Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra

9. Svinīga sanāksme – Sīrijas galvenais muftijs

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Man šodien ir īpašs gods un prieks šajā Eiropas kultūru dialoga gadā silti sveikt viņa eminenci. Sīrijas galveno muftiju šeihu Ahmad Badr El Din Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

Kā es uzsvēru pagājušajā nedēļā Ļubļanā Eiropas kultūru dialoga gada atklāšanā, Eiropas Parlaments piešķir lielu nozīmi šim dialogam starp kultūrām.

Tāpat kā daudzi citi, esmu cieši pārliecināts, ka dažādu kultūru un reliģiju cilvēkiem ir gan iespējams, gan svarīgi dzīvot kopā mierā gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Saistībā ar to īpaša nozīme ir mūsu attiecībām ar ļaudīm no Vidusjūras pretējā krasta un Tuvajiem Austrumiem. Šā dialoga rezultāti tiešām neizdzēšami ietekmēs mūsu kopējo nākotni. Mums kopā jābūvē intelektuāls un kulturāls tilts pāri Vidusjūrai uz savstarpējas bagātināšanās un kopēju vērtību pamata.

Mēs būvējām šo tiltu, iesaistoties ilgstošā un atklātā dialogā, kad mēs uzklausām viens otru, atklāti apmaināmies viedokļiem un veidojam savstarpēju sapratni.

Iecietība ir kultūru dialoga kodols. Iecietība nenozīmē vienaldzību. Iecietība nozīmē mūsu viedokļa izteikšanu un citu ļaužu pārliecības uzklausīšana un cieņa pret to.

Ja mēs uzskatām par neiespējamu pieņemt cita cilvēka viedokli, tad tomēr pret šiem viedokļiem jāizturas ar cieņu, lai mierīgi apspriestu domas un uzskatus, un kur vien iespējams bruģētu ceļu sadarbībai, tādējādi likvidējot spriedzi.

Mums jāuzsver lietas, kuras ir mums kopējas, arī universālo demokrātisko vērtību būtība. Vissvarīgākā no tām ir cilvēka cieņa un neatņemamo cilvēktiesību aizstāvība.

2008. gada laikā un pēc tam Eiropas Parlaments izmantos vairākas iespējas iesaistīties šādās sarunās. Sīrijas galvenā muftija šodienas apmeklējums ir pirmā no šīm iespējām. Bijušais Aleppo muftijs Ahmad Badr El Din El Hassoun tiek uzskatīts par izcilu līderi ticību dialogā valstī, kurā reliģiskas kopienas visā savā daudzveidībā joprojām mierīgi dzīvo un strādā kopā.

To skaidri simbolizē tas, ka galveno muftiju šī apmeklējuma laikā pavada augsta ranga reliģiskie līderi. Tāda bija viņa izteiktā vēlēšanās, un atļaujiet man īpaši pieminēt bīskapu Antoine Audo, Sīrijas haldiešu katoļu baznīcas vadītāju, un sirsnīgi sveikt viņu.

Jūsu godība, tagad man ir liels prieks aicināt jūs vērsties pie Eiropas Parlamenta.

(Aplausi)

  Ahmad Badr El Din El Hassoun , Sīrijas galvenais muftijs −

(Runa bija arābu valodā. Turpmāk ir tulkojums no pieraksta angļu valodā)

Sveicieni jums visiem mūsu Radītāja vārdā, kurš radīja cilvēci no tās pašas zemes un caur kura dvēseli mēs esam varējuši kļūt dzīvi. Enerģijas avots, kas nāk pār mums, ir no vienīgā Dieva, Radītāja; mēs esam viņa radība, un tāpēc es sveicu jūs kā brāļus uz šīs planētas, savus brāļus garā un cilvēcē.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, godājamie deputāti, esmu ieradies pie jums no valsts, kurā es neesmu izvēlējies būt, bet debesis izvēlējās, lai es būtu viens no tās pilsoņiem. Šī zeme, kuru mēs saucam par „svētīto zemi”, Al-Sham zeme, kurā ietilpst Libāna, Palestīna, Sīrija, Jordānija un Izraēla, šī zeme, kurā ir ietvertas visas debesu kultūras: mūsu zemē pravietis Ābrahams staigāja un pravietis Mozus laimīgi dzīvoja, un mūsu zemē Jēzus (lai viņam Dieva svētība) piedzima, un no mūsu zemes viņš augšāmcēlās debesīs. Pravietis Muhameds arī ieradās no Mekas uz mūsu zemi, lai tiktu pacelts debesīs. Tāpēc es gribētu, lai jūs saprotat šīs zemes nozīmi, kura bija gaismas un apgaismības avots, bez kura mēs nebūtu kristieši un Ābrahama un Mozus sekotāji, un mēs nebūtu musulmaņi, un mēs nenestu atbildību par dievišķās vēsts sludināšanu pasaulei.

Tāpēc es no visas sirds pateicos jums un pateicos Parlamenta priekšsēdētājam, kas atļāva man iesākt šīs kultūras debates gadā, kas ir kultūru dialoga gads.

Es saku „kultūras”, bet īstenībā nav atsevišķu kultūru, ir viena vienota kultūra.

Kultūras ir ietekmējušas un bagātinājušas cilvēces kultūru, un kultūra ir mūsu radīta: mēs radījām kultūru. Šo Parlamentu neizveidoja kristietis vai ebrejs, vai musulmanis, bet to radīja cilvēks. Tas ir kultūras simbols, tās veidojums.

Mēs visi veidojam vienotu kultūru, ko sauc par cilvēces kultūru. Tāpēc mēs savā reģionā vispār neticam kultūru konfliktam. Kultūra ir viena Visumā, un tā nav daudzkārtīga. Tomēr, var pastāvēt jeb līdzās pastāvēt dažādas kultūras.

(Aplausi)

Tāpēc paskatīsimies, kur ir konflikts starp kultūrām. Konflikts pastāv tur, kur ir nezināšana, terorisms un atpalicība, bet kulturāla persona, lai kāda tās reliģija, sniegs man roku, lai mēs kopā varētu celt cilvēces kultūru. Kad cilvēks nokļuva uz Mēness, tajā laikā padomju aģentūra un NASA nebija visi amerikāņi un krievi, tur bija arī eiropieši, itāļi, vācieši, francūži, beļģi un arābi. Viņi kopā cēla civilizāciju, kas ļāva cilvēcei sasniegt kosmosu.

Tāpēc paskatīsimies vēlreiz uz terminoloģiju jeb terminu „konflikts” kultūru jeb civilizāciju starpā. Tas ir bīstami, jo civilizāciju nevar veidot šķirti. Tie, kas cēla piramīdas, ir mūsu vecvectēvi, un tie, kas cēla piramīdas Čīlē arī ir mūsu vecvectēvu vidū, un tāpēc, kā es teicu, civilizācija ir viena.

Otrs punkts. Vai civilizācijai ir reliģija? Jeb vai tā ir cilvēku kultūra, kurai reliģija dod savas morālās vērtības? Nav tādas islāma civilizācijas vai kristīgās civilizācijas, vai ebreju civilizācijas. Reliģija dod civilizācijai morālās vērtības, bet kultūra ir kaut kas, ko mēs cēlām. Dievs radīja reliģiju, bet mēs radām kultūras. Tā ir tas, ko mēs esam uzcēluši, bet reliģija ir Dieva darbs. Tāpēc neierobežojiet civilizāciju, jo tā ir mūsu darba rezultāts, bet reliģija, kā es teicu, ir Dieva darbs.

Kas rada civilizāciju? Cilvēce – jūs un es. Kas mēs esam, jūs un es? Vai jūs esat citādi nekā es? Nē. Jūs neesat otra puse. Dzīvnieki varētu būt otra puse, bet jūs esat mans brālis un māsa, lai kāda jūsu reliģija vai valoda, jo mana māte ir jūsu māte, mans tēvs ir jūsu tēvs, un zeme ir mūsu māte, un Ābrahams ir mūsu tēvs. Tāpēc radīsim jaunu paaudzi, kura tic, ka „otrs” ir dzīvnieks. Bet cilvēks, lai kāda ir viņa reliģija vai no kurienes viņš nāk, ir mans brālis vai māsa, un viņa asins ir mana asins. Viņa gars ir mans, un viņa idejas ir manas, un viņa brīvība ir mana brīvība, un viņa kultūra atšķiras no manas kultūras. Tāpēc celsim civilizāciju kopā. Mūsu reliģijā mēs neticam reliģiju dažādībai: dažādas reliģijas nepastāv.

Ābrahams, Mozus, Jēzus un Muhameds nāca ar vienu vienīgu reliģiju – Dieva pielūgšanu un cilvēces cieņu. Attiecībā uz likumdošanu un tiesību aktiem - tie atšķiras dažādos laikos un dažādos posmos. Var būt daudzas likumdošanas, bet nevar būt daudzas reliģijas. Tāpēc jūsu Dievs un mūsu Dievs ir tas pats un viens vienīgs, un mēs visi pielūdzam vienu un to pašu Radītāju. Tādēļ nevar būt reliģiska konflikta. Tas liek man teikt, ka nav svētā kara. Es neticu svētiem kariem, jo karš nekad nevar būt svēts: miers ir tas, kas ir svēts.

(Aplausi)

Tāpēc mācīsim mūsu bērniem skolās, baznīcās un reliģiskās vietās, un mošejās, ka tas, kas ir patiesi svēts Visumā, ir cilvēks un nevis Kaaba vai Masjid al-Aqsa vai Trīsvienības baznīca, bet cilvēce – cilvēce ir vissvētākā un sakrālākā lieta Visumā , un tā ir svarīgāka par jebkuru citu sakrālu lietu.

(Aplausi)

Kāpēc es to saku jums, dāmas un kungi? Jo Kaaba radīja Ābrahams, cilvēks, un Mekas mūri uzcēla ebrejs, un Trīsvienības baznīcu uzcēla kristietis. Bet cilvēku – kas radīja cilvēku? Viņš ir Radītāja radījums, un ikviens, kas iznīcina Radītāja radījumu, nav jāciena.

Katra persona, kas nogalina Izraēlas vai Irākas bērnu, tiks saukts pie atbildības par šo rīcību Dieva priekšā, jo tie bērni ir Dieva radīti uz šīs planētas, un mēs iznīcinājām šo radījumu. Vai mēs varam atdot viņiem dzīvību? Ja būtu jāsagrūst Kaaba, mūsu bērni to varētu uzcelt no jauna, un ja būtu jāsagrūst Masjid al-Aqsa, mēs to varētu atjaunot. Ja Trīsvienības baznīca sagrūtu, nākamā paaudze to uzceltu, bet ticiet man, ja viens cilvēks tiek nogalināts, kas var atdot viņam dzīvību?

Tāpēc es sveicu un slavēju Eiropu, kas ielūdza mani ierasties šajā vietā. Un tā es sāku ar jums un aicinu jūs nodrošināt, ka dialogs civilizāciju starpā ir nebeidzams un atvērts, lai mēs radītu valstis, kas balstās uz laicīga pamata – nevis reliģiska vai etniska pamata, jo reliģija ir attiecības starp jums un Dievu, bet mums jāsadzīvo šajā pasaulē mierīgi. Es neuzspiežu jums savu reliģiju un jūs neuzspiežat savu reliģiju man. Tā ir tas, kas ir starp mums un Radītāju.

Tāpēc celsim jaunu paaudzi, kas tic, ka cilvēces civilizācija ir kopējs darbs un ka par visu viscēlākais ir cilvēce un brīvība – pēc Dieva, protams. Ja jūs vēlaties redzēt mieru pasaulē, sāksim no miera zemes: Palestīnas un Izraēlas. Mēs varam teikt cilvēkiem, kā pāvests pirms gadiem teica, ka nevis mūri, bet miera tiltus celsim, jo Palestīna ir miera zeme. Ņemot vērā, cik daudz maksā mūra celšana, mēs varētu ļaut patiesībā kristiešu, ebreju un musulmaņu bērniem iet vienā skolā un dzīvot kā brāļiem un māsām miera skolā.

(Aplausi)

Jā, mēs stiepām jums pretī savas rokas Sīrijā pirms gada. Prezidents Bashar-al-Asad bija izstiepis roku pretī pasaulei un sacīja: „Es vēlos patiesu mieru.” Man nav ieroča šodien, bet man vienmēr būs miera vārdi, lai stātos pasaules priekšā un teiktu, nekāda kara vairs pēc šīs dienas. Uzvarētājs karā būs zaudētājs, ja viņš uz īsu laiku ir uzvarētājs tāpēc, ka viņš nogalināja cilvēkus, bet īstie uzvarētāji būs tie, kas kļūs brāļi citiem cilvēkiem. Nevis zeme ir svēta, bet cilvēks ir svēts. Padarīsim pasauli svētu, kad cilvēks kļūst svētais.

Tāpēc, lūdzu, neticiet saziņas līdzekļiem, jo daudzos gadījumos viņi nesaka taisnību. Daudzi no jums ir apmeklējuši mani Sīrijā un ir atnākuši uz manu mošeju, un es gāju ar viņiem uz baznīcām, un viņi redzēja, ka mēs dzīvojam kā viena ģimene un ka mēs neticam vienkāršai dzīvošanai līdzās, bet dzīvošanai kā ģimenei. Musulmaņi, ebreji vai kristīgie, mēs ticam vienam namam – dzīvības namam.

Es esmu dzīvojis tā kā jūs – kā parlamenta deputāts 10 gadus Sīrijā, un es jutu, ka tai mirklī, kad es iegāju parlamentā, es nepārstāvu savu politisko partiju vai savu grupu, jo es biju neatkarīgs; drīzāk es pārstāvēju ikvienu cilvēku, kas nebija mani lūdzis viņu pārstāvēt, jo viņš vai viņa ir mans brālis vai māsa, un es pārstāvēju ikvienu valstī. Un tā, vai jūs pārstāvat savas valstis vai politiskās partijas, vai jūs pārstāvat cilvēku? Lūdzu, pārstāviet mūs un savus cilvēkus, jo cilvēce ir unikāla Visumā.

Jā, jums ir jāpārstāv mūs miera un patiesīguma, un ticības jautājumos. Islāma pasaule šodien piedzīvo karu daudzās savās valstīs. Šai pasaulei ir jāgūst miers, un tā vienmēr ir vēlējusies mieru, un, ja rodas dažas krīzes, tad tās ir netaisnības dēļ. Kristietība nāca nodibināt mieru, citādi mēs nevaram saprast, kāda misija bija tādiem praviešiem kā Mozus, kas aicināja tiekties pēc miera. Neviens nevēlējās kādu nogalināt, un ikviens, kas grib nogalināt cilvēku, runātu pretī savai ticībai un reliģijai. Neizmantojiet reliģiju nogalināšanai; reliģija ir mieram un dzīvībai.

Jā, tā ir mana vēsts no manas valsts, no zemes, kura bija debesu svētīta un kurā staigāja un dzīvoja visi pravieši.

Sieviete ir svarīga persona mūsu zemē, un viņa tiek cienīta, lai tā būtu ebrejiete, kristiete vai musulmaniete, kaut gan viņa, iespējams, saskārās ar netaisnību vīriešu dēļ. Sievietes piedalās visos līmeņos mūsu valstī, un manas valsts vadītāji, arī prezidents, aicina sievietes piedalīties visās mūsu sabiedrības jomās.

Šī pilsēta ir miera vārds. Es redzēju, kā to cēla, un es teicu, ka Eiropa ir 20. gadsimta brīnums. Šis brīnums, kas pieredzēja Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu, un tad spēja sagraut Berlīnes mūri bez asins izliešanas – bez nevienas piles asiņu. Visa Eiropa sanāca kopā, un tās cilvēki sanāca kopā vienā Parlamentā. Vai jūs varētu mums palīdzēt nonākt pie šāda parlamenta – cilvēciska, garīga un universāla parlamenta? Lūdzu, palīdziet mums, jo Sīrija un visa islāma pasaule gaida uz jums, vai tie būtu musulmaņi, vai kristieši.

Visbeidzot, tā kā Damaska ir šogad arābu kultūras galvaspilsēta un jūs iesākāt Starpkultūru dialoga gadu, es lūgtu jūs piekrist kultūru sanāksmei arābu kultūras galvaspilsētā Damaskā, lai pateiktu, ka pasaule ir vienota un ka mēs pastiepjam savu roku Libānai, jo Libānai ir viena tauta, un mums visiem jāpalīdz radīt vienu Libānu un vienu patiesu Palestīnu, un vienu patiesu Izraēlu un vienu patiesu Irāku, miera zemi katram.

(Ilgstoši aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Jūsu aplausi liecina, ka šis Parlaments vienprātīgi kopā ar mani pateicas Sīrijas galvenajam muftijam šeiham Ahmad Badr El Din El Hassoun par viņa paziņojumu pret vardarbību, karu un terorismu. Cilvēka cieņa viņam ir galvenais, un tas ir kultūru sadarbības pamats. Tā ir iecietība, kura saka, ka mums ir savs viedoklis, mēs neesam spiesti pieņemt otra viedokli, taču mēs cienām to un tādēļ mierīgi dzīvojam kopā šajā pasaulē, atzīsto cilvēka cieņu. Pateicos jums, jūsu godība, par jūsu uzrunu šeit, Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: ALEJO VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks