Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2007. gada 15. novembris - Strasbūra

6. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. Nākamais punkts ir balsojumu skaidrojumi.

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) J. Leinen ziņojumā īpaši ir norādīts, ka Komisijas priekšlikuma nozīmīgākais jauninājums ir atļauja no Eiropas Savienības budžeta līdz ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām finansēt arī ar tām saistītos Eiropas līmeņa politiskos fondus.

Es piekrītu, ka ierosinātā regula uzlabos Eiropas politisko partiju un fondu finansiālo stabilitāti saistībā ar vēlēšanu kampaņām Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanās.

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0441/2007)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Pirms gada vēl izskatījās, ka Šengenas zonas paplašināšanas datums tiks atlikts līdz 2009. gadam. Es priecājos, ka mēs esam pastiprinājuši savus centienus un atraduši konstruktīvu risinājumu, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos bez pasu kontroles.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Carlos Coelho ziņojumu, kurā apstiprināta deviņu jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai. Uzskatu, ka cilvēku brīva pārvietošanās bez pasu kontroles ir reāls veiksmes stāsts Eiropas integrācijas jomā, un tādēļ es ļoti priecājos nobalsot par šo ziņojumu. Jauno dalībvalstu, arī Slovākijas, pievienošanās Šengenas zonai skaidri parāda Eiropas iedzīvotājiem, ka, sākot ar 2007. gada 21. decembri, dzelzs priekškars, ko starp Rietumiem un Austrumeiropu novilka totalitārie komunistu režīmi, tiks saglabāts tikai vēstures grāmatās.

Man balsojums par šo ziņojumu ir vēsturisks notikums, jo tieši šajā pašā nedēļā, proti, 17. un 18. novembrī, Slovākija un Čehija atzīmēs totalitārā režīma, kas iedzīvotājiem liedza ceļot pa Eiropu, sabrukuma gadadienu. Domāju, ka šo Ziemassvētku dāvanu atzinīgi novērtēs visi Eiropas iedzīvotāji.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju pret C. Coelho ziņojumu, galvenokārt tāpēc, lai vērstu uzmanību uz vairākām problēmām, kas saistītas ar Šengenas līguma atvērto robežu politiku. Galu galā Šengenas sistēmu, no vienas puses, veido jeb nosaka šīs zonas ārējo robežu droša kontrole, kas, skaidri runājot, netiek īstenota praksē, un, no otras puses, visās dalībvalstīs saskaņota stingra pieeja, kas paredz sodīt visas dalībvalstis, bet tas notiek pārāk reti. Visbeidzot, Šengenas zonas valstīm jāīsteno arī strikta imigrācijas politika, kas pilnībā neatbilst, piemēram, pēdējo gadu laikā dažās dalībvalstīs novērotajiem masveida legalizācijas uzplūdiem.

Šādā situācijā kā parasts cilvēks un politiķis es nespēju priecāties par to, ka man vairs nav iespēju šķērsot robežkontroli iekšējos robežpunktos, jo noziedzniekiem un nelegālajiem imigrantiem arī tas nav jādara, un tas kaitē mūsu sabiedrībai.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man parunāt par mana kolēģa Carlos Coelho ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu deviņās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā. Es personiski uzskatu, ka šis lēmums ir absolūti būtisks. Mūsu valstu, arī manas valsts, proti, Čehijas Republikas, pievienošanos nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt. Visā līdz šim veiktajā analīzē ir objektīvi norādīts, ka visas šīs valstis ir atbilstīgi sagatavojušās attiecībā uz Šengenas zonas paplašināšanos. Pateicoties centieniem, ko īstenojušas visas atbilstīgās dalībvalstis, daudzie pārbaudēs iesaistītie eksperti, policija, tiesu iestādes, amatpersonas un citas iesaistītās puses, šodien šīs dalībvalstis ir pietiekami labi sagatavojušās, lai apmierinošā veidā piemērotu visus Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ es pieņemu, ka šā gada 6.–7. decembrī Tieslietu un iekšlietu padome arī izrādīs savu atbalstu attiecībā uz šo lēmumu. Simboliskā nozīme saistībā ar iekšējo robežu atcelšanu, ko mūsu pilsoņi saista ar pievienošanos Šengenas zonai, tiks ierakstīta vēsturē, un to varēs salīdzināt vienīgi ar dzelzs priekškara krišanu, kas notika gandrīz pirms 20 gadiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Dāmas un kungi, esmu gandarīta, ka — par spīti tehniskai problēmai — mēs visi esam apvienojušies, lai nobalsotu par šo ziņojumu, kurā apstiprināts, ka jaunās dalībvalstis, arī Čehijas Republika, būs gatavas pievienoties Šengenas zonai jau 2008. gadā. Es novērtēju dalībvalstu un Komisijas centienus un atvērtību, intensīvi apspriežot tehniskos jautājumus, kas bija jāizskata pirms paplašināšanas. Paplašinātā Šengenas zona neapšaubāmi radīs lielākas iespējas nodrošināt Eiropas iekšējo drošību, bet, no otras puses, — un to es vēlētos uzsvērt — tas ir kulminācijas punkts saistībā ar centieniem nodrošināt brīvu pārvietošanos patiesi integrētā teritorijā. Nākamgad Eiropa būs vienotāka nekā jebkad agrāk. Dzelzs priekškars ir nokritis uz visiem laikiem, un es jums par to pateicos.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijas pievienošanās Šengenas zonai nodrošina ne vien iespējamos ieguvumus, kas saistīti ar ērtu robežu šķērsošanu, bet arī draudus.

Viena negatīva parādība, ko Polija jau pieredzēja vairāku gadu garumā, ir grūtības, ar ko nācās saskarties mūsu austrumu kaimiņvalstu iedzīvotājiem, ieceļojot mūsu valstī, arī Baltkrievijā un Ukrainā dzīvojošajiem poļiem. Robežkontroles atcelšana var radīt daudzas negatīvas parādības, kas saistītas ar noziedzību un nelegālo imigrāciju. Mēs esam nobažījušies arī par pasākumiem, kas veikti, lai dalībvalstīs atceltu valsts robežkontroli, priekšroku dodot Eiropas mēroga robežu pakalpojumiem. Tādēļ es atturējos no balsošanas par šo jautājumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā mēs par to ilgi esam strīdējušies, mēs uzskatām, ka tieslietu un iekšlietu jomas ir valstu, jo īpaši Portugāles, galvenās kompetences jomas. Tādēļ mēs iebilstam pret to, ka šīs jomas pakāpeniski pāriet ES pārvalstisko iestāžu kompetencē, un ka tas notiek tā, ka jebkāda jauna „virzība uz priekšu” tiek attaisnota, pamatojoties uz iepriekšējo „virzību uz priekšu”.

Tāda ar situācija attiecībā uz Šengenas zonas izveidi, kas ietver Šengenas acquis, kurš kalpo kā katalizators attiecībā uz Kopienas pilnvaru palielināšanu tajās politikas jomās vai pasākumos, kas saistīti ar robežkontroli — vīzu, patvēruma vai imigrācijas jomā — vai policijas un tiesu iestāžu mehānismos.

Vēl jo vairāk šāda Kopienas pilnvaru palielināšana ir vērojama saistībā ar to, ka vairums ES valstu saskaņoti nodrošina, ka lēmumu pieņemšanas process dod tām iespēju aizsargāt un aizstāvēt savas intereses, bet tas neattiecas uz Portugāli.

Kā mēs jau esam paziņojuši, būtiskā starptautiskā un Eiropas sadarbība starp suverēnām valstīm ar vienādām tiesībām šajās jomās — tas ir viens aspekts, bet valsts suverenitātes un demokrātijas aizsardzības galveno elementu nepieņemamā nodošana pārvalstiskām iestādēm, kurās dominē lielākās ES valstis, lai izveidotu „Eiropas cietoksni” — tas ir pavisam kas cits.

Tādēļ mēs balsojam šādi.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo, kā jau vairākas reizes esmu paskaidrojis, arī pavisam nesen, savas uzstāšanās laikā Parlamentā, es stingri iebilstu pret Šengenas līgumu. Jo īpaši es iebilstu pret to, ka šis līgums kļūst par transporta līdzekli nelegālajiem imigrantiem un pārvietošanos ES teritorijā padara bīstamu.

Noziedzniekiem ir viegli sasniegt to valstu robežas, kas vēlas kļūt par daļu no Šengenas acquis. Šie noziedznieki atradīs citus veidus, kas atvieglos nelegālo imigrāciju no bijušajām Padomju Savienības bloka valstīm un Vidējiem Austrumiem, nemaz nerunājot par sociālās sistēmas traucējumiem, ko Itālijai un citām valstīm nenoliedzami radīs iedzīvotāju brīva pārvietošanās ES teritorijā.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Ar Šengenas zonu saistītajai sadarbībai jābūt pieejamai visām valstīm, kas vēlas pievienoties un piedalīties šajā sadarbībā. No otras puses, ārkārtīgi svarīgi, lai pievienošanās brīdī visas valstis, kas piedalās šajā sadarbībā, jau būtu izpildījušas prasības, jo šī sadarbība ir saistīta ar kopēju ārējo robežu. Ja kādā valstī būs trūkumi, Zviedrija nespēs izkontrolēt robežu aizsardzību. Izpēte parādīja, ka šajā jomā ir problēmas, kas jāatrisina, un saprātīgi būtu atlikt šo pievienošanos līdz brīdim, kad būs izpildītas visas prasības.

- Ziņojums: Iles Braghetto (A6-0408/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Šajā balsojuma skaidrojumā mēs, apakšā parakstījušies Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupā pārstāvētie Zviedrijas deputāti, vēlētos paskaidrot, kas ietekmēja mūsu balsojumu par I. Braghetto ziņojumu (A6-0408/2007).

Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi izveidot plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Masveida pārzvejas dēļ jau ilgu laiku zilā tunzivs ir apdraudēta suga. Ar laiku tas draud sagraut visu ekosistēmu attiecīgajos zvejas ūdeņos. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijas rezolūcija nav pilnībā piemērota, un tādēļ mēs nobalsojām pret to.

Mēs nobalsojām par komitejas grozījumiem Nr. 4 un 6 — diviem grozījumiem, kas paredz svītrot divus, mūsuprāt, apšaubāmus, izņēmumus attiecībā uz zilās tunzivs zveju.

Mēs arī atbalstījām grozījumu Nr. 13, kas nozīmētu, ka mums vajadzētu pieņemt tādu atjaunošanas plānu, kas būtu šī vārda cienīgs. Šis priekšlikums izstrādāts daudz plašāk, ja to salīdzina ar sākotnējo priekšlikumu, un to mēs pilnībā atbalstām. Zilās tunzivs krājumu līmenis joprojām ir bīstami zems, un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība attiecībā uz zilās tunzivs krājumu atjaunošanu.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es vēlētos sniegt skaidrojumu par savu balsojumu attiecībā uz ziņojumu par plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā.

Ņemot vērā zilās tunzivs krājumu patiesi kritisko stāvokli, Eiropas Savienība reaģē, izmantojot turpmāk aprakstīto kārtību — pakāpeniski samazina nozvejas kvotas, ierobežo zvejas periodus, kā arī pastiprina kontroles pasākumus, kuru mērķis ir novērst nelegālo zveju. Es atbalstu šos priekšlikumus.

Tomēr bažas manī raisa zināms pesimisms.

Pirmkārt, tāpēc, ka zinātnieki jau tagad norāda, ka ar šīs regulas noteikumiem ir par maz, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanu. Viņi uzskata, ka būtu pamatots iemesls noteikt tādas kvotas, kas krietni pārsniedz Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) noteiktās nozvejas gada normas. Es sliecos piekrist viņu viedoklim, tāpēc es atbalstīju grozījumu Nr. 13, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa.

Ņemot vērā to, ka Vidusjūrā atrodas flotes no valstīm, kas nepieder pie ES, piemēram, Lībijas, Turcijas, Tunisijas, Japānas un Ķīnas, kas nav arī ICCAT dalībvalstis, ir skaidrs, ka šī regula, ko mēs plānojam ieviest, būs efektīva vienīgi tad, ja šīs valstis parakstīsies zem šajā regulā ietvertajiem noteikumiem, tomēr par šādu rīcību nav drošas pārliecības.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES daudzgadu plāna izstrāde zilās tunzivs krājumu atjaunošanai ir viena tā pasākuma praktiskā īstenošana, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

Cita starpā plāns paredz pakāpeniski samazināt nozvejas kvotas, aizlieguma periodus, palielināt minimālo svaru un novērošanas sistēmu uz zvejas kuģiem un zivjaudzētavās.

Pieņemtais ieteikums paredz arī finansiālu kompensāciju, kas jāmaksā zvejniekiem aizlieguma periodā, lai saglabātu floti un nodarbinātību šajā nozarē.

Mēs arī uzskatām, ka ir svarīgi uzlabot kontroli, periodiski atjauninot dažādu kuģu nozvejas apjomus, lai izvairītos no tā, ka dažas valstis pārsniedz pieļaujamo kvotu apjomu, kas rada kaitējumu citiem, kā tas notiek patlaban. Jūs atcerēsities, ka zilās tunzivs zvejas aizlieguma periods bija noteikts no septembra līdz decembrim, jo bija aizdomas par to, ka dažas valstis jau ir pārsniegušas kvotu apjomu, kā tas arī faktiski notika.

Visbeidzot, mēs paužam nožēlu par to, ka ir noraidīts mūsu priekšlikums, kurā uzsvērts, ka maza mēroga piekrastes un tradicionālā zvejniecība ne vien nodrošina tūkstošiem darba vietu, bet arī sekmē zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Atbilstīgi šim priekšlikumam zvejniekiem tiks izmaksātas kompensācijas par zaudējumiem, ko radījuši zvejas aizlieguma periodi un samazinātais kvotu apjoms, kas paredzēts, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanu. Tajā sniegts ieteikums svītrot izņēmumus attiecībā uz aizlieguma periodiem vai minimālo svaru. Ir vajadzīga stingra rīcība, lai nodrošinātu, ka šie zivju krājumi neizzūd tiktāl, kad tie vairs nebūs atjaunojami.

- Rezolūcija: Eiropas intereses (B6-0435/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām pret šo rezolūciju, kurā izklāstīti Kopienas līmenī īstenojamās neoliberālās politikas galvenie aspekti, kā arī mēģināts mudināt šo politiku īstenot pasaules līmenī.

Tā ir rezolūcija, kurā elastīgums un drošība pieņemts kā jēdziens, kas jāiestrādā un jāiekļauj visu dalībvalstu reformu programmās, un tas ir mēģinājums slēpt patieso nozīmi un mērķus, ko paredz Lisabonas stratēģija un tās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības politikā, jo īpaši saistībā ar liberalizāciju un privatizāciju.

Mēs nevaram pieņemt tādu rezolūciju, kurā tiek atzinīgi vērtēts nodoms izstrādāt Lisabonas stratēģijas ārējos aspektus, īpaši sekmēt tirgus liberalizāciju pasaules mērogā, akcentējot tās neoliberālo raksturu un iejaukšanos attiecībā uz trešo valstu ekonomikas pamatnostādnēm.

Komisijas paziņojumā par savu ieguldījumu oktobra sanāksmē, kurā tikās valstu un valdību vadītāji, apgalvots, ka Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai ir veiksmīgi izdevies atkārtoti iedzīvināt, tomēr to vajadzētu papildināt ar šādiem vārdiem — „lieliem valsts un starptautiska līmeņa ekonomiskiem un finanšu grupējumiem”, kuru peļņa ir pieaugusi eksponenciālā ātrumā, turpretim darba ņēmējiem nācās saskarties ar savu tiesību neievērošanu.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas konservatīvās partijas kolēģi ticam tām ES dalībvalstīm, kuras īsteno politiku, kas uzlabos Eiropas konkurētspēju globalizētajā ekonomikā. Mēs uzskatām, ka Eiropai būtu enerģiski jāstrādā saistībā ar Lisabonas programmu, nodrošinot rīcību pasaules tirdzniecības pārrunās, uzstājot uz turpmāku noteikumu atcelšanu, lai atceltu ierobežojumus rūpniecības un uzņēmējdarbības nozarē, nodrošinot konkurētspēju pasaules tirgos, turpinot paplašināt liberalizāciju iekšējā tirgū, efektīvi ieviešot Pakalpojumu direktīvu un pieturoties pie veselīgas konkurences politikas. Visam iepriekš minētajam jāpamatojas uz nesatricināmu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību un atvērt tirgus. Daži no šiem elementiem jau ir ietverti šajā priekšlikumā, un mēs to vērtējam atzinīgi.

Tomēr diemžēl mēs uzskatām, ka kopumā šis kopīgais priekšlikums ir liela garām palaista iespēja. Tajā vajadzēja noteikt pamatprincipus attiecībā uz ES pieeju globalizācijai, kā tas tika izklāstīts iepriekš, bet tie nav ietverti. Šajā priekšlikumā ir elementi, kas vestu Eiropu tādā virzienā, kurš apdraudētu ES spēju veiksmīgi konkurēt globalizētas ekonomikas apstākļos.

  Marie-Noëlle Lienemann (PSE), rakstiski. – (FR) Šajā rezolūcijā bija jāapstiprina daži steidzami jautājumi un jāpaziņo tas, ko Eiropas Parlaments patiesībā gaida no Eiropas Savienības iestādēm, lai nodrošinātu izaugsmes atjaunošanu, kopēju sociālo progresu visās 27 dalībvalstīs un jaunattīstības valstu attīstību.

Tomēr nekas no tā šeit nav atrodams; tas ir tas pats vecais stāsts par to, cik laba lieta ir globalizācija. Šajā dokumentā nav nekā par demokrātisku atsvaru, kas liekams pretī ECB, kura uzspiež monetāro politiku, kas veicina rūpniecību un nodarbinātību. Tajā nav nekā par stratēģiju, kas novērstu ES caurlaidību saistībā ar riska ieguldījumu fondiem un valsts ieguldījumu fondiem. Tajā nav nekā par Kopienas priekšrocībām un sociālo (ILO) vai vides standartu strikto uzspiešanu. Nekas nav minēts par attīstības palīdzību, kas ir būtiska sadarbībai attīstības jomā.

Kāpēc gan mēs esam izbrīnīti par lēno izaugsmi Eiropā, sociālajām problēmām un cilvēku neuzticēšanos?

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo komplekso rezolūciju, kas tika izstrādāta saistībā ar Komisijas dokumentu „Eiropas intereses — gūt panākumus globalizācijas laikmetā”. Šajā rezolūcija izcelti vairāki veidi, kā Eiropas Savienība var izmantot priekšrocības, ko sniedz globalizācijas radītās iespējas, — sekmēt vienādus nosacījumus saistībā ar konkurenci un tirdzniecību; uzlabot ES politikas veidošanu tā, lai tā ir vairāt sasaistīta; uzsvērt vajadzību pastiprināt ES sociālo dimensiju.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kurā pievērsta uzmanība virknei savstarpēji saistītu jautājumu — sociālajām tiesībām saistībā ar finanšu noteikumiem un ietekmei, ko radīs tas, kā paplašināta tirgus apstākļos pilsoņi varēs tās izmantot. Ir jābūt līdzsvaram starp liberāliem tirgus apstākļiem un jautājumiem par jaunattīstības valstu vajadzībām, un ir absolūti nepieciešams, lai mēs nepārtraukti turpinātu apspriest šo jautājumu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Ja Eiropa nepārtraukti uzsvērs liberalizācijas nozīmi, tā negūs panākumus cīņā pret pieaugošo nabadzību un globālo sasilšanu, kas ir galvenās globalizācijas problēmas. Jā, šīs problēmas rada brīvā tirdzniecība. Globalizācija rada ilūziju, ka pasaulē labklājības vispārējais līmenis pakāpeniski pieaug, bet tajā pašā laikā es ievēroju, ka plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem dalībvalstu iedzīvotājiem pastāvīgi pieaug. Liberalizācija ir arī iemesls lielām vides katastrofām, kas mūs sagaida nākotnē, ja vien mēs nepasteidzināsim noteiktus, īstenojamus pasākumus, lai cīnītos pret globālo sasilšanu.

Neīstenot aktīvu politiku šajā jomā ir noziedzīgi bezatbildīga rīcība. Tomēr ieguldījumi energoefektīvā ekonomikā un darba vietu izveide šajā jomā ir daudzsološa notikumu attīstība. Pārāk bieži netiek ievērots princips „piesārņotājs maksā”. Kā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāts es paužu nožēlu par to, ka nav veikts šāds ieguldījums.

Ja Eiropa vēlas izveidot vienotu tirgu ar personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību, tai arī jānosaka augsti sociālie un vides standarti, kas nodrošina aizsardzību un sniedz piemēru visai pasaulei.

Ierosinātais dokuments joprojām ir neskaidrs un virspusējs, un vēlreiz vispārina Komisijas politiku.

- Rezolūcija: Direktīvas 2004/38/EK piemērošana (B6-0462/2007)

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas būtu patiesi liekulīgi, ja Parlaments pēc tam, kad lielākā daļa ir nobalsojusi par R. Angelilli mutisko grozījumu, kurā Eiropas Parlaments izteicis līdzjūtību un atbalstu ģimenei, kas mūsu valstī kļuvusi par šāda nemotivēta un nopietna nozieguma upuri, nevar pieņemt skaidru nostāju, lai novērstu šādu rīcību, godīgo iedzīvotāju slepkavības, kas notiek kontroles trūkuma dēļ.

Neviens nevēlais, lai Itālijā uzplauktu ksenofobija, jo īpaši attiecībā uz rumāņiem — tautas, no kuras, kā to mums atgādināja laikraksta „L'Avvenire” redakcija, ir nākuši tādi mākslinieki kā Mircea Eliade, Ionesco un Cioran. Tā ir izcila tauta, kas ir ļoti radniecīga mūsu tautai. Noziedznieku skaita pieaugums, un jo īpaši romu grupējumu parādīšanās, ir pilnīgi cits jautājums. Attiecībā uz viņiem ir vajadzīga robežkontrole un preventīvi pasākumi, ieviešot pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu, lai mēs zinātu, kas ieceļo mūsu valstī un kādi ir viņu nodomi, ja vien tas ir iespējams, un kas vēl svarīgāk — lai mēs varētu precīzi noteikt šo personu ieceļošanas datumu.

Lai arī mēs nevēlamies Eiropā ieviest drakoniskus pasākumus, tomēr, ja mēs sakām, ka pārbaudēm jābūt pabeigtām pēc trim mēnešiem, mums jāzina precīzs ieceļošanas datums, bet tas nav šis gadījums, kā to Itālijas Deputātu palātā jau norādīja G. Amato.

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo rezolūciju, jo atzīstu, ka personu brīva pārvietošanās ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas visām dalībvalstīm ir jāievēro un jāaizstāv.

Turklāt es uzskatu, ka mums ir taisnība, atkārtoti uzsverot, ka ES patiesībā tika dibināta, pamatojoties uz principiem, lai cīnītos pret visu veidu rasismu un ksenofobiju, kā arī visu veidu diskrimināciju. Tāpat visiem šajā Parlamentā būtu jāatzīst, ka romu tauta, iespējams, ir visdiskriminētākie cilvēki visā Eiropā, un dažās valstīs šī diskriminācija sasniedz nepieņemamu augstu līmeni. Mums jāsaprot, ka romu minoritātes asimilācija, sociālā integrācija un aizsardzība ir Eiropas Savienības mērķi, kuri vēl jāsasniedz. Domāju, ka šis ir mērķis, kura dēļ mums visiem būtu jāstrādā saistībā ar brīvo pārvietošanos.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nobalsoju pret rezolūciju par pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, ko iesniedza centriski un kreisi orientētās politiskās grupas — minūtes laikā es paskaidrošu, kāpēc — pirms tam gan es norādīšu, ka pilnībā atbalstu Mario Mantovani priekšlikumu tām personām, kas nav ES iedzīvotāji, uz trim gadiem liegt ieceļot Eiropas Savienībā un tādējādi arī Itālijā. Attiecībā uz ES pilsoņiem es lielā mērā atbalstu tiesības brīvi pārvietoties, kas tiek piešķirtas darba ņēmējiem, pilsoņiem un tūristiem, paredzot, ka šīs tiesības nenozīmē atļauju nogalināt.

Tas ir neiedomājami, ka 45 gadus vecai sievietei jāmirst ceļā no darba uz mājām, bet ārstam, kuram līdz pensijai palikušas dažas dienas, jākļūst par slepkavas upuri, kad noziedznieki mēģinājuši ielauzties viņa mājās Milānā. Abi šie gadījumi ir notikuši pēdējo pāris dienu laikā Itālijā. Tās nav tiesības brīvi pārvietoties!

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Es nobalsoju par rezolūciju, kas attiecas uz pārvietošanās brīvību un ko iesniedza PSE, ALDE, Zaļo un GUE/NGL grupas, lai gan tā tikai daļēji atbilst mērķim, ar kuru saistībā, manuprāt, šī rezolūcija bija jāizstrādā.

Uzskatu, ka šīs rezolūcijas tekstā jāpauž vēl skaidrāks atbalsts tiem Eiropas pilsoņiem, kas dzīvo citur, nevis savā izcelsmes valstī, pilnīgi noteikti tiem Itālijā dzīvojošajiem Rumānijas iedzīvotājiem, kuri pakļaujas Itālijas likumiem.

Dokuments, par kuru mēs nobalsojām, nenosoda ksenofobisku attieksmi pret Rumānijas pilsoņiem, un tajā nav atsauces uz spriedzes palielināšanos starp Itālijā dzīvojošo rumāņu kopienu un itāļiem; šo spriedzi radījusi arī Itālijas Ministru kabineta dekrēta īstenošana un atsevišķu Itālijas politiķu paziņojumi.

Es arī uzskatu, ka, kā jau tas minēts PPE-DE un UEN kopējā rezolūcijā, ja Itālijas iestādes būtu efektīvi īstenojušas tiesību normas, šo situāciju izdotos novērst.

Es lūdzu gan Eiropas Komisijai, gan Itālijas iestādes ņemt vērā noteikumus, ko paredz PPE-DE un UEN kopējā rezolūcija, kā arī tos, kas vēl nav iekļauti šodien pieņemtajā dokumentā.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šī situācija patiesībā kļūst aizvien smieklīgāka. Tagad vairākums šajā Parlamentā pat uzskata par vajadzīgu izvirzīt apsūdzības Itālijas tautai un valdībai par ksenofobisku attieksmi. Turklāt rezolūcijas priekšlikumā apgalvots, ka Itālijas valdība ar savu pieeju, risinot problēmu saistībā ar noziedzību šeit lielā skaitā dzīvojošo Rumānijas romu vidē, ir veicinājusi spriedzes palielināšanos. Tādējādi šajā situācijā Itālija var vainot tikai pati sevi, un tai jāpiedalās Eiropas Sociālā fonda programmās, kuru mērķis ir integrēt romus.

Tādēļ tagad es vēlētos precizēt, ka Itālijas tautai un valdībai ir tiesības aizstāvēties, un tas, kas notika, galvenokārt pierāda to, ka šī direktīva ir nepiemērota, un to, ka ir jāvienkāršo, nevis jāsarežģī, noziedznieku deportēšana; iegaumējiet — tas attiecas uz noziedzniekiem, nevis kārtīgiem cilvēkiem, kuri strādā, lai izdzīvotu.

  David Martin (PSE), rakstiski. - Es nobalsoju par šo kopīgo rezolūciju, kurā atzīmēts, ka brīvas pārvietošanās tiesības ir visu ES pilsoņu pamattiesības. Dalībvalstīm ir pienākums rūpēties par citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo viņu teritorijā, un nodrošināt visu Eiropas Savienības pilsoņu tiesību cienīšanu un ievērošanu, neatkarīgi no viņu dzīves vietas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es stingri iebilstu pret šiem rezolūciju priekšlikumiem un vēlos paust savu noraidošo nostāju. Visa šī situācija ir veidojusies no tā, ka Itālijas valdība rīkojusies novēloti un nepārliecinoši — to, ka Itālijā ir krīze, šī valdība diemžēl saprata tikai pēc šausmīgajiem notikumiem, kuros vainojami ES pilsoņi.

Direktīvā 2004/38/EK ir skaidri norādīts: „Visiem Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā […], ja […] viņu līdzekļi ir pietiekami viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem, lai nekļūtu par uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmas slogu”.

Tādējādi šie rezolūciju priekšlikumi šķiet bezjēdzīgi un izmantoti kā aizbildinājums. Līgumos ir noteikta personu pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā, un neviens nevēlas tikt diskriminēts, pamatojoties uz izcelsmes valsti. Tomēr, ja ES pilsoņi izdara nopietnus un riebumu izraisošus vardarbīgus noziegumus kādā citā dalībvalstī vai ja viņi nespēj pamatot savu ierašanos citā valstī, kā to pieprasa šī direktīva, visas ES interesēs ir nosūtīt šīs personas atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es nobalsoju par rezolūciju, kas attiecas uz brīvu pārvietošanos un ko ierosināja PSE grupa kopā ar citām politiskajām grupām, jo uzskatu, ka attiecībā uz situāciju, kas izveidojusies Itālijā, ārkārtīgi svarīgi ir neradīt bīstamu precedentu, kas liek apšaubīt, vai patiesi tiek ievēroti Eiropas Savienības pamatprincipi.

Uzskatu, ka šī situācija ir jāatrisina nekavējoties, lai nepieļautu, ka Eiropas Savienības pilsoņi atkal tiek pakļauti diskriminācijai, neatkarīgi no savas tautības.

Rezolūcijā ierosinātie pasākumi aizsargās visus ES pilsoņus no vardarbības. Eiropas Savienībai ir svarīgi visi tās pilsoņi, un rumāņiem jājūt vienotība ar Eiropas iedzīvotājiem, jo ārvalstīs strādā tūkstošiem rumāņu, kuri tiek cienīti sava smagā darba, godīguma un korektuma dēļ.

ES hartā, kas jāpievieno Reformu līgumam, ir uzskaitītas Eiropas pilsoņu pamattiesības — cieņa, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, pilsonība un taisnīgums. ES garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, kā arī minoritāšu aizsardzību. Ņemot to vērā, rezolūcijā ierosinātie pasākumi veicinās romu kopienas labāku integrāciju.

- Rezolūcija: Šengenas acquis noteikumu piemērošana (B6-0448/2007)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Lai atkārtotu to, kas jau minēts rezolūcijas priekšlikumā, es arī vēlētos apsveikt Portugāles valdību par to, ka tā ir izvirzījusi priekšlikums par tehnisku pārejas posma risinājumu — SISone4all —, ar kura palīdzību jaunās dalībvalstis 2007. gadā, kamēr Komisija vēl nav ieviesusi jauno SIS II, varēja pievienoties Šengenas Informācijas sistēmai.

Es apsveicu arī jaunās dalībvalstis, kuras pievienojas Šengenas zonai, atzinīgi vērtējot ievērojamās pūles, ko dažas no tām pielika, lai tik īsā laika posmā panāktu atbilstību visām Šengenas prasībām. Šengenas zonas paplašināšanās, kas paredz no 2007. gada 21. decembra uzņemt deviņas jaunas dalībvalstis, ir arī mērķis, ko ļoti vēlējās sasniegt Eiropas Parlaments, veicot pasākumus, lai pieturētos pie sākotnējā datuma. Tāpēc es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām pret šo rezolūciju, jo mēs principā iebilstam pret Kopienas pilnvaru palielināšanu tieslietu un iekšlietu jomā — tā ir joma, kas ir valsts suverenitātes būtība. Reformu līgums ir mēģinājums Kopienas pilnvaru palielināšanu tieslietu un iekšlietu jomā pārvērst par kopējo politiku.

Kopienas pilnvaru palielināšanu — tas ir, nacionālās suverenitātes zaudēšana — ir vēl jo nopietnāks solis, ja tas tiek veicināts apstākļos, kam raksturīga tāda Kopienas politika un pasākumi, kas bīstami kompromitē pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas, kuras simbolizē civilizācijas progresu un galvenos demokrātijas sasniegumus.

Nodrošinot patvēruma meklētāju tiesības un garantijas, jāņem vērā ierobežojošo patvēruma politiku un pieaugošās grūtības, ar ko saskaras patvēruma meklētāji. Jāskatās uz tādu imigrācijas politiku, kurā izmanto uz drošību orientētu pieeju, nelegālos imigrantus sauc pie kriminālatbildības, izmanto nehumānus ieslodzījuma centrus un repatriācijas pasākumus, kā arī diskriminējošo, ekspluatējošo un negodīgo attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem. Jāņem vērā pieaugošais informācijas apjoms un tas, ka uzglabājamo datu, arī biometrisko datu, apjoms ir lielāks nekā jebkad; tie ir pieejami lielākam skaitam struktūru, arī trešām valstīm, piemēram, ASV struktūrām ir pieejami lidojumu pasažieru dati.

- Rezolūcija: Pakistāna (B6-0472/2007)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Pašreizējais politiskais klimats Pakistānā noteikti ir vērtējams kā kritisks, jo prezidents ir izziņojis ārkārtas stāvokli un ir konstatēti acīmredzami cilvēktiesību pārkāpumi, kuros atņemta brīvība, īstenota vardarbība pret miermīlīgiem protestētājiem, kā arī apklusināti plašsaziņas līdzekļi. Mēs stingri iebilstam pret šādu notikumu attīstību, turklāt mēs iebilstam pret Eiropas Parlamenta rīcību, pret šo rezolūciju, kas ir vēl viens mēģinājums panākt, ka ES pārņem dalībvalstu neatkarīgo ārpolitikas jomu.

ANO ir vienīgā struktūra, kas savu dalībvalstu vārdā ir kompetenta un pilnvarota izmantot spiedienu attiecībā uz starptautisko sabiedrību. Ļoti svarīgi ir atjaunot mieru un stabilitāti, kā arī cilvēktiesību ievērošanu Pakistānā, bet tas nav uzdevums, kas Eiropas Savienībai jāatņem dalībvalstīm.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es piekrītu tam, ka jāpārtrauc izziņotais ārkārtas stāvoklis (de facto kara stāvoklis), nekavējoties jāatjauno civillikums un par to jānobalso.

Daudziem no mums, kuri strādā par Pakistānas politikas novērotājiem, ir nomācoši redzēt, cik slikti jūtas Pakistānas kopienas, kurās nav mūsu pārstāvniecības.

Atgriešanās pie demokrātiskas procedūras ir būtiska, lai atjaunotu uzticamību un normalizētu Pakistānas politisko procesu.

- Rezolūcija: Bali konference par klimata pārmaiņām (B6-0432/2007)

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa uzskatīja, ka grozījumam, kurā atzīta atomenerģijas nozīme mūsu deklarācijā par klimata konferenci, jābūt šīs rezolūcijas būtiskai daļai. Tāpēc mēs vēlamies paust savu gandarījumu, ka Parlaments to apstiprināja, pieņemot grozījumu Nr. 7. Arī citi atbalsta mūsu viedokli. ANO Klimata padome, IPCC, arī apstiprināja atomenerģijas nozīmi, jo tas ir zemu emisiju enerģijas veids. Iespējams, mums arī vajadzētu sev atgādināt, ka šis Parlaments ir pieņēmis vēsturisku lēmumu saistībā ar H. Reul ziņojumu, ko atbalstīja ar 509 balsīm. Eiropas Parlaments atzina, ka atomenerģija patlaban ir vissvarīgākais ES enerģijas avots ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un tajā pašā laikā uzsvēra tās nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām.

No otras puses, mūsu grupa neatbalstīja šīs rezolūcijas 25. punktu, jo, mūsuprāt, tajā atomenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem ir nevajadzīgi saistīta vai salīdzināta ar kodolieroču izplatīšanos un terorisma radītajiem draudiem. Mums jāatceras, ka atmosfērā nav ar morāli saistītas cenzūras. Tur nav izvairīšanās no viena enerģijas veida vai simpātiju izteikšana citam veidam ideoloģisku iemeslu dēļ. Nozīme ir vienīgi neatkarībai no emisijām, un tādējādi emisijas nav vēlamas. Jebkurā gadījumā es vēlos pateikt, ka mēs esam gandarīti, ka šis Parlaments ir sniedzis skaidru vēstījumu Klimata konferencei un atzinis klimata pārmaiņu radīto draudu nopietnību.

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mana delegācija, Austrijas sociāldemokrāti, atturējās no balsošanas par šo ziņojumu, kas attiecas uz Bali konferenci; tas darīts tieši to iemeslu dēļ, ko minēja arī E.-R. Korhola. Mēs atbalstām citus politiskos vēstījumus, kas sniegti šajā ziņojumā. Ziņojums ir ļoti labs. Tomēr mana delegācija nevar atbalstīt to, ka tiek sūtīts signāls, ka atomenerģija ir būtisks elements cīņā pret klimata pārmaiņām. Es arī uzskatu, ka stratēģijas jāizvēlas pašām valstīm un kontinentiem.

Es vēlētos atkārtoti uzsvērt savas delegācijas atbalstu attiecībā uz visiem šī ziņojuma elementiem, arī atomenerģijas projektu izslēgšanai no Tīras attīstības mehānisma. Tomēr mēs nevēlējāmies atbalstīt šo politisko signālu par labu atomenerģijai, tāpēc mēs atturējāmies. Lai apliecinātu, ka mēs piekrītam pārējiem ziņojuma punktiem, mēs arī nebalsojām pret to.

  Bairbre de Brún, Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atbalstām šo rezolūciju, kas attiecas uz gaidāmo konferenci Bali. Rezolūcijā izklāstīti vairāki svarīgi jautājumi. Cita starpā tajā izskaidrota situācija saistībā ar lopkopības radīto ievērojamo emisiju daudzumu. Uzsvars likts arī uz būtiskās palīdzības nozīmi jaunattīstības valstīs, lai tās spētu novērst un samazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tomēr, mēs neatbalstām priekšlikumu par to, ka atomenerģija būtu jāuzskata par līdzekli, kas vajadzīgs klimata pārmaiņu novēršanai.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija — turpmākā rīcība līdz Bali konferencei par klimata pārmaiņām un pēc tam īstenojamie pasākumi (COP 13 un COP/MOP 3). Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgākā problēma, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība, manuprāt, Eiropas Savienībai būtiski ir atjaunot savu vadošo lomu Bali konferencē un noslēgt globālo nolīgumu par laika posmu pēc 2012. gada.

  Elisa Ferreira (PSE), rakstiski. – (PT) Grozījums Nr. 7 sagrauj visu kompromisa būtību; šis kompromiss visu laiku dominēja sarunās, kas tika risinātas par galīgo redakciju. Līdz ar šī grozījuma pieņemšanu tika ieviestas būtiskas izmaiņas tekstā, attiecībā uz kuru bija jāpanāk liela vienprātība par Bali uzdevumiem.

Tādējādi, atbilstīgi šim vispārējam mērķim un lai gan kā „ēnu” referente es norādīju sociālistu partijai, ka balsošu par, es personiski jutos spiesta atturēties no balsojuma, jo iebilstu pret diviem aspektiem — ieviesto tekstu iepriekš minētajā grozījuma Nr. 7, kurā pausts atbalsts atomenerģijai, kā arī Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pieeju atbilstīgi kompromisa būtībai; šis kompromiss visu laiku dominēja sarunās, kas tika risinātas par galīgo redakciju.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā ir taisnība, ka mūsu uzmanība ir pievērsta ļoti izteiktām, straujām un pretdabiskām klimata pārmaiņām, ko radījuši daudzi faktori, bet jo īpaši neoliberālās politikas plēsīgais raksturs. Mums vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai sabiedrība spētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem.

Klimata pārmaiņas, kas paredzētas dažādos zinātniski drošos un pamatotos scenārijos, var arī nebūt lēnas un pakāpeniskas — tas atkarīgs no laikus veiktajiem pasākumiem.

Steidzami nepieciešams veikt pamatīgākus un plašākus pasākumus, lai izvairītos no nopietnākām problēmām nākotnē, kaut arī izplatītos cilvēku un dabas katastrofas.

Tomēr mēs arī uzsveram vajadzību pārtraukt neoliberālās politikas praksi Eiropas un pasaules līmenī; pretējā gadījumā lielvaras un daudznacionālās valstis turpinās uzspiest savas intereses attiecībā uz peļņu gan dabas resursu izmantošanas, gan starptautiskās tirdzniecības jomā, arī siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībā, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs līdzsvarotu cilvēces attīstību.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Vides problēmām ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ANO Klimata konference ir svarīga diplomātiskās politikas skatuve, kurā var panākt izmaiņas pasaules līmenī. Attiecīgajā rezolūcijā ES mērķis ir sapulcēt dalībvalstis zem viena karoga, lai konferences sarunas ievirzītu tādā gultnē, ko ES uzskata par pareizo virzienu.

Klimata pārmaiņu ierobežošana ir labs mērķis, bet jāpauž nožēla par to, ka ES rokās globālā vides politika pārkāpj ārpolitikas jomas robežu; vienlaikus mēs nosakām trešām valstīm un dalībvalstīm, kādai vajadzētu būt viņu valsts politikai klimata jomā. „Jūnija saraksts” (June List) uzskata, ka Klimata konferencē jābalso katrai valstij atsevišķi, un tādēļ mēs esam izvēlējušies balsot pret šo rezolūciju.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo Klimata pārmaiņu komitejas rezolūciju, kurā izklāstīta ES ierosinātā sarunu nostāja to sarunu uzsākšanai, kas attiecas uz turpmāko sadarbību globālo klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Tajā izklāstīta stabila un progresīva ES nostāja, lai samazinātu globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā klimata pārmaiņu sociālo ietekmi, ES vēlamo nolūku samazināt globālo sasilšanu līdz 2 grādiem pēc Celsija vai mazāk, kā arī ļoti svarīgo vajadzību izveidot tādu globālu sistēmu, kas ļautu arī citiem tai pievienoties.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − „Fine Gael” delegācijas (EPP-ED) vārdā:

„Fine Gael” biedri nobalsoja par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mēs ticam, ka ir svarīgi, lai savu viedokli par klimata pārmaiņām Eiropas Parlaments paustu pirms Bali konferences. Tomēr mēs nobalsojām pret grozījumu Nr. 7, jo, kā ierasts, mēs esam pret atomenerģijas izmantošanu.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es vēlētos pateikties referentiem par to, ka viņi uzmanības centrā izvirzījuši jautājumus par vienu no svarīgākajām mūsdienu problēmām.

Emisiju ierobežojumus ar mērķi panākt samazinājumu un alternatīvu enerģijas ražošanu, kas nerada oglekli, dažas tiesas nav akceptējušas tādā veidā, kā par to ir vienojusies ES. Tomēr šīs konference ietekme var būt tālejoša attiecībā uz starptautiskās darbības apvienošanu un saskaņošanu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Rezolūcija par klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija ir ārkārtīgi svarīgs dokuments mūsu nākotnei, un šī iemesla dēļ es nobalsoju par tās pieņemšanu.

Klimata pārmaiņas ir būtiska problēma, kas rada katastrofiskas sekas attiecībā uz vidi un sabiedrību.

Mēs saskaramies ar problēmu, kas jārisina, izmantojot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus. Klimata pārmaiņas jau tagad postoši ietekmē lauksaimniecību, hidroloģijas sistēmas, mežus, faunu un floru. Tādas valstis kā Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Spānija un Portugāle ir pārdzīvojušas sausuma un plūdu periodus.

Eiropas Savienībai ir atkārtoti jāapstiprina sava līderpozīcija klimata pārmaiņu samazināšanā. Ir jāpalielina to finanšu mehānismu skaits, kas pieejami ūdens resursu aizsardzībai, mežu izciršanas novēršanai un nepiesārņojošo tehnoloģiju veicināšanai, kā arī jānodrošina un jāpalielina to pieejamība dalībvalstīm.

Mums jāļauj katrai dalībvalstij pašai noteikt savu enerģiju kopumu, ar kuru tās nodrošina savus energoresursus. Tajā pašā laikā dalībvalstīm, kas ražo pārāk daudz atomenerģijas, jānodrošina šādu iekārtu drošība un, jo īpaši, atbilstīga atkritumu apsaimniekošana. Lai samazinātu atkritumu apjomu un palielinātu iekārtu drošību, ir vajadzīgi izpētes fondi.

- Ziņojums: Raimon Obiols i Germą, Charles Tannock (A6-0414/2007)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nekādā ziņā nevēlos nonivelēt mērķtiecīgo darbu, ko paveikuši divi referenti, izstrādājot šo ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politiku, tomēr es vēlos norādīt, ka ziņojumā ir trūkums. Tajā nav pievērsta uzmanība milzīgajai problēmai, ko rada imigrācija no dienvidiem; uzskatu, ka šajā saistībā arī pašām Āfrikas ziemeļu daļas valstīm ir jāuzņemas liela atbildība.

Es vēlētos šajā ziņojumā ietvert aicinājumu veidot un īstenot ES dalībvalstu un Āfrikas ziemeļu daļas valstu kopēju politiku, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, aicinot Āfrikas ziemeļu daļas valstis pašas veidot labas kaimiņattiecības un sniegt finansiālu un materiālu atbalstu no tām dalībvalstīm, kas izrādījušas labo gribu, izmantojušas kopēju pieeju šīs ievērojamās problēmas risināšanā.

Manuprāt, tas ir būtisks aspekts, kas iztrūkst šajā ziņojumā, un tādēļ es atturējos no balsošanas.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc lēmuma spert jaunus un nozīmīgus soļus Eiropas kapitālisma integrācijas virzienā, jo īpaši tajā līmenī, kas zināms kā „ES loma pasaulē”, kas atspoguļota patlaban aktuālajā „konstitucionālajā projektā” (tagad atjaunots kā Reformu līgums), kā arī pašreizējā ES politikā, lielākā daļa EP deputātu apstiprināja šo ziņojumu, kas ir obligātā lasāmviela... par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu.

Jebkādām šaubām par ES īstajiem mērķiem un ambīcijām saistībā ar EKP vajadzētu izzust pēc ziņojuma izlasīšanas. Tajā piedāvāta programma, kurā redzama pašreizējā iejaukšanās visā Vidusjūras, Vidējo Austrumu, Centrālāzijas un Austrumeiropas reģionā un tā kontrolēšana. Tā ir programma, kas paredz sasniegt šādus mērķus — „veicināt un nostiprināt EKP valstu valdību apņemšanos īstenot politiskas un ekonomiskas reformas”; asimilēt tajās „ES kopējo politiku”; šo valstu „politiku saskaņot ar ES ārpolitiku”; kā arī „izveidot brīvās tirdzniecības zonu”.

Ziņojumā arī atbalstīta ideja, kas paredz „ES un ASV īstenot vairāk kopīgu pasākumu”, lai tikti sasniegti tādi mērķi kā „demokrātijas veicināšana un energoapgādes drošības palielināšana, un reģionālās drošības nostiprināšana ES kaimiņvalstīs” — tas ir tik nepārprotams punkts, ka balsošanas laikā plenārsēdē to nācās notušēt.

Tomēr vislabāk būtu izlasīt šo ziņojumu...

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Kaimiņattiecību politika iegūst jaunu nozīmi; tas notiek laikā, kad turpmāka Eiropas Savienības paplašināšanās kļūst nemoderna. Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis būtiski atšķiras no Austrumeiropas kaimiņvalstīm, no kurām daudzas valstis, kas atbrīvojušās no Padomju ietekmes zonas, atklāti paziņo par savu vēlmi pievienoties Eiropas Kopienai. Šajā situācijā — poļi, ungāri un lietuvieši to labi saprot — jebkāda iesaistīšanās aizstāšana nepiepildīs nacionālās ambīcijas. Tām ir mazāka ietekme vajadzīgajā virzienā, kas saistīts ar šo valstu politisko un ekonomisko attīstību. Tām ir mazāk stimulu, lai stiprinātu tādas valsts pastāvēšanu, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums, tirgus ekonomikas principi un patiesa pilsoņu tiesību ievērošana.

Aplūkojot šo aspektu no Eiropas Savienības robežvalsts Polijas perspektīvas, var šķist, ka vislabākā politika ir maksimāla atvērtība pret to valstu centieniem, kas atrodas aiz mūsu austrumu robežas. Tas nepārprotami ir saistīts ar stabilitātes izveidi ap Eiropas Savienību un jaunajās demokrātijās plaši sastopamās demagoģijas ierobežošanu.

Tas ir arī pamatojums budžeta pūliņiem, kuru pamatā ir Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), kas ir jauns instruments, lai aizvietotu TACIS un MEDA programmas, kas atbalsta vēlamos procesus mūsu pasaules daļā. Līdz šim Austrumeiropas kaimiņvalstis ir saņēmušas mazāku finansējumu, nekā piešķirts Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm. Jo lielāka kļūst Eiropas Savienība, jo lielāka atbildība gulsies uz „vecā kontinenta” pleciem.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politiku ir apkopoti uz kaimiņvalstīm orientētās imperiālistiskās intervences veidi un līdzekļi. Tā ir daļa no ES vispārējās imperiālistiskās pasaules mēroga stratēģijas. Kā parasti, ziņojumā attiecībā uz kaimiņvalstīm izmantoti jēdzieni „demokrātiskās reformas” un „demokratizācija” kā vispiemērotākais aizbildinājums, lai īstenotu varmācību un izdarītu spiedienu uz valdībām, kas nepievienojas šai politikai. Tas tiek darīts, lai atbalstītu un finansētu vairāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, lai būtu iespējams sekmēt savu graujošo nozīmi šajās valstīs un veicināt ES interventu plānus.

Eiropas Parlaments aicina kaimiņvalstis piedalīties ES migrācijas novēršanas politikā, pastiprinot represīvus pasākumus pret migrantiem. Tas aicina šīs valstis cieši sadarboties ar visiem saviem represīvajiem mehānismiem, piemēram, Eiropolu un robežsardzes aģentūru Frontex; tas iekļauj šīs valstis ES plānos ierobežot demokrātisko brīvību un dot triecienu tautas kustībām, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Tas atklāti aicina „ES un ASV īstenot kopīgus pasākumus mērķu sasniegšanā”, piemēram, kopējās imperiālistiskās intervencēs un labumu sadalē.

Cilvēku interesēs ir pretoties ES un ASV imperiālistiskajiem plāniem šajā jomā un iznīcināt tos, kā arī pastiprināt savu cīņu par nacionālo neatkarību un tautas suverenitāti.

  Pierre Schapira (PSE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu, kā vispusīgi paskaidrots šajā ziņojumā, ir jāpadziļina sadarbība starp diviem Vidusjūras krastiem, risinot plašāku dialogu starp valdībām, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Būtiski arī atcerēties, ka EKP jāatbilst Eiropas Savienības attīstības politikas virzienam. Saskaņā ar ESAO Attīstības veicināšanas komitejas izveidoto oficiālo sarakstu gandrīz visas valstis uz dienvidiem un austrumiem no Vidusjūras ir jaunattīstības valstis. Tādējādi saistībā ar ES rīcību šajā reģionā par prioritāti jānosaka Tūkstošgades mērķu sasniegšana.

- Ziņojums: Zbigniew Zaleski (A6-0396/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Es atbalstu attiecību stiprināšanu ar Ukrainu un es atbalstu turpmāku strukturētu dialogu ar šo valsti, kas ir mūsu tiešais kaimiņš virzienā uz austrumiem.

Pēdējo vēlēšanu laikā Ukraina izrādīja stipru apņēmību īstenot demokrātiskās izmaiņas. Tā nolēma saglabāt izteikti eiropeisku, modernu un progresīvu koalīciju. Mums jāatceras arī tas, ka Ukraina ir plaša valsts ar pievilcīgu ekonomisko potenciālu un nopietns partneris ekonomiskajās attiecībās. Tas bija nozīmīgs laiks, kad mēs ar Ukrainu parakstījām līgumu par ekonomisko sadarbību, par brīvās tirdzniecības zonu. Mums jāreaģē uz to, ka Ukraina gatavojas pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Es pilnībā atbalstu uzticamas enerģijas tranzīta sistēmas izveidi starp Ukrainu un ES. Es ļoti atbalstu sadarbību lauksaimniecības un vides jomā, bet lielāko uzsvaru es liktu uz sadarbību zinātnes un izglītības jomā, kā arī uz zināšanām balstītās ekonomikas dimensijas stiprināšanu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Eiropas Savienībai Ukraina ir stratēģiskas nozīmes kaimiņvalsts, un dabiskais „tilts”, kas savieno ES ar Krieviju un Centrālāziju. Tā ir liela valsts, kuras Oranžā revolūcija ir pavērusi ceļu uz demokrātiju. Ukraina ir kļuvusi par galveno partneri Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikā.

Mūsu sadarbībai ar Ukrainu ir jāuzlabo Ukrainas pievienošanās PTO, un attiecībā uz to mums ir jāsniedz viss iespējamais diplomātiskais un politiskais atbalsts. Iespējami drīzāk jāsākas sarunām par brīvo tirdzniecības zonu, lai iespējami drīzāk būtu iespējams parakstīt tālejošo līgumu. Mēs visi saprotam, cik komplicēta situācija ir Ukrainā — tā ir ļoti jauna un nestabila demokrātija. Patlaban šai valstij jāpieņem stratēģisks lēmums — iet Krievijas vai Eiropas Savienības virzienā.

Tāpēc šis izcilais referenta Zbigniew Zaleski sagatavotais līdzsvarotais ziņojums ir izstrādāts laikā, kad Ukrainai vajadzīga skaidra Eiropas perspektīva. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un balsojumā apliecinu savu viennozīmīgo atbalstu. Uzskatu, ka pēc drīzumā paredzētajām parlamentārajām vēlēšanām šī valsts spēs izveidot tādu valdību, kas vēl vairāk tuvinās Ukrainu mūsu kopīgajām Eiropas mājām.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai jāparedz veidot aizvien spēcīgākas un ciešākas attiecības ar Ukrainu. Z. Zaleski ziņojumā, ko mēs pieņēmām, ir ietverti daudzi ieteikumi, kā mēs to varētu nodrošināt.

Ukrainai jākļūst par mūsu stratēģisko partneri ne tikai savas īpašās ģeogrāfiskās atrašanās vietas un izmēra dēļ, bet jo īpaši savas lomas dēļ attiecībā uz Krieviju un Centrālāzijas valstīm. Tādēļ Eiropas interesēs ir stiprināt un attīstīt ekonomiskos un politiskos sakarus ar šo valsti.

Mēs visi zinām, cik daudz darba ir ieguldījusi Ukrainas tauta, lai sasniegtu Rietumu standartus savā ekonomikā, dzīves līmenī un sociālajos jautājumos, kā arī valsts demokrātiskās sistēmas stiprināšanā. Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts šo mērķu sasniegšanā, un viens veids, kā to izdarīt, būtu noslēgt ar Ukrainu brīvās tirdzniecības līgumu, kā arī atbalstīt tās pievienošanos PTO. Tas palīdzētu sekmēt tirgus ekonomiku, demokrātiju un pilsonisku sabiedrību, kas Ukrainu tuvinās dalībai Eiropas Savienībā

ES un Ukrainas tuvināšana ir ilgs un sarežģīts process. Tajā ir vairāki līmeņi, tomēr tiem visiem ir jāiziet cauri. Lai abas puses apvienotos, Ukrainai arī turpmāk jāīsteno aizsāktās ekonomiskās un sociālās reformas, jāsaglabā sava eiropeiskā politikas virzība un jāstiprina sava demokrātija. No savas puses Eiropas Savienībai jādod skaidrs signāls, lai apliecinātu, ka Ukrainai ir izredzes kļūt par ES dalībvalsti.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija saraksts” (June List) atzinīgi vērtē pieaugošās tirdzniecības un padziļinātās ekonomikas attiecības ar Ukrainu. No šādas attīstības iegūtu abas puses gan īstermiņa, gan ilgtermiņā. Tomēr var redzēt, ka šī ziņojuma galvenais mērķis paredz ne vien attīstīt ekonomiskās attiecības, bet arī īstenot ES ārpolitiku. Šī ziņojuma tonis ir klaji diktatorisks, un tajā sniegtie priekšlikumi par sadarbību attiecas gandrīz tikai uz ES nosacījumiem, priekšplānā izvirzot tikai pašas ES intereses. Tādēļ „Jūnija saraksts” izvēlējās balsot pret šo ziņojumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, ar kuru saistībā es strādāju kā Sociāldemokrātu grupas „ēnu” referents. Tajā atzīmētas jomas, kurās ES un Ukrainai vajadzētu stiprināt savu sadarbību, apspriesta brīvās tirdzniecības zona ar Ukrainu, energoapgāde un attiecības ar Krieviju. Es vēlētos redzēt stiprākas un dziļākas attiecības starp ES un Ukrainu, kuru būtiska sastāvdaļa ir tirdzniecība un ekonomiskās attiecības.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES attiecības ar Ukrainu ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā, kuras mērķis, kā uzsvērts ziņojumā, ir atbalstīt tirgus ekonomikas attīstību ES kaimiņvalstīs jeb, citiem vārdiem — kapitālismu.

Ziņojuma mērķis ir parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu (FTA), t.i., integrēt Ukrainu „ES vienotajā tirgū”, „Ukrainai pakāpeniski pieņemot Kopienas tiesību aktu kopumu”.

Tādējādi ziņojums:

- „aicina Ukrainu… vairāk uzmanības pievērst tirgus liberalizācijai, tādējādi garantējot privatizācijas procesa sekmīgu iznākumu, monopolu likvidēšanu (lasīt: valsts uzņēmumus), un Ukrainas Valsts bankas neatkarību”;

- mudina „veikt standartu tuvināšanu un konverģenci lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu jomā”, panākot „atbilstību Kopienas standartiem”, un, ņemot vērā Ukrainas nosacīto piederību „vienotajai ekonomiskajai telpai” (SES) ar Krieviju un citām bijušajām Padomju Savienības republikām, „atgādina, ka daži no SES nolīgumā ietvertajiem noteikumiem, ja tie tiktu pilnībā īstenoti, varētu būt pretrunā ar brīvās tirdzniecības līgumu, kas noslēgts ar Eiropas Savienību”. Ticiet vai nē, bet referents apgalvo, ka nolīgums ar Krieviju „patiesībā neļautu Ukrainai iegūt nekāda veida patiesu ekonomisko suverenitāti un nopietni apdraudētu valsts neatkarību”.

Ar to ir pietiekami pateikts...

- Rezolūcija: par ES atbildi uz nestabilām situācijām (B6-0476/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs uzskatām, ka dažas tendences, kas „zināmā mērā turpmāk veidos ES pieeju humanitārajā jomā”, ir ļoti satraucošas un ārkārtīgi negatīvas; tās atspoguļo tādas iniciatīvas kā „ES atbilde uz nestabilām situācijām jaunattīstības valstīs” vai „Eiropas Konsenss attīstības jomā”, kas galvenokārt orientētas uz Āfrikas valstīm, kā arī Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Šo iniciatīvu analīze atklāj, ka galvenais aspekts paredz noteikt „attīstību” par vienu no ārējām dimensijām ES galveno valstu (KĀDP/EDAP) stratēģisko mērķu sasniegšanai, kas ir līdzvērtīgs apgalvojumam, ka attīstības” veicināšana ir iejaukšanās un kontroles instruments tādā stratēģijā, kas lielā mērā neizslēdz „militāru iejaukšanos”.

Tādējādi visa programma un instrumentu arsenāls, mūsuprāt, apvieno un nojauc robežas starp palīdzību un iejaukšanos, piemēram, tādās nozīmīgās jomās kā valsts veidošana.

Noteikti ir nepieciešams steidzami izrādīt solidaritāti ar daudzām valstīm, kas no koloniālisma ir mantojušas postošas situācijas un kļuvušas par vairāku desmitgažu iejaukšanos upuriem, bet, lai tā būtu efektīva, šādas solidaritātes pamatā jābūt nacionālās suverenitātes un neatkarības principu ievērošanai, kā arī efektīvai un reālai attīstības palīdzībai un sadarbības politikai.

- Ziņojums: Elizabeth Lynne (A6-0400/2007)

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ar lielu prieku varu teikt, ka nobalsoju par Elizabeth Lynne priekšlikumu risināt problēmu, kas saistīta ar nabadzību Eiropā.

Tomēr šeit, Strasbūrā, pārpildītajā Parlamenta sēžu zālē man jākritizē to, ka Itālijā tiek diskriminēti gados vecāki pensionāri, kuri ir spiesti dzīvot nabadzībā, ja viņi kļūst nespējīgi pēc 65 gadu sasniegšanas, bet saņem ievērojamus pabalstus, ja viņi kļūst nespējīgi pirms 65 gadu vecuma.

Priekšsēdētāja kungs, tā kā 2007. gada 12. decembrī Briselē tiks parakstīts jaunais Līgums, par juridiski saistošu nosakot Pamattiesību hartu, es pieprasu 12. decembrī pret Itāliju uzsākt pārkāpuma procedūru, jo šajā valstī tiek pārkāptas gados vecāku cilvēku tiesības saņemt tādu pašu attieksmi, kāda ir citiem pilsoņiem.

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nobalsojām par šo ziņojumu. Ir svarīgi pastiprināt nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu Eiropā. Tomēr mēs vēlētos precizēt savu nostāju. Dokumenta 32. punktā minēts, ka dalībvalstu mērogā ir jānosaka pienācīga minimālā alga. Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka vajadzības gadījumā tas jādara sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Tādēļ mēs uzskatām, ka šis formulējums attiecas uz koplīguma modeli, ko mēs izmantojam Ziemeļvalstīs.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Zviedrijas konservatīvās partijas pārstāvji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz lielāko daļu jautājumu, kas ietverti ziņojumā par sociālās realitātes analīzi. Saistībā ar daudziem šiem priekšlikumiem, piemēram, attiecībā uz ekonomisko migrāciju un lielākajām iespējām apvienot izdevīgu nodarbinātību ar ģimenes dzīvi, mēs esam bijis virzītājspēks savas valsts politikā.

Tomēr Zviedrijas konservatīvās partijas pārstāvji izvēlējās nobalsot pret šo ziņojumu, jo vairāki priekšlikumi pārkāpj subsidiaritātes principa robežas. Mēs, piemēram, neuzskatām, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu nodarboties ar ārstniecības programmām ieslodzījuma vietās vai ārstēšanu no azartspēļu atkarības. Tāpat Eiropas Parlamentam nevajadzētu izteikt viedokli par kārtību, kādā dalībvalstis izvēlas sniegt veselības aprūpi, un mēs nepiekrītam apgalvojumam, ka noteikumu atcelšana pasliktinās aprūpes kvalitāti. Darba tirgus politikas pasākumi, piemēram, minimālo algu ieviešana, arī jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām par šo ziņojumu, jo tajā ir dokumentēti svarīgi dati par sociālo situāciju — 78 miljoni Eiropas pilsoņu joprojām dzīvo nabadzībā un 8 % ES cieš no bezdarba, bet plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem daudzās ES dalībvalstīs pieaug.

Ziņojumā sniegti arī daži pozitīvi ieteikumi, piemēram, vajadzība noteikt pienācīgu minimālo algu, aizsargāt bezdarbnieku pabalstu un atbalstīt invalīdus, kaut gan šajā ziņojumā nav risināti jautājumi par sociālās situācijas galvenajiem cēloņiem un nav izteikts aicinājums pārtraukt neoliberālo politiku, kā mēs to ierosinājām.

Tādējādi ir izteiktas tikai dažas prasības attiecībā uz vajadzīgajām izmaiņām politikā. Diemžēl tajā tikai daļēji, manuprāt, ir ietverti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pieņemtie priekšlikumi, no kuriem es vēlētos uzsvērt Kopienas iestādēm un dalībvalstīm adresēto aicinājumu galveno uzmanību veltīt sieviešu sociālajai integrācijai un sieviešu tiesībām, ieviešot atbilstošas izmaiņas attiecīgajos politikas virzienos, tostarp ieņēmumu sadales politikā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas konservatīvās partijas kolēģi uzskatām, ka lēmumi par sociālo politiku jāpieņem dalībvalstīm. Mēs esam nobažījušies, jo uzskatām, ka Eiropas kompetenci šajā jomā nevajadzētu paplašināt un uz valstīm nevajadzētu izdarīt spiedienu, liekot tām pieņemt tādu politiku, kas varētu nebūt noderīga to labklājībai saistībā ar ekonomiku un sociālo jomu. Mēs arī uzskatām, ka Eiropas sociālais modelis ir šķērslis ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Šajā ziņojumā ir tādi jautājumi, ko mēs atbalstām, piemēram, attiecībā uz palīdzību cilvēkiem izkļūt no nabadzības, palīdzību cilvēkiem atgriezties darbā, atbalstu invalīdiem un gados vecāku cilvēku aprūpi. Politika šajos un citos sociālajos jautājumos visefektīvāk īstenojama valsts līmenī, ņemot vērā vietējos apstākļus. Mēs būtībā uzskatām, ka spēcīga ekonomika ir labākais veids, kā panākt sociālo progresu sabiedrībā.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums par sociālās realitātes analīzi Eiropā jau no paša sākuma atklāj patiesos sociālos un ekonomiskos apstākļus. Tā ir bezspēcības pieņemšana saistībā ar Eiropas kopējā tirgus milzu absurdu, ko rada sargsuņu ultraliberālā, uz globalizāciju orientētā pieeja.

Kopš 2000. gada nekas nav sasniegts ar kādu no tiem pasākumiem, kas paredz apkarot bezdarbu, nabadzību un atstumtību. Vēl ļaunāk — lai gan Eiropas Savienība aicina paplašināt ekonomisko imigrāciju un aizsargāt savu tā saukto sociālo modeli, ziņojumā mums atgādināts, ka 78 miljoni Eiropas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Tajā gan nav pieminēts, kas pavada nabadzības elli, kura nav tikai ekonomiska rakstura elle. Tā ir arī psiholoģiska rakstura elle miljoniem eiropiešu, kuri jūt, ka kultūras un sociālajā ziņā ir zaudējuši saikni ar savu dzimto zemi, jo viņi redz, ka darba iespējas izzūd, jo darba vietas tiek pārceltas uz ārzemēm. Tā ir arī fiziska rakstura elle, jo visu situāciju vēl vairāk pasliktina vardarbība un nedrošība, ko bieži vien rada imigranti, kuri ir vīlušies, jo nespēj integrēties.

Tādējādi risinājums ir šāds — neatzīt hibrīdo un ultraliberālo šizofrēnisko Eiropas sistēmu, bet apstrīdēt to, lai veidotu Eiropu ar atjaunotu identitāti un aizsardzību, Kopienas priekšrocības vispirms nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem!

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es piekrītu, ka sociālā integrācija un sociālā drošība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un pilsoņu pamattiesībām.

Ziņojumā pareizi uzsvērts, ka ES tiesību aktos jāņem vērā etniskā un ticības ziņā neviendabīgais sastāvs, lai pret vardarbību un diskrimināciju aizsargātu visus cilvēkus.

Es piekrītu arī formulējumam par to, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Sociālā politika lielā mērā ietilpst dalībvalstu kompetences jomā, un tāpēc es atbalstu atklātās koordinācijas metodes sekmēšanu, kā arī tādas paraugprakses apmaiņu, kas vērsta uz sociālās atstumtības apkarošanu.

Sociālās drošības sistēmu pamatā jābūt tādiem principiem, kas motivē tās izmantotājus meklēt nodarbinātības iespējas, nevis nesaprātīgi piešķir stimulus, kas mudina uz pasivitāti.

Ņemot vērā iedzīvotāju zemo izglītības līmeni un lielo to skolēnu skaitu, kas pametuši mācības, mums ir jāapstājas un jāpadomā, jo sociālās atstumtības riskam visvairāk ir pakļautas vismazāk kvalificētās personas.

Īpaši satraucoša situācija ir manā valstī, Portugālē, kurā 2005. gadā vairāk nekā 39 % jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) bija pabeiguši tikai zemāko vidusskolas līmeni.

Šī tendence ir jāmaina, un ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem iegūt vajadzīgās prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai iekļūšanai darba tirgū.

Tā kā šis priekšlikums atbalsta šos aspektus, es nobalsoju par to.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es nobalsoju par E. Lynne ziņojumu par sociālās realitātes analīzi.

Viņa pilnīgi pareizi ir norādījusi, ka atjaunotajā Lisabonas stratēģijā uzmanība pievērsta ne tikai uz ekonomisko sniegumu un konkurētspēju, bet arī uz lielākas sociālās kohēzijas radīšanu un ilgtspējīgas izaugsmes sociālo dimensiju. Sociālā integrācija un sociālā drošība ir ES pamatvērtības. Tās ir visu personu pamattiesības neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, vecuma, dzimuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai reliģiskās pārliecības.

Diemžēl daļa ES sabiedrības joprojām dzīvo nabadzībā. Dalībvalstis piedāvā dažādu veidu aizsardzību pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tādēļ es uzskatu, ka šajā jomā dalībvalstu starpā ir jāpaplašina sadarbība un paraugprakses modeļu apmaiņa.

Uzmanība jāpievērš arī jauniešu bezdarba problēmai un cīņai pret bērnu nabadzību, jo bērniem no nabadzīgām ģimenēm ir mazāk iespēju nākotnē atrast darbu.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Šajā ievērības cienīgajā ziņojumā ir daudz slavējamu paziņojumu, kas vērsti pret diskrimināciju un kas uzsver vienlīdzīgu attieksmi. Diemžēl tajā ir arī pārlieku tālejoši paziņojumi, kas cita starpā attiecas uz minimālo algu ieviešanu. Zviedrija iebilst pret politiski noteiktām minimālām algām. Pilnībā neskatoties uz to, ko cilvēki uzskata par saprātīgu sociālo politiku, Eiropas Savienībai ir jāpieņem, ka dalībvalstis izvēlas atšķirīgus risinājumus. Tas nedrīkst kļūt par vēl vienu piemēru jomai, kurā ES rīkojas un nosaka detalizētus noteikumus; tā ir joma, kuras regulējumam pilnībā jāpaliek dalībvalstu līmenī.

ES valstīs ir arī ļoti atšķirīgi attīstības līmeņi. Ieviešot minimālās algas, nabadzīgākās valstis zaudēs savu konkurētspēju.