Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 14. novembris - Strasbūra

8. Stāvoklis Pakistānā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem par stāvokli Pakistānā.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā mēs zinām, Eiropas Savienība ar lielām bažām ir vērojusi pēdējā laika notikumus Pakistānā, jo īpaši notikumus, kas noveda pie ārkārtas stāvokļa pasludināšanas 3. novembrī un attiecīgi — pie plašajiem sociālajiem nemieriem un vairākiem arestiem, ar ko saistībā tika aizturēts arī galvenais tiesnesis, kurš patlaban atrodas mājas arestā.

Nav ne mazāko šaubu par to, ka tas ir liels solis atpakaļ saistībā ar tiesiskumu un demokrātijas procesu Pakistānā, kas, manuprāt, sagrauj jebkuru Pakistānas tautas un visas starptautiskās sabiedrības cerību, kas varēja rasties attiecībā uz demokrātisko institūciju likumības stiprināšanu Pakistānā. Tāpēc prezidentūra 6. novembrī ES vārdā nāca klajā ar savu paziņojumu, kurā izteiktas mūsu lielās bažas attiecībā uz ārkārtas stāvokļa ieviešanu, Pakistānas konstitūcijas darbības pārtraukšanu un pamatbrīvību ierobežošanu.

Divas dienas pirms tam, 4. novembrī, savas bažas par notikumu attīstību pauda Islamabadā īstenotās misijas vadītāji un Augstais pārstāvis Javier Solana. Tādējādi mūsu paustais viedoklis, ES viedoklis, papildināja daudzus citus, kas atkārtoti uzsvēruši, cik svarīgi ir atjaunot konstitūcijas darbību un sabiedrisko kārtību, nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, atbrīvot visus politieslodzītos, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī izveidot tādus apstākļus, kas nepieciešami parlamentāro vēlēšanu īstenošanai, kā plānots, 2008. gada janvārī.

Mums nav ne mazāko šaubu, ka ikvienas valsts stabilitāti un attīstību var nodrošināt vienīgi tad, ja valda pilnīgas demokrātiskas uzticamības gaisotne. Mēs esam nopietni nobažījušies, jo esam saņēmuši ziņojumus par vairākiem arestiem, informācijas brīvības boikotiem, svarīgās pilsoņu vārda brīvības apspiešanu un uzbrukumiem dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, tiesnešiem, juristiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem. Tomēr tajā pašā laikā mēs ļoti lūdzam visas partijas izrādīt pēc iespējas lielāku savaldību un strādāt kopā, lai šajā krīzē atrastu demokrātisku un miermīlīgu risinājumu, kas ļaus ātri atgriezties pie ierastās kārtības.

Lai gan tiek atzītas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Pakistāna saistībā ar savu drošības situāciju, kā arī Pakistānas tautas upuri un centieni ekstrēmisma un terorisma apkarošanā, Eiropas Savienība ir stingri pārliecināta, ka šo problēmu risinājums nedrīkst ietvert demokrātiskas attīstības pārtraukšanu.

Tomēr mēs nevaram neatzīt sabiedroto, uz ko mēs vienmēr esam spējuši paļauties šajā cīņa pret ekstrēmismu un terorismu. Tādēļ mums ir jānodrošina, ka Pakistāna paliek pie savām saistībām īstenot cīņu pret šiem globālajiem draudiem, kurā starptautiskā sadarbība ir svarīgs instruments.

Visbeidzot Eiropas Savienība cer, ka pašreizējā nenoteiktība tiks ātri un miermīlīgi novērsta, un aicina prezidentu P. Musharraf pildīt savus solījumu novilkt savu militāro uniformu un atkāpties no armijas virspavēlnieka amata.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Pakistānas jautājums šīs plenārsēdēs darba kārtībā ir iekļauts jau trešo reizi pēdējo pāris mēnešu laikā. Tas liecina par ļoti sarežģīto pārejas posmu, kurā patlaban atrodas šī valsts. Prezidents P. Musharraf, esot armijas virspavēlnieka statusā, 3. novembrī noteica ārkārtas likuma piespiedu ieviešanu, tādējādi Eiropai un pārējai pasaulei sūtot ļoti satraucošu signālu un diskreditējot demokrātiju Pakistānā.

Pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas mēs bijām liecinieki dažām pozitīvām attīstības tendencēm, kas ļāva cerēt uz visaptverošāku politisko procesu un spēcīgākām demokrātiskām iestādēm, tomēr diemžēl tagad tas tiek apšaubīts, un šodien mēs sev vaicājam, vai šī situācija vēl ir maināma, vai nav par vēlu atjaunot uzticību un apstākļus pirms parlamenta vēlēšanām?

Prezidents P. Musharraf 3. novembra naktī savā TV uzrunā paziņoja, ka ir apturējis Konstitūcijas darbību to draudu dēļ, kas valstij radušies saistībā ar teroristu uzbrukumu un to seku acīmredzamo ietekmi. Nav šaubu, ka patlaban Pakistānu ļoti nopietni apdraud reliģiskais ekstrēmisms un vardarbība, kā to skaidri apliecināja nesenie notikumi Ziemeļrietumu pierobežas provincē un uzbrukums B. Bhutto konvojam, kas notika 18. oktobrī Karači. Bet tagad mēs esam liecinieki tūkstošiem juristu, žurnālistu, politisko partiju līdzstrādnieku un cilvēktiesību aktīvistu arestiem, ar kuriem saistībā arestētas tādas ievērojamas personas kā Pakistānas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Asma Jahangir vai Augstākās tiesas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs Aitzaz Ahsan.

Šie cilvēki iestājas par atvērtu un iecietīgu Pakistānu. Viņi nav teroristi, tādēļ nav pareizi viņus aizturēt. Viņi nekavējoties ir jāatbrīvo. Radikālos pasākumus, kas veikti pret Pakistānas tiesu varu, es uzskatītu par īpaši nopietniem. Tiesiskums ir galvenā vērtība jebkurā demokrātiskā procesā, un demokrātiska sistēma nevar ilgstoši pastāvēt, ja tajā nav neatkarīgas tiesu sistēmas.

Prezidentūras paziņojums, uz kuru tikko ES vārdā atsaucās arī mūsu priekšsēdētājs, tādējādi ir ļoti skaidrs, un mēs paliekam pie šīs nostājas. Pagājušajā svētdienā preses konferencē prezidents P. Musharraf paziņoja, ka viņš cer, ka parlamenta vēlēšanas Pakistānā varētu notikt līdz 2008. gada 9. janvārim. Tas būtu solis pareizajā virzienā, tomēr šajā valstī joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu. Kad mēs varētu sagaidīt ārkārtas stāvokļa beigas? Kā gan mēs varam noorganizēt brīvas un godīgas vēlēšanas, ja pastāv drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu cenzūra, tiek liegtas citas civilās tiesības un brīvības un grauta tiesu sistēmas neatkarība? Kā partijas spēs īstenot kampaņas, ja tiek ierobežota pulcēšanās brīvība un tādi partiju līderi kā Benazir Bhutto tiek turēti mājas arestā? Šajā posmā šie jautājumi nepavisam nav skaidri.

Lai pārtrauktu šo nenoteiktību, ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai iespējami drīzāk tiktu izsludināts stingri noteikts vēlēšanu datums, kā arī skaidri noteikts laika grafiks attiecībā uz šī ārkārtas stāvokļa pārtraukšanu. Lai šīs vēlēšanas varētu notikt kaut cik demokrātiski un pārredzami, būtiski, lai tiktu atcelti visi ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz politiskām tiesībām un pamatbrīvībām. Un patlaban, šajā situācijā, šķiet, ka nebūs iespējams nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju. Nav panākta atbilstība noteiktam skaitam obligāto nosacījumu, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par ES palīdzību vēlēšanās un to novērošanu, kas attiecas uz demokrātisku vēlēšanu organizēšanu.

Tomēr, ja ārkārtas stāvokli pārtrauktu ātrāk un nosacījumus drīz ievērojami uzlabotu, es pat vēl spētu pārskatīt šo situāciju. Katrā ziņā es esmu veikusi nepieciešamo sagatavošanās darbu iespējamajai ES vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšanai uz Pakistānu gadījumā, ja apstākļi ātri ievērojami uzlabotos. Bet, kā jau teicu, esmu ļoti nobažījusies, vai šādas pārmaiņas vispār ir iespējamas.

Ir izteikti aicinājumi pārtraukt vai pārskatīt mūsu sniegto atbalstu Pakistānai, un dažas ES dalībvalstis ir veikušas pasākumus vai šajā saistībā pārskata atsevišķas rīcības iespējas. Vēlētos jums atgādināt, ka saistībā ar Eiropas Komisijas atbalstu Pakistānai galvenā uzmanībā tiek pievērsta galvenajiem jautājumiem, piemēram, nabadzības samazināšanai un izglītībai, arī Ziemeļrietumu pierobežas provincē un Balučistānā, kas ir Pakistānas vismazāk attīstītie reģioni.

Tādēļ es domāju, ka mums būs jāapsver, kā vislabāk rīkoties, bet, ņemot vērā palīdzības raksturu, manuprāt, mums šis jautājums jāapsver ļoti rūpīgi.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patiesībā šis stāvoklis ir ļoti satraucošs — ir atceltas konstitucionālās garantijas, izziņots ārkārtas stāvoklis, ieslodzīti daudzi pilsoniskās sabiedrības locekļi, arī juristi, piemēram, Augstākās tiesas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs Aitzaz Ahsan, kā arī opozīcijas līdere B. Bhutto. Kā mēs rīkojamies šādā situācijā?

Mēs esam uzzinājuši, ka ASV Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks J. Negroponte drīzumā apmeklēs Pakistānu, un viena dalībvalsts, Apvienotā Karaliste, ir atbalstījusi ANO aicinājumu prezidentam atteikties no armijas vadības un atcelt ārkārtas stāvokli desmit dienu laikā.

Ko mēs kā Eiropas Savienība varam darīt? Uzskatu, ka, pirmkārt, mums jārīkojas ar maksimālu piesardzību. Uzskatu, ka pašreizējās prezidentūras pārstāvis ļoti pareizi atzīmēja, ka Pakistāna ir būtisks partneris cīņā pret terorismu, bet tā ir arī valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.

Tādēļ, manuprāt, Eiropas Savienībai, no vienas puses, jāpieprasa valdībai — cik vien tas ir iespējams, jo mēs nedrīkstam aizmirst, ka Pakistānā ir terorisms, un tas ir svarīgs aspekts — zināmā mērā atjaunot kārtību un stabilitāti, konstitucionālās tiesības un brīvības, kā arī atbrīvot tos cilvēkus, kuri ir nelikumīgi apcietināti. Turklāt, komisāra kungs, es vēlētos lūgt jūs ieviest kārtību attiecībā uz saviem lielajiem resursiem un pūliņiem, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, pamatojoties uz garantijām, uz kurām jūs atsaucāties savā runā, norādot, ka Eiropas Savienība piedalās un piedalījās procesā Pakistānā, kas ir tik ļoti nozīmīgi šī reģiona stabilitātei un attiecībām starp Eiropas Savienību un šo reģionu.

Tādēļ, komisāra kungs, mēs jums ļoti uzticamies saistībā ar jūsu spējām, diplomātiskajai rīcībai un centieniem, kā arī ceram, ka tas nodrošinās veiksmīgu iznākumu, kas ļaus Eiropas Savienībai būt klāt šajā vēlēšanu procesā.

  Robert Evans, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Padomei un Komisijai, jo īpaši Padomei par 8. novembrī stingri pieņemto deklarāciju.

Nedomāju, ka kāds šaubītos par to, ka situācija Pakistānā ir ļoti nopietna un ļoti nestabila. Iespējams, ir grūti aptvert to, ka viss patiesībā ir noticis tikai pēdējo desmit dienu laikā, kopš valstī tika pasludināts ārkārtas stāvoklis. Pirms dažiem mēnešiem gan Briselē, gan, vēlāk, Stambulā vairāki klātesošie deputāti tikās ar ģenerāli P. Musharraf, un mēs saņēmām vairākas garantijas. Viņš stingri apgalvoja, ka ievēros konstitūciju un notiks brīvas un godīgas vēlēšanas. Es atzinīgi vērtēju viņa paziņojumu, ka vēlēšanas var notikt līdz 9. janvārim, bet es piekrītu komisāres bažām un lūdzu atbildi uz jautājumu — ņemot vērā to, kas ir noticis, kā arī pašreizējos ārkārtas pasākumus, proti, noteiktu televīzijas kanālu darbības apturēšanu un citu cilvēktiesību pārkāpumus, vai ir iespējams laikā, kas īsāks par astoņām nedēļām, noorganizēt brīvas un godīgas vēlēšanas?

Lai gan es atsaucos uz komisāri, es arī vēlētos vērst viņas uzmanību jo īpaši uz šīs rezolūcijas 14. punktu, kurā mēs aicinām Komisiju apsvērt iespējas paplašināt palīdzību Pakistānai izglītības, nabadzības apkarošanas, veselības aprūpes un palīdzības darba jomā, finansējuma pārskaitīšanai izmantojot laicīgās nevalstiskās organizācijas, nevis šajos apstākļos piešķirot to valdībai tiešā veidā.

Mums nav neviena jautājuma, kas attiektos uz Pakistānas tautu. Mēs atzīstam, ka Pakistāna ir Rietumu galvenā sabiedrotā, runājot Salafranca Sánchez-Neyra vārdiem. Mēs atzīstam tautas svarīgo nozīmi ļoti daudzās jomās un to, ka tā arī ir kļuvusi par terorisma upuri. Tomēr es nedomāju, kolēģi, ka tas nozīmē, ka mums jāpaliek malā un jāignorē patlaban notiekošais. Mana grupa arī vēlējās iekļaut punktu par iespējamajām sankcijām, aicinot Padomi ...

(Priekšsēdētājs lūdza runātāju runāt lēnāk.)

Es domāju, ka runāju skaidrā angļu valodā, lai tulki lieliski tiktu ar to galā, bet es, protams, runāšanu lēnāk.

Es arī aicinu Padomi apsvērt mērķtiecīgas sankcijas, ko vēlētos īstenot Sociāldemokrātu grupa, tomēr mēs neguvām tām atbalstu; tās, iespējams, varēja būt ceļošanas aizliegumi vai līdzekļu iesaldēšana. Tomēr mēs ceram, ka neviens no šiem pasākumiem nebūs nepieciešams, ka Pakistāna joprojām spēj atgūties no šīs nestabilās situācijas, ka ārkārtas stāvokli var atcelt un ģenerālis P. Musharraf atkāpsies no armijas virspavēlnieka amata. Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par pārāk ātru runāšanu.

  Sajjad Karim, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Pakistāna ir būtisks sabiedrotais Eiropas Savienībai. Šodien mēs redzam, ka Pakistāna atrodas krustcelēs. Tomēr es ticu, ka šī valsts vēlas sadarboties ar mums, un mums ir jāatjauno nesenā sadarbība ar Pakistānu, kas, kā es saprotu, diezgan veiksmīgi virzās uz priekšu.

Bet mēs nedrīkstam aizmirst mūsu pašreizējās situācijas vēsturi. Es zinu Pakistānu diezgan labi, un līdz šim lielākais jautājums un problēma šīs valsts iekšienē ir bijis teroristu radītais apdraudējums, kas nāk no Afganistānas pierobežas. Afganistāna ir kopēja pasaules mēroga problēma. Pirms dažiem gadiem mēs, Rietumos, novērsāmies no Afganistānas. Tāpēc svarīgi, lai šodien mēs nenovērstos no Pakistānas.

Pakistāna ir bijusi līdere šajā cīņā, reizēm nesot ļoti smagu slogu starptautiskās sabiedrības vārdā, reizēm šis smagais slogs ir nests uz vājiem pleciem, uz Pakistānas tautas pleciem, piesaistot tik daudz vardarbības un masu slepkavību, kas pretējā gadījumā varēja pagriezt Pakistānas ceļu citu pasaules daļu virzienā. Risinājums nav izolēt liberālisma piekritējus un liberālās vērtības, un atņemt šīs liberālās vērtības Pakistānas tautai.

Šodien es redzu, ka Komisija atkal ir aicinājusi atbrīvot ieslodzītos, kas patlaban tiek turēti apcietinājumā, un es atbalstu šo aicinājumu. Apcietinājumā tiek turēti tādi cilvēki kā Pakistānas galvenais tiesnesis Aitzaz Ahsan, kurš ir vadošais jurists Pakistānā. Pakistānas prezidentam nekavējoties jāpārtrauc ārkārtas stāvoklis, un tiem jābūt mūsu pamatprincipiem. Viņam ir jāatjauno Konstitūcija. Viņam ir jāatjauno Augstākā tiesa un jāvirzās uz brīvām un godīgām vēlēšanām.

Prezidentam P. Musharraf ir jāatzīst, ka mēs neesam novērsušies no Pakistānas. Mēs joprojām sadarbojamies. Tagad viņam ir laiks atkāpties no savas pašreizējās nostājas, atzīt mūsu galvenās vērtības un saistībā ar tām pievienoties mums. Neskatoties uz bezcerīgo situāciju, viņš ir ieguvis vienreizēju iespēju pat tagad deleģēt pilnvaras Pakistānas tautai, šo pilnvaru patiesajiem aizbildņiem.

  Eoin Ryan, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī atzīstu to, cik svarīga terorisma apkarošanā mums visiem ir Pakistāna, un šajā cīņā šī valsts ir bijusi mūsu sabiedrotā. Tomēr es nevienā brīdī neesmu uzskatījis, ka Pakistānā pēdējo nedēļu laikā notiekošais būtu attaisnojams, lai arī kādi būtu apstākļi.

Jebkāda novirzīšanās no vispārējā demokrātijas veidošanas procesa nevar būt risinājums politiskajām problēmām, ar kurām saskaras Pakistāna. Viens jautājums, kas šajā saistībā mani patiešām satrauc, ir tas, kāpēc viņš to izdarīja — jo viņš baidījās, ka nesaņems Augstākās tiesas spriedumu, ko viņš gaidīja vai cerēja saņemt. Savā ziņā tas ir diezgan triviāls jautājums, un, šķiet, ka viņš ir izmantojis ārkārtas pasākumus, risinot savas attiecības ar Pakistānas tautu, tiesnešiem, darot to ārkārtīgi bīstamā veidā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka viņš ir apliecinājis savu vēlmi noorganizēt vēlēšanas, tomēr starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka viņš novēršas no šo saistību izpildes. Ārkārtas stāvoklis Pakistānā nekavējoties jāatceļ, un Pakistānas valdībai ir jāievēro sava Konstitūcija. Augstākās tiesas atzīšana par nederīgu radīja milzīgu kaitējumu saistībā ar varas dalīšanu Pakistānā. Tas ir ļoti slikts piemērs ģenerālim attiecībā uz to, kā viņam jārīkojas. Es pilnībā nosodu ģenerāļa politisko oponentu masu arestus, kas ietvēra arī 3 000 miermīlīgus protestētājus, kā arī civilo tiesību un cilvēktiesību aktīvistus.

Tagad Eiropas Parlamentam jāsūta īpašs signāls ģenerālim P. Musharraf par to, ka viņa nesenā rīcība pārkāpj visas starptautiskās konvencijas un viņš vada Pakistānu ļoti negatīvā un ļoti bīstamā virzienā.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudzi citi, es domāju, ka mēs visi vēlamies paust dziļu nožēlu un dusmas par to, ka mums atkal jādiskutē par situāciju Pakistānā. Es faktiski varētu piekrist visam, kas tika teikts šajā pēcpusdienā. Mēs atrodamies nopietnā situācijā, arī tāpēc, ka tā ir kodolieroču valsts un risks kļūt par tādu valsti, kas cietusi neveiksmi, ir tāds, kā dēļ mums patiešām vajadzētu satraukties.

Cilvēkiem ir tiesības teikt, ka spējas atgriezties no nestabilās situācijas galvenokārt ir prezidenta P. Musharraf un viņa atbalstītāju rokās. Doma par to, ka šajā valstī ir ārkārtas stāvoklis, bet vēlēšanām ir jānotiek mierīgi, nav loģiski pamatota. Tās pilnīgi noteikti nav mierīgas vēlēšanas, ja citu politisko partiju vadītāji tiek turēti mājas arestā vai cietumā. Ja nepastāv preses brīvība, ja cilvēki nevar pat iegādāties satelītu uztvērējus, jo to imports tagad ir aizliegts, tas nozīmē, ka nepastāv apstākļi, kuros var notikt brīvas un godīgas vēlēšanas.

Ir skaidrs, ka mēs vēlamies atbrīvot visus šos politieslodzītos, ka mēs vēlamies nodrošināt preses brīvību un panākt, ka tiesneši var darboties brīvi, jo kas gan būs palikuši mūsu ielās, ja visi tie, kas pauž savus apliecinājumus demokrātijai, būs ieslodzīti? Vēstījums, ko šajā brīdī ar savu darbību nosūtīja Pakistānas valdība, tādējādi ir ļoti satraucošs valstij, kas apgalvo, ka tai ir svarīga demokrātija.

Es varētu piekrist tam, ko teica Robert Evans. Mums patiešām ir vajadzīgas noteiktas sankcijas, ko uzreiz varētu izmantot, ja nebūs ievērots Sadraudzības un ANO valstu noteiktais 22. novembra termiņš, ja prezidents P. Musharraf neatkāpsies no sava armijas virspavēlnieka amata vai, galu galā, ja netiks pārtraukts ārkārtas stāvoklis.

Rītdien mums jāatbalsta „Amnesty International” rīcības diena, lai pieminētu Pakistānā aizturētos politieslodzītos, un mums pilnīgi noteikti jāseko līdzi tam, kāds atbalsts tiek sniegts un kā tas tiek izlietots. Pēdējo piecu sešu gadu laikā Pakistāna ir saņēmusi 10 miljardu ASV dolāru lielu palīdzību no ASV, galvenokārt terorisma apkarošanas pasākumiem, nevis izglītības uzturēšanai un attīstīšanai.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka visa rietumu pasaule, ar Amerikas Savienotās Valstīm priekšgalā, pieprasa Pakistānā vēlēšanas noorganizēt agrāk. Viņi vēlas noorganizēt vēlēšanas, pirms opozīcija ir iznākusi no cietuma un Augstākās tiesas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs Aitzaz Ahsan atbrīvots no mājas aresta.

Pakistānā noteikti būs jūtamas sekas. Nenovēršama būs arī politiskā nestabilitāte un negatīva ietekme uz ekonomiku valstī, kurā jau tagad situācija ir diezgan slikta. Šī krīze, iespējams, radīs arī citas sekas reģionālā līmenī, un plašāki notikumi ietekmēs stabilitāti visā Āzijā. Es uzskatu, ka nav iespējams nošķirt notikumus Pakistānā un Kašmirā no notikumiem Afganistānā.

Ierosinu, ka Eiropas Savienībai ir jāuzstāj uz Pakistānas ievērojamā kodolieroču arsenāla nodrošināšanu, vajadzības gadījumā izmantojot ANO starpniecību, vismaz tik ilgi, kamēr šī valsts neatgriezīsies pie iepriekšējā politiskā un, ja iespējams, demokrātiskā stāvokļa.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, gadiem ilgi mēs un visa pārējā rietumu pasaule uzskatījām Pakistānu par būtisku sabiedroto. Terorisma draudi, Pakistānas valdības solījumi un stingrā retorika attiecībā uz šo draudu novēršanu bija tas, ar ko tika pārliecināta Eiropas Savienība. Tomēr ir bijušas pārāk daudzas nepilnības saistībā ar šo aliansi un savstarpējo solidaritāti. Tagad beidzot ir pienācis laiks mums atvērt acis.

Ārkārtas stāvoklis, ko trešajā dienā izziņoja ģenerālis P. Musharraf, apturētā Pakistānas konstitūcijas darbība ir tikai aisberga redzamā daļa, par kuru mēs jūlijā un oktobrī jau izteicām brīdinājumus. Gadu gaitā sabiedrība ir pakāpeniski militarizējusies, turklāt drošā pārbaudē attiecībā uz cilvēktiesībām, reliģijas brīvību un minoritāšu tiesībām ir konstatēts, ka tās ir ierobežotas. Tā vietā, lai Pakistāna sagatavotos soļošanai šogad savā triumfālajā demokrātijas maršā, tā ir devusi skaidru signālu, kas apliecina valdības diktatoriskās sistēmas nostiprināšanos. Opozīcijas dalībnieku aresti, Augstākās tiesas darba pārtraukšana, vienam opozīcijas līderim izsniegtais atteikums ieceļot valstī, bet citam — mājas arests, ANO pārstāvja aizturēšana, un iestāžu vardarbība pret miermīlīgajiem demonstrantiem — tas viss ir pierādījis, ka Pakistāna atrodas kraujas malā.

Komisāra kungs, Eiropas Savienībai tagad ir jāsūta skaidrs un vienots vēstījums par to, ka tautas demokrātiskā vara un sabiedrība ievēro cilvēktiesības, nevis armija, kas ir lielākais šķērslis radikālo grupējumu varas palielināšanai. Mēs saprotam, ka pastāv draudi drošībai šīs valsts iekšienē un ka uz tiem ir jāreaģē, bet demokrātija neapdraud drošību. Demokrātija ir arī pareizā atbilde cīņā pret Taliban režīmu. Eiropas Savienībai ir jāuzdrīkstas runāt un jāsaka — mēs uzskatām, ka stabilas un demokrātiskas sabiedrības veidošana ir būtiska mūsu aliansei. Lai Pakistānā panāktu stabilitāti, vispirms ir jānodrošina, ka Augstākā tiesa var strādāt neatkarīgi un miermīlīgos apstākļos. Pēc tam — janvārī paredzētās parlamenta vēlēšanas. Savas bažas mēs varētu izrādīt, ja sniegtu starptautisko palīdzību iestādēm, kas izmeklē oktobrī notikušos uzbrukumus, kuros tika uzspridzinātas bumbas. Sabiedrība, kas vismaz oficiāli ir konstitucionāla, kurai ir senas demokrātijas tradīcijas un kuras iedzīvotāji patiesi vēlas dzīvot demokrātijā, mierā un stabilitātē, nepadosies tik viegli. Tādējādi Pakistānā ir lielas cerības.

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, ilgā laika posmā gūtā daudzu valstu pieredze rāda, ka tiesiskums un demokrātija ir vislabākais un visefektīvākais veids, kā likvidēt ekstrēmismu, nestabilitāti un haosu. Raugoties no šāda viedokļa, prezidenta P. Musharraf lēmums izziņot ārkārtas stāvokli ir nopietna kļūda un neveikla rīcība. Pakistāna nav tāda valsts, kurā nebūtu demokrātiskas tradīcijas; tieši pretēji — pilsoniskajai sabiedrībai Pakistānā ir dziļas un spēcīgas saknes, kā to pierāda tiesnešu, juristu, žurnālistu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvju drosmīgā un atbildīgā uzvedība. Tomēr šai pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīga palīdzība. Tādēļ mēs aicinām prezidentu P. Musharraf pārtraukt ārkārtas stāvokli, atbrīvot visus politieslodzītos un atjaunot visas konstitūcijā garantētās tiesības un brīvības, arī pārvietošanās brīvību, vārda brīvību, kā arī pulcēšanās un apvienošanās brīvību, lai nākamā gada sākumā varētu noorganizēt patiesi demokrātiskas, brīvas un pārredzamas parlamentārās vēlēšanas.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, pēdējās pāris nedēļās šajā valstī ar nestabilo un nemierīgo situāciju mēs esam piedzīvojuši šokējošu notikumu karuseli. Zem ārkārtas stāvokļa maskētā kara stāvokļa ieviešana ir slepens mēģinājums radīt nestabilitāti Pakistānā viena cilvēka personīgo ambīciju dēļ.

Prezidents P. Musharraf pamato savu rīcību ar to, ka viņš pasargājot savu valsti no pašnāvības; tomēr ne jau iespējamā pašnāvība, bet gan diktatora rīcība un darbošanās var iznīcināt šo valsti.

Pilnībā nepieņemami ir tas, ka opozīcijas līdere Benazir Bhutto atrodas mājas arestā un viņai ir liegts piedalīties politiskajā darbībā, turklāt apklusināti ir arī visi pārējie aktīvisti, plašsaziņas līdzekļi un neatkarīgie tiesneši.

Lai gan es atzīstu, ka šajā valstī ekstrēmisti rada reālu apdraudējumu, es domāju, ka ģenerāļa P. Musharraf darbība vienīgi iedrošinās šos ekstrēmistus tā vietā, lai likvidētu šīs kustības, pavājinās demokrātiju un ierobežos valstī vārda brīvību.

Daži uzskata, ka Pakistāna atrodas uz sabrukuma robežas. Mums jānovērš šāda iespēja, paužot spēcīgu reakciju. Mēreno uzskatu cilvēki Pakistānā jūtas vīlušies un dusmīgi, turklāt viņi ir nepamierināti ar Eiropas maigo reakciju.

Tādēļ es aicinu komisāri B. Ferrero-Waldner un Padomi nākt klajā ar prezidentam adresētu skaidru, nepārprotamu vēstījumu attiecībā uz smagajām sekām, kas radīsies tādā gadījumā, ja nekavējoties netiks atjaunota Konstitūcija un izbeigta politiķu, plašsaziņas līdzekļu un tiesnešu apspiešana.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, gandrīz visi iepriekšējie runātāji norādīja, ka ārkārtas stāvokļa izziņošana Pakistānā un tas, kā tas tika panākts, ir pilnībā nepieņemami. Nav pieņemams, ka P. Musharraf izrāda tik augstprātīgu nevērību attiecībā uz demokrātiju.

Turklāt šis ārkārtas stāvoklis vēl vairāk saasina problēmas nopietnību, jo zināmā mērā tiek atvērts ceļš otrai frontes līnijai, proti, islāma terorismam.

Kā jūs zināt, ir pietiekami daudz aspektu, kas ir kritizējami saistībā ar P. Musharraf režīmu — tas, piemēram, neveiksmīgi īsteno savus pasākumus pret Taliban un grupējumiem, kas saistīti ar Al-Qaeda, kas darbojas Afganistānas pierobežā. Izziņojot ārkārtas stāvokli, ir atvērtas durvis šāda veida teroristu organizācijām, un rezultātā situācija var vienīgi pasliktināties.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties Eiropas Parlamentam par šo debašu ieplānošanu, kas, ņemot vērā stāvokli Pakistānā, kā arī mūsu un šīs valsts sadarbību, ir patiešām ļoti piemērotas šajā cīņā pret ekstrēmismu un terorismu.

Mēs nevaram palikt un nepaliksim vienaldzīgi pret tādu valsti kā Pakistāna. Šīs debates arī parāda, ka visām trim iestādēm — Parlamentam, Padomei un Komisijai — ir kopīgi galvenie un tuvējie mērķi, t.i., ātri un pilnīgi atjaunot tiesiskumu un demokrātiskās brīvības Pakistānā un noorganizēt brīvas un demokrātiskas vēlēšanas. Tas ir mērķis, kas vieno mūs, un mērķis, kas mums visiem, īpaši šīm trim iestādēm, jācenšas īstenot mūsu attiecīgās kompetences un pilnvaru jomā.

Es vēlētos arī apgalvot, ka mēs kā prezidentūras pārstāvji arī saprotam — kā jau to šeit norādīja komisāre — ka rūpīgi jāapsver un jāizskata ikviens pasākums, kas varētu novest pie sadarbības apturēšanas, skarot iedzīvotājus, kuri jau tagad daudzējādā ziņā cieš no trūkuma. Pakistānas tauta jau ir pietiekami cietusi, un šīs ciešanas nedrīkst turpināties! Ja šāds jautājums kļūs aktuāls, tas jāizskata ar zināmām rūpēm.

Lai kā arī nebūtu, mūsu mērķi tagad ir skaidri un noteikti, un es varu jums apliecināt, ka prezidentūra un Padome nāks klajā ar visām iniciatīvām un pasākumiem, kas tiks atzīti par piemērotiem, lai atrisinātu šo situāciju.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, skaidri redzams, ka mēs visi jūtam, ka notiekošo ir ļoti sarežģīti saprast. Tā ir ļoti nopietna situācija. Mēs visi esam nobažījušies, jo piespiedu ārkārtas stāvokļa ieviešana lielā mērā ir radījusi apdraudējumu demokrātisko iestāžu stiprināšanai un visaptverošāka demokrātijas procesa veidošanai. Tādēļ būtiski svarīgi ir pilnībā atjaunot civilās un politiskās tiesības, atcelt plašsaziņas līdzekļiem noteiktos ierobežojumus un veikt būtiskus uzlabojumus attiecībā uz vēlēšanu regulējumu un nosacījumiem. Stabilitāti un attīstību var nodrošināt vienīgi ar demokrātiju un tiesiskumu.

Tādēļ mums ir vairāk jāapsver jautājums par iespējamo vēlēšanu novērošanas misiju. Kā jau teicu, mēs varētu nosūtīt mazāku konsultantu grupu, lai sekotu šim procesam pašreizējos apstākļos. Pretējā gadījumā, kā es jau norādīju, ārkārtas stāvoklis būtu jāatceļ ļoti ātri un jāatjauno pilsoņu brīvības.

Attiecībā uz atbalstu ļaujiet man piebilst, ka mēs jau tikko ievērojami palielinājām savu atbalstu Pakistānai, jo īpaši izglītības un lauku attīstības jomā. Tādēļ, kā jau es teicu iepriekš, manuprāt, šajā posmā mums jāatkāpjas, kādu brīdi jānogaida un spriedumi jāizsaka ļoti piesardzīgi. Protams, mēs nedrīkstam apdraudēt nabadzīgo tautu Pakistānā, bet mums ir jāstrādā ar tiem jautājumiem, kas paredz attīstību pareizajā virzienā.

  Priekšsēdētājs. − Debašu noslēgumā esmu saņēmis septiņus rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 15. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  David Martin (PSE), rakstiski. – Pakistāna ir būtisks sabiedrotais cīņā pret terorismu. Tādēļ tā ir saskārusies ar milzīgu iekšēju spiedienu, un to apdraud nestabilitāte. Prezidents P. Musharaff, reaģējot uz šo situāciju, izziņoja ārkārtas stāvokli.

Viņš apgalvo, ka nenormālā situācijā vajadzīgi nenormāli pasākumi. Viņa atbilde ir daļēji saprotama, tomēr tā ir pilnīgi nepareiza. Cīņā pret spēkiem, kas noliedz demokrātiju, ir izmantojama demokrātija. Viņam jāpārtrauc ārkārtas stāvoklis, jāizziņo vēlēšanu datums un datums, kad viņš noliks savas ģenerāļa pilnvaras. Pēc tam viņam jāaicina uz atklātām un visaptverošām debatēm par Pakistānas nākotni.

Esmu pārliecināts, ka šādās debatēs atklātos, ka lielākais pakistāniešu vairākums neatbalsta ekstrēmismu un fundamentālismu un vēlas dzīvot valstī, kurā valda miers, kurai ir miermīlīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un laba sadarbību ar Rietumiem.

(1) Sk. protokolu.