Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 11. decembris - Strasbūra

8. Tiešais atbalsts lauksaimniecībai (KLP) un atbalsts lauku attīstībai (ELFLA) (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Jan Mulder ziņojums (A6-0470/2007) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un Regulu Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2007)0484 - C6-0283/2007 - 2007/0177(CNS)).

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar pateicību Parlamentam par šajā ziņojumā ieguldītajām pūlēm, un, protams, īpaši pateikties Mulder kungam un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem.

No vairākām sarunām es zinu, ka Mulder kungs cieši seko līdzi šim tematam, un es kopā ar saviem dienestiem esmu rūpīgi izvērtējusi dažādos ierosinātos grozījumus. Esmu ar lielu interesi lasījusi Mulder kunga sastādīto ziņojumu. Es tiešām novērtēju gan Mulder kunga, gan Eiropas Parlamenta lielo, aizrautīgo interesi par šo jautājumu. Tāpat es novērtēju atbalstu, ko referents vairākkārt savā ziņojumā ir izteicis par savstarpējo atbilstību.

Kā jau vairākkārt esmu minējusi, šī sistēma ir pareiza un nepieciešama, un tā ir jāsaglabā, ja vēlamies, lai sabiedrība atbalstītu mūsu lauksaimniecības maksājumus. Es zinu, šajā jautājumā esam vienisprātis.

Es varētu lielā mērā piekrist paskaidrojumam, kas atrodams līdzās ierosinātajiem grozījumiem ziņojumā. Es īpaši varu atbalstīt prasību pēc iespējami vienkāršākas sistēmas, kuras efektivitāte netiek mazināta. Manuprāt, mēs esam lielā mērā īstenojuši šo mērķi ar priekšlikumu saistībā ar kontroles un sankciju sistēmu. Protams, mums ir iespēja turpināt šo darbu „veselības pārbaudē”, kur mēs galvenokārt koncentrēsimies uz savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanas jomu.

Attiecībā uz grozījumiem, kas iesniegti mūsu priekšlikumam Padomes regulai, mums visiem jāpatur prātā, ka diskusijas Padomē bija ļoti spraigas. Mūsu sākotnējais priekšlikums ir attīstījies, un tagad mums ir kompromisa teksts, kam ir piekritusi Komisija un kas ir spraigu diskusiju iznākums.

Portugāles prezidentūra kompromisā, cik vien iespējams, ir atspoguļojusi idejas, kuras ir izskanējušas ziņojuma sagatavošanas laikā.

Par konkrētajiem tiesību aktu grozījumiem, kurus ierosināt, man jāsaka, ka tie neattiecas uz Padomes regulu, kuru patlaban apspriežam: vairāki grozījumi skar kontroles noteikumus, kas ir Komisijas kompetencē, un, kā jau es teicu, jaunie Komisijas noteikumi drīzumā tiks beidzot apstiprināti.

Manuprāt, Mulder kunga galvenās bažas ir ņemtas vērā, un šis jo īpaši ir tas uzlabotā elastīguma gadījums, kad dalībvalstīm būs jāpielāgo kontroles sistēma savās administratīvajās struktūrās. Tāpat mēs esam paplašinājuši iespēju saņemt iepriekšēju paziņojumu par kontroli.

Vēl viens Parlamenta priekšlikumu kopums ir plaši pārrunāts Padomē, un kompromiss atspoguļo visus šos atšķirīgos viedokļus. Tā ir iespēja tikt vaļā no 10 mēnešu noteikuma — manuprāt, noteikt datumu ir daudz labāka doma —, turpmākajiem pasākumiem de minimis un nebūtisku pārkāpumu gadījumos un pakāpenisku savstarpējas atbilstības ieviešanu jaunajās dalībvalstīs, kurās piemēro vienkāršoto sistēmu. Mēs gribam pieturēties pie šī kompromisa teksta, par kuru notika spraigas pārrunas.

Visbeidzot — mēs izmantosim iespēju pārrunāt jūsu priekšlikumu pagarināt vienoto platībatkarīgo maksājumu shēmas (VPMS) sistēmas periodu; mums būs šāda iespēja, kad diskutēsim par „veselības pārbaudi”. Kā jau varbūt esat pamanījuši, personīgi es uzskatu to par ļoti labu domu.

Es atgriezīšos, lai izteiktu komentārus noslēgumā.

  Jan Mulder, referents. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, pēc komisāres ievadvārdiem nav vairs pārāk lielas nepieciešamības pēc debatēm, bet es tomēr gribētu mazliet izteikties par Lauksaimniecības un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas nostāju.

Pirmo gribu minēt savstarpējo atbilstību. Nezinu, kā to sauc citās valodās, bet holandiešu valodā esam pieņēmuši šo terminu. To plaši izmanto lauksaimnieki. Mēs tiešām to atbalstām, kā jau komisāre nupat teica: tas ir būtisks lauksaimniecības ražošanas aspekts, un, mūsuprāt, tas ir jāaizsargā, jo tas nosaka lielākas prasības lauksaimniecības ražošanai, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu, ka cilvēki var patērēt šos lauksaimniecības produktus. Mēs to pārsniedzam ar dažādām direktīvām: Putnu un Dzīvotņu direktīvām, vides direktīvām, dzīvnieku labturības standartiem utt.

Vislielākais jautājums ir: kādā formā būtu jānotiek šīm pārbaudēm? Runājot par pārbaudēm, manuprāt, tā kā mums ir arvien vairāk reformu, būs būtiski, lai lauksaimnieki saņemtu plašu atbalstu un izprastu savstarpējās atbilstības sistēmu. Ja metodes būs pārāk birokrātiskas, kā tas ir patlaban, tās netiks veicinātas. Ko mēs varētu mainīt šajā jomā?

Pirmām kārtām dalībvalstīs patlaban ir pārāk daudz kontroles aģentūru, un tās joprojām darbojas dažādās dienās. Mēs šajā ziņojumā paužam pārliecību, ka kontroles aģentūru skaits ir jāsamazina līdz minimumam, ka pārbaudes var veikt arī vienā dienā un ka lauksaimniekiem par ierašanos ir jāpaziņo laikus. Cik ilgam jābūt šim laikam, tiks izlemts šodienas balsojumā.

Tāpat mēs uzskatām, ka ir jābūt de minimus noteikumam par nebūtiskiem un sīkiem pārkāpumiem: iestādes nedrīkst rīkoties pārāk bargi šādos gadījumos. Nevar vienmēr visā atrast vainu, un turklāt lauksaimniekus nevajadzētu sodīt divreiz par to, ko nosaka gan Eiropas, gan valsts tiesību akti. Tas nozīmētu divkāršu soda naudas maksāšanu, un mēs esam pret to.

Svarīgs jautājums ziņojumā — un es domāju, ka Komisija ir arī to atbalsta — ir tas, ka ļoti daudz no tā, ko iestādes saskaņā ar savstarpēju atbilstību pārbauda, pārbauda arī privātā nozare. Kāpēc mums ir divas kontroles sistēmas? Kāpēc nav tā — ja gadījumā privātā nozare kaut ko jau ir pārbaudījusi, tad valsts iestādes saka: „Labi, mēs laiku pa laikam pārbaudīsim privātās nozares shēmas, un, ja tās būs labas, mums vairs nevajadzēs veikt saimniecību pārbaudes pašiem.“ Tas varētu daudz ko mainīt arī no zemnieku viedokļa. Manuprāt, tas varētu būt lielisks sadarbības veids ar privāto nozari.

Ar Komisiju un Padomi mums vēl ir vienošanās par atteikšanos no 10 mēnešu noteikuma. Manuprāt, termiņš pieteikumu iesniegšanai dalībvalstīs ir orientējošais datums, lai pieteiktos atbalstam.

Mēs Lauksaimniecības komitejā uzskatām, ka ir prātīgi jaunajām dalībvalstīm dot papildu laiku, lai pielāgotos, un mēs jau esam teikuši, ka, ja tās saņem lauksaimniecības atbalsta maksājumus 100 % apmērā, tām ir arī pilnībā jāievēro savstarpējās atbilstības noteikumi. Mēs nezinām, kāda būs šīs sistēmas nākotne, bet mēs zinām, ka tā patlaban ir neticami dārga.

Vai Komisijai būtu iespējams izstrādāt aptuvenas aplēses par ieviešanas izmaksām katrā dalībvalstī, par to, kādas ir izmaksas vienā dalībvalstī salīdzinājumā ar citu un kāds ir kopējo ar savstarpējo atbilstību saistīto izdevumu salīdzinājums? Šis pētījums varētu norādīt uz vairākām iespējām jautājumā, kā to varētu izdarīt lētāk, sadarbojoties ar privātajām nozarēm.

Pēc aptuvenām aplēsēm patlaban ir apmēram 18 direktīvas, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, lai viņiem netiktu atņemtas ienākumu subsīdijas. Iespējams, to paliks vēl vairāk. Piemēram, tiek gatavota direktīva par augsni. Komisijai vajadzētu izpētīt, vai šo skaitu nevarētu samazināt, un man padomā ir viena vai divas direktīvas.

Absurdi, ka mums ir gan Nitrātu direktīva, gan Gruntsūdeņu direktīva. Gruntsūdeņu direktīvā ir teikts, ka pieļaujamais nitrātu līmenis notekūdeņos ir 50 mg/l (ja tas tiek pārsniegts, jūs var sodīt); Nitrātu direktīvā noteiktas 1,7  mājlopu vienības uz hektāru. Ir jāpaliek vienai vai otrai, bet ne abām. Abas ir par daudz. Viena direktīva ir jāatceļ, un es teiktu, ka tai ir jābūt Nitrātu direktīvai.

  Mairead McGuinness, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties komisārei par viņas šī rīta komentāriem un arī Mulder kungam par sadarbību šī ziņojuma sagatavošanā.

Pagājušajā nedēļā „RTE” televīzijas raidījumā (kuru es reiz montēju un vadīju) tika uzdots ļoti vienkāršs jautājums: „Cik inspektoru vajag, lai pārbaudītu saimniecību?” Gadījumā ar lauksaimnieku Eamon Healy no Redkrosas Viklovā vajadzēja septiņas pārbaudes un deviņus inspektorus trīs mēnešos, lai pārbaudītu viņa saimniecību! Un, manuprāt, pēc jebkuriem standartiem šāds pārbaužu līmenis ir pārmērīgs un nevēlams aktīvā un darbīgā saimniecībā. Manuprāt, tas daudz liecina par nepieciešamību radikāli mainīt to, kā mēs veicam savstarpējās atbilstības pārbaudes saimniecībās, un arī nepieciešamību racionalizēt — kā teica Mulder kungs — dažādo pārbaužu veidus, vai tās būtu dalībvalsts, privātās nozares vai ES noteiktas.

Apmēram 68 % neatbilstības gadījumu tiek uzskatīti par niecīgiem, tomēr tiem tiek piemērotas sankcijas, un es uzskatu, ka ir nepieciešama elastība šajā jautājumā. Es uzskatu, ka mazāku soda mērs par EUR 250 nevajadzētu piemērot, bet es ceru, ka mūsu argumenti to pierādīs.

Vairāk nekā 70 % gadījumu ir par nozaudētu auss karekli vai citu nenozīmīgu identifikācijas problēmu, kas nav saistīta ar cilvēku vai dzīvnieku veselības problēmām vai apdraudējumu, un es uzskatu, ka ir jābūt elastīgākai pieejai šajā jautājumā. Mums ir jābūt proporcionāliem. Manuprāt, lauksaimniekus tiešām ir iepriekš jābrīdina. Daudzi darbojas uz pusslodzi, un iepriekšējs brīdinājums viņiem ļauj ieplānot pārbaudi. Viņi nevar pārāk daudz ko mainīt saimniecībā tik īsā laikā.

Tāpēc es domāju, ka mums ir jābūt praktiskiem. Es ļoti šaubos, vai manis minētais lauksaimnieks Eamon Healy zina par mūsu šī rīta debatēm. Nedomāju, ka viņš ir ieslēdzis datoru un klausās mūs. Bet es zinu, ka viņš ļoti gribētu zināt mūsu darba un balsojuma rezultātu. Viņš nevēlas septiņas pārbaudes vai deviņus inspektorus savā saimniecībā trīs mēnešos, un viņš mums ieteic racionalizēt savu darbu. Manuprāt, par to mēs esam viņam un citiem lauksaimniekiem parādā.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties un apsveikt Mulder kungu ar paveikto darbu, kā arī ar viņa metodiku un daudzajām viņa rīkotajām apspriedēm.

Viņa ziņojums par lauksaimniecības atbalsta savstarpējās atbilstības īstenošanu ir apstiprinājis sākuma posmu šīs diezgan sarežģītās sistēmas piemērošanā. Mērķis ir panākt, ka to arvien vairāk pieņem visi galvenie dalībnieki. Tajā ir ieteikts nošķirt jautājumus, kas rodas no Kopienas sistēmām, no tiem, kas ir pakļauti īstenošanai valsts līmenī. Tajā ir uzsvērts, cik nozīmīgs ir subsidiaritātes princips, riskiem un vietējām prasībām pielāgoti noteikumi un prasības, kā arī tas, cik svarīga ir kopīga sistēma, kas pret Eiropas lauksaimniekiem nodrošina vienlīdzīgu attieksmi.

Šis duālais noteikumu līmenis apgrūtina sistēmas ieviešanu. Lauksaimnieki nesaņem pietiekami daudz informācijas, riska kritēriji ir izmantoti ļoti reti, vadības, kontroles un samazināšanas sistēma ir pārāk sarežģīta, nepietiekami tiek apsvērti nelielas neatbilstības gadījumi, kontroles likmes nav saskaņotas; iepriekšēji paziņojumi par kontroli ir problemātiski.

Personīgi es nevēlos apšaubīt savstarpējās atbilstības būtību, kas reaģē uz pamatotām mūsu sabiedrības cerībām: vides, izsekojamības, pārtikas drošības un pārredzamības jomā. No otras puses es vēlos uzsvērt to, cik smaga ir noteikumu nasta, cik grūti ir īstenot tos dzīvē un cik negatīvi daži lauksaimnieki tos uztver, domājot, ka tiek apšaubīta viņu profesionalitāte un spējas. Tāpēc es vēlos norādīt uz nepieciešamību vienkāršot.

Es vīlos Komisijas priekšlikumos, kas bija ļoti ierobežoti, un es ceru, ka Parlamenta priekšlikumi gūs virsroku un ka Komisija liks priekšā ambiciozākus ieteikumus „veselības pārbaudes” laikā.

Es vēlos uzsvērt, ka it nemaz nepiekrītu kompensāciju loģikai, jo, tā kā Eiropas lauksaimnieki ir pakļauti striktiem ražošanas nosacījumiem (dzīvnieku labturība, vides problēmas, veterinārās prakses), viņiem vajadzētu saņemt lauksaimniecības atbalstu. Atbalsts lauksaimniecībai zināmā mērā ieviestu taisnīgus apstākļus attiecībā uz konkurenci ar trešo valstu lauksaimniekiem, kas nav pakļauti šādiem ražošanas nosacījumiem. Tomēr es uzskatu, ka lauksaimniekiem valsts atbalsta saņemšanas gadījumā ir jāievēro vairāki ražošanas noteikumi. Lauksaimniekiem un ES ir jāspēj patiesi vienoties. Mums kaut kā ir jāpāriet no piespiešanas uz vienošanos.

Tāpēc es priecājos, ka mans grozījums šajā jautājumā tika pieņemts un ka tad, kad lauksaimnieks iesniegs pieteikumu un deklarēs lauksaimniecībai izmantojamo platību, viņam būs jāpiekrīt ievērot kritērijus, kas saistīti ar sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību.

Maksājumu samazināšanai ir jāatšķiras atkarībā no tā, vai neatbilstība ir radusies nejaušības vai nolaidības dēļ. Es vēlējos arī to, lai sankcijas būtu proporcionālas tam, cik nozīmīga ir konkrētā saimniecības darbības joma, kurā tiek konstatēta neatbilstība, it īpaši tad, ja saimniecībā nodarbojas gan ar zemkopību, gan lopkopību.

Lauksaimnieki vairākās dalībvalstīs ir spiesti ievērot tos pašus noteikumus, un tāpēc ir svarīgi nodrošināt harmonisku direktīvās noteiktu pārvaldības prasību transpozīciju. Es atzinīgi vērtēju adaptācijas pasākumus jaunajām dalībvalstīm.

No otras puses — lai arī es atbalstu to, ka varētu ieviest slieksni, kuru pārsniedzot dalībvalstis var izlemt nepiemērot nekādu tiešā atbalsta samazinājumu, de minimis slieksni, es noteikti iebilstu pret šī sliekšņa paaugstināšanu līdz EUR 250, kā tas ieteikts 16. grozījumā. Šādā gadījumā vairums pārkāpumu, kas novestu līdz atbalsta samazinājumam, netiktu sodīti, un atbalsta savstarpējās atbilstības sistēmai nebūtu nekādas jēgas. Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt Mulder kunga 31. grozījumu, kurā ir ierosināts noteikt EUR 100 slieksni — šāds kompromiss, manuprāt, būtu pieņemams visiem.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, es arī vēlos pateikties mūsu kolēģim Jan Mulder par viņa šīs dienas ziņojumu un viņa metodiku. Priecājos, ka Parlaments izskata savstarpējās atbilstības mehānismus KLP atbalstam, kas kopš 2003. gada nozīmīgās reformas ir atklājis ierobežojumus sistēmā, kuras noteikumi bieži vien ir pārāk klīrīgi, un kas ir pārvērtis lauksaimnieku darbu par tādu kā Eiropas iestāžu ad hoc ierēdņu darbu, lai gan patiesībā viņu darbības uzdevums ir būtisks cilvēcei: barot mūs.

2003. gada reforma ir nekļūdīgs solis uz priekšu, kam vajadzētu palīdzēt mūsu lauksaimniecības nozarei aizsargāt vidi un veselību, un tieši šādās noskaņās mēs 2005. gadā balsojām par jauno ELFLA regulu, kas aizstāj ELVGF - Garantiju nodaļu.

Es šodien debatēs piedalos kā Budžeta komitejas struktūrfondu pastāvīgā referente, lai — tāpat kā daudzi mani kolēģi — uzsvērtu, cik svarīgi ir samazināt pārmērīgo birokrātiju šo fondu pārvaldībā. Runājot par budžetu, es pirmām kārtām uzskatu, ka ir svarīgi, lai visi lauksaimniecības ekonomikas un lauku attīstības dalībnieki, galvenie vides aizsardzības garantētāji, samazinātu liekās administratīvās nastas un varētu koncentrēties uz savu galveno darbības jomu, proti, turpināt īstenot kvalitatīvu lauksaimniecību, kā mēs to sagaidām, un līdz ar to arī videi draudzīgu lauksaimniecību.

Otrkārt, es vēlētos, lai kontroles koncentrētos uz diviem jautājumiem, kas ir ļoti noderīgi piemērotas izmaksu un peļņas proporcijas garantēšanā. Manuprāt, ir būtiski, lai mūsu izdotie noteikumi neaizkavē to pieejamo kredītu, par kuriem tik mežonīgi cīnāmies Padomē katrā sarunu kārtā ar dalībvalstīm, izmantošanu. Nav normāli vērot tik nepietiekamu apropriāciju izmantošanu 2007. gada beigās.

Tāpēc esmu nodomājusi balsot par visiem šiem pasākumiem, cerot, ka tie samazinās administratīvo slogu.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Nāciju grupas vārdā es vēlos izteikt mūsu atbalstu Mulder kungam. Ziņojumā tiek paustās bažas liek nodrošināt to, lai savstarpējās atbilstības princips un ar to saistītās pārbaudes lauksaimniekus nesodītu netaisni.

Lauksaimniecība nav vienkārši kārtējā saimnieciskā darbība. Tai ir īpaša sociālā nozīme. Maksājumi, kurus piešķir, ja ir ievērotas daudzas vides aizsardzības prasības, sniedz labumu ne vien lauksaimniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Šī plašā maksājumu sociālā nozīme ir nemitīgi jāuzsver. Būtiska sabiedrības daļa neapzinās šo nozīmi, un tai to vajadzētu izskaidrot.

Es gribētu uzsvērt ko ļoti svarīgu. Mēs pieprasām, lai mūsu lauksaimnieki ievērotu savstarpējās atbilstības principu. Mēs viņiem piemērojam nosacījumus. Mums vajadzētu piemērot šos pašus nosacījumus tiem, kas eksportē savus lauksaimniecības produktus uz Eiropu. It īpaši ir jāpiemēro noteikumi saistībā ar dzīvnieku labturību visiem importa produktiem bez izņēmuma. To pieprasa ekonomiskās un humanitārās intereses.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, pirmām kārtām paldies referentam, kurš noteikti ieguldīja lielas pūles, pat ja Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nepieņēma visus viņa priekšlikumus. Man žēl, ka tā. Nedomāju tagad iedziļināties sīkumos, bet gan teikt vispārīgi, ka obligātā prasība, protams, ir saskaņā ar tiesību aktiem. Jaunā iezīme, kas seko pārtrauktajai saiknei starp ražošanas apjomiem un atbalstu, ir tā, ka šī atbilstība tiesību aktiem tagad ir piemaksu izmaksu pamats.

Tie, kas nesaņem piemaksas vispār, nevar piedzīvot to samazināšanu. Zemniekiem tikai jāatturas no pieteikšanās. Tomēr viņiem joprojām ir jāievēro tiesību akti. McGuinness kundze, runājot par septiņām pārbaudēm un deviņiem inspektoriem (vai otrādi), jums kopā ar savu valdību vajadzētu ņemt rokā rungas, jo dalībvalstu ziņā ir noteikt to, kā tiek veiktas šīs pārbaudes, un, ja jums trūkst koordinācijas, jo par attiecīgu tiesību aktu ievērošanas uzraudzību ir atbildīgas dažādas administratīvās iestādes un katra iestāde atsevišķi sūta savus inspektorus, tādējādi nebeidzami noslogojot lauksaimniekus, tā nav ES, bet gan jūsu pašu valsts valdības problēma. Atrisiniet to, un viss būs kārtībā.

Manuprāt, ir steidzami jāizveido nosacījumi šim finansējumam. Kongresā mēs dzirdējām kādu sakām, ka šis ir lauksaimnieku finansējums. Nē, tas nav lauksaimnieku finansējums: tas tiek piešķirts lauksaimniekiem. Nepārprotiet mani: tas ir pareizi, ka šis finansējums tiek piešķirts, bet pareizi ir arī tas, ka sabiedrība gaida, ka tos piešķir tiem, kas ievēro zināmus nosacījumus.

Es pats arī nupat piedzīvoju pārbaudi. Ieradās divi cilvēki, iepriekš par to paziņojot. Lai gan man neļāva izvēlēties apmeklējuma laiku, viņi tomēr par to paziņoja, precīzi ieradās, un viss noritēja gludi. Protams, komisāre, šīs pārbaudes vajadzētu arī izmantot, lai attīstītu konsultāciju dienestu, kas palīdzētu informēt lauksaimniekus par to, kā vislabāk ievērot un piemērot tiesību aktus savās saimniecībās.

Tas, kā jūs zināt, jau sen bija noteikts Parlamenta iniciatīvas priekšlikumā, tātad iespēja pastāv. Lūdzu, lieciet dalībvalstīm to īstenot, un tad mēs būsim spēruši soli uz priekšu.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, teorētiski kopīgā lauksaimniecības politika bija paredzēta pārtikas drošības, ES produkcijas un cenu stabilitātes, kā arī pienācīgu ienākumu visiem lauksaimniekiem garantēšanai. Diemžēl mežonīgas konkurences dogmas vārdā KLP 2003. gadam un tās atbalsta atsaistīšanas sistēma ir vēl viens solis uz priekšu ceļā uz atsacīšanos no šiem mērķiem, kaut arī tie ir būtiski Eiropai.

Tiesības uz vienreizējiem maksājumiem veicina nopietnas grūtības tādās nozarēs kā vīna, piena, gaļas, biešu, augļu un dārzeņu nozarē. Tiesību vides savstarpējās atbilstības princips ir tikai triks, lai šo reformu varētu pārdot bohēmiešiem, kas uzdodas kā vides aizstāvji tikai tāpēc, ka tas skaitās moderni. Kā mēs varam iedomāties, ka ir iespējams pastiprināt vides aizsardzību, veicinot konkurenci lauksaimniecības nozarē, vienlaikus pazeminot cenas pārtikas precēm? Abas prasības ir pretrunā viena otrai: nav iespējams apvienot zemas ražošanas izmaksas ar stingrākiem noteikumiem vides aizsardzības jomā.

Tāpat tūlītējas zīdītājgovju uzturēšanas piemaksu atsaistes sekas būtu tas, ka izzustu dabiskās oglekļa uzsūcošās pļavas, kas ir īpaši efektīvas siltumnīcefekta gāzu emisiju apkarošanā.

Planētas aizsargāšana un kvalitatīvas Eiropas liellopu gaļas ražošana nozīmē to, ka atsaiste ir jānoraida. Runājot vispārīgāk, patiesībā mums ir vajadzīga cita lauksaimniecības politika.

  Jeffrey Titford, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, referenta paskaidrojums ir pamācošs tādā ziņā, ka tas ataino savstarpējo atbilstību kā nosacījumu nemitīgam sabiedrības atbalstam un vēsta mums, ka lauksaimniekiem tagad maksā par „atbilstību Kopienas tiesību aktiem vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā”. Turpmāk tekstā ir apgalvots, ka šādi noteikumi ir ļoti strikti salīdzinājumā ar tiem standartiem, kas ir citviet pasaulē.

Tas skaidri rezumē visu, kas vainas ES attieksmē pret lauksaimniecību, ar agresīvu normatīvo režīmu, atraujot lauksaimniekus no viņu ierastā uzdevuma ražot pārtiku un pārvēršot viņus vides sargātājos vai, kā tas nosaukts šajā ziņojumā, lauku attīstības politikas sargātājos, bet tas viss vērā ņemami palielina viņu izmaksas un samazina produkciju. Tas arī liek lauksaimniekiem finansējuma iegūšanā tiešā mērā konkurēt ar tādām iestādēm kā dabas parki un savvaļas rezervāti, kas, saprotams, nevar būt viņu konkurenti.

Es apzinos, ka šī priekšlikuma mērķis ir vienkāršot savstarpējo atbilstību, jo atklāti tiek atzīts, ka tā rada smagu, birokrātisku nastu lauksaimniekiem, un dalībvalstīm ir grūti to īstenot. Esmu pārliecināts, ka tā jau sākotnēji bija slikta doma, un tās vienkāršošana tikai plāksteris, nevis zāles. Kā parasti ES valodā „vienkāršošana” nozīmē lielāku standartizāciju un Komisijas kontroli. Lielās atšķirības, kas raksturīgas lauksaimniecībai ES dažādo klimatisko apstākļu dēļ, neder šādai standartizācijai. Šis ziņojums aizrautīgi sludina uzskatu, ka savstarpējā atbilstība ir svarīgs instruments, lai attaisnotu sabiedrības atbalstu lauksaimniekiem. Es šaubos, vai pat viens procents sabiedrības būtu ko dzirdējis par savstarpējo atbilstību, nemaz nerunājot par to, ko tas varētu nozīmēt. Lai tiešām visu vienkāršotu, aizmirsīsim par tādu savstarpējo atbilstību un ļausim lauksaimniekiem darīt to, ko viņi prot vislabāk, proti, audzēt ražu un lopus.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, lauksaimnieki nav nesaprātīgi ļaudis, un, kā likums, viņi nav arī negodīgi, tomēr savstarpējās atbilstības dēļ bieži vien pret viņiem izturas netaisni, ar nesamērīgiem sodiem par sīkiem pārkāpumiem un ierodoties veikt pārbaudi bez iepriekšējas brīdināšanas. Esam dzirdējuši, ka 68 % no visiem neatbilstības gadījumiem tiek uzskatīti par nenozīmīgiem, tomēr sankcijas pārāk bieži tiek piemērotas lauksaimniekiem, kuri cīnās, gandrīz vai „ klibo”. Savstarpējās atbilstības pārvaldības dažādības katrā valstī rada aizvainojumu, kas dažās valstīs jau ir sakrājies.

Manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā ir bijusi īpaša problēma ar laukiem, kas dublējas, un tas rodas no mūsu tā sauktās conacre sistēmas. Tā vietā lai meklētu praktisku risinājumu, mēs izvēlējāmies smagnēju nelokāmību. Daudzi vaino vietējo Lauksaimniecības departamentu, jo tas, kā arī Brisele, varēja darīt ko vairāk, lai atrisinātu problēmu. Bet, virzoties tālāk, es noteikti atbalstu vienkāršošanu un elastīgumu, kā arī labi daudz vecā labā saprāta, pārāk aizrautīgu konservatīvo neelastīguma vietā.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos atzinīgi vērtēt šīs dienas ziņojumu un apsveikt referentu ar paveikto darbu.

Savstarpējā atbildība un tā, kā tā tiek īstenota dalībvalstu līmenī ir būtiska. Mēs nedrīkstam ļaut cits citam — un katrai dalībvalstij — interpretēt to pa savam. Ja dzirdējāt, ko šorīt teica McGuinness kundze un Graefe zu Baringdorf kungs, tad dažāda interpretācija dalībvalstīs ir manāma. Mums tas ir jānokārto dalībvalstu līmenī un jāuzstāj, lai katra dalībvalsts ieviestu šo direktīvu pareizā un pienācīgā veidā un katrā dalībvalstī.

Lauksaimniekiem ir vajadzīgs un nepieciešams mazāks daudzums pārbaužu, nevis lielāks. Kad tiek veikta inspekcija, pirms tās par to ir laikus jāpaziņo. Manuprāt, ir pilnīgs neprāts sodīt lauksaimnieku par visniecīgāko sīkumu; tā notiek. Lauksaimniekiem vajadzētu noteikt termiņu, līdz kuram konstatētā problēma ir jānokārto, nevis vienkārši jāpasaka, ka viņi nav ievērojuši noteikumus un tiks sodīti. Ir milzīga nepieciešamība samazināt birokrātiju lauksaimniecībā. Savstarpējai atbilstībai nav jākļūst par sistēmu lauksaimnieku sodīšanai un uzraudzīšanai. Mums vajadzētu palīdzēt lauksaimniekiem un sniegt viņiem padomus par to, ko viņi var darīt labāk. Savstarpējā atbilstība var būt labais spēks, un tiem, kas veic pārbaudes, būtu jāiziet nepārprotams un pienācīgs mācību kurss un jāapzinās savi pienākumi.

Jā, Graefe zu Baringdorf kungam ir taisnība. Manas saimniecības pārbaude ilga septiņas stundas. Vienīgais, ko atzina par nepareizu, bija tas, ka nelielu saimniecības daļu vairs nevarēja uzskatīt par aramzemi, jo mēs uz tās bijām ierīkojuši nelielu putnu audzētavu, par kuru nebijām viņus informējuši. Tāds neliels sīkums – putnu audzētavas uzbūvēšana savā saimniecībā un neinformēšana par to 12 mēnešu garumā; nedomāju, ka par to vajadzētu uzlikt sodu. Vajadzētu ļaut to nokārtot pēc iespējas drīzāk.

  Francesco Ferrari (ALDE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, manuprāt, Mulder kunga ziņojumā ir pausti apbrīnojami centieni uzlabot Eiropas lauksaimniecības politiku.

Lauksaimniecība Eiropā piesaista arvien lielāku interesi. Paturot prātā, ka puse Eiropas Savienības platības ir atvēlēta lauksaimniecībai, es uzskatu, ka nosacītība sevī ietver vienu no vissvarīgākajiem politiskajiem signāliem, kas izskaidro vēlmi apstiprināt mūsu atbalstu lauksaimniecības nozarei, tomēr liekot šim atbalstam būt atkarīgam no vides aizsardzības viedokļa. Es gribētu uzsvērt to, kā šie noteikumi ir saistīti ar iedzīvotājiem, ar patērētājiem: mūsu rīcībā ir ļoti nozīmīgi līdzekļi, lai sekmētu informētību par tik aktuālu tēmu kā vides aizsardzība.

Es atbalstu referenta centienus vienkāršot nosacītību: tik tiešām, manuprāt, ir neproduktīvi pieprasīt pārmērīgas pūles no lauksaimniekiem attiecībā uz tiesību aktu ievērošanu. Ieviešot jaunus, piemēram, par klimata pārmaiņām, biodegvielām, ūdens resursiem un risku pārvaldību, Komisija ir pierādījusi savu vēlmi virzīties uz priekšu, lai gan zināma neskaidrība joprojām ir ap veidu, kādā nosacītība ir jāīsteno, ja tā nosaka vispārēju prasību pēc vienkāršošanas, nepaskaidrojot, kā un cik tālu tā ir jāīsteno.

Tādām prasībām kā vienkāršošana, derelegulācija un, es pats gribētu pieminēt, pārredzamība vienmēr ir jābūt jebkuras Eiropas Savienības iniciatīvas pamatā. Es te likšu punktu, komisāre, bet es esmu pārliecināts, ka pirms desmit dienām jūs bijāt Brescia, manā provincē, un, pat ja tas gluži neattiecas uz pašreizējām debatēm, jūs varējāt nogaršot Brescia reģionam raksturīgos vīnus un produktus: es uzskatu, ka cukura nepievienošana vīnam ir veids, kādā panākt pareizo kvalitātes līdzsvaru un taisnīgi atalgot ražotājus.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, garantētais ES atbalsts lauksaimniekiem ir jānodrošina saskaņā ar kopīgo lauksaimniecības politiku no 2007. līdz 2013. gadam. Un tāpēc es nevaru pieņemt Komisijas centienus pazemināt šo garantiju tā, kā tas nesen paziņots „veselības pārbaudē”. Komisija cenšas samazināt tiešo maksājumu apjomu lauksaimniekiem līdz mazāk nekā 13 %. Šāds garantijas pārkāpums, manuprāt, ir nepieņemams, jo lauksaimnieki ir noslēguši vienošanās par zemes atstāšanu atmatā uz šiem gadiem, un nebūtu pareizi no tām atkāpties.

Attiecībā uz standartiem es teiktu tā: ja tie ir jāievieš visā ES, tad tie ir jāattiecina arī uz pārtiku, kas tiek ievesta ES, un lauksaimniekiem Eiropā nav jābūt pakļautiem bezjēdzīgām pārbaudēm.

Mums jāpavēro standarts, ko piemēro Eiropā ievestai pārtikai, un Komisijai ir jārīkojas, nevis jāapgrūtina lauksaimnieki, kas visur Eiropā dara, ko spēj, un tas noteikti notiek arī manā valstī, Īrijā.

  Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt kolēģus, referentus un fiktīvos referentus, kas uzņēmās grūto uzdevumu iepazīstināt mūs ar šo sarežģīto grozījumu paketi, kas ir būtiska kopīgās lauksaimniecības politikas nākotnei.

Ir acīmredzams, ka ļoti lielais Eiropas regulu un direktīvu skaits, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, padara viņu piekļuvi atbalsta shēmām grūtāku. Vienreizējo maksājumu sistēmas noteikumi ir jāvienkāršo attiecībā un nosacītību. Juridiskais pamats ļauj piemērot minimālus noteikumus maksājumu samazināšanai, kā arī atbrīvojumus no samazināšanas niecīgu pārkāpumu gadījumā.

Mazāk administratīvo pienākumu, saskaņotas pārbaudes, apvienotas pārbaudes, arī Eiropas iestāžu līmenī, un laikus veikti maksājumi uzlabotu kopējo palīdzību lauksaimniekiem, tādējādi palielinot kopīgās lauksaimniecības politikas efektivitāti.

Tāpat ir nepieciešams nodrošināt lielāku palīdzību pārbaužu sagatavošanā, par kurām, manuprāt, ir jāpaziņo zināmu laiku iepriekš un kuras jāveic attiecīgi mācītiem cilvēkiem.

Bulgārijas un Rumānijas kā jauno dalībvalstu gadījumā, manuprāt, 3., 4., 6., 7., un 9. panta neobligātā rakstura pagarinājums līdz 2013. gadam ir saprātīgs, ja vien šo pantu noteikumi attiecas uz likumā noteiktajām prasībām administrācijas jautājumos.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, visiem lauksaimniecības darbību un ražošanas veidiem ir jāatbilst vides aizsardzības, drošības, kvalitātes un dzīvnieku labturības prasībām. Mulder kunga ziņojumā šajā saistībā ir daudz nozīmīgu noteikumu.

Es gribētu lūgt komisāri pievērst īpašu uzmanību četriem grozījumiem, proti, 19., 26., 27. un 29. grozījumam. Ja savstarpējās atbilstības sistēmai ir jābūt pienācīgi ieviestai jaunajās dalībvalstīs, vienlaikus atbildot arī uz sabiedrības gaidām, tad to nāksies ieviest posmos.

Visām prasībām šajās valstīs vajadzētu stāties spēkā tikai 2013. gadā, kad tās sāks saņemt tiešos maksājumus pilnā apmērā. Mums jāpatur prātā, ka finanšu plānā 2007. – 2013. gadam nav paredzēti līdzekļi, lai saimniecības varētu pielāgoties un veikt ieguldījumus. Komisāre, prasības un standarti, ko piemēro mūsu lauksaimniekiem, ir striktāki nekā trešās valstīs. Mums ir jāatbalsta savi lauksaimnieki un jāpasargā viņi no negodīgas konkurences. Importētajiem produktiem ir jāatbilst tiem pašiem ražošanas procesa standartiem, ko attiecina uz Eiropas Savienības produktiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt lielu pateicību deputātiem par piedalīšanos šajās debatēs.

Jūs zināt, ka birokrātijas pārtraukšana un vienkāršošana jau no paša sākuma ir Komisijas darba kārtībā. Tāpēc, kad sākām šīs debates par savstarpējo atbilstību, mēs „Rambøll Management” pasūtījām ziņojumu par KLP vienkāršošanu, kas bija īpaši saistīts ar savstarpēju atbilstību. Tas ir ierobežots pētījums, kas ietver tikai piecas dažādas dalībvalstis, bet tas ir ļoti interesants, un es jums iedošu kopiju.

Tas pierāda, kā Graefe zu Baringdorf pamatoti teic, ka starp dalībvalstīm ir milzīgas atšķirības. Atšķiras veids, kādā savstarpējā atbilstība tiek ieviesta dalībvalstīs. Tāpēc, kā jau tika teikts, konsultatīvās sistēmas nozīme ir ļoti būtiska.

Manuprāt, šo pētījumu vajadzētu izmantot „veselības pārbaudes” laikā turpmākām diskusijām par to, ko varam darīt, lai vienkāršotu savstarpējās atbilstības sistēmu, neatsakoties no idejām, kas ir tās pamatā.

Šis ir pirmais solis līdzās diskusijām Padomē un J. Mulder ziņojumam, bet tas nav pēdējais. Turpināsim „veselības pārbaudi”, lai redzētu, ko var darīt, un izmantosim visu pieejamo informāciju. Šis ziņojums noderēs, lai izpētītu, ko var darīt, ko dalībvalstis var darīt un kā dalībvalstis vislabāk var noteikt paraugpraksi pašas savā starpā, lai rastu risinājumu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Paldies par diskusiju. Esmu pārliecināta, ka mēs pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Witold Tomczak (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju to, ka ir atlikta dārgo prasību saistībā ar savstarpējās atbilstības noteikumu ieviešana jaunajās dalībvalstīs (tā sauktajā jaunajā desmitniekā). Tas noteikti ir attaisnojams. Šīs valstis vēl nesaņem tiešos maksājumus pilnā apmērā, kas jau veido milzīgu daļu no visiem Eiropas Savienības izdevumiem lauksaimniecībā.

Tāpat es atzinīgi vērtēju pagarināto termiņu jauno dalībvalstu iespējai gūt labumu no vienotajiem platību maksājumiem (VPM) no 2010. līdz 2013. gadam. Tādējādi varēs izvairīties no smagas un liekas nastas uz jauno dalībvalstu pleciem saistībā ar vienreizējo maksājumu shēmu (VMS).

Šis ir solis pareizajā virzienā, bet mēs nedrīkstam ļaut, lai tas aptumšo nopietno stāvokli saistībā ar līdzekļu sadali starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas datēta ar 2005. gadu, jaunās dalībvalstis tiešajos maksājumos ir saņēmušas EUR 1,5 miljardu. Tas ir 21 reizi mazāk nekā vecais piecpadsmitnieks. Tomēr atbalsta saņēmēji saņēma tikai 2,4 reizes mazāk (attiecīgi EUR 2 miljoni un EUR 4,9 miljoni). Šīs milzīgās atšķirības atspoguļojas arī katra atbalsta saņēmēja saņemtajos vidējos maksājumos. Jaunajās dalībvalstīs tie bija EUR 723, bet vecā piecpadsmitnieka valstīs — EUR 6327, kas ir turpat deviņas reizes vairāk!

Esošā diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm kaitē šo valstu lauksaimniekiem. Tāpat tā liek apšaubīt kopīgās lauksaimniecības kultūras būtību un lauksaimniecības attīstību Eiropas Savienībā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.25 un atsāka plkst. 11.30)

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece