Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 11. decembris - Strasbūra

10. Saharova prēmijas piešķiršana (svinīgā sēde)

  Priekšsēdētājs. − Cienītie deputāti, dāmas un kungi, jau gandrīz divus gadu desmitus Eiropas Parlaments piešķir Saharova prēmiju par domas brīvību vīriešiem un sievietēm no visām pasaules malām, kuri cīnās par cilvēktiesībām, par vārda un runas brīvību.

Man ir liels prieks šeit, Eiropas Parlamentā, šodien no sirds sveikt 2007. gada Saharova prēmijas ieguvēju, Salih Mahmoud Osman.

(Aplausi)

Man ir liels prieks no sirds sveikt arī viņa sievu, Salwa Ahmed Faragalla Ali, kas ir bijusi viņam līdzās arī dzīves grūtākajos posmos. Sveicam jūs mūsu vidū.

(Aplausi)

Lēmums piešķirt 2007. gada Saharova prēmiju Salih Mahmoud Osman tika pieņemts vienprātīgi priekšsēdētāju konferencē, kurā piedalījās politisko grupu priekšsēdētāji, pamatojoties uz priekšlikumu, ko bija pieņēmuši daudzi Eiropas Parlamenta deputāti no dažādām grupām. Eiropas Parlaments tādējādi ir apstiprinājis savu solidaritāti ar cilvēkiem Dārfūrā un savu pārliecību, ka ilgtspējīgu risinājumu šajā reģionā var sasniegt tikai ar taisnīgumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.

Konflikts, kas Dārfūrā norisinās jau kopš 2003. gada, pastiprina nožēlojamo stāvokli valstī, kuru vairāk nekā divdesmit gadus ir plosījis pilsoņu karš. Kā jau lielākajā daļā konfliktu, tieši civiliedzīvotāji ir tie, kas ir cietuši no milicijas uzbrukumiem, ciematu iznīcināšanas, izdedzinātās zemes politikas un piespiedu pārvietošanas.

Konflikts ir prasījis vismaz 400 000 dzīvību un ir atbildīgs par vairāk nekā divarpus miljoniem pārvietotu personu un bēgļu, neatkarīgi no tā, ka 2006. gadā Dārfūrā tika parakstīts miera līgums.

Gluži kā Eiropas Parlaments, arī 2007. gada Saharova prēmijas ieguvējs vienkārši nepieņem šo netaisno situāciju, bet protestē, ka netiek sodīti tie, kas to izraisa. Gadiem ilgi Salih Mahmoud Osman ir aizstāvējis Dārfūras konflikta upuru tiesības. Tūkstošiem cilvēku, kuri ir ieslodzīti bez tiesas, spīdzināti, kuriem ir draudēts ar nāvi, kuri ir padzīti no savām mājām, pārvietoti vai pakļauti seksuālai vardarbībai, zina Salih Mahmoud Osman vārdu.

Viņa apņēmība ir atzīstama vairākos aspektos. Tādā valstī, kur vardarbība pastāvīgi pieaug, Salih Osman ik dienas riskē ar savu dzīvību cilvēku cieņas un taisnīguma dēļ.

Cilvēku cieņas vārdā Salih Osman mierina tos aplaupītos, neaizsargātos un iebiedētos vīriešus un sievietes, kuri ir iegrimuši bezcerībā, ka pasaule zina par viņu ciešanām, ka nav viņus aizmirsusi un ka viņiem ir iemesls cerībām atgriezties pilnīgi normālas un vienkāršas cilvēku dzīves gaitās.

Kopš 2004. gada Salih Osman ir uzņēmies izveidot un pārvaldīt „Amal” centru Nyala pilsētā („Amal” arābu valodā nozīmē „cerība”) vardarbības, arī seksuālās vardarbības, upuru rehabilitācijai. Valstī, kas galvenokārt ir musulmaņu valsts, Salih Osman ir viens no nedaudzajiem, kas aktīvi cīnās par atbalstu sieviešu tiesībām un it īpaši par to, lai tiktu atzītas seksuālās vardarbības upuru tiesības saņemt kompensāciju.

Taisnīguma vārdā Salih Osman ik dienas cenšas nodrošināt, ka tos, kas ir vainojami kara noziegumos, sauc pie atbildības gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Lai gan Sudānas tiesu sistēmā vēl joprojām ir daudz trūkumu, kas neļauj pielikt punktu valdošajai nelikumīguma atmosfērai valstī, starptautiskā jurisdikcija šķiet kā alternatīva.

Tomēr tas, ka Sudānas iestādes atsakās nodot iespējamos kara noziedzniekus Starptautiskajai Krimināltiesai, norāda uz starptautiskā tiesiskuma robežām un uz to, cik liels progress joprojām ir nepieciešams līdz tiesiskuma ieviešanai Dārfūrā un Sudānā.

Tieši tāpēc Salih Osman neaprobežojas tikai ar juridiskās palīdzības sniegšanu upuriem. Kā viens no Sudānas Parlamenta opozīcijas deputātiem kopš 2005. gada viņš nav vilcinājies apliecināt savu pārliecību Sudānas politiskajā arēnā un iesaistīties pasākumos, lai radītu īstu tiesu sistēmas reformu.

Eiropas Parlamenta un Visāfrikas Parlamenta sanāksmē neilgi pirms pagājušajā nedēļas nogalē notikušā ES un Āfrikas sammitā Lisabonā man bija iespēja un liels prieks satikt Salih Osman. Mani uzreiz sajūsmināja viņa spēcīgā personība un viņa nelokāmā vēlme cīnīties par cilvēktiesībām, neskatoties uz vajāšanu un naidīgumu, kam viņš un viņa ģimene ir bijusi pakļauta. Es uzzināju, ka neilgu laiku atpakaļ, ka jums ar Ali ir trīs bērni, kuri arī šodien ir mūsu domās.

2004. gadā Salih Osman pats septiņus mēnešus sabija ieslodzījumā bez jebkādām apsūdzībām, un viņš tika izlaists tikai tad, kad uzsāka badastreiku. Viņa ģimenes locekļi ir spīdzināti un noslepkavoti, vai arī viņu mājas ir nodedzinātas.

Izcilais vācu rakstnieks Johans Volfgangs Gēte ir teicis: „Zināt vien ir par maz — zināšanas arī jāliek lietā. Tāpat ir par maz tikai gribēt — vajag darīt.“ Salih Osman iemieso šādu gribu un apņēmību, pierādot savu drosmi ikdienas cīņā savu līdzcilvēku labā. Viņš ir paraugcīnītājs par lielāku tiesiskuma ievērošanu savā reģionā. Salih Mahmoud Osman, mēs jūs ļoti atbalstām un sirsnīgi sveicam.

Kā jau zināt, Eiropas Parlaments vienmēr ir īpaši sekojis līdzi Āfrikas iedzīvotāju ciešanām. Salih Osman ir viens dažiem Āfrikas prēmiju ieguvējiem, kam Parlaments ir sniedzis savu atbalstu pēdējos gados un kam turpina to sniegt. Nelson Mandela Saharova prēmiju saņēma 1988. gadā, Salima Gezali — 1997. gadā, Doms Zakarijss Kamwenho — 2001. gadā un Hauwa Ibrahim — 2005. gadā.

Salih Osman, mēs jūs apsveicam ar neapsīkstošo darbu šajā jomā ar šādu aizrautību, un mēs ceram, ka atzinība, ko šī prēmija nes sev līdzi, sniegs jums spēku un aizsardzību no gada uz gadu, kamēr vien jūsu cīņa turpināsies. Mēs esam jūsu pusē.

(Aplausi)

  Salih Mahmoud Osman, Sudānas advokāts, Dārfūras kara upuru aizstāvis. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par šo milzīgo pagodinājumu. Šī prēmija, ko Eiropas Parlaments ir piešķīris vienprātīgā balsojumā, man sniedz neizsakāmu gandarījumu, bet svarīgākais ir tas, ka tā man dod iespēju šodien jūs uzrunāt.

Esmu dzimis Dārfūrā, Jebel Marra, kas ir kalnains apvidus Dārfūras reģiona vidienē. Esmu gadiem ilgi strādājis par advokātu Dārfūrā, Sudānā. Sava darba dēļ esmu bijis arī apcietināts un spīdzināts. Manas ģimenes locekļus ir spīdzinājusi un pārvietojusi Dārfūras milicija. Daudzu gadu gaitā savā darbā esmu pārstāvējis tūkstošiem cilvēku, kam ir bijusi nepieciešama mana palīdzība tiesā. Esmu redzējis tūkstošiem spīdzinātu cilvēku; esmu redzējis simtiem sieviešu un jaunu meiteņu, kas ir cietušas no seksuālas vardarbības; esmu redzējis četrus miljonus cilvēku, kas ir ar varu aizvesti no savām mājām, un divarpus miljonus, kas patlaban, šajā brīdī, ir ieslodzīti nometnēs netālu no Dārfūras pilsētām: Nyala, Al Fashir, Zalingi un Al Geneina.

ANO Drošības padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas saistībā ar stāvokli Dārfūrā. Diemžēl neviena no tām nav efektīvi ieviesta. Upuri jūtas vīlušies. Viņi vēlas ko dzirdēt no jums, no Eiropas iedzīvotājiem. Jūsu valstu vadītāji runā par Sudānas valdības politiskajām nostādnēm Dārfūrā. Bet līdz šim mēs neesam redzējuši nevienu reālu soli, kas risinātu šo situāciju neatlaidīgā un mērķtiecīgā veidā.

Kā konflikta upuru pārstāvim man šodien ir bezprecedenta iespēja runāt tieši ar Eiropas valstu vadītājiem. Dārfūras iedzīvotājiem ir nepieciešams, lai Eiropas Savienība izrādītu nelokāmu, vienotu nostāju attiecībā un nevainīgu civiliedzīvotāju aizsardzību. Dārfūras iedzīvotāji lūdz jūs viņus pasargāt no vardarbības, slepkavībām un ļaunprātīgas izmantošanas, ar ko viņi saskaras ikdienā. Dārfūras iedzīvotāji vēlas, lai jūs aizsargātu viņu bērnus un sievietes no izvarošanas un seksuālas vardarbības, ko izmanto kā „kara ieroci”. Šo aizsardzību var īstenot, attīstot ANO un ĀS apvienotos spēkus. Starptautisko un it īpaši Eiropas spēku iejaukšanās ir obligāta, lai gan Sudānas valdība patlaban to varbūt nevēlētos atzīt. Bet Eiropas uzdevums ir palielināt spiedienu uz Sudānas valdību, lai veicinātu šo spēku izvietošanu un Dārfūras iedzīvotāju aizsardzību.

Dārfūrā, Sudānā, nebūs miera bez taisnīguma un bez aizsardzības.

Mieru var veicināt arī Eiropa. Eiropas Savienībai ir milzīgs pienākums veicināt mieru starptautiskā mērogā. Eiropas valstu vadītāji var vadīt miera procesu arī Sudānā. Es jūs lūdzu pielikt lielākas pūles, lai steidzamā kārtā pie miera sarunu galda nosēdinātu nemiernieku grupējumus un Sudānas valdību.

Fakts ir tāds, ka nemiernieku grupējumos notiek šķelšanās, un tas nepalīdz atrisināt stāvokli Dārfūrā. Es vēlos, lai jūs padomātu par citu ieinteresēto pušu —miljoniem nometņu upuru, kuriem nav teikšanas, un citu tiešā veidā cietušu Dārfūras iedzīvotāju — iesaistīšanu. Sadarbojieties arī ar pilsoniskās sabiedrības kustību, NVO un kopienas līderiem. Tas palīdzētu uzlabot stāvokli Dārfūrā.

Pat ja mēs varam nodrošināt aizsardzību un veicināt mieru Dārfūrā, tiesiskumu un atbildību nedrīkst kompromitēt nekādi politiskie darījumi. Patlaban neviens no upuriem nevar atgriezties savās mājās, jo tur nav vai trūkst drošības. Mūsu kopienām uzbrūk ne vien milicija, bet arī Sudānas valdības bruņotie helikopteri iznīcina mūsu ciematus, bombardējot tos. Par spīti šiem ievērojamajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, pie atbildības nav saukts neviens vainīgais, jo Sudānas tiesu sistēma ir nevarīga, nekompetenta un nevēlas panākt taisnīgumu. Mūsu pašu tiesu sistēma nespēj šiem noziedzniekiem neko padarīt. Šim konfliktam ir raksturīga pilnīgas nesodāmības kultūra.

Kā jurists un kā Dārfūrā dzimušais es zinu, ka bez tiesiskuma miers šajā reģionā nekad nebūs ilgstošs. Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) ir spērusi dažus svarīgus un nozīmīgus soļus atbildības veicināšanā. Tomēr nesodāmības cikls vēl nav pārtraukts. Dārfūras iedzīvotāji lūdz jūs atbalstīt ICC darbu. ICC ir viskompetentākais starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls, kas var saukt pie atbildības daudzus no bēdīgi slavenajiem kara noziedzniekiem un tos, kas vainojami noziegumos pret cilvēci.

Patlaban divi identificēti aizdomās turētie A. Kosheib un A. Haroun joprojām nav notverti. Sudānas valdība uzsver, ka tā nekad viņus nenodos ICC.

Dārfūra nav vienīgais reģions Sudāna, kas cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem. Tik tiešām — iedzīvotāji no visas Sudānas saskaras ar ikdienas ierobežojumiem, kas saistīti ar vārda brīvību, biedrošanās brīvību un citām pamattiesībām, ko daudzi cilvēki Eiropā uztver kā pašsaprotamas. Es aicinu arī jūs veicināt un sekmēt tiesiskumu manā valstī, lai visiem Sudānas iedzīvotāji varētu izmantot savas individuālās un kolektīvās tiesības. Ņemot vērā 2009. gadā gaidāmās vēlēšanas, mums ir jānodrošina, ka notiek brīvas un godīgas vēlēšanas un ka brīvu un godīgu rezultātu ievēro visas puses.

Visbeidzot es vēlētos pateikties jums, Eiropas Parlamenta deputāti, kas šī gada jūnijā bija Sudānā, lai paši savām acīm redzētu to, ko es aprakstīju. Šo apmeklējumu koordinēja Eiropas Komisijas birojs Hartumā. Eiropas Komisijas birojs manā darbā ir bijis liels atbalsta sniedzējs un partneris, ar ko strādāju jau daudzus gadus. Eiropas Komisijas un jūsu, Eiropas Parlamenta, atzinība par darbu cilvēktiesību aizstāvjiem Sudānā dod mums drosmi un apņēmību turpināt aizstāvēt upurus un kaut mazliet mazināt viņu ciešanas.

Un noslēgumā vēlos teikt, ka esmu lepns par izrādīto pagodinājumu citu šīs prēmijas kandidātu vārdā, un tie ir: pērn noslepkavotā krievu žurnāliste Anna Politkovskaya, ķīniešu disidenti Zeng Jinyan un Hu Jia, Afganistānas parlamenta deputāte un sieviešu tiesību aktīviste Joya Malalai, kā arī daudzu sudāniešu vārdā, kas, tāpat kā es, tic cilvēka cieņai un taisnīguma panākšanai.

Liels paldies.

(Klātesošie piecēlās kājās un sveica runātāju ar skaļām ovācijām)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, lūdzu, piecelieties kājās vai palieciet stāvot, jo tiks atskaņota Eiropas Savienības himna par godu Salih Osman.

SĒDI VADA: M.  ROURE
Priekšsēdētāja vietniece