Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 11. decembris - Strasbūra

15. Eiropas Savienības ikgada ziņojums par cilvēktiesībām (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Savienības ikgada ziņojums par cilvēktiesībām.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, man ir liels gods šodien būt klāt šajā diskusijā par devīto ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām. Šis ziņojums attiecas uz laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam un tika oficiāli iesniegts Eiropas Parlamentam 26. novembrī Briselē .

Tāpat kā iepriekšējos gados arī 2007. gadā devītais ES gada ziņojums par cilvēktiesībām ir kopīgs ziņojums, ko sagatavojusi prezidentūra, Eiropas Komisija un Padomes ģenerālsekretariāts. Šā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par darbu, kas saistīts ar cilvēktiesībām Eiropas Savienībā Somijas un Vācijas prezidentūras laikā. Ziņojumā ir mēģināts parādīt tas, kā kopējās vērtības, kas ir ES pamatā, tiek piemērotas ar cilvēktiesībām saistītās darbībās divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, daudzpusējos forumos un saistībā ar vairākiem tematiskiem jautājumiem. Otrs ziņojuma mērķis ir nodrošināt pārredzamību ES ar cilvēktiesībām saistītās darbībās, lai nodrošinātu šo daudzo un ļoti svarīgo darbību uzskatāmību.

Es vēlētos uzsvērt ES cilvēktiesību politikas vispārsteidzošākos vispārējos aspektus attiecīgajā periodā. Tie bija šādi: ES pamatnostādņu par cilvēktiesībām īstenošana — kā jūs zināt, mums jau ir pamatnostādnes par spīdzināšanu, nāvessodu, cilvēktiesību aizstāvjiem un bērniem bruņotos konfliktos; jaunu visaptverošāku ES pamatnostādņu par bērnu tiesībām attīstīšana, sākotnēji vērsta uz jautājumu par vardarbību pret bērniem; pirmais ANO Cilvēktiesību padomes darbības gads; šīs jaunās iestādes veidošanas procesa pabeigšana un, visbeidzot, cilvēktiesību iekļaušana visos ES politiku aspektos, arī krīžu pārvaldībā Eiropas drošības un aizsardzības politikas darbībās un misijās.

Lai gan šī ziņojuma struktūra lielākoties ir tādā pašā formātā kā pērn, šā gada variants cenšas panākt papildu uzmanības pievēršanu analīzei, lai piedāvātu visaptverošāku un padziļinātu pārskatu par ietekmi un efektivitāti ES cilvēktiesību un demokratizācijas darbības jomās. Tas koncentrējas uz analīzi, kas izriet no Eiropas Parlamenta priekšlikumiem S. Coveney aprīļa ziņojumā.

Šajā ziņojumā ir aprakstītas ES ar cilvēktiesībām saistītas darbības no tematiskās un valsts perspektīvas. Šogad ir pievienotas divas jaunas iedaļas: viena par Eiropas kaimiņattiecību politiku un otra par reliģijas un pārliecības brīvību. Mēs tādējādi vēlējāmies uzsvērt to, cik nozīmīga mums šķiet cīņa pret neiecietību, kas vērsta pret ticību vai reliģiju.

Gada ziņojumā ir komentāri par Eiropas Savienības atbalstīto rezolūciju par šo tēmu, kas pausti 2006. gada ANO Ģenerālās asamblejas sesijā. Man ir prieks jūs informēt par to, ka šogad mēs atkal atbalstījām rezolūciju par neiecietību, kas vērsta pret reliģiju vai pārliecību, kas tika pieņemta ANO Trešajā komitejā.

Cilvēktiesību padome sesijā, kas sākās vakar, 10. decembrī, Ženēvā, cita ES rezolūcija par reliģisko neiecietību tiks pārrunāta. Tās mērķis ir atjaunot īpašā referenta pilnvaras. Mēs ceram, ka šī rezolūcija tiks pieņemti vienprātīgi. Ziņojumā ir ietverta arī visaptverošāka sadaļa par Eiropas Parlamenta darbībām, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības un demokrātiju, jo īpaši ar rezolūcijām, bet arī ar uzklausīšanām un debatēm, kuras organizēja Cilvēktiesību apakškomiteja, Ārlietu komiteja un Attīstības komiteja ar pārstāvjiem no trešām valstīm.

Eiropas Parlamenta būtisks ieguldījums mūsu kopīgajos centienos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības ir nenoliedzams. Ziņojumā ir arī minēti mehānismi, ko izstrādā ES, lai nodrošinātu cieņu un cilvēktiesību aizsardzību. Jāmin arī tas, ka šī gada 1. martā tika izveidota Pamattiesību aģentūra, kas aizstāj Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru. Ziņojumā bez šīm darbībām uzsvērti arī pasākumi, kas veikti, lai īstenotu ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām.

Sākumā es vēlētos minēt pasākumus, kas veikti, lai īstenotu pamatnostādnes par nāvessodu. Sadarbojoties ar valstīm visos reģionos, ES ir devusi lielu impulsu kampaņai pret nāvessodu. Visā pārskata periodā ES veica daudzus pasākumus saistībā ar nāvessodu, mēģinot pārliecināt valstis mainīt savu nostāju šajā jautājumā, kā arī cenšoties glābt cilvēku dzīvības. Saistībā ar šīm pamatnostādnēm mēs 2006. gadā ANO Ģenerālā asamblejā nācām klajā ar deklarāciju par nāvessodu, kas šogad 15. novembrī veicināja pieņemt rezolūciju pret nāvessodu.

Mēs esam arī pastiprinājuši savu nostāju pret spīdzināšanu saistībā ar pamatnostādnēm un turpinām uzlabot pamatnostādņu īstenošanu saistībā ar bērniem bruņotos konfliktos, kā arī ar cilvēktiesību aizstāvjiem. Šajā gadā ES ir arī uzņēmusies jaunu iniciatīvu un izstrādājusi pamatnostādnes par bērnu tiesībām, ko visticamāk Padome pieņems līdz šī gada beigām.

Ziņojuma pamatā joprojām ir ES darbības saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku, dialogiem par cilvēktiesībām ar dažādām valstīm un trijotnes apspriedes. Informācija ir sniegta par attīstības politiku un darbībām saistībā ar 20 dažādiem tematiskiem jautājumiem ne tikai tajās jomās, kurās ES ir pieņēmusi cilvēktiesību pamatnostādnes, bet arī par citām tēmām, piemēram, sieviešu tiesībām, bērnu tiesībām, cīņu pret rasismu un cilvēku tirdzniecību.

Ziņojums ietver analīzi par ES darbībām kaimiņvalstīs un sniedz pārskatu par ES darbību starptautiskās organizācijās. Šajā saistībā es vēlētos atgādināt, ka šajā ziņojumā analizētais periods sakrīt ar pirmo Cilvēktiesību padomes darbības gadu, Eiropas Savienībai aktīvi piedaloties tās darbībā.

Vēl viena prioritāte saistībā ar cilvēktiesībām, tāpat kā iepriekšējos gados, ir ieviest cilvēktiesības visās ES politikas nostādnēs. Es runāju par krīzes pārvaldības operāciju un misiju plānošanu un izpildi saskaņā ar Eiropas Drošības un aizsardzības politiku, un padomnieku cilvēktiesību un dzimumu jautājumos norīkošanu šajās misijās. Eiropas Savienības īpašo pārstāvju pilnvaras arī ir kļuvušas par konkrētām norādēm šajā jomā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es arī atzinīgi vērtēju ES ziņojumu, kas ir kopīgs Padomei un Eiropas Komisijas ziņojums. Tie, kas bija klāt pirmo reizi, kad šeit runāju kā komisāre, zinās, ka es vienmēr esmu vēlējusies, lai mēs varētu risināt šo jautājumu kopā. Es vēlētos arī pateikties tiem Parlamenta deputātiem, kas ir saistīti ar mūsu ziņojumu. Galu galā šis ir ļoti labs dokuments, kas izsaka to, kas mums sakāms, un rāda to, ko mēs esam darījuši cilvēktiesību jomā.

Vakar pasaules svinēja Starptautisko Cilvēktiesību diena, kas ir īpaši nozīmīga šogad, jo tā iezīmē Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 60. gadadienas atzīmēšanas sākumu. Tas bija pirmais solis, ar ko izveidoja visaptverošu starptautisko sistēmu cilvēktiesību aizsardzībai, kam pēdējos gadu desmitos ir sekojusi iespaidīga starptautisko cilvēktiesību tiesību aktu kodifikācija.

Šodien, uzdevums ir pārvērst īstenošanu par realitāti visā pasaulē. Piemēram, nožēlojamai cilvēktiesību stāvoklis Birmā / Mjanmā, Sudānā / Darfūrā, Irānā un Zimbabvē ir kliedzošs atgādinājums problēmām, ar kurām saskaramies un kuras šodien mums atgādināja Saharova prēmijas ieguvējs Osman kungs. Viņš ir skaidri norādījis mums ceļu.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz četrām galvenajām norisēm, kas īpaši iezīmē Eiropas Savienības darbību pēdējos gados. Pirmkārt, ir notikušas būtiskas izmaiņas, ANO cilvēktiesību sistēmā. Cilvēktiesību padomes iestāžu veidošanas posms ir vairāk vai mazāk veiksmīgi pabeigts, un ir iemesls piesardzīgam optimismam, ja Padome laicīgi reaģēs uz cilvēktiesību pārkāpumiem laikā un vietā, kur tie atgadīsies.

Ņemot to vērā, mēs priecājamies, ka attiecībā uz ES iniciatīvu Cilvēktiesību padome ir veikusi pasākumus, lai novērstu nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus Birmā / Mjanmā, kā arī Sudānā / Darfūrā. Bez tam mēs arī atzinīgi vērtējam to, ka ir izveidots vispārējs periodiska pārskata mehānisms, kas, sākot ar nākamo gadu, ļaus regulāri un rūpīgi pārbaudīt cilvēktiesību dokumentāciju katrā ANO dalībvalstī.

Neskatoties uz Cilvēktiesību padomes izveidi, ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komiteja, protams, joprojām ir vienlīdz svarīga forumā par cilvēktiesību jautājumiem. Eiropas Savienība turpinās pilnībā izmantot šīs komitejas ierosinātās tematiskās un valsts rezolūcijas. Šī gada sesija bija īpaši veiksmīga, proti, pirmo reizi tika pieņemta rezolūcija, kas pieprasa nāvessoda moratoriju. Pateicoties ES iniciatīvai un starpreģionālas koalīcijas izveidei, vēsturiskais nāvessoda nosodījums iezīmē būtisku soli, lai radītu starptautisku konsensu saistībā ar nāvessoda izskaušanu.

Otrkārt, viens no vissvarīgākajiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā, saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem, kas skar trešās valstis, ir cilvēktiesību dialogi. Tie ļauj mums izskatīt īpašus cilvēktiesību jautājumus ar partnervalsti, sniegt ieteikumus uzlabojumiem, kā arī apspriest iespējas, kā veicināt reformu, izmantojot mācību projektus vai sadarbību. Pagājušajā gadā ir novērots ievērojams cilvēktiesību dialogu skaita pieaugums

Mums patlaban ir dialogi ar apmēram 25 partnervalstīm. Piemēram, mums ir izveidots cilvēktiesību dialogs ar lielāko daļu Eiropas kaimiņvalstīm, un sākotnējās tikšanās kopumā ir diezgan — un dažkārt ļoti —konstruktīvas.

Cilvēktiesību ekspertu dialogu pirmā kārta, tajā skaitā arī ar Āfrikas Savienību, ir pavērusi jaunas iespējas iesaistīties Āfrikas kontinenta cilvēktiesību jautājumos. 2007. gada maijā Eiropas Savienība organizēja pirmo cilvēktiesību dialogu ar Uzbekistānu, un ES stratēģijā Centrālāzijai ir paredzēts izveidot šādus dialogus ar visām Vidusāzijas valstīm.

Tomēr, tā kā dialogu skaits pieaug, mums ir jābūt modriem, lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti — tas ir punkts, ko Eiropas Parlaments pamatoti ir uzsvēris 2007. gada 6. septembra rezolūcijā.

Treškārt, ļaujiet atgriezties pie ES cilvēktiesību pamatnostādnēm. Esmu apmierināta — un Padomes prezidentūra to jau ir atzīmējusi —, ka 2007. gadā ir tiek pieņemtas jaunas pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību kopā ar īstenošanas stratēģiju. Kā pirmo prioritāti saskaņā ar šīm pamatnostādnēm izskatīsim jautājumu par vardarbību pret bērniem.

Visu ES pamatnostādņu gadījumā, protams, svarīga ir īstenošana. Eiropas Savienības ir īpaši aktīva saistībā ar pamatnostādnēm par nāvessodu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, ar vairākiem vispārējiem demaršiem, bet arī ņemot vērā īpašu viedokli par atsevišķiem nāvessodu vai spīdzināšanas gadījumiem ar dažādām trešām valstīm. Mēs pastāvīgi pievērsīsimies šiem jautājumiem politiskajos dialogos ar trešām valstīm.

Visbeidzot jāmin Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR), kas pastāv jau kopš 2007. gada janvāra. EIDHR mums ļauj nodrošināt finansējumu tieši pilsoniskās sabiedrības organizācijām visā pasaulē bez valdību iejaukšanās. Tas ir kļuvis par ļoti svarīgu instrumentu, lai stiprinātu sabiedriskās organizācijām visā pasaulē, bez kurām cilvēktiesības un demokrātija nevar attīstīties. EIDHR liek jaunu uzsvaru uz demokrātijas veicināšanu, kā arī ļauj mums sniegt atbalstu pasākumiem, kas atbalsta ES cilvēktiesību pamatnostādnes.

Vēl viens jauninājums ir tas, ka līdzekļus tagad var mobilizēt, lai palīdzētu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir briesmās savas darbības dēļ. Kopumā apmēram EUR 140 miljoni katru gadu būs pieejami saskaņā ar šo instrumentu, un pirmie projekta priekšlikumi tiek laipni gaidīti.

Laiks man šodien ļauj pieskarties tikai šiem dažiem punktiem. Tomēr, manuprāt, ikvienu, kas lasīs šo labo un interesanto gada pārskatu, pārsteigs gan mūsu darbība cilvēktiesību jomā, kas tiek veikta milzīgā ģeogrāfiskā platībā, gan aptverto tematisko jautājumu loks.

Papildus jau minētajām tēmām es vēlētos teikt, ka Eiropas Savienība ir aktīvi darbojusies tik dažādos jautājumos kā, piemēram, sekmējot Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) dalību, sieviešu tiesības un tiesības cilvēkiem ar invaliditāti.

2007. gads ir bijis panākumiem bagāts. Tomēr mēs apzināmies, ka cilvēktiesību pārkāpumi, diemžēl, ir izplatīti visā pasaulē. Šajā Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60 gadu jubilejas gadā, mēs, protams, turpināsim savus centienus, lai nodrošinātu to, ka tiesības, kas iekļautas šajā deklarācijā, beidzot kļūst par taustāmu realitāti mums visiem.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Pirmkārt, es vēlētos pateikties visiem, kas gatavoja gada ziņojumu. Ne tikai Eiropas Parlaments, bet arī tādas iestādes kā ANO Cilvēktiesību padome, Eiropas Padome un NVO, kas turpina strādāt cilvēktiesību aizsardzības jomā; dialogs, kas nevar būt par daudz novērtēts, gaida šo dokumentu. Es runāju par dialogu starp Eiropas Parlamentu, tā Cilvēktiesību apakškomiteju un ANO Cilvēktiesību padomi, sabiedrību un tās grupām.

Es piekrītu idejām, kuras izteikusi ES Padomes prezidentūra un komisāre. Tomēr es vēlētos uzsvērt vairākus punktus.

Gada ziņojums ir detalizēts pārskatu par darbībām, ko ES veic kopumā cilvēktiesību jomā. Tas ietver darbību ES dalībvalstīs, Komisijā un Eiropas Parlamentā. Ziņojumā minētas situācijas konkrētos pasaules reģionos, bet man šķiet, trūkst dažu jautājumu, kas ziņojumu būtu padarījuši vēl vērtīgāku.

Pirmkārt, ziņojumā trūkst ES cilvēktiesību politikas izvērtējuma. Gada beigās būtu labi uzzināt Padomes un Komisijas viedokli par minēto darbību rezultātiem un ietekmi. Šādai uzskaitei būtu daudz lielāka vērtība nekā vienam vienkāršam sarakstam ar veiktajiem pasākumiem neatkarīgi no tā, cik garš šis saraksts varētu būt. Uz rezultātu orientēta perspektīva izceltu visas darbības, ko veic cilvēktiesību aizsardzības jomā un uzsvērtu nenozīmību. Tas attiecas arī uz ziņojumā minētajiem individuālajiem gadījumiem: kādus rezultātus Eiropas Savienība patiesībā ir sasniegusi? Vai var uzskatīt, ka mūsu taktika un darbības nav devušas nekādu rezultātu vai ka tām pat ir bijušas negatīvas sekas?

No otras puses man trūkst precīzāka paskaidrojuma par Eiropas Parlamenta darbu un pieņemto rezolūciju ieteikumiem. Eiropas Parlaments gūtu labumu no informācijas par to, kuri Komisijas un Padomes ieteikumi ir ņemti vērā, kuri ir īstenoti un kādi ir rezultāti.

  Raimon Obiols i Germà, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt trīs ātras piezīmes par šo devīto ziņojumu, kam sekos īsas pārdomas par turpmākajiem ziņojumiem.

Piezīmes ir pozitīvas. Pirmkārt, es vēlos teikt, ka, lai gan šim ziņojumam ir iepriekšējo variantu struktūra, šajā ir atvēlēta vieta detalizētai analīzei. Daži jautājumi ir pat aplūkoti no divām perspektīvām: ģeogrāfiskās un tematiskās. Tā ir pozitīva iezīme.

Otrkārt, otra pozitīva iezīme ir ziņojuma palielinātais uzsvars uz nāvessoda atcelšanu, spīdzināšanu, bērnu tiesībām, un ir lielākas raizes par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību.

Mēs būtu apmierināti arī ar lielāku interesi par īpašo sieviešu neaizsargātību ļaunprātīgas izmantošanas situācijās un līdz ar to arī nepieciešamību nostiprināt šo aizsardzību.

Mana trešā piezīme ir tāda, ka šis ziņojums attiecas uz ANO Cilvēktiesību padomes pirmo darbības gadu. ES ir aktīvi piedalījusies vispārējā periodiska pārskata mehānisma ieviešanā, un tas varētu radīt dažas ļoti pozitīvas sinerģijas.

Visbeidzot es vēlētos dalīties pārdomās, kas daļēji sakrīt ar Andrikiene kundzes domām. Mēs katru gadu veiksmīgi izveidojam arvien visaptverošāku diagnozi, bet mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai šo vispusīgo un pilnīgo analīzi pārvērstu taustāmākā un efektīvākā Eiropas Savienības darbībā.

Tas nozīmē, ka mums ir jāizstrādā konceptuāls un analītisks mehānisms, kas ļauj novērtēt jau esošos instrumentus. Veids, kādā mēs pieejam dialogam ar trešām valstīm, diskursu nosacījumi pret kuriem iebilstam konkrētās situācijās, par to, vai piemērot dubultstandartus atkarībā no proporcijas vai konkrētās valsts stratēģiskās nozīmes — tas viss, mūsuprāt, ir rūpīgi jāpārbauda, un mēs ceram, ka to izskatīs turpmākajos gada ziņojumos.

(Aplausi)

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka Eiropas Parlaments ir iesācis labi, Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60 gadadienā piešķirot Saharova prēmiju par domas brīvību Salih Mahmoud Osman kungam.

Bet viņš teica, ka mēs nepildām savu pienākumu aizsargāt iedzīvotājus Darfūrā un ka ES ir vajadzīga apņēmība un resursi, arī karaspēks, lai to īstenotu. Kā var būt, ka ES, kas sludina cilvēktiesības, pieļauj 600 000 cilvēku noslepkavošanu un četru miljonu pārvietošanu? ES ir jāpalielina tās spēja iejaukties tādās krīzes situācijās kā šī. Bez rīcības mūsu vārdi par kopīgu vērtību veicināšanu ir tikai tukšas pļāpas. Domāju, daudzi mani vēlētāji un upuri Darfūrā būtu pārsteigti, redzot ES līderus pagājušajā nedēļas nogalē Lisabonā dzeram kokteiļus ar Zimbabves un Sudānas prezidentiem.

Liels mīnuss Padomes un Komisijas 2007. gada cilvēktiesību ziņojumā ir reakcijas trūkums uz ne tikai šī Parlamenta, bet uz ES valdību slepenām norunām par ārkārtas pārsūtīšanām. Mums teic, ka ES ir aktīva jautājumā par spīdzināšanu. Kā var būt, ka ES, kas aizstāv cilvēku tiesības un spīdzināšanas pārtraukšanu, nav piedāvājusi īstu atbildību vai patiesību, bet tikai tukšus atteikumus un nomierinošas garantijas par savu iesaistīšanos šajā nežēlībā? Pamattiesību hartas parakstīšanai šonedēļ — pieņemiet to tādu, kāda tā ir, kaut vai tāpēc, ka šī būs pirmā reize, kad starptautiskā cilvēktiesību instrumentā tiek aizliegta seksuālās orientācijas diskriminācija — nav nozīmes, ja šī liekulība tiks ieviesta praksē.

Visbeidzot, Osman kungs arī brīdināja, ka taisnīgumu un atbildību nedrīkst ietekmēt politiski darījumi un ka nesodāmības loks ir jāpārtrauc. Manuprāt, mēs varam piemērot šo brīdinājumu pašreizējam stāvoklim Balkānos. Eiropas Savienība nedrīkst ļauties Serbijas šantāžai, parakstot asociācijas nolīgumu, lai to mierinātu par Kosovas zaudējumu, ja vien un kamēr Ratko Mladić un Radovan Karadžić netiek nogādāti Hāgā. Mēs nevaram nobīdīt malā Hāgas prokurores Carla Del Ponte spriedumu, ka Serbijas valdība apzināti nav nodevusi R. Mladić un R. Karadžić tiesai. Mēs nevaram atlīdzināt Serbijai par atturēšanos no vardarbīgas reakcijas pret Kosovu.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, cilvēktiesību aizsardzībai ir jābūt sirdsapziņas jautājumam, nevis atbilstībai jaunākajām intelektuālajām tendencēm. Tāpēc es pieprasu, lai Eiropas Savienības darbībā šajā jomā būtu lielāka iejūtība pret jautājumu par reliģisko brīvību. Ticīgajiem uzbrūk arvien biežāk, un problēma tagad ir sasniegusi dramatiskus apmērus.

Jāmin Ķīna, Birma, Ziemeļkoreja, Irāna, Sudāna, Eritreja, Vjetnama, arī Krievija, Saūda Arābija, Uzbekistāna un Kuba. Vai saraksts ir gana garš? Tādēļ ir pārsteidzoši, ka tik maza uzmanība ir veltīta šai problēmai, it īpaši ziņojuma pirmajā daļā. Es atzinīgi vērtēju to, ka dzimumu jautājumi un bērnu tiesības ir prioritāte mūsu darba kārtībā, bet izsaku nožēlu par to, ka uzmanība netiek pievērsta reliģiskajai brīvībai. To var uztvert kā norādi, ka dažiem cilvēkiem Eiropā ir aizspriedumi pret ticību per se.

Eiropas Savienībai steidzamības kārtā ir jāizstrādā vispārējas pamatnostādnes par reliģisko brīvību. Reliģijas brīvība ir visbiežāk pārkāptās tiesības, kas mūsdienu pasaulē netiek sodītas.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es šo gada ziņojumu vērtēju atzinīgi. Šis ir nozīmīgs darbs, kas mums sniedz pilnīgu ieskatu ES cilvēktiesību politikas iniciatīvās, kuru īstenošanai ir vajadzējis vairāk nekā vienu gadu un divas prezidentūras. Tas nav nekāds varoņdarbs: tas ir praktisks līdzeklis un atsauces dokuments.

Man šķiet, Andrikiene kundzei ir taisnība. Ziņojumā trūkst vairāku objektīvu novērtējumu, analīzes un kritikas, un netiek arī izdarīti secinājumi no apskatītajiem jautājumiem; tajā trūkst ieteikumu. Šīs politikas panākumi vai neveiksmes ziņojumā nav apskatīti pietiekami. Tas, es ceru un esmu pārliecināta, ka tā būs, būs Parlamenta deputātu uzdevums nākamā ziņojuma sastādīšanā pavasarī: viņu darbam ir jānotiek šajā virzienā.

Tāpat šajā ziņojumā ir daži satraucoši noklusējumi. Kā Ludford kundze minēja, iedaļa par cilvēktiesībām saistībā ar cīņu pret terorismu par laimi noslēdzas ar atsauci uz Parlamenta darbu saistībā ar CIP lidojumiem un ārkārtas pārsūtīšanām, bet nekas nav minēts par Padomes rīcības trūkumu izmeklēšanu turpināšanā, apsūdzību uzrādīšanā vainīgajiem un vēl jo mazāk saistībā ar kompensācijām nepamatoti pārvestiem, ieslodzītiem vai spīdzinātiem upuriem.

Tāpat iedaļā par patvērumu un migrāciju nekas nav minēts par masveida migrantu tiesību pārkāpumiem; nav izvērtētas īstenotās vienošanās virknei atpakaļuzņemšanas gadījumu, nekas nav minēts par kvazimilitarizētu robežu pārvaldi, par tūkstošiem cilvēku, kas iet bojā, mēģinot sasniegt mūsu krastus, lai gan deputātu darbs šajās jomās ir plašs un regulārs.

Tāpat, lasot šo ziņojumu, nevar izprast iemeslus, kāpēc mūsu dalībvalstis ir sevi nolikušas neērtā stāvoklī attiecībā pret mūsu partneriem un starptautiskajiem tiesību aktiem, atsakoties ratificēt Konvenciju par migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm. Šajos jautājumos mūsu iekšējā politika atstāj sekas uz cilvēku tiesībām ārpus ES robežām.

Es atzinīgi vērtēju Pamattiesību hartas pieņemšanu, kas palīdzēs mums skaidrāk ieraudzīt sevi, arī Lielbritānijai un Polijai. Mūsu panākumu analīze varētu būt noderīga nākotnes stratēģiju radīšanā. Ferrero-Waldner kundzei ir taisnība: ir jāpēta izšķirošā ES nozīme ANO Cilvēktiesību padomes pieņemtajos daudzsološajos un prasīgajos darba mehānismos, kā, piemēram, nesen pieņemtajā rezolūcijā, kas aicina noteikt nāvessoda moratoriju. Aktīva prezidentūra, mobilizēta Padome, Eiropas Parlamenta ofensīva un dzīvotspējīgas pilsoniskās organizācijas palīdz veidot Eiropu par efektīvu pasaules dalībnieku: tās ir ļoti labas un iedvesmojošas ziņas.

  Patrick Louis, IND/DEM grupas vārdā. – (FR) Dāmas un kungi! „Jauns cilvēktiesību cilvēks ir dzimis, kam nav nekā kopīga ar 1789. gada priekšteci, izņemot vārdu,” tas bija filozofa Marcel Gauchet apraksts Pamattiesību hartai, kas tika pieņemta šeit un hartas pasludināja šeit un padarīta saistoša ar Lisabonas līguma 6. pantu.

Mēs zinām, ka daudzējādā ziņā lielais tajā iekļauto tiesību skaits ir pretrunā tām tiesībām un brīvībām, ko aizsargā mūsu valstu konstitūcijas. Eiropas tiesību akti ir pārāki par valsts tiesību aktiem, pat par konstitucionālajām tiesībām. Tādā gadījumā, kas paliks pāri no laicīgā principa, kad tas saskarsies ar Hartas 10. pantu, kas nosaka, ka reliģiskā brīvība nozīmē brīvi paust savu reliģisko pārliecību gan publiski, gan privāti? Kas būs palicis no vienlīdzības principa, kad tas saskarsies ar Hartas 20. un turpmākajiem pantiem, kuros ir noteiktas upuru tiesības, pamatojoties uz viņu piederību konkrētai grupai? Kas būs palicis no brīvības principa, kas sevī ietver tiesības uz pašnoteikšanos, redzot no 6. līdz 19. pantam, kas to jauc ar personas tiesībām un vienkāršām tiesībām pieprasīt pakalpojumu no citiem?

Mēs tikai cenšamies paātrināt to iedzīvotāju, kas paši nosaka savu nākotni, pārveidošanu par patērētājiem, pasīvo pakalpojumu sniedzējiem, un mēs nevaram darīt neko labāku. Saviem kolēģiem, kuri novērtē savu valstu laicīgās brīvības un tiesības, ko aizsargā viņu konstitūcijas, es varu teikt tikai vienu: mostieties!

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, nekonsekventa cilvēktiesību politika ir liekulīga, un tai trūkst ticamības. Eiropas Savienībai ir taisnība, ja tā vēlas atbalstīt cilvēktiesības trešās valstīs, bet, lai tas būtu ticami, mums ir arī jāievēro visas demokrātiskās pamattiesības pašiem.

Mēs ne vienmēr to darām, it īpaši saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību. Šīs tiesības ir vienas no pamattiesībām, ja ne pat pašas pamattiesības, bet tās arvien vairāk tiek uzskatītas par problēmu. It īpaši kritiku par neveiksmēm imigrācijas un integrācijas politikā vienmēr dēvē kā rasismu, un tā ir krimināli sodāma.

Ziņojumā, kuru patlaban pārrunājam, arī ir šī pati kļūda. Cilvēki riskē ar kriminālvajāšanu un notiesāšanu nevis tādēļ, ka viņi kaut ko ir izdarījuši, bet gan tāpēc, ka viņiem ir viedoklis, kuru viņi pauž. Šādā veidā īstenota politika nevar atrisināt problēmas, bet politika pati par sevi ir problēmas daļa.

  Ari Vatanen (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu pateicīgs par šo ziņojumu, bet es vēlētos uzsvērt, ka mūsu cilvēktiesības vēl joprojām ir selektīvas — tās ir politiski pareizas. Pat šajā Parlamentā mēs nevarējām rīkot fotogrāfiju izstādi par nežēlīgajiem notikumiem Čečenijā, jo mums bija bažas, ka krieviem tas nepatiktu.

Runājot par cilvēktiesību dialogu ar Ķīnu, nebija minētas tie 30 - 40 miljoni meiteņu, kas, demogrāfiski runājot, ir pazudušas Ķīnā. Kur ir šie bērni? Tie tiek nogalināti abortos, slepkavoti pēc dzimšanas vai pamesti, vai nonāk organizēto noziedznieku rokās. Tāpēc nākamreiz mums vajadzētu šo jautājumu pārrunāt ar Ķīnas iestādēm.

Vai stāvoklis ES ir labāks? Es nekādā ziņā nevēlos, lai kāds justos vainīgs. Es tikai lūdzu jūs apdomāt, kas ir cilvēcīguma pamatā. Kāpēc mēs rādām ar pirkstu — diezgan pamatoti — uz tām valstīm, kurās ir atļauts nāvessods, ja nāvessods pastāv arī ES — vairāk nekā viens miljons bērnu ES tiek nogalināti pirms dzimšanas. Es tikai vaicāju, vai tas ir humāni. Vai varam radīt stabilāku sabiedrību, kurā cilvēku dzīvībai nav absolūtās vērtības?

Mūsu pirmais uzdevums ir aizstāvēt neaizsargātos, tos, kas ir visvairāk apdraudēti. To sauc īstu solidaritāti. Tā var nebūt politiski pareiza domāšana, bet tad mums ir jājautā, kādas ir mūsu vērtības. Vai tās ir apspriežamas? Vai cilvēktiesību vērtības var būt atkarīgas no vairākuma, kas sasniegts šodien, bet citkārt var būt mazākumā? Vienkāršāk sakot, pirmās cilvēka tiesības ir piedzimt. Es ļoti priecājos, ka esmu piedzimis, un es esmu pārliecināts, ka mani kolēģi ir apmierināti, ka ir piedzimuši. Redzot cilvēka dzīvības absolūto vērtību, mēs varam veicināt līdzjūtību un mīlestību sabiedrībā. Mēs nevaram radīt labāku rītdienu smiltīs, kas ir mitras no nedzimušu bērnu asarām.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšā ir ES gada ziņojums par cilvēktiesībām. Tas ir lielisks ziņojums. Tas būtībā ir viens no labākajiem pēdējā laika dokumentiem Eiropas Savienībā, un tas rāda pozitīvu piemēru saskaņotai darbībai cilvēktiesību jomā visās galvenajās Eiropas iestādēs, šajā gadījumā Padomē un Komisijā.

Eiropas Savienības cilvēktiesību politika ir vislabāk izstrādātākā tās politiku. Tā simbolizē to, ko Eiropas Savienības aizstāv mūsdienu civilizācijā 21. gadsimta sākumā, un ir svarīgāka pat par kopējo tirgu. Eiropas Savienība pauž vienotu nostāju par cilvēktiesībām starptautiskā mērogā. Tā nešaubīdamies pauž savu nostāju, kas ne vienmēr ir saskaņā ar ASV uzskatiem. Eiropas Savienība arvien vairāk pierāda sevi kā efektīvu un noderīgu cilvēkiem, kurus pasaulē vajā nedemokrātiski režīmi.

Neskatoties uz to, priekšsēdētāja kungs, mēs saprotam, ka vēl ir daudz darāmā. Šī gada Saharova prēmijas ieguvējs, Salih Mahmoud Mohamed Osman kungs, piemēram, šodienas uzrunā šajā Parlamentā to ir skaidri pateicis. Mums vajadzētu apsvērt, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas efektivitāti. Man prātā ir kāds pētījumu par cilvēktiesību stāvokli Krievija pēc vēlēšanām šajā valstī. Es domāju arī par stāvokli Ķīnā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, kas tur notiks nākamajā gadā. Eiropas Savienībai ir daudz darāmā, jo īpaši cilvēktiesību jomā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētājs teica, ka cilvēktiesību jautājumi ir jāņem vērā visās politikas nostādnēs. Tā ir taisnība, un tā vajadzētu notikt ārlietās, bet ES ir jāielūkojas pašai savā dārziņā. Vai attieksmē pret ārvalstu strādniekiem ES tiek ņemtas vērā visu cilvēktiesības? Te valda liela nabadzība. Patiesībā tas neietilpst ES oficiālajā politikā. To atstāj baznīcu un labdarības iestāžu pārziņā. ES jāieņem daudz stingrāka nostāja cilvēktiesību jomā: nozīme ir tikai darbiem, nevis vārdiem.

Visbeidzot es vēlētos, lai tiktu aktualizēts jautājums par humāno krīzi Irākā, kas drīz sasniegs katastrofālus apmērus. Ap 4,5 miljoniem cilvēku bija jāpamet savas mājas, un irākieši pagājušajā gadā veidoja lielāko patvēruma meklētāju grupu Eiropā. ES ir reaģējusi uz krīzi, piešķirot EUR 4 miljonus ANO Bēgļu aģentūras un Nīderlandes Sarkanā Krusta darbībai, un vēl EUR 11 miljonus ir paredzēts piešķirt valsts veselības aprūpes pakalpojumiem un skolām. Vai tas ir pietiekami liels atbalsts no bagātās Eiropas Savienības šiem 4,5 miljoniem cilvēku, kas ne jau savas vainas dēļ ir nonākuši tik nožēlojamā stāvoklī? Irākas krīze patlaban ir viena no smagākajām pasaulē.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā es īpaši atbalstu iedaļu par šī Parlamenta deputātu darbību. Saharova prēmijas piešķiršana Alexander Milinkievich, nelokāmais un nekļūdīgais Anna Politkovskaya slepkavības nosodījums Eiropai pierādīja, ka tā nestāvēs malā un nenoskatīsies uz cilvēktiesību pārkāpumiem aiz mūsu austrumu robežas. Tomēr vēl ir daudz darāmā šajā saistībā.

Pēdējās parlamenta vēlēšanas Krievijā pierāda, ka tur pamatprincipu un pamatbrīvību pārkāpumi ir pašsaprotami. Notikumi Krievijā liek apšaubīt regulāras apspriešanās starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju cilvēktiesību jomā. Iespējams, ir pienācis laiks atkārtoti noteikt šo sanāksmju būtību, ieviest sankcijas, ja netiek īstenotas saistības un izveidoti mehānismi, lai uzraudzītu to īstenošanu. Viens ir skaidrs. Krievija virzās aizvien tālāk prom no demokrātijas.

Mums atliek tikai cerēt, ka nākamgad mums būs lielāks pamats apsveikt sevi ar neizšķiestu laiku un iespēju pasauli padarīt labāku.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā ir labi jauninājumi. Ir, piemēram, sadaļa par Eiropas kaimiņattiecību politiku. Ziņojumā arī aprakstīta cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās Krievijā, bet izskan arī brīdinājums necensties izolēt šo valsti. Tomēr ir svarīgi, lai turpmākais dialogs būtu saistīts ar diskusiju par tādiem jautājumiem kā vārda brīvība, preses brīvība un reliģisko brīvība, pret NVO un ekstrēmistiem vērsti tiesību akti, cīņa pret terorismu un Čečenijas jautājums. Padomei un Komisijai vajadzētu izveidot turpmāko pasākumu mehānismu. Turklāt no Krievijas puses netiek izrādīta ne vismazākā vēlme sadarboties ar NVO. Jācer, ka Krievijas valdība beidzot uzsākt apspriešanos, kas varētu novest līdz dialogiem par cilvēktiesību jautājumiem.

Ziņojums pierāda, ka ES ir kļuvusi daudz aktīvāka cilvēktiesību jomā, bet diemžēl neizmanto iespēju vairāk iesaistīties kritiskās pārdomās par cilvēktiesību stāvokli ES. Tas tomēr ir jādara, ja mēs gribam īstenot ticamu cilvēktiesību politiku.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Dāmas un kungi, es vēlētos apsveikt Eiropas iestādes ar šī ziņojuma izveidi, kas skaidri norāda uz to, cik svarīgas Eiropas Savienībai ir cilvēktiesības un demokrātisko vērtību veicināšana pasaulē. Tas ir detalizēts ziņojums, un es novērtēju iniciatīvu attiecinātu to arī uz citām jomām. Tajā pašā laikā, runājot par to pašu uzlabošanu, es vēlētos uzsvērt trīs īpaši svarīgus aspektus, kam vajadzētu būt prioritātēm turpmākajā Eiropas rīcībā.

Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir veicināt un ievērot cilvēktiesības, ņemot vērā miera nodrošināšanas iespējas Eiropā. Mūsdienu Eiropa ir globalizēta un multietniska, un abpusējai mūsu tiesību un brīvību atzīšanai un cieņai vajadzētu notikt uz iecietības un sapratnes veicināšanas pamata. Tāpēc ir svarīgi garantēt minoritāšu tiesības, it īpaši Rietumbalkānos, kā arī Kaimiņattiecību politikā, kā arī pastiprināt Eiropas Savienības centienus šajā virzienā.

Vienlaikus ir jāturpina veicināt romu tautības iedzīvotāju tiesības un viņu integrāciju Eiropas kopienā, arī izveidojot aģentūru, kas atbild par šo jomu.

Cilvēktiesību stāvoklis Eiropas Savienībā, kas cenšas uzņemties cilvēktiesību veicinātājas lomu, ir ne mazāk svarīgs, tāpēc būtisks. Šajā saistībā gribu izteikt bažas par neseno rumāņu stāvokļa pasliktināšanos Itālijā, kur ir notikuši milzīgi viņu tiesību pārkāpumi. Tāpēc es pieprasu, lai Komisija un Padome veiktu noteiktus pasākumus, atjaunotu rumāņu tiesības un novērstu šāda veida situāciju nākotnē.

Visbeidzot es vēlētos vērst Padomes un Komisijas uzmanību uz to, ka ir nepieciešams nostiprināt Eiropas Savienības novērtēšanas mehānismus saistībā ar gada cilvēktiesību ziņojumiem. Tikai zinot konkrētus rezultātus, mēs varēsim padarīt šos pasākumus saskaņotākus un efektīvākus. Arī Eiropas Savienības reģionālo darbību izskatīšana un izvērtēšana, to skaitā arī Melnās jūras sinerģijas attīstība, ir jāiekļauj turpmākajos ziņojumos.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu apsveikt šā gada Padomes un Komisijas gada ziņojumu. Tas noteikti ir progresējis papildu datu ziņā, ko esam prasījuši iepriekšējos gados. Bet, ja drīkst ko teikt, tad tajā joprojām ir mazliet par daudz aprakstu un par maz analīzes, nekā mēs to vēlētos.

Tomēr, es gribu no visas sirds apsveikt Portugāles prezidentūru ar jaunajām pamatnostādnēm par bērnu tiesībām — tas ir liels solis uz priekšu.

Ceru, ka arī nākamajā gadā turpmākās prezidentūras nodrošinās efektīvu Pamattiesību aģentūras darbību un uzlabos ES tiesību aktus, lai sniegtu efektīvu aizsardzību pret jebkura veida diskrimināciju un uzturētu spiedienu uz Rietumbalkānu valstīm saukt kara noziedzniekus pie atbildības.

Es arī gribu šodien pieprasīt īpašu Eiropas atbalstu nākamajā gadā ANO ģenerālsekretāra personīgā pārstāvja uzņēmumu un cilvēktiesību jomā galīgajam ziņojumu. Kā Parlamenta referents šajā jautājumā es esmu dziļi nobažījies par to, ka Bangalorā šonedēļ Indijas tiesas centīsies piemērot starptautisko aresta orderi septiņiem holandiešu aktīvistiem no „Clean Clothes Campaign”, jo viņi izplatīja ziņojumu par darba pārkāpumiem Indijas modes preču zīmes „G-Star” piegādātāja uzņēmumā, tajā skaitā arī par piespiedu virsstundām, kā arī par fizisku un mutisku aizskaršanu internetā.

Tas ir pretrunā Indijas valdības pienākumiem saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu. Es lūdzu Padomi un Komisiju izmeklēt šo lietu un lūdzu visām ES valdībām neatbalstīt šo apcietināšanas orderi būtiskā jautājumā gan par darba tiesībām, gan par vārda brīvību.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā ir ietverta informāciju par sarunām ar Krievijas un Ķīnas valstu vadītājiem attiecībā uz cilvēktiesības. Diemžēl informācija nav pārāk konkrēta. Tajā pašā laikā konflikti starp policiju un armiju Krievijā saistībā ar čečenu orgāniem turpinās. Čečenu tiek aizvesti no mājām, un, kad visi transplantācijai derīgie orgāni ir paņemti, līķi tiek pamesti.

Ķīnā orgānus ņem no politieslodzītajiem. Eiropas Padome gada sākumā ir laidusi klajā paziņojumus par šīm tēmām. Mūsu Parlaments spēja tikai noņemt attēlu, kurā redzami Krievijas izdarītie noziegumi pret Čečenijas iedzīvotājiem. Attēls tika noņemts kādu vakaru, jo tas izrādījās pārāk šokējošs. Es gribētu uzsvērt, ka šokējošs bija attēls, nevis tajā ilustrētās darbības.

Cik ilgi vēl mēs attaisnosim genocīdu? Es vēlētos lūgt paskaidrojumus par to, vai problēma, kuru minēju, tika pārrunāta sarunās ar Krieviju un Ķīnu.

  Ana Maria Gomes (PSE). – (PT) Vēlos apsveikt Portugāles prezidentūru ar šo ziņojumu, kurā ir detalizēts veiktā darba apraksts, un man tuvā tēma — moratorijs nāvessodam. Tomēr tajā trūkst vienas kritiskas un galvenais — paškritiskas analīzes. Es runāju par to, ka Eiropas Padome nav reaģējusi uz Parlamenta ieteikumiem un senatora Dick Marty tā saucamajiem CIP lidojumiem. Kaut arī mani ir konfrontējuši ar pierādījumiem par to, ka šī teritorija un vairāku dalībvalstu aģenti ir iesaistīti par terorismu aizdomās turēto (kuriem tāpēc ir laupīta iespēja uz taisnīgu tiesu) nolaupīšanā un spīdzināšanā, Eiropas Padome un Portugāles prezidentūra līdz šim nav darījusi neko, lai uzzinātu, kas ir noticis, lai noveltu vainu un lai novērstu šādu noziedzīgu darbību atkārtošanos.

Neskatoties uz uzņemšanu un izmeklēšanu ASV, Eiropas valstu valdības joprojām tur savas galvas, ieraktas smiltis, tādējādi pārkāpjot Eiropas pamatvērtības un intereses un lielā mērā kompromitējot ticamību Eiropai vispārēju cilvēktiesību veicināšanas jomā.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikt, cik priecīga esmu par to, ka mana valsts, Polija, nolēma atsaukt savus iebildumus attiecībā Pasaules dienas pret nāvessodu noteikšanu. Šis lēmums ne vien precīzi atspoguļo Polijas iedzīvotāju sajūtas, bet tas arī ļauj Eiropas Savienībai paust vienotu nostāju.

Runājot par šo ziņojumu, Es atzinīgi vērtēju 4.5 sadaļu ar nosaukumu „Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesība”. Ir labi, ka Eiropas Komisija iekļāva dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības starp tās prioritātēm un rīcības pamatplānā 2010. gadam. Visām dalībvalstīm tagad šie jautājumi ir jāpatur prātā un jāņem vērā visās politiskajās iniciatīvās un sadarbības darbībās attīstības jomā.

Būtu labi, ja mēs apdomātu pašreizējo stāvokli attiecībā uz šiem jautājumiem. Vai mēs tiešām jūtamies apmierināti, kad dzirdam to, kas notiek patiesībā? Es varētu minēt, piemēram, kādu 24 gadus vecu irānieti vārdā Delaram Vai, kurai tika piespriests 32 mēnešu cietumsods un 10 sitieni ar pātagu tikai tādēļ, ka viņa piedalījās demonstrācijā pret sieviešu vajāšanu. Bez tam šī gada jūlijā Basrā atrada 42 sieviešu līķus. Kā mēs reaģējam uz to, ka šīs sievietes tika nogalinātas tikai tādēļ, ka nebija uzlikušas galvassegas vai bija uzkrāsojušās? Protams, mēs nevaram aizmirst šo bezjēdzīgo sieviešu bojāeju.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es runāšu ļoti īsi. Pirmkārt, runājot par ziņojumu, kas šodien ir iesniegts un apspriests šajās debatēs, man jums ir jāpateicas par atbalstu. Patiesībā pat vairāk — man jāpateicas par atzinību, ar kādu ir novērtēts Padomes, Komisijas, kā arī Padomes Ģenerālsekretariāta darbs šī ziņojuma un tā satura izveidē. Dzirdētie komentāri mums ir kā medusmaize, jo tajos ir izteikta atzinība par detalizēto darbu, nopelniem un pūlēm, kas ieguldītas šajā ziņojumā. Mēs esam arī uzklausījuši kritiku, it īpaši par to, ka mēs šur tur varējām uzlabot analīzi un sīkāk papētīt cēloņus un sekas. Šis ziņojums noteikti dodas tajā virzienā: tas ir analītiskāks nekā iepriekšējie ziņojumi vai vismaz tā mērķis ir tādam būt, un jums nevajadzētu būt nekādu šaubu par to, dāmas un kungi, ka mēs turpināsim iesākto tā, kā jūs esat ieteikuši to darīt.

Komentāri bija pārliecinoši. Viens no runātājiem teica, ka Eiropā kaut kas ir darīts vai ka ir paveikts daudz, bet vēl ir tāls ceļš ejams. Es uzskatu, ka Eiropa ir, iespējams, labākā vieta, kurā tiek īstenota brīvība, taisnīgums, cilvēktiesības un tiesiskums. Tā ir ievērojusi konsekventu un nemainīgu ceļu, arvien spēcīgāk un stabilāk aizstāvot cilvēktiesības. Tomēr ir skaidrs, ka vienmēr var izdarīt vairāk, jo nekad nevarēs sasniegt brīvību un cilvēktiesību beigas: vienmēr būs kaut kas, ko aizstāvēt, izstrādāt, aizsargāt un aizstāvēt. Tomēr mums jāatzīst, ka gan iekšēji, gan arī ārēji Eiropas Savienība ir paveikusi daudz. Tika minēts nesens gadījums: lēmumi vai pasākumi, ko esam pieņēmuši, piemēram, bērnu aizsardzības tiesību jomā. To mēs esam paveikuši.

Es vēlētos arī atgādināt četras vai piecas iniciatīvas cilvēktiesību jomā, kas neapstrīdami pierāda to, ko ES mēģina to darīt šo cilvēktiesību aizsargāšanā. Šeit rīt mēs svinīgi pasludināsim Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Šajā 2007. gada pusē Eiropas Savienība ir nodrošinājusi, ka ANO tiek pieņemta rezolūcija par nāvessoda moratoriju. Esam izveidojuši Eiropas Pamattiesību aģentūru, kas ir tās sagatavošanas noslēguma posmā. Tāpat esam iedibinājuši Eiropas dienu pret nāvessodu. Tie ir konkrēti, īpaši un neseni piemēri tam, kā mūsu darbs aizstāvēt cilvēktiesības ir nepārtraukts, noturīgs un pamatīgs. Mums jāpieņem, ka būs problēmas un ka būs pasākumi vai darbības, vai attieksmes, kas nebūs ideālas!

Tomēr mums ir arī jāatzīst lielie panākumi, ko esam guvuši šajā jomā. Saistībā ar ārējo darbību tika minēts ES un Āfrikas sammitu, kas būs nākamā debašu tēma. Nav šaubu, ka jautājums par cilvēktiesībām un labu pārvaldi bija svarīgs, patiesībā tas bija ļoti svarīgs jautājums dialogā, kas notika Lisabona ES un Āfrikas sammita laikā. Jūs visi zināt, dāmas un kungi, tāpat kā visi Eiropas iedzīvotāji, ka mūsu dialogā ar trešām valstīm jautājums par to, kā aizstāvēt cilvēktiesības, ir nemainīga prioritāte mūsu dienas kārtībā un mūsu divpusējos dialogos. Tas ir pierādīts ar mūsu nosodījumu, kad cilvēktiesību pārkāpumi notiek trešās valstīs, un ar pasākumiem, ko esam veikuši, atbildot uz cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, jo īpaši, pieņemot sankcijas, lai novērstu šo vardarbību atkārtošanos. Tādēļ mums vajadzētu atzīt savus sasniegumus un pūles, ko esam ieguldījuši. Protams, mums ir arī jālabo tas, kas ir jālabo, bet mums šajā jautājumā vajadzētu būt pārliecinātiem, ar pozitīvu attieksmi un pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa saskaņā ar mūsu humānisma tradīcijām.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms sāku atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas tika minēti šajās debates, ļaujiet man teikt, ka mēs esam iesnieguši jums vairākas kopijas, ja jūs gadījumā tās vēlaties. Tās ir pieejamas.

Ļaujiet šo diskusiju sākt ar vispārējām piezīmes par ziņojumu. Es priecājos, ka daudziem no jums tas šķiet noderīgs, un mēs arī ņemsim vērā ierosinājumus un ieteikumus, ka izskanēja šajās debatēs. Kāda minētajā jautājumā, kas skar mūsu pašu politikas efektivitātes analīzi, es vēlētos uzsvērt, ka 7. nodaļā, kas ir veltīta šim jautājumam, ir novērtējumi un analīzes, bet tā ir taisnība, ka mēs varam darīt labāk, mēs varam darīt vairāk. Ļaujiet teikt arī to, ka pastāv zināma robeža, jo ļoti bieži cilvēktiesību jautājumi attiecas uz visas sabiedrības mainīšanu, tāpēc tie nav tik viegli izmērāmi kā citas lietas, kas tiek ātri īstenotas.

Ļaujiet bilst arī dažas vispārīgas lietas. Reliģiskās brīvības tika minētas. Eiropas Savienība, protams, ir pret diskrimināciju, kas skar jebkuru reliģisko grupu, un ir sagaidāms, ka mūsu dialogs ar trešām valstīm nostiprinās attiecīgo valstu valdību centienus īstenot un piemērot cilvēktiesību principus, arī, piemēram, valsts cilvēktiesību iestādēs.

Saistībā ar citiem jautājumiem, kas ir minēti šeit, piemēram, romu stāvokli kandidātvalstīs, šī gada ziņojumā ir norādīts, ka mēs esam apņēmušies pilnībā ievērot visu personu cilvēktiesības, arī mazākumtautību. Romu kopienas tiek uzskatītas par vienu no visneaizsargātākajām mazākumtautībām gan ES, gan kandidātvalstīs. Es domāju, ka mums joprojām ir jārisina šis jautājums un jācenšas to uzlabot.

Ir arī vispārīgs jautājums par pārsūtīšanām. Pēc mūsu domām, prakse, ko sauc par „pārsūtīšanām” vai „slepeniem apcietinājumiem”, pārkāpj pamattiesības. Tas ir skaidri minēts. Šeit Komisija ir jau no paša sākuma aktīvi atbalstījusi gan Padomes, gan Eiropas Parlamenta uzsāktas izmeklēšanas par pārsūtīšanām un slepenajiem apcietinājumiem. Es tikai gribētu to pieminēt. Viss virzās uz priekšu.

Par Sudānu: mēs šodien dzirdējām Osman kunga runu. Viens no galvenajiem kopīgo stratēģiju elementiem sammitā bija jautājums par partnerību drošības un miera jautājumos. Mēs sniedzam ievērojamu atbalstu konfliktu novēršanā, miera operācijās un pastiprinām Āfrikas spējas novērst konfliktus reģionālā un valsts līmenī. Priekšsēdētājs J. M. Barroso un komisārs L. Michel ir izmantojuši katru iespēju, tajā skaitā arī pēdējā Āfrikas un ES sammitā, lai novērstu atlikušos šķēršļus.

Es šodien biju klāt, kad Osman kungs teica runu, un viņš arī skaidri paziņoja, ka ir saņēmis lielu atbalstu no Eiropas Komisijas delegācijām. Tātad atbalsts pastāv, bet, protams, vienmēr var darīt vēl vairāk.

Par cilvēktiesību stāvokli Irākā, kas ir tika minēts: mēs zinām, ka tur joprojām satraucošs stāvoklis, īpaši ņemot vērā slikto drošību, kā arī jautājumos, kas skar sievietes, bērnus, mazākumtautības un pārvietotās personas. Šeit, manuprāt, mūsu politiskajām nostādnēm ir jākoncentrējas uz labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, lai tas viss lēni iet pareizajā virzienā. Mēs vairākkārt viņiem esam pieprasījuši nāvessoda atcelšanu. Ar šo gribēju uzsvērt tikai dažas problēmas.

Par Krieviju: ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām notiek divas reizes gadā, un Krievija ir arī minēta mūsu ziņojumā divkārt, 72. un 73: lappusē: pirmkārt, apspriedes tika izceltas, un, otrkārt, mēs runājām cilvēktiesību stāvokli, arī par Čečeniju. Tātad vēlreiz — Čečenija nav aizmirsta.

Visbeidzot — vēlos šo to teikt par Indiju. Mēs zinām par tiesiskajām darbībām, ko ir uzsācis uzņēmums „Fibres and Fabrics International” pret „Clean Clothes Campaign”. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Komisijas ģenerāldirektorātiem, kas ir saistīti ar godīgu darba praksi. Mēs esam lūguši Komisijas delegāciju Deli informēt mūs par notiekošo Indijas tiesās, un mums ir jāpapēta minētais apcietinājums.

Joprojām ir daudz sakāmā, bet, manuprāt, šīs bija plašas debates, un es nevēlos aizņemt vairāk laika.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.