Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra

11. ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme – ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir par Komisijas paziņojumu par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šodienas debates par ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu. Kā jūs zināt, cilvēktiesību jautājums tika ierosināts un apspriests nesen notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Pekinā, un arī kopīgais paziņojums uz to skaidri norāda.

Es uzskatu - ir godīgi atzīt, ka, lai gan saglabājas nopietnas bažas, kas vēl jānovērš, tomēr pēdējā gada laikā Ķīna ir panākusi ievērojamu progresu cilvēktiesību jomā. Tas īpaši attiecas uz sociālo un ekonomisko tiesību jomu, bet arī uz dažām citām jomām.

Ir vērojams progress darba izglītības reformas sistēmā. Šajā jomā mēs atzinīgi vērtējam jauno tiesību iniciatīvu, kas tiek izskatīta, un mēs arī ceram, ka drīz tiks īstenotas konkrētas reformas. Cilvēktiesību pamatprincips ir neliegt indivīdam brīvību bez pamatojuma un taisnīgas tiesas.

Ķīna arī strādā pie ANO Īpašā ziņotāja par spīdzināšanu ieteikumu piemērošanas. Piemēram, Tieslietu ministrija nesen norādīja tiesām nebalstīties uz personas atzīšanos kā pietiekamu vainas pierādījumu, jo šādu atzīšanos var dažreiz panākt policijas vai aizturēšanas vietu personāla īstenotās spīdzināšanas rezultātā. Līdzīgi Ķīna ir uzsākusi īpašus apmācības pasākumus, kuru mērķis ir sabiedrisko kārtību nodrošinošā personāla apmācība.

Mēs arī priecājamies atzīmēt progresu, kāds ir panākts attiecībā uz Augstāko tautas tiesu, kam tagad ir pilnas atkārtotas izskatīšanas tiesības attiecībā uz spriedumiem par nāvessodu, ko ir pieņēmusi zemāka tiesas instance. Un mēs saprotam, ka rezultātā ir mazinājies izpildīto nāves sodu skaits. Tas iepriecina Eiropas Savienību. Kā jūs zināt, tā ilgi bija prioritāra joma, lai iejauktos.

Neskatoties uz to, tagad man, protams, ir jāpasaka dažas negatīvas lietas, Komisija joprojām ir nobažījusies par situāciju Ķīnā cilvēktiesību jomā kopumā un īpaši civiltiesību un politisko tiesību jomā. Mēs īpaši domājam par vārda, reliģijas, pulcēšanās un minoritāšu tiesību aizsardzību, piemēram, Tibetā un Xinjiang provincē.

Šajā kontekstā galvenās bažas izraisa cilvēktiesību aizstāvju apspiešana. Vārda brīvības īstenošana bieži beidzas ar miesas sodu, mājas arestu vai pat apcietinājumu. Piekļuve internetam jeb tiesībām uz informāciju tiek stingri kontrolēta un ierobežota, un tie, kas, piemēram, skaļi atbalsta lielāku Tibetas autonomiju, pavada apcietinājumā neproporcionāli ilgu laiku. Tiesību aktu valsts noslēpuma jomā izmantošana, kā arī citi nenoteikti definēti nosacījumi krimināltiesību jomā veicina to cilvēku apsūdzēšanu, kas brīvi pauž savus uzskatus runā vai rakstos.

Tādēļ Komisija mudina Ķīnas valdību atļaut visa veida viedokļu izpausmes. Mēs uzskatām, ka tas ļoti nopietni ietekmē to, kā starptautiskā publika uztver Ķīnu, īpaši nākamgad, kad tuvojas Olimpiskās spēles un visu acis būs pievērstas Ķīnai. Vēsture rāda, ka ilgtermiņā vārda brīvība noved pie stabilākas sabiedrības. Mēs visi to zinām.

Visus šos jautājumus regulāri apspriež ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogā . Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka nesenākajā dialogā, kas notika oktobrī Pekinā, notika sirsnīga un padziļināta viedokļu apmaiņa par visiem mūsu bažas raisošajiem jautājumiem, un vairākām diskusijām sekos arī pasākumi. Ir svarīgi atzīt, ka šis dialogs nodrošina nozīmīgu forumu, kurā abas puses var atklāti runāt par to patiesajām bažām, vienlaicīgi labāk izprotot mūsu atšķirības – un atšķirības joprojām ir milzīgas.

Šajā kontekstā mēs paužam nožēlu par Ķīnas lēmumu nepiedalīties Cilvēktiesību seminārā Berlīnē, kurā piedalās divas NVO, un tāpat par to, ka līdzīgu iemeslu dēļ semināru nesen nevarēja organizēt Pekinā. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai ir milzu loma un ka seminārs ļauj NVO atbilstoši īstenot savus vērtīgos pasākumus. Es ticu, ka mēs spējam rast savstarpēji apmierinošu risinājumu, lai turpinātu šo veiksmīgo un svarīgo pasākumu nākotnē, kā to uzsvēra ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka ir vēl divi svarīgi cilvēktiesību jautājumi, kurus mēs regulāri apspriežam ar Ķīnu kā prioritārus jautājumus. Viens ir par Starptautiskās konvencijas par civiltiesībām un politiskajām tiesībām ratificēšanu, un otrs ir par to ļaužu atbrīvošanu, kurus apcietināja Tjaņmeņas laukuma demonstrācijās vai kuri vēlāk pieminēja 1989. gada notikumus. Izlēmīgi pasākumi no abām pusēm raidītu skaidru pozitīvu signālu un tiktu ļoti atzinīgi vērtēti.

  Edward McMillan-Scott, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties komisārei B. Ferrero-Waldner par šo runu.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai pēc ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes un īpaši to dialoga cilvēktiesību jomā Parlamenta deputātiem būtu iespēja pārbaudīt rezultātus. Es nevēlos tērēt laiku, runājot par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi. Es vēlos runāt par dialogu cilvēktiesību jomā, jo šī iemesla dēļ es pagājušajā maijā ierados Pekinā, kad kopā ar H. Flautre mēs gatavojām ziņojumu par Eiropas iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām reformu.

Šo pēcpusdien es vēlos runāt to cilvēku vārdā, kas paši nevar to izdarīt. Protams, ka tādi ir vairums cilvēku Ķīnā, kuri vēlas pārmaiņas un reformu. Šo kustību citu starpā vada arī kristīgais jurists Gao Zhisheng, kurš pazuda no savām mājām Pekinā, kur viņš atradās mājas arestā pēc viņa notiesāšanas par apvērsuma organizēšanu šajā laikā pirms gada.

Lai gan es zinu, ka viņa vārds bija starp tiem, par kuriem runāja dialogā, es uzskatu, ka viena no problēmām šajā Parlamentā attiecas uz šo dialogu. Kaut arī es piezīmēju komisāres teikto, ka šis dialogs bija sirsnīga un padziļināta viedokļu apmaiņa, un es esmu pārliecināts, ka tā tas bija no Eiropas puses, es neesmu pārliecināts, ka tā tas bija arī no Ķīnas puses. Pēc manas pieredzes, kopš tā laika, kad es biju ES un Ķīnas dialoga referents 1997. gadā - pirms desmit gadiem, kad šis process sākās, tad no Ķīnas puses nav bijis nekāds progress cilvēktiesību jomā attiecībā uz cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu vai apcietināto atbrīvošanu, spīdzināšanas pārtraukšanu vai liela apjoma apcietināšanas, par ko ziņoja Harry Wu no Laogai biedrības, pārtraukšanu. Viņš izvērtē, ka mūsdienu Ķīnā 6.8 miljoni cilvēku atrodas tāda vai cita veida apcietinājumā. Daudzi no viņiem ir apcietināti reliģiskās pārliecības dēļ, un šajā gadījumā mēs īpaši domājam par Falun Gong ticīgajiem, kas ir bez vainas, bet kurus spīdzina to ticības dēļ un kuri daudzos gadījumos arī mirst.

Es arī vēlos runāt par draudiem Olimpiskajām spēlēm. Nevajadzētu aizmirst, ka Olimpiskās hartas 1. pantā ir noteikts, ka valstīm jāievēro „vispārējie ētikas pamatprincipi”. Tas nozīmē tikai vienu – Ķīna nevar būt atbilstoša šo spēļu organizētāja, īpaši tādēļ, ka kopš 2001. gada nekas nav pamatīgi mainījies. Es ceru, ka visas grupas atbalstīs kopējo priekšlikumu, kas aicina Starptautisko Olimpisko komiteju izvērtēt Ķīnas atbilstību noteikumiem, par kuriem mēs vienojāmies 2001. gadā. Es baidos, ka tie nav ievēroti. Mans uzskats ir tāds, ka Olimpiskās spēles turpmāk ir jāpārceļ uz Atēnām un jāorganizē tur vienmēr.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, izsakoties tieši, es uzskatu, ka Olimpiskajām spēlēm vajadzētu notikt Ķīnā, jo mums ir laba iespēja izmantot šīs spēles dialoga panākšanai ar Ķīnu. E. McMillan-Scott, tas ir arī kopējā paziņojumā, un ja jūs paturat savu līdzšinējo viedokli, tad jūs esat pret kopējo paziņojumu.

B. Ferrero-Waldner, viena no jūsu bijušajām opozicionārēm, Madeleine Albright, būdama ASV valsts sekretāre, novēroja, ka daudz grūtāk bija risināt cilvēktiesību jautājumus Ķīnā nekā Birmā, jo Ķīnas ģeopolitiskie faktori bija daļa no vienādojuma. Fakts ir tāds, ka mums Ķīna ir nepieciešama kā partneris daudzu globālu problēmu risinājuma meklēšanā. Tomēr tas nedrīkst mūs atturēt no cilvēktiesību jautājuma ierosināšanas un padziļinātas apspriešanas, taču ne jau obligāti skolotāju tonī, it kā mēs to visu pārzinātu. Es esmu ļoti iepriecināts, ka šodien parakstīja Pamattiesību hartu, jo daudzi runātāji piebilda, ka mums nav tiesību runāt par cilvēktiesībām, kamēr mums pašiem nav ļoti laba pamata ievērot cilvēktiesības. Mēs patiešām esam ļoti pārliecināti, ka Ķīnas interesēs ir nevis mīdīt cilvēktiesības kājām, bet gan atbilstoši tās ievērot.

Ķīna vēlas stabilitāti. Kā lai Ķīna saglabā stabilitāti, ja cilvēktiesību jautājumu nerisina pārliecinošāk? Mēs nevēlamies Ķīnas sabrukumu. Nav jēgas veidot Eiropu, vēloties Ķīnas sabrukumu, taču cilvēktiesību neievērošana ir risks Ķīnas stabilitātei. Mēs vēlamies, lai Ķīnu vadītu saskaņā ar sociālā tiesiskuma principiem. Milzu izaugsmes procesa kontekstā, par ko runāja arī J.-M. Barroso, vienīgais veids, kā nosargāt stabilitāti, ir pilnībā apzināties sociālos faktorus. Tomēr nav iespējams cīnīties par sociālo taisnīgumu, ja neievēro cilvēktiesības, ja cilvēki nevar izveidot arodbiedrības vai ieviest populāras iniciatīvas.

Mēs vēlamies, lai Ķīna daudz vairāk uzmanības pievērstu vides jautājumiem, jo vide ir galvenā kopējā vispasaules vērtība. Mēs zinām, ka Ķīnā notiek vairākas iniciatīvas ar mērķi protestēt pret minimālo vides standartu neievērošanu. Būtu labi, ja Ķīna ieklausītos šajās balsīs. Tas būtu solis uz priekšu.

Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka tas nav jautājums par Eiropas augstprātību, bet gan par mūsu kopējo interešu aizsardzību. Ķīnas interesēs mēs runāsim par cilvēktiesību jautājumu, un Ķīnas politiskās sistēmas izglītotie pārstāvji darītu pareizi, ja ieklausītos mūsos un šajā rezolūcijā, kas ir Ķīnas interesēs un kas palīdzētu Ķīnai attīstīties, ko tā nevar izdarīt, neievērojot cilvēktiesības.

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti apbrīnoju Ķīnas ieguldījumu pasaules civilizācijas attīstībā. Tehnoloģiju, sabiedrības un kultūras jomā Ķīna droši vien ir ieguldījusi cilvēces attīstībā vairāk, nekā jebkura cita valsts.

Man žēl, ka Ķīnas pieaugošo ekonomisko briedumu nepavada pieaugošs politisks briedums. Taču man arī žēl, ka Eiropas Savienība nedara ko vairāk, lai piespiestu Ķīnu sekot pareizajam virzienam.

Pirms divām dienām, Vispārējās pamattiesību deklarācijas pieņemšanas 60. gadadienā, Eiropas Savienība proklamēja tās apņemšanos „veicināt un aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē kā mūsu ārpolitikas vadmotīvu.”

Un tomēr pirms divām nedēļām J.-M. Barroso un J. Socrates atstāja augstākā līmeņa sanāksmi pirms laika - pēc tam, kad bija nodrošinājuši Eiropas ekonomiskās intereses, un pameta ierēdņus apspriest secinājumus – secinājumus, kas, mani nepārsteidzot, ļoti maz aplūkoja cilvēktiesības, atbalstīja ieroču embargo un oponēja Taivānas priekšlikumam pievienoties Apvienotajām Nācijām. Viņi daudz ko darīja, lai mazinātu J. Solana rūpīgi piemeklēto vārdu spēku, kas izskanēja pagājušajā nedēļā.

Es brīnos par to, cik tālu pasaule ir nonākusi, kad Eiropas Savienība, pašizveidota vispārējo, neatkarīgo un nedalāmo cilvēktiesību aizstāve, skaidri neuzstājas pret vienu no lielākajiem pasaules cilvēktiesību neievērotājiem.

Man ir aizdomas, ka gan ķīniešiem, gan citiem var nākties nožēlot lēmumu rīkot Olimpiskās spēles Pekinā. Pašas Ķīnas iestādes apsolīja, ka tās nodrošinās lielāku brīvības un atklātības gaisotni. Un tomēr personas no Human Rights Watch ziņo, ka pārkāpumu skaits ir palielinājies pēdējos septiņos gados. Ķīna ne tikai turpina sodīt ar nāvi vairāk cilvēku nekā visa pasaule kopā, bet arī stingri apkaro iekšējās domstarpības un plašsaziņas brīvību tieši pirms spēlēm.

Šie notikumi neievēro Olimpiskās hartas garu. Tie ir tiešā pretrunā ar Pekinas iestāžu apņemšanos Uzņēmējpilsētas līgumā, ko tās parakstīja ar Starptautisko Olimpisko komiteju.

Šo līgumu neatklāj sabiedrībai. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja pasaule redzētu pilnīgo un vispārējo nesakritību starp Ķīnas solījumiem un rīcību, tad mums nebūtu citas izvēles, kā boikotēt Pekinu tāpat, kā mēs boikotējām aparteīdo Dienvidāfriku.

Es neticu boikotiem. Es arī uzstāju, ka sadarbība ar Ķīnu, kas tiecas pēc reformām un atklātības, nestu lielākus augļus, nekā tukši draudi. Taču prezidentam Hu Jintao ir jāpieņem, ka darījums paliek darījums. Uzņēmējpilsētas līgums, pants par cilvēktiesībām Ķīnas konstitūcijā, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija – tie ir solījumi, kas doti Ķīnas pilsoņiem. Ja Ķīna vēlas, ka Olimpiskās spēles pierāda tās tiesiskumu un uzticamību pasaulei, tad tai ir jāpierāda tās vēlme ievērot solījumus cilvēktiesību jomā, uzlabojot plašsaziņas līdzekļu brīvību saskaņā ar Olimpisko spēļu apņemšanos, pārtraucot nāvessodu izpildi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas prasībām, pārtraucot atbalstīt militāros diktatorus no Birmas līdz Darfurai un atļaujot rīkot vispārēju balsstiesību vēlēšanas Honkongā. Tā Ķīna var iekarot tās vietu starptautiskajā sabiedrībā.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Ķīnas Tautas Republika ir valsts, kuras vārdu var atrast ikvienā cilvēktiesību pārkāpumu sarakstā, neatkarīgi no tā, vai jautājums ir par vārda un pulcēšanās brīvību, piespiedu abortiem, pazušanu, spīdzināšanu, ticības brīvību vai agresijas draudiem pret Taivānu.

Ķīna turpina vajāt katoļu baznīcas sekotājus. David Kilgour, Kanādas bijušā sekretāra Āzijā, ziņojumā atspoguļojas, ka viena no vajātākajām grupām kopš 1999. gada ir Falun Gong, kuras locekļus piespiedu kārtā nosūta uz Ķīnas darba nometnēm. Cilvēki, kuru vienīgais noziegums bija tikšanās ar šī Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku E. McMillan-Scott, nesen pazuda bez pēdām.

Tajā pašā laikā mūsu tirdzniecības attiecības plaukst. Ķīna palielina savu ietekmi Āfrikā un drīz aicinās miljoniem viesu uz Olimpiskajām spēlēm. Es nevaru saprast visacīmredzamākās atbildes trūkumu: brīvajai pasaulei ir jāboikotē 2008. gada Olimpiskās spēles.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs runājam ar komisāri B. Ferrero-Waldner, un tas ir vērtējams atzinīgi. Tomēr desmitajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē Pekinā 28. novembrī Eiropas Savienību pārstāvēja tās prezidents, komisārs tirdzniecības jautājumos un komisārs ekonomikas un monetāro lietu jautājumos.

Taisnība ir tāda, ka kopš 2000. gada tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Ķīnu ir palielinājusies par 150 %. Taisnība ir arī tāda, ka ir kļuvis daudz grūtāk noteikt statistiskos datus par slikto cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Nav nekāds tabu apspriest cilvēktiesību jautājumus vienlaicīgi ar tirdzniecības jautājumiem. Starp tiem ir acīmredzama saistība, piemēram, attiecībā uz brīvību iestāties arodbiedrībā un Ķīnas strādnieku iespējām mobilizēties un pieprasīt labākus darba apstākļus. Mūsu kopējā attieksme ir nožēlojama, jo vairāk tādēļ, ka tās ietekmē mēs izniekojam laiku – 2001. gadā pieņemtais lēmums solīja jaunu atklātību Ķīnā un progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Ķīnas iedzīvotāji gaida šo solījumu pildīšanu, un viņi vēro mūs.

Viņi ir vīlušies savās cerībās, ka atklātība radīsies no olimpisko spēļu rīkošanas Ķīnā, un vilšanās sajūta ir rūgta. Spēļu tuvošanās izraisīja ne tikai bargākas represijas, bet arī, kas ir vēl nožēlojamāk, spēļu organizēšanai bija neparedzēta ietekme, un tās tikai izmantotas kā iegansts nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Ar šo es domāju piespiedu atsavināšanas gadījumus un ieceļotāju ekspluatāciju. Tas viss nav nekāds pārsteigums, jo disidents Hu Jia informēja mūs, ka Pekinas atbildīgā persona par drošību atbild arī par Olimpisko spēļu organizēšanu.

Droši vien mēs izteiksim pārsteigumu vai pat izbailes par notikumu gaitu, kad ārvalstu žurnālistu iebaidīšana un represijas, kas jau ir sākušās, kļūs vēl bargākas, jo viņu darbs jau ir traucēts. Piemēram, divu Agence France-Presse žurnālistu arests 12. septembrī parāda, ka 2007. gada janvārī ieviestos noteikumus piemēro vienīgi daļēji un vienīgi tikmēr, kamēr aplūkojamās personas nerada sarežģījumus režīmam. Ķīnas apņemšanās ir tukši vārdi, patiešām, tā tik ļoti neievēro savus solījumus, ka ir ķērusies pie melno sarakstu sastādīšanas. Šobrīd ir izveidots saraksts ar 42 kategorijām ļaužu, kurus uzskata par persona non grata Olimpisko spēļu laikā, sākot no Dalaï Lama līdz Falun Gong sekotājiem un disidentiem.

Šī gada janvārī sākās sarunas par jaunu ES un Ķīnas pamatnolīgumu. Tas ir apsveicami, jo jauns nolīgums nozīmē arī jaunu pantu par „cilvēktiesībām un demokrātiju”. Tas rada jaunu iespēju apspriest bažas izraisošos cilvēktiesību jautājumus ar Ķīnas iestādēm. Tomēr 2007. gads bija gads, kad tika atcelts tiesību seminārs cilvēktiesību dialoga sagatavošanai, jo Ķīnas iestādes atteica tajā līdzdalību divām īpašām NVO – viena no tām ir labi pazīstama organizācija, ko pārstāv cilvēktiesību aktīviste Sharon Hom. Apsveicami, ka šajā gadījumā ES ieņēma stingru nostāju. Protams, vienlaicīgi mums ir jājautā, vai šādi semināri var turpināties. Mūsu nostāja ir, ka divas lietas nedrīkst savstarpēji izslēgt viena otru. Ļoti svarīgi ir turpināt tiesību semināru organizēšanu. Tomēr vienlīdz svarīgi ir tas, ka mēs nevaram Ķīnas iestādēm ļaut diktēt, kas tajos drīkst piedalīties.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Dāmas un kungi, pēdējās desmitgadēs šis Parlaments ir bijusi vieta, kur tiek pieņemtas vairākas cilvēktiesību deklarācijas. Pamattiesību hartas proklamēšana ir vēlreiz likusi mums pievērst uzmanību jautājumam par to, kas tad īsti ir Eiropas būtība. Mēs esam vērtību kopiena, kas balstās uz solidaritāti, toleranci un cilvēktiesību ievērošanu.

Vismaz tāda ir teorija, taču realitāte ir diezgan atšķirīga. Un Eiropas Savienības cilvēktiesību lozungam patiesībā vajadzētu būt savādākam. Pēdējās dažās nedēļās ir kļuvis pavisam skaidrs, ka tie, kam netīk dzirdēt par cilvēktiesībām, bieži vien ir tie paši, kas piemēro Realpolitik citu principu, proti, erst das Fressen, dann die Moral, vai „vispirms ēdiens, pēc tam morāle”, kā to pateica Bertolt Brecht.

Parīzē Nicolas Sarkozy apmaiņā pret izdevīgiem līgumiem izklāj sarkano paklāju masu slepkavas priekšā, kurš tikai pirms dažām dienām centās piešķirt terorismam likumību, lieloties, ka viņš lieki netērē vārdus, runājot par cilvēktiesībām savā valstī. Lisabonā tādus asinskārus tirānus kā R. Mugabe uzņem ar lielu cieņu, jo arī Āfrikā mēs meklējam savu komerciālo interešu piepildījumu.

Arī Ķīnā mēs ejam tādu pašu ceļu. Pagājušajā gadā Amnesty International ziņoja, ka Pekina atpaliek tādos būtiskos jautājumos kā nāves sodi, tiesvedība, preses brīvība un cilvēktiesību aktīvistu kustības brīvība. Amnesty International ziņo, ka vienlaicīgi Ķīnas galvaspilsētā notiek tieša tīrīšana. Izglītošanu ar piespiedu darbu un apcietinājumu bez apsūdzības tagad izmanto, lai sodītu par tādiem pārkāpumiem kā neatļauta plakātu līmēšana, braukšana nelicencētā taksometrā un ubagošana, un tie ir tikai daži no pārkāpumiem.

Cilvēktiesību aktīvisti tiks apklusināti, bet stadions nākamgad mirdzēs un laistīsies, dāmas un kungi. Daudz Eiropas slavenību cīnīsies par sēdvietām priekšējās rindās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Un kad viņi nokļūs atpakaļ mājās, tad viņi nešaubīgi turpinās cīņu pret ekstrēmismu Eiropā. Ar to pietiek, lai kļūtu nelabi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Nav iespējams noliegt, ka kopš 1998. gada, kad sākās Ķīnas un Eiropas augstākā līmeņa tikšanās, attiecības starp ES un Ķīnu politiskā, tirdzniecības un zinātniskās pētniecības līmenī ir attīstījušās strauji un ir pāraugušas stratēģiskās partnerattiecībās. Tomēr stratēģiskās partnerattiecības, kā mēs tās saprotam, balstās uz kopējām vērtībām, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu.

Cilvēktiesību ievērošana vienmēr ir bijusi un turpina būt par pamatu, uz kā ES balstās. Tā nav vienīgi īslaicīga deklarācija, kā ES vēsture vairāk nekā pusgadsimta laikā ir nešaubīgi pierādījusi. Ir laiks visām valstīm, ES partnerēm, saprast, ka ir dažas lietas, ko Eiropas Savienība nekad nenodos un nekad neatcels. Tādēļ es vēlos uzsvērt, ka pirms vairākām stundām šajā pašā telpā tika parakstīts vēsturisks dokuments – ES Pamattiesību harta.

Tādēļ es vēlos pieminēt faktu, ka daži jautājumi negatīvi ietekmē ES un Ķīnas attiecību attīstību, un šo problēmu risinājums ir Ķīnas iestāžu rokās.

Mūsu sarunu laikā ar Ķīnas pārstāvjiem, pat sarunās par tirdzniecības un ekonomikas sadarbības nolīgumiem mēs vienmēr esam atcerējušies un nekad neaizmirsīsim faktu, ka Ķīnas iedzīvotāji turpina izciest apcietinājumu savu politisko uzskatu, ticības vai piederības etniskajām minoritātēm dēļ, un par finanšu noziegumiem, piemēram, nodokļu nemaksāšanu, viņiem tiek piespriests nāvessods.

Pēdējos gados, tuvojoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm, mēs esam uzzinājuši par citiem „pasākumiem”, piemēram, par cilvēku mājokļu nojaukšanu bez kompensācijas piešķiršanas, lai uzstādītu konstrukcijas, kas nepieciešamas Olimpiskajām spēlēm, un sarakstu ar 42 kategoriju cilvēkiem, kas nedrīkst apmeklēt Olimpiskās spēles, tostarp Dalai Lamu, viņa sekotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.

Es varu teikt tikai vienu – tas pilnībā neatbilst Olimpisko spēļu tradīcijām un garam. Tādēļ mans ierosinājums ir atcelt šādus sarakstus, kas nedod Ķīnai nekādu labumu, un nodrošināt, ka par godu Olimpiskajām spēlēm visi politiski ieslodzītie un savas pārliecības dēļ ieslodzītie tiek atbrīvoti, un moratorijs nāvessodam tiek pasludināts.

Es paužu nožēlu par faktu, ka ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme Pekinā nekļuva par vēsturisku notikumu un ka tās dalībnieki nebija tādi politiķi, kas spētu pārnest ES un Ķīnas attiecības jaunā līmenī. Pietrūka tikai vienas lietas – lielākas rūpes un cieņas pret cilvēkiem un viņu tiesībām.

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs es runāšu par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi un ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu, lai gan no dažām politisko grupu iesniegtajām rezolūcijām šajā Parlamentā jūs nemaz neuzzinātu, ka šo debašu pirmā daļa pastāv.

Taisnība, ka mēs ar Ķīnu risinām cilvēktiesību jautājumu. Situācija cilvēktiesību jomā Ķīnā ir tālu no normālas. Ķīna turpina piemērot nāvessodu, kā komisāre B. Ferrero-Waldner paziņoja savā sākuma runā. Ķīna apspiež organizācijas, kas cīnās par Tibetas autonomiju, reliģiskās grupas, kas neiekļaujas ļoti stingri noteiktajās oficiāli atļautajās grupās, kā arī citus, kas veicina savu reģionu attīstību, preses brīvību un cenšas izveidot un izveido arodbiedrības. Mums ir arī nepārvarama barjera attiecībā uz simtiem miljonu nelegālo imigrantu, ko Ķīna nodarbina un kas cenšas mobilizēties, lai izbeigtu ekspluatāciju un veicinātu atbilstošus darba apstākļus.

Tomēr vairāki šī Parlamenta pārstāvji pilnībā atsakās atzīt jebkādu progresu, ko Ķīna ir panākusi pēdējos divdesmit gados. Pēc manām domām, lai gan cilvēktiesību situācija Ķīnā ir tālu no normālas, tomēr ir daudz labāka nekā Tjaņmeņas laukuma notikumu laikā. Kā jau komisāre teica, piemēram, nāvessodu tagad apstiprina Ķīnas Augstākā tiesa. Pēc manas pieredzes, Ķīnā tagad ir lielāka viedokļu brīvība, taču ne organizēšanas brīvība, jo tā joprojām ir sine qua non attiecībā uz to, ko Ķīna un Ķīnas iestādes patiesībā aizliedz.

Mums ir jāturpina piespiest Ķīnu risināt šos jautājumus, taču atteikšanās atzīt jebkādu progresu atņem drosmi tiem progresīvajiem un liberālajiem spēkiem šajā režīmā, kas cenšas panākt ko vairāk, jo viņi nesaņem atzinību par to, ko jau ir paveikuši.

Tagad Ķīnai ir globāla ekonomiska, rūpnieciska un politiska vara. ES ir nepieciešams ieņemt kritisku nostāju un pareizi kritizēt Ķīnu, ja tā dara ko nepareizu, pasakot, kas tai jāturpina attīstīt, vienlaicīgi risinot dialogu par globālās sasilšanas problēmu risināšanu, globalizācijas negatīvo ietekmi, Āfrikas attīstību un cīņu pret terorismu.

  Dirk Sterckx (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti atzinīgi vērtēju stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu. Es priecājos, ka tagad starp mums ir kas vairāk nekā ekonomiskās saites un ka pēdējos gados, piemēram, kultūras apmaiņa ir ļoti palielinājusies. Es ļoti priecājos, ka tik lielu uzmanību velta politiskajiem jautājumiem, un es citēšu vienu piemēru.

Āfrika. Mums ir jāturpina cieša darbība ar Ķīnu saistībā ar tās politiku attiecībā uz Āfriku, un tagad mums ir forums, kur šo sadarbību īstenot. Es esmu iepriecināts, ka L. Michel drīz dosies uz Pekinu, lai apspriestu šo un citus jautājumus. Un es esmu iepriecināts, ka mēs arvien vairāk strādājam kopā pie ekonomikas jautājumiem. Taču es esmu ļoti nobažījies par mūsu attiecību nelīdzsvarotību ekonomikas jomā.

Piemēram, nav ne miņas no fakta, ka mums vajadzētu darīt ko vairāk, lai nodotu mūsu vienotā tirgus pieredzi Ķīnai, kas tādējādi varētu ievērojami uzlabot savu tirgu. Tas pats attiecas uz reģionālo politiku attiecībā uz reģionālo atšķirību mazināšanu. Mums ir pieredze šajās jomās. Mēs esam guvuši dažas mācības. Taču es nedomāju, ka ķīnieši tik ļoti vēlas iesaistīties šajā jomā.

P. Mandelson teica, ka valda nelielas neskaidrības par investīciju veikšanu Ķīnā un ka tas kaitē mūsu eksportam uz Ķīnu un arī Ķīnas ekonomiskajai izaugsmei. Es domāju, ka viņam ir taisnība. Jums ir nepieciešami tiesību akti un skaidrība, lai veicinātu ekonomikas uzplaukumu un intelektuālā īpašuma, produktu drošības vai kapitāla vadības jautājumus. Taču jums ir nepieciešami tiesību akti arī attiecībā uz cilvēktiesībām, protams. Tas ir tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk.

Es priecājos, ka mums būs ziņojums par dialogu cilvēktiesību jomā. Es uzskatu, ka mums tādu vajadzētu katru reizi. Tāpat kā jūs, komisāre, es redzu vairākas cerīgas pazīmes, taču Eiropas Parlamentam ir jāvelta vērība vienam vai diviem jautājumiem, kas vēl nav atrisināti – vārda brīvībai, politikai minoritāšu jomā, piespiedu darbam, kas diemžēl vēl turpinās, varas ļaunprātīgai izmantošanai, kuras diemžēl ir par daudz, un nāvessodiem, kas joprojām pastāv. Mums, Eiropas Parlamentam, ir jāturpina pievērst pastiprinātu uzmanību šiem jautājumiem, un tas jādara dienu un nakti.

  Helga Trüpel (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka mēs atkal saskaramies ar jautājumiem par to, kā pareizi risināt mūsu politiskās attiecības ar Ķīnu. D. Sterckx tikko atkal runāja par stratēģiskām partnerattiecībām un pareizi darīja. Es uzskatu, ka tas ir vēlamais mērķis. Taču mums ir jābūt reāliem, un pašreiz mēs noteikti tādi neesam, jo mums nav kopīgu vērtību pamata – cilvēktiesību, minoritāšu, nāvessodu jomā – uz kura balstīt patiesas stratēģiskas partnerattiecības.

Es uzskatu, ka bija pilnīgi pareizi, un es to saku apzināti kā Vācijas Zaļo partijas locekle, ka Angela Merkel tikās ar Dalai Lama, jo tas parāda, ka mūsu rīcība saskan ar to, ko sakām par cilvēktiesību ievērošanu.

No otras puses, kaut ko es pilnībā neatbalstu. Prezidents N. Sarkozy, kad viņš šeit nesen uzstājās, mums teica, ka cilvēktiesībām ir jābūt Eiropas Savienības iezīmei, bet pēc trīs nedēļām devās uz Ķīnu un nerunāja par cilvēktiesībām tur. Šī ir eiropiešu dubultā morāle, un pret to mēs nedrīkstam būt iecietīgi.

Es dedzīgi uzskatu, ka mūsu dialogs ar Ķīnu, kuru es atbalstu un kura turpināšanai ir jābūt politiskai gribai, nevar visu laiku būt saldas, glaimojošas runas, bet gan tam jāietver konfrontācija. Ja mēs apvienosim glaimus un konfrontāciju un runāsim ar Ķīnu pārliecināti, tad mums būs jāizsaka arī neslēpta kritika. Arī olimpisko spēļu kontekstā ķīniešiem ir jāsasniedz savi nospraustie mērķi un mums, eiropiešiem, ir jābūt drošiem un atklātiem un jāiepazīstina Ķīna ar savu kritiku, kad tas nepieciešams.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pirms dažām stundām Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs parakstīja Pamattiesību hartu un paziņoja, ka „mums ir morāls un politisks pienākums aizstāvēt cilvēka cieņu. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem šajā pasaulē”. Un Portugāles premjerministrs paziņoja, ka „harta ir daļa no ES ārpolitikas”.

Ļaujiet man atgriezties pie Ķīnas. Mēs saprotam, ka kļūstot par Pekinas Olimpisko spēļu uzņēmējvalsti, Ķīnas valdība apņēmās pilnībā ievērot gan olimpisko cilvēka cieņas ideālu, gan starptautiski garantētās cilvēktiesības.

Tagad Eiropas Parlaments secina, ka ir pieaudzis politiskās vajāšanas gadījumu skaits tieši saistībā ar Olimpiskajām spēlēm. Turklāt Ķīnā nāvessodu izpilda vairāk cilvēkiem, nekā visā pasaulē kopā – līdz 10 000 gadā.

Cilvēktiesību aizstāvjus arestē un septiņus miljonus cilvēku spīdzina bēdīgi slavenajās Laogai nometnēs.

Ko mums vajadzētu darīt? Es uzskatu, ka vakar atbildi sniedza Saharova balvas ieguvējs S.M.Osman, kas mums ieteica izdarīt lielāku spiedienu uz attiecīgajām valdībām – darīt kaut ko konkrētu. Ir izpratne par vainu nolaidībā – atbildību par to, ko mēs varējām un spējām darīt, bet neizdarījām. Nepietiek vienīgi ar to, ka mēs paužam bažas. Ir laiks piemērot nosacītības principu un paziņot, kā mūsu kolēģis G. Watson to izdarīja: darījums paliek darījums.

Vienīgais veids, kā likt komunistu diktatoriem Ķīnā vairāk cienīt savus pilsoņus, ir sūtīt signālu, ka mēs pietiekami nopietni uztveram mūsu solidaritātes un cilvēktiesību vērtības, lai liktu diktatoriem just patiesas sāpes par ļaunprātīgo varas izmantošanu un uzpūtību.

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments ir uzsvēris cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātijas trūkumu Ķīnā vairākas reizes. Tās ir acīmredzamas problēmas. Vēl vakar, apspriežot Eiropas Savienības pagājušā gada ziņojumu par cilvēktiesībām, mēs runājām par cilvēktiesību trūkumu, demokrātiju un tiesiskumu Ķīnā.

No otras puses, man nešķiet pareizi ignorēt tās pārmaiņas uz labo pusi, kas ir notikušas Ķīnā. Eiropas Savienībai ir jāizmanto īpaši nākamais, Olimpisko spēļu gads, lai piespiestu Ķīnas iestādes veicināt liberalizāciju, demokrātiju, tiesiskumu un atbrīvot visus politieslodzītos.

20. novembrī Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā tikās ar Liu Zhenmin, Ķīnas pārstāvi ANO. Es uzskatu, ka tā bija konstruktīva tikšanās. Ķīnas puse izrādīja atklātības pazīmes un jutīgumu attiecībā uz spiedienu, kas izdarāms cilvēktiesību un demokrātijas jomā – faktu, ko uzsvēra arī Human Rights Watch un Amnesty International pārstāvji sarunās ar apakškomitejas delegāciju.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, miljardiem cilvēku ar lielu interesi gaida Olimpisko spēļu atklāšanu 2008. gada 8. augustā. To vēros ne tikai sporta mīļotāji, bet arī tie, kas sagaida progresu Ķīnā cilvēktiesību jomā. Diemžēl mēs neesam apmierināti ar šodienas rezultātiem. Ķīnas komunistiskā partija var uzgavilēt, jo tā noteikti ir daudz sasniegusi kopš varas nostiprināšanas. Taču mums ir arī iespēja izmantot to laiku, kas ir atlicis līdz Olimpiskajām spēlēm, un stingri pieprasīt paskaidrojumus par pretlikumībām, kas vērojamas cilvēktiesību jomā. Eiropas Savienības un Ķīnas dialogs par cilvēktiesībām risinās 24 gadus. Diemžēl tas nav veiksmīgs. Vērojams neliels progress, piemēram, nāvessoda piemērošanas jomā, taču daudzās jomās nav nekāda progresa, piemēram, vārda brīvības, preses brīvības un interneta lietošanas brīvības jomā. Lai mēs varētu īstenot pārmaiņas, mums ir arī jāmaina dialogs par cilvēktiesībām.

Pirmkārt, mums ir jāsaka, ka dialogs par cilvēktiesībām nav vienīgais veids šādu problēmu aplūkošanai. Arī katras dalībvalsts pienākums ir rīkoties stingri un noteikti attiecībā uz šiem jautājumiem to divpusējās attiecībās.

Otrkārt, jānodrošina nevalstisko organizāciju klātbūtne un sarunu pārskatāmība. Pārskatāmība ir ļoti svarīga, lai kontrolētu, kas īsti notiek. Tā kā pats dialogs nav mērķis, tad tam ir jēga vienīgi tad, ja tas palīdz uzlabot cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

Nobeigumā es vēlos runāt par Uyghur minoritātes situāciju. Par viņiem maz tiek runāts, un viņi ir aizmirsta minoritāte. Viņi ne tikai cieš no vispārējas apspiešanas Ķīnā, bet arī ir diskriminācijas upuri izcelsmes, ticības un valodas dēļ. Es jūs aicinu rīkoties arī viņu interesēs. Paldies.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izmantot iespēju un izteikt pāris atgādinājumus Eiropas valstu valdībām.

Pirmais ir par ieroču embargo atcelšanu Ķīnai, par ko ir runāts vairākas reizes. Es vēlos uzsvērt, ka šis Parlaments ir bieži uzstājis, ka šī embargo atcelšana būs iespējama vienīgi tad, kad tiks panākts patiess un jēgpilns progress attiecībā uz tiem, ko arestēja pēc Tjaņmeņas laukuma notikumiem 1989. gadā, nevis vispārējs progress, bet progress tieši šajā jautājumā, jo šobrīd mēs to gaidām no Ķīnas iestādēm – jēgpilnu progresu, kas ļautu īstenot šādu pasākumu.

Es uzskatu, ka, kamēr šāds progress nav vērojams, tikmēr atcelšana būtu ne tikai pāragra, bet arī raidītu pilnīgi nepareizu vēstījumu un radītu par Eiropu ļoti sliktu iespaidu, jo - es atkārtoju - šo embargo noteica ļoti īpašu iemeslu dēļ, kas noteikti nav atrisināti.

Otrs vēstījums, kas atbalsta manas kolēģes H. Trüpel teikto, ir par to, ka ir nepieņemami, ja dažas Eiropas valstis pakļaujas un dažreiz arī padodas Ķīnas iestāžu spiedienam, kura mērķis ir kavēt viņu oficiālās tikšanās ar nozīmīgām Ķīnas personībām, dažos gadījumos disidentiem vai pārstāvjiem, piemēram, Dalai Lama, pretim nodrošinot tirdzniecības attiecības ar Ķīnu.

Īpaši šodien, kad mēs esam parakstījuši Pamattiesību hartu, tas galīgi nesaskan ar pamata ētosu, kādu mēs cenšamies piešķirt Eiropas Savienībai.

  Ana Maria Gomes (PSE). - (PT) Augstākā līmeņa sanāksmē Eiropa skaidri runāja par to, kā Ķīna sagroza PTO noteikumus, neievērojot nodarbināto tiesības, eksportējot produktus, kas ir kaitīgi veselībai, pārkāpjot tehnoloģiju autortiesības un traucējot Eiropas piekļuvi Ķīnas tirgum. Ķīnas līderi nebija raduši dzirdēt ES runājam tik atklāti un atriebās, aizkavējot kopējās deklarācijas parakstīšanu dažas dienas, taču Eiropas valstu vadītāji nožēlojami neizturēja spiedienu – viņi ne tikai nepieņemamā veidā piekāpās jautājumam par referendumu Taivānā, bet arī neiebilda pret „Vienas Ķīnas politiku” un nerunāja ar Pekinu par nopietnām cilvēktiesību problēmām. Prezidents José Sócrates pastāstīja Portugāles žurnālistiem, ka laika trūkuma dēļ šos jautājumus dažreiz apspriež pusdienu laikā.

Nāvessods un cietumnieku atbrīvošana, kuri tiek turēti apcietinājumā kopš Tjaņmeņas laukuma masu slepkavībām – šie ir iemesli, kādēļ šis Parlaments atbalsta ieroču embargo saglabāšanu Ķīnai. Patvaļīga turēšana apcietinājumā un notiesāšana, korupcija un piespiedu izlikšana no mājām, žurnālistu un interneta lietotāju vajāšana un apspiešana, represijas pret tibetiešiem un minoritātēm, atbildība par traģēdijām Darfurā un Birmā – neviens no šiem svarīgajiem jautājumiem nebija augstākā līmeņa sanāksmes dienas kārtībā. Skaidrs, ka Eiropas Savienība nav vienīgā, kuras pienākums ir aicināt Pekinu atskaitīties pirms Olimpiskajām spēlēm 2008. gadā. Ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir par starpnieku gaisa kvalitātes jautājuma risināšanā, kādēļ gan nevērtēt Pekinu attiecībā uz Olimpiskā ideāla ievērošanu tās attiecībās ar savas un citu valstu pilsoņiem? Neviens, un īpaši jau ES Padome un Komisija, nedrīkst turpināt izturēties nevērīgi pret cīņu par brīvībām un cilvēktiesībām Ķīnā. Tas ir maratons, kuru stimulē vienīgi 2008. gada Olimpiskās spēles. Tas ietekmē ne tikai miljoniem Ķīnas iedzīvotāju, bet arī visu cilvēci.

  Milan Horáček (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, cilvēktiesību dialogs starp ES un Ķīnu notiek divas reizes gadā aiz slēgtām durvīm pēdējos vienpadsmit gadus, un tomēr šajā laikā cilvēktiesību situācija Ķīnā nav uzlabojusies. Ziņojumi par sodiem, spīdzināšanu cietumos, darba nometnēm un tibetiešu apspiešanu skaidri parāda, ka mēs, eiropieši, neuzņemamies atbildību.

Olimpiskās spēles tuvojas, un tās ir labs iemesls Ķīnai sniegt pierādījumus patiesai centībai īstenot reformu. Vienlaicīgi mēs arī nedrīkstam īstenot dubultus standartus. Apsveicami, ka federālā kanclere Angela Merkel uzņēma Dalai Lama, neraugoties uz lielo kritiku. Būtu tikai loģiski, ja Beļģijas, Francijas un citu valstu vadītāji rīkotos līdzīgi. Visā pasaulē Eiropas Savienību uztver kā cilvēktiesību balsi, un beidzot ir laiks attiecīgi rīkoties ikvienā kontekstā, tostarp risinot dialogu ar Ķīnu.

  Alexandra Dobolyi (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs apspriežam ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika pirms desmit gadiem, un ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga divdesmit ceturto kārtu, kas notika pirms diviem mēnešiem.

Īpaši šodien es vēlos sākt ar otro. Cilvēktiesību un pamata brīvību ievērošana ir ES un tās politikas pamatprincips, par ko mēs visi ļoti rūpējamies un ko atbalstām. Taču es esmu viena no tiem, kas uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu orientēties uz rezultātiem cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā, nevis balstīt pieeju vienīgi uz principiem, un vissvarīgāk ir pieņemt, ka uzlabojumi notiks pakāpeniski. Tas nenozīmē, ka ES vajadzētu kautrēties paust savu kritiku un izmantot varu, lai uzstātu uz demokrātiskām reformām.

Es esmu arī viena no tiem, kam rūp augsta līmeņa produktu drošība, kas ietekmē 550 miljonus Eiropas valstu iedzīvotāju, kam rūp tirdzniecības nelīdzsvarotība, efektīva tirgus pieejamība, intelektuālās īpašumtiesības un starptautiskās konkurences politika, kas ietekmē tūkstošiem Eiropas uzņēmumu un miljoniem Eiropas nodarbināto, kam rūp sadarbība vides aizsardzības jomā, starptautiska vides pārvaldība un klimata pārmaiņas, kas ietekmē visas pasaules iedzīvotājus.

Tā kā mums rūp viss iepriekš minētais, tad mēs stingri atbalstām Komisiju un Padomi un tās prezidentūru, lai tā izvirzītu, apspriestu un nepārtraukti uzsvērtu katru no šiem jautājumiem regulārā dialogā ar Ķīnu. Pietiek izlasīt astoņpadsmit lappušu garo kopējo paziņojumu par pēdējo ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi, lai saprastu, ka ES un Ķīnas sadarbības sarežģītība, jūtīgums un svarīgums...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, šīs debates atkal parāda, ka pārmaiņas sabiedrībā prasa laiku, un es uzskatu, ka mums vienmēr ir jāatceras par Ķīnas izcelsmi. Es uzskatu, ka mums ir arī jāatzīst noteikts progress, kā jau es teicu sākumā. Taču vienlaicīgi patiesība ir tāda, ka Ķīna vēl nav tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt.

Tādēļ es uzskatu, ka cilvēktiesību dialogs, arī NVO seminārs, joprojām paliek galvenais veids, kā risināt cilvēktiesību problēmas Ķīnā.

Tomēr es uzskatu, ka mums ir jābūt apņēmīgiem, bet arī reālistiskiem. Apņēmīgiem pārliecināt Ķīnu, ka tās interesēs ir pilnībā ievērot cilvēktiesības visā valstī. Reālistiskiem, jo mums ir nepieciešams atzīt, ka, tikai līdzdarbojoties un ilgstoši pūloties, mēs patiešām varam cerēt uz patiesu reformu īstenošanu Ķīnā. Es arī vēlos teikt, kas NVO semināru turpināšana ir gan Ķīnas, gan Eiropas Savienības interesēs. To nupat apstiprināja augstākā līmeņa sanāksme.

Tādēļ es uzskatu, ka ir labas izredzes nākamajā cilvēktiesību dialogā Slovēnijas prezidentūras laikā rīkot civiliedzīvotāju semināru.

Par dažiem citiem jautājumiem es vēlētos vienīgi teikt, ka cilvēktiesības pieminēja kopējā paziņojumā, un es tikai nolasīšu dažas pirmās rindiņas: „Abas puses uzsvēra to apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un turpināja piešķirt lielu vērtību ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogam, tostarp to pavadošajam tiesību semināram.” Jūs redzat: te nu tas ir. Viņi uzsver konkrētu pasākumu svarīgumu cilvēktiesību jomā un apstiprina savu apņemšanos turpmāk stiprināt dialogu un tā tālāk.

Es arī vēlētos teikt, ka ir daži konkrēti jautājumi, kurus šajās sarunās uzsvēra un kuros mēs vēlamies redzēt progresu, piemēram, Falun Gong jautājumā. Falun Gong sekotāju situācija, kuri cieš no represijām savas ticības dēļ, joprojām izraisa mūsos bažas. Mēs runājām par šo jautājumu vairākas reizes, un jo īpaši cilvēktiesību dialoga semināros. Mēs lūdzām un turpināsim lūgt Ķīnas iestādēm pielikt punktu bargajai attieksmei pret Falun Gong sekotājiem.

Attiecībā uz nāvessodu es jau iepriekš esmu teicis, ka šis jautājums ir mūsu darba kārtības augšgalā un, pamatojoties uz to, mēs mudinām Ķīnu un turpināsim mudināt mazināt nāvessodu skaitu ar mērķi pakāpeniski atcelt nāvessodu vispār.

Pirmais solis būtu pasludināt moratoriju piemērošanai. Pēc tam, kā jau es teicu ievadā, Augstākā tiesa atkārtoti izskatītu nāvessoda spriedumus pirmajā posmā, ko nepārtraukti uzraudzītu.

Es uzskatu, ka debates ir ļoti skaidri parādījušas, ka aina nav viennozīmīga – pastāv progress, tomēr daudz kas vēl jādara, un es varu vienīgi teikt, ka mēs turpināsim sarunas ar Ķīnu, lai mudinātu Ķīnu īstenot progresu. Es uzskatu, ka Olimpiskās spēles būs laba iespēja Ķīnai parādīt, ka tā ir īstenojusi lielāku progresu.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 13. decembrī.