Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 10. decembris - Strasbūra

17. Apkārtējā gaisa kvalitāte un tīrāks gaiss Eiropai (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ieteikumi otrajam lasījumam (A6-0389/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu) [09388/2/2007 – C6-0261/2007 – 2005/0211(COD)] (Referente: Marie-Noëlle Lieneman).

  Holger Krahmer, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kompromiss attiecībā uz Gaisa kvalitātes direktīvu galvenokārt ir veiksmīga komandas darba rezultāts. Es vēlos to uzsvērt no paša sākuma. Es īpaši pateicos visiem saviem kolēģiem, kas ir aktīvi līdzdarbojušies, veidojot šīs direktīvas tekstu, it īpaši referentei A. Weisgerber no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas un D. Coreby no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā, kā arī S. Hassi no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas. Es arī vēlos pateikties Komisijai par tās vērtīgo palīdzību un Padomes Portugāles prezidentūrai, kas ir sekmējusi šādu labu rezultātu kā atvērts un konstruktīvs sarunu partneris.

Kompromiss nodrošina ES gaisa kvalitātes politikas nākotnes stabilitāti. Jaunā direktīva nodrošina līdzsvaru starp vērienīgiem mērķiem un ierobežojumiem un nepieciešamo elastīgumu tās īstenošanai dalībvalstīs. Turklāt galvenā uzmanība ir vērsta uz kaitīgo iedarbību un lielāku izpratni par nepieciešamajiem pasākumiem piesārņojuma vietās.

Vispirms es izklāstīšu kompromisa galvenos elementus. Ir sasniegts ievērojams panākums, kas arī bija mērķis, pieņemot grozījumus tiesību aktos gaisa kvalitātes jomā, noteikumos attiecībā uz cietajām daļiņām PM2.5. Pēc visu ekspertu domām, cietās daļiņas, kas rodas cilvēku darbības rezultātā, rada lielāko risku cilvēka veselībai. Cietās putekļu daļiņas PM2.5, kuru diametrs ir mazāks nekā 2,5 mikrometri un kuras tādēļ nav redzamas ar neapbruņotu aci, var iespiesties plaušās un izraisīt nopietnas, ilgstošas elpošanas orgānu slimības. Tādēļ uzmanības pievēršana smalkajām cietajām daļiņām Eiropas politikā gaisa kvalitātes jomā jau ir novēlota.

Kopš 1997. gada Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijis stingrs PM2.5 ierobežojums. Amerikas Savienotās Valstis jau ir vismaz 10 gadus priekšā ES attiecībā uz tiesību aktiem šajā jomā. Tomēr, neskatoties uz cieņu pret ASV politiku gaisa kvalitātes jomā, es vēlētos teikt, ka mēs nevaram vienkārši kopēt Amerikas Savienoto Valstu pēdējo gadu rīcību. Mums Eiropā ir pilnīgi atšķirīgi apstākļi, it īpaši attiecībā uz iedzīvotāju skaitu un satiksmes blīvumu.

Vides grupu prasība pēc tūlītēja stingra PM2.5 ierobežojuma ieviešanas nav reāla. Nav pietiekamu datu par Eiropu, kā arī atbilstošas pieredzes pasākumu jomā — tie nav labi priekšnosacījumi, lai steigā ieviestu ierobežojumu. Jau no paša sākuma Padome un Parlaments vienojās par PM2.5 nosacījumu pieņemšanu divos posmos. Vispirms vajadzētu būt konkrētam mērķim, sākot ar 2010. gadu, un pēc tam no 2015. gada vajadzētu noteikt ierobežojumu — 25 mikrogrami kubikmetrā. Parlaments pastāvīgi lobēja Komisiju, kā arī organizēja kampaņas pret Padomes opozīciju, lai sasniegtu stingrāku PM2.5 ierobežojumu. Tādēļ tas ir Parlamenta nopelns, ka šodien mēs vēlamies samazināt PM2.5 ierobežojumu līdz 20 mikrogramiem kubikmetrā otrajā posmā 2020. gadā.

Papildus mērķim un PM2.5 ierobežojumam 2015. gadā dalībvalstīs ieviesīs iedarbības koncentrācijas ierobežojumu — 20 mikrogrami. Šī ierobežojuma mērķis ir mazināt pamatkoncentrāciju, un tam būs pozitīva iedarbība uz cilvēka veselības aizsardzību īpaši lielpilsētās ar aglomerācijām. Eiropas Parlamenta ierosinātais modelis PM2.5 koncentrācijas mazināšanai līdz 2020. gadam arī ir līdzīgi pieņemts. Katrai dalībvalstij ir piemērojami atšķirīgi nosacījumi, un ieguldījums tiks vairāk ņemts vērā.

Attiecībā uz PM10 Parlamenta vairākums pirmajā lasījumā lobēja augsto gada ierobežojumu, kuru arī labāk var saistīt ar spēkā esošo dienas ierobežojumu. Padomes un Komisijas nostāja vispār nemainīt pašreizējos ierobežojumus guva atzinību sarunās. Par trijiem gadiem pagarinot termiņu attiecībā uz PM10, garantijas termiņš sniedzas līdz 2012. gadam pēc tam, kad jaunā direktīva stājas spēkā vietējās iestādēs, kas nav spējušas ievērot ierobežojumus to ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai meteoroloģisko apstākļu dēļ, neskatoties uz visiem izrādītajiem centieniem.

Neskatoties uz iepriekš minēto, gaisa kvalitātes uzlabošana būs liela ES problēma nākotnē. Es vēlos runāt par trīs jautājumiem, kas, pēc manām domām, ir jāpiemin, īstenojot šo direktīvu un atkārtoti izskatot tiesību aktus 2013. gadā.

Pirmkārt, gaisa piesārņojums ir krasi samazinājies pēdējās desmitgadēs. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras jauno pētījumu apmēram 50 % cieto putekļu emisiju samazinājās starp 1990. un 2004. gadu — tātad tas notika pat pirms PM10 ierobežojumu ieviešanas. Tas tika sasniegts vairāk ar tehnisko progresu, nevis ar tiesību aktiem.

Otrkārt, apstākļi Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Es jau minēju meteoroloģiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Tomēr principā vislielākā ietekme ir ļoti atšķirīgajam iedzīvotāju skaitam, satiksmes un rūpniecības blīvumam. Īstenojot tiesību aktus nākotnē, tas ir vairāk jāņem vērā.

Treškārt, ne īstermiņa pasākumi, piemēram, ceļu bloķēšana un satiksmes aizliegumi, ne stingrāki, ar tiesību aktiem noteikti ierobežojumi neveicinās gaisa piesārņojuma turpmāku samazināšanos.

Parlaments ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pieejamo pasākumu pieņemšanu, ko publicēs kopā ar jauno direktīvu Oficiālajā Vēstnesī 2008. gadā. Gaisa piesārņojumu var mazināt vienīgi ilgtermiņā un it īpaši ES līmenī stiprinot starpvalstu pasākumus. Nākotnē uzmanība galvenokārt jāpievērš politikai attiecībā uz izplūdes avotiem, kam līdz šim ir veltīts maz uzmanības, īpaši privātām kurināmā rūpnīcām, kuģniecības nozarei un lauksaimniecībai.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos sava kolēģa komisāra S. Dimas vārdā, kurš ir Bali konferencē.

Es vēlos sākt ar pateicību un apsveikt H. Krahmer par lieliski padarītu darbu saistībā ar Gaisa kvalitātes direktīvu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, jo īpaši „ēnu” referentus par viņu lielisko ieguldījumu.

Šī priekšlikuma novešana līdz šim posmam nav bijusi viegla. Eiropas Parlaments ir konstruktīvi rīkojies, lai panāktu vienošanos par saprātīgu un efektīvu tekstu. Es vēlos paust Komisijas atzinību par to.

Gatavojot Komisijas priekšlikumu, kā arī sarunu laikā mēs esam balstījušies uz zinātniski pamatotiem pierādījumiem par pastāvīgu centienu nozīmīgumu gaisa kvalitātes uzlabošanā un jo īpaši par nepieciešamību risināt cieto putekļu daļiņu (PM2.5) problēmu. Piesārņojuma dēļ ES pilsoņu dzīves ilgums mazinās vidēji vairāk nekā par astoņiem mēnešiem. Tas nav pieļaujams, un mums ir jādara kas vairāk.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir panākti vienīgi niecīgi gaisa kvalitātes uzlabojumi un debates ir notikušas pārsvarā par PM2.5 ierobežojuma sasniegšanu, kā arī pašreizējiem standartiem.

Kopienai ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu ir izklāstīti Kopienas pasākumi cīņā pret emisijām to izplūdes vietās. Attīstība un šo pasākumu pieņemšana veicas labi. Informācija par jaunākajiem sasniegumiem ir aplūkojama deklarācijā, kas ir pievienota kompromisu paketei. Komisijai un Parlamentam ir kopēja izpratne par to, cik nozīmīgi ir šādi pasākumi, lai sasniegtu efektīvu emisiju samazinājumu.

Direktīvas galvenās pamatnostādnes ir šādas. Direktīva saglabā pašreizējos mērķus un robežvērtības, bet tomēr atvēl kādu laiku, lai dalībvalstis sasniegtu pilnīgu atbilstību noteiktās zonās, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti konkrēti noteikumi. Kompromisa rezultātā panāktais nodrošina, ka kavēšanās ir niecīga un nerada stimulu atlikt īstenojamos pasākumus. Tā kā gaisam nav robežu, tad šie pasākumi palīdzēs sasniegt atbilstību arī kaimiņos esošajos reģionos un valstīs.

Kas attiecas uz PM10 gada robežvērtību, es saprotu, kāds ir komitejas priekšlikuma, kas to apdraud, mērķis. Tomēr zinātniskie pierādījumi liecina, ka attiecībā uz hronisku iedarbību viskaitīgākā ir PM10 frakcija PM2.5, tāpēc Komisija ir ierosinājusi atstāt PM10 robežvērtību nemainīgu un risināt šo problēmu, pieņemot jaunus mērķus saistībā ar PM2.5. PM10 standartus pilnībā izvērtēs no jauna 2013. gadā, lai nodrošinātu, ka jaunākie zinātniskie pētījumi un īstenošanas pieredze pienācīgi tiek atainoti standartos.

Sarunu galvenais uzdevums bija laikus noteikt reālus, tomēr vērienīgus mērķus attiecībā uz PM2.5. Kompromisu paketē ir izklāstīti ļoti skaidri noteikti pienākumi atkārtoti izskatītā panta tekstā un norādīts, ka lielāka gada robežvērtības likme tiks apsvērta kā daļa no obligātās atkārtotās izskatīšanas 2013. gadā, nosakot indikatīvo robežvērtību PM2.5.

Nevar pārspīlēt jaunās, tiesiski saistošās iedarbības koncentrācijas ieviešanas jau līdz 2015. gadam nozīmīgumu. Kamēr jaunā iedarbību mazinošā pieeja jau pieļauj elastīgu dalībvalstu rīcību, lai visefektīvāk vairotu labumu sabiedrības veselībai, jaunie tiesību aktos noteiktie pienākumi un to salīdzinoši īsā īstenošana nodrošina, ka dalībvalstis īstenos atbilstošus pasākumus un nopietni risinās cieto daļiņu iedarbības uz iedzīvotājiem problēmu.

Es esmu ļoti iepriecināts atzīt īpašo svarīgumu, ko komiteja piešķir jutīgajām grupām, arī bērniem. Šīs izmaiņas atbalstīs jutīgo grupu atbilstošās vajadzības, nosakot apkarošanas pasākumus.

Pieņemot šo svarīgo tiesību aktu, Eiropas Savienība būs gatava turpināt efektīvu nelabvēlīgā gaisa piesārņojuma mazināšanu un samazināšanu līdz minimumam. Komisija aktīvi atbalsta procesu, ieviešot Kopienas pasākumus un pastāvīgi atbalstot direktīvu īstenošanu dalībvalstīs, izstrādājot pamatnostādnes un sekmējot apmaiņu starp dalībvalstīm.

  Anja Weisgerber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties referentam H. Krahmer un „ēnu” referentiem par efektīvu sadarbību. Vienošanās ar Padomi otrajā lasījumā ir Eiropas Parlamenta panākums. Šī vienošanās ir liels solis ceļā uz labāku gaisa kvalitāti Eiropā. Tomēr mums patiešām ir nepieciešama visu iesaistīto pušu palīdzība. Pilsētām un mazpilsētām ir jāizstrādā plāni tīram gaisam un jārada vides zonas, piemēram, ja tās neievēro ierobežojumus. Dalībvalstīm ir jārada tam apstākļi, piemēram, regulas par automašīnu uzlīmēm stāšanās spēkā Vācijā.

Tas ir aicinājums Eiropai. Pilsētas transports rada tikai 20–30 % gaisā esošo izmešu daļiņu. Taču vienīgi pilsētās vietējās iestādes var to pavisam noteikti ietekmēt. Vietējām iestādēm nav iespēju ievērot ierobežojumus, ja vien Eiropas līmenī netiks īstenoti pasākumi emisiju mazināšanai no citiem izplūdes avotiem. Emisiju mērīšana vien neuzlabo gaisa kvalitāti. Mums ir nepieciešami pasākumi, lai apkarotu cieto daļiņu emisiju tieši to izdalīšanās vietā. Tas nodrošinās patiesu veselības aizsardzību.

Tagad Komisija ir politiski apņēmusies īstenot šādus pasākumus. Tā vēlas iesniegt likumdošanas priekšlikumus, piemēram, Euro 6 standartu kravas automašīnām (kas noteikti noved arī pie izplūdes daļiņu filtru ieviešanas), emisijas standartus mazākām rūpnieciskām iekārtām un jaunus noteikumus kuģu dzinējiem. Vietējo iestāžu pasākumiem ir jāsader ar šiem noteikumiem, lai sasniegtu patiesu gaisa kvalitātes uzlabošanu.

Vispirms būs ierobežojumi vismazākajām cietajām daļiņām. Šīs daļiņas ir daudz kaitīgākas cilvēka veselībai, jo tās var ieelpot. Tādēļ mums tas ir jāizvērtē. Ar augstām, bet tomēr reālām vērtībām mēs sūtām vēl vienu signālu veselības aizsardzībai. Tiesību akta izstrādātājs šajā gadījumā parāda proporcionalitātes izjūtu un vienlaikus nodrošina augsta līmeņa veselības aizsardzību. Tā kā mēs, Parlaments, esam varējuši sasniegt labu rezultātu attiecībā uz mazākajām cietajām daļiņām, tad mēs esam pieņēmuši Padomes nostāju neko nemainīt pašreizējos PM10 ierobežojumos, starp tiem arī dienas ierobežojumos. Tomēr tas arī nozīmē, ka nav paredzama gada PM10 ierobežojumu palielināšana. Direktīvā ir ļoti skaidri noteikts, ka vietējo iestāžu pienākums nav īstenot neefektīvus īstermiņa pasākumus, piemēram, ceļu bloķēšanu. Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtermiņa un ilgtspējīgiem pasākumiem, piemēram, vides zonu noteikšanai. Vietējās iestādes jau daudz ko dara šajā jomā, un tām vajadzētu tā turpināt.

Tomēr pilsētas un mazpilsētas nākotnē var iesniegt pieteikumu termiņa pagarināšanai pašreizējo PM10 ierobežojumu ievērošanai, kas balstās uz stingriem nosacījumiem. Taču tas nozīmē, un es ar nolūku vēlos uzsvērt, ka vietējām iestādēm nav „brīvbiļešu”. Tās nevar pārsniegt ierobežojumus bezgalīgi, un tās var iegūt termiņa pagarinājumu vienīgi divos stingri noteiktos gadījumos: ja tās cieš no nelabvēlīgiem klimata apstākļiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem šajā jomā, piemēram, karstuma perioda, un ja tās ir veikušas visus atbilstošos un saprātīgos pasākumus vietējā līmenī. Šis vietējo iestāžu elastīgums veicina direktīvas īstenojamību, neatstājot novārtā veselības aizsardzību.

Dāmas un kungi, mēs esam ierosinājuši paketi, kam nepieciešama atbildīga attieksme. Mēs esam panākuši progresu veselības aizsardzības jomā.

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Dorette Corbey, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tīrs gaiss ir dzīves pamatnepieciešamība. Gaiss ir kļuvis tīrāks pēdējo trīsdesmit gadu laikā, tomēr tas joprojām ir pārāk piesārņots. Atbilstība šobrīd spēkā esošajām direktīvām nav pietiekama. Direktīva par gaisa kvalitāti ir atkārtoti jāizskata, ja mēs vēlamies risināt gaisa piesārņojuma problēmu efektīvāk. Pagājušajā nedēļā Parlaments un Padome panāca vienošanos par jauno direktīvu. Es atzinīgi vērtēju šādu iznākumu un vēlos pateikties H. Krahmer, A. Weisgerber un pārējiem „ēnu” referentiem par viņu konstruktīvo sadarbību pēdējos divos gados. Es vēlos izvirzīt trīs jautājumus.

Pirmais attiecas uz stingrākiem standartiem. Mana grupa neatlaidīgi atbalstīja augstākus mērķus attiecībā uz cietajām daļiņām un citiem gaisa piesārņotājiem, kas ir kaitīgi cilvēkam un videi. Tāpēc es esmu iepriecināta, ka, pateicoties mums, būs jauni standarti attiecībā uz mikrodaļiņām. Mikrodaļiņu piesārņojumu nevar ne redzēt, ne saost, taču tas visnegatīvāk ietekmē veselību, novedot pie simtiem tūkstošu Eiropas iedzīvotāju pāragriem nāves gadījumiem. Daudzi cilvēki cieš no astmas, un viņiem ir arī citas sūdzības. Jaunais standarts ļaus mums rīkoties mērķtiecīgāk, lai risinātu šos veselības bojājumus.

Tādēļ šī vienošanās ir labi jaunumi sabiedrības veselības jomā. Parlaments nepadevās Komisijas un Padomes vienaldzīgajai attieksmei; mēs aicinājām pieņemt stingrākus noteikumus un panācām to. PM2.5 standarts tika samazināts no 25 uz 20 mikrogramiem. Pēc zinātnieku veiktajiem pētījumiem, tas palielinās vidējo dzīves ilgumu par četriem vai pieciem mēnešiem. Tomēr nepietiek pat ar jaunajiem standartiem. Ir nepieciešami arī turpmāki uzlabojumi, arī lielākas uzmanības pievēršana bērniem. Mums noteikti ir jāpanāk standarts, kad gaisa kubikmetrā ir ne vairāk kā 10 mikrogrami cieto daļiņu. Tie ir Pasaules Veselības organizācijas ieteiktie griesti, kas garantē patiesi tīru gaisu. Pašreizējā direktīva ir solis pareizajā virzienā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ka Eiropai ne tikai jāpieņem pamatoti standarti, bet arī jāattīsta instrumenti šo mērķu sasniegšanai. Galu galā Eiropai bieži padodas vispārēju politisku mērķu izvirzīšana, taču tai tik labi nepadodas pareizo instrumentu izveidošana šo mērķu sasniegšanai. Ja nebūs tīrāku automašīnu, kuģu, kā arī tīrākas lauksaimniecības un rūpniecības, tad gaisa kvalitātes standarti būs vienīgi uzrakstīti uz papīra.

Mēs nesen balsojām par Euro 5 un Euro 6: tīrākas pasažieru automašīnas no 2009. gada un vēl tīrākas automašīnas no 2014. gada. Šādi tiesību akti ir nekavējoties jāievieš attiecībā uz smagajām kravas automašīnām un autobusiem. Parlaments ir mudinājis Padomi un Komisiju pasteidzināt atbilstošās politikas pieņemšanu, lai risinātu piesārņojuma avotu problēmu. Tādēļ Komisija ir izplatījusi paziņojumu, kurā ir uzskaitīti visi tie pasākumi, kas jāīsteno turpmākajos gados. Šo paziņojumu pievienos direktīvai pielikumā, un direktīvā būs atsauce uz šo pielikumu. Šis ir nepārprotams politisks signāls sabiedrībai, ka Eiropa ir sākusi rīkoties un uzsāks tīrīšanas operācijas visās jomās.

Trešais apspriežamais jautājums ir standartu elastīgums. Divdesmit četras dalībvalstis nespēj ievērot esošajā direktīvā noteiktos standartus. Tas mani nepārliecina, ka šis ir efektīva tiesību akta labs piemērs. Mana nostāja ir vienmēr bijusi tāda, ka direktīva ir diezgan pieņemama dalībvalstīm, kuras īsteno vairākus pasākumus, taču nespēj ievērot standartus, un kurām nepieciešamas papildu laiks „karsto problēmu” risināšanai; tomēr ar nosacījumu, ka daudz stingrāki standarti ir ieviešami vidējā termiņā. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu šeit pieņemtie tiesību akti būtu realizējami un lietderīgi .

Šodien mēs rādām, ka Eiropas Parlaments nopietni uztver dalībvalstu sūdzības par praksē nerealizējamiem tiesību aktiem. Pieredze mums ir iemācījusi, ka gaiss nekļūst tīrāks, ja mēs izturamies nevērīgi pret direktīvas īstenošanu. Jaunā Direktīva par gaisa kvalitāti ir vecās direktīvas uzlabojums. Labāki, stingrāki standarti ir labi jaunumi attiecībā uz sabiedrības veselības jomu, dalībvalstu iestādēm un tāpat celtniecības uzņēmumiem. Mēs varam elpot atkal!

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos apsveikt H. Krahmer ar lielisko ziņojumu par šo sarežģīto un ļoti svarīgo tematu.

Es vēlos sveikt arī „ēnu” referentus un visus tos kolēģus, kas ir ierosinājuši ieteikumus, padomus un grozījumus, kas dienas beigās ir izveidojuši tiesību aktu, par kuru kompromisu panāca sarunās un kura īstenošanas gadījumā mums būs labāka Gaisa kvalitātes direktīva un zināmā mērā tīrāks un veselīgāks gaiss Eiropā.

Laikā, kad saslimšana ar elpošanas orgānu slimībām, piemēram, astmu, emfizēmu un plaušu vēzi, palielinās daudzās Eiropas vietās un no tām cieš visievainojamākās grupas, tas ir, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, mūsu kā tiesību aktu izstrādātāju pienākums ir nodrošināt, ka mēs darām visu, ko spējam, lai nodrošinātu veselīgāku gaisu mūsu pilsoņiem.

Šajā sakarībā mēs bijām vienoti savā apņēmībā nepakļauties Padomes nepamatotajām prasībām, kura nepiekrita nekādām izmaiņām noteikumos attiecībā uz PM10 dienas un gada robežvērtībām un pilnīgi noraidīja Parlamenta priekšlikumu saistīt mazināšanu ar papildu ES pasākumu pieņemšanu attiecībā uz piesārņojuma avotiem.

Lai gan ir panākta vienošanās, Padomei tomēr ir jāsaprot, ka Parlaments piešķir lielāku prioritāti ES pilsoņu veselībai, nevis dažu Eiropas rūpniecības gigantu labklājībai. Visiem ir pilnībā jāsaprot, ka Parlaments ir daudz vairāk norūpējies par to, kā pasargāt cilvēku plaušas no slimību radītiem bojājumiem, nekā par to, kā palīdzēt alkatīgo rūpniecības magnātu makiem kļūt biezākiem.

Es esmu pārliecināts, ka šim Parlamentam vēl būs iespēja, ka visi tā noteikumi tiek veiksmīgi un ar mazāku kompromisu pieņemti tiesību aktos, kas patiesi un plaši aizsargās pilsoņus no lieliem elpošanas orgānu bojājumiem.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nāciju Eiropas grupas vārdā es vēlos izteikt mūsu atzinību H. Krahmer ziņojuma kvalitātei. Mēs turpinām darbu pie direktīvas, kas ir ļoti nozīmīga visai ekosistēmai, iekļaujot Eiropas un — plašākā skatījumā — pasaules iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu.

Nevajadzētu noklusēt arī šo noteikumu ekonomisko aspektu. Tādēļ mūsu mērķim vajadzētu būt nonākšanai pie kompromisa, kas patiesi ļaus dalībvalstīm īstenot pieņemtos parametrus, kuri nosaka pieļaujamos emisiju griestus cietajām daļiņām un gāzēm, kas piesārņo atmosfēru. Šeit es runāju par PM2.5 un PM10 cietajām daļiņām un oglekļa monoksīdu un dioksīdu, sēra dioksīdu, slāpekļa un ozona oksīdiem, benzolu, iztvaikojošiem organiskajiem savienojumiem un svinu.

Tādējādi tas nozīmē uzticamu un regulāru kontroli. Būs nepieciešami lieli izdevumi daudzu uzņēmumu radikālai uzlabošanai, arī to uzņēmumu, kas piegādā enerģiju un it īpaši siltumu. Būtiskas izmaiņas būs nepieciešamas ceļu, gaisa un ūdens transporta izmantošanas metodēs un organizācijā.

Tiesa, šīs un citas izmaksas būs jāsedz. Tomēr taisnība ir arī tā, ka ne visas valstis spēj īstenot šajā jomā stingrus pasākumus samērā īsajā ierosinātajā laika posmā, neciešot ekonomiskos zaudējumus. Tas jo īpaši attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, arī Poliju, kas ļoti daudz dara šajā jomā.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienības uzsāktajiem pasākumiem būtu sekotāji visur, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā, Krievijā, Japānā un Brazīlijā. Galu galā gaiss ir kopīgs visai pasaulei.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, mēs atceramies Pasaules Veselības organizācijas 2006. gada 5. oktobra aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai uzlabot gaisa kvalitāti. Atmosfēras piesārņojuma mazināšanai bija nepieciešams pieņemt ļoti stingrus standartus, un mērķis bija mazināt nāves gadījumu skaitu piesārņotās pilsētās par 15 %. Eiropas Savienība, kas bieži atrodas vides regulu pieņemšanas priekšgalā, lika vilties pirmajā lasījumā, jo mūsu komisārs vides jautājumos S. Dimas jutās personīgi apvainots par Eiropas Parlamenta nostāju, kas vājināja spēkā esošos tiesību aktus, kuri jau tā nebija stingri.

Otrajā lasījumā 2007. gada 9. oktobrī Zaļo grupa brīdināja Vides komiteju par administratīvās vienkāršošanas kavējošo ietekmi mērķu sasniegšanā un jo īpaši par to pieļaujamo dienu skaita palielināšanu, kurās maksimālo vērtību var pārsniegt, kā arī dažu kaitīgo vielu iekļaušanu izņēmumu sarakstā. Nesen panāktais kompromiss Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā ir veids, kā mazināt pirmā lasījuma pieņemšanā radītās kļūdas. Attiecībā uz PM2,5 pilsētās ir ierosināta jauna robežvērtība, kas ir 20 mikrogrami kubikmetrā un ko Eiropas Komisija atkārtoti izskatīs 2015. gadā.

Protams, papildu pasākumus var īstenot, ņemot vērā jutīgo iedzīvotāju grupu, piemēram, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku, apstākļus. Lai gan sākotnējā situācija ir labota, šis kompromiss Eiropas Parlamentam nenozīmē lielu soli uz priekšu. Tas neliks dalībvalstīm pieņemt ierobežojošos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību. Atmosfēras piesārņojuma ietekmi joprojām izvērtē attiecībā uz mūsu pilsoņu dzīves ilguma samazināšanos par deviņiem mēnešiem. Tādēļ mums ir jāiet vēl tālāk, integrējot cieto daļiņu ierobežojumu tiesību aktos ātrāk nekā preventīvos instrumentus, kuru mērķis ir ierobežot emisijas, kas rodas dažādās nozarēs, īpaši transporta un rūpniecības nozarē.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kolēģi! Katru gadu 370 000 cilvēku Eiropā pāragri mirst no slimībām, kuras izraisa gaisa piesārņojums. Pēc Komisijas oficiālajiem rādītājiem, dzīves ilgums dažās Eiropas valstīs ir mazinājies par periodu no astoņiem mēnešiem līdz diviem gadiem bīstamu gaisa piesārņotāju iedarbības rezultātā. Vairumu nāves gadījumu izraisa cietās daļiņas, kas atrodas gaisā. Mana politiskā grupa atbalsta galīgo vienošanos un šaubu pilnos, tomēr jebkurā gadījumā pozitīvos soļus, ko tā ir spērusi šīs situācijas risināšanai.

Taču es vēlos vērst uzmanību uz dažiem nopietniem trūkumiem: šajā vienošanā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz cietajām daļiņām vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgos Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra nosaka stingrākus ierobežojumus nekā Eiropas Savienība. Attiecībā uz cietajām daļiņām (PM10) nav panākta vienošanās par drošākiem ierobežojumiem. Pārraudzības prasības ir pazeminātas, tomēr piesārņotājvielu maksimālā daudzuma nepārtraukta pārraudzība ir ļoti svarīga situācijas uzlabošanai.

Atbilstības nodrošināšanas termiņš benzolam ir atcelts, atstājot lielo vaininieku — degvielas kvalitāti — nemainīgu. Lai gan visi saka, ka mums ir nepieciešama uzlabota degvielas kvalitāte un tīrākas automašīnas, gaisa kvalitātes kontrole darba vietās nav paredzēta. Turklāt dalībvalstīm ir plašas iespējas izvairīties no pašreizējo tiesību aktu īstenošanas un to pareizas īstenošanas kontroles. Šis ir pozitīvs, taču nepietiekams solis, un tieši šī iemesla dēļ mana politiskā grupa atbalsta Eiropas Parlamenta galīgo vienošanos, taču vienlaikus lūdz Padomi un Komisiju spert drosmīgākus soļus.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es runāju sava kolēģa J. Blokland, kas patlaban apmeklē Klimata pārmaiņu konferenci Bali, vārdā.

Pēc garām sarunām beidzot ir panākta vienošanās par apkārtējā gaisa kvalitāti. Tas, protams, ir varoņdarbs, kas ir arī ļoti nozīmīgs, jo apkārtējā gaisa kvalitātei ir tieša ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Tādēļ es vēlos sirsnīgi pateikties referentam H. Krahmer par visu to darbu, ko viņš ir veicis, lai to panāktu.

Šī direktīva patiešām palīdz uzlabot veselību un vidi. Apkārtējā gaisa kvalitāte jau ir ievērojami uzlabojusies pēdējos gados, un šī direktīva nodrošinās turpmākus uzlabojumus nākotnē. Neskatoties uz to, vairākas valstis joprojām uzskata, ka ir grūti ieviest atbilstošos standartus tik drīz. Tādēļ es esmu iepriecināts, ka šī vienošanās pieļauj termiņa pagarināšanu, lai dalībvalstis varētu panākt apkārtējā gaisa kvalitātes atbilstību šiem standartiem, ja vien tās pietiekami centīsies to darīt.

Vēl viens svarīgs aspekts ir, ka mērījumi nav nepieciešami vietās, kuras nav pieejamas sabiedrībai un kuras nav pastāvīgi apdzīvotas. Šis elastīgums ir īpaši svarīgs ostas zonās. Es arī īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka īpašs pants attiecas uz pasākumiem piesārņojuma izplūdes vietā. Pēc manām domām, šādi pasākumi, piemēram, jaunie Euro 6 standarti smagajām kravas automašīnām, ir ļoti nepieciešami, lai sasniegtu labu apkārtējā gaisa kvalitāti.

Tādēļ nobeigumā es varu teikt, ka atzinīgi vērtēju šo vienošanos un paudīšu tai atbalstu balsojot.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, patlaban reģistrētais saslimšanu ar elpošanas orgānu slimībām skaita pieaugums, jo īpaši bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un slimnieku vidū, kā arī alerģijas izraisītas elpošanas grūtības ir tieši saistītas ar milzīgo satiksmes plūsmu, kas ik dienu traucas cauri mūsu lielpilsētām un to aglomerācijām un pa galvenajām transporta maģistrālēm.

Neveiksmīgā Eiropas Savienības politika subsīdiju jomā pēdējās desmitgadēs atspoguļojas galvenokārt starppilsētu transporta jomā. Attiecībā uz īpaši jutīgajiem reģioniem, piemēram, Alpiem, mēs, kā jau visiem zināms, līdz šim neesam spējuši pagātnē pieņemtos pareizos vārdus pārvērst darbos, piemēram, īstenojot Alpu Konvenciju. Mūsu valsts uzņēmumu izpārdošana, kas tomēr noveda pie katastrofāli nepietiekama sabiedriskā tranzīta tīkla, arī tagad nelabvēlīgi atmaksājas.

Pēc manām domām, ļoti diskutējams jautājums ir — kādā mērā pasākumi, piemēram, satiksmes ierobežojumi un vides zonu jeb nodevu par iebraukšanu pilsētā ieviešana, vēl spēj nodrošināt situācijas kontroli. Tādēļ pirmkārt un galvenokārt ir steidzami jānomaina galvenie kaitīgo emisiju radītāji, piemēram, komerciālie transporta līdzekļi ar novecojušiem dīzeļa dzinējiem.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vairāk nekā 300 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no astmas, 30 miljoni no tiem — Eiropā un 200 00 no tiem — Ungārijā. Astoņpadsmit procenti no astmas slimniekiem Rietumeiropā ir atzīti par smagi slimiem. Astmas pacientu skaits manā dzimtenē Ungārijā ir palielinājies par 250 % pēdējos desmit gados. Šajā pašā laika periodā katru gadu ir dubultojies jaunu pacientu, kam noteikta šī diagnoze, skaits. Galvenais astmas un astmas lēkmju izraisītājs ir gaisa piesārņojums. Es domāju, ka dati, ko varam aplūkot mums priekšā esošajā ziņojumā, jau runā paši par sevi un ka tā liktenis, kuru mēs lemsim rīt, tikai daļēji attiecas uz vides aizsardzību, daudz vairāk tas skar dzīves kvalitāti un veselības aizsardzību.

Viena no lielākajām problēmām attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktiem šodien ir to neīstenošana. Diemžēl tas attiecas arī uz tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā. Tādēļ mūsu galvenais uzdevums ir nevis balsot par jauniem likumiem, kas ir vēl stingrāki, bet gan veicināt atbilstību jau esošajiem likumiem. Pilsētā, kurā es dzīvoju, Budapeštā, mīt divi miljoni cilvēku, un attiecībā uz cietajām daļiņām gaisā, piemēram, jau pirmajos četros gada mēnešos tiek pārsniegti pieļaujamie ierobežojumi, tā ka ierobežojumu pārsniegšana 4–5 reizes patiešām nav nekāds retums. Tādēļ mūsu uzdevums ir attīstīt pašreizējos tiesību aktus saprātīgā veidā un sagatavot pamatnostādnes, kas neparedz papildu uzdevumus, bet uzlabo esošos uzdevumus, lai patiešām palīdzētu nodrošināt tīrāku gaisu Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka H. Krahmer ziņojums atbilst šim mērķim. Tā vērtība ir tāda, ka tas paredz gaisa piesārņojuma mērīšanu un savākšanu galvenokārt piesārņojuma rašanās vietā, kas tehniski ir pareiza pieeja. Tādēļ kompromiss nav liels, bet ir progresīvs. Es ticu, ka attiecīgās pilsētas un dalībvalstis tagad varēs īstenot to konsekventāk un ka mēs, iespējams, varēsim nodot saviem bērniem daudz apdzīvojamāku Eiropu. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Apsveicu referentu. Es vēlētos sākt ar apgalvojumu, ka jauki laika apstākļi vienmēr ir patīkami. Mēs nespējam ietekmēt laika apstākļus, taču mēs varam un mums vajag darīt kaut ko to kvalitātes uzlabošanai. Gaisa piesārņojuma līmenis blīvi apdzīvotajās un rūpnieciskajās Eiropas Savienības pilsētās joprojām nav pieņemams. Atrazdamies lielākajās Eiropas pilsētās, jūs varat skaidri sajust gaisa piesārņojuma draudus. Gaisa piesārņojums izraisa desmitiem tūkstošu Eiropas iedzīvotāju pāragru nāvi katru gadu. Piesārņojumam ir nelabvēlīga ietekme ne tikai uz cilvēka dzīves ilgumu, bet arī uz tās kvalitāti.

Pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās kaitīgo gāzu emisijas Eiropas Savienības valstīs. Tomēr tas ir tikai sākums. Mums ir jāsavalda briesmoņi, kas spļauj gāzi gaisā, jo visbriesmīgākie gaisa piesārņotāji ir atrodami uz ceļiem. Mums ir jāpieņem noteikti pasākumi sabiedriskā transporta attīstīšanai, lai mudinātu cilvēkus retāk izmantot privātus transportlīdzekļus. Šī ir galvenā problēma jaunajās dalībvalstīs, kur 20 vai pat 30 gadus vecas automašīnas, kas ir šausmīgā stāvoklī, turpina piesārņot vidi.

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas un Parlamenta kopumā nostāja ir jāņem vērā tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 21. gadsimtā, īpaši attiecībā uz stingriem noteikumiem un mērķiem gaisa piesārņojuma mazināšanā, šādu mērķu īstenošanas elastīgumu un ilgtermiņa un īstermiņa mērķu koordinēšanu.

Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai sasniegtu mazāko iespējamo dažāda izmēra cieto daļiņu koncentrāciju gaisā lielākajā daļā Eiropas līdz 2015. gadam. Valstīm, kas aktīvi īsteno pasākumus piesārņojuma mazināšanā, bet vēl nav sasniegušas noteiktos mērķus, ir jādod iespēja to izdarīt. Ir svarīgi saīsināt šo periodu, kas atvēlēts mērķu sasniegšanai, no „četri plus divi” līdz „trīs plus divi” gadiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien Eiropas Parlaments otro reizi aplūko Direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti projektu. Viens no šīs direktīvas mērķiem ir ierobežot cieto putekļu daļiņu daudzumu atmosfērā dažos nākamajos gados. Šīs ir daļiņas, ko mēs ieelpojam, un to izmērs svārstās no 2,5 līdz 10 mikroniem. Zinātnieki brīdina, ka mazās daļiņas rada nopietnus draudus cilvēka veselībai, un aplūkojamajā direktīvā runa ir tieši par šīm daļiņām.

Kompromisam starp Parlamentu un Padomi bija nepieciešama Padomes piekāpšanās, kas atbalstīja mazāk ierobežojošus noteikumus. Es ceru, ka šajā direktīvā paredzētie pasākumi neizrādīsies nepietiekami un ka tad, kad Eiropas Komisija atkārtoti aplūkos šo problēmu 2013. gadā, tiks pieņemti augstāki mērķi, jo šajā gadījumā runa ir par šo un nākamo paaudžu veselību.

Visbeidzot, atļaujiet man pateikties referentam par viņa lielisko darbu un atgādināt jums, ka izvairīšanās no problēmām ir labāka par to radīto seku likvidēšanu.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, panāktais kompromiss ir veiksmīgāks, nekā cerēts. Taču tā nosaukšana par milzīgu veiksmi būtu izlikšanās, jo tika ierosināti mazāk stingri noteikumi. Ja vien salīdzina sākotnējos ar atkārtoti izskatītajiem noteikumiem, tad var ievērot, ka atkārtoti izskatītie noteikumi ir mazāk stingri, jo saskaņā ar tiem tagad var nodalīt ārkārtīgi piesārņotas vietas.

Tomēr panāktais kompromiss var arī izraisīt kaitējumu, jo tagad plānoto termiņa pagarinājumu var uzskatīt par neko vairāk kā aicinājumu neko nedarīt. Lai izņēmums nekļūtu par likumu, Komisijai ir jākontrolē pieņemamie rīcības plāni un to atbilstība ierobežojumiem, kā arī jāierosina sankcijas gadījumos, kad tie netiek transponēti. Tādēļ nav pamata atzīmēt to kā lielu panākumu, jo mēs patiešām zinām, ka patiesībā šo direktīvu vajadzēja pieņemt jau sen.

Tomēr kompromisa pozitīvais aspekts ir tāds, ka tam nevajadzētu dot Vācijas iestādēm carte blanche pacelt savus īkšķus. Tādēļ jauns aicinājums neko nedarīt ļauj vietējām iestādēm un federālajām valstīm izvairīties no rīcības plānu pieņemšanas.

Tomēr mums ir arī jāuzsver, ka Vācijas Federālās Administratīvās tiesas spriedums nozīmē un uzsver to, ka Vācijas iestāžu pienākums ir rīkoties jebkurā gadījumā. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā jau ir labas iniciatīvas, piemēram, vides zonas un automašīnu parku pārveidošanas jomā. Taču tagad arī jāsaprot, ka šī ir termiņa pēdējā atlikšana. Tagad darbiem tiešām ir jāseko vārdiem, lai nodrošinātu, ka mērķtiecīga tīra gaisa politika nekļūst absurda.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, gaisa piesārņojuma kontrole un centieni uzlabot gaisa kvalitāti ir slavējami pasākumi. Tas, ka dažās aplūkojamā priekšlikuma daļās noteiktas diezgan augstas prasības, kamēr citās daļās kaut kā vienkāršota realitāte, nav pamats bažām. Daudz svarīgāk ir tas, ka, kamēr debašu uzmanība no rupjo daļiņu kontroles un savākšanas ir pareizi novirzījusies uz mazāku daļiņu — PM10 līdz PM2.5 — kontroli un savākšanu, tai vajadzētu attiekties pat uz mazākām daļiņām nekā PM2.5. Tās iekļūst pat līdz alveolām, un, tā kā tām ir plaša virsma, tās var absorbēt lielu daudzumu kaitīgo vielu. Tā kā šīs daļiņas nenogulsnējas augšējos gaisa slāņos, tad tās ir potenciāli ļoti bīstamas. Neņemot vērā šos iebildumus, es atbalstu direktīvas priekšlikumu tāpat kā GUE/NGL grupa, kuras biedrs es esmu, un es ticu, ka mēs atgriezīsimies pie šī temata un aplūkosim to plašāk pavisam drīz.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi atzīstam, ka mēs visi esam kādreiz teikuši, ka mūsu apbūvētie rajoni un pilsētas kļūst arvien piesārņotāki un ka diemžēl nāves gadījumi, ko izraisa šis piesārņojums, kļūst arvien pierastāki. Būdama gaisa kvalitātes kontroles tīkla priekšsēdētāja savā nodaļā, kuru es izveidoju vairāk nekā pirms sešpadsmit gadiem, es vēlētos jums atgādināt, ka iedzīvotāji uzskata gaisa piesārņojuma mazināšanu par prioritāru pasākumu, kas valsts iestādēm jāveic vides aizsardzības jomā, un ka tas pat ir lielākais raižu iemesls 54 % Francijas pilsoņu.

Tādēļ šis priekšlikuma teksts ir kā atbilde uz jaunu elpošanas orgānu slimību uzliesmojumu, piemēram, astmas, bronhīta un emfizēmas, kas visvairāk ietekmē mazus bērnus, — mēs visi ziemā runājam par mazu bērnu saslimšanu ar bronhītu un gados vecāku cilvēku saslimšanu ar plaušu vēzi.

Tieši tādēļ jaunu standartu ieviešana attiecībā uz mazajām un visbīstamākajām daļiņām, kas līdz šim netika regulētas, ir apmierinošs pasākums. Tomēr mūsu rīcībā ir liels skaits risinājumu, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti, piemēram, pasākumi attiecībā uz degvielu, transporta līdzekļu un satiksmes veidiem. Mums vēl ir nepieciešams piemērot ļoti daudzus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas mums jau ir, taču ko vairums dalībvalstu diemžēl nepilda. Saskaņā ar tekstu, par kuru mēs rīt balsosim, dalībvalstīm būs jāizveido gaisa paraugu ņemšanas vietas pilsētās. Patiesībā ikvienai ir jāpieņem „daļiņu plāns”. Mums arī katru dienu ir jāsniedz sabiedrībai informācija par daļiņām gaisā, sevišķi tai sabiedrības daļai, kas ir īpaši jutīga.

Visbeidzot, mums nevajadzētu aizmirst par gaisa kvalitāti slēgtās telpās, kur mēs varam pavadīt vairāk nekā 80 % laika. Pētījumos ir izrādīta neliela interese par vides kvalitāti mājās, lai gan tās ietekme uz veselību ir vismaz tikpat liela kā āra vides ietekme.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar referenta H. Kramer sveikšanu.

Direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā priekšlikums nosaka saistību starp gaisa kvalitāti un cilvēka veselību un ierosina Kopienas pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā.

Pilsētu satiksme rada 40 % no oglekļa dioksīda emisijām un 70 % no citu kaitīgo vielu emisijām, ko rada automašīnas. Sastrēgumi, īpaši metropolēs, Eiropas Savienībai izmaksā aptuveni 1 % no iekšzemes kopprodukta.

Daudzās Eiropas galvaspilsētās satiksme ir pārslogota un piesārņojums nopietni apdraud to iedzīvotājus. Vairāk nekā 66 % Eiropas valstu iedzīvotāji uzskata, ka satiksmes lielais blīvums un ar to saistītais piesārņojums ir problēma, kas nopietni ietekmē viņu dzīves kvalitāti, un lūdz Eiropas Savienību rīkoties saskaņoti un, jo īpaši, stingri.

2007. gada 8. un 9. martā Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienība stingri apņēmās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi attiecībā uz pārpildītām metropolēm un pilsētu teritorijām, kā arī mērķtiecīgi jārisina gaisa kvalitātes jautājums gigantpilsētās saskaņā ar subsidiaritātes principu, īstenojot sadarbības un koordinācijas stratēģiju Eiropas līmenī. Zaļā grāmata par pilsētu mobilitāti veicina sabiedriskā pasažieru transporta attīstību, kā arī nosaka pasākumus, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas rodas no sauszemes transporta.

Attiecībā uz 31. grozījumu es vēlos īpaši atzīmēt, ka daži pasākumi obligāto tehnisko standartu sauszemes transporta un iekšējo ūdeņu kuģu radītā piesārņojuma mazināšanas jomā jau ir paredzēti citos tiesību aktos.

Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi katrus piecus gadus informēt Parlamentu par dalībvalstu paveikto gaisa kvalitātes uzlabošanā, bet es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir finansēt šādus pasākumus arī no struktūrfondiem.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu ir ļoti nozīmīga attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju veselību, jo īpaši tāpēc, ka rūpniecības, transporta līdzekļu un lielo rūpnīcu izdalītās vielas, piemēram, daļiņas, sēra oksīdi, slāpeklis un svins, var izplatīties lielos attālumos.

Direktīva nosaka to emisijas ierobežojumus un uzsver kaitīgo emisiju un to izcelsmes avotu mazināšanas svarīgumu. Tomēr šādu noteikumu ievērošanai nepieciešamie apstākļi ir atšķirīgi. Tajās zonās un lielpilsētās ar aglomerācijām, kurās darbojas daudzi uzņēmumi, kas izdala piesārņojumu, piemēram, ar oglēm kurināmas kurtuves un rūpnīcas, kurās izmanto vecu tehnoloģiju, šī pielāgošanās direktīvā noteikto prasību ievērošanai aizņems laiku un prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus.

Tādēļ saskaņā ar 2. grozījumu attaisnojošos gadījumos direktīvā noteikto prasību ieviešanu var atlikt uz vēlāku laiku. Ir labi, ka direktīvā ir uzsvērta nepieciešamība pēc kaitīgo emisiju kontroles, kam ir ļoti nozīmīga loma piesārņojuma, arī starpvalstu izcelsmes piesārņojuma, mazināšanā.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es esmu priecīgs, ka mēs tik ātri esam panākuši visu grupu vienošanos par šo svarīgo jautājumu. Gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga mūsu pilsoņu veselībai un labklājībai. Es esmu priecīgs arī par to, ka mēs esam noteikuši stingrus ierobežojumus, īpaši jaunus ierobežojumus attiecībā uz PM2.5, jo šīs daļiņas ir sevišķi kaitīgas veselībai. Diemžēl nav nostiprinātas vairākas citas jomas, kas būtu vēlams. Protams, es runāju par PM10 un arī par NOx emisijām.

Tomēr vairāk par mūsu noteikto ierobežojumu mani uztrauc pašreizējā situācija gaisa jomā dalībvalstīs. Kā jau jūs visi zināt, gandrīz visas dalībvalstis pārsniedz spēkā esošo ierobežojumu. Tagad bumba patiešām ir mūsu laukuma pusē, lai īstenotu šo mērķtiecīgo tiesību aktu paketi, jo Komisija ir atbildīga par tā kontroli. Līdz šim Komisija nav ierosinājusi nevienu pārkāpuma procedūru, lai gan ierobežojums nepārtraukti tiek pārkāpts. Tāpēc, no vienas puses, īstenošanai ir jābūt pārredzamai, bet, no otras puses, Komisijai ir arī jāveic praktiski pasākumi, ja dalībvalstis joprojām nespēj vai nevēlas ievērot ierobežojumu.

Svarīgi ir arī tas, ka esam noteikuši konsekventus kritērijus mērījumiem. Atsevišķās dalībvalstīs pieņemtā prakse ir ļoti atšķirīga. Attiecībā uz transportu, kas ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma radītājiem pat manā dzimtenē, ir jāsaka, ka Komisija zināmā mērā nav gatava atbalstīt tās iniciatīvas, kuras dalībvalstis īsteno, lai panāktu ierobežojumu ievērošanu gaisa piesārņojuma jomā. Komisijai tiešām vajadzētu atbalstīt dalībvalstis un nekavēt to centienus uzturēt gaisa tīrību. Mēs esam piedzīvojuši, ka satiksmes blīvums Alpos palielinās, un arī šajā jomā kaut kas ir jādara attiecībā uz gaisa tīrību.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šodien Eiropas Parlaments ievieš skaidrību ilgstošajās debatēs par standartu specifikāciju, kas nepieciešami sabiedrības veselības atbalstam attiecībā uz daļiņām PM25 un PM10. Šodien mēs veicam ievērojamu uzlabojumu jutīgo grupu — bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku — labā. Es atbalstu šādu politiku no visas sirds.

Ir arī skaidrs, ka ir iespējami pielāgotāki pasākumi. Iespējama ir mūsu diezgan apdzīvoto reģionu sadalīšana zonās, tādējādi uzlabojot praktiskumu, bet nepakļaujot kompromisam mūsu galvenos mērķus. Ir arī skaidrs, ka patlaban nopietni tiek risināta piesārņojuma avotu problēma un ka Eiropā notiek valstu sadarbība šajā jomā.

Priekšsēdētāja kungs, bet viens jautājums, vismaz man, nav skaidrs: vai blokāde Nīderlandes tiesību aktos attiecībā uz vairākiem projektiem integrētas atļaujas dēļ vides un fiziskai plānošanai patiešām ir izbeigta? Nīderlandei, arī Nīderlandes parlamenta apakšpalātai un likumdevējiem, ir jāseko, vai to var noskaidrot Gaisa kvalitātes sadarbības programmā.

Šodien Eiropa nodrošina ļoti praktiskus noteikumus, arī Nīderlandē. Tagad Nīderlandei ir jānodrošina saikne starp fizisko plānošanu un vides politiku, lai prātīgi izvairītos no turpmākām nevajadzīgām blokādēm. Tāda ir mana šodienas lūguma pēc atbalsta panāktajam kompromisam būtība.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispārējā kompromisa paketē, kuru tagad ierosina, ir vairāki galvenie elementi.

Visnozīmīgākie elementi ir šādi:

- termiņa pagarinājums PM10 ir saglabājies kopējās nostājas līmenī; pasākumu uzsākšanu nedrīkst atlikt, un viena posma pieeja mazinās administratīvo slogu;

- standarti attiecībā uz daļiņām PM10 paliek nemainīgi saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu;

- reāls un laicīgs ikgadējais PM2.5 mērķis un robežvērtība 25 µg kubikmetrā, kas jāsasniedz attiecīgi 2010. gadā un 2015. gadā;

- indikatīvā robežvērtība 2020. gadam, kas papildina augsto mērķi PM2.5, kurš obligāti atkārtoti jāizskata 2013. gadā;

- tiesiski saistošs pienākums ievērot iedarbības koncentrāciju 2015. gadā, kas papildina iedarbības mazināšanas mērķi, uzsākot tūlītējus pasākumus, kuriem ir jāsniedz maksimāls labums sabiedrības veselībai;

- Komisijas deklarācija par progresu Kopienas pasākumu ieviešanā piesārņojuma rašanās vietā.

Jaunais 15. grozījums arī stiprina divu likumdevēju apņēmību apsvērt kā prioritārus Komisijas iesniegtos likumdošanas priekšlikumus par emisiju problēmas risināšanu to rašanās vietā Kopienas līmenī.

Es zinu, ka visi šie jautājumi Parlamentam, kā arī komitejai šķita ļoti svarīgi pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka ierosinātais pašreizējais kompromiss apmierinās Parlamentu, jo tika panākts svarīgs pamats attiecībā uz augsto, tomēr reālo galveno principu apkārtējai gaisa kvalitātei, izveidojot skaidras pamatnostādnes, kā arī nosakot nepieciešamo Kopienas pasākumu pieņemšanu un labi definētu atkārtotu izskatīšanu 2013. gadā.

Es arī esmu īpaši iepriecināts atzīmēt, ka gan Parlaments, gan Padome uzskatīja, ka kompromisa panākšana šajā direktīvā ir svarīga. Tādēļ panāktais kompromiss, kā arī pieņemtais lēmums ļauj Eiropas Savienībai īstenot efektīvus turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu veselīgāku gaisu tās pilsoņiem.

Nobeigumā jāsaka, ka Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu iznākumu. Tā var pieņemt visus ierosinātos kompromisa rezultātā panāktos grozījumus pilnībā.

Es vēlos vēlreiz pateikties un apsveikt referentu H. Krahmer par visiem viņa centieniem panākt vienošanos otrajā lasījumā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2007. gada 11. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Nepieciešamībai pēc laba gaisa mums apkārt nav vajadzīgi ne paskaidrojumi, ne uzsvars. Pareizā pieeja ir pašreizējā Eiropas politikas prioritāte, kas galveno uzmanību vērš uz ātru un tālejošu saistītu un vienotu tiesību aktu ieviešanu, kuru mērķis ir garantēt gaisa kvalitāti.

Patlaban debatēs apspriežamais direktīvas priekšlikums apvieno un pilnveido esošos Eiropas valstu tiesību aktus, izveidojot vienotu un saistītu priekšlikumu. Pēc pašreizējā priekšlikuma analīzes ar pārliecību var teikt, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas, Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas apstiprinātā kompromisa pakete pilnībā atbilst visu iesaistīto pušu interesēm, kuras šī direktīva tieši ietekmēs. Šis ir līdzsvarots priekšlikums dalībvalstīm, kas jutīs šī priekšlikuma nozīmīgumu, jo tajā paredzēts vienlaikus uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā un ilgākā termiņā — ievērojami samazināt PM.

Papildus ļoti detalizētai individuālo mērķa vērtību PM10 un PM2,5 sasniegšanai es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību noteikumiem attiecībā uz elastīgumu pieļaujamo vērtību sasniegšanā dalībvalstīs. Ir vērts atzīmēt, ka dalībvalstīm jau ir ļoti lielas grūtības ievērot atbilstību jau esošajiem noteikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā.

Ir arī svarīgi uzsvērt ilgtermiņa pasākumus gaisa kvalitātes jomā. Mēs pēc pieredzes zinām, ka īstermiņa pasākumi bieži vien nav tik efektīvi kā ilgtermiņa pasākumi. Jāmudina dalībvalstis piemērot ilgtermiņa politiskās stratēģijas gaisa piesārņojuma jomā pēc brīvprātības principa.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Tiesības uz tīru gaisu var arī uzskatīt par cilvēktiesībām, jo dalībvalstu un Eiropas Savienības uzdevums ir nodrošināt dzīves pamatapstākļus (tīru ūdeni un gaisu). Pirms piecdesmit līdz simt gadiem industriālās sabiedrības simbols bija dūmojošs rūpnīcas skurstenis. Šajā laikā ir mainījušās mūsu vērtības, un vismaz vārdos mēs augstu vērtējam tīru un dabisku dzīvesveidu. Diemžēl gaiss mūsu pilsētās tikai daļēji to apliecina. Līdz ar smagās rūpniecības sabrukumu vai tās pārvietošanu uz trešām valstīm rūpnieciskais piesārņojums ir mazinājies, taču transporta noslogotība ir palielinājusies. Pirms divdesmit pieciem gadiem Ungārijā bija viens miljons automašīnu un desmit miljoni iedzīvotāju, bet tagad tur ir trīs reizes vairāk automašīnu, kuras piesārņo Budapeštas gaisu, izraisot visas katastrofālās veselības problēmas, ko šis piesārņojums izraisa. Saslimšanas ar plaušu vēzi gadījumu skaits ir palielinājies vairākas reizes, un astmas gadījumu skaits ir palielinājies deviņas reizes. Mazi bērni, kas dzīvo netālu no galvenajiem lielceļiem, jo sevišķi ir pakļauti nepārtrauktam riskam. Ir arī atklāts, ka piesārņojums, ko rada mikroskopiskās daļiņas no dīzeļa dzinējiem, ir īpaši kaitīgs cilvēka veselībai. Eiropai vajadzētu kaunēties, ka šajā ziņā ES noteiktie standarti ir zemāki par Amerikas Savienotajās Valstīs noteiktajiem standartiem. Mums nevajadzētu tikai runāt, mums vajadzētu arī rīkoties. Mums ir jāizmanto konkrēti instrumenti, lai ierobežotu ceļu satiksmi apdzīvotās vietās, un jāpieņem daudz stingrāki emisiju noteikumi nekā pašreizējie attiecībā uz tiem transporta līdzekļiem, kas vēl tiek izmantoti. Mums no piesārņotāju sabiedrības ir jākļūst par veselīga dzīvesveida sabiedrību!

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Direktīva par gaisa kvalitāti uzlabos Eiropas pilsoņu veselību un palīdzēs palielināt dzīves līmeņa standartus pilsētu vidē. Tā kā šis tiesību akts ir saistošs, tas tiks īstenots visā Eiropas Savienības teritorijā.

Direktīvas vājais punkts ir pasākumu finansējums, lai dalībvalstis īstenotu līdz 2010. gadam vai attiecīgi līdz 2015. gadam noteiktos mērķus. Pirmkārt ir jānodrošina ievērojami finansiālie līdzekļi paraugu ieguves centru izveidošanai un gaisa piesārņojuma mērīšanai. Dalībvalstīm piešķirtie struktūrfondu līdzekļi, kas izmantojami vides politikas jomā, būs pieejami arī direktīvā aplūkoto mērķu sasniegšanai, taču tas mazinās sākotnēji piešķirto līdzekļu apmēru. Es uzskatu, ka tad, kad direktīva stāsies spēkā, būs jāizveido atsevišķa budžeta pozīcija.

Tomēr es atbalstu panta par elastīgumu iekļaušanu direktīvā, kas dalībvalstīm ļauj izmantot pārejas periodu līdz diviem gadiem ar nosacījumu, ka tās var pierādīt savus lielos centienus gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Šodien mēs otrajā lasījumā apspriežam divas svarīgas direktīvas par vides kvalitātes uzlabošanu. Viena attiecas uz jūru, otra — uz gaisu. Gaisa aizsardzība ir viena no galvenajām un tradicionālākajām vides aizsardzības jomām, jo apkārtējā gaisa kvalitāte un cilvēka veselība ir tieši saistītas. Kā jau Komisija teica, dzīves ilgums ES ir saīsinājies par 8,5 mēnešiem gaisa piesārņojuma dēļ. Ik dienas simtiem tūkstošu ļaužu dzīves kvalitāte mazinās, un dabiskā vide ir apdraudēta, neskatoties uz emisiju nozīmīgo mazināšanos pēdējos gados. Gaisa kvalitātes direktīvas nozīmīgumu nav iespējams uzsvērt par daudz: tā apkopo vairākus noteikumus, kas agrāk bija izkaisīti, un tā ir labāka pieeja problēmas risināšanai.

Vispirms es vēlos pateikties Padomei par to, ka tā tikās ar Parlamentu, lai apspriestu dažus svarīgus jautājumus. Gandrīz pusi grozījumu, kurus pieņēma pirmajā lasījumā, pieņēma kopumā. Galu galā Padome atbalstīja dažus ļoti būtiskus Parlamenta ierosinātus grozījumus. Šie grozījumi attiecās uz daļiņu koncentrācijas dažu vērtību nomaiņu pret saistošām robežvērtībām, īstenošanas termiņiem un to, kā direktīvas ir piemērojamas. Robežvērtības noteikšana PM2.5 daļiņām, kas ir viskaitīgākās cilvēka veselībai, ir ļoti svarīga.

Tādēļ mums ir nepieciešama ļoti stingra direktīva. Tomēr nepietiek vienīgi ar robežvērtību noteikšanu. Jāpievērš uzmanība arī metodēm, ar kādām uzlabo apkārtējā gaisa kvalitāti.