Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Zivsaimniecības komitejas vārdā izstrādātais Iles Braghetto ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā (COM(2007)0169 – C6-0110/2007 – 2007/0058(CNS)) (A6-0408/2007).
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos pateikties referentam I. Braghetto un Zivsaimniecības komitejai par šo ziņojumu, kurā izvirzīts jautājums par plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai.
Austrumatlantijas un Vidusjūras zilās tunzivs krājumi ir Kopienas galvenie krājumi. Kā to apstiprina zinātniskie ieteikumi, patlaban zilās tunzivs krājumi ir pakļauti augstam izzušanas riskam. Visas šajā zivsaimniecības jomā iesaistītās valstis ir vienojušās par to, ka steidzami jāveic pasākumi, lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu un zivsaimniecības ilgtspēju.
Esmu pārliecināts, ka Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) 2006. gadā pieņemtais krājumu atjaunošanas plāns nodrošina reālas izredzes pakāpeniski atjaunot zilās tunzivs krājumus, ja pilnībā ievērosim šo plānu. Tādēļ Kopienas līmenī nekavējoties jārīkojas izlēmīgi un efektīvi. Absolūti nepieciešams ātri īstenot ICCAT atjaunošanas plānu, lai saglabātu gan krājumus, gan uzticamību kopējai zivsaimniecības politikai un pašiem ES zvejniekiem. Mērķis paredz Padomes novembra sanāksmē vienoties par priekšlikumu.
Apspriedēs, kas notika saistībā ar Padomes sagatavošanas darbu, sākotnējā priekšlikumā tika ieviestas daudzas izmaiņas, no kurām dažas saskan ar jūsu ierosinātajiem grozījumiem. Esmu pārliecināts, ka mēs esam vienisprātis par steidzami veicamo pasākumu mērķiem, lai novērstu pārzveju un nodrošinātu stingru atbilstību ICCAT pasākumiem, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu zilās tunzivs krājumu līmeni. Tajā pašā laikā ilgtermiņā tas palielinās zivsaimniecības nozares ienesīgumu. Papildus nozares ieguvumiem mums jāizpilda arī starptautiskās politiskās saistības.
Pievēršoties ziņojumam, es novērtēju Zivsaimniecības komitejas viedokli un piekrītu tam, ka Komisijai jārisina jautājumi par savas zvejas flotes pārāk lielo intensitāti. Komisija arī uzskata, ka zvejas gada plāns ir efektīvs instruments, lai izvairītos no pārzvejas, ko rada Kopienas flotes pārāk lielā jauda.
Šajā saistībā Komisija var pieņemt grozījumus Nr. 1, 2, 7 un 8, kas attiecas uz zvejas gada plānu izstrādi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp Kopienas flotes intensitāti un kvotām. Saistībā ar šo jautājumu atbilstīgs noteikums ir ieviests prezidentūras kompromisā.
Turklāt Komisija pieprasa attiecīgajām dalībvalstīm savos rīcības plānos iekļaut zvejas jaudas samazinājumu, īslaicīgi pārtraukt darbību vai kuģus sagriezt lūžņos, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas 2008. gada un turpmāko gadu kvotas. Es atzīstu, ka mēs pieprasām ievērojamus upurus no nozares, tomēr tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares, flotu un attiecīgo piekrastēs dzīvojošo kopienu stabilu pastāvēšanu ilgtermiņā. Ir jāizvēlas — īstermiņa upuri vai krājumu izzušana.
Turklāt es pilnībā piekrītu jums attiecībā uz to, ka nozarē ir jāpiešķir finansiālās kompensācijas, lai atvieglotu sociāli ekonomisko ietekmi, ko radīs zvejas darbības samazināšana. Noteikums par šādu finansiālu pasākumu atbilstīgi grozījumam Nr. 5 arī ir ietverts prezidentūras kompromisā. Zinu, ka pastāv bažas arī par citiem jautājumiem. Par daudziem šiem jautājumiem nobažījies esmu arī es, un zinu, ka arī tie ir jārisina.
Attiecībā uz grozījumu Nr. 3 ļaujiet vispirms pateikt, ka man ir labi zināms, ka kopš 1990. gada tunču uzbarošanas būru kompleksu skaits ir ievērojami palielinājies un šo iekārtu jauda būtiski pārsniedz pieejamo kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) kvotu kopējo apjomu.
Patlaban ICCAT ir pieņēmusi stingrus noteikumus, lai nodrošinātu zilās tunzivs audzēšanas ilgtspējīgu attīstību. Pēc tam būs jānoregulē vairāku audzētavu darbība. Komisija pilnībā atbalsta ICCAT darba grupas 2007. gada jūlija ieteikuma par intensitāti apstiprināšanu.
Šajā ieteikumā ierosināts iesaldēt tos zilās tunzivs apjomus, kas tiek nozvejoti no laivām, kā arī audzēšanas apjomus. Mums jāsagaida galīgie rezultāti no ICCAT apspriedes, kas šonedēļ notika Antaljā. Tāpēc šajā posmā Komisija nevar pieņemt grozījumu par audzēšanas apjomu ierobežošanu.
Attiecībā uz atkāpēm, kas saistītas ar zvejas apgabaliem un minimālo izmēru, es vēlētos jums atgādināt par kontekstu, atbilstīgi kuram ICCAT pieņēma šādas atkāpes. Visas līgumslēdzējas puses vienojās par šādiem izņēmumiem kā atjaunošanas plāna paketes sastāvdaļu. Šie izņēmumi tika noteikti amatierzvejas flotēm un dažām sezonas flotēm, jo viņu ietekme uz nozveju ir nenozīmīga. Turklāt šie izņēmumi ietver virkni striktu nosacījumu, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz kuģu skaitu un nozveju un apstiprinātas ostas. Ņemot to vērā, atjaunošanas plānu var pārskatīt 2008. gadā, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem ieteikumiem vai tā īstenošanā konstatētiem trūkumiem.
Šajā posmā Kopienai ir pienākums nodrošināt, ka atjaunošanas plāns tiek iekļauts Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu tā pilnīgu īstenošanu. Šajā saistībā es nevaru pieņemt Parlamenta grozījumus par šo izņēmumu svītrošanu, proti, grozījumus Nr. 4 un 6 vai grozījumus Nr. 12 un 13 par plāna nosaukuma maiņu, EK kvotu izmaiņām un jaunas atmaksāšanas sistēmas ieviešanu. Šie grozījumi neatbilst ICCAT pieņemtajam atjaunošanas plānam un ICCAT noteikumiem par atmaksāšanu.
Tāpat es nevaru pieņemt grozījumu Nr. 10 par murdiem, jo priekšlikumā nav ietverti pasākumi šī jautājuma risināšanai. Pirmo reizi atjaunošanas plānā ir ietverti noteikumi par murdu izmantošanu, un tas turpmāk ļaus novērtēt, kā šāda zveja ietekmē krājumus.
Attiecībā uz grozījumiem Nr. 9 un 11 par sankciju saskaņošanu un iespējamo valsts zvejas pārtraukšanu dalībvalstī, ja tā neievēro informēšanas prasības, ļaujiet man teikt, ka, lai gan mēs pilnībā saprotam šī priekšlikuma būtību un piekrītam tam, mēs nevaram pieņemt šo grozījumu šajā situācijā, jo priekšlikumā nav ietverti pasākumi, kas risina šo jautājumu. Tas ir vispārīgās politikas jautājums, un Komisija izskatīs to saistībā ar plānoto kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas 2008. gada reformu.
Mēs uzskatām, ka dokumentācija un informācijas nosūtīšana Komisijai noteiktajā laikā ir būtisks aspekts, lai veiksmīgi īstenotu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, un tas ir arī priekšnoteikums, ja mums ir jāuzrauga ES kvotu tūlītējā ieviešana. Tādēļ saistībā ar nepilnībām informācijas nosūtīšanā Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret visām tām septiņām dalībvalstīm, kurās tiek veikta zilās tunzivs nozveja.
Noslēgumā ļaujiet man paziņot, ka mēs esam ļoti nobažījušies par dažu dalībvalstu pārsniegto kvotu apjomu, kas starptautiskā līmenī mazina uzticamību Kopienai un apdraud zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna veiksmīgu īstenošanu.
Atbilstības komitejas sanāksmē, kas notika 8. un 9. novembrī Antaljā, līgumslēdzējas puses — jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda — kritizēja neatbilstību ICCAT noteikumiem. Kā tas bija paredzams, Eiropas Kopiena tika nopietni kritizēta par KPN pārsniegšanu 2007. gadā.
Tajā pašā laikā līgumslēdzējas puses atzina grūtības, kas radušās Eiropas Kopienas flotei saistībā ar faktiskās situācijas pielāgošanu atjaunošanas plānam, kas stājās spēkā 2007. gadā, kā arī atzinīgi novērtēja Eiropas Kopienas priekšlikumu par īpašo atmaksāšanas kārtību. Pamatojoties uz EK priekšlikumu, Atbilstības komiteja pieņēma īpašu ieteikumu par atmaksāšanas sistēmu saistībā ar EK kvotu apjoma pārsniegšanu 2007. gadā; šis apjoms sasniedza 4 440 tonnas.
Saskaņā ar šo ieteikumu Eiropas Kopienas kvotu pārsniegšana 2007. gadā radīs situāciju, ka katru gadu no tās gada kvotu apjoma 2009.–2011. gadam krājumi samazināsies par 1 480 tonnām.
Turklāt Atbilstības komiteja vienojās, ka rādītāji par Eiropas Kopienu ir provizoriski un tos var pārskatīt un vajadzības gadījumā ieviest labojumus, ja to pieprasītu veiktā izmeklēšana. Šo ieteikumu ICCAT pieņems savā 18. novembra plenārsēdē.
Tomēr mums no jauna jāpārliecina ICCAT dalībnieki par to, ka Eiropas Kopiena darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šīs dalībvalstis un Eiropas Komisija rūpīgi uzrauga mūsu dalībvalstu kuģiem piešķirto kvotu apjomu, tādējādi nodrošinot 2008. gadam un turpmākajiem gadiem paredzētā kvotu apjoma ievērošanu.
Pēc šo noteikumu pieņemšanas Komisija ir stingri apņēmusies cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu un rūpīgi uzraudzītu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna pilnīgu īstenošanu. Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra arī aktīvi iesaistīsies šajā darbā. Aģentūra ir uzsākusi sagatavošanās darbus saistībā ar dalībvalstu kontroles un uzraudzības pasākumu koordināciju, lai nodrošinātu, ka līdz 2008. gada zilās tunzivs zvejas sezonai šis jautājums tiek pilnībā sakārtots.
Iles Braghetto (PPE-DE), referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mērķis daudzgadu plānam zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, ko pieņēmusi ICCAT, paredz sniegt atbildi uz zinātnieku aprindās valdošajām bažām par zivju krājumu kritisko stāvokli, ko izraisījusi pārmērīga zvejas intensitāte.
Šis plāns ir izpelnījies dažādu kritiku, kura sasaucas ar zinātnisko ekspertu un zvejas jomā ieinteresēto pušu atšķirīgo attieksmi pret resursu saglabāšanas pienākumu. Tomēr tas piedāvā piemērotu risinājumu akcentētajām vajadzībām, paredzot pakāpeniski samazināt nozvejas kvotu, tādējādi 2010. gadā panākot līdz pat 20 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2006. gadu, palielināt minimālo svaru līdz 30 kg, ierobežot zvejas periodus un apkarot nelegālo zveju.
Runājot konkrētāk, dažus plāna elementus nostiprināja komiteja, ierosinot:
– paredzēt noteikumus un atbilstīgi zvejas nolīgumiem pieprasīt dalībvalstīm iesniegt zvejas plānus pat tad, ja runa ir par zivju populāciju, kuras bioloģiskais stāvoklis ir labs, jo viena no galvenajām problēmām ir zvejas flotes kapacitātes pārpalikums attiecībā uz pieejamajām kvotām;
– noteikt katrai dalībvalstij attiecību starp tās rīcībā esošajām kvotām un nobarošanas būru kompleksu kapacitāti;
– likvidēt izņēmumus attiecībā uz zvejas jomām un minimālo svaru — tie ir pretrunā ar visas zinātnieku kopienas ieteikumiem un ar vairākuma dalībvalstu viedokli. Turklāt šādi izņēmumi no bioloģiskā viedokļa patiešām nav pamatoti, jo runa ir par vieniem un tiem pašiem krājumiem gan Vidusjūrā, gan Atlantijas okeānā, un tie spēcīgi kropļo konkurences mehānismus, izraisot zvejas intensifikāciju minētajās zonās un piesaistot pat tādas flotes, kam parasti neinteresē šī zvejas joma, turklāt tas samazina arī kontroles efektivitāti;
– mudināt dalībvalstis ievērot tām noteiktās prasības iesniegt datus un informāciju Komisijai, kura pārtrauc zvejas darbību, ja dalībvalsts nav nosūtījusi nekādus datus par nozveju;
– izstrādāt Atlantijas tunzivju murdu atjaunošanas plānu, kā arī to tunzivju murdu, kuri beiguši darbību Vidusjūrā, restaurācijas plānu, lai tādējādi aizsargātu tādu ilgtspējīgu tunzivs zvejas veidu, kurš ir ļoti selektīvs;
– paredzēt noteikumus par finansiālu kompensāciju no Eiropas Zivsaimniecības fonda, kas zvejas aizlieguma periodā jāpiešķir zvejniekiem, lai aizsargātu un nodrošinātu zvejniecības uzņēmumu un zvejnieku sociāli ekonomisko līdzsvaru;
– saskaņot soda pasākumus, lai izvairītos no atšķirībām dalībvalstu starpā attiecībā uz šis regulas izpildi.
Visbeidzot, pārkāpuma procedūras, kas pēdējo mēnešu laikā tika uzsāktas pret dažām dalībvalstīm par 2007. gada nozvejas kvotu neievērošanu, neapšaubāmi bija vajadzīgas, bet mums jāatceras arī tas, ka tas bija īss laika periods, kas šogad bija noteikts attiecībā uz pašreizējo noteikumu stāšanos spēkā.
Paturot prātā arī to, ka zvejas resursu pārvaldība ir īpaši sarežģīta, jo sevišķi tajos reģionos, kuros pastāv spēcīga konkurence ar trešo valstu flotēm, jo īpaši Vidusjūras reģionā, ir jāuzlabo savstarpīguma principa ievērošana, lai nodrošinātu ICCAT noteikto mērķu godīgu īstenošanu. Šie pasākumi būs efektīvi vienīgi tad, ja to principus un noteikumus piemēros gan ES dalībvalstis, gan trešās valstis.
Noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt īpašu pateicību visiem tiem kolēģiem, kuri piedalījās šajā darbā.
Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, lai gan es piekrītu viedoklim, ka šis atjaunošanas plāns nav tik vērienīgs, kādam tam vajadzētu būt, patiesībā tas ir Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) grūti izcīnīts kompromiss, un es uzskatu, ka, to apstiprinot, mēs speram lielu soli uz priekšu, pirmo reizi nosūtot ļoti skaidru signālu tām personām, kuras ir atbildīgas par šīs sugas pārzveju.
Jebkurā gadījumā, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Savienību, zilās tunzivs krājumi ir izsīkuši dažās dalībvalstīs, kuras ir pieļāvušas un pat sekmējušas pārmērīgi lielo pieaugumu savām Vidusjūras flotēs, turklāt Komisija, pilnībā apzinoties šo neracionālo saimniecisko darbību un pastāvīgi nepilnīgos datus par nozveju, nav pakustinājusi ne pirkstiņu, lai līdz šim atrisinātu šo problemātisko situāciju.
Atbildības neuzņemšanās ir bijis iemesls zvejas pārtraukšanai visās dalībvalstīs, jo augustā tika izplatīta skandaloza informācija par to, ka divas valstis ar savu nozveju ir pārsniegušas Eiropas Savienības kvotu kopējo apjomu.
Tādēļ uzskatu, ka ir svarīgi plenārsēdē apstiprināt I. Braghetto ziņojumu, kurā ietverts arī mans grozījums, lai turpmāk dalībvalstīm noteiktu prasību iepriekš iesniegt zvejas plānu, kurā norādīts, pirmkārt, maksimālais kuģu skaits, un, otrkārt, informācija, kas apliecina, ka zvejas jauda atbilst attiecīgajai valstij piešķirtajām kvotām. Komisija ir norādījusi, ka tā atbalsta zvejas plānu iekļaušanu, un mēs ceram, ka arī Padome to atbalstīs.
Tomēr es paužu nožēlu, ka ziņojumā nav ietverti nekādi noteikumi par izņēmumiem tām flotēm, kas kopš neatminamiem laikiem ir zvejojušas ar daudz selektīvākiem zvejas rīkiem Atlantijas okeānā, izmantojot niecīgu Kopienas kvotu daudzumu. Tādējādi šajā tradicionālajā zvejā iesaistītie cilvēki ir spiesti maksāt par bezgalīgo mantrausību, kurā vainojamas divu dalībvalstu flotes, kas zvejojušas ar riņķvadiem; šīs valstis es pieminēju jau iepriekš, lai gan šiem cilvēkiem nav nekādas saistības ar šo gadījumu. Tā ir netaisnība, ko, es ceru, Parlaments un Padome izlabos.
Visbeidzot, ņemot vērā iepriekšminēto, man jāaicina un jāmudina Komisija veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai, izdalot Kopienas kvotas nākamajam gadam, pienācīgas kompensācijas piešķirtu tām dalībvalstīm, kuras bija spiestas pārtraukt zveju tādēļ, ka kvotas, uz kurām tām bija tiesības, izmantoja citas valstis, kā arī attiecīgās tonnas atņemtu no to valstu kvotām, kuras ir atbildīgas par šo situāciju, tādējādi nodrošinot patiesu un efektīvu atlīdzināšanu.
SĒDI VADA: L. COCILOVO Priekšsēdētāja vietnieks
Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu, kas paredz tiesiskajā regulējumā transponēt ICCAT pieņemto zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, un es piekrītu komisāram, ka pareizas piemērošanas gadījumā tajā ietvertie pasākumi ļaus pakāpeniski atjaunot šos krājumus gan Atlantijā, gan Vidusjūrā.
Šajā plānā — un man tas ir ļoti svarīgs faktors — ir ņemtas vērā tradicionālās zvejas īpašās iezīmes, uz to attiecinot tādus noteikumus, kas neļaus piemērot sodus attiecībā uz šo nodarbošanos, tajā pašā laikā cenšoties krājumu saglabāšanu apvienot ar sociāli ekonomiskiem aspektiem.
Saistībā ar šo jautājumu es vēlētos informēt komisāru, ka jau no paša sākuma mana valsts centās panākt zināmu elastību attiecībā uz tradicionālajām flotēm paredzēto minimālo svaru, un tādēļ lūdza tradicionālajai flotei piešķirt noteiktu procentuālu daudzumu, lai attiecībā uz šo floti iekļautos kvotās līdz 30 kg.
Komisija uzklausīja šo lūgumu, saprata, ka tradicionālie mazie zvejnieki nespēs samaksāt par to nodarījumu, kurā vainojamas lielās rūpnieciskās flotes, un piekrita iekļaut šo pasākumu, lai gan plānā tika noteikts samazinājums par 2 %.
Tomēr, komisāra kungs, vieta, kur tas tika iestrādāts, proti, I pielikuma 6. punkts, rada šaubas saistībā ar ģeogrāfisko piemērošanas jomu.
Nosakot ierobežojumu attiecībā uz Atlantijas zveju, mēs vienkārši panāktu tradicionālās Vidusjūras flotes izzušanu; šai flotei nav pat iespēju doties uz Atlantijas zvejas vietām. Tas ir jautājums par vēsturisku floti, kas ir darbojusies vairākus gadsimtus, neradot problēmas saistībā ar krājumiem; jebkurš samazinājums ir mazāks par jaudas pārpalikumu Vidusjūras flotes zvejā ar riņķvadiem.
Komisāra kungs, šis pasākums ir jāpiemēro visu zvejā iesaistīto valstu flotēm, nevis tikai tām, kurām ir Atlantijas flotes. Alžīrijai, Tunisijai vai Turcijai arī ir tiesības izmantot daļu savu kvotu, lai aizsargātu savas tradicionālās flotes pret konkurenci, ko rada rūpnieciskās flotes, un es nedomāju, ka šis izņēmums, kas, kā jūs zināt, būtu minimāls, kaut kādā mērā samazinās atjaunošanas plāna efektivitāti.
Tādēļ es lūdzu Komisiju ņemt vērā šaubas, kas radušās saistībā ar šī pasākuma iekļaušanu I pielikuma 6. punktā, un tāpēc lūdzu pašreiz notiekošajā ICCAT sanāksmē Komisijas pārstāvjus darīt visu iespējamo, lai noprecizētu, ka tradicionālās flotes var izmantot 2 % kvotu gan Atlantijā, gan Vidusjūrā.
Attiecībā uz ziņojumu, ko mēs šodien apspriežam, es vēlētos informēt referentu, ka mana grupa atkal iebilst pret abu — minimālā svara un zvejas jomu — izņēmumu likvidēšanu, jo tie ir izņēmumi, kurus, kā jau komisārs norādīja, apstiprināja ICCAT. Šī paša iemesla dēļ mēs iebilstam — un iebildīsim arī rītdienas balsojumā — pret jaunajiem grozījumiem, ko iesniegusi Zaļo grupa.
Alfonso Andria, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos apsveikt referentu I. Braghetto, sakarā ar viņa izcilo darbu Zivsaimniecības komitejā, kas ļāva mums iesniegt līdzsvarotu dokumentu rītdienas balsojumam; šis dokuments, zināmā mērā pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, groza regulu par zilo tunzivju krājumu atjaunošanu un neapšaubāmi to uzlabo.
Svītrojot izņēmumus attiecībā uz tunzivju nozveju noteiktām kvotām, no kuriem daži sākotnēji tika saglabāti, kā arī attiecībā uz nozveju Austrumatlantijā un Adrijas jūrā, manuprāt, mēs panācām vienu no lielākajiem sasniegumiem šajā parlamentārajā procedūrā. Šie izņēmumi no bioloģiskā viedokļa patiešām nebija pieņemami, jo runa ir par vieniem un tiem pašiem krājumiem gan Vidusjūrā, gan Atlantijas okeānā, turklāt šādi pasākumi spēcīgi varētu izkropļot konkurences mehānismus, jo tie var izraisīt zvejas intensifikāciju zonās, uz kurām neattiecas ierobežojumi. Turklāt tas sarežģītu kontroli un neapšaubāmi samazinātu tās efektivitāti.
Es piekrītu referentam, ka zvejas aizlieguma periodā ir jāparedz finansiāla kompensācija zvejniekiem, un atzinīgi vērtēju arī ierosināto murdu atjaunošanas plānu.
Enerģiski jāapkaro arī nelegālā zvejniecība, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem postiem, kas apdraud zilās tunzivs krājumu saglabāšanu. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem dokumentiem šajā regulas priekšlikumā problēma attiecībā uz kontroli ir risināta daudz precīzāk, joprojām, manuprāt, ir jānovērš pretrunas, kas pastāv saistībā ar tiesību normu piemērošanu dažādās dalībvalstīs. Manuprāt, ir jāuzlabo sadarbība dalībvalstu starpā, lai saskaņotu valsts tiesību aktus par īstenošanas pasākumiem, un attiecībā uz to es esmu iesniedzis savu grozījumu.
Turklāt, es uzskatu, ka ir jāatrisina vēl viena problēma — attiecībā uz Vidusjūras zilās tunzivs krājumu pārvaldību ir jāizstrādā vispārēja stratēģija, par kuru ir panākta vienošanās ar citām valstīm, kas nav Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas biedres un kas nodarbojas ar zveju Vidusjūrā. Es, piemēram, uzskatu, ka tas attiecas uz Japānas floti, jo pretējā gadījumā regulā noteiktie mērķi būs veltīgi.
Tādēļ es ceru, ka, izdarot secinājumus, šajā balsojumā tiks apstiprināts dokuments, par kuru Zivsaimniecības komitejā ir panākta vienošanās.
Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī sākumā vēlos izteikt atzinību par darbu, ko saistībā ar šo ziņojumu paveicis mūsu kolēģis I. Braghetto. Tomēr, kā jau es minēju Zivsaimniecības komitejas apspriedēs, pamatojoties uz ziņojumiem, ko izstrādāja daudzi zinātnieki, vides organizācijas un pat šīs nozares dažu jomu pārstāvji, uzskatu, ka ir jāmaina šī ziņojuma virsraksts.
Tā vietā, lai atsauktos uz pieņemamo regulu par daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai, mums tas būtu jāpārsauc par neatjaunošanas plānu vai, vēl labāk, tunzivs krājumu iznīcināšanas plānu. Runāsim skaidri — kad Dubrovnikā pirms gada ICCAT pieņēma šo nepareizi nosaukto plānu, Zinātniskā komiteja jau tad brīdināja, ka — es citēju — „vispārēji runājot, provizoriskie rezultāti norāda, ka ir maz ticams, ka ar pieņemtajiem pasākumiem, lai gan tas ir solis pareizajā virzienā, izdosies pilnībā sasniegt šī plāna mērķi”. Tā piebilda: „Ja tie tiks prefekti īstenoti un ja turpmāka nostiprināšana saglabāsies apmēram 1990. gadu līmenī un to neietekmēs reproduktīvās biomasas pašreizējais līmenis, pastāv 50 % varbūtība, ka 2003. gadā izdosies atjaunot krājumus saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.”
Citiem vārdiem runājot, būs grūti sasniegt atjaunošanas plāna mērķus, ja īstenošana nebūs perfekta vai nostiprināšana būs zemāka par pašreizējo līmeni atbilstīgi reproduktīvās biomasas samazināšanai vai abu šo nosacījumu gadījumā.
Es atkārtoju, ka manas runas pamatā ir zinātniski ziņojumi. Ja ar to ir par maz, tad teikšu, ka plāns, kas jau ir piemērots provizoriski 2007. gadā, ir tik slikti īstenots praksē, ka Eiropas Savienība ir pārsniegusi savu kvotu par 26 %, kas vēl nepieredzētā mērogā lika uzsākt tiesvedību pret visām tām valstīm, kuras nebija panākušas atbilstību šiem noteikumiem, jo īpaši Franciju un Itāliju.
Es, protams, vēlos uzzināt, kā cita valsts, proti, Spānija, spēja 2006. gadā eksportēt gandrīz 9 000 tonnas tunzivs, ja tā ziņoja tikai par 4 700 nozvejotām tonnām tunzivs, kā to atzīmēja „Greenpeace” un „Adena” organizācijas.
Visbeidzot, būtu interesanti arī uzklausīt, kādus pasākumus ir paredzējusi Komisija un valdības, lai pārņemtu kontroli un pat samazinātu zvejas flotes lielumu, ņemot vērā to, ka būs sarežģīti, saudzīgi izsakoties, noticēt, ka ir iespējams samazināt nozveju, ja mūsu kuģu skaits pieaug un tie tiek uzlaboti, turklāt tie ir kuģi, kurus galvenokārt uztur Eiropas subsīdijas. Iespējams, dažas atbildes mums spēs sniegt ICCAT sanāksme, kas patlaban notiek Antaljā, Turcijā, ko apmeklē mani kolēģi Marie-Hélène Aubert un Michael Earle.
Tomēr, manuprāt, tūlīt izdarāmi secinājumi ir gan vienkārši, gan satraucoši — viss norāda uz to, ka šī situācija attiecībā uzkrājumiem ir daudz, daudz sliktāka, nekā tas paredzēts visoptimistiskākajās prognozēs. Daži pat apgalvo, ka mēs esam nokavējuši iespēju atgriezties atpakaļ. Citiem vārdiem — ņemot vērā visus apstākļus, manuprāt, ir grūti noticēt, ka šis plāns ir saucams tieši par atjaunošanas plānu.
James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vispirms arī vēlētos pievienoties citiem un apsveikt referentu saistībā ar šo ziņojumu. Panākt krājumu atjaunošanu jebkurā atjaunošanās plānā vienmēr ir sarežģīti. Situācija ir līdzīga daudzām citām, kad tiek izstrādāts daudzgadu atjaunošanas plāns, bet šoreiz tas attiecas uz zilās tunzivs krājumiem. Es, tāpat kā visi pārējie, patiešām ceru, ka programmu izdosies īstenot veiksmīgi.
Man ir bijusi tikai viena veida pieredze, proti, saistībā ar plānu mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā. Šo gadu laikā zvejnieki šajā apgabalā nav saņēmuši nevienu kompensāciju par to, ka šajā periodā viņiem tika liegta zveja. Uzskatu, ka ļaunumu nekad nevar izlabot ar ļaunumu — ja jūs īstenojat saglabāšanu, tad, manuprāt, jums jābūt arī gataviem izmaksāt kompensācijas; nedomāju, ka šeit būtu kāda cita alternatīva. Var pieprasīt upuri, bet par to vienmēr ir jāmaksā.
Es apzinos, ka zvejniekiem, kas nāk no Vidusjūras valstīm un zvejo Atlantijā, šī ziņojuma tēma ir ārkārtīgi delikāta. Tāpēc, raugoties no ekonomiskās un sociālās perspektīvas, viņiem šī jautājuma risināšana būs ārkārtīgi sarežģīta. Šādos apstākļos zvejniekiem šajā reģionā šie noteikumi būs arī ļoti smagi īstenojami. Tomēr zilās tunzivs sugas saglabāšana un aizsardzība ir svarīgāka par visu.
Paulo Casaca (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es arī vēlos apsveikt referentu I. Braghetto, sakarā ar izcilo darbu, ko viņš iesniedzis, un iesākumā es vēlētos pateikt, ka visspilgtāko piemēru saistībā ar pašreizējās kopējās zivsaimniecības politikas nespēju nodrošināt šīs nodarbošanās ilgtspēju mēs redzam patlaban attiecībā uz zilās tunzivs krājumiem Austrumatlantijā un jo īpaši Vidusjūrā. Tas nesen tika atzīts ļoti interesantā pētījumā, ko sagatavoja Zivsaimniecības ģenerāldirektorāts un kas, pateicoties J. Borg pūlēm, tika publicēts; par to es vēlētos viņam pateikties.
Tie stingrie pasākumi, ar ko mēs patlaban saskaramies šajā jomā un kas paredz pilnīgu zvejas pārtraukšanu līdz šī gada beigām, mēģina panākt, ka ievērojama daļa flotu pārtrauc savu darbību, un tie paredz pilnīgi paralizēt šo nodarbošanos, lai arī tie, iespējams, nesasniedzot savu mērķus, ir īstenotās kopējās zivsaimniecības politikas tiešas sekas; šajā politikā pārvaldības lēmumi tiek pieņemti nošķirti no to piemērošanas un kontroles, turklāt zivsaimniecības kopienu un iestāžu atbildību ir samazinājusi ekskluzīvā Eiropas kompetences joma, ko tomēr nekad nav izmantojusi tā puse, kas to aizstāvēja.
Vides ziņā ilgtspējīgajai, bet ekonomiski mazāk rentablajai tradicionālajai zvejai ar makšķerēm ir jākonkurē ar modernajām tehnoloģijām un ārkārtīgi mūsdienīgiem resursiem, kas īsā laika posmā dod nesalīdzināmāki lielāku peļņu, bet kas ilgtermiņā nav ilgtspējīgi vides jomā, bet daži diskriminējoši pasākumi pret pēdējā veida kuģiem parādās tikai tagad. Es vēlētos apstiprināt un uzsvērt to, ka pilnībā atbalstu manas kolēģes R. Miguélez teikto, ka šajā saistībā ir svarīgi sekmēt tradicionālās zvejas metodes.
Tā kā pastāv nenovēršami draudi attiecībā uz zilās tunzivs zvejas masveida iznīcināšanu, mums visiem vajadzētu apsvērt, kas steidzami jādara saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku kopumā.
Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es pārsvarā piekrītu I. Braghetto nostājai par tunzivs krājumu atjaunošanu. Manuprāt, mēs visi vēlamies, lai jūrās būtu pietiekami tunzivs krājumi.
Tomēr ļaujiet man paust bažas par diviem jautājumiem. Pirmkārt, ir plānots izveidot tādu sistēmu, kurai atbilstīgi zvejas kuģiem būs jāiesniedz detalizēts tunzivs nozvejas plāns, lai tādējādi nodrošinātu lielāku kontroli. Domāju, ka šī situācija, ko radītu zvejas plāns, būs ilgtspējīga vienīgi lieliem tunzivs zvejas kuģiem, kas zvejo tikai tunzivi, nevis maziem kuģīšiem, kas zvejo gan tunzivi, gan citas zivis.
Mēs visi vēlamies kontrolēt tunzivs zveju, bet nevēlamies izslēgt tās valstis, kurām ir mazi kuģīši. Turklāt, tajās ir spēcīgas zvejas tradīcijas.
Otrkārt, es atsaucos uz grozījumu Nr. 3, kurā nobarošanas būru kompleksu kapacitāte sasaistīta ar valsts rīcībā esošajām kvotām. Zilo tunzivi Eiropas Savienībā audzē tās valstis, kurām nav lielas kvotas.
Piemēram, mana valsts nav starp tām, kas tiek atbalstītas saistībā ar kvotām. No otras puses, mums ir salīdzinošas priekšrocības attiecībā uz tunzivs audzēšanu. Kāpēc mums vajadzētu samazināt savu audzēšanas būru skaitu atbilstīgi savam kvotu līmenim?
Noslēgumā ļaujiet man pieminēt nepieņemamo faktu, ka tunzivs zveja bija aizliegta septembrī, jo divas ES valstis bija nozvejojušas tādu daudzumu, ar ko pietiktu visām ES valstīm. Šīm valstīm ir jāpiemēro atbilstīgas sankcijas. No otras puses, tām valstīm, kurām šogad ir samazinātas to zvejas tiesības, jābūt pirmajām, kurām nākamgad ir jāpalielina šīs tiesības par tik lielu procentuālo daļu, kas tām tika atņemta. Savukārt mums ir jāatrod veids, kā nekavējoties īstenot nozvejas kontroli.
Robert Navarro (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākumā pateikties referentam I. Braghetto par to izcilo darbu, ko viņš ir paveicis. Tā kā joprojām notiek ICCAT sarunas, mēs pagaidām nezinām, kāds liktenis sagaida mūsu zvejniekus nākamajā gadā. Mēs skaidri zinām tikai to, ka šovasar ir noticis kaut kas ļoti nopietns un mums būs ļoti rūpīgi jāpārskata nozvejas uzraudzības pasākumi. Komisija — es priecājos to paziņot — ir iesākusi šī uzdevuma īstenošanu, lai gan man ir bažas par to, ka dažiem pasākumiem, kuri ierosināti pagājušajā mēnesī attiecībā uz nelegālās zvejas izskaušanu, Padomē nebūs pārāk liela atbalsta.
Jebkurā gadījumā es ceru, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai veiksmīgi izdosies ieviest Eiropas pasākumu saskaņošanu, lai veiktu vajadzīgo kontroli, jo valsts uzraudzības sistēmas nav efektīvas. Mūsu Spānijas, Portugāles un Grieķijas draugiem ir ļoti apmierināti, ka var paust savu sašutumu par Francijas un Itālijas flotu rīcību un neveiksmīgo uzraudzību, kas tika īstenota attiecībā uz abām šīm valstīm. Ikviens zina, kāda bija patiesā situācija. Mēs visi zinām, ka pārāk ilgi visas valstis ir slēpušas savu zvejas flotu nelegālo darbību. Tāpēc — neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē — mums ir vajadzīga stingra kontrole Eiropas līmenī, un tāpēc esmu pārliecināts, ka mums ir vajadzīga Eiropas krasta apsardze.
Mums jāapspriež arī sankcijas attiecībā uz šo pārzveju. Ļoti iespējams, ka ICCAT nolems sodīt Kopienu, un tad mums attiecīgi būs jāsoda vainīgās dalībvalstis. Francijas valdība sacēla skaļu troksni par kompromisa noraidīšanu un brīdināja par attiecīgo personu iespējamu atlaišanu. Personiski es ceru, ka šīs sankcijas — kas nebūtu nepieciešamas, ja uzraudzības sistēmas būtu efektīvas — būs ne tikai stingras, bet arī godīgas un līdzsvarotas. Ceru arī, ka tie, kas nodarbojas ar zilās tunzivs tradicionālo zveju — tā vismazāk ietekmē krājumus — netiks sodīti citu vainas dēļ.
Visbeidzot, tā kā eksperti ir skaidri noteikuši, ka Eiropas flotes jauda ir neproporcionāla zilās tunzivs krājumiem, es vēlos izmantot izdevību un pajautāt komisāra kungam, kādi resursi ir paredzēti, lai finansētu to zvejnieku pārkvalifikāciju, kuriem būs jāpārtrauc sava uzņēmējdarbība?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties godājamajiem Parlamenta deputātiem par interesantajiem viedokļiem.
Šajās debatēs atklājās, ka tiek atzīts mūsu kopējais mērķis, proti, efektīvi atrisināt sarežģīto situāciju attiecībā uz zilās tunzivs krājumiem. Labākais veids, kā risināt jautājumu par izsīkušajiem krājumiem, ir īstenot ICCAT atjaunošanas plānu. Tāpēc es pateicos Parlamentam par tā priekšlikumu attiecībā uz valsts zvejas plāniem, kas ir efektīvs instruments, lai risinātu jautājumu par pārāk lielā apjoma atbilstību.
Attiecībā uz izņēmumiem Komisija nevar grozīt ICCAT pieņemtā plāna saturu. Visas līgumslēdzējas puses ir vienojušās par šiem izņēmumiem. Ļaujiet man jums atgādināt, ka šie izņēmumi tika noteikti amatierzvejas flotēm un dažām sezonas flotēm, jo viņu ietekme uz nozveju ir nenozīmīga. Turklāt šie izņēmumi ietver virkni striktu nosacījumu, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz kuģu skaitu un nozveju un apstiprinātas ostas. Ņemot to vērā, atjaunošanas plānu var pārskatīt 2010. gadā, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem ieteikumiem vai tā īstenošanā konstatētiem trūkumiem.
Attiecībā uz R. Miguélez Ramos izteikto vēlmi vairāk izvērst divus īpašos piemērus, kas saistīti ar Atlantiju un Adrijas jūru, jāteic, ka tie ir divi īpaši, nelieli un nebūtiski gadījumi. Lai tos paplašinātu, ietverot citus apgabalus, ir jāmaina nolīgums par ICCAT atjaunošanas plānu. Tas pilnīgi noteikti nevar notikt šogad. Mēs nevēlamies atkārtoti izstrādāt ICCAT plānu. Tā pārskatīšana ir paredzēta 2008. gadā, bet, ņemot vērā kritiku par diviem izņēmumiem, es uzskatu, ka vēl vairāk tos paplašināt būs ārkārtīgi sarežģīti.
Jautājums par pārāk lielo apjomu tiks risināts valsts plānos, kas jāiesniedz tām dalībvalstīm, kurām būs jālīdzsvaro apjoms ar nozveju. Turklāt savās apspriedēs Padomē mēs spējām ieviest pastiprinātas kontroles pasākumus, lai panāktu labāku atbilstību. Turklāt 2008. gadā mēs koncentrēsimies uz saviem centieniem saistībā ar kontroles pastiprināšanu kopumā.
Mēs uzstājam arī uz to, ka saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu līdzekļi jāpiešķir kuģu ekspluatācijas pārtraukšanai tajās dalībvalstīs, kurās nozvejas, jo īpaši zilās tunzivs, apjoms ir pārāk liels.
Attiecībā uz jautājumu par to, ka jānodrošina citu zvejas kuģu, kas, teiksim, ir trešo valstu kuģi, atbilstība ICCAT noteikumiem, jāsaka, ka ICCAT noteikumi tiek piemēroti visiem ICCAT partneriem, un mēs ceram, ka viņi visi atzīs zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna noteikumus un nosacījumus. Ja viņi tos neatzīs, mēs risināsim šo jautājumu kopā ar ICCAT un divpusēji. Ja viņi atteiksies pildīt savas saistības, tad mēs apsvērsim citus pasākumus, ko varētu īstenot.
Attiecībā uz jautājumu par pārzveju divās valstīs es jau minēju, ka mēs atbalstām valsts zvejas plānus, un tas ir redzams prezidentūras kompromisā, ko novembra Padomes sanāksmē, es ceru, apstiprinās visas dalībvalstis.
Pārzvejas apjomi ir jākompensē, un par to tika panākta vienošanās Antaljā. Rezultātā 2009.–2011. gadā apjoms tiks samazināts par 1 480 tonnām katru gadu. Kompensācijas tām valstīm, kuru nozveja ir nepietiekama, tiks ieviestas no 2008. gada.
Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks ceturtdien plkst. 12.00.
Rakstiskas deklarācijas (142. pants)
Francesco Musotto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) I. Braghetto ziņojumā daudzi jautājumi liek mums padomāt par zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna īstenošanu. Šajā plānā noteikti svarīgākie ierobežojumi zvejai, ņemot vērā vajadzību saglabāt apdraudētās sugas krājumus. Tomēr pastāv risks, ka šī iniciatīva nebūs efektīva, ja Eiropas Savienībai neizdosies pieņemt pasākumus, lai novērstu sociāli ekonomisko ietekmi. Visi ziņojuma nopelni ir saistīti ar uzsvaru uz šo atšķirību un ierosinājumu ieviest piemērotus instrumentus, lai efektīvi īstenotu Komisijas un ICCAT ieteikumus.
Attiecībā uz sociāli ekonomisko ietekmi tunzivs zveja ir tradicionāla nodarbošanās un vienīgais ienākumu avots tūkstošiem ģimeņu — ja to pilnībā likvidētu, zvejniekiem būtu jāsaņem kompensācija no Eiropas Zivsaimniecības fonda.
Dalībvalstīm arī ir jāpiemēro sodi par nelegālu zvejniecību, kas ir īstais iemesls krājumu izsīkšanai. Nav lielas nozīmes godīgu zvejnieku sakāvei, ja nav instrumentu, lai apstādinātu plēsoņu darbošanos jūrā.
Visbeidzot, trešām valstīm ir jāpieprasa ievērot savstarpīguma principu; nav nekādas nozīmes mūsu zvejnieku ziedošanai, lai aizsargātu šo sugu, ja citas valstis — ar to es domāju Lībiju un Turciju, kā arī Ķīnu un Japānu — vienādā mērā nepiemēro stingros ierobežojumus savās jūrās. Kamēr viņi būs konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar Eiropas zvejniekiem, tunzivs krājumu izsīkšanas problēma netiks atrisināta.