Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 28. novembris - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja. – Paziņoju, ka ceturtdien, 2007. gada 15. janvārī pārtrauktā Eiropas Parlamenta sesija ir atsākta.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

4. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)

5. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

6. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

7. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

8. Paziņošana par vienošanos attiecībā uz humanitāro palīdzību (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

9. Stāvoklis Gruzijā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

10. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

11. Rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētāja. – Klātesošajiem ir izdalīta galīgā darba kārtības redakcija, kas sagatavota saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu. Tika ierosināti šādi grozījumi.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien darba kartībā ir Komisijas paziņojums par partnerības nolīgumiem ar ĀKK valstīm, kā arī šajās debatēs ir plānots pieņemt rezolūciju. Mūsu grupa šorīt un pēdējās dienās ir piedalījusies ļoti intensīvās debatēs par šo rezolūciju. Mēs arī esam mēģinājuši izstrādāt kompromisa rezolūciju ar pārējām grupām, lai sasniegtu šādu kompromisu. Diemžēl tas ir izrādījies neiespējami. Tomēr mēs nevēlamies padoties šī uzdevuma priekšā un joprojām mēģinām panākt kompromisu, pirms sākam balsojumu.

Tādēļ es grupas vārdā piedāvāju līdz decembra sesijai atlikt rezolūcijas pieņemšanu par šo Komisijas paziņojumu un balsojumu par rezolūciju. Es būtu pateicīgs šīs iestādes deputātiem, ja tie atbalstītu šādu darba gaitu, kas ļautu organizēt sarunas par šādu kompromisu.

  Priekšsēdētāja. – Schulz kungs, pie šī temata mēs atgriezīsimies darba gaitā saskaņā ar darba kārtību.

Trešdiena.

- Kopīgas debates par Kopienas dzelzceļiem notiks pirms R. Hieronymi ziņojuma par televīzijas apraidi.

- Nākamās Strasbūras sesijas laikā notiks balsojums par Ortuondo Larrea ziņojumu par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

Ceturtdiena.

Vēlos jūs informēt, ka balsošanas laikā:

– saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punktu ir apstiprināts un reģistrēts balsošanai J. Leinen ziņojums par grozījumiem regulā par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam;

- J. Blokland ziņojums par bīstamām ķīmiskām vielām ir pārlikts uz janvāra sesiju, lai pirmajā lasījumā varētu panākt samierināšanu.

Un tagad par jūsu ierosināto jautājumu, Schulz kungs.

Esmu saņēmusi pieprasījumu no Sociālistu grupas atlikt balsojumu par priekšlikumiem rezolūcijai par partnerības nolīgumiem līdz decembra sesijai, tādējādi nosakot jaunus termiņus tekstu iesniegšanai.

  João de Deus Pinheiro, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es ņemu vērā Sociālistu grupas izrādīto vēlmi panākt kompromisu un PPE-DE grupas vārdā man jāsaka, ka arī mēs vēlamies panākt kompromisu un tādēļ atbalstīsim šo ierosinājumu. Tomēr pēc referenduma Venecuēlā mēs decembra sesijas laikā arī gribētu redzēt rezolūciju par situāciju šajā valstī. Vēloties panākt kompromisu, kā arī izjūtot Ziemassvētku gaisotni, domāju, ka varam pieņemt šos priekšlikumus.

  Priekšsēdētāja. Pinheiro kungs, šis temats neattiecas uz Venecuēlu, bet gan uz Sociālistu grupas priekšlikumu attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem atlikšanu uz decembra sesiju.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt atbalstoši par šo priekšlikumu?

  João de Deus Pinheiro, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, jūs droši vien nedzirdējāt, ko es sacīju. Es sāku runu, sakot, ka, vēloties panākt kompromisu, mēs būtu gatvi pieņemt šo ierosinājumu. Tomēr saistībā ar šo Ziemassvētku vēlmi panākt kompromisu, mēs vēlētos, lai mūsu Sociālistu grupas draugi no savas puses pieņem mūsu priekšlikumu sagatavot rezolūciju par Venecuēlu pēc tur notikušā referenduma.

  Priekšsēdētāja. – Vai kāds no deputātiem vēlas noraidīt šo priekšlikumu?

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mani pārsteidz šis Sociālistu grupas priekšlikums. Kopējais rezolūcijas priekšlikums, ko ierosināja Sociālistu grupa, Zaļo un mana grupa, ietvēra Kigali pieņemto rezolūciju. Kigali PPE-DE grupas deputāti arī vienojās par šo kompromisu, tādēļ es vienkārši nevaru saprast, kādēļ tas tagad atliekams tālākām debatēm, ja Parlamenta deputāti jau bija panākuši vienošanos. Patiesība ir tāda, ka visi jau vienojās par šo kompromisu Kigali! Tādēļ esmu pret šo atlikšanu, jo šo dokumentu ir jau apstiprinājis liels skaits deputātu un par to varētu balsot šodien.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, lai nebūtu pārpratumi: problēma nav lietas būtībā; problēma ir tajā, ka viņi vēlas nodrošināt, ka iegūs balsu vairākumu. Manuprāt, tas ir likumīgi. Jums pilnīga taisnība, Markov kungs, priekšlikums liek saprast, ka atkal jāsāk debates, ko ir grūti saprast, taču sociālistu doma, palūkosim, ir par balsu vairākumu nodrošināšanu, lai apstiprinātu to, ko visi jau tāpat vēlas sasniegt. Tāda ir problēma, un tas ir iemesls, kādēļ viņi vēlas atlikt balsošanu. Tas ir viss.

(Parlaments piekrita šim pieprasījumam)

  Priekšsēdētāja. –Balsojums par priekšlikumiem attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir atlikts līdz decembrim un ir ierosināti šādi termiņi:

rezolūcijas priekšlikumu iesniegšana – trešdien, 5. decembrī, plkst. 12.00;

rezolūcijas grozījumu un rezolūcijas kopīgo priekšlikumu iesniegšana – pirmdien, 10. decembrī, plkst. 19.00.

Balsojums notiks trešdien, 12. decembrī.

Esmu saņēmusi pieprasījumu no Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas pabeigt debates par Komisijas paziņojumu attiecībā uz referendumu Venecuēlā ar rezolūcijas priekšlikumu iesniegšanu.

Vai kāds no deputātiem vēlas noraidīt šo pieprasījumu?

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, de Deus Pinheiro kungs nupat minēja Ziemassvētku gaisotni. Arī es atbalstu Ziemassvētku gaisotni, bet mums nevajadzētu pārcensties. Šīs gaisotnes iespaidā bijām gatavi apstiprināt kompromisu, ko ierosināja Kigali.

Attiecībā uz Venecuēlu jāsaka, ka vienmēr pastāvēs atšķirīgi, pat pretrunīgi viedokļi katrās debatēs par Chįvez kungu. Mēs uzskatām, ka debates ir lietderīgas, patiešām, tās jau tagad notiek, taču neesam droši, ka saprātīgu rezolūciju varam pieņemt īsajā laikā, kas pieejams šodien vai rīt. Ja šo rezolūciju pārceļam uz decembra sesiju, tā tad būs trīs nedēļas veca. Ir ļoti lietderīgi apspriest to tagad, taču nevēlamies rezolūciju, jo tā vai nu tiks sasteigta, vai arī nāks daudz par vēlu. Manuprāt, šodienai būs gana ar debatēm.

  Priekšsēdētāja. Vai kāds no deputātiem vēlas atbalstīt šo pieprasījumu?

  João de Deus Pinheiro, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, paldies par šo iespēju. Pēc referenduma, kas tuvākajā laikā notiks Venecuēlā, izveidosies jauna situācija. Šis ir ļoti svarīgs referendums, un es uzskatīju, ka ir arī ļoti svarīgi, ka šis Parlaments spēj organizēt racionālas debates par šo jautājumu tagad, paturot prātā iespējamos referenduma rezultātus. Un tad decembrī varam mēģināt pieņemt rezolūciju. Es uzskatu, ka tas ir iespējams un ka mums jācenšas to izdarīt. Ziemassvētku un sadarbības gaisotnē iesaku šo ierosinājumu.

(Parlaments nepiekrita šim pieprasījumam)

(Darba kārtību pieņēma ar attiecīgajiem grozījumiem)

13. Apsveikšana

  Priekšsēdētāja. – Šodien mēs ar lielu prieku sveicam mūsu Parlamentā delegāciju no Afganistānas Islāma Republikas parlamenta. Šī delegācija ieradās vizītē mūsu Parlamentā pagājušajā decembrī Strasbūrā, un mums ir patiess prieks to sveikt arī Briselē.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, es vēlos paust mūsu dziļo un patieso līdzjūtību jūsu asamblejai un Afganistānas tautai par 2007. gada 6. novembra teroristu uzbrukumu, kurā gāja bojā seši jūsu parlamenta deputāti un apmēram 100 Afganistānas pilsoņi. Starp upuriem bija Sayed Mustafa Kazemi, kurš bija Afganistānas pagājušā gada delegācijas Strasbūrā loceklis.

Jūsu vizītes mērķis ir sākt regulāru dialogu, kurš mums ļaus ātrāk nonākt pie Afganistānas politiskās un sociālās situācijas labākas izpratnes, kā arī dos mums iespēju apspriest atbalstu saistībā ar jūsu valsts vajadzībām.

Esmu pārliecināta, ka jūs visi šo vizīti uzskatāt par mūsu kopējiem centieniem sekmēt demokrātiskas vērtības un cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu pasaulē.

Es vēlētos paust mūsu atzinību par jūsu vizīti, kā arī mūsu apņemšanos stiprināt šo sadarbību starp mūsu valdībām.

Cik man zināms, jūs jau esat nodibinājuši rezultatīvus kontaktus ar Eiropas Parlamentu, un es jums novēlu jūsu misijas konstruktīvu turpinājumu, patīkamu uzturēšanos un labu ceļojumu atpakaļ uz jūsu valsti.

  Gyula Hegyi (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, mans jautājums ir saskaņā ar Reglamenta 9. panta 2. punktu, kas attiecas uz vienmērīgu Parlamenta darba noriti.

Mēs esam informēti par to, ka Winston Churchill un SDM ēkas Strasbūrā satur azbestu. Pēdējais ziņojums „ir apstiprinājis augstāku azbesta satura līmeni” mūsu darba vietās nekā iepriekš uzskatīja. Azbests ir viens no bīstamākajiem kancerogēniem un var apdraudēt cilvēka dzīvību. Tādēļ mums būtu jāpieprasa pienācīga informācija par riska novērtējumu un detalizētu informāciju saistībā ar atbrīvošanos no azbesta Eiropas Parlamenta ēkās, ietverot attiecīgo grafiku un drošības pasākumus. Eiropas Parlamenta deputātu, darbinieku un apmeklētāju veselībai un drošībai jābūt absolūtai prioritātei.

  Priekšsēdētāja. – Hegyi kungs, tas noteikti nav procedūras jautājums, taču tā kā esat ierosinājis tik būtisku jautājumu, es vēlētos sacīt, ka ģenerālsekretārs jau ir iesniedzis paziņojumu par iespējamo azbesta esību mūsu ēkās.

14. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšana Eiropas Parlamentā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Jo Leinen ziņojums (A6-0445/2007) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu Eiropas Parlamentā (2007/2218(ĮCI)).

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi, Pamattiesību hartas svinīgā proklamācija 12. decembrī Strasbūrā, ko veica Padomes priekšsēdētāji, Portugāles premjerministrs José Sócrates, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, neapšaubāmi būs viens no ievērojamākajiem brīžiem Eiropas Savienības un Portugāles prezidentūras nesenajā vēsturē.

Mēs virzīsimies uz priekšu, ievērojami un konkrēti ietekmējot cilvēka cieņas, brīvību, vienlīdzības un solidaritātes universālo vērtību konsolidāciju. Pateicoties jaunajam Lisabonas līgumam, hartai būs tāda pati vērtība kā līgumiem; citiem vārdiem sakot, tā būs juridiski saistoša. Tas, ņemot vērā tā svarīgumu, pienācīgi jāuzsver un ir kaut kas, par ko Parlamentam, valstu valdībām un Komisijai jābūt lepniem. Tas iezīmē gara ceļa beigas.

Lēmuma piešķirt Pamattiesību hartai juridisku vērtību ietekme sniedzas pāri ierastajiem politiskajiem un diplomātiskajiem apriņķiem, jo tas tieši ietekmē mūsu pilsoņu juridiskos jautājumus. Tas ir konkrēts Eiropas rezultāts. Ir skaidrs, ka Lisabonas līguma institucionālās reformas ir nozīmīgas, taču ir arī tiesa, ka ir būtiskas ES politikas jomās, kopējā ārpolitikā un drošības politikā, kā arī tiesu un iekšlietu politikā un citās jomās veiktās izmaiņas, lai Eiropas Savienība varētu rast atbildes uz nākotnes jautājumiem un risināt priekšā stāvošos uzdevumus. Tomēr šāda tiesību „kataloga”, kas ir saistošs Eiropas iestādēm un dalībvalstīm, kad tās piemēro Eiropas tiesību aktus, nozīme sniedzas daudz tālāk par visu šo. No šī brīža pilsoņi nonāk Eiropas projekta centrā.

Runājot par pamattiesībām, es arī vēlos prezidentūras, kā arī manas valsts vārdā paust savu prieku par Lisabonas līguma protokolu, kas nosaka Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tas ir tādēļ, ka šis protokols nozīmē sen iecerēta mērķa sasniegšanu.

Saistībā ar visu iepriekš minēto, man jāapsveic Parlaments un Leinen kungs par šī ziņojuma projekta pieņemšanu Konstitucionālo jautājumu komitejā 12. novembrī. Šis ir vēlreiz parādījis šī Parlamenta apņemšanos ievērot Eiropas Savienības pamattiesības. Vēl tikai atliek man paust manu patieso velēšanos, lai šis Parlaments arī rod iespēju balsot „par” saistībā ar šo ziņojumu, tādējādi ļaujot visām trijām iestādēm 12. decembrī svinīgi proklamēt Pamattiesību hartu.

(Aplausi)

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze, Pamattiesību harta būs galvenais Eiropas Savienības instruments, kas pamatots uz likuma varu. Tā ietver patiesu tiesību „katalogu”, ko var izmantot visi Eiropas Savienības pilsoņi, sākot ar individuālām tiesībām saistībā ar cieņu, brīvībām, vienlīdzību un solidaritāti līdz pat tiesībām, kas saistītas ar pilsonības statusu un justīciju. Harta nemainīs Eiropas Savienības kompetences jomas, bet nodrošinās nostiprinātas tiesības un lielāku brīvību pilsoņiem.

Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būs saistoši ievērot hartā paredzētās tiesības, un šīs pašas tiesības būs jāievēro dalībvalstīm, piemērojot ES tiesību aktus. Pilsoņi varēs tiesās pieprasīt hartā noteikto tiesību ievērošanu, un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra nodrošinās, ka hartu piemēro pareizi.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka hartas juridiski saistošais spēks ir saglabāts valdību konferences sarunās. Tāpat kā Parlaments, mēs būtu gribējuši redzēt, ka hartu pilnībā piemēro visās 27 dalībvalstīm bez izņēmumiem, taču nedrīkstam par zemu novērtēt sasniegtos rezultātus. Juridisks spēks ir milzīgs solis likumīgas un pārskatatbildīgas Eiropas Savienības veidošanas virzienā, kur pilsoņu intereses ir uzmanības centrā. Tas nebija acīmredzams sākumā, un ir noiets garš ceļš līdz šī mērķa pilnīgai sasniegšanai.

2000. gadā proklamētā harta nebija juridiski saistoša. Eiropas konvencijas laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam un pēc tam valdību konferencē 2003.—2004. gadā hartu pielāgoja, lai to padarītu juridiski saistošāku, bet šo procesu apturēja Konstitucionālā līguma neratificēšanas dēļ.

Eiropadome 2007. gada jūnijā vienojās, ka nākotnes jaunais līgums ietvers norādi uz pielāgoto un 2004. gadā apstiprināto hartu un ka tai būs tāda pati juridiskā vērtība kā līgumiem, kas tagad ir atspoguļots jaunajā līgumā.

Referents ierosina Parlamentam apstiprināt hartu, jo tas ir nepieciešams pirms tās svinīgas proklamēšanas, un, protams, Komisija pilnībā atbalsta šo ieteikumu. Komisija arī apstiprinās hartu nākamajā nedēļā un pilnvaros priekšsēdētāju proklamēt to 12. decembrī kopā ar Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem.

Pārskatītās hartas proklamēšana nodrošinās pamatu atsaucei jaunajā līgumā, ko parakstīs nākamajā dienā Lisabonā, paplašinot juridiskās vērtības un piekritības darbības jomu līdz tajā ietvertajām tiesībām.

Ar jauno līgumu un Pamattiesību hartu ES nenoliedzami uzlabos cilvēktiesību aizsardzību. Eiropas Savienība nav tikai tirgus placis, bet arī kopēja telpa, kas pamatota uz vērtībām un kopējām tiesībām.

  Jo Leinen, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietnieces kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir Lisabonas līguma pamatelements; patiesībā mēs pat varētu to saukt par jaunā Reformu līguma dvēseli. Esmu gandarīts, ka visas trīs iestādes piekrīt, ka Lisabonas līgums nav tikai saistīts ar iestādēm vai politikas jomām; tas ir saistīts ar cilvēkiem, proti, 500 miljoniem Eiropas Savienības ļaužu. Šī harta ir pamanāma izpausme tam, ka Eiropas Savienībai rūp savu pilsoņu aizsardzība saistībā ar visām darbībām, ko veic Eiropas Savienība.

Tādējādi Pamattiesību harta ir stūrakmens. Mēs pārejam no valstu Eiropas uz pilsoņu Eiropu, un mēs Eiropas Parlamentā vienmēr esam atzinīgi vērtējuši šo attīstību. Ar šo hartu un tajā ietvertajām 50 tiesībām un brīvībām Eiropas Savienībai būs vismodernākais un visaptverošākais pamattiesību „katalogs” pasaulē. Nekas tamlīdzīgs nekur citur pasaulē nepastāv, tādēļ mums būtu jābūt lepniem par šo sasniegumu. Sākot no 1. panta, kurā runāts par cilvēka cieņas aizsardzību, līdz pat hartas pēdējam pantam, kas attiecas uz tiesībām netikt sodītam divreiz par vienu un to pašu kriminālnoziegumu, harta nodrošina uzlabotu tiesību aizsardzību, kā arī min tiesības, kuras ne vienmēr atrodamas visu 27 dalībvalstu konstitūcijās. Es vienkārši vēlos vērst jūsu uzmanību uz cilvēku reproduktīvas klonēšanas, izmantojot modernu ģenētisko tehnoloģiju, aizliegšanu, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz informācijas brīvību un tiesībām piekļūt dokumentiem, bet arī uz tiesībām uz labu administrāciju, t.i. „labu pārvaldību”, ko sludinām pārējai pasaulei, bet kas, protams, jāpiemēro arī mums.

Pirmo reizi pamattiesību „katalogs” ekonomiskās un sociālās tiesības novieto vienlīdzīgās pozīcijās ar politiskajām tiesībām un pilsoņu brīvībām. Es esmu pārliecināts, ka globalizācijas laikmetā tas nodrošina cilvēkiem pienācīgu aizsardzību. Kā Parlaments ir atkārtoti norādījis, ir jāpauž nožēla, ka jaunais līgums neatkārto hartas tekstu pilnībā, tādēļ tā nebūs tik pamanāma, kā tā varēja būt. Tomēr es domāju, ka mums ar gandarījumu jāatzīmē Lisabonas līguma 6. pants, kurā sacīts: „Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem”. Tas kliedē jebkādas Eiropas Savienības pilsoņu šaubas, apstiprinot, ka ar šo līgumu viņiem ir iespēja aizstāvēt savas tiesības valstu tiesās un visbeidzot Eiropas Kopienu Tiesā.

Tā kā šī harta tika grozīta, mums tā vēlreiz jāpieņem plenārsēdē, un varētu sacīt, ka diemžēl šī harta nav tik laba kā 2000. gada harta. Es runāju jo īpaši par 52. panta vājināšanu, un var rasties problēmas ar ļoti nenoteikto šī panta klauzulu interpretāciju. Tomēr harta ir izglābta un būs līgumu daļa. Es uzskatu, ka harta ir simbols. Kā ticis sacīts šajā Parlamentā, ES nav tikai liels tirgus placis ar asociētu valūtas apvienību; ES ir vērtību kopiena, un tās uzdevumi ir aizsargāt šīs vērtības savās iekšpolitikas jomās, kā arī Eiropas ārpolitikas jomās.

Jāpauž jo lielāka nožēla, ka divām dalībvalstīm ir nodrošinātas tiesības attiekties, proti, Apvienotajai Karalistei un Polijai. Mēs uzskatām, ka par to jāpauž nožēla, un es vēlos aicināt šo divu valstu valdības un parlamentus netaupīt spēkus, cenšoties atcelt šīs atteikšanās tiesības cik ātri vien iespējams, lai visas 27 dalībvalstis rīkojas uz vienāda pamata, kad runa ir par Eiropas Savienības pamattiesību un vērtību aizsardzību. Tādēļ es atbalstu Zaļo partijas ierosinātā grozījuma pieņemšanu, par kuru balsos rīt kā par pielikumu mūsu Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumam. Es vēlos jūs lūgt balsot atbalstoši par šo svarīgo ziņojumu.

  Íñigo Méndez de Vigo, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šorīt mana grupa atzīmēja un svinēja Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu. Šodien manas grupas deputāti pie krūtīm valkā nozīmīti ar uzrakstu „„Jā” Eiropas vērtībām”.

Šajā jautājumā es piekrītu iepriekšējo runātāju sacītajam, jo īpaši Wallström kundzes sacītajam par to, ka Eiropas Savienība nav tikai tirgus placis. Eiropas Savienība ir politisks projekts, taču šis projekts ir pamatots uz principiem un vērtībām, kas apvieno visus Eiropas cilvēkus.

Tādējādi, priekšsēdētājas kundze, šodien ir laba diena, kad ir pieņemta rezolūcija, kas mums ļaus atzīmēt un svinīgi proklamēt šo Pamattiesību hartu nākamajā Strasbūras sesijā.

Patiesībā es neatklāšu nekādus noslēpumus, sakot, ka tie no mums, kuriem bija tā laime piedalīties šīs hartas sagatavošanā pirmajā konvencijā, palika ar rūgtu pēcgaršu mutē. Tas bija divu iemeslu dēļ, no kuriem pirmais ir tas, ka, lai gan hartu sagatavojām kā juridiski saistošu, galu galā to nebija iespējams apstiprināt Nicā, jo sešas valdības to noraidīja.

Tomēr laiks ir pierādījis, ka mums ir taisnība, un tagad harta, pateicoties Lisabonas līgumam, būs juridiski saistoša. Šī rūgtā pēcgarša tagad ir pārvērsta gandarījumā.

Otrais iemesls, priekšsēdētajas kundze, ir tāds, ka es atceros, ka Nicā nebija svinīgas hartas proklamēšanas. Tā kā hartu parakstīja slepeni, tika palaista garām lieliska iespēja Eiropas iedzīvotājiem izskaidrot, ka hartā proklamētās tiesības un brīvības ir mūsu identifikācijas zīmes.

Tomēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un mūsu trīs valdības konferences pārstāvju apņēmības dēļ 12. decembra Strasbūras sesijā mēs sasniegsim to, ko viņi nesasniedza Nicā. Mēs svinīgi proklamēsim šo hartu un atkārtoti apstiprināsim, kā to ir izdarījuši PPE-DE grupas deputāti, mūsu apņemšanos ievērot hartā noteiktās tiesības un brīvības.

Mēs par Jo Leinen ziņojumu, priekšsēdētājas kundze, balsosim atbalstoši.

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, PSE grupa atbalsta hartas atkārtotu pieņemšanu tās jaunajā formā, lai ar Reformu līgumu to var padarīt par saistošu Eiropas iestādēm. Tādējādi mēs aizpildīsim milzīgu plaisu. Eiropas iestādēm kā tādām pagaidām nav saistoši ņemt vērā tās pašas tiesības, ko ņem vērā visas mūsu dalībvalstis, pamatojoties uz to konstitūcijām vai to dalību Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un citos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos. Šī harta būs saistoša Eiropas iestādēm, un visā Kopienas tiesību aktu jomā jāņem vērā šīs tiesības, savukārt neņemšanas vērā gadījumā Eiropas tiesību aktus var „apgāzt” tiesās.

Ir pārsteidzoši, ka daži eiroskeptiķi, kas, kā varētu likties, būtu gandarīti redzēt, ka Eiropas iestādēm ir pienākums – tās ir spiestas – šādi rīkoties, ir pret šo hartu, taču daži no viņiem ir! Tādēļ diemžēl dažas dalībvalstis jutušas nepieciešamību protokolā skaidri noteikt, kā harta mijiedarbojas ar valstu tiesību aktiem.

Tas savukārt ir radījis apjukumu. Kolēģis nupat runāja par „atteikšanās tiesībām”, kas, protams, nav atteikšanās tiesības. Harta paliek saistoša Eiropas iestādēm un visai Kopienas tiesību aktu jomai neatkarīgi no tā, kā tā ietekmē valstu tiesību aktus konkrētās valstīs.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, hartas svinīga proklamēšana ir kulminācijas punkts mūsu darbam, ko sākām 1999. gadā ar mērķi izveidot pārāku tiesību režīma formu Eiropas Savienībai.

Tā kā hartas galvenais mērķis ir aizsargāt pilsoņus no tā, ka lielas varas, kas pašlaik ir pilnvarotas Eiropas Savienībā, ļaunprātīgi izmanto viņus, ir savādi un nožēlojami, ka dalībvalsts mēģina izvairīties no hartas saistošās ietekmes. Es uzskatu, ka Lielbritānijas protokolu atzīs par juridiski kļūdainu, kā arī par nopietnu politisku kļūdu.

Tiesām ir saistoši izstrādāt tādu jurisprudenci visai Eiropas Savienības sistēmai, kas neņem vērā valstspiederību un kas ir uzticīga Eiropas Savienības tiesību galvenajam principam, ka mēs rodam savas pamattiesības no tradīcijām, kuras ir kopīgas visām dalībvalstīm, nevis ekskluzīvi vienai. Manuprāt, kā arī pēc manas grupas domām, Lielbritānijas atteikšanās tiesības ir kaunpilnas un tām pēc iespējas ātrāk būtu jānonāk aizmirstībā.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 2000. gadā Pamattiesību hartu izstrādāja kā to vērtību deklarāciju, kam bija jāvirza ES politika. ES pašai bija jākļūst par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstošo pusi. Tajā brīdī Eiropas Kopienu Tiesai bija jāpārtrauc pieņemt spriedumus, pamatojoties uz vispārējiem juridiskajiem principiem, kas ņemti no dalībvalstu konstitūcijām.

Tagad ir 2007. gads, un Eiropas Savienība gatavojas pievienoties Eiropas konvencijai, taču ne tā, ka tā kļūtu par vienīgo Eiropas sistēmu cilvēktiesību aizsardzībai. Mēs veidojam alternatīvu sistēmu, kas pamatota uz juridiski saistošu tiesību hartu. Daudzos aspektos tā ir pioniere. Vispārējie juridiskie principi tiks saglabāti kā trešais pamats spriedumos lietās, kas attiecas uz pamattiesībām.

Tas viss sarežģī sistēmu pamattiesību aizsardzībai Eiropā, un padara to vēl mazāk saprotamu pilsoņiem. Daudzi eiropieši ir nobažījušies par šo situāciju. Būtībā šie ir iemesli, kādēļ divas dalībvalstis izvēlējās protokolus, kuri aizsargā pret hartas ietekmes negaidītām sekām.

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien es lepojos, ka esmu deputāts šajā Parlamentā, kas no pašas pirmās dienas ir bijis spēcīgs pamattiesību un pilsoņtiesību vispār, jo īpaši šīs Pamattiesību hartas sargs. Ir pagājuši deviņi gadi kopš Ķelnes sammits ierosināja iniciatīvu sākt juridiski saistošas hartas sagatavošanu, un šis process joprojām nav pabeigts.

Kā cilvēks, kuram bijis tas gods sekot šim konstitucionālajam procesam visā tā garumā, es vēlētos ar jums dalīt divu veidu pieredzi. Viena ir ļoti ironiska – ir savādi, ka šo deviņu gadu laikā nekas nav bijis tik darbietilpīgs un strīdīgs, vai tik grūti sasniedzams, kā šie dokumenti, kas ietver principus, kuri veido Eiropas Savienības pamatu un kurus mums būtu jāspēj uztvert kā pašsaprotamus: demokrātija, parlamentārās tiesības, sociālās tiesības, tirgus ekonomika, likumdošanas pārredzamība, kā arī pamatbrīvības un pamattiesības. Tā ir ļoti savāda situācija un noteikti ir saistīta ar uzticības krīzes, kura ieperinājusies Eiropas Savienībā, galvenajiem iemesliem.

Otra pieredze, kurā vēlos ar jums dalīties ir šāds – ir svarīgi sevi neizsmelt un nezaudēt ilūzijas un ir svarīgi nezaudēt drosmi. Es sen esmu ticējis, ka Sisifus ir Eiropas sargeņģelis, un šī pieredze to pierāda. Tādēļ uzskatu, ka šodien no visām dienām mums būtu jāmēģina vēlreiz un jāgriežas pie Apvienotās Karalistes un Polijas, pamattiesību nedalāmības vārdā, cilvēktiesību un pamattiesību un brīvību nedalāmības vārdā, aicinot tās pievienoties šim lielajam Eiropas konsensam.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisāre, mūsu nākamās sēdes laikā mēs vēlreiz apstiprināsim Pamattiesību hartu.

Pirms to darām, ļaujiet man jums uzdot jautājumu, kas, iespējams, nav tik vienkāršs kā liekas. Vai šī būs sākotnējā, 2000. gadā proklamētā harta vai, kā ierosināts Jo Leinen ziņojumā, tā būs pielāgota un pārstrādāta harta, kas integrēta iepriekšējā Konstitucionālā līguma projektā? Abi teksti, protams, nav identiski

Piemēram, Francijas Cilvēktiesību komisija pauda, es citēju, savas rūgtās bažas par grozījumiem, kad veikti pantos par sociālajām tiesībām – es joprojām citēju – kas draud no hartas izslēgt sociālo saturu.

Viens no galvenajiem sākotnējās hartas autoriem advokāts Guy Braibant presei paskaidroja – un es citēju – ka ir mainījušies teksta piemērošanas nosacījumi. Pirmām kārtām, vārds „var darīt” dažreiz ir aizstāts ar „ir jādara”. Turklāt – es joprojām citēju – tekstā ir oficiāla atsauce uz Prezidija „paskaidrojumiem”. Lai gan šiem paskaidrojumiem būtu jābūt pedagoģiskiem un absolūti neitrāliem, tie mazā mērā interpretē tiesību aktus. Ir mazinātas pamattiesības – citāta beigas.

Kuru tekstu mēs apstiprināsim nākamajā sēdē? Man ir arī papildu jautājums: vai šis apstiprinājums būs spēkā visās ES dalībvalstīs? Šāda rīcība nevar atļauties nekādas neskaidrības. Es labprāt saņemtu precīzu atbildi uz abiem jautājumiem.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es biju iesaistīts hartas sagatavošanā, un attiecībā uz abām konvencijām es esmu ierosinājis ļoti vienkāršu risinājumu: ļaut ES kļūt par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas biedru. Tādējādi iestādēm būs tās pašas saistības, kas ir valstīm. Mēs aizvērtu plaisu. Kad padarām hartu juridiski saistošu, mēs neaizveram nekādas plaisas. Gluži pretēji mēs radām vairākas plaisas aizsardzībā, kas mums kā pilsoņiem ir saskaņā ar mūsu valstu konvencijām un saistībā ar mūsu kopējām Eiropas cilvēktiesībām. Luksemburgas tiesas aktīvistu interpretācija vienmēr būs pārāka pār Strasbūras un mūsu pašu Augstāko tiesu. Harta ir nepiemērota kā neatkarīgs tiesību aktu avots. Tā ir pārāk neprecīza. Vai tiesības uz dzīvību sākas ar piedzimšanu? Ja nē, cik mēnešu pirms tās? Vai tiesības veikt ražošanas darbības piemēro arī valsts sektora darbiniekiem? Vārda brīvība valsts ierēdņiem ir daudz plašāka saskaņā ar Strasbūras tiesu, nekā saskaņā ar Luksemburgas tiesu. Turklāt vakar mēs redzējām mācību grāmatu piemēru iespējamiem konfliktiem. Vācijas žurnālists Hans-Martin Tillack guva atbalstu Strasbūras tiesā, kas paziņoja, ka OLAF bija rīkojies nelikumīgi, viņu apcietinot un atņemot 16 kastes ar dokumentiem, datoriem un tālruņiem. Luksemburga atbalstīja žurnālista darba avotu zādzību. Strasbūra nosodīja zādzību un apcietinājumu, jo deva priekšroku preses brīvībai.

Hartu ieviesīs kā cilvēktiesību uzvaru. Iespējams. Tā atmiņā iespiežas uz ilgāku laiku par viltotu loterijas biļeti. Zināmā mērā mēs uzņemamies lielu risku attiecībā uz smagā darbā nopelnītām tādām cilvēktiesībām kā vārda brīvība un preses brīvība. Loterijas numuru izvēle ir Luksemburgas tiesnešu ziņā un to nekontrolē Parlaments, un tikai, kad tos nosodīs, pieņems vienprātīgu grozījumu līgumos, lai labotu jebkādas negatīvas sekas. Tas ir ļoti nepraktiski, un tas ir vairāk mūsu tiesību cietums, nevis harta.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, mēs visi atbalstām cilvēktiesības, un man sāk apnikt daži cilvēki – jo īpaši tie, kas nāk no valstīm, kur, vēsturiski runājot, cilvēktiesības ir tāds kā jaunums – kuri uzbrūk AK kā kādai izstumtajai tās „vēlmes” dēļ izmantot atteikšanās tiesības saskaņā ar 7. protokolu.

Ļaujiet man jums atgādināt, ka jau 1688. gadā likumprojekts par tiesībām bija pašā centrā slavenajai revolūcijai Apvienotajā Karalistē. Kopš tā laika AK ir bijusi brīvības ceļa zvaigzne. Tādēļ cilvēktiesībās mums nav nepieciešama rādīšana ar pirkstiem un mācīšana.

Cilvēkus varbūt ir aizkaitinājis tas, ka esam sabojājuši pasākumu, pagaidām atturoties no dažiem ES supervalsts statusa rotājumiem, bet es vēlos norādīt, ka mūsu valstiskās un politiskās tiesības ļauj mums to darīt. Diemžēl atteikšanās tiesības izgaisīs, kad Eiropas Kopienu Tiesa piemēros savu centralizēto darba kartību. Galu galā šie cilvēki panāks savu, ja AK būs tik neapdomīga, lai ratificētu šo līgumu, neskatoties uz savu cilvēku pretestību tam.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietnieces kundze, viena no cilvēku pamattiesībām ir arī tikt ievērotiem. Šī Pamattiesību harta patiešām pilsoņiem nodrošina aizsardzību, kas ir līdzīga aizsardzībai, ko nodrošina klasiskā konstitucionālā valsts. Tomēr Eiropas Savienība nav valsts. Tā nav valsts, bet tai ir likumdošanas kompetence, un tikai Eiropas Savienības iestāžu likumdošanas kompetenci aizsargā un kontrolē Pamattiesību harta uz saistību pamata. Ar to ir saistīts tas, ka Eiropas tiesību akti un Eiropas iestāžu darbības saista vērtības un uz vērtībām pamatoti lēmumi kopā ar šīs hartas pirmo teikumu, kas arī ir viscēlākais: cilvēka cieņa ir neaizskarama.

Šo principu nosaka kristietības uzskats par cilvēcību. Tomēr to nosaka arī citi avoti. Mūsu saistības attiecībā pret šo principu un mūsu trīs iestāžu saistības ievērot šo principu ir milzīgs solis uz priekšu. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību kopumā. Polija un Apvienotā Karaliste ir likumīgas valstis, par to nav šaubu. Tomēr, neparakstot hartu un izmantojot izvēles iespēju nepiedalīties, šīs valstis sevi neaizsargā, jo tās mēģina aizsargāt ko tādu, kas jau ir aizsargāts. Šī harta vispār nav piemērojama valstu tiesību aktiem un valstu iestādēm. Citiem vārdiem sakot, šīs valstis aizsargā kaut ko, kas jau var tikt uzskatīts par neapšaubāmu faktu. Es ceru, ka izmaiņas nāks tieši laikā jo īpaši Polijā, kur lielākai daļai deputātu un lielākai daļai cilvēku ir atšķirīgi uzskati, bet kur prezidents izmanto savas privilēģijas.

Hartas juridiski saistošo būtību var turpināt nostiprināt, ja izmantosim saskaņotu stratēģiju. Padomes priekšsēdētāj, esmu jums pateicīga, ka mēs izmantojam šo iespēju, ko paredz vienota juridiskā būtība, un pievienojamies Strasbūras Konvencijai. Ja tas noritēs veiksmīgi, Eiropas tiesiskuma telpa būs saskaņota, apvienos pamattiesību aizsardzību gan valstu, gan Eiropas līmenī. Es ceru, ka rezultāts būs uz vērtībām vērsta pilsoņu Eiropa, ar kuru varam lepoties!

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Pamattiesību harta ir 21. gadsimta līdzinieks lielajiem saukļiem par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām, ko skandināja 18., 19. un 20. gadsimtā. Mūslaiku demokrātijas izveidi mudināja slavenie saukļi par brīvību un likuma varu. Mūsu harta ir iesakņojusies notikumos, kas sekmēja demokrātijas un mūslaiku brīvās demokrātijas sistēmas attīstību pēdējos 200 gados.

Es neredzu iemeslu, kādēļ konkrētas Eiropas valstis nepieņem šo hartu. Es jautāju Szymański kungam, kā var nopietni apstrīdēt hartu cilvēks no valsts, kurā radās solidarność un kuras vadībā visa Eiropa ieguva pašreizējo izpratni par tiesībām uz brīvību, par likuma varu un demokrātiju?

Es griežos ar lūgumu pie Polijas valdības Varšavā un jo īpaši pie premjerministra Tusk kunga. Tusk kungs, jūsu parlamentārā grupa uzvarēja vēlēšanās pirms mēneša, pateicoties to Polijas iedzīvotāju balsojumam, kas vēlas, lai harta tiktu iekļauta Eiropas Reformu līgumā. Esmu pārliecināts, ka neliksiet vilties vēlētājiem, kas jūs atbalstīja pirms mēneša. Es aicinu Polijas valdību iekļaut Pamattiesību hartu Reformu līgumā, lai tā būtu saistoša arī manai dzimtenei. Solidarność Polija, Eiropas Polija, iecietības un atvērtības Polija uzskata, ka Pamattiesību harta ir Reformu līguma galvenais elements. Mums nebūtu jāpieļauj, ka mūs šantažē konservatīvais labais spārns, kas vēlas, lai mēs mūsu valstī šo hartu neīstenojam.

SĒDI VADA: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Bronisław Geremek (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Pamattiesību harta ir sine qua non jebkurai sabiedrībai, kura vēlas dzīvot saskaņā ar vērtību skalu, ko nosaka cilvēka cieņas neaizskaršana. Tā veicina brīvības, vienlīdzības un solidaritātes principu attīstību. Neredzu iemeslu, kādēļ tādas valstis kā Apvienotā Karaliste vai Polija, kas vēlas būt Kopienas daļa, atsakās iesaistīties lietā, kura veido pamatu mūsu kopējai rīcībai.

Šī harta atsaucas uz sociālām vērtībām, uz Eiropas sociālo modeli. Tā arī nepārprotami nosaka, ka attiecībā uz vietējām paražām un praksēm tiek piemēroti iekšējie valstu tiesību akti. Tas nozīmē, ka nav pamata šajā jomā piemērot nekādas atteikšanās tiesības. Es paļaujos uz Poliju un Apvienoto Karalisti, ka tās atteikšanās tiesību vietā izmantos tiesības pievienoties.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, debates par šo ziņojumu skar daudzus jautājumus, un netieši tās skar jauna tiesiskā regulējuma izveidošanas pamatu. 2007. gada augusta pārvietoto cilvēku sanāksmē šī Parlamenta priekšsēdētājs šajā saistībā uzstājās ar paziņojumu. Viņš paziņoja, ka tiesību uz dzimteni avots meklējams tiesībās uz cieņu un ka tādēļ tiesības uz dzimteni ir pamattiesības.

Tiesības uz cieņu paredz hartas pirmais pants. Polijas parlaments kritizēja priekšsēdētāja viedokli. Vācijas pārvietoto personu apvienība žēlojas par to cilvēku likteņiem, kas pametuši Poliju, lai apmestos uz dzīvi citur. Kas notiktu, ja Vācijas žēlabas un konkrētā cilvēka cieņas interpretācija tiktu piemērota Elzasai un Lotringai? Vai arī šo pārvietoto cilvēku vajadzībām izveidotu centru vai arī notiktu samierināšana? Mēģinājums atvasināt tiesības uz dzimteni no tiesībām uz cieņu ir nepareiza cilvēktiesību aksioloģijas interpretācija, kā sacīja Polijas parlamenta deputāts Karski kungs. Interpretācija, kas precizē primāros tiesību aktus, ir pieņemama, taču ne to paplašināšana.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs atsaucās uz Pāvestu Jāni Pāvelu II. Es vēlētos šim Parlamentam atgādināt, ka 1965. gadā arhibīskaps Karol Wojtyła publicēja rakstisku deklarāciju, ar kuru saskaņā Vācijas bīskapi skaidri norādīja, ka Vācijas iedzīvotāji, kas bija pārvietoti no austrumiem, vēlējās un viņiem patiesi bija jāsaprot, ka šeit aug jauna poļu paaudze un ka šie poļi saviem vecākiem piešķirto zemi uzskatīja par savu zemi. Attiecībā uz šo tematu netiek mudināts juridisks vai morāls apcerējums vai sentimentāli runātāji.

Es patiešām uzskatu, ka šajā Parlamentā mēs varam sasniegt vienprātību saistībā ar šo hartu par spīti prezidenta Sarkozy nesenajam apgalvojumam, ka vienprātība ir pretrunā ar demokrātiju. Veltīgas cerības, Sarkozy kungs, tā kā jūs pat nespējat pārliecināt Parīzes metro strādniekus.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, neviens nevar apstrīdēt, ka Eiropas pilsoņu rīcībā būtu jābūt pamattiesībām un brīvībām gan vis-ą-vis viņu pašu valstīs, gan Eiropas Savienībā. Eiropa bez tiesībām un brīvībām vairs nebūs Eiropa. Tomēr tā mūsdienās nav problēma, jo pilsoņus jau pietiekami aizsargā pret viņu valstu valdībām gan viņu valstu konstitūcijas, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Attiecībā uz Eiropas iestādēm, Eiropas pilsoņi var arī aizstāvēt savas pamattiesības un brīvības saskaņā ar EKT noteikto tiesu praksi. Būtība ir tāda, ka, proklamējot šo hartu, tiek sperts vēl viens solis tuvāk federālai Eiropai. Cilvēki vēlas redzēt Eiropas tiesību likumprojektu kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr atšķirība starp tiem ir tāda, ka harta ir daudz plašāka par tradicionālu tiesību un brīvību uzskaitījumu. Dažreiz tomēr tā šķiet esam dažādu sociāli ekonomisko solījumu uzskaitījums. Paziņojums galīgi neatbilst saturam.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieces kundze, Padomes priekšsēdētāj, deputāti un – nebūt ne mazsvarīgi – Eiropas pilsoņi, šodien ir svinīgs notikums, liela diena, prieka diena, ārkārtīgi svarīga diena, kas ir daudz svarīgāka nekā daudzi to pašlaik apzinās. Tā ir svarīga gan tiem, kas paļaujas uz pamattiesībām kā principu, gan tiem, kuri paļaujas uz Eiropas attīstību un integrāciju.

Jau pirms laba laika būtu bijis jābūt pašsaprotami, ka ES iestādēm jābūt saistošām vērtībām, ko mēs visi atbalstām, taču tas tā nebija. Patiesībā arī briti paļaujas uz likuma principiem neatkarīgi no tā, kā tos nosaka. Reti kurš deputāts teiktu, ka ir priecīgs palīdzēt apspiest cilvēktiesības; patiesībā lielākā daļa būtu gatava tieši uz pretējo. Ir bijis prieks un gods būt iesaistītiem šo vērtību attīstībā, kuras, esmu pārliecināta, mums tik daudz nozīmē.

Tagad mēs visi zinām, ko Eiropas Savienība atbalsta, pat ja nespējām izlasīt visu līgumu. Tās ir labas vērtības, tās ir pareizas vērtības, tās ir vērtības, kas mums visiem ir jāsekmē, un mums jānodrošina, ka ES palīdz tās pareizi piemērot. Sirsnīgs paldies Jo Leinen un visiem, kas palīdzēja šajā darbā, kā arī – nebūt ne mazsvarīgi – sirsnīgs apsveikums Eiropas pilsoņiem.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, 12. decembrī Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem svinīgi proklamēs Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Esmu pārliecināts, ka rītdienas balsojumā deputātu lielākais vairākums izrādīs atbalstu šim vēsturiskajam dokumentam un šim vēsturiskajam solim.

Pamattiesību harta atspoguļo Eiropas Savienības tautu morālo un garīgo mantojumu. Tā atspoguļo tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, demokrātijas principi un likuma vara. Tā vērš galveno uzmanību uz cilvēku, jo cita starpā harta nosaka arī Eiropas Savienības pilsonību. Esmu priecīgs, ka Pamattiesību hartas proklamēšana notiek pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, iekļaujot jaunās dalībvalstis. Tas nozīmē, ka harta pēc savas būtības ir Eiropas Savienības vienotības juridisks un politisks atspoguļojums – rietumi un austrumi, ziemeļi un dienvidi. Es arī uzskatu, ka gan Polijas un AK valdības, gan parlamenti to sapratīs un ka tuvākajā nākotnē tie ļaus saviem pilsoņiem pievienoties šim vēsturiskajam brīdim.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu, jo tā padara Eiropas Savienībā jau pastāvošās pilsoņu tiesības pamanāmākas. Tomēr es arī vēlos lūgt precizējumu attiecībā uz iespējamiem interešu konfliktiem starp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas ir Eiropas Padomes dokuments, kuru Eiropas Savienība arī ir apņēmusies ievērot. No tā arī izriet, ka var būt interešu konflikts starp Eiropas Kopienu Tiesu Luksemburgā un Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.

Kāda būs Strasbūras tiesas loma saistībā ar Luksemburgas tiesu? Augstākā tiesa? Konstitucionālā tiesa? Vai šāds rezultāts ir patiesi pieņemams Eiropas Kopienu tiesai? Vai Eiropas Savienībai, kam ir juridisks statuss, būs atsevišķs tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā? Es vēlos uzsvērt vajadzību risināt šo juridisko jautājumu, lai varam izvairīties no problēmas, jo, šai Pamattiesību hartai kļūstot juridiski saistošai, manuprāt, pieaugs juridiski strīdi cilvēktiesību jomā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tāpat kā gandrīz visi iepriekšējie runātāji – diemžēl gan tikai gandrīz visi – esmu gandarīts, ka šodien vai rīt mēs šī Parlamenta priekšsēdētājam sniegsim pilnvaras parakstīt šo hartu.

Cilvēktiesības ir mūsu Eiropas preču zīme gan Eiropā, gan ārpus tās. Tomēr, vai drīkstu ieteikt uzmanīties un neaizrauties ar mūsu emocijām, tādējādi uzņemoties vairāk nekā spējam panest. Ar šo hartu un attiecīgo Lisabonas līguma ratifikāciju mēs nosakām svarīgas un klasiskas pamattiesības uz juridiski saistoša pamata, kas nozīmē, ka tās būs saistošas Eiropas iestādēm un attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Mēs arī padarām par iespējamu griezties Eiropas Kopienu Tiesā Luksemburgā saistībā ar šīm pamattiesībām, lai gan uz ļoti detalizēti noteiktiem nosacījumiem. Tas tomēr nenozīmē, ka katrs pilsonis varēs nekavējoties iesniegt petīciju Eiropas Kopienu Tiesai Luksemburgā vai patiesībā nevarēs to vispār, lai gan daži cilvēki, kļūstot pārlieku emocionāli, ir to apgalvojuši. Šāds apgalvojums ir pretrunā mūsu interesēm.

Beigsim izteikt šos apgalvojumus, kas pārsniedz latiņu, un izjutīsim pateicību par sasniegto rezultātu. Eiropas Savienībā esam sākuši iet svarīgā virzienā – ne tikai saistībā ar klasiskām tiesībām, bet arī ar sociālo politiku, ar ko mēs pēc labākās sirdsapziņas varam lepoties. Tā ietver darba/dzīves līdzsvaru, bērnu darbaspēka aizliegumu, veselības aizsardzību visiem un augsta līmeņa vides un patērētāju aizsardzību. Par to mums būtu jābūt gandarītiem; tā ir patiesība, un nav vajadzības to izpušķot.

  Carlos Carnero González (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mēs diskutējam par cilvēkiem ārkārtīgi svarīgu tematu. Neapšaubāmi Eiropas Savienības reformas paskaidrošana var būt ļoti sarežģīta, taču noteikti ir viegli uzsvērt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas nozīmi.

Vai tā būs juridiski saistoša? Tas nebūs skaidri noteikts līgumā, taču mūsu pienākums ir par to informēt. Tādēļ es uzskatu, ka lēmums parakstīt hartu pirms Lisabonas līguma ir ļoti pozitīvs. No šī brīža mums arī jāsaka, ka nākotnē netiks pieļauti nekādi tālāki izņēmumi, jo tie kaitē attiecīgo valstu pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem kopumā.

Tādēļ es uzskatu, ka ir vitāli svarīgi censties, kā savā ziņojumā ir norādījis J. Leinen, nepārprotami atbalstīt Pamattiesību hartu un tās juridiski saistošo būtību.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Magda Kósáné Kovács (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas valstu pilsoņi ir gan atsevišķi, gan kopā cīnījušies par katru no tiesībām, kas iekļautas Pamattiesību hartā. Tieši šī iemesla dēļ ir jāpriecājas, ka Pamattiesību harta tiek padarīta juridiski saistoša, pamattiesības var beidzot īstenot efektīvāk ne tikai dalībvalsts līmenī, bet arī Eiropas tiesību aktu un to piemērošanas līmenī.

Eiropas pilsoņi būs ieguvēji, ja Eiropas līmenī griezīsies pēc juridiskas palīdzības viņu pamattiesību pārkāpuma gadījumā. Šāds nodrošinājums padarīs Eiropas Savienību un tās iestādes demokrātiskākas, tiešāk pieejamas un pārbaudāmākas pusmiljardam Eiropas pilsoņu.

Padarot Pamattiesību hartu juridiski saistošu, noslēgs vēstures nodaļu par cīņu par pamattiesībām. Vienlaikus es domāju, ka attiecībā uz nākotni Pamattiesību hartai jākļūst par Eiropas ars poetica. Kopā ar kopējām ekonomikas interesēm Eiropai jāparāda ceļš uz pamattiesībām un jāapvieno Eiropā dzīvojošie kā viens vesels ne tikai ar klasiskajām tiesībām uz brīvību, bet arī nodrošinot sociālās un kultūras tiesības, vienlīdzīgu attieksmi un minoritāšu tiesības.

Horass savā ars poetica reiz sacīja: „Labi apdomājiet, jūs rakstnieki, rūpīgi apsveriet, kas atbilst jūsu ģēnijam; ko jūsu spēks spēj”. Es ceru, ka Eiropas Savienības iestādes būs pietiekami stipras un drosmīgas, lai spētu nodrošināt vienādas pamattiesības visiem Eiropas pilsoņiem katrā Eiropas nostūrī.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – (FI) 19. oktobrī Lisabonā parakstīja līgumu, kuram Eiropas Savienība jāpadara par dzīvotspējīgāku un demokrātiskāku. Tas arī nostiprinātu civiltiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartai jābūt juridiski saistošai, un ES būtu jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Pamattiesību harta bija neratificētās konstitūcijas otrā daļa. Valdību konferencē šī Parlamenta deputāti, Komisijas locekļi un Padomes priekšsēdētājs parakstītu Pamattiesību hartu ceremonijas laikā 12. decembrī un to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas pilnībā atbilst Pamattiesību hartā ietvertajām vērtībām. Svinīga parakstīšana paaugstinās arī dokumenta pamanāmību. Tādēļ bez teikšanas ir skaidrs, ka vēlamies mūsu priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering piešķirt parakstīšanas tiesības.

15. Kopējie elastīguma un sociālās drošības principi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir O. Christensen ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par kopējiem elastīguma un sociālās drošības principiem (2007/2209(INI)).

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka jūs lūdzat mani uzstāties ar noslēdzošo runu saistībā ar Pamattiesību hartas debatēm, ko neesmu sagatavojis, un tādēļ biju apjucis.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, elastdrošība pašlaik ir galvenais punkts Eiropas darba kārtībā un tas ir izšķirošs jautājums Eiropas nākotnes ekonomikas un sociālajam modelim. Tas ir sarežģīts jautājums, kas saistīts ar spēju pārvaldīt izmaiņas un sekmēt nodarbinātību un sociālo drošības reformu strauji mainīgā globālā kontekstā, kam nepieciešama reaģēšana uz globālās konkurētspējas, tehnoloģiju inovāciju un iedzīvotāju novecošanas radītajām problēmām. Mums nepieciešami elastīgāki tirgi, taču tas arī nozīmē, ka mums jānodrošina labāki apstākļi, labāki instrumenti un lielākā drošība mūsu pilsoņiem, lai viņu varētu pozitīvi sastapties ar šīm izmaiņām. Tas ir uzdevums, kas mums jāveic.

No mūsu puses Portugāles prezidentūra ir centusies aktīvi sekmēt meklējumus pēc integrētiem un līdzsvarotiem risinājumiem šajā jomā. Pēc Komisijas jūnijā iesniegtā paziņojuma, mēs bijām atbildīgi par tāda procesa īstenošanu, kura mērķis ir pildīt Eiropadomes mandātu un panākt konsensu attiecībā uz elastdrošības kopējiem principiem. Komisijas paziņojums, protams, bija lielisks šī darba sākuma punkts, jo palīdzēja mums izstrādāt koncepciju un intensificēt diskusijas par risinājumiem, kas varētu būt kopēja platforma dažādajiem virzieniem, kuros ir jādodas dalībvalstij.

Paturot prātā, ka sākuma punkti un situācijas ir atšķirīgi, jāatšķiras arī risinājumiem. Lai radītu apstākļus progresam šajā jomā, mēs Eiropas līmenī kopā ar galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem izstrādājām vairākas iniciatīvas, arī konferenci par uzdevumiem saistībā ar elastdrošību. Konferencē piedalījās daudzi politikā iesaistīti dalībnieki, kuri diskutēja par attīstību šajā jomā, kā arī par nākotnes perspektīvām. Mēs arī mēģinājām analizēt gūto pieredzi valstīs, kur modeļu piemērošanai ir bijuši labi rezultāti, un noteikt, kādus šo modeļu elementus var izmantot citos kontekstos. Mēs arī saņēmām ekspertu komiteju, kā arī Reģionu komitejas atzinumus par nodarbinātības un sociālo labklājību. Turklāt esam mēģinājuši mudināt sociālos partnerus šajā nozarē iesaistīties, jo mēs zinām, ka šim jaunajam modelim ir nepieciešama cieša apņemšanās no visu ieinteresēto personu puses, taču tam arī ir nepieciešams ņemt vērā visu pušu intereses.

Šajā kontekstā šo debašu svarīgs stimuls ir saprašanās ar sociālajiem partneriem, ko panācām trīspusējā sociālajā sammitā 18. oktobrī Lisabonā. Sociālais dialogs dažādos līmeņos un sociālo partneru iesaistīšanās ir izšķirošais elements, lai nodrošinātu jebkuras stratēģijas izdošanos attiecībā uz reformu īstenošanu darba tirgos. Visu pušu iesaistīšanās šajā procesā ir noteicošais elements, lai panāktu veiksmīgus risinājumus, un mums nepieciešama uzticēšanās starp partneriem un iestādēm. Mums visiem jābūt gataviem pieņemt un uzņemties atbildību par izmaiņām. Es vēlos uzsvērt debašu un iejaukšanos kvalitāti visos posmos gan tehniskā, gan akadēmiskā līmenī, kā arī diskusiju līmenī par politisko saturu un procesu.

Pateicoties visam šim manis minētajam darbam, kurā nepārtraukti saņēmām Komisijas palīdzību, Padome tagad var apstiprināt kopēju elastdrošības principu kopu, ko ceram oficiāli pieņemt 5. un 6. decembra sanāksmē. Šie kopējie principi, par kuriem mēs visi esam vienojušies, jo īpaši ietver – ņemot vērā valstu situāciju dažādību, kam būs nepieciešamas dažādas pieejas un dažādi risinājumi – vajadzību pārvarēt darba tirgus segmentāciju, dažādās elastīguma dimensijas – darba likumdošana, izglītība, apmācība, sociālā labklājība – atzīstot sociālā dialoga piemērotību šajā kontekstā, sekmējot sociālo iekļautību, nediskrimināciju, vienlīdzību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā arī nosakot vajadzību nodrošināt politikas virzienu atbilstību valsts finanšu pamatotībai un ilgtspējai. Es vēlos uzsvērt, ka būtībā panākta plaša vienošanās ar šo Parlamentu. Man jāuzsver lieliskais darbs, ko mēs un šis Parlaments esam paveikuši šajā jomā.

Pēc pieņemšanas kopējie principi būs būtisks instruments Lisabonas stratēģijas nākamā posma īstenošanai. Dalībvalstīm izteiks aicinājumu ņemt vērā šos principus, kad tās noteiks un īstenos savas valstu politikas jomas, izstrādājot savus mehānismus un pieejas atkarībā no savas specifiskās situācijas, ko uzraudzīs saistībā ar valstu reformu programmām. Sociālie partneri visos līmeņos arī tiks mudināti palīdzēt noteikt un īstenot elastdrošības pasākumus un arī atsaukties uz kopējiem principiem. Mēs uzskatam, ka ir būtiski ieguldīt mūsu pilsoņu sociālajā mobilizācijā saistībā ar šo stratēģiju, un šajā kontekstā man jāmin šī Parlamenta iesaistīšanās lielo nozīmi. Ņemot vērā tos, ko Parlaments politiski pārstāv, un tā tuvumu cilvēkiem, tas var sniegt lielisku ieguldījumu, lai nodrošinātu labāku izpratni par elastdrošības koncepciju. Galvenais princips ir tāds, ka elastīgums un drošība jāuzskata par elementiem, kas viens otru atbalsta un pastiprina, nevis ir pretrunā viens otram, un tas pilnībā jāsaprot mūsu pilsoņiem.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas paziņojums par elastdrošību Eiropas Savienībā ir rosinājis svarīgas un lietderīgas diskusijas. Esmu pateicīgs referentam Christensen kungam un pārējiem deputātiem, kas ir aktīvi piedalījušies diskusijās par elastdrošību.

Pateicoties jūsu centieniem un sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām, Eiropas Parlaments varēs pieņemt rezolūciju, kas plaši atbalstīs Komisijas ierosināto pieeju. Mūsu sabiedrībā drošība ir atkarīga no izmaiņām. Tagad mums jākoordinē veidi, ka meklēt jaunas drošības formas – labākas prasmes, spējas atrast jaunas darbavietas, moderni aizsardzības pasākumi, kas pielāgoti jaunajam darba tirgum.

Pēdējos gados katras pazaudētas darbavietas vietā rūpniecības nozarē ir radītas četras jaunas darbvietas citās nozarēs. Vissvarīgākais jautājums ir, kā sākt kontrolēt šīs pārvirzes un kā veiksmīgi pārvaldīt šīs izmaiņas. Mums arī jājautā, kas rada darba tirgus segregāciju vairākās dalībvalstīs.

Es ļoti atzinīgi vērtēju ziņojumu, kuru jūs šodien apsverat. Šajā ziņojumā atzīst, ka elastdrošība var būt stratēģija darba tirgus reformas īstenošanai. Ziņojumā arī ir atbalstīta četrdaļīga politikas struktūra, ko Komisija noteikusi attiecībā uz elastdrošību. Es arī pilnībā atbalstu priekšlikumu saistībā ar kopējiem principiem, kas minēti šī ziņojuma 15. punktā. Jūsu priekšlikumi ir vērsti apmēram tajā pašā virzienā, kā Komisijas priekšlikumi, kas ietverti paziņojumā. Es saprotu jūsu vēlmi iegūt precīzus skaidrojumus par dažiem jautājumiem, piemēram, pasākumi darbvietu nedrošības apkarošanai. Tomēr es uzskatu, ka principiem ir jābūt kodolīgiem un tie jāapskata no visa paziņojuma perspektīvas.

Es arī vēlos apsveikt Eiropas sociālo partneru vienošanos, kurā ietverta analīze par problēmām darba tirgū; ar šo analīzi iepazīstināja nesen notikušajā trīspusējā sociālajā sammitā 18. oktobrī Lisabonā un tajā cita starpā ir ietverta arī elastdrošība. Šī vienošanās parāda, ka sociālajam dialogam var būt konkrēti rezultāti. Patiešām jūs esat atsaucies uz šo analīzi jūsu rezolūcijas priekšlikumā.

Tagad es velētos komentēt jūsu pausto kritiku, kas ietverta jūsu ziņojumā. Es zinu, ka jūs ziņojumu turpināt, sakot, ka diskusijām par elastdrošību būtu jābūt līdzsvarotākām. Pirmām kārtām vēlos jums atgādināt, ka Komisijas paziņojums ir rezultāts, ko radīja intensīvs dialogs starp ieinteresētajām pusēm un rūpīgas apspriedes ar šīs jomas galvenajiem speciālistiem. Esmu pārliecināts, ka Komisijas pieeja ir līdzsvarota, jo mērķis ir vienlaikus atbalstīt elastīgumu un drošību kā, kā jau tika sacīts, divus sinerģiskus elementus, kas nekādā gadījumā nav nesaskanīgi.

Ir acīmredzams, ka diskusijas par elastdrošību nedrīkst izmantot nepareizi, lai virzītos uz darba tirgus regulējuma mazināšanu. Gluži pretēji, elastīgumam un mobilitātei jābūt augstākiem mērķiem: labākas darbvietas, labāks līdzsvars starp darbu, ģimeni un privāto dzīvi, efektīvāka ekonomika kopumā. Kā jūs zināt, nākamajās dažās nedēļās Padome pieņems lēmumu par kopējiem elastdrošības principiem. Pēc tam notiks paredzētās valstu diskusijas, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, ļaujot īstenot elastdrošības stratēģijas valstu līmenī, ņemot vērā atsevišķu valstu konkrētās iezīmes. Esmu pārliecināts, ka atsevišķas ieinteresētās puses nodrošinās, ka elastīguma jomā panāk līdzsvarotu pieeju.

Runājot par izmaksām, būtu jābūt pateicīgiem, ka izmaksas saistībā ar elastīguma politiku ir daudz zemākas par konkrētajiem ieguvumiem attiecībā uz dinamiskāku darba tirgu un mazāku bezdarba līmeni. Turklāt vairākos gadījumos tā nebūs saistīta ar finansiālām izmaksām, bet gan ar efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu.

Es arī vēlētos komentēt ziņojuma punktu, kurā sacīts, ka pastāvīga darba līguma modelis ir sociālās drošības sistēmas pamats. Komisijas nolūks nekādā gadījumā nav samazināt pastāvīga darba līguma nozīmi. Tomēr es uzskatu, ka mums jāpieņem vispārīgākas sociālās drošības sistēmas, kas attiektos gan uz pastāvīgiem darba līgumiem, gan uz nepilna laika nodarbinātību – īsāk sakot, nolūks ir arī šīm nodarbinātības formām nodrošināt piemērotu sociālo drošību, nevis mazināt pastāvīgu darba līgumu nozīmi.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, izņemot šos dažu iebildumus, ziņojums ir lietderīgs un atbilstīgs ieguldījums diskusijās par elastdrošību, un es vēlreiz vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par šī ziņojuma sagatavošanu.

  Ole Christensen, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu patiesi gandarīts šodien uzstāties kā referents. Sarunas Parlamentā ir pabeigtas, un mēs varam iesniegt līdzsvarotu ziņojumu, kurā atspoguļoti visu politikas pārstāvju viedokļi. Šo elastdrošības pamatnostādņu koncepcija ir Eiropas darba tirgu problēmu risināšana. Ievērojiet, ka izmantoju daudzskaitli „darba tirgi”, jo ziņojumā tiek atzīts, ka nav „viena izmēra, kas derētu visiem”, ja runa ir par elastdrošību. Lai gan attiecībā uz elastdrošību nav kopēja modeļa, mums jāatzīst, ka Eiropas ir saskārusies ar kopējām problēmām savos darba tirgos, uz kurām nepieciešams kopīgi reaģēt. Ar demogrāfiju saistītās problēmas nozīmē, ka 2050. gadā uz katru pensionāru būs 1,5 darbinieki. Pašlaik šis rādītājs ir 3 darbinieki uz katru pensionāru. Apmēram 100 miljoni eiropieši dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa. Nevienlīdzības ietekmi var pārāk labi pamanīt, kad salīdzina valstis, starp kurām pastāv lielas atšķirības, kā tas ir, piemēram, starp Eiropas rietumu un austrumu valstīm. Tomēr šī ietekme ir arī jūtama pašās valstīs, kurās aizvien pieaug nevienlīdzība. Sešus procentus Eiropas nodarbinātos var raksturot kā „nabadzīgus strādājošos” un pieaugošs skaits saskaras ar sliktākiem darba nosacījumiem ar nenoteiktiem nodarbinātības un darba apstākļiem. Īstermiņa līgumu un pagaidu darba īpatsvars aizvien pieaug, un tiek apdraudēts tradicionālais pastāvīga darba līgums. Šāda nedroša nodarbinātība veido 12 % no Eiropas nodarbinātības. Turklāt pieaug nedeklarēta un nelikumīga nodarbinātība. Dažās valstīs nelikumīga nodarbinātība veido gandrīz 15 % no visas nodarbinātības. Šī attīstība mums ir jāpagriež pretējā virzienā, daļēji tādēļ, ka tā Eiropai dārgi izmaksā, un daļēji tādēļ, ka šie nenoteiktie un nestabilie nodarbinātības apstākļi nereti ietekmē sabiedrības vājākās grupas.

Izglītība ir Eiropas vissvarīgākais izejmateriāls konkurējošā globālā tirgū, taču tai nepievērš pietiekamu uzmanību. Patiesībā 15 % mūsu jauniešu pamet izglītības sistēmu pārāk ātri laikā, kad darba tirgū ir augstas prasības attiecībā uz zināšanām. Tie, kuri neielēks izglītības vilcienā, saskarsies ar grūtībām ilgtermiņā, tādēļ mūsu pienākums ir palīdzēt šādiem cilvēkiem.

Tādējādi Eiropai ir skaidri tās uzdevumi. Mūsu pienākums ir sniegt vēstījumu un iepazīstināt ar vīziju, kā mēs risināsim šos uzdevumus. Šajā saistībā es vēlos pateikties Komisijai par lielisko ieguldījumu. Mums bija laba sadarbība saistībā ar šo ziņojumu, kurā mana loma, protams, bijusi apkopot dažādus šī Parlamenta deputātu viedokļus. Manas kā referenta domas ir, ka nepieciešams vērst koncentrētāku uzmanību uz sociālo Eiropu, lai nodrošinātu, ka visa ES ņem vērā darbinieku tiesības un ka mums ir vairāk un labākas darbavietas. Lielāku elastīgumu organizācijās nedrīkst panākt uz darbinieku darba apstākļu rēķina. Kā mēs to varam nodrošināt? Ziņojumā konkrēti uzsver vajadzību nodrošināt, ka pastāvīga darba līgums kļūst par Eiropas standarta līguma veidu. Tāpat mums jānodrošina, ka sociālie partneri iesaistās lielāka mērā. Elastīgā un drošā darba tirgū nevarēs pieņemt lēmumu bez darbinieku ziņas. Darbinieku iekļaušana ir absolūti būtiska, un elastdrošības stratēģiju īstenošanā tas jāuzsver pēc iespējas vairāk.

Visbeidzot ziņojumā runā par elastdrošības regulējumu. Citiem vārdiem sakot, valstu noteikumiem elastīguma un drošības īstenošanai. Elastīgums un elastdrošība maksā naudu. Tomēr tā nav zemē nomesta nauda; gluži pretēji – tā ir ieguldīta nauda un nodrošina ieguvumu. Piemēram, ja jūs ieguldāt savā darbavietā, tas īstermiņa var nozīmēt izdevumus, taču pieredze rāda, ka laika gaitā tas nodrošinās dividendes. Tādēļ elastdrošībai, kā mēs tās koncepciju saprotam Ziemeļeiropā, nepieciešams zināma kalibra un izmēra labklājības stāvoklis. Šajā saistībā mums jābūt godīgiem un jāsaka, ka attīstība, ko redzam dažās valstīs, kur notiek konkurence par aizvien zemākiem nodokļiem, ievērojami apgrūtinās elastdrošības drošības aspekta finansēšanu. Tādēļ es vēlreiz mēģināšu apklusināt visas balsis, kas apgalvo, ka elastdrošība ir neo-liberāļu koncepcija, kuras mērķis ir darbinieku tiesību samazināšana. Tas tā nav; ir gluži pretēji.

Nobeigumā es ceru, ka ar šīm debatēm Parlamentā un visā Eiropā mēs spēsim izkliedēt dažus no mītiem, kas saistīti ar elastdrošību. Kā referents es esmu spējis ar lielu manu kolēģu palīdzību izstrādāt dažas līdzsvarotas pamatnostādnes elastdrošībai, kuras parāda, kā Eiropai būtu jāattīsta tās darba tirgi nākotnē, lai tos padarītu gan konkurētspējīgus, gan sociālus. Ar šādu stratēģiju mēs arī atklāsim, kā kliedēt nedrošību, ko izjūt darbinieki Eiropā. Daudzi pašlaik baidās, ka viņu darbavietas tiks pārvietotas citur un viņu vieta darba tirgū kļūs lieka.

Es arī vēlētos pateikties ēnu referentam, referentiem no citam komitejām un visiem citiem, kas ir ieguldījuši šajā ziņojumā. Es beigšu savu runu, paužot cerību, ka valdību vadītāji ņems vērā Parlamenta ieteikumus savā nākotnes darbā, sasniedzot kopējās elastdrošības pamatnostādnes, kad viņi decembrī tiksies Portugālē.

  Olle Schmidt , Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, es saku paldies referentam par labi padarīto darbu. Globalizācijas radītās izmaiņas piedāvā jaunas un labākas iespējas visām pasaules valstīm, taču, protams, tās rada arī problēmas. Eiropa atrodas krustcelēs. Mēs varam izvēlēties un apsveikt jauno un elastīgo ekonomiku un tās iespējas vai slēpties dažādu veidu protekcionismā.

Elastdrošība ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem tāda darba tirgus izveidei, kas, kā saka referents, pilnībā izmanto darbaspēka potenciālu. Apmācība, mobilitāte un nodarbinātība ir svarīgākie vārdi šajā saistībā. Nepārprotami, ka nav universāli piemērojams viens modelis, taču mēs varam un mums būtu jāmācās vienam no otra. Mēs Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinumā norādām, ka pārāk neelastīgas aizsardzības sistēmas patiešām var aizsargāt tos, kas jau atrodas darba tirgū, taču tās var apgrūtināt citu iekļūšanu tajā.

Iedzīvotāju skaits Eiropā arī ir problēma, kā norādīja referents. Vairāk cilvēkiem vajadzēs darbu. Elastdrošība, kad to pareizi izmanto, ir labs modelis Eiropai, lai tā turpinātu pozitīvi attīstīties globālā ekonomikā. Manuprāt, to parāda Dānijas piemērs, ko referents neminēja.

Priekšsēdētāja kungs, vismaz par vienu lietu mums šajā Parlamentā jābūt vienisprātis, proti, ka šodien ir pārāk daudz cilvēku, kuriem nav darba. Eiropai jāturpina augt, lai var izveidot jaunas darbavietas.

  Giovanni Berlinguer, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un Christensen kunga ziņojumam bija izšķiroša nozīme sākotnējā dokumenta tālākajā virzībā.

Šie principi ir potenciāli ļoti vērtīgi, taču tikai tad, ja vienlaikus pastāv aizsardzība visām riska grupām, piemēram, imigrantiem, sievietēm, vecāka gadu gājuma cilvēkiem un invalīdiem, kā arī pieaugušajiem, kam ir zema līmeņa izglītība un kas ir vieglāk ievainojami mazāk aizsargāti.

Turklāt nevienlīdzības mūsu sabiedrībā kļūst aizvien lielākas, piemēram, neesošas minimālās algas, kas jāpieņem visās valstīs, un vajadzība atzīt darbinieku tiesības. Tāpat jāpaplašina darbinieku zināšanas. Steidzams ir arī jautājums par ekonomiskā finansējuma piešķiršanu šo principu īstenošanai un patiesu resursu noteikšanu.

Visbeidzot, man šķiet, ka pēdējos gados ir parādījušies jaunu avoti nelīdzsvarotībai starp kapitālu un darbu – peļņa un finanšu spekulācijas ir guvušas virsroku, savukārt algas ir pazeminājušās. Šīs nelīdzsvarotības risināšana ir viens no uzdevumiem, kas mums kopā jāuzņemas, virzot šos jautājumus uz priekšu.

  Tadeusz Zwiefka, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tā sauktās elastdrošības modelis visticamāk nebūs efektīvs Eiropas darba tirgū, ja vien to nepapildinās ar citiem pasākumiem un priekšlikumiem, kuru mērķis būs uzņēmējdarbības sekmēšana un uzņēmumu dibināšanas atvieglošana. Es, piemēram, runāju par Eiropas privātuzņēmuma statūtu izstrādāšanu.

Attiecībā uz kopējiem principiem elastdrošības īstenošanai es vēlos uzsvērt, ka sarežģītu likumdošanas risinājumu ieviešana Eiropas līmenī šajā jomā ir pretrunā subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Sociālā un nodarbinātības politika ir dalībvalstu kompetencē un jebkādai Eiropas Savienības rīcībai elastīguma jomā jāatbilst ES līguma 5. pantā paredzētajam subsidiaritātes principam.

Turklāt modeļa iekšējā sarežģītība nav labvēlīga Kopienas likumdošanas standartu ieviešanai un tā sauktajam „viens izmērs der visiem” pieejai šim jautājumam. Ietekmes novērtējuma rezultāti norāda, ka vispiemērotākā metode varētu būt atvērta koordinācija. Tas ir jo īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm, kas var saskarties ar dažādām struktūras problēmām nodarbinātības jomā, ņemot vērā viņu mantojumu no pagātnes. Prātā jāpatur arī augstās īstermiņa izmaksas, kas saistītas ar virzienu ieviešanu elastdrošības modeļa īstenošanai, kā arī ievērojamais slogs budžetiem.

  José Albino Silva Peneda, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, reformas, kas Eiropas Savienībai ir jāveic, lai nodrošinātu konkurētspējīgas pozīcijas pasaules ekonomikā, nevar uzskatīt tikai par ierobežotām valsts sektora iniciatīvām, tās jāredz arī kā reformas, kurām nepieciešamas izmaiņas uzvedībā un attieksmē gan no darbinieku, gan uzņēmumu puses.

Šīs izmaiņas var veiksmīgi panākt tikai tad, ja starp sociālajiem partneriem pastāv uzticība, ko savukārt var attīstīt, tikai sekmējot sociālo dialogu. Runājot par darba tirgus pārvaldību, mums jāpārslēdzas no mūsu konfliktējošās attieksmes uz jaunu pieeju, kas pamatota uz sadarbību. Man personīgi nepatīk termins „elastdrošība”. Es dotu priekšroku runām par „drošām izmaiņām”, jo jebkuras izmaiņas rada risku. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk mazināt šos riskus. Cilvēkiem nevar prasīt būt elastīgiem, ja viņiem nav pārliecības vai nu par sevi, vai par apkārtējo pasauli. Tādēļ mēs šajā ziņojumā pastāvīgi uzsveram vajadzību īstenot aktīvus nodarbinātības politikas virzienus un mūžizglītības mācību sistēmas.

PPE-DE grupa iesniedza 120 grozījumus sākotnējam ziņojumam un, pēc sarunām, mēs esam nonākuši pie galīgās redakcijas, kas, manuprāt, ir līdzsvarota un visaptveroša. Ir panākts labs līdzsvars starp elastīguma un drošības koncepcijām, kā arī starp visu ieinteresēto pušu interesēm, jo īpaši sociālo partneru un valsts iestāžu. Ziņojums skaidri atsaucas uz vajadzību, īstenojot un pārvaldot elastdrošību, piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Tādēļ es iesaku Parlamentam pieņemt šo ziņojumu.

  Stephen Hughes, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es sveicu referentu.

Es vēlos runāt par četriem punktiem, no kuriem pirmais ir adresēts Komisijai. Sākotnēji savā Zaļajā grāmatā par darba likumu un tagad savā paziņojuma par elastdrošību, Komisija uzsver nodarbinātības drošību, nevis darbu drošību. Mēs uzsveram abas, jo mēs atzīstam elastīgu uzņēmumu vajadzības. Elastīgs uzņēmums ir tāds, kuram reizi sešos mēnešos ir jāmaina ražošanas līnija vai reizi četros mēnešos ir jāmaina IT konfigurācija un kuram nepieciešams pielāgojams, labi kvalificēts, lojāls darbaspēks – to visu nevar iegūt no fragmentēta, segmentēta un no pilnas darba slodzes uz nepilnu pārvirzīta darbaspēka.

Otrām kārtām, elastdrošībai nepieciešams plašs piemērotu faktoru klāsts, lai tā pareizi funkcionētu – labs, stabils makroekonomiskais klimats, ieguldījums labās, aktīvās darba tirgus politikas jomās, labi attīstīts sociālais dialogs un augsti attīstīti politikas virzieni sociālajai aizsardzībai. Visi šie elementi ir svarīgi, un viena lieta ir skaidra – tas nav lēti. Tādēļ Komisijai ir jāatzīst, ka elastdrošību dažās dalībvalstīs var ieviest tikai ievērojami ilgā laikā.

Trešām kārtām, saistībā ar šī ziņojuma 15. punktā noteiktajiem principiem ir jāizveido līdzsvarota elastdrošības forma, un šie principi ir jāietver grozītā pamatnostādņu paketē. Tiem jāpiešķir pamanāmība un tie ir jāpiemēro. Pretējā gadījumā viss labais darbs, kas ietverts šajā ziņojumā, būs bijis veltīgs.

Visbeidzot gan Padome, gan Komisija nebeidz vien runāt par elastdrošības nozīmi, taču kā var uztver Padomi nopietni, ja direktīva par pagaidu aģentūru darbu joprojām ir bloķēta. Kā var uztvert nopietni citas iestādes, kamēr visās dalībvalstīs turpina izplatīties netipiska darba ekspluatējošas formas? Pārāk daudziem miljoniem elastdrošība nozīmē tikai elastīgumu, un tai nav nekāda sakara ar drošību. Šis ziņojums nosaka veidus, kā to var izmainīt.

  Bernard Lehideux, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs vēlamies atbalstīt Komisiju tās aicinājumā mudināt kolektīvas pārdomas par elastdrošību. ES jābūt visu šīs jomas dalībnieku dialoga pamatā. Mūsu grupa ir arī gandarīta, ka pirmo reizi Eiropā sociālie partneri ir panākuši vienošanos kopējā dokumentā, lai prasītu dalībvalstīm īstenot elastdrošības politiku. Tas ir vissvarīgākais, jo elastdrošībai tikai tad ir nozīme, ja tā panāk uzticību starp darbiniekiem un darba devējiem.

Kā vēlēti ES pilsoņu pārstāvji, mēs esam īpaši atbildīgi par šai uzticībai nepieciešamo apstākļu radīšanu. Visu interesēs ir tur piedalīties, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ļaut sevi ievilināt vēlmē iebilst pret elastību, no kuras ieguvēji būs darba devēji, un drošību, kas būs kompensācija darbiniekiem.

Elastdrošības īstenošana nozīmē vienlaikus nodrošināt elastīgumu un drošību darbiniekiem un darba devējiem. Darbiniekiem vajadzīga elastība, lai saskaņotu savas profesionālās dzīves ar personīgajām dzīvēm vai lai sāktu jaunu profesionālās dzīves virzienu. Darba devējiem tikpat lielā mērā kā darbiniekiem ir nepieciešama drošība, jo īpaši juridiskā drošība attiecībā uz viņu līgumiskajām attiecībām ar personālu.

Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Tas ir līdzsvarots un ierosina pamatu dalībvalstīm kopēju principu pieņemšanai. Es vēlot pateikties referentam un apsveikt viņu par šo darbu. Dalībvalstis nedrīkst piespiest piemērot vienu konkrētu skatījumu par elastdrošību. Katras dalībvalsts darba tirgiem, acīmredzami, ir dažas ārkārtīgi atšķirīgas iezīmes. Mēs vēlamies panākt nodarbinātības politikas jomu koordināciju, nevis pārlieku agru saskaņošanu.

Tomēr mūsu līdzpilsoņi vēlas redzēt Eiropu, kas nodrošina risinājumus globalizācijas radītajām problēmām. Aizsargājot profesionālās iespējas, sekmējot darbinieku pielāgošanos, pieņemot un pavadot dzīves negaidītus pavērsienus, elastdrošība var būt unikāls līdzeklis, kā modernizēt mūsu sociālo modeli. Nelaidīsim garām iespēju mums visiem vienoties par darbu kopēja mērķa sasniegšanai.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, virzība uz elastīgākām nodarbinātības formām laikā, kad ir augsts bezdarba līmenis un kad bija samērā viegli piespiest darbinieku pieņemt sliktākus darba apstākļus, lai vispār paliktu darbā. Kad darbinieku rīcībā nebija līdzekļu, lai nodrošinātu savas un savu ģimeņu pamatvajadzības, viņi bija pat gatavi paciest pazemošanu darba vietā. Viņi arī bija gatavi netikt apdrošināti pret nelaimes gadījumiem un strādāt nelegāli par algām, kas noveda pie badošanās.

Par laimi situācija darba tirgū pašlaik mainās. Vairākums Polijas darba devēju pastāvīgas nodarbinātības nozīmi novērtēja par zemu. Rezultātā viņiem tagad trūkst darbinieku, un no Polijas emigrēja gandrīz divi miljoni jaunu cilvēku, no kuriem daudziem ir augstākā izglītība. Elastīga nodarbinātībai, kas neatzīst darba drošības nozīmi, ir īstermiņa ieguvumi darba devējiem uz darbinieku rēķina. Esmu priecīga, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā vajadzībai pēc darba drošības ir piešķirta lielāka nozīme, nekā Eiropas Komisijas dokumentā. Es vēlos norādīt, ka Starptautiskās darba organizācijas veiktie pētījumi apstiprina, ka darbinieki ar darba atļaujām ir efektīvāki.

Es apsveicu referentu par viņa darbu.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, debates par elastdrošību parāda, ka nav iespējams vienas konkrētas dalībvalsts sociālo modeli tieši piemērot visai ES kopumā. Bet nešķiet arī, ka tas ir tas, ko Komisija vēlas. Komisijas dokuments nerunā par darbinieku sociālās drošības uzlabošanu, ņemot vērā radikālās izmaiņas darba tirgus apstākļos; nē, Komisija vēlas uzspiest darba attiecību elastību, lai gan patiesībā neatrodas situācijā, lai uzlabotu darbinieku sociālo drošību – tas ir dalībvalstu kompetencē, un tur valda tik atšķirīgi uzskati par to, cik nozīmīgi tas ir.

Vēl jo vairāk – arodbiedrību galvenā nozīme un kontroles funkcija, kas Dānijā ir elastdrošības būtisks elements, nevar tikt uztverts kā neapšaubāms fakts citās dalībvalstīs pašlaik vai patiesi tuvā nākotnē. Arī dažās valdībās elastdrošību interpretēja un apstrīdēja tikai kā elastīgumu, vienlaikus aizvien vairāk samazinot arodbiedrību tiesības. Mēs Zaļo partija kritiski noraugāmies uz centieniem izmantot elastdrošību kā instrumentu, ar kuru ieviest darba tiesību regulējuma mazināšanu ES, tādejādi sasniedzot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē uz darbinieku tiesību rēķina. Diemžēl šī Parlamenta koalīcija seko Komisijai un neizmanto iespēju elastdrošības modelī ieviest pamatelementu, proti, sociālo drošību kā līdzvērtīgi svarīgu sastāvdaļu.

Es prātoju, kā sociālisti to paskaidros strādniekiem. Manas bažas ir tādas, ka mēs neizmantosim iespējas nākotnē rīkot debates par ieguvumiem, ko neapšaubāmi nodrošina arī elastdrošības modelis. Tādēļ ziņojums ir jāgroza vai arī mēs to nevaram atbalstīt.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, elastdrošība nav nekas jauns. Tā ir vecs Dānijas modelis, ko izveidoja 19. gadsimta beigās un ar ko drošība, kuru nenosaka darba līgumi, nodrošina valdība par lielām izmaksām.

Jaunums mūsu Eiropā ir briesmīga nedrošība, kas skar jaunus cilvēkus darbā, bet kaitē visai sabiedrībai kopumā. Lai cīnītos pret šo nedrošību, mums jāmaina kurss un jālikvidē visas laissez-faire metodes un ideoloģijas, kas to radīja. Nav tiesa, ka nedrošība veido darbavietas un ekonomisko izaugsmi; Pretējais ir tiesa. Tagad ar elastdrošību mēs eksperimentējam ar jaunu ideoloģiju, bet tā saglabā veco nedrošības modeli neskartu.

Tādēļ mana grupa ir mēģinājusi panākt dažu praktisku ideju ieviešanu, kuras ir pret pret domu par darba tirgus neelastīguma rādītāju un par labu nodarbinātības līmeņa rādītāju, lai uzsvērtu, ka stabila, droša nodarbinātība ir norma; pret netipisku līgumu skaita palielināšanos vai nedrošību mūža garumā, kas ir moderna verdzības forma; par labu tiesībām uz ienākumiem tiem, kas nav nodarbināti, jo viņi nevar pārtikt tikai no gaisa; par labu dažādu labklājības palīdzības formu apvienošanai; un pret diskrimināciju, kura skar sievietes darbā.

Tas, ka elastdrošības garantēšanai nav paredzēti nekādi resursi un ir piemērots 2 % samazinājums un ka tādējādi nav pieejams nekāds uzticams ieguldījums, liecina par risku, ka šī darbība pārvērtīsies tikai par karstu gaisu.

Darbinieki un jauni cilvēki aicina ierosināt ko taustāmu, nevis novecojušas ideoloģijas. Par šādiem punktiem esam cīnījušies šajā Parlamentā un mēs gribētu redzēt, ka par tiem nobalso atbalstoši.

  Kartika Tamara Liotard, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja gandrīz netika pie vārda šajās debatēs, taču par laimi pēdējā brīdī tā tomēr tika pie savas kārtas.

Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju ir sievietes, un pašlaik pagaidu un nepilna laika līgumos šo sieviešu īpatsvars ir pārmērīgi augsts. Tādēļ sievietēm jau tā jāsaskaras ar lielāku nedrošību, maziem pensiju uzkrājumiem un neatbilstīgiem ārstnieciskiem izdevumiem. Kad tādi kā Komisija un Dānijas valdība vēlas padarīt štatu samazināšanas tiesības vēl elastīgākas, šī grupa tikai vēl dziļāk ieslīdēs apspiešanā un tiesību trūkumā. Tādēļ biju ļoti priecīga, kad Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ierosināja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumu par šo punktu. Diemžēl referents ir izvēlējies pieņemt tikai dažus no šiem plašajiem un labajiem priekšlikumiem. Tādējādi viņš ir apkaunojis Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un ignorējis patiesās nevienlīdzības, kas pastāv. Tādēļ deputātus aicinu rītdienas balsojumā atbalstīt grozījumus, kas ir ierosināti, lai novērstu šo nevienlīdzību.

  Thomas Mann (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mazāk un mazāk cilvēku pavada visu savu darba dzīvi pie viena un tā paša darba devēja, tādēļ viņiem jāspēj bez problēmām pielāgoties mainīgiem dzīves un darba apstākļiem. Vienlaikus cilvēkiem jānodrošina piemērota nodarbinātības drošība. Komisār Špidla, jauno elastdrošības koncepciju plaši pieņems tikai tad, ja tajā elastīgums un drošība būs līdzsvarā. No vienas puses, uzņēmumiem jānodrošina vairāk elastīguma, lai tie var noteikt tirgus nišas un kļūt inovatīvāki, kā arī aktīvi plānot savu attīstību, nevis tikai reaģēt uz notikumiem. No otras puses, darbiniekiem dalībvalstīs vajadzīga drošība, ko sniedz modernas sociālās aizsardzības sistēmas un uzticamas vienošanās starp sociālajiem partneriem. Jāievieš arī pareizie regulējuma nosacījumi vairāk pastāvīgām darbavietām un vieglākā, pārejām uz jaunām darbavietām. Jānovērš jaunu nodarbinātības formu ļaunprātīga izmantošana kopā ar fiktīvu pašnodarbinātību un nedeklarētu darbu.

Nākamā prioritāte ir mūžizglītība, kas ir būtiska, lai padarītu mūsu darbiniekus gatavus globalizācijai. Vienošanās par 2 % no IKP normu uz saistoša pamata, manuprāt, ir nepieņemam, jo mums dalībvalstīm šajā jautājumā jādod zināma finansiālas rīcības brīvība. Tomēr valdībām un uzņēmumiem ir jānodrošina, ka daudz vairāk tiek ieguldīts mūsu vissvarīgākajos resursos, proti, labi izglītotos cilvēkos ar augsta līmeņa prasmēm, kuri ir motivēti un spēj pielāgoties.

PPE-DE grupa pēc manas iniciatīvas ir atkal ierosinājusi vairākus grozījumus. Vienā no šiem grozījumiem mēs sakām, ka uzņēmumiem pašiem jāspēj izlemt, kā tie risina jautājumu par uzņēmumu sociālo atbildību. Uzņēmumu sociālā atbildība jāturpina pamatot uz brīvprātīgu, nevis obligātu sistēmu.

Nobeigumā ļaujiet man sacīt, ka datuma pārcelšana no 2013. gada uz 2009. gadu, kad tiks atcelti starptautiski pasākumi, kas kavē darbinieku brīvu pārvietošanos, sniedz nepareizo vēstījumu. Nozarēs, kur tiek maksāta ievērojami lielāka alga par stundām ar augsta līmeņa sociālo drošību, ir liels spiediens no migrācijas un tās ir grūti pārvaldīt. Arī šeit nedrīkst ignorēt drošību, nemaz nerunājot par elastību, kas neapšaubāmi ir nepieciešama.

  Jan Andersson (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, ļaujiet man sākt, izsakot pateicību referentam par labi padarīto darbu un par lielisko ziņojumu. Tāpat kā José Albino Silva Peneda, es labprātāk runāju par „drošām izmaiņām”, par izmaiņām, ar ko sastopamies globalizācijas veidā un demogrāfiskās izaugsmes veidā. Manuprāt, tas ir labāks veids, kā to pateikt.

Pastāv atšķirība starp Komisijas priekšlikumu nu Parlamenta priekšlikumu, proti, attiecībā uz punktu, kur galvenā vērība ir pievērsta izmaiņām. Parlamenta priekšlikumā uzmanība ir koncentrēta uz ko citu. Komisija galveno vērību pievērš nodarbinātības drošībai, nevis darba drošībai. Nebūtu jābūt šādai atšķirībai. Nepieciešams apvienot drošību, ka ir iespējams dabūt jaunu darbu, ar augsta līmeņa drošību nodarbinātībā. Parlamentā mēs mēģinām koncentrēt uzmanību uz dalību procesā, stiprām arodbiedrībām un spēcīgu sociālo dialogu. Mēs vēršam galveno vērību uz aktīvu nodarbinātības politiku, mēs vēršam galveno vērību uz vairāk ieguldījumiem apmācībā un mēs vēršam galveno vērību uz spēcīgām sociālās drošības sistēmām.

Daudzi ir sacījuši, ka nav viena modeļa un ka visiem jāturpina darbs, pamatojoties uz pašu koncepcijām. Piemērojams ir Lisabonas process. Tagad, kad ir jāpieņem principi, es atbalstu Stephen Hughes sacīto: apskatiet 15. punktu, kādiem principiem būtu jāveido pamatnostādnes.

Visbeidzot vēlos sacīt Elisabeth Schroedter, ka tas nav gadījums, kad referentam nebija nekādas saziņas ar Eiropas arodbiedrību kustību. Mums bija cieša saziņa visa darba sagatavošanas laikā, un arodbiedrības pilnībā atbalsta mūsu centienus koncentrēt uzmanību citā virzienā. Nenostādīt viedokli pirms to dara nodarbinātības ministri nozīmētu viņu rīcībā nodot visas tiesības izlemt. Parlamentam jābūt virzienam ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Eiropas Savienībai ne tikai ātri jāīsteno reforma savās iestādēs, tai arī saviem pilsoņiem un uzņēmumiem jānodrošina politika, kas atvieglo intensīvas konkurences un tirgus atvēršanas blakusietekmes.

Es uzskatu, ka ir svarīgi mudināt stabilas nodarbinātības attiecības, kurās pastāv augsts uzticības līmenis. Jebkādas izmaiņas darba tirgū būtu lielākas, ja darbinieki justos drošāki. Mums arī jāpatur prātā, ka drošības sajūta nereti ir atkarīga arī no tā, cik viegli ir atrast jaunu darbu.

Es uzskatu, ka lielākās problēmas Eiropas Savienībā ir saistītas ar elastīga, kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, un tādēļ šim jautājumam būtu jābūt Eiropas elastdrošības stratēģijas centrā.

Vissvarīgākajai lietai jābūt elastīga darba tirgus izveidei, paaugstinot izglītības līmeni ar apmācības un pārkvalificēšanās programmām.

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, elastdrošība nav ne universāllīdzeklis, ne arī tabu. Mums tikai jāvienojas par spēles noteikumiem. Bez teikšanas ir skaidrs, ka Eiropai jābūt vienlīdzīgai attiecībā pret globalizācijas radītajām problēmām un konkurenci – kas ne vienmēr ir godīga konkurence – kuru mums uzspiež pasaules ekonomika.

Tam visam nepieciešams elastīgums, taču tas nenozīmē, ka mums jāpagriež mugura Eiropas sociālajam modelim, tā vērtībām, drošības standartiem un jo mazāk solidaritātei. Elastīgums tādēļ ir pieņemams ar nosacījumu, ka pastāv stingri noteikumi, nodrošinājumi un kompensāciju mehānismi.

Un vissvarīgāk – Eiropai jāvada dalībvalstis stratēģijā, kurā ietilpst konkrēti galvenie elementi – pienācīgs nepārtrauktas apmācības līmenis, piemēroti labklājības pasākumi, kvalitatīvi pakalpojumi, sākot no bērnu aprūpes, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai atbalstītu darbiniekus bezdarbības periodos. Šādam atbalstam, starp citu, nav jānotiek naudas izmaksu veidā; atbalstu var arī sniegt, nodrošinot iespējas iegūt jaunas prasmes, kas nepieciešamas jauniem darbiem tirgū.

Visbeidzot jāievieš pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, lai ļautu jo īpaši sievietēm izmantot patiesi vienlīdzīgas iespējas darba pasaulē.

Protams, šiem mērķiem nepieciešams ievērojams finansējums, bet tikai tā elastdrošība var būt iespēja, nevis īsāks ceļš uz darba pasaules regulējuma mazināšanu.

  Donata Gottardi (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, arī es esmu pateicīga referentam par viņa darbu, jo īpaši tādēļ, ka to paveica tik īsā laikā.

Arī es uzskatu, ka vārds ir tikai vārds. Elastdrošība pati ir ne laba, ne slikta politika. Un tā nav arī tikai viena politika – tā ir apvienotu un labi līdzsvarotu darbību kopums. Viss ir atkarīgs no tā, kā šīs darbības ir izstrādātas un ieviestas.

Elastdrošību parasti uzskata par stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt darba tirgu elastīgāku un atļaut pāriet no viena darba uz otru, nodrošinot ekonomisko atbalstu un apmācību. Tas noved pie atturīgas attieksmes, pie kaitējuma ierobežošanas, lai gan mums ir nepieciešama jauna pieeja, inovācija un kvalitāte.

Ja mēs uz elastdrošību raugāmies no sievietes perspektīvas, iegūstam lietderīgu skatījumu. Tas mums ļauj saskatīt, ka lielākā daļa visnedrošāko un nestabilāko darbu tiek piešķirti tieši sievietēm. Turklāt vienlaikus mēs varam saskatīt šīs stratēģijas pilnu pozitīvu potenciālu, ja neuztveram elastīgumu kā nedrošību, bet uztveram to kā elastīgu nodarbinātības un darba grafiku organizēšanu, lai nodrošinātu darbinieku vajadzības.

Ja mēs drošību redzam ne tikai kā apmācības pabalstus, bet arī kā palīdzību ar dažādām darbībām un lēmumiem, kas sastopami cilvēka dzīves laikā, tad mēs izveidosim jaunu pamatu un ierosināsim uz priekšu virzītus priekšlikumus, nevis atgriezīsimies pie pagātnes līdzekļiem.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāšu ļoti īsi. Šī Parlamenta darbs pēc šīm debatēm turpināsies, tādēļ man jums jāsaka, ka šī prezidentūra vai drīzāk jūsu prezidentūra uzskata, ka šīs, protams, ir svarīgas un nepieciešamas debates. To var redzēt no augsta dalības līmeņa un lielā skaita deputātu, kas vēlējās piedalīties un sadarboties šajās debatēs.

Elastīgums, protams, nozīmē mobilitāti un globalizētā pasaulē vārds „mobilitāte” ir nepieciešams un nozīmē pielāgošanos izmaiņām. Tomēr mēs nerunājam tikai par mobilitāti; mēs runājam arī par drošību. Tas nozīmē ieguldīt cilvēkos, darbiniekos, viņu kvalifikācijā un apmācībā, kā arī ģimeņu aizsardzībā un darba kvalitātes aizsardzībā.

Mēs, protams, esam pārliecināti, ka galvenās pamatnostādnes, par ko esam panākuši vienošanos ar mūsu sociālajiem partneriem, praksē ļaus izstrādāt un ieviest nepieciešamos pasākumus, lai varam nodrošināt izmaiņas un drošību un lai Eiropa labāk spēj veiksmīgi risināt problēmas, ar kurām saskaramies globalizācijas dēļ.

Padome 5. un 6. decembra sanāksmē, cerams, pieņems šīs pamatnostādnes. Esmu pārliecināts, ka nākotnē tās pierādīs sevi kā pareizas pamatnostādnes un kā pareizais pamats politikai, kas padarīs Eiropu stiprāku un konkurētspējīgāku.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētaja kungs, dāmas un kungi, skatoties ekrānā, es redzu, cik ātri paiet laiks, tādēļ ļaujiet man tikai sacīt divas lietas – pirmām kārtām, no debatēm ir skaidrs un es arī vēlos uzsvērt, ka elastdrošības mērķis nekādā gadījumā nav vienota valstu modeļa piemērošana visai Eiropas Savienībai. Tiek atzītas modeļu atšķirīgās iezīmes. Tomēr es vēlos sacīt, ka valstīs, kas īsteno minētos principus, ir labāka tirgus situācija, un šeit mēs nerunājam tikai par Skandināvijas valstīm.

Otrs jautājums, ko vēlos pieminēt, ir jautājums par izmaksām. Atkal varat redzēt, ka tipisks piemērs, kas jau biezi nosaukts, ir Dānija, kuras sociālās aizsardzības un veselības aprūpes izdevumi nav augstāki par vidējo līmeni Eiropas kontekstā. Uz to būtu vienmēr jānorāda.

Dāmas un kungi, paldies par šīm intensīvajām debatēm, kas, lai gan īsas, ir palīdzējušas uzlabot elastdrošības koncepciju. Jo īpaši ļaujiet man sacīt paldies referentam.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Christian Ehler (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Vienā no šim ziņojumam ierosinātajiem grozījumiem tiek mēģināts nodrošināt Eiropas Parlamenta atbalstu Eiropas minimālajām algām. Manuprāt, šī pieeja ir pēc būtības nepareiza. Atsevišķu reģionālo darba tirgu apstākļi un raksturlielumi ir tik būtiski atšķirīgi, ka Eiropas pieeja neļaus palielināt pilsoņu pārticību; tā vietā mēs nostiprinātu nabadzību, bezdarbu un melnā tirgus darbu.

Tiek arī aicināts noteikts minimālās algas līdzvērtīgi 50–60 % no valsts vidējām algām. Kura Eiropas valstī ir tik augstas minimālās algas? Pirms šāda grozījuma ierosināšanas debatēm, tā autoriem būtu vismaz jāpacenšas paskatīties uz Eiropas realitāti. Tiek mēģināts aizstāvēt Eiropas algu noteikšanas politiku, kas palielinātu pašreizējās minimālās algas par vidēji 20 %. Tas ir kliedzošs populisms!

Es ceru, ka Parlamenta vairākums sacelsies, lai likvidētu šīs bīstami utopiskās idejas, kas tikai palielinātu bezdarbu un nabadzību, kā arī apdraudētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs paužam nožēlu, ka ziņojums pietiekami skaidri neiebilst pret Eiropas Komisijas aizstāvēto elastdrošības stratēģiju. Tas aprobežojas ar dažu sāpju remdinošu līdzekļu ierosināšanu principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā.

Rezultātā mēs ne tikai balsojām pret šo ziņojumu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, bet arī uzstājām, lai tiktu ierosināti grozījumi, kuros tika noraidīta elastdrošības pieeja, ko pieņem Komisijas paziņojumā. Mēs tā rīkojāmies, jo šīs pieejas mērķis ir darba tirgu un darba likumdošanas regulējuma samazināšana, kas novedīs pie pašreizējo līgumisko pasākumu sabrukšanas, pie nepamatotu atlaišanu no darba atļaušanas un pie lielākas nedrošības darbiniekiem vispār.

Nekāds sāpju remdējošs līdzeklis nevar paciest nepārtrauktu kolektīvās tirgošanās vājināšanu, arodbiedrību vērtības samazināšanu un pastāvīgu līgumu pārveidošanu par pagaidu līgumiem, aizbildinoties ar kapitālistu globalizāciju.

Lielajā demonstrācijā, kas notika Lisabonā 18. oktobrī un ko organizēja Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija (CGTP), Portugāles strādnieki sacīja „nē” šiem priekšlikumiem. Viņi vēlas vairāk nodarbinātības ar tiesībām, kas par priekšnoteikumu paredz ieguldījumu ražošanā, vairāk ieguldījumos augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos un darbinieku cieņas ievērošanu.

Tādēļ mēs pieprasām pieņemt mūsu ierosinātos grozījumus. Ja tos turpinās noraidīt, mēs balsosim pret šo ziņojumu, jo noraidām elastdrošību.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ziņojumā diskusijai ierosināts svarīgs Eiropas jautājums – Eiropas Savienības darbības saistībā integrāciju darba tirgū nevar ignorēt patvaļīgo darbinieku brīvas pārvietošanās aizliegumu. Astoņās no valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, kopā ar Rumāniju un Bulgāriju, ir vismaz divu gadu pārejas periodi, kas var sasniegt septiņus gadus.

Sākot ar otro pārejas gadu, Eiropas iestādes aktīvi iesaistās dalībvalstu piemēroto pārejas procesu pilnvarošanā. Tādēļ es pieprasu Eiropadomei decembrī ļoti rūpīgi izskatīt jautājumu par brīvas pārvietošanās aizliegumu Eiropas Savienībā attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī, lai tā pieņem obligātu kopējo nostāju, lai samazinātu minimālos šķēršļus attiecībā uz brīvu darba pārvietošanos.

Ierobežotas piekļuves darba tirgum jautājums ir tieši saistīts ar pirmo referenta ierosināto principu, proti, „pasākumi pret ļaunprātīgu darba tirgus praksi, jo īpaši noteiktos nestandarta līgumos”. Kā Eiropas Parlamenta deputāte esmu saņēmusi vairākas sūdzības no Rumānijas pilsoņiem, kuriem ļaunprātīgi liedz samaksu par darbu un viselementārākos sociālās un veselības apdrošināšanas nosacījumus valstīs, kurās viņi var veikt savas darbības. Noteikumiem, ko mēs pieņemsim, pamatojoties uz elastdrošības koncepciju, būtu pirmām kārtām jālikvidē šādas situācijas.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 17.05 un atsākta plkst. 17.10)

SĒDI VADA: HANS-GERT PÖTTERING
Priekšsēdētājs

16. Eiropas nākotne (debates)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi,

¡Bienvenido al Parlamento Europeo, señor Rodríguez Zapatero! Es un gran placer contar con su presencia.

Es vēlētos izteikt vislielāko pateicību par to, ka jūs atsaucāties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu piedalīties šajās Parlamentam tik nozīmīgajās debatēs par Eiropas nākotni. Vairāku Eiropas valstu premjerministri, starp tiem arī Guy Verhofstadt, Romano Prodi un Jan Peter Balkenende, jau ir mūs apmeklējuši, lai apspriestu Eiropas Savienībai nākotnē nozīmīgus jautājumus. Mums ir bijusi iespēja uzklausīt viņu viedokli un piedalīties diskusijās pat tajā laikā, kad ES turpmākā virzība bija neskaidra. Šodien mēs esam šeit, lai uzklausītu jūs. Pamatojoties uz Priekšsēdētāju (politisko grupu priekšsēdētāji) konferences pieņemto lēmumu, šīs debates beigsies ar Zviedrijas premjerministra Fredrik Reinfeldt runu.

Premjerministra kungs, es uzskatu, ka ir svarīgi minēt faktu, ka Spānija bija pirmā valsts, kurā 2005. gadā norisinājās referendums par Konstitucionālā līguma projektu un 77 % iedzīvotāju nobalsoja tam par labu.

(Aplausi)

Tādēļ, premjerministra kungs, man šodien ir jo īpaši liels prieks par iespēju jūs šeit sveikt īsi pirms Lisabonas līguma parakstīšanas, līdz kurai mēs esam nonākuši pēc ilga pārdomu un pat krīzes perioda. Tas ir līgums, kuram jāatspoguļo Konstitucionālā līguma būtība.

Spānija ir īpaša valsts, kura ilgā laika periodā ir sniegusi vērtīgu ieguldījumu Eiropas Savienībai ne tikai kopš pievienošanās 1986. gadā, bet jau ilgi pirms tās. Spānija vienmēr ir pierādījusi — un tas attiecas uz visām tās galvenajām partijām —, ka tā ir valsts ar dziļu, eiropiešiem raksturīgu pārliecību, kura ir gatava uzņemties iniciatīvu un vēlas demonstrēt aktīvu līdzdalību mūsu kontinenta nākotnes veidošanā.

Nākamais punkts ir debates par Eiropas nākotni ar Spānijas premjerministra un Eiropadomes locekļa piedalīšanos.

  José Luis Rodríguez Zapatero, Spānijas valdības priekšsēdētājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Kā pārliecinātam, aktīvam proeiropietim un pilnībā proeiropeiskas valsts premjerministram man ir liels gods šodien būt šajā Parlamentā — Eiropai visnozīmīgākajā iestādē.

Šeit pulcējas visdažādākās mūsu nācijas. Šeit mēs paužam savu identitāti, sākot ar daudzveidību, lai izlemtu, kas mūs vieno. Ja ir iestāde, kas neapšaubāmi personificē mūsu projekta dvēseli, tad tā ir šis Parlaments, jo šeit tiek uzklausītas Eiropas iedzīvotāju vēlmes.

Šis Parlaments pakāpeniski ir kļuvis stabilāks un labāk nodrošināts, tādējādi sniedzot patvērumu lielajai Eiropas ģimenei. Tomēr tas ir kļuvis arī striktāks un prasīgāks, jo, palielinoties reprezentativitātei, ir palielinājušās arī tā spējas vispirms veidot un tad kontrolēt visas mūsu politikas un darbības.

Tādēļ, dāmas un kungi, mēs atrodamies īstajā vietā, lai apspriestu, kādu Eiropu vēlamies redzēt un kāda Eiropa mums būtu vajadzīga. Es pateicos jums par to, ka esat devuši man iespēju izteikt domas un priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienību pašreiz un turpmāk.

Eiropas jēdziens mums saistās ar spāņiem un vēlmi pēc miera, brīvības, demokrātijas un labklājības.

Mūsu labākās tradīcijas saistās ar vērtībām, ar kurām mēs identificējam Eiropas kultūras un politisko telpu.

Daudzu gadu gaitā mēs esam lolojuši cerību par to, ka piedalīsimies šajā procesā, kas aizsākās vairāk nekā pirms 50 gadiem.

Spāņu veiksme pēdējo divu desmitgažu laikā lielā mērā ir skaidrojama ar sociālo dinamismu, ko radījusi dalība ES un mūsu rīcībā esošo līdzekļu efektīva izmantošana, šajā projektā solidarizējoties ar mūsu priekšgājējiem.

Mēs, spāņi, daudz esam parādā Eiropai un sākotnēji iesaistījāmies šajā projektā, būdami dziļas pateicības pilni, kuru es šodien atkārtoti vēlos izteikt Eiropas Parlamentam.

Nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par to, ka mēs referendumā ratificējām Konstitucionālo līgumu. Tāpat arī nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par to, ka mēs izrādījām savu labo gribu un elastību institucionālās krīzes pārvarēšanā, vienlaikus saglabājot noteiktību, loģiku un neatlaidību, lai nezaudētu projekta galveno jēgu, bez kuras tas zaudētu savu nozīmi.

Mēs esam pārvarējuši briesmas, bet mums ir dots uzdevums veidot tādu Eiropu, kāda mums nepieciešama un kāda nepieciešama visai pasaulei 21. gadsimtā.

Mums vajadzīga vērtību Eiropa. Eiropas identitātes veidošanās ir vēsturisks process, kuru gan aptumšojušas dažādas traģēdijas, gan arī izgaismojušas mūsu mākslinieku domu, sirds siltuma un radošā gara rezultātā tapušās ievērojamākās cilvēces vērtības, kā arī mūsu valstu vadītāju dziļā pārliecība un iedzīvotāju drosme.

Brīvība, tiesiskums, cilvēktiesības, tolerance, dzimumu vienlīdzība un solidaritāte ir Eiropas morāles pamatelementi. Eiropas Savienības patiesā būtība neslēpjas ģeogrāfiskajā telpā, bet minēto principu ievērošanā.

(Aplausi)

Mūsu Eiropai jābūt ar nelokāmu politisko pārliecību. Tikai tā mēs spēsim veidot saviem mērķiem atbilstošu Eiropu.

Ja vēlamies sasniegt šādu Eiropu, tas jādara ar efektīvām metodēm. Tai jābūt Savienībai, kas spēj risināt problēmas, raugoties nākotnē.

Eiropas likumības avots un galīgais mērķis ir tās iedzīvotāji. Starp visas pasaules iedzīvotājiem mums, eiropiešiem, ir visvairāk tiesību un vislabākā to aizsardzība. Tomēr mēs neatrodamies uz vientuļas salas un nevaram būt laimīgi, zinot, ka mums piešķirtās tiesības nav vai tiek pārkāptas citās pasaules valstīs. Mums ir morāls pienākums nodrošināt, lai ikvienam būtu tādas tiesības kā mums. Tas ir šis morālais pienākums, kas nosaka Eiropas misiju pasaulē.

Šāda Eiropa ar savām vērtībām un politisko pārliecību, kuru atbalsta tās iedzīvotāji, ir tieši tāda, kāda mums vajadzīga. Mums jāveicina integrācija šajā arvien mainīgajā un sarežģītajā pasaulē. Ja mēs norobežosimies un nodosimies vienīgi iekšējo problēmu risināšanai, pirmajā vietā liekot savu valstu intereses, tad nenoliedzami kļūsim bezspēcīgi un nenozīmīgi.

Ir laiks apvienot spēkus un no jauna nodoties entuziasmam. Arvien biežāk mēs dzirdam, ka Eiropā ir iestājusies krīze, kuras rezultātā iedzīvotājos rodas šaubas un tie attālinās no projektiem, kā arī to, ka paplašināšanās vājina politiskās savienības noteiktību.

Mani uzskati nav tik pesimistiski. Mēs esam pieredzējuši dažādas grūtības arī agrāk, un tās mūs vienmēr ir darījušas stiprākus. Jean Monnet ir teicis, ka cilvēki pieņem pārmaiņas tikai tad, kad rodas šāda nepieciešamība, un apzinās šo nepieciešamību tikai tad, kad ir iestājusies krīze. Nepieciešamības spiesti, mēs esam veikuši pozitīvas pārmaiņas.

Es augsti vērtēju procesu, kura rezultātā mēs esam nonākušie pie jaunā Līguma apstiprināšanas. Tas nebija viegli. Mēs veidojam pilnīgi jaunu modeli politiskās civilizācijas vēsturē un pakāpeniski progresējam attiecībā uz konkrētām realitātēm, par kurām runāja Schuman kungs. Ir loģiski, ka atsevišķos gadījumos mums būtu vajadzīgs ilgāks laiks diskusijām, tomēr mēs jau redzam sava darba augļus.

Ir tikai godīgi atzīt šā Parlamenta nenovērtējamo ieguldījumu. Spānijai, kura ir cīnījusies, lai saglabātu proeiropeisku garu un atbilstību Līgumam, šā Parlamenta atbalsts ir bijis iedvesmojošs un izšķirošs.

Laikā, kad norisinājās sarunas, Eiropa ir turpinājusi virzīties uz priekšu. Drīz mūsu rīcībā būs Līgumā noteiktie jaunie instrumenti, kā arī ievērojami paplašināsies jautājumu loks, kuru risināšanā šaubu gadījumos lēmums tiks pieņemts ar balsu vairākumu.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai jābūt progresa un labklājības simbolam. Mēs vairs nedrīkstam vilcināties ar ekonomikas modernizēšanu un attīstību. Mums jāmēģina sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķi. Tiem jākļūst par mūsu galveno un tūlītējo atskaites punktu gan iekšējo, gan ārējo globalizācijas problēmu risināšanā.

Mums jābūt mērķtiecīgiem, jo pieredze liecina, ka tad, kad mēs tādi esam, varam visu paveikt. Eiro ieviešana, kas jau norisinās arī jaunajās dalībvalstīs, mums ir pierādījusi potenciālās iespējas attiecībā uz integrācijas paplašināšanu. Mums jāpabeidz iekšējā preču un pakalpojumu tirgus attīstība un jāstiprina par konkurences uzraudzību atbildīgo iestāžu darbība, lai nodrošinātu tā pareizu funkcionēšanu.

Kas attiecas uz ārējo dimensiju, Eiropai jāieņem galvenā pozīcija godīgu globalizācijas noteikumu izstrādē. Mums jāpalielina tirgu pārredzamība un pieejamība, kā arī jāatbalsta ārpuskopienas partneri, kas veicina godīgu konkurenci. Mums jāvirza Dohas sarunu kārta un jārāda piemērs, veicinot starptautisko tirdzniecību.

Globalizācija mums liek veltīt visas pūles, lai veicinātu tehnisko inovāciju un pētījumus, kā arī maksimāli izmantot mūsu zinātnieku un universitāšu neizmērojamā potenciāla priekšrocības un savienot izcilību ar teritoriālo kohēziju. Mūsu efektīvas integrācijas modelis nozīmē to, ka visām dalībvalstīm jābūt nodrošinātai vienādai pieejai jaunajām tehnoloģijām.

Mēs vēlamies panākt progresu sociālās labklājības jomā. Mūsu mērķis ir sociāla Eiropa un sociālu tiesību Eiropa.

(Aplausi)

Mūsu ekonomikas modelis nav iedomājams bez godīguma, bet godīgumu nevar panākt, ja nav nodrošināta aizsardzība. Mūsu veiksmi nosaka mūsu izaugsmes iespējas, vienlaikus nodrošinot solidaritāti un kohēziju.

Mums jāveicina stabila, cilvēka cieņai atbilstoša nodarbinātības politika, lai palīdzētu mūsu darba ņēmējiem pielāgoties produktīvās sistēmas izmaiņām, un jāīsteno sociālās integrācijas, vienlīdzīgu iespēju, darba drošības un veselības garantiju politika.

Šī jaunā, paplašinātā Eiropa gūs panākumus vienīgi tad, ja mēs stiprināsim solidaritāti visu dalībvalstu starpā. Kohēzija ir fundamentāls princips, jo īpaši tādēļ, ka esam uzņēmušies saistības, un tādēļ, ka ir radusies nepieciešamība izveidot saikni, lai nodrošinātu ES politisko integrāciju.

Spānija, kas lielā mērā ir ieguvēja no Kopienas solidaritātes, atzinīgi vērtē jaunās dalībvalstis, kuras arī spēj gūt šādu labumu, un vēlas dalīties savā pieredzē, lai minētās solidaritātes rezultātā tās būtu ieguvējas.

Eiropa pašlaik ir iesaistījusies stratēģiski nozīmīgā procesā, proti, kopīgas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, kā arī Šengenas zonas un ārējo robežu sistēmas izveidošanā. Nav labāka mūsu uzticības apliecinājuma kā vienota drošība, par kuru pie ārējām robežām esošās dalībvalstis ir uzņēmušās īpašu atbildību. Spānija vienmēr ir bijusi šo ierosmju veicinātāja un turpinās tās atbalstīt ar maksimālu apņēmību arī turpmāk.

Es vēlos uzsvērt Eiropas imigrācijas politikas nozīmi. Imigrācija ir realitāte, kurai jau ir bijusi ietekme uz Eiropas norisēm, un tā kļūs lielāka, jo skar mūsu projekta vairākus jutīgus aspektus.

Mums jāsāk ar imigrācijas pozitīvā potenciāla atzīšanu, kas sākas ar iedzīvotāju atbalstu un turpinās līdz kultūru daudzveidības stiprināšanai, novērtējot iespējamo atbalstu mūsu ekonomikai, kas skaidri izpaužas Spānijas gadījumā.

Mums jāatbalsta integrācijas politika, kas respektē tiesības un nosaka saistības. Eiropa, kas nodrošina šādu integrāciju, būs vērtīgāka, brīvāka un drošāka.

Tomēr mums arī jārisina jautājumi, kas sniedzas tālāk par migrācijas jomu. Tas jādara, izvēršot dialogu un efektīvu sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Mums jāstiprina solidaritāte dalībvalstu starpā un jānodrošina nepieciešamie resursi, lai efektīvi kontrolētu ārējās robežas. Spānija ir izstrādājusi pasākumus, kas tiek veiksmīgi īstenoti, tomēr šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Mums jāstiprina Eiropas Savienības Robežu aģentūra, jāuzlabo mūsu sadarbība šajā jomā un jāaptur to mafiju darbība, kas izmanto cilvēku būtisku tūlītēju nepieciešamību izbēgt no nabadzības un vilšanās.

(Aplausi)

Mēs saskaramies ar lielu problēmu — terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas problēmu. Mums jābūt mērķtiecīgākiem, izvēršot sadarbību policijas un tieslietu iestāžu līmenī. Spānija, ņemot vērā savu negatīvo pieredzi, pietiekami labi apzinās būtisku nepieciešamību veikt kopīgas darbības, tādēļ tā vienmēr būs šādas politikas īstenošanas priekšgalā.

Īstenojot jaunas ierosmes un ņemot vērā pieredzi, Eiropai jārod daudzpusīga pieeja globālo problēmu risināšanā. Šāda pieeja jau ir rasta un tiek pielietota cīņā ar klimata pārmaiņām, lai līdz 2020. gadam samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 20 %. Mēs varam un mums jāturpina uzsāktais, veidojot Eiropu kā atskaites punktu un panākot viedokļu saskaņu sarunās, kuras decembrī tiks uzsāktas Bali.

Mums ir veicams liels uzdevums enerģētikas jomā. Spānija iesaka pareizu enerģētikas politiku ar vienotām, pārskatāmām tirgus un piegādes garantijām un zemām vides izmaksām. Pēc mūsu domām, ja mēs izveidojam skaidri formulētu savstarpējās sadarbības sistēmu dalībvalstu starpā, mums nepieciešama vienīgi droša Eiropas enerģētikas politika.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Mēs esam globāla procesa dalībnieki, jo šis nav vienīgi Eiropas nozīmes projekts. Mēs nevarēsim pilnībā sasniegt savus mērķus, ja aizsargāsim vienīgi savas intereses. Tos būs iespējams sasniegt vienīgi tad, ja mēs izvirzīsim savas vērtības starptautiskā līmenī un izveidosim savu Savienību kā reģionu, kurā valda miers, stabilitāte un solidaritāte.

Mūsu sekmīgu integrāciju lielā mērā noteikts tas, cik daudz nozīmējam citiem. Nākotnei vajadzīga Eiropa vairāk nekā jebkad agrāk. Mums vajag, lai pasaule nevis iedziļinātos mūsu vēsturē, bet raudzītos nākotnē.

Līdz ar jauno Līgumu mēs iegūsim efektīvus instrumentus kopējās ārpolitikas īstenošanai. Padomes priekšsēdētāja un Augstā pārstāvja ārlietu jautājumos iestādes, kā arī kompetenču un resursu pārdale piešķirs šai politikai lielāku nozīmi un nepārtrauktību.

Mēs arī varam izmantot pēdējos gados gūto pieredzi, jo esam nodrošinājušies ar civilās un militārās krīzes pārvarēšanas līdzekļiem un veiksmīgi izvērsuši darbību problemātiskajās valstīs, piemēram, Kongo un Bosnijā.

Mēs esam galvenie attīstības un humānās palīdzības nodrošinātāji. Galvenais iemesls tam nav vienīgi cieņas jēdziens, cilvēcība un taisnīguma sajūta, bet arī mūsu intereses. Tikai kopīga attīstība un taisnīgums visā pasaulē var būt drošības garants šajos grūtajos laikos.

Tagad, kad norisinās būtiskas pārmaiņas starptautiskajā situācijā, Eiropai kā integrācijas un demokrātijas reģionam jāpalielina tās leģitimitāte un jāveicina iespējas panākt saskaņotību starptautiskā līmenī.

Jaunā Eiropa nedrīkst norobežoties no saviem kaimiņiem austrumos un rietumos. Labklājības līmenim gan mūsu, gan kaimiņvalstīs jābūt vienādam. Mums jārūpējas, lai mūs sadzirdētu, un jāklausās viņos, lai nodrošinātu auglīgu dialogu.

Mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību attiecībām ar Vidusjūras dienvidu piekrastes valstīm. Ar šīm attiecībām mums atkārtoti jāapliecina Eiropas patiesā dimensija, proti, tādas Eiropas, kura ir ieinteresēta citu ieguldījumā, respektē atšķirības, piedāvā vērtības, tās neuzspiežot, kā arī veido partnerību saskaņā ar jauno kaimiņattiecību politiku.

Lielākās ienākumu atšķirības pasaulē ir starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu valstīm, un šajā reģionā joprojām pastāv dziļi iesakņojušies konflikti. Tomēr tiesa ir arī tas, ka Ziemeļāfrikas valstu sabiedrības ir jaunas un dinamiskas un to politiskās sistēmas pakāpeniski kļūst atvērtākas, pieļaujot nozīmīgu brīvību. Attiecības ar islāma valstīm, kuras Eiropai jāveido, izvēršot dialogu un partnerību, atspoguļosies tēlā, kuru mēs veidojam šajā reģionā.

Mums jāizmanto nākamā ES un Āfrikas valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksme, lai izpildītu šā mums tuvā, bet vienlaikus tālā kontinenta pamatotās un neatliekamās prasības. Mums jārīkojas tā, lai tā iedzīvotāji paliktu savā zemē, un jāatbalsta viņu centieni pēc labklājības.

Mēs varam piedāvāt arī eiropeisku pieeju lielu starptautisku problēmu risināšanā, piemēram, Tuvo Austrumu miera veidošanas procesā, attiecībās ar islāma valstīm, cīņā ar starptautisko terorismu, izvēršot kodolieroču neizplatīšanas pasākumus, veidojot stratēģiskās attiecības ar Krieviju un lielākajām Āzijas valstīm cilvēktiesību un demokrātijas jomā, cīnoties ar badu un nabadzību, veicinot vispārēju piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, kā arī sociālās kohēzijas jomā.

Mums jānodrošina aktīva klātbūtne visos pasaules reģionos, lai veicinātu tajos integrācijas procesus. Ļaujiet man šajā sakarā uzsvērt, cik svarīgi ir veidot attiecības ar Latīņamerikas valstīm, kā arī turpināt sarunas par asociācijas nolīgumu slēgšanu starp ES un dažādām Latīņamerikas valstu reģionālajām grupām.

Mums jāveicina daudzpusējība un jāstiprina Apvienoto Nāciju galvenā loma konfliktu risināšanā. Ir svarīgi arī, lai ES gūtu panākumus kopējās aizsardzības politikas veidošanā, kas tai nodrošinās aktīvu un neatkarīgu līdzdalību starptautiskā miera un drošības uzturēšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju noteiktajām pilnvarām.

Nepieciešamo civilo un militāro spēju, ES kaujas grupu, ātrās reaģēšanas spēku un Eiropas Aizsardzības aģentūras programmu attīstība ir nozīmīgas priekšrocības, kuras diemžēl joprojām ir nepietiekamas.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Es vēlētos ar jums dalīties savos uzskatos par Eiropas tēlu un mērķiem, kurus, pēc manām domām, mums vajadzētu noteikt, ņemot vērā nākotnes vajadzības. Es esmu mēģinājis runāt par Eiropu no Spānijas. Tagad ļaujiet man īsumā runāt par Spāniju no Eiropas.

Manas valsts īstenoto politiku pēdējo gadu laikā raksturo tādas paša prioritātes, kādas ir Eiropai.

Mūsu valstī pašlaik ir ekonomiskās izaugsmes periods, kad saskaņā ar Lisabonas stratēģiju tiek īstenotas dažādas reformas. 2007. gadā mēs jau esam sasnieguši vienu no diviem galvenajiem mūsu valsts reformu programmā noteiktajiem mērķiem, proti, paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 66 %, un mēs sasniegsim arī otro mērķi, kā sākotnēji plānots, līdz 2010. gadam, proti, pilnībā panākt tādu pašu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, kāds ir Eiropā.

Mēs esam apņēmušies veikt apmācības, kā arī nodrošināt infrastruktūru un attīstīt komunikāciju tehnoloģijas. Šādā veidā mēs palīdzam veidot tādu Eiropas ekonomiku, kas balstās uz konkurētspējīgām zināšanām informācijas sabiedrībā.

Mūsu sociālais modelis ir kļuvis daudzpusīgāks un stiprāks. Mums ir pietiekams valsts finansējums ar 2 % pārpalikumu no iekšzemes kopprodukta, valsts parāds, kas turpina samazināties, kā arī konsolidēta sociālās nodrošināšanas sistēma.

Nodarbinātības līmenis Spānijā ir ievērojami palielinājies — trīs miljoni jaunu darba vietu pēdējo četru gadu laikā —, un ir panākta arī darba vietu lielāka stabilitāte. Mūsu progresu nosaka daudzie noslēgtie darba līgumi, un mēs piedzīvojam vislielākās harmonijas periodu savās darba attiecībās kopš mūsu demokrātijas pirmsākumiem.

Mēs esam uzsākuši sociālās politikas īstenošanu attiecībā uz invalīdiem un apgādājamajiem. Turpmāk tas būs labklājības valsts jauns pīlārs.

Ilgtspējīga attīstība ir kļuvusi par mūsu izaugsmes modeļa būtisku sastāvdaļu. 2006. gadā mums pirmo reizi izdevās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un arī ekonomiskā izaugsme joprojām turpinājās. Mums ir konkrētas saistības atbilstoši Bali un Kioto Protokolam.

Spānijas iedzīvotājiem tagad ir plašākas tiesības, piemēram, lielāka sociālā ietekme, likumā noteikta un garantēta sieviešu un vīriešu vienlīdzība un, tas ir ļoti nozīmīgi, likumīgi atzītas viendzimuma laulības, kas dara godu mums visiem kā sabiedrībai

Spānija vienmēr ir atbalstījusi daudzpusējību un darīs to arī turpmāk. Spānija vienmēr ir atbalstījusi Eiropas Savienību un Eiropas iestādes un darīs to arī turpmāk.

Līdzīgi kā pēdējo gadu laikā mēs turpināsim attīstīt sadarbību arī turpmāk, lai ierindotos starp pirmajām desmit pasaules valstīm attiecībā uz attīstības atbalstam piešķirtajiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Turpmāko četru gadu laikā mēs turpināsim tos palielināt, lai 0,7 % no iekšzemes kopprodukta tiktu izlietoti attīstības atbalstam, tādējādi veicinot solidaritāti un cieņu starp miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Priekšsēdētāja kungs!

Ilgu laiku mēs varējām vienīgi teikt, ka, ja Eiropa attīstīsies, tas notiks arī ar Spāniju. Šodien es ar lepnumu un pazemību varu teikt, ka, ja Spānija turpinās attīstīties kā līdz šim, tad ieguvēja būs arī Eiropa.

Esmu pilnībā pārliecināts, ka Eiropa pārsniegs mūsu cerības. Mēs varam paļauties uz tās iestāžu, un jo īpaši Parlamenta, neizmērojamo potenciālu. Pat visgrūtākajos laikos, dāmas un kungi, Eiropas Parlaments ir pierādījis, ka spēj pārvarēt pesimismu un nenogurstoši darboties Eiropas integrācijas labā. Šodien es jo īpaši vēlos jums pateikties. Jūsu priekšlikumi un debates ir veicinājuši ES lielāko reformu īstenošanu visu šo gadu laikā.

Šajā Parlamentā, atrodoties starp jums visiem, vairāk nekā jebkur citur ir jūtama Eiropas varenība. Eiropa šeit šķiet cerīgāka un vieš lielāku paļāvību.

Tādēļ nobeigumā es vēlos izteikt atzinību gan Spānijas, gan arī savā vārdā par šā Parlamenta atšķirīgo ideoloģiju pārstāvju veikto darbu, kuri, neskatoties uz dažādiem likumdevējiem, mums ir ļāvuši izveidot Eiropu tādu, kāda tā ir šodien, kā arī palīdzēs veidot nākotnes Eiropu.

Mēs esam veiksmīgi pārvarējuši nesenos draudus. Tagad mums jārisina daudzas citas problēmas. Mums droši jāraugās nākotnē un jāstrādā kopā, lai ātri izveidotu tādu Eiropu, kāda vajadzīga ne tikai mums, bet arī visai pasaulei.

Liels paldies!

(Nerimtīgas ovācijas)

  Jaime Mayor Oreja, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, godātais premjerministra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā es vēlos pateikties Spānijas premjerministram par viņa idejām attiecībā uz Eiropas Savienības virzību.

Patiešām būtu bijis labāk, ja viņa runa un domas par Eiropu būtu izskanējušas citā laikā — pirms augstākā līmeņa sanāksmes Lisabonā, nevis pēc tās, un it īpaši ne pēc septiņdesmit divām stundām pēc viņa ievēlēšanas par premjerministru, jo šādi apstākļi neveicina minētās sanāksmes mērķu sasniegšanu. Tomēr, dāmas un kungi, nebūtu godīgi, ja es un mana grupa neizteiktu pateicību premjerministram par viņa veikto ieguldījumu Eiropas turpmākajā virzībā.

Man nav viegli runāt PPE-DE grupas vārdā par brīvību un Eiropas Savienību galvenokārt tāpēc, ka manā grupā cilvēkiem ir bijusi personīga pieredze, kura simbolizē cīņu par brīvību un kura ir bijusi pavisam nesen, ka es nevaru rast pareizos vārdus, lai izteiktu to, cik daudz Eiropas Savienība nozīmē manai grupai.

Mūsu grupa ir priecīga par Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē sasniegto progresu, tomēr mēs melotu, ja nepateiktu, ka, pēc mūsu grupas domām, patlaban joprojām trūkst potenciāla un apņēmības, lai pārveidotu šodienas Eiropas Savienību tādā, kāda mums un Eiropas iedzīvotājiem nepieciešama nākotnē. Mēs neizveidosim tādu Eiropu, kāda mums vajadzīga, ja neticēsim sev. Mēs nevaram pabeigt ES izveidi ar kūtrumu, skaistiem vārdiem vai saskaņošanu. Nepietiek vienīgi ar tādiem vārdiem kā saskaņotība un pareizība, piemēram, attiecībā uz Eiropas direktīvu transponēšanu vai atbilstības Kioto Protokolam nodrošināšanu.

Premjerministra kungs, mums neapšaubāmi trūkst noteiktības, mēs neaizstāvam mūsu vērtības un nesakopojam visus spēkus Tieši šie faktori mums palīdzēs stiprināt morālo stabilitāti un Eiropas Savienības kultūru saskaņā ar mūsu projektu. Tomēr mums jāinformē Eiropas iedzīvotāji par šiem iztrūkstošajiem faktoriem. Tas viņiem jāizskaidro. Mums jādalās ar viņiem šajā politiskajā nepieciešamībā sakopot visus spēkus un jāsaka patiesība par to, kā pietrūkst. Tas viņus nebiedēs, bet patiesībā dos cerību un ticību un tuvinās tam, kas mums tik ļoti nepieciešams. Mums daudz skaidrāk viņiem jāsaka, kādas ir problēmas. Mums šīs problēmas ir jāiedala prioritātēs un jārisina steidzamie jautājumi, lai rastu veidu, kā sadalīt pilnvaras starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, nevispārinot, bet tā vietā iedalot prioritātēs un nosakot vissteidzamākos jautājumus, kas vēl jārisina.

Premjerministra kungs, vienošanās, konsenss un pakāpeniska pieeja ir bijušas Eiropas tradicionālās metodes, jo konsenss ir drīzāk metode, nevis vērtība. Tas nozīmē, ka mums jādefinē un jāorganizē konsenss un vienlaikus jāpiešķir lielākas pilnvaras Eiropas politiskajām grupām, jo Eiropas Savienība nav iedomājama bez politiskajām partijām. Tas arī nozīmē to, ka mums nevajadzētu šajā Parlamentā iztirzāt nekādas valstu nesaskaņas vai strīdus (kas ir reāli un dziļi), kā to diemžēl darīja Spānija pirms dažiem mēnešiem, kā jūs to labi zināt.

Premjerministra kungs, pastāv problēmas, kurām nepieciešams Eiropas risinājums. Tas, bez šaubām, dara stiprāku ne tikai ES, bet, pēc mūsu grupas domām, arī Eiropas valstis. Savienība nekļūs stiprāka, ja Eiropas valstis kļūst vājākas, tomēr patiesībā jābūt otrādi — lai pabeigtu Eiropas Savienības izveidi, tās dalībvalstīm jābūt stiprām, un šo projektu nebūs iespējams pabeigt, ja valstis būs novājinātas, jo tiks apdraudēta ES teritoriālā vienotība.

Tas, kas mūs vieno, ir brīvības vērtība. Tā stāv pāri visām citām vērtībām, kuras nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas 12. decembrī tiks parakstīta Strasbūrā. Tomēr tā nav vienīgi ilūzija: tā ir atjaunota apņemšanās nodrošināt brīvību ne tikai ES teritorijā, bet it sevišķi mums draudzīgajās valstīs, ar kurām mēs tradicionāli esam dalījušies savās kultūras vērtībās, proti, Latīņamerikas un arī atsevišķās Austrumeiropas valstīs. Arī tajās mums jācenšas konsolidēt mūsu principu un vērtību sistēmu.

Man arī jāsaka, ka saskaņotība ir vairāk nekā vienīgi vārdi. Vēsture ir pierādījusi mūsu kultūras labvēlīgo ietekmi visā pasaulē. Mums tā jānodod tālāk un jāapzinās, ka nevaram šo vērtību paturēt tikai ES robežās.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs ar prieku sveicam premjerministru Rodríguez Zapatero šeit, Eiropas Parlamentā. Mēs arī priecājamies, ka jūs šeit ieradāties pēc Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmes un tikai 72 stundas pēc jūsu izvirzīšanas par kandidātu. Mēs būtu vēl priecīgāki, ja PPE-DE grupu šodien būtu pārstāvējis tās priekšsēdētājs.

Es jums varu pateikt to, ka Daul kungs šajā pēcpusdienā ir nokavējis Spānijas premjerministra iespaidīgo runu. Viņš nokavēja arī mazāk pārliecinošo Mayor Oreja runu, tādēļ varbūt ir labi, ka viņa šeit nebija. Tā kā tukšās vietas šīs zāles labajā pusē runā pašas par sevi, ļaujiet man atzīmēt, ka tad, kad pie mums viesosies Zviedrijas premjerministrs Reinfeldt kungs, kurš pieder viņu politiskajai grupai, Sociālistu grupa būs pārstāvēta tikpat lielā skaitā kā šodien, jo, pēc manām domām, pieklājība ir īpašība, kas vai nu piemīt, vai nepiemīt, un tiem, kuri sēž pa labi, tā nepiemīt!

(Aplausi)

Spānija un spāņi, kurus pārstāv viņu premjerministrs, ir pelnījuši visu mūsu šajā Parlamentā pārstāvēto politisko grupu cieņu. Mēs to apliecinām arī Spānijas tautai. Zapatero kungs, jūs izteicāt pateicību šim Parlamentam un Eiropas Savienībai. Tas ir neaizmirstami, jo to saka tādas valsts valdības vadītājs, kura 40 gadus ir cietusi no nežēlīgas un brutālas diktatūras un kura ir ieguvusi brīvību un demokrātiju, integrējoties Eiropā. Tas, ka jūs, premjerministra kungs, pateicāties Eiropas Savienībai, dara jums lielu godu. Tomēr mums jāsaka paldies arī jums par to, ka Spānijas centieni ir bijuši veiksmīgi. Mēs izsakām pateicību visai Spānijas tautai un demokrātiem — gan vīriešiem, gan sievietēm. Viņu sniegtais ieguldījums Eiropas attīstībā ir arī ieguldījums demokrātijas, dažādības, kultūras progresa un sociālās stabilitātes veicināšanā. Tādēļ mēs izsakām pateicību arī Spānijas valdībai.

(Aplausi)

Spānija ir tāds modelis, kāds nepieciešams Eiropai, tāpat kā Ibērijas reģions kopumā. Tas pats attiecas arī uz Grieķiju un visām tām valstīm, kurām bija jāpārvar fašistiskā diktatūra un jānosaka kurss uz Eiropas Savienību astoņdesmito gadu sākumā un vidū. Mums, kā Rietumeiropas valstu pārstāvjiem, tajā laikā bija iespēja apmeklēt šīs valstis, tādēļ mums ir iespēja salīdzināt, kādas tās bija toreiz un kādas ir tagad. Spānija ir valsts, kurā norisinās ekonomiskais uzplaukums. Tā ir valsts ar lielu nākotni un cerībām, kuras iedzīvotāji veikuši nenovērtējamu ieguldījumu miera veicināšanā visā pasaulē. Tā ir valsts, kurā notiek ekonomiskā attīstība un kura jau „klauvē” pie G8 valstu grupas durvīm savas ekonomiskās varas dēļ. Kurš gan pirms 20 gadiem varēja iedomāties, ka tas būs iespējams? Kādēļ es apgalvoju, ka Spānija ir minētais modelis? Kā jūs pats teicāt, premjerministra kungs, ja Eiropas Savienības strukturālajai un reģionālajai politikai būtu tāda pati ekonomiskā ietekme uz valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, kāda tā bija uz Spāniju, Eiropa varētu cerēt uz ļoti pozitīvu nākotni. Tādēļ Spānija ir Eiropas modelis.

(Aplausi)

Premjerministra kungs, jūs to ļoti labi formulējāt, ka Spānijas veiksme skaidrojama ar tās integrāciju Eiropā. Kā daudzas citas Eiropas Savienības valstis Spānija daļēji zaudēja savu neatkarību līdz ar eiro ieviešanu. Atteikties no neatkarības valūtas dēļ nozīmē atteikties no valsts neatkarības. Tomēr uz mirkli iedomāsimies, kas varētu notikt, ja Spānijā joprojām būtu pesetas un ja Zapatero valdība teiktu: „Mēs izvedīsim savus bruņotos spēkus no Irākas.” ASV dolārs varētu „izspēlēt nelabu joku” ar pesetu, un tam būtu negatīvas ekonomiskas sekas. Būtībā atteikšanās no savas valūtas piešķīra Spānijai zināmu neatkarības un suverenitātes pakāpi. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ Spānija ir labs modelis, kas pierāda, ka integrācija piešķir valstij lielāku spēku.

(Aplausi)

Zapatero kungs runāja par dažādiem jautājumiem. Savas grupas vārdā un jo īpaši savas grupas sieviešu vārdā es vēlos teikt dažus vārdus par dzimumu vienlīdzību. Tikai dažu Eiropas valstu valdību vadītāji ir paveikuši vairāk nekā jūs, Zapatero kungs, lai veicinātu sieviešu tiesību ievērošanu. Tādēļ Eiropas Parlaments ir jums parādā lielu pateicību par ieguldījumu arī šajā jomā.

(Aplausi)

(ES) Zapatero kungs, turpiniet īstenot savu izcilo, moderno un progresīvo politiku. Tā ir lietderīga Spānijai, un tas, kas ir lietderīgs Spānijai, ir lietderīgs arī Eiropai. Tā turpiniet, premjerministra kungs!

(Nerimtīgas viņa grupas ovācijas)

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kad dalībvalstis ratificēs Reformu līgumu, un mēs ceram, ka tas notiks, mēs nākotnē varam sagaidīt atjaunotu Eiropas Savienību, kas būs apveltīta ar politisku vēlmi darboties, spēs atrisināt jaunās problēmas un ieklausīsies savos pilsoņos. Līguma ratificēšana nenotiks tik ātri, un mana grupa jums, Zapatero kungs, izsaka pateicību par pūlēm šo procesu paātrināt.

Mana grupa neredz vajadzību gudrai cilvēku grupai prātot par Eiropas nākotni. Mēs tur esam bijuši, darījuši to un mums pat ir T krekli, kas to apliecina. Tas bija pārdomu laiks, kurš ir beidzies. Mēs esam Lisabonas stratēģijas īstenošanas vidusposmā, un tikai tagad ir panākts progress attiecībā uz izaugsmi un darba vietām. Paaugstinot Eiropas uzņēmēju potenciālu, mēs esam vienota tirgus izveides nobeiguma posmā. Mēs veidojam jaunus likumīgas migrācijas ceļus, lai atbalstītu gan jaunattīstības valstu, gan attīstīto valstu ekonomiku.

Tagad nav īstais laiks atgriezties Francijas plānošanas procesā vai arī sekot britu plānam attiecībā uz brīvas tirdzniecības zonas izveidošanu. Šādi redzējumi ir vienīgi skati no malas, kas tiek dēvēti par vairākuma viedokli. Tie neatspoguļo vienotību. Lielākā mūsu iedzīvotāju daļa vēlas, lai ES nodrošinātu stabilu un augošu ekonomiku. Viņi vēlas redzēt lielāku ES ieguldījumu ārpus tās robežām terorisma apkarošanā, labāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kā arī efektīvākus pasākumus vides aizsardzības jomā. Tikai tad Eiropa var kļūt par globāla procesa dalībnieci, kas spēj radīt paliekošas izmaiņas.

Kā gan mēs varam garantēt izaugsmi un jaunas darba vietas, ja Eiropa nododas protekcionismam? Kā mēs varam cīnīties ar klimata pārmaiņām, ja neveicam kopīgus pasākumus? Kā mēs varam veicināt mieru, labklājību un taisnīgumu pasaulē, ja Eiropa maldās pa apkārtceļiem? Tādēļ Eiropai vajag vairāk tādu politiķu, kas ir gatavi vadīt un pielietot visas Eiropas pieeju.

Zapatero kungs, apvienodams 18 Konstitūcijas atbalstītājus Madridē, jūs pierādījāt, ka daudzi atbalsta jūsu viedokli par atvērtu, integrētu un konkurētspējīgu Eiropu. Tas ir viedoklis par tādu Eiropu, kādu visu partiju progresīvie pārstāvji šajā Parlamentā vēlas redzēt vēršamies plašumā. ALDE grupa strādās kopā ar tiem, kas atbalsta šādu redzējumu un cenšas nodrošināt Eiropas turpmāko virzību, neatkarīgi no tā, vai tie ir labējie, kreisie vai centristi. Mēs būsim neiecietīgi pret tiem, kuri šādu redzējumu sludina, bet nedarbojas saskaņā ar to.

Premjerministra kungs, Spānija bieži tiek slavēta par izmaiņām sociālajā un ekonomikas jomā kopš iestāšanās ES. Tādēļ ir svarīgi, lai jūsu piemēram sekotu arī pārējie un atbalstītu jūsu centienus atvērtas un plaukstošas Eiropas veicināšanā.

(Aplausi no centra un no kreisās puses)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienoties saviem kolēģiem un sveikt šeit premjerministra kungu, bet citādā veidā. Premjerministrs ieradās sagatavojies debatēm par Eiropas nākotni, bet diemžēl viņam vairāk nākas klausīties argumentus par Eiropas pagātni, nevis par to, no kurienes mums vajadzētu sākt turpmāko virzību.

Es uzskatu, ka tad, kad mēs apsveram Eiropas vajadzības 21. gadsimtā, visi zina, kuras tās ir. Tāpat arī visi zina, ka pagātnes ideoloģijas nespēja nodrošināt šīs vajadzības. Tikai apvienojot un koordinējot šīs dažādās metodes un ideālus mēs esam guvuši panākumus. Neatkarīgi no tā, vai tā ir vienlīdzība, taisnīgums, ekonomiskā attīstība vai drošība un veselības aizsardzība, vienmēr ir bijusi nepieciešamība no pagātnes veiksmīgajām metodēm izvēlēties atsevišķas iespējas.

Savas grupas vārdā es vēlos pateikties premjerministram par viņa izrādīto cieņu šim Parlamentam, kad viņš izteica pateicību ES un jo īpaši Parlamentam visu Eiropas iedzīvotāju vārdā. Mēs redzam, ka patlaban daži no mums ir patiesā ES iedzīvotāju balss. Varbūt dažreiz mēs kļūdāmies, bet neviens nevar apstrīdēt mūsu demokrātisko pārskatatbildību un demokrātiskās pilnvaras runāt visu cilvēku vārdā.

Eiropas Parlamenta uzskati un viedoklis pārāk bieži tiek atstāti novārtā atkarībā no tā, par kādu tematu norisinās diskusijas starpvaldību līmenī. Esmu gandarīts, ka pirms kāda laika, pārdomu periodā par Līgumu, kas jau ir pagājis un vairs neatkārtosies, premjerministrs pieņēma lēmumu pārgrupēt „Kopienas metodes draugus”, aicinot „Konstitūcijas metodes draugus” izveidot avangardu, lai veicinātu procesa virzību. Viņš konstatēja, ka šās kustības veiksme viņam ir nodrošinājusi panākumus valdībā, kad bija vajadzīgs atbalsts saistībā ar migrāciju un citu nozaru attīstību.

Ja man šodien būtu iespēja izteikt lūgumu premjerministram attiecībā uz Eiropas nākotni, es viņam lūgtu turpināt izmantot savu ietekmi ne tikai Eiropas Savienībā, bet jo īpaši Latīņamerikas valstīs, kur jautājumi attiecībā uz brīvību, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu kļūst arvien aktuālāki demokrātisko kustību aizsegā.

Visbeidzot, daži no mums redz tādu Eiropu, kas sniegs lielas iespējas, jo īpaši cieņu pret būtiskām atšķirībām, kādas sastopamas Eiropas Savienības valstīs. Mums jāsasniedz punkts, kurā vairs necentīsimies visus padarīt vienādus, bet sapratīsim, ka, cienot šādu dažādību, mēs būtībā radām labāku, krāsaināku un pavisam noteikti dinamiskāku Eiropas Savienību.

(Aplausi)

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Premjerministra kungs, Verts/ALE grupa no sirds atbalsta jūsu stingro visas Eiropas pozīciju, drosmi noorganizēt referendumu par Konstitucionālo līgumu, valdības pierādīto spēju virzīties uz priekšu mierīgi un neiesaistoties reliģiskā karā, kā arī likumdošanu un pasākumus saistībā ar vienlīdzību, personas tiesību un brīvību veicinošus pasākumus, kuri ir piemērs daudzām Eiropas valstīm, kaut arī šodien jūsu vidū nav pārāk daudz sieviešu.

Mēs arī novērtējam jūsu komentārus par imigrāciju, kaut gan tie ne vienmēr ir izpaudušies darbībā, kā arī novērtējam faktu, ka uzsvars tiek likts uz imigrācijas pozitīvajiem aspektiem, nevis tikai uz tās nelegālo pusi, kā to darīja jūsu priekštecis.

Šajā sakarā, premjerministra kungs, es vēlos jums teikt, ka mums jūsu pietrūka pēdējo divu gadu un pēdējo mēnešu laikā, kad norisinājās institucionālā krīze, kas beidzās bez lielām kaislībām un triumfu „mini” Lisabonas līgumā. Starpvaldību konferences dienas kārtību noteica Eiropas Konstitūcijas pretinieki, savukārt tās atbalstītāji, arī jūs, pēc šās slavenās sanāksmes pierādīja, ka ne tuvu nav diskrēti.

Pašlaik mēs Eiropā saskaramies ar vairākām pieejām, proti, Sarkozy divpakāpju sistēmu, Gordon Brown atlantisko nacionālismu un Romano Prodi samērā formālo, bet ļoti patieso proeiropeismu. Kāds ir jūsu viedoklis? Kas ir jūsu sabiedrotie?

Premjerministra kungs, jūs īsumā runājāt par klimata pārmaiņu tematu, kaut arī ideja par jūsu jauno līgumu starp cilvēci un planētu vairs nav nekāds jaunums. Jūs arī daudz runājāt par Eiropas sniegto atbalstu. Man jāsaka, ka patlaban, un jau kādu laiku, ir skaidrs, ka šie Eiropas fondi tiek izmantoti, lai padarītu Spāniju par valsti ar vislielāko ceļu kilometru skaitu uz vienu iedzīvotāju, kā arī par tādu valsti, kur saistībā ar dzelzsbetonu, arī izmantojot Eiropas naudu, ir notikuši nopietni spekulācijas un korupcijas gadījumi, kā rezultātā Spānija tāpat kā Itālija, kuru es pārstāvu, un arī Dānija — kaut arī jūs esat nedaudz sliktāki šajā ziņā — ir tālu no atbilstības Kioto Protokolā noteiktajiem mērķiem.

Ja es pareizi saprotu, tad Spānija nav transponējusi Eurovignette direktīvu un tai joprojām ir ļoti plašas infrastruktūras politika. Mēs ceram, ka priekšvēlēšanu solījumu rezultātā, kurus jūs izteicāt attiecībā uz klimata pārmaiņām, un nav nekas slikts, ja neliela priekšvēlēšanu kampaņa tiek izvērsta arī šeit, Spānija noteikti mainīs savas politikas kursu. Mēs arī ceram, ka jūsu burvīgajai vides ministrei būs lielāka rīcības brīvība jūsu valdībā, nekā tā ir pašlaik.

(Aplausi)

Premjerministra kungs, nobeigumā man jāsaka, ka mēs šeit, Eiropas Parlamentā, ļoti novērtējam jūs un pateicamies par jūsu vārdiem, bet mums nepieciešami sabiedrotie dalībvalstu valdībās. Mēs nedrīkstam atslābt, jo mums vajadzīgi cilvēki, kuri vēlas Eiropu un kuriem ir redzējums par Eiropas nākotni.

(Aplausi)

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, premjerministra kungs! Jūs teicāt skaistu runu. Daudzējādā ziņā tā bija humānista runa, kuru es uzskatu par ideālu nākotnes Eiropai. Tomēr mums jāatzīst, ka, lai Eiropa būtu tāda, kāda tā ir jūsu redzējumā, jāveic daudz izmaiņu Eiropas Savienības procedūrās un struktūrā.

Jūs sakāt, ka mūsu Eiropa ir sociāla Eiropa. Bravo! Tomēr tā nav, un es neesmu pesimists, ja saku, ka principā šāda sociāla Eiropa vēl ir jāveido. Pašreizējā Eiropas sociālās politikas sistēma saskaņā ar Līgumiem ir atvērta tirgus ekonomika ar brīvu konkurenci. Tā ir sistēma, kas dabiski veicina konkurenci starp sociālajiem modeļiem un tiecas samazināt mūsu pilnvaras konkurences vārdā Tā ir sistēma, kas dabiski mazina darbaspēka izmaksas, veicina darba dzīves nedrošību un mazina sociālās tiesības.

Nav šaubu, ka sociālie jautājumi ir galvenais iemesls, kādēļ mūsu iedzīvotāji neuzticas Eiropas iestādēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas prezidents pats par to pārliecinājās, kad viņš nesen runāja Eiropas Arodbiedrību konfederācijas konferencē, izvirzot savu un arī ES oficiālo teoriju par mērenām algām konkurētspējīgu cenu dēļ. Viņš sastapās ar vienprātīgu pretestību. Es jau esmu teicis, ka Vācijas finanšu ministrs minēja iespējamo leģitimitātes krīzi saistībā ar Eiropas sociālo un ekonomisko modeli. Tādēļ uzmanīgi aplūkosim šos aspektus, lai piešķirtu ticamību jūsu nākotnes redzējumam.

Jūs arī pieminējāt attiecības ar Āfriku un nepieciešamību atbildēt uz viņu saucieniem pēc taisnīguma. Jums ir taisnība. Tomēr šajā gadījumā mums jāatgriežas pie ekonomisko partnerattiecību nolīguma projekta, kuru noraidīja visi mūsu Āfrikas partneri, jo bija pārliecināti, un es uzskatu, ka viņiem bija taisnība, ka cilvēku spēju attīstība un brīva tirdzniecība nav savienojamas.

Nobeigumā, premjerministra kungs, es vēlētos jums pateikties par to, ka atgādinājāt mums, kādi ir Eiropas galvenie mērķi, un, ja mēs joprojām nespējam vienoties savos uzskatos par tagadni, centīsimies vienoties vismaz par nākotnes perspektīvām.

  Graham Booth, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir patīkami redzēt premjerministru šeit, Briselē. Viņš ir piemērs citu Eiropas valstu valdību vadītājiem tāpēc, ka ļāva savas valsts iedzīvotājiem izlemt, vai viņi vēlas šo Konstitūciju. Par to viņš ir pelnījis aplausus. Šajā gadījumā lielākā daļa Spānijas iedzīvotāju balsoja par, lai atbalstītu minētos plānus.

Es vēlētos zināt, kādēļ viņš nevēlas atkārtot šo eksperimentu. Galu galā viņam vajadzētu būt pārliecinātam, ka rezultāts būs līdzīgs. Vai šāda nevēlēšanās skaidrojama ar premjerministra teikto, ka Reformu līgums nav palīdzējis īstenot nevienu būtisku Konstitucionālā līguma punktu? Ja tā, tas nozīmē, ka viņš uzskata par nelietderīgu savas valsts iedzīvotājiem divreiz uzdot vienu un to pašu jautājumu. Vai arī ir tā, kā tika skaidrots Lielbritānijas iedzīvotājiem, ka Reformu līgums ir pārāk sarežģīts, lai cilvēki to saprastu?

Tā, protams, ir nākotnes panākumu atslēga. Vai nu politiskajai elitei nerūp cilvēku vēlmes, kā tas ir ar Sarkozy un Brown kungiem, vai arī viņi uzskata, ka cilvēki ir pārāk dumji, lai pieņemtu nopietnāku lēmumu nekā lēmums par to, kādu burgeru nopirkt Makdonaldā. Man šķiet, ka Eiropas Savienība aizvien straujāk kļūst par pirmo „postdemokrātisko” valsti pasaulē. Es varu teikt premjerministra kungam šo: ja Eiropas elite neļaus cilvēkiem izteikties, tad viņi beidzot atradīs citu veidu, lai viņus sadzirdētu.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc manām domām, vislielākā problēma, ar kuru pašreiz saskaras Eiropas Savienība, ir pilnīgs demokrātijas trūkums lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Savienības iestādes arvien vairāk zaudē uzticību, un, pēc manām domām, tas ir pilnīgi pamatoti, jo mūsu iedzīvotāji nepiekrīt tam, ka daudzi ļoti nozīmīgi lēmumi, kas tieši ietekmē viņu dzīvi, tiek pieņemti „ziloņkaula torņos” un ka to kontrolēšanai netiek izmantoti ne līdzekļi, ne personas. Šādiem lēmumiem nav demokrātiska pamatojuma. Es minēšu divus piemērus.

Pirmais piemērs: drīz Lisabonā tiks parakstīti jaunie Eiropas līgumi. Visi zina, ka tā ir minimāli pārveidota Eiropas Konstitūcijas versija. Zapatero kungs pats teica, ka tajā nav izdarīta neviena būtiska izmaiņa. Ir arī zināms, ka teksts tika noraidīts Francijā un Nīderlandē notikušajā demokrātiskajā referendumā, bet tagad tas tiek izsmiets. Labākais scenārijs, kā tas bieži gadās, ir tāds, ka dažreiz mēs varbūt varam pretendēt uz vēl vienu balsojumu, lai eirokrāti būtu apmierināti, bet referenduma rezultātā apstiprinātie patiesie demokrātiskie apgalvojumi tiek ignorēti. Es baidos, ka šādā veidā Eiropa arvien straujāk līdzinās nelielam klubam, kas, pārvaldīdams lielvalsti, necieš nepiedalīšanos tajā, un to vairs nevar saukt par demokrātiju. Patiesībā tas pats attiecas uz veidu, kādā tiek izskatīta Turcijas iespējamā pievienošanās ES. Mūsu iedzīvotāji to nevēlas, jo Turcija nav Eiropas valsts ne kultūras, ne ģeogrāfiskā izvietojuma, ne reliģijas, ne arī kādā citā ziņā, bet tomēr Komisija un Padome neņem vērā mūsu iedzīvotāju vairākuma viedokli šajā jautājumā. Tā vietā, lai runātu par Eiropas Savienības nākotni, mums jārunā par demokrātijas atjaunošanu Eiropas Savienības iestādēs.

  José Luis Rodríguez Zapatero, Spānijas valdības vadītājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties tiem, kuri izteicās, par viņu komentāriem un šo sarunu radīto noskaņu. Es varu arī teikt, ka esmu apmierināts ar šīm dzīvajām diskusijām, kuras ir tieši tādas, kādas es biju gaidījis. Esmu gandarīts, ka ar savu runu esmu veicinājis šo diskusiju vitalitāti un spraigumu, kas it īpaši bija raksturīgs dažām runām, par ko no sirds dziļumiem jums pateicos.

Spānija ir pateicīga Eiropas Savienībai, tās dibinātājiem un tādām lielvalstīm kā Francija, Vācija un Itālija, kuras mums palīdzēja īstenot demokrātiju, uzņēma mūs Eiropas Savienībā un tad ar saviem resursiem palīdzēja nodrošināt mūsu attīstību. Mēs esam pateicīgi citiem sabiedriskajiem darbiniekiem un valstu vadītājiem, kurus es šodien neesmu pieminējis, piemēram, Helmut Kohl, F. Mitterrand un O. Palme, bet kuri ir snieguši lielu ieguldījumu, lai nodrošinātu demokrātiju Spānijā un palīdzētu veidot tās nākotni. Mēs esam lepni par to, ka varam sniegt ieguldījumu kopējā lietā.

Šo pateicību es izsaku reizē ar pārdomām par to, ko Spānija ir spējusi sasniegt pēdējos 25 gados. Iespējams, neviena cita sabiedrība pasaulē nav redzējusi tik lielu politisko un ekonomisko pārveidi, kā arī tādus panākumus cilvēku tiesību, brīvību un sociālajā jomā kā Spānija pēdējos 25 gados.

Spānija vienmēr ir bijusi ļoti pateicīga Eiropai un ļoti proeiropeiska. Visu partiju, kultūru un politisko ideoloģiju pārstāvji un politiski ietekmīgas personas ir strādājuši Eiropas iestādēs — Komisijā un šajā Parlamentā, kurā mums ir bijuši trīs priekšsēdētāji. Viņi visi to ir darījuši pēc labākās sirdsapziņas, tādēļ es vēlos pateikties tiem, kuri ir pārstāvējuši Spāniju Eiropas iestādēs. Viņi ir palīdzējuši attīstīt kopējo proeiropeisko kultūru, izveidojot politisku organizāciju, kura, pēc iepriekšējām runām spriežot, ir līdz šim nebijis modelis.

Politiskajai savienībai, kuru mēs saucam par Eiropas Savienību, nav precedenta vai modeļa, kam varētu pievērsties, jo tā nepieder nevienai no zināmajām politiskās klasifikācijas grupām. Tas tad arī ir pamatā Eiropas Savienības varenībai, neparedzamībai un procesam, kura rezultātā tiek dalītas kopējas vēlmes starp 27 valstīm, 27 karogiem, 27 nācijām, 20 valodām un daudzām ideoloģijām, kas izpaužas šeit — Eiropas Parlamentā.

Tādēļ ikviens Eiropas procesa rezultātā panāktais sasniegums nav tikai vienā „krāsā” un nav radies vienā valstī vai vienas ideoloģijas rezultātā. Ikviens sasniegums ir visu pušu kopīga darba, līdzāspastāvēšanas un savienības rezultāts. Ja kaut kas tiešām simbolizē Eiropas dvēseli, tad tā ir demokrātu savienība. Tāda ir Eiropa — demokrātu savienība, kas nozīmē, ka virzība norisinās, pamatojoties uz vienprātīgu nostāju, respektējot un iesaistot ikvienu, piedāvājot vienlīdzīgas iespējas arī tiem, kuri nepiekrīt kopējam viedoklim. Eiropas Savienības varenības pamatā ir tas, ka tā ir kā klubs, kas piedāvā vienlīdzīgas iespējas gan tiem, kuri vēlas Eiropas attīstību, gan arī tiem, kuri to nevēlas. Tāds ir Eiropas kluba un demokrātu savienības diženums.

Kāds savā runā pieminēja „mini” Līgumu. Iespēja, ka tas tiks pieņemts, mūsos var radīt neapmierinātību, kas saistīta ar mērķu sasniegšanu, bet, ja šis jaunais Līgums tiks ratificēts visās dalībvalstīs un darbosies veiksmīgi, tas būs nevis „mini”, bet gan „lielais” Līgums. Tāda būtu nostāja, par kuru, pēc manām domām, mums šodien vajadzētu vienoties. Mums tam jādod laiks un jāredz potenciāls, kāds tam varētu būt, kad tas stāsies spēkā un kad to izmantos, lai risinātu problēmas, ar kurām turpmāk saskarsimies.

Tika pieminēta arī Līguma ratifikācija. Tas bija nepieciešams, jo Spānija ir valsts, kurā tika rīkots konsultatīvs referendums par Konstitucionālo līgumu, kas ticis kopš tā laika atkārtoti apspriests saistībā ar tā būtību visklasiskākajā nozīmē, proti, ko atspoguļo Eiropas jēdziens.

Man tika jautāts, un es nevēlos izvairīties no jautājumiem, kādēļ arī mēs nerīkojam referendumu. Tam ir divi būtiski iemesli. Pirmais, Spānijas iedzīvotāji teica, ka viņi atbalsta Konstitucionālo līgumu. Līgums, kuru mēs esam pieņēmuši pēc tā ratificēšanas un kurš jau ir zināms kā Lisabonas līgums, ietver daudzus agrākā Konstitucionālā līguma aspektus. Otrs ļoti būtisks iemesls ir tas, ka mūsu valstī pastāvēja plaša vienprātība par Līguma ratificēšanu parlamentā gan starp Līguma piekritējiem, gan arī starp nedaudzajiem tā pretiniekiem.

Tomēr man jāatzīmē kāds nākotnē ļoti svarīgs punkts. Es nezinu, vai mēs to varam mainīt, bet problēma ir tāda, ka Eiropas Savienībā ir nepareiza ratificēšanas sistēma, kura nekad nav plašāk apspriesta. Pēc manām domām, ratifikācijas procedūrai jābūt vienādai visās valstīs, ja iespējams, noteiktai vienā aktā un pielietojot vienu instrumentu. Pašlaik to būtu grūti realizēt, bet tas būtu vēlams nākotnē, un es ceru, ka pēc kāda laika mums būs šāda ratificēšanas sistēma.

Daži runātāji skāra jautājumu, kas bija aktuāls jau tad, kad ES tika nodibināta un tās nosaukums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, bet vēlāk — Eiropas Ekonomikas kopiena, proti, par attiecībām starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Tas skar arī visu Eiropas Savienības demokrātijas sistēmu, jo daudzi lēmumi tiek pieņemti starpvaldību procedūras rezultātā.

Es īsumā pastāstīšu, kāda ir mana nostāja šajā jautājumā.

Pirmkārt, dalībvalsts ir politiskas organizācijas forma, kas vēsturiski tiecas apvienot teritorijas, racionalizēt valsts darbību un tādējādi veicināt demokrātiskas sistēmas izveidi. Tādēļ ES ir izpildījusi nozīmīgu vēsturisku uzdevumu.

Eiropas Savienība ir politiska organizācija, kas savā darbībā balstās uz dalībvalstu pieredzi. Tā ir dalībvalsts tās augstākajā pakāpē. Tā dalībvalstīm neko neatņem, bet tieši palīdz attīstīties. Kā liecina politiskās līdzāspastāvēšanas, politiskās civilizācijas un politiskās kopienas vēsture, apvienoties parasti nozīmē dot. Apvienošanās un dalīšanās it visā ir Eiropas Savienības pamatprincips. Tā neko neatņem un nenovājina, kas ir pretēji priekšstatam par tradicionālu valsti. Būtībā, jo stiprāka ir Eiropas Savienība, jo stiprākas ir tās dalībvalstis. Tāds ir mans viedoklis.

Tas arī nozīmē, ka Eiropas Savienība spēs paveikt vairāk ar savu iestāžu starpniecību, kurām nepieciešama leģitimitāte un pastāvīga leģitimācija no šo valstu politiķu un valdību puses ... Es pilnībā noraidu vienu īpašu teoriju, kas ir Eiropas Savienībā, ka atbildība par daudzajām problēmām, kas saistītas ar mūsu ekonomiku, kā arī sociālo vai privāto dzīvi, gulstas uz Briseli. Šāda attieksme kaitē ES integrācijai un mūsu valstu iedzīvotājiem, jo lielākajā daļā gadījumu, tā nav pareiza.

Es uzskatu, ka vēsture ir pierādījusi un tagadne liecina, ka tendence nosodīt citus par to, ko mēs neesam sasnieguši, cilvēkos rada grūtsirdību un negatīvu attieksmi.

Daži runātāji minēja konkrētus mērķus un teica skaistus vārdus. Es piekrītu, ka nevar būt darbi, ja nav vārdi, bet, kas attiecas uz politisko darbību, nevar būt vārdi, kam neseko darbi. Tādēļ es ticu, ka visam, kas paver nākotnes iespējas, ir jābūt iedalītam prioritātēs — ticamās politiskās prioritātēs, kas izpaužas darbībā un lēmumos. Tās tiek apspriestas. Es minēšu trīs, kuras, pēc manām domām, ES nākotnei ir visnozīmīgākās.

Es vēlot teikt, ka šīs prioritātes nav saistītas ar līgumiem, spēkā esošiem noteikumiem, struktūrām, Komisijas veiktu tiesību aktu pārskatīšanu vai atcelšanu, kas būtu ļoti ērti. Tās ir saistītas ar tā laika politiskajiem mērķiem, kurā mēs dzīvojam. Es piekrītu tam, kurš teica, ka Eiropas Savienība ir dažādu ideoloģiju un vērtību mijiedarbības rezultāts. Tomēr ES var būt arī reģionāls, ar savām vērtībām un darbību pasauli virzošs spēks, ja vien pareizi tiek definētas 21. gadsimta sākuma, laika, kurā pašreiz dzīvojam, prioritātes.

Pirmā prioritāte ir izvērtēt, ko Eiropa zina, jo šā kontinenta vislabākā pieredze ir nenovērtējama mācība. Zinātne jaunrade un jauninājumi ir veicinājuši mūsu ekonomikas stabilitāti un valstu sociālo integrāciju. Problēma, ar kuru pašlaik ir saskārusies zinātne un kura ir gan izaicinājums, gan iespēja, ir klimata pārmaiņas un enerģijas avoti. Man jāuzsver tas, ko jau minēja kādā no runām, jo tas nav plaši zināms un es savā runā neizteicos pietiekami konkrēti. Ir tiesa, ka Spānija ne tuvu nespēj nodrošināt atbilstību Kioto Protokola prasībām. Varbūt tā arī ir, tomēr 2006. gadā, proti, gadu pēc tam, kad mana valdība pārņēma pilnvaras, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tika samazinātas par 4 %, kaut gan ekonomiskā izaugsme arī bija 4 %. Tādēļ mēs veicam intensīvus pasākumus attiecībā uz alternatīvo un atjaunīgo enerģiju, kā arī energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu.

Apmēram pirms 20 gadiem plašās diskusijās par to, kā kļūt par vadošo Eiropas valsti jaunrades jomā, galvenokārt tika apspriesta nepieciešamība veidot jaunu ekonomiku, proti, informācijas tehnoloģiju ekonomiku. Tagad jaunā ekonomika, kas nākotnē nodrošinās ražošanas jaudu un tādējādi arī labklājību, būs tāda ekonomika, kas pēc iespējas īsākā laikā palīdzēs samazināt mūsu atkarību no oglēm un nodrošinās alternatīvu enerģijas avotu. Pēc manām domām, tā ir pirmā problēma. Tomēr man jāuzsver, ka tā nav vienīgi problēma, bet arī lieliska iespēja, jo ietver zināšanu potenciālu, kas mums nodrošinās daudzas vajadzības, kā arī darba vietu un dažādu pasākumu avotus ar lielāku pievienoto vērtību un tādēļ arī ar lielākām iespējām sociālajā jomā.

Otrkārt, Eiropas attīstībai jānotiek arī sociālajā jomā. Tā ir taisnība, ka Eiropa sociālajā jomā var attīstīties tad — paturēsim prātā Āfrikas un Latīņamerikas kontinentu vai daļu Āzijas kontinenta —, ja mēs pieņemam izšķirošus un noteiktus lēmumus sadarbības un attīstības palīdzības jomā.

Tas ir tādēļ, un, lūdzu, piedodiet, ka saku to atklāti, ka es nezinu, ko daudzu Āfrikas valstu cilvēki un valdības domā, kad viņi dzird Eiropas Savienību dažkārt runājam par dziļu krīzi savā izpratnē. Es nezinu, ko viņi varētu domāt. Es tikai izsaku savas domas. Es ticu, ka, pateicoties tieši mūsu darbam demokrātijas jomā, jaunrades potenciālam un labklājības līmenim, kāds ir sasniegts šajā kontinentā, pateicoties šīm trim vērtībām (darbam, demokrātijai un labklājībai), mēs varam būt kontinents un Savienība ar vislabāko sociālās aizsardzības sistēmu un visaugstāko ienākumu un labklājības līmeni.

Manuprāt, sociālās labklājības līmeņa paaugstināšana joprojām ir galvenais mērķis. Atvērta ekonomika un sociālais stāvoklis ar iedzīvotāju sociālajām tiesībām nav nesavienojami jēdzieni. Būtībā tie viens otru papildina. Sociālā politika nevis mazina labklājību, bet gan to veicina, kā arī nodrošina tādus apstākļus, lai ikviens varētu piedalīties, izmantojot vienādas iespējas izglītības iegūšanā, ģimenes un darba dzīves saskaņošanā. Tādēļ ir nepieciešama sociālā politika un nodarbinātības līmeņa stabilitāte, kas ir produktivitātes veicināšanas vislabākais stimuls, lai palīdzētu celt labklājības līmeni. Sociālā politika, kuras mērķi ir produktivitāte un cilvēku labklājība, ir iespējamais efektīvais modelis. Protams, modelis, kas var sniegt visbūtiskāko pārveidi, ir pilnīgas integrācijas un sieviešu vienlīdzības darba un sociālajā jomā modelis.

Līdz ar demokrātijas ieviešanu Spānijā pēdējo 30 gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas. Tomēr būtiskākās ir sieviešu integrēšana darba, sociālajā un pilsoniskajā dzīvē. Tieši šīs pārmaiņas mūsu valsti pilnīgi noteikti ir pozitīvi ietekmējušas, jo ietver tādas vērtības kā solidaritāte un progress. Es vēlos jums atgādināt, ka mums ir valdība, kurā ir vienāds skaits vīriešu un sieviešu, bet tie, kas atrodas šeit, būtībā nepārstāv valdību.

Nobeigumā es vēlos minēt mūsu trešo mērķi, kas papildus klimata pārmaiņu problēmām, sociālās labklājības līmeņa celšanai un sociālo tiesību nostiprināšanai ir jāizvirza par Eiropas „preču zīmi”. Tas ir palīdzējis mums nokļūt tur, kur esam, un būt par atskaites punktu citām valstīm. Šis trešais galvenais mērķis ir nodrošināt un stiprināt līdzāspastāvēšanu ļoti īpašā veidā, paturot prātā, ka mēs dzīvojam kontinentā, kurā pēdējo 20–30 gadu laikā daudzās valstīs ir novērotas pieaugošas demogrāfiskās problēmas.

Šāda līdzāspastāvēšana paredz integrāciju, kā arī pilnīgu neiecietību pret jebkāda veida rasisma un ksenofobijas izpausmēm. Eiropa nedrīkst būt vienaldzīga ne pret vienu no tās vērtībām; ja demokrātiskā Eiropā ir kāda būtiska vērtība, tad tā ir cieņa pret kultūras un reliģisko daudzveidību, tādējādi noliedzot jebkāda veida rasisma un ksenofobijas izpausmes. Mēs kā eiropieši būtu zaudētāji, ja padotos šādam vilinājumam.

Līdzāspastāvēšanai jābūt apvienotai ar lielu iecietību. Individuālo un kolektīvo tiesību paplašināšana ir ne tikai vislabākā brīvības izpausmes forma, bet vēl viena vērtība, ar kuru, manuprāt, identificējama Eiropa. Vai var būt vēl kāda lielāka brīvība nekā cieņa pret ikviena cilvēka reliģiskajiem, kultūras un politiskajiem uzskatiem vai seksuālo orientāciju, veidojot attiecības vai stājoties laulībā? Kādā veidā vēl labāk var izpausties brīvība?

Ja Eiropa ir demokrātu savienība, kā es teicu iepriekš, tās vērtība nevar būt tikai brīvība. Tās vērtībām jābūt gan brīvībai, gan vienlīdzībai.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, premjerministra kungs! Jums šodien vairs nebūs iespējas uzstāties, tomēr būs iespēja palikt šeit un klausīties turpmākās runas.

Drīz sāksies Prezidija sanāksme, tādēļ, pirms aizeju, es vēlos jums pateikties par jūsu ierašanos un runu. Es vēlos pateikties jums un visām valdībām, kuras ir strādājušas brīvā Spānijā, risinot Eiropas nozīmes jautājumus, kā arī par jūsu sniegto ieguldījumu Eiropai. Balstoties uz mūsu pēdējo divdesmit gadu pieredzi, mēs esam pārliecināti, ka neatkarīgi no tā, kāda būs Spānijas valdība nākotnē, Spānija vienmēr paliks uzticīga Eiropas idejām.

Šādā noskaņā es vēlos jums vēlreiz sirsnīgi pateikties par jūsu ierašanos.

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Premjerministra kungs, es savās piezīmēs aprobežošos ar jautājumu par imigrāciju — Eiropas nākotnei nozīmīgu aspektu, par kuru jūs izteicāt dažus būtiskus priekšlikumus.

Tā ir taisnība, ka tik sarežģītā jomā neviens neko nevar iemācīt, bet ir arī taisnība, ka nevienam nevajadzētu izjust tās solidaritātes trūkumu, kāda nepieciešams vienotai telpai. Viedokļu aptaujas liecina, ka dažām valstīm ir vairāk izteikta ekonomiska pieeja, bet citām — kultūras pieeja.

Valstīm, kurās pirmajā vietā ir ekonomiska rakstura intereses, ir izdevīgi nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, pieņemot attiecīgus likumus un īstenojot valstu valdību pa retam en masse veiktos regularizācijas pasākumus, īpaši neuztraucoties par satraukumu, ko tie rada, savukārt citas dalībvalstis cenšas kontrolēt migrācijas plūsmu.

Kā piemēru mēs varam minēt jūsu valdības veiktās darbības, lai regularizētu simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu. Francija izteica visdziļāko nožēlu un nosodījumu. Mūsu prezidents bija samērā tiešs šajā jautājumā. Šāda situācija vairs nedrīkst atkārtoties. Jo īpaši tagad, kad Spānija saņem ES finansējumu, lai risinātu dramatisko situāciju, kas tai izveidojusies uz robežām ar Āfriku.

PPE atbalsta politiku, kas balstās uz pieteikumu regularizācijai individuālu izskatīšanu, un tādēļ atsakās pieņemt en masse regularizācijas veidu, kas vienīgi palielina satraukumu. Tādā pašā veidā prezidentvalsts Francija ierosinās pieņemt Eiropas imigrācijas paktu. Turklāt, premjerministra kungs, tuvākajā laikā Lisabonas līgums nodrošinās līdzekļus, lai varētu saskanīgi darboties un atturēties no vienpusējas politikas īstenošanas. Tas ir gan ES, gan Spānijas, gan visu pārējo dalībvalstu ilgtermiņa interesēs.

SĒDI VADA: LUIGI COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Enrique Barón Crespo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, premjerministra kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Spānijas Sociālistu partijas vārdā es vēlos pateikties premjerministra kungam par viņa ierašanos.

Tika uzsvērts, ka viņa runa bija ideāla. Tika arī teikts, ka viņam ir ļoti saspringta darba kārtība. Pirmkārt, es vēlētos teikt premjerministra kungam, ka viņa pieeja ir pierādījusi sevi praksē, citiem vārdiem, viņš ir sniedzis virkni ekonomisku, politisku un sociālu datu, kas apliecina proeiropeisma īstenošanu. Šajā punktā ļaujiet man īsumā atsaukties uz to, kas šodien tika teikts. Tika minēts jautājums par masveida regularizāciju. Pašlaik Francija un Vācija kopē Spānijas uzsākto regularizācijas sistēmu,

(Aplausi)

kas paredz individuālu regularizāciju un darba devēju un arodbiedrību piedalīšanos. Lūdzu, Toubon kungs, pastāstiet, kas notiek jūsu valstī!

Otrkārt, priekšsēdētāja kungs, es vēlos personīgi pateikties premjerministra kungam par viņa atsauci uz dažiem veterāniem un mūsu darbu, kuru darām daudzu gadu garumā. Šajā sakarā es vēlos atzīmēt, ka papildus tam, ko esam guvuši — un ir tikai taisnīgi un pareizi būt pateicīgiem —, mēs arī esam veikuši ieguldījumu atsevišķās jomās. Spānijai nav autortiesību uz populāru un sociālu Eiropu, kohēziju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tomēr šī valsts tās ir ievērojami ietekmējusi, un ar to mēs varam lepoties.

Kas attiecas uz ratifikāciju, es piekrītu premjerministra teiktajam. Mani satriec tas, ka cilvēki, kuri neko nav darījuši savā valstī un nav spēruši nevienu soli ceļā uz Konstitūcijas ratifikāciju vai Līguma apstiprināšanu, cenšas mācīt tos, kuri savu darbu ir paveikuši.

(Aplausi)

Man jāuzsver kāda ļoti būtiska lieta. Šajā ratifikācijas procesā jāizskan aicinājumam uz solidaritāti, kā arī jābūt savstarpēji lojāliem. Nav pareizi, ka daži dara savu darbu, kamēr citi to kritizē. Eiropā tam vienreiz un uz visiem laikiem jābeidzas!

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, Mayor Oreja savos izteikumos ir bijis pārsteidzīgs un atkārtoti iecēlis Zapatero kungu premjerministra amatā jau dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Pašlaik Zapatero ir vienīgais premjerministra amata kandidāts. Tomēr būtu interesanti, ja saistībā ar gaidāmajām Komisijas priekšsēdētāja vēlēšanām politiskās grupas, sākot ar PPE-DE grupu, iesniegtu citam minētā amata kandidātam  šādas runas kopiju.

(Aplausi)

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Esiet sveicināts, premjerministra kungs, šajā Parlamentā!

Par laimi, Spānija, piedalīdamās Eiropas attīstības veicināšanā, ir apvienojusi lielāko daļu politisko spēku, arī Katalonijas spēkus. Šāda vienotība, kas sākās 1986. gadā, turpinājās līdz ar eiro ieviešanu un atkārtoti izpaudās arī debatēs par Eiropas Konstitūciju. Tas rosināja iepriekšējās valdības un arī jūsu valdību rīkot kampaņu par politisku un pretenciozu Eiropu. Jūsu šāsdienas runa to vēlreiz apliecināja, un šajā saistībā es arī jūs apsveicu.

Tomēr, premjerministra kungs, jūsu atbildība nebeidzas ar entuziasma pilnu runu par labu Eiropai. Eiropai nepieciešami vadoņi, kas sniedz ieguldījumu tās projektos, īstenojot politiskus pasākumus savā ikdienas darbā, nevis tikai atsevišķos gadījumos. Mēs ne vienmēr redzam jūsu valdības ikdienā īstenotos pasākumus, kas ir pamatā tam, ka nav iespējams izvairīties no nelietderīgas konfrontācijas Eiropas Komisijā. Mēs arī nevaram saskatīt to cilvēku veikumu, kuri, šķiet, gaida, ka viņu vietā citi uzņemsies iniciatīvu.

Katrā ziņā politiskajiem vadoņiem ir pienācis laiks veidot tādu Eiropu, kas sniedz saviem iedzīvotājiem cerības par šo kopīgo projektu. Tas ir tādēļ, Zapatero kungs, ka Eiropa ir kaut kas vairāk, nevis tikai valdību gūto panākumu summa savās valstīs, arī tādu panākumu, kurus būtu varēts sasniegt.

Lisabonas līguma pieņemšana iezīmēs viena posma beigas, bet darbs ir tikai sācies. Būs pienācis laiks turpināt veidot brīvības, drošības un taisnīguma telpu, uzticamu Eiropas imigrācijas politiku, uzlabot mūsu uzņēmumu konkurētspēju un mūsu iedzīvotāju labklājības līmeni, kā arī laiks Eiropas balsij izskanēt pasaulē un uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm, arī ar Vidusjūras reģiona valstīm, kurām Spānija var sniegt ievērojamu atbalstu.

Tā kā Spānija neatsakās no savas plašās nacionālās un valodu dažādības un neslēpj to, tad tai ir daudz ko piedāvāt, palīdzot veidot šo lielo kopīgo ideālu par realitāti, un jums, ja vien vēlēšanu rezultātā tiks pausta uzticība darboties valsts pārvaldē vai nu vienam pašam, vai kopā ar citiem, būs jāuzņemas saistības personīgi, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu.

  Guntars Krasts (UEN). – (LV) Paldies priekšsēdētājam! Premjerministra kungs, decembrī tiks apstiprināts Lisabonas līgums, kas veidos ne tikai institucionālos priekšnoteikumus Eiropas nākotnei. Es redzu trīs vērtējumus Lisabonas rezultātiem, par kuriem varētu būt vienoti visi, kam svarīga Eiropas nākotne, — gan tie, kas apsveic Lisabonā sasniegto, gan tie, kas to noraida. Pēc vienošanās Lisabonā ir pamats zināmam optimismam par Eiropas Savienības nākotni, vispirms jau par dalībvalsts spējām vienoties; otrais ir piesardzība, vērtējot panākto vienošanos, jo šāda mēroga līguma patiesais efekts būs novērtējams tikai pēc tā pielietošanas uzsākšanas vairākiem gadiem; un trešais ir negatīvs vērtējums tam, ka pēc Nīderlandes un Francijas referendumu iznākuma Konstitucionālais līgums pārtapis par līgumu arī tāpēc, lai izvairītos no sabiedrības viedokļa uzklausīšanas. Paradoksāli, bet viens no Konstitucionālā līguma pamatuzdevumiem taču bija to padarīt saprotamāku un pieņemamāku Eiropas sabiedrībai. Kā Eiropas konventa dalībnieks es iebildu pret Konstitūcijas „vārda un gara” pielietošanu jaunajam līgumam. Lisabonas rezultāts ir manis atbalstītajā virzienā, bet es nedomāju, ka notikušo izmaiņu iemesli kalpos Eiropas nākotnei. Paldies!

  David Hammerstein (Verts/ALE). – (ES) Zapatero kungs, es ļoti priecājos, ka jūs šodien esat šeit un piešķīrāt tik lielu nozīmi jautājumam par klimata pārmaiņām, kā arī izteicāt vēlmi darboties. Esiet laipni lūgts šajā klubā!

Tomēr vārdi jāapliecina ar pozitīviem politiskiem lēmumiem, un ir nenoliedzami, ka Spānija joprojām ir „melnā avs” klimata pārmaiņu problēmas risināšanā, ko pierāda skaitļi, kuri liecina, ka šī valsts ir tālu no Kioto Protokolā noteikto mērķu sasniegšanas. Tādēļ nepieciešami būtiski pasākumi atjaunīgās enerģijas jomā. Mums nepieciešama pareiza nodokļu politika. Es esmu ļoti priecīgs par priekšlikumu palielināt degvielas cenu par vienu centu. Tomēr es vēlētos, lai Spānija izteiktu priekšlikumu par Eiropas līmeņa dabas resursu nodokli, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar to produktu birumu, kas tiek ievesti no ārvalstīm, kā arī lai novērstu piesārņotu produktu ievešanu.

Mēs būtu priecīgi, ja tiktu atceltas pārmērīgi lielās ogļu subsīdijas gan Eiropa, gan arī Spānijā, ja nodokļu pasākumus, lai samazinātu nesamērīgos Spānijas enerģijas patēriņu, varētu uztvert nopietni un ja ieguldījumus infrastruktūrā varētu novirzīt dzelzceļam vai cita veida sabiedriskajam transportam, nevis ceļiem.

Es vēlētos apsveikt Spāniju un izteikt tai savu vislielāko atzinību par atteikšanos no kodolenerģijas izmantošanas. Minētā pakāpeniskā atteikšanās ir ļoti nozīmīga, un es lūgšu arī citu dalībvalstu vadītājus šādu iespēju izvērtēt, jo kodolenerģija ir ļoti dārga, ļoti bīstama un kodolreaktoru būvniecība norit lēni, un tas nav risinājums cīņā ar klimata pārmaiņām.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Esiet sveicināts, premjerministra kungs! Jūs zināt, ka es esmu viens no tiem dažiem, kuri būtu vēlējušies, lai Lisabonas līgums tiktu apspriests referendumā gan Spānijā, gan visās pārējās dalībvalstīs.

Es uzmanīgi jūs klausījos un uzskatu, ka jums vēl nav par vēlu uzņemties vadību šajā lietā. Eiropai joprojām ir laiks sarīkot referendumu visās dalībvalstīs vienlaikus, ņemot vērā mūsu vēsturisko pamatfaktoru — iedzīvotāju viedokli. Mūsu nostāja nav vienīgi „dekorācija”, bet ir demokrātiski pamatota, jo mēs nevaram īstenot Eiropas projektu bez iedzīvotāju līdzdalības.

Es uzskatu, ka jūs bijāt pārāk optimistisks, sakot, ka mēs esam pabeiguši veidot sociālu Eiropu. Šajā Parlamentā mums bieži nākas atspēkot tiešus pārmetumus par Eiropas sociālo stāvokli saistībā ar darba vietām un darba drošību. Mēs pašlaik piedalāmies debatēs par elastību un sociālo drošību, tādēļ es uzskatu, ka mūsu debates par sociālā stāvokļa konsolidēšanu vēl nav beigušās.

Nobeigumā es vēlētos izteikt lūgumu premjerministra kungam. Tuvojas ES un Āfrikas valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksme. Lūdzu, neaizmirstiet par okupētajām teritorijām Rietumsahārā. Spānijai un Eiropas Savienībai ir īpaši liels pienākums pret šo reģionu. ANO Drošības padome ir pieprasījusi šo valstu pašnoteikšanās tiesības, un tas ir mūsu ziņā, vai šādu prasību atbalstīsim, un, ja iespējams, tā būtu jāizvērtē ES un Āfrikas valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Premjerministra kungs, jūs esat izrādījis cieņu Parlamentam, un arī es to vēlētos apliecināt gan jums, gan Spānijai. Eiropas nākotne saistās ar lielu Eiropas Parlamenta darbu. Kas attiecas uz tiesību aktu pieņemšanu, tad koplēmuma sistēma ir paplašinājusies un aptver 68 jomas. Tās ir enerģētika, klimata pārmaiņas, struktūrfondi, sadarbība krimināllietās, intelektuālās tiesības u.c. Eiropas Parlaments kļūst par otru likumdevēju 95 % Eiropas tiesību aktu. Tādēļ tiesību aktu skaits, par kuriem Parlamentam būs jālemj, divkāršosies salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik. Turklāt Eiropas Parlaments ievēlēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, kuram būs jāziņo Eiropas Parlamentam par visām diskusijām Eiropadomē, kurās viņš būs piedalījies.

Tādēļ 2009. gadā Eiropas Parlaments būs visstiprākais Parlaments kopš tā pirmās sesijas 1968. gadā. Tas būs Eiropas iestāžu līdzvērtīgs partneris. Tāpēc 2009. gadā mums būs jāpalielina vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlētāju aktivitāte iepriekšējās vēlēšanās bija viszemākā visā tā pastāvēšanas laikā. Tajās piedalījās tikai 47 % vēlētāju, bet Slovākijā, kuru es šeit pārstāvu, tie bija tikai 11 %. Mūs gaida liels darbs.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, premjerministra kungs, kolēģi, dāmas un kungi, patiesībā es vēlējos apsveikt Schulz kungu. Viņš ir varējis nodrošināt, ka viņa sociālistu domubiedri uzmundrinās viņa blāvo, lai neteiktu vairāk, PPE-DE grupai veltīto polemiku. Drīz pēc tam, kad viņš beidza savu runu, sociālistu rindās bija tik pat daudz tukšu vietu, kā ir tajā pusē. Es varētu apgalvot, ka sociālisti klausās tikai savus ievērojamos vadoņus, bet viņus neinteresē debates, kas notiek šeit. Es domāju, ka Schulz kungs noteikti atvainosies.

Ļaujiet man mazliet debates atdzīvināt, jautājot jums, ko mēs šodien patiesībā esam iemācījušies? Mēs esam noskaidrojuši, ka spāņi ir Eiropas tauta. Es domāju, ka man ir taisnība sakot, ka viņi bija tā pati nācija arī tad, kad premjerministrs Aznar mūs uzrunāja. Tomēr saistībā ar vēlēšanām, mēs esam arī klausījušies iekšpolitikas runu.

Es nedomāju, ka Eiropas Parlamenta uzdevums ir to atbalstīt. Angela Merkel un prezidents N. Sarkozy arī bija šeit, bet viņi nenodevās iekšpolitikas jautājumiem, viņi runāja par Eiropu. Šīm debatēm tikai tad ir nozīme, ja mēs paskatāmies uz jautājuma būtību. Šajā sakarā manam kolēģim Dupont kungam, protams, ir pilnīga taisnība. Prezidents N. Sarkozy pagājušajā nedēļā šeit Eiropas Parlamentā skaidri un nepārprotami nosodīja faktu, ka Spānija ir legalizējusi 700 000 imigrantus. Būtu interesanti dzirdēt, kāpēc Eiropadomē par šo jautājumu acīmredzami notiek daži strīdi. Būtu interesanti dzirdēt, kā mēs patiesībā risinām imigrācijas jautājumus. Mēs zinām, ka notiek milzīga nelegālā imigrācija, un mēs zināms, ka direktīvas, kas skaidri nosaka noteikumus un procedūru nelegālo imigrantu atgriešanai atpakaļ, ir uz galda. Šīs direktīvas tiek bloķētas Eiropadomē, untāpēc tās nevirzās uz priekšu.

Es nevaru iedomāties, kā lai mēs paskaidrojam saviem pilsoņiem, kāpēc mēs šajā Parlamentā runājam par Eiropas nozīmīgajām un cēlajām vērtībām, bet tomēr Eiropadomes, kuras biedri, jūs premjerministra kungs, esat, ikdienas darbībā progress dimžēl ir apstājies.

Mans paziņojums ir tāds, ka Eiropas valoda ir svarīga, un ir svarīgi runāt par Eiropas pamatvērtībām, bet Eiropai ir jāizvēlas rīcības prioritāte.

  Bernard Poignant (PSE). – (FR) Premjerministra kungs, kad mēs runājam par Eiropas nākotni, vēsture vienmēr ir mums blakus. Tā bija diezgan saprotama mūsu līdzpilsoņiem, kamēr šeit vēl bija Berlīnes siena. Mēs zinājām, kur un kādi draudi pastāvēja. Mēs bijām brīvības cīnītāju pirmajās rindās, pat tieši blakus Franco, bet vienalga nevajadzēja runāt par robežām, jo tās bija iezīmējis dzelzs priekškars. Tas skaisti sadalīja Eiropu, bet tas beidzās.

Man šķiet, ka šodien Eiropas nākotne ir tās ģeogrāfijā. Mums tikai jāpaskatās uz savu apkārtni. Mēs esam tieši blakus kaujas laukam no Gazas līdz Kabulai. Tur ir vajadzīgs kaut nedaudz Eiropas kopējais gars. Mēs esam tiešā tuvumā bada zonai, pandēmijas zemei Āfrikai, kuru arī jūs pieminējāt. Ir jānotiek kaut kādam dalīšanas procesam, jo tā mēs varētu kontrolēt migrantu straumes.

Bez tam mēs atrodamies tiešā tuvumā rajonam, kas pēdējos gados ir parādījis reliģiska fanātisma iezīmes. Es, protams, nedomāju visus. Tajā pašā laikā mums ir jāaicina uz dialogu par kultūru, nevis uz kultūršoku. Mēs arī esam tiešā tuvumā gāzes un naftas rezervēm. Mums tās ir vajadzīgas. Tas nozīmē, ka mūsu perspektīvas ir atkarīgas no drošām piegādēm un neatkarības enerģētikas jomā.

Mums ir daži paskaidrojumi mūsu līdzpilsoņiem, kuri šajā situācijā ir mazliet apjukuši. Mūsdienu Eiropa atrodas kontinenta valstu centrā. Vairs nepastāv impērijas. Jums un mums tāda bija. Šur un tur ir palikušas to atliekas. Vairs nepastāv bloki. Eiropai ir vajadzīgs jauns virziens. To nevar sasniegt vienkārši pievienojot direktīvas. Ir jāiezīmē plašas perspektīvas, lai atjaunotu vai mēģinātu atjaunot sava veida Eiropas sapni. Šī ir mana nepilnīgā Eiropas nākotnes vīzija.

Beidzot, es gribētu jums, premjerministra kungs, lūgt būt iecietīgam, jo nākamajā gadā ir divsimtā Napaleona I Spānijas kampaņas gadadiena. Tā kā jūs esat mans paziņa, un nākamais gads ir Francijas prezidentūras gads, lūdzu, esat iecietīgs pret mums.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties premjerministra kungam par viņa atsvaidzinošo runu saistībā ar politisko savienību. Es būšu pateicīgs, ja viņš atradīs laiku, lai atceļotu uz Londonu, lai to atkārtotu Gordon Brown, savam kolēģim, Sociāldemokrātu premjerministram, ietverot tajā fragmentus par vienotā tirgus sociālo dimensiju nozīmi un par Savienības, kas atrodas globālo pārmaiņu priekšā, solidaritāti un kohēziju.

Pēc divām nedēļām premjerministrs būs decembra Eiropadomes sanāksmē un pārrunās ar prezidentu N. Sarkozy priekšlikumu dibināt comité des sages. Es būšu pateicīgs, ja viņš varētu pateikt prezidentam N. Sarkozy, ka mums nevajag uztraukties par Līguma ratifikācijas perspektīvām, atsākot strīdus par varas procedūrām un līdzsvaru. Lūdzu, vai viņš arī nevarētu pateikt, ka nav saprātīgi mēģināt noteikt Eiropas ģeogrāfiskās robežas. Paplašināšanās process ir nostabilizējies. Eiropa izveidos tās galīgo formu tad, kad Eiropas valstis, kas atrodas ārpus Savienības vairs nevēlēsies mums pievienoties.

SĒDI VADA: M. Siwiec
priekšsēdētāja vietnieks

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ģeogrāfiski Eiropa ir skaidri noteikta, un tās robežas ir izveidotas. Tomēr politiskajā kontekstā termins Eiropa ir kļuvis par sinonīmu terminam Eiropas Savienības paplašināšanās. No vienas puses ne visas Eiropas valstis pieder šai organizācijai, lai gan no otras puses, lielākā daļa no Eiropas Parlamenta dalībvalstīm izdara spiedienu pret valstu, kas nav Eiropā, piemēram, Turcijas uzņemšanu.

Kad mēs apspriežam Eiropas nākotni, ir svarīgi apsvērt tās saknes un pamatvērtības. Attiecībā uz Eiropas vērtībām ir tūkstošiem dokumentu. Tomēr tās ne vienmēr ir skaidri formulētas, piemēram, pamattiesību hartā, ko mēs šodien apspriežam. Kad viss ir pateikts un izdarīts, ir skaidrs, ka Eiropas saknes ir kristieši, un tās pamatvērtības jau sen ir nosauktas. Pastāvīgās pūles definēt acīm redzamo noved pie proporciju izkropļošanas. Tās arī ietekmēja vecā kontinenta patieso problēmu risināšanas potenciālu, piemēram, satraucošā Eiropas iedzīvotāju novecošana, migrācija, agresīvā Āzijas valstu konkurence, terorisms, epidēmijas, jaunas slimības un arī enerģētikas drošība.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Premjerministra kungs, ir pareizi, ka mēs atzīstam, ka pēc nenoteiktības posma, jūs bijāt viens no valstu vadītājiem, kas stiprināja Eiropas transatlantiskās attiecības, un man jūs par to ir jāapsveic.

Tomēr tiem no mums, kas sevi uzskata par ļoti proeiropeiskiem ir ļoti skumji redzēt, ka šīs transatlantiskās attiecības vēl joprojām nomāc divi balasta jautājumi, kas pirms tam tās gremdēja. Pārāk daudz merkantīlisma un pārāk daudz valdību sadarbības. Mēs arī ievērojam, lai gan kuģis peld labi, izvēlētais virziens vai nospraustais kurss, runājot ar jūrniecības terminiem, ir tas, ko rāda A. Merkel kundzes un N. Sarkozy kunga kompasi, virzot kuģus konservatīvo tiesību virzienā.

Jautājums, premjerministra kungs, ir vai jums ir vieta manevrēšanai, lai izlabotu kuģa kursu ? Kā jūs domājat pārliecināt tos, kuri neskatoties uz to, ka ir proeiropejiski, baidās iekāpt Eiropas kuģī, jo viņi to neuzskata par drošu, vai viņi nezin, kur tas dodas, vai viņi nevar redzēt ne sociālu Eiropu, ne arī videi nekaitīgu ilgtspējīgu Eiropu, ne starptautiski atbildīgu, ne arī pārredzamu, demokrātisku vai populāru Eiropu, par kādu mēs tik bieži runājam. Vai jūs domājat, ka jūs varat vadīt lēcienu no tirgus Eiropas uz politisku Eiropu? Kā?

Bez tam tā, kā jūs tik ļoti apsveicāt šo Parlamentu, vai jūs domājāt, ka tam šobrīd ir jābūt galvenajam Eiropas likumdevējam?

Turklāt, kamēr mēs par šo tēmu runājam un jaunas informācijas, par Spānijas bāzu izmantošanu cietumnieku pārvešanai uz Guantanamo, gaismā, vai valdība domā pārskatīt savas attiecības ar ASV sakarā ar ANO Drošības padomi.

Es visu to saku, premjerministra kungs tāpēc, ka tas attiecas uz Eiropu, īpaši Eiropas uzticamību.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr, Parlaments šodien lemj vai Pamattiesību harta nākotnē būs tiesiski saistoša. Man kā Konvencijas, ko izveidoja, lai izstrādātu Pamattiesību hartas projektu, loceklim, šī būs ļoti nozīmīga balsošana, ne tikai tāpēc, ka man bija gods strādāt pie šī vismūsdienīgākā Eiropas dokumenta par pamattiesībām, ne arī tāpēc, ka es kā daudzi citi septiņus gadus cīnījos, lai nodrošinātu, ka tā kļūst juridiski saistoša.

Pamattiesību harta balstās uz civilo, politisko un sociālo tiesību nedalāmību. Man, kā šī Parlamenta kreisā spārna deputātam, kas nāk no Berlīnes, un, ir dzīvojis VDR līdz miermīlīgajai revolūcijai 1989. gadā, tas ir ārkārtīgi svarīgi. Man pārliecinošs “jā” šai hartai ir loģiskas mūsu pašu vēstures kritiskas izvērtēšanas sekas. Izvērtēšana, kas bija nepieciešama un, kas pievērsa uzmanību milzīgajiem pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem „patiešām pastāvošajā sociālismā”.

Jūsu valsts, premjerministra kungs, Eiropas Savienībā spēlē svarīgu lomu. Balsojot „par” referendumā par Konstitucionālo līgumu, Spānijas pilsoņi deva lielu ieguldījumu, lai Harta neiegultu plauktā. Jūs varat un jums jābūvē uz šiem sasniegumiem. Ikvienam ir lielas cerības saistībā ar Eiropu. Viņi cer, ka Eiropa atrisinās ikdienas vajadzības un rūpes. Viņi vēlas, lai Eiropa darbotos stabili, ne tikai dungotu melodiju, kā teica Jean-Claude Juncker, lai radītu strādnieku Eiropu, Eiropu, kas ir patiesi balstīta uz solidaritāti. Tāpēc Eiropā vajag spēcīgu kampaņu, lai Eiropas Savienību vadītu pret sociālo un algu dempingu. Minimālās algas visiem, lai cilvēkiem nodrošinātu iztikas līdzekļus. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Nākotnes Eiropai sociālie jautājumi patiešām ir izšķiroši .

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, premjerministr, Lisabonas līgums, vai drīzāk pārdēvētā Konstitūcija, ir jūsu nākotnes Eiropas redzējums. Tā ir Konstitūcija, ko 2005. gadā apņēmīgi noraidīja Francijas un Holandes vēlētāji, un, kuru mēs tagad mēģinām iedzīvotājiem uzspiest bez viņu piekrišanas.

27 dalībvalstīs aptaujas rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas referendumu par šo Līgumu. Apvienotajā Karalistē 80% vēlas referendumu un divas trešdaļas balsotu „pret”, tomēr valdība liedz mums balsot, lai gan tas ir noteikts vēlēšanu manifestā.

Premjerministra kungs, jūs runājat par demokrātisku Eiropu, bet Eiropa mīdās pa sabiedrības viedokli. Nicinājums, ko mēs izrādām sabiedrības viedoklim padara par izsmieklu apgalvojumu, ka mēs esam „Vērtību savienībā." Atkal un atkal mani vadītāji man saka, ka 1975. gadā viņi balsoja par brīvu tirdzniecības zonu, nevis politisku savienību. Ir laiks izjaukt ES pārvalstiskās politiskās struktūras un atgriezties pie vienkāršas tirgošanās grupas, kādu britiem solīja 1972.gadā.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, fakts, ka mēs savā šodienas sanāksmē sveicam Spānijas premjerministru, var sniegt kļūdainu priekšstatu par to, ka mēs vēl esam pārdomu periodā par Konstitūciju, jo tieši šī iemesla dēļ tika uzsāktas diskusijas ar premjerministriem. Par laimi tomēr šis posms ir pagājis, un pa šo laiku mums ir vienošanās par labu Reformu līgumu. Protams, premjerministra kungs, jūs esat laipni gaidīts, jo tagad ir vērts parunāt par Eiropas nākotni. Šis ir vispiemērotākais brīdis, jo Līgums ir sākums, nevis beigas.

Tas pats par sevi nebeidzas, tas ir instruments, kas mums efektīvi jāizmanto un, kas mums piedāvā labāku administrēšanas, demokrātijas, tādu vērtību kā brīvība, drošība, labklājība realizēšanas perspektīvu, un mūsu sociāli ekonomiskā tirgus paplašināšanos atvērtajā un globalizētajā pasaulē. Jūs varat man ticēt, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ka daudzi Beļģijas iedzīvotāji, vēloties reformu, īsteno tieši šos mērķus. Lai gan tā tiešām ir pilnīga nejaušība, tā ir vērsta uz to mērķu īstenošanu, kuri mums ir līdzīgi ar tik daudziem cilvēkiem.

  Adrian Severin (PSE). Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt premjerministru kā vienu no nedaudzajiem premjerministriem, kas runā tajā pašā valodā, kā Briselē nevis kā savā galvaspilsētā. Es arī gribu sveikt viņu kā vienu no nedaudzajiem premjerministriem, kas neslēpj, kas Eiropa ir un ko tās iedzīvotājigaida. Tādēļ viņa valsts pilsoņi to atbalsta un tādēļ bija lielais atbalsts Eiropas Konstitūcijai.

Es arī gribu izmantot iespēju un apsveikt premjerministra kungu par tik plašas Spānijas pārstāvniecības atgūšanu šajā Parlamentā, kas stāsies spēkā no 2009. gada.

Es domāju, ka Spānijas paziņojums mums ir skaidrs, un mēs tam piekrītam. Eiropa vai nu būs vai nebūs sociāla, Eiropa vai nu būs vai nebūs globālais spēlētājs, Eiropa vai nu spēs savienot solidaritāti ar subsidiaritāti, vai tā cietīs neveiksmi, Eiropa vai nu spēs piedāvāt pastāvīgas izaugsmes modeli, vai tas izzudīs, Eiropa vai nu spēs piedāvāt risinājumu par labu sociālajai vienlīdzībai, dzimumu līdztiesībai un populāras varas iespējas, vai arī tā sadalīsies, Eiropa vai nu spēs savienot multikulturālismu ar pilsonisku kohēziju, brīvu konkurenci ar godīgumu, efektivitāti ar taisnīgumu un elastīgumu ar drošību, jeb tā zaudēs nozīmīgumu.

Es arī piekrītu premjerministra viedoklim, ka drošība ir nedalāma un tai priekš visiem ir jābūt individuālai, sociālai, nacionālai un starptautiskai. Es arī piekrītu viņa viedoklim par imigrāciju. Jā, pareiza atbilde imigrācijas problēmām ir integrācija, nevis patvēruma meklēšana, integrācija, nevis sociālā atstumšana. Pareizajai atbildei ir jābūt virzītai uz cēloņu, nevis simptomu likvidēšanu.

Es saprotu ļoti labi, ka premjerministram nevajag referendumu jaunā Līguma atbalstīšanai. Viņam jau ir „maksi mandāts” un tāpēc viņš var pieņemt „mini Līgumu.” Mums ir ātri jāratificē šis Līgums un tad jāatsāk virzība uz vēl integrētāku Eiropu.

(Aplausi)

  Bogdan Pęk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, sekojot šīm debatēm, man radās iespaids, ka viss ir labi un būs vēl labāk, lai gan ir jau tik labi, ka diezin vai var būt labāk. Tomēr pastāv daudzas problēmas, par kurām runā visi Eiropas Savienības lielie valstu vadītāji, bet šķiet, ka viņi kļūdās.

Mēs saskaramies ar quasi reliģiju, tā saucamo siltumnīcas efektu. Mēs tik ļoti izjūtam siltumnīcas efektu, ka aicinām maksimāli samazināt emisijas. Eiropas valstis tādēļ ir spiestas konkurēt ar valstīm, kurām nav konkrēti plāni emisiju ierobežošanai, tajā pat laikā visi nopietnie zinātnieki šobrīd uzskata, ka siltumnīcas efekts ir dabiska parādība, kas parādās uz cikliskiem pamatiem, un cilvēces pūles kopumā var procentuāli radīt nelielu ietekmi.

Dāmas un kungi, es lūdzu jūs neieslīgt ilgu pilnā domāšanā. Tā vietā, lūdzu, izstrādājiet saprātīgu enerģijas politiku, jo šobrīd nafta maksā 100 USD un daudzi cilvēki uzskata, ka drīz tā klūs vēl dārgāka.Pamatoti jautājumi ir,kāpēc tā notiek un kas gūst labumu no šīs situācijas.

  Gerardo Galeote (PPE-DE). – (ES) Premjerministra kungs, man ir jāatkārto visu manas grupas biedru atbalsta vārdi par cieņu un parlamentāro pieklājību, kuru PSE grupa neizrādīja.

Premjerministra kungs, mums Spānijas deputātiem tas ir glaimojoši, ka jūs šodien pirms savas runas par Lisabonas Eiropadomes rezultātiem Spānijas parlamentā esat šeit, par to, ko jūs noteikti plānojat darīt pirms Spānijas parlaments tiek atlaists, jo jums jāpiekrīt, ka Spānijas iedzīvotāji ir pelnījuši paskaidrojumu, kāpēc, kā jūs minējāt, viņiem pirmajiem bija referendums par Konstitūciju, kas vēl neeksistē.

Premjerministra kungs, šī Parlamenta lielākā daļa pilnīgi piekrīt jūsu runas proeiropeiskajai pārliecībai. Tāpēc tagad es iedomājos, ka saistībā ar Eiropu un Spāniju, kā jūs jau minējāt, jūs izsakat savas bažas, ka Spānija ir vissliktākajā situācijā Eiropā, ieviešot Kopienas direktīvas nacionālajā likumā, un tomēr ir priekšgalā ES likumu pārkāpšanā. Tāpat arī man jāsaka, ka šodien jūsu saistības par vidi, kas pelna uzslavu, ir pretstatā skarbajai faktu realitātei, jo tieši šodien mēs dzirdējām Eiropas Komisijas ziņojumu, kas norāda, ka mūsu valsts ir viena no tām, kas ir vistālāk no Kioto protokolā izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Premjerministra kungs, es nevaru jums novēlēt veiksmi vēlēšanās nākamā gada martā. Protams, premjerministra kungs, ka jūsu runa bija kampaņas runa, bet es vēlos, lai jūs darītu visu iespējamo vienprātības, kas ir izzudusi, Spānijas politisko spēku Eiropas institūcijās starpā, atjaunošanai, un tas ir izšķirošs faktors, nevis pateicoties iniciatīvai, kas ir nākusi no šīs puses...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  José Luis Rodríguez Zapatero, Spānijas premjerministrs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti īsi pieskaršos diviem punktiem par visbiežāk minētajiem jautājumiem. Par imigrācijas politiku un situācijas saistībā ar migrantiem Spānijā noregulēšanu.

Es esmu par vienotu imigrācijas politiku Eiropas Savienībā, kas ietver robežkontroli, integrāciju un likumdošanas aktus kopīgai kontrolei. Mēs esam tālu no šī punkta, bet es varu pārliecināt divus deputātus, kas pacēla šo jautājumu, ka tad, kad es kļuvu par premjerministru, es atklāju, ka manā valstī ir 700 000 nelegāli migrantu strādnieki, ko ekspluatēja, kas nemaksāja nekādus nodokļus vai sociālo nodrošinājumu, un kuri strādāja ēnu ekonomikai.

Mūsu Eiropas vērtības ir tiesības, likumība, pārredzamība un tiesiskums. Tādēļ es to vienmēr centos savā zemē nodrošināt, lai neviens nestrādā nelegāli, lai neviens netiek ekspluatēts, lai nevienam netiek liegtas tiesības un, lai visi dod ieguldījumu demokrātiskās valsts atbalstīšanā. Nekad.

(Aplausi)

Es nezinu kā daudzi no šiem 700 000 caur Franciju iekļuva valstī. Es patiešām to nezinu. Es zinu, ka Spānijai un Francijai, pēc garām pārrunām, jo bija dažādi viedokļi, tagad ir kopīga filozofija un kopīga politiska pieeja. Tas pats attiecas arī uz Vācijas valdību. Katras valsts apstākļi un pieredze pateicoties vienotas imigrācijas politikas trūkumam ir bijuši ļoti atšķirīgi. Ja nav vienota imigrācijas politika, mēs mēģinām savās problēmās vainot Franciju, bet Francija savukārt mūs, vai Vāciju, vai Itāliju, vai Vācija Itāliju, vai Itālija Franciju. Tas pilnīgi nekalpo mūsu mērķiem un kaitē Eiropas veidošanai.

Ja mums ir vienota ārējo robežu politika, kuras mēs visi kopā kontrolējam un integrācijas, un vienota statusa politika, mēs nekritīsim kārdinājumā kritizēt valsti, uz kuru attiecas problēma par nelegāli strādājošiem 700 000 strādniekiem, mums jānodrošina, lai viņi varētu kļūt legāli.

Es vairāk noteikti nevaru uzsvērt klimata pārmaiņas, bet es negribu pieminēt iepriekšējo valdību, jo manā valstī ir bijušas visu krāsu valdības. Bez šaubām Spānijā ir bijusi liela ekonomiskā izaugsme. Vienīgais, ko es zinu ir tas, ka valdība, kuru es vadu ir vienīgā, kura ir apturējusi siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas pieaugumu, ko mēs izdarījām 2006. gadā, un vienīgā, kura to sāka ierobežot, kamēr notika ekonomiskais pieaugums par 4%. Bez tam 2006. gads bija pirmais gads, kad primārās enerģijas patēriņš Spānijā samazinājās. Mēs esam ārkārtīgi noteikti šajā jomā, jo mēs bijām citās politiskās darbības jomās, kur mēs nešaubījāmies iesniegt tālejošus tiesību aktus par tiesībām pieņemt spēcīgu ārpolitikas lēmumus, kad mums bija noteikti jārīkojas. Starptautiskajā arēnā mēs būsim noteikti un stingri, kad uzsvērsim to, ko es aprakstīju kā lielu izaicinājumu un lielu iespēju. Es varu jums apgalvot, ka Spānija nav vissliktākā un noteikti tāda nebūs nākamajos gados, jo mēs gatavojamies valsts mērogā pielikt milzīgas pūles, lai krasi samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, ieguldītu alternatīvas, atjaunojamas enerģijas iegūšanā un ieviestu enerģijas taupīšanas un efektivitātes politiku.

Nobeigumā es atkārtoti izteikšu savu visdziļāko pateicību Eiropas Parlamentam. Šeit es jutos apmierināts un arī piederīgs Eiropai, pat ļoti piederīgs un, kad es atstāšu šo Eiropas iedzīvotāju kopējo Parlamentu, jutīšos vēl vairāk piederīgs. Es vēlos, kaut es būtu šeit ieradies ātrāk.

(Aplausi)

  Priekšēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, ekonomikas attīstība un darba vietu radīšana ir šodienas Eiropas primārās prasības. Progress darba vietu radīšanā rodas pateicoties ekonomikas attīstībai, un tai vajag ilgāku plānošanu vienu – divus gadus, un elastīgāku solidaritātes fondu izmantošanu.

Mums jāsastopas ar klimata pārmaiņas draudiem, un mums jārada droša, ilgtspējīga energoapgāde. Vides aizsardzība un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana pašlaik ir globālas problēmas, kas ietekmē visu sabiedrību.

Sekojot Lisabonas stratēģijai un grozot to, ja nepieciešams, ES ir jāizveido par pārticības, solidaritātes, drošības un brīvības reģionu, kas cenšas iegūt jaunus partnerus visā pasaulē, bet sevišķi tās tuvākos kaimiņus Āzijā un Āfrikā.

Eiropai ir jāspēlē vadošā loma globalizācijā! Uz zināšanām balstītas sabiedrības radīšana ir svarīga, lai pilsoņi varētu iegūt elastīgas, nododamas zināšanas, kuras tie var izmantot savā ikdienas dzīvē izglītojoties un praktizējoties. Mūžizglītība ir darbaspēka mobilitātes pamats. Nodarbinātības jomā mums ir jāsasniedz pilnīga iespēju līdztiesība, jāuzvar sociālā atstumtība, jāatbalsta tie, kuri atpaliek, tie, kuri ir nelabvēlīgā situācijā un tie, kuri ir izstumti no sabiedrības. Sevišķi liela uzmanība ir jāvelta maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuri ir sabiedrības labklājības un atbilstošs nodarbinātības līmeņa apliecinājums.

Enerģijas ražošana ir jāveido uz stingriem pamatiem, patēriņš jāsamazina līdz zemākajam līmenim un ir jāsamazina atkritumi, ieviešot enerģiju taupošās tehnoloģijas. Jāpalielina alternatīvās enerģijas avotu proporcija paralēli fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai.

17. ENEkonomiskās sadarbības nolīgumi (debates)

  Priekšēdētājs. Nākošais punkts ir Komisijas paziņojums par Ekonomiskās sadarbības nolīgumiem.

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo iespēju izskaidrot, kur mēs esam nonākuši sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN). Es esmu priecīgs atzīmēt, ka Padome atbalstīja pagājušajā nedēļā Komisijas 23. oktobra paziņojumā ieteikto stratēģiju. Kā komisārs P. Mandelson pagājušajā nedēļā teica Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejai, mēs šajās sarunās esam progresējuši.

Šīs sarunas noris ļoti ātri. Ļaujiet man jums dot ieskatu, kur mēs šobrīd esam. Austrumāfrikā atspēriena nolīgums ir parafēts ar Austrumāfrikas kopienu: Keniju, Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju. Mēs esam ļoti tuvu pagaidu darījumam ar Indijas okeāna valstīm kontekstā ar Austrum- un Dienvidāfrikas grupējumu.

Dienvidāfrikas Attīstības kopienā mēs esam parafējuši atspēriena nolīgumu ar Botsvānu, Lesoto, Svazilendu un Mozambiku. Angola pievienosies tiklīdz tā varēs. Dienvidāfrika un Namībija izlems par savu dalību rīt.

Klusā okeāna reģionā mēs strādājam paralēli pie jumta nolīguma par visu šo rajonu kopumā un pie specifiskiem nolīgumiem par pieeju tirgum, lai nodrošinātu to valstu intereses, ka cer uz reģiona tirdzniecību ar Eiropas Savienību. Es ceru, ka par šiem nolīgumiem tiks paziņots pavisam drīz.

Pārējos reģionos aina nav tik skaidra. Rietumāfrikā un Centrālāfrikā tikšanās notiek ar tā saucamajām „apakšgrupām”. Ir iespējams, ka mēs varēsim noslēgt pagaidu nolīgumus par precēm ar visvairāk skartajām valstīm, kuri pēc tam, 2008. gadā, var tikt pārveidoti par pilniem EPN ar visu šo reģionu. Tas, protams, ir atkarīgs no to vēlmēm iet šajā virzienā un iesniegt PTO tirgus pieejamībai saderīgus nolīgumus.

Karību reģionā mums ir nolīgums gandrīz par visu, bet diemžēl ne par preču tirdzniecību, jo reģiona piedāvājums nav pietiekams, lai mēs to aizstāvētu PTO. Sarunas turpinās, bet tagad mums vajag skaidru šī reģiona politisko lēmumu, lai uzsāktu sarunas saderīga tirgus pieejas radīšanas grafiku ar PTO.

Visos reģionos mums ir pragmatiska un elastīga pieeja, lai sasniegtu mūsu nemainīgos šo nolīgumu mērķus, patstāvīgus EPN ar četriem reģioniem. Tas modernizēs mūsu tirgus attiecības un tās attīstīs, tāpēc patstāvīgie līgumi ar četriem reģioniem ir mūsu mērķis.

Pēdējās dienās mēs esam panākuši nozīmīgu progresu, bet mēs šodien nevaram garantēt, ka būs nolīgums, kas ietver jaunu PTO saderīgu tirdzniecības nolīgumu ar visām ĀKK valstīm.

PTO saderība ir nozīmīgs visu nolīgumu komponents, vienalga vai tie ir patstāvīgi EPN vieglāk pieejamie nolīgumi, vai tikai preču darījumi. Bez tā mēs varam tikai piedāvāt vispārējo preferenču sistēmu.

Nākamajā nedēļā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome lems par EK regulu ieviest tirgus pieeju, ko piedāvāt ĀKK. Šie divpusējie noīgumi ir vislabākais piedāvājums. Pilna beznodokļu un bezkvotu piekļuve ar pārejas periodu tikai diviem produktiem – cukuram un rīsiem.

Mēs turpināsim darīt visu iespējamo, lai panāktu vienošanos. Mūsu piedāvājums ir iesniegts un šobrīd jebkura ĀKK valsts piedāvā PTO atbilstošu piedāvājumu, lai pabeigtu darījumu, mēs varam ieteikt Padomei, ka tā gūs labumu no EPN tirgus pieejas regulas.

Mēs esam izteikuši vēlmi strādāt ar apakšreģioniem, ja to vēlas ĀKK valstis. Mēs esam vienojušies turpināt sarunas pēc 2008. gada 1. janvāra par citiem jautājumiem, piemēram, pakalpojumiem, ieguldījumiem un citām ar tirdzniecību saistītām jomām, kuras ir nozīmīgs šo nolīgumu attīstīšanas komponents. Mēs esam pieņēmuši paziņojumu nodrošināt tirdzniecības nolīgumus, atbilstošus vai labākus kā Kotonū Vienošanās, jebkurai valstij, kas panāk nolīgumu ar mums. Mēs esam piedāvājuši pilnībā atvērt mūsu tirgus un pielāgot preces, ko tirdzniecība piedāvā, godīgiem pakalpojumu piedāvājumiem.

Mēs nevaram pagarināt Kotonū tirdzniecības režīmu, kamēr mēs turpinām sarunas. Mēs esam noskaidrojuši, EPN trūkuma gadījumā, mēs nevaram piedāvāt un nepiedāvāsim risinājumu, kurš ir nelikumīgs vai nedrošs.

Mūsu ĀKK partneriem ir vajadzīgs atbalsts nolīgumu ieviešanai un nepieciešamās pielāgošanas, un reformu veikšanai. Tāpēc Komisija strādā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Attīstības fonds sniedz palīdzību tirdzniecības jomā EPN prioritātes kontekstā. Tāpēc mēs strādājam ciešā saistībā ar dalībvalstīm, tā lai tās varētu piesaistīt papildus naudu tikko pieņemtās ES palīdzības tirdzniecības jomā kontekstā.

Mēs zinām, ka šo sarunu pabeigšana nozīmē, ka tiek pieņemti smagi politiskie lēmumi, bet mēs atbalstām to ĀKK reģionu un valstu, kuras ir izlēmušas mums pievienoties EPN nolīgumu uzsākšanā, izrādīto līderību. Mēs turpināsim atbalstīt apņemšanos, to ieviešot dzīvē, un, strādājot kopā, nodrošināt, lai tās ir tirdzniecības attiecības, kas patiesi sekmē attīstību.

  Robert Sturdy, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, pēc septiņu gadu sarunām pateikt, ka mēs neesam tur, kur būtu jābūt iespējams ir nepietiekam novērtējums. Es neesmu pārliecināts, ka ir pareizi teikt, ka mēs esam panākuši izmaiņas.

Pēdējo nedēļu laikā daži ĀKK locekļiem ārkārtīgi neveikli ir nonākuši pie iespējām par ierobežotu, kā komisārs pats to aprakstīja, VPS tarifu režīmu, kas tos gaida 1. janvārī, ja tie neparakstīs EPN nolīgumu. Eiropas Komisija apgalvo, ka tai ir veicies pagaidu nolīguma īstenošanā gan ar atsevišķām valstīm, gan apakšreģionu grupām. Kā komisārs teica, to parakstīja ar Austrumāfrikas grupu vakar, kamēr SADC to parakstīja pagājušajā nedēļā, bet bez Dienvidāfrikas un Namībijas. Kādā ekonomiskajā nolīgumā šīs valstis nepiedalās? Tiek ziņots, ka Komisija virza Rietumāfriku šajā līgumā bez Namībijas, kas ir viena no lielākajām Āfrikas valstīm un kurai notiek ir plašas tirdzniecības sarunas ar Eiropas Savienību. Kāda ir šo tā saukto parakstīto ietvarnolīgumu ilgtspējīgā ietekme? Un reģiona integrācija? Cik tālu vien es varu redzēt, tie sadala manā ziņojumā aprakstītos EPN ietilpstošos reģionus.

Parlamenta rezolūcija, ko sagatavoja politiskā grupa, skaidri norāda uz vajadzību sagaidīt šo ātri norisošo sarunu rezultātus. Mums var nepatikt šie nolīgumi, bet beigu termiņi ir atkarīgi no mums un šobrīd nav alternatīvas. Kigali Deklarācija bija ārkārtīgi grūta un kritiska. Šodien Parlamentā pieņemtā rezolūcija skatās nākotnē, un es ceru, ka mēs varēsim skatīsimies uz priekšu.

Tā kā to pats vārds nosaka, EPN ir atspēriena punkts, lai izpildītu un izveidotu aptverošas tirdzniecības attiecības starp ES un ĀKK. Es esmu vīlies, ka PSE grupa ir nolēmusi nebalsot par tiem

Es atstāju komisāru ar vienu pēdējo domu. Apvienotajā Karalistē ir teiciens, kas šeit iederas, ka pasaulē ir trīs lieli meli: „čeks ir pastā”, „tā nav mana vaina” un „es esmu no Eiropas Savienības, lai palīdzētu”.

  Harlem Désir, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs nevaram palīdzēt ievērot, ka veids kādā Komisija ved sarunas, ir bijis neveiksmīgs, lai nodrošinātu EPN parakstīšanu pirms noteiktā datuma. Es piekrītu R. Sturdy kungam, ka pagaidu nolīgumi nostāda zem jautājuma zīmes reģionālās grupas, kuras tika izveidotas uz sarunu pamata., lai parakstītu šos EPN.

Bez tā, ka šīs sarunas ir radījušas šaubas, tās arī ir tālu no saišu stiprināšanas starp Eiropu un ĀKK valstīm. Pastāv šaubas par valsts resursu zaudēšanu. Senegālas prezidents nesen teica presei, ka 35% un 70% no Āfrikas budžeta veidoja muitas tarifi. Nigērija, piemēram, zaudēs 800 miljonus eiro.

Šaubas saistībā ar libelarizācijas sekām ĀKK valstu ekonomikas nestabilos sektoros, kas izjūt konkurenci ar Eiropas uzņēmējiem. Ir šaubas saistībā ar lūgumu otrajā fāzē iekļaut veselu rindu tēmas, kas neatbilst PTO saistībām. Es šeit domāju pakalpojumus, ieguldījumus, vienoto tirgu un konkurences likumieus. Pastāv bažas par augstāku muitas tarifu ieviešanu 2008. gadā valstīm, kas nav VAV un ĀKK valstīm kā sava veida šantāžu līgumu parakstīšanai.

Es jūtu, ka mums vajag ĀKK-ES attiecībām piešķirt jaunu elpu un sarunas atgriezt uz ceļa, kas ievēro galvenos Kotonū principus. EPN ir attīstības instrumenti. Liberalizācija pati par sevi nav beigusies. EPN mērķis ir stiprināt ĀKK ekonomiku, lai palīdzētu tai virzīties uz pasaules ekonomiku.

Nevienai ĀKK valstij pēc EPN parakstīšanas nevar klāties sliktāk. Parakstu īpašniekiem ir jāgūst vismaz tikpat liels labums, kā pirms EPN parakstīšanas, no atvieglojumu sistēmas. Nolīgumi ir jābalsta uz ĀKK valstu interesēm un to ekonomiskajām atšķirībām.

Ir jāizskaidro izcelsmes noteikumi, lai saprastu cik lielu labumu tās gūs no jebkuras pieejas jaunam tirgum, aktivitātēm, kuras mēs piedāvājam un ir jāievieš drošs mehānisms finansiālai kompensācijai. Šis paziņojums, ko Kigali Deklarācijā, sniedz ĀKK valstu parlamentu deputāti, Eiropai ir jāsaprot. 31. decembris nav tik fatāls trieciens kā tas ar kuru jūs saskārāties.

  Gianluca Susta, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs, ALDE grupa, atbalstam Sociālistu grupas lūgumu atcelt balsošanu, lai panāktu plašāku vienošanos par rezolūcijas tekstu.

Tāpat mēs dalāmies šaubās un cerībās, kas ir apkopotas Kigali sanāksmes noslēguma dokumentā. EPN ir nozīmīgs attīstības, reģionālās integritātes un nabadzības samazināšanas instruments. ES rīcībai šajā globalizētajā pasaulē ir jāsasniedz šie mērķi. Brīva tirdzniecība, PTO noteikumi un EPN paši par sevi nav beigas, bet instruments, kas kalpo globālajai tirdzniecībai.

Tomēr mums ir jāatdzīst, ka juridiskais vakuums, kas ir izveidojies pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām, rada pašām ĀKK valstīm nopietnu risku, jo uz likmes ir likts daudz vairāk kā tikai tas, vai PTO noteikumu un lēmumu gaismā šie nolīgumi ir likumīgi vai nav.

Mēs arī ceram, ka sarunas, kas notiek sešos reģionos, var tikt ātri pabeigtas un ka atsākšana un veiksmīga sarežģīto Doha sarunu, par globālās tirdzniecības reformu noslēgšana, var sniegt skaidri noteiktu struktūru, kurā nabadzīgāko valstu vajadzības attīstībai var tikt labāk apmierinātas un ietvertas ES-ĀKK attiecību nosacījumos.

Tomēr mēs esam pārliecināti, ka ĀKK sarunas noris lēni un ka pasaules tirdzniecības reforma, kura arī var sniegt labumu daudzpusības atdzīvināšanā, pašlaik tomēr norisinās.

Iespējamie risinājumi tāpēc ir jāīsteno pragmatiskā veidā. Šajā nolūkā mēs ceram, ka komisijas izvēlētā divpakāpju pieejas stratēģija, proti, vispirms pagaidu nolīgumi, kas attiecās uz tirdzniecību un pēc tam vienprātīgāki nolīgums kalpo, lai izvairītos no pārtraukumiem preču plūsmai par izdevīgākām likmēm, ko sniedz Kotonū, kas varētu būt ļoti kaitīgi ĀKK valstīm.

  Frithjof Schmidt, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, tas bija pārsteidzoši dzirdēt jūs runājam par sarunām it kā nekas nebūtu nogājis greizi un Komisijai viss noritētu gludi.

Dažos pēdējos mēnešos mēs, šeit Parlamentā, esam norādījuši uz dažiem gadījumiem, kad Komisija ir traucējusi sarunām ar ĀKK valstīm. Mēs norādījām, ka nolīgums par precēm bija pietiekošs, lai atbilstu PTO nosacījumiem, un ka nolīgums par Singapūras jautājumiem nebija būtisks. Komisija izlikās nedzirdam kritiku, īstenībā komisija aizslaucīja mūsu kritiku. Jūsu pēkšņā kursa maiņa uz pagaidu „tikai preces” nolīgumu ir pārāk maza, pārāk novēlota. „Tikai preces” šajā posmā ir neveiksmes atzīšana, ko radīja izpratnes trūkums no jūsu puses. Tas būtu izdarīts, ja jūs paškritiski būtu piebilduši, ka jūsu sarunu stratēģija bija kļūda.

Otra lielā kļūda bija veids kādā sarunas tika veiktas. Tās acīmredzot tika veiktas tā it, kā tās būtu vienkārši par parastu brīvo tirdzniecības līgumu, nevis par uz attīstību balstītu ietvarlīgumu. ĀKK valstis vienprātīgi žēlojās, ka tās atrodas zem spiediena, un tas liecina par nožēlojamo atmosfēru šajās sarunās. Mēs šo paziņojumu ļoti skaidri dzirdējām Kigali un man jāsaka, ka sarunu tonis, ne tikai būtība, ir ļoti svarīgs.

Ir svarīgi izvairīties no vēl vienas lielas kļūdas pieļaušanas. Mums tagad vajag risinājumu tām valstīm, kuras neietilpst VAV, un kuras nav gatavas šobrīd parakstīt nolīgumu. Mums jāizvairās sagraut tirdzniecības attiecības, jo mums vajag priekšlikumu pārejas noteikumiem 2008. gadam.

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētaja kungs, komisār, Komisijas sarunu stratēģija bija pilnīgi nepareiza, faktiski tā bija katastrofa. Tās tika balstītas uz „Globālās Eiropas” stratēģiju, kas balstās uz pieeju tirgum Eiropas galvenajām starptautiskajām korporatīvajām sabiedrībām.

Es vienmēr esmu brīnījies, kas šādai pieejai ir kopīgs ar sadarbības līgumiem. Sadarbība nozīmē kaut pilnīgi citu. Sadarbība nozīmē cieņu pret valsti, kurai ir jāīsteno ekonomiskā un sociālā attīstība. Sadarbības līgumam ir jāveicina cieņa pret faktu, ka atbalsta sniegšana attīstībai nedrīkst būt saistīta ar EPN noslēgšanu. Ekonomiskās sadarbības līgumiem ir jāņem vērā vājo un visvājāko valstu attīstība. Neviena valsts, ja tā neparakstīs nolīgumu, nedrīkst būt sliktākā situācijā nekā tā ir šodien. Tām ir godīga sadarbība un tā ir uz solidaritāti balstīta pieeja. Komisija no tā ir jūdzēm tālu. Es domāju, ka ir labi, ka zem spiediena no dažādām pusēm, tā tagad sāk īstenot atšķirīgu stratēģiju, lai gan es esmu ļoti skeptisks par to, kad es redzu kā tā izrīkojas ar Mercosur, ASEAN un Andu grupas valstis, kur tā vēl īsteno veco domāšanas veidu.

Mēs, eiropieši, šķiet sakām „tas ir tas, kam ir jānotiek, ņemiet to vai atstājiet to". Es atkārtoju, ka tam nav nekā kopīga ar sadarbību. Es biju diezgan dusmīgs, īstenībā es biju sašutis par to, kas te šodien notika, ka mēs nevaram izmantot Kigali lēmumu kā pamatu, pat ja visi deputāti, kas bija Kigali to atbalstīja. Parlamentam ir jādod šai delegācijai atbalsts šī lēmuma apstiprināšanai.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Maria Martens (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, EPN ir pretrunīgs temats Āfrikā un arvien vairāk par tādu kļūst arī Eiropā. Šis jautājums ietver pamatatšķirības izpratnē, kas saistīta ar iespējām cīnīties ar nabadzību ar ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes ĀKK valstīs palīdzību. Ir skaidrs, ka tīri finansiāla palīdzība nav devusi īstu ieguldījumu nabadzības samazināšanā. Mēs uzskatām, ka šie trīs argumenti var piedāvāt logu caur kuru aiziet no neefektīvas palīdzības ilgās vēstures. Globālā tirdzniecība ar ĀKK valstīm ir samazinājusies. Tā ir mazāk kā 1% pašlaik, un Āfrikā nav sasniegti Tūkstošgades attīstības mērķi. Situācijai ir jāmainās. Eiropai ir morāls pienākums palīdzēt ĀKK valstīm augt ekonomiski un palielināt ar tām tirdzniecības apjomu. EPN ir jādod savs ieguldījums.

Priekšsēdētāja kungs, tirdzniecības labumi un ekonomiskā integrācija ir acīm redzami, sevišķi arvien vairāk globalizētajā pasaulē. Konkurence, labs klimats ieguldījumiem, pieeja tirgum un strādājošas fabrikas ir būtiskas ĀKK valstu ekonomiskajai izaugsmei. Mums jābūt elastīgiem un pragmatiskiem, bet Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Noslēgtu tirdzniecības nolīgumu parakstīšana vairs netiek gaidīta līdz beigu termiņam 2008. gada 1. janvārim. Tomēr dažas Austrumāfrikas un Dienvidāfrika valstis ir noslēgušas pagaidu nolīgumus. Tie ir tikai preces nolīgumi. Tie nevar tikt uzskatīti par soli virzienā uz reģionālo attīstību. Mums ātri jāsniedz tehniskā palīdzība, lai nostiprinātu šīs valstis un tad galu galā panāks vienošanos, kurā piemēram būs ietverti pakalpojumi.

  Glenys Kinnock (PSE). - Priekšsēdētaja kungs, mana grupa iesaka, kā jau citi minēja, ka ticamības un autentiskuma interesēs Parlaments nodibināja pozīciju, kas atspoguļo to, par ko vienbalsīgi vienojās Apvienotā parlamentārā asambleja un ko atspoguļo Kigali Deklarācija. Es uzskatu, ka domāju, ka tas ir gan mērens, gan līdzsvarots dokuments, kas atspoguļo ilgstošās un veiksmīgās visu mūsu politisko grupu sarunas, protams, ieskaitot M. Sturdy kunga politisko grupu, jo viņš uz to atsaucās, ar ĀKK valstīm.

Es nekad neesmu saskāries ar spiedienu, kādu ĀKK valstis izjuta šo sarunu laikā, sevišķi, kad tām tika draudēts, ka tās būs ārkārtīgi nelabvēlīgā situācijā saistībā ar Eiropas VPS tarifu režīmu. Tie ir draudi, kas radīja jaunu reģionālo grupējumu izveidošanos, un iespējams mēs redzēsim divpusējus nolīgumus, piemēram, ar Kotdivuāru. Šie apakšgrupējumi, par kuriem runāja komisārs nav nekādi lielie sasniegumi, bet gan kaut kas tāds, kas apdraud reģionālo integrāciju un rada milzīgu reģionālo spriedzi starp ĀKK valstīm.

Maurīcija, Seišeļu salas, Madagaskara un Komoru salas ir vienojušās par apakšgrupas EPN, Rietum un Centrālāfrika nav izteikušas priekšlikumus pieejai tirgum un ir VPS priekšā. Dienvidāfrika un Namībija no SADC šķiet ir sasniegušas sarkano līniju, ko tās nevar šķērsot, un tās tiek lūgtas iekļaut vislielākās labvēlības režīma prasības, kas uzliek tām par pienākumu sniegt ES jebkuru pieeju tirgum, kuru tās gatavojas nākotnē atteikt citām valstīm. Klusā okeāna reģions, protams, arī nepiedzīvo labāko sarunu norisi un šķiet, ka neviena cita valsts bez Fidži un Papua- Jaungvinejas neparakstīs nolīgumu vai uzsāks šo procesu.

Nesamierinātība un elastīguma trūkums ir skaidri atsvešinājis ĀKK, sevišķi, kad tās saprata, ka Komisija uzspiež ĀKK nolīgumus, kurus tā neprasa no citiem, un kolēģi no Starptautiskās tirdzniecības komitejas to apstiprinās. Gan tehniski, gan politiski ir izrādījies neiespējams „tikai preces” no līgums pat Karību reģionā. Karību reģiona kapacitāte ir lielāka kā jebkuram citam reģionam. Tikai pagājušajā nedēļā viņi teica, ka tas, kas tika piedāvāts viņiem vienkārši nav izdevīgs.

Komisijai noteikti tagad ir jāatkāpjas, jānoņem spiediens un jāpārvērtē kā nodrošināt, lai mēs neizdarām neiedomājamo un neiedzenam valstis, kuras nav VAV vilku bedrē. Abu pušu vēlme turpināt sarunas ar PTO godprātīgi, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, jo līdz beigu termiņam neizdevās parakstīt EPN.

ES ir jāveic nepieciešamās iekšējās likumdošanas izmaiņas, lai atļautu turpināt pašreizējos tirdzniecības nolīgumus. Tādēļ ES un ĀKK varētu strādāt kopā, lai nodrošinātu, ka PTO nav opozīcija vai tajā nerodas problēmas.

Mēs, kā Eiropas Parlamenta deputāti nevaram vienkārši atgriezties savos vēlēšanu apgabalos, vienalga kur Eiropā tie būtu, un teikt, ka apdraudētās ĀKK valstis par tādām arī tiks uzskatītas, ja tās jau pašas būs vienojušās par ekonomisko partnerību un tās tiks uzskatītas par bīstamām to ekonomiskajām interesēm.

  Margie Sudre (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlos informēt jūs par nopietnām raizēm, ko aizjūras teritoriju kopienas pēdējā laikā ir izteikušas par EPN.

EPN PTO uzraudzībā nevar pielīdzināt brīvās tirdzniecības nolīgumiem, un tie nevar apdraudēt jau tā trauslo mūsu aizjūras partneru ekonomiku. Tiem ir jāpārstāv patiesa partnerība, lai radītu jaunu ekonomikas un tirdzniecības pamatnolīgumu, kas dotu iespēju attīstīties visām šīm teritorijām. Ģeogrāfiskais aizjūras kopienu novietojums tiešā tuvumā ĀKK valstīm novieto tās, preferenciālo, savstarpējo nolīgumu ar šīm valstīm, centrā.

Es labi apzinos, ka attālākie reģioni un aizjūras valstis un teritorijas AZT, kas veido Eiropas aizjūras teritorijas, attiecas tikai uz sešām ES dalībvalstīm un ka acīm redzot jautājumi šajās teritorijās galvenokārt ir neskaidri. Tomēr attālāko reģionu pašreizējā situācija ir zināma, un šajās sarunās tā saskaņā ar EK Līguma 299 panta 2. punktuir jāņem vērā daudz konkrētāk. Papildus AZT arī ĀKK valstīm ir jākoncentrējas uz cieņu pret asociatīvajiem nolīgumu nosacījumiem, kas saskaņā ar šo pantu jau tos saista ar ES.

Es jums pateicos par atbalstu grozījumiem, ko es iesaku, lai nodrošinātu drošu līdzsvaru starp aizjūras teritoriju reģionālo integritāti un to saistību ar Eiropu. Tomēr sarunas būs grūtas, sevišķi saistībā ar vietējo tirgu aizsardzību un ar riska produktu sarakstu, es ticu, ka komisija atradīs saprātīgu kompromisu starp attālāko reģionu , AZT un AKK valstu interesēm.

  Erika Mann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es domāju, ka ir svarīgi izmantot dažas nākamās nedēļas, lai izveidot nolīgumu tā, lai visi justos ar to apmierināti. Tas ir ļoti svarīgs nolīgums ar milzīgu simbolisku rezonansi. Tās nav tikai sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu Āfrikas reģioniem un valstīm, bet arī par šo valstu pietuvināšanu Eiropai. Tas arī ir par reālas attīstības nolīgumu, kas cīnīsies ar nabadzību un skaidri parādīs, ka ES ir pozīcijā, lai uzsāktu sarunas par nolīgumu, kas noliktu Āfrikas valstis ērtākā pozīcijā un palīdzētu tām sajust saites ar Eiropas Savienību.

Ir vairāki punkti, kas ir svarīgi, kā jūs pats teicāt, pieminot vairākus no tiem. Mums ir jānodrošina, lai reģionālie nolīgumi nestu patiesu labumu valstīm, uz kurām tie attiecas. Mums jānodrošina, ka valstis, kas neietilpst VAV, arī noslēdz nolīgumu un nepaliek izstumtas, un mums ir jānodrošina, ka visas valstis attīstās pareizā virzienā. Nolīgumam, kuru jūs piedāvājāt, divpakāpju pieejas veidā ir jānodrošina, ka neviens netiek atstumts, tā lai mēs noteikti virzītos pareizā virzienā, kurš vēl šodien netiek garantēts.

H. Markov kungs, mums ir jāizmanto pašlaik pieejamā iespēja, rīt neapstiprināt rezolūciju, lai Parlamentā sasniegtu konsensu un es domāju, ka mums ir pietiekoši daudz konverģences punkti , lai tas notiktu.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties visiem, kas piedalījās šajās interesantajās debatēs. Es esmu pārliecināts, ka mēs vērojam pastāvīgu procesu. Es personīgi neesmu daļa no tā, bet lai daudzie partneri vienotos par noliegumu, jums ir vajadzīga abu pušu labā griba.

Kā es jau teicu savā ievada paziņojumā, mēs strādājam pragmatiski un elastīgi. Tie, kuri ir gatavi un vēlas, sekot tai pašai pieejai, seko, pārējiem nekaitējot, pakāpeniskiem panākumiem, kuri ir svarīgi visiem reģioniem un starptautiskajai tirdzniecībai kopumā.

Bija daži jautājumi vai kritika par sarunu toni. Es gribu pārliecināt, ka tas ir sadarbības garā. Mēs ņemam vērā, ka partnerības garā, mērķu attīstība iedarbojas uz mūsu partneriem.

Daži jautājumi bija par „tikai preces” darījumiem Atspēriena nolīgumi virza uz obligātiem EPN, un tie atbalsta ĀKK valstu attīstību un reģionālo integrāciju. Tā mēs nezaudējam kopējo ainu un mūsu partnervalstu un reģionu kopējās vajadzības.

Es negribu atkārtot daudzus punktus, kurus minēju sākumā, bet process turpinās. Dažreiz beigu datums rada spiedienu risinājuma meklēšanai pēdējās dienās vai nedēļās, un mēs panākam patiesu progresu. Es šodien minēju daudzus vārdus un valstis, kur mēs nesen esam panākuši atspēriena nolīgumu, un mēs turpināsim to darīt, jo mūsu interesēs ir tiešām atrast risinājumus.

Procesi turpināsies, jo šiem risinājumiem ir vairāk kā viena pakāpe. Kā es jau teicu pēc 1. janvāra mēs turpināsim strādāt pie jautājumiem, par pakalpojumiem, ieguldījumiem un citām ar tirdzniecību saistītajām sfērām.

Es uzskatu, ka Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nākamajā nedēļā atbalstīs Kopienas noteikumu par pieeju tirgum, ko piedāvāja ĀKK valstīm ieviešanu priekšlikumu. Kā jau es teicu tas šajā divpusējā priekšlikumā ir labākais piedāvājums. Mēs esam ne tikai atvērti, bet arī ļoti konstruktīvi. Piedāvātā Komisijas stratēģiju, ko es mēģināju aprakstīt, visas 27 valstis Padomē to pilnībā apstiprināja, un šajā partnerības noskaņojumā un konstruktīvajā manierē, mēs turpināsim.

Mērķis tiešām ir visaptverošs ekonomiskās partnerības nolīgums. Tas būs katalizators reģionālajai attīstībai. Ja reiz pirmie nolīgumi ir noslēgti, mēs turpināsim īstenot šo mērķi. Neviens nav izslēgts vai aizmirsts šajā procesā. Mēs par to ne tikai domājam par visneattītākajām valstīm, bet arī ļoti aktīvi tās atbalstam.

Es domāju, ka tas ir viss, ko es pašlaik varu pateikt nu kā atbildi uz jautājumiem vai par apstiprināšanas veidu, bet es esmu pārliecināts, ka šis Parlaments atgriezīsies pie šī jautājuma tuvākajās nedēļās un mēnešos, jo tas arī ir saistībā ar mūsu nolīgumu grafiku.

  Priekšēdētājs. Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu. Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 2007. gada 12. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. - Mēs esam sasnieguši ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) kritisko periodu. PTO piekāpīgie nolīgumi ir būtiski valstīm, kas nav vismazākattīstītās ĀKK valstis.

Tas ir satraucoši, ka savstarpējā attiecības starp abām pusēm nav vienmēr acīm redzamas. Neviena valsts nevar justies piespiesta pievienoties nolīgumam. Komisijai ir jāizdara vairāk, lai padarītu sarunas iekļaujošākas.

ES ir visnozīmīgākais tirdzniecības partneris daudzām ĀKK valstīm.

2004. gadā ES importēja no ĀKK valstīm preces 28 miljardu vērtībā. Šis daudzums dubultoja palīdzību attīstības jomā, kuru no 2000.gada līdz 2007. gadam padarīja pieejamu caur devīto EAF reģionu ĀKK reģionam.

Tirdzniecība un nevis palīdzība ir atslēga ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei un attīstībai. Kamēr neviens nevar noliegt, ka daudzas ĀKK valstis piedzīvo nopietnas problēmas, EPN, ja vien tie ir izveidoti pareizi, ir jāuzskata par iespēju ĀKK valstīm.

Ikvienu EPN pavada attīstības programma, kas Eiropas Savienībai pilnībā jāatbalsta..

Ir jānoslēdz pagaidu darījumi, lai nodrošinātu, ka nepārtrauks tirdzniecību un ka miljoniem cilvēku iztika netiks likta uz spēles.

(1) Skatīt protokolu

18. Grozījumi Direktīvā 2004/ 49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos – Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība (kodificētā versija) – Grozījumi Regulā (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (debates)

  Priekšēdētājs. Nākošais jautājums ir kopīgas debates par sekojošiem ziņojumiem:

- P. Costa A6-0346/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2004/49/EK par drošību kopienas dzelzceļos [COM(2006)0784–6-0493/2006– 2006/0272(COD)];

- O. Larrera A6-0345/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2004/49/EK par kopienas dzelzceļu savstarpējo izmantojamību (kodificētā versija) [COM(2006)0783–6-0474/2006– 2006/0273(COD)];

- P. Costa A6-0350/2007 Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. No 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu [COM(2006)0785–6-0473/2006– 2006/0274(COD)];

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis.. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc pirmo divu dzelzceļa pasākumu kopuma apstiprināšanas 2001. un 2004. gadā un pirms trešā dzelzceļa pasākumu kopuma apstiprināšanas 2006. gada 13. decembrī, Komisija ierosināja jaunu likumdošanas pasākumu kopumu par savstarpēju ritošā sastāva, sevišķi lokomotīvju pieņemšanu. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot dzelzceļa sektoru likvidējot vilcienu izmantošanas kavēkļus Eiropas dzelzceļa tīklā.

Komisija uzsāka šo iniciatīvu galvenokārt divu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu vilcienu brīvu kustību ES robežās padarot lokomotīvju apkalpošanas procesu pārredzamāku un efektīvāku, un arī, lai vienkāršotu noteikumus konsolidējot un apvienojot trīs dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvas vienā.

Pilna priekšlikumu pakete satur saziņu, trīs tiesību aktu priekšlikumus un to ietekmes novērtējumu, pziņojumu, kurā noteiktas pašreizējās grūtības un ieteikta vesela rinda risinājumu dzelzceļa transporta sertifikācijas vienkāršošanai, priekšlikumu pārstrādāt eksistējošās dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvas priekšlikumu, labot regulu par Eiropas dzelzceļa aģentūras izveidošanu un ziņojuma par ietekmes novērtējumu.

Kāda ir visu šo dokumentu būtība? Viens ļoti svarīgs jautājums ir brīvas dzelzceļa kustības atbalstīšana un tas attiecas arī uz lokomotīvju reģistrācijas noteikumiem. Saskaņā ar dzelzceļa uzņēmumiem un ražotājiem, apstiprināšanas procedūra ir ārkārtīgi gara un dārga, un lielajam skaitam iestāžu prasībām, par tīri tehniskiem jautājumiem, šķiet, ir ļoti mazs pamatojums.

Komisija piekrīt šim viedoklim un mēģina risināt šo problēmu ar tiesību aktu grozījumiem un arī mēģina lūgt dalībvalstu dzelzceļa institūcijām, lai tās izmaina savu attieksmi, un tāpēc sazināšanās nozīmīgums tiek saskaņots ar juridiskajiem priekšlikumiem, iesakot risinājumus, kas var tikt pielietoti nekavējoties, negaidot grozījumus likumdošanā. Šis paziņojums nebija veltīgs. Viens sadarbības nolīgums Roterdamas-Dženovas līnijai jau ir izveidots un maijā parakstīts. Nolīgums seko mūsu paziņojumā par šo problēmu izteiktajiem priekšlikumiem.

Mums arī jāmin ieteiktā savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas pārstrādāšana. Komisijai prātā bija divi mērķi, kad tā veidoja šos priekšlikumus. Pirmais bija vienkāršot dzelzceļa transporta apstiprināšanas procedūru. Tāpēc mēs ieviesām savstarpējās atzīšanas principu apstiprinājumiem par nodošanu ekspluatācijā, ko jau ir izdevušas dalībvalsts. Šis princips ir, ka ritošajam sastāvam, kas jau ir saņēmis apstiprinājumu par nodokošanu ekspluatācijā vienā no dalībvalstīm, nevajadzēs nekādu tālāku sertifikāciju citā dalībvalstī, bez papildus prasībām, kas, piemēram, izriet no vietējā tīkla raksturojuma.

Otrkārt, skaidrības dēļ, mēs izmantojām vienotu dokumentu, lai apvienotu 1996. gada Direktīvu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un 2001. gada Direktīvu par parastās dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību. Šajā sakarā jauna regulatīva kontroles procedūra ir ieviesta Padomes un Eiropas Parlamenta deliģētām noteiktām pilnvarām.

Savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas grozīšana ieteica mums veikt tālākas darbības. Mēs jaunajā savstarpējās izmantojamības direktīvā esam veikuši lielu skaitu tehnisko jautājumu grozījumu, balstoties uz desmit gadu pieredzi, ko mēs esam ieguvuši ne tikai Komisijas darbā, bet arī dalībvalstīs saistībā ar komitoloģiju rūpniecībā un nozarē un Eiropas Dzelzceļa aģentūru no 2005. gada.

Mēs arī vēlamies atbildēt citiem dalībniekiem izskaidrojot drošības direktīvā attiecības starp dzelzceļa uzņēmumu un vienību, kas veic apkopi. Mērķis ir ar direktīvas palīdzību izveidot jaunu regulējošu pamatdirektīvu, kas rodas no Kopienas direktīvas par tirgus atvēršanas un no jaunā līguma par vagonu izmantošanu, īstenojot to starptautiskā mērogā, saskaņā ar COTIF konvenciju.

Tagad es esmu nonācis pie sava priekšlikuma pēdējā punkta par regulas par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu grozījumiem. Tas saistās ar Eiropas dzelzceļa aģentūras pilnvaru paplašināšanu, lai atļautu apkopot dažādas vietējās procedūras un lokomotīvju apstiprināšanas pastāvošās tehniskās prasības un, izveidojot un paplašinot prasību sarakstu, kas jāapstiprina vienu reizi, vai nu tāpēc, ka tie ir starptautiski atzīti noteikumi, vai tāpēc, ka tos var uzskatīt par līdzvērtīgiem dalībvalstu starpā. Šis uzdevums var tikt veikts sadarbojoties ar valstu drošības institūcijām aģentūras vadībā. Aģentūrai pēc valsts drošības institūciju vai Komisijas lūguma ir jāizdod tehniskie atzinumi.

Veidojot šos grozījumus, mēs, balstoties uz pagātnes pieredzi, arī noskaidrojām daudzus citus regulas punktus, sevišķi saistībā ar (ERTMS) Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu un ritošā sastāva reģistrēšanu.

Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par dažiem diezgan tehniskiem komentāriem, un vēlos pateikt, ka pirmā un otrā dzelzceļa pakete, kā arī pavisam drīz trešā dzelzceļa pakete, veido tiesisko un ekonomisko pamatu skaņas izmantošanai dzelzceļa pakalpojumos vienotajā tirgū. Šī darbība no tehniskā viedokļa tiks pabeigta atverot jaunus vietējos tirgus. Tas ir šo priekšlikumu mērķis, kas tik ļoti tiek gaidīts dzelzceļa industrijā. Es gribu pateikties Parlamentam par brīnišķīgu un ātru darbu ar šiem dokumentiem.

  Paolo Costa, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, lai gan mums liek noturēt „tehniskas debates”, kā Komisijas priekšsēdētaja vietnieks teica, mēs šodien speram svarīgu politisku soli.

Eiropas transporta politikai ir trīs mērķi, kopš pagājušā gada piecdesmito gadu otrajā pusē tika parakstīts pirmais Līgums. Radīt vienotu tirgu, lai savienotu atdalītos tīklus, tā veidojot vienotu tirgu starp un priekš dažādiem transportu veidiem, un padarīt tīklus sadarboties spējīgus. Savstarpējā izmantojamība nav tehnisks jautājums, tādēļ tas tiešām ir priekšnoteikums Eiropas mēroga tirgus nodibināšanai, kas ir pilnīgi nepieciešams un līgumā noteikts mērķis.

Nozīmīgs progress ir sasniegts gandrīz visos aspektos, tomēr dzelzceļa joma kaut kā atpaliek. Mēs šodien noskaidrojām, ka mums ir tādi paši mērķi kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Iemesli ir atšķirīgi, un pašlaik nav īstais brīdis tos izpētīt, bet tas ir jādara, lai nostiprinātu mūsu pārliecību, ka mēs speram nozīmīgu soli un mums ir ļoti svarīgi, lai tas būtu veiksmīgs.

Savstarpējā izmantojamība tādēļ ir galvenais nosacījums, lai veidotu un lai varētu pārvietoties pa tīkliem, kas ir brīvi no tehniskiem šķēršļiem, kas neļauj brīvi pārvietoties lokomotīvēm un vagoniem. Tas ir nozīmīgs solis, kas ir jāsper, un tas ir jādara tik ātri, cik vien iespējams.

Komisijai bija taisnība, kad tā apturēja šķirošanu starp ātrgaitas un tradicionāliem dzelzceļa tīkliem, un tāpēc ļāva virzīties šajā virzienā tik tālu, cik vien iespējams.

Pareizi bija arī tajā pašā laikā pacelt drošības problēmu, un tā kā drošības jautājums bieži tiek pacelts, man vajag virzīties ļoti uzmanīgi, lai izveidotu nosacījumus savstarpējai izmantojamībai. Kā lokomotīves vadītājam var likt šķērsot robežu, ja viņš nesaprot tās valsts valodu uz kuru viņš dodas. Kā lokomotīvei var likt šķērsot robežu, ja tā nav labi piemērota dzelzceļa tīklam, kas atrodas otrā pusē? Es varu turpināt.

Tāpēc Komisija izdarīja labu darbu savienojot divus elementus. Mums ir pilnīgi jāgarantē drošība, bet saistībā ar sistēmu, kas ir sadarbspējīga, jo, ja drošība tiek likta kā pirmais nosacījums, lai nepieļautu savstarpējo izmantojamību, kaut kas šajā jautājumā trūkst. Fakts, ka tika nolemts izveidot Eiropas Aģentūru saistībā ar šo un citiem jautājumiem, kā mēs redzam, tā neapšaubāmi ir zīme nopietnai attieksmei pret notikumiem..

Ko ir izdarījis Parlaments? Parlaments ir pilnīgi aptirinājis Komisijas priekšlikumus ar dažiem ieteikumiem, kas ir domāti, lai padarītu sistēmu vēl sadarbspējīgāku. Ziņojumā par sadarbspējību Parlaments paredz noteiktus datumus līdz kuriem jāgarantē atļaujas ritošajam sastāvam. Tas arī atbalsta, ka slogs pierādīt faktu, ka kaut kas nav savstarpēji izmantojams pat drošības dēļ, jāpārliek uz dalībvalstu pleciem Citiem vārdiem sākotnējais pieņēmums ir, ka ja reiz sertificēts, tad viss ir derīgs visur, ja vien kāds var minēt svarīgu iemeslu kāpēc tā nevar būt. Treškārt, Parlaments paredz, ka visa ritošā sastāva atjaunošanai ir jānotiek ar valsts atbalstu. Tas, es domāju, ir šī Parlamenta ieguldījums.

Tas pats attiecas uz drošību. Arī šeit mēs esam mēģinājuši pateikt, ka mūsu piedāvājums ir sertificēšana jānodrošināšanu līdz noteiktam datumam, 2010. gadam. Tam ir jāpārvar visas bailes bez izņēmuma, ņemot vērā, ka visi tiek vērtēti vienādi, arī ņemot vērā, ka monopoli turpina piedāvāt dzelzceļa pakalpojumus tik automātiski, it kā būtu pilnīgi kompetenti, un tāpēc viņi ir jāatbrīvo no šiem pienākumiem.

Trešais punkts saistās ar Aģentūras izveidošanu un vadīšanu. Šeit man ir viens no galvenajiem jautājumiem un es ar to vēršos pie visiem, sevišķi jau pie Komisijas. Mēs diezgan pareizi uzskatījām, ka drošība ir jāatdala no visa cita, radot 25 Eiropas aģentūras. Tas bija galvenais lēmums, ko mēs pieņēmām pirms kāda laika. Es tagad šaubos, vai šīs aģentūras spēj vēl darboties un vai nebūtu vērts apsvērt vienotas Eiropas Aģentūras, kas darbojas līdz zināmam laikam 25 dažādās valstīs, izveidošanu. Tas ir pamatjautājums un palīdzēs mums atrast pareizu risinājumu kopējām sadarbspējas un drošības Eiropas līmenī problēmām.

  Josu Ortuondo Larrea, referents.. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodien globalizācijas rezultātā mūsu ekonomika, Kopienas progress un mūsu pilsoņu labklājība ir atkarīga no vēl efektīvākas un lietderīgākas ekonomikas, un pāri visam no ilgtspējīgas transporta sistēmas.

Ir vajadzīgi visa veida transporta līdzekļi. Sākumā dzelzceļš piedzīvoja uzvaras dienas, bet tad to nostūma malā transporta līdzekļi, kas izmanto ceļus un lielceļus, pateicoties to lielākām iespējām un pieejamībai. Tagad, kad mūsu ceļi ir uz sabrukšanas robežas, un mūsu vide, pateicoties piesārņojumam, ir kritiskā stāvoklī, mēs atkal skatāmies dzelzceļa virzienā un ceram, ka nākotnē tas spēs apmierināt mūsu iekšzemes mobilitātes vajadzības.

Paturot to prātā Komisija ir ieteikusi jaunu tiesību aktu paketi, lai uzlabotu dzelzceļa transporta tehnisko pusi regulējošās pamatdirektīvas. Tas ietver direktīvu par sadarspēju un drošību un Regulas par Eiropas Dzelzceļa aģentūru pārskatīšanu. Vispārīgi runājot, tas bija pirms gada, kad Eiropas institūcijas pirmo reizi apdomāja vajadzību konsolidēt dzelzceļu tīklu Kopienas līmenī. Tieši par sadarbspējas jautājumu ikviens zina, ka 1996. gada jūlijā, citiem vārdiem pirms 11 gadiem, mēs pieņēmām Padomes Direktīvu 96/48/EK par ātrgaitas dzelzceļu sistēmu un 2001. gada martā Direktīvu par parasto dzelzceļu sistēmu.

Tomēr vairāk kā desmit gadus, Eiropas tīkla sadarbspējas līmenis nepacēlās virs 7% un tās ir prasības lokomotīvju un vilces vienību apstiprināšanai katrā dalībvalstī, kur tās tiks lietotas, lai būtu minimāli traucēkļi jaunu dzelzceļa uzņēmumu, kas domāti pasažieriem un kravas pārvadājumiem, radīšanai, un arī galvenais šķērslis Eiropas dzelzceļa sistēmas sadarbspējai. Tā kā dalībvalstis pašas nevar izlemt, ka viņu apstiprinājums nodošanai ekspluatācijā ir derīgs citas dalībvalsts teritorijā, Kopienas iniciatīva vienkāršot un harmonizēt valstu procedūras, un iedrošināt sistemātiskāku savstarpējās atzīšanas principu lietošanu, ir nepieciešams.

Pastāvošās direktīvas regulē tikai jauna ritošā sastāva nodošanu ekspluatācijā. Jaunā direktīva ir domāta, lai konsolidētu, pārstrādātu un apvienotu esošās direktīvas. No savas puses, balstoties uz īsiem tehniskiem ziņojumiem, ko mēs prasām saskaņā ar Parlamenta reglamentu, mēs iesakām, pārnest iepriekšējās Drošības direktīvas 14. panta saturu uz mūsu Savstarpējas izmantojamības direktīvu. Ir speciāli paredzēts dzelzceļa sfērai dot lielāku juridisko noteiktību un nodrošināt nodošanas ekspluatācijā pamatojuma vienkāršošanu.

Mēs piekrītam ar nosacījumu, ka jābūt vismaz vienai atļaujai uz transporta līdzekli, ko izdevusi dalībvalsts. Šī atļauja radīsies no atbilstības EK deklarācijai un pielietojamām tehniskajām specifikācijām par sadarbspēju. Dalībvalstis sanāksmē apspriedīs būtiskas tehniskās prasības tām strukturālajām apakšgrupām, kas atļauj nodot ekspluatācijā jebkurā citā dalībvalstī un neprasīs vairāk atļaujas, izņemot, ja savienojamība ar infrastruktūras raksturojumu vai ierobežojumi var tikt ietekmēti.

Savā ziņojumā mēs gribējām strukturizēt dažādus direktīvas aspektus un sekcijas, lai tie būtu vieglāk saprotami tiem uz, ko tās attiecas, veltot speciālu nodaļu transporta līdzekļiem, kam ir pirmā vai otrā atļauja vai arī transporta līdzekļiem ar savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijām (TSI) .

Visos minētajos aspektos un visas procedūras laikā, mēs savos periodiskajos kontaktos ar Komisijas un Padomes prezidentūras dažādu politisko grupu ēnu referentiem esam to atgādinājuši. Mēs beidzot esam spējuši vienoties atrisinot svarīgu jautājumu, kas bija maksimāla laika limita ierobežošana par atļaujas izsniegšanas nolemšanu, izskaužot labi zināmo un paralizējošo pamatojuma nesniegšanu saistībā ar lēmuma nepieņemšanu.

Pēc lielām pūlēm mēs esam vienojušies, ka atļaujas izsniegšana būs automātiska lēmuma trūkuma gadījumā, un mēs arī vienojāmies par citiem pantiem. No šī Parlamenta puses, mēs tāpēc esam izstrādājuši kopējus grozījumus, ko paraksta visas parlamentārās grupas, un kuri satur to pašu tekstu, ko mēs sniegsim padomes satiksmes ministriem. Es ceru, ka fakts, ka mēs panācām vienošanos pirmajā lasījumā nesīs labumu visai jomai.

Es gribu beigt ar pateicības izteikšanu visiem ēnu referentiem par viņu palīdzību un sadarbību šo mērķu sasniegšanai.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, savas grupas vārdā es gribu ļoti cieši pateikties abiem referentiem par viņu labo un konstruktīvo sadarbību. Es domāju, ka mēs vienmēr spēsim sasniegt kopīgu risinājumu problēmām, mēs spējām ļoti ātri panākt vienošanos, un es gribētu apsveikt abus referentus par veidu kādā viņi ar Padomi tik ātri spēja veikt darījumu. Beigās, kādu labumu ieilgušais strīds ir atnesis Padomei? Mēs esam pazaudējuši veselu gadu. Nē, pēc manām domām, par spīti visam, mēs esam spējuši panākt progresu šajā jautājumā pirmajā lasījumā un tas ir liels triumfs Parlamentam, Komisijai un Padomei.

Es gribētu pievērst uzmanību diviem vai trim punktiem, un es esmu pārliecināts, komisār, ka jūs tos iesniegsiet Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Mēs dodam aģentūrai lielāku atbildību nosakot drošības standartus un sadarbspējas kritērijus. Es ceru, ka aģentūra izmantos šīs iespējas mūsu rūpniecības interesēs, ka tā ātri noteiks jaunus standartus un ka tā darbosies efektīvi un praktiski. Es vēl piemetināšu, ka es arī ceru, un šeit es griežos pie P. Costa, ja vien viņš var mani dzirdēt, jo viņš runā pa telefonu, un telefona zvani vienmēr ir svarīgāki. Es ceru, jo vairāk uzdevumus Eiropas Dzelzceļa aģentūra uzņemsies, jo mazāk valstu aģentūras tiks iesaistītas, jo tām būs mazāk darba un mazāk birokrātijas. Ja Eiropas līmenī birokrātija strādās labi, mums nevejadzēs 25 valstu institūcijas. Mēs gribam pasargāt Eiropas dzelzceļa telpu no nevajadzīgas pārklāšanās un darba dublēšanas.

Mans noslēguma komentārs ir par komisāru un abiem referentiem. Ir ļoti svarīgi, ka mēs esam panākuši vienošanos. Ja dalībvalstis nokavē beigu termiņu, lai izlemtu par savstarpējo atzīšanu, tad tām ir jāuzņemas izsniegt savas atļaujas. Tikai caur šo atļauju funkciju mēs varam izdarīt spiedienu uz valstu institūcijām, kam vajag atturēt tās no patstāvīgas kāju klaudzināšanas.

Tad kopā mēs nodrošināsim, ka samazinās izmaksas lokomotīvju un ritošā sastāva savstarpējās atzīšanai, tā nodrošinot pieejamības iespēju un īpaši stimulējot Eiropu dzelzceļa kravu pārvadāšanā.

  Inés Ayala Sender, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka Barrot kungs, man jāpiebilst, ka šodien es tieku raustīts uz visām pusēm, jo mans premjerministrs Zapatero kungs uzstājās šā Parlamenta priekšā un pašlaik ir pieņemšanā Padomē. Tomēr es nolēmu palikt šeit un noklausīties jūs, un, cerams, kaut kādā veidā stiprināt dzelzceļa transporta eiropeizāciju.

Es esmu iepriecināts par patiesību un iespēju, ko Komisija atklāja Eiropas iedzīvotājiem ar darbību, kas patiešām ir labāka kā tiesību aktu veidošanas process, pārskatot veselu rindu vecās direktīvas, lai radītu vienu dokumentu un dzelzceļa transportam sniegtu iespējamu progresu.

Šajā sakarā es vēlreiz apsveicu J. Ortuondo kungu par viņa uzticību un viņa gandrīz pedantisko stingrību tik laba normatīvā dokumenta radīšanā. Es gribu piebilst, ka es arī esmu iepriecināta par teicamo sadarbību, kas ir bijusi starp visām grupām, lai panāktu progresu tik svarīgā jautājumā kā sadarbspēja.

Man arī jāsaka, tika panākts labākais iespējamais līdzsvars starp drošību un vajadzību droši virzīties uz sadarbspēju. Divi P. Costa kunga ziņojumi garantē absolūtu drošību un ir pilnīgi uzticami.

Aģentūra ir uzlabota, nostiprināta un tās uzdevumi un vajadzības ir skaidrāk definēti. Mēs arī ceram, ka mēs spēsim to visu nākotnē harmoniski attīstīt. Eiropas pilsoņiem tāpēc nav jābaidās, jo dzelzceļa drošība ir eiropeizēta un tādēļ nostiprināta.

Ir nekavējoši jāpabeidz darbs pie sadarbspējas, jo mums vispirms ir jāeiropeizē dzelzceļa transports un tad jāuzlabo ērtība un loģistika, paturot prātā, ka mums arī ir jauns dokuments par uzticamiem maršrutiem, kas padarīs sadarbspēju vēl būtiskāku.

Kā P. Costa kungs teica, progress ir jāveic attiecībā uz likumdevēju ambīciju īstenošanu, citiem vārdiem Parlamenta un Padomes ambīcijām, attiecībā uz atļauju vilcieniem brīvi kursēt. Es uzskatu, ka mēs esam spējuši radīt apstākļus mūžīgo nenoteiktību tiesību aktos samazināšanai, kas bija iemesls kāpēc visi šie jautājumi par savstarpējo atļauju ritošajam sastāvam un lokomotīvēm, kas visu laiku sadūrās ar šķēršļiem un traucēkļiem, atzīšanu.

Es uzskatu, ka mēs esam noskaidrojuši, kam, kā un kad tas būtu jāreorganizē. Mēs esam devuši sava veida grūdienu progresam saistībā ar pamatojuma neizsniegšanu.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā.. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodienas debates mūsu līdzpilsoņiem var šķist noteikti diezgan tehniskas. Tās noteikti ir tehniskas, lai gan dzelzceļa drošības un sadarbspējas nosacījumu harmonizācija veido vienu no galvenajām rūpēm, tiklīdz tie tiek saistīti ar dzīvi. Es piemēram gribu atgādināt briesmīgo nelaimes gadījumu, kas pirms dažiem mēnešiem notika Zoufftgen starp Luksemburgu un Franciju, un mūs visus šokēja.

Ja mēs gribam atrast nākotnes problēmām risinājumu, sevišķi klimata pārmaiņām, ja mēs gribam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju un mainīt transporta veidu., citiem vārdiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanas pakalpojumus pa ceļiem, ieviešot citus pārvadājuma veidus, kas rada mazāk piesārņojumu, mums ir jālikvidē šie tehniskie ierobežojumi.

Lai radītu patiesu Eiropas dzelzceļa telpu mums vai nu ir jāharmonizē savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, vai jāievieš savstarpējās atzīšanas standarti. Patreizējā procedūra ritošā sastāva atzīšanai atsevišķās valstīs ir pārāk gara un dārga. Mums ir jāatvieglo administratīvās procedūras, jāsamazina laika limiti un mums visiem ir jāharmonizē valstu drošības noteikumi, kas dažreiz noved pie lieliem satiksmes ierobežojumiem un nav pamatoti.

Es gribu izteikt savu vissirsnīgāko pateicību referentiem Paolo Costa un Josu Ortuondo Larrea par viņu brīnišķīgo darbu, jo sevišķi tāpēc, ka tas šķiet apmierina visas politiskās grupas un šķiet, es vismaz tā ceru, ka mums izdosies parakstīt nolīgumu ar Padomi pirmajā lasījumā.

Es gribu izteikt trīs novērojumus. Pirmais, kā visi mani kolēģi teica, es esmu apmierināta, ka mēs esam sasnieguši lielāku saprotamību. Noteikumi saistībā ar apstiprināšanu tiks sagrupēti kā vienots tiesību akts, savstarpējās izmantojamības direktīva Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmai un parastai sistēmai.

Otrs novērojums, ir tāds, ka es esmu ārkārtīgi priecīga, ka vairāki principi, pārāk tehniski a apriori, bet vienalga ļoti svarīgi šajā gadījumā ir pieņemti, saistībā ar apstiprināšanu, sevišķi ritošā sastāva savstarpējo apstiprināšanu, izņemot vietējā tīkla īpatnību gadījumos, valstu iestāžu pienākums parādīt patiesos drošības riskus, un Aģentūras lomu valstu likumu veidošanā un apstiprināšanā. Es jūtu, ka šeit arī ir svarīgi, lai Aģentūra izmantotu tīklu vadītāju ekspertu ieteikumus.

Es arī esmu iepriecināts par netiešu atļauju, ja trīs mēnešu laikā noteiktajā laika limitā īpašniekam netiek sniegts valsts institūciju lēmums, es gribu izteikt skaidru atturību, jo es baidos, ka tas noņems atbildību no dzelzceļa uzņēmumiem.

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā.. – (PL) Priekšsēdētāja kungs Direktīvas par drošību Kopienas dzelzceļos grozījumos ir svarīgi atbalstīt dzelzceļa transporta pakalpojumu vienota tirgus radīšanu. Tāpēc ir jāizveido kopīgi pamatnoteikumi dzelzceļa drošības noregulēšanai.

Komisija ir jāpilnvaro, jāpieņem un jāapstiprina vienoti drošības pasākumi un mērķi. Tā arī ir jāpilnvaro ieviest vienotu sertificēšanas sistēmu. Šajā nolūkā eksistējošās prasības vispirms ir jāpārbauda kopā ar pašreizējiem drošības noteikumiem dalībvalstīs, tā lai noteiktu, vai nesamazināsies pastāvošais drošības līmenis dzelzceļa jomā. Ir arī jānosaka prioritārās jomas, kurās tālāk ir jāuzlabo drošība. Drošības sertifikātiem jāsniedz pārliecība, ka dzelzceļa uzņēmums drošības pārvaldes sistēmu saistībā ar transporta pakalpojumu sniegšanu Eiropas dzelzceļa tīklā ir pacēlis vajadzīgajā līmenī..

Ritošais sastāvs, kas saņēmis atļauju izmantošanai attiecīgajā dalībvalstī, ir jāpieņem ar to pašu atļauju arī citā dalībvalstī, ja patiešām tie prasa šādu autorizāciju. Direktīva nosaka, ka, ja ritošais sastāvs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumu, ir jānozīmē juridiskā persona atbildīga par uzturēšanu. Tas ir ļoti svarīgi. Juridiskā persona var būt dzelzceļa uzņēmums, apakšuzņēmējs vai ritošā sastāva īpašnieks. Šie dokumenti atbilst pakalpojumu tirgus vajadzībām.

Šī iniciatīva nodrošinās dzelzceļa transporta konkurētspēju un ļaus ietaupīt darbaspēku sektorā. Grozījumi šai direktīvai tiek ar nepacietību gaidīti, sevišķi jaunajās dalībvalstīs. Tāpēc es pateicos referentam.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, kolēģi, dāmas un kungi, ar šiem ziņojumiem, Eiropas dzelzceļa tīkla konverģence spers milzīgu soli uz priekšu. Nākotnē Eiropas Dzelzceļa aģentūra harmonizēs un kontrolēs drošības standartus. Tiks nodrošināta savstarpējā dzelzceļa transporta līdzekļu atzīšana ES dalībvalstīs, kas sen ir aizkavējusies. Šajā gadījumā es gribu izteikt savu pateicību abiem referentiem un ēnu referentiem, jo bez šīs labās sadarbības nebūtu sasniegts šis rezultāts.

Grūtie laiki beidzot ir garām. Lai izmantotu lokomotīvi, kas licenzēta citā dalībvalstī, bieži vajadzēja trīs gadus, un tas varēja izmaksāt 10 miljonus eiro. Tas bija provokatīvi un kaitēja videi draudzīga transporta izmantošanai visās 27 ES dalībvalstīs jau krietni agrāk. Nākotnē dzelzceļa līdzekļu atļauju izsniegšana tiks pielietota visās 27 ES dalībvalstīs, ja vien trīs mēnešu laikā dalībvalstis neizteiks iebildumu un nepierādīs, kāpēc drošības apsvērumu dēļ transporta līdzekļu izmantošana nav iespējama. Tā izmantošanu nevar apturēt nenozīmīgu iemeslu dēļ, piemēram, ugunsdzēsības aparāta krāsas, vai sānu spoguļa izmēra dēļ. Pierādīšanas slogs tādējādi tiks atcelts. Agrāk ražotājiem vajadzēja veikt rūpīgu darbu, lai parādītu, ka nav pamata šaubām, bet nākotnē jebkādām šaubām par drošību ir jāsniedz atbilstoši pierādījumi, un tā ir Eiropas Dzelzceļa aģentūra, kuras pilnvaras tiks paplašinātas, kas izlems vai šīs šaubas attaisnojas.

Ja paies trīs mēnešu ilgais termiņš bez jebkādiem iebildumiem, atļaujas attieksies uz visu ES dzelzceļa tīklu. Tas nozīmē, ka dzelzceļa transporta līdzekļi var tikt ražoti lielākā daudzumā. Vācijas Federālā dzelzceļa administrācija pretojas tās varas samazināšanai līdz pašām beigām. Tas ir pateicoties visu grupu esamībai Parlamentā, ka iespējamais kompromiss ir sasniegts un, ka Josu Ortuondo Larrea ziņojums var tikt apstiprināts Komisijā, Parlamentā un Padomē ar konsensu jau pirmajā lasījumā.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā.. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, sekojot līksmībai par šo trīs ziņojumu vienbalsīgu atbalstīšanu Transporta un tūrisma komitejā, es gribu nobeigt šo diskusiju ar diviem kritiskiem novērojumiem. Eiropas Dzelzceļa aģentūra var izpildīt vajadzīgo uzdevumu tālākai jaunās Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas attīstībai un pielietošanai, un to atkarības no ražotājiem samazināšanai. Bet aģentūra ir sevišķi vajadzīga citās jomās, pateicoties pieaugošajam darbību veidam, ceļu libelarizācijā un konkurences jomā. Šī attīstība arvien rada arvien vairāk birokrātijas, lai spētu visu koordinēt vajadzīgajā līmenī.

Ilgi pirms ES dibināšanas šī koordinācija notika savādāk. Bija labi nolīgumi starp valstu dzelzceļa uzņēmumiem, kas kopā organizēja vilcienu kustību garās distancēs, kopā ar Compagnie Internationale des Wagons Lits. Es šaubos vai jauns modelis ir uzlabojums.

No šī brīža jebkurš dzelzceļa transporta līdzeklis, kas ir saņēmis atļauju vienā dalībvalstī tiks automātiski pieņemts arī citā valstī. Šāda situācija neeksistē šaurā jomā pilsētas tramvaja uzņēmumu starpā, tas ir tāpēc, ka pastāv asi pagriezieni, pieturu izvietojums, dažreiz attālums starp divām sliedēm nozīm, ka daži tramvaji nevar braukt pa visām sliedēm. Es pieņemu, ka dzelzceļa uzņēmumi bieži atgādinās par iespējamām cerībām saistībā ar drošību. Praksē tādēļ mainīsies ļoti maz.

  Michael Henry Nattrass, IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, Komisijas savstarpējas izmantojamības direktīva pieļauj, ka tā nodrošina Savienības pilsoņiem.... visu iespējamo labumu, ko rada apgabala bez robežām izveidošana. Šī vīzija ir slogs Apvienotajai Karalistei, jo daudzi ES iedzīvotāji pērk biļeti tikai vienā virzienā.

Es esmu iepriecināts, ka izolētais, šaurais novērtējums un saglabātais dzelzceļš tiks atbrīvots. Bet kā ar otrās šķiras dzelzceļiem? Iespējams, viss papildus darbs ar papīriem atļaus Luksemburgas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem nostāies vienā līnijā un veikt pakalpojumu no Long Eaton līdz Letchworth.

Es zinu, ka tas ir galvenokārt par kravu pārvadājumiem, „bez apstājas no Lisabonas līdz Liverpūlei bez lokomotīves vai apkalpes nomaiņas” saka diskusijās. Ir cerības. Ko apkalpe saka par darba laika direktīvu? Rietumos no Folkestone to arī apturēs un pārbaudīs nelegālos imigrantus. Pašlaik Portugāles lokomotīves tiek nomainītas pie Lamanša tuneļa, jo Francijas dzelzceļa sliedes ir pārāk šauras.

Vilciens apstāsies. Aklo iedomu triumfs pār veselo saprātu padara šo vietu par dzirnavām, ko Apvienotā Karaliste nicina. Lai jums jauka diena, priekšsēdētāja kungs, bet vispirms pārveidojiet tuneļa vīziju.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, domājot par savstarpēju dzelzceļu tīklu nodrošināšanu un augsta līmeņa ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanu mūsu pilsoņiem, tāpat arī efektīvai ES reģionu savienošanai, mums ir jāatbalsta patreizējo regulējošo dokumentu vienkāršošana , ko prasa P. Costa un J. Ortuondo Larrea Es gribu izmantot iespēju un pateikties abiem kolēģiem par teicamo darbu, sevišķi, uzsverot sadarbspējas nozīmību, drošības nepieciešamību un vajadzību dibināt Eiropas Dzelzceļa aģentūru ar paplašinātu mandātu.

Bez šaubām tā ir laba ideja, jo tiek minēti iemesli regulējošo pamatdokumentu tehniskās daļas uzlabošanai un ritošā sastāva savstarpējai apstiprināšanai. Jaunā procedūra tiks balstīta uz savstarpējās atļaujas, ko jau garantē dalībvalstis, atzīšanas principu, kuram nevajadzēs papildus sertifikātus, ne formālu reģistrāciju.

Tas viss ir ļoti labi, bet ritošajam sastāvam ir jābūt pilnīgi atbilstošos apstākļos. Ne tikai ritošajam sastāvam, kas virzās no vienas valsts uz otru, bet arī tam, kurš apkalpo vietējo tīklu. Dzelzceļa izmantotāji Itālijā cieš no acīm redzamas diskriminācijas, jo visnovecojošākais un bieži bojāts ritošais sastāvs tiek izmantots Itālijas vietēja tīklā, vismaz salīdzinot ar standartiem daudzās citās ES dalībvalstīs.

Ja Komisija izmeklēs tālāk, tā pārliecināsies par atšķirībām, ko šis pakalpojums piedāvā. Kā es uzsvēru jau iepriekš Itālijas dzelzceļš nodrošina kopumā neatbilstošu pakalpojumu, sevišķi saistībā ar vietējo transportu.

Šī iemesla dēļ citu starpā es uzskatu, ka dzelzceļa uzņēmumu un īpašnieku atbildībai drošības dēļ ir jābūt skaidrāk definētai, un arī saistās ar sociālo standartu un pakalpojumu standartu nodrošināšanu transporta izmantotājiem.

  Luis de Grandes Pascual (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barrot, dāmas un kungi, vispirms es gribu apsveikt referentus par viņu paveikto darbu pie dažādajiem ziņojumiem, kas atspoguļo nākamo soli virzienā uz Eiropas dzelzceļu integrāciju.

Mēs esam sastapusies ar konkurētspējīgu, ienesīgu, ilgtspējīgu un drošu Eiropas dzelzceļa sistēmas problēmu attīstību, citiem vārdiem patiesu alternatīvu citiem transporta veidiem, kas nodrošinās to maiņu.

Tomēr Eiropas dzelzceļa sistēma pašlaik pārdzīvo daudzas problēmas, kuras vēl nav atrisinātas. Mēs varam aizceļot ar vilcienu no Madrides uz Berlīni, bet par nelaimi šis ceļojums Eiropā, kurā mums ir kopēja valūta un kopējs tirgus būs īsta epika, jo mums trūkst integrētas dzelzceļa sistēmas.

Atšķirības starp atsevišķu noteiktu valstu sliežu sistēmām, ritošā sastāva un signalizējošo sistēmu standartizācijas trūkums, būtiskas atšķirības lokomotīvju vadītāju apmācībā un sertifikācijā, un nepārvaramas strāvas stipruma piegādes sliedēm atšķirības padara dzelzceļa transportu mazāk konkurētspējīgu, un tas darbojas pretēji Eiropas transporta tīklu sākotnējiem mērķiem, citiem vārdiem, sasniegt īstu iekšējo tirgu transporta jomā, nozīmē veicināt eiropeiskāku veidošanu.

Dāmas un kungi, lūdzu, atļaujiet man īsi pārrunāt ar jums un komisāru, labi zināmu un nopietnu problēmu, kas biedē Ibērijas pussalas un Eiropas dzelzceļa tīkla savienošanu, sevišķi Vidusjūras rajonā. Tā nav tikai Spānijas vai Francijas problēma, tā ir Eiropas problēma. Komisār, ja darbs šajā līnijā nepaātrināsies, mēs vidējā termiņā nevarēsim pārvarēt gandrīz nepārvaramos Pireneju kalnu šķēršļus.

Šajā sakarā, es gribu aicināt Eiropas Komisiju un komisāru pasteidzināt Spānijas un Francijas valdības, lai atrisinātu šo problēmu ar mērķi izveidot tīri eiropeisku dzelzceļa sistēmu. Es zinu, ka Spānijā šobrīd ir problēmas, jo ministru pašlaik iztaujā un valdība ir kā kliba pīle, bet šeit drīz būs jauna valdība, un tas dod jaunas cerības. Es patiešām ceru, ka šīs problēmas, kas nav ne Spānijas, ne Francijas, bet gan Eiropas, var tikt veiksmīgi atrasinātas.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, apstākļi kādos ekonomika darbojas nepārtraukti mainās. Tā rezultātā daudzās jomās ir vajadzīgas nepārtrauktas izmaiņas un mēs šodien ar tām saskaramies dzelzceļa darbībā, sevišķi to darbības drošībā. Tādēļ svarīgi ir sistemātiski ieviest piesardzības soļus, kas atbilst pašreizējai situācijai.

Pēdējā laikā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Tās ietver Šengenas zonas paplašināšanos uzņemot tajā vairākas valstis, kuru dzelzceļa sistēmas ievērojami atšķiras jautājumos, kas saistās ar tehnisko sistēmu. Bez tam dzelzceļa monopols ir ticis samazināts daudzās valstīs un uzņēmumu skaits, kam pieder dzelzceļa tīkli pieaug kopā ar reģionālajiem un starptautiskajiem transporta uzņēmumiem. Tas liek noteikt stingrākus procedūras noteikumus un principus drošības nodrošināšanai ES teritorijā. Situāciju lielākoties var atrisināt labojot valstu nosacījumus, ņemot vērā attīstību.

Priekšlikumi, ko ietver P. Costa kunga ziņojums atspoguļo pievienoto vērtību šajā jomā. P. Costa kungs ieteica izmaiņas, kuras domātas vienkāršošanai pārvietojot VII pielikuma 14. pantu uz savstarpējās izmantojamības direktīvu. Tas nopietni uzlabo direktīvas tekstu. Ļoti svarīgi ir noteikt skaidru atbildību par drošību. Es gribu pateikties P. Costa kungam par viņa ieguldīto darbu šī ziņojuma sagatavošanā.

  Jacky Henin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar skaidri redzamo tehnisko Eiropas dzelzceļa sistēmas sadrabsējas jautājumu un Eiropas Dzelzceļa aģentūras lomu drošibas jomā, mēs atrodamies pašā patiesas izvēles starp civilizācijām centrā.

Vai nu ES izveido Eiropas dzelzceļa tirgu, kas balstīts uz individuālu konkurenci, un sadala valsts dzelzceļa uzņēmumus neskaidrās cerībās par atbilstoša drošības līmeņa sasniegšanu, kā to nosaka Komisija, vai arī mēs panākam nolīgumus ar visiem dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumiem, lai izveidotu dzelzceļa tīklu visā ES, lai pārvadātu pasažierus un kravas lielā ātrumā pilnībā drošībā. Minēto var sasniegt attīstot Dzelzceļa aliansi, apvienojot visus galvenos Eiropas ātrgaitas dzelzceļa operatorus.

Mums jāievēro, ka Eiropas dzelzceļa vēsture jau ir izvēlējusies starp divām sistēmām. Lielbritānija pirms desmit gadiem izvēlējās, to, ko Komisija iesaka savam dzelzceļa tīklam tagad. Rezultātā, notika vispārēja pakalpojuma pasliktināšanās drošības jautājumos un noveda pie fatāliem negadījumiem. No otras puses pirms desmit gadiem par spīti Komisijas iebildumiem uz sadarbības starp SNCF un SNCB pamatiem izveidoja Thalys. Rezultātā, efektīvs, drošs, kvalitatīvs, pasažieru vajadzībām atbilstošs pakalpojums.

Uz šīs vēsturiskās pieredzes pamatiem es gribu lūgt Komisijai atmest tās izvēli par labu konkurētspējai dzelzceļa jomā, priekšroku dodot sadarbībai.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, Eiropai ir daudz ko piedāvāt, lai palīdzētu padarīt labāku mūsu dzīvi un ekonomiku. Par nelaimi gandrīz visi šiem labajiem nodomiem ir vārdi, ko mums grūti izrunāt.

Tas sevišķi saistās ar vienu no prioritātēm šodienas dzelzceļa paketē. Sadarbspēja ir maģisks vārds, kas apraksta, ko mēs gribam un ko mums vajag sasniegt, ja mums Eiropā ir vajadzīga funkcionējoša dzelzceļa sistēma. Lokomotīvēm un citam ritošajam sastāvam ir jābūt saskaņotam vienam ar otru, bet mums vajag savstarpēji vienotas apstiprināšanas procedūras.

Komisija ir iesniegusi atbilstošu priekšlikumu, kuru mums vajag attīstīt tālāk Parlamentā, vienprātību starp visām politiskajām partijām. Mēs ceram, ka savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (TSI) kopā ar citām lietām palīdzēs mums sasniegt labāk koordinētu dzelzceļa sistēmu vienotā Eiropā. Mūsu sistēma balstās uz savstarpējas atpazīšanas un tehniskas harmonizēšanas koncepciju un principu, tā nosaka skaidrus atzīšanas termiņus un kritērijus, un prasa, kas ir ļoti svarīgi, ja gadījumā apstiprināšana tiek atteikta valsts drošības iestādēm ir jāpierāda, ka pastāv risks drošībai.

Ko mēs gribam un ceram sasniegt ir tas, ka daudzus no uzdevumiem, kas tiek pārnesti no Eiropas Dzelzceļa aģentūras šajā kontekstā veiks šī aģentūra tik ātri un mērķtiecīgi, cik iespējams. Es ceru, ka, kā jau mans kolēģis Georg Jarzembowski teica, ka procesa laikā un beigās kopējā Eiropā būs mazāk birokrātijas, kā šajā gadījumā. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu priekšlikumi var nodrošināt plašu konsensu Parlamenta balsojumā, tā iznākums patiešām būs lielāka sadarbība.

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis.. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentiem J.Ortuondo Larrea kungam un P. Costa kungam par viņu spīdošo darbu tik īsā laika posmā, saitītu ar tik tehniskiem jautājumiem.

Kas attiecas uz priekšlikumu pārstrādāt dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvu, es jūtu, ka nolīgums ir sasniedzams jau pirmajā lasījumā. Tas ir rezultāts, kas sasniegts vairākās darba sesijās un es vēlos apsveikt sevišķi J. Ortuondo Larrea kungu par viņa personīgo ieguldījumu, lai izskatītu šo jautājumu. Bija svarīgi ieviest precīzu un sīku procedūru lokomotīvju un citu dzelzceļa transporta līdzekļu sertifikāciju, ko veic valsts drošības institūcijas un vienlaicīgi nosaka griestus maksimālajam laika periodam šīs procedūras veikšanai, tā kā teica G. Jarzembowski kungs.

Sarunu, kurās Komisija deva tehnisku ieguldījumu, rezultātā ir panākts grozījums, kas pilnībā pārveido direktīvas tekstu, un kuram Komisija pilnībā piekrīt. Tādēļ, prezidenta kungs, ja šīs nolīgums tiek apstiprināts, mēs sūtīsim stingru politisku signālu nozares un nacionālās drošības institūcijām.

Tagad tas ir atkarīgs no nacionālās drošības institūcijām, vai tās padarīs dzelzceļa transporta līdzekļu apstiprināšanas procedūras lētākas un ātrākas. Mēs arī apstiprināsim šo likumdošanas aktu rekorda laikā, parādot, ka Eiropas tiesību akti var virzīties tādā pašā ātrumā kā TGV.

Es vēlos atbildēt priekšsēdētājam P. Costa sakarā ar valstu drošības institūcijām. Tās tika izveidotas reaģējot uz 2004. gada Dzelzceļa drošības direktīvu. Lielākai daļai dalībvalstu tas nozīmēja jaunas institūcijas radīšanu tukšā vietā., ar visām grūtībām, kas saistās ar budžetu un darbinieku nolīgšanu. Tas būs diezgan grūts uzdevums, priekšsēdētāja kungs, atņemt darbu tām institūcijām, kam tikko tas iedalīts, un arī radīs šaubas par dzelzceļa politikas ticamību. Tomēr es jums piekrītu. Ilgtermiņā mēs varam iedomāties, ka reiz būs daudz plašākā šīs jomas eiropeizācija. Es gribu jums atbildēt par šo punktu.

Esmu nonācis pie drošības jautājuma, kurā jūs darbojāties kā referents. Jūs gribējāt daļu no šīm direktīvām pārvērst jaunajā Savstarpējas izmantojamības direktīvā. Ar jaunā komitoloģijas lēmumam sniegto piekrišanu, ieviešot jauno regulatīvo procedūru ar kontroli, vienīgais šī priekšlikuma atlikušais komponents ir jautājums par dzelzceļa transporta līdzekļu uzturēšanu un transporta līdzekļu īpašnieku lomu.

Vairāk kā puse grozījumu, kas iesniegti komisijai ir pieņemami, jo tie kopumā vai daļēji ir mērķtiecīgi. Tomēr man ir jāmin 21. grozījuma situācija. Šajā diezgan tehniskajā jautājumā jebkuram grozījumam, kas paredzēts jāatbilst jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, sevišķi Drošības direktīvai, bet arī savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijām vagoniem, kas stājās spēkā 2007. gada 31. janvārī un lēmumam par valsts transporta līdzekļu reģistru, kas stājās spēkā 2007. gada 9. novembrī.

Grozījumiem arī jābūt saskaņotiem ar dažādām situācijām kas var parādīties praksē, cik tālu vien iespējams. Tiem ir jābūt cieši saistītiem ar praksi, kas tiek pielietota citiem transporta veidiem. Tie nedrīkst iekļaut likumdošanā tādus komerciālos līgumu modeļus, kas var attīstīties balstoties uz dzelzceļa sistēmas reformu. Tāpēc 21. grozījums Komisijā netiek atbalstīts. Priekšsēdētāja kungs, tāpat ir arī ar 3. līdz 7. grozījumu, 10., 14., 17. un 22. grozījumu, kas ir būtiski tīri tehnisku vai tiesisku apstākļu dēļ.

Es gribu pabeigt ar dažām piezīmēm par ieteikto grozījumu regulai, ar kuru izveidoja Eiropas Dzelzceļa aģentūru. Kopš tai ir piešķirtas jaunas funkcijas, Eiropas Dzelzceļa aģentūra galvenokārt ir atkarīga no Savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas un vadītāju sertifikācijas direktīvas, dokuments nedrīkst radīt nekādas citas problēmas.

Saistībā ar 4. grozījumu, kurā jūs vēlaties, lai aģentūra darbojas kā valstu iestāžu sertificētājs, es esmu iepriecināts, ka saistībā ar J. Ortuondo Larrea kunga ziņojumu tika atrasts saprātīgs kompromiss. Ilgtermiņā aģentūrai ir jāuzņemas šī atbildība, bet pašlaik eksperti piekrīt, ka šāda veida reorganizācija var būt priekšlaicīga. Ir jāpārbauda potenciālie modeļi sadarbībai starp Eiropas Dzelzceļa aģentūru un valstu drošības iestādēm. Komisija ir uzņēmusies visu ietekmes novērtējumu par iespējām, kas atļautu līdz 2015. gadam pieņemt labāko lēmumu.

Citi grozījumi vai nu daļēji, vai principā, ir pieņemami tādi kā tie ir, izņemot trīs. Vispirms, 5. grozījums garantē aģentūrai vidutāja lomu jautājumā par drošības sertifikātiem. Mēs nepiekrītam šim grozījumam jau iepriekš minēto iemeslu dēļ. Otrkārt, mēs nepieņemam 6. grozījumu saskaņošanas ar atbilstošo Dzelzceļa drošības direktīvas pantu dēļ. Beidzot, mēs nepieņemam 8. grozījumu, jo tas iesaistīs aģentūru kā komerciālo projektu padomdevēju, tā kā šis ir Kopienas iestāžu uzdevums.

Es uzmanīgi klausījos cisas šodienas runas. Es jūtu, ka kopumā Eiropas Parlaments pareizi novērtēja šo noteikumu vērtību, kuri izveidoti mūsu eiropeizētajam dzelzceļam. Es negatavojos atbildēt uz visiem uzstādītajiem jautājumiem. Es vienkārši gribu pateikt, ka mēs esam piešķīruši 85% dzelzceļa projektiem Eiropas tīklos. Es gribu pateikt de Grandes Pascual kungam, ka mēs neesam atstājuši novārtā kalnu maršrutus, sevišķi Pirenejos.

Es arī gribu pateikt, ka vienalga kāda ir pieeja dzelzceļa sistēmai, mums tomēr jāpiebilst, ka ja mēs gribam , lai Eiropā atgriežas vilcieni, mums ir jāpielieto pamatīgas pūles eiropeizētas sistēmai ar tehnisko sadarbspēju un harmonizētiem drošības noteikumiem.

Priekšsēdētāja kungs, 2007. gads būs galvenais gads dzelzceļa transportam. No 1. janvāra vietējie un starptautiskie kravu pārvadājumi tiks atvērti konkurencei. Mēs redzam, ka šīs jomas atdzimšanas process sāk nest augļus. Dzelzceļa tirgus daļa, kurā kopš 1970. gada notiek samazināšanās lielākajā daļā dalībvalstu, tagad ir nostabilizējusies un faktiski pieaug.

Likumdošanas priekšlikumus, kurus jūs pārrunājat šodien šeit, palīdzēs dzelzceļa uzņēmumiem konkurēt ar ceļu satiksmi. Es tādēļ emu ārkārtīgi iepriecināts par nolīgumu saskaņā ar savstarpējās izmantojamības direktīvu un Komisija darīs visu, ko tā spēs, lai panāktu ātru nolīguma panākšanu par diviem citiem šo darbību aspektiem.

Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, atļaujiet man izteikt savu vissirsnīgāko pateicību visiem deputātiem, kas pielika neatlaidīgas pūles šādam tehniskam jautājumam. Es jūtu, ka tas mums ir palīdzējis panākt tik strauju progresu, jo, ja mēs būtu aicinājuši pārdomāt otro lasījumu, mēs būtu pazaudējuši vienu dārgu gadu. Tāpēc es jūtu, ka 2007. gads būs labs gads dzelzceļa transportam, un tas arī būs labs gads cīņā ar globālo sasilšanu, kurā kā mēs zinām, dzelzceļa transports ir ļoti noderīgs.

  Priekšēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Tā kā divi vilcieni iebrauca vienas un tās pašas stacijas platformā vienlaicīgi, mēs balsosim par P. Costa ziņojumu rīt un J. Ortuondo Larrea ziņojumu otrdien 11. decembrī, Strasbūrā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Komisijas priekšlikums tiesību aktu uzlabošanai sadarbspējas jomā ir atbalstāms, jo jāņem vērā fakts, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams uzlabot dzelzceļa transporta sistēmu.

Valstu prasības lokomotīvju un ritošā sastāva sertifikācijai, kā arī lokomotīvju inženieru sertifikācijai ir ļoti atšķirīgas, un nepieļauj vilcienu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sadarbspējas noteikumi izplatītos pa visu Kopienas dzelzceļa sistēmas tīklu. TEN jau izstrādāti uz sadarbspējas principiem un tādēļ ieguldījumi ir jākoncentrē uz parastiem dzelzceļiem un visām ritošā sastāva kategorijām, lai palīdzētu tiem sasniegt Eiropas vienotos standartus.

Sadarbspēja ir prasība, bet Eiropā ir arī apgabali, kuros nevar uzbūvēt ar ātrgaitas vilcieniem saderīgas dzelzceļa sliedes, piemēram, kalnu rajonos, vispār izolētos rajonos, dzelzceļa sliedes, kas iet caur tuneļiem un viaduktiem.

Es domāju, ka likumdevējiem ir jāizdod specifiski nosacījumi, jo no vienas puses mēs nevaram atraut šos rajonus no dzelzceļa transporta sniegtajām priekšrocībām, no otras puses mēs nevaram ignorēt pasažieru vilcienu un pašas infrastruktūras drošības nosacījumus.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. - (RO) Dalībvalstu piemērotie dzelzceļa transporta drošības nosacījumi ir būtiski, lai dzelzceļa sistēmas atbilstu drošības nosacījumiem, kā arī to sadarbspējai.

Atļaujot ritošajam sastāvam uzsākt darbību, tiek nozīmēta juridiska persona, kas atbild par tā uzturēšanu. Es domāju, ka tehniskajiem nosacījumiem ir jānorāda galvenie parametri un tehniskais raksturojums, kas nepieciešams komponentu uzturēšanai, aparātu vai montāžas iekļaušanu dzelzceļa apakšsistēmā.

Uz 66% Rumānijas dzelzceļa līniju ir noteikti ātruma ierobežojumi saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras stāvokli, un 77% no ritošā sastāva ir nolietoti. Rumānijai ir jāiegulda dzelzceļa transporta attīstībā. Es uzskatu, ka Rumānijai un Bulgārijai ir ārkārtīgi svarīgi ātri iesaistīties ātrgaitas dzelzceļa sistēmā.

Drošība dzelzceļa transportā ir būtiska. Pirmo projektu kopumu, saistībā ar vienotās dzelzceļa sistēmas drošības mērķiem, kas ir domāti dzelzceļa sistēmas drošības uzlabošanai dalībvalstīs, Komisija apstiprinās līdz 2009. gada 30. aprīlim un otro kopumu līdz 2011.gada 30. aprīlim. Es lūdzu Eiropas Komisijai atbalstīt jaunās dalībvalstu pieeju Kopienas instrumentiem transporta sistēmas infrastruktūras attīstībā.

19. Dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšana, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (debates)

  Priekšēdētājs. − Nākošais punkts ir ieteikums otrajam lasījumam (A6-0442/2007), no Kultūras un izglītības komisijas puses par dažādu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (10076/6/2007 – C6-0352/2007 – 2005/0260(COD) (Referents Mrs Hieronymi).

  Ruth Hieronymi, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodien mēs apspriežam iepriekš pārrunātu kopēju Parlamenta un Padomes viedokli par Direktīvas par dažu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu pārskatīšanu. Mēs to varam uzskatīt par Parlamenta, Padomes un Komisijas panākumu, tāpēc es gribu izteikt vissirsnīgāko pateicību saviem Parlamenta kolēģiem no visām politiskajām grupām un komitejām, kas iesaistīti šajā darbā, sevišķi Kultūras un izglītības komitejas ēnu referentiem Henri Weber, Ignasi Guardans Cambó un Helga Trüpel. Viņi ir paveikuši ļoti daudz, lai šodien mums būtu iespējams iepazīties ar viņu veiksi un kopējo rezultātu.

Mana pateicība arī komisārei V. Reding, 2007. gada komisārei, apsveicu! Viņa iesniedza priekšlikumu par direktīvas pārskatīšanu ar lielu apņēmību un vēlmi sadarboties un līdzvērtīgi strādāt kopā ar mums.

Es arī gribu pateikties Padomei, sevišķi Vācijas prezidentūrai, kuras vadībā bija iespējams sasniegt kopējo pozīciju, un pašreizējai Portugāles prezidentūrai, kas stingri aizsargā jau sasniegto kopējo pozīciju, tādējādi nodrošinot mūsu šodienas debates un rītdienas balsošanu.

„Televīzija bez robežām” ir būtiska informācijas brīvībai un plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai Eiropā. Mēs tāpēc atbalstām faktu, ka mēs spējšm atjaunot direktīvu tieši laikā. Mēs esam sasnieguši vienotus mērķus uz izcelsmes valsts principa pamatiem tradicionālām un jaunajām televīzijas formām, neņemot vērā platformu. Tradicionālā televīzija galvenokārt sniedz īstermiņa ziņojumus visā Eiropā, tā nodrošina labāku invalīdu pieejamību un stingrāku bērniem domāto reklāmu kontroli, un neatkarīgu valsts plašsaziņas līdzekļu pārraudzību.

Tomēr mēs esam arī uzlabojuši finansiālo pamatu komerciālajai translēšanai nepalielinot reklāmas, kas vēl joprojām ir maksimāli 12 minūtes stundā, bet ieviešot elastīgus likumus. Mēs esam spēruši sarežģītu soli atļaujot izvietot produktus tā, lai privātās televīzijas raidorganizācijas sadarbojoties ar Google un citiem konkurentiem, varētu piedāvāt nelineāras televīzijas pakalpojumus. Tas bija Eiropas Parlaments, kas strādāja, lai šajā sakarā panāktu adekvātas pārredzamības direktīvas.

Noteikumi, kuri pēc rītdienas lēmuma attieksies uz moderno televīziju internetā un to ieviešana valstu līmenī ir tādi, ka televīzija paliks ekonomikas un kultūras produkts, neraugoties uz izmantoto tehnoloģiju. Ar šo direktīvu tiek nodrošināts audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu nākotnes Eiropas modelis . Televīzija internetā un mobilā televīzija, ne tikai kā ekonomikas produkts, bet arī kā galvenais garants informācijas brīvībai un plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, nākotnes Eiropā.

Tāpēc ir svarīgi šīs modernizēto direktīvu īstenošanu tieši laikā. „Tieši laikā” nozīmē, ka gaidāmās sarunas par telekomunikāciju paketi, kuras jau ir sākušās, tāpat kā apsvērumi par tiešsaistes saturu var notikt pretēji tam, kas ir noteikts tiesiskajās pamatnostādnēs par tradicionālajiem un jaunajiem audiovizuālajiem informācijas nesēju pakalpojumiem.

Tāpēc es gribu lūgt jūsu atbalstu rītdienas balsošanā, tā lai mēs Eiropas mediju politikas progresam nodrošinātu pietiekošu pārsvaru.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētaja kungs, mātei ir liels prieks redzēt kā bērns, ko viņa ir ienesusi šajā pasaulē, izaug par inteliģentu un možu pusaudzi. Tā es jūtos šovakar saistībā ar direktīvu par audiovizuālajiem pakalpojumiem „bez robežām”, apmierinājuma un lepnuma sajūtu es gribu dalīt ar bērna krustmāti, mūsu izcilo referenti Ruth Hieronymi

Ir daudzi veidi kā pārbaudīt bērna gudrību.  R. Hieronymi tos nosauca: mērķis pielāgots nākotnes audiovizuālajiem līdzekļiem, jo tas tiek paplašināts līdz audiovizuālajiem līdzekļiem pēc pieprasījuma VOD (video pēc pieprasījuma), dibinātājvalsts principu apstiprināšana, un tādējādi brīvas programmu kustības konsolidācija, pievienojot intelektuālo sadarbību un dialogu, lai novērstu vai atrisinātu jebkuru iespējamo konfliktu, līdzsvaru starp cieņu pret patērētājiem un papildus brīvību mūsu uzņēmumiem, tiesību uz informāciju iedzīvināšanu ar noteikumiem pa pieeju pamatnoteikumu nelieliem fragmentiem. Visas šīs jaunās iezīmes un pat vēl vairāk, es jūtu, ka man ir jāpierāda drošais līdzsvars starp atjaunošanu un cieņu pret vērtībām.

Kā liecību bērna dzīvotspējai, es gribu minēt kultūru daudzveidības veidošanu digitālajā jomā, jaunas reklamēšanas tehnikas atzīšanu, beigās iesniegtu juridisku pamatojumu produkta izvietošanai, uzmanību veltot, mūsu līdzpilsoņu ar redzes un dzirdes traucējumiem piekļuvei audiovizuālajiem informācijas nesējiem un uzticību, kas veltīta nozarei, vienojoties pielietot direktīvu izmantojot kopregulējumu vai pašregulējumu.

Parlaments spēlēja galveno lomu bērna audzināšanā līdz pilngadībai, un es vēlos izteikt savu pateicību. Šis ir cits spožas sadarbības starp trim institūcijām, kuras veiksmīgi ir pabeiguši tiesību aktus, kas veido būtisku pamatu nozarei un rītdienas kultūrai, piemērs.

Tagad bērnam ir laiks atstāt ligzdu un izplest spārnus kā pieaugušajam. Šajā Kopienas direktīvā tas nozīmē dalībvalstu transportēšanu. Saskaņā ar ES politiku, es ceru, ka šajā pakāpē bērns aptaukosies. Tas būs vēl paradoksālāk, jo jaunajā direktīvā mēs lūdzam nozarei izveidot pareizas pielietošanas normas bērniem domātajai reklāmai, kas noved pie aptaukošanās. Tāpēc es ceru, ka tik daudz, cik iespējams dalībvalstis atturēsies no savu noteikumu pievienošanas, kaitējot audiovizuālajai rūpniecībai.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka dokuments rītdien tiks iesniegts apstiprināšanai, un nozarei sniegs juridisku drošību, un arī veicinās sabiedriskās un kultūras vērtības. Ar šo juridisko pamatnostādni ES virzās pa priekšu citu valstu tiesību aktiem. Es domāju, ka mēs ar to varam lepoties. Mēs palīdzam savai nozarei attiecībā uz izveidi. Mēs dodam ieguldījumu labākajai iespējamai finanšu shēmai mūsu filmām un Eiropiešiem pieejai augstākās kvalitātes satura programmu laikiem bezmaksas televīzijas tīklos. Ttā kā ir vakars es gribu jums pateikt paldies, man ir sajūta, ka mūsu misija ir pabeigta.

  Gunnar Hökmark, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms ļaujiet man apsveikt un pateikties mūsu referentam un arī komisāram par darbu pie šī jautājuma. Šis ir jautājums, par kuru mums ir atšķirīgi un ļoti stingri uzskati, tomēr mēs esam izveidojuši priekšlikumu, kuru mēs šovakar pārrunājam, un kurš norāda Eiropas televīzijai taisnu ceļu uz priekšu .

Ir dažas lietas, kuras es domāju ir svarīgi uzsvērt. Kopā ar citām lietām, mēs ieviesām izcelsmes valsts tiesības aktu principu, kas nozīmē labāku un stingrāku pamatu atšķirībai, kā arī vienotai Eiropas televīzijai, un nozīmīgs punkts, labāki nosacījumi Eiropas filmu rūpniecībai, jo tas ir cieši saistīts jautājums. Tas arī nozīmē labāku iespēju bezmaksas plašsaziņas līdzekļu ieviešanai Eiropas teritorijā.

Protams, atsevišķas lietas varētu būt labākas, Es pats domāju, ka tas būtu labi, ja mums būtu lielāka atklātība jautājumos par reklāmas laiku, bet šeit ir radīta lielāka elastība. Es domāju, ka priekšlikums, kas atgriezās pie jautājuma par produktu izvietošanu, arī gaida uzlabojumus. Mums tāpēc ir iemesls būt apmierinātam ar panākto progresu.

Ļaujiet man saistībā ar nākotni pateikt vienu lietu, jo likumdošana tiek balstīta uz atšķirību starp to, ko mēs saucam par lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem. Es domāju, ka atšķirība nākotnē spēlēs arvien mazāku lomu. Ir redzams, ka atšķirība nav tik liela un nozīmīga. Es domāju, ka būs svarīgi sekot attīstībai šajā jomā, tā lai mēs nebeigtu situācijā, kad tradicionālā televīzija Eiropā ir sliktākā pozīcijā nekā tās, kas raida nelineāŗos veidos, internetā vai citos līdzekļos, jo ilgtermiņā tas var sabojāt mūsu iespējas globālā kontekstā. Vēlreiz es gribētu pateikties referentam un piezīmēt, ka mēs esam spēruši soli uz priekšu.

  Catherine Trautmann, PSE grupas vārdā.. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es gribu sākt citējot savu kolēģi Henri Weber. Šis dokuments Sociāldemokrātu grupai ir pieņemams kompromiss, un sarunu laikā mums izdevās pievienot dažus vērtīgus priekšlikumus, lai saglabātu Eiropas audiovizuālo modeli. Es gribu pateikties mūsu referentei R. Hieronymi par viņas apņēmību, pacietību un arī par īpašo pretimnākošo un pozitīvo noskaņojumu.

Zināšanu ekonomijas kontekstā ar digitālo revolūciju saistīti noteikti jautājumi prasīja pārskatīšanas nepieciešamību. Nosacījumi ir paplašināti jaunajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem atbilstošā veidā. Nepilngadīgo aizsardzība ir nodrošināta, tāpat kā ES pilsoņi tiek aizsargāti no musināšanas visa veida diskriminācijai. Šie jaunie pakalpojumi sniegs ieguldījumu filmu un Eiropas audiovizuālo pakalpojumu veidošanas finansēšanai. Viņu apgrozījuma procenti tiks iemaksāti atbalsta rēķinos, un tiks garantēts Eiropas ražojumu atspoguļojums katalogos tiešsaistē. Plašsaziņas līdzekļu daudzveidība ir kļuvusi par oficiālu prasību. Regulējošo iestāžu loma ir pastiprināta un dalībvalstīm stingrāk tiek prasīta ieteikumu par pieejamību apstiprināšana..

Sociāldemokrātu grupa eklāmas jautājumos gribēja iesaistīt vairāk esošās direktīvas noteikumus. Ar reklāmas ierobežošanu līdz 20% stundā ilgums starp divām reklāmām ir 30 minūtes, mēs Eiropas televīzijā gribējām saglabāt 45 minūtes. Mēs tomēr esam apmierināti, ka produktu reklāma ir aizliegta dokumentālajos raidījumos, informācijas pārraidēs un bērnu programmā. Dalībvalstis tomēr var izvēlēties atļaut šādu reklāmu filmās , televīzijas fikcijā un sporta pārraidēs. Šajā gadījumā pastāv stingri noteikumi par produkta izvietošanu, lai novērstu izvarošanas un citas perversas ietekmes.

Tādēļ ir atrasts līdzsvars starp vārda brīvību, informācijas cirkulāciju, sabiedrības pieeju jaunajiem pakalpojumiem, tādiem kā VOD (video pēc pieprasījuma) un saturam ar kultūras un ekonomika vērtību Uzsvars uz kvalitāti atļaus Eiropas ražojumiem nostiprināt to pozīciju. Tas ir viens no galvenajiem mūsu direktīvas nosacījumiem.

  Ignasi Guardans Cambó, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kungs, es jūtos it kā būtu sasniedzis gara ceļojuma beigas. Šim darbam vajadzēja ilgu laiku un daudzu cilvēku pūles, daudzus deputātus un ekspertus, pat tos cilvēkus, kas cieši sekoja šīm debatēm ārpus Parlamenta, jo tas bija viņiem ļoti svarīgi. Mums ir jājūtas ļoti priecīgiem par sevi, jo rīt bez jebkādiem pārsteigumiem, dokumentu, kas rodas šajās sarunās un debatēs, vienbalsīgi apstiprinās, iespējams bez balsošanas, īsta pārbaude, ka šādu dokumentu var apstiprināt gandrīz tikai atzinības dēļ.

Tādēļ ir pienācis laiks apsveikt R. Hieronymi un citus ēnu referentus, bet īpaši R. Hieronymi un man jāsaka, ka arī komisāri. Viņa saka, ka viņa jūt, ka misija ir pabeigta. Viņai ir taisnība. Viņa tiešām šodien tā var justies.

Tas nozīmē, ka mēs pieņemsim ļoti skaidru, likumīgu pamatdokumentu, kas padarīs ieguldījumus audiovizuālajos līdzekļos drošākus un noteiktākus. Noteikumi tiks paplašināti līdz jauniem digitāliem medijiem un jauniem līdzekļiem, kas saistīti ar jaunajiem medijiem ar visām pamatīpašībām, ko prasa patērētāju un pusaudžu aizsardzībai, bez vienlaicīgas pārklāšanās vai vienkārši pastiprinot spēkā esošos noteikumus, jo līdzekļi ir jauni un tiesību aktiem arī ir jābūt jauniem.

Jaunie noteikumi bez šaubām reklāmu padarīs elastīgāku. Mēs to apzināmies. Mēs to pārrunājām un atbalstījām. Kopumā tā bija mana grupa, kas ļoti smagi strādāja, lai nodrošinātu, ka šis dokuments beigās tiek atbalstīts, jo mēs nemainījām Eiropas audiovizuālo modeli. Mēs principā nekad nenonācām tik tālu, bet mēs zinām, ka mums ir jāpasaka skaļi tas, ka mēs arī atbalstām produkta izvietošanu, mēs to darījām pēc labākās apziņas, un ja mēs gribam, ka bezmaksas televīziju finansē tikai nodokļi un valsts finansējums, ir jābūt finanšu līdzekļiem konkurenci regulējošo sistēmu ietvaros. Tad šajā kontekstā mēs varam apstiprināt produkta izvietošanu. Mēs to esam padarījuši pārskatāmu, un ir kļuvis skaidrs, kad un kā tas ir jāīsteno.

Tagad ir īstais laiks panākt īstenošanas nolīgumus. Es gribu lūgt Komisijai vēlreiz uzņemties atbildību. Ir taisnība, ka bērns ir atstājis ligzdu, bet ne pilnīgi. Īstenošana ir ļoti cieši jāuzrauga, sevišķi komisāram kaut kas ir jādara šajā jautājumā, par kuru man ir nopietnas šaubas. Es domāju, ka daudzās dalībvalstīs valda noskaņojums, ka pārejas laika posmam nav jauni noteikumi. Mēs varam teikt, ka vairs vispār nav tiesību aktu. Tomēr tā nav taisnība. Direktīva par „Televīziju bez robežām”, kas vēl ir derīga nosaka reklamēšanas nosacījumus, un noteikumus, kas var tikt darīts un ko nevar darīt. Ir noskaņojums, ka līdz laikam, kad jaunā direktīva vai jaunās direktīvas tiek ieviestas dalībvalstīs, nosacījumi, kas ir spēkā nav izmantojami. Tā ir jūsu un komisija atbildība izskaidrot, ka šī izpratne ir nepareiza, un tā situāciju nevar aplūkot.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta un Komisijas direktīvas grozījumi par atsevišķu likumā noteiktu noteikumu koordinēšanu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kas attiecas uz televīzijas raidījumu veidošanu un apraidi, lai nodrošinātu, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu saņēmēji dalībvalstīs var saņemt iekšējā tirgus ieguvuma priekšrocības, īstenojot regulējuma principus pēc izcelsmes valsts.

Direktīvas grozījumi sniegs ES noteikumus balstoties uz jaunākajām tehnoloģiju priekšrocībām. Eiropas Komisijas priekšlikums izšķir lineāros pakalpojumus, konkrēti, pārraidi tradicionālajā televīzijā, internetā, mobilajā televīzijā, kas skatītājam piegādā materiālu saskaņā ar uzsākto programmu, nelineārie pakalpojumi ir līdzīgi pēc pieprasījuma no tīkla lejupielādētai televīzijai.

Direktīva „Televīziju bez robežām” saglabāšana tās pašreizējā formā apdraudētu neattaisnotās atšķirības dažādu līdzīga vai atšķirīgu plašsaziņas līdzekļu satura piegādē regulatīvajā režīmā . Pašreizējiem nosacījumiem saistībā ar televīziju jāpaliek spēkā lineārajiem pakalpojumiem. Nelineārajiem pakalpojumiem tomēr ir jāizveido minimālie būtiskie nosacījumi. Tie piemēram, attiecas uz pusaudžu aizsardzību, rasu naida kurināšanas aizliegumu un aizliegumu aplinku reklāmai. Tas viss ir atbalstīts ieteiktajās izmaiņās. Nāciju Eiropas grupa tādēļ balsos par šo priekšlikumu.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā.. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu atjaunotajos apsvērumos, par jauno direktīvas par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu turpmāk zināmu kā Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīva, versiju, mēs esam pastāvīgi vadījuši kultūras politikas debates, kas saistās ar kultūru daudzveidību un kvalitātes saglabāšanu televīzijas pārraidēs. Ar Parlamenta beigu lēmumu sākas likumdošanas process, tāpēc mēs skatāmies uz priekšu.

Es steidzinu dalībvalstis izmantot subsidiaritātes principu, kas iekļauts direktīvā un pilnībā izmantoju iespēju lielākai kultūru un plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai. Tas attiecas sevišķi uz lielākām tiesībām neatkarīgajiem ražotājiem, ieguldījumiem nelineārajos pakalpojumos tādos kā video pēc pieprasījuma ražotājus, atbalstot Eiropas ražojumus un ierobežojot iespēju produktu izvietošanai. Sabiedriskajai apraidei Eiropā īstenībā jābūt bez produktu izvietošanas.

Strādājot pie direktīvas jaunās versijas mums bija strīds par pamatprincipa jautājumiem. Tas koncentrējas uz to, cik daudz tirgus libelarizācijas mēs gribam, un tieši ko mēs domājam noteikt. No Zaļo perspektīvas šis strīds tika atrisināts par labu uz tirgu orientētai libelarizācijai, sevišķi reklāmas jomā. Mūsu grupa tāpēc neatbalstīs jauno versiju rītdienas balsojumā. Daudzas jaunas iespējas vēl vairāk reklāmai, vai tas atbalsta sporta programmas, seriālus vai mākslas filmas, nesīs zaudējumu Eiropas plašsaziņas līdzekļu kvalitātei. Tāpēc sabiedriskā apraide nākotnē kļūs vēl nozīmīgāka un valstu likumdevējiem ir jārada tai iespēja pildīt savas pilnvaras informējot, izglītojot tik aptveroši cik iespējams, arī jauniem informāciju nesējiem tādiem kā interneta vai mobilā televīzija. Tāpēc, kad mēs darbojamies ar jauno telekomunikāciju direktīvu, ja mēs nākotnē vēlamies saņemt mobilo vai interneta televīziju lielākā apjomā, mums ir jāizstrādā atbilstoši Eiropai pamatnosacījum.

  Doris Pack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kompromiss, kuru Ruth Hieronymi, protams, ar savu kolēģu palīdzību šeit panāca ir tas, ko es no visas sirds atbalstu. Es tiešām vēlos viņai ļoti silti pateikties, tas bija ļoti smags darbs un viņa to paveica brīnišķīgi. Es domāju, kompromiss aptver lielāko daļu no tā, ko mēs vēlējāmies pirmajā lasījumā sasniegt.

Kā mēs zinām, ātrais tehnoloģiju attīstības temps palīdzēja vecajai direktīvai novecot. Es pati strādāju pie pirmās direktīvas. Tagad mums ir kaut kas jauns, jaunas pārnešanas iespējas, kopā ar tradicionālo televīziju jauni pakalpojumi pēc pieprasījuma, tāpēc jaunā direktīva mums ir vajadzīga. Man bija svarīgi šajā kontekstā saglabāt izcelsmes valsts principu un saglabāt īstermiņa ziņojumus. Ir ieviests elastīgāks regulējums par reklāmu, bet es uzskatu, ka ir pareizi saglabāt maksimāli 12 minūtes stundā. Kā agrāk kinematogrāfijas darbi un ziņu programmas netiks pārtraukti.

Viena problēma, komisār, kā jūs ziniet bija produktu izvietošana. Daudzi no mums balsoja par piedāvāto kompromisu ar smagu sirdi. Tomēr pozitīvi ir tas, ka aizliegums nāk pirmais, tam seko jau šeit pieminētie izņēmumi. Es domāju, ka ja tie tiks pareizi pielietoti, mums nebūs Amerikas stila nosacījumi. Ierobežojumi par reklāmām bērnu programmās arī tas, ko mēs atbalstām. Šis kompromiss dod iespēju audiovizuālajam sektoram stāties pretī galvenajām notiekošajām izmaiņām un pielāgoties tehnoloģiskajiem un tirgus apstākļiem. Kompromiss palīdz audiovizuālajam sektoram kļūt konkurētspējīgākam nākotnē. Šis kompromiss šobrīd ir labākais līdzsvars starp mēdiju daudzveidību un kultūru daudzveidību, un piedāvā iespēju attīstīt Eiropā konkurētspējīgāku audiovizuālo nozari.

Vai es drīkstu vēlreiz izteikt savu silto pateicību komisāram, bet īpaši mūsu kolēģei Ruth Hieronymi.

  Viviane Reding, Komisijas locekle.. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai piekrist tam, kas tikko tika pateikts. Faktiski, pateicoties iestāžu palīdzībai un ar mūsu referentu un viņu kolēģu apņemšanos, mēs esam radījuši direktīvu, kas ir izveidota, lai ievestu mūsu audiovizuālo nozari nākotnē īpaši respektējot mūsu vērtības un kultūras. Tas ir ievērojams solis uz priekšu Eiropas audiovizuālajā nozarē, un es varu tikai piekrist visiem runātājiem, kas to apgalvoja.

Tika uzdots jautājums. kas notiks laika posmā no šodienas līdz jaunās direktīvas ieviešanai. Es deputātu šajā saistībā varu pārliecināt. Mēs turpināsim pielietot Direktīvas “Televīzija bez robežām” nosacījumus. Faktiski es tikko ierosināju pārkāpuma procedūru pret Spāniju par reklāmas laika pārsniegšanu. Tas pats attiecas uz visām dalībvalstīm, kas nespēlē pēc likuma. Kamēr mums nav jauni nosacījumi, vecie vēl aizvien ir spēkā.

  Priekšēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Claire Gibault (ALDE), rakstiski.. – (FR) Es gribu apsveikt R. Hieronymi un I. Guardans Cambó par viņu spožo dialogu ar deputātiem un par ziņojumu, ko viņi kopā ar Padomi izveidoja, kas ir novedis šo saskaņojošo ziņojumu pie otrā lasījuma.

Padome ir pieņēmusi lielu daudzumu Parlamenta prasību un visas manas politiskās grupas prasības. Es esmu iepriecināta, ka divi jautājumi, kas ir īpaši tuvu man pie sirds, tika iekļauti dokumentā, izcelsmes valsts princips un bērnu aizsardzība saistībā ar reklāmas paziņojumiem.

Parlaments ir parādījis, ka tas spēja vadīt sarunas ar Padomi, un tādā veidā radīt daudz izstrādāku dokumentu kā jebkad agrāk. Tas nebija viegls uzdevums, bet mēs sasniedzām savu mērķi. Es tagad ceru, ka transportēšanu valsts tiesību aktos atbalstīs mūsu valdību labā griba.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Jaunajām regulā par televīziju bez robežām ir bijuši nevienmērīgi panākumi. Tas ir iepriecinoši, ka mēs veidojam tiesisko pamatu digitālajai un nelineārajai televīzijai. Pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai ir jau gandrīz vienpadsmitā stunda. Es jūtu, ka ir ļoti svarīgi, ka sabiedrisko pakalpojumu televīzijas stacijām, kas pārraida Kopienas vērtības, ir jāizmanto iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas. Ja sabiedriskā sektora raidorganizācijas nevar saglabāt mieru ar komerciālajiem kanāliem attiecībā uz tehnoloģiju kvalitāti, tad pastāv bažas, ka viņi zaudēs skatītājus, kuri viņiem bija līdz šim un savu kultūras, un sabiedrisko dzīvi, un citas kvalitatīvās programmas nenonāks pie jaunākajām paaudzēm. Beigu versija diezgan daudz atvieglo reklamēšanas likumus. Tas ir kaitinoši, ka mēs arī nespējam aizliegt viltīgi pieaugošo skaņas stiprumu reklāmās. Ir skumji, ka pat bērnu programmas var tikt pārtrauktas ar reklāmām. Produkta izvietošanas regula ir skaidrs kompromiss. Tiesību akti daudz nerunā par Eiropas Parlamenta mērķiem, bet ja tie netiks radīti, regulu trūkums iespējams būs vēl problemātiskāks.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu Padomes kopējo politiku, kas sniedz nozīmīgas izmaiņas saistībā ar bērnu un nepilngadīgo aizsardzību, invalīdu pieeju audiovizuālajiem pakalpojumiem un reklāmas produktu izvietošanu.

Ikdienas paziņojumus par alkoholu un tabaku jaunie cilvēki uztver kā veidu kā tikt pieņemtiem pieaugušo pasaulē, un šie netikumi tiek savienoti ar fizisko pievilcību, jautrību, piedzīvojumiem un atpūtas nozari. Turklāt, intensīvā reklāma, sevišķi, bērniem domātā, par pārtikas produktiem un dzērieniem, kas satur lielu daudzumu tauku un cukuru, apdraud sabiedrības veselības aizsardzību , kā, piemēram, izglītību par veselu uzturu un pareizu produktu marķējumu. Eiropas Savienība risina aptaukošanās krīzi un televīzija šo problēmu pastiprina. Spānijā 48% reklāmas bērnu raidījumos ir par saldumiem, ātrās ēdināšanas produktiem un čipšiem, un Lielbritānijā80 un 90% procentus no televīzijas reklāmām veido pārtika ar augstu tauku un cukura saturu.

Padomes dokuments liek uzsvaru uz uzvedības saistībā ar „nepilnvērtīgu pārtiku” kodeksa izstrādāšanu reklāmās bērniem., tāpat kā filtra sistēmu un PIN kodu ieviešanu, lai pastiprinātu nepilngadīgo aizsardzību no negatīvās audiovizuālo pakalpojumu ietekmes un tie spēlēs svarīgu lomu cīņā pret aptaukošanos.

20. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Priekšēdētājs. − Nākošais punkts ir vienas minūtes runas par politiskiem jautājumiem.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments nesen apstiprināja gudru rezolūciju par attiecībām ar kaimiņvalstīm. Es gribu citēt dažas aktuālas rindas. Lūdzu, klausieties uzmanīgi , bez jebkādām bailēm. „tā kā Krievijas sabiedrība nav pietiekami informēta par Otrajā pasaules karā paveikto noziegumu apjomu, īpaši Somijā, Baltijas valstīs, Hatiņā un Kēnigsbergas apgabalā, Parlaments domā, ka Krievijas pilsoņiem ir tiesības uzzināt patiesību par ...... kara politiku un viņu vārdā veikto genocīdu un zināt kara nozieguma izdarītājus, Parlaments domā, ka Krievijai godīgi ir jāatzīst tās "Padomju" pagātne, lai sasniegtu progresu un, ka nonākt pie pagātnes izskaidrojuma ir svarīga daļa ceļā uz samierināšanos ar Krievijas kaimiņiem”.

To tiešām mūsu Parlaments bija lūdzis Serbijai, kura novērtēja mūsu ieteikumus, bet tā kā šis Parlaments neizmanto dubultstandartus, tādi paši iedrošināšanas veidi tiek izmantoti mūsu dokumentos saistībā ar Krieviju.

  Lívia Járóka (PPE-DE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, priekšsēdētāja kungs, es saistībā ar mūsu viedokli, kuru apstiprinājām iepriekšējā plenārsēdē, gribu pateikt dažus vārdus par Eiropas Romu situāciju. Es jūtu, ka tas ir būtiski, ka Eiropas Komisija un Parlaments strādā plecu pie pleca un uzņemas atbildību par šo minoritāti, ieņemot daudz emfātiskāku lomu nekā līdz šim, un sagatavojot, īstenojot un pārraugot programmas, kas ir domātas sociālo grupu, kas ir tikušas izstumtas un atstumtas, iekļaušanu. Kā tā sastāvdaļai daļai,Eiropas Parlamenta deputātiem ir svarīgi strādāt plecu pie pleca ar komisāriem, kas ir tieši un netieši atbildīgi par minoritātēm, to integrāciju un to iekļaušanu, un ka speciālistu grupa, kopīgi sagatavo vispusīgu, pārrobežu Romu stratēģiju, kura tiks efektīvi pārraudzīta un sniegs iespēju tiem, kas dzīvo visattālākajos rajonos un grupām visnelabvēlīgākajā situācijā, pieeju Savienības attīstības programmu. Lai to izdarītu, ir jāizveido kopējā Eiropas krīzes karte, ar kuras palīdzību būtu vieglāk piekļūt reģioniem, kurus ir pārņēmusi nabadzība. Pirms diviem gadiem Eiropas Parlamenta Tautas partija bija pirmā šajā Parlamentā, kas pieņēma Romu stratēģiju. Es vēlos, lai citas partijas tam pievienotos. Es jūtu, ka mums būs ļoti svarīgi kopā, plecu pie pleca, parādīties Romu iztaujāšanā 14. februārī un darboties šīs minoritātes labā. Ir ļoti svarīgi, lai kaut kas notiktu. Paldies.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE Priekšsēdētāja kungs, aculiecinieki ziņo par ātruma pārkāpšanas gadījumu, kas gandrīz lauž ticību, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram Harald Rømer, šā gada 14. novembrī ap plkst. 15 acīmredzami Luksemburgā reģistrēts CD transporta līdzeklis, kurš brauca no Eiropas Parlamenta uz Strasbūras centru. Kad viņš brauca pa Allée de la Robertsau, viņš sabrauca zvirbuļus, apšķiežot lēni garām braucošās mašīnu rindas ar ātrumu lielāku kā 100 kilometri stundā, piespiežot pārsteigtos kājām gājējus meklēt drošību, lecot nost no gājēju pārejām.

Tāpēc man ir H. Rømer daži jautājumi, vai tiešām jūs braucāt šo transporta līdzekli tajā brīdī? Kas bija pie stūres? Kādus norādījumus jūs devāt vai nedevāt šoferim? Kāpēc šo transporta līdzekli vadīja tik neapdomīgā veidā, un kāpēc tik dramatiski tika pārsniegts ātruma ierobežojums? Vai jūs domājat, ka satiksmes noteikumu neattiecas uz jums? Vai jūs neteiksiet, ka kā Eiropas Parlamenta visaugstākā amatpersona, jums jāizrāda īpaša attieksme pret citiem un jāievēro satiksmes ierobežojumi? Vai tā jūs gatavojieties uzvesties arī nākotnē, un vai ceļu izmantotājiem ir jābēg bailēs no jums.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Pagājušajā nedēļā rumāņi pirmo reizi Eiropas Parlamentā ievēlēja savus pārstāvjus. Rumānija pievienojas Eiropas Parlamenta tiešo vēlēšanu tradīcijai, kas sākās 1979.

Vēlēšanas Rumānijā parādīja, ka mums ir liela atbildība Rumānijas pilsoņu priekšā, ar kuriem mums vairāk jārunā par Eiropas Savienību un jāizskaidro labumi un ieguvumi no ģimenes,kurā mēs tagad esam. Lai gan Rumānija ir otrā valsts, ka balso par labu Eiropas Savienībai, vēlēšanu iznākums bija relatīvi zems - 29,4%. Tomēr vēlēšanas bija pārsteidzošs panākums Eiropas iedzīvotāju iezīmei. Rumānijas Demokrātiskās partijas pārstāvji pašlaik ir trīs reiz vairāk šajā forumā, un pateicoties mūsu uzvarai PPE-DE īpatsvars Eiropas Parlamentā ir palielinājies gandrīz par 4%.

Es pateicos rumāņiem par viņu uzticību un es pateicos par pozitīvajām ziņām, ko jūs sūtījāt Rumānijas vēlētājiem

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, smiltis Kosovas smilšu pulkstenī nepārtraukti plūst, un 10. decembris ir gandrīz klāt. Diemžēl kurlo dialogs turpinās starp gandrīz autonomo Kosovu Serbijas valsts teritorijā un uzraudzīto neatkarību. 18. novembra vēlēšanas tikai palielināja politiskās bažas, reizē ar neatkarības atbalstītāju uzvaru vēlēšanās, kas iezīmējās ar lielu daudzumu vēlētāju, kas atturējās.

Tāpēc ES ir jāpiedāvā cita stratēģija, nevis neatkarība, tādējādi apstiprinot Eiropas ārlietu politiku. Pats vārds neatkarība ir slazdi, sinonīms vārdam haoss Eiropā. Pieņemot šo procesu, mēs atveram Pandoras kasti ar visiem nacionālismiem, reģionālismiem un lokālismiem, uz ko tā norāda mūsu pašā teritorijā.

Globalizētā pasaulē neatkarība ir ilūzija. Visas partijas ir jāaicina veidot reģionālu kopienu ar mierīgu apmaiņu, kas pilnībā atbilst demokrātiskiem principiem. Atbalstot sadalīšanos un neatkarību, mēs vienkārši veicināsim nacionālismu. Atcerēsimies, ko prezidents François Mitterrand teica Parlamentam. Nacionālisms ir karš, un karš nav tikai pagātne, tā var būt arī nākotne.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ir pilnīgi skaidrs, ka Īrija būs vienīgā Eiropas valsts, kurā notiks referendums par Lisabonas līgumu. Es personīgi esmu par ES un balsoju „par” visos Līguma referendumos. Tomēr man ir problēma, un es lūdzu Padomi to atrisināt.

Mums vajag Līguma konsolidētu versiju pirms mēs lūdzam pilsoņiem veikt apzinātu izvēli. Mana viedokļa ilustrēšanai, tikai paskatieties Līguma 51. lapaspusē, nodaļā "Diskriminācijas aizlieguma principi un pilsonība", ko mūsu pilsoņi vēlētos izlasīt un novērtēt. 32. punkts saka, ka 17. pants ir jāaizstāj ar 12. panta tekstu.’ 33. punkts saka „17. a pants tiek iekļauts ar 13. panta tekstu, 2. punktā teksts "kad Padome apstiprina" tiek aizvietots ar „Eiropas Parlaments un Padome darbojoties atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai var apstiprināt galvenos pamatprincipus” un vārdus punkta beigās "tas darbojas saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” svīto.

Priekšsēdētāja kungs, man nevajag vairāk lasīt: Es domāju, ka punkts ir labi veidots.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos jūs šodien redzēt, trīs dienas pēc ārkārtīgi svarīga notikuma Rumānijā.

Pēc Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai, šo svētdien, sešus mēnešus pēc sākotnēji noteiktā datuma, Rumānija organizēja Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas. Tā Rumānijas pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, varēja tieši ievēlēt tos, kas pārstāv viņus visdemokrātiskākajā Eiropas Savienības institūcijā. Pat, ja vēlēšanu iznākums vidēji Eiropā nav ļoti augsts man ir pārliecība, ka, pateicoties jauno Rumānijas kolēģu iesaistīšanai, Rumānijas pilsoņi kļūs vēl informētāki par Eiropas Parlamenta darbības ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi. Fakts, ka ekstrēmistu partijas neiegūst vajadzīgo balsu skaitu, lai iekļūtu Eiropas Parlamentā, pierāda, ka Rumānijas pilsoņi jau ir pierādījuši gatavību un atbildību Eiropai.

Šajā sakarā es gribu apsveikt visus, ko Rumānijas pilsoņi ievēlēja, lai tie viņus pārstāvētu Eiropas Parlamentā un es ceru, ka darboties Rumānijas labklājības vārdā, neatkarīgi no viņu piederības dažādām politiskajām grupām.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, poļu zemnieki vakar piedalījās demonstrācijā Eiropas Komisijas galvenā biroja Briselē priekšā. Viņi protestēja pret negodīgo un diskriminējošo rīcību pret Polijas zivsaimniecību.

Problēma saistās ar aizliegumu mencu nozvejai Baltijas jūrā. Mencas ir Polijas zvejnieku galvenais ienākuma avots. Zvejniecības aizliegumu Komisija piemēro kā sodu par ikgadējo mencu nozvejas kvotu pārsniegšanu. Bez tam Komisija draudēja, ka Polijai kvota 2008. gadam vispār netiks piešķirta vai tās kvotu samazinās. Tas noteikti novedīs Polijas zvejniecības nozari bankrotā. Piešķirtās kvotas ir ļoti ierobežojošas un balstās uz nepilnīgiem un sagrozītiem datiem saistībā ar mencu krājumiem Baltijas jūrā.

No šāda fona rodas jautājums kāpēc Polija bija vienīgā valsts, ko pakļāva kontrolei, kad mana valsts lūdza sīku nozvejas kontroli visās valstīs. Vācijas, Zviedrijas un Dānijas zvejnieki arī pārsniedz kvotas. Vai poļu zvejnieki kļūst par komisāra J. Borg upurjēriem? Alternatīvi vai tās varbūt ir pūles izskaust konkurenci ar Eiropas Savienības resursiem? Savienībai acīm redzot nav izdevies uzņemt vienlīdzības kursu, un tāpēc es atbalstu protestu.

  Maciej Marian Giertych (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es aicinu izskatīt Ēģiptes sievietes Shadia Nagui Ibrahim jautājumu. Šī sieviete tika notiesāta uz trim gadiem cietumā, jo, kad viņa apprecējās, viņa nepatiesi apgalvoja, ka viņa ir kristiete. Faktiski viņai bija taisnība, jo viņa ir kristiete. Viņa pieder Koptiskajai baznīcai un viņa nezināja, ka viņas tēvs arī Koptiskais kristietis pārgāja islāma ticībā uz kādu laiku, un tad atkal atgriezās pie Koptiskās ticības.

Pēc Ēģiptes likumiem Shadia Nagui Ibrahim ir musulm aniete, jo viņas tēvs reiz bija musulmanis. Personas ticību nevar noteikt valsts vai tiesību aizsardzības iestādes. Tā ir personas pārliecība. Ja Ēģipte vēlas, lai to uzskata par civilizētu valsti, tai jālabo sava netolerantā, pret kristietību vērstā likumdošana.

  Antonio Tajani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlos griezties pie komisāra sakarā ar struktūrfondu neatbilstošo lietošanu, kas diemžēl ir arvien pieaugošāka parādība Eiropas Savienībā.

Tas, ka notika Ungārijā saistībā ar LEADER ir diezgan šokējoši. LEADER vietējā rīcības grupa, kura ir paredzēta vietējo varas iestāžu un municipalitāšu apvienošanai, lai pielietotu un attīstītu LEADER programmu Ungārijas apstākļos, tika izveidota tikai no vienai politiskai partijai, konkrētāk valsts valdošajai partijai, piederošām vietējām valsts iestādēm, valsts iestādes, ko vadīja ne valdošās partijas tika izslēgtas.

Tas ir īsts skandāls, un es domāju Eiropas Komisijai jāpieņem mēri pret Ungārijas valdību, iespējums ir jāuzsāk pārkāpuma procedūra, jo struktūrfondi netiek pareizi izmantoti. Vietējie iedzīvotāji daudz zaudē tāpēc, ka viņu valsts iestādes netiekas aci pret aci ar valdību.

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Prieksšēdētāja kungs, Anapoles konference Tuvajos Austrumos beidzās ar Eiropas Savienībai mainīgiem rezultātiem. Pēdējos mēnešos, gan komisārs F.Waldner un Augstais pārstāvis J. Solana plenārsēdē ir pārliecinājuši mūs, ka Eiropas Savienība spēlē aktīvu lomu Tuvo Austrumu politikas viltošanā. Ņemot vērā prezidenta G. Bush šodienas runu, es tomēr neredzu ne zīmes no tā. Tieši pretēji, es lasīju, ka partijas piekrita radīt mehānismu ceļveža plāna, ko kontrolēs ASV ieviešanai. Gaidāmais miera plāns arī tiks ieviests uz ceļveža pamatiem, ar ASV kā pēdējo arbitru. Kur tad ir Eiropas Savienība? Kādu ziņojumu par cerībām nākotnē mēs varam sniegt, ja mēs esam tikai notikumu novērotāji.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā sestdienā Krievijā, Maskavā un Sanktpēterburgā, miermīlīgi un likumīgi Krievijas pilsoņu mēģinājumi parādīt savu noraidījumu šodienas Krievijas valdības piekoptajai politikai, tika brutāli apspiesti. Opozīcijas grupas Cita Krievija līderis Gary Kasparov, labējo spēku savienības līderi Nikita Belych un Boris Nemtsov un citi sekotāji saskārās ar vardarbību un milicija viņus aizturēja. Gary Kasparov pat tika notiesāts uz piecām dienām cietumā.

Šis incidents ir tālāks pierādījums faktam, ka krievu cilvēkiem nav vārda brīvība un, ka viņi dzīvo nepārtrauktās briesmās, un opozīcijas dalībnieki dzīvo bailēs par savu ģimeņu drošību.

Priekšsēdētāja kungs, es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs, Eiropas Parlaments, esam pozīcijā, kurā mēs nedrīkstam klusēt, redzot, kas notiek. Mēs nevaram piemērot atšķirīgus morāles demokrātijas un cilvēktiesību standartus Birmai un Pakistānai , kamēr Krievijai mēs piemērojam citus, zemākus standartus. Priekšsēdētāja kungs, es steidzinu rīkoties saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību un sapulču brīvību Krievijā. Nav svarīgi kurā valstī cilvēki cīnās par brīvību, viņi cīnās arī par mūsu brīvību. Tāpēc vienalga kur brīva persona tiek turēta ķēdēs.....

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšēdētājs. -Liels paldies L. Andrikienė . Diemžēl mēs šim jautājumam dienas kārtībā nevaram veltīt vairāk laika.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, daži no mums savu rindu jau gaida no plkst. 17, lai varētu piedalīties vienas minūtes runās, pašlaik pulkstenis ir 21.40. Tagad jūs runu pārtraucāt ātrāk kā pirms 15 minūtēm. Tas nav godīgi attiecībā uz EP deputātiem, kas ir gaidījuši visu vakaru. Varbūt mūs vajadzēja ātrāk brīdināt, lai mēs negaidām tik daudzas stundas.

  Priekšēdētājs. Es varu saprast jūsu uztraukumu. Es pārņēmu sēdes vadīšanu tikai pirms divām minūtēm. Tomēr es tiku informēts, ka mums diemžēl ir atlicis ļoti maz laika. Mums ir jāslēdz debates pusnaktī, bet mums dienaskārtībā ir tik daudzi jautājumi, par kuriem ir jārunā. Es par to ļoti atvainojos.

21. Ieroču iegādes un glabāšanas kontrole (debates)

  Priekšēdētājs. - Nākošais jautājums ir G. Kallenbach ziņojums (A6-0276/2007) Komisijas vārdā par iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzību, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kas groza Padomes Direktīvu 91/477EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli [COM(2006)0093 – C6-0081/2006 – 2006/0031(COD)].

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šaujamieroči nav parasts veida produkts tā kā citi. Traģisku notikumu sērijas- Erfurtē, Antverpenē, Helsinkos un citur, plaši parādīja potenciālās briesmas, kādas šaujamieroči rada pilsoņu drošībai. Mums tāpēc vajag stingrus nosacījumus, kas vada šaujamieroču ražošanu, pārdošanu un glabāšanu.

Lai gan Eiropas likumdošana nepārprotami atļauj dalībvalstīm pārkāpt kopējo aizsardzības līmeni, ko pieļauj ES tiesību akti, es esmu ļoti pateicīgs, ka Parlaments ir mēģinājis nepārprotami uzlabot drošības līmeņus, kas piemēroti Eiropai saistībā ar šaujamieročiem. Es īpaši gribu pateikties Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referentam G. Kallenbach un Komitejas priekšsēdētājai McCarthy. Es pateicos tādēļ, ka viņas abas parādīja teicamu sadarbību.

Vai es drīkstu atgādināt, šodienas lēmuma cēloni. Sākuma punkts bija vajadzība mūsu tiesību aktos veikt daudzus labojumus, lai radītu iespēju ratificēt ANO Šaujamieroču protokolu. Atbilstoša Eiropas šaujamieroču tiesību aktu pārskatīšana līdz tam netika plānota. Pateicoties jums, dāmas un kungi, mēs to visu esam izdarījuši, sperot galveno soli pirmajam mēģinājumam, faktiski, Padome jau iepriekš ir devusi atbalstu vienotam priekšlikumam.

Ir jāatrod risinājums daudziem grūtiem jautājumiem un šodienas iznākums gaida pārbaudi. Mēs neiejaucamies mūsu dalībvalstu dažādajās tradīcijās un kultūru atšķirībās, jo var būt senas un atšķirīgas tradīcijas saistībā ar medību sportu, šaušanas sportu un ieroču kolekcionēšanu. Tas tiek respektēts. Eiropas šaujamieroču apliecības ieviešana padarīs vieglāku ceļošanu pār robežām un sniegs iespēju dažādu tautību mednieku sacensībām un šaušanas sacensībām nākotnē. Mēs arī esam izvēlējušies attiecīgu šaujamieroču marķējumu un reģistrēšanu, lai atvieglotu ieroču transportēšanu pār robežām iekšējā tirgū, un tas ir kļuvis pārredzamāks un tāpēc drošāks.

Svarīgs jaunums ir visu ieroču, kas atrodas privātā īpašumā reģistrācija Mums ir jāzina, kas kuram ir. Reģistrācija vēl lielākā mērā dos mums iespēju nepieļaut šaujamieroču nelikumīgu īpašumu vai transportēšanu. Dati tiks saglabāti 20 gadus, tā, ka izsekojamība tiek garantēta diezgan ilgu laika posmu. Tas, protams, ir jāatbalsta. Šajā kontekstā, tomēr, Komisija apsver iespēju deklarācijā izskaidrot mūsu izpratni par datu aizsardzības direktīvas jauno 9.e apsvērumu.

Mēs arī nolēmām aizliegt nepilngadīgajiem un personām, kas jaunākas par 18 gadiem, nākotnē iegūt šaujamieročus. Tā Eiropa izsūta skaidru ziņojumu, ka šaujamieroči nav tas, kas vajadzīgs jauniem cilvēkiem. Protams, mēs vēl joprojām atļaujam junioriem sporta sacensības šaušanā un medības vecumā līdz 18 gadiem, bet tikai pieaugušo, vecāku vai treneru, uzraudzībā. Saistībā ar šaujamieročiem, ja tie nonāk jauniešu rokās, ir notikušas daudzas traģēdijas. Es ceru, ka jaunie noteikumi palīdzēs nākotnē izvairīties no šāda veida traģēdijām un vairos izpratni, sevišķi junioriem šaušanas sportā un medniekiem, ka ir jābūt sevišķi uzmanīgiem rīkojoties ar ieročiem.

Mēs esam sastapušies ar problēmu, kas rodas tehnoloģiju attīstības un kriminālo darbību rezultātā Eiropā . Es vēršos pie ieroču kopiju pārvēršanu, kas paši par sevi nav bīstami, par pilnīgi lietojamiem ieročiem. Tā ir problēma, kurai vispirms mūsu problēmu pievērsa McCarthy. Tas atļāva de facto tiesību aktu apiešanu. Tagad tas ir apturēts. Ļaujiet man turpinājumā teikt, ka mums šī ieroču kopiju pārvēršanas problēma ir jāaplūko ciešāk nākamajos divos gados, lai novērstu jebkādas drošības nepilnības. Tas pats attiecas uz jautājumu kā mēs nodrošinām, ka šaujamieroči efektīvi tiek deaktivizēti.

Kā jūs jau ziniet, Komisija ir par sankciju ieviešanu Eiropas tiesību aktos, jo Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi par šo jautājumu ir skaidri. Komisija atzīst, ka 8. ievilkums ietver šo sankciju saistību ar krimināllikumu un ANO protokolu. Tas ir svarīgi, jo ANO protokola 5. panta nodrošināšana prasa dalībvalstīm pielietot sankcijas. Es esmu pārliecināts, ka tas ir kaut kas tāds, ko dalībvalstis paredz savos tiesību aktos. Komisija deklarācija par šo jautājumu arī tiks iesniegta Eiropas Parlamenta sekretariātā⁽¹⁾. Es īpaši gribu pateikties A. Alvaro par viņa atbalstu šajā sakarā.

Eiropai tādējādi būs mūsdienīgi tiesību akti, kas nodrošinās pilsoņu drošību un ņems vērā nepieciešamību aizsargāt jauniešus un bērnus. Tādējādi mēs pastiprinām Kopienas tiesību aktu atļauto aizsardzības līmeni.

Tagad tas ir dalībvalstu ziņā saprast laika iezīmes un ņemot vērā valstu nosacījumus attīstīt šos noteikumus tālāk uz individuāliem pamatiem. Tas nozīmē, ka jebkura dalībvalsts, kas uzskata, ka ir nepieciešami un pamatoti stingrāki noteikumi, saņems manu atbalstu, un es varu tikai iedrošināt dalībvalstis šādi rīkoties.

Es paļaujos uz jūsu kolēģiem valstu parlamentos, lai nonāktu pie skaidra lēmuma, kad būs jautājums par šaujamieročiem. Parolei vienmēr ir jābūt „drošība vispirms". Šodienas lēmums tam visam nogludinās ceļu, un es gribu pateikties par jūsu atbalstu šajā meklējumā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.-Komisijas deklarācijas pievienotas debatēm.

1) Deklarācija par sankcijām.

Komisija atbalsta ātru Padomes Direktīvas, kas groza Direktīvu 91/477/EK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, apstiprināšanu, bet nožēlo, ka Padome bija pret tās sākuma piedāvājumu saistībā ar 16. pantu par kriminālām sankcijām.

Komisija atzīmē, ka Kopienai ir kompetence izveidot kriminālas sankcijas atbilstoši Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgas izgatavošanas un tirdzniecības apkarošanu 5. pantam, papildināt ANO Konvenciju pret starptautisko organizēto noziedzību .

Tādējādi komisija uzskata, ka jebkuram lēmumam ratificēt Protokolu ir jābūt kopā ar deklarāciju par kompetenci, kas skaidri parāda Kopienas kompetences jomu.

Komisija šajā saistībā rezervē sev institucionālās tiesības.

2) Deklarācijas par datu aizsardzību projekts.

Komisija atzīmē, ka personas datu apstrāde šajā Direktīvā attiecas uz Direktīvu 95/46/EK un nevar paredzēt indivīdu aizsardzības līmeni saistībā ar viņu personas datu apstrādi Kopienas un valstu likumu uzraudzībā, un īstenībā nemaina pienākumus un tiesības, kas izvirzīti Direktīvā 95/46/EK.

Šajā sakarā nepieciešamība pagarināt minimālo periodu, kurā reģistri, kas satur informāciju par ieroču īpašniekiem tiek glabāti, no 10 līdz 20 gadiem. Komisija ir pārliecināta, ka šāda personas datu apstrāde ir attaisnojama no tā viedokļa, ka ieroči ir gan bīstami, gan ilgmūžigi, un tiem ir iespēja tikt izmantotiem noziegumos, tādēļ prasa īstas informācijas iegūšanu gan par ieročiem, gan to īpašniekiem.

Komisija tālāk atzīmē, ka paturot prātā Direktīvas mērķus, un saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK prasībām, pieeja centralizētām kartotēkām vai sistēmām, kas garantē pieeju necentralizētām kartotēkām, tiek atļauta tikai policijai un tiesu iestādēm, lai izmeklētu, noteiktu un apsūdzētu kriminālpārkāpumus.

  Gisela Kallenbach, refetente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ļoti ilgstošais process tuvojas, es ceru, veiksmīgam noslēgumam. Sākumā ļaujiet man pateikt paldies visiem, kas ir devuši vērtīgu ieguldījumu šajā procesā. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ēnu referentiem, G. Podestą, L. Lehtinen un K. Riis-Jørgensen, komitejas priekšsēdētājai A. McCarthy un atbildīgajam sekretariātam, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referentiem, A. Alvaro un citiem, kas atbalstīja procesu, Padomes prezidentūrai, ko pārstāvēja António Delicado un viņa kolēģi, un pēdējai, bet ne mazāk svarīgajai Komisija, ko pārstāvēja Michel Ayral un viņa kolēģi, kurus motivēja komisārs G.Verheugen, lai atrastu kopēju risinājumu.

Es daudz esmu iemācījusies no šī procesa. Es esmu iemācījusies par lobiju spēlēto patieso lomu. Daži no viņiem konstruktīvi darbojušies, lai sasniegtu kopējus risinājumus, turpretim citi piesardzīgi traucēja procesam ar nepatiesu informāciju. No paša sākuma bija skaidri redzams, ka nav vienkārši nodrošināt pareizu līdzsvaru starp labi funkcionējošo iekšējo tirgu un, attaisnotām rūpēm par pilsoņu drošību saistībā ar nelikumīgu šaujamieroču izmantošanu un saprotamu mednieku un sportistu vēlmi panākt, ka viņu hobiji plaši netiek traucēti. Kā G. Verheugen teica, mēs vēlamies izmantot pieredzi, ko ieguvām Direktīvas 91/477/EEK pielietošanā, novērst ievērotās nepilnības un transportēt ANO šaujamieroču protokolu, ko Komisija parakstīja jau 2002. gadā, Kopienas tiesību aktos. Mums tādēļ noteikti jāiekļauj īpaši panti, lai apskatītu šaujamieroču nelikumīgu izmantošanu, tirdzniecību un ieguvi. Šis kompromiss ņem vērā minētās prasības. Es vēlētos, lai šur un tur būtu vēl skaidrāk izteikti noteikumi, piemēram, lai iegūtu labākus tiesību aktus vai vienkāršotu lietas, un tiešām samazinātu šaujamieroču kategoriju skaitu līdz divām Eiropas mērogā., kā tas jau ir divās trešdaļai dalībvalstu. Tomēr es šeit nevarēju nodrošināt pārsvaru.

Tomēr kopumā es esmu apmierināta ar panākto kompromisu. Apdomāsim uz brīdi tā mēs īstenosim daļēji harmonizētus tiesību aktus par šaujamieročiem 27 dalībvalstīs. Mums vēl joprojām ir ļoti atšķirīgi tiesību akti par šaujamieročiem valstu līmenī, un šī daļējā harmonizēšana atbalstīs likumīgu tirdzniecību un sniegs ieguldījumu lielākai drošībai. 100% garantija, ka nebūs ļaunprātības ir neiespējams, bet kā mēs jau dzirdējām, mums jāatzīst, ka mums noteikti ir jāmēģina, ja vien ir iespējams, novērst tādas traģēdijas kā bija Vācijā, Somijā vai Beļģijā.

Es negatavojos iedziļināties detaļās par jaunajiem tiesību aktiem, jūs jau esat ar tiem iepazinušies, un G.Verheugen jau minēja vairākus no tiem, Es atbalstu faktu, ka līdz 2014. gadam, mums dalībvalstīs būs datorizēts šaujamieroču reģistrs, tas uzlabos informācijas apmaiņu un stipri veicinās ļaunprātības gadījumu izsekojamību, un var arī padarīt, ka izsekojamības iespēja ir pirmajā vietā. Mēs tāpat ņemam vērā, ka šis ir interneta laikmets, jo noteikumi attieksies uz darījumiem tiešsaistē tāpat kā aci pret aci darījumos.

Vai es drīkstu beigt minot vairākus punktus, kam jūsu lēmuma pieņemšana ir jāpadara vieglāka un pretēji divus argumentus, kas runās pret labākajiem Eiropas tiesību aktiem. Direktīva neattieksies uz ieroču un munīcijas kolekcionāriem, sabiedriskajiem pakalpojumiem vai kultūras un vēstures iestādēm. Noteikumi netiks piemēroti ar atpakaļ ejošu datumu. Mēs ierosinām valstu šaujamieroču reģistru nevis Eiropas reģistru. Lai gan mums ir šāda veida reģistrs govīm, šķiet, ka būs grūtāk to panākt saistībā ar šaujamieročiem. Ne arī mēs principa dēļ iebilstam tirgotājiem, sportistiem vai medniekiem, kas ir saistīti ar atbildību par šaujamieročiem pilnīgi apzinoties to īpašo dabu.

Man teica, ka tad, kad oriģinālā Direktīva tika apspriesta 1990. gadā, tika izteiktas ļoti lielas šaubas, un diskusijas bija ļoti emocionālas. Vēlāk tomēr direktīvu sāka uzskatīt par ļoti noderīgu, praktisku un efektīvu. Šajā sakarā es esmu pārliecināts, ka tiks sasniegts kompromiss, un tas būs veiksmīgs, un ceru uz jūsu atbalstu.

  Alexander Alvaro , pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sastādītājs. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nedomāju, ka man ir daudz, ko piebilst G. Kallenbach tikko teiktajam, kā to, ka man ir prieks strādāt kopā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekššēdētāju A. McCarthy, un manu kolēģi no šīs komitejas G. Kallenbach, ar ko es strādāju ļoti cieši kopā un ar lielu pārliecību šajā procesa posmā. Ne mazāk es vēlos arī pateikties Komisijai, ko šajā gadījumā pārstāvēja G. Verheugen. Tik cieša sadarbība ir reta lieta.

Ko jūs varat pateikt vienā minūtē, ja 30 sekundes paiet pateicoties cilvēkiem.

Būtībā mēs sasniedzām to, ka ES ir paziņojusi, ka tad, kad tā sāks regulēt likumīgo tirdzniecību ar šaujamieročiem, tas līdzīgi attieksies arī uz nelikumīgu transportēšanu un šaujamieroču ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs esam skaidri pateikuši, ka Eiropas Savienība nesamierināsies ne ar vienu nozieguma veidu saistībā ar šaujamieroču izmantošanu, kas nav iegūti likumīgā veidā un nesamierināsies ar situāciju, kurā iedzīvotāji ļaunprātīgi izmantos tiesības, ko viņi ir ieguvuši Eiropas Savienībā.

Es to saku visiem, kas šodien, tāpat kā es, ir saņēmuši neskaitāmas elektroniskā pasta vēstules no medniekiem, sportistiem, kurās tie apvaino Eiropas Savienību viņu brīvību ierobežošanā. Lasiet direktīvu, konsultējaties ar Komisiju un jūs redzēsiet, ka Eiropas Savienība ir spērusi soli savu pilsoņu aizsardzībai, nevis otrādi.

  Guido Podestà, PPE-DE grupa vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es esmu pateicīgs referentei G. Kallenbach un ēnu referentiem no citām grupām, ka viņi bija nepārtraukti pieejami konsultācijām, ļaujot mums panākt novatorisku, bet man jāsaka līdzsvarotu kompromisu.

Ieteikto Direktīvas grozījumu mērķis ir piemērot to ANO protokolam par organizētās noziedzības apkarošanu, attiecībā uz šaujamieroču , kas domāti tikai civilai izmantošanai pirkšanu un tirdzniecību. Direktīva aptver jautājumus, pret kuriem visi ir jūtīgi, tādus kā mūsu pilsoņu drošība, kā arī sporta tradīcijas un miljonu eiropiešu, kas dodas medībās, dzīvesveids atbilstoši tradīcijām.

Ciešas konsultācijas ar Padomi ļāva izveidot dokumentu, kas nosaka skaidru līdzsvaru starp vēlmi izveidot harmonizētus noteikumus un respektu pret atsevišķu valstu specifiskajām kultūras tradīcijām, saglabājot subsidiaritātes principu.

Vispirms es uzsvēršu šaujamieroču un to pamatdaļu marķēšanas sistēmu, ne mazāk svarīgi ir mērķi nodrošināt to izsekojamību, nepieciešamību saglabāt datus vismaz 20 gadus, stingrāku uzraudzību tirdzniecībai tiešsaistē, lai samazinātu risku nepilngadīgo un cilvēku, kas apdraud sabiedrisko drošību, iespēju izmantot šaujamieročus un vispārīgo principu šaujamieroču deaktivēšanai.

Otrkārt, es gribu atgādināt, ka pašreizējā četru kategoriju klasifikācija ir saglabāta, balstoties uz cieņu pret jau minētajām kultūras un tradīciju praksēm, pārvērtējot priekšrocības un trūkumus, ja iespējams līdz 2012. gadam mēs kategorijas samazinātu uz divām.

Tomēr Padomes nepieejamība nozīmē, ka Eiropas šaujamieroču apliecības nebūs vienīgais nepieciešamais dokuments šaujamieroču nēsāšanai, un pēc manām domām tā ir nokavēta iespēja.

  Lasse Lehtinen, PSE grupas vārdā.. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mana vissirsnīgākā pateicība referentei G. Kallenbach, citiem ēnu referentiem, un A. McCarthy, iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājam par tik sarežģītu tiesību paketi. Kad mēs gandrīz pirms diviem gadiem sākām šo darbu, mēs bijām pārliecināti, ka šis vispirms būs tehnisks pasākums, kura vienīgais mērķis būs panākt, lai ANO šaujamieroču protokols kļūtu par ES tiesību aktu. Tomēr process nebija tikai tehnisks. Daži gribēja pilnībā aizliegt ieročus un ierobežot pilsoņiem to likumīgo esību, kamēr noteikta grupa negribēja nekādu kontroles veidu ieroču tirdzniecībai un izmantošanai.

Mūsu referentes G. Kallenbach vadībā mēs tomēr atradām līdzsvarotu kompromisu galveno grupu starpā, no kurām viena domāja par indivīdu un sabiedrības drošību, kā arī par tiem, kas ieročus izmanto kā hobiju un arī medniekus. Tas ir labi, ka visi ES ieroči tiks reģistrēti, lai būtu vieglāk tos izsekot un, ka dalībvalstīm nākotnē būs 20 gadus jāsaglabā detaļas par ieroci un tā īpašnieku. Ir arī svarīgi, ka atdarināšana un pārvērstie ieroči tiks iekļauti vienā direktīvā. Mednieku un šaušanas sportistiem būs daudz vieglāk, kad Eiropas šaujamieroču apliecība būs vienīgais nepieciešamais dokuments, kad ceļos no vienas valsts uz citu, un netiks iekasēta maksa par to.

Vecuma ierobežojums 18 gadi, kas ir paredzēts direktīvā un tā pamatojumi, manuprāt, ir pamatoti. Tas nozīmē, piemēram, ka manā valstī, Somijā, tūkstošiem reģistrētie mednieki, kas nav pilngadīgi, ar vecāku atļauju var turpināt savu hobiju, tieši tāpat kā līdz šim. Tādas direktīvas kā šī pierāda savu vērtību sabiedrības acīs. ES četras brīvības kļūs stiprākas, ja ES attīstīsies kā drošs apgabals ar iekšējām tiesībām.

  Samuli Pohjamo, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es arī vispirms gribu pateikties referentei G. Kallenbach par ļoti labi sagatavoto ziņojumu. Ikviena nākotnes vārdā ir svarīgi pārtraukt nelikumīgo šaujamieroču ražošanu un tirdzniecību. Ziņojums palīdzēs šo mērķi sasniegt.

Mēs, somi, uztraucamies par to, vai jauniem cilvēkiem vajag atļaut turpināt medīt prieka pēc. Sportam Somijā ir vajadzīga licence, un to cieši uzrauga, un ieroču drošai un atbildīgai izmantošanai tiek sniegta pieredzējušu mednieku palīdzība. Es domāju, ka ir svarīgi, ka Somijas labākā pieredze un senās tradīcijas arī tiks turpinātas pēc tam, kad jaunā direktīva būs apstiprināta. Ir svarīgi, ka rīt mēs vienosimies par rūpīgu sagatavotu kompromisu, kurā dažāda dalībvalstu pieredze tiks padarīta pa atbilstošu, un dalībvalstis noteiktos apstākļos medniekiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu var atļaut šaujamieroču pirkšanu un glabāšanu.

  Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vādā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti svarīgi kontrolēt šaujamieroču glabāšanu, ja mēs vēlamies nodrošināt Eiropā dzīvojošo cilvēku drošību. Skaidri, ka jebkuri attiecīgie noteikumi nedrīkst nepareizi ierobežot pilsoņu tiesības nodrošināt drošību savā īpašumā, ne arī drīkst ierobežot personīgo drošību, kad viņi uzņemas svarīgus sabiedriskos pienākumus vai arī tad, kad to viņi ir darījuši.

Bez tam pilsoņiem pieder ieroči, kas ir mantots dzimtas īpašums vai tiek izmantoti medniecībā vai sporta mērķiem. Tas viss ir daļa no Eiropas tradīcijām. Visiem ierobežojumiem ir jābalstās uz indivīdu psiholoģisko stāvokli un arī ir jāattiecas uz pilsoņiem, ko tur aizdomās par kriminālnoziegumu izdarīšanu. Turklāt, es domāju, ka šādi ierobežojumi jāattiecina uz cilvēkiem, kas sabiedriski aizstāv fašismu, un radikālos komunistus un islāma ekstrēmistiem.

Tehnoloģijas, kas pašlaik ir pieejamas Eiropā ļauj ikvienam ar savām rokām samērā ātri radīt amatieru šaujamieročus. Pārmērīgu ierobežojumu ieviešana tāpēc neatturēs kriminālās brālības no šaujamieroču glabāšanas un pārmērīgi ierobežos pilsoņu tiesības, tajā skaitā tiesības uz pašaizsardzību. Mūsu robežkontrolei jābūt stingrākai, jo nelegālie imigranti vēl joprojām spēj iekļūt Eiropā, un ieroči var tikt pārvesti vēl vieglāk.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ieteiktās izmaiņas ES ieroču direktīvā tiek vērstas uz ieroču kontroles uzlabošanu. Būs labāka marķēšana un stingrākas prasības ieroču tirdzniecībai un ražošanai. Tas ir labi, un tas ir sevišķi labi, ka komiteja vēlas pastiprināt šīs prasības arī nākotnē. Šis jautājums kļūst sevišķi svarīgs kontekstā ar traģisko, fatālo šaušanas gadījumu Jokela skolā Somijā pirms dažām nedēļām. Jauniešiem, kas atrodas pašplūsmā kombinācija ar vardarbības izplatīšanos internetā un pieeju ieročiem, diemžēl ir letāla. Tāpēc ir jāpieņem stingrāki mēri, un tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Ir labi, ka tās ir minimālās direktīvas prasības. Citiem vārdiem dalībvalstis var iet tālāk un ieviest progresīvākus tiesību aktus. Es gribētu, lai visi ES tiesību akti būtu uz šādiem pamatiem. Tas atrisinātu daudzas problēmas. Izskatās, ka mēs varam panākt nolīgumu jau pirmajā lasījumā. Tas ir labi, jo tas ļauj mums ietaupīt laiku un resursus, ko var veltīt kaut kam citam, piemēram, darbam pie miermīlīgākas un bērniem draudzīgākas sabiedrības veidošanas.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētaja kungs, medības ir sen iedibināta tradīcija. Ikvienai dalībvalstij ir unikāla medību tradīcija, ko aizstāvēt. Tādēļ šodienas debates atspoguļo gara procesa noslēgumu. Stipras gribas stājās pretī viena otrai, notika daudzas diskusijas un ēnu referenti nogura piedaloties trīs partiju sanāksmēs.

Daudz oriģināli priekšlikumi varēja apdraudēt dalībvalstu medību kultūru. Par nožēlu Eiropas ieroču apliecība netiek pieprasīta kā vienīgais dokuments, ko reti izmanto mednieki un šaušanas sporta pārstāvji esot citās dalībvalstīs. Brīva pārvietošanās netiek atļauta, jo daudzām valstīm tiek atļauts pieprasīt papildus dokumentus. Kopienas mednieki un sportisti būs pakļauti lielākai birokrātijai kā personas no trešajām valstīm. Par laimi maksa par šādām atļaujām ir aizliegta.

Procesa gaitā, kā ēnu referents, es mēģināju ietekmēt beigu ziņojumu tajos gadījumos, kad man bija atļauts piedalīties sanāksmēs. Mans darbs tika vērsts galvenokārt uz diviem jautājumiem. Es biju noraizējies par aizliegumu neatļaut pasūtīt ieročus internetā un vēlējos novērst izmaiņas par izņēmumu situāciju skolām, kas piedāvā apmācību vides apsaimniekošanā un šaušanas sportā. Attālos rajonos aizliegumu pirkt ieročus internetā aizkavēs ieroču izmantošanu medībām. Zviedrijā mums ir labi noteikumi interneta pirkumiem, kurus ir apstiprinājusi gan medību kopiena, gan iestādes.

Otrs jautājums bija par minimālo vecuma ierobežojumu, kas ietekmētu augstākā līmeņa vidējo izglītības iestāžu programmas. Zviedrijā medību apmācībai ir liela nozīme nākošo paaudžu sagatavošanā medībām un aizsardzības spēlēm.. Tagad mūsu medību tradīcijas saglabāsies. Tas, kas bija sarežģīts birokrātisks process, tagad ir kļuvis pieņemams, lai gan ne ideāls kompromiss.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Šengena un vēl nežēlīgākas kriminālbandas bez šaubām panāca, ka ir būtiski apstiprināt stingrāku pieeju nelikumīgai šaujamieroču glabāšanai un noziegumu organizēšanai. Tomēr tas viss ir farss, kad nevainīgi pilsoņi, mednieki un sporta šāvēji tiek uztverti tāpat kā noziedznieki. Tā vietā svarīgākajai prioritātei ir jābūt policijas spēku palielināšanai, jo pēdējos gados tie ir samazināti.

Apvienotajā Karalistē noziegumu statistika ir palielinājusies, kopš vieglie ieroči tika pilnīgi aizliegti, un pēc manām domām, tas mums liek apstāties un padomāt. Mūsu arvien straujākajā laikā, kad valsts ekonomē drošības jomā, ir jāatļauj nevainīgiem garīgi veseliem pilsoņiem izvairīties no dzīvību un veselību apdraudoša uzbrukuma, ja nepieciešams. Fakts ir tāds, ka lielākā daļa noziegumu tiek paveikti neizmantojot likumīgi iegūtus ieročus.

ES vajadzētu koncentrēties uz labāku tās robežu aizsardzību, piemēram, palielinot FRONTEX pieejamos resursus, un palielinot sadarbību drošības jomā.

ES valstīm ir perfekti izmantojami šaujamieroču tiesību akti, un ja tiktu prasīti vēl stingrāk pielietojami vai nepieciešami noteikumi, valstīm, kas izraisa šaubas, ir jāpieņem attiecīgi lēmumi.

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ja mēs paskatāmies uz šīs lietas sākuma punktu un redzam, cik tālu mēs esam nonākuši, es domāju ir godīgi teikt, ka mēs esam spējuši uzlikt šo ļoti pretrunīgo jautājumu uz objektīviem pamatiem. Sadarbībā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju mēs esam atraduši risinājumu, kas mums atļauj labāk kontrolēt šaujamieročus Eiropas Savienības teritorijā, neatstājot novārtā šaušanas sportistus un medniekus, kas satraucas par pārmērīgi birokrātiju un pārmērīgajām reģistrācijas prasībām. Es esmu visvairāk pateicīgs komisāram G. Verheugen, kā arī iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājai A. McCarthy, un, protams, ēnu referentiem, kas daudzus strādāja ļoti smagi kopā ar referentu un citiem ieinteresētajiem kolēģiem. Tā nebija vienkārša vairāku iesaistīto grupu problēma, es domāju mēs esam sasnieguši kompromisa risinājumu kas ņemot vērā Padomes sastāvu, bija vienīgais iespējamais risinājums.

Ciktāl saistība ir ar tirdzniecību, ko regulē ANO protokols un, kas vēl joprojām pastāv, rodas jautājums cik lielā mērā Komisija ir spējīga iesniegt priekšlikumu, kas saņem Padomes vispārēju apstiprinājumu un padara Parlamenta darbu konkrētu. Komisār, es neesmu ironisks. visā nopietnībā, es vēlu jums panākumus prasmīgi pārliecināt jūsu kolēģus Padomē, ka viņi ir veikuši visdabiskāko ANO protokola pielāgošanu arī Eiropas Savienībai.

Es tāpēc gribu pateikties ikvienam, kas piedalījās šajā procesā par šo ļoti pretrunīgo jautājumu. Es domāju, ka gudrs risinājums ir panākts visām ieinteresētajām grupām uz kompromisa pamata, un es ceru, ka rīt mēs spēsim atbalstīt šo kompromisu ar lielu pārsvaru.

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es runāju kā ieinteresēta deputāte un nevis kā komitejas priekšsēdētāja. Es domāju, ka ar šo jauno tiesību aktu par ieročiem, mēs demonstrēsim saviem pilsoņiem, ka Eiropa var darboties tā, lai novērstu nelikumīgo ieroču problēmu. Mums ir stingri likumi Lielbritānijā, bet bez ES tiesību aktiem ieroči turpinās savu ceļu tādu pilsētu kā Mančestera un Liverpūle ielās.

Kolēģi, šis ir 9 mm Smith & Wesson kopija, pārveidojams ierocis, kas ir domāts tukšu patronu šaušanai vai CS gāzes bumbiņu šaušanai, bet ja pārveidots, šauj ar dzīvībai bīstamu munīciju. Nesatraucieties, tas nav pielādēts, tas ir pārveidojams, bet ne pārveidots. Ar šādu ieroci traģiski nošāva divpadsmitgadīgo Mančesteras meiteni Kamilah Peniston. Mātes pret vardarbību, mātes, kas ir zaudējušas bērnus noziegumos, kur šauts, pajautājiet man, no kurienes šie ieroči nāk, un ko mēs darām, lai pārtrauktu šo nāvējošo ieroču nelegālo tirdzniecību.

Mančesteras policija teica man, ka 46% no visiem ieročiem, kas pārņemti pagājušajā gadā ir pārveidotie ieroči. Pārveidotie ieroči ir lēta, populāra kriminālnoziedznieku izvēle un tā ir augoša problēma Eiropā ne tikai Apvienotajā Karalistē.

Tāpēc es pateicos komisāram G. Verheugen. mūsu referentiem G. Kallenbach, A. Alvaro un 25 dalībvalstīm par manu grozījumu, apkarot un pastiprināt kontroli šiem pārveidojamiem ieročie, atbalstu. Noliekot tos vienā kontroles sistēmā ar vieglajiem ieročiem, kriminālnoziedznieku bandām būs daudz grūtāk tos iegūt, un tas samazinās šo ieroču kontrabandu, kas ir aizliegta Lielbritānijā.

Policijas vadītāju asociācija Lielbritānijā pilnīgi atbalsta šo tiesību aktu un tā prasības pārveidoto un deaktivizēto ieroču marķēšanā, izsekojamībā un ieroču tirdzniecības kontrolē sazinoties no attāluma, tai skaitā internetā.

Pēc nesenās traģiskās apšaudes Somijā un mēģinājuma šaut skolā Vācijā, ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgi stingrāki ES standarti par šaujamieroču kontroli. Eiropa ir pragmatiska un sāk praktiski darboties savu pilsoņu aizsardzībā.

Traģiskās un bezjēdzīgās mana apgabala 15 gadīgā Jessie James, 11 gadīgā Rhys Jones un 12 gadīgā Kamilah Penjaiston nāves no šaujamieročiem ir ļoti jūtīgs jautājums. Viņu dzīves tika viņiem atņemtas. Mēs šeit Eiropā esam viņiem un viņu ģimenēm parādā nodrošināt, lai uz ielām vairs nebūtu šaujamieroči.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi.

Šodienas sabiedrībā ar visām tās briesmām, visi mēģinājumi palielināt sabiedrības drošību tiek no visas sirds atbalstīti. Drošība ir visu brīvību priekšnosacījums. Drošība ir demokrātiskas sabiedrības galvenā īpašība.

Mūsu atmiņā vēl svaiga ir Jokela skolas slepkavība, kas nav vienīgais šāda veida piemērs. Mums tomēr ir jānodrošina, lai tas būtu pēdējais.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem interpersonāla vardarbība un pašnāvību risks ir ierindota atbilstoši trešā un ceturtā vietā visā pasaulē starp 15- 44 gadus vecu cilvēku saslimšanas un priekšlaicīgas nāves gadījumu cēloņi.

Liela daļa no tiem rodas šaujamieroču lietošanas dēļ. Viegli iegūstamie šaujamieroči asociējas ar augstākiem nāves gadījumiem no šautām brūcēm.

Ir apsveicami, ka Eiropas Savienība saprot vajadzību veltīt uzmanību specifiskajiem draudiem

Es gribu pieskarties vēl vienam aspektam. Konkrēti kopš Direktīvas transportēšanas 1993. gadā internets ir ievērojami attīstījies un kļuvis par elektronisko tirgu.

Direktīvas mērķi apturēt šaujamieroču tirdzniecību var sasniegt tad, ja interneta tirdzniecību iekļauj tās darbības jomā.

Es tāpēc uzskatu, ka, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāreaģē, situācijai saistībā ar minētajiem šaujamieročiem, atbilstošā veidā. Lai to izdarītu, mums vajag saskaņotus preventīvos un represīvos mērus, un mums vajag integrēt tos vienotā politikā.

Beidzot, mana pateicība referentei un cilvēkiem, kas ar viņu strādāja.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribētu norādīt McCarthy, ka šaujamieročus aizliedza parlaments.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es gribu uzsvērt tikai vienu punktu un vērst jūsu uzmanību uz nevienlīdzību kā Eiropas šaujamieroču apliecība darbojas praksē, sevišķi kā tā ietekmē mednieku brālības. Ja reģistrētā ieroča īpašnieks vēlas medīt lielākajā daļā ES valstu, viņš vienkārši izveido savu Eiropas apliecību šķērsošanas punktos, bet ja viņš grib doties uz Apvienoto Karalisti viņam ir jāizveido sava Eiropas apliecība jau iepriekš un tad jāgaida sešas nedēļas, lai to apstrādātu vietējā policija. Tā viņš pirms šī laika nevar medīt citās trešajās valstīs.

Šāda birokrātija nav vajadzīga, jo tā nopietni kaitē medību brīvdienu Apvienotajā Karalistē, tajā skaitā manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā, veicināšanai. Protams, Eiropas apliecības kopija, kas izveidota iepriekš, kalpo tam pašam mērķim. Es tāpēc uzticos kaimiņattiecībām, ka šī anomālija tiks apspriesta.

  Michl Ebner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pamats grozījumiem šajā direktīvai bija ANO protokols un jautājums, kā efektīvāk apkarot terorismu. Tas arī bija komisijas priekšlikuma pamats. Referenta priekšlikums apstiprināja pilnīgi revolucionāru pieeju eksistējušajai direktīvai.

Ja mēs paskatāmies, ko mēs pārrunājam šodien un par ko mēs balsosim rīt, mēs redzam, ka tas ir kompromiss, kas kā jau tas bieži ir neapmierina abas puses. Kompromiss ir tāds, ka no vienas puses mēs mēģinām apkarot visu, kas ir nelikumīgs, un šeit mēs nekad pietiekami stingri nekontrolējam, no otras puses mēs negribam pārmērīgi sarežģītu šaujamieroču izmantošanu. Noteikti pastāv daži aspekti, tādi kā kategorijas vai reģistrācija, kur stingrāki noteikumi uz subsidaritātes pamatiem būtu piemērotāki, bet tas negarantē 100% panākumus. Tomēr process ir iesākts, un mēs redzēsim, kā šie uzdevumi tiek risināti praksē, un kā dalībvalstis risina šo jautājumu.

Es domāju, ka tas viss ir dzīvotspējīgs kompromiss, un es zinu, ka ikviens, kas ir iesaistīts ir ļoti daudz strādājis, lai to sasniegtu, tāpēc es vēlos izteikt viņiem savu pateicību.

Šajā kontekstā, tomēr, es domāju mums nepārtraukti ir jāņem vērā atšķirība starp likumīgiem un nelikumīgiem šaujamieročiem. Mēs risinām likumības jautājumu konsekventā un stingrā veidā, bet mums ir jāpiemēro saprātīga pieeja un jāatmet sarežģītais birokrātisms kā atbilstoši zīmoli juridiskajā jomā.

  Véronique Mathieu (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, dokuments, par kuru mēs rīt balsosim ir kompromiss, kas pilnībā apmierina gandrīz visus likumīgos ieroču izmantotājus. Komisijas oriģinālais teksts ir pilnīgi pieņemams, jo mēs esam padomes pozīcijās. Referente diemžēl pieņēma diezgan dīvainas pozīcijas, un mums bija jāizcīna diezgan liela cīņa ar viņas sākotnējām idejām. Es arī gribu pateikties G. Podesta par viņa patiesība ārkārtīgi smago darbu.

Kompromiss, kuru mēs panācām apmierina visus likumīgo ieroču izmantotājus. Man ir jāsaka, ka Francijas mednieki ir diezgan apmierināti, ka četras kategorijas ir saglabātas. Šis ir svarīgs jautājums Francijā, un es esmu ļoti iepriecināts, ka šovakar mēs spējām tās saglabāt. Es arī ar prieku gribu pateikt, ka esmu apmierināts ar centrālo reģistrācijas sistēmu, jo tas ir loģiski, ka mums spējam izsekot ieročus. Es jūtu, ka šis ir visnozīmīgākais punkts pilsoņu drošībai. Ieroču tirgotāji arī ir apmierināti ar CIP marķēšana. Mēs arī esam apmierināti par tirgošanu no attāluma. Mēs esam kopumā apmierināti ar visu dokumentu.

To sakot, es jūtu, ka pēdējo gadu darbs liek mums atklāt referentu sākotnējo pozīciju, man jāsaka, mums jāuzmanās, apstiprinot noteiktas pozīcijas, par sākotnējiem jautājumiem. Faktiski, ja Komisija, Padome un PPE grupa pilnīgi neaizstāvēja savu pozīciju, es uzskatu, ka mūs koordinēja uz dokumentu, kuru nevarēs pielietot un uz zaļajām pozīcijām un ideoloģiju, kas ļoti kaitē medniekiem un likumīgo ieroču īpašniekiem.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju pajautāt McCarthy vai ieroči, kas viņai ir marķēts un reģistrēts, un vai viņai ir atļauja to ienest Parlamentā.

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir jāatbild uz šo jautājumu, jo tas tikko parādīja, ka P. Rübig neizprot tiesību aktu, kas ir viņam priekšā. Ja tas nav definēts kā šaujamierocis, jums nevajag atļauju, Ikviens uz ielas to var nopirkt, noziedznieks arī. Tā P. Rübig kungam ir pareizi jāizprot fakti pirms viņš iejaucas.

Es, tomēr, rindas kārtībā paceļu apvainojumu, ko izteica H. Goudin, un es vēlos labot ierakstu protokolā. Neviens ēnu referents netika izslēgts no trīspusīgajāmsarunām. IND/DEM grupa arī tika uzaicināta, tā nozīmēja referentu pirms 18 mēnešiem, tas neparādījās nevienā sanāksmē vai uzklausīšanā, un neparādījās nevienā no trīspusējām sarunām. H. Goudin kundze ļoti labi zina, ka viņa tika nozīmēta tikai pirms divām nedēļām un pārņēma ēnu referenta pienākumus tā referenta vietā, kurš neieradās.

Es aizstāvu mūsu referentu, ēnu referentu un komitejas darbu, jo mēs pārrunājām savus jautājumus ļoti nopietni, mēs veicām nopietnu darbu un IND/DEM grupai arī šis darbs jāuztver nopietni.

  Priekšēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

(1) Skatīt „Komisijas deklarācijas pievienotas debatēm.”

22. Atjuninātā ES tūrisma politika: veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību (debates)

  Priekšēdētājs. - Nākošais punkts P. Costa kunga ziņojums (A6-0399/2007) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par atjaunināto ES tūrisma politiku- veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību. [2006/2129(INI)].

  Paolo Costa, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šis ziņojums, ar ko es jūs iepazīstināšu un pie kura es ar prieku strādāju kopā ar vairākiem kolēģiem, patiesībā ir turpinājums šajā namā jau L. Queiró apstiprinātajam ziņojumam, ar kuru Parlaments centās iesaistīties Eiropas tūrisma politikas veicināšanā.

Šī ziņojuma rašanos veicināja nepieciešamība izstrādāt atšķirīgu un, es ceru, praktiskāku pieeju Eiropas Savienības tūrisma politikai, ko pašlaik ierobežo Eiropas Kopienas līguma noteikumi.

Pašreizējais Līgums Eiropas iestādēm neparedz sevišķi daudz atbildības par dalībvalstu tūrisma nozari un, man jāsaka, ka arī par līgums, ko mēs gandrīz jau esam apstiprinājuši un ko, es ceru, Eiropas Savienības pieņems nākamajā mēnesī Lisabonā, nekādā mērā nepaplašinās ES oficiālās pilnvaras tūrisma jomā.

Taču tajā pašā laikā pašreizējie līgumi Eiropas Savienībai dod tiesības īstenot ļoti daudzas politikas jomas, kas ievērojami ietekmē tūrisma nozari un iespējas to paplašināt, kā arī rada iespējas saglabāt Eiropas konkurētspēju, tās vadošo lomu pasaulē.

Tāpēc šī ziņojuma mērķis ir parādīt šīs nozares daudzveidīgās iespējas. Šis mūsu kopīgi izveidotais saraksts vairāk jāuztver kā ierosinošs, un es ceru, ka to var paplašināt. Šajā sarakstā ir uzskaitītas iespējas, kā tūrisma labā izmantot visas ES pašreizējās pilnvaras.

Ļaujiet man minēt tikai divus piemērus: tūrists ir ceļotājs, kā var uzskatīt vai pārskatīt pēc daudzu mūsu transporta politikas jomu definīcijas, tūrisma izteiksmē un tā labā; tūrists ir patērētājs, tātad daudzus ES patērētāju aizsardzības pasākumus var pārskatīt, ņemot vērā tūristu vajadzības.

Taču plašākā izpratnē tūristi – īpaši tie, kas ierodas Eiropā no trešajām valstīm – ir cilvēki, kas šķērso robežas, līdzīgi citiem cilvēkiem, kas šķērso robežas dažādu iemeslu dēļ. Lai spētu piesaistīt iespējami lielāku skaitu tūristu, ir rūpīgi jāpārskata Eiropas Savienības vīzu politika un tās imigrācijas politika.

Mūsdienās daudzi no tūristu parakstītajiem līgumiem tiek noslēgti tieši, izmantojot interneta tehnoloģijas, kas nenodrošina tiem pilnīgu aizsardzību. Tātad ES tūristu labā var darīt ļoti daudz, aizsargājot šos līgumus vai ieviešot šo līgumu paraugus, kas nodrošinātu tūristu aizsardzību. Es neiedziļināšos detaļās.

Īsi sakot, mēs visi atzīstam, ka tūrisma nozare ir viena no Eiropas daudzsološākajām nozarēm, un es domāju, ka mēs – pirmkārt jau kohēzijas mērķu dēļ – varam apgalvot, ka ir vērts saglabāt mūsu galveno mērķi attīstīt tūrisma ekonomiku. Tas nozīmē izveidot vairāk tādus resursus kā kultūras un vides resursus, ko var izdarīt, pilnībā izmantojot Eiropas Savienības oficiālās pilnvaras.

Tāpēc šī ziņojuma nolūks ir pamudināt Komisiju un Padomi iezīmēt iniciatīvu kopumu, kas oficiāli attiecas uz citām kompetences jomām – es atkārtoju – patērētāju aizsardzību, transporta drošību, drošu tūrisma līgumu garantijām, imigrācijas politiku, saskaņotām veicināšanas kampaņām uz Eiropas robežām, un tā tālāk, lai izveidotu iniciatīvu kopumu, tūrisma iniciatīvu paketi. Es patiešām ticu, ka tādā veidā Eiropas iestādes varētu dot reālu ieguldījumu šīs nozares saglabāšanā un attīstībā, kam, kā mēs visi zinām, ir nozīmīga loma un kam būs aizvien lielāka loma Eiropas Savienības nākotnē.

  Günter Verheugen, Komisijas loceklis. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos apsveikt Komisijas priekšsēdētāju P. Costa sakarā ar viņa ziņojumu. Šis ziņojums skaidri parāda to, cik lielā mērā tūrismu ietekmē dažādās Kopienas politikas jomas, taču pirmkārt tas parāda, cik svarīga šī nozare ir visai Eiropai.

Tūrisms ir ne vien Eiropas dzīves veida un labklājības izpausme, bet arī nozīmīga ekonomikas nozare ar ievērojamām izaugsmes un nodarbinātības iespējām. Jau šodien tūrisma nozare gan tieši, gan netieši saražo vairāk nekā 10% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta un nodrošina apmēram 12% darba vietu.

Taču ne vien Eiropa tiecas gūt labumu no tūrisma attīstības piedāvātajām milzīgajām iespējām. Mums jāapbruņojas ar tādām spējām, kas ļaus mums uzvarēt konkurences cīņā ar citiem tradicionālajiem un jaunajiem tūrisma tirgiem.

Eiropa var attīstīties, izmantojot savas konkurētspējas priekšrocības, kas to jau tagad padara par izcili pievilcīgu ceļojuma galamērķi. Mums ir nepārspējams vēsturiskais mantojums, unikāls pievilcīgu un dažādu kultūras vietu ģeogrāfiskais izvietojums, un mēs esam pelnīti izslavēti par savu augsto pakalpojumu līmeni.

Ja mēs nākotnē vēlamies padarīt Eiropu par tūrisma produktu, tad mums jāizmanto šīs priekšrocības. Mūsu tūrisma objektiem vienkārši jābūt vislabākajiem un vispievilcīgākajiem, tiem jārada tāds piedāvājums, kas eiropiešos un neeiropiešos radītu vēlēšanos atkal un atkal pavadīt atvaļinājumu Eiropā.

Tas nozīmē, ka uz tūrismu jāattiecina tādi paši kritēriji, kā uz citām ekonomikas nozarēm: Eiropas tūrismam jābūt inovatīvam produktam, kas vislabāk īsteno patērētāju vēlmes, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un kas turklāt ir iespējami draudzīgāks videi. Īsi sakot, šim produktam jāpārstāv Eiropas vērtības un priekšrocības.

Ļaujiet man minēt dažus piemērus par to, kā mēs veicinām sadarbību un konkurētspēju tūrisma nozarē. Pagājušajā mēnesī Portugālē notika gadskārtējais Eiropas Tūrisma forums, kurā ierodas visi šīs nozares dalībnieki un kas piedāvā lieliskas sadarbības un Eiropas prezentācijas iespējas. Šajā pasākumā man bija gods pasniegt balvu “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” (European Destination of Excellence) 10 Eiropas tūristu galamērķiem, kas bija izvirzīti kā labākie jaunie Eiropas izcilākie lauku tūrisma galamērķi. Šis pilotprojekts palīdz paaugstināt visu Eiropas tūrisma galamērķu pievilcību ārpus Eiropas un pievērš uzmanību Eiropas tūrisma daudzveidībai un kvalitātei. Es gribētu atgādināt, ka šāda veida projektu nepārprotami pieprasīja iepriekšējais Parlamenta ziņojums, ko ierosināja L. Queiró. Es gribētu pateikties Eiropas Parlamentam, un īpaši P. Costa, par dāsno atbalstu šim veiksmīgajam projektam. Es priecājos paziņot, ka šīs sacensības otrajā kārtā piedalās daudz vairāk valstu.

Mēs šodien varam arī teikt, ka interneta portāls “Tūrisma galamērķis – Eiropa” (Destination Europe) ir bijis veiksmīgs un nodrošina stabilu bāzi, kam ir iespējas paplašināties. Pašlaik mēs pētām vēl citas iespējas, kā nostiprināt Eiropas kā tūrisma galamērķa tēlu un ceram uz jūsu atbalstu šajā darbā.

Noslēgumā ļaujiet man uzsvērt, ka ilgtspējas palielināšana tūrisma jomā ir mūsu politikas galvenais aspekts. Es esmu pārliecināts, ka, ja mēs visās tūrisma nozares jomās iekļausim ilgtspējīguma aspektus, tas ļaus mums nosargāt tās konkurētspējas priekšrocības, kas jau tagad padara Eiropu par vispievilcīgāko tūrisma galamērķi pasaulē.

Pagājušajā mēnesī Komisija iesniedza jauno “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu”. Šī programma ir atbilde uz šajā un iepriekšējā Parlamenta ziņojumā izteikto aicinājumu. Es domāju, ka arī šajā jomā mums turpmāk būs laba sadarbība.

Es ceru, ka šo programmu pieņems ne vien visi tūrisma nozares dalībnieki un paši tūristi, bet arī mēs, jo mēs visi, kas atrodamies šajā telpā, pastāvīgi ceļojam.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Stavros Arnaoutakis, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, tūrisma nozare ir īpaši nozīmīga. Tieši un netieši tā saražo vairāk nekā 10% no Eiropas Savienības IKP un tajā ir nodarbināti aptuveni 12% darbaspēka. Kaut arī tā nav Eiropas Savienības kompetences joma, tiek veikti ļoti daudzi pasākumi un darbības, kas var veicināt šīs nozares izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Daudzi no tiem jau minēti ziņojumā, un par to arī es gribētu apsveikt referentu.

Uzdevumi, ar ko saskaras tūrisma nozare, pieprasa saskaņotu politisku risinājumu ES līmenī: vispusīgas un konkurētspējīgas darbības pamatnostādnes, uzstādot konkrētus kvantitātes un kvalitātes mērķus. Jaunajā plānošanas periodā un saskaņā ar pārstrādātās Lisabonas stratēģijas mērķiem sadarbība un kopīga rīcība ir nepieciešami visos līmeņos: gan Eiropas, gan valstu, gan reģionu, gan vietējo pašvaldību līmenī, lai tūrisma nozare spētu dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā. Ir svarīgi saskaņot tās politikas jomas un darbības, kam ir tieša vai netieša ietekme uz tūrisma nozari.

Dāmas un kungi, es gribētu uzsvērt, ka mēs jau esam atbildējuši uz jautājumu par to, kādu mēs vēlamies redzēt Eiropas Savienības tūrisma nozari. Mēs gribam dzīvotspējīgu nozari, kas attīstīsies saskaņā ar ilgtspējas principiem, piedāvās augstas kvalitātes tūrisma produktus un neatstums nevienu. Ja mēs visi visos līmeņos sadarbosimies, mēs drīz sasniegsim šo mērķi.

  Marie-Hélène Descamps, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, tūrisma nozarei ES ir ārkārtīgi liela nozīme. Tai noteikti ir milzīga ietekme uz Eiropas ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Papildus šiem apstākļiem, tūrisms veicina integrāciju, sapratni dažādu cilvēku starpā un vēlmi iepazīt citam cita kultūras, un, tātad, dod ieguldījumu Eiropas pilsonības apziņas attīstībā. Tā kā trūkst vienotas tūrisma politikas, šīs nozares problēmas, kas aptver vairākas jomas un ietver plaša spektra pakalpojumus un profesijas, jārisina Eiropas mērogā.

Šodien iesniegtais ziņojums skaidri parāda šo nepieciešamību. Tāpēc ir jāapsveic referents par viņa izcili padarīto darbu, un jo īpaši par atbalstu tām prioritātēm, ko formulēja Kultūras un izglītības komiteja. Eiropas daudzveidība un bagātība nozīmē to, ka tā vēl aizvien ir pasaulē populārākais tūrisma galamērķis. Mums jāpārskata un jāatjauno mūsu politikas jomas tā, lai vairāk uzmanības būtu veltīts kultūrai, saglabājot tās pozīcijas. Mums arī jāuzsver, ka ir nepieciešams saglabāt Eiropas dabas un kultūras mantojumu un atbalstīt tradicionālo kultūru, sevišķi, pamazām izzūdošās tautas un mākslas amatniecības prasmes, un atbalstīt iniciatīvas šī mantojuma vairošanai un attīstībai.

Šajā saistībā, līdztekus citiem pasākumiem, mums jāatbalsta Eiropas Kultūras mantojuma zīmes izveidošana, kas, es esmu pārliecināta, vairos mūsu līdzpilsoņu kopējās kultūras vides un identitātes apziņu. Ir arī būtiski atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi, kam ir ne vien milzīga loma tūrisma produktu pārdošanā, kultūras produktu un notikumu attīstībā, tūrisma objektu pārvaldībā un saglabāšanā, bet arī griba turpināt to darīt.

Un visbeidzot, sadarbojoties ar tūrisma jomas dalībniekiem visos līmeņos, mums jāveicina ilgtspējīgs, kvalitatīvs un konkurētspējīgs, videi draudzīgs, atbildīgs un, pirmkārt, jau katram pieejams tūrisms.

  Luís Queiró, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šajā ziņojumā taisnīgi ir izvirzīts apspriešanai jautājums par to – un man par to jāapsveic referents – ka tūrisma nozare atrodas daudzo Eiropas Savienības politikas jomu krustcelēs, un tai ir būtiska ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību, kā arī uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc ir būtiski noteikt attiecīgos tūrisma politikas darbības virzienus, sekojot Parlamenta 2005. gada 8. septembra rezolūcijas pamatnostādnēm. Es toreiz šo rezolūciju sagatavoju.

Pirmais darbības virziens ietver sevī iebraukšanai dalībvalstīs nepieciešamo tūristu vīzu pieteikumu procedūras vienkāršošanu un saskaņošanu, lai samazinātu to izmaksas un atvieglotu trešo valstu tūristu piekļuvi Eiropas Savienībai. Taču mēs domājam, ka, lai cīnītos pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju, ir pareizi, varbūt pat būtiski, saglabāt drošības noteikumus. Mēs arī uzskatām, ka ir nepieciešams modernizēt statistikas datu apkopošanas sistēmu, arī satelītkontu sistēmu, sagādājot tai tikai atjauninātus un drošus datus, kas valsts iestādēm un rūpniecībai palīdzētu pieņemt būtiskus stratēģiskus lēmumus, un kas ļaus Eiropai saglabāt tās vadošo pozīciju.

Es gribētu arī norādīt uz diezgan strīdīgo jautājumu par iespējamo Eiropas tūristu mītņu kvalitātes standartu saskaņošanu. Daudzās viesnīcu klasifikācijas shēmas jāsamēro ar tūristu tiesību un vēlmju aizsardzību, izvēloties attiecīgo viesnīcu. Vai Eiropas Savienībā būs iespējams izveidot minimālus drošības un kvalitātes standartus, kas garantētu patērētājiem sniegtās informācijas uzticamību un pārredzamību? Tas noteikti ir vēlams, bet mēs domājam, ka to ir iespējams paveikt tikai brīvprātīgi, iesaistot šajā darbā visas ieinteresētās puses. Ja Komisija vēlas, tā šajā lietā var uzņemties vadošo lomu.

Mums nepietiek laika, lai aplūkotu citus tikpat svarīgus šī ziņojuma aspektus, ieskaitot tūrisma pakalpojumu pieejamību tūristiem ar kustību traucējumiem, pasažieru tiesības vai Eiropas tūrisma galamērķu reklāmu ārzemēs, kā arī ilgtspējīgas politikas izstrādāšanu. Taču Eiropas Parlamenta ieguldījums šajā darbā tika jau pietiekami atspoguļots, un ar to es arī beigšu. Mēs ceram, ka citas valdības iestādes kopā ar privāto sektoru pastiprinās savu sadarbību un efektīvi atrisinās atjaunotās un ilgtspējīgas ES tūrisma politikas attīstības uzdevumus.

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. – (PT) Komisār, dāmas un kungi, es pilnībā atbalstu Eiropas Komisijas ierosināto un P. Costa ziņojumā apspriesto atjaunināto ES tūrisma politiku. Tā izstrādāta ne vien tādēļ, lai īstenotu atjauninātās Lisabonas stratēģijas galvenos mērķus ─ uzlabot konkurētspēju, radīt vairāk un labākas darba vietas, ilgtspējīgu attīstību ─ bet arī to instrumentu dēļ, ko Komisija ierosina šo mērķu sasniegšanai: koordināciju Komisijā un valstu iestādēs, sadarbību dažādu ieinteresēto pušu starpā un speciālu atbalsta pasākumu izveidošanu.

Referents Paolo Costa, ko es apsveicu par šo kvalitatīvo ziņojumu un par viņa gatavību pieņemt ierosinātos grozījumus, pievērsa uzmanību tiem darbības virzieniem un interesēm, kas nav iekļauti Komisijas paziņojumā. Viņš izvirzīja atjauninātās ES tūrisma politikas iespējamos turpmākos risinājumus, īpaši, attiecībā uz vīzu piešķiršanas politiku, kvalitātes normu saskaņošanu, tūristiem uzskatāmāku un saprotamāku zīmju izveidošanu, patērētāju aizsardzību, tūrisma pakalpojumu pieejamību tūristiem ar kustību traucējumiem, pasažieru tiesību nodrošināšanu un Eiropas savienības tūrisma galamērķu reklāmu. Mēs domājam, ka pilnīgi noteikti ir jāvelta uzmanība šiem darbības virzieniem un ierosinātajiem risinājumiem.

P. Costa ziņojuma projekts vairākkārt ir papildināts un uzlabots ar vairākiem grozījumiem, daudzus no kuriem apspriešanai ierosināja manas grupas kolēģi. Es pats, lai nostiprinātu Komisijas ierosinājumā minētos nosacījumus un ņemtu vērā referenta ierosinājumus, iesniedzu apspriešanai dažus grozījumus, papildinot savu nostāju, kuru es aizstāvēju L. Queiró ziņojumā. Es ierosināju, ka: jāvelta pienācīga uzmanība attālākiem reģioniem ar specifiskām dabas vai ģeogrāfiskām īpatnībām, bet kuriem ir sarežģīti piekļūt; lai Eiropas tūrismu padarītu ilgtspējīgu ekonomiskā, sociālā, teritoriālā un vides nozīmē, nepieciešama atjaunināta ES tūrisma politika; jāreklamē Eiropa, kā tūrisma galamērķis vai jāapkopo pievilcīgi tūrisma galamērķi; jāsaskaņo tās politikas jomas, kas tieši vai netieši ietekmē tūrismu; ciešāk jāsadarbojas šajā nozarē ieinteresētajām pusēm ─ kā Eiropas Komisijas un dalībvalstu, tā arī reģionu, vietējo iestāžu un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ─ un veiksmīgāk jāizmanto esošie Eiropas finanšu instrumenti. Tāpēc es īpaši aicinu savu grupu atbalstīt šo ziņojumu un aicinu Komisiju un Padomi veltīt pienācīgu uzmanību Eiropas Parlamenta priekšlikumiem un ierosinājumiem.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tūrisma nozare noteikti ir ļoti liela mūsu ekonomikas sastāvdaļa, taču zināmā mērā tūrisms ir arī Eiropas identitātes veidošanās procesa un mūsu kohēzijas politikas daļa. Tas bieži vien palīdz saglabāt visizolētāko reģionu aktivitāti, un bieži vien tas ir visattālāko reģionu galvenais iztikas avots.

Šis vispusīgais ziņojums izceļ galvenos darbības virzienus, kam ES tagad var nodrošināt īstu pievienoto vērtību, lai šim resursam saprātīgā veidā rastu visoptimālāko risinājumu, lai padarītu to izdevīgu visiem, gan tūrisma industrijā strādājošajiem, gan pašiem tūristiem un, tātad, visiem eiropiešiem kopumā, un nodrošinātu mūsu ainavu un ekosistēmas ilglaicīgu saglabāšanu.

Es pati esmu no reģiona, kam ļoti ir paveicies, jo tas robežojas ar trim Eiropas valstīm, tāpēc man ir īpaši jūtīga attieksme pret ceļošanu pāri robežām. Es ceru, ka, visiem sadarbojoties, šis tūrisma veids palīdzēs radīt īstu dzīves telpu gan Eiropas pilsoņiem, gan arī ārpus ES robežām.

Taču, lai pavērtu iespējas tūrismam no ES ārpuses, mums jāievieš saskaņota tūristu vīzu piešķiršanas politika. Es gribētu arī, lai ES izmantotu statistikas līdzekļus un starpnozaru pieeju attiecībā uz Kopienas finansējumu, lai panāktu labi zināmos inovāciju sviras efektus, darba vietas, uzlabotu piedāvājumu un pakalpojumu kvalitāti. Es ceru, ka, pamatojoties uz ekoloģiskajiem un sociālajiem kritērijiem, mēs varēsim izveidot Eiropas kvalitātes zīmes, un pavisam vienkārši uzlabot Eiropas patērētāju informētību un aizsardzību.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, kad 1841. gadā Thomas Cook nodibināja pirmo ceļojumu aģentūru pasaulē, es esmu pārliecināts, ka viņš pat nevarēja nojaust, ka pēc 166 gadiem tūrisma nozare nodrošinās gandrīz 5% no Eiropas valstu ienākumiem. Man jāpiebilst, ka, ja ņem vērā saistību ar citām nozarēm, tad tūrisms pašlaik saražo vairāk nekā 11% no IKP un nodrošina apmēram 25 miljonus darba vietu.

Tāpēc man jāpatiecas P. Costa par viņa ziņojumu par tik dinamisku ekonomikas nozari. Mēs visi apzināmies, ka tūrisma nozare nav tieši iekļauta Eiropas Savienības noteikumos. Tomēr Eiropas Savienības koordinatora un atbalstītāja loma dod būtisku ieguldījumu, lai reklamētu Eiropu kā ļoti pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma galamērķi. Tas attiecas gan uz tūrismu Eiropas Savienības robežās, gan arī uz ceļojumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, gan arī uz ceļojumiem ārpus ES robežām.

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi jaunajām dalībvalstīm, arī Polijai. Tikai tagad daudzi cilvēki ir sākuši atklāt, ka tās vietas, kas agrāk atradās aiz dzelzs priekškara, var būt pievilcīgas kā tūrisma galamērķi. Šajā saistībā valstu, reģionu un vietējām valdībām ir svarīga loma tūrisma veicināšanā. Tūrisms ietver sevī arī tā saukto “zaļo tūrismu”, Eiropas kultūras mantojuma izpētes tūrismu, veselības tūrismu, svētceļojumu un ekotūrismu, meklējot neskartās dabas skaistumu.

Es priecājos, ka ir ievērotas invalīdu un vecāku tūristu vajadzības, lai gan varbūt šim jautājumam būtu vajadzējis veltīt vairāk uzmanības. Infrastruktūras, sevišķi, transporta infrastruktūras attīstības atbalstam vajadzētu prātīgi izmantot Kohēzijas fondu. Arī Eiropas Reģionālās attīstības fondu varētu izmantot, lai atbalstītu informācijas un sakaru tehnoloģiju, tajā skaitā arī interneta, attīstību un lai visplašākajā nozīmē veicinātu pārrobežu sadarbību tūrisma labā. Es vēl piebildīšu, ka Eiropas Sociālo fondu vajadzētu izmantot, lai finansētu izglītības programmas šajā nozarē.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka standarti ir šīs nozares panākumu atslēga. Neviens nav apmierināts ar viduvēju kvalitāti. Tūrists, kas ir vīlies transporta vai viesnīcas kvalitātē vai tūrists, kam ir bijusi slikta pieredze restorānā, nekad vairs neatgriezīsies šajā vietā. Viņu varēs piesaistīt tikai vienreiz.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties Paolo Costa. Īpaši atzinīgi es vērtēju tos viņa ziņojuma aspektus, kas uzsver sociālās un ekoloģiskās ilgtspējas nozīmi. Rūpīgi saglabāta dabas un kultūras ainava ir labākais “magnēts”, ar ko piesaistīt tūristus galamērķa valstij.

Uzņēmējvalsts pilsoņu ─ cilvēku, kas dzīvo un strādā šajā valstī ─ labvēlīga attieksme pret tūrismu ir galvenais priekšnoteikums, lai tūristi justos kā patiesi gaidīti viesi. Labu izglītību ieguvuši un apmierināti tūrisma nozares darbinieki ir garantija tam, lai viesi būtu apmierināti. Pārvietošanās iespējas ir tūrisma priekšnoteikums, un tā “vieglie” veidi – sabiedriskais transports, riteņbraukšana vai pastaigas – veicinās šīs nozares attīstību, negraujot veselīga un, protams, ilgtspējīga tūrisma pamatus.

Šajā vispusīgajā ziņojumā ietvertas vairākas idejas, kam jākļūst par kaut ko vairāk nekā tikai jāpaliek par nepiepildītām vēlmēm. Es paļaujos uz to, ka šie ekoloģiskie un sociāli principi, kā jau tika paziņots, tiks iekļauti Eiropas Tūrisma programmā 21.

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, tūrisma nozare, īpaši tādās valstīs kā Kipra, Spānija, Grieķija un citās, ir ārkārtīgi svarīga ekonomikas nozare un tagad Eiropas Komisijai nav ko teikt par tiem, kas strādā šajā nozarē.

Šī nozare, iespējams, ir pati pirmā, kas darbiniekiem piemēro “elastīgus” darba laikus un kurā darbinieku atlaišana atkarībā no sezonas ir parasta parādība. Tā ir arī nozare, kurā ārvalstnieku nodarbinātība izraisa divas galvenās problēmas: pirmkārt, ekspluatāciju un, otrkārt, lielās viesnīcu ķēdes izmanto šos cilvēkus, lai šantažētu vietējos darbiniekus, samazinot algas vai privilēģijas.

Neņemot vērā šos iemeslus, Eiropas Komisija vienkārši konstatē faktus, neizsakot nekādu būtisku viedokli par to, ka darba vietu skaita palielināšanās iemesls šajā nozarē ir plaši izmantotā nodarbinātība nepilnu darba laiku un pielāgojamie nodarbinātības nosacījumi. Tādā gadījumā ilgtermiņa nodarbinātība izrādās vien “utopija”.

  Etelka Barsi-Pataky (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pievērst uzmanību iespējām, ko piedāvā veselības veicināšanas tūrisms. Lai atbalstītu veselības veicināšanas tūrismu, ir svarīgi izmantot visas pieejamās programmas, tajā skaitā arī otro Kopienas veselības veicināšanas rīcības programmu. Es gribētu uzsvērt, ka mums jāaicina apdrošināšanas nozare vairāk atbalstīt veselības aprūpes tūrismu, un mums kopīgi jāatrod pārrobežu sadarbības veidi tā finansēšanai.

Jautājums ir par to, vai mēs spēsim padarīt šos pakalpojumus par kopējā tirgus daļu. Mēs runājam par pakalpojumiem, kas ne vien dod savu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, bet arī ikvienam Eiropas pilsonim palīdz gūt labumu no veselības veicināšanas tūrisma piedāvātajām iespējām un, tātad, arī no kopējā tirgus piedāvātajām iespējām. Neapšaubāmi, šajā procesā mums vajadzēs, vai mums vajadzētu, mazliet labāk definētu kvalitātes sistēmu. Tāpēc es ļoti atbalstu P. Costa ierosinājumu, kurā nenoliedzami formulēts veids, kā panākt progresu šajā virzienā. Eiropas tūrismam nāktu par labu, ja ieceļotāji no ārpuses, no trešajām valstīm, zinātu, kādus pakalpojumus viņi saņems un cik viņiem par tiem būs jāmaksā. Tāpēc, īsumā apkopojot galveno, es uzskatu, ka runājot par tūrisma nozari, mums jāraugās uz to daudzveidīgāk, kā arī jāizpēta, ko šie pakalpojumi mums var sniegt, raugoties no kopējā tirgus perspektīvas. Liels paldies!

  Robert Evans (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlos apsveikt referentu P. Costa, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāju, kurš sākumā jau norādīja uz to, ka esošie līgumi pieļauj politikas ietekmi uz tūrismu. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka mēs izskatām šo jautājumu. Tāpat kā pirms brīža mums atgādināja S. Arnaoutakis, ka vismaz 12% darba vietu Eiropā ir atkarīgas no tūrisma nozares.

Mūsdienās ES nozīmē daudz vairāk nekā tikai preču un kapitāla kopējais tirgu. Tas ir kopējais tirgus cilvēkiem. ES pilsoņi, kā zināms, ceļo daudz vairāk nekā jebkad, un ne tikai kā tūristi. Daudziem, varbūt pat lielākajai daļai, ir bijusi laba pieredze, taču mazākums ─ tie daži, kam bijusi mazāk veiksmīga pieredze ─ ir tie, kas dažām tūrisma nozares jomām rada sliktu slavu.

Kolēģi, pievērsiet sevišķu uzmanību 24. un 25. punktam, kas prasa izstrādāt visaptverošas pamatnostādnes viesnīcām, kas atbilstu patērētāju vajadzībām. Šīm pamatnostādnēm jāņem vērā ģimeņu ar bērniem prasības. Ne visas viesnīcas spēs uz to reaģēt, bet šai nozarei patiešām jākļūst iespējami draudzīgākai ģimenēm.

Tāpat arī klasifikācijas sistēmā jāiekļauj vecāku cilvēku un invalīdu vajadzības. Par to strīdējās Transporta komiteja attiecībā uz lidmašīnām, un ir taisnīgi pieprasīt, lai arī viesnīcas nediskriminētu šo sociālo grupu. Nevajadzētu arī pieļaut, ka tās izsaka morālu nosodījumu attiecībā uz to, ko uzskatīt par precētu pāri un ko ne.

Ziņojuma 48. punktā, kurā ierosināts tūristu tiesību un pienākumu līgums, arī pareizi norādīts, ka tūristiem pašiem jāuzvedas piedienīgi un jāciena viesnīcas un tūrisma uzņēmums.

Tas ir labs ziņojums un tas ir stāsts par “labām ziņām” un tas vēsta, ka Parlaments rīkojas, ievērojot patērētāju intereses. Es ceru, ka šī vēsts sasniegs Eiropas cilvēkus.

  Alfonso Andria (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, dažas ārkārtīgi interesantas idejas, ko ierosinājis Paolo Costa patiesi izcilais ziņojums.

Es tikai gribētu piebilst dažas pavisam īsas piezīmes, ņemot vērā pamatīgās izmaiņas pieprasījumā, ko galvenokārt izraisījusi globalizācija, aizvien pieaugošais trešo valstu tūristu skaits mūsu zemē un pieaugošais dzīves ilgums. Tas nozīmē to, ka mums nepieciešams izstrādāt mūsdienīgu un šim laikmetam atbilstīgu Eiropas tūrisma politiku; mums jāpārskata arī tās stratēģiskie mērķi.

L. Queiró uzsvēra viesnīcu aprīkojuma klasifikācijas nepieciešamību. Es viņam pilnīgi piekrītu un es gribētu piebilst, ka Eiropas kvalitātes un drošības standarti jāizstrādā arī tūrisma produktiem.

Mums jāņem vērā mūsu pilsoņu, kā tūrisma pakalpojumu saņēmēju un patērētāju, jaunās vajadzības. Tādēļ es gribētu citēt tikai divus piemērus no daudzajām jaunajām idejām, kas bija iekļautas P. Costa ziņojumā: zīme “Piekļuve visiem”, kas garantētu pieejamas vietas tūristiem ar kustību traucējumiem un Eiropas tūrisma programma pensionāriem.

Ļaujiet man vēl noslēgumā piebilst par izglītību: mums jādomā arī par pensionāru un invalīdu tūrismā iesaistīto darbinieku speciālu individuālu apmācību.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Kamēr mēs pieņemam un vērtējam daudzus šajā ziņojumā minētos aspektus, mums jāiesaistās šajās debatēs, lai uzsvērtu, ka tūrisma darbība un kvalitatīvs tūrisms pirmkārt pieprasa, lai darbību šajā nozarē regulē tiesību akti, kas aizstāv darba tiesības un atbalsta kvalitatīvas darba vietas un strādājošo profesionālo apmācību. Pēc mūsu domām tas ietver, līdztekus citiem aspektiem, atbilstīgu profesionālo izglītību, darba apstākļu uzlabošanu, stabilu līgumu sagatavošanas veicināšanu un godīgu un cienīgu algu līmeni.

Otrkārt, mēs gribētu uzsvērt, ka tūrisms var dot ieguldījumu teritoriālajā kohēzijā, ekonomikas attīstībā un reģionu nodarbinātībā. Šī iemesla dēļ Kopienas politikas jomās un šīs nozares finansēs jāievieš starpnozaru pieeja, sevišķi, izstrādājot īpašu Kopienas programmu dalībvalstu darbības papildināšanai. Šie punkti izriet no dažiem ierosinājumiem, ko mēs esam izvirzījuši apspriešanai un, ko, mēs ceram, Parlaments atbalstīs.

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šajā ēkā mums pārāk bieži nav nācies runāt par tūrismu un tāpēc es īpaši pateicos referentam P. Costa. Es gribētu apsveikt viņu par labi padarīto darbu.

Es uzskatu, ka šī ziņojuma vispozitīvākās iezīmes ir ilgtspējīga pieeja tūrismam kopā ar nepieciešamību paaugstināt Eiropas kohēziju un dzīves kvalitāti. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka ir uzsvērta tūrisma pakalpojumu pieejamības nozīme.

Ziņojumā tika minēta arī vīzu politika. Es uzskatu, ka tas ir galvenais jautājums, un mums jāpievērš liela uzmanība vīzu jautājuma pārraudzībai un robežu šķērsošanas procesam jauno Šengenas valstu teritorijā. Krievija un Ukraina ir izteikušas savas bažas attiecībā uz šoferu, arī autobusu šoferu un kurjeru, vīzām. Patiešām, tikai vakar H. M. Barroso pieņēma Ukrainas Starptautiskās autopārvadātāju asociācijas priekšsēdētāju, kurš pauda savas bažas. Es pazīstu esošo situāciju un pirms mēneša par šo jautājumu ziņoju F. Frattini. Līdz šim es vēl neesmu sagaidījis atbildi. Es uzskatu, ka tas ir svarīgs jautājums. Parlamentam un Komisijai ir būtiski pievērsties vīzu politikas ieviešanas pārraudzībai.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2007. gada 29. novembrī..

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Strupceļš, kurā ir nonācis Konstitucionālais līgums, ir radījis tālejošas sekas tūrisma nozarei, kam, saskaņā ar diskutējamo pieeju, jākļūst par Kopienas politiku. Katra dalībvalsts iepriekšējos gados ir nodarbojusies ar tūrisma stratēģijām, kas kopumā ir novedušas pie šīs nozares vispārējas izaugsmes 27 valstu individuālās sociāli ekonomiskās vides robežās. Ir pieaudzis tūristu skaits, ir veikti kapitālieguldījumi un pieaugušas prasības darbiniekiem, kas uzskatāmi pozitīvi ir ietekmējis nodarbinātību. Tas, kas līdz šim ir pietrūcis, ir skaidra, visaptveroša Kopienas iestāžu programma. Pieaug konkurence valstu starpā, un dažādās pasaules daļās kļūst pieejami aizvien vairāk nozīmīgu jaunu piedāvājumu. Šajos apstākļos Eiropai jāparāda, ka tā ir spējīga “savākties”, vārdu sakot, tai jāstājas pretim jaunām nopietnām problēmām, kas parādās pie apvāršņa un tās jāpārvar.

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Globalizācijas, demogrāfisko pārmaiņu un transporta pieauguma rezultātā strauji pieaug tūrisms, kam ir milzīgas attīstības un nodarbinātības iespējas. Pašlaik tūrisms ES IKP iegulda apmēram 4%, netieši ─ vairāk nekā 10%, kā arī aizņem apmēram 12% no kopējā darba vietu skaita.

Tūrisms mudina cilvēkus labāk saprast vienam otru, tas sekmē Eiropas identitātes veidošanos un, veidojot attiecības sociālo, ekonomisko un kultūras grupu starpā, palīdz veidot saprašanos dažādu kultūru starpā. Eiropas tūrisma modeļa izveidošana ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte, tāpēc tas jāveido, balstoties uz tūrisma mērķu kvalitātes un ilgtspējas vērtībām un tā, lai visiem būtu vienādas iespējas to izmantot.

Aktīvi jāveicina noteikumu vienkāršošana, ar tūrismu saistīto politikas jomu saskaņošana, un pieejamo Eiropas finanšu instrumentu izmantošanas paplašināšana. Tūrisma attīstībai jābūt ilgtspējīgai; citiem vārdiem sakot, tai jāciena vietējās kopienas un vides aizsardzība. Lai to paveiktu, mums nepieciešamas atbalsta pamatnostādnes un iedarbīga struktūra, iesaistot visus reģionu un vietējos dalībniekus, kuru partnerība un efektīva vadība atvieglos šo procesu. Attiecībā uz mērķu sasniegšanai veicamajiem pasākumiem mums jāpatur prātā funkciju decentralizācijas pamatprincipi, kas nosaka atbildību sadali katrai atsevišķajai iesaistītajai pusei.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Attiecībā uz ilgtspējīgu, integrētu reģionālo un vietējo attīstību tūrisms būtiski ietekmē ES 27 dalībvalstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tam ir arī svarīga loma vājāk attīstīto Eiropas reģionu nodarbinātības veicināšanā, tādā veidā palīdzot izlīdzināt būtiskas reģionālās atšķirības. Arī tad, ja pašlaik nav iespējams izveidot saskaņotu politisku pieeju tūrismam ES līmenī, mēs nevaram pieļaut, ka ES zaudētu savu tirgus daļu šajā nozarē.

Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un reģionu padomēm, jāveicina un finansiāli jāatbalsta jauni tūrisma veidi, tādi kā ekotūrisms, lauku tūrisms, sociālais un veselības veicināšanas tūrisms. Es šeit saskatu vienu no līdzekļiem, kas nodrošinās reģionu ilgtspējīgu attīstību, akcentējot dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Tūrisms ir jāatbalsta daudz vairāk, izmantojot informācijas kampaņas. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, galvenokārt tūrisma uzņēmējdarbības uzsācējiem un tiem, kas piedāvā jaunus tūrisma produktus vai attīsta ekonomisko darbību jaunās vietās, jābūt labākai pieejai informācijai un tiem jāvar izmantot esošās Eiropas Struktūrfondu finansēšanas programmas.

Es gribētu arī uzsvērt pieredzes apmaiņas nepieciešamību, izmantojot jau praktiski īstenotos tūrisma projektus, kas piedāvā iespēju mācīties no neveiksmīgu projektu pieredzes, lai izvairītos no līdzīgām kļūdām citos Eiropas reģionos.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Attīstības process pēdējos gados liecina par to, ka Eiropas tūrismu, tāpat, kā citas ekonomikas nozares spēcīgi ietekmē globālie nosacījumi.

Lai veiksmīgi risinātu šos uzdevumus, ir nepieciešama pastiprināta valstu politiku saskaņošana. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāizmanto iespējas, kas pieejamas ES līmenī, lai papildinātu jau esošās savu valstu politikas. Tādā veidā ES var efektīvi piedalīties aizvien pieaugošās birokrātijas ierobežošanā, ar saskaņošanas palīdzību novēršot traucēkļus tūrisma nozarē. Lai palielinātu ES konkurētspēju pasaulē un radītu vairāk darba vietu, mums efektīvāk jāizmanto pieejamie resursi un jāpielieto visas iespējas, lai veidotu vienotu sadarbību.

Šajā saistībā svarīgs solis būtu vīzu saņemšanas procedūras vienkāršošana un tūristu vīzu maksas samazināšana visās ES valstīs.

Es arī aicinu ES pieņemt vienotus kvalitātes standartus Eiropas viesnīcām, lai uzlabotu pārredzamību un vienlaicīgi nostiprinātu patērētāju tiesības. Taču tas nedrīkst izraisīt attiecīgo valstu kvalitātes standartu pazemināšanu, bet šiem standartiem jānodod svarīga informācija patērētājiem. Tāpēc ES jāizmanto pašreizējās iespējas, lai aktīvi atbalstītu dalībvalstis, tomēr neapšaubot jau esošās šo valstu pilnvaras.

23. Finansiāls atbalsts Libānai (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Kader Arif ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Padomes lēmumu, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai (COM(2007)0476 – C6-0290/2007 – 2007/0172(CNS)) (A6-0452/2007).

  Günter Verheugen, Komisijas loceklis. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu pateikties Parlamentam par to, ka tas atbalsta augustā iesniegto Komisijas priekšlikumu. Kā savā ziņojumā uzsver referents K. Arif, Libāna atrodas gan politiski, gan ekonomiski sarežģītā situācijā. Tai akūti nepieciešams finansiālais atbalsts. Ar šo makrofinansiālo atbalstu Eiropas Savienība pilda savu pagājušā gada janvārī starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē Parīzē pausto apņemšanos sniegt finansiālu palīdzību Libānai.

Kā jums zināms, šīs finansiālās palīdzības piešķiršanu kavē krietni lielā nedrošība vēl pārvarētās politiskās un konstitucionālās krīzes dēļ. Tomēr Komisija turēs savu solījumu pabeigt visas nepieciešamās iekšējās procedūras, lai, tiklīdz apstākļi to ļaus, varētu uzsākt palīdzības sniegšanu.

Tuvojas noslēgumam mūsu sarunas ar Libānas iestādēm par politiskajiem nosacījumiem saistībā ar šo programmu. Es droši varu apgalvot, ka šie nosacījumi pilnībā saskanēs ar ES un Libānas rīcības plānu, kas izstrādāts balstoties uz Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm, un uz Libānas iestāžu vidēja termiņa ekonomisko reformu programmu. Protams, mēs izmantosim visus ziņojuma projektā minētos pieejamos līdzekļus, lai cik vien iespējams samazinātu krāpšanas, korupcijas un finanšu līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku.

Es zinu, ka referents šim Komisijas priekšlikumam ierosinās vairākus grozījumus. Mēs tos rūpīgi izskatīsim un paziņosim savu viedokli Padomei. Taču es jau tagad jums varu paziņot, ka lielāko daļu grozījumu attiecībā uz juridiskajiem noteikumiem mēs nenoraidīsim.

Komisijai apzinās, ka uzklausīšanas sēdēs par jauno finansiālo palīdzību Parlamentam ir jāiekļaujas ļoti īsos termiņos. Visu iesaistīto iestāžu kalendāro plānu ierobežo šī finansiālā atbalsta būtība, jo tas ir krīzes risināšanas instruments.

Taču, lai atvieglotu situāciju un uzlabotu sadarbību ar Starptautiskās tirdzniecības komiteju (INTA), Komisija apņemas turpmāk jau iepriekš pastāvīgi informēt INTA komitejas sekretariātu par visiem finansiālā atbalsta darījumiem; tiklīdz būs pieejama jauna finansiālā palīdzība tā tiks nosūtīts informatīvais paziņojums.

  Kader Arif, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār dāmas un kungi, es priecājos, ka šodien varu jūs iepazīstināt ar ziņojumu par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Libānai (MFA). Šis atbalsts ir apliecinājums tam, ka ES pilda savu solījumu palīdzēt valstij atgūties no ieilgušās krīzes.

Pašlaik Libāna ir viena no valstīm ar pasaulē vislielāko parādu slogu, šis parāds attiecībā pret IKP ir 180%. No 1975. gada līdz 1990. gadam notikušais pilsoņu karš, konflikts ar Izraēlu 2006. gada vasarā, hroniska politiskā nestabilitāte un pašplūsmā atstātā ekonomikas politika ir izraisījuši nopietnu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šī reālā situācija prasa tūlītēju rīcību.

Izrādās, ka saskaņā ar 2007. gada  janvārī pieņemto ES un Libānas rīcības plānu, kas ir Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa, paredzētie finanšu līdzekļi nebūs pieejami līdz 2009. gadam. Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, ko mēs iesniedzam apstiprināšanai, aizpildīs šo posmu un, nodrošinot tās tūlītēju īstenošanu, tai būs tūlītēja ietekme uz valsts finansēm un Libānas maksājumu līdzsvaru. Makrofinansiālās palīdzības (MFA) apjoms būs neatmaksājams piešķīrums 30 miljonu eiro un aizdevums 50 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs Libānas valdībai atjaunot valsti pēc kara un turpināt tās ekonomikas atdzimšanu.

Manā ziņojumā pilnībā atzīta nepieciešamība nodrošināt finansiālo palīdzību Libānai. Taču skaidrības un pārredzamības vārdā tajā ir ierosināti arī vairāki grozījumi Padomes priekšlikumam.

Vispirms mums vajadzētu paturēt prātā, ka finansiālais atbalsts noteikti paredzēts, lai papildinātu tos finanšu līdzekļi, par ko citu programmu ietvaros jau ir vienojušās Bretonvudsas iestādes, Parīzes klubs, divpusējie donori un ES. Tam jāsaskan ar ES ārējām darbībām vai ārpolitiku un jābūt Kopienas saistību pievienotās vērtības garantijai.

Padomei arī skaidri un atklāti jāpieņem Parlamenta ieteikumi attiecībā uz tādiem atbalsta noteikumiem un kritērijiem kā valsts finanšu labāka pārredzamība un pieaugošā ilgtspēja, noteikto budžeta un makroekonomikas prioritāšu piemērošana, konkrētu krāpšanas, korupcijas un līdzekļu nelietderīgas izlietošanas riska novēršanas pasākumu īstenošana, finansiālā atbalsta godīga un samērīga sadale krīzes seku likvidēšanas izdevumiem, milzīgo parādu atmaksu un iedzīvotāju sociālajām vajadzībām un pilnīga atbilstība starptautiskajām demokrātijas un cilvēktiesību normām un tiesiskuma pamatprincipiem. Atbalsts Libānai jānodrošina, reāli īstenojot izvirzītos mērķus, tam jābūt arī nostiprinātam neatmaksājamā piešķīruma līgumā, kas sastādīts kopā ar Libānas valsts iestādēm.

Papildinot mūsu darbu pie šī teksta izstrādes, es vēlos arī minēt dažas grūtības, ar ko mēs saskārāmies šī ziņojuma sagatavošanas procesā un ko izraisīja tā neatliekamība. Šī iemesla dēļ, sakarā ar turpmākajiem lēmumiem attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības (MFA) neatmaksājamo piešķīrumu, Komisijai un Padomei jāsniedz mums vairāk informācijas. Lai Parlaments savu darbu veiktu apmierinoši, tam jāsaņem kvalitatīva informācija īstajā brīdī. Šajā saistībā, ja Komisija ieviesīs savlaicīgas brīdināšanas sistēmu, tad būs iespējams nodrošināt kompetentās komitejas ātrāku rīcību Parlamentā un varēs izvairīties no nevajadzīgas kavēšanās, kas var nopietni negatīvi ietekmēt finansiālās palīdzības saņēmējus. Mūsu darba kvalitāte un saskaņotība un mūsu sadarbības ar citām iestādēm kvalitāte ir ļoti atkarīga no šī apstākļa.

Saskaņā ar iepriekšējām Parlamenta rezolūcijām es gribētu uzsvērt, ka tādu būtisku instrumentu nevar vienkārši uzskatīt par izņēmuma gadījumu. Tam jāizstrādā stabils juridiskais pamats, un tas nevar balstīties uz Padomes ārkārtas lēmumiem par katru darījumu. Lai uzlabotu pārredzamību, atbildību, uzraudzības un ziņošanas sistēmas, ir nepieciešama makrofinansiālās palīdzības (MFA) pamatregula, kas izstrādāta saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Mums arī steidzami jāvienojas par starpiestāžu sarunām, kas ir vispiemērotākais šāda veida instrumenta juridiskais pamats. Attiecībā uz makrofinansiālo palīdzību Libānai, kas ir viena no valstīm, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas ir klasificēta arī kā jaunattīstības valsts, mēs domājam, ka šīs rīcības juridiskajam pamatam vajadzētu būt Eiropas Kopienas līguma 179. pantam nevis EK līguma 308. pantam.

Šajā gadījumā tas ir precīzāks, jo Libāna ir jaunattīstības valsts, un Parlaments pieprasa neizturēties nevērīgi pret Libānas valdības paredzamo reformu sociālajiem aspektiem. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) datiem gandrīz 24% libāniešu dzīvo absolūtā nabadzībā un 52% Libānas iedzīvotāju ir atzīti par trūcīgiem. Turklāt gandrīz 9% iedzīvotāju ir analfabēti, mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju ir pabeiguši pamatskolu un tikai 13% libāniešu studē augstskolās.

Jāsaka, ka neraugoties uz šo reālo situāciju, sociālie jautājumi nav Libānas politisko debašu galvenā tēma, un ņemot vērā ekonomiskās un finansiālās intereses, paredzēto reformu sociālais saturs ir ārkārtīgi ierobežots. Taču, kā jau es tikko teicu, Libānas un tās sadarbības partneru interesēs ir samērīgi līdzsvarot dažādos palīdzības izlietojuma veidus, sevišķi finanšu līdzekļus izglītībai un profesionālajai apmācībai. Jāatceras, ka pastāvīga sociāla nevienlīdzība var izraisīt nopietnas ekonomiskas un politiskas sekas, kas var paildzināt valsts nestabilo stāvokli.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Libāna atrodas ārkārtīgi nopietnā un saspīlētā situācijā un ir skaidrs, ka jāatrod veids, kā šajā valstī pārvarēt institucionālo krīzi. Tāpēc nākamnedēļ uz šo valsti vizītē dosies Ārlietu komitejas darba grupa, lai darītu to, ko šis Parlaments ir darījis vienmēr: apliecinātu mūsu iestādes solidaritāti ar miera, sapratnes, saskaņas un demokrātijas nostiprināšanu šajā valstī.

Tieši šādā nolūkā K. Arif sagatavoja savu ziņojumu par makrofinansiālo palīdzību Libānai. Man viņam jāsaka, ka mēs Ārlietu komitejā, nevēlējāmies pārāk dziļi ieslīgt Libānas ārkārtīgi nopietnās un saspīlētās situācijas specifiskajās detaļās, ko, kā jau es teicu, izraisījis prezidenta J. Lahoud atstātais mantojums. Taču mēs acīmredzami vēlējāmies nodrošināt, lai tiktu atzīta Parlamenta, kā vienas no budžeta lēmējiestādēm, lietpratība, un, kā referents ierosināja, mēs vēlējāmies maksimālu skaidrību un pārredzamību, lai, kā jau komisārs G. Verheugen savā runā norādīja, pareizi un iedarbīgi izmantotu finansējumu, izvairoties no jebkāda veida korupcijas.

Šajā saistībā mēs ticam, ka šī makroekonomiskā palīdzība atbilst sadarbības nolīgumam vai Eiropas Savienības un Vidusjūras valstu sadarbības būtībai, tā saskan ar Eiropas kaimiņattiecību politikas turpmākajām pamatnostādnēm un, protams, ar Parīzes III konferences par Libānas atjaunošanu un atveseļošanu izvirzītajiem mērķiem. Tā atbilst arī ar starptautiskajām iestādēm noslēgto nolīgumu būtībai.

  Esko Seppänen, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, kā Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs, es ar gandarījumu varu minēt, ka atbildīgā komiteja apstiprināja apspriešanai iesniegtos priekšlikumus. Komitejai tas bija drosmīgs lēmums ierosināt jaunu finansiālās palīdzības pieejamības perioda koncepciju un interpretēt to tā, ka tiesību akta spēkā esamību varētu pagarināt, vienkārši izmantojot komitoloģijas komitejas procedūru. Komisija ir tikai izpildstruktūra un tā nevar pildīt likumdevēja lomu. Tā nevar pieņemt lēmumu par to, vai tas notiks un, ja lēmums tiks pieņemts, tad cik ilgi jāturpinās finansiālajam atbalstam.

Budžeta komitejas vārdā es ar gandarījumu paziņoju, ka atbildīgajai komitejai ir pozitīva nostāja attiecībā uz mūsu priekšlikumu par juridiskā pamata grozījumu, lai gan tas jādara vienīgi ņemot vērā turpmākos priekšlikumus par makrofinansiālo palīdzību. Mēs domājam, ka daudz piemērotāks juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas līguma 179. pants nevis vispārpieņemtais EK līguma 308. pants, kas ir izmantots pašlaik. Mēs ceram, ka Komisija un Padome turpmāk ņems vērā šo Parlamenta ieteikumu.

  Tokia Saïfi, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējais institucionālais vakuums Libānā ārkārtīgi apdraud valsti un reģionu kopumā. Tagad Libānai, kurai ir nefunkcionējošs parlaments, kura locekļi baidās par savām dzīvībām, nelīdzsvarota valdība un paralizēta ekonomika, ir jāatrod izeja no šīs krīzes. Arī ES vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt gatavai atbalstīt savu kaimiņu un sabiedroto.

Makrofinansiālā palīdzība, ko šodien ierosina ES, ir vērtējama daudz atzinīgāk nekā jebkad agrāk. Šī ārkārtas palīdzība konkrētam periodam, kas paredzēta, lai izlabotu situāciju valsts budžetā, kur kopējie mēģinājumi samazināt parādu slogu sabruka 2006. gada asiņainajā konfliktā, pilnībā saskan ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerību. Tāpēc tā nav palīdzība tradicionālā veidā, jo šis atbalsts budžetam palīdzēs vairot Libānas politisko un ekonomisko suverenitāti un neatkarību. Lai nodrošinātu labāku pārvaldes un finanšu līdzekļu izmaksas pārredzamību, jāveic krāpšanas apkarošanas pasākumi.

Mums labāk jāsaskaņo arī valsts atjaunošanas darbā iesaistīto finanšu iestāžu darbība. Lai garantētu efektīvu un ilgtspējīgu atbalstu mums patiesībā kompleksi jāizmanto kaimiņattiecības, SVF pasākumi un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu un partnerības mehānisms (FEMIP). Anapolisā notikusī konference radīja pamatotas cerības un Libāna ir palikusi kā šī reģiona miera un stabilitātes galvenais faktors.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju K. Arif ziņojumu. Kā jau varēja gaidīt no K. Arif, tas ir labi pamatots un līdzsvarots ziņojums.

Taču man žēl, ka ES atkal jāmaksā par Izraēlas tieksmi Tuvajos Austrumos vispirms mētāties ar bumbām un tikai pēc tam raizēties par sekām.

Libānai patiešām bija finansiālas grūtības jau pirms konflikta ar Izraēlu 2006. gada vasarā, taču šis karš, iespējams, bija pēdējais piliens ciešanu kausā. Libāna, kā jau K. Arif teica, pašlaik ir viena no valstīm ar pasaulē vislielāko parādu nastu un pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) datiem gandrīz viens no četriem libāniešiem dzīvo pilnīgā nabadzībā.

Par spīti tām problēmām, ar ko Libānai pašlaik nākas saskarties, tai ir valdība, kas apņēmusies valstī panākt ekonomisku stabilitāti. Šajā situācijā ir pareizi, ka mums jāsniedz makrofinansiālā palīdzība, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. K. Arif ir taisnība, pārliecinot par drošības pasākumu nepieciešamību, lai mēs varētu nodrošināt atbilstošus politiskus pasākumus korupcijas novēršanai un lai varētu pārliecināties, ka finanšu līdzekļi netiek izlietoti ļaunprātīgi. Šī mērķa īstenošanai vispiemērotākais mehānisms ir naudas piešķiršanas un izlietošanas pilnīga pārredzamība, atbilstīga līdzekļu izlietojuma uzraudzība un veikto pasākumu sekojoša izvērtēšana.

Kā jau komisārs norādīja, saskaņā ar ES Kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm Libāna ir kļuvusi par vienu no ES partnervalstīm. Līdzekļi šīs politikas īstenošanai nebūs pieejami līdz 2009. vai 2010. gadam, taču, ja šie finanšu līdzekļi kļūs pieejami, es sagaidu, ka tad ES iesaistīsies Libānas sociālo un ekonomisko reformu procesā. Tikmēr makrofinansiālā palīdzība var ievērojami palīdzēt Libānai atmaksāt parādus un no stabilizēt tās valdību. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo palīdzību.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs debatējam par makrofinansiālo palīdzību Libānai. Šo valsti nomāc ļoti nopietna ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās 1990. gadā, beidzoties karam. Parlaments uzklausīja daudzu neatkarīgo ekspertu viedokli par Tuvo Austrumu problēmām un to, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Libānas demokrātiskās iestādes.

Šis brīdis Libānai pašlaik ir sevišķi nozīmīgs. Tā pārdzīvo posmu, kad tā beidzot varētu apglabāt pēdējos kara rēgus. Taču tas ir arī bīstami, jo atkal var uzliesmot visi vecie konflikti. Tāpēc mums jāizmanto visi pieejamie instrumenti un jābūt aktīviem vidutājiem, palīdzot Libānai atrisināt iekšējos konfliktus. Izraēlas un Libānas konflikts radīja valstij milzīgus zaudējumus, un tai bija jāsastopas ar milzīgām grūtībām, lai atjaunotu savu infrastruktūru pēc 20 gadu ilga kara. Šis konflikts arī negatīvi ietekmēja sociālās attiecības Libānā. Tas noveda pie radikālo spēku nostiprināšanās, ieraujot Libānu jaunos iekšējos starpkopienu konfliktos.

Lai atjaunotu stabilitāti, Libānai nepieciešams laiks. Tai nepieciešams starpnieks, kas apvienotu visas puses. Eiropas Savienības un citu valstu finansiālā palīdzība Libānai radīs iespēju atgriezties uz reformu ceļa. Reforma prasa laiku, bet tā valstij radīs politisku, sociālu un ekonomisku stabilitāti.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu un to apstākli, ka visi Parlamenta deputāti ir ķērušies pie makrofinansiālā atbalsta jautājuma risināšanas. Ar to mēs Libānas iedzīvotājiem apliecinām, ka Eiropas Savienība atzīst sevi par tās partneri. Tāpēc es gribētu pateikties referentam par ļoti prasmīgi veikto darbu, iesaistot Parlamentu lēmuma pieņemšanas procesā par atbalstu Libānai. Visbeidzot mums jāatceras, ka Libānas atjaunošana ir svarīga gan mums, eiropiešiem, gan arī Libānas iedzīvotājiem.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2997. gada 29. novembrī.

24. Tirdzniecība un klimata pārmaiņas (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Alain Lipietz ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par tirdzniecību un klimata pārmaiņām (2007/2003(INI)) (A6-0409/2007).

  Alain Lipietz, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šis ir ļoti svarīgs ziņojums tieši pirms Bali konferences.

Mēs apzināmies, ka starptautiskā tirdzniecība attīstās divreiz straujāk nekā pasaules kopprodukta apjoms. Tāpēc tā izraisa pieaugumu transporta nozarē, kas ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu ražotājām. Transporta nozares attīstība ļauj arī pārvietot ražošanu, kas pozitīvi ietekmē darbaspēka izmantošanu un darba algu noteikumu piemērošanu, taču tā nekādi neietekmē šīs darba dalīšanas radīto siltumnīcefekta gāzu izmaksas un var paātrināt siltumnīcefekta gāzu ražošanu un klimata pārmaiņas.

Aplūkosim dažus skaitļus: kuģi, kas pārvadā 40 reižu vairāk kravu apjoma saražo tikai divreiz vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā lidmašīnas, taču, lai optimizētu ražošanas ciklu, mēs vēl aizvien preču pārvadāšanai izmantojam lidmašīnas. Tāpēc es domāju, ka atsaucoties uz Sterna pārskatu un Starpvaldību apspriedes par klimata pārmaiņām četriem ziņojumiem mums jāapzinās, ka drīzāk ir vērts pusi dienas vai pat trīs dienas ilgāk pagaidīt, kamēr prece tiek nogādāta tai paredzētajā vietā, nekā postīt mūsu klimatu, kas pēc Sterna pārskata aprēķiniem izmaksā 5 000 miljardu dolāru.

Papildinot šo piezīmi, šis ziņojums mēģina parādīt noteiktas iespējas. Attiecībā uz transporta nozari acīmredzami pastāv noteiktas iespējas. Mēs esam apmierināti ar neseno balsojumu par aviācijas pievienošanos Eiropas kvotu sistēmai. Lai samazinātu ražošanas ķēžu ģeogrāfisko mērogu ─ ražot galalietotāja tiešā tuvumā ─ ziņojumā ierosināts pārdomātāk organizēt rūpniecību, kā arī ierosināti vairāki priekšlikumus attiecībā uz tirdzniecību ar ekoloģiskām precēm.

Saskaņā ar PTO un divpusējiem vai divu reģionu nolīgumiem, vārdu sakot, saskaņā ar visiem nolīgumiem, par kuriem pašlaik notiek sarunas, mēs ierosinām šajos nolīgumos attiecībā uz vides ietekmi noteikt prioritāti klimata pārmaiņu ietekmes novērtējumam. Mēs arī ierosinām vispirms ievērojami samazināt visus ar tarifiem saistītos un nesaistītos šķēršļus ─ un īpaši šeit ir domātas prioritātes ─ kas traucē tirdzniecībai ar tādām precēm un pakalpojumiem, kas varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu rašanos.

Neapšaubāmi šos jautājumus nepieciešams risināt daudzpusēji, ja iespējams, kopā ar PTPO, jo pašlaik trūkst jebkādu divu reģionu nolīgumu, par kuriem Eiropa pašlaik vēl risina sarunas. Taču mēs nevaram izslēgt iespēju, ka pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokola darbība, cilvēce vēl nebūs panākusi vienprātīgu vienošanos par cīņu pret klimata pārmaiņām. Šajā gadījumā Eiropas lēmums ieņemt vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām noteikti nepatīkami skars dažas no tās nozarēm. Tas neskars tās visas. Daudzos gadījumos vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām nodrošina priekšrocības arī konkurences cīņā. Dažos gadījumos, šeit es īpaši domāju cementa rūpniecību, tas var radīt milzīgas problēmas un pat var novest pie “cementa tūrisma”. Šajā gadījumā, ja ir izsmeltas visas daudzpusējo nolīgumu iespējas, mēs ierosinām piemērot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 20. pantu, vārdu sakot, noregulēt nodokļu sistēmu, lai atjaunotu godīgu konkurenci.

Dāmas un kungi, šīs ir mana priekšlikuma galvenās tēmas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs pateicamies par Starptautiskās tirdzniecības komitejas ierosinājumu saistībā ar tirdzniecības un klimata pārmaiņu jautājumu.

No Alain Lipietz ziņojuma var gūt lieliskas politiskās idejas un priekšlikumus. Mēs esam apmierināti ar šo ziņojumu, jo tajā atzītas sarunu dažādo aspektu savstarpējās sakarības.

Klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, kas būtiski ietekmē visas nozares, arī tirdzniecību. Mums jācenšas izveidot savstarpēji labvēlīgu un saskaņotu politiku. Eiropas Savienība tiecas atvieglot tirdzniecību, nodrošinot tās dzīvotspēju un arī sadarbību ar citām politikas jomām, tādām kā politika attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Mēs atzinīgi vērtējam apstākli, ka ziņojumā atzīts, ka ir nepieciešamas sarunas par ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem. Mēs domājam, ka tādā veidā tirdzniecība var dod nozīmīgu ieguldījumu saistībā ar klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanā. Mēs ceram, ka šis jautājums veiksmīgi tiks risināts Dohas Attīstības programmas pašreizējā sarunu posmā par daudzpusējo tirdzniecību. Mēs esam apmierināti, ka ziņojumā atzīts, ka, lai iegūtu Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotāja statusu pašreizējam sarunu posmam par tirdzniecību, ir nepieciešams izveidot sekretariātu vides nolīgumu jautājumos. Mēs esam gandarīti arī par to, ka ir atzīts, ka mūsu jaunajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļautie īpašie noteikumi dod milzīgu ieguldījumu jautājumā par klimata pārmaiņām.

Acīmredzama ir saikne starp iespējām piekļūt jauniem tirgiem, t.i. pieaugošai preču plūsmai, un politiku attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Vides politikas jomas veicina tehnisko inovāciju attīstību un palielina ekonomikas veiktspēju. Zinātnes un ekonomikas rādītāji ļoti skaidri parāda, ka labums no klimata pārmaiņu procesa ierobežošanas ir lielāks nekā emisiju samazināšanas izmaksas.

Turpmāk pieņemtie klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumi var radīt nozīmīgas priekšrocības konkurences jomā ražotājiem tajās valstīs, kurās būs ierobežots oglekļa emisiju apjoms, jo ─ savienojumā ar citām politikas jomām ─ samazināsies vērtīgo resursu patēriņš, radīsies videi draudzīgas tehnoloģiskas inovācijas ar pieaugošām iespējām iekļūt tirgū. Šādi mēs radīsim tādu situāciju, no kuras labumu gūs ikviens, gan konkurences, gan vides ziņā. Mums jāturpina meklēt tālākas iespējas, lai nostiprinātu tirdzniecības politikas pozitīvo ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Es atzīmēju, ka šajā saistībā ziņojumā ietverti tādi jautājumi kā eksporta kredīti, klimatu negatīvi ietekmējošo tirdzniecības subsīdiju progresīva samazināšana un ārvalstu tiešo ieguldījumu piekļuves tirgum nostiprināšana un paplašināšana. Šie ir interesanti jautājumi, par ko mēs varam diskutēt sīkāk.

Mums arī jāturpina darbs pie ilgtspējīgu kritēriju izstrādāšanas attiecībā uz mežsaimniecības produktiem, mežu izciršanu un koku nelikumīgu izciršanu.

Noslēgumā ļaujiet man jums vēlreiz pateikties par šo vērtīgo ieguldījumu diskusijā par klimata pārmaiņām tik nozīmīgā brīdi, kad mums atlikušas vēl tikai dažas dienas līdz Bali konferences par klimata pārmaiņām sākumam, kura, mēs ceram, radīs motivāciju sarunām, lai vienotos par starptautisku līgumu attiecībā uz turpmāko laika posmu pēc 2012. gada.

  Jens Holm, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze, ir pēdējais laiks pasaules tirdzniecībai uzņemties atbildību par klimatu. Kopš 1990. gada pasaules tirdzniecība strauji ir pieaugusi. Kādas tam ir sekas, raugoties no klimata pārmaiņu viedokļa? Acīmredzami ─ transporta un emisiju apjoma pieaugums. Vai ir saprātīgi, ka, piemēram, ES lopkopjiem jāimportē miljoniem tonnu sojas no Brazīlijas Eiropas gaļas ražošanas nodrošināšanai vai arī, ka Norvēģijā nozvejoto zivi nosūta uz Ķīnu, lai iztīrītu un no tās pagatavotu fileju un pēc tam to nosūtītu atpakaļ uz Eiropu konservēšanai? Nē, protams ─ nē!

Mūsu teicamais viedoklis šajā jautājumā dod iespēju veikt konkrētus pasākumus šīs problēmas risināšanā. Mēs prasām, lai transporta nozare maksātu par vides lietošanu. Mēs gribam izplatīt “zaļo tehnoloģiju” jaunattīstības valstīs, piemēram, izdarot būtiskas izmaiņas patentu un intelektuālā īpašuma tiesībās. Mēs gribam atcelt subsīdijas “netīrās enerģijas” ražošanai. Mēs gribam panākt obligātu vides sertifikāciju biodegvielām un mēs gribam, lai visi tirdzniecības nolīgumi tiktu novērtēti no vides viedokļa. Tie ir tikai daži piemēri no šī izcilā ziņojuma. Sasniedzot šos mērķus, mēs varam panākt to, ka pasaules tirdzniecība kļūst par problēmas risinājuma daļu, nevis par daļu no problēmas.

  András Gyürk, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, pateicos jums par man doto vārdu. Komisār, dāmas un kungi, saikne starp diviem šodienas ziņojuma diskusiju tematiem ir ārkārtīgi aktuāla. Aizvien uzskatāmāka kļūst saikne starp zināmiem tirdzniecības veidiem un klimata pārmaiņām. Intensīva starptautiskā tirdzniecība neapstrīdami rada kaitīgas sekas, piemēram, palielinās oglekļa dioksīda emisiju apjoms, kā arī samazinās siltumnīcefekta gāzu absorbējošo augu dabiskā vide. Neraugoties uz to, es esmu pārliecināts, ka brīvā tirdzniecība pati par sevi nav sinonīms vides kaitējumam. Tirdzniecības paplašināšanās un darba starptautiskā sadale palielina ražošanas efektivitāti, kas vairākkārt pārsniedz tās negatīvo ietekmi. Tāpēc mēs varam samazināt enerģijas resursu kopējo patēriņu.

Atļaujiet man, kā Rūpniecības komitejas atzinuma sagatavotājam, akcentēt trīs secinājumus, kas izriet no jūsu komitejas sagatavotā ziņojuma. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi iespējami drīzāk novākt šķēršļus, kas ierobežo videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Šī rīcība prasīs Eiropas Savienībai ieņemt aktīvu nostāju starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām.

Otrkārt, mums būs jācīnās par produktu cenām, lai novērstu uzreiz nepamanāmu kaitējumu, ieskaitot arī ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Treškārt un noslēgumā, mūsuprāt diskusijām par atbilstīgu ieguldījumu attiecībās starp tirdzniecību un klimata pārmaiņām ir jābūt Kopienai prioritātei. Vēl vairāk tāpēc, ka tad Eiropa varēs būt galvenā “zaļo” produktu un pakalpojumu eksportētāja pasaulē.

Dāmas un kungi, kā jau redzams no iepriekš minētā, Rūpniecības komitejas locekļi vienprātīgi uzskata, ka šķēršļus tirdzniecībai var likvidēt un darbības pret klimata pārmaiņām var īstenot vienīgi ar iespējami plašāku starptautisko sadarbību. Diskusijās komitejā mēs nonācām pie secinājuma, ka, attiecībā uz klimata pārmaiņām tirdzniecība nav tikai problēma, bet tā ir arī daļa no problēmas risinājuma. Liels paldies jums, priekšsēdētājas kundze!

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai jābūt priekšgalā ─ ko tā jau lielā mērā veiksmīgi dara ─ pieņemot videi draudzīgas politikas jomas. Dimas kungs, jūsu ieguldījums šajā ziņā ir bijis ļoti būtisks. Jebkurā gadījumā visu nozaru stratēģiju pieņemšana visiem attīstības modeļiem ir primārais reglamentējošais mērķis.

Ir atzīts, ka starptautiskās tirdzniecības nostiprināšana ir devusi ieguldījumu pasaules ekonomikas attīstībā un no tās patiešām labumu gūst ne vien jaunattīstības, bet arī attīstītās valstis. Taču tik straujš pārrobežu tirdzniecības plūsmas apjoma pieaugums ir izaicinājums klimata politikai. Mēs diskutējam par to, vai pasaules tirdzniecības sistēmas un klimata politikas attiecības ir savstarpēji labvēlīgas vai naidīgas. Diemžēl šajā ziņojumā var pamanīt neatbilstību starp komerciālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Pret starptautiskās tirdzniecības straujo attīstību vajadzētu izturēties vienīgi kā pret apstākli, kas rada vides problēmas. Turklāt ar klimata politikas pieņemšanu vien nepietiek, ir vajadzīga saskaņota visaptveroša programma, kas atspoguļo videi draudzīgas priekšrocības transporta, tirdzniecības, rūpniecības, enerģētikas un lauksaimniecības politikas jomās. Jebkurā gadījumā nepietiek tikai ar Eiropas Savienības pūlēm apkarot klimata pārmaiņas. Eiropas Savienības tirdzniecības attiecībās ar valstīm ārpus ES ir jāsaglabā un jāatbalsta tās vadošā loma pasaulē vides un sociālās aizsardzības modeļu izveidošanā.

Dāmas un kungi, rezolūcijas priekšlikumā ir iekļauti daži ļoti būtiski jautājumi. Eiropas Tautas partijas grupa un Eiropas demokrātu grupa ir nolēmušas, ka noslēguma balsojumam par šo priekšlikumu jābūt atkarīgam no balsošanas rezultātiem šajos jautājumos.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, saistībā uz klimata pārmaiņām bieži vien uzskata, ka tirdzniecība ir šīs problēmas daļa. Tā ir taisnība, ka dažiem tirdzniecības veidiem vienkārši nedrīkst būt attaisnojuma. Sūtīt Skotijas garneles uz Taizemi izlobīšanai un tad sūtīt atpakaļ uz Skotiju ir muļķība un enerģijas izšķiešana. Taču, kā jau A. Lipietz ļoti pārliecinošais ziņojums liecina, tirdzniecība var būt arī daļa no klimata problēmas risinājuma. Es minēšu tikai trīs nelielus piemērus.

Pirmkārt, augstu energoefektivitātes standartu noteikšana Eiropā tādām sadzīves elektroprecēm kā ledusskapjiem, trauku mazgājamajām mašīnām, mikroviļņu krāsnīm un tamlīdzīgām ne vien var palīdzēt šeit samazināt CO2 emisijas, bet var radīt priekšnoteikumus augstāku standartu noteikšanai arī citur pasaulē. Piemēram, viena pati fabrika Ķīnā saražo 80% no visa pasaules mikroviļņu krāšņu daudzuma. Nav iespējams gribēt izveidot vienu standartu Eiropai un citu ─ kādai citai pasaules valstij, vai pat, šajā gadījumā attiecīgās valsts iekšējam tirgum.

Otrs piemērs, ko minēja Rūpniecības komiteja, ir “zaļās preces”, vai sauksim tās īstajā vārdā ─ ekoloģiskās preces un pakalpojumi. Ja mēs likvidēsim ekoloģisko preču un pakalpojumu tarifus, mēs varēsim veicināt tirdzniecību, piemēram, ar energoefektīviem ģeneratoriem, viļņu tehnoloģijām un saules bateriju paneļiem, kas trešās pasaules valstīm var palīdzēt samazināt savus oglekļa emisiju apjomus. Minēsim atkal piemēru no Ķīnas. Elektroenerģijas ražošana Ķīnā pašlaik katru gadu pieaug līdzvērtīgi Apvienotās Karalistes kopējam apjomam. Skaidrs, ka var būt svarīgi mudināt Ķīnu izmantot jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas, ļaujot tai turpināt izaugsmi, attiecīgi nepalielinot arī oglekļa emisiju daudzumu.

Trešā un beidzamā joma varētu būt patērētāju iespēja izvēlēties preces, ņemot vērā precīzu informāciju par katras preces oglekļa emisiju daudzumu. Taču mums rūpīgi jāraugās, lai šī informācija būtu pareizi aprēķināta un pasniegta. Apvienotās Karalistes lielveikalu pašlaik lietotās “pārtikas attāluma” (food miles) uzlīmes var sniegt nepietiekamu un maldinošu informāciju. Piemēram, ziedi no Kenijas rada daudz mazāk oglekļa emisiju nekā ziedi, kas audzēti siltumnīcās Holandē, taču, izlasot šīs uzlīmes sniegto informāciju, var izdarīt pretējus secinājumus.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs par pasaules tirdzniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām runājot Nāciju Eiropas apvienības vārdā, es gribētu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, Eiropas Savienība, kam ir pasaulē vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām, pieprasa līdz 2020. gadam visā pasaulē samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25% līdz 40%. Tas jāpatur prātā, taču, ja Eiropas Savienība, veicot lielāko darba daļu, tikai nedaudz iesaistoties citām valstīm, panāks šo emisiju apjoma samazināšanos, tad tas var radīt draudus Eiropas Savienības ekonomikas attīstībai.

Otrkārt, tās ekonomikas jomas, kas tiek pakļautas dažādiem ierobežojumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, ilgāk vairs nevarēs konkurēt ar attiecīgajām jomām tajās valstīs kurās šādi ierobežojumi netiek piemēroti. Daudzas ražošanas nozares un veidi Eiropā ir beiguši pastāvēt Dienvidrietumāzijas un Dienvidamerikas ražotāju negodīgās konkurences dēļ.

Treškārt, sekojot līdzi pārmērīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanas pasākumu ieviešanai Eiropā, var novērot, ka notiek ražošanas pārvietošana ārpus Eiropas uz tādām valstīm, kur šādi ierobežojumi nepastāv. Šī iemesla dēļ Eiropa uz mūžīgiem laikiem zaudēs daudzas darba vietas.

Ceturtkārt, ja pasaules mērogā netiks panākta vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, un, ja Eiropas Savienībai šajā procesā vajadzēs darboties vienai, tad uz Eiropas Savienības robežām jāievieš obligātas kompensējošās nodevas. Sevišķi tās jāpiemēro tām nozarēm, kuru konkurētspēja ir nopietni apdraudēta, jo ražošanas izmaksās nav iekļauti vides aizsardzības izdevumi. Kad vien iespējams tā sauktais tirdzniecības aprites klimata aspekts jāiekļauj Eiropas Savienības un trešo valstu divpusējos nolīgumos par tirdzniecības apriti.

Tādi paši nolīgumi jāattiecina arī uz Eiropas Investīciju bankas atbalstītajiem pasākumiem. Šie nolīgumi jāīsteno arī valstu aģentūrām, kas, sniedzot atbalstu dažāda veida uzņēmumiem, veic eksporta kredītu galvojumus un tiešos ieguldījumus.

  Graham Booth, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Al Gore paziņoja, ka diskusijas par globālo sasilšanu ir beigušās un ka neapšaubāmi ir pierādīts, ka par to ir atbildīgi cilvēki ar savu rīcību.

Nesen es komisijā ierosināju, ka šajās debatēs nevajadzētu aizmirst saules milzīgo ietekmi uz zemes klimatu daudzo miljonu gadu laikā un ka viens otram ar nelieliem pārtraukumiem sekojošie ledus laikmeti, ļoti iespējams, ir vispieņemamākais izskaidrojums. To uztvēra ļoti naidīgi.

Taču priekšsēdētājs G. Markov uzstāja, ka nav pieņemami pieprasīt noraidīt viedokli, kas ir pretrunā ar pastāvošo vispārpieņemto uzskatu. Atcerēsimies, ka tad, kad Galilejs 17. gadsimtā paziņoja, ka zeme riņķo ap sauli, katoļu Baznīca viņu spīdzināja par pārdrošību noliegt pieņemto uzskatu par to, ka zeme ir Kosmosa centrs. Tikai 1992. gadā Baznīca atzina, ka Galilejam bija taisnība.

Oglekļa dioksīds, par ko diskutē saistībā ar globālo sasilšanu, ir tikai nenozīmīgs daudzums, kas rodas, sadedzinot fosilās degvielas. Šis salīdzinoši nelielais daudzums ir tikai mūsdienīgs un rets papildinājums tam milzīgajam gāzu apjomam, ko pastāvīgi rada visas dzīvās būtnes, visas trūdošās organiskās vielas un vulkānu darbība.

Pirms mēs riskējam sagraut pasaules ekonomiku ar oglekļa emisiju nodokļu un līdzīgu nodevu palīdzību, lūdzu, atsāksim debates un noteikti noskaidrosim patiesību.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi, apspriežot šo ziņojuma projektu, mums vajadzētu pievērst uzmanību šī ziņojuma īstajam jautājumam, proti, tirdzniecībai un klimata pārmaiņām.

Diemžēl referentam savā pirmajā ziņojuma projektā nav izdevies izstrādāt ekonomiski un sociāli pieņemamus šīs problēmas risinājuma priekšlikumus. Pēc manām domām referents, un tas redzams arī ziņojumā, pārāk bieži ir sajaucis tirdzniecības un transporta jēdzienus. Ne jau pasaules tirdzniecība ir problēma, ne arī darba sadalījums pasaulē, problēma nav arī apstāklis, ka, pateicoties tirdzniecībai, ekonomisko izaugsmi piedzīvo arī tie reģioni, kas līdz šim vai vēl pašlaik ir nabadzīgi. Nē, mūsu problēma ir tā, ka transportlīdzekļi vēl aizvien nav pietiekami efektīvi un videi draudzīgi. Mūsu problēma noteikti ir tā, ka nabadzības vai zemā labklājības līmeņa dēļ noteiktos pasaules reģionos daudzi cilvēki un valstis nevar atļauties nepieciešamo ekoloģiski un ekonomiski saprātīgāko klimata aizsardzību.

Tikai iesaistot šos reģionus pasaules tirdzniecībā, mēs panāksim tādu stāvokli, kad šie cilvēki varēs atļauties vides un klimata aizsardzību. Tas, kuram katru dienu jācīnās par izdzīvošanu, nedomā par vides vai klimata aizsardzību. Tikai tad, kad mums būs veiksmīgi funkcionējoša pasaules tirdzniecība, mēs varēsim pārdot mūsu modernās tehnoloģijas visā pasaulē un tādā veidā dot ieguldījumu klimata aizsardzībā.

Tāpēc es domāju, ka nevis tirdzniecības samazināšana, bet gan palielināšana ir piemērotākā reakcija uz tirdzniecības un klimata pārmaiņu problēmām.

Tāpēc es ļoti pateicos manam kolēģim Georgios Papastamkos, ka viņš komitejas debatēs varēja iekļaut vairākus svarīgus tematus. Es ļoti pateicos arī ALDE grupai par to, ka tā rītdienas sanāksmei apspriešanai ierosināja vēl dažus grozījumus.

Savu uzstāšanos es gribētu noslēgt ar kādu lūgumu: šajā ziņojumā diemžēl ir daži jautājumi, kuros mēs apšaubām mūsu sociālo tirgus ekonomiku. Mums jāatrod risinājums, lai novērstu šādus uzbrukumus mūsu ekonomikas sistēmai, kas tik daudziem cilvēkiem ir nodrošinājusi labklājību un sociālo drošību. Es priecātos, ja grupas šī jautājuma risināšanai varētu darboties radoši, lai arī mūsu grupa varētu balsot par šo ziņojumu.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Man jāsāk ar to, ka es apsveicu referentu par viņa pamatīgo darbu tādā sarežģītā jautājumā kā tirdzniecības un klimata pārmaiņu kopsakarība. Eiropai pasaulē ir bijusi vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņu pasliktināšanos. Taču, lai pārliecinātu un sasniegtu izvirzītos mērķus, tai šajā jautājumā jānostiprina dažādo politikas jomu saskaņotība. Noteikti nav jāaizmirst un nedrīkst aizmirst Eiropas tirdzniecības politiku, vienu no senākajām Eiropas Savienības kopējās politikas jomām. Nav viegli panākt līdzsvaru starp vidi un tirdzniecību un tas arī netiek darīts pietiekami, sevišķi to nedara Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Lai sasniegtu ar saistībā ar klimata pārmaiņām izvirzītos mērķus, Eiropas Savienībai jāpanāk efektīvāka oglekļa emisiju apjoma samazināšana, kas tālāk ietekmēs ražošanas nosacījumus un attiecīgi arī ļoti daudzas ražošanas nozares. Ir laiks pajautāt sev, vai pasaulē, kurā valda globālā konkurence un kas saskārusies ar planētas izdzīvošanas problēmu, ir saprātīgi, ka cīņu pret klimata pārmaiņām uzņemas galvenokārt Eiropa? Vai ir pieļaujami, ka oglekļa emisiju dēļ tik daudzas rūpniecības nozares tiek pārvietotas ārpus Eiropas robežām uz ekoloģiski mazāk pasargātiem zemeslodes reģioniem? Vai vardarbība pret vidi ir atzīstama par likumīgu konkurētspējas pamatu? Vai ir pieļaujami, ka attiecībā uz galvenajām tirdzniecības precēm pastāv atšķirīgi vides tiesību akti atkarībā no zemeslodes reģiona, kurā tās ir ražotas?

Es domāju, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir ─ “nē”. Mums nepieciešams atrast līdzsvaru starp vidi, klimata pārmaiņām, un tirdzniecību, ko panāks kopēja, samērīga un taisnīga rīcība, iesaistot visus, īpaši, galvenos globālās tirdzniecības partnerus. Ar sarunām, savstarpēju cieņu un apņēmību sasniegt mērķi ir steidzami jāatrod jauns līdzsvars starp visnabadzīgāko zemeslodes reģionu attīstību un planētas izdzīvošanu. Ir jārīkojas pasaules mērogā, un mēs varam vienīgi cerēt, ka decembrī Bali šis process sāksies nopietni un pārliecināti.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, ir taisnība, ka tirdzniecības darījumu apjoms Eiropā un pasaulē pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Veicinot valstu ekonomikas attīstību, šī tendence būtiski ietekmē arī klimata pārmaiņas. Tāpēc es paudīšu savas bažas par šo īpašo problēmu. Mums jāizlemj, kā tirdzniecības politika var dot pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā.

Mūsu izvirzītais mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20% ir patiešām vērienīgs. Es ceru, ka mēs šajās derībās vinnēsim, jo, ja mēs zaudēsim, tad tas izmaksās ļoti dārgi. Šajā saistībā es gribētu izcelt komisāra ieguldījumu un apsveikt viņu par viņa ierosinājumiem un pūlēm šajā virzienā.

Ir nepieciešams vairāk atbalstīt pāreju uz videi draudzīgāku transportlīdzekļu lietošanu; veicināt klimatam draudzīgāku rūpniecību; attīstīt jaunas tehnoloģijas un ar finansiāliem līdzekļiem ierobežot darbības, kas negatīvi ietekmē klimatu; veidot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Eiropas Savienības efektīvu sadarbību; rīkot konsultācijas un piedalīties pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajās organizācijās, kas darbojas vides jomā.

Šajā saistībā Eiropas Parlamentam ir svarīga loma. Es ceru, ka decembrī Bali konferencei būs pozitīvi rezultāti un tie mums vēstīs optimistiskas ziņas.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2007. gada 29. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Ir būtiski, lai galvenā klimata politika cīņā pret klimata pārmaiņām būtu produktīva. Izskatāmais ziņojums patiešām ir ļoti vērtīgs un ievada ļoti nozīmīgu diskusiju par to, ka tirdzniecības politikai jābūt klimata politikas sastāvdaļai, jo tirdzniecības apjomu pieaugums vienlaikus nozīmē arī lielāku siltumnīcefekta gāzu daudzumu. No otras puses, tirdzniecības politika sevišķi iedarbīga ir tad, ja tā ir arī klimata politikas joma un tāpēc tā var būt daļa no šīs problēmas risinājuma.

Pirmkārt, tirdzniecības politika dod lielu ieguldījumu ekoloģisku tehnoloģiju attīstībā. Starptautiskā tirdzniecība ir viens no visefektīvākajiem tehnoloģiju apmaiņas veidiem. Šeit ļoti svarīga ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas loma, jo ir nepieciešams atcelt ekoloģisko preču tarifus un pilnveidot intelektuālā īpašuma noteikumus. No otras puses, ir nepieņemami, ka PTO turpina atbalstīt graujošās subsīdijas fosilajām degvielām, tādā veidā, piemēram, aizšķērsojot ceļu ekoloģisko tehnoloģiju attīstībai.

Nav labi, ka ziņojumā pārāk daudz cerību saistīts ar Kioto protokola panākumiem. Kioto protokolā ir pārāk daudz “robu”, kas patiesībā situāciju pasliktina. Vienpusēja rīcība grauj konkurenci un noved pie oglekļa emisiju pārvirzes. Oglekļa emisiju pārvietošana no vienas vietas uz citu nenozīmē to samazināšanu. Turklāt solidaritāte ar jaunattīstības valstu iedzīvotājiem arī nesamazina šo valstu vides piesārņotību. Kioto protokols noved pie vides ekspluatācijas. Klimata pārmaiņas ir vispārēja globāla parādība un tā prasa globālus risinājumus. Tāpēc ir ārkārtīgi nepieciešama globāla emisiju tirdzniecības sistēma, kurā iesaistītas visas rūpnieciski attīstītākās valstis un augošās ekonomikas nozares.

Es pilnībā atbalstu ziņojumā paustās bažas par mežu bojāeju saistībā ar tirdzniecības apjomu pieaugumu. ES sevišķa uzmanība jāvelta biodegvielu ražošanas kaitīgajai ietekmei uz mežu masīvu samazināšanos. Nedrīkst pieļaut, ka atjaunojamo enerģiju resursu izveidošanas mērķi arī pasteidzinātu klimata pārmaiņas.

25. Referendums Venecuēlā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par referendumu Venecuēlā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, Nacionālā vēlēšanu padome ir paziņojusi, ka referendums par Venecuēlas Bolivāra Republikas prezidenta un Nacionālās Sapulces priekšlikumu par konstitucionālo reformu notiks 2007. gada 2. decembrī. Šajā dienā Venecuēlas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot savas demokrātiskās tiesības, pieņemot lēmumu par ierosinātajām izmaiņām, kas šajā valstī pārveidos svarīgas politiskās, institucionālās, ekonomiskās un sociālās dzīves jomas.

Komisija pastāvīgi novēro ne vien Venecuēlas, bet arī citu šī reģiona valstu konstitucionālo reformu procesa norisi. Tā uzsver nozīmi, ko tā piešķir apstāklim, ka katrai jaunai konstitūcijai un konstitucionālajai reformai ir jānostiprina demokrātija un tiesiskums. Komisija arī uzskata, ka katrai konstitūcijai jābalstās uz vispārēju tautas vienotību un atbilstīgi jāatspoguļo katras valsts kopums un daudzpusība. Konstitūcijām jāvieno, nevis jāšķir cilvēki.

Komisija ar interesi seko debatēm par konstitucionālo reformu Venecuēlā. Tā ir novērojusi, ka daļa Venecuēlas sabiedrības atbalsta ierosinātās pārmaiņas, taču tā arī atzīmē, ka daļā sabiedrības pastāv spēcīga opozīcija reformai. Šī sabiedrības daļa pauž bažas sevišķi attiecībā uz tiem aspektiem, kas, kā viņi atzīst, reformas apstiprināšanas gadījumā var novest pie lielākas varas koncentrācijas prezidenta rokās, demokrātisko kontroles mehānismu un pašreizējo iestāžu varas pavājināšanās un apdraudēt demokrātisko plurālismu. Citi uzskata, ka priekšlikumā ierosinātais pārsniedz reformas robežas un nozīmē valsts pamatstruktūras pārveidošanu.

Komisija apzinās situācijas būtību un velta tai pienācīgu uzmanību. Tā atzīst, ka tie ir Venecuēlas iedzīvotāji, kam pašiem jāpieņem priekšlikums par reformu, un vienlaikus tā arī uzsver, cik nozīmīguma ir šī reformas kampaņa, kas tiek veikta atklāti un savstarpējās cieņas garā. Tā arī pauž cerību, ka referendums notiks mierīgos apstākļos un pārredzamā veidā.

Šajā saistībā ir vērts atzīmēt, ka nesenā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija iepriekšējās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās atzina, ka tās kopumā atbilst starptautisko normu un valsts tiesību aktu prasībām un uzsvēra, ka vēlēšanas noritēja mierīgos apstākļos.

  Francisco José Millán Mon, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Amerikas kontinents ir vistuvāk Eiropai vērtību, ideālu, pasaules uzskatu un cilvēku cieņas un tiesību ziņā. Pēc manām domām tas, ko mēs saucam par Rietumiem, ietver arī Latīņameriku.

Pēdējos gados visā Latīņamerikā ir novērojama pozitīva virzība, kas aizvien vairāk to pietuvina Eiropai: plurālistiskas vēlēšanas, līdzsvarotākas un atvērtākas ekonomikas politikas veicinātā izaugsme, reģionu integrācijas process un ļoti svarīgi nolīgumi ar Eiropas Savienību.

Taču šajā pozitīvajā pārskatā ir arī izņēmumi: papildus jau pazīstamajai situācijai Kubā Venecuēlā tāda vēl tikai veidojas. Šajā valstī pieaug autoritārisms, kas ierobežo visas brīvības, novārdzinās opozīcija un pieaug bailes to iedzīvotāju vidū, kas apšauba balsojumu slepenību. Šeit, parlamentā, mēs izsakām nožēlu par maijā notikušo Karakasas televīzijas Radio Caracas Televisión slēgšanu.

Sestdien notiks steigā sarīkotais konstitucionālais referendums, kura mērķis ir ieviest autoritāru un ārkārtēju režīmu un kas ierosina izveidot tā saukto “XXI gadsimta sociālisma valsti”. Vēl pavisam nesen prezidenta H. R. Chavez tuvākie sabiedrotie šo procesu nosauca par “apvērsumu”. Man žēl, ka netika oficiāli ielūgta Eiropas Savienības vēlēšanu novērotāju misija.

Vēl vairāk, šis referendums notiek vardarbības un spriedzes apstākļos, pat studentiem, kas noraida šo plānu, zaudējot dzīvības. Pēdējos gados ir pieaugusi ne vien psiholoģiskā un tiesiskā nedrošība, bet ir notikušas arī cilvēku nolaupīšanas un zemes piesavināšanās. Piemēram, šo iemeslu dēļ kopš prezidenta H. R. Chavez nākšanas pie varas, daudzi mani Galīcijas tautieši ir pametuši valsti ─ vidēji viens tūkstotis cilvēku gadā.

Augsto naftas cenu pamudināts prezidents H. R. Chavez meklē sekotājus un sabiedrotos citās valstīs, viņš saceļ diezgan lielu troksni starptautiskajā arēnā un viņš iejaucas kaimiņvalstu iekšējās lietās. Kā teicis prezidents A. Uribe, prezidents H. R. Chavez grib “aizdedzināt” kontinentu. Šāda izturēšanās apdraud Venecuēlas demokrātijas stabilitāti un saskaņas un integrācijas procesu visā Latīņamerikā. Viņš arī grauj pēdējo desmit gadu laikā izveidojušās attiecības starp šī kontinenta un Eiropas Savienībā valstīm.

Iegaumējiet, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks Limā, šāda prezidenta H. R. Chavez nostāja radīs nopietnas problēmas, ar ko rūpīgi jārēķinās Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.

  Luis Yañez-Barnuevo García, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, mūsu galvenais uzdevums šajā Parlamentā saskaņā ar mūsu cieņas un neiejaukšanās tradīcijām, kā mēs paši esam apgalvojuši, nav situācijas turpmākā saasināšana, ne trešās pasaules valstīs, ne arī kontinentos.

Millán Mon apgalvojums, ka pēdējos gados Latīņamerika ir attīstījusies ļoti pozitīvā virzienā ir patiess. Šī pozitīvā attīstība ir notikusi gan politikā ─ lielāka daļa šī kontinenta valstu ir demokrātiskas valstis ─ gan ekonomikā un arī, gan daudz mazākā mērā, sociālajā jomā.

Ar savu uzņēmumu, ieguldījumu palīdzību un sevišķi ar attīstības atbalstu, kas šim kontinentam ir vislielākais, Eiropa ir devusi lielu ieguldījumu šajā attīstībā.

Vispārēji raugoties, es negribētu apgalvot, ka tas ir izņēmuma gadījums, bet drīzāk gan šī situācija Venecuēlā ir radusies prezidenta H. R. Chavez īpašo personisko iezīmju dēļ un viņa nepakļāvības dēļ. Taču nedrīkst aizmirst ─ sevišķi šajā demokrātiskajā iestādē ─ ka prezidents H. R. Chavez ar milzīgu balsu pārsvaru ir ticis trīs reizes atkārtoti ievēlēts, neizraisot nekādas pamatotas aizdomas par nelikumībām vēlēšanu laikā.

Ņemot vērā šos apstākļus ─ un jāsaka, ka mēs šeit nerunājam par diktatūru ─ mums jārīkojas piesardzīgi, sniedzot draudzīgu atbalstu jāmēģina paplašināt dialogu, kā arī jāiedrošina šī acīmredzami salauztā un sadalītā valsts iesaistīties starptautiskajās sarunās, vienprātībā un izlīgumā. Mums tas jādara, jo mēs uzskatām, ka valsti nevar pārveidot ar tikai 60% vai 40% vairākuma palīdzību un ka spēles noteikumus var mainīt tikai tad, ja tiek iesaistīti vismaz 70% vai 80%, kā tas ir noticis citās mūsu senā kontinenta valstīs ─ Eiropas Savienībā.

Jāatzīst, ka situācija valstī tiek risināta ļoti satraucošā veidā šādu iemeslu dēļ: virzība vai aizdomas par virzību uz autoritārismu, varas koncentrācija un tai sekojošais varas sadales zaudējums, arī vārda brīvības ierobežošana, izmantojot Eiropā vāji zināmu instrumentu ─ en cadena. Tas ļauj prezidentam vai kādam no viņa ministriem jebkurā brīdī pārņemt visus televīzijas kanālus un visas radio raidstacijas, lai pārraidītu prezidenta paziņojumus. Tam nepietiek ar pāris minūtēm. Patiesībā izņēmuma gadījumos tas var turpināties vairākas stundas dienā. Valstī, kurā lasa tikai dažus laikrakstus un, kur televīzija un radio ir galvenais plašsaziņas līdzeklis, tā ir problemātiska situācija.

Taču es uzstāju ─ un ar to es arī gribu beigt savu runu ─ ka attiecībā uz šo referendumu mums jābūt ļoti piesardzīgiem, jāpiedāvā sarunas, jāsniedz draudzīgs atbalsts un jāmēģina būt par vidutājiem Venecuēlas abu opozīcijas pušu starpā.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Venecuēlā ir ārkārtīgi skaista daba un ļoti bagātīgi dabas resursi. Tai pieder vieni no lielākajiem naftas, ogļu, dzelzs un zelta krājumiem pasaulē. Par spīti dabas bagātībām vairākums Venecuēlas iedzīvotāju vēl aizvien ir nabadzīgi, pārāk daudzi no viņiem dzīvo drausmīgas nabadzības apstākļos. Tikai neliels mazākums, kas pieder bagāto elitei, ir guvuši labumu no valsts bagātībām.

Šajos uzkrītošas sociālās nevienlīdzības apstākļos nav nekāds brīnums, ka tādi populistiski noskaņoti politiķi kā Hugo Chávez parādās kā nabago glābēji. Nav arī jābrīnās par to, ka H. R. Chavez nacionalizācijas programmu ir atbalstījis vairākums Venecuēlas iedzīvotāju. H. R. Chavez viņi sagaidīja kā cilvēku, kas izglābs tautu no nabadzības un trūkuma posta.

Līdzīgus uzskatus var attiecināt arī uz drīzo referendumu par konstitucionālajām reformām. Es esmu pārliecināts, ka referendums nodrošinās nepieciešamo tautas piekrišanu, un tagad jau ir par vēlu mainīt sabiedrības viedokli. Tāpēc pēc 2. decembra mums būtībā būs vēl viens Fidel Castro. Izskatās, ka viens totalitārisma vadonis pamet Kubu, kamēr otrs dzimst Venecuēlā. Taču, konstatējot šo bēdīgo faktu, mums arī jāpajautā sev, varbūt mēs kaut kādā veidā esam vainīgi pie tā, ka Venecuēlā ir izveidojusies šāda situācija.

Mums tas jādara ne vien tādēļ, lai teorētiski mēs varētu būtu morāli un politiski korekti, bet arī tādēļ, lai nākotnē arī praktiski mēs varētu novērst līdzīgus notikumus. Skumji, ka acīmredzot savos darījumos ar Venecuēlu dažu pēdējo gadu laikā mēs esam izdarījuši vairākas milzīgas kļūdas. Hugo Chávez ir kļuvis par to, kas viņš tagad ir, daļēji tāpēc, ka mēs viņam palīdzējām ar mūsu nolaidību un komisijām ārpolitikā. Tāpēc, pārdomājot mūsu turpmāko stratēģiju attiecībā pret viņu, sāksim ar to, ka atvainosimies Venecuēlas iedzīvotājiem.

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Es runāju kā Delegācijas attiecībām ar Andu Kopienu priekšsēdētājs. Šajā amatā būdams es esmu apmeklējis Venecuēlu vienu vai divas reizes gadā.

Kopš brīža, kad es pirmo reizi apmeklēju šo valsti, vārdu sakot, kopš militārā apvērsuma pret prezidentu H. R. Chavez, es Venecuēlas plašsaziņas līdzekļos esmu dzirdējis klaigāšanu pret prezidentu, pret diktatūru. Viesnīcās, kurās es biju apmeties, kaut gan tās bija trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, nebija atļauts skatīties sabiedrisko televīziju un jebkurā gadījumā visur nav iespējams uztvert raidījumus labā kvalitātē. Pēc apvērsuma ģenerāļi vēl pastaigājās Karakasas lielākajā parkā un likumīgi ievēlētais, atkārtoti ievēlētais un vēlreiz atkārtoti ievēlētais prezidents H. R. Chavez nepakustināja ne pirkstu, lai rīkotos pret viņiem.

Venecuēla ir viena no valstīm, kura pēc iespējas mierīgākā ceļā mēģina risināt konfliktus, kas visā Latīņamerikā ir ikdienišķa parādība. Es neesmu pilnīgā sajūsmā par visām izmaiņām, ko prezidents H. R. Chavez ir mēģinājis izdarīt Bolivāras konstitūcijā. Tomēr es uzskatu, kā jau arī M. Matsakis teica, ka Venecuēlas iedzīvotāji būs tie, kas pieņems lēmumu.

Mēs, protams, varam atvainoties par to, kādā veidā mēs veicinājām militārā apvērsuma atbalstu. Tas patiešām ir atbalstījis Venecuēlas valsts iekārtas radikālismu. Tomēr es domāju, ka vispirms mums jārespektē Venecuēlas iedzīvotāju lēmums.

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu lūgt Eiropas labējiem pilnībā pārstāt iejaukties Venecuēlas lietās.

Eiropas labējiem patiešām nepatīk Kuba, jo viņi saka, ka tur nenotiek vēlēšanas, un tagad tiem nepatīk Venecuēla, jo tur notiek vēlēšanas. Patiesībā Venecuēla ir viena no Latīņamerikas valstīm, kurā ir noticis visvairāk vēlēšanu, kuras visas uzraudzīja Amerikas valstu organizācija, Eiropas Savienība un tik ietekmīgais Kārtera fonds.

Labējie dāmas un kungi, tas, kas jums nepatīk ir sistēma. Pārtrauciet iejaukties tajā un respektējiet neatkarīgu cilvēku vēlmi brīvi izteikt savu gribu un viņu vēlmi to darīt arī turpmāk! Mums nevajag paātrināt notikumu gaitu. Vai mēs Eiropas Savienībā, kā jau komisārs S. Dimas teica, neesam apstiprinājuši to, ka nesenās prezidenta vēlēšanas ir notikušas pilnīgi godīgi?

Mums jāgaida un jāvēro un jāciena Venecuēlas iedzīvotāju viedoklis, nekādā veidā neiejaucoties, labējie dāmas un kungi.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, 1848. gadā Karl Marx IX gadsimtam pasludināja sociālismu, un tā bija katastrofa. 1917. gadā Ļeņins un Krievijas revolūcija pasludināja sociālismu XX gadsimtam, un tā bija katastrofa. Daudzi šī Parlamenta locekļi ieradušies no šīs katastrofas, lai nestu mums visiem brīvību. XXI gadsimta sociālisma, ko Venecuēlā pasludināja prezidents H. R. Chavez, problēma ir tāda, ka šis gadsimts ir tikko sācies un mēs nezinām, kas notiks. Taču mēs varam iztēloties, ka, tāpat kā IX un XX gadsimtos, tā arī būs katastrofa.

Patiesībā sociālisma iznākums ir vardarbība. Tās nav vēlēšanas, kas izraisa mūsos bažas, tā ir valsts administrācijas veiktā brutālā vardarbība pret Venecuēlā protestējošajiem studentiem, jo viņu tiesības rīkot demonstrācijas netiek atzītas. Pirms dažām dienām daži no šiem studentiem ir zaudējuši dzīvību Karakasas un citu pilsētu ielās. Tas apdraud vārda brīvību, par ko bažas pauž neatkarīgie žurnālisti visā Latīņamerikā un īpaši Venecuēlā un, kas ir novedis pie Radio Caracas Televisión slēgšanas.

Šis attīstības virziens izraisa mūsos bažas, un mums ir tiesības bažīties, jo prezidenta H. R. Chavez ierosinātajā konstitucionālajā reformā minētie jēdzieni kā “decentralizācija”, “privātā iniciatīva”, “konkurences brīvība” un “sociālais taisnīgums” ir pavēruši ceļu tādiem jēdzieniem kā “sociālisms”, “sociālists”, “sociālistiskas valsts iekārtas uzspiešana”, “Centrālās Bankas neatkarības ierobežošana”, un “tautas vara”. Visā pasaulē jau labi ir zināms, ka tad, kad kāds sāk lietot izteicienu “tautas vara”, tad vara tautai tiks atņemta un demokrātija sagrauta. Tas jau ir noticis visur, kur vien ticis lietots šis jēdziens ─ “tautas vara”. “Bolivāra bruņotie spēki”, “kopienas” ─ par šo attīstības tendenci mums jāuztraucas. Pēdējo mēnešu un gadu laikā tā Karakasas ielās ir sējusi nestabilitāti un vardarbību, tā rada arī draudus visa reģiona stabilitātei, ja turpināsies tas, kas nesen notika Venecuēlas un Kolumbijas attiecībās. Tāpēc ir būtiski, ka mēs uzmanīgi sekojam līdzi notikumiem Venecuēlā, sadarbojoties ar demokrātu partijām un pilsonisko sabiedrību cīņā par reģiona stabilitāti un, pirmkārt, aizstāvot demokrātiju, taču arī ar Eiropas Savienības diplomātijas kopējiem spēkiem.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Šodien, paužot apņēmību ievērot cilvēku cieņu, demokrātijas vērtības un tiesiskumu, mēs esam apstiprinājuši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Eiropas Savienības veiksmīgās iekšējās izaugsmes pamatprincipi ir arī pamats attiecību veidošanai ar mūsu partneriem visā pasaulē.

Eiropas Savienība kopumā vēlas ciešāku un stabilāku sadarbību ar Latīņamerikas valstīm un tās reģionu savstarpējiem sakariem. Ņemot vērā Latīņamerikas valstu raksturīgās īpatnības un intereses, mēs uzskatām, ka tikai tādā veidā un tikai ar tādām valstīm, ar kurām mums ir vienādas pamatvērtības un principi, ir iespējams veidot stratēģiskas un ilgtermiņa attiecības.

Venecuēlas politiskā attīstība ir novirzījusies no minētā kursa. Tādējādi tas mazina Latīņamerikas un Eiropas Savienības izredzes uz turpmāko sadarbības attīstību, kā arī Latīņamerikas iekšējās integrācijas attīstību. Referendums par konstitūciju sašķels Venecuēlu, jo jaunais priekšlikums paredz politiskās varas koncentrāciju un neveidos atvērtu, ideoloģisku un pilsonisku sabiedrību. Mēs ticam pilsoniskai, nevis sociālistiskai sabiedrībai, jo tā atstumj citādi domājošos.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neticami! Eiropas Parlaments savā darba kārtībā ir iekļāvis Komisijas paziņojumu par 2. decembrī paredzēto Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitucionālo referendumu, kad darba kārtībā vajadzētu būt debatēm par pašreizējo mēģinājumu visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem liegt tiesības tikt uzklausītiem, starp citu, arī referendumā, par tā dēvēto konstitucionālo, mazo, vienkāršoto reformu, vai tagad ─ Lisabonas līgumu.

Būtībā šo debašu iekļaušana darba kārtībā ir mēģinājums atbildēt tiem, kas atbalsta un veicina nepieņemamu un ārkārtīgi nopietnu iejaukšanās politiku suverēnu valstu iekšējās lietās un šo valstu destabilizāciju, īpaši procesā, kurā vienīgi Venecuēlas iedzīvotāji var pieņemt lēmumu, izsakot savu viedokli referendumā (!) par grozījumiem savas valsts Konstitūcijā.

Venecuēlas valdība un tās iedzīvotāji neapšaubāmi ir piemērs, kas skar Eiropas Savienības nodibinātās galvenās finanšu un ekonomikas intereses: piemērs, kas aizstāv valsts suverenitāti un neatkarību; patriotiskās atbrīvošanās un attīstības īstenošanas piemērs; starptautiskās un pretimperiālistiskās solidaritātes piemērs; piemērs, par ko ir vērts cīnīties un kas pierāda, ka ir iespējams šo valsti un arī pasauli padarīt godīgāku, demokrātiskāku un mierīgāku.

26. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

27. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 00.05.)