Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra

21. Aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datums (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Graefe zu Baringdorf kunga, kurš pārstāv Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, ziņojums (A6-0501/2007) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datumu (COM(2007)0710 – C6-0448/2007 – 2007/0244(CNS)).

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Kā mēs visi zinām, izsekojamība ir galvenais elements dzīvnieku veselības un pārtikas drošības augstu standartu nodrošināšanā.

Mums ir bijusi nesena pieredze ar noteiktām slimībām Eiropas Savienībā, piemēram, mutes un nagu sērgu un infekciozo katarālo drudzi, kas atkārtoti ir parādījis efektīvu identifikācijas sistēmu nozīmi. Individuālā identifikācija nevar pienācīgi darboties bez elektroniskās identifikācijas.

Komisijai prasīja apstiprināt vai grozīt tās ziņojumā elektroniskās identifikācijas ieviešanas datumu, nevis izvērtēt regulas principus. Tāpēc tas ir tehnisks ziņojums par dažādām attiecīgajām metodēm un tehnoloģijām.

Komisijas ziņojumā vienīgi koncentrējas uz vislabāko veidu, kā ieviest elektronisko identifikāciju. Tomēr, lai sagatavotu ziņojumu, mums bija nepieciešami dati un ieguldījums no dalībvalstīm un jo īpaši no tām dalībvalstīm, kas jau strādā ar šādu sistēmu izveidošanu. Nepieciešamie pētījumi un izmēģinājumi šī ziņojuma sagatavošanai aizņēma daudz vairāk laika nekā tas bija sākotnēji paredzēts, kas izskaidro ziņojuma kavēšanos.

Mēs ļoti novērtējam un patiecamies Parlamentam par piekrišanu izskatīt šo jautājumu kā steidzamu. Tas novērsīs juridiskās nenoteiktības situāciju 2008. gada janvārī.

Ziņojumā secināts, ka tehniskie nosacījumi aitu un kazu elektroniskajai identifikācijai ir izpildīti, bet dalībvalstīm ir nepieciešams saprātīgs termiņš, lai sagatavotos elektroniskās identifikācijas ieviešanai.

Mēs piekrītam un pieņemam Parlamenta nostāju noteikt konkrētu datumu šīs sistēmas ieviešanai. No otras puses, mēs nevaram pieņemt citus ierosinātos grozījumus, ar kuriem būtu jāmaina pašas regulas principi, tā ka jautājums tagad ir, kuram ir jābūt ieviešanas faktiskajam datumam.

Es vēlētos vēlreiz pateikties referentam par ātro darbu, ko viņš ir paveicis, kā arī Parlamentam par piekrišanu izskatīt šo jautājumu kā steidzamu.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kyprianou! Mēs esam izpildījuši lūgumu ātri izskatīt šo jautājumu. Mēs šeit izskatām kaut ko steidzamu, kas ir tieši tas iemesls, kāpēc mēs joprojām esam šeit šajā vēlajā stundā.

Jautājums, protams, ir, kā izveidojās šī steidzamā situācija. Jūs kaut ko minējāt šajā saistībā. Es izskatīju dokumentus un nonācu pie tās pašas regulas, kuru mēs šodien vēlamies grozīt. Tā ir pieņemta 2003. gada 17. decembrī. Šī regula paredz, ka, stājoties spēkā no 2008. gada 1. janvāra, „elektroniskā identifikācija atbilstoši 1. punktā minētajiem norādījumiem […] ir obligāta visiem dzīvniekiem”. Seko viena vai divas izņēmuma klauzulas, kuras es izlaidīšu, un tad tajā ir minēts „līdz 2006. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par elektroniskās identifikācijas sistēmas realizēšanu, pievienojot tam vajadzīgos priekšlikumus, par ziņojumu Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu”.

Īsumā, šis jautājums skar ļoti tālu pagātni. Komisijas ziņojums Padomei acīmredzot nav ticis iesniegts un nebija nekādas atbildes reakcijas no Padomes. Vai jūs par kaut ko signalizējat? Ja jūs iesniedzāt šo ziņojumu, vēl jo labāk, bet tad nav nekādas atbildes no dalībvalstīm. Un tad mēs nokļuvām šajā ķezā, saprotot, ka šo termiņu nav iespējams ievērot. Jo tālāk, jo sliktāk, bet tad jūs ierosinājāt, ka, iespējams, jauna termiņa noteikšanas vietā mums šis lēmums ir jāpieņem saskaņā ar komitoloģijas procedūru, lai noteiktu šo datumu. Citiem vārdiem sakot, termiņa noteikšana būtu jūsu lēmums. Tad mēs visu šo problēmu būtu uztvēruši par nieku, un tā komiteja nolēma, ka noteikumam par obligāto elektronisko identifikāciju ir jāstājas spēkā 2009. gada 13. decembrī un jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, divus gadus vēlāk nekā noteikts sākotnējā regulā. Lai būtu kā būdams, svarīga lieta ir, ka mums ir noteikts datums. Komiteja arī noteica, ka par šo jautājumu arī ir jāiesniedz ziņojums.

Problēma saistībā ar jūsu priekšlikumu, protams, ir, ka jūs arvien vairāk lēmumu pieņemšanu paredzat ar komitoloģijas procedūru, tieši tāpat kā jūs to izdarījāt ar iepriekšējo 2003. gada 17. decembra regulu, kurā noteikumi un piemērošanas kārtība attiecībā uz elektroniskās identifikācijas režīmu tika deleģēti Komisijai ar komitoloģijas procedūru. Šajā laikā arī bija jābūt ziņojumam Padomei, bet nekādam ziņojumam Parlamentam. Šīs prakses rezultātā visu attiecināt uz komitoloģijas procedūru Parlamentam, ir atņemtas tā lēmumu pieņemšanas tiesības un pārbaudes pilnvaras, un tā mēs tikai vēlāk atklājām, ka saistības nav izpildītas.

Ja jūs tagad nebūtu iesnieguši šos grozījumus un nepieprasītu steidzamu izskatīšanu, jo uz jums bija spiediens ievērot termiņu, mēs domātu, ka viss ir kārtībā. Bet lietas nav kārtībā! Tam ir jābūt brīdinājumam mums Parlamentā nedeleģēt pārāk daudz Komisijai, bet turpināt īstenot mūsu pārbaudes pilnvaras.

Tagad ir veikti divi grozījumi. Jūs minējāt, ka jūs nevarat tos pieņemt. Komiteja paredzēja, ka šiem noteikumiem ir jābūt saistošiem. Patiesībā tas ir noteikts arī pamatregulā, kura, kā mēs visi zinām, nav atcelta, bet tikai grozīta. Tagad ir grozījumi, ko esat iesniedzis jūs, Stevenson kungs, vienu no tiem kopīgi ar McGuinness kundzi, ar kuriem ierosina, ka sistēmai ir jābūt brīvprātīgai. Labi, ja mēs to noteiktu par brīvprātīgu, mēs tikpat labi varam aizmirst visu šo lietu. Kas tad būtu palicis ko noteikt? Mēs varētu samierināties ar faktu, ka nav nekādu redzamu atšķirību. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpaliek pie obligātajiem noteikumiem un ka šiem obligātajiem noteikumiem ir jāietver ieviešanas datums un ziņojums Eiropas Parlamentam.

Tā mums būs mācība, ka šis ziņojums ir licis mums vairāk vai mazāk nejauši atklāt patiesi savādo rīcību no Komisijas un Padomes puses.

Es ceru, Kyprianou kungs, ka es neesmu pārmērīgi bargs savā kritikā, bet jūs varat iedomāties, ka, kad es sagatavoju šo ziņojumu un gatavojos šim vakaram un izskatīju attiecīgos dokumentus, man bija jāizberzē savas acis, kad es ieraudzīju visu to, kas var notikt mūsu Eiropas Savienības iestādēs. Gan Parlaments, gan Komisija – un arī mēs kā atsevišķas personas, cik tālu es esmu pārliecināts – noteikti esam ieinteresēti nodrošināt, lai šādas lietas neatkārtotos un nekļūtu par ieradumu.

  Struan Stevenson, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man sākt savu runu, atbildot uz jautājumu, kuru man uzdeva Graefe zu Baringdorf kungs. Viņš jautāja, kāpēc manu grozījumu mērķis ir padarīt šo sistēmu par brīvprātīgu. Es varu ļoti ātri pastāstīt Graefe zu Baringdorf , kāpēc es mēģinu šo sistēmu padarīt par brīvprātīgu.

Pagājušajā nedēļā manā vēlēšanu apgabalā Skotijā nederīgās aitas – cilvēkiem, kuriem nav zināšanu par lauksaimniecību šajā sēžu zālē (sēžu zālē nav daudz cilvēku), tās ir vecas aitu mātītes – tika pārdotas par GBP 2 par aitu. Pirms gada tās tika pārdotas par GBP 60 par aitu, šogad par GBP 2. Es jautāju referentam: kā lai lopkopis, kurš par savām aitām saņem tikai divas mārciņas par dzīvnieku, aprīko ar mikročipiem un iegādājas dārgus skenerus un lasīšanas ierīces, kas atbilstu obligātajai elektroniskajai identifikācijas sistēmai? Tā ir ekonomiska problēma.

Sākotnējais Komisijas priekšlikums bija pilnīgi pareizs, cenšoties panākt konsultācijas ar ieinteresētajam pusēm un ekonomiskās ietekmes izmaksu un ieguvumu analīzes. Es neesmu redzējis visus šos skaitļus. Es nezinu, ko šis nodoms nozīmētu aitkopjiem manā vēlēšanu apgabalā. Man ir jāatgādina deputātiem šajā parlamentā, ka Apvienotajai Karalistei ir lielākie aitu ganāmpulki visā Eiropā – vislielākie. Iepriekšminētā pasākuma ietekme būtu katastrofāla pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī. Tas faktiski nozīmētu – ja tas būtu obligāti un mēs ievērotu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas noteiktos datumus viņu balsojumā pirmdienas vakarā un mēs nosakām 2009. gada 31. decembri kā obligātās ieviešanas datumu – ka visi aitkopji Lielbritānijā slēgs savas fermas un pārtrauks darbību. Augstienes teritorijas un pakalni, par kuriem rūpējās aitkopji un kurus gadsimtiem izmantoja par aitu ganībām, aizaugs, un sabiedrība sapratīs to kaitējumu, kas ir nodarīts.

Kamēr mēs radām šo kaitējumu ganāmpulkiem, kuriem jau ir vislabākā izsekojamība Eiropā – mums pašlaik Apvienotajā Karalistē ir pilnībā nodrošināta izsekojamība, un aitkopji nevar saprast, kāpēc mēs gribam ieviest jaunu elektroniskās identifikācijas sistēmu, ja viņiem jau ir augstas kvalitātes izsekojamība – mēs importējam aitu gaļu ES no ārpuses, no valstīm, kuras neievēro mūsu higiēnas un labturības līmeni un stingros noteikumus, kurus mēs piemērojam mūsu aitkopjiem.

Tāpēc būsim jūtīgāki šajā saistībā. Es ceru, kad mēs nonāksim pie balsojuma par šo jautājumu rītdien, deputāti redzēs iemelsu, kāpēc mēs prasām brīvprātīgu sistēmu un vēl nenoteikt obligāto datumu elektroniskās identifikācijas ieviešanai.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. –(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu tā, kura vienmēr uzmanīgi klausās Stevenson kunga teiktajā, kad vien viņš uzstājas, un es esmu klausījusies viņā jau vairākus gadus, bet šī runa pārsteidz mani, jo tā ir runa, kuru labāk būtu bijis teikt 2003. gadā, nevis 2007. gadā, patiesībā gandrīz 2008. gadā.

Graefe zu Baringdorf to ļoti labi patieca: tā ir 2004. gada regula, mēs debatējām par to Parlamentā 2003. gadā, un šī regula nosaka, ka elektroniskās identifikācijas sistēmas spēkā stāšanās datumam aitām un kazām ir jābūt 2008. gada 1. janvārim.

Tāpēc, Stevenson kungs, − man nav nekādu šaubu par to, ka jūsu vēlēšanu apgabalā ir aitas, tāpat kā tās ir manā vēlēšanu apgabalā − piecas dalībvalstis ar lielākajiem aitu un kazu ganāmpulkiem, neskaitot jūsu valsti un manējo, ir Francija, Itālija un Grieķija. Labi, šīs četras dalībvalstis ir uzņēmušās uzdevumu, kas jums šķiet tik nepatīkams, pārliecināt savus lopkopjus identificēt aitas un kazas ar krotālijām, jo mēs esam teikuši, ka ar regulu nosaka, ka elektroniskā identifikācija būs obligāta no 2008. gada 1. janvāra.

Es kā šā parlamenta deputāte to pilnībā saprotu. Es arī saprotu to, ka ir dalībvalstis– tāda kā jūsējā, kas ir iemesls, kāpēc es nupat klausījos jūsu teiktajā – kuras nav izpildījušas savus pienākumus un, ņemot to vērā, es brīvprātīgi ierosināju datumu – kuru turklāt ir pieņēmusi Lauksaimniecības komiteja – nedaudz pārsniedzot šo termiņu, bet, kā jūs zināt, ja jūsu vēlēšanu apgabalā par dzīvnieku maksā divas mārciņas, manā apgabalā maksā tikai vienu mārciņu.

Pašlaik, kad dzīvnieku slimību problēmas dominē Eiropā, es domāju, ka tāda sistēma kā šī nodrošinās garantiju un veidu, kā palielināt lopkopju saražotā vērtību. Tā ir identifikācijas sistēma, kura mums nodrošina iespēju zināt visu dzīvnieku, kurus pārvadā Kopienas teritorijā, izcelšanās vietu un būt pārliecinātiem par to, ka tiem ir labs veselības stāvoklis, tā ir garantija patērētājam, un tam ir jābūt izdevīgi lopkopim, jo viņš vairāk saņems par saražoto gaļu.

Ja viņi par saražoto gaļu nesaņems vairāk, tā ir tieši tā situācija, kurā mēs pašlaik atrodamies ar infekciozo katarālo drudzi, mutes un nagu sērgu un Čikungunjas moskītiem. Ja tas ir tā, tad mums nav nekādu cerību. Tāpēc, lūdzu, vienkārši ķersimies pie darba, būsim loģiski, izlasīsim un izskatīsim regulu, uz kuru norādīja Graefe zu Baringdorf kungs – kura, es vēlētos atkārtot, ir 2004. gada regula – rūpīgi to izlasīsim, atzīsim, ka tajā ir pāris izņēmumi, bet tas nav jautājums, attiecībā uz kuru var rīkoties, kā vēlas, jo ieviešanas datums nevar būt brīvprātīgs. Tā nevar būt brīvprātīga, jo mēs, Komisija un Padome izlēmām, ka tā ir obligāta.

Citiem vārdiem, es nevaru pagriezt laiku trīs gadus atpakaļ un pateikt maniem lopkopjiem, ka visas viņu pūles līdz šim ir pilnīgi veltīgas, jo briti aizmirsa savus lopkopjus aicināt darīt to pašu. Vai jūs saprotat mani?

Es lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt manu grozījumu. Mana grupa noteikti negatavojas apšaubīt sistēmas obligāto raksturu, jo tas radītu nelikumīgu diskrimināciju starp dalībvalstīm un pašā Eiropas Savienībā, lai gan mani tas nepārsteigtu – un es nedomāju jūs, Stevenson kungs, – ka kāds, kuram pietika nekaunības noraidīt Pamattiesību hartu šajā parlamentā, šodien varētu izrādīt līdzvērtīgu vai vēl lielāku nekaunību, noraidot aitu un kazu identifikāciju.

Tad nu mēs esam šeit: es domāju, mums ir regula, Komisija ir iesniegusi mums pieņemamu priekšlikumu, mēs arī esam iesnieguši pieņemamu priekšlikumu Komisijai, tāpēc mēģināsim pabeigt šā jautājuma izskatīšanu līdz rītam, nenodarot pārāk lielu kaitējumu katrai no pusēm.

  Neil Parish (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es lielā mērā uzstājos, lai atbalstītu to, ko nupat minēja Stevenson kungs, kā arī lielā mērā, lai atbalstītu to, ko mēģina izdarīt Komisija. Es domāju, ka mums ir jāsaprot aitkopības mērogs un iesaistīto dzīvnieku skaits. Jūs runājat par 25 miljoniem aitu Apvienotajā Karalistē, 8,5 miljoniem Francijā, 3 miljoniem Īrijā un nozīmīgu skaitu Spānijā un citās valstīs. Sistēmai ir jābūt pareizai. Ja mēs ieviesīsim elektronisko sistēmu, tai ir jābūt praktiskai un rentablai, un lopkopjiem ir jāspēj to izmantot praktiski. Kā Stevenson kungs patiešām pareizi minēja, aita ir dzīvnieks, kuram nav lielas vērtības, tāpēc to visu neveiks veterinārārsti. Daudz kas no paredzētā jāveic lopkopjiem, un kad viņi nonāks pie šo identifikatoru nolasīšanas, tas ir praktiski jāpaveic kalnos mitros apstākļos, un visādas citas lietas.

Es esmu redzējis daudz no šīs elektronisko sistēmu darbības viesnīcu istabās, kad cilvēkus novirza caur dažādām ieejām, un viņi saka, ka nav nekādu pārpratumu attiecībā uz atšķirīgajām identifikācijas zīmēm. Jūs arī vēlaties sistēmu, kur automašīnas krava ar aitām ierodas tirgū ideālos apstākļos, jūs vēlaties, lai varētu elektroniski pārbaudīt katru aitu, kas ir šajā kravas automašīnā. Tā ir ideāla sistēma. Tas, ko es jums pavisam skaidri pasaku, ir, ka nav nekādas jēgas virzīties uz priekšu attiecībā uz elektronisko identificēšanu, kamēr mums nav praktiskas sistēmas, rentablas un gatavas lietošanai. Tāpēc es domāju, ka jums ir pilnīga taisnība, sakot „atgriezieties pie tā 2009. gada beigās un redziet to, kur mēs atrodamies. Kā Stevenson kungs samērā pareizi teica, izmantosim to kā brīvprātīgu sistēmu, kad dalībvalstis ir gatavas, kad notiek liela aitu pārvadāšana un kad mums ir sistēma, kura darbojas. Lūdzu, neieviesiet to pārāk ātri, pirms mēs esam gatavi.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs atkal esam šeit, lai debatētu par aitu identificēšanu. Viss, ko es varu pateikt, ka ir ļoti žēl, ka Komisija sākumā ilgu laiku atpakaļ neklausījās mūsu teiktajā, kad mēs izskatījām to, ko viņi toreiz ierosināja, un sniedzām ieteikumus viņiem. Es Miguélez Ramos kundzei teiktu: jā, mēs pašā sākumā teicām šīs runas, kad bija diskusija par aitu identificēšanu. Bet diemžēl tajā, ko mēs teicām, neklausījās, pat kad mēs teicām, ka tas būs nereāli.

Tātad mēs jūs brīdinājām, un jūs neklausījāties. Realitāte ir, ka aitkopji nekad nevarētu atļauties elektroniskās identificēšanas izmaksas, jo viņi tagad par saviem jēriem saņem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Jūs man miniet jebkuru citu nozares uzņēmējdarbības daļu, kura ir aicinājusi radīt milzīgus izdevumus un saņem mazāk nekā pirms 20 gadiem par to, ko viņi ražo. Es zinu, ka tā patiešām ir, pēc personīgās pieredzes.

Pašreizējā sistēma, kura mums ir, ir pietiekama. Tāpēc atliksim šo jautājumu malā izskatīšanai nākotnē. Es varu pieņemt atgriešanos pie tā un izskatīšanu 2009. gada beigās. Varbūt šajā laika posmā elektroniskās identificēšanas tehnoloģija, kura šobrīd ir pārāk dārga, kā daudzas citas tehnoloģiju jomas, varētu kļūt pieejamāka, apvienojot zemākas izmaksas un lielākus ieņēmumus aitkopjiem. Tad mēs atkārtoti varētu izskatīt visu šo jautājumu.

Lielais izaicinājums attiecībā uz aitu audzēšanu ir panākt ienesīgumu, un, kad tas notiks, mēs ar pārliecību varam virzīties uz priekšu. Man ir jāsaka, ka tas izraisīja lielu interesi, ka es dzirdēju Miguélez Ramos kundzes un Stevenson kunga viedokļu apmaiņu par aitām, jo viņiem parasti ir viedokļu apmaiņa par zivīm, kas ir pilnīgi citāda! Tā, iespējams, ir pat ķildīgāka nekā par aitām šovakar.

Bet aitkopjiem, kuri saņem tik nelielu atalgojumu par smagu darbu, kā to aprakstīja Parish kungs, to padara par ļoti grūtu darbu. Kalnu virsotnēs ir tūkstošiem aitu visu vasaru. Jūs pamēģiniet un noķeriet tās, jūs pamēģiniet un piestipriniet krotāliju tām, jūs pamēģiniet un sekojiet tām. Man komisāram ir jāsaka: es tikai vēlos, lai jūs būtu aizsūtījuši dažus no jūsu ierēdņiem, kuri sagatavoja dažus no šiem plāniem, uz šīm teritorijām un redzētu to, kas ir jāpārcieš aitkopjiem, redzētu, ar ko viņiem ir jāsaskaras. Tad jūs varētu saprast to, kā mēs jūtamies un kāpēc mēs paužam šos viedokļus.

Jā, darīsim to pēc izvēles. Darīsim to, kad būsim gatavi. Virzīsimies uz priekšu atbilstošā tempā un īstenosim to tādā ātrumā, kādu mēs varam atļauties.

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu ļoti īsi, tā kā ir vēls. Es vēlētos atgādināt godājamajiem deputātiem, ka tas, ko mēs šodien apspriežam, ir šīs sistēmas ieviešanas datums. Tika pareizi pieņemts lēmums ieviest šo sistēmu, bet datums netika noteikts, vai, drīzāk, tika noteikts datums, par kuru tika nolemts, ka mums pēc tam tas ir jāgroza vai jāapstiprina.

Dati no daudzām dalībvalstīm parādīja divas lietas. Vispirms to, ka ieviešana ir iespējama gan tehniski, gan ekonomiski, kā ir minēts ziņojumā, un arī to, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai dalībvalstis ieviestu šo sistēmu, kas nozīmē to, ka ir nepieciešams reālāks datums.

Taisnība ir, ka Komisija ierosināja šā datuma noteikšanu vēlākā posmā. Es varu apliecināt jums, ka nebija nekāda nodoma apiet Parlamentu, un tieši tas iemesls, kāpēc mēs izvēlējāmies šādi rīkoties – noturēt šīs debates un nevis iekļaut pantu attiecīgajā regulā, kas būtu ļāvis mums pieņemt lēmumu tikai ar Padomi.

No Komisijas puses nekad nav bijis nodoma neiekļaut vai neiesaistīt Parlamentu šajos lēmumos. Datuma noteikšana tika uzskatīta par tehnisku jautājumu. Tā kā princips jau bija pieņemts, mēs domājām, ka šis tehniskais jautājums varētu tikt pieņemts ar komitoloģijas procedūru un, atkārtojot to, ko es teicu iepriekš, mums nav nekādu problēmu pieņemt grozījumu, ar kuru nosaka konkrētu datumu, par ko es uzskatu, ka ar to dalībvalstīm atvēl pietiekami daudz laika – divus gadus –, lai sagatavotos.

Tomēr mēs negribīgi piekristu brīvprātīgām sistēmām, tā kā regula attiecas uz izsekojamību, un izsekojamībai ir jābūt efektīvai un vienādi piemērotai dalībvalstīs. Tas arī īpaši atspoguļo dzīvnieku veselības stāvokli Eiropas Savienībā. Var skatīties uz sistēmas tiešajām izmaksām, kādas tās ir, bet, ja jūs ņemat vērā ilgtermiņa ieguvumus no ietaupījuma, ko radījusi zaudējumu un dzīvnieku slimību gadījumu samazināšanas, mēs uzskatām, ka tas galu galā būs ieguvums no ekonomiskā viedokļa.

Tomēr mēs esam gatavi pieņemt Parlamenta grozījumu, par kuru mēs uzskatām, ka nākamnedēļ to arī pieņems Padome.

  Priekšsēdētājs. − Graefe zu Baringdorf ir iespēja uzstāties par darba kārtības punktu.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, referents. − (DE) Atļaujiet man uzdot komisāram vēl vienu jautājumu. Komisār Kyprianou, es iesniedzu grozījumu, ar ko paredz noteiktus izņēmumus, kurus nav paredzēts īstenot pēc izvēles, un tiešām arī sākotnējais tiesību akts atļauj veikt izmaiņas, atjaunināšanu, ja to veic saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Atsevišķos gadījumos – un tie nedrīkst ietvert brīvprātīgās vienošanās, kas visu uzdevumu padarītu par bezjēdzīgu – būtu iespējams kaut kādā mērā apsvērt tos veidus, kādos praksē varētu tikt risinātas tās bažas, kuras šeit pauduši mani kolēģi deputāti. Tas ir domāts vienīgi kā ieteikums un jautājums, kuru jūs varētu gribēt apdomāt.

  Priekšsēdētājs. − Tas nebija darba kārtībā, bet vai komisārs vēlētos atbildēt uz šo jautājumu?

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Kā es minēju, mums ir problemātiski pieņemt grozījumus, kuri ietekmēs regulas galvenos principus un aspektus.

Mēs to atkāroti izskatīsim, bet tomēr tas rada bažas.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 13. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. – Es neuzskatu, ka ir sniegta pietiekama informācija par aitu un kazu elektroniskās identifikācijas (EID) efektivitāti un produktivitāti. Turklāt es uzskatu, ka ekonomiskais novērtējums, īpaši ietekmes uz ražotājiem izmaksu un ieguvumu analīze, ir nepieciešama pirms datuma noteikšanas EID ieviešanai.

Es neuzskatu, ka ir kāds pamatojums šīs sistēmas ieviešanas datuma noteikšanai, kamēr nav novērtēta EID ietekme, jo īpaši attiecībā uz izsekojamību un slimību kontroli.

Īrijā aitkopības nozare sagrūst, daudzajiem lopkopjiem darbojoties šajā nozarē, un tāpēc šādu pasākumu un izmaksu noteikšana šajā nozarē šobrīd nav vēlama.

Ja pastāv leģitīms pamatojums EID ieviešanai šajā nozarē, ganāmpulku īpašnieki būtu atsaucīgi un paši brīvprātīgi sāktu šo ieviešanu. Ja un kad šī EID sistēma tiks ieviesta, tam ir jānotiek brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā.

Turklāt, ja EID ir jāievieš, tā jāpiemēro tikai tiem dzīvniekiem, kuri dzimuši pēc konkrētā datuma, un to nedrīkst piemērot esošajiem ganāmpulkiem.