Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Adriana Poli Bortone (A6-0464/2007)

  Renate Sommer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs beidzot piedzīvojām sākumu pārejas periodam uzturvērtības un veselīguma norāžu uz bērnu pārtikas produktiem jomā. Komisija to bija aizmirsusi un mēģināja atstāt Parlamentu ar mazuli uz rokām. Mēs tā neļāvām rīkoties. Mēs piespiedām Komisiju izvirzīt paziņojumu, kurā tā atzīst nepieciešamību pēc pārejas perioda attiecībā uz prasībām norādēm, kas saistītas ar bērnu veselību un attīstību. Tomēr vienīgā problēma ir tāda, ka Komisijas ilgstošā atteikšanās iesniegt priekšlikumu šajā jomā ir izkropļojusi konkurenci. Produkti jau ir izņemti no tirgus, jo pa to laiku spēkā ir stājusies regula. No Komisijas puses tas bija ļoti paviršs darbs.

Turklāt savas grupas vārdā es iesniedzu priekšlikumu par 4. panta dzēšanu. Tas bijis politisks žests. Mēs atbalstām savu viedokli, ka šī regula ir bezjēdzīga. Nav iespējams ražot uzturvērtības norādes visiem pārtikas produktiem. Gandrīz puse šī Parlamenta deputātu piekrīt šim uzskatam. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) tagad paziņoja, ka tā pati nespēj noteikt uzturvērtības norādes visiem produktiem. Bezjēdzīga vilcināšanās – nevajadzīgs tiesību akts!

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir mēģināt piestiprināt veselīguma norādes uz produktiem, taču ir taisnība, ka mums jāpārliecinās, vai šīs norādes ir patiesas un zinātniski pamatotas. Nevar būt tā, ka uzņēmums pats veic izpēti un nosaka „komerciālos argumentus”, it kā tas būtu pietiekami, lai uzveiktu argumentus par veselību. Citiem vārdiem sakot, jāatrod izpēte un pamatojums, kas ir atbalstošs un pareizs, un tādējādi arī uzticams.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai uzturvērtības un veselīguma norādes ir pareizas un lai tās kādam palīdzētu lietot veselīgāku pārtiku. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz bērniem un jauniešiem, jo mēs zinām par tām nopietnajām aptaukošanās, II tipa diabēta un citām attiecīgajām problēmām, ar kurām šobrīd Eiropa saskaras. Mums ir nepieciešams nodrošināt, ka uzturvērtības ir labas un, ka veselīguma norādes ir patiesas.

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0453/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret ziņojumu par rezerves daļu sekundārā tirgus liberalizāciju. Tā ir pretrunīga stratēģija.

No vienas puses, mēs uzstājam, lai rūpniecība attīstītu transportlīdzekļus, kas ir ļoti droši, un apkarojam rūpniecisko pirātismu. Tomēr pretrunā ar to Parlaments šodien tiesiski atļāva rezerves daļu kopiju izgatavošanu, kas, iespējams, padara tās lētākas. Taču patērētājiem nebūs garantiju par labotā transportlīdzekļa bezkompromisa drošības standartu. Liberalizācijas atbalstītāji, galvenokārt no Lielbritānijas, apstiprina, kas MVU gūs labumu no šādas politikas. Taču vairums patentēto rezerves daļu lēto kopiju mūsdienās tiek izgatavotas Āzijā, nevis Eiropā. Neskatoties uz to, 10 dalībvalstīs, kurās līdz šim dizains nav aizsargāts, rezerves daļu cena ir par 7 % augstāka nekā pārējās 17 valstīs. Šīs 17 valstis turpina aizsargāt dizainu - kā Japāna un citas galvenās transportlīdzekļus ražojošās valstis. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka, ja notiks nelaimes gadījums, tad gan autovadītāji, gan gājēji tagad būs pakļauti lielākam riskam, jo rezerves daļu kopijām ir zemāka kvalitāte. Diemžēl šī direktīva ir piemērs Eiropas Savienības pretrunīgajai stratēģijai.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlos paust, ka nepiekrītu rezerves daļu dizainparaugu tiesiskās aizsardzības ierobežojumiem. Mēs vērojam bezprecedenta apjoma iejaukšanos rūpniecisko tiesību jomā. Ja rūpniecisko tiesību īpašnieki ļaunprātīgi izmanto monopolu, tad var piemērot parastos tiesiskos instrumentus, piemēram, prasības licencēm. Rūpnieciskā dizaina radīšanai ir nepieciešami lieli izdevumi, tādēļ arī no ekonomikas viedokļa ir jāpiemēro tiesiskā aizsardzība. Tās atcelšana nenovedīs pie rezerves daļu tirgus liberalizācijas, kā Komisija to cer, bet visticamāk palielinās gala produkta cenu. Ražotāju paredzamā reakcija uz neatkarīgo ražotāju klātbūtni rezerves daļu tirgū būs cenu paaugstināšana savu izdevumu segšanai. Bažas izraisa arī tas, ka neatkarīgo ražotāju rezerves daļu zemākās cenas radīs zemāku drošības un kvalitātes līmeni. Mani uztrauc, ka saskaņā ar beigu analīzi, pircējs būs tas, kurš tiks pakļauts riskam.

- Ziņojums: Giuseppe Castiglione (A6-0477/2007)

  Michl Ebner (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka es balsoju par G. Castiglione ziņojumu un, ka es uzskatu, ka tas ir ļoti līdzsvarots ziņojums, it īpaši, ja mēs ņemam vērā tā sākumu ar 800 grozījumiem, kas iesniegti Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Gan referenta, gan vairāku deputātu centieni neapšaubāmi ir nesuši augļus sektorā, kas cieš no vairākām grūtībām. Ļoti būtiski ir sniegt vīna audzētājiem perspektīvu par labākiem laikiem nākotnē.

Es uzskatu, ka šis ziņojums liek pamatus progresam, un es ceru, ka Eiropas Komisija, kas rīkojas jauno Līgumu gaisotnē, pilnībā ņems vērā, ja tas iespējams, Eiropas Parlamenta lēmumus.

  Anja Weisgerber (PPE-DE). - (EN) Priekšsēdētājas kundze, šodienas balsojums par reformu vīna tirgū ir Eiropas Parlamenta, daudzo vīnogu audzēšanas reģionu un vīna ražotāju milzīga veiksme. Piemēram, mēs spējām panākt, ka joprojām drīkstēs pievienot vīnam saharozi. Parlaments arī noraidīja Komisijas plānus izvirzīt nosacījumus šajā posmā, saskaņā ar kuriem 2014. gadā noteiktu aizliegumu jauniem stādījumiem. Šajā gadījumā mēs ierosinājām praktisku risinājumu, saskaņā ar kuru lēmums par liberalizāciju netiks pieņemts līdz pētījuma iesniegšanai 2012. gadā. Attiecībā uz atsevišķu vīnu marķējumu mēs arī panācām vienošanos, ņemot vērā dažādas marķējuma sistēmas, kādas izmanto Eiropā. Turklāt mums izdevās iekļaut vīna tirgus noteikumos pantu, kas aizsargā Bocksbeutel, īpaši veidotas pudeles, ko izmanto manā dzimtajā Frankonijas reģionā.

Dāmas un kungi, šodien mēs esam iesnieguši ļoti līdzsvarotu programmu, kas būs labs pamats turpmākajām sarunām Padomē. Tagad ripa ir Padomes laukumā. Mēs Parlamentā esam izpildījuši savu uzdevumu un izpildījuši to ļoti labi.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu iepriecināts par to, ka Eiropas Parlaments atbalstījis Lauksaimniecības komitejas priekšlikumu un īpaši Polijas deputātu ierosināto grozījumu, saskaņā ar kuru drīkst izmantot tādus marķējumus kā, piemēram, „augļu vīns”, „ābolu vīns” vai „upeņu vīns”. Šādus vīnus manā valstī ražo kopš 13. gadsimta – gandrīz 800 gadus – un es esmu iepriecināts, ka Eiropas Parlaments ir atzinis šo realitāti un šo faktu.

Nobeigumā es vēlos sveikt Priekšsēdētāju par lielisko sēdes vadīšanu, īpaši šodienas karstajā, brīžiem pārkarsētajā atmosfērā. Priekšsēdētājas kundze, es jums izsaku savu cieņu, jo jūs esat patiesa Lielbritānijas parlamenta uzvedības skolas pārstāve.

  Armando Veneto (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, attiecībā uz balsojumu par vīna tirgus kopīgo organizāciju, es vēlos uzsvērt, ka es balsoju par 294. grozījumu, kuru iesniedza PSE grupas loceklis V. Lavarra un par kuru es arī parakstījos, jo es uzskatu, ka patērētājiem ir tiesības zināt, vai viņu dzertajam vīnam ir pievienota saharoze, un tādēļ, ka produktu izsekojamība tagad ir Savienības izvirzītais galvenais princips. Es neredzu iemeslu, kādēļ to nevarētu piemērot vīna nozarē.

Šī paša iemesla dēļ es balsoju par 310. grozījumu, kuru iesniedza UEN grupa. Arī tas neietekmē kompromisu, kura panākšana G. Castiglione prasīja tādas pūles. Visbeidzot, attiecībā uz atšķirīgo nostāju, kāda man ir šajos jautājumos, salīdzinot ar manas grupas nostāju, pilsoņu intereses nozīmē, ka vienīgais politiskais viedoklis, kam, es uzskatu, man jāpakļaujas, ir pieņemt jebkādu priekšlikumu, kas aizsargā šīs intereses, neatkarīgi no tā, kura grupa to ierosina.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Komisijas nostāja par padomes regulu par vīna tirgus kopīgo organizāciju diskriminē dažas valstis, īpaši jaunās dalībvalstis.

Projektam veicināt ES vīnu izplatību trešajās valstīs ir mērķis sekmēt tirdzniecību, taču dažādu iemeslu dēļ tas ir saistīts ar iepriekš izmantoto vīna dārzu jomu un vidējo vīna ražošanas apjomu pēdējos trīs gados. Komisija paredz atbalstīt vīna eksportu un dažus marķējumus. Ražotāji un eksportētāji atbalstītajās valstīs gūs labumu no konkurences priekšrocībām. Fakts, ka vīna ražotāji Lietuvā un dažās citās valstīs, kurās nav vīna dārzu, nesaņem atbalstu, ir nepieņemams.

Es balsoju pret ziņojumu.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es atbalstīju vīna tirgus reformu, kas uzlabos Eiropas vīnu kvalitāti un konkurētspēju. Tas galvenokārt attiecas uz Itāliju, kur nelikumīgos vīna dārzus vajadzētu iznīcināt un subsīdijas par zemas kvalitātes vīna pārprodukciju vajadzētu pārtraukt. Tomēr reformai nevajadzētu nostādīt ražotājus dienvidos labākā situācijā nekā ražotājus ziemeļos. Es kategoriski iebilstu pret vīna dārzu iznīcināšanu Morāvijā, kur izlieto visu, ko saražo, un kur tradicionālā vīna ražošana ir ļoti svarīga gan kultūras, gan tūrisma jomā. Es iebilstu pret aizliegumu izmantot saharozi Austrumeiropā, tostarp Morāvijā, ja vien neaizliedz arī vīna paskābināšanu, ko praktizē dienvidu valstīs. Es nesaprotu, kāpēc Morāvijas vīna ražotājiem vajadzētu iegādāties dārgo, nenorūgušo vīnogu vīnu no dienvidu valstīm tikai tāpēc, lai aizstātu 200 gadus veco saldināšanas tradīciju, tādējādi mainot tradicionālo kvalitatīvo vīnu smaržu un garšu. Tas ir pretrunā iekšējā tirgus konkurences principiem un man nekas cits neatliek, kā tam nepiekrist. Es pateicos tiem kolēģiem, kas balsošanas laikā mūs atbalstīja un tādējādi ļāva veselajam saprātam uzvarēt. Tagad Komisijai būs jāpakļaujas.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Mēs esam redzējuši Eiropas dienvidu valstis, kam ir ļoti spēcīga vīnkopības kultūra un kas ar zobiem un nagiem aizsargā savu vīna pārpalikumu. Vienlaicīgi, pateicoties pārmērīgi lielām subsīdijām, zemās pārpalikušā vīna cenas izstumj citu dalībvalstu kvalitatīvos vīnus no tirgus. Es iebilstu pret faktu, ka, kamēr Komisija attiecas pret Eiropas vīna rūpniecības vadošajām valstīm ar „smalkādas cimdiem”, attieksme pret tādām valstīm kā Čehijas Republika ir stingra un pat barga. Kā gan citādi mēs varam izskaidrot priekšlikumu saglabāt nenorūguša vīnogu vīna izmantošanu ES dienvidu daļā, vienlaicīgi aizliedzot saharozes pievienošanu? Tādēļ es esmu ļoti iepriecināts, ka Parlaments attiecās pret reformu atbildīgi un noteica tajā vienlīdzības un taisnīguma principu. Atbalstot saharozes pievienošanu, Parlaments bija labvēlīgs pret Čehijas Republiku, aplūkojot to atsevišķi no citām valstīm, parādot savu objektivitāti un pretestību ietekmēm, kas pamatojas uz konfliktējošām nacionālām interesēm. Es saprotu, ka vīna tirgus reforma ir nepieciešama. Es neapšaubu pamata mērķus, bet drīzāk veidu, kādā tos sasniedz. Es uzsveru vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa ievērošanas svarīgumu.

  Hynek Fajmon (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju pret G. Castiglione ziņojumu, tāpat kā pārējie deputāti no Čehijas Republikas, kas pieder Čehijas Pilsoņu demokrātiskajai partijai (ODS). Šāda reforma nav izdevīga Čehijai, Morāvijai vai tādējādi arī Eiropas vīnkopības nozarei. Liberalizācijas vietā un noteikumu un administratīvā sloga mazināšanas vietā, kas patiešām palīdzētu vīna nozarei, tendence ir palielināt noteikumu, ierobežojumu un rīkojumu skaitu. Centrāla plānošana nekad nav nesusi pozitīvus rezultātus, tāpat nenesīs arī vīna nozarē. Tādēļ es neatbalstīju šo ziņojumu.

  Daniel Hannan (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mans vēlēšanu apgabals Anglijas dienvidaustrumos ir visātrāk augošais vīna ražošanas reģions Eiropā. Klimata pārmaiņu rezultātā lielāka platība Anglijas zemes tagad ir atvēlēta vīnkopībai, nekā tas ir bijis kopš Henrija II valdīšanas laikiem, kad bija pēdējais Eiropas sasilšanas periods.

Anglijas grāfistu vīnkopji nekad nav lūguši ES subsīdijas. Kentā un Sarijā, Saseksā un Hempšīrā, Oksfordšīrā, Bekingemšīrā un Berkšīrā ir iestādīti komerciāli dzīvotspējīgi vīna lauki, kur ceļas un krīt par produkcijas kvalitāti. Tomēr viņu veiksme tagad draud nostāties pret viņiem, jo viņi tuvojas pieļaujamajai komerciālās kultivēšanas robežai.

Būdami ārpus Eiropas regulatora režīma un izvairījušies no reklāmām, viņi tagad atklāj, ka tos tāpat pakļaus noteikumiem.

Tāpat kā mēs neprasām Briselei līdzekļus, tāpat mēs nevēlamies Briseles ierobežojumus. Viss, ko Anglijas vīna ražotāji lūdz, ir atbrīvot tos konkurencei.

  Adriana Poli Bortone (UEN). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es noteikti saku „nē” dokumentam, kuru vēl vairāk sabojāja dažādu grozījumu pieņemšana, kas to tikai pasliktināja, it īpaši tādēļ, ka saharozes pievienošana ir pieļauta, bet mēs gadiem ilgi esam izvairījušies no tās izmantošanas, ņemot vērā, ka saharozes pievienošana nav nekas vairāk kā mākslīgs dabīgums.

Parlamenta vairākums noraidīja nenorūguša vīnogu vīna izmantošanu, lai gan tas ir vienīgi finansiāls pasākums, kas būtu mīkstinājis ļaunumu, ko izraisa saharozes izmantošanas atļauja. Šī ir ziemeļu valstu uzvara un Vidusjūras reģiona valstu sakāve, kas nespēja aizsargāt savu teritoriju ļoti profesionālo iedabu. Šī tirgu kopīgā organizācija kaitē produktu kvalitātei un tipiskajam un patiesajam raksturam, kā arī kaitē vīnkopjiem, ražotājiem un patērētājiem.

- Rezolūcijas priekšlikums: Cīņa pret terorismu (B6-0514/2007)

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka šodien ir bijusi ļoti veiksmīga diena, pateicoties faktam, ka mēs esam devuši civilizāciju aliansei patiesību hartu, kuru savā laikā atbalstīja prezidents J. L. R. Zapatero un ANO ģenerālsekretārs Kofi Annan. Es uzskatu, ka šis ir labs sākums.

Turklāt es uzskatu, ka šodien parakstītā Pamattiesību harta pauž mūsu civilizācijas patieso dabu, nevis to integrismo, kas šodien šeit ieradās, lai tai oponētu – šāda attieksme ir nožēlojama un vardarbīga. Nožēlojami un vardarbīgi ir arī tas, ka islāma radikāļi pieņem tādu pašu stūrgalvīgu uzticību iesakņojušām tradīcijām. Šīs divas radikālisma formas ir nepieciešams izskaust, lai panāktu mieru, ne terorismu.

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos uzsvērt, ka es balsoju pret ziņojumu par terorismu, lai gan kļūdījos un balsoju par, un es par to oficiāli paziņoju.

Liekulīgs ziņojums, ziņojums, kas parāda Eiropas iestāžu gļēvulīgo attieksmi pret terorismu. Tam pat nav tik daudz drosmes, lai to nosauktu vārdā – islāma terorisms. Tad šis Parlaments balsoja pret grozījumu, kuru es kopā ar citiem UEN grupas deputātiem iesniedzu un kurā mēs aicinājām pievērst Eiropas uzmanību Al-Qaeda iefiltrēšanai Maghreb. Mēs acīmredzot iesniedzām to pirms dažām dienām, un diemžēl vakardienas notikumi pierādīja, ka mums ir taisnība, pat pārsniedzot mūsu vispesimistiskākās prognozes. Al-Qaeda islāma kautuve ir nogalinājusi Alžīrijas cilvēkus un arī nokauj tos cilvēkus, kas, iespējams, paši pieder islāma ticībai.

Kauns, ka tas notiek pie Eiropas durvīm, un šis Parlaments noraida grozījumu, kas aicina uz atbildes pasākumiem, jo Eiropa nevar pievērt acis draudam uz tās sliekšņa.

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Es atturējos no balsojuma par rezolūciju pret terorismu, jo, protams, es neatbalstu terorisma attīstību, bet es nevaru atbalstīt arī šādu dokumentu, kas, pēc manām domām, vienīgi izplata lielāku paniku starp Eiropas pilsoņiem un vēl vairāk veicina terorisma galvenā mērķa sasniegšanu, t.i., panākt pašu teroru. Tomēr es biju apmierināts ar pieņemtajiem UEN grupas ierosinātajiem grozījumiem, kuri nosaka, ka viss ir jārisina, sākot ar pirmcēloņiem, jo saskaņā ar senu sakāmvārdu jāārstē nevis slimība, bet tās cēloņi. Tādēļ, piemēram, ja mums neizdodas īstenot spiedienu uz Izraēlu, lai tā pārtrauc šķelšanās politiku un sienas starp arābiem veidošanu, liedzot tiem pamattiesību ievērošanu, tad mēs daudz vairāk iesaistīsimies cīņā pret terorismu, nevis vienkārši noklausoties telefona sarunas un organizējot mājas lapu uzraudzīšanu. Tomēr UEN grupas ierosinātos grozījumus nevajadzēja noraidīt, jo tie aicināja pievērst uzmanību terorisma attīstībai Eiropas iekšienē, jo manā valstī aizliegtās teroristu organizācijas attīstās, slēpjoties aiz vadošās MRF partijas.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka šī rezolūcija ir laba, bet nedaudz pretrunīga, jo vietām rodas iespaids, ka tā padodas terorisma priekšā. Citiem vārdiem sakot, nešķiet, ka tā pieņem ideju iznīcināt terorismu pilnībā, iznīdēt to ar visām saknēm. C. Muscardini no UEN grupas jau runāja par šo jautājumu savā mutiskajā grozījumā. Man šķiet, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kuru vajadzēja aplūkot uzmanīgāk ziņojuma apspriešanas laikā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienības nostājai terorisma jautājumā vajadzētu būt pilnīgi skaidrai. Mēs veicinām demokrātiju, cilvēktiesības un izteikšanās brīvību un nekādā gadījumā nevaram atbalstīt terorismu. Es arī būtu gribējusi lielāku uzsvaru uz izglītības nozīmi tā iemeslu aplūkošanā. Piemēram, cīņai pret terorismu Pakistānas autonomajā teritorijā galvenokārt vajadzētu balstīties uz izglītību, lai nākamās paaudzes varētu izglītoties un izaugt bez naida, un tādējādi iemācīties dzīvot mierīgā līdzāspastāvēšanā ar saviem kaimiņiem.

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, cīņā pret terorismu mums ir jāizmanto visi līdzekļi, kas ir efektīvi, pieejami un atbilstoši tiesību aktiem. Ja Savienība vēlas uzvarēt šajā cīņā, tad tai ir jāsadarbojas ar partneriem.

Es balsoju pret rezolūciju, jo tai piemīt pretamerikānisks tonis. Tā vietā, lai cīnītos pret terorismu, autors un daudzi citi nostājas pret sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm cīņā pret terorismu. Vēl viens iemesls, kāpēc es balsoju pret rezolūcijas projektu, ir tāds, ka tas aicina Komisiju un Padomi pārvest aizturētās personas no Guantánamo uz Eiropu. Tas nozīmē terorisma ievešanu Eiropā. Tā būtu neapdomīga rīcība.

Trešais iemesls, kādēļ es balsoju pret rezolūciju, ir tāds, ka tā noraida pasākumus, kas acīmredzami ir pielietojami cīņā pret terorismu, proti, pasažieru vārdu reģistru paplašināšanu līdz Eiropai un Europol iesaistīšanu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Johannes Blokland (A6-0416/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nolīgums ar Maroku aviācijas jomā ir otrais nolīgums, kas attiecas uz tā saukto „kopējo Eiropas gaisa telpu” un pirmais nolīgums, kas noslēgts šajā kontekstā ar valsti, kas atrodas ārpus Eiropas kontinenta.

Redzamākā politiskā paziņojumā mēs nožēlojam faktu, ka šis nolīgums, kā tas nepieņemami notika zivsaimniecību gadījumā, skaidri nenosaka, ka „Marokas karalistes teritorija nozīmē Marokas suverēno teritoriju saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem”, tādējādi nodrošinot starptautisko tiesību aktu ievērošanu un Sahāras iedzīvotāju likumīgās un neatņemamās tiesības.

Marokas suverenitāte Rietumsahāras teritorijā nav likumīgi atzīta starptautiskajos tiesību aktos, kā Hāgas Starptautiskā tiesa atzina savā 1975. gada oktobra atzinumā. Marokai, kas pretlikumīgi okupējusi Rietumsahāras teritoriju, attiecīgi nav suverenitātes vai tiesiskuma šajā teritorijā.

Turklāt šis nolīgums balstās gandrīz vienīgi uz divu mērķu atbalstu, kam mēs oponējam – tirgus atvēršanu un noteikumu saskaņošanu konkurences veicināšanai gaisa transporta jomā.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0485/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī gada jūnijā un jūlijā Komisija saņēma trešo un ceturto iesniegumu par šī fonda mobilizāciju. Šie iesniegumi attiecās uz diviem Vācijas uzņēmumiem un vienu Somijas uzņēmumu, kas visi darbojas telekomunikāciju, precīzāk, mobilo tālruņu ražošanas jomā.

Abi iesniegumi ir saistīti ar ražošanas pārcelšanu uz trešajām valstīm, izraisot 4 211 darbinieku atlaišanu no darba.

Līdz šim bez šiem diviem iesniegumiem un tiem diviem Francijas uzņēmumu iesniegumiem, kas jau ir apstiprināti, Komisija ir saņēmusi iesniegumus no Itālijas, Maltas, Spānijas un Portugāles. Šos iesniegumus apstiprinās nākamā gada sākumā.

Kā mēs esam minējuši, šī fonda pastāvēšana nevar mīkstināt nepieņemamās sociālās un ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumu pārcelšanu un ar to saistīto darbinieku atbrīvošanu no darba.

Tādēļ mēs uzstājam, lai tiktu izveidots noteikumu kopums, kas novērstu un sodītu par uzņēmumu ražotņu atrašanās vietas maiņu. Mēs uzskatām, ka valsts palīdzībai šiem uzņēmumiem ir jābūt ar nosacījuma raksturu, kas saistīts ar šo uzņēmumu ilgtermiņa saistībām attiecībā uz reģionālo attīstību un nodarbinātību, un tiem nedrīkst piešķirt nekādu palīdzību, ko iespējams izmantot pārvietošanas veicināšanai. Tāpat ir būtiski stiprināt darbinieku pārstāvju lomu uzņēmumu direktoru valdēs un strukturālas dabas vadības lēmumu pieņemšanā.

  Nina Škottová (PPE-DE), rakstiski. − (CS) Kopējie līdzekļi, kas saņemti no Globalizācijas pielāgošanas fonda, veido aptuveni 3.6 % un ir piešķirti vienīgi trīs valstīm. Taču globalizācija lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu cilvēku rīcību. Šādu līdzekļu zemais izmantošanas līmenis rada vismaz divus jautājumus: pirmkārt, vai globalizācijas ietekme ir tik niecīga, un, otrkārt, vai mēs zinām, kā iegūt līdzekļus no fonda? Citiem vārdiem sakot, pirmkārt, mēs varam jautāt, vai šāds fonds ir vajadzīgs? Ja mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs, tad, otrkārt, mums ir labāk jādefinē globalizācijas iespējamā ietekme un atkārtoti jāizskata līdzekļu piešķiršanas noteikumi, lai fonds kļūtu pieejams un saprotams citām valstīm un to problemātiskākajiem reģioniem. Šajā ziņā palīdzētu arī ekonomisko, sociālo un citu elementu norādīšana. Attaisnošanos, piemēram, ar „pēkšņumu” no Komisijas puses ir grūti pieņemt. Pamatojoties uz iepriekš minētajām šaubām, es balsoju pret priekšlikumu.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0499/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Elastības fonda mobilizācija kopā ar Starpiestāžu nolīguma grozījumu ir Kopienas budžeta 2008. gadam neatņemama sastāvdaļa.

Tādējādi papildus izmaiņām par 1 600 miljoniem daudzgadu finanšu plānā, kopā ar Elastības fonda mobilizāciju tiek arī ierosināts piešķirt papildu finansējumu Eiropas satelītu radionavigācijas programmām (EGNOS un GALILEO) par aptuveni 200 miljoniem eiro. Turklāt, mobilizējot Elastības fondu, ES Kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) arī ir jāsaņem finansējums 70 miljonu eiro apjomā.

Jāatzīmē, ka referents uzsver, ka „par ārējiem pasākumiem kopumā un īpaši Kopējo ārpolitiku un drošības politiku pietiekami nerūpējas ilgtermiņā, salīdzinājumā ar tagad noteikto pieprasījumu.” Viņš paskaidro, ka „noteiktais pieprasījums” ietver arī ES „misiju” palielināšanu Kosovā un Afganistānā. Tādējādi palielināti stimulē ES pieaugošo līdzdalību un militāro iejaukšanos NATO operācijās gan Balkānos, piemēram, gatavojot atbalstu „Kosovas neatkarības vienpusējai atzīšanai” pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, gan Vidusāzijā, īpaši finansējot šīs „misijas” ārpus Kopienas budžeta. Šie ir politiski un militāri mērķi, kam mēs nepārprotami nepiekrītam.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, Elastības fonda mobilizācija, tāpat kā finanšu perspektīvas atkārtota izskatīšana, ir 23. novembra saskaņošanas procesā panāktās vienošanās par 2008. gada budžetu dabisks iznākums. Elastības fonda mērķis ir principā aizsargāt budžeta plānu ārkārtas apstākļos, kādus ir grūti iepriekš paredzēt. Tomēr, pamatojoties uz manu nelielo pieredzi, šādu ārkārtas instrumentu izmantošana reti atbilst kritērijiem, kas noteikti starpiestāžu nolīgumā.

Tāds ir arī gadījums ar 2008. gada budžeta projektu. Gan 200 miljoni eiro Galileo programmas finansējumam 2008. gadā, gan 70 miljoni eiro IV sadaļā, kas paredzēti pieaugošo vajadzību apmierināšanai Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ir risinājumi problēmām, kuras varēja iepriekš paredzēt. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta delegācijas iebildumiem, kas norādīja uz atbilstoša finansējuma trūkumu satelītu navigācijai un nepietiekamu finansējumu Eiropas Savienības starptautiskajiem mērķiem, tai neizdevās pārliecināt Padomi par nepieciešamību palielināt attiecīgo budžetu.

Galējā finanšu plānā bija paredzamas grūtības, kas izpaudās, sagatavojot budžetu 2008. gadam. Patiesība ir tāda, ka saskaņošanas procedūras laikā Parlaments atrisināja problēmas, ko Padome radīja. Ņemot vērā šīs situācijas nepareizu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, mums vajadzētu izdarīt pareizus secinājumus nākotnē.

- Ziņojums: Bogdan Golik (A6-0461/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs nevaram apstiprināt sistēmu, kurā izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai veicinātu Eiropas lauksaimniecības produktu pārdošanu trešajās valstīs. Mēs uzskatām, ka šādiem uzņēmumiem ir jānosaka ierobežojumi, īpaši mazattīstības valstīs, jo mēs riskējam izkropļot pašmāju rūpniecību. Mēs uzskatām, ka ES vajadzētu veicināt vietējo lauksaimniecību šajās valstīs, negraujot zemnieku darbību. Vietējo produktu uzplaukums var nozīmēt izdevību šīm valstīm attīstīties ekonomiski un veicināt demokrātijas attīstību.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas tiesību aktu informācijas un veicināšanas pasākumu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešajās valstīs vienkāršošana ir ļoti svarīga vienkāršākas un pielietojamākas KLP attīstībai.

Es atbalstu Komisijas priekšlikumu uzlabot sistēmu, it īpaši noteikumu apkopošanu, apvienojot abas regulas attiecībā uz iekšējo tirgu un trešajām valstīm.

Es balsoju par B. Golik ziņojumu un vēlos uzsvērt tā atsauci uz nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību informācijas un veicināšanas jautājumiem PTO sarunās.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par B. Golik ziņojuma par priekšlikumu Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešajās valstīs pieņemšanu.

Referents pareizi atzīmē, ka, lai panāktu progresu vienkāršas un efektīvas lauksaimniecības politikas Eiropā formulēšanā, Kopienas sistēma informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešajās valstīs ir jāvienkāršo.

Es piekrītu, ka informatīvajām akcijām vajadzētu pilnībā informēt patērētājus par ilgtspējīgiem KLP produktiem, ES lauksaimniecības produktu augsto kvalitāti, dabisko izcelsmi un veselīgumu.

.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ņemot vērā faktu, ka diskusiju PTO un saistību rezultātā eksporta kompensācija tiks atcelta, Kopienas palīdzība samazināsies līdz 20,1 miljardam eiro, un vairumam ES lauksaimniecības produktu cena samazināsies par 48 -73 %, tad tas smagi atsauksies uz ienākumiem lauksaimniecības jomā.

Ar regulas priekšlikumu Komisija cenšas novērst negatīvās sekas, kādas pagātnē izraisīja VVTT un iepriekšējā KLP reforma un kuras vēl vairāk palielinās PTO un paredzamā KLP reforma. Sekas galvenokārt jutīs lauksaimniecības produktu piegādē gan trešajās valstīs, gan ES valstīs, jo vienlaicīgi spēcīgi samazināsies importa nodevas un iekšējā palīdzība Kopienas lauksaimniecībai.

Tādēļ ierosina informācijas un veicināšanas programmas. Taču šīm programmām piešķirtie līdzekļi nespēj cīnīties ar sekām. Rezultāts būs problēmu saasināšanās Kopienas lauksaimniecības produktu izplatīšanā trešajās valstīs un arī Eiropas Savienībā, samaksas ražotājam samazināšanās un pilnīga sagrāve mazajiem un vidēja ranga zemniekiem, kuru peļņa no lauksaimniecības ienākumiem jau ir uz robežas. No otras puses, programmas būs izdevīgas tikai lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem ar konkurētspējīgām ražošanas izmaksām.

- Ziņojums: Pedro Gueirrero (A6-0467/2007)

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīga organizācija, viens no četriem Kopējās zivsaimniecības politikas balstiem, ir pakļauta lielai restrukturizācijai.

Prioritātes ir to aspektu, kas attiecas uz patērētāju informēšanu par zivsaimniecības produktiem, atkārtota aplūkošana un taisnīgāka produktu pievienotās vērtības sadale visā tirdzniecības procesā (ar īpašu uzsvaru uz pārdošanas sākuma punktu).

Eiropas Savienībai arī ir jārod risinājumi, lai cīnītos pret „sociālo dempingu”, kas tagad ir parasta prakse dažās trešajās valstīs un kas samazina mūsu zivsaimniecības produktu konkurētspēju.

Šajā ziņojumā tiek aizsargātas nacionālās intereses, un tādēļ es par to balsoju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atzinīgi vērtējam ziņojuma par zivsaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju apstiprināšanu, kas raida nepārprotamu signālu Eiropas Komisijai par to, ka ir nepieciešama šīs tirgu kopīgas organizācijas steidzama mērķtiecīga izskatīšana, lai palielinātu tās pasākumus ienākumu nodrošināšanā šajā nozarē, uzlabojot zivsaimniecības produktu tirdzniecību un paaugstinot šo produktu pievienoto vērtību, īpaši palielinot piešķiramos līdzekļus šajā jomā.

Ņemot vērā, ka tirgu kopīgai organizācijai ir efektīvi jāatbilst tiem mērķiem, kam tā tika izveidota, un ka ienākumu nedrošība zivsaimniecības nozarē lielā mērā ir saistāma ar tirdzniecības veidu šajā jomā, cenas veidošanos pārdošanas sākuma punktā un zvejniecības neregulāro raksturu, tad mēs paužam nožēlu, ka Zivsaimniecības komiteja noraidīja mūsu priekšlikumus, kas patiešām skar jautājuma būtību, tostarp:

- maksimālās peļņas likmes ieviešanu;

- nepieciešamību pēc valsts palīdzības un efektīvu tirgus intervences sistēmu izveidošanu;

- ražošanas izmaksu apsvēršanu orientējošo cenu noteikšanā;

- finansiālu kompensāciju ieviešanu par apzinātu pagaidu nozvejas vai zvejniecības apjomu samazināšanu.

Neskatoties uz to, mēs turpināsim ierosināt šādus taisnīgus pasākumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Zivsaimniecības produktu tirgu kopīga organizācija ir paredzēta, lai nodrošinātu stabilitāti tirgū un ienākumu drošību tiem, kas darbojas šajā jomā. Šie mērķi un, patiešām, tie mērķi, kas noteikti ES Līgumā, ir cienījami, un tiem vajadzēja novest pie labklājības Eiropas zivsaimniecības jomā.

Diemžēl pēdējās divās ar pusi dekādēs, kad tika īstenota Briseles kontrole kopējas zivsaimniecības politikas veidā, ir bijusi katastrofāla šai jomai. Plaukstošs tirgus un darba drošība nav sasniedzama, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku, un kontrolei pār zivsaimniecību ir jāatgriežas pie tām valstīm, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības nozares.

- Ziņojums: Jörg Leichtfried (A6-0482/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā jau mēs norādījām, vietējās iestādes ir ilgstoši pakļāvušās un nodrošinājušas pakļaušanos spēkā esošajiem noteikumiem saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem civilās aviācijas jomā. Sadarbība starp ES dalībvalstīm un šo valstu sadarbība ar citām valstīm jau ir realitāte, tāda realitāte, ko varētu turpmāk veicināt un attīstīt, bet kas jau nodrošina cieņu pret katras valsts suverenitāti, nodarbinātajiem un viņu tiesībām, garantējot sociālo saskaņotību, jo īpaši piemērojot vislabvēlīgākos apstākļus, un lietotāju tiesībām.

Tomēr katras dalībvalsts iespējas civilās aviācijas jomā pakāpeniski tiek nodotas Eiropas Savienībai, un šis process ir vērtējams īpaši negatīvi, jo tas skar jomu, kurā nav skaidri noteiktu robežu.

Būtiski, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras nodibināšana nozīmē vēl vienu soli šajā virzienā. Jāuzsver, ka šī aģentūra būs atbildīga par to pilnvaru īstenošanu, ko šobrīd īsteno katras valsts iestādes. Šis ir pasākums, kura mērķis ir ieviest to, ko sauc par „kopējām Eiropas debesīm”, un gaisa transporta un gaisa navigācijas liberalizāciju Eiropas Savienības līmenī. Šī liberalizācija finansiālās peļņas labad izraisa jautājumu par nodarbināto tiesībām, pakalpojumu kvalitāti un drošības līmeni.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − J. Leichtfried ziņojums ir sarežģīto Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunu kulminācija. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pilnvaru palielināšana ir svarīgs attīstības solis aviācijas drošības jomā Eiropā, un mana grupa spēja atbalstīt galējo panākto kompromisu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es apstiprinu savu iepriekšējo balsojumu par J. Leichtfried ziņojumu. Parlamenta un Padomes sarunas, kurās palīdzēja arī Komisija, ir novedušas pie teksta, kas, lai gan neapmierina pilnībā dažas mūsu prasības, kuras es atbalstīju, ir labs kompromiss. Es vēlos uzsvērt svarīgo lomu, kāda Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai būs attiecībā uz aviācijas un arī uzņēmumu prakses kontroli. Aģentūra būs atbildīga par sertifikātu un licenču atjaunošanu un izsniegšanu, kā arī par vienotu drošības standartu piemērošanas kontroli.

Tā arī varēs piemērot soda naudu, ja drošība netiks pienācīgi īstenota. Tādēļ es esmu iepriecināts par kompromisu, kuru panāca ar 15. grozījumu, kas nosaka, ka aģentūra ir pilnībā neatkarīga un objektīva, tostarp jautājumos, kas attiecas uz licenču anulēšanu un soda naudu piemērošanu. Es arī vēlētos uzsvērt, ka darbiniekiem būs galvenā loma šīs iestādes attīstībā un darbībā. Tādēļ es pilnībā atbalstu referenta rūpes par šāda darba statusa uzlabošanu, iespējams, piesaistot iespējas, kādas piedāvā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo ziņojumu, un man ir jāapsveic referents par ļoti svarīgo tehnisko jautājumu. Taču es vēlos izteikt dažas piebildes.

Gaisa kuģa salona apkalpju licencēšana nepārprotami izraisa bažas dažām dalībvalstīm, un tā rezultātā gaisa kuģa salona apkalpju arodbiedrības īsteno mērķtiecīgu aģitāciju. Es uzskatu, ka referents ir panācis kompromisu, kas vājina dažu dalībvalstu bažas, tomēr atzīst gaisa kuģa salona apkalpes svarīgo lomu. Dažas aviolīnijas atklāti ļaunprātīgi izturas pret salona apkalpēm, ne tikai attiecoties pret tām kā pret „oficiantēm gaisā”, bet arī, nodarbinot tās uz līgumu pamata par minimālo atalgojumu un maksimālo darba laiku - pēc tam, kad apkalpe pati ir maksājusi par apmācībām.

Otrkārt, ir svarīgi atzīt, ka ES-OPS regula, kā to apstiprināja šis Parlaments, tagad nonāk Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kompetencē. Taču es vēlos izmantot iespēju atgādināt Komisijai un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, ka lidojumu un pienākumu izpildes laiks, kā tas noteikts ES-OPS regulas Q sadaļā, nevar tikt mainīti līdz pētījuma par nogurumu pabeigšanai un konsultācijām ar plašāku nozares speciālistu loku.

Nobeigumā es izsaku cerību, ka tagad aviācijas drošības citus aspektus var ieviest visā Eiropas Savienības teritorijā, tostarp attiecībā uz kabīnes durvīm un bagāžas glabātuves novērošanu.

- Ziņojums: Adriane Poli Bortone (A6-0464/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā tas parasti notiek ar regulām šajā jomā, šī ziņojuma īpašie mērķi pamatojas tiesību aktu, regulu un dalībvalstu administratīvo noteikumu saskaņošanā, lai veicinātu Eiropas iekšējā tirgus attīstību – šajā gadījumā attiecībā uz uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem.

Priekšlikums sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem diviem grozījumiem, un priekšlikuma mērķis ir noteikt atbilstošu pārejas periodu veselīguma norādēm attiecībā uz bērnu attīstību un veselību.

Uzturvērtības norādes, ko dalībvalstis izmantoja pirms 2006. gada 1. janvāra saskaņā ar valstu noteikumiem un kas nav iekļautas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā, var turpināt izmantot trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Citas veselīguma norādes, kas neattiecas uz bērnu attīstību un veselību, arī gūst labumu no pārejas pasākumiem, kas ir uzskaitīti Regulas 28. panta 5. un 6. punktā. Līdzīgi pārejas noteikumi tagad ir paredzēti attiecībā uz norādēm, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šī ziņojuma apstiprināšanu, jo atbalstu pārbaudes, kas jāveic, lai nodrošinātu veselīguma un uzturvērtību norāžu izmantošanu. Kamēr veselīgs ēdiens daudziem ir būtisks garākai un aktīvākai dzīvei, patērētājiem arī ir būtiski saņemt atbilstošu informāciju. Pārāk ilgi dažu ražotāju norādes uz iecienītiem patēriņa produktiem ir maldinājušas patērētājus par šo produktu uzturvērtībām un veselīgumu. Es aicinu Komisiju veltīt tik daudz laika, cik nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu skaidrojumu Eiropas valstu pilsoņiem.

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0453/2007)

  Bert Doorn (PPE-DE), rakstiski. − (NL) Tirgus liberalizācija transportlīdzekļu rezerves daļu jomā ir raisījusi asas diskusijas kopš 1993. gada. Es uzskatu, ka tiesību uz dizainu atcelšana attiecībā uz redzamām transportlīdzekļu daļām ir jau novēlota. Tādēļ es no visas sirds atbalstu Komisijas priekšlikumu, jo šīm daļām pašreiz nav atbilstoši funkcionējoša vienota tirgus.

Kad jānomaina tādas funkcionālas lietas kā sānskata spoguļi vai lukturi, tad rezerves daļām, kas nepieciešamas transportlīdzekļu atgriešanai to iepriekšējā stāvoklī, jau ir jābūt gatavām un pieejamām. Es esmu par pēc iespējas ātrāku liberalizāciju Eiropā, tādēļ es atbalstu pēc iespējas īsāku pārejas periodu – piecus gadus. Protams, ka es balsošu pret grozījumiem, kas ļauj dalībvalstīm neīstenot liberalizāciju pārejas periodā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir daži tādi grozījumi direktīvas priekšlikumam liberalizēt rezerves daļu sekundāro tirgu, kas piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļu rūpniecību, mašīnbūves rūpniecību un ražošanas līdzekļu un patēriņa preču rūpniecību.

Komisijas priekšlikums aizstāv neaizsargātos tirgus, turpretim ziņojums atbalsta 5 gadu pārejas periodu valstīs, kurās ir tirgus aizsardzība, piemēram, Portugālē.

Mēs zinām, ka, no vienas puses, aizsargāts tirgus noved pie lielu uzņēmumu monopola rezerves daļu tirdzniecībā, jo aizsargātā tirgū patērētājam salūzušas vai bojātas daļas vietā ir jāpērk daļa no oriģinālā ražotāja. Izmantotais arguments ir tāds, ka produkta dizainu nedrīkst mainīt. Vislabāk zināmais piemērs ir transportlīdzekļu rūpniecība, lai gan direktīvas priekšlikums attiecas arī uz citām rūpniecības nozarēm. Taču ir reāli gadījumi, kad vienkāršas daļas nomaiņai ir nepieciešama vesela daļu kombinēšana, kas prasa atbilstošus patērētāja izdevumus

Vienlaicīgi, no otras puses, Portugālē ir rūpnīcas, kas ir tieši saistītas ar transportlīdzekļu rūpniecību, kuras turpina darboties, pateicoties slavenu zīmolu rezerves daļu ražošanai, un kurām tirgus „liberalizācija” varētu radīt nopietnas problēmas.

  Janelly Fourtou (ALDE), rakstiski. – (FR) K.-H. Lehne ziņojumā par dizainparaugu tiesisku aizsardzību es nolēmu atbalstīt un parakstīt grozījumu, kas ierosina astoņu gadu pārejas periodu pirms intelektuālā īpašuma tiesību pilnīgas liberalizācijas attiecībā uz kompleksu produktu, piemēram, transportlīdzekļu, sastāvdaļām, kuras izmanto to sākotnējā izskata atjaunošanai. Līdz šim ietekmes pētījumi nav norādījuši uz šo daļu ievērojamu patēriņa cenu samazināšanos dalībvalstīs, kur šī sistēma jau ir liberalizēta.

Es arī esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība neievēro pati savas intereses šajā jomā. Citās pasaules daļās to ražošanu aizsargā rūpnieciskās īpašuma tiesības, un Eiropas Savienība, lai gan deklarē savu vēlmi aizsargāt patērētājus un apkarot viltojumus, izdara nepareizu izvēli.

Likme ir likta uz tādiem jautājumiem kā ekonomiskais līdzsvars transportlīdzekļu jomā un Eiropas transportlīdzekļu lietotāju drošība.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Direktīva par dizainparaugu tiesisko aizsardzību, kādu to iesniedza Parlamentam, ierosina pilnīgu rezerves daļu tirgus liberalizāciju, it īpaši transportlīdzekļu jomā.

Referenta teksts ievērojami izmaina priekšlikuma tekstu, atbalstot atļauju dalībvalstīm saglabāt tādus tiesību aktus, kas stingri aizsargā dizainparaugus turpmākos piecus gadus. Ražotāju monopola saglabāšana rezerves daļu ražošanas jomā ir veids, kā aizkavēt darbinieku atlaišanu tādās valstīs kā Turcija, Brazīlija un Koreja, kur ražošanas izmaksas un kvalitāte ir zemāka.

Pārāk steidzīga šī sektora liberalizācija arī varētu radīt lielu risku, it īpaši drošības jomā. Ja transportlīdzekļu ražotājiem nav jāuzņemas nekāda atbildība par rezerves daļu ražošanu, tad nekas negarantēs to atbilstību specifikācijām un nenodrošinās to kvalitāti. Protams, ka mums ir jānostāda transportlīdzekļu lietotāju aizsardzība un drošība augstāk par ekonomiskajiem un politiskajiem apsvērumiem.

Un tā - pēc tam, kad Brisele ir uzbrukusi pasta pakalpojumiem, dzelzceļam un enerģētikas un elektroenerģijas jomām, tagad tā ķeras klāt transportlīdzekļu ražotājiem. Šķiet, ka nav robežu galējas globalizācijas loģikai un piespiedu pārveidei ideoloģisku iemeslu dēļ.

(Balsojumu skaidrojumi tika saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. panta 1. punktu.)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, iekšējais tirgus ir ļoti sarežģīta struktūra, kas nodrošina dažādu grupu interešu līdzsvaru, kuras ir no tā atkarīgas daudzus gadus pēc kārtas.

Šīs direktīvas mērķis ir sasniegt rezerves daļu sekundārā tirgus pilnīgu liberalizāciju. Tādēļ, no vienas puses, mums ir lielas rezerves daļu ražotāju grupas, kas pieprasa, lai viņu tiesības attiecībā uz konkurences brīvību un tirgus monopola aizliegšanu tiktu ievērotas. No otras puses, mums ir automašīnu ražotāji (un šajā gadījumā mēs acīmredzot pievēršam galveno uzmanību transportlīdzekļu rūpniecībai), kas pamato to rezerves daļu ražošanas aizsardzību ar dizainparaugu tiesisko aizsardzību.

Šādā situācijā, kas no sākuma šķiet neatrisināma, es atbalstu referenta pieeju, kurš ierosina sistēmu, saskaņā ar kuru dizaini būtu aizsargāti noteiktu laiku. Praksē aizsardzības periods cieši balstītos uz sarežģītā produkta mūža ciklu.

Es arī piekrītu referentam, ka, ieviešot jaunu aizsargātu dizainparaugu, vecajam dizainparaugam nepieciešamo rezerves daļu aizsardzībai vajadzētu beigties. Tai arī vajadzētu beigties, kad dizainparauga, kuram nav aizstājēja, ražošana beidzas. Šis priekšlikums man šķiet vispiemērotākais, un tas vislabāk aizsargā iesaistīto grupu intereses.

Es arī atbalstu priekšlikumu par pārejas pasākumu, ar ko dalībvalstis, kuru tiesību akti aizsargā rezerves daļu dizainparaugus, var saglabāt šādu dizainparaugu aizsardzību piecus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju kompromisa paketi un noraidīju grozījumus par pārejas perioda attiecināšanu uz „pantu par labošanu”.

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Es atbalstu konkurētspējīgu Eiropas rezerves daļu tirgu. Tas palīdzēs mazināt patērētāju izmaksas un veicinās mazu un vidēja izmēra uzņēmumu darbību. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu, kas dod iespējas rezerves daļu tirgu konkurencei.

Tādēļ es nevaru atbalstīt grozījumus, kas palielina tirgus liberalizācijai atvēlēto laiku līdz 8 gadiem. Tas palēninātu mūsu mērķa – konkurētspējīga rezerves daļu tirgus – sasniegšanu.

- Ziņojums: Giuseppe Castiglione (A6-0477/2007)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh and Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojam pret ziņojumu un Komisijas priekšlikumu šādu iemeslu dēļ:

- Mēs cerējām, ka reforma nozīmēs ietaupījumus Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem un ka vīna rūpniecību atbrīvos no finansējuma kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Ilgtermiņā mēs uzskatām, ka Kopienas subsīdijām Eiropas vīna ražošanai, ko finansē ar nodokļiem, ir jāizzūd.

- Mēs uzskatām, ka nodokļu maksātāju naudas izmantošana Eiropā ražotu vīnu tirdzniecībai ir nosodāma. Tas ir pretrunā ar Parlamenta stratēģiju alkohola jomā, kas veicina alkoholisku dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. Šajā kontekstā izdevumu palielināšana tirdzniecības pasākumiem diemžēl liecina par dubultiem standartiem.

- Mēs arī neatbalstām priekšlikumus, kas aizstāv Eiropas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu vīnu tirdzniecībai trešās valstīs. Mēs uzskatām, ka Eiropā ražotu vīnu tirdzniecībai ir jābūt piesardzīgai, it īpaši mazattīstības valstīs, jo pastāv risks apslāpēt vietējo rūpniecību. Eiropas Savienībai nevajadzētu gremdēt vietējos ražotājus mazattīstības valstīs, bet, tā vietā, atbalstīt tos.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo ziņojumu - ne G. Castiglione vispārējās pieejas dēļ, kurai ir vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, kvantitatīvo ierobežojumu noteikšana un atbilstība videi attiecībā uz vīna dārzu iznīcināšanu, aizliegums izmantot nenorūgušu vīnogu vīnu, kas ražots ārpus ES, un plašāki pasākumi, ko katra dalībvalsts atsevišķi var īstenot. Taču, pēc manām domām, saharozes pievienošanas prakses apstiprināšana un noteikums, saskaņā ar kuru saharozes pievienošana nav jānorāda uz marķējumiem, ir izšķirošie jautājumi. Pavisam apšaubāma ir arī sadaļa par tā saucamo augļu vīnu un ziņojuma vispārējā pieeja nenorūguša vīnogu vīna izmantošanai. Es kā itālietis ceru, ka ministrs De Castro un viņa kolēģi spēs izveidot tiesību aktu kopumu, kas vairāk ciena kvalitāti un patērētāju tiesības.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā atbalstu G. Castiglione ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju.

Tāds vīna tirgus, ko nosaka vienkārši un efektīvi likumi par ražošanu un veselīgu konkurenci Kopienas tirgū, ne tikai uzlabos Eiropas produktu kvalitāti, bet arī palielinās augļkopju dzīves līmeni.

Svarīgi ir arī tas, ka patērētājiem būtu jāzina noteiktā produkta ražošanas cikls un tā precīza izcelsme.

Turklāt šie noteikumi noteikti būs izdevīgi augļu vīna ražotājiem manā valstī, un tas ir galvenais iemesls, kādēļ es atbalstu ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojam pret šo ziņojumu, jo tas nepietiekami maina vissvarīgākos Eiropas Komisijas neapmierinošos priekšlikumus vīnkopības un vīna ražošanas jomā.

Kā jau mēs vienmēr esam teikuši, mēs nepiekrītam šai liberālajai nostājai, kas virzās uz vīna tirgus kopīgas organizācijas izjaukšanu. Pats Eiropas Parlaments to pārbaudīja un pat pieļāva cukura pievienošanu un iespējamā daudzuma palielināšanu salīdzinājumā ar tajā brīdī spēkā esošo daudzuma ierobežojumu.

Taču viens no visnopietnākajiem aspektiem ir fakts, ka ziņojums paredz visu stādīšanas tiesību liberalizāciju kopš 2013. gada, lai gan referents atzīst, ka tas vienīgi palīdzēs koncentrēt ražošanu lielāko vīnkopju rokās, kas jau saņem ievērojamu valsts palīdzību un citas privilēģijas.

Tāpat mēs paužam nožēlu, ka mūsu priekšlikumi par stādīšanas tiesību saglabāšanu un atbalstu vīnkopības rajonu, īpaši ģimenes saimniecību un mazu un vidēja ranga vīnkopju un vīna kooperatīvu, restrukturizācijai netika pieņemti, lai gan mums par prieku daži priekšlikumi tika pieņemti, proti, priekšlikums par iekšķīgai lietošanai paredzētā alkohola destilāciju.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lai gan es piekrītu, ka ir nepieciešama vīna tirgus kopīgās organizācijas reforma, un visumā atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu, tomēr es uzskatu, ka G. Castiglione ziņojums ir ļoti vērtīgs, jo ierosina dažus grozījumus, kas ievērojami uzlabo Komisijas priekšlikumu.

Starp citiem pozitīviem aspektiem es minu ieviesto iespēju saņemt palīdzību iekšķīgai lietošanai domāta alkohola destilēšanai.

Es balsoju par 33. un 223. grozījumu, jo uzskatu, ka liberalizācijai šajā jomā nevajadzētu būt straujai, un es noraidu 314., 347., 293. un 217. grozījumu, jo neatbalstu iespēju turpināt cukura pievienošanu - praksi, kas var izraisīt nevienlīdzību starp ražotājiem, un tādēļ šajā gadījumā es atbalstu Eiropas Komisijas sākotnējo tekstu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma vispārējo spēcīgumu, padziļināti aplūkojot Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā, starp citu, bija paredzēta milzīga dārzu iznīcināšanas operācija, kas ietekmē 400 000 hektārus vīnogu stādījumu. Šis priekšlikums ignorēja vīnkopības jomas sociālo realitāti, un tā rezultātā rastos turpmāka zemes atstāšana papuvē, kaitējot ainavai. Ziņojums uzskata dārzu uzrakšanu par iespējami lietderīgu pasākumu, kuru ierosina īstenot uz brīvprātības principa.

Vēl viens atzinīgi vērtējams priekšlikums attiecas uz restrukturizācijas pasākumu iespējamo piemērošanu vīna rūpniecībā. Eiropas vīna rūpniecībai ir nepieciešami spēcīgi un veiksmīgi operatori, lai izturētu starptautisko konkurenci.

No otras puses, priekšlikumi par krīzes novēršanu, lai gan tādi ir nepieciešami, neaplūko problēmu pietiekami dziļi. Ņemot vērā mēru, kādā ražošana svārstās, ierosinātie pasākumi būtu vienīgi pagaidu līdzekļi. Trūkst atbilstošas krīzes novēršanas sistēmas, kas ieviestu kaut ko jaunu esošajos pasākumos.

Nobeigumā man žēl, ka nav noteikuma par norādēm uz marķējuma par saharozes pievienošanu. Tas būtu bijis godīgs, pārskatāms veids, kā informēt klientu.

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Vīna tirgus kopīgā organizācijā Komisija cenšas ņemt vērā vīnkopības reģionu īpatnības, piešķirot lielāku atbildību un radot lielākas iniciatīvas iespējas.

Šodien Eiropas Parlaments ir izklāstījis šos mērķus uz papīra. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par saviem priekšlikumiem, kurus pieņēma visi Parlamenta deputāti no visām dalībvalstīm. Vīnkopības kultūra Eiropā ir daļa no mūsu mantojuma. Vispasaules vīna ražošanas šūpulis ir šeit, Eiropā. Vīnkopība nozīmē uzņēmējdarbību, ienākumus un nodarbinātību. Komisijas uzdevums nav panākt līdzsvaru tirgū, ierobežojot mūsu ražošanu vai mainot likumus, lai ražošana kļūtu neiespējama. Tomēr Komisijas uzdevums ir aizsargāt mūsu daļu globālajā tirgū un nodrošināt, ka mūsu produkti tiek atzīti par starptautiski prestižiem, kādi tie arī ir. Mērķis nedrīkst būt tirgus ierobežošana, bet gan jaunu tirgu atklāšana. Kādēļ mums būtu jāmaina vīna ražošanas metodes tiem vīniem, kuru pārdošanas rādītājs ir augsts? Mūsu vīna ražošanas metodes sakņojas senā kultūrā un tradīcijās.

Šodien Eiropas Parlaments no jauna skaidri apliecināja savu atbalstu vairākiem tirdzniecības pasākumiem, nacionālajiem budžetiem un reģionālās iniciatīvas apmēram, sociāli jūtīgai pakāpeniskai iejaukšanās pasākumu pārtraukšanai un pašreizējās vīna ražošanas prakses saglabāšanai, citiem vārdiem sakot, saglabājot saharozes un nenorūguša vīnogu vīna pievienošanu, nosakot, ka šīs piedevas ir vienlīdzīgas, piešķirot papildu subsīdijas nenorūguša vīnogu vīna pievienošanai.

Es ceru, ka mūsu ierosinājumi būs iekļauti vīna tirgus jaunajā kopīgajā organizācijā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Gados, kad apstākļi ir vīnkopjiem nelabvēlīgi un kad saule spīd par maz, fruktozes saturs vīnogās nav pietiekams, lai ražotu tādu alkohola daudzumu, kas nepieciešams rūgšanai. Tādēļ mēs pievienojam cukuru, kas nemaina vīna garšu. Galvenais ir tas, ka cukuru pievieno pirms rūgšanas un nevis pēc tās, kas nozīmē, ka tas nesaldina skābu vīnu, un cukura pievienošana ir pieļaujama vienīgi galda vīniem un vins de pays.

Tā tam vajadzētu būt arī nākotnē. Komisijas plāni aizstāt cukurbiešu cukuru, kas līdz šim ir bijis standarta piedeva, ar nenorūgušu vīnogu vīnu no dienvidu reģioniem, kuros ir ražošanas pārpalikumi, nav saprātīgi. Papildus kvēlām ekspertu debatēm attiecībā uz garšas izmaiņām tas ir arī vides jautājums. Man nešķiet saprātīgi transportēt nenorūgušu vīnogu vīnu pāri Eiropai uz tiem rajoniem, kam jau ir cukurbiešu krājumi.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojuma grozījumi, par ko mums šodien jābalso, ir diezgan jocīgi. Piemēram, par cukura daudzumu dažādos vīnos faktiski ir jālemj pašiem patērētājiem, kas iegādājas produktus. To nevajadzētu noteikt lēmumu pieņemšanas procedūrā starp ES iestādēm.

Ražotāji citās pasaules daļās spēj ražot vīnu, kas garšo Eiropas valstu patērētājiem un tajā pašā laikā ir lētāks nekā Eiropā ražots vīns. Saskaņā ar vairākuma viedokli Eiropas Parlamentā, to ir nepieciešams apkarot, piešķirot vairāk līdzekļu lauksaimniecībai un rīkojot dažādas akcijas.

Nav šaubu par to, ka Eiropā ražo izcilu vīnu. Principā jautājums ir par to, vai pareizi ir izslēgt nabadzīgākās valstis, tādējādi sekmējot vīna ražošanu Eiropā.

Apspriežot vīna ražošanu, ir svarīgi iegūt skatījumu, kas ņem vērā visus faktorus, tostarp sabiedrības veselības intereses. Šajā ziņojumā tā trūkst.

Tādēļ es balsoju pret Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta ziņojumu par šo tematu. Vīna ražotājiem vajadzētu darboties brīvā tirgū un nevis, kā tas notiek šobrīd, saņemt lielas subsīdijas no Eiropas Savienības.

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. – (FR) Languedoc un Roussillon, Tulūzas sarkanās zemes vīnkopjus, kas simbolizē sacelšanās gadsimtu, kurš sākās ar Marcelin Albert 1907. gadā un turpinājās ar André Castéra 1976. gadā, cilvēkus, kuru zeme stiepjas no Rhone līdz Garonne, apdraud Eiropas Komisija. Tā vēlas viņu darbību liegt un tā vietā nodarbināt Lielbritānijas pensionāru kolonijas. Tējas dzērāji izstums cilvēkus, kas iztiek no vīnogu ievākšanas un vīna ražošanas Minervois, Corbières, Costières un Picpoul vīna dārzos.

Tas ir noziegums pret civilizāciju! Un to īsteno aiz melīgiem aizbildinājumiem par iespējamu pārprodukciju. Bet kāda ir patiesība?

Patiesībā ir 150 000 hektāru nelikumīgu vīna dārzu Spānijā un Itālijā. Tie ir nelikumīgie vīna dārzi, kas būtu jāiznīcina, jo tas, ko mēs uzskatām par pārprodukciju, faktiski ir pārmērīgs imports, kas sasniedz 12 miljonus hektolitru gadā.

Turklāt par katru vīnogulāju, ko mēs iznīcināsim, Klusā okeāna piekrastē tiks iestādīts jauns vīnogulājs. Un, kad Ķīnas iedzīvotājiem iegaršosies vīns, tad šķiet, ka mēs piedzīvosim vīna trūkumu visā pasaulē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ar savu priekšlikumu par vīna ražošanas reformu, šķiet, Komisija ir ierosinājusi vēl vienu pièce de résistance. No vienas puses, tā cenšas nosusināt Eiropas vīna ezerus, piešķirot finanšu atbalstu kopējās vīna dārzu platības samazināšanai, kamēr, no otras puses, tā paredz atļaut vīna dārzu stādīšanu visur pēc 2013. gada. Taču, ja tiks pieņemti lieli ierobežojumi, tad darbu nodrošinošie vīna dārzi kalnu nogāzēs kļūs dzīvot nespējīgi.

It kā nepietiktu ar to vien, ka šie vīna ražotāji baidās par savu pastāvēšanu, plānotais aizliegums izmantot cukuru atņemtu ražu visiem Eiropas reģioniem tajos gados, kad saules ir maz, tāpat kā nenorūguša vīnogu vīna koncentrāta aizliegums padarītu neiespējamu vīna ražošanu Eiropas dienvidos. Tam visam pievienojiet strīdīgo aizliegumu norādei „galda vīns”, kā rezultātā noteikti būtu zemākas kategorijas šķirnes vīnu pārpalikums. Nav iespējams izvairīties no piezīmes, ka šīs reformas plānotājiem vienkārši trūkst nepieciešamo zināšanu un jutīguma. G. Castiglione ziņojums uzlabo šos priekšlikumus, tāpēc es par to balsoju.

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Vairākums manu kolēģu un es atbalstījām Giuseppe Castiglione ziņojumu par vīna tirgus kopīgo organizāciju.

Īpaši es atbalstīju četrus grozījumus, kurus es uzskatu par būtiskiem ne tikai Eiropas vīnkopības rūpniecības aizsardzībai, īpaši Burgundijā un Franche Comté, bet arī tās konkurētspējas palielināšanai.

Es balsoju par 271. grozījumu, kas oponē Komisijas plānam izbeigt senu vīna tradīciju. Ir svarīgi saglabāt vīna ražošanas tradīcijas, kuras īsteno daudzos Eiropas reģionos, tostarp Burgundijā un Franche Comté, ko es pārstāvu.

Es arī atbalstīju 33. un 223. grozījumu, kas iebilst pret stādīšanas tiesību pilnīgu liberalizāciju no 2014. gada 1. janvāra. Vīnkopju intereses nosaka, ka mums vajadzētu nogaidīt līdz iznīcināšanas posma beigām, lai redzētu, cik efektīvs tas ir bijis, pirms mēs īstenojam liberalizāciju.

Nobeigumā es balsoju par 107. grozījumu, saskaņā ar kuru jāsaglabā obligāta destilēšana.

Kopumā es esmu apmierināts ar grozījumiem, kurus Parlaments ir ierosinājis. Es atbalstīju šo ziņojumu, un es ceru, ka tas labvēlīgi ietekmēs Lauksaimniecības padomes 17.- 19. decembra lēmumu, kas skars mūsu reģionu intereses.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par mūsu godājamā kolēģa G. Castiglione ziņojumu. Reforma vīna ražošanas jomā bija nepieciešama jau sen, lai atjaunotu Kopienas vīnu perspektīvas un konkurētspēju, kā arī ļautu Eiropas ražotājiem atgūt vecos tirgus un iekarot jaunus tirgus. Eiropas, īpaši Itālijas, ražotāji piedzīvo asu konkurenci no jaunajiem ražotājiem.

Tas nenotiek, pateicoties iekšējā patēriņa samazinājumam, bet gan „uzpūstām” ražošanas izmaksām, pārāk stingriem un sarežģītiem noteikumiem, kas bieži ierobežo iespēju piemērot produkciju izmaiņām pieprasījumā, un pārāk biklai veicināšanas un mārketinga politikai. Mums ir nepieciešams vislabākā veidā izmantot Eiropas un Itālijas vīnu kvalitāti. Lai Eiropas Savienība spētu nostiprināt tās vadošo lomu vīna ražošanas nozarē, tad vīna tirgus kopīgās organizācijas reformai vajadzētu pievērst uzmanību kvalitātes uzlabošanai, un tas nozīmē norāžu par vīna izcelsmi un ģeogrāfisko norāžu veicināšanu, aizsardzību un pastiprinātu izmantošanu, lai šie vīni pārstāvētu kvalitatīvus Eiropas produktus pasaules tirgū.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Gados, kad apstākļi ir vīnkopjiem nelabvēlīgi un kad saule spīd par maz, fruktozes saturs vīnogās nav pietiekams, lai ražotu tādu alkohola daudzumu, kas nepieciešams rūgšanai. Tādēļ mēs pievienojam cukuru, kas nemaina vīna garšu. Galvenais ir tas, ka cukuru pievieno pirms rūgšanas un nevis pēc tās, kas nozīmē, ka tas nesaldina skābu vīnu, un cukura pievienošana ir pieļaujama vienīgi galda vīniem un vins de pays. Tā tam vajadzētu būt arī nākotnē. Komisijas plāni aizstāt cukurbiešu cukuru, kas līdz šim ir bijis standarta piedeva, ar nenorūgušu vīnogu vīnu no dienvidu reģioniem, kuros ir ražošanas pārpalikumi, nav saprātīgi.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, taču vēl ir vairākas problemātiskas jomas, ko Parlaments izvēlējās neaplūkot, īpaši to, kā padarīt šo nozari konkurētspējīgāku pret importu no trešām valstīm un uzlabot ES valstīs ražotā vīna kvalitāti. Bēdīgi, ka nacionālās un reģionālās prioritātes ir stājušās ceļā ilgstošai reformas programmai.

Eiropā mums ir jāaizsargā mūsu kvalitatīvais vīns, kā arī jārisina jautājums, kā ražot kvalitatīvu vīnu par pieņemamu cenu. Nav šaubu, ka Komisijas priekšlikumi ir padarīti vājāki. Tomēr, par laimi, Parlaments pieņēma manu grozījumu paaugstināt minimālos kritērijus un grozījumu par seno tradīciju izmantošanas atļauju. Šie grozījumi ir svarīgi ziemeļu valstīm un manas valsts -Lielbritānijas vīna ražotājiem.

Eiropas vīna rūpniecībai vēl ir vairāki draudi, un Eiropas Savienībā mēs meklējam paši savu tirgus daļu, konkurējot ar Jaunās Pasaules valstīm.

Taču kādēļ? Tādēļ, ka tās var saražot lieliskas kvalitātes vīnu par pieņemamu cenu, izmantojot mārketinga stratēģiju, kas balstās uz to, ko patērētājs vēlas 21. gadsimtā, nevis uz to, ko romieši iestādīja trešajā. Mums ir nepieciešama kvalitāte, nevis kvantitāte, un mums ir nepieciešams ražot vīnu, kura kvalitāte atbilst cenai.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas Savienības vīna tirgus ir atkarīgs no plašas izvēles un ilgtspējīgas vietējās ražošanas. Daudziem vīna jautājums ir tikpat tuvs kultūrai, kā pati valoda. Tādēļ šodienas balsojums bija tik strīdīgs.

Norādes par cukura ietekmi vai aizliegums vīna darītavām izmantot saharozi pārāk nelabvēlīgi ietekmētu vīna ražošanu Eiropas ziemeļos. Daudzu lielisku vīnu izcelsmes valsts šobrīd ir Lielbritānija, it īpaši Anglijas dienvidaustrumi. Tā tas ir bijis vienmēr, kopš romieši pirmo reizi ieveda vīnu Lielbritānijā.

Es balsoju par šīs tradīcijas saglabāšanu un par atvērtu tirgu.

- Rezolūcijas priekšlikums: Cīņa pret terorismu (B6-0514/2007)

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvā grupa balsoja pret šo rezolūciju tādu iemeslu dēļ, ka, pirmkārt, priekšlikums aicina īstenot lielāku ES iesaistīšanos Reformas līguma priekšlikumā un tādējādi pārsniegt ES kompetenci ļoti jutīgajā nacionālās drošības jomā. Konservatīvo partija tic stiprām partnerattiecībām vispasaules līmenī ar visām tām valstīm, kas apkaro terorismu, un īpaši ar mūsu Amerikas sabiedrotajiem. Šis priekšlikums neatzīst nepieciešamību pēc sadarbības, bet drīzāk saskaņo šo jautājumu.

  Michael Cashman (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Sociālistu delegācija (EPLP) atzinīgi vērtēja un balsoja par rezolūciju pret terorismu. Lai gan Eiropas Parlamentā pieņemtās rezolūcijas jaunākais variants nav nevainojams, tomēr mēs atzīstam, cik svarīgi ir nosūtīt skaidru un nepārprotamu signālu tiem, kas apdraud mūsu dzīves veidu un kuriem mēs nepadosimies.

EPLP ir pārliecināta, ka ES var darīt un darīs visu, ko tā var, lai uzvarētu terorismu, un ka, sadarbojoties ar dalībvalstīm un starptautiskajiem sabiedrotajiem, mēs drīzāk sasniegsim šo galveno mērķi, nekā īstenojot izolējošu politiku.

Mēs uzņemamies pilnu atbildību par mūsu kā parlamenta deputātu lomu rūpīgi pārbaudīt Komisijas priekšlikumus šajā jomā, lai nodrošinātu, ka ikviens pieņemtais tiesību akts ir atbilstošs, proporcionāls un ievēro mūsu pilsoņu pamattiesības. Mēs turpināsim kritizēt sabiedroto politiku, ja mūsu īstenotā politika atšķirsies, tomēr mēs atzīstam un atzinīgi vērtējam notiekošo sadarbību starp ES un demokrātiskajām valstīm, it īpaši nozīmīgās attiecības starp ES un ASV tiesību un iekšlietu jomā. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka, tikai sadarbojoties ar mūsu domubiedriem, un nevis ar naidu un atriebību, mēs uzvarēsim tos, kas vardarbīgi un naidīgi mēģina iznīcināt mūsu vērtības un principus.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, ES dalībvalstu pienākums ir apkarot visa veida terorisma izpausmes, vienlaicīgi ievērojot tiesību aktus un cilvēktiesības un brīvības. Cīņa pret terorismu pārsniedz valstu robežas, un nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ir acīmredzama.

Neatkarīgai tiesu varai vajadzētu demokrātiski kontrolēt visas iestādes un pilnvarotās personas, kam ir piešķirtas īpašas pilnvaras cīņā pret terorismu.

Cīņa pret terorismu nedrīkst, kā to mēģina izdarīt šodien pieņemtā rezolūcija, palīdzēt palielināt Briseles politisko un tiesu varu uz valstu rēķina. Es neatbalstīju šodienas rezolūciju pret terorismu Eiropas Savienībā.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Terorisms ir kļuvis par lielāku draudu Eiropas Savienības valstu pilsoņu drošībai nekā jebkad agrāk. Tādēļ EPP-ED grupa ir noteikusi terorisma apkarošanu par prioritāti, un tā cerēja piedzīvot rezolūcijas pieņemšanu šeit.

Iesniegtā rezolūcija parāda, cik grūti un nepieciešami ir panākt pareizo līdzsvaru starp drošību un personas brīvību ievērošanu. Mūsu Eiropas demokrātiskajā sistēmā mums patiešām ir nepieciešams nodrošināt, ka pretterorisma pasākumi ir proporcionāli to mērķim, lai tie neapdraudētu neviena mūsu pilsoņa personīgo brīvību.

Tajā pašā laikā mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienības galvenais mērķis ir aizsargāt katra Eiropas valstu pilsoņa tiesības uz dzīvību un drošību, un tā sasniedz šo mērķi, novēršot un apkarojot terorismu.

Diemžēl daudzi skaidri neproporcionāli un dažos gadījumos nepamatoti noteikumi sabojā līdzsvaru šajā tekstā. Neskatoties uz mūsu grupas ierosinātajiem grozījumiem, galu galā plenārsēdē pieņemtā rezolūcija neatspoguļo ne mūsu nostāju šajā jautājumā, ne sakāmo, un tādēļ es balsoju pret to.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan tajā ir aspekti, kuri, kaut arī vārgi, bet tomēr kritizē cilvēktiesību pārkāpumus, kas pastrādāti tā saucamās „cīņas pret terorismu” vārdā, pārkāpumus, ko mēs skaidri un stingri kritizējām jau no sākuma, šī rezolūcija nenorobežojas no cīņas vai mēģinājuma to izaicināt, kad starptautiskie tiesību akti netiek ievēroti un valsts terorisms tiek praktizēts tās vārdā.

Jā, tā noteikti pelna kritiku, jo pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu un datu aizsardzību, neievēro pārskatāmību un demokrātisku kontroli, Padomes atteikumu atbildēt uz „apgalvojumiem par varas ļaunprātīgu izmantošanu, atrunājoties ar cīņu pret terorismu, it īpaši gadījumos ar CIA dīvainajiem skaidrojumiem”.

Tomēr mēs nevaram pieņemt, ka tā saucamās „cīņas pret terorismu” aizsegā Parlaments „ļoti atzinīgi vērtē jaunā Reformas līguma pieņemšanu” un aicina „dalībvalstis to ratificēt”; ka tam vajadzētu vēlreiz uzsvērt, ka „ASV ir svarīgs partneris šajā jomā”, pieņemot ASV ārpolitikas noteikumus, inventāru un naudas finansējumu; vai, ka tam vajadzētu aicināt „pastiprināt Eiropola varu”, nosakot tam „neatkarīgas pilnvaras veikt izmeklēšanu”.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es nevarēju atbalstīt šodienas rezolūcijas priekšlikumu par cīņu pret terorismu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, es nevaru atbalstīt tā entuziastisko atzinīgo vērtējumu Reformas līgumam (Lisabonas līgumam). Es uzskatu, ka Reformas līgums nedarīs Eiropu par drošāku vietu dalībvalstu pilsoņiem.

Man ir arī bažas attiecībā uz šī rezolūcijas priekšlikuma personas brīvības aspektu. Lai gan šajā rezolūcijas priekšlikumā ir vairāki lieliski noteikumi, tomēr tas ir nelīdzsvarots, jo pārāk lielu vērību velta sadarbībai tiesību un drošības jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropa ir kļuvusi par teroristu mērķi, jo tā ir kļuvusi par līdzvainīga starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību pārkāpumos, ko īsteno ASV ārpolitikas vārdā un arī tādēļ, ka tā nav spējusi rīkoties kā godīga starpniece Palestīnas jautājumā. ES ir pēdējais laiks atzīt, ka masveida imigrācija no islāma pasaules ir iespējams risks drošībai, īpaši kopš laika, kad emigrācija uz Eiropu ir kļuvusi par veidu, kā iegūt mocekļa statusu, un musulmaņu imigrantu iefiltrēšanās kristīgajos rietumos ir kļuvusi par reliģisku mērķi.

Tā vietā, lai attiecīgi rīkotos un nekavējoties apturētu imigrāciju no islāma valstīm, kā arī ķertos pie nelegālo imigrantu repatriācijas, ES ieņem maigu nostāju, lai izvairītos no to musulmaņu, kas jau ir šeit, sadusmošanas. Galvenokārt tādēļ, ka šis ziņojums atgādina Reformas līgumu, kas ignorē demokrātiju, tāpat kā šis līdzeklis pret terorismu, es šodien balsoju pret to.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Mēs lūdzām Eiropas Parlamentu nopietni risināt terorisma problēmu jūlija sēdē. Kāds gudrs cilvēks nolēma runāt par to septembrī un balsot decembrī, izniekojot vēl piecus mēnešus un izsakot vairāk vārdu, lai aizsargātu teroristu izpausmju tiesības uz brīvību, kas arvien biežāk izmanto informācijas tīklus, nekā aizsargājot Eiropas un citu valstu pilsoņu drošību, kas cieš no teroristu uzbrukumiem.

Mēs piešķiram Saharova balvu S.M.Osman, un mēs pametam viņu vienu cīņā par miljoniem cilvēku dzīvību Darfurā, mēs turpinām ignorēt islāma fundamentālistu vardarbību Somālijā, un mēs raudam krokodila asaras par 50 upuriem Alžīrijā.

Kauns!

Šī iemesla dēļ es nevaru atbalstīt jūsu rezolūciju un es balsošu pret to.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta rezolūcija atbilst un daudzās jomās pārspēj ES reakcionāro politiku un antidemokrātiskos pasākumus, kas cīņas pret terorismu aizsegā ierobežo cilvēku pamattiesības un strādājošo demokrātiskās brīvības. Tā aicina īstenot vēl lielāku policijas un tieslietu iestāžu sadarbību, sadarbojoties dalībvalstu piespiedu mehānismiem un drošības dienestiem, Eiropolam un Eurojust, kā arī aicina panākt lielāku efektivitāti SIS II un VIS datu bāžu darbībā, lai paplašinātu un palielinātu kontroles efektivitāti un informācijas apkopošanu par nodarbinātajiem visā Eiropas Savienībā. Šī rezolūcija ne tikai pilnībā pievienojas jaunajai dimensijai, kādu ES piešķir tās „pretterorisma stratēģijai”, t.i., tā saucamās „vardarbīgās radikalizācijas” apkarošanai un novēršanai, bet arī pieprasa, lai stratēģija citu lietu starpā cīnītos arī pret „kūdīšanu uz vardarbīgu rīcību”. Šī stratēģija pret „radikalizāciju” atspoguļo Eiropas Savienības šīs tā saucamās „pretterorisma” politikas patieso mērķi un tā realizēšanas mehānismus: mērķis ir visi tie, kas pretojas un apšauba tās reakcionāro politiku. Tomēr nav svarīgi, cik daudz rezolūciju ir pieņēmuši monopolu politisko interešu paudēji, viņi neapturēs opozīcijas kustību un stabili pieaugošo viedokļu izpausmi, kas uzskata pašu Eiropas Savienību par Eiropas kapitāla imperiālistu starpvalstu savienību.

- Rezolūcijas priekšlikums: Komisijas likumdošanas un darba programma 2008. gadam (B6-0500/2007)

  Colm Burke, Avril Doyle, Jim Higgins, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Fine Gael delegācija Eiropas Parlamentā balsoja pret rezolūcijas par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2008. gadam 16. pantu, jo mēs kaislīgi oponējam jebkurai ES iniciatīvai nodibināt Eiropas kopējās konsolidētās uzņēmumu nodokļa bāzes (KKUINB). Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka Komisija neparedz ierosināt tiesību aktus šajā jautājumā tās nākamā gada programmā.

Nodokļu kompensācijas ir svarīgas, lai veicinātu izaugsmi, piesaistītu investīcijas un ļautu dalībvalstīm, īpaši tām, kas atrodas eirozonā, vadīt savu ekonomiku. ECB nosaka procentu likmes, un Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka prasības kreditēšanai un inflācijai eirozonā. Tādēļ nodokļu politika ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem, kas ir atstāts eirozonas dalībvalstu ziņā saskaņā ar Līgumu un ir jāaizsargā.

Fine Gael locekļi uzskata, ka ES KKUINB galu galā novestu pie vienotas nodokļu likmes noteikšanas Eiropā un stingri iebilst pret to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsosim pret šo rezolūciju, jo priekšlikumi, kas izsaka mūsu nopietnās bažas par liberalizācijas un atkārtotu noteikumu izvirzīšanas procesa paātrināšanu, kas notiek daudzās jomās un kas rada draudus nodarbinātībai, sniegto pakalpojumu kvalitātei un valsts pakalpojumu nākotnei ES, nav pieņemti. Saglabājas aizspriedumi pret valsti kā vispārējas intereses pakalpojumu sniedzēju, jo visa vērība tiek pievērsta liberalizācijai.

ES monetārā un fiskālā politika arī ir ierobežojoša, jo galvenais mērķis ir stabilizēt cenas un apvienot budžetu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, pat ja mēs zinām, ka nomināla konverģences procesam ir pretēja ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, ekonomisko un sociālo kohēziju, faktisko konverģenci starp ES dalībvalstīm, kā arī valsts investīcijām.

Tā arī pievērš galveno vērību neoliberālajai Lisabonas stratēģijai, kas ir bijis galvenais instruments, ko ES izmanto, lai veicinātu pakalpojumu un valsts ēku liberalizāciju un privatizāciju, darba tirgus elastību un piemērošanos, algu samazināšanu un atvērtību privātām interesēm sociālās drošības noteikumu jomā, tostarp pensijām un veselības aprūpei.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, darba programma 2008. gadam nosaka sarežģītu pieeju, kuras mērķis ir piemērot Eiropas vīziju, kas atbilst pilsoņu nākotnes cerībām. Eiropas Komisijas galvenās prioritātes nākamajam gadam ir pasākumi ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un migrācijas plūsmu vadība. Tās attiecas arī uz klimata pārmaiņām, enerģētiku, ES paplašināšanos nākotnē un pasākumiem starptautiskajā vidē.

Jāuzsver, ka darba programmu izstrādāja, ņemot vērā detalizētas diskusijas ar citām iestādēm, tostarp attiecībā uz jautājumiem, ko nesen apsprieda debatēs par globalizāciju Padomes neoficiālajā sēdē Lisabonā. Programmā ir arī noteiktas prioritātes komunikāciju jomā, kas ir Komisijas nākamais solis centienos uzlabot informācijas plūsmu par ES starp Eiropas valstu iedzīvotājiem.

Mani iepriecināja paziņojums par jaunu pieeju subsidiaritātes jomā un ierosinātā tiesību akta seku neatkarīgs novērtējums, kas palīdzēs izvairīties no kļūdām nākotnē. Atzinīgi vērtējami ir arī jaunu tiesību aktu priekšlikumi, lai uzlabotu sieviešu situāciju, īpaši ģimenes dzīves un darba saskaņošanā, kas ir svarīgs solis ceļā uz dzimstības palielināšanu Eiropā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) No vairākiem aspektiem, kas attaisno šī temata kritizēšanu, es vēlos pievērst uzmanību vienai no 2008. gada prioritātēm, kuru Komisijas priekšsēdētājs apraksta kā vienu no nozīmīgākajām – Eiropas Savienības līguma priekšlikuma ratificēšanai.

Vairākums Eiropas Parlamentā „atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt Reformas līguma ratificēšanu”, „mudina Komisiju...palielināt tās centienus attīstīt efektīvāku politiku komunikāciju jomā, lai panāktu labāku ES valstu pilsoņu izpratni par ES pasākumiem... lai sagatavotos Reformas līguma ratificēšanai un vēlēšanām Eiropā 2009. gadā” un „aicina Komisiju skaidri noteikt, kā tā paredz ieviest praksē tās prioritāšu saturu, īpaši attiecībā uz prioritāti, kas piešķirta Reformas līgumam”.

Ņemot vērā Komisijas nepieņemamo nostāju referendumu laikā par tā saucamo „Eiropas konstitūciju”, kuri notika 2005. gadā, šādi nodomi, kurus ilgi aizliedza un tagad no jauna apstiprināja, ja tos īstenos, nozīmēs patiesu iejaukšanos ratifikācijas procesā, kas ir katras dalībvalsts kompetencē.

Kāda pretruna no Komisijas priekšsēdētāja puses, kurš, kad tam jautāja par ratifikācijas procesu, atbildēja, ka katrai dalībvalstij pašai par to jālemj, bet kurš īpaši nosaka, ka viena no viņa prioritātēm ir iejaukties šī lēmuma pieņemšanā!

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā bija neiespējami nodrošināt privātu finansējumu, kā sākotnēji plānots, Galileo projekta īstenošanai, tad Eiropas Savienība „nolēma”, ka tas ir jāfinansē, pilnībā izmantojot valsts līdzekļus, sevišķi Kopienas budžetu.

Tas ir iemesls Iestāžu nolīguma grozījumam, kas noteica Finanšu programmu no 2007. līdz 2013. gadam, saskaņā ar kuru pilnvaras no 2008. līdz 2013. gadam, kas piešķirtas 1.a pantā (konkurētspēja izaugsmei), tiek palielinātas līdz 1 600 miljoniem EUR pie pašreizējām cenām uz 2. sadaļā („dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”, proti, lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide) noteikto jautājumu pienācīgas neīstenošanas rēķina 2007. gadā.

Ar šo atkārtoti izskatīto Iestāžu nolīguma un elastības instrumenta mobilizāciju ES nodrošina savas lielās „prioritātes” nākotni, garantējot tai līdzekļus. Tomēr mēs vēl redzēsim, vai pēc Galileo projekta īstenošanas, jāpiebilst – īstenošanas, izmantojot valsts līdzekļus, – to pēc laika „nepiedāvās” privātajam kapitālam, pamatojoties, piemēram, uz valsts un privātajām partnerattiecībām, kad valsts partneris sedz izdevumus un privātais kapitāls gūst peļņu.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Neatbalstiet kopējo konsolidēto uzņēmumu nodokļa bāzi.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es atbalstu Eiropas Komisijas likumdošanas programmas nākamajam gadam pieņemšanu, un es uzskatu, ka tā atspoguļo arī Eiropas Savienības politiskās prioritātes. Neskatoties uz to, likumdošanas priekšlikumiem, ko Komisija gatavo attiecībā uz privāto uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu tiesību aktiem, nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu politiku, kas ievērojami veicināja ekonomisko izaugsmi pēdējos gados, piemēram, vienotas nodokļu likmes ieviešanas jomā.

Arī Eiropas Komisijas nesenais paziņojums par Kopējās politikas lauksaimniecības jomā „veselības pārbaudi” ir labs pamats iestāžu sarunām. Šim mērķim Eiropas Komisijai ir jāatceļ likumdošanas priekšlikumi, kas fundamentāli groza Eiropas Komisijas priekšlikumus līdz Eiropas iestāžu un dalībvalstu debašu beigām.

Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais ir tas, ka es izsaku nožēlu par tiesību iniciatīvu trūkumu kopējas vīzu politikas jomā attiecībā uz savstarpīgumu, nosakot personu pārvietošanās brīvību starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Es atgādinu Eiropas Komisijai, ka 12 dalībvalstis, kas pārstāv 100 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu, joprojām ir izslēgtas no Amerikas Savienoto Valstu Vīzu atcelšanas programmas.

- Rezolūcijas priekšlikums: Ekonomikas partnerattiecību nolīgumi (B6-0497/2007)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Tā kā es esmu ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas locekle, tad es vēlos atbalstīt pagājušās nedēļas ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Lisabonā, rezultātus. Parlamentārās asamblejas pēdējā sēdē Kigali mēs aicinājām būt piesardzīgiem un izvairīties no sasteigtiem turpmākiem ES un Āfrikas attiecību risinājumiem. Skaidrs, ka kopējai ES un Āfrikas stratēģijai ir jāņem vērā abu partneru intereses un sadarbībai nevajadzētu notikt uz kāda partnera interešu neievērošanas rēķina.

Fakts, ka Eiropas Savienība ir Āfrikas valstu nopietnākais ekonomiskais partneris un ka vislielāko palīdzību Āfrikai sniedz Eiropa, arī nosaka Eiropas Savienības īpašo atbildību. To skaidri nosaka Eiropas un Visāfrikas Parlamentu kopējais paziņojums, kas taisnīgi aicināja abas puses uz lielāku iesaistīšanos nākotnes attiecību veidošanā starp abiem kontinentiem. Eiropas Parlaments ir skaidri izteicis savu atbalstu 2007. gada 22. novembra Kigali deklarācijai, aicinot pagarināt beigu termiņu sarunām par jaunu ES un ĀKK tirdzniecības nolīgumu - piesardzīgu nolīgumu - un ierosinot mazināt PTO stingrās prasības. Labi, ka prioritātes, kas noteiktas līdz nākamajai augstākā līmeņa sanāksmei 2009. gadā attiecas ne tikai uz mieru, drošību, cilvēktiesībām, enerģētiku, klimata pārmaiņām un migrāciju, bet arī uz nabadzības apkarošanu ar nodarbinātību, investīcijām veselības aprūpē un izglītībā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ja būtu kādas šaubas par ES patiesajiem nodomiem attiecībā uz brīvas tirdzniecības nolīgumiem, kādus tā ierosina noslēgt ar ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna salu) valstu grupu, nolīgumiem, kurus apraksta kā „ekonomikas partnerattiecību nolīgumus” (EPN) un par kuriem daudz runāja pēdējā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē, jo dažas Āfrikas valstis atteicās tos parakstīt, tad rezolūcijas lasījums, ko tagad apstiprināja, pietiekami izskaidrotu šos nodomus. Tomēr João Cravinho, Portugāles ārlietu un sadarbības sekretārs, kā Padomes priekšsēdētājs jau paskaidroja šos jautājumus ĀKK un ES Kopējā parlamentārajā asamblejā Kigali 21. novembrī.

Lai gan Eiropas Savienība ir spiesta atkāpties (šobrīd), tā centās vājināt pretestību, izsakot „ierosinājumu vest sarunas” par EPN „divos posmos, sākot ar preču tirdzniecību” un vēlāk turpināt „iekļaujot citas jomas, piemēram, pakalpojumus un ieguldījumus”, vienlaicīgi solot miljoniem eiro kā ķīlu ĀKK valstu suverenitātei un neatkarībai (ekonomiskai un drīz arī politiskai). Tas ir „Vispārējo lietu un ārējo attiecību” padomes 2007. gada 17. novembra lēmuma mērķis.

Eiropas Parlamenta vairākums aplaudē un atbalsta lēmumu. Bet mēs atmaskojam un oponējam šādiem nodomiem un politikai, ar kuru Eiropas Savienība atkārtoti cenšas ekonomiski kolonizēt ĀKK valstis.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka liels procents Eiropas Parlamenta atbalsta Kigali deklarācijas par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN) būtību, ko Ruandā kopīgi formulēja Parlamenta deputāti no Eiropas, Āfrikas, Karību un Klusā okeāna salu valstīm. Taču es esmu sarūgtināta, ka kopīgi apspriesto tekstu, ko apstiprināja Eiropas Parlamenta deputāti un ĀKK valstu parlamentu locekļi ĀKK un Eiropas Savienības sanāksmē Kigali, pēkšņi noraidīja EPP-ED un liberālās grupas Strasbūrā. Es stingri uzskatu, ka tas raida pilnīgi nepareizu signālu sarunu kontekstā par jautājumu, kas ĀKK valstīm ir ļoti svarīgs.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) EPN nav jāuzskata vienīgi par brīvas tirdzniecības nolīgumiem PTO nozīmē un, galvenais, tie nedrīkst vājināt jau tā vārgo ekonomiku aizjūras zemēs.

Šiem nolīgumiem ir jānosaka atbilstošas partnerattiecības, kas nosaka jaunas ekonomiskas un tirdzniecības vides izveidošanu, lai veicinātu attīstību visās aplūkojamajās valstīs.

Es pateicos Parlamenta deputātiem par mana grozījuma pieņemšanu, kas norāda, ka aizjūras zemju intereses ir šo abpusējo vienošanos par muitas atvieglojumiem ar ĀKK valstīm pamatā. Ir svarīgi, lai sarunās mēs ņemtu vērā īpašos aizjūras zemju un teritoriju apstākļus šajā reģionā, pamatojoties uz Līguma 299. panta 2. punktu.

Pat ja pašreizējās diskusijas ir problemātiskas, īpaši attiecībā uz jautājumiem par vietējo tirgu un jutīgo produktu sarakstu, es mudinu Komisiju panākt kompromisu, ievērojot visattālāko reģionu un aplūkojamo aizjūras zemju un teritoriju īpašās intereses.

(Sēdi pārtrauca 13.50 un atsāka 15.00)