Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 14. janvāris - Strasbūra

18. Bīstamo ķīmisko vielu eksports un imports (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Johannes Blokland, kurš pārstāv Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, ziņojums (A6-0406/2007) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (COM(2006)0745 - C6-0439/2006 - 2006/0246(COD).

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikties un apsveikt Eiropas Parlamentu un jo īpaši referentu Blokland kungu, "ēnu" referentus un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, kā arī E. Mann kundzi un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju par viņu izcilajiem ziņojumiem un izteiktajiem viedokļiem pirmajā lasījumā.

Pēdējo 30 gadu laikā Eiropas Savienības politikā un likumdošanā sabiedrības veselības aizsardzības jomā un vides aizsardzības jomā ir sasniegts nozīmīgs progress, samazinot ķīmisko vielu izraisīto risku ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē. Eiropas Savienība pastāvīgi ir bijusi nozīmīgs partneris starptautiskajās konvencijās, tostarp arī Roterdamas konvencijā par iepriekš norunātās piekrišanas (PIC) procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 304/2003 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu Roterdamas konvencija tiek īstenota Kopienā. Daudzos punktos regula neaprobežojas ar Roterdamas konvencijas noteikumiem, bet ir vēl tālejošāka, piedāvājot augstāku aizsardzības līmeni tām valstīm, kuras importē ķīmiskās vielas.

2006. gada 10. janvārī Eiropas Kopienu Tiesa pieņēma spriedumu, ar ko atcēla Regulu Nr. 304/2003, nosakot, ka bija vajadzīgs duāls juridiskais pamats, proti, Līguma 133 pants un 175. panta 1. punkts. Reaģējot uz to, šī priekšlikuma mērķis ir pieņemt jaunu regulu, kam būtu iepriekš minētais duālais juridiskais pamatojums. Tajā pašā laikā Komisija, pamatojoties uz tās ziņojumu par tās procedūru līdzšinējo darbību, ir iesniegusi dažus tehniskus grozījumus regulas noteikumiem. Šis ziņojums tika iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus ar šo priekšlikumu. Komisijas galvenie priekšlikumi grozījumiem regulā ir sekojoši:

Pirmkārt, tiek ierosināti noteikti izņēmumi galvenajai prasībai par nepārprotamu piekrišanu no importējošajām valstīm pirms eksporta. Šie izņēmumi tiks īstenoti tikai tajos gadījumos, kuros, neraugoties uz pamatotiem Komisijas un eksportējošās valsts izraudzītās iestādes pūliņiem, nav atbildes uz pieprasījumu un ir ievēroti noteikti nosacījumi. Šo izņēmumu nolūks ir radīt zināmu elastīgumu, vienlaikus saglabājot augstu aizsardzības līmeni – tādu, kas ir augstāks nekā Roterdamas konvencijā paredzētais.

Otrkārt, ir ierosināts izņēmums prasībām par nepārprotamo piekrišanu gadījumos, kad ķīmiskās vielas tiek eksportētas uz ESAO valstīm, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi.

Treškārt, ir precizēti noteikumi par iegūtās nepārprotamās piekrišanas termiņu. Turklāt nepārprotamās piekrišanas regulāri tiek pārskatītas un arī gadījumos, kad tiek pieņemti alternatīvi pieradījumi.

Ceturtkārt, tiek noteiktas procedūras un līdzekļi, lai nodrošinātu muitas iestāžu pieeju informācijai, tā kā šīm iestādēm lielākajā daļā dalībvalstu ir ievērojama loma regulas prasību izpildes nodrošināšanā, jo īpaši attiecībā uz eksporta kontroli.

Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izteikt savu gandarījumu par tiem pūliņiem, kurus mēs visi esam veikuši, lai panāktu vienošanos par šo regulu pirmajā lasījumā. Eiropas Komisija ir gatava pieņemt grozījumu kompromisa paketi, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.

  Johannes Blokland, referents. – (NL) Priekšsēdētajas kundze, kā referents par ķīmisko vielu importu un eksportu es esmu gandarīts, ka varu ziņot šeit par to, ka mēs pirmajā lasījumā esam sasnieguši labu rezultātu. Tāpēc es gribētu pateikties visiem, kuri sadarbojās šajā jautājumā. Es jo īpaši domāju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas sekretariātu un "ēnu" referentus, un viņu darbiniekus, kuri bija izcili tajā atbalstā, ko viņi man sniedza. Es ļoti novērtēju labo sadarbību ar Padomi, jo īpaši ar Portugāles prezidentūru, un ar Eiropas Komisiju.

Tas bija tehniski sarežģīts priekšlikums un diskusija dažkārt kļuva ļoti saasināta jautājumā par to, kas tieši būtu vislabākais videi. Manuprāt, vissvarīgākā lieta, ko mēs esam sasnieguši, ir, ka ar šīs jaunās regulas palīdzību tirdzniecība ar bīstamajām ķīmiskajām vielām tiks veikta ētiskā un atbildīgā veidā.

Mēs jo īpaši gribējām darboties saskaņā ar principu, kas jums būs pazīstams kā zelta likums: "Nedari citiem to, ko nevēlies, lai dara tev". Lai gan tas ir ļoti sens princips, ko mēs varam atrast Bībelē, kā arī citās reliģijās, šis aspekts noveda pie ierastajām diskusijām.

Sākotnējais Komisijas priekšlikums patiesībā ietvēra ļoti liberālus nosacījumus, atļaujot bīstamo ķīmisko vielu eksportu ar piekrišanu klusuciešot. Tas tika ierosināts, kad jaunattīstības valstīm ir jo īpaši svarīgi, ka ir pilnīga pārredzamība attiecībā uz to, kas tiek importēts. Galu galā mēs šeit runājam par vielām, kas Eiropas Savienībā ir aizliegtas vai īpaši ierobežotas. Es uzskatu, ka attiecībā uz vienošanos mēs esam sasnieguši labu rezultātu. Tas nozīmē, ka jaunattīstības valstu aizsardzība un informēšana par bīstamajām vielām ir nodrošināta.

Priekšsēdētājas kundze, jaunā regula pienācīgi īsteno globālo Roterdamas konvenciju, kas tika pieņemta 1998. gadā, bet oficiāli ir spēkā kopš 2004. gada. Tāpēc es no visas sirds varu ikvienam ieteikt balsot par to vienošanos, kas tika sasniegta ar Padomi.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es gribētu ieteikt Padomei un Komisijai darīt tik daudz, cik vien ir viņu spēkos, lai papildinātu vielu sarakstu Roterdamas konvencijā. Pašlaik konvencijas sarakstā ir minētas aptuveni 40 vielas. Pavisam noteikti ir 200 vielas, kuras ir atzītas par novērtējamām un kuras, iespējams, būtu jāiekļauj šajā sarakstā. Lai jo īpaši aizsargātu jaunattīstības valstis, mums enerģiski jāuzsāk darbs par citām vielām.

  Erika Mann, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izteikt manu vissiltāko pateicību jo īpaši referentam un Komisijai, kā arī, protams, Padomei. Mēs esam iepazīstinājuši ar ļoti labu ziņojumu. Mēs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā esam piešķīruši augstu prioritāti praktiskas regulas sagatavošanai, kas kontrolēs bīstamo ķīmisko vielu starptautisko eksportu un importu pamatotā un loģiskā veidā, un tā būs pietiekami saskaņota, lai importējošās valstis varētu saprast, ko mēs Eiropas Savienībā cenšamies panākt. Tā arī būtībā bija galvenā problēma, proti, mēs tajā iekļāvām dažas labas lietas un dažas bīstamas lietas, bet neviens nespēja saprast, ko tas patiesībā nozīmē, visas tās vielas, ko mēs pievienojām pielikumā dotajam starptautiskajam sarakstam.

Priekšlikums, ko mēs pašlaik izskatām, ir laba regula, un es ceru, ka tas tiks saprasts starptautiskajā līmenī, lai to varētu pienācīgi piemērot. Tās lietas, kuras netiks saprastas, protams, nebūs īpaši lietderīgas. Bīstamība nesaprastajām lietām ir tikpat liela, kā nespējai praktiski darboties.

Rūpniecības komiteja ir apmierināta un es jo īpaši gribētu pateikties referentam Blokland kungam par sarunu vešanu ar tādu neatlaidību un veselo saprātu, kā rezultātā ir sasniegts labs kompromiss Es tikai gribētu prasīt, lai mēs nemēģinām sarakstu papildināt nekavējoties, bet gan veikt izpēti, lai mums būtu tiesību akts, kas patiešām darbotos.

  Frieda Brepoels, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Regula, kas pašlaik ir jūsu priekšā, kā jūs zināt, ir par ļoti tehnisku jautājumu. Tas ir iemesls, kāpēc debates par to sākotnēji nebija paredzētas, bet tagad, kad mums tomēr ir iespēja izteikt savus viedokļus, es gribētu kaut ko īsi pateikt PPE-DE grupas vārdā.

Es esmu ļoti gandarīta, ka pēc vairākām neoficiālām konsultācijām ar Padomi un Komisiju mēs esam panākuši vienošanos pirmajā lasījumā. Tas faktiski bija iespējams vienīgi pateicoties mūsu referenta pūliņiem un atvērtībai, kas vēlējās uzklausīt visas puses. Protams, es pateicos arī Komisijai un Padomei par to ieguldījumu.

Tagad pašreizējā regulā par noteiktu bīstamo ķīmisko vielu importu un eksportu, kas papildināta ar duālo juridisko pamatojumu – 133. pantu un 175. panta 1. punktu – kā arī ar dažādām tehniskām izmaiņām, patiešām galvenā uzmanību tiek pievērsta, kā jau to minēja arī referents, grozītajai procedūrai par nepārprotamo piekrišanu, ko aplūko 13. pantā. Neoficiālajās diskusijās galvenokārt koncentrējās uz šo jautājumu.

Es esmu pārliecināta, ka lielāks elastīgums dažos gadījumos ir atbilstošs, ne tikai lai aizsargātu Eiropas Savienības valstu eksporta intereses, bet arī lai nodrošinātu augstāku vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni visām iesaistītajām pusēm. Šādā veidā atsevišķas bīstamās vielas vēl joprojām var tikt eksportētas bez nepārprotamas vienošanās vai piekrišanas, bet saskaņā ar ļoti stingriem nosacījumiem.

Es domāju, ka formulējums nolīgumā nodrošina drošu vielu eksportu un pat tā nostiprināšanu. Pēdējais punkts patiešām tika iekļauts tekstā, izsvītrojot daļu no Komisijas sākotnējā teksta. Kā PPE-DE "ēnu" referente, es esmu pārliecināta, ka kopā ar Padomi un Komisiju mēs sasniegsim labu, līdzsvarotu un praktisku kompromisu. Es ceru, ka mani kolēģi deputāti visu apstiprinās rītdien.

  Gyula Hegyi , PSE grupas vārdā – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos izteikt atzinību ziņojumam un, protams, es atzinīgi vērtēju Roterdamas Konvencijas īstenošanu, kas ir svarīga starptautiska konvencija par vairāku bīstamu ķīmisku vielu aizliegumu.

Šis temats man nav svešs. Es strādāju par PSE grupas ēnu referentu par vairāku ķīmisku vielu ierobežošanu, cita starpā par perfluoroktānsulfonātu (PFOS) aizliegumu un dzīvsudraba eksporta aizliegumu, un tagad es ar saviem kolēģiem strādāju pie amonija nitrāta un citu vielu ierobežošanas. Mums bija laba sadarbība šajos jautājumos ar manu kolēģi J. Blockland.

Mums jāsaprot, ka Eiropas līmeņa aizliegums dažreiz nav pietiekams. Piemēram, DDT un lindans ir bijis aizliegts ES daudzus gadus, bet to klātbūtni vēl arvien var konstatēt mūsu pilsoņu asinīs. Pēc dažu ķīmisko vielu aizlieguma Eiropā bieži gadās, ka vairāki starptautiskie uzņēmumi ražo un pārdod aizliegtās ķīmiskās vielas valstīs, kas nav ES valstis, it īpaši trešās pasaules valstīs. Tad aizliegtās ķīmiskās vielas atgriežas importētos produktos, un tās kā vides piesārņotāji ir arī okeānos, jūrās, upēs un gaisā. Dzīvsudraba eksporta aizliegums, ko pilnībā atbalstīja šis Parlaments, parādīja mums pareizo reakciju. Tāda pati rīcība ir vajadzīga arī attiecībā uz citām bīstamajām ķīmiskajām vielām.

Es pasvītroju starptautisko ķīmisko vielu konvenciju svarīgumu – Roterdamas Konvencijas, Stokholmas Konvencijas un Stratēģiskās pieejas ķīmisko vielu apsaimniekošanai starptautiskā līmenī SAICM, – jo tikai ar šiem instrumentiem var nonākt pie ķīmisko vielu radīto problēmu starptautiska atrisinājuma.

  Marios Matsakis , ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos apsveikt J. Blockland par izcilo ziņojumu un par apbrīnojami prasmīgo veidu, kā viņš nokārtoja visus procedūras jautājumus attiecībā uz šo svarīgo ziņojumu. Turklāt es vēlos pateikties viņam par cieņu un uzmanību, ko viņš ir izrādījis visiem ēnu referentiem. Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu, kas bagātināts ar gandrīz visu parlamentāro grupu kopējiem kompromisa grozījumiem, piedāvās atbilstīgu un sen vajadzīgu noteikumu kopumu, kas visticamāk nodrošinās sabiedriskās veselības un vides aizsardzību augstā līmenī. Nopietnās problēmas, kuras rada toksisko vielu negodīgi starptautiski tirgoņi, ir labi zināmas un biedējošas, un tiek liktas lielas cerības, ka Komisijas priekšlikuma īstenošana palīdzēs jaunattīstības valstīm pretoties viņu pilsoņu labklājības un mūsu vides nopietnajiem apdraudējumiem.

Papildus šī tiesību akta būtībai, ir vērts arī atzīmēt, ka tas zināmā mērā demonstrē Tiesas lēmuma noderīgumu attiecībā uz Komisijas vēršanos pret Padomi un Eiropas Parlamentu. Vienlaikus tas izvirza jautājumus par to, kāpēc vispār šāda vēršanās tiesā bija nepieciešama un kāpēc trīs ES galvenās iestādes nevarēja atrast miermīlīgas izlīgšanas veidus bez tiesas sprieduma nepieciešamības. Šāda izskatīšana nenovēršami izsauca novēlojumu, bija dārga un ir, iespējams, radījusi starp iestādēm zināmu devu naidīguma, no kura varēja izvairīties. Tomēr tas ir noticis, un tagad tas jāatstāj pagātnē – lai gan tam varbūt jāmāca mums visiem turpmāk pieņemt gudrākus lēmumus un izvairīties no tiesu darbiem, cik vien iespējams.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man pateikties Johannes Blokland par izcilo sadarbību šajā procesā. Ir pagājuši desmit gadi, kopš tika parakstīta Roterdamas konvencija un tajā ir teikts, ka vispirms jāiegūst rakstisks apstiprinājums pirms bīstamo ķīmisko vielu eksporta. Galu galā mēs šeit nedomājam jebkuras ķīmiskas vielas, bet gan to ķīmisko vielu sarakstu, kurā ir visbīstamākās ķīmiskās vielas, kādas vien cilvēki izmanto mūsdienās. Tātad tas aizņēma desmit gadus. Viens iemesls ir iesīkstējusī attieksme no iepriekšējās Komisijas, kura uzstāja uz to, ka tas ir tikai komerciāls jautājums. Es pateicos Stavros Dimas par to, ka tagad mums ir atbilstošs juridiskais pamatojums un mēs varam virzīties uz priekšu šajā jautājumā.

Nebija viegli vest sarunas arī ar Padomi. Es biju šokēts, kad prezidentūra uzskatīja, ka letālās ķīmiskās vielas, kas ES praktiski ir aizliegtas, var tikt eksportētas uz citām valstīm uz ļoti ilgu laika posmu bez iepriekšējas piekrišanas. Iemesls bija, ka Padome negribēja, lai Eiropas Savienības rūpniecība nokļūtu neizdevīgā konkurences stāvoklī. Tiešām neizdevīgā konkurences stāvoklī mūsu rūpniecība nonāktu, ja tā būtu spiesta apdraudēt veselību, vidi un starptautisko tiesību ievērošanu. Ir absurdi apgalvot, ka mums ir jāpārkāpj starptautiskās konvencijas tikai tāpēc, ka citi neievēro noteikumus un standartus. Tikpat labi jūs tad varat teikt, ka ES jāeksportē nelegālās narkotikas, jo citādi to darīs mafija.

Es esmu priecīgs, ka mēs spējām panākt vienošanos, un beidzot novērsīsim regulējuma nepilnības attiecībā uz neapstiprināto eksportu. Tagad mums ir tiesību akts, kas ne tikai ietver konvencijā noteiktās ķīmiskās vielas, bet arī prasības attiecībā uz citām ķīmiskajām vielām, kas ES tiek stingri kontrolētas. Tagad attiecīgajām iestādēm ir jānovērtē to atbilstība pēc veselības un vides kritērijiem. Ir labi, ka laika periods izņēmumiem var tikt saīsināts no 36 mēnešiem līdz 12 mēnešiem. Ir labi arī tas, ka tiek ietvertas arī tās ķīmiskās vielas, ko satur produkti. Beidzot mums ir tiesību akts, kas ir pieņemams un uzlabo Komisijas priekšlikumu, bet tas varēja būt vēl labāks, ja sabiedrības veselība un vide būtu ņēmusi virsroku pār korporatīvajām interesēm, kas galu galā ir vienīgais ilgtspējīgais ekonomikas modelis.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, arī es gribētu pateikties Blokland kungam. Es esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments ir mainījis savu nostāju un ir novērsis milzīgās nepilnības šajā jautājumā. Mēs zinām, ka ir vairāk nekā 1,5 miljoni saindēšanās gadījumu un gandrīz 30 000 nāves gadījumu katru gadu jaunattīstības valstīs. Tas būtu ļoti satraucoši, ja Komisijas priekšlikums būtu stājies spējā, tā kā tas nozīmētu, ka bīstamās ķīmiskās vielas varētu tikt eksportētas bez importējošo valstu atļaujas, ja atbilde netiktu saņemtu 90 dienu laikā.

Tā būtu arī ļoti apšaubāma likumdošanas veselības un vides jomā interpretācija, ja mēs turpinātu eksportēt, kad, no vienas puses, esam noteikuši jaunos drošības principus ar pēdējo pesticīdu sertifikāciju, kamēr, no otras puses, attiecībā uz mūsu eksportu darītu kaut ko tieši pretēju. ES jānodrošina ne tikai augsts aizsardzības līmenis tās robežās, bet tas pats jāatbalsta attiecībā arī uz pārējo pasauli un šī paradoksālā eksporta noteikumu mīkstināšana neveicinātu ES uzticamību.

Vēl jo vairāk, mums ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz ķīmisko vielu un pesticīdu eksportu. Šajā jomā ir nepieciešama labāka sistēma informēšanai par tiem produktiem, kurus eksportē ES dalībvalstis. Galu galā, mēs runājam par tādu preču apriti, uz kurām attiecas ierobežojumi un aizliegumi un mums dalībvalstīs ir nepieciešama maksimāla pārredzamība šajā jomā. Tāpēc mēs pieprasām vēl vairāk informācijas par preču daudzumiem un no kuras dalībvalstis ir konkrētās vielas.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, tā kā šajā procedūrā mēs esam iesācēji - un, apskatoties apkārt, ikviens klātesošais ir jau runājis, - vai tas nozīmē, ka man ir piešķirtas piecas minūtes? Es pieņemu, ka man varbūt ir vismaz divas minūtes, ko mums noņēma par labu nepieteiktās uzstāšanās procedūrai. Tas ir jautājums, kas mums jānoskaidro.

Es pilnībā atbalstu kolēģus attiecībā šo svarīgo regulu, kas atrodas savā otrajā ceļojumā pa komitejām un šiem namiem, tāpēc ka pirms 12 mēnešiem bija Tiesas nolēmums, ka sākotnēji tai bija jābūt diviem juridiskiem pamatiem.

Galvenais punkts, par ko es gribu runāt nepieteiktās uzstāšanās procedūrā, ir manas vispārējās bažas par juridiskiem pamatiem un nepatikšanām, kādas mums ir bijušas ne tikai ar šo tiesību aktu, bet arī ar citiem. Tiek tērēts daudz laika komiteju līmenī, kā arī plenārsēdēs, debatējot par grozījumiem attiecībā uz vienu vai diviem juridiskiem pamatiem un dažādiem viedokļiem.

Es domāju, ka ir laiks Parlamentam pārskatīt procedūras, pie kurām mēs nonākam – ar dažādiem juridiskiem pamatiem, – jo bieži divi juridiski pamati tiek piedāvāti mums vai Padomei, atnākot pie mums atpakaļ pirms kopējas nostājas sasniegšanas, tā iemeslu es sauktu par paviršu tiesību aktu sagatavošanu tāpēc, ka jo lielāka ES kļūst - 27 dalībvalstis tagad, un tā aug, un es atzinīgi to vērtēju, - jo grūtāk ir saglabāt kārtību mūsu likumdošanā. Mums patiešām jāskatās, ko mēs darām šajā jomā. Tāpēc ir interesanti, ka šeit pretējais ir patiess. Patiesībā Tiesa ir teikusi, ka mums vajadzīgi divi juridiskie pamati šajā konkrētajā jomā, nevis vienots juridiskais pamats, kas parasti padara dzīvi daudz vieglāku, ja var turēties pie vienota juridiskā pamata, jo bieži vien divi juridiskie pamati ir bijuši juristu privilēģijas.

Interesanti, vai komisārs varētu norādīt, kas tieši bija problemātisks Tiesai attiecībā uz vienoto juridisko pamatu, kas to pieņēma, un, ja viņš varētu sniegt mums vairāk informācijas par to, kāpēc Tiesa pati izšķīrās par diviem juridiskajiem pamatiem. Viņi ir devuši mums laiku iziet cauri šai procedūrai vēlreiz un ir uzturējuši regulas iedarbību, līdz mēs to atkārtoti pieņemsim, un es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šķiet, mēs nonāksim pie vienošanās pirmajā lasījumā visas šīs sadarbības dēļ. Komisāra viedoklis par to un par visu juridiskā pamata epopeju, kuras dēļ mēs te esam otru reizi, būtu ļoti apsveicams.

  Priekšsēdētāja. − Es atļāvu jums izmantot papildu laiku tāpat kā iepriekšējiem runātājiem, tā kā piecas minūtes acīmredzot nav pārmērīgi ilgs laiks, ņemot vērā, ka pašlaik šeit daudzi deputāti nepiedalās, bet tas tiek pieļauts tikai šoreiz..

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties visiem runātājiem par viņu pozitīvajiem komentāriem.

Es pilnībā saprotu un dalos ar Parlamentu vēlmē sasniegt cilvēku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, jo īpaši tajās valstīs, kam nav nepieciešamās infrastruktūras vai kapacitātes, lai nodrošinātu pareizu bīstamo ķīmisko vielu apstrādi.

Es pilnīgi piekrītu uzskatam, ka Eiropas Kopienai jāuzņemas vadošā loma, izveidojot tiesisko regulējumu Kopienai, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni. Daudzos punktos regula neaprobežojas ar Roterdamas konvencijas noteikumiem, bet nosaka tādus īstenošanas nosacījumus, kuri piedāvā augstu aizsardzības līmeni visām pasaulēs valstīm, ne tikai tām valstīm, kas parakstījušas konvenciju.

Es esmu pārliecināts, ka šis piemērs mudinās citas valsts sekot paraugam un pievienoties konvencijai. Komisija veiks visu iespējamo, lai palīdzētu nodrošināt, ka Roterdamas konvencija sasniedz visus paredzētos mērķus.

Atbildot uz tām izteiktajām bažām saistībā ar arsēnu un dzīvsudrabu, Komisija grib uzsvērt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 304/2003 22. panta 3. punktu, ja metāliskais arsēns ir aizliegts vai pakļauts stingriem ierobežojumiem Kopienā, tad tiks iesniegts priekšlikums iekļaut to attiecīgajā pielikumā. Turklāt Komisija uzsver, ka pašlaik tiek veikts nepieciešamais darbs Padomē un Parlamentā attiecībā uz priekšlikumu aizliegt dzīvsudraba eksportu uz valstīm ārpus Kopienas robežām, aizliegums, kurš, kamēr vien būs spēkā, pārsniegs Roterdamas konvencijā noteiktās prasības attiecībā uz piekrišanu un Kopienas tiesību aktus, ar kuru palīdzību tas tiks īstenots

Es vēlreiz gribētu pateikties referentam un "ēnu" referentiem par viņu pūliņiem un izcilo darbu, jo īpaši Blokland kungam. Komisija ir īpaši apmierināta ar sarunu rezultātu un uzskata, ka visi ierosinātie kompromisa grozījumi ir pieņemami.

Attiecībā uz duālo juridisko pamatu faktiski būtu bijis daudz vieglāk un vienkāršāk izmantot vienu atsevišķu juridisko pamatu, bet mēs visi zinām, kāda problēma tik bieži: Šajā dokumentā mēs esam izmantojuši, ja es pareizi atceros, 133. pantu un 175. pantu, kamēr vairumā gadījumu mums ir 95. pants un 175. pants. Protams, ierosinot juridisko pamatojumu, mēs vienmēr paļaujamies uz mūsu juridiskā dienesta atzinumu. Šeit, kā jau es minēju, mēs aplūkojam tirdzniecību un vidi, un tas bija iemesls Eiropas Kopienu Tiesas lēmumam par duālo juridisko pamatu.

  Johannes Blokland, referents. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Doyle kungs un Matsakis kungs pievērsās jautājumam par juridisko pamatojumu, kā arī komisārs Dimas, kuram es gribētu pateikties par viņa atbildi, arī pieskārās šim jautājumam.

Patiesi, šī problēma bija tāda, ka man pildot referenta pienākumus, Padomes priekšsēdētājs ieradās satikt mani un teica: Mēs Padomē vienprātīgi uzskatām, ka ir nopietnas problēmas ar „tirdzniecību” kā juridisko pamatu, mēs gribam pieņemt mūsu juridiskā dienesta padomu un tā vietā izmantot „vidi”.

Parlaments konsultējās ar savu juridisko dienestu un mūsu juridiskais dienests bija pilnīgi pārliecināts, ka juridiskajam pamatam ir jābūt „videi”, nevis „tirdzniecībai”. Ar šādu pamatojumu mēs toreiz nonācām pie šī secinājuma, gandrīz vienprātīgi , vismaz Padomē.

Patiesībā būtu bijis labāk, ja mēs šo problēmu nebūtu iesnieguši izskatīšanai Kopienu Tiesā, bet uzsākuši sarunas ar Komisāru, Padomes priekšsēdētāju un Parlamentu, lai atrastu politisku risinājumu šai problēmai. Kas toreiz notika? Jā, par laimi regula stājās spēkā. Tas darbojās: Padome piešķīra lietai steidzamību, Parlaments piešķīra lietai steidzamību. Tomēr bija ļoti daudz diskusiju un beigās visi bija kļūdījušies: Komisija, Padome un Parlaments.

Kopienu tiesa pieņēma „Zālamana lēmumu” un noteica: duālais juridiskais pamats, kamēr Padome un Parlaments bija pieņēmuši, ka to nevar izmantot, ka tas ir kaut kas neiespējams. Šādā situācijā iznākums bija tāds, ka rezultātā mēs visi esam kļūdījušies, tas ir prasījis kavēšanās gadus, cerot, ka tas nav uz jaunattīstības valstu rēķinu, tā kā darbs tika veikts jebkurā gadījumā.

Jebkurā gadījumā mēs pie šī lietas pavadījām kādu laiku. Es domāju, ka mums jādarbojas kopīgi, lai novērstu šādas problēmas nākotnē. Kad komisāram Dimas bija viņa sākotnējā intervija ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, mēs ar viņu arī aplūkojām šo problēmu.

Mēs pievērsāmies šai problēmu trīs noklausīšanās reizēs ar Verheugen kungu un Komisijas priekšsēdētāju Barroso kungu. Mums bija pozitīvs iespaids tajā laikā, kad tas bija ne tik daudz Komisijas lēmums vērsties pie Kopienu Tiesas, bet gan Juridiskā dienesta lēmums. Es domāju, ka turpmāk šo problēmu risināt ir jāuztic politiķiem, nevis juristiem.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), iesniegts rakstveidā. – (RO) Priekšlikums regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu ietver uzlabojumu ķīmisko vielu izmatošanai, lai daudz drošāk tiktu aizsargāti iedzīvotāji un vide. Regulas mērķis ir veicināt kopīgu eksportētāju un importētāju atbildību un atbalstīt to pūliņos sadarboties, lai nodrošinātu kontroli pār bīstamo ķīmisko vielu starptautisko apriti. Jaunajā regulā tiek mainīta eksportētāja definīcija, lai tajā iekļautu tās personas, kuras eksportē šādas bīstamās ķīmiskās vielas, bet nav ES iedzīvotāji, tādejādi nodrošinot efektīvu kontroli un pārraudzību pār bīstamo ķīmisko vielu plūsmu.

Iepriekš norunātās piekrišanas (PIC) procedūra, saskaņā ar kuru noteiktām ķīmiskām vielām ir nepieciešama importējošās valsts nepārprotama atļauja, kas arī palīdz tirdzniecības valstīm iegūt daudz precīzu informāciju par aizliegtajām bīstamajām ķīmiskajām vielām vides vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ, kuras var ievest importējošajās valstis. Tomēr ar PIC procedūru nevar aizvietot efektīvu un ilglaicīgu robežu kontroli un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību par bīstamo vielu apriti to teritorijā.

  Richard Seeber (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (DE) Jaunā regula par noteiktu bīstamo ķīmisko vielu un pesticīdu importu ietver daudzus pamatotus tehniskos grozījumus. Pagātnē starptautiskā tirdzniecība šajā jomā vienmēr bija problemātiska administratīvo šķēršļu dēļ. Tas galvenokārt bija saistīts ar faktu, ka importējošajai valstij bija jāsniedz „nepārprotama piekrišana” pirms preču nosūtīšanas. Nav nekādu šaubu, ka šī piekrišana ir ārkārtīgi svarīga attiecībā uz potenciāli bīstamām vielām un šī iemesla dēļ konkrētā prasība ir jāsaglabā.

Galu galā subsidiaritātes princips ir viens no Savienības pīlāriem un ir svarīgi, ka pašas dalībvalstis nākotnē vēl joprojām varēs noteikt, kurām potenciāli bīstamām vielām ir atļauts šķērsot to robežas.

Tomēr no brīvās tirdzniecības viedokļa mums ir jāsaglabā noteiks elastīgums šajā jomā. Ar lielākas rīcības brīvības nodrošināšanu tām valstīm, kuru importa uzraudzības sistēmas vēl nav pietiekami attīstītas, ir vieglāk novērst to eksportētāju ļaunprātīgu situācijas izmantošanu, kuru eksports netiek efektīvi uzraudzīts. Pašreizējā kompromisā šie apsvērumi tie ņemti vērā un tiek nodrošināts ne tikai, ka potenciāli bīstamās ķīmiskās vielas tiks tirgotas atbildīgā veidā, bet arī atstāj rīcības brīvību, kas ir nepieciešams, lai arī turpmāk veiksmīgi varētu notikt starptautiskā preču apmaiņa.