Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 14. janvāris - Strasbūra

17. Lidostu nodevas (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir U. Stockmann kunga, kurš pārstāv Transporta un tūrisma komiteju, ziņojums (A6-0497/2007) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām (COM(2006)0820 – C6-0056/2007 – 2007/0013(COD)).

  Ulrich Stockmann , referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, protams, vienmēr ir labi, ja piedalās arī komisārs, tā kā es gribu viņu iepazīstināt ar pāris kritiskiem aspektiem, bet par tiem es runāšu vēlāk.

Vairāk nekā 15. gadus mēs cenšamies vai drīzāk Komisija cenšas noteikt tiesisko regulējumu, kas būtu ES direktīva par lidostu nodevām. Divi mēģinājumi jau ir cietuši neveiksmi interešu konflikta dēļ starp lidostām un aviosabiedrībām dažādās dalībvalstīs. Arī šajā gadījumā bija daudz konfliktu un es nevaru atcerēties nevienu no 180 grozījumiem komitejā, kam vispārēji piekristu visas iesaistītās puses.

Daudzas aviosabiedrības grib no otras puses, lidostām, sagaidīt pēc iespējas lielāku pārredzamību un regulatīvu iestādi, kas noteiktu galīgās cenas , vienlaikus ieviešot arī „vienotās maksas” („single til”) sistēmu. Daudzus lidostas labprāt neko nemainītu savā pašreizējā status quo. Turklāt sarunas apgrūtināja tās strukturālās iezīmes, kas pastāv dažādās dalībvalstīs.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē jau ir stingra regulatīva iestāde, Patērētāju informēšanas centrs (CAA), kamēr tajā pašā laikā vairākums no citām lidostām nevēlas tikt regulētas un tendence ir šajā virzienā. Zviedrijā, Portugālē, Grieķijā, Somijā un Spānijā daudzas lidostas darbojas lidostu tīklu sistēmā ar standarta lidostu nodevām, kas nozīmē škērssubsidēšanu, un bieži vien rada arī pārāk mazu pārredzamību. Spānijā lidostu nodevas nosaka parlaments, citiem vārdiem sakot, parlamenta deputāti lemj par piemērojamajiem līmeņiem. Vācijā šo jomu kontrolē federālajā līmenī un to nedara valsts iestāde, kamēr jaunajās dalībvalstīs lidostu nodevas ir nepieciešamas lielā mērā tāpēc, lai attīstītu lidostu infrastruktūru.

Es minēju visas šīs dažādās intereses tikai tāpēc, lai parādītu, cik sarežģītas ir bijušas šīs sarunas. Tāpēc tas, ko mēs līdz šodienai esam sasnieguši, galvenokārt ir bijis vērsts uz šo interešu konfliktu risināšanu, jo mēs komitejā uzskatām, ka šāds regulējums ir nepieciešams un jāpieliek visi iespējamie pūliņi, lai panāktu vienošanos par vienu no tiem.

Tātad, kas līdz šim ir sasniegts šo atšķirību risināšanā? Mēs esam samazinājuši tiesību akta piemērošanas jomu, nosakot to lidostām, kuru gada apgrozījums ir vai pārsniedz piecus miljonus no pasažieru pārvadājumiem vai arī 15 % no kopējā pasažieru pārvadājuma skaita attiecīgajā dalībvalstī, bet risks, ka lidostas, kuru pasažieru skats nesasniedz piecus miljonus gadā, varētu ļaunprātīgi izmantot savu tirgus stāvokli, ir mazs vai neesošs. Otrkārt, mēs esam paredzējuši, ka lidostas varēs brīvi izvēlēties vēlamo uzņēmējdarbības modeli un, treškārt, mēs šajā direktīvas piemērošanas jomā esam iekļāvuši arī lidostu tīklus. Ceturtkārt, mēs esam noteikuši regulatīvu iestāžu lomu un atļaujam tām deleģēt daļu vai visu noteikumu īstenošanu reģionālajām regulatīvajām struktūrām. Piektkārt, mēs esam paredzējuši stingrākas prasības regulatīvo iestāžu darbībai, sestkārt, lidostu pārvaldes iestādēm esam atļāvuši piesaistīt iepriekšēju finansējumu infrastruktūras projektiem ar lidostu nodevu noteikšanas palīdzību, kā tas bija iespējams arī iepriekš, ievērojot noteiktus nosacījumus. Mēs gribam, lai nodevu diferencēšana tiktu balstīta uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā piedāvātā pakalpojumu līmeni un ekoloģiskās īpašības, un mēs gribam redzēt sistēmu līguma par vispārējo pakalpojuma līmeni noteikšanai un noslēgšanai.

Tie kompromisi, par kuriem tika vestas sarunas, Transporta un tūrisma komitejā tika pieņemti tikai ar vienu noraidošu balsi. Tas ir patiess sasniegums, ņemot vērā sākumpozīciju, un šajā brīdī es gribētu izteikt savu pateicību visiem "ēnu" referentiem par viņu ciešo un konstruktīvo sadarbību.

Mums tagad ir jāparedz standartizētus pārredzamības, nediskriminācijas, regulētu konsultāciju un paziņošanas principus, nosakot lidostu nodevas Eiropā. Tas palīdzēs samazināt turpmāko konkurences izkropļošanu un padarīs to grūtāku tiem, kuri mēģina izmantot savu tirgus stāvokli.

Direktīva, manuprāt, sniegs būtisku ieguldījumu tās īpašās partnerības nostabilizēšanā, kas pastāv starp lidostām un aviosabiedrībām, kā arī vienlaikus stiprinās Eiropas pozīciju kā gaisa transporta centram. Tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt Transporta un tūrisma komiteju rītdienas balsojumā par direktīvu pirmajā lasījumā.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu pateikties Stockmann kungam par viņa vērā ņemamiem pūliņiem un kodolīgo iepazīstināšanu ar priekšlikumu direktīvai par lidostu nodevām.

Direktīvas priekšlikums galvenokārt mēģina ieviest Kopienas tiesību aktos tos principus, ko dalībvalstis jau ir apstiprinājušas ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas palīdzību: nediskriminācija, pārredzamība, konsultācijas.

Regulējums, kas direktīvā tiek noteikts uz šī pamata, atļaus mums nodrošināt struktūru dialogam starp gaisa pārvadātājiem un lidostām, nosakot un iekasējot nodevas. Piemēram, direktīva paredzēs lidostām pirms to lēmumu pieņemšanas par nodevām vispirms konsultēties ar gaisa pārvadātājiem.

Arī es izmantoju šo pieeju un konsultējos ar gaisa pārvadātājiem un lidostām pirms šī priekšlikuma sagatavošanas, kurā iekļautos principus apstiprināja abas puses.

Turklāt šī direktīva paredz arī neatkarīgas regulatīvas iestādes koncepciju katrā dalībvalstī. Šai struktūrai būs ļoti būtiska loma, tā kā tā nodrošinās to pamatprincipu ievērošanu, kurus es jau pieminēju.

Tas ir īss kopsavilkums par šī priekšlikuma mērķiem, kura referents ir Stockmann kungs.

Pirms šo debašu turpināšanas es gribētu pateikties jūsu referentam un Transporta un tūrisma komitejai par viņu atbalstu Komisijas priekšlikumam.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šajā priekšlikumā ir ievērots godīgs līdzsvars un, kā jau to nupat atzīmēja Stockmann kungs, mums patiešām bija jābūt ļoti uzmanīgiem, domājot par to veidu, kādā direktīva tiks ieviesta, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp uzņēmumiem un lidostām.

Paldies jums! Tagad es ar lielu interesi uzklausīšu citus runātājus šajās debatēs.

  Brian Simpson, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Stockmann kungam par viņa ziņojumu un PSE grupas vārdā informēt šajā sēžu zālē klātesošos, ka mēs atbalstīsim Transporta un tūrisma komitejas pieņemto priekšlikumu.

Mūsu referents ir paveicis ļoti labu darbu, sagatavojot reālu un līdzsvarotu pozīciju, bet man joprojām ir grūti saprast, kāpēc Komisija šo priekšlikumu iesniedza šādā formātā un šajā laikā.

Runāšu no personiskā viedokļa: daudzus gadus civilajā aviācijas nozarē un Komisijā trūka šāda regulējuma attiecībā uz lidostu nodevām, un tagad mums tiek paziņots, ka risinājums ir regula. Domāju, ka šeit es varu saskatīt zināmu ironiju. Tomēr jebkurā gadījumā mēs esam tur, kur esam.

Es pilnībā atbalstu vajadzību pēc pārredzamības attiecībā uz lidostu nodevām ar pilnu konsultāciju procesu ar ieinteresētajām personām. Es pilnībā atbalstu vajadzību nodrošināt, ka tās lidostas, kurām ir dominējošs stāvoklis, ļaunprātīgi neizmanto situāciju, un es pilnībā atbalstu atklātu un pārredzamu apelācijas procedūru, ja tiek nodrošināti skaidri noteikti noteikumi arbitra iesaistei un kompetencei.

Tomēr man ir lielas šaubas, vai uzstādījums regulēt lidostu sasniegtos rādītājus visā ES tiešām radīs to utopiju attiecībā uz lidostu nodevām, ko vēlas aviosabiedrības un Komisija. Protams, ja ar šiem tiesību aktiem mēs mēģinām novērst monopolistiskas prakses, tad regulējumam ir jābūt balstītam uz katras atsevišķās lidostas tirgus izpēti, nevis uz arbitra skaitļiem, kas uzrodas kā no tukša gaisa bez jebkāda acīmredzama iemesla. Es uzskatu, ka ja jūs izmantojat šādus rādītājus, tad jāizmanto tādi, kas tiešām parādītu kādas lidostas ekonomisko dominēšanu, proti, procentuālais apjoms no valsts satiksmes un jāpievēršas tām lidostām, kuras ir dominējošas, nevis tām, kuras tādas nav.

Es neesmu pret to lidostu regulēšanu, kurām ir dominējošs tirgus stāvoklis, bet es uzskatu, ka lielākās lidostu daļas regulēšana, lai noķertu lielos krāpniekus, pamatojoties uz arbitra skaitļiem par pasažieru skaitu, ir tikai daļējs pasākums, tas ir nepilnīgs process..

  Arunas Degutis, ALDE grupas vārdā. – (LT) Es gribētu apsveikt Stockmann kungu ar ziņojumu, kurā viņš atkal ir parādījis savu toleranci un kompetenci, strādājot ar diezgan pretrunīgiem priekšlikumiem. Šī regula aptver diezgan specifisku jomu un tā ir diezgan netipiska pēc sava satura. Mēs visi lieliski saprotam, ka lielākā daļa lidostu strādā dabiska monopola apstākļos un ka tās neizbēgami tiek iesaistītas interešu konfliktos un lietotāji, t.i., aviosabiedrības var ciest no tā. Tādējādi mēs saprotam, ka regulējums ir būtisks šajā jomā, tomēr pastāv risks, ka tam varētu būt arī pretējs efekts – palielinātās izmaksas un izdevumi var paaugstināt lidostu piedāvāto pakalpojumu cenas un tam savukārt būtu iespaids uz aviosabiedrībām.

Pašā pirmajā tikšanās reizē ar ieinteresētajām pusēm, radās jautājums par to, vai nepieciešams regulēt visas lidostas, un ja nē, tad kuras un cik daudzas no tām. Kā Liberāļu grupas deputāts, es esmu par regulējumu un valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, kas ir pēc iespējas mazāka, un es runāju, lai uzsvērtu, ka aptuveni 25 lidostas Eiropas Kopienā ļaunprātīgi izmanto monopola stāvokli vai arī mēģina to iegūt. Tāpēc mans ierosinājums bija par to, ka regulējumam jāaptver aptuveni šāds skaits. Bet, lai sasniegtu kompromisu, mēs piekrītam pozīcijai par vairākumu vai arī citiem ierosinājumiem un esam apsprieduši kompromisus.

  Zsolt László Becsey, PPE-DE grupas vārdā – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi. Es gribētu pateikt, cik ļoti priecājos par to, ka veiksmīgs kompromiss ir sasniegts šajā jaunajā lietā, kurā nepieciešams kopīgs lēmums. Tas ir saņēmis dažādu grupējumu Transporta un Tūrisma komitejā atbalstu.

Var rasties jautājums, par to, vai šo jautājumu vispār nepieciešams regulēt un kāds būs šis robežlīmenis [...] lidostas, lidostas, kas nesasniedz robežlīmeni [...] , zemāks robežlīmenis. Es uzskatu, ka mēs esam pieņēmuši labu lēmumu, kurā aplūkojām tikai tos principus, kas ir patiešām nepieciešami, bet kuri nevarētu radīt atšķirības dalībvalstu praksē, tādejādi nostādot tās vienu pret otru.

Es priecājos arī par to, ka tikai tās lidostas, kuras ir patiešām lielas vai monopola stāvoklī, tiks regulētas. Es uzskatu, ka tā ir kopīga veiksme, ka sūdzību process varēs tikt uzsākts tikai tad, ja tiek pārsniegts noteiktais robežlīmenis. Mēs šim procesam esam noteikuši reālus termiņus, tādejādi novēršot nebeidzamas debates.

Es personīgi uzskatu, ka tā ir veiksme, ka mums normatīvajā tekstā ir paredzēta iespēja iepriekšēja finansējuma piesaistīšanai, kā arī ļaunprātīgu paņēmienu novēršanai. Mēs esam panākuši kopīgu kompromisu par regulatīvās iestādes uzdevumiem un par īpašnieku neatkarību.

Vislielākais ieguvums būs pārredzamība, kas piedāvās lielas iespējas sniegt sabiedrībai pienācīgu aviobiļešu cenu sadalījumu . Savienības pilsoņu uzticība ES tiks nostiprināta un vienlaikus kompromisa dēļ nav jāatsakās no subsidiaritātes principa.

Mēs esam atrisinājuši visus šos jautājumus. Es sagaidu, ka debates ar Padomi būs par pāris citiem jautājumiem, piemēram, drošības nodevas vai dubultās reģistrācijas (check-in) sistēmas. Jebkurā gadījumā, pašlaik man liekas, ka mums ir ļoti spēcīga pozīcija un es ceru, ka tās veiksmīgums pavadīs mūs sarunās ar Padomi. Paldies, priekšsēdētāja kungs, un es vēlreiz atvainojos par kavēšanos.

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. – Paldies, priekšsēdētāja kungs, godātais komisāra kungs! Vispirms paldies Stockmann kungam par rasto kompromisu šajā grūtajā darbā. Manuprāt, aviācijas tirgus ir tieši tā transporta nozare, kas prasa Eiropas regulējumu, jo šeit dalībvalstu nacionālie tirgi spēlē mazāku lomu. Un tāpēc ļoti svarīgi ir radīt nediskriminējošu attieksmi pret Eiropas Savienības aviokompānijām no galvenajiem infrastruktūras turētājiem aviācijā, respektīvi, lidostām. Mani gandarī, ka Transporta komiteja rada kompromisu, ka nodevu atlaides var būt piemērojamas atkarībā no pakalpojumu kvalitātes, nevis kvantitātes, kā arī uz jaunajiem maršrutiem. Un, runājot par direktīvas tvērumu un būtības kopsakaru, šķiet, ka direktīva labi trāpa aviobiznesā vienā no sāpju punktiem. Par to liecina daudzu vēlme samazināt direktīvā ietverto lidostu skaitu. Paldies!

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bija vēl kāds iemesls, kāpēc debates par lidostu nodevām un to kopējo regulējumu aizņēma tik daudz laika. Papildu faktors bija nebeidzamās iejaukšanās Transporta un tūrisma komitejas debatēs. Attiecībā uz šo lietu bija ārkārtīgs liels lobijs, citiem vārdiem sakot, tajā bija iesaistītas daudzas ar naudu saistītās intereses, un mums kā šī Parlamenta deputātiem jāuzdod viens vai divi jautājumi. Kas aiz tā visa stāv? Kāpēc tā notiek? Kāpēc tik smaga cīņa, kāpēc tik sīva argumentēšana? Atbildi vienmēr var atrast, uzdodot jautājumu: kuri iegūst no nepārredzamības? Tas pats senais jautājums, par to, kurš ir ieguvējs jeb kā saka latīniski, cui bono, palīdzēs mums atrast atbildi.

Nepārredzamība vienmēr sniedz ieguvumus tiem, kam ir tirgus spēks, tie, kuri var diktēt savus nosacījumus. Tikai ļoti retos gadījumos tas sniedz ieguvumus patērētājiem vai ir godīgi pret patērētāju. Negodīga konkurence sastopama tur, kur ir pārredzamības trūkums, kad ir slēpta patronāža un kad ir slēptas subsīdijas. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi noteikt kopējo regulējumu.

Man liekas, ka šeit negatīvā puse ir tā, ka mēs nevarēsim regulēt daudz lielāku lidostu skaitu. Es šīs direktīvas piemērošanas jomā gribētu iekļaut arī mazākos uzņēmumus, jo tie bieži negodīgi konkurē ar lielākajām lidostām, masīvi popularizējot lētos pārvadājumus.

Vēl tikai pēdējais aspekts: Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi paredzēt tādu grozījumu, kas saistītu lidostu nodevas ar to emisijas rādītājiem Šī ir mūsu iespēja samazināt gaisa transporta nozares ietekmi uz vidi un vienlaikus samazināt troksni visnopietnāk ietekmētajiem iedzīvotājiem.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, lidostām ir daudz lielāka ietekme uz mūsu ekonomiku, uz mūsu teritoriālo plānojumu, mūsu satiksmi pa zemes ceļiem un vidi, nekā mēs to jebkad iepriekš varējām iedomāties. Lielajām lidostām ir svarīga loma kā starptautiskajiem pārvadājumu centriem vai arī kā ieejas punktiem lielākajās konurbācijās, kuros tiek attīsti tirdzniecības centri, uzņēmējdarbības vietas birojiem un izplatīšanas uzņēmumiem, sabiedriskā transporta pa zemes ceļiem centri un ceļu lietotāju nodokļu iekasēšanas posteņi apkārtējai teritorijai.

Turklāt tās ir nozīmīgs politikas instruments iestādēm vai arī tās ir pārdotas starptautiskajiem uzņēmumiem, kas vienīgi mēģina gūt pelņu un paplašināties. Tās gūst peļņu arī ārpus aviācijas nozares, iesaistoties starptautiskajā konkurencē un iekļūstot interešu konfliktos starp aviosabiedrībām, pasažieriem, citiem lietotājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Lidostu ietekme var tikt izmantota ļaunprātīgi, jo tās var piespiest jebkuru no tām atkarīgu pusi, sākot no aviosabiedrības un beidzot ar pasažieri, ieguldīt nesamērīgi daudz to peļņā.

Šīs dārgās lidostas var radīt mazāko konkurējošo lidostu attīstību, kas ir par zemākām cenām, ar sliktāku aprīkojumu, aizņemot vēl vairāk telpas un vēl vairāk teritorijām ciešot no to radītā trokšņa. Ja Eiropas Savienība regulēs lidostu ienākumus, tai tas nav jādara, lai nodrošinātu šo uzņēmumu peļņu vai ierobežotu aviosabiedrību izmaksas, kā arī lai stiprinātu aviāciju, piedāvājot pasažieriem viszemākās iespējamās cenas.

Mērķim ir jābūt aizsargāt vidi, cik vien tas iespējams, no nemitīgas aviācijas paplašināšanās un veicināt drošību vislabākajā iespējamajā veidā. Tam jāietver arī pārredzamību, tā kā līdzekļu plūsmai un nepamatotas piemēroto likmju atšķirības vairāk nevar tikt slēptas kā komercnoslēpumi.

Risinājums pašlaik tiek iezīmēts, kurā šie noteikumi vairs nepiesegs lidostas ar pasažieru skaitu no 1 līdz 5 miljoniem gadā. Es nebūtu pārsteigts, ja rezultāts būtu lielākas investīcijas mazākajās lidostās blīvi apdzīvotajās teritorijās. Attiecībā arī uz citiem aspektiem, piemēram, sūdzību procedūra, stingrāki standarti un peļņas līmenis, normatīvais tests kļūs mērenāks salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu. Es sagaidu, ka tas radīs ļaunprātīgo darbību noturīgumu un pēc pāris gadiem palielināsies vajadzība pēc stingrākiem noteikumiem.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums par lidostu konkurences stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu var rēķināties ar manu atbalstu. Es esmu īpaši apmierināts ar trīs tā aspektiem. Pirmais ir piemērojamās jomās pielāgojums. Ne jau visas lidostas ļaunprātīgi var izmantot savu stāvokli. Tāpēc koncentrēšanās uz lielajām lidostām ir jūtīgs jautājums, tā kā es nepiekrītu dažiem no iepriekšējiem runātājiem.

Otrkārt, es priecājos par nodevu diferencēšanas iespēju šajā ziņojumā. Ņemot vērā aviācijas radīto kaitīgo ietekmi uz vidi lidostās un lidostu tuvumā, diferencēšanas mehānisms varētu tikt izmantots, lai veicinātu tīrākus un klusākus gaisa kuģus. Es arī uzskatu, ka mums ir jāizvairās no pārmērīga administratīvā sloga uzlikšanas lidostām. Pārredzamības nodrošināšanai tām būtu jāatklāj noteikta informācija, bet ar nosacījumu, ka mums ir uzmanīgi jāseko līdzi izmaksām un konfidencialitātes ievērošanai.

Visbeidzot, es gribētu kaut ko teikt par grozījumu Nr. 19. Lai gan es atzinīgi vērtēju neatkarīgu regulatīvu iestādi, es uzskatu, ka grozījumā Nr. 19 izmantotais formulējums atsevišķās valstīs varētu radīt problēmas, jo procedūru īstenošana un pārraudzība tiek uzticēta vienai un tai pašai organizācijai. Es ceru, ka apspriešanās ar Padomi sniegs iespēju atrisināt šo jautājumu apmierinošā veidā.

Noslēgumā es gribētu pateikties referentam par viņa darbu un es ceru sagaidīt debašu turpinājumu par šo ziņojumu.

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētāja kungs, Komisija daudz runā par konkurences veicināšanu rūpniecībā un par birokrātisma samazināšanu, bet tās virzība šajos jautājumos bieži aizved Eiropu gluži uz pretējo pusi, un man liekas, ka tā tas notiek arī ar tās nostāju gaisa satiksmes jautājumā.

Pēc palielinātu izmaksu atbalstīšanas aviosabiedrībām ekoloģiskā nodokļa dēļ, mums tagad tiek piedāvāta direktīva par lidostu nodevām, kas nenovēršami palielinās izmaksas lidojumu pasažieriem. Reģionālās lidostas man izraisa īpašas bažas. Tās ir bijušas progresa katalizatores daudzu reģionu ekonomikā: tās ir atvērušas tirgus; tās padarījušas pieejamu nepieejamo; tās ir bijušas neatsveramas ekonomiskajā pārveidē. Un tagad, būdama uzticīga formai, Komisija vēlas efektīvi smacēt tās ar birokrātijas smago roku, aprokot novatorismu zem ziņojumu prasību kalna, par ko galu galā maksās pasažieris.

Es saku Komisijai šo: ja šīs direktīvas patiesais nolūks ir novērst ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu tirgū, kāpēc tā vispār ietver reģionālās lidostas, ja tās nav īstā problēma? Manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā lidostas ir attīstības atslēga, tomēr pagājušajā nedēļā, kad priekšsēdētājs J. M. Barroso sniedza derīgu atbalstu Ziemeļīrijai - un tieši tajā dienā, kad mēs atklājām jaunu aviolīniju starp Belfāstu un Hītrovu – mums ir šis Komisijas priekšlikums, kas palielinās izmaksas un kavēs paplašināšanos. Šo iemeslu dēļ un bez atvainošanās es balsošu pret šo priekšlikumu.

  Antonio De Blasio, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − – (ET) Paldies, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms pieņemiet manu atvainošanas par kavēšanos un pateicību par atļauju man uzstāties.

Pārredzamas sistēmas izveide lidostu nodevām ir īpaši svarīga, tā kā pašlaik nav neviena standartizēta regulējuma, kas to noteiktu. Komisijas pamatdirektīva paredz metodi nodevu iekasēšanai, bet tajā pašā laikā atstāj arī dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību. Lidostām un gaisa satiksmei Eiropas Savienībā ir īpaša nozīme, jo tās savieno reģionus, rada darba vietas un piesaista uzņēmējdarbību. Tās sniedz arī būtisku ieguldījumu ES sociālā un ekonomiskajā kohēzijā.

Privatizācija un tirgus dalībnieku parādīšanās ir kaut kādā mērā izjaukusi iepriekšējo līdzsvaru attiecībā uz lidostu nodevām. Aviosabiedrības sūdzas par to, ka galvenās lidostas darbojas kā monopols. Šī problēma tiek risināta šajā direktīvas projektā, kas uzsvaru liek uz pienācīgu konkurenci tirgū, tā kā priekšlikumā ir noteikts, ka nodevu iekasēšanas sistēmas un lidostas to noteikšanā nevar diskriminēt dažādas aviosabiedrības. Ar atsevišķiem izņēmumiem nodevām ir jāatspoguļo faktiskās pakalpojumu vai infrastruktūras izmaksas.

Jānosaka objektīvi un skaidri kritēriji attiecībā uz nodevu diferencēšanu vai palielināšanu, lai aviosabiedrību lietotāji varētu maksāt skaidri noteiktas cenas – vienu un to pašu nodevu par identiskiem pakalpojumiem.

Tas konsultāciju mehānisms, kuru mēs ieviešam, arī ir svarīgs. Ja aviosabiedrības nav apmierinātas ar iekasētajām nodevām, viņi var vērsties pie neatkarīgas regulatīvas iestādes.

Visbeidzot, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atzīmēt vajadzību Eiropas Savienības Komisijai sagatavot ziņojumu par Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas veiksmīgumu 4 gadus pēc tās stāšanās spēkā. Šis ziņojums parādītu rezultātus un kā arī to, vai regulējuma mērķi ir sasniegti. Paldies jums!

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šeit ir izteikti vairāki lieliski argumenti, vismaz teorētiskā vai vispārējā veidā, par to, vai regulējums ir vai nav nepieciešams. Tomēr, ja ir runa par konkrētu gadījumu, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds no šiem risinājumiem būs vairāk piemērots. Attiecībā uz lidostu nodevām, manuprāt, Komisija rīkojās pareizi, iesniedzot priekšlikumu direktīvai, lai arī šķiet, ka mēs rīkojāmies pareizi arī attiecībā uz P. Costa ziņojumu, izvērtējot pūliņus, kas nepieciešami, lai samazinātu administratīvo slogu.

Lidostas ir svarīgi ekonomiskie spēlētāji un iespējamās sekas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas, ņemot vērā to nozīmīgo lomu ekonomikā. Komisija tās priekšlikumā ierosina interesantu koncepciju, kaut arī varētu šķist, ka tā kaut kādā mērā ir pārāk izvairīga. Mēs Transporta un tūrisma komitejā esam veikuši dažas izmaiņas un es ceru, kā arī tiešām uzskatu, ka tie priekšlikumu padarīs labāku.

Mūsu referents Stockmann kungs veda garas sarunas ar iesaistītajām pusēm un jo īpaši ar dažādām Parlamenta grupām pirms dažu lielisku kompromisu sagatavošanas, kurus mūsu lielākā daļa varēja atbalstīt.

Es gribētu pievērsties trim aspektiem. Pirmkārt, mēs gribējām nodrošināt to, lai šī direktīva novērstu atsevišķu lidostu dominējošo tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Otrkārt, mums ir nepieciešami noteikumi Kopienas mērogā, lai nodrošinātu veiksmīgi funkcionējošu, nediskriminējošu, pārredzamu un visaptverošu procedūru šo nodevu aprēķināšanai. Treškārt, ir loģiski izveidot neatkarīgu regulatīvu iestādi katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi tiek īstenoti.

Es pieņemu, ka mūsu priekšlikumi tiks pieņemti rītdienas plenārsēdē ar lielu vairākumu un es jo īpaši gribētu apsveikt mūsu referentu par viņa izcilo darbu.

  Saïd El Khadraoui (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikties Stockmann kungam par viņa izcilo ziņojumu un labo sadarbību. Es uzskatu, ka, noslēdzot šo likumdošanas procesu, mēs būsim spēruši svarīgu jaunu soli uz priekšu tādas situācijas sasniegšanā, kur svarīgākās Eiropas Savienības lidostas beidzot ievēros vienus noteikumus visu veidu nodevu iekasēšanā par to piedāvātājiem pakalpojumiem saistībā ar nolaišanās, pacelšanos, lidostas apgaismojumu, gaisa kuģu novietošanu, pasažieru apkalpošanu un kravu apstrādi.

Piemērošanas joma bija viens no grūtākajiem aspektiem. Es uzskatu, ka sasniegtais kompromiss ir lielisks: 5 miljoni pasažieru,15 % no lidojumiem dalībvalstīs. Vērā jāņem fakts, ka mūsu kompromisā mēs esam paredzējuši dalībvalstīm iespēju nepieciešamības gadījumā pēc izmeklēšanas pieprasīt citām lidostām tajā pašā dalībvalstī ievērot šos noteikumus.

Es uzskatu, ka šeit ir četri svarīgi aspekti. Pirmais ir pārredzamība, kas likumdošanā ir pastāvīgs temats, un atbilstošu mērķu un pārredzamu kritēriju paredzēšana, lai noteiktu, kāds lidostu nodevu līmenis ir būtisks.

Otrais ir tās atšķirības lidostu nodevu līmenī, kas vēl joprojām būs iespējamas un es šeit domāju arī tās atšķirības, kas būtu balstītas uz ekoloģiskajām īpašībām, uz izplatītā trokšņa. Tas padarītu iespējamu koordinācijas politiku.

Trešais svarīgais aspekts ir tas, ka ir izstrādāta skaidra un obligāta procedūra konsultācijām starp lidostas pārvaldības iestādi un lietotājiem, kā arī tiek ieviesta laba sūdzību procedūra. Beidzamais aspekts ir skaidra vienošanās iespēja par nozīmīgu investīciju iepriekšēju piesaistīšanu lidostām un kādā veidā jāsedz šīs izmaksas.

Kopsavilkumā es domāju, ka mēs varam sasniegt labu galarezultātu, ja vien Padomei būs vēlme tādu sasniegt. Es pamanīju, ka šajā procesā būs pāris problēmas. Es arī domāju par apstiprinātajiem grozījumiem par drošības pasākumu finansēšanu, kuri galvenokārt ir līdzeklis spiediena izdarīšanai, lai atrastu risinājumu citam jautājumam, kā jūs zināt. Pagaidām tas ir beidzies un es domāju, ka mums Parlamentā vajadzētu būt daudz elastīgākiem procedūras atlikušajā daļā.

  Eugenijus Gentvilas (ALDE). – (LT) Eiropas Komisijas ierosinātā direktīva nodrošina sadarbību starp iestādēm, kas kontrolē lidostas, un lietotājiem, kas lielajām lidostām neļaus ignorēt klientu intereses un tirgū iegūt monopola stāvokli. Tas ir iemesls, kāpēc gribu atbalstīt šo ziņojumu kā Reģionālās attīstības komitejas loceklis. Gaisa transportam ir jāspēj nodrošināt reģionālo kopienu ekonomiskās un sociālās vajadzības un ir svarīgi uzsvērt, ka 90 procenti no Eiropas Savienības pilsoņiem nedzīvo galvaspilsētās. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt reģionālo lidostu veiksmīgu funkcionēšanu, tā kā tas palīdzēs palielināt reģionu pievilcīgumu.

Iesniegtais dokuments samazina monopola stāvokļa risku lielākajām lidostām un tas palīdzēs samazināt vides, infrastruktūras un transporta problēmas, ar kurām sastopas lielās lidostas un tās lielpilsētas, kas izvietotas to tuvumā. Proti, tas nodrošinās daudz straujāku attīstības tempu reģionālajās lidostās un nodrošinās reģionu sociālo un ekonomisko attīstību dažādās valstīs. Kravas pārvadājumi un pasažieru plūsma ir ļoti svarīgs pamats efektīvai reģionālajai attīstībai. Tāpēc es atkāroti aicinu atbalstīt Stockmann kunga ziņojumu.

  Adam Bielan (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, viena no Eiropas Savienības atbildībām ir nodrošināt, lai Kopienas tirgus attīstītos saskaņā ar godīgas konkurences principiem.

Direktīvas par lidostu nodevām mērķis ir novērst potenciālo ļaunprātīgo dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas ir lidostām Savienības tirgū vai atsevišķās valstīs. To ierosināja, jo ne visas valstis piemēro pārredzamas procedūras, aprēķinot lidostu nodevas. Jaunie noteikumu tiks piemēroti 67 lielām lidostām.. Es domāju, ka mēs darītu pareizi, ja atcerētos, ka lidostu attīstībai, jo īpaši mazāko lidostu, ir svarīga loma reģionālās attīstības veicināšanā Eiropā. Tas sniedz būtisku ieguldījumu ekonomisko atšķirību samazināšanā starp atsevišķiem Savienības reģioniem. Tas jo īpaši attiecas uz valstīm Centrālajā un Austrumeiropā.

Mana valsts Polija ir viens no līderiem gaisa transporta jomā. Polijas gaisa transporta tirgus pieauga par 13 % pagājušajā gadā un ir starp tiem, kas bauda visdinamiskāko izaugsmi pasaulē. Tomēr gaisa satiksmes izaugsmē nepieciešamas nozīmīgas investīcijas. Tāpēc ir būtiski atļaut mazākajām lidostām iekļaut to lidostu nodevās daļu no izmaksām, kas saistītas ar ilgtermiņa infrastruktūras attīstības projektiem. Tā būtu liela palīdzība to attīstības finansēšanā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šajā vienas minūtes runā es gribētu uzsvērt, ka mēs iesniedzām grozījumus, lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā īpaša uzmanība tiktu pievērsta tiem ierobežojumiem, no kuriem cieš reģioni, kas pastāvīgi atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī vai dabas resursu trūkumā, tādi kā attālākie reģioni, jo īpaši saskaņā ar EK līguma 299 panta 2 punktu.

Mēs uzskatām, ka direktīvā skaidri jāatzīst lidostu lielā nozīme reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un to teritoriālajā kohēzijā. Tāpēc atbilstošas prasības jāiekļauj arī direktīvā, tātad priekšlikumā, ka tām lidostām, kuras ir izvietotas šajos reģionos, direktīvā paredzētie noteikumi netiks piemēroti, ja tie nenodrošina universālo un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanu. Mēs ceram, ka šis ierosinājums var rēķināties ar jūsu atbalstu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka ir lietderīgi laiku pa laikam atgādināt Komisijai, ka Īrija ir sala un ka mēs esam pilnībā atkarīgi no lidostām, lai būtu Eiropas daļa un pārējās pasaules daļa. Svarīgs jautājums man ir reģionālās lidostas un tas, lai tās saņem pilnu atbalstu.

Daudzos gadījumos es joprojām dzirdu argumentu, ka, palīdzot mazajām lidostām, tiks palielinātas ogļskābās gāzes emisijas, bet es nedomāju, ka tā ir taisnība. Kad visi lidojumi būs tikai no Dublinas, tas nozīmē tikai to, ka visiem cilvēkiem, kas dzīvo Korkas lidostas tuvumā kā es, vai Šenonas lidostas, vai Voterfordas, vai Kerijas tuvumā, būs jābrauc uz Dublinu vai jālido vēlreiz – jāveic iekšzemes lidojums uz Dublinu – un tad atkal tālāk. Kaut gan bieži, sniedzot atbalstu reģionālajām lidostām, šie lidojumi varētu pamatoti no reģiona teritorijas vest tieši uz ceļojuma galamērķi.

Mans otrs punkts skar pasažierus invalīdus. Pirms neilga laika, kad jūs saņēmāt Īrijas lidostu nodevu sarakstu, tajā bija maksa par ratiņkrēslu. Daudzi invalīdi sazinājās ar mani un prasīja, lai to atceļ, jo viņi domāja, ka pārējie pasažieri jūtas tā, it kā viņi maksātu papildu maksu par cilvēkiem ratiņkrēslos. Ir ļoti svarīgi, lai mēs saprotam, ka vienam no katriem desmit cilvēkiem Eiropā ir invaliditāte, iespējams pat vairākiem - dažreiz līdz 17 % - un ka nedrīkst būt īpašas nodevas.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Pa Eiropu un uz Eiropu tiek ceļots arvien vairāk, bet ceļot pa un uz mūsu kontinentu kļūst arvien dārgāk. Faktori, kas ietekmē šīs paaugstinātās izmaksas, piemēram, naftas palielinātās cenas, drošības izmaksas un CO2 emisiju samazināšana, ir pastāvīgi faktori, kas saglabāsies ilgstoši.

Šajā kontekstā mūsu mērķim jābūt veicināt patiesi konkurētspējīgu lidostu tirgu, kas ir iespējams tikai tad, ja tiek nodrošināta pārredzamība un paredzamība. E uzskatu, ka šīs ir būtiskākas lietas šajā direktīvas priekšlikumā tajā variantā, par kuru pašlaik tiek debatēts, un kurā būtisku ieguldījumu ir devis Stockmann kungs. Viena no šīm būtiskākajām lietām ir vispārējie noteikumi lidostu nodevu noteikšanai un iekasēšanai, ar kuriem tiek noteikti kopēji principi, lai novēstu jebkuru ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu. Tā kā šie noteikumi tiks piemēroti aptuveni 70 % no lidostām, tajā ļoti pareizi izvairās piemērot tiesību aktus mazākajām un reģionālajām lidostām, kur risks ir neesošs.

Turklāt attiecībā uz tām situācijām, kuras, piemēram, pastāv Portugālē vai Somijā, kur gaisa satiksmi pārvalda lidostu asociācijas vai lidostu tīkli, noteikumi tiek piemēroti saskaņotām nodevām visiem, nodrošinot, ka tie atbilst konkurences noteikumiem. Jāuzsver arī sekojoši punkti: pienākuma noteikšana lidostu operatoriem un lietotājiem apmainīties ar informāciju, apspriest pārredzamības prasības un lidotu nodevu aprēķināšanas metodes. Neatkarīgas regulatīvas iestādes izveide, kas iejauktos tikai tādā gadījumā, ja nav vienošanās attiecībā uz lēmumu par lidostu nodevām, arī veicinās pienācīgu tirgus funkcionēšanu.

Visbeidzot, man jānoslēdz ar to, priekšsēdētāja kungs, ka stingru un pārredzamu kritēriju noteikšana nodevu izmantošanai iepriekšējai finansējuma piesaistei jaunajiem lidostas infrastruktūras projektiem, vienlaikus aizsargā arī sabiedrības intereses lidostu un jaunu lidostu infrastruktūru attīstītībā, kā arī pasažieru tiesības, citiem vārdiem sakot, patērētāju, kuru interesēm galu galā mums jāpievērš vislielākā uzmanība.

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt referentu par viņa pacietību, uzklausot un ņemot vērā dažādās prasības, kas atspoguļo pašreizējo lidostu sistēmu daudzveidību Eiropā. Es gribētu apsveikt arī Komisiju par jutīgumu pret faktu, ka daudzveidībā tomēr nevar piemērot sistēmas, kuras nav pārredzamas, kas var būt diskriminējoši vai ierobežot dažādu ieinteresēto pušu un lietotāju dalību.

Ņemot vērā referenta padziļināto dialogu un arbitrāžu, es uzskatu, ka pašreizējais normatīvais teksts piedāvā mums ļoti noderīgu instrumentu, lai nodrošinātu, ka galvenās trīs ieinteresētās puses – valstu iestādes, lidostas un aviosabiedrības – atrisinātu to atšķirības īsā laika posmā par labu dara ņēmējiem un pasažieriem. Tas ļaus tiem nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, kas atbilstu jauno pasažieru prasībām un jaunām prasībām saistībā ar pieejamību, lielāku drošību, mazāku kaitīgo ietekmi uz vidi, īpaši attiecībā uz troksni, un mazāk konfliktu un juridiskās neskaidrības ar labāku konsultāciju palīdzību.

Iespējams, ka tas varēja būt labāks, padarot piemērošanas kritēriju vienkāršāku, paredzot tikai procentuālo daudzumu, kas varētu sniegt daudz reprezentatīvāku rezultātu. Jebkurā gadījumā, es esmu gandarīta, ka tekstā tiek atzīta lidostu tīklu darbības spēja, kas ir izrādījusies ļoti izmantojama sistēma valstīm, piemēram, manai valstij, kur nopietnas sezonālas problēmas ietekmē aviosabiedrības.

Turklāt es arī gribētu papildināt, ka priekšlikumā var pieņemt parlamentārās vai tiesas metodes, nodrošinot pašreizējos rādītājus.

  Samuli Pohjamo (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentam Stockmann kungam par tik pilnīgu debašu par šo jautājumu sagatavošanu. Tomēr es vēlētos pievērst uzmanību kaut kam citam no tāda cilvēka viedokļa, kurš dzīvo mazapdzīvotā valstī lielā attālumā no lielākajām pilsētām.

Lidostas Somijā veido vienotu tīklu, kurā galvenokārt tiek piemērota standartizēta cenu noteikšanas sistēmu.. Šī vienošanās ir nodrošinājusi pamatotas darbības izmaksas, pat lidostām ar nelielu satiksmi, kas izvietotas attālajos apvidos. Gaisa satiksmes sakari šīm teritorijām ir ļoti svarīgi.

Grozījumā Nr. 9 un grozījumā Nr. 16 ņem vērā lidostu tīklu pastāvēšanu, bet mazākās lidostas tiek uztvertas netaisnīgi. Es ceru, ka Parlaments ņems vērā atšķirīgos nosacījumus, kas pastāv dalībvalstīs un izstrādās direktīvu tādā veidā, kas nodrošinātu uzturēšanu, attīstību un finansējuma piesaistīšanu nacionālajiem lidostu tīkliem uz vienota pamata.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikt, ka es novērtēju to darbu, ko uzņēmies Stockmann kungs, referents, un Komisija.

Eiropas ekonomikas konkurētspējai ir nepieciešama pārredzamu un racionāla pieeja lidostu nodevām. Tās ir nozīmīga daļa no pārvadātāju darbības izmaksām. Šis jautājums attiecas ne tikai uz lidostu īpašniekiem, bet arī uz aviosabiedrībām un tādejādi arī uz pasažieriem. Lidostas, kurām ir valsts vai kontinentāla mēroga nozīme, tiek ietekmētas kopā ar reģionālajām.

Rodas jautājums par lieluma ierobežojumu. Vai ierosinātais kritērijs par 5 miljoniem pasažieru pārvadājumiem vai 15 % no pasažieru pārvadājumiem konkrētajā valstī ir atbilstošs? Nekādos apstākļos nevar pieļaut, ka šie noteikumi negatīvi iespaidotu pasažierus. Lidostu piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt saskaņā ar drošības un precizitātes kritērijiem attiecībā uz izlidošanu, ielidošanu un pārvadājumiem. Mēs visi zinām, ka mūsu lidostas ievērojami atšķiras attiecībā uz precizitātes kultūru. Dažās no lidostām pasažieri tiek uztverti kā neērtība. Uzlabojumi un labāka pasažieru apkalpošana būs visvairāk gaidīti.

  Jim Higgins (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti apmierināts ar sarunu iznākumu, kas ir risinājušās vairākus mēnešus, un priecājos redzēt, ka Parlaments ir pieņēmis pieeju, vadoties no veselā saprāta viedokļa.

Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums par to, lai šī direktīva attiecas uz visām lidostām, kurās pasažieru skaits ir lielāks par vienu miljonu gadā, izraisīja bažas, it īpaši no Īrijas viedokļa raugoties, jo, pieņemot šo pieeju, direktīva attiektos gan uz Šenonas, gan Korkas lidostu, un, iespējams, ar laiku uz Īrijas Rietumu lidostu, jo tā cer turpināt savu paplašināšanos. Mans iebildums ir bijis tas, ka lidostas zem piecu miljonu pasažieru gadā sliekšņa ir pakļautas daudz stingrākiem tirgus spēkiem nekā lielākās lidostas, un pakļaut tās vēl šīs direktīvas nosacījumiem uzliktu nevajadzīgus žņaugus reģionālajām lidostām.

Ar šodien pieņemto Parlamenta nostāju mēs varam cerēt, ka lielāko lidostu cenu un infrastruktūras attīstības finansēšanas politika būs pārredzamāka. Mēs arī pieredzēsim stingru neatkarīgu regulējumu visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka lidostas un lidostu klienti neizmanto ļaunprātīgi savu dominējošo spēku tirgū.

It īpaši es priecājos par to, ka, kamēr tiek risinātas pārsūdzības, lidostas klienti nevar kavēt lidostas pieņemtos plānus, es pats domāju, ka sešu mēnešu brīdinājums par cenu maiņu, kaut arī netaisnīgs pret aviolīniju, nodrošinās pietiekamu laiku nepieciešamo sarunu vešanai un vienošanās panākšanai starp abām pusēm. Tas, ka lidostas klients nevar kavēt lidostas plānus, ļaus lidostām sākt īstenot infrastruktūras plānus bez kavēšanās un tādējādi ietaupīt savu – un galu galā pasažieru – naudu, jo visticamāk viņi būs nākamo maksu pievienotā labuma guvēji.

Es gribu pateikties saviem kolēģiem Parlamentā, kas atbalstīja manus sākotnējā priekšlikuma grozījumus un kas atbalstīja manu viedokli sarunu laikā, kas nozīmē, ka reģionālās lidostas - mazākās lidostas - turpinās būt brīvas vismaz paredzamā nākotnē no birokrātijas un tās izmaksām. Un es vēlreiz kopā ar visiem saku: apsveicu referentu U. Stockmann ar labi padarītu darbu.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikties un apsveikt Stockmann par viņa atvērtību un spēju sasniegt kompromisu starp iesaistītām dažādām interesēm šajā augstas kvalitātes ziņojuma sagatavošanā, jo īpaši attiecībā attālākajiem reģioniem. Kopumā es atbalstu Komisijas priekšlikumu un es jūtos iesaistīts šajā ziņojumā, jo tas nodrošina nediskrimināciju lidostu nodevās, izņemot tajos gadījumos, kad tas ir atbilstoši un nepieciešami saskaņā ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz attālāko reģionu izredzēm. Ir jāievieš obligāta konsultāciju procedūra starp lidostas pārvaldes struktūrām un lietotājiem. Jebkurai nodevu diferencēšanai ir jābūt pārredzamai un balstītai uz skaidriem kritērijiem, ņemot vērā teritoriālās kohēzijas principu.

Saskaņā ar mūsu priekšlikumu, turpmākās modeļa izmaiņas būs iespējamas sabiedrības interešu objektīvu un pārredzamu iemeslu dēļ, jo īpaši attiecībā uz vispārējo pieejamību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, es citēju, "ka lidostas vienādiem pakalpojumiem piemēro vienādu nodevu". Lidostas pārvaldes iestāde var nodrošināt lidostas lietotāju koncesijas nodevām, kas balstītas uz izmantotā pakalpojuma kvalitāti, nodrošinot, ka koncesijas principā ir pieejamas visiem lidostas lietotājiem saskaņā ar publiskotiem, pārredzamiem un objektīviem nosacījumiem. Tā var nodrošināt koncesiju lietotājiem, atklājot jaunus maršrutus … saskaņā ar EK konkurences tiesībām ...

Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Kā parlamenta deputāts, ceļotājs un pilots, es esmu gandarīts, ka ar šo direktīvu Savienībā pirmo reizi ir paredzēts regulēt lidostu nodevas, ko es uzskatu par lietderīgu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi, ka tā mums ļauj noteikt kopējus principus lidostu nodevu iekasēšanai, kas radīs lielāku skaidrību un mazāku diskrimināciju.

Otrais uzsvars, ko es šeit saskatu, ir dialoga uzsākšana starp lidostas iestādēm un aviosabiedrību uzņēmumiem, kas nozīmē, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta pasažieriem no viņu drošības un pakalpojuma kvalitātes viedokļa. Man šķiet svarīgi, ka mēs ar šo direktīvu parādām mūsu labvēlīgo attieksmi pret lidostu attīstības vajadzībām, t.i., augstāku nodokļu iespēju, bet ar nosacījumu, ka ir dialogs ar lietotājiem, nodrošinot viņiem skaidru informāciju un to nodokļu nošķiršanu, kuri paredzēti īpaši attīstības mērķiem.

Visbeidzot, es gribētu izteikt spēcīgu atbalstu neatkarīgu regulatīvu iestāžu izveidošanai ar cerību, ka, saskaņā ar proporcionalitātes principiem, tas neradīs pārmērīgu birokrātiju. Šeit es jo īpaši domāju tās dalībvalstis, kurām ir viena liela lidosta un vienai valstij piederoša nacionālā aviosabiedrība. Lai gan šādos gadījumos mums nav vajadzīgas lielas regulatīvās iestādes, steidzami ir nepieciešams nodrošināt funkcijas strukturālo nošķiršanu no darbībām saistībā ar īpašumtiesībām vai pārraudzību.

Ļaujiet man arī atzīmēt kādu lietu saistībā ar terminoloģiju. Manuprāt, angļu valodā vairāk ir piemēroti izmantot terminu „neatkarīga regulatīva iestāde” nekā „neatkarīga pārraudzības iestāde”, jo pēdējais termins kaut kādā mērā var tiks saprasts arī kā pārbaudes struktūra, kas šajā direktīvā nav paredzēts. Otrajam lasījumam es ierosinu, lai tiktu ieviesta izņēmuma iespēja vai izņēmuma tiesības (opt-out) tām lidostām, kuras darbojas īpašos apstākļos. Mani apsveikumi referentam un tiem, kuri ar viņu sadarbojās.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es gribētu apsveikt referentu Stockmann kungu par viņa nozīmīgajiem uzlabojumiem Komisijas priekšlikumam.

Visām tām lidostām, kuras iekļaujas direktīvas piemērošanas jomā, tiks piemēroti vienādi pārredzamības noteikumi un tās sniegs informāciju par lidostu nodevu aprēķināšanu un izmantošanu.

Saskaņā ar 1. apsvērumu galvenais lidostu uzdevums ir nodrošināt pakalpojumus gaisa kuģiem no to nolaišanās līdz pacelšanās brīdim, kā arī pasažieru un kravu apkalpošanu. Ņemot vērā to plašo darbību loku, kuras nodrošina lidostas, ir nepieciešams skaidri noteikt atbildības katrai vienībai un jo īpaši šo darbību finansēšanas metodes.

Tomēr mums jāpievērš īpaša uzmanība faktiskajai direktīvas īstenošanas iespējai dalībvalstīs.

Dialoga turpināšana starp lidostām un transporta operatoriem ir ārkārtīgi svarīga. Vienā no mūsu grozījumiem paredzēts, ka tās lidostu nodevas, kuras tiek noteiktas, lai segtu drošības izmaksas, jāizmanto tikai un vienīgi drošības pasākumu īstenošanai.

Dalībvalstīm arī jāizmanto struktūrfondi, lai attīstītu infrastruktūru to reģionālajās lidostās.

Saskaņā ar Eurostat datiem par piecām jaunajām dalībvalstīm gaisa satiksmes pasažieru skaits ir palielinājies par 25 % 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Šajā laika periodā vislielākais pieaugums ir bijis Rumānijā (35 %).

  Priekšsēdētājs − Stockmann kungs, jums kā referentam būs iespēja runāt debašu beigās. Vai jūs vēlaties runāt tagad, vai gaidīt līdz beigām?

  Ulrich Stockmann , referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, lai arī „catch the eye” procedūra patiesībā nav paredzēta referentiem, es gribētu uzdot vienu vai vairākus jautājumus komisāram, jo viņš nedzirdēja manu runu pirms kāda brīža. Kad man būs nākamā iespēja, es izteikšos ļoti īsi.

  Priekšsēdētājs. − Labi, tas ir skaidrs, bet mums ir jāpabeidz mūsu saraksts. Tāpēc mums jādod vārds nākamajam runātājam un tad jāturpina ar „catch-the-eye” procedūru.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šo debašu būtību kopsavilkumā var izteikt ar šādu jautājumu: kā jūs mērāt dominējošu stāvokli tirgū?

Šī direktīva ir Komisijas mēģinājums pakļaut lielu skaitu Kopienas lidostu regulējumam, un tā ir saskatījusi iespēju to darīt, jo tā uzskata, ka varētu būt nelīdzsvarotība attiecībās starp lidostām un to klientiem, aviolīnijām. Dažos gadījumos viņiem ir taisnība, lielāka apjoma lidostas ES, tādas kā Londonas Hītrova un Parīzes Šarla de Golla lidosta, būtu jāregulē, lai tās nevar ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū. Bet es uzskatu, ka ES mazākās reģionālās lidostas ir jāregulē tikai tad, kad ir atklāts, ka tās darbojas pret konkurenci.

Tāpēc atgriezīsimies pie jautājuma: kā jūs mērāt dominējošu stāvokli tirgū? Sistēma, kas ietver katru Kopienas lidostu ar piecu miljonu pasažieru skaitu gadā un vairāk, ir patvaļīga, bet katrā ziņā labāka nekā ar vienu miljonu. Un, ja lidosta sasniedz ik gadu vairāk nekā 15 % no pasažieru kustības dalībvalstī, tas ir vēl labāk – taču joprojām patvaļīgi.

Piemēram, Ņūkāslas lidostai Apvienotajā Karalistē ar 5,2 miljoniem pasažieru tomēr ir jākonkurē ar citām lidostām Anglijas ziemeļos, lai piesaistītu darījumus. Kāpēc palielināt apgrūtinošu un dārgu birokrātiju mazākajām lidostām, kas patiesībā konkurē savā starpā un kam jāaug? Tāpēc es gribu, lai valsts regulatoriem ir iespēja atbrīvot savas lidostas no šī regulējuma.

Direktīvas papildu mērķi tomēr ir ļoti labi. Kopēji noteikumi par informācijas savstarpēju sniegšanu, pārredzamību un nodevu ievākšanu ir apsveicami. Bet, protams, šajā gadījumā Komisijai nav jāregulē vairāk, nekā regulējumam vajadzīgs.

  Ulrich Stockmann, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu jautāt komisāram par tiem punktiem, kuros mūsu nostāja komitejā būtiski atšķīrās no Komisijas priekšlikuma: pirmkārt, par direktīvas piemērošanas jomas samazināšanu līdz 5 miljoniem pasažieru pārvadājumu; otrkārt, par lidostu tīklu iekļaušanu, kas ir pilnīgi jauns punkts; treškārt, par regulatīvas iestādes atbildību noteikšanu, atļaujot tām deleģēt to pienākumus reģionālajām struktūrām; ceturtkārt, par iepriekšēja finansējuma piesaistīšanu, ko Komisija nebija iekļāvusi, kaut arī šķiet, ka tas bija atļauts saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto. Visbeidzot, man ir vēl viens jautājums: kāda ir jūsu nostāja par nodevu diferencēšanu pēc vides kritērijiem? Šie ir tie jautājumi, uz kuriem es joprojām gribētu saņemt atbildes.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, lai neatkārtotu neko no jau iepriekš teiktā, es pilnībā atbalstu lielākas pārredzamības nepieciešamību lidostu nodevu jautājumā. Tā kā lidostu nodevas nav aviolīniju darbības izmaksu daļa, bet daļa no lidostas darbības, attīstības un uzturēšanas izmaksām, es vēlos zināt Komisijas viedokli par obligāto vajadzību aviolīnijām atmaksāt lidostas nodevas, ja pasažierim jāatceļ lidojums.

Viņiem vismaz jāsaņem pilns kredīts, ja ne īsts lidostas nodevu atlīdzinājums, par atceltu lidojumu. Es nedomāju, ka ir pieņemams, ka lidostas piesavinās lidostas nodevas, ja lidojumi tiek atcelti. Dažas to dara uzreiz, citas atlīdzinās pēc krietnas administrēšanas nodevas iekasēšanas no atlīdzināmās summas, kas padara nevērtīgu pašu atlīdzināšanas pieprasījumu.

Tas ir sīks, bet ļoti kaitinošs punkts ES pasažieriem, un es domāju, ka mums ir tagad kaut kas jāsaka un jāpiesaista tas tam, par ko mēs te runājam.

SĒDI VADA: LUISA  MORGANTINI
priekšsēdētāja vietniece

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Tā kā mums ir pienākums nodrošināt pārredzamību, pareizu informāciju lietotājiem un pasažieriem, kā arī gaisa transporta pakalpojumu kvalitāti un tā kā pirmajos 11 mēnešos 2006. gadā tika izveidoti 211 jauni reģionālie maršruti – tādejādi izveidojot 1 800 jaunus lidojumus nedēļā – es gribētu jautāt Komisijai, kādi pasākumi tiek veikti, lai informētu pasažierus par lidostu nodevām, tā kā pasažieri diemžēl nezina savas tiesības tādos gadījumos, kad lidojumi tiek atcelti vai aizkavēti.

  Jacques Barrot , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlreiz gribētu pateikties mūsu referentam Stockmann kungam, kurš ir pagarinājis mūsu dialogu. Mēs – un es personīgi – iesaistījos dialogā ar lidostām un aviosabiedrībām. Paldies jums, Stockmann kungs, par ieklausīšanos abās pusēs, jo kaut kādā mērā nav vienkārši izstrādāt noteikumus labam dialogam, kas atļautu sasniegt līdzsvarotus risinājumus un nodrošinātu, ka lidostas, kam ir dominējošs stāvoklis, ļaunprātīgi nevar izmantot šo stāvokli.

Tagad es atbildēšu uz jūsu jautājumu, Stockmann kungs. Attiecībā uz pasažieru skaitu mēs uzskatām, ka 5 miljoni ir pieņemami. Ir svarīgi ņemt vērā tīklus un es piekrītu arī tam. Tomēr es esmu ļoti negribīgs attiecībā uz atbalstu pienākumu deleģēšanai reģionālajām iestādēm. Tas varētu būt bīstami un es neredzu, kā tas varētu sniegt kādas priekšrocības. Mums ir vajadzīga objektīva iestāde, kas nodrošinātu to, ka uz iesaistītajām lidostām attiecas vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz dialogu un nodevu noteikšanu. Es atbalstu nodevu diferencēšanu pēc vides kritērijiem. Tomēr – un es gatavojos pie tā atgriezties – nav neviena iemesla paredzēt iepriekšēja finansējuma piesaisti infrastruktūrai. Kad mēģinām atrast veidu, kā veiksmīgi pārvaldīt lidostu un iekasēt nodevas, ir acīmredzot nepieciešams paredzēt nākotnes infrastruktūras prasības. Nav nekādas vajadzības pēc iepriekšējas finansēšanas.

Papildus šīm sniegtajām atbildēm es tagad gribētu atbildēt uz dažiem iepriekš izteiktajiem komentāriem. Pirmkārt, es gribētu teikt Simpson kungam, ka ar direktīvu nav noteikts pārmērīgs regulējums un birokrātija. Tas, ko mēs gribam panākt, ir pamatprincipu ievērošana. Dalībvalstis jau ir pieņēmušas šos principus ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas palīdzību. Tāpēc mēs vēlamies ieviest regulējumu to īstenošanai. Es patiešām uzskatu, ka mēs varam patiesi teikt, ka esam atraduši vislabāko regulējumu, lai nodrošinātu labu dialogu starp aviosabiedrībām un lidostām, un, manuprāt, dialogs ietver arī to, ka progress tiks sasniegts pārredzamības jomā. Allister kungs teica, ka direktīva padarīs dārgākas reģionālās lidostas. Tomēr patiesībā ir tieši pretēji! Gluži otrādi, ar paredzamu pārskatu palīdzību, ar šīm obligātajām konsultācijām, ar pārvadātāju nediskrimināciju mēs faktiski nodrošināsim, jo īpaši atsevišķās reģionālajās lidostās, ka būs pilnīga pārredzamība un ka patērētājiem, pasažieriem, būs vieglāk ceļot, izmantojot gaisa satiksmi, bez jebkādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

Kā jau es iepriekš minēju un pašlaik es atbildu Lichtenberger kundzei, šī direktīva atļaus dalībvalstīm noteikt nodevas vai nodokļus, balstoties uz trokšņa piesārņojumu vai citiem vides aspektiem. Tomēr, tā kā ar šo regulu cenšas neizveidot pārmērīgu regulējumu, mums nav nepieciešams noteikt katru no šiem nodokļiem. Atbildot El Khadraoui kungam, es teiktu, ka noteikti būs iespējams pielāgot nodevas, ņemot vērā vides aspektus. Padome to ir ierosinājusi un mans nodoms ir atbalstīt šo ierosinājumu.

Daži no jums jautāja man par problēmām saistībā ar lidojumu atcelšanu. Godīgi sakot, normatīvajā tekstā šis jautājums netiek aplūkots, tā kā man ir grūti atbildēt. Ir bijis liels progress attiecībā uz pasažieru tiesībām un tas ir jāturpina. Es jums palūgšu, kundze, sazināties ar mani rakstveidā, lai es varētu sniegt daudz precīzāku atbildi uz jūsu jautājumu, ko es atzīstu kā pietiekami leģitīmu, kā arī Žicću kundzes jautājumu, kura arī uzstājās.

Priekšsēdētāja kungs, tagad es gribētu sniegt īsu kopsavilkumu par Komisijas nostāju attiecībā uz grozījumiem. Vairāki no grozījumiem, kurus iesniedza jūsu referents, stiprināja Komisijas mērķi uzlabot attiecības starp lidostām un aviolīnijām. Stockmann kungs, Komisija var pārņemt 21 no šiem grozījumiem, kas sniedz ieguldījumu minētajam mērķim. Es jo īpaši šeit pieminēšu grozījumu par nodevas definīciju, grozījumu Nr. 12, un grozījumus par lidostu tīkliem, grozījumu Nr. 14 un grozījumu Nr. 16, ar nelielām izmaiņām formulējumā. Komisija sākotnēji ierosināja, ka direktīva ir jāpiemēro lidostām, kuru ikgadējā satiksme pārsniedz 1 miljonu pasažieru pārvadājumu. Komisija pieņem jauno ierobežojumu, kas tiek ierosināts grozījuma Nr. 7 pirmajā daļā, tā kā liekas, ka to atbalsta vairākums gan Parlamentā, gan Padomē. Tomēr 27 no jūsu referenta iesniegtajiem grozījumiem nevar tikt pārņemti tādā veidā, kādā tie ir pašlaik, un ir vajadzība tos apspriest sīkāk. Tas jo īpaši attiecas uz grozījumiem par drošības nodevām: Grozījumi Nr. 13, Nr. 21, Nr. 22, Nr 23 un Nr 24. Šis jautājums bija temats ilgstošās un asās debatēs. Kompromiss tika sasniegts samierināšanās procedūras laikā un liekas, Stockmann kungs, ka tāpēc šie grozījumi pašlaik nav vairāk nepieciešami. Turklāt direktīvu nevar piemērot vienīgi tajos gadījumos, kad tiek pārkāptas konkurences tiesības. Kā tādus Komisija nevar pieņemt grozījumus par situācijām, kurās lidostai ir dominējošs stāvoklis attiecībā uz tās lietotājiem. Direktīvas piemērošanas joma ir daudz plašāka. Tāpēc mums liekas, ka daļēji grozījums Nr. 7 , daļēji grozījums Nr. 16, grozījums Nr. 19 un grozījums Nr. 20 ir nevajadzīgi. Komisija nevar arī pieņemt grozījumus par iepriekšēju finansējuma piesaistīšanu lidostu infrastruktūrai. Nodokļa iekasēšana pirms infrastruktūra ir sākusi darboties ir pretrunā ar tiem principiem, uz kuriem šī direktīva ir balstīta.

Tomēr tas nesamazina, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Stockmann kunga izcilā darba nozīmi, kas, manuprāt, ir ievērojami uzlabojis šo direktīvas priekšlikumu. Es esmu sniedzis savus komentārus par vairākiem grozījumiem, bet man vēlreiz jāpateicas Stockmann kungam un Transporta komitejai par viņu darba kvalitāti un par palīdzēšanu mums virzīties uz priekšu šā svarīgā normatīvā teksta sagatavošanā, kas mums nodrošinās struktūru dialogam starp lidostām un aviosabiedrībām. Mēs gribam novērst to, ka lietotāji kļūst par upuriem šī dialoga trūkuma dēļ, un mēs gribas novērst situāciju, kurā, trūkstot pārredzamībai, daudzas prakses var tikt īstenotas bez reālas iespējas apstiprināt tās. Šie ir tie komentāri, kurus es gribēju pateikt. Es gribētu pateikties Parlamentam par tā iesaisti šajā priekšlikumā. Domāju, ka ar to jānodrošina mūsu lidostām un aviosabiedrībām līdzekļus pastāvīgā dialoga izveidošanai, no kā labums būs visām iesaistītajām pusēm.

, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Komisijas nostāja par Parlamenta grozījumiem

U. Stockmann ziņojums (A6-0497/2007)

Pieņemamie grozījumi: 8, 10, 11, 12

Principā pieņemamie grozījumi: 3, 21, 27, 29, 30, 33, 35, 40, 44, 45

Grozījumi, kas pieņemami pēc atkārtotas projekta izstrādes: 14, 15

Daļēji pieņemamie grozījumi: 7 (1. daļa),16, 17, 18, 22, 35 (1. daļa)

Noraidītie grozījumi: 1, 2, 4, 5, 6, 9, 13, 19, 20, 23, 24, 25, 26, 28, 31, 32, 34, 36, 37, 38, 39, 41, 42, 43, 46, 47, 48

  Ulrich Stockmann, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikties visiem par viņu komentāriem un ierosinājumiem. Mums vēl joprojām ir kopīgs ceļš ejams un gaidāmas grūtas sarunas, kad Padome iepazīstinās ar savu kopējo nostāju.

Iepriekšējās nedēļās kļuva acīmredzams, ka Padome ir nonākusi pie mūsu domāšanas veida attiecībā uz vairākiem punktiem, tostarp arī par direktīvas piemērošanas jomu, par lidostu tīklu jautājumu, kā arī par izņēmumu noraidīšanu no valstīm. Tomēr ir arī pāris jauni aspekti, kas līdz šim vēl nav tikuši apspriesti, piemēram, dalībvalsts augšējās robežas noteikšana attiecībā uz lidostu nodevām. Tāpēc šajā lietā būs nepieciešama turpmāka iekšējā apspriešanās par šiem jautājumiem. Vispirms svarīgi būs panākt pēc iespējas vienprātīgāku vienošanos par šiem turpmākajiem punktiem, lai mums būtu spēcīgas sarunu pilnvaras, kad tiksim iepazīstināti ar Padomes pozīciju.

Es gribētu pateikties jums, komisāra kungs, par detalizēto nostāju, ar ko jūs iepazīstinājāt. Noslēgumā es gribētu vēl tikai paskaidrot, kāpēc iepriekšēja finansējuma piesaistīšanas iespēja infrastruktūrai Parlamentam liekas tik svarīga: vispirms, tas ir saskaņā ar ICAO noteikto; otrkārt, mēs, protams, nevēlamies pēkšņu nodevu pieaugumu, kad jaunā infrastruktūra parādīsies tirgū, un visbeidzot, pēc tās ir ļoti liela vajadzība saistībā ar vēl neattīstīto infrastruktūru ne tikai Austrumeiropā, bet arī citās jaunajās dalībvalstīs. Tomēr es zinu, ka tas ir strīdīgs jautājums, un mums būs jāgaida un jāvēro, kāds progress iespējams šajā jautājumā.

Vēlreiz pateicos jums un es gaidīšu turpmākās diskusijas ar jums un maniem kolēģiem deputātiem. Es gribētu pateikties arī visiem „ēnu” referentiem par viņu izcilo sadarbību.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − Iniciatīva precizēt noteikumus attiecībā uz lidostu nodevām un pārredzamu, nediskriminējošo procedūru izveidošana nodevu aprēķināšanai ir vērtējama atzinīgi, jo tas novērš tirgū dominējošo lidostu stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pārredzamība un nepārtraukta informācijas apmaiņa starp gaisa transporta pakalpojumu sniedzējiem un klientiem tādejādi tiks nodrošināta gan atsevišķajām lidostām, gan lidostu tīkliem. Turklāt dalībvalstis varēs piemērot šīs direktīvas noteikumus arī citām lidostām to teritorijā, tādejādi veicinot konkurencei un netiešā veidā samazinot lidostu nodevas par labu tiešajiem lietotājiem.

Pastāvot kopējiem standartiem, pasažieri saņems vienus pakalpojumus par vienām un tām pašām cenām un izmaksu efektivitāte būs vienīgais kritērijs, ko varēs izmantot lidostas to aprīkojuma un pakalpojumu pārvaldībā. Atbilstoša šo procedūru īstenošana tiks nodrošināta, izveidojot neatkarīgu valsts regulatīvu iestādi katrā dalībvalstī.

Tā ir mana pārliecība, ka pirmkārt un galvenokārt ieguvumi no šīs regulas būs Eiropas Savienības pilsoņiem. Citas priekšrocības būs sekojošas: turpmākas investīcijas aviācijas nozarē, uzlabota pasažieru drošība, aizsardzība un uzticība, kas var radīt nozīmīgu ilgtermiņa ieguldījumu gaisa transporta attīstībā Eiropas Savienībā.