Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0057/2007 (B6-0379/2007)

Debates :

PV 14/11/2007 - 9
CRE 14/11/2007 - 9

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2007. gada 14. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Padomes stratēģija Bali konferencei par klimata pārmaiņām (COP 13 un COP/MOP 3) (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par

- mutisko jautājumu par Padomes stratēģiju Bali konferencei par klimata pārmaiņām (COP 13 un COP/MOP 3), ko Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas vārdā Padomei uzdeva Guido Sacconi (O-0057/2007 - B6-0379/2007); un

- mutisko jautājumu par Komisijas stratēģiju Bali konferencei par klimata pārmaiņām (COP 13 un COP/MOP 3), ko Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas vārdā Komisijai uzdeva Guido Sacconi (O-0058/2007 - B6-0380/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Guido Sacconi (PSE), autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, esmu drošs, ka man nav jums jāatgādina par to, cik nozīmīga ir Bali Pušu konference, kas vairs nav atceļama un ar ko saistībā mēs esam lūguši sniegt papildu informāciju par jūsu stratēģiju, atbilstīgi jūsu plānotajiem pasākumiem.

Kā Eiropas Savienība mēs esam neatkarīgi uzņēmušies saistības īstenot īpašus centienus, ja es tā varu izteikties, lai gan mēs zinām, ka tas neatspoguļo galīgo risinājumu. Mūsu kopējais mērķis ir ierobežot globālās klimata pārmaiņas līdz 2 grādiem salīdzinājumā ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta, pilnībā apzinoties, ka tas ir ļoti riskants slieksnis, turklāt dažos pasaules reģionos, dažos Eiropas apgabalos, būs jāparedz pielāgošanās politika, kā tas jau tika plānots. Ja patiešām vēlamies sasniegt šo sarežģīto mērķi, mēs zinām, ka jauns starptautisks līgums ir absolūti nepieciešams.

Kā mēs zinām, Eiropas Savienības atbildības slogs ir ierobežots (14 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām). Tā kā jaunajā starptautiskajā līgumā tiek ņemtas vērā pārmaiņas, kas notikušas kopš Kioto protokola parakstīšanas, jo īpaši neparastā un straujā Āzijas milžu izaugsme, tad Bali patiešām ir izšķirošs solis šajā virzienā, un kamēr netiks īstenots šis līgums, sarunas nevirzīsies uz priekšu; tādēļ Bali būs svarīgi nākt klajā ar skaidri noteiktām sarunu pilnvarām, ar konkrētiem termiņiem un mērķi pabeigt tās līdz 2009. gadam.

Pēdējo mēnešu laikā pasaules situācija ir mainījusies gan no politiskā, gan no sociālā un kultūras viedokļa, sākot ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumiem, kuru galīgais kopsavilkums tiks sniegts šīs nedēļas beigās un kuri jāiesniedz Valensijā, līdz pat Nobela Miera prēmijai, kuru piešķīra Al Gore un IPCC zinātniekiem. Pēdējo mēnešu laikā ir notikušas daudzas pārmaiņas, un tādēļ mēs varam būt optimistiski noskaņoti, lai gan mums jāsaglabā kritiska un modra attieksme.

Tādēļ es vēlētos rezumēt to, ko nozīmē šī rezolūcija, kuru esam izstrādājuši un kuru pieņems lielākais vairākums šajā Parlamentā (par to mēs esam pārliecināti); tas ir piedāvājums sarunu risinātājiem palīdzēt pieņemt stingrāku nostāju, jo šīs sarunas ir uzsāktas. Es vēlētos pateikties S. Hassi, kura kopā ar pārējiem referentiem spēja apkopot informāciju, neļaujot šim jautājumam kļūt par pārāk krāšņu Ziemassvētku eglīti. Šīm sarunām tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, un, to paturot prātā, mēs jums piedāvājam šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Satu Hassi (Verts/ALE), autors. (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt pateicību par teicamo sadarbību ar politisko grupu „ēnu” referentiem sarunās par šo rezolūciju. Patlaban notiek klimata pārmaiņas, un to attīstība ir straujāka, nekā tas tika prognozēts. Dramatisku pierādījumu tam mēs piedzīvojām pagājušās vasaras beigās, kad Ziemeļu Ledus okeānā izkusa miljons kvadrātmetru liels ledus gabals — tik liels, cik kopā aizņemtu Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas teritorija. Jautājumi, par kuriem signalizējuši zinātnieki attiecībā uz klimata pārmaiņu tuvošanos un steidzamo vajadzību ierobežot emisijas, kļūst aizvien satraucošāki. Tas atgādināts arī informācijā, kas iepriekš izsūtīta par Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sanāksmi, kura nākamnedēļ notiks Valensijā.

Ir svarīgi nepieļaut atšķirības starp Kioto protokolu un nākamo klimata nolīgumu. Tāpēc nolīgums par laiku pēc 2012. gada jāsagatavo ne vēlāk kā 2009. gadā. Bali konferencē Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai vienotos par sarunu pilnvarām, kas ļautu ierobežot globālo sasilšanu līdz +2°C. Vadošā loma, ko uzņēmusies ES, ir izšķiroša, lai sasniegtu šo mērķi. Mēs rādām piemēru, ne vien izmantojot savus pasākumus, lai samazinātu savas emisijas, bet arī koordinējot starptautiskas sarunas. Ir būtiski iesaistīt visas industrializētās valstis, arī Amerikas Savienotās Valstis, lai gan ar to ir par maz, lai glābtu klimatu. Būtiski ir arī panākt, ka lielās jaunattīstības valstis, piemēram, Ķīna un Indija, pieņem ierobežojumus saistībā ar savu emisiju apjoma pieaugumu. Tas, iespējams, ir lielākais izaicinājums starptautiskās diplomātijas vēsturē. Mums jāsaprot, ka gadījumā, ja Ķīna, Indija un citas līdzīgas valstis pieņems ierobežojumus attiecībā uz savām emisijām, tiks panāktas lielas pārmaiņas viņu domāšanas veidā un jautājumu risināšanas pieejā. Mums jābūt gataviem šīm valstīm sniegt kaut ko pretī, kompensējot viņu ieguldījumus. Citiem vārdiem runājot, mums jāsniedz arī finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu sasniegumus saistībā ar tīru un klimatam nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu šajās valstīs.

Es vēlētos visiem atgādināt, ka Nicholas Stern aprēķināja, ka klimata aizsardzībai katru gadu būs vajadzīgs 1 % no pasaules iekšzemes kopprodukta. Pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotās Valstis, piešķirot Maršala plānā paredzēto palīdzību, no sava IKP tērēja 2 %. Tas bija svarīgi, lai pēc kara veiktu atjaunošanas darbus, bet vēl svarīgāk tas ir tagad, lai novērstu katastrofu, ko varētu radīt klimata pārmaiņas. Tādēļ mums jābūt gataviem arī maksāt par klimata aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, tuvojas brīdi, kad Indonēzijai piederošajā Bali salā tiks uzņemti Konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 13. konferences (COP 13) delegāti, kuriem atkal tiks lūgts izmantot savu pieredzi un sarunu mākslu, lai veidotu vēsturi.

Ņemot vērā pirmo periodu, kas attiecas uz atbilstību Kioto protokolam un ilgst no 2008. līdz 2012. gadam, satraucošā zinātniskā informācija, kas pa to laiku ir parādījusies saistībā ar nesenajiem notikumiem klimata pārmaiņu jomā, uzsver, ka steidzami ir jāatrod kopējs un efektīvs risinājums šai problēmai, jo mūsu planētas nākotne ir apdraudēta. Šajā saistībā Bali konference ir pēdējā iespēja uzsākt sarunas par globālu un visaptverošu nolīgumu par klimata programmu laikam pēc 2012. gada. Mēs apzināmies, kādus sarežģījumus var radīs šis „tiesas process”.

Eiropas Savienības pārstāvji dosies uz Bali, saglabājot to pašu mērķi, pēc kura ES ir tiekusies visus pēdējos 15 gadus, kuru laikā mēs nevilcinoties un nepārprotami uzņēmāmies starptautiskās sabiedrības līdera lomu saistībā ar lielo globālo izaicinājumu. Eiropas Savienības galvenais mērķis Bali konferencē par klimata pārmaiņām būs saistīts ar pašu procesu, t.i., nodrošināt, ka tiek uzsākts globāls un visaptverošs sarunu process.

Es vēlētos jūs arī informēt par to, ko ES uzskata par būtisku efektīva un piemērota pamata izveidei attiecībā uz klimata nolīgumu par laiku pēc 2012. gada — pirmkārt, arī turpmāk ir jāizstrādā kopēja perspektīva par šo problēmu, lai būtu iespējams sasniegt Konvencijas galveno mērķi; otrkārt, jāpanāk vienošanās par to, lai jaunattīstības valstis pieņemt stingrākas saistības attiecībā uz globālo emisiju samazinājumiem; treškārt, jāatvieglo iespējas, kas ļauj citām valstīm sniegt jaunu vienlīdzīgu un efektīvu ieguldījumu, arī tie stimuli, ko rada jaunas elastīgas saistības samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, kas saistītas ar ekonomisko attīstību; ceturtkārt, jāpaplašina oglekļa tirgus, jo īpaši stiprinot novatoriskus un elastīgus mehānismus; piektkārt, jāstiprina sadarbība attiecībā uz pētniecību, attīstību, informācijas izplatīšanu, prognozēšanu un pārredzamību tehnoloģijas nozarē; un, visbeidzot, jāpastiprina centieni, lai īstenotu pielāgošanos, jo īpaši attiecībā uz riska pārvaldības instrumentiem, finansēšanu un tehnoloģijām.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, fakti runā paši par sevi. Parakstot Kioto protokolu, mēs atradāmies uz „frontes līnijas”, jo uzņēmāmies lielākas saistības, nekā no mums kāds prasīja, un šodien ES un tās dalībvalstis ir skaidri definējušas ambiciozos mērķus, kas atkal liek mums nostāties uz „frontes līnijas” cīņā pret klimata pārmaiņām. Kā Eiropadomes priekšsēdētājs uzsvēra Ņujorkā, patlaban klimata pārmaiņas neapšaubāmi ir viena no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras cilvēce, no teorijas tās kļuvušas par īstenību un kļuvušas par faktisku un plaši izplatītu problēmu, kas skar cilvēkus visā pasaulē.

Tā ir globāla problēma, kas jārisina globālā mērogā, un šī risinājuma efektivitāte būs atkarīga no starptautiskās sabiedrības kopējās rīcības. Tāpēc mēs uzstājam uz to, ka jādara viss iespējamais, lai risinātu sarunas par globālu un visaptverošu nolīgumu, kā es jau teicu, saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kurā ir atspoguļota un kurā arī turpmāk ir jāatspoguļo galvenā un būtiskā atsauce uz visiem šajā jomā īstenotajiem pasākumiem un iniciatīvām.

Tādēļ ir pienācis laiks pārējām valstīm uzņemties savu atbildību, īstenojot savus īstos un proporcionāli noteiktos pienākumus globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamudinājumu mums ir devušas valstu un valdību vadītāju debates nesenajā Lisabonas neoficiālajā sanāksmē par Eiropu un globalizāciju, kas skaidri parādīja, ka klimata pārmaiņas ir viena no ES prioritārajām jomām, kā arī Vides komitejas 30. oktobra secinājumi par sagatavošanos COP 23, un tagad mēs dosimies uz Bali, dosimies pilni apņēmības aktīvi sekmēt tādu rezultātu sasniegšanu, kurus būs iespējams īstenot konkrētā un pamanāmā progresā saistībā ar turpmāko klimata programmu. Bali nozīmē nevis ceļojuma beigas, bet drīzāk sākumu, ceļvedi, par kuru pēdējo gadu laikā ir runāts ļoti daudz. Tā ir komplicēta un sarežģīta problēma, tomēr to ir iespējams atrisināt un to nedrīkst atlikt. ES no savas puses ir gatava uzņemties galveno lomu saistībā ar šo problēmu, jo tāda ir mūsu iedzīvotāju griba.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos par šo iespēju mums šodien apmainīties ar viedokļiem par ES nostāju ANO konferencē, kas tiks atklāta Bali 3. decembrī.

Komisija un Eiropas Parlaments sniedza būtisku ieguldījumu, lai būtu iespējams izveidot vērienīgu Eiropas politiku saistībā ar klimata pārmaiņām. Starptautiskajā arēnā ES uzņēmās vadošo lomu un ieņēma konstruktīvu nostāju attiecībā uz mūsu galvenajiem partneriem attīstīto un jaunattīstības valstu vidū. Es ļoti ceru, ka Bali, kur Parlamentu pārstāvēs spēcīga delegācija, mēs turpināsim šo ciešo un rezultatīvo sadarbību.

Jautājums, ko iesniedza Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja, attiecas uz vissvarīgākajām tēmām, ar kurām mēs saskarsimies Bali.

Viens no šādiem jautājumiem ir par to, kā nodrošināt mūsu galveno partneru atbalstu attiecībā uz sarunu sākšanu, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, kura mērķis būs ierobežot globālo sasilšanu līdz +2°C.

Bali konference neapšaubāmi būs pavērsiens saistībā ar starptautiskajiem centieniem cīņā pret klimata pārmaiņām. Bali būs pirmais praktiskais tests, kurā tiks pārbaudīta, cik liela ir starptautiskās kopienas noteiktība attiecībā uz politisko paziņojumu īstenošanu.

Attiecībā uz to ir daudzas pozitīvas pazīmes. Patlaban starptautiskajā politikā klimata pārmaiņas ir prioritāte Nr. 1; tas ir jautājums, kas ietilpst visas pasaules valstu un valdību vadītāju tiešās ieinteresētības jomā. Pirmajā šāda veida sanāksmē, kas notika pirms mēneša un ko Ņujorkā sasauca ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon, tika sniegts ļoti spēcīgs vēstījums — tagad visi vadītāji visā pasaulē atzīst klimata pārmaiņas par jautājumu, ar ko saistībā starptautiskajai sabiedrībai steidzami un apņēmīgi jārīkojas.

Nesenā sanāksme Bogorā arī apstiprināja, ka aizvien lielāks skaits valstu piekrīt kopīgam viedoklim par to, ka Bali ir jāpanāk vienošanās par to oficiālo sarunu sākšanu, kuru mērķis ir noslēgt nolīgumu par klimata pārmaiņām pēc 2012. gada.

Līdz šim notikušās apspriedes arī ir apliecinājušas, ka pastāv vienprātība par galvenajiem punktiem, kas jāiekļauj nolīgumā par laikposmu pēc 2012. gada. Protams, daži priekšroku dotu kopām (samazināšana, pielāgošanās, tehnoloģijas un finansējums), Bali nosakot galvenos nolīguma punktus, un tā ir arī ES nostāja.

Tomēr taisnība ir arī tā, ka ES lielā mērā ir spējusi noteikt Bali konferences darba kārtību. ES stratēģija par klimatu un enerģiju, ko 2007. gada martā apstiprināja Eiropadome, pamatojoties uz attiecīgo Komisijas priekšlikumu, izšķiroši ietekmēja Bali konferences mērķus un to, cik plašas būs tās ieceres, kā arī tā nolīguma struktūru, ko paredzēts noslēgt par laikposmu pēc 2012. gada klimata pārmaiņu jomā.

ES stratēģija ir veidojusi pamatu vairākām daudzpusējām un divpusējām apspriedēm. Šī mēneša beigās Eiropas Savienība apspriedīs klimata pārmaiņu jautājumu ES un Ķīnas, kā arī ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmju konferencēs, piešķirot tam prioritāru nozīmi. No mūsu partneriem attīstītajās valstīs ir atkarīgs, vai viņi reaģēs un sadarbosies attiecībā uz ES noteiktajiem mērķiem, visu laiku strādājot atbilstīgi zinātniskiem datiem.

Attīstītajām valstīm arī turpmāk ir jāuzņemas vadība, uzņemoties ambiciozas saistības, lai samazinātu emisijas absolūtā izteiksmē. Mums ir ekonomiskie un tehnoloģiskie līdzekļi, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzes emisijas. Ja mēs un citas attīstītās valstis neveiksim pirmos pasākumus, kā gan mēs varam cerēt, ka šādi, īpaši vajadzīgajā mērogā, rīkosies tās valstis, kas strauji attīstās, jaunās tirgus ekonomikas valstis?

Tomēr prognozes par emisiju apjoma pieaugumu visā pasaulē nerada ne mazākās šaubas par to, ka jaunattīstības valstīm ir jāsniedz savs ieguldījums. Mēs neprasām, lai šīs valsts tagad uzņemtos saistības pilnībā samazināt emisijas. Tomēr ar mūsu palīdzību jaunattīstības valstīm ir jāsamazina savu emisiju pieauguma temps. Tādējādi globālā mērogā nākamo 10–15 gadu laikā, kad mēs jau būsim sasnieguši CO2 emisiju augstāko atzīmi, šīs valstis varēs sākt pilnībā samazināt emisijas.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam saglabāt savas planētas vidējo temperatūras pieaugumu zem 2°C. Šajā saistībā mums jāpievērš uzmanība konkrētiem priekšlikumiem, lai sekmētu finansējumu un ieguldījumus tīro tehnoloģiju jomā, kā arī palīdzētu jaunattīstības valstīm pārņemt šīs tehnoloģijas.

Tādēļ mēs atbalstām šo iniciatīvu, ar ko nākuši klājā Indonēzijas konferences vadītāji un kas paredz aicināt finanšu ministrus tikties sanāksmē par klimata pārmaiņām un finansējumu, kas notiks Bali šīs konferences laikā.

Lai saglabātu savu vadošo lomu starptautiskā līmenī, Eiropas Savienībai vispirms ir jāsasniedz rezultāti pašai savā teritorijā. Nākamā gada sākumā Komisija apstiprinās pasākumu paketi klimata un enerģijas jomā un izplānos vajadzīgos pasākumus mūsu mērķu sasniegšanai, proti, vienpusējai emisiju samazināšanai par 20 % vai 30 %, ja par to tiks panākta starptautiska vienošanās.

Šī pasākumu pakete ietvers priekšlikumus par atbildības un pienākumu sadalījumu starp dalībvalstīm, lai uzlabotu ES Emisiju tirdzniecības sistēmu un sasniegtu mērķus, kas attiecas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Emisiju samazināšanā nozīmē jāpiešķir arī Kopienas līmenī īstenojamiem pasākumiem. Viena no šādām jomām ir gaidāmie priekšlikumi par CO2 un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā tas tika apspriests Eiropas Parlamenta oktobra plenārsēdē.

Komisija ierosinās tiesisko regulējumu, lai līdz 2012. gadam sasniegtu Kopienas mērķi par 120 g/km. Komisija iesniegs arī tiesisko regulējumu par CO2 piesaisti un uzglabāšanu, ietverot arī vajadzīgās garantijas par vides aizsardzību.

Bali ir tikai sarunu procesa sākums, kā jau to iepriekš norādīja priekšsēdētājs. Tagad mums jāsagatavo un jānodrošina iespējami plašāks starptautisks atbalsts saistībā ar turpmākajiem pasākumiem, kurus mēs esam ieplānojuši.

ES pastiprinās divpusējos kontaktus ar lielākajiem partneriem un pilnībā izmantos iespējas, ko sniegs gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes, kā arī visas svarīgās starptautiskās sanāksmes.

Kā jau minēju iepriekš, neskatoties uz pozitīvajām zīmēm starptautiskajā mērogā, šajā jomā tomēr pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības. Šādas atšķirības pastāv, piemēram, par to, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām, un jo īpaši par mērķu veidu un raksturu. ASV joprojām iebilst pret saistošiem mērķiem.

Šāda veida mērķi ir būtiski nozīmīgi, ja mēs vēlamies nodrošināt mūsu nolīguma efektivitāti un stiprināt globālo CO2 tirgu. Mēs turpināsim sadarboties ar visiem tiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri var palīdzēt mainīt attieksmi federālajā līmenī.

Amerikas Savienotajās Valstīs jau notiek ļoti aktīvs dialogs par to, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām. No dažādiem ASV reģioniem mēs saņemam skaidrus signālus un aicinājumus attiecībā uz izlēmīgu rīcību ar Bali konferenci saistītajā sagatavošanās posmā.

Ņemot vērā jūsu dažādos kontaktus ar kolēģiem citos parlamentos visā pasaulē, ar nozaru pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, mēs paļaujamies uz Eiropas Parlamenta atbalstu ES vērienīgo mērķu sekmēšanā klimata pārmaiņu jomā.

Savos centienos mums ir vajadzīgs atbalsts, lai stiprinātu starptautisko sadarbību klimata pārmaiņu jomā.

(Aplausi)

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es sirsnīgi pateicos S. Hassi par viņas sadarbību saistībā ar šo rezolūciju. Acīmredzami tā būs, iespējams, viena no vissvarīgākajām konferencēm par klimata pārmaiņām, ja ne pati svarīgākā. Diemžēl pēdējās piecās konferencēs mēs neesam panākuši lielu progresu. Tagad beidzot ir pienācis laiks pieņemt lēmumus par konkrētiem pasākumiem par laikposmu pēc 2012. gada.

Visās iepriekšējās konferencēs, kurās netika sasniegti patiesi panākumi, Eiropas Savienība saņēma uzmundrinājumus par izvirzīšanos līderpozīcijā saistībā ar savu vienpusējo darbību un vides prasībām, un tā tas turpinājās no gada uz gadu. Problēma ir tā, ka steidzami ir vajadzīgi globāli pasākumi saistībā ar globālo klimata problēmu, lai gan tie šķita grūti īstenojami. Piemēram, pirms gada Nairobi konferencē nebija pamanāma neviena pazīme, kas liecinātu par ieguldījumu, ko sniegtu kāda no svarīgajām jaunajām valstīm attiecībā uz emisiju ierobežojumiem pēc 2013. gada. Tādēļ mums bija jācer, ka ārpus Kioto protokola regulējuma risinātās sarunas nodrošinās rezultātus attiecībā uz pasaules četru lielāko piesārņotāju — ASV, Ķīnas, Indijas un Krievijas — radīto emisiju ierobežojumiem.

Iespējams, visredzamākā problēma jaunattīstības valstīm ir saistīta ar solidaritātes jēdzienu. Agrāk neviens nevarēja paredzēt, cik lielā mērā palielināsies emisiju apjomi, bet tagad apmēram pusi no visām emisijām saražo jaunattīstības valstis, galvenokārt Ķīna un Indija. Protams, šo valstu iedzīvotājiem ir tiesības uz ekonomisko izaugsmi, bet visu cilvēku interesēs ir tas, lai šī izaugsme būtu iespējami tīrāka. Tādējādi ar sarunām saistītā situācija ir neveikla, tomēr jārunā arī par praksi. Uzņēmumiem var būt vilinājums darboties globālos tirgos, arī turpmāk veicot ieguldījumus tādās vietās, kur nav pienācīgu vides standartu vai emisiju ierobežojumu. Tomēr cilvēkiem jaunattīstības valstīs nav solidaritātes attiecībā uz to, ka tiek piesārņota viņu vide. Turklāt emisiju pārvietošana nav emisiju ierobežošana. Tādā gadījumā rezultātā trīs no četriem emisiju veidiem strauji pieaug. Kā mēs izkļūsim no šīs situācijas? Vai mums pietiks laika nošķirt rūpniecisko ražošanu no katrai valstij atsevišķi noteiktajiem ierobežojumiem un tā vietā izstrādāt pasaules mēroga sistēmu rūpniecības nozarei un starptautiskajai oglekļa ekonomikai? Par prioritātēm ir jānosaka enerģijas saturs, ekoloģiskā efektivitāte, zema emisijas līmeņa tehnoloģijas un to attīstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisa Ferreira, PSE grupas vārdā. (PT) Padomes priekšsēdētāj, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es sirsnīgi apsveikšu referenti S. Hassi, jo viņa ierosināja šī dokumenta izstrādi un bija spējīga noteikt saistības šajā sarežģītajā jautājumā.

Dokuments, kas jāizvirza balsošanai, atspoguļo dažādu politisko grupu patiesus centienus nosūtīt skaidru, efektīvu un mobilizējošu ziņojumu Bali konferencei. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt nosacījumus, kas ļautu sasniegt galveno mērķi, kurš paredz Bali sanāksmi izveidot par sākumpunktu, atbilstīgi kuram visi globālie partneri uzņemtos noteiktas politiskās saistības attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām līdz 2009. gadam.

Ikvienam ir nācies kaut ko ziedot un veikt pielāgojumus. Bet mērķis tiks sasniegts tikai tad, ja šo dokumentu apstiprinās Parlamenta vairākums. Visas pasaules acīs tas nodrošinās demokrātisko likumību ES celmlauža garam vides un klimata jomā. Tomēr šis celmlauža gars ir licis uzņemties papildu atbildību, jo īpaši attiecībā uz konkrētu iesniegto priekšlikumu kvalitāti, kuros jāietver gan samazinājumi, gan pielāgojumi. Jo īpaši jāņem vērā tas, ka lielākās pielāgošanās izmaksas patlaban gulstas uz pasaules nabadzīgāko reģionu pleciem, kuri vismazāk ir sekmējuši šīs problēmas attīstību un kuriem ir vismazākais aprīkojums, lai atrisinātu šo problēmu. Savukārt priekšlikumiem jānodrošina, lai dažādu veidu starptautiskā atbildība attiecībā uz samazināšanu tiktu sadalīta vienlīdzīgi, proporcionāli un godīgi.

Vides saistības būs jāpielāgo attīstības procesam, uz ko ir tiesības nabadzīgākajām valstīm un reģioniem, kā arī normālu labklājības un ērtību standartu pieejamībai gan vismazāk attīstītajām valstīm, gan jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kurās ir milzīgs iedzīvotāju skaits. Lai gan Eiropas celmlauža pieeja ir pienākums, to tomēr vajadzētu uzskatīt arī par iespēju iegūt salīdzinošās priekšrocības attiecībā uz tehnoloģijām, kas saistītas ar vidi, un jauninājumiem. Tomēr to izdosies īstenot tikai tad, ja vides problēmas un saistības pakāpeniski kļūs par obligātu nosacījumu globālajā ekonomikā. Pretējā gadījumā ES labā prakse izkropļos konkurenci un izraisīs neapmierinātību iedzīvotāju vidū.

Šajā saistībā Parlaments sniedz praktisku ieteikumu papildināt valsts saistības, izpētot nozares globālās saistības, lai izveidotu kritērijus un starptautiskā līmenī akceptētu labas prakses piemērus visās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, uz kurām attiecas starptautiskā konkurence. Tā ir ļoti vērienīga programma, bet Eiropas Savienībai ir jāuzņemas atbildība, kas atbilst tās pozitīvajai līderpozīcijai, un tas ir ļoti svarīgi, lai šī planēta spētu izdzīvot.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs, sarunu sākums, ko Bali decembrī iezīmēs jaunais Kioto nolīgums, protams, ir ārkārtīgi svarīgs. Parlaments gatavojas, risinot šīs debates un izstrādājot rezolūciju, un arī Padome ir sagatavojusies, izstrādājot rezolūciju. Tomēr uzskatu, ka vēl trūkst skaidrākas sadarbības dažādu ES iestāžu starpā. Liela atbildība jāuzņemas Portugāles prezidentūrai. Bali konferencē Eiropas Savienībai jārunā atbilstīgi vienotai nostājai.

Svarīgs jautājums attiecas uz to, kā risināt jaunattīstības valstu situāciju un kā šīs valstis spēs apvienot ekonomisko attīstību ar videi nekaitīgām tehnoloģijām. Šīm valstīm ir vajadzīga mūsu palīdzība. Šī palīdzība ir vajadzīga ne vien skaistos vārdos, bet arī attiecībā uz finansējumu, metodisko pilnveidi un jaunu tehnoloģiju pieejamību. Mums jākoncentrējas uz dažādām politikas jomām, un atbalsts ir jāmaina tā, lai tas arī būtu videi nekaitīgs.

Daļēji risinājums ir atkarīgs arī no otra aspekta, kam es vēlējos pievērsties šajās debatēs, proti, mežiem. Mūsdienās ir izpostītas lielas mežu platības, un mēs visi zinām, ko tas nozīmē saistībā ar klimatu. Tomēr tā ir arī katastrofa tiem cilvēkiem, kas dzīvo šajos reģionos, jo tiek iznīcināts viņu iztikas avots. Ir jāizstrādā tāda darba metode, ar kuru saskaņā mēs maksājam jaunattīstības valstīm un parastām ģimenēm par to, lai tās uzraudzītu un apsaimniekotu mežu platības. Ārkārtīgi būtiska ir ilgtspējīga ražošana. Pilnībā neskarta meža vide ir labs aspekts, raugoties no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, savukārt trūdošs mežs izdala metāna gāzi lielos apjomos. Mums ir vajadzīgs augošs mežs, kur gala produkts tiek saudzēts tā, lai neradītu CO2 un citas siltumnīcefekta gāzes.

Bali konference būs liela, sarežģīta un haotiska sanāksme. Vislabākais, ko mēs varam darīt, ir ļoti labi sagatavoties, lai sarunu faktiskais sākums būtu efektīvs. Tādēļ šīs debates ir teicams instruments, bet mums arī kopā ar saviem sabiedrotajiem jāsagatavojas spēcīgam transatlantiskajam dialogam un dialogam ar Ķīnu un Indiju. Mēs zinām, ka 25 valstis saražo 83 % no šīs gāzes, kas mums jāaptur, turklāt, komisāra un ministra kungs, patiess draugs ir cilvēks, kas ne vien apvaicājas, kā jums iet, bet arī uzklausa atbildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es arī varu apsveikt S. Hassi saistībā ar viņas darbu un ieguldījumu šajās debatēs.

Es vēlos apsveikt arī bijušo ASV viceprezidentu Al Gore sakarā ar to, ka nesen viņam piešķirta Nobela Miera prēmija par mērķtiecīgo darbu, uzsverot starptautiskās rīcības nepieciešamību, lai apstādinātu klimata pārmaiņas.

Piešķirot šo prēmiju, starptautiskā līmenī ir atzīts, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajā politiskajā darba kārtībā. Patlaban ir nepieciešama rīcība starptautiskā līmenī, lai mēs kopīgiem spēkiem tuvākajā nākotnē varētu nodrošināt oglekļa dioksīda emisiju ievērojamu samazinājumu. Tādējādi es pilnībā atbalstu ES saistības samazināt oglekļa emisijas par 20 % līdz 2020. gadam un par 50 % līdz 2050. gadam.

Bali konference mums paver patiesas iespējas vienoties par oficiālām pilnvarām un regulējumu, lai nodrošinātu skaidras un noteiktas starptautiskās saistības attiecībā uz periodu pēc 2012. gada.

Bali konferencē tika likti pamati un sagatavots ceļvedis, kura pamatā ir: kopējs redzējums; jaunattīstības valstu stingra apņemšanās; oglekļa dioksīda tirgu paplašināta izmantošana; sadarbības stiprināšana tehnoloģiskās izpētes jomā un mežu izciršanas samazināšana. Turklāt neaizmirsīsim, ka ES pašai savā teritorijā jānodrošina rezultatīva darbība un jārāda piemērs.

Tādēļ es ceru uz priekšsēdētāja H.-G. Pöttering februārī izteikto priekšlikumu par to, kā Eiropas Parlaments pats var samazināt oglekļa emisijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, kā šodien mēs atkal to dzirdējām no Padomes priekšsēdētāja, Eiropas Savienībā par standarta praksi ir kļuvusi runāšana par Eiropas vadošo lomu saistībā ar starptautiskiem centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām. Atceroties martu un samitā pieņemtos lēmumus par mērķiem, kas paredzēja par 20 % samazināt CO2 emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un 20 % atjaunojamās enerģijas kvotas līdz 2020. gadam, tad, jāsaka, ka tas patiešām izklausās pēc vadošās lomas.

Manuprāt, liela nožēla jāpauž par to, ka sarunās ar dalībvalstīm par enerģijas paketi nav panākts pārāk liels progress, lai pirms Bali konferences mēs varētu apstiprināt šos samita lēmumus Briselē. Ja valstis, ar kurām ES ir paredzējusi Bali risināt sarunas, palūkotos aiz Eiropas arēnas un ieraudzītu to sarunu grūto raksturu, kas tiek risinātas ar dalībvalstīm par energoefektivitāti un atjaunojamiem avotiem, tās saprastu, ka šis darbs kopumā nav bijis nekas cits kā traģēdija. Domāju, ka tā ir slikta zīme, ja globālajā mērogā mēs pieprasām milzīgus panākumus, bet paši esam sagatavojušies tikai tik daudz, lai savās mājās spētu uzmanīgi staigāt uz pirkstgaliem. Mūsu problēma nav tehnoloģiju trūkums. Mūsu problēma ir tā, ka mums pilnībā trūkst politiskās drosmes īstenot milzīgās pārmaiņas, kas martā tika apspriestas saistībā ar mūsu enerģētikas un atjaunojamo avotu politiku.

Man jāsaka, ka tad, kad pēdējā plenārsēdē tika apstiprināts H. Reul ziņojums, es ar šausmām sapratu, ka mēs esam atgriezušies pie runām tikai par oglēm un kodolenerģijas iespējām, un mani pilnībā pārņem kauns par to, ka tagad eiropieši piedāvās Āfrikas valstīm kodolenerģiju kā risinājumu klimata problēmām. Es domāju, ka daži eiropieši ir zaudējuši prātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētājas kundze, Parlamentā iesniegtais dokuments ir izstrādāts Klimata komitejas kopēja darba rezultātā. Šī komiteja, kura tika izveidota atbilstīgi ad hoc principam un kurai ir piešķirtas ļoti nozīmīgas pilnvaras, ir uzņēmusies galvenās konsultāciju un apspriežu iniciatīvas, un tā ir izstrādājusi instrumentu, ko Eiropa var izmantot, lai uzņemtos galveno lomu Pušu 13. konferencē, kas notiks Bali.

Politikas priekšlikuma būtība ir skaidra un spēcīga. Ir vajadzīga politiska un daudzpusēja pieeja, kuras pamatā ir ANO un kurā ņemta vērā IPCC, kā arī galvenās izmaiņas ne vien tehnoloģijās, bet arī sociālajā modelī. Ir vajadzīga tehnoloģiju nodošana, sadarbība, kā arī jauna pieeja vides un attīstības jomā. Komisijas un Padomes priekšlikums par 3,20 % ir tikai sākuma punkts šajā saistībā, tomēr tas ir pozitīvs. Mums jāpaplašina sava domāšana un jālūkojas uz priekšu, un, atklāti runājot, nākotne nevar ietvert atgriešanos pie pagātnes tehnoloģijām, kas ir novecojušas, bīstamas un strīdīgas, piemēram, pie kodoltehnoloģijas.

Mums jāsāk domāt arī par novatoriskiem priekšlikumiem, ko mēs paši esam ierosinājuši savās parlamentārajās debatēs un ko tagad daudz autoritatīvāk ņem vērā tādas vadībā izvirzījušās personas kā kanclere A. Merkel. Es runāju par emisiju aprēķināšanu uz vienu iedzīvotāju, ko mēs kopā ar V. Prodi piedāvājām un kas ir ļoti svarīgs aspekts saistībā ar pašreizējo situāciju, kurā patlaban, šķiet, pastāv nevienlīdzība emisiju sadalē un kurā visas šīs emisijas ir egalitāri jāsamazina.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētājas kundze, ar jūsu atļauju es aplūkošu dažus aspektus sava kolēģa Hans Blokland vārdā.

Sākumā man no sirds jāizsaka pateicība Satu Hassi par visiem tiem nozīmīgajiem pūliņiem, ko viņa ir ieguldījusi, lai izstrādātu šo rezolūciju, ar kuru mēs tagad varam iepazīties. Attiecībā uz gaidāmo Klimata pārmaiņu konferenci Bali ir svarīgi iespējami kodolīgāk oficiālā dokumentā apkopot Eiropas Parlamenta nostāju par klimata politiku, un Satu Hassi to ir izdarījusi.

Tagad, kad Eiropas Savienība koncentrējas uz sarežģīto klimata politiku, citiem pasaules reģioniem ir pienācis laiks sekot šim piemēram; tas attiecas arī uz tām valstīm, kas vēl nav ratificējušas Kioto nolīgumu. Bali konferencē Eiropas Savienībai ir jāapliecina savs līdera pilnvaras, bet tas jādara atbilstīgi sadarbības, nevis tēvišķās gādības, principam.

Es uzskatu, ka Bali konference ir lieliska iespēja mums visiem apsēsties pie viena galda un apsvērt, kā būtu jārīkojas saistībā ar klimata politiku pēc 2012. gada. Lai saglabātu mūsu pasaules kvalitāti un nosargātu mūsu nākotni, būs vajadzīgi kopīgi centieni visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl-Heinz Florenz (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sirsnīgi sveikt Stavros Dimas. Mēs ceram uz mūsu apspriedēm ar jums Bali konferencē par to, kādā virzienā Eiropa ir paredzējusi iet klimata politikas jomā.

Klimata politikas īstenošanu es uzskatu par izaicinājumu mums visiem. Mums nav jāsaglabā vides aizsargātāju vai liberālo lieltirgotāju neskaidrais skatiens; tas ir izaicinājums, kas mums jārisina visiem kopā, un Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja sāk rīkoties tieši šajā virzienā. Pagaidām ne visi to novērtē, tomēr sākums ir labs.

Bali konference ir pagrieziena punkts, par to nav ne mazāko šaubu. Nesaskaņas pēc Bali konferences, kas būtu arī nesaskaņas pēc Kioto protokola, būtu katastrofa ne tikai attiecībā uz vidi, bet arī uz ekonomikas politiku, jo rūpniecības nozarē nevar veikt ieguldījumus bez stingri noteiktas informācijas. Tas ir arī jautājums par to, kur mēs atrodamies patlaban un ko mums patiesībā ir jāpiedāvā Bali konferencē, kurā mums ir kaut kas jāpiedāvā, jo pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt uz to, ka kopīgajos centienos atrisināt šo problēmu mums pievienosies citi kontinenti.

Tāpēc pareizi un atbilstīgi ir noteikt, ka mums ir jāapņemas šajā konferencē sniegt piedāvājumus. Trīsreiz pa 25 % jau ir daudz, un mēs priecāsimies, ja mums izdosies pārsniegt šos mērķus. Es, protams, redzu, ka mums priekšā ir šķēršļi, tomēr mums ir jāīsteno šis mērķis. Turklāt, tieši tāpēc, ka mums ir jārāda labs piemērs, es patiešām uzskatu, ka mums ir jāizstrādā tāda Eiropas vides ārpolitika, kas palīdzētu atrast atbildes uz jautājumiem, piemēram, uz to, kāpēc šie lielie ugunsgrēki uzliesmo visā pasaulē, radot vairāk CO2, saražo visas Eiropas spēkstacijas kopā.

Manuprāt, Eiropai ir jāiesaistās, un mēs to arī veiksmīgi darām, turklāt amerikāņiem Amerikas Savienotajās Valstīs — ne obligāti ar savas valdības starpniecību — arī tiks dots pozitīvs stimuls virzīties uz priekšu. Tas ir tieši tas ceļš, pa kuru mēs virzāmies. Uzskatu, ka klimata pārmaiņas noteikti ir lieliska ekonomiska izdevība. Ja mēs to neizmantosim, to noteikti izdarīs citi.

 
  
MPphoto
 
 

  Riitta Myller (PSE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, klimata politikas jomā ES vadošās lomas ticamība tiks izvērtēta decembrī Bali. Lai panāktu rezultātus, tai jābūt globāla mēroga gribai noteikt skaidru uzdevumu, kas paredz ierobežot zemes temperatūru līdz 2 grādiem pēc Celsija. Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi savus lēmumus. Tomēr, ja mērķis jāsasniedz, tad jāiesaistās ir visām industriālajām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrālijai, lai emisijas ierobežotu lielos apjomos.

Mēs vairs nevaram atļauties tādas debates, kādas esam risinājuši līdz šim par to, vai mums ir jāreaģē un šis mērķis jāsasniedz, izmantojot tehnoloģisko attīstību vai nosakot saistošus mērķus. Mums jārīkojas abējādi. Tomēr tikai saistoši mērķi vai pienācīgi stingri emisiju mērķi liks uzņēmumiem pārorientēties uz tīrākām un videi nekaitīgākām tehnoloģijām. Mums jāatceras, kā jau tas šeit tika norādīts, ka, lai panāktu, ka līgumu pieņem visas puses, būs vajadzīga solidaritāte, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm, kurās situācija ir vissliktākā. Tomēr mums arī jāizveido skaidra sarunu nostāja attiecībā uz jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnu un Indiju, par emisiju kvantitatīvu samazināšanu nākotnē.

Es vēlreiz vēlētos pateikties visiem tiem, kas bija iesaistīti šīs Parlamenta rezolūcijas izstrādē, jo īpaši S. Hassi un grupas pārstāvjiem sarunās. Jūs esat paveikuši izcilu darbu!

 
  
MPphoto
 
 

  Vittorio Prodi (ALDE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es sveicu komisāru S. Dimas, kurš būs viens no galvenajiem Bali konferences dalībniekiem. Globālā sasilšana ir steidzami risināma, svarīga un patiesi globāla problēma, ar kuru saistībā steidzami jārod globāla vienprātība. Tāpēc nekavējoties ir jāizstrādā tādi priekšlikumi par siltumnīcefekta gāzu emisiju kontroli, kas būtu taisnīgāki un plašāk akceptēti, nekā Kioto protokola priekšlikumi, kuru pamatā ir kvotu piešķiršana uz priekšgājēja tiesību pamata, kas nozīmē, ka tas, kas rada vislielāko piesārņojumu, var arī turpmāk piesārņot visvairāk. Tas ir nepieņemami.

Tādēļ, manuprāt, mums ir jāizstrādā drosmīgāks priekšlikums. Es iesniedzu grozījumu, kā jau tas tika norādīts, un to var rezumēt šādi — „viena persona, vienas tiesības uz emisijām”; līdzīgu ieteikumu izteica Vācijas profesors Lutz un atzinīgi novērtēja arī kanclere A. Merkel.

Ja visiem jāpiešķir vienādas tiesības rīkoties, vienādu piekļuvi dabas resursiem, tad ir svarīgi, lai Parlaments atbalstītu šo procesu, kas no emisiju tirdzniecības sistēmas viedokļa, varētu nodrošināt jaunattīstības valstu cilvēkiem ievērojami lielākus resursus, nekā var piedāvāt starptautiskā sadarbība, kā arī atvieglot kontroli. Šajā saistībā savukārt būtu vajadzīga apņemšanās ievērot prasības attiecībā uz oglekļa nogulsnēm, piemēram, ekvatoriālajiem mežiem.

Taisnīguma principam jābūt pamatā pakāpeniskas uzlabošanas pasākumam, kas jāsāk īstenot no paša sākuma, ja ir jāaprēķina tie emisiju rādītāji, kas būtu pieļaujami 2050. gadā. Tādēļ ir būtiski pakāpeniski samazināt kvotu piešķiršanu uz priekšgājēja tiesību pamata. Šis jautājums ir ļoti nopietns un steidzams, un tādēļ mums jāiekustina šo jautājumu izskatīšana, lai būtu iespējams ātri sasniegt galīgo rezultātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Caroline Lucas (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, viena no visefektīvākajām stratēģijām, ko ES var izmantot Bali, ir piemēra rādīšana. Jauno Eiropas tiesību aktu klimata jomā pirmā daļa, par kuru lēmums jāpieņem pēc Padomes marta sanāksmes, attiecas uz aviācijas nozares iekļaušanu Emisiju tirdzniecības sistēmā. Tādēļ rezultāts šajā jomā ir būtiski svarīgs ne tikai pats par sevi, bet arī kā signāls, kas Bali konferencē sūtīts citiem, norādot, vai ES ir patiesi nopietni apņēmusies izpildīt saistības klimata pārmaiņu jomā.

Tik tālu, godīgi runājot, rezultāts ir diezgan noteikts. Komisijas sākotnējais priekšlikums bija bezcerīgi vājš, turklāt tas, ka Padome nespēja panākt kopēju nostāju par vienošanos pirmajā lasījumā, nozīmē īpaši negatīvus signālus. Tādēļ es mudinu gan Padomi, gan Komisiju ievērojami un ātri uzlabot savu darbību.

Bali konferences veiksmīgs iznākums lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, vai taisnīgums būs galvenais aspekts ikvienā jaunajā nolīgumā. Tāpēc priekšlikumu pamatā jābūt konverģencei, kas virzīta uz emisiju vienādu daudzumu, kurš aprēķināts uz vienu iedzīvotāju, piemēram, pieeju, kas zināma kā „samazināšana un konverģence”. Es mudinu Padomi un Komisiju darboties atbilstīgi šai pieejai.

Visbeidzot es vēlētos brīdināt par pārāk lielām cerībām uz oglekli kompensējošajiem mehānismiem. Kā spilgti norādīja mans kolēģis, oglekļa kompensācijas ir tikpat lietderīgas kā pretsmēķēšanas kampaņa, ko apmaksā kāds cits, lai apkarotu smēķēšanu jaunattīstības valstīs, kamēr jūs, būdami labā omā, turpināt pūst dūmus. Tā ir bezatbildīga un ārkārtīgi neefektīva rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Bali konferences kompetencē ir sekmēt vērienīgu un reālu pamatu darbībai pēc 2012. gada. Mēs nedrīkstam vēl vairāk kavēties. Globālās sasilšanas problēma ir jārisina nekavējoties un radikāli. Ekoloģija un ekonomika ir jomas, kuras var un kurām vajag pastāvēt līdzās.

Attiecīgie ieguvumi ievērojami pārsniegs finansiālās izmaksas. Tomēr, lai īstenotu šo mērķi, ir vajadzīgs plašāks nolīgums, kurā iekļautas konkrētas saistības samazināt emisijas, nevis tikai cerīgas pārdomas. Saistības jāuzņemas, lai ierobežotu emisijas, ko rada starptautiskie gaisa un jūras pārvadājumi. Siltumnīcefekta gāzes ir jāpiesaista, īstenojot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izmaiņas ražošanas un patēriņa standartos, kā arī izmantojot zemi.

Tomēr, lai to panāktu, Komisija ir jāatceras aizmirstos mērķus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu skaidri noteiktu sekmēšanu. Tai ir jāsekmē vērienīgāki mērķi un jāizrāda stiprāka politiskā griba.

Uz to mēs arī ceram, S. Dimas kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). - (SL) Eiropas Savienība ir pasaules līderis cīņā pret klimata pārmaiņām un jaunu videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādē. Bet cik ilgi tas tā būs? Daudzās valstīs aizvien vairāk pieaug izpratne par to, ka ir jāsamazina cilvēku ietekme uz dabisko vidi. Pieaugot šai izpratnei, tiek izstrādātas stratēģijas un plāni, īstenoti pasākumi; tas notiek pat tajās valstīs, kurās vēl pavisam nesen vides aizsardzība nebija prioritāte.

Par piemēru var minēt Ķīnu, kuru nesen apmeklēja Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas delegācija, lai iepazītos ar situāciju šajā valstī. Lai gan Ķīnai kā jaunattīstības valstij saskaņā ar Kioto protokolu nav jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzes emisijas, tā sāk apzināties globālās sasilšanas problēmu un jau ir sākusi rīkoties. Tā ir pieņēmusi valsts klimata pārmaiņu programmu, kurā cita starpā ir sev noteikusi daudzus vērienīgus mērķus.

Tas viss pierāda, ka mēs nevaram gulēt uz lauriem, ja Eiropa vēlas saglabāt savu globālo ietekmi. Tādēļ es aicinu delegāciju Bali konferencē atbilstoši un vienoti iesniegt Eiropas nostāju attiecībā uz cīņu pret globālo sasilšanu. Manuprāt, pietiekama sasilšanas samazināšana ir iespējama tikai tad, ja mums izdosies izveidot globālo oglekļa tirgu. Cena, proti, nauda, ir ārkārtīgi efektīvs mehānisms, lai sasniegtu mērķus mūsu sabiedrībā.

Cenšoties panākt vienošanos par globāliem pasākumiem, mēs nedrīkstam aizmirst par mūsu pašu mērķu īstenošanu. Mums nepārtraukti ir jāattīsta sava politika un jāturpina ieviest jauninājumi enerģijas, transporta un citās nozarēs, kas arī rada siltumnīcefekta gāzes emisijas. Sarunās un sadarbībā ar trešām valstīm mēs gūsim panākumus tikai tad, ja efektīvi un veiksmīgi īstenosim mērķus savā teritorijā.

Es ceru, ka delegācijas vizīte Bali konferencē būs ļoti veiksmīga, sekmīgi ierosinot mūsu rezolūcijā minētās nostājas.

 
  
MPphoto
 
 

  Dorette Corbey (PSE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, nākamajā mēnesī Bali konferencē Eiropas Savienībai ir pilnībā jāizrāda sava politiskā nozīme, lai gūtu panākumus šajā konferencē. Tādēļ mums ir ļoti vajadzīgs atbalsts no jaunattīstības valstīm, kā arī tādām valstīm kā Ķīna un Indija. Līdz šim šīs valstis ir devušas ļoti niecīgu ieguldījumu klimata pārmaiņu jomā, tomēr tās ir nopietni izjutušas šīs parādības sekas. Eiropai ir jāpiedāvā sava palīdzība šīm valstīm un jāmēģina ar tām risināt sarunas, lai tās varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, turklāt mums ir jāveic ieguldījumi attiecībā uz tehnoloģiju nodošanu.

Es optimistiski raugos uz to, ka 2009. gadā mēs patiesi nonāksim pie lietas būtības un noslēgsim labu nolīgumu, ko varēs parakstīt arī Amerikas Savienotās Valstis. Tomēr ja pārējā pasaule nevēlēsies sekot Eiropas piemēram un vienoties par saistošiem mērķiem, mums būs jāķeras pie B plāna vai pat C plāna.

B plāns nozīmētu noteikt pasaules mēroga mērķus attiecībā uz emisiju samazināšanu visās rūpniecības nozarēs, bet ja tas nestrādās, tad atbilstīgi C plānam tiks stingri noteikta ievedmuita produktiem, ko ieved no tām valstīm, kuras atsakās īstenot šo klimata politiku.

Ierosinātā rezolūcija ir atzinīgi vērtējama, tādēļ mēs to pilnībā atbalstām. Es izsaku savu atzinību Satu Hassi, kā arī „ēnu” referentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Hammerstein (Verts/ALE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, vidējais emisiju līmenis, ko aprēķina uz vienu iedzīvotāju, ir piedāvāts visiem, bet jums ir jāsaprot, ka tas, kas var būt taisnīgi sociālajā ziņā, var izrādīties neiespējams ekoloģiskajā ziņā.

Saistībā ar vides mērķiem ir jāietver tādas valstis kā Ķīna un Indija, un tas jādara atbilstīgi vienādiem nosacījumiem. Tomēr vides konverģence starp Ziemeļiem un Dienvidiem ir jāīsteno ātri, un emisiju līmenis jānosaka ļoti zems, ja vēlamies, lai tas būtu efektīvs pasākums, nevis tukši vārdi.

Tajā pašā laikā mums jāapsver nodokļu un tirdzniecības pasākumi, lai ierobežotu tirdzniecību gan saistībā ar ļoti piesārņojošiem produktiem, gan tādiem produktiem, kuru ražošanā izmantotas piesārņojumu veidojošas tehnoloģijas.

Šāda veida klimata ārējā aizsardzība var kalpot par Eiropas Savienības atbildi uz emisiju pieaugumu saistībā ar ES dienvidu valstīs ražotajiem produktiem, turklāt mēs varam iekasēt ienākumus, bet pēc tam ieguldīt šos līdzekļus tīro tehnoloģiju izmantošanā Dienvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm (GUE/NGL).(SV) Drīzumā mēs lemsim par to, kā spēsim apkarot globālo sasilšanu pēc 2012. gada, kad spēku zaudēs Kioto protokols.

Mums ir ļoti labs pamats. Līdz 2050. gadam mums jāpanāk samazinājums līdz pat 80 %, jāsniedz palīdzība jaunattīstības valstīm, lai tās spētu samazināt savas emisijas, jāveic pret gaļas rūpniecību vērsti pasākumi, jo šajā nozarē tiek saražota gandrīz viena piektdaļa no globālajām siltumnīcefekta gāzes emisijām, jāievieš elastīgākas patentu tiesības, kas atvieglotu izplatīt videi nekaitīgu tehnoloģiju, jāievieš biodegvielas sertifikācijas sistēma ar mērķi novērst pretrunas ar pārtikas piegādi, kā arī jāsaglabā pasaules meži. Kā jau tas tika minēts, tas viss ir brīnišķīgi.

Tomēr iztrūkstošais elements un mūsu nākotnes uzdevums ir pasākumi pret pastāvīgo satiksmes plūsmas pieaugumu Eiropas Savienībā; tās ir arī ES subsīdijas, turklāt jāņem vērā, ka ES likumdošanā un pasākumu īstenošanā ir tendence par prioritāti noteikt tirgu.

Šajā saistībā ir 11 grozījumi, no kuriem lielākā daļa, manuprāt, ir labi un stiprina rezolūcijas uzticamību; atbilstīgi šai rezolūcijai pasaule ir bagāta un tā ir atbildīga par klimata pārmaiņām, tādēļ tai ir jāuzņemas vadošā loma, veicot radikālus samazinājumus.

Mani uztrauc grozījums Nr. 7, kura mērķis ir izmantot kodolenerģiju, lai cīnītos pret siltumnīcefektu. Mēs nedrīkstam vienu vides problēmu novērst, tās vietā radot jaunas problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anders Wijkman (PPE-DE).(SV) Priekšsēdētājas kundze, ir pagājuši gandrīz 15 gadi, kopš Riodeženeiro konferencē tika parakstīta Klimata konvencija, turklāt jāņem vērā, ka patlaban klimata pārmaiņas noris straujāk nekā jebkad agrāk. Tas rāda, cik nepiemērota ir bijusi līdzšinējā starptautiskā sadarbība.

Eiropas Savienībai arī turpmāk ir jāuzņemas galvenā atbildība, īstenojot pasākumus savā teritorijā — jādara viss, no stingrākām prasībām nākotnes automašīnām līdz lielākam atbalstam alternatīviem enerģijas avotiem. Tomēr ar vietēja mēroga pasākumiem nepietiek. K.-H. Florenz jautāja man, ko mēs varam piedāvāt pārējai pasaulei. Tas ir labs jautājums. Domāju, ka mēs varam piedāvāt trīs lietas. Pirmkārt, tīru un videi nekaitīgu tehnoloģiju jaunattīstības valstīm, kurās notiek modernizācija, turklāt tas neattiecas tikai uz Ķīnu un Indiju. Šīm valstīm ir tiesības attīstīties, bet tām nav jāatkārto mūsu kļūdas. Atbalsts saistībā ar tehnoloģijām un zināšanām jānosaka par prioritāti ES budžetā. No tā iegūs gan šīs valstis, gan mēs paši.

Svarīgi ir arī, lai mēs uzņemtos savu vēsturisko atbildību un sniegtu atbalstu pielāgošanās pasākumiem visās valstīs, kurās ir zems ienākumu līmenis un kuras būtiski skars vētras, plūdi un ilgi sausuma periodi. Ar naudu, kas līdz šim ir piešķirta dažādos pielāgošanas fondos un nesen pieņemto Komisijas iniciatīvu „Klimata alianse” nepietiek. Tās ir absurdi mazas summas. Ir vajadzīgi simts reizes lielāki līdzekļi.

Treškārt, kā to uzsvēra L. Ek, ir svarīgi pievērst uzmanību mežiem, arī pārējiem, ne tikai tropiskajiem mežiem. Mums jāstimulē mežu īpašnieki, lai viņi ne vien izcirstu mežus, bet arī saglabātu tos.

Klimata politika neatbilst Bali konferencei, bet panākumi šajā konferencē, protams, uzlabos izredzes sasniegt galīgo vienošanos 2009. gadā. Lai atvieglotu šī mērķa sasniegšanu, es pieņemu, ka Komisija un Padome ieklausīsies Parlamentā saistībā arī ar citiem aspektiem, ne tikai ar tehnisko sadarbību, pielāgošanas pasākumiem un meža jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Matthias Groote (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, savā pavasara samitā valstu un valdību vadītāji pieņēma atzinīgi vērtējamus lēmumus par cīņu pret klimata pārmaiņām. Viņu lēmumi par siltumnīcefekta gāzi paredz Eiropā līdz 2020. gadam par 20 % samazināt 1990. gada emisiju līmeni. Pavasara samitā tika panākta vienošanās arī par to, ka samazināšanas mērķi vajadzētu palielināt līdz 30 %, ja savas siltumnīcefekta gāzes emisijas apņemtos ierobežot arī citas industriālās valstis. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai mudinātu citas industriālās valstis parakstīt nolīgumu par laikposmu pēc Kioto protokola darbības beigām.

Es vēlētos atsaukties uz vēl vienu īpašu aspektu, proti, transportu; šajā saistībā ir svarīgi, lai mēs panāktu transporta jomas iekļaušanu šajā nolīgumā par laikposmu pēc Kioto protokola darbības beigām. Eiropā vien transporta nozare saražo 21 % no visa siltumnīcefekta gāzes emisiju apjoma. Starptautiskā aviācija nebija īpaši iekļauta Kioto protokolā, jo ICAO (Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija) garantēja, ka ir iecerēts izveidot globālu sistēmu. Šī apņemšanās nav pildīta kopš 1997. gada, un man diemžēl šķiet, ka mēs joprojām gaidām uz aviācijas iekļaušanu šajā protokolā. Ceru, ka šo soli varētu spert Bali konferencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Herbert Reul (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tā ir nopietna klimata problēma. To neviens nenoliedz. Tomēr politiskais jautājums attiecas uz to, kādu pieeju mēs izmantosim šīs problēmas risināšanā. Man jāsaka, ka mums radās lielas grūtības ar šo ziņojumu saistībā ar problēmas risināšanas pieeju.

Problēmas netiek risinātas, aprakstot mūžīgos scenārijus, runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem vai žēlabaini sūdzoties, tā vietā, lai piedāvātu risinājumus. Par mērķi jānosaka reālu un objektīvu risinājumu izstrāde, apsverot dažādus argumentus. Šajā saistībā man jāpauž nožēla par to, ka mēs neesam sagatavojušies atbalstīt atšķirīgus novērtējumus par klimata tendenču un pārmaiņu iemesliem. Es pilnībā atbalstu vērienīgu mērķu iekļaušanu, bet svarīgi ir arī nodrošināt, lai šie mērķi būtu sasniedzami; pretējā gadījumā mūsu klimata politika būs neveiksmīga.

Nepareizi ir arī ieviest tabu un apgalvot, ka ogles un „tīro ogļu” tehnoloģijas izstrādes vai kodolenerģijas jomā nav ierobežojumu un vienīgā pareizā atbilde ir saistīta ar atjaunojamo enerģiju. Ar šādu pieeju pilnīgi noteikti nav iespējams atrisināt šo problēmu. Ir vajadzīgas visaptverošas debates, kurās detalizēti tiek izskatīti visi aspekti un kurās mēs visi saglabājam atvērtību attiecībā uz dažādiem instrumentiem un informāciju, kas nāk no dažādiem avotiem.

Uzskatu, ka mums šajās debatēs arī jāapsver tas, ko un ar kādiem resursiem mēs varam panākt. Kā mēs varam maksimāli palielināt ietekmi? Mums jāapsver arī jautājums par izmaksām. Uzskatu, ka mums ne tikai jāpievērš uzmanība tam, kādā veidā tiek pieņemti politiskie lēmumi, bet arī jāapsver — kā to man norādīja viens vai divi kolēģi — kā var sekmēt un atbalstīt tehnoloģiju attīstību. Es neredzu nekādu jēgu, ja mēs šodien rīkojas debates, bet vēlāk, pēc 2–3 stundām vai 2–3 dienām, tajā pašā plenārsēžu zālē apspriežam Lisabonas stratēģiju vai līdzīgus dokumentus. Šīs abas debates ir jāapvieno vienā pasākumā, ja mēs vēlamies apkarot klimata pārmaiņas un samazināt to ietekmi.

Manuprāt, mums ir bijusi visai ierobežota iespēja šeit izteikt kritiskus komentārus, ko mēs esam izklāstījuši savas komitejas apspriedēs. Ceru, ka nākamajā reizē, kad izskatīsim Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas pilnīgo ziņojumu, mums būs iespēja izteikt daudzveidīgākus argumentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pievienoties daudzajiem komplimentiem, kas tika izteikti par referenta iesniegto labo un objektīvo ziņojumu, kuru atbalstījis arī Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas vairākums. Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs sagaidām rezultātus un skaidri noteiktas pilnvaras saistībā ar Bali konferenci. Šajā saistībā ir jānosaka kopēja un reizē nošķirta atbildība industriālajām valstīm, jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un jaunattīstības valstīm.

Šajā rezolūcijā ir arī skaidri norādīts, ka mēs ceram uz rezultātiem līdz 2009. gadam. Eiropas Parlamenta pieņemtajos juridiskajos instrumentos mums jāsniedz ļoti skaidri politiskie signāli pārējai pasaulei, pārējiem kontinentiem., un šodien runātāji jau pieminēja aviācijas nozares iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā, kā arī mehānisko transportlīdzekļu radītās CO2 emisijas. Tas ir būtisks nosacījums, ja mums ir jāpanāk uzlabojumi visās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Komisāra kungs, ļaujiet man vispirms apsveikt jūs saistībā ar pūliņiem, ko esat ieguldījis šajā svarīgajā starptautiskajā jautājumā par klimata pārmaiņām.

Priekšsēdētāja kungs, cīņai pret klimata pārmaiņām vajadzētu iedvesmot jauna attīstības modeļa izveidi. Šajā modelī no jauna tiks definēta esošā politika, ņemot vērā vides aizsardzību un sasaistot saimniecisko darbību ar dabas resursu un sociālās labklājības jautājumu.

Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma un jānodrošina, lai sarunas nebeigtos ar Kioto protokola elastīgo mehānismu paplašināšanu. Bali konferences mērķim jābūt nolīgumam, kas būtu perspektīvs vides jomā. Nolīgumā arī jāizmanto iespējas attiecībā uz tehnoloģiskiem jauninājumiem, ekonomisko attīstību un daba vietu izveidi.

Piemēram, pāreja uz pasaules ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, sasaistot oglekļa tirgus ar emisiju tirdzniecības sistēmām, būtu rīcība pareizajā virzienā.

Ir jāizmanto Bali konferences piedāvātās iespējas, lai noformulētu visaptverošu priekšlikumu par laikposmu pēc 2012. gada, nosakot saistošus ilgtermiņa mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, šīs ir neapšaubāmi nozīmīgas debates, kādas šeit, Eiropas Parlamentā, ir notikušas regulāri. Klimata pārmaiņu jautājums un Eiropas Savienības gatavošanās Bali konferencei ir tēma, kas ir atkārtojusies vairākas reizes šajās reizi mēnesī notiekošajās sesijās, ko es esmu apmeklējis. Tas skaidri norāda uz nozīmīgumu, ko Parlaments pamatoti piešķir šim jautājumam, bet tikai šorīt klimata pārmaiņas tika atkal ietvertas darba kārtībā saistībā ar mūsu debatēm par globalizāciju.

Savā sēdes atklāšanas runā es atsaucos uz sešiem galvenajiem ES mērķiem saistībā ar Bali konferenci. Tie ir skaidri un noteikti mērķi, kas, es tā pieņemu, ir labi izprasti un pilnībā apstiprināti, un, protams, mūsu nolūks ir sasniegt visus šos mērķus. Tomēr es ļoti skaidri arī norādīju uz to, ka šis ir sarežģīts, komplekss un politiski delikāts process, bet mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai noslēgtu šo procesu.

Daži godājamie deputāti ierosināja, ka ES varētu neizvirzīties līderpozīcijā, kā to pati ES bieži ir centusies darīt šajā procesā. Es nevaru tam piekrist, jo, ja ir izveidota tāda apvienība, organizācija vai vienība, kas ir signalizējusi par saviem vērienīgajiem mērķiem saistībā ar virzību uz priekšu un patiesām bažām par problēmu, kas skar mūsu iedzīvotājus, tad tā ir Eiropas Savienība. Mēs esam noteikuši paši savus emisiju samazināšanas mērķus, kuriem nevar būt un nav līdzīgu visā pasaulē, un mēs esam pielikuši lielas pūles, lai ietaupītu enerģiju, ieguldītu atjaunojamās enerģijas jomā utt. Tādēļ mums jābūt lepniem par saviem centieniem un savu darbu, un mēs nedrīkstam atslābt.

Visbeidzot es vēlētos arī pateikt, ka esmu ņēmis vērā ieteikumus un ierosinājumus, kas izteikti S. Hassi rezolūcijā. Dažus šos ierosinājumus pieminēja E. Ferreira, un Padome noteikti ņems vērā ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties visiem runātājiem, kuri uzstājās šodienas debatēs, par viņu konstruktīvo ieguldījumu.

Parādās aizvien lielāka vienprātība par to, ka ir vajadzīgi pasaules mēroga pasākumi, lai uzvarētu cīņā pret klimata pārmaiņām, un Bali ir jānosaka process un saturs klimata nolīgumam par laiku pēc 2012. gada.

Eiropas Savienība paplašinās savus divpusējos kontaktus ar galvenajiem partneriem, lai gūtu atbalstu šajā saistībā. Tomēr mums jālūkojas plašāk, arī tālāk par Bali konferenci. Neaizmirsīsim, ka Bali ir tikai sarunu procesa sākums. Protams, būtiski svarīgi ir gūt pārliecību, ka mēs Bali konferencē esam nonākuši uz pareizā ceļa. Tomēr mums ir jāpastiprina savi centieni, lai nākamo mēnešu un gadu laikā kopā ar visiem saviem partneriem mēs nonāktu pie kopējiem viedokļiem un izstrādātu kopējus risinājumus.

ES un Ķīnas, ES un Indijas, kā arī ES un Āzijas augstākā līmeņa sanāksmes, kas visas notiks šī gada novembrī, ir nākamie soļi, lai nodrošinātu vēl lielāku konverģenci un politisko virzību attiecībā uz starptautisko klimata nolīgumu par laiku pēc 2012. gada.

Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu svarīgi būs turpināt kontaktus ar federālo valdību, kā arī iet vēl tālāk. Starptautiskā oglekļa tirgus partnerība (ICAP) ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu, par ko es Eiropas Savienības vārdā parakstījos Lisabonā 29. oktobrī, apvieno partnerus, kas aktīvi īsteno oglekļa tirgus, izmantojot obligāto kvotu ierobežojumu un tirdzniecības sistēmas.

Gatavojoties Bali konferencei, es ceru turpināt šīs apspriedes ar Eiropas Parlamenta deputātiem un pateicos jums par atbalstu.

Man jāuzsver, ka bez Eiropas Parlamenta pastāvīga atbalsta mēs nebūtu spējīgi šogad, jau iepriekš, izstrādāt enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi, un bez jūsu atbalsta mums nebūtu cerību sasniegt labākus rezultātus Bali. Tāpēc, lūdzu, ierodieties Bali ar lielām ambīcijām un mēģiniet mums palīdzēt, jo jūs zināt, kā to izdarīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Tagad es slēdzu šīs debates, turklāt esmu saņēmusi rezolūcijas priekšlikumu,(1) kas Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas vārdā iesniegts saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, tas ir, ceturtdien.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika