Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 14. novembris - Strasbūra

11. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumi Padomei (B6-0382/2007).

Tika iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0777/07)

Temats: „Virpuļdurvju” imigrācijas politika

Daži politiķi un speciālisti ir pieļāvuši iespēju panākt vienošanos dalībvalstu starpā, kas apvienotu ES ārējo robežu uzraudzību ar jauno „virpuļdurvju” imigrācijas politiku, lai tiem imigrantiem, kas ES teritorijā atrodas legāli, ļautu atgriezties savā izcelsmes valstī, nebaidoties, ka viņiem tiks „aizvērtas durvis”, ja viņi nolems atgriezties ES.

Vai Padome uzskata šo pieeju par īstenojamu, un vai būtu iespējams izveidot šo politiku, izmantojot vienkāršu starpvaldību sadarbību, vai tomēr būtu nepieciešams izveidot jaunus iestāžu mehānismus, lai īstenotu šo pieeju?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Kā godājamais deputāts to zina, 2007. gada maijā Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai paziņojumu par cirkulāro migrāciju un mobilitātes partnerībām starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Šajā paziņojumā Komisija pauda uzskatu, ka cirkulārā migrācija ir lietderīgs līdzeklis, kas jāattīsta Kopienas līmenī, lai nodrošinātu migrācijas plūsmas efektīvāku pārvaldību. Savukārt 2007. gada jūnija secinājumos par vispārējās pieejas migrācijai paplašināšanu un pastiprināšanu Padome uzsvēra, ka legālās migrācijas iespējas, arī labi pārvaldītas cirkulārās migrācijas iespējas, varētu sniegt labumu visiem iesaistītajiem partneriem.

Padome uzskata, ka tādējādi ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām pusēm ir jāizskata visas labi pārvaldītas cirkulārās migrācijas iespējas, lai Padomes secinājumus pieņemtu ne vēlāk kā līdz 2007. gada beigām. Vajadzība izskatīt šīs cirkulārās migrācijas iespējas, pamatojoties uz Komisijas 2007. gada 16. maija paziņojumu, atkārtoti tika uzsvērta Eiropadomes 2007. gada jūnija secinājumos. Patlaban Padome izskata jautājumu par to, kā pieņemt konkrētus instrumentus un pasākumus, lai atvieglotu cirkulāro migrāciju, kā arī jautājumu par to, kā šādus pasākumus būtu iespējams ieviest.

Pagaidām Komisija nav ierosinājusi nevienu konkrētu pasākumu.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Portugāles prezidentūra šim jautājumam velta pienācīgu uzmanību, uzskatu, ka atbilde bija precīza.

Saprotu, ka Portugāles prezidentūras pilnvaru termiņš tuvojas beigām, jo šis pusgads ir diezgan īss, bet es nezinu, vai, jūsuprāt, būs iespējams konkrētu priekšlikumu izstrādāt līdz 31. decembrim, vai arī jūs mudināsiet Komisiju iesniegt konkrētākus priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz iestāžu aspektiem, vai patlaban mums pieejamie mehānismi ir pietiekami un vai būtu jāizveido kāda iestāde, lai atvieglotu šāda veida cirkulāro migrāciju.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties godājamajam deputātam par šiem vārdiem. Prezidentūru termiņi vasaras brīvdienu dēļ patiešām ir mazliet īsāki otrajā pusgadā, neesmu gan pārliecināts — par laimi vai diemžēl. Patiesībā mēs vēlētos līdz šī gada beigām panākt lielāku progresu šajā jautājumā, bet mēs acīmredzami esam zināmā mērā atkarīgi arī no tām iniciatīvām, ko Komisija vēlas iesniegt, lai ļautu mums šādi rīkoties. Tāds vismaz būtu mūsu nodoms un vēlēšanās. Patlaban es tomēr to nevaru garantēt, bet mēs noteikti to darīsim, ja mums būs tādas iespējas un izdevība.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu Padomes prezidentūras viedoklim par „virpuļdurvju” imigrācijas politiku un jaunajām idejām par zilajām kartēm, lai piesaistītu augstas kvalifikācijas imigrantus.

Tomēr es vēlētos pajautāt Padomes prezidentūrai, vai tā ir pārliecināta, ka mēs Eiropas Savienībā spēsim uzņemt lielo imigrantu pieplūdumu, kāds tas ir katru gadu, ņemot vērā to, ka pasaulē ir tādas valstis, kuru attīstības līmenis ir ļoti niecīgs un ļoti zems?

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). - (PT) Jautājums, ko es uzdotu par cirkulāro imigrāciju, ir par to, vai nav jāizveido īpašs mehānisms, lai nodrošinātu šādu imigrāciju, jo īpaši attiecībā uz apmācības nodrošināšanu attiecīgajās valstīs? Ar to es domāju, piemēram, par tiem ārstiem un medmāsām no Malāvijas, kuri atrodas Apvienotajā Karalistē.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Šis jautājums par cirkulāro imigrāciju ir apspriests un tiek apspriests, un to strauji aktualizēja Komisija plašākās debatēs par imigrāciju Eiropā, jo īpaši legālo un nelegālo imigrāciju, un tas bija viens no mehānismiem, kas tika minēts šajās debatēs par jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju. Komisija ir apsvērusi šo jautājumu, tā aicināja arī Padomi šādi rīkoties un apspriest šo jautājumu. Manuprāt, tikai ar cirkulārās imigrācijas mehānismiem neizdosies atrisināt visus jautājumus, kas pastāv šajā jomā un rodas šajās debatēs. Tas ir pasākums, kas varētu būt priekšlikums un kas varētu būt iespēja, kā atvieglot mūsu slogu un atrisināt ar imigrāciju — un šajā gadījumā pat ar legālo imigrāciju — saistītos jautājumus, bet tas pilnīgi noteikti neatrisinās visas ar to saistītās problēmas. Šajā nolūkā, protams, būs jāpaplašina politikas jomu loks, ko, kā jūs zināt, Padome apspriež, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

Jūs, protams, arī zināt to, ka Portugāles prezidentūras programmā par prioritāriem noteikti visi tie jautājumi, kas saistīti ar imigrāciju, gan legālo, gan nelegālo. Nākamajā mēnesī, decembra Padomes sanāksmē, kas iezīmēs mūsu prezidentūras termiņa beigas, mēs vēlētos, lai mēs spētu iesniegt secinājumu kopumu par legālās imigrācijas vispārējo jautājumu un nelegālās imigrācijas apkarošanu, kas liecinātu par patiesu progresu abās šajās jomās.

Attiecībā uz konkrētiem tehniskiem jautājumiem, kas uzdoti īpašām grupām, pārdomām, kurās Padome ir iesaistījusies un kurās tai jāiesaistās, jāsaka, ka šis darbs nav pabeigts, un esmu pārliecināts, ka godājamais deputāts to sapratīs, bet patlaban es nevaru jums pateikt, kāds ir šo pārdomu rezultāts, jo īpaši par ļoti īpašiem (ad hoc) un ļoti konkrētiem jautājumiem.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Claude Moraes (H-0779/07)

Temats: Kopīgas saistības patvēruma un imigrācijas jomā

Saistībā ar Vispārīgo programmu „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” 2007.–2013. gadam, kāds progress ir panākts attiecībā uz „kopējo saistību” jēdzienu?

Kādus praktiskus pasākumus veic dalībvalstis, lai savā starpā taisnīgi sadalītu atbildību patvēruma un imigrācijas jomā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Eiropas Parlaments un Padome 2007. gada maijā apstiprināja trīs lēmumus — lēmumu par Eiropas Bēgļu fonda izveidi 2008.–2013. gadam, lēmumu par Eiropas Ārējo robežu fonda izveidi 2007.–2013. gadam un lēmumu par Eiropas Atgriešanās fonda izveidi 2008.–2013. gadam. Padome 2007. jūnijā arī apstiprināja lēmumu par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda izveidi 2007.–2013. gadam. Šie četri lēmumi ir neatņemama daļa programmā „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”.

Atbilstīgi Eiropadomes noteiktajiem mērķiem, šīs programmas mērķis ir taisnīgs atbildības sadalījums dalībvalstu starpā attiecībā uz finansiālo slogu, ko rada ES ārējo robežu integrētās pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana.

Eiropas Bēgļu fonds atbilst saistībām, kas paredzētas EK līguma 63. panta 2. punkta b) apakšpunktā par tādu pasākumu pieņemšanu, kas veikti, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas un uzņemoties attiecīgās sekas.

Padome arī mēģina sekmēt solidaritāti, izmantojot citus līdzekļus. Piemēram, Padomes 2007. gada 18. septembra secinājumos par Eiropas Savienības dienvidu jūras robežu stiprināšanu dalībvalstis ir mudinātas, pamatojoties uz divpusējām saistībām, sniegt atbalstu tām dalībvalstīm, kas saskaras ar īpašu spiedienu, pieņemot, ka šādu atbalstu var sniegt saistībā ar atgriešanās operācijām, uzņemšanas apstākļiem, darba pieredzi vai brīvprātīgu atbildības uzņemšanos par patvēruma meklētājiem, bēgļiem, personām, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, vai nepavadītiem nepilngadīgajiem.

  Claude Moraes (PSE). - Tas bija visaptverošs paziņojums par sloga sadalījuma teorētisko aspektu. Mēs zinām, kādi ir instrumenti, bet es vēlos jums atklāti pajautāt, kāda ir to īstenošana, runājot par Maltu, Lampedūzu un Kanāriju salām? Vai jūs pamanāt, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Padomes locekļi, kuru starpā ir arī rietumvalstu kolēģi, ir nopietni uztvēruši sloga sadalījumu attiecībā uz šīm vietām, kurās ir ārkārtas stāvoklis? Daži no mūsu kolēģiem, kas atrodas šeit, to zina un redz katru dienu.

Neviens nepārmet Portugālei vienaldzību šajā jautājumā, bet — vai Padome aktīvi risina jautājumu par sloga sadalījumu? Vai šis uzdevums tiek īstenots? Lūdzu, sniedziet mums atklātu atbildi!

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Esmu ļoti gandarīts atbildēt godājamam deputātam, un, skaidrs, es runāju Portugāles prezidentūras vārdā atbilstīgi šīs iestādes nostājai šajā jautājumā. Godājamais deputāts zina, ka migrācija un migrācijas plūsmas, jo īpaši nelegālās migrācijas plūsmas no Eiropas dienvidu reģioniem, rada jaunu problēmu, ar kuru vēl pirms pāris gadiem mums nebija jāsaskaras.

Ir skaidrs, ka mums ir jāreaģē uz šo jauno un nepazīstamo parādību un jāveic atbilstīgi pasākumi. Tomēr, kā tas vienmēr ir šādos gadījumos, šie pasākumi, kas attiecas uz reaģēšanu un instrumentiem, tiek veidoti pakāpeniski, līdzīgi arī mēs šīs problēmas nozīmi un nopietnību apzināmies pakāpeniski. Šajā saistībā man jāsaka, ka Portugāles prezidentūrai un Portugālei kā ES dalībvalstij atslēgvārds šajā jautājumā ir „solidaritāte”. Tāpat kā mēs visi saprotam, ka tad, kad citi jautājumi skar vienu vai divas dalībvalstis, tie jāskata kā visu dalībvalstu problēma, arī saistībā ar nelegālo migrāciju piemērotais vārds ir „solidaritāte”, jo mēs apzināmies, ka bieži vien šī parādība jo īpaši skar atsevišķas valstis.

Tā ir taisnība, ka diezgan bieži mēs tikai runājam, un arī tā ir taisnība, ka mums vairāk jārīkojas, nevis tikai jārunā. Tomēr vispirms, tagad, ir jāapzinās, ka attiecīgais jautājums ir vispārēja problēma, kas skar visus, un tā ir visu pušu atbildība. Protams, mēs esam pārliecināti, ka pakāpeniski un reāli, bet saglabājot arī vajadzīgo steidzamību, mēs varam turpināt atsaukties uz šo „solidaritāti”, vienlaikus pārvēršot to konkrētās darbībās un pasākumos. Tā ir prezidentvalsts loma, un tas ir tas, kas jādara Portugālei kā dalībvalstij. Jūs arī sapratīsiet, ka visu notikumu vai pasākumu ietekmēšana nav atkarīga no vienas dalībvalsts vai prezidentvalsts, lai arī kā mēs to vēlētos. Tomēr es varu jums apliecināt, ka var runāt par aizvien plašāku un lielāku izpratni par to, ka mums kopīgi jāuzņemas šī atbildība un jāpiemēro solidaritātes princips.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Visu cieņu, Padomes priekšsēdētāj, bet mani nepārliecināja jūsu atbilde, jo, kamēr Ministru padome apsver šos jautājumus, cilvēki iet bojā, noslīkstot Vidusjūrā, un ir tādas Vidusjūras reģiona valstis, kas nespēj tikt galā ar šo ārkārtas stāvokli; tāpēc mani nepārliecina jūsu atbilde. Uzdošu jums konkrētu jautājumu — Malta izteica priekšlikumu Padomei par šī sloga sadalījumu, par kopējām saistībām. Tā lūdza, lai imigrantus, kas izglābti no jūras ārpus ES ūdeņiem — piemēram, Lībijas ūdeņiem — sadalītu visu ES dalībvalstu starpā. Es vēlētos uzzināt, kāda bija Padomes atbilde.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Es ļoti labi esmu iepazinies ar šo situāciju un jautājumu, ko šajā saistībā uzdeva Maltas valdība, un uz jūsu jautājumu attiecas atbilde, ko jau sniedzu godājamam deputātam — prezidentūra un Portugāle kā ES dalībvalsts apzinās, ka Portugāle arī ir dienvidu reģiona valsts, un tādēļ mēs arī darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka solidaritāte patiesi tiek īstenota praksē, vienlaikus paturot prātā pastāvošos sarežģījumus un grūtības, lai gan tāpat kā daudzos citos gadījumos arī šoreiz ir vajadzīga neatlaidība un pacietība.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 3, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0781/07)

Temats: Pasākumi iztikas nodrošināšanai nelegāli ieceļojušām sievietēm un bērniem

Kādus pasākumus ir paredzējusi veikt Padome, lai nodrošinātu pienācīgus mūsdienīgus dzīves apstākļus nelegāli ieceļojušām sievietēm un bērniem, tā lai dalībvalstis vienoti ievērotu savas starptautiskās saistības?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, vai tas ir iespējams, vai tas atbilst noteikumiem, bet tad, kad ir uzdots jautājums, es vēlētos precīzi zināt, kurš no godājamajiem deputātiem ir tā autors, jo, acīmredzami, mana atbilde vispirms tiks adresēta viņam.

Esmu pārliecinās, jūs zināt, ka saistībā ar attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem īpaši noteikumi ir paredzēti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Direktīvas priekšlikuma 13. pantā ir noteiktas garantijas attiecībā uz uzturēšanās apstākļiem pirms atgriešanās, kas piemērojamas visām personām, uz kurām attiecas šī direktīva. Dokumenta 15. pantā, kas attiecas uz pagaidu apcietinājuma nosacījumi, ir noteikts, kāda attieksme ir pieļaujama pret trešo valstu pilsoņiem pirms viņu atgriešanās. Dokumenta 15. panta 3. pantā noteikta, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim, turklāt īpaši noteikumi izstrādāti attiecībā uz nepilngadīgajiem. Turklāt jūs zināt, ka patlaban Eiropas Parlaments un Padome izskata šo priekšlikumu direktīvai.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man atkārtot C. Moraes komentārus — uz mūsu jautājumiem jūs teorētiski atbildāt ļoti labi un detalizēti. Tomēr — kāda ir dalībvalstu atbildība tikmēr, kamēr mums vēl nav pieejama jūsu analīze? Vai ir kādi starptautiski nolīgumi un vai tie ir vienādi piemērojami visās dalībvalstīs, vai dažas dalībvalstis kādu īpašu iemeslu dēļ dara vairāk vai mazāk nekā citas? Kāda atbildība ir kandidātvalstīm, kuras nelegālie imigranti, galvenokārt sievietes un bērni, izmanto kā tranzīta ceļus? Vakardienas sēdes laikā es norādīju komisāram, ka ir aizturēts pat 14 gadus vecs nelegālo imigrantu pārvadātājs.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Es tikko norādīju, ka direktīvas priekšlikumu patlaban apspriež Padome un Eiropas Parlaments, risinot šo jautājumu. Tā kā pagaidām direktīvas priekšlikums nav apstiprināts, es nevaru precīzi pateikt, kādus pasākumus piedāvās šī direktīva, lai aizsargātu un aizstāvētu neaizsargātākās personas, kurām vajadzīga vislielākā aizsardzība. To mēs redzēsim pēc tam. Šajā direktīvas priekšlikumā tagad ir ietverts jautājums par to, kā aizsargāt vismazāk aizsargātākos.

Es varu jums arī skaidri pateikt, ka tad, kad mēs, Portugāles prezidentūra, atsaucamies uz nelegālās imigrācijas jautājumu, mēs vienmēr sakām, ka šī cīņa pret šāda veida imigrāciju pamatojas uz diviem galvenajiem principiem — solidaritāti un cieņu pret cilvēkiem, kā arī cieņu pret šo cilvēces traģēdiju, kas ir šīs parādības pamatā. Mēs nedrīkstam attiekties pret cilvēkiem kā pret lietām, un ne prezidentūra, ne arī Portugāle nepieņem un nekad nav uzskatījusi, ka šādās situācijās humanitāro dimensiju nav jāņem vērā vai jāuzskata par sekundāru. Tāda ir mūsu kā prezidentvalsts principiālā nostāja, tā ir mūsu kā ES dalībvalsts principiālā nostāja, un tā ir nostāja, no kuras mēs neatteiksimies nekādos apstākļos.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 4, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-0784/07)

Temats: Eiropas drošības stratēģija

Kādus rezultātus līdz šim ir devusi Eiropas drošības stratēģijas īstenošana? Jo īpaši — kādus rezultātus ir devusi drošības zonas paplašināšana, iekļaujot Eiropas nomali? Vai Padome ir apmierināta ar stratēģijām „Miera nodrošināšana ar reģionālās integrācijas palīdzību” un „Reģionālās integrācijas nodrošināšana ar miera palīdzību”, kas attiecas uz ES ģeopolitisko perimetru?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, godājamais deputāta kungs, ir pagājuši četri gadi kopš Eiropas drošības stratēģijas pieņemšanas 2003. gada decembrī, un šajā laikā Eiropas Savienības ārpolitika un drošības politika ir dinamiski attīstījusies.

Atbilstīgi savas pieejas galvenajai idejai mēs veiksmīgi esam noreaģējuši uz draudiem, kas tika konstatēti attiecībā uz Eiropas stratēģiju. Mums bija jākļūst aktīvākiem, saskaņotākiem un arī kompetentākiem. Jaunie draudi, ko radījis terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, negatīvas izmaiņas sabiedriskajā stāvoklī un organizētā noziedzība, ir novērsti, veicot daudzus konkrētus pasākumus, kas atspoguļo plašu to instrumentu loku, kas patlaban ir pieejami Eiropas Savienībai. Tie ietver diplomātisko darbu, civilās un militārās misijas, kā arī pasākumus tirdzniecības un attīstības jomā.

Mēs esam apstiprinājuši efektīvas daudzpusības pieeju, atbalstot un palielinot sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju krīžu pārvaldības jomā, terorisma apkarošanā un cīņā pret ieroču izplatīšanu. Mūsu operācijas saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku ir mūsu pamanāmākais ieguldījums vispārējā miera un drošības nostiprināšanā, turklāt tas tās apliecina mūsu vēlmi uzņemties vispārēju atbildību. Kopš 2003. gada dažādos pasaules reģionos mēs esam uzsākuši 16 krīžu pārvaldības operācijas, 4 militārās un 12 civilās operācijas. Eiropas drošības un aizsardzības politikas operācijas attiecas uz trim kontinentiem un to amplitūda sniedzas no militārām operācijām, kas ietver arī drošības jomas reformu un institucionālo attīstību, līdz pat policijas misijām, lai nodrošinātu tiesiskumu. Eiropa ievieš galvenos katalizatorus miera un drošības nostiprināšanai — no Acehas līdz Ramallai un no Kinšasas līdz Sarajevai.

Tomēr spiediens uz Eiropas Savienību aizvien pieaug. Mēs tikko esam pieņēmuši principiālu lēmumu uzņemties militārās misijas vadību Čadā un Centrālāfrikas Republikā, lai palīdzētu novērst Darfūras krīzes reģionālās sekas. Mēs esam arī sagatavojušies vadīt policijas misiju, lai nodrošinātu tiesiskumu Kosovā. Ietverot teritorijas no Rietumbalkānu reģiona un Austrumeiropas līdz pat Vidusjūras reģionam, izmantojot visus savā rīcībā esošos līdzekļus, mēs esam aktīvi strādājuši, lai savās kaimiņvalstīs nodrošinātu mieru un stabilitāti. Uzskatu, ka darbs, ko paveicis Augstais pārstāvis Javier Solana, ES paplašināšanās politika, Barselonas process, Eiropas kaimiņattiecību politika, kas tikko šeit tika apspriesta, ES īpašie pārstāvji Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Moldovā un Dienvidkaukāzā un miera uzturēšanas process Vidējos Austrumos, kā arī ES līdzdalība Vidējo Austrumu Kvartetā, Kosovas Troikā un citās EDAP misijās, ko jau pieminēju iepriekš, atspoguļo mūsu apņemšanos nostabilizēt drošību mūsu kaimiņvalstīs.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Paldies par jūsu atbildi, priekšsēdētāja kungs! Man patiešām šķiet, ka Eiropas drošības stratēģija apliecina to, ka savas misijas mēs īstenojam veiksmīgāk ārpus Eiropas kontinenta, ja tās salīdzina ar to problēmu risinājumiem, ar kurām sastopamies Eiropas Savienībā Domāju, ka tādas situācijas, kāda, piemēram, ir izveidojusies Kosovā, krīzes pārvaldība, FYROM nosacītības politika, tāda kandidātvalsts, kuras politiskajā sistēmā ir nopietni traucējumi, kā arī gan pamatota, gan nepamatota rusofobija, par kuru ir nobažījušies mūsu kolēģi no Austrumeiropas — visas šīs problēmas liek mums izstrādāt saskaņotāku un efektīvāku Eiropas drošības stratēģiju.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Tikko šajā plenārsēžu zālē mēs apspriedām Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas ir tieši paredzēta mūsu partnervalstīm šajā kontinentā. Pieņemu, ka galvenais secinājums bija tāds, ka, neskatoties uz iespējamajām grūtībām un varbūtējiem uzlabojumiem, šī Eiropas kaimiņattiecību politika, kas ir daļa no mūsu stratēģijas, ir izrādījusies efektīva un ir nodrošinājusi, ka daudzās mūsu partnervalstīs un kaimiņvalstīs var runāt par stabilitāti, ekonomisko progresu, kā arī attīstību ekonomikas un sociālajā jomā.

Labi zināmu vēsturisku iemeslu dēļ daudzas mūsu partnervalstis, protams, sastopas ar tādām lietām kā pārejas periods, demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana, un bieži vien šajos procesos rodas sarežģījumi, novirzīšanās no mērķa vai problēmas. Un attiecībā uz dažām šīm valstīm tā ir taisnība. Mēs nesen runājām par Gruziju, kad es šeit minēju, ka apmēram pirms trim nedēļām vadīju Asociācijas padomi saistībā ar Gruziju un man bija iespēja informēt Gruzijas kolēģus par to, ka, piemēram, ekonomikas jomā mēs ar gandarījumu konstatējām ievērojamu progresu attiecībā uz ekonomikas attīstību, neskatoties uz problēmām, kas šai valstij radušās ar Krieviju. Tādēļ mums jābūt gataviem uz ievērojamu progresu, ko mēs gaidām un vēlamies panākt, bet labi zināmu iemeslu dēļ mums reizēm jābūt gataviem arī uz soļiem atpakaļ, kas, cerams, būs īslaicīgi, turklāt mēs ceram, ka šīs valstis ātri atgriezīsies pie progresa un virzīsies uz tiesiskuma nostiprināšanu.

Tādēļ man no visas sirds jāsaka godājamajam deputātam, ka, lai gan mēs, Eiropas Savienības pilsoņi, reizēm esam visai pasīvi attiecībā uz savu spēju nodrošināt panākumus un arī pašiem panākumiem, mums, tā sakot, jākļūst mazliet draudzīgākiem pašiem pret sevi. Manuprāt, mēs tomēr esam kaut ko sasnieguši, neskatoties uz sarežģījumiem.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Ņemot vērā to, kas par aizsardzības un drošības jautājumiem rakstīts ES līgumos un Reformu līgumā, kā arī to, ko vakar šeit teica Francijas prezidents, un to, ka nākamgad prezidentūru pārņems Francija, vai Padome var Parlamentam pateikt, vai tā paredz īstenot kopēju aizsardzības politiku Eiropas Savienībā šī vai nākamā Parlamenta sastāva pilnvaru laikā, un kad, pēc tās domām, tas varētu notikt?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Kā godājamais deputāts zina, Padome nekomentē Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju runas. Tomēr es, protams, ņēmu vērā prezidenta N. Sarkozy viedokli, un tas ir ļoti nozīmīgas ES dalībvalsts vadītāja viedoklis. Neatkarīgi no tā, vai mums ir vai nav jāpanāk progress šajā virzienā, jāpanāk Eiropā lielāks aizsardzības līmenis, tā būs Padome, kurai būs jāpieņem lēmums, un, kā jūs to varat iedomāties, es nevaru aizsteigties priekšā Padomes lēmumam. Ja tas ir Padomes lēmums — un, kā jūs zināt, aizsardzība ir īpaša joma, kurā jāpanāk ļoti liela vienprātība — tad, protams, mēs spēsim turpināt šo ceļu, bet ir skaidrs, ka lēmuma pieņemšana ir Padomes rokās. Man nav kristāla bumbas, tādēļ es jums nevaru pateikt, cik tālu tiks īstenota šī ideja. To mēs redzēsim vēlāk, bet tā kā šo priekšlikumu izteicis prezidents N. Sarkozy, šis priekšlikums tiks izskatīts ļoti uzmanīgi, tāpat kā visi pārējie viņa priekšlikumi.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 5, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0788/07)

Temats: Sarunas ar Maķedoniju par tās iespējamo pievienošanos ES

Kā Padome vērtē Maķedonijas tuvināšanos Eiropas Savienībai, un kad būtu iespējams vai vēlams noteikt datumu, lai sāktu pievienošanās sarunas?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, godājamais deputāta kungs, Eiropadomes 2005. gada decembra lēmums Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai piešķirt kandidātvalsts statusu nozīmēja to, ka ir atzīti šīs valsts sasniegumi saistībā ar reformām. Eiropadome paziņoja, ka, apsverot turpmākus pasākumus saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai, būtu jāņem vērā: pirmkārt, debates par paplašināšanās stratēģiju, kā tas paredzēts Padomes 2005. gada 12. decembra secinājumos, kurās tika atzīta „atjaunota vienprātība” par paplašināšanās procesu, kas tika panākta Eiropadomes 2006. gada 14.–15. decembra sanāksmē; otrkārt, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem; treškārt, Stabilizācijas un asociācijas procesa prasības un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma efektīvu īstenošanu; un, visbeidzot, vajadzību turpmāk panākt ievērojamu progresu, lai atrisinātu pārējos jautājumus un izpildītu kritērijus saistībā ar pievienošanos ES, kuri iekļauti Komisijas atzinumā, kā arī Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanu.

Savos starpposma ziņojumos Komisija detalizēti izskatīja panākto attīstību. Kā norādīts Komisijas 2006. gada ziņojumā, novērtējot situāciju Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, savā 2006. gada 11.–12. decembra sesijā Padome pauda nožēlu par to, ka 2006. gadā reformu īstenošanas temps ir palēninājies. Savā 2006. gada 14.–15. decembra sanāksmē Eiropadome atkārtoti uzsvēra, ka ikvienas valsts ceļš uz pievienošanos ES būs atkarīgs no tās centieniem panākt atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem. Padome aicināja Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku paātrināt reformu īstenošanu svarīgākajās jomās un īstenot Eiropas partnerības prioritātes, lai pievienošanās procesā panāktu virzību uz priekšu. Stabilizācijas un asociācijas padomes ceturtā sanāksme, kurā tikās Eiropas Savienības un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pārstāvji, notika šī gada 24. jūlijā. No tiem vēstījumiem, kas bija ietverti Stabilizācijas un asociācijas padomei adresētajā ES kopējā nostājā, par īpaši svarīgu uzskatāma neatlaidīgā prasība nodrošināt, ka demokrātisko iestāžu stabilitāte un regulāra darbība ir galvenie aspekti politiskajos kritērijos, kuru izpilde ir būtiska, lai nodrošinātu virzību uz Eiropas integrāciju. Valdībai, parlamentam, kā arī prezidenta institūcijai ir jāfunkcionē un jāsadarbojas efektīvi. Šīm iestādēm ir jāuzņemas sava diferencētā loma, un to mijiedarbībai jābūt tādai, kāda tā ir noteikta Konstitūcijā. Ir jāizveido un jāuztur lietišķs politiskais klimats, lai valsts varētu koncentrēties uz reformām, kas vajadzīgas, lai panāktu virzību uz ES. Jāveic arī turpmāki centieni, lai visos līmeņos nodrošinātu uzticēšanos etnisko kopienu starpā. ES atgādināja, ka Ohridas pamatnolīguma ilgstošā īstenošana bija politisko kritēriju galvenais aspekts. Ir jādara viss, lai panāktu iespējami plašāku politisko vienošanos par saistītajām reformām pilnībā atbilstīgi nolīguma burtam un garam.

Sanāksmē tika arī atgādināts par to, cik svarīgi ir panākt progresu tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas, jo īpaši attiecībā uz organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu. Tajā pašā laikā Padome atgādināja arī par to, ka reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir būtiska daļa ES integrācijas procesā. Visbeidzot es vēlos paziņot, ka Padome ļoti rūpīgi izskata 6. novembrī publicēto Komisijas ziņojumu, ar kuru saistībā decembrī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome izstrādās secinājumus.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Paldies, Padomes priekšsēdētāj, par jūsu visaptverošo atbildi! Man ir tikai divi īsi papildjautājumi. Pirmkārt, vai, jūsuprāt, pievienošanās sarunu uzsākšanas datumu būs iespējams noteikt nākamā gada laikā? Maķedonijas kandidātvalsts statuss tika pasludināts pirms vairāk nekā diviem gadiem, un tagad, protams, ir pienācis pēdējais brīdis, lai padomātu par šo datumu.

Bet otrs mans papildjautājums ir šāds — kāda pieeja tiks pieņemta? Vai mēs varam runāt par mēģinājumiem sasaistīt Maķedonijas pievienošanos ar citu valstu, piemēram, Serbijas, pievienošanos, vai arī šīs valsts lieta tiek izskatīta atsevišķi no citām valstīm?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Godājamais deputāts to, cerams, sapratīs, bet es nevaru pateikt, vai mēs esam vai neesam paredzējuši nākamajā gadā noteikt datumu, kad tiks sāktas pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Lai varētu sākt šādas sarunas, ir jāizpilda grūti un sarežģīti nosacījumi un kritēriji, tāpēc tas, kad Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika tiks informēta par sarunu sākšanas datumu, būs atkarīgs no tā, kā tā būs izpildījusi šos nosacījumus un kritērijus. Tomēr es teiktu, ka uz šo jautājumu labāk varētu atbildēt kandidātvalsts, nevis Eiropas Savienība.

Attiecībā uz pievienošanās procesu sasaisti prezidentūra uzskata un vienmēr ir uzskatījusi, ka katra kandidātvalsts vienmēr ir jāvērtē atsevišķi, pamatojoties uz konkrētās valsts nopelniem. Ja kandidātvalsts ir panākusi atbilstību, jo ir izpildījusi saistības un nosacījumus pievienošanās sarunu uzsākšanai, tai jāpiešķir attiecīgais statuss neatkarīgi no tā, kādi procesi varētu notikt paralēli saistībā ar citām kandidātvalstīm.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Sarah Ludford (H-0790/07)

Temats: Tīģeru aizsardzība

Ko ES ir darījusi un ko tā plāno darīt, lai atbalstītu un palīdzētu Indijai un citām attiecīgajām valstīm attiecībā uz tīģeru populācijas aizsardzību, iesaistot un ieinteresējot vietējo sabiedrību šīs dzīvnieku populācijas aizsardzībā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, godājamā deputāte, Konvencija par starptautisku tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) nodrošina starptautisko tiesisko regulējumu attiecībā uz tīģeru un citu apdraudētu sugu aizsardzību. ES un tās dalībvalstis stingri atbalsta CITES konvenciju gan politiski, gan finansiāli.

Pēdējo gadu laikā ES ir īpaši uzsvērusi, ka vairāk pūļu ir jāvelta tam, lai praktiski piemērotu CITES konvencijā paredzēto kontroli, tādējādi samazinot nelegālo nogalināšanu un tirdzniecību un nodrošinot sugu ilgtspējīgu tirdzniecību. Lai uzsvērtu šo vajadzību, 2007. gada 13. jūlijā Komisija publicēja Ieteikumu Nr. 207/425/EK, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību. Pagaidām suga „Panthera tigris” ir minēta Komisijas 2005. gada 9. augusta Regulas (EK) Nr. 1332/2005 A pielikumā, kā arī CITES konvencijas I pielikumā, kas nozīmē, ka šīs sugas īpatņus var pārvietot vienīgi izņēmuma gadījumā atbilstīgi stingriem kritērijiem. Ja ir panākta atbilstība šiem kritērijiem un ir iespējams pieņemt lēmumu par atļauju, jābūt garantijai, ka šāda rīcība nekaitē šīs sugas aizsardzībai.

Mēs vēlētos arī vērst jūsu uzmanību uz vajadzību īstenot starptautisku sadarbību un, jo īpaši, palielināt resursus, lai atvieglotu tās politikas īstenošanu, kas attiecas uz savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, tajās valstīs, kurās ir konstatētas šīs sugas. Tādēļ ES atbalstīja lēmumus, kuri tika pieņemti attiecībā uz šiem lielajiem Āzijas kaķiem un kuri šī gada sākumā tika apstiprināti CITES konvencijas pušu 14. sanāksmē, lai pastiprinātu tās piemērošanu un aizsardzības pasākumus.

Turklāt mēs esam gatavi sniegt palīdzību Indijai un citām valstīm, kas atrodas šajā izplatības zonā, lai īstenotu šos lēmumus. Mēs atzīstam, ka ir vajadzīga vietējās sabiedrības līdzdalība, lai efektīvi īstenotu aizsardzības pasākumus. CITES konvencijā mēs esam uzsvēruši to, ka ir jānodrošina atbalsts vietējām un lauku kopienām un jāsadarbojas ar tām attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu krājumu pārvaldību, kā arī pastāvīgi jāapkaro šo sugu nelegālā tirdzniecība.

  Sarah Ludford (ALDE). - Es pateicos prezidentūrai šajā saistībā un izlasīšu minētos dokumentus.

Tomēr problēma ir tāda, ka attiecībā uz tīģeriem tā ir krīzes situācija. Iespējams, ir palikuši tikai 3 000 savvaļā dzīvojošu tīģeru. Līdz 2020. gadam tie varētu izmirt. Galvenā problēma ir malumedniecība, ko nosaka tīģera ādas un ķermeņa daļu ienesīgā nelegālā tirdzniecība Austrumeiropā. Indijas mežsaimniecības iestādes apgalvo, ka nespēj tikt galā ar malumedniekiem pastāvīga līdzekļu trūkuma dēļ. Vai Eiropas Savienība var palīdzēt šajā jautājumā? Vai mums ir īpaši projekti?

Nesen kāda Ķīnas amatpersona norādīja, ka ir ļoti grūti pretoties spiedienam, kas pieprasa liberalizēt tīģeru tirdzniecību. Protams, no vienas puses, galvenais aspekts ir izglītība, bet svarīgi ir arī nodrošināt vietējās sabiedrības lielākas ekonomiskās ieinteresētības saglabāšanu. Ko Eiropas Savienība patlaban dara attiecībā uz īpašajiem projektiem?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Godājamā deputāte pamanīs, ka es plaši, daudzkārt un detalizēti atsaucos uz starptautisko tiesisko un juridisko regulējumu, ar kuru saskaņā pastāv un darbojas Eiropas Savienība. Es, protams, arī izteicu Padomes vēlmi gatavību un apņemšanos darīt visu iespējamo saistībā ar šo starptautisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka tajā paredzētie pasākumi tiek efektīvi piemēroti.

Es ļoti nepārprotami arī norādīju, ka mēs atzīstam to, ka mums jāstrādā kopā ar vietējo sabiedrību, kurai ir tiešs sakars ar šo apdraudēto sugu. Cīņa pret malumedniecību un līdzīgām nelegālām darbībām nav viegla, un šajās situācijās pieredzējuši cilvēki to zina. Viņi zina, ka tā ir sarežģīta, lai arī nepieciešama cīņa, un tam es piekrītu.

Visa Eiropas sabiedrība arī piekrīt jūsu viedoklim, jo tas, kas ir pieredzēts pēdējā laikā saistībā ar apdraudēto sugu nelegālo tirdzniecību, pierāda, ka cilvēki daudz vairāk apzinās, ka šiem jautājumiem jāpievērš lielāka uzmanība, nekā agrāk. Tādējādi sabiedriskās domas spiediens un uzmanība, kas pievērsta saistībā ar šīm situācijām, patlaban ir daudz lielāka nekā iepriekš. Tādēļ jūs varat droši paļauties uz sabiedrības informētību, kas arī ir nepieciešama, lai nodrošinātu mūsu — ES un tās dalībvalstu — spēju darboties daudz efektīvāk. Kā jau es minēju, mums jāatzīst, ka tā ir sarežģīta cīņa.

  David Martin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs ļoti skaidri norādījāt, ka jūs un Padome kopumā esat ieinteresēti tīģeru aizsardzībā un saglabāšanā. Arī Indijas premjerministrs, nākot klajā ar vairākiem paziņojumiem, ir dedzīgi izrādījis savu ieinteresētību attiecībā uz tīģeru aizsardzību. Tā kā mēs esam iesaistījušies divpusējās sarunās ar Indiju, lai izstrādātu jaunu divpusēju ES un Indijas līgumu, vai, jūsuprāt, šo jautājumu mēs varētu iekļaut šajā līgumā un varētu iet tālāk par pašreizējām CITES konvencijā noteiktajām saistībām, lai sniegtu palīdzību attiecībā uz izglītību, apmācībām un saglabāšanu, kas ir tāda veida pasākumi, par kuriem runāja baronese S. Ludford?

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, mans jautājums ir saistīts ar šo tēmu, tomēr tas attiecas, uz nedaudz citu aspektu. Es uzskatu — un jūs pareizi uz to atsaucāties — ka tādi jautājumi, kādi patlaban tiek apspriesti, rada satraukumu visā sabiedrībā. No otras puses — un jūs arī atsaucāties uz tiesisko stāvokli — vai mēs Eiropas Savienībā patiešām pamatoti nekaunīgi pieprasām īstenot likumdošanā un līgumos paredzētās pilnvaras attiecībā uz visiem jautājumiem, kas ļoti satrauc ikvienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā? Vai mums nav jābūt nedaudz atturīgākiem šajos jautājumos?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Man jāatzīstas, priekšsēdētāja kungs, ka es pilnībā nesapratu otro jautājumu, iespējams novēlotā tulkojuma dēļ.

Attiecībā uz jautājumu par tīģeriem un dialogu ar Indiju man pilnīgi godīgi un atklāti jāsaka, ka tas ir specifisks jautājums, par kuru es neesmu domājis, bet kuru mēs apsvērsim turpmāk, un tādēļ es ņemu vērā godājamā deputāta ierosinājumu. Savā divpusējā dialogā ar Indiju — ir paredzēta ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksme — mēs, iespējams, apspriedīsim aizsargājamo sugu jautājumu un to, kā mēs varam labāk aizsargāt apdraudētās sugas.

Man jāatzīstas, ka tulkojuma dēļ, manuprāt, es nevarēju saprast jūsu otro jautājumu.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Liels paldies jums, un es atvainojos par to, ka runāju tik ātri. Es apzināti mēģināju izvairīties no pārāk ātras runāšanas. Manuprāt, ir svarīgi, ka mēs izskatām šādas problēmas, jo tās skar Eiropas iedzīvotājus. No otras puses, mums jāapzinās arī Eiropas Savienības juridiskie ierobežojumi un jārūpējas par to, lai savu iespēju robežās ievērotu šos ierobežojumus.

Jūsu ierosinātā pieeja šķiet interesanta, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiekam apsūdzēti par to, ka ES pretendē uz kompetenci visos globālajos jautājumos.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Es piekrītu godājamajam deputātam, ka Eiropas Savienība nevar un tai nav jāuzņemas atbildība par visu, un to nevajadzētu apsūdzēt vai tiesāt par visu. Saskaņā ar Līgumiem daudzi šie aspekti un liela daļa atbildības ir dalībvalstu kompetencē, tomēr šajā gadījumā atbildību var uzņemties gan dalībvalstis, gan tās valstis, kurās ir konstatētas šādas situācijas.

Eiropas Savienība nav un tā nevar būt universāls līdzeklis, jo mums ir viens princips, proti, subsidiaritātes princips, kas vienmēr ir jāievēro.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0792/07)

Temats: Finanšu pakalpojumu centri ārpuskopienas valstīs

Vai Padome nāks klajā ar paziņojumu par to, kā tā sadarbosies ar finanšu pakalpojumu centriem ārpuskopienas valstīs savstarpējās ieinteresētības jomās?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, godājamais deputāta kungs, savos 2006. gada maija secinājumos Padome atzinīgi novērtēja Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam. Padome jo īpaši atzinīgi novērtēja, to, ka — es citēju — „idejas, kas izteiktas attiecībā uz ārējās dimensijas aizvien lielāko nozīmi finanšu pakalpojumos, proti, padziļināt un paplašināt ar reglamentāciju saistītos dialogus ar trešām valstīm un strādāt pie tā, lai vairāk liberalizētu globālos finanšu pakalpojumu tirgus”.

Pēc Portugāles prezidentūras iniciatīvas 9. oktobrī Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) izskatīja situāciju saistībā ar dialogiem par makroekonomikas, finanšu un regulatīvajiem jautājumiem, kuri tiek risināti ar ES lielākajām partnervalstīm — Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Šo stratēģisko dialogu nozīme tika uzsvērta šo apspriežu laikā. Šādi dialogi ļauj palielināt konverģenci, sadarbību un savstarpējo sapratni pasaules partneru starpā, tādējādi palīdzot atvieglot piekļuvi attiecīgajiem tirgiem, kā arī veicināt makroekonomisko un finanšu stabilitāti, jo īpaši saistībā ar finanšu pakalpojumiem. Šie dialogi ļāva panākt ievērojamu progresu saistībā ar grāmatvedības standartu konverģenci un līdzvērtību.

Padome atbalsta Komisijas paveikto darbu un uzskata, ka saistībā ar finanšu tirgus globalizāciju ir jāpalielina centieni, lai nodrošinātu konverģenci un sadarbību starptautiskā līmenī, kas būtu atbilstīgi Komisijas un Padomes stratēģiskajam redzējumam attiecībā uz vajadzību stiprināt Lisabonas stratēģijas ārējo dimensiju, veicinot regulatīvo sadarbību un attiecībā uz to izmantojot starptautisku pieeju, kā arī panākot standartu konverģenci un līdzvērtību.

Tika uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir panākt, lai šajā jomā Eiropas Savienība nodrošinātu saskaņotu pieeju, un tika norādīts, ka informācija par šādu dialogu norisi arī turpmāk regulāri jāpārsūta Padomei.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Es vēlētos pateikties Padomes prezidentūrai par tās sniegto atbildi. Vai šī Padomes prezidentūra zina, ka pastāv tāds uzskats, ka jaunattīstības valstis varētu ievērojami iegūt, ja tās izveidotu finanšu pakalpojumu nozari? Ņemot vērā Portugāles pieredzi, jo īpaši Āfrikā, vai es varētu jautāt Padomes priekšsēdētājam, vai viņa īsajā paziņojumā nav atbilde, ja viņš vēlētos šo jautājumu izskatīt un risināt, jo tas tikpat labi varētu būt veids, kā palīdzēt ne vien jaunattīstības valstīm, bet arī darboties pasaules mērogā, no kā lielā mērā iegūtu arī šī pasaules daļa.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Godājamajam deputātam ir taisnība, man nav jums sniedzamas rakstiski sagatavotas atbildes, bet es jūs iepazīstināšu ar savu viedokli. Šajā saistībā šorīt mums bija ļoti interesantas apspriedes par globalizāciju; mēs apspriedām arī finanšu pakalpojumus un jautājumus, kas saistīti ar nestabilitāti dažos finanšu tirgos.

Viens jautājums, ko es uzskatu par būtisku saistībā ar Āfriku un kas ir cieši saistīts ar Eiropas un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmi, attiecas uz Āfrikas stāvokli saistībā ar globalizāciju — proti, vai Āfrikai jākļūst par pilntiesīgu partneri (mēs uzskatām, ka jākļūst) saistībā ar problēmām un izaicinājumiem, ko rada globalizācija, vai Āfrikai jākļūst par aktīvu partneri un vai tās rīcībā ir jābūt efektīviem instrumentiem, lai tā patiesi varētu būt pilntiesīgs partneris globalizācijā, bet, no otras puses, vai mēs vēlamies tādu Āfriku, kas tiek nosodīta par karu, nedrošību, zemu attīstības līmeni un nabadzību?

Tādējādi šajā saistībā var vienīgi izteikt atzinību par finanšu un citiem instrumentiem, iniciatīvām un mehānismiem, kas varētu patiesi padarīt Āfriku par līdzīgu mums, Eiropas Savienībai, un lielākajiem jauno tirgus ekonomiku valstu blokiem, iekļaujot šo kontinentu sarunās, debatēs un globalizācijas tēmā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs un Padomes priekšsēdētāj, ka, tāpat kā mēs visi, arī jūs pārsniedzāt laika ierobežojumu; mēs to novērtējam.

Kādi, jūsuprāt, ir šķēršļi, kas traucē panākt lielāku progresu šajā jomā? Vai, jūsuprāt, pašreizējā situācijā ir pietiekami daudz izdarīts? Es to jautāju tāpēc, ka patlaban mēs runājam par patērētāju uzticību finanšu pakalpojumu nozarei gan Eiropā, gan ārpus tās robežām.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Šo jautājumu, šo dialogu un līdzīgu pasākumu vadīšanu šajā konkrētajā jomā, uz ko daļēji attiecās man uzdotais jautājums, pārvaldīja Komisija, un tā ir Komisijas atbildība. Man arī jāatzīstas, ka neesmu finanšu speciālists, un tādēļ man nav smalku zināšanu, kas ir vajadzīgas, lai sniegtu jums tehniskas atbildes. Jūs pieprasāt tehnisku atbildi, bet es jums tādu nevaru sniegt. Es jums varu sniegt politisku atbildi, iezīmējot jaunu faktisko situāciju, jaunas problēmas un jaunus izaicinājumus, kā arī jaunas iespējas. Šīs problēma ir jāizskata un tagad ir izskatīta, turklāt tā ir attīstījusies vēl nepieredzētā mērogā. Arī mums Eiropas Savienībā, protams, ir jāmēģina atrast atbilstīgi risinājumi, ja parādās problēmas, un mūsu rīcībā arī jābūt vajadzīgajiem instrumentiem, ja ir jāpanāk attīstība un progress.

Es nevaru jums konkrēti pateikt, kādi šķēršļi varēja vai varētu rasties, tomēr es jums varu radīt priekšstatu — jo man pašam tāds ir — par to, kāda ir bijusi ES politika un Padomes atbildība šajā jomā. Visbeidzot es varu pateikt, ka man ir liels gandarījums paildzināt savu uzstāšanos šeit, kopā ar jums, jo īpaši tādēļ, ka tuvojas mans pilnvaru beigu termiņš. Man būs tikai vēl viena iespēja tikties ar jums, tādēļ man maksimāli jāizmanto šī pieredze.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (skatīt pielikumu).

Jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.45 un atsāka plkst. 21.05.)

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks