Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra

4. Pamattiesību hartas proklamēšana un parakstīšana

  Priekšsēdētājs. − Eiropadomes priekšsēdētāj José Sócrates, Eiropas Komisijas priekšsēdētāj José Manuel Durão Barroso, dāmas un kungi, man ir liels prieks sveikt jūs visus šeit, Eiropas Parlamentā, no visas Eiropas demokrātijas sirds - šodien, Eiropas Savienības pamattiesību hartas oficiālās parakstīšanas dienā. Šī patiešām ir laimīga diena, īpaši Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Piecdesmit gadus pēc tam, kad Eiropas Kopiena tika radīta no sadrumstalota kontinenta drupām, mūsu nodoms ir šodien svinīgi proklamēt tās kopējās vērtības, kas veido Eiropas identitātes pamatu.

Pamattiesību harta, ko mēs šodien proklamējam, simbolizē nozīmīgu ceļojumu uz Eiropas tautu Savienību, ko mēs kopīgi esam veidojuši pēdējos piecdesmit gadus.

Šī harta ir pierādījums tam, ka tad, kad mēs likām pamatus Eiropas Savienībai, mēs bijām guvuši vissvarīgāko mācību no Eiropas vēstures, un šodien mēs turpinām izrādīt cieņu katram indivīdam, aizsargāt viņa brīvību, kas ir iegūta un mieru un demokrātiju, kā arī tiesību aktu ievērošanu, kas ir Eiropas vienotības vadošais spēks.

Brīvība nevar attīstīties bez citu cilvēku tiesību ievērošanas, un miers nevar uzplaukt bez katra cilvēka interešu taisnīgas ievērošanas. Brīvība, miers, tiesiskums un sociālā labklājība ir sasniedzama vienīgi kā vienots kopums. Nevienu no šiem mērķiem nevar sasniegt uz citu mērķu rēķina.

Mūsu dibinātāju vīzija ir īstenojusies. Vēl vairāk, divu sistēmu cīņā, kurā brīvību un demokrātiju nostādīja pret diktatūru un indivīda apspiešanu, tā izrādījās stiprāka un veiksmīgāka vīzija.

Mūsu paaudzes brīnums ir mūsu kontinenta sadrumstalotības beigas. Dzelzs aizkara krišana un divpadsmit valstu pievienošanās Eiropas Savienībai bija iespējama, jo brīvības un demokrātijas balss un vienlīdzīgas tiesības visiem bija spēcīgākas par necilvēcīgajām divdesmitā gadsimta ideoloģijām.

Berlīnes deklarācijā, kas tika pieņemta šī gada 25. martā, lai atzīmētu Romas līgumu parakstīšanas piecdesmito gadadienu, ir pateikts svarīgs fakts, apgalvojot: „Mēs, Eiropas Savienības pilsoņi, esam apvienojušies labākajam”, jo tas patiešām ir lieliski, ka brīvība, demokrātija un cilvēktiesības ir kļuvušas par realitāti mums visiem Eiropas Savienībā.

Pamattiesību hartas svinīgā proklamēšana šodien uzliek mums lielus pienākumus un iespējas vistiešākā veidā darīt zināmu gandrīz 500 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju un nākamajām paaudzēm Eiropas apvienošanās patieso būtību.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienības būtība pārsniedz ekonomiskā izdevīguma aprēķinus. Kaut arī tie ir svarīgi un turpinās ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā, tomēr pirmkārt un galvenokārt mēs esam kopiena, kas balstās uz kopējām vērtībām, un solidaritāte, brīvība un vienlīdzīgas tiesības ir daļa no mūsu ikdienas. Šīs kopējās vērtības, no kurām galvenā ir cilvēka cieņas neaizskaramība, kā to nosaka Pamattiesību hartas 1. pants, veido Eiropas Savienības pamatu.

(Aplausi)

Tādēļ Eiropas Parlaments uzskata, ka pamattiesību hartas tiesiski saistoša atzīšana ir jebkuras vienošanās par Eiropas līgumu reformu būtiska sastāvdaļa, un Eiropas Parlamentam ir sava nostāja šajā jautājumā.

Atsauce uz Pamattiesību hartu 6. pantā Lisabonas līgumā, kuru valstu vai valdību vadītāji parakstīs rītdien, piešķir hartai tādu pašu tiesiski saistošu nozīmi, kāda piemīt pašiem Līgumiem.

Dabiski, ka 21. gadsimta Eiropā ir jābūt plašam cilvēktiesību un pamattiesību sarakstam, kas ir vienlīdz saistošs un tiesiski piemērojams visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

(Aplausi)

Mūsu politikas pamatā ir cilvēki un cilvēka cieņa. Tādējādi Eiropas Savienība veido pamatu, kas mums, Savienības valstu pilsoņiem, ļauj veidot mūsu kopējo nākotni mierā.

Bez mūsu kopējo vērtību stingras noteikšanas, par kurām mums vienmēr ir jārūpējas, Eiropas Savienībai nebūtu nākotnes. Tāpat nebūtu nekāda pamata uzstāt uz cilvēktiesību ievērošanu plašākā pasaulē, ja mums neizdotos atzīt, ka mūsu pašu vērtības ir tiesiski saistošas Eiropas Savienībā.

(Aplausi)

Tāpat mēs neļausim nevienam ne Eiropas Savienībā, ne ārpus tās noteikt ierobežojumus mūsu cilvēktiesību apņēmīgajai aizstāvībai. Mums Eiropas Parlamentā ir morāls un politisks pienākums aizsargāt cilvēka cieņu nepārtraukti.

(Aplausi)

Mūsdienu pasaulē mums, eiropiešiem, ir jāparāda sevi kā kopienu, kuru vieno kopējās vērtības, un jāaizstāv cilvēka cieņa; un mums ir jātiecas pēc starpkultūru dialoga. Mēs to varam izdarīt ar pašapziņu, un mums tas ir jādara nepagurstot, un neviens mūs neapturēs.

(Aplausi)

Pamattiesību hartas projektā tika izmantota jaunā atvērtā un demokrātiskā konvencijas metode pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē. Šī metode izrādījās ļoti veiksmīga, un konvencija kļuva par modeli un sākuma punktu visam reformas procesam.

Eiropas Parlaments īpaši aktīvi līdzdarbojās Pamattiesību hartas projekta izstrādē un pamatīgi ietekmēja teksta būtību.

Harta ir pirmais instruments, kas piešķir ekonomiskajām un sociālajām tiesībām vienādu statusu ar politiskajām tiesībām un personas brīvību. Tā aizsargā pamattiesības Eiropas Savienības darbības sfērā un piemērojot Kopienas tiesību aktus. Tā arī dod visiem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem tiesības griezties pēc palīdzības Tiesā, kas atrodas Luksemburgā. Mēs ceram, ka pienāks diena, kad Pamattiesību harta kļūs tiesiski saistoša visās dalībvalstīs.

(Aplausi)

Cilvēktiesības un pamata brīvības ir nedalāmas. Tādēļ es vēršos pie visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez izņēmuma ar aicinājumu parakstīt šo vienošanos visu Eiropas Savienības valstu pilsoņu interesēs.

Šodienas svinīgajai proklamēšanai arī vajadzētu būt gadījumam, kad visi Eiropas valstu pilsoņi, kas var aizstāvēt savas tiesības, pamatojoties uz šo hartu, pildītu savu pienākumu pret Eiropas kopienu, plašo pasauli un nākamajām paaudzēm. Nav tiesību bez pienākumiem. Solidaritāte ir tā, kas mūs vieno.

(Aplausi)

Mēs veidojam tautu Eiropu un nodrošinām mūsu Eiropas Savienībai stingrus pamatus, kas balstās uz kopējām demokrātijas pamattiesībām. Šodienas svinīgā proklamēšana parāda, ka mūsu kopiena, kas balstās uz kopējām vērtībām, ir dzīva un augoša. Šodien šo kopējo vērtību kopumu nostiprinās Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvēs un prātos. Šī diena ir liels triumfs Eiropas Savienības pilsoņiem, un mēs visi varam par to priecāties no sirds un dvēseles.

(Skaļi aplausi)

(Troksnis palātā)

(Vairāki deputāti skaļi protestē un paceļ transparentus un plakātus.)

  Priekšsēdētājs. − Lūdzu, novāciet šos plakātus tagad! Izrādiet kaut nelielu cieņu mūsu viesim Eiropas Parlamentā.

Eiropadomes priekšsēdētāj, vai es tagad drīkstu jūs lūgt mūs uzrunāt?

  José Sócrates, Pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi. Šodien, Eiropas Parlamenta svinīgajā sēdē mēs proklamējam Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un es vēlos skaidri paziņot, ka šī diena, 12. decembris, tagad būs īpaša dienas Eiropas integrācijas vēsturē. Īpaša diena Eiropas vēsturē.

(Aplausi)

(Troksnis NI un IND/DEM rindās)

  Priekšsēdētājs. − Esiet pacietīgi, lūdzu! Jums vajadzētu vismaz būt tik pieklājīgiem, lai ļautu mūsu runātājam izteikties.

Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, turpiniet.

  José Sócrates, Pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Lai kā arī citi kliegtu, mēģinot atturēt pārējos no runāšanas, šis ir īpašs datums Eiropas vēsturē. Un es vēlos jums arī pateikt, ka šis datums, šī ceremonija droši vien ir vissvarīgākā ceremonija, kādā man jebkad ir bijis gods piedalīties. Vissvarīgākā ceremonija visā manā politiķa karjerā.

Es jūtos ļoti pagodināts kā eiropietis, ka man jāpiedalās Pamattiesību hartas parakstīšanā un proklamēšanā, un es jūtos īpaši pagodināts, ka šo hartu proklamē Portugāles prezidentūras laikā. Es jūtos pagodināts, jo esmu eiropietis un esmu Portugāles pilsonis, jo īpaši tāpēc, ka mūsu prezidentūras laikā 2000. gadā tika likti pamati šai hartai. Tādēļ es vēlos pateikt Eiropas Parlamentam, ka manai valstij ir gods tikt šādi saistītai ar svarīgu soli Eiropas valstu pilsoņu dzīvē.

Šī harta nozīmē to vērtību ievērošanu, kas bija pamatā Eiropas civilizācijai, vērtību, kas realizējās cilvēka cieņas aizsardzībā, un mēs esam šeit, lai proklamētu, ka mēs atbalstām šīs vērtības, kuru pirmsākumi ir konstitucionālajās tradīcijās, kas ir kopīgas Eiropas Savienības dalībvalstīm un arī starptautiskajiem tiesību instrumentiem, kā tas ir Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas gadījumā. Un, lai uzsvērtu šo savienojamību, Lisabonas līgums pats nosaka, ka Eiropas Savienība pievienojas Eiropadomes konvencijai, un tādējādi atzīst to, ko pamattiesību aizsardzība tagad nozīmē modernā demokrātijā.

Tādēļ šodien ir tik īpaša diena, jo, sākot no šodienas, lai gan tas dažiem var nepatikt, pamattiesības tiks oficiāli un neatgriezeniski noteiktas kā daļa no Eiropas Savienības kopējā mantojuma, morāla mantojuma, politiska mantojuma, pilsonības mantojuma un Eiropas civilizācijas labākā aspekta.

Taču šī harta ir arī politiskas rīcības pasākums, instruments iestādēm, jo harta noteiks to darbību. Tām būs pienākums ievērot tās tiesības un principus, kas ir noteikti hartā, un sekmēt šādu tiesību un principu piemērošanu, taču tas ir arī rīcības instruments pilsoņiem, jo parāda, ka Eiropas Savienības projekts ir pilsonības projekts, un to, ka Eiropas Savienība ir tās iedzīvotāju rīcībā un ka tā aizsargā un veicina viņu tiesību ievērošanu.

Eiropas kontekstā harta simbolizē cilvēka cieņas aizsardzību un sociālās tiesības. Tādēļ tai ir arī sociālas īpašības, jo tā aizsargā cilvēka cieņu darba pasaulē, nodarbinātības pasaulē, veselības aprūpes pasaulē, sociālās drošības un labklājības pasaulē un arī attiecībā uz vides aizsardzību. Tā ir vienlīdzības un solidaritātes harta, harta cīņai pret jebkāda veida diskrimināciju, un tā ir vienlīdzības harta, jo tā pievērš īpašu uzmanību bērniem un jauniešiem, dzimumu vienlīdzībai, veco cilvēku lomai un svarīgajam personas tiesību un personas datu aizsardzības jautājumam.

Man arī ir jāvērš uzmanība tām brīvībām, kas ir noteiktas hartā, brīvībām, kas saistītas ar Eiropas pilsonību un politiskajām tiesībām, kas ar to saistītas, kā arī ekonomiskajām brīvībām, kas balstās uz Romas līgumu, kura piecdesmito gadadienu mēs šogad atzīmējam. Tādēļ mēs esam uzticīgi savai tradīcijai un atkārtoti nosakām aizliegumu nāvessodam. Es īpaši atzinīgi vērtēju Padomes pagājušās nedēļas lēmumu atzīmēt Eiropas dienu pret nāvessodu.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka harta aplūko pilsoņu tiesības un cilvēku tiesības, un ne tikai attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem. Un tas nav mazsvarīgi, jo šodien mūsu pārliecības pamata elements ir tāds, ka labāka pasaule ir pasaule, kurā šīs tiesības un brīvības ir vispāratzītas.

Šī šodien parakstāmā harta būs Eiropas Savienības ārpolitikas rīcībā ar mērķi izveidot pasauli, kurā visas šīs tiesības un brīvības vispārēji ievēro un nodrošina. Tādēļ tā būs kā rādītājs, kas norādīs Eiropas Savienības nostāju starptautiskajā arēnā un jebkurā pasākumā, kuru ierosinās īstenot, lai nodrošinātu globālu pamattiesību ievērošanu.

Tādēļ Eiropas pilsoņi var šādi atzīt sevi Savienībā, kas ir viņu Savienība. Viņi var atzīt tiesības, kādas Savienība tiem nodrošina, un saprast, ka Eiropa ir miera un demokrātijas savienība, savienība, kurā pilnībā ievēro cilvēktiesības. Mūsu morālā atbildība un šīs ceremonijas patriotisms apvieno trīs iestādes. Mēs proklamējam šo hartu Lisabonas līguma parakstīšanas priekšvakarā, hartu, kurai ir pamattiesību akta tiesiskais statuss, kas ir vienlīdzīgs Līgumu tiesiskajam statusam, nodrošinot labumu daudziem un izraisot nepatiku dažiem. Šī harta ir Līgumā.

(Skaļas ovācijas)

(Atkal troksnis NI un IND/DEM rindās)

  Priekšsēdētājs. − Jums vismaz vajadzētu būt tik pieklājīgiem, lai ļautu viesim pabeigt runu.

Troksnis nav arguments. Atstājiet palātu!

  José Sócrates, Pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Šajā globālajā pasaulē, kurā daudzi apgalvo, ka ekonomikas un finanšu likumi ir galvenie, fakts, ka divdesmit septiņas Eiropas valstis vairākkārt atkārto Savienības kontekstā savu atbalstu tām vērtībām un mērķiem, kas radīti, lai aizsargātu un nosargātu pamattiesības, ir signāls pašas globalizācijas noregulēšanai. Pamattiesības ir demokrātisku valstu kopēja tradīcija, kas pamatojas tiesību aktos un veidos, kā ierobežo iestāžu varu un pamata instrumentus, lai tie aizsargātu indivīdu.

Attiecībā uz Savienības iestādēm un valstīm harta ierobežo iestāžu varu pilsoņu un to organizāciju interešu aizstāvības vārdā. Oficiāli nosakot šo iestāžu varas ierobežošanu, tās piemērošanas ierobežojumi stingri ievēros subsidiaritātes principu un stiprinās Savienības ļoti demokrātisko raksturu. Nepārprotami, pamattiesību aizsardzība ir vērtība, kas ir būtiska Eiropas identitātei, kas ir daļa no ģenētiskā koda un elements Eiropas Savienības struktūras pamatā, un ļauj definēt Eiropu kā vērtību Savienību, un pasaule gaida no Eiropas šo vērtību bezierunu apstiprināšanu.

Tādai Eiropai es vēlos piederēt, Eiropai, kas aizsargā šīs vērtības. Un mēs visi, es un deputāti, labi zinām, ka cīņa par pamattiesībām ir ikdienas uzdevums un, iespējams, nebeidzams uzdevums, uzdevums valstīm, sabiedrībai, rūpnieciskiem uzņēmumiem un arodbiedrībām, katram un ikvienam pilsonim. Tādēļ, proklamējot hartu, mēs priecājamies par vienošanos, kas ir panākta attiecībā uz hartu, atzīstot tās tiesisko vērtību, kas ir vienlīdzīga ar to Līgumu vērtību, kas dibināja Savienību.

Taču papildus priekam par šo dienu hartas proklamēšana nozīmē Savienības iestāžu vienošanos to ievērot un piemērot ikdienas darbā. Vienīgi tādā veidā mēs veidosim Eiropas vēsturi, vienīgi tā mēs kļūsim par mūsu kopējās identitātes labāko īpašību un kopējo tradīciju cienīgiem mantiniekiem - kopējās identitātes un kopējo tradīciju, kas dara godu Eiropai, kas cīnās par pilsoņu tiesībām, brīvībām un nodrošinājumu, mantiniekiem. Pateicos jums visiem.

(Atkal skaļas ovācijas, izņemot GUE/NGL, NI un IND/DEM)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, es vēlos atklāt jums kādu informāciju un es jūs lūdzu tagad ievērot nepieciešamo klusumu. Jordānijas karalis ir Eiropas Parlamentā un teiks runu tūlīt pēc Pamattiesību hartas svinīgās proklamēšanas. Lūdzu, nodrošiniet, vismaz cienot mūsu viesi no Jordānijas, ka starpgadījumu vairs nebūs un ka mēs varam pabeigt proklamēšanu cienījamā veidā.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (PT) Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja kungs, Portugāles premjerministr, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi. Lisabonas līguma parakstīšanas priekšvakarā Eiropas Savienības trīs politisko iestāžu – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas – priekšsēdētāji paraksta šeit, Strasbūrā, Eiropas Pamattiesību hartu.

Man personīgi ir liels pagodinājums piedalīties tik svarīgā notikumā. Pamattiesību hartas proklamēšana nodrošina tiesību kultūru Eiropā. Eiropas Savienībā, kas galvenokārt ir kopiena, kas balstās uz tiesību aktiem, izmaiņas iestāžu darbībā nosaka pamattiesību ievērošanu.

Komisijas priekšsēdētājs. − Cienījamie deputāti, šodien trīs Eiropas iestādes atkārtoti apstiprina savu apņemšanos, ko tās izteica 2000. gada decembrī, kad hartu proklamēja pirmo reizi. Taču pēc septiņiem gadiem mēs speram nozīmīgu soli uz priekšu.

2000. gada harta nebija tiesiski saistoša. Parakstot Lisabonas līgumu rītdien un ratificējot to, harta kļūs par daļu no Savienības pamata tiesību aktiem un tai būs tāda pati tiesiska vērtība kā pašiem Līgumiem. Šis progress nodrošinās noteiktus labumus Eiropas pilsoņiem. Ļaujiet man aprakstīt šo jautājumu, īsumā aplūkojot hartas saturu. Tās piecdesmit četri panti aplūko tiesības, kuras līdz šim atzina Tiesa katrā tiesvedībā atsevišķi. Tagad šīs tiesības ir apkopotas.

Atzīstot cilvēka cieņas pamatprincipus, harta nosaka galvenās no visām klasiskajām cilvēka brīvībām, kas jau ir noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: runas brīvību, pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību, vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzību pret diskrimināciju

Harta arī apstiprina ekonomiskās un sociālās tiesības. Tā nosaka tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību, bet vienlaicīgi arī nodarbināto un sociālo partneru tiesības, un tā aplūko tādus jautājumus kā sociālā drošība un sociālā palīdzība.

Harta arī aplūko jaunos izaicinājumus, ar kādiem sabiedrība mūsdienās saskaras. Tādēļ tajā ir iekļauti nosacījumi datu aizsardzībai, bioloģiskās pētniecības ētikas ievērošanai un tiesībām uz labu pārvaldi, zināmām kā „trešās paaudzes cilvēktiesības”. Tās attiecas uz daudzām mūsu darbības jomām, vai tā ir izpētes politika vai brīvības, drošības un tiesību joma, vai arī pastāvīgie labas pārvaldes meklējumi.

Komisijas priekšsēdētājs. –(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Pamattiesību harta palīdzēs stiprināt Eiropas Savienību ar patiesu pamattiesību kultūru. Parakstot šodien hartu, mēs, Eiropas Savienības trīs politisko iestāžu priekšsēdētāji, uzņemamies kā prioritāti ievērot šīs tiesības visā, ko mēs darām. Varētu šķist, ka šī apņemšanās ir viegli ievērojama, taču patiesībā nepārtraukts izaicinājums būs nodrošināt, ka cilvēku brīvības tiek pilnībā ievērotas visās ES politikas jomās – gan iekšējā tirgus tiesību jomā, gan imigrācijas kontrolēšanā vai terorisma apkarošanā.

Harta ir pirmais tiesiski saistošais dokuments, kāds jebkad ir pieņemts starptautiskā līmenī, kas vienotā tekstā apkopo ne tikai civiltiesības un politiskās tiesības, bet arī ekonomiskās un sociālās tiesības, pakļaujot tās visas vienādai tiesību pārraudzības sistēmai. Tas neapšaubāmi ir milzīgs sasniegums, ar ko Eiropas Savienībai vajadzētu lepoties. Es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir tas, ka to iespējams īstenot jaunajā paplašinātajā Eiropā, ko agrāk šķēla totalitārisma un autoritatīvais režīms, kas neievēro cilvēktiesības, turpretim mūsdienu Eiropa balstās uz brīvības un solidaritātes vērtībām.

(Aplausi)

Ja mēs kopā strādāsim pie cilvēktiesību kultūras veicināšanas, tad mēs ievērojami palīdzēsim sasniegt tādu Eiropu, kas patiesi balstās uz vērtībām – taustāmām vērtībām, kas ir ticamas vienkāršajiem cilvēkiem. Hartas stiprināta, Eiropa ir kļuvusi apņēmīga veicināt tās vērtības pasaules līmenī. Kopš Vispārējās pamattiesību deklarācijas parakstīšanas Eiropa ir cīnījusies par pamattiesību ievērošanu. No šī brīža tā būs labāk aprīkota veiksmīgai cīņai brīvības, miera un demokrātijas interesēs.

(Skaļas ovācijas)

(Vairāki deputāti skaļi pauž protestu, vicinot karogus un plakātus un skandējot: „Referendumu!”)

(Parlamenta priekšsēdētājs, José Sócrates un José Manuel Barroso dodas parakstīt Pamattiesību hartu)