Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 10. decembris - Strasbūra

16. Kopienas jūras vides politika (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ieteikumi otrajam lasījumam (A6-0389/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu) [09388/2/2007 – C6-0261/2007 – 2005/0211(COD)] (Referente: Marie-Noëlle Lienemann).

  Marie-Noëlle Lienemann, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Direktīva, kuru Parlamentam jāpieņem tās otrajā lasījumā, ir ļoti nozīmīga, jo tā ir pirmā direktīva, kas piespiež dalībvalstis pieņemt sistēmu vides jomā, lai atjaunotu jūras un okeānus līdz labam ekoloģiskam stāvoklim. Kad mēs to aplūkojām pirmajā lasījumā, mēs uzsvērām tās svarīgumu, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, kas norāda uz zivju krājumu un jūru un okeānu bioloģiskās daudzveidības īpašu apdraudējumu. Daži cilvēki pat saka, ka pēc piecdesmit gadiem zivju vairs nebūšot. Turklāt okeāniem ir īpaša loma klimata regulēšanā, un, tos piesārņojot, mēs varam mazināt šo regulējošo funkciju un palielināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tāpēc pēc Ūdens pamatdirektīvas, kas attiecas galvenokārt uz saldūdeni, pieņemšanas Eiropas Savienībai bija steidzami jārisina jūru un okeānu ūdens jautājums.

Pirmajā lasījumā mēs parādījām savu vēlmi uzlabot pašreizējo tekstu. Vispirms es aplūkošu šīs direktīvas struktūru un tekstu. Galvenais mērķis ir atjaunot jūras un okeānus līdz labam ekoloģiskam stāvoklim. Pēc tam ir jānosaka nepieciešamie pasākumi, kas jāīsteno katrai dalībvalstij: vispirms jāsadarbojas jūras vides reģioniem vai pakļautajiem reģioniem; pēc tam jānosaka ūdens un bioloģiskās daudzveidības stāvoklis šajās jūrās; tad jādefinē labs ekoloģiskais stāvoklis un daži prioritāri mērķi vides jomā; visbeidzot ir jāsagatavo rīcības plāns un daži īstenojamie pasākumi. Tādēļ mūsu attieksme pret šo direktīvu bija pozitīva, taču mēs jutām, ka tā nav pietiekami visaptveroša tādā redakcijā, kādā tā nonāca no Komisijas pie mums.

Mēs uzsvērām vairākus jautājumus. Pirmais no tiem ir nepieciešamība padarīt šo direktīvu nevainojamu. Nevainojamu gan attiecībā uz resursiem, gan attiecībā uz rezultātiem. Tas pilnīgi noteikti bija vispozitīvākais mūsu sadarbībā ar Padomi un Komisiju: direktīva ir nevainojama.

Otrkārt, mēs ceram, ka direktīvā stingri definēs ekoloģisko stāvokli, lai šīs vērtības atjaunošana nebūtu tikai tukšas runas. Mēs lielā mērā esam apmierināti ar to, ka kritēriji labam ekoloģiskajam stāvoklim ir paplašināti un tajos iekļauta spiediena izdarīšana uz visiem piesārņotājiem, kas ietekmē ekosistēmu, un nepieciešamība tos izvērtēt un mazināt viņu ietekmi, lai atjaunotu labu ekoloģisko stāvokli.

Treškārt, Parlamentam ļoti patīk noteikt aizsargājamās jūras zonas un lieguma veidus, kam vajadzētu būt galvenajai lomai šīs dzīvotnes atjaunošanā un it īpaši zivju krājumu atjaunošanā. Mēs vēlamies ierobežojošākus, stingrākus un nevainojamākus noteikumus attiecībā uz šādu krājumu nepieciešamību, taču princips ir tāds pats; katrā ziņā tekstā ir noteikta pietiekami liela nepieciešamība pēc bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas.

Visbeidzot, Parlaments vēlējās paplašināt direktīvas darbības jomu. It īpaši mēs vēlējāmies pienācīgi aplūkot piekrastes ūdeņus un nevēlējāmies nekādas paliekošas neskaidrības par nepieciešamību aplūkot visas paisuma un bēguma zonas. Jebkurā gadījumā, daudzas no tām ir aplūkotas. Mēs, protams, būtu vēlējušies nedaudz labāku definīciju zemei, kuru klāj paisums, bet mūsu piedāvātais definējums tomēr ir atbilstošs.

Es vēlētos uzsvērt stratēģiju saskaņotības pēc ģeogrāfiskajām zonām svarīgumu: mēs būtu vēlējušies nevainojamāku tekstu, taču nepieciešamība pēc saskaņotības ir apliecināta.

Visbeidzot, ņemot vērā situācijas steidzamību, mūsu kolēģi no Baltijas valstīm vēlējās, lai Baltijas valstīs īstenotu izmēģinājuma projektu, kas ļautu mums rīkoties ātrāk. Viņu vēlmi pilnībā neapmierināja, jo mūsu iestāžu prakse ir neizcelt nevienu īpašu zonu. Neskatoties uz to, mēs paturējām apsvēršanai ideju par izmēģinājuma zonu, un es esmu pārliecināta, ka Komisija izvēlētos Baltijas valstis par šādu zonu.

Nobeigumā vēl ir jautājums par grafiku: galvenais bija panākt, lai direktīva būtu spēkā, pat ja tas nozīmē, ka dalībvalstīm tiek dots nedaudz vairāk laika tās ieviešanai. Tas bija kompromiss, pie kā mēs beigās nonācām. Galīgais termiņš ir 2020. gads, taču dalībvalstis nedrīkst gaidīt vēsā mierā, jo direktīva ir jātransponē līdz 2010. gadam. Katrā ziņā es aicinu tās neizniekot laiku, jo saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu var rasties kavēšanās un mūsu jūras nevar gaidīt.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos sava kolēģa Stavros Dimas vārdā, kas nevar būt šovakar šeit, jo piedalās Klimata pārmaiņu konferencē Bali. Vispirms es vēlos pateikties un apsveikt referenti M.-N. Lienemann par viņas lielisko darbu pie Jūras stratēģijas direktīvas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par tās pozitīvo un konstruktīvo ieguldījumu.

Šī direktīva atzīmē jaunas pieejas sākumu mūsu jūru un okeānu aizsardzībā. Protams, nākamais uzdevums būs tās veiksmīga īstenošana. Parlamenta centieni veicināt šīs tiesību iniciatīvas mērķus ir nesuši augļus, un Parlaments ir pārliecinājies, ka šī direktīva būs efektīvs instruments, kas aizsargās mūsu jūras un okeānus integrētā veidā. Komisija ir iepriecināta, ka vienošanos varēja panākt otrajā lasījumā. Es jo īpaši vēlos uzsvērt Eiropas Parlamenta konstruktīvo lomu šajā procesā. Parlamentam, nepārtraukti saglabājot savus augstos mērķus politikas un vides jomā, ir bijusi palīdzīga un konstruktīva loma šīs vienošanās panākšanā.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir, ka dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu labu jūras vides stāvokli, vēlākais, līdz 2020. gadam. To panāks, izveidojot un īstenojot jūras stratēģiju attiecībā uz dalībvalstu jūras ūdeņiem. Tādēļ direktīva nosaka ļoti augstu mērķi. Komisijai ir jābūt modrai, lai nodrošinātu, ka ir pieņemti visi nepieciešamie pasākumi, kas nodrošina mūsu jūras vides efektīvu aizsardzību. Dažos nozīmīgos gadījumos Parlaments ir veiksmīgi īstenojis pat vairāk iniciatīvu, nekā paredzēts sākotnējā Komisijas priekšlikumā.

It īpaši es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kas ir bijuši svarīgi sarunās: nodrošināt tiesību iniciatīvas mērķi; precīzāk definēt, kas ir saprotams ar labu vides stāvokli, iekļaujot vairākus īpašus aprakstus; pieprasīt jūras aizsardzības zonu noteikšanu saistībā ar šo direktīvu.

Sarunu procesa laikā Parlaments uzstāja uz nepieciešamību nodrošināt, ka direktīvai ir spēcīgs mērķis visos svarīgajos jautājumos. Šī direktīva pirmo reizi integrētā veidā nosaka pamatnostādnes darbam, lai aizsargātu mūsu jūras un okeānus. Mēs turpināsim veidot šo politikas iniciatīvu, lai šī Jūras stratēģijas direktīva stabili nodrošinātu galveno balstu videi Eiropas Savienības jūras politikā. Tādēļ Komisija var pieņemt kompromisu paketi, lai sasniegtu vienošanos par šo direktīvu otrajā lasījuma.

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, kā savas grupas referente es ar prieku varu teikt, ka direktīva, par ko mēs esam sasnieguši kompromisu, ir viens no tiem tiesību aktiem ES vides politikas jomā, kura augļus nākamās paaudzes patiesi baudīs. Beidzot ir laiks pievērst uzmanību mūsu jūras videi, kuras slikto stāvokli ir bēdīgi vērot, un Baltijas jūra ir visšokējošākais piemērs. Šī direktīva vieš cerības šīs situācijas uzlabošanā, jo tās mērķis ir pārtraukt jūru piesārņošanu un atjaunot to bioloģisko dažādību.

Darbs šajos pēdējos divos gados nav vienmēr bijis viegls. Lai gan visiem bija vienāds mērķis, tomēr politisko grupu izmantotie līdzekļi bieži atšķīrās. Viens piemērs tam, kā mūsu viedokļi atšķīrās, bija attiecībā uz nākotnes plāniem oglekļa ieguves un uzglabāšanas tehnoloģiju jomā. M.-N. Lienemann viedoklis bija, ka šādu tehnoloģiju attīstība praksē būtu jānoliedz. No otras puses, mēs domājām, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas, tās ir nepieciešamas un ka tādēļ Jūras stratēģijas direktīvu nevajag pārblīvēt ar informāciju, kas tās īstenošanu padara neiespējamu.

Es uzskatu, ka mūsu panāktais kompromiss ir apmierinošs visām pusēm. Direktīvā ir noteikti vērienīgi mērķi, kuru sasniegšanas līdzekļus izvēlas dalībvalstis, lai gan to pienākums ir sadarboties katrā jūras reģionā mērķu labākai sasniegšanai. Kompromisa rezultātā panāktais teksts skaidri apraksta, kāda veida labu jūras vides stāvokli mēs cenšamies sasniegt un kādi ir tā iespējamie apdraudējumi. Tomēr direktīva vairs sīki neapraksta dažādos pasākumus, kas rada apdraudējumu, jo saraksts nevar būt pilnīgs un tas saskanētu ar pasākumiem, kuri īstenoti saistībā ar jūras vides nevienlīdzīgo stāvokli. Tagad formulējumā ir noteikts, ka vietu izvēle ir pušu pienākums, taču tas neapsūdz un mudina, neizmantojot nepamatotus piespiedu līdzekļus. Neskatoties uz to, mērķi ir skaidri, zinātniski pamatojami un saistoši, tātad būs arī efektīvi.

Es vēlos pateikties savai kolēģei M.-N. Lienemann par viņas veiksmīgo darbu. Viņa labi vadīja sarunas un uzklausīja arī citas grupas. Es jo īpaši pateicos par to, ka mēs spējām ierosināt jautājumu par nopietno situāciju Baltijas jūrā.

Es esmu pārliecināta, ka Jūras stratēģijas direktīva būs lielisks balsts videi kopējās ES jūras politikas jomā. Tā lieliski atbalsta kopējās jūras politikas mērķi un veicina izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus veidojot spēcīgu zināšanu bāzi par jūras izpēti. Tāda veida tiesību akti mūsu Kopienai ir nepieciešami.

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. – (LT) Sveicu referenti saistībā ar nozīmīga darba pabeigšanu. Es vēlos teikt, ka es piekrītu tam, ka pašpārliecinātāks ziņojums būtu bijis efektīvāks. Tomēr spēcīgāk argumentēti viedokļi var pagaidīt; pa to laiku mēs varam baudīt kompromisu, kas jau ir panākts.

Jau kādu laiku jūru un okeānu aizsardzībai nav veltīta pienācīga uzmanība. Jūras resursus izmantoja nemitīgi, ekosistēma ir pārslogota, un mēs izturamies pret jūras vidi tā, it kā zāģētu zaru, uz kura paši sēžam. Tādēļ jūras aizsargājamo zonu noteikšana ir nozīmīga, lai saglabātu dzīvotspējīgu ūdeni nākamajām paaudzēm.

Visiem ir zināms, ka Eiropas Savienības jūras teritorija aizņem lielāku platību nekā tās sauszemes teritorija. Visu ES reģionu un miljonu ES pilsoņu labklājība ir atkarīga no laba vides stāvokļa un apkārt esošo jūru un okeānu produktivitātes. Tādēļ ir būtiski, lai nākotnē Eiropas Savienība apsvērtu vides aizsardzību kopumā, zinot, ka to nevar „salāpīt”, pieņemot atsevišķus nenozīmīgus lēmumus. Kad mēs samazinām augsnes piesārņojumu, arī jūras piesārņojums mazinās. Mums ir nepieciešams piešķirt vairāk līdzekļu kanalizācijas izveidei, un tikpat svarīgi ir izveidot to ārpus ES teritorijas.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Savienība atkal uzņemas pasaules līdera lomu un ir apņēmusies sasniegt labu jūras vides stāvokli 13 gadu laikā.

Jautājums par Baltijas jūru jau tika minēts. Šī jūra ir īpaši jutīga, jo tās ūdens mainās tikai reizi 25–30 gados, tāpēc piesārņojuma ietekme ir spēcīgāka nekā tā vidēji mēdz būt. Mēs joprojām jūtam bezatbildīgo ķīmisko vielu izmantošanas desmitgažu sekas. Pirms naftas ieguves uzsākšanas un gāzesvadu projektu izstrādāšanas Baltijas jūrā mums vajadzētu apsvērt vides jautājumus. Mums vajadzētu pārliecināties, vai mūsu lēmumi nelabvēlīgi neietekmēs mūsu bērnu un mazbērnu labklājību.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties un apsveikt M.-N. Lienemann par viņas centieniem un veidu, kādā viņa organizēja sarunas ar Padomi un Komisiju. Es pievērsīšu uzmanību dažiem galvenajiem pozitīvajiem jautājumiem.

Kopumā direktīva pietiekami uzsver nepieciešamos atbilstības pasākumus un pasākumus laba vides stāvokļa panākšanai, izvairoties no jebkādas šī stāvokļa pasliktināšanās. Lai gan Eiropas Parlaments sākotnēji aicināja ieviest direktīvu līdz 2017. gadam, tagad dalībvalstīm atvēlētais ieviešanas laiks ir noteikts līdz 2020. gadam, kas ir reālāks termiņš un ko ierosināja Padome sadarbībā ar valstu pārstāvjiem.

Dalībvalstis veiks sākotnējo izvērtējumu līdz 2012. gadam, definējot labu vides stāvokli un nosakot saskaņotus mērķus vides jomā. Eiropas Parlaments panāca nepārprotamu Padomes apņemšanos īstenot integrētu politiku un pieeju, kas veicinās dalībvalstu sadarbību laba vides stāvokļa sasniegšanā visā ES teritorijā.

Šajā direktīvā ņem vērā arī kopējo zivsaimniecības politiku, kas paredz dzīvotspējīgu zivju krājumu izmantošanu, tajā pašā laikā ievērojot ekosistēmu integritāti un nepieciešamības gadījumā aizsargājot nārsta un patvēruma vietas, kā arī barotavas.

Visbeidzot, runājot par līdzekļiem, tiks izmantoti esošie līdzekļi finanšu resursos un saskaņā ar ekonomikas programmām 2007.–2013. gadam, kuras tiks atkārtoti izskatītas nākamajam periodam, ņemot vērā, ka kopējais direktīvas transponēšanas periods ir līdz 2020. gadam.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī sākšu ar referentes M.-N. Lienemann sveikšanu par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi. Direktīvas mērķis ir aizsargāt, un tai patiešām vajadzētu aizsargāt jūras vidi. Taču kā Zivsaimniecības komitejas referents es vēlos izteikt komentārus par dažiem jautājumiem.

Vides komitejai ir vairāk jāuzsver zvejniecība un problēmas, ar kurām šī nozare saskaras jūras piesārņojuma dēļ. Jūrnieki un zvejnieki pārzina jūras labāk par jebkuru citu. Viņi dzīvo tajās un no tām. Viņu līdzdalība ir nepieciešama šīs problēmas apkarošanā. Es arī vēlos izteikt savu apmierinātību ar aizsargājamo jūras zonu paplašināšanu.

Kopumā es teiktu, ka jūras stratēģijas veiksme ir atkarīga no četriem galvenajiem faktoriem: pirmkārt, pušu saistībām rīkoties saskaņā ar direktīvā noteikto grafiku. Mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut kavējumus mūsu programmā. Visi mērķi ir jāsasniedz līdz 2020. gadam. Ja mēs tos nesasniegsim līdz šim termiņam, tad būs par vēlu kaut ko labot.

Otrkārt, sadarbība ar trešām valstīm: jūrām nav robežu. Mums visiem vajadzētu apsēsties pie sarunu galda un apspriest problēmas kopā ar savām kaimiņvalstīm. Neaizmirsīsim, ka ap Vidusjūru atrodas 27 valstis un tikai septiņas no tām ir dalībvalstis. Tādēļ mums visiem vajadzētu apsēsties pie galda kopā un apsvērt, ko mēs varam darīt.

Treškārt, šim mērķim ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi.

Ceturtkārt, mums vajadzētu iesaistīt zvejniekus šajos centienos. Tā ir mūsu vienīgā cerība uz veiksmīgu rezultātu.

Šo komentāru nobeigumā es atkārtošu, ka Jūras stratēģijas direktīva, ja to pareizi piemēros, palīdzēs nodrošināt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību un veselīgu jūru, lai mums būtu tīras jūras, kuru skaistumu mēs visi varam baudīt.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, sākumā es pateikšos Marie-Noëlle Lienemann par viņas veiksmīgo darbu pie pamatdirektīvas. Tā kā es esmu zviedrs, kas dzīvo Stokholmā pie Baltijas jūras, vienas no pasaules piesārņotākajām jūrām, es patiešām atzinīgi vērtēju šo direktīvu. Četrdesmit procenti Zviedrijas iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā piecu kilometru attālumā no krasta, un tūrisms nodrošina 71 000 darbavietu mūsu valstī, arī mūsu salās. Zvejniecība nodrošina 4000 papildu darbavietas. Pateicoties mūsu zvejniecības nozarei, mēs varam baudīt zivis, un tas mums, zviedriem, ir ļoti svarīgi.

Bojāta jūras vide noved pie daudzu ļaužu dzīves kvalitātes pasliktināšanās un nav atzinīgi vērtējama tendence. Pastāv risks, ka komerciāla un atpūtas zvejniecība, izmantojot laivas, sauļošanās jūrā un atpūta pie jūras var izzust, ja vien mēs Eiropas Savienībā neuzsāksim kādus pasākumus šeit un tūlīt. Kopējā jūras vides politika derēs, lai stiprinātu un aizsargātu jūras ekosistēmu un izveidotu datu bāzes kontrolei un zināšanu ieguvei. Mums Eiropas Parlamentā ir augstāki mērķi nekā Komisijai, un es esmu priecīgs, ka mēs esam noteikuši galīgo termiņu laba vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2017. gadam, nevis 2021. gadam. Es arī priecājos, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz pasākumu programmas jūras vides jomā līdz 2015. gadam.

Es vēlētos pateikties komisāram F. Frattini par līdzdalību. Kā pilsonis, kuram rūp vide, es vēlētos ātrāku progresu, bet, ja visas 27 dalībvalstis paātrina progresu, tad mēs varam kaut ko darīt un uzsākt pasākumus jau tagad. Šis ir lielisks piemērs tādai jomai, kurā nepieciešama starpvalstu sadarbība. Es ceru, ka Baltijas jūra varēs kļūt par zonu, kurā tiks īstenots izmēģinājuma projekts, jo astoņas no deviņām valstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras, ir ES dalībvalstis. Tā ir mūsu problēma, un mēs par to esam atbildīgi. Ir arī svarīgi, lai mēs, kam rūp ārpolitika vides jomā, sadarbotos ar Krieviju attiecībā uz Baltijas jūru un jūras vidi. Mums priekšā ir lēmumi gan vides, gan enerģētikas politikas jomā. Tagad pievērsīsim galveno uzmanību jūras videi!

  Georgios Toussas (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, attīstības virzieni saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, kas pamatojas uz atbalstu konkurencei, t.i., monopola uzņēmumu grupu peļņas palielināšanu Eiropas Savienībā, ne tikai maksimāli noslogo nodarbināto un darbinieku kopumā izmantošanu, bet arī lielā mērā saasina problēmas vides jomā, sistemātiski iznīcinot jūras ekosistēmu un jūru bioloģisko daudzveidību un izraisot jūras ūdens kvalitātes nepārtrauktu pasliktināšanos.

Papildus piesārņojumam, ko jūras ūdenī rada kuģi, arī rūpnieciskais piesārņojums nozīmīgi bojā jūras ūdeni. Tas rada neaprēķināmu piesārņojuma līmeni ūdens rādītājos, un šis ūdens pēc tam nonāk jūras ūdenī. Arvien pieaugošais skaits zivju audzētavu arī rada lielu slogu jūras videi un ekosistēmas darbībai.

Problēmas jūras vides jomā nopietni saasina monopolu iejaukšanās vairākos uzņēmējdarbības veidos, kas agrāk piederēja valstij, jo ir notikusi aprīkojuma un valsts infrastruktūru privatizācija, kā arī valsts pamatlīdzekļu, piemēram, jūras ūdens, komercializācija. Milzīgie tūristu kompleksi, kas pieder monopola grupām, noved pie lielu peļņu nesoša tūrisma attīstības modeļa, kamēr sabiedrībai piederošās vērtības, piemēram, piekraste, pludmale un jūras ūdens, tiek izpostītas.

Jūras ūdens piesārņojumu nerada vienīgi šo tūristu kompleksu radīto atkritumu un notekūdeņu ieplūšana jūrā, bet arī rūpniecisko iekārtu izveide, kas nepieciešama viņu uzņēmējdarbībai, arī atsāļošanas iekārtu izveide, kuras nepieciešamas golfa laukumu apūdeņošanai un to vajadzību apmierināšanai kopumā. Drausmīgās sekas izjūt šo rajonu iedzīvotāji.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pabeigt runu, uzsverot to, ka Padomes un Komisijas ziņojumā izteiktā kopējā nostāja patiesībā nesniedz nepieciešamo risinājumu, ja mums ir jārisina vai vismaz jāmazina nopietnas problēmas vides jomā.

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Jūras ir vismazāk izpētītās un zināmās biosfēras daļas. Vēl svarīgāk ir tas, ka jūru izmantošanai vajadzētu balstīties uz zināmajiem piesardzības principiem vides aizsardzības jomā.

Par laimi, referente M.-N. Lienemann atbalsta šādu pieeju, un es pateicos viņai par to.

Cerams, ka otrajā lasījumā mēs nonāksim pie vienošanās ar Padomi un jūras stratēģijas īstenošana tiks uzsākta ātri.

Es arī vēlos atsevišķi uzsvērt savu atbalstu ziņojuma 29. grozījumam, kurā ir noteikts, ka Baltijas jūras reģionam jābūt Eiropas Savienības jūras stratēģijas īstenošanas izmēģinājuma zonai.

No visām jūrām, kas ieskauj Eiropu, Baltijas jūra, bez šaubām, ir pati ievainojamākā, jo tā ir sekla un ūdens apmaiņa ar Atlantijas okeānu ir niecīga. Tāpēc šajā jūrā nav, piemēram, gāzesvada, kā tas ir Ziemeļu jūrā vai Vidusjūrā.

Ja Baltijas jūras reģionā jau būtu uzsākts izmēģinājuma projekts Eiropas Savienības jūras stratēģijas īstenošanai, tad tā droši vien nebūtu daļa no NordStream projekta.

Par laimi, Eiropas Savienībai nav jāveido Baltijas jūras pasākumu programma no tukšas vietas. Helsinku Konvencija, kurā ir noteikta Baltijas jūras aizsardzība, sagatavoja nepieciešamo augsni Baltijas jūras rīcības programmai.

Tāpēc ir iespējams veiksmīgi izmantot Baltijas jūru kā izmēģinājuma zonu jūras stratēģijas īstenošanai. Vēl viens pozitīvs aspekts ir tas, ka caur HELCOM Krievija arī var piedalīties Baltijas jūras pasākumu programmas īstenošanā. Bez Krievijas iesaistīšanās ir grūti aizsargāt Baltijas jūru un nodrošināt labu vides stāvokli.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties un apsveikt referenti.

Eiropas jūras stratēģijas pamatelements ir cilvēka rīcības negatīvās ietekmes uz ekosistēmu atzīšana un centienu šādas ietekmes apkarošanai palielināšana. Iedzīvotāju un tūristu skaita pieaugumam piekrastē ir liela ietekme uz jūras vidi, jo zvejniecība, jūras pārvadājumi un izklaides tūrisms kļūst intensīvāki. Klimata pārmaiņas, atkritumi, zvejniecība, akustiskie, bioloģiskie un ķīmiskie faktori apdraud jūras ūdeni, un šī direktīva ir liels solis pretim ekosistēmu integritātes uzlabošanai un bioloģiskās dažādības saglabāšanai.

Naftas un sēra noplūde Melnajā jūrā un Azovas jūrā, kas nesen notika vētras laikā, kad nogrima vairāki tirdzniecības kuģi, ietekmēs mūs vēl vismaz 10 gadus no šī brīža. Katastrofa notika sistēmas nepilnību dēļ, jo kuģi bija būvēti kuģošanai pa upi, nevis jūru, kas norāda uz jebkādu centienu trūkumu aizsargāt jūras vidi. Šī nopietnā katastrofa apgrūtina šo ūdeņu ekoloģiskās uzlabošanas procesu, un tie jau ir klasificēti kā vienas no vispiesārņotākajām jūras zonām pasaulē.

Melnās jūras ūdens piesārņojums ietekmē gan sabiedrības veselību, gan jūras bioloģisko daudzveidību, un ir nepieciešami lieli centieni, lai atjaunotu ekosistēmas integritāti. Turklāt jūras transportam, kas pārvadā bīstamas kravas, ir jāatbilst starptautiskajās konvencijās noteiktajām prasībām un jānodrošina minimālā pieļaujamā drošība, lai novērstu jebkādu līdzīgu katastrofālu negadījumu atkārtošanos nākotnē, kuri izraisa nozīmīgus bojājumus dzīvajām būtnēm gan jūrā, gan uz sauszemes.

Ar šo direktīvu mēs nodrošināsim, ka Eiropas Savienības jūras vide ir aizsargātāka un cilvēka rīcība un transports neietekmēs ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pamatojoties uz pieņemtajiem tekstiem, dalībvalstīm tagad būs jāizveido jūras stratēģija saviem jūras ūdeņiem. Šādu stratēģiju izveides sākumā ir jāizvērtē jūras ūdens stāvoklis, pašreizējā ietekme uz to un grūtības, kā arī jānosaka mērķi, lai panāktu labu vides stāvokli.

Dalībvalstis izveidos kontroles programmas un pēc tam no 2015. gada rūpīgi izstrādās programmas un pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus. Šādi pasākumi tiks īstenoti reizi sešos gados, pamatojoties uz cikliskuma principu.

Priekšlikumos piedāvātajā kopējā kompromisu paketē ir iekļauti vairāki svarīgi elementi. Vissvarīgākais ir tas, ka tagad direktīvas mērķis ir skaidrs un vērienīgs, jo dalībvalstīm ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi laba vides stāvokļa sasniegšanai, vēlākais, līdz 2020. gadam.

Tiesību aktu izstrādātāji ir vienojušies par laba vides stāvokļa definīciju, pievienojot vairākus ar to saistītus aprakstus, kas būs jāievēro. Tagad ir panākta vienošanās par atkārtoti izskatītu termiņu, kas patiesībā ir pat stingrāks, nekā noteikts Komisijas sākotnējā priekšlikumā, bet tomēr nodrošina pietiekami daudz laika atbilstošā pasākuma īstenošanai katrā posmā.

Izņēmumi un atkāpes, arī neproporcionāli izdevumi, ir skaidrāk noteikti. Dalībvalstīm ir jānosaka jūras aizsardzības zonas, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām. Pasākumi ir jāveic katrā jūras reģionā, un tādēļ jūras stratēģiju izveidei būs nepieciešama spēcīga sadarbība, noslēdzot reģionālos jūras nolīgumus.

Patiesībā šīs direktīvas īstenošanai būs nepieciešama šī pastiprinātā sadarbība. Šajā saistībā es vēlos atgādināt par nozīmīgumu, kādu Parlaments visās sarunās piešķir svarīgiem reģionālajiem procesiem. It īpaši es vēlos pieminēt Baltijas jūras rīcības programmu, kuru pieņēma saistībā ar Helsinku Konvenciju. Kā uzsvēra Parlaments, šis integrētais rīcības plāns ir noderīgs pirmais piemērs un avots, kas veicinās progresu direktīvas īstenošanā.

Šādai integrētai pieejai ir jābūt svarīgai daļai visos pasākumos, ko paredz dažādas reģionālās jūras konvencijas, lai aizsargātu jūras, kuras atrodas Eiropas teritorijā, — Vidusjūru, Ziemeļatlantijas jūru, Melno jūru un Baltijas jūru.

Nobeigumā vēlos teikt, ka Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu iznākumu. Komisija pilnībā pieņem ierosinātos kompromisa grozījumus.

  Priekšsēdētājs – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Saskaņā ar efektīvas vides aizsardzības noteikumiem pasaules okeāniem, īpaši jūras ūdenim, kas ieskauj Eiropu, ir jāvelta lielāka uzmanība Eiropas Savienības politikā. Pašreizējā Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir reakcija uz problēmām, ko izraisa klimata pārmaiņas, un nosaka pasākumus gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs. Lai īstenotu nepieciešamos pasākumus Eiropas līmenī, pirmkārt ir svarīgi, lai vides stāvokli jūras vidē palīdzētu nodrošināt vienoti kritēriji. Turklāt direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāsasniedz labs vides stāvoklis jūras vidē līdz 2017. gadam un jāpieņem tam nepieciešamie tiesību akti.

Saistībā ar šo ziņojumu es vēlos lūgt dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu un izsekotu jūru piesārņojumu tā, lai varētu piemērot principu „piesārņotājs maksā”. Eiropas Savienības īstenotie pasākumi attiecībā uz ogļskābo gāzi jūras dibenā ir jāstiprina, jo tas ir novatorisks risinājums cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr jau pašreizējie izmēģinājuma projekti ir aplūkojami kritiski galvenokārt attiecībā uz to efektivitāti un iespējamajiem no tiem izrietošajiem bojājumiem. Lai efektīvi apkarotu klimata pārmaiņas, mums nevajadzētu izslēgt novatoriskus risinājumus, bet gan iekļaut tos plašajā ES vides politikā.