Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 10. decembris - Strasbūra

18. Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir O. Juknevičienė ziņojums (A6-0471/2007) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par Eiropas parlamenta un Padomes regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (COM(2007)0069 – C6-0078/2007 – 2007/0032(COD)) .

  Meglena Kuneva, Member of the Commission. − Priekšsēdētāja kungs, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana ir centrālais pamats, uz ko balstās visi statistikas ziņojumi par cilvēkiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā. Gandrīz ikvienā politikas jomā, kurā ES aktīvi darbojas, neskatoties vai tā ir ekonomikas, sociālā vai vides joma, ir nepieciešami augstas kvalitātes dati par iedzīvotāju skaitu, kas palīdz noteikt darbības mērķus un izvērtēt progresu. Starptautiskajām, Eiropas un valstu iestādēm ir nepieciešami skaitīšanas dati, lai salīdzinātu Eiropas Savienības dalībvalstis.

Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu ir nepieciešami, lai ievērotu atbilstību svarīgiem tiesību aktiem. Piemēri ir kvalificēta vairākuma balsošana Padomē vai Struktūrfondu sadale (pamatojoties uz datiem par iekšzemes kopproduktu uz cilvēku.)

Esošās regulas mērķis ir nodrošināt skaidru pamatu Eiropas līmenī, lai panāktu ES dalībvalstīs veiktās skaitīšanas rezultātu salīdzināmību. Tā skaidri apraksta statistikas iestāžu atbildību un lomu nacionālajā un Eiropas līmenī, kā arī nosaka kopējas prasības attiecībā uz rezultātu, izmantoto metožu un tehnoloģiju kvalitāti un pārskatāmību.

Tas būs liels solis uz priekšu demogrāfiskās un sociālās statistikas saskaņošanā. Mūsdienu Eiropas Savienības valstīs ir senas iedzīvotāju skaitīšanas tradīcijas, kas dažās valstīs ir vairākus gadsimtus senas. Pirmo reizi Eiropā pieņems tiesību pamatu skaitīšanai. Vārds „vēsturisks” varētu būt piemērots šādas attīstības aprakstīšanai. Regula arī būs svarīgs pagrieziena punkts starptautiskajā sadarbībā iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas jomā, attiecībā uz ko Eiropas Komisija caur Eurostat ir aktīvi darbojusies vairākus gadus.

Visas iesaistītās iestādes – Komisija, Padome un Parlaments – vienbalsīgi piekrīt, ka šāds tiesību akts ir svarīgs. Tas ir tikai dabiski un saprotami, ka tiesību akti par skaitīšanu izraisa debates. Galu galā jūs lemjat par datu par visiem Eiropas valstu pilsoņiem apkopošanu, kā arī par visdārgāko un sarežģītāko statistikas uzdevumu.

Šis jautājums ir politiski jutīgs un tam nepieciešami ievērojami ieguldījumi no nodokļu maksātāju naudas un dalībvalstu pilsoņu laba griba.

Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka subjektīvu un salīdzināmu skaitīšanas datu trūkums novestu pie negatīvām sekām. Šādus datus izmanto politikas noteikšanai un izvērtēšanai, administratīviem mērķiem un sociāliem pētījumiem, kas palielina Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku labklājību. Labums, ko sniedz saskaņoti skaitīšanas dati daudzkārt pārsniedz tās pūles, kas nepieciešamas to apkopošanai.

Vairākus gadu desmitus dalībvalstis ir veikušas nacionālo skaitīšanu. Ar šo Eiropas līmeņa tiesību aktu mēs varam panākt, ka viņu centienu ir veiksmīgāki, nodrošinot skaitīšanas datus, kas ir augstākajā iespējamajā kvalitātē un ir salīdzināmi Eiropas Savienības reģionos.

Tādēļ Eiropas Komisija atbalsta debates, kas vēl risinās un no visas sirds cer, ka tiks rasts tāds risinājums, kas ir pieņemams šī Parlamenta vairākumam, kā arī dalībvalstīm, kas ir pārstāvētas Padomē. Mēs vēršamies pie visiem, aicinot atbalstīt referenti O. Juknevičienė viņas kompromisa meklējumos.

  Ona Juknevičienė, referente. – (LT) Komisārs tikko teica, ka šīs regulas pieņemšana ir vēsturisks notikums. Es vēlētos piekrist, ka jā, tas ir vēsturisks notikums, bet tajā pašā laikā tas ir viens no skandalozākajiem notikumiem Eiropā. Vai mēs šodien varam klusībā atzīt, pat ja tas ir acīmredzami, ka līdz šim mums nav bijusi uzticama statistika un jebkāda ideja par to, cik cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā un kādos mājokļos tie dzīvo? Pirmkārt, es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, jo īpaši ēnu referentiem, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pārstāvjiem un reģionālo komiteju locekļiem par viņu ciešo sadarbību šī dokumenta sagatavošanā. Liels paldies Komisijas un Padomes pārstāvjiem, kas aktīvi līdzdarbojās diskusijās un piedalījās mūsu kopējos centienos sasniegt kompromisu attiecībā uz to, ka šajā regulā ir jāiekļauj vienīgi nepieciešama informācija. Nav jāievāc nekādi nelietderīgi dati, kas dažos gadījumos varētu robežoties ar personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu.

ES statistikai un līdz ar to arī regulai ir juridisks pamats, kas ir noteikts ES līguma 285. pantā. Nav šaubu, ka šim dokumentam ir pamats. Šajā pantā ir noteikta nepieciešamība ievērot ļoti svarīgus kritērijus – taisnīgumu, uzticamību, objektivitāti, zinātnisko neatkarību, rentabilitāti un statistisko konfidencialitāti.

Regulas galvenais mērķis ir sniegt detalizētus datus par iedzīvotāju struktūru un raksturojumu nolūkā analizēt šos datus un izmantot rezultātus stratēģijas attīstīšanai daudzās ES politikas jomās.

Kā jau Komisārs teica, ikgadējās iedzīvotāju skaitīšanas rezultātā iegūtos datus izmanto, lai noskaidrotu tādus svarīgus kritērijus kā balsošana un balsu vairākuma noteikšana Padomē. Augstas kvalitātes reģionālie dati ir nepieciešami, lai noteiktu tos reģionus, kuriem ir piešķirama ES palīdzība, kā arī novērtētu progresu reģionālajā vienotības politikā. Tādēļ es jautāju, vai kāds cits dokuments varētu būt svarīgāks attiecībā uz datu salīdzināmību un uzticamību?

Regula sniedz iespēju apkopot augstas kvalitātes datus par mājokļiem. Šādi dati ir nepieciešami, lai noteiktu ūdens, elektroenerģijas un citu pakalpojumu patērētāju skaitu un aprēķinātu pieprasījumu un piedāvājumu pēc mājokļiem un nepieciešamos līdzekļus.

Pēdējā skaitīšana, kas notika 2001. gadā, balstījās uz džentlmeņu vienošanos un nesniedza pozitīvus rezultātus. Es uzskatu, ka dati ir nepilnīgi, neuzticami, grūti salīdzināmi un attiecas uz dažādiem laika periodiem. Tādēļ ir šaubas par to, vai ES līdzekļi ir atbilstoši sadalīti un izmantoti. Protams, tas arī apgrūtina nākotnes plānu attīstību.

Ierosinātā regula garantētu uzticamus, pārskatāmus un salīdzināmus rezultātus. Tā arī nosaka, ka nepieciešama vienīgi būtiska informācija par dažiem jautājumiem.

Dāmas un kungi, tādēļ es jūs lūdzu atbalstīt grozījumus, kurus es esmu ierosinājusi un kuru mērķis ir atvieglot dalībvalstis no nastas, ko rada nevajadzīgas informācijas vākšana un uzglabāšana.

Balsojums par šo regulu ir atlikts līdz nākamajai plenārsēdei. Ir ļoti svarīgi panākt kompromisu. Mums ir nepieciešams pieņemt šo regulu, lai sasniegtu mūsu mērķus.

Mums arī ir nepieciešams ES pilsoņu atbalsts. Ir svarīgi, lai viņi saprastu skaitīšanas nozīmīgumu un atbalstītu to. Cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka kopējā statistikas sistēma ir uzticama un būtiska viņu labklājībai. Svarīgi ir tas, ka informācija ir jāuzglabā droši un jāizmanto pareizajam mērķim.

  José Albino Silva Peneda, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi. Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu ēnu referents es sekoju šī ziņojuma sagatavošanai, kā arī sarunām ar Komisiju. Faktiski šis ir ļoti svarīgs ziņojums, kas attiecas uz reģionālās un sociālās politikas plānošanu un novērtēšanu dažādās dalībvalstīs un tādēļ Eiropas iedzīvotāju sociāli ekonomiskais raksturojums un mājokļa apstākļi ir visnoteicošākie aspekti dzīves apstākļu uzlabošanas pētījumos.

Pēc mūsu domām Komisija rīkojas pareizi, ko mēs atbalstām, attiecībā uz indikatoriem, kas dara šāda veida analīzi iespējamu. Tādēļ mums ir nepieciešams turpināt šāda veida statistikas datu apkopošanas, kvalitātes un uzticamības uzlabošanu. Tomēr mēs domājam, ka vienmēr ir jārūpējas, kā panākt līdzsvaru starp izdevumiem un ieguvumiem attiecībā uz sniegtās informācijas detalizētību, paturot prātā arī tiesības uz personīgās dzīves neaizskaramību.

Šis ziņojums būs noderīgs vienīgi tad, ja tas palīdzēs palielināt šo datu apkopošanas biežumu, salīdzināmību un precizitāti ES līmenī. Tādēļ ir būtiski pievērst īpašu uzmanību dalībvalstu sniegtajiem datiem, kam ir jābūt konsekventiem, pilnīgiem un uzticamiem. Tas ir vienīgais veids, kā īstenot sociāli ekonomiskās situācijas salīdzināmos pētījumus un analīzi reģionālajā, nacionālajā un Kopienas līmenī. Veids, kādā šie dati tiek apstrādāti ir pat vēl svarīgāks, jo reģionu klasifikācija Struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas nolūkā ir galvenokārt balstīta uz šādiem rādītājiem, kas nozīmē, ka normālā notikumu gaitā šis process noved pie lēmumiem, kam var būt nopietnas sekas uz dažādiem Eiropas reģioniem un pašām dalībvalstīm.

Es ceru, ka sarunu rezultātā ar Padomi mēs sasniegsim lielāku saskaņotību, skaidrību un precizitāti. Es tikai vēlētos piebilst, ka PPE-DE grupa ir saglabājusi savu sākotnējo nostāju pat pēc Komisijas sniegto paskaidrojumu uzklausīšanas, kas saskan ar referentes nostāju. Es ceru, ka mēs saglabāsim šādu nostāju līdz beigām. Mēs jo īpaši atbalstām pielikuma 1. sadaļas 3. punkta un 2. sadaļas 3. punkta dzēšanu, kā arī dažus no tā izrietošus grozījumus, kas pēc mūsu domām neatbilst informācijas kvalitātes un uzticamības uzlabošanas mērķim.

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. J. Madeira, kas būtu runājusi Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas vārdā, šodien nav ieradusies transporta problēmu dēļ. Tādēļ es izklāstīšu viņas uzskatus par šī ziņojuma svarīgumu un viņas bažas, kādas ir arī man un kuras es iepriekš paudu šajā plenārsēdē attiecībā uz attīstības politiku.

Lisabonas līguma pieņemšana, kuru šonedēļ parakstīs valstu vai valdību vadītāji, nosaka, ka uzticami dati par Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir vitāli nepieciešami. Jaunā balsošanas metode, kas ir aplūkota šajā līgumā, un kurā turpmāk ņems vērā ne tikai dalībvalsts balsojumu, bet arī datus par iedzīvotāju skaitu, nozīmē, ka mums ir jāapzinās iedzīvotāju skaitīšanas būtiskums Eiropas Savienības efektīvas darbības nodrošināšanā. Tomēr šī regula ir svarīga arī citu iemeslu dēļ, ne tikai balsošanas metodes dēļ. Tā ir svarīga arī attiecībā uz visiem rādītājiem nodarbinātības, reģionālo, struktūru un sociālo jautājumu jomā, jo ņem vērā katras dalībvalsts sniegtos datus. Bieži, ņemot vērā izmantoto datu apkopošanas metožu vai atsauces periodu neatbilstību, tiek radīta neatbilstoša analīze un apšaubāmas pareizības rezultāti. Par pēdējo reizi, kad skaitīšana notika, 2000. gadā, apkopotus datus ieguva tikai 2005. gadā un tādēļ to pareizība bija apšaubāma.

Šodien aplūkojamā direktīva, no kuras ir dzēstas dažas neatbilstības, kas šokēja pat visneuzmanīgāko lasītāju, ņem vērā vairākus faktorus, kas ir būtiski iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas labu rezultātu ieguvē un nodrošinās dalībvalstīm jau iepriekš definētu kopīgu atsauces materiālu turpmākajiem gadiem, kā arī uzskaitīs jautājumus, kas nodrošinās uzticamu salīdzināmību.

Nobeigumā es atkārtoju, ka es atbalstu neobligātu tematu iekļaušanu regulā. Tādu jautājumu izmantošana, kuri nav aplūkoti obligātajos tematos, sniegs dalībvalstīm konsekventu un saskaņotu sarakstu, kas kalpos par pamatu turpmākas informācijas ievākšanai, un tāda sistēma ir labāka, nekā šādu jautājumu atstāšana dalībvalstu ziņā, kas gan var šādi iegūt interesantus, bet pilnībā nelietderīgus rezultātus. Arguments, ka skaitīšanu vajadzētu svītrot no teksta, jo tā maksā naudu, nav saprātīgs. Tieši augsto izmaksu dēļ mums vajadzētu skaidri noteikt analizējamos tematus tiesību aktā, lai gūtie rezultāti nebūtu nelietderīgi turpmākai izmantošanai dažādiem mērķiem.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, regulas projekts par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ir ļoti svarīgs dokuments. Dati, kurus iegūst no iedzīvotāju un mājokļa skaitīšanas sniedz iespēju izveidot attīstības stratēģiju racionālus priekšlikumus un uzsākt starpniecības pasākumus. Tādēļ ir svarīgi, lai dati būtu pārskatāmi un salīdzināmi. Šajā gadījumā Kopienas risinājumi tiks piemēroti patiesai un labi izpētītai situācijai.

Salīdzināmība nav tikai labi noteiktu datu jautājums; tā arī nozīmē, ka šādi dati ir apkopoti identiskos laika periodos. Apkopošanas periodu un datu atjaunošanas, labojumu izdarīšanas un publikācijas datumu skaidrs apraksts ir ļoti svarīgs un tas ir nepārprotami norādīts dokumentā un labojumos.

Viens svarīgs jautājums ir veids, kādā dati par vietējām kopienām tiek apkopoti. Es atbalstu grozījumu, kas nosaka tam atsevišķu definīciju. Es arī atbalstu grozījumu, ar ko ievieš vides politiku vienlaicīgi ar reģionālo politiku. Regulāri statistikas pētījumi, kas aplūko ģimenes, sociālās, ekonomiskās un dzīvesvietas īpatnības, bez šaubām ir nepieciešami, ņemot vērā tās demogrāfiskās un sociālās problēmas, ar kādām Eiropa saskaras.

Tādēļ es domāju, ka nevajadzētu apstiprināt grozījumu, ar kuru dzēš ieteiktos tematus ģeogrāfiskajā līmenī un jo īpaši neatvasinātos tematus, piemēram, skolu un augstskolu atrašanās vieta, transporta veidi nokļūšanai uz darbu vai skolu, attālums uz darbu vai skolu, dzīvu piedzimušo bērnu skaits, uzņēmējdarbības veids, bezdarba ilgums, galvenais iztikas avots, ienākumi, dzīvesvietas apstākļi vai darbnespēja, kas apraksta ģimeņu patiesos dzīves apstākļus.

Uzsvars uz nacionālo personas datu aizsardzības tiesību ievērošanu tekstā ir svarīgs, un šajā jomā ir saglabāts pareizs subsidiaritātes princips. Es apsveicu O. Juknevičienė par labi padarīto darbu pie ziņojuma projekta.

  Priekšsēdētājs. − Vai es drīkstu norādīt, ka mūsu diskusijai ir pievienojies loceklis, kas tikai vakar kļuva par pilntiesīgu Parlamenta locekli, Krzysztof Hołowczyc, kas Polijā ir ļoti pazīstama persona. Laipni lūdzu, Hołowczyc kungs! Lūdzu iepazīstieties ar procedūru.

K. Hołowczyc ir Polijā populārs rallija braucējs un sestdien viņš uzvarēja leģendārajā Barbórka Rally posmā. Apsveicu no visas sirds! Šeit mēs nodarbojamies ar citu sporta veidu, tāpēc, ja vēlaties, ātri ieņemiet citu sēdvietu, Hołowczyc kungs.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi. Ir taisnība, ka statistikas datu iegūšana un saskaņošana par visnozīmīgākajiem reģionālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir būtiska Eiropas Savienībai. Struktūrfondu, vienas trešdaļas budžeta, piešķiršana faktiski balstās uz šiem pamata datiem. Tomēr Komisijas priekšlikumam attiecībā uz šo regulu par iedzīvotāju skaitīšanu patiesībā nav nekā kopēja ar šo nepieciešamību. Dati, kurus tā vēlas iegūt un saskaņot šajā tiesību aktā, kas tieši attiecas uz visām ES dalībvalstīm, ir personīgi dati par mūsu līdzcilvēkiem, kam nevajadzētu raisīt interesi ES. Šeit ir iekļauti personīgi dati par ģimeni un intīmo dzīvi, mājvietu un reliģisko piederību. Turklāt tai piemīt pietiekami daudz nekaunības, lai vēlētos šādu datu apkopošanu noteikt tiesību aktā atbilstoši vienotiem standartiem, likumā neiekļaujot nekādu atsauci uz datu aizsardzību.

Tādēļ mūsu kā pilsoņu pārstāvju pienākums ir pārtraukt jebkādu šādu personas tiesību aizskārumu, jo īpaši tādēļ, ka nav iemesla saskaņot datus par ģimenes dzīvi, personīgo dzīvi vai apstākļiem mājvietā, ja tas nekādā veidā neietilpst Eiropas Savienības kompetencē un to nenosaka Reformas līgums. Eiropas Savienībai nevar ļaut pa aizmugures durvīm pieprasīt informāciju, kam vajadzētu būt vienīgi dalībvalstu ziņā un datu apkopošanas uzraudzība nozīmē šādas informācijas pieprasīšanu. Mums tas nav laika vai ātruma jautājums, bet gan primāras nepieciešamības jautājums, lai personas datu aizsardzība ir galvenā prioritāte. Komisijas teksts to negarantē. Es esmu priecīga, ka referents šeit vēlas dzēst neobligāto tekstu. Mēs jau atbalstījām to, lai arī tikai komitejas līmenī. Diemžēl tā neieguva balsu vairākumu toreiz.

Pilsoņi gaida, lai mēs nodrošinātu, ka to, ko tagad paredz spriedums, proti, atlikšanu patiesībā risinātu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, lai pārliecinātos, ka vēlreiz tiek izskatīta datu aizsardzība un ka vienīgi pēc tam Parlaments pieņems lēmumu par tā nostāju un apstiprinās pirmo lasījumu. Es vēlos lūgt visas grupas turēt savu solījumu.

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, es uzskatu, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, ko iesniedza Komisija, ir solis pareizajā virzienā, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi par statistiku darba drošības un veselības aizsardzības darbā un brīvajām darbavietām jomā. Es arī piekrītu Komisijas apgalvojumam par pēdējo iedzīvotāju un mājvietu skaitīšanu 2001. gadā, ka datu apkopošana katrā dalībvalstī, kas balstījās vienīgi uz „džentlmeņu vienošanos”, nav piemērota pietiekami salīdzināmu rezultātu iegūšanai. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt tiesību aktu Eiropas līmenī. Vienīgi tādā veidā mēs varam nodrošināt rezultātu uzticamību, pārskatāmību un salīdzināmību.

No otras puses, es uztraucos, kad ieraudzīju Eurostat pieprasīto datu sarakstu, kas pievienots regulas priekšlikuma pielikuma 1. sadaļas 3. punktā. Pat pieļaujot, ka šie ir tikai ieteicamie rādītāji, es uzskatu, ka Komisija iet par tālu šajā jomā. Nav pamata uzdot cilvēkiem intīmus jautājumus par viņu privāto dzīvi. Mani vēl vairāk samulsināja fakts, ka šādus datus ir jāievāc tikai no sievietēm. Tādēļ es no visas sirds atzinīgi vērtēju Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas lēmumu dzēst šos uzbāzīgos un nepiemērotos jautājumus no Komisijas priekšlikuma.

Šādu informāciju droši vien būtu atbilstošāk iegūt medicīnas centrā. Attiecībā uz šo datu anonimitāti, es uzskatu, ka apkopojot jebkādus statistikas datus, mums vispirms ir jāievēro personas datu un privātās dzīves aizsardzība un mums ir jānovērš neproporcionāls to uzdevumu pieaugums, kādu pieprasa datu sniedzējiem. Es iesaku GUE/NGL grupai balsojot paturēt to prātā.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, 20. novembrī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sēdē es biju priecīgs atbalstīt referenti O. Juknevičienė, kas ierosināja 32. grozījumu, lai dzēstu 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunktu un izslēgtu no regulas uzbāzīgo un aizvainojošo jautājumu par sievietes pirmo seksuālo pieredzi, kas tika slēpts aiz vārdiem „abpusēja savienība”. Komitejas sēdē esošais Komisijas pārstāvis man apsolīja, ka šis „nejutīgais jautājums” tiks dzēsts un netiks iekļauts no jauna. Es to uztvēru kā savu, manas partijas UKIP, bet visvairāk kā veselā saprāta uzvaru un es biju gatavs atzinīgi vērtēt Komisiju par to. Starp citu, atteikšanās no šī jautājuma pierāda, ka man bija taisnība attiecinot to uz seksuālo pieredzi, jo, ja tas vienkārši attiektos uz kopdzīvi, kā to apgalvoja, kādēļ gan Komisijas pārstāvis apsolīja dzēst nevainīgu jautājumu? Man izrādījās taisnība.

Tagad, kad es šodien redzu, ka balsojums par šo priekšlikumu nenotiks rītā kā sākotnēji plānots, bet ir atlikts uz nenoteiktu laiku, lai gan debates acīmredzot vēl notiek, es „saožu žurku”, jo balsojums parasti seko drīz vien pēc debatēm. Man bija taisnība. Jaunākajā versijā, kuru es izdrukāju no datora tikai pirms stundas ir redzama norāde 1. lappusē, Komisijas pieņemtajā tekstā, ka ir ierosināts jauns 39. grozījums. Tam nav nekādas saistības ar sākotnējo 39. grozījumu, kas ir nevainīgs grozījums attiecībā uz tehniskiem jautājumiem. Jaunais 39. grozījums ir vecais 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunkts ar pilnīgi tādu pašu jautājumu sarakstu, tostarp uzbāzīgo jautājumu par sievietes „abpusējo savienību”.

Toreiz komitejas sēdē man nepatika fakts, ka kad nākamajā dienā notika balsošana, referente bija ļāvusi savu 32. grozījumu kaut kā pievienot A kompromisam, saskaņā ar ko dzēsa jautājumus 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunktā un atstāja 1. Sadaļas 3. Punkta un 1. Sadaļas 3. Punkta 1. Apakšpunktu ievadā, kas protams, bija mēģinājums turpināt jautājumu uzdošanu – un man bija taisnība, kad kļuvu aizdomīgs šajā jautājumā.

Komisija, pretēji savam solījumam komitejas sēdē, negodīgi iekļāva šo nepieņemamo, uzbāzīgo un aizvainojošo jautājumu no jauna kā 39. grozījumu. Priekšsēdētāja kungs, es esmu dusmīgāks nekā jebkad esmu bijis. Man apsolīja, ka to dzēsīs, tomēr Komisija to iekļāva atkārtoti – nekaunīgu jautājumu, ar kuru nevienai sievietei nevajadzētu samierināties. Tas ir apkaunojums sievietēm, tas ir negods komitejai, kam ir jāapspriež šis jautājums. Tādēļ es lūdzu visus kolēģus balsot pret 39. grozījumu un lai būtu droši – balsot pret visu šo riebīgo, izkropļoto priekšlikumu.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz etniskiem konfliktiem, kas pastāvīgi uzliesmo, piemēram, izpaužoties nesen notikušajos nemieros Parīzē, ir patīkami atzīmēt, ka mēs Eiropas Savienībā, šķiet, beidzot mostamies no mūsu starpkultūru sapņiem un vēlamies uzdot jautājumus par etnisko izcelsmi un reliģiju visu ES iedzīvotāju skaitīšanā 2011. gadā.

Šādi dati ir noteikti jāievāc, lai mēs labāk varētu novērtētiespējamo risku šajā jomā. Kā mēs arvien biežāk vērojam pēdējā laikā, kultūras atšķirības var ļoti viegli saasināt konfliktu. Tādēļ mēs Eiropā, kur dažas valstis ir lielīgi nosaukušas sevi par imigrācijas valstīm, sēž uz pulvermucas, kam ir jāpievērš pienācīga uzmanība pat runājot par lielpilsētām ar pavadoņpilsētām.

Vispārzināms, ka tādēļ nesen notikušajos konfliktos starp kurdiem un turkiem bija nepieciešama liela skaita policistu klātbūtne. Tādēļ statistika par iedzīvotāju etnisko un kultūras sastāvu varētu būt ļoti nepieciešama un palīdzētu novērst vardarbību.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, priekšlikums par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ir kaut kas pilnīgi jauns ES tiesību aktos jomā, kas iepriekš nav regulēta. Rodas jautājums, vai šāds tiesību akts ir nepieciešams. Komisijas argumenti attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt statistikas datu salīdzināmību un kvalitāti ir samērā pārliecinoši, jo īpaši attiecībā uz vispārējo līmeni. Tomēr mums ir kritiski jāaplūko ierosinātās jomas, kurās informācija ir jāapkopo un jānovērtē. Komisijas priekšlikumā ir liela datu grupa, kuru ilgtspējība ir ļoti apšaubāma. Es uzskatu, ka pretrunīga ir datu par mājokļiem apkopošana, balstoties uz Laeken Eiropadomes secinājumiem. Tos var uzskatīt vienīgi par politiskās gribas apliecinājumu, nevis par spēkā esošu tiesisku dokumentu. Turklāt ES nav nekādas kompetences mājokļu jomā un tādēļ iegūtā statistika par mājokļiem, pretēji citiem datiem, nevar atbalstīt esošās politikas piemērošanu, ja vien rezultātus nav paredzēts izmantot kā iespējamo katalizatoru jaunas kopējas politikas mājokļu jomā ieviešanai. Tomēr tā būtu varas ļaunprātīga izmantošana un Līguma neievērošana.

Priekšlikumam apkopot lielu datu apjomu par pilsoņu privāto dzīvi nav nekāda pamatojuma. No kopējas politikas piemērošanas puses, nav iemesla, kādēļ ES iestādēm vajadzētu pieeju datiem par laulību un katras sievietes partneru skaitu vai šādu attiecību ilgumu. Tas līdzinās spēlei „Lielais brālis”, iejaucoties cilvēku privātajā dzīvē un nepiedienīgi aizskarot viņu personīgo brīvību. Ja dažām ES iestādēm ir kārdinājums to darīt, ir jāiejaucas un jānosaka skaidras robežas, kuras nevar pārkāpt. Pēc manām domām Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iejaucās, ievērojami ierobežojot jomas, kurās dati ir apkopojami un tādēļ ir pelnījusi uzslavu. Vispārskatāmāko risinājumu ierosināja mana grupa – PPE-DE – kas svītro visas atsauces pielikumā, nosakot statistikas datu konkrētus veidus. Es iesaku iepazīties ar šo priekšlikumu un atbalstīt to.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sveikt referenti un novērtēt šī regulas priekšlikuma par dalībvalstu statistikas datu apkopošanu mājokļu jomā, svarīgumu.

Dalībvalstīm ir jāizmanto vienota sistēma standarta datu regulārai apkopošanai un ziņojumiem. Rūpīga un precīza statistika par mājokļiem ļauj Eiropas Savienībai un dalībvalstīm piemērot atbilstošu politiku šajā jomā. Neskatoties uz to, apkopojot jebkādus datus ir jāievēro tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienība ne tikai balstās uz ekonomiskiem kritērijiem, bet mums ir arī jāveido sociāla Eiropa.

Apmierinoši dzīves apstākļi acīmredzot nozīmē arī apmierinošu mājokli. Diemžēl šodien vairāk nekā 60 miljoni pilsoņu Eiropas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un bērni ir visneaizsargātākie pret nabadzības risku. Acīmredzot šiem ļaudīm arī ir grūtības iegādāties apmierinošu mājokli.

Galvenās sociālās un demogrāfiskās tendences, kas ietekmē subsidēto mājokļu politiku, rada iedzīvotāju novecošanās, iedzīvotāju migrācija Eiropas Savienībā, iedzīvotāju migrācija no lauku rajoniem uz pilsētām un dominējošā lauku rajonu attīstība.

Tomēr visās dalībvalstīs nevar piemērot vienādu modeli, jo dažās dalībvalstīs ir liels skaits mājokļu, kurās kopā dzīvo vienas ģimenes vairākas paaudzes. Austrijā, Somijā, Čehijas Republikā un Polijā ir programmas, kas nodrošina subsidētus mājokļus jauniem cilvēkiem. Francijā, Vācijā, Ungārijā, Spānijā un Lielbritānijā to mājokļu skaits, kuros mitinās tikai viens iemītnieks, ir pieaudzis. Rumānijā 95 % māju ir privātīpašums un tikai 5 % mājokļu tiek īrēti vai subsidēti. Dānijā 47 % mājokļu apdzīvo īrnieki vai tie ir subsidēti mājokļi, Austrijā 42 %, Somijā 37 %, Francijā 44 % un Vācijā 57 %.

Statistika parāda tikai sākuma punktu atbilstošas mājokļu politikas izveidošanai katrā dalībvalstī. Šāda politika ir atkarīga no valsts līdzekļu piešķiršanas nacionālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī, kā arī no nekustamā īpašuma tirgus attīstības. Es uzskatu, ka dalībvalstīm arī vajadzētu izmantot Struktūrfondus, īpaši Struktūrfondus reģionālajai attīstībai mājokļu būvniecībā.

Tomēr mājokļu jautājumā ir nepieciešama pieeja, kas balstās uz statistikas datiem, kā arī globāla un daudzšķautņaina pieeja, kas balstās uz nacionālajiem un Kopienas tiesību aktiem. Neskatoties uz to, ir nepieciešama arī pragmatiska pieeja, kas balstās uz pilsoņu vajadzībām. Diemžēl Eiropā ir pilsoņi, kas dzīvo nepiemērotos, nedrošos mājokļos, bet Eiropā ir arī tādi pilsoņi, kuriem nav mājokļa vai pat jumta virs galvas. Kāda ir Eiropas atbilde un atbalsts šādu pilsoņu vajadzību apmierināšanai?

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, viens no vissvarīgākajiem pakalpojumiem, ko Eiropa var nodrošināt, ir atbalsts uzticamas un salīdzināmas informācijas apkopošanai. Šim nolūkam es varu sniegt kvalificētu atbalstu Eiropas iedzīvotāju skaitīšanas idejai.

Tomēr ir jāapsver daži jautājumi. Pirmkārt, ziņojumā ir jāatzīst nacionālā skaitīšana. Dalībvalstis jau organizē skaitīšanu un tām tagad būs jāorganizē skaitīšana nacionālajā un Eiropas līmenī.

Skaitīšanas organizēšana ir ļoti dārgs un darbietilpīgs pasākums un ir pamats paredzēt, ka dalībvalstis arvien vairāk apvienos skaitīšanu nacionālajā līmenī ar skaitīšanu Eiropas līmenī. Tas ir jāņem vērā. Ir ļoti svarīgi, ka mēs ļaujam dalībvalstīm izmantot skaitīšanu Eiropas līmenī, lai uzdotu jautājumus, kas atbilst viņu nacionālajam līmenim un aplūkotu šos jautājumus atsevišķi no kopējiem jautājumiem vai jautājumiem, kurus uzdod vienīgi Eiropas līmenī.

Turklāt lielāka uzmanība ir jāpievērš jautājumiem, ko iekļauj skaitīšanā. Šādus jautājumus ir rūpīgi jāizvēlas un tie nedrīkst pārkāpt robežu, kas atdala derīgu informāciju no uzbāzības un iejaukšanās privātajā dzīvē. Mēs vēlamies saprast tendences, izveidot atbilstošāku politiku; mēs nevēlamies iejaukties cilvēku personīgajā dzīvē. Pēc tam, kad ir izvēlēti personīgo dzīvi neaizskaroši jautājumi, mums ir jāparūpējas, lai tos aplūkotu ne tikai no valodniecības viedokļa, bet arī no kultūras atšķirību viedokļa. Tā kā ziņojums neparedz likumu skaitīšanas jomā saskaņošanu, tad šis pasākums ir jāveic, lai nodrošinātu datu precīzu salīdzināmību starp dalībvalstīm.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vērst uzmanību uz attiecībām starp datu apkopošanas mērķi un analīzē faktiski ietverto datu apjomu, jo šajā ziņā kaut kas noteikti ir noteikts kļūdaini. Kaut kas nav kārtībā attiecībās starp Eiropas Savienības izvirzītajiem uzdevumiem, piemēram, attiecībā uz mājokļu politiku un to, uz ko mēs šobrīd aicinām. Eiropas Savienībai nav pieredzes šajā jomā. Tāpat Parlamentam nav pieredzes apspriest attiecības starp dažādām reliģiskajām ticībām, kā arī etniskās izcelsmes un iespējamās apvienošanās jautājumus. Eiropas Savienībai kopumā nav jāizsaka paziņojumi par šo tematu.

Tomēr mums ir jāapsver, kā mēs sadalām līdzekļus, kā mēs piešķiram Struktūrfondu līdzekļus. Svarīgi, lai būtu zināms precīzs iedzīvotāju skaits aplūkojamajos reģionos, reģionos, kas atbilst NUTS teritoriālo vienību statistikas klasifikācijai. Šāds pasākums patiešām ir nepieciešams, ja tā rezultātā iegūst precīzu datus un ja ir iespējams vērst uzmanību uz rezultātiem finansiālā izteiksmē. Galvenie apsvērumi ir viendabīgums un uzticamība.

Es vēlos apspriest vēl vienu jautājumu, par kuru L. Novak izteica dažus ļoti interesantus ierosinājumus Reģionālās attīstības komitejas sēdē. Mēs balsosim pret iejaukšanos ģimenes dzīvē un pilsoņu privātajā dzīvē, ja šādi jautājumi nebūs dzēsti no priekšlikuma. Iespējams, ka šie jautājumi tiks dzēsti trīspusējo sarunu laikā – attiecībā uz to es paļaujos uz referenti. Vienīgi tādā gadījumā Parlaments un Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti varēs atbalstīt priekšlikumu; vienīgi ar šādu nosacījumu.

  Maria Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau referente un vairums runātāju teica, ir svarīgi salīdzināt dalībvalstu datus par iedzīvotājiem un galvenajiem sociālajiem, ekonomiskajiem, ģimenes un mājokļu rādītājiem, lai balstoties uz šādu informāciju katra dalībvalsts varētu labāk risināt jautājumus, kas tai izraisa bažas tās politikas ietvaros. Taču Eiropas līmenī mums ir nepieciešams izmantot datus, lai noteiktu labāku un vienotāku politiku un uzlabotu reģionālo attīstību, lai mazinātu nevienlīdzību un plaisu starp dažādām sociālajām grupām un dažādiem Eiropas reģioniem.

Nosakot kopējas definīcijas un indikatorus regulas priekšlikums nodrošina datu salīdzināmību un tā rezultātā veicina labāku praksi dalībvalstīs. Tomēr ir nepieciešama regulāra kompetentu iestāžu apkopoto statistikas datu novērtēšana un apstiprināšana. Jāveic šādu iestāžu kvalitātes kontrole un pārskatāmības pārbaude. Objektivitāte, pārstāvība un datu precizitāte ir svarīgi jautājumi. Paradoksāli, bet lai gan Komisija atceļ regulas pielikumus, tā atbalsta ieteicamo tematu iekļaušanu, kas var ietekmēt datu skaidrību un precizitāti, jo dalībvalstis var rīkoties kā vēlas. Ja priekšlikuma mērķis ir pieņemt saistošu tiesību aktu, kas nosaka kopējas definīcijas datu salīdzināmībai, tad es uzskatu, ka šādi panti būtu jādzēš.

Saskaņā ar 5. Panta a punktu mums ir jāturpina izmaksu un iegūto labumu analīze, jo šādu datu apkopošanas izmaksas šķitīs īpaši augstas tām dalībvalstīm, kam ir ierobežotas iespējas tos analizēt.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka, ja grozījumus neapstiprina, tad regulas projekts skars ļoti jutīgus jautājumus attiecībā uz personīgo, ģimenes un privāto dzīvi, piemēram, jautājums par datu apkopošanu kopdzīves jomā, kas ir jādzēš, vai ūdens temperatūru vannā. Kādēļ gan mums būtu jāapkopo informācija un dati, kas neattiecās uz Eiropas politiku? Nabadzību nekontrolē ar skaitļiem un datiem.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Es atbalstu regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar šo regulu mēs varēsim labāk izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kādos Eiropas Savienības iedzīvotāji dzīvo reģionālajā un nacionālajā līmenī, kā arī Eiropas Savienības līmenī. Turklāt izmantojot šos datus būs iespējams precīzāk novērtēt reģionālās politikas piemērošanas efektivitāti un progresu reģionālās saskaņotības panākšanā, kam Eiropas Savienība piešķir arvien vairāk līdzekļu.

Jānodrošina divas lietas, ja mēs vēlamies sasniegt vēlamos mērķus balstoties uz regulu: saskaņā ar šo regulu apkopoto datu apjoms nedrīkst būt pārāk liels un apkopotajiem datiem ir jābūt ļoti kvalitatīviem un salīdzināmiem. Jautājumi par datiem, kas nenodrošina nepieciešamo pievienoto vērtību un vienīgi palielina administratīvās un citas izmaksas, ir jādzēš. Šie priekšlikumi ir iekļauti pielikuma 1. sadaļas3. punktā un 2. sadaļas 3 punktā un par tiem dalībvalstīm ir jāatskaitās pašām.

Vienlaicīgi ir jāparūpējas, lai pārmērīgi neaizskartu Eiropas Savienībā dzīvojošo vīriešu un sieviešu tiesības uz privāto dzīvi. Tāpat mēs nedrīkstam izmantot šādu datu apkopošanu, lai diskriminētu vienu vai otru dzimumu.

Pamata datu salīdzināmība starp dalībvalstīm un skaitīšanas rezultātā gūto datu uzticamība ir nepieciešama, lai novērtētu Eiropas politiku un salīdzinātu nacionālās politikas rezultātus Eiropas līmenī. Tādēļ regulai ir jānodrošina, ka visas dalībvalstis izmanto vienādas metodes un kritērijus datu apkopošanā.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, precīzi dati par iedzīvotāju skaitu un uzticami dati par mājokļiem Eiropas Savienībā pašreiz ir būtisks priekšnosacījums visu Eiropas politikas jomu pareizai novērtēšanai, kā arī darbības mērķu formulēšanai un katras dalībvalsts progresa novērtēšanai.

Tā kā dati kalpo daudziem svarīgiem mērķiem, es vispirms vēlos uzsvērt šādu datu drošuma un kvalitātes svarīgumu. No daudziem piemēriem, kad precīzi skaitīšanas dati ir būtiski, es vēlos pieminēt divus: kvalificēta vairākuma balsošanas process Padomē un Struktūrfondu līdzekļu piešķiršana mazāk attīstītu reģionu attīstīšanai. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šajā jomā būtu kopēji tiesību akti. Tad katras dalībvalsts sniegtie dati būs salīdzināmi gan Eiropas, gan reģionālajā līmenī, kā tas bieži ir nepieciešams.

Būdams Reģionālās attīstības komitejas loceklis, es vēlos uzsvērt statistisko vienību klasifikācijas svarīgumu. Šāda veida informācijas kvalitāti un salīdzināmību var nodrošināt skaidri noteikts pamats Eiropas līmenī, citiem vārdiem sakot, Eiropas tiesību akti par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Es piekrītu uzskatam, ka tiesību aktu galvenais mērķis ir iegūt gala rezultātu un nevis informācijas apkopošanu. Tas nodrošinās statistikas datu salīdzināmību, kuras trūkuma gadījumā datu kvalitāte var pazemināties.

Dalībvalstīm vajadzētu brīvi izvēlēties labākos skaitīšanas veidus un metodes, tomēr ievērojot dažus saistošus standartus un prasības kvalitātei. Bez teikšanas ir skaidrs, ka visām dalībvalstīm ir jāievēro vienādi temati, kā arī laika ierobežojumi un piemērošanas termiņi. Vienīgi tādā gadījumā skaitīšanas rezultātā iegūtie dati būs pārskatāmi, uzticami un salīdzināmi, kas ir svarīgs faktors daudzu svarīgu mērķu sasniegšanā.

  Priekšsēdētājs. − Pirms es dodu vārdu komisārei, es atgādinu, ka pirms aptuveni 2000 gadiem karalis Herods īstenoja skaitīšanu, taču toreiz skaitīja tikai zēnus.

  Meglena Kuneva, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, tas ir ļoti iedvesmojošs sākums manai runai.

Es priecājos paziņot, ka Komisija ir gatava pieņemt vairumu Parlamenta grozījumu. Kā bija vērojams debatēs, šobrīd rit sarunas attiecībā uz jūsu paustajām bažām. Kompromiss varētu pavērt durvis uz turpmāku attīstību. Komisija atbalsta debates, kas joprojām turpinās un no visas sirds cer, ka tiks rasts šī Parlamenta lielākajam vairākumam un Padomes pārstāvētajām dalībvalstīm pieņemams risinājums.

Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka jaunu tematu iekļaušanai skaitīšanā ir nepieciešama padziļināta un ilglaicīga gatavošanās. Es esmu pārliecināta, ka tiks rasts pareizais līdzsvars starp ļoti svarīgo ziņojumu par ES iedzīvotājiem un mājokļiem un izmaksām un centieniem, kādus nepieciešams ieguldīt datu apkopošanā.

Es vēlos pievērst īpašu uzmanību E. Schoedter uzdotajam jautājumam. Galvenā doma bija, ka šis tiesību akts nepietiekami nodrošina konfidencialitāti. Mana atbilde ir, ka Eurostat un visu valstu statistikas biroji ļoti nopietni risina datu konfidencialitātes jautājumu. Ir pamata tiesību akti par datu konfidencialitāti nacionālajā, kā arī Eiropas līmenī. Priekšlikums par skaitīšanu nepārkāpj un negroza nevienu no šiem tiesību aktiem. Tieši pretēji, tas pilnībā ievēro visus nosacījumus, neatkarīgi no tā vai tie ir pieņemti nacionālajā vai Eiropas līmenī.

Šajā priekšlikumā par skaitīšanu nav vajadzības atkārtot jau pieņemtos pamata tiesību aktus par informācijas konfidencialitāti. Nekādi Eurostat nosūtītie dati nepieļauj ieskatīšanos atsevišķas personas sniegtajā informācijā. Tā ir anonīma informācija. Turklāt saskaņā ar tiesību aktiem šī projekta ietvaros ir pieļaujama vienīgi apstrādātu datu, nevis mikrodatu nosūtīšana.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks vēlākā sēdes daļā.