Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra

18. Aktīvu pārvaldība II (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamā lieta darba kārtībā ir Wolf Klinz, kurš pārstāv Ekonomikas un monetāro komiteju, ziņojums par aktīvu pārvaldību II (2007/2200(INI) (A6-0460/2007).

  Wolf Klinz, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kopš PVKIU direktīvas pieņemšanas 1985. gadā Eiropas Savienības fondu tirgi ir piedzīvojuši ārkārtīgi strauju izaugsmi. Kopš tā laika direktīva ir divreiz atjaunināta, lai ņemtu vērā jaunās tirgus attīstības tendences, un turpmākā uzlabošana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem nākamā gada darba kārtībā.

Arī starp Komisijas pašreizējā reformas projekta avotiem ir pirmā rezolūcija par aktīvu pārvaldību (Aktīvu pārvaldība I), ko Eiropas Parlaments pieņēma 2006. gada aprīlī, kurā izklāstītas reformu paketes galvenās daļas. Es esmu pateicīgs Komisijai par šo ieteikumu pieņemšanu un par tās nodomu nākamgad iekļaut tos tiesību aktā.

Pašreizējais rezolūcijas projekts, kura nosaukums ir Aktīvu pārvaldība II, ir paredzēts līdzīgā veidā, lai no Komisijas puses veicinātu turpmākas iniciatīvas. Šim nolūkam projekts paredz daudzus pasākumus, kas pārsniedz nākamajā gadā plānotās pārskatīšanas dokumentu paketes saturu, bet kurus mēs uzskatām par nepieciešamiem, ja Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozarei ir jākļūst konkurētspējīgākai. Šādi ir galvenie punkti:

Pirmkārt, Komisijai ir jāapsver atbilstīgo aktīvu paplašināšana, lai iekļautu nekustamā īpašuma ieguldījumu fondus un drošības fondus. Abi produkti palīdz diversificēt ieguldījumu portfeļu riska darījumus un piedāvā pievilcīgu peļņu no ieguldījumiem. Papildus iespējai par šo produktu pievienošanu ieguldījumu portfeļiem ir jāapsver arī Eiropas depozitārija darbības atļaujas ieviešana, kura privātajiem ieguldītājiem nodrošinātu tiešu piekļuvi šiem produktiem. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu par atvērtajiem nekustamā īpašuma ieguldījuma fondiem (OREF) un tās lēmumu veikt pētījumu par nesaskaņotajiem privātajiem fondiem.

Otrkārt, ne tikai privātajiem ieguldītājiem, bet arī profesionāliem ieguldītājiem un institucionālajiem ieguldītājiem ir jāspēj pilnībā gūt labumu no vienotā Eiropas Savienības tirgus. Šīm grupām, kuras var efektīvi darboties bez tradicionālajiem patērētāju aizsardzības mehānismiem, nekad nav bijusi iespēja pārrobežu darbībai bez ļoti publiskām paziņošanas procedūrām. Eiropas privātās izvietošanas režīms varētu atrisināt šo situāciju. Tas ir jāparedz tādā veidā, lai neierobežotu pastāvošās sistēmas, no kurām dažas atsevišķās dalībvalstīs ir ļoti liberālas. Lai nodrošinātu šo elastīgumu, Parlaments ierosina, ka EVRK, Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, ir jāformulē ieteikumi šāda režīma organizācijai. Pēc tam nākamais solis ietvertu pārbaudīšanu, vai tas ir pietiekami, vai arī ir nepieciešamība pēc vispārēji saistošas direktīvas.

Treškārt, ieguldījumu produktu piedāvājums privātajiem ieguldītājiem pastāvīgi pieaug, bet pieejamā informācija par produktiem neļauj veikt produktu relatīvo priekšrocību salīdzinājumu. Tas daļēji ir saistīts ar ļoti fragmentēto tiesisko regulējumu Eiropā. Tomēr, ja individuālajiem ieguldītājiem ir jāpieņem apzināti lēmumi, ar informācijas prasībām un informācijas sniegšanas pienākumu ir jāizveido zināms salīdzināmības līmenis starp konkurējošajiem produktiem. Dažādām nozarēm ir jāspēj konkurēt uz vienlīdzīgu konkurences nosacījumu pamata saskaņā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Šā iemesla dēļ mēs aicinām Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesiskos regulējumus attiecībā uz dažādām produktu kategorijām un iesniegt priekšlikumus par to, kā šo situāciju varētu uzlabot.

Mērķis nav padarīt produktus par pilnībā salīdzināmiem. Dzīvības apdrošināšanas polises, sertifikāti un ieguldījumu fondi būtiski atšķiras pēc to juridiskā statusa un struktūras. Mērķis drīzāk ir noteikt līdzvērtīgas informācijas prasības. Tomēr pat maksimāla pārredzamība neko nelīdzēs, ja ieguldītājiem nebūs vismaz minimāla līmeņa zināšanas par dažādiem finanšu produktiem un veidiem, kā tie darbojas. Tāpēc tā ir dalībvalstu atbildība veicināt izglītības iniciatīvas šajā sfērā.

Ceturtkārt, ieguldītājiem ir jāspēj gūt labumu ne tikai no produktu plašā piedāvājuma klāsta, bet arī no zemajām izmaksām. Tomēr šobrīd Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozare ir ārkārtīgi fragmentēta, kas veicina relatīvu neefektivitāti un pārmērīgi lielas izmaksas, jo īpaši salīdzinājumā ar konkurējošajām valstīm. Komisija nākamgad plāno izveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz fondu apvienošanos. Tas ir jāvērtē atzinīgi. Tomēr Komisija neņem vērā vienu no galvenajiem šķēršļiem pārrobežu fondu apvienošanās gadījumos, proti, aplikšanu ar nodokļiem. Tāpēc mēs aicinām, lai pārrobežu apvienošanās gadījumi no nodokļu perspektīvas tiktu uztverti tieši tādā pašā veidā kā vietējie apvienošanās gadījumi, citiem vārdiem, tie nedrīkst radīt nekādas papildu nodokļu saistības ieguldītājiem. Mēs neprasām, lai tiktu veikti kādi pasākumi attiecībā uz nodokļu likmēm vai tamlīdzīgi. Mēs vienīgi prasām, lai pret pārrobežu apvienošanās gadījumiem neattiektos citādi kā pret vietējiem apvienošanās gadījumiem.

Piektkārt, Parlaments sagatavos atsevišķu ziņojumu, ar kuru novērtēs Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma potenciālo lietderību attiecībā uz drošības fondiem un privāto kapitālu. Tomēr Komisijai pašai ir jāsagatavojas par šiem jautājumiem aktīvi iesaistīties starptautiskajās diskusijās.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties maniem kolēģiem komitejas locekļiem, jo īpaši „ēnu” referentiem no citām grupām par viņu ciešo sadarbību. Es ceru, ka Komisija, kā tā ir darījusi pirmajā reizē, atkal iekļaus mūsu priekšlikumus, lai mēs vienotā Eiropas Savienības tirgus iespējas varam padarīt pilnībā pieejamas gan ieguldītājiem, gan ieguldījumu fondu nozarei.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos paust atzinību Ekonomikas un monetārajai komitejai un jo īpaši referentam Klinz kungam par iniciatīvas uzņemšanos izstrādāt patstāvīgo ziņojumu un par smago darbu, kas ieguldīts šajā ziņojumā. Es vēlētos arī izmantot šo iespēju, lai pateiktos Eiropas Parlamentam par tā vērtīgo ieguldījumu debatēs par aktīvu pārvaldību. Parlamenta iepriekšējais ziņojums par aktīvu pārvaldību arī bija izcils ieguldījums mūsu darbā pie PVKIU direktīvas.

Mēs uzskatām, ka ar ilgo analīzes un konsultāciju procesu ir panākta spēcīga vienprātība par to, kas un kā ir jādara. Mēs nevaram pārslogot mūsu darba kārtību, bet mēs pamanām arī citus jautājumus un problēmas. Šodienas ziņojums norāda uz daudziem citiem jautājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozare. Mēs jau esam sākuši darbu daudzās no jomām, kas izceltas šajā ziņojumā. Mērķis ir sagatavot neapgāžamus faktus, uz kuriem balstīt nākotnes lēmumus. Mēs priecājamies, redzot, ka Parlaments atbalsta procesu, kurš pamatojas uz rūpīgi veiktu ietekmes novērtējumu. Mēs Komisijā cieši atbalstām šādu pieeju. Tas nodrošinātu to, ka turpmākās iniciatīvas atbilstu reālajām vajadzībām un sniegtu efektīvus risinājumus. Mēs arī izmantojam šo pieeju mūsu darbā attiecībā uz privāto izvietošanu. Līdz 2008. gada maijam mēs plānojam iepazīstināt ar Komisijas paziņojumu, kurā būs novērtēta nepieciešamība un iespējamība ieviest Eiropas Savienības privātās izvietošanas režīmu.

Ar ziņojumu, kuru mēs pašlaik izskatām, aicina atrast ātrus risinājumus, lai veicinātu pārrobežu darbības atļauju izsniegšanu nesaskaņotajiem privātajiem fondiem. Mēs arī uzmanīgi izskatām šo svarīgo jautājumu un ziņosim Padomei un Parlamentam 2008. gada rudenī. Mēs ceram, ka šis ziņojums nodrošinās zināmu empīrisko pamatu šai sarežģītajai diskusijai.

Dažkārt, klausoties šajās debatēs, mums var rasties iespaids, ka risinājumi tiek atrasti, pirms pienācīgi noteikta pati problēma. Mēs gribētu brīdināt pret steigšanos turpmāk paplašināt ES privāto fondu sistēmu. PVKIU 3 jau atļauj plašu novatorisko stratēģiju klāsta izmantošanu, tostarp arī dažus alternatīvo ieguldījumu veidus. Mums ir jābūt konkrētiem attiecībā uz to, kas ir pašlaik iespējams un vai risku pārvaldības kontrole nozarē ir pilnīga, pirms apsveram iespēju par privāto fondu struktūras turpmāku paplašināšanu. Mēs saprotam Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozares vēlmi izmantot tās vadošo lomu inovācijās un jaunradē finanšu jomā, bet ne uz ieguldītāju uzticības rēķina PVKIU zīmolam.

Mēs ņemam vērā tās bažas, kas minētas šajā ziņojumā attiecībā uz atšķirīgajām normatīvajām prasībām, kuras piemērojamas aizstājējproduktu izplatīšanai, un uzsveram, ka Komisija ir atvērta attiecībā uz to, vai šeit ir būtisks jautājums, kas jārisina. Atbildes uz pieprasījumu pēc pierādījumiem, ko veica oktobrī, ļaus novērtēt, vai spēkā esošā tiesiskā regulējuma sadrumstalotība rada reālu un nozīmīgu kaitējuma risku ieguldītājiem. Ņemot vērā atbildes un turpmāko darbu, Komisija 2008. gada rudenī sniegs ziņojumu par nepieciešamību pēc Eiropas Savienības līmeņa pasākumiem.

Mēs atzinīgi novērtējam ziņojumā pausto apliecinājumu pozitīvajam ieguldījumam, ko drošības fondi sniedz tirgu funkcionēšanai un korporatīvajai efektivitātei. Dažas nesenās nozares virzītās iniciatīvas sagatavot brīvprātīgus standartus attiecībā uz paraugpraksi ir vērtējamas atzinīgi, un ir reakcija uz prasību pēc lielākas atklātības. Mēs novērtējam to, ka Parlaments arī uzskata, ka šajā ļoti globalizētajā uzņēmējdarbības veidā ir nepieciešama starptautiska reakcija.

Kopumā daudz ir panākts aktīvu pārvaldības jomā. Priekšā vēl ir daudz darāmā. Pastāvīgi rodas jauni izaicinājumi šajā uzņēmējdarbības veidā, kas strauji mainās. Tomēr steigā nepārdomāta un vāji sagatavota reakcija mums nedos nekādu labumu. Mēs priecājamies, ka Komisija Parlamentā ir atradusi vērtīgu partneri, strādājot pie viena mērķa sasniegšanas, kas ir integrēts un efektīvs Eiropas Savienības ieguldījumu fondu tirgus, nodrošinot ieguvumus gan nozarei, gan ieguldītājiem.

  Astrid Lulling, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz šo svarīgo patstāvīgo ziņojumu par Komisijas Balto grāmatu par ieguldījumu fondiem mūsu nostāja ir, ka mēs ar vispārēju vienošanos esam nolēmuši koncentrēties uz nenormatīviem aspektiem, ņemot vērā, ka tiesību aktu priekšlikums attiecībā uz PVKIU III direktīvas pārskatīšanu tiks iesniegts 2008. gada sākumā. Ņemot to vērā, jautājumi, kurus mēs esam nolēmuši risināt, ir ļoti svarīgi pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

Pastāv risks, ka atbilstīgo aktīvu klāsta paplašināšana, lai iekļautu atvērtos nekustamā īpašuma ieguldījumu fondus un alternatīvos ieguldījumu fondus, varētu sabojāt PVKIU izcilo starptautisko reputāciju un negatīvi ietekmēt to izplatīšanu gan Eiropas Savienībā, gan trešajās valstīs. Lai novērstu jebkādu kaitējumu ieguldījumu fondu nozarei Eiropā, Parlaments ir lūdzis Komisijai veikt padziļinātu pētījumu par šo nesaskaņoto privāto fondu iekļaušanu starp tiem aktīviem, kuri ir atbilstīgi PVKIU zīmolam, iespējamajām sekām.

Ieguldījumi PVKIU kopā ir tūkstošiem miljardu eiro un veido aptuveni 80 % no ieguldījumu fondu tirgus Eiropā. Šī nozare nepacietīgi gaida PVKIU direktīvas pārskatīšanu. Tomēr, lai novērstu jebkuru nevajadzīgo vai neproduktīvo kavēšanos saistībā ar šo pārskatīšanu, Parlaments ir skaidri ierosinājis to, ka nevajadzētu paplašināt atbilstīgos aktīvus līdz PVKIU direktīvas tiesību aktu reformas pabeigšanai. Manas grupas vārdā es esmu pastāvīgi mudinājusi šādi rīkoties, un es atzinīgi vērtēju referenta gatavību uz kompromisu.

Ar šo ziņojumu arī aicina izveidot saskaņotu struktūru attiecībā uz privāto izvietošanu Savienībā, un es pilnībā atbalstu tajā minētos ieteikumus attiecībā uz šo jautājumu.

Privātās izvietošanas režīma pamatā ir jābūt kvalificēto ieguldītāju precīzai definīcijai, kā tas noteikts ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu. Pienācīgi informēti un kvalificēti ieguldītāji, kuri ir tiesīgi praktizēt privāto izvietošanu, nedrīkstētu nekādā gadījumā saskarties ar pārmērīgu birokrātisku slogu tādu noteikumu rezultātā, kas ir ne tikai nevajadzīgi, bet patiesībā neproduktīvi.

Man ir jāiebilst pret sociālistu grozījumiem, ar kuriem aicina panākt līdzvērtību starp dalībvalstu regulēšanas un uzraudzības sistēmām saistībā ar privātās izvietošanos režīma piemērošanu, kas paredzētu atļaut savstarpēju piekļuvi tirgiem. Šāda veida līdzvērtība Eiropā ir vienkārši nereāla.

Man ir arī jāizceļ viens aspekts, kurā nedz mana grupa, nedz es nepiekrītu referentam. Tas attiecas uz 19. punktu jautājumā par tā saucamajiem „garantiju fondiem”. Pati šo fondu koncepcija ir pretrunīga, un mēs mēģinājām protestēt pret to kļūdaino definīciju. Es ceru, ka mēs varēsim svītrot šo punktu. Tomēr man ir jāapsveic referents par viņa darba kvalitāti, kas mums ļauj pienācīgi sagatavoties tiesību akta priekšlikumam. Tas nozīmē, ka mēs tagad varam ar mierīgu prātu gaidīt to darbu, kas ir jāveic nākamgad.

  Harald Ettl, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vai es varu pateikt Astrid, ka viņai nav vienmēr jāpieņem, ka sociālistu priekšlikumi būs nerealizējami. Ļaujiet man sākt savu runu ar sirsnīgu pateicību referentam Klinz kungam par viņa līdzsvaroto ziņojumu. Man ir jāsaka komisāram, ka viņam vienmēr nevajadzētu tā uztraukties par darba kārtības pārslogošanu.

Saistībā ar ASV finanšu un hipotēku krīzi mēs tagad izskatām ziņojumu par aktīvu pārvaldību. Pat Eiropas Centrālā banka nespēj novērtēt šo kaitējumu pilnu apmēru, ko šīs krīzes ir radījušas Eiropas Savienības finanšu sistēmai un Eiropas Savienības bankām. Un var būt – un noteikti būs – vēl vairākas krīzes. Pasaules finanšu tirgus jau ir tik cieši savstarpēji saistīts, ka nav veida, kā aizsargāt Savienību no šādām spekulatīvām avantūrām, ar kuru sekām mums visiem galu galā ir jāsamierinās. Mantkārīgie banku vadītāji, koncentrējušies vienīgi uz biržas vērtību, vēl joprojām bauda slavenību statusu, un ASV reitinga aģentūras turpina īstenot rosīgu tirdzniecību un mūs maldināt. Automātiska likumdošana nekad nav attaisnojama. Tomēr šajā jomā ir daudz darāmā, un Komisija nevar atstāt šo jautājumu pašplūsmā un ļaut turpināt pastāvēt šādam tirgum.

Viens vēstījums, ko es vēlos izcelt šajā ziņojumā, ir, ka vairāk informācijas un lielāka pārredzamība rada lielāku patērētāju aizsardzību un patērētāju drošību. Tas ir ļoti labs sākumpunkts. Cita laba lieta ir, ka šajā ziņojumā atsaucas uz drošības fondiem un privāto kapitālu, jo arvien vairāk aktīvu pārvaldītāju iegulda alternatīvajos ieguldījumu produktos. Drošības fondi, atvērtie nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi un citi privātie produkti tāpēc ir jāiekļauj PVKIU III direktīvā – uzdevums, kas vēl ir priekšā.

Manuprāt, pats aktīvu pārvaldības jēdziens ietver pastāvīgu attīstību, vienalga, vai tā notiek, izmantojot ieguldījumu sertifikātus, pensiju fondus, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus, bankas vai privāto aktīvu pārvaldību. Kopš 2003. gada mums ir bijusi direktīva par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Tās īstenošana ir bijusi pilnībā neatbilstoša. Ieguldījumu fondu nozare jo īpaši vienmēr atsaucas uz dārgo, pārmērīgo regulējumu un atsakās paplašināt tās pārredzamību un noteikumus par atbildību.

Tas, kas mums šeit ir vajadzīgs, komisār, ir skaidri strukturēta sistēma, kura nodrošina juridisko noteiktību. Es esmu gandarīts, ka mans priekšlikums attiecībā uz korporatīvās pārvaldības klauzulu ir pieņemts, bet man ir žēl, ka tika noraidīts mans priekšlikums par ES finanšu tirgu uzraudzību. Mēs varētu un, iespējams, mums ir jādomā mazliet tālāk arī šajā virzienā, komisār.

Tomēr tas ir iepriecinoši, ka ir panākts kompromiss starp partijām par garantiju fondu jautājumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums būtu un ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka aktīvu pārvaldītāju spekulācijas ir ierobežotas un ka Parlaments, Komisija un Padome neļaujas kolektīvam kūtrumam. Komisār, tas bija domāts jums. Dariet un dariet to labi!

  Margarita Starkevičiūtė , ALDE grupas vārdā. – (LT) Es vēlētos norādīt, ka šis ziņojums, lai gan tajā ir ievērots labs līdzsvars un tas ir vispārēji pieņemams, patiesībā neatspoguļo patieso realitāti. Problēma ir, ka lielākā daļa no finanšu iestādēm, kā izrādās, spriežot pēc sniegtajiem datiem, stingri neievēro noteikumus un regulas, kurus mēs esam ieteikuši izmantot.

Galvenā problēma izrādās to neatbilstību, kas radušās šajās regulās, ļaunprātīgā izmantošana. Šī iemesla dēļ mums ir jāizvērtē šis ziņojums citu ziņojumu un dokumentu kontekstā, kā, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvas kontekstā, lai atrastu zināmu atbilstību. Cita lieta, kuru es gribētu uzsvērt, ir, ka es atbalstu Lulling kundzes viedokli. PVKIU ir laba reputācija, un tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ieļaujot šajā portfelī jaunus produktus.

Kāpēc tā? Jo mēs nezinām, kādi ir šie produkti. Man ļoti žēl, bet šajā dokumentā, kā arī Komisijas priekšlikumā ieguldījumu portfeļi un privāto ieguldītāju un institucionālo, profesionālo ieguldītāju intereses, šķiet, tiek mazliet jaukti. Ir jābūt skaidrām definīcijām un noteikumiem attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem. Tomēr, ja mums ir gan PVKIU, gan alternatīvie ieguldījumu fondi, realitāte ir, ka, piemēram, manā valstī tie tiek jaukti kopā un ar tiem tiek iepazīstināti privātie ieguldītāji, kuri tad nesaprot, kur viņi iegulda savus līdzekļus.

Tāpēc mums ir jābūt skaidrākām definīcijām un dokumentam, kas ir strukturēts nepārprotami. Es ceru, ka nākamgad Komisija sagatavos dokumentu, kurš būs strukturēts daudz skaidrāk. Mums patiešām ir jāaizsargā privātie ieguldītāji. Protams, privāto ieguldītāju tiesībām jābūt lielākām, bet tas ir jānosaka atsevišķi. Mēs nedrīkstam cilvēkiem ieteikt ieguldīt alternatīvajos ieguldījumu fondos, kas nav pat definēti. Manā valstī pašlaik jebkurš fonds tiek apzīmēts kā alternatīvs.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties referentam Klinz kungam par viņa patstāvīgo ziņojumu, kā arī par citu grupu priekšlikumu un viedokļu ņemšanu vērā šajā ziņojumā.

Vides harmonizēšana aktīvu pārvaldībai un produktiem ieguldījumu fondu tirgū var radīt milzīgas priekšrocības Eiropas Savienības ekonomikai, kā to pierādījusi arī 1985. gada PVKIU direktīva.

PVKIU direktīva pasaules mērogā ir kļuvusi par milzīgu zīmolu. To labi pārdod ārzemēs. PVKIU ir pamats efektīvam ieguldījumu fondu tirgum Eiropā, un tie veicina ekonomikas sekmīgāku darbību ar palielinātu stabilitāti un uzkrājumu produktīvu atkārtotu ieguldīšanu.

Tomēr šī ziņojuma temats nav PVKU pārskatīšana, kas ir plānota un ko mēs vērtējam atzinīgi. Tā vietā ziņojums pievēršanas nesaskaņotajiem privātajiem fondiem, kas nav ietverti PVKIU darbības jomā, aicinot veikt daudzus svarīgus pasākumus.

Es vēlētos īpaši atzinīgi atzīmēt privātās izvietošanas režīmu, kuru minēja arī komisārs. Iniciatīva ir ļoti noderīga Eiropas Savienības nesaskaņoto ieguldījumu fondu tirgus izveides panākšanā.

Otrkārt, maksājumu pārredzamība ir ilgstoši noderīgs un pietiekami nenovērtēts aspekts, lai palielinātu ieguldītājiem paredzēto informāciju. Arī citi pasākumi šajā ziņojumā ir vērsti pareizajā virzienā, novēršot tirgus izkropļojumus.

Tomēr – un atgriežoties pie PVKIU panākumiem –mums šeit nav jābūt alkatīgiem vai nepārdomātā veidā jājauc lietas. Es, protams, atsaucos uz debatēm par PVKIU darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz jaunajām aktīvu kategorijām, piemēram, atvērtie nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi vai drošības fondu fondi. Es nedomāju, ka pašlaik ir īstais laiks, lai apspriestu šos jutīgos jautājumus. Rezultātā mēs varam iegūt vēl neelastīgāku režīmu un mēs, iespējams, konstatēsim, ka esam izveidojuši citādu finanšu tirgus vidi.

Es arī domāju, ka ir ļoti svarīgi apspriest garantēto fondu lomu. Nepastāv tāda lieta kā garantētais fonds. Mana grupa gribēja, lai būtu zināms elastīgums. Mēs nedomājam, ka kapitāla pietiekamības režīma ieviešana fondiem atrisinās šo problēmu. Garantētie fondi nepastāv, un attiecībā uz šo režīmu šāda veida definīcija ir jāatceļ. Tāpēc mēs abi esam iesnieguši priekšlikumu no PPE-DE grupas.

  Pervenche Berès (PSE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es vēlētos pateikties referentam par viņa sagatavotā ziņojuma tekstu. Jautājumi, kurus tas risina, ir tādi, kas atkārtojas. Piemēram, ar ko tieši atšķiras institucionālie un profesionālie ieguldītāji no privātajiem ieguldītājiem? Daži cilvēki liek domāt, ka šeit starp šiem abiem ieguldītāju veidiem ir sava veida „Lielais Ķīnas mūris”. Es neesmu pārliecināta, un nesenie notikumi ir parādījuši to, kā finanšu jauninājums no vienas ieguldītāju kategorijas iesniedzas otrā, līdz pat individuālajam ieguldītājam. Izdomājums, ka mēs varam sagatavot tiesību aktus, pilnībā pamatojoties uz divu veidu ieguldītāju pastāvēšanu – pieredzējuši, profesionāli ieguldītāji no vienas puses un mazie ieguldītāji no otras puses, –manuprāt, ir bīstams. Mums ir labi zināms par ieguldījumu produktu pakāpenisko novirzīšanos no šīm kategorijām. Koncepcija par divu veidu ieguldītājiem ir laba lieta, bet mums ir ļoti skaidri jāapzinās tas, kā mēs to piemērojam.

Otrs jautājums, ko es gribētu izvirzīt – kas ir atspoguļots arī citos dokumentu tekstos attiecībā uz finanšu tirgiem – ir par ieguldītājiem paredzēto informāciju. Tas acīmredzot ir ļoti svarīgi, tomēr mēs sākam no sākumpunkta, jo finanšu jauninājumu sarežģītība ir kaut kas jauns, ko mēs līdz šim neesam pienācīgi atzinuši vai ar ko saskārušies. To tā atstāt nav pietiekami labs risinājums: atbildība no to puses, kuri ir iesaistījušies produktu izvietošanā, ir neaizstājama, un mums tas ir jāatceras.

Treškārt, komisār, man ir jāsaka, ka es domāju, ka jūs kļūdījāties attiecībā uz saistību starp Finanšu instrumentu tirgu direktīvas un PVKIU direktīvas īstenošanu. Vai ir loģiski, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīva tiks īstenota dalībvalstīs, pirms mēs zinām, kā tā attieksies uz PVKIU direktīvu? Es domāju, ka pašreizējais stāvoklis būtu daudz līdzsvarotāks, ja mēs būtu rīkojušies citādi.

Attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem referents minēja ietekmi uz ieguldījumu fondu pārvaldītājiem. Es domāju, ka mums ir arī jāpatur prātā ietekme uz produktu izvietošanu, ko varētu apgrūtināt pilnībā fiskāla rakstura šķēršļi.

Es vēlētos kaut ko teikt arī par sociālistu grozījumu, jo šo produktu tirgus realitātē atšķiras starp tām valstīm, kuras sagatavo tos, kuras pērk tos, un valstīm, kuras gan sagatavo, gan pērk tos. Mēs esam ieviesuši savstarpīguma koncepciju, kura tiktu piemērota ne tikai tirgu atvēršanai un piekļuvei tirgiem, bet arī tiesību aktu un uzraudzības raksturam. Es domāju, ka šie elementi ir būtiski, jo ideja par ES nepiederošu valsti, kas tikai sagatavotu šādus produktus un kam būtu piekļuve mūsu tirgiem uz jebkādu nosacījumu pamata tikai tāpēc, ka mums būtu piekļuve tās tirgum (kas tikpat labi varētu arī nebūt Eiropas Savienības patērētāju interesēs) šķiet nereālistiska vai pilnīgi teorētiska, un es to nevaru pieņemt.

Referents vairākas reizes ir minējis to, ka savstarpīgums būtu pretrunā ar PTO noteikumiem. Bet, komisār, es jautāju jums: ko mēs darītu, ja mēs konstatētu līdzvērtības noteikumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm? Šī ir tieši tā pieeja, ko mēs aicinām jūs šeit izmantot. Ir arī minēts, ka šī koncepcija ir nereāla, jo mums trūkst saskaņošanas Eiropas Savienībā. Tomēr, ja sarunas par līdzvērtību ar trešām valstīm pamudinātu mūs noteikt regulācijas un pārraudzības kopējus standartus Savienībā, vai tas būtu nozīmīgs progress?

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Es ceru izteikties īsi. Kā Austrumeiropas iedzīvotājs no reģiona, kas ir nabadzīgs, es neesmu sajūsmā par to, ka visi tagad kož sev pirkstos, lai redzētu, kas notiks ar drošības fondiem vai privāto kapitālu, kad PVKIU tiks paplašināts, jo tas mūsu pašu reģionu neietekmēs nemaz vai gandrīz nemaz vismaz pāris nākamos gadus. Iespējams, no cilvēku puses mēs pat pieredzēsim kaut ko no tā ar nekustamā īpašuma fondiem. Bet es, iespējams, uzsvērtu to, ko es kā Austrumeiropas iedzīvotājs varētu sagaidīt no šīs revīzijas. Viena lieta ir, ka bankas, kuras šajā mehānismā ļoti bieži darbojas kā izplatītāji un saņem ļoti lielas naudas summas, tomēr ir jāpārbauda dažu iemeslu dēļ, tā kā pārdošanas cena pašlaik veido 60 % no kopējām izmaksām, un es atzīmēju, ka manā reģionā bankas šādā veidā darbojas neticami ienesīgi. Ja mēs kaut ko panākam šajā lietā, mēs esam spēruši soli uz priekšu.

Otra lieta ir, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīvas stimula gadījums arī nav īpaši kaut ko izteicis attiecībā izmaksu pārredzamību, tā kā, piemēram, ja bankai ir ieguldījumu fonda pārvaldītājs un pārdevējs, mēs nezinām, kas notiek attiecībā uz iekšējām spekulācijām un interesantā kārtā pat šādas iekšējās spekulācijas nav spējušas panākt dažādo pārdošanos cenu izlīdzināšanos.

Treškārt, dažas dalībvalstis tomēr veic daudz darba vai ievieš noteikumus, ar kuriem praktiski nodrošina, ka fonda līdzekļu pārvaldītājs, fonda pārvaldītājs un viņu vadība saglabā reālistisku domāšanu. Manā valstī vai mūsu valstīs ir daudz spējīgu, jaunu cilvēku, un viņi spēj veikt pārvaldības darbu, piemēram, par labu samaksu un ļoti labā kvalitātē, ja viņi var, un es uzskatu, ka atkārtota izvietošana ir visu interesēs, lai viņi varētu ienākt brīvā tirgū.

Visbeidzot, patērētāju aizsardzība. Es atzīstu, ka apmācība tiešām ir ļoti svarīga, bet kopā ar to mums ir jāizceļ nodokļu jautājumi. Nevar būt tā, ka, ja es vēlos ieguldīt līdzekļus PVKIU citā valstī, es rezultātā būšu sliktākā situācijā nekā savā valstī. Liels paldies jums!

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Klinz kungam par šo ziņojumu. Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozare pēdējos gados ir panākusi lielu progresu, un PVKIU direktīvā tajā ir bijusi ļoti noderīga. Bet, kaut arī ieguldījumu fondu nozare ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, tai ir daudz lielāks potenciāls. Šī potenciāla izmantošanu var panākt ar palielinātu konkurenci un mobilitāti šajā nozarē visā ES.

Es gribētu izteikt dažas piezīmes par šo ziņojumu. Es varu saskatīt priekšrocības no ieteikuma paplašināt PVKIU darbības jomu, lai ieguldītu atvērtajos nekustamā īpašuma ieguldījumu fondos un drošības fondos, bet tas, manuprāt, ir jāparedz ar atsevišķu direktīvu vai tiesību aktu. Es saskatu arī priekšrocības ierosinājumos uzlabot ES privātās izvietošanas režīmu un piekrītu, ka atbilstīgo ieguldītāju definīcija ir ļoti svarīga. Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan definīcijas, kuras ir iekļautas Finanšu instrumentu tirgu un Prospektu direktīvā, nodrošina labu sākumpunktu, var būt papildu jautājumi, kuri arī, iespējams, jārisina.

Attiecībā uz ieguldījumu politiku un risku pārvaldību es gribu atgādināt Parlamentam, ka, lai gan EVRK veic pārskatu par to, kā dalībvalstīs tiek īstenotas PVKIU direktīvas riska pārvaldības procesa prasības, EVRK nolūks nav saskaņot šīs prasības. Atsevišķas galvenās jomas, kurās pastāv atšķirīga prakse, varētu izpētīt, lai ieviestu saskaņotāku pieeju. Garantiju fondi ir jāveicina ar kapitāla aizstāvības prasībām, un to var panākt, atļaujot fondus saukt par garantētiem fondiem vienīgi tad, ja ir atbilstošas vienošanās par garantijām. Man ir šaubas attiecībā uz jebkuru aicinājumu par depozitārija darbības atļaujas ieviešanu, kā rezultātā depozitārijs tiktu izveidots citā valstī, nevis attiecīgajā PVKIU valstī. Tas radītu regulējuma atšķirības, jo uz PVKIU un tā depozitāriju attiektos atsevišķi regulatīvie režīmi, un grūtību gadījumā PVKIU jomā rastos sarežģīti juridiskie jautājumi.

Es pateicos savam kolēģim par šo ziņojumu, kas ir ļoti noderīgs, un es ceru, ka komisārs spēs atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus es izvirzīju.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta ziņojums parāda, ka abu mūsu iestāžu pieejas virzībai uz priekšu aktīvu pārvaldības jomā ir ļoti saskaņotas. Mums arī ir nepieciešams tas, lai nākotnes lēmumu pamatā būtu rūpīgas ietekmes analīzes.

Abas mūsu iestādes vēlas efektīvu tirgu, kas atbilstu Eiropas Savienības ieguldījumu fondu nozares un Eiropas Savienības ieguldītāju vajadzībām un vēlmēm Ir veikti ievērojami centieni šajā virzienā. Mums priekšā ir vēl svarīgāki centieni. Mēs esam iesaistījušies to īstenošanā, bet mums ir jābūt piesardzīgiem. Mums ir jāturpina PVKIU zīmola reformas un jāsaglabā tā reputācija. Mums ir jāatvēl laiks, lai iesaistītu un konsultētos ar ieinteresētajām pusēm, un mums ir jānovērš nevajadzīgā iejaukšanās, kas rada tirgus izkropļošanas risku, bet nerada nekādas ievērojamas priekšrocības.

Vienīgi tad, kad būs izpildīti šie nosacījumi, mēs varam būt pārliecināti par to, ka mūsu lēmumi ir atbilstoši šim izaicinājumam. Mēs ceram uz turpmāko sadarbību starp mūsu iestādēm šajā ļoti svarīgajā jomā.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 13. decembrī.