Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 28. novembris - Brisele

24. Tirdzniecība un klimata pārmaiņas (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Alain Lipietz ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par tirdzniecību un klimata pārmaiņām (2007/2003(INI)) (A6-0409/2007).

  Alain Lipietz, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šis ir ļoti svarīgs ziņojums tieši pirms Bali konferences.

Mēs apzināmies, ka starptautiskā tirdzniecība attīstās divreiz straujāk nekā pasaules kopprodukta apjoms. Tāpēc tā izraisa pieaugumu transporta nozarē, kas ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu ražotājām. Transporta nozares attīstība ļauj arī pārvietot ražošanu, kas pozitīvi ietekmē darbaspēka izmantošanu un darba algu noteikumu piemērošanu, taču tā nekādi neietekmē šīs darba dalīšanas radīto siltumnīcefekta gāzu izmaksas un var paātrināt siltumnīcefekta gāzu ražošanu un klimata pārmaiņas.

Aplūkosim dažus skaitļus: kuģi, kas pārvadā 40 reižu vairāk kravu apjoma saražo tikai divreiz vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā lidmašīnas, taču, lai optimizētu ražošanas ciklu, mēs vēl aizvien preču pārvadāšanai izmantojam lidmašīnas. Tāpēc es domāju, ka atsaucoties uz Sterna pārskatu un Starpvaldību apspriedes par klimata pārmaiņām četriem ziņojumiem mums jāapzinās, ka drīzāk ir vērts pusi dienas vai pat trīs dienas ilgāk pagaidīt, kamēr prece tiek nogādāta tai paredzētajā vietā, nekā postīt mūsu klimatu, kas pēc Sterna pārskata aprēķiniem izmaksā 5 000 miljardu dolāru.

Papildinot šo piezīmi, šis ziņojums mēģina parādīt noteiktas iespējas. Attiecībā uz transporta nozari acīmredzami pastāv noteiktas iespējas. Mēs esam apmierināti ar neseno balsojumu par aviācijas pievienošanos Eiropas kvotu sistēmai. Lai samazinātu ražošanas ķēžu ģeogrāfisko mērogu ─ ražot galalietotāja tiešā tuvumā ─ ziņojumā ierosināts pārdomātāk organizēt rūpniecību, kā arī ierosināti vairāki priekšlikumus attiecībā uz tirdzniecību ar ekoloģiskām precēm.

Saskaņā ar PTO un divpusējiem vai divu reģionu nolīgumiem, vārdu sakot, saskaņā ar visiem nolīgumiem, par kuriem pašlaik notiek sarunas, mēs ierosinām šajos nolīgumos attiecībā uz vides ietekmi noteikt prioritāti klimata pārmaiņu ietekmes novērtējumam. Mēs arī ierosinām vispirms ievērojami samazināt visus ar tarifiem saistītos un nesaistītos šķēršļus ─ un īpaši šeit ir domātas prioritātes ─ kas traucē tirdzniecībai ar tādām precēm un pakalpojumiem, kas varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu rašanos.

Neapšaubāmi šos jautājumus nepieciešams risināt daudzpusēji, ja iespējams, kopā ar PTPO, jo pašlaik trūkst jebkādu divu reģionu nolīgumu, par kuriem Eiropa pašlaik vēl risina sarunas. Taču mēs nevaram izslēgt iespēju, ka pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokola darbība, cilvēce vēl nebūs panākusi vienprātīgu vienošanos par cīņu pret klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā Eiropas lēmums ieņemt vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām noteikti nepatīkami skars dažas no tās nozarēm. Tas neskars tās visas. Daudzos gadījumos vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām nodrošina priekšrocības arī konkurences cīņā. Dažos gadījumos, šeit es īpaši domāju cementa rūpniecību, tas var radīt milzīgas problēmas un pat var novest pie “cementa tūrisma”. Šajā gadījumā, ja ir izsmeltas visas daudzpusējo nolīgumu iespējas, mēs ierosinām piemērot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 20. pantu, vārdu sakot, noregulēt nodokļu sistēmu, lai atjaunotu godīgu konkurenci.

Dāmas un kungi, šīs ir mana priekšlikuma galvenās tēmas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs pateicamies par Starptautiskās tirdzniecības komitejas ierosinājumu saistībā ar tirdzniecības un klimata pārmaiņu jautājumu.

No Alain Lipietz ziņojuma var gūt lieliskas politiskās idejas un priekšlikumus. Mēs esam apmierināti ar šo ziņojumu, jo tajā atzītas sarunu dažādo aspektu savstarpējās sakarības.

Klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, kas būtiski ietekmē visas nozares, arī tirdzniecību. Mums jācenšas izveidot savstarpēji labvēlīgu un saskaņotu politiku. Eiropas Savienība tiecas atvieglot tirdzniecību, nodrošinot tās dzīvotspēju un arī sadarbību ar citām politikas jomām, tādām kā politika attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Mēs atzinīgi vērtējam apstākli, ka ziņojumā atzīts, ka ir nepieciešamas sarunas par ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem. Mēs domājam, ka tādā veidā tirdzniecība var dod nozīmīgu ieguldījumu saistībā ar klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanā. Mēs ceram, ka šis jautājums veiksmīgi tiks risināts Dohas Attīstības programmas pašreizējā sarunu posmā par daudzpusējo tirdzniecību. Mēs esam apmierināti, ka ziņojumā atzīts, ka, lai iegūtu Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotāja statusu pašreizējam sarunu posmam par tirdzniecību, ir nepieciešams izveidot sekretariātu vides nolīgumu jautājumos. Mēs esam gandarīti arī par to, ka ir atzīts, ka mūsu jaunajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļautie īpašie noteikumi dod milzīgu ieguldījumu jautājumā par klimata pārmaiņām.

Acīmredzama ir saikne starp iespējām piekļūt jauniem tirgiem, t.i. pieaugošai preču plūsmai, un politiku attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Vides politikas jomas veicina tehnisko inovāciju attīstību un palielina ekonomikas veiktspēju. Zinātnes un ekonomikas rādītāji ļoti skaidri parāda, ka labums no klimata pārmaiņu procesa ierobežošanas ir lielāks nekā emisiju samazināšanas izmaksas.

Turpmāk pieņemtie klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumi var radīt nozīmīgas priekšrocības konkurences jomā ražotājiem tajās valstīs, kurās būs ierobežots oglekļa emisiju apjoms, jo ─ savienojumā ar citām politikas jomām ─ samazināsies vērtīgo resursu patēriņš, radīsies videi draudzīgas tehnoloģiskas inovācijas ar pieaugošām iespējām iekļūt tirgū. Šādi mēs radīsim tādu situāciju, no kuras labumu gūs ikviens, gan konkurences, gan vides ziņā. Mums jāturpina meklēt tālākas iespējas, lai nostiprinātu tirdzniecības politikas pozitīvo ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Es atzīmēju, ka šajā saistībā ziņojumā ietverti tādi jautājumi kā eksporta kredīti, klimatu negatīvi ietekmējošo tirdzniecības subsīdiju progresīva samazināšana un ārvalstu tiešo ieguldījumu piekļuves tirgum nostiprināšana un paplašināšana. Šie ir interesanti jautājumi, par ko mēs varam diskutēt sīkāk.

Mums arī jāturpina darbs pie ilgtspējīgu kritēriju izstrādāšanas attiecībā uz mežsaimniecības produktiem, mežu izciršanu un koku nelikumīgu izciršanu.

Noslēgumā ļaujiet man jums vēlreiz pateikties par šo vērtīgo ieguldījumu diskusijā par klimata pārmaiņām tik nozīmīgā brīdi, kad mums atlikušas vēl tikai dažas dienas līdz Bali konferences par klimata pārmaiņām sākumam, kura, mēs ceram, radīs motivāciju sarunām, lai vienotos par starptautisku līgumu attiecībā uz turpmāko laika posmu pēc 2012. gada.

  Jens Holm, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze, ir pēdējais laiks pasaules tirdzniecībai uzņemties atbildību par klimatu. Kopš 1990. gada pasaules tirdzniecība strauji ir pieaugusi. Kādas tam ir sekas, raugoties no klimata pārmaiņu viedokļa? Acīmredzami ─ transporta un emisiju apjoma pieaugums. Vai ir saprātīgi, ka, piemēram, ES lopkopjiem jāimportē miljoniem tonnu sojas no Brazīlijas Eiropas gaļas ražošanas nodrošināšanai vai arī, ka Norvēģijā nozvejoto zivi nosūta uz Ķīnu, lai iztīrītu un no tās pagatavotu fileju un pēc tam to nosūtītu atpakaļ uz Eiropu konservēšanai? Nē, protams ─ nē!

Mūsu teicamais viedoklis šajā jautājumā dod iespēju veikt konkrētus pasākumus šīs problēmas risināšanā. Mēs prasām, lai transporta nozare maksātu par vides lietošanu. Mēs gribam izplatīt “zaļo tehnoloģiju” jaunattīstības valstīs, piemēram, izdarot būtiskas izmaiņas patentu un intelektuālā īpašuma tiesībās. Mēs gribam atcelt subsīdijas “netīrās enerģijas” ražošanai. Mēs gribam panākt obligātu vides sertifikāciju biodegvielām un mēs gribam, lai visi tirdzniecības nolīgumi tiktu novērtēti no vides viedokļa. Tie ir tikai daži piemēri no šī izcilā ziņojuma. Sasniedzot šos mērķus, mēs varam panākt to, ka pasaules tirdzniecība kļūst par problēmas risinājuma daļu, nevis par daļu no problēmas.

  András Gyürk, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, pateicos jums par man doto vārdu. Komisār, dāmas un kungi, saikne starp diviem šodienas ziņojuma diskusiju tematiem ir ārkārtīgi aktuāla. Aizvien uzskatāmāka kļūst saikne starp zināmiem tirdzniecības veidiem un klimata pārmaiņām. Intensīva starptautiskā tirdzniecība neapstrīdami rada kaitīgas sekas, piemēram, palielinās oglekļa dioksīda emisiju apjoms, kā arī samazinās siltumnīcefekta gāzu absorbējošo augu dabiskā vide. Neraugoties uz to, es esmu pārliecināts, ka brīvā tirdzniecība pati par sevi nav sinonīms vides kaitējumam. Tirdzniecības paplašināšanās un darba starptautiskā sadale palielina ražošanas efektivitāti, kas vairākkārt pārsniedz tās negatīvo ietekmi. Tāpēc mēs varam samazināt enerģijas resursu kopējo patēriņu.

Atļaujiet man, kā Rūpniecības komitejas atzinuma sagatavotājam, akcentēt trīs secinājumus, kas izriet no jūsu komitejas sagatavotā ziņojuma. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi iespējami drīzāk novākt šķēršļus, kas ierobežo videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Šī rīcība prasīs Eiropas Savienībai ieņemt aktīvu nostāju starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām.

Otrkārt, mums būs jācīnās par produktu cenām, lai novērstu uzreiz nepamanāmu kaitējumu, ieskaitot arī ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Treškārt un noslēgumā, mūsuprāt diskusijām par atbilstīgu ieguldījumu attiecībās starp tirdzniecību un klimata pārmaiņām ir jābūt Kopienai prioritātei. Vēl vairāk tāpēc, ka tad Eiropa varēs būt galvenā “zaļo” produktu un pakalpojumu eksportētāja pasaulē.

Dāmas un kungi, kā jau redzams no iepriekš minētā, Rūpniecības komitejas locekļi vienprātīgi uzskata, ka šķēršļus tirdzniecībai var likvidēt un darbības pret klimata pārmaiņām var īstenot vienīgi ar iespējami plašāku starptautisko sadarbību. Diskusijās komitejā mēs nonācām pie secinājuma, ka, attiecībā uz klimata pārmaiņām tirdzniecība nav tikai problēma, bet tā ir arī daļa no problēmas risinājuma. Liels paldies jums, priekšsēdētājas kundze!

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai jābūt priekšgalā ─ ko tā jau lielā mērā veiksmīgi dara ─ pieņemot videi draudzīgas politikas jomas. Dimas kungs, jūsu ieguldījums šajā ziņā ir bijis ļoti būtisks. Jebkurā gadījumā visu nozaru stratēģiju pieņemšana visiem attīstības modeļiem ir primārais reglamentējošais mērķis.

Ir atzīts, ka starptautiskās tirdzniecības nostiprināšana ir devusi ieguldījumu pasaules ekonomikas attīstībā un no tās patiešām labumu gūst ne vien jaunattīstības, bet arī attīstītās valstis. Taču tik straujš pārrobežu tirdzniecības plūsmas apjoma pieaugums ir izaicinājums klimata politikai. Mēs diskutējam par to, vai pasaules tirdzniecības sistēmas un klimata politikas attiecības ir savstarpēji labvēlīgas vai naidīgas. Diemžēl šajā ziņojumā var pamanīt neatbilstību starp komerciālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Pret starptautiskās tirdzniecības straujo attīstību vajadzētu izturēties vienīgi kā pret apstākli, kas rada vides problēmas. Turklāt ar klimata politikas pieņemšanu vien nepietiek, ir vajadzīga saskaņota visaptveroša programma, kas atspoguļo videi draudzīgas priekšrocības transporta, tirdzniecības, rūpniecības, enerģētikas un lauksaimniecības politikas jomās. Jebkurā gadījumā nepietiek tikai ar Eiropas Savienības pūlēm apkarot klimata pārmaiņas. Eiropas Savienības tirdzniecības attiecībās ar valstīm ārpus ES ir jāsaglabā un jāatbalsta tās vadošā loma pasaulē vides un sociālās aizsardzības modeļu izveidošanā.

Dāmas un kungi, rezolūcijas priekšlikumā ir iekļauti daži ļoti būtiski jautājumi. Eiropas Tautas partijas grupa un Eiropas demokrātu grupa ir nolēmušas, ka noslēguma balsojumam par šo priekšlikumu jābūt atkarīgam no balsošanas rezultātiem šajos jautājumos.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, saistībā uz klimata pārmaiņām bieži vien uzskata, ka tirdzniecība ir šīs problēmas daļa. Tā ir taisnība, ka dažiem tirdzniecības veidiem vienkārši nedrīkst būt attaisnojuma. Sūtīt Skotijas garneles uz Taizemi izlobīšanai un tad sūtīt atpakaļ uz Skotiju ir muļķība un enerģijas izšķiešana. Taču, kā jau A. Lipietz ļoti pārliecinošais ziņojums liecina, tirdzniecība var būt arī daļa no klimata problēmas risinājuma. Es minēšu tikai trīs nelielus piemērus.

Pirmkārt, augstu energoefektivitātes standartu noteikšana Eiropā tādām sadzīves elektroprecēm kā ledusskapjiem, trauku mazgājamajām mašīnām, mikroviļņu krāsnīm un tamlīdzīgām ne vien var palīdzēt šeit samazināt CO2 emisijas, bet var radīt priekšnoteikumus augstāku standartu noteikšanai arī citur pasaulē. Piemēram, viena pati fabrika Ķīnā saražo 80% no visa pasaules mikroviļņu krāšņu daudzuma. Nav iespējams gribēt izveidot vienu standartu Eiropai un citu ─ kādai citai pasaules valstij, vai pat, šajā gadījumā attiecīgās valsts iekšējam tirgum.

Otrs piemērs, ko minēja Rūpniecības komiteja, ir “zaļās preces”, vai sauksim tās īstajā vārdā ─ ekoloģiskās preces un pakalpojumi. Ja mēs likvidēsim ekoloģisko preču un pakalpojumu tarifus, mēs varēsim veicināt tirdzniecību, piemēram, ar energoefektīviem ģeneratoriem, viļņu tehnoloģijām un saules bateriju paneļiem, kas trešās pasaules valstīm var palīdzēt samazināt savus oglekļa emisiju apjomus. Minēsim atkal piemēru no Ķīnas. Elektroenerģijas ražošana Ķīnā pašlaik katru gadu pieaug līdzvērtīgi Apvienotās Karalistes kopējam apjomam. Skaidrs, ka var būt svarīgi mudināt Ķīnu izmantot jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas, ļaujot tai turpināt izaugsmi, attiecīgi nepalielinot arī oglekļa emisiju daudzumu.

Trešā un beidzamā joma varētu būt patērētāju iespēja izvēlēties preces, ņemot vērā precīzu informāciju par katras preces oglekļa emisiju daudzumu. Taču mums rūpīgi jāraugās, lai šī informācija būtu pareizi aprēķināta un pasniegta. Apvienotās Karalistes lielveikalu pašlaik lietotās “pārtikas attāluma” (food miles) uzlīmes var sniegt nepietiekamu un maldinošu informāciju. Piemēram, ziedi no Kenijas rada daudz mazāk oglekļa emisiju nekā ziedi, kas audzēti siltumnīcās Holandē, taču, izlasot šīs uzlīmes sniegto informāciju, var izdarīt pretējus secinājumus.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs par pasaules tirdzniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām runājot Nāciju Eiropas apvienības vārdā, es gribētu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, Eiropas Savienība, kam ir pasaulē vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām, pieprasa līdz 2020. gadam visā pasaulē samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25% līdz 40%. Tas jāpatur prātā, taču, ja Eiropas Savienība, veicot lielāko darba daļu, tikai nedaudz iesaistoties citām valstīm, panāks šo emisiju apjoma samazināšanos, tad tas var radīt draudus Eiropas Savienības ekonomikas attīstībai.

Otrkārt, tās ekonomikas jomas, kas tiek pakļautas dažādiem ierobežojumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, ilgāk vairs nevarēs konkurēt ar attiecīgajām jomām tajās valstīs kurās šādi ierobežojumi netiek piemēroti. Daudzas ražošanas nozares un veidi Eiropā ir beiguši pastāvēt Dienvidrietumāzijas un Dienvidamerikas ražotāju negodīgās konkurences dēļ.

Treškārt, sekojot līdzi pārmērīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanas pasākumu ieviešanai Eiropā, var novērot, ka notiek ražošanas pārvietošana ārpus Eiropas uz tādām valstīm, kur šādi ierobežojumi nepastāv. Šī iemesla dēļ Eiropa uz mūžīgiem laikiem zaudēs daudzas darba vietas.

Ceturtkārt, ja pasaules mērogā netiks panākta vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, un, ja Eiropas Savienībai šajā procesā vajadzēs darboties vienai, tad uz Eiropas Savienības robežām jāievieš obligātas kompensējošās nodevas. Sevišķi tās jāpiemēro tām nozarēm, kuru konkurētspēja ir nopietni apdraudēta, jo ražošanas izmaksās nav iekļauti vides aizsardzības izdevumi. Kad vien iespējams tā sauktais tirdzniecības aprites klimata aspekts jāiekļauj Eiropas Savienības un trešo valstu divpusējos nolīgumos par tirdzniecības apriti.

Tādi paši nolīgumi jāattiecina arī uz Eiropas Investīciju bankas atbalstītajiem pasākumiem. Šie nolīgumi jāīsteno arī valstu aģentūrām, kas, sniedzot atbalstu dažāda veida uzņēmumiem, veic eksporta kredītu galvojumus un tiešos ieguldījumus.

  Graham Booth, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Al Gore paziņoja, ka diskusijas par globālo sasilšanu ir beigušās un ka neapšaubāmi ir pierādīts, ka par to ir atbildīgi cilvēki ar savu rīcību.

Nesen es komisijā ierosināju, ka šajās debatēs nevajadzētu aizmirst saules milzīgo ietekmi uz zemes klimatu daudzo miljonu gadu laikā un ka viens otram ar nelieliem pārtraukumiem sekojošie ledus laikmeti, ļoti iespējams, ir vispieņemamākais izskaidrojums. To uztvēra ļoti naidīgi.

Taču priekšsēdētājs G. Markov uzstāja, ka nav pieņemami pieprasīt noraidīt viedokli, kas ir pretrunā ar pastāvošo vispārpieņemto uzskatu. Atcerēsimies, ka tad, kad Galilejs 17. gadsimtā paziņoja, ka zeme riņķo ap sauli, katoļu Baznīca viņu spīdzināja par pārdrošību noliegt pieņemto uzskatu par to, ka zeme ir Kosmosa centrs. Tikai 1992. gadā Baznīca atzina, ka Galilejam bija taisnība.

Oglekļa dioksīds, par ko diskutē saistībā ar globālo sasilšanu, ir tikai nenozīmīgs daudzums, kas rodas, sadedzinot fosilās degvielas. Šis salīdzinoši nelielais daudzums ir tikai mūsdienīgs un rets papildinājums tam milzīgajam gāzu apjomam, ko pastāvīgi rada visas dzīvās būtnes, visas trūdošās organiskās vielas un vulkānu darbība.

Pirms mēs riskējam sagraut pasaules ekonomiku ar oglekļa emisiju nodokļu un līdzīgu nodevu palīdzību, lūdzu, atsāksim debates un noteikti noskaidrosim patiesību.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi, apspriežot šo ziņojuma projektu, mums vajadzētu pievērst uzmanību šī ziņojuma īstajam jautājumam, proti, tirdzniecībai un klimata pārmaiņām.

Diemžēl referentam savā pirmajā ziņojuma projektā nav izdevies izstrādāt ekonomiski un sociāli pieņemamus šīs problēmas risinājuma priekšlikumus. Pēc manām domām referents, un tas redzams arī ziņojumā, pārāk bieži ir sajaucis tirdzniecības un transporta jēdzienus. Ne jau pasaules tirdzniecība ir problēma, ne arī darba sadalījums pasaulē, problēma nav arī apstāklis, ka, pateicoties tirdzniecībai, ekonomisko izaugsmi piedzīvo arī tie reģioni, kas līdz šim vai vēl pašlaik ir nabadzīgi. Nē, mūsu problēma ir tā, ka transportlīdzekļi vēl aizvien nav pietiekami efektīvi un videi draudzīgi. Mūsu problēma noteikti ir tā, ka nabadzības vai zemā labklājības līmeņa dēļ noteiktos pasaules reģionos daudzi cilvēki un valstis nevar atļauties nepieciešamo ekoloģiski un ekonomiski saprātīgāko klimata aizsardzību.

Tikai iesaistot šos reģionus pasaules tirdzniecībā, mēs panāksim tādu stāvokli, kad šie cilvēki varēs atļauties vides un klimata aizsardzību. Tas, kuram katru dienu jācīnās par izdzīvošanu, nedomā par vides vai klimata aizsardzību. Tikai tad, kad mums būs veiksmīgi funkcionējoša pasaules tirdzniecība, mēs varēsim pārdot mūsu modernās tehnoloģijas visā pasaulē un tādā veidā dot ieguldījumu klimata aizsardzībā.

Tāpēc es domāju, ka nevis tirdzniecības samazināšana, bet gan palielināšana ir piemērotākā reakcija uz tirdzniecības un klimata pārmaiņu problēmām.

Tāpēc es ļoti pateicos manam kolēģim Georgios Papastamkos, ka viņš komitejas debatēs varēja iekļaut vairākus svarīgus tematus. Es ļoti pateicos arī ALDE grupai par to, ka tā rītdienas sanāksmei apspriešanai ierosināja vēl dažus grozījumus.

Savu uzstāšanos es gribētu noslēgt ar kādu lūgumu: šajā ziņojumā diemžēl ir daži jautājumi, kuros mēs apšaubām mūsu sociālo tirgus ekonomiku. Mums jāatrod risinājums, lai novērstu šādus uzbrukumus mūsu ekonomikas sistēmai, kas tik daudziem cilvēkiem ir nodrošinājusi labklājību un sociālo drošību. Es priecātos, ja grupas šī jautājuma risināšanai varētu darboties radoši, lai arī mūsu grupa varētu balsot par šo ziņojumu.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Man jāsāk ar to, ka es apsveicu referentu par viņa pamatīgo darbu tādā sarežģītā jautājumā kā tirdzniecības un klimata pārmaiņu kopsakarība. Eiropai pasaulē ir bijusi vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņu pasliktināšanos. Taču, lai pārliecinātu un sasniegtu izvirzītos mērķus, tai šajā jautājumā jānostiprina dažādo politikas jomu saskaņotība. Noteikti nav jāaizmirst un nedrīkst aizmirst Eiropas tirdzniecības politiku, vienu no senākajām Eiropas Savienības kopējās politikas jomām. Nav viegli panākt līdzsvaru starp vidi un tirdzniecību un tas arī netiek darīts pietiekami, sevišķi to nedara Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Lai sasniegtu ar saistībā ar klimata pārmaiņām izvirzītos mērķus, Eiropas Savienībai jāpanāk efektīvāka oglekļa emisiju apjoma samazināšana, kas tālāk ietekmēs ražošanas nosacījumus un attiecīgi arī ļoti daudzas ražošanas nozares. Ir laiks pajautāt sev, vai pasaulē, kurā valda globālā konkurence un kas saskārusies ar planētas izdzīvošanas problēmu, ir saprātīgi, ka cīņu pret klimata pārmaiņām uzņemas galvenokārt Eiropa? Vai ir pieļaujami, ka oglekļa emisiju dēļ tik daudzas rūpniecības nozares tiek pārvietotas ārpus Eiropas robežām uz ekoloģiski mazāk pasargātiem zemeslodes reģioniem? Vai vardarbība pret vidi ir atzīstama par likumīgu konkurētspējas pamatu? Vai ir pieļaujami, ka attiecībā uz galvenajām tirdzniecības precēm pastāv atšķirīgi vides tiesību akti atkarībā no zemeslodes reģiona, kurā tās ir ražotas?

Es domāju, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir ─ “nē”. Mums nepieciešams atrast līdzsvaru starp vidi, klimata pārmaiņām, un tirdzniecību, ko panāks kopēja, samērīga un taisnīga rīcība, iesaistot visus, īpaši, galvenos globālās tirdzniecības partnerus. Ar sarunām, savstarpēju cieņu un apņēmību sasniegt mērķi ir steidzami jāatrod jauns līdzsvars starp visnabadzīgāko zemeslodes reģionu attīstību un planētas izdzīvošanu. Ir jārīkojas pasaules mērogā, un mēs varam vienīgi cerēt, ka decembrī Bali šis process sāksies nopietni un pārliecināti.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, ir taisnība, ka tirdzniecības darījumu apjoms Eiropā un pasaulē pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Veicinot valstu ekonomikas attīstību, šī tendence būtiski ietekmē arī klimata pārmaiņas. Tāpēc es paudīšu savas bažas par šo īpašo problēmu. Mums jāizlemj, kā tirdzniecības politika var dot pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā.

Mūsu izvirzītais mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20% ir patiešām vērienīgs. Es ceru, ka mēs šajās derībās vinnēsim, jo, ja mēs zaudēsim, tad tas izmaksās ļoti dārgi. Šajā saistībā es gribētu izcelt komisāra ieguldījumu un apsveikt viņu par viņa ierosinājumiem un pūlēm šajā virzienā.

Ir nepieciešams vairāk atbalstīt pāreju uz videi draudzīgāku transportlīdzekļu lietošanu; veicināt klimatam draudzīgāku rūpniecību; attīstīt jaunas tehnoloģijas un ar finansiāliem līdzekļiem ierobežot darbības, kas negatīvi ietekmē klimatu; veidot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Eiropas Savienības efektīvu sadarbību; rīkot konsultācijas un piedalīties pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajās organizācijās, kas darbojas vides jomā.

Šajā saistībā Eiropas Parlamentam ir svarīga loma. Es ceru, ka decembrī Bali konferencei būs pozitīvi rezultāti un tie mums vēstīs optimistiskas ziņas.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2007. gada 29. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Ir būtiski, lai galvenā klimata politika cīņā pret klimata pārmaiņām būtu produktīva. Izskatāmais ziņojums patiešām ir ļoti vērtīgs un ievada ļoti nozīmīgu diskusiju par to, ka tirdzniecības politikai jābūt klimata politikas sastāvdaļai, jo tirdzniecības apjomu pieaugums vienlaikus nozīmē arī lielāku siltumnīcefekta gāzu daudzumu. No otras puses, tirdzniecības politika sevišķi iedarbīga ir tad, ja tā ir arī klimata politikas joma un tāpēc tā var būt daļa no šīs problēmas risinājuma.

Pirmkārt, tirdzniecības politika dod lielu ieguldījumu ekoloģisku tehnoloģiju attīstībā. Starptautiskā tirdzniecība ir viens no visefektīvākajiem tehnoloģiju apmaiņas veidiem. Šeit ļoti svarīga ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas loma, jo ir nepieciešams atcelt ekoloģisko preču tarifus un pilnveidot intelektuālā īpašuma noteikumus. No otras puses, ir nepieņemami, ka PTO turpina atbalstīt graujošās subsīdijas fosilajām degvielām, tādā veidā, piemēram, aizšķērsojot ceļu ekoloģisko tehnoloģiju attīstībai.

Nav labi, ka ziņojumā pārāk daudz cerību saistīts ar Kioto protokola panākumiem. Kioto protokolā ir pārāk daudz “robu”, kas patiesībā situāciju pasliktina. Vienpusēja rīcība grauj konkurenci un noved pie oglekļa emisiju pārvirzes. Oglekļa emisiju pārvietošana no vienas vietas uz citu nenozīmē to samazināšanu. Turklāt solidaritāte ar jaunattīstības valstu iedzīvotājiem arī nesamazina šo valstu vides piesārņotību. Kioto protokols noved pie vides ekspluatācijas. Klimata pārmaiņas ir vispārēja globāla parādība un tā prasa globālus risinājumus. Tāpēc ir ārkārtīgi nepieciešama globāla emisiju tirdzniecības sistēma, kurā iesaistītas visas rūpnieciski attīstītākās valstis un augošās ekonomikas nozares.

Es pilnībā atbalstu ziņojumā paustās bažas par mežu bojāeju saistībā ar tirdzniecības apjomu pieaugumu. ES sevišķa uzmanība jāvelta biodegvielu ražošanas kaitīgajai ietekmei uz mežu masīvu samazināšanos. Nedrīkst pieļaut, ka atjaunojamo enerģiju resursu izveidošanas mērķi arī pasteidzinātu klimata pārmaiņas.