par kuru es balsoju, Zaļo grupa anulēja 242.–362. punktā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Par šo rezolūciju, kas attiecas uz neseno ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, var runāt ļoti daudz, un tādēļ mēs tikai aplūkosim dažus piemērus saistībā ar šī dokumenta mērķiem.

Piemēram, tajā pašā laikā labvēlīgi interpretējot ASV administrācijas iniciatīvas un pamatīgo atbildību jaunas eskalācijas sekmēšanā saistībā ar Eiropas militarizāciju (jāatzīmē, ka tas notiek ar NATO atbalstu), rezolūcijā norādīts, ka „Krievijas iestāžu paziņojumi (..) un Krievijas nepiemērotie draudi izstāties no Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā rada nopietnas bažas par miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropā”.

Tajā tiešāk vai netiešāk ir uzsvērti būtiskie aspekti, piemēram, tas, ka Krievija ir atļāvusi ES uzņēmumiem iegādāties stratēģiski svarīgas daļas Krievijas uzņēmumos; tas, ka ir svarīgi uzlabot vidi Eiropas ieguldījumiem Krievijā (par prieku lielākajām ES finanšu grupām), kā arī vienādās iespējas „piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem”, pamatojoties uz Enerģētikas hartas līguma principiem.

Un atbilstīgi šiem piemēriem rezolūcijā ir saglabāts politiskais spiediens uz Krievijas Federāciju, pat mēģinot sekmēt intervences instrumentus, vienlaikus ignorējot nepieņemamo situāciju attiecībā uz vairumu pamattiesību, kas ir krieviski runājošajiem iedzīvotājiem Latvijā, ES dalībvalstī.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija atbalsta šo rezolūciju un tās mērķi kopā ar Krieviju veidot uz kopējām vērtībām, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu pamatotu stratēģisku sadarbību. Jo īpaši mēs atbalstām Krievijas valdībai izteiktos aicinājumus sniegt pozitīvu ieguldījumu centienos panākt noturīgu, politisku risinājumu Kosovas jautājumā.

Mēs nobalsojām par grozījumu Nr. 3, jo ir bažas, kam jāpievērš uzmanība, attiecībā uz jebkādu turpmāku parastā un masu iznīcināšanas bruņojuma izvietošanu Eiropas kontinentā, un mēs atbalstām nepārtrauktas divpusējas sarunas par šo jautājumu ASV un Krievijas starpā.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme Mafrā ilustrē izmaiņas, kas attiecībās panāktas kopš 1990. gadiem, kad stājās spēkā Partnerattiecību un sadarbības nolīgums, kas zaudē spēku 2007. gadā. Šīs attiecības ir ietekmējuši trīs galvenie faktori.

Pirmkārt, tā ir Eiropas Savienības paplašināšanās, kas iezīmēja visas valstu grupas atbrīvošanos no Krievijas ietekmes, ko bijusī impērija nevēlas pieņemt.

Otrkārt, tas ir V. Putin prezidentūras autoritārais raksturs, kas ir bremzējis demokrātijas attīstību Krievijā. Lai gan tas lielā mērā Krievijā tiek pieņemts un tā kā tas nodrošina galveno ekonomisko kārtību, ES nevar pasīvi noraudzīties uz cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, kas rada papildu domstarpības.

Treškārt, tā ir situācija enerģētikas tirgos, kas atvieglo Gazprom izmantošanu politiskiem mērķiem un Eiropas valstis ir padarījusi jutīgākas energoapgādes drošības jomā.

Ņemot to vērā, Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas ierosinātajā rezolūcijā kritika par Krieviju ir līdzsvarota ar cerību par labvēlīgāku diplomātisko klimatu, ko stiprina mūsu vērtību sistēmu atspoguļojošie principi. Jo īpaši uzmanība jāpievērš jautājumam par cilvēktiesību ievērošanu, kā arī Polijai svarīgai prasībai izkļūt no strupceļa saistībā ar Polijas lauksaimniecības eksportu uz Krievijas tirgu, kas apstiprina ļoti vēlamo solidaritāti starp Eiropas Savienības valstīm attiecībās ar Maskavu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, kas izstrādāts saistībā ar ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kurā Parlaments cita starpā aicināja Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību radīt apstākļus, kas nepieciešami tūlītējai sarunu sākšanai par jauno Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp ES un Krieviju. Citi ietvertie jautājumi attiecās uz nepabeigto Krievijas pievienošanos PTO, cilvēktiesību jautājumiem Krievijā, ieguldījumu apstākļiem un pašreizējām bažām saistībā ar tā līguma ievērošanu, kas attiecas uz konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Berlīnes mūra krišanas 18. gadadiena tika atzīmēta uzreiz pēc ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika pēc šī ziņojuma apspriešanas, bet pirms balsojuma par šo ziņojumu. Pēc 18 gadiem Austrumeiropa ir kļuvusi par demokrātisku reģionu, kurā tirgus ekonomika ir nostabilizējusies. Savukārt Krievija atrodas tālu no demokrātijas un to ir grūti uztvert kā uzticamu partneri. Saistībā ar enerģiju, Kosovu, Kaukāzu, Vidusāziju, Ukrainu, Moldovu vai Irānas kodolieroču jautājumu Krievija nav devusi nekādu ieguldījumu, lai rastu risinājumu.

Tajā pašā nedēļā Eiropadome ārlietu jautājumos iesniedza ziņojumu, kurā apgalvots, ka krievi diktē Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, un Eiropā trūkst vienotības un stratēģijas, dažos gadījumos, šķiet, neatceroties par Padomju režīma pagātni, bet citos jautājumos izrādot pārmērīgu pragmatismu. Tajā pareizi ierosināts, ka ES stratēģijai ir jāmudina Krieviju ievērot tiesiskumu. Lai gan tā nav liberāla demokrātija, Krievijai ir jābūt prognozējamai un uzticamai valstij, un Eiropai ir smagi jāstrādā, lai to panāktu.

- Ziņojums: C. J. Iturgaiz Angulo (A6-0392/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs uzskatām, ka brīvība atklāt informāciju ir svarīgs princips. Ierēdņiem, nepakļaujot sevi atriebības riskam, jābūt iespējām sniegt informāciju, iegūt informāciju, lai izmantotu savas tiesības attiecībā uz vārda brīvību un informācijas atklāšanas brīvību, viņiem jānodrošina tiesības uz anonimitāti un izmeklēšanas aizliegumu, kas nozīmē, ka iestādes un citas valsts struktūras nedrīkst veikt izmeklēšanu par tiem, kas snieguši informāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas brīvību.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es stingri iebilstu pret R. Atkins grozījumu (grozījums Nr. 1 attiecībā uz 15. punktu) Carlos José Iturgaiz Angulo ziņojumā par Lūgumrakstu komiteju.

Ombuda īpašais ziņojums par Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, ko OLAF pieļāvis pret kādu žurnālistu, kurš atklāja stāstu par savu izmeklēšanu saistībā ar P. van Buitenen iespējamiem pārkāpumiem.

Neatkarīgi no tā, vai P. van Buitenen ir vai nav izdarījis šos pārkāpumus, mums ir jāaizsargā žurnālistu tiesības ziņot par vispārējas nozīmes jautājumiem; tas attiecas arī uz tiem žurnālistiem, kas strādā laikrakstos, kuri īpaši neatbalsta mūsu viedokli.

Ombuda īpašajā ziņojumā atklāts, ka OLAF rīcība nav bijusi korekta, apsūdzot žurnālistu. Lūgumrakstu komiteja piekrita pieprasīt patstāvīgu ziņojumu par šo jautājumu, lai OLAF birojam liktu atzīt savu nekorekto rīcību. Balsojot par PPE-DE grupas grozījumu, mēs neaizsargāsim to žurnālistu neatkarību, kas dara savu darbu, neatbalstīsim Lūgumrakstu komiteju saistībā ar tās darbu un neatbalstīsim ombudu saistībā ar tā darbu.