Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 28. novembris - Brisele

18. Grozījumi Direktīvā 2004/ 49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos – Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība (kodificētā versija) – Grozījumi Regulā (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (debates)

  Priekšēdētājs. Nākošais jautājums ir kopīgas debates par sekojošiem ziņojumiem:

- P. Costa A6-0346/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2004/49/EK par drošību kopienas dzelzceļos [COM(2006)0784–6-0493/2006– 2006/0272(COD)];

- O. Larrera A6-0345/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2004/49/EK par kopienas dzelzceļu savstarpējo izmantojamību (kodificētā versija) [COM(2006)0783–6-0474/2006– 2006/0273(COD)];

- P. Costa A6-0350/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. No 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu [COM(2006)0785–6-0473/2006– 2006/0274(COD)];

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis.. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc pirmo divu dzelzceļa pasākumu kopuma apstiprināšanas 2001. un 2004. gadā un pirms trešā dzelzceļa pasākumu kopuma apstiprināšanas 2006. gada 13. decembrī, Komisija ierosināja jaunu likumdošanas pasākumu kopumu par savstarpēju ritošā sastāva, sevišķi lokomotīvju pieņemšanu. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot dzelzceļa sektoru likvidējot vilcienu izmantošanas kavēkļus Eiropas dzelzceļa tīklā.

Komisija uzsāka šo iniciatīvu galvenokārt divu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu vilcienu brīvu kustību ES robežās padarot lokomotīvju apkalpošanas procesu pārredzamāku un efektīvāku, un arī, lai vienkāršotu noteikumus konsolidējot un apvienojot trīs dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvas vienā.

Pilna priekšlikumu pakete satur saziņu, trīs tiesību aktu priekšlikumus un to ietekmes novērtējumu, pziņojumu, kurā noteiktas pašreizējās grūtības un ieteikta vesela rinda risinājumu dzelzceļa transporta sertifikācijas vienkāršošanai, priekšlikumu pārstrādāt eksistējošās dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvas priekšlikumu, labot regulu par Eiropas dzelzceļa aģentūras izveidošanu un ziņojuma par ietekmes novērtējumu.

Kāda ir visu šo dokumentu būtība? Viens ļoti svarīgs jautājums ir brīvas dzelzceļa kustības atbalstīšana un tas attiecas arī uz lokomotīvju reģistrācijas noteikumiem. Saskaņā ar dzelzceļa uzņēmumiem un ražotājiem, apstiprināšanas procedūra ir ārkārtīgi gara un dārga, un lielajam skaitam iestāžu prasībām, par tīri tehniskiem jautājumiem, šķiet, ir ļoti mazs pamatojums.

Komisija piekrīt šim viedoklim un mēģina risināt šo problēmu ar tiesību aktu grozījumiem un arī mēģina lūgt dalībvalstu dzelzceļa institūcijām, lai tās izmaina savu attieksmi, un tāpēc sazināšanās nozīmīgums tiek saskaņots ar juridiskajiem priekšlikumiem, iesakot risinājumus, kas var tikt pielietoti nekavējoties, negaidot grozījumus likumdošanā. Šis paziņojums nebija veltīgs. Viens sadarbības nolīgums Roterdamas-Dženovas līnijai jau ir izveidots un maijā parakstīts. Nolīgums seko mūsu paziņojumā par šo problēmu izteiktajiem priekšlikumiem.

Mums arī jāmin ieteiktā savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas pārstrādāšana. Komisijai prātā bija divi mērķi, kad tā veidoja šos priekšlikumus. Pirmais bija vienkāršot dzelzceļa transporta apstiprināšanas procedūru. Tāpēc mēs ieviesām savstarpējās atzīšanas principu apstiprinājumiem par nodošanu ekspluatācijā, ko jau ir izdevušas dalībvalsts. Šis princips ir, ka ritošajam sastāvam, kas jau ir saņēmis apstiprinājumu par nodokošanu ekspluatācijā vienā no dalībvalstīm, nevajadzēs nekādu tālāku sertifikāciju citā dalībvalstī, bez papildus prasībām, kas, piemēram, izriet no vietējā tīkla raksturojuma.

Otrkārt, skaidrības dēļ, mēs izmantojām vienotu dokumentu, lai apvienotu 1996. gada Direktīvu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un 2001. gada Direktīvu par parastās dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību. Šajā sakarā jauna regulatīva kontroles procedūra ir ieviesta Padomes un Eiropas Parlamenta deliģētām noteiktām pilnvarām.

Savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas grozīšana ieteica mums veikt tālākas darbības. Mēs jaunajā savstarpējās izmantojamības direktīvā esam veikuši lielu skaitu tehnisko jautājumu grozījumu, balstoties uz desmit gadu pieredzi, ko mēs esam ieguvuši ne tikai Komisijas darbā, bet arī dalībvalstīs saistībā ar komitoloģiju rūpniecībā un nozarē un Eiropas Dzelzceļa aģentūru no 2005. gada.

Mēs arī vēlamies atbildēt citiem dalībniekiem izskaidrojot drošības direktīvā attiecības starp dzelzceļa uzņēmumu un vienību, kas veic apkopi. Mērķis ir ar direktīvas palīdzību izveidot jaunu regulējošu pamatdirektīvu, kas rodas no Kopienas direktīvas par tirgus atvēršanas un no jaunā līguma par vagonu izmantošanu, īstenojot to starptautiskā mērogā, saskaņā ar COTIF konvenciju.

Tagad es esmu nonācis pie sava priekšlikuma pēdējā punkta par regulas par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu grozījumiem. Tas saistās ar Eiropas dzelzceļa aģentūras pilnvaru paplašināšanu, lai atļautu apkopot dažādas vietējās procedūras un lokomotīvju apstiprināšanas pastāvošās tehniskās prasības un, izveidojot un paplašinot prasību sarakstu, kas jāapstiprina vienu reizi, vai nu tāpēc, ka tie ir starptautiski atzīti noteikumi, vai tāpēc, ka tos var uzskatīt par līdzvērtīgiem dalībvalstu starpā. Šis uzdevums var tikt veikts sadarbojoties ar valstu drošības institūcijām aģentūras vadībā. Aģentūrai pēc valsts drošības institūciju vai Komisijas lūguma ir jāizdod tehniskie atzinumi.

Veidojot šos grozījumus, mēs, balstoties uz pagātnes pieredzi, arī noskaidrojām daudzus citus regulas punktus, sevišķi saistībā ar (ERTMS) Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu un ritošā sastāva reģistrēšanu.

Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par dažiem diezgan tehniskiem komentāriem, un vēlos pateikt, ka pirmā un otrā dzelzceļa pakete, kā arī pavisam drīz trešā dzelzceļa pakete, veido tiesisko un ekonomisko pamatu skaņas izmantošanai dzelzceļa pakalpojumos vienotajā tirgū. Šī darbība no tehniskā viedokļa tiks pabeigta atverot jaunus vietējos tirgus. Tas ir šo priekšlikumu mērķis, kas tik ļoti tiek gaidīts dzelzceļa industrijā. Es gribu pateikties Parlamentam par brīnišķīgu un ātru darbu ar šiem dokumentiem.

  Paolo Costa, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, lai gan mums liek noturēt „tehniskas debates”, kā Komisijas priekšsēdētaja vietnieks teica, mēs šodien speram svarīgu politisku soli.

Eiropas transporta politikai ir trīs mērķi, kopš pagājušā gada piecdesmito gadu otrajā pusē tika parakstīts pirmais Līgums. Radīt vienotu tirgu, lai savienotu atdalītos tīklus, tā veidojot vienotu tirgu starp un priekš dažādiem transportu veidiem, un padarīt tīklus sadarboties spējīgus. Savstarpējā izmantojamība nav tehnisks jautājums, tādēļ tas tiešām ir priekšnoteikums Eiropas mēroga tirgus nodibināšanai, kas ir pilnīgi nepieciešams un līgumā noteikts mērķis.

Nozīmīgs progress ir sasniegts gandrīz visos aspektos, tomēr dzelzceļa joma kaut kā atpaliek. Mēs šodien noskaidrojām, ka mums ir tādi paši mērķi kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Iemesli ir atšķirīgi, un pašlaik nav īstais brīdis tos izpētīt, bet tas ir jādara, lai nostiprinātu mūsu pārliecību, ka mēs speram nozīmīgu soli un mums ir ļoti svarīgi, lai tas būtu veiksmīgs.

Savstarpējā izmantojamība tādēļ ir galvenais nosacījums, lai veidotu un lai varētu pārvietoties pa tīkliem, kas ir brīvi no tehniskiem šķēršļiem, kas neļauj brīvi pārvietoties lokomotīvēm un vagoniem. Tas ir nozīmīgs solis, kas ir jāsper, un tas ir jādara tik ātri, cik vien iespējams.

Komisijai bija taisnība, kad tā apturēja šķirošanu starp ātrgaitas un tradicionāliem dzelzceļa tīkliem, un tāpēc ļāva virzīties šajā virzienā tik tālu, cik vien iespējams.

Pareizi bija arī tajā pašā laikā pacelt drošības problēmu, un tā kā drošības jautājums bieži tiek pacelts, man vajag virzīties ļoti uzmanīgi, lai izveidotu nosacījumus savstarpējai izmantojamībai. Kā lokomotīves vadītājam var likt šķērsot robežu, ja viņš nesaprot tās valsts valodu uz kuru viņš dodas. Kā lokomotīvei var likt šķērsot robežu, ja tā nav labi piemērota dzelzceļa tīklam, kas atrodas otrā pusē? Es varu turpināt.

Tāpēc Komisija izdarīja labu darbu savienojot divus elementus. Mums ir pilnīgi jāgarantē drošība, bet saistībā ar sistēmu, kas ir sadarbspējīga, jo, ja drošība tiek likta kā pirmais nosacījums, lai nepieļautu savstarpējo izmantojamību, kaut kas šajā jautājumā trūkst. Fakts, ka tika nolemts izveidot Eiropas Aģentūru saistībā ar šo un citiem jautājumiem, kā mēs redzam, tā neapšaubāmi ir zīme nopietnai attieksmei pret notikumiem..

Ko ir izdarījis Parlaments? Parlaments ir pilnīgi aptirinājis Komisijas priekšlikumus ar dažiem ieteikumiem, kas ir domāti, lai padarītu sistēmu vēl sadarbspējīgāku. Ziņojumā par sadarbspējību Parlaments paredz noteiktus datumus līdz kuriem jāgarantē atļaujas ritošajam sastāvam. Tas arī atbalsta, ka slogs pierādīt faktu, ka kaut kas nav savstarpēji izmantojams pat drošības dēļ, jāpārliek uz dalībvalstu pleciem Citiem vārdiem sākotnējais pieņēmums ir, ka ja reiz sertificēts, tad viss ir derīgs visur, ja vien kāds var minēt svarīgu iemeslu kāpēc tā nevar būt. Treškārt, Parlaments paredz, ka visa ritošā sastāva atjaunošanai ir jānotiek ar valsts atbalstu. Tas, es domāju, ir šī Parlamenta ieguldījums.

Tas pats attiecas uz drošību. Arī šeit mēs esam mēģinājuši pateikt, ka mūsu piedāvājums ir sertificēšana jānodrošināšanu līdz noteiktam datumam, 2010. gadam. Tam ir jāpārvar visas bailes bez izņēmuma, ņemot vērā, ka visi tiek vērtēti vienādi, arī ņemot vērā, ka monopoli turpina piedāvāt dzelzceļa pakalpojumus tik automātiski, it kā būtu pilnīgi kompetenti, un tāpēc viņi ir jāatbrīvo no šiem pienākumiem.

Trešais punkts saistās ar Aģentūras izveidošanu un vadīšanu. Šeit man ir viens no galvenajiem jautājumiem un es ar to vēršos pie visiem, sevišķi jau pie Komisijas. Mēs diezgan pareizi uzskatījām, ka drošība ir jāatdala no visa cita, radot 25 Eiropas aģentūras. Tas bija galvenais lēmums, ko mēs pieņēmām pirms kāda laika. Es tagad šaubos, vai šīs aģentūras spēj vēl darboties un vai nebūtu vērts apsvērt vienotas Eiropas Aģentūras, kas darbojas līdz zināmam laikam 25 dažādās valstīs, izveidošanu. Tas ir pamatjautājums un palīdzēs mums atrast pareizu risinājumu kopējām sadarbspējas un drošības Eiropas līmenī problēmām.

  Josu Ortuondo Larrea, referents.. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodien globalizācijas rezultātā mūsu ekonomika, Kopienas progress un mūsu pilsoņu labklājība ir atkarīga no vēl efektīvākas un lietderīgākas ekonomikas, un pāri visam no ilgtspējīgas transporta sistēmas.

Ir vajadzīgi visa veida transporta līdzekļi. Sākumā dzelzceļš piedzīvoja uzvaras dienas, bet tad to nostūma malā transporta līdzekļi, kas izmanto ceļus un lielceļus, pateicoties to lielākām iespējām un pieejamībai. Tagad, kad mūsu ceļi ir uz sabrukšanas robežas, un mūsu vide, pateicoties piesārņojumam, ir kritiskā stāvoklī, mēs atkal skatāmies dzelzceļa virzienā un ceram, ka nākotnē tas spēs apmierināt mūsu iekšzemes mobilitātes vajadzības.

Paturot to prātā Komisija ir ieteikusi jaunu tiesību aktu paketi, lai uzlabotu dzelzceļa transporta tehnisko pusi regulējošās pamatdirektīvas. Tas ietver direktīvu par sadarspēju un drošību un Regulas par Eiropas Dzelzceļa aģentūru pārskatīšanu. Vispārīgi runājot, tas bija pirms gada, kad Eiropas institūcijas pirmo reizi apdomāja vajadzību konsolidēt dzelzceļu tīklu Kopienas līmenī. Tieši par sadarbspējas jautājumu ikviens zina, ka 1996. gada jūlijā, citiem vārdiem pirms 11 gadiem, mēs pieņēmām Padomes Direktīvu 96/48/EK par ātrgaitas dzelzceļu sistēmu un 2001. gada martā Direktīvu par parasto dzelzceļu sistēmu.

Tomēr vairāk kā desmit gadus, Eiropas tīkla sadarbspējas līmenis nepacēlās virs 7% un tās ir prasības lokomotīvju un vilces vienību apstiprināšanai katrā dalībvalstī, kur tās tiks lietotas, lai būtu minimāli traucēkļi jaunu dzelzceļa uzņēmumu, kas domāti pasažieriem un kravas pārvadājumiem, radīšanai, un arī galvenais šķērslis Eiropas dzelzceļa sistēmas sadarbspējai. Tā kā dalībvalstis pašas nevar izlemt, ka viņu apstiprinājums nodošanai ekspluatācijā ir derīgs citas dalībvalsts teritorijā, Kopienas iniciatīva vienkāršot un harmonizēt valstu procedūras, un iedrošināt sistemātiskāku savstarpējās atzīšanas principu lietošanu, ir nepieciešams.

Pastāvošās direktīvas regulē tikai jauna ritošā sastāva nodošanu ekspluatācijā. Jaunā direktīva ir domāta, lai konsolidētu, pārstrādātu un apvienotu esošās direktīvas. No savas puses, balstoties uz īsiem tehniskiem ziņojumiem, ko mēs prasām saskaņā ar Parlamenta reglamentu, mēs iesakām, pārnest iepriekšējās Drošības direktīvas 14. panta saturu uz mūsu Savstarpējas izmantojamības direktīvu. Ir speciāli paredzēts dzelzceļa sfērai dot lielāku juridisko noteiktību un nodrošināt nodošanas ekspluatācijā pamatojuma vienkāršošanu.

Mēs piekrītam ar nosacījumu, ka jābūt vismaz vienai atļaujai uz transporta līdzekli, ko izdevusi dalībvalsts. Šī atļauja radīsies no atbilstības EK deklarācijai un pielietojamām tehniskajām specifikācijām par sadarbspēju. Dalībvalstis sanāksmē apspriedīs būtiskas tehniskās prasības tām strukturālajām apakšgrupām, kas atļauj nodot ekspluatācijā jebkurā citā dalībvalstī un neprasīs vairāk atļaujas, izņemot, ja savienojamība ar infrastruktūras raksturojumu vai ierobežojumi var tikt ietekmēti.

Savā ziņojumā mēs gribējām strukturizēt dažādus direktīvas aspektus un sekcijas, lai tie būtu vieglāk saprotami tiem uz, ko tās attiecas, veltot speciālu nodaļu transporta līdzekļiem, kam ir pirmā vai otrā atļauja vai arī transporta līdzekļiem ar savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijām (TSI) .

Visos minētajos aspektos un visas procedūras laikā, mēs savos periodiskajos kontaktos ar Komisijas un Padomes prezidentūras dažādu politisko grupu ēnu referentiem esam to atgādinājuši. Mēs beidzot esam spējuši vienoties atrisinot svarīgu jautājumu, kas bija maksimāla laika limita ierobežošana par atļaujas izsniegšanas nolemšanu, izskaužot labi zināmo un paralizējošo pamatojuma nesniegšanu saistībā ar lēmuma nepieņemšanu.

Pēc lielām pūlēm mēs esam vienojušies, ka atļaujas izsniegšana būs automātiska lēmuma trūkuma gadījumā, un mēs arī vienojāmies par citiem pantiem. No šī Parlamenta puses, mēs tāpēc esam izstrādājuši kopējus grozījumus, ko paraksta visas parlamentārās grupas, un kuri satur to pašu tekstu, ko mēs sniegsim padomes satiksmes ministriem. Es ceru, ka fakts, ka mēs panācām vienošanos pirmajā lasījumā nesīs labumu visai jomai.

Es gribu beigt ar pateicības izteikšanu visiem ēnu referentiem par viņu palīdzību un sadarbību šo mērķu sasniegšanai.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, savas grupas vārdā es gribu ļoti cieši pateikties abiem referentiem par viņu labo un konstruktīvo sadarbību. Es domāju, ka mēs vienmēr spēsim sasniegt kopīgu risinājumu problēmām, mēs spējām ļoti ātri panākt vienošanos, un es gribētu apsveikt abus referentus par veidu kādā viņi ar Padomi tik ātri spēja veikt darījumu. Beigās, kādu labumu ieilgušais strīds ir atnesis Padomei? Mēs esam pazaudējuši veselu gadu. Nē, pēc manām domām, par spīti visam, mēs esam spējuši panākt progresu šajā jautājumā pirmajā lasījumā un tas ir liels triumfs Parlamentam, Komisijai un Padomei.

Es gribētu pievērst uzmanību diviem vai trim punktiem, un es esmu pārliecināts, komisār, ka jūs tos iesniegsiet Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Mēs dodam aģentūrai lielāku atbildību nosakot drošības standartus un sadarbspējas kritērijus. Es ceru, ka aģentūra izmantos šīs iespējas mūsu rūpniecības interesēs, ka tā ātri noteiks jaunus standartus un ka tā darbosies efektīvi un praktiski. Es vēl piemetināšu, ka es arī ceru, un šeit es griežos pie P. Costa, ja vien viņš var mani dzirdēt, jo viņš runā pa telefonu, un telefona zvani vienmēr ir svarīgāki. Es ceru, jo vairāk uzdevumus Eiropas Dzelzceļa aģentūra uzņemsies, jo mazāk valstu aģentūras tiks iesaistītas, jo tām būs mazāk darba un mazāk birokrātijas. Ja Eiropas līmenī birokrātija strādās labi, mums nevejadzēs 25 valstu institūcijas. Mēs gribam pasargāt Eiropas dzelzceļa telpu no nevajadzīgas pārklāšanās un darba dublēšanas.

Mans noslēguma komentārs ir par komisāru un abiem referentiem. Ir ļoti svarīgi, ka mēs esam panākuši vienošanos. Ja dalībvalstis nokavē beigu termiņu, lai izlemtu par savstarpējo atzīšanu, tad tām ir jāuzņemas izsniegt savas atļaujas. Tikai caur šo atļauju funkciju mēs varam izdarīt spiedienu uz valstu institūcijām, kam vajag atturēt tās no patstāvīgas kāju klaudzināšanas.

Tad kopā mēs nodrošināsim, ka samazinās izmaksas lokomotīvju un ritošā sastāva savstarpējās atzīšanai, tā nodrošinot pieejamības iespēju un īpaši stimulējot Eiropu dzelzceļa kravu pārvadāšanā.

  Inés Ayala Sender, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka Barrot kungs, man jāpiebilst, ka šodien es tieku raustīts uz visām pusēm, jo mans premjerministrs Zapatero kungs uzstājās šā Parlamenta priekšā un pašlaik ir pieņemšanā Padomē. Tomēr es nolēmu palikt šeit un noklausīties jūs, un, cerams, kaut kādā veidā stiprināt dzelzceļa transporta eiropeizāciju.

Es esmu iepriecināts par patiesību un iespēju, ko Komisija atklāja Eiropas iedzīvotājiem ar darbību, kas patiešām ir labāka kā tiesību aktu veidošanas process, pārskatot veselu rindu vecās direktīvas, lai radītu vienu dokumentu un dzelzceļa transportam sniegtu iespējamu progresu.

Šajā sakarā es vēlreiz apsveicu J. Ortuondo kungu par viņa uzticību un viņa gandrīz pedantisko stingrību tik laba normatīvā dokumenta radīšanā. Es gribu piebilst, ka es arī esmu iepriecināta par teicamo sadarbību, kas ir bijusi starp visām grupām, lai panāktu progresu tik svarīgā jautājumā kā sadarbspēja.

Man arī jāsaka, tika panākts labākais iespējamais līdzsvars starp drošību un vajadzību droši virzīties uz sadarbspēju. Divi P. Costa kunga ziņojumi garantē absolūtu drošību un ir pilnīgi uzticami.

Aģentūra ir uzlabota, nostiprināta un tās uzdevumi un vajadzības ir skaidrāk definēti. Mēs arī ceram, ka mēs spēsim to visu nākotnē harmoniski attīstīt. Eiropas pilsoņiem tāpēc nav jābaidās, jo dzelzceļa drošība ir eiropeizēta un tādēļ nostiprināta.

Ir nekavējoši jāpabeidz darbs pie sadarbspējas, jo mums vispirms ir jāeiropeizē dzelzceļa transports un tad jāuzlabo ērtība un loģistika, paturot prātā, ka mums arī ir jauns dokuments par uzticamiem maršrutiem, kas padarīs sadarbspēju vēl būtiskāku.

Kā P. Costa kungs teica, progress ir jāveic attiecībā uz likumdevēju ambīciju īstenošanu, citiem vārdiem Parlamenta un Padomes ambīcijām, attiecībā uz atļauju vilcieniem brīvi kursēt. Es uzskatu, ka mēs esam spējuši radīt apstākļus mūžīgo nenoteiktību tiesību aktos samazināšanai, kas bija iemesls kāpēc visi šie jautājumi par savstarpējo atļauju ritošajam sastāvam un lokomotīvēm, kas visu laiku sadūrās ar šķēršļiem un traucēkļiem, atzīšanu.

Es uzskatu, ka mēs esam noskaidrojuši, kam, kā un kad tas būtu jāreorganizē. Mēs esam devuši sava veida grūdienu progresam saistībā ar pamatojuma neizsniegšanu.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā.. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodienas debates mūsu līdzpilsoņiem var šķist noteikti diezgan tehniskas. Tās noteikti ir tehniskas, lai gan dzelzceļa drošības un sadarbspējas nosacījumu harmonizācija veido vienu no galvenajām rūpēm, tiklīdz tie tiek saistīti ar dzīvi. Es piemēram gribu atgādināt briesmīgo nelaimes gadījumu, kas pirms dažiem mēnešiem notika Zoufftgen starp Luksemburgu un Franciju, un mūs visus šokēja.

Ja mēs gribam atrast nākotnes problēmām risinājumu, sevišķi klimata pārmaiņām, ja mēs gribam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju un mainīt transporta veidu., citiem vārdiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanas pakalpojumus pa ceļiem, ieviešot citus pārvadājuma veidus, kas rada mazāk piesārņojumu, mums ir jālikvidē šie tehniskie ierobežojumi.

Lai radītu patiesu Eiropas dzelzceļa telpu mums vai nu ir jāharmonizē savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, vai jāievieš savstarpējās atzīšanas standarti. Patreizējā procedūra ritošā sastāva atzīšanai atsevišķās valstīs ir pārāk gara un dārga. Mums ir jāatvieglo administratīvās procedūras, jāsamazina laika limiti un mums visiem ir jāharmonizē valstu drošības noteikumi, kas dažreiz noved pie lieliem satiksmes ierobežojumiem un nav pamatoti.

Es gribu izteikt savu vissirsnīgāko pateicību referentiem Paolo Costa un Josu Ortuondo Larrea par viņu brīnišķīgo darbu, jo sevišķi tāpēc, ka tas šķiet apmierina visas politiskās grupas un šķiet, es vismaz tā ceru, ka mums izdosies parakstīt nolīgumu ar Padomi pirmajā lasījumā.

Es gribu izteikt trīs novērojumus. Pirmais, kā visi mani kolēģi teica, es esmu apmierināta, ka mēs esam sasnieguši lielāku saprotamību. Noteikumi saistībā ar apstiprināšanu tiks sagrupēti kā vienots tiesību akts, savstarpējās izmantojamības direktīva Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmai un parastai sistēmai.

Otrs novērojums, ir tāds, ka es esmu ārkārtīgi priecīga, ka vairāki principi, pārāk tehniski a apriori, bet vienalga ļoti svarīgi šajā gadījumā ir pieņemti, saistībā ar apstiprināšanu, sevišķi ritošā sastāva savstarpējo apstiprināšanu, izņemot vietējā tīkla īpatnību gadījumos, valstu iestāžu pienākums parādīt patiesos drošības riskus, un Aģentūras lomu valstu likumu veidošanā un apstiprināšanā. Es jūtu, ka šeit arī ir svarīgi, lai Aģentūra izmantotu tīklu vadītāju ekspertu ieteikumus.

Es arī esmu iepriecināts par netiešu atļauju, ja trīs mēnešu laikā noteiktajā laika limitā īpašniekam netiek sniegts valsts institūciju lēmums, es gribu izteikt skaidru atturību, jo es baidos, ka tas noņems atbildību no dzelzceļa uzņēmumiem.

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā.. – (PL) Priekšsēdētāja kungs Direktīvas par drošību Kopienas dzelzceļos grozījumos ir svarīgi atbalstīt dzelzceļa transporta pakalpojumu vienota tirgus radīšanu. Tāpēc ir jāizveido kopīgi pamatnoteikumi dzelzceļa drošības noregulēšanai.

Komisija ir jāpilnvaro, jāpieņem un jāapstiprina vienoti drošības pasākumi un mērķi. Tā arī ir jāpilnvaro ieviest vienotu sertificēšanas sistēmu. Šajā nolūkā eksistējošās prasības vispirms ir jāpārbauda kopā ar pašreizējiem drošības noteikumiem dalībvalstīs, tā lai noteiktu, vai nesamazināsies pastāvošais drošības līmenis dzelzceļa jomā. Ir arī jānosaka prioritārās jomas, kurās tālāk ir jāuzlabo drošība. Drošības sertifikātiem jāsniedz pārliecība, ka dzelzceļa uzņēmums drošības pārvaldes sistēmu saistībā ar transporta pakalpojumu sniegšanu Eiropas dzelzceļa tīklā ir pacēlis vajadzīgajā līmenī..

Ritošais sastāvs, kas saņēmis atļauju izmantošanai attiecīgajā dalībvalstī, ir jāpieņem ar to pašu atļauju arī citā dalībvalstī, ja patiešām tie prasa šādu autorizāciju. Direktīva nosaka, ka, ja ritošais sastāvs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumu, ir jānozīmē juridiskā persona atbildīga par uzturēšanu. Tas ir ļoti svarīgi. Juridiskā persona var būt dzelzceļa uzņēmums, apakšuzņēmējs vai ritošā sastāva īpašnieks. Šie dokumenti atbilst pakalpojumu tirgus vajadzībām.

Šī iniciatīva nodrošinās dzelzceļa transporta konkurētspēju un ļaus ietaupīt darbaspēku sektorā. Grozījumi šai direktīvai tiek ar nepacietību gaidīti, sevišķi jaunajās dalībvalstīs. Tāpēc es pateicos referentam.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, kolēģi, dāmas un kungi, ar šiem ziņojumiem, Eiropas dzelzceļa tīkla konverģence spers milzīgu soli uz priekšu. Nākotnē Eiropas Dzelzceļa aģentūra harmonizēs un kontrolēs drošības standartus. Tiks nodrošināta savstarpējā dzelzceļa transporta līdzekļu atzīšana ES dalībvalstīs, kas sen ir aizkavējusies. Šajā gadījumā es gribu izteikt savu pateicību abiem referentiem un ēnu referentiem, jo bez šīs labās sadarbības nebūtu sasniegts šis rezultāts.

Grūtie laiki beidzot ir garām. Lai izmantotu lokomotīvi, kas licenzēta citā dalībvalstī, bieži vajadzēja trīs gadus, un tas varēja izmaksāt 10 miljonus eiro. Tas bija provokatīvi un kaitēja videi draudzīga transporta izmantošanai visās 27 ES dalībvalstīs jau krietni agrāk. Nākotnē dzelzceļa līdzekļu atļauju izsniegšana tiks pielietota visās 27 ES dalībvalstīs, ja vien trīs mēnešu laikā dalībvalstis neizteiks iebildumu un nepierādīs, kāpēc drošības apsvērumu dēļ transporta līdzekļu izmantošana nav iespējama. Tā izmantošanu nevar apturēt nenozīmīgu iemeslu dēļ, piemēram, ugunsdzēsības aparāta krāsas, vai sānu spoguļa izmēra dēļ. Pierādīšanas slogs tādējādi tiks atcelts. Agrāk ražotājiem vajadzēja veikt rūpīgu darbu, lai parādītu, ka nav pamata šaubām, bet nākotnē jebkādām šaubām par drošību ir jāsniedz atbilstoši pierādījumi, un tā ir Eiropas Dzelzceļa aģentūra, kuras pilnvaras tiks paplašinātas, kas izlems vai šīs šaubas attaisnojas.

Ja paies trīs mēnešu ilgais termiņš bez jebkādiem iebildumiem, atļaujas attieksies uz visu ES dzelzceļa tīklu. Tas nozīmē, ka dzelzceļa transporta līdzekļi var tikt ražoti lielākā daudzumā. Vācijas Federālā dzelzceļa administrācija pretojas tās varas samazināšanai līdz pašām beigām. Tas ir pateicoties visu grupu esamībai Parlamentā, ka iespējamais kompromiss ir sasniegts un, ka Josu Ortuondo Larrea ziņojums var tikt apstiprināts Komisijā, Parlamentā un Padomē ar konsensu jau pirmajā lasījumā.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā.. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, sekojot līksmībai par šo trīs ziņojumu vienbalsīgu atbalstīšanu Transporta un tūrisma komitejā, es gribu nobeigt šo diskusiju ar diviem kritiskiem novērojumiem. Eiropas Dzelzceļa aģentūra var izpildīt vajadzīgo uzdevumu tālākai jaunās Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas attīstībai un pielietošanai, un to atkarības no ražotājiem samazināšanai. Bet aģentūra ir sevišķi vajadzīga citās jomās, pateicoties pieaugošajam darbību veidam, ceļu libelarizācijā un konkurences jomā. Šī attīstība arvien rada arvien vairāk birokrātijas, lai spētu visu koordinēt vajadzīgajā līmenī.

Ilgi pirms ES dibināšanas šī koordinācija notika savādāk. Bija labi nolīgumi starp valstu dzelzceļa uzņēmumiem, kas kopā organizēja vilcienu kustību garās distancēs, kopā ar Compagnie Internationale des Wagons Lits. Es šaubos vai jauns modelis ir uzlabojums.

No šī brīža jebkurš dzelzceļa transporta līdzeklis, kas ir saņēmis atļauju vienā dalībvalstī tiks automātiski pieņemts arī citā valstī. Šāda situācija neeksistē šaurā jomā pilsētas tramvaja uzņēmumu starpā, tas ir tāpēc, ka pastāv asi pagriezieni, pieturu izvietojums, dažreiz attālums starp divām sliedēm nozīm, ka daži tramvaji nevar braukt pa visām sliedēm. Es pieņemu, ka dzelzceļa uzņēmumi bieži atgādinās par iespējamām cerībām saistībā ar drošību. Praksē tādēļ mainīsies ļoti maz.

  Michael Henry Nattrass, IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, Komisijas savstarpējas izmantojamības direktīva pieļauj, ka tā nodrošina Savienības pilsoņiem.... visu iespējamo labumu, ko rada apgabala bez robežām izveidošana. Šī vīzija ir slogs Apvienotajai Karalistei, jo daudzi ES iedzīvotāji pērk biļeti tikai vienā virzienā.

Es esmu iepriecināts, ka izolētais, šaurais novērtējums un saglabātais dzelzceļš tiks atbrīvots. Bet kā ar otrās šķiras dzelzceļiem? Iespējams, viss papildus darbs ar papīriem atļaus Luksemburgas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem nostāies vienā līnijā un veikt pakalpojumu no Long Eaton līdz Letchworth.

Es zinu, ka tas ir galvenokārt par kravu pārvadājumiem, „bez apstājas no Lisabonas līdz Liverpūlei bez lokomotīves vai apkalpes nomaiņas” saka diskusijās. Ir cerības. Ko apkalpe saka par darba laika direktīvu? Rietumos no Folkestone to arī apturēs un pārbaudīs nelegālos imigrantus. Pašlaik Portugāles lokomotīves tiek nomainītas pie Lamanša tuneļa, jo Francijas dzelzceļa sliedes ir pārāk šauras.

Vilciens apstāsies. Aklo iedomu triumfs pār veselo saprātu padara šo vietu par dzirnavām, ko Apvienotā Karaliste nicina. Lai jums jauka diena, priekšsēdētāja kungs, bet vispirms pārveidojiet tuneļa vīziju.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, domājot par savstarpēju dzelzceļu tīklu nodrošināšanu un augsta līmeņa ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanu mūsu pilsoņiem, tāpat arī efektīvai ES reģionu savienošanai, mums ir jāatbalsta patreizējo regulējošo dokumentu vienkāršošana , ko prasa P. Costa un J. Ortuondo Larrea Es gribu izmantot iespēju un pateikties abiem kolēģiem par teicamo darbu, sevišķi, uzsverot sadarbspējas nozīmību, drošības nepieciešamību un vajadzību dibināt Eiropas Dzelzceļa aģentūru ar paplašinātu mandātu.

Bez šaubām tā ir laba ideja, jo tiek minēti iemesli regulējošo pamatdokumentu tehniskās daļas uzlabošanai un ritošā sastāva savstarpējai apstiprināšanai. Jaunā procedūra tiks balstīta uz savstarpējās atļaujas, ko jau garantē dalībvalstis, atzīšanas principu, kuram nevajadzēs papildus sertifikātus, ne formālu reģistrāciju.

Tas viss ir ļoti labi, bet ritošajam sastāvam ir jābūt pilnīgi atbilstošos apstākļos. Ne tikai ritošajam sastāvam, kas virzās no vienas valsts uz otru, bet arī tam, kurš apkalpo vietējo tīklu. Dzelzceļa izmantotāji Itālijā cieš no acīm redzamas diskriminācijas, jo visnovecojošākais un bieži bojāts ritošais sastāvs tiek izmantots Itālijas vietēja tīklā, vismaz salīdzinot ar standartiem daudzās citās ES dalībvalstīs.

Ja Komisija izmeklēs tālāk, tā pārliecināsies par atšķirībām, ko šis pakalpojums piedāvā. Kā es uzsvēru jau iepriekš Itālijas dzelzceļš nodrošina kopumā neatbilstošu pakalpojumu, sevišķi saistībā ar vietējo transportu.

Šī iemesla dēļ citu starpā es uzskatu, ka dzelzceļa uzņēmumu un īpašnieku atbildībai drošības dēļ ir jābūt skaidrāk definētai, un arī saistās ar sociālo standartu un pakalpojumu standartu nodrošināšanu transporta izmantotājiem.

  Luis de Grandes Pascual (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barrot, dāmas un kungi, vispirms es gribu apsveikt referentus par viņu paveikto darbu pie dažādajiem ziņojumiem, kas atspoguļo nākamo soli virzienā uz Eiropas dzelzceļu integrāciju.

Mēs esam sastapusies ar konkurētspējīgu, ienesīgu, ilgtspējīgu un drošu Eiropas dzelzceļa sistēmas problēmu attīstību, citiem vārdiem patiesu alternatīvu citiem transporta veidiem, kas nodrošinās to maiņu.

Tomēr Eiropas dzelzceļa sistēma pašlaik pārdzīvo daudzas problēmas, kuras vēl nav atrisinātas. Mēs varam aizceļot ar vilcienu no Madrides uz Berlīni, bet par nelaimi šis ceļojums Eiropā, kurā mums ir kopēja valūta un kopējs tirgus būs īsta epika, jo mums trūkst integrētas dzelzceļa sistēmas.

Atšķirības starp atsevišķu noteiktu valstu sliežu sistēmām, ritošā sastāva un signalizējošo sistēmu standartizācijas trūkums, būtiskas atšķirības lokomotīvju vadītāju apmācībā un sertifikācijā, un nepārvaramas strāvas stipruma piegādes sliedēm atšķirības padara dzelzceļa transportu mazāk konkurētspējīgu, un tas darbojas pretēji Eiropas transporta tīklu sākotnējiem mērķiem, citiem vārdiem, sasniegt īstu iekšējo tirgu transporta jomā, nozīmē veicināt eiropeiskāku veidošanu.

Dāmas un kungi, lūdzu, atļaujiet man īsi pārrunāt ar jums un komisāru, labi zināmu un nopietnu problēmu, kas biedē Ibērijas pussalas un Eiropas dzelzceļa tīkla savienošanu, sevišķi Vidusjūras rajonā. Tā nav tikai Spānijas vai Francijas problēma, tā ir Eiropas problēma. Komisār, ja darbs šajā līnijā nepaātrināsies, mēs vidējā termiņā nevarēsim pārvarēt gandrīz nepārvaramos Pireneju kalnu šķēršļus.

Šajā sakarā, es gribu aicināt Eiropas Komisiju un komisāru pasteidzināt Spānijas un Francijas valdības, lai atrisinātu šo problēmu ar mērķi izveidot tīri eiropeisku dzelzceļa sistēmu. Es zinu, ka Spānijā šobrīd ir problēmas, jo ministru pašlaik iztaujā un valdība ir kā kliba pīle, bet šeit drīz būs jauna valdība, un tas dod jaunas cerības. Es patiešām ceru, ka šīs problēmas, kas nav ne Spānijas, ne Francijas, bet gan Eiropas, var tikt veiksmīgi atrasinātas.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, apstākļi kādos ekonomika darbojas nepārtraukti mainās. Tā rezultātā daudzās jomās ir vajadzīgas nepārtrauktas izmaiņas un mēs šodien ar tām saskaramies dzelzceļa darbībā, sevišķi to darbības drošībā. Tādēļ svarīgi ir sistemātiski ieviest piesardzības soļus, kas atbilst pašreizējai situācijai.

Pēdējā laikā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Tās ietver Šengenas zonas paplašināšanos uzņemot tajā vairākas valstis, kuru dzelzceļa sistēmas ievērojami atšķiras jautājumos, kas saistās ar tehnisko sistēmu. Bez tam dzelzceļa monopols ir ticis samazināts daudzās valstīs un uzņēmumu skaits, kam pieder dzelzceļa tīkli pieaug kopā ar reģionālajiem un starptautiskajiem transporta uzņēmumiem. Tas liek noteikt stingrākus procedūras noteikumus un principus drošības nodrošināšanai ES teritorijā. Situāciju lielākoties var atrisināt labojot valstu nosacījumus, ņemot vērā attīstību.

Priekšlikumi, ko ietver P. Costa kunga ziņojums atspoguļo pievienoto vērtību šajā jomā. P. Costa kungs ieteica izmaiņas, kuras domātas vienkāršošanai pārvietojot VII pielikuma 14. pantu uz savstarpējās izmantojamības direktīvu. Tas nopietni uzlabo direktīvas tekstu. Ļoti svarīgi ir noteikt skaidru atbildību par drošību. Es gribu pateikties P. Costa kungam par viņa ieguldīto darbu šī ziņojuma sagatavošanā.

  Jacky Henin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar skaidri redzamo tehnisko Eiropas dzelzceļa sistēmas sadrabsējas jautājumu un Eiropas Dzelzceļa aģentūras lomu drošibas jomā, mēs atrodamies pašā patiesas izvēles starp civilizācijām centrā.

Vai nu ES izveido Eiropas dzelzceļa tirgu, kas balstīts uz individuālu konkurenci, un sadala valsts dzelzceļa uzņēmumus neskaidrās cerībās par atbilstoša drošības līmeņa sasniegšanu, kā to nosaka Komisija, vai arī mēs panākam nolīgumus ar visiem dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumiem, lai izveidotu dzelzceļa tīklu visā ES, lai pārvadātu pasažierus un kravas lielā ātrumā pilnībā drošībā. Minēto var sasniegt attīstot Dzelzceļa aliansi, apvienojot visus galvenos Eiropas ātrgaitas dzelzceļa operatorus.

Mums jāievēro, ka Eiropas dzelzceļa vēsture jau ir izvēlējusies starp divām sistēmām. Lielbritānija pirms desmit gadiem izvēlējās, to, ko Komisija iesaka savam dzelzceļa tīklam tagad. Rezultātā, notika vispārēja pakalpojuma pasliktināšanās drošības jautājumos un noveda pie fatāliem negadījumiem. No otras puses pirms desmit gadiem par spīti Komisijas iebildumiem uz sadarbības starp SNCF un SNCB pamatiem izveidoja Thalys. Rezultātā, efektīvs, drošs, kvalitatīvs, pasažieru vajadzībām atbilstošs pakalpojums.

Uz šīs vēsturiskās pieredzes pamatiem es gribu lūgt Komisijai atmest tās izvēli par labu konkurētspējai dzelzceļa jomā, priekšroku dodot sadarbībai.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, Eiropai ir daudz ko piedāvāt, lai palīdzētu padarīt labāku mūsu dzīvi un ekonomiku. Par nelaimi gandrīz visi šiem labajiem nodomiem ir vārdi, ko mums grūti izrunāt.

Tas sevišķi saistās ar vienu no prioritātēm šodienas dzelzceļa paketē. Sadarbspēja ir maģisks vārds, kas apraksta, ko mēs gribam un ko mums vajag sasniegt, ja mums Eiropā ir vajadzīga funkcionējoša dzelzceļa sistēma. Lokomotīvēm un citam ritošajam sastāvam ir jābūt saskaņotam vienam ar otru, bet mums vajag savstarpēji vienotas apstiprināšanas procedūras.

Komisija ir iesniegusi atbilstošu priekšlikumu, kuru mums vajag attīstīt tālāk Parlamentā, vienprātību starp visām politiskajām partijām. Mēs ceram, ka savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (TSI) kopā ar citām lietām palīdzēs mums sasniegt labāk koordinētu dzelzceļa sistēmu vienotā Eiropā. Mūsu sistēma balstās uz savstarpējas atpazīšanas un tehniskas harmonizēšanas koncepciju un principu, tā nosaka skaidrus atzīšanas termiņus un kritērijus, un prasa, kas ir ļoti svarīgi, ja gadījumā apstiprināšana tiek atteikta valsts drošības iestādēm ir jāpierāda, ka pastāv risks drošībai.

Ko mēs gribam un ceram sasniegt ir tas, ka daudzus no uzdevumiem, kas tiek pārnesti no Eiropas Dzelzceļa aģentūras šajā kontekstā veiks šī aģentūra tik ātri un mērķtiecīgi, cik iespējams. Es ceru, ka, kā jau mans kolēģis Georg Jarzembowski teica, ka procesa laikā un beigās kopējā Eiropā būs mazāk birokrātijas, kā šajā gadījumā. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu priekšlikumi var nodrošināt plašu konsensu Parlamenta balsojumā, tā iznākums patiešām būs lielāka sadarbība.

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis.. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentiem J.Ortuondo Larrea kungam un P. Costa kungam par viņu spīdošo darbu tik īsā laika posmā, saitītu ar tik tehniskiem jautājumiem.

Kas attiecas uz priekšlikumu pārstrādāt dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvu, es jūtu, ka nolīgums ir sasniedzams jau pirmajā lasījumā. Tas ir rezultāts, kas sasniegts vairākās darba sesijās un es vēlos apsveikt sevišķi J. Ortuondo Larrea kungu par viņa personīgo ieguldījumu, lai izskatītu šo jautājumu. Bija svarīgi ieviest precīzu un sīku procedūru lokomotīvju un citu dzelzceļa transporta līdzekļu sertifikāciju, ko veic valsts drošības institūcijas un vienlaicīgi nosaka griestus maksimālajam laika periodam šīs procedūras veikšanai, tā kā teica G. Jarzembowski kungs.

Sarunu, kurās Komisija deva tehnisku ieguldījumu, rezultātā ir panākts grozījums, kas pilnībā pārveido direktīvas tekstu, un kuram Komisija pilnībā piekrīt. Tādēļ, prezidenta kungs, ja šīs nolīgums tiek apstiprināts, mēs sūtīsim stingru politisku signālu nozares un nacionālās drošības institūcijām.

Tagad tas ir atkarīgs no nacionālās drošības institūcijām, vai tās padarīs dzelzceļa transporta līdzekļu apstiprināšanas procedūras lētākas un ātrākas. Mēs arī apstiprināsim šo likumdošanas aktu rekorda laikā, parādot, ka Eiropas tiesību akti var virzīties tādā pašā ātrumā kā TGV.

Es vēlos atbildēt priekšsēdētājam P. Costa sakarā ar valstu drošības institūcijām. Tās tika izveidotas reaģējot uz 2004. gada Dzelzceļa drošības direktīvu. Lielākai daļai dalībvalstu tas nozīmēja jaunas institūcijas radīšanu tukšā vietā., ar visām grūtībām, kas saistās ar budžetu un darbinieku nolīgšanu. Tas būs diezgan grūts uzdevums, priekšsēdētāja kungs, atņemt darbu tām institūcijām, kam tikko tas iedalīts, un arī radīs šaubas par dzelzceļa politikas ticamību. Tomēr es jums piekrītu. Ilgtermiņā mēs varam iedomāties, ka reiz būs daudz plašākā šīs jomas eiropeizācija. Es gribu jums atbildēt par šo punktu.

Esmu nonācis pie drošības jautājuma, kurā jūs darbojāties kā referents. Jūs gribējāt daļu no šīm direktīvām pārvērst jaunajā Savstarpējas izmantojamības direktīvā. Ar jaunā komitoloģijas lēmumam sniegto piekrišanu, ieviešot jauno regulatīvo procedūru ar kontroli, vienīgais šī priekšlikuma atlikušais komponents ir jautājums par dzelzceļa transporta līdzekļu uzturēšanu un transporta līdzekļu īpašnieku lomu.

Vairāk kā puse grozījumu, kas iesniegti komisijai ir pieņemami, jo tie kopumā vai daļēji ir mērķtiecīgi. Tomēr man ir jāmin 21. grozījuma situācija. Šajā diezgan tehniskajā jautājumā jebkuram grozījumam, kas paredzēts jāatbilst jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, sevišķi Drošības direktīvai, bet arī savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijām vagoniem, kas stājās spēkā 2007. gada 31. janvārī un lēmumam par valsts transporta līdzekļu reģistru, kas stājās spēkā 2007. gada 9. novembrī.

Grozījumiem arī jābūt saskaņotiem ar dažādām situācijām kas var parādīties praksē, cik tālu vien iespējams. Tiem ir jābūt cieši saistītiem ar praksi, kas tiek pielietota citiem transporta veidiem. Tie nedrīkst iekļaut likumdošanā tādus komerciālos līgumu modeļus, kas var attīstīties balstoties uz dzelzceļa sistēmas reformu. Tāpēc 21. grozījums Komisijā netiek atbalstīts. Priekšsēdētāja kungs, tāpat ir arī ar 3. līdz 7. grozījumu, 10., 14., 17. un 22. grozījumu, kas ir būtiski tīri tehnisku vai tiesisku apstākļu dēļ.

Es gribu pabeigt ar dažām piezīmēm par ieteikto grozījumu regulai, ar kuru izveidoja Eiropas Dzelzceļa aģentūru. Kopš tai ir piešķirtas jaunas funkcijas, Eiropas Dzelzceļa aģentūra galvenokārt ir atkarīga no Savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas un vadītāju sertifikācijas direktīvas, dokuments nedrīkst radīt nekādas citas problēmas.

Saistībā ar 4. grozījumu, kurā jūs vēlaties, lai aģentūra darbojas kā valstu iestāžu sertificētājs, es esmu iepriecināts, ka saistībā ar J. Ortuondo Larrea kunga ziņojumu tika atrasts saprātīgs kompromiss. Ilgtermiņā aģentūrai ir jāuzņemas šī atbildība, bet pašlaik eksperti piekrīt, ka šāda veida reorganizācija var būt priekšlaicīga. Ir jāpārbauda potenciālie modeļi sadarbībai starp Eiropas Dzelzceļa aģentūru un valstu drošības iestādēm. Komisija ir uzņēmusies visu ietekmes novērtējumu par iespējām, kas atļautu līdz 2015. gadam pieņemt labāko lēmumu.

Citi grozījumi vai nu daļēji, vai principā, ir pieņemami tādi kā tie ir, izņemot trīs. Vispirms, 5. grozījums garantē aģentūrai vidutāja lomu jautājumā par drošības sertifikātiem. Mēs nepiekrītam šim grozījumam jau iepriekš minēto iemeslu dēļ. Otrkārt, mēs nepieņemam 6. grozījumu saskaņošanas ar atbilstošo Dzelzceļa drošības direktīvas pantu dēļ. Beidzot, mēs nepieņemam 8. grozījumu, jo tas iesaistīs aģentūru kā komerciālo projektu padomdevēju, tā kā šis ir Kopienas iestāžu uzdevums.

Es uzmanīgi klausījos cisas šodienas runas. Es jūtu, ka kopumā Eiropas Parlaments pareizi novērtēja šo noteikumu vērtību, kuri izveidoti mūsu eiropeizētajam dzelzceļam. Es negatavojos atbildēt uz visiem uzstādītajiem jautājumiem. Es vienkārši gribu pateikt, ka mēs esam piešķīruši 85% dzelzceļa projektiem Eiropas tīklos. Es gribu pateikt de Grandes Pascual kungam, ka mēs neesam atstājuši novārtā kalnu maršrutus, sevišķi Pirenejos.

Es arī gribu pateikt, ka vienalga kāda ir pieeja dzelzceļa sistēmai, mums tomēr jāpiebilst, ka ja mēs gribam , lai Eiropā atgriežas vilcieni, mums ir jāpielieto pamatīgas pūles eiropeizētas sistēmai ar tehnisko sadarbspēju un harmonizētiem drošības noteikumiem.

Priekšsēdētāja kungs, 2007. gads būs galvenais gads dzelzceļa transportam. No 1. janvāra vietējie un starptautiskie kravu pārvadājumi tiks atvērti konkurencei. Mēs redzam, ka šīs jomas atdzimšanas process sāk nest augļus. Dzelzceļa tirgus daļa, kurā kopš 1970. gada notiek samazināšanās lielākajā daļā dalībvalstu, tagad ir nostabilizējusies un faktiski pieaug.

Likumdošanas priekšlikumus, kurus jūs pārrunājat šodien šeit, palīdzēs dzelzceļa uzņēmumiem konkurēt ar ceļu satiksmi. Es tādēļ emu ārkārtīgi iepriecināts par nolīgumu saskaņā ar savstarpējās izmantojamības direktīvu un Komisija darīs visu, ko tā spēs, lai panāktu ātru nolīguma panākšanu par diviem citiem šo darbību aspektiem.

Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, atļaujiet man izteikt savu vissirsnīgāko pateicību visiem deputātiem, kas pielika neatlaidīgas pūles šādam tehniskam jautājumam. Es jūtu, ka tas mums ir palīdzējis panākt tik strauju progresu, jo, ja mēs būtu aicinājuši pārdomāt otro lasījumu, mēs būtu pazaudējuši vienu dārgu gadu. Tāpēc es jūtu, ka 2007. gads būs labs gads dzelzceļa transportam, un tas arī būs labs gads cīņā ar globālo sasilšanu, kurā kā mēs zinām, dzelzceļa transports ir ļoti noderīgs.

  Priekšēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Tā kā divi vilcieni iebrauca vienas un tās pašas stacijas platformā vienlaicīgi, mēs balsosim par P. Costa ziņojumu rīt un J. Ortuondo Larrea ziņojumu otrdien 11. decembrī, Strasbūrā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Komisijas priekšlikums tiesību aktu uzlabošanai sadarbspējas jomā ir atbalstāms, jo jāņem vērā fakts, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams uzlabot dzelzceļa transporta sistēmu.

Valstu prasības lokomotīvju un ritošā sastāva sertifikācijai, kā arī lokomotīvju inženieru sertifikācijai ir ļoti atšķirīgas, un nepieļauj vilcienu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sadarbspējas noteikumi izplatītos pa visu Kopienas dzelzceļa sistēmas tīklu. TEN jau izstrādāti uz sadarbspējas principiem un tādēļ ieguldījumi ir jākoncentrē uz parastiem dzelzceļiem un visām ritošā sastāva kategorijām, lai palīdzētu tiem sasniegt Eiropas vienotos standartus.

Sadarbspēja ir prasība, bet Eiropā ir arī apgabali, kuros nevar uzbūvēt ar ātrgaitas vilcieniem saderīgas dzelzceļa sliedes, piemēram, kalnu rajonos, vispār izolētos rajonos, dzelzceļa sliedes, kas iet caur tuneļiem un viaduktiem.

Es domāju, ka likumdevējiem ir jāizdod specifiski nosacījumi, jo no vienas puses mēs nevaram atraut šos rajonus no dzelzceļa transporta sniegtajām priekšrocībām, no otras puses mēs nevaram ignorēt pasažieru vilcienu un pašas infrastruktūras drošības nosacījumus.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. - (RO) Dalībvalstu piemērotie dzelzceļa transporta drošības nosacījumi ir būtiski, lai dzelzceļa sistēmas atbilstu drošības nosacījumiem, kā arī to sadarbspējai.

Atļaujot ritošajam sastāvam uzsākt darbību, tiek nozīmēta juridiska persona, kas atbild par tā uzturēšanu. Es domāju, ka tehniskajiem nosacījumiem ir jānorāda galvenie parametri un tehniskais raksturojums, kas nepieciešams komponentu uzturēšanai, aparātu vai montāžas iekļaušanu dzelzceļa apakšsistēmā.

Uz 66% Rumānijas dzelzceļa līniju ir noteikti ātruma ierobežojumi saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras stāvokli, un 77% no ritošā sastāva ir nolietoti. Rumānijai ir jāiegulda dzelzceļa transporta attīstībā. Es uzskatu, ka Rumānijai un Bulgārijai ir ārkārtīgi svarīgi ātri iesaistīties ātrgaitas dzelzceļa sistēmā.

Drošība dzelzceļa transportā ir būtiska. Pirmo projektu kopumu, saistībā ar vienotās dzelzceļa sistēmas drošības mērķiem, kas ir domāti dzelzceļa sistēmas drošības uzlabošanai dalībvalstīs, Komisija apstiprinās līdz 2009. gada 30. aprīlim un otro kopumu līdz 2011.gada 30. aprīlim. Es lūdzu Eiropas Komisijai atbalstīt jaunās dalībvalstu pieeju Kopienas instrumentiem transporta sistēmas infrastruktūras attīstībā.