Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra

14. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vairākgadu nostādnes laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam (debates)

  Priekšsēdētājs. – (FR) Nākamais darba kārtības punkts ir Michael Cashman ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 168/2007 attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību Aģentūras vairākgadu pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam pieņemšanu (COM(2007)0515 - C6-0322/2007 - 2007/0189(CNS)) (A6-0514/2007), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Darba kārtības jautājums: Vai godātais deputāts varētu man pateikt, par kuru regulas pantu viņš runā?

  Roger Knapman (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, par darba kārtību saskaņā ar Reglamenta 171. pantu. Tikko jūs teicāt klātesošajiem, ka 19 deputāti ir pieteikušies runāt. Pirms pusdienām mums teica, ka esot 14 deputāti. Es zinu, ka, tiklīdz runa ir par statistiku un it īpaši, kad nav balsojuma pēc saraksta, viss notiek mazliet brīvāk šeit, bet vai jūs varētu izskaidrot starpību starp šiem diviem cipariem?

  Priekšsēdētājs. – (FR) Ir gūti sniegt jums paskaidrojumu tūlīt, taču es darīšu visu, ko spēšu.

Mēs saņemam pieprasījumus izteikties, un es esmu bijis priekšsēdētājs daudzos balsojuma skaidrojuma gadījumos, reālā laikā. Jebkurā gadījumā notika tā, ka tad, kad izskanēja Vidal-Quadras kunga paziņojums, pirms viņa tribīnē bija 14 vārdi, bet pēc tam, dažu sekunžu vai minūšu laikā tribīnei tuvojās citi Parlamenta deputāti, lai pateiktu priekšsēdētājam, ka viņi vēlas runāt. Tādēļ, bez šaubām, runātāju skaits palielinājās no 14 līdz 19 laikā starp Vidal-Quadras kunga un manu paziņojumu tikai pēc maza brīža. Tomēr tas ir ļoti interesants jautājums, un mēs pārbaudīsim attiecīgo noteikumu.

Tagad atļaujiet man, lūdzu, atgriezties pie M. Cashman ziņojuma un sākt uzreiz ar Komisijas pārstāvi.

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties Parlamentam par ļoti konstruktīvo sadarbību un atbalstu Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas 2007.-2012. gadam ātrai pieņemšanai.

Es īpaši gribu pateikties referentam M. Cashman par viņa personīgo ieguldījumu šajā jautājumā. Daudzgadu pamatprogramma 2007.-2012. gadam, ko piedāvāja Komisija un apsprieda Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, ļaus aģentūrai strādāt, cik vien labi iespējams. Es gribu teikt, ka es pilnībā saprotu pamatojumu katram grozījumam, ko piedāvāja referents. Esmu gandarīts, ka varu pieņemt 1. un 2. grozījumu par etnisko minoritāšu jēdzienu; 3.,4.,5.,8. un 13. (daļēji) grozījumu par daudzējādās diskriminācijas jēdzienu; 15. grozījumu par sociālās atstumtības jēdzienu un 16. grozījumu – it sevišķi tāpēc, ka visi šie grozījumi atspoguļo kompromisa risinājumus, kurus deva diskusijas starp prezidentūru, Komisiju un referentu.

Par pārējiem grozījumiem runājot, es nevaru tos pieņemt vairāku juridisku un tehnisku iemeslu dēļ, kurus es ļoti ātri šeit izskaidrošu. Daži grozījumi neatbilst pamata regulai, proti, 10.,11. un 18. grozījums. Dažos gadījumos grozījumi pārsniedz regulas darbību, it īpaši 17. grozījums. Dažos citos gadījumos tie ir pretrunā ar regulu, pēc mana viedokļa, protams, piemēram, 10. grozījums. Citi neatbilst labāka regulējuma prasībām, it īpaši 2., 7. un 13. grozījums attiecībā uz „tradicionālās nacionālās minoritātes un valodu minoritātes” pievienojumu, kas jau ir aplūkots regulā.

Daži grozījumi neietilpst Kopienas kompetencē vai aģentūras kompetencē, proti, 14. un 15. (daļēji) grozījums. Visbeidzot, 12. grozījums stipri ierobežotu aģentūras darbības lauka apjomu, kā noteikts mūsu priekšlikuma 2. pantā.

Viens punkts par 6. grozījumu. Es neesmu pret noteikuma būtību. Tomēr priekšlikums daudzgadu pamatprogrammai, manuprāt, nav labākā vieta, kur ievietot vispārējus paziņojumus par cilvēktiesību raksturu un definīciju.

To vislabāk var izdarīt attiecīgās starptautiskās konvencijās un hartā. Tomēr es neiebildīšu pret šo grozījumu, ja gan Padome, gan Parlaments grib to pieņemt.

Visbeidzot, es nevaru pieņemt 7. un 9. grozījumu. Par 7. grozījumu - daudzgadu pamatprogramma ir izveidota, lai regulētu Eiropas iestāžu un/vai dalībvalstu pienākumus pārraudzīt visu starptautisko cilvēktiesību konvenciju ievērošanu, kurām dalībvalstis ir pievienojušās.

Par 9. grozījumu, atsauce uz daudzgadu pamatprogrammas pārskatu pirms pieciem gadiem nav vajadzīga, ja Komisija, Padome un Parlaments vienmēr var pieprasīt paplašināt pamatprogrammas 2. panta apjomu.

Vispār runājot, piecu gadu laika posms tika nosprausts, lai novērstu aģentūras darba efektivitātes pakļaušanu riskam, jo tai vajadzīgs laiks sava darba plānošanai un izpildei. Sistemātisku pārskatu ieviešana varētu apdraudēt aģentūras darbu.

Visbeidzot, manuprāt, aģentūras izveide ir bijis liels panākums pamattiesību ievērošanas veicināšanā Eiropas Savienībā. Tas ir bijis panākums arī iestāžu sadarbībā. Tagad mums jāizveido aģentūrai pienācīgi apstākļi, lai tā sekmīgi darbotos un pierādītu savu vērtību nākamajos gados.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties priekšsēdētāja vietniekam F. Frattini par šiem vārdiem.

Ja Parlamentam būtu bijis koplēmums par šo jautājumu, mēs būtu daudz labākā pozīcijā. Man jāsaka kolēģiem šodien, ka es tikos ar NVO un pilsonisko sabiedrību pašā sākumā, kā arī ar dažiem ēnu referentiem, lai redzētu, ko mēs varētu darīt. Man bija gluži skaidrs jau pašā sākumā, ka man būtu nebeidzams saraksts, ja notiktu tā, kā es gribu, jo cilvēktiesības ir tik svarīgas: tās stāv pāri visam un ir īstais iemesls, kāpēc šīs iestādes tika izveidotas, lai mēs nekad neatgrieztos atpakaļ pie tiem apstākļiem, kas radīja Otro pasaules karu un briesmīgo ēnu, kas krita pār tik daudzām dažādām tautām un daudzām dažādām minoritātēm.

Tomēr realitāte ir tā, ka mēs tikai konsultējāmies, tāpēc man bija jāuzņemas ļoti grūts pienākums. Man kā gejam ir ļoti grūti atteikties ietvert īpaši homofobiju. Tomēr, ja es gribu būt konsekvents, piemērojot principu, ka mums jāuzskaita tas, kas nav ietverts, tad man ir jāatturas tieši no tām lietām, ko mana sirds vēlas. Tādēļ tas ir bijis grūti.

Ar gandarījumu saku, ka šis ziņojums tika pieņemts ar 48 balsīm par, nevienu pret un 8 atturoties. Tas norāda, ka mūsu priekšā ir komitejas vēlmes, – lai gan, patiešām ir daži grozījumi, kurus es personīgi neatbalstīju. Es gribu izteikt lielu atzinību Portugāles prezidentūrai un maniem kolēģiem, kas sēž šai zālē, kuri strādāja cieši kopā ar mani, kuri atbalstīja Parlamentu, lai izveidotu pozīciju, kuru varēja atbalstīt gan Padome, gan Parlaments.

Priecājos, ka komisārs ir iesniedzis deviņus no astoņpadsmit grozījumiem. Mēs saņemam 50 % atbalstu – protams, es vēlos 100 % atbalstu, bet es dzīvoju reālā politikas pasaulē. Es visvairāk gribu, lai aģentūrai veicas. Aģentūras sākotne ir Pamattiesību harta un visas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kas mums dalībvalstīm ir kopīgas.

Tomēr ir dažas delegācijas, daži politiķi un dažas dalībvalstis, kas vēlas, lai aģentūrai neveicas. Viņi negrib, ka tā būtu efektīva, un tāpēc es esmu bijis absolūti konkrēts prasībās, ko mēs izvirzām šai aģentūrai. Es vēlos, lai tai veicas. Es uzskatu, ka grozījumi, kurus pieņēma komitejā, palīdzēs tās veiksmei, vienlaikus neuzliekot aģentūrai nevajadzīgas prasības, kas pārsniedz kā cilvēku, tā finanšu resursus.

Dažu sieviešu grupu vidū ir bijuši ierosinājumi, ka tā nesniedzas pietiekami tālu, bet mēs esam ieviesuši dzimumu perspektīvu un ņēmuši vērā Dzimumu līdztiesības institūtu. Protams, jābūt papildināmībai, bet nedrīkst būt dublēšanās, jo tā atkal izšķiestu resursus.

Tāpēc ļaujiet man beigt un ļaujiet klausīties, – kas, iespējams, ir vissvarīgākā un viena no visgrūtākajām lietām politikā. Ļaujiet man klausīties debates, bet es nevarēšu atbalstīt grozījumus, kas tiks iesniegti plenārsēdē rīt vienkārša principa dēļ: es sākumā teicu, ka nevaru pieņemt visu grozījumu klāstu, un tagad mainīt šo attieksmi nozīmētu atteikties no vienošanās, ko es panācu ar ēnu referentiem. Protams, ka minoritāšu valodas ir svarīgas, protams, citas jomas ir svarīgas, bet nekas nav tik svarīgs kā Pamattiesību aģentūra, kas veiksmīgi veic darbu, ko mēs tai liekam darīt.

  Libor Rouček, Ārlietu komitejas referents. – (CS) Pamattiesību aģentūras izveide pagājušā gada sākumā ir ļoti svarīgs un vajadzīgs solis virzībā uz cilvēku pamattiesību aizsardzību un atbalstu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Diemžēl vēl joprojām nav pieņemts ilgtermiņa pamats, un vēl ir jārisina daži personāla jautājumi. Tādēļ Ārlietu komiteja lūdz labot šo situāciju pēc iespējas ātrāk. Runājot par aģentūras darbību ārpus Eiropas Savienības, Ārlietu komiteja atbalsta pasākumus, kas pieņemti, lai novērstu darba dublēšanu un nodrošinātu vajadzīgo koordināciju darbībās ar starptautiskām organizācijām kuras strādā šajā pašā jomā: pirmkārt, tās ir Eiropadome, ANO un EDSO. Mēs uzskatām, ka arī dialogs par cilvēktiesībām ir ārkārtīgi svarīgs attiecībām starp Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam to, ka aģentūra ir atvērta kandidātvalstu līdzdalībai. Nobeigumā mēs pieņemam, ka tiklīdz stāsies spēkā Reformu līgums un tiks izveidots Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja amats, aģentūra sniegs visu iespējamo palīdzību šā pārstāvja darbā.

  Kinga Gál, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs! Priecājos, ka mēs esam panākuši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pamatprogrammas pieņemšanu, un es vēlos pateikties referentam par viņa darbu un gatavību sadarboties, kuru viņš izrādīja vienmēr šajā grūtajā darbā.

Tagad iestādēm, dalībvalstīm un ES iedzīvotājiem ir tikpat svarīgi, lai aģentūra pēc iespējas drīzāk sāk pienācīgi darboties, jo tā tika oficiāli izveidota pagājušā gada 1. martā Vīnē, bet tai joprojām nav ne struktūras, ne mandāta vai mērķim atbilstīgas vadības.

Tādēļ ir ļoti svarīgi tagad pieņemt pamatprogrammu. Mēs šeit esam sastapušies ar sarežģītu problēmu, kad, no vienas puses, mēs varētu nosaukt neskaitāmus jautājumus par cilvēktiesībām un fundamentāliem tiesiskiem jautājumiem, bet, no otras puses, mums ir jāapsver, kas īsti padarīs aģentūru par šodienas mērķim atbilstīgu.

Kā man šķiet, mans kolēģis deputāts Cashman kungs ir centies apvienot šo viedokli, lai tas atbilstu vienlaikus abiem kritērijiem: lai tā varētu elastīgi strādāt ar mūs visus jutīgi skarošām cilvēktiesību problēmām, un lai tajā pašā aģentūra atbilstu tās mērķim.

Man šķiet, ka Parlaments pilnībā atbalsta šos priekšlikumus un, neraugoties uz to, ka tas uzmanīgi uzklausīja Frattini kunga teikto par viņam un Komisijai nepieņemamām lietām, es no sirds ceru, ka Padome saprot mūsu daudzos jautājumus, jo tie varētu būt atrisinājums tam, kā aģentūrai jāstrādā, lai tā pievērstos reālām problēmām.

Jautājums par valodas un tautības minoritātēm sākotnējā sarakstā netika ievērots, bet tas ir iekļauts priekšlikumā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, jo tagad mēs atkal redzam, ka šīs problēmas rodas atkal un atkal, un Eiropas Savienībai tiešām nāksies ar tām sastapties; tas ir jāiesaista. Tādēļ es ceru, ka šī aģentūra spēs veltīt tām uzmanību. Mums būs darīšana nevis ar ,,papīra tīģeri”, bet gan ar reāli strādājošu iestādi. Pateicos par uzmanību!

  Stavros Lambrinidis, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pamattiesību aģentūrai beidzot jāsāk pildīt tās svarīgais uzdevums. Tādēļ referents, kuru es apsveicu, bija spiests ierobežot ierosinātās programmas grozījumus, lai atvieglotu ātru iestāžu nolīgumu šajā svarīgajā jautājumā. Protams, būtu vēlams, lai jomās būtu iekļautas arī sociālās tiesības, un pretterorisma pasākumu sistēmā bija skaidras norādes uz jautājumiem par cilvēku tirdzniecību, privātās jomas aizsardzību un cilvēka cieņu. Taču durvis joprojām ir vaļā.

Šodien es īpaši pievērsīšos kādam svarīgam grozījumam, kuru es iesniedzu kopā ar dažiem citiem kolēģiem, grozījumam, kas tika pieņemts un kura skaidri minēta efektīva, neatkarīga tiesvedības administrācija, tostarp arī apsūdzēto un aizdomās turēto tiesības.

Priekšsēdētāja kungs, kad tiek grauta sabiedrības uzticība tiesu iestāžu neatkarībai un taisnīgumam, tiek grauts mūsu demokrātisko sabiedrību pamats, un šā iemesla dēļ aģentūras pienākumos jau sākumā ļoti pareizi tika iekļauta šī dimensija. Tomēr tajā pašā mums ir tieksme aizmirst, ka katrs cilvēks ir nevainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Apsūdzētā vilkšana pie kauna staba, ar ko nodarbojas plašsaziņas līdzekļi, lai celtu reitingus, vai pat valdības un ierēdņi īslaicīgu politisku ieguvumu dēļ, kliedzoši pārkāpj šo principu. Un aizdomās turētos, priekšsēdētāja kungs, it īpaši šodien, šajā laikā, kad izrādās, ka tik daudzus pamatprincipus var locīt terorisma apkarošanas vārdā, nedrīkst aizvest, pret viņiem nedrīkst izturēties nežēlīgi, un viņu pamattiesības nedrīkst nesodīti atņemt. Ja mēs no kaut kā varam mācīties, tad tā, protams, ir Gvantanamo, kura nesen piedzīvoja savu sesto gadadienu, un diemžēl gandrīz neviens šo faktu nepamanīja.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vardā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man pateikt, ka es ārkārtīgi cienu referentu Cashman kungu. Es vienmēr uzskatu viņu par lielisku sabiedroto cīņā par pamattiesību aizstāvību. Tādēļ es neesmu vienisprātis ar referentu ne jau par būtību un saturu, bet gan par stratēģiju. Stratēģija varbūt būtu atmest pāris prioritātes apmaiņā pret Padomes atbalstu, bet vai Padome mums piedāvā pietiekami daudz, lai mēs atteiktos no tā, ko gribam? Manuprāt, nē, un ja tas ir tā, es izvēlos tikai skaidri izteikt savu nostāju.

ALDE grozījumos ierosinātas četras papildu prioritātes, proti, homofobija, privātums, pretterorisma politika un pamattiesības, un romu diskriminācija, un tieši tagad šīs ir četras galvenās jomas, kurās dalībvalstis nepārtraukti pārkāpj cilvēktiesības. Pamattiesību aģentūrai vajadzētu kļūt par sargsuni, lai noturētu dalībvalstis uz pareizā ceļa, taču diemžēl tā nav spējusi to izdarīt. Katrā ziņā, tā jau ir kļuvusi par bezzobainu tīģeri. Ciktāl tas skar mani, un, protams, arī tad, kad es klausījos komisāra F. Frattini tikko teiktajā, Eiropas Parlamentam kā Pamattiesību aģentūras visnozīmīgākajam partnerim vienkārši vajadzētu noteikt pašam savas prioritātes.

Atklāti runājot, ja mēs paļaujamies uz Padomes atbalstu vai vienošanos ar to, es vienalga vēlos uzzināt, kur Padome ir šodien. Tādēļ es baidos, ka, lai gan es lielā mērā piekrītu referentam par saturu (es apspriedīšos ar savu grupu), bet man diemžēl jāsaka, ka es nevaru atbalstīt stratēģiju.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pamattiesību aģentūra tika izveidota uz Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pamata. Šī pārmaiņa varētu vēstīt par uzlabojuma sākumu. Vīnē esošais centrs bija pazīstams ar neuzticamību un vieglumu, ar kādu tika sagrozītas sūdzības par rasismu un antisemītismu – tā, piemēram, notika 2001. un 2005. gadā attiecībā uz Radio Maryja un Republikāņu līgu manā valstī Polijā.

Ja jaunā iestāde ievēros referenta ieteikumus, tā drīz vien atkārtos vecās kļūdas. Priekšlikums pārskatīt un pārbaudīt tematiskās jomas, elastība vai tā dēvētie aktīvie pasākumi – tie ir tikai citāti no šim ziņojumam dotā attaisnojuma – tas nav nekas cits kā zaļā gaisma aģentūrai, lai tā rīkotos nekontrolētā veidā, kuru nosaka galējas ideoloģijas, un ārpus starptautiskiem tiesību aktiem. Tas nebūtu pārāk svarīgi, jo, galu galā, šis nebūtu vienīgais Eiropas naudas izšķiešanas gadījums, bet cilvēktiesību aizsardzības sistēma, kurai nav starptautisko tiesību aktu satvara, un kura ir atstāta profesionāliem antirasistiem, zaudē svarīgāko, kas tai ir – uzticamību.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs balsojām par šo ziņojumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Mēs to apstiprināsim šeit vēlreiz, kaut gan mēs pievienojamies lielai daļai kritikas, kas izskanēja plenārsēžu zālē un no paša referenta mutes. Vienu no maniem viedokļiem jau minēja referents. Kaut gan Pamattiesību aģentūra turpinās cīņu pret dzimumu diskrimināciju, tādas problēmas kā ksenofobija diemžēl nav tās kompetencē. Ņemot vērā debates, kādas mums bijušas Eiropā, un diskusiju pašreizējo stāvokli, ir nožēlojami, ka mēs nevarējām panākt kompromisu ar Padomi un Komisiju.

Jānorāda vēl citas lietas. Mēs iesniedzām grozījumus komitejā, bet diemžēl tos visus noraidīja. Es vēlos minēt tikai dažus no tiem. Romu tautības cilvēku diskriminācija būtu svarīga problēma, kuru risināt, un tāpat tāda būtu arī privātuma aizsardzība. Datu aizsardzība būtu bijis vēl viens svarīgs jautājums. Mēs šeit, Eiropā, esam sasnieguši zināmu standartu, kas mums jāatbalsta visā Eiropas Savienībā mūsu uzticamības dēļ. Tomēr ir svarīgi, ņemot vērā arī mūsu pieredzi terorisma apkarošanā, pārbaudīt, līdz kādai pakāpei ciņu pret terorismu var saskaņot ar pamattiesībām. Tā ir vēl viena lieta, kuru būtu vērts iekļaut Pamattiesību aģentūras kompetencē.

Visi ir vienisprātis, ka Pamattiesību aģentūrai jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk, bet mēs neesam spējuši pat vienoties par tās direktoru. Tādēļ paliek vieta zināmām šaubām par to, vai aģentūra patiesi spēs pildīt funkcijas. Labā ziņa ir tā, ka nebūs daudz vairāk šo procedūru. Kad 2009. gadā stāsies spēkā pārskatītais ES līgums, mums būs citi procesi, caur kuriem tiks virzīta Eiropas Parlamenta iesaistīšanās šajās debatēs.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Cashman kunga ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Pilsoņu brīvību komitejas dalībnieki ir tiešām ir strādājuši pie šī svarīgā jautājuma. Apsveicu viņus un arī referentu.

Tomēr īpaši atzinīgi es vērtēju uzlabojumus, ietverot aģentūras īpašajos pienākumos diskrimināciju pret tradicionālajām valodām un minoritātēm. Es aicinu deputātus rīt atbalstīt šīs reformas.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir paziņojusi šo, 2008. gadu, par Starptautisko valodu gadu. Eiropas Savienībai ir jāpiedalās šajā pasākumā, un arī mums jāseko šim paraugam.

Man ir īpaša interese par šo jautājumu. Es turpinu darboties ES līmenī, lai pieprasītu vajadzīgos līdzekļus īru valodai kā ES darba valodai, un vēlēšanu apgabala līmenī, atbalstot kampaņu par Īru valodas likumu – tiesību aktu, kurš ļoti vajadzīgs Ziemeļīrijai, lai aizsargātu īru valodā runājošos.

Šīs tiesības pašlaik nevar izmantot. Tās būs pieejamas, ja tās tiks ietvertas saistošā tiesību aktā un ja tāda organizācija kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra spēs aizstāvēt manus tautiešus un citus gadījumos, kad notiek diskriminācija uz valodas pamata.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es bez šaubīšanās balsošu pret šo ziņojumu, jo es uzskatu šo aģentūru par Eiropas politiskā korektuma sargsuni, kurš iegūst arvien lielāku varu pār Eiropu. Kaut gan aģentūra pretendē uz iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību, patiesībā tā apdraud dažas no mūsu pamattiesībām un brīvībām, un subsidiaritātes principu.

Politiskā korektuma gars, kas spokojas Eiropā, nozīmē, ka vārda brīvība ir jāpakļauj konkrētas reliģijas, proti, islāma, prasībām, kura neatzīst nekādu kritiku.

Eiropas Rasisma uzraudzības centrs, kura sekotāja, paredzams, būs aģentūra, ļoti piesardzīgi pielīdzināja likumīgu viedokļa paušanu, iebilstot pret imigrāciju un islāma negatīvajiem aspektiem, rasismam. Centrs apgalvoja arī to, ka bailes islāma (,,islāmafobija”) ir jauns veida diskriminācija un ka pēc sadursmēm par dāņu karikatūrām ir jābūt tiesību aktiem pret zaimošanu. Kad veiktais pētījums liecināja, ka vardarbību pret ebrejiem Eiropā galvenokārt izdara jauni musulmaņi, centra direktors to nekavējoties nosūtīja uz papīrgrozu.

Šķiet, tikai ļoti nedaudz cilvēku šajā Parlamentā tomēr saprot, ka vārda brīvība ir lielākā no pamattiesībām, un ka vēstures progresu vienmēr virzījis domu brīvības progress. Eiropa nekad agrāk nebūtu bijusi pasaules centrs bez brīvības tieši un brīvi stāstīt patiesību, lai kā arī tā kādu varētu aizskart. Šis ziņojums un šī aģentūra noliek šo principu uz slidenas takas.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu plāna izveide ir ārkārtīgi svarīgs jautājums tiem no mums, kuri tic, ka pamattiesības ir daļa no eiropiešu DNS. Tādēļ man būtu jāpievienojas referentam un citiem runātājiem, kuri teica ,,uz priekšu” ar vairākgadu plānu, ,,uz priekšu” ar aģentūras darbu.

Es uzskatu, ka arī šis ziņojums, kā teica Gál kundze, kuru es atbalstu kā savas grupas pārstāvis, ir līdzsvarots ziņojums, kas cenšas būt produktīvs, nekļūstot pārmērīgi pretenciozs.

Reālistisks, tas, šķiet, ir referenta lietotais izteiciens. Tā kā ziņojums ir reālistisks, es vēlētos lūgt mazliet lielāku atbalstu komisāram Frattini, manam labajam draugam Franco Frattini. Pieņemt tikai deviņus no astoņpadsmit mūsu iesniegtajiem grozījumiem – tās man šķiet vājas pūles no Eiropas Komisijas puses, un pūles, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ir tas, kas vajadzīgs tik svarīgā lietā kā šī.

Man bija laime un gods būt Parlamenta delegācijas priekšsēdētājam konvencijā, kas sastādīja šo hartu, un es jūtos tikpat pagodināts vadīt ATD Ceturto pasaules starpgrupu, un panākumus guva viens no mūsu grozījumiem, piecpadsmitais: iekļaut sociālo atstumtību un nabadzību Aģentūras uzdevumos. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens, kurš ir sociāli atstumts un dzīvo nožēlojamā nabadzībā, nebauda nekādas pamattiesības, un tādēļ mēs uzskatām, ka mūsu iedzīvotājiem tas būtu svarīgs politisks signāls, ja 15. grozījumu uzlūkotu labvēlīgāk nekā to darījāt jūs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs. Nobeigumā, mēs, Eiropas Parlamenta deputāti pārstāvam cilvēkus, un cilvēki lūdz, lai mēs rūpējamies arī par mazāk labklājīgajiem.

Tādēļ, komisāra kungs, es ceru, ka šīs debates palīdzēs jums saprast, cik svarīgi ir mainīt nostāju no deviņu grozījumu pieņemšanas un vairāk grozījumu pieņemšanu, un atbalstīt Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā.

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Deviņus mēnešus pēc Pamattiesību aģentūras ceremoniālās nodošanas, man nav prieka runāt par to, ka šī iestāde nevarēja sākt darbu un tai joprojām nav vadības.

Vismaz šonedēļ Parlaments pieņems vairākgadu pamatprogrammu, par ko es vēlētos pateikties referentam Cashman kungam. Vairākgadu pamatprogramma ir ārkārtīgi svarīga aģentūras darbam un tam, cik efektīva tā būs uzraugot pamattiesības un nosakot, ko darīt. Trīspusējā nolīguma process dibināšanas hartas izveidei atstāja vaļā dažus ceļus, un mūsu pienākums ir tos turpināt.

Piemēram, paziņojumā Padome vēlējās lietot politisko stingrību, lai panāktu aģentūrai iespēju pēc tās pieprasījuma izmeklēt cilvēktiesību ievērošanu sadarbībā ar policiju un tiesu iestādēm. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir svarīgi izmantot iespējas, kas tām ir, kamēr tas negrozāmi kļūs par aģentūras pienākumu, kad stāsies spēkā Reformu līgums.

Mūsu kopējais pienākums ir arī neapstrīdami piešķirt atsevišķas un Kopienas tiesības nacionālajām un etniskajām minoritātēm, ne tikai aizliedzot diskrimināciju, bet arī pieprasot pozitīvu tiesību aizsardzību. Principā sociālo tiesību atzīšana par cilvēktiesībām arī nav apšaubāma, jo nav cilvēka cieņas bez pamatdrošības.

Tā ir klišeja, tomēr vienalga patiesa, ka katrs lēmums ir vērts tikai tik, cik daudz to īsteno. Priekšsēdētāja vietnieka Frattini kunga vārdi radīja nelielas šaubas, taču, neraugoties uz to, es ceru, ka aģentūra būs konsekventa cilvēktiesību aizsardzībā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlētos izmantot iespēju izteikt divus galvenos apsvērumus. Pirmais ir tāds, ka es karsti ceru un nekavējoties pieprasu rīkoties, lai šīs Pamattiesību aģentūras direktoru ieceltu tūlīt pēc tās darba programmas pieņemšanas, jo aģentūras izveides kopējais mērķis ir pēc iespējas ātrāk padarīt te pilnīgi funkcionālu.

Mans otrais pamata apsvērums ir tas, ka es vēlos izmantot šo diskusiju, lai vēlreiz aicinātu novērtēt visu aģentūru darbu un lietderību. Faktiski es neesmu pārliecināts, ka visas aģentūras strādā tā, kā mēs vēlamies, un vai tam jāpastāv mūžīgi; gluži pretēji, esmu cieši pārliecināts, ka ir dažas paralēlas struktūras, un ka noteikti būtu iespējams iztikt bez dažām aģentūrām, nevienam pat nepamanot to prombūtni vai jūtoties tādēļ sliktāk. Es vēlētos jums jautāt, kad Komisija domā sākt šādu novērtējumus.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicot referentu Michael Cashman, es vēlētos izteikt vienu piebildi, proti: LIBE komitejas sanāksmju laikā mēs detalizēti apspriedām, vai Cilvēktiesību aģentūra darīs vai nedarīs to pašu, ko Eiropadome. Mēs nonācām pie secinājuma, ka tā to nedarīs, bet man radies iespaids, ka mēs apskaužam Eiropadomi par to, ka tā ir tik svarīga, ka tā var piemērot īpašu tiesisku sistēmu.

Man šķiet, ka Pamattiesību aģentūras stingram pamatam, neraugoties uz nosacījumiem un tai piešķirto kompetenci, ir jābūt Pamattiesību hartai. Tas dotu aģentūrai skaidru izpratni par to, ka tā arī ir Pamattiesību hartas aizstāve arī tiem iedzīvotājiem, tām dalībvalstīm, kuras nav pilnībā atzinušas Cilvēktiesību hartu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, un es uzskatu arī to, ka Cilvēktiesību aģentūrai ir jāiet šajā virzienā ar mūsu palīdzību, ar Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties ikvienam, kas uzstājās ar saviem ierosinājumiem un ieguldījumu.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai jābūt un pilsoņiem tā ir jāredz ne tikai kā pamattiesību labākā aizstāve, bet arī vislabākā virzītāja. Ar to es domāju grupu un kopienu tiesības, kā arī indivīdu tiesības. Tā ir ļoti svarīga pieeja.

Es arī jūtu, ka pēc hartas proklamēšanas un Lisabonas līguma parakstīšanas aģentūrai jākļūst par visefektīvāko Eiropas instrumentu šajā laukā. Tāpēc es gribētu, lai Parlaments organizē kandidātu noklausīšanos, kas atlasīti direktora postenim, pēc iespējas ātrāk, lai aģentūra var sākt savu darbu ar pilnu jaudu.

Es pilnībā piekrītu referentam M. Cashman, ka mums jāļauj aģentūrai sākt strādāt tūlīt. Tās pārslogošana ar pārāk daudziem uzdevumiem radītu risku, ka aģentūra varētu šķist stipra iestāde, bet praksē tā nebūtu spējīga rīkoties vajadzīgajā ātrumā.

Visbeidzot, es zinu par bažām, ko daudzi no jums izteica, un varu jums solīt, ka pirms piecu gadu perioda beigām es būšu gatavs pilnībā izmantot Komisijas pilnvaras, lai pieprasītu no aģentūras iet tālāk par 2. pantā noteikto apjomu, proti, doties tiesību un drošības sadarbības laukā.

Viens vārds nobeigumā. Es jūtu līdz sava drauga I. Méndez de Vigo teiktajam un pievērsīšu lielāku uzmanību viņa ierosinājumiem, it īpaši attiecībā uz 15. grozījumu, lai censtos ievērot izteiktās cerības par Eiropas stratēģiju cīņā pret nabadzību.

Es gribu arī atkārtot, ka esmu gatavs pieņemt 6. grozījumu, pat ja es tam principā nepiekrītu. Es ceru, ka mans mēģinājums attaisnot jūsu cerības darīs M. Cashman laimīgu.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Pateicos, komisāra kungs. Šķiet, ka Parlaments ir pateicīgs.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisāram par pieļāvīgu attieksmi pret ļoti svarīgo 6. grozījuma jautājumu, kas nosaka, ka „visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi un tāpēc cilvēktiesības ir nedalāmas un neaizskaramas”. Vai es varu pateikties kolēģiem par viņu ieguldījumu un vai varu jums pateikt, ka tad, kad viens no deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām, paziņo, ka viņi grasās balsot pret mani, kad tie ekstrēmisti Parlamentā balso pret mani un pret manu ziņojumu, mana sirds pildās ar prieku un mans prāts man saka, ka mēs esam rīkojušies pilnīgi pareizi. Jo, kad runa ir par cilvēktiesībām, nedrīkst būt nekāda ekstrēmisma, izņemot cilvēktiesību visstingrākā aizsardzība.

Es teiktu savai labai draudzenei Sophia in ’t Veld, ka, protams, es viņai piekrītu, bet es ticu, ka romu, privātās dzīves un homofobijas jautājumi jau ir ietverti. Patiešām, uz romiem attiecas diskriminācija pēc etniskās un rasu piederības. Es teiktu savam kolēģim S. Lambrinidis, ka Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību konvencija dod mums jomu, kurā mēs varam darboties, aizsargājot privāto dzīvi, novēršot tirdzniecību ar cilvēkiem un risinot sociālās atstumtības problēmu. K. Gál atzina par pilnīgi pareizu to, ka runa ir par aģentūras spēju darboties, un mums ar to jārēķinās.

Tāpēc es esmu ietvēris daudzējādo diskrimināciju. Mums jāatceras, ka mēs nenodarbojamies tikai ar tām jomām, ko tās var nosegt. Tās ir tematiskas jomas, kuras balstās uz objektīviem pamatiem, kas ir Pamattiesību harta un starptautiskās konvencijas, kuras visām dalībvalstīm ir kopīgas.

Manam lielam draugam Cem Özdemir - çok teşekkür ederim! - es teiktu par datu aizsardzību, jā, tā ir ietverta. Mums ir arī datu aizsardzības pārraugs, un mums ir datu aizsardzības direktīvas, un tas, ko mēs gribam vismazāk, ir dublēšana.

Ir interesanti, un mums jābūt svētku noskaņai. Drīz mums būs R. Angellili ziņojums. Tas ir pašiniciatīvas ziņojums, tomēr šai gadījumā mums ir absolūts pienākums – nevis pašiniciatīva, nevis prasība, – lai bērna tiesības ir piekritīgas aģentūrai, kas aizsargā pamattiesības. Tāpēc es apsveicu Parlamentu. Es rosinu balsot kopā ar mani. Neliksim klāt vairs neko, neatšķaidīsim, koncentrēsimies, padarīsim savu darbu – un, priekšsēdētāja kungs, pataupiet savu āmurīti citai reizei!

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es vēlētos stingri iebilst pret to, ko tikko teica Cashman kungs. Es piederu pie neatkarīgo deputātu grupas, un es vēlos teikt, ka agrāk, kad es biju Eiropadomes locekle, es uzrakstīju ziņojumu par bērnu darba aizliegumu, un es piedalījos arī vēl viena ziņojuma sastādīšanā par bērnu tiesībām. Tādēļ es stingri iebilstu pret referenta komentāriem, kurš teica, ka viņu neuztrauc tas, ka kāds no neatkarīgo deputātu grupas balsos pret viņu.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Cashman kungs, lūdzu, atbildiet personīgi uz komentāriem, kuri tika uztverti kā personīgs uzbrukums.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, protams, ka es nedomāju par godājamo deputātu, kad es izteicu savu piezīmi.

Es vērsos vispār pie politiskām grupām nepiederošiem deputātiem, bet īpaši atsaucos uz K. Dillen izteiktajiem komentāriem, kas, manuprāt, liecina par ekstrēmismu. Bet es nekādā ziņā negribēju apvainot godājamo deputātu, kura darbi runā paši par sevi.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Vismaz attiecībā uz tulkojumu franču valodā es varu apstiprināt, ka šis komentārs tika izteikts saistībā ar ekstrēmistiem, kā pretstatot tos neatkarīgajiem deputātiem. Referents skaidri norādīja atšķirību.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 17. janvārī.