Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra

18. Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Doris Pack ziņojums ap peiaugušo izglītību Kultūras un izglītības komitejas vārdā: nekad nav par vēlu mācīties (2007/2114(INI)) (A6-0502/2007).

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Komisijas paziņojuma un rīcības plāna nosaukums par pieaugušo izglītību ,,Nekad nav par vēlu mācīties” un tā vācu nosaukums ,,Man lernt nie aus”(Dzīvo un mācies) ir vispārzināmas parunas, taču, lasot starp rindām šodienas izpratnē, tā patiesībā ir iepriekšējās nolaidības atzīšana šajā Eiropas izglītības politikas jomā. Neraugoties uz to, mēs priecājamies, ka Komisija ar šo paziņojumu un rīcības plānu ienāk laikmetā, ko iezīmē pieaugoša apziņa par mūžizglītības nepieciešamību, laikmetā, kad jāsastopas ar jaunām demogrāfiskām problēmām.

ES ekonomiskās un sociālās pārmaiņas prasa ievērojamus pielāgojumus profesionālo prasmju un kvalifikāciju ziņā. Ir jārisina darba tirgus problēmas, ar ko es domāju, ka cilvēku nodarbinātībai jābūt vienam no pieaugušo izglītības galvenajiem mērķiem.

Tomēr izglītība un it īpaši pieaugušo izglītība ir arī faktors cilvēku personīgajā attīstībā, viņu pašvērtējumā, pilsoniskajā iesaistē, sociālajā iekļautībā un iesaistē kultūru dialogā. Vairāku pētījumu atzinumi liecina, ka mācības dod svarīgus neekonomiskus ieguvumus, tostarp uzlabo veselību, palielina visu vecuma grupu dalību sabiedriskajā dzīvē un, protams, samazina noziedzības rādītājus.

Tādēļ mana politiskā prioritāte ir palielināt cilvēku motivāciju iesaistīties mūžizglītībā. Plašsaziņas līdzekļu kampaņas, informācijas un konsultāciju centri un pielāgotas saziņas formas mazāk attīstītajām grupām ir ļoti svarīgas. Arī īpaši tālruņa numuri un interneta vietnes guvušas ļoti lielus panākumus dažās valstīs.

Saistībā ar to ārkārtīgi liela nozīme ir centieniem saskaņot darbu, ģimenes dzīvi un mūžizglītību. Atļaujiet man īsumā minēt tikai dažus līdzekļus šim nolūkam: darba stundu pielāgošana, elastīgs darbalaiks, tālmācības programmas un neoficiālie mācību ceļi. Pastāvīgi jāuzlabo jauno tehnoloģiju lietojums, it īpaši radot plašāku piekļuvi internetam un mudinot ķerties pie šādām mācību metodēm. Pastāvīgi jāpalielina valsts un privāto bērnudārzu un uzņēmumu mazbērnu novietņu skaits.

Manā skatījumā vēl viens svarīgs faktors ir paaudžu un kultūru solidaritāte. Pieaugušie un vecāki cilvēki, kuri atpaliek no jaunākiem cilvēkiem zināšanu un tehnisko prasmju ziņā, galvenokārt ir kompetenti tirdzniecībā vai uzņēmējdarbības praksē, un viņiem var būt efektīva atbalsta loma. Viņi var sniegt praktiskas norādes, un ir jābūt iespējai veidot tīklus šādam nolūkam. Šādā veidā, manuprāt, ikviens var mācīties no otra.

Taču ir arī uz ģimeni balstīta pieeja mācībām. Vecāki ir motivēti atsākt mācības, lai palīdzētu bērniem skolā. Turklāt pieaugušo izglītība atkarīga arī no brīvprātīgajiem palīgiem, kuri to bagātina, daloties pieredzē un sniedzot kvalificētas norādes.

Jāņem vērā arī migrantu īpašās vajadzības, kas atved mani pie tēmas par valodu kursiem. Mums vajadzīgi šie valodu kursi, lai dotu migrantiem iespēju mācīties mītnes zemes valodu, taču valdu kursi mums vajadzīgi arī tādēļ, lai dotu iespēju pieaugušajiem mācīties kaimiņvalsts valodu vai citu svešvalodu, ko mēs vienmēr esam propagandējuši.

Arī piekļuve augstākajai izglītībai jāpadara vienkāršāka pieaugušajiem ar praktisku profesionālo pieredzi. Ļoti svarīgs paziņojums ir tas, ka ir jāuzlabo pašreizējo pieaugušo izglītības centru un to piedāvātās izglītības kvalitāte. Pieaugušo izglītībā ir vajadzīgi labi kvalificēti pedagogi un īpašas pieaugušo izglītības kursu programmas. Es varu runāt tikai par Vāciju, kur pastāv universitātes kurss, kura nobeigumā var iegūt grādu pieaugušo izglītībā. Es uzskatu, ka mums visiem jāatgādina kursu organizētājiem, ka viņi var saņemt Eiropas Sociālā fonda vai, piemēram, kāda cita struktūrfonda finansējumu piedāvātajiem kursiem. Protams, es ceru piedāvāt Komisijai pašreizējo Mūžizglītības programmu gan Grundvig, gan Leonardo programmas, lai nodrošinātu arī mums iespēju kaut ko darīt rīcības plāna īstenošanai.

Es uzskatu, ka ir daudz veidu, kā darīt labus darbus šajā jomā, un mēs nedrīkstam zaudēt laiku, lai to darītu.

Atļaujiet man uzsvērt vienu pēdējo punktu: darbības rādītājiem pieaugušo izglītībā ir jābūt izmērāmiem, pretējā gadījumā neviens nezinās, kas ko dara. Šajā jomā ir ļoti daudz dalībnieku, un viņi visi ir jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai tās ir privātas, universitāšu vai sabiedriskās izglītības iestādes. Īsiem vārdiem, ir jāpadara daudz, un es ierosinu ķerties pie darba.

  Ján Figeľ , Komisijas loceklis − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt, cik augstu es vērtēju šo ziņojumu, un apsveikt referenti D. Pack par viņas apņēmību, pūlēm un ieguldījumu, kā arī J. Andersson no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un V. Flasarova no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas.

Es esmu gandarīts, ka divi mūsu 2006. un 2007. gada paziņojumi saņēma ļoti konkrētu un izteiktu Eiropas Parlamenta atbildi. Pirmais bija par pieaugušo izglītību, un otrs – par Eiropas rīcības plānu šajā jautājumā, ko pieņēma septembrī. Kā jūs esat atzinuši, pieaugušo izglītības nozīme nenoliedzami palielinās. Pirmkārt, pasaules mēroga konkurence ir realitāte. Mums jāiegulda izglītībā visos dzīves posmos un visos līmeņos, un pieaugušo prasmes un kompetences nepārtraukti ir jāpilnveido. Otrkārt, demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē, ka cilvēkiem ir jāstrādā vismaz dažus gadus ilgāk un viņiem jāsaglabā tam atbilstošas prasmes, lai to darītu. Treškārt, pieaugušo izglītība palīdz apkarot sociālo atstumtību. Pārāk daudz pieaugušo ar zemu izglītības līmeni var tikt izstumti no darba tirgus.

Tāpēc pieaugušo izglītībai ir būtiska vieta mūžizglītības stratēģijās. Es atzinīgi vērtēju jūsu ziņojumu daudzu iemeslu dēļ, jo sevišķi par pieaugušo izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabojumu, tostarp, pateicoties labākai bērnu aprūpei un e-mācībām, un it sevišķi grupām ar īpašām vajadzībām, kā arī par prasmju novērtēšanas pasteidzināšanu un neformālo mācību vērtēšanu, par lielāku ieguldījumu vispār un par piemērošanos sieviešu, migrantu un gados vecāku iedzīvotāju vajadzībām. Un kas nav mazāk svarīgi – par uzticamu un salīdzināmu datu attīstīšanu pieaugušo izglītības vērtēšanai, kā D. Pack to pieminēja. Mēs turpināsim strādāt pie visiem šiem aspektiem, īstenojot Eiropas rīcības plānu.

Kā jūs norādāt, tie visi ir labas prakses paraugi dalībvalstīs, ko mēs izmantosim savā sadarbībā. Mēs atbalstīsim šo labo praksi, mācoties vienam no otra un izpētot otra pieredzi, ar Mūžizglītības programmu un iepriekš minēto Eiropas Sociālo fondu, lai dalītos zināšanās un pieredzē. Īstenojot rīcības plānu sadarbībā ar dalībvalstīm, mēs analizēsim valsts reformu ietekmi uz pieaugušo izglītību, it īpaši, ņemot vērā nesen pieņemto Eiropas Kvalifikācijas sistēmu. Mēs arī attīstīsim standartus pieaugušo izglītības speciālistiem un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, pamatojoties uz pašreizējo labo praksi. Mēs gribam rosināt dalībvalstis noteikt mērķus pieaugušo prasmju līmeņu paaugstināšanai un paātrināt novērtēšanas procesu un neformālās un ikdienas izglītības atzīšanu riska grupām. Visbeidzot, mēs piedāvāsim pamatdatu kopumu šīs nozares pārraudzības uzlabošanai. Es ceru uz debatēm, bet it sevišķi uz ilgstošu atbalstu šajā virzienā.

  Jan Andersson, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pateicos referentei par lielisko ziņojumu. No visas ES un Lisabonas procesa stratēģijas izriet, ka apmācībai ir jābūt galvenajam punktam ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu turpmāko izaugsmi un nodarbinātību, bet arī lai apkarotu sociālo atstumtību. Lai Es valstis varētu pastāvēt globālajā konkurencē, ārkārtīgi liela nozīmē ir apmācībai un nevis vienkārši darbavietām, bet gan labākām darbavietām un cilvēkiem ar augstāku prasmju līmeni. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam šo ziņojumu.

Man ir vēl daži komentāri. Ir svarīgi, lai mēs izmantotu visus pieejamos līdzekļus apmācību atvieglošanai dažādām grupām. Tā piemērs ir bērnu aprūpe. Gan vīriešiem, gan sievietēm, kuriem ir mazi bērni, ir jābūt iespējai piedalīties apmācībā. Tādējādi ir jābūt arī bērnu aprūpes stratēģijai. Ir svarīgi, lai mēs ieskatītos īpašās grupās, piemēram, vecāku cilvēku grupā. Pašlaik strādnieku vidū ir ļoti maz vecāku cilvēku. Lielā mērā to nosaka tas, ka viņiem nav piekļuves pastāvīgai apmācībai un pieaugušo izglītībai. Mums jākoncentrējas uz šo grupu. Vēl viena grupa ir cilvēki, kuri sāk apmācības ar zemu izglītības līmeni. Ja mēs aplūkojam pašreizējo apmācību situāciju, ņemot vērā pastāvīgu apmācību un pieaugušo izglītību, mēs pamanām, ka visvairāk apmācības saņem tie, kuriem jau ir laba izglītība. Ir svarīgi, lai apmācībā būtu arī vienlīdzības aspekts. Tā kā mans uzstāšanās laiks ir īss, nobeigumā es tikai norādīšu, ka ir svarīgi panākt labu sadarbību un iesaistīt šajā procesā sociālos partnerus.

  Věra Flasarová, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas referente. - (CS) Dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju kolēģes Pack kundzes ziņojumu un apsveicu viņu par to, kādā veidā viņa aplūkojusi šo tematu. Es vēlos uzsvērt nepieciešamību pievērst uzmanību sieviešu, sociāli neaizsargāto, imigrantu un minoritāšu izglītībai. Vēlos minēt vēl vienu izglītības aspektu. Pasaulē, kur vairums lietu ir pakļauts finansēm, tirdzniecībai, reklāmai, karjerai un konkurencei darba tirgū, izglītība bieži izrādās tikai pakāpiens uz labāku sociālo stāvokli. Ja izglītība sasniedz praktisko mērķi un padara cilvēku labāk sagatavotu darbam, un ja šis cilvēks spēj neatpalikt no konkurences vides, tas, protams, ir labi. Taču svarīgāks izglītības aspekts ir cilvēka iekšējā bagātināšana un labāka spēja atšķirt labo no ļaunā. Sabiedrība pārdzīvo vērtību krīzi. Tradīciju un autoritāšu vietā mums ir personas brīvība, pēc kuras mēs tiecāmies visas mūsdienu vēstures gaitā. Taču tā ir arī brīvība zināt vai nezināt, brīvība redzēt un brīvība turēt acis aizvērtas, brīvība veidot savu viedokli un brīvība pieņemt citu idejas. Izglītība pati par sevi mūsu problēmas neatrisinās, taču tā var mudināt mūs domāt par šīm problēmām.

  Pál Schmitt , PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs! Eiropas demogrāfiskā situācija spiež atzīt pensiju sistēmas un pacelt vecuma robežu, un mēs arvien vairāk un vairāk dzirdam par kontrolētu imigrāciju tā vietā, lai apsvērtu potenciālu, kāds ir mūsu cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.

Labi organizēta pieaugušo izglītība dod iespēju speciālistiem, kuri strādājuši vairākus gadu desmitus, atsvaidzināt zināšanas un ielāgoties mainītajiem apstākļiem. Tā dod iespēju pieaugušajiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus, bet nav sasnieguši pensijas vecumu, iesaistīties un sākt strādāt ar pārkvalificēšanās, valodas, IT un citas profesionālās apmācības palīdzību. Šī pieaugušo izglītības funkcija ir īpaši svarīga Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās nodarbinātības rādītāji ir krietni zemāki nekā ES-15.

Turklāt bez ieguldījuma darba tirgū pieaugušo izglītībai ir vēl trešā, sociālā un personīgā dimensija, jo valodu kursi internetā, vecākiem ļaudīm organizētu deju vai pavāru kursi uzlabo viņu dzīvs kvalitāti un pozitīvo domāšanu.

Ir divas lietas, kuras, manuprāt, ir īpaši svarīgas efektīvai pieaugušo izglītībai: no vienas puses, uzlabota piekļuve informācijai, sekmīgu projektu prezentācija un dalīšanās pieredzē ar iesaistītajiem. Neaizmirsīsim, ka tikai niecīga daļa padzīvojušu cilvēku jaunajās dalībvalstīs lieto internetu, un mums jāizmanto konservatīvās, tradicionālās metodes, kurām viņi var piekļūt. Ievērojama nozīme te ir vietējām valdībām, kurām ir sīkas zināšanas par vietējiem apstākļiem un vajadzībām.

No otras puses, vajadzību novērtēšana ir svarīgs uzdevums, tā sakot, dalībvalstīm ir jāvienojas ar ekonomikas dalībniekiem, nozarēm un darba devējiem, veidojot pieaugušo izglītības programmas. Ir jāņem vērā minētās valsts ekonomiskās vajadzības, lai pieaugušo izglītībā ieguldītā summa nebūtu nevajadzīgi izšķērdēta nauda, bet gan nestu redzamu vērtību cilvēkam, sabiedrībai un ekonomikai.

Es vēlos apsveikt Pack kundzi par viņas svarīgo un savlaicīgo ziņojumu. Pateicos par uzmanību!

  Maria Badia i Cutchet, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlos apsveikt referenti Pack kundzi ar lielisko darbu un viņas pretimnākošo attieksmi pret mūsu ierosinājumiem.

Es vēlos izcelt šā ziņojuma izdevīgo laiku, kad sociāli ekonomisko pārmaiņu kāpums, straujā pāreja uz informācijas sabiedrību un ar Eiropas iedzīvotāju novecošanos saistītās demogrāfiskās tendences prasa ievērojamas pūles pieaugušo izglītībā un apmācībā un mūžizglītībā. Tie ir galvenie aspekti, lai sasniegtu to, ko mēs dēvējam par Lisabonas stratēģiju.

Pašā ziņojumā es vēlos vērst uzmanību uz nepieciešamību pastiprināti motivēt cilvēkus turpināt mācības. Tomēr es uzskatu, ka, lai panāktu efektivitāti, tam jāpievieno aktīva politika, kura galvenokārt palīdz savienot mācības ar ģimenes un darba dzīvi it īpaši sievietēm.

Šiem pasākumiem vajadzīga iniciatīvas forma, lai pievienotos apmācību programmām, un it īpaši sabiedriskās bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumu paplašināšana, kā arī tādu vecāku cilvēku aprūpe, kuriem nav apgādnieku, lai atbrīvotu ģimenes no nastas, kura joprojām daudzos gadījumos gulstas uz sievietes pleciem.

Turklāt esmu pārliecināta, ka ir jāpaaugstina mācību kultūra, kura apzinās mazkvalificētu cilvēku vērtību un uzlabo viņu nodarbinātības izredzes, palīdz paaugstināt sociālo iekļaušanos un attīsta personību. Šāda pieeja ir īpaši svarīga ,,riska grupām”.

Es uzskatu, ka ir svarīgi arī modernizēt augstākās izglītības sistēmas un padarīt tās elastīgākas, lai tās vairāk reaģētu uz cilvēku izaugsmi un dažādām sociālām vajadzībām, vienlaikus uzlabojot izglītības kvalitāti un paplašinot piedāvājumu.

Nobeigumā es vēlos minēt apmācības piedāvājuma paplašināšanas nozīmi ciparu tehnoloģijās, lai mazinātu digitālo plaisu, kura arī pastāv mūsu sabiedrībā starp dzimumiem, paaudzēm un dažādu ģeogrāfisku apgabalu iedzīvotājiem.

Runājot īsi, es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu un ceru, ka tā ņems vērā Parlamenta ierosinājumus, lai mēs kopīgi varētu paaugstināt dalībvalstu informētību par nepieciešamību rīkoties šajā jomā pēc iespējas ātrāk, ne tikai lai likvidētu šķēršļus pieaugušo iesaistē mācībās, bet arī lai to veicinātu, atzītu to ekonomisko, sociālo un kultūras vērtību visās valstīs, un veidotu datu apmaiņu starp valstīm, kas dotu iespēju salīdzināt un mērīt panākto progresu.

  Jolanta Dičkutė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Mūžizglītība iegūst arvien lielāku nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Apsveicami, ka pieaugušo apmācības nozīmi un nepieciešamību analizē arvien aktīvāk, un to labāk apzinās dalībvalstīs un galvenajās iestādēs. Lietuvas pieaugušo izglītības speciālisti arī aktīvi izvirza priekšlikumus par šo paziņojumu. Valdības veido plānus neoficiālo pieaugušo izglītības pakalpojumu paplašināšanai municipālajās izglītības iestādēs, lai mēģinātu nodrošināt to, ka izglītības iestāžu ēkas un pieaugušo izglītības vide ir moderna un pievilcīga, un šie centri ir apgādāti ar moderniem mācību līdzekļiem. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka pieaugušo izglītības vadītājiem un viņu organizācijām vajadzīga aktīvāka iespēja izteikties, un ka politiķiem tas jāuzklausa un jāatbalsta, lai gūtu panākumus pieaugušo izglītības kvalitatīvu pārmaiņu jomā. Mums ne tikai jāapspriež radušās problēmas, bet arī tās pienācīgi jārisina, jo tas noteiks, kā turpmākajos gados attīstīsies pieaugušo izglītība.

Lietuvā šī problēma ir īpaši nozīmīga šādā kontekstā – neaizsargāto grupu un it īpaši invalīdu iesaistīšana sabiedrībā. turklāt joprojām nav atrisināta iespēja mācīties pēc darba stundām tiem pieaugušajiem, kuri audzina bērnus, kas nav sasnieguši pusaudžu vecumu. Vecāki bieži vien nevar mācīties vienkārši tādēļ, ka viņiem nav, kur atstāt bērnus. Pieaugušo izglītībā trūkst arī elastības. Dažreiz cilvēki ar nepabeigtu vidējo izglītību, kuriem vēl nav 18 gadu, vēlas turpināt mācības pieaugušo izglītības programmās, bet viņi to nevar, jo šāda izglītība ir atļauta tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Protams, svarīga problēma ir arī nepietiekamais finansējums. Es piekrītu Lietuvas prezidentam Valdas Adamkus, kurš teica, ka arvien vairāk cilvēku Lietuvā saprot, ka mācīšanās nav tikai jaunu cilvēku pienākums. Tagad mūžizglītība kļūst par izaicinājumu mūsu valstij un iedzīvotājiem. Mums jāizmanto šī izdevība, jo mēs spēsim parādīt strauji mainīgajai pasaulei, ka Lietuva ir radoša, atvērta jauninājumiem un nebaidās nospraust lielus mērķus, paverot iespējas un ceļus mācībām.

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos sākt par pateicību Pack kundzei par viņas ziņojumu un par viņas labvēlīgo attieksmi, iekļaujot tajā lielāko daļu no grozījumiem, kurus iesniedza mūsu grupa. Vēlos teikt, ka pieaugušo izglītība vienmēr ir bijis viens no labākajiem veidiem gan sociālās un ekonomiskās attīstības īstenošanai, gan labklājības veicināšanai.

Tagad šajā mainīgajā informācijas sabiedrībā, kurā mums pastāvīgi jāatjauno zināšanas, pieaugušo sākotnējā pamatizglītība un pastāvīga apmācība pēc tam ir kļuvusi par pirmo nepieciešamību. Pieaugušajiem ir jāpielāgojas globalizācijas izraisītajām nepārtrauktajām pārmaiņām un jāpieņem lēmumi, lai varētu izdzīvot, saglabājot pienācīgu dzīves kvalitāti.

Tomēr lielākā daļa izglītības sistēmu pietiekami nereaģē uz cilvēku vajadzībām tādā veidā, lai spētu pietiekami turēties līdzi mainīgajai sabiedrībai, kurā tās dzīvo. Pretēji iepriekšējiem laikmetiem izglītības nozīme nav gūt mācības, kuras pielietot pazīstamā pasaulē, bet gan pasaulē, kura nepārtraukti mainās un var radīt neparedzamus apstākļus.

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt izglītības sistēmu, kura spēj reaģēt uz pieaugušo vajadzībām sabiedrībā, kas pakļauta pastāvīgām pārmaiņām. Runājot īsi, izglītībai jāsagatavo cilvēki skatienam uz priekšu un novitātēm, un tā vairs nedrīkst rūpēties tikai par piekļaušanos.

Mēs esam pārejas posmā starp industriālu un postindustriālu sabiedrību, un tas sabiedrības veids, uz kuru mēs virzāmies, noteiks pieaugušo izglītības sistēmu; tagad es vēlētos apsveikt referenti un arī Komisiju, jo es ticu, ka šis ziņojums nav veltīgs.

  Thomas Wise , IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, mūžizglītība ir tas, kur AK vienmēr ir izcēlusies. Mūsu Atklātā universitāte bija pirmā šāda veida iestāde pasaulē, ko nodibināja 1960. gados un kas pamatojās uz koncepciju, kuras pirmsākumi bija 1920. gados. Simtiem tūkstošu tā saukto „brieduma gadu studentu” ir beiguši Atklāto universitāti, daudzi no viņiem ir beidzēji, kas atgriezušies, lai turpinātu studijas. Tāpēc es domāju, ka AK viss ir kārtībā, kad runa ir par mūžizglītību, un, ar visu cieņu, es nedomāju, ka mums vēl ir jāpieņem no šīs vietas iejaukšanās izglītībā, kas tomēr ir valsts kompetence.

Tomēr tas, ka tā ir pieejama, nekad nav pietiekami šai vietai. Nākamais solis, protams, ir piespiešana. Galu galā, kāda jēga nodrošināt kaut ko, kas netiek izmantots? Bet tad jums jau ir šajā jomā vēsture ar miljardiem eiro un citas valūtas, ko iztērējušas ES iestādes un valstis, kas bezrūpīgi seko pavēlēm, ir šī kursa daļa.

Bet tuvāk ielūkojoties – it īpaši šī Parlamenta birokrātos un politiķos, - man ir skaidrs, ka vienalga, cik ilgi jūs dzīvojat, jūs gluži vienkārši nemācāties! Jūs negribat pat klausīties. Jūs tikai turpināt projektus, un pie velna katru, kas varētu nepiekrist vai kam varētu būt atšķirīgs viedoklis. Tas man atgādina senu teicienu, ko piedēvē Sun Tzu, bet ko izmantoja Kenedijs: tie, kas padara mierīgu protestu neiespējamu, padara vardarbīgu protestu nenovēršamu. Ja jūs nemācāties no savām kļūdām, jūs būs lemts tās atkārtot.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Vispirms atļaujiet man pateikties Doris Pack kundzei par ziņojuma sagatavošanai veltīto enerģiju. Es vēlos pateikties arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem par iniciatīvām, kuru rezultāts bija pašreizējās situācijas uzlabošanās.

Kā kultūras un izglītības komitejas referente par Eiropas Kvalifikācijas sistēmu es uzskatu, ka mūžizglītības jautājums ir ļoti svarīgs galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmais ir kvalifikācijas uzlabošana, palielinātas iespējas atrast darbu un pārvarēt pretrunas darba tirgū, kā arī uzlabot ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Otrais ir prasība pēc personības attīstības mūža garumā un integrācijas sabiedrībā.

Pārāk maz pieaugušo piedalās izglītības un profesionālajā apmācībā. Es uzskatu, ka koncentrēšanās un iedzīvotāju motivāciju attiecībā uz mūžizglītību ir pozitīvs solis. Šajā procesā ir ļoti svarīgi ņemt vērā apstākļus darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, solidaritātei starp paaudzēm un kultūrām, valodu mācībām un izglītības kvalitātes uzlabošanai un perspektīvām. Ieteicams atzīt un atbalstīt neoficiālo un neformālo izglītību. Svarīgi mērķi ir uzlabot kvalifikāciju mazkvalificētiem strādniekiem, kuri veido vienu trešo daļu no Eiropas darbaspēka, tie ir aptuveni 72 miljoni cilvēku, un, nobeigumā, imigrantu izglītība.

Ja mēs vēlamies 2010. gadā sasniegt nosprausto mērķi par 12.5 % līdzdalību pieaugušo izglītībā, kas nozīmē vēl 4 miljonu cilvēku piedalīšanos, viena no prasībām būs sakaru izveide starp Eiropas izglītības sistēmām un valsts kvalifikācijas sistēmas.

  Priekšsēdētājs. − Es vēlos paliecināt Pack kundzei, ka prezidija apstiprinājumi ir piedienīga un institucionāla cieņas zīme pret referentiem un viņu paustajiem viedokļiem, pat ja mēs absolūti nepievienojamies to saturam.

  Gyula Hegyi (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, „labs priesteris mācās līdz savai nāves stundai”, saka ungāru paruna. Mūsu dienās ne tikai priesterim, bet visiem pieaugušajiem ir jāmācās savos pieaugušā dzīves gados. Es atzinīgi vērtēju D. Pack ziņojumu, kā arī Komisijas Pieaugušo izglītības rīcības plānu. Protams, ir ļoti skumji, ka tikai 9,6 % mūsu pieaugušo pilsoņu piedalās mūžizglītībā. Nav viegli sākt mācīties, kad cilvēks ir pieaudzis. Ģimenes dzīves, darba dzīves un izglītības saskaņošana ir smags uzdevums, bet ilgākā laikā gan ģimene, gan profesionālā karjera var gūt labumu no pieaugušo izglītības.

Eiropā mums ir miljoniem bezdarbnieku un vienlaikus miljoniem tukšu darbavietu, kas prasa kvalificētus darbiniekus. Kvalifikācijas zemais līmenis rada augstu bezdarba risku, bet ilgstošas mācības un izglītība var palīdzēt gan cilvēkam, gan ekonomikai. Es piekrītu D. Pack, ka mūžizglītība ir ne tikai jāveicina, bet ir vajadzīgi arī ekonomiski līdzekli, kas mudinātu darba devējus pieņemt darbā vecākus strādniekus. Ir tikai viens risinājums mūsu novecojošās sabiedrības problēmai: cienīt vecākus strādniekus un dot darbu arī vecākajai paaudzei. Protams, tam mums vajadzīga mūžizglītība un arī arodizglītība mūža garumā.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE). – (RO) Mēs zinām, ka dalībvalstis atzīst mūžizglītības ārkārtīgi lielo nozīmi, jo tā veicina iedzīvotāju labklājību, pašapziņu, sociālo integrāciju un kultūru dialogu. Neraugoties uz to, pieaugušo piekļuve mūžizglītības programmām joprojām ir ierobežota par spīti Eiropas Savienības mērķim sasniegt 12,5 % līdzdalību 2010. gadā.

Tādēļ efektīvu pieaugušo, īpaši vecāku cilvēku, invalīdu un migrantu, izglītības un apmācības Eiropas programmu īstenošana un popularizēšana dalībvalstīs var palīdzēt šo cilvēku integrācijai sabiedrībā un palielināt mobilitāti darba tirgū.

Kā Izglītības un kultūras komitejas locekle es uzskatu, ka brīvprātīgo programmu attīstība attiecībā uz paaudžu solidaritāti un valdības, privātuzņēmumu atsevišķu cilvēku un iesaistīšanās ir svarīgākais punkts, lai pārvarētu jaunās problēmas, kuras rada demogrāfiskās pārmaiņas, nabadzība un sociālā atstumtība.

Pateicoties tiesībām uz rakstpratību un izglītību un dalībvalstu pienākumam nodrošināt pieaugušajiem iedzīvotājiem kvalitatīvu apmācību, es uzskatu, priekšsēdētāja kungs, ka arī mēs esam atbildīgi par ilgtspējīgu līdzekļu izveidi mūžizglītības un apmācības finansēšanai un atbalstam.

  Kathy Sinnott (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, ja komisārs prasītu cilvēkiem, kur viņi mācās, viņi stāstītu viņam, kuru skolu viņi apmeklēja. Bet lielākā daļa mācīšanās notiek ārpus šīs formālās izglītības pieredzes.

Mūžizglītības uzdevums ir ne tikai piedāvāt pieaugušajiem izdevību iegūt jaunu un augstāku kvalifikāciju, bet arī atrast veidu, kā atzīt un pārvērst kapitālā to vērtīgo mācību, ko daudzi pieaugušie ir ieguvuši neformālā dzīves un darba pieredzē. Kāds no maniem vēlētājiem ir uzsācis veiksmīgi darboties ar vienu no vissarežģītākajiem zivju paveidiem un arī ar videi draudzīgiem zivju audzēšanas paņēmieniem, ko tās prasa. Viņam nav koledžas izglītība, tāpēc, kad Komisija piešķir grantus šajā jomā, viņš tos nesaņem. Tai vietā grantus saņem akadēmiski izglītotie bez pieredzes, kas pēc tam nāk pie viņa, lai uzzinātu, kā viņš dara to, ko viņš dara. Viņš ir noguris no šīs izmantošanas, un zivsaimniecībai tas būs zaudējums.

Es aicinu komisāru pievērsties šim jautājumam, jo ir jābūt labākam risinājumam.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Lielākais šķērslis, kas kavē vecākus piedalīties izglītībā, ir laika trūkums darba vai ģimenes pienākumu dēļ. Vēl viens negatīvs faktors ir informācijas un motivācijas trūkums: valda vispārējs viedoklis, ka vēlāk dzīves laikā iegūta izglītība netiek pietiekami novērtēta un pietiekami atalgota. Pieaugušo izglītības svarīgs aspekts ir tās efektivitāte un taisnīgums. ES dalībvalstu izglītības sistēmas galvenokārt koncentrējas uz jaunu cilvēku izglītību un profesionālo apmācību. Ir panākts tikai neliels progress, mainot šo situāciju, un pagaidām šim progresam ir bijusi maza nozīme. Tādēļ vispārējam mērķim ir jābūt dažādu izglītības sniedzēju iespējami labāka izmantošana pieaugušo izglītības sistēmā. Mūsu mērķis ir dot piekļuvi labai un savlaicīgai informācijai par pieaugušo izglītības iespējām un paskaidrot iestāšanās prasības un izmaksas, nerunājot jau par priekšrocībām, ko dod šādas izglītības pabeigšana.

Es piekrītu referentes viedoklim, ka dalībvalstīm jāveido kvalitatīvas konsultāciju sistēmas un uz cilvēkiem vērstas finanšu iniciatīvas. To pienākums ir atbalstīt vietējo partnerību. Turklāt ir svarīgi izveidot šādas izglītības rezultātu atzīšanas un verifikācijas sistēmu saistībā ar valsts kvalifikāciju un ņemot vērā Eiropas kvalifikācijas sistēmu. ESAO veiktais pētījums apstiprināja arī priekšrocības, investējot pieaugušo izglītībā. Sabiedriskie un privātie ieguvumi ir lielāka nodarbinātība, paaugstināts darba ražīgums, mazāki izdevumi par bezdarba pabalstiem, zemāki sociālo maksājumu izdevumi un zemāka agrīnā pensionēšanās. Šis ziņojums aicina mūs vēlreiz apsvērt noteiktās politiskās prioritātes pieaugušo izglītības jomā un spert konkrētus soļus. Apsveicu mūsu referenti!

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi!

2004. gada paplašināšanās palielināja ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā tādā mērā, kas izraisīja nepamatotu pašpaļāvību. Taču tagad ekonomikas atdzišana rada sociālo spriedzi jaunajās dalībvalstīs.

Es runāju par likumprojektu par darba līgumiem, kurš pašlaik izraisa strīdus manā dzimtenē Igaunijā. Paredzot štatu samazināšanu, Igaunijas uzņēmēji mēģina likt cilvēkiem, kurus jāatlaiž, uzņemties darba pazušanas sociālo seku triecienu. Iespējams, ka tie, kuri ir vieglāk ievainojami, proti, darbu zaudējušie darba ņēmēji, ir atkal apmulsuši, par ko viņi tiek sodīti.

Tā kā efektīvu pasākumu nav, gan droša elastība, gan mūžizglītība tiek samazināta līdz tukšiem vārdiem, kuru ēnā sabiedrības visneaizsargātākie tiek atstāti bez vajadzīgā atbalsta. Pensionēšanās vecuma palielināšanās kopā ar paredzamā dzīves ilguma palielināšanos nozīmē, ka 45 gadus vecs strādnieks ir vēl tikai sasniedzis savas karjeras viduspunktu. Tas nozīmē jaunu sākumu vidējā vecumā.

Tomēr diskriminācija vecuma un dzimuma dēļ ir nenoliedzama realitāte darbavietās visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā. Tendence dzemdēt bērnus vēlākā dzīves posmā nozīmē, ka sievietei ir divreiz grūtāk atgriezties darba tirgū.

Mūžizglītības programma ir iespēja vismaz zināmā mērā kompensēt pašlaik valdošo netaisnību. Arī darba devēji jāmudina investēt cilvēkos ar dzīves pieredzi. Darba devēji jāpārliecina, ka citās dzīves jomās, jā, pat mājsaimniecībā, iegūtās zināšanas un prasmes ir ārkārtīgi vērtīgas.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūžizglītības sistēma ir tikai papildinājums sociālajiem galvojumiem nevis to aizstājējs. Braucējiem, lai cik pieredzējuši viņi arī nebūtu, vienmēr jāaizsprādzē drošības jostas.

Pateicos un apsveicu referenti ar lielisko darbu. Paldies, Pack kundze!

  Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Cilvēks ir radība, kura prot vislabāk pielāgoties, tādēļ daudzi pieaugušie jau ir pieņēmuši to, ka cilvēkam jāturpina iegūt zināšanas pat brieduma gados un vecumā. Nākotne šiem cilvēkiem, kuri nekad nav pārtraukuši mācīties, bez šaubām būs priekšrocības, pielāgojoties straujajām pārmaiņām, ar kurām mēs sastopamies ik dienu.

Arī vecāku cilvēku labsajūtai ir svarīgi, lai viņi joprojām piedalītos sabiedrības veidošanā, izmantojot zināšanas un pieredzi. Tas sniedz viņiem apmierinājumu, zinot, ka viņi ir sabiedrībai noderīgi un vajadzīgi. Tā kā sabiedrība noveco, būs jārada jaunas profesijas, kas vairāk piemērotas vecākiem cilvēkiem.

Mana draudzene, kurai ir desmit bērnu un nav vecmāmiņas, man jautāja: ,,Vai tu nezini, kur es varētu nopirkt omīti saviem bērniem?” Es bieži atceros kāda ārsta stāstu, kurš lūdza pensionētu skolotāju mācīt smagi apdegušu zēnu slimnīcā. Nebija gaidāms, ka zēns izdzīvos. Pateicoties skolotājas neatlaidībai, pacietībai un pieredzei, zēns sāka atbildēt uz viņas jautājumiem. Viņš sāka ticēt dzīvei. Kādēļ ārsti sūtīja skolotāju tik smagi strādāt ar zēnu, par kuru viņi domāja, ka viņš neizdzīvos? Vecāka cilvēka zināšanas izglāba jaunu dzīvību.

Jaunajiem ir daudz spēju un priekšrocību mācībās, kuras tie dažkārt līdz galam neizmanto, bet vecākiem cilvēkiem ir jāatrod gribasspēks un jāsaņem uzmundrinājumi, jo nekad nav par vēlu apgūt zināšanas, un viņi var gūt kompensāciju par lietām, kurām viņiem trūka laika vai naudas jaunībā. Zināšanu apguve nozīmē pilnīgāk baudīt dzīvi.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šajā gadsimtā, protams, nav grūti pārliecināt jebkuru, ka vispārējo un profesionālo izglītību turpmāk vairs nevar ierobežot ar skolu un tuvākajiem gadiem pēc skolas, bet tā ir jāatjauno un jāpaplašina visā cilvēka darba dzīves laikā. Demogrāfisko tendenču pārmaiņas, piemēra, ir pietiekams pierādījums šādai prasībai.

Saistībā ar to Pack kundzes lieliskais ziņojums izvirza daudz labu ideju un ļoti sekmīgi izsaka vajadzību radīt mācību kultūru it īpaši pieaugušo vidū. Ar šādu mērķi viņa nosauc virkni pasākumu, kas jāīsteno dažādos līmeņos. Protams, pieaugušo izglītība galvenokārt ir dalībvalstu uzdevums. Šā iemesla dēļ ES nevar noteikt rīcību; tā vietā mums jāiesaka un jālūdz, jāmudina un jāaicina dalībvalstis piedāvāt pasākumu klāstu, kas ievedīs vairāk cilvēku pieaugušo izglītībā.

Tāpat kā referente es cieši ticu – un to es saku kā Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks – ka daudzas dalībvalstis nav pilnīgi informētas par Eiropas Sociālā fonda un citu struktūrfondu nozīmi un iespēju lietot tos kā instrumentus mūžizglītības veicināšanā. Dalībvalstīm ir jāpārvalda struktūrfondi, paturot to prātā un nodrošinot lielāku līdzekļu pieejamību tiem, kuriem mūžizglītība ir visvairāk vajadzīga. Īsi sakot, ziņojums ir skaidrs aicinājums dalībvalstīm aktīvi izmantot tādus instrumentus kā Eiropas Sociālo fondu un Komisijai atbalstīt īpašas programmas pieaugušo izglītības jomā.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE) – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļoti priecājos šovkar runāt Parlamentā, kurš, jāsaka, ir labi apmeklēts.

Ar ziņojumu par pieaugušo apmācību ,,Nekad nav par vēlu mācīties” mūs šodien iepazīstināja Pack kundze ar viņai parasto inteliģenci un kompetenci. Priecājos redzēt Komisijas pārstāvjus, arī Figel kungu, kurš ir viens no lielākajiem sava darba aktīvistiem un entuziastiem, jo šeit patiesi vajadzīgs atbalsts, jo šis jautājums – jaunāku, strādājošu un vecāku cilvēku izglītība un apmācība – ir jautājums, kas reāli varētu tuvināt iedzīvotājus Eiropai.

Vēlos teikt kaut ko par pieaugušo grupu, kura varētu iegūt no šīs apmācības: jo šie pieaugušie ir pirmā, otrā un trešā vecuma pieaugušie. Ar trešā vecuma pieaugušajiem es domāju tos, kuri ir pārtraukuši darbu, devušies pensijā un beidzot apsēdušies, lai studētu tematu, kuru viņi vienmēr vēlējušies studēt, bet viņiem nekad nav bijis laika to studēt kaut cik padziļināti. Es, piemēram, studētu astronomiju, citi varbūt studētu fiziku vai ģeogrāfiju.

Manuprāt, Eiropai ir pareizi un svarīgi nogludināt pāreju no darba un strādājošā vecuma uz nestrādājošā vecumu, kad cilvēkiem ir gluži vai tiesības mācīties un būt izglītotiem. Šā iemesla dēļ esmu ļoti apmierināts ar šo ziņojumu un šo Eiropas Parlamenta ierosmi – veicināt arī vecāku cilvēku apmācību.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi! Cīnoties pret bezdarbu stratēģijas galvenais mērķis ir atvieglot darba ņēmēju adaptāciju darba tirgū, un to var panākt ar mūžizglītību. Mērķis bija panākt, lai 2010. gada ne mazāk kā 12 % cilvēku piedalītos pieaugušo izglītībā. Tagad mēs zinām, ka mērķis netiks sasniegts. Tomēr es vēlētos atzīmēt, ka ir dažas valstis, piemēram, Holande un Austrija, kuras jau ir sasniegušas Lisabonas mērķi, pateicoties nozīmīgām iniciatīvām, tostarp laika un finanšu izdevumu sadale starp darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valsti. Arī Dānijas pieredze ir vērtīga. Tur darbinieku rotācija atvieglo kvalifikācijas attīstību. Kad darbinieks tiek apmācīts, viņa vietu aizņem cits cilvēks, kurš tajā laikā nav nodarbināts. Šīs un citas valstis pierāda, ka to ir iespējams izdarīt un ka darba tirgus elastība ir ceļš uz novitātēm, kas rada jaunas darbavietas. Rezultāts ir viszemākais ilgstoša bezdarba līmenis. Ilgstošs bezdarbs Dānijā ir tikai 0.8 %. Es vēlētos ticēt, ka situācija mainīsies pašos pamatos pat jaunajās dalībvalstīs, pateicoties paraugu un Eiropas Sociālā fonda sniegtajiem milzīgajiem pamudinājumiem Es atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu un Pack kundzes ziņojumu.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Tiešām, mācīties nekad nav par vēlu. Es vēlētos apsveikt referenti par viņas darbu pie šī temata, kas ir svarīgs Eiropā un ārpus tās. Diemžēl daudzi iedzīvotāji joprojām uzskata, ka izglītība ir kaut kas tāds, ko cilvēks iegūst dzīves pirmajā pusē.

Mums jāveicina piekļuve pieaugušo izglītībai paredzētjiem Eiropas līdzekļiem it īpaši dalībvalstīs, kuras nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Līdzekļu apgūšanas pakāpe šajās valstīs ir diezgan zema, un profesionālajā pārkvalifikācijā un mūžizglītībā iesaistīto cilvēku skaits ir ļoti neliels.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi mainīt jaunu cilvēku mentalitāti viņu izglītības sākumposmā, lai sagatavotu viņus kustībā esošajai Eiropai. Izstrādājot jaunas Eiropas līmeņa programmas, mums jāieaudzina viņiem doma, ka mācības nebeidzas, tiklīdz cilvēks ieguvis pirmo kvalifikāciju. Ir svarīgi zināt, ka ikviens jebkurā laikā var iegūt jaunas prasmes un zināšanas neatkarīgi no vecuma, tautības, dzimuma vai dzīvesvietas. Ievērojot to visu, rodas fundamentāls rīkojums: mums jābūt gataviem mācīties.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Dāmas un kungi, ļoti straujās pārmaiņas darba tirgus struktūrā prasa augsti kvalificētus strādniekus. Mazkvalificēti cilvēki paliek stāvam malā no sociālā un ekonomiskā progresa.

Kreativitāte un jauninājumi ir mūsu laikmeta galvenie faktori. Jo atjautīgāks ir cilvēks, jo viņš ir kreatīvāks avots ekonomikai. Veiksmīgas ekonomikas ir tās, kuras iegulda cilvēkos (un tas nozīmē – izglītībā), darbaspēka pamata tehnoloģiskajās un valodu prasmēs. Ir svarīgi ar mūžizglītības palīdzību pamodināt spējas, kas snauž visa vecuma cilvēkos, gaidot, kad tās pielietos.

Manuprāt, referentes Doris Pack brīnišķīgais ziņojums ,,Pieaugušo apmācība: nekad nav par vēlu mācīties” nepaliks tikai vārdi; es domāju, ka mums izdosies to pārvērst darbos. Komisār Figel kungs, paldies par jūsu personīgo iesaistīšanos mūžizglītības jomā.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Pievienojos kolēģu apsveikumiem Doris Pack kundzei par viņas referents darbu. Šī tēma ir ļoti svarīga šodienas Eiropai un īpaši svarīga rītdienas Eiropai.

Jaunas sabiedrības attīstība un sociālā kohēzija ir cieši saistītas ar izglītību, un ar izglītību mums nevajag domāt tikai formālo izglītību, bet mums jāatbalsta arī neformālā un neoficiālā izglītība, kas augstākajā mērā koncentrējas uz cilvēku.

Es vēlētos vērst uzmanību uz migrantu izglītības nozīmi. Es domāju, ka mēs esam redzējuši praksē, ka migrantiem izglītība vajadzīga viņu sociālajai integrācijai, iecietībai, stabilitātei, darbam un, galvenais, Eiropas attīstībai.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referenti Pack kundzi un arī komisāru, kurš lieliski pilda pienākumus arī attiecībā uz viņa darbu Eiropas Tehnoloģiju institūtā. Taču šodien mēs apspriežam kaut ko citu. Es vēlētos pievērst uzmanību vienai konkrētai problēmai.

20. gadsimta sākumā Eiropa apkaroja analfabētismu; 20. gadsimta otrajā pusē visi eiropieši prata lasīt un rakstīt. Mūsdienu analfabētisms ir datorprasmju trūkums un piekļuves trūkums internetam. Es vēlētos ierosināt, piešķirt šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.

Digitālā šķirtne ietekmē arī plaisu starp paaudzēm. Jautājums ir par to, ka mums jāzina, pēc cik gadiem – pieciem, desmit gadiem – katrs eiropietis neatkarīgi no viņa vecuma zinās, kā lietot datoru, un viņam būs piekļuve internetam. Īpaši attālās Eiropas daļās tam varētu izmantot interneta kafejnīcas, kur vairāki datori novietoti vienā telpā un visi iedzīvotāji var lietot šo vietu. Tas ir 21. gadsimta pirmais izaicinājums.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. – (SK) es domāju, ka daudzie šeit izskanējušie ieteikumi tiešām ir pamudinājums iesaistīties pieaugušo izglītības jautājumā.

Saskaņā ar šo filozofiju, un kā jau norādīts, nekad nav par vēlu mācīties. Otrajā dokumentā teikts, ka vienmēr ir labs iemesls vai labs laiks, lai mācītos. Es vēlētos teikt, ka es uzskatu Doris Pack ziņojumu un daudzās šeit minētās ierosmes kā papildinājumu vai pielikumu tam, uz ko rosina pati Komisija. Tādēļ šī filozofija ir ļoti vērtīga un vēlama. Es vēlētos atgriezties pie dažiem īpašiem pasākumiem, jo tie palīdz un uzlabo to, kas ir svarīgs pieejai kopumā: motivācijas nozīme pieaugušo iesaistīšanā izglītībā; nepieciešamība nodrošināt labāku darba, ģimenes dzīves un mūžizglītības saskaņošanu; paaudžu un kultūru solidaritātes nepieciešamība; valodu mācīšanās vai mācīšanas nozīme; cieņa pret neaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām un augsti kvalificētu skolotāju nozīme, kas tika nesen apspriesta, ir viens no galvenajiem faktoriem izglītības panākumos; labāka piekļuve augstākajai izglītībai un salīdzināmu statistikas datu vai informācijas izveide.

Pēc jūsu aicinājuma Komisija atspoguļos arī karjeras izredzes saistībā ar pieaugušo izglītību un pieaugušo izglītības finansēšanas jautājumu. Tie ir ļoti precīzi jautājumi, kas atrodas arī dalībvalstu kompetencē.

Nobeigumā, viens no ne tikai šā ziņojuma, bet arī Komisijas dokumentu rezultātiem būs dalībvalstu diskusijas un Ministru padomes secinājumi februārī. Es domāju, ka tie būs godīgi un atbalstīs pieaugušo izglītību, kas ir pieejama augstā kvalitātē. Lūdzu, atļaujiet man nobeigumā izteikt vienu domu: tā ir ne tikai atzinība un pateicība, bet arī iedvesmas novērtējums. Kā komisārs, politiķis un arī kā tēvs es esmu pārliecināts, ka izglītība – un ar to es domāju pieejamu un kvalitatīvu izglītību – ir vissvarīgākais faktors cilvēku un visas sabiedrības politiskajai, ekonomiskajai un kultūras attīstībai. Turklāt izglītība ir lielisks izlīdzinātājs, un tas nozīmē, ka tā izlīdzina problēmas, kas ir vajadzīgas visu vienlīdzībai. Liels paldies, un es ar prieku gaidīšu mūsu sadarbību.

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man vispirms pateikties ikvienam klātesošajam par man dāvinātajiem ziediem. Es būtu laimīga iedot dažus ziedus no šīs buķetes Jan Fige¾. Popularizējot pieaugušo izglītību kops 1993. gada un redzot šo pūļu pirmos augļus, es esmu gandarīta, ka tagad mēs esam panākuši lielu izrāvienu, jo pieaugušo izglītības nozīme ir atzīta katrā politiskās darbības jomā.

Es īpaši alkstu pēc tā, lai tiktu radīti visi iespējamie pamudinājumi, kas motivētu pieaugušos atsākt izglītības procesu. Daudziem nekad nav bijis iespējas, un daudzu vajag motivēt. Nepieciešams pārvarēt arī šo cilvēku atturību un likvidēt barjeras. Tādēļ es domāju, ka ir jāatbalsta daudzie pieaugušo izglītības centri, fondi un labdarības organizācijas, kuras, kā mēs zinām, jau dara lielisku darbu šajā jomā, un ka šie izglītības sniedzēju augstie standarti – un es neredzu iemeslu, kādēļ tie nevarētu kļūt vēl augstāki – ir jāsaglabā. Kā teikts iepriekš, mums jānodrošina pieaugušo izglītības kvalitātes turpmākā uzlabošana.

Es biju sajūsmināta, dzirdot, ka jūsu jomā jau ir izveidota darba grupa, Figel kungs. Esmu laimīga, ka, iespējams, varu būt saistīta arī ar Grundvig, tā kā mēs varam aizdegt detonatoru, kā tas bija ar dalībvalstu valdībām.

Tādēļ sāksim. Daudzajiem jaukajiem vārdiem tagad tiešām jādod ceļš darbiem, un mūsu uzdevums ir vienkārši atspēkot godājamo parunu ,,Vecam sunim nevar iemācīt jaunus trikus”. Attiecībā uz pieaugušo izglītību tas ir tik nepareizs, cik vien var būt, un tādēļ es ceru, ka tagad mēs varam mēģināt ar mūsu pašu centienu un jūsu palīdzību iecelt seglos dalībvalstu valdības, lai tās var sākt rikšot, jo kāds brīdis paies, kamēr tās būs gatavas aulekšot.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums par šo punktu notiks trešdien, 2008. gada 16. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. – (HU) Es vēlos apsveikt referenti un komitejas par sekmīgo un augstākā mērā sociālo darbu. Tajā pašā laikā es diemžēl ievēroju, ka nebija nevienas atsauces par informācijas un saziņas prasmes uzlabošanu. Atliek tikai iedomāties, cik daudz tiesību aktu mēs esam izveidojuši gadu gaitā, kuros atzītas Eiropas iedzīvotāju jaunās tiesības, un cik daudzos gadījumos mēs esam noteikuši, ka strādniekiem, patērētājiem vai pat tūristiem ir jābūt piekļuvei attiecīgai informācijai un kanāliem internetā.

Visām šīm lietām ir jēga, ja saņēmēji var piekļūt informācijai. ,,e-prasmju” attīstība mūžizglītība un vispārējā pamatizglītībā iegūs ārkārtīgi lielu nozīmi kā uz zināšanām balstītas informācijas sabiedrības pamatakmens. Vēl viens svarīgs uzdevums dalībvalstīm būs vienlīdzīgu iespēju veicināšana IT un elektronikas integrācijā. Priecājos, ka visas Ungārijas partijas tam piekrīt, pat ja tās nav vienisprātis daudzās citās lietās.

Mūsdienu informācijas un saziņas tehnoloģijas pašas par sevi dod nebijušu iespēju patiesi veicināt kohēziju un vienlīdzīgas iespējas, bet mēs varam izmantot šo iespēju tikai tad, ja nodrošinām apstākļus ikviena iesaistīšanai visā viņa dzīves laikā, tā, lai pat ,,e-prasmēm” būtu pilnīgi pareizs komitejas atzinuma nosaukums: ,,Nekad nav par vēlu”. Pateicos par uzmanību!