Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 11. decembris - Strasbūra

7. Vīna tirgus kopīgā organizācija (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Giuseppe Castiglione ziņojums (A6-0477/2007) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju un konkrētu regulu grozījumiem (COM(2007)0372 – C6-0254/2007 – 2007/0138(CNS)).

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju izteikt pāris komentāru par vīna nozares reformu.

Es gribētu izteikt īpašu pateicību referentam Castiglione kungam par viņa milzīgo ieguldīto darbu šī projekta izveidē. Parlaments ir sniedzis vērtīgu ieguldījumu debatēs, kas, jāsaka, dažkārt ir bijušas emocijām bagātas. Esmu gatava ievērot jūsu ieteikumus vairākos jautājumos, vismaz līdz zināmai robežai. Piemēram, attiecībā uz likvidēšanas shēmu es saskatu labumu, ja piecu gadu periods tiks samazināts līdz trim, kā ierosināts ziņojumā. Tāpat es dzirdēju jūsu bažas par līdzekļu novirzīšanu vīnam, izmantojot lauku attīstībai paredzēto budžetu. Bet ļaujiet atgādināt, ka visi līdzekļi no vīnam paredzētā budžeta tiks piešķirti tieši vīna reģioniem. Tomēr es vēlētos ierosināt mazāku finansējuma pārnesi lauku attīstībai paredzētajā budžetā.

Ir trīs svarīgi jautājumi, par kuriem Komisijai, prezidentūrai un dalībvalstīm vēl ir jāvienojas līdz galam, lai šomēnes pabeigtu reformu. Pirmais jautājums ir valstu budžeti. Vienmēr būs debates par to, kādus pasākumus vajadzētu atļaut šajā budžetā jeb, citiem vārdiem sakot, kādu izvēlni mums jāpiemēro šim budžetam. Esmu gatava pielāgoties. Piemēram, es atbalstu konkrētu ar jauninājumiem un vīna tirgotāju pārstrukturizēšanu saistītu jautājumu iekļaušanu budžetā, bet es domāju, ka mums tomēr būs jānovelk skaidra robeža starp to, ko ir iespējams izdarīt, ņemot vērā valstu budžetus, un to, ko ļauj lauku attīstības politika, lai izvairītos no situācijas, kad patiesībā ir iespējams piešķirt līdzekļus no abām pusēm un ko sauc par double guichet.

No otras puses, valstu budžeti nav piemēroti pastāvīgiem krīzes destilācijas pasākumiem. Atbalsts krīzes destilācijai aizkavē konkurētspēju, un mums tas pilnībā jāpārtrauc un nav jācenšas to ieviest no jauna pa sētas durvīm. Tāpat nav iespējas atsākt vispārējas diskusijas par to, cik lieliem vajadzētu būt dalībvalstu budžetiem. Ja atsāksim šīs debates — atvērsim Pandoras lādi —, es varu galvot, ka šī gada beigās nebūs panākta vienošanās. Es jau paredzu ļoti garas un grūtas diskusijas, ja tā notiks.

Otrs svarīgais jautājums ir kapitalizācija. Ap to ir sacelta liela jezga, un es neesmu izlikusies nedzirdam šo tematu. Tomēr pašreizējā stāvoklī nav nopietnu, risināmu problēmu. Atbalsts misas pievienošanai nevar turpināties tādā pašā līmenī. Tas ir vecmodīgs, neiedarbīgs, neefektīvs, dārgs un tirdzniecību kropļojošs atbalsts, un, kā jau teicu, es labi saprotu, cik svarīgi ir noturēt līdzsvaru starp cukura un vīnogu misas pievienošanu, lai panāktu kompromisu, kam piekristu vīna ražotāji gan Eiropas dienvidos, gan ziemeļos. Mēs atradīsim risinājumu. Esmu uzklausījusi daudzu prasību turpināt atļaut cukura pievienošanu, bet, runāsim atklāti, es neesmu noskaņota pieņemt pašreizējo stāvokli, tāpēc jebkurš kompromiss nozīmētu jaunus nosacījumus.

Trešais svarīgais jautājums ir diskusijas par stādīšanas tiesību sistēmas pabeigšanu. Es dzirdu argumentus par to, kad sistēma varētu beigties, bet mēs nevaram atļauties mest šo ideju krūmos. Vīna nozarei neapšaubāmi ir nepieciešama lielāka brīvība, lai reaģētu uz pieprasījumu pēc iespējas drīzāk, tāpēc mans ieteikums pagarināt stādīšanas tiesību sistēmas termiņu līdz 2013. gada beigām bija pamatots ar ideju par divposmu pieeju nozares līdzsvarošanai — vispirms likvidēt vīnogulājus, lai samazinātu ražošanu, un tad liberalizēt, lai veiksmīgākajiem ražotājiem ļautu paplašināt savu darbību. Esmu uzklausījusi komentārus no nozarē iesaistītajiem, bet skaidrs ir viens — ir nepieciešams noteikt galīgo datumu stādīšanas tiesību sistēmai. Šis konkrētais datums būs galīgā kompromisa daļa.

Kopumā esmu uzklausījusi argumentus no dažādām pusēm, arī no Eiropas Parlamenta, bet viens neapgāžams fakts nav mainījies: mūsu vīna nozarei ir nepieciešama reforma, ja vēlamies, lai tā joprojām atrastos priekšgalā. Lai īstenotu reformu, vajadzēs ieguldīt pūles, bet esmu diezgan pārliecināta, ka mēs par to tiksim atalgoti. Bezdarbības cena ir pārāk augsta, lai mēs to pieņemtu, un es ceru, ka šajā jautājumā esam vienisprātis.

  Giuseppe Castiglione, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu pateicīgs komisārei par sadarbību ar Parlamentu šī ieilgušā procesa laikā. Es pateicos arī par to, ka viņa novērtē Eiropas Parlamenta darbu, nozīmīgu un interesantu darbošanos, kurā lielu devumu no savas puses deva Lauksaimniecības komiteja, kā arī Parlaments un visi kolēģi. Padies, komisāre, par to, ka ierosinājāt ļoti pārdrošu reformu, kuras īstenošana nedrīkst ciest neveiksmi.

Patēriņš mazinās, un imports pieaug, kas nozīmē, ka svarīga ir radikāla rīcība. Mūsu vīnogu audzēšanas nozarei ir nepieciešams jauns sākums: jaunas asinis, jauni spēki un jauni ierosinājumi. Jums taisnība — ja joprojām vēlamies būt konkurētspējīgi, ja vēlamies saglabāt vadošo pozīciju nozarē, mums ir jāiegulda vīna ražošanas nozarē. Mums ir jāuzmana tirgus norises, mums ir jāražo tirgum, un mums ir jāpiepilda tirgus ar augstākās kvalitātes ražojumiem.

Šī iemesla dēļ, komisāre, es — reizē ar kolēģiem no Lauksaimniecības komitejas un Eiropas Parlamenta, kuriem es vēlreiz gribētu pateikties, — esmu centies ziņojumā paredzēt visaptverošu, saskaņotu reformu, kas pirmām kārtām ir pārredzama. Sistēmai ir jāatbilst ražotāju vajadzībām, un līdzekļu piešķiršanai ir jābūt konkurējošai un veiksmīgai.

Kopumā mēs centāmies izveidot tekstu, kas sniegtu piemērotas atbildes uz vienotām prasībām, kā arī ievērot, sekmēt un dažkārt novērst atšķirības starp dažādiem valstu noteikumiem. Man ir tikai viena iepriekšēja piezīme: mums ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas domāšanā, ražošanas stratēģijā. Mums ir jāatsakās no domāšanas kvantitātes kategorijā un tā vietā jādomā par kvalitatīvu — izcilu — produktu ražošanu tā, lai tiktu ņemtas vērā Eiropas vīnogu audzēšanas nacionālās, reģionālās un vietējās īpatnības.

Tāpēc, komisāre, mēs piekrītam to tirgus mehānismu likvidēšanai, kas ir izrādījušies neefektīvi, kas ir neefektīvi un ir vairojuši pārprodukciju un zemas kvalitātes ražojumus. Es nosaukšu tikai vienu piemēru: krīzes destilācija, kas tagad ir kļuvusi par ierastu strukturālu pasākumu un vairs nav līdzeklis reaģēšanai uz ārkārtas situācijām. 500 miljoni eiro gadā destilācijai ir kļuvuši par nepārliecinošu summu. Tāpēc mēs atbalstām efektīvāku saimniecisko līdzekļu izmantošanu: valstu attīstības programmām un to pasākumu ieviešanai, kas izstrādāti katras ražotājvalsts īpašajām vajadzībām.

Šī iemesla dēļ, komisāre, mums likās derīgi ziņojumā pagarināt sarakstu ar pieejamajiem pasākumiem: mēs nolēmām iekļaut nozares pārstrukturizēšanu, pētniecību, jauninājumus un kvalitatīvus uzlabojumus. Visas šīs darbības iedrošinās uzņēmēju radošumu, kas tik ļoti ir nepieciešams mūsu vīniem. Tāpat ir būtiski veicināt reklāmas kampaņu veidošanu ne vien starptautiskajos, bet arī vietējos tirgos. Jau agrāk esam to minējuši, un šis fakts izrietēja arī no pētījuma, ko veica Lauksaimniecības komiteja.

Ir absurdi domāt, ka mēs varam konkurēt ārpus robežām, ja nespējam būt priekšgalā pat mājās, ja nespējam pārliecināt savu valstu iedzīvotājus par mūsu ražoto vīnu kvalitāti. Tāpēc ziņojumā tiek atbalstīta saskaņota aizsardzības sistēma izcelsmes un ģeogrāfiskajām norādēm, skaidra un pārredzama marķēšana un konkrēti noteiktas vīndarības prakses. Tikai tad patērētāji, kas šeit ir galvenie, uzticēsies tam, ko pērk.

Tāpēc ir būtiski, komisāre, lai izcelsmes un ģeogrāfiskās norādes, kas sevī ietver Eiropas vīnogu audzēšanas kvalitāti, būtu labi aizsargātas. Šī aizsardzība nozīmē pienākumu ar ražošanu nodarboties noteiktā reģionā, kā arī to, ka uz etiķetes tiek norādīta atsauce uz vīnogu ražas novākšanas gadu tikai vīniem ar izcelsmes vai ģeogrāfisko norādi. Tie ir vienīgie vīni, kas tiek nemitīgi pārbaudīti, un tāpēc tie ir vienīgie, par kuriem ir iespējams norādīt ticamu informāciju, citādi kvalitatīvo vīnu ražotāji būtu nelabvēlīgā situācijā un patērētāji tiktu maldināti.

Paturot to prātā, kā arī saskaņotības labad ziņojumā ir izteikts atbalsts priekšlikumam brīvprātīgas vīnogulāju iznīcināšanas shēmai ar piemaksu izmaksām, lai tie, kas vēlas pamest tirgu, to varētu izdarīt cienīgā veidā. Turklāt es nevaru neizteikt savu apmierinātību ar to, ka komisāre ir piekritusi manai idejai samazināt piecu gadu periodu līdz trim. Patiesībā šķiet, ka vīnogulāju iznīcināšanai piemēroto hektāru skaits ir samazinājies no 200 000 līdz 175 000.

Pretēji mūsu sākotnējam priekšlikumam šis ziņojums cenšas apmierināt vīnogu audzētāju nepieciešamību pēc turpmākas skaidrības. Ņemot vērā šo nepieciešamību pēc skaidrības, mēs nedrīkstam izlemt liberalizēt stādīšanas tiesības patlaban, iepriekš neredzot, vai — un vēl svarīgāk, cik labi, — jaunā sistēma darbojas.

Tāpēc ziņojumā ir paredzēts stādīšanas tiesības saglabāt vismaz līdz 2013. gadam, un Komisijai tiek prasīts uzrādīt ietekmes novērtējumu pirmajā reformas posmā, lai varētu izlemt, kā rīkoties tālāk, pilnībā pārzinot stāvokli. Protams, ir jāpatur prātā, ka lēmumiem, kas pieņemti ģeogrāfisko norāžu reģionos, ir jābūt pieņemtiem, ņemot vērā tos, kuri ir ieguldījuši savu kapitālu un darbu šajos projektos, kā arī tam ir jānotiek viņu uzraudzībā. Ja tad izrādīsies, ka sistēma kavē konkurētspējīgo attīstību, mēs varam palielināt apriti Kopienas līmenī un gādāt, lai tur, kur ir kādas rezerves, tās tiktu pienācīgi izmantotas.

Komisāre, man ir tikai viena beigu piezīme: nevar noliegt, ka debatēs dominēja jautājums par cukura pievienošanu. Tādā valstī kā Itālija, kas ir arī mana valsts, kurā saharozes izmantošana ir aizliegta, neviens labāk par mani nesaprot komisāres neapmierinātību šajā jautājumā. Tomēr mēs runājam par nepieciešamību sniegt Eiropas vīniem jaunu elpu un padarīt tos konkurētspējīgus, sniegt tiem vajadzīgo, lai tie spētu konkurēt tirgū.

Tāds ir mūsu mērķis, un, lai to sasniegtu, mēs esam centušies neapstāties pie nacionālo atšķirību robežas. Paldies, komisāre, par sadarbību un it īpaši par to, ka novērtējat Eiropas Parlamenta darbu. Mums šajā reformā ir jāievieš...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Elisabeth Jeggle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, mums ir bijušas garas un reizēm strīdīgas debates par šo tematu. Ļaujiet izteikt pateicību referentam. Viņš ir pelnījis milzīgu atzinību par savu darbu, ko viņš ir rūpīgi veicis, cieši sadarbodamies ar visiem saviem kolēģiem komitejā.

Jā, vīna tirgus kopīgā organizācijā ir jāveic reforma. Tā ir jāpieņem, ņemot vērā pašreizējos apstākļus un nākotnes tirgus. Vienlaikus, komisāre, šis ierosinājums rada jautājumu, vai Komisijai ir jāiejaucas sīkumos, kas palīdz veidot reģionālo identitāti, metodēs, kādas gadsimtiem ilgi ir pielietotas konkrētos reģionos un sakņojas šo reģionu kultūrā? Šāda iejaukšanās nekādā ziņā nepalīdz vidusmēra cilvēkiem. Cilvēki reizēm nesaprot, kas notiek. Ir nesaprotams tas, ka mums jāaizliedz saharozes izmantošana, lai gan tajā pašā laikā mēs slēdzam līgumus par saharozi saturošu vīnu importēšanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā.

Komisāre, kā trešajai iestādei līdzās Padomei un Parlamentam Komisijai vajadzētu koncentrēties uz savu īpašo uzdevumu, proti, izteikt priekšlikumus, kas sekmē Kopienas nepārtraukto attīstību, kas veicina šo attīstības procesu kopumā. Vīna tirgus kopīgā organizācija ir šī procesa daļa.

Ļaujiet patlaban bilst, ka kompromisi, kurus panācām komitejā un par kuriem cīnījāmies un dažkārt cīnāmies joprojām, nāk par labu Parlamentam. Es tiem piekrītu PPE-DE grupas vārdā: mēs visi atbalstām šos kompromisus. Mēs noraidīsim jebkurus grozījumus, kas ir pretrunā tiem.

  Katerina Batzeli, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, šodien Eiropas Parlaments, Padome un Komisija lems par vienas no lauksaimniecības tirgu Eiropā sarežģītākajām kopīgajām organizācijām nākotni. Eiropas Parlaments savu viedokli izteica labu laiku pirms Padomes viedokļa, un tas ir noticis, pateicoties spraigajiem referenta, Castiglione kunga, un politisko grupu centieniem.

Komisāre, es gribētu uzsvērt konkrētus punktus, kurus jums ir jāņem vērā Padomes galīgajā lēmumā par vīna tirgus kopīgās organizācijas reformu.

Pirmkārt, vīna tirgus reformu nevar īstenot pēc lineāra, grāmatvediska modeļa, piemēram, tā, kuru izmantoja cukura tirgus kopīgajā organizācijā un kuru pirms diviem mēnešiem mums lūdza pārskatīt, jo tas bija nonācis strupceļā. Vīna tirgus reformas pamatā nevar būt kokvilnas un tabakas izstrādājumu kopīgās organizācijas neveiksmīgais modelis ar finansējuma pārnesi uz otro pīlāru, kas veicināja šo abu produktu ražošanas apjomu samazinājumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos. Vīna tirgum ir nepieciešams stabils budžets pirmajā pīlārā, lai nostiprinātu pasākumus tieši vīnogulāju audzētājiem, kurus mudinās uzlabot ražošanas kvalitāti un uzraudzīt savus ražojumus, kā arī nostiprināt visu vīnu reklamēšanas politiku Eiropā un ārpus tās, tādējādi sekmējot tā komerciālo izplatīšanu tirgos.

Komisāre, Eiropas Parlaments vēlas jaunu tirgus kopīgu organizāciju, kurā priekšroka būs agresīvai veicināšanas, nevis aizstāvošai importa politikai. Eiropas Parlamenta ziņojums nodrošinās atbalstu vīnogu audzētājiem, kuri piemēro pasākumus, kas stabilizē piegādi, uzlabo kvalitāti un aizsargā vidi. Tirgus regulēšanas pasākumi tiek saglabāti un pielāgoti pašreizējām vajadzībām, piemēram, blakusproduktu destilācijai, kas darbojas kā kvalitātes uzlabošanas mehānisms, vienlaikus regulējot tirgu un piegādi. Ziņojumā tiek ierosināta racionalizēta vīnogulāju iznīcināšanas shēma, kas neizšķiež vērtīgo Kopienas finansējumu par Eiropas vīna nozares dinamikas samazināšanu, un tajā ir noteikts vidējais atbalsts reģionālajiem vīnogu audzētājiem par palīdzību bez EUR 350 uz hektāru ierobežojuma.

Komisāre, mēs uzskatām, ka ierobežojumi ir jāpiemēro visiem tiem pasākumiem, kas rada pārprodukciju, izjauc tirgus līdzsvaru un rada kropļotas un negodīgas cenas uz citu vīnu rēķina. Sociāldemokrātu grupas vārdā un arī personīgi kā Katerina Batzeli es slavēju jebkuru Komisijas ierosinātu pasākumu, kas notur līdzsvaru jautājumā par cukura pievienošanu, jo, kā jau Sociāldemokrātu grupa to ir teikusi, mēs esam devuši ieguldījumu līdzsvarotā priekšlikumā, lai izvairītos no pārejas problēmu radīšanas.

Tomēr jaunajai tirgus kopīgajai organizācijai ir jābagātina un arī jāievēro patērētāja zināšanas par vīniem un jāveicina patērētāju aizsardzība ar marķēšanas politiku. Lauksaimniecības komiteja 166. grozījumā ir konkretizējusi arī norādi par CO2 procentuālo daudzumu, informāciju saistībā ar sabiedrības veselības jautājumiem — 157. grozījumā un informāciju par vīna ražošanu no hibrīdiem vai ģenētiski modificētiem vīnogulājiem — F.-W. Graefe zu Baringdorf ieteiktajā grozījumā. Mums jānostiprina cieņa pret patērētāju, radot marķējumu, kurā ir iekļauta sīka informācija par vīna darīšanas praksi.

Komisāre, mēs vēlamies dot signālu jaunai politikai divās vīna kategorijās: kategorijā, kas izmanto ģeogrāfiskās vai izcelsmes norādes, un galda vīnu kategorijai. Tie ir divi atšķirīgi produkti, un tiem abiem ir vieta starptautiskajā Eiropas tirgū, un es nedomāju, ka mums vajadzētu novilkt robežas, kurām būtu reģionāla ietekme.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformas sarežģītību nevar uztvert kā strupceļu vai kā iestāžu neveiksmīgu darbību. Komisāre, tas tā ir šī produkta kultūras dimensiju dēļ, kura mums ir jāievēro savos priekšlikumos.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, in vino veritas vai, citējot Gēti — „dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu sliktu vīnu”. Šajos teicienos ir apkopota ES vīna tirgus reformas jēga. Mūsu ziņojums ir par Eiropā ražota vīna kvalitāti, ko noteikti var salīdzināt ar no Jaunās pasaules ievesto vīnu kvalitāti. Tad kāds ir status quo? 2006. gadā vīna ražošana veidoja 5 % no kopējā lauksaimniecības produkcijas apjoma ES. Ar 45 % pasaules vīna lauku platības, 65 % tā ražošanas, 57 % tā patēriņa un 70 % eksporta apjoma Eiropas vīni atrodas priekšgalā pasaules tirgū. Vīnu pasaulē mēs esam pasaules lielvara!

Attiecīgi bija vajadzīga rīcība, lai konsolidētu mūsu lielvaras statusu un jo īpaši paaugstinātu mūsu vīnu kvalitāti. Jūsu ierosinātajās reformās, komisāre, bija minēta krīzes destilācijas tūlītēja izbeigšana. Es uzskatu, ka daudz kas no jūsu minētā, piemēram, privātā uzglabāšana un eksporta subsīdiju pārtraukšana, atbalsts vīnogu misai un, protams, cukura pievienošana vīnam, ir jūsu priekšlikumu galvenie punkti. Tomēr mums jāsaka, ka tie no sākuma atspoguļoja visnotaļ tehnokrātisku perspektīvu, skarot jautājumus, piemēram, par to, vai vajadzētu būt saiknei starp cukura un vīnogu misas pievienošanas atbalstu.

Manuprāt, šis Parlaments ir nonācis pie diezgan laba kompromisa starp ziemeļiem un dienvidiem, ņemot vērā, ka viņu attiecīgās bažas ir dominējušas šajā jautājumā. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā mēs esam panākuši ļoti, ļoti labu līdzsvaru starp kompromisiem. Šajā sakarā es izsaku īpašu pateicību referentam Castiglione kungam, kurš ir pielicis lielas pūles, lai panāktu kompromisus, un mums ir izdevies ņemt vērā ikviena bažas.

Es uzskatu, ka mēs esam pārveidojuši sākotnējo tehnokrātisko risinājumu jaunā, elegantā veidolā. Mums ir līdzsvars starp ziemeļiem un dienvidiem. Tāpat es vēlos pateikties jums, komisāre, par to, ka savā runā norādījāt, ka jūs tiešām domājat pie tā pieturēties.

Kādi ir galvenie punkti? Bez kompromisa, kas ļauj turpināt cukura pievienošanu, vēl viens būtisks ziņojuma aspekts ir reģionālo produktu aizsardzība.

Ņemot vērā Eiropā ražotā vīna kvalitātes aspektu, ir arī ilgstoša nepieciešamība pēc valstu atbalsta pasākumiem, kuriem ir atvēlēti EUR 1,3 miljardi. Mēs uzskatām, ka šiem jautājumiem ir jāpaliek pirmajā pīlārā, lai maksājumi varētu nonākt tieši pie audzētājiem. Turklāt nebija vajadzības runāt — un tas, manuprāt, ir viens no mūsu lielākajiem panākumiem — par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību izcelsmes un ģeogrāfiskajām norādēm uz etiķetēm. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs jautājums, jo ģeogrāfiskās vīnu izcelsmes norādes, protams, ir saistītas ar intelektuālo īpašumu. Tas ir jāaizsargā, un es uzskatu, ka mēs esam panākuši ļoti labu kompromisu šajā jautājumā.

ALDE grupa atbalstīs šos kompromisus jeb, pareizāk sakot, visu kompromisu kopumu, jo mēs uzskatām, ka tie ir labs risinājums. Mēs ceram, ka Padome pieņems mūsu ieteikumus. Eiropas Parlamenta balss ir iedzīvotāju balss, kā arī vīna ražotāju un patērētāju balss. Mēs lūdzam arī jūs, komisāre, cīnīties par to visu saskarē ar Padomi un sabiedrību kopumā.

  Sergio Berlato, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Teksts, par kuru drīz balsosim, ir labs kompromiss un ievērojami uzlabo Komisijas sākotnējo priekšlikumu.

Mūsu mērķis joprojām ir ieviest reformu, kuras mērķis ir atdzīvināt nozari gan pašmāju, gan starptautiskajos tirgos. Pieprasījums pasaulē nekrītas, bet pieaug, tāpēc pareizā pieeja ir nevis ražot mazāk, bet ieguldīt Eiropas vīnu kvalitātē un īpašībās, samazināt izmaksas, reklamēt vīnu, lai paplašinātu tirgu un palīdzētu jauniem cilvēkiem stādīt vīnogulājus.

Tikpat būtiski ir ierobežot Eiropas vīnu ražošanas apjoma samazināšanu, kā to iesaka Komisija, palielinot dalībvalstu autonomiju vīnogulāju iznīcināšanas shēmas regulēšanā. Mums jāizvairās no to vīnogulāju iznīcināšanas, kuriem varbūt nav īpaši stabila pozīcija tirgū, bet no kuru ogām ražo augstas kvalitātes reģionālos vīnus un kuriem ir senas vēsturiskas tradīcijas, un kuri pat šodien veido visu reģionālo zonu sociālo struktūru.

Par spīti sīvākas konkurences nosacījumu radīšanai šai reformai ir jāsaglabā saikne ar pagātni un jāveicina arī turpmāka vīnogu audzēšana kā zemes un vides saglabāšanas faktoram. Tāpēc mēs atbalstām paredzēto līdzekļu piešķiršanu trim, nevis pieciem gadiem un sadalot tos, pirmām kārtām pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un lielā mērā saskaņā ar to pašu kritēriju, kas izmantots visās pārējās līdz šim pieņemtajās reformās.

Komisāre, mēs iebilstam pret jaunu vīndarības prakšu liberalizāciju, importētas vīnogu misas izmantošanu mūsu vīnos vai to maisīšanu ar trešo valstu vīniem, jo mēs uzskatām, ka tas kaitē vīna tēlam un var kompromitēt patērētāja uzticību produktam, kas atstātu vērā ņemamas sekas uz patēriņu. No otras puses, mēs uzskatām, ka ir būtiski sniegt atbalstu vīnogu misas koncentrātiem un rektificētiem vīnogu misas koncentrātiem, kurus izmanto vīna bagātināšanai, lai aizsargātu vīndarības prakses, kas sastopamas daudzos Kopienas reģionos.

Mēs uzskatām, ka ražotāju ieguldījums ir jāpatur prātā un ka ir jāizvairās no jebkādiem pārtraukumiem tirdzniecības plūsmā, kas varētu palielināt pieejamos krājumus. Šai reformai ir jāveicina ģeogrāfisko un izcelsmes norāžu aizsardzība, lai tādējādi labāk nodrošinātu un aizsargātu Eiropas vīnus daudzpusēju sarunu un divpusēju tirdzniecības nolīgumu sakarā.

Visbeidzot, komisāre, mēs esam pret stādīšanas tiesību pilnīgu liberalizāciju, sākot no 2014. gada, vīniem ar izcelsmes un ģeogrāfiskajām norādēm, un mēs varam atbalstīt referenta priekšlikumu par to, ka jaunajai reformai vajadzētu stāties spēkā 2009. gada 1. augustā.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, mēs vēlamies, lai vīns būtu unikāls dzēriens gan ražošanas, gan patēriņa ziņā. Ar to es gribu teikt, ka mēs nevēlamies, lai jebkādi vīndarības paņēmieni mūs virzītu „Coca-Cola” virzienā; mēs vēlamies, lai tiktu nodrošināta izcelsmes un ģeogrāfisko norāžu nākotne. Mēs vēlamies redzēt, ka tiek atbalstītas organiskās ražošanas metodes, un mēs vēlamies — par šo esam iesnieguši arī grozījumu —, lai reģioni ar balsu vairākumu varētu izlemt, ka tajos ražotos vīnus var pārdot tikai pudelēs. Mēs jums piekrītam, ka pastāvīga vīna destilācija ir nepieņemama un ka krīzes destilācijas ieviešana pa sētas durvīm ir jānovērš. Par to esam ar jums vienisprātis.

Jautājumā par stādīšanas tiesībām mēs uzskatām, ka ir jābūt vīnogulāju iznīcināšanas iespējai. Patiesībā, ja netiek dotas nekādas norādes par atļautu stādīšanu konkrētā laikā konkrētā vietā, lēmums par vīnogulāju iznīcināšanu nav pamatots uz vīna daudzumu, ko varētu pārdot. Šī saikne, īsāk sakot, ir kategoriska, un mēs to atbalstām.

Kad runājat par bagātināšanu ar vīnogu misu vai cukuru un sakāt, ka ir jābūt pārmaiņām līdzsvarā starp šiem abiem paņēmieniem, mēs neiebilstam, jo būtībā tas nozīmē, ka vīna saldināšana joprojām būs likumīga. Ja uz tā pamata tiktu panākts kompromiss, mēs to uztvertu kā pieņemamu iznākumu. Saldināšana ir sens vīndarības prakses process. Tāpēc mums to vajadzētu saglabāt un noraidīt amerikāņu daudzās nesaprātīgās prasības attiecībā uz mūsu vīna darīšanas procesiem.

Ar nosacījumu, ka mūsu grozījumi tiek ņemti vērā, mēs atbalstīsim referenta ziņojuma projektu pilnībā.

  Vincenzo Aita, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos Castiglione kungam teikt — kā jau to ir teicis ministrs P .De Castro —, ka atbildīgās komitejas priekšlikums, ko tagad apspriež Parlaments, ir sliktāks nekā komisāres sākotnējais variants. Mēs runājam par miljoniem cilvēku, kas savu dzīvi velta produktam, kurš Eiropu ir padarījis ievērojamu, ņemot vērā tā kvalitāti un saistību ar zemi.

Pirmais jautājums, ko es gribētu minēt, skar vīnogulāju iznīcināšanu. Mums stāsta, ka tā ietekmēs ap 175 000 līdz 200 000 hektāru lielu platību. Mans pirmais jautājums ir šāds: kurš iznīcinās vīnogulājus un kurš pārņems šo bezvīnogulāju zemi, un kas vainas priekšlikumam par finansējuma izmantošanu — un, iespējams, pat tas būtu samazināts, nevis palielināts — šo vīnogulāju lauku pārstrukturizēšanai, lai uzlabotu kvalitāti? Es vēlos jautāt Parlamentam: kāpēc mums jāpadzen dučiem un simtiem strādnieku un lauksaimnieku, lai piekāptos lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem, kā tas notiek Sicīlijā, Castiglione kungs?

Tad jautājums ir šāds: kāpēc izmantot Eiropas finansējumu vīnogulāju iznīcināšanai, nevis kvalitātes uzlabošanai un biznesa pārstrukturizēšanai? Mēs šajā Parlamentā un Kopienas politiskajās nostādnēs esam pieņēmuši tik daudz pasākumu pēdējos gados!

Mans otrs jautājums attiecas uz brīvo tirgu vīnogulāju platību tiesībās. Kāpēc vajadzētu liberalizēt visas Eiropas tirgu? Kāda jēga pirkt hektāru ar vīnogulājiem Sicīlijā, Kampānijā, Grieķijā vai citur un pārvietot to uz kādu citu vietu? Šis vīnogulāju hektārs ir saistīts ar attiecīgu kvalitāti un ražošanu, tas ir tipisks produkts, šī reģiona ekotips. Kāpēc jāizsaka tāds priekšlikums?

Vai mēs arī te cenšamies veicināt liela mēroga izpirkšanu, kas jau notiek dažviet Vidusjūras reģionā? Tas ir galvenais jautājums, un tāpēc mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums bija labāks. Parlamenta priekšlikums ir sliktāks par Komisijas atbalstīto, ja vēlamies reformu, kas uzlabo kvalitāti un notur lauksaimniekus un citus strādniekus uz vietas. Tāpēc mēs balsosim pret šāda veida reformu.

  Vladimír Železný, IND/DEM grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, ierosinātā vīna nozares reforma ir Čehijas Republikai nelabvēlīga un diskriminējoša. Eiropas Savienība, kas neiebilda pret ASV vīnu atšķaidīšanu, kuri tagad ieplūst ES tirgū ar līdz 30 % lielu ūdens daudzumu, un kas neiebilst skābes pievienošanai, lai pārsaldinātu vīnus Eiropas dienvidos, tagad ierosina aizliegt saharozes izmantošanu valstīs, kuras atrodas tālāk uz Eiropas ziemeļiem. Saharozes izmantošana ir mūsu valsts tradīcija vairāk nekā 200 gadu. ES vēlas to aizvietot ar misas koncentrātu, kas labprātīgi tiks piegādāts par paaugstinātu cenu no Dienvideiropas valstīm. Subsīdijas Čehijas Republikai ir EUR 85 uz vīnogulāju hektāru, kamēr dažas izredzētās valstis saņem līdz pat EUR 245. Tas notiek tāpēc, ka Eiropas Savienība cenšas izveidot tā saukto vēsturisko principu, kas būs diskriminējošs jaunajām dalībvalstīm. Tomēr Čehijas Republikā audzētais un ražotais vīns arī tiek tajā patērēts. Tas nekādā ziņā neveido Eiropas pārprodukciju. Turklāt šī pati Eiropas Savienība tagad pieprasa, lai Čehijas Republika sniegtu finansiālu ieguldījumu Eiropas vīnu pārprodukcijas reklamēšanai trešās valstīs. Tāpēc mēs pieprasām, lai līdzekļi vīna nozarei tiktu iekļauti valstu budžetos, lai dalībvalstis tos varētu izmantot pēc saviem ieskatiem.

Eiropas Savienībai ir divi veidi, kā tikt galā ar vīna pārprodukciju. Viens ir bezjēdzīga un barbariska vīna pārtvaice rūpnieciskajā alkoholā, un otrs ir vīnogulāju iznīcināšana: iznīcināšana visur, tikai ne tur, kur tai vajadzētu notikt. Patiesībā pietiktu ar to, ka tiktu iznīcināti visi nelikumīgi iestādītie vīnogulāju lauki tradicionālajās dienvidu valstīs, un vienā no tām it īpaši, un visa reforma būtu pabeigta. To nelikumīgo vīnogulāju lauku kopējā platība patiesībā atbilst tam hektāru skaitam, kāds ES ir jāiznīcina. Nav tā, ka ES nezina un ka tās rīcībā nav satelītattēlu ar vīnogulāju laukiem Itālijā, kuri tika sastādīti slepenībā un kuru kvotas ir pārsniegtas, piemēram. Nobeigumā teikšu, ka ierosinātajā reformā atkal parādās kāds eirokrātiem labvēlīgs temats: Padomes kompetences šajā jomā nodošana Komisijai jeb, citiem vārdiem sakot, neievēlētiem ES ierēdņiem. Šādā veidā mazākām valstīm tiks laupītas lemšanas tiesības, un vīns, kas tradicionāli tiek darīts Čehijas Republikā kopš romiešu leģionu laikiem, kļūs par vēl vienu mums atņemtu produktu un atdos vietu bieži vien nelikumīgai ES dienvidu valstu produkcijai. Tomēr mums nav nodoma ļaut tām mums atņemt šo mūsu brīnišķīgo tradīciju.

  Peter Baco (NI). - (SK) Es sev jautāju, vai šī reforma tiešām attiecas uz labu vīnu? Labs vīns, kā mēs zinām, ir tas, ko pērk. Tas nozīmē, ka pircējs piekrīt tā kvalitātei par prasīto cenu. Tomēr dažas ES valstis ražo nepārdodamus vīnus par EUR 500 miljoniem gadā.

Slovākijas Republika un citas dalībvalstis ir veikušas savu vīna nozaru bezkompromisa sašaurināšanu, kā dēļ tās vairs neražo nepārdodamus vīnus. Finansiāla atbalsta no valsts budžeta radīšana, pamatojoties uz tā saukto „vēsturisko principu”, ir pretrunā tirgus noteikumiem. Tas diskriminē mūs, nemitīgi mūs soda par to, ka neatbalstījām nepārdodamu vīnu ražošanu.

Saskaņā ar ierosināto reformu mums turpmāk vajadzētu saņemt tikai nelielu daļu no atbalsta, ko piešķir nepārdodamu vīnu ražotājiem. Tāpēc mēs pieprasām, lai atbalsts tiktu piešķirts, ņemot vērā tikai vīnogulāju platību, un šīs pašas diskriminācijas dēļ mēs nepiekrītam izmaiņām vīna marķēšanā un gribam saglabāt pašreizējo sistēmu.

  Esther Herranz García (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, nākamnedēļ Lauksaimniecības padomes ministri, visticamāk, pieņems politisku lēmumu par šo vīna tirgus kopīgās organizācijas reformu.

Vīns ir ne vien pārtikas produkts, bet arī lauksaimniecības nozares ekonomisks dārgums, ko Komisija ar saviem lēmumiem pēdējos gados ir bargi sodījusi. Mēs vēl varam pagūt, un tā būs pirmā reize pēc ilgiem laikiem: Parlaments izveidos ziņojumu, ko Padome varēs izmantot, lai noteiktu savu galīgo politisko lēmumu šajā nedēļas nogalē. Man jāsaka, ka esmu patiesi apmierināta ar to, un vēlos apsveikt referentu saistībā ar padarīto darbu, jo pirmo reizi ES ir koncentrējusi uzmanību uz kvalitāti, kultūru, tradīcijām, Vidusjūras reģiona produkciju, kas nonāk arī citviet Eiropā, produkciju, kas vairo cieņu pret mums ne vien mūsu pašu kontinentā, bet visā pasaulē.

Mūsu vīns — un nešaubīsimies par to, dāmas un kungi, — ir labākais pasaulē; Eiropas vīns ir labākais pasaulē. Tāpēc mums tas ir jāaizsargā un jākoncentrējas uz tā reklamēšanu ne vien ārpus ES, bet arī te, jo jaunie eiropieši pēdējos gados ir pārstājuši dzert vīnu. Kāpēc viņi ir pārstājuši dzert vīnu? Jo mēs neesam centušies to reklamēt vai iedrošinājuši viņus to dzert.

Mums jāsniedz konkurences instrumenti vīna nozarei, lai saglabātu tās konkurētspēju Eiropas Savienībā un ārpus tās. Mums jāveicina vīna patēriņš un jāiesaista jaunieši un Eiropas sabiedrība kopumā kultūrā, vīna tūrisma kultūrā, vīna patēriņa kultūrā, vīna pārzināšanas kultūrā un sabiedrības diskusiju un dalības kultūrā.

Dāmas un kungi, pietrūkst līdzekļu lauku attīstībai, jo politiskais lēmums, kas tika pieņemts 2005. gada decembrī, neatvēlēja pietiekami daudz līdzekļu otrajā pīlārā. Tomēr finansējumu nedrīkst piešķirt, lai apdraudētu tirgu kopīgo organizāciju, bet lai iedrošinātu dalībvalstis piešķirt mazliet vairāk no valstu budžetiem Kopienas budžetam. Ne jau ar naudas atņemšanu lauksaimniekiem mēs aizpildīsim tik lielu robu kā lauksaimniecības attīstība Eiropas budžetā ar šādu finanšu perspektīvu.

Attiecībā uz stādīšanas tiesībām, dāmas un kungi, nav šaubu, ka nozarei ir jāsniedz instrumenti, lai tā varētu sevi regulēt. Šiem instrumentiem ir jābūt likumīgiem, un tie ir jāizsniedz šeit, lai arī turpmāk aizsargātu stādīšanas tiesības, kas ļauj kontrolēt ražošanu. Jau ir norādes uz to, ka varētu būt ienesīgi kontrolēt šādu ražošanu, tāpat kā tiek rūpīgi kontrolētas izcelsmes norādes.

Saistības ir jāapstiprina, un tāpēc mēs balsosim pret visiem grozījumiem, jo īpaši pret tiem grozījumiem, kas neievēro jau esošās saistības, un šeit es runāju par Sociāldemokrātu grupu.

  Luis Manuel Capoulas Santos (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos sākumā apsveikt referentu par viņa darbu, kā arī „ēnu” referenti no PSE grupas ne tikai kā „ēnu” referenti šim ziņojumam, bet arī pašiniciatīvas ziņojumam, kas bija pirms šīm debatēm.

Viņas darbam ir raksturīga konstruktīva sociāldemokrātu kompromisu attieksme pret līdzsvarotu risinājumu rašanu. Ilgie mēneši, kad ir notikušas debates, ir apstiprinājuši trīs lietas: šīs nozares lielo nozīmi ekonomikas un sociālā ziņā par spīti līdzšinējās lauksaimniecības politikas sliktajai attieksmei; faktu, ka pašreizējie noteikumi neņem vērā pašreizējo tirgus stāvokli un izmaiņas patēriņa modeļos, kā arī nepieciešamību ieviest reformas, lai risinātu šīs problēmas.

Šīs debates ir arī atklājušas lielu vienprātību par tām problēmām, kas skar nozari. Tomēr ne jau visi mēs piekritām risinājumiem, ko ierosināja Komisija, kā dēļ Eiropas Parlamenta konstruktīvā attieksme ir pierādīta ar vērienīgu kompromisu, kas tika panākts Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un PSE grupas detalizētajos priekšlikumos. Šo priekšlikumu mērķis ir papildināt šo kompromisu ar ļoti jutīgiem jautājumiem, piemēram: par stādīšanas tiesību liberalizāciju; vīnogulāju iznīcināšanu; atbalstu cukura un vīnogu misas pievienošanai; dzeramā alkohola saglabāšanu, kas ir ļoti svarīgi dažiem prestižiem vīniem, piemēram, portvīniem, kuru konkurētspēja ir jāgarantē; krīžu novēršanu; veicināšanu un tā tālāk.

Parlamenta nostāja tādēļ sniedz reālu stimulu un ir laba norāde Padomei un Komisijai par virzienu, kas jāievēro. Vispārējās Parlamenta nostājas aprises rāda, ka tomēr ir iespējams rast risinājumu, kas spētu reaģēt uz nozares vispārējām problēmām, kā arī uz īpašiem ražošanas reģionu jautājumiem.

Komisāre, laikā, kad mēs drīz sāksim apspriest „veselības pārbaudi” un to, kas mūs īpaši interesē — scenāriju lauksaimniecībai pēc 2013. gada, ir ļoti svarīgi, ka šī reforma tiek pabeigta ātri. Tādēļ es ceru, ka Parlaments iedvesmos Padomi pieņemt lēmumu, kas ir jāpieņem, jo Parlamenta attieksme un vispārējās tā ieteikumu aprises ir laba zīme Eiropas vīnogulājiem un vīnam.

  Donato Tommaso Veraldi (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu pateicīgs komisārei, bet ļaujiet īpašu paldies teikt referentam Castiglione kungam par viņa lielisko, pamatīgo un vērtīgo darbu.

Starptautiskās konkurences radīto problēmu pieņemšana ar shēmām, lai uzlabotu kvalitāti un aizsargātu raksturīgās īpašības, ir galvenais mērķis, kas ir jāsasniedz ar Eiropas vīna tirgus reformu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt to, ka mēs saglabājam atbalstu vīnogu misas koncentrātiem un rektificētiem vīnogu misas koncentrātiem, kas ražoti Eiropas Kopienā, jo šāda vīndarības prakse ir pazīstama daudzos Kopienas reģionos. Attiecībā uz saldināšanu jebkādas saharozes izmantošana bagātināšanas nolūkā ir jānorāda uz etiķetes, lai panāktu labāku pārredzamību un patērētāju informētību.

Valsts atbalsta programmas ir jāizmanto, lai īstenotu reklāmas kampaņas Eiropas Savienībā, kā arī krīžu novēršanai, pētniecībai, attīstībai un, pats galvenais, vīna kvalitātes uzlabošanai.

Attiecībā uz stādīšanas tiesību liberalizāciju atlikšana līdz 2013. gadam var būt pieņemama vīniem, kurus aizsargā izcelsmes un ģeogrāfiskās norādes. Lai panāktu līdzsvarotu stāvokli ar citiem vīniem, liberalizāciju vajadzētu atļaut tikai pēc ietekmes novērtējuma, ko Komisijai vajadzētu veikt līdz 2012. gada beigām.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, viena no galvenajām problēmām vīna tirgū ir tā, ka arvien vairāk vīna tiek ievests no trešām valstīm. Mēs varētu arī pajautāt sev, vai vīns no šīm valstīm ir labāks. Atbilde ir — tā nav. Kvalitatīvs vīns no trešām valstīm nav labāks par mūsu vīnu, bet viņu vīns ir daudz lētāks.

Manā dzimtenē patērē galvenokārt vīnu. Manas valsts iedzīvotājus interesē divi kritēriji, proti, cena un kvalitāte. Marķējums viņiem nav tik svarīgs, tomēr parasti tiek maksāts vairāk par zīmolu nekā par vīna kvalitāti. Ar veicināšanu vien neko nevarēs panākt. Tā nepiesaistīs klientus, kas apzinās vērtību, arī piecpadsmit vecajās dalībvalstīs. Esmu to pats novērojis Briseles veikalos.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ir saglabāta iespēja izmantot terminu „augļu vīns”. Tas ir īpašs tradicionālā tirgus segments, un tas nekonkurē ar vīnogu vīna tirgu. Tāpat kā gadījumā ar degvīna definēšanu arī šoreiz nav pieņemama rīcība, kas apdraud konkrētu valstu tradīcijas, zīmolus vai produkta kvalitāti tikai tāpēc, ka vīna nozarē patlaban ir problēmas.

  Marie-Hélène Aubert (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, mēs noteikti piekrītam jūsu vēlmei pārtraukt piešķirt subsīdijas, kuras veicina pārprodukciju un nepieņemami nepareizu ietekmi, bet mēs nevaram pieņemt to, ka jūs gribat ražot vīnu, kas pirmām kārtām ir saistīts ar terroir un ir lielā mērā standartizēts produkts, kuru pārdod visā pasaulē, pakļaujoties modes un tirdzniecības kaprīzēm. Es vēlos uzsvērt divus jautājumus.

Pirmais ir absolūtā nepieciešamība aizsargāt ģeogrāfiskās un izcelsmes norādes, kuras bieži vien apšauba, bet tās tomēr nostiprina saikni ar zemi, kas raksturo Eiropas lauksaimniecības modeli. Mēs vēlamies, lai jūs uzsvērtu šo modeli, nevis ziedotu to uz lielāku tirgu altāra, lai labumu gūtu naudas rausēji. Tāpat mēs vēlamies, lai vairāk uzmanības tiktu pievērsts vīnogulāju audzēšanas metodēm, kurās joprojām izmanto dažādus nozīmīgus ķīmiskus produktus un piedevas. Šajā saistībā mēs gribētu lūgt jūs sniegt īpašu atbalstu organiskā vīna darīšanai, kam patlaban tiek radītas norādes.

Terroirs bioloģiskā daudzveidība, kultūras un garšas, kvalitātes attīstība un veicināšana un neparastā Eiropas vīnogulāju dažādība: tā ir nākotne un principi, kam ir jāveido šīs reformas pamats.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs ļoti kritizējam Eiropas Komisijas priekšlikumu vīna tirgus kopīgās organizācijas reformai. Papildus vīnogulāju iznīcināšanai, ziņojumā īpaši satraucošs ir priekšlikums liberalizēt stādīšanas tiesības. Mēs uzskatām, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pieņemtais ziņojums šajā saistībā nesniedz nekādu aizsardzību. Uz spēles ir likts Eiropas vīnogu audzēšanas mantojums un daudzu to reģionu nākotne, kuri ir ne vien vīna ražošanas reģioni ar izcelsmes un ģeogrāfiskajām norādēm, bet arī reģioni, kuri ražo labu galda vīnu. Tāpēc, lai aizstāvētu tradicionālo vīnogulāju un vīna kultūru, nodarbinātību un bioloģisko daudzveidību, mēs uzstājīgi pieprasām, lai tiktu aizsargātas mūsu stādīšanas tiesības un saglabāts atbalsts vīnogulāju lauku pārstrukturizēšanai, produkcijas uzraudzīšanai un kvalitātes uzturēšanai, īpašu uzmanību pievēršot ģimenes lauksaimniecības un kooperatīvajiem ražotājiem, atbalstam dzeramā vīna destilācijai un attiecīgajā reģionā ražotas vīnogu misas izmantošanai. Tomēr mēs neatbalstām cukura pievienošanu.

  Jean-Claude Martinez (NI). - (FR) Komisāre, ar savu budžetu, piemaksu vai plānu tehniku šis projekts — trešais 15 gados — sarūk līdz trim idejām, kam ir kopīgs mērķis. Pirmā ideja ir maltusisms. Komisijai ne īpaši patīk vīndari, tāpēc tā vēlas iznīcināt vīnogulājus, izmest vīnogas, aizliegt vīna saldināšanu un iegrožot ražošanu; ar tādām pašām metodēm tika radīts piena un kviešu trūkums.

Otrā ideja ir laissez-faire kapitālisms peļņā, laissez-faire stādīšanā, importā un atšķaidīšanā ar ūdeni, kokskaidu pievienošanā, mākslīgā vīnā, vīnogu misā, kas importēta, lai ievārītu globālu vīna putru.

Trešā ideja ir globālisms. Pēc vienota tirgus un vienotas valūtas būs vienots vīns: aromātisks „parkerizēts” „Coca-Cola” vīns, kura pagatavošanai pat nevajadzēs vīndarus, jo patiesais mērķis ir atbrīvot Vidusjūras reģiona vīnogulāju laukus, īpaši tos 250 000 hektāru ap Languedoc-Roussillon, divarpus miljardus kvadrātmetru zemes, kur viņi iznīcinās vīnogulājus, lai celtu mājas, tūkstoš miljardu eiro vērtu tirgu. Vīna tirgus kopīgā organizācija beigu beigās kļūs par īpašumu tirgu kopīgo organizāciju.

Es te esmu tikai vīndaru indiāņu iecelts deputāts. Es nevēlos jūsu skalpu, komisāre; es tikai vēlos, lai vīndarus, kas cilvēkus ir darījuši laimīgus vairāk nekā 2000 gadus, liktu mierā.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, ļaujiet sākt ar pateicības izteikšanu referentam par to, ka viņš ir darījis visu, kas var būt cilvēka spēkos, lai nonāktu pie šī kompromisa. Kopš Komisija pirmo reizi mūs iepazīstināja ar vīna tirgus kopīgās organizācijas reformas dokumentu un arī šodienas diskusijās mēs esam sapratuši, ka vīns ir viens no jutīgākajiem lauksaimniecības produktiem; tas ir viens no izsmalcinātākajiem, bet izraisa tādas emocijas kā tikai vēl daži produkti. Es uzskatu, ka Eiropas Parlaments, īpaši Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, ir spējis apkopot un iepazīstināt mūs ar kompromisu paketi, kas atspoguļo gudru pieejas izvēli, nodrošinot, piemēram, to, ka tradicionālās vīndarības metodes, ko izmanto dalībvalstīs, ir nepārprotami izskaidrotas, pamatojoties uz atšķirībām Eiropas vīnkopības kultūrā, un — man tas šķiet ļoti svarīgi — ka kvalitatīvi vīni tiek nošķirti no galda vīniem. Izcelsmes norādēm ir jāpaliek nemainīgām. Tās sniedz labumu vīna ražotājiem, bet jo īpaši — patērētājiem.

Bagātināšanas limitu saglabāšana iedrošina tradicionālo vīna ražošanu Eiropā. Dažādie klimatiskie, ģeogrāfiskie un strukturālie apstākļi, kādos Eiropā audzē vīnogas, ir jāņem vērā. Kā austriete es zinu, cik nepieciešami ir konkrēti pasākumi, bet es iebilstu obligātai vīnogulāju iznīcināšanai, jo patērētāju vīna izvēle ir jāpēta ļoti uzmanīgi un jānosaka, kādi ir turpmākie paredzamie patēriņa pieaugumi. Iekrājumiem, ko iegūstam ar šīm reformām — un arī es ļoti vēlos ietaupīt —, ir jāpaliek pirmajā pīlārā un jāturpina atbalstīt vīnkopības kultūru un vīna ražotājus tā vai citādi.

Nobeigumā ļaujiet teikt, ka, manuprāt, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai ir izdevies radīt saskaņotu un apdomīgu paketi, un es ceru, ka rītdienas balsojums Parlamentā raidīs nepārprotamu signālu Padomei un Komisijai par to, ka mēs vēlamies, lai vīnkopības kultūrai arī Eiropā būtu nākotne.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt ES referentu Castiglione kungu par viņa brīnišķīgo darbu. Šī ziņojuma labā īpašība ir tā, ka tajā ir iekļautas bažas, ko esam izteikuši ne tikai mēs kā Eiropas Parlamenta deputāti, bet arī Eiropas vīna nozare.

Komisāre, ir notikušas zināmas pārmaiņas kopš brīža, kad jūs iesniedzāt šo priekšlikumu jaunai vīna tirgus kopīgai organizācijai. Daži aspekti ir mainījušies minimāli, bet citi ir mainījušies vērā ņemami, tomēr, manuprāt, daudzas pārmaiņas ir bijušas pozitīvas. Piemēram, vīnogulāju iznīcināšana vairs nav galvenais reformas mērķis, un es priecājos dzirdēt jūsu iepriekš teikto par to, ka Komisija patlaban ņem vērā trīs gadu periodu, kā to prasa Parlaments, nevis piecu gadu periodu, kā jūs bijāt ieteikusi.

Šai tirgus kopīgās organizācijas reformai, kas ir tik ļoti nozīmīga Eiropas lauksaimniecībai, kā minēts jau sākumā, ir daži ārkārtīgi pozitīvi aspekti, un es jums par tiem pateicos. Piemēram, noteikumi ir vienkāršoti un padarīti elastīgāki, un tas mums palīdzēs kļūt konkurētspējīgākiem. Par šo runāja jau Herranz kungs saistībā ar Eiropas vīnu pazīstamības veicināšanu Eiropā un ārpus tās.

Liels skaits grozījumu ir iesniegti jūsu priekšlikumam, lai izbeigtu pašreizējās tirgus vienošanās un aizvietotu tās ar izvēles iespējām valsts budžetā. Ir skaidrs, ka tirgus pasākumi jau ir palīdzējuši saglabāt ienākumus lauksaimniekiem un saimniecisko darbību lauku reģionos un turpina to darīt. Tādējādi, neapdraudot Castiglione kunga kompromisu, es vēlos iesniegt jaunu grozījumu, lai panāktu tiešu atbalstu dažādošanai, atbalstu, ko dalībvalstis varētu iekļaut savos valsts kvotu piešķīrumos, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārejas posmā uz jauno tirgus kopīgo organizāciju. Tā ilgumu un izmantotās metodes noteiktu attiecīgā pārvaldības komiteja.

Komisāre, es saprotu, ka ieinteresētajām pusēm, kas ir pieradušas strādāt ar šo tirgus kopīgo organizāciju, ar atbalstu no pašreizējiem tirgus pasākumiem, šis ir veids, kā tām palīdzēt pārvarēt pāreju uz dažādošanu un iepazīstināt tās ar jauno tirgus kopīgo organizāciju, kuru, cerams, rīt pieņems Parlaments.

  Anne Laperrouze (ALDE). - (FR) Komisāre, ceru, ka sadzirdat vēstījumu no Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kas ir ierosinājusi būtiskus grozījumus jūsu reformas priekšlikumā. Es atbalstu noraidījumu, lai ļautu automātisku stādīšanas tiesību liberalizāciju 2014. gadā, it īpaši vīniem, kurus aizsargā izcelsmes un ģeogrāfiskās norādes. Attiecībā uz pārējiem vīniem lēmumu liberalizēt stādīšanas tiesības ir jāpieņem tikai pēc tam, kad ir izvērtēta tirgus kopīgās organizācijas reformas ietekme.

Runājot par vīna saldināšanu, es uzskatu, ka mums nevajadzētu tērēt spēkus šī jautājuma izskatīšanai. Svarīgi ir saglabāt vīndarības prakses, kas piešķir Eiropas vīniem to kvalitāti un identitāti.

Es īpaši gribētu minēt galda vīnus. Komisijas priekšlikums piedāvā iespēju atsaukties uz konkrētu izcelsmes vietu: piemēram, vīns no Provansas krastiem, vīns no Andalūzijas, vīns no Toskānas utt. Tas noteikti maldinās patērētājus un novedīs pie negodīgas konkurences starp kvalitātes izcelsmes norādēm, kas atbilst striktām specifikācijām, un galda vīniem, kuriem ir daudz brīvāki ražošanas kritēriji. Tāpēc pieturēsimies par pašreizējiem tiesību aktiem, jo vienīgajai atsaucei ir jābūt valstij, kurā vīns ir ražots: Spānijas vīns, Itālijas vīns, Francijas vīns utt.

Runājot par informāciju, kas jānorāda uz etiķetes, manuprāt, ir svarīgi minēt pudelēs pildītāja tipu: vai nu tas ir neatkarīgs vīndaris, ražotāju grupa vai kas cits. Vīndara profesijai Francijā ir ļoti pozitīvs tēls, kas tā nebūt nav ar vīniem, kas ražoti citviet pasaulē. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi norādīt kādu informāciju šajā saistībā.

Visbeidzot es vēlos apsveikt referentu, kuram lielā mērā ir izdevies likt deputātiem vienoties par kompromisa tekstu debatēs, kas bieži noritēja ar lielu aizrautību, un nodot nepārprotamu vēstījumu par to, ka ES joprojām paliek galvenā vīna ražotāja pasaulē, garantē nākotni vairāk nekā pusotram miljonam vīna uzņēmumu un saglabā savu galvenās eksportētājas vietu.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es vēlos runāt par stādīšanas tiesībām, jo, kā mēs visi zinām, reformā ir plānots liberalizēt tirgu līdz 2013. gadam, likvidējot stādīšanas tiesības, iesaldējot līdzekļus un neatstājot izvēles iespējas 2,4 miljoniem Eiropas vīnogu audzētāju. Tas likvidēs mazos un vidējos vīndaru uzņēmumus vienā acumirklī, un kārtējo reizi kultūras bagātais tirgus nonāks apmēram pusduča daudznacionālu uzņēmumu rokās.

Man tas šķiet nepieņemami. Vai Komisija tiešām nesaprot, ka nelokāmākie stādīšanas tiesību aizstāvji ir izcelsmes norāžu reģioni — Rjoha manā gadījumā, piemēram, — un ka viņi ir tie, kas ražo, pārdod un eksportē lielāko daļu vīna un labākās kvalitātes vīna? Es esmu no Navarras, kur liberalizācija jau tiek ieviesta: stādīšanas tiesības nav nekā vērtas, bet, kamēr Navarrā kilograms vīnogu maksā 15 centu, tas pats kilograms vīnogu maksā 1 eiro tikai 10 kilometrus tālāk Larjohā.

Kamēr Larjohā pārdod visu iespējamo, Navarrā mums ir jāķeras pie krīzes destilācijas. Tāpēc nevar noliegt to, ka pakāpeniska protekcionisma likvidēšana ir laba, bet tā nedrīkst pārtapt par dogmu. Komisija nav iesniegusi nevienu vērā ņemamu ziņojumu, lai parādītu, ka liberalizācija, šo tiesību likvidēšana, 2013. gadā vai kaut kad nebūt sniegs labumu vīna tirgum.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšlikuma mērķis ir samazināt finansējumu un koncentrēt šo nozari lielos karteļos. Mēs ļoti labi zinām, kāds būs rezultāts: esam to redzējuši citās pārtikas grupās. Kad tūkstošiem hektāru tiks iznīcināti, tad tūkstošiem mazu un vidēju vīnogu audzētāju uzņēmumu tiks likvidēti un reģioni — īpaši tie, kuros ir kalni vai mazāk labvēlīgi apstākļi, — tiks pamesti un neapdzīvoti, kas ietekmēs bioloģisko dažādību. Sekas būs dramatiskas: bezdarbs un vides problēmas kļūs izplatītākas. Importa līmenis palielināsies, ievedīs arī apšaubāmas kvalitātes vīnus, no kā cietīs sabiedrības veselība.

Mēs noraidām Komisijas priekšlikumu, kā arī Lauksaimniecības komitejas ziņojumu, jo tas ievieš pasākumus, kas ir pat vēl sliktāki: atļauj cukuru pievienošanu, lai paaugstinātu alkohola līmeni ar citu vielu, lai gan mēs to pašu varam panākt ar vīnogu misu. Tāpat tajā tiek atzīta termina „vīns” attiecināšana uz produktiem, kuri nav ražoti no vīnogām, un tādējādi tiek pazemināta kvalitāte Eiropas vīniem, kas ir pirmajā vietā pasaulē eksporta jomā.

Šī mānīgā, atpakaļejošā politika kaitē Eiropas vīniem un mazo un vidējo vīnogu audzētāju uzņēmumiem un nostiprina lielos biznesus. Tāpēc šie priekšlikumi ir jānoraida un jānosoda.

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Komisāres kundze, jūs vairākkārt savā runā norādījāt, ka mūsu vīna tirgum ir nepieciešama reforma. Komisāres kundze, lūdzu, paskaidrojiet, kurš ir jūsu vīna tirgus, jo Komisijas priekšlikums, ko nododat izskatīšanai, nenozīmē Bulgārijas tirgus aizsardzību. Komisijas priekšlikums rada kliedzošu diskrimināciju, dubultkritērijus Austrumeiropas valstīm, kurās apstākļi vīna ražošanai ir mazāk labvēlīgi.

Pievienojoties Eiropas Savienībai, mana valsts gaidīja brīvu tirgu un ekonomisko izaugsmi, bet pretī saņēma vienīgi augstas cenas, augstu inflāciju un noteikumus, kādus manas valsts iedzīvotāji nav redzējuši pat sociālisma un plānotās ekonomikas laikos. Paldies!

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu referentu Castiglione kungu saistībā ar ziņojumu! Jau daudz ir teikts par vīna tirgus reformu, un, lai arī vienmēr esmu atbalstījis uzskatu, ka Kopienas vīniem ir jāsaglabā to kvalitāte, tradīcijas un autentiskums, ja vēlamies panākt progresu un iegūt konkurējošu pozīciju, es tomēr atzīstu, ka labvēlīgajiem apstākļiem, kādi ir Eiropas dienvidos, runājot par sauli, nevajadzētu radīt šķēršļus ražošanai ziemeļos.

Esmu pārliecināts, ka visi šajā zālē vēlas līdzsvarotu lēmumu. Tāpēc es uzskatu, ka, tā kā Padome pamazām nosliecas par labu cukura pievienošanai, tai vajadzētu sagatavot noteikumus pašreizējā stāvokļa saglabāšanai, proti, atbalstīt vīna misas izmantošanu vīnu bagātināšanai, lai būtiskā cenu atšķirība starp cukuru un misu nekļūst par nopietnu triecienu ražotājiem, kas tradicionāli izmanto misu koncentrātus, lai palielinātu alkohola stiprumu, it īpaši tāpēc, ka runājam par autentisku vīna produktu.

Visbeidzot es gribētu piebilst, ka vīnogulāju iznīcināšanas pasākumus var uztvert kā veidu, kādā ierobežo ražošanu Kopienā, bet mums jāņem vērā mazie salu reģioni, kurā dalībvalstij ir jāspēj ierobežot vīnogulāju iznīcināšanu sociālu, ekonomisku un, pats svarīgākais, vides iemeslu dēļ. Turklāt tie vīnogulāju lauki nav vainojami Kopienas pārprodukcijā; gluži otrādi — vairumā gadījumu tajos ražo lieliskas kvalitātes vīnus.

Savas runas nobeigumā teikšu, ka Eiropas vīns ir labākais pasaulē. Tas ir tradīcijām bagāts. Te meklējami vīna pirmsākumi! Tāpēc mums ir jāsaglabā kvalitāte un tradīcijas, kā arī jāpieņem agresīvāka politika: mums jāpievēršas reklāmai, jo tikai Eiropā alkohola patēriņš jauniešu vidū pieaug — ļoti nepatīkams fakts —, kamēr viņu vīna patēriņš krītas, un tas norāda, ka ir informācijas trūkums.

  Vincenzo Lavarra (PSE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, šajā reformā neapšaubāmi ir no jauna ierakstīti vīna nozares pamatprincipi, lai tā būtu konkurētspējīga pasaules tirgos. Ar G. Castiglione ziņojumu mēs esam uzsvēruši to, ka Eiropas vīnu konkurētspēju un spēju pārvarēt Jaunās pasaules konkurenci sekmē to kvalitāte.

Turklāt kvalitātes dēļ mēs Komisijas priekšlikumā esam uzlabojuši konkrētus punktus, piemēram, par vīnogulāju likvidēšanu, ņemot vērā noteiktu termiņu un ekoloģiskos ierobežojumus, un par stādīšanas tiesību liberalizāciju ar nosacījumiem, kas izskanēja šajās debatēs. Mēs esam atbalstījuši to, ka ir jābūt rūpīgākām pārbaudēm, lai novērstu to, ka vīndarības prakses ir pārāk pielaidīgas, un mēs esam nolēmuši atbalstīt Kopienas līdzfinansējuma palielināšanu reklāmas kampaņām.

Tomēr mūsu atbalstu kvalitātei nevar saskaņot ar saldināšanas praksi. Mēs saprotam, dāmas un kungi, ka šo praksi piekopj dažās valstīs ekonomiskos nolūkos, bet tādā gadījumā mēs pieprasām vienu standartu, vienu atbalsta shēmu misai, kā tas bija iepriekšējos tiesību aktos. Galvenokārt mēs esam pārliecināti, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt pārredzamu un precīzu informāciju patērētājiem par to, ka, ja saharozi izmanto, tas ir jānorāda uz etiķetes.

Dāmas un kungi, es uzrunāju dažus no jums it īpaši, runa ir par izsekojamības principa ievērošanu, par kuru mēs šajā Parlamentā esam cīnījušies, lai turētu solījumu aizsargāt patērētājus.

  Priekšsēdētāja. − Kvalitāte un veselība: ja runājam par mani, man no cukura paliek slikti, tāpēc neaizmirsīsim, ka abas jomas iet roku rokā.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Vīns ir dzēriens ar senām tradīcijām, dzēriens, kas pieder Eiropas kultūrai. In vino veritas, kā mēdza teikt senie romieši. Bet vīns ir arī alkoholisks dzēriens, kas bojā sabiedrības veselību, īpaši, ja tiek patērēts lielos daudzumos. Vīnogu audzēšana ir svarīga nozare daudzās ES dalībvalstīs un nodrošina darba vietas un dzīvotspēju lauku rajonos. Es vīnu uztveru kā produktu, kuru lielā mērā vajadzētu spēt pārdot, ja tam ir laba kvalitāte. Tāpēc ziņojumā minētos priekšlikumus par būtisku un palielinātu atbalstu tā tirdzniecībai ir grūti izprast. Eiropas nodokļu maksātāja pienākums nevar būt atbalstīt Eiropas vīnogu audzētāju izmaksas, lai tie varētu pārdot produktus, kas nespēja konkurēt brīvā tirgus apstākļos.

No vienas puses, ES runā par dzeršanas mērenību, bet no otras puses — tā vēlas pārdot vairāk vīna. Abas vēlmes neiet kopā. Protams, ES vīna tirgum ir nepieciešama reforma, bet īstenosim to prātīgi. Vīna tirgi mainās, mainās tradīcijas, to darbība daudzējādā ziņā, un mainās arī ES sabiedrības vēlmes un prasības.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, divi ierosinātie pasākumi, kas īpaši izceļas, ir vīnogulāju likvidēšana un cukura pievienošana vīnam.

Pirmā ir neproduktīva un videi nedraudzīga procedūra, kas radīs piespiedu darba vietu zaudēšanu tūkstošiem mazo un vidējo vīnogu audzētājuzņēmumu darbiniekiem, kuri tā vietā, lai saņemtu atbalstu palikšanai līdzšinējās darba vietās, tiek sūtīti prom kļūt par lētu darbaspēku.

Runājot par cukura pievienošanu, mūsu noraidījuma pamatā ir fakts, ka atļautais paaugstinājums līdz 4,5 % vol. un termina „vīns” attiecināšana uz dzērieniem, kas nav gatavoti no vīnogām, pazeminās vīna kvalitāti un īpatnības. Turklāt tā sauktā vienkāršotā marķēšana vēl vairāk iespaidos kvalitātes pazemināšanos, jo tajā obligāti nevajadzēs norādīt reģionu, kurā vīns ir ražots.

Es gribētu norādīt, ka pamatoti vai nepamatoti, piemēram, manā valstī tika veiktas masveida vīnogulāju iznīcināšanas darbības, par kurām patlaban Eiropas līmenī netiek paredzēti nekādi finansiālā atbalsta pasākumi. Ar tīru sirdsapziņu mēs balsosim pret šo priekšlikumu un atbalstīsim mazākuma priekšlikumu, kurā ir pārrunātas manas valsts, Kipras, ražotāju un citu Eiropas valstu ražotāju sociālās un ekonomiskās bažas.

Tagad būtu īstais laiks atbalstīt ražotājus, nevis padarīt viņus par bezdarbniekiem un samazināt viņu ienākumus.

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu no vēlēšanu apgabala Skotijā, kurā neražo vīnu. Klimata pārmaiņām patiesi būs jāmainās krasi, lai mēs Skotijā varētu darīt vīnu! Tomēr mēs ražojam ļoti labu viskiju, ko iesaku citiem.

Es runāju sava kolēģa Parish kunga vārdā, kuram ir jātiekas ar Michel Barnier kungu Parīzē, un Apvienotās Karalistes vīna nozares vārdā, kas, kā deputāti zina, ir ļoti maza — ražo tikai 0,01 % no visas ES vīna produkcijas, bet kas neprasa nekādas subsīdijas vai finansiālu atbalstu no Eiropas. Tomēr, ja de minimis produkcijas līmenis tiks paaugstināts līdz 50 000 hl, AK vajadzēs piemērot stādīšanas aizliegumu līdz 2014. gadam. Tik mazā nozarē, kurā ir jūtama nepieciešamība paplašināties, būtu ļoti netaisnīgi, ja aizliegums būtu jāpiemēro. Pat ja AK nozare paplašinātos četrkārt līdz stādīšanas tiesību sistēmas beigām, kas, visticamāk, nenotiks, tā joprojām veidotu tikai 0,05 % no visas ES produkcijas, kas ir viena divtūkstošā daļa no visas ES vīna produkcijas.

Tāpēc es ceru, ka deputāti iežēlosies par Parish kunga grozījumiem. Es nekādā ziņā necenšos graut kompromisu. Castiglione kungs ir paveicis lielisku darbu — mums bija 795 grozījumi — un, meklējot kompromisu, ir samazinājis grozījumu skaitu līdz saprātīgam līmenim. Es nevēlos darīt neko, lai to izjauktu, bet es ceru, ka AK nostāja tiks ņemta vērā.

  Gilles Savary (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentu Castiglione kungu par vērā ņemamu pārmaiņu radīšanu Komisijas nostājās. Mēs katrā ziņā saskaramies ar paradoksu: no vienas puses, vīns vēl nekad nav patērēts tik lielos apjomos visā pasaulē, un, no otras puses, lai gan nākamajos 10–15 gados mēs piedzīvosim rekordlielu progresu vīna patēriņā visā pasaulē, mums saka, ka Eiropā esot pārprodukcija. Man drīzāk ir sajūta, ka mums ir nevis pārprodukcija, bet tirdzniecības problēmas, kas galvenokārt saistītas ar tirgošanu, un tāpēc es nevēlos, lai šodien ierosinātajā reformā būtu manāms kārdinājums kaut mazliet pazemināt nozares standartus, lai tie atbilstu jauno vīna ražotājvalstu standartiem.

Mums jāpatur prātā tas, kas ir noticis ar Eiropas rūpniecību. Šodien Eiropas vadošā rūpnieciskā ražotāja ir Vācija. Vācija ir noturējusies augšgalā, ir atteikusies samazināt produkcijas apjomus un šodien ir pasaules vadošā eksporta valsts starptautiskā mērogā līdzās Ķīnai un Indijai.

Mēs nevaram pasliktināt mūsu vīnogulāju lauku kvalitāti un to zīmolu tēlu. Tāpēc mēs nedrīkstam padoties nežēlīgai rūpnieciskai vīna nozarei, kas nākotnē mūs apgādātu ar „Heineken” vīnu, „Danone” vīnu, „Coca-Cola” vīnu un „Pepsi-Cola” vīnu. Tomēr es uzskatu, ka Komisija vēlas tikt vaļā no mazajiem un atbalstīt lielos. Tādā gadījumā mēs zaudēsim dvēseli!

Tāpēc es lūdzu jūs, komisāre, nodrošināt to, ka viss, kas veicina vīna kvalitāti un var uzlabot šo kvalitāti — ražas samazināšana, atbalsts tirdzniecībai, rūpīga ģeogrāfisko un izcelsmes norāžu aizsardzība —, tiek saglabāts ne vien ES, bet arī ārpus tās, ja notiek svarīgas daudzpusējas sarunas. Man tas šķiet ļoti svarīgi, citādi mēs zaudēsim to, kas neapšaubāmi ir viens no vissvarīgākajiem lauksaimniecības nozares un Eiropas civilizācijas elementiem: vīns ir kultūras un civilizācijas produkts. Tāpēc mēs nedrīkstam padoties tirgus un industrializācijas mirāžām.

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, politika ir iespēju māksla. Šo maksimu var piemērot jaunākajai vīna tirgus kopīgās organizācijas reformai. Tomēr jāteic, ka Komisijas pieņēmums 2006. gadā bija, ka ES ir nepārdodama vīna pārprodukcija, kas nav pierādījies, un ka tās normatīvais priekšlikums lielā mērā ignorēja Parlamenta februārī sniegto atzinumu.

Tāpat kā 1999. gadā mums ir izdevies ar izturību un atjautību, kā arī ciešā sadarbībā ar profesionāļiem, jo īpaši dažādu partiju vīna darba grupā, izstrādāt kompromisu, ar kuru vīna tirdzniecībai gan dienvidu, gan ziemeļu Eiropā vajadzētu izdzīvot, ja audzētāji spēs ražot labus vīnus un vīna tirgotāji spēs tos veiksmīgi pārdot ES un ārpus tās. Mūsu nodoms ir radīt vajadzīgo instrumentu kopumu un padarīt reģionus atbildīgus par to izmantošanu tiem piemērota finanšu plāna robežās.

Komisijas nevajadzīgi rīkotajās apnicīgajās debatēs par vīna darīšanas procesiem mēs vēlreiz panācām vienošanos, lielā mērā pamatotu uz 1999. gada kompromisu, lai gan komisāre joprojām nav ar to apmierināta. Veselais saprāts un izpratne par to, ka tirdzniecības problēmas dienvidos netiks atrisinātas, ja ziemeļos nebūs iespējas ražot pārdodamu vīnu, ir guvusi virsroku, un es ceru, ka šāda pieeja te būs vairākumā.

Ļaunums kā vienmēr slēpjas sīkumos. Es cienu panākto kompromisu, kā dēļ arī pašam referentam nācās piekāpties, un viņš par to ir pelnījis uzslavu. Tāpēc es nevēlos iesniegt nekādus jaunus grozījumus, lai gan es izteikšu savu viedokli, kad būs jābalso par konkrētiem postošiem priekšlikumiem, kam nav nekāda sakara ar kompromisu.

Ir pilnīgi neproduktīvi, piemēram, paģērēt to, lai vīna pudeļu etiķetēs būtu redzama izcelsmes norāde tām ES vīnogām, kas ir izmantotas vīna bagātināšanā, ja mērķis ir veicināt šāda veida bagātināšanu. Svarīgāk ir ļaut reformai garantēt pietiekamu ražošanas potenciālu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, lai saglabātu esošo līdera pozīciju pasaulē un nodrošinātu to, ka mēs Eiropas Savienībā un citur dzeram daudz vairāk vīna uz mūsu veselību!

(Aplausi)

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es gribētu izteikt pateicību referentam. Turklāt es gribētu izteikt pateicību arī visiem Lauksaimniecības komitejas locekļiem par viņu smago darbu, kas ieguldīts šīs vienprātības sasniegšanā tik būtiskā, bet arī ļoti sarežģītā jautājumā kā vīna tirgus reforma.

Manuprāt, mēs visi piekrītam, ka izmaiņām sektorā ir jānotiek, reaģējot uz globalizācijas un tirgus liberalizācijas procesiem. Tomēr mēs ne vienmēr esam vienisprātis par to, kā īstenot šādas pārmaiņas. Tāpēc mums vēl jo vairāk ir iemesls par kopīgu panākumu uzskatīt panākto vienošanos par vīna ražotāju galvenajām problēmām. Tajā ir ņemtas vērā vairāku Kopienas reģionu vajadzības un apstākļi, kas atšķiras dabiskās vides un klimata ziņā. Vīna ražošanas metodes tāpēc attiecīgi atšķiras.

Es īpaši vēlos uzsvērt grozījumu, kas dalībvalstīm ļauj izmantot terminu „vīns”, attiecinot to uz vīniem, kas nav ražoti no vīnogām. Dažviet Eiropā augļu vīnu tradīciju aizsākumi meklējami jau 12. gadsimtā. Tas viss ir mūsu kopīgais kultūras mantojums. Tāpēc ir svarīgi neieviest nekādas maldinošas izmaiņas augļu vīnu marķēšanā. Vīnus, kuri ražoti no āboliem vai korintēm, pārdod ar norādi, ka tas ir augļu vīns vai vīns, kura nosaukumā ir attiecīgais auglis. Šie vīni Eiropas tirgū ienāca pirms daudziem gadiem, un es priecājos, ka noteikums attiecībā uz augļu vīnu ir saglabāts.

  Béla Glattfelder (PPE-DE). - (HU) Liels paldies. Es vēlētos izvērtēt trīs jautājumus, jo vīna nozarē man ir pārāk daudz, ko teikt, lai pārrunātu visus jautājumus. Pirmais jautājums ir atbalsti vīnogulāju iznīcināšanai, otrs skar pārstrukturēšanas atbalstu modernizācijas vīnogulājiem, un trešais ir obligātā blakusproduktu destilācija.

Es piekrītu reformas būtībai. Pašreizējie noteikumi vīna nozarē nav ilgtspējīgi. Atbalsts destilācijai ir jāpārtrauc, jo tas ir izšķērdīgs. Tā vietā tiek saražota pārprodukcija, un, lai to apturētu, mums ir jālikvidē liela daļa vīna dārzu. Līdz šim mums ir bijis labi. Problēmas sākas tagad, jo visu var izdarīt, kā nākas, ja mēs likvidējam vīna dārzus un koncentrējam likvidācijas atbalstu reģionos, kas ražoja pārprodukciju. Tā nenotiek. Patiesībā dalībvalstīm un reģioniem, kas neražo būs nāksies izjust netaisnīgi lielu slogu šīs reformas dēļ. Tas ir īpaši nepieņemami jaunajām dalībvalstīm, jo pirms pievienošanās, kad mēs joprojām bija ārpus ES, mēs nesaņēmām atbalstu destilācijai, kā arī neražojām pārprodukciju. Kopš tā laika aptuveni 10 % no mūsu vīna dārziem Ungārijā ir iznīcināti. Tas nav ņemts vērā reformā, kas tiek veidota tagad, kad mēs ne vien neražojam pārprodukciju, bet arī nesam neto importētājvalsts. Šī reforma vislielāko slogu uzliek tām valstīm, kurās bija līdzsvarota vīna ražošana, un patiesībā mēs ražojām vairāk vai mazāk tik daudz vīna, cik patērējām.

Otrs jautājums, kuru es gribētu pārrunāt, ir atbalsts vīna dārzu uzlabošanai. Ir īpaši nepieņemami, ka šī atbalsta apjoms Ungārijai krītas. Komisāres kundzei nevajadzētu baidīties par to, ka viņa atver Pandoras lādi! Ir daudz labāk visu pārrunāt, nevis pieņemt netaisnīgu lēmumu. Parlamenta lēmums piedāvās piemērotu risinājumu, un tas ieteiks, ka uzlabošanas atbalstam jebkurā dalībvalstī nevajadzētu būt mazākam par to, kāds tas bija 2007.–2008. gadā, un tas būtu labs risinājums.

Tāpat es atbalstu, ka tiek atcelti noteikumi saistībā ar blakusproduktu obligāto destilāciju, jo tas ir izšķērdīgs, lieks pasākums un nav ilgtspējīgs no vides aizsardzības viedokļa. Liels paldies.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Dāmas un kungi, es piekrītu, ka līdzšinējie noteikumi vīna nozarē ir bijuši slikti, un vienlaikus ir ļoti apšaubāms, vai šī vīna nozares reforma būs laba. Ir neskaitāmi jautājumi, jo ir acīmredzams, ka šī reforma ir būtiska, bet kaitēs nabadzīgākajiem vīna ražošanas reģioniem. Valsts budžeta sadales sistēma, par kuru runāja komisāre, īpaši kaitē jaunajām dalībvalstīm. Šī vīna reforma ir diskriminējoša un atalgo tos, kas līdz šim ir ražojuši sliktas kvalitātes vīnu destilācijai, jo viņi tāpat saņem naudu.

Parlaments dodas pareizajā virzienā, un galīgais kompromiss būtu tāds, ka divas trešdaļas ir platība un daudzums, un viena trešdaļa ir vēsturiskā atsauce. Būtu ļoti noderīgi joprojām saglabāt iespēju paaugstināt alkohola līmeni ar saldināšanu. Tirdzniecība ir ārkārtīgi svarīgs faktors, bet tas ir jānodrošina arī pašā Eiropas Savienībā. Es pilnībā piekrītu destilācijas atcelšanai, un tas ir pozitīvākais reformā, bet vēlreiz atkārtoju, ka šo naudu saņems tie, kas līdz šim ir ražojuši vīnu destilācijai. Vīnogulāju iznīcināšanas atbalsta plānā ir trūkumi, jo tas ir ļoti pievilcīgs nabadzīgākajām dalībvalstīm. Mums jaunajās dalībvalstīs arī vajadzēs iznīcināt vīnogas, lai uzlabotu kvalitāti. Paldies par uzmanību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs reformas galvenajam mērķim ir jābūt Eiropas Savienības vīna nozares ilgtspējības un uzlabotas konkurētspējas panākšana. Tāpat ir svarīgi nostiprināt to atzīto Eiropas vīnu pozīciju, kuri lepojas ar gadsimtiem senām tradīcijām, lai tie neatdotu savu vietu vīniem no tā sauktās Jaunās pasaules. Vīnam piešķirto budžetu ir jāizlieto saprātīgāk. Mums nevajadzētu veicināt destilāciju. Tā vietā mums vajadzētu veicināt Eiropas vīnu atpazīstamību, lai atgūtu zaudētos tirgus un iekļūtu jaunos.

Es gribētu minēt trīs svarīgus jautājumus. Pirmkārt, attiecībā uz iespēju pievienot cukuru status quo ir jāsaglabā. Otrkārt, status quo ir jāsaglabā arī attiecībā uz augļu vīniem. Tas nozīmē, ka ir joprojām ir jābūt iespējai izmantot terminu „vīns” augļu vīniem. Treškārt de minimis līmenis ir jāpaaugstina līdz 50 000 hektolitriem, piemēram. Tas stimulētu ražošanu un dotu labumu vietējās vīndarības attīstībai valstīs, kas neražo lielu daudzumu vīna. Šīs pārmaiņas neietekmēs Kopienas vīna tirgu.

  Christa Prets (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, kā šodien dzirdējām, vīnkopības kultūras tradīcijas ir simtiem gadu senas. Gadu desmitiem mēs cenšamies uzlabot savu vīnu kvalitāti, un šīs pūles ir vainagojušās panākumiem, un to es kā austriete varu teikt arī par savas valsts, īpaši par manas dzimtās Burgenland provinces, pūlēm,

Tomēr šie panākumi daļēji ir panākti ar pieprasītās saharozes izmantošanu. Vīna cukura daudzuma panākšana ar misas koncentrātu no citiem reģioniem nozīmētu mūsu reģiona vīna būtības ietekmēšanu un pat mainīšanu. Mēs noteikti tam nevaram piekrist, un tas arī nešķistu loģiski mūsu vīnogu audzētājiem, kas darbojas pēc augstas kvalitātes standartiem jau daudzus gadus.

Ir neiedomājami, ka saharozi kā piedevu, vajadzētu pārstāt lietot un aizvietot ar misas koncentrātu, lai kompensētu atteikšanos no ļoti dārgās krīzes destilācijas prakses. Tāpēc, manuprāt, mums vajadzētu atbalstīt veco kompromisu paketi, kas mums bez visa pārējā ļaus saglabāt reģionālās vīndarības kultūras un tradīcijas.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, nav šaubu, ka vīna ražošanas nozarē ir vajadzīgi jauni spēles noteikumi. Eiropas vīnkopības kultūra ir pēdējā mūsu lauksaimniecības politikas daļa, kas joprojām gaida reformu un darbojas pēc principa „jo lielāka raža, jo vairāk naudas no Briseles”. Tas bieži vien vīna ražotājiem liek pievērst lielāku uzmanību daudzumam, nevis kvalitātei, un to ir pamanījuši arī Eiropas patērētāji. Viņi arvien vairāk izvēlas vīnus no Kalifornijas, Čīles un Dienvidāfrikas, nevis no Morāvijas, Čehijas, Francijas vai Itālijas. Mums ir jāatbalsta kvalitāte un konkurētspēja. Tomēr mēs nedrīkstam diskriminēt dažas dalībvalstis, bet atbalstīt pārējās. Ja tiešām vēlamies vienoties par reformu vīna nozarē, tad ir jāatsakās no aizlieguma izmantot cukurbiešu cukuru vīna bagātināšanai.

Katrai valstij ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi un tradīcijas. Ģeogrāfiskā vide valstīm, kas atrodas tālāk Eiropas ziemeļos, krasi atšķiras no tās, kāda ir dienvidvalstīs. Mūsu vēsais klimats bieži vien liek vīnu bagātināt ar cukuru. Manā valstī cukuru vīna bagātināšanai izmanto vairāk nekā 200 gadu; tā ir tradicionāla metode. Eiropas Komisija piedāvā aizliegt bagātināšanu ar cukuru un aizvietot to ar misas koncentrātu. Vīnogu misas koncentrāts, ja vien tas netiek subsidēts, maksā divreiz vairāk par cukuru, turklāt to ražo tikai nedaudzas valstis. Ja mums vīnu bagātināšanai būs jāizmanto vīnogu misas koncentrāts vai rektificēts vīnogu misas koncentrāts, tad mums tas būs jāieved no citām valstīm, un tas būtu pretrunā vienam no Eiropas vīnkopības kultūras pamatprincipiem par vīna izcelsmes noteikšanu pēc vīnogu izcelsmes. Turklāt tas paaugstinātu vīna cenu un galu galā padarītu to mazāk konkurētspējīgu tirgū. Tas, manuprāt, būtu diskriminējoši. Kamēr Komisija iebilst vīnu saldināšanai, neviens nešķiet noraizējies par to skābināšanu ar vīnskābi, ko parasti veic Eiropas dienvidu valstīs. Es gribētu pacelt glāzi godīga vīna par godīgu reformu bez diskriminācijas un favorītisma.

  Priekšsēdētājs. − Baidos, ka vīnam ir jābūt gatavotam no vīnogām!

  Gábor Harangozó (PSE). - (HU) Paldies par iespēju runāt, priekšsēdētājas kundze. Komisāre, dāmas un kungi, vīna tirgus reformas mērķis ir veicināt pieņemamu, labas kvalitātes vīnu ražošanu. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka ieteikumi turpināsies, lai būtu iespējams paaugstināt alkohola līmeni ar cukuru tajos reģionos, kur tā ir tradicionāla metode. Labus vīnus ražo arī jaunajās dalībvalstīs, arī Ungārijā, un mēs parasti neražojam pārprodukciju. Ja vīns ir labas kvalitātes, tad nav svarīgi, vai tā ražošanā tika vai netika izmantota cukura piedeva.

Tomēr modernizācija un pārstrukturizācija ir nepieciešama, lai vīnus varētu labāk pārdot. Tirdzniecības nozīme un lielāka valsts budžeta noteikumi ir īpaši svarīgi, lai varētu ieguldīt struktūras pārmaiņu veicināšanā, it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Tieši tāpēc mēs nevaram pieņemt ieteikumu par to, ka vēsturiski pamatotai sadalei ir jābūt noteicošajai valsts budžeta veidošanā, kas novestu pie diskriminācijas un galvenokārt dotu labumu valstīm, kas ir atbildīgas par pārprodukciju. Paldies par jūsu veltīto uzmanību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Eiropas Savienība ir pasaulē nozīmīga vīna ražotāja. Ražojot augstas kvalitātes vīnus, tā ir nodrošinājusi sev vadošo pozīciju pasaules tirgū. Tomēr globalizācijas dēļ Eiropas vīna ražošanu apdraud lēta vīna imports no ASV, Dienvidamerikas, Dienvidāfrikas, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Lētāki vīni no trešām valstīm var iepriecēt Eiropas patērētājus, bet tie sagādā galvassāpes Eiropas ražotājiem. Augstāku izmaksu dēļ Eiropas vīna ražotāji cīnīsies pavisam atvērtā tirgū, un tāpēc mums ir nepieciešama reforma mūsu vīna nozarē.

EUR 1,3  miljardi ir piešķirti vīna nozarei no ES budžeta. Mums šī nauda jāizmanto, lai spertu pozitīvus soļus mūsu vīnu kvalitātes un pievilcības vairošanā, kā arī šīs nozares pētniecībā un attīstībā.

Vīnogu audzēšanai Slovākijā ir sena vēsture, un tas vienmēr ir bijis, un arī šodien ir, grūts darbs. Tā kā vīna tirgotāji izdara spiedienu uz ražotājiem, lai tie pazeminātu cenas, viņi nevar atļauties maksāt audzētājiem atbilstošu cenu par vīnogām. Ir pamatotas bailes par to, ka šajā izdzīvošanas cīņā vīnogu audzētāji tiks pievilināti ar subsīdijām viņu vīna dārzu iznīcināšanai. Briesmas ir tās, ka tiks iznīcināti vīna dārzi reģionos, kuros netiek ražota vīna pārprodukcija.

Censties ierobežot vīnogulāju iznīcināšanu Dienvideiropā, kur ir pārprodukcija un ir jāsaskaras ar subsidēto krīzes destilāciju, būtu politiski neiespējamāk, nekā vienkārši aizliegt saldināšanu Eiropas ziemeļos. Slovākijā, tāpat kā Vācijā un Austrijā, vīna bagātināšana ar cukuru ir ļoti sena tradīcija.

Es gribētu izteikt pateicību referentam Castiglione kungam, kurš tik emocionālai tēmai kā vīns ir piegājis ar tik līdzsvarotu pieeju. Viņam ir izdevies panākt dzīvotspējīgu kompromisu, kurā ir ņemti vērā visi dažādie vīna nozares aspekti. Bez tam viņam ir izdevies saskaņot visu — ziemeļu un dienvidu — ražotāju intereses. Tikai laba vīna nozares reforma var palīdzēt saglabāt vislabākās vīna darīšanas tradīcijas ES, nostiprināt sociālās struktūras un vairot kvalitāti un mūsu lauku reģionu pievilcību, vienlaikus aizsargājot vidi. Esmu pārliecināta, ka visu Eiropas dažādo vīnogu audzēšanas reģionu apmeklētāji novērtēs un nogaršos īpašos vīnus, kas ražoti no vietējām vīnogām.

  Christine De Veyrac (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, jā, vīna tirgus kopīgās organizācijas reforma ir vēlama, bet vai Komisijas ierosinātie līdzekļi ir vispiemērotākie? No Briseles viedokļa raugoties, mēs varam saprast matemātisko vienādojumu starp produkcijas samazināšanu un ražotāja skaita samazināšanu, bet, raugoties no Francijas dienvidrietumiem, no Itālijas līdzenumiem, no Spānijas un Portugāles krastiem, komisāre, es varu galvot, ka viss izskatās citādāk, un šis ir jautājums, kuru nevajadzētu aplūkot caur ekonomistu briļļu prizmu. Vīna darīšana nozīmē vīriešus un sievietes, kas dzīvo no sava darba augļiem. Vīnogulāji ir viņu iztikas avots, un mēs nevaram viņus izgrūst pa durvīm, nepadomājot par to, kā viņi varēs nopelnīt iztiku. Turklāt kāda loģika slēpjas vīnogulāju iznīcināšanā no vienas puses un no otras puses ieteikumā īstenot pilnīgu stādīšanas tiesību liberalizāciju no 2013. gada?

Mans otrs jautājums ir šāds: kāpēc jālikvidē reglamentējošais instruments, ja neesam pārliecināti par to, kā tirgus attīstīsies? Ja tiešām vēlamies apkarot pārprodukciju, es ieteiktu likt vispirms iznīcināt nelikumīgos stādījumus. Mēs visi labi zinām, ka tādu Eiropā ir diezgan daudz.

Ziņojumā ir arī paredzēta lielāka pasākumu dažādība valstu atbalsta programmās. Tas ir labi, jo Komisijas priekšlikums šajā ziņā ir ļoti ierobežojošs. Tāpēc es izsaku nožēlu par to, ka iedaļa par krīzes novēršanu ir pārāk īsa. Mēs zinām, cik ļoti vīna ražošana ir pakļauta ikgadējām laika apstākļu maiņām, un krīzes novēršanas pasākumi tikai atvieglos šīs svārstības.

Noslēgumā vēlos teikt, ka saprotu referenta piesardzību bagātināšanas jautājumā, kas ir jutīgs, bet ir nožēlojami, ka netiek ierosināts atļaut apvienot pievienošanas un atņemšanas bagātināšanas metodes, kas ļautu ražotājiem samazināt saharozes izmantošanu.

Runājot par pārējo ziņojuma daļu, vispārējā pieeja, šķiet, iet pareizajā virzienā, un es atbalstīšu referenta lielisko darbu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, ka jums, tāpat kā pārējiem Eiropas Parlamenta deputātiem rūp Eiropas vīna nozares nākotne. Man nav pārāk daudz laika, lai iedziļinātos sīkumos, un mēs jau visu esam pamatīgi pārrunājuši Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, tāpēc es vēlos pateikt tikai vienkāršu domu attiecībā uz mūsu vīna nozares reformu.

Ir laiks rīkoties. Esmu diezgan pārliecināta, ka reforma radīs milzīgas izmaiņas mūsu vīna nozarē, un ir laiks rīkoties, jo, kā jau šodien dzirdējām, mēs redzam importa pieaugumu, mēs redzam ražošanas apjoma pieaugumu, bet mēs redzam patēriņa samazināšanos vietējā tirgū. Ir laiks rīkoties, jo mēs varam tērēt vīna nozares budžetu daudz saprātīgākā veidā vai labāk, nekā to darām patlaban, tā, lai nozare kļūtu spēcīgāka un nozīmīgāka sabiedrībai un nodokļu maksātājiem.

Manuprāt, tas viss mums ir rokas stiepienā, bet, protams, tāpat es saku, ka tam ir jābūt pareizajam ceļam. Mēs dzīvojam reālā pasaulē, un es esmu ievērojami piekāpusies daudziem no saviem sākotnējiem priekšlikumiem, bet es neļaušu šo priekšlikumu izmainīt tik lielā mērā, ka galīgais variants zaudē savu garšu un vērtību. Panāktajam kompromisam ir jārada reforma, kas ir sava nosaukuma vērta, un tai ir jādod mums reāla iespēja sasniegt mērķus, kurus paši esam noteikuši.

Mēs varam nostiprināt savu konkurētspēju vīna nozarē, mēs varam panākt labāku līdzsvaru starp sagādi un pieprasījumu, un mēs varam panākt milzīgus uzlabojumus marķēšanas noteikumos un citos jautājumos. Mēs to visu varam darīt tā, lai vīna ražošana joprojām būtu dārgakmens Eiropas lauksaimniecības kronī, kā šodien to pamatoti minēja Herranz García.

Šis nav īstais laiks, lai atrunātos par bezdarbību un noskatītos, kā jaunas iespējas slīd cauri pirkstiem. Tagad ir īstais laiks mūsu vīna nozari stabili nostādīt uz ceļa, kas ved uz panākumiem. Es zinu, ka varu paļauties uz lēmumu pieņēmējiem, kuri ļoti labi pārzina nozares lielākās intereses un rīkosies pareizi, un es zinu, ka varu paļauties uz Eiropas Parlamenta sadarbību. Es gribētu vēlreiz pateikties jums, Castiglione kungs, par to, ka paveicāt grūto uzdevumu un apkopojāt dažādos Eiropas Parlamenta deputātu viedokļus.

  Priekšsēdētāja. − Paldies, komisāre. Es šodien atļaušos izteikt nelielu piezīmi, jo mums vēl ir mazliet laika. Jūsu teiktais ir kā sitiens naglai pa galvu: bērnībā es gandrīz gāju bojā no tā, ka ieelpoju vīnogu radīto tvaiku, kamēr biju iesprostota cisternā, tāpēc jāteic, ka starp dzīvību un nāvi ir cieša saikne.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien plkst. 11.00

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Itālija un šī Parlamenta deputāti no Itālijas vienmēr ir aizstāvējuši Eiropas projektu sociālo tiesību, patērētāju tiesību aizsardzības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes interesēs. Eiropas lauksaimniecības politika tika radīta, lai atbalstītu lauksaimniekus, veicinātu Eiropas ražojumu kvalitāti un tādējādi nostiprinātu ES vietu pasaules tirgū.

Tomēr šodien ar balsojumu par reformu vīna tirgū mēs esam spēruši vairākus soļus atpakaļ šajā nozarē, it īpaši Vidusjūras reģiona valstīs un reģionos, kuriem Eiropai ir jāpateicas par slavu un panākumiem, kādus Eiropas vīni centīgi ir iekarojuši pasaulē.

Atbalsts bagātināšanai ar saharozi, pat neprasot to norādīt uz etiķetes, lai informētu patērētājus, vīnogulāju iznīcināšanas izvēle zemes atjaunošanas vietā, stādīšanas tiesību aprites atļaušana Eiropas Savienībā: šīs visas ir prakses, ko eiropieši un it īpaši itāļi uzskata par nepieņemamām, jo tās iedragās tā produkta kvalitāti un tēlu, kurš vislabāk pārstāv Eiropas lauksaimniecības kvalitāti pasaulē. Ceru, ka mani kolēģi Padomē savilks dūri ciešāk un aizstāvēs mūsu vīna un vīnogu audzētāju turpmāko likteni.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Eiropas Komisijai katrā ziņā ir grūti atteikties no stereotipiskajām pieejām, ko tā piemēro visām nozarēm bez izņēmuma. Vīnu nedrīkst uztvert kā auto rezerves daļas vai kādu citu rūpnieciski ražotu produktu. Tas ir produkts, kas veido reģionus, kultūras un dzīvesveidus.

Runājot par tirgus kopīgās organizācijas reformu, nepieciešamības gadījumā tai ir jāsaglabā Eiropas vīna darīšana, nevis jātiek no tās vaļā vai jāizkropļo tā. Ir jāatbalsta vīna ražotāju adaptācija — it īpaši turpmākajā nozaru pārstrukturēšanā — un jāsniedz viņiem līdzekļi no jauna iekarot iekšējo tirgu.

Nevajadzētu atcelt arī stādīšanas tiesību ierobežojumus. Tie garantē ražojumu kontroli un nepārtrauktu kvalitāti. Runājot par krīžu pārvaldības instrumentiem, ja Eiropas Parlaments uzlabos stāvokli attiecībā uz Komisijas sākotnējo priekšlikumu, es varu tikai izteikt nožēlu, ka krīzes destilācija, kas piespiedu kārtā neradītu patlaban redzamās pārmērības, vairs netiek piedāvāta kā iespējamais instruments īslaicīgu krīžu risināšanā.