Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2093(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0520/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0520/2007

Debates :

PV 15/01/2008 - 15
CRE 15/01/2008 - 15

Balsojumi :

PV 16/01/2008 - 4.3
CRE 16/01/2008 - 4.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0012

Debates
Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Darba kārtības nākamais punkts ir Roberta Angelilli ziņojums ,,Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, (2007/2093(INI)) (A6-0520/2007). Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja. .

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties kolēģiem par vērtīgo sadarbību un īpaši Frattini kungam par viņa ieguldījumu, kopš paša pilnvaru sākuma aizstāvot bērnu tiesības.

Šis ziņojums, kā redzams, nepretendē uz vispusību, tomēr es ticu, ka tas ir labs sākuma punkts. Tā mērķis bija izveidot pamatus stratēģijai, kas vērsta uz nepilngadīgo tiesību atbalstu un aizsardzību Eiropas Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, un atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā. Kā priekšnoteikumu mēs vēlējāmies pieņemt nepilngadīgo tiesību īpašo raksturu, kas pilnīgi atšķiras no vairāk vispārēja rakstura pamattiesībām, kaut gan ir to neatņemama sastāvdaļa.

Stratēģija pirmkārt ir vērsta uz bērna tiesību pozitīvu apstiprinājumu, kurā iekļautas tiesības uz ģimeni, tiesības uz veselību, izglītību, sociālu iekļaušanos, kā arī tiesības uz izklaidi, tiesības rotaļāties, nodarboties ar sportu, un tiesības uz tīru un aizsargātu vidi. Būtībā mērķis ir izveidot bērnam piemērotu sabiedrību, kurā bērns var justies aizsargāts un aktīvi iesaistīts.

Tādēļ ziņojuma pamatā ir divi galvenie pieņēmumi: (1) aktīva bērnu līdzdalība bērnus skarošu lēmumu pieņemšanā; (2) līdztiesība, tas ir, bērnu tiesību iestrādāšana un veicināšana visās Eiropas Savienības politikas jomās. Īsumā, nepilngadīgo tiesībām beidzot jākļūst par Eiropas prioritāti, ņemot vērā arī to, ka aptuveno 30 % no Eiropas iedzīvotājiem ir bērni, un vēl joprojām viņu labā daudz kas nav paveikts, sākot ar cīņu pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā pedofilijas un bērnu pornogrāfijas tīklu skaita satraucošo pieaugumu. Vispārējais mērķis ir aizliegt visa veida vardarbības, tostarp arī tā dēvētās tradicionālās metodes, goda aizstāvēšanas noziegumus un piespiedu laulības. Nepietiek tikai nodrošināt zināmu sodu tiem, kuri rīkojas vardarbīgi; mums jāgarantē novēršanas stratēģija, kas īpaši vērsta uz palīdzību apdraudētiem bērniem.

Vēl viena prioritāte ir bērnu nabadzības apkarošana. Ir vērts norādīt, ka pat Eiropas Savienībā 19 % bērnu dzīvo zem nabadzības robežas, un tādēļ mums jānodrošina palīdzības pasākumi, kas paredzēti arī šo bērnu ģimeņu atbalstam. Mums īpaši vajadzīgi pasākumi, kas paredzēti romu bērniem un ielas bērniem, kuri bieži ir spiesti ubagot, tādējādi viegli kļūstot par ekspluatācijas, cilvēku tirdzniecības un organizētās noziedzības upuriem.

Vēl viens no šīs stratēģijas pamat aspektiem ir garantēt izglītību un apmācību visiem bērniem, arī visnabadzīgākajiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Mums vajadzīgi arī pasākumi, kas vērsti uz mazāk spējīgajiem, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju. Šeit mēs esam starp speciālistiem, tādēļ, iespējams, nav vajadzības šajā plenārsēžu zālē uzskaitīt visas steidzami risināmās problēmas: no vardarbīgu videospēļu mārketinga līdz nepilngadīgo starptautisku cilvēku nolaupīšanas gadījumu pieaugumam, birokrātija, kas sarežģī starptautiskas adopcijas, bērnu – karavīru traģēdija, bērnu darbs, bērnu dzimšanas nereģistrēšana, ievērojamais pazudušo bērnu skaits, par kuriem nekad nekas vairs nav dzirdēts. Es varētu turpināt un turpināt.

Patiesībā mums jāpiemēro atbilstīgi instrumenti un jāsniedz steidzama informācija, lai apmainītos ar pieredzi un labām metodēm, un mums jārada sinerģija starp attiecīgiem tiesiskiem un sodu instrumentiem, lai ķertos pie problēmām konkrētos termiņos un reālā laikā, un, iespējams, mums izdotos tās novērst.

Atļaujiet man nobeigumā pateikt, ka Lisabonas līguma apstiprināšana dos mums mazliet lielākas izredzes. ES Pamattiesību harta tagad ir Līguma daļa, tātad iekļaujot tajā 24. pantu, kas nosaka bērnu tiesības, tādējādi radot tiesisku pamatu stratēģijas ieviešanai. Tagad mums kā Parlamentam, bet pirmkārt dalībvalstīm, nekavējoties jāķeras pie darba.

 
  
MPphoto
 
 

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sirsnīgi pateikties Angelilli kundzei par šo ziņojumu.

Kopš pilnvaru sākuma bērnu tiesības noteikti ir bijušas mana galvenā prioritāte, galvenais punkts manā dienaskārtībā, un sadarbības rezultātā ar Parlamentu arī šajā jomā tagad ir izstrādātas politikas pamatnostādnes, kuras būs šā ziņojuma, kuru, es ceru, pieņems ar ļoti lielu balsu vairākumu, rezultāts, tās būs pamatnostādnes darbam, kuram sekos Komisija, jo šajā ziņojumā nav neviena punkta, kuram es nepiekrītu. Tajā izklāstītas horizontālas iniciatīvas, kas skar daudzas politikas jomas, bet kopsaucējs ir tas, ka nepilngadīgie, tas ir, bērni, ir mūsu sabiedrības kodols, un tādēļ ir skaidrs, ka viņi pelna mūsu vislielāko uzmanību.

Nākamajās nedēļās es kopā ar savu personālu apsvēršu, kā īstenot Angellili kundzes ziņojuma atsevišķos punktus, pamatojoties uz konkrētām ierosmēm. Patiesībā daži pasākumi jau tiek gatavoti. Viens no tiem ir iepazīstināšana ar paziņojumu, kuru jūs esat ņēmuši vērā un kas izdots 2006. gada jūlijā, tas ir vispārējs paziņojums par Eiropas stratēģiju bērnu tiesību jomā, kura tīri politiskais mērķis bija padarīt šīs tiesības par politisku prioritāti, kā piezīmēja Angelilli kundze.

Vēl viens no pasākumiem, kuri pašlaik tiek gatavoti, ir standarta palīdzības tālruņa numurs 116 000, kas būs vienāds visā Eiropā. Atļaujiet man izmantot šo izdevību, lai aicinātu tās daudzās dalībvalstis, kuras vēl nav īstenojušas šo metodi dzīvē, nezaudēt laiku, lai to paveiktu; šeit es nepārprotami vēršos nevis pie Parlamenta, bet pie dalībvalstu valdībām. Šis lēmums tika pieņemts pirms vairāk nekā gada, bet vēl joprojām vairāk nekā pusei dalībvalstu joprojām nav reāli strādājoša palīdzības tālruņa, kut gan tas ir lēmums, kusu, man šķiet, varētu īstenot īsā laikā.

Pagājušā gada oktobrī mēs apspriedām ar prezidentūru Lisabonā, vai mēs varētu kopīgi izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas Eiropas tīklu visiem bērnu nolaupīšanas vai pazušanas gadījumiem. Jūs zināt, ka mēs skatījāmies un Francijas sistēmas labo piemēru, mēs skatījāmies, kā tā darbojas Beļģijā, mēs atzīmējām, ka Portugāle un Grieķija to veido, vai arī iepriekšējās nedēļās mēs jau izveidojām sistēmas; tomēr ir skaidrs, ka bērnu nolaupītāji neievēro robežas un tādēļ agrīnās brīdināšanas sistēmas nevar beigties uz robežas.

Mēs esam izdarījuši daudz attiecībā uz interneta noziegumiem pret bērniem. Mūsu darbs kopā ar speciālistu konferenci pagājušā gada novembrī deva nozīmīgus rezultātus tehniskās sadarbības jomā, kuras rezultāts varētu būt elektronisko sistēmu savienojums, lai novēstu un reaģētu un pedofiliju tiešsaistē. Tas ir viens no briesmīgākajiem draudiem mūsu bērniem, un jūs zināt, ka, pateicoties tā iekļaušanai Eurojust un Europol 2007. gada prioritātēs, mēs tagad varam izjaukt daudzus pedofilijas tīklus, kas darbojas ar interneta starpniecību.

Pagājušā gada novembrī mēs iesniedzām arī ziņojumu, tas ir viens no punktiem, kas tika uzsvērts, par panākumiem, īstenojot 2004. gadā pieņemto pamatlēmumu par bērnu seksuālās izmantošanas apkarošanu. Šajā ziņojumā, kā jūs varbūt atceraties, es uzsvēru to, ka daudzas dalībvalstis joprojām nav transponējušas 2004. gada pamatlēmumu, kuram tagad ir jau četri gadi, par bērnu seksuālo izmantošanu.

Mēs noteikti izveidojām noderīgu instrumentu kopā ar Eiropas Forumu. Pirmā pieredze ar to bija Vācijā, Vācijas prezidentūras laikā, un tā galvenokārt attiecās un interneta ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbīgām videospēlēm. Nākamais Eiropas forums par bērnu tiesībām, kas notiks Slovēnijas prezidentūras laikā, pievērsīsies citām tēmām, tostarp īpaši starptautiskām adoptācijām. Mēs izpētīsim situāciju un, kā cerēja Angelilli kundze, meklēsim arī praktiskus veidus, kā aicināt bērnus, bērnu pārstāvjus, tieši piedalīties Eiropas Foruma sanāksmēs. Jūs sapratīsit, ka aicinājums bērniem, arī maziem bērniem, piedalīties šajās sanāksmes ir delikāts jautājums, bet tas ir mērķis, par kuru ir pieņemts lēmums, un tādēļ mēs pievienosimies ar šo priekšlikumu arī Parlamentam.

Mēs izstrādājam vienkāršā valodā uzrakstītu un parādītu īpašu tīmekļa vietni bērniem, kurā bez agresijas un bez šausmināšanas paskaidrots, piemēram, kā izsargāties pret daudzajiem draudiem bērna drošībai ikdienā; tur paskaidrots, kā, atļaujiet teikt, sveikā tikt laukā no šādām briesmām. Mēs pateicām ļoti maz par Pamattiesību aģentūru; viens no maniem priekšlikumiem bija noteikt bērnu tiesības par prioritāti saskaņā ar aģentūras vairākgadu programmu.

Mums vēl ir daudz darba. Angelilli kundze pareizi saka, ka mums jāievēro migrantu bērni. Tas ir aspekts, kuram mēs īpaši pievērsīsimies saistībā ar Eiropas imigrācijas politiku: bērni bieži ir upuri, viņi bieži ir visneaizsargātākie vispārējā migrācijas plūsmā. Mums vairāk jāuzsver nepieciešamība īstenot Eiropas rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpaši pievēršoties bērniem un sievietēm, ko kā divas vājākās kategorijas viņi bieži kļūst par starptautiskās cilvēku tirdzniecības upuriem. Mums jāaplūko līdzekļi praktisku priekšlikumu un projektu finansēšanai saskaņā ar Eiropas programmām.

Jaunā Daphne programma un jaunā pamattiesību programma var, piemēram, dot mums iespēju sniegt arī finansiālu atbalstu Eiropas Bērnu tiesībsargu tīklam. Es piešķiru lielu nozīmi šim tīklam un, pats par sevi saprotams, arī šajā jomā strādājošajām nevalstiskajām organizācijām. Jaunā programma, kas pazīstama ar nosaukumu Daphne III, ir finansēta atkārtoti un var kalpot kā īpaši noderīgs instruments.

Nobeigumā, es, protams, esmu vairāk nekā gatavs joprojām attīstīt šo politisko stratēģiju, ņemot vērā arī ļoti konkrētus rezultātus, ko dod mūsu iedzīvotāji vienā no jomām, kas ir īpaši tuva mūsu sirdīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Bērnu tiesību aizsardzība nekad nav pazudusi no Eiropas Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas, bet tiesiskā pamata trūkuma dēļ šī politika īstenota daļēji, un tādēļ Eiropas Parlaments un arī pilsoniskā sabiedrība ir labvēlīgi uzņēmusi jūsu priekšlikumu, priekšsēdētāja vietnieka kungs, par bērnu tiesību aizsardzības stratēģijas izveidošanu. Mēs ceram, ka tas tiks pastiprināts, stājoties spēkā Reformu līgumam, kura neatņemama sastāvdaļa būs Pamattiesību harta, kā minēja referente Angelilli kundze, kuru es apsveicu par viņas prasmi apvienot un par viņas šodienas ziņojuma prezentāciju.

Pastāvot iespējai integrēti un saskaņoti pievērsties bērnu aizsardzībai Eiropas līmenī, starp citu, pateicoties arī daudzajiem interesantajiem Komisijas priekšlikumiem, bērns jāuzlūko nevis kā upuris, bet gan kā pozitīvu tiesību un pienākumu nesējs, kuram jāaug veselīgā ģimenes vidē ar pārliecību, ka viņa materiālās un nemateriālās vajadzības tiks izpildītas.

Bērnu tiesību ievērošana ir jāpastiprina, ne tikai plānojot Eiropas rīcību, bet arī ar dalībvalstu politiskās gribas palīdzību, ar pasākumiem, kuri reaģēs uz bērnu pamatvajadzībām un aizsargās viņus pret daudzām briesmām.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja atzinumā koncentrēja uzmanību uz atbalstu mātei un ģimenei viņu pienākumu izpildē. Tā mudināja atbalstīt visneaizsargātākās grupas, proti, apdraudētos bērnus, kuriem draud izmantošana un trūkst izglītības, veselības aprūpes, pienācīga uztura un iespēju attīstīties un izmantot savu potenciālu.

Vecāku darba dzīves samierināšana ar ģimenes dzīvi: tās ir neatņemamas bērna tiesības, un tā ir arī vērtīga kapitāla radīšana un ieguldījums nākotnes sabiedrībā. Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās bērnu pozitīvās tiesības bieži tiek pārkāptas, un vēl joprojām ir diskriminējoša attieksme dzimumu nevienlīdzības dēļ. Pastāv dzimumu stereotipi un uztvere, kas atstumj dažas bērnu grupas, īpaši meitenes un jaunas mātes. Sieviešu aizsardzībai, it īpaši grūtniecības laikā un tad, kad viņas audzina bērnus, ir jābūt prasībai, lai bērni jau pašā dzīves sākumā varētu izmantot savas pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Irena Belohorskį, Ārlietu komitjeas atzinuma referente.(SK) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Un es pateicos arī Angelilli kundzei par ziņojumu.

Priecājos, ka Slovēnijas prezidentūra par vienu no prioritātēm izvēlējās jautājumu par bērniem bruņotos konfliktos, kas bija arī viena no manām tēmām. Manā atzinumā Ārlietu komitejas vārdā ir runa arī par bērnu reģistrēšanas nepieciešamību tūlīt pēc piedzimšanas. Nereģistrētie bērni ir neredzami, un tādēļ viņi bieži kļūst par seksuālās izmantošanas vai cilvēku tirdzniecības upuriem; viņus iesloga cietumā kopā ar pieaugušajiem un izmanto kā aktīvus cīnītājus bruņotajos spēkos, jo nav iespējams noteikt, vai viņi jau ir vai vēl nav pilngadīgi. Bērna dzimšanas apliecība garantē bērnam viņa vārdu un tautību, kā arī, piemēram, piekļuvi medicīniskai aprūpei. Taču es nožēloju, ka ziņojums ir pieņemts tikai janvārī: par vairumu atzinumu notika balsojums, un tos iesniedza Komisijai pirms vasaras, un tādējādi ziņojumu varēja pieņemt ātrāk.

Bērnu tiesību problēmas risinājums vajadzīgs nekavējoties. Viens piemērs tam ir nesenais gadījums, kad uz Franciju tika sūtīti vairāk nekā 100 bērni no Čadas. Šī pasākuma mērķis bija palīdzēt pamestajām ģimenēm Dārfūrā; bērnus – bāreņus, pieskatītu audžuvecāki Eiropā. Tomēr ANO apstiprināja, ka lielākā daļa šo bērnu nebija bāreņi un nāca nevis no Dārfūras, bet no kaimiņu valsts Čadas.

Atrast bērnu tiesību problēmas steidzamu risinājumu ir ne tikai jaunattīstības valstu nepieciešamība: tā ir nepieciešamība arī mums.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenys Kinnock , Attīstības komitejas atzinuma projekta autore − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos iesākt ar to, ka Attīstības komitejai ir stingra pārliecība, ka ir svarīgi, lai Komisija iekļauj bērnu tiesības visos attīstības politikas aspektos, uztverot to kā līdzekli Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Es zinu, ka Komisijas paziņojums ierosina nodarboties ar šādiem jautājumiem.

Es vēlos formulēt ļoti skaidri, ka mums ir vajadzīga bērnu tiesību pieeja un ka mums jāatsakās no tādiem jautājumiem kā tirdzniecība ar bērniem, nolaupīšana un pornogrāfija, kam mēs parasti debatēs pievērsāmies līdz šim. Mums jānodrošina sapratne par to, ka runājam par bērnu tiesībām: bērnu tiesībām tikt uzrunātiem; bērnu tiesībām tikt uzklausītiem un bērnu tiesībām tikt cienītiem no pieaugušo puses, bet nevis saņemt pieaugušo pavēles par to, kas viņiem būtu jādara.

Es ļoti atzinīgi vērtēju arī to, ka Lisabonas līgumā ir atsauce uz bērnu tiesībām. Mēs atzinīgi vērtējam to tāpēc, ka pašreizējā brīdī vienīgi dzīvnieku tiesībām ir šāda veida juridisks pamats Eiropas Savienībā, un mums bija steidzami jāpanāk tāds pamats arī bērniem. Visbeidzot, visā pasaulē un pašā Eiropā jāredz, ka tas, ko mēs darām, ir sargājam bērnu dzīvības un vispārēji veicinām visu bērnu labklājību Eiropā un visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi ar paveikto konstruktīvo darbu.

Bērnu tiesību stratēģija ir pozitīvs solis virzībā uz saskaņotu pieeju gan iekšpolitikai, gan ārējām attiecībām.

Nodarbinātības komiteja, kuras atzinumu es sagatavoju un ar kuru tagad jūs iepazīstinu, uzsver bērnu tiesību pārkāpumu sociālos aspektus. Tā koncentrē uzmanību uz bērnu nabadzību, kur skar gandrīz katru piekto bērnu Eiropas Savienībā. Tā uzsver arī bērnu darba un sociālās atstumtības problēmas un aicina pievērst īpašu uzmanību neaizsargātajām sociālajām grupām, tādām kā imigrantu bērni, ielas bērni un bērni ar īpašām vajadzībām. Mēs baidāmies, priekšsēdētāja kungs, ka mūsdienu bērni ir aicināti dzīvot pasaulē, kas ir sliktāka par iepriekšējām paaudzēm pazīstamo pasauli. Tādēļ Eiropas Savienībai tagad ir jārīkojas ar ievērojamu atdevi, mērķiem un vajadzīgajiem līdzekļiem gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Christa Prets, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet sākt ar apsveikumu referentei par viņas ziņojumu un par mūsu apspriešanas sadarbības gadu. Mēs pilnīgi piekrītam ziņojuma galvenajiem aspektiem.

Tomēr es vēlos izcelt divus jautājumus, kuriem es piešķiru īpašu uzmanību. Pirmais no tiem ir tiesības uz izglītību kā bērna sociālās attīstības priekšnoteikums. Dalībvalstīm jārada netraucēta piekļuve izglītībai visiem bērniem un jauniešiem neatkarīgi no viņu sociālās un etniskās izcelšanās un ģimenes apstākļiem. Tas nozīmē arī to, ka jānovērš visu veidu atstumtība, diskriminācija un vardarbība pret bērniem. Ir svarīgi cik vien iespējams ātri virzīties uz priekšu, ieviešot palīdzības tālruni. Otrs man ļoti svarīgs jautājums ir atbalsts valodai, jo valodas ir viens no Eiropas Savienības kultūras dārgumiem.

Ir arī inovācijas, kuras mēs nedrīkstam neievērot, lai bērnu tiesības tagad paplašinātu līdz viņu iesaistei jaunajā attīstībā izglītības un apmācības jomā, it īpaši prasmē lietot informācijas nesējus. Prasme izmantot informācijas un saziņas līdzekļus ir ārkārtīgi svarīgs izglītības instruments, un tas enerģiski jāattīsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Gál, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka tikai dažus no mums tieši vai netieši neskar bērnu tiesību aizsardzības tēma.

Kopienas iestādes jau bieži ir nodarbojušās ar šā jautājuma dažādiem aspektiem, tomēr pievienojos priekšlikuma iesniedzējai komitejai, ka papildus tam visam ir jāizstrādā visaptveroša stratēģija. Ir daži īpaši aspekti, kas mums noteikti jāievēro, izstrādājot šo vīziju. Tie ir, piemēram, jebkāda veida vardarbības aizliegums pret bērniem, nabadzības un diskriminācijas apkarošana un tiesības uz izglītību.

Tā kā Frattini kungs ievadā paziņoja, ka aģentūra īpaši darbosies šajā jomā, es vēlētos izteikt jums dažus ieteikumus: kādēļ lai pirmais īpašais Komisijas pieprasījums aģentūrai nebūtu pētījums par tiesību aizsardzību tieši šajā, bērnu tiesību jomā?

Es uzskatu, ka bērnu seksuālā izmantošana, bērnu darbs un ārkārtīgā atšķirība tajā, kā pret bērniem ar bēgļa statusu attiecas dažādās dalībvalstīs, izraisa īpašas bažas. Ielu bērnu problēma un bērni, kuri ir spiesti ubagot, ir nopietna problēma šeit, mūsu tiešā tuvumā.

Esmu pārliecināta arī par to, ka Eiropas Savienībā cīņai par bērnu tiesību pilnīgu aizsardzību ir jānozīmē ģimenes nozīmes pārvērtēšana šajā jaunajā Eiropā un ir jāpastiprina audzināšanas loma izglītībā, lai mūsu bērni saņemtu norādes un arī profesionālas zināšanas mūsu arvien nemierīgākajā pasaulē. Varbūt mazāk bērnu slieksies uz vardarbību, ciešot fiziskus vai garīgus kaitējumus. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Inger Segelström, PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar pateicību Angelilli kundzei un visiem ēnu referentiem, kā arī visiem deputātiem, kuri devuši ieguldījumu, lai mēs nokļūtu līdz brīdim, kad mums drīz būs pirmais Eiropas Parlamenta lēmums par ES stratēģiju par bērnu tiesībām. Galvenais jautājums skar bērnu iesaisti un ietekmi. Te būs jāveic zināms rūpīgs un svarīgs darbs, lai nodrošinātu, ka tas kļūst par realitāti, nepalikdams tikai vārdos. Bērni un jaunieši cer uz to.

Jautājumus, kuru es uzskatu par lielāko panākumu, ir priekšlikums attiecībā uz vardarbību pret bērniem. Komiteja vienbalsīgi atbalstīja manu prasību aizliegt Kopienas tiesību aktos jebkuru vardarbību pret bērniem, arī fiziskus sodus mājās. Tas ir liels panākums bērniem. Manā dzimtenē Zviedrijā, kur fiziski sodi ir aizliegti, katrs bērns bērnudārzā un visi jaunieši zina, ka pieaugušie nedrīkst sist bērnu. Tas, ka mēs tagad skaidri pasakām, ka jāsadarbojas, darot galu visa veida bērnu izmantošanai, nozīmē, ka mums vajadzīga tādu iestāžu pastiprināta sadarbība kā bankas, ceļojumu biroji, kredītiestādes un maiņas biroji, lai apturētu bērnu pornogrāfiju, seksa tūrismu un bērnu ekspluatāciju, un iegūtu no pedofiliem drošu internetu. Arī nelegālās tīmekļa vietnes ir jāslēdz. Dalībvalstīm jāizdod tiesību akti pret seksa pirkšanu, lai nodrošinātu, ka bērni nekļūst par preci.

Vissarežģītākā problēma, kas mums bija komitejā, attiecās uz adopciju. Esmu ļoti laimīga, ka tagad mēs esam vienojušies, ka bērnam ir tiesības uz ģimeni neatkarīgi no tā, vai tā ir bērna paša ģimene, audžuvecāku ģimene vai ģimene, kas iegūta vietējās vai starptautiskās adopcijas ceļā. Šajā jautājumā izšķirošām ir jābūt bērna nevis pieaugušo labākajām interesēm. Mēs labi atceramies, kas nesen notika bērnunamos Rumānijā un Gvatemalā – atmiņas par bērnu nolaupīšanu adopcijai vēl ir svaigas. Bērni nav prece.

Tagad Komisijas ziņā ir uzklausīt gudrību, kuru mēs izrādījām Parlamentā, un atgriezties ar konkrētiem priekšlikumiem, kā mēs varam īstenot bērnu tiesības, kuras tagad, līdz ar jauno Lisabonas līgumu, kļūst par mērķi, kas jāietver ES tiesību aktos. Līdz ar jauno Lisabonas līgumu ES ir jāuzklausa un jānodrošina bērnu tiesību iekļaušana šajā darbā. Tam jānotiek pašsaprotami un tas jāpiemēro arī globālā mērogā, attīstības darbā, kultūrā un visās jomās. Bērnu nabadzība, bez šaubām, būs galvenais jautājums, un tāpat arī tas, kā bērni dzīvo karā, un saistībā ar visu veidu apdraudējumiem veselībai. Esmu lepna, ka piedalījos šajā darbā Parlamentā, kurš rīt pieņems lēmumu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā.(ET) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi!

Priecājos, ka Eiropas Parlaments beidzot ir panācis šīs debates par Eiropas bērnu tiesību stratēģiju, jo politika, kas veicina bērnu tiesības, būs rītdienas sabiedrības pamatprincips.

Sabiedrības un valsts labklājība ir atkarīga no nākamo vecāku vērtībām un lietotajiem paņēmieniem. Pateicos referentei par šāda visaptveroša dokumenta izveidi.

Ir atbilstīgi tas, ka ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un tās papildu protokolos izklāstītie principi ir izmantoti par pamatu ES bērnu tiesību stratēģijas izveidē. Tomēr lai šī stratēģija būtu efektīvāka un piemērojama visās 27 dalībvalstīs, tajā jāiekļauj precīzāki noteikumi par tādu pasākumu īstenošanu, kurus atbalstītu gan ar dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līdzekļiem.

Stratēģija ir visaptveroša, un man nav laika iedziļināties katrā aspektā. Es vēlos izcelt tikai vienu pozitīvu ierosmi, tomēr tādu, kura būs efektīva visās nozīmēs, proti, Eiropas Savienības bērnu tiesību stratēģijas ieteikumu izveidot Eiropas bērnu palīdzības tālruņa numuru; mums Igaunijā tagad jau trīs gadus darbojas bērnu palīdzības tālrunis, un es varu apliecināt, ka tas strādā labi.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību divām svarīgām mērķa grupām, uz kuru tiesību aizsardzību, pēc manām domām, mums vērīgāk jākoncentrē uzmanība.

Pirmā grupa ir bērni ar īpašām vajadzībām. Man šķiet, ka mūsu bērnu tiesību stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš bērnu – invalīdu tiesību aizsardzībai; un tāpat kā citām mērķa grupām arī viņiem ir jābūt patiesi garantētām iespējām, vienlīdzīgām iespējām aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Otra joma, kuru es vēlos izcelt, ir tiesību garantēšana bērniem, par kuriem nerūpējas viņu vecāki. Visiem bērniem neapšaubāmi ir tiesības uz ģimeni. Diemžēl šodien visiem bērniem nav iespējams augt ģimenes klēpī, un viņi dzīvo bērnunamos. Mēs savā dokumentācijā neesam pievērsuši pietiekamu uzmanību bērniem, kuri atstāj bērnunamus aptuveni 18 vai 19 gadu vecumā: tiesiski viņi ir pieaugušie, taču sociālā ziņā viņi tādi nav; tā ir joma, kurai mums būtu jāsāk pievērst zināma uzmanība.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kurš tagad jau vairākus gadus ir saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību, es ar prieku pieņemu Angelilli kundzes ziņojumu par vienotas ES bērnu tiesību stratēģijas izveidi

Bērnu tiesību pārkāpumi, vardarbība pret bērniem, bērnu tirgošana nelikumīgai adopcijai, prostitūcija, nelegāls darbs vai ubagošana ielās – tās joprojām ir ārkārtīgi lielas problēmas ES. Katras bērnu tiesību stratēģijas pamatā ir jābūt ANO konvencijā ietvertajām vērtībām un principiem, it īpaši attiecībā uz aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju.

Katram bērnam ir jābūt garantētām tiesībām un pastāvīgu un tiešu saskarsmi ar abiem vecākiem un arī tiesībām tikt audzinātam vecāku kultūrā un mācīties abu vecāku valodu. Šīs tiesības pastāvīgi pārkāpj Vācijas Bērnu un jauniešu birojs Jugendamt attiecībā uz bērniem, kuru vecāki ir ārzemnieki. Šķiršanās gadījumos Jugendamt izmanto jebkurus paņēmienus, lai atņemtu vecāku tiesības tam no vecākiem, kurš nav vācietis. Bērniem atņem tiesības mācīties otra vecāka valodu, un organizēto tikšanos laikā ir aizliegtas sarunas kādā citā valodā, izņemot vācu valodu. Oficiāli dokumenti apgalvo, ka bērnam ir kaitīgi būt divvalodīgam. Lūgumrakstu komitejā ir reģistrētas vairāk nekā 250 sūdzības par šī biroja darbību. Neraugoties uz to, ka pirms gada Eiropas Komisija konstatēja, ka Jugendamt pārkāpj ES līguma 12. pantu, kas aizliedz visu veidu diskrimināciju, Vācijas valsts ir kļuvusi pat vēl stingrāka, pielietojot šīs diskriminējošās metodes pret ārzemnieku bērniem, un tas ir pilnīgs skandāls.

Es ceru, ka, tā kā šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta balss, tas palīdzēs novērst šajā jomā sastopamo diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Bērni nav mazi pieaugušie, un viņi nav arī tas, ko cilvēki dēvē par ģimenes vai sabiedrības dabisku sastāvdaļu. Viņi ir juridiskas personas ar savām tiesībām.

Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ievērojamo ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, taču daudzos aspektos mēs šeit, Eiropā, esam vienkārši braukuši pa virsu. Viens gaišs mirklis ir tas, ka Eiropas Komisija ir iekļāvusi bērnu tiesības darba kārtībā, taču Komisijas priekšlikumā, pēc mūsu domām, joprojām ir pārāk daudz smalku vārdu un pārāk maz konkrētu pasākumu.

Priecājos, ka ziņojumā izstrādāts Komisijas ieteikums, un par to es atkāroti apsveicu referenti. Mums jācer, ka Komisija pilda mājasdarbu un būs konkrētāka 2008. gada Zaļajā grāmatā par bērnu tiesībām. Mums vajadzīgi rādītāji un precīzi grafiki bērnu tiesību īstenošanai.

Atļaujiet man pievērsties trim man nozīmīgiem jautājumiem. Pirmais no tiem skar meiteņu, īpaši migrantu izcelsmes meiteņu, tiesības. Bērnu tiesību īstenošana, bez šaubām, ir saistīta ar vienlīdzības izveidi starp zēniem un meitenēm un vienlīdzīgām iespējām abiem dzimumiem, un tas ir atspoguļots arī šajā ziņojumā. Atļaujiet man izteikt pateicību komitejai un referentei par mūsu priekšlikuma iekļaušanu – meiteņu galvas lakati jāaizliedz vismaz ES sākumskolās, lai dotu meitenēm patiesu brīvību un tiesības uz bērnību. Tāpat nav attaisnojuma aizliegumam apmeklēt skolu migrantu izcelsmes meitenēm.

Otrs jautājums, kuram es piešķiru lielu nozīmi, ir vardarbība pret bērniem un arvien pieaugošā nevērība. Ir jāuzlabo bērnu prasme izmantot informācijas nesējus. Ir satraucoši palielinājusies pornogrāfisku materiālu un vardarbības ainu izplatīšana ar mobilo tālruņu palīdzību, un tas izraisa jūtīguma samazināšanos un vardarbības spirāles paātrināšanos. Es lūdzu jūs, Frattini kungs, ilgstoši un stingri pētīt jauniešu aizsardzības veidus informācijas nesējos un bērnu efektīvāku aizsardzību pret vardarbību.

Mans trešais apsvērums attiecas uz bērnu vides tiesībām, tēmu, kurai neviens vēl nav pieskāries. Ar to es domāju katra bērna tiesības augt nebojātā vidē. Diemžēl bērnu tiesību stratēģijā Komisija neapsvēra iespēju vairāk ievērot bērnus nevis tikai pieaugušos, kad mēs nosakām nākotnes piesārņotāju sliekšņus. Tas attiecas uz trokšņa līmeni un arī uz bīstamām vielām. Tādēļ es lūdzu jūs iekļaut bērnu vides tiesības, jo šodienas bērni ir rītdienas pilsoņi. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai mūsu Eiropas māja ir arī bērniem draudzīga māja.

 
  
MPphoto
 
 

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Angelilli kundzei par viņas jutīgo pieeju ļoti svarīgam jautājumam: sabiedrība, kura zina, kā uzņemt savus bērnus, zinās, kā uzņemt savus pilsoņus. Tāpat es uzskatu, ka mēs šodien šajā Parlamentā speram ļoti nozīmīgu soli, jo iestādes, kuras spēj risināt nepilngadīgo rūpes, bez šaubām, spēs labāk risināt visu Eiropas iedzīvotāju rūpes.

Šajā ziņojumā iekļautas daudzas interesantas un dinamiskas idejas, kuras ir arī norādes Komisijai par to, kādus nākamos soļus mēs gaidām. Ir daži jautājumi, kas jāuzsver, it īpaši vajadzība pievērst lielāku uzmanību nepilngadīgajiem bez pavadoņiem, kuri tiek turēti administratīvā ieslodzījuma centros migrantiem.

Pārbaudot šos centrus, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvības komiteja atklāja, ka daudzās valstīs, tostarp Francijā, Beļģijā un Itālijā, daudzi bērni tiek turēti necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos, kas ir nepieļaujami maziem bērniem, kā tas, starp citu, ir nepieļaujami visiem vīriešiem un sievietēm.

Mēs uzsveram vajadzību parādīt uzstājību šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka liela uzmanība jāpievērš arī bērnu darba likvidēšanai. Bērnu darbs bieži ir saistīts ar ekspluatāciju un nabadzību. Tādēļ šim Parlamentam jādod ievērojams ieguldījums virzībā uz sociālo apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, man ir daudz kas sakāms par bērna tiesībām. Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju grozījumus šim ziņojumam, kas pievērš uzmanību ģimenei un tās nozīmei bērna attīstības nodrošināšanā. Es gribu uzsvērt, ka vecākiem – nevis valstij – ir prioritāte kā bērnu aizbildņiem, un šī iemesla dēļ – nozīmi, kāda ir atbalstam ģimenei tās pienākumu pildīšanā. Valstij jāpalīdz vecākiem aizsargāt un veicināt bērnu attīstību, un tā šo atbildību no vecākiem pārņem tikai tad, ja vecāki negrib vai nespēj kalpot saviem bērniem.

Sakarā ar invaliditātes jautājumu es izsaku uzslavu ziņojumam par to, ka tas atzīst, ka bērniem ar invaliditāti pilnībā jānodrošina cieņas pilna un vienlīdzīga attieksme. Es pati esmu pārstāvējusi daudzus bērnus un viņu vecākus, kas cīnījās par to, lai nodrošinātu bērniem izglītību. Ir traģiski, ka ANO Konvencija par bērna tiesībām, kas ir pamats šim atzinumam, nosaka, ka īpašie izglītības noteikumi, kas vajadzīgi bērniem invalīdiem, ir „atkarīgi no resursiem”, lai gan tā garantē pamatizglītību visiem bērniem. Šie trīs vārdi ir kavē bērniem ar īpašām vajadzībām saņemt vajadzīgo palīdzību manā valstī.

Grozījums Nr. 3 attiecas uz bērniem Eiropas Savienībā, kuri iepriekš ir bijuši aprūpes iestādēs. Šis svarīgais jautājums ir nonācis daudzu EP deputātu uzmanības lokā pēc BBC dokumentālās filmas Bulgārijas pamestie bērni, kas vērš uzmanību uz bērnu invalīdu aprūpes namiem. Šo dokumentālo filmu ar filmas autora piedalīšanos izrādīs 2008. gada 4. martā, uz ko es ielūdzu visus savus kolēģus.

Nesen ES balsoja pret grozījumu, kas bija iesniegts Budžeta komitejā un kas prasīja ES iestāžu finansējumu novirzīt uz kopienu un ģimeņu pakalpojumu dienestiem. Šo grozījumu noraidīja. Mūsu pieejai aprūpei aprūpes iestādēs ir jābūt loģiskai un jāintegrē bērni sabiedrībā, un mums turpmāk jāpiešķir finansējums uz kopienu orientētām pieejām.

Es arī atzinīgi vērtēju Parlamenta stingro nostāju, ko tas pieņem attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, it īpaši 1. grozījumu. Ir grūti iedomāties kaut ko vēl sliktāku, kas varētu notikt ar bērnu, kā tikt nozagtam viņa ģimenei militāros, seksuālos vai darba nolūkos, vai arī, lai piepildītu kāda pāra ilgas pēc bērna.

Es gribu arī pieminēt zīdaiņu pirms un pēc dzimšanas tirdzniecību orgānu un šūnu iegūšanai un atgādināt saviem kolēģiem, ka ANO Konvencijas par bērna tiesībām preambula ietver bērnus pirms, kā arī pēc dzimšanas.

Esmu gandarīta, ka ziņojums ņem vērā migrantu ģimenes un nepilngadīgos bez pavadoņiem. Pie arvien pieaugošās kultūru saplūšanas mums jāturpina atzīt, cik svarīgi ir iekļaut visus bērnus mūsu pastāvīgi mainīgajā sabiedrībā. Ir brīnišķīgi, ka darbaspēka migrācija ļauj vecākiem doties uz ārzemēm un vairāk pelnīt, un labāk apgādāt savas ģimenes, bet tikpat lielā mērā mums jācenšas nodrošināt taisnīgumu bez ģimenes šķiršanas, kas ļautu ģimenēm palikt kopā savā izcelsmes valstī vai valstī, kuru tās izvēlas.

Tagad es pievērsīšos seksuālo un reproduktīvo tiesību jautājumam, kas tiek atkārtots šī ziņojuma sešos pantos. Es personīgi esmu atbildīga par sešām pusaugu meitenēm un diviem pusaugu zēniem. Protams, viņiem ir jāzina dzīves fakti, bet vienlaicīgi viņiem ir jāzina vissvarīgākais dzīves fakts: tas, ka viņi ir ārkārtīgi vērtīgi indivīdi, kas attīstās, cilvēki ar cieņu un nākotni, kas spēj dot vienreizēju devumu savai kopienai un ģimenei. Viņiem nav labuma no vēsts, kas tik bieži tiek sniegta viņiem seksuālo un reproduktīvo tiesību vārdā, ka viņi nevar būt atbildīgi un ka viņi īstenībā ir staigājošas nelaimes, kam nepieciešama pieaugušo palīdzība, lai novērstu briemas, un ka viņi var saņemt šo palīdzību bez negatīviem rezultātiem sev vai arī bez vecāku zināšanas. Pusaudžu vecuma bagātība var saņemt un tai jāsaņem atbalsts no tiem, kas ir vecāki, kas viņus mīl un kas visu to jau ir pieredzējuši.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
  

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. SIWIEC
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manas kolēģes ziņojums ir lielisks, un es uzskatu par prioritātēm Savienības darbību un Savienības stratēģiju bērnu tiesību aizsardzībai. Mums jāatzīst, ka nepilngadīgajiem ir tiesības, un jāprasa šajā jomā tāda politika un pasākumi, kas vērsti arī uz cilvēka dzīvības aizsardzību no ieņemšanas brīža.

Ziņojumā pieprasīti papildu pasākumi, un neviens nevar pret to iebilst, bērnu tiesību apstiprināšanai kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm saistošu tiesību daļai, un tam vajadzīgs īpašs tiesisks pamats.

Atļaujiet man kā vienu no daudzajām steidzamajām problēmām izcelt šokējošo pazušanas gadījumu skaitu; šiem bērnu pazušanas gadījumiem bieži ir traģisks iznākums ar bērnu pornogrāfiju saistītas seksuālas izmantošanas un vardarbības rezultātā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevar pieņemt, ka kādā no tās dalībvalstīm pieļauj jebkāda veida pedofiliju, un tai jāaizliedz tiesības to reklamēt un, pats par sevi saprotams, ar to nodarboties.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Bauer (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā demogrāfisko krīzi, katra bērna dzīvība ir ļoti vērtīga. Mēs nevaram vienpusēji prasīt dzimstības pieaugumu, vienlaikus veltot niecīgu uzmanību mūsu radīto bērnu dzīves apstākļiem vajadzīgo nosacījumu nodrošināšanai, vienlīdzīgām iespējām un garīgajai un fiziskajai attīstībai.

Tādēļ es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu Frattini kunga apņemšanos piešķirt horizontālu prioritāti Eiropas Savienības politikai, kas garantē bērnu tiesības. Ziņojums, par kuru es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi, pareizi izgaismo dažas problēmas, kas jāatrisina ar vislielāko steigu.

Bērnu nabadzības izplatība ir satriecoša, jo, kā minēja kolēģi deputāti, katrs piektais bērns dzīvo nabadzībā, un, protams, tas ir saistīts ar agrīnu aiziešanu no skolas. Mēs nevaram izlikties neredzam to stāvokli, kādā atrodas vairāki tūkstoši ielu un bezpajumtnieku bērni Eiropas Savienības dalībvalstīs, no kuriem daudzi ir spiesti ubagot, zagt, nelegāli strādāt vai nodarboties ar prostitūciju.

Saskaņā ar nesen publicēto ANO Bērnu fonda ziņojumu, nav nevienas valsts un nevienas dalībvalsts, kuru neskar bērnu tirdzniecības jautājums. Mēs maz zinām par bērniem – lēš, ka viņu ir vairāki simti – kuri katru gadu pazūd no bērnu iestādēm un bēgļu nometnēm. Vardarbība pret bērniem un bērnu agresivitātes pieaugums ir iemesls pamatotām bažām.

Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas Līgumā bērnu tiesības garantē Pamattiesību hartas 24. pants. Šis ziņojums, kura pieņemšanu es atbalstu, ir Eiropas Savienības iestāžu, arī Parlamenta, pirmais solis, īstenojot pasākumus bērnu tiesību ievērošanai un konsekventākā viņu apstākļu uzlabošanai. Pēc tam, cerams, arī dalībvalstis netaupīs pūles. Pateicos par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, priecājos, ko Komisija ir ierosinājusi izveidot ES stratēģiju par bērnu tiesībām.

Tā kā ļoti daudz Eiropas poliktikas jomu skar bērnus, mums jāīsteno īpaši pasākumi, lai varētu aizsargāt viņu tiesības un mudināt viņus aktīvi līdzdarboties.

Mani īpaši iepriecina tas, ka Parlaments ir aicinājis definēt, kas ir ,,apdraudētie bērni”. Tas dos mums iespēju sniegt īpašu palīdzību bērniem, kuri ir upuri viņu garīgo vai fizisko veselību apdraudošā sociālā situācijā.

Tajā pašā laikā mēs vienkārši nevaram atstāt likteņa varā nabadzībā dzīvojošos bērnus. Šie bērni ne vienmēr saņem nepieciešamo aizsardzību, jo viņu vecākiem nav vajadzīgo līdzekļu. Ja viņi nav nolemti sociālai atstumtībai, viņiem vajadzīga īpaša palīdzība, un valdībām jānodrošina, lai visiem bērniem neatkarīgi no vecāku sociālās vai juridiskās situācijas būtu piekļuve veselībai un izglītībai, tā lai praksē patiesi būtu garantētas vienādas iespējas visiem.

Es vēlētos uzsvērt migrantu bērnu īpašo situāciju. Bērnu administratīvais ieslodzījums nav pieļaujams. Mēs nespējam saprast, kāpēc pret ikvienu, kurš bēg no kara vai briesmīgiem apstākļiem, ir jāizturas kā pret noziedznieku, un tas vēl jo vairāk attiecas uz bērniem, kuriem ir tiesības uz aizsardzību un izglītību saskaņā ar Konvenciju par bērnu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė (ALDE). – (LT) Mēs apzināmies, ka bērnu tiesības ir daļa no cilvēktiesībām, kuras mums jāievēro saskaņā ar starptautiskiem un Eiropas nolīgumiem. Bērnu tiesības ir atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tai jākļūst par Reformu līguma sastāvdaļu un jābūt obligātām visām ES dalībvalstīm. Komisār Frattini, paziņojumā jūs sakāt, ka bērnu tiesību situācija Eiropā joprojām nav apmierinoša. Bet man šķiet, ka tā ir briesmīga. Gandrīz piektā daļa bērnu dzīvo nabadzībā. Lietuvā gandrīz puse ģimeņu, kurās ir tikai viens pieaugušais un uzturami bērni, dzīvo nabadzībā. Turklāt mēs nevaram saņemt statistikas datus par to, cik daudz bērnu paplašinātajā Kopienā palika bez vecākiem, kad tie emigrēja darba meklējumos un atstāja bērnus bez pienācīgas aprūpes.

Mēs ar šausmām lasām par seksuālu un psiholoģisku vardarbību pret bērniem. Mēs jūtam līdzi bērniem, kurus sastopam ielās, un ieliekam monētu viņu pastieptajās rokās. Tomēr daudz biežāk mēs nedarām neko, jo ir vieglāk novērsties, aizvērt acis un teikt, ka tā nav mūsu vaina, ka par to ir atbildīgi citi. Jūs, komisār Frattini, sakāt, ka par to ir atbildīgas atsevišķas dalībvalstis, un jūs nevēlaties iejaukties viņu lietās. Brisele iejaucas daudzās citās dalībvalstu lietās – mums ir svarīgi reglamentēt lauksaimniecību, iekšējos tirgus, kapitāla plūsmu. Mēs domājam, ka šiem jautājumiem ir izšķiroša nozīme. Es domāju, ka mūsu lielākajām rūpēm vajadzētu būt cilvēktiesībām un, pirmkārt, bērniem. Viņi ir mūsu nākotne. Man šķiet, ka it īpaši Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par cilvēktiesību garantēšanu un, galvenais, bērnu tiesību garantēšanu. Es nepiekrītu dokumentam, kas vienkārši rūpējas, atceras un mudina. Man šķiet, ka no mums prasa aktīvi rūpēties par mūsu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Roszkowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi ar lielisku ziņojumu, kas Eiropas Savienības nākotnes kodols. Lielākā daļa no šajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem, bez šaubām, pelna atbalstu, tomēr man ir dažas šaubas.

Pirmkārt, ir apspriests zēnu un meiteņu vienlīdzības princips, ko varētu saprast kā apgalvojumu, ka viņi ir identiski, kaut gan vecāki zina, ka zēni un meitenes ir atšķirīgi un viņiem vajadzīga atšķirīga pieeja audzināšanā, lai īstenotu viņu līdzvērtīgās pašcieņas principu. Otrkārt, no bērnu tiesību viedokļa ziņojumā apspriestā alternatīvu ģimenes struktūru skaita palielināšana rada draudus, pret kuriem jāvēršas. Ziņojumā draudi nav minēti. Un treškārt, tā kā 167. punktā izteikts aicinājums nodrošināt bērniem un jauniešiem seksuālu izglītību, 163. un 164. punkts, kur ir runa par tiesībām uz seksuālu un reproduktīvu veselību, nav vajadzīgi, ja vien šos jēdzienus neizmanto, lai slēptu tiesības uz abortu.

Šajā punktā var redzēt, ka nav iespējams atdalīt dzimušo bērnu tiesības no nedzimušo bērnu tiesībām. Pat ja viņi sāk dzīvi kā embriji, viņi nenovēršami kļūst par bērniem, un ja kāds par to šaubās, lai atceras, ka mēs visi reiz bijām embriji.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Šajā minūti ilgajā runā es vēlētos uzsvērt, ka es uzskatu par Eiropas Savienības galveno prioritāti attiecībā pret bērniem novērtēt, kā politika ietekmē bērnu tiesību aizstāvības trūkumu, it īpaši saistībā ar straujo un ievērojamo bērnu nabadzības samazināšanu, dodot visiem bērniem vienādas iespējas.

Saistībā ar to es vēlos jautāt ar piemēra palīdzību: ,,Kā Eiropas Savienības monetārā politika un tās mērķis – cenu stabilitāte, vai, drīzāk, algu ierobežojums – ietekmē bērnu tiesību neaizstāvēšanu? Kā Eiropas Savienības ,,elastīgums”, darba tirgus noteikumu atcelšana, vienkāršākas atlaišanas, arvien nedrošāki darba līgumi, palielināts darbalaiks un darba stundu elastība, ietekmē bērnu tiesību neaizsargāšanu? Kāda ir Eiropas Savienības pašreizējās regulējuma atcelšanas un sabiedrisko pakalpojumu, tostarp arī veselības un izglītības, privatizācijas veicināšanas politikas ietekme uz bērnu tiesību neaizsargāšanu?” Tie ir tikai daži piemēri, kāds būtu Eiropas Savienībai vispiemērotākais, vajadzīgākais un steidzamākais virziens attiecībā uz bērnu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Vardarbība pret tiem, kuri paši nespēj aizstāvēties ir īpaši nosodāma. Vardarbība pret bērniem ir īpaši pretīga. Ir vajadzīgi Kopienas tiesību akti, kas aizliedz jebkāda veida vardarbību – fizisku, psiholoģisku vai seksuālu. Šeit jau minēja ANO Bērnu fonda datus par 2003. gadu, kuri liecina, ka dažās Kopienas valstīs, piemēram, Francijā, aptuveni trīs bērni nedēļā mirst sliktas izturēšanās un nevērības dēļ, bet citās valstīs, piemēram, Vācijā un Apvienotajā Karalistē, šis skaitlis ir aptuveni divi bērni nedēļā.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības dalībvalstu un iestāžu apņēmību, īstenojot bērnu politiku, kuras virzienu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis. Taču pašreizējie tiesību akti, politika un struktūra joprojām nav pietiekami, lai atbildētu uz virkni jautājumu, kas rodas saistībā ar bērnu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai bērni ir nabadzības, cilvēku tirdzniecības, sadzīves vardarbības, seksuālās izmantošanas, pornogrāfijas, bērnu darba upuri, tā ir varmācība pret bērniem – karavīriem, kas pastāv 21. gadsimtā.

Tādēļ es apsveicu Frattini kungu ar šo iniciatīvu, kas liecina, ka pastāv vajadzīgā gatavība padarīt to par ES prioritāti un izveidot vispārēju ES stratēģiju bērnu tiesību veicināšanai un atbalstam iekšpolitikā un ārpolitikā. Es jūtos ļoti iepriecināts, ka jaunajā Lisabonas Līgumā ir iekļautas bērnu tiesības kā viens no ES mērķiem, tādējādi nodrošinot jaunu tiesisku pamatu šo tiesību aizstāvībai.

Ir jāuzlabo preventīvie pasākumi, jāpalielina informētība un jānostiprina sociālās tiesības, lai sniegtu atbalstu upuriem. Ir jāpastiprina arī starptautiskās operācijas cīņā pret bērnu pornogrāfijas interneta vietnēm, lai nodrošinātu šo vietņu slēgšanu un noziedzīgā tīkla atklāšanu. Internets sniedz bērniem lieliskas iespējas sazināties un iegūt informāciju, bet mums ir jāgarantē, ka viņi to dara drošībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu bērni ir neatkarīgas personības, viņiem ir neaizskaramas tiesības uz viņu pamattiesību aizsardzību, un tas nozīmē – nekādu pazemojošu apiešanos un vardarbību, nekādus necilvēcīgus darba apstākļus, nekādu atstumtību no izglītības, nekādu seksuālu ekspluatāciju un izmantošanu, nekādu bērnu – karavīru karā. Un bērniem šīs universālās vērtības vajadzīgas vairāk nekā pieaugušajiem. Pirmkārt, tādēļ, ka viņi neapšaubāmi ir jauni un neaizsargāti. Otrkārt, tādēļ, ka vecāki, skolotāji vai priesteri un visi citi, ar kuriem bērns saskaras, vienmēr atrodas varas pozīcijā attiecībā pret bērniem; un treškārt, tādēļ, ka tad, ja bērnībā notiek kaut kas slikts, tas galu galā izšķirīgi ietekmē bērna turpmāko dzīvi.

Tās ir tiesības, kuras mūs šodien aicina atbalstīt. Es pievērsīšos divām no tām:

Pirmkārt, imigrantu bērni, iespējams, ir visneaizsargātākie. Tiem, kuri dzimuši mūsu vidū, vismaz nekavējoties jāiegūst mūsu valsts pilsonība. Viņiem nedrīkst uzspiest kauna zīmi jau kopš dzimšanas, un viņiem, protams, jāiet skolā neatkarīgi no vecāku statusa, un viņus nedrīkst nolemt sociālai atstumtībai.

Otrkārt, bērnu aizsardzība internetā: bērni, kuri bieži uzturas tiešsaistē un bez aizdomām sērfo un sarunājas ar svešiniekiem, un bērni, kuri var kļūt par seksuālās izmantošanas upuriem – preci ļoti ienesīgā biznesā. Priekšsēdētāja kungs, internets ir jaunais ciema laukums. Tāpat kā vecāki brīdina bērnus nerunāt ar svešiniekiem, viņi jāmāca un viņus jāinformē par līdzīgām šaubām, un viņiem vajadzīgs padoms, ja runa ir par internetu. Eiropai jāpilda sava loma, nodrošinot izglītību un arī palīdzības tālruņa līnijas vecākiem un bērniem, kuri nonākuši šādās situācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE) - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu praktiski visiem ieteikumiem, kas ir šajā izcilajā ziņojumā. It sevišķi es piekrītu, ka nākamajai ES stratēģijai jāatzīst ģimenes kā sabiedrības pamata būtiskā loma, kas nodrošina bērna izdzīvošanu, aizsardzību un attīstību.

Es atbalstu arī bērna tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar viņa vai viņas vecākiem, ja vien, protams, tas nav pretrunā ar bērna interesēm. Es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā sniegto ierosinājumu izveidot bērnam draudzīgu sabiedrību, kurā bērni var justies aizsargāti un aktīvi iesaistīti.

27. pants aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas bērnu ar garīgu invaliditāti tiesības uz izglītības pieejamību. Īrijas apstākļos viņiem ir tiesības uz pienācīgu pamatizglītību, bet tas ir atkarīgs no resursiem. Īstenībā tas bieži nozīmē, ka viņi saņem nepietiekamu pamatizglītību.

27. pants nosaka arī to, ka bērniem ar garīgu invaliditāti ir jānodrošina tiesu pieejamība. Nesen Īrijā bija gadījums ar jaunu meiteni, kuram ir Dauna sindroms un kas bija cietusi seksuālu vardarbību, un tomēr tiesnesis nolēma, ka viņa nav kompetenta izstāstīt tiesai patiesību. Viņš viņu pārbaudīja tiesā ar prokuroru palīdzību. Šīs pārbaudes laikā apsūdzētais un viņa advokāts bija klāt, bet meitenes ģimenei bija jāatstāj tiesas zāle. Ja visi bērni nevar būt pārliecināti par absolūtām tiesībām uz tiesas pieejamību, mēs būsim zaudētāji.

Visbeidzot, es gribu uzdot īsu jautājumu komisāram. Nesenais lēmums iekļaut bērnu tiesības Lisabonas līgumā kā vienu no ES mērķiem dos jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām. Vai komisārs var īsi paskaidrot, kādus praktiskus rezultātus viņš sagaida no tā? Es uzdodu šo jautājumu it īpaši sakarā ar nākamo referendumu Īrijā par Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pievērst uzmanību ziņojuma 118. punktā minētajai problēmai par aizliegumiem brīvi sazināties ar bērnu šķirtās daudznacionālās ģimenēs.

Īpaši spilgti piemēri tam ir rezultāts pasākumiem, ko īsteno iestāde ar nosaukumu Jugendamt. Šo darbību rezultātā vecākiem, kuri nav Vācijas pilsoņi, ir atņemtas tiesības sarunāties ar saviem bērniem savā dzimtajā valodā, un ārkārtas apstākļos viņiem pat atņem vecāku tiesības.

Jugendamt izveides priekšnoteikumi radušies 1939. gadā, un tie turpina likumīgi darboties gandrīz nemainītā veidā. Šī iestāde rīkojas tā dēvētā bērna labuma vārdā, bet šī koncepcija nekur nav definēta, un tas nozīmē, ka to var interpretēt pēc patikas jebkurā veidā. Procesos Jugendamt atbalsta vācu izcelsmes vecākus. Bažas rada arī tas, ka tas nav pakļauts nekādai ārējai kontrolei; šā iemesla dēļ es vēlētos lūgt Eiropas Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas dotu iespēju novērst jebkāda veida diskrimināciju dalībvalstu iestādēs, kā tas pašlaik notiek Vācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlos izteikt pilnīgu piekrišanu Foltyn-Kubicka kundzes paziņojumam.

Bērnu tiesību aizsardzības jautājums ir kļuvis nozīmīgāks, pateicoties lielākai uzmanībai, ko tam velta Eiropas Savienības likumdevēji. Tomēr tajā pašā laikā pastāvīgi pieaug to Eiropas Savienības jurisdikcijā esošo nozaru skaits, kuras tieši ietekmē bērnu tiesības. Šā iemesla dēļ es ar prieku pieņemu Komisijas paziņojumu par bērnu tiesību stratēģijas izveidi. Tā nolūks ir piešķirt šim jautājumam prioritāti Eiropas Savienībā, t. i., atzīt bērnus par pilnvērtīgiem tiesību subjektiem un tas pelna mūsu pilnīgu atbalstu. Tomēr ziņojuma piesardzīgais nosaukums ,,Ceļā uz stratēģiju” nevis vienkārši ,,Stratēģija” varētu likt domāt, ka sekos nākamie soļi publiskas apspriešanas veidā, kas varētu palīdzēt noteikt ES pasākumu galvenās prioritātes.

Pašlaik Eiropas Savienība vēl nav izveidojusi īpašu tiesisku pamatu attiecībā uz bērnu tiesībām. Es vēlētos izteikt savu vilšanos par to, jo, ja Konstitucionālais līgums būtu apstiprināts, tas būtu ieviesis daudz piemērotāku tiesisko sistēmu I-3 pantā, kas tieši attiecas uz bērnu tiesībām. Bērnu tiesību aizsardzība kā Eiropas Savienības iekšējais un ārējais mērķis ir iekļauta Lisabonas Līgumā. Šīs tiesības ir iekļautas arī Pamattiesību hartā. Tomēr tas ir apkaunojums, ka simts miljoniem bērnu, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, nav vienādu tiesību un brīvību.

Ir acīm redzams, ka neaizsargātības un īpašo vajadzību dēļ bērniem vajadzīgas īpašas rūpes un arī piemērota tiesiskā aizsardzība. Tomēr bērnu tiesības nedrīkst nošķirt no vispārējām cilvēktiesībām un nedrīkst pretstatīt tām. ES dokumentu analīze ļauj pieņemt, ka varētu notikt virzība par labu attieksmei pret bērnu tiesībām kā pret jautājumu, kas zināmā mērā ir nošķirts no cilvēktiesībām kopumā. Tas ir bīstams ceļš, un tas var izraisīt bīstamu dalīšanos.

Es vēlētos pateikties referentei, jo viņa nepieļāva, lai šā jautājuma delikātums apēno viņas līdzsvaroto pieeju šim tematam. Ir labi, ka ziņojums nav koncentrēts tikai uz aizsargājošiem pasākumiem, un ka tajā uzsvērta arī vajadzība pēc bērnu tiesību pozitīva apstiprinājuma – tādu tiesību, kā tiesības uz ģimeni, izglītību, sociālo iekļaušanos, veselība aprūpi un vienādām iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Spēcīgu sabiedrību un ekonomiku var uzbūvēt tikai ar paaudzēm un iedzīvotājiem, kuri ir stipri miesā un garā, tādēļ mums jādara viss, ko spējam, lai garantētu nākamo paaudžu likteni un tiesības pat paši savās interesēs, jo agri vai vēlu mēs būsim atkarīgi no nākamo paaudžu solidaritātes.

Tādēļ Angelilli kundze ir pelnījusi atzinību par šo ziņojumu, kas kompleksi izskaidro šo tematu. Mūsu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi ir sarežģīta sociālo prasību un tiesisko garantiju sistēma: bērnu tiesības piedzimt un augt veselīgā vidē; viņu tiesības mācīties un īstenot sapņus.

Ģimeņu un bērnu nabadzība ir galvenais šķērslis šo tiesību īstenošanai, tādēļ nav iespējams pietiekami skaļi uzsvērt, cik svarīgi Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ir iesaistīties cīņā pret nabadzību. Tas jādara arī tādēļ, lai novērstu noziegumus pret bērniem un bērnu ekspluatāciju.

Eiropa bez robežām iegāja jaunā ērā pagājušā gada beigās. Ir ļoti sarežģīti atvērt Šengenas zonu, neradot labvēlīgas iespējas noziedzniekiem. Tādēļ būtu vēlams izveidot sistēmu, lai dalībvalstīm būtu pieejama informācija par noziegumiem pret bērniem un spriedumi, tādējādi pasargājot bērnus no noziedznieku darbības viņu tuvumā.

Angelilli kundzes lieliskais ziņojums kļūs tiešām vērtīgs, ja tam sekos tiesiski pasākumi. Es ticu, ka tā būs. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Bērnu tiesības ir svarīga tēma, kas vieno mūs visus neatkarīgi no valsts, no kuras nākam, vai no politiskās nostājas.

Runāt par bērniem nozīmē runāt par mūsu nākotni, Eiropas iedzīvotāju un pašas Savienības nākotni. Tādēļ es varu tikai atzinīgi vērtēt ziņojumu par Eiropas stratēģiju bērnu tiesību jomā. Jau pati ziņojuma sastādīšana ir apstiprinājums tam, cik svarīgs ir šis temats un Pamattiesību hartā iekļautais teksts, jo tas bija saistīts ar dažādu komiteju līdzdalību, kuras iesniedza sešus atzinumus.

Bērna interesēm ir jāpiešķir galvenā nozīme. Eiropas Savienības vērtību un attīstības koncepcijas dēļ tai ir morāls pienākums nodrošināt, lai bērnu tiesības kļūst par galveno prioritāti gan iekšējās, gan ārējās darbībās.

Es vēlētos vēlreiz norādīt, cik svarīgi ir divi aspekti Eiropas Savienībā: vispirms, migrācijas negatīvās sekas un to bērnu nedrošais stāvoklis, kurus dzimtenē atstājuši viņu migrējošie vecāki. Es vēlos pateikties referentei par mana ieteikuma pieņemšanu, pievēršot uzmanību šai problēmai, kas joprojām skar Eiropas iedzīvotāju likteņus, un es vēlētos apliecināt viņai atbalstu viņas prasībā pēc atbilstīgām rūpēm, sociālās integrācijas un plašas izglītības šiem bērniem. Ne mazāk svarīgs ir mērķis nodrošināt visiem Eiropas bērniem tiesības uz izglītību.

Ārpus Eiropas Savienības mums ir svarīgi veicināt bērnu tiesības starptautiskā līmenī, it īpaši kā daļu no Eiropas Savienības attiecībām ar tās kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem. Starp atšķirīgajām situācijām pasaulē es vēlos pievērst uzmanību bērnu tiesību pārkāpumiem krīzes un konfliktu gadījumā, it īpaši iesaldēto konfliktu gadījumā, kad tiesiskums tiek vienkārši noliegts. Eiropas Savienība nevar pieļaut šādas situācijas, un tai stingri jārīkojas, lai nodrošinātu vispārēju bērnu tiesību ievērošanu.

2007. gadā Eiropas Savienība spēra apņēmīgus soļus šajā virzienā, bet 2008. gads būs izšķirošs gads jaunās bērnu tiesību stratēģijas īstenošanai. Tādēļ es aicinu Komisiju un Padomi pienācīgi apsvērt Parlamenta ieteikumus, lai nodrošinātu šīs stratēģijas panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Iratxe García Pérez (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums sniedz visaptverošu, pastāvīgu vīziju par to darbu, kuru mums jāmudina veikt Eiropas Savienības līmenī, ciktāl tas skar bērnus. Mums jāiesaista katrs atbildīgais par šo jomu, īstenojot zēnu un meiteņu tiesības uz vienlīdzīgu izglītību, apkarojot visu veidu vardarbību un bērnu darbu, un aizstāvot emigrantu bērnus.

Būdami informēti par tendencēm sabiedrībā, mēs atzīstam, ka tradicionālais ģimenes modelis nevar būt vienīgais atsauces punkts, un ka arvien pieaug alternatīvu modeļu skaits, kuras mums jāapsver visciešākajā pārliecībā, ka bērniem ir jābauda pozitīva ģimenes vide.

Ar to saistītā jautājumā es vēlos izvirzīt iniciatīvu par starptautiskām adopcijām, kur vajadzīgi realitātei atbilstošāki noteikumi, kuri var pārvarēt tagad sastopamos nezināmos faktorus; šāds process jau notiek vairākās dalībvalstīs, arī Spānijā, aizsargājot nepilngadīgo labākās intereses.

Runas noslēgumā es vēlos paust Spānijas sociālistu delegācijas iebildumus pret 127. punktu par galvas lakatu aizliegumus skolās, jo mēs vairāk atbalstām dialogu un samierināšanu.

Dāmas un kungi, mēs apspriežam ne tikai visneaizsargātāko sabiedrības daļu, bet arī nākotni, kurai vajadzīgs stingrs tādu vērtību pamats kā cieņa, iecietība un līdzāspastāvēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un referentes darbu pie tā.

Klausoties debates, ir gandrīz pilnīga vienprātība par to, kas mums jādara, kad runa ir par bērnu tiesībām, un mēs esam nogājuši tālu ceļu no senā izteiciena, ka „bērni ir jāredz, nevis jādzird”. Šodien mēs ne tikai gribam redzēt savus bērnus, bet arī dzirdēt viņus un ieklausīties, kas viņiem ir sakāms.

Tomēr mums ir vajadzīgs paskaidrojums - un varbūt to varēs izdarīt komisārs mūsu vietā – kura ES kompetence ir saistīta ar šo bērnu tiesību jomu sakarā ar Līgumu un mūsu balsojumu Īrijā par šo Reformas līgumu, par ko te bija runa. Kā jūs zināt, pēc Īrijas Konstitūcijas bērnu tiesības tiek uzskatītas par vislabāk aizsargātām ģimenē Mums ir jāatzīst ģimenes svarīgā nozīme bērnu tiesību aizsargāšanā, un mums jāgādā par pasākumiem ģimeņu stiprināšanai un atbalstam, kad tas ir nepieciešams.

Jautājums ir arī par laulātu un nelaulātu ģimeni un vai ir vienādas tiesības bērniem šajās abās situācijās. Ir ievērojami palielinājies šķirtu un šķīrušos iedzīvotāju skaits Īrijā, kā arī kopā dzīvojošu pāru skaits: viena no divpadsmit ģimenēm ir šāda veida ģimene, to atbildībā ir 50 000 bērnu. Mums jāpievērš uzmanība, kā šo bērnu tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar Īrijas pašreizējiem tiesību aktiem.

Jautājums ir arī par bērnu pieejamību abiem vecākiem un par bērnu „neredzamību”, uz ko pašlaik attiecas Īrijas ģimenes tiesību sistēma, un tam ir jāpievēršas.

Vēl viens beidzamais punkts: 2006. gadā bija skandāls, kad Īrijas Augstākā tiesa apstrīdēja tiesību aktu par nepilngadīgas personas pavedināšanu, balstoties uz to, ka tas neļauj apsūdzētajam indivīdam savai aizstāvībai minēt labticīgu kļūdu attiecībā uz upura vecumu. Šajā lietā bija iesaistīts 41 gadu vecs vīrietis un 12 gadus veca meitene. Ironiski, ka šodien Dublinas rajona tiesā apsūdzība pret šo indivīdu par seksuālu vardarbību tika izbeigta. Mums Īrijā būs divi konstitucionāli grozījumi par ģimenes jautājumu un lietu, kuru es tikko pieminēju, un es domāju, ka mums jāredz, kāda ir ES nostāja bērnu tiesību aizstāvēšanā, lai mēs Īrijā balsotu pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas diskusija pierāda to, ka Eiropas Parlaments vēlas iesaistīties Eiropas politikas izveidē attiecībā uz bērniem. Tādēļ daudzu dalībvalstu uzskats, ka gandrīz visi noteikumi par bērnu tiesībām pakļauti ģimenes tiesību jurisdikcijai, un tādēļ tie gandrīz bez izņēmuma ir tikai dalībvalstu kompetencē, ir ļoti satraucošs.

Šāda šaura nacionāla pieeja atstāj Parlamentu ārpus principiālu lēmumu pieņemšanas par bērnu tiesībām un padara mūs, Parlamentu, tikai par konsultatīvu organizāciju. Tā nav laba pieeja Eiropā, kura kļūst arvien vienotāka. Kā piemēru var minēt Regulu par aprūpes izdevumu starptautisko atlīdzību, kuru Parlaments pieņēma nesen, decembrī, pēc konsultācijas procesa. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, lai bērni, kurus aizmirsis viens no vecākiem, nav pamesti un izsalkuši, un lai viņi saņem līdzekļus, kurus sedz, pateicoties jaunai un efektīvākai sistēmai. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Parlamentam, kurš būtībā rīkojas visu Eiropas bērnu vārdā, būtu morāls pienākums aktīvi iesaistīties bērnu labā izdoto tiesību aktu izveidē.

Apkopojot es vēlos teikt – komisāra kungs, Parlaments vairāk jāiesaista Eiropas regulējumos par bērnu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties referentei Roberta Angelilli un pārējiem referentiem par viņu darbu pie šīs svarīgās paketes un, protams, pateikties komisāram F. Frattini par viņa atbalstu paziņojumam un par Komisijas veikto darbu šajā laukā.

Atzīstot, ka šīs lietas galvenokārt ir jāizlemj dalībvalstīm, es uzskatu, ka arī Eiropas Savienībai ir sava nozīme, un tā, protams, ir iekļauta Pamattiesību hartā, kur pirmoreiz ir paredzētas bērnu tiesības. Es uzskatu, ka par sabiedrību var vislabāk spriest pēc tās izturēšanās pret nevainību, un mēs kā Eiropas Savienība esam sabiedrība.

Mana īpašā interese šajā laukā ir vecāku veiktā bērnu nolaupīšana pāri robežām. Es esmu nodarbojies ar daudzām lietām šajā jomā, un tādu ir vairāki simti katru gadu starp ES dalībvalstīm un arī starp ES dalībvalstīm un mūsu kaimiņvalstīm, un citām attālākām valstīm. Lai gan ir tādas starptautiskas konvencijas kā Hāgas Konvencija un, iekšējā Briseles II konvencija, tomēr vēl ir daudz trūkumu. Nesen es biju pateicīgs starptautiskai juridiskai firmai Freshfield par vairāku lietu pārbaudi saskaņā ar Briseles II konvenciju un dažu problēmu konstatāciju mūsu dalībvalstīs.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta un Komisijas padarītais darbs jāskata saistībā ar starptautiskiem notikumiem tiesību jomā. Manuprāt, ir tiesa, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas vecā Konvencija par bērna tiesībām, kas vispirms izceļ bērna interešu svarīgumu, ir absolūti būtiska. Pamattiesību hartā ir arī ierakstīts jēdziens par bērna tiesībām uz abiem vecākiem. Tas ir būtisks un ir izplatījies visā pasaulē.

Bet ir divi aspekti, kas parādās, lietai nonākot tiesā. Lai gan šī punkts nav skaidri minēts ziņojumā, mums jāatceras to bērnu tiesības, kas ir pietiekami nobrieduši, lai viņu vēlmes tiktu uzklausītas tiesā, kā tas bija lietā ar manu klienti, 7 gadus veco Džesiku nesen Augstākajā tiesā. Otrkārt, ja nepieciešams, ir jānodrošina neatkarīga juridiska pārstāvniecība bērnam. Šie ir divi jautājumi, pie kā mums, manuprāt, jāstrādā nākamajos mēnešos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos referentei par viņas lielisko darbu. 20. gadsimts sākās ar faktiski beztiesīgiem bērniem un beidzās ar skaidru un neapstrīdamu progresu, tomēr vēl tāls ceļš ir ejams, un iet nebūs viegli, kā norādīts daudzās ziņojuma daļās.

‘Man atvēlētajā īsajā laikā un pamatojoties uz personīgo pieredzi ANO Bērnu fondā, es vēlētos mudināt Komisiju uzsvērt vienu aspektu – mums vajadzīgs Kopienas instruments par adopciju, jo pašlaik 27 dalībvalstu tiesību akti šajā jomā ir pilnīgi nesaskaņoti. Būtu lietderīgi pieņemt tiesisku sistēmu, kas palīdzētu uzlabot informācijas dienestu sniegtās palīdzības kvalitāti, lai sakārtotu dažādos pasākumus, kas saistīti ar gatavošanos starptautiskai adopcijai un vērstos pie procedūras pārvaldītājiem un ģimenes atbalsta dienestiem laikā pēc adopcijas. Pašlaik mēs šajā jomā joprojām sastopamies ar pārāk daudziem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, trūkumiem, kavēšanos un sarežģījumiem, kurus adoptētāju ģimenes un, galvenais, bērni tiešām nav pelnījuši.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE).(SK) 1989. gadā visas dalībvalstis ratificēja ANO Konvenciju par bērnu tiesībām; taču Konvencijā nav iekļauta sankciju sistēma.

Vairākas organizācijas cenšas uzlabot bērnu tiesības; viņu darbību vajadzētu labāk koordinēt, un tām būtu jāsaņem lielāka publicitāte, piemēram, izveidojot kopēju tīmekļa vietni. Šādā veidā mēs varētu novērst viņu darba nevēlamu dublēšanos. Vēl viens pasākums varētu būt bērnu tiesību aizsardzības uzticēšana pamattiesību komisāram. Es priecātos par komisāra iesaistīšanos šajā cīņā pret bērnu nabadzību un visu veidu vardarbību saskaņā ar prioritārām jomām. Vardarbība pret bērniem nedrīkst notikt nekad. Tādēļ, manuprāt, ir svarīgi ne tikai sodīt vainīgos, bet vēl svarīgāk ir novērst šādu necilvēcīgu rīcību.

Tādēļ es atbalstu referentes pieprasījumu pēc procedūrām ārpusteritoriālo lietu ierosināšanai – praksē tam jānodrošina, ka vienā dalībvalstī sodīta persona arī citās dalībvalstīs tiks reģistrēta kā vainīga vardarbībā pret bērniem. Man šķiet, ka šī metode būs svarīgs solis, lai novērstu turpmāko vardarbību pret bērniem, tostarp arī seksuālu kropļošanu, seksuālu izmantošanu, bērnu pornogrāfiju, bērnu nolaupīšanu un tirdzniecību.

Runājot par bērnu pornogrāfiju, es ļoti atbalstu Eiropas Komisijas ierosmi sadarbībā ar dažām banku iestādēm un kredītkaršu sabiedrībām mēģināt izveidot bērnu pornogrāfijas tirgotāju datu bāzi, no kurienes informācija par šīs pretīgās tirdzniecības nozares veidotājiem un izplatītājiem būs pieejama attiecīgās dalībvalsts policijai, Europol un Interpol. Tā kā es zinu, ka šī ir ļoti svarīga joma, es atbalstu vajadzīgo finanšu un cilvēkresursu rezervēšanu bērnu tiesību aizsardzībai. Tas ir jautājums par mūsu bērnu nākotni, kura nozīmē mūsu nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es, savukārt, vēlos apsveikt Angelilli kundzi, kura tiešām sniedza integrētu sistēmu Bērnu tiesību hartas konsolidācijai.

Vēlos vērst komentārus uz trim jautājumiem ārpus tiem, kurus mēs šeit jau esam apsprieduši.

Pirmkārt, ir jābūt steidzamai diagnozei un reakcijai uz vardarbību pret bērniem un bērnu izmantošanu, izveidojot īpašu rēgistrācijas sistēmu, kas pastāvīgi veicinās šīs problēmas efektīvu novēršanu.

Otrkārt, visas dalībvalstis pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolu, kura mērķis ir nepieļaut, izskaust un sodīt par cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, saistībā ar kuru vajadzēs pārskatīt arī jautājumu par pagaidu vai nepastāvīgo uzturēšanās atļauju izdošanu šīs valsts teritorijā.

Un beidzot, jautājums par mazgadīgo noziedzības problēmas būtisku pārvaldību, ar mazgadīgo sociālās integrācijas pasākumiem un tiesas un ārpustiesas iesaistīšanos.

Priekšsēdētāja kungs, šis gads ir kultūru dialoga gads, un mums jāturpina savienot tiltus starp visiem kultūras un reliģijas uzskatiem. Man šķiet, ka šā ziņojuma 127. punktu nevar pieņemt.

 
  
  

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas likteni ievērojami ietekmē tas, vai tā spēj attīstīt sabiedrības, kuras pieņem un atbalsta bērnus. Bērnu tiesību atbalsts un aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības iezīme. Bērniem draudzīgu sabiedrību veidošanos Savienībā nevar nošķirt no Eiropas integrācijas turpmākās padziļināšanās un nostiprināšanās.

Bērnu tiesību veicināšanai un efektīvas īstenošanas nodrošināšanai vajadzīga visaptveroša Es stratēģija gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Bērni ir pelnījuši īpašus noteikumus un pienācīgu tiesisko aizsardzību. Dalībvalstis ir atbildīgas par daudzveidīgu atbalstu vecākiem, viņiem pildot bērnu audzināšanas pienākumus. Drošu un ietverošu Eiropu var uzbūvēt tikai ar šo instrumentu palīdzību.

Mūsu politikai pastāvīgi jāatceras bērnu daudzveidība un dažādās vajadzības, pievēršot īpašu uzmanību nabadzībai, sociālai atstumtībai un nelabvēlīgai diskriminācijai gan Savienībā, gan pasaulē.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai ANO Konvencijā par bērnu tiesībām dotos ieteikumus pastāvīgi un sistemātiski ņemtu vērā saistībā ar divpusējiem nolīgumiem, kurus ES noslēgusi ar valstīm ārpus ES.

. – PSE grupa vēlas atsevišķu balsojumu par 127. grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju lēmumu iekļaut bērnu tiesības Lisabonas līgumā kā vienu no ES mērķiem, kas dos jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām.

R. Angelilli ziņojums risina daudz svarīgu jautājumu par bērnu labklājību un aizsardzību. Tomēr es gribu uzsvērt vispāratzīto faktu, ka bērniem viņu vecāku nabadzība un sociālā atstumtība rada nopietnus šķēršļus savu tiesību īstenošanā.

Es atbalstu ziņojuma prasību par ES sadarbību ar attiecīgajām ANO aģentūrām, starptautiskajām organizācijām un pētniecības centriem, lai uzlabotu salīdzināmu statistikas datu vākšanu par bērnu stāvokli Eiropas Savienībā, lai izstrādātu un iekļautu lielāku skaitu rādītāju, īpaši par bērniem, bērnu nabadzību un sociālo atstumtību.

Bērnu nabadzība ir novārtā atstāts jautājums, tomēr viens no pieciem bērniem ES dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Vai tas nenolemj 20 % no nākamajiem ES pieaugušajiem liktenim, ka viņu patiesais potenciāls nekad nepiepildīsies?

Ja ir politiskā griba, tad strādāsim kopā visās dalībvalstīs, lai dalītos labākajā pieredzē un mācītos cits no cita. Mēs esam bijuši liecinieki ES mēroga kampaņai, lai nabadzību attīstības pasaulē padarītu par pagātni, tad kāpēc mums nav līdzīgas kampaņas visā ES, lai padarītu bērnu nabadzību par pagātni?

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Ņemot vērā to, ka trešajai daļa pasaules bērnu nepietiek ēdiena un sestā daļa no viņiem neiet skolā, var likties, ka runāt par nabadzību Eiropā ir dīvaini. Tomēr problēma pastāv, un īpašas bažas izraisa tas, ka nabadzībā dzīvojošo bērnu skaits ir daudz lielāks nekā pieaugušo skaits. Faktiski tas vairumā gadījumu nozīmē nevis to, ka bērni cieš badu, bet gan to, ka viņiem nav attīstībai vajadzīgo iespēju.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tirgus ekonomikas vētrainā attīstība jaunajās dalībvalstīs ir nesusi līdzi krietni lielu noslāņošanos, kas ļoti asi skar bērnu labklājību. Savukārt sociālās problēmas to vēl pastiprina. Un tā nav tikai traģēdija, kas skar bērnus.

Ievērojama daļa cilvēkresursu – tieši tas, kā arvien vairāk trūkst manā dzimtenē Igaunijā – piemēram, paliek bez darba, un šā iemesla dēļ tā ir problēma dalībvalstīm un Eiropas Savienībai.

Neraugoties uz to, ka lielākā daļa bērnu politikas jomu atrodas dalībvalstu kompetencē, es vēlos uzsvērt Eiropas Savienības stratēģijas, rādītāju, datu bāzu un ziņojumu nozīmi. Es ceru, ka to ietekme dalībvalstīs joprojām palielināsies.

Būdama politiķe, es zinu, cik grūti ir paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc, piemēram, kaimiņi vairāk rūpējas par bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mums iesniegtā iniciatīva par stratēģiju bērnu tiesību jomā ir signāls ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, kā jāaizsargā sabiedrības jaunāko locekļu tiesības. Šā iemesla dēļ es vēlos izteikt atzinību Angelilli kundzei par izcilo ziņojumu.

Diemžēl zināmās Eiropas daļās bieži notiek nepilngadīgo tiesību pārkāpšanas gadījumi – Eiropā, kurā mēs tik ļoti lepojamies ar augsti attīstīto cilvēktiesību aizstāvības sistēmu. Šā iemesla dēļ mums jānodrošina, lai bērni, kuri cieš dažādus pazemojumus, zina, ka ir kāds, pie kura viņi var vērsties pēc palīdzības, un kurš viņiem šo palīdzību sniegs. Tādēļ es vēlos atbalstīt ziņojuma autores aicinājumu izveidot efektīvāku pārraudzību un arī Eiropas Komisijas ideju iekārtot telefona līniju bērniem, kuriem vajadzīga palīdzība.

Vēl viens svarīgs jautājums ir nabadzīgu imigrantu vai bēgļu ģimeņu bērni. Viņi cieš tādu iemeslu dēļ, kas atrodas ārpus viņu ietekmes, un tā rezultātā bieži ir nolemti sliktākai dzīvei nekā dzīvo viņu vienaudži, kuriem nav bijis jābēg no dzimtenes. Šā iemesla dēļ es vēlos apbalstīt priekšlikumu piešķirt viņiem pilnas tiesības neatkarīgi no vecāku tiesiskās situācijas, un dod viņiem arī vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos visiem runātājiem un priecājos, ka viņi atzinuši, ka Komisija un Parlaments – ne pirmo reizi Eiropā un pat pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā – kopīgi nosaka patiesu, horizontālu Eiropas politiku visās bērnu tiesību aizsardzības un veicināšanas jomās. Tas ir politisks sasniegums jautājumā, kura vēl pirms diviem gadiem nebija Eiropas darba kārtībā, un tādēļ tas ir arī atbilde tiem, kuri bija pārliecināti par praktisku rezultātu nepieciešamību. Eiropa dodas uz priekšu šajā jomā.

Mani ļoti iepriecināja McMillan kunga šodien teiktais. Viens no valsts civilizācijas pakāpes novērtējuma galvenajiem kritērijiem ir veids, kādā tā attiecas pret tās jaunākajiem locekļiem – bērniem; Eiropas Savienības dalībvalstis un mēs, visi eiropieši, cenšamies vadīt pasauli ar veidu, kādā mēs attiecamies pret bērniem, un ar iespējām, kuras mēs viņiem piedāvājam.

Ir skarti daudzi jautājumi, un daži ir jau ievietoti manis iesniegtajā priekšlikumā un Angelilli kundzes izstrādātajos ļoti noderīgajos ieteikumos, tomēr es uzskatu, ka ir vēl citi jautājumi, kuri jāizskata sīkāk turpmākajos mēnešos. Padarīsim 2008. gadu par šīs Eiropas stratēģijas turpmākā progresa gadu.

Gįl kundze un Sinnot kundze, apspriežot ģimenes nozīmi, ļoti skaidri pateica, ka daudzas problēmas, ar kurām mēs saskaramies, rada uzskati par ģimenes lomu, kas ir novecojusi un ne tāda, kādai tai vajadzētu būt. Mēs to pētījām pagājušajā gadā, kā jūs atcerēsities, saistībā ar vardarbīgām videospēlēm; Eiropas statistikas pārskats liecināja, ka tikai 20 % no aptaujātajiem interesējās par to, kā viņu bērni izmanto internetu bija uzgājuši vai lietojuši videospēles. Tas nozīmē, ka 80 % no aptaujātajiem vecākiem nebija informēti par to, kāda veida elektroniskā spēles vai interneta vietnes viņu bērni apmeklē. Tas parāda, kāpēc ģimene, ka jau teikts, ir galvenā vieta, kurā mums jāveicina bērnu tiesības.

Catania kungs un citi izteicās jautājumā par bērnu darbu: jūs atcerēsities, ka manis iesniegtajā priekšlikumā par stingru sodu noteikšanu tiem, kuri izmanto legālo imigrantu nelegālo darbu, es īpaši nosodīju migrantu bērnu izmantošanu, kuri ir gan neaizsargāti tādēļ, ka viņi ir migranti, gan izmantoti tādēļ, ka viņi strādā nelegāli; viņi ir īpaši neaizsargāti, jo bērniem ir jāiet uz skolu nevis jāstrādā. Ja iesniegtais priekšlikums tiek pieņemts, tas kļūs par Eiropas direktīvu un tādēļ tiesiski piespiedīs dalībvalstis ieviest tāda veida noteikumus, kādu mums diemžēl vēl nav.

Jautājums par migrantu bērniem, kuriem nav pavadoņu, ir svarīgs jautājums, un mēs apspriežam īpašo projektu finansēšanas veidus, jo mēs esam atklājuši patiesi traģiskas situācijas vēl papildus šeit minētajām. Piemēram, Spānijas valdība atklāja ļoti satraucošus gadījumus Kanāriju salās, kuri mums, acīm redzot, ir jārisina, par daudzu bērnu ierašanos bez pavadoņiem, jo viņu vecāki vienkārši aizsūtījuši viņus prom vienus pašus. Tas ir ļoti satriecošs gadījums pats par sevi. Mums jānostiprina Eiropas tiesību akti, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, kā skaidri pateica Segelström kundze,

Ir viens svarīgs jautājums, kurš skar mani personīgi. Ir likumi, lai nodrošinātu aizbildniecības piešķiršanu pār bērnu vienam no vecākiem atdalīšanās vai laulības šķiršanas gadījumā. Patiesībā daudzās dalībvalstīs spēkā esošos likumus nepiemēro praksē; mēs negribam teikt, ka valdības tos nepiemēro, bet nereti maģistrāti un tiesas par tiem ir vāji informēti. Ir gadījumi, kad viens no vecākiem faktiski nozog bērnu otram. Dažos gadījumos izrādās neiespējami izpildīt lēmumus, un šā iemesla dēļ mums daudz vairāk jāuzsver šis jautājums saistībā ar aizbildniecības piešķiršanu pār nepilngadīgajiem.

Seksa tūrisms ir vēl viena joma, kurai jāpievēršas, ieskaitot sadarbību starp varas iestādēm un privātpersonām, tūrisma aģentūrām un kredītkaršu sabiedrībām, lai palīdzētu mums atklāt cilvēkus, kuri pērk bērnu pornogrāfijas materiālus internetā. Skaidrs, ka pedofili nemaksā skaidrā naudā, viņi maksā ar kredītkarti. Ja mums būs šāda sadarbība, kuru mēs pašlaik uzsākam, tad mēs spēsim arī samazināt un apturēt seksa tūrisma traģēdiju.

Jauna joma ir tiesības augt nepiesārņotā vidē – bērnu tiesības uz vidi. Mums tai jāvelta liela uzmanība, jo tā ir ne tikai jauna joma, bet arī joma, kurai mums visiem stingri jāpievēršas.

Harkin kundze bija viena no tiem, kuri izvirzīja jautājumu par Lisabonas Līguma ietekmi. Šis Līgums neveido īpašu tiesisku pamatu, bet gan piešķir vērtību Eiropas politikas stratēģijai, kuru mēs šodien apspriežam, un kuras pamatā turklāt bija kopējs politisks lēmums. Lisabonas Līgums mums tagad dod iespēju uzskatīt bērnu aizsardzības stratēģiju par īstu Eiropas stratēģiju, kas ir ļoti izcils progress.

Nobeigumā teikšu, ka turpmākajos mēnešos mums jāstrādā pie šī jautājuma, un ir skaidrs, ka šādā veidā Eiropa investē savā nākotnē. Tie ir ieguldījumi jaunos cilvēkos, ieguldījumi bērniem. Taču es redzu vēl vienu jomu, kurā bērni varētu aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības politikas vissvarīgākajās nozarēs – tā ir imigrantu kopienu integrācijas politika. Ja mēs uzticamies bērniem, vismazākajiem skolas bērniem, un padarām viņus par integrācijas vēstniekiem – ņemot vērā to, viņiem ir daudz vieglāk rotaļāties vai mācīties blakus atšķirīgas kultūras un izcelsmes bērniem – mēs būsim devuši bērniem darbu, kā kāds izteicās, būt nevis maziem pieaugušajiem, bet būt patiesi aktīvi iesaistītiem integrācijas politikā. Jo ja šīs politikas pamatā nebūs bērnu integrācija skolā, tā nekad nebūs patiesa no citām valstīm nākušu imigrantu integrācijas politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā atļaujiet man vēlreiz pateikties komisāram F Frattini par atkārtotu apliecinājumu Eiropas Komisijas nopietnajiem nodomiem bērnu tiesību jomā. Pateicos viņam arī par atklāšanas paziņojumā izteikto aicinājumu dalībvalstīm nekavējoties uzsākt bērnu krīzes tālruņu līniju darbu, jo kavēšanās šeit ir tiešām neattaisnojama. Esmu viņam pateicīga arī par norādi, ka ne visas dalībvalstis pašlaik it ieviesušas bērnu tiesību garantijas; mēs arī to atgādinājām un paudām nožēlu par to.

Esmu pateicīga arī kolēģiem, kuri piedalījās šā ziņojuma veidošanā, un tiem, kuri izteicās, jo, man šķiet, mēs visi piekrītam bērnu augstāko interešu koncepcijai. Protams, es to atbalstu un pievienojos šodienas plenārsēdē paustajām bažām. Mums jāpiespiež dalībvalstis ātrāk pāriet no vārdiem uz darbiem, un, pats par sevi saprotams, Parlamentam un Eiropas Komisijai jāveic sava darba daļa.

Atļaujiet man teikt dažus vārdus par atsevišķiem šeit izvirzītiem jautājumiem. Attiecībā uz vidi atļaujiet apliecināt Frattini kungam, ka viņam taisnība un mēs, iespējams, varējām paveikt vairāk šajā ziņojumā, bet mēs tiešām skaidri pateicām, ka tiesībām uz veselīgu un tīru vidi ir jābūt vienām no galvenajām nepilngadīgajiem garantētajām tiesībām.

Priecājos, uzzinot, ka viens no nākamajā Eiropas Forumā par bērnu tiesībām risināmajiem jautājumiem būs jautājums par starptautisko adopciju. Saistībā ar to es vēlos norādīt, ka līdzās ar starptautisko adopciju saistītajām milzīgajām un bieži vien absolūti birokrātiskajām grūtībām pastāv arī to bērnu traģēdija, par kuriem cīnās vecāki pēc atdalīšanās vai šķiršanās. Eiropā tā ir tiešām liela problēma, kas, šķiet, ir palielinājusies robežu atvēršanas rezultātā.

Atļaujiet man beigt ar vārdiem, ka es, bez šaubām, esmu ļoti apmierināta ar veikto darbu, un, kaut gan man šķiet, ka rezultāts, protams, nav ideāls, tas var būt ļoti labs izejas punkts ar noteikumu, es atkārtoju, ka nekavējoties tiks veikti nopietnu un atbildīgi praktiski pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumu (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE-DE) , rakstiskā formā - Segregācija izglītībā ir viena no viskaitīgākajām diskriminācijas formām, ar ko saskaras romu bērni. Izglītība kā viena no cilvēka pamattiesībām ir būtiska citu cilvēktiesību iegūšanai, un ieguldījumi agrīnas bērnības izglītībā romu bērniem ir politika, kas darbojas dažādos līmeņos un dod labumu ne tikai bērniem, kurus izglīto. Bērnu agrīnās izglītības guvumos ietilpst: sociālā taisnīguma veicināšana, lielāka individuālā un plašāka sociālā produktivitāte, zemāks nabadzības līmenis un diskriminējošas attieksmes un sociālās atstumtības novēršana. Ja romu bērni kļūst izglītotāki, viņi palielina savas izredzes kļūt par ražīgiem darbaspēka dalībniekiem. Pelnot naudu un dodot ieguldījumu nacionālajā budžetā nodokļu veidā gan par ienākumiem, gan patēriņu, viņi sāk ietekmēt to, kā tie, kuri nav romi, uztver viņus, tādējādi ietekmējot plašākus sociālus aspektus. Romiem kļūstot ražīgākiem un viņu nabadzības līmenim samazinoties, viņi vienlaikus kļūst no sabiedrības pabalsta saņēmējiem par devējiem. Palielināts ieguldījums kopā ar samazinātiem pabalstiem, ko maksā valdība, ir tīrais ieguvums valsts budžetā. Programma, kas atbalstītu šādu notikumu gaitu, dotu labumu visiem eiropiešiem, ne tikai romiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Viena no Eiropas kopējo vērtību pamata galvenajām daļām ir mūsu pienākums aizsargāt nevainīgas dvēseles, ar kurām es domāju bērnus. Dažos jautājumos mēs varam būt vienprātīgi.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu tiesības tiktu aizsargātas efektīvāk nekā tas ir patlaban, un tas attiecas arī uz visu Kopienu. Komisijas paziņojums par bērnu tiesību aizsardzības stratēģijas izveidi bija ļoti gaidīts.

Parlamenta ziņojums par stratēģiju ir lielisks. Es vēlos izvirzīt dažus tematus par šo plašo jautājumu.

Pirmais, ģimeņu statuss ir tieši saistīts ar bērnu tiesībām. Ģimene nenoliedzami ir bērnam labākā vide. Ģimene un ģimenes aizsardzība faktiski ir bērnu tiesības, un tās tiek īstenotas, kad ģimene saimnieko labi. Stratēģijā jāiekļauj arī ģimeņu labklājības veicināšanas pasākumi. Visiem līdzekļiem ir jāaizsargā bērnu tiesības piekļūt abiem vecākiem.

Bērni ļoti agri tiek pakļauti šausmīgu vardarbīgu un seksuālu izklaides veidu iedarbībai, un tam ir postošas sekas. Ziņojumā izteiktais priekšlikums izveidot, piemēram, vienotu ES klasifikācijas un marķēšanas sitēmu nepilngadīgajiem paredzētā audiovizuālā satura pārdošanai un izplatīšanai ir vērtīgs. Princips ,,piesārņotājs maksā” ir jāpiemēro komerciālās izklaides vardarbīgajiem veidiem, jo nodarītais kaitējums ir ārkārtīgi liels.

Treškārt, ir jāpieliek mērķtiecīgas pūles bērnu pornogrāfijas likvidēšanai. Komisijas prioritātes ir pastiprināt pārrobežu operācijas, lai slēgtu interneta vietnes, kas apspiež bērnus, un uzlabot sadarbību starp varas iestādēm un privāto sektoru.

Diemžēl bērnu tiesības nav izvairījušās no sabiedrībā pastāvošā vispārējā noskaņojuma par vērtību relativitāti. Mums skaļi jāpaziņo, kas pavisam noteikti nav relatīvs. Bērnu tiesības un aizsardzība ir cilvēcīgo vērtību centrālā daļa, un tādēļ mums joprojām jāatgādina cilvēkiem par šausmīgajām sekām, kuras gaida pārkāpējus.

 
  
MPphoto
 
 

  Katalin Lévai (PSE) , rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par cilvēktiesību un pirmkārt bērnu tiesību aizsardzību. Neraugoties uz to, Eiropas Savienībā 19 % bērnu dzīvi apdraud nabadzība, un šīs skaitlis ir lielāks nekā pieaugušajiem iedzīvotājiem (15 %). Pasaulē 40 miljoni bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, ir pakļauti kaut kāda veida vardarbībai. Gandrīz 6 miljoni strādā piespiedu darbu; pusotrs miljons kļūst par cilvēku tirgotāju upuriem. Uz šī fona Eiropas pilnīgas neiecietības stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības, ir ļoti svarīga.

Man šķiet, ka galvenā nozīme šeit var būt labākam tiesiskam regulējumam, tostarp pētījumam par jauno un pašreizējo noteikumu ietekmi uz nepilngadīgajiem. Tomēr es neatbalstu atsevišķas parlamentāras organizācijas izveidi, kura atbildēs par bērnu tiesībām. Visus šīs organizācijas pienākumus var veikt Komisijas iecelts bērnu tiesību koordinators. Taču es atbalstu cilvēktiesību un minoritāšu komisāra amata izveidi, kurš atbildēs arī par bērnu tiesību aizsardzību. Svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa bērnu, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, ir romu izcelsmes vai pieder pie Eiropā dzīvojošajām minoritātēm. Būtu ieteicams īstenot Eiropas iestāžu reformas, saskaņā ar kurām komisāram pakļautie bērnu tiesību koordinatori veidos saikni starp iestādēm, NVO un valdībām, nodrošinot pastāvīgu dialogu un sadarbību. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā jau ir daudz Eiropas iestāžu un organizāciju, kuras nodarbojas ar bērnu tiesībām, mums jāliek uzsvars uz veco iestāžu un organizāciju apvienošanu un to darba efektivitātes palielināšanu nevis uz jaunu iestāžu izveidi.

Reizē ar bērnu tiesību aizsardzību aizvien svarīgāka kļūst izglītība. Labvēlīga izglītība dod iespēju nezinošajiem jaunajiem likumpārkāpējiem izaugt par informētiem, likumus ievērojošiem pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Joseph Muscat (PSE) , rakstiski. – (MT) Tā būtu mana nolaidība, ja saistībā ar šīm debatēm par bērnu tiesībām es nerunātu par Shaun Attard lietu, kas salauza Maltas un Gozo ļaužu sirdis.

Šo Gozo bērnu atņēma viņa tēvam tādā veidā, kas viņu noteikti psiholoģiski ietekmēja.

Iespējams, ka šajā lietā tiek ievēroti likumi un respektētas Eiropas direktīvas. Taču pastāv ievērojamas šaubas, vai tas, kas notiek, tiešām ir šī bērna labākajās interesēs.

Diemžēl man jāsaka, ka, manuprāt, britu varas iestādes rada grūtības bērna tēvam panākt šīs lietas taisnīgu izskatīšanu. Pat nedaudzie sakari starp bērnu un tēvu ir ļoti apgrūtināti.

Es vēlos aicināt, lai, ievērojot likumu, Mario Attard būtu nodrošināts taisnīgs process un turklāt tiktu nopietni apsvērtas Shaun labākās intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Šodienas debates par bērnu tiesībām izvirza daudzus fundamentālus jautājumus par mūsu jauno ļaužu pareizu attīstību. Bērnu nākotne, nodrošinot viņiem iespēju pareizi attīstīties, ir jautājums, kas nosaka mūsu kontinenta nākotni pareizu cilvēcīgo attiecību ziņā.

Bērna tiesības ir jāievēro. Vecāku tiesības audzināt bērnus saskaņā ar vērtībām, kurām viņi tic, arī ir jāievēro. Runāt par bērnu tiesībām un neminēt jautājumu par viņu tiesībām augt dabiskās ģimenēs, kurās ir tēvs un māte, ir bērnu tiesību pārkāpums. Protams, lēmums par bērns adopciju, kad bērns tiek nodots viena dzimuma cilvēku pārim, tādējādi izlemjot bērna turpmāko likteni un zināmā mērā uzspiežot viņam seksuālo orientāciju, ir bērna pamattiesību pārkāpums. Mēs nevaram klusēt šajā jautājumā, jo tas pārkāpj ES politisko korektumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika