Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 11. decembris - Strasbūra

11. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0457/2007)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Costa kunga ziņojumu par grozījumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, lai ņemu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokols paredz būtiskas izmaiņas divpusējos nolīgumos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Marokas Karalisti un Bulgārijas Republiku un Rumānijas Republiku saskaņā ar pēdējo divu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai.

Gan Bulgārija, gan Rumānija iepriekš bija noslēgušas nolīgumus par gaisa pakalpojumiem ar Maroku, attiecīgi 1966. gadā un 1971. gadā. Tomēr Eiropas Kopiena noslēdza horizontālu nolīgumu 2006. gada decembrī. Tādēļ ir nepieciešams pielāgot nolīgumus Kopienas tiesību aktiem un ļaut abām jaunajām dalībvalstīm pievienoties horizontālajam nolīgumam.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0456/2007)

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Eiropas Parlamenta rumāņu deputāti no grupas Eiropas Sociālistu grupas atturējās no balsošanas par ziņojumu par nolīgumu starp EK un Gruzija, Libānu, Maldīviju, Moldovu, Singapūru un Urugvaju par atsevišķiem gaisa pakalpojumu aspektiem sakarā ar atsauci tekstā nolīgumā ar Moldovas Republiku moldāvu valodā teikumā „noslēgts Luksemburgā divos eksemplāros bulgāru, čehu, dāņu, holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru, un moldāvu valodā“.

Rumāņu sociāldemokrātu delegācija uzsver, ka Rumānijas dalība šajā nolīgumā nenozīmē apzīmējuma „moldāvu“ valodas atzīšanu. Eiropas Sociālistu grupas locekļi no Rumānijas atgādina, ka saskaņā ar faktiskajiem un zinātniskajiem pierādījumiem, arī Moldovas Republikas Zinātņu akadēmijas skaidrojumu (1994. gada septembris) pareizais nosaukums ir rumāņu valoda.

Ir jāņem vērā tas, ka daudzos citos nolīgumos Komisija ir izmantojusi neitrālu formulējumu „Noslēgts plkst. ..... (datums)....... (mēnesis) .... (gads)..... divos eksemplāros abu pušu oficiālajās valodās, abiem eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks”.

Mēs izsakām nožēlu, ka šāds teksts netika lietots nolīgumos ar Moldovas Republiku, un iesakām izmantot šo neitrālo formulējumu oficiālajos dokumentos, kas saistīti ar ES attiecībām ar Moldovas Republiku.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Īsumā es šajā ziņojumā, ko atbalstu, vēlos aktualizēt problēmas, ar kurām saskaras ES aviosabiedrības attiecībā uz tiesībām lidot pāri Krievijai.

Šīs tiesības ne tikai ierobežo Krievijas iestādes, bet tās ir arī dārgas, piešķirtas diskriminējošā veidā un tā, ka ES pārvadātājiem tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi, jo īpaši tiem, kuriem ir vairākiem maršruti uz Tālajiem Austrumiem.

Šī problēma ir zināma jau diezgan ilgi, bet Krievijas iestāžu nevēlēšanās no jauna pārrunāt šo tematu ar ES ir bijusi gan dārga, gan nelietderīga.

Tagad mums vajag, lai Komisija un Krievijas iestādes pastiprina centienus šīs ļoti nopietnās problēmas risinājuma rašanā.

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0475/2007)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai gan vairāki reaktoru negadījumi notika pirms daudziem gadiem, mēs vēl arvien maksājam cenu par pagātnes kļūdām. Uzreiz pēc kodolkatastrofām, piemēram, meža zvēru gaļa, ogas un sēnes tiek uz laiku izņemti no mūsu ēdienkartēm, lai pēc neilga laika atkal atgrieztos. Ir svarīgi noteikt ierobežojošu maksimāli pieļaujamu līmeni, bet vēl joprojām trūkst pētījumu par radiācijas ietekmi uz cilvēkiem, kā arī jaunā ģenētiskās inženierijas joma vēl nav pietiekami izpētīta.

ES bez kavēšanās ir jāvelta uzmanība šiem svarīgajiem un steidzami nepieciešamajiem ietekmes pētījumiem, jāveic sagatavošanas darbi, lai atteiktos no kodolenerģijas un ļautu dalībvalstīm pašām izlemt to, kā izmantot ģenētisko inženieriju. Tā kā iepriekš minētie punkti ziņojumā netika pietiekami risināti, es atturējos.

- Ziņojums: Francesco Enrico Speroni (A6-0476/2007)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Zvejniecības produktu kopējā tirgus ir paredzēta, lai nodrošinātu stabilitāti tirgū un drošus ienākumus tiem, kas ir iesaistīti šajā nozarē. Šie mērķi un, protams, mērķi, kas noteikti EK līgumā, ir uzslavas cienīgi, un tiem vajadzēja radīt Eiropas zvejniecības kopienu labklājību.

Diemžēl pēdējo divarpus gadu desmitu ilgas centralizētas Brisele kontroles KZP veidā šīm kopienām ir bijušas postošas. Plaukstošs tirgus ar darba drošību nav sasniedzams saistībā ar KZP, un zivsaimniecības pārvaldības kontrolei ir atkal jānonāk to valstu pārziņā, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības.

- Ziņojums: Ioannis Gklavakis (A6-0480/2007)

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret ziņojumu, jo tas attiecas uz noteikumiem saistībā ar kopīgo lauksaimniecības politiku, kuru mēs vēlamies atcelt. Kopīgajā lauksaimniecības politikā ir nepieciešamas radikālas reformas, un nu jau vairākus gadus mēs esam aicinājuši sākt diskusijas pēc iespējas drīzāk. Mēs domājam, ka ES vajadzētu sākt samazināt lauksaimniecības atbalstu jau 2010. gadā, pēc tā sauktās ilgtermiņa budžeta 2007. - 2013. gadam „veselības pārbaudes“

Tāpēc „Junilistan” deputāti parasti nevar balsot par dažādiem Eiropas Parlamenta ziņojumiem par lauksaimniecību.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Augu veselībai un augļaugu un augļu koku pavairošanas materiāla sertifikācijai ir ļoti liela nozīme ražotājam, jo sākotnējā augļu dārza izveide, ja tā ir pareizi veikta, nodrošina labu ražu. Neapšaubāmi tiesību akti ir jāpielāgo šīs nozares attīstībai.

Tomēr, lai gan mēs piekrītam lielākajai daļai grozījumu, Gklavakis kunga ziņojumā, mums ir iebildumi, un mēs nepiekrītam tiem grozījumiem, kas ļauj izmantot ģenētiski modificētu pavairošanas materiālu, pat kā potcelmu, jo tas apdraud cilvēku veselību un vidi. Vēl nav zinātnisku pētījumu, kas garantētu, ka nekādas ietekmes nav. Attiecībā uz importu no trešām valstīm mēs piekrītam, ka vajadzētu būt novirzēm, jo pastāv patogēnu izplatīšanās risks Eiropas Savienībā ar ietekmi uz ražošanu, produktu kvalitāti un lauksaimniecības ienākumiem.

- Ziņojums: Ieke van den Burg (A6-0469/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs aizstāvam subsidiaritātes principa piemērošanu. Tāpēc mēs piekrītam, ka Kopienai nevajadzētu iejaukties dalībvalstu kompetencē. Piemēram, šajā gadījumā ir vietējie pakalpojumi, kas nav saistīti ar pārrobežu darbību un tādēļ principā neietekmē iekšējā tirgus darbību. Tāpēc netiešo nodokļu iekasēšanas jomā un attiecībā uz PVN likmju noteikšanu katrai valstij ir jārīkojas pilnīgi brīvi.

Pat ja Padome pieņems lēmumu par galīgo nodokļu sistēmu darījumiem Kopienas teritorijā, dalībvalstīm vajadzētu piemērot pazeminātas likmes vai, iespējams, pat nulles likmes precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešamas pamatvajadzību apmierināšanai, piemēram, pārtikai un medikamentiem, kā arī vietējiem pakalpojumiem, to skaitā pakalpojumiem un nodrošināšanai ar precēm, kas saistītas ar izglītību, labklājību, sociālo nodrošināšanas darbu un kultūru.

Pat tad, ja galīgo nodokļu sistēmu darījumiem Kopienas teritorijā noteiks līdz 2010. gada beigām, dalībvalstīm vajadzētu spēt piemērot samazinātas PVN likmes, lai nostiprinātu vietējo pakalpojumu eksistenci un saglabāšanu, kā arī to nozīmi oficiālajā ekonomikā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Beidzot mums ir bijis kārdinājums balsot par šī Parlamenta ziņojumu par PVN. Tas atbalsta atteikšanos no mērķa par galīgajiem pasākumiem, pamatojoties uz nodokļu piemērošanu patēriņa valstī, un šis mērķis vien attaisnoja pieaugošo likmju saskaņošanu. Tāpat tas arī atbalsta subsidiaritātes principa piemērošanu, kas ļautu dalībvalstīm piemērot nulles PVN pakalpojumiem, ko sniedz uz vietas, piemēram, ēdināšanas vai citās jomās, un kas būtu risinājums sociālajiem, izglītības un kultūras mērķiem utt. Tas cenšas saglabāt daudzas atkāpes, no kurām vajadzētu atteikties laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam. Mēs tam visam piekrītam.

Tomēr mēs nevaram piekrist vēlmei saglabāt Eiropas PVN tiesību aktus un vēlmi nodrošināt identiskas likmes, neņemot vērā notiekošo, ES iekšējās tirdzniecības un muitas formalitāšu vienkāršošanas vārdā. Nodokļi ir katras dalībvalsts suverēna atbildība, un atšķirības vienā nodokļu veidā bieži kompensē nevienlīdzības citā. Tāpēc tie ne vienmēr ir nelikumīgi.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā notiekošās debates par pārejas PVN likmēm, Eiropas Parlamentam lūdza sniegt atzinumu par termiņa pagarināšanu pagaidu noteikumiem attiecībā uz šīm likmēm. Mēs šodien balsojam par šo atzinumu. Tas bija mazliet novēloti, jo, kā mēs zinām, Eiropas Savienība ir nolēmusi turpināt piemērot preferenciālas PVN likmes pēc 2008. gada 1. janvāra. Tomēr, es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs atzinums.

Tas noteikti ir pareizais lēmums valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, un mēs pilnībā to atbalstām. Parlamenta atzinums šajā jautājumā ir nepārprotams un aicina saglabāt konkrētus pagaidu noteikumus saistībā PVN likmēm. Lēmumu ir pelnījis plašu atbalstu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par I. van den Burg ziņojumu par PVN. Ziņojumā ir uzsvērts, cik nozīmīgs ir subsidiaritātes princips nodokļu jomā, un, manuprāt, pareizi ir teikts, ka šis princips ir jāpiemēro tur, kur pakalpojumiem nav pārrobežu rakstura, un tāpēc tie neietekmē iekšējo tirgu.

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. – (FR) Komisija nekad neizprot PVN jautājumu. 1980. gados Cockfield ziņojumā izskanēja aicinājums ieviest dažādas PVN likmes. Patiesībā bija tikai minimālā likme — 15 %, 5 % parastā likme un zemākā likme.

Pēc tam Eiropas Komisija vēlējās PVN likmi, ko piemēro izcelsmes valstī. Praksē PVN iekasē pēc likmes, ko piemēro galamērķa valstī. Tā bija pagaidu sistēma, kas kļuva par galīgo sistēmu: tā sauktais „Bolkenstein PVN“ netika ieviests. Uzradās zemākas PVN likmes Francijas ēdināšanas iestādēm, kompaktdiskiem un darbībām, kas veido darbaspēku.

Komisija padevās vismaz provizoriski savas Sestās direktīvas H pielikuma sarakstā 1977. gadā, jo saprata, ka vācieši tik tikko spēja atstūrēt savu „Mercedes“ uz pārrobežu pusdienām restorānā ar zemu PVN.

Cik žēl, ka 1993. gadā tā nesaprata, ka bez robežu kontroles Kopienā PVN ir neizsmeļams avots liela mēroga krāpšanas darbībām. PVN — inteliģenta nodokļa, jo tas ir ekonomiski neitrāls — filozofiskā loģika nav saprotama lielākajai daļai Komisijas ierēdņu. Tieši tāpēc viņu radītie tiesību akti pastāvīgi ir cietuši neveiksmi šajā jautājumā pēdējos 20 gados.

  Joseph Muscat (PSE), rakstiski. − (MT) Es gribētu pievērst uzmanību diviem grozījumiem, kurus ieteicu un kas ir apstiprināti galīgajā ziņojumā.

Pirmajā priekšlikumā teikts, ka katrai valstij vajadzētu būt tiesībām piemērot samazinātas PVN likmes vai izņēmuma gadījumos, iespējams, pat nulles likmes pamatprecēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtikai un medikamentiem, sociālu un vides iemeslu dēļ un par labu patērētājam.

Otrajā priekšlikumā teikts, ka ir jābūt iespējai piemērot samazinātu vai pat nulles PVN likmes precēm, kas saistītas ar izglītību, sociālo drošību un kultūru.

Patlaban samazinātas PVN likmes jau tagad var piemērot precēm, kas saistītas ar izglītību. Šis grozījums to veicina.

Es aicinu Ministru padomi ievērot Eiropas Parlamenta politiku.

- Ziņojums: Gianni De Michelis (A6-0484/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mūsu atturēšanās balsojumā par šo ziņojumu ir saistīta ar šaubām par „ARTEMIS“ izveidi, tā darbību un vadību. Kopuzņēmumu veidošanās valsts un privāto partnerattiecību kontekstā, kā tas ir ar „ARTEMIS“ izveidošanu, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu, kā izklāstīts šajā ziņojumā, ietver domu par valsts līdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām un interesēm, bet sadarbība citā jomā, vai nu finanšu, vai kādā, kas saistīta ar zināšanu nodošanu, nešķiet klātesoša.

Šajā saistībā mērķi šķiet pretrunīgi, jo privāto iniciatīvu pīlāru pamatā ir peļņas uzkrāšana, kamēr sabiedrisko pakalpojumu pīlāra pamatā ir sabiedrības interešu pakalpojumi un reakcija uz iedzīvotāju bažām.

Tomēr ieguldījumi pētniecībā, jo īpaši integrēto IT sistēmu jomā, ir devums, ko mēs uzskatām par būtisku, lai attīstītu tehnoloģiju Eiropā.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, „ARTEMIS” ir pirmais no četriem kopuzņēmumiem, ko ierosināts izveidot ar kopīgu mērķi un pamatojumu. Pārējie ir „Clean Sky”, „ENIAC” un „Innovative Medicine”. Visiem četriem uzņēmumiem ir pat kopīgs centrālais birojs Briselē, kas joprojām ir akciju kapitāls flāmu un valoņu tautām.

Parlamenta Budžeta komiteja izteica atbalstu šīm četrām jaunajām iestādēm, kuras paredzēts izveidot saskaņā ar Septīto pamatprogrammu. Tas tika darīts ar cerību, ka izstrādātais valsts un privāto partnerattiecību modelis izrādīsies reālāks, nekā tas bija „Galileo“ programmas gadījumā. Ir jāatzīmē, ka laika grafiks un budžeta pasākumi „ARTEMIS“ un citiem kopuzņēmumiem (2008. – 2013. gadam) nav saskaņā ar finanšu pasākumiem, kas noteikti septiņu gadu finanšu plānā 2007. - 2013. gadam. Tas varētu radīt zināmas problēmas nākotnē.

Mēs arī norādījām salīdzinoši mazo skaitli, kas piešķirts administratīvajām izmaksām kopīgo izdevumu sadalījumā četriem kopuzņēmumiem, proti, EUR 84 miljoni 2008. - 2017. gadam. Tas ir apmēram 3,5 % no kopējiem izdevumiem un apstiprina mūsu bažas. Tomēr jautājums par iestāžu vairošanos Eiropas Savienībā paliek atklāts, un tas ietver ne tikai iestāžu atjaunošanu Septītajā pamatprogrammā.

- Ziņojums: Françoise Grossetête (A6-0479/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Iniciatīva novatorisku zāļu jomā ir unikāla iniciatīva, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un asociāciju federācija, kuras budžets līdz 2013. gadam būs EUR 2 miljardi. Tāpēc es arī balsoju par ziņojumu.

Esmu pārliecināts, ka šī partnerība starp privāto un valsts sektoru palīdzēs paātrināt labāku un drošāku medikamenti izplatīšanu.

Es priecājos, ka novatorisko zāļu iniciatīva uzlabos pētniecības apstākļus un ar tiem — iespēju attīstīt labākas zāles, lai ārstētu novārtā atstātas slimības.

Otrkārt, kā mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas locekli mani saviļņots šīs pirmās valsts un privātās partnerattiecības, kas ietver finansējumu sadarbībai starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības centriem, akadēmijām un asociācijām, kas ir EFPIA sastāvā.

Šī finansēšanas metode beidzot nodrošinās piekļuvi vajadzīgajiem līdzekļiem un tādējādi radīs labvēlīgu vidi pētījumiem Eiropas Savienībā, un palielinās tās konkurētspēju. Mūsu dalībvalstīm vajadzētu gaidīt rezultātus ....

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, esmu viena no tām, kas kritizē sadarbības trūkumu starp lieliem uzņēmumiem un universitātēm, un es arī iebilstu pret niecīgajiem līdzekļiem, kas pieejami pētījumiem ES, ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar ASV tikai viena trešdaļa finansējuma ir no privātā sektora. Šodien beidzot mēs sūtām ļoti labas ziņas no Strasbūras Eiropas Pētniecības nozarei, pieņemot septiņu gadu plānu novatoriskām zālēm EUR 2 miljardu vērtībā. Šī uzņēmuma formāts ir jauninājums pats par sevi, jo tā ir partnerība starp privāto un valsts sektoru. Tas var dubultot pieejamos līdzekļus un arī palīdz apvienot izpētes mērķus. Es uzskatu, ka tas dos jaunu impulsu zināšanu pārvaldībai, izglītībai un profesionālajai apmācībai. Esmu pārliecināta, ka mēs varam mainīt Eiropas farmācijas nozares lejupslīdošo efektivitātes tendenci un panākt vieglāk pieejamu augstas kvalitātes ārstēšanu, jo īpaši vēža un Alcheimera slimību gadījumā. Es vēlētos pateikties referentei par to, ka šis ziņojums ir veiksmīgi nonācis līdz otrajam lasījumam.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es kā referente es esmu ļoti apmierināta, ka ir pieņemts šis ziņojums par novatorisku zāļu iniciatīvas kopuzņēmuma (IMI) izveidi.

Šīs valsts/privātās partnerības starp Eiropas Farmācijas uzņēmumu un asociācijas federāciju (EFPIA) un Eiropas Komisiju ir nozīmīgs daudzsološs solis uz priekšu liela mēroga pētniecības programmām. Eiropas Komisijas pienākums ir izskatīt Eiropas vajadzības no cita viedokļa.

IMI kopējais budžets būs EUR 2 miljardi no 2008. līdz 2013. gadam. Eiropas Komisijas ieguldījums EUR 1 miljarda apmērā tiks izsniegts MVU un universitātēm. Apmaiņā lielākie uzņēmumi šo summu saskaņos ar ieguldījumu natūrā. Tie iesaistīs MVU un universitātes, nodrošinot tās ar instrumentiem un metodēm, lai labāk prognozētu zāļu, viedas infrastruktūras un zināšanu pārvaldības nekaitīgumu un efektivitāti.

Šī sadarbība starp vadošajiem uzņēmumiem, maza mēroga pētniecības centriem, MVU un universitātēm palīdzēs veidot to pētījumu projektus. IMI arī uzlabos zināšanu nodošanu universitātēs un uzņēmumos un nelielu uzņēmumu iesaisti Eiropas pētniecībā.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Jautājums par novatoriskajām zālēm ir īpaši tuvs manai sirdij, jo Polijā aktīvi palīdzu bērniem, kas cieš no retām ģenētiskām slimības. Diemžēl šiem bērniem nav nekādas veselības apdrošināšanas programmas, un viņiem nepieciešamās zāles ir pārāk dārgas. Vairumā Eiropas valstu izmaksas zālēm, kas nepieciešamas, lai noturētu šādus bērnus pie dzīvības un lai viņiem būtu iespēja dzīvot gandrīz normālu dzīvi, tiek segtas.

Kā Eiropas Parlamenta deputāte es saprotu, cik būtiska ir Eiropas pieeja jautājumam par zālēm kopumā. Es runāju par jauninājumiem, Eiropas Savienības atbalstu pētniecībai un zinātniekiem, kā arī farmācijas koncerniem, mudinot tos radīt jaunas zāles. Manuprāt, Grossetête kundzes ziņojums tiešām ir ļoti svarīgs.

Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir jāsāk izmantot jaunu un efektīvāku metodi pētniecības un jauninājumu pārvaldībā, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību mūsu kontinentā, atvieglojot sāpes iedzīvotājiem un reizēm pat glābjot dzīvības. Eiropas Komisijas priekšlikums izveidot kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas saskaņos un vienkāršos projektu finansēšanu.

Ņemot vērā pētniecības programmas par novatoriskām zālēm, ir svarīgi iesaistīt MVU, universitātes, pacientus, slimnīcas un farmācijas nozari, lai nodrošinātu, ka zāles ir pieejamas drošākā, lētākā un gatavākā veidā. Valsts un privātās partnerības, ko ierosināja Komisija, ir lielisks risinājums. Tās ir jauna iespēja farmācijas pētījumu jomā.

- Ziņojums: Lena Ek (A6-0483/2007)

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Spānijas sociālistu delegācija balsoja par L. Ek ziņojumu par „Clean Sky” kopuzņēmuma izveidi, bet es vēlētos, lai būtu skaidrs, ka atklātības un pārredzamības pamatprincipi ir stingri jāievēro visās kopīgajās tehnoloģiju iniciatīvās. Īpaši attiecībā uz „Clean Sky” Spānijas sociālistu delegācija ir vienmēr atbalstījusi nepieciešamību pēc atvērtiem un konkurētspējīgiem aicinājumiem piedalīties konkursos, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi dalībniekiem visās dalībvalstīs, pamatojoties uz izcilību.

Ņemot to visu vērā, Spānijas sociālistu delegācija vēlas teikt, ka „Clean Sky” uzņēmums nedrīkst radīt precedentu turpmākajām kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām vai arī citiem instrumentiem Septītajā pamatprogrammā, un uzskata, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis piedalītos līdztiesīgi.

- Ziņojums: Ioannis Varvitsiotis (A6-0454/2007)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kā Eiropas iedzīvotājiem mums ir vairākas tiesības, to skaitā arī tiesības uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību. Visi ES pilsoņi var saņemt jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību trešā valstī, kurā viņu valstij nav vēstniecības vai konsulāta.

Šis jautājums ir vēl nozīmīgāks, ja mēs apzināmies, ka ir tikai trīs valstis — Ķīna, Krievija un ASV —, kurās ir visu ES dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

Papildus tam, ka dalībvalstu pārstāvniecības trešās valstīs var būt ļoti dažādas, ir arī gadījumi, kad pārstāvību nemaz nav (piemēram, Maldīvijā).

Es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt to, ka EK līguma 20. panta un Pamattiesību hartas 46. panta noteikumus var efektīvi izmantoti praksē, ieliekot pamatus patiesi saskaņotām pamattiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no to valstspiederības.

Tas, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu ir izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests ar savu kompetenci un atbildību, arī ir vērtējams pozitīvi.

Piekrītot, ka ir būtiski informēt cilvēkus, es atbalstu vienota Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numura izveidi, kas ļaus ES iedzīvotājiem iegūt nepieciešamo informāciju, it īpaši kritiskās un ārkārtas situācijās.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par I. Varvitsiotis ziņojumu, ar ko paredzēts veicināt diplomātisko un konsulāro aizsardzību ES pilsoņiem, kas dzīvo vai ceļo valstīs, kurās viņu mītnes dalībvalstij nav pārstāvniecības. Manai valstij, Skotijai, patlaban nav neatkarīgas diplomātiskās pārstāvniecības nevienā pasaules valstī. Es uzskatu, ka situācija varētu mainīties tuvākajos gados, un ceru, ka Skotijas aizjūras pārstāvji palīdzēs visiem ES iedzīvotājiem, ja tas būs nepieciešams.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Gadījums ar rotaļu lācīti Muhamedu mums atkal ir licis saprast, cik vienkārši ir nokļūt saspīlētā situācijā ārzemēs. Ne vienmēr ir jānotiek dabas katastrofai, nelaimes gadījumam vai jānozaudē pase; pietiek ar pārpratumu kultūras sfērā. Mums joprojām ir ļoti daudz darba šajā jomā. Piemēram, Turcijā, ES kandidātvalstij, dzīve var būt bīstama Rietumu ceļotājiem, jo — kā noskaidrojies ļoti nesenā pētījumā — bieži sludinātie uzlabojumi minoritāšu aizsardzībā eksistē tikai uz papīra, un esošais stāvoklis patiesībā ir pasliktinājies.

Tādēļ vajadzētu izdarīt divas lietas. Pirmkārt, izveidot stabilu diplomātisko misiju tīklu, kas var kalpot mūsu iedzīvotājiem kā enkurs, un, otrkārt, nodrošināt to, ka ceļotāji zina ne tikai to, kādi ir vēstnieka pienākumi, bet arī to, ka viņi var meklēt palīdzību jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā. Ņemot vērā šos apsvērumus, es balsoju par paredzēto rīcības plānu.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Ir tikai trīs pasaules valstis, kurās visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, proti, Ķīna, ASV un Krievija. Nav pārstāvniecību dažos populāros tūristu galamērķos.

Saskaņā ar Komisijas iniciatīvu katram Eiropas iedzīvotājam ir tiesības uz citas dalībvalsts pārstāvniecības diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešā valstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir tās dalībvalsts pilsoņiem. Tomēr tas attiecas tikai uz gadījumu, ja mītnes dalībvalstij nav vēstniecības vai diplomātisko pārstāvniecību trešā valstī. Es atbalstu šādu risinājumu.

Diemžēl, ņemot vērā šīs rezolūcijas priekšlikuma otrās daļas saturu, mans pienākums bija balsot pret to. Savstarpējas praktiskas diplomātiskās un konsulārās palīdzības jēdziens visplašākajā nozīmē nedrīkst ietvert kompetences pārņemšanu no jebkuras citas dalībvalsts. Diemžēl tas ir šī rezolūcijas priekšlikuma mērķis.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. – (PL) Es atturējos no balsojuma par diplomātisko un konsulāro aizsardzību Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem. Tomēr ir skaidrs, ka es vēlētos, lai šāda aizsardzība tiktu nodrošināta.

2007. gada 11. septembrī Beļģijas policija piekāva un arestēja Borgheio kungu, Eiropas Parlamenta deputātu, pie Eiropas Parlamenta ēkas par spīti tam, ka viņš stādījās priekšā kā Eiropas Parlamenta deputāts un informēja policiju par savu deputāta imunitāti. Šis incidents pierāda, ka nav nepieciešams doties uz trešām valstīm, lai novērtētu to, ka aizsardzība nav tik laba, kā varētu būt, pat parlamentāriešiem. Es uzskatu, ka mums vispirms vajadzētu tikt galā ar stāvokli tuvākajā apkaimē.

- Ziņojums: James Elles (A6-0493/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā septītajā budžeta grozījumā 2007. gadam ir iekļauti vēl EUR 4 324,8 miljoni ieņēmumu, kā arī samazinājums par EUR 1 651,4 miljoniem izdevumos, tādējādi ļaujot dalībvalstīm samazinātu to iemaksas Kopienas budžetā par aptuveni EUR 5 976,2 miljoniem.

Ienākumu pieaugums lielākoties ir noticis uz PVN un NKI atlikumu rēķina, bet budžeta neizpilde galvenokārt ir atbildīga par ievērojamu izdevumu samazināšanu, kas lielākoties ietekmējusi kohēzijas, zivsaimniecības, vides un lauksaimniecības budžeta pozīcijas.

Nesen pieņemtās daudzās struktūrfondu darbības programmas 2007. – 2013. gadam (un citas) ir Komisijas un Padomes pamatojums neizmantot apropriāciju prognozi 2007. gadam. Tomēr šīs summas nav pārnestas uz 2008. gada budžetu, lai attiecīgi palielinātu apropriācijas attiecībā uz šīm politikas nostādnēm. Tiek norādīts, ka summas, kas šīm pozīcijām paredzētas 2008. gada budžetā, ir saskaņā ar tām, kas norādītas daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam.

Summu neiekļaušana Kopienas budžetā ir ļoti satraucoša un ir ļoti rūpīgi jāuzrauga, ņemot vērā, ka 2007. gads ir pirmais gads jaunajā finanšu shēmā 2007.–2013. gadam un ka N+2 noteikumu joprojām piemēro attiecībā uz iepriekšējo finanšu shēmu, kurā apropriācijas ir pilnībā jāizmanto līdz 2008. gadam.

- Ziņojums: Christopher Heaton-Harris (A6-0466/2007)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, un mums nav citu iespēju, kā vien pielāgoties jauniem un strauji mainīgiem apstākļiem.

Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju Heaton Harris kunga ziņojumu par darba vidi muitā un tirdzniecībā, neizmantojot dokumentāciju papīra formātā.

Šī dokumenta noteikumi ir ļoti atbilstīgi mūsdienu Eiropai un ir steidzami jāievieš. Tie attiecas uz instrumentiem, ar kuriem var izveidot jaunas paaudzes darba vidi muitā un tirdzniecībā. Es runāju par elektroniskas vides izveidi, kas ir nepieciešama galvenokārt tāpēc, lai atvieglotu darbu ierēdņiem, kuriem jau galva griežas no prasībām saistībā ar nevajadzīgiem administratīviem papīra formāta dokumentiem. Mums jāpatur prātā arī jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, un to, cik daudz koku ir jāziedo, lai saražotu šim nolūkam nepieciešamo papīru.

Es uzskatu, ka elektronisko muitas sistēmu ieviešana ir īpaši svarīga un steidzama. Es arī atbalstu „vienotas nodokļu deklarācijas“ („Single Window”) un „centralizētas elektronisko komunikāciju sistēmas” („One-Stop-Shop”) izveidi. Esmu pārliecināta, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda šāda veida risinājumos, lai nodrošinātu, ka Lisabona stratēģijā minētais nav tikai tukši vārdi.

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Mēs patlaban saskaramies ar nopietnu problēmu, cenšoties kontrolēt milzīgu importēto preču apjomu, galvenokārt no Āzijas. Šīs problēmas atrisināšanā ir nepieciešamas muitas sistēmas, kas ir elektroniskas un savstarpēji saistītas. Elektroniskā tirdzniecība un muita jau bija kļuvusi par nepieciešamību efektīvam Eiropas tirgum vēl pirms modernizētā muitas kodeksa ieviešanas. Es vēlētos atgādināt, ka mums ir nepieciešama arī sistēma, kas spēj pārtvert preces, kuras neatbilst Eiropas drošības standartiem, un novērst šādu preču iekļūšanu ES. Teksts, kuru šodien pieņēmām, nodrošinās daudz efektīvāku importa kontroli. Priekšrocības ir arī „single window” un „one-stop-shop” sistēmām, kas nodrošinās piekļuvi informācijai par starptautiskajiem darījumiem ne tikai muitas ierēdņiem, bet arī par piegādātājiem, pircējiem un pārvadātājiem. Nav šaubu, ka šo sistēmu izmantos arī ar valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par tirgū esošo preču drošības kontroli. Komisija ir palēninājusi sistēmas ieviešanu trīs posmos, ko ieviesīs 3, 5 un 6 gadus. Baidos, ka ir nepieciešama daudz ātrāk rīcība, un es ceru, ka Komisija drīz būs spiesta pārskatīt savu lēmumu.

- Ziņojums: Marie-Noëlle Lienemann (A6-0389/2007)

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es priecājos, ka Baltijas jūra, kas ir visvairāk piesārņotākā jūra Eiropā, ir izvēlēta par Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanas eksperimentālo teritoriju.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu atstāj dalībvalstu ziņā ar izstrādātu integrētu jūras politiku Baltijas jūras reģionā.

Deviņas Baltijas jūras reģiona valstis ir ES dalībvalstīs, un ir tikai viena trešā valsts — Krievija. Ir būtiskas šaubas attiecībā uz Baltijas jūras reģiona vides stāvokļa uzlabošanu līdz 2010. gadam. Šīs šaubas rodas tāpēc, ka tiek plānots attīstīt Krievijas-Vācijas gāzes cauruļvadu Baltijas jūrā. Mēs visi cietīsim no šī gāzes cauruļvada izbūves un izmantošanas sekām. Jūras ūdeni izmantos, lai pārbaudītu spiediens uz gāzes cauruļvadu; pēc tam to iesūknēs atpakaļ jūrā.

Turklāt risku rada arī ķīmiskie ieroči no Otrā pasaules kara, kas slēpjas jūras dibenā.

Tomēr es atbalstu šo dokumentu; man ir grūti iztēloties integrēto ES sistēmu vides stāvokļa Baltijas jūrā uzlabošanai. Turklāt, manuprāt, mums ir jāiesaista Krievija, lai attīstītu un īstenotu šo sistēmu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Lienemann kundzes ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0389/2007) par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

Starp Eiropas Parlamentu un Padomi panāktais kompromiss nodrošinās to, ka tiek izveidota sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt un saglabāt jūras vidi, novērst tās pasliktināšanos un, ja iespējams, atjaunot to tur, kur tā ir cietusi no nelabvēlīgiem apstākļiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šodien mēs pieņēmām ieteikumu otrajam lasījumam par kopējo nostāju ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā.

Ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, šķiet diezgan svarīgi, lai būtu jūras vides politika ar vajadzīgo sadarbību un koordināciju starp dažādām valstīm, kuras vienlaikus saglabātu pilnīgu suverenitāti savā teritorijā un resursos. Tomēr galvenais jautājums ir dalībvalstu suverenitātes ievērošana, it īpaši saistībā ar ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām (EEZ) un to spēju pieņemt neatkarīgus pasākumus, lai aizsargātu savus resursus.

Tāpēc mēs nevaram aizmirst, ka ierosinātajā „Reformu” līgumā ir klauzula, kuras mērķis ir piešķirt Eiropas Savienībai ekskluzīvu kompetenci jūras resursu pārvaldībā kopējās zivsaimniecības politikas robežās.

Bez tam ir arī jāņem vērā, ka jūras piesārņojums un intensīva jūras transporta kustība ietekmē zvejas darbības un jūras resursu aizsardzību. Zvejniekiem vajadzētu būt pirmajiem, kam vajadzētu interesēties par jūras resursu aizsardzību un atjaunošanu. Tāpēc pasākumos krājumu atgūšanai ir jāiekļauj atbilstīgs finansējums, lai piedāvātu ekonomiskas un sociālas kompensācijas nozarei un tajā strādājošajiem.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu, kas aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus ceļā uz „labu vides stāvokli” jūras jomā līdz 2020. gadam.

Jūras vide rada svarīgus resursus, un tās ekosistēma veic nozīmīgu darbu, piemēram, regulē klimatu un ražo skābekli.

Politikas nostādnes attiecībā uz jūras transportu, zveju, enerģiju vai pat tūrismu ir attīstījušās atsevišķi, reizēm radot neveiksmes, neatbilstības vai lietošanas nesaskaņas.

Bija nepieciešama plašāka pieeja, ņemot vērā visus Eiropas jūras vides ilgtspējīgas attīstības politikas aspektus.

Dalībvalstu uzdevums ir izstrādāt jūras vides stratēģijas vairākos posmos ūdeņiem, kas ir to suverenitātē. Līdz 2015. gadam šīm stratēģijām vajadzētu izveidot pasākumu programmu, kas paredzēta, lai panāktu labu vides stāvokli. Dalībvalstīm, kam ir kopīgs jūras reģions vai apakšreģions, būs jāsadarbojas, lai koordinētu dažādos jūras vides stratēģijas posmus.

Ir jāturpina radīt arī jūras parkus, kā tika uzsvērts Grenelle Vides forumā. Ziņojums paredz aizsargājamu teritoriju izveidi, bet tas varēja būt vairāk ierobežojošs.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Man bija iespēja atbalstīt kompromisu paketi, kas tika panākta šajā Parlamentā saistībā ar M.-N. Lienemann ziņojumu par jūras vidi. Turpmākai politikai šajā jomā ir būtiski, ka tiek izmantota visaptveroša un līdzsvarota pieeja. Kopējā zivsaimniecības politika, iespējams, kalpo par piemēru tam, kā nevajag rīkoties ar jūras vidi. Centralizēta Briseles kontrole nav veids, kā pārvaldīt jūras un okeānus Eiropā un pasaulē. Tāpēc es atzīstu, ka ES ir liela nozīme jūras vides politikā, bet es arī uzskatu, ka ir jāņem vērā atsevišķu jūras kopienu vajadzības un viedokļi.

- Ziņojums: Holger Krahmer (A6-0398/2007)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu kā pārstāvis no vienas no astoņām valstīm, kuras tas skar visvairāk un kas pilnībā apzinās stāvokli. Es tā darīju, jo Polijā ir ievērojama daļiņu koncentrācija, kas pārsniedz atļauto dienas un gada normu. Silēzija ir visvairāk skartais rajons. Tas ir visrūpnieciskākais reģions valstī. Es uzskatu, tas šis ir solis ļoti pozitīvā virzienā attiecībā uz vides aizsardzību mūsu valstī kopumā un Silēzijā it īpaši.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) (Runas sākums nebija dzirdams) ... un tīrāku gaisu Eiropā ir ļoti labs piemērs tam, kā Eiropas Savienības darbojas. Šī kopuzņēmuma pamatā ir EK līguma 251. pants. Šī direktīva vienkāršo tiesību aktus, aizvieto vairākas citas direktīvas, kā arī nosaka pieļaujamo mazo daļiņu līmeni gaisā. Tas ir politisko grupu, kā arī valstu vienprātības iznākums. Turklāt tas ir jutīgas pieejas piemērs kompetences norobežošanai šajā jomā starp ES un dalībvalstīm. Es novērtēju referentu darbu un priecājos, ka mēs esam pieņēmuši šo mūsdienīgo direktīvu, kas vienkāršo un ietver mūsu augstos mērķus šajā jomā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Krahmer kunga ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0398/2007) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Es tā darīju, jo uzskatu, ka Parlamenta un Padomes pārrunātais teksts ir kopumā pozitīvs, gan saistībā ar sabiedrības veselības, gan vides aizsardzību.

Eiropā 360 000 cilvēku mirst desmit gadus agrāk gaisa piesārņojuma dēļ. Pētījumi liecina, ka gaisa piesārņojums īpaši ietekmē bērnu veselību, kas ir iemesls, kāpēc gaisa kvalitātes plānos ir jāiekļauj pasākumi, lai īpaši rūpētos par neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Dabas resurss — gaiss — ik dienu kļūst arvien piesārņotāks, galvenokārt pilsētas centros un Eiropas dalībvalstu reģionos ar vislielāko iedzīvotāju blīvumu. Gaisa piesārņojums kaitē cilvēku veselībai — veicina elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas slimības —, kā arī ekosistēmām. Mēs zinām, ka bērni, veci ļaudis un cilvēki, kas dzīvo visvairāk apdzīvotos un noslogotos pilsētas centros, kā arī tie, kas dzīvo netālu no lielceļiem, ir īpaši apdraudēti.

Eiropas Parlaments šodien pēc otrā lasījuma ir izteicis savu nostāju par Padomes kopējo nostāju par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā. Šīs kopējās nostājas tekstā ir iekļauti daži Parlamenta priekšlikumi, kurus mēs iesniedzām pirmajā lasījumā. Tomēr ir daži punkti, kuros Padome nostāja ir nelokāma, piemēram, tā nepieņem nekādas izmaiņas noteikumos par dienas un gada robežvērtībām.

Savukārt Eiropas Parlaments gatavojas aizstāvēt savas nostājas trīs galvenos punktus: noteikt tālejošākas mērķa un robežvērtības, elastīgāk pieņemt stingrākus pasākumus jau sākumā un nospraust ilgtermiņa mērķus.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu.

No visa veida piesārņojumiem gaisa piesārņojums rada vislielākās bažas 54 % Francijas iedzīvotāju. Tādēļ ir svarīgi ik dienas piegādāt informāciju sabiedrībai, it īpaši cilvēkiem ar alerģijām, par daļiņām, kas suspendētas gaisā.

Kā Luāras departamenta gaisa kvalitātes tīkla priekšsēdētāja kopš 1991. gada, esmu ļoti apmierināta, ka ir ieviesti noteikumi saistībā ar smalkākām daļiņām, bieži vien viskaitīgākajām, kas šeit nav minētas. Tas mums ļaus labāk izprast, kāpēc ir palielinājies tādu elpošanas slimību kā astmas, bronhīta un emfizēmas saslimšanu skaits.

Bez ārējā gaisa kvalitātes saglabāšanas nedrīkst aizmirst gaisu slēgtās telpās, kur mēs pavadām vairāk nekā 80 % sava laika. Maza nozīme ir piešķirta pētījumiem par gaisa kvalitāti ēkās, lai gan tam noteikti ir vismaz tikpat liela ietekme uz mūsu veselību kā ārējam gaisam.

Šī jaunā direktīva nozīmē to, ka dalībvalstīm būs arī jāizveido daļiņu paraugu ņemšanas vietas apdzīvotās vietās. Šis pasākums līdzinās mūsu darbam Francijā Grenelle Vides forumā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju kompromisu paketi, kas panākta starp dažādām politiskajām grupām par H. Krahmer ziņojumu par gaisa kvalitāti. Gaisa piesārņojums rada nopietnu kaitējumu veselībai visā ES, kā dēļ ir daudzi tūkstoši pāragras nāves gadījumi. Kompromisa pakete ieviesīs uzraudzības pienākumus saistībā ar dažām mazajām daļiņām un, cerams, iezīmēs soli pareizajā virzienā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un attiecīgi arī dzīves kvalitāti Eiropas iedzīvotājiem.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu ne tāpēc, ka es uzskatītu to par lielu soli uz priekšu, kas mums nepieciešams, risinot gaisa kvalitātes problēmas, bet gan tāpēc, ka tas ir vismaz neliels solis uz priekšu par spīti dažu Parlamenta deputātu centieniem vājināt šo aizsardzību.

Tagad mēs atzīstam, ka ir svarīgi ķerties pie mazākajām daļiņām, kas ir tik kaitīgas cilvēku veselībai un ir izvairījušās no pagarinātiem īstenošanas periodiem.

Pašvaldībām ir svarīga nozīme, īstenojot gaisa kvalitātes direktīvas, un šie standarti jāpatur prātā, apsverot jaunus attīstības plānus, piemēram, lidostu paplašināšana vai jaunu ceļu infrastruktūra pie skolām vai slimnīcām.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa šodien nobalsoja par nolīgumu par gaisa kvalitāti, kurā ir iekļauti stingri standarti attiecībā uz cietajām daļiņām. Ar 2015. gadu tiks atļauti ne vairāk kā 25 mikrogrami sīko cieto daļiņu (PM2.5). Ir arī nolemts, ka dažās jomās ar augstu koncentrāciju var piešķirt pagarinājumu, ja var pierādīt, ka ir darīts viss iespējamais, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, un tiek īstenota efektīva avotu kontroles politika. Tas ir ļoti svarīgi Nīderlandei, jo tas nozīmēs, ka celtniecības projekti nepiedzīvos dīkstāvi. Tas ļaus aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, ejot roku rokā ar ekonomikas attīstību.

Tomēr ALDE grupa uzskata, ka mērķis sasniegt 20 mikrogramus PM2.5 līdz 2020. gadam kā kompromiss ir neiespējams. Būtu prātīgāk pagaidīt novērtēšanas datumu 2013. gadā pirms vēlāku mērķu noteikšanas.

- Ziņojums: Josu Ortuondo Larrea (A6-0345/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā noteiktais mērķis ir uzlabot Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību vai, citiem vārdiem sakot, palielināt iespēju saņemt atļauju vilcienam braukt no vienas dalībvalsts cauri citai dalībvalstij.

Atšķirībā no citiem svarīgiem aspektiem šajā sakarā, to skaitā arī dažiem tehniskiem aspektiem, šīs direktīvas pamatmērķis ir novērst visus „Kopienas vilcienu” kustības šķēršļus.

Nevajadzētu aizmirst, ka šis ziņojums atbilst ES Dzelzceļa transporta liberalizācijas (un privatizācijas) stratēģijai. Kā jau novērots citās Kopienas tiesību aktu iniciatīvās par transportu, arī šajā galvenais mērķis ir novērst visus starptautiskā dzelzceļa transporta liberalizācijas šķēršļus, šajā gadījumā atceļot, izmantojot saskaņošanu un citus noteikumus vai prasības, kuras piemēro ritošajam sastāvam katrā dalībvalstī atsevišķi.

Visbeidzot, ir jānorāda, ka valsts atļauju piešķiršanas procedūru saskaņošanai un vienkāršošanai un savstarpējas atzīšanas principam nekad nevajadzētu ignorēt piemērotākus noteikumus dalībvalstu līmenī vai atcelt katras dalībvalsts prerogatīvu izdot šādus noteikumus.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Ortuondo Larrea ziņojumu par Savstarpējās izmantojamības direktīvas pārstrādāšanu, jo savstarpējā izmantojamība ir veids, kādā varam atjaunot Eiropas dzelzceļa sistēmu. Dzelzceļa transports patiesībā tikai tad var atkal kļūt konkurētspējīgs — īpaši salīdzinājumā ar ceļu satiksmi — ja tas pārvietojas kontinentālā mērogā, un tas galvenokārt ir atkarīgs no vilcienu iespējām šķērsot robežas. Lai gan administratīvie šķēršļi lielā mērā ir nojaukti, joprojām ir palikuši daži ļoti reāli tehniskie šķēršļi. Tāpēc es esmu ļoti priecīgs, ka šis teksts tika pieņemts pirmajā lasījumā, jo šajā jomā progress ir jāpanāk steidzami. Tekstam, kas tagad padara dzelzceļa savstarpējo izmantojamību par politisku prioritāti, Eiropas dzelzceļiem vajadzētu nozīmēt lielu soli uz priekšu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ziņojums, par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, par kuru šodien balsojām, ir ļoti svarīgs stimuls ieguldījumiem dzelzceļa transporta attīstībā un būtisks nosacījums, lai veicinātu pārvietošanās brīvību Eiropas teritorijā.

Ierosinātie pasākumi lokomotīvju savstarpējas izmantojamības veicināšanai Kopienā ir pasākumi, kurus mēs visi gaidām. Lai izveidotu Eiropas transporta zonu bez robežām, kas patiesi veicina brīvu preču un cilvēku kustību, mums ir jārada apstākļi, lai brauciens no Lisabonas uz Helsinkiem būtu iespējams visos transporta veidos.

Dzelzceļa transportam jāspēj attīstīties kā pilntiesīgam partnerim, lai tas sasniegtu kopējās transporta politikas mērķus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas ir drošs un videi draudzīgs transporta līdzeklis, kas spēj pārvadāt lielu daudzumu preču un pasažieru. Tas ir transporta veids, kas ir viens no galvenajiem cīņā pret negatīvo ietekmi uz gaisa piesārņojumu, bīstamību uz ceļiem un satiksmes sastrēgumiem. Tāpēc es balsoju par sava kolēģa, Ortuondo Larrea kunga, ziņojumu.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju iniciatīvas, kas būtiskā veidā varētu palīdzēt uzlabot dzelzceļa sistēmas Eiropā. Anglijas austrumi kliedz pēc uzlabojumiem gan pasažieru, gan kravas vilcienu jomā, un daudz vairāk ir jāizmanto TEN finansējuma sniegtās iespējas līnijām, kas apkalpo austrumu krasta ostas. Tomēr šajā jautājumā ir vēl viens aspekts, un tas ir no kontinenta cauri braucošie vilcieni un iespējas, ko tie var dot nelegālajiem migrantiem. Ziņojuma mērķis ir palielināt vilcienu brīvu kustību, likvidējot tehniskos un darbības šķēršļus. Netiek apsvērts drošības aspekts. Bija lielas problēmas ar Frethun dzelzceļa kravas noliktavu Ziemeļfrancijā, kas ietekmēja Lamanša tuneļa darbību līdz 2002. gadam, kad tika ieviesti papildu drošības pasākumi. Ņemot vērā, ka šis jautājums netika apspriests, es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Jan Mulder (A6-0470/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par Komisijas direktīvas priekšlikumu. Mūsuprāt, ir nepieciešami vienoti noteikumi tiešā atbalsta sistēmām, un ir pozitīvs solis ir tas, ka sistēmu, kurā atbalsts ir saistīts ar ražošanu, aizvieto ar citu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta, piemēram, lauku attīstībai, atklātām ainavām un kvalitātei.

Mēs atbalstām Komisijas priekšlikumus vienkāršošanai. Vienkāršota procedūra ir solis uz priekšu, ja mēs vēlamies iegūt lauksaimnieku atzinību. Atšķirībā no komitejas mēs uzskatām, ka arī kontroles ir svarīgas, lai nodrošinātu sistēmas leģitimitāti ES nodokļu maksātāju acīs. Tomēr, kontrolēm ir jābūt proporcionālām apstākļiem, kādus radīt ir to mērķis. Regulējošās sistēmas ir jāorganizē tā, lai tās neradītu pārpratumus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs nepiekrītam ziņojumā paustajam atzinumam saistībā ar ražošanas atbalsta likvidēšanu par labu vienotai maksājumu shēmai ražotājiem, ņemot vērā viņu iepriekš saražoto produkciju, tādējādi piespiežot viņus ievērot savstarpējās atbilstības sistēmas mērķus. Šī sistēma ir veicinājusi to, ka daudzi mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi, ģimenes saimniecības un lauku apvidi tiek pamesti, tiek zaudēta bioloģiskā daudzveidība un samazināta iespēja sasniegt pārtikas suverenitātes mērķi konkrētās dalībvalstīs, it īpaši Portugālē.

Tomēr, mēs piekrītam, ka ir nepieciešams vairāk informācijas lauksaimniecības nozarē, lai tā var pielāgoties savstarpējās atbilstības noteikumiem. Mēs arī uzskatām, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošu apmācību tiem, kas veic pārbaudes zemnieku darbībām un ka inspektoriem ir jābūt iespējai ņemt vērā nesezonālus un pēkšņus faktorus, kas samazina iespēju pilnīgai atbilstībai prasībām, ja tā nav lauksaimnieka vaina.

Lauksaimnieciskās darbības nozīme ir jāņem vērā, jo lauksaimnieki nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sabiedrībai. Tāpēc atbalsta pasākumi ir jāsaglabā, ieskaitot laicīgu atbalstu maksājumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas grozījumi Komisijas priekšlikumā vietām ir labi un vietām — ļoti slikti. Junilistan piekrīt, ka patlaban atsevišķiem lauksaimniecības uzņēmumiem ir pārāk grūti saprast ES dažādo lauksaimniecības direktīvu un regulu saturu. Vienkāršošana ir ļoti būtiska.

Bet es iebilstu Lauksaimniecības komitejas ierosinātajam tekstam, jo sistēmā nav vietas pārbaudēm, par kurām netiek iepriekš paziņots, „jo tās rada nesamērīgas, bet pamatotas bailes”. Ir jābūt efektīvām pārbaudēm, kad valsts līdzekļus izmaksā privātpersonām. Mēs nevaram gribēt kompromisu šajā jautājumā, tomēr tieši to nezināmu iemeslu dēļ vēlas darīt Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Eiropas Parlaments.

Tāpēc esmu izvēlējies balsot pret Eiropas Parlaments rezolūciju par šo jautājumu.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Birokrātijas vienkāršošana un samazināšana ir vēlama, bet šeit tas tiek izmantots kā iegansts, lai lauksaimniekiem piemērotu vēl lielāku kontroli.

Daudzpusīga atbilstība tādēļ ir ļoti liekulīgs jēdziens, jo tas apzināti nepievērš uzmanību būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar vides un sabiedrības veselību, piemēram, ĢMO, un īpaši uzsver tikai nelielas nozīmes jautājumus. Attiecībā uz dzīvnieku labturību tas ir iemesls, ko savās ārējās interesēs izmanto galvenokārt transporta uzņēmumi uz dzīvnieku audzētāju un patērētāju rēķina, jo izmaksas tiek palielinātas bez ievērojamu labuma sabiedrībai.

Kopumā daudzpusēja atbilstība bez ievērojama labuma videi, sabiedrības veselībai vai dzīvnieku veselībai, kā dēļ tā tika ieviesta, rada smagu finansiālo slogu lauksaimniekiem un lopkopjiem. Mūsu valstī izmaksas saistībā ar mājlopu turēšanas iekārtu atbilstību ir milzīgas kazu un aitu lauksaimniekiem, tās nesniedz labumu videi, sabiedrības un dzīvnieku veselībai, lai gan šīs ir jomas, kur problēmas varētu risināt efektīvāk, ja ražošanas metodes piemērotu dzīvnieku un augu fizioloģijai. Ja, piemēram, tiks aizliegti ģenētiski modificēti kultūraugi, gaļas milti, minerāleļļas un hormoni un ja sistemātiski tiks pārbaudītas pesticīdu atliekas lauksaimniecības produktos, tad rezultāti attiecībā uz sabiedrības veselību un vidi būs daudz labāki.