Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2007. gada 15. novembris - Strasbūra

9.1. Kristiešu kopienas Vidējos Austrumos (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūciju priekšlikumiem par kristiešu kopienām vidējos Austrumos⁽¹⁾.

  Mario Mauro (PPE-DE) , autors. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, reliģiskā brīvība ir objektīvs faktors saistībā ar cilvēktiesību ievērošanas atzīšanu. Vardarbība, no kuras cieš kristieši visā pasaulē, ir gan apvainojums, gan pārbaudījums cilvēka cieņai.

Es biju nodomājis rezolūcijas projektu iesniegt pēdējā plenārsēdē oktobrī, bet politisko grupu koordinators palūdza mani pārcelt šo rezolūciju uz novembra plenārsēdi, lai dotu mums laiku sagatavot detalizētāku dokumentu, ko nostiprinātu plašāka vienprātība. Dokumentā, par ko mēs balsosim šajā pēcpusdienā un kas izstrādāts saskaņā ar sociāldemokrātu, liberāļu, Nāciju Eiropas grupas un Neatkarības un demokrātijas grupas kompromisu, ir saglabāti nozīmīgākie aspekti no sākotnējā rezolūcijas projekta.

Mēs spējām ietvert arī konkrētas atsauces uz vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas aktiem, kas šogad tika vērsti pret kristiešiem ne tikai Vidējos Austrumos, bet arī citviet pasaulē. Šie notikumi galvenokārt attiecas uz Irāku, Ēģipti, Pakistānu, Turciju, Ķīnu un Vjetnamu, un patiesībā pēdējo dienu intensīvais koordinēšanas darbs un tā rezultātā vairākas atklātās epizodes par notikumiem ārpus Vidējiem Austrumiem ļāva mums nonākt pie jauna, piemērotāka, virsraksta — „par bīstamiem notikumiem, kas apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu”.

Kā redzams, dokumentā nav ietverti visi pret kristiešiem gatavotie vardarbības akti, piemēram, Eritrejā un Ziemeļkorejā. Tomēr, dāmas un kungi, es vēlētos lūgt jūs atzīt šī dokumenta politisko vēstījumu, kas adresēts arī šīm valstīm un attiecināts uz starpgadījumiem, kas nav pieminēti. Jau no paša sākuma, sadarbojoties ar citām grupām, man bija iespēja precizēt, ka šī rezolūcija nekādā ziņā neparedz atmodināt konfliktu civilizāciju starpā. Eiropa vienmēr ir bijusi pirmā saistībā ar minoritāšu tiesību aizstāvību, un tā nedrīkst turpmāk ignorēt aizvien lielāko ļaunumu, kas vērsts pret tik daudziem kristiešiem.

Šodien, dāmas un kungi, mūsu Parlaments var izteikties par steidzami risināmu un nozīmīgu jautājumu, par dzīvības un reliģiskās brīvības aizsardzību, ne tikai saistībā ar kristiešiem, bet miljoniem visu konfesiju piederīgo. Tādēļ es vēlētos jautāt...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Glyn Ford (PSE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, es runāju sociāldemokrātu grupas vārdā, lai no mūsu puses izteiktu pilnīgu atbalstu šim kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam par reliģisko vajāšanu.

Minūtes laikā es varu aplūkot tikai dažus šīs rezolūcijas aspektus, un es vēlos pievērst uzmanību kristiešu kopienas nožēlojamajam stāvoklim Irākā; šī kopiena savulaik bija gandrīz 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Kā cilvēks, kurš atbalsta un tiek atbalstīts no „Glābiet asīriešus” („Save the Assyrians”) kampaņas puses, man jāsaka, ka šis Parlaments ir paradis balstīties uz kompromitējošu vienprātību, kas reizēm beidzas ar jēgas nonivelēšanu un tās zaudēšanu.

Tas attiecas arī uz šo rezolūciju. Priekšlikuma K apsvērumā pausta nožēla par situāciju asīriešu ciemos, ka atrodas pie robežas ar Turciju. Kādēļ? Tādēļ, ka Turcijas valdība apšauda asīriešu ciematus, apgalvojot, ka tajos atrodas PKK militāristi, kas ir visai neticami. Priekšlikuma S apsvērumā ir atsauce uz situāciju Sīrijā, kur desmitiem vai pat simtiem tūkstošu bēgļu ir ieradušies no Jordānijas un Irākas, bet kur patlaban tiek slēgta robeža.

Šeit vajadzīga palīdzība un atbalsts.

  Adam Bielan (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos paust savu gandarījumu un pateikties pārējiem līdzautoriem, kas izstrādājuši rezolūciju, kurā aplūkota tik nozīmīga problēma kā notikumi, kas saistīti ar kristiešu kopienām atsevišķās Vidējo Austrumu valstīs, kā arī pasaules mērogā.

Tajā pašā laikā kā viena no tām personām, kas parakstījušas šo rezolūciju, es vēlētos uzsvērt, ka reliģiskās brīvības garantēšana ir pirmais solis uz galveno cilvēktiesību nodrošināšanu, un kristiešu vajāšana, kas notiek visā pasaulē, ir galvenais piemērs attiecībā uz šo tiesību pārkāpšanu.

Ņemot vērā to, ka šajā jomā mēs saskaramies ar jebkādas reakcijas trūkumu no iestāžu, institūciju un politisko kustību puses visā pasaulē, es vēlētos vēlreiz uzsvērt, cik svarīga ir šī rezolūcija, kas jāapspriež attiecībā uz kristiešu tiesību aizsardzību, kā arī to, ka Nāciju Eiropas grupa to pilnībā atbalsta.

  Hélène Flautre (Verts/ALE), autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, man bail pat iedomāties, kādas sejas rādītu PPE grupas godājamie biedri, ja viņi atklātu, ka Persijas līča valstis vai Dienvidaustrumu Āzijas valstis (ASEAN) ir pieņēmušas rezolūciju par musulmaņu kopienām Eiropā. Tas tiktu uztverts kā nelāgs trieciens, agresijas apliecinājums, trešās valsts reliģiskās varas uzskatu nepieņemama uzspiešana mūsu dalībvalstu un reliģisko minoritāšu attiecībām. Nedari citiem to, ko tu negribētu, lai citi dara tev — arī tas teikts kristiešu priekšrakstos.

Un, nopietni runājot, — vai šāda rezolūcija tiktu uztverta kā aicinājums uz iecietību un starpkultūru un reliģisku dialogu? Protams, nē! Vai Eiropas Savienība, tik lepna par savām vērtībām, varētu rīkoties saprātīgi, lai šajos tik ārkārtīgi delikātajos jautājumos izrādītu kaut niecīgu novērtēšanas spēju un apliecinātu starptautisko konvenciju ievērošanu?

Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar reliģisko minoritāšu tiesību pārkāpumiem, lai nosodītu kristiešu noslepkavošanu vai reliģijas brīvības ierobežojumus, mēs varam izvēlēties vienu no divām līdzvērtīgi pamatotām pieejām. Pirmā pieeja paredz runāt ar valsti, pamatojoties uz tās starptautiskajām saistībām un mūsu starpā noslēgtajiem nolīgumiem, kā arī lūgt šo valsti veikt izmeklēšanu, notiesāt atbildīgās personas, kā arī nodrošināt reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu, un tas ir tas, ko mēs šeit regulāri darām.

Otrā pieeja ir tā, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācija, proti, pieņemot 12 valstu un visu ES valstu iesniegto rezolūciju par visu veidu neiecietības un diskriminācijas reliģiskās pārliecības, ticības, domu un uzskatu brīvības dēļ izskaušanu, jo starptautiskajās tiesībās — un tas ir ļoti lietderīgi — šie aspekti ir saistīti. Cilvēku tiesības saistībā ar ticību, reliģiju, domām un uzskatiem ir savstarpēji atkarīgas.

Ko mēs šodien darītu, ja apstiprinātu šo nepieņemamo jūsu ierosināto dokumentu? Tādā veidā mēs ignorētu darbu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijā paveikušas mūsu dalībvalstis, un izmantotu pieeju, kas, iespējams, mudinātu atsevišķas valstis izmantot reliģiskos jautājumus savās starptautiskajās attiecībās. Tādējādi mēs darbotos pret līdzsvaroto pieeju, ko ieteikusi, piemēram, ANO īpašā referente A. Jahangir, kura patlaban atrodas mājas arestā Pakistānā, un galu galā reliģisko minoritāšu, arī kristiešu, stāvokli visā pasaulē mēs padarīsim vēl nestabilāku.

Pievienojoties ekspertiem, kas strādā ar reliģiskās brīvības jautājumiem, piemēram, organizācijai „Christian Solidarity Worldwide”, es vēlreiz uzsvēršu, ka šī rezolūcija tikai vēl vairāk apdraud tos, kurus mēs vēlamies aizsargāt.

  Bastiaan Belder (IND/DEM), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ja mums patiešām pamattiesības ir galvenā vērtība, mēs nedrīkstam nerūpēties par kristiešu kopienu nedrošo stāvokli Vidējos Austrumos. Šajā saistībā rezolūcijas priekšlikumā mudinājums izteikts visām Eiropas iestādēm.

Mūsu Parlamenta delegācijas nesenā vizīte sniedza mums plašāku ieskatu Libānas kristiešu ikdienā. Viņi baidās, ka varētu nonākt kaut kādā ziņā otrās klases šķirā, līdzīgi kā tas noticis ar citiem viņu konfesijas pārstāvjiem gandrīz visās šī reģiona valstīs.

Viņi saskaras ar tiešu izvēli starp personisko drošību un personisko cieņu, savu reliģisko pārliecību. Mūsdienu Libānas kristieši vēlas saņemt gan drošību, gan cieņu.

Pēdējos gados aktuālā politiskā vardarbība tagad tiešā veidā skar kristiešus šajā ciedru zemē. Informators no Libānas vēl šonedēļ norādīja, ka, lai arī kristieši nav galvenais mērķis, lielākā daļa noslepkavoto politiķu, tāpat kā žurnālisti, kas kļuvuši par uzbrukumu mērķiem, ir kristieši, un tas biedē Libānā dzīvojošos kristiešus.

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, tūkstošiem gadu cilvēka esamību uz zemes ir apdraudējuši nāvējoši spēki, kas atrodas ārpus mūsu aizsardzības vai izpratnes iespējām. Tā ir virkne šādu spēku — sākot ar dabas katastrofām un beidzot ar neizprotamām somatiskām un garīgām slimībām. Savu bezspēcīgo stāvokli cilvēks ir atvieglojis, pievēršoties ticībai, pārākam spēkam, Dievam. Dažādas cilvēku grupas ir izveidojušas atšķirīgu izpratni un pieeju attiecībā uz Dievu.

Rezultātā ir izveidots liels skaits reliģiju. Šādas reliģijas, protams, ir cilvēka, nevis Dieva, radītas, un tādēļ tām ir vairāki trūkumi. Starp šiem trūkumiem ir fanātisms, dogmatisms un nespēja pieņemt citu cilvēku tiesības uz atšķirīgu ticību. Dažādām reliģijām šie trūkumi atšķiras skaitliski un intensitātē, turklāt bieži vien tos diemžēl ir izmantojuši ekstrēmi noskaņoti reliģiskie līderi un negodīgi politiķi.

Tas ir novedis pie reliģiskajiem kariem un nicināmiem noziegumiem, kas paveikti pret cilvēkiem reliģijas vārdā. Gan kristietība, gan islāms — divas cilvēces galvenās reliģijas — ir vainojamas šajos nodarījumos, un vēsture ir pilna kaunpilnu piemēru, ar kuriem var ilustrēt šo uzskatu. Protams, laikam ejot, lielākā daļa reliģiju vairāk nobrieda un kļuva humānākas, un to noteikti var apgalvot arī attiecībā uz kristietību. Tomēr šādas izmaiņas diemžēl nav notikušas ar dažām citām reliģijām.

Tādēļ dažās valstās, galvenokārt islāma valstīs, kristieši tiek vajāti, dažreiz pat aktīvi izmantojot kriminālus pasākumus, bet reizēm tas notiek pat ar politisko grupu un valdību piekrišanu. Šāda situācija patiešām ir ļoti skumja; tā ietver virkni valstu vai reģionu visā pasaulē — dažas no tām jau tika pieminētas šajā zālē —, tomēr tā ir raksturīgāka Vidējos Austrumos.

Ar šīs rezolūcijas palīdzību mēs ceram pievērst uzmanību kristiešu vajāšanai šajās valstīs un, cerams, ka palīdzēt šo valstu politiskajām un reliģiskajām iestādēm pilnībā izprast, ka tāda veida agresīva uzvedība neatbilst ne cilvēktiesību ievērošanas principiem, ne patiesībām rūpes mācošo reliģiju mācībā.

Pateicos, priekšsēdētājas kundze, kā jūs redzat, man vēl ir atlikušas 20 sekundes!

  Erik Meijer (GUE/NGL), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, tās vēstures pirmsākumi, kas saistīta ar kristieši kopienām Vidējos Austrumos, ir meklējami kristietības ēras sākumā. Tas skar gan kristietību Eiropā, gan islāmu Vidējos Austrumos.

Vēl mūsdienās kristiešu kopienas bieži vien tiek uzskatītas par svešķermeni tādā teritorijā, kurā dominē islāms. Tas nav tikai rezultāts, ko radījusi reliģiskā neiecietība atsevišķās islāma aprindās; atbildība jāuzņemas arī Eiropai.

Trīs reizes vēsturē Eiropa kristietība izraisīja nepatiku un naidu šajā reģionā. Pirmā reize bija krusta kari Viduslaiku beigās, kad iebrūkošās Eiropas armijas pārņēma tādu vietu kontroli, kas bija svētas ne tikai kristiešiem, bet arī ebrejiem un musulmaņiem. Otrā reize nāca pēc Osmaņu impērijas sabrukuma pagājušā gadsimta sākumā, kad Ēģipte, Sudāna, Jordānija un Irāka nonāca Lielbritānijas koloniālās varas pakļautībā, bet Sīrija un Lībija — Francijas pakļautībā.

Patlaban mēs esam trešajā posmā. Eiropas nostāja attiecībā uz Izraēlu, Palestīnu un Irāku izraisa lielus iebildumus Vidējos Austrumos, un Eiropa tiek turēta aizdomās par koncentrēšanos galvenokārt uz savu energoapgādi, savu pārvadājumu ceļu drošību un priekšrocību piešķiršanu tām etniskajām vai reliģiskajām minoritātēm, kuras ir vislabāk noskaņotas pret to.

Viens no iespējamiem seku variantiem ir tāds, ka kristiešu minoritātes var nebūt spējīgas ilgtermiņā noturēties Vidējos Austrumos un tām būs jābēg uz Eiropu. Dot kristiešiem un ebrejiem Vidējos Austrumos laiku ir labāks risinājums, jo Eiropai patiešām šādi jārīkojas attiecībā uz islāma minoritāti.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, atvainojiet, bet tas, ko teica H. Flautre, ir muļķības. Musulmaņi dara ļoti daudz musulmaņu minoritātes labā. Mēs atbalstām musulmaņus un citas reliģiskās minoritātes. Tomēr tā diemžēl ir taisnība, ka neviens cits mūsu vietā neaizstāvēs kristiešus.

Islāma jeb Arābu līga nekad nav aizstāvējusi kristiešu tiesības tā, kā mēs aizstāvam musulmaņu tiesības. Tādēļ šis ir pēdējais laiks, kad šo jautājumu ietvert savā darba kārtībā. Tā ir ar taisnīgumu saistīta rīcība, ar ko sakarā man uzstājīgi jāapgalvo, ka problēma nav islāms. Kristieši Vidējos Austrumos saskaņā ar islāma likumiem ir izdzīvojuši 1 200 gadus. Mēs iedomājamies, ka tik ilgu laiku viņi ir bijuši nopietni apdraudēti, jo īpaši Irākā, kuru ir iekarojuši Rietumi.

Mums jāatzīst pašiem sava atbildība, lai dotu šiem cilvēkiem iespējas izdzīvot un dzīvot brīvībā un cieņā. Visvairāk reliģiskās vajāšanas gadījumu notiek komunistiskajā Ķīnā, pseidokristiešu nacionālajā Krievijā, komunistu diktatūrās, kā arī islāma režīmos. Man islāms nozīmē tikai nepareizu 20. gadsimta diktatūru un ideoloģiju. Šajā saistībā mums, eiropiešiem, ir pienākums, un mums tas ir jāīsteno.

(Aplausi)

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es sveicu šī kopīgā priekšlikuma autorus. Es vēlētos norādīt, ka ir lietderīgi atcerēties, ka pirms kristiešu vajāšanas mēs piedzīvojām, piemēram, ebreju vajāšanu, līdzīgi kādreiz un arī tagad Irākā tiek vajāti Yazidis, Mandians un paši musulmaņi — vai nu šiīti, vai sunnīti.

Nebūtu godīgi vai samērīgi salīdzināt Irākā un Eiropā notiekošo. Patiesībā mums ir jāatceras, ka tie, kas tiek vajāti Irākā, Eiropā netiek izsargāti, lai arī viņiem ir tiesības uz šādu aizsardzību , neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav kristieši. Tie ir absolūti neticami gadījumi, kas apliecina pilnīgu iejūtības trūkumu no Eiropas Savienības puses attiecībā uz vajātajiem irākiešiem. Bet, protams, neaizmirstot arī visus pārējos, noslēgumā es vēlētos jums atgādināt par Mosulas Svētā gara baznīcas mācītāju P. Ragheed Ganni un visu draudzi, iespējams, visnecilvēcīgāko noziegumu, kas paveikts šogad.

  Marcin Libicki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs šeit runājam par kristiešu nežēlīgo vajāšanu, jo īpaši Vidējos Austrumos. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka kristieši tiek vajāti visā pasaulē, tomēr es nepiekrītu tam, ko P. Casaca teica, norādot, ka ir ļoti daudz reliģisko minoritāšu, kas tiek vajātas.

Vai viņš varētu, lūdzu, sniegt piemērus, kur šīs minoritātes tiek masveidīgi vajātas? Es nerunāju par neticīgo personu nejaušu nogalināšanu, kas arī ir nosodāma; es runāju par gadījumiem, kad kādas citas reliģijas pārstāvji tiek vajāti tādā veidā, kā vajā kristiešus. Es pilnībā piekrītu B. Posselt un vēl daudziem citiem aspektiem, kas tika minēti, apliecinot, ka ir milzums daudz kristiešu vajāšanas piemēru; bet es nepiekrītu tam, ko apgalvoja P. Casaca, norādot, ka tiek vajātas daudzas reliģijas. Tā nav taisnība. Kristieši ir galvenais vajāšanas mērķis, un vajāti galvenokārt tiek kristieši.

Vakar Parlamentā mēs noklausījāmies prezidenta N. Sarkozy uzstāšanos, kurā viņš runāja par vajadzību aizsargāt Eiropas identitāti. Kas ir šī identitāte? Kas mūs aizsargās, ja mēs neaizsargāsim paši sevi un savas identitātes saknes? Kristieši Vidējos Austrumos ir mūsu Eiropas identitātes liecinieki. Viņi tur ir dzīvojuši 2 000 gadus, un mums viņi ir jāaizsargā, ja viņiem tur ir jāpaliek.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodien ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs speram nozīmīgu soli, jo Parlamentam vienmēr ir jānosoda tāda rīcība un notikumi, kas apdraud vīriešu un sieviešu dzīvību viņu ticības, reliģisko vai politisko uzskatu dēļ.

Reliģiskā brīvība ir vērtība, kas mums jāsaglabā pašā augšgalā. Lai gan tā ir taisnība, ka dažos gadījumos kristiešiem draud vajāšana un saukšana pie kriminālatbildības, tieši šī iemesla dēļ Parlamentam ir jāaizsargā un jāaizstāv viņi, tāpat kā Parlaments vienmēr ir aizsargājis un aizstāvējis tos musulmaņus, kas kļuvuši par diskriminācijas upuriem Rietumos. Mēs uzskatām, ka visi reģioni var uzņemties pozitīvu lomu, miera uzturēšanas lomu, lai sekmētu cieņu pret daudzveidību. Tādēļ mums stingri jānosoda jebkāda veida reliģiskais fundamentālisms, kas bieži vien ir konfliktu nosakošais aspekts. Uzskatu, ka šim Parlamentam vienmēr ir jācenšas uzklausīt un veicināt dialogu dažādu reliģiju pārstāvju starpā.

Mums ir daži vērā ņemami piemēri, kas parāda, kā ir iespējams rast tādu risinājumu, ka reliģiju pārstāvji var ieklausīties viens otrā un vienoties par kopsaucēju. Es ļoti vēlos arī atgādināt par upuriem, ko nesa daži katoļi, daži kristieši, kuri cīnījās, lai atbrīvotu nabadzīgos, cīnījās par cilvēkiem un sociālo brīvību. Tāpēc mūsu grupa nobalsoja par šo rezolūciju, un, to darot, mēs pieminām tādus priesterus kā Peppino Diana un Pino Puglisi, kuri mira, nostājoties pret mafiju un organizēto noziedzību kopumā.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka kristiešu minoritāšu aizsardzība Āfrikā, Āzijā un Vidējos Austrumos ir vitāli svarīga. Svarīgi, lai no vajāšanas mēs aizsargātu visas reliģiskās kopienas. Man šķiet drausmīgi, ka savā ikdienā cilvēkiem jāsaskaras ar ierobežojumiem attiecībā uz to, ko viņi drīkst darīt, kurp viņi drīkst doties un kas viņiem var piederēt, attiecībā uz izglītības un nodarbinātības iespējām, kā arī jāsaskaras ar dzīvības apdraudējumu tādēļ, ka viņi pieder pie kristiešu kopienas.

Reliģisko rituālu brīvība ir viena no galvenajām cilvēktiesībām, un tādēļ ir svarīgi, ka valdības nodrošina, lai arī reliģiskās minoritātes savā valstī var praktizēt savu reliģiju, kas nav pakļauta jebkādiem ierobežojumiem, proti, nedrīkst pastāvēt draudi viņu dzīvībām vai kam citam.

Musulmaņiem ir jāsaprot, ka viņiem ir jāveicina reliģiskās brīvības un iecietības princips; tā ir tā pati brīvība un iecietība, kas tiek izrādīta attiecībā uz viņiem, ko viņi sagaida un saņem mūsu valstīs, no kurām daudzās ir ievērojams daudzums kristiešu konfesijai piederīgo pārstāvju.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es piešķiru lielu nozīmi M. Mauro iniciatīvai. Ik dienu mieru mīlošus kristiešus apdraud sistemātiska apspiešana, turklāt viņi tiek padarīti par grēkāžiem krīzēs, kurās viņi nemaz nav iesaistīti. Tā ir absolūti nosodāma rīcība, un šis jautājums ir jāakcentē. Lai patlaban uzlabotu kristiešu stāvokli, svarīgi tomēr saprast šo problēmu plašākā kontekstā. Ne tikai kristieši saskaras ar grūtībām; daudzās valstīs problēmas ir arī musulmaņiem, budistiem, hinduistiem, ebrejiem, sikhiem un ahmadiem. Šis saraksts ir garš.

Reliģijas brīvība ir būtiska sabiedrībā, kurā ievēro cilvēktiesības un pilsoņu brīvības. Tās ir, tā sakot, metatiesības, praksē — priekšnosacījums citām cilvēktiesībām, kas atspoguļo sabiedrības stāvokli kopumā. Ja sabiedrības veselība pasliktinās, vispirms tas ir redzams saistībā ar reliģijas brīvības ierobežojumiem un reliģisko minoritāšu statusu. Tādēļ mums jāpauž stingrs atbalsts ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par reliģijas brīvību.

Ir vērts atzīmēt, ka daudzās valstīs, piemēram, Pakistānā un Indonēzijā, reliģiskās kopienas kopīgi cenšas nodrošināt reliģijas brīvību un minoritāšu aizsardzību. Tādējādi risinājums varētu būt arī reliģija pati par sevi. Plurālistisks dialogs vienmēr noved pie mazākas spriedzes, turklāt no tā iegūst gan reliģijas brīvība, gan sabiedrība kopumā.

  Ana Maria Gomes (PSE). – (PT) Saistībā ar reliģisko minoritāšu vajāšanu, kas notiek daudzās valstīs, mums vajadzētu padomāt par to civilizācijas aspektu nestabilitāti, kuri, mūsuprāt, ir sekmīgi. Reliģiskā brīvība ir būtisks un neatņemams vispārējo cilvēktiesību balsts. Tomēr par spīti cildenajiem nodomiem šī rezolūcija ir nepilnīga.

Eiropas Parlamentam ir jo īpaši jārunā par kristiešu minoritātes vajāšanu, tomēr vispirms — par visu veidu neiecietību un diskrimināciju ticības vai reliģijas dēļ, kas faktiski skar visas reliģiskās kopienas. Mums jāsatraucas arī par islamfobiju un antisemītismu, kas aizvien vairāk izplatās gan Eiropā, gan citur. Ja mēs pievēršam uzmanību gandrīz tikai diskriminācijai pret kristiešiem, mums var rasties nepareizs priekšstats. Tādēļ ir jāuzsver, ka EP pilnībā atbalsta rezolūciju par visu veidu neiecietības un diskriminācijas ticības vai reliģijas dēļ izskaušanu, ko ANO Ģenerālajā asamblejā iesniegušas ES dalībvalstis.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Vidējos Austrumos ir arī kristietības saknes. Neskatoties uz atšķirībām šo divu reliģiju starpā, daudzos gadījumos kristieši ir spējuši pierādīt, ka spēj dzīvot līdzās musulmaņiem, ebrejiem vai citu reliģiju sekotājiem, saglabājot mieru un savstarpēju cieņu.

Tomēr pēdējā laikā mēs esam saskārušies ar tādu islāma ticības piekritēju rīcību, kas izpaudusies kā maldīga uzskata īstenošana praksē, proti, pierādot, ka vēršanās pret kristietību apliecina to, cik labs esi musulmanis. Nesen to apstiprināja libāniešu žurnālists Hazem Saghieh. Daudzie un bieži vien radikālie to cilvēku pārkāpumu gadījumi, kuri tikai savas kristīgās ticības dēļ ir ierindoti otršķirīgā kategorijā, ir pierādījums tam, ka tiek pārkāpts cilvēku brīvības galvenais princips — brīvība praktizēt reliģiju.

Ir jāuzdod šāds jautājums — ko Eiropas Savienībā, kura ir atvērta pret musulmaņu līdzpilsoņiem un ciena viņu tiesības, mēs varam darīt kristiešu labā, kuriem nav ne mazdrusciņ šādu tiesību valstīs, kurās viņi dzīvo? Kur ir kaut mazliet savstarpīguma? Šāds savstarpīgums nav izmantots attiecībā uz reliģiski motivētām slepkavībā, plaši izplatīto diskrimināciju, kristiešu baznīcu būvniecības neatzīšanu vai kristiešu piemiņas vietu sagraušanu.

Visa pasaule vēlas mieru, un cilvēki vēlas brīvību, arī reliģisko brīvību.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā politiskā situācija Vidējos Austrumos ir tāda, ka šajā reģionā dzīvojošie kristieši aizvien vairāk jūtas apdraudēti. Viens iemesls ir islāma fundamentālistu pieaugošā ietekme; viņi uzveļ vainu kristiešiem par katru neizdošanos, no kā šajā reģionā cieš cilvēki. Tā kā šiem cilvēkiem ir reliģiskās saites ar Rietumos dzīvojošiem cilvēkiem, viņi tiek apsūdzēti arī saistībā ar Rietumu standartu uzspiešanu tradicionālajām sociālajām struktūrām, par ko cilvēki Vidējos Austrumos nevēlas runāt.

Viens veids, kā fundamentālisti pauž savu neapmierinātību, ir tādu demonstrāciju organizēšana, kuras vērstas pret Rietumiem un kuru laikā viņi iznīcina ar kristietību saistītos simbolus un sagrauj kristiešu vadītos veikalus. Galējos gadījumos tiek paveiktas pat slepkavības. Valdību pasivitāte nozīmē, ka aizvien lielāks kristiešu ģimeņu skaits nolemj emigrēt.

Rezolūcijā ir aprakstītas vairākas problēmas, ar kurām kristieši saskaras Vidējos Austrumos. Tie nav visi piemēri, tomēr Eiropas Parlamentam, manuprāt, vajadzētu sagatavot visaptverošu ziņojumu par kristiešu situāciju Vidējos Austrumos vai par reliģisko konfesiju vispārējo situāciju. Mums vajadzētu apsvērt arī to, kā risināt dialogu civilizāciju starpā, kas ļautu efektīvāk integrēt kristiešu sabiedrību un musulmaņu reģionus.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu M. Mauro. Man nav ne mazāko šaubu par šo rezolūciju. Es to pilnībā atbalstu. Vienīgā problēma ir saistīta ar jautājumu — vai mūsu rīcība ir efektīva, vai tā būs efektīva un vai mēs kaut ko izmainīsim? Ir trīs virzieni, kuros mēs varam darboties.

Pirmais virziens ir diplomātiskā spiediena izmantošana. To mēs izmantojam patlaban. Tomēr jāmobilizējas arī Eiropas valstu valdībām. Tas jāpatur prātā ikvienam diplomātam. Mums jāmudina uz šādu rīcību divpusējās un daudzpusējās sarunās. Vienīgais veids, kā iespējams panākt labus rezultātus, ir plaša mēroga diplomātiskais spiediens.

Otras veids — ekonomiskās sankcijas. No savas valsts pieredzes es zinu, ko pirms 20 vai 30 gadiem ekonomiskās sankcijas nozīmēja komunistiskajai valdībai Varšavā; tās bija labi izvēlētas sankcijas, kas nenodarīja kaitējumu pilsoņiem. Mums jāizmanto arī šī metode.

Pēdējais veids — mums rūpīgi jāizanalizē sava rīcība, jo valstis Vidējos Austrumos un citur pasaulē šādu analīzi ir veikušas, nosakot savas stiprās un vājās puses. Tas ir atkarīgs arī no mūsu pasākumiem, kas ne vienmēr ir ļoti saskaņoti vai apdomīgi. Šie pasākumi ir intervence, kultūras pasākumi un diplomātu uzstāšanās. Mēs nevēlamies slēpt savu pārliecību. Tieši pretēji — mēs vēlamies to skaidri parādīt viņiem. Tomēr mums jārīkojas ne vien stingri, bet arī saprātīgi.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija ir informēta par diskrimināciju reliģijas un ticības dēļ un strikti nosoda to. Mūsu politika ir vērsta pret visu veidu diskrimināciju, un mēs to īstenojam divpusējās attiecībās un daudzpusējos forumos, kā, piemēram, ANO.

ANO Ģenerālajā asamblejā ES izmanto pieeju, ar kuru saistībā ir iesniegta parastā rezolūcija par visu veidu neiecietības un diskriminācijas reliģiskās pārliecības un ticības dēļ izskaušanu. Pagājušajā gadā, vienprātību par rezolūcijas tekstu izteica rekordliels atbalstītāju skaits (99).

Mēs kopā ar dalībvalstīm lielu uzmanību pievēršam cilvēktiesībām un demokrātijas situācijai partnervalstīs. Šos jautājumus mēs izvirzām politiskā dialoga sanāksmēs, izstrādājot demaršus vai publiskus paziņojumus, tādā veidā atgādinot saviem partneriem par viņu saistībām atbilstīgi starptautiskajām tiesībām aizliegt diskrimināciju, neatkarīgi no tā, kādi ir tās iemesli.

ES aktīvi cenšas sekmēt cilvēktiesību aizsardzības jautājumu atbilstīgi kaimiņattiecību politikai. Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāni attiecas uz dažādiem jautājumu šajā saistībā. Atsevišķās cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmēs ar Jordāniju, Izraēlu, Maroku, Libānu un Tunisiju jau ir apskatīts progress, kas sasniegts attiecībā uz to saistību īstenošanu, kas EKP rīcības plānos noteiktas par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Cilvēktiesību apakškomitejas un Ēģiptes pirmā sanāksme ir paredzēta šī mēneša beigās.

Līdztekus ar valdībām noslēgtajiem divpusējiem līgumiem un politisko reformu atbalstam mēs aizstāvam nevalstiskās organizācijas visā pasaulē; tās aktīvi darbojas cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā. Mēs uzskatām, ka cilvēktiesību aizstāvji sabiedrībā ir neaizstājami.

Uzskatām, ka vienlīdz svarīgi ir uzturēt un turpmāk palielināt reliģisko brīvību Eiropā. ES var dalīties ar labas prakses piemēriem.

  Priekšsēdētāja. - P. Casaca lūdza iespēju sniegt personisku paziņojumu saskaņā ar Reglamenta 145. pantu.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, ja neizteicos pietiekami skaidri. Es pilnībā aizstāvu un solidarizējos ar kristiešu kopienām, kas tiek vajātas visā Vidējo Austrumu teritorijā, īpaši Irākā. Es tikai norādīju — un es vēlos sniegt godājamam deputātam jebkādu informāciju, ko viņš uzskata par nepieciešamu — ka diemžēl no šādas vajāšanas necieta tikai kristiešu kopiena, jo šajā valstī no briesmīgās vajāšanas ir cietusi arī Yazidi kopiena, Mandian kopiena, arī paši šiīti un sunnīti, kas nav pieskaitāmi liekākajām kopienām; tas ir fakts, ko neviens nevar neievērot. Es tikai to vēlējos uzsvērt un pateikt, ka vēlos iesniegt visus vajadzīgos dokumentus.

  Priekšsēdētāja. - P. Casaca, jūs esat pārsniedzis laika ierobežojumu, kas paredzēts personiskā paziņojuma sniegšanai.

Debates ir slēgtas.

Debašu noslēgumā notiks balsošana.

(1) Sk. protokolu.