Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2007. gada 29. novembris - Brisele

5. Līgumsaistībām piemērojamie tiesību akti (Roma I) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir C. Dumitrescu ziņojums (A6-0450/2007) Juridisko lietu komitejas vārdā par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem (Roma I).

  Franco Frattini, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos, ka sarunām ir tik teicams rezultāts. Mēs atbalstām apspriešanai ierosināto kompromisu. Ja jūs to apstiprināsiet, dāmas un kungi, tad mēs beidzot noslēgsim divu gadu ilgās diskusijas, kas parādīja, cik svarīga šī tēma ir Eiropas tiesiskajai telpai un iekšējam tirgum. Sevišķi es gribētu apsveikt referentu C. Dumitrescu, kura rezultatīvā pieeja šim jautājumam ļoti palīdzēja panākt šo veiksmīgo rezultātu, kā arī visu politisko grupu ēnu referentiem.

Es uzskatu, ka 2007. gads bija Kopienai nozīmīgs gads, lai saskaņotu starptautiskās privāttiesības civilo un komercsaistību jomā. Briseles I Regula par piekritību, kas ietver gan līgumus, gan neatļautas darbības, tagad tiks papildināta ar Roma II regulu par tiesību aktiem, ko piemēro neatļautu darbību gadījumos, kas izrietēja no pirmās sadarbības procedūras tieslietu un drošības jomā šā gada maijā un Roma I regulas.

Kompromiss, kas tika atrasts 5. pantam nozīmē soli pretim patērētājiem. Šis pants ir arī sakritīgs ar Briseles I regulu, saskaņā ar kuru patērētāji nevar iesniegt prasību nevienā citā tiesā, izņemot savas dzīvesvietas valstī. Es gribētu arī apstiprināt, ka Komisija ir apņēmusies iesniegt otrajam likumdevējam kā ziņojuma daļu pētījumus par Roma I regulas piemērošanu divos svarīgos jautājumos: garantiju prasības un apdrošināšanas līgumi, kuros nav iespējams kompromiss, lai varētu saskaņot tiesību aktus Kopienas līmenī. Šeit piemēroti pasākumi jāveic vēlāk, ja izrādīsies nepieciešams. Galvenajā ziņojumā būs ietverts arī 5. pants par patērētāju līgumiem un sevišķi, vai tie ir savienojami ar starptautiskajām privāttiesībām, kas piemērojamas patērētāju līgumiem. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka šis ziņojums neattieksies uz patērētāju aizsardzības likumu.

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem gan Komisija, gan Padome uzskatīja, ka ir svarīgi izdot paziņojumu, kurā teikts, ka speciālu noteikumu iekļaušana Roma I regulā nedrīkst kavēt darbu pie priekšlikuma “Maksātspēja II”. Arī parlaments, ja vēlas, var atbalstīt šo paziņojumu.

Lai uzsvērtu savas tiesības uz iniciatīvu ārējās kompetences jomā, Komisija, kā zināms, ir izdevusi otro paziņojumu par 16. punkta b) apakšpunkta formulējumu. Es gribētu uzsvērt, ka mēs esam paredzējuši ierosināt horizontālo mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm noslēgt divpusējus līgumus ar trešajām valstīm jomās, kas ir Kopienas atbildības jomas. Tomēr Komisija ir pieņēmusi 16. punkta b) apakšpunkta formulējumu, lai pirmajā lasījumā izvairītos no vienošanās aizkavēšanas.

Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka mēs piekrītam Parlamenta viedoklim par alternatīvu metožu nozīmību strīdu risināšanā attiecībā uz internetā noslēgtajiem līgumiem. Šādā veidā mēs, ar vidutājdirektīvas palīdzību un izveidojot Eiropas tīklu, varam veicināt tādu metožu izveidošanu, kas palīdzētu patērētājiem, kuri vēlas veikt ārpustiesu procedūras citā dalībvalstī.

Tāpēc es ceru, ka Parlaments šodien apstiprinās šo vienošanos, kas panākta sarunās ar Padomi, lai tādējādi ļautu Padomei pieņemt Parlamenta ierosinātos grozījumus sanāksmē nākamajā nedēļā 2007. gada 6. un 7. decembrī.

  Cristian Dumitrescu, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šodien mēs grasāmies balsot par otro starptautisko privāto tiesību instrumentu, turpmāko regulējumu par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kas Kopienas tiesībās ir reti satopamas: dokuments par tīri juridisku jautājumu.

Tomēr, neskatoties uz šīs regulas tehnisko būtību, tā Eiropas pilsoņiem ir ļoti svarīga. Līgumsaistības ir visas ekonomiskās un sociālās dzīves pamatā, un vienotā tirgū līgumi arvien vairāk tiek noslēgti starp dažādu dalībvalstu dalībniekiem. Šī iemesla dēļ šis instruments, ar kuru nosaka vienotus noteikumus par tiesību aktiem, ir tik ļoti svarīgs. Risinājumi, kas galu galā ir pieņemti grozījumos, ko mēs jums ierosinājām balsošanai, ir patiesas, vērienīgas un inovatīvas sadarbības rezultāts ar ēnu referentiem J.-P. Gauzès, D. Wallis un M. Frassoni, ar Portugāles prezidentūru un politiskās grupas koordinatoriem Juridiskajā komitejā M. Medina Ortega un K.–H. Lehne. Esmu arī milzu pateicību parādā Maria Berger kundzei, kura bija referente pirms manis.

Sākumā problēmas šķita nepārvaramas, it īpaši vienas jaunās dalībvalsts Eiropas Parlamenta deputātam. Jāuzsver, ka, mēģinot aizstāt Romas konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, Eiropas Komisija pieprasīja, iespējams, diezgan naivi, mēģināt „kopieniskot” esošo instrumentu, kaut patiesībā tika veiktas radikālas izmaiņas. Tas izraisīja plašu kritiku par to, ka Komisija nav veikusi savu pienākumu veikt ietekmes novērtējumu.

Pirms pievēršos 5. pantam, kas bija lielākā problēma, ko mums nācās atrisināt, īsumā raksturošu svarīgāko, ko esam sasnieguši. Šīs regulas problēma nav vis 5. pants, bet gan 3. pants, kurā noteikts pamatprincips, ka puses ir neatkarīgas, un 4. pants, kurā iekļauti noteikumi par piemērojamajiem tiesību aktiem gadījumos, kad puses nav vienojušās, kurš būtu jāpiemēro. Padome ievēroja nostāju, ko šeit pieņēma Juridiskā komiteja. Tajā ir teikts, ka Parlaments un Padome uzņemas vadību šajā koplēmuma procedūrā, paplašinot turpmākās regulas piemērošanas jomu un iekļaujot apdrošināšanu un preču pārvadājumu līgumus, kā arī precizējot noteikumus par svarīgiem obligātajiem nosacījumiem un obligātajiem noteikumiem.

Atgriežoties tagad pie strīdīgā jautājuma par 5. pantu, ir jāpiemin, ka Parlaments šajā jautājumā ir panācis galīgu uzvaru, parādot ciešu un draudzīgu sadarbību starp referentiem un ēnu referentiem. Problēma bija tāda, ka Komisijas priekšlikums atšķīrās no Romas Konvencijas, sakot, ka, neskaitot dažus izņēmumus, līgumiem starp patērētājiem un profesionāļiem ir jāpiemēro patērētāju tiesības. Problēma ar šo 5. panta versiju, ko ierosināja Komisija, bija tāda, ka tirgotājiem, it īpaši tirgotājiem internetā, būtu katrai ES dalībvalstij atsevišķi jāizstrādā noteikumi un nosacījumi. Tas nebūtu iespējams maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav tādi paši resursi kā lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, un tā rezultātā rastos milzīga barjera MVU, kas vēlas uzsākt elektronisko tirdzniecību vienotā tirgū. Referents arī apzinās, ka MVU ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks un rada darbavietas un inovācijas. Mazākās dalībvalstis satraucās arī par to, ka tās būs izslēgtas no elektroniskās tirdzniecības tirgus.

Beigās pieņemtais risinājums bija atgriešanās pie Romas Konvencijas 5. panta vienkāršotas versijas. 5. panta jaunajā versijā ir noteikts princips, ka ir jāpiemēro patērētāju tiesību akti, bet jāatļauj pusēm izvēlēties, kādus tiesību aktus piemērot. Praksē, ņemot vērā, ka lielākoties starp patērētājiem un profesionāļiem tiek noslēgti standarta līgumi, „take-it-or-leave-it” līgumi, kas nozīmē, ka tirgotāji piemēros savas valsts tiesību aktus. Taču, tā kā 5. pantā ir paredzēts, ka uz tiesību aktu izvēli attiecas obligātie noteikumi, kas ir spēkā patērētāja mītnes valstī, tajā piedāvāts risinājums, kas nāk ļoti par labu patērētāju interesēm. Tādēļ jaunais 5. pants, ko mēs ierosinām, sniedz abpusēji izdevīgu risinājumu, kurā patērētājam tiek garantēta maksimālā aizsardzība un MVU varēs piedāvāt savas preces un pakalpojumus internetā, pamatojoties uz līgumiem, kurus regulē savas valsts tiesības akti.

Visbeidzot, man jāvērš jūsu uzmanība uz nelielu apsvērumu, kurā paredzēts, ka Komisija turpmāk var pieņemt standarta noteikumus un nosacījumus elektroniskiem līgumiem starp patērētājiem un profesionāļiem. Pēdējais svarīgākais solis uz priekšu ir apdrošināšanas līgumu iekļaušana, par ko ir notikušas garas sarunas dalībvalstu starpā – komisārs F. Frattini jau to minēja – un preču pārvadājumu līgumu iekļaušana.

Pēdējā lieta, kas man pavisam noteikti jāpiemin, ir tāda, ka Apvienotā Karaliste, kura sākotnēji nolēma neiesaistīties šīs regulas pieņemšanā saistībā ar tās iebildumiem pret Romas Konvenciju, šobrīd acīmredzami ir nolēmusi piedalīties, ņemot vērā sarunu laikā noteikto formulējumu.

Tādēļ mēs iesakām šo tekstu Parlamentam. Mūsuprāt, tajā ir panākts ļoti pozitīvs rezultāts patērētājiem un uzņēmumiem, un ir lielisks pierādījums ļoti efektīvam ieguldījumam, ko Parlaments var īstenot koplēmuma procedūrā, pat tik grūtos jautājumos, kāds ir šis.

Padomes priekšsēdētājs ir mums apliecinājis, ka, ja grozījumi tiek pieņemti pirmajā grupā balsošanas sarakstā, mēs panāksim piekrišanu pirmajā lasījumā. Tā Parlamentam un prezidentūrai būtu vienreizīga un negaidīta veiksme, un kā referents no jaunās dalībvalsts Rumānijas esmu gandarīts par savu nelielo līdzdalību. Tā kā drīz beigsies mans EP deputāta pilnvaru termiņš, man jāatzīst, ka esmu arī ļoti lepns.

  Priekšsēdētājs. − Vēlos izmantot izdevību, C. Dumitrescu kungs, lai novēlētu jums veiksmi un laimi jūsu darbā, kad jums nāksies pamest šo amatu, pret kuru jūs visus šos mēnešus esat izturējies ar lielu cieņu.

  Klaus-Heiner Lehne, PPE-DE Group vārdā – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, PPE-DE grupa ir apmierināta ar šī procesa rezultātu. Tas pirmkārt ir tādēļ, ka referents, ar perfektas darījumu veikšanas prasmes, pacietības un suniskas neatlaidības palīdzību spēja vest sarunas un rast kompromisu, kuru visa Juridiskā komiteja visbeidzot varēja apstiprināt. Tādēļ es izsaku ļoti īpašu pateicību mūsu referentam.

No rezultāta bija skaidri redzams, ka pacietība ir vislabākā politika. Pareizais risinājums bija nevis ātra lēmuma pieņemšana vienā lasījumā, bet gan izvēle turpināt sarunas ar Padomi un Komisiju, jo šis bija jautājums, kas pats par sevi prasīja to izskatīt vienā lasījumā ar mērķi atrisināt visus sarežģītos jautājumus, nevis strādāt līdz vēlai naktij divus gadus, kopš Samierināšanas komitejas sanāksmēm, kurās tiktu apspriestas tās pašas problēmas, par kurām mēs runājam šodien.

Manuprāt, 5. pants ir šīs regulas būtība, un mēs esam apmierināti, ka mums ir izdevies pārveidot 5. panta saturu, lai atspoguļotu sākotnējo Romas Konvencijas ieceri, proti, līdzsvarot patērētāju un pakalpojumu sniedzēju intereses. Ja Komisijas priekšlikums tiktu apstiprināts, mēs zinām, ka tas atstātu diezgan nopietnas sekas uz elektronisko tirdzniecību un maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tas nelabvēlīgi ietekmētu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Mēs esam pastāvīgi kritizējuši to, ka Komisija, neskatoties uz 2003. gada decembra Iestāžu nolīgumu, nav veikusi ietekmes novērtējumu šajā jautājumā. Taču mēs pārliecinoši pieņemam, ka šī ir pēdējā šāda veida nolaidība un ka turpmākajos likumdošanas priekšlikumos Komisija neatkārtos līdzīgas kļūdas.

Visbeidzot, es vēlos vēl piebilst, ka visas debates par patērētāju līgumiem, par mērķa valsts principu un izcelsmes valsts principu, kā arī par pakalpojumu sniedzēju, piegādātāju un patērētāju attiecībām ir tikai pastiprinājušas Parlamenta atkārtoti pausto vēstījumu, ka ilgtermiņā mums ir vajadzīgs izvēles instruments līgumtiesībām, kas regulē pārrobežu tirdzniecību, un mēs esam apmierināti, ka šī prasība ir iekļauta rezolūcijas priekšlikuma apsvērumos.

  Manuel Medina Ortega, PSE Group vārdā – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šis ir labs piemērs atbilstošai Eiropas iestāžu darbībai. Neskatoties uz mūsu sarežģīto iestāžu sistēmu, Parlaments, Komisija un Padome darbojas labi šajā jautājumā, un es ceru, ka ar apmierinošu balsojumu šajā Parlamenta sesijā mēs varam panākt risinājumu pirmajā lasījumā bez turpmākas kavēšanās.

Esmu pateicīgs F. Frattini kungam par rezultāta sekmēšanu un referentam par smago darbu, ko viņš veicis, lai panāktu šo vienošanos.

Kā jau iepriekš vairākkārt tika minēts, mūsu diskusiju uzmanības centrā ir 5. pants, kurš attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ar līgumiem saistītos jautājumos patērētājs neatrodas vienlīdzīgā situācijā; parasti viņš atrodas neizdevīgā stāvoklī. Piemēram, iedomājaties personu, kurai ir jāparaksta automašīnas izīrēšanas līgums lidostā: patērētājs nevar izlasīt līguma saturu, viņš nezina likumus, kuri attiecas uz šo līgumu, un ja vien viņam nav juridiskā aizsardzība, viņš pilnībā atrodas to personu rokās, kuras piedāvā šo līgumu.

Šī regulas priekšlikuma mērķis ir, neziedojot principus, kas regulē piemērojamo tiesību aktu izvēli, nodrošināt aizsardzības sistēmu patērētājiem, un tas šobrīd ir atspoguļots formulā, ko ierosināja Padome, sakarā ar ko tiesību aktu izvēle neradīs situāciju, kad patērētājs zaudē aizsardzību, ko sniedz neatņemamās līgumsaistības, kas noteiktas tiesību aktos, kuri izvēles trūkuma gadījumā būtu jāpiemēro saskaņā ar 1. punktu.

Vispārēji runājot, galvenā problēma šajā jautājumā Eiropas Savienībā ir saskaņas trūkums materiālajās tiesību normās. Šī formula, piemērojot pretrunīgas tiesību normas, ir tikai pagaidu variants, un mēs ceram, ka Komisija īstenos savu likumdošanas spēku, ierosinot tekstus, kas piedāvā patērētāju materiālo aizsardzību un ir vienādi visā Eiropas Savienībā, tādējādi atceļot nepieciešamību pievērsties šiem sarežģītajiem kolīziju normu nosacījumiem.

  Katalin Lévai (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisār, dāmas un kungi, šis dokuments ir ļoti svarīgs no ekonomiskā, sociālā un politiskā skatu punkta, un tā galvenais mērķis bija saskaņot Briseles I regulas saturu ar likumdošanas darbu saistībā ar Romas II regulu. Ir panākts labs kompromisa risinājums, kā jau mēs to dzirdējām no mūsu kolēģu deputātu teiktā, un tas patiesi ir pateicoties tam, ka ir bijusi priekšzīmīga sadarbība starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu. Savienība par mērķi ir izvirzījusi izveidot nozari, balstoties uz brīvību, drošību un tiesiskumu, un tas prasa kompromisa risinājumus, ko mēs redzam šeit, un tas patērētājiem nozīmē nopietnu progresu. Patērētājs tiesvedību var uzsākt tikai savā mītnes valstī, tāpēc šāda veida risinājums līgumsaistībām, kas ir ļoti svarīgas ekonomiskajā dzīvē, ir solis uz priekšu. Liels paldies!

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt, izsakot pateicību referentam par viņa ieguldījumu regulas projekta izstrādē, kas ir ļoti svarīga Eiropas Savienības nākotnei. Mums ir jāatceras, ka Romas Konvencija ir vienīgais juridiskais instruments starptautiskajā privāttiesību jomā Kopienas līmenī, kas šobrīd darbojas kā starptautisks līgums.

Grozot konvenciju, ir jāņem vērā Eiropas Savienības iekšējā tirgus pašreizējās un nākotnes vajadzības. Šī iemesla dēļ ierosinātā regula politiskā ziņā ir ļoti jutīga, it īpaši saistībā ar patērētāju aizsardzības un mazo un vidējo uzņēmumu iespējām piedāvāt produktus un pakalpojumus tiešsaistē.

Šajā ziņojumā ir panākts kompromiss starp iespēju nodrošināšanu patērētāju aizsardzībai un mazo un vidējo uzņēmumu darbību sekmēšanu ES kopējā tirgū. Tajā ir izvirzīts arī svarīgais jautājums par standartizācijas klauzulu līgumos, iekļaujot pārskaitījumus, kas tiek veikti tiešsaistē. Es piekrītu, ka Eiropas Komisijai bija atbilstoši jārīkojas šajā jomā, ko tā arī darīja, un es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu. Vēlos apsveikt referentu vēlreiz un atbalstīt regulas pieņemšanu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks plkst. 11.

(Sēdi pārtrauca plkst. 10.15 un atsāka plkst. 11.)

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks