Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 10. decembris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 17.00)

  Priekšsēdētājs. − Es paziņoju par 2007. gada 29. novembrī pārtrauktās Eiropas Parlamenta sēdes atsākšanu.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. − Capbreton, Francijā, 1. decembrī divus Spānijas drošības spēku pārstāvjus nošāva teroristu organizācija ETA. 24 gadus vecais Spānijas policists Raúl Centeno mira notikuma vietā un otrs, 23 gadus vecais policists Fernando Trapero, tika nopietni ievainots un mira pagājušajā trešdienā.

Dāmas un kungi, jūsu visu vārdā es vēlētos izteikt līdzjūtību visiem upuru ģimenes locekļiem.

Es arī vēlētos paust solidaritāti ar Spānijas ļaudīm, Spānijas iestādēm, valsts demokrātiskajām iestādēm un it īpaši drošības spēkiem. Eiropas Parlaments nosoda jebkāda veida vardarbību. Terorisms ir drauds brīvībai un demokrātijai. Terorisms ir jāapkaro un jāmazina, izmantojot jebkādu pieejamu tiesisku pasākumu. Terorisms nav attaisnojams. Mēs nedrīkstam izrādīt nekādu vājumu, apkarojot terorismu. Tādējādi terorisma draudi nekad nenospiedīs demokrātiju uz ceļiem!

Es esmu pārliecināts, ka mēs visi piekrītam šiem principiem. Paldies.

(Aplausi)

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

4. Parlamenta sastāvs

  Priekšsēdētājs. − 35 Rumānijas deputāti izteiksies Rumānijas iedzīvotāju vārdā, pārstāvot viņu intereses Eiropas Parlamentā. Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs es vēlu mūsu jaunajiem kolēģiem, no kuriem daudzus mēs jau zinām pēc to darbiem, veiksmi turpmākajos 18 pilnvaru mēnešos.

Tādēļ es vēlētos vēlreiz pateikties visiem Rumānijas Parlamenta locekļiem, kuri ir bijuši novērotāji kopš 2005. gada septembra un Eiropas Parlamenta deputāti kopš šī gada 1. janvāra. Es pateicos jums par rosīgo darbošanos un uzticību Eiropas vienotībai.

(Aplausi)

Kopumā 13 no pirmajiem Eiropas Parlamenta deputātiem tika atkārtoti ievēlēti, un es ceru, ka viņi palīdzēs saviem jaunajiem kolēģiem pilnībā un ātri iesaistīties Parlamenta darbā, lai kopīgi veicinātu veiksmīgu Eiropas apvienošanās projektu vēlētāju labā.

Šo deputātu saraksts ir publicēts šodienas sēdes protokolā. Vēlreiz sirsnīgi sveicu mūsu kolēģus no Rumānijas.⁽¹⁾

(1) Sīkākai informācijai par Parlamenta sastāvu sk. protokolu .

5. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)

6. Plenārsēdes laikā iesniegto grozījumu nodošana izskatīšanai komitejā (Reglamenta 156. pants) (sk. protokolu)

7. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

8. Rakstiskas deklarācijas un mutiski jautājumi (iesniegšana) (sk. protokolu)

9. Lūgumraksti (sk. protokolu)

10. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

11. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

12. Neatliekamas procedūras pieprasījums (sk. protokolu)

13. Cīņa pret terorismu (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

14. Darba kārtība (sk. protokolu)

15. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, kā jūs zināt, starp Eiropas Savienību un Dienvidkoreju rit sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Rūpīgai izvērtēšanai Parlamentā es vēršu Komisijas uzmanību uz jautājumu, kas ir ļoti būtisks dažu Grieķijas apgabalu, kā arī citu reģionu ekonomiskajai attīstībai.

Es vēlētos runāt par ļoti augsto ievedmuitu, kādu Dienvidkoreja ir noteikusi augļu konserviem. Mēs zinām robežas, kādās Eiropas Parlaments var ietekmēt ārējās tirdzniecības politiku. Tomēr Komisijas sarunu slepenībai nevajadzētu novest pie pārredzamības un demokrātiskās atbildības trūkuma, vismaz ne ES sistēmā.

  András Gyürk (PPE-DE). - (HU) Paldies, ka devāt vārdu, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, vēlēšanas Krievijā, kas notika 2. decembrī, var raisīt mūsos bailes. EDSO un Eiropadomes novērotāji, ja vispār varēja saņemt vīzas, ziņoja par milzīgiem pārkāpumiem. Pirms vēlēšanām valdības spēki darīja visu iespējamo, lai politisko pretinieku darbību padarītu neiespējamu. Viņu rīcība ir liegusi Krievijas sabiedrībai vissvarīgāko demokrātijas pīlāru — vēlēšanu brīvību. Mēs esam pārliecināti, ka jautājumos, kas attiecas uz antidemokrātiskiem procesiem, Eiropa nedrīkst „paslēpt galvu smiltīs”. Valdības stabilitātes mērķis nekādos apstākļos neattaisno vārda un vēlēšanu brīvības ierobežošanu. Mēs nevaram aizmirst, ka valsts, kas izmanto spēka politiku savā valstī, neatturēsies izmantot šādu politiku arī starptautiskajās attiecībās. Mēs jūtam, ka nav izvēles un sadarbībai starp Eiropas Savienību un Krieviju ir jākļūst dziļākai. Tajā pašā laikā divpusējām attiecībām jebkurā gadījumā ir jābalstās uz cieņu pret cilvēktiesībām un patiesu savstarpīgumu. Paldies.

  Priekšsēdētājs. − Viņam paveicās, jo es kļūdījos. Es nejauši izlasīju PPE-DE tā vietā, lai izlasītu PSE, kas, protams, ir nepieņemami. Tādēļ tagad dodu vārdu diviem pārstāvjiem no Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, pateicos par jūsu vārdiem sēdes sākumā par terorismu, no kura cieta divi jauni spāņi, jo šie vārdi izsaka mūsu visu nostāju. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.

Es vēlētos atgādināt, ka 16. maijā Rīgā aizturēja divus Spānijas iedzīvotājus — Miguel Ángel López un Edén Galván, kā arī piecus Portugāles iedzīvotājus par to, ka viņi piesavinājās dažus Latvijas valsts karogus, kas karājās pie laternām.

Viņi nevēlējās nevienam uzbrukt; viņi nesaņēma nekādu juridisko palīdzību līdz pat iepriekšējai uzklausīšanai, kurā viņiem nebija tulka un kurā viņi pavadīja kopā ar advokātu tikai dažas sekundes. Policisti viņus sita un turēja izolatorā. Vienam no viņiem veselu nedēļu nebija medikamentu, kādus nepieciešams lietot viņa slimības gadījumā.

Daži no viņiem pavadīja 13 dienas cietumā, pirms tos atbrīvoja, neuzrādot apsūdzību. Miguel Ángel un Edén Galván pavadīja 19 dienas cietumā. Šis murgs beidzās novembrī, kad katram bija jāsamaksā soda nauda 4000 EUR apmērā.

Es zinu, ka ir bijuši arī citi gadījumi, kad par pārkāpumiem pret Latvijas valsts simboliem piespriež nesamērīgu sodu, kas, pēc manām domām, ir ļoti nopietni. Šajā Cilvēktiesību dienā es lūdzu priekšsēdētāju, kam rūp cilvēktiesības, izteikt Latvijas prezidentam mūsu bažas rakstveidā.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pateikties par jūsu vārdiem attiecībā uz divu civilās apsardzes virsnieku slepkavību Cabreton.

Es arī vēlētos sūdzēties par apbēdinošo „izrādi”, kas šeit bija vērojama Spānijas prezidenta José Luis Rodríguez Zapatero vizītes laikā. Kā Spānijas pilsonei un Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvei Parlamentā man ir grūti saprast, kā mūsu iestāde varēja uzaicināt Spānijas prezidentu un pēc tam nedarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu viņa cienīgu uzņemšanu. Tas it īpaši bija vērojams daudzu politiskās grupas pārstāvju darbībā, jo gandrīz vai šķita, ka grupa ir saņēmusi pavēli, un to komentēja plašsaziņas līdzekļi manā valstī.

Es domāju, ka mēs esam zaudējuši lielisku iespēju uzlabot proeiropeisko saišu redzamību, kas pastāv starp Parlamentu un Spānijas iedzīvotājiem, kurus tajā dienā šeit pārstāvēja viņu valsts prezidents. Šī iestāde nenodrošināja tādu viesmīlību, kādu Spānijas un Eiropas valstu pilsoņi varētu gaidīt.

Par laimi, būdams augstsirdīgs un apveltīts ar spēcīgu proparlamentāru attieksmi, Spānijas prezidents izteica komentārus par debašu standartiem un auglīgumu, kā arī par lielisko uzņemšanu no pārējo grupu un vairāku Spānijas pilsoņu puses, kas sveica viņu Padomes telpās.

Priekšsēdētāj, es ticu, ka jūsu ievērojamā pieredze un pašreiz veicamie priekšsēdētāja pienākumi jums pateiks priekšā, kas jādara, lai dzēstu šo neveiksmīgo iespaidu un nodrošinātu, ka nekas tāds vairs neatkārtojas.

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājs ir vienmēr priecīgs, kad plenārsēde ir pilna un it īpaši šādu iemeslu dēļ.

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi!

Bulgārija ir izrādījusi funkcionējošu tolerances modeli, kas raksturīgs Balkāniem un Eiropai pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai. Bulgārija veido līdzsvaru starp minoritāšu integrācijas principu visās politiskās, sociālās, ekonomikas un kultūras dzīves jomās un to etniskās un reliģiskās identitātes saglabāšanas principu. Šis modelis parādīja ceļu laukā no bezdarbības savstarpējās etniskās spriedzes jomā, ar kuru Bulgārija saskārās tā dēvētajā „atdzimšanas procesā”. Tas ir tieši tas pats modelis, kas ir atjaunojis labas kaimiņattiecības starp kristiešiem un musulmaņiem, pārveidojot etniskos konfliktus par politiskiem procesiem.

Kustībai par tiesībām un brīvībām ir nozīmīga loma Bulgārijas etniskā modeļa attīstībā. Šī kustība, būdama lielākā liberālā partija Balkānos, aizstāv personas tiesības un brīvības un aizsargā minoritātes saskaņā ar tiesību aktiem un Eiropas vērtībām, nevis pamatojoties uz izcelsmi vai reliģisko pārliecību. Atšķirībā no kaimiņos esošajām valstīm, pat visbriesmīgāko atriebību periodā, ko pastrādāja komunistu režīms, šī kustība nekad neizmantoja vardarbīgas metodes. Tā nekad nav atbalstījusi cesesionistu idejas vai pasākumus; tieši pretēji — tā cenšas panākt visu demokrātisko partiju vienošanos gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai stingri pretotos jaunām tendencēm etniskās, rasu vai reliģiskās neiecietības jomā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pesticīdu prettiesiska izmantošana un nepareiza atkritumu uzglabāšana ir novedusi pie augsnes kvalitātes pasliktināšanās un rada draudus mūsu pilsoņiem. Vienai no prioritātēm ir jābūt šo pilsoņu un nākamo paaudžu nodrošināšanai ar iespēju ražot veselīgus pārtikas produktus.

C. Gutiérrez-Cortines ziņojumā ierosinātie risinājumi, arī katras dalībvalsts saindēto zonu saraksta sastādīšana un stratēģijas izstrādāšana šo zonu uzlabošanai, nepašaubāmi ir solis pareizajā virzienā, un es ceru, ka nākotnē būs vairāk šādu soļu.

Tomēr ķīmiskais piesārņojums un tā seku mazināšana vēl nav viss, par ko gribu runāt. Ir radusies jauna un satraucošāka problēma, kas saistīta ar pieaugošu ģenētiski modificētas pārtikas ražošanu, un tā ir bioloģiskais piesārņojums. Es vēlos jūs pārliecināt, ka ĢMO ir satraucošāka problēma par ķīmisko piesārņojumu. Ja mēs apkarojam ķīmisko piesārņojumu, tad mums ir jāapkaro arī bioloģiskais piesārņojums. ES ir jāpasaka stingrs „nē” ģenētiski modificētu organismu ieviešanai pārtikas produktos.

  Milan Horáček (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Domes vēlēšanas 2. decembrī vēlreiz parādīja, ka no Krievijas nav gaidāmi pārsteigumi. Pieeja liecina par mērķtiecīgu opozīcijas izjaukšanu un iebiedēšanu, pilnībā izmainot tiesību aktus vēlēšanu jomā, iespējamo pretinieku, piemēram, M. Khodorkovsky, apcietināšanu un izslēgšanu un Garry Kasparov atkārtotiem arestiem.

Mūs neiespaido Vienotās Krievijas kampaņas rezultāts. V. Putin partija uzvarēja, demokrātija zaudēja. Šīs veiksmes apšaubāmību vēl vairāk pierāda fakts, ka neviena partija, kas paudusi kritiku valdībai, neiekļuva parlamentā. Šīs vēlēšanas neliecina par kopēju pamatu attiecībām starp Eiropu un Krieviju, kas balstītos uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Šis bēdīgais pēdējais mēģinājums nesola neko labu prezidenta vēlēšanās 2008. gada martā un tajā pašā laikā rāda mums mūsu vērtību izpratnes svarīgumu.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, pateicos jums par uzrunu mūsu iestādes vārdā, kurā nosodījāt ETA pastrādātās slepkavības.

Pārejot pie sava jautājuma, es vēlētos teikt, ka pagājušajā nedēļā man bija tas gods tikties ar Yolanda Pulecio, kas ir Ingrid Betancourt māte, kura, kā jūs zināt, bija Kolumbijas revolucionāro armijas spēku ķīlniece kopš 2001. gada. Viņa paziņoja man, tāpat kā es tagad paziņoju jums, Parlamentam, Komisijai un Eiropas iestādēm, par Eiropas Savienības nepieciešamību spēlēt galveno lomu, atbalstot gan Venecuēlas prezidenta Hugo Chávez, gan Francijas prezidenta N. Sarkozy starpniecību. 9. oktobrī Eiropas iestādes, izmantojot Portugāles prezidentūru, arī atbalstīja šo starpniecību.

Tas ir ļoti svarīgi, jo ir pavēries ceļš uz starpniecību, lai pieliktu punktu daudzu ķīlnieku mocībām, kas ir notikušas ilgi, un sāktu risināt Kolumbijas konfliktu.

Tādēļ es lūdzu Eiropas iestādes, lai šis zvans, ko saņēmu no Yolanda Pulecio, Ingrid Betancourt mātes, atrastu dzirdīgas ausis.

(Aplausi)

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, 23. novembrī pagāja gads kopš mana pilnvarotāja Alexander Litvinenko slepkavības, kas ir uzskatāma par valsts sponsorētu atomterorismu. Viņa slepkavībā izmantotā viela, polonijs-210, tiek stingri kontrolēta, un tās izcelsmi Krievijā, pat ražošanas partiju, var viegli izsekot. Atļauju izdarīt noziegumu varēja dot vienīgi Krievijas politiskie spēki augstākajā līmenī.

Lielbritānijas iestādes ir pieprasījušas tikai vienas personas, Andrei Lugovoi, izdošanu, taču slepkavību neizdarīja viens cilvēks: līdzdarbojās apmācītu izpildītāju komanda. Lielbritānijas valdība, lai novērstu uzmanību no galvenajiem vainīgajiem, apgalvo, ka A. Lugovoi vienīgajam ir jāuzņemas atbildība. Aizdomu pavediens ved tieši uz Kremli. Ja prezidents V. Putin nepasūtīja slepkavību, tad viņš noteikti zina, kas to izdarīja.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, šī gada beigās Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu attiecībā uz ierobežojumiem piekļuvei darba tirgum.

Pēc manām domām, šajā ziņojumā ir noteikti jāuzsver šādi divi jautājumi: ierobežojumi, kas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, nav pamatoti, jo to pievienošanās nav izraisījusi nekādu nelīdzsvarotību citu Eiropas Savienības valstu tirgū; otrkārt, šādi ierobežojumi nedrīkst pārsniegt pirmos divus gadus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem nodarbinātības jomā.

Formula 2+3+2 tiek izmantota dalībvalstīs kā atbilde uz dažām pašreizējām politiskajām prasībām.

Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas iestāžu stingra nostāja, sākot no pirmajiem diviem gadiem, ir nepieciešama, lai izbeigtu nepamatoto darbaspēka plūsmas blokādi.

Es arī vēlos no jauna apstiprināt Kopienas atvieglojumu principu saistībā ar to, ka Parlaments apspriež Eiropas Zilo karti, kas radīs iespēju importēt darbaspēku 20 miljonu cilvēku apmērā no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Pamatojoties uz šo principu, nav normāli attiekties pret nesen pievienojušos Eiropas Savienības dalībvalstu strādniekiem stingrāk nekā pret strādniekiem no trešām valstīm.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Šengenas zonas paplašināšanās ir lieliska Ziemassvētku dāvana 21. gadsimta eiropiešiem, tomēr mūsu kaimiņvalstis Ukraina, Krievija, Moldova un Baltkrievija tiek atdalītas ar jaunu Eiropas „sienu” — finansiālu un birokrātisku sienu — vecās dzelzs sienas vietā. Pirms tam mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji varēja iegūt bezmaksas vīzas vai vīzas ar atlaidēm, lai ceļotu uz daudzām jaunajām Šengenas zonas valstīm. Tagad viņiem ir jāmaksā no 35 līdz 60 eiro. Tā ir viena trešā daļa no ikmēneša algas dažās no šīm valstīm.

Finansiālais ieguvums no vīzu nodokļiem rada pretēju ietekmi arī pašā Eiropas Savienībā. Parastiem ES kaimiņvalstu iedzīvotājiem ES kļūst par attālu valsti. Galu galā, jo vairāk cilvēku apmeklē Eiropas Savienību, jo labāk viņi var redzēt, kā mēs dzīvojam, tajā pašā laikā mūsu tūrisma nozare gūst peļņu no šī apmeklējuma. Arī no finanšu viedokļa labāk ir atļaut nekā ierobežot.

Mums nav nepieciešams Eiropas cietoksnis. Es vēršos pie saviem kolēģiem un priekšsēdētāja un lūdzu viņus izdarīt spiedienu uz Padomi, lai tā atkārtoti izskata vīzas nodokļa noteikumus mūsu austrumu kaimiņiem.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz dokumentu, kuru Parlaments tūlīt izskatīs, — priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā.

Manī izraisa bažas tas, ka Komisijas priekšlikumā nav pantu, kas ļautu dalībvalstīm ierobežot elektrības importu no trešām valstīm, ja to noteikumi vides jomā ir vājāki nekā noteikumi, kādus piemēro Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienībai nevajadzētu piekāpties enerģijas piegādātājiem, kas ražo elektroenerģiju par zemāku cenu, bet ar postošu ietekmi uz vidi. Tā būtu mūsu vērtību nodošana, kas liecina par vāju raksturu, kā arī negodīga rīcība attiecībā pret Eiropas elektroenerģijas piegādātājiem, kuri ievēro nepieciešamos standartus.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, atsaucoties uz divām manu kolēģu runām, es vēlētos izteikt komentārus par vēlēšanām Krievijā. Tās man atgādināja vecu joku par to, ka katram amerikānim ir brīvība izvēlēties automašīnu, ja vien tā ir melns fords. Taču man ir radies iespaids, ka daudzi Eiropas politiķi atviegloti nopūtās par to, ka pastāvēja kaut kāds secīgums un ka Krievijā joprojām bija kāds, ar ko viņi varēja sarunāties.

Protams, es saprotu atsevišķu Eiropas Savienības valstu, īpaši lielo valstu, kā arī atsevišķu lobija grupu un rūpniecības nozaru ekonomiskās intereses, tomēr mūsu klusējošā piekrišana neveiksmīgajai cilvēktiesību novērošanai Krievijā, Eiropas Savienības aklums un kurlums var vienīgi iedrošināt Krievijas iestādes arestēt arvien vairāk un vairāk Kasparovu. Jo klusāki mēs Eiropas Savienībā esam attiecībā uz to, kas notiek Krievijā, un jo mazāk mēs par to sakām, jo plaukstošāka kļūst represiju politika šajā valstī — tas ir tik vienkārši; tādēļ es ierosinu runāt par to, kas notiek Krievijā, un tur notiek sliktas lietas.

  Gisela Kallenbach (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz situāciju, kādā ir nonākusi Bulgārijas mākslas vēsturniece Martina Baleva un viņas kolēģis Ulf Brunnbauer no Brīvās universitātes Berlīnē, Vācijā. Abiem ir izteikti nāves draudi, un pret viņiem ir organizētas naida akcijas saistībā ar zinātnisko darbu par gleznu, īpaši no televīzijas kanāla Skat TV un radikālās partijas Ataka Party puses. Nesen Ataka Eiropas vēlēšanu akcijas beigās uz ziņojumu dēļa parādījās sauklis: „Balevu uz sastatnēm, Vācijas žīdu piesiet pie mieta!” Bulgārijas prokuratūra nav izskatījusi sūdzību kopš jūnija sabiedrības musināšanas uz slepkavību dēļ. Drošības apsvērumu dēļ M. Baleva tagad uzturas Vācijā; TV kanāls ir piedāvājis atlīdzību tam, kurš sniegs informāciju par viņas atrašanās vietu. Bulgārijas valdība nepauž savu nostāju, un tas nav dalībvalsts cienīgi un ir nepieņemami!

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonā notika ES un Āfrikas augstākā līmeņa sarunas. Kopīgajā paziņojumā, par kuru vienojās, liels uzsvars bija uz sadarbības nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Āfrikas valstīm. Saskaņā ar iesaistīto komisāru, P. Mandeslon un L. Michel, teikto, šie nolīgumi veicinās Āfrikas attīstību.

Neņemot vērā faktu, ka gadiem ilgi mēs esam ignorējuši politisko palīdzību par labu ekonomiskajai palīdzībai, ir vērts apsvērt, ko vēl mēs varam piedāvāt Āfrikas valstīm, kad mēs zinām, piemēram, ka pēdējos 15 gadus ES eksports uz Āfrikas kontinentu ir palielinājies par 84 %, kas ir piespiedis nabadzīgās valstis izmantot 57 % to nacionālā kopprodukta, lai importētu pārtiku, kuru tās varētu ražot pašas.

Vienīgi Eiropas lielie uzņēmumi gūst peļņu no šīs sadarbības. Nemaldināsim paši sevi un būsim godīgi: mēs dodam naudu, kuru mēs tūlīt paņemam atpakaļ.

  Pál Schmitt (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Četriem ungāru tautības deputātiem piešķīra mandātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās Rumānijā: Magor Csibi, Csaba Sógor, László Tőkés un Iuliu Winkler. Tas ir izcils rezultāts un lieliska iespēja ungāru kopienai cīnīties par tādu pašu autonomiju, kāda ir sevi pierādījusi praksē visā Eiropā, izglītību dzimtajā valodā un neatkarīgu universitāti, kurā mācības notiktu ungāru valodā.

It īpaši es vēlētos pieminēt bīskapu László Tőkés, jo mums ir pievienojies godīgs, patiess deputāts, kas atbalsta demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Viņu ievēlēja kā neatkarīgu, individuālu kandidātu, kas nepieder nevienai politiskajai partijai, un tas nenotiek bieži. Faktam, ka viņa kampaņa bija godīga un balstījās uz vērtībām, kas saistītas ar cilvēka pamattiesībām, bija liela nozīme viņa veiksmīgajā vēlēšanu rezultātā. Bīskaps L. Tőkés ir kļuvis par leģendu Ungārijas politikā ar savu līdzšinējo darbību, savu lomu Rumānijas pārejā uz demokrātiju un neatlaidīgo cīņu par lielāko nacionālo minoritāti Eiropā — ungāru kopienu, kas dzīvo Rumānijā. Ungārijas Tautas partijas delegācijas vārdā es jūtu pienākumu apsveikt mūsu tautiešus ar ievēlēšanu, jo viņi ir Rumānijas teritorijā dzīvojošas ungāru kopienas pārstāvji. Paldies!

  Maria-Eleni Koppa (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, šodien plenārsēdē es vēlētos izvirzīt jautājumu par uzņēmumu Olympic Airlines. Es uzskatu, ka Grieķijas valdība ir atmetusi visus mēģinājumus vienoties par Olympic Airlines nākotni, padarot Eiropas Kopienu Tiesas gaidāmo lēmumu par neizbēgamu faktu.

Šādai nepieņemamai nostājai nav attaisnojuma, jo ir zināms, ka Eiropas Savienība kā daļu no savas reģionālās politikas jau ir atzinusi nepieciešamību stiprināt aviolīniju ar jaunu aprīkojumu, nodrošināt ikdienas satiksmi ar izolētajām salām valstī.

Ir skaidrs, ka Grieķijas valdība, pamatojoties uz iepriekš paredzamu lēmumu, ir atmetusi visas tiesības un iespējas runāt par darbavietu saglabāšanu, tādējādi radot milzīgu sociālu problēmu. Tajā pašā laikā visas prasības, kas aizkavētu Olympic Airlines nemateriālo īpašumu, kuriem ir ievērojama ekonomiskā vērtība, sadalīšanu, tiek klusām atmestas.

Šādi Grieķijas valdība un Eiropas Komisija konkurences vārdā padara Grieķiju par otrās šķiras galamērķi. Tam pretosies visi spēki, kuriem rūp valsts kā nopietna tūristu galamērķa nākotne.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tomēr atkal mūsu bažas izraisa etniskā dažādība Vojvodinas reģionā Ziemeļserbijā, jo vairākos lēmumos Eiropas Parlaments ir deklarējis, ka tā ir aizsargājama vērtība. Atpakaļuzņemšanas nolīguma, kuru Eiropas Savienība citādi negodīgi uzspieda Serbijai, daži rādītāji norāda, ka vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kas nelegāli uzturas pievienotajā dalībvalstī, būs jāsūta atpakaļ uz Serbiju. Tā kā Serbijas valdībai nav stratēģijas, kā sociāli un ģeogrāfiski integrēt šo ļaužu masu, tad Serbijas Konstitūcija veltīgi aizliedz izmaiņas etnisko grupu proporcijās izmitināšanas dēļ, ja tie, ko uzņem atpakaļ, nedodas atpakaļ uz mītnēm, kurās tie sākotnēji dzīvojuši, bet gan uz Vojvodinu, kas ir attīstītāks rajons. Tā nav nejaušība, ka šeit pat tukši dzīvokļi tiek iekļauti policijas melnajā sarakstā. Turklāt vietējie iedzīvotāji pamatoti baidās no bēgļu pieplūduma no Kosovas. Spriedzi palielina nesenā pagātnē notikusī militārā skaitīšana par to, kurus Vojvodinas ungārus var uzskatīt par lojāliem Serbijas pilsoņiem, un to, kuri ir uzskatāmi par nepilnvērtīgiem pilsoņiem, un tas notiek valstī, kas ir NATO miera uzturēšanas partneris un kas cenšas panākt mierīgu risinājumu Kosovā. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi!

Eiropa nedrīkst ziedot drošību enerģijas tirgus liberalizācijas labad. Vismaz ne tik ilgi, kamēr trešās valstis izmanto enerģiju kā ārpolitikas ieroci.

Nopirkdama gāzesvadus Moldovā, Gazprom izmantoja iesaldēto konfliktu Transnistrijā un pārtrauca gāzes piegādi un eksporta kanālu darbību.

Ņemot vērā Moldovas ievainojamību, man nav šaubu, ka, nodibinot turpmākas partnerattiecības starp dažādiem tirgus reģioniem, dalībvalstīm un trešām valstīm, kas atbilst mūsu kritērijiem, mūsu enerģijas drošība tiks sekmēta.

Mazākām dalībvalstīm ir jādara pat vairāk, lai nodrošinātu savu drošību. Igaunijas ekonomiskais un militārais spēks ir atkal un atkal padevies mūsu kaimiņvalsts spēkam, jo tas ir vairākas reizes vājāks nekā iekarotājas Krievijas spēks.

Gan enerģijas ražošana, gan izplatīšana ir Igaunijai stratēģiski svarīga. Es uzskatu, ka, ņemot vērā šo situāciju, dažus uzņēmumus nevajadzētu sadalīt, bet gan paturēt valsts īpašumā. Lūdzu, ticiet mums, kad mēs sakām, ka tas mums ir ļoti svarīgi!

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pieminēt brutālo uzbrukumu grieķu izcelsmes žurnālistam, kas notika 5. decembrī Stambulā. Žurnālists, par kuru es runāju, ir Andreas Robopoulos, Grieķijas televīzijas kanāla MEGA korespondents un grieķu valodā iznākošā laikraksta ECHO izdevējs. Viņu sita ar nūjām nezināmi uzbrucēji, kas varētu būt zināmi iestādēm, un tā rezultātā viņam radās vairāki roku lūzumi un galvas traumas, kurām bija nepieciešamas šuves.

Šis uzbrukums notika pie ECHO biroja Pera rajonā. Uzbrucēji atstāja savu upuri guļam uz zemes un mirkstam asinīs. Šis uzbrukums seko vairākiem citiem uzbrukumiem, piemēram, armēņu izcelsmes žurnālista Hrant Dink slepkavībai 19. janvārī Stambulā un 13. decembra notikumiem, kad Turcijas Mežsaimniecības nodaļas buldozeri iznīcināja Transfigurācijas klosteri Heybeliada (Halki) salā.

Es aicinu Eiropas Parlamentu, kas ir augstākais politiskais spēks, kurš atbalsta demokrātiju Eiropas Savienībā, veikt rūpīgu izmeklēšanu un enerģiski reaģēt uz šādiem notikumiem, nosodot šādus noziegumus valstī, kas tiecas iestāties Eiropas Savienībā, bet tajā pašā laikā uzbrūk saviem pilsoņiem.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šodien ir Cilvēktiesību diena un pasaule ir pārpilna ar piemēriem par cilvēktiesību neievērošanu. Starp šiem piemēriem ir arī piemērs par manu mazo dzimto valsti Kipru. 33 gadus Turcijas spēki ir okupējuši daļu salas un neļāvuši 200 000 bēgļiem doties mājās. 33 gadus Turcijas armija ir okupējusi neapdzīvoto Famagusta pilsētu un izmanto to, lai šantažētu Grieķijas Kipras kopienu. 33 gadus Turcijas kareivji ir izmantojuši Berlīnes mūrim līdzīgu galvaspilsētas Nikozijas sadalījumu. Un tas viss tikai tāpēc, ka Turcijas militārie spēki diktē Turcijas politiku Kiprā.

Cerēsim, ka R. T. Erdoğan jaunā valdība sapratīs, cik neattaisnojami ir okupēt ES dalībvalsti, un pavēlēs Turcijas spēku virspavēlniekam Y. Büyükanıt atsaukt militāros spēkus no salas cik drīz vien iespējams.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir grūti aprakstīt tikko notikušās parlamenta vēlēšanas Krievijā savādāk kā neizdevušos joku par demokrātiju. Rezultāti no Čečenijas reģiona, kur 99 % vēlētāju nobalsoja par Vienoto Krieviju, ir īpaši satraucoši.

Čečenijas piemērs ir simptomātisks. Cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī, nav iemesla balsot par V. Putina komandu. Tās ārkārtīgās ciešanas, ko viņiem sagādājusi šī komanda, ir minētas vairākas reizes. Īstenībā 100 % labvēlīgs iznākums un atbalsts valdošajai grupai nav vērojams nevienā demokrātiskā valstī. No otras puses, tas mums lielā mērā atgādina vēlēšanas totalitārā režīma valstīs.

Ir arī citas līdzības. Vēlēšanas pierādīja, ka Krievijā vairs nav opozīcijas. Vārda brīvība ir ierobežota, un plašsaziņas līdzekļus kontrolē valsts. Atgriežas politiski ieslodzīto kategorija. Šo kategoriju veido tie, kam ir drosme atklāti uzstāties pret režīmu, un demokrātija kļūst par fasādi, aiz kuras šis „tīrais kā sniegs” demokrāts V. Putins var darīt to, kas viņam tīk.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tā kā tuvojas Ziemassvētki, mums vajadzētu būt labā noskaņojumā. Taču man jāsaka, ka patlaban Īrija ir diezgan šokēta par jaunajiem cilvēkiem, kas mirst no kokaīna lietošanas. Tieši šodien apglabās jaunu meiteni, un par to runā visā valstī, jo viņa bija no augstākās sabiedrības ģimenes. Taču es domāju, ka šis jautājums un tas, ka narkotiku lietošana tagad ir daļa no izklaides, izraisa nopietnas pārdomas ne tikai Īrijā, bet arī daudzās dalībvalstīs un jaunu cilvēku vidū.

Eiropas Savienībai un katrai dalībvalstij atsevišķi ir jārisina šis jautājums divos virzienos. Acīmredzot mums ir jāsamazina piegāde, taču tas varētu būt ļoti grūti. Tas ir jāizdara, ieviešot stingrāku policijas kontroli un nodrošinot labāku sadarbību starp dalībvalstīm. Taču mums ir jāmazina pieprasījums, un mums, patiešām mums visiem, ir nepieciešams, lai jauni cilvēki apzinātos narkotiku lietošanas bīstamību. Un tiem, kas veicina to legalizēšanu, vajadzētu ņemt to vērā.

Visbeidzot es vēlētos mudināt tos, kas pašreiz niekojas ar narkotikām, izbeigt to, un es vēlos izteikt līdzjūtību tām ģimenēm Īrijā, kuras ir zaudējušas savus mīļos.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, klimata pārmaiņas ir viena no sarežģītākajām problēmām starptautiskajā sabiedrībā.

Šajās dienās Bali konferencē pulcējas delegācijas no 190 valstīm, simtiem ekspertu un nevalstisko organizāciju, kā arī vairāk nekā 1400 žurnālistu.

Kopējais mērķis ir izveidot nostādnes, lai mazinātu klimata pārmaiņas arī pēc 2012. gada.

Mēs varam risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, attīstot zinātnisko pētniecību, piemērojoties klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju, attīstot un īstenojot globālo enerģijas stratēģiju.

Saistībā ar Bali konferenci Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Savienības pasākumi, kas jau ir skāruši dažas jomas, piemēram, aviāciju, mazāk piesārņojošu transporta līdzekļu ražošanas veicināšanu, kurināmā kvalitāti un gaisa kvalitāti, gan labvēlīgi ietekmēs klimata pārmaiņu apkarošanu, gan stimulēs ekonomisko attīstību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, totalitārā režīma laikā Austrumeiropas iedzīvotāji bieži baidījās no muitas kontroles, un pievienošanās Eiropas Savienībai daudziem no viņiem cieši saistās ar šādas kontroles beigšanu.

Eiropas reģioni, kas ar saviem pasākumiem atbalstīja sadarbību plašākos mērogos, ievērojami sekmēja barjeras noņemšanu pierobežas zonās. Šīs starpvalstu asociācijas iedrošināja mūs, Parlamenta deputātus, piespiest iesaistītās puses ievērot sākotnēji noteiktos galīgos termiņus Šengenas zonas paplašināšanai.

Es esmu priecīga, ka viņu cerības šajā jomā ir piepildījušās un ka 20. decembra pusnaktī pēdējās „dzelzs priekškara” paliekas kritīs un bezrobežu Eiropa kļūs par realitāti. Slovākijas Republikas pievienošanās Šengenas zonai un robežu atvēršana ar Čehiju, Poliju, Ungāriju un Austriju radīs jaunu jomu, kurā cieši sadarboties.

Es ceru, ka visas asociācijas, ciemati un pilsētas pierobežā atsauksies uz Tatru reģiona aicinājumu un 21. decembrī robežpunktos svinēs lielāko veiksmi Eiropas integrācijas procesā, proti, robežu, kas agrāk šķīra valstis, likvidēšanu.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos šoreiz, pirms Ziemassvētkiem, pateikties Eiropas Komisijai par palīdzības piešķiršanu 170 miljonu eiro apmērā Eiropas Solidaritātes fondam, lai palīdzētu tīrīšanas darbos pēc plūdiem manā valstī un it īpaši manā reģionā šovasar. Es saprotu, ka, ja tas ir apstiprināts, tad tas būs otrs lielākais palīdzības apmērs, kādu jebkad izmaksājis Eiropas Solidaritātes fonds. Kā vienu no visvairāk cietušajiem reģioniem pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts es varu teikt, ka ikviens ziedojums ir vēlams. Šis solidaritātes žests no pārējām Eiropas valstīm manā vēlēšanu apgabalā tiek ļoti gaidīts.

  Priekšsēdētājs. − Parasti priekšsēdētājs neizsaka komentārus par runātāju teikto, taču manā sarakstā ir rakstīts „170 eiro”, nevis „170 miljoni eiro”, tādēļ es esmu priecīgs, ka Apvienotajai Karalistei nav, ko kritizēt šajā gadījumā!

(Smiekli)

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Es vēlētos informēt jūs par dažiem notikumiem uz Horvātijas un Slovēnijas robežas.

Horvātijas puse atkal iesaistās faits accomplis praksē, risinot nenokārtotos robežu jautājumus attiecībās ar Slovēniju. Vispirms Horvātija uzsāka zemes pārdošanu teritorijā, par kuru ir strīds Dragonjas upes kreisajā krastā, un pēc tam būvēja tiltu Hotizā. Nesen Horvātija ļoti lēnām pārcēla robežu uz Snežniški Woods, un mežstrādnieki ir sākuši izcirst kokus.

Razkrižje viņi ir klusām atzīmējuši jaunu robežkontroles celtni, Horvātijas Ārlietu ministrijai iepriekš nepaziņojot Slovēnijai par saviem nodomiem, lai gan saskaņā ar noslēgtajiem nolīgumiem tā ir jādara. Paziņojumu nesaņēma arī Slovēnijas zemesgabalu īpašnieki, uz kuru zemesgabaliem ir plānota robežas šķērsošana.

Neskatoties uz Slovēnijas principiālu atbalstu Horvātijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, Horvātijai vajadzētu rīkoties atbilstoši nolīgumiem, kurus tā ir parakstījusi ar citām valstīm, ja tā vēlas nostiprināt savu uzticamas ES kandidātvalsts statusu.

  Viktória Mohácsi (ALDE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi, šajā dienā 1948. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tādēļ šodien mēs atzīmējam Cilvēktiesību dienu. Es vēlētos jautāt ar visu pienākošos cieņu, vai mums ir iemesls to atzīmēt? Nav šaubu, ka dokumentā paustās vērtības joprojām veido Eiropas Savienības un mūsu, eiropiešu, dzīves pamatu mūsdienās. Bet vienīgi tāpēc, ka mēs šo dienu atzīmējam, mēs nevaram ignorēt parādību, ka daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, no Ungārijas līdz Grieķijai un no Slovākijas līdz Nīderlandei (es varētu minēt piemērus), joprojām pastāv un palielinās politisko grupu skaits, kas slēpjas uniformās un izraisa šaubas tieši par šīm vērtībām, maršējot ar kritušo diktatoru simboliem rokās. Es lūdzu visus atbildīgos Eiropas politiķus: atzīmēsim šo dienu skaistāk! Darbosimies kopā pret ekstrēmistu grupām! Cerams, ka mana grupa ierosinās Parlamenta lēmumu, lai protestētu pret ekstrēmisma manifestācijām. Nav labākas dienas sadarbībai par Starptautisko cilvēktiesību dienu. Liels paldies!

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jums atgādināt, ka 5. decembrī bija slavenā poļu tautības eiropieša, Polijas valsts vadītāja maršala Józef Piłsudski dzimšanas diena. Šī harizmātiskā persona bija ne tikai lielisks un varonīgs komandieris, bet galvenokārt arī patiess valstsvīrs, kas deva lielu ieguldījumu Polijas valsts atdzimšanā.

Viņa vadībā 1920. gadā Polijas armija apturēja boļševiku maršu, kuri bija paredzējuši pakļaut visu Eiropu. Viņš bija par dzīvi mierā un harmonijā ar kaimiņvalstīm, ievērojot to pilnīgu suverenitāti. Viņš arī teica, ka Polija ir nonākusi liela jautājuma priekšā: vai tai vajadzētu būt vienlīdzīgās attiecībās ar citām pasaules lielvarām vai arī vajadzētu būt mazsvarīgākai valstij, kam nepieciešama spēcīgāko aizstāvība? Polija vēl nav atbildējusi uz šo jautājumu. Tai vēl ir jānokārto tās spēka pārbaude. Šajā jomā mūs gaida lieli pārbaudījumi, un mums, pašreizējai paaudzei, tiem ir jāgatavojas. Šie vārdi atbilst arī mūsdienu situācijai, kad Polija ir viena no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada 19. novembrī tika atklāts autoceļš A6, kas savieno Bratislavu un Vīni. Es uzskatu, ka tas ir vēsturisks notikums un ka tas ievērojami vienkāršos autoceļu satiksmi starp Slovākiju un Austriju.

Pēc trīs gadu intensīva darba pie autoceļa A6 izveides un tā kā Slovākijas Republika ir pievienojusies Šengenas zonai, sakari starp abām valstīm noteikti kļūs vēl produktīvāki.

Es vēlētos pateikties Austrijai par to, ka tā ir veiksmīgi pabeigusi šo projektu sadarbībā ar Slovākijas Republiku. A6 atklāšana vēsta par pirmo reizi, kad Slovākijas Republika ir saistīta ar Eiropas transporta tīklu. Tas atvieglos citus transporta maršrutus, kas jau ir stipri noslogoti.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā piektdienā Austrijas parlamenta priekšsēdētājai Barbara Prammer tika iesniegti 70 000 parakstu, atbalstot stingrāku tiesību aktu pieņemšanu mājlopu transportēšanas jomā. Pilsoņu parakstu vākšanu organizēja viens no maniem tautiešiem Helmut Schaupensteiner un atbalstīja ļoti atzītā žurnāliste Maggie Entenfeller. Viņi spēja savākt šos 70 000 parakstus īsākajā iespējamajā laikā.

Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, un 70 000 parakstu norāda uz to, ka iedzīvotāji vairs nevēlas pieļaut traģiskus negadījumus un izsaka par to savus komentārus. Tādēļ kā Eiropas Parlamenta deputāts es uzskatu, ka mans pienākums ir informēt jūs, dāmas un kungi, par šo lielisko iniciatīvas izrādīšanu pret mājlopu transportēšanu un lūgt mūs visus beidzot darīt kaut ko, lai pašreiz notiekošie negadījumi uz Eiropas ceļiem vairs nenotiktu nākotnē.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ján Hudacký (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada 4. decembrī Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu, ka tiesību akti grūtniecības pārtraukšanas jomā, kas ļauj veikt abortu līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai bez pamatojuma, un es atkārtoju — bez pamatojuma, nav pretrunā Slovākijas Republikas Konstitūcijai.

Neskatoties uz to, Slovākijas Republikas Konstitūcijā ir noteikta cilvēka dzīvības aizsargāšana pat pirms tā dzimšanas. Ar nožēlu jāsaka, ka šī diena būs ierakstīta Slovākijas Republikas vēsturē ar to bērnu asinīm, kam netiks dota iespēja piedzimt un dzīvot.

Man ir žēl, ka vairums tiesnešu nespēja atrast sevī tik daudz drosmes, lai apstiprinātu cilvēka dzīvības aizsardzības augstākā principa pārākumu. Nedzimušu bērnu abortu pieļaušana, pamatojoties uz tā saucamajām cilvēktiesībām vai drīzāk sieviešu tiesībām, kam nav nekā kopēja ar cilvēka dabu un cieņu, ir nožēlojama un ir jānosoda.

  Maria Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs jau iepriekš dzirdējām par Grieķijas iedzīvotāju bažām saistībā ar Olympic Airlines jautājumu. Mums ir jānodrošina, ka Olympic turpina gaisa pārvadājumus.

Tomēr ir vēl viena problēma, kas skar Grieķijas iedzīvotājus, un to apsprieda Grieķijas parlamentā pēc priekšsēdētāja vietnieka (pirmā referenta) G. Sourlas ierosinājuma. Šī problēma ir nopietnais risks, ko jauniem cilvēkiem rada tehnoloģiju un datoru izmantošana. Atkarība no šīs parādības izraisa jaunu cilvēku saslimšanu, kas traucē viņu iekļaušanos sabiedrībā, iznīcinot viņu izredzes iegūt izglītību vai darbu.

Tajā pašā laikā netiek veikti nekādi aizsardzības pasākumi. Tad mūsu jautājums ir: kādēļ brīva konkurence atklātā tirgū pieļauj video spēļu ražošanu un ievešanu no trešām valstīm, kā arī šādu spēļu izplatīšanu un nekontrolētu diennakts interneta kafejnīcu darbību? Kā šo tirgu var kontrolēt? Kāds ir Eiropas mērķfinansējums, lai nodrošinātu drošu internetu jauniem cilvēkiem? Kādi pasākumi tiek veikti, lai ārstētu slimības, no kurām jauni cilvēki cieš to atkarības no datora un interneta dēļ? Un kā kompetentās iestādes, kas atbild par tiesību aktu ieviešanu, kontrolē elektroniskos noziegumus Eiropas līmenī?

  Dushana Zdravkova (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Lisabonas līguma ratificēšanas un Pamattiesību hartas parakstīšanas priekšvakarā es vēlētos pievērst jūsu uzmanību Bulgārijai un faktam, ka diemžēl Bulgārijas valdība, tās administrācija un parlamenta valdošās koalīcijas pārstāvji joprojām atrodas tālu no dažu pamatprincipu piemērošanas. Šie principi ir atklāta valdīšana, pārredzamība un galvenokārt — atbildība lēmumu pieņemšanas procesā.

Pēdējās pāris dienās Bulgārijas pilsoņi pieredzēja vēl vienu valdības mēģinājumu piemērot neskaidrus kritērijus, lai slepeni pārdalītu valsts budžeta pārpalikumu un pieļautu, ka valdošo partiju tā saucamie „melnie portfeļi” uzsūc līdzekļus nekontrolētā veidā. Šis ir vēl viens pašreizējās politiskās prakses piemērs pēdējo gadu laikā, kam raksturīgi atnākt un palikt pie varas, uzpērkot vēlētājus, nevis labi padarot darbu.

Kā Eiropas Parlamenta deputāte un Bulgārijas lielākās opozīcijas partijas un labējā politiskā spēka pārstāve, kas atbalsta Eiropas Tautas partijas vērtības, es uzskatu, ka pašreizējais politiskā modeļa status quo Bulgārijā atgrūž pilsoņus no lēmumu pieņemšanas procesa un atbalsta viņu līdzdalību korupcijā. Sabiedrības informēšanas akcijā par Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartu mēs esam gatavi sekmēt efektīvus un pārredzamus valsts pārvaldes principus un pārliecināt pilsoņus par tām vērtībām, kas ir iekļautas šajos divos dokumentos.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Šogad visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis ir organizējušas vairākus pasākumus, lai atzīmētu Eiropas Savienības dibināšanu un tās piecdesmito dibināšanas gadadienu. Nesen, decembra sākumā, es piedalījos šādā pasākumā Mosonmagyaróvár. Mosonmagyaróvár ir pilsēta pie Slovākijas, Austrijas un Ungārijas robežas, tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki mēri no visām trijām valstīm piedalījās pasākumā. Šie mēri atsaucās uz iniciatīvu, kas tika rosināta Eiropas Parlamentam vai tā priekšsēdētājam. Iniciatīvas būtība ir, ka saskaņā ar seno grieķu tradīcijām Eiropas Parlamentam vajadzētu rosināt pamieru visā pasaulē pirmo reizi 2008. gadā Olimpisko spēļu laikā Pekinā. Priekšsēdētāja kungs, šī aicinājuma moto ir „17 miera dienas”. 1. decembrī mēri sāka vākt parakstus, un viņi vēlas iesniegt jums, priekšsēdētāja kungs, lūgumrakstu pavasarī Strasbūrā. Viņi lūdza paziņot par šo aicinājumu jums, un to es tagad esmu izpildījis. Paldies!

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, mani ir uzrunājuši Bulgārijas Veselības aizsardzības savienības pārstāvji. Šo savienību dibināja divpadsmit pacientu organizācijas, lai aizstāvētu viena miljona bulgāru, kas cieš no hroniskām slimībām, intereses. Pēdējos gados Bulgārijā nopietnas bažas raisa politika farmācijas jomā. Lai gan veselības aprūpei piešķirtie līdzekļi palielinās, tomēr tos var izmantot arvien mazāk un mazāk medikamentu iegādei. Diemžēl to cena ietver arī 20 % PVN. Bulgārijas pacienti ir noraizējušies, ka viņu pārstāvjiem nav atļauts piedalīties veselības aprūpes izdevumu kontrolē un uzraudzībā. Viņi uzstāj uz līdzdalību šajos procesos, lai nodrošinātu pārredzamību. Pēc gadiem ilgas vēršanās pie Bulgārijas valdības tagad viņi ir nolēmuši vērsties pie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta.

Vairāk nekā miljons bulgāru cieš no hroniskām slimībām un nesaņem pietiekamu veselības aprūpi. Turklāt problēmas farmācijas politikas jomā ietekmē vairāk nekā 80 Eiropas zāļu ražotāju intereses, kas arī cenšas panākt lielāku pārredzamību. Tādēļ es no šīs tribīnes vēršos pie Bulgārijas un Eiropas Savienības iestādēm, lai atbalstītu pacientu organizāciju lūgumu pēc lielākas pārredzamības.

  Edit Bauer (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par minoritāšu radio, kas tūlīt pārtrauks savu darbību Slovākijas Republikā.

Slovākijas Republikas valsts radio saskaņā ar tiesību aktiem ir jāraida translācijas nacionālo minoritāšu valodās. Taču pagājušajā nedēļā radio vadība nolēma pārtraukt Rádio Pátria translāciju minoritāšu valodās vidējos viļņos līdzekļu trūkuma dēļ. Tas nozīmē, ka vairs nebūs translāciju ungāru, rusīņu un ukraiņu valodā.

Ja Slovākijas parlaments, apstiprinot budžetu nākamajam gadam, nepiešķirs līdzekļus translācijai vidējos viļņos, tad translācijas nacionālo minoritāšu valodās tiks pārtrauktas 1. janvārī. Slovākijā šādai radio translācijai ir 80 gadu ilga vēsture. Nolēma arī, ka translācija turpināsies internetā, lai gan saskaņā ar novērtējumu tikai 1 % klausītāju pieder dators, kuru viņi izmanto, lai klausītos radio. Taču iespējami ir arī alternatīvi risinājumi...

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šajā nedēļas nogalē Eiropadome apspriedīs arī enerģētikas problēmas, kas ir kļuvušas par kopējās drošības jautājumu.

Ņemot to vērā, es vēlos izteikt Eiropadomei trīs vēlmes.

Pirmkārt, es vēlos, lai Padome atbalsta Komisijas priekšlikumus par īpašumtiesību sadalīšanu un trešo valstu kapitāla lielākās daļas ierobežošanu elektroenerģijas un gāzes tirgū. Tas ir galvenais jautājums, kas jārisina, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un izvairītos no neskaidriem darījumiem starp valsts monopoliem.

Otrkārt, es vēlos, lai dalībvalstis varētu ierobežot savu elektroenerģijas importu no trešām valstīm gadījumos, kad tas varētu ievērojami apdraudēt ilgtermiņa piegādes drošību.

Treškārt, vai es drīkstu atgādināt par Eiropas Parlamenta un Padomes septembra rezolūciju par energodrošību, kurā ir izteikts priekšlikums par ārējā ierēdņa energodrošības jautājumos amata izveidi?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien, trešās tūkstošgades sākumā, pasaule saskaras ar pagātnes problēmām, kas vēl nav atrisinātas un kas saistītas ar jauniem sarežģījumiem. Mēs varam būt lepni, ka Eiropas Savienība ir pārmaiņu radītāja un ka mūsu lielākās vērtības ir cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, tolerance, brīvs tirgus, uzlaboti dzīves apstākļi un rūpes par vidi.

Ja mēs efektīvi rīkosimies, lai ieviestu praksē šīs idejas un mērķus, tad mūsu Savienība būs lietišķa un lietderīga. Mēs tuvojamies viena īpaša darba posma nobeigumam: mēs pieņemam Reformu līgumu, Lisabonas līgumu. Tas ir ļoti jauki, bet dzīve ir radījusi mums jaunus uzdevumus. Īstenojot visus Līguma nosacījumus un uzlabojot ES un tās iestāžu darbību, mums ir jārunā par — un mēs gribam to darīt — labāku nākotni Eiropai un mūsu dalībvalstīm...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Eluned Morgan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos turpināt savu Strasbūras tradīciju un nosaukt un kaunināt tās dalībvalstis, kas nerīkojas saskaņā ar Lisabonas direktīvām.

2005. gadā visas 27 dalībvalstis piekrita ieviest sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem. Līdz 2007. gada augustam tikai sešas dalībvalstis bija paziņojušas, ka ir pilnībā transponējušas šo direktīvu valsts tiesību aktos. Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru pret 21 dalībvalsti, un līdz šim 15 dalībvalstis joprojām nav ieviesušas šo likumu.

Tātad kauna sarakstā ir: Vācija, Itālija, Luksemburga (atkārtoti), Portugāle, Malta, Kipra, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Somija, Dānija, Igaunija un Grieķija.

Šonedēļ, kad tuvojas Bali konference, tas ir skandāls, ka dalībvalstis nespēj īstenot pasākumus, par kuriem tās jau ir vienojušās un kuriem jau ir bijusi nozīmīga ietekme uz klimata pārmaiņu risinājumiem.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Dāmas un kungi, šodiena ir pavērsiens Rietumbalkānos un visas Eiropas Savienības dzīvē. Šodien ir ANO noteiktā pēdējā diena, līdz kurai serbiem un albāņiem ir jāpanāk vienošanās. Mums jau iepriekš vajadzēja zināt, ka trijotnes centieni to panākt ir lemti neveiksmei. Visticamāk, Kosova deklarēs savu neatkarību divu mēnešu laikā, un joprojām ir grūti izvērtēt tās rīcības sekas Rietumbalkānu reģionā. Kosovu aizsargās Eiropas Savienība. Risinājuma panākšana Kosovas lietā noteikti būs pārbaudījums kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Vai mēs varēsim panākt vienotu nostāju vai arī kļūsim par upuriem Amerikas un Krievijas strīdiem? Ja Eiropas Savienība nebūs vienota, tas radīs nopietnus draudus valstu savienībai un Eiropas reģiona integrācijai. Tādēļ ir ļoti svarīgi panākt labu un godīgu risinājumu Kosovā. Eiropas Savienība ir atbildīga par to.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 6. decembrī Strasbūras Darba tiesa pieņēma lēmumu Eiropas Parlamenta prasībā pret dažiem nodarbinātajiem. Es citēju: „Konstatē, ka darba līgums starp darbiniekiem un Eiropas Parlamentu nav spēkā; konstatē, ka darbinieku līgums par projektu nav spēkā, konstatē un lemj, ka līgumiskajām attiecībām starp darbinieku un Eiropas Parlamentu vajadzētu būt pamatotām ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku.”

Es aplaudēju šiem ierēdņiem, ar kuriem tika noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, par drosmi, jo viņi ignorēja pazemojumus un citas provokācijas, lai panāktu savu tiesību atzīšanu. Priekšsēdētāja kungs, es uzdrīkstos cerēt, ka administrācijai ātri tiks dots rīkojums pielikt šai lietai punktu, jo tā diskreditē mūsu iestādi nodarbinātības tirgus dalībnieku acīs.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šodien es vēlos runāt par tiesisko līdzsvaru starp cīņu pret korupciju un demokrātiju. Dažu valstu, arī Rumānijas, korupcijas starptautiskais tēls ir tik varens, ka tas acīmredzot rada ticību, ka, lai to apkarotu, pat demokrātijas deformēšana ir atļauta. Tā rezultātā Brisele nepārtraukti aicina un skaļi sveic instrumentu stiprināšanu korupcijas apkarošanai, bet parasti klusē, kad šos pašus instrumentus izmanto ļaunprātīgi, jo tie ir galvenokārt radīti ārpolitikas patēriņam.

Tādēļ, ja cīņa pret korupciju joprojām ir prioritāte, un tai vajadzētu būt, slavinājumiem, kurus skandē demokrātijas sargi, vajadzētu vienlīdzīgi pievienot kritiku par pārspīlējumiem un pilsoņu pamattiesību neievērošanu. Pretējā gadījumā, mums aizbildinoties, ka apkarojam korupciju, pati demokrātija pakāpeniski tiks nomākta, un, atklāti sakot, es uzskatu, ka vienlīdz vai pat vairāk bojāta.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, 1. decembrī bija Vispasaules AIDS diena. Tā ir diena, kurā piemin mūsu planētas vispostošākās slimības visus upurus. Pasaules Veselības organizācijas pēdējā pētījuma rezultāti rāda, ka vīrusa nēsātāju procents saglabājas nemainīgs, kamēr jaunu saslimšanas gadījumu skaits ir mazinājies. Neskatoties uz to, šis skaits joprojām ir pārāk liels.

Es iesniedzu Eiropas Komisijai priekšlikumu par pastmarku sērijas izdošanu, lai palielinātu sabiedrības informētību par AIDS, un šo ideju ierosināja komisārs Markos Kyprianou, kas bija atbildīgs par veselības aprūpes jautājumiem. Mūsu bijušais kolēģis, Eiropas Parlamenta bijušais deputāts un tagadējais Grieķijas transporta un komunikāciju ministrs Kostis Hatzidakis, atbalstīja manu priekšlikumu, un Grieķija drukāja un izdeva pastmarku sēriju AIDS upuru piemiņai. Ienākumi no pastmarku pārdošanas tiks ziedoti zālēm AIDS slimnieku ārstēšanai. Komisija mudināja visas 27 dalībvalstis pārņemt šo ideju. Grieķija bija pirmā!

  Priekšsēdētājs. – Ar šo tiek beigtas vienas minūtes runas.

16. Kopienas jūras vides politika (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ieteikumi otrajam lasījumam (A6-0389/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu) [09388/2/2007 – C6-0261/2007 – 2005/0211(COD)] (Referente: Marie-Noëlle Lienemann).

  Marie-Noëlle Lienemann, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Direktīva, kuru Parlamentam jāpieņem tās otrajā lasījumā, ir ļoti nozīmīga, jo tā ir pirmā direktīva, kas piespiež dalībvalstis pieņemt sistēmu vides jomā, lai atjaunotu jūras un okeānus līdz labam ekoloģiskam stāvoklim. Kad mēs to aplūkojām pirmajā lasījumā, mēs uzsvērām tās svarīgumu, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, kas norāda uz zivju krājumu un jūru un okeānu bioloģiskās daudzveidības īpašu apdraudējumu. Daži cilvēki pat saka, ka pēc piecdesmit gadiem zivju vairs nebūšot. Turklāt okeāniem ir īpaša loma klimata regulēšanā, un, tos piesārņojot, mēs varam mazināt šo regulējošo funkciju un palielināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tāpēc pēc Ūdens pamatdirektīvas, kas attiecas galvenokārt uz saldūdeni, pieņemšanas Eiropas Savienībai bija steidzami jārisina jūru un okeānu ūdens jautājums.

Pirmajā lasījumā mēs parādījām savu vēlmi uzlabot pašreizējo tekstu. Vispirms es aplūkošu šīs direktīvas struktūru un tekstu. Galvenais mērķis ir atjaunot jūras un okeānus līdz labam ekoloģiskam stāvoklim. Pēc tam ir jānosaka nepieciešamie pasākumi, kas jāīsteno katrai dalībvalstij: vispirms jāsadarbojas jūras vides reģioniem vai pakļautajiem reģioniem; pēc tam jānosaka ūdens un bioloģiskās daudzveidības stāvoklis šajās jūrās; tad jādefinē labs ekoloģiskais stāvoklis un daži prioritāri mērķi vides jomā; visbeidzot ir jāsagatavo rīcības plāns un daži īstenojamie pasākumi. Tādēļ mūsu attieksme pret šo direktīvu bija pozitīva, taču mēs jutām, ka tā nav pietiekami visaptveroša tādā redakcijā, kādā tā nonāca no Komisijas pie mums.

Mēs uzsvērām vairākus jautājumus. Pirmais no tiem ir nepieciešamība padarīt šo direktīvu nevainojamu. Nevainojamu gan attiecībā uz resursiem, gan attiecībā uz rezultātiem. Tas pilnīgi noteikti bija vispozitīvākais mūsu sadarbībā ar Padomi un Komisiju: direktīva ir nevainojama.

Otrkārt, mēs ceram, ka direktīvā stingri definēs ekoloģisko stāvokli, lai šīs vērtības atjaunošana nebūtu tikai tukšas runas. Mēs lielā mērā esam apmierināti ar to, ka kritēriji labam ekoloģiskajam stāvoklim ir paplašināti un tajos iekļauta spiediena izdarīšana uz visiem piesārņotājiem, kas ietekmē ekosistēmu, un nepieciešamība tos izvērtēt un mazināt viņu ietekmi, lai atjaunotu labu ekoloģisko stāvokli.

Treškārt, Parlamentam ļoti patīk noteikt aizsargājamās jūras zonas un lieguma veidus, kam vajadzētu būt galvenajai lomai šīs dzīvotnes atjaunošanā un it īpaši zivju krājumu atjaunošanā. Mēs vēlamies ierobežojošākus, stingrākus un nevainojamākus noteikumus attiecībā uz šādu krājumu nepieciešamību, taču princips ir tāds pats; katrā ziņā tekstā ir noteikta pietiekami liela nepieciešamība pēc bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas.

Visbeidzot, Parlaments vēlējās paplašināt direktīvas darbības jomu. It īpaši mēs vēlējāmies pienācīgi aplūkot piekrastes ūdeņus un nevēlējāmies nekādas paliekošas neskaidrības par nepieciešamību aplūkot visas paisuma un bēguma zonas. Jebkurā gadījumā, daudzas no tām ir aplūkotas. Mēs, protams, būtu vēlējušies nedaudz labāku definīciju zemei, kuru klāj paisums, bet mūsu piedāvātais definējums tomēr ir atbilstošs.

Es vēlētos uzsvērt stratēģiju saskaņotības pēc ģeogrāfiskajām zonām svarīgumu: mēs būtu vēlējušies nevainojamāku tekstu, taču nepieciešamība pēc saskaņotības ir apliecināta.

Visbeidzot, ņemot vērā situācijas steidzamību, mūsu kolēģi no Baltijas valstīm vēlējās, lai Baltijas valstīs īstenotu izmēģinājuma projektu, kas ļautu mums rīkoties ātrāk. Viņu vēlmi pilnībā neapmierināja, jo mūsu iestāžu prakse ir neizcelt nevienu īpašu zonu. Neskatoties uz to, mēs paturējām apsvēršanai ideju par izmēģinājuma zonu, un es esmu pārliecināta, ka Komisija izvēlētos Baltijas valstis par šādu zonu.

Nobeigumā vēl ir jautājums par grafiku: galvenais bija panākt, lai direktīva būtu spēkā, pat ja tas nozīmē, ka dalībvalstīm tiek dots nedaudz vairāk laika tās ieviešanai. Tas bija kompromiss, pie kā mēs beigās nonācām. Galīgais termiņš ir 2020. gads, taču dalībvalstis nedrīkst gaidīt vēsā mierā, jo direktīva ir jātransponē līdz 2010. gadam. Katrā ziņā es aicinu tās neizniekot laiku, jo saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu var rasties kavēšanās un mūsu jūras nevar gaidīt.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos sava kolēģa Stavros Dimas vārdā, kas nevar būt šovakar šeit, jo piedalās Klimata pārmaiņu konferencē Bali. Vispirms es vēlos pateikties un apsveikt referenti M.-N. Lienemann par viņas lielisko darbu pie Jūras stratēģijas direktīvas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par tās pozitīvo un konstruktīvo ieguldījumu.

Šī direktīva atzīmē jaunas pieejas sākumu mūsu jūru un okeānu aizsardzībā. Protams, nākamais uzdevums būs tās veiksmīga īstenošana. Parlamenta centieni veicināt šīs tiesību iniciatīvas mērķus ir nesuši augļus, un Parlaments ir pārliecinājies, ka šī direktīva būs efektīvs instruments, kas aizsargās mūsu jūras un okeānus integrētā veidā. Komisija ir iepriecināta, ka vienošanos varēja panākt otrajā lasījumā. Es jo īpaši vēlos uzsvērt Eiropas Parlamenta konstruktīvo lomu šajā procesā. Parlamentam, nepārtraukti saglabājot savus augstos mērķus politikas un vides jomā, ir bijusi palīdzīga un konstruktīva loma šīs vienošanās panākšanā.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir, ka dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu labu jūras vides stāvokli, vēlākais, līdz 2020. gadam. To panāks, izveidojot un īstenojot jūras stratēģiju attiecībā uz dalībvalstu jūras ūdeņiem. Tādēļ direktīva nosaka ļoti augstu mērķi. Komisijai ir jābūt modrai, lai nodrošinātu, ka ir pieņemti visi nepieciešamie pasākumi, kas nodrošina mūsu jūras vides efektīvu aizsardzību. Dažos nozīmīgos gadījumos Parlaments ir veiksmīgi īstenojis pat vairāk iniciatīvu, nekā paredzēts sākotnējā Komisijas priekšlikumā.

It īpaši es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kas ir bijuši svarīgi sarunās: nodrošināt tiesību iniciatīvas mērķi; precīzāk definēt, kas ir saprotams ar labu vides stāvokli, iekļaujot vairākus īpašus aprakstus; pieprasīt jūras aizsardzības zonu noteikšanu saistībā ar šo direktīvu.

Sarunu procesa laikā Parlaments uzstāja uz nepieciešamību nodrošināt, ka direktīvai ir spēcīgs mērķis visos svarīgajos jautājumos. Šī direktīva pirmo reizi integrētā veidā nosaka pamatnostādnes darbam, lai aizsargātu mūsu jūras un okeānus. Mēs turpināsim veidot šo politikas iniciatīvu, lai šī Jūras stratēģijas direktīva stabili nodrošinātu galveno balstu videi Eiropas Savienības jūras politikā. Tādēļ Komisija var pieņemt kompromisu paketi, lai sasniegtu vienošanos par šo direktīvu otrajā lasījuma.

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, kā savas grupas referente es ar prieku varu teikt, ka direktīva, par ko mēs esam sasnieguši kompromisu, ir viens no tiem tiesību aktiem ES vides politikas jomā, kura augļus nākamās paaudzes patiesi baudīs. Beidzot ir laiks pievērst uzmanību mūsu jūras videi, kuras slikto stāvokli ir bēdīgi vērot, un Baltijas jūra ir visšokējošākais piemērs. Šī direktīva vieš cerības šīs situācijas uzlabošanā, jo tās mērķis ir pārtraukt jūru piesārņošanu un atjaunot to bioloģisko dažādību.

Darbs šajos pēdējos divos gados nav vienmēr bijis viegls. Lai gan visiem bija vienāds mērķis, tomēr politisko grupu izmantotie līdzekļi bieži atšķīrās. Viens piemērs tam, kā mūsu viedokļi atšķīrās, bija attiecībā uz nākotnes plāniem oglekļa ieguves un uzglabāšanas tehnoloģiju jomā. M.-N. Lienemann viedoklis bija, ka šādu tehnoloģiju attīstība praksē būtu jānoliedz. No otras puses, mēs domājām, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas, tās ir nepieciešamas un ka tādēļ Jūras stratēģijas direktīvu nevajag pārblīvēt ar informāciju, kas tās īstenošanu padara neiespējamu.

Es uzskatu, ka mūsu panāktais kompromiss ir apmierinošs visām pusēm. Direktīvā ir noteikti vērienīgi mērķi, kuru sasniegšanas līdzekļus izvēlas dalībvalstis, lai gan to pienākums ir sadarboties katrā jūras reģionā mērķu labākai sasniegšanai. Kompromisa rezultātā panāktais teksts skaidri apraksta, kāda veida labu jūras vides stāvokli mēs cenšamies sasniegt un kādi ir tā iespējamie apdraudējumi. Tomēr direktīva vairs sīki neapraksta dažādos pasākumus, kas rada apdraudējumu, jo saraksts nevar būt pilnīgs un tas saskanētu ar pasākumiem, kuri īstenoti saistībā ar jūras vides nevienlīdzīgo stāvokli. Tagad formulējumā ir noteikts, ka vietu izvēle ir pušu pienākums, taču tas neapsūdz un mudina, neizmantojot nepamatotus piespiedu līdzekļus. Neskatoties uz to, mērķi ir skaidri, zinātniski pamatojami un saistoši, tātad būs arī efektīvi.

Es vēlos pateikties savai kolēģei M.-N. Lienemann par viņas veiksmīgo darbu. Viņa labi vadīja sarunas un uzklausīja arī citas grupas. Es jo īpaši pateicos par to, ka mēs spējām ierosināt jautājumu par nopietno situāciju Baltijas jūrā.

Es esmu pārliecināta, ka Jūras stratēģijas direktīva būs lielisks balsts videi kopējās ES jūras politikas jomā. Tā lieliski atbalsta kopējās jūras politikas mērķi un veicina izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus veidojot spēcīgu zināšanu bāzi par jūras izpēti. Tāda veida tiesību akti mūsu Kopienai ir nepieciešami.

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. – (LT) Sveicu referenti saistībā ar nozīmīga darba pabeigšanu. Es vēlos teikt, ka es piekrītu tam, ka pašpārliecinātāks ziņojums būtu bijis efektīvāks. Tomēr spēcīgāk argumentēti viedokļi var pagaidīt; pa to laiku mēs varam baudīt kompromisu, kas jau ir panākts.

Jau kādu laiku jūru un okeānu aizsardzībai nav veltīta pienācīga uzmanība. Jūras resursus izmantoja nemitīgi, ekosistēma ir pārslogota, un mēs izturamies pret jūras vidi tā, it kā zāģētu zaru, uz kura paši sēžam. Tādēļ jūras aizsargājamo zonu noteikšana ir nozīmīga, lai saglabātu dzīvotspējīgu ūdeni nākamajām paaudzēm.

Visiem ir zināms, ka Eiropas Savienības jūras teritorija aizņem lielāku platību nekā tās sauszemes teritorija. Visu ES reģionu un miljonu ES pilsoņu labklājība ir atkarīga no laba vides stāvokļa un apkārt esošo jūru un okeānu produktivitātes. Tādēļ ir būtiski, lai nākotnē Eiropas Savienība apsvērtu vides aizsardzību kopumā, zinot, ka to nevar „salāpīt”, pieņemot atsevišķus nenozīmīgus lēmumus. Kad mēs samazinām augsnes piesārņojumu, arī jūras piesārņojums mazinās. Mums ir nepieciešams piešķirt vairāk līdzekļu kanalizācijas izveidei, un tikpat svarīgi ir izveidot to ārpus ES teritorijas.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Savienība atkal uzņemas pasaules līdera lomu un ir apņēmusies sasniegt labu jūras vides stāvokli 13 gadu laikā.

Jautājums par Baltijas jūru jau tika minēts. Šī jūra ir īpaši jutīga, jo tās ūdens mainās tikai reizi 25–30 gados, tāpēc piesārņojuma ietekme ir spēcīgāka nekā tā vidēji mēdz būt. Mēs joprojām jūtam bezatbildīgo ķīmisko vielu izmantošanas desmitgažu sekas. Pirms naftas ieguves uzsākšanas un gāzesvadu projektu izstrādāšanas Baltijas jūrā mums vajadzētu apsvērt vides jautājumus. Mums vajadzētu pārliecināties, vai mūsu lēmumi nelabvēlīgi neietekmēs mūsu bērnu un mazbērnu labklājību.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties un apsveikt M.-N. Lienemann par viņas centieniem un veidu, kādā viņa organizēja sarunas ar Padomi un Komisiju. Es pievērsīšu uzmanību dažiem galvenajiem pozitīvajiem jautājumiem.

Kopumā direktīva pietiekami uzsver nepieciešamos atbilstības pasākumus un pasākumus laba vides stāvokļa panākšanai, izvairoties no jebkādas šī stāvokļa pasliktināšanās. Lai gan Eiropas Parlaments sākotnēji aicināja ieviest direktīvu līdz 2017. gadam, tagad dalībvalstīm atvēlētais ieviešanas laiks ir noteikts līdz 2020. gadam, kas ir reālāks termiņš un ko ierosināja Padome sadarbībā ar valstu pārstāvjiem.

Dalībvalstis veiks sākotnējo izvērtējumu līdz 2012. gadam, definējot labu vides stāvokli un nosakot saskaņotus mērķus vides jomā. Eiropas Parlaments panāca nepārprotamu Padomes apņemšanos īstenot integrētu politiku un pieeju, kas veicinās dalībvalstu sadarbību laba vides stāvokļa sasniegšanā visā ES teritorijā.

Šajā direktīvā ņem vērā arī kopējo zivsaimniecības politiku, kas paredz dzīvotspējīgu zivju krājumu izmantošanu, tajā pašā laikā ievērojot ekosistēmu integritāti un nepieciešamības gadījumā aizsargājot nārsta un patvēruma vietas, kā arī barotavas.

Visbeidzot, runājot par līdzekļiem, tiks izmantoti esošie līdzekļi finanšu resursos un saskaņā ar ekonomikas programmām 2007.–2013. gadam, kuras tiks atkārtoti izskatītas nākamajam periodam, ņemot vērā, ka kopējais direktīvas transponēšanas periods ir līdz 2020. gadam.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī sākšu ar referentes M.-N. Lienemann sveikšanu par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi. Direktīvas mērķis ir aizsargāt, un tai patiešām vajadzētu aizsargāt jūras vidi. Taču kā Zivsaimniecības komitejas referents es vēlos izteikt komentārus par dažiem jautājumiem.

Vides komitejai ir vairāk jāuzsver zvejniecība un problēmas, ar kurām šī nozare saskaras jūras piesārņojuma dēļ. Jūrnieki un zvejnieki pārzina jūras labāk par jebkuru citu. Viņi dzīvo tajās un no tām. Viņu līdzdalība ir nepieciešama šīs problēmas apkarošanā. Es arī vēlos izteikt savu apmierinātību ar aizsargājamo jūras zonu paplašināšanu.

Kopumā es teiktu, ka jūras stratēģijas veiksme ir atkarīga no četriem galvenajiem faktoriem: pirmkārt, pušu saistībām rīkoties saskaņā ar direktīvā noteikto grafiku. Mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut kavējumus mūsu programmā. Visi mērķi ir jāsasniedz līdz 2020. gadam. Ja mēs tos nesasniegsim līdz šim termiņam, tad būs par vēlu kaut ko labot.

Otrkārt, sadarbība ar trešām valstīm: jūrām nav robežu. Mums visiem vajadzētu apsēsties pie sarunu galda un apspriest problēmas kopā ar savām kaimiņvalstīm. Neaizmirsīsim, ka ap Vidusjūru atrodas 27 valstis un tikai septiņas no tām ir dalībvalstis. Tādēļ mums visiem vajadzētu apsēsties pie galda kopā un apsvērt, ko mēs varam darīt.

Treškārt, šim mērķim ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi.

Ceturtkārt, mums vajadzētu iesaistīt zvejniekus šajos centienos. Tā ir mūsu vienīgā cerība uz veiksmīgu rezultātu.

Šo komentāru nobeigumā es atkārtošu, ka Jūras stratēģijas direktīva, ja to pareizi piemēros, palīdzēs nodrošināt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību un veselīgu jūru, lai mums būtu tīras jūras, kuru skaistumu mēs visi varam baudīt.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, sākumā es pateikšos Marie-Noëlle Lienemann par viņas veiksmīgo darbu pie pamatdirektīvas. Tā kā es esmu zviedrs, kas dzīvo Stokholmā pie Baltijas jūras, vienas no pasaules piesārņotākajām jūrām, es patiešām atzinīgi vērtēju šo direktīvu. Četrdesmit procenti Zviedrijas iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā piecu kilometru attālumā no krasta, un tūrisms nodrošina 71 000 darbavietu mūsu valstī, arī mūsu salās. Zvejniecība nodrošina 4000 papildu darbavietas. Pateicoties mūsu zvejniecības nozarei, mēs varam baudīt zivis, un tas mums, zviedriem, ir ļoti svarīgi.

Bojāta jūras vide noved pie daudzu ļaužu dzīves kvalitātes pasliktināšanās un nav atzinīgi vērtējama tendence. Pastāv risks, ka komerciāla un atpūtas zvejniecība, izmantojot laivas, sauļošanās jūrā un atpūta pie jūras var izzust, ja vien mēs Eiropas Savienībā neuzsāksim kādus pasākumus šeit un tūlīt. Kopējā jūras vides politika derēs, lai stiprinātu un aizsargātu jūras ekosistēmu un izveidotu datu bāzes kontrolei un zināšanu ieguvei. Mums Eiropas Parlamentā ir augstāki mērķi nekā Komisijai, un es esmu priecīgs, ka mēs esam noteikuši galīgo termiņu laba vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2017. gadam, nevis 2021. gadam. Es arī priecājos, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz pasākumu programmas jūras vides jomā līdz 2015. gadam.

Es vēlētos pateikties komisāram F. Frattini par līdzdalību. Kā pilsonis, kuram rūp vide, es vēlētos ātrāku progresu, bet, ja visas 27 dalībvalstis paātrina progresu, tad mēs varam kaut ko darīt un uzsākt pasākumus jau tagad. Šis ir lielisks piemērs tādai jomai, kurā nepieciešama starpvalstu sadarbība. Es ceru, ka Baltijas jūra varēs kļūt par zonu, kurā tiks īstenots izmēģinājuma projekts, jo astoņas no deviņām valstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras, ir ES dalībvalstis. Tā ir mūsu problēma, un mēs par to esam atbildīgi. Ir arī svarīgi, lai mēs, kam rūp ārpolitika vides jomā, sadarbotos ar Krieviju attiecībā uz Baltijas jūru un jūras vidi. Mums priekšā ir lēmumi gan vides, gan enerģētikas politikas jomā. Tagad pievērsīsim galveno uzmanību jūras videi!

  Georgios Toussas (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, attīstības virzieni saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, kas pamatojas uz atbalstu konkurencei, t.i., monopola uzņēmumu grupu peļņas palielināšanu Eiropas Savienībā, ne tikai maksimāli noslogo nodarbināto un darbinieku kopumā izmantošanu, bet arī lielā mērā saasina problēmas vides jomā, sistemātiski iznīcinot jūras ekosistēmu un jūru bioloģisko daudzveidību un izraisot jūras ūdens kvalitātes nepārtrauktu pasliktināšanos.

Papildus piesārņojumam, ko jūras ūdenī rada kuģi, arī rūpnieciskais piesārņojums nozīmīgi bojā jūras ūdeni. Tas rada neaprēķināmu piesārņojuma līmeni ūdens rādītājos, un šis ūdens pēc tam nonāk jūras ūdenī. Arvien pieaugošais skaits zivju audzētavu arī rada lielu slogu jūras videi un ekosistēmas darbībai.

Problēmas jūras vides jomā nopietni saasina monopolu iejaukšanās vairākos uzņēmējdarbības veidos, kas agrāk piederēja valstij, jo ir notikusi aprīkojuma un valsts infrastruktūru privatizācija, kā arī valsts pamatlīdzekļu, piemēram, jūras ūdens, komercializācija. Milzīgie tūristu kompleksi, kas pieder monopola grupām, noved pie lielu peļņu nesoša tūrisma attīstības modeļa, kamēr sabiedrībai piederošās vērtības, piemēram, piekraste, pludmale un jūras ūdens, tiek izpostītas.

Jūras ūdens piesārņojumu nerada vienīgi šo tūristu kompleksu radīto atkritumu un notekūdeņu ieplūšana jūrā, bet arī rūpniecisko iekārtu izveide, kas nepieciešama viņu uzņēmējdarbībai, arī atsāļošanas iekārtu izveide, kuras nepieciešamas golfa laukumu apūdeņošanai un to vajadzību apmierināšanai kopumā. Drausmīgās sekas izjūt šo rajonu iedzīvotāji.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pabeigt runu, uzsverot to, ka Padomes un Komisijas ziņojumā izteiktā kopējā nostāja patiesībā nesniedz nepieciešamo risinājumu, ja mums ir jārisina vai vismaz jāmazina nopietnas problēmas vides jomā.

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Jūras ir vismazāk izpētītās un zināmās biosfēras daļas. Vēl svarīgāk ir tas, ka jūru izmantošanai vajadzētu balstīties uz zināmajiem piesardzības principiem vides aizsardzības jomā.

Par laimi, referente M.-N. Lienemann atbalsta šādu pieeju, un es pateicos viņai par to.

Cerams, ka otrajā lasījumā mēs nonāksim pie vienošanās ar Padomi un jūras stratēģijas īstenošana tiks uzsākta ātri.

Es arī vēlos atsevišķi uzsvērt savu atbalstu ziņojuma 29. grozījumam, kurā ir noteikts, ka Baltijas jūras reģionam jābūt Eiropas Savienības jūras stratēģijas īstenošanas izmēģinājuma zonai.

No visām jūrām, kas ieskauj Eiropu, Baltijas jūra, bez šaubām, ir pati ievainojamākā, jo tā ir sekla un ūdens apmaiņa ar Atlantijas okeānu ir niecīga. Tāpēc šajā jūrā nav, piemēram, gāzesvada, kā tas ir Ziemeļu jūrā vai Vidusjūrā.

Ja Baltijas jūras reģionā jau būtu uzsākts izmēģinājuma projekts Eiropas Savienības jūras stratēģijas īstenošanai, tad tā droši vien nebūtu daļa no NordStream projekta.

Par laimi, Eiropas Savienībai nav jāveido Baltijas jūras pasākumu programma no tukšas vietas. Helsinku Konvencija, kurā ir noteikta Baltijas jūras aizsardzība, sagatavoja nepieciešamo augsni Baltijas jūras rīcības programmai.

Tāpēc ir iespējams veiksmīgi izmantot Baltijas jūru kā izmēģinājuma zonu jūras stratēģijas īstenošanai. Vēl viens pozitīvs aspekts ir tas, ka caur HELCOM Krievija arī var piedalīties Baltijas jūras pasākumu programmas īstenošanā. Bez Krievijas iesaistīšanās ir grūti aizsargāt Baltijas jūru un nodrošināt labu vides stāvokli.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties un apsveikt referenti.

Eiropas jūras stratēģijas pamatelements ir cilvēka rīcības negatīvās ietekmes uz ekosistēmu atzīšana un centienu šādas ietekmes apkarošanai palielināšana. Iedzīvotāju un tūristu skaita pieaugumam piekrastē ir liela ietekme uz jūras vidi, jo zvejniecība, jūras pārvadājumi un izklaides tūrisms kļūst intensīvāki. Klimata pārmaiņas, atkritumi, zvejniecība, akustiskie, bioloģiskie un ķīmiskie faktori apdraud jūras ūdeni, un šī direktīva ir liels solis pretim ekosistēmu integritātes uzlabošanai un bioloģiskās dažādības saglabāšanai.

Naftas un sēra noplūde Melnajā jūrā un Azovas jūrā, kas nesen notika vētras laikā, kad nogrima vairāki tirdzniecības kuģi, ietekmēs mūs vēl vismaz 10 gadus no šī brīža. Katastrofa notika sistēmas nepilnību dēļ, jo kuģi bija būvēti kuģošanai pa upi, nevis jūru, kas norāda uz jebkādu centienu trūkumu aizsargāt jūras vidi. Šī nopietnā katastrofa apgrūtina šo ūdeņu ekoloģiskās uzlabošanas procesu, un tie jau ir klasificēti kā vienas no vispiesārņotākajām jūras zonām pasaulē.

Melnās jūras ūdens piesārņojums ietekmē gan sabiedrības veselību, gan jūras bioloģisko daudzveidību, un ir nepieciešami lieli centieni, lai atjaunotu ekosistēmas integritāti. Turklāt jūras transportam, kas pārvadā bīstamas kravas, ir jāatbilst starptautiskajās konvencijās noteiktajām prasībām un jānodrošina minimālā pieļaujamā drošība, lai novērstu jebkādu līdzīgu katastrofālu negadījumu atkārtošanos nākotnē, kuri izraisa nozīmīgus bojājumus dzīvajām būtnēm gan jūrā, gan uz sauszemes.

Ar šo direktīvu mēs nodrošināsim, ka Eiropas Savienības jūras vide ir aizsargātāka un cilvēka rīcība un transports neietekmēs ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pamatojoties uz pieņemtajiem tekstiem, dalībvalstīm tagad būs jāizveido jūras stratēģija saviem jūras ūdeņiem. Šādu stratēģiju izveides sākumā ir jāizvērtē jūras ūdens stāvoklis, pašreizējā ietekme uz to un grūtības, kā arī jānosaka mērķi, lai panāktu labu vides stāvokli.

Dalībvalstis izveidos kontroles programmas un pēc tam no 2015. gada rūpīgi izstrādās programmas un pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus. Šādi pasākumi tiks īstenoti reizi sešos gados, pamatojoties uz cikliskuma principu.

Priekšlikumos piedāvātajā kopējā kompromisu paketē ir iekļauti vairāki svarīgi elementi. Vissvarīgākais ir tas, ka tagad direktīvas mērķis ir skaidrs un vērienīgs, jo dalībvalstīm ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi laba vides stāvokļa sasniegšanai, vēlākais, līdz 2020. gadam.

Tiesību aktu izstrādātāji ir vienojušies par laba vides stāvokļa definīciju, pievienojot vairākus ar to saistītus aprakstus, kas būs jāievēro. Tagad ir panākta vienošanās par atkārtoti izskatītu termiņu, kas patiesībā ir pat stingrāks, nekā noteikts Komisijas sākotnējā priekšlikumā, bet tomēr nodrošina pietiekami daudz laika atbilstošā pasākuma īstenošanai katrā posmā.

Izņēmumi un atkāpes, arī neproporcionāli izdevumi, ir skaidrāk noteikti. Dalībvalstīm ir jānosaka jūras aizsardzības zonas, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām. Pasākumi ir jāveic katrā jūras reģionā, un tādēļ jūras stratēģiju izveidei būs nepieciešama spēcīga sadarbība, noslēdzot reģionālos jūras nolīgumus.

Patiesībā šīs direktīvas īstenošanai būs nepieciešama šī pastiprinātā sadarbība. Šajā saistībā es vēlos atgādināt par nozīmīgumu, kādu Parlaments visās sarunās piešķir svarīgiem reģionālajiem procesiem. It īpaši es vēlos pieminēt Baltijas jūras rīcības programmu, kuru pieņēma saistībā ar Helsinku Konvenciju. Kā uzsvēra Parlaments, šis integrētais rīcības plāns ir noderīgs pirmais piemērs un avots, kas veicinās progresu direktīvas īstenošanā.

Šādai integrētai pieejai ir jābūt svarīgai daļai visos pasākumos, ko paredz dažādas reģionālās jūras konvencijas, lai aizsargātu jūras, kuras atrodas Eiropas teritorijā, — Vidusjūru, Ziemeļatlantijas jūru, Melno jūru un Baltijas jūru.

Nobeigumā vēlos teikt, ka Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu iznākumu. Komisija pilnībā pieņem ierosinātos kompromisa grozījumus.

  Priekšsēdētājs – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Saskaņā ar efektīvas vides aizsardzības noteikumiem pasaules okeāniem, īpaši jūras ūdenim, kas ieskauj Eiropu, ir jāvelta lielāka uzmanība Eiropas Savienības politikā. Pašreizējā Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir reakcija uz problēmām, ko izraisa klimata pārmaiņas, un nosaka pasākumus gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs. Lai īstenotu nepieciešamos pasākumus Eiropas līmenī, pirmkārt ir svarīgi, lai vides stāvokli jūras vidē palīdzētu nodrošināt vienoti kritēriji. Turklāt direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāsasniedz labs vides stāvoklis jūras vidē līdz 2017. gadam un jāpieņem tam nepieciešamie tiesību akti.

Saistībā ar šo ziņojumu es vēlos lūgt dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu un izsekotu jūru piesārņojumu tā, lai varētu piemērot principu „piesārņotājs maksā”. Eiropas Savienības īstenotie pasākumi attiecībā uz ogļskābo gāzi jūras dibenā ir jāstiprina, jo tas ir novatorisks risinājums cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr jau pašreizējie izmēģinājuma projekti ir aplūkojami kritiski galvenokārt attiecībā uz to efektivitāti un iespējamajiem no tiem izrietošajiem bojājumiem. Lai efektīvi apkarotu klimata pārmaiņas, mums nevajadzētu izslēgt novatoriskus risinājumus, bet gan iekļaut tos plašajā ES vides politikā.

17. Apkārtējā gaisa kvalitāte un tīrāks gaiss Eiropai (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ieteikumi otrajam lasījumam (A6-0389/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu) [09388/2/2007 – C6-0261/2007 – 2005/0211(COD)] (Referente: Marie-Noëlle Lieneman).

  Holger Krahmer, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kompromiss attiecībā uz Gaisa kvalitātes direktīvu galvenokārt ir veiksmīga komandas darba rezultāts. Es vēlos to uzsvērt no paša sākuma. Es īpaši pateicos visiem saviem kolēģiem, kas ir aktīvi līdzdarbojušies, veidojot šīs direktīvas tekstu, it īpaši referentei A. Weisgerber no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas un D. Coreby no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā, kā arī S. Hassi no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas. Es arī vēlos pateikties Komisijai par tās vērtīgo palīdzību un Padomes Portugāles prezidentūrai, kas ir sekmējusi šādu labu rezultātu kā atvērts un konstruktīvs sarunu partneris.

Kompromiss nodrošina ES gaisa kvalitātes politikas nākotnes stabilitāti. Jaunā direktīva nodrošina līdzsvaru starp vērienīgiem mērķiem un ierobežojumiem un nepieciešamo elastīgumu tās īstenošanai dalībvalstīs. Turklāt galvenā uzmanība ir vērsta uz kaitīgo iedarbību un lielāku izpratni par nepieciešamajiem pasākumiem piesārņojuma vietās.

Vispirms es izklāstīšu kompromisa galvenos elementus. Ir sasniegts ievērojams panākums, kas arī bija mērķis, pieņemot grozījumus tiesību aktos gaisa kvalitātes jomā, noteikumos attiecībā uz cietajām daļiņām PM2.5. Pēc visu ekspertu domām, cietās daļiņas, kas rodas cilvēku darbības rezultātā, rada lielāko risku cilvēka veselībai. Cietās putekļu daļiņas PM2.5, kuru diametrs ir mazāks nekā 2,5 mikrometri un kuras tādēļ nav redzamas ar neapbruņotu aci, var iespiesties plaušās un izraisīt nopietnas, ilgstošas elpošanas orgānu slimības. Tādēļ uzmanības pievēršana smalkajām cietajām daļiņām Eiropas politikā gaisa kvalitātes jomā jau ir novēlota.

Kopš 1997. gada Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijis stingrs PM2.5 ierobežojums. Amerikas Savienotās Valstis jau ir vismaz 10 gadus priekšā ES attiecībā uz tiesību aktiem šajā jomā. Tomēr, neskatoties uz cieņu pret ASV politiku gaisa kvalitātes jomā, es vēlētos teikt, ka mēs nevaram vienkārši kopēt Amerikas Savienoto Valstu pēdējo gadu rīcību. Mums Eiropā ir pilnīgi atšķirīgi apstākļi, it īpaši attiecībā uz iedzīvotāju skaitu un satiksmes blīvumu.

Vides grupu prasība pēc tūlītēja stingra PM2.5 ierobežojuma ieviešanas nav reāla. Nav pietiekamu datu par Eiropu, kā arī atbilstošas pieredzes pasākumu jomā — tie nav labi priekšnosacījumi, lai steigā ieviestu ierobežojumu. Jau no paša sākuma Padome un Parlaments vienojās par PM2.5 nosacījumu pieņemšanu divos posmos. Vispirms vajadzētu būt konkrētam mērķim, sākot ar 2010. gadu, un pēc tam no 2015. gada vajadzētu noteikt ierobežojumu — 25 mikrogrami kubikmetrā. Parlaments pastāvīgi lobēja Komisiju, kā arī organizēja kampaņas pret Padomes opozīciju, lai sasniegtu stingrāku PM2.5 ierobežojumu. Tādēļ tas ir Parlamenta nopelns, ka šodien mēs vēlamies samazināt PM2.5 ierobežojumu līdz 20 mikrogramiem kubikmetrā otrajā posmā 2020. gadā.

Papildus mērķim un PM2.5 ierobežojumam 2015. gadā dalībvalstīs ieviesīs iedarbības koncentrācijas ierobežojumu — 20 mikrogrami. Šī ierobežojuma mērķis ir mazināt pamatkoncentrāciju, un tam būs pozitīva iedarbība uz cilvēka veselības aizsardzību īpaši lielpilsētās ar aglomerācijām. Eiropas Parlamenta ierosinātais modelis PM2.5 koncentrācijas mazināšanai līdz 2020. gadam arī ir līdzīgi pieņemts. Katrai dalībvalstij ir piemērojami atšķirīgi nosacījumi, un ieguldījums tiks vairāk ņemts vērā.

Attiecībā uz PM10 Parlamenta vairākums pirmajā lasījumā lobēja augsto gada ierobežojumu, kuru arī labāk var saistīt ar spēkā esošo dienas ierobežojumu. Padomes un Komisijas nostāja vispār nemainīt pašreizējos ierobežojumus guva atzinību sarunās. Par trijiem gadiem pagarinot termiņu attiecībā uz PM10, garantijas termiņš sniedzas līdz 2012. gadam pēc tam, kad jaunā direktīva stājas spēkā vietējās iestādēs, kas nav spējušas ievērot ierobežojumus to ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai meteoroloģisko apstākļu dēļ, neskatoties uz visiem izrādītajiem centieniem.

Neskatoties uz iepriekš minēto, gaisa kvalitātes uzlabošana būs liela ES problēma nākotnē. Es vēlos runāt par trīs jautājumiem, kas, pēc manām domām, ir jāpiemin, īstenojot šo direktīvu un atkārtoti izskatot tiesību aktus 2013. gadā.

Pirmkārt, gaisa piesārņojums ir krasi samazinājies pēdējās desmitgadēs. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras jauno pētījumu apmēram 50 % cieto putekļu emisiju samazinājās starp 1990. un 2004. gadu — tātad tas notika pat pirms PM10 ierobežojumu ieviešanas. Tas tika sasniegts vairāk ar tehnisko progresu, nevis ar tiesību aktiem.

Otrkārt, apstākļi Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Es jau minēju meteoroloģiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Tomēr principā vislielākā ietekme ir ļoti atšķirīgajam iedzīvotāju skaitam, satiksmes un rūpniecības blīvumam. Īstenojot tiesību aktus nākotnē, tas ir vairāk jāņem vērā.

Treškārt, ne īstermiņa pasākumi, piemēram, ceļu bloķēšana un satiksmes aizliegumi, ne stingrāki, ar tiesību aktiem noteikti ierobežojumi neveicinās gaisa piesārņojuma turpmāku samazināšanos.

Parlaments ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pieejamo pasākumu pieņemšanu, ko publicēs kopā ar jauno direktīvu Oficiālajā Vēstnesī 2008. gadā. Gaisa piesārņojumu var mazināt vienīgi ilgtermiņā un it īpaši ES līmenī stiprinot starpvalstu pasākumus. Nākotnē uzmanība galvenokārt jāpievērš politikai attiecībā uz izplūdes avotiem, kam līdz šim ir veltīts maz uzmanības, īpaši privātām kurināmā rūpnīcām, kuģniecības nozarei un lauksaimniecībai.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos sava kolēģa komisāra S. Dimas vārdā, kurš ir Bali konferencē.

Es vēlos sākt ar pateicību un apsveikt H. Krahmer par lieliski padarītu darbu saistībā ar Gaisa kvalitātes direktīvu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, jo īpaši „ēnu” referentus par viņu lielisko ieguldījumu.

Šī priekšlikuma novešana līdz šim posmam nav bijusi viegla. Eiropas Parlaments ir konstruktīvi rīkojies, lai panāktu vienošanos par saprātīgu un efektīvu tekstu. Es vēlos paust Komisijas atzinību par to.

Gatavojot Komisijas priekšlikumu, kā arī sarunu laikā mēs esam balstījušies uz zinātniski pamatotiem pierādījumiem par pastāvīgu centienu nozīmīgumu gaisa kvalitātes uzlabošanā un jo īpaši par nepieciešamību risināt cieto putekļu daļiņu (PM2.5) problēmu. Piesārņojuma dēļ ES pilsoņu dzīves ilgums mazinās vidēji vairāk nekā par astoņiem mēnešiem. Tas nav pieļaujams, un mums ir jādara kas vairāk.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir panākti vienīgi niecīgi gaisa kvalitātes uzlabojumi un debates ir notikušas pārsvarā par PM2.5 ierobežojuma sasniegšanu, kā arī pašreizējiem standartiem.

Kopienai ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu ir izklāstīti Kopienas pasākumi cīņā pret emisijām to izplūdes vietās. Attīstība un šo pasākumu pieņemšana veicas labi. Informācija par jaunākajiem sasniegumiem ir aplūkojama deklarācijā, kas ir pievienota kompromisu paketei. Komisijai un Parlamentam ir kopēja izpratne par to, cik nozīmīgi ir šādi pasākumi, lai sasniegtu efektīvu emisiju samazinājumu.

Direktīvas galvenās pamatnostādnes ir šādas. Direktīva saglabā pašreizējos mērķus un robežvērtības, bet tomēr atvēl kādu laiku, lai dalībvalstis sasniegtu pilnīgu atbilstību noteiktās zonās, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti konkrēti noteikumi. Kompromisa rezultātā panāktais nodrošina, ka kavēšanās ir niecīga un nerada stimulu atlikt īstenojamos pasākumus. Tā kā gaisam nav robežu, tad šie pasākumi palīdzēs sasniegt atbilstību arī kaimiņos esošajos reģionos un valstīs.

Kas attiecas uz PM10 gada robežvērtību, es saprotu, kāds ir komitejas priekšlikuma, kas to apdraud, mērķis. Tomēr zinātniskie pierādījumi liecina, ka attiecībā uz hronisku iedarbību viskaitīgākā ir PM10 frakcija PM2.5, tāpēc Komisija ir ierosinājusi atstāt PM10 robežvērtību nemainīgu un risināt šo problēmu, pieņemot jaunus mērķus saistībā ar PM2.5. PM10 standartus pilnībā izvērtēs no jauna 2013. gadā, lai nodrošinātu, ka jaunākie zinātniskie pētījumi un īstenošanas pieredze pienācīgi tiek atainoti standartos.

Sarunu galvenais uzdevums bija laikus noteikt reālus, tomēr vērienīgus mērķus attiecībā uz PM2.5. Kompromisu paketē ir izklāstīti ļoti skaidri noteikti pienākumi atkārtoti izskatītā panta tekstā un norādīts, ka lielāka gada robežvērtības likme tiks apsvērta kā daļa no obligātās atkārtotās izskatīšanas 2013. gadā, nosakot indikatīvo robežvērtību PM2.5.

Nevar pārspīlēt jaunās, tiesiski saistošās iedarbības koncentrācijas ieviešanas jau līdz 2015. gadam nozīmīgumu. Kamēr jaunā iedarbību mazinošā pieeja jau pieļauj elastīgu dalībvalstu rīcību, lai visefektīvāk vairotu labumu sabiedrības veselībai, jaunie tiesību aktos noteiktie pienākumi un to salīdzinoši īsā īstenošana nodrošina, ka dalībvalstis īstenos atbilstošus pasākumus un nopietni risinās cieto daļiņu iedarbības uz iedzīvotājiem problēmu.

Es esmu ļoti iepriecināts atzīt īpašo svarīgumu, ko komiteja piešķir jutīgajām grupām, arī bērniem. Šīs izmaiņas atbalstīs jutīgo grupu atbilstošās vajadzības, nosakot apkarošanas pasākumus.

Pieņemot šo svarīgo tiesību aktu, Eiropas Savienība būs gatava turpināt efektīvu nelabvēlīgā gaisa piesārņojuma mazināšanu un samazināšanu līdz minimumam. Komisija aktīvi atbalsta procesu, ieviešot Kopienas pasākumus un pastāvīgi atbalstot direktīvu īstenošanu dalībvalstīs, izstrādājot pamatnostādnes un sekmējot apmaiņu starp dalībvalstīm.

  Anja Weisgerber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties referentam H. Krahmer un „ēnu” referentiem par efektīvu sadarbību. Vienošanās ar Padomi otrajā lasījumā ir Eiropas Parlamenta panākums. Šī vienošanās ir liels solis ceļā uz labāku gaisa kvalitāti Eiropā. Tomēr mums patiešām ir nepieciešama visu iesaistīto pušu palīdzība. Pilsētām un mazpilsētām ir jāizstrādā plāni tīram gaisam un jārada vides zonas, piemēram, ja tās neievēro ierobežojumus. Dalībvalstīm ir jārada tam apstākļi, piemēram, regulas par automašīnu uzlīmēm stāšanās spēkā Vācijā.

Tas ir aicinājums Eiropai. Pilsētas transports rada tikai 20–30 % gaisā esošo izmešu daļiņu. Taču vienīgi pilsētās vietējās iestādes var to pavisam noteikti ietekmēt. Vietējām iestādēm nav iespēju ievērot ierobežojumus, ja vien Eiropas līmenī netiks īstenoti pasākumi emisiju mazināšanai no citiem izplūdes avotiem. Emisiju mērīšana vien neuzlabo gaisa kvalitāti. Mums ir nepieciešami pasākumi, lai apkarotu cieto daļiņu emisiju tieši to izdalīšanās vietā. Tas nodrošinās patiesu veselības aizsardzību.

Tagad Komisija ir politiski apņēmusies īstenot šādus pasākumus. Tā vēlas iesniegt likumdošanas priekšlikumus, piemēram, Euro 6 standartu kravas automašīnām (kas noteikti noved arī pie izplūdes daļiņu filtru ieviešanas), emisijas standartus mazākām rūpnieciskām iekārtām un jaunus noteikumus kuģu dzinējiem. Vietējo iestāžu pasākumiem ir jāsader ar šiem noteikumiem, lai sasniegtu patiesu gaisa kvalitātes uzlabošanu.

Vispirms būs ierobežojumi vismazākajām cietajām daļiņām. Šīs daļiņas ir daudz kaitīgākas cilvēka veselībai, jo tās var ieelpot. Tādēļ mums tas ir jāizvērtē. Ar augstām, bet tomēr reālām vērtībām mēs sūtām vēl vienu signālu veselības aizsardzībai. Tiesību akta izstrādātājs šajā gadījumā parāda proporcionalitātes izjūtu un vienlaikus nodrošina augsta līmeņa veselības aizsardzību. Tā kā mēs, Parlaments, esam varējuši sasniegt labu rezultātu attiecībā uz mazākajām cietajām daļiņām, tad mēs esam pieņēmuši Padomes nostāju neko nemainīt pašreizējos PM10 ierobežojumos, starp tiem arī dienas ierobežojumos. Tomēr tas arī nozīmē, ka nav paredzama gada PM10 ierobežojumu palielināšana. Direktīvā ir ļoti skaidri noteikts, ka vietējo iestāžu pienākums nav īstenot neefektīvus īstermiņa pasākumus, piemēram, ceļu bloķēšanu. Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtermiņa un ilgtspējīgiem pasākumiem, piemēram, vides zonu noteikšanai. Vietējās iestādes jau daudz ko dara šajā jomā, un tām vajadzētu tā turpināt.

Tomēr pilsētas un mazpilsētas nākotnē var iesniegt pieteikumu termiņa pagarināšanai pašreizējo PM10 ierobežojumu ievērošanai, kas balstās uz stingriem nosacījumiem. Taču tas nozīmē, un es ar nolūku vēlos uzsvērt, ka vietējām iestādēm nav „brīvbiļešu”. Tās nevar pārsniegt ierobežojumus bezgalīgi, un tās var iegūt termiņa pagarinājumu vienīgi divos stingri noteiktos gadījumos: ja tās cieš no nelabvēlīgiem klimata apstākļiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem šajā jomā, piemēram, karstuma perioda, un ja tās ir veikušas visus atbilstošos un saprātīgos pasākumus vietējā līmenī. Šis vietējo iestāžu elastīgums veicina direktīvas īstenojamību, neatstājot novārtā veselības aizsardzību.

Dāmas un kungi, mēs esam ierosinājuši paketi, kam nepieciešama atbildīga attieksme. Mēs esam panākuši progresu veselības aizsardzības jomā.

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Dorette Corbey, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tīrs gaiss ir dzīves pamatnepieciešamība. Gaiss ir kļuvis tīrāks pēdējo trīsdesmit gadu laikā, tomēr tas joprojām ir pārāk piesārņots. Atbilstība šobrīd spēkā esošajām direktīvām nav pietiekama. Direktīva par gaisa kvalitāti ir atkārtoti jāizskata, ja mēs vēlamies risināt gaisa piesārņojuma problēmu efektīvāk. Pagājušajā nedēļā Parlaments un Padome panāca vienošanos par jauno direktīvu. Es atzinīgi vērtēju šādu iznākumu un vēlos pateikties H. Krahmer, A. Weisgerber un pārējiem „ēnu” referentiem par viņu konstruktīvo sadarbību pēdējos divos gados. Es vēlos izvirzīt trīs jautājumus.

Pirmais attiecas uz stingrākiem standartiem. Mana grupa neatlaidīgi atbalstīja augstākus mērķus attiecībā uz cietajām daļiņām un citiem gaisa piesārņotājiem, kas ir kaitīgi cilvēkam un videi. Tāpēc es esmu iepriecināta, ka, pateicoties mums, būs jauni standarti attiecībā uz mikrodaļiņām. Mikrodaļiņu piesārņojumu nevar ne redzēt, ne saost, taču tas visnegatīvāk ietekmē veselību, novedot pie simtiem tūkstošu Eiropas iedzīvotāju pāragriem nāves gadījumiem. Daudzi cilvēki cieš no astmas, un viņiem ir arī citas sūdzības. Jaunais standarts ļaus mums rīkoties mērķtiecīgāk, lai risinātu šos veselības bojājumus.

Tādēļ šī vienošanās ir labi jaunumi sabiedrības veselības jomā. Parlaments nepadevās Komisijas un Padomes vienaldzīgajai attieksmei; mēs aicinājām pieņemt stingrākus noteikumus un panācām to. PM2.5 standarts tika samazināts no 25 uz 20 mikrogramiem. Pēc zinātnieku veiktajiem pētījumiem, tas palielinās vidējo dzīves ilgumu par četriem vai pieciem mēnešiem. Tomēr nepietiek pat ar jaunajiem standartiem. Ir nepieciešami arī turpmāki uzlabojumi, arī lielākas uzmanības pievēršana bērniem. Mums noteikti ir jāpanāk standarts, kad gaisa kubikmetrā ir ne vairāk kā 10 mikrogrami cieto daļiņu. Tie ir Pasaules Veselības organizācijas ieteiktie griesti, kas garantē patiesi tīru gaisu. Pašreizējā direktīva ir solis pareizajā virzienā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ka Eiropai ne tikai jāpieņem pamatoti standarti, bet arī jāattīsta instrumenti šo mērķu sasniegšanai. Galu galā Eiropai bieži padodas vispārēju politisku mērķu izvirzīšana, taču tai tik labi nepadodas pareizo instrumentu izveidošana šo mērķu sasniegšanai. Ja nebūs tīrāku automašīnu, kuģu, kā arī tīrākas lauksaimniecības un rūpniecības, tad gaisa kvalitātes standarti būs vienīgi uzrakstīti uz papīra.

Mēs nesen balsojām par Euro 5 un Euro 6: tīrākas pasažieru automašīnas no 2009. gada un vēl tīrākas automašīnas no 2014. gada. Šādi tiesību akti ir nekavējoties jāievieš attiecībā uz smagajām kravas automašīnām un autobusiem. Parlaments ir mudinājis Padomi un Komisiju pasteidzināt atbilstošās politikas pieņemšanu, lai risinātu piesārņojuma avotu problēmu. Tādēļ Komisija ir izplatījusi paziņojumu, kurā ir uzskaitīti visi tie pasākumi, kas jāīsteno turpmākajos gados. Šo paziņojumu pievienos direktīvai pielikumā, un direktīvā būs atsauce uz šo pielikumu. Šis ir nepārprotams politisks signāls sabiedrībai, ka Eiropa ir sākusi rīkoties un uzsāks tīrīšanas operācijas visās jomās.

Trešais apspriežamais jautājums ir standartu elastīgums. Divdesmit četras dalībvalstis nespēj ievērot esošajā direktīvā noteiktos standartus. Tas mani nepārliecina, ka šis ir efektīva tiesību akta labs piemērs. Mana nostāja ir vienmēr bijusi tāda, ka direktīva ir diezgan pieņemama dalībvalstīm, kuras īsteno vairākus pasākumus, taču nespēj ievērot standartus, un kurām nepieciešamas papildu laiks „karsto problēmu” risināšanai; tomēr ar nosacījumu, ka daudz stingrāki standarti ir ieviešami vidējā termiņā. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu šeit pieņemtie tiesību akti būtu realizējami un lietderīgi .

Šodien mēs rādām, ka Eiropas Parlaments nopietni uztver dalībvalstu sūdzības par praksē nerealizējamiem tiesību aktiem. Pieredze mums ir iemācījusi, ka gaiss nekļūst tīrāks, ja mēs izturamies nevērīgi pret direktīvas īstenošanu. Jaunā Direktīva par gaisa kvalitāti ir vecās direktīvas uzlabojums. Labāki, stingrāki standarti ir labi jaunumi attiecībā uz sabiedrības veselības jomu, dalībvalstu iestādēm un tāpat celtniecības uzņēmumiem. Mēs varam elpot atkal!

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos apsveikt H. Krahmer ar lielisko ziņojumu par šo sarežģīto un ļoti svarīgo tematu.

Es vēlos sveikt arī „ēnu” referentus un visus tos kolēģus, kas ir ierosinājuši ieteikumus, padomus un grozījumus, kas dienas beigās ir izveidojuši tiesību aktu, par kuru kompromisu panāca sarunās un kura īstenošanas gadījumā mums būs labāka Gaisa kvalitātes direktīva un zināmā mērā tīrāks un veselīgāks gaiss Eiropā.

Laikā, kad saslimšana ar elpošanas orgānu slimībām, piemēram, astmu, emfizēmu un plaušu vēzi, palielinās daudzās Eiropas vietās un no tām cieš visievainojamākās grupas, tas ir, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, mūsu kā tiesību aktu izstrādātāju pienākums ir nodrošināt, ka mēs darām visu, ko spējam, lai nodrošinātu veselīgāku gaisu mūsu pilsoņiem.

Šajā sakarībā mēs bijām vienoti savā apņēmībā nepakļauties Padomes nepamatotajām prasībām, kura nepiekrita nekādām izmaiņām noteikumos attiecībā uz PM10 dienas un gada robežvērtībām un pilnīgi noraidīja Parlamenta priekšlikumu saistīt mazināšanu ar papildu ES pasākumu pieņemšanu attiecībā uz piesārņojuma avotiem.

Lai gan ir panākta vienošanās, Padomei tomēr ir jāsaprot, ka Parlaments piešķir lielāku prioritāti ES pilsoņu veselībai, nevis dažu Eiropas rūpniecības gigantu labklājībai. Visiem ir pilnībā jāsaprot, ka Parlaments ir daudz vairāk norūpējies par to, kā pasargāt cilvēku plaušas no slimību radītiem bojājumiem, nekā par to, kā palīdzēt alkatīgo rūpniecības magnātu makiem kļūt biezākiem.

Es esmu pārliecināts, ka šim Parlamentam vēl būs iespēja, ka visi tā noteikumi tiek veiksmīgi un ar mazāku kompromisu pieņemti tiesību aktos, kas patiesi un plaši aizsargās pilsoņus no lieliem elpošanas orgānu bojājumiem.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nāciju Eiropas grupas vārdā es vēlos izteikt mūsu atzinību H. Krahmer ziņojuma kvalitātei. Mēs turpinām darbu pie direktīvas, kas ir ļoti nozīmīga visai ekosistēmai, iekļaujot Eiropas un — plašākā skatījumā — pasaules iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu.

Nevajadzētu noklusēt arī šo noteikumu ekonomisko aspektu. Tādēļ mūsu mērķim vajadzētu būt nonākšanai pie kompromisa, kas patiesi ļaus dalībvalstīm īstenot pieņemtos parametrus, kuri nosaka pieļaujamos emisiju griestus cietajām daļiņām un gāzēm, kas piesārņo atmosfēru. Šeit es runāju par PM2.5 un PM10 cietajām daļiņām un oglekļa monoksīdu un dioksīdu, sēra dioksīdu, slāpekļa un ozona oksīdiem, benzolu, iztvaikojošiem organiskajiem savienojumiem un svinu.

Tādējādi tas nozīmē uzticamu un regulāru kontroli. Būs nepieciešami lieli izdevumi daudzu uzņēmumu radikālai uzlabošanai, arī to uzņēmumu, kas piegādā enerģiju un it īpaši siltumu. Būtiskas izmaiņas būs nepieciešamas ceļu, gaisa un ūdens transporta izmantošanas metodēs un organizācijā.

Tiesa, šīs un citas izmaksas būs jāsedz. Tomēr taisnība ir arī tā, ka ne visas valstis spēj īstenot šajā jomā stingrus pasākumus samērā īsajā ierosinātajā laika posmā, neciešot ekonomiskos zaudējumus. Tas jo īpaši attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, arī Poliju, kas ļoti daudz dara šajā jomā.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienības uzsāktajiem pasākumiem būtu sekotāji visur, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā, Krievijā, Japānā un Brazīlijā. Galu galā gaiss ir kopīgs visai pasaulei.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, mēs atceramies Pasaules Veselības organizācijas 2006. gada 5. oktobra aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai uzlabot gaisa kvalitāti. Atmosfēras piesārņojuma mazināšanai bija nepieciešams pieņemt ļoti stingrus standartus, un mērķis bija mazināt nāves gadījumu skaitu piesārņotās pilsētās par 15 %. Eiropas Savienība, kas bieži atrodas vides regulu pieņemšanas priekšgalā, lika vilties pirmajā lasījumā, jo mūsu komisārs vides jautājumos S. Dimas jutās personīgi apvainots par Eiropas Parlamenta nostāju, kas vājināja spēkā esošos tiesību aktus, kuri jau tā nebija stingri.

Otrajā lasījumā 2007. gada 9. oktobrī Zaļo grupa brīdināja Vides komiteju par administratīvās vienkāršošanas kavējošo ietekmi mērķu sasniegšanā un jo īpaši par to pieļaujamo dienu skaita palielināšanu, kurās maksimālo vērtību var pārsniegt, kā arī dažu kaitīgo vielu iekļaušanu izņēmumu sarakstā. Nesen panāktais kompromiss Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā ir veids, kā mazināt pirmā lasījuma pieņemšanā radītās kļūdas. Attiecībā uz PM2,5 pilsētās ir ierosināta jauna robežvērtība, kas ir 20 mikrogrami kubikmetrā un ko Eiropas Komisija atkārtoti izskatīs 2015. gadā.

Protams, papildu pasākumus var īstenot, ņemot vērā jutīgo iedzīvotāju grupu, piemēram, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku, apstākļus. Lai gan sākotnējā situācija ir labota, šis kompromiss Eiropas Parlamentam nenozīmē lielu soli uz priekšu. Tas neliks dalībvalstīm pieņemt ierobežojošos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību. Atmosfēras piesārņojuma ietekmi joprojām izvērtē attiecībā uz mūsu pilsoņu dzīves ilguma samazināšanos par deviņiem mēnešiem. Tādēļ mums ir jāiet vēl tālāk, integrējot cieto daļiņu ierobežojumu tiesību aktos ātrāk nekā preventīvos instrumentus, kuru mērķis ir ierobežot emisijas, kas rodas dažādās nozarēs, īpaši transporta un rūpniecības nozarē.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kolēģi! Katru gadu 370 000 cilvēku Eiropā pāragri mirst no slimībām, kuras izraisa gaisa piesārņojums. Pēc Komisijas oficiālajiem rādītājiem, dzīves ilgums dažās Eiropas valstīs ir mazinājies par periodu no astoņiem mēnešiem līdz diviem gadiem bīstamu gaisa piesārņotāju iedarbības rezultātā. Vairumu nāves gadījumu izraisa cietās daļiņas, kas atrodas gaisā. Mana politiskā grupa atbalsta galīgo vienošanos un šaubu pilnos, tomēr jebkurā gadījumā pozitīvos soļus, ko tā ir spērusi šīs situācijas risināšanai.

Taču es vēlos vērst uzmanību uz dažiem nopietniem trūkumiem: šajā vienošanā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz cietajām daļiņām vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgos Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra nosaka stingrākus ierobežojumus nekā Eiropas Savienība. Attiecībā uz cietajām daļiņām (PM10) nav panākta vienošanās par drošākiem ierobežojumiem. Pārraudzības prasības ir pazeminātas, tomēr piesārņotājvielu maksimālā daudzuma nepārtraukta pārraudzība ir ļoti svarīga situācijas uzlabošanai.

Atbilstības nodrošināšanas termiņš benzolam ir atcelts, atstājot lielo vaininieku — degvielas kvalitāti — nemainīgu. Lai gan visi saka, ka mums ir nepieciešama uzlabota degvielas kvalitāte un tīrākas automašīnas, gaisa kvalitātes kontrole darba vietās nav paredzēta. Turklāt dalībvalstīm ir plašas iespējas izvairīties no pašreizējo tiesību aktu īstenošanas un to pareizas īstenošanas kontroles. Šis ir pozitīvs, taču nepietiekams solis, un tieši šī iemesla dēļ mana politiskā grupa atbalsta Eiropas Parlamenta galīgo vienošanos, taču vienlaikus lūdz Padomi un Komisiju spert drosmīgākus soļus.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es runāju sava kolēģa J. Blokland, kas patlaban apmeklē Klimata pārmaiņu konferenci Bali, vārdā.

Pēc garām sarunām beidzot ir panākta vienošanās par apkārtējā gaisa kvalitāti. Tas, protams, ir varoņdarbs, kas ir arī ļoti nozīmīgs, jo apkārtējā gaisa kvalitātei ir tieša ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Tādēļ es vēlos sirsnīgi pateikties referentam H. Krahmer par visu to darbu, ko viņš ir veicis, lai to panāktu.

Šī direktīva patiešām palīdz uzlabot veselību un vidi. Apkārtējā gaisa kvalitāte jau ir ievērojami uzlabojusies pēdējos gados, un šī direktīva nodrošinās turpmākus uzlabojumus nākotnē. Neskatoties uz to, vairākas valstis joprojām uzskata, ka ir grūti ieviest atbilstošos standartus tik drīz. Tādēļ es esmu iepriecināts, ka šī vienošanās pieļauj termiņa pagarināšanu, lai dalībvalstis varētu panākt apkārtējā gaisa kvalitātes atbilstību šiem standartiem, ja vien tās pietiekami centīsies to darīt.

Vēl viens svarīgs aspekts ir, ka mērījumi nav nepieciešami vietās, kuras nav pieejamas sabiedrībai un kuras nav pastāvīgi apdzīvotas. Šis elastīgums ir īpaši svarīgs ostas zonās. Es arī īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka īpašs pants attiecas uz pasākumiem piesārņojuma izplūdes vietā. Pēc manām domām, šādi pasākumi, piemēram, jaunie Euro 6 standarti smagajām kravas automašīnām, ir ļoti nepieciešami, lai sasniegtu labu apkārtējā gaisa kvalitāti.

Tādēļ nobeigumā es varu teikt, ka atzinīgi vērtēju šo vienošanos un paudīšu tai atbalstu balsojot.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, patlaban reģistrētais saslimšanu ar elpošanas orgānu slimībām skaita pieaugums, jo īpaši bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un slimnieku vidū, kā arī alerģijas izraisītas elpošanas grūtības ir tieši saistītas ar milzīgo satiksmes plūsmu, kas ik dienu traucas cauri mūsu lielpilsētām un to aglomerācijām un pa galvenajām transporta maģistrālēm.

Neveiksmīgā Eiropas Savienības politika subsīdiju jomā pēdējās desmitgadēs atspoguļojas galvenokārt starppilsētu transporta jomā. Attiecībā uz īpaši jutīgajiem reģioniem, piemēram, Alpiem, mēs, kā jau visiem zināms, līdz šim neesam spējuši pagātnē pieņemtos pareizos vārdus pārvērst darbos, piemēram, īstenojot Alpu Konvenciju. Mūsu valsts uzņēmumu izpārdošana, kas tomēr noveda pie katastrofāli nepietiekama sabiedriskā tranzīta tīkla, arī tagad nelabvēlīgi atmaksājas.

Pēc manām domām, ļoti diskutējams jautājums ir — kādā mērā pasākumi, piemēram, satiksmes ierobežojumi un vides zonu jeb nodevu par iebraukšanu pilsētā ieviešana, vēl spēj nodrošināt situācijas kontroli. Tādēļ pirmkārt un galvenokārt ir steidzami jānomaina galvenie kaitīgo emisiju radītāji, piemēram, komerciālie transporta līdzekļi ar novecojušiem dīzeļa dzinējiem.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vairāk nekā 300 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no astmas, 30 miljoni no tiem — Eiropā un 200 00 no tiem — Ungārijā. Astoņpadsmit procenti no astmas slimniekiem Rietumeiropā ir atzīti par smagi slimiem. Astmas pacientu skaits manā dzimtenē Ungārijā ir palielinājies par 250 % pēdējos desmit gados. Šajā pašā laika periodā katru gadu ir dubultojies jaunu pacientu, kam noteikta šī diagnoze, skaits. Galvenais astmas un astmas lēkmju izraisītājs ir gaisa piesārņojums. Es domāju, ka dati, ko varam aplūkot mums priekšā esošajā ziņojumā, jau runā paši par sevi un ka tā liktenis, kuru mēs lemsim rīt, tikai daļēji attiecas uz vides aizsardzību, daudz vairāk tas skar dzīves kvalitāti un veselības aizsardzību.

Viena no lielākajām problēmām attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktiem šodien ir to neīstenošana. Diemžēl tas attiecas arī uz tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā. Tādēļ mūsu galvenais uzdevums ir nevis balsot par jauniem likumiem, kas ir vēl stingrāki, bet gan veicināt atbilstību jau esošajiem likumiem. Pilsētā, kurā es dzīvoju, Budapeštā, mīt divi miljoni cilvēku, un attiecībā uz cietajām daļiņām gaisā, piemēram, jau pirmajos četros gada mēnešos tiek pārsniegti pieļaujamie ierobežojumi, tā ka ierobežojumu pārsniegšana 4–5 reizes patiešām nav nekāds retums. Tādēļ mūsu uzdevums ir attīstīt pašreizējos tiesību aktus saprātīgā veidā un sagatavot pamatnostādnes, kas neparedz papildu uzdevumus, bet uzlabo esošos uzdevumus, lai patiešām palīdzētu nodrošināt tīrāku gaisu Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka H. Krahmer ziņojums atbilst šim mērķim. Tā vērtība ir tāda, ka tas paredz gaisa piesārņojuma mērīšanu un savākšanu galvenokārt piesārņojuma rašanās vietā, kas tehniski ir pareiza pieeja. Tādēļ kompromiss nav liels, bet ir progresīvs. Es ticu, ka attiecīgās pilsētas un dalībvalstis tagad varēs īstenot to konsekventāk un ka mēs, iespējams, varēsim nodot saviem bērniem daudz apdzīvojamāku Eiropu. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Apsveicu referentu. Es vēlētos sākt ar apgalvojumu, ka jauki laika apstākļi vienmēr ir patīkami. Mēs nespējam ietekmēt laika apstākļus, taču mēs varam un mums vajag darīt kaut ko to kvalitātes uzlabošanai. Gaisa piesārņojuma līmenis blīvi apdzīvotajās un rūpnieciskajās Eiropas Savienības pilsētās joprojām nav pieņemams. Atrazdamies lielākajās Eiropas pilsētās, jūs varat skaidri sajust gaisa piesārņojuma draudus. Gaisa piesārņojums izraisa desmitiem tūkstošu Eiropas iedzīvotāju pāragru nāvi katru gadu. Piesārņojumam ir nelabvēlīga ietekme ne tikai uz cilvēka dzīves ilgumu, bet arī uz tās kvalitāti.

Pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās kaitīgo gāzu emisijas Eiropas Savienības valstīs. Tomēr tas ir tikai sākums. Mums ir jāsavalda briesmoņi, kas spļauj gāzi gaisā, jo visbriesmīgākie gaisa piesārņotāji ir atrodami uz ceļiem. Mums ir jāpieņem noteikti pasākumi sabiedriskā transporta attīstīšanai, lai mudinātu cilvēkus retāk izmantot privātus transportlīdzekļus. Šī ir galvenā problēma jaunajās dalībvalstīs, kur 20 vai pat 30 gadus vecas automašīnas, kas ir šausmīgā stāvoklī, turpina piesārņot vidi.

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas un Parlamenta kopumā nostāja ir jāņem vērā tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 21. gadsimtā, īpaši attiecībā uz stingriem noteikumiem un mērķiem gaisa piesārņojuma mazināšanā, šādu mērķu īstenošanas elastīgumu un ilgtermiņa un īstermiņa mērķu koordinēšanu.

Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai sasniegtu mazāko iespējamo dažāda izmēra cieto daļiņu koncentrāciju gaisā lielākajā daļā Eiropas līdz 2015. gadam. Valstīm, kas aktīvi īsteno pasākumus piesārņojuma mazināšanā, bet vēl nav sasniegušas noteiktos mērķus, ir jādod iespēja to izdarīt. Ir svarīgi saīsināt šo periodu, kas atvēlēts mērķu sasniegšanai, no „četri plus divi” līdz „trīs plus divi” gadiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien Eiropas Parlaments otro reizi aplūko Direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti projektu. Viens no šīs direktīvas mērķiem ir ierobežot cieto putekļu daļiņu daudzumu atmosfērā dažos nākamajos gados. Šīs ir daļiņas, ko mēs ieelpojam, un to izmērs svārstās no 2,5 līdz 10 mikroniem. Zinātnieki brīdina, ka mazās daļiņas rada nopietnus draudus cilvēka veselībai, un aplūkojamajā direktīvā runa ir tieši par šīm daļiņām.

Kompromisam starp Parlamentu un Padomi bija nepieciešama Padomes piekāpšanās, kas atbalstīja mazāk ierobežojošus noteikumus. Es ceru, ka šajā direktīvā paredzētie pasākumi neizrādīsies nepietiekami un ka tad, kad Eiropas Komisija atkārtoti aplūkos šo problēmu 2013. gadā, tiks pieņemti augstāki mērķi, jo šajā gadījumā runa ir par šo un nākamo paaudžu veselību.

Visbeidzot, atļaujiet man pateikties referentam par viņa lielisko darbu un atgādināt jums, ka izvairīšanās no problēmām ir labāka par to radīto seku likvidēšanu.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, panāktais kompromiss ir veiksmīgāks, nekā cerēts. Taču tā nosaukšana par milzīgu veiksmi būtu izlikšanās, jo tika ierosināti mazāk stingri noteikumi. Ja vien salīdzina sākotnējos ar atkārtoti izskatītajiem noteikumiem, tad var ievērot, ka atkārtoti izskatītie noteikumi ir mazāk stingri, jo saskaņā ar tiem tagad var nodalīt ārkārtīgi piesārņotas vietas.

Tomēr panāktais kompromiss var arī izraisīt kaitējumu, jo tagad plānoto termiņa pagarinājumu var uzskatīt par neko vairāk kā aicinājumu neko nedarīt. Lai izņēmums nekļūtu par likumu, Komisijai ir jākontrolē pieņemamie rīcības plāni un to atbilstība ierobežojumiem, kā arī jāierosina sankcijas gadījumos, kad tie netiek transponēti. Tādēļ nav pamata atzīmēt to kā lielu panākumu, jo mēs patiešām zinām, ka patiesībā šo direktīvu vajadzēja pieņemt jau sen.

Tomēr kompromisa pozitīvais aspekts ir tāds, ka tam nevajadzētu dot Vācijas iestādēm carte blanche pacelt savus īkšķus. Tādēļ jauns aicinājums neko nedarīt ļauj vietējām iestādēm un federālajām valstīm izvairīties no rīcības plānu pieņemšanas.

Tomēr mums ir arī jāuzsver, ka Vācijas Federālās Administratīvās tiesas spriedums nozīmē un uzsver to, ka Vācijas iestāžu pienākums ir rīkoties jebkurā gadījumā. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā jau ir labas iniciatīvas, piemēram, vides zonas un automašīnu parku pārveidošanas jomā. Taču tagad arī jāsaprot, ka šī ir termiņa pēdējā atlikšana. Tagad darbiem tiešām ir jāseko vārdiem, lai nodrošinātu, ka mērķtiecīga tīra gaisa politika nekļūst absurda.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, gaisa piesārņojuma kontrole un centieni uzlabot gaisa kvalitāti ir slavējami pasākumi. Tas, ka dažās aplūkojamā priekšlikuma daļās noteiktas diezgan augstas prasības, kamēr citās daļās kaut kā vienkāršota realitāte, nav pamats bažām. Daudz svarīgāk ir tas, ka, kamēr debašu uzmanība no rupjo daļiņu kontroles un savākšanas ir pareizi novirzījusies uz mazāku daļiņu — PM10 līdz PM2.5 — kontroli un savākšanu, tai vajadzētu attiekties pat uz mazākām daļiņām nekā PM2.5. Tās iekļūst pat līdz alveolām, un, tā kā tām ir plaša virsma, tās var absorbēt lielu daudzumu kaitīgo vielu. Tā kā šīs daļiņas nenogulsnējas augšējos gaisa slāņos, tad tās ir potenciāli ļoti bīstamas. Neņemot vērā šos iebildumus, es atbalstu direktīvas priekšlikumu tāpat kā GUE/NGL grupa, kuras biedrs es esmu, un es ticu, ka mēs atgriezīsimies pie šī temata un aplūkosim to plašāk pavisam drīz.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi atzīstam, ka mēs visi esam kādreiz teikuši, ka mūsu apbūvētie rajoni un pilsētas kļūst arvien piesārņotāki un ka diemžēl nāves gadījumi, ko izraisa šis piesārņojums, kļūst arvien pierastāki. Būdama gaisa kvalitātes kontroles tīkla priekšsēdētāja savā nodaļā, kuru es izveidoju vairāk nekā pirms sešpadsmit gadiem, es vēlētos jums atgādināt, ka iedzīvotāji uzskata gaisa piesārņojuma mazināšanu par prioritāru pasākumu, kas valsts iestādēm jāveic vides aizsardzības jomā, un ka tas pat ir lielākais raižu iemesls 54 % Francijas pilsoņu.

Tādēļ šis priekšlikuma teksts ir kā atbilde uz jaunu elpošanas orgānu slimību uzliesmojumu, piemēram, astmas, bronhīta un emfizēmas, kas visvairāk ietekmē mazus bērnus, — mēs visi ziemā runājam par mazu bērnu saslimšanu ar bronhītu un gados vecāku cilvēku saslimšanu ar plaušu vēzi.

Tieši tādēļ jaunu standartu ieviešana attiecībā uz mazajām un visbīstamākajām daļiņām, kas līdz šim netika regulētas, ir apmierinošs pasākums. Tomēr mūsu rīcībā ir liels skaits risinājumu, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti, piemēram, pasākumi attiecībā uz degvielu, transporta līdzekļu un satiksmes veidiem. Mums vēl ir nepieciešams piemērot ļoti daudzus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas mums jau ir, taču ko vairums dalībvalstu diemžēl nepilda. Saskaņā ar tekstu, par kuru mēs rīt balsosim, dalībvalstīm būs jāizveido gaisa paraugu ņemšanas vietas pilsētās. Patiesībā ikvienai ir jāpieņem „daļiņu plāns”. Mums arī katru dienu ir jāsniedz sabiedrībai informācija par daļiņām gaisā, sevišķi tai sabiedrības daļai, kas ir īpaši jutīga.

Visbeidzot, mums nevajadzētu aizmirst par gaisa kvalitāti slēgtās telpās, kur mēs varam pavadīt vairāk nekā 80 % laika. Pētījumos ir izrādīta neliela interese par vides kvalitāti mājās, lai gan tās ietekme uz veselību ir vismaz tikpat liela kā āra vides ietekme.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar referenta H. Kramer sveikšanu.

Direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā priekšlikums nosaka saistību starp gaisa kvalitāti un cilvēka veselību un ierosina Kopienas pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā.

Pilsētu satiksme rada 40 % no oglekļa dioksīda emisijām un 70 % no citu kaitīgo vielu emisijām, ko rada automašīnas. Sastrēgumi, īpaši metropolēs, Eiropas Savienībai izmaksā aptuveni 1 % no iekšzemes kopprodukta.

Daudzās Eiropas galvaspilsētās satiksme ir pārslogota un piesārņojums nopietni apdraud to iedzīvotājus. Vairāk nekā 66 % Eiropas valstu iedzīvotāji uzskata, ka satiksmes lielais blīvums un ar to saistītais piesārņojums ir problēma, kas nopietni ietekmē viņu dzīves kvalitāti, un lūdz Eiropas Savienību rīkoties saskaņoti un, jo īpaši, stingri.

2007. gada 8. un 9. martā Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienība stingri apņēmās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi attiecībā uz pārpildītām metropolēm un pilsētu teritorijām, kā arī mērķtiecīgi jārisina gaisa kvalitātes jautājums gigantpilsētās saskaņā ar subsidiaritātes principu, īstenojot sadarbības un koordinācijas stratēģiju Eiropas līmenī. Zaļā grāmata par pilsētu mobilitāti veicina sabiedriskā pasažieru transporta attīstību, kā arī nosaka pasākumus, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas rodas no sauszemes transporta.

Attiecībā uz 31. grozījumu es vēlos īpaši atzīmēt, ka daži pasākumi obligāto tehnisko standartu sauszemes transporta un iekšējo ūdeņu kuģu radītā piesārņojuma mazināšanas jomā jau ir paredzēti citos tiesību aktos.

Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi katrus piecus gadus informēt Parlamentu par dalībvalstu paveikto gaisa kvalitātes uzlabošanā, bet es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir finansēt šādus pasākumus arī no struktūrfondiem.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu ir ļoti nozīmīga attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju veselību, jo īpaši tāpēc, ka rūpniecības, transporta līdzekļu un lielo rūpnīcu izdalītās vielas, piemēram, daļiņas, sēra oksīdi, slāpeklis un svins, var izplatīties lielos attālumos.

Direktīva nosaka to emisijas ierobežojumus un uzsver kaitīgo emisiju un to izcelsmes avotu mazināšanas svarīgumu. Tomēr šādu noteikumu ievērošanai nepieciešamie apstākļi ir atšķirīgi. Tajās zonās un lielpilsētās ar aglomerācijām, kurās darbojas daudzi uzņēmumi, kas izdala piesārņojumu, piemēram, ar oglēm kurināmas kurtuves un rūpnīcas, kurās izmanto vecu tehnoloģiju, šī pielāgošanās direktīvā noteikto prasību ievērošanai aizņems laiku un prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus.

Tādēļ saskaņā ar 2. grozījumu attaisnojošos gadījumos direktīvā noteikto prasību ieviešanu var atlikt uz vēlāku laiku. Ir labi, ka direktīvā ir uzsvērta nepieciešamība pēc kaitīgo emisiju kontroles, kam ir ļoti nozīmīga loma piesārņojuma, arī starpvalstu izcelsmes piesārņojuma, mazināšanā.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es esmu priecīgs, ka mēs tik ātri esam panākuši visu grupu vienošanos par šo svarīgo jautājumu. Gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga mūsu pilsoņu veselībai un labklājībai. Es esmu priecīgs arī par to, ka mēs esam noteikuši stingrus ierobežojumus, īpaši jaunus ierobežojumus attiecībā uz PM2.5, jo šīs daļiņas ir sevišķi kaitīgas veselībai. Diemžēl nav nostiprinātas vairākas citas jomas, kas būtu vēlams. Protams, es runāju par PM10 un arī par NOx emisijām.

Tomēr vairāk par mūsu noteikto ierobežojumu mani uztrauc pašreizējā situācija gaisa jomā dalībvalstīs. Kā jau jūs visi zināt, gandrīz visas dalībvalstis pārsniedz spēkā esošo ierobežojumu. Tagad bumba patiešām ir mūsu laukuma pusē, lai īstenotu šo mērķtiecīgo tiesību aktu paketi, jo Komisija ir atbildīga par tā kontroli. Līdz šim Komisija nav ierosinājusi nevienu pārkāpuma procedūru, lai gan ierobežojums nepārtraukti tiek pārkāpts. Tāpēc, no vienas puses, īstenošanai ir jābūt pārredzamai, bet, no otras puses, Komisijai ir arī jāveic praktiski pasākumi, ja dalībvalstis joprojām nespēj vai nevēlas ievērot ierobežojumu.

Svarīgi ir arī tas, ka esam noteikuši konsekventus kritērijus mērījumiem. Atsevišķās dalībvalstīs pieņemtā prakse ir ļoti atšķirīga. Attiecībā uz transportu, kas ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma radītājiem pat manā dzimtenē, ir jāsaka, ka Komisija zināmā mērā nav gatava atbalstīt tās iniciatīvas, kuras dalībvalstis īsteno, lai panāktu ierobežojumu ievērošanu gaisa piesārņojuma jomā. Komisijai tiešām vajadzētu atbalstīt dalībvalstis un nekavēt to centienus uzturēt gaisa tīrību. Mēs esam piedzīvojuši, ka satiksmes blīvums Alpos palielinās, un arī šajā jomā kaut kas ir jādara attiecībā uz gaisa tīrību.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šodien Eiropas Parlaments ievieš skaidrību ilgstošajās debatēs par standartu specifikāciju, kas nepieciešami sabiedrības veselības atbalstam attiecībā uz daļiņām PM25 un PM10. Šodien mēs veicam ievērojamu uzlabojumu jutīgo grupu — bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku — labā. Es atbalstu šādu politiku no visas sirds.

Ir arī skaidrs, ka ir iespējami pielāgotāki pasākumi. Iespējama ir mūsu diezgan apdzīvoto reģionu sadalīšana zonās, tādējādi uzlabojot praktiskumu, bet nepakļaujot kompromisam mūsu galvenos mērķus. Ir arī skaidrs, ka patlaban nopietni tiek risināta piesārņojuma avotu problēma un ka Eiropā notiek valstu sadarbība šajā jomā.

Priekšsēdētāja kungs, bet viens jautājums, vismaz man, nav skaidrs: vai blokāde Nīderlandes tiesību aktos attiecībā uz vairākiem projektiem integrētas atļaujas dēļ vides un fiziskai plānošanai patiešām ir izbeigta? Nīderlandei, arī Nīderlandes parlamenta apakšpalātai un likumdevējiem, ir jāseko, vai to var noskaidrot Gaisa kvalitātes sadarbības programmā.

Šodien Eiropa nodrošina ļoti praktiskus noteikumus, arī Nīderlandē. Tagad Nīderlandei ir jānodrošina saikne starp fizisko plānošanu un vides politiku, lai prātīgi izvairītos no turpmākām nevajadzīgām blokādēm. Tāda ir mana šodienas lūguma pēc atbalsta panāktajam kompromisam būtība.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispārējā kompromisa paketē, kuru tagad ierosina, ir vairāki galvenie elementi.

Visnozīmīgākie elementi ir šādi:

- termiņa pagarinājums PM10 ir saglabājies kopējās nostājas līmenī; pasākumu uzsākšanu nedrīkst atlikt, un viena posma pieeja mazinās administratīvo slogu;

- standarti attiecībā uz daļiņām PM10 paliek nemainīgi saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu;

- reāls un laicīgs ikgadējais PM2.5 mērķis un robežvērtība 25 µg kubikmetrā, kas jāsasniedz attiecīgi 2010. gadā un 2015. gadā;

- indikatīvā robežvērtība 2020. gadam, kas papildina augsto mērķi PM2.5, kurš obligāti atkārtoti jāizskata 2013. gadā;

- tiesiski saistošs pienākums ievērot iedarbības koncentrāciju 2015. gadā, kas papildina iedarbības mazināšanas mērķi, uzsākot tūlītējus pasākumus, kuriem ir jāsniedz maksimāls labums sabiedrības veselībai;

- Komisijas deklarācija par progresu Kopienas pasākumu ieviešanā piesārņojuma rašanās vietā.

Jaunais 15. grozījums arī stiprina divu likumdevēju apņēmību apsvērt kā prioritārus Komisijas iesniegtos likumdošanas priekšlikumus par emisiju problēmas risināšanu to rašanās vietā Kopienas līmenī.

Es zinu, ka visi šie jautājumi Parlamentam, kā arī komitejai šķita ļoti svarīgi pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka ierosinātais pašreizējais kompromiss apmierinās Parlamentu, jo tika panākts svarīgs pamats attiecībā uz augsto, tomēr reālo galveno principu apkārtējai gaisa kvalitātei, izveidojot skaidras pamatnostādnes, kā arī nosakot nepieciešamo Kopienas pasākumu pieņemšanu un labi definētu atkārtotu izskatīšanu 2013. gadā.

Es arī esmu īpaši iepriecināts atzīmēt, ka gan Parlaments, gan Padome uzskatīja, ka kompromisa panākšana šajā direktīvā ir svarīga. Tādēļ panāktais kompromiss, kā arī pieņemtais lēmums ļauj Eiropas Savienībai īstenot efektīvus turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu veselīgāku gaisu tās pilsoņiem.

Nobeigumā jāsaka, ka Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu iznākumu. Tā var pieņemt visus ierosinātos kompromisa rezultātā panāktos grozījumus pilnībā.

Es vēlos vēlreiz pateikties un apsveikt referentu H. Krahmer par visiem viņa centieniem panākt vienošanos otrajā lasījumā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2007. gada 11. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Nepieciešamībai pēc laba gaisa mums apkārt nav vajadzīgi ne paskaidrojumi, ne uzsvars. Pareizā pieeja ir pašreizējā Eiropas politikas prioritāte, kas galveno uzmanību vērš uz ātru un tālejošu saistītu un vienotu tiesību aktu ieviešanu, kuru mērķis ir garantēt gaisa kvalitāti.

Patlaban debatēs apspriežamais direktīvas priekšlikums apvieno un pilnveido esošos Eiropas valstu tiesību aktus, izveidojot vienotu un saistītu priekšlikumu. Pēc pašreizējā priekšlikuma analīzes ar pārliecību var teikt, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas, Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas apstiprinātā kompromisa pakete pilnībā atbilst visu iesaistīto pušu interesēm, kuras šī direktīva tieši ietekmēs. Šis ir līdzsvarots priekšlikums dalībvalstīm, kas jutīs šī priekšlikuma nozīmīgumu, jo tajā paredzēts vienlaikus uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā un ilgākā termiņā — ievērojami samazināt PM.

Papildus ļoti detalizētai individuālo mērķa vērtību PM10 un PM2,5 sasniegšanai es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību noteikumiem attiecībā uz elastīgumu pieļaujamo vērtību sasniegšanā dalībvalstīs. Ir vērts atzīmēt, ka dalībvalstīm jau ir ļoti lielas grūtības ievērot atbilstību jau esošajiem noteikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā.

Ir arī svarīgi uzsvērt ilgtermiņa pasākumus gaisa kvalitātes jomā. Mēs pēc pieredzes zinām, ka īstermiņa pasākumi bieži vien nav tik efektīvi kā ilgtermiņa pasākumi. Jāmudina dalībvalstis piemērot ilgtermiņa politiskās stratēģijas gaisa piesārņojuma jomā pēc brīvprātības principa.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Tiesības uz tīru gaisu var arī uzskatīt par cilvēktiesībām, jo dalībvalstu un Eiropas Savienības uzdevums ir nodrošināt dzīves pamatapstākļus (tīru ūdeni un gaisu). Pirms piecdesmit līdz simt gadiem industriālās sabiedrības simbols bija dūmojošs rūpnīcas skurstenis. Šajā laikā ir mainījušās mūsu vērtības, un vismaz vārdos mēs augstu vērtējam tīru un dabisku dzīvesveidu. Diemžēl gaiss mūsu pilsētās tikai daļēji to apliecina. Līdz ar smagās rūpniecības sabrukumu vai tās pārvietošanu uz trešām valstīm rūpnieciskais piesārņojums ir mazinājies, taču transporta noslogotība ir palielinājusies. Pirms divdesmit pieciem gadiem Ungārijā bija viens miljons automašīnu un desmit miljoni iedzīvotāju, bet tagad tur ir trīs reizes vairāk automašīnu, kuras piesārņo Budapeštas gaisu, izraisot visas katastrofālās veselības problēmas, ko šis piesārņojums izraisa. Saslimšanas ar plaušu vēzi gadījumu skaits ir palielinājies vairākas reizes, un astmas gadījumu skaits ir palielinājies deviņas reizes. Mazi bērni, kas dzīvo netālu no galvenajiem lielceļiem, jo sevišķi ir pakļauti nepārtrauktam riskam. Ir arī atklāts, ka piesārņojums, ko rada mikroskopiskās daļiņas no dīzeļa dzinējiem, ir īpaši kaitīgs cilvēka veselībai. Eiropai vajadzētu kaunēties, ka šajā ziņā ES noteiktie standarti ir zemāki par Amerikas Savienotajās Valstīs noteiktajiem standartiem. Mums nevajadzētu tikai runāt, mums vajadzētu arī rīkoties. Mums ir jāizmanto konkrēti instrumenti, lai ierobežotu ceļu satiksmi apdzīvotās vietās, un jāpieņem daudz stingrāki emisiju noteikumi nekā pašreizējie attiecībā uz tiem transporta līdzekļiem, kas vēl tiek izmantoti. Mums no piesārņotāju sabiedrības ir jākļūst par veselīga dzīvesveida sabiedrību!

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Direktīva par gaisa kvalitāti uzlabos Eiropas pilsoņu veselību un palīdzēs palielināt dzīves līmeņa standartus pilsētu vidē. Tā kā šis tiesību akts ir saistošs, tas tiks īstenots visā Eiropas Savienības teritorijā.

Direktīvas vājais punkts ir pasākumu finansējums, lai dalībvalstis īstenotu līdz 2010. gadam vai attiecīgi līdz 2015. gadam noteiktos mērķus. Pirmkārt ir jānodrošina ievērojami finansiālie līdzekļi paraugu ieguves centru izveidošanai un gaisa piesārņojuma mērīšanai. Dalībvalstīm piešķirtie struktūrfondu līdzekļi, kas izmantojami vides politikas jomā, būs pieejami arī direktīvā aplūkoto mērķu sasniegšanai, taču tas mazinās sākotnēji piešķirto līdzekļu apmēru. Es uzskatu, ka tad, kad direktīva stāsies spēkā, būs jāizveido atsevišķa budžeta pozīcija.

Tomēr es atbalstu panta par elastīgumu iekļaušanu direktīvā, kas dalībvalstīm ļauj izmantot pārejas periodu līdz diviem gadiem ar nosacījumu, ka tās var pierādīt savus lielos centienus gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Šodien mēs otrajā lasījumā apspriežam divas svarīgas direktīvas par vides kvalitātes uzlabošanu. Viena attiecas uz jūru, otra — uz gaisu. Gaisa aizsardzība ir viena no galvenajām un tradicionālākajām vides aizsardzības jomām, jo apkārtējā gaisa kvalitāte un cilvēka veselība ir tieši saistītas. Kā jau Komisija teica, dzīves ilgums ES ir saīsinājies par 8,5 mēnešiem gaisa piesārņojuma dēļ. Ik dienas simtiem tūkstošu ļaužu dzīves kvalitāte mazinās, un dabiskā vide ir apdraudēta, neskatoties uz emisiju nozīmīgo mazināšanos pēdējos gados. Gaisa kvalitātes direktīvas nozīmīgumu nav iespējams uzsvērt par daudz: tā apkopo vairākus noteikumus, kas agrāk bija izkaisīti, un tā ir labāka pieeja problēmas risināšanai.

Vispirms es vēlos pateikties Padomei par to, ka tā tikās ar Parlamentu, lai apspriestu dažus svarīgus jautājumus. Gandrīz pusi grozījumu, kurus pieņēma pirmajā lasījumā, pieņēma kopumā. Galu galā Padome atbalstīja dažus ļoti būtiskus Parlamenta ierosinātus grozījumus. Šie grozījumi attiecās uz daļiņu koncentrācijas dažu vērtību nomaiņu pret saistošām robežvērtībām, īstenošanas termiņiem un to, kā direktīvas ir piemērojamas. Robežvērtības noteikšana PM2.5 daļiņām, kas ir viskaitīgākās cilvēka veselībai, ir ļoti svarīga.

Tādēļ mums ir nepieciešama ļoti stingra direktīva. Tomēr nepietiek vienīgi ar robežvērtību noteikšanu. Jāpievērš uzmanība arī metodēm, ar kādām uzlabo apkārtējā gaisa kvalitāti.

18. Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir O. Juknevičienė ziņojums (A6-0471/2007) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par Eiropas parlamenta un Padomes regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (COM(2007)0069 – C6-0078/2007 – 2007/0032(COD)) .

  Meglena Kuneva, Member of the Commission. − Priekšsēdētāja kungs, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana ir centrālais pamats, uz ko balstās visi statistikas ziņojumi par cilvēkiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā. Gandrīz ikvienā politikas jomā, kurā ES aktīvi darbojas, neskatoties vai tā ir ekonomikas, sociālā vai vides joma, ir nepieciešami augstas kvalitātes dati par iedzīvotāju skaitu, kas palīdz noteikt darbības mērķus un izvērtēt progresu. Starptautiskajām, Eiropas un valstu iestādēm ir nepieciešami skaitīšanas dati, lai salīdzinātu Eiropas Savienības dalībvalstis.

Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu ir nepieciešami, lai ievērotu atbilstību svarīgiem tiesību aktiem. Piemēri ir kvalificēta vairākuma balsošana Padomē vai Struktūrfondu sadale (pamatojoties uz datiem par iekšzemes kopproduktu uz cilvēku.)

Esošās regulas mērķis ir nodrošināt skaidru pamatu Eiropas līmenī, lai panāktu ES dalībvalstīs veiktās skaitīšanas rezultātu salīdzināmību. Tā skaidri apraksta statistikas iestāžu atbildību un lomu nacionālajā un Eiropas līmenī, kā arī nosaka kopējas prasības attiecībā uz rezultātu, izmantoto metožu un tehnoloģiju kvalitāti un pārskatāmību.

Tas būs liels solis uz priekšu demogrāfiskās un sociālās statistikas saskaņošanā. Mūsdienu Eiropas Savienības valstīs ir senas iedzīvotāju skaitīšanas tradīcijas, kas dažās valstīs ir vairākus gadsimtus senas. Pirmo reizi Eiropā pieņems tiesību pamatu skaitīšanai. Vārds „vēsturisks” varētu būt piemērots šādas attīstības aprakstīšanai. Regula arī būs svarīgs pagrieziena punkts starptautiskajā sadarbībā iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas jomā, attiecībā uz ko Eiropas Komisija caur Eurostat ir aktīvi darbojusies vairākus gadus.

Visas iesaistītās iestādes – Komisija, Padome un Parlaments – vienbalsīgi piekrīt, ka šāds tiesību akts ir svarīgs. Tas ir tikai dabiski un saprotami, ka tiesību akti par skaitīšanu izraisa debates. Galu galā jūs lemjat par datu par visiem Eiropas valstu pilsoņiem apkopošanu, kā arī par visdārgāko un sarežģītāko statistikas uzdevumu.

Šis jautājums ir politiski jutīgs un tam nepieciešami ievērojami ieguldījumi no nodokļu maksātāju naudas un dalībvalstu pilsoņu laba griba.

Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka subjektīvu un salīdzināmu skaitīšanas datu trūkums novestu pie negatīvām sekām. Šādus datus izmanto politikas noteikšanai un izvērtēšanai, administratīviem mērķiem un sociāliem pētījumiem, kas palielina Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku labklājību. Labums, ko sniedz saskaņoti skaitīšanas dati daudzkārt pārsniedz tās pūles, kas nepieciešamas to apkopošanai.

Vairākus gadu desmitus dalībvalstis ir veikušas nacionālo skaitīšanu. Ar šo Eiropas līmeņa tiesību aktu mēs varam panākt, ka viņu centienu ir veiksmīgāki, nodrošinot skaitīšanas datus, kas ir augstākajā iespējamajā kvalitātē un ir salīdzināmi Eiropas Savienības reģionos.

Tādēļ Eiropas Komisija atbalsta debates, kas vēl risinās un no visas sirds cer, ka tiks rasts tāds risinājums, kas ir pieņemams šī Parlamenta vairākumam, kā arī dalībvalstīm, kas ir pārstāvētas Padomē. Mēs vēršamies pie visiem, aicinot atbalstīt referenti O. Juknevičienė viņas kompromisa meklējumos.

  Ona Juknevičienė, referente. – (LT) Komisārs tikko teica, ka šīs regulas pieņemšana ir vēsturisks notikums. Es vēlētos piekrist, ka jā, tas ir vēsturisks notikums, bet tajā pašā laikā tas ir viens no skandalozākajiem notikumiem Eiropā. Vai mēs šodien varam klusībā atzīt, pat ja tas ir acīmredzami, ka līdz šim mums nav bijusi uzticama statistika un jebkāda ideja par to, cik cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā un kādos mājokļos tie dzīvo? Pirmkārt, es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, jo īpaši ēnu referentiem, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pārstāvjiem un reģionālo komiteju locekļiem par viņu ciešo sadarbību šī dokumenta sagatavošanā. Liels paldies Komisijas un Padomes pārstāvjiem, kas aktīvi līdzdarbojās diskusijās un piedalījās mūsu kopējos centienos sasniegt kompromisu attiecībā uz to, ka šajā regulā ir jāiekļauj vienīgi nepieciešama informācija. Nav jāievāc nekādi nelietderīgi dati, kas dažos gadījumos varētu robežoties ar personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu.

ES statistikai un līdz ar to arī regulai ir juridisks pamats, kas ir noteikts ES līguma 285. pantā. Nav šaubu, ka šim dokumentam ir pamats. Šajā pantā ir noteikta nepieciešamība ievērot ļoti svarīgus kritērijus – taisnīgumu, uzticamību, objektivitāti, zinātnisko neatkarību, rentabilitāti un statistisko konfidencialitāti.

Regulas galvenais mērķis ir sniegt detalizētus datus par iedzīvotāju struktūru un raksturojumu nolūkā analizēt šos datus un izmantot rezultātus stratēģijas attīstīšanai daudzās ES politikas jomās.

Kā jau Komisārs teica, ikgadējās iedzīvotāju skaitīšanas rezultātā iegūtos datus izmanto, lai noskaidrotu tādus svarīgus kritērijus kā balsošana un balsu vairākuma noteikšana Padomē. Augstas kvalitātes reģionālie dati ir nepieciešami, lai noteiktu tos reģionus, kuriem ir piešķirama ES palīdzība, kā arī novērtētu progresu reģionālajā vienotības politikā. Tādēļ es jautāju, vai kāds cits dokuments varētu būt svarīgāks attiecībā uz datu salīdzināmību un uzticamību?

Regula sniedz iespēju apkopot augstas kvalitātes datus par mājokļiem. Šādi dati ir nepieciešami, lai noteiktu ūdens, elektroenerģijas un citu pakalpojumu patērētāju skaitu un aprēķinātu pieprasījumu un piedāvājumu pēc mājokļiem un nepieciešamos līdzekļus.

Pēdējā skaitīšana, kas notika 2001. gadā, balstījās uz džentlmeņu vienošanos un nesniedza pozitīvus rezultātus. Es uzskatu, ka dati ir nepilnīgi, neuzticami, grūti salīdzināmi un attiecas uz dažādiem laika periodiem. Tādēļ ir šaubas par to, vai ES līdzekļi ir atbilstoši sadalīti un izmantoti. Protams, tas arī apgrūtina nākotnes plānu attīstību.

Ierosinātā regula garantētu uzticamus, pārskatāmus un salīdzināmus rezultātus. Tā arī nosaka, ka nepieciešama vienīgi būtiska informācija par dažiem jautājumiem.

Dāmas un kungi, tādēļ es jūs lūdzu atbalstīt grozījumus, kurus es esmu ierosinājusi un kuru mērķis ir atvieglot dalībvalstis no nastas, ko rada nevajadzīgas informācijas vākšana un uzglabāšana.

Balsojums par šo regulu ir atlikts līdz nākamajai plenārsēdei. Ir ļoti svarīgi panākt kompromisu. Mums ir nepieciešams pieņemt šo regulu, lai sasniegtu mūsu mērķus.

Mums arī ir nepieciešams ES pilsoņu atbalsts. Ir svarīgi, lai viņi saprastu skaitīšanas nozīmīgumu un atbalstītu to. Cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka kopējā statistikas sistēma ir uzticama un būtiska viņu labklājībai. Svarīgi ir tas, ka informācija ir jāuzglabā droši un jāizmanto pareizajam mērķim.

  José Albino Silva Peneda, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi. Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu ēnu referents es sekoju šī ziņojuma sagatavošanai, kā arī sarunām ar Komisiju. Faktiski šis ir ļoti svarīgs ziņojums, kas attiecas uz reģionālās un sociālās politikas plānošanu un novērtēšanu dažādās dalībvalstīs un tādēļ Eiropas iedzīvotāju sociāli ekonomiskais raksturojums un mājokļa apstākļi ir visnoteicošākie aspekti dzīves apstākļu uzlabošanas pētījumos.

Pēc mūsu domām Komisija rīkojas pareizi, ko mēs atbalstām, attiecībā uz indikatoriem, kas dara šāda veida analīzi iespējamu. Tādēļ mums ir nepieciešams turpināt šāda veida statistikas datu apkopošanas, kvalitātes un uzticamības uzlabošanu. Tomēr mēs domājam, ka vienmēr ir jārūpējas, kā panākt līdzsvaru starp izdevumiem un ieguvumiem attiecībā uz sniegtās informācijas detalizētību, paturot prātā arī tiesības uz personīgās dzīves neaizskaramību.

Šis ziņojums būs noderīgs vienīgi tad, ja tas palīdzēs palielināt šo datu apkopošanas biežumu, salīdzināmību un precizitāti ES līmenī. Tādēļ ir būtiski pievērst īpašu uzmanību dalībvalstu sniegtajiem datiem, kam ir jābūt konsekventiem, pilnīgiem un uzticamiem. Tas ir vienīgais veids, kā īstenot sociāli ekonomiskās situācijas salīdzināmos pētījumus un analīzi reģionālajā, nacionālajā un Kopienas līmenī. Veids, kādā šie dati tiek apstrādāti ir pat vēl svarīgāks, jo reģionu klasifikācija Struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas nolūkā ir galvenokārt balstīta uz šādiem rādītājiem, kas nozīmē, ka normālā notikumu gaitā šis process noved pie lēmumiem, kam var būt nopietnas sekas uz dažādiem Eiropas reģioniem un pašām dalībvalstīm.

Es ceru, ka sarunu rezultātā ar Padomi mēs sasniegsim lielāku saskaņotību, skaidrību un precizitāti. Es tikai vēlētos piebilst, ka PPE-DE grupa ir saglabājusi savu sākotnējo nostāju pat pēc Komisijas sniegto paskaidrojumu uzklausīšanas, kas saskan ar referentes nostāju. Es ceru, ka mēs saglabāsim šādu nostāju līdz beigām. Mēs jo īpaši atbalstām pielikuma 1. sadaļas 3. punkta un 2. sadaļas 3. punkta dzēšanu, kā arī dažus no tā izrietošus grozījumus, kas pēc mūsu domām neatbilst informācijas kvalitātes un uzticamības uzlabošanas mērķim.

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. J. Madeira, kas būtu runājusi Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas vārdā, šodien nav ieradusies transporta problēmu dēļ. Tādēļ es izklāstīšu viņas uzskatus par šī ziņojuma svarīgumu un viņas bažas, kādas ir arī man un kuras es iepriekš paudu šajā plenārsēdē attiecībā uz attīstības politiku.

Lisabonas līguma pieņemšana, kuru šonedēļ parakstīs valstu vai valdību vadītāji, nosaka, ka uzticami dati par Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir vitāli nepieciešami. Jaunā balsošanas metode, kas ir aplūkota šajā līgumā, un kurā turpmāk ņems vērā ne tikai dalībvalsts balsojumu, bet arī datus par iedzīvotāju skaitu, nozīmē, ka mums ir jāapzinās iedzīvotāju skaitīšanas būtiskums Eiropas Savienības efektīvas darbības nodrošināšanā. Tomēr šī regula ir svarīga arī citu iemeslu dēļ, ne tikai balsošanas metodes dēļ. Tā ir svarīga arī attiecībā uz visiem rādītājiem nodarbinātības, reģionālo, struktūru un sociālo jautājumu jomā, jo ņem vērā katras dalībvalsts sniegtos datus. Bieži, ņemot vērā izmantoto datu apkopošanas metožu vai atsauces periodu neatbilstību, tiek radīta neatbilstoša analīze un apšaubāmas pareizības rezultāti. Par pēdējo reizi, kad skaitīšana notika, 2000. gadā, apkopotus datus ieguva tikai 2005. gadā un tādēļ to pareizība bija apšaubāma.

Šodien aplūkojamā direktīva, no kuras ir dzēstas dažas neatbilstības, kas šokēja pat visneuzmanīgāko lasītāju, ņem vērā vairākus faktorus, kas ir būtiski iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas labu rezultātu ieguvē un nodrošinās dalībvalstīm jau iepriekš definētu kopīgu atsauces materiālu turpmākajiem gadiem, kā arī uzskaitīs jautājumus, kas nodrošinās uzticamu salīdzināmību.

Nobeigumā es atkārtoju, ka es atbalstu neobligātu tematu iekļaušanu regulā. Tādu jautājumu izmantošana, kuri nav aplūkoti obligātajos tematos, sniegs dalībvalstīm konsekventu un saskaņotu sarakstu, kas kalpos par pamatu turpmākas informācijas ievākšanai, un tāda sistēma ir labāka, nekā šādu jautājumu atstāšana dalībvalstu ziņā, kas gan var šādi iegūt interesantus, bet pilnībā nelietderīgus rezultātus. Arguments, ka skaitīšanu vajadzētu svītrot no teksta, jo tā maksā naudu, nav saprātīgs. Tieši augsto izmaksu dēļ mums vajadzētu skaidri noteikt analizējamos tematus tiesību aktā, lai gūtie rezultāti nebūtu nelietderīgi turpmākai izmantošanai dažādiem mērķiem.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, regulas projekts par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ir ļoti svarīgs dokuments. Dati, kurus iegūst no iedzīvotāju un mājokļa skaitīšanas sniedz iespēju izveidot attīstības stratēģiju racionālus priekšlikumus un uzsākt starpniecības pasākumus. Tādēļ ir svarīgi, lai dati būtu pārskatāmi un salīdzināmi. Šajā gadījumā Kopienas risinājumi tiks piemēroti patiesai un labi izpētītai situācijai.

Salīdzināmība nav tikai labi noteiktu datu jautājums; tā arī nozīmē, ka šādi dati ir apkopoti identiskos laika periodos. Apkopošanas periodu un datu atjaunošanas, labojumu izdarīšanas un publikācijas datumu skaidrs apraksts ir ļoti svarīgs un tas ir nepārprotami norādīts dokumentā un labojumos.

Viens svarīgs jautājums ir veids, kādā dati par vietējām kopienām tiek apkopoti. Es atbalstu grozījumu, kas nosaka tam atsevišķu definīciju. Es arī atbalstu grozījumu, ar ko ievieš vides politiku vienlaicīgi ar reģionālo politiku. Regulāri statistikas pētījumi, kas aplūko ģimenes, sociālās, ekonomiskās un dzīvesvietas īpatnības, bez šaubām ir nepieciešami, ņemot vērā tās demogrāfiskās un sociālās problēmas, ar kādām Eiropa saskaras.

Tādēļ es domāju, ka nevajadzētu apstiprināt grozījumu, ar kuru dzēš ieteiktos tematus ģeogrāfiskajā līmenī un jo īpaši neatvasinātos tematus, piemēram, skolu un augstskolu atrašanās vieta, transporta veidi nokļūšanai uz darbu vai skolu, attālums uz darbu vai skolu, dzīvu piedzimušo bērnu skaits, uzņēmējdarbības veids, bezdarba ilgums, galvenais iztikas avots, ienākumi, dzīvesvietas apstākļi vai darbnespēja, kas apraksta ģimeņu patiesos dzīves apstākļus.

Uzsvars uz nacionālo personas datu aizsardzības tiesību ievērošanu tekstā ir svarīgs, un šajā jomā ir saglabāts pareizs subsidiaritātes princips. Es apsveicu O. Juknevičienė par labi padarīto darbu pie ziņojuma projekta.

  Priekšsēdētājs. − Vai es drīkstu norādīt, ka mūsu diskusijai ir pievienojies loceklis, kas tikai vakar kļuva par pilntiesīgu Parlamenta locekli, Krzysztof Hołowczyc, kas Polijā ir ļoti pazīstama persona. Laipni lūdzu, Hołowczyc kungs! Lūdzu iepazīstieties ar procedūru.

K. Hołowczyc ir Polijā populārs rallija braucējs un sestdien viņš uzvarēja leģendārajā Barbórka Rally posmā. Apsveicu no visas sirds! Šeit mēs nodarbojamies ar citu sporta veidu, tāpēc, ja vēlaties, ātri ieņemiet citu sēdvietu, Hołowczyc kungs.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi. Ir taisnība, ka statistikas datu iegūšana un saskaņošana par visnozīmīgākajiem reģionālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir būtiska Eiropas Savienībai. Struktūrfondu, vienas trešdaļas budžeta, piešķiršana faktiski balstās uz šiem pamata datiem. Tomēr Komisijas priekšlikumam attiecībā uz šo regulu par iedzīvotāju skaitīšanu patiesībā nav nekā kopēja ar šo nepieciešamību. Dati, kurus tā vēlas iegūt un saskaņot šajā tiesību aktā, kas tieši attiecas uz visām ES dalībvalstīm, ir personīgi dati par mūsu līdzcilvēkiem, kam nevajadzētu raisīt interesi ES. Šeit ir iekļauti personīgi dati par ģimeni un intīmo dzīvi, mājvietu un reliģisko piederību. Turklāt tai piemīt pietiekami daudz nekaunības, lai vēlētos šādu datu apkopošanu noteikt tiesību aktā atbilstoši vienotiem standartiem, likumā neiekļaujot nekādu atsauci uz datu aizsardzību.

Tādēļ mūsu kā pilsoņu pārstāvju pienākums ir pārtraukt jebkādu šādu personas tiesību aizskārumu, jo īpaši tādēļ, ka nav iemesla saskaņot datus par ģimenes dzīvi, personīgo dzīvi vai apstākļiem mājvietā, ja tas nekādā veidā neietilpst Eiropas Savienības kompetencē un to nenosaka Reformas līgums. Eiropas Savienībai nevar ļaut pa aizmugures durvīm pieprasīt informāciju, kam vajadzētu būt vienīgi dalībvalstu ziņā un datu apkopošanas uzraudzība nozīmē šādas informācijas pieprasīšanu. Mums tas nav laika vai ātruma jautājums, bet gan primāras nepieciešamības jautājums, lai personas datu aizsardzība ir galvenā prioritāte. Komisijas teksts to negarantē. Es esmu priecīga, ka referents šeit vēlas dzēst neobligāto tekstu. Mēs jau atbalstījām to, lai arī tikai komitejas līmenī. Diemžēl tā neieguva balsu vairākumu toreiz.

Pilsoņi gaida, lai mēs nodrošinātu, ka to, ko tagad paredz spriedums, proti, atlikšanu patiesībā risinātu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, lai pārliecinātos, ka vēlreiz tiek izskatīta datu aizsardzība un ka vienīgi pēc tam Parlaments pieņems lēmumu par tā nostāju un apstiprinās pirmo lasījumu. Es vēlos lūgt visas grupas turēt savu solījumu.

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, es uzskatu, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, ko iesniedza Komisija, ir solis pareizajā virzienā, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi par statistiku darba drošības un veselības aizsardzības darbā un brīvajām darbavietām jomā. Es arī piekrītu Komisijas apgalvojumam par pēdējo iedzīvotāju un mājvietu skaitīšanu 2001. gadā, ka datu apkopošana katrā dalībvalstī, kas balstījās vienīgi uz „džentlmeņu vienošanos”, nav piemērota pietiekami salīdzināmu rezultātu iegūšanai. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt tiesību aktu Eiropas līmenī. Vienīgi tādā veidā mēs varam nodrošināt rezultātu uzticamību, pārskatāmību un salīdzināmību.

No otras puses, es uztraucos, kad ieraudzīju Eurostat pieprasīto datu sarakstu, kas pievienots regulas priekšlikuma pielikuma 1. sadaļas 3. punktā. Pat pieļaujot, ka šie ir tikai ieteicamie rādītāji, es uzskatu, ka Komisija iet par tālu šajā jomā. Nav pamata uzdot cilvēkiem intīmus jautājumus par viņu privāto dzīvi. Mani vēl vairāk samulsināja fakts, ka šādus datus ir jāievāc tikai no sievietēm. Tādēļ es no visas sirds atzinīgi vērtēju Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas lēmumu dzēst šos uzbāzīgos un nepiemērotos jautājumus no Komisijas priekšlikuma.

Šādu informāciju droši vien būtu atbilstošāk iegūt medicīnas centrā. Attiecībā uz šo datu anonimitāti, es uzskatu, ka apkopojot jebkādus statistikas datus, mums vispirms ir jāievēro personas datu un privātās dzīves aizsardzība un mums ir jānovērš neproporcionāls to uzdevumu pieaugums, kādu pieprasa datu sniedzējiem. Es iesaku GUE/NGL grupai balsojot paturēt to prātā.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, 20. novembrī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sēdē es biju priecīgs atbalstīt referenti O. Juknevičienė, kas ierosināja 32. grozījumu, lai dzēstu 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunktu un izslēgtu no regulas uzbāzīgo un aizvainojošo jautājumu par sievietes pirmo seksuālo pieredzi, kas tika slēpts aiz vārdiem „abpusēja savienība”. Komitejas sēdē esošais Komisijas pārstāvis man apsolīja, ka šis „nejutīgais jautājums” tiks dzēsts un netiks iekļauts no jauna. Es to uztvēru kā savu, manas partijas UKIP, bet visvairāk kā veselā saprāta uzvaru un es biju gatavs atzinīgi vērtēt Komisiju par to. Starp citu, atteikšanās no šī jautājuma pierāda, ka man bija taisnība attiecinot to uz seksuālo pieredzi, jo, ja tas vienkārši attiektos uz kopdzīvi, kā to apgalvoja, kādēļ gan Komisijas pārstāvis apsolīja dzēst nevainīgu jautājumu? Man izrādījās taisnība.

Tagad, kad es šodien redzu, ka balsojums par šo priekšlikumu nenotiks rītā kā sākotnēji plānots, bet ir atlikts uz nenoteiktu laiku, lai gan debates acīmredzot vēl notiek, es „saožu žurku”, jo balsojums parasti seko drīz vien pēc debatēm. Man bija taisnība. Jaunākajā versijā, kuru es izdrukāju no datora tikai pirms stundas ir redzama norāde 1. lappusē, Komisijas pieņemtajā tekstā, ka ir ierosināts jauns 39. grozījums. Tam nav nekādas saistības ar sākotnējo 39. grozījumu, kas ir nevainīgs grozījums attiecībā uz tehniskiem jautājumiem. Jaunais 39. grozījums ir vecais 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunkts ar pilnīgi tādu pašu jautājumu sarakstu, tostarp uzbāzīgo jautājumu par sievietes „abpusējo savienību”.

Toreiz komitejas sēdē man nepatika fakts, ka kad nākamajā dienā notika balsošana, referente bija ļāvusi savu 32. grozījumu kaut kā pievienot A kompromisam, saskaņā ar ko dzēsa jautājumus 1. sadaļas 3. punkta 2. apakšpunktā un atstāja 1. Sadaļas 3. Punkta un 1. Sadaļas 3. Punkta 1. Apakšpunktu ievadā, kas protams, bija mēģinājums turpināt jautājumu uzdošanu – un man bija taisnība, kad kļuvu aizdomīgs šajā jautājumā.

Komisija, pretēji savam solījumam komitejas sēdē, negodīgi iekļāva šo nepieņemamo, uzbāzīgo un aizvainojošo jautājumu no jauna kā 39. grozījumu. Priekšsēdētāja kungs, es esmu dusmīgāks nekā jebkad esmu bijis. Man apsolīja, ka to dzēsīs, tomēr Komisija to iekļāva atkārtoti – nekaunīgu jautājumu, ar kuru nevienai sievietei nevajadzētu samierināties. Tas ir apkaunojums sievietēm, tas ir negods komitejai, kam ir jāapspriež šis jautājums. Tādēļ es lūdzu visus kolēģus balsot pret 39. grozījumu un lai būtu droši – balsot pret visu šo riebīgo, izkropļoto priekšlikumu.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz etniskiem konfliktiem, kas pastāvīgi uzliesmo, piemēram, izpaužoties nesen notikušajos nemieros Parīzē, ir patīkami atzīmēt, ka mēs Eiropas Savienībā, šķiet, beidzot mostamies no mūsu starpkultūru sapņiem un vēlamies uzdot jautājumus par etnisko izcelsmi un reliģiju visu ES iedzīvotāju skaitīšanā 2011. gadā.

Šādi dati ir noteikti jāievāc, lai mēs labāk varētu novērtētiespējamo risku šajā jomā. Kā mēs arvien biežāk vērojam pēdējā laikā, kultūras atšķirības var ļoti viegli saasināt konfliktu. Tādēļ mēs Eiropā, kur dažas valstis ir lielīgi nosaukušas sevi par imigrācijas valstīm, sēž uz pulvermucas, kam ir jāpievērš pienācīga uzmanība pat runājot par lielpilsētām ar pavadoņpilsētām.

Vispārzināms, ka tādēļ nesen notikušajos konfliktos starp kurdiem un turkiem bija nepieciešama liela skaita policistu klātbūtne. Tādēļ statistika par iedzīvotāju etnisko un kultūras sastāvu varētu būt ļoti nepieciešama un palīdzētu novērst vardarbību.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, priekšlikums par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ir kaut kas pilnīgi jauns ES tiesību aktos jomā, kas iepriekš nav regulēta. Rodas jautājums, vai šāds tiesību akts ir nepieciešams. Komisijas argumenti attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt statistikas datu salīdzināmību un kvalitāti ir samērā pārliecinoši, jo īpaši attiecībā uz vispārējo līmeni. Tomēr mums ir kritiski jāaplūko ierosinātās jomas, kurās informācija ir jāapkopo un jānovērtē. Komisijas priekšlikumā ir liela datu grupa, kuru ilgtspējība ir ļoti apšaubāma. Es uzskatu, ka pretrunīga ir datu par mājokļiem apkopošana, balstoties uz Laeken Eiropadomes secinājumiem. Tos var uzskatīt vienīgi par politiskās gribas apliecinājumu, nevis par spēkā esošu tiesisku dokumentu. Turklāt ES nav nekādas kompetences mājokļu jomā un tādēļ iegūtā statistika par mājokļiem, pretēji citiem datiem, nevar atbalstīt esošās politikas piemērošanu, ja vien rezultātus nav paredzēts izmantot kā iespējamo katalizatoru jaunas kopējas politikas mājokļu jomā ieviešanai. Tomēr tā būtu varas ļaunprātīga izmantošana un Līguma neievērošana.

Priekšlikumam apkopot lielu datu apjomu par pilsoņu privāto dzīvi nav nekāda pamatojuma. No kopējas politikas piemērošanas puses, nav iemesla, kādēļ ES iestādēm vajadzētu pieeju datiem par laulību un katras sievietes partneru skaitu vai šādu attiecību ilgumu. Tas līdzinās spēlei „Lielais brālis”, iejaucoties cilvēku privātajā dzīvē un nepiedienīgi aizskarot viņu personīgo brīvību. Ja dažām ES iestādēm ir kārdinājums to darīt, ir jāiejaucas un jānosaka skaidras robežas, kuras nevar pārkāpt. Pēc manām domām Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iejaucās, ievērojami ierobežojot jomas, kurās dati ir apkopojami un tādēļ ir pelnījusi uzslavu. Vispārskatāmāko risinājumu ierosināja mana grupa – PPE-DE – kas svītro visas atsauces pielikumā, nosakot statistikas datu konkrētus veidus. Es iesaku iepazīties ar šo priekšlikumu un atbalstīt to.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sveikt referenti un novērtēt šī regulas priekšlikuma par dalībvalstu statistikas datu apkopošanu mājokļu jomā, svarīgumu.

Dalībvalstīm ir jāizmanto vienota sistēma standarta datu regulārai apkopošanai un ziņojumiem. Rūpīga un precīza statistika par mājokļiem ļauj Eiropas Savienībai un dalībvalstīm piemērot atbilstošu politiku šajā jomā. Neskatoties uz to, apkopojot jebkādus datus ir jāievēro tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienība ne tikai balstās uz ekonomiskiem kritērijiem, bet mums ir arī jāveido sociāla Eiropa.

Apmierinoši dzīves apstākļi acīmredzot nozīmē arī apmierinošu mājokli. Diemžēl šodien vairāk nekā 60 miljoni pilsoņu Eiropas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un bērni ir visneaizsargātākie pret nabadzības risku. Acīmredzot šiem ļaudīm arī ir grūtības iegādāties apmierinošu mājokli.

Galvenās sociālās un demogrāfiskās tendences, kas ietekmē subsidēto mājokļu politiku, rada iedzīvotāju novecošanās, iedzīvotāju migrācija Eiropas Savienībā, iedzīvotāju migrācija no lauku rajoniem uz pilsētām un dominējošā lauku rajonu attīstība.

Tomēr visās dalībvalstīs nevar piemērot vienādu modeli, jo dažās dalībvalstīs ir liels skaits mājokļu, kurās kopā dzīvo vienas ģimenes vairākas paaudzes. Austrijā, Somijā, Čehijas Republikā un Polijā ir programmas, kas nodrošina subsidētus mājokļus jauniem cilvēkiem. Francijā, Vācijā, Ungārijā, Spānijā un Lielbritānijā to mājokļu skaits, kuros mitinās tikai viens iemītnieks, ir pieaudzis. Rumānijā 95 % māju ir privātīpašums un tikai 5 % mājokļu tiek īrēti vai subsidēti. Dānijā 47 % mājokļu apdzīvo īrnieki vai tie ir subsidēti mājokļi, Austrijā 42 %, Somijā 37 %, Francijā 44 % un Vācijā 57 %.

Statistika parāda tikai sākuma punktu atbilstošas mājokļu politikas izveidošanai katrā dalībvalstī. Šāda politika ir atkarīga no valsts līdzekļu piešķiršanas nacionālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī, kā arī no nekustamā īpašuma tirgus attīstības. Es uzskatu, ka dalībvalstīm arī vajadzētu izmantot Struktūrfondus, īpaši Struktūrfondus reģionālajai attīstībai mājokļu būvniecībā.

Tomēr mājokļu jautājumā ir nepieciešama pieeja, kas balstās uz statistikas datiem, kā arī globāla un daudzšķautņaina pieeja, kas balstās uz nacionālajiem un Kopienas tiesību aktiem. Neskatoties uz to, ir nepieciešama arī pragmatiska pieeja, kas balstās uz pilsoņu vajadzībām. Diemžēl Eiropā ir pilsoņi, kas dzīvo nepiemērotos, nedrošos mājokļos, bet Eiropā ir arī tādi pilsoņi, kuriem nav mājokļa vai pat jumta virs galvas. Kāda ir Eiropas atbilde un atbalsts šādu pilsoņu vajadzību apmierināšanai?

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, viens no vissvarīgākajiem pakalpojumiem, ko Eiropa var nodrošināt, ir atbalsts uzticamas un salīdzināmas informācijas apkopošanai. Šim nolūkam es varu sniegt kvalificētu atbalstu Eiropas iedzīvotāju skaitīšanas idejai.

Tomēr ir jāapsver daži jautājumi. Pirmkārt, ziņojumā ir jāatzīst nacionālā skaitīšana. Dalībvalstis jau organizē skaitīšanu un tām tagad būs jāorganizē skaitīšana nacionālajā un Eiropas līmenī.

Skaitīšanas organizēšana ir ļoti dārgs un darbietilpīgs pasākums un ir pamats paredzēt, ka dalībvalstis arvien vairāk apvienos skaitīšanu nacionālajā līmenī ar skaitīšanu Eiropas līmenī. Tas ir jāņem vērā. Ir ļoti svarīgi, ka mēs ļaujam dalībvalstīm izmantot skaitīšanu Eiropas līmenī, lai uzdotu jautājumus, kas atbilst viņu nacionālajam līmenim un aplūkotu šos jautājumus atsevišķi no kopējiem jautājumiem vai jautājumiem, kurus uzdod vienīgi Eiropas līmenī.

Turklāt lielāka uzmanība ir jāpievērš jautājumiem, ko iekļauj skaitīšanā. Šādus jautājumus ir rūpīgi jāizvēlas un tie nedrīkst pārkāpt robežu, kas atdala derīgu informāciju no uzbāzības un iejaukšanās privātajā dzīvē. Mēs vēlamies saprast tendences, izveidot atbilstošāku politiku; mēs nevēlamies iejaukties cilvēku personīgajā dzīvē. Pēc tam, kad ir izvēlēti personīgo dzīvi neaizskaroši jautājumi, mums ir jāparūpējas, lai tos aplūkotu ne tikai no valodniecības viedokļa, bet arī no kultūras atšķirību viedokļa. Tā kā ziņojums neparedz likumu skaitīšanas jomā saskaņošanu, tad šis pasākums ir jāveic, lai nodrošinātu datu precīzu salīdzināmību starp dalībvalstīm.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vērst uzmanību uz attiecībām starp datu apkopošanas mērķi un analīzē faktiski ietverto datu apjomu, jo šajā ziņā kaut kas noteikti ir noteikts kļūdaini. Kaut kas nav kārtībā attiecībās starp Eiropas Savienības izvirzītajiem uzdevumiem, piemēram, attiecībā uz mājokļu politiku un to, uz ko mēs šobrīd aicinām. Eiropas Savienībai nav pieredzes šajā jomā. Tāpat Parlamentam nav pieredzes apspriest attiecības starp dažādām reliģiskajām ticībām, kā arī etniskās izcelsmes un iespējamās apvienošanās jautājumus. Eiropas Savienībai kopumā nav jāizsaka paziņojumi par šo tematu.

Tomēr mums ir jāapsver, kā mēs sadalām līdzekļus, kā mēs piešķiram Struktūrfondu līdzekļus. Svarīgi, lai būtu zināms precīzs iedzīvotāju skaits aplūkojamajos reģionos, reģionos, kas atbilst NUTS teritoriālo vienību statistikas klasifikācijai. Šāds pasākums patiešām ir nepieciešams, ja tā rezultātā iegūst precīzu datus un ja ir iespējams vērst uzmanību uz rezultātiem finansiālā izteiksmē. Galvenie apsvērumi ir viendabīgums un uzticamība.

Es vēlos apspriest vēl vienu jautājumu, par kuru L. Novak izteica dažus ļoti interesantus ierosinājumus Reģionālās attīstības komitejas sēdē. Mēs balsosim pret iejaukšanos ģimenes dzīvē un pilsoņu privātajā dzīvē, ja šādi jautājumi nebūs dzēsti no priekšlikuma. Iespējams, ka šie jautājumi tiks dzēsti trīspusējo sarunu laikā – attiecībā uz to es paļaujos uz referenti. Vienīgi tādā gadījumā Parlaments un Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti varēs atbalstīt priekšlikumu; vienīgi ar šādu nosacījumu.

  Maria Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau referente un vairums runātāju teica, ir svarīgi salīdzināt dalībvalstu datus par iedzīvotājiem un galvenajiem sociālajiem, ekonomiskajiem, ģimenes un mājokļu rādītājiem, lai balstoties uz šādu informāciju katra dalībvalsts varētu labāk risināt jautājumus, kas tai izraisa bažas tās politikas ietvaros. Taču Eiropas līmenī mums ir nepieciešams izmantot datus, lai noteiktu labāku un vienotāku politiku un uzlabotu reģionālo attīstību, lai mazinātu nevienlīdzību un plaisu starp dažādām sociālajām grupām un dažādiem Eiropas reģioniem.

Nosakot kopējas definīcijas un indikatorus regulas priekšlikums nodrošina datu salīdzināmību un tā rezultātā veicina labāku praksi dalībvalstīs. Tomēr ir nepieciešama regulāra kompetentu iestāžu apkopoto statistikas datu novērtēšana un apstiprināšana. Jāveic šādu iestāžu kvalitātes kontrole un pārskatāmības pārbaude. Objektivitāte, pārstāvība un datu precizitāte ir svarīgi jautājumi. Paradoksāli, bet lai gan Komisija atceļ regulas pielikumus, tā atbalsta ieteicamo tematu iekļaušanu, kas var ietekmēt datu skaidrību un precizitāti, jo dalībvalstis var rīkoties kā vēlas. Ja priekšlikuma mērķis ir pieņemt saistošu tiesību aktu, kas nosaka kopējas definīcijas datu salīdzināmībai, tad es uzskatu, ka šādi panti būtu jādzēš.

Saskaņā ar 5. Panta a punktu mums ir jāturpina izmaksu un iegūto labumu analīze, jo šādu datu apkopošanas izmaksas šķitīs īpaši augstas tām dalībvalstīm, kam ir ierobežotas iespējas tos analizēt.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka, ja grozījumus neapstiprina, tad regulas projekts skars ļoti jutīgus jautājumus attiecībā uz personīgo, ģimenes un privāto dzīvi, piemēram, jautājums par datu apkopošanu kopdzīves jomā, kas ir jādzēš, vai ūdens temperatūru vannā. Kādēļ gan mums būtu jāapkopo informācija un dati, kas neattiecās uz Eiropas politiku? Nabadzību nekontrolē ar skaitļiem un datiem.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Es atbalstu regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar šo regulu mēs varēsim labāk izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kādos Eiropas Savienības iedzīvotāji dzīvo reģionālajā un nacionālajā līmenī, kā arī Eiropas Savienības līmenī. Turklāt izmantojot šos datus būs iespējams precīzāk novērtēt reģionālās politikas piemērošanas efektivitāti un progresu reģionālās saskaņotības panākšanā, kam Eiropas Savienība piešķir arvien vairāk līdzekļu.

Jānodrošina divas lietas, ja mēs vēlamies sasniegt vēlamos mērķus balstoties uz regulu: saskaņā ar šo regulu apkopoto datu apjoms nedrīkst būt pārāk liels un apkopotajiem datiem ir jābūt ļoti kvalitatīviem un salīdzināmiem. Jautājumi par datiem, kas nenodrošina nepieciešamo pievienoto vērtību un vienīgi palielina administratīvās un citas izmaksas, ir jādzēš. Šie priekšlikumi ir iekļauti pielikuma 1. sadaļas3. punktā un 2. sadaļas 3 punktā un par tiem dalībvalstīm ir jāatskaitās pašām.

Vienlaicīgi ir jāparūpējas, lai pārmērīgi neaizskartu Eiropas Savienībā dzīvojošo vīriešu un sieviešu tiesības uz privāto dzīvi. Tāpat mēs nedrīkstam izmantot šādu datu apkopošanu, lai diskriminētu vienu vai otru dzimumu.

Pamata datu salīdzināmība starp dalībvalstīm un skaitīšanas rezultātā gūto datu uzticamība ir nepieciešama, lai novērtētu Eiropas politiku un salīdzinātu nacionālās politikas rezultātus Eiropas līmenī. Tādēļ regulai ir jānodrošina, ka visas dalībvalstis izmanto vienādas metodes un kritērijus datu apkopošanā.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, precīzi dati par iedzīvotāju skaitu un uzticami dati par mājokļiem Eiropas Savienībā pašreiz ir būtisks priekšnosacījums visu Eiropas politikas jomu pareizai novērtēšanai, kā arī darbības mērķu formulēšanai un katras dalībvalsts progresa novērtēšanai.

Tā kā dati kalpo daudziem svarīgiem mērķiem, es vispirms vēlos uzsvērt šādu datu drošuma un kvalitātes svarīgumu. No daudziem piemēriem, kad precīzi skaitīšanas dati ir būtiski, es vēlos pieminēt divus: kvalificēta vairākuma balsošanas process Padomē un Struktūrfondu līdzekļu piešķiršana mazāk attīstītu reģionu attīstīšanai. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šajā jomā būtu kopēji tiesību akti. Tad katras dalībvalsts sniegtie dati būs salīdzināmi gan Eiropas, gan reģionālajā līmenī, kā tas bieži ir nepieciešams.

Būdams Reģionālās attīstības komitejas loceklis, es vēlos uzsvērt statistisko vienību klasifikācijas svarīgumu. Šāda veida informācijas kvalitāti un salīdzināmību var nodrošināt skaidri noteikts pamats Eiropas līmenī, citiem vārdiem sakot, Eiropas tiesību akti par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Es piekrītu uzskatam, ka tiesību aktu galvenais mērķis ir iegūt gala rezultātu un nevis informācijas apkopošanu. Tas nodrošinās statistikas datu salīdzināmību, kuras trūkuma gadījumā datu kvalitāte var pazemināties.

Dalībvalstīm vajadzētu brīvi izvēlēties labākos skaitīšanas veidus un metodes, tomēr ievērojot dažus saistošus standartus un prasības kvalitātei. Bez teikšanas ir skaidrs, ka visām dalībvalstīm ir jāievēro vienādi temati, kā arī laika ierobežojumi un piemērošanas termiņi. Vienīgi tādā gadījumā skaitīšanas rezultātā iegūtie dati būs pārskatāmi, uzticami un salīdzināmi, kas ir svarīgs faktors daudzu svarīgu mērķu sasniegšanā.

  Priekšsēdētājs. − Pirms es dodu vārdu komisārei, es atgādinu, ka pirms aptuveni 2000 gadiem karalis Herods īstenoja skaitīšanu, taču toreiz skaitīja tikai zēnus.

  Meglena Kuneva, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, tas ir ļoti iedvesmojošs sākums manai runai.

Es priecājos paziņot, ka Komisija ir gatava pieņemt vairumu Parlamenta grozījumu. Kā bija vērojams debatēs, šobrīd rit sarunas attiecībā uz jūsu paustajām bažām. Kompromiss varētu pavērt durvis uz turpmāku attīstību. Komisija atbalsta debates, kas joprojām turpinās un no visas sirds cer, ka tiks rasts šī Parlamenta lielākajam vairākumam un Padomes pārstāvētajām dalībvalstīm pieņemams risinājums.

Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka jaunu tematu iekļaušanai skaitīšanā ir nepieciešama padziļināta un ilglaicīga gatavošanās. Es esmu pārliecināta, ka tiks rasts pareizais līdzsvars starp ļoti svarīgo ziņojumu par ES iedzīvotājiem un mājokļiem un izmaksām un centieniem, kādus nepieciešams ieguldīt datu apkopošanā.

Es vēlos pievērst īpašu uzmanību E. Schoedter uzdotajam jautājumam. Galvenā doma bija, ka šis tiesību akts nepietiekami nodrošina konfidencialitāti. Mana atbilde ir, ka Eurostat un visu valstu statistikas biroji ļoti nopietni risina datu konfidencialitātes jautājumu. Ir pamata tiesību akti par datu konfidencialitāti nacionālajā, kā arī Eiropas līmenī. Priekšlikums par skaitīšanu nepārkāpj un negroza nevienu no šiem tiesību aktiem. Tieši pretēji, tas pilnībā ievēro visus nosacījumus, neatkarīgi no tā vai tie ir pieņemti nacionālajā vai Eiropas līmenī.

Šajā priekšlikumā par skaitīšanu nav vajadzības atkārtot jau pieņemtos pamata tiesību aktus par informācijas konfidencialitāti. Nekādi Eurostat nosūtītie dati nepieļauj ieskatīšanos atsevišķas personas sniegtajā informācijā. Tā ir anonīma informācija. Turklāt saskaņā ar tiesību aktiem šī projekta ietvaros ir pieļaujama vienīgi apstrādātu datu, nevis mikrodatu nosūtīšana.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks vēlākā sēdes daļā.

19. Rotaļlietu drošība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par rotaļlietu drošību.

  Meglena Kuneva, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Parlamentam par tā pastāvīgo interesi par produktu drošības jautājumiem un par šo iespēju sniegt jums īsu prezentāciju par produktu drošības novērtēšanas rezultātiem, kas tika paziņoti 2007. gada 22. novembrī. Es apmeklēju Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas sēdi 26. novembrī un tagad es esmu priecīga uzrunāt Eiropas Parlamentu plenārsēdē.

Mani trīs sākotnējie jautājumi un principi joprojām ir spēkā un apstiprināmi: nevar būt kompromisa attiecībā uz patērētāju drošību; mēs ticam atvērtam tirgum un godīgai konkurencei; mēs gribam strādāt starptautiski sadarbojoties ar Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šie novērtēšanas rezultāti norāda, ka šim mērķim ir nepieciešamais tiesiskais pamats, ja un kad to pienācīgi piemēro. Jo īpaši ātrās reaģēšanas sistēma RAPEX darbojas efektīvi un nodrošina bīstamo produktu izņemšanu no tirgus visā Eiropas Savienībā.

Tomēr novērtēšanas ziņojumā ir norādes uz dažiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, preventīviem pasākumiem un starptautisko sadarbību, kā arī nepieciešamību pēc sekmīgākas ieviešanas.

Daži paredzētie uzlabojumi jau ir sagatavošanas beigu posmā un drīz pārvērtīsies konkrētos pasākumos, kā tas vērojams Rotaļlietu drošības direktīvas gadījumā.

Es esmu nodomājusi ierosināt saviem kolēģiem Komisijā pieņemt pagaidu pasākumu, kura nolūks ir pieprasīt brīdinājumu izvietošanu uz magnētiskām rotaļlietām, kamēr standarti vēl nav izskatīti, lai novērstu riskus, kādus šīs rotaļlietas var radīt. Saskaņā ar direktīvas par produktu vispārēju drošību 13. pantu mums ir šādas tiesības. Es ceru, ka šis pasākums drīz tiks īstenots, bet es arī zinu, ka tas ir tikai īslaicīgs risinājums, kamēr attiecīgie plašākie standarti attiecībā uz risku, kas saistīts ar magnētiem, nav pieņemti.

Komisija palīdz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm noteikt un dalīties labākajā praksē ar mērķi uzlabot tirgus uzraudzību. 2007. gada oktobrī dalībvalstis iesniedza ziņojumus par iniciatīvām labākai sadarbībai ar ekonomikas operatoriem un par īpašām rotaļlietu uzraudzības akcijām. Komisija plāno publicēt salīdzināmos izpildes spēju datus „Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem 2008. gada pirmajā pusē.

Komisija arī turpina pastiprināt dalībvalstu tirgus uzraudzības spēju piešķirot finansējumu labi izstrādātiem kopīgiem tirgus uzraudzības projektiem (kas 2007. gadā saņems 1,3 miljonus EUR Kopienas finansējuma).

Patērētāju aizsardzībai pret bīstamiem ražojumiem ir nepieciešams saskanīgs aizsardzības līmenis ne tikai Kopienā, bet arī pie ES ārējās robežas. Papildus aizsardzības uzlabošanas pasākumiem Eiropas Savienībā, ir ierosināti dažādi pasākumi, lai stiprinātu aizsardzību uz robežām. Nesenie būtiskie grozījumi ES tiesību aktos par muitu palīdzēs noteikt augsta riska kravas, ko nepieciešams kontrolēt. Drošas muitas informācijas apmaiņas sistēmas arī nodrošinās ātru rīcību, kad parādīsies informācija par jauniem bīstamo produktu veidiem.

Sadarbību starp šiem diviem tīkliem praktiski paātrina regulāra ātrās reaģēšanas brīdinājumu apmaiņa starp sistēmu RAPEX un muitas iestāžu „riska informācijas veidlapu”. Sistēma „riska informācijas veidlapa” pievērš lielāku inspektoru uzmanību īpašām, iespējami bīstamām kravām.

Komisija uzsver izsekojamību, kas ir ļoti svarīga joma turpmāku uzlabojumu panākšanā. Statistikas dati atspoguļo, ka nezināmas izcelsmes produktu skaits, kas atklāti sistēmā RAPEX pirmo reizi samazinājās 2007. gada oktobrī ar rādītāju 3 %, salīdzinājumā ar 17 % 2006. gadā. Šobrīd Komisija ar dalībvalstu palīdzību izvērtē kā nodrošināt, ka šī uzlabošanās nav īslaicīga.

Komisija jau ir iekļāvusi iekšējā preču tirgū tiesību aktu paketi – noteikumu, kas paredz, ka ekonomikas operatoriem ir jābūt pieejai to piegādātāju identitātei, kam vajadzētu sekmēt tirgus uzraudzību pēc tam, kad tiesību akti stājas spēkā.

Komisija arī ir jautājusi, ko Ķīna varētu darīt attiecībā uz izsekojamību un atzinīgi vērtē Ķīnas iniciatīvu pieprasīt dažu augsta riska produktu kategoriju marķēšanu ar svītru kodu rūpnīcas līmenī.

Komisija arī neatlaidīgi uzsver ekonomikas operatoru atbildību par produktu drošību. Es atzinīgi vērtēju rūpniecības apņemšanos izstrādāt pasākumus, kas veicinātu patērētāju uzticību. Mēs esam vienojušies par to, ko es saucu par „drošības paktu”. Es arī nosūtīšu ekspertus, kas veiks pētījumu par uzņēmējdarbības drošības pasākumiem piegādes ķēdē un pēc tam ziņošanu par rezultātiem 2008. gada pirmajā ceturksnī, jo globalizācijas ērā mēs esam vienīgi tik stipri, cik stiprs ir mūsu ķēdes vājākais posms.

Es arī uzskatu, ka svarīgi ir runāt ar Eiropas pilsoņiem par produktu drošības jautājumiem un uzklausīt viņu bažas. Tas ir būtiski, jo gan es, gan jūs vēlamies atsaukties labāk uz viņu jautājumiem un vajadzībām. Es atklāju, ka mana nesenā tērzēšana internetā ar nosaukumu „Lai tev droši Ziemassvētki” (kas man ļoti patika) ir ļoti pamācoša un aizraujoša un es atbildēju uz gandrīz piecdesmit interesantiem jautājumiem.

Visbeidzot, mūsu bažas par produktu drošību tika paustas Ķīnas valdībai ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 28. novembrī. Abu pušu līderi bija vienisprātis, ka produktu augsta līmeņa drošība ir pamats patērētāju uzticībai un savstarpējai tirdzniecībai. Šim nolūkam kompetentās iestādes ir izveidojušas plašas sadarbības attiecības. Abas puses vēlas turpināt un padziļināt dialogu, regulāri apmainīties ar informāciju un panākt izmērojamus, pastāvīgus uzlabojumus.

Līdzīgi Komisija vienojās ar Amerikas Savienoto Valstu valdību transatlantiskās ekonomikas komitejas kontekstā veicināt mūsu sadarbību importa drošības jautājumos.

Es uzskatu, ka šis ziņojums ir jums pierādījis, ka es un visi mani kolēģi Komisijā ir īstenojuši nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu patēriņa produktu drošību visefektīvākajā, atbilstošākajā un saistošākajā veidā.

Es vēlreiz vēlos pateikties Parlamentam par mūsu iedvesmojošajām debatēm par šo jautājumu.

  Marianne Thyssen, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi. Protams, ka tā nav sagadīšanās, ka Eiropas tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti ir ierosinājuši šīs aktuālās un steidzamās debates tieši pirms Ziemassvētkiem, it īpaši tādēļ, ka šis jautājums tika apspriests septembrī, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu. PPE-DE grupa arī vēlas, lai šīs debates raidītu skaidru politisku signālu, paturot prātā politisku mērķi. Mēs visi vēlamies panākt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un vēlamies pievērst pastiprinātu uzmanību vismazākajiem, jutīgākajiem patērētājiem – bērniem.

Komisāre, es atzinīgi vērtēju jūsu apgalvojumus. Mēs ievērojām, ka jūs jau esat paveikusi īpaši lielu darbu Komisijā un mēs, protams, vēlētos redzēt, ka arī dalībvalstis ir iedvesmotas veikt savu darba daļu. Galu galā arī viņām ir jāturpina ciešāk uzraudzīt savu rotaļlietu tirgu. Komisāre, mēs arī zinām, ka jūs personīgi neesat taupījusi pūles attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Mēs jo īpaši augstu vērtējam šādas pūles un arī piekrītam jums par to, ka attiecībā uz rotaļlietu drošību mums nevajadzētu izgudrot padsmitiem jaunu pieeju, bet drīzāk aizpildīt robus esošajā sistēmā.

Ir pāris jautājumu, attiecībā uz kuriem es vēlētos gūt lielāku skaidrību: jūs teicāt iepriekš un arī tagad, ka arī Ķīnas iestādes īpaši strādā pie šī jautājuma risināšanas. Pirms neilga laika jūs paziņojāt, ka viņi plāno izveidot Ķīniešu sistēmu RAPEX. Iespējams, jūs varētu izskaidrot to sīkāk.

Otrkārt, es arī vēlos zināt, vai rotaļlietu rūpniecības jomā faktiski ir noslēgti kādi īpaši nolīgumi vai arī katrai dalībvalstij ir savs veids, kādā tā risina šo jautājumu? Es arī būtu vēlējusies dzirdēt, kādēļ mēs joprojām gaidām Rotaļlietu direktīvu vai Komisijas ierosinājumus esošās Rotaļlietu direktīvas grozījumiem. Mēs cerējām, ka šai gaidīšanai tagad būs pielikts punkts. Acīmredzot, ka ir notikusi kavēšanās. Droši vien jūs varētu paskaidrot kavēšanās iemeslu. Turklāt jums ir pilnīga taisnība – patērētāju rīcībā ir arī iekšējais tirgus. Ja patērētāji tam neuzticas, tad viņi to pietiekami neizmanto. Šis ir īpaši svarīgs jautājums.

  Evelyne Gebhardt, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, liels paldies par paziņojumu, ko atkal šodien sniedzāt par sarunu progresu.

Mēs jau noteikti esam panākuši progresu, taču man tas, protams, nešķiet pietiekams. Mums vēl ir jārisina dažādi jautājumi. Vienu no tiem mēs jau atkārtoti apspriedām: Eiropas Savienībai pašai ir jāveic priekšdarbi. Es arī izsaku nožēlu par faktu, ka grozījumi Rotaļlietu direktīvai vēl nav iesniegti. Kad es dzirdēju, ka mēs saņemsim grozījumus decembrī, es pieņēmu, kas tas notiks 2007. gada decembrī, nevis 2008. gada decembrī. Tagad ir decembris un mēs zinām, ka mēs tos nesaņemsim. Es ceru, ka tie būs pieejami nevis 2008. gada decembrī, bet vēlākais līdz šī gada janvārim, jo tas ir steidzami.

Komisāre, otrs jautājums ir par to, ka dalībvalstīm arī ir jāpilda savi pienākumi. Viņām ir efektīvāk un saskanīgāk jāizmanto RAPEX. Tā ir viena lieta. Tomēr tām ir jāveic nopietnāka tirgus kontrole, par ko tās ir atbildīgas. Mums arī ir jāvirza pasākumi tālāk, lai mēs arī faktiski varam sasniegt nepieciešamo drošību.

Attiecībā uz šo ir jāiztaujā ne tikai valdības vai to aģentūras, bet arī rotaļlietu ražotājus. Viņiem pašiem arī ir jānodrošina, ka viņu produktu kvalitāte ir atbilstoša. Viņi nevar vienkārši turpināt atbildības novelšanu uz citiem. Mēs nevaram viņiem ļaut doties uz Ķīnu un teikt: jā, mēs vēlamies rotaļlietas, bet tās nedrīkst maksāt tik daudz. Tas būs uz kvalitātes rēķina, kas viņiem ir jāapzinās. Mēs nedrīkstam radīt grūtības ražotājiem, bet mums ir jāpieprasa, lai viņi arī mums nerada grūtības. Tomēr, kā jau mēs teicām, uzraudzība ir pat labāka un tā mums ir jāpanāk.

Es ceru, ka jūs spēsiet to savlaicīgi ierosināt drošības paketē, par kuru runājāt.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, dažām ģimenēm Ziemassvētki būs traģēdiju laiks – traģēdiju bērnu zaudēšanas dēļ. Vēl sāpīgāku šādu traģēdiju padara fakts, ka a) to varēja viegli novērst, b) to izraisīja ar mīlestību dota dāvana – prieks, kas pārvērtās par nāvējošu ieroci. Jā, nāvējošu ieroci. Jo tie, kas ražo nedrošas rotaļlietas, ļoti labi zina, ka šīs rotaļlietas var nogalināt un iespējams arī nogalinās bērnu. Tādēļ pēc manām domām šādas nāvējošas rotaļlietas laišana tirgū ir tas pats, kas slepkavības izdarīšana un tā rezultātā tie, kas savas nolaidības dēļ neaizkavē šādu noziegumu izdarīšanu, ir līdzvainīgi.

Komisāres kundze, mēs visi zinām, kas ir vainīgie, kas šādi nogalina vai ievaino mūsu bērnus. Tie ir lēto ķīniešu rotaļlietu ražotāji. Un kādu aizsardzību jūs varat piedāvāt mūsu pilsoņiem? Diemžēl jāsaka, ka nepietiekamu. Šķiet, ka jūs esat apmierināta, ka 43 % gadījumu ir veikti labojumi, par kuriem ir ziņots pēdējā RAPEX un Ķīnas ziņojumā. Komisāres kundze, bet kā ar tiem 57 % gadījumu, kad labojumi netika veikti? Un kā ar tām, iespējams, bīstamajām rotaļlietām, par kurām vispār nav ziņots?

Jūs teicāt, ka „šajā pasaulē jūs nevarat nodrošināt 100 % garantiju”, bet „jūs varat nodrošināt, ka sistēma atbilst mērķim”. Kādam mērķim, komisāres kundze? Mērķim apgriezt drošībai stūrus, lai neapbēdinātu Ķīnas valdību?

Komisāres kundze, ir tikai viens veids, kā risināt šo problēmu – aizliegt visu rotaļlietu importu no Ķīnas līdz Ķīnas valdība var garantēt 100 % drošību, ka Eiropā netiks pārdotas bīstamas rotaļlietas. Vienīgi tad jūs būsiet izpildījusi savu svarīgāko funkciju – patiesi aizsargāt mūsu bērnus no nāves, ko izraisa Ķīniešu rotaļlietas. Un atcerieties, komisāres kundze, ka progress vienīgi Ķīnā ir nepietiekams, jo pat viena bērna nāve ir pārāk daudz.

  Priekšēdētājs. − M. Matsakis kungs, es atvainojos, bet jūsu runai bija atvēlēta tikai viena minūte. Tā bija mūsu kļūda un jūs patiešām runājāt divas minūtes. Es vienmēr atvēlu papildu laiku cilvēkiem, kas runā valodā, kura nav viņu dzimtā valoda. Jūsu angļu valoda ir lieliska!

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi. Nav pieļaujama piekāpšanās rotaļlietu drošības jomā un Ķīnā ražotu rotaļlietu masveida izņemšana no tirgus ir atkal izvirzījusi patērētāju, īpaši mūsu mazo patērētāju, drošību debašu centrā, jo viņiem bieži vien nav balsstiesību vai spēka aizsargāt pašiem sevi.

Faktiski veselībai bīstamo produktu tirgus ir ļoti rentabls, šāds tirgus pelna satriecošu naudas apjomu katru gadu un rod nebeidzamus ceļus un atrunas, piešķirot tiesības tam, kas patiesībā ir prettiesisks un kaitīgs. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Komisijas ierosinājumus stiprināt pārbaužu piemērošanu attiecībā uz produktu, īpaši rotaļlietu, drošību.

Mēs uzskatām, ka īpaši svarīga ir sadarbība ar Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai bloķētu bīstamo produktu plūsmu uz Eiropas tirgu. Lai atjaunotu patērētāju uzticību, vairāki pasākumi ir jāizvirza kā prioritāti, piemēram, drošības pasākumu vispārēja pārbaude un drošības pakta noslēgšana starp ražotājiem un importētājiem.

Attiecībā uz dalībvalstīm ļoti svarīgi ir uzlabot muitas un atbildīgo iestāžu par tirgus kontroli sadarbību. Būtiska ir rotaļlietu drošības direktīvas atkārtota izskatīšana, lai būtu noteikti likumi atbilstošu pārbaužu plānošanai ražošanas un muitas posmā.

Taču es beigšu runu, sakot, ka Ķīnai noteikti ir jāpiedalās un Komisijai ir jāpieprasa Ķīnas līdzdalība. Ķīnai ir jāsniedz garantijas un jāpiedalās grūtā bezkompromisu cīņā pret prettiesisku darbību, citādi Eiropas Savienībai būs jāīsteno nopietni pasākumi un jāaizver tās tirgus viltotai, negodīgai un prettiesiskai konkurencei.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs tiek jauktas direktīvas. Komisāre, jūs jaucat Produktu drošības direktīvu ar Rotaļlietu drošības direktīvu! Mums patiesībā ir problēmas ar Produktu drošības direktīvas piemērošanu, taču mums trūkst Rotaļlietu drošības direktīva. Lielāka uzraudzība mums šajā gadījumā nepalīdz, jo mums ir nepilnības drošības jomā, proti, bīstamās ķīmiskās vielas, piemēram, nav aizliegtas.

Pirms diviem mēnešiem Komisārs G. Verheugen solīja, ka ar Rotaļlietu drošības direktīvu iepazīstinās šomēnes. Viņš teica, ka rotaļlietas, kas satur svinu, neieplūdīs Eiropas tirgū. Runājot par pirmo jautājumu, nav ne miņas no Rotaļlietu drošības direktīvas.

Attiecībā uz otro jautājumu, Komisārs G. Verheugen man atzina rakstiski, ka viņš kļūdījās, kad teica, ka svinu saturošās rotaļlietas Eiropā ir aizliegtas. Arī tā nav taisnība. Jūs jaucat Produktu drošības direktīvu ar Rotaļlietu drošības direktīvu. Tādēļ ir ļoti dīvaini, ka jūs sakāt, ka mums ir nepieciešams svītru kods īpaši bīstamiem produktiem. Cerams, ka jūs to nedomājat attiecināt uz rotaļlietām! Bīstamām rotaļlietām nav ko meklēt bērnu rokās!

Mums ir nepieciešams ievērot profilakses principu. Par magnētu arī nav nekādu brīdinošu uzlīmju. Kā ar brīdinājumiem uz rotaļlietām, kas satur kancerogēnas vielas? Eiropā mums ir poliaromātiskais ogļūdeņradis. Mēs aizliegsim tā izmantošanu automašīnu riepām, bet tā izmantošana ir atļauta rotaļlietās, lai gan tā ir kancerogēna viela. Šīs debates ir absurdas, jo jūs jaucat abas direktīvas.

Lūdzu pievērsiet uzmanību jūsu otrajā atbildē Rotaļlietu drošības direktīvai un atbildiet, kad šī direktīva beidzot tiks iesniegta un kad, kā mēs ierosinājām savā rezolūcijā, šīs nepilnības tiks novērstas. Lūdzu pārtrauciet abu direktīvu jaukšanu. Uzraudzība ir laba lieta, likumi ir labāki.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, protams, ka bērnu saskarsme ar rotaļlietām, kas rada risku viņu veselībai ir pilnībā nepieņemama. Gandrīz visi mēs domājam, ka Eiropas Savienībā varam pirkt rotaļlietas ar CE zīmi Eiropas Savienībā ar mierīgu sirdi. Nekas cits nav iedomājams. Bet patiesībā mēs nevilšus pērkam rotaļlietas, kas satur kancerogēnas vielas un svinu. Tas grauj ticību, ka šīs vielas netiek izmantotas rotaļlietās, kuras bērni bieži bāž savās mutēs! Bērnu drošībai ir nepieciešama tūlītēja Komisijas rīcība. Ražotāju, piegādātāju un importētāju peļņas intereses nekad nevar gūt virsroku pār bērnu veselību. Viena bīstama rotaļlieta jau ir par daudz.

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties komisārei M. Kuneva par ierašanos uz šodienas sēdi pēc mūsu aicinājuma un apsveikt viņu par ļoti pozitīvu un iedarbīgu pasākumu, kādu viņa ir īstenojusi. Kopš sākotnējām debatēm septembrī viņa ir apmeklējusi Ķīnu. Mēs esam redzējuši šīs vizītes rezultātus. Viņa arī pilnīgi skaidri pateica, ka „nav pieņemams kompromiss patērētāju drošības jomā”. Mēs visi patiesi ticam, ka tā tas ir.

Atgriežoties pie praktiskiem aspektiem, vairāki kolēģi jau ir atzinuši, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums, kurā ir iesaistītas daudzas puses. Tādēļ es atzinīgi vērtēju komisāres M. Kuneva atkārtotu apliecinājumu, ka viņa strādās ar dalībvalstīm, lai palielinātu to spēju kontrolēt, pārbaudīt un arī pārtraukt bīstamu kravu ievešanu, kas ir izdarāms, jo ir izveidotas informācijas plūsmas. Būsim reāli. Mums ir darīšana ar ļoti lielu skaitu ražotāju un ļoti lielu skaitu produktu.

Tomēr mēs vismazāk vēlamies padarīt par ļaundariem tos rotaļlietu ražotājus, kas padara savu darbu lieliski un ražo pievilcīgas, labi veidotas, augstvērtīgas rotaļlietas, ko augstu vērtē patērētāji un viņu bērni visā Eiropas Savienībā un kas, kā mēs visi zinām, ir ļoti svarīgas bērnu attīstībai. Ir pilnīgi nepareizi izcelt ķīniešus kā to darīja mūsu kolēģe no Kipras ļoti emocionālā un neiecietīgā runā. Ir daudzas citas valstis, kas izplata produktus. Vissvarīgāk ir nodrošināt dizaina kvalitāti jau no paša sākuma un, ka atbildīgie inženieri strādā ar piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka ir veikta visa nepieciešamā kontrole. Ticiet man, Ķīnā ir daudz uzņēmumu, kas ražo rotaļlietas, ievērojot lieliskus kvalitātes standartus. Mēs vēlamies, lai visi tā darītu un darītu jau tagad, tādēļ, ka tagad pirms Ziemassvētkiem tiek pieņemti svarīgi lēmumi attiecībā uz rotaļlietām, kas nonāks bērnu rokās Ziemassvētkos pēc gada. Par to mēs runājam, tādēļ mēs strādājam un tādēļ komisāres klātbūtne šovakar bija ļoti svarīga.

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šīvakara debašu mērķis un Komisāres runa, protams, raida ļoti spēcīgu signālu patērētājiem un Ķīnai un tiem, kas piegādā rotaļlietas no citām trešajām valstīm par to, ka mēs esam apņēmušies atbrīvot mūsu tirgu no toksiskām rotaļlietām. Tuvojoties Ziemassvētkiem mēs esam pieredzējuši vairāku rotaļlietu izņemšanu no tirgus, kas nozīmē, ka mums ir jāturpina veicināt atbilstoši pasākumi. Komisāre, un es vēlos piebilst, ka pēdējos reidos manā reģionā Mančesterā tika atklātas vairāk kā 20 000 prettiesiski izgatavotas un viltotas rotaļlietas, kuru kopējā vērtība ir 150 000 EUR. To nepārprotams mērķis bija aizpildīt zaudējumus pēc rotaļlietu izņemšanas no tirgus.

Tādēļ mums ir nepieciešami tiesiski rotaļlietu piegādātāji un ražotāji, kas atbilst augstākajiem drošības standartiem, lai nepakļautu bērnus riskam, ko rada bīstamas viltotas rotaļlietas. Tādēļ es izteikšos skaidri, kā Parlamenta Patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, ko mēs aicinām jūs darīt ar mūsu atbalstu, komisāre. Mēs vēlamies Eiropas tiesību aktu rotaļlietu drošības jomā steidzamu atkārtotu izskatīšanu, lai risinātu jaunās problēmas, ko izraisa imports no trešajām valstīm un Ķīnas. Protams, jaunais un bīstamais rotaļlietu dizains, piemēram, magnēti, kas parādījušies kopš sākotnējās direktīvas pieņemšanas 1995. gadā. Tā ir novecojusi un tai patiešām ir nepieciešama atkārtota izskatīšana. Mums ir nepieciešams papildināt šo tiesību aktu ar spēcīgāku, saprātīgāku ieviešanu un uzraudzību, lai nodrošinātu, ka mēs uzvaram mūsu nabaga ražotājus.

Komisār, es personīgi atbalstu jūs un turpināšu to darīt, pat ja jūs uzskatīsiet par vajadzīgu aizliegt bīstamo rotaļlietu importu no Ķīnas. Taču ir jāsaka, ka jūsu rīcībai ir panākumi; mēs zinām, ka Ķīna pati ir aizliegusi 93 rotaļlietas un kopš jūlija ir veiktas vēl 184 izmeklēšanas, kas nozīmē, ka mēs tuvojamies tam, lai Ķīnas robežu šķērsotu mazāk bīstamas rotaļlietas. Mums ir nepieciešams paātrināt šādus pasākumus un atbalstīt jūs. Taču arī importētājiem ir jāuzņemas atbildība par bīstamu rotaļlietu importu un tādēļ es atzinīgi vērtēju piegādes ķēžu atkārtotu kontroli, novēršot nepilnības, kuras nav novērsuši ražotāji.

Komisār, mēs neesam gatavi uz kompromisu rotaļlietu drošības jomā. Iespējams, ka nepietiek vienīgi ar brīdinājumiem. Mēs varam redzēt, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs uz dažām rotaļlietām ir aizliegumi tās lietot bērniem, kas nav sasnieguši trīs gadu vecumu vai sešu gadu vecumu. Viņi sūdzas, ka mēs importējam mūsu bīstamās rotaļlietas no Eiropas tirgus. Tādēļ varbūt mums vajadzētu sekot Amerikas Savienotajās Valstīs pieņemtajam modelim šajā jomā. Īstenosim ātrus un efektīvus pasākumus, lai atjaunotu mūsu patērētāju uzticēšanos rotaļlietu tirgum. Komisāre, es apsolu, ka mana komiteja strādās kopā ar jums, lai to sasniegtu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, runājot debatēs par rotaļlietu drošību es vēlos pievērst uzmanību vairākiem vispārīgākiem jautājumiem.

Pirmkārt, tirdzniecības liberalizācija, kas notiek Pasaules tirdzniecības organizācijas aizbildnībā un padara Eiropas tirgu pieejamāku, ne tikai dod labumu patērētājiem zemāku cenu veidā, bet arī rada briesmas un šodien apspriestais jautājums par bīstamām rotaļlietām ir daiļrunīgs piemērs.

Otrkārt, Dienvidaustrumu Āzijas valstis ir konkurētspējīgas Eiropas tirgū, jo tās pilnībā nesedz izmaksas, kas saistītas ar produktu ražošanu. Tās bieži nemaksā par vides aizsardzību, nesedz izmaksas, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību ievērošanu vai izmaksas, kas saistītas ar preču drošību un šie ir tikai daži piemēri.

Treškārt, tādēļ patērētāju un konkurences aizsardzības iestādēm Eiropas Savienības valstīs ir jāizmanto to rīcībā esošie instrumenti, lai ātrāk un efektīvāk risinātu šādas situācijas un izņemtu no tirgus ne tikai bīstamus produktus, bet arī to ražotājus vai importētājus.

Ceturtkārt un visbeidzot, Eiropas Savienībai notiekošajās sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijas aizbildnībā par palielinātu piekļuvi Eiropas tirgum ir jāpieprasa trešajām valstīm ievērot godīgas konkurences principus, it īpaši iekļaujot produktu cenā pilnas ražošanas izmaksas, kas aprēķinātas izmantojot Eiropas standartus.

  Heide Rühle (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisāre, es jau esmu teicis komitejas sēdē, ka mēs novērtējam jūsu centienus un pateicamies jums par tiem.

Neskatoties uz to, daži jautājumi ir risināti neapmierinoši. Ja jūs vēlaties ieviest brīdinājumus, piemēram, par magnētiem, tad tas tikai nozīmē, ka Rotaļlietu drošības direktīva nav atbilstoša. Diemžēl Rotaļlietu direktīva ir balstīta uz jaunu pieeju. Jaunā pieeja paredz, ka attiecīgo standartizāciju komiteju rīcība ir aktīva. Diemžēl standartizāciju komiteju rīcība attiecībā uz magnētiem nav bijusi aktīva, tāpat kā tā nav bijusi aktīva attiecībā uz kancerogēnām vielām. Pašreiz vienīgi trīs kancerogēnās vielas ir aizliegtas, bet pārējās ne. Atkārtoti izskatot Rotaļlietu drošības direktīvu mums ir steidzami jāpārbauda, vai šī jaunā pieeja patiešām ir pareizas risinājums vai arī Eiropas tiesību aktu pieņēmējiem ir daudz svarīgāk noteikt standartus rotaļlietu jomā nekavējoties, jo rotaļlietas interesē galvenokārt bērnus un bērni ir īpaši aizsargājami. Es vēršos pie jums ar aicinājumu vēlreiz pārbaudīt, vai jaunā pieeja patiešām ir pareizais risinājums šajā jomā vai arī mums faktiski ir nepieciešama cita pieeja atkārtoti izskatot Rotaļlietu drošības direktīvu.

Es arī vēlos uzsvērt, ka mēs vēršam īpašu uzmanību uz importētāju atbilstību izskatot produktu paketi. Šiem importētājiem ir nopietni jāattiecas pret saviem pienākumiem. Es ceru, ka jūs un Komisija arī to atbalstīsiet trīspusējā dialogā. No importētājiem ir jāprasa atbildība tāpat kā no ražotājiem.

Viens pēdējais jautājums: dalībvalstis. Attiecībā uz tām mēs varam redzēt, ka Produktu drošības direktīva vienkārši ir bijusi pārāk vāja. Dalībvalstis ir jāpiespiež veikt kontroli un faktiski izņemt no tirgus noteiktus produktus. Diemžēl ne visi šādi produkti ir faktiski izņemti.

  Iliana Malinova Iotova (PSE). - (BG) Komisāres kundze, manam šodienas jautājumam ir vairāki iemesli. Pirmais iemesls ir jūsu atbilde uz šo jautājumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas diskusijās, kas pēc manām domām bija pārāk vispārīga. Otrs iemesls ir rakstisks jautājums, ko es esmu jau uzdevusi un es ceru saņemt atbildi kopā ar citām atbildēm šodien. Un trešais iemesls ir šāds: es vēlos īpaši vērst jūsu uzmanību uz 2005. gadā pieņemto Christensen ziņojumu par jauno dalībvalstu integrāciju patērētāju aizsardzības sistēmā, kas papildina iekšējā tirgus sistēmu Eiropas Kopienā. Ziņojumā ir ieteikumi Eiropas Komisijai pievērst īpašu uzmanību jaunajām dalībvalstīm, tostarp arī manai valstij.

Es vēlos paust savu personīgo viedokli, ka neskatoties uz Komisijas centieniem šajā jomā vienīgi trīs procenti Bulgārijas iedzīvotāju jūtas aizsargāti kā patērētāji. Tādēļ mans īpašais jautājums ir šāds: ko Eiropas Komisija ir darījusi, lai garantētu Ķīnā ražotu rotaļlietu drošību, kuras izplata Ziemassvētkos un Jaungada brīvdienās jauno dalībvalstu tirgū, ņemot vērā to attiecīgi vājāko patērētāju aizsardzības sistēmu?

  Vicente Miguel Garcés Ramón (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, bez lieka dramatisma mēs risinām problēmu, kas ietekmē visu Eiropas Savienību. Tikai viens piemērs: katru dienu Spānijā ieceļo 40 000 preču konteineri un vairākos tūkstošos šo konteineru atrodas rotaļlietas.

Mēs apšaubām, vai apstiprinātā ekonomiskā operatora sistēma, kuru ieviesīs no 2008. gada 1. janvāra patiešām veicinās iedarbīgus pasākumus, lai risinātu komerciālo darbību, kas apdraud bērnu veselību un kas ir nosodīta vairākas reizes.

26. septembra rezolūcijā par produktu un īpaši rotaļlietu drošību Eiropas Parlaments mudināja Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārdošanā esošās patēriņa preces nepakļauj veselību riskam.

Ir laiks paātrināt nepieciešamo pasākumu pieņemšanu, lai piemērotu Eiropas Parlamenta rezolūciju. Mums ir nepieciešams uzlabot iepriekš minēto tirgu kontroli un uzraudzību. Globalizācijas ērā rotaļlietas nav vienīgi vēl viens preču veids. Neveicot kontroli mēs piedzīvosim atkārtotus gadījumus, par kuriem jau ir atkārtoti ziņots; atkal un atkal atkārtojas rūpnieciskais dempings, kā arī iespēja, ka patērētāju, īpaši bērnu, veselība tiek nopietni apdraudēta.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar atbildi M. Thyssen par to, ko mēs darām, lai veicinātu mūsu pozitīvo ietekmi uz Ķīnas tirgu. Ja mēs vēlamies gūt panākumus, tad Eiropai vajadzētu attīstīt tās standartu noteicēja lomu un tieši to mēs cenšamies darīt. Ķīnas RAPEX ļauj Ķīnas iestādēm piekļūt aprakstam par risku, kādu rada Eiropā pārdotie Ķīnas produkti un RAPEX ir ļoti vērtīgs informācijas avots.

Šobrīd Ķīna ievieš tās vietējo ātro brīdinājuma sistēmu, kopējot Eiropā ieviesto sistēmu. Tas patiešām nozīmē, ka ir panākta liela veiksme produktu drošības jomā pasaules līmenī. Šāda sistēma nodrošina, ka informāciju ātri izplata vietējām iestādēm atbilstošu pasākumu veikšanai un sistēmu vajadzētu ieviest līdz gada beigām. Ja ieviešana turpinās attīstīties kā plānots, tad Eiropa varēs apsveikt pati sevi līdz šī gada beigām par lielo veiksmi, jo tā ir izveidojusi modeli, ko Ķīnas iestādēm izmantot.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka nākamais gads man būs ļoti saspringts, jo es izstrādāšu jaunu vienošanās memorandu ar Ķīnu pateicoties faktam, ka pašreizējais memorands, kas ir spēkā kopš 2006. gada, ir noslēgts līdz 2009. gada sākumam. Tādēļ Komisijai būs veicams konkrēts darbs.

Daudzi no jums atsaucas uz Rotaļlietu direktīvu. Es nevaru komentēt kaut ko, kas ir priekšsēdētāja vietnieka H. Verheugen atbildība, jo Rotaļlietu direktīva ir daļa no viņa portfeļa, lai gan mums ir izveidojusies lieliska sadarbība. Tomēr jums būtu jāzina, ka Rotaļlietu direktīvas izskatīšana notiek un tā tiks iesniegta ļoti drīz. Pirms tikšanās ar jums es sazinājos ar komisāra H. Verhaugen dienestu un ar viņu personīgi un zinu, ka Komisija drīz apspriedīs šo direktīvu. Es esmu pārliecināta, ka viņa dienesta darbinieki strādā bez atelpas.

Mēs nejaucam mūsu divas pieejas – rūpniecisko pieeju, kas ietver Rotaļlietu direktīvu un to pieeju, uz kuru es balstu savu darbību un kas ietver vispārējo produktu drošības direktīvu. Es varu jūs pārliecināt, ka Komisija ļoti skaidri apzinās atšķirību.

Tieši to mēs cenšamies izdarīt izmantojot jauno pieeju – saglabāt šo abu kontroles kopumu paralēlu pastāvēšanu. Viens kopums attiecas uz prasībām rotaļlietām kā rūpniecības precēm un otrs, galvenais, attiecas uz pārbaudēm jebkurā posmā attiecībā uz to, cik drošas ir rotaļlietas mūsu bērniem. Viens labs piemērs ir magnēti, kurus izmanto rotaļlietās. Tos tagad aplūko Vispārējā produktu drošības direktīva un mēs varam veikt pārbaudes, aizliegt bīstamos produktus un lūgt jaunu standartu, tikmēr uzlīmējot uz rotaļlietām brīdinājumus, un tad iesniegt priekšlikumu. Visdrīzāk standarti un aizliegums attieksies uz magnētu izmantošanas dažiem veidiem. Šī pieeja balstās precīzi uz nepilnību novēršanu drošības jomā, pieņemot patiesu Vispārējo produktu drošības direktīvu. Tas ir lielisks piemērs tam, kāpēc mums ir nepieciešamas divas pieejas vienlaicīgi.

Es sāku atbildēt uz H. Rühle jautājumu par magnētiem. Kolēģija apsvērs manu ierosinājumu pieņemt plānotos pasākumus attiecībā uz īpašu brīdinājumu pieprasīšanu rotaļlietām, kuros ir magnēts un tas novērstu nepilnības līdz atbilstošo standartu pieņemšanai, kas pienācīgi novērstu šo risku. Kā jūs zināt šis process aizņem daudz laika, taču par to neatbild Komisija. Tie ir tiesību akti, kurus mēs vienkārši izpildām attiecībā uz to, kā mēs piemērojam mūsu standartus.

Es vēlētos kādu mirkli pakavēties pie jautājuma par viedokli, kādu izteica M. Matsakis. Mana atbilde ir ļoti vienkārša, jo es uzskatu, ka M. Harbour atbildēja ļoti atbilstoši. Es nedomāju, ka bīstamām rotaļlietām ir pase un mums vajadzētu novērst bīstamību vienalga no kuras puses tā arī rastos. Ļaujiet man atgādināt jums, ka lai gan 50 % bīstamo rotaļlietu Eiropā ieceļo no Ķīnas, tomēr es esmu pārsteigta, ka mēs vispār neesam apsprieduši to, no kurienes ieceļo pārējie 50 %. Man jums ir jāsaka, ka 30 % bīstamo rotaļlietu Eiropas tirgū nonāk no pašas Eiropas. Tādēļ es patiešām uzstāju uz drošību neatkarīgi no rotaļlietu izcelsmes. Mums atkārtoti ir jāapsver, cik svarīga mūsu tirgū ir uzticēšanās. Es neuzņemos šo atbildību.

Vispārējās produktu drošības direktīvas 1. pantā ir noteikts, ka visiem ražotājiem ir jāražo vienīgi drošas preces un tam, kas pirmo reizi ieved tirgū preci, neatkarīgi no tā vai tas ir importētājs, mazumtirgotājs vai ražotājs, vajadzētu pārbaudīt to rotaļlietu drošību, par kurām tas ir atbildīgs.

Atsaucoties uz I.-M. Iotova es vēlos atbildēt bulgāru valodā, jo šajā valodā viņa uzdeva savu jautājumu.

, Komisijas locekle. – (BG) Mana atbilde saskaņā ar Komisijas standartiem ir ļoti īpaša. Pēdējā gada laikā mēs esam centušies uzlabot tiesību aktus. Jā, daļa šo tiesību aktu attiecas uz rūpniecības precēm un par to atbild cits komisārs, taču mēs strādājam kopā pie vairākiem citiem jautājumiem. Daži no uzdotajiem jautājumiem attiecas arī uz REACH direktīvu, par kuru arī es neesmu atbildīga, taču atkal mēs darām to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu drošību pamatojoties uz esošajiem tiesību aktiem.

Daudzas sapulces ir notikušas ar visu procesā iesaistīto pušu – ražotāju, kompetento valsts iestāžu, mazumtirgotāju un vairāku nevalstisko organizāciju – līdzdalību.

Turklāt es vēlos jums pastāstīt, ka mēs nepieņemam spriedumus un nedalām valstis vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Preču drošība ir vienlīdz svarīga gan jaunajām, gan vecajām dalībvalstīm. Es vēlos jūs pārliecināt, ka ir dažas vecās dalībvalstis, kas bija Eiropas Savienībā jau pirms divpadsmit jauno dalībvalstu pievienošanās, kurām ir nopietnas problēmas un man nav nodoma atteikties no sadarbības ar tām. Protams, Komisijas atbildība attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ir kaut kas tāds, kas bez šaubām ir tuvs manai sirdij. Tādēļ jaunajās dalībvalstīs es vairāk runāju ar iestādēm, vairāk uzstāju uz valsts budžeta piešķiršanu tirgus uzraudzības iestāžu attīstībai.

Es varu jums pastāstīt, I.-M. Iotova, ka Bulgārijas tirgū ir 180 inspektoru. Vakar, patiesībā šodien no rīta, man bija turpmākas sarunas ar drošības ķēdes visiem dalībniekiem un mēs noslēdzām „Ziemassvētku paktu”, par kuru vienojās ražotāji Eiropas līmenī, kā arī tirgotāji un valsts iestādes Bulgārijā. Pēc neatlaidīgām sarunām ar Bulgārijas Ekonomikas ministriju pārbaužu skaits palielinājās četras reizes. Tādēļ es turpināšu strādāt saskaņā ar šīm nostādnēm un tāpat kā pagājušajā reizē es vēlos atkārtoti uzaicināt jūs šajā plenārsēžu zālē strādāt kopā. Es esmu pārliecināta, ka šādi mums veiksies labāk.

, Komisijas locekle. − Es vēlos beigt ar to, ar ko es sāku. Ar to es gribu teikt, ka visiem mūsu pasākumiem ir jābūt proporcionāliem un balstītiem uz solidaritātes un subsidiaritātes principu, kas mums dos papildu spēku risināt šo ļoti svarīgo problēmu.

Es esmu uzmanīgi uzklausījusi jūs visus, jūsu laipnības un aicinājumus paātrināt mūsu darbu. Ja kādā brīdī jūs vēlaties ar mani apspriest īpašus gadījumus, es ļoti priecāšos turpināt mūsu sarunu.

  Priekšsēdētājs. − Es vēlos pateikties komisārei un visiem kolēģiem, kas uzstājās šajās debatēs.

Es vēlos pastāstīt vienu mazu novērojumu. Pirms dažiem gadiem mana vecākā meita dāvanā saņēma gumijas lelli, kas bija izgatavota Ķīnā. Tās galva nokrita un lelles iekšpusē bija neliela gumijas podziņa, uz kuras uzlikt galvu. Lai kas arī būtu izgatavojis šo rotaļlietu, viņš bija uzzīmējis tai mazu sejiņu, taču tā nebija smaidīga sejiņa. Tā bija ļoti bēdīga sejiņa. Lai kas arī būtu izgatavojis šo rotaļlietu, viņš centās pastāstīt par apstākļiem, kādos strādā. Es priecājos par iespēju to šovakar paziņot.

Debates ir slēgtas.

20. Viesnīcu ugunsdrošība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir debates par Komisijai uzdoto mutisko jautājumu par viesnīcu ugunsdrošību, kuru uzdeva Glyn Ford, Giles Chichester, Graham Watson, Arlene McCarthy, Peter Skinner, Baronese E. Nicholson no Vinterbornas, Elizabeth Lynne, Sarah Ludford, Toine Manders, David Martin, Glenys Kinnock, Claude Moraes, Erika Mann, Alexandra Dobolyi, Ana Maria Gomes, Robert Evans, Christopher Heaton-Harris, Reino Paasilinna, Marianne Mikko, Stephen Hughes, Stavros Lambrinidis, Malcolm Harbour, Bill Newton Dunn, Catherine Stihler, Sérgio Sousa Pinto, Jan Andersson, Linda McAvan, Luisa Morgantini, Jan Marinus Wiersma, Harlem Désir, Jo Leinen, Zita Gurmai, Caroline Lucas, Brian Simpson, Barbara Weiler, Christel Schaldemose, Neena Gill, Benoît Hamon, Michael Cashman, Udo Bullmann un Corina Creţu (O-0066/2007 – B6-0385/2007).

  Glyn Ford, autors. − Priekšsēdētāja kungs, jautājums par ugunsdrošību ir Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem svarīgs. Romas līgums nosaka brīvas preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku aprites kopējo principu. Attiecībā uz cilvēkiem mēs lielu vērību veltām darba drošībai un veselībai, kā arī patērētāju aizsardzībai.

Tomēr, kamēr uzņēmējdarbības un darbaspēka mobilitāte, kā arī tūrisms ir svarīgs mūsu ekonomiskajai labklājībai un Lisabonas konkurences programmas izpildei, mēs nevaram vienkārši nodrošināt, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņi, neatkarīgi no tā, vai viņi ir patērētāji vai nodarbinātie, ir vienlīdz pasargāti no ugunsgrēka uzturoties vai strādājot viesnīcās, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiropas Savienība ir kompetenta veselības un drošības jomā. Mēs ierobežojam troksni, ko rada zāles pļāvēji, taču ne iespējamu nāvi sadegot. Patērētāju aizsardzība nozīmē, ka mūs uztrauc liftu un eskalatoru drošība, taču ne viesnīcu drošība. Komisāre tikko teica, ka visi mūsu pasākumi ir proporcionāli. Es vēlos zināt, vai viņa uzskata, ka proporcionāli ir neieviest nekādus pasākumus attiecībā uz viesnīcu ugunsdrošību.

Ūdens smidzinātāji ir ļoti efektīvi, jo ierobežo vai kontrolē 99 % ugunsgrēku to izcelšanās sākumā. Kā stāsta, neviens nekad nav miris pilnībā apsmidzinātā viesnīcā Eiropas Savienībā. Tomēr kopš 2003. gada vien vairāk kā 60 ļaužu Eiropas Savienībā ir miruši viesnīcās, kurās nebija uzstādīti ūdens smidzinātāji.

Traģiski, ka trīs no šīm viesnīcām atradās manā vēlēšanu apgabalā, kur vasarā ugunsgrēks izcēlās viesnīcā Penhallow Ņūkvejā, Kornvolā, kur ugunsgrēks nebija kontrolējams, jo viesnīcā nebija ūdens smidzinātāju. Viens no cilvēkiem, kas mira bija invalīde, kura nespēja izkļūt no ēkas bez citu palīdzības. Ko Komisija dara, lai aizsargātu tādus cilvēkus kā viņa?

Komisija pieprasīs ievērot subsidiaritātes principu. Būsim reāli! Cik daudz ļaužu ir miruši Eiropas Savienībā no trokšņa, ko rada zāles pļāvējs vai no negadījuma liftā vai eskalatorā kopš 2003. gada? Tomēr Komisija ir atņēmusi dalībvalstīm to autonomiju šī jautājuma lemšanā.

Ugunsdrošības regulas attiecībā uz ūdens smidzinātāju noteikumiem ir stipri atšķirīgas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ungārijā tās ir vislabākās un Francijā, kur ir vislielākais neseno nāves gadījumus skaits, tādu nav vispār.

Dažas izglītotākās Eiropas viesnīcu ķēdes, piemēram, Accor grupa tagad pieņem noteikumus par smidzinātājiem jaunajās viesnīcās, sekojot Amerikas viesnīcu Hilton, Marriott un Sheraton piemēram.

Bet nav labi atstāt to pašplūsmā. Vismaz viena federālā valsts nav gatava attaisnot bezdarbību runājot par subsidiaritāti. Amerikas Savienotajās Valstīs visas jaunās viesnīcas ir nodrošinātas ar smidzinātājiem saskaņā ar tiesību aktiem. Faktiski federālo valstu darba ņēmēji nevar pieprasīt kompensāciju, ja vien viņi darījuma ceļojumu laikā neapmetas viesnīcās ar smidzinātājiem.

Tādēļ mēs aicinām Komisiju aplūkot direktīvas ievadu, kurā ir noteikti minimālie nosacījumi visām dalībvalstīm, kas nosaka, ka visām jaunajām viesnīcām, kurās ir vairāk kā divdesmit gultu vajadzētu būt pilnībā nodrošinātām ar smidzinātājiem un ka esošajām viesnīcām, kurās ir vairāk kā divdesmit gultu vajadzētu būt nodrošinātām ar smidzinātājiem koridoros un gaiteņos, kas ved uz izeju. Tas nebūtu milzīgs ekonomisks slogs, jo tas maksātu mazāk par papildu 2 %. Protams, esošajām viesnīcām vajadzētu atvēlēt pietiekami daudz laika jauno noteikumu ieviešanai, taču mēs vēlamies rīkoties tagad un negaidīt līdz mūs rīkoties spiež sabiedrība pēc kādas milzīgas traģēdijas, kad simtiem cilvēku iet bojā.

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu, ka ugunsgrēks ir pastāvīgs drauds patērētāju dzīvībai. Saskaņā ar pētījumu nāves gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem gadā ir 10,8 Lielbritānijā, 6 Spānijā, 11,8 Francijā, 15,7 Zviedrijā un 7,3 Vācijā. Tā kā es esmu Patērētāju tiesību aizsardzības komisāre, tad šis jautājums man izraisa lielas bažas. Paldies jums, ka atgādinājāt man šo svarīgo jautājumu.

Ļaujiet man atgādināt traģisko notikumu ar ģimeni no Lielbritānijas, kuras divi bērni mira no saindēšanās ar tvana gāzi viesnīcas istabā Korfu 2006. gada oktobrī. Es esmu saņēmusi vairākas vēstules no jums par šo notikumu. Mēs sazinājāmies ar Grieķijas iestādēm un tās mūs informēja, ka viesnīcai, kurā nelaimes gadījums notika, nekavējoties anulēja licenci un kopš šī notikuma viesnīca ir slēgta. Es zinu, ka Grieķijā rit tiesvedība un es ceru, ka viņi nonāks pie skaidra secinājuma. Šī ir simboliska lieta, taču diemžēl tā nav vienīgā.

Pēdējos divdesmit gadus ugunsdrošības noteikumi viesnīcās tiek apspriesti ar dalībvalstīm.

Pirmkārt, līdz šim sasniegtie rezultāti. Padomes ieteikumi 86/666/EK par uguns drošību esošajās viesnīcās ir palīdzējuši uzlabot drošības līmeni, jo īpaši tajās valstīs, kur nebija pieejamas regulas jeb arī tās bija neskaidras.

Turklāt Būvizstrādājumu direktīvā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz celtniecības darbiem, tostarp viesnīcu celtniecību, gadījumos, kad izceļas ugunsgrēks. Ir pieņemti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, piemēram, vienota klasifikācijas sistēma būvizstrādājumu uguns izturībai un vairāki saskaņoti Eiropas standarti ugunsdzēsības, signalizācijas un trauksmes izziņošanas aprīkojumam.

Turklāt Padomes ieteikumi attiecībā uz risku, kas saistīts ar elektrisko apgaismojumu, ir iekļauti Zemsprieguma direktīvā.

Tomēr vēl ir daudz nepilnību novēršamas, lai padarītu visas Eiropas viesnīcas vienlīdz drošas, neatkarīgi no tā vai šīs viesnīcas ir jaunas vai jau esošas, kā arī no to izmēra un izmitināšanas iespējām. Kā mēs zinām, prasības attiecas uz tām viesnīcām, kurās ir vismaz 20 viesnīcas numuri.

Pēc vairākkārtējām apspriedēm ar dalībvalstīm Komisija konstatēja, ka vēl nav panākta vienošanās par vienotiem pasākumiem visā Eiropas Savienības teritorijā un ka līdz šim galvenā prioritāte ir bijusi nacionālo tiesību aktu atbilstoša ieviešana. Atbilstības jautājums patiešām ir problēma, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu un es patiešām esmu apbēdināts, ka man tas ir jāsaka.

Tādēļ es lūdzu lielāko viesnīcu ķēžu, kas atrodas Eiropā, pārstāvjiem ierasties Briselē un tikties ar mani 2008. gada 8. februārī. Acīmredzot, kamēr mums nebūs pieņemti atbilstoši tiesību akti, mums vajadzētu ieviest tūlītējus pasākumus. Mēs apspriedīsim viesnīcu ugunsdrošības jautājumu un es jums ziņošu par šīs apspriedes rezultātiem. Ja mēs varam iesaistīt apspriedēs Parlamentu – ja Parlaments vēlētos piedalīties šajā 8. februāra sapulcē – es ļoti priecāšos ar jums tikties.

Informācijas un statistikas apkopošana par visām Eiropas Savienības valstīm ir ļoti būtiska: statistikas definīciju un vienotas ugunsgrēku reģistrēšanas trūkums dalībvalstīs ļoti apgrūtina un ievieš neprecizitātes salīdzināšanā.

Es vēlos pāriet pie jautājuma par standartiem. Standarti, kurus neatbalsta tiesību akti, piemēram, Eiropas direktīva vai pat atkārtoti izskatīti ieteikumi, stipri mazinās to iedarbīgumu un tā rezultātā galvenais mērķis – nodrošināt ugunsdrošību viesnīcās – tiks sagrauts.

Nonākot pie jautājuma par smidzinātājiem – to efektivitāte ugunsgrēku postošās ietekmes mazināšanā jau ir vairākkārtēji pierādīta, bet to uzstādīšanas un apkopes izdevumi ne vienmēr ir samērojami ar viesnīcas veidu, piemēram mazām ģimenes tipa viesnīcām, kādas vairumā gadījumu ir Eiropā.

Saistībā ar iepriekš minēto, lēmums par to, vai smidzinātājiem vai jebkādām citām ugunsdzēsības ierīcēm būtu jāatrodas viesnīcās, ir jāpieņem pašām dalībvalstīm. Es priecātos apspriest šo jautājumu ar dalībvalstīm un atbalstīt šādus pasākumus, ja tās ir gatavas tos ieviest.

Papildu šādiem pasākumiem attiecībā uz regulējumu, vajadzētu arī pieminēt, ka viesnīcas pieņem pašregulējošus uz darbību balstītus kodus un dizaina metodes. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt viesnīcu ķēžu, piemēram, Accor centienus.

Komisija ne tikai risina viesnīcu ugunsdrošības jautājumus kā pakalpojumu, bet arī izvirza mērķus plašai stratēģijai pret uguns drošības risku, kuru rada tādi produkti, kas bieži sastopami viesnīcās un visticamāk izraisa vai veicina ugunsgrēka rašanos. RIP cigarešu iniciatīva, attiecībā uz ko nozīmīgu darbu veica Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja A. McCarthy, polsterētu mēbeļu, naktstērpu viegla uzliesmojamība un bērniem aizsniedzamas šķiltavas ir šīs stratēģijas nepieciešamības pamatā.

Es ceru uz mūsu turpmāku sadarbību šajā ļoti svarīgajā jautājumā, kas mums visiem rada bažas.

Es vēlos vēlreiz pateikties Parlamentam un īpaši priekšsēdētājam, jo mēs īstenosim noteiktus pasākumus, izmantojot to, kas šobrīd ir mūsu rīcībā.

  Malcolm Harbour, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties savam kolēģim G. Ford par izrādīto iniciatīvu šāda jautājuma iesniegšanā un šovakar es runāju visu savu Konservatīvās grupas kolēģu vārdā, kas vienoti ir parakstījuši šo dokumentu, jo īpaši jaunievēlētā konservatīvās grupas priekšsēdētāja Giles Chichester vārdā, kura vēlēšanu apgabalā notika šausmīgais ugunsgrēks augustā, par kuru runāja G. Ford. Viņš vēlas, lai es viņu īpaši saistu ar G. Ford iesniegto jautājumu.

Arī man šis jautājums ir diezgan sāpīgs, jo ugunsgrēku problēma, protams, neattiecas vienīgi uz viesnīcām. Pirms dažām nedēļām mana vēlēšanu apgabala sirdī Vorvikšīrā izcēlās patiešām šausmīgs ugunsgrēks rūpnieciskajā ēkā, kurā četri brīvprātīgie ugunsdzēsēji zaudēja dzīvību. Mēs vēl neesam saņēmuši pilnu informāciju par šī traģiskā nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātiem, bet ir skaidrs, ka ēkā vajadzēja atrasties smidzinātāju sistēmai, taču acīmredzot tās tur nebija. Tādēļ es vēlos vērst kolēģu uzmanību uz to šovakar, varbūt vienkārši padomājot par dažiem plašākiem jautājumiem, ko komisāre ir ierosinājusi.

Komisāre gluži pareizi norādīja uz faktu, ka Būvizstrādājumu direktīvā, kas nonāks mūsu komitejā nākamā gada sākumā, ir aplūkoti jautājumi par ēku ugunsdrošību un celtniecības materiāliem un es domāju, ka tos aplūkos atkārtoti. Un, protams, G. Ford jautājums ierosina apspriest visus jautājumus attiecībā uz celtniecības standartiem un iespējamo ugunsdrošības aprīkojumu, piemēram, smidzinātājiem.

Es droši vien vairāk atbalstu komisāres nostāju, jo es domāju, ka jābūt uzmanīgiem mēģinot ieviest ļoti dārgu vienu vienīgo risinājumu, it īpaši viesnīcu sektorā, kur mums ir tik ļoti liels izmēru un iespēju piedāvājumu klāsts.

Taču man patiešām šķiet, ka šī jautājuma izskatīšana ir jāvirza uz priekšu un esmu iepriecināts dzirdēt, ka komisāre ar viņai raksturīgo iniciatīvu, kādu mēs tikko dzirdējām iepriekšējās debatēs, jau strādā pie tā un aicina dažas lielākās viesnīcu ķēdes tikties ar viņu. Taču man šķiet, ka viens no veidiem kā mēs varam ātrāk virzīt šo jautājumu, ir sniegt patērētājiem vairāk informācijas saskaņotā veidā un palielināt viņu zināšanas šajā jautājumā. Tādēļ, kad viņi rezervē viesnīcas, viņi var ieskatīties interneta vietnē, jo arvien vairāk viesnīcu piedāvā informāciju par ugunsdrošību, bet es domāju, ka tas atšķiras katrā valstī. Tāpēc varbūt vajadzētu kopīgi ar viesnīcu īpašniekiem izveidot un apsvērt viesnīcu novērtēšanas sistēmu, kas pamatojas uz to apskati un aprīkojumu – novērtēšanas sistēmu ar zvaigznēm, ja jūs vēlaties, kādu izmanto visur.

Tāda sistēma darbojas vairākās citās jomās, piemēram, autotransporta jomā, kur Komisija veiksmīgi ieviesa iniciatīvu automašīnu novērtēšanai, piešķirot zvaigznes. Iespējams, ka mēs varētu šajā jomā virzīties ātri uz priekšu un risināt problēmu, kuru G. Ford ir aplūkojis un ierosinājis izskatīšanai Parlamentā.

  Arlene McCarthy, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā komisāre zina, mums ir bijušas vairākas sarunas par pakalpojumu drošības problēmu vispār. Es ļoti atzinīgi vērtēju komisāres vēlmi nopietni aplūkot to, kā mēs varam uzlabot situāciju patērētāju labā.

Es uzskatu, ka pastāv nopietni trūkumi patērētāju aizsardzības jomā attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Ja patērētājs, kas ceļo darījumu braucienā vai tūrisma braucienā Eiropas Savienībā, rezervē viesnīcu, tad vai viņš/ viņa var būt droša, ka ir ieviesti drošības pasākumi, lai novērstu ugunsgrēku vai saindēšanās ar tvana gāzi risku un ka peldbaseins ir pietiekami drošs, lai bērni tajā peldētos?

Tomēr kā mēs varam redzēt attiecībā uz rotaļlietām un produktiem, mēs esam gatavi aizsargāt patērētājus. Kad viņi aplūko vai iegādājas pakalpojumu iekšējā tirgū, šķiet, ka patērētāju aizsardzība nedarbojas tādā pašā veidā.

Tomēr daudzi patērētāji pieņem, ka tad, kad viņi apmetās viesnīcā, tad tajā ir ieviesti atbilstoši pamata drošības standarti. Protams, kā mēs redzam, tie nav atbilstoši.

Es neticu, ka smidzinātāju vai tvana gāzes detektoru uzstādīšana ir ārkārtīgi sarežģīta. Es domāju, ka ugunsgrēki un nāves gadījumi ir novēršami, ja vien ievieš pareizos standartus un sistēmas.

Atklāti sakot, es domāju, ka ir par vēlu un nepietiekami atņemt licenci pēc tam, kad bērni ir nomiruši, jo faktiski šādai viesnīcai nekad nevajadzēja piešķirt licenci.

Mēs vēlamies palīdzēt komisārei izstrādāt standartus, mazināt ugunsdrošības riskus un nāves gadījumu skaitu, aizsargāt patērētāju, tāpēc, jā, padomāsim – kā mēs varam labāk to sasniegt. M. Harbour priekšlikums par ES viesnīcu novērtēšanas sistēmu noteikti ir kaut kas, ko mēs varētu vēlēties aplūkot. Taču es domāju, ka tai ir jābūt viegli pieejamai patērētājiem un ka tūrisma operatoriem vajadzētu iepazīstināt patērētāju ar viesnīcu novērtējumu, lai viņš vai viņa var izvēlēties, vai apmesties noteiktajā viesnīcā un pārliecināties, vai villai ir drošs peldbaseins, ugunsdrošības smidzinātāji un tvana gāzes detektori.

Es uzskatu, ka mēs varam izdarīt ko vairāk mūsu iedzīvotāju labā: mēs varam novērst nāves gadījumus. Es domāju, ka šovakar mēs esam uzsākuši debates, bet es patiešām uzskatu, un to var redzēt no iejaukšanās, ka šis ir sākums akcijai par drošākiem pakalpojumiem, par minimāliem pamata standartiem, kas ir jāievēro un es ceru, ka mēs varam panākt progresu šajā jomā ne pārāk tālā nākotnē.

  Wolfgang Bulfon (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas ir nožēlojami, ka ļaudīm ir jāmirst pirms jautājums par viesnīcu ugunsdrošību beidzot tiek atrisināts. Mēs visi zinām, ka efektīvus ugunsdrošības pasākumus nevar viegli piemērot Eiropas līmenī, jo celtniecības regulas dalībvalstīs un reģionos tiek pieņemtas ļoti atšķirīgi.

Es esmu pārliecināts, ka šo problēmu var atrisināt vienīgi pieņemot saistošas specifikācijas par atbilstību ugunsdrošības standartiem. Tās būs iedarbīgas vienīgi tādā gadījumā, ja tiks īstenotas obligātas un regulāras pārbaudes, kam, loģiski, nepieciešama vienota sistēma kvalitātes standartu novērtēšanai, kādu jau Parlamentu aicināja izveidot.

Protams, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tehniskie pasākumi vienmēr ir saistīti ar finansiāliem izdevumiem. Tas var būt liels un bieži vien nepārvarams slogs mazām un vidējām viesnīcām. Šādos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt ugunsdrošības pasākumus, sniedzot palīdzību tā, lai viesiem garantētu labākos iespējamos drošības standartus.

Ar jūsu atļauju es izteikšu vienu beidzamo piezīmi. Es neticu, ka vairumā Eiropas viesnīcu, kas visas ir mazas un vidēja izmēra viesnīcas, risinājumu var rast sarunās ar rūpniecisko sektoru, tādējādi lielajiem konglomerātiem.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka komisāre ir ļoti norūpējusies par izsargāšanos no tvana gāzes viesnīcās, jo mēs apspriedām divu bērnu no Jorkšīras nāvi pēdējos mēnešus. Es priecājos, ka komisāre atzīst, ka viesnīcu drošība neaprobežojas vienīgi ar ugunsdrošību. Es uzskatu, ka ilgtermiņa risinājums, kādu A. McCarthy ierosināja, ir pareizais risinājums.

Mums vajadzētu aplūkot pakalpojumu drošības uzlabojumus, bet īstermiņā es ceru, ka tiekoties ar viesnīcu īpašniekiem februārī, par ko es ļoti priecājos, komisāre varēs apspriest ar viņiem jautājumu par drošību attiecībā uz tvana gāzi. Šis nav jautājums par viesnīcu ķēžu lieliem finanšu izdevumiem, jo jūs varat aplūkot internetā un redzēt, ka visdrošākais tvana gāzes detektors Lielbritānijā maksā 36 angļu mārciņas, kas nav milzīga summa pat vismazākajām viesnīcām vai mazākajam uzņēmumam, kam pieder treileri. Tādēļ es domāju, ka mums vajadzētu lūgt uzņēmumiem īstenot šos drošības pasākumus tūlīt un negaidīt vairākus gadus līdz ES tiesību akti tiks pieņemti.

Ģimenes nevar doties brīvdienās nezinot, vai pārvedīs bērnus mājās, tāpat kā nevar nopirkt tiem Ziemassvētku dāvanas nebaidoties, vai tās nenodarīs ko ļaunu. Tāpēc es tiešām ceru, ka komisāre ierosinās šo jautājumu sarunās ar vietējām viesnīcu ķēdēm un ziņos Parlamentam par šo ļoti svarīgo jautājumu.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es nekavējoties apņemos jūsu priekšā risināt šo jautājumu tiekoties ar tūrisma sektora pārstāvjiem. Tas nav noslēpums – mēs jums teicām, ka šo tikšanos veicināja mūsu saruna un ļoti skumjais divu bērnu zaudējums.

Kā padarīt šos tiesību aktus obligātus ir iespējamā domāšanas veida jautājums, bet mums patiešām vajadzētu ļoti rūpīgi aplūkot diskusijas Padomē un iepazīties ar dalībvalstu viedokli, kā arī izveidot labu līdzsvaru starp to, ko dažas dalībvalstis jau dara (un tās jau ir apsteigušas pārējās dalībvalstis) un ko tās ir gatavas darīt obligāto pasākumu līmenī, kādus pieņems Kopiena.

Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mums ir nepieciešams risināt pakalpojumu drošības jautājumu un vairāk nekā pārliecināta, ka es to iekļāvu patērētāju aizsardzības stratēģijā 2007.-2013. gadam. 21. gadsimts nav rūpniecības gadsimts. Es uzskatu, ka 21. gadsimts būs vairāk pakalpojumu gadsimts, tādēļ es esmu pārliecināta, ka šos jautājumus ir jārisina ar pakalpojumu drošības koncepciju, pievēršot uzmanību tiesību aktu izveidei, kur tas nepieciešams un paļāvībai uz pašregulāciju, kur nepieciešams. Cieša sadarbība ar dalībvalstīm, kas galu galā sniegs atbalstu, ja šos tiesību aktus pieņems, būtu ļoti noderīga.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

21. Eiropas līgumtiesības (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir debates par mutisko jautājumus Komisijai par Eiropas līgumtiesību kopējo modeli, ko uzdeva G. Gargani Juridisko lietu komitejas vārdā (O-0073/2007 - B6-0386/2007).

  Rainer Wieland, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, nav noslēpums, ka mums jau vienu reizi neizdevās mērķtiecīgs un nepieciešams projekts: Eiropas civillikums. Tas visdrīzāk ir saistīts ar faktu, ka dažām tiesību sistēmām šeit Eiropas Savienībā ir grūtības ar rakstiskām tiesībām. Tas visdrīzāk ir saistīts arī ar to, ka dažām citām dalībvalstīm ir grūtības samierināties ar ideju, ka patstāvīgi likumi par saistītām tēmām ir zināmā mērā apvienoti un tiek administrēti pietiekami pārliecinoši un visaptveroši un ka pamata likumi nav iekavās. Grūtības ir saistītas arī ar faktu, ka mums Eiropas Savienībā ir kopējas saknes, tomēr dažas ir attīstījušās atšķirīgi, dažas ir apglabātas un dažas ir upurētas patvaļīgai interpretācijai pieņemtās politikas labad.

Pirmais Vācijas federālās republikas prezidents Theodor Heuss kompetenti paziņoja 1956. gadā, un lūdzu ņemiet vērā, ka viņš bija liberālis, ka Eiropa ir celta uz trīs kalniem: Golgātas, Akropoles Atēnās un Kapitolija Romā. Šajā gadījumā Akropole ir Grieķijas zināšanu simbols, kura ar saviem lielajiem filozofiem un politiskajiem domātājiem nodibināja mūsu demokrātijas un valsts veidošanas pamatu. Golgāta simbolizē Eiropas sociālās un morālās vērtības, plaši izplatoties mūsu dzīves visās jomās, sākot no izpratnes par ģimeni līdz cilvēktiesībām. Kapitolijs simbolizē Romas tiesību aktus, kas palīdz mums izveidot mūsu tiesību aktus un taisnīguma izjūtu.

Tomēr, kā jau es teicu, lai gan mūsu tiesību praksei ir vienota izcelsme, tā ir attīstījusies atšķirīgi, bieži tik atšķirīgi, ka vienoto izcelsmi vairs nevar atpazīt. Eiropas Savienības vienīgais pamats šķiet iekšējais tirgus. Daži teiks, ka visu valstu tiesību tradīcijas var turpināt pastāvēšanu. Tomēr tas būtu attālināti no realitātes un, starp citu, arī dzīves pieredzes, jo mēs dzīvojam arvien mazākā, ātri virzošā un komunikatīvākā pasaulē. Jo labāk mēs izsakām četras iekšējā tirgus patiesības – cilvēku, preču, kapitāla un pakalpojumu brīva aprite – jo labāk mēs varam tās paust demokrātiski un pretēji Eiropas morāles koncepcijai un jo skaidrāk kļūst, ka tam visam nav vērtības, ja mēs nevaram pārbaudīt tiesības un taisnīgumu starp pašiem cilvēkiem un starp cilvēkiem un valsts kontroli.

Mums jau vienu reizi neizdevās, kad Dzelzs priekškars Eiropā krita un valstis jautāja: vai jums ir likums mums? Iespējams, ka tas bija saprotami, ja ņemam vērā ticību, ka jebkura nacionālo tiesību tradīciju sazarošanās var izdzīvot Eiropas Savienībā, kas spēj veikt sarunas tikai vienbalsīgi. Taču mums nedrīkst neizdoties otro reizi. Tas kopā ar valodas jautājumu droši vien ir visnopietnākais izaicinājums. Jo skaidrāk mēs definējam savu iekšējo tirgu, jo skaidrāka kļūst nepieciešamība pēc tiesību aktu vienotības ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli visā kontinentā.

Mēs esam virzījušies uz priekšu. Tagad jau mums ir sacensība tiesību sistēmās. Tas būtu labi un mums būtu pietiekami daudz laika, ja tā nebūtu ārējā realitāte. Konflikts starp Eiropas valstīm var dot labumu vienīgi tiem, kas ir vareni un kam jau ir liekvārdīga tiesību sistēma. Mēs neesam ģimene ar māsām un brāļiem, kas strīdas viens ar otru tā, ka dzirksteles lec, bet mēs esam vienoti, lai cīnītos ar ārējām problēmām. Mēs neļaujam ārējām problēmām sevi traucēt. Pavirši pret pasauli – apsēsti paši ar sevi. Tādēļ ir cilvēku vēlme pēc vienotības, pat ja tā rada problēmu atsevišķiem noteikumiem. Bailes rada valstu politikas spēks, kas kultivē savtīgas doktrīnas – stratēģija, kas apdraud vēsturisko lielumu sabrukumu kontinentālā līknē.

Mums ir jāpanāk vienošanās, jo citādi mums pašiem galu galā nebūs pie kā pieturēties. Tā kā lielais plāns nav izdevies, mums ir jāvienojas par to, kas ir iespējams. Tādēļ instrumentu kopums ir labs, kopējais modelis ir labs. Tas ir labs, lai izpētītu, kas ir iespējams un vēl mazliet vairāk. Tādēļ Eiropas Parlamentam ir līdzīgs viedoklis un tas ir vairākreiz pausts tā rezolūcijās. Tādēļ mēs vēlamies uzzināt no Komisijas, cik mērķtiecīga tā ir šī mērķa sasniegšanā. Tādēļ mēs uzdodam jautājumus šādi. Kontinentam un tā cilvēkiem ir nepieciešami vienoti tiesību akti, vismaz attiecībā uz formu...jebkurā gadījumā tajā daļā, ko juristi sauc par vispārējo daļu. Mēs varam balstīties uz tās; mums ir nepieciešams taisnīgums attiecībā uz tiesisko interešu līdzsvarotu kompromisu, mums ir nepieciešams ātrums, tiesību akti sabiedriskajā sektorā un tiesību akti, kas ir saprotami visiem. Pat ja šodienas debatēs runa ir tikai par līgumtiesībām, nepieciešamība pēc pasākumiem citās jomās – ģimenes tiesībās, mantojuma tiesībās, administratīvajās tiesībās un pat krimināltiesībās – ir acīmredzama. Tā ir metode, ko Komisija šobrīd sāk pārbaudīt. Metode noteikti būs noteicošais faktors atbildot uz jautājumu par to, cik daudz, cik ātri un cik labi mēs spējam reaģēt uz acīmredzamiem izaicinājumiem. Daudzi no mums visā pasaulē gaida veiksmīgu piemēru un daudzi vienkārši gaida, ka mums neizdosies.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, nav nekāds pārsteigums, ka šis jautājums piesaista tādu uzmanību, jo tas patiešām ir centrāls un ļoti svarīgs jautājums.

Kopumā Komisija no visas sirds atzinīgi vērtē interesi, kādu Parlaments izrāda par līgumtiesību kopējo modeli.

Tās otrajā progresa ziņojumā Komisija paziņoja, ka pēc tam, kad pētnieki bija nodrošinājuši akadēmisko kopējo modeli, Komisija rūpīgi izraudzīsies šī projekta daļas, kas atbilst kopējiem mērķiem tiesību jomā. Kā mēs zinām, saskaņā ar lēmumu šis akadēmiskais kopējais modelis ir jāpieņem līdz šī gada beigām.

Atlases process notiks konsultējoties ar pārējām iestādēm, tostarp Parlamentu un iesaistītajām pusēm, un es domāju, ka Parlamentam, kam ir daudz ekspertu, kā parasti būs svarīga loma.

Komisija vēl nav nolēmusi, kā atlasīt tās akadēmiskā kopējā modeļa daļas, kas tiks iekļautas galējā Komisijas kopējā modelī, jo šis lēmums arī ir atkarīgs no kopējā modeļa projekta satura, kuru pētnieki iesniegs. Komisija arī vēl nav izlēmusi, kādus ES līgumtiesību kopuma tematus kopējam modelim vajadzētu aplūkot.

Pieņemot šo lēmumu Komisija arī ņems vērā akadēmiskā kopējā modeļa saturu, kas mums līdz šim nav bijis, jaunā kopējā modeļa izstrādes darba grupu panāktos rezultātus, kā arī Parlamenta un Padomes nostāju.

Taču Komisija ir vairākas reizes skaidri paziņojusi, ka kopējais modelis nebūs privāto tiesību vai Eiropas civilkodeksa liela apjoma saskaņošana. Nākamā pamatdirektīva, kas tiks izveidota pēc patērētāju līgumtiesību kopuma atkārtotas izskatīšanas, nav atkarīga no kopējā modeļa iznākuma, kas nav ilgtermiņa projekts un tiek īstenots atsevišķi.

Komisija nodrošinās, ka pētījuma projekta daļas, kas izraudzītas kopējam modelim, un iespējams, ir grozītas, saskan viena ar otru un nākamo pamatdirektīvu.

Visā šajā sagatavošanās darbā piedalīsies visi Komisijas ģenerāldirektorāti cieši sadarbojoties.

Attiecībā uz patērētāju tiesību jautājumiem, mani dienesti jau ir organizējuši attiecīgās darba grupas un analizējuši rezultātus. Rezultāti jau kalpo kā sākuma punkts patērētāju līgumtiesību kopuma atkārtotai izskatīšanai un tas ļoti palīdz.

Mans kolēģis komisārs C. McCreevy nesen noorganizēja divas darba grupas par prasībām informācijai finanšu pakalpojumu tiesību jomā un par negodīgiem konkurences likumiem attiecībā uz līgumiem uzņēmumu starpā.

Attiecībā uz kopēju likumu par līgumtiesībām, priekšsēdētāja vietnieka F. Frattini dienesti plāno organizēt vairākas darba grupas nākošgad.

Komisija pilnībā saprot, ka Parlaments vēlas būt informēts un iesaistīties pašreizējā darbā pie līgumtiesību kopējā modeļa. Mēs atzinīgi vērtējam Parlamenta iesaistīšanos kopēja modeļa izveides procesā. Papildus konsultācijām, kuras es iepriekš minēju, Komisija trupinās informēt Parlamentu par attīstību visatbilstošākajā veidā, it īpaši caur Parlamenta darba grupu, kas nodarbojas ar kopēja modeļa izveidi.

Nobeigumā es vēlos pateikties Parlamentam par tā atbalstu Komisijas darbam šajā svarīgajā jautājumā. Es zinu, ka viens no 2006. gada svarīgākajiem notikumiem, ja es nekļūdos, notika Vīnē un šīs konferences rezultāti ļoti iedvesmoja mūsu darbu.

  Klaus-Heiner Lehne, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, pirmkārt es vēlos jums sirsnīgi pateikties par darbu šajā jomā. Pēdējos mēnešos tā rezultātā ir panākts liels progress šī projekta attīstībā. Šobrīd es vēlos teikt, ka es uzskatu šo projektu par vissvarīgāko projektu visā tiesību kopumā, lai gan faktiski tas ir drīzāk pirmtiesību, nekā tiesību projekts.

Protams, mums kā Parlamentam patiešām ir milzīga interese, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc šo mutisko jautājumu atkal šodien iesniedza – faktiski mēs ar nodomu uzturam spriedzi un turpinām diskusijas ne tikai mūsu nodibinātās darba grupas un komitejas līmenī, bet arī kopā ar jums šajā plenārsēdē. Tādēļ ir arī svarīgi, ka šis jautājums šodien ir iekļauts dienas kārtībā.

Mēs arī vēlamies kaut ko uzzināt no jums – jūs joprojām nespējat pateikt nekā daudz par noteiktu galējo termiņu, jo pēc Parlamenta domām arī tas ir svarīgs mūsu stratēģijai, protams, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas 2009. gadā, lai zinātu, kā mēs turpinām strādāt pie kopējā modeļa. Nākamā gada laikā tiks izstrādātas pagaidu projekts, bet galējais variants tiks izstrādāts līdz 2009. gada aprīlim. Jebkurā gadījumā tas būs tik vēlu, ka droši vien vairāk nebūs iespējams padziļināti aplūkot saturu šī pilnvaru termiņa laikā un tādēļ tas būs jādara nākamajam Parlamentam.

Es vēlos ļoti skaidri vēlreiz uzsvērt, ka mēs uzskatām, ka kopējam modelim, ja to pieņems Komisija un iekļaus konsultāciju dokumentā, nav jāattiecas vienīgi uz līgumtiesībām, un Parlaments pastāvīgi atbalstīja ar ļoti lielu pārsvaru to, ka šim modelim ir jāattiecas uz ko vairāk, nekā tikai līgumtiesībām, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Mēs arī vēlamies īpaši apsvērt iespēju, vai mēs varēsim pēc tam risināt daudzās problēmas, kādas mums ir iekšējā tirgū izmantojot neobligātus instrumentus starpvalstu darījumiem.

Šobrīd mums ir situācija, kurā mums ir laimīgi jāsadzīvo ar izcelsmes valsts principiem un galamērķa valsts principiem kopā ar daudzajām direktīvām un Eiropas līmeņa tiesiskajiem lēmumiem, pastāvot 28 tiesību sistēmām, un visas no tām ir vienlaicīgi jāpiemēro atkarībā no apstākļiem. To nav iespējams ieviest praksē, jo neviens – ne jurists, ne tiesnesis, ne advokāts – nevar zināt 28 Eiropas Savienības valstu tiesību sistēmas.

Ņemot vērā šādu situāciju viens iespējamais instruments varētu būt instruments, kas faktiski atver iekšējo tirgu, īpaši maziem un vidēja izmēra uzņēmumiem, kā arī patērētājiem un padara atklātu jebkāda veida iespēju iekšējā tirgū. Komisijas un Parlamenta visu pasākumu mērķim vajadzētu būt šādas iespējas paturēšanai prātā, lai nākamā pilnvaru termiņa laikā varētu pieņemt galējo lēmumu.

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, fakts, ka mēs esam šeit šajā vēlajā stundā un apspriežam kopējo modeli norāda, ka vismaz tos no mums, kuri ir šeit, patiešām interesē šis jautājums un pati komisāre norādīja, ka viņu un citus komisārus interesē šis jautājums.

Es uzskatu, tāpat kā mēs visi uzskatām, ka Komisijas pieņemtā procedūra ir pareizā. Pirms kodifikācijas projekta pieņemšanas, ir svarīgi, lai mēs saprastu tā elementus no akadēmiskā viedokļa un mēs domājam, ka iniciatīva ir lieliska – tas nav tikai tiesību ierosinājums bez iepriekšējas apsvēršanas. Es uzskatu, ka rezultāts varētu būt diezgan labs.

Taču attiecībā uz otro posmu, par ko mēs esam norūpējušies, jo tā kā daži Eiropas Parlamenta locekļi pie tā strādā vai līdzdarbojas parlamentārajā grupā, kas uzrauga kopējo modeli, tad mēs atklājām, ka acīmredzot šobrīd ir apkopoti tik daudzi materiāli, ka to atlase šķiet grūta. Mans kolēģis loceklis K.-H. Lehne atsaucās uz pagaidu modeli. Citiem vārdiem sakot, lai gan kodifikācijas projekts ir ilgtermiņa projekts, tas mums tāpat palīdz vismaz sākt aplūkot projekta vadlīnijas.

Ideja par pamatdirektīvu šajā jomā šķiet labs sākums. Jebkurā gadījumā, ir skaidrs, ka tas, ko mēs esam darījuši pēdējos gados attiecībā uz saskaņošanu izmantojot procedūras un tiesību aktus, kā arī spriedumu atzīšana un izpildīšana ir noderīga, bet ļoti ierobežojoša.

Eiropas tiesības kopumā un līgumtiesības jo īpaši var vienīgi attīstīties nodibinot noteiktus principus. Es uzskatu, ka Parlaments kā institūcija varētu būt lielisks instruments, ko Komisijai izmantot, jo šeit tiek pārstāvētas dažādas tiesību sistēmas un dažādu valstu tiesību akti un tas varētu būt lielisks kopējs modelis, lai noteiktu mēru, kādā priekšlikumu saskaņošana galu galā nonāks konfliktā ar valstu tiesību sistēmām.

Eiropas Savienības saskaņošana ir diezgan sarežģīta mums visiem zināmu iemeslu dēļ, bet pareizā procedūra ir tāda, kādu Komisija ir uzsākusi – ar akadēmisko posmu sākumā un tiesību aktu posmu pēc tam.

Tas, ko mēs šobrīd sakām Komisijai ir, ka Parlamentā mūs jūtam noteiktu laika ierobežojumu, jo Eiropas integrācija jau notiek – Eiropas pilsoņi saskaras ar praktiskām problēmām katru dienu un tās var risināt vienīgi saskaņojot tiesības. Šīs praktiskās problēmas apsvēra pati komisāre, kad viņa iesniedza savus priekšlikumus līgumtiesību saskaņošanai patērētāju aizsardzības jomā, kas ir tikai viens, bet diezgan svarīgs aspekts, jo īsumā sakot, Eiropas Savienībā mēs visi esam patērētāji un zināmā mērā tas ir lielisks princips pasākumu īstenošanai.

Es nedomāju, ka tas ir jautājums par kopēja modeļa izveidošanu, kas ir tīri teorētisks. Cik vien iespējams, visnoderīgākā lieta ir speciāls ziņojums. Mans kolēģis loceklis K.-H. Lehne atsaucās uz kāda neobligāta dokumenta izveidošanu. Modelis būtu kaut kas līdzīgs Amerikas Savienoto Valstu Vienotas tirdzniecības kodeksam, kuru aprakstīja kā vismazāk vienoto kodeksu no visiem, dodot visniecīgāko iespēju vienotībai. Tā ir iespēja, bet droši vien vissvarīgākā lieta var būt aplūkot kuri principi ir kopīgi visām tiesību sistēmām, un šāda informācija mums tiešām būs tikai pēc tam, kad mēs būsim izpētījuši un ņēmuši vērā, ko akadēmiskie argumenti mums piedāvā.

Tādēļ, komisāre, es uzskatu, ka Parlaments būs labs sabiedrotais šī tiesību akta turpmākā attīstībā un mēs jau kļūstam nepacietīgi, jo gribam ķerties pie darba, lai pusotra gada laikā, kas mums ir atlicis, mēs varam veikt pozitīvu ieguldījumu šī tiesību akta attīstībā.

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā . – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties komisārei par viņas atbildi un, patiešām, par viņas paveikto darbu šajā jautājumā, ko jau pieminēja citi kolēģi.

Tomēr es esmu nedaudz pārsteigts. Vakar vakarā un šorīt es biju Minsteres Universitātē Minsterē, pasākumā, kurā Tiesas priekšsēdētājam tika piešķirts goda nosaukums. Tajā pašā laikā notika darba grupas par kopējo modeli sanāksme. Man pastāstīja, ka darba grupa apspriede arī kopēja modeļa akadēmisko pusi, ko varētu izmantot jūsu dienesti. Tātad šī apmaiņa jau notiek un es vēlos uzsvērt, ka ir skaidrs, ka Parlaments vēlas zināt, kas notiek jebkurā brīdī, lai tas varētu vērot, kā process attīstās.

Komisāre jau zina, cik ļoti Parlamentu interesē šis jautājums un cik ļoti tas ir centies cīnīties par to. Patiešām, Komiteja, kurai es un mani kolēģi piederam, nākošgad kopā ar Slovēnijas prezidentūru svinēsim akadēmiskā kopējā modeļa pieņemšanu. Tādēļ mēs patiešām vēlamies šī jautājuma virzību un darba turpināšanu.

Taču mums ir nepieciešams līdzdarboties. Mēs jau ilgi jūtam, ka šī ir būtiska daļa visā labāku tiesību aktu darba kartībā. Es nezinu, cik daudzas reizes saistībā ar šo jautājumu es esmu cēlusies, lai runātu par saskaņotību. Mēs zinām, ka kopējais modelis jau ir gandrīz pieņemts un gandrīz piemērojams, un tomēr mēs joprojām turpinām pieņemt dažādus tiesību aktus, kuru saturā ir līgumtiesības, neņemot vērā dažus pamata likumus, kas jau ir formulēti kopējā modelī. Mēs gaidām atkārtoti izskatītu patērētāju tiesību kopumu un atsevišķi aplūkojam termiņu. Citi kolēģi nodarbojas ar maksājumiem vai jautājumiem attiecībā uz pasažieru transportu. Šobrīd mums top lielisks instruments. Mums tas ir nepieciešams un nepieciešams steidzami.

Mēs pieņemam un esam pateicīgi par darbu, ko Komisija kopumā ir veikusi, cenšoties panākt, lai šo jautājumu risina visos ģenerāldirektorātos. Tās ir labas ziņas.

Komisāre, es varu vienīgi nobeigt ar lūgumu, kādu jau es esmu izteikusi – lūdzu, iesaistiet mūs. Mēs zinām, ka šobrīd ir veicams darbs. Mēs varam būt jūsu pusē. Mēs zinām, ka šis ir grūts jautājums attiecībā pret Padomi. Lūdzu izmantojiet mūsu balsis kopā ar savējām, lai veicinātu šo projektu, cik vien iespējams, sniedzot maksimālo labumu mūsu pilsoņiem iekšējā tirgū.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, šī nav vienkārši laipnība. Vienmēr ir liels prieks uzklausīt šādus izcilus juristus, kas runā par vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas ir risināti pēdējo gadu laikā civiltiesību jomā.

Tomēr es zinu, ka jūs vēlaties, lai es esmu tik praktiska, cik vien iespējams. Tādēļ es vien pastāstīšu, ka 2008. gadā Komisijai ir jālemj par apjomu attiecībā uz kopējā modeļa grafiku, saturu un formu un to, kā veikt še iepriekš minēto darbu attiecībā uz metodoloģiju, cilvēku un finanšu resursiem un darba sadali starp iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem: Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātu, Ģenerālsekretāru un Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu. Ģenerāldirektoru vai viņu pārstāvju sapulce notiks 11. decembrī, kas nozīmē rītā, un mērķis ir sagatavot kopēju lēmumu 2008. gadā par kopējā modeļa apjomu, saturu un formu.

Kā jūs zināt, un par ko es jūs informēju, es jautāju Padomdevēju komitejai par kopējo modeli un šogad nosūtīju tai paziņojumu par šo tematu. Attiecībā uz neobligātajiem instrumentiem Komisija apskatā par vienoto tirgu paziņoja, ka tā aplūkos šādas iniciatīvas vērtību finanšu pakalpojumu jomā un es uzskatu, ka tā ir ļoti laba zīme.

Jūs visi atsaucāties uz pamatdirektīvu saistībā ar patērētāju tiesību kopumu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs pasākums un, lai ko arī mēs pasāktu saistībā ar patērētāju kredītu vai termiņu, mēs cenšamies izvairīties no pārāk lielas uzmanības pievēršanas horizontālajiem instrumentiem, jo es uzskatu, ka pašreiz mums ir nepieciešamas Parlamenta diskusijas par termiņu. Taču mums ir nepieciešams noteikt modeļa apjomu un es uzskatu, ka mums būs lieliska kontrole tam, cik vienoti mēs esam saskaņojot līgumtiesību galvenos principus, jo tās ir pamatdirektīvas pamatā. Es, protams, ar prieku apņemos jūs personiski informēt par to, kas notiek šajā svarīgajā jomā.

  Priekšsēdētājs. – Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu es esmu saņēmis rezolūcijas priekšlikumu pārtraukt debates.⁽¹⁾

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2007. gada 12. decembrī.

(1) Sk. protokolu

22. Otavas konvencijas par kājinieku mīnu aizliegšanu desmitā gadadiena (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par Otavas konvencijas par kājnieku mīnu aizliegšanu desmitā gadadiena.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Parlamentam par iespēju apspriest šo ļoti svarīgo jautājumu un īsumā komentēt rezolūcijas priekšlikumu par pasauli bez mīnām, ko šodien saņēmām.

Desmit gadus pēc Otavas konvencijas pieņemšanas mēs varam atzīmēt ievērojamu progresu tās mērķa sasniegšanā. Šo konvenciju ir ratificējušas viens simts un piecdesmit sešas valstis un pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājusies kājnieku sauszemes mīnu lietošana. Ražo mazāk mīnu un īstenībā šis bīstamais ierocis netiek tirgots.

Kopš Otavas konvencijas pieņemšanas 1997. gadā Eiropas Kopiena ir ļoti centusies to izplatīt un veicināt tās mērķu sasniegšanu. Atmīnēšanas pasākums ir bijusi daļa no Eiropas Kopienas atbalsta un attīstības programmas trešajās valstīs, kas ir nodrošinājusi plašu pasākumu klāstu – mīnu uzkrājumu iznīcināšanu, izglītošanu par mīnu radītajiem draudiem, mīnu upuru atbalstu, rehabilitāciju, sociālo un ekonomisko reintegrāciju. Tam atvēlēta budžeta līnija, kā arī līdzekļi no citiem ģeogrāfiskiem instrumentiem lika pamatus ES Pretmīnu pasākumu stratēģijai un programmai. Kopumā no 2002. gada līdz 2007. gadam šim mērķim tika atvēlēti 275 miljoni EUR, tādējādi ES kļuva par vadošo ziedotāju visā pasaulē. Kā Parlaments ir atzīmējis tā rezolūcijā, ES Pretmīnu pasākumu stratēģijas termiņš beidzas šogad. Tika veikta novērtēšana, lai izvērtētu, vai tā pienācīgi atbilda Nairobi Pasākumu plānam. Iepriekšēja iekšēja analīze liecina par pozitīviem rezultātiem.

Pieņemot grozījumus Komisijas ārējo līdzekļu piešķiršanas mehānismā 2007. gadā kājnieku sauszemes mīnu budžeta līniju aizstāja ar jauniem instrumentiem ES ārējai palīdzībai, kurus var izmantot atbilstošu atmīnēšanas pasākumu finansēšanai. Ģeogrāfiskie budžeti attīstībai, pirmspievienošanās mērķiem un kaimiņattiecību politikai tagad ir galvenie finanšu instrumenti. Steidzamos gadījumos pasākumus kājnieku sauszemes mīnu un sprādzienbīstamo kara atlieku jomā var finansēt no humānās palīdzības budžeta un piemērojot jauno Stabilitātes instrumentu, saskaņā ar kuru līdzekļus ātri mobilizē krīzes vai krīzes draudu gadījumā.

Tā ir jauna tiesību vide, par kuru vienojās budžeta iestāde un kurā mums ir jādarbojas. Taču ES kopējā pieeja paliek nemainīga – kājnieku sauszemes mīnas un citas sprādzienbīstamas kara atliekas ir jāaplūko humanitārās palīdzības, ilgtermiņa ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstības programmu plašā kontekstā. Valstīm, kas vēlas saņemt atbalstu, ir nepieciešams noteikt atmīnēšanas pasākumus kā prioritārus savos iesniegumos Eiropas Komisijai. Mēs pilnībā atbalstam Parlamenta bažas, kas ir paustas arī tā komentāros par Stabilitātes instrumenta stratēģiju, par to, ka ir jānovērš drošības nepilnības šajā svarīgajā humanitārajā jomā.

Lai gan līdzekļi un metodes ir mainījušās ES darbs pie Otavas konvencijas ievērošanas turpinās. 2007. gadā Eiropas Kopiena sniedza atbalstu atmīnēšanas pasākumiem kopumā vismaz 33 miljons EUR apjomā šādām valstīm: Baltkrievijai, Bosnijai-Hercegovinai, Kambodžai, Kiprai, Etiopijai, Gvineja-Bisau, Jordānijai, Libānai, Senegālai un Sudānai.

Es vēlos apliecināt Parlamentam, ka Komisija joprojām stingti atbalsta Otavas konvencijas piemērošanu un turpina sniegt tās atbalstu trešajā valstīm kājnieku sauszemes mīnu uzkrājumu iznīcināšanā, visu mīnēto zonu atmīnēšanā un mīnu upuru atbalstīšanā.

  Stefano Zappalà, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pateicos komisārei par viņas vispusīgo un visaptverošo runu, kurā viņa efektīvi paskaidroja to, kas jau ir noticis šajā jomā. Taču šis ir temats, kas, es uzskatu, turpinās saistīt mūs un arī citus, kā komisāre jau teica un es to atzīmēju, jo rādītāji ir šausminoši.

Iepriekš mums paziņoja rādītājus par drošību viesnīcās un citiem drošības veidiem un, lai gan katra cilvēka dzīvība ir ļoti svarīga, šie rādītāji nebija tik augsti. Šajā gadījumā mēs runājam par ļoti atšķirīgu situāciju: 10 000 līdz 20 000 cilvēku cieš katru gadu. Droši vien vairāk kā pusmiljons cilvēku ir sakropļoti valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un tādēļ šis ir ļoti svarīgs jautājums un tā nav sagadīšanās, ka to apspriež desmit gadus pēc Otavas konvencijas pieņemšanas, bet šajā Parlamentā to apspriež atkārtoti tikai pēc divu gadu pārtraukuma. Mēs to risinājām pieņemot 2005. gada rezolūciju un tagad apspriežam to atkal. Mēs to apspriežam atkārtoti, jo pastāv briesmas, ka ļaudis pārtrauks runāt par to.

Komisāre, un es vēlreiz pateicos viņai par to, ko viņa teica, runāja par dažiem finanšu kanāliem, izmantojot kurus mēs varam turpināt cīnīties pret kājnieku mīnām un es domāju tieši kājnieku mīnas. Taču es uzskatu, ka vajadzētu darīt daudz ko vairāk. Pārāk daudz pasaules valstu vēl nav parakstījušas Otavas konvenciju, pārāk daudz valstīm vēl ir šo kara atlieku arsenāli, pārāk daudz valstu un pārāk daudz zemju vēl klāj šīs mīnas un tādēļ mums ir nepieciešamas uztvert atminēšanu ļoti nopietni.

Man būtu jāpiemin, piebilstot pie tā, ko Komisāre teica, ka 34%, tie ir dati, taču vēl ir jāizpēta, vai statistikas dati ir patiesi, jebkurā gadījumā, aptuveni 34% kājnieku sauszemes mīnu upuru zemēs, kurās ir bijis karš, ir bērni, kas šo jautājumu padara vēl nopietnāku. Komisāre, tādēļ es uzskatu, ka mums vajadzētu ne tikai turpināt darbu pie šīs programmas īstenošanas, bet arī rast labāku un ilgāku finansējumu.

Komisija jau ir daudz darījusi, Eiropas Savienība jau ir daudz darījusi, piešķirot 335 miljonus pēdējos desmit gadus un 33 miljonus 2007. gadā vien. Tomēr es uzskatu, ka Padomei, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsasauc sapulce, lai atkārtoti izskatītu Otavas konvenciju un tām vajadzētu vairāk nodrošināt, lai visas pasaules valstis risinātu šo jautājumu un īstenotu atmīnēšanu un pilnīgu kājnieku sauszemes mīnu aizliegšanu nekavējoties, cik ātri vien iespējams.

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – (PT) Otavas konvencija radās globālu un efektīvu centienu rezultātā, kas vienoja un turpina vienot valdības, sabiedrisko domu un nevalstiskās organizācijas. Pat dažas valstis, kuras nav ratificējušas Otavas konvenciju, un diemžēl tādas joprojām ir 37 valstis, jau daļēji ievēro šo konvenciju.

Tādējādi šis instruments darbojas kā barometrs, kas mēra valstu līdzdalības pakāpi vispasaules vērtību kopumā. Kā jau komisāre teica, ir vērts atcerēties to, kas jau ir sasniegts. 10 gados valstis, kas ir ratificējušas Otavas konvenciju, jau ir iznīcinājušas vairāk kā 41 miljonu mīnu. Pagājušajā gadā vien Serbija, Melnkalne, Angola, Kipra, Capre Verde un Latvija izpildīja savas saistības un atbrīvojās no to mīnu arsenāla. Trīsdesmit astoņas no piecdesmit valstīm, kas ražo mīnas pārtrauca to ražošanu, tostarp četras valstis, kas nav ratificējušas šo konvenciju – Ēģipte, Somija, Polija un Izraēla.

Tomēr Komisijas desmit gadu sasniegumu atzīmēšanai arī vajadzētu būt gadījumam, kad atzīmēt, cik daudz vēl ir darāmā. Desmit valstis, kas ir ratificējušas konvenciju, vēl nav pilnībā iznīcinājušas to arsenālus, kuru kopējais apjoms ir 14 miljoni mīnu. Divām no desmit konvenciju parakstījušajām valstīm, ir ievērojami kājnieku mīnu arsenāli un tās nav paredzējušas nekādus mīnu iznīcināšanas pasākumus – tās ir Etiopija un Irāka. Tomēr lielais vairums mīnu ir to valstu rīcībā, kas nav ratificējušas konvenciju. Vienai pašai Ķīnai joprojām ir 110 miljoni šo necilvēcīgo ieroču, tajā pašā laikā tā turpina mīnu ražošanu. Vēl šokējošāks, droši vien tādēļ, ka attiecas uz mūsu sabiedroto, kas kopā ar Eiropas valstu armijām karo Afganistānā, ir fakts, ka ASV kas ir vēl vienas valsts, kura nav ratificējusi konvenciju, ne tikai turpina uzglabāt vairāk kā 10 miljons mīnu arsenālu, bet arī pagājušajā gadā Pentagons prasīja piešķirt jaunu finansējumu diviem jauniem mīnu veidiem, kas ir pretrunā ar konvenciju.

Jācer, ka Amerikas kongresa centieni atkārtoti ierobežos Baltā Nama devīgumu attiecībā uz jaunajām kara rotaļlietām.

Eiropas Savienībai vēl ir tās vājās vietas, piemēram, Somija un Polija, kas joprojām atsakās ratificēt konvenciju. Taču tam nevajadzētu kavēt Eiropas cīņu par pēc iespējas plašāku interpretāciju, tam, ko mēs uzskatām par kājnieku mīnu. Skandālu izraisa tas, kā daži šī Parlamenta locekļi uzstāj uz ierobežojumu noteikšanu, pamatojoties uz mīnas formālu militāro definīciju, nevis uz bojājuma veidu, kādu tā izraisa. Civilais iedzīvotājs, kurš cieš prettransportlīdzekļu mīnas sprādzienā, diez vai būs ieinteresēts tehniskajā terminoloģijā.

Pulkvedis M. Gaddafi savā tīmekļa vietnē un reklāmā, kuru viņš ievietoja Portugāles laikrakstos ES un Āfrikas augstākā līmeņa sarunu pēdējā dienā, kritizēja Otavas konvenciju un aizstāvēja kājnieku mīnas, jo tās ir nabago ieroči. Arī šajā Parlamentā ir daži locekļi, kas gluži kā trakais noziedznieks, vēlas interpretēt konvenciju tādā veidā, lai ļautu bagātajām valstīm attīstīt un izmantot modernākus mīnu veidus iespējamo militāro vajadzību apmierināšanai. Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, sakaroties ar šādu nesaprātīgu nostāju, Eiropas Savienības mērķim vajadzētu būt vienkāršam – panākt pasauli bez jebkāda veida mīnām un civilajiem mīnu upuriem.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Otavas konvencija par mīnu aizliegšanu ir ļoti veiksmīga, jo ir paglābusi tūkstošiem dzīvību un pasargājusi tūkstošiem ļaužu no smagiem ievainojumiem.

Tomēr diemžēl vēl ir daudz darāmā un ilgs ceļš ejams, lai panāktu daudz lielāku samazinājumu mīnu ražošanā un izmantošanā.

Tā kā mēs atzīmējam Otavas konvencijas pieņemšanas desmito gadadienu, tad mums ir jāpievērš uzmanība tam, kā panākt, lai visas pasaules valstis parakstītu un ratificētu šo konvenciju. Pēc manām domām mums vajadzētu rīkoties šādi. Pirmkārt, mums ir jāizveido un vairākas reizes jāpublicē kauna saraksts, kurā iekļaujamas visas tās valstis, kas nav parakstījušas un ratificējušas konvenciju. Tas šobrīd attiecas uz 31 valsti, starp kurām diemžēl ir pasaules lielākās valstis, t.i., Ķīna, Indija, Krievija, ASV un citas.

Otrkārt, mums ir jācenšas piemērot stingras un efektīvas sankcijas attiecībā pret tām šajā sarakstā iekļautajām valstīm, lai vismaz mēģinātu piespiest tās parakstīt konvenciju.

Treškārt, mums ir jāizveido ļoti efektīvs un ātrs atmīnēšanas dienests, kura pakalpojumi būtu pieejami pēc pieprasījuma tām valstīm, kas nespēj risināt šo problēmu pašas izmaksu vai pieredzes trūkuma dēļ. Tādēļ mums ir jāiegulda vairāk līdzekļu izpētē par to, kā efektīvāk veikt atmīnēšanu.

Ceturtkārt, mums ir jānosaka pienākums visām iesaistītajām valstīm atbilstoši nodrošināt sauszemes mīnu upuru veselības aprūpi un sociālo palīdzību. Šim nolūkam ir jāizveido pietiekama finansējuma sistēma, kas būtu pieejama nabadzīgākajām valstīm.

Piektkārt, ir pienācis laiks pievērst mūsu uzmanību ne tikai kājnieku mīnām, bet visām mīnām, kā arī citiem ieroču veidiem, piemēram, kasešu bumbām, kas spēj nogalināt pēc konflikta beigām.

  Ģirts Valdis Kristovskis, UEN grupas vārdā. – (LV) Cienījamā komisāres kundze! Arī es vēlētos pievienoties sasniegumiem Otavas konvencijas sakarā. Gribu arī uzteikt Eiropas Savienības ievērojamos panākumus šīs konvencijas atbalstīšanā. Tomēr ir dažas problēmas. Pakistāna, Indija un Ķīna joprojām savās aizsardzības koncepcijās iestājas par kājnieku mīnu saglabāšanu. Diemžēl Eiropas Savienības dalībvalstis Somijā šo jautājumu izskata, mēģinot diskutēt par iespēju aizstāt kājnieku mīnas ar ķekarbumbām, kas nebūtu Eiropas Savienībai pieņemami. Kā zināms, Amerikas Savienotās Valstis un Krievija izstrādā konvencijai jaunu alternatīvu — vadāmas un pašlikvidējošas mīnas. Līdz ar to rodas jautājums: kā Eiropas Savienības un Otavas konvencijas dalībvalstīm tālāk rīkoties? Iespējams, ka šīs valstis tiek stimulētas iegādāties nākamās paaudzes humānākas kājnieku mīnas. Tāpēc es aicinātu Eiropas Savienību jau pašreiz izstrādāt savu pozīciju attiecībā pret ASV un Krievijas vēlmi izstrādāt šīs nākamās paaudzes kājnieku mīnas un vērsties pret to.

  Angelika Beer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, kas ir faktiskā šo debašu jēga šodien? Piektdien mēs kā Parlaments vēlamies pieņemt rezolūciju, kurā mēs pirmkārt uzsveram, ka mēs atzīstam Otavas konvencijas desmitu gadadienu ar izstādi Strasbūrā, bet kurā mēs arī ļoti skaidri paziņojam, ka ar likumu aizliedzamas ir ne tikai kājnieku mīnas, bet arī prettransportlīdzekļu mīnas.

Šie desmit gadi, kurus Otavas konvencija bija spēkā ir tik svarīgi, jo pirmo reizi pilsoniskajai sabiedrībai bija tiesību akts, kas noveda pie starptautiskas masu iznīcināšanas ieroču, proti, kājnieku mīnu aizliegšanas. Ļoti daiļrunīgs ir fakts, ka vienīgā grupa Parlamentā, kas šo aizliegumu neatbalstīja, pazuda pēc S. Zappalà runas. Ņemot vērā faktu, ka, piemēram, 2005. gadā Afganistānā vien notika 100 nelaimes gadījumu, ko izraisīja kājnieku mīnas, es vēlējos jautāt S. Zappalà, vai viņš kādreiz ir paskatījies acīs kroplam bērnam, kura skolas autobusu uzspridzinājusi mīna un paskaidrojis, kāpēc viņš domā, ka kājnieku mīnas ir sliktas, bet prettransportlīdzekļu mīnas ir labas.

Es vēlos saņemt atbildi no viņa un viņa grupas par to, vai viņi kādreiz ir paskatījušies acīs sakropļotam karavīram vai prettransportlīdzekļa mīnas sprādzienā sakropļota un miruša karavīra radiniekiem un kā viņi var to attaisnot. Nav atšķirības starp labām un sliktām mīnām, taču ir nepieciešams starptautiski aizliegt arī prettransportlīdzekļu mīnas.

Es vēlos teikt kaut ko vēl par līdzekļu piešķiršanas jautājumu. Protams, ka Stabilitātes instruments ir nepieciešams un palīdz un es arī turpinu darīt, ko es varu, lai nodrošinātu to kā referents – veicot atmīnēšanas darba īstermiņa pasākumus. Tomēr mēs arī zinām, ka īstermiņa pasākums, atmīnēšanas pasākums, nav pietiekams. 2009. gadam strauji tuvojoties mēs tādēļ lūdzam atkārtoti apspriest neatkarīgas budžeta līnijas pieņemšanu. Ja mēs runājam par humānumu, tad mums ir nepieciešamas nepārprotamas rezolūcijas.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Otavas konvencija ir veiksmīgi īstenota pateicoties palielinātam spiedienam no sabiedriskajām organizācijām. Šīs konvencijas pieņemšanu neierosināja valdība, bet gan organizācija pret kājnieku mīnām. Šajā laikā konvenciju ir parakstījušas 156 valstis un, lai cik arī interesanti nebūtu, 30 bruņotas nevalstiskas organizācijas. Problēma ir tāda, ka konvencija neaplūko prettanku mīnas. Jāaizliedz arī prettanku mīnas, jo tās iedarbojas arī uz smagajām automašīnām, autobusiem, utt.

Jāaptur eksports, lai nebūtu iespējams tālāks eksports uz citām valstīm. Līdzīgi jāaizliedz arī citas mīnas, kas līdzinās sauszemes mīnām. Jean-Claude Juncker to skaisti aprakstīja 2004. gadā. Viņš teica, ka kasešu bumbu aizliegums būtu sauszemes mīnu aizlieguma loģisks turpinājums. Man ir ļoti skaidri jāpaziņo, ka ES aizsardzības sagādes grupas ražo sauszemes mīnas. Es runāju par Vācijas uzņēmumiem Diehl, Rheinmetall un EADS. Beidzot ir jāpieliek punkts šiem brutālajiem slepkavu ieročiem, sauszemes mīnām ne tikai šeit, Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es priecājos redzēt šeit komisāri M. Kuneva šovakar. Es burtiski tik tikko izkāpu no lidmašīnas un negaidīju, ka man būs jāuzstājas, tomēr es priecājos par tādu iespēju. Es droši vien esmu viens no nedaudzajiem cilvēkiem Parlamentā, kas faktiski piedalījās Otavas konvencijas parakstīšanā pirms desmit gadiem. Es esmu vairākus gadus darbojies akcijas pret kājnieku mīnām īstenošanā. Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju šīs debates.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi paturēt prātā patieso problēmu. Kad mēs visi bijām Otavā pirms desmit gadiem, tad mēs cerējām, ka šo problēmu mēs patiešām izskaudīsim nākamajos desmit gados. Te nu mēs esam pēc desmit gadiem un joprojām sakām vairāk vai mazāk tās pašas lietas, ko mēs teicām pirms desmit gadiem, kas, es domāju, ir ļoti nožēlojami.

Mums ir jāaplūko šis jautājums perspektīvā. Mēs panācām kājnieku sauszemes mīnu aizliegumu, jo atbildīgie bruņotie spēki atzina, ka tie var izņemt šo noteikto ieroci no to arsenāla un pilnībā to atbalstīja. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pieaicinot bruņotos spēkus piedalīties šajās debatēs, tādējādi mēģinājums attiecināt aizliegumu uz visām citām jomām dažreiz nepalīdz, piemēram, attiecībā uz prettanku mīnām. Tie ir ieroči, kas mums joprojām ir nepieciešami, ja tos izmanto atbildīgi bruņotie spēki mūsu demokrātiskajā sabiedrībā. Mums vienmēr vajadzētu norādīt uz patiesajiem vainīgajiem. Patiesie vainīgie ir tie, ko daži cilvēki pieklājīgi sauc par „bruņotām nevalstiskām organizācijām”. Patiesībā tie ir nemiernieki un teroristi un viņi visbiežāk izmanto šos ieročus visā pasaulē.

Ja mēs aplūkojam Afganistānas problēmu šobrīd, tad varam secināt, ka kājnieku sauszemes mīnas, kas joprojām tiek izvietotas Afganistānā, izvieto Talibi. Tie ir cilvēki, kas šobrīd izraisa šīs problēmas. Tādēļ mums ir nepieciešams pievērst uzmanību pareizajai problēmai. Es ļoti atzinīgi vērtēju šīs debates. Es vēlos domāt, ka mēs atvēlam pareizos līdzekļus šīs problēmas risināšanai un es to pilnībā atbalstu.

  Thijs Berman (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dažreiz ir žēl, ka nav atklātu debašu. Tad es varētu atbildēt G. Van Orden, bet tagad es to nedarīšu.

Vispasaules akciju pret sauszemes mīnām var uzskatīt par ļoti izdevušos. Tūkstošiem sauszemes kvadrātmetru ir atminēti pateicoties to ļaužu darbam, kas uzņemas lielu risku Bosnijā, Angolā un daudzās citās valstīs. Tomēr desmit gadus pēc Otavas konvencijas pieņemšanas vēl nav iemesla būt apmierinātiem.

Lai gan 156 valstis ir parakstījušas Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un iznīcināšanu un tirdzniecības apjoms patiešām ir ievērojami samazinājies, tomēr joprojām sauszemes mīnu ražošanai ir piešķirti līdzekļi, tostarp no finanšu iestādēm Eiropā. Tajā vainojamas Nīderlandes un citu valstu bankas un pensiju fondi. Būtu labi informēt šīs iestādes par viņu investīciju sekām šajā jomā.

Galu galā kopš 1975. gada sauszemes mīnas ir vainojamas viena miljona cilvēku nāvē. Tās ir vainojamas desmitiem tūkstošu cilvēku nāvē katru gadu. Šo debašu laikā tās būs nogalinājušas vismaz trīs cilvēkus un ik dienu – 70 cilvēku. Sauszemes mīnu dēļ 200 000 kvadrātkilometru zemes nav pieejama un joprojām 250 miljoni mīnu ir apritē.

Birmas un Krievijas valdība joprojām izvieto mīnas un tā, G. Van Orden kungs, nav iekļaujam „teroristu klubā”, bet atkal...Krievijas valdība...Pasaulē joprojām ir 13 valstis, kas vai nu ražo mīnas, vai patur tiesības tās atkal ražot nākotnē. ASV uzņēmumi, piemēram, Alliant Techsystems un Textron netraucēti turpina ražot mīnas, saņemot pasūtījumus no ASV valdības.

Priekšsēdētāja kungs, komisāre M. Kuneva, Beļģijā ir aizliegtas investīcijas sauszemes mīnu ražošanā, taču pārējās Eiropas valstīs uzņēmumi ir aktīvi. Viens kolēģis pieminēja Rheinmetall un Thales. Šai aktivitātei ir jāpieliek punkts un tiešu uz to arī aicina vai, drīzāk, atkārtoti aicina mūsu rezolūcija, jo Eiropas Parlaments to pieprasīja jau 2005. gada jūlijā. ES dalībvalstīm ir kopā jāvienojas par to, ka neviens Eiropas uzņēmums vai finanšu iestādē nākotnē neveiks investīcijas uzņēmumos, kas attīsta un ražo sauszemes mīnas. Tas pats it attiecināmas uz kasešu bumbām un prettransportlīdzekļu mīnām, kas eksplodē tiklīdz kāds nonāk to tuvumā.

Ieroču ražošanas rūpniecību neietekmē ētiski argumenti. Draudošajam aizliegumam veikt ieguldījumus ir iespējas palīdzēt. Lai Eiropas Savienība uzņemas šo iniciatīvu un izņēmuma kārtā pārkāpj nosacījumu, ka politika neiejaucas tirdzniecības un rūpniecības ieguldījumu jomā. Attiecībā uz jautājumiem, kas ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, politiska iejaukšanās ir morāls un politisks pienākums un to vajadzētu iekļaut Eiropas līmeņa un tās valstu tiesību aktos nodrošinot pasauli bez mīnām un prettransportlīdzekļu mīnām, kā A. Beer pareizi izteicās.

Komisāre M. Kuneva, mēs vēlamies uzklausīt jūsu viedokli par to. Eiropas Komisijai beidzot ir jāizrāda iniciatīva šajā jomā. Visbeidzot, tai ir jādara kas vairāk atmīnēšanas jomā. Mums ir līdzekļi, mums ir aprīkojums, tomēr Eiropas centieni atpaliek.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pēdējos desmit gados ir panākts progress, kā jau daudzi no jums minēja. Taču ir skaidrs, ka mūs joprojām gaida milzīgi izaicinājumi.

Katru gadu sauszemes mīnas joprojām nogalina tūkstošiem civiliedzīvotāju un tūkstošiem citu paliek bez locekļiem. Tās veicina valstu nabadzību pēc konflikta beigām. Tādēļ mēs turpināsim īstenot pasākumus Otavas konvencijas atbalstam.

Eiropas Komisija ir apņēmusies turpināt tās centienus finansiāli palīdzēt sabiedrībai un cilvēkiem, kas ir cietuši no sauszemes mīnām, izmantojot visus pieejamos instrumentus.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vai es drīkstu ar nožēlu atzīmēt šajās debatēs, tāpat kā iepriekšējās debatēs, t.i., debatēs par bīstamajām rotaļlietām un ugunsdrošību, ka Parlamentā nav neviena Padomes pārstāvja. Es uzskatu, ka tas ir kauns.

  Priekšsēdētājs. – Mēs to paziņosim Padomei.

Debates ir slēgtas.

23. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

24. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 10.30)