Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2671(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0503/2007

Iesniegtie teksti :

B6-0503/2007

Debates :

PV 12/12/2007 - 15
CRE 12/12/2007 - 15

Balsojumi :

PV 13/12/2007 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0625

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Vairāku nogrimušu kuģu izraisīts naftas piesārņojums Melnajā jūrā un Azovas jūrā (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts Komisijas ziņojumā ir kuģu katastrofa Melnajā jūrā un Azovas jūrā, un izrietošais naftas piesārņojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikt, ka manam kolēģim Dimas kungam ir žēl, ka viņš šodien nevarēja būt šeit, lai piedalītos debatēs, bet, kā Jūs jau zināt, viņš piedalās globālās sasilšanas konferencē un tur pārstāv Kopienu.

Šis ir ļoti nopietns jautājums. Mēs zinām, ka spēcīgas vētras Melnajā jūrā novembrī izraisīja traģiskus dzīvības un materiālos zaudējumus, kā arī izraisīja postījumus vidē, kad noplūda aptuveni 1 300 tonnu degvieleļļas, un nogrima kuģi, kuri pārvadāja sēru. Uz divpusējas vienošanās pamata Komisija nosūtīja piecu ES ekspertu komandu, kuriem pievienojās Komisijas un ANO Vides programmas pārstāvji. ES eksperti atzina, ka ukraiņu vides satīrīšanas operācijas norit labi. Vietējās pieejamās tehnoloģijas un resursi tika atzīti par pietiekamiem, un Ukraina neizteica vajadzību pēc papildu ārkārtas aprīkojuma. Misijas galvenie rezultāti Ukrainas valsts iestādēm tiks prezentēti 14. decembrī Kijevā. Tikšanās laikā diskusijās tiks pievērsta uzmanība turpmākās sadarbības stiprināšanai ar mērķi panākt uzlabojumus Melnās jūras vides kvalitātes uzraudzībā.

Saskaņā ar starptautisko naftas izplūdes statistiku, esošā naftas noplūde var tikt uzskatīta par vidēja lieluma noplūdi, un nav paredzams, ka tā kļūs par lielu vides katastrofu. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs neesam tikpat uztraukušies, jo īpaši ņemot vērā, ka vienmēr pastāv otras noplūdes iespēja. Vides problēmu intensitāte, jūtīgu sugu klātbūtne jūras šaurumā, reģiona politiskais trauslums un citu līdzīgu negadījumu risks nākotnē - visi šie punkti liecina par nepieciešamību situāciju izvērtēt plašākā kontekstā. Eiropas Komisija tāpēc plāno papildu pasākumus, izmantojot citus instrumentus, piemēram, postījumu novērtēšanas misijas, tāpēc es ar nepacietību gaidu debates par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stanisław Jałowiecki, PPE-DE grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas iespēja apspriest pagājušā mēneša katastrofu Melnajā jūrā ir apsveicama vismaz divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, attiecībā uz daudzām valstīm, tai skaitā Krieviju, Eiropas Parlamenta loma ir aizstāt sabiedrisko domu. Iedomājieties, kas notiktu Eiropas masu medijos, ja līdzīga katastrofa būtu notikusi, piemēram, Baltijā. Televīzija mūs mielotu ar izpostītas floras un faunas bildēm dienām ilgi. Mēs kļūtu par ekspertu uzbrukumu mērķi, saņemot skaidrojumus par nelaimes draudošo ietekmi. Taču Krievijas mediji klusē. Tikai ar lielām grūtībām man izdevās savākt dažus informācijas gabaliņus, un galvenokārt no ukraiņu avotiem. Tāpēc šajā jautājumā mūsu balsij ir ārkārtīgi liela nozīme.

Otru iemeslu es nosauktu par mūsu Eiropas apziņas paplašināšanu: apziņas, ka reģioni, kuriem mēs līdz šim esam pievērsuši maz vai nemaz uzmanības, kā, piemēram, Melnās jūras reģions, ir neatņemama mūsu kontinenta daļa, un ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē, bet arī, runājot par dabu, ekoloģiju, ekonomiku un kultūru; apziņas, ka mēs esam daļa no viena veseluma, un ka šīs daļas viena otru ietekmē.

Šādai apziņai būtu jāpastiprina mūsu atbildības sajūta, kurai būtu jāaizsniedz arī Melnā jūra. Mūsu atbildība dod mums tiesības prasīt, lai Melnās jūras baseins tiktu padarīts ievērojami drošāks nekā līdz šim. Garām ejot, ir jāpiemin arī, ka nesenā pagātnē šeit ir vairākkārt notikušas arī mazāka apmēra nelaimes.

Šajā situācijā īpaši svarīgas ir šādas prasības. Pirmkārt un vissvarīgāk — situācijas uzraudzība Melnajā jūrā, gan tagad, tikko mēnesi pēc katastrofas, gan arī turpmāk.

Nākamā prasība ir panākt, lai Eiropas Savienības kaimiņvalstis beidzot sāktu modernizēt savas flotes un jo īpaši tankkuģus. Melnā jūra kļūst arvien melnāka un melnāka, bet ne jau dabisku iemeslu dēļ, no kā jūra ir ieguvusi savu nosaukumu, bet gan pateicoties jēlnaftai. Tā var kļūt par lielu naftas konteineru. Ir jāizdara spiediens, lai iespaidotu ES kaimiņvalstis un noteiktu ātru aizliegumu novecojušu vienkorpusa tankkuģu izmantošanai.

Tāpēc es lūdzu Parlamentu pieņemt rezolūcijas priekšlikumu, kas ir iesniegts apspriešanai un kurā mēs aicinām Padomi un Komisiju aktivizēt sadarbību ar ārpus ES esošajām krasta valstīm. Sauszemes robežu var slēgt salīdzinoši viegli, bet to nevar izdarīt ar jūras robežu. Tā kā mēs necelsim dambjus, tad mūsu piedāvātā rīcība ir mūsu pašu interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pēc nesenajām spēcīgajām vētrām Melnajā jūrā nogrima četri kuģi un septiņi tika sabojāti, no kuriem divi bija tankkuģi.

Negadījumi notika Kerčas šaurumā, kas savieno Melno jūru un Azovas jūru un kas ir galvenais ceļš Krievijas naftas eksportam uz Eiropu.

2 000 tonnu degvieleļļas nonāca jūrā, savukārt nogrimušie kuģi veda vairāk nekā 7 tonnas sēra. Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms uz notikuma vietu nosūtīja 7 ekspertu komandu, lai izvērtētu situāciju un noteiktu turpmāko nepieciešamo rīcību.

Būdama Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģijas komitejas apstiprinājuma attiecībā uz Komisijas komunikācijas par Melnās jūras sinerģiju referente, es lūdzu Savienību kļūt par līderi vienotas jūrniecības politikas principu veicināšanā un jūras transporta ceļu attīstībā šajā reģionā.

Tiesību aktu pakete par jūras transportu Melnās jūras reģionam ir ļoti svarīga. Direktīva par ostu kontroli un Direktīva 65/2005 par ostu drošību paaugstinās jūras transporta drošības līmeni reģionā.

2006. gadā Melnās jūras Saprašanās memoranda ietvaros tika veiktas vairāk nekā 4650 kuģu pārbaudes, kuri piederēja 83 dažādām valstīm. Pārbaužu rezultātā, kuras veica Bulgārija, Gruzija, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija un Ukraina, tika konstatēts, ka 69,39 % kuģu bija defekti, un apmēram 6 % kuģu tika aizturēti. No kopējā aizturēto kuģu skaita 8,7% bija kravas kuģi, 2,9% pasažieru kuģi, 2,7 % kuģi, kas pārvadāja ķīmiskas vielas, un 0,5 % bija tankkuģi. Aizturēti tika kuģi ar defektiem navigācijas sistēmas drošībā, glābšanas aprīkojuma trūkuma dēļ un ar bojājumiem aprīkojumā un struktūrās, kas nodrošina kuģa stabilitāti.

Arī citas Melnās jūras krasta valstis, piemēram, Gruzija, ir Parīzes Saprašanās memoranda „melnajā sarakstā”, un vēl 5 Melnās jūras krasta valstis ir iekļautas „pelēkajā sarakstā”.

Manuprāt, Savienībai būtu jādara vairāk, lai palielinātu jūras transporta drošību minētajā reģionā.

Eiropas Jūras drošības aģentūra kopā ar Parīzes Saprašanās memoranda sekretariātu un dalībvalstīm finansēs studijas un programmas ar mērķi paaugstināt jūras transporta drošību. No 2007. gada aģentūra atbalstīs dalībvalstis, nodrošinot palīdzību gatavībā novērst un apkarot toksisko vielu piesārņojumu jūrā, ja rastos vajadzība.

Izmantojot TEN-T budžetu, Komisija jau ir izstrādājusi projektus jūras ceļu attīstībai Baltijas jūras reģionā, Vidusjūrā un Rietumeiropā esošajās jūrās. Es lūdzu, lai Komisija veiktu līdzīgu izpēti arī Melnās jūras reģionā, kā arī lūdzu izmantot aģentūras izstrādāto CleanSeaNet pakalpojumu, kurš dod iespēju uztvert naftas noplūdes un uzraudzīt Eiropas ūdeņus, tostarp Melnās jūras reģionu.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms gribētu pateikties Paolo Costa, kurš iesniedza Transporta komitejas vārdā rezolūcijas priekšlikumu par izskatāmo jautājumu. Taču politiski man gribētos reaģēt daudz asāk, nekā tikai akcentēt nepieciešamību Padomei nekavējoties pieņemt nostāju par septiņiem tiesību aktu priekšlikumiem tā sauktās trešās jūrniecības paketes ietvaros. Manuprāt, tas neko neatrisinās ekoloģiski bīstamās iekšējās jūrās, tādās kā Melnā jūra un Baltijas jūra, pie kurām ir gan Eiropas Savienības valstis, gan arī Krievijas valsts kā krasta valsts. Ņemot vērā naftas cenu līmeni un tās peļņas līmeni, nākotnē Krievijas naftas eksports pa jūru pieaugs ļoti strauji. Tas atbilst Krievijas transporta politikai — eksportēt naftu caur savas valsts ostām, tai pat laikā turot tukšus cauruļvadus Eiropas Savienības valstu naftas terminālos Ventspilī un Būtiņģē. Vai mēs varam sagaidīt šādu tankeru pieprasījuma pieaugumu, un vai Krievijas tankkuģu flote saņems nepieciešamās investīcijas, lai vairs nelietotu vienkorpusa tankkuģus, četrdesmit gadus vecus un tos, kas domāti upēm? Domāju, ka nē. Pamatmotivācija iespējamam naftas pārvadājumam pa jūru būs maksimāli lēts vraks. Tā kā es uzskatu, ka, ja stingri kuģošanas drošības pasākumi tiks uzturēti tikai Eiropas Savienībā, tad tas neglābs vidi Eiropas Savienībai piegulošās jūrās, izņemot, ja Eiropas Savienība panāks starptautiskos standartus. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Pēdējās desmitgadēs esam pieredzējuši strauju izaugsmi daudzās jomās, bet neko nevar salīdzināt ar izaugsmi, kas pieredzēta pasaules tirdzniecībā un šajā sakarā arī preču transportēšanā. Šajā eksplozijā jūras transportam ir bijusi ārkārtīgi liela loma, ņemot vērā, ka 90 % Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības notiek tieši šajā jomā. Tā kā šis ir būtiskākais transportēšanas veids, tad, manuprāt, cilvēkiem ir tiesības sagaidīt, ka minētais cilvēku un preču transporta veids ir arī drošs un tīrs, ka jūrā notiekošo negadījumu risks un kuģu izraisītais piesārņojuma līmenis krītas.

Pēdējā mēneša laikā ir notikušas trīs smagas katastrofas, kuru kopējais apjoms ir tāds pats kā Exxon Valdez radītais piesārņojums 1989. gadā — tam vajadzētu radīt satriecošu iespaidu. Ir jāpievērš uzmanība efektīvu novēršanas pasākumu nozīmībai. Šādu negadījumu radītais vides postījums neapstājas pie vienas vai divu valstu robežām vai pie kontinenta robežām, bet gan apdraud un galu galā var nelabojami iznīcināt mūsu kopējās vērtības un mūsu kopējos dabas dārgumus. Tāpēc steidzami ir nepieciešama efektīvāka starptautiskā koordinācija nekā tas ir šobrīd, kā arī nopietni jāstrādā pie negadījumu novēršanas un seku likvidēšanas pēc negadījumiem. Svarīgi ir arī nekavējoties pārskatīt starptautiskos tiesību aktus šajā jautājumā, lai aizpildītu tukšos caurumus, aizliegtu kuģiem, kas paredzēti kuģošanai upēs, doties jūrā, un efektīvi ieviest principu “piesārņotājs maksā”. Primārs Eiropas Savienības pienākums ir likt uzsvaru uz pasākumiem, kuru mērķis būtu droša kuģošana jūrās starptautiskā līmenī, tāpat kā tas jau šodien ir Eiropas Savienībā. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, negadījums novembrī izraisīja ekoloģiskus postījumus gan Melnajā jūrā, gan Azovas jūrā, ņemot vērā, ka jūras ūdeņiem nav nekādu robežu un negadījumu izraisītās naftas noplūdes ārpus Eiropas telpas var ietekmēt arī dalībvalstu piekrastes ekosistēmas.

Nogrimušie kuģi, kas izraisīja piesārņojumu Melnajā jūrā, bija paredzēti navigācijai iekšzemes ūdeņos un nevis jūras navigācijai, tādējādi tie izraisīja tonnām naftas noplūdes, negatīvi ietekmējot jūras dabisko vidi. Vairāk nekā 15 000 putnu un delfīnu tika pārklāti ar degvieleļļu, kā arī tika iznīcinātas vairākas retas floras un faunas sugas Melnās jūras krastā un jūras dibenā, kas tagad prasīs lielu piepūli, lai atjaunotu Melnās jūras ekosistēmas integritāti.

Ūdens pasaules degradācijai līdzi nāk daudz negatīvu seku, jo šāds process iespaido ekoloģisko drošību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību. Akūta Melnās jūras biodaudzveidības samazināšana ir satraucoša ilgstošas ekosistēmas degradācijas dēļ, kā arī nelegālas zvejniecības un dabas resursu pārlieku izmantošanas dēļ. Bez tam naftas noplūdes pastiprina vides stāvokļa pasliktināšanos visā reģionā, kas tiek uzskatīts par vispiesārņotāko reģionu visā pasaulē.

Eiropas Savienības valstu vadītāji un valdības ir uzņēmušās līdz 2010. gadam apturēt biodaudzveidības samazināšanu, un šie mērķi ir jāsasniedz arīdzan jūras sektorā.

Eiropas Savienībā mums ir jābūt drošiem, ka jūras transporta procesi notiek drošos apstākļos un jūras robežas ir iespējami droši pasargātas no pārrobežu draudiem. Vēl vairāk — jaunā Zaļā grāmata par tirgū balstītiem vides instrumentiem un saistītie politiskie mērķi ir vērsti uz veiksmīgāku principa “piesārņotājs maksā” ieviešanu, un es ceru, ka tam būs pozitīva ietekme uz šāda veida ekoloģisko katastrofu novēršanas metodēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Melnā jūra ir ne tikai Eiropas Savienības ārējā robeža, bet arī jūra ar milzīgu ekonomisko potenciālu mūsu Savienības attīstībai. Ja mēs aplūkojam Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu kā vienu veselu, tā tirgum ir ārējās tirdzniecības potenciāls, kura vērtība ir virs 200 miljoniem eiro, un tā iedzīvotāju skaits pārsniedz 350 miljonus.

Ļaujiet man īsumā atcerēties septembra debates pēc lielajiem plūdiem un ugunsgrēkiem Eiropā. Tad mēs diskutējām par nepieciešamību apvienot spēkus, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar dabas katastrofām, kuras mūs šogad pārsteidza. Līdzīgu nepieciešamību mēs šobrīd redzam Melnās jūras reģionā. Pirmkārt un vissvarīgāk, es uzrunāju Eiropas Komisiju un, protams, dalībvalstis, īpaši Bulgāriju un Rumāniju, ir uzsākt prioritāšu izpēti nepieciešamībai izveidot reģionālu glābšanas centru Melnās jūras reģionā, lai valstīm palīdzētu tikt galā ar nopietnām situācijām, vienai no kurām mēs bijām liecinieki pirms dažiem mēnešiem. Otrkārt, būtu jāveic dziļāka analīze, lai noskaidrotu šo nelaimju patiesos iemeslus, kā arī visu citu Melnās jūras reģiona nelaimju iemeslus, lai mācītos no gūtās pieredzes un dotu rekomendācijas mūsu politikas attīstībai reģionā. Treškārt, ir laiks izveidot reģionālās navigācijas informācijas centru Melnajai jūrai, kas labvēlīgi ietekmēs transporta ceļu drošību un navigāciju reģionā kopumā.

Traģēdija Kerčas šaurumā ir tas, ar ko mums jāsadzīvo un jātiek galā iespējami īsākā laika posmā, jo īpaši tiem no mums, kas apdzīvo Melnās jūras reģiona robežu. Taču izmantosim šo traģisko gadījumu, lai rastu gan iemeslus, gan iespējas sadarbībai starp dalībvalstīm, Komisiju un pārējām Melnās jūras robežvalstīm, lai paaugstinātu drošības līmeni šajā svarīgajā Eiropas ceļā. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Dāmas un kungi, būdama Melnās jūras reģionālās sadarbības referente, es priecājos par šo debašu ierosināšanu, bet man ir arī žēl, ka patiesībā mūsu diskusiju tēma ir bēdīgs atzinums, ka Melnā jūra vēl joprojām negūst nepieciešamo uzmanību no Eiropas Savienības puses, kā arī plānoto pasākumu īstenošanas līmenis nav apmierinošs.

Taču es vēlos jums atgādināt, ka, kopš Bulgārija un Rumānija ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, Melnā jūra ir daļēji kļuvusi par iekšējo jūru un mēs nevaram ignorēt tās stratēģisko nozīmi visas pasaules līmenī.

No Eiropas Savienības enerģētikas un transporta politikas skatu punkta Melnās jūras reģions ir ārkārtīgi svarīgs. Tas liek mums izstrādāt globālu un skaidru visa reģiona stratēģiju, kuras mērķis būtu nodrošināt drošību, ilgtspējīgu attīstību un cītīgu vides aizsardzības aspektu integrāciju. Vēl vairāk, lai veicinātu efektīvu politiku reģionālā līmenī, visām jūras krasta valstīm ir nepieciešams apvienot spēkus, kas sniegtos pāri nacionālām un divpusējām struktūrām.

Tāpēc es priecājos par Melnās jūras sinerģijas uzsākšanu 2007. gadā, bet es vairākkārt atkārtoju būtisku mana referāta aspektu, tas ir, nepieciešamību spert konkrētus un stingrus soļus, lai attīstītu un uzsāktu šīs sadarbības iniciatīvu gan reģiona iekšienē, gan starp reģionu un Eiropas Savienību.

2007. gada 11. novembra melnās dienas traģēdija mūs pārliecināja, ka šajā jomā mums savi spēki ir jāapvieno. Eiropas Savienībai ir jābūt vadošajai lomai visā procesā, gan pastiprināti iesaistoties Melnās jūras sinerģijas attīstībā, gan mudinot savus kaimiņus un partnerus darboties šajā virzienā. Šis ir vienīgais veids, kā mēs varēsim efektīvi reaģēt uz to mūsu pilsoņu gaidām un lūgumiem, kuri šodien sastopas ar tiešām 11. novembra nelaimes sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). - (BG) Vispirms es vēlos izteikt savu prieku par to, ka Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar šādu viedokli. Šīs debates parādīs, ka Melnā jūra šobrīd ir Eiropas politikas un Eiropas politiķu vadošais jautājums. Es uzslavēju šādu pieeju un ticu, ka no tās labumu gūs visi Eiropas Savienības pilsoņi. Kā jau tika minēts iepriekš, ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu Melnās jūras reģionu. Jautājums ir, kā novērst tādas nelaimes kā šī, kas atgadījās Kerčas šaurumā. Jo nelaimes nekad nevar tikt pilnībā novērstas, bet to galvenie iemesli gan var tikt samazināti līdz minimumam.

Ir divi veidi, kā nodrošināt labāku mūsu jūru aizsardzību. Pirmkārt, mums ir jāturpina veicināt reģionālā sadarbība. Otrkārt, paralēli reģionālajai sadarbībai ir nepieciešami labāki navigācijas darbības plāni. Trešajā jūrniecības paketē ieteiktie pasākumi ir vērsti pareizā virzienā, un tie būtu jāievieš iespējami labākā veidā. To īstenošana ir cieši saistīta ar tādu notikumu novēršanu, kādi norisinājās Melnās jūras reģiona Kerčas šaurumā. Tā kā Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jau pirms kāda laika pauda savu atbalstu šīs paketes pasākumiem, ir pienācis laiks Padomei kļūt aktīvākai un spert nepieciešamos soļus šīs paketes īstenošanā. Veiksmīga minētajā paketē paredzēto pasākumu īstenošana ir saistīta ar paaugstinātu reģionālās sadarbības līmeni, piemēram, Melnās jūras Ekonomikas sadarbību un DABLAS iniciatīvu vides aizsardzībai. Tas varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu jūru drošībai, un tajā pašā laikā varētu nodrošināt augstāku mūsu navigācijas industrijas konkurētspēju.

Es ticu, ka šī nelaime vēlreiz apliecina mūsu ūdens baseinu jautājuma svarīgumu un piemērotu politiku nepieciešamību, lai novērstu šādus negadījumus un aizsargātu vidi. Tāpēc es ticu, ka tiešām ir pienācis laiks jūrniecības politikas trešās paketes pasākumu īstenošanai dzīvē. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriele Albertini (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, Transporta un tūrisma komitejas vārdā es vēlos jums paskaidrot, kāpēc mēs esam iesnieguši apspriešanai šo rezolūcijas priekšlikumu par kuģu vrakiem Melnās jūras Kerčas šaurumā. Mūsu solidaritāte ir vērsta uz šajā nelaimē cietušajiem!

Mēs aicinām Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt situāciju Melnajā jūrā un veikt konkrētus pasākumus, lai palīdzētu samazināt nelaimes izraisīto ekoloģisko iespaidu. Eiropai vēl nav pilns noteikumu bruņojums, kas būtu nepieciešams, lai novērstu jebkādu nopietnu negadījumu atkārtošanos, kas būtu līdzīgi Melnās jūras katastrofai; cita starpā, šiem noteikumiem būtu jāparedz, ka valstis ir atbildīgas par kuģiem, kuri kuģo zem to karogiem, un apsūdzību celšanu, tai skaitā caur civilo lietu tiesvedību, tiem, kas ir atbildīgi par šādām vides katastrofām.

Lai arī Eiropas Parlaments apstiprināja trešo jūrniecības drošības paketi pirmajā lasījumā 2007. gada aprīlī, tā vēl nav pilnībā apstiprināta un ir neizprotami nobloķēta Eiropas Padomē, un tas par spīti likumprojekta iesniegšanai, ko Portugāles prezidentūra šajā situācijā uzticēja Transporta komitejai un Eiropas Parlamentam. Pakete, kas sastāv no septiņiem referātiem, ir visaptveroša: tā izceļ jūrniecības drošības standartus, garantē drošību pasažieriem, negadījumu situācijās ierobežo nodarījumus videi, kā arī nosaka valstu, pārvadātāju un kuģu īpašnieku pienākumus un atbildību. Debašu pārtraukšana, dodot priekšroku vieniem aspektiem un nevis citiem, ir apliecinājums tam, ka Padome nevēlas drošības jautājumu risināt nopietnā ceļā un vēlas bremzēt paketes apstiprināšanu kopumā.

Jūrniecības drošība ir pārāk nopietna lieta, lai to pakļautu taktikas jautājumiem, pārāk nopietna, ņemot vērā jau notikušus negadījumus: Erika, Prestige, nesen arī Segesta Jet Mesīnas jūras šaurumā un Sea Diamond Santorini! Ņemot vērā negadījumus, kas jau ir notikuši, pieaugošo jūras satiksmi Eiropā un pasaulē, arī riski nākotnē var tikai pieaugt.

Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Parlaments uzskata, ka visiem septiņiem priekšlikumiem ir jātiek virzītiem uz priekšu pēc iespējas ātrāk, pirms notiek vēl kāda vides katastrofa, kurā bojā iet cilvēki, un tas nozīmē: saskaņot klasifikācijas veidus, likt valstīm uzraudzīt sava karoga kuģus, nodrošināt, ka kuģi ostās tiek pārbaudīti un uzraudzīt viņu kustību, izlemt, kā rīkoties negadījumu situācijās, uzraudzīt un uzņemties atbildību attiecībā uz trešām pusēm un pasažieriem. Tāpēc mēs mudinām Eiropas Padomi nepalikt akliem pret šo traģisko brīdinājumu Melnajā jūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, dažas piezīmes. Pirmkārt, attiecībā uz Krieviju — punkts, kuru pieminēja vairāki Eiropas Parlamenta locekļi. Es gribētu sākt ar atgādinājumu, ka Eiropas Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms var tikt aktivizēts tikai pēc skartās valsts lūguma. Gan Ukrainai, gan Krievijas Federācijai tika nosūtītas oficiālas vēstules ar palīdzības piedāvājumu. Ukraina atbildēja pozitīvi, lūdzot palīdzību, kamēr Krievija noraidīja piedāvājumu.

Bet attiecībā uz vispārējiem jūrniecības drošības jautājumiem mans kolēģis viceprezidents Barrot 10. decembrī rakstīja vēstuli savam kolēģim Levitin kungam, kurš ir Krievijas transporta ministrs, lai izteiktu minētās bažas un uzsvērtu ES-Krievijas sadarbības stiprināšanas nozīmi Melnajā jūrā, kā arī Baltijas jūrā, lai uzlabotu jūrniecības drošību.

Diskusijas par jūras vides problēmām reģionālā līmenī ir viens no Eiropas Savienības jūrniecības stratēģijas un plānotās Jūrniecības stratēģijas direktīvas stūrakmeņiem, par kuru ir panākta otrā lasījuma vienošanās starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu. Manuprāt, šī ir ļoti pozitīva jautājuma attīstība.

Komisija ir izklāstījusi savu skatījumu par reģiona stratēģiju paziņojumā ,,Melnās jūras sinerģija – jauna reģionālās sadarbības iniciatīva”. Priekšlikums izceļ iniciatīvu, kas politisko uzmanību koncentrē reģionālā līmenī. Nesenie negadījumi Melnajā jūrā ir ievērojami skāruši īpašas kategorijas kuģus, tā saucamos jūras/upju tankkuģus, kuri atklātā jūrā var kuģot tikai pie īpašiem nosacījumiem.

Vispārīgākā līmenī Eiropas Komisija ir uztraukusies, ka šīs kategorijas kuģi varētu kuģot un tirgoties citās Eiropas Savienības jūras teritorijās vai Eiropas Savienībai piegulošās jūras teritorijās, īpaši Baltijas jūrā. ES robežās mums ir stingri jūrniecības drošības un kuģu stāvokļa noteikumi, bet mēs uztraucamies arī par to, kas notiek starptautiskajos ūdeņos — gan tāpēc, ka tas var viegli ietekmēt Eiropas Savienību, gan arī tāpēc, ka mēs uztraucamies par globālo vides situāciju. Tieši tāpēc šie negadījumi vēlreiz atklāj nepieciešamību uzturēt noteiktu spiedienu jūrniecības drošības jautājumos gan ES, gan starptautiskā līmenī.

Šajā ziņā, kā to jau norādīja Eiropas Parlaments un tā locekļi, ir ļoti svarīgi, lai septiņu trešās jūrniecības drošības paketes priekšlikumu izskatīšana tiktu paātrināta.

Visbeidzot, jautājumā par reaģēšanu Komisija ir uzņēmusies turpināt stiprināt Eiropas Kopienas reaģēšanas instrumentus, piemēram, Civilās aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reaģēšanu, ja šādas nelaimes atkārtotos arī nākotnē. Tas arī nozīmē sadarbību ar Melnās jūras krasta valstīm un, protams, arī trešām valstīm.

Es vēlos pateikties locekļiem par debatēm, un es, protams, ar savu kolēģi pārrunāšu Jūsu pieminētos interesantos jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas ir iesniegts apspriešanai saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu un 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 13. decembrī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsāka plkst. 21.00)

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1) Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika