Indekss 
Debašu stenogramma
PDF 1133k
Ceturtdiena, 2007. gada 15. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1. Sēdes atklāšana
 2. Nestabilās situācijas
 3. Sociālās realitātes analīze (debates)
 4. Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)
 5. Balsošanas laiks
  5.1. Noteikumi par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (balsošana)
  5.2. Kopienas brīvo darbavietu ceturkšņa statistika (balsošana)
  5.3. Šengenas acquis piemērošana Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (balsošana)
  5.4. Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā (balsošana)
  5.5. Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā (balsošana)
  5.6. Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā piemērošana (balsošana)
  5.7. Šengenas tiesību aktu noteikumu piemērošana (balsošana)
  5.8. Stāvoklis Pakistānā (balsošana)
  5.9. Bali konference par klimata pārmaiņām (balsošana)
  5.10. Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana (balsošana)
  5.11. Tirdzniecības un ekonomikas sakari ar Ukrainu (balsošana)
  5.12. Nestabilās situācijas (balsošana)
  5.13. Sociālās realitātes analīze (balsošana)
 6. Balsojumu skaidrojumi
 7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 8. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 9. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem
  9.1. Kristiešu kopienas Vidējos Austrumos (debates)
  9.2. Uzbekistāna (debates)
  9.3. Somālija (debates)
 10. Balsošanas laiks
  10.1. Kristiešu kopienas Vidējos Austrumos (balsošana)
  10.2. Uzbekistāna (balsošana)
  10.3. Somālija (balsošana)
 11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 12. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 13. Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)
 14. Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)
 15. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
 16. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)
 17. Sesijas pārtraukšana
 PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)


  

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

 
1. Sēdes atklāšana
  

(Sēdi atklāja plkst. 10.00)

 

2. Nestabilās situācijas
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums „ES atbilde uz nestabilām situācijām — iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti”.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kopš 2007. gada jūlija Komisija ir cieši sadarbojusies ar ES Portugāles prezidentūru, lai sāktu sagatavot stratēģiskāku un efektīvāku ES atbildi uz nestabilām situācijām partnervalstīs.

Šis sagatavošanās darbs būs jāveic nākamajām prezidentvalstīm. Mērķis nav iezīmēt vai sagrupēt valstis, bet gan pielāgot to instrumentus un iespējas reaģēt uz īpašām situācijām. Šādās nestabilās situācijās nozīmīgākie šķēršļi traucē samazināt nabadzību. Iestāžu kapacitāte šādās situācijās ir ļoti ierobežota, jo valstis nespēj uzņemties pārvaldības funkcijas, turklāt pie šādām situācijām var novest dabas katastrofas, vardarbīgi konflikti vai valdības politiskās gribas trūkums attiecībā uz attīstības mērķiem. Ārkārtas gadījumos šādas situācijas var radīt sekas, kas sniedzas ārpus valsts robežām, ietekmējot reģionālo stabilitāti vai pat globālo drošību.

Priekšstats par nestabilitāti nav radies pēdējā laikā, tomēr debates starptautiskā līmenī ir uzsāktas salīdzinoši nesen. Donori, partnervalstis un pilsoniskā sabiedrība jau ilgu laiku apzinās, ka īpaši nelabvēlīgās situācijās jādarbojas efektīvāk, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Katra situācija ir kompleksa un atšķirīga, katrā situācijā jāreaģē atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem, un nozīme ir gan diplomātiskai rīcībai, humānajai palīdzībai un sadarbībai attīstības jomā, gan drošībai un krīžu pārvaldībai.

Lai Eiropas Savienība spētu reaģēt efektīvi, ir jāuzņemas ilgtermiņa saistības, turklāt, rīkojoties nestabilā situācijā, jādefinē skaidri mērķi. Arī turpmāk par galveno principu jānosaka spēju attīstība un cilvēku drošība saistībā ar ilgtspējīgas attīstības perspektīvu un nabadzības samazināšanu.

Tomēr ir jāizvairās no atbalsta sniegšanas nestabilās situācijās, ja tas kaitē veiksmīgai valsts attīstībai. Tādēļ priekšplānā atkal jāizvirza saistības stiprināt atbalstu. Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kurā tā ierosina pragmatisku pieeju, kurai atbilstīgi Eiropas Savienībai aktīvāk jāiesaistās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti.

Paziņojums tika nosūtīts visām Eiropas Savienības iestādēm. Vēlāk, 19. un 20. novembrī, Vispārējo lietu padome pieņems secinājumus par šo jautājumu. Šajos secinājumos tā aicinās Komisiju izstrādāt īpašu darba plānu paziņojumā ierosināto ieteikumu un prioritāro pasākumu īstenošanai, kura mērķis būs efektīvāk pārvarēt nestabilas situācijas, atbalstot partnervalstu centienus, lai radītu vai atjaunotu šo valstu ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus.

2008. gads tiks veltīts, lai sagatavotu Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz nestabilām situācijām. Šajā procesā aktīvi jāiesaistās visām ES iestādēm, visiem tiem, kas Eiropas Savienībā strādā attīstības jomā, kā arī partnervalstīm.

Komisija ir ļoti ieinteresēta, lai Eiropas Parlaments sniegtu savu ieguldījumu šī procesa īstenošanā; tā aicina Parlamentu aktīvi iesaistīties debatēs, kam vajadzētu nodrošināt tādus apstākļus, kas ļautu sniegt atbalstu vispārējai stratēģijai reaģēšanai uz nestabilām situācijām un tādējādi veicināt tādu apstākļu radīšanu, kas būtu piemēroti ilgtspējīgai attīstībai, stabilitātei, mieram un demokrātiskai pārvaldībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vienmēr ļoti noderīgi ir spēt apspriest tik nozīmīgu jautājumu ieinteresētā plenārsēžu zālē, kas piepildīta ar kolēģiem, kuri vēlas dzirdēt, kas Parlamentam ir sakāms par šo ļoti svarīgo jautājumu. Esmu arī ļoti pateicīgs komisāram par pamatnoteikumu izskaidrošanu un viņa viedokli attiecībā uz to, kā mēs risinām šo jautājumu.

Nestabilitāte ir stāvoklis, kam ir daudzi jo daudzi cēloņi. Pirmais no tiem, protams, ir dekolonizācijas process, kura laikā koloniālās lielvalstis uz kartēm patvaļīgi savilka līnijas, skarot dažāda veida iekšēji stabilas pilsoniskās sabiedrības funkcijas un sadalot valstis divās, trijās vai četrās daļās, neņemot vērā šajās valstīs dzīvojošās ciltis, reliģiskās grupas utt. Tas radīja zināmu nestabilitāti.

Vēl ir dabiskas nestabilitātes veids, ar ko patlaban saskaras nestabilas valstis — tās, kuras ir pakļautas plūdu draudiem; mazās salu valstis, kas spēj ražot tikai viena veida ekonomisko produktu. Ir arī tādas valstis, kas nespēj sevi nodrošināt ģeogrāfisko iemeslu dēļ, jo Dievs ir apveltījis tās visai nabadzīgi; ir valstis, kurās notiek pārtuksnešošanās, izraisot cilvēku masu migrāciju.

Šīs uzstāšanās brīdī pasaulē ir 26 tā sauktās nestabilās valstis un visneaizsargātākie cilvēki pasaulē saskaras ar katastrofu sekām nevis pašu vainas dēļ, kā tas ir dažos gadījumos, bet dažreiz sliktas pārvaldības, iekšējo konfliktu, pilsoņu karu dēļ vai arī uz genocīdu orientētu diktatoru dēļ, kā tas vēl tikai pirms dažiem gadiem tika pieredzēts Sjerraleonē un Libērijā.

Patlaban ir iespējams pārveidot nestabilu valsti par ilgtspējīgu valsti, kas pārcietusi nestabilitāti, kā mēs to varam redzēt Sjerraleones gadījumā. Taču tam ir vajadzīga piepūle; ir jāuzņemas saistības, proti, kā norādīja komisārs, ir jāuzņemas ilgtermiņa saistības, lai tādējādi nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi. Ir jāuzņemas saistības, kas attiecas uz t.s. valsts veidošanu — šajā plenārsēžu zālē šo jēdzienu es lietoju ar piesardzību, jo manai valstij, Apvienotajai Karalistei, ir bijusi ilga pieredze šajā jautājumā; tas pats attiecas arī uz Franciju, Spāniju un citām Eiropas valstīm. Tomēr šādu zināšanu pilnībā trūkst citām jaunajām superlielvalstīm, kurām nav, atļaušos izteikties tieši, saprašanas par to, kā veiksmīgi rīkoties valsts veidošanas jomā.

Mums jāspēj sasaistīt sevi ar visām tām vēsturiskajām zināšanām, kas atrodas Eiropas valstu apziņā, lai tādējādi palīdzētu citām valstīm, kuras pasaulē ir izvirzījušās valsts veidošanas procesa priekšgalā. Ja mēs to būtu izdarījuši, ja premjerministrs T. Blair to būtu izdarījis, manuprāt, situācija, piemēram, Irākā, būtu pavisam citāda.

Vai Irāka ir nestabila valsts? Jā, jo tajā trūkst stabilitātes; tajā nav drošas pārvaldības un pastāv problēmas, kas saistītas ar nedrošību. Āfrikā ir citas ļoti nestabilas valstis — Sudāna, Somālija, mazās salas — kā jau minēju iepriekš, tām visām ir jāiepazīstas ar mūsu jau iegūtajām zināšanām, un tāpēc man patiešām ir ļoti liels prieks šorīt atklāt šīs debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Liels paldies jums, N. Deva kungs! Man tikai šķiet, ka jūs aizmirsāt vienu faktoru attiecībā uz nestabilitāti. Kad jūs ierodaties šajās valstīs, nestabilitāte atjaunojas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Hutchinson, PSE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos paust savu prieku par šo paziņojumu, kurā — kā jau jūs, komisāra kungs, teicāt — patiešām ir jūtams īsts Komisijas pragmatisms, un kurš ļauj šodien mums apspriest problēmu, kas saistīta ne vien ar to ES partnervalstu iedzīvotāju bažām, kas atrodas pasaules dienvidu daļā, bet arī tām bažām, kas satrauc mūsu pašu iedzīvotājus, kuri bieži vien, pilnīgi likumīgi, jautā, cik efektīva ir Eiropas Savienības palīdzība attīstības jomā.

Šajā konkrētajā gadījumā mūsu rezolūcijas galveno vēstījumu var rezumēt vienā teikumā un tam jāiegūst visu pušu atbalsts, neatkarīgi no to politiskās piederības. Tas ir — ierosināt tādas vienkāršotas sadarbības sistēmas izveidi, kas ļauj Komisijai un dalībvalstīm sniegt palīdzību, ko tās apsolījušas partnervalstīm, kuras cieš no smagām krīzēm, un izdarīt to ātrāk nekā patlaban; tagad es nerunāšu par šīm krīzēm, jo N. Deva tikko tās plaši izskaidroja. Šo valstu iedzīvotāji redz, ka bez šīs palīdzības viņu izdzīvošanas iespējas samazinās ar katru dienu. Pat ja šī palīdzība ir apstiprināta, kam pašam par sevi nav lielas nozīmes, pašreizējo ES palīdzības piešķiršanas procedūru sarežģītība un ilgums var radīt tādas situācijas, kas ir vēl dramatiskākas un tiešā veidā kaitējošas iedzīvotājiem, kuri saņem šo palīdzību.

Paraugieties uz Burundi piemēru — tā ir maza valsts, kurā pirms diviem gadiem es strādāju kā pēdējo parlamentāro vēlēšanu novērošanas misijas vadītājs un kurā man būs prieks atgriezties jau pēc pāris dienām. Šajā valstī Eiropas Savienība ir paveikusi ļoti svarīgu un ievērojamu darbu, atbalstot vēlēšanu un iestāžu demokratizācijas procesu, pirms kura vairāk nekā 10 gadus ilga asiņains konflikts. Drīz vien pēc iestāžu izveides un jauno varas pārstāvju demokrātiskās ievēlēšanas šīs iestādes un pārstāvji saskārās ar faktisko situāciju un iedzīvotāju vajadzībām, kas attiecās uz veselības aprūpi, izglītību un lauksaimniecību — tie bija jāatrisina kā prioritāri jautājumi.

Šajās nozarēs netrūkst projektu, bet Eiropas Savienības palīdzība ir absolūti nepieciešama to īstenošanā. Nepieciešams ne vien atrisināt jautājumus, kas saistīti ar steidzamām iedzīvotāju vajadzībām, bet arī nodrošināt apstākļus, kas joprojām nestabilajām valsts iestādēm ļauj uzsākt atjaunošanas procesu, kuru neīstenojot, valstij pastāv liels risks ļoti ātri atgriezties iepriekšējā haosā. Pēc diviem gadiem, komisāra kungs, budžetā paredzētā palīdzība, ko ES bija apsolījusi, vēl nebija saņemta.

Tas, kas attiecas uz Lielo ezeru reģionu, attiecas arī uz pārējiem pasaules reģioniem. Tāpēc, priekšsēdētājas kundze, paredzot, ka atbalsta saņemšanas nolūkā izpildāmajiem nosacījumiem jābūt skaidri definētiem, visām pasaules valstīm, ar kurām sadarbojas Eiropas Savienība un kuras saskaras ar nopietnu nestabilitāti, jāspēj paļauties uz izņēmumu sistēmu, kas garantē ātru un efektīvu intervenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man ir prieks uzstāties pēc tik ievērojamiem ekspertiem un speciālisti, kuri vairākus gadus ir risinājuši šo jautājumu, un pie viņiem es pieskaitu arī jūs, priekšsēdētājas kundze.

Es vēlētos vērst uzmanību uz problēmu, ko rada aizvien pieaugošais to valstu skaits, kuras tiek atzītas par nestabilām. Sešu gadu laikā šis skaits ir gandrīz divkāršojies, pieaugot no 14 līdz 26, tāpēc tā ir ļoti liela problēma un aizvien lielāks izaicinājums Eiropas Savienībai.

Es vēlētos uzsvērt, ka vairāk nekā puse no šīm nestabilajām valstīm atrodas Subsahāras Āfrikā, un tas nozīmē, ka mums īpaša uzmanība jāpievērš šim Āfrikas reģionam, šim pasaules reģionam.

Es arī uzskatu, ka nopietni jārunā par vajadzību šajās valstīs nodrošināt valdību pilnvaras. Āfrikas Savienība ir pareizi norādījusi, ka atjaunošanas problēma ir arī politisks jautājums, iespējams, daudz vairāk politisks, nekā tehnisks. Ņemot to vērā, galvenie jautājumi attiecas uz demokrātijas un pārredzamības mehānismiem.

Es pilnībā piekrītu A. Hutchinson, kas uzstājās pirms manis, — ir jāvienkāršo procedūras, lai savu atbalstu mēs varētu piešķirt ātrāk un lai tas kļūtu taustāmāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es arī patiesi atzinīgi vērtēju to, ka šis jautājums tiek izskatīts šajā plenārsēžu zālē, jo, lai arī tā ir taisnība, ka jēdzienam „nestabila valsts” nav vispusīgas likumā noteiktas definīcijas, nav daudz gadījumu, ko, pamatojoties uz pieredzi, varētu pieskaitīt šai kategorijai. Šajā pēcpusdienā mēs, piemēram, citu jautājumu starpā apspriežam Somālijas gadījumu.

Tādējādi šī rezolūcija ļauj mums risināt dažas nopietnākas problēmas, ar kurām jāsaskaras šajā saistībā — piemēram, bieži vien šīs nestabilitātes pamatā ir galēja nabadzība, ko raksturo iestāžu sistēmas sabrukums un nedrošība visos līmeņos.

Turklāt būtiski ir arī ievērot principu, kam atbilstīgi šīs valstis rada problēmu saistībā ar attīstību, un tas nozīmē, ka mums steidzami jādefinē saskaņota programma, kuras pamatā būtu princips, kas paredz sniegt humāno palīdzību, nenodarot ļaunumu. Tas ir pats svarīgākais princips, un nesenie notikumi saistībā ar grupas „Zoe Ark” izmantoto pieeju Čadā ir svarīga pieredze, no kuras jāgūst mācība.

Īstenojot ārējo darbību, jo īpaši ES darbību, šāda veida situācijās jāpamatojas uz faktiskajai situācijai atbilstīgām programmām, kurām jābūt elastīgām un pielāgojamām mainīgajām vajadzībām un kuru pamatā jāizmanto īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas. Pārāk bieži mēs pārtraucam savu darbību tad, kad īstenojam pasākumus, kuri var būt nepieciešami īstermiņā, bet kuros pilnībā nav ņemtas vērā vidēja termiņa un ilgtermiņa sekas.

Visbeidzot, man jāatzīmē, cik svarīga ir divkārša atbildības mehānisma izveide, jo īpaši ietverot pienākumu saņēmējām valstīm uzņemties atbildību ne tikai pret tām pusēm, kas tām piešķīrušas resursus, līdzekļus un ziedojumus, kas būtu dabiski, bet arī pret saviem iedzīvotājiem, kuri tām jāaizsargā un kuru izdzīvošana tām jānodrošina. Arī donoriem jāgarantē, ka viņi uzņemsies atbildību šo iedzīvotāju priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, nav šaubu par to, ka steidzami jāsniedz lielāka un efektīvāka humānā palīdzība pasaulē, kura kļūst aizvien nevienlīdzīgāka un negodīgāka un kurā bagātība koncentrējas dažu personu rokās uz miljoniem cilvēku izmantošanas un nabadzības rēķina. Nav šaubu, ka steidzami jāīsteno lielāka un efektīvāka sadarbība pasaulē, kurā notiek jaunas bruņošanās sacensības un pieaug starptautisko attiecību militarizācija, līderpozīcijā izvirzoties Amerikas Savienotajām Valstīm un tās sabiedrotajiem. Tieši šī iemesla dēļ mēs esam ļoti nobažījušies par mēģinājumiem palīdzību attīstības jomā ierobežot ar nosacījumiem saistībā ar drošības stratēģijām, kas praksē paredzētas, lai sasniegtu vairāk vai mazāk slēptus mērķus attiecībā uz iejaukšanos, izlaupīšanu un neokoloniālismu.

Analizējot starptautisko situāciju, nedrīkst neņemt vērā vai novērtēt par zemu ārējos iemeslus, kas veicina un saasina pretrunas, kuras bieži vien ir problēmu būtība. Mums tikai jāpalūkojas uz ļoti subjektīvo sarakstu, kurā Pasaules Banka uzskaitījusi nestabilās valstis. Cik daudz ārējo spēku un agresoru tajā redzami?

Lai apmierinātu vairāku miljonu iedzīvotāju lielāko daļu pamatvajadzību, mums patiešām ir vajadzīga sadarbības un attīstības programma, kurā ņemta vērā nacionālā suverenitāte, neatkarība un starptautisko konfliktu miermīlīgi risinājumi — programma, kas mudina demilitarizēt starptautiskās attiecības, sekmē vienlīdzīgas un godīgas ekonomiskās attiecības un atceļ jau sen nodzēstus ārējos parādus; programma, kas pārvar ārkārtīgi lielu netaisnību un nevienlīdzību izraisošu politiku, lai tādējādi veidotu godīgāku, mierīgāku, humānāku pasauli ar lielāku solidaritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – (PT) Nestabilās valstīs pati svarīgākā ir saikne starp pārvaldību, attīstību un drošību. Eiropas Savienībai ir jānosaka stratēģiskās prioritātes attiecībās ar tām valstīm, kas cilvēku drošību noteikušas par vispārējo mērķi.

Nepietiek tikai ar valdības iestāžu atbalstīšanu. Ir būtiski sekmēt parlamentārās pārbaudes stiprināšanu, atbalstīt brīvus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus, tiesu sistēmas neatkarību un pilsoniskās sabiedrības iespējas, priekšroku dodot sievietēm, mazāk aizsargātām grupām un minoritātēm. Tādēļ ir vajadzīga ES iesaistīšanās.

Patlaban Somālija traģiski ilustrē Eiropas savrupo nostāju. Nestabilitātes iemesli, kas provocē vardarbīgus konfliktus, saasinot valsts rīcībnespēju, piemēram, slikta pārvaldība, ārkārtīgi liela nabadzība vai cilvēktiesību pārkāpumi, jāapspriež divpusējā dialogā, bet bieži vien Padome, Komisija un dalībvalstis to nedara. Nestabilitātes iemesli jāņem vērā stratēģiju izstrādē un ES finanšu instrumentu vispārējā piemērošanā. Saistībā ar palīdzību attīstības jomā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem, un valdībām piešķiramais finanšu atbalsts jāapsver vienīgi tad, ja ir pausta apņemšanās atrisināt konfliktus, veidot demokrātisku tiesiskumu un uzlabot pārvaldību un cilvēku drošību.

Visbeidzot un diemžēl jāsaka, ka šis aspekts ir izlaists Komisijas paziņojumā un rezolūcijā, par kuru mēs balsojam; paralēli atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas programmai (ADR) un drošības sektora reformai (DSR) ES jāveic lielāki ieguldījumi, kontrolējot vieglo ieroču vispārējo pārvietojumu, jo tie pastiprina bruņotos konfliktus, kas daudzās valstīs nestabilitāti padara par mūžīgu stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, es pateicos par īsajām, bet visaptverošajām debatēm. Ļaujiet man rezumēt — galvenokārt tās atspoguļo Parlamenta atbalstu vispārējai nostājai, Komisijas vispārējai koncepcijai, vispārējai idejai. Protams, debašu laikā radās daži jauni jautājumi, bet tos noteikti varēsim apspriest turpmākajās debatēs. Piemēram, izskanēja jautājums par vieglo ieroču pārvietošanu un daudzas citas idejas, kas, manuprāt, ievērojami bagātina vispārējo koncepciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu man ir iesniegts rezolūcijas priekšlikums(1).

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, plkst. 12.00.

 
  

(1)Sk. protokolu.


3. Sociālās realitātes analīze (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā izstrādātais Elizabeth Lynne ziņojums par sociālās realitātes analīzi (2007/2104(INI)) (A6-0400/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Elizabeth Lynne (ALDE), referente. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar pateicības izteikšanu „ēnu” referentiem. Tas, ka attiecībā uz šāda apjoma ziņojumu plenārsēdes laikā nav iesniegti grozījumi, parāda, ka tas patiešām ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojums un ka mēs visi varam lepoties ar šo ziņojumu. Es vēlētos pateikties arī Komisijai par tās ciešo sadarbību un Portugāles prezidentūrai par to, ka savā prezidentūrā sociālo politiku tā ir izvirzījusi par prioritāti.

Eiropa atrodas milzīga izaicinājuma priekšā. Šis izaicinājums ir saistīts ar godīgumu. Šis izaicinājums ir saistīts ar zaudētajām iespējām, nespēju dzīvot dzīvi, kas būtu neatkarīga no citu žēlsirdības, un dzīvi, kurā nebūtu diskriminācijas, nabadzības un sociālās atstumtības.

Mūsu mērķis ir skaidrs — mēs vēlamies paplašināt iespējas tā, lai neviens, neatkarīgi no savas izcelsmes un apstākļiem, netiktu atstāts novārtā. Eiropas redzējumam jāattiecas uz brīvību un visiem nodrošinātām iespējām, lielākām darba iespējām un stimuliem strādāt, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt.

Fakti par 2007. gadu ir stindzinoši — 72 miljoni Eiropas iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā; patlaban 8 % no visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā cieš no nabadzības darbā. Šī statistika ir patiesi šokējoša. Bet ko gan tā patiesībā nozīmē? Tā nozīmē, ka patlaban katrs sestais iedzīvotājs dzīvo zem nabadzības sliekšņa, katrs sestais! Daudzi cilvēki neticētu, ka kaut kas tāds būtu iespējams 2007. gadā. 50 gadus pēc Romas līguma noslēgšanas, pēc 50 gadus ilgas ekonomiskās izaugsmes, 10 % iedzīvotāju mājsaimniecībās nevienam nav darba! Pēc jebkuras mērauklas, nabadzība joprojām ir viena no lielākajām sociālajām problēmām Eiropā, un sociālās atstumtības mazināšana jānosaka par mūsu politikas galveno aspektu.

Dažās jomās mēs gūstam panākumus, bet mums jābūt atklātiem — vairākumā jomu mēs tos negūstam. Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem daudzās ES dalībvalstīs palielinās. Ar ienākumiem saistītās nabadzības izskaušana ir jāsaglabā par dalībvalstu prioritāti, bet, lai gan katrs sestais cilvēks dzīvo finansiālā nabadzībā, daudz lielāks ir to cilvēku skaits, kuri ir izstumti no sabiedrības citu iemeslu dēļ. Mums jāatzīst, ka daudzas ģimenes, un pat indivīdi, saskaras ar problēmām, kas ir vēl sarežģītākas par zemiem ienākumiem. Iespēju izmantošanas šķēršļi ir sarežģīti. Agrīna iejaukšanās ir svarīgāka par visu. Protams, profilakse ir labāka par ārstēšanu.

Mēs zinām, ka Apvienotajā Karalistē tīņa vecuma mātes meitai ir trīs reizes lielāka iespēja pašai kļūt par tīņa vecuma māti; mēs zinām, ka dēliem, kuru tēvi ir notiesāti, ir vairāk nekā četras reizes lielāka iespēja tikt notiesātiem par kādu noziegumu, nekā tiem dēliem, kuru tēvi nav tiesāti. Tomēr daudzās jomās nav nekādas vajadzības no jauna izgudrot velosipēdu. Mums jāskatās, kā ES valstis risina šīs problēmas, un jāmācās no tām. Mums efektīvāk jāīsteno paraugprakses apmaiņa. Piemēram, Somija ir izveidojusi ilgtspējīgu vienotu pieeju, kas, samazinot bezpajumtnieku skaitu, ir izrādījusies neticami efektīva. Tikmēr Dānija ievieš jaunu politiku, kas uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar ilgstošām miega problēmām, nevis tikai īsteno vienīgo mērķi, kas saistīts ar šo cilvēku integrēšanu sabiedrībā. Beļģijā cilvēki, kas ir saskārušies ar nabadzību, strādā kopā ar sociālajiem darbiniekiem, lai palīdzētu tiem labāk izprast nabadzīgo cilvēku vajadzības.

Ne vienmēr nabadzības iemesls ir bezdarbs; problēma ir arī nodarbināto cilvēku nabadzība. Tādēļ esmu aicinājusi apmainīties ar paraugpraksi, kas attiecas uz pienācīgas minimālās algas nodrošināšanu visās dalībvalstīs. Vismaz piecās ES dalībvalstīs tādas nav. Līdzīgi, mums jāmudina visas dalībvalstis ieviest minimālos izdzīvošanai ienākumus visiem.

Dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai novērstu mazaizsargātu darba ņēmēju ekspluatāciju; lai nodrošinātu, ka invalīdiem un gados vecākiem cilvēkiem ir iespējas strādāt; lai novērstu cilvēku tirdzniecību; lai nodrošinātu patvēruma meklētāju tiesības; lai nodrošinātu visiem vienādu veselības aprūpes un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību; lai cilvēkus ar garīgās veselības problēmām atbrīvotu no apkaunojuma sajūtas; kā arī lai veicinātu konstruktīvāku pieeju saistībā ar narkotikām un alkoholu.

Tās ir tikai dažas ziņojumā ietvertajām tēmām. Eiropas redzējumam ir jāattiecas uz brīvību un visiem nodrošinātām iespējām. Tādēļ ir tik nozīmīgi izveidot mehānismus Eiropas līmenī, lai paraugprakses apmaiņa kļūtu par īstenību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, sākumā es vēlētos apsveikt referenti E. Lynne saistībā ar viņas ļoti interesanto un visaptverošo ziņojumu. Es priecājos redzēt, ka Eiropas Parlaments ir nolēmis risināt diezgan plašu to sociālo jautājumu loku, uz kuriem attiecas šis ziņojums un kuri ir steidzami jāatrisina. Šis ziņojums ir ievērojams ieguldījums saistībā ar pastāvīgu sociālās realitātes analīzi.

Šis dokuments ir izstrādāts laikā, kad Komisija un dalībvalstis izskata, kādas ir iespējas stiprināt Lisabonas stratēģijas sociālo dimensiju. Mums jāsniedz atbilde, reaģējot uz iedzīvotāju bailēm, un mēs saprotam, ka sociālais taisnīgums ir viena no viņu galvenajām problēmām. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Eiropas Savienībai, atbalstot integrētākas vienotākas sabiedrības izveidi, ir jāuzņemas galvenā loma.

Kā galvenajās debatēs par globalizāciju, kas notika vakar no rīta, izteicās priekšsēdētājs J. M. Barroso, Eiropas Savienība ir panākusi ievērojamu progresu Lisabonas mērķu sasniegšanā. Ir izveidotas jaunas darba vietas — pagājušajā gadā vien ir izdevies radīt 3,5 miljonus jaunu darba vietu. Bezdarba līmenis ir krities par aptuveni 7 %. Lai gan šis līmenis joprojām ir pārāk augsts, tas ir zemākais pēdējo 10 gadu laikā. Neskatoties uz neseno finansiālo nestabilitāti, ekonomiskā izaugsme ir notikusi apmierinoši.

Taču pašapmierinātībai šeit nav vietas. Lisabonas stratēģijas īstenošana ir notikusi nevienmērīgi un nav sasniegti visi tās mērķi. Patiesi, 12 miljoni cilvēku joprojām ir bezdarbnieki, un bieži vien tie ir jaunieši vai ilgtermiņa bezdarbnieki, kuriem ir vājas izredzes attiecībā uz profesionālo izaugsmi vai sociālo attīstību; 8 % Eiropas darbaspēka cieš no nabadzības darbā; 78 miljoni Eiropas iedzīvotāju cieš no nabadzības un katram piektajam ES iedzīvotājam ir sliktāki dzīves apstākļi.

Īsumā — vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu mūsu kopējos mērķus sociālajā jomā. Tagad, kad mēs redzam pozitīvos rezultātus, ko devusi Eiropas Savienības stratēģija izaugsmes un nodarbinātības jomā, ir īstais laiks sākt īstenot sociālos mērķus.

Es atzinīgi vērtēju ziņojumā ietverto norādi attiecībā uz nepieciešamo politisko gribu un nodomu risināt nabadzības un atstumtības jautājumus. Man arī šķiet, ka steidzami jārisina jautājums par bērnu nabadzību, jāapkaro diskriminācija un jāpalielina daudzveidība. Tas, protams, nozīmē uzraudzīt attiecīgo tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos un vajadzības gadījumā uzsākt tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kas pārkāpušas Eiropas Savienības tiesību aktus.

Ziņojumā aplūkoti arī šķēršļi, kas kavē līdzdalību sabiedrības dzīvē un integrāciju darba tirgū. Piekrītu, ka mums jākombinē atbalsta pasākumi, sniedzot atbilstīgu drošību, lai neviens netiktu pamests novārtā.

Šāda attieksme pausta arī nesenajā Komisijas paziņojumā par aktīvu integrāciju. Šajā paziņojumā definēti trīs galvenie elementi saistībā ar līdzsvarotu un stratēģisku pieeju aktīvai integrācijai:

– piekļuve integrētiem darba tirgiem;

– labāk pieejami pakalpojumi;

– atbalsts pienācīgu ienākumu gūšanai.

Paziņojums ir arī aizsākums otrajam posmam saistībā ar apspriešanos ar sociālajiem partneriem par šiem jautājumiem, lai pastiprinātu Eiropas Savienības sadarbību aktīvas integrācijas jomā.

Pēc šīm apspriedēm Komisija plāno izstrādāt ieteikumu par aktīvas integrācijas kopējiem principiem; to paredzēts darīt 2008. gada otrajā pusē. Nākamajā paziņojumā, kas jāpieņem nākamo pāris nedēļu laikā, Komisija iepazīstinās arī ar jaunajiem pasākumiem, kas paredz atbalstīt invalīdu aktīvu integrāciju.

Komisija ir pateicīga Eiropas Parlamentam par tā pastāvīgajiem centieniem apkarot diskrimināciju. Kā paziņots Komisijas likumdošanas un darba programmā 2008. gadam, Komisija 2008. gadā iesniegs priekšlikumus, lai risinātu problēmu, kas attiecas uz pašreizējām nepilnībām saistībā ar aizsardzību atbilstīgi Līguma 13. pantam. Pamatā šiem priekšlikumiem, kas jāpieņem nākamajā vasarā, būs ilgtermiņa dialogs ar Eiropas Parlamentu par pieredzi, kas gūta 2007. gadā, Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem, kā arī plaša apspriešanās ar sabiedrību.

Eiropas Savienība ir panākusi ievērojamu progresu dzimumu līdztiesības jomā, un Eiropas Parlaments ir bijis nozīmīgs partneris šajā procesā. Tomēr mums arī turpmāk ir jāstiprina dzimumu līdztiesība. Tās ir pamattiesības, kā arī būtisks nosacījums, lai sasniegtu Eiropas mērķus izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā. Tādēļ es jo īpaši atzinīgi vērtēju ziņojumā ietverto norādi uz dzimumu līdztiesību.

Kopš Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienība ir panākusi progresu visās dzimumu līdztiesības jomās, bet kopš 2003. gada — arī attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām invalīdiem. Tomēr abās jomās joprojām ir daudz darāmā. Tas, ka joprojām pastāv vairāku veidu diskriminācija, ir spēcīgs arguments, lai nepārraukti uzsvērtu vienlīdzīgas iespējas visās jomās. Šis jautājums tiks aplūkots Komisijas paziņojumā, kurš jāpieņem 2008. gadā un kurā tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta 2007. gadā — Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem.

Dāmas un kungi, izmaiņas ES sociālajā situācijā, protams, būs atbilstīgas mūsu sabiedrības attīstībai un izmaiņām vispārējā koncepcijā kopumā. Tomēr, neskatoties uz to, esmu pārliecināts, ka pamata koncepcija, t.i., rast līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem, joprojām ir pilnībā pamatota. Tādēļ mūsu pienākums ir meklēt jaunas pieejas, kas palīdzēs mums pārvarēt joprojām pastāvošās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (SK) Kaut arī dalībvalstīs ir nepieciešams uzraudzīt sociālo situāciju un sociālo politiku, lai noteiktu problēmas un izaicinājumus, ar ko saskaras ES, vēl svarīgāki ir konkrēti pasākumi, ko mēs veicam, lai atrisinātu šīs problēmas.

Attiecībā uz sabiedrības veselību mums jākoncentrējas uz problēmām, ar kurām ES iedzīvotāji saskaras veselības aprūpes jomā. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un vidējā dzīves ilguma palielināšanos, mums jāizstrādā sabiedrības veselības stratēģijas, kas uzlabos mūsu dzīves kvalitāti, lai jo īpaši novērstu slimības un nodrošinātu to efektīvu ārstniecību. Tajā pašā laikā šajās stratēģijās jāņem vērā vajadzība pēc augstas kvalitātes, finansiāli pieejamas un uzticamas veselības aprūpes, kas jānodrošina visu sabiedrības slāņu cilvēkiem, neatkarīgi no viņu sociālā statusa, vecuma vai dzīvesvietas.

Īpaša uzmanība mums jāpievērš vismazturīgākajām grupām, piemēram, fiziski vai garīgi slimiem cilvēkiem, gados vecākiem cilvēkiem un bērniem. Ņemot vērā veselības aprūpes pieaugošās izmaksas, dalībvalstīm jāveic efektīvi pasākumi, piemēram, jāīsteno mērķtiecīgas informatīvās kampaņas, jāizmanto ģenēriskās zāles, jāizmanto jaunās tehnoloģijas, jāveic savstarpējas palīdzības pasākumi vietējā līmenī vai jāpalielina solidaritāte paaudžu un ģimeņu starpā. Papildus tam un sadarbībā ar Komisiju dalībvalstīm jāizstrādā politika un jāatbalsta Eiropas iniciatīvas, lai apkarotu smēķēšanu, alkoholismu un aptaukošanos, tādējādi palīdzot uzlabot mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Mūsu pēdējais, bet ne mazāksvarīgais uzdevums ir koncentrēties uz pašreizējo sabiedrības veselības tiesību aktu efektīvu īstenošanu. Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina Kopienas tiesību aktu piemērošana ūdens, gaisa un augsnes kvalitātes jomā, attiecībā uz trokšņa piesārņojuma samazināšanu, kā arī to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz ķīmiskajiem produktiem, arī tiem, uz kuriem attiecas REACH.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (PT) Šajā atzinumā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja uzsver, ka nabadzībai un sociālai atstumtībai piemīt daudzpusīgs raksturs un īpaša nozīme šajā sakarā ir ģimeņu ekonomiskajam stāvoklim, dzīves apstākļiem, kā arī piekļuvei izglītībai, veselības pakalpojumiem un pastāvīgai aprūpei.

Komiteja uzsver, ka sievietes un bērni ir galvenie nabadzības un sociālās atstumtības upuri, un norāda, ka imigranti, vecāka gadagājuma cilvēki, invalīdi un nepilnu ģimeņu locekļi ir vēl vairāk apdraudēti. Tā arī atzīmē, ka vidēji 15 % skolnieku priekšlaicīgi izstājas no izglītības sistēmas un ka dažās valstīs, piemēram, Portugālē, šis radītājs jau sasniedz gandrīz 40 %, tādējādi izraisot bažas par jaunu meiteņu izglītošanu un apmācību.

Komiteja uzsver, cik būtiski ir saglabāt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, noturīgu valsts un vispārējo sociālās drošības sistēmu, kā arī augstu sociālās aizsardzības līmeni un kvalitatīvu nodarbinātību apvienojumā ar strādājošo tiesību ievērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka, definējot un īstenojot šādas politiskās prioritātes, tiek izmantota integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai; visbeidzot, tā mudina Komisiju un dalībvalstis galveno uzmanību veltīt sieviešu sociālajai integrācijai un sieviešu tiesībām, ieviešot atbilstošas izmaiņas attiecīgajos politikas virzienos, tostarp ieņēmumu sadales politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Bauer, PPE-DE grupas vārdā. (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Komisāra kungs, dāmas un kungi, E. Lynne ziņojums, ar kuru saistībā es viņu sirsnīgi apsveicu, bez šaubām nav un nevar būt pēdējais vārds, runājot par sociālo integrāciju un sociālās politikas pārveidi.

Bieži vien mēs tiecamies domāt, ka Eiropas sociālais modelis ir mūžīgs, bet sociālajai politikai bez šaubām ir arī jāmainās — ne vien globalizācijas ietekmē, bet arī saistībā ar ekonomiskajām, sociālajām cerībām, demogrāfiskajām problēmām un mainīgajām vērtībām, jo mums ir jāatrod tādas atbildes, kas būtu piemērotas problēmām, ar kurām sastopamies. Arī šī iemesla dēļ atzinīgi jāvērtē Komisijas iniciatīva sagatavot sava veida to sociālo problēmu sarakstu, ar kurām saskaras Eiropas iedzīvotāji.

Ir skaidrs, ka aptuveni 500 miljoni ES iedzīvotāju nav viendabīga cilvēku masa. Neskatoties uz to, ka ienākumu atšķirības veco dalībvalstu starpā izzūd, atšķirībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem joprojām ir tendence pieaugt. Divas trešdaļas no 10 jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvo nabadzīgos reģionos, kuros ienākumu līmenis ir uz pusi vai pat vēl vairāk mazāks par veco dalībvalstu vidējā ienākumu līmeni. Bulgārijā un Rumānijā šī situācija ir vēl sliktāka — tur vidējie ienākumi pat nesasniedz vienu trešo daļu no ienākumiem uz vienu iedzīvotāju vecajās dalībvalstīs.

Nav šaubu par to, ka, lai apkarotu nabadzību, mums jāzina vairāk par dažādiem nabadzības izpausmes veidiem. Tomēr, lai to izdarītu, mums jāievieš jauni nabadzības rādītāji, jo līdz šim mūsu rīcībā bija vienīgi visaptveroši dati par relatīvās nabadzības risku.

Tādēļ mēs ļoti gaidām, kad šajā saistībā Komisija izstrādās paziņojumu. Ziņojumā uzmanība pievērsta arī jaunajiem riskiem, kas saistīti ar nonākšanu nabadzībā. Piemēram, mēs ļoti maz zinām par to, cik bīstams ir iedzīvotāju parāda apjoms. Aplūkojot 15 vecās dalībvalstis, 12 valstīs parāds uz vienu iedzīvotāju pārsniedz EUR 16 000, kas ir 90 % no ģimenes vidējiem ienākumiem gadā.

Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man piebilst vēl pēdējo teikumu. Ziņojumā atkal ir norādīts, cik nozīmīga ir bērnu nabadzības apkarošana, un mēs uzskatām, ka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Falbr, PSE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, vispirms es vēlētos pateikties Elizabeth Lynne par ļoti labo ziņojumu un viņas izcilo sadarbību. Sociālo atstumtību ir radījuši daudzi un dažādi faktori, un būtu ļoti žēl neizmantot šo ziņojumu, lai veiktu turpmākus pasākumus. Savā runā es vēlētos uzsvērt sabiedrisko pakalpojumu nozīmi un to lietderību nabadzības un atstumtības mazināšanā. Tiklīdz sabiedriskie pakalpojumi tiks privatizēti, tie kļūs dārgāki un mazāk pieejami. Man žēl, ka neesam spējuši pieņemt nostāju, kurā nosodām tās valstis, kas ievieš zemus galvenos nodokļus un tādējādi panāk, ka nav iespējams uzkrāt pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu valsts sociālos uzdevumus. Dalībvalstīm pilnīgi noteikti būtu lietderīgi informēt vienai otru par saviem panākumiem saistībā ar informācijas apmaiņu par pārbaudītām metodēm. Protams, es arī atzinīgi vērtētu informācijas apmaiņu par tādiem modeļiem, kuru izmantošana nav atmaksājusies vai ir pat izraisījusi pretēju efektu. Zinu, ka tas netiek darīts, bet esmu pārliecināts, ka būtu lietderīgi, ja sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas īstenotu šo scenāriju.

Lai nodrošinātu, ka aizvien vairāk dalībvalstu iedzīvotāju nenonāk citu atkarībā bieži vien nepilnīgā sociālās labklājības sistēmā, būtisks priekšnosacījums ir pietiekami liels skaits pamatoti labi apmaksātu darba vietu izveide. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka bieži vien daži strādājošie cilvēki kļūst atkarīgi no sociālās labklājības. Līdz ar to mums jācenšas visās dalībvalstīs nodrošināt pienācīgu minimālo algu, paredzot to tiesību aktos vai noslēdzot koplīgumus — šis mehānisms jāizvēlas atkarībā no valstī tradicionāli izmantotās metodes. Centieni pielāgot vecuma pensiju shēmas tiek pastiprināti. Veicot pasākumus, lai saglabātu galveno balstu — valsts vecuma pensiju shēmu —, visām dalībvalstīm ir jāievēro Starptautiskā Darba organizācijas attiecīgās konvencijas, ko tās ir ratificējušas. Jo īpaši svarīga ir invalīdu integrācija darba tirgū. Tādēļ mums kritiski jāskatās uz to valdību pasākumiem, kuras atcēlušas dažādus stimulus, kas veicināja daudz invalīdiem paredzētu darba vietu izveidi, un Čehijas valdība ir viena no tām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė, ALDE grupa. – (LT) Apsveicu kolēģi E. Lynne sakarā ar to, ka viņa ir izstrādājusi ziņojumu un panākusi politisko kompromisu, kurā ņemti vērā dažādu politisko grupu atzinumi par sociālo realitāti Eiropas Savienībā.

Tā ir taisnība, ka dalībvalstu valdības ir tieši atbildīgas par nabadzības samazināšanu. Viņu pienākums ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir darbs, bērni apmeklē skolu un nabadzīgākajiem cilvēkiem tiek piešķirta sociālā palīdzība.

Tomēr joprojām vienlīdz svarīga ir Eiropas Savienības loma to problēmu risināšanā, kas saistītas ar nabadzību un nevienlīdzību. Tas, ka 78 miljoni Eiropas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un sociālā plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem kļūst aizvien lielāka, ir visnopietnākā norāde, ka pasākumi jāveic gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Vairumā dalībvalstu ir pienācīgs minimālo ienākumu līmenis. Tomēr joprojām ir tādi gadījumi, kad darba devēji nemaksā noteiktās likmes, tādējādi pārkāpjot likumu. Kā jau minēju iepriekš, vairākkārt ir bijuši tādi gadījumi, kad ārvalstīs strādājošie lietuvieši ir saskārušies ar šādu nelikumīgu attieksmi. Mēs nedrīkstētu pieļaut, ka darba devēji izmanto šādu praksi.

Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu reakciju uz Padomes aicinājumu samazināt bērnu nabadzību. Tomēr tās joprojām nav izstrādājušas savus rīcības plānus šīs problēmas atrisināšanai. Īpaši neaizsargāti ir invalīdi un vecāka gadagājuma cilvēki. Mums jānodrošina, ka arī šīm personām ir pieejama vismaz minimālā ilgtermiņa aprūpe par pieņemamu samaksu. Šim nolūkam līdzekļus ir piešķīris Sociālais fonds. Jākaunas, ka tie joprojām nav izmantoti manā valstī.

Es patiešām piekrītu referentes nostājai par to, ka jādalās pieredzē un jāņem vērā veiksmīgi piemēri attiecībā uz sasniegumiem sociālās drošības jomā. Ir jāmācās no tām dalībvalstīm, kas efektīvi izmanto ES piešķirtos resursus, lai ņemtu vērā viņu pieredzi. Dāmas un kungi, lai panāktu savu, Eiropas Savienības, iedzīvotāju uzticību mūsu iestādēm, mums jāatrisina vissarežģītākās problēmas, ar kurām viņi saskaras.

Savā runā, uzstājoties šajā Parlamentā, Francijas prezidents Nicolas Sarkozy, teica, ka frančiem šķiet, ka Eiropas Savienībai viņi nerūp un ka ES nesniedz sociālo drošību. Francijas pilsoņi nobalsoja nevis pret Konstitūciju, bet gan pret Eiropu, jo viņi šeit nejūtas droši.

Komisija apsolīja sagatavot ziņojumu, pamatojoties uz sociālo situāciju un izanalizējot sociālās tendences. Es patiešām ceru, ka šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiks veltīta rīcības struktūrai, kurā tiks noteiktas metodes nabadzības samazināšanai vai pat likvidēšanai Eiropā. Tad arī mēs spēsim iegūt savu iedzīvotāju atbalstu un, iespējams, varēsim sajust, ka strādājam viņu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mūsu rīcībā ir daudz spožu ideju par sociālo politiku, par kurām es pateicos E. Lynne. Tā kā Eiropas Savienībā sociālajai politikai nav tāda pati nozīme kā politikai ekonomikas jomā, šis ziņojums vairāk ir to prasību saraksts, kas attiecas uz dalībvalstu sociālās politikas pasākumiem, nevis ES analīze — kā tas norādīts virsrakstā.

Man ir divi komentāri. Sociālās politikas jautājumi ietilpst dalībvalstu kompetencē. Eiropas līmenī mēs varam nākt klajā vienīgi ar ieteikumiem. Eiropā ir vērojama nestabilitāte, jo tajā ir īstenota saskaņošana ekonomikas, nevis sociālajā, jomā. Kopš Lisabonas 2000. gada sanāksmes Eiropā nav augusi labklājība. Tieši pretēji — aizvien vairāk pieaug nabadzība. Lai patiesi cīnītos pret nabadzību un visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju saņemt cieņas un taisnīguma pilnu attieksmi, mums attiecībā uz visiem iedzīvotājiem jāņem vērā ne vien ekonomiskie, tirgus un konkurences aspekti, bet arī sociālie, taisnīguma un ekoloģiska iekšējā tirgus aspekti.

Otrkārt — bieži vien tiek izmantots princips „visi runā, bet neviens nerīkojas”. Mēs zinām, kādas ir problēmas. Patiesībā mums nav vajadzīgi pētījumi un analīze. Beidzot ir pienācis laiks rīkoties. Nepietiek ar to, ka 2010. gads ir pasludināts par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Mums ir vajadzīga efektīva nabadzības novēršanas programma un datums — lai visiem cilvēkiem, arī bezdarbniekiem, būtu nodrošināti pietiekami pamatienākumi un lai viņi varētu dzīvot cienīgi. Tas ir taisnīguma jautājums un vienas no cilvēktiesībām, kas pienākas visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, E. Lynne kundze, šī ir efektīva analīze, kas apliecina sociālās drošības trūkumu, kādā ir spiesti dzīvot pārāk daudz dalībvalstu iedzīvotāju. Šī analīze arī parāda saistību starp nabadzību, pārapdzīvotību, sociālo atstumtību, aizvien sliktāko veselības stāvokli un īsāku dzīves ilgumu.

Analīzē uzmanība pievērsta tam, cik svarīgas ir tiesības uz pajumti, nodarbinātību, sociālo nodrošinājumu, kā arī sieviešu un invalīdu tiesībām. Tā arī apliecina, ka problēmas, kas saistītas ar azartspēlēm, alkoholu, narkotikām un smēķēšanu, palielina sociālo atstumtību. Tādēļ secinājums ir šāds — dalībvalstīm jārisina šīs problēmas.

Tiktāl viss būtu labi, bet bieži vien faktiskā situācija ir pilnīgi citāda. Bieži vien tie ir tikai skaisti vārdi, jo Eiropas Savienība, izmantojot dažādas direktīvas un regulas un atsaucoties uz noteikumiem par vienoto tirgu un konkurenci, nereti neļauj dalībvalstīm risināt problēmas.

Turklāt mēs subsidējam vīna ražotājus un tabakas audzētājus. Brīva preču aprite, piemēram, neļauj Zviedrijai saglabāt alkohola patēriņu ierobežojošu politiku, kas ir ļoti svarīga. Zviedrijai ir azartspēļu monopols, lai ierobežotu azartspēles, bet ES draud ar tiesvedību. Tāda pati dubulta attieksme ir vērojama saistībā ar tiesību aktiem par maldinošām reklāmām un bērniem paredzētām reklāmām, jo ES, no otras puses, pieņem TV direktīvas par bērniem paredzētu produktu izvietošanu un reklāmām.

Sociālo realitāti var mainīt, bet, lai to izdarītu, jānosaka, ka sabiedrības veselība un vide ir nozīmīgāka par vienotā tirgus konkurences noteikumiem, turklāt lielāka nozīme jāpiešķir sociālajai labklājībai un drošībai, nevis noteikumu atcelšanai un privatizācijai.

GUE/NGL grupa balso par šo ziņojumu, un mēs arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kad sākotnēji es izdzirdēju par sociālās realitātes analīzes procesu, mani iepriecināja tas, ka kāds vēlējās patiesi apspriest sabiedrības stāvokli.

Diemžēl pēc Komisijas dokumentu izlasīšanas es ar vilšanos atklāju, ka analīzes process attiecas uz ekonomiskajiem rādītājiem, nevis sociālo realitāti.

Neesmu pārliecināta, ka ekonomiskie rādītāji ir drošs līdzeklis, lai novērtētu sociālo realitāti. Ja tie tādi būtu, tad pēdējās desmitgadēs uzlabotajam ekonomiskajam stāvoklim Īrijā atbilstu uzlabojumi sociālās kohēzijas jomā, nevis nopietns noziegumu līmeņa pieaugums, atkarības, pašnāvības, atsvešinātība, ģimenes disfunkcija, atstumtība un vientulība, ko mēs patiesībā šeit redzam.

Mēs vienkārši nejautātu, vai cilvēks ir nodarbināts; mēs jautātu, vai šis cilvēks ir novērtēts, integrēts sabiedrībā un apmierināts fiziski, emocionāli, intelektuāli un garīgi, un mēs pārbaudītu, vai pret šo personu izrādītā cieņa tiek attiecināta uz ikvienu, neatkarīgi no viņa vecuma, apmēriem, spējām, ādas krāsas vai jebkuras citas raksturīgas pazīmes.

Lai pareizi analizētu sociālo realitāti, mums arī vajadzētu aplūkot to, cik ilgtspējīga ir cilvēka dabiskā vide — ģimene. Paturot to prātā, mēs aplūkotu arī to plaisu, ko radījusi ģimenes izjukšana un sociālā izolācija, ne tikai to, kas pastāv starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

Lai izprastu sociālo realitāti, mums jāsāk ar sabiedrību veidojošā cilvēka realitāti. Es jums sniegšu tikai vienu piemēru un ceru, ka tas ilustrēs pretrunīgos rezultātus, kurus mēs iegūstam, ja lūkojamies uz naudu un konkrētu vīrieti vai sievieti. Mēs visi esam vienisprātis, ka sievietēm jābūt tiesībām uz darbu un vienlīdzību darbā. Taču, ja mēs izdarām ekonomisko spiedienu uz sievietēm, kuras vēlētos palikt mājās ar zīdaini, un darām to, lai liktu viņām strādāt, nevis rūpēties par bērnu, un liekam pievienoties darbaspēkam, mēs reģistrējam ļoti augstu nodarbinātības līmeni un pieņemam, ka tas atspoguļo veselīgāku sociālo realitāti. Tomēr, ja mēs palūkojamies uz bērnu, kuram ir trūkusi mātes aprūpe, un redzam zaudējumus, no kuriem cieš šie bērni un kuri, kā apgalvo zinātnieki, būs saistīti ar nervu sistēmu un saglabāsies visas dzīves garumā, tad mums jājautā, vai šis augstais nodarbinātības līmenis tiešām ir interpretējams kā rādītājs, kas liecina par veselīgu sociālo realitāti.

Ja domājam īstermiņā un koncentrējamies tikai uz sabiedrības ekonomiku, mēs saskaramies ar ironiju — galu galā ekonomiku visvairāk ietekmē ģimenes un cilvēku labklājība cilvēciskajā līmenī.

Palūkojieties uz izmaksām, ko valsts kasei rada problēmās nonākušie cilvēki. Padomājiet par izmaksām, ko rada noziegumi, narkotikas, mācību pārtraukšana utt. Sociālo problēmu palielināšanās var aprīt ekonomisko izaugsmi. Pats vārds „ekonomika” ir cēlies no vārda grieķu valodā, kas nozīmē mājsaimniecības pārvaldīšanu. Ekonomikai ir jākalpo visiem cilvēkiem, palīdzot viņiem savās kopienās justies kā mājās, justies kā savās mājās.

Ja mēs sapratīsim to pareizi, mums būs ļoti veselīga sociālā realitāte, ko analizēt turpmāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, ziņojumu, kura virsraksts „Sociālās realitātes analīze” ir nedaudz mīklains, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pieņēma gandrīz vienprātīgi — ar tikai vienu balsi pret, — un patiesībā mums nevajadzētu par to būt pārsteigtiem. Galu galā visos ziņojuma 97 ieteikumos izteikts aicinājums sniegt palīdzību visam un visiem — nabadzīgajiem, sievietēm, vīriešiem, gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem un darbiniekiem ar zemu atalgojumu, invalīdiem, tiem, kas cieš no diskriminācijas, slimajiem, tiem, kas šodien ir veseli, bet rīt var saslimt utt.

Ar zināmu ironiju varētu teikt, ka vienīgā grupa, kas izlaista šajā ziņojumā, ir tādi kā es — heteroseksuāls, pusmūža baltais vīrietis, kas atbalsta labējo politiku.

Tomēr bez ironijas es teiktu, ka šajā Parlamentā nav nevienas personas, kas nepiekrīt, ka mūsu sabiedrības neaizsargātākajiem indivīdiem ir tiesības saņemt aizsardzību, un galu galā par civilizētu sabiedrību var spriest vienīgi pēc tās sociālās aizsardzības līmeņa, ko tā nodrošina cilvēkiem, kuriem ir grūtības normāli iekļauties sabiedrībā objektīvu iemeslu dēļ. Tādējādi jūs būtu slikts cilvēks, ja neatbalstītu šo labo nodomu sarakstu un šajā ziņojumā ietverto sociālā Ziemassvētku vecīša politiku.

Tomēr es neatbalstīšu šo ziņojumu. Šajā ieteikumu sarakstā ir ietverta virkne jautājumu, ko es nevaru atbalstīt, jo īpaši attiecībā uz imigrācijas politiku, integrāciju, daudzveidību, turklāt tajā trūkst nepieciešamās aizsardzības saistībā ar ģimenes politiku. Bet galvenais iemesls, kāpēc es nevaru atbalstīt šo ziņojumu, ir daudz būtiskāks. Sociālā politika un viss, ko varam ietvert „sociālās drošības” sadaļā, ir izcils piemērs dalībvalstu un reizēm to federatīvo valstu, nevis ES, kompetences jomai.

Ja vien šajā Parlamentā kādam nav iekārtas, kas drukā naudu un ražo resursus no tukša gaisa, ja šāda iekārta nav pieejama, tad sociālās aizsardzības pasākumi joprojām ir jāfinansē no nodokļu maksātāju naudas. Tas nozīmē, ka mums nav izvēles un diemžēl mēs vienmēr nevaram tēlot Ziemassvētku vecīti visās jomās un visiem.

Ir būtiski lēmumi, kas jāpieņem un kas ir visnopietnākie visai sabiedrībai, un šie lēmumi jāpieņem iespējami zemākā līmenī, iespējami tuvāk iedzīvotājiem, nevis „ziloņkaula torņos” Briselē, Luksemburgā vai Strasbūrā.

Manā izcelsmes valstī pieredze rāda, ka tādos jautājumos kā veselības aprūpe un bezdarbs flāmi un valoņi izdara pilnīgi atšķirīgas izvēles. Flāmu un valoņu sabiedrības ir atšķirīgas, to politika un ekonomika ir atšķirīga, un tādēļ viņi izvēlas dažādas pieejas un prioritātes. Ja tas precīzi attiecas uz mūsdienu Beļģiju, tad — vai tas tikpat precīzi mutatis mutandis neattiecas uz pavisam citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti un Rumāniju?

Ja šis ziņojums būtu vienīgi labo nodomu saraksts, tā būtu tikai viena problēma, bet Eiropas iestādes ir arī paredzējušas piesavināties sociālās politikas jomu uz daudziem gadiem, un tas nav nekas labs.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriele Stauner (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, atšķirībā no dažiem runātājiem, kas uzstājās tieši pirms manis, es uzskatu, ka mums jāapsveic tikai Komisija saistībā ar tās paziņojumiem, kuri ir šo apspriežu pamatā. Tie nav tikai izsmeļošs avots tām dalībvalstīm, kuras meklē sociālus faktus un datus, bet, manuprāt, tā ir arī droša zīme, kas apliecina, ka ES un Komisijai ir nopietna attieksme pret savrupu sociālo politiku.

Ja mēs paziņojam par savu apņemšanos īstenot Eiropas sociālo modeli, to ne vien cildinot kā tradicionālu un vēsturisku sasniegumu, bet arī padarot par zīmi vienotai Eiropai nākotnē, tad mūsu sociālās realitātes analīze ir galvenais priekšnoteikums. Jo īpaši 2004. un 2007. gada paplašināšanās kārtu rezultātā mums beidzot jādistancējas no viedokļa, ka Eiropas sociālā politika ir iekšējā tirgus papildinājums.

Tomēr tas nav pilnīgi pašsaprotami, jo daudzās jomās, kas ietvertas Komisijas priekšlikumos, diemžēl skaidri redzams, ka dominē ekonomika. Šajā saistībā es vēlētos atgādināt Parlamentam par Zaļo grāmatu „Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas” un debates par elastīgumu un sociālo drošību. Zaļo grāmatu vakar Komisija atlika malā; tie ir jaunumi, ko es tikai varu patiešām atzinīgi novērtēt, iesakot saglabāt iepriekšējo nostāju attiecībā uz priekšlikumiem par elastīgumu un sociālo drošību, kuros uzmanība pievērsta ar grūtībām nodrošinātajām darbinieku tiesībām darba tirgū.

Visi šajā ziņojumā — īpaši pateicos E. Lynne — ietvertie jautājumi ir ļoti aktuāli. Es domāju par savā valstī notiekošajām debatēm attiecībā uz minimālo algu un prasībām paaugstināt algu, ko izvirza patlaban streikojošie Francijas un Vācijas dzelzceļa darbinieki. Runājot par algu politiku, mums ir taisnība, sakot, ka pilna laika nodarbinātībai jānodrošina šī strādājošā vīrieša vai sievietes iztika. Jebkas cits neatbilst darba devēju kristīgajai atbildībai pret saviem darba ņēmējiem. Darbam jābūt vērtīgam; tas jānosaka par pamatprincipu.

Mani vienmēr uztrauc bērnu nabadzība, par ko es žēlojos pat savā valstī. Uzskatu, ka šim jautājumam mums jāvelta īpaša uzmanība. Tā nedrīkstētu pastāvēt. Patiesībā es vēlētos, lai dalībvalstis steidzami īstenotu savus centienus, kā rezultātā mums nebūtu 2010. gads jāpasludina par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson (PSE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es arī vēlētos sākumā pateikties E. Lynne par izcilo darbu un izcilo ziņojumu. Mani uzaicināja uz konferenci Azoru salās, kur mēs, Komisija un Parlaments, kopā ar pilsonisko sabiedrību risinājām dialogu par šiem jautājumiem.

Es arī vēlētos izteikt atzinību Komisijai par to, ka tā nopietni pievērsusies šiem jautājumiem, izstrādājot jauno paziņojumu par sociālo atstumtību un iesniedzot ieteikumu par nākamo gadu, kurā aplūkoti šie jautājumi. Tas ir tieši tā, kā teica V. Špidla — situācija Eiropā kopumā ir ļoti laba, jo ir nodrošināta lielāka izaugsme un vairāk darba vietu, bet tajā pašā laikā palielinās atšķirības. Palielinās gan atšķirības, gan nabadzība. Dažādās dalībvalstīs situācija ļoti atšķiras. Vairākās valstīs atšķirības ir ārkārtīgi lielas, un es nerunāju tikai par jaunajām un vecajām dalībvalstīm; ir arī jaunās dalībvalstis ar nelielām atšķirībām un vecās dalībvalstis ar lielām atšķirībām. Mums jārisina šī problēma.

Manuprāt, Komisijas stratēģija ar trim pīlāriem ir ļoti efektīva. Runājot par nodarbinātību, ir skaidrs, ka darba vietu skaits ir nepietiekams, jo ir arī sliktas darba vietas, kurās strādājot, nav iespējams sevi uzturēt, un kurās trūkst jaunu iespēju. Mums jārada labas darba vietas, kurās maksā pienācīgas algas. Mēs, komitejā, aplūkojām situāciju attiecībā uz minimālajiem ienākumiem un konstatējām lielu atšķirību dalībvalstu starpā. Mums jānodrošina pieredzes apmaiņa, lai atrastu paraugpraksi. Vēl ir arī sabiedriskie pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam — sociālie pakalpojumi, mājokļi, veselības aprūpe u.tml. Šeit izmantota tiek atklātā koordinācijas metode, kas ir jāstiprina.

Izsakot savus komentārus, noslēgumā vēlētos arī norādīt, ka šodien mēs gatavojamies cita starpā balsot par Parlamenta nostāju par gaidāmajām integrētajām pamatnostādnēm. Integrētajās pamatnostādnēs mums jāietver arī sociālā dimensija, lai apvienotu izaugsmes un nodarbinātības jautājumus ar sociālo dimensiju, kas ļautu šos jautājumus aplūkot kopumā, nevis savstarpēji nošķirti.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pateicos E. Lynne par ļoti svarīga jautājuma ierosināšanu. Es atzinīgi vērtēju ziņojuma mērķi, proti, pievērst dažādu ieinteresēto pušu uzmanību Eiropas sociālo realitāti veidojošo aspektu apspriešanai. Šī ir plaša tēma, un tādēļ es varu pakavēties vienīgi pie pāris būtiskākajiem punktiem.

Nicas sammitā, kas notika 2000. gadā, dalībvalstis apņēmās līdz 2010. gadam panākt ievērojamu un izmērāmu nabadzības un sociālās atstumtības līmeņa samazinājumu. Diemžēl rīcība, īstenojot šo mērķi, nav bijusi īpaši veiksmīga.

Atvērtā Eiropa, kuras pamatā ir brīva pārvietošanās un brīva tirdzniecība, ir veicinājusi ekonomisko progresu, no kā ir atkarīga cilvēku labklājība un augstāka dzīves kvalitāte. Tomēr pēdējo dažu gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka daudziem Eiropas iedzīvotājiem jautājums par to, vai globalizācijas, liberalizācijas un lielākas konkurences galīgā ietekme kaut kādā ziņā uzlabo viņu labklājību, šķiet strīdīgs.

Patlaban, 21. gadsimtā, nabadzības un sociālās atstumtības līmenis Eiropā ir satraucoši augsts. V. Špidla nesen minēja, ka apmēram 20 % jeb katrs piektais iedzīvotājs riskē nonākt nabadzībā. Visās dalībvalstīs ir sociālie dienesti un sociālie pabalsti, tomēr pat pēc to saņemšanas katrs sestais iedzīvotājs dzīvo nabadzībā.

Vai mēs esam sev pajautājuši, kāpēc šāda situācija ir Eiropas Savienībā, kuras dalībvalstis netika apvienotas ar varu? Kāpēc tagad, 62 gadus pēc kara beigām un 50 gadus kopš ES izveides, mēs nespējam cilvēkiem nodrošināt viņu pamattiesības? Mans jautājums ir šāds — vai veiksmīga ekonomika pati par sevi nozīmē beigas vai arī tai jākļūst par līdzekli, ar kuru uzlabot cilvēku labklājību?

Turklāt, sniedzot sociālo palīdzību, dalībvalstis ir uzņēmušās saistības piešķirt tādus pabalstus, kas atbilst minimālajiem līdzekļiem, kuri nepieciešami iztikai, kā arī sniegt pietiekamu palīdzību, lai īstenotu šo mērķi. Mums nevajag formāli transponēt direktīvu blāķus — tas nav nekas cits kā vien pašapmāns. Tas liek uzdot jautājumu, vai Eiropas Savienības iestāžu līmenī tiek garantēta pieņemto dokumentu savlaicīga īstenošana, arī „nesaistošās politikas jomās”?

Eiropā mums uzmanība jāpievērš ne vien rezultātiem ekonomikas jomā un konkurencei; mums jāapsver arī tas, kā nodrošināt lielāku sociālo solidaritāti un ilgtspējīgus sociālos pasākumus. Un ja šajā nolūkā mēs esam pieņēmuši lēmumu, mums arī jāpārliecinās, vai tas tiek īstenots. Mūsu iedzīvotāji no mums to ļoti gaida.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl ekonomisko attīstību, pēc kuras mēs visi tik ļoti alkstam, papildina noslāņošanās atkarībā no ienākumiem, kas vājina sociālo kohēziju un rada nopietnas problēmas neaizsargātākām grupām — tiem, kurus skar bezdarbs, kuri saņem mazas algas un kuriem ir sarežģījumi izglītības un veselības aprūpes pieejamībā.

Nicas Eiropadomē pieņemto uzdevumu rezultāti nav apmierinoši. Joprojām ir tādu cilvēku grupas, kuru ienākumi ir zem izdzīvošanas minimuma. Ekonomiskās neatkarības trūkums arī iedragā cilvēku pašcieņu. Acīmredzami ir vajadzīgs vispārējs diskriminācijas aizliegums, vienlīdzīgu iespēju garantija, galvenokārt invalīdiem, bet šie uzdevumi nozīmē, ka pieaugs izdevumi, lai īstenotu sociālos mērķus. Mūsu iedzīvotājus skar novecošanās, un tas rada bailes par finansiālajām iespējām uzturēt pensiju apdrošināšanas sistēmas.

Es apsveicu E. Lynne sakarā ar izcilo ziņojumu, kurā pievērsta uzmanība šīm un citām svarīgām sociālām problēmām mūsu valstīs, kā arī metodēm, ko varētu izmantot šo jautājumu risināšanā. Es noteikti ļoti atbalstu šo projektu.

Tomēr es vēlētos vērst uzmanību uz pretrunu Eiropas Savienības pieejā attiecībā uz sociālām un ekonomiskām problēmām. Spiediens ierobežot izdevumus sociālo mērķu īstenošanā rada situāciju, kad vairākas sociālās problēmas netiek apspriestas. Viens piemērs, ko varētu minēt, attiecas uz pensiju sistēmas reformu Polijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ne es vienīgais apsveicu Elizabeth Lynne sakarā ar viņas ziņojumu; daļēji tas ir tāpēc, ka zinu — jebkādu tādu jautājumu analīzē, kas attiecas uz sociālās jomas nepilnībām Eiropā, viņa ir atklājusi tik daudz aspektu, kuros mēs esam kļūdījušies, ka Parlamenta amatpersonas bija spiestas aizvilkt viņu no darba galda, lai viņa varētu būt šeit ar mums, turklāt viņa joprojām nav pabeigusi savu darbu.

Tā ir taisnība, ka Eiropā valda liela nabadzība. Kad ierados un ieraudzīju savu kolēģi Fernando Fernández, es atcerējos, ko pirms pāris gadiem viņš teica Pueblo, Meksikā, kad mēs abi apmeklējām konferenci par pasaules nabadzību. Toreiz viņš teica, ka nabadzībā galvenokārt var vainot sliktas valdības, un tādas ir visā pasaulē. Tādēļ par nabadzību pirmkārt un galvenokārt atbildīgas ir valstu valdības, nevis Eiropas Savienība. Tas ir aicinājums valstu valdībām, kuras attiecībā uz atbildības uzņemšanos cer un pieprasa tik daudz no Eiropas, bet pašas dara tik maz, jo īpaši tajās jomās, kur tas ir visvairāk vajadzīgs.

Ienākot Parlamentā, es satiku arī savu draugu K. von Wogau, un viņš man jautāja, vai tā ir taisnība, ka Itālijā izdzīvošanas vajadzībām valsts pensija atraitnei vai kādam citam, kurš kļuvis pilnībā nespējīgs, ir EUR 50 mēnesī. Priekšsēdētāja kungs, man bija viņam jāsaka, ka diemžēl tā ir taisnība. Tādēļ kā vienīgais šajā Parlamentā ievēlētais pensionāru pārstāvis es saku — visiem, kam ir laimējies iegūt darbu, jāsaņem minimālā alga; visiem Eiropas gados vecajiem pensionāriem ir jāsaņem minimālā pensija; un visiem bezdarbniekiem, visiem, kuriem nav darba un kuri nesaņem pensiju, arī jābūt tiesībām saņemt minimālos ienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Jöns (PSE). (DE) Komisāra kungs, E. Lynne kundze, es esmu ļoti pateicīga Komisijai par tās iniciatīvām un E. Lynne par viņas visizcilāko ziņojumu. Ikvienam, kas vēlas apkarot nabadzību, — kā jau to teica C. Fatuzzo — intensīvāk jākoncentrējas uz gados vecāko paaudzi. Mēs nedrīkstam atpalikt no demogrāfiskajām izmaiņām, un, neskatoties uz pastāvīgi pieaugošajām izmaksām veselības aprūpes sistēmā, mums jānodrošina, ka nākotnē cilvēki noveco, dzīvojot cieņā. Gados vecākiem cilvēkiem tāpat ir daudz tiesību uz vispārēju kvalitatīvu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, neatkarīgi no saviem ienākumiem vai dzīvesvietas.

Mums steidzami jāievieš mērķtiecīga pieredzes apmaiņa dalībvalstu starpā, lai saprastu, kā visefektīvāk organizēt un nodrošināt kvalitatīvu aprūpi par pieņemamu samaksu. Jo īpaši mums jāņem vērā problēma, kas attiecas uz to cilvēku pieaugošo skaitu, kuri cieš no demences. Tomēr, lai to izdarītu, mums vajadzīgi pamatoti dati; arī tāpēc mēs pieprasām, lai Komisija sniegtu mums šos datus iespējami ātrāk.

Sociālā Eiropā visiem pacientiem jānodrošina tādu medikamentu un medicīnisko produktu pieejamība, kuru izstrāde ir pamatota ar pierādījumiem. Tas vienkārši nav pieņemams, ka, piemēram, vienas un tās pašas antibiotikas Beļģijā maksā EUR 3, bet Vācijā — EUR 34. Tādēļ es priecājos, ka ar šo ziņojumu mēs aicinām Komisiju un dalībvalstis uzsākt intensīvu dialogu ar mums, kā arī farmācijas nozares pārstāvjiem un pacientu grupām, lai izstrādātu līdzsvarotas pamatnostādnes, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz medikamentu efektivitāti un cenām. Tas ir vēl viens ieguldījums, lai mums visiem samazinātu veselības aprūpes izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es arī apsveicu jūs sakarā ar abiem jūsu paziņojumiem un ceru, ka jūs turpināsiet savu darbu, iesniedzot konstruktīvus priekšlikumus.

Mana kolēģe E. Lynne, attiecībā uz sociālajiem jautājumiem izmantojot savu precīzo pieeju, un mēs visi, saistībā ar saviem grozījumiem, esam iesaistījušies visos atklātās koordinācijas metodes (AKM) pasākumos, kas ietverti valsts rīcības plānos. Ziņojums par sociālo realitāti sniegs priekšrakstus attiecībā uz dalībvalstu sociālo politiku. Tajā jāņem vērā tas, ka patlaban Eiropā ir nopietnas demogrāfiskās problēmas, kas tiešā veidā ietekmē sociālo kohēziju un solidaritāti paaudžu starpā.

Dalībvalstis joprojām neņem vērā ģimenes, nepiešķirot tām vajadzīgo atbalstu, lai gan tās ir sabiedrības pamats. Nepilnās ģimenēs, kā arī lielās ģimenēs nabadzība palielinās ne tikai ienākumu trūkuma dēļ, bet arī sociālā atbalsta un vienlīdzīgas attieksmes trūkuma dēļ, jo īpaši nodokļu jomā.

Ģimeņu dzīves apstākļi tiešā veidā ietekmē bērnus, jo īpaši mazāk aizsargātākās grupās. Nevienlīdzība attiecībā uz resursu un iespēju pieejamību pieaug, ierobežojot gan personisko izaugsmi, gan turpmāko Eiropas ekonomisko attīstību un kohēziju. Vai par katru šeit dzimušo bērnu ES nespētu garantēt ienākumus, lai nosegtu bērna iztikai un audzināšanai nepieciešamos izdevumus, kas būtu vienādi ar katras dalībvalsts ienākumiem uz vienu iedzīvotāju?

Ar sociālās kohēzijas veicināšanu saistītās politikas pamatā jābūt līdzdalībai darba tirgū. Šai politikai arī jāveicina nenodarbināto indivīdu un to personu sociālā integrācija, kuras ģimenē dara neoficiālo darbu. Šī iemesla dēļ dalībvalstis tiek aicinātas sākumā izpētīt, kādā veidā atzīstamas neoficiālas prasmes, kas iegūtas bērnu un apgādājamo personu aprūpē, piemēram, sagatavošanas kursi un darba pieredze. Tas atvieglos šo personu integrāciju darba tirgū un nodrošinās tiesības saņemt pensiju un apdrošināšanu.

Izmantojot gados vecāku cilvēku zināšanas un pieredzi, kā arī izplatot šīs zināšanas un jaunākām paaudzēm tās izmantojot, ir jāsaglabā solidaritāte paaudžu starpā. Dalībvalstis ir aicinātas sekmēt tādas sistēmas, kas nodrošina pakalpojumu apmaiņu paaudžu starpā, kā arī veikt ieguldījumus brīvprātīgās shēmās izglītības, kultūras vai uzņēmējdarbības jomā.

Tas tiks sasniegts, izveidojot piemērotas infrastruktūras un sniedzot informāciju par gados vecākiem cilvēkiem nodrošinātām lielākām iespējām piedalīties šādos pasākumos, lai viņi nejustos atstumti vai nekļūtu par sociālās atstumtības upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alejandro Cercas (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, E. Lynne, komisāra kungs, es jums ļoti pateicos par to, ka esat izstrādājuši šo paziņojumu un šo dokumentu, kas bez šaubām ļaus mums uzlabot savas zināšanas par izmaiņām un tendencēm, kā arī darba programmu, kas mums ir vajadzīga turpmākajā darbībā.

Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut kļūdu. Mums ir daudz dokumentu, daudz analīžu, daudz debašu un daudz solījumu, bet, tāpat kā attiecībā uz slimībām, mums ir vajadzīga ne vien diagnoze, bet arī ārstēšana.

Tā ir taisnība, kā jūs, komisāra kungs, jau minējāt, ka mums ir vajadzīga Eiropas līmeņa ārstēšana, kurā iesaistīta Eiropas Savienība, tās iestādes un mehānismi, lai tādējādi atrisinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, ņemot vērā to, ka, ja mēs to nedarīsim ES līmenī, to nebūs iespējams arī izdarīt atsevišķi dalībvalstu līmenī.

Dažas dalībvalstis, kas panākušas strauju progresu, piemēram, mana valsts, sāk apdraudēt tāda politika, kas cenšas palēnināt tempu vai, kā tas ir citās dalībvalstīs, — izveidot negodīgus konkurences apstākļus attiecībā uz vajadzību apmierināšanu un mūsu valstīs notiekošajām sociālajām izmaiņām. Komisāra kungs, lūdzu, ņemiet vērā to, ka aizvien izplatītāka kļūst sajūta, ka Eiropas sociālajai politikai, kuras mērķis 1960. un 1970. gados — kā man šodien saņemtajā vēstulē norādīja Spānijas arodbiedrību pārstāvji — bija saskaņot progresu, bet kura 1980. un 1990. gados aprobežojās ar minimālo prasību izpildi, tagad ir tendence kļūt par tādu sociālo politiku, kurā dalībvalstis konkurē, lai sasniegtu vismazāko kopsaucēju.

Komisāra kungs, riski, kas mūs apdraud attiecībā uz nākotni, ietver ne tikai novecošanos un globalizāciju, bet arī infekciozu solidaritātes trūkumu un agresīvu, ksenofobisku un pret Eiropu vērstu nacionālismu, kas apdraud gan pašreizējās, gan turpmākās Eiropas uzvaras sociālajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnes Schierhuber (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es patiesi vēlētos pievienoties un pateikties mūsu referentei E. Lynne. Sociālā aizsardzība un sociālā integrācija palīdz apkarot nabadzību un atstumtību profilaktiskajā veselības aprūpē un daudzās citās jomās, un tie ir vieni no galvenajiem vissvarīgākajiem nākotnē īstenojamiem uzdevumiem.

Tajā dalībvalstī, no kuras nāku es, termins „minimālie ienākumi” bieži vien tiek apspriests dažādi. Tomēr es pilnībā atbalstu G. Stauner pieeju attiecībā uz darba vietām, pilna laika nodarbinātību un ienākumiem. Austrijā sociālā partnerība ir spēcīgi nostiprinājusies, un tas dod mums patiešām plašas iespējas, kas tiek izmantotas, lai atrastu risinājumu attiecībā uz vienošanos ar iesaistītajām pusēm. Tas nozīmē, ka mums nav tik daudz streiku, kā tas ir citās ES dalībvalstīs, kur tie bieži vien ir dienas kārtībā.

Tieši tāpēc noteikumi ES līmenī jāievieš ļoti uzmanīgi. Atšķirīgās valsts sociālās labklājības sistēmas nozīmē, ka jebkāda saskaņošana mums jāveic ļoti saprātīgi.

Mums jārūpējas, lai sociālo aizsardzību piedāvātu visiem darba ņēmējiem un nodrošinātu šo personu sociālās integrācijas iespējas. Protams, jānodrošina arī tas, ka saistībā ar subsidiaritāti dalībvalstīm vajadzētu ieviest un jāievieš augstākus standartus, un tās to var izdarīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas sociālā realitāte ir tāda, ka nabadzība ir plaši izplatīta. 72 miljoni vīriešu, sieviešu un bērnu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, daudzi ir bezpajumtnieki un daudzi ir invalīdi vai cilvēki, kas ieslodzīti savas mājas sienās pakalpojumu trūkuma dēļ. Daudzi cilvēki ir ieslīguši nabadzībā neelastīgu pabalstu noteikumu dēļ.

Šaubos, vai paziņojumi un pamatnostādnes atrisinās šīs problēmas. Lai gan es nenovērtēju par zemu tās grūtības, ar kurām saskaras komisārs V. Špidla, mums jānosaka juridiskas saistības dalībvalstīm, lai panāktu vajadzīgās izmaiņas.

Strādājošie cilvēki redz, ka viņu pensijām mazinās vērtība un viņu darba drošība tiek apdraudēta, turklāt daudziem ir bailes no lejupslīdes. Problēmu rada tas, ka nevienlīdzība ir ietverta jau daudzu dalībvalstu ekonomikas modeļos. Daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Īriju, pastāv attieksme „vispirms radīsim labklājību, bet pēc tam atrisināsim sociālās problēmas”. Tādējādi netiek ņemta vērā faktiskā situācija, kas nosaka, ka sociālā nevienlīdzība kavē ekonomisko progresu un ka nav iespējams nodrošināt ilgtermiņā ilgtspējīgu labklājību ikvienam, ja mēs uzskatām sociālo politiku tikai par papildinājumu un nelietderīgi izmantojam 72 miljonu cilvēku lieki iztērēto talantu, nemaz nepieminot to, kādas cilvēciskas ciešanas slēpjas aiz šīs statistikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, Eiropas sabiedrības patlaban saskaras ar dramatiskām izmaiņām attiecībā uz darba un ģimenes dzīves raksturu, sieviešu sociālo statusu un sociālo mobilitāti. Sociālās vērtības mainās, un sabiedrībām raksturīgāka aizvien lielāka kultūru daudzveidība. Pašreizējā attīstība ir paplašinājusi cilvēku redzesloku un nodrošinājusi tiem lielākas iespējas attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar viņu dzīvi.

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienas no bagātākajām valstīm pasaulē, joprojām parādās jauni nabadzības un nevienlīdzības veidi. Desmitiem miljonu Eiropas iedzīvotāju turpina dzīvot nabadzībā. Sociālā integrācija un sociālā aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatvērtības un visu cilvēku pamattiesības. Tomēr dalībvalstīm ir jāpastiprina savi centieni, lai apkarotu bērnu nabadzību. Ja attiecībā uz vismazturīgāko sociālo grupu bērnu integrāciju netiks veikti būtiski uzlabojumi pat pirmskolas līmenī, to skolēnu skaits, kuri agri pamet mācības, nesamazināsies; tāpat nebūs iespējams palielināt to cilvēku skaitu, kas pabeidz vidusskolu un tādējādi iegūst galvenās prasmes. Aizvien lielākai daļai iedzīvotāju būs jātiek galā ar sociālo atstumtību, bezdarbu un citām nevēlamām parādībām, kas negatīvi ietekmē gan viņus pašus, gan visu ekonomiku un sabiedrību.

No šāda viedokļa būtiski ir arī apkarot jauniešu bezdarbu. Ir svarīgi novērst šķēršļus dažās profesionālās apmācības programmās, lai tās padarītu elastīgākas un efektīvākas un tajās atspoguļotu darba tirgus vajadzības. Tas ievērojami uzlabos nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku iespējas aizstāvēt sevi. Sociālās kohēzijas stiprināšana un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana jānosaka par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politiskajām prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šīs debates un ziņojumu par sociālo realitāti, bet, lai arī mums atzinīgi jāvērtē analīze, paraugprakses apmaiņa un atklātā koordinācijas metode, reālajā situācijā, kura mums jāsaprot, šie mehānismi joprojām funkcionē — Vācijā sievietēm algas ir par 24 % mazākas nekā vīriešiem, Polijā gandrīz katrs trešais bērns dzīvo nabadzībā, un labklājības nevienlīdzība manā valstī, Apvienotajā Karalistē, ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 40 gadu laikā.

Es patiešām uzskatu, ka Eiropas sociālais fonds un valstu programmas, piemēram, „Jaunais kurss” (New Deal) Apvienotajā Karalistē, ir būtiski aktīvi darba tirgus pasākumi, lai likvidētu faktiskos šķēršļus, kas liedz mūsu sabiedrības grupām pāriet no bezdarba stāvokļa uz nodarbinātību, turklāt darbs joprojām ir viens no labākajiem nabadzības apkarošanas veidiem.

Es patiešām pateicos komisāram V. Špidla par ciešo apņemšanos, kas pausta Komisijas darba programmā un kas paredz izstrādāt jaunus tiesību aktus atbilstīgi 13. pantam par diskrimināciju, ko es ar viņu esmu ilgi apspriedis. Mēs, es un šis Parlaments, ceram uz pamatīgu sadarbību ar komisāru arī turpmāk, ne tikai nākamajā nedēļā paredzētajā prezidentūras konferencē.

Taču mums visiem — komisāram un visiem mums — jāuzmanās, lai šīs runas par analīzi neaizkavētu jaunās sociālās darba kārtības īstenošanu Eiropā un lai noteikumu atcelšana kādā jomā patiesībā nenovestu pie lielākas nevienlīdzības un netaisnības, nemaz necīnoties pret šiem ļaunumiem.

Arodbiedrības, sociālās jomas NVO pārstāvji un, protams, invalīdi, ar kuriem esmu sadarbojies vairāk nekā 20 gadus, ir skeptiski noskaņoti attiecībā uz to, ko mēs darām sociālās Eiropas labā. Mums ir jāieklausās viņu bažās un jāreaģē uz tām.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates bija ļoti visaptverošas un detalizētas. Būtu ļoti sarežģīti sniegt detalizētu atbildi uz katru komentāru, tāpēc ļaujiet man atbildēt, sniedzot īsu kopsavilkumu.

Pirmkārt, man šķiet, ka šīs debates skaidri parādīja, ka Parlaments atzinīgi vērtē ideju par sociālās realitātes analīzi, un, lai gan es piekrītu A. Cercas par to, ka diagnoze nav tas pats, kas terapija, es arī uzskatu, ka terapiju nav iespējams uzsākt bez diagnozes. Mūsu sabiedrība nepārtraukti mainās, un mums ir jāatrod jaunas metodes, lai pielāgotos tai vai pārveidotu vecās metodes. Lai to izdarītu efektīvi, mums jāizprot globālā aina.

Manuprāt, šajās debatēs ir vēl viens kopsaucējs, proti, lai gan zināmā mērā sociālajai realitātei ir pašai savs mainīgums, mums ir arī pašiem savas vērtības — vispārēja Eiropas koncepcija par Eiropas sociālo modeli, kas ietver sociālo integrāciju, sociālo aizsardzību un darbību kopumā. Tādēļ mūsu modelī nav pieļaujama tāda domāšana un darbība, kas vērsta uz pasīva viedokļa pieņemšanu. Vienmēr ir iespēja izmēģināt aktīvu politiku un aktīvu iesaistīšanos.

Vēl ir trešā ideja, ko es vēlētos uzsvērt. Nav šaubu par to, ka, tāpat kā lielākā daļa politikas virzienu, arī vairākums Eiropas lēmumu atbilst subsidiaritātes principam, ar kuru saskaņā politika, kuras mērķis ir atrisināt šo problēmu, tiek veidota vislabākajā un visefektīvākajā veidā. Tas nozīmē, ka nav nekādu šaubu par dalībvalstu nostāju attiecībā uz sociālo politiku. No otras puses, debates arī skaidri parāda, ka mērķi nav iespējams sasniegt vienīgi dalībvalstu līmenī, neīstenojot centienus Eiropas līmenī Tādēļ mūsu pienākums ir atrast visizdevīgāko un visefektīvāko sinerģiju šajā jomā.

Debates atklāja bažas, kurām es arī piekrītu zināmā mērā — tās ir bažas par to, ka, iespējams, sociālās politikas nevienlīdzīga un neatbilstīga atsevišķās dalībvalstīs var novest pie tādas konkurences, kas var pazemināt sociālos standartus. Eiropas Komisija nevēlas atvērt durvis šādai iespējai. Mūsu galvenā koncepcija paredz nodrošināt atsevišķu Eiropas sociālo politiku atbilstību, nodrošinot konkurenci un attīstību no apakšas uz augšu, lai panāktu tādu progresu, kas vienmēr ietver sociālo dimensiju.

Dāmas un kungi, debates arī skaidri parāda to, ka sociālo un ekonomikas politiku nevar veidot, nepieļaujot varbūtību „vai nu/vai”. Vienīgā iespēja ir „ne vien/bet arī”, kas nozīmē līdzsvarotu un vienlaicīgu abu politiku izstrādi, nedodot priekšroku vienai vai otrai politikai. Ierasti priekšroka tiek dota ekonomikas politikai. Tomēr šajās debatēs es varēju skaidri saprast, ka Eiropas Parlaments neatbalsta šo pieeju.

Dāmas un kungi, jūs minējāt virkni atsevišķu problēmu, jo īpaši veselības aprūpes jautājumu, kas ietver medikamentu pieejamību un šīs jomas vispārējo organizāciju. Jūs apspriedāt sabiedrības novecošanās sekas un vispārējās nozīmes pakalpojumu svarīgumu. Es priecājos, ka visi šie viedokļi ir ietverti Eiropas Komisijas stratēģiskajos dokumentos. Mūsu mērķis ir integrēt tos vispārējā globālajā stratēģijā.

Dāmas un kungi, ļaujiet man noslēgumā izteikt pateicību E. Lynne, kuras ziņojums, kas patlaban šeit tiek apspriests, neapšaubāmi ir būtiska sastāvdaļa vispārējos centienos, kuri paredz nodrošināt progresu visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, komisāra kungs! Kā priekšsēdētājs es arī vēlētos apsveikt E. Lynne sakarā ar ziņojumu, kas pilsoniskajā sabiedrībā radījis milzīgu ietekmi.

Es biju priviliģēts liecinieks tam, kā konvoji, ko veidoja jaunieši, kuri iestājas pret nabadzību un par integrāciju un kuri apceļoja visu Eiropu, uzņēma E. Lynne ziņojumu un devās no vienas pilsētas uz citu, no vienas Eiropas dalībvalsts galvaspilsētas uz citu, godinot Eiropas Parlamentu un pateicoties mūsu kolēģes darbam.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.00)

 
  
  

SĒDI VADA: H.-G. POETTERING
Priekšsēdētājs

 
  
MPphoto
 
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, kopā ar E. Mann, kura šodien šeit, Parlamentā, nevarēja ierasties, kā arī citiem kolēģiem, es vēlētos lūgt jums pievienoties Eiropas Savienības pilsoņiem, kurus pārstāv mūsu Parlaments, un solidarizēties ar upuriem, kuri cieta tropiskajā vētrā, kas toreiz pārvērtās par Ziemassvētku viesuļvētru un izpostīja Haiti, Dominikānas Republiku, Jamaiku, Kubu, Barbadosu un citus Karību jūras reģiona apgabalus, aiz sevis atstājot postu, slimības un nāvi.

Turklāt, priekšsēdētāja kungs, lūdzu paust mūsu solidaritāti arī to plūdu upuriem, kas piemeklēja Meksikas Oahakas, Čjapasas un, galvenokārt, Tabasko štatu. Es vēlētos jums, priekšsēdētāja kungs, lūgt ne vien solidarizēties ar mums, bet arī mudināt Eiropas Komisiju apvienot tās rīcībā esošos instrumentus, lai atvieglotu šo situāciju un novērstu postījumus, kas vienmēr skar visnelabvēlīgākos reģionus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies jums, J. I. Salafranca kungs! Ciktāl tas attiecas uz Parlamentu, mēs strādāsim šajā virzienā, un mēs informēsim Komisiju par jūsu viedokli.

 

4. Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)

5. Balsošanas laiks
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

 

5.1. Noteikumi par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (balsošana)
  

- J. Leinen ziņojums (A6-0412/2007)

- Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Jo Leinen (PSE), referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā piektdienā Padome apstiprināja būtiskākos noteikumus, kas ietverti šajā regulā par Eiropas līmeņa partiju un fondu finansēšanu. Turklāt šorīt notika trīspusējas sarunas ar Komisiju un Padomi, un mēs panācām vienošanos par jautājumiem, kas vēl jāatrisina. Tādēļ ir reālas izredzes pieņemt šo projektu pirmajā lasījumā un īstenot priekšnoteikumus, lai nodrošinātu efektīvāku finansējumu pat 2008. gadam.

Tādēļ es ierosinu atlikt balsojumu līdz 29. novembrim, nākamajai plenārsēdei, kas notiks Briselē.

 
  
  

(Parlaments apstiprināja priekšlikumu)

 

5.2. Kopienas brīvo darbavietu ceturkšņa statistika (balsošana)
  

– A. Athanasiu ziņojums (A6-0335/2007)

 

5.3. Šengenas acquis piemērošana Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (balsošana)
  

– C. Coelho ziņojums (A6-0441/2007)

 

5.4. Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā (balsošana)
  

I. Braghetto ziņojums (A6-0408/2007)

 

5.5. Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā (balsošana)
  

– Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: B6-0435/2007

– Pirms balsojuma par virsrakstu pirms 1. punkta:

 
  
MPphoto
 
 

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. – Es ieteiktu nomainīt pirmās daļas virsrakstu uz „Lisabonas ārējā dimensija”. Proti, „Ārpolitika” nomainīt uz „Lisabonas ārējā dimensija”.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 5. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Hartmut Nassauer (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā 5. punkta mutiskais grozījums ir atcelts, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa vēlas balsot pret, proti, pretēji tam, ko tā norādījusi savos sarakstos.

 
  
  

Pirms balsojuma par 14. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Udo Bullmann (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ir arī tādi deputāti, kuri saskata problēmu attiecībā uz vidējo daļu, sākot ar „norāda, ka viena” un beidzot ar „iekšējais pieprasījums”. Piekrītot D. Caspary no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, es ierosinu pirms „Eiropas ekonomika” pievienot „dažās dalībvalstīs”, un ceru, ka tas atrisinās problēmas, kas saistītas ar punkta vidējo daļu. Domāju, ka tas būs atbalsts arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 30. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Caspary (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz šī dokumenta atlikšanu iebildumu nav, bet es vēlētos, lai balsojums par to tomēr notiktu. Ja Parlaments balsojumā atbalstītu šo dokumentu, tad šis teksts iederas kaut kur citur, bet, iespējams, tas netiks apstiprināts, un tieši tāpēc es lūdzu nobalsot par dokumenta sākotnējo redakciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Par balsošanu pa daļām pieprasījumi nav izteikti.

- Pēc galīgā balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson (PSE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, Parlaments tagad nobalsoja par integrēto pamatnostādņu atjaunināšanu un grozīšanu. Tas attiecas, piemēram, uz sociālo dimensiju. Līdz šim Komisija ir izvēlējusies nepievērst uzmanību šim aspektam.

Es vēlētos uzklausīt V. Špidla komentārus par lēmumu, ko tagad pieņēma Parlaments, un to, vai viņš mudinās Komisiju izskatīt jautājumu par atjauninātām un grozītām integrētajām pamatnostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Parlamenta pieņemtajam lēmumam ir zināma nozīme, un Komisijai, gatavojot papildu dokumentus, tas jāņem vērā. Tādējādi Parlamenta balsojumam, protams, ir attiecīga nozīme, un jautājumam par integrētajām pamatnostādnēm bija būtiska nozīme šajās debatēs, kurās mēs šeit, Parlamentā, piedalījāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − „Zināma nozīme” mēs interpretējam kā „liela nozīme”, un iesakām Komisijai pieņemt mūsu novērtējumu.

 

5.6. Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā piemērošana (balsošana)
  

Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: B6-0462/2007

- Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atsaucos uz Reglamenta 19. un 166. pantu. Pirms Parlaments vēl nav nobalsojis par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, atsevišķām grupām iestājoties par pārvietošanās brīvību, savas grupas vārdā es vēlētos ļoti stingri nosodīt šī dokumenta 13. punktā minēto personisko uzbrukumu Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Franco Frattini.

Es vēlos nosodīt Itālijas sociālistu politiski necienīgo rīcību, kuru atbalstījuši daži godājamie deputāti; tas ir nicināms solis saistībā ar problēmām, ar kurām mēs saskaramies. Vēl nopietnāk ir tas, ka šī F. Frattini komentāru nepatiesā sagrozīšana, ko mūsu iestādei ir jānoraida, nozīmēs to, ka mēs nespēsim pieņemt nosvērtu lēmumu.

Ja šīs rīcības dēļ mūsu grupa nobalsotu pret šo rezolūciju, tas nekādā veidā nesamazinātu mūsu atbalstu visiem tiem Rumānijas un citu ES valstu pilsoņiem, kuri ievēro likumu un ciena savu uzņēmējas valsti.

Eiropas izveides pamatā ir tiesiskums, un šo aspektu mēs atkārtoti apstiprinām rezolūcijā, ko mana grupa parakstīja pēc mūsu Itālijas un Rumānijas kolēģu kopējas iniciatīvas. Jautājums par pārvietošanās brīvību attiecas ne tikai uz valsts līmeni, bet arī uz Eiropas līmeni. Tā, dāmas un kungi, nav punktu gūšanā politiskā spēlē, bet gan jautājums par vērtībām.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajā plenārsēžu zālē mums bija plašas debates, kurās piedalījās komisārs F. Frattini. Sniedzot savus komentārus un atbildot uz dažādu deputātu uzstāšanos, komisārs atbildēja ļoti apvaldīti. Rezolūcijā kritizēts tikai viens aspekts, proti, tas ir pierādāms, ka komisārs F. Frattini sniedza sabiedrībai nekorektu informāciju par konkrētu Eiropas tiesību punktu.

Mūsu rezolūcijā ir izteikts aizrādījums par šo gadījumu un paskaidrots, ka par ES pilsoņu tiesisko aizsardzību atbildīgais komisārs sabiedrībai ir sniedzis nekorektu paziņojumu par būtisko jautājumu attiecībā uz pilsoņu tiesībām, — tas ir šī Parlamenta pienākums, un tam nav nekādas saistības ar sazvērestības teorijām. Tomēr mēs ļoti labi zinām, J. Daul kungs, ka jūs esat līdzjūtīgs deputāts, jo Forza Italia jūs piespieda nākt klajā ar šo paziņojumu. Tas ir viss, kas man sakāms par šo jautājumu.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Mēs nevēlamies, lai debates tagad risinātos šādā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manuprāt, komentāri par grupas priekšsēdētāja, J. Daul, paziņojumu mums jāsniedz atsevišķi. Šis Parlaments paudīs savu viedokli ar vairākuma balsojumu, un tam ir visas tiesības kritizēt vai nopelt komisārus. Tās ir Parlamenta suverēnās tiesības.

Šādi mēs rīkojāmies tādēļ, ka F. Frattini kļūdaini interpretēja Kopienas tiesības, un, lai gan man ir grūti noklausīties visā šajā kliegšanā, es vēlētos atkārtot, ka mēs rīkojamies kā Eiropas Parlamenta deputāti, paužot savu viedokli attiecībā uz Eiropas komisāru, un arī turpmāk mēs šādi rīkosimies!

(Aplausi no zāles kreisās puses)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Lūdzu, vai mēs, runājot par šo jautājumu, varētu būt mazāk emocionāli?!

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos īsi izteikties par procedūru. Neatkarīgi no visām partijas politiskajām debatēm, nedomāju, ka ir prātīgi komisāriem iesaistīties partijas politiskajos jautājumos savā vai jebkurā citā valstī. Manuprāt, tā nav nepamatota rīcība, ja Parlamentam jāatgādina Komisijai par tās pienākumiem šajā saistībā.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Tagad man ir paredzētas vēl trīs uzstāšanās, un tad mēs slēgsim šīs debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, man nav daudz ko piebilst tam, ko jau teica Monica Frassoni, Graham Watson un Martin Schulz. Es tikai vēlētos pateikt, lūk, ko: ikvienam komisāram, kura izteikumus apstrīdējušas četras grupas, kas nav no vienas un tās pašas plenārsēžu zāles puses, būtu prātīgi apsvērt to, no kā viņam vajadzētu izvairīties turpmāk, ja viņš vēlas iegūt Parlamenta uzticību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Tajani (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar Reglamenta 151. un 19. pantu, es lūdzu jūs izvērtēt, cik pieņemams ir 13. punkts, kurā pausts nemotivēts un nepamatots personisks uzbrukums Komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Tas ir dokuments, kas tā apstiprināšanas gadījumā pēc F. Frattini aizstāvošajiem Komisijas priekšsēdētāja pārstāvja paziņojumiem izraisītu nepiedienīgu konfliktu starp Parlamentu un Komisiju iekšēju politiska rakstura iemeslu dēļ. Tādēļ es lūdzu jūs nodot šo priekšlikuma tekstu balsošanai, svītrojot 13. punktu, un tajā pašā laikā es lūdzu tā autorus atteikties no šī teksta, iesniedzot mutisku grozījumu.

 
  
  

– Pirms balsojuma par 1. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pievienot šādu mutisku grozījumu: „pauž nožēlu par Giovanna Reggiani slepkavību Romā 2007. gada 31. oktobrī, kā arī izsaka dziļu līdzjūtību viņas ģimenei”.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 13. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pievienot šādu grozījumu: „uzskata, ka izglītībai un cīņai pret mācību pamešanu romu kopienās jābūt vienam no galvenajiem instrumentiem sociālās atstumtības, izmantošanas un noziedzības apkarošanā”.

 
  
  

(Mutisko grozījumu nepieņēma)

– Pirms balsojuma par F apsvērumu:

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir nosacījumi, kas paredzēti 5., 6., 7. un 8. pantā Direktīvā 2004/38/EK par pārvietošanās un uzturēšanās tiesībām.

 
  
  

(Mutisko grozījumu nepieņēma)

 

5.7. Šengenas tiesību aktu noteikumu piemērošana (balsošana)
  

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0448/2007

 

5.8. Stāvoklis Pakistānā (balsošana)
  

Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: B6-0472/2007

– Pirms balsojuma par 1. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Evans, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā Delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm priekšsēdētājs es vadīju sarunas par šo kompromisa dokumentu. Es atzīstu, ka šis ir delikāts jautājums, un ir svarīgi, lai mēs visi apzinātos situāciju Pakistānā. Manuprāt, visi Parlamenta pārstāvji vēlēsies ģenerālim P. Musharraf nosūtīt spēcīgu, vienotu vēstījumu.

Atbilstīgi kompromisam un, cerams, lai iegūtu visa Parlamenta atbalstu, es vēlētos ierosināt šādus mutiskos grozījumus. A apsvērumā mēs atsaucamies uz kārtību, ko noteicis prezidents P. Musharraf, „apturot konstitūciju un tiesiskumu valstī un aizstājot to ar kara stāvokli”. Es vēlētos ierosināt, ka mēs nomainām to ar tekstu, atbilstīgi kuram prezidents P. Musharraf aizstājis to „ar ārkārtas stāvokli, de facto kara stāvokli”. Tad, saskaņā ar citu kolēģu ieteikumiem, trīs citās vietās, proti, 1., 10. un 11. punktā, mums jānomaina „kara stāvoklis” ar „ārkārtas stāvokli”. Es ceru, ka tas iegūs pilnīgu Parlamenta atbalstu.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

 

5.9. Bali konference par klimata pārmaiņām (balsošana)
  

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0432/2007

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Satu Hassi (Verts/ALE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos pateikt, ka viens punkts rezolūcijā, kas tika iesniegts somu valodā, ir nepareizi iztulkots. Rezolūcijas 1. daļā, kas attiecas uz Bali sarunu pilnvarām, somu valodas tekstā ir pārpratums; tajā ieteikts, ka šajā rezolūcijā runa būs par ES iekšējām sarunu pilnvarām pirms Bali konferences. Patiesībā Bali pilnvaras nozīmē, ka Bali konferencē valstis, kas ratificējušas līgumu klimata jomā, mēģinās saņemt sarunu pilnvaras, lai būtu iespējams izstrādāt nākamo līgumu klimata jomā. Citiem vārdiem runājot, 1. daļas teksts somu valodā, kurā teikts, ka „vienotos par sarunu pilnvarām saistībā ar konferenci” būtu jāformulē šādi: „šajā konferencē vienotos par sarunu pilnvarām saistībā ar līgumu”.

 
  
  

– Pēc balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vajadzēja iereģistrēt, ka es nobalsoju pret grozījumu Nr. 7. Kad es nospiedu pogu, diemžēl iedegās nepareizā lampiņa. Tam vajadzēja būt balsojumam pret šo grozījumu. Tas nemaina balsojuma rezultātu, bet tas ir svarīgi man pašam. Tādēļ es vēlētos lūgt, lai mans balsojums tiktu reģistrēts kā balsojums pret šo grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Jūsu teiktais tiks ņemts vērā.

 

5.10. Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana (balsošana)
  

R. Obiols i Germą un C. Tannock ziņojums (A6-0414/2007)

– Pirms balsojuma par 14. punkta otro daļu:

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Flautre (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, atvainojiet, bet es tikai vēlētos precizēt, ka termina „atpakaļuzņemšanas nolīgumi” svītrošana attiecas vienīgi uz 14. punkta 1. daļu, lai izslēgtu jebkādu nenoteiktību attiecībā uz balsojuma interpretāciju.

 
  
  

− Pirms balsojuma par grozījumu Nr. 3:

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), referents. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos 19. punkta a) apakšpunktam pievienot šādu formulējumu — „uzsver arī nepieciešamību iesaistīt un sadarboties ar EEZ valstīm (Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu) un Šveici, un pilnībā izmantot to darba pieredzi ar Eiropas Savienību”.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 42. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), referents. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos tikai apstiprināt, ka ar mutisko grozījumu tiek svītrots viss punkts un tādēļ tam jābūt pirms grozījuma Nr. 13, kas nozīmē, ka balsošanas kārtības saraksts ir jālabo.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

 

5.11. Tirdzniecības un ekonomikas sakari ar Ukrainu (balsošana)
  

Z. Zaleski ziņojums (A6-0396/2007)

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE), referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, pirms balsojuma es kopā ar kolēģiem no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, vēlētos pateikties jums par veiksmīgo darbu, kas paveikts un kas ļauj mums ietaupīt laiku, jo grozījumi nav veikti.

Šim ziņojumam būtu jākalpo par skaidru signālu Ukrainas jaunajai valdībai un parlamentam par to, ka mēs no savas puses esam izdarījuši visu, kas bija vajadzīgs, lai nodrošinātu iespēju uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonu. Mēs esam uzticami partneri šajā dialogā. Ja šodien šeit piedalās arī kāds Ukrainas pārstāvis, es vēlētos lūgt, lai viņš vai viņa nodod valsts parlamentam, ka Eiropas Parlaments iesaka nekavējoties nobalsot par Ukrainas pieteikumu saistībā ar pievienošanos PTO, kā arī ratificēt šo pievienošanos, tiklīdz būs pieņemts lēmums Ženēvā.

Eiropas un Ukrainas savstarpējā izdevīguma labā es vēlētos lūgt jūs visus tagad atbalstīt šo ziņojumu. Liels paldies!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. Z. Zaleski, ja es drīkstētu jūs apsveikt par to, cik labi izteicāties manā dzimtajā valodā, es noteikti to darītu.

 

5.12. Nestabilās situācijas (balsošana)
  

– Rezolūcijas priekšlikums: B6-0476/2007

 

5.13. Sociālās realitātes analīze (balsošana)
  

– E. Lynne ziņojums (A6-0400/2007)

– Pirms balsojuma par 9. punktu:

 
  
MPphoto
 
 

  Elizabeth Lynne (ALDE), referente. – Es ierosinu 9. punktā vārdu „sievietes” nomainīt ar vārdu „indivīdi”.

 
  
  

(Mutisko grozījumu pieņēma)

 
  
  

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 

6. Balsojumu skaidrojumi
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. Nākamais punkts ir balsojumu skaidrojumi.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) J. Leinen ziņojumā īpaši ir norādīts, ka Komisijas priekšlikuma nozīmīgākais jauninājums ir atļauja no Eiropas Savienības budžeta līdz ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām finansēt arī ar tām saistītos Eiropas līmeņa politiskos fondus.

Es piekrītu, ka ierosinātā regula uzlabos Eiropas politisko partiju un fondu finansiālo stabilitāti saistībā ar vēlēšanu kampaņām Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanās.

 
  
  

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0441/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Pirms gada vēl izskatījās, ka Šengenas zonas paplašināšanas datums tiks atlikts līdz 2009. gadam. Es priecājos, ka mēs esam pastiprinājuši savus centienus un atraduši konstruktīvu risinājumu, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos bez pasu kontroles.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Carlos Coelho ziņojumu, kurā apstiprināta deviņu jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai. Uzskatu, ka cilvēku brīva pārvietošanās bez pasu kontroles ir reāls veiksmes stāsts Eiropas integrācijas jomā, un tādēļ es ļoti priecājos nobalsot par šo ziņojumu. Jauno dalībvalstu, arī Slovākijas, pievienošanās Šengenas zonai skaidri parāda Eiropas iedzīvotājiem, ka, sākot ar 2007. gada 21. decembri, dzelzs priekškars, ko starp Rietumiem un Austrumeiropu novilka totalitārie komunistu režīmi, tiks saglabāts tikai vēstures grāmatās.

Man balsojums par šo ziņojumu ir vēsturisks notikums, jo tieši šajā pašā nedēļā, proti, 17. un 18. novembrī, Slovākija un Čehija atzīmēs totalitārā režīma, kas iedzīvotājiem liedza ceļot pa Eiropu, sabrukuma gadadienu. Domāju, ka šo Ziemassvētku dāvanu atzinīgi novērtēs visi Eiropas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju pret C. Coelho ziņojumu, galvenokārt tāpēc, lai vērstu uzmanību uz vairākām problēmām, kas saistītas ar Šengenas līguma atvērto robežu politiku. Galu galā Šengenas sistēmu, no vienas puses, veido jeb nosaka šīs zonas ārējo robežu droša kontrole, kas, skaidri runājot, netiek īstenota praksē, un, no otras puses, visās dalībvalstīs saskaņota stingra pieeja, kas paredz sodīt visas dalībvalstis, bet tas notiek pārāk reti. Visbeidzot, Šengenas zonas valstīm jāīsteno arī strikta imigrācijas politika, kas pilnībā neatbilst, piemēram, pēdējo gadu laikā dažās dalībvalstīs novērotajiem masveida legalizācijas uzplūdiem.

Šādā situācijā kā parasts cilvēks un politiķis es nespēju priecāties par to, ka man vairs nav iespēju šķērsot robežkontroli iekšējos robežpunktos, jo noziedzniekiem un nelegālajiem imigrantiem arī tas nav jādara, un tas kaitē mūsu sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man parunāt par mana kolēģa Carlos Coelho ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu deviņās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā. Es personiski uzskatu, ka šis lēmums ir absolūti būtisks. Mūsu valstu, arī manas valsts, proti, Čehijas Republikas, pievienošanos nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt. Visā līdz šim veiktajā analīzē ir objektīvi norādīts, ka visas šīs valstis ir atbilstīgi sagatavojušās attiecībā uz Šengenas zonas paplašināšanos. Pateicoties centieniem, ko īstenojušas visas atbilstīgās dalībvalstis, daudzie pārbaudēs iesaistītie eksperti, policija, tiesu iestādes, amatpersonas un citas iesaistītās puses, šodien šīs dalībvalstis ir pietiekami labi sagatavojušās, lai apmierinošā veidā piemērotu visus Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ es pieņemu, ka šā gada 6.–7. decembrī Tieslietu un iekšlietu padome arī izrādīs savu atbalstu attiecībā uz šo lēmumu. Simboliskā nozīme saistībā ar iekšējo robežu atcelšanu, ko mūsu pilsoņi saista ar pievienošanos Šengenas zonai, tiks ierakstīta vēsturē, un to varēs salīdzināt vienīgi ar dzelzs priekškara krišanu, kas notika gandrīz pirms 20 gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Dāmas un kungi, esmu gandarīta, ka — par spīti tehniskai problēmai — mēs visi esam apvienojušies, lai nobalsotu par šo ziņojumu, kurā apstiprināts, ka jaunās dalībvalstis, arī Čehijas Republika, būs gatavas pievienoties Šengenas zonai jau 2008. gadā. Es novērtēju dalībvalstu un Komisijas centienus un atvērtību, intensīvi apspriežot tehniskos jautājumus, kas bija jāizskata pirms paplašināšanas. Paplašinātā Šengenas zona neapšaubāmi radīs lielākas iespējas nodrošināt Eiropas iekšējo drošību, bet, no otras puses, — un to es vēlētos uzsvērt — tas ir kulminācijas punkts saistībā ar centieniem nodrošināt brīvu pārvietošanos patiesi integrētā teritorijā. Nākamgad Eiropa būs vienotāka nekā jebkad agrāk. Dzelzs priekškars ir nokritis uz visiem laikiem, un es jums par to pateicos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijas pievienošanās Šengenas zonai nodrošina ne vien iespējamos ieguvumus, kas saistīti ar ērtu robežu šķērsošanu, bet arī draudus.

Viena negatīva parādība, ko Polija jau pieredzēja vairāku gadu garumā, ir grūtības, ar ko nācās saskarties mūsu austrumu kaimiņvalstu iedzīvotājiem, ieceļojot mūsu valstī, arī Baltkrievijā un Ukrainā dzīvojošajiem poļiem. Robežkontroles atcelšana var radīt daudzas negatīvas parādības, kas saistītas ar noziedzību un nelegālo imigrāciju. Mēs esam nobažījušies arī par pasākumiem, kas veikti, lai dalībvalstīs atceltu valsts robežkontroli, priekšroku dodot Eiropas mēroga robežu pakalpojumiem. Tādēļ es atturējos no balsošanas par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā mēs par to ilgi esam strīdējušies, mēs uzskatām, ka tieslietu un iekšlietu jomas ir valstu, jo īpaši Portugāles, galvenās kompetences jomas. Tādēļ mēs iebilstam pret to, ka šīs jomas pakāpeniski pāriet ES pārvalstisko iestāžu kompetencē, un ka tas notiek tā, ka jebkāda jauna „virzība uz priekšu” tiek attaisnota, pamatojoties uz iepriekšējo „virzību uz priekšu”.

Tāda ar situācija attiecībā uz Šengenas zonas izveidi, kas ietver Šengenas acquis, kurš kalpo kā katalizators attiecībā uz Kopienas pilnvaru palielināšanu tajās politikas jomās vai pasākumos, kas saistīti ar robežkontroli — vīzu, patvēruma vai imigrācijas jomā — vai policijas un tiesu iestāžu mehānismos.

Vēl jo vairāk šāda Kopienas pilnvaru palielināšana ir vērojama saistībā ar to, ka vairums ES valstu saskaņoti nodrošina, ka lēmumu pieņemšanas process dod tām iespēju aizsargāt un aizstāvēt savas intereses, bet tas neattiecas uz Portugāli.

Kā mēs jau esam paziņojuši, būtiskā starptautiskā un Eiropas sadarbība starp suverēnām valstīm ar vienādām tiesībām šajās jomās — tas ir viens aspekts, bet valsts suverenitātes un demokrātijas aizsardzības galveno elementu nepieņemamā nodošana pārvalstiskām iestādēm, kurās dominē lielākās ES valstis, lai izveidotu „Eiropas cietoksni” — tas ir pavisam kas cits.

Tādēļ mēs balsojam šādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo, kā jau vairākas reizes esmu paskaidrojis, arī pavisam nesen, savas uzstāšanās laikā Parlamentā, es stingri iebilstu pret Šengenas līgumu. Jo īpaši es iebilstu pret to, ka šis līgums kļūst par transporta līdzekli nelegālajiem imigrantiem un pārvietošanos ES teritorijā padara bīstamu.

Noziedzniekiem ir viegli sasniegt to valstu robežas, kas vēlas kļūt par daļu no Šengenas acquis. Šie noziedznieki atradīs citus veidus, kas atvieglos nelegālo imigrāciju no bijušajām Padomju Savienības bloka valstīm un Vidējiem Austrumiem, nemaz nerunājot par sociālās sistēmas traucējumiem, ko Itālijai un citām valstīm nenoliedzami radīs iedzīvotāju brīva pārvietošanās ES teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Ar Šengenas zonu saistītajai sadarbībai jābūt pieejamai visām valstīm, kas vēlas pievienoties un piedalīties šajā sadarbībā. No otras puses, ārkārtīgi svarīgi, lai pievienošanās brīdī visas valstis, kas piedalās šajā sadarbībā, jau būtu izpildījušas prasības, jo šī sadarbība ir saistīta ar kopēju ārējo robežu. Ja kādā valstī būs trūkumi, Zviedrija nespēs izkontrolēt robežu aizsardzību. Izpēte parādīja, ka šajā jomā ir problēmas, kas jāatrisina, un saprātīgi būtu atlikt šo pievienošanos līdz brīdim, kad būs izpildītas visas prasības.

 
  
  

- Ziņojums: Iles Braghetto (A6-0408/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Šajā balsojuma skaidrojumā mēs, apakšā parakstījušies Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupā pārstāvētie Zviedrijas deputāti, vēlētos paskaidrot, kas ietekmēja mūsu balsojumu par I. Braghetto ziņojumu (A6-0408/2007).

Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi izveidot plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Masveida pārzvejas dēļ jau ilgu laiku zilā tunzivs ir apdraudēta suga. Ar laiku tas draud sagraut visu ekosistēmu attiecīgajos zvejas ūdeņos. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijas rezolūcija nav pilnībā piemērota, un tādēļ mēs nobalsojām pret to.

Mēs nobalsojām par komitejas grozījumiem Nr. 4 un 6 — diviem grozījumiem, kas paredz svītrot divus, mūsuprāt, apšaubāmus, izņēmumus attiecībā uz zilās tunzivs zveju.

Mēs arī atbalstījām grozījumu Nr. 13, kas nozīmētu, ka mums vajadzētu pieņemt tādu atjaunošanas plānu, kas būtu šī vārda cienīgs. Šis priekšlikums izstrādāts daudz plašāk, ja to salīdzina ar sākotnējo priekšlikumu, un to mēs pilnībā atbalstām. Zilās tunzivs krājumu līmenis joprojām ir bīstami zems, un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība attiecībā uz zilās tunzivs krājumu atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski.(FR) Es vēlētos sniegt skaidrojumu par savu balsojumu attiecībā uz ziņojumu par plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā.

Ņemot vērā zilās tunzivs krājumu patiesi kritisko stāvokli, Eiropas Savienība reaģē, izmantojot turpmāk aprakstīto kārtību — pakāpeniski samazina nozvejas kvotas, ierobežo zvejas periodus, kā arī pastiprina kontroles pasākumus, kuru mērķis ir novērst nelegālo zveju. Es atbalstu šos priekšlikumus.

Tomēr bažas manī raisa zināms pesimisms.

Pirmkārt, tāpēc, ka zinātnieki jau tagad norāda, ka ar šīs regulas noteikumiem ir par maz, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanu. Viņi uzskata, ka būtu pamatots iemesls noteikt tādas kvotas, kas krietni pārsniedz Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) noteiktās nozvejas gada normas. Es sliecos piekrist viņu viedoklim, tāpēc es atbalstīju grozījumu Nr. 13, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa.

Ņemot vērā to, ka Vidusjūrā atrodas flotes no valstīm, kas nepieder pie ES, piemēram, Lībijas, Turcijas, Tunisijas, Japānas un Ķīnas, kas nav arī ICCAT dalībvalstis, ir skaidrs, ka šī regula, ko mēs plānojam ieviest, būs efektīva vienīgi tad, ja šīs valstis parakstīsies zem šajā regulā ietvertajiem noteikumiem, tomēr par šādu rīcību nav drošas pārliecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES daudzgadu plāna izstrāde zilās tunzivs krājumu atjaunošanai ir viena tā pasākuma praktiskā īstenošana, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

Cita starpā plāns paredz pakāpeniski samazināt nozvejas kvotas, aizlieguma periodus, palielināt minimālo svaru un novērošanas sistēmu uz zvejas kuģiem un zivjaudzētavās.

Pieņemtais ieteikums paredz arī finansiālu kompensāciju, kas jāmaksā zvejniekiem aizlieguma periodā, lai saglabātu floti un nodarbinātību šajā nozarē.

Mēs arī uzskatām, ka ir svarīgi uzlabot kontroli, periodiski atjauninot dažādu kuģu nozvejas apjomus, lai izvairītos no tā, ka dažas valstis pārsniedz pieļaujamo kvotu apjomu, kas rada kaitējumu citiem, kā tas notiek patlaban. Jūs atcerēsities, ka zilās tunzivs zvejas aizlieguma periods bija noteikts no septembra līdz decembrim, jo bija aizdomas par to, ka dažas valstis jau ir pārsniegušas kvotu apjomu, kā tas arī faktiski notika.

Visbeidzot, mēs paužam nožēlu par to, ka ir noraidīts mūsu priekšlikums, kurā uzsvērts, ka maza mēroga piekrastes un tradicionālā zvejniecība ne vien nodrošina tūkstošiem darba vietu, bet arī sekmē zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Atbilstīgi šim priekšlikumam zvejniekiem tiks izmaksātas kompensācijas par zaudējumiem, ko radījuši zvejas aizlieguma periodi un samazinātais kvotu apjoms, kas paredzēts, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanu. Tajā sniegts ieteikums svītrot izņēmumus attiecībā uz aizlieguma periodiem vai minimālo svaru. Ir vajadzīga stingra rīcība, lai nodrošinātu, ka šie zivju krājumi neizzūd tiktāl, kad tie vairs nebūs atjaunojami.

 
  
  

- Rezolūcija: Eiropas intereses (B6-0435/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām pret šo rezolūciju, kurā izklāstīti Kopienas līmenī īstenojamās neoliberālās politikas galvenie aspekti, kā arī mēģināts mudināt šo politiku īstenot pasaules līmenī.

Tā ir rezolūcija, kurā elastīgums un drošība pieņemts kā jēdziens, kas jāiestrādā un jāiekļauj visu dalībvalstu reformu programmās, un tas ir mēģinājums slēpt patieso nozīmi un mērķus, ko paredz Lisabonas stratēģija un tās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības politikā, jo īpaši saistībā ar liberalizāciju un privatizāciju.

Mēs nevaram pieņemt tādu rezolūciju, kurā tiek atzinīgi vērtēts nodoms izstrādāt Lisabonas stratēģijas ārējos aspektus, īpaši sekmēt tirgus liberalizāciju pasaules mērogā, akcentējot tās neoliberālo raksturu un iejaukšanos attiecībā uz trešo valstu ekonomikas pamatnostādnēm.

Komisijas paziņojumā par savu ieguldījumu oktobra sanāksmē, kurā tikās valstu un valdību vadītāji, apgalvots, ka Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai ir veiksmīgi izdevies atkārtoti iedzīvināt, tomēr to vajadzētu papildināt ar šādiem vārdiem — „lieliem valsts un starptautiska līmeņa ekonomiskiem un finanšu grupējumiem”, kuru peļņa ir pieaugusi eksponenciālā ātrumā, turpretim darba ņēmējiem nācās saskarties ar savu tiesību neievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas konservatīvās partijas kolēģi ticam tām ES dalībvalstīm, kuras īsteno politiku, kas uzlabos Eiropas konkurētspēju globalizētajā ekonomikā. Mēs uzskatām, ka Eiropai būtu enerģiski jāstrādā saistībā ar Lisabonas programmu, nodrošinot rīcību pasaules tirdzniecības pārrunās, uzstājot uz turpmāku noteikumu atcelšanu, lai atceltu ierobežojumus rūpniecības un uzņēmējdarbības nozarē, nodrošinot konkurētspēju pasaules tirgos, turpinot paplašināt liberalizāciju iekšējā tirgū, efektīvi ieviešot Pakalpojumu direktīvu un pieturoties pie veselīgas konkurences politikas. Visam iepriekš minētajam jāpamatojas uz nesatricināmu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību un atvērt tirgus. Daži no šiem elementiem jau ir ietverti šajā priekšlikumā, un mēs to vērtējam atzinīgi.

Tomēr diemžēl mēs uzskatām, ka kopumā šis kopīgais priekšlikums ir liela garām palaista iespēja. Tajā vajadzēja noteikt pamatprincipus attiecībā uz ES pieeju globalizācijai, kā tas tika izklāstīts iepriekš, bet tie nav ietverti. Šajā priekšlikumā ir elementi, kas vestu Eiropu tādā virzienā, kurš apdraudētu ES spēju veiksmīgi konkurēt globalizētas ekonomikas apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Noëlle Lienemann (PSE), rakstiski.(FR) Šajā rezolūcijā bija jāapstiprina daži steidzami jautājumi un jāpaziņo tas, ko Eiropas Parlaments patiesībā gaida no Eiropas Savienības iestādēm, lai nodrošinātu izaugsmes atjaunošanu, kopēju sociālo progresu visās 27 dalībvalstīs un jaunattīstības valstu attīstību.

Tomēr nekas no tā šeit nav atrodams; tas ir tas pats vecais stāsts par to, cik laba lieta ir globalizācija. Šajā dokumentā nav nekā par demokrātisku atsvaru, kas liekams pretī ECB, kura uzspiež monetāro politiku, kas veicina rūpniecību un nodarbinātību. Tajā nav nekā par stratēģiju, kas novērstu ES caurlaidību saistībā ar riska ieguldījumu fondiem un valsts ieguldījumu fondiem. Tajā nav nekā par Kopienas priekšrocībām un sociālo (ILO) vai vides standartu strikto uzspiešanu. Nekas nav minēts par attīstības palīdzību, kas ir būtiska sadarbībai attīstības jomā.

Kāpēc gan mēs esam izbrīnīti par lēno izaugsmi Eiropā, sociālajām problēmām un cilvēku neuzticēšanos?

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo komplekso rezolūciju, kas tika izstrādāta saistībā ar Komisijas dokumentu „Eiropas intereses — gūt panākumus globalizācijas laikmetā”. Šajā rezolūcija izcelti vairāki veidi, kā Eiropas Savienība var izmantot priekšrocības, ko sniedz globalizācijas radītās iespējas, — sekmēt vienādus nosacījumus saistībā ar konkurenci un tirdzniecību; uzlabot ES politikas veidošanu tā, lai tā ir vairāt sasaistīta; uzsvērt vajadzību pastiprināt ES sociālo dimensiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kurā pievērsta uzmanība virknei savstarpēji saistītu jautājumu — sociālajām tiesībām saistībā ar finanšu noteikumiem un ietekmei, ko radīs tas, kā paplašināta tirgus apstākļos pilsoņi varēs tās izmantot. Ir jābūt līdzsvaram starp liberāliem tirgus apstākļiem un jautājumiem par jaunattīstības valstu vajadzībām, un ir absolūti nepieciešams, lai mēs nepārtraukti turpinātu apspriest šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Ja Eiropa nepārtraukti uzsvērs liberalizācijas nozīmi, tā negūs panākumus cīņā pret pieaugošo nabadzību un globālo sasilšanu, kas ir galvenās globalizācijas problēmas. Jā, šīs problēmas rada brīvā tirdzniecība. Globalizācija rada ilūziju, ka pasaulē labklājības vispārējais līmenis pakāpeniski pieaug, bet tajā pašā laikā es ievēroju, ka plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem dalībvalstu iedzīvotājiem pastāvīgi pieaug. Liberalizācija ir arī iemesls lielām vides katastrofām, kas mūs sagaida nākotnē, ja vien mēs nepasteidzināsim noteiktus, īstenojamus pasākumus, lai cīnītos pret globālo sasilšanu.

Neīstenot aktīvu politiku šajā jomā ir noziedzīgi bezatbildīga rīcība. Tomēr ieguldījumi energoefektīvā ekonomikā un darba vietu izveide šajā jomā ir daudzsološa notikumu attīstība. Pārāk bieži netiek ievērots princips „piesārņotājs maksā”. Kā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāts es paužu nožēlu par to, ka nav veikts šāds ieguldījums.

Ja Eiropa vēlas izveidot vienotu tirgu ar personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību, tai arī jānosaka augsti sociālie un vides standarti, kas nodrošina aizsardzību un sniedz piemēru visai pasaulei.

Ierosinātais dokuments joprojām ir neskaidrs un virspusējs, un vēlreiz vispārina Komisijas politiku.

 
  
  

- Rezolūcija: Direktīvas 2004/38/EK piemērošana (B6-0462/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas būtu patiesi liekulīgi, ja Parlaments pēc tam, kad lielākā daļa ir nobalsojusi par R. Angelilli mutisko grozījumu, kurā Eiropas Parlaments izteicis līdzjūtību un atbalstu ģimenei, kas mūsu valstī kļuvusi par šāda nemotivēta un nopietna nozieguma upuri, nevar pieņemt skaidru nostāju, lai novērstu šādu rīcību, godīgo iedzīvotāju slepkavības, kas notiek kontroles trūkuma dēļ.

Neviens nevēlais, lai Itālijā uzplauktu ksenofobija, jo īpaši attiecībā uz rumāņiem — tautas, no kuras, kā to mums atgādināja laikraksta „L'Avvenire” redakcija, ir nākuši tādi mākslinieki kā Mircea Eliade, Ionesco un Cioran. Tā ir izcila tauta, kas ir ļoti radniecīga mūsu tautai. Noziedznieku skaita pieaugums, un jo īpaši romu grupējumu parādīšanās, ir pilnīgi cits jautājums. Attiecībā uz viņiem ir vajadzīga robežkontrole un preventīvi pasākumi, ieviešot pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu, lai mēs zinātu, kas ieceļo mūsu valstī un kādi ir viņu nodomi, ja vien tas ir iespējams, un kas vēl svarīgāk — lai mēs varētu precīzi noteikt šo personu ieceļošanas datumu.

Lai arī mēs nevēlamies Eiropā ieviest drakoniskus pasākumus, tomēr, ja mēs sakām, ka pārbaudēm jābūt pabeigtām pēc trim mēnešiem, mums jāzina precīzs ieceļošanas datums, bet tas nav šis gadījums, kā to Itālijas Deputātu palātā jau norādīja G. Amato.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo rezolūciju, jo atzīstu, ka personu brīva pārvietošanās ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas visām dalībvalstīm ir jāievēro un jāaizstāv.

Turklāt es uzskatu, ka mums ir taisnība, atkārtoti uzsverot, ka ES patiesībā tika dibināta, pamatojoties uz principiem, lai cīnītos pret visu veidu rasismu un ksenofobiju, kā arī visu veidu diskrimināciju. Tāpat visiem šajā Parlamentā būtu jāatzīst, ka romu tauta, iespējams, ir visdiskriminētākie cilvēki visā Eiropā, un dažās valstīs šī diskriminācija sasniedz nepieņemamu augstu līmeni. Mums jāsaprot, ka romu minoritātes asimilācija, sociālā integrācija un aizsardzība ir Eiropas Savienības mērķi, kuri vēl jāsasniedz. Domāju, ka šis ir mērķis, kura dēļ mums visiem būtu jāstrādā saistībā ar brīvo pārvietošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nobalsoju pret rezolūciju par pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, ko iesniedza centriski un kreisi orientētās politiskās grupas — minūtes laikā es paskaidrošu, kāpēc — pirms tam gan es norādīšu, ka pilnībā atbalstu Mario Mantovani priekšlikumu tām personām, kas nav ES iedzīvotāji, uz trim gadiem liegt ieceļot Eiropas Savienībā un tādējādi arī Itālijā. Attiecībā uz ES pilsoņiem es lielā mērā atbalstu tiesības brīvi pārvietoties, kas tiek piešķirtas darba ņēmējiem, pilsoņiem un tūristiem, paredzot, ka šīs tiesības nenozīmē atļauju nogalināt.

Tas ir neiedomājami, ka 45 gadus vecai sievietei jāmirst ceļā no darba uz mājām, bet ārstam, kuram līdz pensijai palikušas dažas dienas, jākļūst par slepkavas upuri, kad noziedznieki mēģinājuši ielauzties viņa mājās Milānā. Abi šie gadījumi ir notikuši pēdējo pāris dienu laikā Itālijā. Tās nav tiesības brīvi pārvietoties!

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Es nobalsoju par rezolūciju, kas attiecas uz pārvietošanās brīvību un ko iesniedza PSE, ALDE, Zaļo un GUE/NGL grupas, lai gan tā tikai daļēji atbilst mērķim, ar kuru saistībā, manuprāt, šī rezolūcija bija jāizstrādā.

Uzskatu, ka šīs rezolūcijas tekstā jāpauž vēl skaidrāks atbalsts tiem Eiropas pilsoņiem, kas dzīvo citur, nevis savā izcelsmes valstī, pilnīgi noteikti tiem Itālijā dzīvojošajiem Rumānijas iedzīvotājiem, kuri pakļaujas Itālijas likumiem.

Dokuments, par kuru mēs nobalsojām, nenosoda ksenofobisku attieksmi pret Rumānijas pilsoņiem, un tajā nav atsauces uz spriedzes palielināšanos starp Itālijā dzīvojošo rumāņu kopienu un itāļiem; šo spriedzi radījusi arī Itālijas Ministru kabineta dekrēta īstenošana un atsevišķu Itālijas politiķu paziņojumi.

Es arī uzskatu, ka, kā jau tas minēts PPE-DE un UEN kopējā rezolūcijā, ja Itālijas iestādes būtu efektīvi īstenojušas tiesību normas, šo situāciju izdotos novērst.

Es lūdzu gan Eiropas Komisijai, gan Itālijas iestādes ņemt vērā noteikumus, ko paredz PPE-DE un UEN kopējā rezolūcija, kā arī tos, kas vēl nav iekļauti šodien pieņemtajā dokumentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šī situācija patiesībā kļūst aizvien smieklīgāka. Tagad vairākums šajā Parlamentā pat uzskata par vajadzīgu izvirzīt apsūdzības Itālijas tautai un valdībai par ksenofobisku attieksmi. Turklāt rezolūcijas priekšlikumā apgalvots, ka Itālijas valdība ar savu pieeju, risinot problēmu saistībā ar noziedzību šeit lielā skaitā dzīvojošo Rumānijas romu vidē, ir veicinājusi spriedzes palielināšanos. Tādējādi šajā situācijā Itālija var vainot tikai pati sevi, un tai jāpiedalās Eiropas Sociālā fonda programmās, kuru mērķis ir integrēt romus.

Tādēļ tagad es vēlētos precizēt, ka Itālijas tautai un valdībai ir tiesības aizstāvēties, un tas, kas notika, galvenokārt pierāda to, ka šī direktīva ir nepiemērota, un to, ka ir jāvienkāršo, nevis jāsarežģī, noziedznieku deportēšana; iegaumējiet — tas attiecas uz noziedzniekiem, nevis kārtīgiem cilvēkiem, kuri strādā, lai izdzīvotu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. - Es nobalsoju par šo kopīgo rezolūciju, kurā atzīmēts, ka brīvas pārvietošanās tiesības ir visu ES pilsoņu pamattiesības. Dalībvalstīm ir pienākums rūpēties par citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo viņu teritorijā, un nodrošināt visu Eiropas Savienības pilsoņu tiesību cienīšanu un ievērošanu, neatkarīgi no viņu dzīves vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es stingri iebilstu pret šiem rezolūciju priekšlikumiem un vēlos paust savu noraidošo nostāju. Visa šī situācija ir veidojusies no tā, ka Itālijas valdība rīkojusies novēloti un nepārliecinoši — to, ka Itālijā ir krīze, šī valdība diemžēl saprata tikai pēc šausmīgajiem notikumiem, kuros vainojami ES pilsoņi.

Direktīvā 2004/38/EK ir skaidri norādīts: „Visiem Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā […], ja […] viņu līdzekļi ir pietiekami viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem, lai nekļūtu par uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmas slogu”.

Tādējādi šie rezolūciju priekšlikumi šķiet bezjēdzīgi un izmantoti kā aizbildinājums. Līgumos ir noteikta personu pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā, un neviens nevēlas tikt diskriminēts, pamatojoties uz izcelsmes valsti. Tomēr, ja ES pilsoņi izdara nopietnus un riebumu izraisošus vardarbīgus noziegumus kādā citā dalībvalstī vai ja viņi nespēj pamatot savu ierašanos citā valstī, kā to pieprasa šī direktīva, visas ES interesēs ir nosūtīt šīs personas atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par rezolūciju, kas attiecas uz brīvu pārvietošanos un ko ierosināja PSE grupa kopā ar citām politiskajām grupām, jo uzskatu, ka attiecībā uz situāciju, kas izveidojusies Itālijā, ārkārtīgi svarīgi ir neradīt bīstamu precedentu, kas liek apšaubīt, vai patiesi tiek ievēroti Eiropas Savienības pamatprincipi.

Uzskatu, ka šī situācija ir jāatrisina nekavējoties, lai nepieļautu, ka Eiropas Savienības pilsoņi atkal tiek pakļauti diskriminācijai, neatkarīgi no savas tautības.

Rezolūcijā ierosinātie pasākumi aizsargās visus ES pilsoņus no vardarbības. Eiropas Savienībai ir svarīgi visi tās pilsoņi, un rumāņiem jājūt vienotība ar Eiropas iedzīvotājiem, jo ārvalstīs strādā tūkstošiem rumāņu, kuri tiek cienīti sava smagā darba, godīguma un korektuma dēļ.

ES hartā, kas jāpievieno Reformu līgumam, ir uzskaitītas Eiropas pilsoņu pamattiesības — cieņa, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, pilsonība un taisnīgums. ES garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, kā arī minoritāšu aizsardzību. Ņemot to vērā, rezolūcijā ierosinātie pasākumi veicinās romu kopienas labāku integrāciju.

 
  
  

- Rezolūcija: Šengenas acquis noteikumu piemērošana (B6-0448/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Lai atkārtotu to, kas jau minēts rezolūcijas priekšlikumā, es arī vēlētos apsveikt Portugāles valdību par to, ka tā ir izvirzījusi priekšlikums par tehnisku pārejas posma risinājumu — SISone4all —, ar kura palīdzību jaunās dalībvalstis 2007. gadā, kamēr Komisija vēl nav ieviesusi jauno SIS II, varēja pievienoties Šengenas Informācijas sistēmai.

Es apsveicu arī jaunās dalībvalstis, kuras pievienojas Šengenas zonai, atzinīgi vērtējot ievērojamās pūles, ko dažas no tām pielika, lai tik īsā laika posmā panāktu atbilstību visām Šengenas prasībām. Šengenas zonas paplašināšanās, kas paredz no 2007. gada 21. decembra uzņemt deviņas jaunas dalībvalstis, ir arī mērķis, ko ļoti vēlējās sasniegt Eiropas Parlaments, veicot pasākumus, lai pieturētos pie sākotnējā datuma. Tāpēc es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām pret šo rezolūciju, jo mēs principā iebilstam pret Kopienas pilnvaru palielināšanu tieslietu un iekšlietu jomā — tā ir joma, kas ir valsts suverenitātes būtība. Reformu līgums ir mēģinājums Kopienas pilnvaru palielināšanu tieslietu un iekšlietu jomā pārvērst par kopējo politiku.

Kopienas pilnvaru palielināšanu — tas ir, nacionālās suverenitātes zaudēšana — ir vēl jo nopietnāks solis, ja tas tiek veicināts apstākļos, kam raksturīga tāda Kopienas politika un pasākumi, kas bīstami kompromitē pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas, kuras simbolizē civilizācijas progresu un galvenos demokrātijas sasniegumus.

Nodrošinot patvēruma meklētāju tiesības un garantijas, jāņem vērā ierobežojošo patvēruma politiku un pieaugošās grūtības, ar ko saskaras patvēruma meklētāji. Jāskatās uz tādu imigrācijas politiku, kurā izmanto uz drošību orientētu pieeju, nelegālos imigrantus sauc pie kriminālatbildības, izmanto nehumānus ieslodzījuma centrus un repatriācijas pasākumus, kā arī diskriminējošo, ekspluatējošo un negodīgo attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem. Jāņem vērā pieaugošais informācijas apjoms un tas, ka uzglabājamo datu, arī biometrisko datu, apjoms ir lielāks nekā jebkad; tie ir pieejami lielākam skaitam struktūru, arī trešām valstīm, piemēram, ASV struktūrām ir pieejami lidojumu pasažieru dati.

 
  
  

- Rezolūcija: Pakistāna (B6-0472/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Pašreizējais politiskais klimats Pakistānā noteikti ir vērtējams kā kritisks, jo prezidents ir izziņojis ārkārtas stāvokli un ir konstatēti acīmredzami cilvēktiesību pārkāpumi, kuros atņemta brīvība, īstenota vardarbība pret miermīlīgiem protestētājiem, kā arī apklusināti plašsaziņas līdzekļi. Mēs stingri iebilstam pret šādu notikumu attīstību, turklāt mēs iebilstam pret Eiropas Parlamenta rīcību, pret šo rezolūciju, kas ir vēl viens mēģinājums panākt, ka ES pārņem dalībvalstu neatkarīgo ārpolitikas jomu.

ANO ir vienīgā struktūra, kas savu dalībvalstu vārdā ir kompetenta un pilnvarota izmantot spiedienu attiecībā uz starptautisko sabiedrību. Ļoti svarīgi ir atjaunot mieru un stabilitāti, kā arī cilvēktiesību ievērošanu Pakistānā, bet tas nav uzdevums, kas Eiropas Savienībai jāatņem dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es piekrītu tam, ka jāpārtrauc izziņotais ārkārtas stāvoklis (de facto kara stāvoklis), nekavējoties jāatjauno civillikums un par to jānobalso.

Daudziem no mums, kuri strādā par Pakistānas politikas novērotājiem, ir nomācoši redzēt, cik slikti jūtas Pakistānas kopienas, kurās nav mūsu pārstāvniecības.

Atgriešanās pie demokrātiskas procedūras ir būtiska, lai atjaunotu uzticamību un normalizētu Pakistānas politisko procesu.

 
  
  

- Rezolūcija: Bali konference par klimata pārmaiņām (B6-0432/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa uzskatīja, ka grozījumam, kurā atzīta atomenerģijas nozīme mūsu deklarācijā par klimata konferenci, jābūt šīs rezolūcijas būtiskai daļai. Tāpēc mēs vēlamies paust savu gandarījumu, ka Parlaments to apstiprināja, pieņemot grozījumu Nr. 7. Arī citi atbalsta mūsu viedokli. ANO Klimata padome, IPCC, arī apstiprināja atomenerģijas nozīmi, jo tas ir zemu emisiju enerģijas veids. Iespējams, mums arī vajadzētu sev atgādināt, ka šis Parlaments ir pieņēmis vēsturisku lēmumu saistībā ar H. Reul ziņojumu, ko atbalstīja ar 509 balsīm. Eiropas Parlaments atzina, ka atomenerģija patlaban ir vissvarīgākais ES enerģijas avots ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un tajā pašā laikā uzsvēra tās nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām.

No otras puses, mūsu grupa neatbalstīja šīs rezolūcijas 25. punktu, jo, mūsuprāt, tajā atomenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem ir nevajadzīgi saistīta vai salīdzināta ar kodolieroču izplatīšanos un terorisma radītajiem draudiem. Mums jāatceras, ka atmosfērā nav ar morāli saistītas cenzūras. Tur nav izvairīšanās no viena enerģijas veida vai simpātiju izteikšana citam veidam ideoloģisku iemeslu dēļ. Nozīme ir vienīgi neatkarībai no emisijām, un tādējādi emisijas nav vēlamas. Jebkurā gadījumā es vēlos pateikt, ka mēs esam gandarīti, ka šis Parlaments ir sniedzis skaidru vēstījumu Klimata konferencei un atzinis klimata pārmaiņu radīto draudu nopietnību.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, mana delegācija, Austrijas sociāldemokrāti, atturējās no balsošanas par šo ziņojumu, kas attiecas uz Bali konferenci; tas darīts tieši to iemeslu dēļ, ko minēja arī E.-R. Korhola. Mēs atbalstām citus politiskos vēstījumus, kas sniegti šajā ziņojumā. Ziņojums ir ļoti labs. Tomēr mana delegācija nevar atbalstīt to, ka tiek sūtīts signāls, ka atomenerģija ir būtisks elements cīņā pret klimata pārmaiņām. Es arī uzskatu, ka stratēģijas jāizvēlas pašām valstīm un kontinentiem.

Es vēlētos atkārtoti uzsvērt savas delegācijas atbalstu attiecībā uz visiem šī ziņojuma elementiem, arī atomenerģijas projektu izslēgšanai no Tīras attīstības mehānisma. Tomēr mēs nevēlējāmies atbalstīt šo politisko signālu par labu atomenerģijai, tāpēc mēs atturējāmies. Lai apliecinātu, ka mēs piekrītam pārējiem ziņojuma punktiem, mēs arī nebalsojām pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún, Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atbalstām šo rezolūciju, kas attiecas uz gaidāmo konferenci Bali. Rezolūcijā izklāstīti vairāki svarīgi jautājumi. Cita starpā tajā izskaidrota situācija saistībā ar lopkopības radīto ievērojamo emisiju daudzumu. Uzsvars likts arī uz būtiskās palīdzības nozīmi jaunattīstības valstīs, lai tās spētu novērst un samazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tomēr, mēs neatbalstām priekšlikumu par to, ka atomenerģija būtu jāuzskata par līdzekli, kas vajadzīgs klimata pārmaiņu novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija — turpmākā rīcība līdz Bali konferencei par klimata pārmaiņām un pēc tam īstenojamie pasākumi (COP 13 un COP/MOP 3). Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgākā problēma, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība, manuprāt, Eiropas Savienībai būtiski ir atjaunot savu vadošo lomu Bali konferencē un noslēgt globālo nolīgumu par laika posmu pēc 2012. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisa Ferreira (PSE), rakstiski. – (PT) Grozījums Nr. 7 sagrauj visu kompromisa būtību; šis kompromiss visu laiku dominēja sarunās, kas tika risinātas par galīgo redakciju. Līdz ar šī grozījuma pieņemšanu tika ieviestas būtiskas izmaiņas tekstā, attiecībā uz kuru bija jāpanāk liela vienprātība par Bali uzdevumiem.

Tādējādi, atbilstīgi šim vispārējam mērķim un lai gan kā „ēnu” referente es norādīju sociālistu partijai, ka balsošu par, es personiski jutos spiesta atturēties no balsojuma, jo iebilstu pret diviem aspektiem — ieviesto tekstu iepriekš minētajā grozījuma Nr. 7, kurā pausts atbalsts atomenerģijai, kā arī Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pieeju atbilstīgi kompromisa būtībai; šis kompromiss visu laiku dominēja sarunās, kas tika risinātas par galīgo redakciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā ir taisnība, ka mūsu uzmanība ir pievērsta ļoti izteiktām, straujām un pretdabiskām klimata pārmaiņām, ko radījuši daudzi faktori, bet jo īpaši neoliberālās politikas plēsīgais raksturs. Mums vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai sabiedrība spētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem.

Klimata pārmaiņas, kas paredzētas dažādos zinātniski drošos un pamatotos scenārijos, var arī nebūt lēnas un pakāpeniskas — tas atkarīgs no laikus veiktajiem pasākumiem.

Steidzami nepieciešams veikt pamatīgākus un plašākus pasākumus, lai izvairītos no nopietnākām problēmām nākotnē, kaut arī izplatītos cilvēku un dabas katastrofas.

Tomēr mēs arī uzsveram vajadzību pārtraukt neoliberālās politikas praksi Eiropas un pasaules līmenī; pretējā gadījumā lielvaras un daudznacionālās valstis turpinās uzspiest savas intereses attiecībā uz peļņu gan dabas resursu izmantošanas, gan starptautiskās tirdzniecības jomā, arī siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībā, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs līdzsvarotu cilvēces attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Vides problēmām ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ANO Klimata konference ir svarīga diplomātiskās politikas skatuve, kurā var panākt izmaiņas pasaules līmenī. Attiecīgajā rezolūcijā ES mērķis ir sapulcēt dalībvalstis zem viena karoga, lai konferences sarunas ievirzītu tādā gultnē, ko ES uzskata par pareizo virzienu.

Klimata pārmaiņu ierobežošana ir labs mērķis, bet jāpauž nožēla par to, ka ES rokās globālā vides politika pārkāpj ārpolitikas jomas robežu; vienlaikus mēs nosakām trešām valstīm un dalībvalstīm, kādai vajadzētu būt viņu valsts politikai klimata jomā. „Jūnija saraksts” (June List) uzskata, ka Klimata konferencē jābalso katrai valstij atsevišķi, un tādēļ mēs esam izvēlējušies balsot pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo Klimata pārmaiņu komitejas rezolūciju, kurā izklāstīta ES ierosinātā sarunu nostāja to sarunu uzsākšanai, kas attiecas uz turpmāko sadarbību globālo klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Tajā izklāstīta stabila un progresīva ES nostāja, lai samazinātu globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā klimata pārmaiņu sociālo ietekmi, ES vēlamo nolūku samazināt globālo sasilšanu līdz 2 grādiem pēc Celsija vai mazāk, kā arī ļoti svarīgo vajadzību izveidot tādu globālu sistēmu, kas ļautu arī citiem tai pievienoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − „Fine Gael” delegācijas (EPP-ED) vārdā:

Fine Gael” biedri nobalsoja par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mēs ticam, ka ir svarīgi, lai savu viedokli par klimata pārmaiņām Eiropas Parlaments paustu pirms Bali konferences. Tomēr mēs nobalsojām pret grozījumu Nr. 7, jo, kā ierasts, mēs esam pret atomenerģijas izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es vēlētos pateikties referentiem par to, ka viņi uzmanības centrā izvirzījuši jautājumus par vienu no svarīgākajām mūsdienu problēmām.

Emisiju ierobežojumus ar mērķi panākt samazinājumu un alternatīvu enerģijas ražošanu, kas nerada oglekli, dažas tiesas nav akceptējušas tādā veidā, kā par to ir vienojusies ES. Tomēr šīs konference ietekme var būt tālejoša attiecībā uz starptautiskās darbības apvienošanu un saskaņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Rezolūcija par klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija ir ārkārtīgi svarīgs dokuments mūsu nākotnei, un šī iemesla dēļ es nobalsoju par tās pieņemšanu.

Klimata pārmaiņas ir būtiska problēma, kas rada katastrofiskas sekas attiecībā uz vidi un sabiedrību.

Mēs saskaramies ar problēmu, kas jārisina, izmantojot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus. Klimata pārmaiņas jau tagad postoši ietekmē lauksaimniecību, hidroloģijas sistēmas, mežus, faunu un floru. Tādas valstis kā Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Spānija un Portugāle ir pārdzīvojušas sausuma un plūdu periodus.

Eiropas Savienībai ir atkārtoti jāapstiprina sava līderpozīcija klimata pārmaiņu samazināšanā. Ir jāpalielina to finanšu mehānismu skaits, kas pieejami ūdens resursu aizsardzībai, mežu izciršanas novēršanai un nepiesārņojošo tehnoloģiju veicināšanai, kā arī jānodrošina un jāpalielina to pieejamība dalībvalstīm.

Mums jāļauj katrai dalībvalstij pašai noteikt savu enerģiju kopumu, ar kuru tās nodrošina savus energoresursus. Tajā pašā laikā dalībvalstīm, kas ražo pārāk daudz atomenerģijas, jānodrošina šādu iekārtu drošība un, jo īpaši, atbilstīga atkritumu apsaimniekošana. Lai samazinātu atkritumu apjomu un palielinātu iekārtu drošību, ir vajadzīgi izpētes fondi.

 
  
  

- Ziņojums: Raimon Obiols i Germą, Charles Tannock (A6-0414/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nekādā ziņā nevēlos nonivelēt mērķtiecīgo darbu, ko paveikuši divi referenti, izstrādājot šo ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politiku, tomēr es vēlos norādīt, ka ziņojumā ir trūkums. Tajā nav pievērsta uzmanība milzīgajai problēmai, ko rada imigrācija no dienvidiem; uzskatu, ka šajā saistībā arī pašām Āfrikas ziemeļu daļas valstīm ir jāuzņemas liela atbildība.

Es vēlētos šajā ziņojumā ietvert aicinājumu veidot un īstenot ES dalībvalstu un Āfrikas ziemeļu daļas valstu kopēju politiku, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, aicinot Āfrikas ziemeļu daļas valstis pašas veidot labas kaimiņattiecības un sniegt finansiālu un materiālu atbalstu no tām dalībvalstīm, kas izrādījušas labo gribu, izmantojušas kopēju pieeju šīs ievērojamās problēmas risināšanā.

Manuprāt, tas ir būtisks aspekts, kas iztrūkst šajā ziņojumā, un tādēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc lēmuma spert jaunus un nozīmīgus soļus Eiropas kapitālisma integrācijas virzienā, jo īpaši tajā līmenī, kas zināms kā „ES loma pasaulē”, kas atspoguļota patlaban aktuālajā „konstitucionālajā projektā” (tagad atjaunots kā Reformu līgums), kā arī pašreizējā ES politikā, lielākā daļa EP deputātu apstiprināja šo ziņojumu, kas ir obligātā lasāmviela... par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu.

Jebkādām šaubām par ES īstajiem mērķiem un ambīcijām saistībā ar EKP vajadzētu izzust pēc ziņojuma izlasīšanas. Tajā piedāvāta programma, kurā redzama pašreizējā iejaukšanās visā Vidusjūras, Vidējo Austrumu, Centrālāzijas un Austrumeiropas reģionā un tā kontrolēšana. Tā ir programma, kas paredz sasniegt šādus mērķus — „veicināt un nostiprināt EKP valstu valdību apņemšanos īstenot politiskas un ekonomiskas reformas”; asimilēt tajās „ES kopējo politiku”; šo valstu „politiku saskaņot ar ES ārpolitiku”; kā arī „izveidot brīvās tirdzniecības zonu”.

Ziņojumā arī atbalstīta ideja, kas paredz „ES un ASV īstenot vairāk kopīgu pasākumu”, lai tikti sasniegti tādi mērķi kā „demokrātijas veicināšana un energoapgādes drošības palielināšana, un reģionālās drošības nostiprināšana ES kaimiņvalstīs” — tas ir tik nepārprotams punkts, ka balsošanas laikā plenārsēdē to nācās notušēt.

Tomēr vislabāk būtu izlasīt šo ziņojumu...

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Kaimiņattiecību politika iegūst jaunu nozīmi; tas notiek laikā, kad turpmāka Eiropas Savienības paplašināšanās kļūst nemoderna. Vidusjūras reģiona kaimiņvalstis būtiski atšķiras no Austrumeiropas kaimiņvalstīm, no kurām daudzas valstis, kas atbrīvojušās no Padomju ietekmes zonas, atklāti paziņo par savu vēlmi pievienoties Eiropas Kopienai. Šajā situācijā — poļi, ungāri un lietuvieši to labi saprot — jebkāda iesaistīšanās aizstāšana nepiepildīs nacionālās ambīcijas. Tām ir mazāka ietekme vajadzīgajā virzienā, kas saistīts ar šo valstu politisko un ekonomisko attīstību. Tām ir mazāk stimulu, lai stiprinātu tādas valsts pastāvēšanu, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums, tirgus ekonomikas principi un patiesa pilsoņu tiesību ievērošana.

Aplūkojot šo aspektu no Eiropas Savienības robežvalsts Polijas perspektīvas, var šķist, ka vislabākā politika ir maksimāla atvērtība pret to valstu centieniem, kas atrodas aiz mūsu austrumu robežas. Tas nepārprotami ir saistīts ar stabilitātes izveidi ap Eiropas Savienību un jaunajās demokrātijās plaši sastopamās demagoģijas ierobežošanu.

Tas ir arī pamatojums budžeta pūliņiem, kuru pamatā ir Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), kas ir jauns instruments, lai aizvietotu TACIS un MEDA programmas, kas atbalsta vēlamos procesus mūsu pasaules daļā. Līdz šim Austrumeiropas kaimiņvalstis ir saņēmušas mazāku finansējumu, nekā piešķirts Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm. Jo lielāka kļūst Eiropas Savienība, jo lielāka atbildība gulsies uz „vecā kontinenta” pleciem.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politiku ir apkopoti uz kaimiņvalstīm orientētās imperiālistiskās intervences veidi un līdzekļi. Tā ir daļa no ES vispārējās imperiālistiskās pasaules mēroga stratēģijas. Kā parasti, ziņojumā attiecībā uz kaimiņvalstīm izmantoti jēdzieni „demokrātiskās reformas” un „demokratizācija” kā vispiemērotākais aizbildinājums, lai īstenotu varmācību un izdarītu spiedienu uz valdībām, kas nepievienojas šai politikai. Tas tiek darīts, lai atbalstītu un finansētu vairāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, lai būtu iespējams sekmēt savu graujošo nozīmi šajās valstīs un veicināt ES interventu plānus.

Eiropas Parlaments aicina kaimiņvalstis piedalīties ES migrācijas novēršanas politikā, pastiprinot represīvus pasākumus pret migrantiem. Tas aicina šīs valstis cieši sadarboties ar visiem saviem represīvajiem mehānismiem, piemēram, Eiropolu un robežsardzes aģentūru Frontex; tas iekļauj šīs valstis ES plānos ierobežot demokrātisko brīvību un dot triecienu tautas kustībām, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Tas atklāti aicina „ES un ASV īstenot kopīgus pasākumus mērķu sasniegšanā”, piemēram, kopējās imperiālistiskās intervencēs un labumu sadalē.

Cilvēku interesēs ir pretoties ES un ASV imperiālistiskajiem plāniem šajā jomā un iznīcināt tos, kā arī pastiprināt savu cīņu par nacionālo neatkarību un tautas suverenitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Schapira (PSE), rakstiski.(FR) Attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu, kā vispusīgi paskaidrots šajā ziņojumā, ir jāpadziļina sadarbība starp diviem Vidusjūras krastiem, risinot plašāku dialogu starp valdībām, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Būtiski arī atcerēties, ka EKP jāatbilst Eiropas Savienības attīstības politikas virzienam. Saskaņā ar ESAO Attīstības veicināšanas komitejas izveidoto oficiālo sarakstu gandrīz visas valstis uz dienvidiem un austrumiem no Vidusjūras ir jaunattīstības valstis. Tādējādi saistībā ar ES rīcību šajā reģionā par prioritāti jānosaka Tūkstošgades mērķu sasniegšana.

 
  
  

- Ziņojums: Zbigniew Zaleski (A6-0396/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Es atbalstu attiecību stiprināšanu ar Ukrainu un es atbalstu turpmāku strukturētu dialogu ar šo valsti, kas ir mūsu tiešais kaimiņš virzienā uz austrumiem.

Pēdējo vēlēšanu laikā Ukraina izrādīja stipru apņēmību īstenot demokrātiskās izmaiņas. Tā nolēma saglabāt izteikti eiropeisku, modernu un progresīvu koalīciju. Mums jāatceras arī tas, ka Ukraina ir plaša valsts ar pievilcīgu ekonomisko potenciālu un nopietns partneris ekonomiskajās attiecībās. Tas bija nozīmīgs laiks, kad mēs ar Ukrainu parakstījām līgumu par ekonomisko sadarbību, par brīvās tirdzniecības zonu. Mums jāreaģē uz to, ka Ukraina gatavojas pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Es pilnībā atbalstu uzticamas enerģijas tranzīta sistēmas izveidi starp Ukrainu un ES. Es ļoti atbalstu sadarbību lauksaimniecības un vides jomā, bet lielāko uzsvaru es liktu uz sadarbību zinātnes un izglītības jomā, kā arī uz zināšanām balstītās ekonomikas dimensijas stiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Eiropas Savienībai Ukraina ir stratēģiskas nozīmes kaimiņvalsts, un dabiskais „tilts”, kas savieno ES ar Krieviju un Centrālāziju. Tā ir liela valsts, kuras Oranžā revolūcija ir pavērusi ceļu uz demokrātiju. Ukraina ir kļuvusi par galveno partneri Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikā.

Mūsu sadarbībai ar Ukrainu ir jāuzlabo Ukrainas pievienošanās PTO, un attiecībā uz to mums ir jāsniedz viss iespējamais diplomātiskais un politiskais atbalsts. Iespējami drīzāk jāsākas sarunām par brīvo tirdzniecības zonu, lai iespējami drīzāk būtu iespējams parakstīt tālejošo līgumu. Mēs visi saprotam, cik komplicēta situācija ir Ukrainā — tā ir ļoti jauna un nestabila demokrātija. Patlaban šai valstij jāpieņem stratēģisks lēmums — iet Krievijas vai Eiropas Savienības virzienā.

Tāpēc šis izcilais referenta Zbigniew Zaleski sagatavotais līdzsvarotais ziņojums ir izstrādāts laikā, kad Ukrainai vajadzīga skaidra Eiropas perspektīva. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un balsojumā apliecinu savu viennozīmīgo atbalstu. Uzskatu, ka pēc drīzumā paredzētajām parlamentārajām vēlēšanām šī valsts spēs izveidot tādu valdību, kas vēl vairāk tuvinās Ukrainu mūsu kopīgajām Eiropas mājām.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai jāparedz veidot aizvien spēcīgākas un ciešākas attiecības ar Ukrainu. Z. Zaleski ziņojumā, ko mēs pieņēmām, ir ietverti daudzi ieteikumi, kā mēs to varētu nodrošināt.

Ukrainai jākļūst par mūsu stratēģisko partneri ne tikai savas īpašās ģeogrāfiskās atrašanās vietas un izmēra dēļ, bet jo īpaši savas lomas dēļ attiecībā uz Krieviju un Centrālāzijas valstīm. Tādēļ Eiropas interesēs ir stiprināt un attīstīt ekonomiskos un politiskos sakarus ar šo valsti.

Mēs visi zinām, cik daudz darba ir ieguldījusi Ukrainas tauta, lai sasniegtu Rietumu standartus savā ekonomikā, dzīves līmenī un sociālajos jautājumos, kā arī valsts demokrātiskās sistēmas stiprināšanā. Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts šo mērķu sasniegšanā, un viens veids, kā to izdarīt, būtu noslēgt ar Ukrainu brīvās tirdzniecības līgumu, kā arī atbalstīt tās pievienošanos PTO. Tas palīdzētu sekmēt tirgus ekonomiku, demokrātiju un pilsonisku sabiedrību, kas Ukrainu tuvinās dalībai Eiropas Savienībā

ES un Ukrainas tuvināšana ir ilgs un sarežģīts process. Tajā ir vairāki līmeņi, tomēr tiem visiem ir jāiziet cauri. Lai abas puses apvienotos, Ukrainai arī turpmāk jāīsteno aizsāktās ekonomiskās un sociālās reformas, jāsaglabā sava eiropeiskā politikas virzība un jāstiprina sava demokrātija. No savas puses Eiropas Savienībai jādod skaidrs signāls, lai apliecinātu, ka Ukrainai ir izredzes kļūt par ES dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) „Jūnija saraksts” (June List) atzinīgi vērtē pieaugošās tirdzniecības un padziļinātās ekonomikas attiecības ar Ukrainu. No šādas attīstības iegūtu abas puses gan īstermiņa, gan ilgtermiņā. Tomēr var redzēt, ka šī ziņojuma galvenais mērķis paredz ne vien attīstīt ekonomiskās attiecības, bet arī īstenot ES ārpolitiku. Šī ziņojuma tonis ir klaji diktatorisks, un tajā sniegtie priekšlikumi par sadarbību attiecas gandrīz tikai uz ES nosacījumiem, priekšplānā izvirzot tikai pašas ES intereses. Tādēļ „Jūnija saraksts” izvēlējās balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, ar kuru saistībā es strādāju kā Sociāldemokrātu grupas „ēnu” referents. Tajā atzīmētas jomas, kurās ES un Ukrainai vajadzētu stiprināt savu sadarbību, apspriesta brīvās tirdzniecības zona ar Ukrainu, energoapgāde un attiecības ar Krieviju. Es vēlētos redzēt stiprākas un dziļākas attiecības starp ES un Ukrainu, kuru būtiska sastāvdaļa ir tirdzniecība un ekonomiskās attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES attiecības ar Ukrainu ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā, kuras mērķis, kā uzsvērts ziņojumā, ir atbalstīt tirgus ekonomikas attīstību ES kaimiņvalstīs jeb, citiem vārdiem — kapitālismu.

Ziņojuma mērķis ir parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu (FTA), t.i., integrēt Ukrainu „ES vienotajā tirgū”, „Ukrainai pakāpeniski pieņemot Kopienas tiesību aktu kopumu”.

Tādējādi ziņojums:

- „aicina Ukrainu… vairāk uzmanības pievērst tirgus liberalizācijai, tādējādi garantējot privatizācijas procesa sekmīgu iznākumu, monopolu likvidēšanu (lasīt: valsts uzņēmumus), un Ukrainas Valsts bankas neatkarību”;

- mudina „veikt standartu tuvināšanu un konverģenci lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu jomā”, panākot „atbilstību Kopienas standartiem”, un, ņemot vērā Ukrainas nosacīto piederību „vienotajai ekonomiskajai telpai” (SES) ar Krieviju un citām bijušajām Padomju Savienības republikām, „atgādina, ka daži no SES nolīgumā ietvertajiem noteikumiem, ja tie tiktu pilnībā īstenoti, varētu būt pretrunā ar brīvās tirdzniecības līgumu, kas noslēgts ar Eiropas Savienību”. Ticiet vai nē, bet referents apgalvo, ka nolīgums ar Krieviju „patiesībā neļautu Ukrainai iegūt nekāda veida patiesu ekonomisko suverenitāti un nopietni apdraudētu valsts neatkarību”.

Ar to ir pietiekami pateikts...

 
  
  

- Rezolūcija: par ES atbildi uz nestabilām situācijām (B6-0476/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs uzskatām, ka dažas tendences, kas „zināmā mērā turpmāk veidos ES pieeju humanitārajā jomā”, ir ļoti satraucošas un ārkārtīgi negatīvas; tās atspoguļo tādas iniciatīvas kā „ES atbilde uz nestabilām situācijām jaunattīstības valstīs” vai „Eiropas Konsenss attīstības jomā”, kas galvenokārt orientētas uz Āfrikas valstīm, kā arī Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Šo iniciatīvu analīze atklāj, ka galvenais aspekts paredz noteikt „attīstību” par vienu no ārējām dimensijām ES galveno valstu (KĀDP/EDAP) stratēģisko mērķu sasniegšanai, kas ir līdzvērtīgs apgalvojumam, ka attīstības” veicināšana ir iejaukšanās un kontroles instruments tādā stratēģijā, kas lielā mērā neizslēdz „militāru iejaukšanos”.

Tādējādi visa programma un instrumentu arsenāls, mūsuprāt, apvieno un nojauc robežas starp palīdzību un iejaukšanos, piemēram, tādās nozīmīgās jomās kā valsts veidošana.

Noteikti ir nepieciešams steidzami izrādīt solidaritāti ar daudzām valstīm, kas no koloniālisma ir mantojušas postošas situācijas un kļuvušas par vairāku desmitgažu iejaukšanos upuriem, bet, lai tā būtu efektīva, šādas solidaritātes pamatā jābūt nacionālās suverenitātes un neatkarības principu ievērošanai, kā arī efektīvai un reālai attīstības palīdzībai un sadarbības politikai.

 
  
  

- Ziņojums: Elizabeth Lynne (A6-0400/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ar lielu prieku varu teikt, ka nobalsoju par Elizabeth Lynne priekšlikumu risināt problēmu, kas saistīta ar nabadzību Eiropā.

Tomēr šeit, Strasbūrā, pārpildītajā Parlamenta sēžu zālē man jākritizē to, ka Itālijā tiek diskriminēti gados vecāki pensionāri, kuri ir spiesti dzīvot nabadzībā, ja viņi kļūst nespējīgi pēc 65 gadu sasniegšanas, bet saņem ievērojamus pabalstus, ja viņi kļūst nespējīgi pirms 65 gadu vecuma.

Priekšsēdētāja kungs, tā kā 2007. gada 12. decembrī Briselē tiks parakstīts jaunais Līgums, par juridiski saistošu nosakot Pamattiesību hartu, es pieprasu 12. decembrī pret Itāliju uzsākt pārkāpuma procedūru, jo šajā valstī tiek pārkāptas gados vecāku cilvēku tiesības saņemt tādu pašu attieksmi, kāda ir citiem pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nobalsojām par šo ziņojumu. Ir svarīgi pastiprināt nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu Eiropā. Tomēr mēs vēlētos precizēt savu nostāju. Dokumenta 32. punktā minēts, ka dalībvalstu mērogā ir jānosaka pienācīga minimālā alga. Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka vajadzības gadījumā tas jādara sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Tādēļ mēs uzskatām, ka šis formulējums attiecas uz koplīguma modeli, ko mēs izmantojam Ziemeļvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Zviedrijas konservatīvās partijas pārstāvji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz lielāko daļu jautājumu, kas ietverti ziņojumā par sociālās realitātes analīzi. Saistībā ar daudziem šiem priekšlikumiem, piemēram, attiecībā uz ekonomisko migrāciju un lielākajām iespējām apvienot izdevīgu nodarbinātību ar ģimenes dzīvi, mēs esam bijis virzītājspēks savas valsts politikā.

Tomēr Zviedrijas konservatīvās partijas pārstāvji izvēlējās nobalsot pret šo ziņojumu, jo vairāki priekšlikumi pārkāpj subsidiaritātes principa robežas. Mēs, piemēram, neuzskatām, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu nodarboties ar ārstniecības programmām ieslodzījuma vietās vai ārstēšanu no azartspēļu atkarības. Tāpat Eiropas Parlamentam nevajadzētu izteikt viedokli par kārtību, kādā dalībvalstis izvēlas sniegt veselības aprūpi, un mēs nepiekrītam apgalvojumam, ka noteikumu atcelšana pasliktinās aprūpes kvalitāti. Darba tirgus politikas pasākumi, piemēram, minimālo algu ieviešana, arī jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām par šo ziņojumu, jo tajā ir dokumentēti svarīgi dati par sociālo situāciju — 78 miljoni Eiropas pilsoņu joprojām dzīvo nabadzībā un 8 % ES cieš no bezdarba, bet plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem daudzās ES dalībvalstīs pieaug.

Ziņojumā sniegti arī daži pozitīvi ieteikumi, piemēram, vajadzība noteikt pienācīgu minimālo algu, aizsargāt bezdarbnieku pabalstu un atbalstīt invalīdus, kaut gan šajā ziņojumā nav risināti jautājumi par sociālās situācijas galvenajiem cēloņiem un nav izteikts aicinājums pārtraukt neoliberālo politiku, kā mēs to ierosinājām.

Tādējādi ir izteiktas tikai dažas prasības attiecībā uz vajadzīgajām izmaiņām politikā. Diemžēl tajā tikai daļēji, manuprāt, ir ietverti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pieņemtie priekšlikumi, no kuriem es vēlētos uzsvērt Kopienas iestādēm un dalībvalstīm adresēto aicinājumu galveno uzmanību veltīt sieviešu sociālajai integrācijai un sieviešu tiesībām, ieviešot atbilstošas izmaiņas attiecīgajos politikas virzienos, tostarp ieņēmumu sadales politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas konservatīvās partijas kolēģi uzskatām, ka lēmumi par sociālo politiku jāpieņem dalībvalstīm. Mēs esam nobažījušies, jo uzskatām, ka Eiropas kompetenci šajā jomā nevajadzētu paplašināt un uz valstīm nevajadzētu izdarīt spiedienu, liekot tām pieņemt tādu politiku, kas varētu nebūt noderīga to labklājībai saistībā ar ekonomiku un sociālo jomu. Mēs arī uzskatām, ka Eiropas sociālais modelis ir šķērslis ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Šajā ziņojumā ir tādi jautājumi, ko mēs atbalstām, piemēram, attiecībā uz palīdzību cilvēkiem izkļūt no nabadzības, palīdzību cilvēkiem atgriezties darbā, atbalstu invalīdiem un gados vecāku cilvēku aprūpi. Politika šajos un citos sociālajos jautājumos visefektīvāk īstenojama valsts līmenī, ņemot vērā vietējos apstākļus. Mēs būtībā uzskatām, ka spēcīga ekonomika ir labākais veids, kā panākt sociālo progresu sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski.(FR) Šis ziņojums par sociālās realitātes analīzi Eiropā jau no paša sākuma atklāj patiesos sociālos un ekonomiskos apstākļus. Tā ir bezspēcības pieņemšana saistībā ar Eiropas kopējā tirgus milzu absurdu, ko rada sargsuņu ultraliberālā, uz globalizāciju orientētā pieeja.

Kopš 2000. gada nekas nav sasniegts ar kādu no tiem pasākumiem, kas paredz apkarot bezdarbu, nabadzību un atstumtību. Vēl ļaunāk — lai gan Eiropas Savienība aicina paplašināt ekonomisko imigrāciju un aizsargāt savu tā saukto sociālo modeli, ziņojumā mums atgādināts, ka 78 miljoni Eiropas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.

Tajā gan nav pieminēts, kas pavada nabadzības elli, kura nav tikai ekonomiska rakstura elle. Tā ir arī psiholoģiska rakstura elle miljoniem eiropiešu, kuri jūt, ka kultūras un sociālajā ziņā ir zaudējuši saikni ar savu dzimto zemi, jo viņi redz, ka darba iespējas izzūd, jo darba vietas tiek pārceltas uz ārzemēm. Tā ir arī fiziska rakstura elle, jo visu situāciju vēl vairāk pasliktina vardarbība un nedrošība, ko bieži vien rada imigranti, kuri ir vīlušies, jo nespēj integrēties.

Tādējādi risinājums ir šāds — neatzīt hibrīdo un ultraliberālo šizofrēnisko Eiropas sistēmu, bet apstrīdēt to, lai veidotu Eiropu ar atjaunotu identitāti un aizsardzību, Kopienas priekšrocības vispirms nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem!

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es piekrītu, ka sociālā integrācija un sociālā drošība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un pilsoņu pamattiesībām.

Ziņojumā pareizi uzsvērts, ka ES tiesību aktos jāņem vērā etniskā un ticības ziņā neviendabīgais sastāvs, lai pret vardarbību un diskrimināciju aizsargātu visus cilvēkus.

Es piekrītu arī formulējumam par to, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Sociālā politika lielā mērā ietilpst dalībvalstu kompetences jomā, un tāpēc es atbalstu atklātās koordinācijas metodes sekmēšanu, kā arī tādas paraugprakses apmaiņu, kas vērsta uz sociālās atstumtības apkarošanu.

Sociālās drošības sistēmu pamatā jābūt tādiem principiem, kas motivē tās izmantotājus meklēt nodarbinātības iespējas, nevis nesaprātīgi piešķir stimulus, kas mudina uz pasivitāti.

Ņemot vērā iedzīvotāju zemo izglītības līmeni un lielo to skolēnu skaitu, kas pametuši mācības, mums ir jāapstājas un jāpadomā, jo sociālās atstumtības riskam visvairāk ir pakļautas vismazāk kvalificētās personas.

Īpaši satraucoša situācija ir manā valstī, Portugālē, kurā 2005. gadā vairāk nekā 39 % jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) bija pabeiguši tikai zemāko vidusskolas līmeni.

Šī tendence ir jāmaina, un ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem iegūt vajadzīgās prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai iekļūšanai darba tirgū.

Tā kā šis priekšlikums atbalsta šos aspektus, es nobalsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es nobalsoju par E. Lynne ziņojumu par sociālās realitātes analīzi.

Viņa pilnīgi pareizi ir norādījusi, ka atjaunotajā Lisabonas stratēģijā uzmanība pievērsta ne tikai uz ekonomisko sniegumu un konkurētspēju, bet arī uz lielākas sociālās kohēzijas radīšanu un ilgtspējīgas izaugsmes sociālo dimensiju. Sociālā integrācija un sociālā drošība ir ES pamatvērtības. Tās ir visu personu pamattiesības neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, vecuma, dzimuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai reliģiskās pārliecības.

Diemžēl daļa ES sabiedrības joprojām dzīvo nabadzībā. Dalībvalstis piedāvā dažādu veidu aizsardzību pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tādēļ es uzskatu, ka šajā jomā dalībvalstu starpā ir jāpaplašina sadarbība un paraugprakses modeļu apmaiņa.

Uzmanība jāpievērš arī jauniešu bezdarba problēmai un cīņai pret bērnu nabadzību, jo bērniem no nabadzīgām ģimenēm ir mazāk iespēju nākotnē atrast darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Šajā ievērības cienīgajā ziņojumā ir daudz slavējamu paziņojumu, kas vērsti pret diskrimināciju un kas uzsver vienlīdzīgu attieksmi. Diemžēl tajā ir arī pārlieku tālejoši paziņojumi, kas cita starpā attiecas uz minimālo algu ieviešanu. Zviedrija iebilst pret politiski noteiktām minimālām algām. Pilnībā neskatoties uz to, ko cilvēki uzskata par saprātīgu sociālo politiku, Eiropas Savienībai ir jāpieņem, ka dalībvalstis izvēlas atšķirīgus risinājumus. Tas nedrīkst kļūt par vēl vienu piemēru jomai, kurā ES rīkojas un nosaka detalizētus noteikumus; tā ir joma, kuras regulējumam pilnībā jāpaliek dalībvalstu līmenī.

ES valstīs ir arī ļoti atšķirīgi attīstības līmeņi. Ieviešot minimālās algas, nabadzīgākās valstis zaudēs savu konkurētspēju.

 

7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.20 un atsāka plkst. 15.00.)

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 

8. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

9. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem

9.1. Kristiešu kopienas Vidējos Austrumos (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūciju priekšlikumiem par kristiešu kopienām vidējos Austrumos(1).

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE-DE) , autors. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, reliģiskā brīvība ir objektīvs faktors saistībā ar cilvēktiesību ievērošanas atzīšanu. Vardarbība, no kuras cieš kristieši visā pasaulē, ir gan apvainojums, gan pārbaudījums cilvēka cieņai.

Es biju nodomājis rezolūcijas projektu iesniegt pēdējā plenārsēdē oktobrī, bet politisko grupu koordinators palūdza mani pārcelt šo rezolūciju uz novembra plenārsēdi, lai dotu mums laiku sagatavot detalizētāku dokumentu, ko nostiprinātu plašāka vienprātība. Dokumentā, par ko mēs balsosim šajā pēcpusdienā un kas izstrādāts saskaņā ar sociāldemokrātu, liberāļu, Nāciju Eiropas grupas un Neatkarības un demokrātijas grupas kompromisu, ir saglabāti nozīmīgākie aspekti no sākotnējā rezolūcijas projekta.

Mēs spējām ietvert arī konkrētas atsauces uz vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas aktiem, kas šogad tika vērsti pret kristiešiem ne tikai Vidējos Austrumos, bet arī citviet pasaulē. Šie notikumi galvenokārt attiecas uz Irāku, Ēģipti, Pakistānu, Turciju, Ķīnu un Vjetnamu, un patiesībā pēdējo dienu intensīvais koordinēšanas darbs un tā rezultātā vairākas atklātās epizodes par notikumiem ārpus Vidējiem Austrumiem ļāva mums nonākt pie jauna, piemērotāka, virsraksta — „par bīstamiem notikumiem, kas apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu”.

Kā redzams, dokumentā nav ietverti visi pret kristiešiem gatavotie vardarbības akti, piemēram, Eritrejā un Ziemeļkorejā. Tomēr, dāmas un kungi, es vēlētos lūgt jūs atzīt šī dokumenta politisko vēstījumu, kas adresēts arī šīm valstīm un attiecināts uz starpgadījumiem, kas nav pieminēti. Jau no paša sākuma, sadarbojoties ar citām grupām, man bija iespēja precizēt, ka šī rezolūcija nekādā ziņā neparedz atmodināt konfliktu civilizāciju starpā. Eiropa vienmēr ir bijusi pirmā saistībā ar minoritāšu tiesību aizstāvību, un tā nedrīkst turpmāk ignorēt aizvien lielāko ļaunumu, kas vērsts pret tik daudziem kristiešiem.

Šodien, dāmas un kungi, mūsu Parlaments var izteikties par steidzami risināmu un nozīmīgu jautājumu, par dzīvības un reliģiskās brīvības aizsardzību, ne tikai saistībā ar kristiešiem, bet miljoniem visu konfesiju piederīgo. Tādēļ es vēlētos jautāt...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, es runāju sociāldemokrātu grupas vārdā, lai no mūsu puses izteiktu pilnīgu atbalstu šim kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam par reliģisko vajāšanu.

Minūtes laikā es varu aplūkot tikai dažus šīs rezolūcijas aspektus, un es vēlos pievērst uzmanību kristiešu kopienas nožēlojamajam stāvoklim Irākā; šī kopiena savulaik bija gandrīz 10 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Kā cilvēks, kurš atbalsta un tiek atbalstīts no „Glābiet asīriešus” („Save the Assyrians”) kampaņas puses, man jāsaka, ka šis Parlaments ir paradis balstīties uz kompromitējošu vienprātību, kas reizēm beidzas ar jēgas nonivelēšanu un tās zaudēšanu.

Tas attiecas arī uz šo rezolūciju. Priekšlikuma K apsvērumā pausta nožēla par situāciju asīriešu ciemos, ka atrodas pie robežas ar Turciju. Kādēļ? Tādēļ, ka Turcijas valdība apšauda asīriešu ciematus, apgalvojot, ka tajos atrodas PKK militāristi, kas ir visai neticami. Priekšlikuma S apsvērumā ir atsauce uz situāciju Sīrijā, kur desmitiem vai pat simtiem tūkstošu bēgļu ir ieradušies no Jordānijas un Irākas, bet kur patlaban tiek slēgta robeža.

Šeit vajadzīga palīdzība un atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos paust savu gandarījumu un pateikties pārējiem līdzautoriem, kas izstrādājuši rezolūciju, kurā aplūkota tik nozīmīga problēma kā notikumi, kas saistīti ar kristiešu kopienām atsevišķās Vidējo Austrumu valstīs, kā arī pasaules mērogā.

Tajā pašā laikā kā viena no tām personām, kas parakstījušas šo rezolūciju, es vēlētos uzsvērt, ka reliģiskās brīvības garantēšana ir pirmais solis uz galveno cilvēktiesību nodrošināšanu, un kristiešu vajāšana, kas notiek visā pasaulē, ir galvenais piemērs attiecībā uz šo tiesību pārkāpšanu.

Ņemot vērā to, ka šajā jomā mēs saskaramies ar jebkādas reakcijas trūkumu no iestāžu, institūciju un politisko kustību puses visā pasaulē, es vēlētos vēlreiz uzsvērt, cik svarīga ir šī rezolūcija, kas jāapspriež attiecībā uz kristiešu tiesību aizsardzību, kā arī to, ka Nāciju Eiropas grupa to pilnībā atbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Flautre (Verts/ALE), autore. (FR) Priekšsēdētājas kundze, man bail pat iedomāties, kādas sejas rādītu PPE grupas godājamie biedri, ja viņi atklātu, ka Persijas līča valstis vai Dienvidaustrumu Āzijas valstis (ASEAN) ir pieņēmušas rezolūciju par musulmaņu kopienām Eiropā. Tas tiktu uztverts kā nelāgs trieciens, agresijas apliecinājums, trešās valsts reliģiskās varas uzskatu nepieņemama uzspiešana mūsu dalībvalstu un reliģisko minoritāšu attiecībām. Nedari citiem to, ko tu negribētu, lai citi dara tev — arī tas teikts kristiešu priekšrakstos.

Un, nopietni runājot, — vai šāda rezolūcija tiktu uztverta kā aicinājums uz iecietību un starpkultūru un reliģisku dialogu? Protams, nē! Vai Eiropas Savienība, tik lepna par savām vērtībām, varētu rīkoties saprātīgi, lai šajos tik ārkārtīgi delikātajos jautājumos izrādītu kaut niecīgu novērtēšanas spēju un apliecinātu starptautisko konvenciju ievērošanu?

Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar reliģisko minoritāšu tiesību pārkāpumiem, lai nosodītu kristiešu noslepkavošanu vai reliģijas brīvības ierobežojumus, mēs varam izvēlēties vienu no divām līdzvērtīgi pamatotām pieejām. Pirmā pieeja paredz runāt ar valsti, pamatojoties uz tās starptautiskajām saistībām un mūsu starpā noslēgtajiem nolīgumiem, kā arī lūgt šo valsti veikt izmeklēšanu, notiesāt atbildīgās personas, kā arī nodrošināt reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu, un tas ir tas, ko mēs šeit regulāri darām.

Otrā pieeja ir tā, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācija, proti, pieņemot 12 valstu un visu ES valstu iesniegto rezolūciju par visu veidu neiecietības un diskriminācijas reliģiskās pārliecības, ticības, domu un uzskatu brīvības dēļ izskaušanu, jo starptautiskajās tiesībās — un tas ir ļoti lietderīgi — šie aspekti ir saistīti. Cilvēku tiesības saistībā ar ticību, reliģiju, domām un uzskatiem ir savstarpēji atkarīgas.

Ko mēs šodien darītu, ja apstiprinātu šo nepieņemamo jūsu ierosināto dokumentu? Tādā veidā mēs ignorētu darbu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijā paveikušas mūsu dalībvalstis, un izmantotu pieeju, kas, iespējams, mudinātu atsevišķas valstis izmantot reliģiskos jautājumus savās starptautiskajās attiecībās. Tādējādi mēs darbotos pret līdzsvaroto pieeju, ko ieteikusi, piemēram, ANO īpašā referente A. Jahangir, kura patlaban atrodas mājas arestā Pakistānā, un galu galā reliģisko minoritāšu, arī kristiešu, stāvokli visā pasaulē mēs padarīsim vēl nestabilāku.

Pievienojoties ekspertiem, kas strādā ar reliģiskās brīvības jautājumiem, piemēram, organizācijai „Christian Solidarity Worldwide”, es vēlreiz uzsvēršu, ka šī rezolūcija tikai vēl vairāk apdraud tos, kurus mēs vēlamies aizsargāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (IND/DEM), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ja mums patiešām pamattiesības ir galvenā vērtība, mēs nedrīkstam nerūpēties par kristiešu kopienu nedrošo stāvokli Vidējos Austrumos. Šajā saistībā rezolūcijas priekšlikumā mudinājums izteikts visām Eiropas iestādēm.

Mūsu Parlamenta delegācijas nesenā vizīte sniedza mums plašāku ieskatu Libānas kristiešu ikdienā. Viņi baidās, ka varētu nonākt kaut kādā ziņā otrās klases šķirā, līdzīgi kā tas noticis ar citiem viņu konfesijas pārstāvjiem gandrīz visās šī reģiona valstīs.

Viņi saskaras ar tiešu izvēli starp personisko drošību un personisko cieņu, savu reliģisko pārliecību. Mūsdienu Libānas kristieši vēlas saņemt gan drošību, gan cieņu.

Pēdējos gados aktuālā politiskā vardarbība tagad tiešā veidā skar kristiešus šajā ciedru zemē. Informators no Libānas vēl šonedēļ norādīja, ka, lai arī kristieši nav galvenais mērķis, lielākā daļa noslepkavoto politiķu, tāpat kā žurnālisti, kas kļuvuši par uzbrukumu mērķiem, ir kristieši, un tas biedē Libānā dzīvojošos kristiešus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, tūkstošiem gadu cilvēka esamību uz zemes ir apdraudējuši nāvējoši spēki, kas atrodas ārpus mūsu aizsardzības vai izpratnes iespējām. Tā ir virkne šādu spēku — sākot ar dabas katastrofām un beidzot ar neizprotamām somatiskām un garīgām slimībām. Savu bezspēcīgo stāvokli cilvēks ir atvieglojis, pievēršoties ticībai, pārākam spēkam, Dievam. Dažādas cilvēku grupas ir izveidojušas atšķirīgu izpratni un pieeju attiecībā uz Dievu.

Rezultātā ir izveidots liels skaits reliģiju. Šādas reliģijas, protams, ir cilvēka, nevis Dieva, radītas, un tādēļ tām ir vairāki trūkumi. Starp šiem trūkumiem ir fanātisms, dogmatisms un nespēja pieņemt citu cilvēku tiesības uz atšķirīgu ticību. Dažādām reliģijām šie trūkumi atšķiras skaitliski un intensitātē, turklāt bieži vien tos diemžēl ir izmantojuši ekstrēmi noskaņoti reliģiskie līderi un negodīgi politiķi.

Tas ir novedis pie reliģiskajiem kariem un nicināmiem noziegumiem, kas paveikti pret cilvēkiem reliģijas vārdā. Gan kristietība, gan islāms — divas cilvēces galvenās reliģijas — ir vainojamas šajos nodarījumos, un vēsture ir pilna kaunpilnu piemēru, ar kuriem var ilustrēt šo uzskatu. Protams, laikam ejot, lielākā daļa reliģiju vairāk nobrieda un kļuva humānākas, un to noteikti var apgalvot arī attiecībā uz kristietību. Tomēr šādas izmaiņas diemžēl nav notikušas ar dažām citām reliģijām.

Tādēļ dažās valstās, galvenokārt islāma valstīs, kristieši tiek vajāti, dažreiz pat aktīvi izmantojot kriminālus pasākumus, bet reizēm tas notiek pat ar politisko grupu un valdību piekrišanu. Šāda situācija patiešām ir ļoti skumja; tā ietver virkni valstu vai reģionu visā pasaulē — dažas no tām jau tika pieminētas šajā zālē —, tomēr tā ir raksturīgāka Vidējos Austrumos.

Ar šīs rezolūcijas palīdzību mēs ceram pievērst uzmanību kristiešu vajāšanai šajās valstīs un, cerams, ka palīdzēt šo valstu politiskajām un reliģiskajām iestādēm pilnībā izprast, ka tāda veida agresīva uzvedība neatbilst ne cilvēktiesību ievērošanas principiem, ne patiesībām rūpes mācošo reliģiju mācībā.

Pateicos, priekšsēdētājas kundze, kā jūs redzat, man vēl ir atlikušas 20 sekundes!

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, tās vēstures pirmsākumi, kas saistīta ar kristieši kopienām Vidējos Austrumos, ir meklējami kristietības ēras sākumā. Tas skar gan kristietību Eiropā, gan islāmu Vidējos Austrumos.

Vēl mūsdienās kristiešu kopienas bieži vien tiek uzskatītas par svešķermeni tādā teritorijā, kurā dominē islāms. Tas nav tikai rezultāts, ko radījusi reliģiskā neiecietība atsevišķās islāma aprindās; atbildība jāuzņemas arī Eiropai.

Trīs reizes vēsturē Eiropa kristietība izraisīja nepatiku un naidu šajā reģionā. Pirmā reize bija krusta kari Viduslaiku beigās, kad iebrūkošās Eiropas armijas pārņēma tādu vietu kontroli, kas bija svētas ne tikai kristiešiem, bet arī ebrejiem un musulmaņiem. Otrā reize nāca pēc Osmaņu impērijas sabrukuma pagājušā gadsimta sākumā, kad Ēģipte, Sudāna, Jordānija un Irāka nonāca Lielbritānijas koloniālās varas pakļautībā, bet Sīrija un Lībija — Francijas pakļautībā.

Patlaban mēs esam trešajā posmā. Eiropas nostāja attiecībā uz Izraēlu, Palestīnu un Irāku izraisa lielus iebildumus Vidējos Austrumos, un Eiropa tiek turēta aizdomās par koncentrēšanos galvenokārt uz savu energoapgādi, savu pārvadājumu ceļu drošību un priekšrocību piešķiršanu tām etniskajām vai reliģiskajām minoritātēm, kuras ir vislabāk noskaņotas pret to.

Viens no iespējamiem seku variantiem ir tāds, ka kristiešu minoritātes var nebūt spējīgas ilgtermiņā noturēties Vidējos Austrumos un tām būs jābēg uz Eiropu. Dot kristiešiem un ebrejiem Vidējos Austrumos laiku ir labāks risinājums, jo Eiropai patiešām šādi jārīkojas attiecībā uz islāma minoritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, atvainojiet, bet tas, ko teica H. Flautre, ir muļķības. Musulmaņi dara ļoti daudz musulmaņu minoritātes labā. Mēs atbalstām musulmaņus un citas reliģiskās minoritātes. Tomēr tā diemžēl ir taisnība, ka neviens cits mūsu vietā neaizstāvēs kristiešus.

Islāma jeb Arābu līga nekad nav aizstāvējusi kristiešu tiesības tā, kā mēs aizstāvam musulmaņu tiesības. Tādēļ šis ir pēdējais laiks, kad šo jautājumu ietvert savā darba kārtībā. Tā ir ar taisnīgumu saistīta rīcība, ar ko sakarā man uzstājīgi jāapgalvo, ka problēma nav islāms. Kristieši Vidējos Austrumos saskaņā ar islāma likumiem ir izdzīvojuši 1 200 gadus. Mēs iedomājamies, ka tik ilgu laiku viņi ir bijuši nopietni apdraudēti, jo īpaši Irākā, kuru ir iekarojuši Rietumi.

Mums jāatzīst pašiem sava atbildība, lai dotu šiem cilvēkiem iespējas izdzīvot un dzīvot brīvībā un cieņā. Visvairāk reliģiskās vajāšanas gadījumu notiek komunistiskajā Ķīnā, pseidokristiešu nacionālajā Krievijā, komunistu diktatūrās, kā arī islāma režīmos. Man islāms nozīmē tikai nepareizu 20. gadsimta diktatūru un ideoloģiju. Šajā saistībā mums, eiropiešiem, ir pienākums, un mums tas ir jāīsteno.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es sveicu šī kopīgā priekšlikuma autorus. Es vēlētos norādīt, ka ir lietderīgi atcerēties, ka pirms kristiešu vajāšanas mēs piedzīvojām, piemēram, ebreju vajāšanu, līdzīgi kādreiz un arī tagad Irākā tiek vajāti Yazidis, Mandians un paši musulmaņi — vai nu šiīti, vai sunnīti.

Nebūtu godīgi vai samērīgi salīdzināt Irākā un Eiropā notiekošo. Patiesībā mums ir jāatceras, ka tie, kas tiek vajāti Irākā, Eiropā netiek izsargāti, lai arī viņiem ir tiesības uz šādu aizsardzību , neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav kristieši. Tie ir absolūti neticami gadījumi, kas apliecina pilnīgu iejūtības trūkumu no Eiropas Savienības puses attiecībā uz vajātajiem irākiešiem. Bet, protams, neaizmirstot arī visus pārējos, noslēgumā es vēlētos jums atgādināt par Mosulas Svētā gara baznīcas mācītāju P. Ragheed Ganni un visu draudzi, iespējams, visnecilvēcīgāko noziegumu, kas paveikts šogad.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs šeit runājam par kristiešu nežēlīgo vajāšanu, jo īpaši Vidējos Austrumos. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka kristieši tiek vajāti visā pasaulē, tomēr es nepiekrītu tam, ko P. Casaca teica, norādot, ka ir ļoti daudz reliģisko minoritāšu, kas tiek vajātas.

Vai viņš varētu, lūdzu, sniegt piemērus, kur šīs minoritātes tiek masveidīgi vajātas? Es nerunāju par neticīgo personu nejaušu nogalināšanu, kas arī ir nosodāma; es runāju par gadījumiem, kad kādas citas reliģijas pārstāvji tiek vajāti tādā veidā, kā vajā kristiešus. Es pilnībā piekrītu B. Posselt un vēl daudziem citiem aspektiem, kas tika minēti, apliecinot, ka ir milzums daudz kristiešu vajāšanas piemēru; bet es nepiekrītu tam, ko apgalvoja P. Casaca, norādot, ka tiek vajātas daudzas reliģijas. Tā nav taisnība. Kristieši ir galvenais vajāšanas mērķis, un vajāti galvenokārt tiek kristieši.

Vakar Parlamentā mēs noklausījāmies prezidenta N. Sarkozy uzstāšanos, kurā viņš runāja par vajadzību aizsargāt Eiropas identitāti. Kas ir šī identitāte? Kas mūs aizsargās, ja mēs neaizsargāsim paši sevi un savas identitātes saknes? Kristieši Vidējos Austrumos ir mūsu Eiropas identitātes liecinieki. Viņi tur ir dzīvojuši 2 000 gadus, un mums viņi ir jāaizsargā, ja viņiem tur ir jāpaliek.

 
  
MPphoto
 
 

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodien ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs speram nozīmīgu soli, jo Parlamentam vienmēr ir jānosoda tāda rīcība un notikumi, kas apdraud vīriešu un sieviešu dzīvību viņu ticības, reliģisko vai politisko uzskatu dēļ.

Reliģiskā brīvība ir vērtība, kas mums jāsaglabā pašā augšgalā. Lai gan tā ir taisnība, ka dažos gadījumos kristiešiem draud vajāšana un saukšana pie kriminālatbildības, tieši šī iemesla dēļ Parlamentam ir jāaizsargā un jāaizstāv viņi, tāpat kā Parlaments vienmēr ir aizsargājis un aizstāvējis tos musulmaņus, kas kļuvuši par diskriminācijas upuriem Rietumos. Mēs uzskatām, ka visi reģioni var uzņemties pozitīvu lomu, miera uzturēšanas lomu, lai sekmētu cieņu pret daudzveidību. Tādēļ mums stingri jānosoda jebkāda veida reliģiskais fundamentālisms, kas bieži vien ir konfliktu nosakošais aspekts. Uzskatu, ka šim Parlamentam vienmēr ir jācenšas uzklausīt un veicināt dialogu dažādu reliģiju pārstāvju starpā.

Mums ir daži vērā ņemami piemēri, kas parāda, kā ir iespējams rast tādu risinājumu, ka reliģiju pārstāvji var ieklausīties viens otrā un vienoties par kopsaucēju. Es ļoti vēlos arī atgādināt par upuriem, ko nesa daži katoļi, daži kristieši, kuri cīnījās, lai atbrīvotu nabadzīgos, cīnījās par cilvēkiem un sociālo brīvību. Tāpēc mūsu grupa nobalsoja par šo rezolūciju, un, to darot, mēs pieminām tādus priesterus kā Peppino Diana un Pino Puglisi, kuri mira, nostājoties pret mafiju un organizēto noziedzību kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka kristiešu minoritāšu aizsardzība Āfrikā, Āzijā un Vidējos Austrumos ir vitāli svarīga. Svarīgi, lai no vajāšanas mēs aizsargātu visas reliģiskās kopienas. Man šķiet drausmīgi, ka savā ikdienā cilvēkiem jāsaskaras ar ierobežojumiem attiecībā uz to, ko viņi drīkst darīt, kurp viņi drīkst doties un kas viņiem var piederēt, attiecībā uz izglītības un nodarbinātības iespējām, kā arī jāsaskaras ar dzīvības apdraudējumu tādēļ, ka viņi pieder pie kristiešu kopienas.

Reliģisko rituālu brīvība ir viena no galvenajām cilvēktiesībām, un tādēļ ir svarīgi, ka valdības nodrošina, lai arī reliģiskās minoritātes savā valstī var praktizēt savu reliģiju, kas nav pakļauta jebkādiem ierobežojumiem, proti, nedrīkst pastāvēt draudi viņu dzīvībām vai kam citam.

Musulmaņiem ir jāsaprot, ka viņiem ir jāveicina reliģiskās brīvības un iecietības princips; tā ir tā pati brīvība un iecietība, kas tiek izrādīta attiecībā uz viņiem, ko viņi sagaida un saņem mūsu valstīs, no kurām daudzās ir ievērojams daudzums kristiešu konfesijai piederīgo pārstāvju.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es piešķiru lielu nozīmi M. Mauro iniciatīvai. Ik dienu mieru mīlošus kristiešus apdraud sistemātiska apspiešana, turklāt viņi tiek padarīti par grēkāžiem krīzēs, kurās viņi nemaz nav iesaistīti. Tā ir absolūti nosodāma rīcība, un šis jautājums ir jāakcentē. Lai patlaban uzlabotu kristiešu stāvokli, svarīgi tomēr saprast šo problēmu plašākā kontekstā. Ne tikai kristieši saskaras ar grūtībām; daudzās valstīs problēmas ir arī musulmaņiem, budistiem, hinduistiem, ebrejiem, sikhiem un ahmadiem. Šis saraksts ir garš.

Reliģijas brīvība ir būtiska sabiedrībā, kurā ievēro cilvēktiesības un pilsoņu brīvības. Tās ir, tā sakot, metatiesības, praksē — priekšnosacījums citām cilvēktiesībām, kas atspoguļo sabiedrības stāvokli kopumā. Ja sabiedrības veselība pasliktinās, vispirms tas ir redzams saistībā ar reliģijas brīvības ierobežojumiem un reliģisko minoritāšu statusu. Tādēļ mums jāpauž stingrs atbalsts ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par reliģijas brīvību.

Ir vērts atzīmēt, ka daudzās valstīs, piemēram, Pakistānā un Indonēzijā, reliģiskās kopienas kopīgi cenšas nodrošināt reliģijas brīvību un minoritāšu aizsardzību. Tādējādi risinājums varētu būt arī reliģija pati par sevi. Plurālistisks dialogs vienmēr noved pie mazākas spriedzes, turklāt no tā iegūst gan reliģijas brīvība, gan sabiedrība kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes (PSE).(PT) Saistībā ar reliģisko minoritāšu vajāšanu, kas notiek daudzās valstīs, mums vajadzētu padomāt par to civilizācijas aspektu nestabilitāti, kuri, mūsuprāt, ir sekmīgi. Reliģiskā brīvība ir būtisks un neatņemams vispārējo cilvēktiesību balsts. Tomēr par spīti cildenajiem nodomiem šī rezolūcija ir nepilnīga.

Eiropas Parlamentam ir jo īpaši jārunā par kristiešu minoritātes vajāšanu, tomēr vispirms — par visu veidu neiecietību un diskrimināciju ticības vai reliģijas dēļ, kas faktiski skar visas reliģiskās kopienas. Mums jāsatraucas arī par islamfobiju un antisemītismu, kas aizvien vairāk izplatās gan Eiropā, gan citur. Ja mēs pievēršam uzmanību gandrīz tikai diskriminācijai pret kristiešiem, mums var rasties nepareizs priekšstats. Tādēļ ir jāuzsver, ka EP pilnībā atbalsta rezolūciju par visu veidu neiecietības un diskriminācijas ticības vai reliģijas dēļ izskaušanu, ko ANO Ģenerālajā asamblejā iesniegušas ES dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Vidējos Austrumos ir arī kristietības saknes. Neskatoties uz atšķirībām šo divu reliģiju starpā, daudzos gadījumos kristieši ir spējuši pierādīt, ka spēj dzīvot līdzās musulmaņiem, ebrejiem vai citu reliģiju sekotājiem, saglabājot mieru un savstarpēju cieņu.

Tomēr pēdējā laikā mēs esam saskārušies ar tādu islāma ticības piekritēju rīcību, kas izpaudusies kā maldīga uzskata īstenošana praksē, proti, pierādot, ka vēršanās pret kristietību apliecina to, cik labs esi musulmanis. Nesen to apstiprināja libāniešu žurnālists Hazem Saghieh. Daudzie un bieži vien radikālie to cilvēku pārkāpumu gadījumi, kuri tikai savas kristīgās ticības dēļ ir ierindoti otršķirīgā kategorijā, ir pierādījums tam, ka tiek pārkāpts cilvēku brīvības galvenais princips — brīvība praktizēt reliģiju.

Ir jāuzdod šāds jautājums — ko Eiropas Savienībā, kura ir atvērta pret musulmaņu līdzpilsoņiem un ciena viņu tiesības, mēs varam darīt kristiešu labā, kuriem nav ne mazdrusciņ šādu tiesību valstīs, kurās viņi dzīvo? Kur ir kaut mazliet savstarpīguma? Šāds savstarpīgums nav izmantots attiecībā uz reliģiski motivētām slepkavībā, plaši izplatīto diskrimināciju, kristiešu baznīcu būvniecības neatzīšanu vai kristiešu piemiņas vietu sagraušanu.

Visa pasaule vēlas mieru, un cilvēki vēlas brīvību, arī reliģisko brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā politiskā situācija Vidējos Austrumos ir tāda, ka šajā reģionā dzīvojošie kristieši aizvien vairāk jūtas apdraudēti. Viens iemesls ir islāma fundamentālistu pieaugošā ietekme; viņi uzveļ vainu kristiešiem par katru neizdošanos, no kā šajā reģionā cieš cilvēki. Tā kā šiem cilvēkiem ir reliģiskās saites ar Rietumos dzīvojošiem cilvēkiem, viņi tiek apsūdzēti arī saistībā ar Rietumu standartu uzspiešanu tradicionālajām sociālajām struktūrām, par ko cilvēki Vidējos Austrumos nevēlas runāt.

Viens veids, kā fundamentālisti pauž savu neapmierinātību, ir tādu demonstrāciju organizēšana, kuras vērstas pret Rietumiem un kuru laikā viņi iznīcina ar kristietību saistītos simbolus un sagrauj kristiešu vadītos veikalus. Galējos gadījumos tiek paveiktas pat slepkavības. Valdību pasivitāte nozīmē, ka aizvien lielāks kristiešu ģimeņu skaits nolemj emigrēt.

Rezolūcijā ir aprakstītas vairākas problēmas, ar kurām kristieši saskaras Vidējos Austrumos. Tie nav visi piemēri, tomēr Eiropas Parlamentam, manuprāt, vajadzētu sagatavot visaptverošu ziņojumu par kristiešu situāciju Vidējos Austrumos vai par reliģisko konfesiju vispārējo situāciju. Mums vajadzētu apsvērt arī to, kā risināt dialogu civilizāciju starpā, kas ļautu efektīvāk integrēt kristiešu sabiedrību un musulmaņu reģionus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu M. Mauro. Man nav ne mazāko šaubu par šo rezolūciju. Es to pilnībā atbalstu. Vienīgā problēma ir saistīta ar jautājumu — vai mūsu rīcība ir efektīva, vai tā būs efektīva un vai mēs kaut ko izmainīsim? Ir trīs virzieni, kuros mēs varam darboties.

Pirmais virziens ir diplomātiskā spiediena izmantošana. To mēs izmantojam patlaban. Tomēr jāmobilizējas arī Eiropas valstu valdībām. Tas jāpatur prātā ikvienam diplomātam. Mums jāmudina uz šādu rīcību divpusējās un daudzpusējās sarunās. Vienīgais veids, kā iespējams panākt labus rezultātus, ir plaša mēroga diplomātiskais spiediens.

Otras veids — ekonomiskās sankcijas. No savas valsts pieredzes es zinu, ko pirms 20 vai 30 gadiem ekonomiskās sankcijas nozīmēja komunistiskajai valdībai Varšavā; tās bija labi izvēlētas sankcijas, kas nenodarīja kaitējumu pilsoņiem. Mums jāizmanto arī šī metode.

Pēdējais veids — mums rūpīgi jāizanalizē sava rīcība, jo valstis Vidējos Austrumos un citur pasaulē šādu analīzi ir veikušas, nosakot savas stiprās un vājās puses. Tas ir atkarīgs arī no mūsu pasākumiem, kas ne vienmēr ir ļoti saskaņoti vai apdomīgi. Šie pasākumi ir intervence, kultūras pasākumi un diplomātu uzstāšanās. Mēs nevēlamies slēpt savu pārliecību. Tieši pretēji — mēs vēlamies to skaidri parādīt viņiem. Tomēr mums jārīkojas ne vien stingri, bet arī saprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija ir informēta par diskrimināciju reliģijas un ticības dēļ un strikti nosoda to. Mūsu politika ir vērsta pret visu veidu diskrimināciju, un mēs to īstenojam divpusējās attiecībās un daudzpusējos forumos, kā, piemēram, ANO.

ANO Ģenerālajā asamblejā ES izmanto pieeju, ar kuru saistībā ir iesniegta parastā rezolūcija par visu veidu neiecietības un diskriminācijas reliģiskās pārliecības un ticības dēļ izskaušanu. Pagājušajā gadā, vienprātību par rezolūcijas tekstu izteica rekordliels atbalstītāju skaits (99).

Mēs kopā ar dalībvalstīm lielu uzmanību pievēršam cilvēktiesībām un demokrātijas situācijai partnervalstīs. Šos jautājumus mēs izvirzām politiskā dialoga sanāksmēs, izstrādājot demaršus vai publiskus paziņojumus, tādā veidā atgādinot saviem partneriem par viņu saistībām atbilstīgi starptautiskajām tiesībām aizliegt diskrimināciju, neatkarīgi no tā, kādi ir tās iemesli.

ES aktīvi cenšas sekmēt cilvēktiesību aizsardzības jautājumu atbilstīgi kaimiņattiecību politikai. Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāni attiecas uz dažādiem jautājumu šajā saistībā. Atsevišķās cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmēs ar Jordāniju, Izraēlu, Maroku, Libānu un Tunisiju jau ir apskatīts progress, kas sasniegts attiecībā uz to saistību īstenošanu, kas EKP rīcības plānos noteiktas par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Cilvēktiesību apakškomitejas un Ēģiptes pirmā sanāksme ir paredzēta šī mēneša beigās.

Līdztekus ar valdībām noslēgtajiem divpusējiem līgumiem un politisko reformu atbalstam mēs aizstāvam nevalstiskās organizācijas visā pasaulē; tās aktīvi darbojas cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā. Mēs uzskatām, ka cilvēktiesību aizstāvji sabiedrībā ir neaizstājami.

Uzskatām, ka vienlīdz svarīgi ir uzturēt un turpmāk palielināt reliģisko brīvību Eiropā. ES var dalīties ar labas prakses piemēriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - P. Casaca lūdza iespēju sniegt personisku paziņojumu saskaņā ar Reglamenta 145. pantu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Casaca (PSE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, ja neizteicos pietiekami skaidri. Es pilnībā aizstāvu un solidarizējos ar kristiešu kopienām, kas tiek vajātas visā Vidējo Austrumu teritorijā, īpaši Irākā. Es tikai norādīju — un es vēlos sniegt godājamam deputātam jebkādu informāciju, ko viņš uzskata par nepieciešamu — ka diemžēl no šādas vajāšanas necieta tikai kristiešu kopiena, jo šajā valstī no briesmīgās vajāšanas ir cietusi arī Yazidi kopiena, Mandian kopiena, arī paši šiīti un sunnīti, kas nav pieskaitāmi liekākajām kopienām; tas ir fakts, ko neviens nevar neievērot. Es tikai to vēlējos uzsvērt un pateikt, ka vēlos iesniegt visus vajadzīgos dokumentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - P. Casaca, jūs esat pārsniedzis laika ierobežojumu, kas paredzēts personiskā paziņojuma sniegšanai.

Debates ir slēgtas.

Debašu noslēgumā notiks balsošana.

 
  

(1)Sk. protokolu.


9.2. Uzbekistāna (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Uzbekistānu.(1)

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE). (ET) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos atgādināt to, ko pirms pāris dienām šajā plenārsēžu zālē teica Francijas prezidents Nicolas Sarkozy: visi tie, kas nav ievērojuši mūsu vērtības, tā vietā dodot priekšroku līgumu noslēgšanai, rezultātā ir cietuši neveiksmi visās frontēs. Attiecībā uz Uzbekistānu un, plašāk skatoties, — visu Centrālāziju kopumā, pastāv risks, ka šī reģiona energoresursu novērtēšanā pār mūsu kopējām vērtībām sāks dominēt atsevišķu valstu intereses. Diemžēl tas ir redzams arī nespējā vienoties par rezolūciju, atbalstot EPP un UEN attiecībā uz Padomes lēmumu, ar ko atceļ vīzu aizliegumu Uzbekistānas amatpersonām uz sešiem mēnešiem, lai arī nav panāktas būtiskas izmaiņas cilvēktiesību situācijā.

Rezolūcijas priekšlikumā ietverta atsauce arī uz ļoti kritisko cilvēktiesību situāciju Uzbekistānā. Tomēr tagad Uzbekistānā ir radusies izpratne, un es pati savām ausīm dzirdēju, ka cilvēktiesības ir noteiktas par šīs valsts iekšpolitikas jautājumu. Mēs nevaram piekrist šai pieejai, un es mudinu jūs atbalstīt pirmo, kritiskāko rezolūcijas priekšlikuma versiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), autore. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, kā demokrātiska iestāde mēs nevaram pieļaut, ka kaut kur pasaulē cilvēktiesības tiek iemītas zemē. Tomēr par vienlīdz nepieņemamu mēs atzīstam to, ka šajā Parlamentā neapdomīgi ES un Uzbekistānas diplomātiskās attiecības un parlamentārā sadarbība tiek pakļautas riskam. Ja es palūkojos uz rezolūciju priekšlikumiem, ko iesniegusi Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un kreisi noskaņotās grupas, tie līdzinās diplomātiskam derbijam, kas aiz sevis atstāj drupas.

Parlamenta pēdējā, 2006. gada oktobra, rezolūcijā mēs apņēmāmies rast konstruktīvu, uz dialogu orientētu risinājumu. Tomēr šodien mēs nevis meklējam dialogu, bet aizcērtam durvis. Mana grupa nevar par to uzņemties atbildību, tāpēc es lūdzu jūs noraidīt PSE grupas, ALDE grupas un kreisi noskaņoto grupu rezolūciju priekšlikumus.

Rezolūcijas priekšlikums, ko iesniedza mūsu grupa kopā ar Nāciju Eiropas grupu ir atbalstāma vairāku iemeslu dēļ. Politiskā situācija Uzbekistānā nekādā ziņā nav apmierinoša. Cilvēktiesību situācija joprojām ir satraucoša daudzējādā ziņā. Tomēr, par spīti visam, ir panākts zināms progress. Piemēram, šī gada 8.–9. maijā Taškentā notika Eiropas Savienības un Uzbekistānas cilvēktiesību dialoga pirmā kārta. Ikvienā Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir jāatklāj pašreizējā situācija, un šī rezolūcija var pamatoties vienīgi uz šādu pieeju.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos pateikties rezolūcijas līdzautoriem. Tajā pašā laikā, paturot prātā Komisijas 2004. gadā pieņemtās vadlīnijas par cilvēktiesību aizsardzību, es vēlētos uzsvērt to, ka ir jāuzlabo Eiropas Savienības un Uzbekistānas attiecības. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka šo attiecību pamatā jābūt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principiem, jo īpaši uzsverot pēdējo no tiem.

Turklāt attiecībā uz lēmumu uz sešiem mēnešiem atcelt Uzbekistānai noteikto vīzu izsniegšanas aizliegumu es atbalstu iniciatīvu, kas paredz uzraudzīt progresu saistībā ar cilvēktiesībām šajā valstī. Uzbekistānas Tieslietu ministrijas negatīvais lēmums, ar ko tās neatzīst biroja uzraudzību attiecībā uz šīm tiesībām, ir pierādījums tam, ka mums jāpieliek lielāki pūliņi šajā jomā.

Kā šī Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, uzņemoties atbildību par kaimiņattiecību politiku inter alia Uzbekistānā, es aicinu starptautiskās iestādes, un jo īpaši Uzbekistānas iestādes, veikt atbalstošus pasākumus, kas veicinātu pilsoniskas sabiedrības attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Flautre (Verts/ALE), autore. (FR) Priekšsēdētājas kundze, šīs rezolūcijas mērķis ir vienkāršs: pastāstīt patiesību. Tas ir tas, ko mums lūdz darīt Uzbekistānas tauta un cilvēktiesību aktīvisti.

Steidzamību nosaka pēdējo pāris mēnešu laikā notikušās žurnālistu un disidentu slepkavības, kā arī Padomes 15. oktobra secinājumi, kas aplami tika pasludināti kā prezidenta I. Karimov diplomātiskā uzvara. Svarīgi ir tas, ka sankcijas tika pagarinātas uz 12 mēnešiem, jo saistībā ar Andižanas masu slepkavību vispār nebija veikta izmeklēšana un ekspertu tikšanās šajā jautājumā nebija devušas nekādus rezultātus.

Attiecībā uz vīzu aizlieguma atcelšanu uz sešiem mēnešiem mēs piekrītam, ka vīzu izsniegšanas aizliegumi ir automātiski jāatjauno, ja ieviestie izcilie kritēriji — ANO īpašo referentu vizītes, piemēram, — netiek izpildīti sešu mēnešu laikā.

No otras puses, mēs neesam apmierināti ar secinājumiem par it kā panākto progresu cilvēktiesību jomā. Piemēram, joprojām nav atcelts nāves sods, bet ES un Uzbekistānas dialogs par cilvēktiesībām ir pārtraukts.

Visbeidzot, šajā rezolūcijā mēs nosodām vairāku neatkarīgu žurnālistu un disidentu slepkavības un pieprasām veikt nopietnu un objektīvu izmeklēšanu.

Esmu nobažījusies par PPE un UEN nodomiem. Šīs grupas ierosina iet tālāk par visām dalībvalstīm, Padomes secinājumus interpretējot ne tikai kā vīzu izsniegšanas aizlieguma atcelšanu, bet faktiski kā visu vīzu anulēšanu. Dokumenta 3. punktā tās norāda, ka sankciju neefektivitāte ir pamudinājums Uzbekistānas varas iestādēm, kam nav jēgas ne intelektuālā, ne politiskā ziņā. Dokumentā pat nav pieminēti tie 13 cilvēktiesību aktīvisti, kuru tūlītēju atbrīvošanu savā vēstulē pieprasīja priekšsēdētājs H.-G. Pöttering.

Visbeidzot, mans pēdējai komentārs — 9. punktā ir minēta sarežģītā situācija saistībā ar organizāciju „Human Rights Watch”. Ar to nav problēmu, bet šī organizācija skaidri paziņoja, ka nevēlas tikt pieminēta rezolūcijā, kas ir tehniski nekorekta un iznīcinoša gan pret cilvēktiesību aktīvistiem, gan pret Uzbekistānas tautu un kas galu galā, kā ikviens to saprot, tiktu izmantota kā diktatūras prezidenta I. Karimov propagandas instruments.

Tādēļ es lūdzu PPE un UEN deputātus izturēties ar nopietnību, kas vajadzīga šajā situācijā un attiecībā uz Uzbekistānas tautu, kā arī atbalstīt mūsu rezolūcijas priekšlikumu, kurā pausta tikai un vienīgi patiesība par cilvēktiesību situāciju Uzbekistānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, Uzbekistānā kopš 1989. gada pastāv I. Karimov tirāniskais valdošais režīms, kas ir liels posts demokrātijai. I. Karimov režīms ir atbildīgs par terorisma politikas ieviešanu un korupciju šajā valstī, no kā galvenokārt, protams, cieš Uzbekistānas tauta. Šie cilvēki tiek patvaļīgi arestēti un ieslodzīti, pakļauti spīdzināšanai un nežēlīgai attieksmei, lai gan starptautiskā sabiedrība un ES vairākkārtīgi ir pieprasījusi īstenot demokrātiskas reformas, tomēr I. Karimov joprojām tam nepievērš uzmanību.

Tas man atgādina vēl kādu personu, kas līdzīgā veidā, arī totalitārajā režīmā, vada savu valsti un nepievērš uzmanību tiem, kuri pieprasa demokrātisku reformu ieviešanu. Es runāju par Saūda Arābijas karali Abdullah; šajā valstī sievietēm nav tiesību piedalīties vēlēšanās un pat vadīt automašīnu, turklāt tajā notiek nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kas ir daļa no ikdienas dzīves.

Šajā saistībā diemžēl vairākas ES valdības ir vainojamas dubultstandartu izmantošanā — tās nikni uzbrūk I. Karimov, un tas ir diezgan pamatoti, bet pret karali Abdullah tās izturas ļoti rezervēti. Patiesībā, nesen karali Abdullah visai ekstravaganti uzņēma valsts vizītēs Lielbritānijā un Itālijā.

Galvenā atšķirība starp Uzbekistānu un Saūda Arābiju ir naudā — lielā apjomā naudas —, un tikmēr, kamēr karalis Abdullah tērēs savus miljardus Lielbritānijā un Itālijā, uz viņa saistību ar lielajiem pārkāpumiem cilvēktiesību un demokrātisko iestāžu jomā šajā valstī var pievērt acis, kas ir ļoti ērta nostāja. Es pieņemu, ka tieši tāpēc tad, kad es izteicu savu ierosinājumu šodien šeit apspriest situāciju Saūda Arābijā, to ceremoniāli noraidīja gandrīz visas grupas. Iespējams, es tā vismaz ceru, ka nākamreiz varētu izrādīt lielāku iejūtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Uzbekistānā ir jāveic radikālas izmaiņas. Sākotnējais stimuls šajā saistībā tika ar rupju spēku iznīcināts pašā sākumā 2005. gada 13. maijā, prasot simtiem demonstrantu dzīvību. Kopš tā laika pārējā pasaule ir klusējusi patiesi ilgu laiku. Sākotnēji pēc mūsu iepriekšējām aktuālajām un steidzamajām debatēm, kas notika 2005. gada 27. oktobrī, ir īstenoti tikai nedaudzi uzdevumi.

Tomēr ne tikai labāk zināmajās valstīs, piemēram, Ukrainā, Gruzijā, Baltkrievijā, pēc Padomju Savienības sabrukuma varu pārņēma autoritārie režīmi; tas īpaši attiecās arī uz Turkmenistānu un Uzbekistānu. Šajās valstīs triumfēja nevis demokrātija, bet gan neliela to cilvēku grupa, kas bija guvusi pieredzi vecajā valsts pārvaldes mehānismā un drošības spēkos.

Tā kā viņu vienīgais mērķis bija palikt pie varas, šie cilvēki pārveidoja valsts uzņēmumus par saviem privātajiem uzņēmumiem, sagrozīja vēlēšanu rezultātus, opozīcijai piešķīra iespējami mazāk resursu, radīja traucējumus brīvām organizācijām, ierobežoja presi un, ja tas bija vajadzīgs, izmantoja vardarbību pret savu tautu. Diemžēl šāda situācija ir arī Uzbekistānā.

Līdz šim Eiropas attieksmi pret Uzbekistānu pārāk daudz ir ietekmējušas ekonomiskās un militārās intereses. Šķiet, ka Uzbekistānas diktatūra ir akceptēta, jo tā ir izrādījusies lietderīga saistībā ar militāro intervenci Afganistānā. Šāda attieksme pilnībā sagrautu Eiropas pretenziju ticamību attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju. Eiropai ir jānodrošina, lai šīs uzbeku tiesības un brīvības papildinātu pārējos apsvērumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele, PSE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes prezidentūru vadot Vācijai un šīs valsts federālajai valdībai skaidri ietekmējot situāciju, sankcijas pret Uzbekistānu tika samazinātas, ar nosacījumu, ka I. Karimov valdība uzlabos cilvēktiesību situāciju valstī. Tomēr Uzbekistānas cietumos joprojām tiek izmantota spīdzināšana, un cilvēktiesību situācija Uzbekistānā nav uzlabojusies ne vismazākajā mērā. Šādu informāciju sniedz starptautiskās organizācijas, kas novēro nopietnos uzbrukumus pilsoniskajai sabiedrībai. Skartas tiek ne tikai cilvēktiesību organizācijas, bet arī sieviešu organizācijas, informācijas centri un daudzas citas organizācijas. Cilvēktiesību aktīvistiem tiek piespriesti ilgtermiņa ieslodzījumi, un vairākiem aktīvistiem, arī žurnālistiem, ir nācies bēgt.

Mēs nedrīkstam samazināt sankcijas, mēs nedrīkstam tās atcelt. Mēs atkal redzam, ka, pat šajā Parlamentā, sarunas par cilvēktiesībām atšķiras atkarībā no tā, vai izejmateriāli ir pieejami vai arī tie nav likti uz spēles. Mums jāsūta skaidrs signāls, ka mēs to nepieņemam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos izmantot izdevību šajās debatēs brīdināt Parlamentu un vērst tā uzmanību uz to cilvēku grupu, kas īpaši tiek vajāti Uzbekistānā; turklāt ne tikai Uzbekistānā, bet arī Turkmenistānā. Galvenokārt runa ir par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu vajāšanu.

Geji un lesbietes parasti tiek vajāti divtik, jo daudzos gadījumos viņi darbojas kā aktīvisti, turklāt viņi ir geji un lesbietes. Cietumā divus līdz piecus gadus gaida daudzi tie, kas publiski ir atzinuši savu piederību šai grupai, vai tie, kas par tādiem pasludināti.

Manuprāt, varbūt šajā kontekstā, ja mēs runājam par cilvēktiesībām kopumā, mēs parasti ņemam vērā visas cilvēktiesības, bet bieži vien mēs aizmirstam par šo konkrēto grupu, kurai ir īpašas vajadzības un kuras jautājums tika izskatīts EDSO pēdējā sanāksmē, kas notika Madridē, lai šīs sūdzības pretstatītu daudzo valdību neizprotamajai pretestībai.

Manuprāt, tas ir kaut kas, kas mums jāpatur prātā un kas daudzos gadījumos mums jāapspriež debatēs par Eiropas Savienības un Centrālāzijas attiecībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es esmu ļoti noraizējies par PPE-DE grupas attieksmi attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Uzbekistānā. Mūs nevajadzētu ļaut sevi apmuļķot ar Uzbekistānas valdības liekulīgajiem mēģinājumiem sasniegt cienījamu stāvokli, kas uzsākti, lai radītu demokrātiskā progresa iespaidu un uzlabotu attiecības ar ES.

Nē, Uzbekistāna pēdējo divu gadu laikā nav progresējusi. Valdība joprojām nav sankcionējusi neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar slepkavībām Andižanā. Saskaņā ar ANO ziņojumu cilvēktiesības joprojām tiek izsmietas un spīdzināšana joprojām tiek izmantota. Politiskajiem oponentiem joprojām nav tiesību brīvi izteikties. Prese joprojām atrodas valdības kontrolē. Mēs to atmaskojām, turklāt turam valdību aizdomās par divām slepkavībām, kurās nogalināts teātra direktors un žurnālists; abi ir kritizējuši Uzbekistānas valdību.

Mēs nedrīkstam atbalstīt prezidenta I. Karimov sevis pārvēlēšanu, kas notika 23. decembrī, un mums arī turpmāk jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem attiecībā uz Uzbekistānas politisko situāciju, pat ja no tā varētu ciest kādas nacionālās intereses Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā priekšroka vienmēr jādod cilvēktiesībām, nevis ekonomiskajām attiecībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, nesen pieņemtā jaunā stratēģija par Centrālāziju atspoguļo Eiropas Savienības apņemšanos uzlabot ilgtermiņa saistības un sadarbību ar šo reģionu. ES un Centrālāzijas valstis, arī Uzbekistāna, ir vienojušās cilvēktiesības, tiesiskumu, labu pārvaldību un demokratizāciju izvirzīt par stratēģijas galvenajiem aspektiem.

Mēs esam paredzējuši palielināt atbalstu cilvēktiesību aizsardzībai un neatkarīgas tiesu sistēmas izveidei un attīstībai, tādējādi sniedzot ilgtspējīgu ieguldījumu tiesiskuma un starptautisko cilvēktiesību standartu nostiprināšanā Centrālāzijā.

Eiropas Savienības un Uzbekistānas attiecības ir jāskata saistībā ar šo situāciju, kurā mudinājums spert pozitīvus soļus, lai uzlabotu cilvēktiesības un demokratizāciju, ir dialoga un sadarbības pamats. Pēdējo pāris gadu laikā, jo īpaši pēc notikumiem Andižanā 2005. gada maijā, savās attiecībās ar Uzbekistānu mēs esam izdzīvojuši sarežģītu posmu, un mēs joprojām esam nopietni nobažījušies par cilvēktiesību situāciju.

Mēs stingri uzskatām, ka mums būs lielākas iespējas veicināt progresu cilvēktiesību jautājumā Uzbekistānā, ja mēs sadarbosimies, nevis dzīvosim nošķirtībā. Izolācija ne pie kā laba nav novedusi. Mēs atzinīgi vērtējam sakaru pakāpenisko atjaunošanos, kas notikusi pēdējā gada laikā, jo ES un Uzbekistānas Sadarbības padome piekrita izveidot regulāru dialogu par cilvēktiesībām, kura pirmā kārta noritēja šā gada maijā. Ekspertu sarunās jau ir notikušas divas kārtas saistībā ar Andižanas notikumiem. Mēs plānojam risināt dialogu ar Uzbekistānas sabiedrību par plašsaziņas līdzekļu brīvību, kam būtu jānotiek nākamā gada sākumā Taškentā. Mēs atzinīgi vērtējam arī Uzbekistānas valdības ieviesto habeas corpus un nāvessoda atcelšanu, kam būtu jāstājas spēkā 2008. gada janvārī.

Pēdējā Vispārējo lietu padomes sanāksmē ES dalībvalstis piekrita atjaunot ierobežojošos pasākumus, bet tajā pašā laikā vienojās par vīzu aizlieguma nosacītu atcelšanu. Padome mudināja Uzbekistānu pilnībā izpildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un, jo īpaši, attiecīgajām starptautiskajām organizācijām nodrošināt neierobežotu pieeju ieslodzītajiem, efektīvi sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem, atļaut visām NVO bez ierobežojumiem veikt savu darbību Uzbekistānā un atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus no ieslodzījuma, kā arī pārtraukt to vajāšanu.

Padome paziņoja, ka jautājumu par vīzu ierobežojumu atcelšanu atkārtoti izskatītu pēc sešiem mēnešiem, lai novērtētu, vai Uzbekistāna ir panākusi progresu šo nosacījumu izpildē. Uzbekistānas iestādes piekrita nākamā gada sākumā turpināt diskusijas par cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar ES un Uzbekistānas Sadarbības komiteju.

Uzbekistāna ir izrādījusi gatavību ar Komisiju apspriest veidus, kā turpmāk uzlabot Kopienas palīdzību, atbalstot šīs valsts politisko iestāžu — parlamenta un tiesu — reformas, kas vēlāk tiks apspriestas Sadarbības komitejā. Tas, ka ES ierobežojošie pasākumi paliek spēkā, plašākai publikai un uzbekiem skaidri apliecina mūsu ieinteresētību attiecībā uz Uzbekistānas situāciju.

Uzbekistānai ir ejams garš ceļš cilvēktiesību jomā, un atbilstīgi Padomes secinājumiem mēs uzsvērsim un liksim Uzbekistānai saprast, ka vēlamies ieraudzīt konkrētus progresa rezultātus faktiskajā cilvēktiesību situācijā.

Cilvēktiesības arī turpmāk būs svarīgs un sarežģīts jautājums mūsu attiecībās ar Uzbekistānu, taču Komisija uzskata, ka iesaistīšanās ir labākais veids, kā veicināt pozitīvas pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Debašu noslēgumā notiks balsošana.

(Laiks saīsināts saskaņā ar Reglamenta 142. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. (FR) Kad runā Eiropa, brīvība tiek uzlabota.

Eiropas Savienībai pilnīgi noteikti jāturpina politika, ko tā aizsāka 2005. gadā pēc slēptajām un pilnībā nesodītajām represijām Andižanā, pēc kurām saskaņā ar EDSO un „Human Rights Watch” sniegto informāciju bojā gāja 500–1 000 cilvēku. Daudzās problēmas, kas vēl ir priekšā (enerģija, terorisms, brīvība) nozīmē, ka Eiropai savā perifērijā ir jāmobilizējas vairāk nekā jebkad. Tās visneatliekamākais uzdevums paredz darboties, lai veicinātu cilvēktiesības un noregulētu attiecības ar Uzbekistānu, kas ir atkarīgas no progresa pamatbrīvību jomā. Eiropas Savienība nevar ignorēt reālo situāciju, kas attiecas uz nepiepildāmo tiesiskumu un briesmīgo slepkavību pagājušajā septembrī, kurā gāja bojā direktors Mark Weil, kas bija pazīstams saistībā ar savu pretošanos Taškentas režīmam. Nesen Uzbekistānas parlaments veica vairākus pasākumus, lai atceltu nāves sodu un veicinātu civiltiesības. Lai arī šie lēmumi joprojām ir ļoti nepietiekami, Eiropas Savienības noteiktība nav bijusi veltīga, pretojoties nepieņemamās un bīstamās reālpolitikas principiem. Mums ir jāiet vēl tālāk, lai nodrošinātu demokrātiju un politisko stabilitāti, bet beidzot mums ir parādījusies arī cerība. No plašās Uzbekistānas valsts ir atkarīgs tas, lai šī cerība netiktu sagrauta, veidojot patiesu partnerību ar Eiropu.

 
  

(1)Sk. protokolu.


9.3. Somālija (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Somāliju.(1)

 
  
MPphoto
 
 

  John Bowis (PPE-DE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, vairāku paaudžu garumā cilvēki no Somalilendas un Somālijas ir devušies uz manu vēlēšanu apgabalu, Londonu. Viņiem ir senas tradīcijas darbā Lielbritānijas Tirdzniecības flotē (British Merchant Navy) un naudas sūtīšanā atpakaļ uz mājām. Strādājot Lielbritānijas parlamentā, es biju līdzpriekšsēdētājs Lielbritānijas un Somālijas Apvienoto partiju grupā. Reizēm mēs risinājām problēmas, bet reizēm — privātus jautājumus utt. Šo privāto jautājumu bija ļoti daudz. Somālieši bija lieliski cilvēki, bet viņiem nācies dzīvot ne īpaši lielisku līderu vadībā.

Patlaban situācija kļuvusi vēl sliktāka. Valsts ir cietusi neveiksmi. Valstī ir vieni no sliktākajiem veselības rādītājiem pasaulē. Tās iedzīvotāji saskaras ar vardarbību ik dienas, turklāt bērnu un jauno māmiņu nāves līmenis pastāvīgi paaugstinās. Viņi ir iesaistīti Etiopijas un valdības bruņoto spēku un tiesu varas milicijas sadursmēs. Tādēļ šodien šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Mēs varam redzēt, cik drausmīgi tagad ir dzīvot Somālijā. Mēs varam redzēt kliedzošo nepieciešamību pēc humānās palīdzības, bet piegādāt to tur mēs nespējam. Mēs varam redzēt, ka ir vajadzīgi miera uzturēšanas spēki, un mēs atzinīgi vērtējam Āfrikas Savienības solījumus, bet mēs nevērtējam atzinīgi tās pašreizējo darbību. Tā nesaskan ar solījumiem.

Patlaban tur atrodas tikai Ugandas bruņotie spēki. Tikmēr, kamēr netiks iesaistīti apsolītie 8 000 bruņoto spēku karavīri, etiopieši nepametīs šo teritoriju. Mums jāsaprot, kā panākt, ka cilvēki sāk runāt — neatkarīgi no savas valsts robežām un dažiem mūsu tradicionālajiem aizspriedumiem; ja cilvēki nerunā, tad nav stabilitātes, bet ja tās nav, tad šai valstij nav arī nākotnes. Ja valstij nav nākotnes, tad bojā ies vēl vairāk cilvēku. Mēs par to nebūsim atbildīgi, bet šādas attīstības novēršanā mums nebūs bijusi nekāda nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), autors. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es arī noteikti vēlos uzsvērt šīs rezolūcijas nozīmi, jo īpaši saistībā ar šī rīta debatēm. Mēs runājam tieši par to, kā risināt nestabilu valstu situāciju. Somālija nav tikai nestabila valsts; patiesībā tā ir nefunkcionējoša valsts.

Tomēr saistībā ar šo jautājumu mēs nedrīkstam aizmirst, kā to norādīja J. Bowis, ka ārkārtīgi lielo vardarbību, kas patlaban ir šajā valstī, galvenokārt veicina nepārtrauktā ieroču — galvenokārt vieglo ieroču un munīcijas — ievešana no citām šī reģiona valstīm un daudzos gadījumos no Rietumu valstīm, arī Eiropas Savienības.

Tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka, tāpat kā saistībā ar reaģēšanu uz Somālijas situācijas pašreizējām tūlītējām sekām, mēs arī esam atbildīgi par šo situāciju, un ja mēs runājam par pienākumu un atbildību nodrošināt aizsardzību, ko mēs arī darījām šāda veida debatēs, mums jāuzņemas atbildība arī par profilaksi, piemēram, kontrolējot ieroču eksportu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes (PSE), autore. – (PT) Vakar Mogadišā notika kūdīšana, aicinot uzbrukt Āfrikas Savienības spēkiem — tādi ir šīs traģēdijas mērogi un tā ir zaudētā kontrole, kas sagrauj Somāliju un rada uzliesmojumus visā Āfrikas ragā. Eiropas Savienībai steidzami jāizdara spiediens uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm, lai tās uzņemtos saistības attiecībā uz nacionālās samierināšanas visaptverošo procesu, kas nodrošinātu iespēju risināt politiskos jautājumus jau krīzes sākumā. Pārejas posma valdība saglabāsies kā fikcija, ja tā arī turpmāk neko nedarīs, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un atvieglotu humāno palīdzību.

Saskaņā ar pēdējo ANO ziņojumu ieroču pieplūdums Somālijā ir lielāks nekā jebkad. Ir svarīgi, lai tās valstis un izplatītāji, kas pārkāpj 1992. gadā noteikto ieroču embargo, tiktu apturēti un saukti pie atbildības. Visbeidzot, steidzami ir jāstiprina Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēki, bet Etiopijas bruņotajām vienībām ir jāaiziet no šīs teritorijas. Ir jāatzīst, ka Etiopijas iejaukšanās, ko izprovocējusi G. Bush administrācija, pasīvi līdzdarbojoties arī Eiropas Savienībai, nav Somālijā nodrošinājusi mieru vai pārvaldību vai vismaz palīdzējusi apkarot terorismu. Tā ir radījusi vienīgi lielākas ciešanas, nabadzību un nāvi cilvēkiem visā šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs runājam par traģēdiju, kas piemeklējusi Somāliju. Vispārēji ir pateikts, ka šādā gadījumā var izmantot trīs veida intervences pasākumus — diplomātisko spiedienu, ekonomisko embargo un vajadzības gadījumā bruņotu iejaukšanos. Tomēr ir vēl ceturtā iespēja, ko mēs neesam pieminējuši, proti, ES valstīm sākumā jālikvidē tās iespējas, kas ļauj pseidouzņēmējiem uzpirkt dažādu postkoloniālo valstu birokrātus, kuri šādā situācijā uzsāk pilsoņu karus, bieži vien rīkojoties šo pseidouzņēmēju interesēs.

Ļaujiet man piebilst vēl kaut ko par to pašu jautājumu, par ko izteicās R. Romeva i Rueda un A. M. Gomes — protams, šajās valstīs, arī Somālijā, izmantotie ieroči tiek ražoti tā sauktajās demokrātiskajās valstīs un no tām arī eksportēti; tās ir ekonomiski attīstītas valstis. Valstīm šajā pasaules reģionā jāizdara jo īpaši liels spiediens uz saviem ieroču ražotājiem un pseidouzņēmējiem, lai nodrošinātu, ka tie neizprovocē un nepiedalās ļaunākajās katastrofās, kas patlaban piemeklē mūsu planētu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta un ANO rezolūcijās jautājums par Somāliju ir ietverts arī iepriekš. Diemžēl situācija Somālijā nav uzlabojusies, un ieilgušais iznīcinošais pilsoņu karš turpinās tikpat lielos apmēros. Šī kara radītās traģiskās cilvēku ciešanas turpinās — simtiem tūkstošu bēgļu ir nonākuši nabadzībā, tūkstošiem bērnu dzīvo badā un mirst, turklāt šajā reģionā izplatās tādas infekcijas slimības kā holera un hepatīts. Valsts atrodas bezcerīgā situācijā, kur dominē anarhija un džungļu likumi.

Šajā kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā, tāpat kā iepriekšējos priekšlikumos, mēs nākam klajā ar vairākiem derīgiem ieteikumiem, piemēram, izbeigt visas ārvalstu, galvenokārt Etiopijas un Eritrejas, militārās intervences Somālijā, un pilnībā ieviest ieroču embargo pret Somāliju, kas, lai arī ieviests pirms 15 gadiem, diemžēl nav kļuvis patiesi efektīvs.

Mēs arī aicinām aizsargāt preses brīvību, stingri nosodot Somālijas valdības sistemātisko plašsaziņas līdzekļu ietekmēšanu un tās kaunpilno neveiksmīgo izmeklēšanu saistībā ar to žurnālistu slepkavībām, kuri savās reportāžās kritizēja valdību.

Mēs nākam klajā ar šiem aicinājumiem, apzinoties, ka to ņemšana vērā ir patiešām maz ticama. Tomēr mums neatlaidīgi jāturpina cerēt, ka varbūt veselais saprāts un humānā attieksme beidzot gūs virsroku un Somālijas iedzīvotāji beidzot piedzīvos mierīgākas un laimīgākas dienas.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, kopš 1991. gada Somālija vairs nefunkcionē kā valsts, vismaz tādā ziņā, ka tā vairs nav kādreizējās Itālijas kolonijas teritorija. Vienīgi ziemeļos bijušā Lielbritānijas kolonija Somalilenda ir tāda kā valsts, tomēr tā nav atzīta starptautiskā līmenī.

Šo valsti ir ieņēmuši daudzi militāristi, kuri savā starpā gan cīnās, gan sadarbojas. Kaimiņvalsts Etiopijas armija ir sevi iecēlusi par kopējo aizstāvi. Islāma tiesu savienība, no otras puses, ir viņu kopējais ienaidnieks, kas vēlas atkal apvienot Somāliju, pamatojoties uz tradicionālajiem islāma noteikumiem bez militāristu iejaukšanās.

Visi līdz šim īstenotie mēģinājumi izveidot vispāratzītu vienotu valdību un palīdzēt Somālijai kā valstij atjaunot savu darbību ir bijuši neveiksmīgi. Komisijas finanšu atbalsts pārejas posma federālajām iestādēm, kas tika ieviests 2004. gadā, tolaik šķita pamatots, bet rezultātā Eiropas Savienība tika apsūdzēta par iesaistīšanos bruņotajos konfliktos un tādējādi sadarbošanos ar Etiopiju, nostājoties pret tiem spēkiem, kas vēlētos ieviest stingru islāma režīmu.

Šādu Eiropas politiku, lai arī cik labi nodomi tai būtu, nevar veiksmīgi īstenot bez Somālijas iedzīvotāju atbalsta. Tāpēc ir labi, ka rezolūcijas priekšlikumā, par kuru mēs drīzumā balsosim, izteikts aicinājums izbeigt visas ārvalstu militārās intervences, kā arī risināt dialogu un panākt izlīgumu vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, kopš Siad Barre režīma gāšanas 1991. gadā, Somālijā nav bijusi valdība, kas funkcionētu pareizi. Iekšējo situāciju nosaka haoss un anarhija. Pēc konflikta starp Islāma tiesu savienības nemierniekiem un pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem 850 000 cilvēku ir kļuvuši par bezpajumtniekiem, turklāt daudzi ir gājuši bojā.

Situācija Somālijā ir dramatiska. Holēra izplatās visā reģionā, vairāk nekā 1,5 miljoniem cilvēku ir vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība, un desmitiem tūkstošu bērnu cieš no nepietiekama uztura. Pastāv reāls risks, ka šis konflikts var izraisīt nestabilitāti visā reģionā. Vēl lielākas bažas rada tas, ka līdz šim, darbojoties kā starpniekiem, no Āfrikas Savienības apsolītajiem 8 000 karavīriem ir izdevies nosūtīt tikai 1 600.

Tāpēc Āfrikas Savienībai, Amerikas Savienotajām Valstīm un ANO ir jāpalielina humānā un loģistikas palīdzība somāliešiem, kā arī jāpalielina diplomātiskie centieni, kuru mērķis ir paātrināt miera atjaunošanas procesu un izveidot stabilu valdību, 2009. gadā noorganizējot brīvas vēlēšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Somālija atrodas Somālijas pussalā, kas zināms kā Āfrikas rags, un tā ir etniski un reliģiski homogēna valsts. Somālieši ir 97 % no visiem iedzīvotājiem, un gandrīz 100 % iedzīvotāju praktizē islāmu.

Pateicoties saviem dabas resursiem, šai valstij bija visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai Somālijas Republikā, ko izveidoja 1960. gadu sākumā, nodrošinātu ekonomisko attīstību un pieklājīgus pilsoņu dzīves apstākļus. Diemžēl valsts apvērsums, pilsoņu karš un politiskā virziena maiņa, cilšu sadalīšanās un ar talibu kustību saistītās Islāma tiesu savienības iesaistīšanās cīņā par varu — tas viss Somālijas tautai radīja elli zemes virsū.

Kā mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem? Somālijas jautājuma risinājums ir saistīts ar ANO un Āfrikas Savienību. Āfrikas labā Āfrikas Savienībai ir jāpastiprina sava politiskā un militārā darbība, lai aizsargātu cilvēkus un izveidotu tādus apstākļus, kas nepieciešami saistībā ar absolūti svarīgo humāno palīdzību, ko sniegtu ANO un Eiropas Savienība. Somālijas situācijā debates par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas šajā valstī notiek masveidā, neko neizmainīs. Ir vajadzīga tāda darbība, ko atbalstītu Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā piekrītu J. Bowis, ka cerība pastāvēs tikmēr, kamēr vien cilvēki runās par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka šis Somālijas trauksmes signāls ir izskanējis ļoti savlaicīgi, jo patlaban situācija ievērojami apdraud mieru un drošību ne tikai šajā reģionā, bet arī plašākā teritorijā. Tā arī rada milzīgas ciešanas Somālijas iedzīvotājiem.

Kā jau zināt, Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadošo lomu Somālijas miera nostiprināšanas procesā un pārejas posma federālo iestāžu izveidē. Mēs vienmēr esam tiekušies pēc politiskiem risinājumiem, kuros ietvertu visas Somālijas partijas, turklāt komisārs Louis Michel vadīja miera misiju, lai izglābtu miera procesu pirms Etiopijas intervences 2006. gada decembrī, un sniedza lietderīgu ieguldījumu, ES palīdzību sasaistot ar Āfrikas Savienības miera misiju Somālijā un patiesa Nacionālo samierināšanas kongresa darbības uzsākšanu.

Somālijā humanitārā katastrofa kļūst aizvien plašāka un humānās palīdzības iespējas samazinās, tostarp tiek īstenoti bargi pasākumi pret neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, kuri tiek nogalināti pasūtījuma slepkavībās. Patlaban Somālijas dienvidos un centrālajā daļā humanitārās katastrofas apmēri ir sasnieguši satraucošus apmērus. Humānā palīdzība ir nepieciešama aptuveni 1,5 miljonam cilvēku; no tiem vairāk nekā 730 000 ir valsts iekšienē pārvietotās personas, no kurām viena trešā daļa ir pakļautas ārkārtīgi lielam riskam. Pēdējo divu nedēļu laikā aptuveni 173 000 Mogadīšas iedzīvotāju ir pametuši pilsētu, bēgdami no vardarbības.

Vēlos jūs informēt arī par to, ka, reaģējot uz pašreizējo humanitāro krīzi, Komisijas Humānās palīdzības birojs (ECHO) kopā ar partneriem strādā pie tā, lai sniegtu palīdzību 1,5 miljonam cilvēku, vietējiem iedzīvotājiem, valsts iekšienē pārvietotām personām un uzņemošajām kopienām nodrošinot ūdens, sanitāro procedūru, pārtikas, medikamentu, kā arī lopkopībai un iztikai paredzētā atbalsta pieejamību. Lai sniegtu palīdzību Somālijai, šogad tas piešķīris līdz šim vislielāko budžetu, kas sasniedz 20 miljonus eiro.

Mūs ļoti uztrauc pašreizējā drošības situācija Mogadīšā un citos reģionos Somālijas dienvidu un centrālajā daļā. Nemiernieku operācijas paplašinās, un pēdējo nedēļu laikā visas iesaistītās puses ir ievērojami palielinājušas savus militāros resursus. ES ir apņēmusies izmantot daudzpusēju pieeju, kas ir saistīta ar atbalstu visaptverošai drošības stratēģijai, ietverot pamiera procesa nostiprināšanu un Āfrikas Savienības misijas izvietošanu Somālijā, kas veicinātu Etiopijas spēku atkāpšanos un sekmētu valdības pārstāvja un premjerministra iecelšanu, iesaistot un pārliecinot opozīciju, lai veicinātu tās iesaistīšanos atlikušajā pārejas periodā līdz 2009. gada vēlēšanām. ES arī mudinās visas partijas ievērot galvenās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.

Visbeidzot, mums jāņem vērā krīzes reģionālās dimensijas un jāuzsāk sadarbība ar Etiopiju un Eritreju, kuras Somālijā izcīna savu karu, kas var izprovocēt konfliktu par šo valstu robežām. Komisija ir iecēlusi ES īpašo sūtni Somālijā un turpina izstrādāt priekšlikumus par ES rīcību Vispārējo lietu un ārējo attiecību Padomē. Tā joprojām ir apņēmusies cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai apturētu vardarbību un saistībā ar šo krīzi rastu politisku risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - M. Matsakis runās par procedūras jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pirms mēs turpinām ar balsojumu, kā to nosaka procedūra, es vēlreiz atzīmēju, ka šajā plenārsēžu zālē nav pārstāvēta Padome. Tā jau ir kļuvusi par pastāvīgu praksi un, iespējams, kaut kas būtu jādara šīs lietas sakarā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Debašu noslēgumā notiks balsošana.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE). - Situācija Somālijā atspoguļo sabrukušas valsts un neveiksmīgas ekonomikas modeli. Valstī nav bijusi funkcionējoša valdība kopš Said Barre režīma gāšanas 1991. gadā, kas noveda pie anarhijas, bandītisma un cīņām klanu starpā.

Nesenās cīņas starp Islāma tiesu savienību un sabiedrotajiem Etiopijas un pārejas perioda federālās valdības bruņotajiem spēkiem ir radījušas situāciju, kad pārvietoti vismaz 100 000 cilvēku, kurus apdraud bads. Turklāt aizvien sliktākā drošības situācija Mogadīšā liedz starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām atrisināt šo humanitāro katastrofu, kas vēršas plašumā.

Es atzinīgi vērtēju Āfrikas Savienības centienus izveidot miera uzturēšanas spēkus, lai sekmētu nacionālo samierināšanu, tomēr patlaban ir nosūtīti tikai 20 % no apsolītajiem 8 000 karavīriem. Āfrikas Savienībai ir jāpilda savas saistības. Tomēr savi centieni jāpalielina arī Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu politisku, finansiālu un loģistikas atbalstu.

Starptautiskajai sabiedrībai, arī Eiropas Savienībai, ir jāsniedz lielāka humānā palīdzība pārvietotajām personām. Tomēr galīgais risinājums, lai atjaunotu funkcionējošu valdību Somālijā, nozīmē, ka Starptautiskajai Somālijas kontaktgrupai, kurā piedalās Āfrikas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, ES un ASV, jāsadarbojas ar Somālijas pārstāvjiem, lai atbalstītu Pārejas posma federālās hartas īstenošanu un iestāžu izveidi.

 
  

(1)Sk. protokolu.


10. Balsošanas laiks
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

 

10.1. Kristiešu kopienas Vidējos Austrumos (balsošana)
  

– (EL) Kopīgs rezolūcijas priekšlikums Ā6-0449/2007

 

10.2. Uzbekistāna (balsošana)
  

(EL) Kopīgs rezolūcijas priekšlikums Ā6-0451/2007

Pēc balsojuma par pirmo rezolūcijas priekšlikumu:

 
  
MPphoto
 
 

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es nevarēju nobalsot laikā. Lūdzu, atzīmējiet, ka es nobalsoju par.

 

10.3. Somālija (balsošana)
  

– (EL) Kopīgs rezolūcijas priekšlikums Ā6-0454/2007

 

11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

12. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

13. Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

14. Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)

15. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)

16. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

17. Sesijas pārtraukšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Es pasludinu Eiropas Parlamenta sesiju par pārtrauktu.

(Sēdi slēdza plkst. 16.20.)

 

PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)
JAUTĀJUMI PADOMEI (Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ir pilnībā atbildīga par šīm atbildēm)
Jautājums Nr.8 (Colm Burke) (H-0794/07)
 Temats: reformas programma Turcijā pēcvēlēšanu periodā
 

Pēdējo vēlēšanu rezultāti Turcijā snieguši jaunajai Turcijas valdībai plašas pilnvaras politisko un ekonomisko reformu veikšanai. Kādā veidā Padome atbalstīs Turcijas valdību gaidāmajās politiskajās un ekonomiskajās grūtībās, lai Turcijā nodrošinātu reformu virzības uzlabošanos?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Turcijas parlamenta vēlēšanās piedalījās liels vēlētāju skaits. Pašreizējais parlaments Turcijas iedzīvotājus pārstāv daudz vairāk nekā iepriekšējais, un Turcijas premjerministra Recep Tayyip Erdogan valdība saņēma absolūtu balsu vairākumu. Kā godājamais deputāts norādīja, šobrīd ir atjaunota valdības leģitimitāte, un tai ir skaidri piešķirtas pilnvaras, kas ļaus valdībai apņēmīgi turpināt reformu procesu.

Eiropas Savienība ir izmantojusi un turpinās izmantot katru iespēju, jo īpaši dažādu politiskā dialoga sanāksmju ietvaros, pievērst Turcijas uzmanību ES cerībām, ka pēc reformu procesa palēnināšanās pēdējā gada un pirmsvēlēšanu laikā tās atsāksies ar jaunu degsmi. Šajā kontekstā mēs pievērstu uzmanību valdības vairākuma nodomam izstrādāt jaunu konstitūciju – procesam, kuram mēs rūpīgi sekosim līdzi.

Reformu virzība attiecībā uz jaunu tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu ir ļoti būtiska, lai varētu turpināt pievienošanās sarunas, un Savienība ir gatava Turcijai šajā ceļā palīdzēt. Vēl ir ļoti daudz darāmā, īpaši saistībā ar politiskajiem kritērijiem. Mēs esam norādījuši, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi tādās jomās kā vārda un reliģijas brīvība, kā arī pilsoniskās un militārās sabiedrības savstarpējās attiecības. Uz situāciju valsts dienvidaustrumu teritorijā, mēs, protams, raugāmies ar lielām bažām; mēs stingri nosodām visus terora aktus un uzsveram nepieciešamību turpināt ievērot likumu prioritāti un saglabāt reģionālo stabilitāti.

Mēs arī nebeidzam mudināt Turciju turpināt normalizēt attiecības ar Kipras Republiku un aicinām pilnībā īstenot Ankaras nolīguma papildu protokolu, kā pieminēts ES 2005. gada 21. septembra paziņojumā un Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumos. Mēs steidzinām Turciju pastiprināt centienus pilnīgi un nepārprotami pildīt savu solījumu uzturēt labas kaimiņattiecības, kā arī solījumu atrisināt visus ar robežām saistītos strīdus atbilstoši strīda miermīlīgas izšķiršanas principiem, ievērojot ANO Hartu un, ja nepieciešams, Starptautiskās tiesas jurisdikciju.

Attiecībā uz ekonomiku ceram, ka Turcija turpinās ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības ceļu vienlaicīgi īstenojot arī strukturālo reformu programmu.

Noslēgumā vēlos norādīt, ka Eiropas Savienība ir izstrādājusi pirmspievienošanās stratēģiju, nodrošinot Turciju ar programmu, kas palīdzēs sagatavoties pievienoties ES. Svarīgs abu pušu sadarbības instruments ir Asociācijas nolīgums. Pievienošanās partnerībā, kuru drīz pārskatīs, ir noteiktas turpmākā darba prioritātes, kā arī sniegti padomi, kā pielāgot ES atbalstu kandidātvalsts īpašajām vajadzībām. Par finansiālo atbalstu – jaunā IPA finanšu instrumenta ietvaros vidējie ikgadējie piešķīrumi Turcijai no EUR 497 miljoniem 2007. gadā palielināsies līdz EUR 653 miljoniem 2010. gadā.

Visbeidzot, visvērtīgākais un spēcīgākais reformu veicināšanas instruments ir pašas pievienošanās sarunas.

 

Jautājums Nr.9 (Mairead McGuinness) (H-0795/07)
 Temats: pasta pakalpojumu liberalizācija Eiropas Savienībā
 

Padomes 1. oktobra sanāksmē tika panākta vienošanās par pilnīgu pasta pakalpojumu liberalizāciju. Tika nolemts, ka pasta pakalpojumu tirgus atvēršana Eiropas Savienībā ir jāpanāk līdz, vēlākais, 2010. gada 31. decembrim. Vai Padome varētu sniegt paziņojumu par šo jautājumu?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā godājamais deputāts pareizi norādīja, Padome 2007. gada 1. oktobra sanāksmē panāca politisku vienošanos par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK par iekšējā Kopienas pasta pakalpojumu tirgus pilnīgu izveidi, kura jāapstiprina ar koplēmumu un tādējādi ar pilnīgu Parlamenta līdzdalību.

Viena no nolīguma galvenajām iezīmēm ir termiņš direktīvas, ar ko groza iepriekšējo direktīvu, īstenošanai – 2010. gada 31. decembris. Atsevišķas dalībvalstis (kuras norādītas jaunajā 3. pantā), iepriekš par to paziņojot Komisijai, var saņemt termiņa pagarinājumu līdz, vēlākais, 2012. gada 31. decembrim. Turpmākajos pantos ir iekļauti paskaidrojumi un svarīgi saistošo definīciju labojumi, kā arī universālo pakalpojumu aizsardzība, tai skaitā šo pakalpojumu finansēšana un pilnvarojuma sistēma.

Nolīgumā arī ņemti vērā Komisijas priekšlikuma grozījumi, iekļaujot ievērojamu skaitu grozījumu, kas sniegti Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma atzinumā.

Juristi-lingvisti veic pēdējos šī nolīguma teksta labojumus, lai Padome nākamajā sanāksmē varētu pieņemt kopēju nostāju.

Padome ļoti atzinīgi vērtē lielisko sadarbību ar Eiropas Parlamentu un abu institūciju kopējo redzējumu šajā būtiskajā jautājumā.

 

Jautājums Nr.10 (Avril Doyle ) (H-0797/07)
 Temats: Eiropas Savienības pilsoņu repatriācijas fonds
 

Vai Padome varētu izpētīt iespēju izveidot fondu Eiropas Savienības pilsoņiem, kas segtu repatriācijas izmaksas gadījumos, kad mirušā pilsoņa ģimenes locekļu finansiālais stāvoklis ir nepietiekams?

Īrijā pēdējā laikā palielinājies iedzīvotāju skaits no citām dalībvalstīm, un šis fakts ir pievērsis uzmanību finansiālām problēmām, ar kurām, veicot citā dalībvalstī miruša radinieka repatriāciju, var saskarties daudzas ģimenes. Daudzos gadījumos, lai segtu izdevumus, vietējās kopienas iedzīvotāji vāc ziedojumus. Kas notiek, ja cilvēki šādi nerīkojas? Vai ir iespējams izveidot „repatriācijas fondu”, kas risinātu šādus gadījumus?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Godājamā deputāta uzdotais jautājums ir ļoti interesants, un tas skar vienu aspektu plašākam tematam par „līķu repatriāciju dalībvalstīs”, ko šobrīd reglamentē 1973. gada Strasbūras Konvencija, kuru parakstījušas tikai dažas dalībvalstis un kurā paredzēti stingri noteikumi par mirušo pārvadāšanu. Šis jautājums ir aplūkots arī Komisijas Zaļajā grāmatā par Eiropas Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību, taču tikai saistībā ar līķu repatriāciju no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Par līķu repatriāciju ir atbildīgas dalībvalstis, taču tām šajā jautājumā ir atšķirīga nostāja. Vairumam valstu, iespējams, pat visām, nav pienākuma vai likumīgas iespējas veikt savu mirušo pilsoņu repatriāciju. Tādēļ prezidentūra uzskata, ka ir maz ticams, ka īsā vai vidēji garā laikā posmā par šiem jautājumiem tiks pieņemts lēmums, īpaši attiecībā uz fonda izveidi izmaksu segšanai, jo vairumā dalībvalstu pastāv uzskats, ka segt šādas izmaksas ir privātpersonu pienākums.

 

Jautājums Nr.11 (Jim Higgins) (H-0799/07)
 Temats: sirds un asinsvadu slimību novēršana
 

Kā Padome noteikti zina, no sirds un asinsvadu slimībām (SAS) gadā mirst 1,9 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu; ņemot vērā, ka svarīgākais, lai samazinātu mirstību no šādām slimībām, ir papildus politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem pasākumiem īstenots plāns, vai Padome var informēt, kā tā rīkojas, lai novērstu SAS izplatību?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Darbā pie sirds un asinsvadu slimību novēršanas Padome liek uzsvaru uz konkrētu SAS izplatību ietekmējošu veselības jautājumu risināšanu.

– Uzturs un fiziskā aktivitāte: 2005. gadā Padome apstiprināja secinājumus par veselīga dzīvesveida veicināšanu un 2. tipa diabēta novēršanu, bet 2007. gada 31. maija sanāksmē tā apstiprināja secinājumus par veselības veicināšanu ar uztura un fiziskās aktivitātes palīdzību. Šobrīd tiek izstrādāts jauns secinājumu kopums par to, kā piemērot Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos. Augsta līmeņa darba grupa, kuru izveidoja, lai īstenotu stratēģiju, kā prioritāti apspriedīs sāls līmeņa samazināšanu pārtikas produktos, jo sāls ir galvenais SAS izraisošais faktors.

– Smēķēšana: Padomes 2007. gada 31. maija sanāksmē notika viedokļu apmaiņa par politikas „No dūmiem brīva Eiropa” stratēģiskajām darbībām. Aktīvās un pasīvās smēķēšanas samazināšana var palīdzēt panākt ievērojamu progresu attiecībā uz sirds un asinsvadu veselību.

– Alkohols: 2006. gada novembrī Padome apstiprināja secinājumus par ES stratēģiju alkohola radītā kaitējuma samazināšanai. Pārmērīgs alkohola patēriņš un tā radītā kaitīgā ietekme ir viena no galvenajām Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūras programmas prioritātēm.

Jāpiemin arī Eiropas Sirds veselības harta, kuru ar Eiropas Komisijas un PTO atbalstu izstrādāja Eiropas Kardioloģijas tīkls un Eiropas Kardioloģijas asociācija un kuras mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību ietekmi Eiropas Savienībā un PTO Eiropas reģionā, kā arī šajā jomā samazināt atšķirības starp dažādām valstīm.

Šīs darbības palīdz samazināt Eiropas Parlamenta 2007. gada jūlija rezolūcijā norādītos galvenos SAS riska faktorus un uzsver, cik svarīgi ir tās novērst ar veselīga dzīvesveida palīdzību.

 

Jautājums Nr.12 (David Martin) (H-0803/07)
 Temats: rezolūcija par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu Apvienotajā parlamentārajā asamblejā Kigali
 

Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības un ĀKK valstu bažas par Ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanas termiņu decembrī, kādi ir Padomes plāni sarunām ar kolēģiem no Āfrikas nākamās ĀKK valstu Apvienotās parlamentārās asamblejas laikā, kas no 17. līdz 23. novembrim notiks Kigali?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar Padomes 2002. gada jūnijā apstiprinātajām vadlīnijām Eiropas Savienības pārstāvēšana sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir Komisijas pienākums. Parasti sarunas notiek reģionālā līmenī. Visu ĀKK valstu līmenī politiskās vadlīnijas apstiprina ĀAK un Eiropas Komisijas Ministru padome, tās pienākums ir arī pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Kotonū Partnerības nolīgumu (15. panta 2. punkta b) apakšpunkts), tostarp ar EPN saistītus lēmumus. Šajā kontekstā ĀKK un EK Ministru padome 2007. gada 25. maijā saskaņā ar Kotonū Partnerības nolīguma 37. panta 4. punktu apstiprināja sarunu par EPN pārskatu.

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja nav formāls forums sarunām par EPN, patiesībā tai ir plašāka un īpaši nozīmīga loma Kotonū sistēmā. Saskaņā ar Kotonū Partnerības nolīguma 17. panta 2. punktu asamblejas kā padomdevējas iestādes loma ir ar dialoga un konsultāciju palīdzību veicināt demokrātiskus procesus un apspriest ar attīstību, kā arī ar ĀKK un ES partnerattiecībām saistītus jautājumus.

Eiropas Savienības Padome ir stingri apņēmusies nodrošināt Eiropas Savienības politiskās pamatnostādnes attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar EPN. Tādēļ 2006. gada aprīlī un 2007. gada maijā Padome apstiprināja secinājumus, uzsverot savu nostāju pret EPN kā attīstības instrumentiem, kas palīdz izskaust nabadzību ĀKK valstīs.

 

Jautājums Nr.13 (Cristobal Montoro Romero) (H-0806/07)
 Temats: valūtas maiņas kurss
 

Eiropas Savienība ir pasaulē vadošā preču eksportētāja un importētāja, pasaules līdere pakalpojumu eksportēšanā un otra lielākā tiešo investīciju saņēmēja un veicēja, tādēļ ES ir viena no lielākajiem pasaules ekonomikas labumguvējiem, un tai ir ļoti liela atbildība brīžos, kad jārisina globālas problēmas. Vienu no šādām problēmām – eiro novērtēšanu attiecībā pret pārējām pasaules vadošajām valūtām – radījusi pasaules ekonomikas nelīdzsvarotība un zemais ES ekonomikas izaugsmes līmenis, kura iemesls ir vietējā pieprasījuma trūkums Eiropas Savienībā.

Vai Padome uzskata, ka Eiropas Savienībai nav nekādu ar eiro novērtēšanu saistītu pienākumu un ka visas problēmas ir izraisījusi citu tirdzniecības bloku, Ķīnas vai ASV, darbība?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā godājamais deputāts pareizi norādīja, Eiropas Savienība ir pasaules ekonomikas līdere dažādās jomās – preču un pakalpojumu tirdzniecībā, kā arī iekšējo un ārējo investīciju jomā. Taču nevaru piekrist godājamā deputāta paustajam Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes un vietējā pieprasījuma novērtējumam: ja Eiropas Komisijai pieejamās prognozes ir pareizas, gan 2007., gan 2008. gadā IKP pārsniegs potenciālo likmi, savukārt vietējais pieprasījums šogad pieaugs vēl vairāk (un būs lielāks par vietējo pieprasījumu Amerikas Savienotajās Valstīs).

Patiesību sakot, Eiropas Savienība ļoti nopietni uztver savus pienākumus saistībā ar pasaules ekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un cer, ka tās globālie partneri dara tāpat. Eiropas Savienība septiņus gadus īsteno Lisabonas stratēģijā paredzētās ekonomikas reformas, lai mēģinātu atrisināt daudzus jautājumus, kas saistīti gan ar ekonomikas pieprasījumu, gan vispārējo programmu konkurētspējai pasaules ekonomikā. Veiksmīgajām reformām, ko dalībvalstis veica Lisabonas stratēģijas ietvaros, parādās rezultāti, un šobrīd Eiropas ekonomiskās pozīcijas ir spēcīgākas un ļauj risināt pasaules ekonomikas nelīdzsvarotības radītās problēmas. Taču mēs neieslīgstam pašapmierinātībā: mūsu darbam pie struktūru reformas ir jāturpinās atbilstoši Lisabonas stratēģijas prioritātēm, un tas arī turpināsies.

Runājot par jautājumu par eiro kursu, varu informēt godājamo deputātu, ka Padome nav apspriedusi valūtas kursu izmaiņas attiecībā uz eiro vai uz nacionālajām valūtām dalībvalstīs, kurās eiro neizmanto.

Taču varu informēt, ka Eirogrupa 8. oktobra sanāksmē apstiprināja un nolēma laist klajā paziņojumu par jautājumiem saistībā ar valūtas kursu, vairākkārt atkārtojot, ka „Eirozona pilda savu uzdevumu – attiecīgi samazināt nelīdzsvarotību, veicot struktūru reformas un palīdzot atjaunot izaugsmes līdzsvaru.”

Ekonomiskā situācija un valūtas kursa svārstības tika apspriestas arī G7 valstu finanšu ministru sanāksmē, kas notika 19. oktobrī Vašingtonā. G7 valstu finanšu ministru paziņojumā tika iekļauta šāda rindkopa: „Mēs piekrītam, ka valūtas kursam ir jāatspoguļo ekonomikas pamatelementi. Pārmērīga valūtas kursu svārstība un nelīdzsvarotas pārmaiņas ir ekonomiskajai izaugsmei nevēlama parādība. Mēs turpinām rūpīgi novērot valūtas tirgus un atbilstoši sadarboties. Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas lēmumu palielināt tās valūtas elastību, taču, ņemot vērā, tās norēķinu konta augošo pārpalikumu un vietējo inflāciju, mēs uzsveram, ka tai ir jāatļauj spēkā esošā valūtas kursa paātrināta novērtēšana.”

 

Jautājums Nr.14 (Dimitrios Papadimoulis) (H-0811/07)
 Temats: iespējamā Turcijas bruņoto spēku intervence Irākas ziemeļu teritorijā
 

2007. gada 10. oktobrī Turcijas premjerministrs Recep Tayyip Erdogan informēja par nodomu tuvā nākotnē iesniegt Turcijas Nacionālajai asamblejai rezolūciju ar lūgumu atļaut militāru intervenci Irākas ziemeļu teritorijā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas augstā pārstāvja J. Solana kunga paziņojumu, kurā viņš pauda savu viedokli par šo situāciju un norādīja, ka „jebkāda iespēja vēl vairāk sarežģīt drošības situāciju Irākā ir nevēlama, un šādu vēstījumu mēs nododam saviem turku draugiem”, kāda būs Padomes tūlītēja rīcība, lai novērstu Turcijas bruņoto spēku militāru iebrukumu Irākas ziemeļu teritorijā? Kā šāda rīcība ietekmētu Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Mēs ļoti rūpīgi novērojam situāciju un cieši sadarbojamies ar Turcijas varas iestādēm. Prezidentūra stingri nosodīja terorisma aktus, kas nesen notika Turcijas dienvidaustrumu teritorijā, un tādējādi pauda mūsu solidaritāti pret Turcijas tautu. Starptautiskajai sabiedrībai un, jo īpaši, visām reģionā ieinteresētajām personām ir jāatbalsta Turcijas centieni aizsargāt savus iedzīvotājus un apkarot terorismu, vienlaicīgi ievērojot cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu, saglabājot mieru un stabilitāti starptautiskajā un reģionālajā teritorijā, kā arī atturoties veikt jebkādu neproporcionālu militāro darbību. Vērts pieminēt arī to, ka prezidentūra piedalījās Irākas kaimiņvalstu Ministru konferencē, kas 2. un 3. novembrī notika Stambulā un kuras dalībnieki atzinīgi novērtēja Irākas valdības centienus terorisma apkarošanā, tostarp centienus novērst Irākas izmantošanu par bāzes vietu teroristu uzbrukumiem kaimiņvalstīm, kā arī atgādināja par Irākas un tās kaimiņvalstu parakstītajiem divpusējiem līgumiem attiecībā uz terorisma apkarošanu. Vislielākā nozīme mēģinājumos atrisināt šo problēmu ir Turcijas un Irākas valdību dialoga un sadarbības pastiprināšanai.

Kā kandidātvalstij, kas risina sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, – un atbilstoši sarunu pamatnostādnēm – Turcijai jāapņemas uzturēt labas kaimiņattiecības un ievērot starptautisko tiesisko regulējumu.

Šajā kontekstā varu apgalvot godājamam deputātam, ka mēs turpināsim rūpīgi novērot situāciju un atbalstīsim risinājumu, kura pamatā būs Turcijas un Irākas sadarbība.

 

Jautājums Nr.15 (Chris Davies) (H-0815/07)
 Temats: Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzība Portugāles prezidentūras laikā
 

Vai prezidentūra paziņos, vai tā pašreizējās prezidentūras laikā plānotajās Ministru padomes sanāksmēs tiks iekļauts jautājums par neadekvātu Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Portugāles prezidentūra šobrīd neplāno apspriest šo jautājumu Padomē.

Ir norādīts, ka Komisija kā „līgumu ievērošanas sargātāja” uzrauga Kopienas tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs. Komisija reizi divos gados sniedz ziņojumu „Iekšējā tirgus rezultātu pārskats”, kurā apskatīta tiesību aktu īstenošana dažādās Eiropas Savienības valstīs. Sešpadsmitais īstenošanas rezultātu pārskats tika publicēts 2007. gada 5. jūlijā.

Prezidentūrai nav informācijas, par to, kad Komisija publicēs nākamo rezultātu pārskatu.

 

Jautājums Nr.16 (Nikolaos Vakalis ) (H-0822/07)
 Temats: pasākumi pilsētas automašīnu radīto izmešu samazināšanai
 

Ņemot vērā faktu, ka Eiropas pilsētu centros satiksmes izraisītais atmosfēras piesārņojums jau ilgu laiku ir bijusi svarīga problēma, vai Padome var informēt par panākumiem, kas gūti, pieņemot priekšlikumu direktīvai par nodokļiem, ar kuriem apliek pasažieru automobiļus (COM(2005)0261), lai ieviestu uz oglekļa dioksīda izmešu apjoma balstītu sistēmu transportlīdzekļu aplikšanai ar nodokļiem?

Kādēļ, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. septembra rezolūciju, iepriekš minētās direktīvas pieņemšana ir aizkavējusies par vairāk nekā gadu? Vai prezidentūra ir paredzējusi veicināt pieņemšanas procedūras?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Portugāles prezidentūra uzskata, ka fiskālajai politikai ir jāsniedz lielāks ieguldījums vides ilgtspējības uzlabošanā. Tādēļ prezidentūra uzsāk debates par visām iniciatīvām, kas varētu veicināt centienus cīnīties pret klimata pārmaiņām un sasniegt Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz vispārēju siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, realizējot fiskālus pasākumus, kas var pozitīvi ietekmēt piesārņojumu un patērētāju uzvedību.

Šajā kontekstā Portugāles prezidentūra Nodokļu jautājumu darba grupā ir plašāk izvērsusi diskusiju par priekšlikumu Direktīvai par nodokļiem, ar kuriem apliek pasažieru automobiļus [COM(2005)0261] un ir piedāvājusi kompromisu, kas ļauj dalībvalstīm būt elastīgākām, proti, izvēlēties vides aizsardzības kritērijus, ko piemērot kā nodokļu diferenciēšanas pamatu (CO2 gramus uz vienu kilometru, degvielas patēriņu vai citus aspektus, kas var palīdzēt samazināt izmešu apjomu). Portugāles prezidentūra par šo tematu 13. novembrī Padomē (ECOFIN) uzsāka vispārēju diskusiju ar mērķi, ja iespējams, līdz tās mandāta beigām pieņemt direktīvas priekšlikumu.

 

Jautājums Nr.17 (Brian Crowley) (H-0823/07)
 Temats: jauniešu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba apkarošana Eiropā
 

Vai Padome varētu sniegt paziņojumu, norādot, kādas jaunas un novatoriskas iniciatīvas Eiropas līmenī tā šogad uzsākusi, lai palīdzētu Eiropā apkarot jauniešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbu?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Vislielākā atbildība par nodarbinātības politiku izstrādi un īstenošanu gulstas uz dalībvalstu pleciem. Taču Padomei nodarbinātības jomā ir vairāki pienākumi, un šogad tā ir pārskatījusi dalībvalstu nodarbinātības politikas(1), ar nodarbinātības pamatnostādņu palīdzību uzsverot, cik nozīmīgi ir dalībvalstīs cīnīties pret jauniešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbu.

Saskaņā ar Līguma 130. pantu Padome izveidoja padomdevēju struktūru – Nodarbinātības komiteju, kas 2007. gada oktobrī uzsāka dalībvalstu nodarbinātības politiku analīzi, pielietojot „Kembridžas analīzes” metodi un īpašu uzmanību pievēršot jauniešu aspektam.

Šogad Eiropas Savienībai ir pieejams jauns instruments cīņai pret darbinieku masveida atlaišanas izraisītu bezdarbu – Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Kā godājamam deputātam zināms, Parlaments un Padome par šī instrumenta izveidi vienojās pagājušā gada beigās.

 
 

(1)Izmantojot 2007. gada februārī apstiprināto Kopējo nodarbinātības ziņojumu.

 

Jautājums Nr.18 (Eoin Ryan) (H-0825/07)
 Temats: Eiropas Savienības palīdzība Sjerraleonei
 

Vai, ņemot vērā šogad notikušās ļoti mierīgās un godīgās prezidenta un valdības vēlēšanas Sjerraleonē, Padome pārskatīs līmeni finansējumam, ko ES piešķir Sjerraleones pilsoņiem, lai palīdzētu pārveidot šo kara izpostīto valsti, kura saskaņā ar ANO informāciju ir otra nabadzīgākā pasaulē?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kad 17. septembrī tika paziņoti galīgie vēlēšanu rezultāti, Prezidentūra Eiropas Savienības vārdā apsveica jauno Sjerraleones prezidentu Ernest Bai Koroma. Padome cer uz labāku politisko dialogu ar jauno valdību.

Visa vēlēšanu procesa laikā Sjerraleones pilsoņi ir izrādījuši cildināmu un spēcīgu vēlmi pēc demokrātijas. Īpaši liela nozīme veiksmīga vēlēšanu procesa īstenošanā bija Sjerraleones iestādēm un NEC (Valsts Vēlēšanu komisijai).

Eiropas Savienības atbalstu Sjerraleone saņem ar Eiropas Attīstības fonda (EDF) palīdzību. 10. EDF plānojamā atbalsta ietvaros Sjerraleonei tika piešķirti EUR 242 miljoni (9. EDF ietvaros piešķirti EUR 220 miljoni), kā arī papildu EUR 26,4 miljoni kā neplānojamais atbalsts (neparedzētām situācijām). Termiņa vidusposma pārskatā šī summa var tikt izskatīta vēlreiz, galvenokārt ņemot vērā valsts gūtos rezultātus, kas salīdzināti ar saistībām, kuras uzņēmušies valsts vadītāji. Pateicoties jaunajai ES sadarbības iespējai EDF ietvaros, būs patiesi iespējams sniegt atbalstu valstīm, kas visvairāk apņēmušās veikt pārvaldības reformas. Mēs ceram, ka jaunie Sjerraleones vadītāji palīdzēs no jauna sekmēt valsts attīstību, lai tā varētu saņemt lielāku atbalstu.

Eiropas Savienība un daudzas tās dalībvalstis arī dāsni atbalsta Īpašo Sjerraleones tiesu. Ņemot vērā Īpašās Sjerraleones tiesas nesen pausto nepieciešamību saņemt finansējumu darbībai 2008. gadā, Padomes sagatavošanas struktūras apsprieda iespēju sniegt papildu atbalstu, kura ietvaros 2008. gada budžetā iekļautu jaunas saistības.

 

Jautājums Nr.19 (Liam Aylward) (H-0827/07)
 Temats: klimata pārmaiņu ierobežošana
 

Vai Padome var informēt, kādas konkrētas administratīvās un politiskās struktūras ES un Amerikas valdības izmanto, lai mēs, kopīgi sadarbojoties, varētu veikt klimata pārmaiņu apturēšanai nepieciešamos specifiskos pasākumus?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība ir nolēmusi starptautiskajai sabiedrībai nosūtīt skaidru signālu par savu apņemšanos ierobežot klimata pārmaiņas un sākt sarunas par vispasaules vienošanos laikposmam pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokola darbības termiņš.

Klimata pārmaiņas sistemātiski ir bijušas iekļautas Eiropas Savienības diplomātiskajā dienas kārtībā, un pagājušajā gadā tām tika pievērsta ļoti liela uzmanība dažādos ES un trešo valstu, tostarp ASV, samitos un sanāksmēs.

Pašas pēdējās, 2007. gada 30. aprīlī notikušās ES un ASV augstākā līmeņa tikšanās laikā tika apstiprināts kopīgs paziņojums par enerģijas drošību un klimata pārmaiņām, kurā uzsvērta mūsu abpusējā vēlme nodrošināt izmaksu ziņā pieejamas, drošas un tīras enerģijas piegādi, kā arī risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas un, pats galvenais, stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju.

2006. gada 24. un 25. oktobrī Helsinkos notika ES un ASV augstākā līmeņa dialogs par klimata pārmaiņām, tīru enerģiju un ilgtspējīgu attīstību, kurā tika runāts par to, kā izmantot pastāvošās iniciatīvas par pamatu Glenīglā pieņemtā G8 valstu rīcības plāna īstenošanai. No 2007. gada 9. līdz 11. septembrim Berlīnē notika trešā ministru sanāksme par Glenīglas dialogu par klimata pārmaiņām, tīru enerģiju un ilgtspējīgu attīstību; to apmeklēja pārstāvji no 20 valstīm, kurām ir augstas enerģijas vajadzības, to vidū arī ASV, lai pārspriestu novatoriskas idejas integrētas enerģijas un klimata pārmaiņu politikas izstrādei.

Glenīglā uzsāktajam G8 valstu procesam šogad Hailigendammā tika panākts nozīmīgs rezultāts: visas G8 procesā iesaistītās puses atzina, ka ANO klimata pārmaiņu process ir piemērota struktūra sarunām par globālu rīcību ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai. G8 procesa kontekstā ir jāpiemin arī Īpašā vadītāju (tehnisko konsultantu) sanāksme par klimata pārmaiņām (2007. gada 16. oktobrī Berlīnē).

Vēl viens notikums, kas sniedza iespēju turpināt darbu pie sadarbības divpusējās ES un ASV pārstāvju sanāksmēs bija Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra organizētā Augsta līmeņa sanāksme par klimata pārmaiņām (2007. gada 24. septembrī Ņujorkā).

 

Jautājums Nr.20 (Seán Ó Neachtain) (H-0829/07)
 Temats: Septītā Eiropas Savienības pētniecības un attīstības pamatprogramma
 

Vai Padome var apliecināt, ka Eiropas nomaļie un reģionālie apgabali gūs labumu no finansēšanas iniciatīvām septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas darbības posmā no šī gada līdz 2013. gadam?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Septītās RDT pamatprogrammas pamatā ir uzskats, ka reģioni ir vienas no svarīgākajām jauninājumu un pētniecības politikā ieinteresētajām pusēm.

Īpašās programmas „Iespējas” ietvaros papildus EUR 340 miljoniem, kas paredzēti uz Eiropas Savienības konverģenci un nomaļajiem reģioniem vērstai iniciatīvai „Pētniecības potenciāls”, EUR 126 miljoni ir piešķirti iniciatīvai „Zināšanu reģioni”.

Teorētiski iepriekš minētās iniciatīvas (kas orientētas uz reģioniem) ilgs visu pamatprogrammas darbības laiku. Septītās pamatprogrammas darbības laikā ir paredzēta programmas vidusposma pārskatīšana. Iespējams, šis pārskats nedaudz ietekmēs atsevišķus programmas aspektus. Taču, visticamāk, ka iniciatīvas, kas orientētas tieši uz reģioniem, turpinās darboties.

Vērts pieminēt arī „ERANet” projektus, ko īsteno īpašās programmas „Sadarbība” ietvaros; tie ir ievērojami saistībā ar reģionālo dimensiju, jo viena no šī mehānisma prioritātēm ir atbalstīt reģionālo (un valsts) sabiedrisko zinātniski tehnoloģisko programmu tīkla izveidi.

Tādēļ līdz 2013. gadam Eiropas reģioniem (un jo īpaši attālākajiem reģioniem) vajadzētu izmantot Septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas piedāvātās finansēšanas iniciatīvas.

Turklāt visticamāk būs iespējams panākt lielāku RTD pamatprogrammas un Eiropas reģionu struktūrfondu programmu sinerģiju, galvenokārt atļaujot reģionālajām iestādēm piedalīties pamatprogrammā un sniedzot Eiropas reģioniem iespēju vietējā līmenī papildināt rezultātus, kas gūti piedaloties programmā ietvertajos projektos.

 

Jautājums Nr.21 (Marcin Libicki) (H-0832/07)
 Temats: Baločistānas pilsoņu tiesības
 

Pakistāna ir atzinusi Kašmiras pašnoteikšanos. Vai Padome uzskata, ka Pakistānai ir jādod tādas pašas tiesības arī Baločistānas un Pakistānais cilšu reģionu iedzīvotājiem, nevis jāizmanto bruņots spēks, lai apspiestu savus iedzīvotājus?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nekad nav ieņēmusi nostāju attiecībā uz Baločistānas pilsoņu pašnoteikšanos.

 

Jautājums Nr.23 (Johan Van Hecke) (H-0834/07)
 Temats: 1,5 miljonu Ķīnas iedzīvotāju piespiedu izraidīšana olimpisko spēļu dēļ
 

Ķīnas cietumā tika spīdzināts ķīniešu aktīvists Yang Chunlin, kurš aicināja ievērot īpašumtiesības uz zemi. Saskaņā ar viņa māsas Yan Chunping teikto aktīvists vairākas dienas pavadīja cietumā saķēdēts vienā pozīcijā un tika spiests savākt citu cietumnieku ekskrementus. Viņa aresta iemesls bija petīcija, kuru viņš organizēja pret olimpiskajām spēlēm. Ar saukli „Mēs negribam olimpiskās spēles, mēs gribam cilvēktiesības” viņš savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, galvenokārt no lauksaimniekiem, kuriem atsavināta zeme. Nelikumīga zemes atsavināšana Ķīnā ir izplatīta. Tiek stāstīts, ka, lai atbrīvotu vietu jauniem sporta kompleksiem, pusotram miljonam cilvēku piespiedu kārtā bija jāpamet savas mājas.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka olimpisko spēļu organizēšana Ķīnā to ietekmēs pozitīvi, jo šāds pasākums sniegtu iespēju vairāk pakļaut Ķīnu ārējai ietekmei. Taču tagad šķiet, ka vienīgais veids, kā Eiropa vēl var izdarīt spiedienu uz Ķīnu, ir olimpisko spēļu boikotēšana. Vai Padome apsver iespēju boikotēt olimpiskās spēles, lai skaidri paustu Ķīnai, ka nopietni cilvēktiesību pārkāpumi nav pieņemami?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar ES pamatnostādnēm cilvēktiesību aizstāvjiem ES Pekinas misijas vadītāji rūpīgi novēro cilvēktiesību aizstāvju, tostarp Yang Chunlin, situāciju, un Padome, izmantojot dažādus instrumentus, regulāri ierosina uztraucošu jautājumu izskatīšanu Ķīnas iestādēs.

Pirms pēdējām sarunām, kas 17. oktobrī notika Pekinā, Ķīnas iestādes arī saņēma atsevišķu jautājumu sarakstu. Šajā sanāksmē ES pauda savas bažas par cilvēktiesību aizstāvju tiesību neievērošanu un notiekošajiem arestiem. Eiropas Savienība izteica nožēlu par palielināto plašsaziņas līdzekļu uzraudzību un kontroli, tostarp izmantojot Internetu, kā arī aizstāvēja vārda brīvību. Tā aktualizēja arī jautājumu par spīdzināšanu. Tāpat kā iepriekšējos dialogos, ES aicināja Ķīnu ratificēt Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ķīna parakstīja pirms deviņiem gadiem un kurā ir ietvertas un aizsargātas pilsoņu tiesības, kā arī paredzēta to aizsardzība pret tiesību neievērošanu.

Cilvēktiesību dialogā ar Ķīnu Eiropas Savienība regulāri runā par vairākām prasībām, kas minētas atklātajā vēstulē ar nosaukumu „Gribam cilvēktiesības nevis olimpiskās spēles”, kas veidoja Yang Chunlin kampaņas tematu. Pēdējā sarunu kārtā starp aplūkotajiem jautājumiem bija: aicinājums valsts žurnālistiem nodrošināt tādas pašas iespējas un neatkarību kā ārvalstu žurnālistiem, aizsargāt ķīniešu strādnieku tiesības būvlaukumos, kā arī pārtraukt viesstrādnieku diskrimināciju. Padome ir arī nobažījusies par iedzīvotāju piespiedu izraidīšanu un pārvietošanu gan ar olimpiskajām spēlēm saistītu, gan nesaistītu pilsētvides attīstības plānu dēļ.

Nobeigumā Padome piekrīt godājamam deputātam, ka situācija cilvēktiesību jomā Ķīnā turpina raisīt bažas. Taču atsevišķās jomās ir vērojami nelieli uzlabojumi, piemēram, ir samazinājies izpildīto nāvessodu skaits pēc piešķirto nāvessodu pārskatīšanas Tautas Augstākajā tiesā, kopš 2007. gada 1. janvāra ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem ir noteikti mazāki ierobežojumi un ir izsludināts jauns likums par darba līgumu.

Tādēļ Padome uzskata, ka ir vērts ar Ķīnu turpināt dialogu par šīm tēmām, pat ja pēc katras sarunu kārtas rezultāti nav mērāmi skaitliski un tiek gūti tikai pakāpeniski.

Runājot par cilvēktiesībām un olimpiskajām spēlēm, Ķīna piedāvājot rīkot 2008. gada olimpiskās spēles, ir uzņēmusies vairāku veidu saistības. Tādēļ Padome rūpīgi uzraudzīs situāciju un aktualizēs jautājumus, kas radīs bažas. Attiecībā uz iespēju boikotēt spēles – šādu lēmumu nepieņem ES Padome (jo par šo jautājumu lemj katras dalībvalsts olimpiskā komiteja).

 

Jautājums Nr.24 (Justas Vincas Paleckis) (H-0836/07)
 Temats: Reformu līguma ratificēšana
 

Reformu līgums tika pieņemts Eiropadomes 18. – 19. oktobra sēdē, un to ir plānots parakstīt Lisabonā 13. decembrī . Panāktā vienošanās ļaus pielikt punktu sešus gadus ilgajām diskusijām par iestāžu reformu un koncentrēties uz Eiropas Savienības galveno uzdevumu izpildi. Taču, kā liecina pieredze ar ES Konstitucionālo līgumu, pirms Reformu līguma ratificēšanas 27 dalībvalstīs vēl ir jāpārrunā sarežģīta sadaļa. Saskaņā ar socioloģiska pētījuma datiem aptuveni 60% Konstitucionālā līguma oponentu Francijā kā vienu no iebildumiem minēja līguma sarežģīto un grūti saprotamo tekstu. Salīdzinot ar Reformu līgumu, Konstitucionālais līgums bija ievērojami īsāks un vieglāk saprotams. Tas raisa šaubas, vai dalībvalstis spēs pieiekami izskaidrot saviem pilsoņiem jaunā līguma saturu un nozīmi.

Vai Padome plāno veikt Eiropas līmeņa darbības, lai palīdzētu dalībvalstīm iepazīstināt ar līguma tekstu Eiropas Savienības pilsoņus?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Par ratifikācijas procesiem ir atbildīgas tikai dalībvalstis.

 

Jautājums Nr.25 (Ryszard Czarnecki) (H-0839/07)
 Temats: ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācija
 

Kad tiks pabeigts 2006. gadā parakstītā ES un Albānijas Stabilitātes un asociāciju nolīguma ratifikācijas process?

Šobrīd nolīgumu ir ratificējušas tikai 10 no 27 dalībvalstīm – sešas „jaunās” dalībvalstis (Polija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija, Lietuva un Latvija) un četras „vecās” dalībvalstis (Spānija, Īrija, Zviedrija un Luksemburga).

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Šādas juridiskās un parlamentārās ratifikācijas procedūras dalībvalstīs ir atšķirīgas. Tādēļ Padome nevar paredzēt, kad minētās prcedūras tiks pabeigtas. Tā ļoti cer, ka šajā jautājumā turpināsies virzība, lai pabeigtu procedūras tuvākajos mēnešos.

Runājot par pašreizējo situāciju: papildu 10 minētajām dalībvalstīm ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu nesen ratificēja vēl divas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste un Igaunija).

 

Jautājums Nr.27 (Rodi Kratsa-Tsagaropoulou) (H-0844/07)
 Temats: pensiju reforma Eiropā un tās ietekme uz strādājošām sievietēm
 

Grieķijā, tāpat kā citās dalībvalstīs, nesen tika sākts publisks dialogs par pensiju reformu un iespējamiem grozījumiem „protekcionistu” tiesību aktos attiecībā uz sievietēm. Ņemot vērā 13. un 14. novembrī Lisabonā gaidāmās debates par pensiju reformu(1), kāda šobrīd ir situācija attiecībā uz sieviešu pensijām pēc Nodarbinātības un sociālo lietu ministru padomes (EPSCO) paustajiem apsvērumiem par sieviešu pensiju katrā dalībvalstī? Kādi pasākumi, Padomesprāt, snieguši labākos rezultātus saistībā ar sieviešu atalgojumu, nodarbināmību un karjeras iespējām? Vai Padome lūgs Komisijai izveidot salīdzinošu pārskatu, lai noteiktu labāko praksi, kā palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni un atvieglot darba un ģimenes dzīves apvienošanu?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Dalībvalstīm tika lūgts sniegt informāciju par jaunākajām pensiju sistēmu tendencēm Sociālās aizsardzības komitejas izveidotajam Padomes un Komisijas kopējam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju, kas jāapstiprina Padomei un jāprezentē pavasara Eiropadomē. Informāciju par reformu pašreizējo virzību Grieķijā godājamais deputāts var atrast 2007. gada kopējā ziņojuma pielikuma atbilstošajā analītiskajā ierakstā.(2)

Ar darba un ģimenes dzīves apvienošanu saistīti jautājumi ir viena no Padomes prioritātēm, un ļaujiet izmantot iespēju atgādināt, ka godājamā deputāta paustās bažas tika aplūkotas pēdējā Ministru neformālajā sanāksmē (4. oktobrī), kurā tikās par dzimumu līdztiesības veicināšanu atbildīgie ministri un kurā īpaši tika analizētas šādas tēmas: dzimumu dimensijas iekļaušana attīstībā un nodarbinātībā; sieviešu uzņēmējdarbības spars un sieviešu iekļaušana darba dzīvē; sieviešu un vīriešu profesionālās, privātās un ģimenes dzīves apvienošana.

12. jūlijā notikušajā konferencē „Profesionālās, privātās un ģimenes dzīves apvienošana: jauni izaicinājumi sociālajiem partneriem un sabiedriskajai politikai” tika uzsvērta šadas apvienošanas stratēģiskā nozīme saistībā ar Lisabonas stratēģijā noteikto nodarbinātības mērķu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz sieviešu piekļuvi darbam (vienlīdzīgas iespējas, sociālie pakalpojumi, elastīgs darba laiks).

 
 

(1)„Ceļi uz ilgtspējību un pensiju sistēmu reforma”.
(2)‘Kopējs ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju 2007. gadā – valstu profili” (SEC (2007) 272).

 

Jautājums Nr.28 (Athanasios Pafilis) (H-0846/07)
 Temats:
 

vēža izplatība starp militārpersonām, kas NATO uzdevumā dienējušas Bosnijā, Kosovā un Afganistānā

Grieķijas presē nesen ziņots, ka 23 Grieķijas bruņoto spēku militārpersonām, kas pēc 1996. gada NATO uzdevumā dienēja Bosnijā, Kosovā un Afganistānā, diagnosticēts vēzis. Palielinās aizdomas, ka tas ir saistīts ar noplicināta urāna iedarbības periodiem, kas trīs gadījumos izraisīja gremošanas sistēmas vēzi, divos gadījumos – sēklinieku vēzi un trīs gadījumos – limfomu. Par pārējiem 15 gadījumiem nav sniegta informācija. Par līdzīgiem gadījumiem, kad ar vēzi saslimst militārpersonas, kas nosūtītas dienēt konfliktzonās, uzzināts arī citās valstīs, piemēram, Itālijā, kur oficiāli reģistrēti 225 gadījumi, no kuriem 37 gadījumiem bija letālas sekas.

Kāds ir Padomes viedoklis par ES un NATO atbildību par aizliegto ieroču izmantošanu Dienvidslāvijas karā? Vai tā ir paredzējusi izmaksāt cietušajām militārajām un civilajām personām kompensācijas?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Ar NATO militārajām darbībām saistīti jautājumi neietilpst Eiropas Savienības kompetencē, un Eiropas Savienībai nav informācijas par godātā deputāta uzdotajiem jautājumiem.

 

Jautājums Nr.29 (Paulo Casaca) (H-0848/07)
 Temats: Doris Lessing un diktatūra Irānā
 

2007. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja stāstījusi laikrakstam El País, ka neviens neuzdrīkstas kritizēt diktatūru Irānā ar naftu saistītu apsvērumu dēļ, tādējādi demonstrējot, ka viņa lieliski saprot iemeslus Eiropas Savienības pielaidīgajai politikai pret Teherānu.

Vai Padome neuzskata, ka šī pielaidības politika attiecībā uz Teherānu ļoti negatīvi ietekmē Irānas pilsoņus un apdraud mieru pasaulē?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nosoda pastāvīgo cilvēktiesību pārkāpšanu Irānā. Eiropas Savienības prezidentūra ir rūpīgi novērojusi situāciju un gan Lisabonā, gan Teherānā ar demaršu, kā arī ar deklarāciju palīdzību ir atkārtoti aicinājusi Irānu nodrošināt tās starptautisko ar cilvēktiesībām saistīto pienākumu ievērošanu.

Kopš Portugāles prezidentūras sākuma Eiropas Savienība ir publicējusi vairākus paziņojumus, jo īpaši saistībā ar jaunatnes tiesvedību, nāvessoda gadījumiem un vārda brīvību, un turpinās darīt visu nepieciešanu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par nāvessodu, spīdzināšanu un cilvēktiesību aizstāvjiem.

Ir veikti pieci demarši, tādējādi pievēršoties galvenajām satraukumu raisošajām jomām, piemēram, nāvessoda izpildei, neievērojot starptautiski noteiktus minimālos noteikumus (nepilngadīgu personu sodīšana ar nāvi, sodīšana ar nāvi, nomētājot ar akmeņiem vai veicot publisku nāvessodu); palielinātiem vārda, kā arī preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem; atsevišķu minoritāšu un reliģisku kopienu, piemēram, Bahai reliģijas piekritēju, vajāšanai un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanai.

Tādēļ Eiropas Savienība ir viena no Kanādas ierosinātās rezolūcijas, kuru šobrīd apspriež Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 3. komiteja, sponsoriem un ir stingri apņēmusies to atbalstīt.

 

Jautājums Nr.30 (Danutė Budreikaitė) (H-0850/07)
 Temats: Villa Lituania liktenis
 

Ir pagājuši jau sešpadsmit gadi, kopš Lietuva kļuva neatkarīga no Padomju Savienības. Kopš tā laika Lietuva ir veltīgi gaidījusi, kad tai atdos Lietuvas vēstniecības ēku Villa Lithuania, kas atrodas Romā un kura Lietuvai piederējusi kopš 1937. gada. Neņemot vērā Lietuvas vēstnieka Stasys Lozoraitis sniegto informāciju, Itālijas varas iestādes atļāva šo ēku izmantot Padomju Savienības pārstāvjiem. Tagad pie ēkas plīvo Krievijas karogs.

Lai arī Roma vienmēr ir paudusi, ka Lietuva nav zaudējusi tiesības uz Villa Lituania, Itālijas ārlietu ministrs Massimo D’Alema ir paziņojis, ka Lietuva nekad neatgūs savu īpašumu. 1999. gadā Lietuvai piedāvāja īrēt ēku Stozzi Palace, kas atrodas Romas nomalē. Taču tas neatrisina šo svarīgo diplomātisko jautājumu – Lietuvas zaudētās vēstniecības ēkas atgūšanu. Šobrīd Villa Lituania vērtība ir EUR 20 miljoni.

Kā, pēc Padomes domām, Lietuva var aizstāvēt savas likumīgās tiesības?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav apspriedusi šo jautājumu, un tas neietilpst Padomes kompetencē.

 

Jautājums Nr.31 (Pedro Guerreiro) (H-0852/07)
 Temats: Kopienas finansējums turpmākajai Eiropas jūrniecības politikai
 

Komisija nesen iepazīstināja ar priekšlikumiem turpmākai „integrētai jūrniecības politikai” Eiropas Savienības līmenī. Tā kā jebkurai iniciatīvai šajā jomā ir jāaizsargā dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz to teritorijas, jo īpaši to teritoriālo ūdeņu un ekonomisko izņēmuma zonu pārvaldi tādās sfērās kā resursu izmantošana, transports, pētniecība, robežu pārvaldība un drošība, plānošana, vides aizsardzības un ekonomiskās aktivitātes, piemēram, zivsaimniecība,

kā Padome ir paredzējusi finansēt šo politiku no Kopienas budžeta, ņemot vērā principu, ka jaunām prioritātēm ir jānodrošina „svaigi” finanšu resursi?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku, kuru apstiprināja 2007. gada 10. oktobrī, Komisija izklāsta savas idejas par jūrniecības jautājumu globālo politiku un informē par iniciatīvām un darbībām, ko tā paredzējusi ierosināt nākotnē, sniedzot iespēju formulēt integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku.

Mēs ceram, ka Eiropadome sanāksmē, kas paredzēta 2007. gada decembrī, komentēs Komisijas paziņojumu un tajā paustās idejas.

Padome labprāt uzklausīs priekšlikumus turpmākai jūrniecības politikai, kurus saskaņā ar savām iniciatīvas tiesībām, iespējams, vēlēsies sniegt Komisija, un atbilstoši saistošajām procedūrām un Kopienas likumiem veiks to analīzi. Ja šāds priekšlikums ietvers Kopienas finansējumu ierosinātajiem pasākumiem, Padome, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, izskatīs šo jautājumu, ņemot vērā piemērojamos budžeta noteikumus.

 

Jautājums Nr.32 (Diamanto Manolakou) (H-0855/07)
 Temats: iejaukšanās Ungārijas Komunistiskās strādnieku partijas iekšējā darbībā
 

Ar Budapeštas tiesas spriedumu, kurā tika pavēlēts atcelt partijas 21. kongresu, notika iejaukšanās Ungārijas Komunistiskās strādnieku partijas iekšējā darbībā. Partijas vadība protestēja pret pēdējo divdesmit gadu laikā valsts tiesvedībā nepieredzētā sprieduma politisko raksturu. Kad partijas vadība atteicās izpildīt pavēli atcelt kongresu, tiesas priekšsēdētājs aizrādīja partijas priekšsēdētājam Gyula Thurmer un sešiem partijas vadības pārstāvjiem par necienīgu izturēšanos pret tiesu, par ko iespējams piespriest divus gadus ilgu cietumsodu. Šis spriedums pārkāpj Ungārijas konstitūcijā noteikto runas brīvību un papildina vairākus citus Eiropā veiktos antikomunisma pasākumus.

Vai Padome nosoda Budapeštas nepieņemamo nostāju attiecībā uz Ungārijas Komunistisko strādnieku partiju?

Vai tā uzskata, ka tai izvirzītā apsūdzība ir nopietns politisko un demokrātisko tiesību pārkāpums un nelikumīga iejaukšanās pilnīgi likumīgas politiskās partijas iekšējā darbībā?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomes kompetencē neietilpst viedokļa paušana par lēmumu, ko pieņēmusi dalībvalsts tiesa.

 

Jautājums Nr.33 (Vural Öger) (H-0859/07)
 Temats: Turcijas un Kipras divpusējās attiecības
 

Līdz šim nav gūti panākumi Turcijas un Kipras Republikas divpusējo attiecību normalizēšanā. Lai arī 2006. gadā Somijas prezidentūra padarīja tā saukto „Kipras problēmu” par vienu no svarīgākajiem tās ārpolitikas aspektiem, Portugāles prezidentūra to līdz šim ir ignorējusi.

Kādas darbības Portugāles prezidentūra plāno veikt līdz 2007. gada beigām, lai pārvarētu strupceļu, kādā nonākušas sarunas?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Jautājumam par Turcijas un Kipras Republikas divpusējo attiecību normalizēšanu tiek pievērsta rūpīga uzmanība, un tas tiek risināts atbilstošajos līmeņos. Turcija ir uzņēmusies, taču vēl nav izpildījusi pienākumu ratificēt un attiecīgi īstenot Ankaras līguma par desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai Ieviešanas protokolu. Šim jautājumam tika pievērsta liela uzmanība, piemēram, ES un Turcijas politisko vadītāju trijotnes sanāksmē, kas 18. septembrī notika Lisabonā. Šo jautājumu izskatīs arī nākamajā ES un Turcijas ministru sanāksmē, kas 20. novembrī notiks Briselē. Turklāt Padome regulāri aicina Turciju mainīt tās politiku attiecībā uz Kipras Republikas dalību starptautiskās organizācijās un forumos.

Padome arī analizēs situāciju, ņemot vērā progresa ziņojumu, ko 6. novembrī publicēja Komisija. Saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumiem, Padome analizēs ES 2005. gada 21. septembra paziņojumā ietvertos jautājumus. Pilnīga protokola īstenošana ir arī īstermiņa prioritāte Pievienošanās partnerības ietvaros, kas tiks pārskatīta šī gada laikā. Tas, kā Turcija pildīs savas saistības pret ES un Pievienošanās partnerības prioritātēm, ietekmēs sarunu procesu.

Runājot par situāciju Kiprā, Eiropas Savienība joprojām vēlas palīdzēt ANO darbības ietvaros panākt tādu Kipras problēmas risinājumu, kas atbilst ES dibināšanas pamatprincipiem un nepārkāpj tos. Šajā sakarā mēs atbalstām ātru 2006. gada 8. jūlijā ANO aizgādībā panāktās vienošanās īstenošanu un ar nepacietību gaidām, kad tehniskās komitejas un ekspertu grupas sāks darbu pie padziļinātu jautājumu risināšanas.

Varu apgalvot godājamam deputātam, ka prezidentūra un Eiropas Savienība turpinās atbalstīt ar šo jautājumu saistītos centienus.

Ļaujiet arī teikt, ka Eiropas Savienība joprojām vēlas palīdzēt ANO darbības ietvaros panākt tādu Kipras problēmas risinājumu, kas atbilst ES dibināšanas principiem un nepārkāpj tos. Prezidentūra turpina interesēties par vienprātības panākšanu attiecībā uz pilnīgu VLĀAP 2004. gada aprīļa un 2007. gada janvāra secinājumu pilnīgu piemērošanu.

 

Jautājums Nr.34(Robert Evans) (H-0861/07)
 Temats: Lidojumi uz Ziemeļkipru
 

Vai Padome ir apspriedusi iespēju atļaut veikt tiešos lidojumus uz Erkanas lidostu (vienīgo starptautisko lidostu, kas apkalpo Ziemeļkipru), kura atrodas sašķeltās kipriešu kopienas galvaspilsētā Nikosijā?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Lidojumus valstiskā līmenī reglamentē dalībvalstu kompetentās iestādes. Eiropas Komisijas pienākums ir nodrošināt, ka reglamentēšana notiek saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ievērojot starptautiskās saistības. Tādēļ šīs temats netiek apspriests Padomē.

Varu piebilst, ka Kipras Republikas valdība, izmantojot savas suverēnās tiesības noteikt likumīgās lidostas un ostas iebraukšanai Republikā un izbraukšanai no tās, kā arī ievērojot starptautiskās tiesības (Čikāgas Konvenciju), pasludinājusi darbību Timbou (Erkanas) lidostā par nelikumīgu. Šī lidosta atrodas Kipras Republikas daļā, kuru Kipras Republikas valdība nevar efektīvi kontrolēt, turklāt lidosta darbojas bez atbilstošas valdības noteiktu kompetento iestāžu atļaujas.

Ļaujiet arī teikt, ka Eiropas Savienība joprojām vēlas palīdzēt ANO darbības ietvaros panākt tādu Kipras problēmas risinājumu, kas atbilst ES dibināšanas principiem un nepārkāpj tos. Prezidentūra turpina veikt demaršus, lai panāktu vienprātību saistībā ar pilnīgu VĀALP 2004. gada aprīļa un 2007. gada septembra secinājumu piemērošanu.

 

Jautājums Nr.35 (Georgios Toussas) (H-0863/07)
 Temats: Embargo pret Kubu tūlītēja atcelšana
 

Dažas dienas pirms ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmes 2007. gada 30. oktobrī, kurā jāapspriež rezolūcijas projekts un nosodījums pret pastāvīgo ekonomisko, tirdzniecības un finanšu embargo, ko ASV noteikusi pret Kubu, ASV prezidents paziņoja par jauniem pret Kubu vērstiem pasākumiem. Vienlaicīgi viņš arī informēja par finanšu un politisku atbalstu „demokrātijas ieviešanai Kubā”, proti, sociālistu valdības gāšanai. Ar starptautisko plašsaziņas līdzekļu palīdzību viņš arī informēja, ka ir paredzējis uzsākt vairākas iniciatīvas, tostarp izveidot starptautisku „brīvības fondu”, lai palīdzētu kubiešiem pārveidot savu valsti, un arī apstiprināt privātas iniciatīvas, lai veicinātu kubiešu studentu piekļuvi internetam un Kubas jauniešu iespējas piedalīties izglītības stipendiju programmās.

Vai Padome apstiprina starptautiskos aicinājumus pieņemt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju atcelt ASV noteikto embargo pret Kubu? Vai Padome nosoda atkārtotu ASV iejaukšanos Kubas iekšlietās?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras novembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pirmkārt un galvenokārt, Eiropas Savienība uzskata, ka šis jautājums ietilpst ASV un Kubas divpusējās attiecībās. Taču Eiropas Savienība pagājušajā gadā balsoja par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 61. rezolūciju par nepieciešamību pārtraukt ASV noteikto ekonomisko, tirdzniecības un finanšu embargo pret Kubu. Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2271, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām, un Vienotu rīcību, pamatojoties uz J.3. un K.3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, attiecībā uz pasākumiem, kas aizsargā pret trešās valsts eksteritoriālu likumu un citu normatīvo aktu piemērošanas sekām un darbībām, kuras uz tiem balstās vai notiek sakarā ar tiem. Eiropas Savienība turpina aicināt atcelt Helms-Burton likumu.

Turklāt Padomes 2007. gada 18. jūnija secinājumos par ES politiku attiecībā uz Kubu teikts: „Eiropas Savienība atzīst Kubas pilsoņu tiesības neatkarīgi lemt par savu nākotni un ir gatava palīdzēt pozitīvi ietekmēt visu Kubas sabiedrības nozaru, tostarp attīstības sadarbības instrumentu, turpmāku attīstību.”

 

JAUTĀJUMI KOMISIJAI
Jautājums Nr.43 (Liam Aylward) (H-0828/07)
 Temats: ES miera uzturēšanas misija Čadā
 

Vai Komisija varētu sniegt visaptverošu paziņojumu, kurā tā izklāstītu, kāds progress ir panākts līdz šai dienai, mobilizējot 4000 cilvēku lielus ES miera uzturēšanas spēkus Čadā, un vai Komisija varētu pateikt, cik daudz Eiropas valstu ir apņēmušās sūtīt šajā misijā miera uzturēšanas spēkus?

 
  
 

Joprojām notiek plānošanas process, un oficiālais spēku izveidošanas process sāksies, tiklīdz Padome piekritīs operāciju koncepcijai, kas saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju notiks tuvāko nedēļu laikā. Spēku izveidošanas process tiks veikts operāciju komandiera vadībā. Neoficiālas norādes attiecībā uz līdzdalību miera uzturēšanas spēkos ir sniegušas atsevišķas dalībvalstis, taču šobrīd tās nav saistošas.

Tā kā Vienota rīcība ir Eiropas drošības un aizsardzības politikas daļa, godājamais deputāts var griezties Padomē, lai iegūtu papildu informāciju.

 

Jautājums Nr.44 (Seán Ó Neachtain) (H-0830/07)
 Temats: pamatizglītības nodrošināšana trešās pasaules valstīs
 

Vai Komisija varētu sniegt paziņojumu, kurā tā izklāstītu, kādas programmas tā īsteno, lai nodrošinātu pamatizglītību bērniem trešās pasaules valstīs, un kurā tā norādītu šā atbalsta finansiālo apjomu, kā arī paskaidrotu, kā šīs programmas vispār tiek administrētas?

 
  
 

Komisija sekmē Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu vispārējās pamatizglītības jomā, šajā nolūkā tā izmanto vairākus instrumentus. To skaidri apstiprina TAM koncentrēšana uz Eiropas konsensu un Āfrikas stratēģiju.

Divpusējās sadarbības jomā Eiropas Komisija pašlaik atbalsta jaunattīstības valstu pūles izglītības jomā, īstenojot vairāk nekā 400 divpusējos un reģionālos projektus gandrīz 100 valstīs. 2006. gadā EK attīstības politikas un ārējās palīdzības izglītības daļai piešķīra 517 miljonu eiro: 43% pamatizglītībai, 15% vidējai izglītībai, 24% pēcvidusskolas izglītībai un 18% īpaši iestāžu atbalstam.

Papildus atbalstam no projektiem Komisija no 9. Eiropas Attīstības fonda sniedz atbalstu vispārējam budžetam 28 valstīm. Šis ir nozīmīgs instruments, jo ar to palīdz izmaksāt algas un segt citas kārtējās izmaksas, kas iekļautas šo valstu valdību budžetos. Aptuveni 30% no līdzekļiem, ko saņem šīs 28 valstis, ir plānots nodrošināt šādā veidā. Komisija sniedz būtisku atbalstu izglītībai, izmantojot šo instrumentu, kas nodrošina spēcīgu finansiālu stimulu īstenot pareizas politikas sociālajā sektorā, jo daļa no vispārējā budžeta apmaksām ir atkarīga no rādītājiem, kas sekmē Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un saskaņošanu Komisija paredz palielināt plānojamās divpusējās sadarbības palīdzības tīklus budžetā — atsevišķām nozarēm paredzētos vai vispārēja rakstura — līdz 50 %, ja tas ir iespējams.

Pilnīga grāmatvedības pieeja attīstības palīdzībai, pamatota uz piederību kādai nozarei, nav izveidota. Piemēram, atbalstu Ruandas budžetam sniedz koordinēta palīdzības sniedzēju grupa, kas iesaistīta pastāvīgā dialogā ar nozares iestādēm. Rezultāti ir pamanāmi jo valsts sektora izdevumi ir veiksmīgi pārvirzīti sociālajam sektoram (vienlaicīgi samazinot militāros izdevumus). No 1998. gada līdz 2004. gadam sociālā sektora izdevumi ir palielinājušies no 2,5 % no iekšzemes kopprodukta līdz 7,5 %. Īpašas darbības, kas dod iespēju likvidēt mācību maksu, kam sekoja attiecīgs pacēlums līdz 93 %, reģistrējoties pamatizglītības skolās.

Tāpat arī jaunajā plānošanas ciklā ir paredzēti 1,8 miljardi eiro izglītībai no EK budžeta un 10. Eiropas Attīstības fonda (visiem reģioniem). Komisija uzlabo veidus lai piešķirtajiem līdzekļiem veidotu saikni ar Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. TAM līgums ir uzlabota vispārējā budžeta atbalsta forma ar izglītībai un citām TAM atbilstošām nozarēm piesaistītiem rezultātu rādītājiem. Mērķis ir panākt ilglaicīgāku paredzamību, neaprobežojoties ar „lēcienveida” dinamiku izglītības atbalstam, ko bieži vien raksturo budžeta atbalsta piešķiršana.

Visbeidzot, tematiskā programma „Ieguldījums cilvēkos” sniegs papildu palīdzību jaunattīstības valstīm gadījumos, kad pastāvīgā finansiālā atbalsta kanāli nebūs pietiekami. Šāds papildu atbalsts, finansiāli atbalstot operatīvo iniciatīvu (FTI), tiks izmantots, lai paātrinātu progresu virzībā uz „vispārējās pamatskolas pabeigšanas” (UPC) galveno mērķi — „izglītību visiem”.

 

Jautājums Nr.45 (Rodi Kratsa-Tsagaropoulou) (H-0845/07)
 Temats: Kopienas atbalsts saistībā ar humāno krīzi Mjanmā
 

Nevalstiskās organizācijas, kas darbojas Mjanmā, pēdējā laikā ir iesniegušas daudzus ziņojumus par nabadzības izplatību, brīdinot, ka situācija, iespējams, pasliktināsies naftas cenu pieauguma dēļ, sociālās palīdzības pakalpojumu trūkuma dēļ, kā arī tādēļ, ka tiek ierobežoti valsts izdevumi veselības un izglītības jomā. Tajos arī pausts viedoklis, ka starptautiskās atbalsta programmas ir pārāk ierobežotas un nepiemērotas uzdevumam. Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomes 2007. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē tika izdarīts secinājums, ka ir nepieciešama nozīmīga humanitārās palīdzības programma Mjanmas iedzīvotājiem, un paziņots, ka ES ir gatava palielināt atbalstu atkarībā no humānās katastrofas situācijas izvērtējuma.

Cik lielā mērā Eiropas Savienība ir pārstāvēta šajā valstī un kādus pasākumus veic Eiropas Savienība sadarbībā ar iedzīvotājiem, vietējām organizācijām un starptautiskām iestādēm? Vai Komisija ir saņēmusi pašreizējās humānās katastrofas situācijas novērtējumu, kā arī starptautiskā embargo iespējamās ietekmes novērtējumu? Vai tā plāno īstenot turpmākus pasākumus un iniciatīvas humānajā un diplomātiskajā jomā?

 
  
 

Komisijai, tāpat kā humānajām organizācijām, ir bažas par Mjanmas iedzīvotāju vispārējo neaizsargātību, kas pēdējo dažu gadu laikā ir tikai pavājinājusies. Reaģējot uz šo notikumu attīstību, Komisija pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusi humānās palīdzības apjomu. Mjanmas krīzes risināšanai 1997. gadā tika atvēlēti gandrīz 4 miljoni eiro – šī summa ietvēra ne tikai palīdzību iedzīvotājiem, kas dzīvo šajā valstī, bet arī palīdzību Mjanmas bēgļiem, kas dzīvo kaimiņvalstu nometnēs. Programmu izdevumi, kuras īstenoja 2007. gadā, sasniedza 15,5 miljonus eiro.

Nozares, kuru aizsardzība Mjanmā ir prioritāte, ir pamata veselības aprūpe, ūdens un sanitārija, pārtika un uzturlīdzekļi grūtniecēm un ar krūti barojošām sievietēm, kā arī bērniem. Bēgļu nometnēs Taizemē – tādu ir aptuveni 150 000 – Komisijas atbalsts sedz pamatvajadzības – nodrošina pārtiku, veselības aprūpi un piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai. Šos pasākumus īsteno ANO un Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas (SSKS) aģentūras, kā arī partnervalstu nevalstiskās organizācijas (NVO).

Turklāt Komisija var informēt godājamo deputātu, ka nupat ir apstiprināts turpmākais atbalsts 1 miljona eiro apmērā Pasaules Pārtikas programmai (PPP) un ka tās dienesti pašreiz gatavo jaunu programmu 18 miljonu eiro apmērā 2007. gada beigām un visam 2008. gadam, lai risinātu jautājumu par visneaizsargātāko Mjanmas iedzīvotāju, it īpaši etnisko minoritāšu, aizsardzību, pamata veselības aprūpi, ūdensapgādi un sanitāriju, kā arī lai palīdzētu Mjanmas bēgļiem Taizemē.

Papildus humānajai palīdzībai tiks ieviesta budžeta pozīcija par atbalstu personām, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi, piešķirot 16 miljonus eiro 2007.-2010. gadam Mjanmas un Taizemes iedzīvotājiem, un no 2008. gada to papildinās Pārtikas nodrošinātības tematiskā programma, kurā 16 miljoni eiro piešķirti Mjanmas iedzīvotājiem vien.

Papildus humānajai palīdzībai vārda tiešajā nozīmē Komisija ir arī izstrādājusi programmas nabadzības apkarošanai. Daudzgadu indikatīvā programma (2007.–2010. gadam) pirmo reizi 2007. gadā ir pieņemta Mjanmas cilvēku labā. Šī programma paredz izmantot 32 miljardus eiro Triju slimību fonda pasākumu atbalstīšanai, kura mērķis ir apkarot tuberkulozes, malārijas un HIV/AIDS(1) radīto postu Mjanmā. Otra programmas iesaistes joma būs sākumizglītība saskaņā ar UNICEF programmu Izglītība visiem(2).

Turklāt vairākos gadījumos Komisija ir paudusi bažas – gan publiski, gan diskrētā un diplomātiskā ceļā – par humānās palīdzības jomas sašaurināšanos Mjanmā, piemēram, par SSKS grūtībām pildīt savu mandātu Mjanmā, it īpaši apmeklējot apcietinājumā esošos un konfliktzonas austrumos. Ierobežojumi saistībā ar darbu un piekļuves nosacījumiem humānās palīdzības darbiniekiem Mjanmā arī ir liels šķērslis atbalsta programmu palielināšanai.

Komisija godājamajam deputātam var apstiprināt, ka tā nemitīgi centīsies pārliecināt Mjanmas iestādes un turpinās sniegt humāno palīdzību.

 
 

(1)Cilvēka imūndeficīta vīruss/Iegūts imūndeficīta sindroms.
(2)Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds.

 

Jautājums Nr.46 (Nirj Deva) (H-0866/07)
 Temats: veselības izdevumi jaunattīstības valstīm un saistībā ar ES finanšu atbalstu
 

Abudžas 2001. gada 27. aprīļa deklarācijā ir ietverta Āfrikas valstu valdību apņemšanās atvēlēt 15 % no ikgadējiem valsts izdevumiem veselībai, tomēr vairāk nekā pēc sešiem gadiem lielākā daļa valstu iegulda veselības jomā procentuāli daudz mazāk budžeta līdzekļu.

Ņemot vērā veselības izšķirīgo nozīmi attīstības jomā, ko Komisija dara, lai mudinātu jaunattīstības valstu valdības palielināt valstu ieguldījumu veselības sistēmās un sasniegtu Parlamenta mērķi atvēlēt 20 % no ES finanšu atbalsta veselībai un izglītībai?

 
  
 

2001. gadā Abudžā Āfrikas samitā par HIV/AIDS(1), tuberkulozi un citām līdzīgām infekcijas slimībām, Āfrikas Vienības organizācijas valstu un valdību vadītāji apņēmās noteikt mērķi vismaz 15 % no gada budžeta piešķirt veselības aprūpes nozares uzlabošanai.

Savā jautājumā godājamais deputāts norāda, ka pēc sešiem gadiem lielākā daļa valstu ir ieguldījušas krietni mazāku budžeta daļu veselības aprūpes nozarē. Tomēr situācija nav tik slikta. Pasaules Veselības organizācijas Reģionālā Āfrikas komiteja 2007. gada augustā ziņoja, ka puse no reģiona valstīm patlaban piešķir 10 % līdz 15 % no sava budžeta veselības aprūpei. Turklāt desmit reģiona valstis ir spējušas savus veselības aprūpei paredzētos izdevumus paaugstināt līdz 30–40 ASV dolāriem uz vienu iedzīvotāju.

Komisija atbalstīja sākotnējo Abujas Deklarāciju un turpināja iesaistīt Āfrikas valstu valdības — finanšu un veselības ministrijas — politiskā dialogā par dažādiem attīstības jautājumiem, arī par veselības aprūpi un veselības aprūpes izdevumiem. Komisija šo dialogu turpina, taču lēmums par līdzekļu piešķiršanu ir jāpieņem nevis Briselei, bet gan partnervalstīm.

Pirms divām nedēļām (2007. gada 24.–26. oktobrī) Komisija piedalījās pirmajā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (AKK) veselības ministru sanāksmē, kas notika Briselē un kurā vairāk nekā 40 veselības ministru apsprieda problēmas saistībā ar ĀKK Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu veselības aizsardzības jomā. Jautājumi par veselības aprūpes sistēmu finansēšanu un pārvaldību bija galvenais diskusiju temats. Šīs sanāksmes deklarācijā tika vēlreiz pārskatīta virzība uz Abujas Deklarācijas īstenošanu.

Politiskais dialogs ar Āfrikas partnervalstīm tiek atbalstīts ar darbu palīdzības efektivitātes un paredzamības uzlabošanas jomā. Komisija ir bijusi virzītājspēks kopš ES jaunās attīstības politikas pieņemšanas, kas apliecina Eiropas centienus veikt būtisku ieguldījumu TAM, labāk koordinējot paliekošākā un paredzamākā veidā valsts atbalsta līdzekļus attīstības jomā.

Uz izpildi pamatots budžeta atbalsts, kas nostiprina vispārējo partnervalstu spēju izstrādāt un īstenot savus attīstības plānus, ir nozīmīgs solis šajā ziņā. Divām trešdaļām valstu, kas saņēma budžeta atbalstu no 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF), bija ar veselības aprūpes jomas finansējuma uzlabošanu saistīti darbības mērķi. No 10. EAF apmēram 40 % no plānotās palīdzības tiks piešķirta budžeta atbalsta veidā, no kura daļa būs atkarīga no rezultātiem un budžeta izpildes veselības aprūpes jomā.

Taču pat budžeta atbalsts ne vienmēr rada nozīmīgu fiskālo telpu, jo valstīm ir jāfinansē augstas daudzkārtēju veselības aprūpes procedūru izmaksas. Kaut arī Komisija paredz ilglaicīgu, paredzamu un koordinētu atbalstu, tas nedos iespēju partnervalstīm pienācīgi nostiprināt savas veselības aprūpes sistēmas, nodrošināt vajadzīgo veselības aprūpes darbinieku skaitu un izstrādāt TAM sasniegšanai nozīmīgas veselības aprūpes programmas.

Šis ir iemesls, kādēļ 10. EAF ieviesīs jauna veida budžeta atbalstu — TAM līgumu, lai sniegtu ilglaicīgāku (seši gadi) un paredzamāku palīdzību, koncentrētu uz rezultātiem budžeta atbalsta efektivitātes un virzības uz TAM ziņā.

Godājamais deputāts norāda, ka Komisija ir apņēmusies 20 % no attīstības sadarbības instrumenta izdevumiem līdz 2009. gadam piešķirt „pamata un vidējai izglītībai un veselības pamatprasībām, izmantojot projektu, programmu vai budžeta atbalstu, kas saistīts ar minētām jomām, nodrošinot to vienlīdzīgi visās ģeogrāfiskajās teritorijās”.

 
 

(1) Cilvēka imūndeficīta vīruss/Iegūts imūndeficīta sindroms

 

Jautājums Nr.50 (Frank Vanhecke) (H-0808/07)
 Temats: Turcija un Eiropas Cilvēktiesību tiesa
 

Komisija savā 2006. gada progresa ziņojumā par Turciju apgalvoja, ka reformām, ko Turcija īstenoja 2004. un 2005. gadā, ir bijusi pozitīva ietekme uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) spriedumu izpildi. Komisija arī teica, ka Turcijas tiesību akti dažkārt var būt šķērslis tam, lai atsāktu valsts tiesas procedūru.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2007. gada oktobra sākumā pauda stingru kritiku, citu starpā, Turcijai par ļoti slikto sadarbību ar ECHR. Turciju kritizēja īpaši par to, ka tā apgrūtinājusi ECHR piekļuvi noteiktai tiesas procedūrai. Parlamentārā asambleja uzstāja, ka iesaistītajām valdībām ir jānodrošina prasītājiem aizsardzība.

Kāda pozitīva ietekme ir novērojama saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi? Kādus pasākumus Komisija veic papildus Parlamentārās asamblejas atklājumiem un secinājumiem?

 
  
 

2006. gada Progresa ziņojums par Turciju patiešām norāda, ka Turcijā 2004. un 2005. gadā veiktajām reformām ir bijuši pozitīvi rezultāti saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi.

Šajās reformās ietilpst Turcijas konstitūcijas 2004. gada maija grozījumi, kas cita starpā arī likvidē Valsts drošības tiesas un starptautiskiem līgumiem paredz prioritāti pamattiesību jomā pār valsts tiesību aktiem.

Tajās iekļauti arī Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa 2005. gada grozījumi, kas reglamentē, piemēram, ar spīdzināšanu, vajāšanu un sliktu izturēšanos saistītus nodarījumus. Šajos grozījumos spīdzināšana Turcijā tiek definēta vairāk saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja ir uzslavējusi Turcijas jauno tiesisko regulējumu kā tādu, kas ir viens no vispusīgākajiem Eiropā.

Ar šīm reformām Turcija ir piešķīrusi kompensācijas vairākās lietās, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi Turciju par atbildīgu cilvēktiesību pārkāpumos. Šai rīcībai ir bijusi labvēlīga ietekme attiecībā uz Tiesas spriedumu izpildi.

Komisija cieši seko visu Eiropas Padomes iestāžu, arī Parlamentārās asamblejas, darbam un šajā sadarbībā informē par savu nostāju.

Komisija arī turpmāk cieši sekos cilvēktiesību situācijai Turcijā un sadarbosies ar visām Eiropas Padomes iestādēm.

 

Jautājums Nr.51 (Edit Herczog) (H-0809/07)
 Temats: energodrošība Balkānos
 

Pēc Bulgārijas pievienošanās ES radušos Eiropas ieceru un lēmumu dēļ Balkānu reģionā trūks elektrības. Atsaucoties īpaši uz ES iestāžu un dalībvalstu kopīgo pienākumu saglabāt Eiropas energodrošību, ko Komisija darīs, vai ko tā ierosina darīt, lai atrisinātu šo situāciju, par ko Eiropai jāpieņem lēmums, un aizkavētu, novērstu un labotu šajā reģionā gaidāmo energopiegādes pārtraukumu?

 
  
 

Godājamās deputātes jautājums acīm redzami attiecas Kozloduy atomelektrostacijas 3. un 4. sekcijas slēgšanas sekām 2006. gada beigās.

Bulgārijas valdība pieņēma lēmumu slēgt šīs sekcijas pirms astoņiem gadiem, 1999. gadā. Šis lēmums bija pamatots uz īpaši nozīmīgiem kodoldrošības apsvērumiem, un tas ir atbilstošs Bulgārijas pienākumiem, ko nosaka Pievienošanās līgums.

Bija zināms, ka tas izraisīs sekas.

ES bija paredzējusi ļoti nozīmīgu finansiālu palīdzību ne vien slēgšanai, bet arī ar to saistīto seku samazināšanai. 550 miljoni eiro tika piešķirti kā dotācijas, galvenokārt, izmantojot Kozloduy slēgšanas atbalsta fondu, ko pārvaldīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Ar pusi no šīs summas ir jāfinansē projekti, kuru mērķis ir panākt būtisku enerģijas taupīšanu, kā arī uzlabojumi elektrostacijām, kurās par kurināmo izmanto brūnogles, piemēram Pernik elektrostacijai. Turklāt 212,5 miljoni eiro ir Euratom aizdevums Kozloduy 5. un 6.  sekcijas modernizācijai, kas attiecīgi darbosies ar augstāku lietderības koeficientu. Saskaņā ar ERAB piesardzīgi veiktajiem aprēķiniem, Komisijas finansētais enerģijas taupīšanas rezultāts pārsniegs zaudējumus, kas radušies sakarā ar Kozloduy 3. un 4. sekcijas slēgšanu.

Taču elektroenerģijas piegāžu drošībai ir vajadzīga arī labāka tīklu savienošana valstu starpā. Šis, pirmkārt, ir pārvades sistēmas operatoru kopīgā darba uzdevums. Turklāt Balkānu reģionā ir strukturāla problēma attiecībā uz nepietiekamu ieguldījumu jaudas radīšanā. Ņemot vērā vajadzību svarīgumu, ir jāpiesaista privātie ieguldījumi. Tādēļ Komisija stingri atbalsta Enerģijas kopienas līguma pilnīgu īstenošanu, kas paredz kopēju likumdošanas un reglamentējošo noteikumu sistēmu reģionā. Iekļaušanās tirgū un skaidri tirgus noteikumi patiesi ir svarīgākais priekšnoteikums ieguldījumiem reģionā.

 

Jautājums Nr.52 (Yiannakis Matsis) (H-0819/07)
 Temats: Turcijas militārās operācijas Ziemeļirākā
 

Turcijai pēc militāro operāciju sākšanas Ziemeļirākā Lielā Nacionālā asambleja nupat ir parādījusi zaļo gaismu militāru iebrukumu sākšanai konkrētajā teritorijā. Bruņota agresija un robežu pārkāpšana, ko viena valsts īsteno pret citu, ir starptautisko tiesību un Eiropas Savienības principu pārkāpums.

Kādus pasākumus Komisija plāno veikt pret Turciju, kas jau ir sākusi militāras operācijas Ziemeļirākā? Vai tas neietekmēs negatīvi Turcijas pievienošanās procesu? Vai Komisija iekļaus novērtējuma ziņojumā jautājumu par Turcijas militārajām operācijām Irākā?

 
  
 

Komisija nosoda Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) vardarbību Turcijas teritorijā.

Kopš 2007. gada septembra šajos uzbrukumos ir bijis daudz upuru civiliedzīvotāju un militārpersonu vidū. Starptautiskajai kopienai un jo īpaši visām galvenajām ieinteresētajām pusēm reģionā ir jāatbalsta Turcijas centieni aizsargāt tās iedzīvotājus un apkarot terorismu, respektējot tiesiskumu, saglabājot mieru un stabilitāti starp valstīm un reģionā un atturoties veikt jebkādas nesamērīgas militārās darbības. Jebkurš mēģinājums nerēķināties ar šīm vērtībām būtu Kurdistānas strādnieku partijas provokāciju un vardarbību stratēģijas uzvara.

Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi nostiprināt dialogu un sadarbību starp Turcijas un Irākas valdībām, lai risinātu šo problēmu, un aicina Irākas valdību un Kurdistānas reģionālo valdību nodrošināt Turcijas robežu ievērošanu un nodrošināt, lai Irākas teritorijā netiktu veikta nekāda vardarbīga rīcība pret Turciju.

 

Jautājums Nr.53 (Ryszard Czarnecki) (H-0840/07)
 Temats: Maķedonijas un Bosnijas un Hercegovinas iekļaušana ES struktūrās
 

Kad varēs runāt par reālistisku laika posmu Maķedonijas un Bosnijas un Hercegovinas iekļaušanai ES struktūrās, ņemot vērā šo valstu panākto progresu pēdējo gadu laikā?

 
  
 

Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Rietumbalkānu valstīm, kas piedalās Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP), ir izredzes pievienoties ES. Pirms iestāšanās ES šīm divām valstīm jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji un SAP nosacījumi.

2005. gada stratēģiskajā dokumentā Komisija norādīja secīgus soļus, kas Rietumbalkānu valstīm veicami virzībai uz ES. Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi (SAN), kuru mērķis ir sagatavot valstis turpmākajai līdzdalībai ES, ir svarīgs solis šajā ceļā. Valstu apmierinoša SAN saistību izpilde būs būtisks faktors, lai ES izskatītu jebkuru iestāšanās pieteikumu.

Attiecībā uz laika posmu šo divu valstu integrācijai ES 2006. gada decembrī Eiropas Padome paziņoja, ka Eiropas Savienība atturēsies noteikt jebkādus pievienošanās termiņus līdz pievienošanās sarunas būs tuvu nobeigumam.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pieteicās pievienoties 2004. gadā, un 2005. gada decembrī tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Komisija ieteiks uzsākt pievienošanās sarunas, tiklīdz valsts atbildīs visām noteiktajām prasībām.

Jo īpaši pirms pievienošanās sarunu uzsākšanas valstij ir jāgūst konkrēti panākumi Kopenhāgenas kritēriju un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā. Valstij ir jāatbilst politiskajiem kritērijiem un jābūt guvušai ievērojamus panākumus ekonomisko kritēriju un dalības saistību izpildē.

Tehniskas sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par SAN tika pabeigtas 2006. gada decembrī. 2007. gada maijā dalībvalstis apstiprināja sarunu rezultātus, bet atkārtoja, ka, lai Bosnija un Hercegovina noslēgtu SAN, tām ir jāatbilst četriem galvenajiem nosacījumiem, ko ES noteica 2005. gada oktobrī: i) policijas reforma; ii) plaša sadarbība ar Dienvidslāvijas kara noziegumu starptautisko tribunālu (ICTY); iii) sabiedrisko raidorganizāciju sistēmas reforma un vi) valsts pārvaldes reforma. Bosnijas un Hercegovinas līdzšinējie panākumi neļauj noslēgt SAN. SAN noslēgšana ir priekšnoteikums turpmākām saskaņošanas darbībām Bosnijai un Hercegovinai ar ES.

 

Jautājums Nr.54 (Diamanto Manolakou) (H-0856/07)
 Temats: vienošanās starp Apvienoto Karalisti un Turciju
 

Apvienotā Karaliste ar Turciju nesen parakstīja vienošanos, ko pazīst ar nosaukumu „Turcijas un Apvienotās Karalistes stratēģiskā partnerība 2007.-2008. gadam” un kas pēc būtības ir īpaši dihotoma, jo tā satur daudz atsauču uz noteikumiem un principiem, kuros par notikušu faktu atzīta Turcijas militāro spēku īstenotā 37 % Kipras Republikas okupācija, kas būtiski pārkāpj ANO Drošības padomes 1983. gada 18. novembra Rezolūciju Nr. 541/83 un 1984. gada 11. maija Rezolūciju Nr. 550/84, kurā Ziemeļkipras Turku Republika nosodīta kā nelikumīga un separātiska un kurā visas valdības aicinātas atteikties atzīt jebkuru citu Kipras valsti, kas nav Kipras Republika. Tajā pašā laikā ir ziņots, ka šī vienošanās efektīvā veidā upurē Kipras intereses Turcijas interesēm un ka Apvienotā Karaliste šo vienošanos ir panākusi apmaiņā pret Turcijas atturēšanos no iebrukšanas Irākā.

Kāds viedoklis par to ir Komisijai, un ko tā domā par šo vienošanos? Vai tā uzskata, ka vienošanās pārkāpj starptautiskās un Kopienas tiesības un rada problēmas starp ES un dalībvalstīm?

 
  
 

Vispirms Komisija vēlas atgādināt labi zināmo un ilgstoši pastāvošo Eiropas Savienības nostāju par starptautisko tiesību subjektu atzīt vienīgi Kipras Republiku. Pašpasludināto „Ziemeļkipras Turku Republiku” nav atzinusi ne Eiropas Savienība, ne arī kāda no tās dalībvalstīm.

Komisija neiejaucas un nekomentē nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kamēr tie nepārkāpj acquis communautaire.

Komisija ir pārliecināta, ka šis jautājums vēlreiz norāda uz neatliekamo vajadzību saprātīgi atrisināt Kipras problēmu. Tā vēlreiz aicina iesaistītās puses pēc iespējas drīz Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecībā atsākt pilntiesīgas sarunas, lai panāktu vispusīgu risinājumu.

 

Jautājums Nr.55 (Vural Öger) (H-0860/07)
 Temats: ES paplašināšanās un nepietiekamas informācijas sniegšana Eiropas sabiedrībai
 

Kad notiek ES paplašināšanās, Eiropas lēmumu pieņēmēji bieži vien neinformē Eiropas sabiedrību par pievienošanās vēsturisko pienesumu un šā procesa radīto potenciālu. Pēc paplašināšanās, kad Eiropas Savienībai pievienojās Austrumeiropas valstis, sabiedriskās debates aizēnoja brīdinājumi par to, ka darba tirgos ieplūdīs migranti strādnieki no jaunajām dalībvalstīm. Attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm kļūt par ES dalībvalstīm sabiedrībai nekad nav izskaidroti Eiropas paplašināšanās mērķi, kas izraisīja pārsteidzošu informētības trūkumu par aktuāliem jautājumiem un dramatisku atbalsta zudumu ES paplašināšanās politikai. Kādus soļus Komisija plāno veikt, lai šo informētības trūkumu novērstu?

 
  
 

Komisija izsaka nožēlu par negatīvo attieksmi pret ES paplašināšanās politiku, kas, šķiet, dominē vairākās dalībvalstīs.

Komisija ir vairākkārt uzsvērusi, cik svarīga ir labāka sazināšanās un vajadzību izkliedēt mītus ar faktiem. Ir ļoti būtiski pievērst uzmanību gan problēmām, gan arī ieguvumiem ko dod paplašināšanās politika.

Tomēr Komisija viena pati nevar izmainīt sabiedrības attieksmi, visām Eiropas Savienības iestādēm ir jāstrādā šajā virzienā. Daudz vairāk šajā ziņā ir jādara pašām dalībvalstīm gan valsts, gan reģionālā, gan arī vietējā līmenī.

Komisija, protams, ir gatava papildināt savus centienus, sniedzot faktisko informāciju un veidojot sinerģijas ar ES iestādēm un ieinteresētajām dalībvalstīm. Tā šajā ziņā ir pastiprinājusi savas darbības un to ilustrācijai var piedāvāt šādus piemērus:

Sakarā ar 2004. gada paplašināšanās 3. gadadienu tika publicētas vairākas īpašas tīmekļa vietnes, kas ilustrēja pēdējās paplašināšanās pozitīvo ietekmi.

Ir sagatavots buklets plašākai sabiedrībai par paplašināšanās politiku publicēšanai visās oficiālajās valodās.

Tiek organizēti vairāki pasākumi, kuros it īpaši tiek iesaistīti jauni cilvēki.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos no jaunajām dalībvalstīm uz vecajām (norādes skaidri izteiktas jautājumā) Komisija ir publicējusi ziņojumu par to.

Paplašināšanās izraisīja pakāpenisku darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES. Dalībvalstis, kas nekavējoties atvēra savu darba tirgu jaunajām dalībvalstīm, kļuva ieguvējas dažādos veidos: ieceļotāji palīdzēja aizpildīt brīvās darba vietas, to skaitu samazinot pelēkajā un palielinot baltajā sektorā. Pamatojoties uz šo pozitīvo pieredzi, vairākas dalībvalstis virzās uz pilnīgu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības sasniegšanu. Bažas, ka darba ņēmēju straujais pieplūdums no jaunajām dalībvalstīm radīs nopietnu sajukumu veco dalībvalstu darba tirgū, nav piepildījušās.

2008. gadā projekti, kas informēs par paplašināšanās ietekmi, tiks turpināti un papildināti ar sazināšanās darbībām, kuru mērķis būs izveidot platformu tīklam starp pilsonisko sabiedrību dalībvalstīs, kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs.

Būs nepieciešami saskaņoti centieni, lai palielinātu sabiedrības atbalstu ES paplašināties līdz Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Komisija uzskata, ka īpaši vajadzēs sniegt faktisko informāciju par 5. paplašināšanās ievērojamajiem ieguvumiem.

Komisija aicina visus dalībniekus sniegt informāciju un atbalstīt labākas sazināšanās centienus, ne mazāk gaidīts būs Parlamenta deputātu atbalsts.

 

Jautājums Nr.59 (Inger Segelström) (H-0810/07)
 Temats: ekspertu grupa jautājumos par cilvēku tirdzniecību
 

Kopš 2003. gada pastāvošajai ekspertu grupai jautājumos par cilvēku tirdzniecību ir jāveic svarīgs uzdevums, kas ir daļa no ES centieniem apkarot šādu tirdzniecību. Acīmredzot Komisija pašreiz izvirza jaunus grupas ekspertus. Līdz šim šī grupa ir sastāvējusi no vieniem un tiem pašiem ekspertiem kopš tās izveides. Kāds grafiks ir Komisijai jaunu ekspertu izvirzīšanai, un kādu procedūru tā šim nolūkam izmantos? Kā Komisija var garantēt, ka izvirzīšanas procedūra būs pārredzama? Kā tiks izvēlēti valstu ekspertu, un vai šajā grupā būs pārstāvis no katras valsts? Vai grupas kompetences joma paliks tā pati vai arī to mainīs? Kā Komisija nodrošinās to, ka šajā grupā tiek pārstāvētas nevalstiskās organizācijas, piemēram, sieviešu organizācijas?

 
  
 

Komisija piekrīt godājamās deputātes viedoklim par ekspertu grupas cilvēku tirdzniecības jautājumos svarīgo uzdevumu. Kopš iecelšanas pašreizējā ekspertu grupa ir sniegusi Komisijai atzinumus un viedokļus par daudziem svarīgiem jautājumiem. 2004. gadā tā sniedza ziņojumu, kurš joprojām ir iedvesmas avots turpmākām darbībām.

Patlaban Komisija veic jaunas ekspertu grupas iecelšanu, ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas, kas radušās paplašināšanās dēļ, un to, ka jānodrošina specifiskas zināšanas, jo īpaši darbaspēka izmantošanas jomā. 2007. gada 17. oktobrī Komisija pieņēma lēmumu izveidot jaunu ekspertu grupu cilvēku tirdzniecības jautājumos(1).

Ekspertu grupas sastāvā būs 21 loceklis, kā arī 11 locekļi no dalībvalstu valsts pārvaldes sistēmām, līdz 5 locekļiem no starpvaldību, starptautiskām vai nevalstiskām organizācijām, līdz 4 locekļiem no sociālo partneru un darba devēju asociācijām, 1 Eiropola(2) loceklis, līdz 2 locekļiem no universitātēm vai citām pētniecības iestādēm. Locekļus no dalībvalstu valsts pārvaldes sistēmas iecels Komisija pēc dalībvalstu ierosinājuma. Pārējos locekļus iecels Komisija no to vidus, kas būs atsaukušies aicinājumam piedalīties pretendentu konkursā.

Lai nodrošinātu pārredzamību, aicinājums piedalīties pretendentu konkursā tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī un Brīvības, drošības un tiesiskuma ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

 
 

(1)2007/675/EK: 2007. gada 17. oktobra Komisijas lēmums, ar ko izveido ekspertu grupu cilvēku tirdzniecības jautājumos, OV L 277, 19.10.2007.
(2)Eiropas Policijas birojs.

 

Jautājums Nr.60 (Katerina Batzeli) (H-0814/07)
 Temats: turpmākā ES rīcība saistībā ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem
 

Eiropas Parlaments 2007. gada 21. jūnijā pieņēma rezolūciju P6_TA(2007)0283 par nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, aicinot izveidot vienotu stratēģiju Kopienas līmenī.

Iekļaujot pasākumus cīņai ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem un izveidojot tīklu starp kompetentajām iestādēm Kopienas vispārīgāka rakstura programmās, piemēram, programmā Daphne II un programmā noziedzības novēršanai un apkarošanai, tiek sniegts tikai pagaidu risinājums. Praktiskiem pasākumiem, lai risinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita satraucošo pieaugumu visā Eiropas Savienībā, ir nepieciešama Kopienas programma tieši nepilngadīgiem likumpārkāpējiem.

Vai Komisija plāno izstrādāt Eiropas stratēģiju, lai apkarotu likumpārkāpumus nepilngadīgo vidū?

Turklāt vai tā plānot veikt pētījumu un publicēt paziņojumu, lai izveidotu Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz trim pamatpīlāriem – novēršanas pasākumiem, tiesas un ārpustiesas sūdzībām un likumpārkāpēju sociālo reintegrāciju, kā ir ierosināts Parlamenta rezolūcijā?

Kāds ir Komisijas viedoklis par dažu dalībvalstu tendenci vairāk izmantot cietumsodus, nevis alternatīvus pamācoša rakstura sodus, un cik lielā mērā tā uzskata par ieteicamu veicināt kopējus Eiropas obligātos standartus un pamatnostādnes par jautājumiem saistībā ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem?

 
  
 

Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta 2007. gada 21. jūnija pieņemtajā rezolūcijā izklāstītos ieteikumus, pamatojoties uz ziņojumiem, ko iesniedzis godājamais deputāts, par nepilngadīgiem likumpārkāpējiem.

Nav šaubu, ka visām ieinteresētajām pusēm – galvenokārt no pilsoniskās sabiedrības un vietējām un valsts iestādēm – ir jāpastiprina centieni novērst un apkarot cēloņus, kas liek jauniem cilvēkiem pievērsties likumpārkāpumiem, un samazināt viņu sociālās atstumtības negatīvo ietekmi.

Komisija pilnībā atbalsta daudzdimensionālo pieeju likumpārkāpumu novēršanai un ierobežošanai nepilngadīgo vidū. Ir jāstiprina sadarbība starp visiem valsts un privātajiem dienestiem, kas darbojas tādās jomās kā mācības, izglītība, nodarbinātība un sociālā integrācija, īpašu uzmanību pievēršot novēršanas pasākumiem. Informācijas un labākās prakses apmaiņas veicināšanai ir jābūt stūrakmenim Eiropas Savienības darbībā, iespējams, liekot izstrādāt intervences modeļus vai obligātās pamatnostādnes.

Komisija vēl joprojām atbalsta sadarbību starp dažādām vietējām un valsts struktūrvienībām, izmantojot finanšu instrumentus, un šā atbalsta mērķi ir dažādi. Ņemot vērā nepilngadīgo kriminālpārkāpumu un to apkarošanas daudzveidīgo raksturu, nešķiet atbilstoši izstrādāt vienu finanšu atbalsta programmu. Daudzveidība valsts politikā, kas, iespējams, novērsīs jaunu cilvēku desocializāciju un atstumtību, liek Kopienai sniegt dažādu veidu finansiālo atbalstu.

Pašreiz tiek veikts liels pētījums par nepilngadīgo noziedzību, un tiks ievākti statistiski dati par krimināltiesībām, pamatojoties uz uzticamiem un salīdzināmiem rādītājiem. Eiropas Noziedzības novēršanas tīkls (ECPN) ir vērtīgs konsultāciju un koordinācijas instruments turpmākajai notikumu gaitai.

 

Jautājums Nr.61 (Brian Crowley) (H-0824/07)
 Temats: cīņa ar narkotiku importu caur Eiropas rietumu krastu
 

Vai Komisija varētu sniegt paziņojumu, kurā tā izklāstītu, kāds progress ir panākts cīņā ar narkotiku importēšanu gar Eiropas rietumu krastu saskaņā ar programmu, ko pazīst kā Jūras ceļu izpētes un operatīvais centrs (MAOC)?

 
  
 

Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvais centrs (MAOC-N) ir militāri atbalstīta tiesībsargājoša starpvaldību iniciatīva, ko izveidojušas septiņas dalībvalstis (Spānija, Portugāle, Francija, Itālija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste), lai risinātu narkotiku, proti, kokaīna, kontrabandas problēmas no Latīņamerikas valstīm uz Eiropu pa Rietumāfrikas piekrastes gaisa vai jūras ceļiem. MAOC-N galvenā mītne atrodas Lisabonā, Portugālē, narkotiku kontrabandas apkarošanas darbību koordinēšanai piemērotā vietā, ņemot vērā, ka darbības zona galvenokārt ir koncentrēta Atlantijas okeānā un tai ir iespēja paplašināties, ietverot arī Vidusjūru.

MAOC-N darbojas de facto kopš 2007. gada 1. aprīļa uz līguma pamata, kas atrodas ratifikācijas procesā kopš 2007. gada 30. septembra. Kopš 2007. gada aprīļa MAOC-N ir veiksmīgi koordinējis darbības, veicot taktiskās informācijas apmaiņu starp līgumslēdzējām pusēm, veicot 27 operācijas un konfiscējot kopumā 16 638 kg kontrabandas narkotisku, no kurām 13 038 kg konfiscēja partnervalstis, bet 3 600 kg konfiscēja, veicot operatīvās darbības.

 

Jautājums Nr.62 (Eoin Ryan) (H-0826/07)
 Temats: cīņa ar pārmērīgo kokaīna lietošanu Eiropā
 

Vai Komisija varētu sniegt paziņojumu, kurā tā izklāstītu, kādi ir pašreizējie līmeņi kokaīna lietošanai Eiropas Savienībā un kādas programmas koordinētā veidā tiek īstenotas ES līmenī, lai apkarotu kokaīna pārmērīgo lietošanu Eiropas Savienībā?

 
  
 

2006. gada ziņojumā par situāciju narkotiku problēmu jomā Eiropas Savienībā, ko publicēja Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) ir norādīts, ka kokaīns ir aizvietojis sintētiskās narkotikas (ekstazī/amfetamīnu) un otrā visvairāk lietotā kontrabandas narkotika ir hašišs. To var izskaidrot ar sintētisko narkotiku lietošanas stabilo samazināšanos vairumā Eiropas Savienības valstīs un ar kokaīna lietošanas palielināšanos dažās no tām. Kokaīna lietošana dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras un vairumā no tām tā lietošanas līmenis ir joprojām zems.

Visās ES valstīs tiek veikti pētījumi un apkopoti pārdošanas dati, kā arī dati par regulāras lietošanas izplatību. Šos datus apkopo, izmantojot ticamas un standartizētas metodes, un tos apstrādā, analizē un tālāk apstrādā EMCDDA, tādējādi iegūstot ainu par visu ES.

ES Narkotiku apkarošanas rīcības plāns 2005.–2008. gadam paredz labākās pieredzes apmaiņu un ES zināšanu infrastruktūras uzlabošanu profilakses jomā. Vairumā dalībvalstu darbojas vispārējas profilakses programmas, kurās apvienota informācija, izglītošana un plašai sabiedrībai paredzēti paziņojumi, taču ir arī īpašas programmas, kas paredzētas konkrētām grupām (riska grupās esošiem jauniešiem, izklaides vietās u. c.). Sadarbību ES mērogā atbalsta Kopienas rīcības programma par veselības aizsardzību un kopš 2007. gada īpaša programma „Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”.

 

Jautājums Nr.63 (Justas Vincas Paleckis) (H-0837/07)
 Temats: Šengenas zonas paplašināšana
 

Oktobra sākumā sanāksmē Lisabonā iekšlietu ministri no ES valstīm nolēma ierosināt atcelt cilvēku un transportlīdzekļu kontroli uz ES iekšējām robežām, sākot no 2007. gada 21.–22. decembra. Tajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļos ir parādījušās ziņas par neoficiālu ES paziņojumu, kurā jaunās ES valstis tiek informētas par vājajiem punktiem kontrolē uz robežām ar ES kaimiņvalstīm.

Kāds ir Komisijas viedoklis par kontroles nepilnībām uz dažu ES valstu sauszemes robežām ar kaimiņvalstīm Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Serbiju un Horvātiju?

 
  
 

Šengenas izvērtēšanas procedūras Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Slovēnijā bija pabeigtas pirms kontroles atcelšanas uz ārējām robežām. Lai gan Komisija piedalījās izvērtēšanas apmeklējumos, ir jāuzsver, ka šīs izvērtēšanas procedūras tiek veiktas Padomes uzraudzībā.

Sagatavošanas darbu izvērtēšanas process attiecīgajās dalībvalstīs tika uzsākts 2006. gadā. Pēc tam notika vairāki apmeklējumi, lai izvērtētu Šengenas acquis pareizu piemērošanu pie ārējām robežām (arī konsulātos, policijas iecirkņos un datu aizsardzības iestādēs) attiecīgajās dalībvalstīs.

Pēc divus gadus ilgā pārbaužu un izvērtēšanas procesa kļuva skaidrs, ka attiecīgās dalībvalstis ir pierādījušas, ka ir veiksmīgi sagatavojušās pilnīgai Šengenas acquis piemērošanai. Vairs nepastāv problēmas un sarežģījumi ar zemes robežu kontroli ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Serbiju un Horvātiju.

Parlaments ir apspriedies par Padomes lēmuma projektu par šo pozitīvo novērtējumu un par kontroles atcelšanu pie robežām ar šīm dalībvalstīm un pie šo dalībvalstu savstarpējām robežām.

 

Jautājums Nr.64 (Athanasios Pafilis) (H-0847/07)
 Temats: biometrisko datu uzraudzības jaunā ēra
 

Galīgais pamatlēmuma projekts, ko izstrādāja ES iekšlietu un tieslietu ministri, juridiski atbalsta jaunu ēru atsevišķu uzskatu un pārliecību „biometriskai” aizsardzībai. Tas paredz lielāku imunitāti slepenajiem dienestiem un, balstoties uz “pirmās rokas” tiesībām, arī veicina jūtīgu personisko datu plašāku apstrādi un apmaiņu ar jebkurām ieinteresētajām trešām pusēm – valdībām, starptautiskām organizācijām vai privātajām struktūrvienībām, kā arī informācijas apmaiņu par aizdomās turamajiem kriminālpārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai vai sodīšanai. Šāda informācija ietver ne tikai politisko un tirdzniecības apvienību darbību, bet arī personiskos datus par veselību, reliģiskajiem un filozofiskajiem uzskatiem un etnisko piederību, kam ir šķietams nolūks novērst iespējamus draudus sabiedrības drošībai kādā dalībvalstī, kā arī zinātnisks un statistisks nolūks.

Kāds viedoklis ir Komisijai par šo lēmumu, kas pārkāpj personisko datu aizsardzības un demokrātiskās tiesības?

 
  
 

Komisijas priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, Padome vēl nav pieņēmusi

Padomes Pamatlēmums nereglamentē biometrisko datu uzraudzību atsevišķām ticībām vai pārliecībām piederīgiem. Padomes Pamatlēmuma projekta 7. pants reglamentē īpašu kategoriju datu apstrādi: neizpaužami personas dati. Tādi personas dati, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī dati par veselību vai seksuālo dzīvi, tiek uzskatīti par īpašas kategorijas datiem. Īpašas kategorijas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tas ir noteikti nepieciešams un ja valsts tiesību akti nodrošina atbilstīgus drošības pasākumus. Komisijas nostāja ir, ka tas nesekmē universālāku datu apstrādi un neizpaužamu personas datu apmaiņu. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir norādījis, ka viņš ir apmierināts ar 7. panta formulējumu.

Padomes Pamatlēmuma projekts paredz skaidru noteikumu kopumu par personas datu apstrādi dalībvalstīs. Turklāt tas skaidri reglamentē no citas dalībvalsts iegūtu personas datu nodošanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Visbeidzot, Pamatlēmums reglamentē personas datu, kas iegūti no citas dalībvalsts kompetentas iestādes, nodošanu dalībvalstu privātajām iestādēm.

Padomes Pamatlēmuma projekts nepieļauj nevienai ieinteresētajai pusei veikt turpmāku datu apstrādi. Mērķi, kuru dēļ ir pieļaujama turpmāka personas datu apstrāde kriminālnoziegumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, kā arī kriminālsodu izpildei ir detalizēti izklāstīti Pamatlēmumā. Attiecībā uz iespējamu draudu sabiedrības drošībai novēršanu, Padomes Pamatlēmums pieļauj turpmāku personas datu apstrādi, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai, ciktāl tas atbilst mērķiem, kādiem dati ir iegūti. Kompetentajām iestādēm ir atļauts šādus datus apstrādāt vienīgi saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām, ja apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar tās mērķi. Attiecībā uz personas datu apstrādi zinātniskiem vai statistiskiem nolūkiem, Padomes Pamatlēmums paredz, ka kompetentās iestādes pārsūtītos personas datus var izmantot vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem ar noteikumu, ka dalībvalstis sniedz atbilstošas garantijas, piemēram, datus padara anonīmus.

Tātad Komisija neuzskata, ka Padomes Pamatlēmuma projekts pārkāpj personas datu aizsardzības vai arī demokrātiskās tiesības. Tā kā Padomes Pamatlēmums paredz tikai datu aizsardzības prasību minimumu, Komisija uzskata, ka 27. pantā paredzētā valstu pasākumu izvērtēšana, kuri nodrošinātu pilnīgu atbilstību Pamatlēmumam, ir jāveic, lai noskaidrotu, vai datu aizsardzības līmeni varētu paaugstināt.

 

Jautājums Nr.65 (Barbara Kudrycka) (H-0867/07)
 Temats: Hāgas konference par starptautiskajām privāttiesībām; civiltiesību konvencijas
 

Eiropas Kopiena nesen pievienojās Hāgas konferencei par starptautiskajām privāttiesībām. Dalībvalstīm ir nepieciešama Kopienas pilnvara piekļūt daudzām starptautiskām civiltiesiskām sistēmām. Eiropas Komisija ir iesniegusi Padomei daudzus priekšlikumus parakstīšanai vai ratificēšanai. Attiecībā uz dažām konvencijām lēmumi nav pieņemti vairākus gadus. Dažas konvencijas darbojas tikai tajās dalībvalstīs, kurām tās izdevās ratificēt pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Vai Komisija uzskata par labu politiku atteikt Eiropas pilsoņiem labumus, ko sniedz mūsdienu konvencijas, kuras bieži apspriestas pēc dalībvalstu un Komisijas lūguma, kā arī aktīvi piedaloties tām, lai attālinātu Eiropu no globālajiem sadarbības instrumentiem un līdz bezgalībai aizkavētu šādus soļus? Vai Komisija uzskata Kopienas pievienošanos Hāgas konferencei par saderīgu ar faktisko dīkstāvi piekļuvē tās dalībvalstu izstrādātajiem instrumentiem? Vai Komisija uzskata, ka citi Eiropas Savienību var uzskatīt par uzticamu partneri starptautiskās sarunās, ja tā vairākus gadus nespēj pieņemt lēmumu par savu darbības virzienu? Vai Komisija plāno veikt kādus pasākumus, lai šo problēmu atrisinātu?

 
  
 

Komisija saprot, ka godājamā deputāte atsaucas uz starptautiskajām konvencijām, kuras nav ratificētas Apvienotās Karalistes un Spānijas domstarpību par Gibraltāru dēļ, bet neatsaucas uz pievienošanos Hāgas Konvencijai par likumu, kas piemērojams dažām tiesībām attiecībā uz vērtspapīriem, ko tur starpnieks, par kuras ratifikāciju Padome nespēja izlemt, jo Parlaments 2006. gada 14. decembrī pieņemtajā rezolūcijā aicināja Padomi šo konvenciju neparakstīt, līdz plašā ietekmes pētījumā netiks atzīts, ka šī pievienošanās nerada izkropļojumus finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū.

Kā izklāstīts atbildē uz rakstisko jautājumu Nr. E-2576/07, Komisija pilnīgi piekrīt, ka domstarpības starp Spāniju un Apvienoto Karalisti par Gibraltāru patlaban aizkavē Kopienas pievienošanos vairākām svarīgām konvencijām, proti:

- 1996. gada 19. oktobra Hāgas Konvencijai par piekritību, piemērojamām tiesībām, atzīšanu, izpildi un sadarbību sakarā ar vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (Hāgas Konvencija par bērnu aizsardzību);

- 2001. gada Unidroit Keiptaunas Konvencijai par starptautiskajām interesēm mobilajā aprīkojumā un Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz lidmašīnu aprīkojumu;

- 2002. gada Starptautiskās jūrlietu organizācijas protokolam pie Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru;

- 2003. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas protokolam par civiltiesisko atbildību par zaudējumiem un zaudējumu atlīdzināšanu, kurus radījusi rūpniecisko avāriju robežšķērsojošā ietekme uz robežšķērsojošiem ūdeņiem;

- 2003. gada Eiropas Padomes konvencijai par saskari ar bērniem.

Tā kā šīs konvencijas pilnībā vai daļēji atrodas Kopienas ekskluzīvā kompetencē, dalībvalstis nevar tās ratificēt bez Kopienas piekrišanas. Līdz ar to Spānijas un Apvienotās Karalistes divpusējā problēma patiešām neatļauj visām pārējām dalībvalstīm ratificēt šīs konvencijas.

Kā redzams uzskaitījumā, šī problēma attiecas ne tikai uz konvencijām, kas pieņemtas Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē, bet arī uz tām, kas pieņemtas citās starptautiskajās organizācijās, piemēram, UNIDROIT un Eiropas Padomē.

Komisija jau ir veikusi vērā ņemamus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu. Jo īpaši attiecībā uz Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību Komisija ir vairākkārt rakstījusi attiecīgajām dalībvalstīm kopš 2005. gada, mudinot tās atrisināt situāciju, kas kļūst arvien nepieņemamāka citām dalībvalstīm, kuras vēlas ratificēt šo nozīmīgo konvenciju. Jautājumu izvirzīja arī vairākas tieslietu un iekšlietu padomes(1) tieši attiecīgajiem ministriem.

Abas attiecīgās dalībvalstis ir Komisijai apliecinājušas, ka notiek sarunas par šo jautājumu un ka šīs problēmas atrisinājums ir sagaidāms tuvā nākotnē.

 
 

(1) Tieslietas un iekšlietas.

 

Jautājums Nr.66 (Stavros Arnaoutakis) (H-0868/07)
 Temats: pamatprogramma par solidaritāti un migrācijas plūsmu pārvaldību
 

Kāds posms ir sasniegts attiecībā uz jauno fondu ieviešanu, kuri izveidoti saskaņā ar Pamatprogrammu par solidaritāti un migrācijas plūsmu pārvaldību (Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonds, Eiropas Bēgļu fonds, Ārējo robežu fonds un Eiropas Atgriešanās fonds)? Vai ir izlemtas fonda pamatnostādnes un katrai valstij piešķiramo līdzekļu apjoms? Vai reģionālās un vietējās struktūrvienības un nevalstiskās organizācijas tiks iesaistītas fonda darbību plānošanā un īstenošanā un cik lielā mērā?

 
  
 

Stratēģisko pamatnostādņu nolūks ir sniegt pamatnostādnes ES līdzekļu plānošanai dalībvalstīs. Ārējo robežu fonda un Eiropas Integrācijas fonda stratēģiskās pamatnostādnes Komisija pieņēma 2007. gada augustā(1). Ir gaidāms, ka Stratēģiskās pamatnostādnes Eiropas Atgriešanās fondam un Eiropas Bēgļu fondam tiks pieņemtas 2007. gada novembrī.

Stratēģisko pamatnostādņu pieņemšana nav īpaši aizkavējusies. Pamatinstrumenti, ar ko izveido fondus, netika pieņemti līdz 2007. gada pavasarim. Trim no šiem fondiem pamatnostādnes pieņēma, balstoties uz regulatīvo kontroles procedūru, kas ir pirmā reize, kad šo procedūru izmantoja.

Ciktāl asignējumu sadalījums attiecīgajām dalībvalstīm attiecas uz katru no četriem fondiem, Komisija 2007. gada jūlijā nosūtīja dalībvalstīm galīgo piešķīrumu 2007. budžeta gadam un pagaidu piešķīrumu 2008. budžeta gadam.

90 % līdz 93 % no fondu apjoma ir jāīsteno dalītās vadības sistēmā. Tādēļ dalībvalstu ziņā ir izlemt iesaistīt reģionālās vai vietējās struktūras vai arī nevalstiskās organizācijas savu daudzgadu vai gada programmu izstrādē un īstenošanā.

Lēmumi, ar kuriem dibināja fondus, skaidri paredz, ka dalībvalstis ir atbildīgas par līdzfinansēto projektu atlasi un īstenošanu saskaņā ar galvenajiem Eiropas plānošanas mērķiem. Īpašās prioritātes attiecībā uz patvēruma politiku, integrācijas politiku, atgriešanās un ārējo robežu pārvaldību vislabāk ir noteiktas valstu un vietējā līmenī.

Ciktāl tas attiecas uz fondu daļu, kura jāīsteno tieši Komisijai kā „Kopienas darbības”, regulāri tiks publicēti aicinājumi piedalīties konkursos. Nevalstiskās organizācijas, kā arī reģionālās un vietējās struktūras savus pieteikumus var sūtīt galvenokārt Integrācijas fondam, Eiropas Bēgļu fondam un Atgriešanās fondam.

 
 

(1) Komisijas 2007. gada 27. augusta lēmums, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2007.–2013. gadam, OV L 233, 2007. gada 5. septembrī; Komisijas 2007. gada 21. augusta lēmums, ar kuru īsteno Eiropas Padomes lēmumu Nr. 2007435/EK attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2007.–2013. gadam, kā tika paziņots dalībvalstīm.

 

Jautājums Nr.67 (Mairead McGuinness) (H-0796/07)
 Temats: stāvoklis sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKK valstu grupu
 

Vai Komisija var pateikt, cik tālu ir progresējušas sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar ĀKK valstu grupu?

Pieaug bažas, it īpaši atsevišķās Āfrikas valstīs, ka šie jaunie nolīgumi pavājinās ilgtspējīgas attīstības procesu, kas bija pamatā visiem iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem. Turklāt pastāv uzskats, ka šie nolīgumi dos neproporcionālu labumu Eiropas Savienībai uz tās ĀKK tirdzniecības partnervalstu rēķina. Vai Komisija uzskata, ka tas ir ES ilgtermiņa interesēs?

Vai ir iespējams, ka jaunie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ar ĀKK valstu grupu stāsies spēkā 2008. gada 1. janvārī, kā plānots? Ja tas nav iespējams, vai Komisija plāno izmantot pārejas pasākumus, līdz tiks panākta vienošanās? Ja tas ir iespējams, tad kādu veidu pārejas pasākumus Komisija apsvērtu izmantot?

 
 

Jautājums Nr.68 (David Martin) (H-0804/07)
 Temats: ekonomisko partnerattiecību nolīgumu termiņš – aizsardzība ĀKK valstīm
 

Nākamajā mēnesī ir termiņš ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) noslēgšanai, un tie aizstās pašreizējo sistēmu, kurā pastāv tirdzniecības priekšrocības ĀKK valstīm, kas noslēgušas Kotonū nolīgumu. Pilsoniskā sabiedrība ir īstenojusi stingras kampaņas pret šo nolīgumu slēgšanu līdz šā gada beigām, pamatojoties uz to, ka vēl nav pietiekami pārrunāti daudzi svarīgi nolīgumu aspekti. Patiesībā šo nolīgumu slēgšana piespiestu dažas no pasaules visnabadzīgākajām valstīm pieņemt savu neaizsargāto tirgu dziļu liberalizāciju. Lai šie nolīgumi būtu taisnīgi, ĀKK valstīm ir vajadzīgs vairāk laika sarunām un tām jāļauj saglabāt brīvību lemt, plānot un organizēt pašām savas tirdzniecības reformas. Ja EPN tiks noslēgti šogad, tas varētu nozīmēt pilnīgu pārtraukumu eksportam no ĀKK valstīm uz ES. Savukārt ĀKK valstīm tad būtu jāatrod jauni ieņēmumu avoti, lai finansētu savu veselības un izglītības sistēmu.

Kādi ir Komisijas plāni, lai aizsargātu ĀKK valstis gadījumā, ja EPN netiek noslēgti līdz šā gada beigām?

 
 

Jautājums Nr.69 (Elspeth Attwooll) (H-0817/07)
 Temats: ekonomisko partnerattiecību nolīgumu termiņš – aizsardzība ĀKK valstīm
 

Pašreizējām sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kas aizstās pašreizējo tirdzniecības sistēmu ĀKK valstīm, kuras noslēgušas Kotonū nolīgumu, tuvojas termiņš nākamā mēneša beigās. Iemesls pilsoniskās sabiedrības kampaņai pret šo nolīgumu noslēgšanu līdz tam laikam ir tas, ka vēl nav pietiekami pārrunāti šo nolīgumu galvenie aspekti. Ar pārāk ātru sarunu noslēgšanu dažu pasaules visnabadzīgāko tautu jau tā nestabilajiem tirgiem būtu jāpiedzīvo liberalizācija, kas varētu nopietni negatīvi ietekmēt ĀKK valstu eksportu uz ES un būtiski ietekmēt to veselības un izglītības sistēmas finansēšanu. Tāpēc ĀKK valstīm ir nepieciešams vairāk laika sarunām, saglabājot brīvību pašām plānot savas tirdzniecības reformas. Šīm sarunām ir pilnīgi noteikti jābūt taisnīgām.

Tomēr, ja EPN netiks noslēgti līdz gada beigām, ko Komisija ierosina, lai aizsargātu valstis, ko tas ietekmēs?

 
 

Jautājums Nr.70 (Alain Hutchinson) (H-0858/07)
 Temats: ekonomisko partnerattiecību nolīgumi
 

Komisija 2007. gada 23. oktobra paziņojumā par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) skaidri pauda, ka gadījumā, ja ekonomisko partnerattiecību nolīgumus reģioni, ar ko tai ir sarunas, neparakstīs norunātajos termiņos, tā būtu gatava parakstīt EPN tikai ar dažām no šīm valstīm. Tomēr līdz šim brīdim Komisija ir vienmēr uzsvērusi, ka par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir jāveic sarunas un tie ir jāslēdz reģionālā līmenī, norādot, ka šādu nolīgumu parakstīšanai vērtība ir tikai tad, ja to dara reģionālai integrācijai. Šādi rīkojoties, Komisija būtu atbildīga par nopietnajiem saspīlējumiem, kuri noteikti rastos starp viena reģiona valstīm, kuras saņēmušas atšķirīgu attieksmi atkarībā no tā, vai tās šādus nolīgumus ir parakstījušas vai ne, kas būtu diezgan lielā pretrunā reģionālās integrācijas mērķim.

Kā Komisija plāno novērst situāciju, ka šādi nolīgumi tiešā veidā kaitē valstīm, kas tos neparaksta? Kā Komisija var izskaidrot šo jauno nostāju, ņemot vērā prioritāti, kādu tā vienmēr piešķīrusi reģionālajai integrācijai, kā argumentu EPN parakstīšanai?

 
  
 

Pamatojoties uz Kotonū nolīgumu un tā ilgtspējīgas attīstības, reģionālās integrācijas un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu līdzdalības palielināšanas mērķiem, EK ir risinājusi sarunas ar ĀKK valstīm un ĀKK reģioniem par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPA) kopš 2002. gada. Šīs sarunas patlaban ir nobeiguma posmā, 2007. gada beigās izbeidzas termiņš pašreizējiem Kotonū atvieglojumiem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas atbrīvojumiem, kas tos aizsargā. 2007. gada kopējās ĀKK-EK ekonomisko partnerattiecību nolīguma pārskatīšanas sarunās puses vēlreiz apstiprināja apņemšanos iekļauties šajā termiņā.

EK mērķis joprojām ir aizstāt pašreizējo Kotonū tirdzniecības režīmu ar pilnīgiem, aptverošiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kas ietver jautājumus kā par preču, tā arī par pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem un ar tirdzniecību saistītām jomām, kas ir nozīmīgas ĀKK valstu attīstībai, lai izveidotu efektīvus reģionālos tirgus un īpašas attiecības starp šiem reģioniem un ES. Tai pašā laikā Ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) sarunu virzība ir bijusi nevienmērīga. Gadījumos, kad EPN nevar noslēgt laikus, pusēm jāaptur sarunas par jautājumiem, par kuriem jau ir panākta vienošanās par labu piekļuvi tirgum kā vienošanās galveno faktoru, un jāpabeidz sarunas citās jomās līdz 2008. gada sākumam. Tas palīdzēs izvairīties no tirdzniecības pārtraukšanas, neatkāpjoties no mērķa panākt vienošanos par aptverošiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar pilnīgu attīstības paketi.

Arī tad, ja tikai atsevišķas valstis reģionā vēlas turpināt sarunas, Komisija ir gatava strādāt, lai panāktu vienošanos par piekļuvi tirgum, jo tas būs solis tuvāk pilnīgiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem. Lai saglabātu reģionālo integrācijas plānu virzību, jebkura šāda vienošanās kļūs par atbalsta punktu pilnīgiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kas pieejami visām valstīm šajā reģionā.

Komisija uzskata, ka patlaban šai pragmatiskajai pieejai, kas izklāstīta 2007. gada 23. oktobra paziņojumā, nav alternatīvas, un tā turpinās darbu attīstības mērķu un nevis ES aktīvo interešu jomā.

 

Jautājums Nr.71 (Georgios Papastamkos) (H-0785/07)
 Temats: Eiropas drošības stratēģija
 

Kā Komisija šobrīd vērtē efektivitāti tai saiknei, kas izveidota starp iekšējo un ārējo drošības dimensiju, Eiropas drošības stratēģijas izmantošanā? Kādas institucionālās nepilnības traucē īstenot Eiropas drošības stratēģijas iekšējos aspektus, kas ir balstīti uz daudziem institucionāliem pīlāriem? Vai tā uzskata, ka drošības režīms, kas saistībā ar Eiropas brīvības, drošības un tiesību jomu ir balstīts uz starppīlāru drošības režīmu, institucionālā un funkcionālā ziņā ir pilnīgs?

 
  
 

Eiropas drošības stratēģijā ir teikts: “Videi, kas izveidojusies pēc Aukstā kara, kļūst aizvien atvērtākas robežas, kurās iekšējie un ārējie drošības aspekti ir neatdalāmi saistīti”. ES ir iejaukusies gan iekšējos, gan ārējos aspektos saistībā ar draudiem, kas noteikti Eiropas drošības stratēģijā, it īpaši izmantojot 2005. gada Eiropas pretterorisma stratēģiju no iekšējā viedokļa, gan izmantojot starptautisko sadarbību ar stratēģiskiem partneriem trešās valstīs un sniedzot tām palīdzību. Attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību Eiropas Savienība tiecas ratificēt starptautiskos nolīgumus, kas ir atsauces modelis mūsu palīdzībai trešās valstīs. Europol sniedz gada pārskatus un statistiku, kas palīdz uzlabot informāciju un zināšanas par konkrētajām jomām.

Eiropas drošības stratēģijas īstenošana notiek efektīvāk, kad ES un Kopienas instrumenti darbojas vieniem un tiem pašiem mērķiem. Komisija ir centusies to panākt, ņemot vērā arī iekšpolitikas ārējos aspektus. To būs vieglāk panākt, kad stāsies spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiks likvidēts pašreizējais nošķīrums starp pirmo un trešo pīlāru, ieviesta koplēmuma procedūra un palielināta Parlamenta loma.

Darbībās saskaņā ar KĀDP(1) un EDAP(2) turpinās ņemt vērā ārējos draudus vienlaicīgi ar Kopienas darbību ārpus ES un iekšējiem pasākumiem brīvības, tiesiskuma un drošības jomā.

Vispārīgāk runājot, Komisija uzskata, ka tās iekšpolitikas un ārpolitikas mērķi ir savstarpēji savijušies vairāk nekā jebkad, kas liek atjaunot redzējumu attiecībā uz to, kā tiek plānotas, veicinātas un aizsargātas ES intereses un vērtības, tostarp arī acīmredzot savu pilsoņu drošība.

Visi mūsu instrumenti darbojas kopā, lai atrisinātu grūtības, kas pasvītrotas Eiropas drošības stratēģijā: paplašināšanās politika, kas ietver mieru, stabilitāti, labklājību, demokrātiju un tiesiskumu visā Eiropā; mūsu kaimiņattiecību politika, kuras mērķis ir veidot attiecības ar kaimiņvalstīm, balstoties uz kopīgām interesēm un vērtībām; mūsu tirdzniecības politika, mūsu attīstības un humānās palīdzības politika un mūsu rīcība klimata pārmaiņu un energodrošības jomā.

Veicot jebkādu Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšanu, ir jāņem vērā šie jaunie globālie pārbaudījumi un jāsniedz visas atbildes uz tiem Eiropas līmenī neatkarīgi no institucionāliem apsvērumiem, kā Komisija norādījusi savā 2006. gada paziņojumā „Eiropa pasaulē – praktiski priekšlikumi lielākai saskaņotībai, efektivitātei un saskatāmībai”(3).

 
 

(1)Kopējā ārpolitika un drošības politika.
(2)Eiropas drošības un aizsardzības politika.
(3)COM(2006)278, 2006. gada 8. jūnijs.

 

Jautājums Nr.72 (Glenis Willmott) (H-0787/07)
 Temats: veselība un drošība trešās valstīs
 

Es atsaucos uz nesenajiem ziņojumiem par atkārtoto traģēdiju Bengaloras apģērbu rūpnīcā, kur darba laikā saslima indiešu strādnieks, bet viņam bija stundām ilgi jāgaida, lai saņemtu atļauju aiziet, un viņš vēlāk tajā pašā dienā slimnīcā nomira. Šis gadījums līdzinās iepriekšējam, kas, kā man ir teikts, notika tajā pašā rūpnīcā tikai trīs mēnešus iepriekš, proti, grūtniece dzemdēja bez citu palīdzības ārpus rūpnīcas vārtiem pēc tam, kad savas maiņas laikā viņai sākās dzemdības un viņai tika liegta palīdzība. Kā saprotu, bērniņš nomira.

Vai Komisija var pateikt, vai tā uzskata veselību un drošību darbā par pamattiesībām, un vai tā var pateikt, kāda ir tās rīcība darījumos un sarunās par līgumiem ar trešām valstīm par labas veselības un drošības nozīmi, lai neļautu šādiem apkaunojošiem un ārkārtīgi traģiskajiem negadījumiem nākotnē atkārtoties?

 
  
 

Drošības un veselības aizsardzības darbā sekmēšana starptautiskā līmenī ir viens no galvenajiem mērķiem nesen pieņemtajā Komisijas stratēģijā par drošību un veselības aizsardzību darbā.(1) Šī stratēģija uzsver nepieciešamību uzlabot darbavietu standartus visā pasaulē. Tādēļ ES nodoms ir veicināt profilaksi veselības un darba drošības jomā, strādājot daudzpusējā sadarbībā ar kompetentām starptautiskām struktūrām (ILO(2), WHO(3)) un veicot divpusējas darbības Komisijas darījumos ar trešām valstīm un jo īpaši ar jaunajām valstīm, piemēram, Indiju.

 
 

(1) Komisijas paziņojums „Darba kvalitātes un ražīguma uzlabošana: Kopienas stratēģija 2007/-2012 veselības aizsardzībai un drošībai darbā” COM (2007) 62, 2007. gada 21. februārī.
(2) Starptautiskā Darba organizācija.
(3) Pasaules Veselības organizācija.

 

Jautājums Nr.73 (Avril Doyle) (H-0798/07)
 Temats: tiesību akti par zirgu identifikāciju – zirgu pasu atzīšana
 

Atsevišķu dalībvalstu līmenī ir daudz problēmu saistībā ar pašreizējo Eiropas direktīvu par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju pareizu īstenošanu. Dažos gadījumos, kas nonākuši manā uzmanības centrā, identifikācijas dokumentus (pases), ko izdevusi vienas dalībvalsts kompetentā iestāde, neatzīst citā dalībvalstī, un citos gadījumos pases pat pienācīgi nepārbauda, pārvadājot zirgu dzimtas dzīvniekus no vienas dalībvalsts uz citu.

Vai Komisija varētu sniegt komentāru par nepieciešamību uzlabot pašreizējo tiesību aktu īstenošanu, un kā to varētu izdarīt?

 
  
 

Padomes Direktīvā 90/426/EEK(1) ir paredzēti noteikumi veterinārajām pārbaudēm zirgu dzimtas dzīvniekiem, kurus pārvieto no vienas dalībvalsts uz otru. Pārvietojot no vienas dalībvalsts uz otru, zirgam līdzi ir jābūt identifikācijas dokumentam (pasei) un oficiālam veterināram apliecinājumam vai sertifikātam, kas izsniegts izbraukšanas vietā. Taču saskaņā ar direktīvas 6. pantu atsevišķas dalībvalstis ir savstarpēji vienojušās par atkāpēm no prasības attiecībā uz sertifikātu.

Komisijas Lēmums Nr. 93/623/EEK(2) paredz, ka reģistrētam zirgu dzimtas dzīvniekam tā pārvietošanas laikā ir jābūt klāt pasei. Ar Komisijas Lēmumu Nr. 2000/68/EK(3) ir grozīts Komisijas Lēmums Nr. 93/623/EEK, un zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas prasības ir paplašinātas, iekļaujot arī gaļai paredzētu zirgu identifikāciju.

Lai nodrošinātu vienādu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Komisija ir sagatavojusi regulas projektu šo divu lēmumu aizstāšanai. Šī jaunā un tieši piemērojamā Komisijas regula paredzēta dažādiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšanu, un nodrošinās zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšanu noteiktā laikā pēc dzimšanas vai ievešanas, izmantojot vienotu beztermiņa pasi, kas tiks piesaistīta dzīvniekam ar elektronisko transponderi.

 
 

(1) Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm OV L 224, 18.8.1990.
(2) 93/623/EEK: Komisijas 1993. gada 20. oktobra lēmums, ar ko nosaka identifikācijas dokumentu (pasi) reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, OV L 298, 3.12.1993.
(3) 2000/68/EK: Komisijas 1999. gada 22. decembra lēmums, ar ko groza Lēmumu 93/623/EEK un nosaka vaislai un gaļai paredzētu zirgu identifikāciju (publicēts ar dokumenta Nr.  C(1999) 5004), OV L 23, 28.1.2000.

 

Jautājums Nr.74 (Cristobal Montoro Romero) (H-0807/07)
 Temats: uzņēmumu īpašumtiesības elektrības un gāzes tirgū
 

Saskaņā ar to, ko EP pieņēma 2007. gada 10. jūlija rezolūcijā P6_TA(2007)0326, tas uzskata, ka valsts īpašumtiesības elektrības un gāzes tirgū ir viens no konkurences izkropļošanas galvenajiem avotiem Eiropas Savienībā un ka konkurences stimuli citos tirgos tiek apdraudēti, kad tiek iesaistīti valsts uzņēmumi tā dēļ, ka vairums šo uzņēmumu sava statusa dēļ ir mazāk pārredzami, sniedz mazāk informācijas potenciālajiem investoriem un ir atkarīgi no politiskajiem lēmumiem, ko pieņem dalībvalstu valdības.

Kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai šo principu iekļautu savā politikā tajās robežās, kuras EK līgums nosaka attiecībā uz uzņēmumu īpašumtiesībām šajā nozarē? Vai Komisija uzskata, ka ir iespējams turpināt progresēt, lai izveidotu vienotu enerģētikas tirgu, ja šajā nozarē darbojas valsts oligopoli vai monopoli, dažu Eiropas valdību iedrošināti?

 
  
 

Kā norādīts 2007. gada 19. septembrī pieņemto Komisijas iekšējā tirgus priekšlikumu paskaidrojuma rakstā, šo priekšlikumu pakete un jo īpaši priekšlikums par efektīvāku nošķiršanu ir piemērojami vienādi kā valsts, tā arī privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir publisks vai privāts, neviena persona vai personu grupa atsevišķi vai kopā nevarēs ietekmēt ne valžu sastāvu, ne balsojumu vai lēmumu pieņemšanu par pārvades sistēmu operatoriem, ne arī piegādes vai ražošanas uzņēmumus. Tas nodrošina, ka gadījumā, ja piegādes vai ražošanas darbības ir publiskā īpašumā, joprojām tiek garantēta publiskā īpašumā esoša pārvades sistēmas operatora neatkarība; šajos priekšlikumos netiek prasīts, lai valsts uzņēmumi pārdotu savu tīklu privātam uzņēmumam. Piemēram, lai izpildītu šo prasību, ikviens publisks subjekts vai valsts varētu nodot tiesības (kas piešķir „ietekmi”) kādai citai publiskai vai privātai juridiskai personai.

Visos šajos nošķiršanas gadījumos no svara ir tas, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka praksē rezultāti ir tiešām iedarbīgi un ka uzņēmumi darbojas pilnīgi neatkarīgi cits no cita, tādējādi nodrošinot vienādus noteikumus visā ES. Turklāt Komisijas priekšlikumi uzliek par pienākumu dalībvalstīm garantēt regulatīvās iestādes neatkarību, nodrošinot tās tiesisko nošķirtību un funkcionālo neatkarību no jebkuras citas valsts vai privātas struktūras.

Šiem noteikumiem ir jānodrošina, lai neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas pārvades sistēmu operatori vai piegādes uzņēmumi, visi tirgus dalībnieki būtu vienādos apstākļos un lai regulatīvās iestādes pret visiem izturētos vienādi.

 

Jautājums Nr.75 (Manolis Mavrommatis) (H-0812/07)
 Temats: krāpšana saistībā ar aviosabiedrību biļešu cenām
 

Saskaņā ar kādu pētījumu, kura daži atklājumi tika nesen publicēti, 433 aviosabiedrības un tūrisma aģentūras nesniedzot precīzu informāciju par zemu cenu darījumiem (tostarp to patiesās izmaksas), tāpēc pilsoņi, kas lieto tīmekļa vietnes, tiek maldināti par piedāvātajām biļešu cenām. Kā liecina pašreizējā informācija, sabiedrību maldina puse no aviosabiedrībām: 217 aviosabiedrību 14 dalībvalstīs un Norvēģijā nepilda Kopienas noteikumus, tostarp katras valsts pienākumu nodrošināt, ka tīmekļa vietnēs tiek norādīta patiesā biļešu cena un izmaksas valsts oficiālajā valodā un ne tikai angļu valodā, kā šodien notiek.

Kad Komisija plāno publicēt detalizētus pētījuma rezultātus? Kuras aviosabiedrības pārkāpj Kopienas patērētāju aizsardzības noteikumus? Kādus pasākumus tā plāno veikt? Visbeidzot – vai tā plāno sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas būtu viens no tās nākamajiem mērķiem, lai aizsargātu patērētājus no krāpšanas un nodrošinātu, ka viņi saņem kompensāciju?

 
  
 

Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīkls – ko izveidoja ar Komisijas Regulu par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā(1) pirms nepilna gada – 2007. gada septembra beigās veica pirmo kopējo „sweep” veida tirgus uzraudzības pasākumu aviobiļešu pārdošanas vietās. Tas ir jauns un spēcīgs likuma ieviešanas līdzeklis. Šoreiz šajā pasākumā piedalījās 15 dalībvalstis un Norvēģija. Komisija ir paredzējusi pamatoties uz šo izmēģinājuma akciju un atkārtot šādas ieviešanas akcijas arī nākotnē.

Iestādes pārbaudīja šo pārdošanas vietu atbilstību Eiropas un valstu tiesību aktiem un atklāja tās, kuras pilnībā neatbilda prasībām. Par šīm pārdošanas vietām turpmāku izmeklēšanu veic iestādes, kuras lems par nepieciešamajiem turpmākajiem pasākumiem. Ja tiesību aktu pārkāpumi apstiprināsies, iestādes nodrošinās, lai tiktu veikti piemēroti likumu ieviešanas pasākumi.

Komisija saprot, ka ir interese uzzināt vairāk par šīs akcijas rezultātiem. Tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par likumu ieviešanas pasākumiem, ar tām tiek apspriests par turpmāko rīcību pēc „sweep” akcijas, jo īpaši attiecībā uz atklāto faktu detalizētu publicēšanu.

Provizoriskie sweep rezultāti norāda, ka pastiprināta ieviešana, pamatojoties uz esošajiem tiesību aktiem, var pasargāt patērētājus no maldinošas komercprakses. Aizsardzības līmenis turpmāk paaugstināsies, īstenojot Direktīvu par negodīgu komercpraksi(2). Tādēļ Komisija paredz nākotnē pastiprināt tiesību aktu ieviešanu, izmantojot Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklu. Pirms jebkura jauna tiesību akta priekšlikuma Komisijai ir jāizvērtē esošo instrumentu kapacitāte.

Jo īpaši Komisija apsveic diskusijas par likumdošanu, kas patlaban notiek starp Parlamentu un Padomi par tās ierosinājumu pārstrādāt trešo iniciatīvu paketi attiecībā uz gaisa transportu(3).

Pēc jaunās regulas pieņemšanas uzlabosies cenu pārredzamība, jo tiks izskaidrots, ka galīgā cena ir jāsaprot kā cena, kurā ir iekļauti visi piemērojamie tarifi, nodevas, piemaksas, nodokļi un maksājumi, kas ir nenovēršami un paredzami visu lidojumu ES robežās, kā arī visu lidojumu no ES lidostām publicēšanas dienā.

 
 

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula Nr. 2006/2004 par to valsts iestāžu sadarbību, kas ir atbildīgas par tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā piemērošanu (Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 („Direktīva par negodīgu komercpraksi”).
(3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta) (COM(2006)396).

 

Jautājums Nr.76 (Willy Meyer Pleite) (H-0813/07)
 Temats: represijas Oaksakā (Meksikā)
 

Meksikā 2004. gadā Ulises Ruiz Ortiz izdevās kļūt par Oaksakas gubernatoru ar krāpšanas palīdzību vēlēšanu procesā. Ulises Ruiz Ortiz ir atbildīgs par daudziem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā ziņojusi organizācija Amnesty International, pret pamatiedzīvotājiem, skolu skolotājiem, kuri streikoja pārtikas un labāku darba apstākļu dēļ, un pret visiem, kas uzdrīkstējās paziņot, ka notiek represijas.

Meksikas Augstākā tiesa 2007. gada jūnijā nolēma, ka ir jāizmeklē cilvēktiesību pārkāpumi, ko īstenojusi Ulises Ruiz Ortiz valdība.

Kā Komisija plāno paust savu ietekmi, tādējādi uzstājot, lai šos cilvēktiesību pārkāpumus izmeklē?

Ņemot vērā to, ka šī situācija turpinās ilgāk nekā trīs gadus un ka ES un Meksikas asociācijas nolīgumā ir pants par cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, vai Komisija ir apsvērusi iespēju pārskatīt pašu asociācijas nolīgumu?

 
  
 

Eiropas Savienība un Komisija pievērš īpašu uzmanību Oaksakas situācijas attīstībai, un tās ir cieši sekojušas līdzi notikumu gaitai. Tāpēc Komisiju par notikumiem Oaksakā regulāri informēja tās delegācija šajā valstī un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī Meksikas iestādes.

Komisija izvirza jautājumu par cilvēktiesībām, kad vien tai rodas šāda iespēja, un tā šādi ir rīkojusies, kopš tā sāka un stiprināja informācijas apmaiņu ar Meksiku 2004. gadā politiskā dialoga ietvarā. Acīmredzot tā šādi turpinās rīkoties turpmākajā augsta līmeņa saskarsmē, kas paredzēta globālajā nolīgumā, un turpinās pievērst īpašu uzmanību situācijai Oaksakā.

Paralēli mūsu dažādajām darbībām saskaņā ar nolīgumu ES delegācija parlamentārās misijas laikā Oaksakā, Meksikā, 2006. gada septembrī palīdzēja un pievienojās Eiropas Parlamenta deputātei un delegācijas ES un Meksikas Apvienotajā parlamentārajā komitejā priekšsēdētājai Erika Mann. Tur Erika Mann tikās arī ar pārstāvjiem no Oaksakas Tautas partijas asamblejas (APPO).

Komisija arī turpināja iegūt informāciju par dažādu valstu un starptautisku cilvēktiesību NVO sagatavotajiem ziņojumiem un novērojumiem, tostarp par konfliktu Oaksakā. Komisija arī organizēja tikšanās ar šīm organizācijām, lai noskaidrotu to veikto pētījumu un situācijas analīzes rezultātus. Šajās sanāksmēs piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, kas ir ES un Meksikas starpparlamentārās delegācijas locekļi. Starpparlamentārās delegācijas sanāksmē Meksikā 2007. gada februāra beigās Komisijas delegācija Meksikā organizēja sēdi par cilvēktiesībām, kuras laikā tika pārrunāta Oaksakas problēma.

Pirms vēl īsāka laika ES Padome lūdza informācija par cilvēktiesību situāciju Oaksakas pavalstī. Tāpēc 2007. gada 27.-28. augustā tika organizēta dalībvalstu vēstniecību un Komisijas delegācijas pārstāvju misija Meksikā. Šīs misijas laikā notika tikšanās ar Valsts cilvēktiesību komisijas (CEDHO) priekšsēdētāju, nevalstiskajām organizācijām cilvēktiesību jautājumos, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tieslietu ministru, valdības vadītāju un Oaksakas pavalsts cilvēktiesību organizācijas sekretāra vietnieku. Ikmēneša politisko konsultantu sanāksmē, kurā tika pārrunāta situācija Oaksakā, 2007. gada septembrī uzstājās arī pārstāvis no Valsts drošības sekretāra biroja.

Jānorāda, ka Komisija aktīvi sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augstāko komisāru saistībā ar cilvēktiesībām Meksikā. Tā ir iesaistīta divos projektus, kuri atbalsta cilvēktiesības un no kuriem viens ir saistīts ar vietējo iedzīvotāju situāciju Oaksakas cietumu sistēmā. Šajā sakarā jautājums par konfliktu Oaksakā tiek pārrunāts informācijas apmaiņas laikā starp augstākā komisāra biroju un Komisiju, un tas ietilpst mūsu kopējā politikā aizsargāt cilvēktiesības.

 

Jautājums Nr.77 (Chris Davies) (H-0816/07)
 Temats: kontrole ES tiesību aktu īstenošanā Portugāles prezidentūras laikā
 

Vai Komisija var pateikt, vai tā ir lūgusi iekļaut jautājumu par dalībvalstu nepietiekami īstenotajiem ES tiesību aktiem darba kārtībā jebkurai Ministru padomes sanāksmei, kas notiks Portugāles prezidentūras laikā?

 
  
 

Komisija vēl nav pieprasījusi jautājumu par neatbilstīgu ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs iekļaut Portugāles prezidentūras laikā rīkoto Ministru Padomes sanāksmju darba kārtībā.

Ir jāatgādina, ka Komisija nesen ir pieņēmusi Paziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanu(1), kas tika iesniegts iestādēm. Komisija aktīvi strādā, īstenojot paziņojumā noteiktās darbības. Komisija sasauc valstu ekspertu grupu, lai apspriestu Portugāles prezidentūras laikā publicēto paziņojumu, ar iespēju dažus paziņojumā noteiktos jautājumus iekļaut darba kārtībā, rīkojot Padomes sanāksmi 2008. gadā.

Turklāt kādā no Padomes struktūrām ir jānotiek vispārējām debatēm par citiem jautājumiem, piemēram, iepazīstināšanai ar gada ziņojumu par programmas vai rīcības plāna īstenošanu.

Jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus rezultātu pārskatu, Komisija iepazīstināja ar savu pirmo ziņojumu par 2007. gadu 2007. gada jūlija beigās. Nākamais ziņojums ir gaidāms 2007. gada decembrī, un ir paredzēts piedalīties diskusijās, gatavojoties pavasara Eiropadomes sanāksmei 2008. gadā.

Komisija ir iepazīstinājusi ar ikgadējo rezultātu pārskatu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā kopš 2005. gada jūnija, kura otrajā daļā tiek izvērtēta ES tiesību aktu par šiem jautājumiem ieviešana valstu līmenī.

 
 

(1) COM(2007)502.

 

Jautājums Nr.78 (Georgios Georgiou) (H-0818/07)
 Temats: aviosabiedrības Olympic Airways nākotne
 

Politikas atzinumos, kurus Grieķijas valdība pauda Grieķijas parlamentam, gandrīz nekas netika pateikts par Olympic Airways likteni un netika minētas nekādas īpašas valdības apņemšanās saistībā ar šā uzņēmuma nākotni. Pašreizējā Grieķijas valdība tagad ir bijusi pie varas četrus gadus, un PASOK radītā katastrofālā situācija, kas ietekmē vienu no pasaulē vecākajām un drošākajām aviosabiedrībām, ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Kāds tieši progress ir panākts diskusijās starp Komisiju un Grieķijas valdību saistībā ar Olympic Airways nākotni?

 
  
 

Kopš 1994. gada Komisija ir pieņēmusi piecus lēmumus par valsts atbalstu aviosabiedrībai Olympic Airways. Pirmos trīs lēmumus papildināja nosacījumi par to, ka jāļauj izmantot atbalstu uzņēmuma restrukturizēšanai līdz 1990. gadu beigām, ievērojot noteiktus nosacījumus.

Diemžēl šos lēmumus neizpildīja, un restrukturizēšana nedeva gaidītos rezultātus. Tāpēc 2002. gada decembrī un pēc tam 2005. gada septembrī Komisijai bija jāpieņem divi nelabvēlīgi lēmumi, kuros bija teikts, ka Grieķija ir sniegusi aviosabiedrībām Olympic Airways un Olympic Airlines nelikumīgu atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Pirmo no šiem lēmumiem apstiprināja Eiropas Pirmās instances tiesa, ja neņem vērā dažus nenozīmīgus aspektus. Jāpiemin arī – Eiropas Kopienu tiesa norādīja, ka Grieķija nav īstenojusi pirmo lēmumu. Tā kā Tiesas lēmums, kurā to konstatēja, netika īstenots, Komisija ir iesniegusi lietu saskaņā ar EK līguma 228. panta noteikumiem.

Tāpat kā tā ir darījusi vairākus gadus, Eiropas Komisija turpina diskusijas ar Grieķijas iestādēm, lai atrastu risinājumu problēmām saistībā ar 2002. un 2005. gada lēmumu īstenošanu. Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ES tiesību akti gan attiecībā uz 2002. un 2005. gada lēmumu īstenošanu, gan attiecībā uz citiem pasākumiem, kas var ietvert valsts finansējuma izmantošanu, piešķirot to Olympic Airways/Airlines.

 

Jautājums Nr.79 (Markus Pieper) (H-0820/07)
 Temats: rīcība pēc pašiniciatīvas ziņojuma par turpmākās paplašināšanās ietekmi uz reģionālās politikas efektivitāti (P6_TA(2007)0130)
 

Kādas darbības Komisija ir papildus veikusi saistībā ar ierosinājumiem, kas pausti Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumā par turpmākās paplašināšanās ietekmi uz reģionālās politikas efektivitāti (P6_TA(2007)0130)?

Kādi secinājumi tika izdarīti?

Vai ir jau sagatavoti konkrēti plāni ierosinātajam graduētajam modelim un atbilstoši sākta pirmspievienošanās palīdzības reforma? Ja nav, kāds ir Komisijas darba grafiks šajā sakarā?

 
  
 

Komisija pilnībā piekrīt diviem galvenajiem sākuma punktiem ziņojumā: kohēzijas politikas nozīmībai un tās panākumiem atšķirību samazināšanā, kas veicināja ES sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; faktam, ka nesenās paplašināšanās rezultātā atšķirību loks ir palielinājies. Komisija arī ļoti labi apzinās spiedienu, ko globalizācija uzliek Eiropas ekonomikai pārvietošanas, demogrāfisko izmaiņu, migrācijas plūsmu un citu līdzīgu problēmu ziņā. Lai risinātu šīs problēmas, kohēzijas politika 2007.–2013. gadam ir reformēta un atjaunināta, kā arī saskaņota ar Lisabonas un Gēteborgas programmām.

Komisija piekrīt arī, ka, ja Horvātija un Rietumbalkānu valstis pievienotos ES pirms šī plānošanas perioda beigām, tās pašreizējās Kohēzijas politikas struktūrā varētu iekļauties bez būtiskiem traucējumiem. Godājamajam deputātam ir jāņem vērā, ka atbilstības noteikumi 2007.–2013. gadam 27 valstu ES tika noteikti 2006. gadā, un tie patlaban tiek piemēroti. Attiecībā uz Turciju Komisija piekrīt, ka ir jāveic īpaša ietekmes novērtēšana piemērotā laikā, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz ES kohēzijas politiku. Saskaņā ar sarunu programmu pievienošanās sarunas ar Turciju var tikt pabeigtas tikai pēc finanšu plāna pieņemšanas laika posmam pēc 2014. gada un iespējamo attiecīgo reformu pieņemšanas.

Tādēļ Komisija piemērotā brīdī izvērtēs nākamās paplašināšanās ietekmi uz ES kohēzijas politiku un ierosinās atbilstošas izmaiņas. Līdz šī novērtējuma veikšanai Komisija nevar sniegt komentārus ne par vienu no aprēķinātajām saistītajām izmaksām.

Komisija uzskata, ka pietiekams finanšu piešķīrums ir būtisks priekšnoteikums politikas sekmīgai darbībai atbilstoši Komisijas priekšlikumiem Finanšu plānam 2007.–2013. gadam un ļoti vēlas iekļaut ierosinājumus ar mērķi palielināt kohēzijas politikas sviras efektu atsevišķās dalībvalstīs, palielinot privātā kapitāla līdzdalību vai arī izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus līdztekus subsīdijām. Tomēr šobrīd Komisija nevar sniegt komentārus par aprēķinātajām summām, kas nepieciešamas kādam konkrētam politikas virzienam nākotnē.

 

Jautājums Nr.80 (Milan Gaľa) (H-0831/07)
 Temats: formaldehīda klasificēšana kancerogēnu grupā
 

Eiropas Ķimikāliju birojs gatavojas izveidot jaunu ķīmisko vielu klasifikāciju (30. pielāgojums tehnikas attīstībai). Saskaņā ar pēdējo pētījumu, ar ko iepazīstināja Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, ķīmiskais formaldehīds (CAS numurs 50-00-0) ir kancerogēns. Šā jautājuma autors cer, ka Komisija, īstenojot REACH tiesību aktus par ķīmiskajām vielām, darīs visu iespējamo, lai panāktu, ka formaldehīdu klasificē kā kancerogēnu.

Viņš arī vēlētos zināt, vai Komisija sadarbojas ar Eiropas Ķimikāliju biroju saistībā ar jaunas ķīmisko vielu klasifikācijas izveidi (30. pielāgojums tehnikas attīstībai) un vai tiek veikti pūliņi klasificēt formaldehīdu kā kancerogēnu, lai pasargātu sabiedrību no bīstamām vielām.

 
  
 

Formaldehīds ir klasificēts kā 3. kategorijas kancerogēna viela, kopš 1996. gadā tika pieņemts Direktīvas Nr. 67/548/EEK(1) par bīstamu vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu 22. pielāgojums tehnikas attīstībai(2). 3. kategorijā ir iekļautas vielas, par kurām ir bažas, ka tām ir kancerogēna ietekme uz cilvēku, taču par kurām pieejamā informācija nav pietiekama novērtējuma veikšanai.

Francija, ņemot vērā pēdējo Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras lēmumu, ierosina formaldehīdu klasificēt kā 1. kategorijas kancerogēnu vielu. 1. kategorijā ietilpst vielas, par kurām ir zināma to kancerogēnā ietekme uz cilvēku. Patiešām, 2004. gada septembrī Starptautiskā Vēža izpētes aģentūras atzina, ka formaldehīds ir kancerogēna viela cilvēkiem, un iekļāva to 1. grupā. Šī ir augstāka klasifikācija par iepriekšējiem Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras novērtējumiem.

Francijas priekšlikums tika apspriests 2005. gada novembrī Klasificēšanas un marķēšanas tehniskajā komitejā saskaņā ar Direktīvu Nr. 67/548/EEK(3) par bīstamu vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu. Šīs tehniskās komitejas ieteikumus Komisija izmanto nolūkā izstrādāt priekšlikumu pielāgošanai atbilstīgi tehniskajam progresam, lai komitoloģijas procedūrā atjauninātu Direktīvā par bīstamu vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu paredzēto vielu sarakstu. Šīs vielas ir minētas I pielikumā.

Taču notiekošās formaldehīda kancerogēnās ietekmes izpētes laikā, jo īpaši atjauninot kādu Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā vēža institūta epidemioloģijas pētījumu, tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu līdz nākamajai sanāksmei. Atjauninātie Nacionālā vēža institūta pētījuma rezultāti būs pieejami tuvākajā laikā.

Tādēļ, tā kā Klasificēšanas un marķēšanas tehniskā komiteja nav pabeigusi diskusijas par formaldehīda kancerogēno ietekmi, nebija iespējams to iekļaut ne 30. pielāgojumā tehnikas attīstībai, par ko tika balsots 2007. gadā, ne arī 31. pielāgojumā tehnikas attīstībai, ko pieņems komitoloģijas procedūrā 2007. gada beigās.

Tomēr Francijas priekšlikumu saistībā ar REACH(4) tiesiskā regulējuma sistēmu vēlreiz apspriedīs Risku novērtēšanas komiteja, kura jāizveido līdz 2008. gada jūnijam. Pamatojoties uz šīs Risku novērtēšanas komitejas ieteikumu, Komisija pēc tam var sagatavot jaunu priekšlikumu pielāgojumam atbilstīgi tehnikas attīstībai, lai veiktu izmaiņas esošajā formaldehīda klasifikācijā, ja nepieciešams.

 
 

(1) OV 196, 16.8.1967.
(2) Komisijas 1996. gada 30. jūlija Direktīva 96/54/EK, ar ko divdesmit otro reizi atbi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu, OJ L 248, 30.9.1996
(3) OV 196, 16.8.1967.
(4) Ķīmisku vielu reģistrēšana, novērtēšana, licencēšana un ierobežošana.

 

Jautājums Nr.81 (Johan Van Hecke) (H-0835/07)
 Temats: ražojumu pirātisms Ķīnā vēl joprojām izplatīts
 

Tīmekļa izsoļu vietnēs tiek piedāvāti Eiropas mākslinieku kompaktdiski, kas nepārprotami ir ražoti Ķīnā (uz tiem ir teksts ķīniešu valodā) un neapšaubāmi ir viltoti. Neraugoties uz Ķīnas iestāžu solījumiem un to, ka tiesību aktos esot ieviesti stingrāki noteikumi, krāpšanas un pirātisma stingrāka uzraudzība vēl joprojām notiek vairāk teorētiski, nekā praktiski. Sekas ir tādas, ka saskaņā ar muitas dienestu sniegto informāciju vairāk nekā 70 % visu viltoto ražojumu nāk no Ķīnas.

Audiovizuālā nozare ir pirātisma lielākais upuris. Īpaši kaitina tas, ka Ķīnā vilto ne tikai lielo Amerikas zvaigžņu ražojumus, bet arī mazāk zināmu Eiropas mākslinieku ražojumus. Vai Komisija vēlreiz izvirzīs jautājumu par pirātismu pret Ķīnas iestādēm? Vai tā apsver īstenot sankcijas, kā to darījusi ASV, kas ir, piemēram, iesniegusi daudzas sūdzības Pasaules Tirdzniecības organizācijā?

 
  
 

Efektīva intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība Ķīnā ir viena no ES prioritātēm. Komisija ir informēta par pirātismu, kas notiek audiovizuālajā nozarē Ķīnā, un regulāri risina šo problēmu divpusējās pārrunās ar Ķīnas iestādēm par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Šis jautājums bija darba kārtībā, piemēram, kad 2007. gada 27. septembrī Pekinā strādāja pēdējā ES–Ķīnas darba grupa intelektuālā īpašuma jautājumos. Ķīnas iestādes ir veikušas pasākumus šī jautājuma risināšanai, taču šie pasākumi ir nepietiekami. Šis jautājums būs arī 2007. gada 28. novembrī paredzētā ES–Ķīnas samita darba kārtībā.

Komisija ir veicinājusi dialogu un sadarbību ar Ķīnu pirātisma problēmas risināšanai. Šīs sadarbības pieejas rezultāti ir ierobežoti. Komisija ir skaidri paziņojusi Ķīnai, ka ir jāsasniedz būtiska virzība. Šajā sakarā ES—Ķīnas samits būs izšķirošs līdzeklis, lai panāktu Ķīnas apņemšanos rēķināties ar šīm ES interesēm. Ja Ķīnā joprojām netiks pievērsta pietiekama uzmanība ES interesēm intelektuālā īpašuma jautājumos, Komisija izskatīs iespēju iesniegt sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

 

Jautājums Nr.82 (Linda McAvan) (H-0838/07)
 Temats: ar veselības aprūpi saistītas infekcijas
 

Ņemot vērā aprēķināto skaitu, proti, ka trīs miljoni ES pilsoņu katru gadu cieš no infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, un aptuveni 50 000 cilvēku to dēļ mirst, ir skaidrs, ka nepieciešams steidzami rīkoties. Vai Komisija var pateikt, vai plānoto ieteikuma publicēšanu par infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, var pārbīdīt no 2008. gada rudens uz vēlāku laiku?

 
  
 

Kā apgalvo godājamā deputāte, ar veselības aprūpi saistītas infekcijas rada būtisku saslimstības un mirstības slogu Eiropas sabiedrībā.

Komisija patlaban izstrādā priekšlikuma projektu Padomes ieteikumiem par tādu infekcijas slimību profilaksi un kontroli, kas saistītas ar veselības aprūpi.

Šis priekšlikums tiek sagatavots ar starptautiskas ekspertu grupas palīdzību, un tajā tiek iekļautas atsauksmes, ko sniedz:

Kopienas infekcijas slimību kontroles tīkla uzraudzības iestādes;

iestādes, ko izveidoja ieinteresētās puses pēc sabiedriskās apspriešanas, kas notika no 2005. gada decembra līdz 2006. gada janvārim.

Galvenie sniegtie ieteikumi izveidos vai pastiprinās:

kontroles un profilakses pasākumus infekciju ierobežošanai;

infekciju apkarošanas un kontroles programmas veselības aprūpes iestādēs;

uzraudzības iestādes atbilstoši saskaņotiem standartiem;

izglītības, apmācību, izpētes un informācijas apmaiņu.

2008. gada Komisijas darba un likumdošanas programmā šis priekšlikums ir noteikts kā stratēģiska iniciatīva, uzsverot Komisijas darba svarīgumu pie šī priekšlikuma.

Mērķis ir šo priekšlikumu iesniegt Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības padomei (EPSCO) Francijas prezidentūras laikā 2008. gadā.

Ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs pasākumiem priekšlikuma pieņemšanai kolēģijā un pārsūtīšanai Padomei, reāli nav iespējams priekšlikumu iesniegt EPSCO Padomei Slovēnijas prezidentūras laikā.

Tomēr Komisija vēlas godājamajai deputātei apliecināt, ka kavēšanās saistībā ar šo stratēģisko iniciatīvu netiks pieļauta.

 

Jautājums Nr.83 (Bill Newton Dunn) (H-0841/07)
 Temats: Eiropas vecie koki
 

Vai Komisija ļaus apzīmējumu Natura 2000 piemērot arī vietām, kur aug veci koki, kā tas jau noticis Skandināvijā, un vai tā pārskatīs sugas, kas saistītas ar veciem kokiem, un iekļaus visapdraudētākās sugas Dzīvotņu direktīvā?

 
  
 

1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(1) (Dzīvotņu direktīva) mērķis ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība visā ES un jo īpaši direktīvā uzskaitīto nozīmīgāko sugu un dzīvotņu aizsardzība. Direktīvā ir iekļautas daudzu tipu mežu dzīvotnes, kur pārstāvētas īpaši raksturīgas koku sugas, kuru dēļ ir nepieciešamas Natura 2000 teritorijas. Turklāt koku aizsardzība ir vajadzīga arī tādu nozīmīgu sugu kā dzeņu un vaboļu aizsardzībai, kas ir ļoti atkarīgi no nobriedušiem, veciem kokiem. Tādēļ Natura 2000 sistēmā var iekļaut vecus kokus, kur tie sekmē šo teritoriju saglabāšanas mērķus.

Tomēr šis nav īpašs gadījums, kad Natura 2000 sistēmā teritorijas iekļauj vienīgi neliela skaita ļoti vecu koku klātbūtnes dēļ. Lai gan šādiem kokiem var būt ļoti liela ekoloģiska, kultūras un vēstures nozīme, tie tādēļ netiek vienmēr uzskatīti par bioloģiskās daudzveidības izšķirošo faktoru. Tādēļ Komisija nav paredzējusi veikt nekādus grozījumus direktīvā, lai iekļautu teritorijas noteikšanas kritēriju vidū vecu koku klātbūtni. Dalībvalstis, protams, var veikt valsts mēroga pasākumus šādu nozīmīgu dzīvu koku aizsardzībai.

 
 

(1) OV L 206, 22.07.1992.

 

Jautājums Nr.84 (Ivo Belet) (H-0842/07)
 Temats: elektroenerģijas cenu griesti
 

Gāzes un elektrības cenas turpina pārmērīgi celties daļēji konkurences trūkuma dēļ, it īpaši Beļģijā. Tas var likt valsts regulatoriem un valsts iestādēm piemērot cenu griestus, lai vismaz kaut kādā veidā samazinātu cenas, ko maksā gala patērētājs.

Vai Komisija piekrīt, ka cenu griesti (iespējams, pagaidām) varētu būt pieņemams un efektīvs veids, kā risināt konkurences trūkumu elektroenerģijas tirgū patērētāju labā?

 
  
 

ES tiesiskais regulējums, jo īpaši, elektroenerģijas(1) un gāzes(2) direktīvas 3. panta 3. punkts atļauj cenu regulēšanu atsevišķos gadījumos, proti, lai nodrošinātu vispārējo vai sabiedrisko pakalpojumu saistības, t. i. , tiesības mājsaimniecībām un, ja dalībvalsts uzskata to par nepieciešamu, maziem uzņēmumiem tikt apgādātiem ar noteiktas kvalitātes elektroenerģiju viņu teritorijā par pamatotām, vienkārši un skaidri salīdzināmām un pārredzamām cenām. Tomēr šāda cenu regulēšana nedrīkst aizkavēt tirgus atvēršanu.(3)

Patiešām, lai tirgus darbotos, ir svarīgi, lai lēmumi par piegādēm, ražošanu un ieguldījumiem tiktu pieņemti, pamatojoties uz vissvarīgāko un neizkropļotu informāciju. Informācija par cenu ir šīs informācijas būtiskākā daļa.

Maksimālās cenas, kas noteiktas bez pamatota iemesla vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai, kā tas paredzēts direktīvā, var nopietni apdraudēt konkurētspējīgu enerģijas tirgu izveidošanos. Ja maksimālās cenas ir noteiktas pārāk zemas vai arī, ja palielinās izmaksas, kamēr regulētās cenas saglabājas nemainīgas, elektroenerģijas un gāzes piegādātāji var nokļūt cenu veidotā slazdā, ja mazumtirdzniecības cenas nedod viņiem vairs iespēju segt savas izmaksas. Konkurences izveidošanai ir svarīgi, lai iepriekš monopolizētos tirgos ienāktu jauni dalībnieki, un šie jaunie dalībnieki ir īpaši mazaizsargāti, jo viņu elektroenerģijas un gāzes avots ir vienīgi vairumtirdzniecības tirgi. Šis risks nav teorētisks. Šāda situācija jau ir pieredzēta vairākās dalībvalstīs.

Tādēļ Komisijai ir nācies uzsākt vairākas pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas regulētas cenas vai arī maksimālās cenas bez pamatota iemesla vispārēju pakalpojumu nodrošināšanai. Komisijai ir nācies arī uzsākt procedūras saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, arī ar valsts atbalsta noteikumiem.

Jāpiebilst, ka pareizi funkcionējošs tirgus un cenu signāli arī ir priekšnoteikums lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā. Cenu griesti var padarīt tirgu nepievilcīgu ieguldījumiem un kavēt tā izaugsmi, jo privātie operatori vairs nespēj atgūt savas izmaksas vai vismaz nevar gūt citos tirgos iespējamo peļņu. Ieguldījumi, piemēram, ražošanas jaudas palielināšanai, tomēr ir būtiski, lai nodrošinātu esošo jaudu aizstāšanu. Tātad pareizi funkcionējošs tirgus un cenu signāli nav būtiski tikai iekšējā tirgus darbībai, bet ir ne mazāk svarīgi, lai sasniegtu citus politikas mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu enerģijas piegādes, sasniedzot Kioto mērķus, kas pieņemti 2007. gada pavasara Eiropadomē, un enerģijas taupīšanas mērķus(4).

Tādēļ Komisija uzskata, ka darbības ir jākoncentrē svarīgākā jautājuma risināšanai, proti, konkurences apstākļu uzlabošanai. Trešais liberalizācijas tiesību aktu kopums, ar ko Komisija iepazīstināja 2007. gada 19. septembrī, kā arī pastiprinātās izpildes darbības saskaņā ar EK konkurences noteikumiem parāda augsto prioritāti Komisijas centieniem izveidot patiesi konkurētspējīgus enerģijas tirgus.

 
 

(1) Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva Nr. 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 9692/EK atcelšanu, OV L 176, 15.7.2003.
(2) Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva Nr. 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu, OV L 176, 15.7.2003.
(3) Skatīt arī Komisijas 2007. gada janvāra paziņojuma Parlamentam un Padomei „Par perspektīvām gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgū” 2.6 nodaļu „ar mājsaimniecībām un mazajiem komercklientiem saistīto jautājumu atrisināšana” (COM (2006)841 galīgā redakcija)).
(4) Mākslīgi samazinātas enerģijas cenas noved pie ieguldījumu samazināšanas enerģijas ietaupīšanai, jo tas samazina ieņēmumus (enerģiju vairs nav nepieciešams iegādāties) no ieguldījumiem.

 

Jautājums Nr.85 (Paulo Casaca) (H-0849/07)
 Temats: Eiropas tiesību akti un reģionālie ražojumi
 

Tādu Eiropas tiesību aktu reālā vai šķietamā eksistence, kas aizliedz ražot mazos daudzumos tradicionālos produktus, piemēram, sieru, desas un visu veidu eļļas, vai pilnīgi aizliedz izmantot restorānos koka karotes vai trauku statīvus, ir izraisījusi milzīgu traci un kļuvusi par vienu no visnozīmīgākajiem faktoriem tautas nelaimei saistībā ar Eiropas integrācijas realitāti.

Vai Komisija var neveikt pasākumus, lai skaidri un nekļūdīgi izšķirtu to, kas veido un kas neveido Eiropas tiesību aktu kopumu, lai ļautu ikvienam cilvēkam aptvert, kas patiesībā ir un kas nav Eiropas tiesību akti?

 
  
 

Komisija uzskata, ka patiesībā pārtikas higiēnas noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu un atbalstītu Eiropas pārtikas ražošanas pastāvošo daudzveidību.

Turklāt, Komisija vēlas uzsvērt, ka nepastāv Eiropas aizliegums tradicionālo pārtikas produktu maza apjoma ražošanai un restorāniem nav Eiropas aizliegums izmantot koka karotes vai trauku statīvus.

Regula (EK) Nr. 852/2004 un Regula (EK) Nr. 853/2004 ir piemērojama pārtikas higiēnas jomā. Taču, lai noregulētu pārstrādi lauksaimniecības uzņēmumos vai arī, lai saglabātu iespēju ražot pārtikas produktus ar tradicionālajām rakstura īpašībām, turklāt izmantojot tradicionālās metodes jebkurā pārtikas produktu ražošanas, apstrādes vai arī izplatīšanas posmā, dalībvalstis var pieņemt valsts mēroga pasākumus.

Noderīgi līdzekļi, tādi kā Komisijas īstenošanas priekšrakstu dokumenti vai arī higiēnas noteikumi un valsts labas prakses rokasgrāmatas ir izstrādātas un pieejamas dalībvalstīm un pārtikas nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu izprast Eiropas tiesību aktus pārtikas higiēnas jomā.

Kopš 2008. gada Komisija rīkos apmācību kursus oficiāliem inspektoriem dalībvalstīs. Šo kursu nolūks būs arī viņus informēt par likumdošanas pārtikas higiēnas jomā elastīgumu.

 

Jautājums Nr.86 (Danutė Budreikaitė) (H-0851/07)
 Temats: projekta Via Baltica īstenošanā sasniegtais posms
 

Vai Komisija varētu pateikt, kāds posms ir sasniegts gargabala ceļa būvniecības projektā Via Baltica pēc darbu apturēšanas pie apvedceļa izbūves apkārt Augustovas pilsētai, kurš iet cauri Rospuda ielejai, kas ir Natura 2000 aizsargājamā teritorija?

 
  
 

Kā ir jau norādīts atbildē uz iepriekšējo mutisko jautājumu par autoceļa Via Baltica projektu (H-0157/07, H-0158/07 un H 0202/07), Komisijas pienākums saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 211. pantu ir nodrošināt līguma noteikumu, kā arī pasākumu, ko iestādes nosaka tā piemērošanas jomā, īstenošanu.

Attiecībā uz Augustovas apvedceļu, kas ir Via Baltica projekta daļa, Komisija 2007. gada 21. martā pieņēma lēmumu iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā. Komisijas 2007. gada 21. marta lēmums paredzēja arī pagaidu pasākumus saskaņā ar Līguma 242. un 243. pantu. Augustovas apvedceļa celtniecība varētu izraisīt unikālas ekosistēmas un neparastā Rospuda purvāja izpostīšanu. Projekts skar īpaši aizsargājamās teritorijas, kas noteiktas ar Direktīvu Nr. 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību(1) (Putnu direktīva) un Kopienā nozīmīgās teritorijas (IKNT), kas noteiktas ar Direktīvu Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2) (Biotopu direktīva), kā arī teritorijas ko Komisijai ir ierosināts noteikt par IKTN.

Saskaņā ar Polijas iestāžu paziņojumu, ka darbus Rospuda ielejā varētu uzsākt 2007. gada 1. augustā, prasība veikt pagaidu pasākumus tika iesniegta Tiesā 2007. gada 27. jūlijā. Jānorāda, ka vēlāk Polija apliecināja Tiesai, ka darbi Rospuda ielejā netiks uzsākti, līdz Tiesa pasludinās spriedumu. Komisija stingri uzrauga situāciju attiecībā uz projekta izpildi. Saskaņā ar pieejamo informāciju darbi Rospuda ielejā nav uzsākti.

 
 

(1) OV L 103, 25.04.1979.
(2) OV L 206, 22.07.1992.

 

Jautājums Nr.87 (Pedro Guerreiro) (H-0853/07)
 Temats: tekstilpreču un apģērbu tirdzniecības liberalizācijas turpināšana un tā ietekme uz šo rūpniecību Eiropas Savienībā
 

Ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar to, ka 2007. gada 31. decembrī beidzas termiņš „Saprašanās memorandam” par noteiktu tekstilpreču un apģērbu eksportu no Ķīnas uz ES valstīm, un centieniem īstenot tekstilpreču un apģērbu tirdzniecības pilnīgu liberalizāciju, kā Komisija vērtē tekstilpreču un apģērbu tirdzniecības liberalizācijas sekas šajā stratēģiskajā nozarē Eiropas Savienībā un it īpaši konkrētu uzņēmumu (un īpaši mazo un vidējo uzņēmumu) ekonomisko dzīvotspēju un nodarbinātību?

Kā Komisija vērtē tekstilpreču un apģērbu tirdzniecības liberalizācijas ietekmi uz lielākajiem importētājiem un izplatītājiem, it īpaši attiecībā uz to peļņas eksponenciālo pieaugumu, piespiežot ražotājiem likt zemākas cenas, tajā pašā laikā uzturot vai palielinot to peļņu attiecībā uz patērētājiem?

 
  
 

2005. gadā beidzās Nolīgums par tekstilprecēm un apģērbu (ATC), kurā bija atrunāti tekstilpreču importa no Ķīnas apjomi; tam sekoja Šanhajas Saprašanās memorands (SM), kas paredzēja saskaņotus apjomus importam no Ķīnas uz ES desmit produktu kategorijām. Saskaņotie importa apjomi no Ķīnas tika piegādāti līdz 2007. gada 31. decembrim. SM ir spēkā līdz 2008. gada beigām.

Tas bija izšķirošs darījums ar Ķīnu, kura pamats bija viņu iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un kas deva papildu iespēju ES rūpniecību pielāgot jaunajiem izaicinājumiem, ko rada Ķīna kā pasaules lielākais dalībnieks tekstila nozarē.

Komisija, pilnībā apzinoties, ka citas valstis ir noslēgušas SM ar būtiskiem importa ierobežojumiem, kas būs spēkā līdz 2008. gada beigām un ka tekstila nozarei ir nepieciešama pakāpeniska pāreja līdz pilnīgai liberalizācijai 2008. gadā, risināja sarunas ar Ķīnu par to, kā vislabāk nodrošināt šo pāreju. Šajā sakarā Komisija un Ķīna izlēma ieviest kopēju uzraudzības mehānismu tirdzniecībai ar astoņām tekstilpreču kategorijām 2008. gadam (4. kat. T-krekli, 5. kat. svīteri, 6. kat. bikses, 7. kat. blūzes, 20. kat. gultas veļa, 26. kat. kleitas, 31. kat krūšturi un 115. kat lini un dzija). Uzraudzībai ir pakļautas visas ekonomiski nozīmīgās un īpaši jutīgās kategorijas. Netika iekļautas tās divas kategorijas, kuru saskaņotie importa apjomi bija un saglabājas viszemākie laika periodā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Piedaloties šajā kopējā uzraudzībā, Ķīna de facto piekrīt, ka tā kopā ar mums ir atbildīga par pakāpeniskas pārejas nodrošināšanu pēc tam, kad šī gada beigās spēku zaudēs SM saskaņotie apjomi.

Dalībvalstis, tekstilrūpniecība un tirdzniecības nozare apsveic šo vienošanos, jo viņi ir vienisprātis, ka neviens vairs nevēlas, lai atkārtotos 2005. gada situācija.

Vispārēji runājot, ja tirdzniecības jautājumi ir ļoti nozīmīgi, ņemot vērā tirdzniecības nozares liberalizāciju tekstila un apģērba rūpniecībā, šī nozare ES pārdzīvo strukturālas pārmaiņas, kas attiecas ne tikai uz tirdzniecību.

Patiesībā strukturālās pielāgošanas process iesākās daudzus gadus pirms kvotu atcelšanas. Tas radīja skaidrību par to, ka ES tekstila un apģērbu ražošanas rūpniecības priekšrocības galvenokārt ir atkarīgas no jauninājumiem, izpētes, darbaspēka meistarības un piekļuves tirgiem. Šīs rūpniecības nozares galvenais ieguldījums mūsu Lisabonas stratēģijā ir konkurētspējas pastiprināšana.

Tekstila un apģērbu rūpniecība var saglabāt savu stratēģisko lomu ES ekonomikā. Taču šī nozare nākotnē var nodrošināt mazāk, bet labākas darbavietas. Tādēļ ir nepieciešamas iniciatīvas attiecībā uz jauninājumiem, izpēti un meistarību kā svarīgākajiem līdzekļiem nozarē strādājošo uzņēmumu dzīvotspējas palielināšanai.

Pēc tekstila nozares liberalizācijas 2005. gadā Komisija bija ieinteresēta liberalizācijas ietekmē uz patēriņa cenām un pasūtīja pētījumu par šo jautājumu.

Pētījums skaidri parādīja, ka patērētāji no tekstila tirdzniecības progresīvās liberalizācijas ir guvuši labumu. Visā ES apģērba cenas samazinājās par 16.2%, salīdzinot ar vispārējo cenu līmeni Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu darbības termiņa beigu posmā. Nolīgumā par tekstilprecēm un apģērbu ir tieša saikne starp progresīvo liberalizāciju un cenu samazināšanos: vidēji 60 % importa cenu kritums patērētājiem nozīmēja zemākas cenas. Patēriņa cenas, kas sastāv no pakalpojumu sektora pievienotās vērtības un importētās preces cenas, kritums ir pilnveidojams.

Pētījumā tika arī konstatēti pierādījumi, ka daļēji šos labumus gūst arī izplatīšanas ķēde, norādot uz nepareizu darbību iekšējā tirgū un konkurenci izplatīšanas nozarē. Atsevišķas dalībvalstis ir pieredzējušas ievērojamu patēriņa cenu samazināšanos (apģērbu cenas samazināšanās par 50 %, salīdzinot ar vispārējo cenu līmeni), kamēr citās lielas pārmaiņas nav notikušas. Šīs vispārējās atšķirības starp dalībvalstīm patēriņu cenu samazināšanās ziņā ir atkarīgas no valsts pakalpojumu nozares un jo īpaši no mazumtirdzniecības nozares struktūras.

Pētījums ir iesākums procesam, kurā Komisija izvērtē, kā nodrošināt godīgu tirgus atvēršanas sniegto labumu sadali, un tas ir jāaplūko plašākā Eiropas globālās stratēģijas kontekstā.

 

Jautājums Nr.88 (Silvia Ciornei) (H-0854/07)
 Temats: emisiju tirdzniecības shēma laikposmam pēc 2012. gada
 

Komisija ir paziņojusi priekšlikumu emisiju tirdzniecības shēmai laikposmam pēc 2012. gada. Tiek pārrunāti ES vai valstu mēroga griesti, un sertifikātus var piešķirt, izmantojot paplašinātu kvotu vairāksolīšanu vai salīdzinošo novērtēšanu. Šai shēmai ir potenciāls stipri ietekmēt degvielas izmantošanu Eiropas Savienībā un dalībvalstīs, ES enerģētikas piegādes drošību un ieguldīšanas iespējas, it īpaši efektīvākās ar akmeņoglēm kurināmās spēkstacijās.

Ar kādiem līdzekļiem Komisija domā nodrošināt, ka tiek ievēroti dalībvalstu lēmumi par to enerģijas kopuma struktūru? Kā varētu veidot emisiju tirdzniecības shēmu, lai veicinātu ar akmeņoglēm kurināmo spēkstaciju nemitīgu modernizāciju, kā arī ļoti efektīvu spēkstaciju būvniecību, kamēr tirgū notiek oglekļa piesaiste un uzglabāšana, laikposmā pēc 2020. gada?

 
  
 

Sagatavošanas darbs pie Komisijas priekšlikuma par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu joprojām turpinās. Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta sistēmas pirmajā tirdzniecības periodā, viens no pārskatīšanas mērķiem būs panākt pilnīgāku saskaņošanu un palielināt paredzamību, jo īpaši attiecībā uz atvieglojumu piešķiršanu sistēmā ietvertajām iekārtām.

Lēmuma pieņemšana par enerģijas veidu kombināciju paliek dalībvalstu kompetencē. ES emisiju tirdzniecības sistēma kalpo tikai kā instruments, ar ko nodrošināt, lai oglekļa cena tiktu ņemta vērā, pieņemot lēmumus par ražošanu un ieguldījumiem. Tādējādi sistēma stimulē veikt ieguldījumus modernās un efektīvākās elektrostacijās, jo šādām elektrostacijām vai nu piešķirs rezerves kvotas pārdošanai, vai arī būs jāpērk mazāk emisiju kvotu savu emisiju segšanai.

 

Jautājums Nr.89 (Roberta Alma Anastase) (H-0857/07)
 Temats: Ierosinātie pasākumi aizsargāt valodas tiesības, tostarp rumāņu tiesības, kā arī veicināt daudzvalodību sakarā ar 2008. Eiropas starpkulturālo dialoga gadu.
 

2008. gads ir pasludināts par starpkulturālo dialoga gadu, un kultūru daudzveidība un abpusēja tolerance ir ES pamatvērtības. Tajā pašā laikā tiek ziņots par īpašiem gadījumiem, kad netiek ievērotas nacionālo minoritāšu tiesības un galvenokārt to valodu tiesības, ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs. Uzskatāms piemērs ir rumāņu kopienu situācija un viņu valodu tiesību neievērošana daudzās Eiropas valstīs, kas rada risku, ka rumāņu valoda, kas ir ES oficiālā valoda, iznīks un tiks aizmirsta.

Ņemot vērā uzmanību, kāda kopš 2007. gada janvāra pievērsta daudzvalodībai, un 2008. gada pasludināšanu par starpkulturālā dialoga gadu, kā Komisija domā rīkoties, lai veicinātu dialogu un kultūru daudzveidību un veicinātu nacionālo minoritāšu, tostarp rumāņu kopienu, valodas tiesību aizsardzības līmeņa uzlabošanos un stiprināšanu? Kādus instrumentus tam izmantos saistībā gan ar ES iekšpolitiku, gan ar tās ārpolitiku?

 
  
 

Komisija paziņojums „Jaunā daudzvalodības stratēģija”(1), ko pieņēma 2005. gadā, no jauna apstiprināja tās apņemšanos īstenot daudzvalodību, uzsverot, ka valodu daudzveidība patiesībā ir Eiropas Savienības pamatvērtība. Komisijas daudzvalodības politika veicina pilnvērtīgu visu valodu izpausmi pilnībā ar vienādām tiesībām un vērtību.

Rīcības plāns „Valodu apguves un lingvistiskās daudzveidības sekmēšana” (2004–2006) bija pirmais visaptverošais politiskais paziņojums par valodām, kas noteica Eiropas līmeņa rīcību, lai panāktu tālāku virzību šajā jomā. Šie pasākumi bija paredzēti visām Eiropas Savienībā pārstāvētajām valodām, kā oficiālajām valodām, tā arī valstu, reģionālajām un ieceļotāju valodām.

Gan rīcības plāns, gan arī paziņojums par daudzvalodību uzsvēra vajadzību izvērtēt citu Eiropas politiku un programmu lingvistiskos aspektus, piemēram, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sociālās iekļaušanās jomās. Lai noteiktu daudzvalodības devumu 2008. Eiropas starpkulturālā dialoga gadā, Komisija izveidoja augsta līmeņa inteliģences pārstāvju grupu, kas sagatavos savus ieteikumus līdz 2007. gada beigām.

Viens no 2008. Eiropas starpkultūru dialoga gada pamatuzdevumiem ir izveidot līdzekļus starpkultūru dialogam un dialogam starp pilsoņiem, lai palielinātu cieņu pret kultūras un valodu daudzveidību. Tā sagatavošana ir novedusi pie tā, ka ir izstrādāta plašāka stratēģija starpkultūru dialoga veicināšanai, iesaistot ES programmas un instrumentus, kā arī mobilizējot dalībvalstis un visas ieinteresētās puses. Tiks iesaistītas arī trešās valstis.

ES dalībvalstis ir atbildīgas par skolu mācību programmām valodu apmācībā. Reģionālās un mazākumtautību valodas aizsargā Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu harta. Šo hartu ir parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis.

Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana ir mūžizglītības programmas 2007–2013 mērķis. Iepriekš Kopienas atbalsts organizācijām, kuras veicināja reģionālo un mazākumtautību valodu attīstību, tika novirzīts tikai Eiropas Mazāk izmantoto valodu birojam (http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages/langmin/eblul_en.html" ) un Mercator informācijas un dokumentācijas tīklam (http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages/langmin/mercator_en.html" ). Jaunā mūžizglītības programma ir pieejama citām šādām organizācijām. Šajā programmā minētā transversālā darbība valodu attīstībai 2008. gadā par prioritāriem noteiks projektus, kuri stiprina valodu zināšanu apguvi, lai uzlabotu starpkultūru dialogu Eiropā. Tie ir pieejami praktiski visām valodām (dalībvalstu oficiālajām valodām, reģionālajām, mazākumtautību, ieceļotāju, „ne Eiropas Savienības” u. c. valodām). Šajā jaunajā programmā ir iekļauti pieteikumi projektiem un organizācijas, kas atbalsta un veicina rumāņu valodas, arī kā mazākumtautību valodas, lietošanu.

 
 

(1)COM(2005)596

 

Jautājums Nr.90 (Robert Evans) (H-0862/07)
 Temats: cilvēktiesību pārkāpumi Šrilankā
 

Ņemot vērā nopietnos apgalvojumus par Šrilankas valdības īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vai Komisija grasās vēlreiz apsvērt Šrilankas pozīciju saistībā ar vispārējo preferenču sistēmu plus (VPS)?

 
  
 

Saskaņā ar esošo Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) regulu(1) VPS plus režīms tika noteikts laika periodam no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada beigām tām valstīm, kuras līdz 2005. gada beigām bija atbilstošas 9. pantā noteiktajām prasībām.

Šrilanka bija viena no 15 valstīm, kas 2005. gadā atbilda gan mazāk aizsargātas valsts kritērijam, gan arī bija ratificējusi VPS regulas III pielikumā minētās konvencijas.

Lai turpinātu saņemt VPS priekšrocības saskaņā ar nākamo VPS regulu, kas stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī, saņēmējvalstīm ir jāpierāda sava atbilstība VPS regulas 9. panta prasībām: mazāk aizsargātas valsts kritēriji, efektīva starptautisko konvenciju īstenošana un apņemšanās saglabāt konvenciju ratifikāciju un tiesību aktus, un pasākumus to īstenošanai.

VPS plus režīma saņēmēju saraksts 2009.–2011. gadam tika pieņemts 2008. gada decembrī pēc rūpīgas atbilstības pārbaudes 9. pantā noteiktajiem kritērijiem.

 
 

(1) Padomes Regula Nr. 980/2005 – OV L 169, 30 2005. gada jūnijs un labojums OV L 79, 2007. gada 20. marts.

 

Jautājums Nr.91 (Georgios Toussas) (H-0864/07)
 Temats: jautājuma izvirzīšana par jaunu sieviešu tiesībām saņemt maternitātes pabalstu
 

Laikā, kad lielākā daļa dalībvalstu saskaras ar nopietnu problēmu saistībā ar zemu dzimstības līmeni strādnieku ģimenēs, uzņēmējdarbības apvienības padara aktuālu jautājumu par jaunu sieviešu tiesībām saņemt maternitātes pabalstu un strādnieku tiesībām vispār. Runa ir par nelikumīgo darbību, ko veica Varvaresos tekstilpreču ražošanas uzņēmums Naousā, kur rūpnīcas vadītāju vidū tika izplatīts iekšējs memorands, kurā tiem bija norādīts atlasīt strādnieces, kam bija „paredzēts dzemdēt 2007. un 2008. gadā”, jo Varvaresos rūpnīca, tāpat kā kopumā citi uzņēmumi, cenšas izvairīties no pienākuma piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu un maksāt pirmsdzemdību un dzemdību pabalstus, kas ir tiesības, par kuru iegūšanu strādniecēm bija jācīnās. Tas nav arī nesaistīts ar uzņēmuma plānu slēgt vienu no tā trim rūpnīcām, kas nozīmē tūlītēju strādnieku atlaišanu vai darba līgumu grozīšanu, kā pirmie upuri, visticamāk, būs jaunas sievietes un sievietes ar bērniem. Tieši šādu politiku kopumā ievēro un pieņem uzņēmējdarbības apvienības, lai cilvēkus pieņemtu darbā un atlaistu.

Vai Komisija nosoda šo uzņēmējdarbības apvienību īstenoto nelikumīgo praksi, kas pārkāpj sieviešu un vispār strādnieku individuālās un kolektīvās tiesības.

 
  
 

Direktīvas 92/85/EEK(1) 10. pants aizliedz atbrīvot no darba grūtnieces „no grūtniecības sākuma līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām(…), izņemot ārkārtējus gadījumus, kas nav saistīti ar viņu stāvokli(…).”

Turklāt Direktīva 2002/73/EK(2) definē tiešu diskrimināciju „ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu” (2. pants) un 7. pantā ir noteikts, ka „jebkāda mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar grūtniecības vai maternitātes atvaļinājumu ir diskriminācija Direktīvas 92/85/EEK nozīmē”.

Tādēļ paradums izvēlēties atlaišanai no darba grūtnieci būtu Kopienas tiesību aktu pārkāpums.

Komisija uzsver, ka nodrošināt, lai Kopienas tiesību aktus ievērotu darba devēji dalībvalstīs, ir dalībvalstu kompetento iestāžu atbildība. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina lai personām, kas cietušas no diskriminācijas, būtu pieejami līdzekļi patiesas un efektīvas kompensācijas saņemšanai.

 
 

(1) OV L 348, 28.11.1992.
(2) OV L269, 5.10.2002.

 

Jautājums Nr.92 (Rumiana Jeleva) (H-0865/07)
 Temats: Melnās jūras piesārņošana
 

DABLAS darba grupa tika izveidota 2001. gada novembrī, lai radītu platformu sadarbībai jautājumā par Donavas un Melnās jūras aizsardzību. DABLAS darba grupas centieni ir vērsti uz šādām saņēmējām valstīm: Bulgāriju, Rumāniju, Turciju un Horvātiju. Saskaņā ar šās jomas ekspertiem aptuveni 50 % Melnās jūras piesārņojuma izraisa Donava, taču Dņepras un Dņestras upes, kas ieplūst tieši jūrā, katra izraisa aptuveni 20 procentus ūdens piesārņojuma.

Kādus pasākumus Komisija veic, lai novērstu vides piesārņojumu, ko izraisa Dņestras un Dņepras un citas upes, kas ieplūst tieši Melnajā jūrā, un vai tiks atkārtoti īstenota DABLAS iniciatīva, lai šo situāciju labotu?

 
  
 

Donavas un Melnās jūras (DABLAS) iniciatīva tika izveidota pēc 2001. gada Komisijas paziņojuma (1) kurā tika uzsvērtas piesārņojuma no sauszemes avotiem problēmas Donavas un Melnās jūras reģionā un izklāstīti Komisijas pieejas pamatprincipi šīs problēmas risināšanai.

Kā Melnās jūras pietekas abas upes — Dņestra un Dņepra — jau atrodas iniciatīvas vispārējā redzeslokā, lai gan šo upju baseini neatrodas nevienā no ES dalībvalstīm.

Komisija uzsvēra, ka reģionālā sadarbība jāveido, pamatojoties uz divām nozīmīgām vides konvencijām (Konvencija par sadarbību Donavas upes aizsardzībai un ilgspējīgai izmantošanai un par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu jeb Melnās jūras konvenciju). Melnās jūras konvencija ir nepārtraukti bijusi saistīta ar DABLAS visā tās izstrādāšanas gaitā.

Melnās jūras konvencijas kā reģiona foruma sadarbībai vides jomā nozīme ir atzīta arī nesenajā paziņojumā par Melnās jūras reģiona sinerģiju(2). Pēc tam Komisija izskatīja Eiropas Kopienas iespējas kļūt par šīs konvencijas dalībnieci. Tādēļ konvencijā ir nepieciešami grozījumi, kas dotu iespēju tādām reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām kā Eiropas Kopiena kļūt par līgumslēdzēju pusi.

Turklāt Eiropas Parlaments un Padome patlaban apspriež ierosināto Jūras vides stratēģijas direktīvu, kuras mērķis būs līdz 2021. gadam nodrošināt labu vides stāvokli jūrās, kas robežojas ar ES, arī Melnajā jūrā. Šajā nolūkā direktīvā tiks paredzēti papildu pasākumi sadarbībai reģionālā līmenī, lai pienācīgi iesaistītu citas atbilstošās valstis tās īstenošanā, arī problēmu ar piesārņojumu no sauszemes avotiem risināšanā. Šajā kontekstā Melnās jūras konvencija darbosies kā priviliģēts forums, lai veidotu sadarbību reģionā šīs direktīvas izpratnē.

 
 

(1) Komisijas paziņojums „Sadarbība vides jautājumos Donavas–Melnās jūras reģionā” (COM(2001)615).
(2) Komisijas paziņojums „Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007)160).

 

Jautājums Nr.93 (Jörg Leichtfried) (H-0869/07)
 Temats: dzīvnieku pārvadāšana
 

Neskaitāmi dzīvnieki vēl joprojām ir pakļauti neaptveramām ciešanām pārvadāšanas laikā pa Eiropas ceļiem, piemēram, netiek ievēroti dzirdīšanas laiki, un pārvadāšanas laikā ievainotie teļi ir jānogulda. ES direktīvā ir noteikts maksimālais pārvadāšanas laiks, kas ir astoņas stundas, tomēr reģistrētais aitu pārvadāšanas laiks no Spānijas līdz Grieķijai ir pilnas 96 stundas. Austrijas dzīvnieku aizsardzības pārstāvji tagad ir izveidojuši tīmekļa vietni (http://www.gegentiertransporte.at" ) un jau savākuši vairāk nekā 60 000 parakstu, atbalstot savu nostāju saistībā ar pārkāpumiem pret dzīvniekiem.

Kā šos 60 000 un vairāk parakstu var izmantot visefektīvāk, lai nodrošinātu, ka Parlaments, Komisija un Padome rīkojas stingrāk, risinot jautājumu par šiem pārkāpumiem dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā? Kad var gaidīt no Komisijas ziņojumu par dzīvnieku pārvadāšanu?

 
  
 

Komisija piekrīt godājamā deputāta viedoklim par to, ka ir svarīgi ES iestādēm ņemt vērā ES pilsoņu izteiktās bažas par dzīvnieku labturību.

Dzīvnieku labturības jautājumu vidū galvenā Komisijas prioritāte regulas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā pareiza īstenošana.

Bet šis nav jautājums, kas ir vienīgi Komisijas kompetencē.

Arī dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par to, lai tiktu atrasti piemēroti risinājumi, kas nekavējoties nodrošinātu noteikumu izpildi.

ES dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos ir paredzētas stingras prasības attiecībā uz transporta līdzekļiem, vadītājiem un iekraušanas/izkraušanas nosacījumiem.

2008. gada oktobra beigās Lauksaimniecības ministru padomē tika apspriests jautājums par ES tiesību aktu attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu labāku īstenošanu. Ministri aicināja stingrāk ievērot ES tiesību aktus visās dalībvalstīs.

Pagaidām Komisija piesardzīgi novēro Regulas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā īstenošanu dalībvalstīs.

Gan Komisijas veterināro ekspertu komandējumi, gan arī nevalstisko organizāciju sūdzības pievērš uzmanību tam, ka ir steidzami koordinēti jārīkojas. Tai pašā laikā Komisija ir informēta, ka korektīvie pasākumi šo trūkumu novēršanai atsevišķās dalībvalstīs ir veikti.

Komisija ir vienmēr gatava ierosināt lietu pret dalībvalstīm, kas neīsteno pasākumus ES noteikumu par dzīvnieku labturību izpildes nodrošināšanai.

Navigācijas sistēmu izmantošana tālos pārvadājumos uzlabos kontroli un dos iespēju veikt mērķtiecīgas darbības. Dzīvnieku pārvadāšanas kontaktpunktu un kompetentu iestāžu tīkla izveidošana dalībvalstīs ļaus novērst sliktas apiešanās ar dzīvniekiem gadījumus. Tomēr šis nav jautājums, ko risināt vienīgi ar sankcijām un pārbaudēm. Ir vajadzīga stingra politiska griba, lai pastiprinātu dzīvnieku labturības nozīmi pārtikas aprites ķēdē esošo uzņēmēju vidū.

Attiecībā uz nākamo Komisijas priekšlikumu par pārvadāšanas laiku minimālās telpas pārskatīšanu, tiks veikts īpašs ietekmes novērtējums 2008. gadā. Šis ietekmes novērtējums jo īpaši ietvers rūpīgu pētījumu par pašreizējo situāciju saistībā ar likumdošanas aktu prasību izpildi iepriekš minētajos aspektos.

 

Jautājums Nr.94 (Marusya Ivanova Lyubcheva) (H-0870/07)
 Temats: tādu produktu izplatīšana un reklamēšana, kas satur narkotiskās vielas
 

Dažādās publikācijās nesen tika paziņots par to, ka daudzās valstīs visā Eiropā tirgū palaists produkts ar nosaukumu C-Ice Swiss Cannabis Ice Tea. Dzēriens, ko sākumā izlaida Šveicē, tagad ir pieejams Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Rumānijā un Bulgārijā (ārkārtīgi plašs saraksts). Ražotājs skaidro, ka, lai šis dzēriens būtu likumīgs, kaņepju narkotiskais elements no tējas ir izņemts, un ir teikts, ka tas satur piecus procentus kaņepju ziedu sīrupa un niecīgu daudzumu (0,0015 procentu) tetrahidrokanabinola (THC). Tomēr patērētājiem tas nav skaidrs. Ir lielas bažas par to, ka šā produkta pārdošana ir bīstama un izraisīs to, ka „kaņepju tēls kļūs par normālu jaunu cilvēku prātos”. To pat, šķiet, tirgo kā veselības dzērienu.

Vai Komisija šādas mārketinga stratēģijas uzskata par piemērotām laikā, kad alkohola, narkotiku un tabakas lietošana, it īpaši jaunu cilvēku vidū, kļūst par nopietnu sabiedrības problēmu?

Vai Komisija paredz īpašus pasākumus tam, kā ietekmēt uzraudzību pār reklamēšanas un mārketinga pasākumiem, kuri varētu veicināt to, ka produkti vai vielas, kas jebkurā citā formā vai daudzumā ir pazīstami kā nelegāli vai kaitīgi, iegūst pozitīvu nozīmi?

 
  
 

Zīmolvārds vai arī nosaukums, ko izmanto pārtikas produkta pārdošanai un kurā minēts vārds „Cannabis” („Kaņepes”) patiesi izraisa bažas, raugoties no sabiedrības veselības viedokļa.

Pirmkārt, gala patērētājiem piegādāto pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu reglamentē Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēm, pasniegšanas veidu un reklāmu. Vispārējie noteikumi aizliedz izmantot informāciju, kas var maldināt patērētājus.

Otrkārt, cannabis ir klasificēta kā aizliegta narkotika visās dalībvalstīs un par tādu atzīta atbilstošās Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijās. Laist tirgū produktu, kas kaut vai tikai izraisa aizdomas par šīs vielas saturēšanu nav savienojama ar narkotiku tirdzniecības un lietošanas apkarošanu ES, kas ir visu dalībvalstu prioritāte un kas pamatota uz vairākiem ES līmeņa juridiskiem instrumentiem, kā arī uz ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju 2005.–2012. gadam un ES Narkotiku apkarošanas rīcības plānu 2005.–2008. gadam.

Papildus ES Sabiedrības veselības programmas pasākumiem, būtisks finansējums šogad tiek piešķirts ES īpašajai programmai „Narkotiku apkarošana un informēšana par tām”, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot narkotiku lietošanu. Tādēļ laist tirgū produktus, to pievilcības veidošanai izmantojot šādas narkotikas, ir pretrunā narkotiku apkarošanas politikas nostādnēm, kuras tiek īstenotas visās dalībvalstīs. Šī iemesla dēļ atsevišķas dalībvalstis ir aizliegušas laist savos tirgos attiecīgos pārtikas produktus saskaņā ar EK līguma 30. punktu, ar kuru var attaisnot aizliegumu sakarā ar sabiedrības mirstību vai veselību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika