Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra

1. Sanāksmes atklāšana

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: RODI ΚRATSΑ-ΤSΑNGΑRΟPOULOU
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sanāksme sākas plkst. 9.00)

2. Saņemtie dokumenti: skatīt protokolu

3. Padomes iesniegtie nolīgumu teksti: skatīt protokolu

4. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpuma gadījumiem (paziņojumi par iesniegtajiem rezolūciju projektiem) (sk. protokolu)

5. Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam (debates)

  Priekšēdētāja. – (EL) Apspriešanas darba kārtībā mums ir Glenis Willmott ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam (2007/2146(ΙΝΙ)) (A6-0518/2007).

  Glenis Willmott, referente. - Priekšsēdētājas kundze, veselības aizsardzība un drošība darbā ietver plašu jautājumu loku. Vienkāršā līmenī tie ir jautājumi par to, kā samazināt negadījumus darba vietā un darba apstākļu izraisītas slimības. Indivīdam tie ir jautājumi par viņa vai viņas fizisko neaizskaramību, cieņu un labklājību. Uzņēmējiem tie ir jautājumi,

kā samazināt darba kavējumus, slimību pabalstus un ražīguma zudumus. Sabiedrībai kopumā sliktas veselības un darba drošības aizsardzības izmaksas ir sasniegušas astronomisku 3,8 % līmeni no valsts kopprodukta.

Pamattiesību harta, ko parakstīja tieši šajā telpā pagājušajā mēnesī – par spīti dažu Apvienotās Karalistes Neatkarīgās partijas un konservatīvo deputātu apkaunojošajiem izvirdumiem – 31. pantā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz darba apstākļiem, kas ievēro viņa vai viņas veselību, drošību un cieņu. Tas nosaka arī, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežojumu.

Pēc Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras vērtējuma katru gadu vairāk nekā 140 000 cilvēku ES mirst no profesionālām slimībām un gandrīz 9 000 mirst ar darbu saistītos negadījumos. Šie skaitļi nozīmē, ka ik pa trīs ar pusi minūtēm kāds Eiropas Savienībā mirst no cēloņa, kas saistīts ar darbu. Tas nozīmē, ka šajā īsajā laikā, kamēr es runāju, ir iespējams, ka kāds ir jau nomiris un ka līdz šo debašu beigām ir iespējams, ka 20 cilvēki būs nomiruši.

Daži mūsu kolēģi var iebilst pret pamattiesībām uz labu veselības aizsardzību un drošību darba vietā, bet es esmu pārliecināta, ka neviens no viņiem neapšaubīs tiesības uz dzīvību. ES stratēģijai par veselības un drošības aizsardzību darba vietā jābūt stingrai attiecībā uz pašreizējā tiesiskā regulējuma pareizu īstenošanu un stāšanos spēkā. Tas, kas mums pašlaik jau ir, visumā ir ļoti labs, bet tas patiešām ir konsekventi realizējams visā Savienībā. Tomēr tas nenozīmē, ka tur, kur pašreizējais tiesiskais regulējums ir acīmredzami neatbilstīgs, mums nevajadzētu to atjaunināt, lai liktu tam darboties adekvāti un nodrošināt vislabākos iespējamos aizsardzības līmeņus. Tas nenozīmē arī, ka mums jāreaģē uz tiesību instrumentu ierosinājumiem, kā vampīrs reaģē uz ķiplokiem, kā daži šajā Parlamentā mēdz darīt.

Protams, neviens nesaka, ka likumdošanas ceļš vienmēr ir vislabākais. Tomēr ir gadījumi, kad saistoši noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka jauns vai potenciāls risks tiek pareizi un konsekventi risināts visās dalībvalstīs. Komisijas paziņojums ir jāvērtē atzinīgi un tam jāaplaudē tajā izvirzītā mērķa dēļ samazināt ar darba vietu saistītos negadījumus un īpašu uzmanību veltīt MVU. Tomēr mums arī jākoncentrē uzmanība uz arodslimībām, jo darba ņēmēju veselība rada milzīgas izmaksas, izmaksas uzņēmumiem un to ražīgumam, un sabiedrībai kopumā ar arodslimībām saistīto sociālās nodrošināšanas un veselības aprūpes izmaksu dēļ.

Ziņojums to atspoguļo un mudina Komisiju nodrošināt, lai arodslimības tiktu pareizi noteiktas un ārstētas, pievēršot īpašu uzmanību ar arodu saistītām vēža slimībām, lai nospraustu mērķus to samazināšanai. Mums vajadzīgi arī konkrēti rīcības plāni ar finansiālām saistībām un laika grafiku. Izņemot mērķi par 25 % samazināt negadījumus, izrādās, ka ir maz veidu, kā progresu var uzraudzīt un mērīt. Darbības prioritātes, kas nosauktas manā ziņojumā, ietver „burkāna un nūjas” pieeju pašreizējo tiesību aktu piemērošanai. Es vēlētos, lai par labu veselības aizsardzību un drošību darba vietās dalībvalstis darba devējiem piešķir nodokļu atlaides un priekšrocības konkursos un ievieš bonus-malus sistēmu apdrošināšanas politikā, kā arī citus finansiālus stimulus. Tomēr es vēlētos arī stingrākas sankcijas pret tiem negodīgajiem darba devējiem, kas atstāj novārtā savu darbinieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī vairāk pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kas atbilstīgi neīsteno un nepiemēro pašreizējos veselības aizsardzības un drošības tiesību aktus.

Visai veselības aizsardzības un drošības stratēģijai dabiski ir jāpievēršas tiem, kas ir pakļauti vislielākajam riskam. Šādās viegli ievainojamās grupās ietilpst darba ņēmēji migranti, kurus bieži ekspluatē, kā arī gados jauni un veci darba ņēmēji, kam vajadzīga īpaša uzmanība, un invalīdi. Ir svarīgi, lai, izstrādājot un ieviešot savas stratēģijas, 1989. gada pamatdirektīva tiek precīzi piemērota visām šīm grupām un citiem darba ņēmējiem, kas bieži tiek ignorēti, piemēram, lauksaimniecības un veselības aprūpes darbinieki. Dalībvalstīm pilnībā jāņem vērā šīs grupas. Mums ir vajadzīga pamatdirektīva par muskulatūras un skeleta sistēmas saslimšanām, lai efektīvi risinātu tādu problēmu kā sāpes muguras lejas daļā – traumas, kas radušās no atkārtotas spriedzes un piepūles – un muguras lejas daļas saslimšanas.

Ir daudz citu jautājumu, par kuriem es gribētu runāt, bet laika ir maz, tāpēc es gaidu, kas būs sakāms kolēģiem un Komisijai.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, godātie Eiropas Parlamenta deputāti, vispirms es vēlētos pateikties Willmott kundzei par viņas sagatavoto lielisko ziņojumu par Kopienas stratēģiju par veselības aizsardzību un drošību darbā.

Komisija piešķir augstu prioritātes pakāpi veselības aizsardzībai un drošībai darbā un piekrīt jūsu viedokļiem ļoti daudzos jūsu ieteikumos.

Tiešām, es vēlētos uzsvērt, ka tai jābūt Kopienas nevis tikai Komisijas stratēģijai. Tas patiesi ir vienīgais ceļš tāda fundamentāla un vērienīga mērķa sasniegšanai, kāds ir pastāvīga un ilgtspējīga nelaimes gadījumu darbā un arodslimību samazināšana. Tādēļ viena no mūsu svarīgākajām rūpēm būs iespējami vairāku pušu līdzdalība politiskā, darbības un iestāžu līmenī.

Komisijas stratēģiskā mērķa – laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam Eiropas Savienībā samazināt nelaimes gadījumus darbā par 25 % - sasniegšanai tiešām vajadzīga ne tikai valsts pārvaldes, bet arī sociālo partneru aktīva līdzdalība un ieguldījums, darbavietas līmenī uzņemoties atbildību par nelaimes gadījumu novēršanu.

Ir ļoti svarīgi uzsvērt saistības, kuras dalībvalstis uzņēmās ar Padomes 2007. gada 25. jūnija rezolūciju: izstrādāt un piemērot sabiedrības veselība un darba drošības stratēģiju, saistot to ar valsts apstākļiem, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, un noteikt arī izmērāmus valsts līmeņa mērķus, lai samazinātu nelaimes gadījumus darbā un arodslimību izplatību it īpaši tajās darbības jomās, kurās šie rādītāji pārsniedz vidējos.

Komisija ir ārkārtīgi apmierināta ar Eiropas Parlamenta atbildi uz Komisijas paziņojumu un atbalstu šajā paziņojumā noteiktajām vispārējām prioritātēm un rīcības līnijām.

Esmu ievērojis Parlamenta bažas par atbilstīgas plānošanas un līdzekļu sadales nepieciešamību, par progresa novērtējumu un progresa ziņojumu iesniegšanu attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem.

Sociālās programmas progresa ziņojumā Komisija sniegts informāciju un precīzu plānu par īpašiem pasākumiem, kas jāveic Kopienas līmenī. Mēs nodrošināsim arī Veselības un darba drošības padomdevēju komitejas līdzdalību saistībā ar trīspusēju informācijas apmaiņu par dalībvalstu stratēģiju saturu, mērķiem, veiktajiem pasākumiem un sasniegumu pārraudzību. Parlaments tiks nekavējoties informēts par šīs procedūras rezultātiem.

Attiecībā uz jūsu pieprasījumu pārskatīt Padomes Direktīvu 91/383 es vēlētos informēt godātos Eiropas Parlamenta deputātus, ka Komisijas departamenti pašlaik analizē situāciju dažādās dalībvalstīs, pamatojoties uz ārēja konsultanta pētījumu. 2008. gadā tiks sastādīts attiecīgs ziņojums, un Komisija lems par turpmāko rīcību šajā jomā., ņemot vērā ziņojuma secinājumus.

Attiecībās uz pieprasījumu pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85, es vēlētos jūs informēt arī par to, ka pēc apspriešanas ar Eiropas sociālajiem partneriem par minētās direktīvas iespējamajiem grozījumiem Komisijas departamenti pašlaik veic ietekmes novērtējumu, lai noteiktu zināmu direktīvas grozījumu sekas. Ja pēc ietekmes novērtējuma pabeigšanas Komisija nolems iesniegt attiecīgu priekšlikumu, Komisija, bez šaubām, apstiprinās šo priekšlikumu 2008. gadā.

Es pievienojos jūsu viedoklim par nepieciešamību turpmāk uzlabot Kopienas tiesību aktu īstenošanu veselības un drošības jomā, it īpaši attiecībā uz MVU, apvienojot pasākumus, kuri līdzsvaroti akcentēs darba devēju atbildību un darba ņēmēju līdzdalību.

Runājot par arodslimībām, es ceru, ka jaunā stratēģija būs vēl viens solis virzībā uz veselīgākas darba vides izveidi visā ES, kur tiks ievērotas novecojošā darba ņēmēju kontingenta vajadzības un tiks pilnīgi aizsargātas mazaizsargātākās grupas. Komisija pastiprinās centienus virzībā uz veselības rādītāju un citu statistikas pasākumu atbilstīgu noteikšanu, lai nodrošinātu arodslimību riska pienācīgu pārraudzību.

Mēs esam pārliecināti, ka Kopienas stratēģijā 2007. – 2012. gadam noteiktās prioritātes un prioritātes, kas noteiktas ziņojumā, kuru jūs šodien apstiprināsit, pavērs ceļu uz drošākām un veselīgākām darbavietām Eiropas Savienībā.

  Edit Bauer , Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta autore − Priekšsēdētājas kundze, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja savā atzinumā uzsver, ka visnozīmīgākās veselības problēmas sievietēm, ko izraisa viņu darba apstākļi, ir muskulatūras un skeleta saslimšanas un psiholoģiskās problēmas, no vienas puses. No otras puses tajā ir uzsvērts, ka vajadzība analizēt riskus, ar kādiem sievietes un vīrieši saskaras, un veikt pienācīgus pasākumus nenozīmē ne atgriešanos pie izslēgšanas aizsargmehānismu ieviešanas, ne arī atšķirīgu darbu radīšanu sievietēm un vīriešiem.

Lai gan Kopienas darba drošības un veselības aizsardzības (OSH) direktīvas ir neitrālas attiecībā uz dzimumu, tas nav pietiekams iemesls, lai par zemu vērtētu un neievērotu ar darbu saistītu risku sieviešu veselībai un drošībai salīdzinājumā ar risku vīrieša veselībai un drošībai gan no novēršanas, gan izpētes viedokļa.

Darba ņēmēji, kā vīrieši, tā sievietes, visā Eiropas Savienībā ir pakļauti dažādiem riskiem viņu darbavietās: ķīmiskiem, bioloģiskiem un fiziskiem slimību izraisītājiem, kaitīgiem ergonomiskiem apstākļiem, negadījumu un drošības risku sarežģītai kombinācijai kopā ar dažādiem psiholoģiski sociāliem faktoriem. Tāpēc sievietes un vīrieši neveido viendabīgu grupu. Tādējādi stratēģijām un pasākumiem, lai uzlabotu OSH, jābūt īpaši pielāgotiem konkrētām darbavietām, ņemot vērā to, ka daži faktori varētu ietekmēt sievietes un vīriešus atšķirīgi.

Atzinumā uzsvērti arī jauni riska faktori, tādi kā uzmākšanās, vardarbība un terorizēšana no klientu puses galvenokārt sabiedrisko pakalpojumu jomas darba vietās, kur nodarbina galvenokārt sievietes. Visbeidzot, tas uzsver nepieciešamību pievērsties apdraudējuma, riska un profilakses jēdzienu ieviešanai skolu un vispār izglītības sistēmu mācību programmās kā efektīvam līdzeklim spēcīgas un ilgstošas preventīvas drošības un veselības kultūras veidošanai.

  Thomas Ulmer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Atļaujiet man izteikt pateicību Willmott kundzei par mūsu atklāto un konstruktīvo sadarbību komitejā. Šajā ziņojumā atspoguļota augstā prioritāte, kas piešķirta veselībai un drošībai 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tiek uzsvērti un novērtēti galvenie drošības pasākumi. Nelaimes gadījumu novēršanas un drošības izmaksas ir augstas, taču ļaujiet man skaidri uzsvērt, ka laba veselība ir nenovērtējama. Nozīmīgi jautājumi ir nepieciešamība transponēt un piemērot šos noteikumus visās dalībvalstīs, un Eiropas Savienībai jāpalīdz transponēt šos likumus un jāpiedāvā palīdzība nevis jānosaka sodi.

Es uzskatu, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīga palīdzība šajā jomā, lai tie saglabātu konkurētspēju. Sakarā ar to mēs aicinām Komisiju izveidot atbilstīgus pamatnoteikumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja šādu noteikumu vēl nav, un uzlabot noteikumus, kur tie jau tiešām pastāv. Darba ņēmējiem sniegtā aizsardzība nedrīkst būt atkarīga no valsts, kurā viņi strādā, vai no uzņēmuma lieluma.

Nelielajā laika sprīdī, kas ir manā rīcībā, es vēlos minēt tikai dažus īpaši svarīgus punktus, tostarp labāku aizsardzību pret hepatītu un AIDS un pastāvīgu, sistemātisku azbesta aizvākšanu no darbavietām, lai cik sarežģīti un dārgi tas nebūtu. Es uzskatu, ka mums jākoncentrē uzmanība uz B hepatītu it īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti augstam arodriskam inficēties ar hepatītu vīrusu, citiem vārdiem sakot, ārstiem, vidējam medicīnas personālam, aprūpes darbiniekiem un pirmās palīdzības sniedzējiem.

Pirmās palīdzības jomā šīm rūpēm jāattiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri papildu ikdienas darbam strādā neapmaksātu, brīvprātīgu darbu ārkārtas dienestos. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā bija ļoti svarīgi stingri turēties pie tēmas un izvairīties minēt piemērus, kas noteikti varētu izraisīt pāragrus spriedumus daudzos jautājumos.

Pateicos par mūsu auglīgo sadarbību. PPE-DE grupa apstiprina ziņojumu.

  Pier Antonio Panzeri, PSE  grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2007. gada 6. decembrī notika nelaimes gadījums ThyssenKrupp rūpnīcā Turīnā, izraisot sešu strādnieku nāvi. Šis ārkārtīgi smagais nelaimes gadījums liecina, ka drošības jautājumi ir ļoti svarīgi.

Turīnas traģēdija izvirza vēl vienu jautājumu apsvēršanai šajā plenārsēžu zālē. Mēs būtu varējuši cerēt, ka šī starptautiskā sabiedrība rīkosies piedienīgi, bet tā nav. Vakar itāļu laikraksti ziņoja, ka konfidenciālā dokumentā, kuru pēc traģiskā ugunsgrēka tēraudlietuvē sastādīja kāds no ThyssenKrupp augstākajiem vadītājiem, un kuru konfiscēja maģistrāta tiesa, pēc nelaimes gadījuma iztaujātie izdzīvojušie bija aprakstīti kā strādnieki, kuri televīzijā izturas kā varoņi un zvaigznes. Šo apgalvojumu nevar apzīmēt citādi kā vien par nomelnošanu.

Būtu ļoti svarīgi, ja šis Parlaments un arī komisāri, nerunājot par visām formalitātēm, varētu paust un paustu sašutumu par ThyssenKrupp rīcību. Tas, ka notika Turīnā, zināmā mērā notiek visur, un, pamatojoties uz ļoti labo G. Willmott ziņojumu, tas liecina par nepieciešamību ķerties pie ļoti reāla nelaimes un nāves gadījumu skaita samazināšanas darba vietās.

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis ir ļoti labs ziņojums, un es vēlētos pateikties referentei par sadarbību.

Esmu iepriecināta, ka ziņojumā ir runa par pašreizējo direktīvu labāku īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju arī aicinājumu pēc labākas kontroles. Jauniem noteikumiem nav nozīmes dalībvalstīs, kuras šo direktīvu īstenošanu atbalsta tikai vārdos, kā veselības un drošības jomā to dara daudzi, un pēc tam ļoti bieži pieprasa vairāk tiesību aktu, pat ja risku nepamato zinātniski un medicīniski pierādījumi.

Viena joma, kurā tiešām vajadzīgi tiesību akti, un mēs to prasījām jau 2005. gadā, ir nepieciešamība novērst vairāk nekā miljonu savainojumu, ieduroties adatai, no kuriem katru gadu cieš veselības aizsardzības darbinieki visā Eiropā. Iztēlojieties šausmas, kādas pārņem cilvēku, kurš nejauši saduras ar adatu, un kuram pēc tam izmisīgi jāgaida, lai uzzinātu, vai viņš ieguvis smagu infekciju, piemēram, HIV vai B hepatītu!

Komisijai jāņem vērā mūsu aicinājums un jāpiedāvā 200. gada Bioloģisko aģentu direktīvas grozījums. Dažās jomās labākās pieredzes apmaiņa, iespējams, ir pietiekama, un tādēļ es priecājos, ka komiteja pieņēma manus grozījumus par veselības aprūpē iegūtām infekcijām. Tādas infekcijas kā rezistentā stafilokoku infekcija (MRSA) ir smagas ne tikai slimnīcu pacientiem, bet arī slimnīcu darbiniekiem. Infekcijas izplatības līmenis dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, infekcijas izplatības līmenis AK ir desmit reižu augstāks nekā Nīderlandē. Mums ir jāzina, kādēļ un kā mēs varam mācīties no labākās pieredzes. Tādēļ vienā no maniem komitejā pieņemtajiem grozījumiem es aicināju ieviest ES labas prakses kodeksu par veselības aprūpē iegūtām infekcijām un mudināt pārbaudīt visus veselības aizsardzības darbiniekus visā ES.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man sākt ar pateicību referentei Willmott kundzei par viņas lielisko darbu un it īpaši par viņas gatavību uz kompromisu. Katru gadu ES rūpniecības negadījumos un arodslimību dēļ tiek nogalināti vairāk nekā 160 000 cilvēku, un aptuveni 300 000 kļūst zaudē darbaspējas. Tas ir pārāk daudz. Mūsu sabiedrībā, kurā cilvēku nereti uzlūko tikai kā ražošanas faktoru, pārāk maz tiek uzsvērts problēmas cilvēcīgais aspekts. Valstij, ar to domājot likumdošanu un valdību, ir jānodrošina, lai uzņēmēji, kuru vienīgais dzinulis ir peļņa, uzņemas sociālās izmaksas par ekspluatāciju. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt prioritātes piešķiršanu veselībai un drošībai darbā.

Sabiedrības uzmanība vairāk pievēršas negadījumiem rūpniecībā nekā ļoti daudzveidīgajām arodslimībām. Līdzsvara atgūšanai ir vajadzīgas plašākas un enerģiskākas pūles. Uzlabojumus nevar panākt bez stingras kontroles, citiem vārdiem sakot, bez pārbaudēm un analīzēm, un precīzi noteiktiem mērķiem arodslimību gadījumu samazināšanai, tostarp arī jauno slimību, kuras skar tādās jomās kā nanotehnoloģija strādājošos.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pieņemot šo ziņojumu par veselību un drošību darbā, vēl vairāk palielināsies birokrātija un papīru darbs tieši tad, kad es domāju, ka Komisija cenšas to samazināt!

Darba ņēmēji, zaudējot laiku slimību un ievainojumu dēļ, paaugstina attiecīgā uzņēmuma izmaksas un tādējādi arī produkcijas cenas. Eiropas Savienībā ar brīvu preču un pakalpojumu apriti ir lielāka konkurence, tādēļ tie, kuri nerūpējas par savu darbaspēku, zaudē darījumos. Slimības dēļ nestrādājoši cilvēki palielina arī sociālās palīdzības izmaksas, vēl vairāk veicinot cenu paaugstināšanos. Tādēļ uzņēmuma interesēs ir uzturēt strādniekiem labu veselību.

Labas idejas izplatās vienmēr, tādēļ tam nevajadzētu būt pārāk grūti. Protams, tas atkarīgs no brīvā tirgus esības, bet, protams, ja jūs līdzīgi dažiem Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas dalībniekiem domājat, kas tas novedīs pie džungļu likumiem, tad jums ir vēl viena smaga slimība, ar kuru cīnīties. Acīmredzot, dalībvalstis, kuras atbalsta brīvu tirgu, ir psihiatra pacientes.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Renault un Peugeot strādnieku pašnāvības Francijā un tūkstošiem plaušu vēža gadījumu to cilvēku vidū, kuriem darbā ir saskare ar azbestu, ir skaidrs pierādījums, ka veselība darbā ir problēma.

Reaģējot uz to, Eiropas Komisija ir sagatavojusi līdz ,,veselības stratēģijas” statusam paceltu paziņojumu, kurš būtībā lasāms kā kāds no Volta Disneja darbiem – Sniegbaltītes uzrakstīta rezolūcija septiņiem rūķīšiem. Un tas patiesi ir ļoti aizkustinoši. Piemēram, 35. punktā mums stāsta, ka mums vajadzīgs veselīgs dzīvesveids darba vietā; 29. punktā ir runa par pamudinājumu veikt medicīniskas pārbaudes; 54. punkts mudina uzstādīt ugunsdzēsības smidzinātājus; 49. punktā mēs lasām, ka stress apdraud veselību; un D apsvērums, paskat tik, vēsta, ka nelaimes gadījumi ar nāvējošu iznākumu daudz biežāk sastopami būvniecībā strādājošo nekā Eiropas ierēdņu vidū.

Laimīgā kārtā Rūpniecības komitejas referentam ir piedāvājami risinājumi, tostarp psihologa un kapelāna algošana uz katriem 500 darba ņēmējiem.

Taču faktiski mums nav pateikts nekas par arodslimību cēloņiem, un tādi ir trīs. Pirmais ir izjaukšanas aizsardzības ideoloģija uz mūsu robežām, tādējādi iemetot mūsu strādniekus negodīgā konkurencē ar Āzijas vergu darbu. Vienīgais veids, kā mūsu rūpniecības nozares var izdzīvot, ir visiem spēkiem censties panākt augstāku ražīgumu uz veselības rēķina.

Otrā problēma ir muļķīgā stingrā eiro politika, kas dara mūs konkurētnespējīgus, ja runa ir par valūtas maiņas kursiem. Vienīgais mainīgais lielums, ko vēl iespējams regulēt, ir darba ražīgums, kas atkal tiek palielināts, un atkal pakļaujot riskam veselību.

Trešais mūsu rūpju cēlonis ir neirotiskā konkurētspējas filozofija – būtībā ekonomisks karš starp Eiropu un Āziju vai starp Eiropu un Latīņameriku. Bet karu rezultāts ir zaudējumi un nāve, un upuri šajā gadījumā ir cilvēki, kurus moka arodslimības un nelaimes gadījumi. Citiem vārdiem runājot, Eiropas strādnieks ir kā vērsis pasaules ekonomikas arēnā, saspringts un asiņojošs, izliekot visus spēkus, kamēr veselība ir zudusi. Risinājums ir izvest mūsu strādniekus no šīs pasaules arēnas ar tās netaisnīgajiem noteikumiem, un tas prasīs jaunas muitas tehnoloģijas atskaitāmajām muitas nodevām.

  Romano Maria La Russa, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlējos sniegt pārskatu par šīs stratēģijas galvenajiem jautājumiem un apspriest manā atzinumā iekļautos ieteikumus. Sociālās aizsardzības garantijas visu viedu darba ņēmējiem neatkarīgi no līguma veida, birokrātisko procedūru paātrināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem un pamudinājumu, tostarp arī finansiālu pamudinājumu sniegšana apmācībai ir ārkārtīgi svarīgi aspekti.

Taču tikai šo aspektu apspriešana nebūtu īpaši pieklājīga attiecībā pret tiem, kuri ar pilnām tiesībām prasa paskaidrojumus un taisnīgumu, sastopoties ar tādām briesmīgām traģēdijām kā tā, kas pirms dažām dienām notika Turīnā, un par kuru Panzeri kungs ziņoja pirms brīža. Naktī no 6. uz 7. decembri ugunsgrēks, kas pārņēma ThyssenKrupp rūpnīcu, nogalināja septiņus strādniekus; ugunsdzēsības ierīces nedarbojās. Tikai vēlāk atklājās, ka rūpnīca neatbilda drošības noteikumiem! Eiropas Parlaments un es personīgi nevar neievērot šo apkaunojumu.

Protams, man nav nodoma pilnīgi nosodīt Vācijas starptautiskā uzņēmuma rīcību vai pat iedomāties, ka rūpnīca, kaut arī vainīga, ļaunprātīgi un tīši neizpildīja drošības prasības, lai ietaupītu naudu. Es neatbalstīšu ideoloģiskos argumentus, kurus izvirza daži itāļu kreisā spārna arodbiedrību biedri, kuri, pagājušā gada jūnijā uzzinājuši par rūpnīca slēgšanu, izlikās par drošības līderiem un paziņoja, ka viņi ir atbildīgi un rūpēja par rūpnīcas drošību. Taču vēl nav pienācis brīdis izteikt spriedumus, vēl jo vairāk pārsteidzīgus.

Respektējot valsts kompetenci šajā lietā, es tiešām uzskatu, ka Eiropas Savienībai steidzami jānodrošina šo tiesību aktu pilnīga ieviešana, pirmkārt un galvenokārt pastiprinot Veselības un darba drošības aģentūras pārbaužu pasākumus un, lai palielinātu koordināciju starp dažādām dalībvalstu aģentūrām, uzlabojot Eiropas Vecāko darba inspektoru komitejas darbu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka veselība un drošība darbā veicina kvalitātes pārvaldību, ekonomiskos rādītājus un konkurētspēju, un tas palīdz ekonomikas attīstībai un budžeta mērķu, tostarp sociālās drošības sistēmas budžeta, izpildei. Protams, aiz visām šīm tehniskajām lietām ir cilvēcīgi apsvērumi, kas padara darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošas darba vietas ne tikai par nepieciešamību, bet gan par prioritāru jautājumu.

Stratēģija 2002. – 2006. gadam ir devusi pozitīvus rezultātus, un perspektīvas 2007. un turpmākajiem gadiem ir labvēlīgas, ja mēs visi piedalāmies veselības un drošības plānošanā un pārraudzībā ne tikai Eiropas, bet arī atbilstīgā dalībvalsts līmeņa plānošanā, it īpaši attiecībā uz mazaizsargātām grupām, t.i., jauniem cilvēkiem, vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, kurus mēs aicinām piedalīties ražošanā ilgāku dzīves posmu, un arī sievietēm, kuras tāpat tiek aicinātas piedalīties darba dzīvē. Šajā darba dzīvē ir jaunas prasības, kas sadalītas daudzos dažāda veida līgumos, pašnodarbinātība un mazi un vidēji uzņēmumi, kuriem nav lielo uzņēmumu iespēju ieviest pienācīgus darba un drošība apstākļus. Tādēļ vēlamo rezultātu sasniegšanai mums visiem jārūpējas par dalībvalstu un Kopienas līdzekļu pareizu pārvaldību, kā ieteikts G. Willmott ziņojumā.

  Maria Matsouka (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlētos apsveikt mūsu kolēģi Willmott kundzi, jo viņas ziņojums lielā kompensēja nopietnos trūkumus Komisijas paziņojumā.

Cieņa darbā nozīmē veselību un drošību darbā. Tas nozīmē veikt pētījumus par arodrisku novēršanu, un tas nozīmē darba devējus, kuri nodrošina profilaktiskās medicīniskās pārbaudes. Tas nozīmē mūžizglītību, arodizglītību un apmācību. Tas nozīmē veselību un drošību kā galvenos kritērijus tirdzniecība nolīgumos ar trešām valstīm. Bet ja šiem priekšlikumiem ir jāiegūst nozīme, tad, protams, galvenā prasība ir nepārtraukts sociāls dialogs, un pats galvenais ir nepieciešamība apzināties ievērojamos draudus, kuri apēno darba attiecību jomu.

Es īpaši uzsveru nabadzības izplatību darba ņēmēju vidū, neoficiālo nodarbinātības veidu palielināšanos un darba stundu pieaugumu. Ja nav tikai uz cilvēkiem vērstas pilnīgi politikas, kura spēj mainīt šīs jaunās nodarbinātības ,,agros viduslaikus”, sociālā sadursmes ir nenovēršamas.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vairums no Eiropas Komisijas ierosinātajiem stratēģiskajiem pasākumiem līdz 2012. gadam ir virspusēji un vērsti uz to, lai nodrošinātu konkurētspējas neaizskaramību.

Mērķis līdz stratēģiskā perioda beigām samazināt nelaimes gadījumu skaitu par 25 % var likties iespaidīgs, taču realitātē tas ir pilnīgi prasībām neatbilstošs. Par mērķi vajadzētu izvirzīt pamata izveidi un valsts iestāžu iejaukšanās pastiprināšanu, lai novēršanai tuvotos ikgadējās nodevas – tūkstošiem nāves gadījumu un līdzīgs skaits cilvēku ar nopietnām veselības problēmām, ko izraisījusi darba vide. Referente vairāk koncentrējas uz ekspluatāciju, kurai pakļauti darba ņēmēji, tostarp bīstamos darbos strādājoši, sievietes, pagaidu darba strādnieki, imigranti, vecāki cilvēki, un ierosina stingrākus mērus pret darba devējiem un garantētu pārraudzību.

Viens no ziņojuma visnozīmīgākajiem devumiem, iespējams, ir atzinums, ka pastāvīga nodarbinātība ir prasība novērst nelaimes gadījumus un arodslimības.

Turklāt lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai nelaimes gadījumiem, bet arī garīgo slimību un atkarību pieauguma iemesliem un psiholoģiskajiem draudiem darbavietā.

Tātad ir vajadzīga daudzpusēja pieeja visiem faktoriem, kas skar veselību un drošību darba vietā.

  Jiří Maštálka , GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Man jāatzīst, ka lasot Kopienas stratēģiju veselībai un drošībai darbā 2007. – 2012. gadam, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā pagājušā gada februārī, es biju vīlies daudzos veidos. Kaut gan Komisija šajā stratēģijā izvirzīja nosacīti vērienīgu mērķi samazināt nelaimes gadījumu skaitu rūpniecībā par 25 %, šajā stratēģijā iekļauts ļoti neliels skaits konkrētu ierosmju un ieteikumu šā mērķa sasniegšanai. Turklāt tā atkal koncentrējas galvenokārt uz nelaimes gadījumiem rūpniecībā, kas, protams, ir tikai viens no ar darbu saistīto veselības problēmu aspektiem. Arodslimības zināmā mērā ir atstātas novārtā. Manuprāt, tas ir solis atpakaļ.

No otras puses, man jāpateicas Willmott kundzei un jāapsveic viņa ar ziņojumu par šo stratēģiju. Atšķirībā no Komisijas dokumenta šajā ziņojumā iekļauti daudzi konkrēti priekšlikumi un ieteikumi par to, kā panākt labākus rezultātus veselības un darba drošības jomā. Priecājos, ka referente uzsver arī vajadzību pareizi definēt vēzi un numerāli aprakstīt vēzi kā arodslimību, lai precizētu mērķus šīs smagās slimības samazināšanai. Līdz šim tikai 5 % no darba izraisītajiem vēža saslimšanas gadījumiem tika klasificētas kā arodslimības.

Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā iekļauts mans Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai iesniegtais grozījums par nepieciešamību nodrošināt plašākai sabiedrībai brīvu piekļuvi tehniskajām normām. Tā ir problēma, ar kuru pastāvīgi cīnās darba ņēmēji daudzās dalībvalstīs, un kas ir jānovērš.

  Kathy Sinnott (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, ja mēs gribam samazināt negadījumus darba vietās, mums jāzina, kā tie notiek. Mēs nevaram izpētīt visus notikušos un visus gandrīz notikušos negadījumus, bet ļaujiet man jums pastāstīt, ka 19 gadīgs īru jaunietis nomira būvlaukumā, jo viņa vieglajam japāņu buldozeram bija Eiropas smagās lāpstas. Viņa nāve tika reģistrēta kā nāve celtniecībā, un Īrijas Veselības aizsardzības un drošības iestāde turpmāk šajā jautājumā neiedziļinājās. Tad kā mēs varam pasargāt nākamo personu, kas brauc ar neatbilstīgi aprīkotu traktoru? Jo mēs nezinām.

Mēs nevaram izmeklēt visu, bet mēs varam izskatīt nāves un veselības bojājumu gadījumus, īpaši visbīstamākajās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, zvejniecība, celtniecība un transports. Mums tie jāizanalizē, lai veiktu praktiskus pasākumus. Bez riskantajiem darbiem mums ir arī ļoti neaizsargātas darbaspēka grupas – veci ļaudis, invalīdi un darba ņēmēji, kas nerunā savas pašreizējās darba vietas valodā.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt līdzjūtību sakarā ar traģēdiju, kas skāra Turīnas rūpnīcas strādniekus; manuprāt, nav apstrīdams fakts, ka Itālijā ir pārāk daudz nāves gadījumu, ko izraisa nelaimes gadījumi darbavietā, jo nav darīts pietiekami daudz to novēršanai un noteikumu izpildei.

Atbildība par to vienlīdzīgas daļās gultas uz uzņēmumiem, arodbiedrībām un pārbaudes aģentūrām. Mēs sastopamies ar uzņēmumiem, kuri izmanto nelegālos strādniekus, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, vai tādas rūpnīcas kā ThyssenKrupp ar to vecmodīgo rūpniecisko uzpūtību; tie, kuriem būtu jāaizstāv strādnieki, nereti samierinās ar šādām situācijām, ja ne pat atļauj tās, nevis modi un ātri norāda atbildīgajām personām uz trūkumiem drošības sistēmā; nobeigumā, darba inspekcijas un citas atbildīgās kontroles un pārvaldības organizācijas bieži neizrāda īpašu iniciatīvu.

Mums jāveicina drošība darbā ES, un šajā ziņā G. Willmott ziņojums ir apmierinošāks par Komisijas priekšlikumu. Es uzskatu, ka, runājot par darbu un rūpniecību, mēs nedrīkstam ierobežot sevi tikai ar konkurences brīvības un konkurētspējas nodrošināšanu.

  Iles Braghetto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cilvēki joprojām mirst darba vietās. Jomā, kurā cilvēkam ir jāspēj parādīt gatavību spēcīgi un radoši pārvaldīt situāciju, palielināt zināšanas un pelnīt iztiku, mēs pārāk bieži sastopamies ar nāves gadījumiem un apdraudējumiem dzīvībai un veselībai.

Tādēļ Itālijas sabiedriskajā domā valda tāds sašutums un apjukums par septiņu strādnieku nāvi ThyssenKrupp rūpnīcas ugunsgrēkā Turīnā pagājušā gada decembrī, un, lai varētu novērst šādas katastrofas, mums jājautā sev, kas šajā rūpnīcā nedarbojās pareizi. Mēs esam atbildīgi par šādiem trūkumiem katrā darba vietā.

Šodien mums ir ārkārtīgi mūsdienīgi tiesību akti, kuru mērķis ir atbalstīt atbilstīgu preventīvu politiku, noteikt uzņēmumiem saistošus pienākumus un nodarboties ar jaunām arodslimībām Eiropā. Taču mums trūkst atbilstīgas kontroles un uzraudzības likumu izpildes nodrošināšanai, trūkst personāla un finanšu līdzekļu. Mums joprojām nav kultūras, kas novērtē stingru preventīvo dienestu nozīmi un uzskata preventīvus pasākumus par nepārtrauktu procesu nevis par vienreizēju pienākumu, veido pastāvīgu dialogu starp iesaistītajām pusēm, lai efektīvi izstrādātu augstas drošības normas un varētu saskatīt jaunu psiholoģisku arodslimību rašanos.

Nobeigumā es uzskatu, ka mums jāatgriežas arī pie jautājuma par Zaļo grāmatu par uzņēmumu sociālo atbildību, kas ir saistīts un novatorisks aspekts attiecībā uz apņemšanos samazināt nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.

  Richard Falbr (PSE) . – (CS) Sākumā es vēlētos pateikties Willmott kundzei par ļoti rūpīgi sagatavoto ziņojumu. Ir paziņots, ka Komisijas mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu rūpniecībā par 25 %. Man tiešām nešķiet, ka tas būs iespējams. Darba inspektoru skaits ir nepietiekams, un viņu rīcībā nav pietiekamu instrumentu pārmaiņu veikšanai. Arodbiedrību ietekme pastāvīgi samazinās; daudzās valstīs tās vairs nepiedalās rūpniecisko negadījumu cēloņu izmeklēšanā un to seku likvidēšanā. Turklāt pastāv tādi džungļi kā darbinieku pieņemšana ar aģentūru starpniecību, un pastāv arī prasība pastāvīgi palielināt tā dēvēto strādājošo darbalaika elastību. Tas liek darba ņēmējiem strādāt daudzas stundas, un nelaimes gadījumu risks pieaug. The influence of the trade unions is being.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Rezolūcijas projektā ir uzsvērta uzņēmumu sociālā atbildība par veselību un drošību darbā, vienlaikus pievēršot uzmanību godīgas konkurences jautājumam. Tajā ņemta vērā arī sociālo partneru dialoga ārkārtīgā nozīme, it īpaši arodbiedrību loma darba vides uzlabošanā.

Uzmanība vērsta arī uz īpašas attieksmes nepieciešamību pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veselības un drošības uzlabošanas stratēģijā, kā arī uz vajadzību nodrošināt pastāvīgu apmācību darba ņēmējiem. Lielākā daļa nelaimes gadījumu skar cilvēkus, kuriem trūkst pieredzes, un tos, kuriem ir pārāk maz laika atpūtai pēc darba.

Projektā iekļauti svarīgi komentāri par to cilvēku rehabilitāciju un integrāciju darba vietā, kuri atgriežas darbā pēc nelaimes gadījuma, un prasības par vēža slimnieku nediskriminēšanu piekļuvē darbam. Es vēlētos apsveikt referenti.

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šajā parlamentā esam apsprieduši Eiropas darba tirgus stratēģiju jau vairākus gadus. Mums ir daudz viedokļu par to, kādā virzienā jāvērš mūsu darbības. Ir tādi, kuri atbalsta nodarbinātības tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu, ir citi, kuri aizstāv viedokli, ka dabiskā daudzveidība Eiropas darba tirgos ir izdevīga ES ekonomikai.

Kā jūs zināt, mani uzskati šajā jautājumā atbalsta otro viedokli ar vienu svarīgu izņēmumu. Šis izņēmums attiecas uz noteikumiem par veselību un drošību darbā. Es uzskatu, ka ES iestāžu aktīva iesaistīšanās šajā jomā ir gan pamatota, gan vajadzīga.

Pēc pēdējās ES paplašināšanas mēs varam vērot arvien lielāku atšķirību darba apstākļos. Šī atšķirība ir gan teritoriālu, gan vides apstākļu noteikta, jo, neatkarīgi no valsts, lielākā daļa nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skar tādas grupas kā strādnieki – migranti, jauni darba ņēmēji vai vecāki cilvēki. Es nevēlos norādīt, ka šīs grupas ir pakļautas apzinātai un mērķtiecīgai diskriminācijai. Tās drīzāk ir nepietiekams izglītības un pieredzes trūkuma rezultāts. Vēl jo lielāks iemesls nodrošināt piemērotus darba un drošības noteikumus tieši šiem strādniekiem.

Es vēlētos norādīt arī to, ka jebkurā dalībvalstī mēs varam sastapt lielākas problēmas, ievērojot augstākās drošības normas tādās nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība un transports. Tieši šajās nozarēs tiek dibināti galvenokārt mazi un vidēji uzņēmumi, un to finansiālās, organizatoriskās un tiesiskās iespējas rada grūtības augsto drošības un veselības standartu izpildē. Tieši šiem uzņēmumiem vajadzīgs Eiropas Savienības, ES iestāžu un dalībvalstu valdību atbalsts, un šis atbalsts nepieciešams nekavējoties. Tas nav tikai jautājums par sankcijām un paaugstinātu pārraudzību. Šie instrumenti, kur, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, ir jāpapildina ar ieguldījumiem gan darba ņēmēju, gan darba devēju izglītošanā, un ar finansiālu atbalstu uzlabotam un drošākām darbavietas aprīkojumam.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas labos nodomus; tomēr mēs šaubāmies par to efektivitāti.

Vajadzīga precīza arodslimību statistika, lai iespējami palielinātu politikas ietekmi un aizsargātu strādniekus. Pašreizējie dati ir nepilnīgi, tie vai nu nepareizi novērtē parādības, vai neievēro realitāti. Sievietes ir šā trūkuma galvenie upuri, jo viņas ir vairāk iesaistītas neoficiālajā, ,,ēnu” ekonomikā.

Šajā nozarē darba apstākļu ietekme uz veselību vispār netiek reģistrēta. Pašreizējā tiesiskajā sistēmā joprojām uzsvars likts uz nelaimes gadījumiem un apdraudējumiem tā dēvētajās ,,smagajās” ekonomikas nozarēs, kurās dominē vīrieši.

Mēs aicinām Komisiju rūpīgāk apsvērt šīs specifiskās atšķirības starp darba ņēmējiem vīriešiem un sievietēm un novērtēt, cik pieejami ir dati ar dalījumu pa dzimumiem un dati par nodarbinātības ilgtermiņa ietekmi un psiholoģiskajām sekām.

Pamatojot šo prasību, mēs vēlētos lūgt jūs apmeklēt tekstiluzņēmumu. Redze un dzirde tur var tikt ievērojami bojāta, un asinsrites sistēmas slimību izplatība ir augsta. Statistika šo situāciju ignorē. Tā ir tā dēvētā ,,vieglā” rūpniecība, kur lielākā daļa strādnieku ir sievietes, un arī algas ir zemas, jo šeit darbs, domājams, nav saistīts ar risku. Tādējādi pašreizējā statistika aizsargā vēsturisko nevienlīdzību starp vīrieti un sievieti, tostarp atšķirību starp dzimumiem apmaksas ziņā.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Prezidentes kundze! Kopienas stratēģija veselībai un drošībai darbā ir ārkārtīgi svarīga. Kaut gan ir tehniskie veselības un drošības pasākumi devuši straujus uzlabojumus, ārkārtīgi straujais pārmaiņu temps darba pasaulē rada jaunus riskus. Problēmas un apdraudējumi, ar kuriem saistīts darbs ar jaunām ķīmiskām vielām, runā paši par sevi.

Tomēr pirmo un galvenokārt arvien pieaugošā prasība smagi strādāt, kas raksturīga mūsdienu darbavietām, rada ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Nedrošas darbavietas un cilvēku bailes zaudēt iztikas līdzekļus ir psihosociālu problēmu cēlonis. Veidojas jauns potenciāls agresijai, jauni stresa faktori izrausa garīgus kropļojumus, un agresija kļūst par parastu parādību.

MVU ir īpaši uzņēmīgi pret šīm mūsdienu parādībām, ja tās neierobežo ar pretpasākumiem, informāciju, pārraudzību un apmācību. Attiecīgi, šī rezolūcija ir svarīgāka nekā to, iespējams, atzīst. Apsveicu referenti!

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājs kundze! Veselībai darba vietā ir jāpiešķir prioritāte. Mūsu Parlamenta ēkas Briselē un Strasbūrā ir vienas no tām vietām, kur vajag vairāk pasākumu. Paskatieties kaut vai tikai uz temperatūru šajā plenārsēžu zālē, kas robežojas ar veselības apdraudējumu. Es ticu arī laba piemēra spēkam.

Pirms dažiem mēnešiem es biju spiests uzturēties kādā viesnīcā Grieķijā, jo visapkārt trakoja mežu ugunsgrēks, un man jāsaka, ka šī viesnīca, tipisks MVU, bija sagatavojusies šai iespējamībai vispamācošākajā veidā. Ja visi piesardzības pasākumi nebūtu perfekti pārdomāti, labi organizēti un pamatīgi iemācīti, daudzi no turienes cilvēkiem, iespējams, nebūtu varējuši izdzīvot. Tādēļ es uzskatu, ka liela uzmanība ir jāpiešķir šim apmācību procesam, kuru minēja Ettl kungs – apmācībai un sagatavošanai ārkārtas situācijām. Šeit noderētu arī pamudinājumu sistēmas; piemēram, apdrošinātāji varētu piešķirt attiecīga atlaides no prēmijām tiem uzņēmumiem, kuriem ir apmācīts personāls, un sociālās apdrošināšanas sistēmas arī varētu piedāvāt atbilstīgus mācību kursus.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Kā Eiropas Parlamenta deputāts un ārsts es atzinīgi vērtēju Komisijas plānu samazināt nelaimes rūpniecisko gadījumu skaitu Eiropas Savienībā vidēji par 25 %, un es esmu pārliecināts par efektīvāku pasākumu nepieciešamību visās dalībvalstīs, starp kurām ir milzīgas atšķirības.

Līdzās tādām nozarēm kā metālapstrāde, būvniecība, elektriskā rūpniecība un mežsaimniecība es vēlētos atzīmēt arī lielo risku ārstu un medicīnas aprūpes personāla darbā, kuri strādājot ir pakļauti milzīgam AIDS, tuberkulozes, hepatīta un daudzu citu slimību infekcijas riskam. Man žēl, ka industriālo traumu un arodslimību skaita samazināšana konkrēti neattiecas arī uz, piemēram, strādniekiem – migrantiem, strādniekiem ar pagaidu darba līgumiem, mazkvalificētiem strādnieki un sievietēm zināmos uzņēmumos, tostarp mazos un vidējos izņēmumos.

Es vēlētos izcelt noteikumus dažās valstīs, kuras veiksmīgi ievieš salīdzinošo rehabilitāciju pēc nelaimes gadījuma kā nosacījumu, lai cilvēks sekmīgi atgrieztos darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE) – (RO) Kā ITRE referente par šo ziņojumu es lūdzu aktīvi propagandēt iesaistīšanos Eiropas arodbiedrībās un esmu aicinājusi Komisiju ierosināt tiesisku sistēmu, kas mudinātu sociālos partnerus iesaistīties pārrobežu darījumos.

Eiropas Komisija un dalībvalstis varētu piešķirt finansējumu arodbiedrību pārstāvju apmācībai, kuri aizstāvētu un atbalstītu popularizētu strādnieku tiesības uz drošību un veselību darba vietā.

Mēs lūdzām arī visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību un saskaņot uzlabojumus piekļuvē apmācībai, it īpaši nepilna darba laika strādniekiem un līgumstrādniekiem, dodot viņiem iespēju nodrošināt stabilāku nodarbošanos.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm jāīsteno bīstamam darbam nepieciešamie pasākumi, lai to atzītu par bīstamu un tas atspoguļotos cilvēka sociālajā aizsardzībā gan darba laikā, gan pēc pensionēšanās.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Eiropas stratēģija par veselību un drošību darbā ir apsveicam Eiropas Komisijas ierosme. Tomēr es uzskatu, ka vajadzētu rūpīgi pārbaudīt arī citus aspektus. Kā ļoti precīzi norādīja viens no iepriekšējiem runātājiem, mums ir jāņem vērā īpašā situācija ar imigrantiem Eiropas darba tirgū.

Nesen veikts Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka migranti ir pakļauti daudz augstākas pakāpes riskam attiecībā uz veselību un drošību darba vietā. Tā iemesls ir gan nelegālā darba izplatība, gan citi faktori, piemēram, izpratnes trūkums par sociālajiem nodrošinājumiem un tiesībām uz pensiju dalībvalstīs un problēmas ar veselības apdrošināšanas starptautisku izmantošanu.

Šādi jautājumi ir Kopienas kompetencē, un Komisijai vajadzētu stingri pārraudzīt Eiropas tiesību aktu piemērošanu, lai uzlabotu migrantu nedrošos apstākļus.

Turklāt Eiropas finansējumu varētu izlietot papildu darba aizsardzības inspektoru apmācībai, kuri noteiktu veselības un drošības noteikumu pārkāpumus darba vietās.

  Stephen Hughes (PSE) - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par injekcijas adatu radītajām traumām, jo es biju atbildīgs par 2006. gada ziņojumu par šo jautājumu. Interesanti, vai komisārs piekristu man, ka tad, kad ir apzināts risks, kam ir vajadzīgs Eiropas līmeņa risinājums, tad Komisijai ir steidzami jārīkojas.

Ja viņš patiešām piekrīt, interesanti zināt, vai viņš var izskaidrot, kāpēc Komisijai bija vajadzīgs vesels gads, lai vadītu un novērtētu pirmo konsultāciju kārtu ar sociālajiem partneriem par injekcijas adatu radītajām traumām, lai gan tajā kārtā bija tikai 10 atbildes.

Interesanti, vai viņš var arī apgalvot mums, ka darbs pie šī jautājuma risināsies ātrāk nākamajā gadā. Viens miljons darbinieku gadā gūst injekcijas adatu traumas. Tas nozīmē, ka aptuveni pusotra miljona traumu būs iegūtas, kopš Parlaments pabeidza ziņojumu. Vai turpmāk Komisija, lūdzu, varētu rīkoties mazliet ātrāk?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pateicos visiem runātājiem par viņu pozitīvo ieguldījumu.

Tiešām, katrs nelaimes gadījums, katra trauma katrs nāves gadījums darbā līdzīgi tiem, kuri notika pagājušā gada decembrī Turīnā, Itālijā, atgādina mums, ka ir jādara vairāk Eiropas strādājošo vīriešu un sieviešu aizsardzībai. Tas atgādina mums, ka vairāk jādara mūsu galamērķa sasniegšanai – padarīt Eiropa par drošu vietu darbam.

Jaunās stratēģijas mērķis ir samazināt pašreizējo nepieņemamo nelaimes gadījumu darbā un arodslimību līmeni.

Es vēlētos uzsvērt, ka, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus, var teikt, ka pašreizējais personāla izkārtojums Komisijas departamentiem dod iespēju pienācīgi izpildīt pienākumus šajā jomā. Saistībā ar nodarbinātības un sociālo lietu jomā piešķirto cilvēkresursu vispārējo izvietojumu Komisija pastāvīgi novērtēs darba slodzi dažādās specializētās jomās un atbilstīgi izkārtos personālu.

Es vēlētos atgādināt arī adatu dūrienu savainojumu problēmu, par kuru mēs gatavojam attiecīgu priekšlikumu direktīvas grozījumiem, kuru iesniegsim 2008. gadā.

Es vēlētos vēlreiz pateikties Parlamentam par šo apspriešanu un par Willmott kundzes referāta pieņemšanu.

Mēs atkal redzējām pierādījumu Eiropas Parlamenta spēcīgajam politiskajam atbalstam, ko tas izrāda principam pastāvīgi turēt dienaskārtībā jautājumu par veselību un drošību darbā par labu ekonomikai un arī kā garantiju, ka darba ņēmēji sveiki un veseli pēc darba atgriezīsies pie saviem mīļajiem.

  Glenis Willmott, referente − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties saviem kolēģiem par komentāriem un minēt tikai pāris punktu.

Pirmkārt, par vēža jautājumu ir nepieciešams pārskatīt Kancerogēnu direktīvu, lai atspoguļotu tehnisko progresu un pārmaiņas darba pasaules zinātniskajā izpratnē. Ir svarīgi, ka mums ir efektīvi tiesiski saistoši ierobežojumi kancerogēniem, mutagēniem un vielām, kas ir toksiskas reproduktīvajai funkcijai. Robežvērtībām jābūt pamatotām ar zinātniskiem pierādījumiem, un es mudinātu ES Zinātnes komiteju pārbaudīt kristālisko silīciju prioritātes kārtā. Es aicinu kolēģus nesvītrot atsauci uz šo jautājumu un iebilst pret 6. grozījumu.

Otrkārt, ziņojums prasa uzraudzīt nanotehnoloģijas un izvērtēt potenciālos riskus veselībai, un es aicinu kolēģus iebilst pret 5. grozījumu, kurš mēģina to svītrot. Es pilnībā atzīstu potenciālos guvumus, ko dod nanotehnoloģijas. Tomēr šādu tehnoloģiju straujā izaugsme pārsniedz mūsu izpratni par iespējamajiem darba riskiem veselībai: darbinieki var tikt pakļauti nanodaļiņam inhalācijas ceļā, caur kontaktu ar ādu un ar ēdienu, un mēs nevaram paslēpt galvu smiltīs un atteikties veikt pētījumus, un izvērtēt, vai risks pastāv.

Treškārt, es gribu tikai atkārtot aicinājumu Komitejai iesniegt tiesību akta grozījumu direktīvai par bioloģisku slimību ierosinātāju izraisītu risku darbavietā, lai risinātu problēmu par injekcijas adatu traumām. Tas jādara steidzamības kārtā.

Kā es jau iepriekš minēju, veselība un drošība ir pamattiesības, kas ietvertas hartā. Mums ir vajadzīga spēcīga ES stratēģija, lai nodrošinātu, ka šīs pamattiesības tiek ievērotas un ka darba ņēmēji visā ES ir pienācīgi aizsargāti. Katrs atsevišķais negadījums un katra darba apstākļu izraisīta slimība ir darbinieka pamattiesību pārkāpums.

Mēs visi zinām, ka ir stingrs ekonomisks pamats, kā arī izdevīgi saimnieciski stimuli labai veselībai un drošībai darba vietā, bet vēl svarīgāk, spēcīgākajam argumentam jābūt cilvēku veselībai un dzīvībai, ko var glābt. Viena dzīvība katras trīs ar pusi minūtes – kas var apstrīdēt to?

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – (EL) Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien, otrdien, 15. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es vēlētos sākt, apsveicot Eiropas Komisiju par tās Kopienas stratēģiju saistībā ar veselību un drošību darbā 2007.–2012. gadam un par mūsu parlamentārās komitejas paveikto darbu. Katru gadu negadījumu darbā dēļ mirst vai no nepārejošas invaliditātes cieš gandrīz 500 000 cilvēku, un mums ir jāapsveic Eiropas Komisijas mērķis sasniegt vidēji 25 % samazinājumu darbā notikušo negadījumu skaitā ES. Es atbalstu domu paplašināt Eiropas Drošības un veselības darbā aģentūras darbību Bilbao (Spānija). Šajā jautājumā un Eiropas sociālās sfēras attīstībā vispār es izsaku nožēlu, ka ne ziņojumā, ne Eiropas Komisijas paziņojumā nav uzsvērts, ka sociālos partnerus atbalstīt ir būtiski; mums vienmēr jāatceras, ka saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem – ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 137. pantu (un to apstiprina Lisabonas līgums, kuru pašlaik ratificē), sociālajiem partneriem ir pieejami likumdošanas instrumenti, lai atvieglotu Eiropas tiesību aktu sociālajā jomā attīstību.

6. Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (debates)

  Priekšsēdētāja. – (EL) Mūsu dienaskārtībā apspriešanai ir Csaba Öry ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (COM(2007)0159 – C6-0104/2007 – 2007/0054(COD)) (A6-0515/2007).

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, godātie Eiropas Parlamenta deputāti! Šodien jums iesniegtais dokuments ir pēdējā regula, ar kuru groza Regulu 1408/71. Tā ir labi zināmā regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu. Vairāk nekā 30 gadus šī regula bija dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanas pamats. Iepriekšējo gadu laikā ir uzsāktas ierosmes šīs regulas un tās īstenošanas regulas modernizēšanai un vienkāršošanai. Parlaments jau ir apstiprinājis jauno Regulu 883/2004, un jau tiek apspriesti instrumenti tās īstenošanai. Tie ir īstenošanas regula un pielikumu teksti. Gaidot šo jauno tiesisko instrumentu stāšanos spēkā, jāatjauno Regulas 1408/71 derīgums. Tādēļ jums ir iesniegts šis jaunais tehniskais precizējums. Tas attiecas tikai uz regulas pielikumu tekstu, un tā mērķis ir ņemt vērā dalībvalstu tiesību aktos veiktos grozījumus.

Ir svarīgi pieņemt šo tekstu nekavējoties, lai varētu atjaunot Regulu 1408/71, nodrošinot tiesisko noteiktību un iedzīvotāju tiesību ievērošanu.

Es īpaši vēlētos pateikties referentam Őry kungam par mūsu iestāžu sadarbību. Kā viņš skaidri norādīja ziņojumā, balsojums par šo aktu pirmajā lasījumā dos iespēju pieņemt to nekavējoties. Šādā garā ir uzrakstīti grozījumi, tostarp padomes veiktās tehniskās izmaiņas. No otras puses, šajā posmā viņš nav iekļāvis apspriešanu, kuru varētu veikt daudz rezultatīvāk saistībā ar īstenošanas regulas, par kuru referente ir Lambert kundze, vai ar pielikumu tekstu, it īpaši 11. pielikuma, pārbaudi, par kuru referente ir Bozkurt kundze.

Šeit ir daži, kuri, izmantojot šā ziņojuma doto iespēju, vēlētos ķerties pie plašākiem jautājumiem, piemēram, pārrobežu veselības pakalpojumiem. Neraugoties uz nepārprotamajām rūpēm par šiem jautājumiem, man nešķiet, ka tos būtu ieteicams pārbaudīt saistībā ar pašreizējo tehnisko atjaunojumu. Ierobežota, tomēr pragmatiska pieeja tehniskajam atjaunojumam ir labākā iedzīvotāju tiesību aizsardzība. Es īpaši vēlētos par to pateikties Őry kungam.

Komisija atbalsta 1. – 6. grozījumu, 9. un 11. grozījumu, kuri saskaņo sākotnējo tekstu ar padomes vispārējo virzienu, un atbalsta 7. un 8. grozījumu, kuri regulē īpašos sarežģījumus, kas pēc veselības apdrošināšanas reformas stāšanās spēkā nesen radušies kādā no dalībvalstīm, Nīderlandē. No otras puses, Komisija neatbalsta 10. grozījumu. Šā grozījuma neprecīzā redakcija nedod iespēju pienācīgi pārvaldīt īpašas situācijas, kuras paredzēts regulēt ar šo grozījumu. Šis grozījums liek apšaubīt noteikumus par prioritāti ģimenes izdevīguma jomā. Šādam grozījumam būtu tiesiskas un ekonomiskas sekas, kas tālu pārsniegtu attiecīgo dalībvalsti.

Patiecos par uzmanību un vēlreiz apsveicu referentu ar šo ieguldījumu un lielisko sadarbību.

  Csaba Őry, referents. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Atļaujiet man teikt dažus vārdus par mūsu priekšā esošajiem tiesību aktiem un to nozīmi, pirms es pāreju pie sīkākiem jautājumiem, kas attiecas uz ierosinātajiem grozījumiem.

Kā teica komisārs, ir tiesa, ka šis ir ļoti vecs tiesību akts. Tas radies 1971. gadā, un kopš tā laika tam tradicionāli ir bijusi izcila nozīme kā sekundāram reglamentācijas instrumentam pamattiesībās uz nodarbinātības brīvību Eiropas Savienībā. Nevar noliegt, ka Līgumā ierakstītās tiesības uz brīvu darbaspēka pārvietošanos pašas par sevi nozīmētu ļoti maz, ja iedzīvotājiem, kuri meklē darbu citās dalībvalstīs, nebūtu pieejamas sociālā nodrošinājuma sistēmas, vai arī ja nevarētu nodrošināt tiesību pārnesamību.

Darba ņēmēji, kuri uzņemas ievērojamu risku, nedrīkst ciest nekādus zaudējumus attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un sociālajām pamattiesībām saistībā ar pārvietošanos Eiropas Savienībā. Tikai tad brīvai darbaspēka kustībai var būt svarīga loma Savienības darba tirgu izlīdzināšanā, kas vajadzīga Savienības ekonomikai.

No otras puses, mums jāredz un jāievēro arī tas, ka Regula 1408, kuru mēs pašlaik apspriežam, var pildīt paredzētās funkcijas tikai tad, ja mēs pastāvīgi to saskaņojam ar dalībvalstu tiesību aktiem. Taču sociālās politikas, nodarbinātības un darbaspēka pārvietošanās jautājumi pamatā attiecas un skar dalībvalstu kompetenci. Tādēļ bija un ir nepieciešams gadu no gada pastāvīgi grozīt un papildināt tiesību aktus.

Šiem tiesību aktiem ir ārkārtīgi liela nozīme, jo, lai gan šķiet, ka mēs tikai vienojamies par citādu redakciju, tie skar cilvēkus, cilvēku likteņus un cilvēku ikdienas problēmas. Tādēļ tas joprojām ir mūsu kā likumdevēju pienākums, pat ja mēs zinām, ka šis teksts būs spēkā tikai ļoti īsu laiku, jo, kā komisārs minēja, jau pastāv jauna regula un jauna direktīva. Tās jau ir dzimušas.

Kamēr mēs gatavojam īstenošanas regulu, tiesiskās drošības intereses prasa, lai mēs pastāvīgi atjaunotu un pielāgotu šo redakciju pārmaiņām dalībvalstu tiesību aktos. Labs piemērs tam ir pirmais ierosinātais grozījums, kad Ungārijas tiesību aktos tika grozīta ,,uzturama tuvinieka” koncepcija Civillikumā, un tas tagad deva mums iespēju pielāgot tai Eiropas redakciju.

Taču tas attiecas arī uz ierosinātajiem grozījumiem, kuri skar Nīderlandi, kur tas tāpat ļoti nepārprotami skar cilvēku likteņus, un kur ir šaubas par tiesībām uz dažādiem sociālajiem ieguvumiem ģimenēm un karavīriem, kuri dien ārzemēs. Tas noteikti ir nepieņemami un ir jāgroza.

Tomēr mēs atradām šīs problēmas risinājumu Komisijas darba laikā, pieņemot Padomes vārdisko priekšlikumu un iekļaujot to tekstā. Tādēļ šeit nav problēmu, jo man šķiet, ka minētais ierosinātais desmitais grozījums arī ir radījis apmierinošu risinājumu, jo Nīderlandes valdība ir apņēmusies informēt attiecīgos iedzīvotājus ar skaidrojoša apkārtraksta palīdzību, tādēļ Parlamentam nevajag pieņemt šo ierosināto grozījumu.

Tomēr pastāvēja vajadzība sadarboties, tādēļ es vēlētos pateikties dalībniekiem, maniem kolēģiem – deputātiem, kuri iesniedza grozījumus, Padomei un Komisijai. Liels paldies par iespēju uzstāties, priekšsēdētāja kungs!

PRIEKŠĒDĒTĀJS: MAURO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ria Oomen-Ruijten, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Kā tikko teica Őry kungs, mobilitāte darba tirgū ir ārkārtīgi svarīga. Patiesībā saskaņošanas regulējums, kuru mēs pašlaik apspriežam, katru gadu veido pielāgojumus dalībvalstu tiesību aktiem.

Dalībvalstīm faktiski ir jāpārbauda katrs tiesību akts vai katrs grozījums sociālā nodrošinājuma vai nodokļu likumos, lai pārbaudītu, vai tas ir drošs arī Eiropā. Tad nebūtu tik daudz problēmu. Ja rezultāts būtu skaidrs, nevajadzētu veikt grozījumus vēlāk.

Es iesniedzu vairākus grozījumus kopā ar Őry kungu, un man tiešām šķiet, ka katram deputātam jāvēro sava dalībvalsts, kad nāk ikgadējā pielāgojuma laiks, lai redzētu, vai viss, kas ierosināts administratīvajās apspriešanās, tiešām ir saskaņots ar reālo situāciju Eiropā.

Mēs esam iesnieguši divus vai trīs grozījumus. Pirmie divi – 7. un 8. grozījums – attiecas uz veselības apdrošināšanu tā militārā personāla ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Beļģijā vai Vācijā. Veselības aprūpes apdrošināšanas akts neattiecas uz Nīderlandes militāro personālu, un tādējādi viņu ģimenes locekļus arī nevar apdrošināt, un viņiem bija jāpievienojas sistēmai, kas kļuva arvien dārgāka un dārgāka. Nīderlandes valdība rakstīja Parlamentam, lūdzot Eiropas Parlamentu pieņemt grozījumus, jo tas ir ātrākais risinājums.

Trešais grozījums – 10. grozījums attiecas uz Nīderlandes likumu par bērnu aprūpi. Ģimenei, kura dzīvoja Nīderlandē un strādāja robežas otrā pusē, nebija tiesību uz bērnu aprūpes pabalstu. Arī tas tagad ir atrisināts ar likuma grozījumu.

Tas nozīmē, ka, pateicoties mūsu uzstājībai, mēs esam panākuši ļoti daudz lietu daudziem cilvēkiem. Esmu pateicīga arī kolēģiem par to, ka viņi neļāva visiem otrā lasījuma argumentiem sevi iebaidīt, bet gan atbalstīja mūs, tā kā mēs varējām panākt ļoti daudz.

  Joel Hasse Ferreira, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! vispirms es vēlētos sveikt referentu Őry kungu par viņa izsvērto ziņojumu. Otrkārt, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir saskaņot, uzlabot un, ja vajadzīgs, pielāgot, Eiropas Savienības dažādās sociālā nodrošinājuma sistēmas. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir iesniegti daudzi grozījumi, kurus mēs uzskatām par svarīgiem un kuri dod iespēju informētai apspriešanai kā procedūras daļai, atvieglojot Őry kunga ziņojuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sociālā nodrošinājuma jautājumi Eiropā, bez šaubām, ir saistīti ar daudz ko vairāk nekā tikai ar problēmām, kurās mēģina risināt šis ziņojums un ar attiecīgajiem reglamentēšanas paņēmieniem. Tomēr šeit problēma ir ņemt vērā sociālā nodrošinājuma tiesību aktu izmaiņas tādās valstīs kā Īrija, Ungārija, Polija, Nīderlande un Austrija, lai nodrošinātu efektīvu modernizāciju un pielāgošanu.

Dāmas un kungi, kā mēs zinām, pašlaik līdztekus jaunās reglamentējošās sistēmas ieviešanai notiek diskusijas, it īpaši sarunas par attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Mēs atzinīgi vērtējam referenta nostāju arī šajā gadījumā, un mēs saprotam un piekrītam viedoklim, ka ir jāatbalsta tikai neliels skaits absolūti svarīgu grozījumu, kā mēs teicām komitejā. Šo grozījumu mērķis ir garantēt vajadzīgo tiesisko noteiktību, lai jauno regulu varētu vislabāk īstenot. Tagad es esmu uzzinājis, ka minēto iemeslu dēļ Őry kungs ir svītrojis attiecīgo grozījumu.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, jāsaka, ka vissvarīgākais arī sociālā nodrošinājuma jomā ir palīdzēt nodrošināt darba ņēmēju mobilitātes principa īstenošana Eiropas Savienībā, kas atkārtoti tika apstiprināts augstākā līmeņa tikšanās laikā Lisabonā un visā 2006. gadā – Eiropas mobilitātes gadā. Ja nebūs šādas darbaspēka mobilitātes sistēmas un sociālā nodrošinājuma sistēmas pienācīgas saskaņošanas, Eiropas darba ņēmējiem būs ierobežotas iespējas pārvietoties darba tirgos. To mēs nevēlamies un tādēļ atbalstām šo ziņojumu.

  Ona Juknevičienė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Vispārējā cilvēktiesību deklarācija garantē iedzīvotājiem pārvietošanās un dzīvesvietas brīvību. Eiropas Savienības Pamattiesību harta garantē brīvību izvēlēties nodarbošanos un tiesības stāties darbā. Taču mēs zinām, ka praksē joprojām ir daudz šķēršļu, kas neļauj iedzīvotājiem pilnībā izmantot šīs tiesības Kopienā. Kopš 1971. gada regula, kuru mēs apspriežam, ir uzskatīta par pamatu sociālā nodrošinājuma garantēšanai iedzīvotājiem, kuri pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu. Kā jau minēts, šī regula ir piemērota vairāk nekā 30 gadus, un tās noteikumi ir diezgan bieži grozīti, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus. Tomēr šajā regulā noteikts vispārējais princips, ka visam dalībvalstu valdībām, sociālā nodrošinājuma iestādēm un pat tiesām tā ir jāizpilda, piemērojot valsts tiesību aktus. Tādējādi tiek nodrošināts, ka iedzīvotāji, kuri izmanto tiesības pārvietoties uz citām Kopienas valstīm, necietīs, ja tiks piemēroti atšķirīgi valsts tiesību akti.

Dažādu valstu sociālā nodrošinājums sistēmas ir ļoti atšķirīgas, un, kaut gan regula ir bieži grozīta, tās mērķis ir nevis unificēt sistēmas, bet gan tās vispārināt. Tādēļ ir patīkami, ka šādā veidā pastāv iespēja aizsargāt Kopienas visneaizsargātākos iedzīvotājus, piemēram, sievietes, pensionārus un invalīdus, un arī viņu ģimenes locekļus. Manuprāt, šis dokuments palīdz unificēt ne tikai ES dalībvalstis, bet arī iedzīvotājus. Tādēļ, dāmas un kungi, es noteikti lūdzu jūs balsot par to!

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pārvietošanās, darba un dzīvesvietas brīvība Eiropas Savienībā ir daži no mūsu iedzīvotāju svarīgākajiem ieguvumiem. Šā iemesla dēļ viņu sociālās apdrošināšanas situācija ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem it īpaši tagad , kad notiek Eiropā nekad iepriekš nepieredzēta cilvēku pārvietošanās, migrācija, kuru ļoti atbalsta visas ES iestādes.

Es saprotu, ka, aplūkojot grozītās Regulas par sociālā nodrošinājuma sistēmām (pašlaik joprojām ir spēkā 1971. gada regula) īstenošanu. mēs tikai cenšamies mainīt to, kas jāmaina, un pielāgot to dažās valstīs īstenotajām pārmaiņām.

Tomēr es uzskatu, ka mēs neesam izmantojuši šo iespēju, kas radās pati par sevi, un mēs neesam grozījuši regulu saskaņā ar jaunajā regulā ierosināto virzienu. Kaut gan kopš jaunās regulas projekta pieņemšanas ir pagājuši jau četri gadi, tā joprojām nav stājusies spēkā, un vecajai regulai tagad ir vairāk nekā 37 gadi. Varbūt ir labāk veikt pamatīgus uzlabojumus jau esošajā regulā nekā gaidīt jaunu, jo laiks iet un cilvēki kļūst nepacietīgi.

  Jean Lambert , Verts/ALE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, es arī gribu pateikties referentam par viņa labi veikto darbu. Es zinu, ka bieži tas šķiet ļoti tehnisks darbs, bet šī straujā ikgadējā atjaunināšana ir svarīga, jo tā piedāvā pilsoņiem pārredzamību, uz ko viņiem ir tiesības. Tas nozīmē arī, ka konkrētas personas var aizsniegt ātrāk.

Es vēlos arī uzsvērt – kā to ir darījuši citi – ka šī ir koordinēšana, nevis saskaņošana. Tas bieži nozīmē, ka zināmas lietas, kas šķiet ļoti saprātīgas, ne vienmēr ir pieņemamas koordinēšanas ļoti ierobežoto iespēju dēļ. Es domāju, ka mums arī vajag skaidri apzināties, ka šī koordinēšana nav iecerēta nacionālo sistēmu vājināšanai un to pakļaušanai tirgus spēkiem – kā man šķiet, mēs sākam to pašlaik saprast, it īpaši veselības aprūpes jomā.

Kā citi to ir minējuši, īstenošanas regula atjaunināšanai tiek izstrādāta, bet mēs jau zinām, ka daži jautājumi netiks iekļauti. Es domāju, mums ir jāatrod atrisinājums šiem jautājumiem ārpus koordinēšanas loka, un es mudinu Komisiju tam pievērsties: piemēram, kad ienākumi no nodokļiem arvien vairāk tiek izmantoti sociālās nodrošināšanas sistēmas balstīšanai, un cilvēki, kas strādā ārzemēs, atklāj, ka viņi maksā nodokli,. kas aiziet sociālās nodrošināšanas sistēmai, kura viņiem vairs nav pieejama.

Es rosinātu arī – kā Parlaments izdarīja pirms kāda laika – lai valstu prakse pieskaņojas regulas garam, lai mēs visi neatrodam, kā tas pašlaik notiek Francijā, ka dažas personas vairs nevar piekļūt sistēmām, kurām viņi ir maksājuši, jo ir mainījušies valsts tiesību akti.

  Zuzana Roithová (PPE-DE) . – (CS) Komisār! Nav šaubu, ka ir jāpieņem regulas pielikumos ierosinātie tehniskie grozījumi. Šādā veidā mēs saskaņosim regulu ar ‘dažu dalībvalstu jauno terminoloģiju. Taču es vēlētos vēlreiz norādīt, ka Eiropas tiesību akti jau vairākus gadus ir bijuši pretrunā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem, kas prasa precīzākus noteikumus par pacientu prasībām atlīdzināt izdevumus par ārzemēs saņemtu veselības aprūpi. Šī pretruna visskaidrāk iezīmējas attiecībā uz aprūpi slimnīcā un attiecas uz visiem spriedumiem. Es vēlētos uzsvērt, ka tā attiecas uz visām lietām nevis tikai tām, kurās Padome jau panākusi vienprātību. Ir tiesa, ka pacienti aizstāv savas tiesības, ja viņi vēršas Eiropas Kopienu Tiesā, taču šis tiesiskais stāvoklis ir nepieņemams.

Es vēlētos jum vēlreiz atgādināt par garām palaisto izdevību ar piemērotas metodes palīdzību grozīt apdrošināto personu sūdzības, sagatavojot jauno, vienkāršoto Regulu (EK) Nr. 883/2004. Garām palaista arī pēc diviem gadiem radusies izdevība grozīt Eiropas Kopienu Tiesas noteiktos principus Pakalpojumu direktīvā. Tagad ir sācies vēl viens gads, un mēs veicam tikai tehniskus, nevis konceptuālus grozījumus. Jaunā īstenošanas regula var atrisināt šo problēmu, tomēr nešķiet, ka tā šīs lietas atrisinās, jo Padome nepiekrita visos jautājumos. Turklāt situācija var sarežģīties, jo SANCO ģenerāldirektorāts patlaban iepazīstina ar priekšlikumu jaunai direktīvai par pacientu mobilitāti. Atšķiras viedokļi par atlīdzības līmeni un apdrošināšanas sabiedrības apstiprināšanas noteikumiem cilvēka izcelsmes valstī.

Manuprāt, šāda situācija ir ļoti nevēlama no tiesiskās noteiktības, pieejamības un iedzīvotāju izpratnes viedokļa. Dažas valstis risina šo problēmu, neinformējot iedzīvotājus par Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu apmierinātajām prasībām. Esmu pārliecināts, ka šī problēma jāatrisina iespējami ātrāk, grozot Regulu (EK) Nr. 883/2004. Mums nevajadzētu paļauties uz SANCO ģenerāldirektorāta pretrunīgo jauno direktīvu par mobilitāti, lai bez kavēšanās nodrošinātu atbilstību spriedumiem.

  Emine Bozkurt (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos Őry kungam par izcilo darbu. Tajā nelielajā laikā, kas atvēlēts manai runai, es vēlētos uzsvērt vienu punktu. Tiesību aktus nevar vainot par visu, kas ir slikts sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanā. Daudzas no problēmām, kuras rodas, izraisa noteikumu īstenošana, tātad kaut kas tāds, par ko atbild pašas dalībvalstis.

Daudzas no šīm praktiskajām problēmām atklājās, strādājot pie C. Őry ziņojuma. Tas ir tieši tāpat, runājot par saskaņošanu; pareiziem jābūt ne tikai tiesību aktiem, arī to praktiskajam pielietojumam jābūt tiem atbilstīgam. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka laiku pa laikam Padomes priekšsēdētāji apspriežas ar parlamentu, piemēram, par Regulas Nr. 883 XI un VI pielikumu, par kuru referente esmu es pati.

Pats par sevi saprotams, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Padomes darbs pie šīs regulas un tās pielikumiem tiktu pabeigts šā Parlamenta pilnvaru laikā. Vēlu Padomes priekšsēdētājiem panākumus šajā darbā!

  Janusz Wojciechowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos atbalstīt Őry kunga ziņojumu. Ir ļoti labi, ka ES saskaņo sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo paplašinātajā Eiropas Savienībā miljoniem cilvēku strādā ārpus savas valsts robežām. Visvairāk tādu cilvēku ir mani tautieši, poļi, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni tagad strādā dažādās dalībvalstīs.

No viena puses, tas, ka darba ņēmēji var brīvi pārvietoties, ir iepriecinoši, bet no otras puses, mūs apbēdina tas, ka arvien biežāki sastopami slitas apiešanās gadījumi ar ārzemju strādniekiem. Dažās valstīs atklājušies noziedzīgas rīcības gadījumi pret poļu darba ņēmējiem, kad viņi piespiesti strādāt vergu darbu. Poļu darba ņēmēji kļūst par rasistisku uzbrukumu upuriem. Tas ir noticis Apvienotajā Karalistē un pavisam nesen Vācijā – Polijas plašsaziņas līdzekļi ir aprakstījuši brutālus uzbrukumus poļiem Vācijas pilsētā Leknicā, Meklenburgā.

Tie ir divi nopietni gadījumi, un mēs ceram, ka dalībvalstis īstenos vairāk pasākumu ārzemju strādnieku aizsardzībai pret ekspluatāciju un vajāšanu.

  Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Sabrūkot Eiropas robežām un mainoties dzīvesveidam, vairāki miljoni Eiropas iedzīvotāju, kuri dzimuši vienā valstī, ir strādājuši vienā vai vairākās citās valstīs un vēlas pavadīt pensijas gadus vēl kādā citā valstī. Viņi maksā sociālā nodrošinājuma nodevas ne tajā vietā, kur viņi vēlāk gūs no tām labumu.

Arī konkurences vienlīdzības noteikumi prasa saskaņot sociālā nodrošinājuma pakalpojumus. Tādēļ ilgtermiņā nav novēršama standartizētas Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmas izveide, tostarp pensiju sistēma, veselības apdrošināšana un sociālie pabalsti.

Ungārijas Sociālistiskās partijas darba grupa ir ierosinājusi iekļaut šo vīziju Eiropas Sociālistiskās partijas ilgtermiņa programmā. Protams, saskaņošana prasīs laiku un tiesiskus strīdus, tomēr esmu pārliecināts, ka nākotne pieder standartizētam sociālam nodrošinājumam.

  Petya Stavreva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Sociālo tiesību aktu saskaņošana un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija ES dalībvalstīs ir ārkārtīgi svarīga vienotajai Eiropai, jo pārvietošanās brīvība ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Ikvienam, kurš vēlas strādā kādā no ES valstīm, ir labi jāzina savas tiesības un pienākumi; arī dalībvalstīm jāaizsargā iedzīvotāju sociālās tiesības un jānodrošina vislabvēlīgākie darba un dzīves apstākļi. ES valstīs strādājošo iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma stāvoklis tieši ietekmē Kopienas labklājību un ekonomiskos sasniegumus.

Bulgārijā kā vienā no dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jautājums ir īpaši aktuāls. Es uzskatu, ka sociālā nodrošinājuma saskaņošana Eiropas līmenī nodrošinās skaidrākus un vienkāršākus likumus Eiropas pilsoņiem. Es atbalstu Őry kunga ziņojumu un aicinu arī jūs to atbalstīt balsojumā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Jautājumā par šo dokumentu svarīgākais ir tas, ka tas jāpieņem ātri, lai nostiprinātu tiesisko noteiktību iedzīvotājiem.

Mēs zinām, ka pašlaik apstiprināšanā ir regulas par modernizāciju un vienkāršošanu, un tādēļ šis priekšlikums zaudētu daudz no tā nozīmes, ja mēs to aizkavētu.

Par nepieciešamību iekļaut mūsu tiesību aktos Eiropas Kopienu tiesas jaunākos spriedumus es vēlētos teikt, ka tas ir tehnisks jautājums, kas jāapspriež diskusijās par īstenojamo regulu.

Priekšlikumā par pārrobežu veselības aprūpi, kuru drīz apspriedīs Komisāru kolēģijā, Komisija jau lielā mērā ir ņēmusi vērā Tiesas neseno praksi.

Eiropas Parlamenta labvēlīgs balsojums par šo dokumentu Komisijai dos iespēju turpmāk cieši pievērsties modernizēšanai un vienkāršošanai. Līdz jauno tekstu īstenošanas sākumam mums priekšā vēl daudz darba. Ilgtermiņā šīs pūles atvieglos to iedzīvotāju tiesību īstenošanu, kuri pārvietojas Eiropas Savienībā, un tādējādi šis Eiropas vienotības fundamentālais mērķis iegūs noteiktāku apveidu.

Atļaujiet man vēlreiz paust pateicību referentam par viņa veikto lielisko darbu.

  Csaba Őry, referents. − (HU) Pateicos par iespēju izteikties, priekšsēdētāja kungs! Nobeigumā varbūt ir vērts apkopot jautājumu, kurš slēpjas aiz šīm debatēm – to pieminēja vairāki cilvēki, arī Lambert kundze un Bozkurt kundze.

Kamēr es gatavoju šo ziņojumu, mēs patiesībā nekad neapspriedām nevienu jautājumu par saturu, jo mēs vienmēr tam piekritām. Mēs spriedām par to, kur ir Eiropas likumdevēju kompetence un kur ir dalībvalstu likumdevēju kompetence. Es vēlētos jums apliecināt, ka šajā gadījumā mums izdevās panākt šo trauslo līdzsvaru.

Tādēļ mēs runājām ar Komisiju un Padomi par visiem ierosinātajiem grozījumiem. Dažkārt debates izraisījās reti, dažkārt – bieži, bet mēs atradām risinājumu. Lai tas būtu veiksmīgs vai labs piemērs, ka laiku pa laikam mēs pat varam strādāt kopā, ja mums tas jādara. Tas, ka mums tas jādara, ir mums pašsaprotami, taču man šķiet, mēs nedrīkstam šaubīties, ka esam vajadzīgi arī Eiropas iedzīvotājiem.

Varu teikt, ka ziņojumā neesmu centies ieteikt tālejošas pārmaiņas tekstā vienkārši tāpēc, ka mēs gaidām Bozkurt kundzes un Lambert kundzes ziņojumus par 2003. gada regulu. Tādēļ man šķiet, ka šie tiesību akti pagaidām paliek spēkā (iespējams, mēs tos esam nedaudz uzlabojuši), bet mēs turpināsim apspriešanu, kad gatavosim īstenošanas regulu, un es domāju, ka tas ir pareizi un piedienīgi.

Es vēlreiz vēlētos pateikties par sadarbību Padomei, Komisijai un kolēģiem – deputātiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 11.30..

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Regula, kuru šodien grozām (Nr. 1408/71) ir ļoti svarīga, lai sasniegtu vienu no Eiropas Savienības pamatbrīvībām – pārvietošanās brīvību. Darbaspēka brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā nedrīkst ierobežot ne tieši (ierobežojot profesionālās kategorijas citu dalībvalstu pilsoņiem), ne netieši (mazinot ārzemju darba ņēmējiem pienākošos sociālo nodrošinājumu).

Šā iemesla dēļ Komisijas ierosinātā Regula ar Parlamenta papildu grozījumiem skaidri noteiks, kad iedzīvotāji var izmantot savas valsts piešķirtos īpašos nodrošinājumus, kādos apstākļos šos nodrošinājumus var eksportēt, un vai ir piemērojamas citas sociālās sistēmas, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret ārzemju pilsoņiem. Turklāt ja mums jāpaplašina Eiropā izmantoto darba līgumu kategorijas, mums vajadzīga vienota izpratne par to, kas ir individuālā tirdzniecība vai pašnodarbinātība.

Ne mazāk svarīgi pateikt, ka es ticu, ka šis ziņojums palīdz aizsargāt citā dalībvalstī strādājošo iedzīvotāju tiesības. Likvidējot šķēršļus sociālo tiesību atzīšanai, Savienībā palielināsies mobilitāte un nodarbinātība.

7. Patēriņa kredīti (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais dienaskārtības punkts ir Kurt Lechner ziņojuma (Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja) ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 7/102/EEK 09948/2/2007 - C6-0315/2007 - 2002/0222 (COD)) (A6-0504/2007).

  Kurt Lechner, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Kuneva kundze, dāmas un kungi! Kredīta ņemšana nav tas pats, kas preču pirkšana. Šis darījums ir tiesiski daudz sarežģītāks, un daudz lielāka nozīme ir valstī izveidotajām finansēšanas metodēm un tiesiskajām tradīcijām. Tātad nereti sabiedrības uzticībai ir ārkārtīgi svarīga nozīme jautājumos, kas skar patēriņa kredītu. Uz šā fona patēriņa kredītu tiesību aktu saskaņošanai ir robežas, un tas jādara uzmanīgi un pakāpeniski.

Patērētājam, kurš ir līguma vājākā puse, bez šaubām, jāsaņem tiesiska aizsardzība, taču tajā pašā laikā noteicošajiem principam šajā jomā, kā tas vispārēji ir saistību tiesībās, ir jābūt līgumslēgšanas brīvībai un pilngadīgu cilvēku personīgajai atbildībai, nevis priekšrakstiem un pieaugušo aizbildniecībai. Valsts likumdevējiem ir jābūt pietiekami lielām iespējām garantēt patērētāju aizsardzības elastību savā valstī un ātri tikt galā ar neveikliem jaunievedumiem patērētāju aizsardzības jomā. Tiesisku noteikumu apkopojums vēl nenodrošina patērētāju reālu aizsardzību. ietekmes novērtējumi būti bijuši ļoti svarīgi, ņemot vērā to, ka patēriņa kredīti skar simtiem miljonu cilvēku. Tiesību aktu pamatā jābūt raksturīgiem precedentiem, nevis izņēmumiem.

Tādēļ vispirms man jāpateicas visam Eiropas Parlamentam par Komisijas pilnīgi nepieņemamā sākotnējā priekšlikuma noraidīšanu un par tā būtiskajiem un izšķirošajiem grozījumiem pirmajā lasījumā. Otrkārt, es no sirds atbalstu Komisijas pieņemto jauno pieeju 2005. gada grozītajā priekšlikumā, kurā paredzēta tikai atsevišķu pamatelementu saskaņošana.

Taču esmu spiests kritizēt Padomes kopējo nostāju. Tā vietā, lai vērstu uzmanību uz saprātīgu un pielietojamu Eiropas risinājumu, dalībvalstu pārstāvji ir ieviesuši paši savus īpašus noteikumus, aizstāvot tos un kompromisa variantā apvienojot tos vienā litānijā. Rezultāts ir noteikumu kopa, kas rada pārāk daudz birokrātijas. Patērētājiem no tā nav nekāda labuma. Patērētājiem nepalīdz viņu apbēršana ar informāciju. Tas rada ievērojamus papildu izdevumus, kuri nesamērīgi stipri ietekmē mazos kredītus.

Tādēļ mans mērķis jau sākumā bija mēģināt racionalizēt noteikumus un sniegt valsts likumdevējiem lielāku rīcības brīvību. Saistībā ar to es vēlos pateikties maniem godājamajiem kolēģiem, jo visi balsojumi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā bija vērsti vienā virzienā, un visi Parlamenta lēmumi, šķiet, tāpat.

Atļaujiet man minēt tikai divus svarīgu piemērus, proti, ievērojamos noteikumu uzlabojumus un īsinājumus attiecībā uz konta pārtēriņu un jauno noteikumu 16. pantā par kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atmaksu. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, es tomēr uzskatu, ka lielākais vairums ir gatavs iet tikai pusi ceļa, bez šaubām, daļēji padomes piekrišanas trūkuma dēļ, un daļēji to nosaka vēlēšanās pabeigt tiesību projektu. Es tomēr uzskatu, ka papildu uzlabojumi ir jāveic obligāti, lai šo priekšlikumu kopumā varētu novērtēt pozitīvi.

Vēlos minēt vēl divus man svarīgus jautājumus un vēlreiz lūgt jūsu piekrišanu. Pirmais, direktīvas piemērošanas sākuma slieksnis jāpaceļ līdz EUR 500. Es labi zinu, ka šīs summas vērtība Eiropā ir atšķirīga. Taču runa nav par to, ka direktīva jāpiemēro, tiklīdz pārkāpts EUR 500 slieksnis, bet gan par to, ka dalībvalstu likumdevējiem jāsaglabā iespēja piemērot savus noteikumus, sākot ar pirmo eiro, nevis jāierobežo viņu darbība līdz EUR 500 un vairāk kredītam.

Otrkārt, patērētājiem jādod iespēja noraidīt noteiktos paskaidrojumus par pirmslīguma informāciju arī tādēļ, ka šie paskaidrojumi var traucēt iekšējo tirgu. Es tiešām uzskatu, ka vajadzētu būt pietiekami, ja patērētājam iepriekš izsniegtu līguma noteikumu eksemplāru, lai apmierinātu prasību pēc pirmslīguma informācijas, kā to, starp citu, Komisija paredzēja priekšlikumā. Tas ierobežotu papīru kalnus.

Ja šīs izmaiņas netiks veiktas, baidos, ka netiks sasniegts šajā direktīvā iecerētais mērķis, proti, atvērt patērētājiem Eiropas vienoto tirgu un dot viņiem plašu produktu un iespēju sortimentu.

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Priekšsēdētāja kungs, balsojums šajā Parlamentā trešdien par Patēriņa kredīta direktīvu ir ļoti svarīgs brīdis Eiropas 500 miljonu patērētājiem.

Tā tiešā veidā ietekmēs daudzu cilvēku dzīvi, un tā ir par diviem būtiski svarīgiem jautājumiem. Pirmais ir par patērētāju labāku informētību, izdarot izvēli par kredītaizdevumu ņemšanu: lai maksātu par ģimenes laulībām, mazgājamo mašīnu vai jauno automašīnu – ikdienas dzīves lietām.

Otrs ir par lielāku izvēli, ko saņem patērētājs, un konkurētspējīgāku tirgu. Šis balsojums ir ļoti svarīgs arī uzņēmējdarbībai, radot vienotu, vienkāršu noteikumu struktūru tā, ka bankas un citi kreditori var vieglāk veikt pārrobežu darījumus.

Mums ir jātver šī iespēja, lai virzītos uz priekšu. Ir skaidrs, ka status quo nedarbojas. Skaitļi runā paši par sevi. Eiropā vidējā patēriņa kredīta procentu likme svārstās no aptuveni 6 % Somijā, kas ir lētākā dalībvalsts, līdz pāri par 12 % Portugālē. Itālijā kredīta likmes ir aptuveni 9,4 %, Īrijā – aptuveni 6,8 %.

Eiropas patēriņa kredīta tirgus ir saskaldīts, sadalīts 27 „minitirgos”. Un Eiropas kredīta tirgū, kas ir EUR 800 miljardus vērts, tiešie pārrobežu finanšu pakalpojumi veido tikai niecīgu daļu - 1 % - no visām kredīta operācijām, kas veiktas no attāluma.

Ir skaidrs, ka iekšējais tirgus nefunkcionē. Ir skaidrs, ka konkurence ES līmenī nefunkcionē. Rezultātā patērētājiem ir liegta izvēle un konkurēt spējīgāki piedāvājumi, un konkurēt spējīgiem uzņēmumiem ir liegta izdevība piekļūt jauniem tirgiem.

Patēriņa kredīta direktīva ir nepieciešama, lai atraisītu iekšējā tirgus potenciālu un palielinātu konkurenci un izvēli. Patēriņa kredīta direktīvai ir divi galvenie mērķi: nodrošināt standartus – salīdzināmu informāciju – patērētājiem, lai varētu veikt uz informāciju balstītu izvēli, un dot uzņēmumiem vienotu standartu kopumu, lai pārdotu konkurētspējīgus kredīta piedāvājumus pāri robežām.

Patēriņa kredīta direktīva koncentrē uzmanību uz pārredzamību un patērētāju tiesībām. Es pievērsīšu uzmanību dažiem svarīgiem kopējiem faktoriem, ko tā ievieš. Attiecībā uz reklāmu par kredītaizdevumiem: ja reklāmā par kredītu ir skaitlis, būs obligāti jānodrošina tāds pats būtiskās informācijas standarta saraksts visā Eiropas Savienībā.

Vissvarīgākais ir tas, ka pirmoreiz ikgadējā procentu maksājumu likme tiks aprēķināta vienādā veidā visā Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu, lai patērētāji var redzēt reālās kredītu izmaksas, izmantojot vienu vienīgu skaitli.

Attiecībā uz pirmslīguma informāciju: informācija patērētājiem par kredīta piedāvājumiem tiks sniegta vienādā standarta kredīta informācijas veidā visā ES, un tā dos visus galvenos faktus un skaitļus – sākot ar likmēm, beidzot ar maksājumiem un piesaistītiem apdrošinājumiem. Tas ļaus patērētājiem tieši salīdzināt dažādus piedāvājumus, kas pasniegti standarta, salīdzināmā veidā.

Direktīva arī nosaka divas būtiskas tiesības patērētājiem. Ja ir noslēgts kredīta līgums, patērētāji varēs atteikties no kredīta, neuzrādot nekādu iemeslu, un bez jebkādas maksas. Šīs tiesības, kas ir jauna iezīme gandrīz pusei dalībvalstu, attieksies un visiem patēriņa kredītiem Eiropas Savienībā.

Turklāt Patēriņa kredīta direktīva apstiprina patērētāja tiesības pāriet pie cita kredīta sniedzēja, un šai ir jābūt ļoti stabilai politikas līnijai, ne tikai šajā jomā. Tiesības pāriet pie cita kredīta sniedzēja ar tiesībām atmaksāt kredītu ātrāk jebkurā laikā: šis ir īpaši svarīgs jautājums Komisijai, lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju bankām un vienlaikus pasargātu patērētāja tiesības izdarīt brīvu izvēli un pāriet pie konkurētspējīgāka piedāvātāja tirgū. Tas ir būtiski, ja gribam, lai konkurence plaukst.

Es pilnībā atzīstu, ka tiesību aktu saskaņošana šajā ļoti jutīgajā jomā nav viegls uzdevums, bet esmu pārliecināta, ka tirgus veido cilvēki, un tiem jāliek darboties cilvēku labā, un es ticu, ka mēs Eiropā liekam cilvēkus tirgus centrā, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties, dodot uzņēmumiem iespēju konkurēt, un panākot, ka Eiropas tirgus darbojas patērētāju labā.

Es gribu uzsvērt, ka mūsdienu pasaulē nevis patērētāji jānostāda pret uzņēmējiem, bet jāveido veselīgi tirgi, kur patērētāji var izvēlēties un uzņēmēji var konkurēt.

Es uzskatu, ka PSE un ALDE grupas ierosinātie grozījumi, kuriem Padome ir piekritusi, veido taisnīgu un saprātīgu kompromisu.

Pēc manām domām, tā ir vislabākā izvēle gan patērētāju, gan finanšu pakalpojumu sniedzēju interesēs. Es uzskatu, ka balsojums par šo kompromisa paketi ir balsojums par konkurētspējīgiem tirgiem, skaidru informāciju un labāk informēta patērētāja izvēli.

Tas ir pieticīgs sākums finanšu pakalpojumu patērētāja jomā, kurā vēl daudz darāmā. Tāpēc es vēršos pie šī Parlamenta deputātiem: jūs esat tie, kam jārunā tieši, Eiropas pilsoņu vārdā; jūs esat cīnījušies tik daudz gadu par lietām, kas patiešām ir nozīmīgas cilvēkiem viņu ikdienas dzīvē.

Uzdevums ir balsot, lai atbalstītu vienošanos šodien par kredīta noteikumiem, kas nodrošinās reālu pievienoto vērtību Eiropas pilsoņiem tajā telpā, kur viņi pavada savu dzīvi, un lai raidītu skaidru signālu par Eiropas gatavību uzrotīt piedurknes un strādāt jomā, kas lielā mērā ir nozīmīga mūsu pilsoņiem un uzņēmējiem, lieliem un maziem, šodien.

  Malcolm Harbour PPE-DE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar atzinību par milzīgo darba apjomu, ko veicis mūsu grupas referents K. Lechner, ka arī izteikt cieņu gan Komisijai, gan Padomei par darbu, ko esam kopā veikuši pie grūtā un dažkārt pretrunīgā priekšlikuma, kas, kā komisāre ir teikusi, ievilkās vairāku gadu garumā.

Savā dziļākajā būtībā – un te es pilnībā piekrītu komisārei – tas ir ārkārtīgi svarīgs priekšlikums Eiropas patērētājiem iekšējā tirgū. Patēriņa kredīts ir patiesi svarīgs mehānisms, kā ievest patērētāju tirgū. Mēs vēlamies plaukstošu un novatorisku tirgu; mēs vēlamies uzņēmumus, kas aktīvi piedāvā plašu produktu un pakalpojumu klāstu, kas piemērojas patērētāju vajadzībām iegādāties īpašus priekšmetus, produktus vai pakalpojumus.

Bet visvairāk mēs gribam labi regulētu tirgu, kurā patērētāji jūtas pārliecināti, ieejot šajā tirgū un zinot, ka viņi saņems informāciju, bet arī drošību, ka varēs iegūt skaidrus līguma nosacījumus. Finanšu pakalpojumos ir gluži skaidrs, ka labs regulējums veicina tirgus aktivitāti, un tieši pēc tā mēs esam tiekušies visā šajā procesā. Tomēr problēma, kas bija saistīta ar šo direktīvu, ir tā, ka patēriņa kredīta tirgum Eiropas Savienībā ir dažādi attīstības līmeņi: daudzām valstīm, kā, piemēram, manai, jau ir labi izveidots regulējums. Sākotnējā doma par maksimālu saskaņojumu būtu nozīmējusi, ka patērētāji tajās valstīs būtu sliktākā stāvoklī, un tā ir mēģinājusi atgūt šo līdzsvaru, kas mūs ir nodarbinājis.

Es tikai gribu labot iespaidu, kuru, manuprāt, radīja, iespējams netīši, M. Kuneva: izskatāmo kompromisa grozījumu paketi atbalsta šī grupa tikai ar vienu izņēmumu. Mēs esam iesnieguši tos pašus grozījumus, tā ir visa Parlamenta vienprātīga nostāja. Es domāju, ir viens aspekts, par kuru mēs vēl diskutējam, bet es esmu pārliecināts, ka mēs vienosimies, un tad tā būs laba un svarīga pakete. Tomēr svarīgākais ir tas, ka mēs turpinām pārraudzīt šī tirgus attīstību, nodrošināt, ka tas attīstās atbildīgā veidā un risina dažas no problēmām, kas varētu rasties šī tirgus virzībā un attīstībā. Es esmu pārliecināts, ka šis Parlaments godam pildīs savus pienākumus un mēs rīt nonāksim pie labas paketes.

  Arlene McCarthy, PSE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja un iepriekš Juridiskā komiteja vienmēr ir atzinusi potenciālos guvumus gan uzņēmējdarbībai, gan patērētājiem, attīstot iekšējo tirgu un patēriņa kredītus. Es biju klāt šī tiesību akta iznēsāšanas laikā un ceru būt klāt rīt, kad, tā sakot, pasaulē nāks jaunais patēriņa kredīta bērns!

Iepriekšējie pieci diskusiju un debašu gadi ir parādījuši būtiskas atšķirības starp Komisiju un Parlamentu un vēl konkrētāk starp dalībvalstīm par labāko veidu, kā to sasniegt, un es nelokāmi ticu, te ir no kā mācīties. Visi priekšlikumi – pat mainītais Komisijas priekšlikums – ir jāpakļauj stingram ietekmes novērtējumam, lai visas iesaistītās un ieinteresētās puses varētu novērtēt priekšlikumu priekšrocības un radīt paļāvību patērētājos un uzņēmējos.

Jānožēlo, ka ne Komisija, ne Padome nebija gatava to darīt tajā laikā. Tomēr mūsu darbs šodien ir skatīt jauno tekstu, kas ir ļoti uzlabots salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu. Tas koncentrējas uz būtiskajiem faktoriem un komponentiem, lai sāktu atvērt tirgu un aizsargātu patērētāju. Guvumos ietilpst patērētājiem dotā iespēja salīdzināt kredīta piedāvājumus, aizdevējiem uzliktais pienākums vērtēt patērētāja maksātspēju, kas būs svarīga cīņā pret parādiem visā ES, un aizdevējiem uzliktais pienākums sniegt paskaidrojumus, un mūsu grozījumu rezultātā visi kreditori tagad būs atbildīgi par vispusīgas un standarta informācijas sniegšanu vienkāršotā formātā.

Es atzinīgi vērtēju 14 dienu atteikšanās tiesības un agrākas apmaksas tiesības, kas ir labi nosacījumi patērētāju paļāvības radīšanai un viņu rosināšanai skatīties tālāk par savu iekšzemes kredītu piedāvājumu tirgu. Runa nav tikai par tirgus atvēršanu, un tas, ka mums tagad darba un cilvēku brīva pārvietošanās aptver 27 dalībvalstis, piešķir šim tiesību aktam jaunu nozīmi. Piemēram, atslēdznieks no Polijas, kas strādā Francijā vai Vācijā un aizņemas tur no kredītiestādes, var tagad uzskatāmi salīdzināt dažādos gada procentu likmes (APR) piedāvājumus, zinot, ka viņam ir standarta informācija, kas ļauj viņam pieņemt pareizo lēmumu.

Visbeidzot es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija, atbrīvojot kredītapvienības no šī tiesību akta, neapspiež mazos Kopienas pakalpojumu sniedzējus ar birokrātiju. Es arī atzinīgi vērtēju dalībvalstu elastību, kas tagad ir iegūta. Tas, piemēram, ir ļāvis saglabāt augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem AK, kas tagad saglabā tiesības uz līdzatbildību par kredītkartēm. Tāpēc šajā priekšlikumā ir pietiekama elastība, kas liks tam darboties, un es mudinu deputātus atbalstīt to.

Es kā komitejas priekšsēdētājs domāju, ka mūsu darbs šeit nebeidzas...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Diana Wallis , ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, šis parasti ir tas gada laiks, kad mēs visi viens otram vēlam „laimīgu Jauno gadu”. Tomēr Apvienotās Karalistes un pasaules ziņās šis jaunais gads ir bijis raižu pilns par ekonomiku, jo īpaši par patēriņa kredītu. Tas nav tikai jautājums par parastu depresiju pēc Ziemassvētkiem; mēs labi zinām, ka tas ir daudz dziļāks. Kredīts kļūst par grūtu jautājumu paredzamā nākotnē gan aizdevuma devējiem, gan ņēmējiem.

Kā likumdevējiem, kas saskaras ar globālo krīzi, mums ir jādara kaut kas. Mums jāstimulē ES finanšu pakalpojumu tirgus, no otras puses, tajā pašā laikā nodrošinot, ka mūsu patērētāji, izdara saprātīgu izvēli, kas pamatojas uz informāciju, un ka visa informācija un salīdzinājumi ir viņiem pieejami, lai to darītu. Mēs daudzi šajā Parlamentā un jo sevišķi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, esam pavadījuši iepriekšējos pāris gadus, veicot Parlamenta izmeklēšanu Lielbritānijas apdrošinātāja Equitable Life sabrukuma lietā. Mēs zinām, kādas ir sekas patērētājiem saistībā ar finanšu pakalpojumiem, ja mēs kļūdāmies ar pārrobežu regulatīvo režīmu. Šajā gadījumā mums ir vajadzīgs šāds režīms, un mums jāizveido tas pareizs, it sevišķi ņemot vērā pašreizējos globālos apstākļus.

Šī direktīva var palīdzēt. Tā var palīdzēt Eiropas finanšu pakalpojumu tirgum grūtā laikā, un tā var stiprināt un aizstāvēt mūsu patērētājus, iegūstot kredītus un darot to konkurētspējīgi. Mana grupa ir parakstījusi un kopā ar PSE iesniegusi paketi, kurai, mēs ceram, piekritīs. Mums liekas, ka pašās beigās mums būs strīds gandrīz tikai par vienu vārdu vienā pantā pēc septiņiem sarunu un projektu rakstīšanas gadiem. Būtu ļoti slikti šim Parlamentam un Eiropas iestādēm, ja mēs ar to nevarēsim pārvarēt un pieņemt direktīvu, kas, kā mēs ceram, nes Eiropas tirgum visus ieguvumus, par kuriem mēs te dzirdējām.

  Eoin Ryan , UEN grupas vārdā - Es atbalstu vajadzību atjaunināt ES tiesību aktus šajā jomā. Iepriekšējā reize, kad mums bija direktīva par šo jautājumu, bija 1987. gadā, un, protams, patēriņa kredīta tirgus ir būtiski mainījies kopš tā laika.

Šī ES Patērētāju kredītaizdevumu direktīva mēģina ieviest augstāka līmeņa konkurenci EUR 800 miljardu patēriņa kredītu tirgū. Tā dos juridisko noteiktību patērētājiem, kas ir pilnīgi nepieciešama, ja cilvēki grib iepirkties citur un meklēt vislabāko produktu, kas der viņu vajadzībām. Tā palīdzēs arī uzņēmējiem konkurēt. Ja jūs skatāties uz atšķirībām patēriņa kredīta likmēs visā Eiropā – no 6 % dažās valstīs līdz pat 12 % citās – tad noteikti ir laiks patērētājam tikt pie labākas izvēles.

Šie jaunie noteikumi padara tirgu pārredzamāku gan patērētājiem, gan konkurējošiem uzņēmējiem. Šīs Direktīvas galvenais iespaids būs salīdzināmas un standarta informācijas sniegšana patērētājiem visā ES, kas ņem aizdevumus. Kredīta piedāvātāju informācija, ko dod patērētājiem, vai tā ir procentu likmes vai maksājumu skaits un biežums, ir jāievieto jaunā, visā ES lietotā Eiropas kredīta informācijas veidlapā.

Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju to. Es domāju, ka patērētājiem ir svarīgi, ka viņi var uzticēties un ka ir juridiska noteiktība šajā jomā, bet es uzskatu, ka tas ienesīs lielāku konkurenci šajā jomā un, galu galā, kā to jau ir norādījuši, dos patērētājiem lielāku izvēli un ka patērētāji būs ieguvēji no šīs Direktīvas.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Diemžēl rīt mums jāpieņem direktīva, kas neatbilst mūsu kritērijam par labāku tiesisko regulējumu. Nav bijis ietekmes novērtējuma, kaut gan šis ir pavisam jauns priekšlikums, neraugoties uz šajā laikā notikušo ES paplašināšanos, pievienojoties 12 jaunām dalībvalstīm, neraugoties uz lielajām atšķirībām starp dalībvalstu finansēšanas metodēm un reglamentēšanas sistēmām, un neraugoties uz dalībvalstu sociālajām atšķirībām.

Pilnīgas saskaņošanas vietā dalībvalstīm steidzami vajadzēja dot lielāku rīcības brīvību. Tagad dalībvalstis ļoti atšķirīgi un daudz straujāk var reaģēt uz daudzajiem jaunajiem modeļiem, kas ik dienas parādās tirgū. Dalībvalstīm ir arī labāki līdzekļi, lai reaģētu uz finanšu krīzi. Tās var regulēt jautājumus īsākā laikā nekā vajadzīgs Eiropas Savienības rīcībai.

Tādēļ būtu gudri ierobežot mūs līdz minimālai saskaņošanai nevis censties saskaņot iespējami vairāk. Tā ir kritika, kas mums jāizsaka šai patērētāju direktīvai. Turklāt mēs nožēlojam arī to, ka bija jāpieņem daudz izņēmuma klauzulu, lai iesaistītu visas dalībvalstis. Tas diemžēl nekādi neuzlaboja noteikumu stingrību.

Tomēr ir arī viens izņēmuma noteikums, par kuru mēs varētu strīdēties, un tas attiecas uz aizdevumiem remontam. Ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītās smagās problēmas, no šī priekšlikuma nekavējoties jāizslēdz ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi remontami, kuriem nav nekāda sakara ar patēriņa kredītu, bet tie jāvērtē kā hipotekārie kredīti.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Kad tiek noteikti likumi, kā jāsastāda divpusējs līgums, protams, jāņem vērā, vai puses ir vienādā stāvoklī, vai arī vienai pusei jau sākuma ir priekšrocības, salīdzinot ar otru. Ja vienai pusei ir priekšrocības, tas jāņem vērā līguma sastādīšanas veidā, un jāizdomā formulējums, kas spēcina vājāko pusi.

Patēriņa kredīta gadījumā, kuru mēs pašlaik apspriežam, nelabvēlīgākā stāvoklī atrodas cilvēks, kuram vajadzīgs kredīts. Diemžēl ne referents, ne kompromisa priekšlikums pietiekami neņem vērā šo atbildību par patērētāja tiesībām un patērētāja aizsardzību. Tas ir īpaši nopietni, jo pirkuma kredītu vienmēr meklē cilvēki ar vismazākajiem finanšu līdzekļiem.

Vēlos teikt arī to, ka, neraugoties uz lēmumu par dzimumu integrāciju visā mūsu Parlamenta darbā, nav veikta šīs direktīvas dzimumu analīze, neņemot vērā arī to, ka mēs zinām – daudzas viszemāk atalgotās sievietes nereti iekrīt parādu lamatās. Es uzskatu, ka ir jānosaka augstākais līmenis kompensācijai, kuru maksā parāda pirmstermiņa atmaksas gadījumā. Manuprāt, arī trīs dienu termiņš, kurā var atteikt līgumu, ir daudz par īsu. Turklāt es vēlos vismazāko nevis vislielāko saskaņojumu.

  Godfrey Bloom , IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, es varbūt varētu šeit piedāvāt dažus gudrības vārdus. Es esmu pavadījis savas dzīves lielāko daļu komercbanku jomā, kaut gan ne saistībā ar mazumtirdzniecību, un man jāsaka, ka es nedomāju, ka tā ir politiķu darīšana nostāties starp patērētāju vai starp aizdevuma devēju un ņēmēju. Es pat sapņos nemēģinātu regulēt šo lietu, par spīti savai pieredzei. Es skatos uz cilvēku sarakstu, kas reāli darbojas šajā komitejā un šajā Parlamentā, un es neredzu daudz pieredzes tajā, tāpēc runa ir par aklo, kas rāda ceļu aklajam. Es domāju, ka ir mazliet absurdi, ka šī iestāde, kas nav spējusi pārbaudīt pati savus rēķinus gandrīz 11 gadus, komentē šo situāciju .

Tas, ka jūs varat patiešām izveidot noteikumus Bukarestei, Londonai un Parīzei, un turienes patērētājiem, ir pilnīgi smieklīgi. Varbūt es varu brīdināt ļaudis, kā to dara AK valdība, ka banku sanācija līdz 50 % no to kopējām rezervēm ir pašos pamatos nepareiza.

Tāpēc, ja drīkstu, ļaujiet man ieteikt patērētājam: „Nekad nekļūsti ne aizdevuma devējs, ne ņēmējs”, un valdībai ļaujiet man teikt: „Muļķis ātri šķiras no savas naudas”!

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet sākt ar pateicību referentam un, protams, arī komisārei, kurai bija ārkārtīgi konstruktīva loma šajā sarežģītajā lietā.

Wallis kindze minēja, ka šī lieta ir tāda, ko es labprāt dēvētu par spokošanos Eiropas Parlamenta un citu Eiropas iestāžu gaiteņos vairāk nekā septiņus gadus, un, manuprāt, tie nav bijuši septiņi pārredzamas likumdošanas vai septiņi labāka tiesiskā regulējuma gadi, bet gan mudžeklis, kuru pagaidām tikai nedaudzi šī Parlamenta deputāti ir spējuši atšķetināt.

Saistībā ar to es nedomāju, ka mēs esam izdarījuši lielu pakalpojumu Eiropas patērētājiem un iedzīvotājiem, kuriem nācās vērot šīs aizkulišu ķildas starp dalībvalstīm, bet ja tomēr šis galarezultāts nodrošinās labāku pārredzamību patērētājam, kurš vēlas nopirkt, piemēram, automašīnu, un dos viņam iespēju veikt informētu izvēli starp līgumu par pirkumu uz nomaksu un privātu aizdevumu, es uzskatu, ka tas būs noderīgs.

Šeit minēja, ka Eiropas kredītu tirgus vērtība ir EUR 800 miljardi, un ka atšķirība starp augstākajām un zemākajām procentu likmēm ir aptuveni 6 %. Tā, protams, ir liela distance, un jācer, ka arī patērētāji varēs gūt labumu no šī apjoma, taču man ir pamatots iemesls šaubīties par to. Lieta tāda, ka patērētājs, kurš grib pirkt digitālo fotoaparātu par EUR 220 un kuram tādā gadījumā rakstiski jāaizpilda kredīta veidlapa uz desmit lappusēm, diez vai spēs aptvert visus riskus, kas slēpjas kredīta darījumā par EUR 220.

Manuprāt, rezultāts būs tāds, ka galu galā daudz kas no šajā dokumentā labi iecerētā nevis palīdzēs parastam, mazaizsargātam patērētājam, bet gan radīs tādas grūtības patērētājiem, ka viņi drīzāk izvēlēsies nepirkt neko uz kredīta, lai izvairītos no biedējošā uzdevuma aizpildīt apjomīgo kredīta veidlapu komplektu. Tāds joprojām ir mans viedoklis, un es ceru, ka procentu likmju pārmaiņas kļūs patērētājam pārredzamākas, un tas dos priekšrocības, kaut gan es vēl joprojām uzskatu, ka sākuma procedūra ir nepieņemama.

  Evelyne Gebhardt (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Man šķiet, mums šī lieta jānoved līdz galam tā, lai patērētāji un bankas zinātu, kas turpmāk uz viņiem attieksies un kas nē.

Es uzskatu, ka kompromiss, kuru mēs izstrādājām pagājušajā nedēļā un kuru tagad ir apstiprinājuši arī liberāļi, ir ļoti saprātīgs kompromiss, un mēs esam atraduši izpildāmu un patērētājam draudzīgu kopēju risinājumu. Tas ir galvenais.

Ja atļauts iebilst Schwab kungam, tad, pirmkārt, veidlapa nav desmit lapas gara, un, otrkārt, es uzskatu, ka ir ļoti, ka mums ir kopēja veidlapa, kurā patērētājam skaidri un pārredzami jāparāda aizdevuma kopējā summa, līguma noteikumi, spēkā esošie atteikšanās noteikumi un piemērotā gada procentu likme, kuru pēc tam varētu aprēķināt uz tā paša kopējā pamata visās dalībvalstīs. Tā ir pārredzamība, un šī pārredzamība ir tas, kas mums vajadzīgs un kas ir dienaskārtībā rītdienas balsojumā par 46. grozījumu. Es ceru, ka mēs varam nodrošināt pārredzamības uzvaru.

Atvainojiet par šiem vārdiem, bet, kaut gan referents neapšaubāmi ir smagi strādājis, mana grupa nevar piedot, ka mūsu ir iestūrēts situācijā, kurā Padome pēkšņi izrādās patērētājiem draudzīgāka nekā Eiropas Parlaments. Mana grupa uzskata, ka tā ir, skaidri un vienkārši sakot, nepieņemama situācija, un tādēļ mums jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp banku dabiskajām tiesībām nodarboties ar darījumiem, kas ir tirgus ekonomikas normāla iezīme, un nepieciešamību aizsargāt patērētājus, nodrošinot, lai viņiem tiktu sniegta pareizā kredīta veida izvēlei nepieciešamā informācija un dotas tiesības noraidīt neizdevīgu variantu. Tas ir pareizais ceļš, un tas mums jāpieņem rīt.

  Toine Manders (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties Lechner kungam par projektu un konstruktīvo sadarbību. Es vēlētos pateikties arī komisārei un Padomei, jo tās bija ilgas trīspusējas sarunas. Diemžēl mēs nevarējām panākt kompromisu, bet mēs bijām tikai par mata tiesu no tā, tādēļ es priecājos, ka trešdienas rītā mēs balsosim par šo pašu kompromisu, un es pieņemu, ka mēs to panāksim.

Kāpēc? Mēs par to esam runājuši faktiski jau septiņus gadus. Ja mēs gribam, lai mums būtu politiska uzticība ne tikai no tirgus, mūsu iedzīvotāju un patērētāju puses, bet arī no nozares un rūpniecības puses, mums ir svarīgi beidzot pieņemt lēmumu. Kompromiss vienmēr nozīmē ieguvumu un zaudējumu, un, bez šaubām, ir aspekti, kurus varētu uzlabot, bet tas attiecas uz visām iesaistītajām pusēm. Lieta ir tāda, ka kompromiss sajauc vīnu ar ūdeni, un pēc tam jūs iegūstat rezultātu, un jums jābūt ar to apmierinātam.

Es uzskatu, ka šis plāns atbilst gan patērētāju, gan finanšu nozares interesēm. Uz to jābūt vērstam mūsu darbam, tas ir Eiropas un iekšējā tirgus interesēs.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Sākumā es vēlētos apsveikt referentu ar izcilo darbu, kas, bez šaubām, ne tikai prasīja ievērojamu pacietību, bet arī deva neapšaubāmu gandarījumu. Šo ziņojumu noteikti var uzskatīt par vienu no pretrunīgākajiem un sarežģītākajiem kompromisiem. Tā mērķis ir iespējami tuvināt regulējumus, dažādās Es dalībvalstīs, kuras tiešām ir ļoti atšķirīgas, un tiesību aktus šajā jomā lielā mērā kontrolē dalībvalstis.

Saskaņošana šajā nozarē vienkārši nav iespējama. Mēs varam tikai mēģināt ieviest prasību daļēju konverģenci, un pat tas, kā mēs redzējām iepriekšējos mēnešos, ir izraisījis ievērojamas problēmas. Es piekrītu referenta pieejai, ka tik sarežģītā jomā kā šī dalībvalstīm ir jādod tik daudz rīcības brīvības, cik vien tas ir iespējams. Tas, šķiet, ir vienīgais saprātīgais risinājums, lai visas ieinteresētās puses varētu pieņemt šādu sarežģītu un svarīgu ziņojumu.

Šķiet, ka pašreizējā veidā teksts ir vienkāršots. Visā darbā pie šī ziņojuma var saskatīt ietekmes analīzes trūkumu, un šāda analīze, bez šaubām, būtu uzlabojusi tā kvalitāti. Visumā man šis projekts šķiet apmierinošs. Skaidri redzams, ka šis variants ir tālu no ideāla, taču tas ir pielāgots pašreizējai situācijai dalībvalstīs. Šis priekšlikums likvidēs finansiālos un administratīvos apgrūtinājumus patērētājiem un, manuprāt, ieviesīs nozīmīgus noteikumus patērētāju aizsardzībai, atvieglojot kredīta saņemšanu. Viens no vislietderīgākajiem priekšlikumiem ir salīdzinājumu ieviešana.

  Mia De Vits (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nevaru pievienoties sajūsmai par šo tekstu. Ir sperti nozīmīgi soļi, taču šis teksts nekalpo mērķim izveidot saskaņotu sistēmu. Šāda saskaņota sistēma nav panākta daudzos punktos, kurus mēs uzskatām par ārkārtīgi svarīgiem.

Atļaujiet paskaidrot! Ir divi punkti, kas, ciktāl tas skar mūsu delegāciju, joprojām ir sarežģīti vai ļoti sarežģīti. Pirmslīguma informācija ir pastiprināta un saskaņota. Tas ir labi. Tomēr to grauj daudzveidīgās formulas, kura atļauts izmantot gada procentu likmes aprēķinam, lai atvērtu kredītu. Man vajadzīgs tikai paskaidrojums, kā patērētāji varēs objektīvi salīdzināt šīs dažādās formulas.

Otrkārt, mans valsts, Beļģijas gadījumā, patērētāju pozīcija, iespējams, tiks vājināta, jo ir jāmeklē izziņas datu bāzē, bet nav atbilstīgu sankciju bankām. Tas varētu vēl dziļāk gremdēt cilvēkus parādos. Man šķiet, ka tā ir garām palaista izdevība arī pašām bankām. Tas joprojām ir neizmantots noteikums.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Komisijas labi domāto mēģinājumu izveidot funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā ir palielinātas patērētāju tiesības patēriņa kredīta jomā. Tomēr Komisijas pūļu rezultātam ir jātur arī patērētājiem dotie solījumi, piedāvājot viņiem plašāku izvēli, labākus noteikumus un nosacījumus, palielinoties konkurencei, un mazāk birokrātijas. Lietojot šo mērauklu, direktīvas par patēriņa kredītu galīgais projekts ir neapmierinošs no daudziem viedokļiem.

Pirmkārt, noteiktā standarta informācija, kas izklāstīta uz aptuveni astoņām lappusēm, ir pārāk plaša. Es šaubos, vai patērētāji to patiesi izmantos, lai uzzinātu detalizētos noteikumus un nosacījumus. Realitātē tas ir taustāms birokrātijas palielinājums, par kuru klienti maksās dienas beigās.

Otrkārt, neteikumi par kredīta pirmstermiņa atmaksu sabojās jebkuru iespēju ļaut klientam izmantot negaidītus apstākļus, kas rodas kreditoram, pateicoties labvēlīgām pārmaiņām procentu likmēs pēc aizdevuma.

Treškārt, panāktais kompromiss faktiski būs beigas konta pārsniegumam, kas ir parasta prakse Vācijā un plaši tiek lietota visur. Sabiedrība to smagi nožēlos un tai būs vairāk iemeslu sūroties par Briseles Molohu. Vērtīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Vēlos pateikties referentam Kurt Lechner par precīzo darbu, rakstot šo ziņojumu. Viņam izdevās vienkāršot Padomes pārmērīgi sarežģīto un birokrātisko priekšlikumu ar jaunu grozījumu palīdzību.

Vēlos izmantot iespēju, ko dod komisāres M. Kuneva klātbūtne šajā Eiropas patērētājiem svarīgajā diskusijā, lai vēlreiz pievērstu uzmanību patērētāju organizāciju lielajai nozīmei, kurām veikt savas likumīgās funkcijas katrā dalībvalstī un jāsaņem atbilstīgs Komisijas atbalsts. Lai uzlabotu patērētāju aizsardzības kvalitāti, atsevišķām patērētāju organizācijām vajadzīgs papildu finansējums, lai tās spētu izglītot patērētājus un sniegt neatkarīgas konsultācijas par patēriņa kredītu it īpaši visneaizsargātākajām patērētāju grupām.

Komisāres kundze, kaut gan jūs esat panākusi ļoti uzmudinošu progresu patērētāju grupām, un kaut gan jūsu ierašanās deva zaļo gaismu patērētāju aizsardzībai, es vēlētos vēlreiz lūgt jūsu palīdzību 2008. gadā.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). –(LT) Es atzinīgi vērtēju šīs direktīvas parādīšanos; tas ir solis pareizajā virzienā. Taču es vēlētos pievērst jūsu uzmanību un it īpaši komisāres kundzes uzmanību 16. pantam. Manā valstī patērētāji nesaņem kompensāciju, ja viņi atmaksā aizdevumu pirms termiņa. Tagad, kad stājas spēkā šis pants, patērētāji faktiski maksās vairāk. Man šķiet, ir grūti noticēt, ka tas nozīmē patērētāju aizsardzību. Protams, ir teikts, ka šajā pantā iekļauta liela tiesiskā aizsardzība, lai patērētājiem nevajadzētu par to maksāt, taču ja mēs runājam par tiesisko aizsardzību, mēs ar to saprotam juridiskas spēles nevis reālu ekonomiku. Reālā ekonomikā tad, ja būs iespējams no patērētāja prasīt nodokli, tas vienmēr no viņa tiks piedzīts. Tādēļ es lūdzu jūs labāk parūpēties par 16. panta struktūru, ņemot vērā to, ka daudzās valstīs šādu nodokli vispār nepiemēro.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs esam spējuši sasniegt labu rezultātu nesenajās sarunās. Tas, ko mēs neesam spējuši uzlabot, ir vienkāršība. Es domāju, ka tagad ir pārāk daudz informācijas parastam patērētājam Eiropā. Ikreiz, kad Padomes locekļi un dalībvalstis pieprasa lielākas atkāpes no standarta informācijas, visa direktīva kļūst sarežģītāka.

Es domāju, ka standarta informācijai patiešām jābūt standartizētai. Visā ES jābūt vienādiem noteikumiem. Katru reizi, kad mēs Parlamentā sakām vai dalībvalstis Padomē saka, ka mums vajadzīgi dalībvalstīs atšķirīgi pielāgoti noteikumi, mēs padarām šo jautājumu sarežģītāku.

Es pilnībā piekrītu Komisijas mērķim. Iespējams, kompromisa sarunas ved pareizā virzienā, bet kaut kas ir jādara vienkāršošanas labā, pirms ši direktīva tiek publicēta un sasniedz patērētājus.

  Jean-Paul Gauzčs (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, komisāres kundze! Es vēlētos izteikt tikai dažus apsvērumus.

Man šķiet, ka mūsu Parlamenta tēlu uzlabo iespēja parādīt Eiropas patērētājiem, ka viņu interešu aizsardzība ir mūsu rokās. Lechner kunga ziņojums, protams, liecina par milzīgo darbu, ar ko arī viņu apsveicu, taču man šķiet, ka uzdevums tagad, procesa pēdējā posmā, ir atrast kompromisu, kas ļaus mums kā parlamentāriešiem patērētājiem parādīt, ka mums tiešām ir viņu piedēvētā nozīme. Būtu diezgan grūti paciest, ja dienas beigās Padome tiktu attēlota kā patērētāju lielākais aizstāvis.

Mums jāatrod kompromiss par dažiem vārdiem, kas mūs šķir, lai novērstu saskaņošanas procedūru, kura, šķiet, nav izdevīga nevienam. Mums jāizvairās arī spert atpakaļejošus soļus, un lieta ir tāda, ka Francijas patērētāji tāpat kā Lietuvas patērētāji ne tiek sodīti par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Mēs nevaram piedāvāt patērētājiem situāciju, kas būtu neizdevīgāka par to, kas viņiem bija saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

  Priekšsēdētājs. − Ja vairāk runātāju nav, atļaujiet man atgādināt deputātiem, ka viņi var izmantot ,,acu uzmetiena” procedūru, lai vēlreiz lūgtu iespēju uzstāties, ja viņi uzskata, ka nav pabeiguši pirmo paziņojumu.

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Priekšsēdētāja kungs, arī es gribu izteikt sirsnīgu pateicību referentam K. Lechner un visiem godātajiem deputātiem par daudzām svarīgām un gudrām piezīmēm.

Ļaujiet man atbildēt uz dažām no tām. Mēs uzskatām, ka slieksnis ir noteikts ļoti rūpīgi. Mūsu kopējais mērķis nav viegli ievainojamiem patērētājiem liegt aizsardzību. Tāpēc mēs noteicām slieksni, kas ietver gan jauno valstu intereses un kas neizslēdz vidējos kredītus ES-12 valstīs.

Mēs uzskatām arī, ka standarta informācijas lapa ir liela priekšrocība, uz ko daudzi no jums ir norādījuši kā uz vienu no galvenajiem pozitīvajiem soļiem direktīvā. Tā būs viena no lielākajām priekšrocībām, un mēs neatņemsim neko patērētājiem, ja mēs ar to aizvietojam līguma eksemplāru, jo patērētājiem nav viegli salīdzināt līguma eksemplārus. Viņiem bieži ir grūtības, cenšoties saprast līguma eksemplārus, – un to ir parādījis Eurobarometer pētījums.

Attiecībā uz pilnīgu saskaņošanu – patiesībā es gribētu uzsvērt to, ka šī ir „mērķtiecīga” pilna apjoma saskaņošana Iemesls, kāpēc tā ir labāka nekā minimāla saskaņošana, ko daži no jums ierosināja apspriest vēl šodien, ir tāds, ka, mūsuprāt, ir nepieciešams pazemināt tirgus ieejas barjeras finanšu pakalpojumu sniedzējiem, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis direktīvas priekšlikums virzās uz priekšu. Ar to mums ir jāpalielina patērētāja uzticība. Tāpēc mērķtiecīga pilnīga saskaņošana ir labākais veids, kā to panākt.

Komisija vēlas īpaši pārliecināt M. Harbour, ka tā pārraudzīs tirgu. Mans dienests ir uzsācis pētījumu, lai savāktu rādītājus un datus par pašreizējo tirgu. Pēc dažiem gadiem mēs izmantosim tos pašus rādītājus un vāksim tos pašus datus. Tas ļaus mums lemt par turpmāko rīcību.

Nobeidzot es varu vienīgi atkārtot, ka, manuprāt, saskaņošanas procedūras veikšana nepalīdzēs mums nonākt pie kompromisa, kas būtu labāks par to, kas mums ir šodien. Tāpēc es ļoti ceru, ka Parlaments varēs rīt otrajā lasījumā pieņemt šo tekstu.

  Kurt Lechner, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Šīs debates skaidri parādīja, ka mums ir kopīgs mērķis. Proti, es varu bez iebildumiem apstiprināt to, ko komisāres kundze teica ievada piezīmēs. Vienīgais jautājums ir par to, vai mūsu priekšā esošais projekts patiešām var panākt mūsu kopējo mērķu sasniegšanu. Man šķiet, ka šajā jautājumā ir daudz aizstāvamu viedokļu.

Vienotā gada procentu likme tiešām ir galīgs process tāpat kā kopējās vienotās anulēšanas tiesības. Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka patērētāju aizsardzībai vislabāk kalpos tas, ja mēs aptversim visu ainu, kā to pareizi norādīja komisāres kundze, nevis saspraudīsim kopā visus noteikumus, kuri tiek piemēroti kaut kur Eiropā. Vairāk tiesību aktu noteikumu nenozīmē lielāku patērētāju aizsardzību.

runājot par procentu likmju atšķirību Eiropā, esmu spiests norādīt, ka es būtu ļoti augstu vērtējis analīzi par šo atšķirību apjomu dažādu tiesisku noteikumu un sarežģījumu dēļ konkrētās dalībvalstīs, un par to, vai procentu likmes būtu zemākas tur, kur noteikumi ir vienkāršāki. Atbildi es nezinu, taču šis jautājums ir jāpārbauda. Arī konkurence un patērētāju vispārēja izglītošana palīdz stiprināt patērētāju aizsardzību, bet to nedara pārlieku samežģīti noteikumi.

Atļaujiet man teikt dažus vārdus par trīspusējo sarunu. Es patiesi uzskatīju, ka mums jāaizmēž mūsu domstarpības šeit, Parlamentā. Man nebija ne prātā jaukt vienošanos. Taču tā kā mēs vienmēr cīnāmies par pārredzamību, it īpaši Padomē un arī citos forumos, man nešķiet pareizi, ka neoficiāla organizācija būtu noturējusi šīs sarunas aiz slēgtām durvīm. Tieši otrādi, katrai iestādei sākumā jāpauž viedoklis, jāiesniedz projekti, un pēc tam uz šī pamata jāatrod risinājums.

Atļaujiet man vēlreiz atkārtot, ka projekts ir ievērojami uzlabots vairāk nekā sešu gadu ilgo pārrunu laikā – to es vēlējos nepārprotami paskaidrot, un ka Parlamentam ir bijusi izšķirīga nozīme šajā uzlabošanas procesā. Zināmā mērā es to uzskatu arī par apstiprinājumu manis paša paveiktajam darbam. Tomēr, manuprāt, projekts nav pietiekami labs. Lai notiek, kas notikdams, tas stāsies spēkā. Es bez vilcināšanās pateicos kolēģiem – deputātiem, Komisijai un patiesi arī Padomei, kura, bez šaubām, vienmēr sniedza ļoti tiešas atbildes un detalizētu informāciju, par viņu ieguldījumu šajā pasākumā, kas visumā bija ļoti pateicīgs un patīkams uzdevums.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 16. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Lasse Lehtinen (PSE), rakstiskā formā. – Parlamenta balsojums par šo ļoti svarīgo dokumentu nozīmē, ka esam vienu soli tuvāk četru brīvību pilnīgai īstenošanai. Šī direktīva patērētājiem nodrošinās vairāk tiesību un pārredzamības, ņemot patēriņa kredītus. Salīdzināt kredītnosacījumus citās valstīs un izvēlēties vislabāko piedāvājumu tagad būs daudz vieglāk nekā iepriekš. Pēc pieciem sagatavošanās gadiem direktīvu piemēros visiem nenodrošinātajiem aizdevumiem summās no EUR 200 līdz EUR 75 000. Vēlos norādīt, ka ir svarīgi noteikt zemāku slieksni, kas atbilst EUR 200, jo aizdevumi reti kad pārsniedz EUR 500, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs.

Patērētājs gūs labumu ne tikai no visas līguma informācijas, kopējas gada procentu likmes aprēķināšanas metodes un 14 dienu atteikšanās perioda.

Tādi līdzsvaroti tiesību akti kā šis palīdz mums gūt pilsoņu atzinību Eiropas Savienībai.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) , rakstiskā formā - ES direktīva par patēriņa kredītu ir tikusi apspriesta labu laiku, tāpēc jāvērtē atzinīgi šīsdienas debates par šo direktīvu. Ir liela cerība, ka direktīva liks patērētājiem meklēt aizdevumus pāri savas valsts robežām, ļaujot viņiem izvēlēties citur vislētāko pieejamo aizdevumu.

Īstenotai un pilsoņu pieņemtai, šai direktīvai ir jādod cilvēkiem iespēja saņemt lētāku kredītu.

Bet panākumu atslēga ir šāda: vispirms ES pilsoņu zināšanas par aizdevumu pieejamības iespēju pāri robežām un, otrkārt, pilsoņu vēlme izmantot šo iespēju.

Pašlaik ir skaidrs, ka pilsoņi negribīgi nodarbojas paši savā dalībvalstī ar vislabāko aizdevumu meklēšanu, jo ir vēl noteikta pretestība patērētāju vidū pret banku pakalpojumu sniedzēju maiņu, kaut gan tā var lēni mainīties.

Tas, vai šai direktīvai būs vai nebūs panākumi, ir atkarīgs no tās īstenošanas efektivitātes dalībvalstīs. Vienīgi laiks mums rādīs, vai tā piepildīs mūsu cerības un dos lielāku izvēli patērētājiem, patēriņa aizdevumu lielāku pieejamību un, pats galvenais – zemākas izmaksas par šādiem aizdevumiem.

  Alexander Stubb (PPE-DE) , rakstiskā formā - Patēriņa kredīti ir būtisks iekšējā tirgus pīlārs.

Pirmkārt, es domāju, ka šī direktīva ir pirmais solis un labs piemērs tam, kā ES dod konkrētus rezultātus pat šādā pretrunīgā jautājumā.

Otrkārt, manuprāt, ilgākā perspektīvā ir vajadzīga turpmāka saskaņošana, pēc tam, kad būsim guvuši pieredzi šīs direktīvas īstenošanā, lai atvieglotu patērētājiem kredītu izvēli pāri robežām un dotu pilnīgu juridisku noteiktību uzņēmējiem par viņu pienākumiem, piedāvājot šos kredītus citās dalībvalstīs.

Treškārt, es gribu pateikties visiem iesaistītajiem cilvēkiem par viņu neatlaidību šajā procesā, kas ilga gadiem.

(Sēdi pārtrauca līdz balsošanai plkst. 11.15 un atsāka plkst. 11.30)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: ALEJO VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

8. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsojums.

(Balsojuma rezultāti un citi dati: skatīt protokolā)

  Nigel Farage IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 160. pantu mūsu grupa ir pieprasījusi balsojumu pēc saraksta par visiem jautājumiem šodien, un es zinu, ka tas ir izsaucis noteiktu interesi plenārsēdes zālē.

Tikai paskaidrošu, ka ne vien šī grupa, bet daudzi deputāti no visām grupām ir dziļi noraizējušies par balsošanas metodi, ko te lieto. Patiesībā jūs pats, būdams priekšsēdētājs, tikai pirms dažiem mēnešiem sacījāt, ka mēs esam pieļāvuši kļūdas, kas tāda apjoma balsojumā ir statistiski pieļaujama. Mēs gribam apgalvot, ka, balsojot par tiesību aktu, nedrīkst pastāvēt iespēja pieļaut kļūdas.

Es lūgtu deputātus šajā garajā procedūrā, balsojot pēc saraksta, varbūt apsvērt, cik svarīga ir balsošana, un varbūt tādējādi mēs panāksim, ka nākamajā mēnesī, kad deputāti balsos par Lisabonas līgumu, viņi nobalsos par grozījumu, kas dod tām 10 valstīm, kuras apsolīja savām tautām referendumu, arī iespēju to izpildīt.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man ir tikai viens lūgums. Reglamenta 159. pantā teikts, ka ,,parasti Parlaments balso, paceļot rokas”. Šā iemesla dēļ būtu pareizi pārbaudīt, vai IND/DEM priekšlikums par balsošanu pēc saraksta atbilst Reglamentam. Es uzskatu, ka tā nav. Vai drīkstu lūgt izdarīt to rīt? Man šķiet, mums jābalso šodien, ka noteikts balsojumu sarakstā, tomēr es vēlētos, lai jautājumu par tiesisko pieņemamību izskata rīt.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, divas lietas: Man šķiet, ka šeit uzstādītā televīzijas kamera jāpārvieto, lai Donnici kungs un mēs visi redzētu prezidentūru un pārējos kolēģus. Atļaujiet man izmantot šo iespēju, lai paustu prieku par Eiropas Parlamenta lēmumu veltīt Parlamenta preses zāli Anna Politkovskaya.

  Priekšsēdētājs. − Parlamenta Reglaments nosaka, ka parasti balsošana notiek, paceļot roku, ja īpaši netiek pieprasīts balsojums pēc saraksta.

Balsošanā, paceļot roku, ne bieži, bet tomēr šad tad, var gadīties, ka vai nu tādēļ, ka Eiropas Parlamenta deputāti neceļ rokas, vai tādēļ, ka valda apjukums, prezidijs kļūdās, novērtējot balsojuma rezultātus. Ja tā notiek, tad deputāts bieži pieprasīs pārbaudi, un tad priekšsēdētājs šajā nolūkā noturēs balsojumu pēc saraksta, un situācija tiks atrisināta.

Tas ir viss paredzētais, un tādēļ mūsu balsojums norit pareizi 99.9 % no laika.

Jebkurā gadījumā, Parlamenta priekšsēdētājs saņēma vēstuli no deputāta Booth kungs, kur atzīmēts šis jautājums un pieprasīta rīcība sakarā ar to.

Šis jautājums tiks apspriests priekšsēdētāju konferencē un, protams, darba grupās, izskatot Parlamenta darba metodes. Jautājums ir sagatavošanā. Tādēļ, Farage kungs, lūdzu, esiet drošs, ka mēs gatavojamies pievērst šai lietai lielu uzmanību cenšamies nodrošināt, lai viss ritētu gludāk, katru dienu.

Swoboda kungs, šodien mēs gatavojamies balsot pēc saraksta, kas arī atbilst Reglamentam, jo balsojumu pēc saraksta pieprasa politiska grupa. Šodien. Un no šodienas mēs pieņemsim lēmumus.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, tieši par šo jautājumu iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā grupa deputātu R. Corbett vadībā no PSE grupas iesniedza priekšlikumus Parlamentam par to, ka ziņojums jāsūta atpakaļ komitejai, ja ir iesniegti vairāk nekā 100 grozījumi plenārsēdes izskatīšanai. Tagad ir bijuši vairāki gadījumi, kad tas nav noticis. Mani interesē, vai, dodot ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei, lai tā pievēršas šiem jautājumiem, jūs varētu arī ieteikt tai izskatīt ļoti labos R. Corbett ieteikumus, ko viņš iesniedza Parlamenta iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā.

  Graham Booth (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 145. pantu es vēlos sniegt personisku paziņojumu. ā, es esmu rakstījis Parlamenta priekšsēdētājam, sūdzoties par balsošanu, kā jums ir zināms. Es viņam esmu sniedzis vēl informāciju vairākas reizes kopš tā laika, jo manu prasību par pilnībā elektronisku balsošanu komiteja noraidīja. Atbilde bija „bez turpmākas rīcības”. Es esmu patiesībā rakstījis vairākas reizes. Sliktākais gadījums, par ko es ziņoju, bija „noraidīts” nomaiņa ar „apstiprināts” ar 567 balsīm pret 17, atturoties 18 balsīm. Šī iemesla dēļ es iepriekš esmu nosaucis šo sistēmu par smieklīgu.

8.1. (A6-0517/2007, Jacek Saryusz-Wolski) Partnerību izveidošana atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (balsošana)

8.2. (A6-0506/2007, Bogusław Liberadzki) Direktīvas 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām grozīšana (balsošana)

- Pirms balsojuma:

  Bogusław Liberadzki, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apspriežam Direktīvu Nr. 95. Man bija tas gods pagājušā gada septembrī ziņot Parlamentam par šo grozījumu. Pamatā tas skar pārbaudes funkcijas, jo šajā direktīvā iekļauti daudzi tehniski dati par transportlīdzekļiem, kravām un ceļiem. 1996. gadā tika ieviesta jauna komitoloģijas procedūra, tas ir, regulatīva procedūra apvienojumā ar pārbaudi.

Mūsu komiteja vēlētos ierosināt, lai jauno regulatīvo procedūru ar pārbaudi ieviestu kā Eiropas Komisijas kompetences sistēmas daļu – kā nosacījumu Direktīvas Nr. 95 īstenošanai. Tā rezultātā necietīs Eiropas Parlamenta gods. Mēs izvairīsimies no pārmērīgiem sīkumiem mūsu kontroles funkcijā. Komiteja vienbalsīgi pieņēma šo rezolūcijas projektu. Es lūdzu Parlamentu izteikties vienprātīgi.

8.3. (A6-0513/2007, Paolo Costa) Diskriminācijas atcelšana pārvadājumu cenās un nosacījumos (balsošana)

- pirms balsojuma:

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE) – (EL) Godātais priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Kā mēs zinām, Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā vienā regulā bija iekļauts grozītais priekšlikums Regulai Nr. 11 par diskriminācijas novēršanu transporta cenās un noteikumos un Regulai (EK) Nr. 8522004 par pārtikas higiēnu.

Komisijas priekšlikuma pamatā bija Eiropas Kopienu līguma 152. un 95. pants, un rezolūcijas pieņemšanai noteiktā procedūra bija koplēmums. Likumdevēji – Padome un parlaments nolēma sadalīt sākotnējo priekšlikumu divās atsevišķās regulās – vienu kā Regulas Nr. 11 par transportu grozījumu, pamatojoties uz 75. panta 3. punktu, kurā nav paredzēta Eiropas Parlamenta iejaukšanās likumdošanas procedūrā, un par kuru Transporta komiteja izteica atzinumu; un otru regulu par Regulas par pārtika higiēnu grozījumiem, pamatojoties uz 95. pantu un 152. panta 4.b punktu, par kuru Vides komitejai ir jādod atzinums tuvākajā laikā. Šodien mūs aicina lemt, vai 75. panta 3. punkts dod pietiekamu tiesisku pamatu transporta regulas grozījumiem. 852/2004 panta grozījums, kā mēs teicām, tiks apspriests vēlāk.

Šodien iesniegtajā ierosinātajā regulā paredzēts dzēst 5. pantu, kas nav spēkā kopš 1961. gada, un 6. panta grozījumu, kura mērķis ir samazināt pārvadātāja administratīvos pienākumus, likvidējot viņa pienākumu saglabāt sokumentus ar visu informāciju par cenām, jo šī informācija jau tāpat ir iekļauta kravas pavadzīmēs un pārvadātāja grāmatvedības sistēmās. Šis grozījums dot iespēju pārbaudīt transporta tarifus un nosacījumus un atklāt diskrimināciju. Tātad tas ir grozījums, kas precīzi atbilst tam, ko paredz Eiropas Kopienu līguma 75. panta 3. punkta otrā daļa, un tādēļ 6. panta grozījums ir vajadzīgs, lai Eiropas iestādes varētu pārbaudīt diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu transporta jomā saskaņā ar Līguma 75. panta 3. punktu; Tieslietu komiteja norādīja, ka 75. panta 3. punkts ir vienīgais tiesiskais pamats, grozot Regulu Nr. 11.

8.4. (A6-0497/2007, Ulrich Stockmann) Lidostas nodevas (balsojums)

8.5. (A6-0406/2007, Johannes Blokland) Bīstamu ķīmisko vielu eksports un imports (balsojums)

8.6. (A6-0515/2007, Csaba Õry) Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (balsošana)

8.7. (A6-0494/2007, Jorgo Chatzimarkakis) CARS 21: Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums (balsojums)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: H. G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

9. Svinīga sanāksme – Sīrijas galvenais muftijs

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Man šodien ir īpašs gods un prieks šajā Eiropas kultūru dialoga gadā silti sveikt viņa eminenci. Sīrijas galveno muftiju šeihu Ahmad Badr El Din Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

Kā es uzsvēru pagājušajā nedēļā Ļubļanā Eiropas kultūru dialoga gada atklāšanā, Eiropas Parlaments piešķir lielu nozīmi šim dialogam starp kultūrām.

Tāpat kā daudzi citi, esmu cieši pārliecināts, ka dažādu kultūru un reliģiju cilvēkiem ir gan iespējams, gan svarīgi dzīvot kopā mierā gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Saistībā ar to īpaša nozīme ir mūsu attiecībām ar ļaudīm no Vidusjūras pretējā krasta un Tuvajiem Austrumiem. Šā dialoga rezultāti tiešām neizdzēšami ietekmēs mūsu kopējo nākotni. Mums kopā jābūvē intelektuāls un kulturāls tilts pāri Vidusjūrai uz savstarpējas bagātināšanās un kopēju vērtību pamata.

Mēs būvējām šo tiltu, iesaistoties ilgstošā un atklātā dialogā, kad mēs uzklausām viens otru, atklāti apmaināmies viedokļiem un veidojam savstarpēju sapratni.

Iecietība ir kultūru dialoga kodols. Iecietība nenozīmē vienaldzību. Iecietība nozīmē mūsu viedokļa izteikšanu un citu ļaužu pārliecības uzklausīšana un cieņa pret to.

Ja mēs uzskatām par neiespējamu pieņemt cita cilvēka viedokli, tad tomēr pret šiem viedokļiem jāizturas ar cieņu, lai mierīgi apspriestu domas un uzskatus, un kur vien iespējams bruģētu ceļu sadarbībai, tādējādi likvidējot spriedzi.

Mums jāuzsver lietas, kuras ir mums kopējas, arī universālo demokrātisko vērtību būtība. Vissvarīgākā no tām ir cilvēka cieņa un neatņemamo cilvēktiesību aizstāvība.

2008. gada laikā un pēc tam Eiropas Parlaments izmantos vairākas iespējas iesaistīties šādās sarunās. Sīrijas galvenā muftija šodienas apmeklējums ir pirmā no šīm iespējām. Bijušais Aleppo muftijs Ahmad Badr El Din El Hassoun tiek uzskatīts par izcilu līderi ticību dialogā valstī, kurā reliģiskas kopienas visā savā daudzveidībā joprojām mierīgi dzīvo un strādā kopā.

To skaidri simbolizē tas, ka galveno muftiju šī apmeklējuma laikā pavada augsta ranga reliģiskie līderi. Tāda bija viņa izteiktā vēlēšanās, un atļaujiet man īpaši pieminēt bīskapu Antoine Audo, Sīrijas haldiešu katoļu baznīcas vadītāju, un sirsnīgi sveikt viņu.

Jūsu godība, tagad man ir liels prieks aicināt jūs vērsties pie Eiropas Parlamenta.

(Aplausi)

  Ahmad Badr El Din El Hassoun , Sīrijas galvenais muftijs −

(Runa bija arābu valodā. Turpmāk ir tulkojums no pieraksta angļu valodā)

Sveicieni jums visiem mūsu Radītāja vārdā, kurš radīja cilvēci no tās pašas zemes un caur kura dvēseli mēs esam varējuši kļūt dzīvi. Enerģijas avots, kas nāk pār mums, ir no vienīgā Dieva, Radītāja; mēs esam viņa radība, un tāpēc es sveicu jūs kā brāļus uz šīs planētas, savus brāļus garā un cilvēcē.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, godājamie deputāti, esmu ieradies pie jums no valsts, kurā es neesmu izvēlējies būt, bet debesis izvēlējās, lai es būtu viens no tās pilsoņiem. Šī zeme, kuru mēs saucam par „svētīto zemi”, Al-Sham zeme, kurā ietilpst Libāna, Palestīna, Sīrija, Jordānija un Izraēla, šī zeme, kurā ir ietvertas visas debesu kultūras: mūsu zemē pravietis Ābrahams staigāja un pravietis Mozus laimīgi dzīvoja, un mūsu zemē Jēzus (lai viņam Dieva svētība) piedzima, un no mūsu zemes viņš augšāmcēlās debesīs. Pravietis Muhameds arī ieradās no Mekas uz mūsu zemi, lai tiktu pacelts debesīs. Tāpēc es gribētu, lai jūs saprotat šīs zemes nozīmi, kura bija gaismas un apgaismības avots, bez kura mēs nebūtu kristieši un Ābrahama un Mozus sekotāji, un mēs nebūtu musulmaņi, un mēs nenestu atbildību par dievišķās vēsts sludināšanu pasaulei.

Tāpēc es no visas sirds pateicos jums un pateicos Parlamenta priekšsēdētājam, kas atļāva man iesākt šīs kultūras debates gadā, kas ir kultūru dialoga gads.

Es saku „kultūras”, bet īstenībā nav atsevišķu kultūru, ir viena vienota kultūra.

Kultūras ir ietekmējušas un bagātinājušas cilvēces kultūru, un kultūra ir mūsu radīta: mēs radījām kultūru. Šo Parlamentu neizveidoja kristietis vai ebrejs, vai musulmanis, bet to radīja cilvēks. Tas ir kultūras simbols, tās veidojums.

Mēs visi veidojam vienotu kultūru, ko sauc par cilvēces kultūru. Tāpēc mēs savā reģionā vispār neticam kultūru konfliktam. Kultūra ir viena Visumā, un tā nav daudzkārtīga. Tomēr, var pastāvēt jeb līdzās pastāvēt dažādas kultūras.

(Aplausi)

Tāpēc paskatīsimies, kur ir konflikts starp kultūrām. Konflikts pastāv tur, kur ir nezināšana, terorisms un atpalicība, bet kulturāla persona, lai kāda tās reliģija, sniegs man roku, lai mēs kopā varētu celt cilvēces kultūru. Kad cilvēks nokļuva uz Mēness, tajā laikā padomju aģentūra un NASA nebija visi amerikāņi un krievi, tur bija arī eiropieši, itāļi, vācieši, francūži, beļģi un arābi. Viņi kopā cēla civilizāciju, kas ļāva cilvēcei sasniegt kosmosu.

Tāpēc paskatīsimies vēlreiz uz terminoloģiju jeb terminu „konflikts” kultūru jeb civilizāciju starpā. Tas ir bīstami, jo civilizāciju nevar veidot šķirti. Tie, kas cēla piramīdas, ir mūsu vecvectēvi, un tie, kas cēla piramīdas Čīlē arī ir mūsu vecvectēvu vidū, un tāpēc, kā es teicu, civilizācija ir viena.

Otrs punkts. Vai civilizācijai ir reliģija? Jeb vai tā ir cilvēku kultūra, kurai reliģija dod savas morālās vērtības? Nav tādas islāma civilizācijas vai kristīgās civilizācijas, vai ebreju civilizācijas. Reliģija dod civilizācijai morālās vērtības, bet kultūra ir kaut kas, ko mēs cēlām. Dievs radīja reliģiju, bet mēs radām kultūras. Tā ir tas, ko mēs esam uzcēluši, bet reliģija ir Dieva darbs. Tāpēc neierobežojiet civilizāciju, jo tā ir mūsu darba rezultāts, bet reliģija, kā es teicu, ir Dieva darbs.

Kas rada civilizāciju? Cilvēce – jūs un es. Kas mēs esam, jūs un es? Vai jūs esat citādi nekā es? Nē. Jūs neesat otra puse. Dzīvnieki varētu būt otra puse, bet jūs esat mans brālis un māsa, lai kāda jūsu reliģija vai valoda, jo mana māte ir jūsu māte, mans tēvs ir jūsu tēvs, un zeme ir mūsu māte, un Ābrahams ir mūsu tēvs. Tāpēc radīsim jaunu paaudzi, kura tic, ka „otrs” ir dzīvnieks. Bet cilvēks, lai kāda ir viņa reliģija vai no kurienes viņš nāk, ir mans brālis vai māsa, un viņa asins ir mana asins. Viņa gars ir mans, un viņa idejas ir manas, un viņa brīvība ir mana brīvība, un viņa kultūra atšķiras no manas kultūras. Tāpēc celsim civilizāciju kopā. Mūsu reliģijā mēs neticam reliģiju dažādībai: dažādas reliģijas nepastāv.

Ābrahams, Mozus, Jēzus un Muhameds nāca ar vienu vienīgu reliģiju – Dieva pielūgšanu un cilvēces cieņu. Attiecībā uz likumdošanu un tiesību aktiem - tie atšķiras dažādos laikos un dažādos posmos. Var būt daudzas likumdošanas, bet nevar būt daudzas reliģijas. Tāpēc jūsu Dievs un mūsu Dievs ir tas pats un viens vienīgs, un mēs visi pielūdzam vienu un to pašu Radītāju. Tādēļ nevar būt reliģiska konflikta. Tas liek man teikt, ka nav svētā kara. Es neticu svētiem kariem, jo karš nekad nevar būt svēts: miers ir tas, kas ir svēts.

(Aplausi)

Tāpēc mācīsim mūsu bērniem skolās, baznīcās un reliģiskās vietās, un mošejās, ka tas, kas ir patiesi svēts Visumā, ir cilvēks un nevis Kaaba vai Masjid al-Aqsa vai Trīsvienības baznīca, bet cilvēce – cilvēce ir vissvētākā un sakrālākā lieta Visumā , un tā ir svarīgāka par jebkuru citu sakrālu lietu.

(Aplausi)

Kāpēc es to saku jums, dāmas un kungi? Jo Kaaba radīja Ābrahams, cilvēks, un Mekas mūri uzcēla ebrejs, un Trīsvienības baznīcu uzcēla kristietis. Bet cilvēku – kas radīja cilvēku? Viņš ir Radītāja radījums, un ikviens, kas iznīcina Radītāja radījumu, nav jāciena.

Katra persona, kas nogalina Izraēlas vai Irākas bērnu, tiks saukts pie atbildības par šo rīcību Dieva priekšā, jo tie bērni ir Dieva radīti uz šīs planētas, un mēs iznīcinājām šo radījumu. Vai mēs varam atdot viņiem dzīvību? Ja būtu jāsagrūst Kaaba, mūsu bērni to varētu uzcelt no jauna, un ja būtu jāsagrūst Masjid al-Aqsa, mēs to varētu atjaunot. Ja Trīsvienības baznīca sagrūtu, nākamā paaudze to uzceltu, bet ticiet man, ja viens cilvēks tiek nogalināts, kas var atdot viņam dzīvību?

Tāpēc es sveicu un slavēju Eiropu, kas ielūdza mani ierasties šajā vietā. Un tā es sāku ar jums un aicinu jūs nodrošināt, ka dialogs civilizāciju starpā ir nebeidzams un atvērts, lai mēs radītu valstis, kas balstās uz laicīga pamata – nevis reliģiska vai etniska pamata, jo reliģija ir attiecības starp jums un Dievu, bet mums jāsadzīvo šajā pasaulē mierīgi. Es neuzspiežu jums savu reliģiju un jūs neuzspiežat savu reliģiju man. Tā ir tas, kas ir starp mums un Radītāju.

Tāpēc celsim jaunu paaudzi, kas tic, ka cilvēces civilizācija ir kopējs darbs un ka par visu viscēlākais ir cilvēce un brīvība – pēc Dieva, protams. Ja jūs vēlaties redzēt mieru pasaulē, sāksim no miera zemes: Palestīnas un Izraēlas. Mēs varam teikt cilvēkiem, kā pāvests pirms gadiem teica, ka nevis mūri, bet miera tiltus celsim, jo Palestīna ir miera zeme. Ņemot vērā, cik daudz maksā mūra celšana, mēs varētu ļaut patiesībā kristiešu, ebreju un musulmaņu bērniem iet vienā skolā un dzīvot kā brāļiem un māsām miera skolā.

(Aplausi)

Jā, mēs stiepām jums pretī savas rokas Sīrijā pirms gada. Prezidents Bashar-al-Asad bija izstiepis roku pretī pasaulei un sacīja: „Es vēlos patiesu mieru.” Man nav ieroča šodien, bet man vienmēr būs miera vārdi, lai stātos pasaules priekšā un teiktu, nekāda kara vairs pēc šīs dienas. Uzvarētājs karā būs zaudētājs, ja viņš uz īsu laiku ir uzvarētājs tāpēc, ka viņš nogalināja cilvēkus, bet īstie uzvarētāji būs tie, kas kļūs brāļi citiem cilvēkiem. Nevis zeme ir svēta, bet cilvēks ir svēts. Padarīsim pasauli svētu, kad cilvēks kļūst svētais.

Tāpēc, lūdzu, neticiet saziņas līdzekļiem, jo daudzos gadījumos viņi nesaka taisnību. Daudzi no jums ir apmeklējuši mani Sīrijā un ir atnākuši uz manu mošeju, un es gāju ar viņiem uz baznīcām, un viņi redzēja, ka mēs dzīvojam kā viena ģimene un ka mēs neticam vienkāršai dzīvošanai līdzās, bet dzīvošanai kā ģimenei. Musulmaņi, ebreji vai kristīgie, mēs ticam vienam namam – dzīvības namam.

Es esmu dzīvojis tā kā jūs – kā parlamenta deputāts 10 gadus Sīrijā, un es jutu, ka tai mirklī, kad es iegāju parlamentā, es nepārstāvu savu politisko partiju vai savu grupu, jo es biju neatkarīgs; drīzāk es pārstāvēju ikvienu cilvēku, kas nebija mani lūdzis viņu pārstāvēt, jo viņš vai viņa ir mans brālis vai māsa, un es pārstāvēju ikvienu valstī. Un tā, vai jūs pārstāvat savas valstis vai politiskās partijas, vai jūs pārstāvat cilvēku? Lūdzu, pārstāviet mūs un savus cilvēkus, jo cilvēce ir unikāla Visumā.

Jā, jums ir jāpārstāv mūs miera un patiesīguma, un ticības jautājumos. Islāma pasaule šodien piedzīvo karu daudzās savās valstīs. Šai pasaulei ir jāgūst miers, un tā vienmēr ir vēlējusies mieru, un, ja rodas dažas krīzes, tad tās ir netaisnības dēļ. Kristietība nāca nodibināt mieru, citādi mēs nevaram saprast, kāda misija bija tādiem praviešiem kā Mozus, kas aicināja tiekties pēc miera. Neviens nevēlējās kādu nogalināt, un ikviens, kas grib nogalināt cilvēku, runātu pretī savai ticībai un reliģijai. Neizmantojiet reliģiju nogalināšanai; reliģija ir mieram un dzīvībai.

Jā, tā ir mana vēsts no manas valsts, no zemes, kura bija debesu svētīta un kurā staigāja un dzīvoja visi pravieši.

Sieviete ir svarīga persona mūsu zemē, un viņa tiek cienīta, lai tā būtu ebrejiete, kristiete vai musulmaniete, kaut gan viņa, iespējams, saskārās ar netaisnību vīriešu dēļ. Sievietes piedalās visos līmeņos mūsu valstī, un manas valsts vadītāji, arī prezidents, aicina sievietes piedalīties visās mūsu sabiedrības jomās.

Šī pilsēta ir miera vārds. Es redzēju, kā to cēla, un es teicu, ka Eiropa ir 20. gadsimta brīnums. Šis brīnums, kas pieredzēja Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu, un tad spēja sagraut Berlīnes mūri bez asins izliešanas – bez nevienas piles asiņu. Visa Eiropa sanāca kopā, un tās cilvēki sanāca kopā vienā Parlamentā. Vai jūs varētu mums palīdzēt nonākt pie šāda parlamenta – cilvēciska, garīga un universāla parlamenta? Lūdzu, palīdziet mums, jo Sīrija un visa islāma pasaule gaida uz jums, vai tie būtu musulmaņi, vai kristieši.

Visbeidzot, tā kā Damaska ir šogad arābu kultūras galvaspilsēta un jūs iesākāt Starpkultūru dialoga gadu, es lūgtu jūs piekrist kultūru sanāksmei arābu kultūras galvaspilsētā Damaskā, lai pateiktu, ka pasaule ir vienota un ka mēs pastiepjam savu roku Libānai, jo Libānai ir viena tauta, un mums visiem jāpalīdz radīt vienu Libānu un vienu patiesu Palestīnu, un vienu patiesu Izraēlu un vienu patiesu Irāku, miera zemi katram.

(Ilgstoši aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Jūsu aplausi liecina, ka šis Parlaments vienprātīgi kopā ar mani pateicas Sīrijas galvenajam muftijam šeiham Ahmad Badr El Din El Hassoun par viņa paziņojumu pret vardarbību, karu un terorismu. Cilvēka cieņa viņam ir galvenais, un tas ir kultūru sadarbības pamats. Tā ir iecietība, kura saka, ka mums ir savs viedoklis, mēs neesam spiesti pieņemt otra viedokli, taču mēs cienām to un tādēļ mierīgi dzīvojam kopā šajā pasaulē, atzīsto cilvēka cieņu. Pateicos jums, jūsu godība, par jūsu uzrunu šeit, Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: ALEJO VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

10. Balsojuma laiks (turpinājums)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsojums.

(Balsojuma rezultātus un citus datus: skatīt protokolā)

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, ļoti īsi, es nedomāju, ka jūs patiešām pareizi ievērojāt Reglamentu iepriekšējā balsošanas sesijā.

Jūs sacījāt: „Balsošana tagad ir sākusies”, bet jūs nejautājāt: „Vai visi deputāti ir nobalsojuši?”, pirms teicāt, ka „balsošana ir slēgta”, un jūs nenolasījāt rezultātus.

Es domāju, jūs neievērojāt kārtību.

  Priekšsēdētājs. − Booth kungs, balsojuma rezultāti redzami uz ekrāna. Tā kā jūs lūdzāt, lai visi šodienas balsojumi notiktu pēc saraksta, mēs tieši to arī darām; es cenšos padarīt šo balsojuma veidu Parlamentam iespējami nesāpīgu, ja jūs tam piekrītat, Booth kungs.

10.1. (A6-0481/2007, Piia-Noora Kauppi) Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās (balsošana)

10.2. (A6-0518/2007, Glenis Willmott) Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam (balsošana)

⁂

  Christopher Beazley (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es runāju saskaņā ar Reglamenta 152. un 160. pantu par balsošanas procedūru un balsojumu pēc saraksta. Ir skaidri redzams, ka Reglaments ir pārkāpts un izmantots tādā veidā, kas ir pilnīgi pretējs reglamenta nolūkam. Vai es varētu lūgt ar jūsu starpniecību tādus speciālistus kā R. Corbett un pārējos ļoti rūpīgi paskatīties, kas šodien ir noticis? Pēc manas izpratnes priekšsēdētājam ir rīcības brīvība pasludināt ikvienu prasību balsot pēc saraksta par spēkā neesošu. Tā var kļūt nepieciešama, kad mums būs smagākas balsojumu sesijas nākotnē.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums šajā Parlamentā ir ļoti liberāls un it īpaši mazākumam draudzīgs Reglaments, un tas ir labi. Mūsu vēlme un pienākums ir saglabāt to. Taču tam nepieciešams, lai grupas pareizi izmanto mazākuma tiesības un neizmanto tās ļaunprātīgi. Ja notiek tā, kā ir noticis šodien, mums šī metode ir jāpārdomā.

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, man jārunā par diviem pieminētajiem Reglamenta pārkāpumiem. Noteikumi par to ir pavisam skaidri. Katrai grupai ir tiesības pieprasīt balsojumu pēc saraksta. Nekāda rīcības brīvība priekšsēdētājam nav dota. Mēs vienmēr esam pieņēmuši to, ka galu galā jebkurā demokrātiskā sēžu zālē vairākumam ir tiesības panākt savu, bet tas, ko mēs tikko dzirdējām, ir visneiecietīgākā nostāja, kas nepieļauj nekādu opozīciju, kas nepieļauj nekādu atšķirīgu viedokli un, ja mani kolēģi grib saprast, kāpēc Eiropas Savienība ir tik nepopulāra tur ārā vēlētāju vidū, jums tikai jāpārdomā pašiem sava neiecietīgā attieksme pret ikvienu, kas izsaka citu, nevis jūsu pašu viedokli.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Hannan kungs, kā man zināms, visi šorīt notikušie balsojumi ir bijuši balsojumi pēc saraksta. Tādēļ Reglaments ir precīzi ievērots.

  Nigel Farage (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos norādīt C. Beazley un R. Rack, un varbūt jums pašam, priekšsēdētāja kungs, ka šodien ir pirmā reize, kopš es esmu Eiropas Parlamentā, kad mēs īsti varam būt pārliecināti, ka rezultāti ir pareizi, jo parasti tas ir farss! Tādēļ nežēlojieties par mums, mēs jums palīdzam sakārtot šo iestādi, lai turpmāk šis darbs vairāk tiek padarīts komitejā un mums neiesniedz simtiem un dažos gadījumos tūkstošiem grozījumu. Tas, ko mēs esam izdarījuši, pilnībā atbilst Reglamentam, un jums visiem, it sevišķi tiem, kas tic šai iestādei, būtu jāgūst no tā mācība.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Saskaņā ar Reglamenta 171. pantu iesniedzu šādu priekšlikumu Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas vārdā: ņemto vērā steidzamo vajadzību apspriest Reglamentu un tā interpretāciju, es ierosinu tūlīt pārtraukt sanāksmi un visas turpmākās debates, tostarp arī balsojuma skaidrojumus, līdz desmitiem vakarā.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Četrpadsmit Parlamenta deputāti ir pieprasījuši balsojuma skaidrojumu par katru no septiņām vakar un šorīt notikušajām debatēm. Četrpadsmit deputāti, no kuriem katrs ir pieprasījis paskaidrojumu par katru no septiņām debatēm: desmit deputāti no IND/DEM grupas, divi np PPE-DE grupas un divi neatkarīgie.

Ja tagad notiks šie balsojuma skaidrojumi, tie droši vien prasīs divas stundas mūsu laika.

Tādēļ es ierosina šādu Parlamenta procedūru: vai nu mēs saņemam balsojuma skaidrojumus un paliekam šeit divas stundas ilgāk, vai arī tagad pārtraucam sanāksmi, kā ierosināja Schulz kungs, un noturam balsojuma skaidrojumu šovakar.

(Parlaments piekrita šim priekšlikumam.)

Dāmas un kungi, paziņojumi par balsojuma skaidrojumiem tiks sniegti plkst. 15.00.

11. Labojumus balsojumos un balsojuma mērķos skatīt protokolā

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.55 un atsāka plkst. 15.00)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: Gérard ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. – (FR) Kolēģi, man jāatgādina, ka 19 deputāti it pieprasījuši laiku mutiskiem balsojuma paskaidrojumiem par katru no septiņiem ziņojumiem, kurus mēs pieņēmām priekšpusdienā. Ir vēl desmit atsevišķi pieprasījumi paskaidrot balsojumus. Tādējādi balsojuma skaidrojumiem vajadzīgais laiks teorētiski būtu 143 minūtes – mazliet vairāk nekā divas stundas. Lai varētu pieņemt šos balsojuma skaidrojumus šodien, es ierosinu šādu darba kārtības maiņu:

Mēs pieņemsim Komisijas paziņojumu par atkritumiem Kampānijas reģionā, kurš pašlaik plānots plkst. 21.00, tieši pēc R. Angelilli ziņojuma par bērnu tiesībām.

Tādā gadījumā paskaidrojumi par balsojumu tiks sniegti vakara sanāksmes laikā pēc mutiskā jautājuma par ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusu Polijā.

Tādējādi darba kārtība būtu šāda:

no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.30: M. Cashman ziņojums, R. Angelilli ziņojums, pēc tam Komisijas paziņojums par atkritumiem Kampānijas reģionā;

no plkst. 17.30 līdz plkst. 19.00: Komisijas jautājumu laiks;

pēc tam, vakara sanāksmes laikā no plkst. 21.00 līdz pusnaktij mūsu darba kārtībā būs: D. Pack ziņojums, F. W. Graefe zu Baringdorf ziņojums, mutisks jautājums par ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusu Polijā un noslēgumā paskaidrojums par balsojumiem priekšpusdienā izvirzītajos jautājumos.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, par darba kārtības jautājumu, lai paskaidrotu Reglamenta piemērošanu iepriekš šodien.. Saskaņā ar Reglamenta 171. pantu, uz kuru atsaucās M. Schulz, par sēdes pārtraukšanu, nav teikts, - jo mēs bijām pabeiguši balsošanu un bijām pirms balsojuma paskaidrojuma – ka uz šo pantu varētu atsaukties tieši tajā konkrētajā laikā. Ja sēde tika tad pārtraukta, šajā Parlamentā ir precedents, ka, atsākot sēdi, jūs turpināt darbu, un darba turpinājums, - pamatojoties uz precedentu šajā Parlamentā un uz to, ko mēs esam darījuši visus astoņus gadus, kopš esmu bijis šeit, - ir balsojuma skaidrojums. Esmu priecīgs atgriezties te, kad vien nepieciešams, lai sniegtu skaidrojumu par savu balsojumu, jo es gribu to darīt par vairākiem ziņojumiem.

Es prasītu jums, kāds bija pamats lēmumam par Reglamenta 171. pantu, jo es nedomāju, ka tas bija kārtībā, jūs zināt, ka jūs izmantojat Reglamentu, tāpat kā es to daru šeit, lai ietu pret dažu šī Parlamenta deputātu demokrātisko gribu. Tas ir dīvains demokrātijas veids, kad jūs mēģināt apklusināt mazākumu, kas tikai dara to, kas viņiem ir atļauts darīt saskaņā ar Reglamentu.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Kolēģi, atļaujiet man atgādināt dažus galvenos faktus par to, kā mēs te strādājam. Priekšsēdētājs var pārtraukt sanāksmi jebkurā laikā.

Man vienkārši jāpieceļas no šī krēsla, un procesi tiks automātiski pārtraukti. Lūdzu, esiet droši, ka man nav nodoma piecelties no krēsla, bet ņemiet vērā, ka vienīgais, kas vajadzīgs procesa pārtraukšanai ir priekšsēdētāja piecelšanās.

Tātad mans pirmais apsvērums ir šāds: process tika pārtraukts, jo tikai priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt sanāksmi, kad viņš to nolemj.

Otrs neapšaubāmais noteikums ir šāds: šī ir plenārsēde, un tikai plenārsēde pārvalda, pilnīgi pārvalda, savu dienaskārtību. Tādēļ es ierosinu jums grozīt dienaskārtību saskaņā ar nupat ieteikto nostāju.

Ja jūs nevēlētos izdarīt manis ieteiktās pārmaiņas, tādā gadījumā, un tikai tādā gadījumā, jums, Heaton-Harris kungs, būtu taisnība un mēs strādātu saskaņā ar iepriekš norunāto dienaskārtību.

Tādēļ tagad es jautāšu, vai deputāti oficiāli iebilst pret dienaskārtības maiņu, kā es tikko ierosināju. Mēs oficiāli uzklausīsim iebildumus pret priekšlikumu, un pēc tam es izsaukšu kādu runātāju izteikties par to.

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētāja kungs, neapšaubāmi ir taisnība, ka jūs kā priekšsēdētājs varējāt aiziet un asambleja tiktu pārtraukta. Tomēr tas nav pamats tam, kas notika pirms pusdienlaika. Tas notika, pamatojoties uz M. Schulz priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 171. pantu, lai Parlamenta sēde tiktu pārtraukta.

Noteikums ir gluži skaidrs, ka tad, kad šāds priekšlikums ir saņemts, ir jābūt runātājam par un runātājam pret. Tas nenotika, tas nozīmē, ka priekšlikums bija nelikumīgs un to nevajadzēja likt uz balsošanu, un ka lēmums nav saistošs. Jums tāpēc tagad vajadzētu atgriezties pie darba kārtības.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Vēlreiz atgādinu, ka Parlaments šeit ir suverēna vara. Tātad sanāksmes priekšsēdētājam ir tiesības rīkoties tā, kā to tagad daru es, proti, aicināt divus kolēģus izteikties – vienu par, otru pret. Tā ir priekšsēdētāja privilēģija.

Protams, Parlamentam ir jābalso, taču es uzskatu, ka balsojums notika šorīt, un tas ir elektroniski apstiprināts. Nedomāju, ka balsojuma rezultātu var apstrīdēt.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos apliecināt, ka priekšsēdētājs, kurš vadīja šā rīta sanāksmi, tiešām aizmirsa pajautāt, kurš vēlas izteikties par un pret priekšlikumu. Tomēr taisnība ir arī tas, ka šā Parlamenta neapstrīdams vairākums balsoja par to, ka mums jādebatē vai jāuzklausa balsojuma skaidrojumi nevis tagad, bet šovakar desmitos. Tagad ir jauns priekšlikums, un es vēlos to atbalstīt mūsu grupas un, man šķiet, arī pārējo deputātu vārdā. Es uzskatu, ka jūsu ierosinātā kārtība ir saprātīga, un mēs redzēsim, kā notiek balsojums. Turklāt, kā jūs pats teicāt, Parlaments ir neatkarīgs. Parlamenta vairākums izlems.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – (FR) Kolēģi, es esmu izsaucis vienu runātāju izteikties par un otru pret šo priekšlikumu. Ja kādam tagad ir kaut kas sakāms, tad tam jābūt par citu tēmu, nevis lai apstrīdētu par un pret. Ja jūs to vēlaties darīt, es nevaru dot jums vārdu.

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, par darba kārtību, šī sēžu zāle var būt suverēna, kā jūs sakāt, bet tai tomēr ir jāievēro pašas Reglaments.

Sēdes pārtraukšana vai slēgšana ir noteikta Reglamenta 171. pantā; es citēju: „Sēdi var pārtraukt vai slēgt debašu vai balsošanas laikā.” Šorīt tas nenotika debašu vai balsošanas laikā, tas notika pēc balsošanas.

Turklāt 163. pants „Balsojuma skaidrojumi” nedod tiesības priekšsēdētājam tos neklausīties vai mainīt laiku. Tajā ir skaidri teikts: „Kad ir beigušās vispārējās debates, ikviens deputāts par galīgo balsojumu var sniegt mutisku skaidrojumu, kas nepārsniedz vienu minūti”.

Ir taisnība, ka Reglaments šajā Parlamentā dod ievērojamas izvēles tiesības priekšsēdētājam. Bet šie ir divi punkti, uz kuriem šādas tiesības neattiecas, un šis Parlaments izvēlējās - visrupjākajā veidā, - labāk saplēst pašam savu Reglamentu, nekā aizkavēt pāris cilvēku doties pusdienot.

Man jāsaka, ka tas simbolizē to veidu, kādā Eiropas Savienība rīkojas ar Lisabonas līguma, nē – Eiropas Konstitūcijas ratifikāciju, kad jūs saplēšat paši savu noteikumu grāmatu, kad tā neder jums, nevis paciešat pretēju viedokli.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Kolēģi, mans ierosinājums ir šāds: ir skaidrs, ka šopēcpusdien, šajā plenārsēdē, mēs nespējam novērtēt visus dažādos argumentus par šī noteikuma interpretāciju.

Ja deputāti vēlas nodarboties ar savstarpējiem apvainojumiem, lai viņi to dara, rakstot Parlamenta priekšsēdētājam. Esmu pārliecināts, ka viņš nosūtīs sūdzības attiecīgajai komitejai.

Tagad es esmu nolēmis vienkārši lemt par darba norisi. Es izteicu priekšlikumu. Esmu uzklausījis viena deputāta runu par to un otra runu pret to. Tagad es to izvirzu balsojumam.

(Parlaments piekrita prasībai.)

(Tādējādi tika noteikta darba norise.)

13. Iepriekšējās sanāksmes protokola apstiprināšana

  Priekšsēdētājs. – (FR) Pirmdien, 2008. gada 14. janvārī notikušās sanāksmes protokols ir izplatīts.

Vai ir komentāri?

  Cristiana Muscardini (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļoti laipni no jūsu puses, ka devāt man vārdu 20 minūtes pēc tam, kad es to lūdzu, kaut gan manu uzskati ir tieši pretēji prezidija uzskatiem. Es vēlējos runāt kārtības un demokrātijas dēļ šajā plenārsēžu zālē.

Parlamenta prezidijam un visiem grupu priekšsēdētājiem jāsaprot, ka ļaunumu nevar labot ar ļaunumu. Tas, kas ir politiski lietderīgs, ne vienmēr ir politiski pareizs, un pēc tam, kad šodien esam uzklausījuši galveno muftiju, tādā veidā, kas ir skaidrs un nepārprotams katram no mums, mums jāizlemj, vai šī plenārsēde ievēro Reglamenta demokrātisko noteikumus, vai ievēro katra indivīda intereses, kādas tam var būt atkarībā no apstākļiem.

Šorīt tika izdarīta kļūda saistībā ar Parlamenta Reglamentu, un mēs šo kļūdu neizlabosim, šodien balsojot tukšā plenārsēžu zālē. Mēs izdarām vēl vienu kļūdu, kaitējot šejienes demokrātijai. Es nesaku UEN grupas vārdā, vai ir svarīgi apspriest atkritumus Itālijā šovakar 21.00 vai rīt 17.00, un vai ir svarīgi, lai pēc balsojuma notiktu balsojuma skaidrojums, kas vienmēr ir bijusi Parlamenta tradīcija, kad balsojums ir izteikts, kā tas bija šorīt. Tomēr es jautāju jums, priekšsēdētāja kungs, un jūs varat mani pārtraukt, tas mani vispār neinteresē – ko saka šis Parlamenta reglaments? Jūs to zināt? Uz šo jautājumu jūs gribat atbildēt šai pamestajai plenārsēžu zālei, ka tai jābalso, pamatojoties uz tiem, kuriem bija dots vārds, un nevis uz tiem, kuri gribēja izteikt neatkarīgu viedokli! Tas ir ārprāts!

  Priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kunde, es ticu, ka mans tonis būs tikpat nosvērts cik jūsējais bija satraukts. Es devu jums vārdu, jo vēlējos zināt, vai jūs esat par vai pret pirmdienas, 14. janvāra protokola apstiprināšanu. Jums nebija nekā, ko teikt šajā jautājumā. Taču es biju pietiekami pieklājīgs, lai uzklausītu jūs līdz galam, un es ceru, ka mūsu kolēģi būs tikpat pateicīgi par to, kādā veidā jūs izvēlējāties vērsties pie šī Parlamenta.

Tādēļ es pieņemšu, ka šeit nav komentāru, jo priekšsēdētājas kundze neprasa vārdu vēlreiz.

(Iepriekšējās sanāksmes protokols tika apstiprināts.)

14. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vairākgadu nostādnes laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam (debates)

  Priekšsēdētājs. – (FR) Nākamais darba kārtības punkts ir Michael Cashman ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 168/2007 attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību Aģentūras vairākgadu pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam pieņemšanu (COM(2007)0515 - C6-0322/2007 - 2007/0189(CNS)) (A6-0514/2007), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Darba kārtības jautājums: Vai godātais deputāts varētu man pateikt, par kuru regulas pantu viņš runā?

  Roger Knapman (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, par darba kārtību saskaņā ar Reglamenta 171. pantu. Tikko jūs teicāt klātesošajiem, ka 19 deputāti ir pieteikušies runāt. Pirms pusdienām mums teica, ka esot 14 deputāti. Es zinu, ka, tiklīdz runa ir par statistiku un it īpaši, kad nav balsojuma pēc saraksta, viss notiek mazliet brīvāk šeit, bet vai jūs varētu izskaidrot starpību starp šiem diviem cipariem?

  Priekšsēdētājs. – (FR) Ir gūti sniegt jums paskaidrojumu tūlīt, taču es darīšu visu, ko spēšu.

Mēs saņemam pieprasījumus izteikties, un es esmu bijis priekšsēdētājs daudzos balsojuma skaidrojuma gadījumos, reālā laikā. Jebkurā gadījumā notika tā, ka tad, kad izskanēja Vidal-Quadras kunga paziņojums, pirms viņa tribīnē bija 14 vārdi, bet pēc tam, dažu sekunžu vai minūšu laikā tribīnei tuvojās citi Parlamenta deputāti, lai pateiktu priekšsēdētājam, ka viņi vēlas runāt. Tādēļ, bez šaubām, runātāju skaits palielinājās no 14 līdz 19 laikā starp Vidal-Quadras kunga un manu paziņojumu tikai pēc maza brīža. Tomēr tas ir ļoti interesants jautājums, un mēs pārbaudīsim attiecīgo noteikumu.

Tagad atļaujiet man, lūdzu, atgriezties pie M. Cashman ziņojuma un sākt uzreiz ar Komisijas pārstāvi.

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties Parlamentam par ļoti konstruktīvo sadarbību un atbalstu Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas 2007.-2012. gadam ātrai pieņemšanai.

Es īpaši gribu pateikties referentam M. Cashman par viņa personīgo ieguldījumu šajā jautājumā. Daudzgadu pamatprogramma 2007.-2012. gadam, ko piedāvāja Komisija un apsprieda Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, ļaus aģentūrai strādāt, cik vien labi iespējams. Es gribu teikt, ka es pilnībā saprotu pamatojumu katram grozījumam, ko piedāvāja referents. Esmu gandarīts, ka varu pieņemt 1. un 2. grozījumu par etnisko minoritāšu jēdzienu; 3.,4.,5.,8. un 13. (daļēji) grozījumu par daudzējādās diskriminācijas jēdzienu; 15. grozījumu par sociālās atstumtības jēdzienu un 16. grozījumu – it sevišķi tāpēc, ka visi šie grozījumi atspoguļo kompromisa risinājumus, kurus deva diskusijas starp prezidentūru, Komisiju un referentu.

Par pārējiem grozījumiem runājot, es nevaru tos pieņemt vairāku juridisku un tehnisku iemeslu dēļ, kurus es ļoti ātri šeit izskaidrošu. Daži grozījumi neatbilst pamata regulai, proti, 10.,11. un 18. grozījums. Dažos gadījumos grozījumi pārsniedz regulas darbību, it īpaši 17. grozījums. Dažos citos gadījumos tie ir pretrunā ar regulu, pēc mana viedokļa, protams, piemēram, 10. grozījums. Citi neatbilst labāka regulējuma prasībām, it īpaši 2., 7. un 13. grozījums attiecībā uz „tradicionālās nacionālās minoritātes un valodu minoritātes” pievienojumu, kas jau ir aplūkots regulā.

Daži grozījumi neietilpst Kopienas kompetencē vai aģentūras kompetencē, proti, 14. un 15. (daļēji) grozījums. Visbeidzot, 12. grozījums stipri ierobežotu aģentūras darbības lauka apjomu, kā noteikts mūsu priekšlikuma 2. pantā.

Viens punkts par 6. grozījumu. Es neesmu pret noteikuma būtību. Tomēr priekšlikums daudzgadu pamatprogrammai, manuprāt, nav labākā vieta, kur ievietot vispārējus paziņojumus par cilvēktiesību raksturu un definīciju.

To vislabāk var izdarīt attiecīgās starptautiskās konvencijās un hartā. Tomēr es neiebildīšu pret šo grozījumu, ja gan Padome, gan Parlaments grib to pieņemt.

Visbeidzot, es nevaru pieņemt 7. un 9. grozījumu. Par 7. grozījumu - daudzgadu pamatprogramma ir izveidota, lai regulētu Eiropas iestāžu un/vai dalībvalstu pienākumus pārraudzīt visu starptautisko cilvēktiesību konvenciju ievērošanu, kurām dalībvalstis ir pievienojušās.

Par 9. grozījumu, atsauce uz daudzgadu pamatprogrammas pārskatu pirms pieciem gadiem nav vajadzīga, ja Komisija, Padome un Parlaments vienmēr var pieprasīt paplašināt pamatprogrammas 2. panta apjomu.

Vispār runājot, piecu gadu laika posms tika nosprausts, lai novērstu aģentūras darba efektivitātes pakļaušanu riskam, jo tai vajadzīgs laiks sava darba plānošanai un izpildei. Sistemātisku pārskatu ieviešana varētu apdraudēt aģentūras darbu.

Visbeidzot, manuprāt, aģentūras izveide ir bijis liels panākums pamattiesību ievērošanas veicināšanā Eiropas Savienībā. Tas ir bijis panākums arī iestāžu sadarbībā. Tagad mums jāizveido aģentūrai pienācīgi apstākļi, lai tā sekmīgi darbotos un pierādītu savu vērtību nākamajos gados.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties priekšsēdētāja vietniekam F. Frattini par šiem vārdiem.

Ja Parlamentam būtu bijis koplēmums par šo jautājumu, mēs būtu daudz labākā pozīcijā. Man jāsaka kolēģiem šodien, ka es tikos ar NVO un pilsonisko sabiedrību pašā sākumā, kā arī ar dažiem ēnu referentiem, lai redzētu, ko mēs varētu darīt. Man bija gluži skaidrs jau pašā sākumā, ka man būtu nebeidzams saraksts, ja notiktu tā, kā es gribu, jo cilvēktiesības ir tik svarīgas: tās stāv pāri visam un ir īstais iemesls, kāpēc šīs iestādes tika izveidotas, lai mēs nekad neatgrieztos atpakaļ pie tiem apstākļiem, kas radīja Otro pasaules karu un briesmīgo ēnu, kas krita pār tik daudzām dažādām tautām un daudzām dažādām minoritātēm.

Tomēr realitāte ir tā, ka mēs tikai konsultējāmies, tāpēc man bija jāuzņemas ļoti grūts pienākums. Man kā gejam ir ļoti grūti atteikties ietvert īpaši homofobiju. Tomēr, ja es gribu būt konsekvents, piemērojot principu, ka mums jāuzskaita tas, kas nav ietverts, tad man ir jāatturas tieši no tām lietām, ko mana sirds vēlas. Tādēļ tas ir bijis grūti.

Ar gandarījumu saku, ka šis ziņojums tika pieņemts ar 48 balsīm par, nevienu pret un 8 atturoties. Tas norāda, ka mūsu priekšā ir komitejas vēlmes, – lai gan, patiešām ir daži grozījumi, kurus es personīgi neatbalstīju. Es gribu izteikt lielu atzinību Portugāles prezidentūrai un maniem kolēģiem, kas sēž šai zālē, kuri strādāja cieši kopā ar mani, kuri atbalstīja Parlamentu, lai izveidotu pozīciju, kuru varēja atbalstīt gan Padome, gan Parlaments.

Priecājos, ka komisārs ir iesniedzis deviņus no astoņpadsmit grozījumiem. Mēs saņemam 50 % atbalstu – protams, es vēlos 100 % atbalstu, bet es dzīvoju reālā politikas pasaulē. Es visvairāk gribu, lai aģentūrai veicas. Aģentūras sākotne ir Pamattiesību harta un visas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kas mums dalībvalstīm ir kopīgas.

Tomēr ir dažas delegācijas, daži politiķi un dažas dalībvalstis, kas vēlas, lai aģentūrai neveicas. Viņi negrib, ka tā būtu efektīva, un tāpēc es esmu bijis absolūti konkrēts prasībās, ko mēs izvirzām šai aģentūrai. Es vēlos, lai tai veicas. Es uzskatu, ka grozījumi, kurus pieņēma komitejā, palīdzēs tās veiksmei, vienlaikus neuzliekot aģentūrai nevajadzīgas prasības, kas pārsniedz kā cilvēku, tā finanšu resursus.

Dažu sieviešu grupu vidū ir bijuši ierosinājumi, ka tā nesniedzas pietiekami tālu, bet mēs esam ieviesuši dzimumu perspektīvu un ņēmuši vērā Dzimumu līdztiesības institūtu. Protams, jābūt papildināmībai, bet nedrīkst būt dublēšanās, jo tā atkal izšķiestu resursus.

Tāpēc ļaujiet man beigt un ļaujiet klausīties, – kas, iespējams, ir vissvarīgākā un viena no visgrūtākajām lietām politikā. Ļaujiet man klausīties debates, bet es nevarēšu atbalstīt grozījumus, kas tiks iesniegti plenārsēdē rīt vienkārša principa dēļ: es sākumā teicu, ka nevaru pieņemt visu grozījumu klāstu, un tagad mainīt šo attieksmi nozīmētu atteikties no vienošanās, ko es panācu ar ēnu referentiem. Protams, ka minoritāšu valodas ir svarīgas, protams, citas jomas ir svarīgas, bet nekas nav tik svarīgs kā Pamattiesību aģentūra, kas veiksmīgi veic darbu, ko mēs tai liekam darīt.

  Libor Rouček, Ārlietu komitejas referents. – (CS) Pamattiesību aģentūras izveide pagājušā gada sākumā ir ļoti svarīgs un vajadzīgs solis virzībā uz cilvēku pamattiesību aizsardzību un atbalstu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Diemžēl vēl joprojām nav pieņemts ilgtermiņa pamats, un vēl ir jārisina daži personāla jautājumi. Tādēļ Ārlietu komiteja lūdz labot šo situāciju pēc iespējas ātrāk. Runājot par aģentūras darbību ārpus Eiropas Savienības, Ārlietu komiteja atbalsta pasākumus, kas pieņemti, lai novērstu darba dublēšanu un nodrošinātu vajadzīgo koordināciju darbībās ar starptautiskām organizācijām kuras strādā šajā pašā jomā: pirmkārt, tās ir Eiropadome, ANO un EDSO. Mēs uzskatām, ka arī dialogs par cilvēktiesībām ir ārkārtīgi svarīgs attiecībām starp Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam to, ka aģentūra ir atvērta kandidātvalstu līdzdalībai. Nobeigumā mēs pieņemam, ka tiklīdz stāsies spēkā Reformu līgums un tiks izveidots Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja amats, aģentūra sniegs visu iespējamo palīdzību šā pārstāvja darbā.

  Kinga Gál, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs! Priecājos, ka mēs esam panākuši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pamatprogrammas pieņemšanu, un es vēlos pateikties referentam par viņa darbu un gatavību sadarboties, kuru viņš izrādīja vienmēr šajā grūtajā darbā.

Tagad iestādēm, dalībvalstīm un ES iedzīvotājiem ir tikpat svarīgi, lai aģentūra pēc iespējas drīzāk sāk pienācīgi darboties, jo tā tika oficiāli izveidota pagājušā gada 1. martā Vīnē, bet tai joprojām nav ne struktūras, ne mandāta vai mērķim atbilstīgas vadības.

Tādēļ ir ļoti svarīgi tagad pieņemt pamatprogrammu. Mēs šeit esam sastapušies ar sarežģītu problēmu, kad, no vienas puses, mēs varētu nosaukt neskaitāmus jautājumus par cilvēktiesībām un fundamentāliem tiesiskiem jautājumiem, bet, no otras puses, mums ir jāapsver, kas īsti padarīs aģentūru par šodienas mērķim atbilstīgu.

Kā man šķiet, mans kolēģis deputāts Cashman kungs ir centies apvienot šo viedokli, lai tas atbilstu vienlaikus abiem kritērijiem: lai tā varētu elastīgi strādāt ar mūs visus jutīgi skarošām cilvēktiesību problēmām, un lai tajā pašā aģentūra atbilstu tās mērķim.

Man šķiet, ka Parlaments pilnībā atbalsta šos priekšlikumus un, neraugoties uz to, ka tas uzmanīgi uzklausīja Frattini kunga teikto par viņam un Komisijai nepieņemamām lietām, es no sirds ceru, ka Padome saprot mūsu daudzos jautājumus, jo tie varētu būt atrisinājums tam, kā aģentūrai jāstrādā, lai tā pievērstos reālām problēmām.

Jautājums par valodas un tautības minoritātēm sākotnējā sarakstā netika ievērots, bet tas ir iekļauts priekšlikumā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, jo tagad mēs atkal redzam, ka šīs problēmas rodas atkal un atkal, un Eiropas Savienībai tiešām nāksies ar tām sastapties; tas ir jāiesaista. Tādēļ es ceru, ka šī aģentūra spēs veltīt tām uzmanību. Mums būs darīšana nevis ar ,,papīra tīģeri”, bet gan ar reāli strādājošu iestādi. Pateicos par uzmanību!

  Stavros Lambrinidis, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pamattiesību aģentūrai beidzot jāsāk pildīt tās svarīgais uzdevums. Tādēļ referents, kuru es apsveicu, bija spiests ierobežot ierosinātās programmas grozījumus, lai atvieglotu ātru iestāžu nolīgumu šajā svarīgajā jautājumā. Protams, būtu vēlams, lai jomās būtu iekļautas arī sociālās tiesības, un pretterorisma pasākumu sistēmā bija skaidras norādes uz jautājumiem par cilvēku tirdzniecību, privātās jomas aizsardzību un cilvēka cieņu. Taču durvis joprojām ir vaļā.

Šodien es īpaši pievērsīšos kādam svarīgam grozījumam, kuru es iesniedzu kopā ar dažiem citiem kolēģiem, grozījumam, kas tika pieņemts un kura skaidri minēta efektīva, neatkarīga tiesvedības administrācija, tostarp arī apsūdzēto un aizdomās turēto tiesības.

Priekšsēdētāja kungs, kad tiek grauta sabiedrības uzticība tiesu iestāžu neatkarībai un taisnīgumam, tiek grauts mūsu demokrātisko sabiedrību pamats, un šā iemesla dēļ aģentūras pienākumos jau sākumā ļoti pareizi tika iekļauta šī dimensija. Tomēr tajā pašā mums ir tieksme aizmirst, ka katrs cilvēks ir nevainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Apsūdzētā vilkšana pie kauna staba, ar ko nodarbojas plašsaziņas līdzekļi, lai celtu reitingus, vai pat valdības un ierēdņi īslaicīgu politisku ieguvumu dēļ, kliedzoši pārkāpj šo principu. Un aizdomās turētos, priekšsēdētāja kungs, it īpaši šodien, šajā laikā, kad izrādās, ka tik daudzus pamatprincipus var locīt terorisma apkarošanas vārdā, nedrīkst aizvest, pret viņiem nedrīkst izturēties nežēlīgi, un viņu pamattiesības nedrīkst nesodīti atņemt. Ja mēs no kaut kā varam mācīties, tad tā, protams, ir Gvantanamo, kura nesen piedzīvoja savu sesto gadadienu, un diemžēl gandrīz neviens šo faktu nepamanīja.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vardā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man pateikt, ka es ārkārtīgi cienu referentu Cashman kungu. Es vienmēr uzskatu viņu par lielisku sabiedroto cīņā par pamattiesību aizstāvību. Tādēļ es neesmu vienisprātis ar referentu ne jau par būtību un saturu, bet gan par stratēģiju. Stratēģija varbūt būtu atmest pāris prioritātes apmaiņā pret Padomes atbalstu, bet vai Padome mums piedāvā pietiekami daudz, lai mēs atteiktos no tā, ko gribam? Manuprāt, nē, un ja tas ir tā, es izvēlos tikai skaidri izteikt savu nostāju.

ALDE grozījumos ierosinātas četras papildu prioritātes, proti, homofobija, privātums, pretterorisma politika un pamattiesības, un romu diskriminācija, un tieši tagad šīs ir četras galvenās jomas, kurās dalībvalstis nepārtraukti pārkāpj cilvēktiesības. Pamattiesību aģentūrai vajadzētu kļūt par sargsuni, lai noturētu dalībvalstis uz pareizā ceļa, taču diemžēl tā nav spējusi to izdarīt. Katrā ziņā, tā jau ir kļuvusi par bezzobainu tīģeri. Ciktāl tas skar mani, un, protams, arī tad, kad es klausījos komisāra F. Frattini tikko teiktajā, Eiropas Parlamentam kā Pamattiesību aģentūras visnozīmīgākajam partnerim vienkārši vajadzētu noteikt pašam savas prioritātes.

Atklāti runājot, ja mēs paļaujamies uz Padomes atbalstu vai vienošanos ar to, es vienalga vēlos uzzināt, kur Padome ir šodien. Tādēļ es baidos, ka, lai gan es lielā mērā piekrītu referentam par saturu (es apspriedīšos ar savu grupu), bet man diemžēl jāsaka, ka es nevaru atbalstīt stratēģiju.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pamattiesību aģentūra tika izveidota uz Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pamata. Šī pārmaiņa varētu vēstīt par uzlabojuma sākumu. Vīnē esošais centrs bija pazīstams ar neuzticamību un vieglumu, ar kādu tika sagrozītas sūdzības par rasismu un antisemītismu – tā, piemēram, notika 2001. un 2005. gadā attiecībā uz Radio Maryja un Republikāņu līgu manā valstī Polijā.

Ja jaunā iestāde ievēros referenta ieteikumus, tā drīz vien atkārtos vecās kļūdas. Priekšlikums pārskatīt un pārbaudīt tematiskās jomas, elastība vai tā dēvētie aktīvie pasākumi – tie ir tikai citāti no šim ziņojumam dotā attaisnojuma – tas nav nekas cits kā zaļā gaisma aģentūrai, lai tā rīkotos nekontrolētā veidā, kuru nosaka galējas ideoloģijas, un ārpus starptautiskiem tiesību aktiem. Tas nebūtu pārāk svarīgi, jo, galu galā, šis nebūtu vienīgais Eiropas naudas izšķiešanas gadījums, bet cilvēktiesību aizsardzības sistēma, kurai nav starptautisko tiesību aktu satvara, un kura ir atstāta profesionāliem antirasistiem, zaudē svarīgāko, kas tai ir – uzticamību.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs balsojām par šo ziņojumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Mēs to apstiprināsim šeit vēlreiz, kaut gan mēs pievienojamies lielai daļai kritikas, kas izskanēja plenārsēžu zālē un no paša referenta mutes. Vienu no maniem viedokļiem jau minēja referents. Kaut gan Pamattiesību aģentūra turpinās cīņu pret dzimumu diskrimināciju, tādas problēmas kā ksenofobija diemžēl nav tās kompetencē. Ņemot vērā debates, kādas mums bijušas Eiropā, un diskusiju pašreizējo stāvokli, ir nožēlojami, ka mēs nevarējām panākt kompromisu ar Padomi un Komisiju.

Jānorāda vēl citas lietas. Mēs iesniedzām grozījumus komitejā, bet diemžēl tos visus noraidīja. Es vēlos minēt tikai dažus no tiem. Romu tautības cilvēku diskriminācija būtu svarīga problēma, kuru risināt, un tāpat tāda būtu arī privātuma aizsardzība. Datu aizsardzība būtu bijis vēl viens svarīgs jautājums. Mēs šeit, Eiropā, esam sasnieguši zināmu standartu, kas mums jāatbalsta visā Eiropas Savienībā mūsu uzticamības dēļ. Tomēr ir svarīgi, ņemot vērā arī mūsu pieredzi terorisma apkarošanā, pārbaudīt, līdz kādai pakāpei ciņu pret terorismu var saskaņot ar pamattiesībām. Tā ir vēl viena lieta, kuru būtu vērts iekļaut Pamattiesību aģentūras kompetencē.

Visi ir vienisprātis, ka Pamattiesību aģentūrai jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk, bet mēs neesam spējuši pat vienoties par tās direktoru. Tādēļ paliek vieta zināmām šaubām par to, vai aģentūra patiesi spēs pildīt funkcijas. Labā ziņa ir tā, ka nebūs daudz vairāk šo procedūru. Kad 2009. gadā stāsies spēkā pārskatītais ES līgums, mums būs citi procesi, caur kuriem tiks virzīta Eiropas Parlamenta iesaistīšanās šajās debatēs.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Cashman kunga ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Pilsoņu brīvību komitejas dalībnieki ir tiešām ir strādājuši pie šī svarīgā jautājuma. Apsveicu viņus un arī referentu.

Tomēr īpaši atzinīgi es vērtēju uzlabojumus, ietverot aģentūras īpašajos pienākumos diskrimināciju pret tradicionālajām valodām un minoritātēm. Es aicinu deputātus rīt atbalstīt šīs reformas.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir paziņojusi šo, 2008. gadu, par Starptautisko valodu gadu. Eiropas Savienībai ir jāpiedalās šajā pasākumā, un arī mums jāseko šim paraugam.

Man ir īpaša interese par šo jautājumu. Es turpinu darboties ES līmenī, lai pieprasītu vajadzīgos līdzekļus īru valodai kā ES darba valodai, un vēlēšanu apgabala līmenī, atbalstot kampaņu par Īru valodas likumu – tiesību aktu, kurš ļoti vajadzīgs Ziemeļīrijai, lai aizsargātu īru valodā runājošos.

Šīs tiesības pašlaik nevar izmantot. Tās būs pieejamas, ja tās tiks ietvertas saistošā tiesību aktā un ja tāda organizācija kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra spēs aizstāvēt manus tautiešus un citus gadījumos, kad notiek diskriminācija uz valodas pamata.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es bez šaubīšanās balsošu pret šo ziņojumu, jo es uzskatu šo aģentūru par Eiropas politiskā korektuma sargsuni, kurš iegūst arvien lielāku varu pār Eiropu. Kaut gan aģentūra pretendē uz iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību, patiesībā tā apdraud dažas no mūsu pamattiesībām un brīvībām, un subsidiaritātes principu.

Politiskā korektuma gars, kas spokojas Eiropā, nozīmē, ka vārda brīvība ir jāpakļauj konkrētas reliģijas, proti, islāma, prasībām, kura neatzīst nekādu kritiku.

Eiropas Rasisma uzraudzības centrs, kura sekotāja, paredzams, būs aģentūra, ļoti piesardzīgi pielīdzināja likumīgu viedokļa paušanu, iebilstot pret imigrāciju un islāma negatīvajiem aspektiem, rasismam. Centrs apgalvoja arī to, ka bailes islāma (,,islāmafobija”) ir jauns veida diskriminācija un ka pēc sadursmēm par dāņu karikatūrām ir jābūt tiesību aktiem pret zaimošanu. Kad veiktais pētījums liecināja, ka vardarbību pret ebrejiem Eiropā galvenokārt izdara jauni musulmaņi, centra direktors to nekavējoties nosūtīja uz papīrgrozu.

Šķiet, tikai ļoti nedaudz cilvēku šajā Parlamentā tomēr saprot, ka vārda brīvība ir lielākā no pamattiesībām, un ka vēstures progresu vienmēr virzījis domu brīvības progress. Eiropa nekad agrāk nebūtu bijusi pasaules centrs bez brīvības tieši un brīvi stāstīt patiesību, lai kā arī tā kādu varētu aizskart. Šis ziņojums un šī aģentūra noliek šo principu uz slidenas takas.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu plāna izveide ir ārkārtīgi svarīgs jautājums tiem no mums, kuri tic, ka pamattiesības ir daļa no eiropiešu DNS. Tādēļ man būtu jāpievienojas referentam un citiem runātājiem, kuri teica ,,uz priekšu” ar vairākgadu plānu, ,,uz priekšu” ar aģentūras darbu.

Es uzskatu, ka arī šis ziņojums, kā teica Gál kundze, kuru es atbalstu kā savas grupas pārstāvis, ir līdzsvarots ziņojums, kas cenšas būt produktīvs, nekļūstot pārmērīgi pretenciozs.

Reālistisks, tas, šķiet, ir referenta lietotais izteiciens. Tā kā ziņojums ir reālistisks, es vēlētos lūgt mazliet lielāku atbalstu komisāram Frattini, manam labajam draugam Franco Frattini. Pieņemt tikai deviņus no astoņpadsmit mūsu iesniegtajiem grozījumiem – tās man šķiet vājas pūles no Eiropas Komisijas puses, un pūles, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ir tas, kas vajadzīgs tik svarīgā lietā kā šī.

Man bija laime un gods būt Parlamenta delegācijas priekšsēdētājam konvencijā, kas sastādīja šo hartu, un es jūtos tikpat pagodināts vadīt ATD Ceturto pasaules starpgrupu, un panākumus guva viens no mūsu grozījumiem, piecpadsmitais: iekļaut sociālo atstumtību un nabadzību Aģentūras uzdevumos. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens, kurš ir sociāli atstumts un dzīvo nožēlojamā nabadzībā, nebauda nekādas pamattiesības, un tādēļ mēs uzskatām, ka mūsu iedzīvotājiem tas būtu svarīgs politisks signāls, ja 15. grozījumu uzlūkotu labvēlīgāk nekā to darījāt jūs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs. Nobeigumā, mēs, Eiropas Parlamenta deputāti pārstāvam cilvēkus, un cilvēki lūdz, lai mēs rūpējamies arī par mazāk labklājīgajiem.

Tādēļ, komisāra kungs, es ceru, ka šīs debates palīdzēs jums saprast, cik svarīgi ir mainīt nostāju no deviņu grozījumu pieņemšanas un vairāk grozījumu pieņemšanu, un atbalstīt Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā.

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Deviņus mēnešus pēc Pamattiesību aģentūras ceremoniālās nodošanas, man nav prieka runāt par to, ka šī iestāde nevarēja sākt darbu un tai joprojām nav vadības.

Vismaz šonedēļ Parlaments pieņems vairākgadu pamatprogrammu, par ko es vēlētos pateikties referentam Cashman kungam. Vairākgadu pamatprogramma ir ārkārtīgi svarīga aģentūras darbam un tam, cik efektīva tā būs uzraugot pamattiesības un nosakot, ko darīt. Trīspusējā nolīguma process dibināšanas hartas izveidei atstāja vaļā dažus ceļus, un mūsu pienākums ir tos turpināt.

Piemēram, paziņojumā Padome vēlējās lietot politisko stingrību, lai panāktu aģentūrai iespēju pēc tās pieprasījuma izmeklēt cilvēktiesību ievērošanu sadarbībā ar policiju un tiesu iestādēm. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir svarīgi izmantot iespējas, kas tām ir, kamēr tas negrozāmi kļūs par aģentūras pienākumu, kad stāsies spēkā Reformu līgums.

Mūsu kopējais pienākums ir arī neapstrīdami piešķirt atsevišķas un Kopienas tiesības nacionālajām un etniskajām minoritātēm, ne tikai aizliedzot diskrimināciju, bet arī pieprasot pozitīvu tiesību aizsardzību. Principā sociālo tiesību atzīšana par cilvēktiesībām arī nav apšaubāma, jo nav cilvēka cieņas bez pamatdrošības.

Tā ir klišeja, tomēr vienalga patiesa, ka katrs lēmums ir vērts tikai tik, cik daudz to īsteno. Priekšsēdētāja vietnieka Frattini kunga vārdi radīja nelielas šaubas, taču, neraugoties uz to, es ceru, ka aģentūra būs konsekventa cilvēktiesību aizsardzībā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlētos izmantot iespēju izteikt divus galvenos apsvērumus. Pirmais ir tāds, ka es karsti ceru un nekavējoties pieprasu rīkoties, lai šīs Pamattiesību aģentūras direktoru ieceltu tūlīt pēc tās darba programmas pieņemšanas, jo aģentūras izveides kopējais mērķis ir pēc iespējas ātrāk padarīt te pilnīgi funkcionālu.

Mans otrais pamata apsvērums ir tas, ka es vēlos izmantot šo diskusiju, lai vēlreiz aicinātu novērtēt visu aģentūru darbu un lietderību. Faktiski es neesmu pārliecināts, ka visas aģentūras strādā tā, kā mēs vēlamies, un vai tam jāpastāv mūžīgi; gluži pretēji, esmu cieši pārliecināts, ka ir dažas paralēlas struktūras, un ka noteikti būtu iespējams iztikt bez dažām aģentūrām, nevienam pat nepamanot to prombūtni vai jūtoties tādēļ sliktāk. Es vēlētos jums jautāt, kad Komisija domā sākt šādu novērtējumus.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicot referentu Michael Cashman, es vēlētos izteikt vienu piebildi, proti: LIBE komitejas sanāksmju laikā mēs detalizēti apspriedām, vai Cilvēktiesību aģentūra darīs vai nedarīs to pašu, ko Eiropadome. Mēs nonācām pie secinājuma, ka tā to nedarīs, bet man radies iespaids, ka mēs apskaužam Eiropadomi par to, ka tā ir tik svarīga, ka tā var piemērot īpašu tiesisku sistēmu.

Man šķiet, ka Pamattiesību aģentūras stingram pamatam, neraugoties uz nosacījumiem un tai piešķirto kompetenci, ir jābūt Pamattiesību hartai. Tas dotu aģentūrai skaidru izpratni par to, ka tā arī ir Pamattiesību hartas aizstāve arī tiem iedzīvotājiem, tām dalībvalstīm, kuras nav pilnībā atzinušas Cilvēktiesību hartu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, un es uzskatu arī to, ka Cilvēktiesību aģentūrai ir jāiet šajā virzienā ar mūsu palīdzību, ar Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties ikvienam, kas uzstājās ar saviem ierosinājumiem un ieguldījumu.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai jābūt un pilsoņiem tā ir jāredz ne tikai kā pamattiesību labākā aizstāve, bet arī vislabākā virzītāja. Ar to es domāju grupu un kopienu tiesības, kā arī indivīdu tiesības. Tā ir ļoti svarīga pieeja.

Es arī jūtu, ka pēc hartas proklamēšanas un Lisabonas līguma parakstīšanas aģentūrai jākļūst par visefektīvāko Eiropas instrumentu šajā laukā. Tāpēc es gribētu, lai Parlaments organizē kandidātu noklausīšanos, kas atlasīti direktora postenim, pēc iespējas ātrāk, lai aģentūra var sākt savu darbu ar pilnu jaudu.

Es pilnībā piekrītu referentam M. Cashman, ka mums jāļauj aģentūrai sākt strādāt tūlīt. Tās pārslogošana ar pārāk daudziem uzdevumiem radītu risku, ka aģentūra varētu šķist stipra iestāde, bet praksē tā nebūtu spējīga rīkoties vajadzīgajā ātrumā.

Visbeidzot, es zinu par bažām, ko daudzi no jums izteica, un varu jums solīt, ka pirms piecu gadu perioda beigām es būšu gatavs pilnībā izmantot Komisijas pilnvaras, lai pieprasītu no aģentūras iet tālāk par 2. pantā noteikto apjomu, proti, doties tiesību un drošības sadarbības laukā.

Viens vārds nobeigumā. Es jūtu līdz sava drauga I. Méndez de Vigo teiktajam un pievērsīšu lielāku uzmanību viņa ierosinājumiem, it īpaši attiecībā uz 15. grozījumu, lai censtos ievērot izteiktās cerības par Eiropas stratēģiju cīņā pret nabadzību.

Es gribu arī atkārtot, ka esmu gatavs pieņemt 6. grozījumu, pat ja es tam principā nepiekrītu. Es ceru, ka mans mēģinājums attaisnot jūsu cerības darīs M. Cashman laimīgu.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Pateicos, komisāra kungs. Šķiet, ka Parlaments ir pateicīgs.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisāram par pieļāvīgu attieksmi pret ļoti svarīgo 6. grozījuma jautājumu, kas nosaka, ka „visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi un tāpēc cilvēktiesības ir nedalāmas un neaizskaramas”. Vai es varu pateikties kolēģiem par viņu ieguldījumu un vai varu jums pateikt, ka tad, kad viens no deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām, paziņo, ka viņi grasās balsot pret mani, kad tie ekstrēmisti Parlamentā balso pret mani un pret manu ziņojumu, mana sirds pildās ar prieku un mans prāts man saka, ka mēs esam rīkojušies pilnīgi pareizi. Jo, kad runa ir par cilvēktiesībām, nedrīkst būt nekāda ekstrēmisma, izņemot cilvēktiesību visstingrākā aizsardzība.

Es teiktu savai labai draudzenei Sophia in ’t Veld, ka, protams, es viņai piekrītu, bet es ticu, ka romu, privātās dzīves un homofobijas jautājumi jau ir ietverti. Patiešām, uz romiem attiecas diskriminācija pēc etniskās un rasu piederības. Es teiktu savam kolēģim S. Lambrinidis, ka Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību konvencija dod mums jomu, kurā mēs varam darboties, aizsargājot privāto dzīvi, novēršot tirdzniecību ar cilvēkiem un risinot sociālās atstumtības problēmu. K. Gál atzina par pilnīgi pareizu to, ka runa ir par aģentūras spēju darboties, un mums ar to jārēķinās.

Tāpēc es esmu ietvēris daudzējādo diskrimināciju. Mums jāatceras, ka mēs nenodarbojamies tikai ar tām jomām, ko tās var nosegt. Tās ir tematiskas jomas, kuras balstās uz objektīviem pamatiem, kas ir Pamattiesību harta un starptautiskās konvencijas, kuras visām dalībvalstīm ir kopīgas.

Manam lielam draugam Cem Özdemir - çok teşekkür ederim! - es teiktu par datu aizsardzību, jā, tā ir ietverta. Mums ir arī datu aizsardzības pārraugs, un mums ir datu aizsardzības direktīvas, un tas, ko mēs gribam vismazāk, ir dublēšana.

Ir interesanti, un mums jābūt svētku noskaņai. Drīz mums būs R. Angellili ziņojums. Tas ir pašiniciatīvas ziņojums, tomēr šai gadījumā mums ir absolūts pienākums – nevis pašiniciatīva, nevis prasība, – lai bērna tiesības ir piekritīgas aģentūrai, kas aizsargā pamattiesības. Tāpēc es apsveicu Parlamentu. Es rosinu balsot kopā ar mani. Neliksim klāt vairs neko, neatšķaidīsim, koncentrēsimies, padarīsim savu darbu – un, priekšsēdētāja kungs, pataupiet savu āmurīti citai reizei!

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es vēlētos stingri iebilst pret to, ko tikko teica Cashman kungs. Es piederu pie neatkarīgo deputātu grupas, un es vēlos teikt, ka agrāk, kad es biju Eiropadomes locekle, es uzrakstīju ziņojumu par bērnu darba aizliegumu, un es piedalījos arī vēl viena ziņojuma sastādīšanā par bērnu tiesībām. Tādēļ es stingri iebilstu pret referenta komentāriem, kurš teica, ka viņu neuztrauc tas, ka kāds no neatkarīgo deputātu grupas balsos pret viņu.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Cashman kungs, lūdzu, atbildiet personīgi uz komentāriem, kuri tika uztverti kā personīgs uzbrukums.

  Michael Cashman , referents − Priekšsēdētāja kungs, protams, ka es nedomāju par godājamo deputātu, kad es izteicu savu piezīmi.

Es vērsos vispār pie politiskām grupām nepiederošiem deputātiem, bet īpaši atsaucos uz K. Dillen izteiktajiem komentāriem, kas, manuprāt, liecina par ekstrēmismu. Bet es nekādā ziņā negribēju apvainot godājamo deputātu, kura darbi runā paši par sevi.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Vismaz attiecībā uz tulkojumu franču valodā es varu apstiprināt, ka šis komentārs tika izteikts saistībā ar ekstrēmistiem, kā pretstatot tos neatkarīgajiem deputātiem. Referents skaidri norādīja atšķirību.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 17. janvārī.

15. Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām (debates)

  Priekšsēdētājs. – Darba kārtības nākamais punkts ir Roberta Angelilli ziņojums ,,Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, (2007/2093(INI)) (A6-0520/2007). Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja. .

  Roberta Angelilli, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties kolēģiem par vērtīgo sadarbību un īpaši Frattini kungam par viņa ieguldījumu, kopš paša pilnvaru sākuma aizstāvot bērnu tiesības.

Šis ziņojums, kā redzams, nepretendē uz vispusību, tomēr es ticu, ka tas ir labs sākuma punkts. Tā mērķis bija izveidot pamatus stratēģijai, kas vērsta uz nepilngadīgo tiesību atbalstu un aizsardzību Eiropas Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, un atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā. Kā priekšnoteikumu mēs vēlējāmies pieņemt nepilngadīgo tiesību īpašo raksturu, kas pilnīgi atšķiras no vairāk vispārēja rakstura pamattiesībām, kaut gan ir to neatņemama sastāvdaļa.

Stratēģija pirmkārt ir vērsta uz bērna tiesību pozitīvu apstiprinājumu, kurā iekļautas tiesības uz ģimeni, tiesības uz veselību, izglītību, sociālu iekļaušanos, kā arī tiesības uz izklaidi, tiesības rotaļāties, nodarboties ar sportu, un tiesības uz tīru un aizsargātu vidi. Būtībā mērķis ir izveidot bērnam piemērotu sabiedrību, kurā bērns var justies aizsargāts un aktīvi iesaistīts.

Tādēļ ziņojuma pamatā ir divi galvenie pieņēmumi: (1) aktīva bērnu līdzdalība bērnus skarošu lēmumu pieņemšanā; (2) līdztiesība, tas ir, bērnu tiesību iestrādāšana un veicināšana visās Eiropas Savienības politikas jomās. Īsumā, nepilngadīgo tiesībām beidzot jākļūst par Eiropas prioritāti, ņemot vērā arī to, ka aptuveno 30 % no Eiropas iedzīvotājiem ir bērni, un vēl joprojām viņu labā daudz kas nav paveikts, sākot ar cīņu pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā pedofilijas un bērnu pornogrāfijas tīklu skaita satraucošo pieaugumu. Vispārējais mērķis ir aizliegt visa veida vardarbības, tostarp arī tā dēvētās tradicionālās metodes, goda aizstāvēšanas noziegumus un piespiedu laulības. Nepietiek tikai nodrošināt zināmu sodu tiem, kuri rīkojas vardarbīgi; mums jāgarantē novēršanas stratēģija, kas īpaši vērsta uz palīdzību apdraudētiem bērniem.

Vēl viena prioritāte ir bērnu nabadzības apkarošana. Ir vērts norādīt, ka pat Eiropas Savienībā 19 % bērnu dzīvo zem nabadzības robežas, un tādēļ mums jānodrošina palīdzības pasākumi, kas paredzēti arī šo bērnu ģimeņu atbalstam. Mums īpaši vajadzīgi pasākumi, kas paredzēti romu bērniem un ielas bērniem, kuri bieži ir spiesti ubagot, tādējādi viegli kļūstot par ekspluatācijas, cilvēku tirdzniecības un organizētās noziedzības upuriem.

Vēl viens no šīs stratēģijas pamat aspektiem ir garantēt izglītību un apmācību visiem bērniem, arī visnabadzīgākajiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Mums vajadzīgi arī pasākumi, kas vērsti uz mazāk spējīgajiem, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju. Šeit mēs esam starp speciālistiem, tādēļ, iespējams, nav vajadzības šajā plenārsēžu zālē uzskaitīt visas steidzami risināmās problēmas: no vardarbīgu videospēļu mārketinga līdz nepilngadīgo starptautisku cilvēku nolaupīšanas gadījumu pieaugumam, birokrātija, kas sarežģī starptautiskas adopcijas, bērnu – karavīru traģēdija, bērnu darbs, bērnu dzimšanas nereģistrēšana, ievērojamais pazudušo bērnu skaits, par kuriem nekad nekas vairs nav dzirdēts. Es varētu turpināt un turpināt.

Patiesībā mums jāpiemēro atbilstīgi instrumenti un jāsniedz steidzama informācija, lai apmainītos ar pieredzi un labām metodēm, un mums jārada sinerģija starp attiecīgiem tiesiskiem un sodu instrumentiem, lai ķertos pie problēmām konkrētos termiņos un reālā laikā, un, iespējams, mums izdotos tās novērst.

Atļaujiet man nobeigumā pateikt, ka Lisabonas līguma apstiprināšana dos mums mazliet lielākas izredzes. ES Pamattiesību harta tagad ir Līguma daļa, tātad iekļaujot tajā 24. pantu, kas nosaka bērnu tiesības, tādējādi radot tiesisku pamatu stratēģijas ieviešanai. Tagad mums kā Parlamentam, bet pirmkārt dalībvalstīm, nekavējoties jāķeras pie darba.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sirsnīgi pateikties Angelilli kundzei par šo ziņojumu.

Kopš pilnvaru sākuma bērnu tiesības noteikti ir bijušas mana galvenā prioritāte, galvenais punkts manā dienaskārtībā, un sadarbības rezultātā ar Parlamentu arī šajā jomā tagad ir izstrādātas politikas pamatnostādnes, kuras būs šā ziņojuma, kuru, es ceru, pieņems ar ļoti lielu balsu vairākumu, rezultāts, tās būs pamatnostādnes darbam, kuram sekos Komisija, jo šajā ziņojumā nav neviena punkta, kuram es nepiekrītu. Tajā izklāstītas horizontālas iniciatīvas, kas skar daudzas politikas jomas, bet kopsaucējs ir tas, ka nepilngadīgie, tas ir, bērni, ir mūsu sabiedrības kodols, un tādēļ ir skaidrs, ka viņi pelna mūsu vislielāko uzmanību.

Nākamajās nedēļās es kopā ar savu personālu apsvēršu, kā īstenot Angellili kundzes ziņojuma atsevišķos punktus, pamatojoties uz konkrētām ierosmēm. Patiesībā daži pasākumi jau tiek gatavoti. Viens no tiem ir iepazīstināšana ar paziņojumu, kuru jūs esat ņēmuši vērā un kas izdots 2006. gada jūlijā, tas ir vispārējs paziņojums par Eiropas stratēģiju bērnu tiesību jomā, kura tīri politiskais mērķis bija padarīt šīs tiesības par politisku prioritāti, kā piezīmēja Angelilli kundze.

Vēl viens no pasākumiem, kuri pašlaik tiek gatavoti, ir standarta palīdzības tālruņa numurs 116 000, kas būs vienāds visā Eiropā. Atļaujiet man izmantot šo izdevību, lai aicinātu tās daudzās dalībvalstis, kuras vēl nav īstenojušas šo metodi dzīvē, nezaudēt laiku, lai to paveiktu; šeit es nepārprotami vēršos nevis pie Parlamenta, bet pie dalībvalstu valdībām. Šis lēmums tika pieņemts pirms vairāk nekā gada, bet vēl joprojām vairāk nekā pusei dalībvalstu joprojām nav reāli strādājoša palīdzības tālruņa, kut gan tas ir lēmums, kusu, man šķiet, varētu īstenot īsā laikā.

Pagājušā gada oktobrī mēs apspriedām ar prezidentūru Lisabonā, vai mēs varētu kopīgi izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas Eiropas tīklu visiem bērnu nolaupīšanas vai pazušanas gadījumiem. Jūs zināt, ka mēs skatījāmies un Francijas sistēmas labo piemēru, mēs skatījāmies, kā tā darbojas Beļģijā, mēs atzīmējām, ka Portugāle un Grieķija to veido, vai arī iepriekšējās nedēļās mēs jau izveidojām sistēmas; tomēr ir skaidrs, ka bērnu nolaupītāji neievēro robežas un tādēļ agrīnās brīdināšanas sistēmas nevar beigties uz robežas.

Mēs esam izdarījuši daudz attiecībā uz interneta noziegumiem pret bērniem. Mūsu darbs kopā ar speciālistu konferenci pagājušā gada novembrī deva nozīmīgus rezultātus tehniskās sadarbības jomā, kuras rezultāts varētu būt elektronisko sistēmu savienojums, lai novēstu un reaģētu un pedofiliju tiešsaistē. Tas ir viens no briesmīgākajiem draudiem mūsu bērniem, un jūs zināt, ka, pateicoties tā iekļaušanai Eurojust un Europol 2007. gada prioritātēs, mēs tagad varam izjaukt daudzus pedofilijas tīklus, kas darbojas ar interneta starpniecību.

Pagājušā gada novembrī mēs iesniedzām arī ziņojumu, tas ir viens no punktiem, kas tika uzsvērts, par panākumiem, īstenojot 2004. gadā pieņemto pamatlēmumu par bērnu seksuālās izmantošanas apkarošanu. Šajā ziņojumā, kā jūs varbūt atceraties, es uzsvēru to, ka daudzas dalībvalstis joprojām nav transponējušas 2004. gada pamatlēmumu, kuram tagad ir jau četri gadi, par bērnu seksuālo izmantošanu.

Mēs noteikti izveidojām noderīgu instrumentu kopā ar Eiropas Forumu. Pirmā pieredze ar to bija Vācijā, Vācijas prezidentūras laikā, un tā galvenokārt attiecās un interneta ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbīgām videospēlēm. Nākamais Eiropas forums par bērnu tiesībām, kas notiks Slovēnijas prezidentūras laikā, pievērsīsies citām tēmām, tostarp īpaši starptautiskām adoptācijām. Mēs izpētīsim situāciju un, kā cerēja Angelilli kundze, meklēsim arī praktiskus veidus, kā aicināt bērnus, bērnu pārstāvjus, tieši piedalīties Eiropas Foruma sanāksmēs. Jūs sapratīsit, ka aicinājums bērniem, arī maziem bērniem, piedalīties šajās sanāksmes ir delikāts jautājums, bet tas ir mērķis, par kuru ir pieņemts lēmums, un tādēļ mēs pievienosimies ar šo priekšlikumu arī Parlamentam.

Mēs izstrādājam vienkāršā valodā uzrakstītu un parādītu īpašu tīmekļa vietni bērniem, kurā bez agresijas un bez šausmināšanas paskaidrots, piemēram, kā izsargāties pret daudzajiem draudiem bērna drošībai ikdienā; tur paskaidrots, kā, atļaujiet teikt, sveikā tikt laukā no šādām briesmām. Mēs pateicām ļoti maz par Pamattiesību aģentūru; viens no maniem priekšlikumiem bija noteikt bērnu tiesības par prioritāti saskaņā ar aģentūras vairākgadu programmu.

Mums vēl ir daudz darba. Angelilli kundze pareizi saka, ka mums jāievēro migrantu bērni. Tas ir aspekts, kuram mēs īpaši pievērsīsimies saistībā ar Eiropas imigrācijas politiku: bērni bieži ir upuri, viņi bieži ir visneaizsargātākie vispārējā migrācijas plūsmā. Mums vairāk jāuzsver nepieciešamība īstenot Eiropas rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpaši pievēršoties bērniem un sievietēm, ko kā divas vājākās kategorijas viņi bieži kļūst par starptautiskās cilvēku tirdzniecības upuriem. Mums jāaplūko līdzekļi praktisku priekšlikumu un projektu finansēšanai saskaņā ar Eiropas programmām.

Jaunā Daphne programma un jaunā pamattiesību programma var, piemēram, dot mums iespēju sniegt arī finansiālu atbalstu Eiropas Bērnu tiesībsargu tīklam. Es piešķiru lielu nozīmi šim tīklam un, pats par sevi saprotams, arī šajā jomā strādājošajām nevalstiskajām organizācijām. Jaunā programma, kas pazīstama ar nosaukumu Daphne III, ir finansēta atkārtoti un var kalpot kā īpaši noderīgs instruments.

Nobeigumā, es, protams, esmu vairāk nekā gatavs joprojām attīstīt šo politisko stratēģiju, ņemot vērā arī ļoti konkrētus rezultātus, ko dod mūsu iedzīvotāji vienā no jomām, kas ir īpaši tuva mūsu sirdīm.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Bērnu tiesību aizsardzība nekad nav pazudusi no Eiropas Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas, bet tiesiskā pamata trūkuma dēļ šī politika īstenota daļēji, un tādēļ Eiropas Parlaments un arī pilsoniskā sabiedrība ir labvēlīgi uzņēmusi jūsu priekšlikumu, priekšsēdētāja vietnieka kungs, par bērnu tiesību aizsardzības stratēģijas izveidošanu. Mēs ceram, ka tas tiks pastiprināts, stājoties spēkā Reformu līgumam, kura neatņemama sastāvdaļa būs Pamattiesību harta, kā minēja referente Angelilli kundze, kuru es apsveicu par viņas prasmi apvienot un par viņas šodienas ziņojuma prezentāciju.

Pastāvot iespējai integrēti un saskaņoti pievērsties bērnu aizsardzībai Eiropas līmenī, starp citu, pateicoties arī daudzajiem interesantajiem Komisijas priekšlikumiem, bērns jāuzlūko nevis kā upuris, bet gan kā pozitīvu tiesību un pienākumu nesējs, kuram jāaug veselīgā ģimenes vidē ar pārliecību, ka viņa materiālās un nemateriālās vajadzības tiks izpildītas.

Bērnu tiesību ievērošana ir jāpastiprina, ne tikai plānojot Eiropas rīcību, bet arī ar dalībvalstu politiskās gribas palīdzību, ar pasākumiem, kuri reaģēs uz bērnu pamatvajadzībām un aizsargās viņus pret daudzām briesmām.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja atzinumā koncentrēja uzmanību uz atbalstu mātei un ģimenei viņu pienākumu izpildē. Tā mudināja atbalstīt visneaizsargātākās grupas, proti, apdraudētos bērnus, kuriem draud izmantošana un trūkst izglītības, veselības aprūpes, pienācīga uztura un iespēju attīstīties un izmantot savu potenciālu.

Vecāku darba dzīves samierināšana ar ģimenes dzīvi: tās ir neatņemamas bērna tiesības, un tā ir arī vērtīga kapitāla radīšana un ieguldījums nākotnes sabiedrībā. Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās bērnu pozitīvās tiesības bieži tiek pārkāptas, un vēl joprojām ir diskriminējoša attieksme dzimumu nevienlīdzības dēļ. Pastāv dzimumu stereotipi un uztvere, kas atstumj dažas bērnu grupas, īpaši meitenes un jaunas mātes. Sieviešu aizsardzībai, it īpaši grūtniecības laikā un tad, kad viņas audzina bērnus, ir jābūt prasībai, lai bērni jau pašā dzīves sākumā varētu izmantot savas pamattiesības.

  Irena Belohorskį, Ārlietu komitjeas atzinuma referente. – (SK) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Un es pateicos arī Angelilli kundzei par ziņojumu.

Priecājos, ka Slovēnijas prezidentūra par vienu no prioritātēm izvēlējās jautājumu par bērniem bruņotos konfliktos, kas bija arī viena no manām tēmām. Manā atzinumā Ārlietu komitejas vārdā ir runa arī par bērnu reģistrēšanas nepieciešamību tūlīt pēc piedzimšanas. Nereģistrētie bērni ir neredzami, un tādēļ viņi bieži kļūst par seksuālās izmantošanas vai cilvēku tirdzniecības upuriem; viņus iesloga cietumā kopā ar pieaugušajiem un izmanto kā aktīvus cīnītājus bruņotajos spēkos, jo nav iespējams noteikt, vai viņi jau ir vai vēl nav pilngadīgi. Bērna dzimšanas apliecība garantē bērnam viņa vārdu un tautību, kā arī, piemēram, piekļuvi medicīniskai aprūpei. Taču es nožēloju, ka ziņojums ir pieņemts tikai janvārī: par vairumu atzinumu notika balsojums, un tos iesniedza Komisijai pirms vasaras, un tādējādi ziņojumu varēja pieņemt ātrāk.

Bērnu tiesību problēmas risinājums vajadzīgs nekavējoties. Viens piemērs tam ir nesenais gadījums, kad uz Franciju tika sūtīti vairāk nekā 100 bērni no Čadas. Šī pasākuma mērķis bija palīdzēt pamestajām ģimenēm Dārfūrā; bērnus – bāreņus, pieskatītu audžuvecāki Eiropā. Tomēr ANO apstiprināja, ka lielākā daļa šo bērnu nebija bāreņi un nāca nevis no Dārfūras, bet no kaimiņu valsts Čadas.

Atrast bērnu tiesību problēmas steidzamu risinājumu ir ne tikai jaunattīstības valstu nepieciešamība: tā ir nepieciešamība arī mums.

  Glenys Kinnock , Attīstības komitejas atzinuma projekta autore − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos iesākt ar to, ka Attīstības komitejai ir stingra pārliecība, ka ir svarīgi, lai Komisija iekļauj bērnu tiesības visos attīstības politikas aspektos, uztverot to kā līdzekli Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Es zinu, ka Komisijas paziņojums ierosina nodarboties ar šādiem jautājumiem.

Es vēlos formulēt ļoti skaidri, ka mums ir vajadzīga bērnu tiesību pieeja un ka mums jāatsakās no tādiem jautājumiem kā tirdzniecība ar bērniem, nolaupīšana un pornogrāfija, kam mēs parasti debatēs pievērsāmies līdz šim. Mums jānodrošina sapratne par to, ka runājam par bērnu tiesībām: bērnu tiesībām tikt uzrunātiem; bērnu tiesībām tikt uzklausītiem un bērnu tiesībām tikt cienītiem no pieaugušo puses, bet nevis saņemt pieaugušo pavēles par to, kas viņiem būtu jādara.

Es ļoti atzinīgi vērtēju arī to, ka Lisabonas līgumā ir atsauce uz bērnu tiesībām. Mēs atzinīgi vērtējam to tāpēc, ka pašreizējā brīdī vienīgi dzīvnieku tiesībām ir šāda veida juridisks pamats Eiropas Savienībā, un mums bija steidzami jāpanāk tāds pamats arī bērniem. Visbeidzot, visā pasaulē un pašā Eiropā jāredz, ka tas, ko mēs darām, ir sargājam bērnu dzīvības un vispārēji veicinām visu bērnu labklājību Eiropā un visā pasaulē.

  Dimitrios Papadimoulis, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi ar paveikto konstruktīvo darbu.

Bērnu tiesību stratēģija ir pozitīvs solis virzībā uz saskaņotu pieeju gan iekšpolitikai, gan ārējām attiecībām.

Nodarbinātības komiteja, kuras atzinumu es sagatavoju un ar kuru tagad jūs iepazīstinu, uzsver bērnu tiesību pārkāpumu sociālos aspektus. Tā koncentrē uzmanību uz bērnu nabadzību, kur skar gandrīz katru piekto bērnu Eiropas Savienībā. Tā uzsver arī bērnu darba un sociālās atstumtības problēmas un aicina pievērst īpašu uzmanību neaizsargātajām sociālajām grupām, tādām kā imigrantu bērni, ielas bērni un bērni ar īpašām vajadzībām. Mēs baidāmies, priekšsēdētāja kungs, ka mūsdienu bērni ir aicināti dzīvot pasaulē, kas ir sliktāka par iepriekšējām paaudzēm pazīstamo pasauli. Tādēļ Eiropas Savienībai tagad ir jārīkojas ar ievērojamu atdevi, mērķiem un vajadzīgajiem līdzekļiem gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.

  Christa Prets, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet sākt ar apsveikumu referentei par viņas ziņojumu un par mūsu apspriešanas sadarbības gadu. Mēs pilnīgi piekrītam ziņojuma galvenajiem aspektiem.

Tomēr es vēlos izcelt divus jautājumus, kuriem es piešķiru īpašu uzmanību. Pirmais no tiem ir tiesības uz izglītību kā bērna sociālās attīstības priekšnoteikums. Dalībvalstīm jārada netraucēta piekļuve izglītībai visiem bērniem un jauniešiem neatkarīgi no viņu sociālās un etniskās izcelšanās un ģimenes apstākļiem. Tas nozīmē arī to, ka jānovērš visu veidu atstumtība, diskriminācija un vardarbība pret bērniem. Ir svarīgi cik vien iespējams ātri virzīties uz priekšu, ieviešot palīdzības tālruni. Otrs man ļoti svarīgs jautājums ir atbalsts valodai, jo valodas ir viens no Eiropas Savienības kultūras dārgumiem.

Ir arī inovācijas, kuras mēs nedrīkstam neievērot, lai bērnu tiesības tagad paplašinātu līdz viņu iesaistei jaunajā attīstībā izglītības un apmācības jomā, it īpaši prasmē lietot informācijas nesējus. Prasme izmantot informācijas un saziņas līdzekļus ir ārkārtīgi svarīgs izglītības instruments, un tas enerģiski jāattīsta.

  Kinga Gál, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka tikai dažus no mums tieši vai netieši neskar bērnu tiesību aizsardzības tēma.

Kopienas iestādes jau bieži ir nodarbojušās ar šā jautājuma dažādiem aspektiem, tomēr pievienojos priekšlikuma iesniedzējai komitejai, ka papildus tam visam ir jāizstrādā visaptveroša stratēģija. Ir daži īpaši aspekti, kas mums noteikti jāievēro, izstrādājot šo vīziju. Tie ir, piemēram, jebkāda veida vardarbības aizliegums pret bērniem, nabadzības un diskriminācijas apkarošana un tiesības uz izglītību.

Tā kā Frattini kungs ievadā paziņoja, ka aģentūra īpaši darbosies šajā jomā, es vēlētos izteikt jums dažus ieteikumus: kādēļ lai pirmais īpašais Komisijas pieprasījums aģentūrai nebūtu pētījums par tiesību aizsardzību tieši šajā, bērnu tiesību jomā?

Es uzskatu, ka bērnu seksuālā izmantošana, bērnu darbs un ārkārtīgā atšķirība tajā, kā pret bērniem ar bēgļa statusu attiecas dažādās dalībvalstīs, izraisa īpašas bažas. Ielu bērnu problēma un bērni, kuri ir spiesti ubagot, ir nopietna problēma šeit, mūsu tiešā tuvumā.

Esmu pārliecināta arī par to, ka Eiropas Savienībā cīņai par bērnu tiesību pilnīgu aizsardzību ir jānozīmē ģimenes nozīmes pārvērtēšana šajā jaunajā Eiropā un ir jāpastiprina audzināšanas loma izglītībā, lai mūsu bērni saņemtu norādes un arī profesionālas zināšanas mūsu arvien nemierīgākajā pasaulē. Varbūt mazāk bērnu slieksies uz vardarbību, ciešot fiziskus vai garīgus kaitējumus. Paldies!

  Inger Segelström, PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar pateicību Angelilli kundzei un visiem ēnu referentiem, kā arī visiem deputātiem, kuri devuši ieguldījumu, lai mēs nokļūtu līdz brīdim, kad mums drīz būs pirmais Eiropas Parlamenta lēmums par ES stratēģiju par bērnu tiesībām. Galvenais jautājums skar bērnu iesaisti un ietekmi. Te būs jāveic zināms rūpīgs un svarīgs darbs, lai nodrošinātu, ka tas kļūst par realitāti, nepalikdams tikai vārdos. Bērni un jaunieši cer uz to.

Jautājumus, kuru es uzskatu par lielāko panākumu, ir priekšlikums attiecībā uz vardarbību pret bērniem. Komiteja vienbalsīgi atbalstīja manu prasību aizliegt Kopienas tiesību aktos jebkuru vardarbību pret bērniem, arī fiziskus sodus mājās. Tas ir liels panākums bērniem. Manā dzimtenē Zviedrijā, kur fiziski sodi ir aizliegti, katrs bērns bērnudārzā un visi jaunieši zina, ka pieaugušie nedrīkst sist bērnu. Tas, ka mēs tagad skaidri pasakām, ka jāsadarbojas, darot galu visa veida bērnu izmantošanai, nozīmē, ka mums vajadzīga tādu iestāžu pastiprināta sadarbība kā bankas, ceļojumu biroji, kredītiestādes un maiņas biroji, lai apturētu bērnu pornogrāfiju, seksa tūrismu un bērnu ekspluatāciju, un iegūtu no pedofiliem drošu internetu. Arī nelegālās tīmekļa vietnes ir jāslēdz. Dalībvalstīm jāizdod tiesību akti pret seksa pirkšanu, lai nodrošinātu, ka bērni nekļūst par preci.

Vissarežģītākā problēma, kas mums bija komitejā, attiecās uz adopciju. Esmu ļoti laimīga, ka tagad mēs esam vienojušies, ka bērnam ir tiesības uz ģimeni neatkarīgi no tā, vai tā ir bērna paša ģimene, audžuvecāku ģimene vai ģimene, kas iegūta vietējās vai starptautiskās adopcijas ceļā. Šajā jautājumā izšķirošām ir jābūt bērna nevis pieaugušo labākajām interesēm. Mēs labi atceramies, kas nesen notika bērnunamos Rumānijā un Gvatemalā – atmiņas par bērnu nolaupīšanu adopcijai vēl ir svaigas. Bērni nav prece.

Tagad Komisijas ziņā ir uzklausīt gudrību, kuru mēs izrādījām Parlamentā, un atgriezties ar konkrētiem priekšlikumiem, kā mēs varam īstenot bērnu tiesības, kuras tagad, līdz ar jauno Lisabonas līgumu, kļūst par mērķi, kas jāietver ES tiesību aktos. Līdz ar jauno Lisabonas līgumu ES ir jāuzklausa un jānodrošina bērnu tiesību iekļaušana šajā darbā. Tam jānotiek pašsaprotami un tas jāpiemēro arī globālā mērogā, attīstības darbā, kultūrā un visās jomās. Bērnu nabadzība, bez šaubām, būs galvenais jautājums, un tāpat arī tas, kā bērni dzīvo karā, un saistībā ar visu veidu apdraudējumiem veselībai. Esmu lepna, ka piedalījos šajā darbā Parlamentā, kurš rīt pieņems lēmumu šajā jautājumā.

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. – (ET) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi!

Priecājos, ka Eiropas Parlaments beidzot ir panācis šīs debates par Eiropas bērnu tiesību stratēģiju, jo politika, kas veicina bērnu tiesības, būs rītdienas sabiedrības pamatprincips.

Sabiedrības un valsts labklājība ir atkarīga no nākamo vecāku vērtībām un lietotajiem paņēmieniem. Pateicos referentei par šāda visaptveroša dokumenta izveidi.

Ir atbilstīgi tas, ka ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un tās papildu protokolos izklāstītie principi ir izmantoti par pamatu ES bērnu tiesību stratēģijas izveidē. Tomēr lai šī stratēģija būtu efektīvāka un piemērojama visās 27 dalībvalstīs, tajā jāiekļauj precīzāki noteikumi par tādu pasākumu īstenošanu, kurus atbalstītu gan ar dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līdzekļiem.

Stratēģija ir visaptveroša, un man nav laika iedziļināties katrā aspektā. Es vēlos izcelt tikai vienu pozitīvu ierosmi, tomēr tādu, kura būs efektīva visās nozīmēs, proti, Eiropas Savienības bērnu tiesību stratēģijas ieteikumu izveidot Eiropas bērnu palīdzības tālruņa numuru; mums Igaunijā tagad jau trīs gadus darbojas bērnu palīdzības tālrunis, un es varu apliecināt, ka tas strādā labi.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību divām svarīgām mērķa grupām, uz kuru tiesību aizsardzību, pēc manām domām, mums vērīgāk jākoncentrē uzmanība.

Pirmā grupa ir bērni ar īpašām vajadzībām. Man šķiet, ka mūsu bērnu tiesību stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš bērnu – invalīdu tiesību aizsardzībai; un tāpat kā citām mērķa grupām arī viņiem ir jābūt patiesi garantētām iespējām, vienlīdzīgām iespējām aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Otra joma, kuru es vēlos izcelt, ir tiesību garantēšana bērniem, par kuriem nerūpējas viņu vecāki. Visiem bērniem neapšaubāmi ir tiesības uz ģimeni. Diemžēl šodien visiem bērniem nav iespējams augt ģimenes klēpī, un viņi dzīvo bērnunamos. Mēs savā dokumentācijā neesam pievērsuši pietiekamu uzmanību bērniem, kuri atstāj bērnunamus aptuveni 18 vai 19 gadu vecumā: tiesiski viņi ir pieaugušie, taču sociālā ziņā viņi tādi nav; tā ir joma, kurai mums būtu jāsāk pievērst zināma uzmanība.

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kurš tagad jau vairākus gadus ir saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību, es ar prieku pieņemu Angelilli kundzes ziņojumu par vienotas ES bērnu tiesību stratēģijas izveidi

Bērnu tiesību pārkāpumi, vardarbība pret bērniem, bērnu tirgošana nelikumīgai adopcijai, prostitūcija, nelegāls darbs vai ubagošana ielās – tās joprojām ir ārkārtīgi lielas problēmas ES. Katras bērnu tiesību stratēģijas pamatā ir jābūt ANO konvencijā ietvertajām vērtībām un principiem, it īpaši attiecībā uz aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju.

Katram bērnam ir jābūt garantētām tiesībām un pastāvīgu un tiešu saskarsmi ar abiem vecākiem un arī tiesībām tikt audzinātam vecāku kultūrā un mācīties abu vecāku valodu. Šīs tiesības pastāvīgi pārkāpj Vācijas Bērnu un jauniešu birojs Jugendamt attiecībā uz bērniem, kuru vecāki ir ārzemnieki. Šķiršanās gadījumos Jugendamt izmanto jebkurus paņēmienus, lai atņemtu vecāku tiesības tam no vecākiem, kurš nav vācietis. Bērniem atņem tiesības mācīties otra vecāka valodu, un organizēto tikšanos laikā ir aizliegtas sarunas kādā citā valodā, izņemot vācu valodu. Oficiāli dokumenti apgalvo, ka bērnam ir kaitīgi būt divvalodīgam. Lūgumrakstu komitejā ir reģistrētas vairāk nekā 250 sūdzības par šī biroja darbību. Neraugoties uz to, ka pirms gada Eiropas Komisija konstatēja, ka Jugendamt pārkāpj ES līguma 12. pantu, kas aizliedz visu veidu diskrimināciju, Vācijas valsts ir kļuvusi pat vēl stingrāka, pielietojot šīs diskriminējošās metodes pret ārzemnieku bērniem, un tas ir pilnīgs skandāls.

Es ceru, ka, tā kā šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta balss, tas palīdzēs novērst šajā jomā sastopamo diskrimināciju.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Bērni nav mazi pieaugušie, un viņi nav arī tas, ko cilvēki dēvē par ģimenes vai sabiedrības dabisku sastāvdaļu. Viņi ir juridiskas personas ar savām tiesībām.

Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ievērojamo ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, taču daudzos aspektos mēs šeit, Eiropā, esam vienkārši braukuši pa virsu. Viens gaišs mirklis ir tas, ka Eiropas Komisija ir iekļāvusi bērnu tiesības darba kārtībā, taču Komisijas priekšlikumā, pēc mūsu domām, joprojām ir pārāk daudz smalku vārdu un pārāk maz konkrētu pasākumu.

Priecājos, ka ziņojumā izstrādāts Komisijas ieteikums, un par to es atkāroti apsveicu referenti. Mums jācer, ka Komisija pilda mājasdarbu un būs konkrētāka 2008. gada Zaļajā grāmatā par bērnu tiesībām. Mums vajadzīgi rādītāji un precīzi grafiki bērnu tiesību īstenošanai.

Atļaujiet man pievērsties trim man nozīmīgiem jautājumiem. Pirmais no tiem skar meiteņu, īpaši migrantu izcelsmes meiteņu, tiesības. Bērnu tiesību īstenošana, bez šaubām, ir saistīta ar vienlīdzības izveidi starp zēniem un meitenēm un vienlīdzīgām iespējām abiem dzimumiem, un tas ir atspoguļots arī šajā ziņojumā. Atļaujiet man izteikt pateicību komitejai un referentei par mūsu priekšlikuma iekļaušanu – meiteņu galvas lakati jāaizliedz vismaz ES sākumskolās, lai dotu meitenēm patiesu brīvību un tiesības uz bērnību. Tāpat nav attaisnojuma aizliegumam apmeklēt skolu migrantu izcelsmes meitenēm.

Otrs jautājums, kuram es piešķiru lielu nozīmi, ir vardarbība pret bērniem un arvien pieaugošā nevērība. Ir jāuzlabo bērnu prasme izmantot informācijas nesējus. Ir satraucoši palielinājusies pornogrāfisku materiālu un vardarbības ainu izplatīšana ar mobilo tālruņu palīdzību, un tas izraisa jūtīguma samazināšanos un vardarbības spirāles paātrināšanos. Es lūdzu jūs, Frattini kungs, ilgstoši un stingri pētīt jauniešu aizsardzības veidus informācijas nesējos un bērnu efektīvāku aizsardzību pret vardarbību.

Mans trešais apsvērums attiecas uz bērnu vides tiesībām, tēmu, kurai neviens vēl nav pieskāries. Ar to es domāju katra bērna tiesības augt nebojātā vidē. Diemžēl bērnu tiesību stratēģijā Komisija neapsvēra iespēju vairāk ievērot bērnus nevis tikai pieaugušos, kad mēs nosakām nākotnes piesārņotāju sliekšņus. Tas attiecas uz trokšņa līmeni un arī uz bīstamām vielām. Tādēļ es lūdzu jūs iekļaut bērnu vides tiesības, jo šodienas bērni ir rītdienas pilsoņi. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai mūsu Eiropas māja ir arī bērniem draudzīga māja.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Angelilli kundzei par viņas jutīgo pieeju ļoti svarīgam jautājumam: sabiedrība, kura zina, kā uzņemt savus bērnus, zinās, kā uzņemt savus pilsoņus. Tāpat es uzskatu, ka mēs šodien šajā Parlamentā speram ļoti nozīmīgu soli, jo iestādes, kuras spēj risināt nepilngadīgo rūpes, bez šaubām, spēs labāk risināt visu Eiropas iedzīvotāju rūpes.

Šajā ziņojumā iekļautas daudzas interesantas un dinamiskas idejas, kuras ir arī norādes Komisijai par to, kādus nākamos soļus mēs gaidām. Ir daži jautājumi, kas jāuzsver, it īpaši vajadzība pievērst lielāku uzmanību nepilngadīgajiem bez pavadoņiem, kuri tiek turēti administratīvā ieslodzījuma centros migrantiem.

Pārbaudot šos centrus, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvības komiteja atklāja, ka daudzās valstīs, tostarp Francijā, Beļģijā un Itālijā, daudzi bērni tiek turēti necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos, kas ir nepieļaujami maziem bērniem, kā tas, starp citu, ir nepieļaujami visiem vīriešiem un sievietēm.

Mēs uzsveram vajadzību parādīt uzstājību šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka liela uzmanība jāpievērš arī bērnu darba likvidēšanai. Bērnu darbs bieži ir saistīts ar ekspluatāciju un nabadzību. Tādēļ šim Parlamentam jādod ievērojams ieguldījums virzībā uz sociālo apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienībā.

  Kathy Sinnott IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, man ir daudz kas sakāms par bērna tiesībām. Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju grozījumus šim ziņojumam, kas pievērš uzmanību ģimenei un tās nozīmei bērna attīstības nodrošināšanā. Es gribu uzsvērt, ka vecākiem – nevis valstij – ir prioritāte kā bērnu aizbildņiem, un šī iemesla dēļ – nozīmi, kāda ir atbalstam ģimenei tās pienākumu pildīšanā. Valstij jāpalīdz vecākiem aizsargāt un veicināt bērnu attīstību, un tā šo atbildību no vecākiem pārņem tikai tad, ja vecāki negrib vai nespēj kalpot saviem bērniem.

Sakarā ar invaliditātes jautājumu es izsaku uzslavu ziņojumam par to, ka tas atzīst, ka bērniem ar invaliditāti pilnībā jānodrošina cieņas pilna un vienlīdzīga attieksme. Es pati esmu pārstāvējusi daudzus bērnus un viņu vecākus, kas cīnījās par to, lai nodrošinātu bērniem izglītību. Ir traģiski, ka ANO Konvencija par bērna tiesībām, kas ir pamats šim atzinumam, nosaka, ka īpašie izglītības noteikumi, kas vajadzīgi bērniem invalīdiem, ir „atkarīgi no resursiem”, lai gan tā garantē pamatizglītību visiem bērniem. Šie trīs vārdi ir kavē bērniem ar īpašām vajadzībām saņemt vajadzīgo palīdzību manā valstī.

Grozījums Nr. 3 attiecas uz bērniem Eiropas Savienībā, kuri iepriekš ir bijuši aprūpes iestādēs. Šis svarīgais jautājums ir nonācis daudzu EP deputātu uzmanības lokā pēc BBC dokumentālās filmas Bulgārijas pamestie bērni, kas vērš uzmanību uz bērnu invalīdu aprūpes namiem. Šo dokumentālo filmu ar filmas autora piedalīšanos izrādīs 2008. gada 4. martā, uz ko es ielūdzu visus savus kolēģus.

Nesen ES balsoja pret grozījumu, kas bija iesniegts Budžeta komitejā un kas prasīja ES iestāžu finansējumu novirzīt uz kopienu un ģimeņu pakalpojumu dienestiem. Šo grozījumu noraidīja. Mūsu pieejai aprūpei aprūpes iestādēs ir jābūt loģiskai un jāintegrē bērni sabiedrībā, un mums turpmāk jāpiešķir finansējums uz kopienu orientētām pieejām.

Es arī atzinīgi vērtēju Parlamenta stingro nostāju, ko tas pieņem attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, it īpaši 1. grozījumu. Ir grūti iedomāties kaut ko vēl sliktāku, kas varētu notikt ar bērnu, kā tikt nozagtam viņa ģimenei militāros, seksuālos vai darba nolūkos, vai arī, lai piepildītu kāda pāra ilgas pēc bērna.

Es gribu arī pieminēt zīdaiņu pirms un pēc dzimšanas tirdzniecību orgānu un šūnu iegūšanai un atgādināt saviem kolēģiem, ka ANO Konvencijas par bērna tiesībām preambula ietver bērnus pirms, kā arī pēc dzimšanas.

Esmu gandarīta, ka ziņojums ņem vērā migrantu ģimenes un nepilngadīgos bez pavadoņiem. Pie arvien pieaugošās kultūru saplūšanas mums jāturpina atzīt, cik svarīgi ir iekļaut visus bērnus mūsu pastāvīgi mainīgajā sabiedrībā. Ir brīnišķīgi, ka darbaspēka migrācija ļauj vecākiem doties uz ārzemēm un vairāk pelnīt, un labāk apgādāt savas ģimenes, bet tikpat lielā mērā mums jācenšas nodrošināt taisnīgumu bez ģimenes šķiršanas, kas ļautu ģimenēm palikt kopā savā izcelsmes valstī vai valstī, kuru tās izvēlas.

Tagad es pievērsīšos seksuālo un reproduktīvo tiesību jautājumam, kas tiek atkārtots šī ziņojuma sešos pantos. Es personīgi esmu atbildīga par sešām pusaugu meitenēm un diviem pusaugu zēniem. Protams, viņiem ir jāzina dzīves fakti, bet vienlaicīgi viņiem ir jāzina vissvarīgākais dzīves fakts: tas, ka viņi ir ārkārtīgi vērtīgi indivīdi, kas attīstās, cilvēki ar cieņu un nākotni, kas spēj dot vienreizēju devumu savai kopienai un ģimenei. Viņiem nav labuma no vēsts, kas tik bieži tiek sniegta viņiem seksuālo un reproduktīvo tiesību vārdā, ka viņi nevar būt atbildīgi un ka viņi īstenībā ir staigājošas nelaimes, kam nepieciešama pieaugušo palīdzība, lai novērstu briemas, un ka viņi var saņemt šo palīdzību bez negatīviem rezultātiem sev vai arī bez vecāku zināšanas. Pusaudžu vecuma bagātība var saņemt un tai jāsaņem atbalsts no tiem, kas ir vecāki, kas viņus mīl un kas visu to jau ir pieredzējuši.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. SIWIEC
priekšsēdētāja vietnieks

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manas kolēģes ziņojums ir lielisks, un es uzskatu par prioritātēm Savienības darbību un Savienības stratēģiju bērnu tiesību aizsardzībai. Mums jāatzīst, ka nepilngadīgajiem ir tiesības, un jāprasa šajā jomā tāda politika un pasākumi, kas vērsti arī uz cilvēka dzīvības aizsardzību no ieņemšanas brīža.

Ziņojumā pieprasīti papildu pasākumi, un neviens nevar pret to iebilst, bērnu tiesību apstiprināšanai kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm saistošu tiesību daļai, un tam vajadzīgs īpašs tiesisks pamats.

Atļaujiet man kā vienu no daudzajām steidzamajām problēmām izcelt šokējošo pazušanas gadījumu skaitu; šiem bērnu pazušanas gadījumiem bieži ir traģisks iznākums ar bērnu pornogrāfiju saistītas seksuālas izmantošanas un vardarbības rezultātā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevar pieņemt, ka kādā no tās dalībvalstīm pieļauj jebkāda veida pedofiliju, un tai jāaizliedz tiesības to reklamēt un, pats par sevi saprotams, ar to nodarboties.

  Edit Bauer (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā demogrāfisko krīzi, katra bērna dzīvība ir ļoti vērtīga. Mēs nevaram vienpusēji prasīt dzimstības pieaugumu, vienlaikus veltot niecīgu uzmanību mūsu radīto bērnu dzīves apstākļiem vajadzīgo nosacījumu nodrošināšanai, vienlīdzīgām iespējām un garīgajai un fiziskajai attīstībai.

Tādēļ es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu Frattini kunga apņemšanos piešķirt horizontālu prioritāti Eiropas Savienības politikai, kas garantē bērnu tiesības. Ziņojums, par kuru es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi, pareizi izgaismo dažas problēmas, kas jāatrisina ar vislielāko steigu.

Bērnu nabadzības izplatība ir satriecoša, jo, kā minēja kolēģi deputāti, katrs piektais bērns dzīvo nabadzībā, un, protams, tas ir saistīts ar agrīnu aiziešanu no skolas. Mēs nevaram izlikties neredzam to stāvokli, kādā atrodas vairāki tūkstoši ielu un bezpajumtnieku bērni Eiropas Savienības dalībvalstīs, no kuriem daudzi ir spiesti ubagot, zagt, nelegāli strādāt vai nodarboties ar prostitūciju.

Saskaņā ar nesen publicēto ANO Bērnu fonda ziņojumu, nav nevienas valsts un nevienas dalībvalsts, kuru neskar bērnu tirdzniecības jautājums. Mēs maz zinām par bērniem – lēš, ka viņu ir vairāki simti – kuri katru gadu pazūd no bērnu iestādēm un bēgļu nometnēm. Vardarbība pret bērniem un bērnu agresivitātes pieaugums ir iemesls pamatotām bažām.

Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas Līgumā bērnu tiesības garantē Pamattiesību hartas 24. pants. Šis ziņojums, kura pieņemšanu es atbalstu, ir Eiropas Savienības iestāžu, arī Parlamenta, pirmais solis, īstenojot pasākumus bērnu tiesību ievērošanai un konsekventākā viņu apstākļu uzlabošanai. Pēc tam, cerams, arī dalībvalstis netaupīs pūles. Pateicos par uzmanību!

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, priecājos, ko Komisija ir ierosinājusi izveidot ES stratēģiju par bērnu tiesībām.

Tā kā ļoti daudz Eiropas poliktikas jomu skar bērnus, mums jāīsteno īpaši pasākumi, lai varētu aizsargāt viņu tiesības un mudināt viņus aktīvi līdzdarboties.

Mani īpaši iepriecina tas, ka Parlaments ir aicinājis definēt, kas ir ,,apdraudētie bērni”. Tas dos mums iespēju sniegt īpašu palīdzību bērniem, kuri ir upuri viņu garīgo vai fizisko veselību apdraudošā sociālā situācijā.

Tajā pašā laikā mēs vienkārši nevaram atstāt likteņa varā nabadzībā dzīvojošos bērnus. Šie bērni ne vienmēr saņem nepieciešamo aizsardzību, jo viņu vecākiem nav vajadzīgo līdzekļu. Ja viņi nav nolemti sociālai atstumtībai, viņiem vajadzīga īpaša palīdzība, un valdībām jānodrošina, lai visiem bērniem neatkarīgi no vecāku sociālās vai juridiskās situācijas būtu piekļuve veselībai un izglītībai, tā lai praksē patiesi būtu garantētas vienādas iespējas visiem.

Es vēlētos uzsvērt migrantu bērnu īpašo situāciju. Bērnu administratīvais ieslodzījums nav pieļaujams. Mēs nespējam saprast, kāpēc pret ikvienu, kurš bēg no kara vai briesmīgiem apstākļiem, ir jāizturas kā pret noziedznieku, un tas vēl jo vairāk attiecas uz bērniem, kuriem ir tiesības uz aizsardzību un izglītību saskaņā ar Konvenciju par bērnu tiesībām.

  Ona Juknevičienė (ALDE). – (LT) Mēs apzināmies, ka bērnu tiesības ir daļa no cilvēktiesībām, kuras mums jāievēro saskaņā ar starptautiskiem un Eiropas nolīgumiem. Bērnu tiesības ir atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tai jākļūst par Reformu līguma sastāvdaļu un jābūt obligātām visām ES dalībvalstīm. Komisār Frattini, paziņojumā jūs sakāt, ka bērnu tiesību situācija Eiropā joprojām nav apmierinoša. Bet man šķiet, ka tā ir briesmīga. Gandrīz piektā daļa bērnu dzīvo nabadzībā. Lietuvā gandrīz puse ģimeņu, kurās ir tikai viens pieaugušais un uzturami bērni, dzīvo nabadzībā. Turklāt mēs nevaram saņemt statistikas datus par to, cik daudz bērnu paplašinātajā Kopienā palika bez vecākiem, kad tie emigrēja darba meklējumos un atstāja bērnus bez pienācīgas aprūpes.

Mēs ar šausmām lasām par seksuālu un psiholoģisku vardarbību pret bērniem. Mēs jūtam līdzi bērniem, kurus sastopam ielās, un ieliekam monētu viņu pastieptajās rokās. Tomēr daudz biežāk mēs nedarām neko, jo ir vieglāk novērsties, aizvērt acis un teikt, ka tā nav mūsu vaina, ka par to ir atbildīgi citi. Jūs, komisār Frattini, sakāt, ka par to ir atbildīgas atsevišķas dalībvalstis, un jūs nevēlaties iejaukties viņu lietās. Brisele iejaucas daudzās citās dalībvalstu lietās – mums ir svarīgi reglamentēt lauksaimniecību, iekšējos tirgus, kapitāla plūsmu. Mēs domājam, ka šiem jautājumiem ir izšķiroša nozīme. Es domāju, ka mūsu lielākajām rūpēm vajadzētu būt cilvēktiesībām un, pirmkārt, bērniem. Viņi ir mūsu nākotne. Man šķiet, ka it īpaši Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par cilvēktiesību garantēšanu un, galvenais, bērnu tiesību garantēšanu. Es nepiekrītu dokumentam, kas vienkārši rūpējas, atceras un mudina. Man šķiet, ka no mums prasa aktīvi rūpēties par mūsu iedzīvotājiem.

  Wojciech Roszkowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Angelilli kundzi ar lielisku ziņojumu, kas Eiropas Savienības nākotnes kodols. Lielākā daļa no šajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem, bez šaubām, pelna atbalstu, tomēr man ir dažas šaubas.

Pirmkārt, ir apspriests zēnu un meiteņu vienlīdzības princips, ko varētu saprast kā apgalvojumu, ka viņi ir identiski, kaut gan vecāki zina, ka zēni un meitenes ir atšķirīgi un viņiem vajadzīga atšķirīga pieeja audzināšanā, lai īstenotu viņu līdzvērtīgās pašcieņas principu. Otrkārt, no bērnu tiesību viedokļa ziņojumā apspriestā alternatīvu ģimenes struktūru skaita palielināšana rada draudus, pret kuriem jāvēršas. Ziņojumā draudi nav minēti. Un treškārt, tā kā 167. punktā izteikts aicinājums nodrošināt bērniem un jauniešiem seksuālu izglītību, 163. un 164. punkts, kur ir runa par tiesībām uz seksuālu un reproduktīvu veselību, nav vajadzīgi, ja vien šos jēdzienus neizmanto, lai slēptu tiesības uz abortu.

Šajā punktā var redzēt, ka nav iespējams atdalīt dzimušo bērnu tiesības no nedzimušo bērnu tiesībām. Pat ja viņi sāk dzīvi kā embriji, viņi nenovēršami kļūst par bērniem, un ja kāds par to šaubās, lai atceras, ka mēs visi reiz bijām embriji.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Šajā minūti ilgajā runā es vēlētos uzsvērt, ka es uzskatu par Eiropas Savienības galveno prioritāti attiecībā pret bērniem novērtēt, kā politika ietekmē bērnu tiesību aizstāvības trūkumu, it īpaši saistībā ar straujo un ievērojamo bērnu nabadzības samazināšanu, dodot visiem bērniem vienādas iespējas.

Saistībā ar to es vēlos jautāt ar piemēra palīdzību: ,,Kā Eiropas Savienības monetārā politika un tās mērķis – cenu stabilitāte, vai, drīzāk, algu ierobežojums – ietekmē bērnu tiesību neaizstāvēšanu? Kā Eiropas Savienības ,,elastīgums”, darba tirgus noteikumu atcelšana, vienkāršākas atlaišanas, arvien nedrošāki darba līgumi, palielināts darbalaiks un darba stundu elastība, ietekmē bērnu tiesību neaizsargāšanu? Kāda ir Eiropas Savienības pašreizējās regulējuma atcelšanas un sabiedrisko pakalpojumu, tostarp arī veselības un izglītības, privatizācijas veicināšanas politikas ietekme uz bērnu tiesību neaizsargāšanu?” Tie ir tikai daži piemēri, kāds būtu Eiropas Savienībai vispiemērotākais, vajadzīgākais un steidzamākais virziens attiecībā uz bērnu tiesībām.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Vardarbība pret tiem, kuri paši nespēj aizstāvēties ir īpaši nosodāma. Vardarbība pret bērniem ir īpaši pretīga. Ir vajadzīgi Kopienas tiesību akti, kas aizliedz jebkāda veida vardarbību – fizisku, psiholoģisku vai seksuālu. Šeit jau minēja ANO Bērnu fonda datus par 2003. gadu, kuri liecina, ka dažās Kopienas valstīs, piemēram, Francijā, aptuveni trīs bērni nedēļā mirst sliktas izturēšanās un nevērības dēļ, bet citās valstīs, piemēram, Vācijā un Apvienotajā Karalistē, šis skaitlis ir aptuveni divi bērni nedēļā.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības dalībvalstu un iestāžu apņēmību, īstenojot bērnu politiku, kuras virzienu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis. Taču pašreizējie tiesību akti, politika un struktūra joprojām nav pietiekami, lai atbildētu uz virkni jautājumu, kas rodas saistībā ar bērnu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai bērni ir nabadzības, cilvēku tirdzniecības, sadzīves vardarbības, seksuālās izmantošanas, pornogrāfijas, bērnu darba upuri, tā ir varmācība pret bērniem – karavīriem, kas pastāv 21. gadsimtā.

Tādēļ es apsveicu Frattini kungu ar šo iniciatīvu, kas liecina, ka pastāv vajadzīgā gatavība padarīt to par ES prioritāti un izveidot vispārēju ES stratēģiju bērnu tiesību veicināšanai un atbalstam iekšpolitikā un ārpolitikā. Es jūtos ļoti iepriecināts, ka jaunajā Lisabonas Līgumā ir iekļautas bērnu tiesības kā viens no ES mērķiem, tādējādi nodrošinot jaunu tiesisku pamatu šo tiesību aizstāvībai.

Ir jāuzlabo preventīvie pasākumi, jāpalielina informētība un jānostiprina sociālās tiesības, lai sniegtu atbalstu upuriem. Ir jāpastiprina arī starptautiskās operācijas cīņā pret bērnu pornogrāfijas interneta vietnēm, lai nodrošinātu šo vietņu slēgšanu un noziedzīgā tīkla atklāšanu. Internets sniedz bērniem lieliskas iespējas sazināties un iegūt informāciju, bet mums ir jāgarantē, ka viņi to dara drošībā.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu bērni ir neatkarīgas personības, viņiem ir neaizskaramas tiesības uz viņu pamattiesību aizsardzību, un tas nozīmē – nekādu pazemojošu apiešanos un vardarbību, nekādus necilvēcīgus darba apstākļus, nekādu atstumtību no izglītības, nekādu seksuālu ekspluatāciju un izmantošanu, nekādu bērnu – karavīru karā. Un bērniem šīs universālās vērtības vajadzīgas vairāk nekā pieaugušajiem. Pirmkārt, tādēļ, ka viņi neapšaubāmi ir jauni un neaizsargāti. Otrkārt, tādēļ, ka vecāki, skolotāji vai priesteri un visi citi, ar kuriem bērns saskaras, vienmēr atrodas varas pozīcijā attiecībā pret bērniem; un treškārt, tādēļ, ka tad, ja bērnībā notiek kaut kas slikts, tas galu galā izšķirīgi ietekmē bērna turpmāko dzīvi.

Tās ir tiesības, kuras mūs šodien aicina atbalstīt. Es pievērsīšos divām no tām:

Pirmkārt, imigrantu bērni, iespējams, ir visneaizsargātākie. Tiem, kuri dzimuši mūsu vidū, vismaz nekavējoties jāiegūst mūsu valsts pilsonība. Viņiem nedrīkst uzspiest kauna zīmi jau kopš dzimšanas, un viņiem, protams, jāiet skolā neatkarīgi no vecāku statusa, un viņus nedrīkst nolemt sociālai atstumtībai.

Otrkārt, bērnu aizsardzība internetā: bērni, kuri bieži uzturas tiešsaistē un bez aizdomām sērfo un sarunājas ar svešiniekiem, un bērni, kuri var kļūt par seksuālās izmantošanas upuriem – preci ļoti ienesīgā biznesā. Priekšsēdētāja kungs, internets ir jaunais ciema laukums. Tāpat kā vecāki brīdina bērnus nerunāt ar svešiniekiem, viņi jāmāca un viņus jāinformē par līdzīgām šaubām, un viņiem vajadzīgs padoms, ja runa ir par internetu. Eiropai jāpilda sava loma, nodrošinot izglītību un arī palīdzības tālruņa līnijas vecākiem un bērniem, kuri nonākuši šādās situācijās.

  Marian Harkin (ALDE) - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu praktiski visiem ieteikumiem, kas ir šajā izcilajā ziņojumā. It sevišķi es piekrītu, ka nākamajai ES stratēģijai jāatzīst ģimenes kā sabiedrības pamata būtiskā loma, kas nodrošina bērna izdzīvošanu, aizsardzību un attīstību.

Es atbalstu arī bērna tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar viņa vai viņas vecākiem, ja vien, protams, tas nav pretrunā ar bērna interesēm. Es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā sniegto ierosinājumu izveidot bērnam draudzīgu sabiedrību, kurā bērni var justies aizsargāti un aktīvi iesaistīti.

27. pants aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas bērnu ar garīgu invaliditāti tiesības uz izglītības pieejamību. Īrijas apstākļos viņiem ir tiesības uz pienācīgu pamatizglītību, bet tas ir atkarīgs no resursiem. Īstenībā tas bieži nozīmē, ka viņi saņem nepietiekamu pamatizglītību.

27. pants nosaka arī to, ka bērniem ar garīgu invaliditāti ir jānodrošina tiesu pieejamība. Nesen Īrijā bija gadījums ar jaunu meiteni, kuram ir Dauna sindroms un kas bija cietusi seksuālu vardarbību, un tomēr tiesnesis nolēma, ka viņa nav kompetenta izstāstīt tiesai patiesību. Viņš viņu pārbaudīja tiesā ar prokuroru palīdzību. Šīs pārbaudes laikā apsūdzētais un viņa advokāts bija klāt, bet meitenes ģimenei bija jāatstāj tiesas zāle. Ja visi bērni nevar būt pārliecināti par absolūtām tiesībām uz tiesas pieejamību, mēs būsim zaudētāji.

Visbeidzot, es gribu uzdot īsu jautājumu komisāram. Nesenais lēmums iekļaut bērnu tiesības Lisabonas līgumā kā vienu no ES mērķiem dos jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām. Vai komisārs var īsi paskaidrot, kādus praktiskus rezultātus viņš sagaida no tā? Es uzdodu šo jautājumu it īpaši sakarā ar nākamo referendumu Īrijā par Lisabonas līgumu.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pievērst uzmanību ziņojuma 118. punktā minētajai problēmai par aizliegumiem brīvi sazināties ar bērnu šķirtās daudznacionālās ģimenēs.

Īpaši spilgti piemēri tam ir rezultāts pasākumiem, ko īsteno iestāde ar nosaukumu Jugendamt. Šo darbību rezultātā vecākiem, kuri nav Vācijas pilsoņi, ir atņemtas tiesības sarunāties ar saviem bērniem savā dzimtajā valodā, un ārkārtas apstākļos viņiem pat atņem vecāku tiesības.

Jugendamt izveides priekšnoteikumi radušies 1939. gadā, un tie turpina likumīgi darboties gandrīz nemainītā veidā. Šī iestāde rīkojas tā dēvētā bērna labuma vārdā, bet šī koncepcija nekur nav definēta, un tas nozīmē, ka to var interpretēt pēc patikas jebkurā veidā. Procesos Jugendamt atbalsta vācu izcelsmes vecākus. Bažas rada arī tas, ka tas nav pakļauts nekādai ārējai kontrolei; šā iemesla dēļ es vēlētos lūgt Eiropas Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas dotu iespēju novērst jebkāda veida diskrimināciju dalībvalstu iestādēs, kā tas pašlaik notiek Vācijā.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlos izteikt pilnīgu piekrišanu Foltyn-Kubicka kundzes paziņojumam.

Bērnu tiesību aizsardzības jautājums ir kļuvis nozīmīgāks, pateicoties lielākai uzmanībai, ko tam velta Eiropas Savienības likumdevēji. Tomēr tajā pašā laikā pastāvīgi pieaug to Eiropas Savienības jurisdikcijā esošo nozaru skaits, kuras tieši ietekmē bērnu tiesības. Šā iemesla dēļ es ar prieku pieņemu Komisijas paziņojumu par bērnu tiesību stratēģijas izveidi. Tā nolūks ir piešķirt šim jautājumam prioritāti Eiropas Savienībā, t. i., atzīt bērnus par pilnvērtīgiem tiesību subjektiem un tas pelna mūsu pilnīgu atbalstu. Tomēr ziņojuma piesardzīgais nosaukums ,,Ceļā uz stratēģiju” nevis vienkārši ,,Stratēģija” varētu likt domāt, ka sekos nākamie soļi publiskas apspriešanas veidā, kas varētu palīdzēt noteikt ES pasākumu galvenās prioritātes.

Pašlaik Eiropas Savienība vēl nav izveidojusi īpašu tiesisku pamatu attiecībā uz bērnu tiesībām. Es vēlētos izteikt savu vilšanos par to, jo, ja Konstitucionālais līgums būtu apstiprināts, tas būtu ieviesis daudz piemērotāku tiesisko sistēmu I-3 pantā, kas tieši attiecas uz bērnu tiesībām. Bērnu tiesību aizsardzība kā Eiropas Savienības iekšējais un ārējais mērķis ir iekļauta Lisabonas Līgumā. Šīs tiesības ir iekļautas arī Pamattiesību hartā. Tomēr tas ir apkaunojums, ka simts miljoniem bērnu, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, nav vienādu tiesību un brīvību.

Ir acīm redzams, ka neaizsargātības un īpašo vajadzību dēļ bērniem vajadzīgas īpašas rūpes un arī piemērota tiesiskā aizsardzība. Tomēr bērnu tiesības nedrīkst nošķirt no vispārējām cilvēktiesībām un nedrīkst pretstatīt tām. ES dokumentu analīze ļauj pieņemt, ka varētu notikt virzība par labu attieksmei pret bērnu tiesībām kā pret jautājumu, kas zināmā mērā ir nošķirts no cilvēktiesībām kopumā. Tas ir bīstams ceļš, un tas var izraisīt bīstamu dalīšanos.

Es vēlētos pateikties referentei, jo viņa nepieļāva, lai šā jautājuma delikātums apēno viņas līdzsvaroto pieeju šim tematam. Ir labi, ka ziņojums nav koncentrēts tikai uz aizsargājošiem pasākumiem, un ka tajā uzsvērta arī vajadzība pēc bērnu tiesību pozitīva apstiprinājuma – tādu tiesību, kā tiesības uz ģimeni, izglītību, sociālo iekļaušanos, veselība aprūpi un vienādām iespējām.

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Spēcīgu sabiedrību un ekonomiku var uzbūvēt tikai ar paaudzēm un iedzīvotājiem, kuri ir stipri miesā un garā, tādēļ mums jādara viss, ko spējam, lai garantētu nākamo paaudžu likteni un tiesības pat paši savās interesēs, jo agri vai vēlu mēs būsim atkarīgi no nākamo paaudžu solidaritātes.

Tādēļ Angelilli kundze ir pelnījusi atzinību par šo ziņojumu, kas kompleksi izskaidro šo tematu. Mūsu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi ir sarežģīta sociālo prasību un tiesisko garantiju sistēma: bērnu tiesības piedzimt un augt veselīgā vidē; viņu tiesības mācīties un īstenot sapņus.

Ģimeņu un bērnu nabadzība ir galvenais šķērslis šo tiesību īstenošanai, tādēļ nav iespējams pietiekami skaļi uzsvērt, cik svarīgi Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ir iesaistīties cīņā pret nabadzību. Tas jādara arī tādēļ, lai novērstu noziegumus pret bērniem un bērnu ekspluatāciju.

Eiropa bez robežām iegāja jaunā ērā pagājušā gada beigās. Ir ļoti sarežģīti atvērt Šengenas zonu, neradot labvēlīgas iespējas noziedzniekiem. Tādēļ būtu vēlams izveidot sistēmu, lai dalībvalstīm būtu pieejama informācija par noziegumiem pret bērniem un spriedumi, tādējādi pasargājot bērnus no noziedznieku darbības viņu tuvumā.

Angelilli kundzes lieliskais ziņojums kļūs tiešām vērtīgs, ja tam sekos tiesiski pasākumi. Es ticu, ka tā būs. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Bērnu tiesības ir svarīga tēma, kas vieno mūs visus neatkarīgi no valsts, no kuras nākam, vai no politiskās nostājas.

Runāt par bērniem nozīmē runāt par mūsu nākotni, Eiropas iedzīvotāju un pašas Savienības nākotni. Tādēļ es varu tikai atzinīgi vērtēt ziņojumu par Eiropas stratēģiju bērnu tiesību jomā. Jau pati ziņojuma sastādīšana ir apstiprinājums tam, cik svarīgs ir šis temats un Pamattiesību hartā iekļautais teksts, jo tas bija saistīts ar dažādu komiteju līdzdalību, kuras iesniedza sešus atzinumus.

Bērna interesēm ir jāpiešķir galvenā nozīme. Eiropas Savienības vērtību un attīstības koncepcijas dēļ tai ir morāls pienākums nodrošināt, lai bērnu tiesības kļūst par galveno prioritāti gan iekšējās, gan ārējās darbībās.

Es vēlētos vēlreiz norādīt, cik svarīgi ir divi aspekti Eiropas Savienībā: vispirms, migrācijas negatīvās sekas un to bērnu nedrošais stāvoklis, kurus dzimtenē atstājuši viņu migrējošie vecāki. Es vēlos pateikties referentei par mana ieteikuma pieņemšanu, pievēršot uzmanību šai problēmai, kas joprojām skar Eiropas iedzīvotāju likteņus, un es vēlētos apliecināt viņai atbalstu viņas prasībā pēc atbilstīgām rūpēm, sociālās integrācijas un plašas izglītības šiem bērniem. Ne mazāk svarīgs ir mērķis nodrošināt visiem Eiropas bērniem tiesības uz izglītību.

Ārpus Eiropas Savienības mums ir svarīgi veicināt bērnu tiesības starptautiskā līmenī, it īpaši kā daļu no Eiropas Savienības attiecībām ar tās kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem. Starp atšķirīgajām situācijām pasaulē es vēlos pievērst uzmanību bērnu tiesību pārkāpumiem krīzes un konfliktu gadījumā, it īpaši iesaldēto konfliktu gadījumā, kad tiesiskums tiek vienkārši noliegts. Eiropas Savienība nevar pieļaut šādas situācijas, un tai stingri jārīkojas, lai nodrošinātu vispārēju bērnu tiesību ievērošanu.

2007. gadā Eiropas Savienība spēra apņēmīgus soļus šajā virzienā, bet 2008. gads būs izšķirošs gads jaunās bērnu tiesību stratēģijas īstenošanai. Tādēļ es aicinu Komisiju un Padomi pienācīgi apsvērt Parlamenta ieteikumus, lai nodrošinātu šīs stratēģijas panākumus.

  Iratxe García Pérez (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums sniedz visaptverošu, pastāvīgu vīziju par to darbu, kuru mums jāmudina veikt Eiropas Savienības līmenī, ciktāl tas skar bērnus. Mums jāiesaista katrs atbildīgais par šo jomu, īstenojot zēnu un meiteņu tiesības uz vienlīdzīgu izglītību, apkarojot visu veidu vardarbību un bērnu darbu, un aizstāvot emigrantu bērnus.

Būdami informēti par tendencēm sabiedrībā, mēs atzīstam, ka tradicionālais ģimenes modelis nevar būt vienīgais atsauces punkts, un ka arvien pieaug alternatīvu modeļu skaits, kuras mums jāapsver visciešākajā pārliecībā, ka bērniem ir jābauda pozitīva ģimenes vide.

Ar to saistītā jautājumā es vēlos izvirzīt iniciatīvu par starptautiskām adopcijām, kur vajadzīgi realitātei atbilstošāki noteikumi, kuri var pārvarēt tagad sastopamos nezināmos faktorus; šāds process jau notiek vairākās dalībvalstīs, arī Spānijā, aizsargājot nepilngadīgo labākās intereses.

Runas noslēgumā es vēlos paust Spānijas sociālistu delegācijas iebildumus pret 127. punktu par galvas lakatu aizliegumus skolās, jo mēs vairāk atbalstām dialogu un samierināšanu.

Dāmas un kungi, mēs apspriežam ne tikai visneaizsargātāko sabiedrības daļu, bet arī nākotni, kurai vajadzīgs stingrs tādu vērtību pamats kā cieņa, iecietība un līdzāspastāvēšana.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un referentes darbu pie tā.

Klausoties debates, ir gandrīz pilnīga vienprātība par to, kas mums jādara, kad runa ir par bērnu tiesībām, un mēs esam nogājuši tālu ceļu no senā izteiciena, ka „bērni ir jāredz, nevis jādzird”. Šodien mēs ne tikai gribam redzēt savus bērnus, bet arī dzirdēt viņus un ieklausīties, kas viņiem ir sakāms.

Tomēr mums ir vajadzīgs paskaidrojums - un varbūt to varēs izdarīt komisārs mūsu vietā – kura ES kompetence ir saistīta ar šo bērnu tiesību jomu sakarā ar Līgumu un mūsu balsojumu Īrijā par šo Reformas līgumu, par ko te bija runa. Kā jūs zināt, pēc Īrijas Konstitūcijas bērnu tiesības tiek uzskatītas par vislabāk aizsargātām ģimenē Mums ir jāatzīst ģimenes svarīgā nozīme bērnu tiesību aizsargāšanā, un mums jāgādā par pasākumiem ģimeņu stiprināšanai un atbalstam, kad tas ir nepieciešams.

Jautājums ir arī par laulātu un nelaulātu ģimeni un vai ir vienādas tiesības bērniem šajās abās situācijās. Ir ievērojami palielinājies šķirtu un šķīrušos iedzīvotāju skaits Īrijā, kā arī kopā dzīvojošu pāru skaits: viena no divpadsmit ģimenēm ir šāda veida ģimene, to atbildībā ir 50 000 bērnu. Mums jāpievērš uzmanība, kā šo bērnu tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar Īrijas pašreizējiem tiesību aktiem.

Jautājums ir arī par bērnu pieejamību abiem vecākiem un par bērnu „neredzamību”, uz ko pašlaik attiecas Īrijas ģimenes tiesību sistēma, un tam ir jāpievēršas.

Vēl viens beidzamais punkts: 2006. gadā bija skandāls, kad Īrijas Augstākā tiesa apstrīdēja tiesību aktu par nepilngadīgas personas pavedināšanu, balstoties uz to, ka tas neļauj apsūdzētajam indivīdam savai aizstāvībai minēt labticīgu kļūdu attiecībā uz upura vecumu. Šajā lietā bija iesaistīts 41 gadu vecs vīrietis un 12 gadus veca meitene. Ironiski, ka šodien Dublinas rajona tiesā apsūdzība pret šo indivīdu par seksuālu vardarbību tika izbeigta. Mums Īrijā būs divi konstitucionāli grozījumi par ģimenes jautājumu un lietu, kuru es tikko pieminēju, un es domāju, ka mums jāredz, kāda ir ES nostāja bērnu tiesību aizstāvēšanā, lai mēs Īrijā balsotu pareizi.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas diskusija pierāda to, ka Eiropas Parlaments vēlas iesaistīties Eiropas politikas izveidē attiecībā uz bērniem. Tādēļ daudzu dalībvalstu uzskats, ka gandrīz visi noteikumi par bērnu tiesībām pakļauti ģimenes tiesību jurisdikcijai, un tādēļ tie gandrīz bez izņēmuma ir tikai dalībvalstu kompetencē, ir ļoti satraucošs.

Šāda šaura nacionāla pieeja atstāj Parlamentu ārpus principiālu lēmumu pieņemšanas par bērnu tiesībām un padara mūs, Parlamentu, tikai par konsultatīvu organizāciju. Tā nav laba pieeja Eiropā, kura kļūst arvien vienotāka. Kā piemēru var minēt Regulu par aprūpes izdevumu starptautisko atlīdzību, kuru Parlaments pieņēma nesen, decembrī, pēc konsultācijas procesa. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, lai bērni, kurus aizmirsis viens no vecākiem, nav pamesti un izsalkuši, un lai viņi saņem līdzekļus, kurus sedz, pateicoties jaunai un efektīvākai sistēmai. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Parlamentam, kurš būtībā rīkojas visu Eiropas bērnu vārdā, būtu morāls pienākums aktīvi iesaistīties bērnu labā izdoto tiesību aktu izveidē.

Apkopojot es vēlos teikt – komisāra kungs, Parlaments vairāk jāiesaista Eiropas regulējumos par bērnu tiesībām.

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties referentei Roberta Angelilli un pārējiem referentiem par viņu darbu pie šīs svarīgās paketes un, protams, pateikties komisāram F. Frattini par viņa atbalstu paziņojumam un par Komisijas veikto darbu šajā laukā.

Atzīstot, ka šīs lietas galvenokārt ir jāizlemj dalībvalstīm, es uzskatu, ka arī Eiropas Savienībai ir sava nozīme, un tā, protams, ir iekļauta Pamattiesību hartā, kur pirmoreiz ir paredzētas bērnu tiesības. Es uzskatu, ka par sabiedrību var vislabāk spriest pēc tās izturēšanās pret nevainību, un mēs kā Eiropas Savienība esam sabiedrība.

Mana īpašā interese šajā laukā ir vecāku veiktā bērnu nolaupīšana pāri robežām. Es esmu nodarbojies ar daudzām lietām šajā jomā, un tādu ir vairāki simti katru gadu starp ES dalībvalstīm un arī starp ES dalībvalstīm un mūsu kaimiņvalstīm, un citām attālākām valstīm. Lai gan ir tādas starptautiskas konvencijas kā Hāgas Konvencija un, iekšējā Briseles II konvencija, tomēr vēl ir daudz trūkumu. Nesen es biju pateicīgs starptautiskai juridiskai firmai Freshfield par vairāku lietu pārbaudi saskaņā ar Briseles II konvenciju un dažu problēmu konstatāciju mūsu dalībvalstīs.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta un Komisijas padarītais darbs jāskata saistībā ar starptautiskiem notikumiem tiesību jomā. Manuprāt, ir tiesa, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas vecā Konvencija par bērna tiesībām, kas vispirms izceļ bērna interešu svarīgumu, ir absolūti būtiska. Pamattiesību hartā ir arī ierakstīts jēdziens par bērna tiesībām uz abiem vecākiem. Tas ir būtisks un ir izplatījies visā pasaulē.

Bet ir divi aspekti, kas parādās, lietai nonākot tiesā. Lai gan šī punkts nav skaidri minēts ziņojumā, mums jāatceras to bērnu tiesības, kas ir pietiekami nobrieduši, lai viņu vēlmes tiktu uzklausītas tiesā, kā tas bija lietā ar manu klienti, 7 gadus veco Džesiku nesen Augstākajā tiesā. Otrkārt, ja nepieciešams, ir jānodrošina neatkarīga juridiska pārstāvniecība bērnam. Šie ir divi jautājumi, pie kā mums, manuprāt, jāstrādā nākamajos mēnešos.

  Alessandro Battilocchio (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos referentei par viņas lielisko darbu. 20. gadsimts sākās ar faktiski beztiesīgiem bērniem un beidzās ar skaidru un neapstrīdamu progresu, tomēr vēl tāls ceļš ir ejams, un iet nebūs viegli, kā norādīts daudzās ziņojuma daļās.

‘Man atvēlētajā īsajā laikā un pamatojoties uz personīgo pieredzi ANO Bērnu fondā, es vēlētos mudināt Komisiju uzsvērt vienu aspektu – mums vajadzīgs Kopienas instruments par adopciju, jo pašlaik 27 dalībvalstu tiesību akti šajā jomā ir pilnīgi nesaskaņoti. Būtu lietderīgi pieņemt tiesisku sistēmu, kas palīdzētu uzlabot informācijas dienestu sniegtās palīdzības kvalitāti, lai sakārtotu dažādos pasākumus, kas saistīti ar gatavošanos starptautiskai adopcijai un vērstos pie procedūras pārvaldītājiem un ģimenes atbalsta dienestiem laikā pēc adopcijas. Pašlaik mēs šajā jomā joprojām sastopamies ar pārāk daudziem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, trūkumiem, kavēšanos un sarežģījumiem, kurus adoptētāju ģimenes un, galvenais, bērni tiešām nav pelnījuši.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) 1989. gadā visas dalībvalstis ratificēja ANO Konvenciju par bērnu tiesībām; taču Konvencijā nav iekļauta sankciju sistēma.

Vairākas organizācijas cenšas uzlabot bērnu tiesības; viņu darbību vajadzētu labāk koordinēt, un tām būtu jāsaņem lielāka publicitāte, piemēram, izveidojot kopēju tīmekļa vietni. Šādā veidā mēs varētu novērst viņu darba nevēlamu dublēšanos. Vēl viens pasākums varētu būt bērnu tiesību aizsardzības uzticēšana pamattiesību komisāram. Es priecātos par komisāra iesaistīšanos šajā cīņā pret bērnu nabadzību un visu veidu vardarbību saskaņā ar prioritārām jomām. Vardarbība pret bērniem nedrīkst notikt nekad. Tādēļ, manuprāt, ir svarīgi ne tikai sodīt vainīgos, bet vēl svarīgāk ir novērst šādu necilvēcīgu rīcību.

Tādēļ es atbalstu referentes pieprasījumu pēc procedūrām ārpusteritoriālo lietu ierosināšanai – praksē tam jānodrošina, ka vienā dalībvalstī sodīta persona arī citās dalībvalstīs tiks reģistrēta kā vainīga vardarbībā pret bērniem. Man šķiet, ka šī metode būs svarīgs solis, lai novērstu turpmāko vardarbību pret bērniem, tostarp arī seksuālu kropļošanu, seksuālu izmantošanu, bērnu pornogrāfiju, bērnu nolaupīšanu un tirdzniecību.

Runājot par bērnu pornogrāfiju, es ļoti atbalstu Eiropas Komisijas ierosmi sadarbībā ar dažām banku iestādēm un kredītkaršu sabiedrībām mēģināt izveidot bērnu pornogrāfijas tirgotāju datu bāzi, no kurienes informācija par šīs pretīgās tirdzniecības nozares veidotājiem un izplatītājiem būs pieejama attiecīgās dalībvalsts policijai, Europol un Interpol. Tā kā es zinu, ka šī ir ļoti svarīga joma, es atbalstu vajadzīgo finanšu un cilvēkresursu rezervēšanu bērnu tiesību aizsardzībai. Tas ir jautājums par mūsu bērnu nākotni, kura nozīmē mūsu nākotni.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es, savukārt, vēlos apsveikt Angelilli kundzi, kura tiešām sniedza integrētu sistēmu Bērnu tiesību hartas konsolidācijai.

Vēlos vērst komentārus uz trim jautājumiem ārpus tiem, kurus mēs šeit jau esam apsprieduši.

Pirmkārt, ir jābūt steidzamai diagnozei un reakcijai uz vardarbību pret bērniem un bērnu izmantošanu, izveidojot īpašu rēgistrācijas sistēmu, kas pastāvīgi veicinās šīs problēmas efektīvu novēršanu.

Otrkārt, visas dalībvalstis pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolu, kura mērķis ir nepieļaut, izskaust un sodīt par cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, saistībā ar kuru vajadzēs pārskatīt arī jautājumu par pagaidu vai nepastāvīgo uzturēšanās atļauju izdošanu šīs valsts teritorijā.

Un beidzot, jautājums par mazgadīgo noziedzības problēmas būtisku pārvaldību, ar mazgadīgo sociālās integrācijas pasākumiem un tiesas un ārpustiesas iesaistīšanos.

Priekšsēdētāja kungs, šis gads ir kultūru dialoga gads, un mums jāturpina savienot tiltus starp visiem kultūras un reliģijas uzskatiem. Man šķiet, ka šā ziņojuma 127. punktu nevar pieņemt.

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Zita Gurmai (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas likteni ievērojami ietekmē tas, vai tā spēj attīstīt sabiedrības, kuras pieņem un atbalsta bērnus. Bērnu tiesību atbalsts un aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības iezīme. Bērniem draudzīgu sabiedrību veidošanos Savienībā nevar nošķirt no Eiropas integrācijas turpmākās padziļināšanās un nostiprināšanās.

Bērnu tiesību veicināšanai un efektīvas īstenošanas nodrošināšanai vajadzīga visaptveroša Es stratēģija gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Bērni ir pelnījuši īpašus noteikumus un pienācīgu tiesisko aizsardzību. Dalībvalstis ir atbildīgas par daudzveidīgu atbalstu vecākiem, viņiem pildot bērnu audzināšanas pienākumus. Drošu un ietverošu Eiropu var uzbūvēt tikai ar šo instrumentu palīdzību.

Mūsu politikai pastāvīgi jāatceras bērnu daudzveidība un dažādās vajadzības, pievēršot īpašu uzmanību nabadzībai, sociālai atstumtībai un nelabvēlīgai diskriminācijai gan Savienībā, gan pasaulē.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai ANO Konvencijā par bērnu tiesībām dotos ieteikumus pastāvīgi un sistemātiski ņemtu vērā saistībā ar divpusējiem nolīgumiem, kurus ES noslēgusi ar valstīm ārpus ES.

. – PSE grupa vēlas atsevišķu balsojumu par 127. grozījumu.

  Catherine Stihler (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju lēmumu iekļaut bērnu tiesības Lisabonas līgumā kā vienu no ES mērķiem, kas dos jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām.

R. Angelilli ziņojums risina daudz svarīgu jautājumu par bērnu labklājību un aizsardzību. Tomēr es gribu uzsvērt vispāratzīto faktu, ka bērniem viņu vecāku nabadzība un sociālā atstumtība rada nopietnus šķēršļus savu tiesību īstenošanā.

Es atbalstu ziņojuma prasību par ES sadarbību ar attiecīgajām ANO aģentūrām, starptautiskajām organizācijām un pētniecības centriem, lai uzlabotu salīdzināmu statistikas datu vākšanu par bērnu stāvokli Eiropas Savienībā, lai izstrādātu un iekļautu lielāku skaitu rādītāju, īpaši par bērniem, bērnu nabadzību un sociālo atstumtību.

Bērnu nabadzība ir novārtā atstāts jautājums, tomēr viens no pieciem bērniem ES dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Vai tas nenolemj 20 % no nākamajiem ES pieaugušajiem liktenim, ka viņu patiesais potenciāls nekad nepiepildīsies?

Ja ir politiskā griba, tad strādāsim kopā visās dalībvalstīs, lai dalītos labākajā pieredzē un mācītos cits no cita. Mēs esam bijuši liecinieki ES mēroga kampaņai, lai nabadzību attīstības pasaulē padarītu par pagātni, tad kāpēc mums nav līdzīgas kampaņas visā ES, lai padarītu bērnu nabadzību par pagātni?

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Ņemot vērā to, ka trešajai daļa pasaules bērnu nepietiek ēdiena un sestā daļa no viņiem neiet skolā, var likties, ka runāt par nabadzību Eiropā ir dīvaini. Tomēr problēma pastāv, un īpašas bažas izraisa tas, ka nabadzībā dzīvojošo bērnu skaits ir daudz lielāks nekā pieaugušo skaits. Faktiski tas vairumā gadījumu nozīmē nevis to, ka bērni cieš badu, bet gan to, ka viņiem nav attīstībai vajadzīgo iespēju.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tirgus ekonomikas vētrainā attīstība jaunajās dalībvalstīs ir nesusi līdzi krietni lielu noslāņošanos, kas ļoti asi skar bērnu labklājību. Savukārt sociālās problēmas to vēl pastiprina. Un tā nav tikai traģēdija, kas skar bērnus.

Ievērojama daļa cilvēkresursu – tieši tas, kā arvien vairāk trūkst manā dzimtenē Igaunijā – piemēram, paliek bez darba, un šā iemesla dēļ tā ir problēma dalībvalstīm un Eiropas Savienībai.

Neraugoties uz to, ka lielākā daļa bērnu politikas jomu atrodas dalībvalstu kompetencē, es vēlos uzsvērt Eiropas Savienības stratēģijas, rādītāju, datu bāzu un ziņojumu nozīmi. Es ceru, ka to ietekme dalībvalstīs joprojām palielināsies.

Būdama politiķe, es zinu, cik grūti ir paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc, piemēram, kaimiņi vairāk rūpējas par bērniem.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mums iesniegtā iniciatīva par stratēģiju bērnu tiesību jomā ir signāls ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, kā jāaizsargā sabiedrības jaunāko locekļu tiesības. Šā iemesla dēļ es vēlos izteikt atzinību Angelilli kundzei par izcilo ziņojumu.

Diemžēl zināmās Eiropas daļās bieži notiek nepilngadīgo tiesību pārkāpšanas gadījumi – Eiropā, kurā mēs tik ļoti lepojamies ar augsti attīstīto cilvēktiesību aizstāvības sistēmu. Šā iemesla dēļ mums jānodrošina, lai bērni, kuri cieš dažādus pazemojumus, zina, ka ir kāds, pie kura viņi var vērsties pēc palīdzības, un kurš viņiem šo palīdzību sniegs. Tādēļ es vēlos atbalstīt ziņojuma autores aicinājumu izveidot efektīvāku pārraudzību un arī Eiropas Komisijas ideju iekārtot telefona līniju bērniem, kuriem vajadzīga palīdzība.

Vēl viens svarīgs jautājums ir nabadzīgu imigrantu vai bēgļu ģimeņu bērni. Viņi cieš tādu iemeslu dēļ, kas atrodas ārpus viņu ietekmes, un tā rezultātā bieži ir nolemti sliktākai dzīvei nekā dzīvo viņu vienaudži, kuriem nav bijis jābēg no dzimtenes. Šā iemesla dēļ es vēlos apbalstīt priekšlikumu piešķirt viņiem pilnas tiesības neatkarīgi no vecāku tiesiskās situācijas, un dod viņiem arī vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos visiem runātājiem un priecājos, ka viņi atzinuši, ka Komisija un Parlaments – ne pirmo reizi Eiropā un pat pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā – kopīgi nosaka patiesu, horizontālu Eiropas politiku visās bērnu tiesību aizsardzības un veicināšanas jomās. Tas ir politisks sasniegums jautājumā, kura vēl pirms diviem gadiem nebija Eiropas darba kārtībā, un tādēļ tas ir arī atbilde tiem, kuri bija pārliecināti par praktisku rezultātu nepieciešamību. Eiropa dodas uz priekšu šajā jomā.

Mani ļoti iepriecināja McMillan kunga šodien teiktais. Viens no valsts civilizācijas pakāpes novērtējuma galvenajiem kritērijiem ir veids, kādā tā attiecas pret tās jaunākajiem locekļiem – bērniem; Eiropas Savienības dalībvalstis un mēs, visi eiropieši, cenšamies vadīt pasauli ar veidu, kādā mēs attiecamies pret bērniem, un ar iespējām, kuras mēs viņiem piedāvājam.

Ir skarti daudzi jautājumi, un daži ir jau ievietoti manis iesniegtajā priekšlikumā un Angelilli kundzes izstrādātajos ļoti noderīgajos ieteikumos, tomēr es uzskatu, ka ir vēl citi jautājumi, kuri jāizskata sīkāk turpmākajos mēnešos. Padarīsim 2008. gadu par šīs Eiropas stratēģijas turpmākā progresa gadu.

Gįl kundze un Sinnot kundze, apspriežot ģimenes nozīmi, ļoti skaidri pateica, ka daudzas problēmas, ar kurām mēs saskaramies, rada uzskati par ģimenes lomu, kas ir novecojusi un ne tāda, kādai tai vajadzētu būt. Mēs to pētījām pagājušajā gadā, kā jūs atcerēsities, saistībā ar vardarbīgām videospēlēm; Eiropas statistikas pārskats liecināja, ka tikai 20 % no aptaujātajiem interesējās par to, kā viņu bērni izmanto internetu bija uzgājuši vai lietojuši videospēles. Tas nozīmē, ka 80 % no aptaujātajiem vecākiem nebija informēti par to, kāda veida elektroniskā spēles vai interneta vietnes viņu bērni apmeklē. Tas parāda, kāpēc ģimene, ka jau teikts, ir galvenā vieta, kurā mums jāveicina bērnu tiesības.

Catania kungs un citi izteicās jautājumā par bērnu darbu: jūs atcerēsities, ka manis iesniegtajā priekšlikumā par stingru sodu noteikšanu tiem, kuri izmanto legālo imigrantu nelegālo darbu, es īpaši nosodīju migrantu bērnu izmantošanu, kuri ir gan neaizsargāti tādēļ, ka viņi ir migranti, gan izmantoti tādēļ, ka viņi strādā nelegāli; viņi ir īpaši neaizsargāti, jo bērniem ir jāiet uz skolu nevis jāstrādā. Ja iesniegtais priekšlikums tiek pieņemts, tas kļūs par Eiropas direktīvu un tādēļ tiesiski piespiedīs dalībvalstis ieviest tāda veida noteikumus, kādu mums diemžēl vēl nav.

Jautājums par migrantu bērniem, kuriem nav pavadoņu, ir svarīgs jautājums, un mēs apspriežam īpašo projektu finansēšanas veidus, jo mēs esam atklājuši patiesi traģiskas situācijas vēl papildus šeit minētajām. Piemēram, Spānijas valdība atklāja ļoti satraucošus gadījumus Kanāriju salās, kuri mums, acīm redzot, ir jārisina, par daudzu bērnu ierašanos bez pavadoņiem, jo viņu vecāki vienkārši aizsūtījuši viņus prom vienus pašus. Tas ir ļoti satriecošs gadījums pats par sevi. Mums jānostiprina Eiropas tiesību akti, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, kā skaidri pateica Segelström kundze,

Ir viens svarīgs jautājums, kurš skar mani personīgi. Ir likumi, lai nodrošinātu aizbildniecības piešķiršanu pār bērnu vienam no vecākiem atdalīšanās vai laulības šķiršanas gadījumā. Patiesībā daudzās dalībvalstīs spēkā esošos likumus nepiemēro praksē; mēs negribam teikt, ka valdības tos nepiemēro, bet nereti maģistrāti un tiesas par tiem ir vāji informēti. Ir gadījumi, kad viens no vecākiem faktiski nozog bērnu otram. Dažos gadījumos izrādās neiespējami izpildīt lēmumus, un šā iemesla dēļ mums daudz vairāk jāuzsver šis jautājums saistībā ar aizbildniecības piešķiršanu pār nepilngadīgajiem.

Seksa tūrisms ir vēl viena joma, kurai jāpievēršas, ieskaitot sadarbību starp varas iestādēm un privātpersonām, tūrisma aģentūrām un kredītkaršu sabiedrībām, lai palīdzētu mums atklāt cilvēkus, kuri pērk bērnu pornogrāfijas materiālus internetā. Skaidrs, ka pedofili nemaksā skaidrā naudā, viņi maksā ar kredītkarti. Ja mums būs šāda sadarbība, kuru mēs pašlaik uzsākam, tad mēs spēsim arī samazināt un apturēt seksa tūrisma traģēdiju.

Jauna joma ir tiesības augt nepiesārņotā vidē – bērnu tiesības uz vidi. Mums tai jāvelta liela uzmanība, jo tā ir ne tikai jauna joma, bet arī joma, kurai mums visiem stingri jāpievēršas.

Harkin kundze bija viena no tiem, kuri izvirzīja jautājumu par Lisabonas Līguma ietekmi. Šis Līgums neveido īpašu tiesisku pamatu, bet gan piešķir vērtību Eiropas politikas stratēģijai, kuru mēs šodien apspriežam, un kuras pamatā turklāt bija kopējs politisks lēmums. Lisabonas Līgums mums tagad dod iespēju uzskatīt bērnu aizsardzības stratēģiju par īstu Eiropas stratēģiju, kas ir ļoti izcils progress.

Nobeigumā teikšu, ka turpmākajos mēnešos mums jāstrādā pie šī jautājuma, un ir skaidrs, ka šādā veidā Eiropa investē savā nākotnē. Tie ir ieguldījumi jaunos cilvēkos, ieguldījumi bērniem. Taču es redzu vēl vienu jomu, kurā bērni varētu aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības politikas vissvarīgākajās nozarēs – tā ir imigrantu kopienu integrācijas politika. Ja mēs uzticamies bērniem, vismazākajiem skolas bērniem, un padarām viņus par integrācijas vēstniekiem – ņemot vērā to, viņiem ir daudz vieglāk rotaļāties vai mācīties blakus atšķirīgas kultūras un izcelsmes bērniem – mēs būsim devuši bērniem darbu, kā kāds izteicās, būt nevis maziem pieaugušajiem, bet būt patiesi aktīvi iesaistītiem integrācijas politikā. Jo ja šīs politikas pamatā nebūs bērnu integrācija skolā, tā nekad nebūs patiesa no citām valstīm nākušu imigrantu integrācijas politika.

  Roberta Angelilli, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā atļaujiet man vēlreiz pateikties komisāram F Frattini par atkārtotu apliecinājumu Eiropas Komisijas nopietnajiem nodomiem bērnu tiesību jomā. Pateicos viņam arī par atklāšanas paziņojumā izteikto aicinājumu dalībvalstīm nekavējoties uzsākt bērnu krīzes tālruņu līniju darbu, jo kavēšanās šeit ir tiešām neattaisnojama. Esmu viņam pateicīga arī par norādi, ka ne visas dalībvalstis pašlaik it ieviesušas bērnu tiesību garantijas; mēs arī to atgādinājām un paudām nožēlu par to.

Esmu pateicīga arī kolēģiem, kuri piedalījās šā ziņojuma veidošanā, un tiem, kuri izteicās, jo, man šķiet, mēs visi piekrītam bērnu augstāko interešu koncepcijai. Protams, es to atbalstu un pievienojos šodienas plenārsēdē paustajām bažām. Mums jāpiespiež dalībvalstis ātrāk pāriet no vārdiem uz darbiem, un, pats par sevi saprotams, Parlamentam un Eiropas Komisijai jāveic sava darba daļa.

Atļaujiet man teikt dažus vārdus par atsevišķiem šeit izvirzītiem jautājumiem. Attiecībā uz vidi atļaujiet apliecināt Frattini kungam, ka viņam taisnība un mēs, iespējams, varējām paveikt vairāk šajā ziņojumā, bet mēs tiešām skaidri pateicām, ka tiesībām uz veselīgu un tīru vidi ir jābūt vienām no galvenajām nepilngadīgajiem garantētajām tiesībām.

Priecājos, uzzinot, ka viens no nākamajā Eiropas Forumā par bērnu tiesībām risināmajiem jautājumiem būs jautājums par starptautisko adopciju. Saistībā ar to es vēlos norādīt, ka līdzās ar starptautisko adopciju saistītajām milzīgajām un bieži vien absolūti birokrātiskajām grūtībām pastāv arī to bērnu traģēdija, par kuriem cīnās vecāki pēc atdalīšanās vai šķiršanās. Eiropā tā ir tiešām liela problēma, kas, šķiet, ir palielinājusies robežu atvēršanas rezultātā.

Atļaujiet man beigt ar vārdiem, ka es, bez šaubām, esmu ļoti apmierināta ar veikto darbu, un, kaut gan man šķiet, ka rezultāts, protams, nav ideāls, tas var būt ļoti labs izejas punkts ar noteikumu, es atkārtoju, ka nekavējoties tiks veikti nopietnu un atbildīgi praktiski pasākumi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumu (Reglamenta 142. pants)

  Lívia Járóka (PPE-DE) , rakstiskā formā - Segregācija izglītībā ir viena no viskaitīgākajām diskriminācijas formām, ar ko saskaras romu bērni. Izglītība kā viena no cilvēka pamattiesībām ir būtiska citu cilvēktiesību iegūšanai, un ieguldījumi agrīnas bērnības izglītībā romu bērniem ir politika, kas darbojas dažādos līmeņos un dod labumu ne tikai bērniem, kurus izglīto. Bērnu agrīnās izglītības guvumos ietilpst: sociālā taisnīguma veicināšana, lielāka individuālā un plašāka sociālā produktivitāte, zemāks nabadzības līmenis un diskriminējošas attieksmes un sociālās atstumtības novēršana. Ja romu bērni kļūst izglītotāki, viņi palielina savas izredzes kļūt par ražīgiem darbaspēka dalībniekiem. Pelnot naudu un dodot ieguldījumu nacionālajā budžetā nodokļu veidā gan par ienākumiem, gan patēriņu, viņi sāk ietekmēt to, kā tie, kuri nav romi, uztver viņus, tādējādi ietekmējot plašākus sociālus aspektus. Romiem kļūstot ražīgākiem un viņu nabadzības līmenim samazinoties, viņi vienlaikus kļūst no sabiedrības pabalsta saņēmējiem par devējiem. Palielināts ieguldījums kopā ar samazinātiem pabalstiem, ko maksā valdība, ir tīrais ieguvums valsts budžetā. Programma, kas atbalstītu šādu notikumu gaitu, dotu labumu visiem eiropiešiem, ne tikai romiem.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Viena no Eiropas kopējo vērtību pamata galvenajām daļām ir mūsu pienākums aizsargāt nevainīgas dvēseles, ar kurām es domāju bērnus. Dažos jautājumos mēs varam būt vienprātīgi.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu tiesības tiktu aizsargātas efektīvāk nekā tas ir patlaban, un tas attiecas arī uz visu Kopienu. Komisijas paziņojums par bērnu tiesību aizsardzības stratēģijas izveidi bija ļoti gaidīts.

Parlamenta ziņojums par stratēģiju ir lielisks. Es vēlos izvirzīt dažus tematus par šo plašo jautājumu.

Pirmais, ģimeņu statuss ir tieši saistīts ar bērnu tiesībām. Ģimene nenoliedzami ir bērnam labākā vide. Ģimene un ģimenes aizsardzība faktiski ir bērnu tiesības, un tās tiek īstenotas, kad ģimene saimnieko labi. Stratēģijā jāiekļauj arī ģimeņu labklājības veicināšanas pasākumi. Visiem līdzekļiem ir jāaizsargā bērnu tiesības piekļūt abiem vecākiem.

Bērni ļoti agri tiek pakļauti šausmīgu vardarbīgu un seksuālu izklaides veidu iedarbībai, un tam ir postošas sekas. Ziņojumā izteiktais priekšlikums izveidot, piemēram, vienotu ES klasifikācijas un marķēšanas sitēmu nepilngadīgajiem paredzētā audiovizuālā satura pārdošanai un izplatīšanai ir vērtīgs. Princips ,,piesārņotājs maksā” ir jāpiemēro komerciālās izklaides vardarbīgajiem veidiem, jo nodarītais kaitējums ir ārkārtīgi liels.

Treškārt, ir jāpieliek mērķtiecīgas pūles bērnu pornogrāfijas likvidēšanai. Komisijas prioritātes ir pastiprināt pārrobežu operācijas, lai slēgtu interneta vietnes, kas apspiež bērnus, un uzlabot sadarbību starp varas iestādēm un privāto sektoru.

Diemžēl bērnu tiesības nav izvairījušās no sabiedrībā pastāvošā vispārējā noskaņojuma par vērtību relativitāti. Mums skaļi jāpaziņo, kas pavisam noteikti nav relatīvs. Bērnu tiesības un aizsardzība ir cilvēcīgo vērtību centrālā daļa, un tādēļ mums joprojām jāatgādina cilvēkiem par šausmīgajām sekām, kuras gaida pārkāpējus.

  Katalin Lévai (PSE) , rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par cilvēktiesību un pirmkārt bērnu tiesību aizsardzību. Neraugoties uz to, Eiropas Savienībā 19 % bērnu dzīvi apdraud nabadzība, un šīs skaitlis ir lielāks nekā pieaugušajiem iedzīvotājiem (15 %). Pasaulē 40 miljoni bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, ir pakļauti kaut kāda veida vardarbībai. Gandrīz 6 miljoni strādā piespiedu darbu; pusotrs miljons kļūst par cilvēku tirgotāju upuriem. Uz šī fona Eiropas pilnīgas neiecietības stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības, ir ļoti svarīga.

Man šķiet, ka galvenā nozīme šeit var būt labākam tiesiskam regulējumam, tostarp pētījumam par jauno un pašreizējo noteikumu ietekmi uz nepilngadīgajiem. Tomēr es neatbalstu atsevišķas parlamentāras organizācijas izveidi, kura atbildēs par bērnu tiesībām. Visus šīs organizācijas pienākumus var veikt Komisijas iecelts bērnu tiesību koordinators. Taču es atbalstu cilvēktiesību un minoritāšu komisāra amata izveidi, kurš atbildēs arī par bērnu tiesību aizsardzību. Svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa bērnu, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, ir romu izcelsmes vai pieder pie Eiropā dzīvojošajām minoritātēm. Būtu ieteicams īstenot Eiropas iestāžu reformas, saskaņā ar kurām komisāram pakļautie bērnu tiesību koordinatori veidos saikni starp iestādēm, NVO un valdībām, nodrošinot pastāvīgu dialogu un sadarbību. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā jau ir daudz Eiropas iestāžu un organizāciju, kuras nodarbojas ar bērnu tiesībām, mums jāliek uzsvars uz veco iestāžu un organizāciju apvienošanu un to darba efektivitātes palielināšanu nevis uz jaunu iestāžu izveidi.

Reizē ar bērnu tiesību aizsardzību aizvien svarīgāka kļūst izglītība. Labvēlīga izglītība dod iespēju nezinošajiem jaunajiem likumpārkāpējiem izaugt par informētiem, likumus ievērojošiem pilsoņiem.

  Joseph Muscat (PSE) , rakstiski. – (MT) Tā būtu mana nolaidība, ja saistībā ar šīm debatēm par bērnu tiesībām es nerunātu par Shaun Attard lietu, kas salauza Maltas un Gozo ļaužu sirdis.

Šo Gozo bērnu atņēma viņa tēvam tādā veidā, kas viņu noteikti psiholoģiski ietekmēja.

Iespējams, ka šajā lietā tiek ievēroti likumi un respektētas Eiropas direktīvas. Taču pastāv ievērojamas šaubas, vai tas, kas notiek, tiešām ir šī bērna labākajās interesēs.

Diemžēl man jāsaka, ka, manuprāt, britu varas iestādes rada grūtības bērna tēvam panākt šīs lietas taisnīgu izskatīšanu. Pat nedaudzie sakari starp bērnu un tēvu ir ļoti apgrūtināti.

Es vēlos aicināt, lai, ievērojot likumu, Mario Attard būtu nodrošināts taisnīgs process un turklāt tiktu nopietni apsvērtas Shaun labākās intereses.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Šodienas debates par bērnu tiesībām izvirza daudzus fundamentālus jautājumus par mūsu jauno ļaužu pareizu attīstību. Bērnu nākotne, nodrošinot viņiem iespēju pareizi attīstīties, ir jautājums, kas nosaka mūsu kontinenta nākotni pareizu cilvēcīgo attiecību ziņā.

Bērna tiesības ir jāievēro. Vecāku tiesības audzināt bērnus saskaņā ar vērtībām, kurām viņi tic, arī ir jāievēro. Runāt par bērnu tiesībām un neminēt jautājumu par viņu tiesībām augt dabiskās ģimenēs, kurās ir tēvs un māte, ir bērnu tiesību pārkāpums. Protams, lēmums par bērns adopciju, kad bērns tiek nodots viena dzimuma cilvēku pārim, tādējādi izlemjot bērna turpmāko likteni un zināmā mērā uzspiežot viņam seksuālo orientāciju, ir bērna pamattiesību pārkāpums. Mēs nevaram klusēt šajā jautājumā, jo tas pārkāpj ES politisko korektumu.

16. Atkritumu izraisītā krīze Kampānijas reģionā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par atkritumu izraisīto satraucošo situāciju Kampānijas reģionā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, godātie Eiropas Parlamenta deputāti! Lēš, ka atkritumi, kas kopš 21. decembra krājas Neapoles un tās kaimiņu pilsētu ielās, kā mums ziņo plašsaziņas līdzekļi, ir sasnieguši milzīgu apjomu – 100 000 tonnas. Kopā ar negatīvo, es teiktu, pat katastrofālo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi tas ir iemesls nopietnām bažām.

Iepriekšējo dienu krīze Neapolē neradās no nekā. Tā ir kulminācija Eiropas tiesību aktu par atkritumiem nepietiekamai īstenošanai iepriekšējos 14 gados, par ko Itālija vairākkārt ir notiesāta Eiropas Kopienu Tiesā.

Pēc organizētās noziedzības lomas, kuru uzsver preses, pašreizējās krīzes tiešais cēlonis, šķiet, ir bezdarbība un nevēlēšanās īstenot atkritumu apsaimniekošanas hroniskās problēmas atrisināšanai nepieciešamos pasākumus.

Kad Komisiju 2007. gada pavasarī pirmo reizi informēja par krīzi atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēmā Kampānijā, pret Itāliju tika uzsākta tiesvedība par Kopienas tiesību aktu par atkritumiem pārkāpšanu. Kopš tā laika Komisija vēro notikumus no pirmavotiem un pēc Itālijas valdības prasības jau ir nonākusi pie situācijas sākotnējā novērtējuma uz vietas. Nākamā tikšanās ar Itālijas kompetentām iestādēm paredzēta tuvākajās dienās. Itālijas varas iestādes ir atbildīgas par tūlītēju pasākumu īstenošanu atkritumu novākšanai no ielām. Taču šī jaunā krīze liecina, ka nepietiek tikai aizvākt no ielām atkritumus. Visiem īstermiņa pasākumiem jāpievieno ilgtermiņa stratēģisku pasākumu pieņemšana, un, vissvarīgākais, efektīva īstenošana. Piemēram, atbilstīgas atkritumu apstrādes iekārtas, kas pilnīgi atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktajiem standartiem. Tam jāpievieno integrēta ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas stratēģija ar mērķi veicināt atkritumu pārstrādi un šķirošanu savākšanas laikā.

Atkritumu krīzes atrisināšanai 2007. gada maijā izdotais Likumdošanas dekrēts Nr. 61 šo mērķi nepanāca. Premjerministra R. Prodi 8. janvārī paziņotais ārkārtas situācijas plāns ir vērienīgāks mēģinājums šajā virzienā, tomēr izšķirošais elements joprojām ir pasākumu grafiks, kuram jābūt straujam un efektīvam. Mums joprojām stingri jāpārrauga, kā Itālijas varas iestādes īsteno pasākumus dzīvē. Komisija turpinās izdarīt spiedienu uz Itālijas valdību, lai beigtu krīzi, un ir nodomājusi uzsākt tiesvedību pret Itāliju. Beidzot ir jādara gals pastāvīgajiem Kopienas vides tiesību aktu pārkāpumiem Kampānijā, kā to prasa Kopienas tiesību akti.

Kaut gan situācija izskatās sarežģīta, Itālijas varas iestādēm nav neiespējami ievērot Kopienas tiesību aktus par atkritumiem. Esmu pārliecināts, ka ir iespējams minēt labus piemērus ne tikai citās dalībvalstīs, bet arī citos Itālijas reģionos, kuros ir atrasti risinājumi kontrolētai atkritumu apglabāšanai, apvienojot dažāda veida apjoma samazināšanu, savākšanu un apglabāšanu.

  Giuseppe Gargani, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man uzreiz pateikt komisāram, ka, lai gan es apstiprinu viņa sacīto, manuprāt, situācija ir ne tik daudz sarežģīta, cik dramatiska.

Es varētu ierobežot šo paziņojumu tikai ar citātu no ,,The Economist” pirms dažām dienām: ,,Pilsētas ielās izsvaidītie atkritumi var būt ne tikai kaitīgi veselībai, bet arī politiski bīstami. Tie atgādina vēlētājiem par civilizācijas trauslumu un pamudināt viņus vērsties pret saviem ievēlētajiem pārstāvjiem.” Tāda ir situācija.

Visiem zināms, ka Neapole ir slavena ar filmu ,,Četras dienas Neapolē”, kurā vietējie iedzīvotāji saceļas pret svešzemju iebrucējiem. Kāds laikraksts rakstīja, ka šodien šīs zemes ienaidnieki ir cilvēki, kuri aptraipīja Neapoles labo slavu pasaulē. Vesela civilizācija ir iznīcināta. Atkritumu traģēdija Neapolē un Kampānija neradās pēkšņi, tā veidojās 14 gadus; EUR 8 miljardi ir nelietderīgi iztērēti, un televīzijas kadri parādīja Eiropai un visai pasaulei, ka pilsētas ielas ir kļuvušas pilnīgi necaurejamas. Īstā traģēdija sākās, kā norādīja komisārs, 21. decembrī, kad municipālās atkritumu savākšanas mašīnas pārtrauca maršrutus, jo atkritumu izgāztuves bija pārpildītas, bet sadedzināšanas iekārtu nav; gaidāmi apdraudējumi veselībai, un pilnīgi neviens, komisār, nerunā par atsevišķu savākšanu.

Kampānijā faktiski nav sadedzināšanas iekārtu, un atkritumu apsaimniekošana atrodas organizētās noziedzības, Camorra, rokās. Kampānijas reģions nav spējis risināt problēmu, kura, īsi sakot, ir parastas administrācijas jautājums, tāds kā pilsētas tīrīšana, jo reģions nevēlējās to darīt, jo reģionālā pārvalde un tās priekšsēdētājs ir organizētās noziedzības vergi, un organizētā noziedzība kontrolē visu šo lietu.

Daži politiskie spēki, kuri veido daļu R. Prodi valdības, un visas opozīcijas partijas ir aicinājušas atlaist Reģiona padomi un iecelt komisāru ar plašām pilnvarām, vēršoties pret bezatbildīgo vides ministru Pecoraro Scanio. No EUR 200 miljonu finansējuma saskaņā ar Eiropas plānu 1994. – 1999. gadam ir izmantots tikai 81 %; nav reģionālā plāna, un tādēļ kāds bija jāiesūta.

Es ceru, ka priekšsēdētājs atļaus man runāt vēl brīdi. Šādos apstākļos līgumus var piešķirt, neievērojot attiecīgos Eiropas noteikumus, kas rada nelikumības un neefektivitātes burvju loku. Pastāv reāli draudi zaudēt EUR 330 miljonus struktūrfondu naudas. Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Itāliju; tas diemžēl bija nenovēršami, jo Kampānija atrodas gaismas gadu attālumā no Eiropas direktīvu noteikumu izpildes, kuras pat valdības atbildīgās personas nav ievērojušas.

Mēs lūdzam Komisiju veikt pārbaudi mēneša beigās un ieņemt stingru nostāju, veicinot atkritumu sadedzināšanas iekārtu izmantošanu. Tas ir kaut kas, ko Eiropa var izdarīt, un mēs aicinām arī Parlamentu veikt pārbaudi kvalitatīvam solim uz priekšu (...).

  Priekšsēdētājs. − Pirms turpinām debates, man jāinformē jūs par jaunajām procedūrām. Pirmkārt, es vēlos lūgt deputātus ievērot noteikumus par uzstāšanās laiku. Otrkārt, es vēlos norādīt, ka saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru deputāti, kuri uzskata, ka viņi nav izmantojuši visu uzstāšanās laiku, var lūgt vārdu vēlreiz. Protams, viņiem tiks dots vārds pēc tiem deputātiem, kuri runās pirmo reizi.

  Gianni Pittella, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties par jūsu skaidro, precīzo un efektīvo paziņojumu, par rūpēm, kuras jūs izrādījāt šovakar un iepriekšējās dienās un nedēļās, par jūsu rājieniem, kurus mēs pieņemam, jo zinām, ka ir absolūti nepieciešams ievērot Eiropas tiesību aktus.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlaments nekad nedrīkst pārvērsties par tribīni valstu kritikai, it īpaši tik delikātos jautājumos un dramatiskās problēmās. Mēs drīzāk domājam, ka tieši situācijas dramatiskuma dēļ mums jāprasa nopietnas analīzes gan pat šo konkrēto gadījumu, gan par atkritumu problēmu vispār, kas nav tikai Neapoles un Kampānijas rūpes, bet gan lieta, pie kuras jāķeras katrai municipalitātei. Tā ir problēma, kas liek apšaubīt attīstības modeli, kurš nereti upurē cilvēku un vidi loģikai un peļņai, problēma, kura nereti tiek risināta ideoloģijas izteiksmē un neīstā opozīcijā starp nejūtīgu industriālismu un vides aizstāvību, kura aptur progresu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Itālija bija viena no pirmajām valstīm, kura 1997. gadā R. Prodi valdības vadībā, ar Ronchi ministra amatā, pieņēma mūsdienīgu likumu, kas atbilst tam, ko Eiropas Savienība jau kādu laiku ir teikusi: vides izglītība, atsevišķa savākšana, drošības pasākumi, mūsdienīgu, videi un cilvēkiem drošu pārstrādes un otrreizējās izmantošanas metožu lietošana. Šo likumu lieliski piemēroja, un tas bija ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības avots.

Tomēr Kampānijā tā nenotika. Kas bija nepareizi? Kas nedarbojās? Nav šaubu, ka politisko atbildību par notikušo vienādā mērā var uzlikt labējiem un kreisajiem, it īpaši attiecībā uz atbildīgo personu īstenoto vadību. Pašlaik nav mūsu ziņā noskaidrot, vai var būt arī cita veida atbildība, un ja tā, tad ir jāpiemēro nopietni sodi, bet mēs nebūtu godīgi, ja vainotu tikai politiķus.

Kampānijā izšķiroša, negatīva nozīme bija daudziem citiem faktoriem, tostarp arī organizētajai noziedzībai, vājai pilsoniskai apziņai, vēsturiskai infrastruktūras neesībai. Itālijas valdība reaģē uz pašreizējo situāciju, pieņemot svarīgus lēmumus un pūloties atjaunot vietējo iestāžu atbildību, atsakoties no īpašu komisāru sūtīšanas sistēmas un nodrošinot pašapgādi atkritumu aizvākšanā. Šie lēmumi dos mums iespēju ar lielāku pārliecību raudzīties tagadnē un nākotnē – es jau beidzu, priekšsēdētāja kungs – un es ticu, ka tie dos iespēju pārliecinoši atbildēt uz Eiropas pamatotajām šaubām. Tagad mums jāatbalsta šie lēmumi, mums jāatjauno pilsētas, reģiona un Itālijas valsts gods, kurai, kā teica Napolitano kungs, netrūkst pozitīvas enerģijas un novatorisku spēku.

  Alfonso Andria, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mums jāpretojas kārdinājumam izmantot šo problēmu un tā vietā jāļauj uzvarēt objektivitātei un intelektuālam godīgumam, neatstājot bez ievērības strīdus, kas virmo ap šo jautājumu. Problēma ir šāda: organizētās noziedzības intereses un tās iefiltrēšanās atkritumu apsaimniekošanā, kuras rezultāta Kampānijas reģionā ir izkaisītas neskaitāmas nelikumīgas izgāztuves; bīstamu un indīgu atkritumu pastāvīga pieņemšana no citiem reģioniem, īpaši no Ziemeļitālijas; vietējo varas iestāžu vājums; iedzīvotāju kulturālā atpalicība attieksmē pret atkritumiem kā pret resursu; vairāki veto, ko izteica pat vietējā katoļu baznīca, attiecībā uz dažādu atkritumu apglabāšanas iekārtas izveidi; nevienprātība ne tikai politiskajās, bet arī pētniecības aprindās, piemēram, par apglabāšanas metodēm; neatbilstīgā tehnoloģija, ko izvēlējās plānotajai apglabāšanas iekārtai pēc Eiropas konkursa Kampānijā 1998. gadā.

Tagad mums ir plaša valsts iejaukšanās. Politiķi, visi politiķi beidzot ir sapratuši, ka ir jādara vairāk, jo iepriekšējos 14 gados neviena politiskā partija ne kā valdības vai opozīcijas locekle, ne vietējā, reģiona vai valsts līmenī nespēja sniegt stingras, noteiktas un loģiskas atbildes.

Tādēļ mēs augstu vērtējam vairāku Itālijas reģionu, arī centriski labējo reģionu, lielisko solidaritātes žestu, atbalstot Kampāniju šajā ārkārtīgi smagajā laikā, palīdzot atjaunot tēlu, kuru tā ir pelnījusi kultūras un ainavu pievilcības, ražīgo resursu un talantu dēļ.

Šis nav brīdis tiem, kuri ir tieši atbildīgi un kuri jāvaino par visu politiku, lai no tās izvairītos vai to noliegtu. Šis ir brīdis, lai uzņemtos atbildību, un tādēļ es augstu vērtēju komisāra S. Dimas nostāju paziņojumā, konstruktīvu pieeju, kas redz Eiropu, kura ne tikai piemēro sankcijas un ierobežo sevi līdz sankcijām, bet arī palīdz dalībvalstij atrisināt krīzi.

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Atkritumu problēma Kampānijā vairs nav tikai veselības un vides katastrofa, tā kļūst par ekonomisku un institucionālu detektīvromānu. Kamēr tiesneši noskaidros, mēs ceram, ekonomisko detektīvromānu, mums vajadzīga papildu apgaismība attiecībā uz institucionālo detektīvromānu.

2007. gada 11. septembrī Komisija, atbildot uz manu jautājumu, teica, ka tā ir nobažījusies, bet tomēr cerību pilna, ka Itālijas iestāžu pieņemtie steidzamie pasākumi palīdzēs atrisināt situāciju, un ka tā pieņems Līguma 226. pantā noteiktos mērus, ja notiekošā izmeklēšana atklās tiesību aktu pārkāpumus. Taču 2008. gada 2. janvārī Komisijas pārstāvis teica, ka pārkāpuma procedūra pret Itāliju sākta 2007. gada jūnijā. Kur slēpjas patiesība? Tajā, ko man atbildēja 11. septembrī, vai tajā, ko teica pārstāvis? Kādēļ Komisija atbildē nepieminēja šo pārkāpuma procedūru?

Tas, ka dažas R. Prodi valdībai tuvu stāvošas Eiropas politiskās grupas izteikušas pret kopējo rezolūciju par veselības un vides katastrofu Kampānijā, ar kuru vajadzētu beigt mūsu debates, paver jaunu detektīvromānu. Kad ir vairāk sakritību nekā parasti varētu gaidīt, tad ļoti iespējams, ka tiek aizstāvētas kādas intereses, un kad politiskās intereses, kaut arī neapzinātas, atbalsta cits intereses, kuras turklāt sakrīt ar ,,ekomafijas” interesēm, jautājums vairs nav par kreisajiem vai labajiem, vai tikai par politisko nespēju. Mums ir nopietnas aizdomas, ka Eiropas iestādes tiek tīši maldinātas ar atbalstītāju interesēm saistītu iemelsu dēļ.

Augstais dioksīna līmenis šajā apgabalā, pastāvīgā situācijas nelikumība, Parlamenta gatavība atteikties no atbildības par kopējo rezolūciju ir saistīta ar Itālijas valdības, Kampānijas reģiona un Neapoles vietējo iestāžu politisko izvēli, kura, sakritības dēļ, nāk no tā paša politiskā katla.

Mēs aicinām OLAF nekavējoties rīkoties, lai pārraudzītu līdz šim iešķirtos līdzekļus un nodrošinātu turpmāko līdzekļu pareizu pārvaldību. Mēs aicinām Komisiju trīsdesmit dienu laikā no šā brīža paskaidrot Parlamentam, kur slēpjas atbildība par šo kaunpilno un traģisko notikumu, kas vairs neattiecas tikai uz reģionu, bet uz valsti un Eiropu, un no kā var prasīt atbildību.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties komisāram Dimas par viņa darbību pēdējo nedēļu un mēnešu laikā; rīcība, kuru daudzi vides aizstāvji labprāt redzētu arī citos gadījumos; stingra un redzama rīcība jāsveic visiem tiem, kas strādā, lai aizsargātu Kopienas tiesību aktus.

Manuprāt, ne vienmēr tas tā ir bijis un vēlos norādīt, ka attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu šī iestāde iepriekšējos gados ir sākusi arī vairākas pienākumu neizpildes procedūras, jo īpaši iepriekšējās valdības laikā, kuras diemžēl nav tikušas ievērotas un uztvertas kā parasta rutīna. Vēlos minēt pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar atkritumu neatļautu izmešanu, ar ko saistībā sāka vairāk par 4000 procedūrām, un virkni citu jautājumu, kas saistīti ar atkritumiem un tamlīdzīgi.

Tas ir novedis pie situācijas, kurā atrodamies šodien. Ir acīmredzami, ka, kad dalībvalsts un kad valdība, kurai tajā laikā bija balsu vairākums ar 100 vai līdzīgu skaitu balsu apmērā, neizdarīja vairāk saistībā ar tiesību aktiem par atkritumiem, kā vien pārkāpa Kopienas direktīvas, cenšoties atrast apiešanas iespējas, pastāv lielāka sliktas un nepareizas pārvaldības, kā arī nozieguma un pilnīgas neatbilstības iespēja.

Tādēļ esmu ļoti pateicīgas Komisijai par tās rīcību, un ceru, ka tā pievērsīs lielu vērību tās uzraudzības darbam, jo uzskatu, ka uzraudzības darbs būs nepieciešams; es arī uzskatu, ka krīzes pārvaldības atmešana ir priekšnosacījums šajā situācijā, kurai mums jārod risinājums. Es arī domāju, ka jautājums par to, kurš ir atbildīgs, ir būtisks.

Tādējādi es piekrītu tiem, kas saka, Komisijai arī jāievieš metodes, ar kurām līdzekļi, kas tikuši iztērēti vai ko tērēs, var tikt uzraudzīti, jo uzskatu, ka mums visiem kā Eiropiešiem un ne tikai Itālijas pilsoņiem jautājums par līdzekļu izmantošanu pārredzamā veidā ir galvenais jautājums, kas skar ikvienu no mums.

Tomēr es uzskatu, ka Itālijas valdības pasākumi, jo īpaši nākamajiem trīs vai četriem gadiem paredzētie, ir jāatbalsta, lai gan spēles noteikumiem jābūt skaidriem un tie arī jāievēro. Manuprāt, būtu skumji, ja mēs nonāktu situācijā, kur krīzi risina ar krīzi, pārkāpjot noteikumus, jo šādi pārkāpumi ir tie, kas noveda mūs situācijā, kādā esam pašlaik.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es būtībā piekrītu komisāra S. Dimas teiktajam, kad viņš mums atgādināja par visiem pienākumiem un norādīja mums pareizo virzienu; viņš mums atgādina, ka problēmu risinājums ir atbilstība Eiropas noteikumiem, atkāpjoties no krīzes pārvaldības pieejas, kura izraisa jaunas krīzes. Šā iemesla dēļ šīs debates ir svarīgas, jo tās var un tām jāvar mums palīdzēt mēģinājumos atrisināt drausmīgo atkritumu problēmu, ar ko saskārusies Neapole un Kampānija.

Steidzami vajadzīgi ne tik daudz politiski strīdi, cik atkritumu novākšana, jo tie rada bīstamus apstākļus vietējiem iedzīvotājiem. Valdība īsteno pasākumus, lai to paveiktu, bet pēc tam būs jāatrod efektīvs risinājums, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai šā risinājuma pamatā būtu Eiropas noteikumi. Eiropas noteikumi, kā norādīja komisārs, ir skaidri, tie ir konsolidēti daudzu gadu gaitā un apstiprināti jaunajā pamatdirektīvā, kuru mēs apspriežam. Risinot atkritumu problēmu, pastāv zināma hierarhija, un, saskaņā ar šo hierarhiju, pirmā ir samazināšana, tad seko atsevišķa savākšana, tad atkārtota izmantošana un pārstrāde, un apglabāšana tikai ārkārtas gadījums, kad tas ir absolūti nepieciešams.

Itālija pārāk cenšas iekļauties šajās norādēs, un Neapolē un Kampānijā situācija ir pasliktinājusies. Tomēr arī citur ir problēmas, kā liecina pārkāpumi: pārāk daudz iestāžu instanču, kuras sūta politiskus komisārus; pārāk daudz neskaidrību starp noteikumiem par atkritumiem un par enerģētiku, kā rezultātā veidojas nepieņemamas metodes, piemēram, metode, kad no atkritumiem iegūtu enerģiju Itālijā gadiem ilgi uzskata par atjaunīgu enerģiju ar ārkārtīgiem stimuliem – EUR 30 miljardi desmit gadu laikā saskaņā ar tā dēvēto CIP 6 pasākumu, kas nopietni izkropļoja gan enerģētikas, gan atkritumu politiku, un rezultātā izveidojās paradoksālas situācijas, piemēram, Kampānijā ir septiņi miljoni tonnu apkures granulu no atkritumiem, kuras pat tad, ja būtu jāatver sadedzināšanas iekārtas, kurās tās jālikvidē, nevarētu sadedzināt šajās iekārtās.

Pārāk daudz noviržu no Eiropas vides tiesību aktiem. Es nevaru beigt atkārtot, ka krīze ir izraisījusi jauns krīzes. Tagad mums šī situācija jāsaskaņo ar noteikumiem, un es patiesi ticu, ka valdība to labprāt darīs, un šie noteikumi ir Eiropas noteikumi no ietekmes uz vidi novērtējuma līdz atkritumu hierarhijai. Šā iemesla dēļ šodienas debates nevar būt platforma strīdiem, bet gan iespēja dialogam ar komisāru, lai veicinātu šādas attiecības starp Eiropu un dalībvalsti. Atkārtoju: pirmkārt, hierarhija, lai kopīgi pieņemtos noteikumus var piemērot pēc iespējas labāk.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kādas tiesības ir itāļu kreisajiem, kurus kūda Eiropas kreisie, likt mums runāt par kaunpilno atkritumu krīzi Kampānijā, par kuru jau desmitiem gadu ir atbildīgi kreisie centristi, nebalsojot par to. Tie paši kreisie uzspiež mums globālo sasilšanu, un viņus nav iespējams apgrūtināt ar augstas kvalitātes vides un pieklājīgas dzīves nodrošināšanu Kampānijas iedzīvotājiem; lai mērs būtu pilns, es dzirdēju runas par valsts interešu aizstāvību! Tie ir tie paši valsts interešu atbalstītāji, kuri pirms pāris gadiem apkaunoja Itāliju, tās valdību un kārtības sargus ar debatēm un balsojumu leģendārajā Lampedūzas salas lietā.

Es ceru, ka vismaz šis Parlaments kļuvis zinošāks un labāk informēts par jautājumu, kas nav tikai Itālijas jautājums, un atklāti nosoda notikušo balsojot saskaņā ar manu pieprasījumu arī kā Azione della Fiamma vadītājs, lai piemērotu visas iespējamās sankcijas pret reģiona un valsts valdību, kura, lai arī ir atbildīga, šķiet pilnīgi nespējīga atrisināt ieilgušo problēmu un nedomā ar cieņu atkāpties.

  Antonio Tajani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Situācija Neapolē ir nopietna lielā mērā tāpēc, ka ir zaudēts laiks tā vietā, lai mēģinātu kaut ko darīt saistībā ar Tiesas pieņemto notiesājošo spriedumu un tādējādi nodrošinot atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, un mēs to ļoti nožēlojam. Ja mēs vēlamies nepieļaut Kampānijas krīzes izplatību citos reģionos, ir jārīkojas, piemērojot Eiropas noteikumus, būvējot rūpnīcu atkritumu pārstrādei enerģijā par spīti maz ticamai pretestībai no dažu ministram Pecoro Scanio līdzīgu vides pseidoaktīvistu puses un veicinot škirotu atkritumu savākšanu.

Tomēr Kampānija neatspoguļo visu Itāliju, un par laimi daudzi reģioni, piemēram, Lombardija, ir panākuši ievērojamu progresu un izveidojuši efektīvas atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēmas. Taču citos reģionos ir daudz iemeslu bažām. Sabiedrība ir satraukta, un tas noteikti attiecas arī uz Romu un Lacio reģionu. Daži skaitļi: atkritumu daudzums ir lielāks nekā Neapolē un Kampānijā; katru dienu Romā savāc 4 500 tonnu atkritumu salīdzinājumā ar 1 000 tonnām Neapolē, ar 450 kg uz vienu iedzīvotāju Kampānijā un 617 kg Lacio reģionā, kas krietni pārsniedz vidēji 539 kg uz vienu itālieti. Tas viss ir iekļauts jautājumā, kuru mēs tikko iesniedzām apspriešanai kopā ar citiem Romas ievēlētajiem parlamentāriešiem.

Tomēr reģionālais atkritumu plāns nekad nav sācis darboties, un ir uzsāktas jau divas pārkāpumu procedūras. Satrauktie iedzīvotāji paļaujas uz Eiropas iestādēm, īpaši uz Parlamentu un Komisiju. Šā iemesla dēļ, komisāra kungs, mēs lūdzam jūs nodrošināt, lai līdz 28. janvāra sanāksmei Komisija saņemt datus un informāciju par situāciju Romā un Lacio reģionā, iepriekš paziņojot par pārbaudi; mēs ceram uz komisāru S. Dimas un ierosinām arī Parlamenta delegācijas pārbaudi, lai novērtētu – es beidzu! – vai 2008. gadam paredzētie pasākumi ir atbilstīgi. Ir jārīkojas, komisāra kungs, pirms vēl nav par vēlu.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Neuztraucieties, priekšsēdētāja kungs, tā nav pirmā reize. Komisāra kungs, kā norādīts, 28. janvārī jūs ieradīsities Romā uz sarunām ar valdību; Itālijai un, man šķiet, Eiropai, ir svarīgi, lai Komisija ieņem ļoti bargu nostāju, atbalstot Eiropas tiesu iestāžu darbību. Atceros, jūs norādījāt, ka Itālijai pieder rekords spriedumu ziņā pret to atkritumu kaudzi, kas ir Itālijas tiesu iestādes, ar divdesmit gadus ilgi izteiktiem veltīgiem rājieniem.

Ir tikai viena problēma: mums ir nelikumību straume, kas katrā ziņā nozīmē izpostītas dzīves un vēl sliktāku postu ne tikai Itālijā, un tādēļ es ceru, komisāra kungs, ka Komisija paturēs prātā, ka tas pierāda, ka Itālija tāpat kā 20. gados nostājas uz jauna un atšķirīga ceļa, kļūst par draudu visai Eiropai, šī valsts, kura (...).

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašreizējā atkritumu krīze Kampānijā ir traģēdija, kura tuvojās jau sen, un šie atkritumu kalni, kurus var redzēt ielās, ir tikai virsotne aisbergam, ko veido neefektivitāte, atkritumi un nepareiza pārvaldība.

Mēs esam nelaimīgi, ka šī krīze bojā ne tikai Kampānijas reģiona, bet arī visas Itālijas reputāciju, tomēr kārtējā klusēšana par to, kurš ir atbildīgs, un izlikšanās neredzam maz palīdzēs problēmas atrisināšanā, kura ir kļuvusi ļaunāka klusuma un intrigu dēļ, un, kaut gan cilvēkus nedrīkst izmantot kā politisko ķīlu, es nedomāju, ka ir pieņemama arī labā tēvoča attieksme, kura iezogas arī šajā Parlamentā.

Mēs nevaram ilgāk klusēt vai attaisnot – un to nedarīja arī Revīzijas palāta – to, ka miljoniem eiro no Eiropas, valsts un vietējiem līdzekļiem ir izkūpējuši gaisā. Pie kā cilvēkiem vērsties, lai pieprasītu kompensāciju par šīs vides katastrofas nodarītajiem kaitējumiem, par aptraipīto tēlu un sabiedrības līdzekļu izšķērdēšanu? It sevišķi, kā Komisija domā rīkoties, lai piespiestu Itālijas valsti veikt atbilstīgus pasākumus, paturot prātā, ka Neapoles un Kampānijas bērni arī šodien nav aizgājuši uz skolu?

  Umberto Guidoni (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties komisāram par skaidro analīzi. Neapolē un lielā daļā Kampānijas situācija ar atkritumiem tagad ir pasliktinājusies, un sekas redz visi, taču problēmas ir arī citās jomās, par ko liecina daudzās pārkāpuma procedūras, kuras Itālija iepriekšējos gados ir sakrājusi vides jomā.

Kā vienu no tām es vēlētos minēt bēdīgi slaveno CIP 6, kad no atkritumiem ražoto enerģiju uzskatīja par atjaunīgo enerģiju un rezultātā ārkārtīgi lielas investīcijas tika novirzītas no atjaunīgās enerģijas attīstības politikas un izsniegtas varenajiem industriālajiem lobijiem, izraisot nopietnas atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Situāciju Kampānijā vēl vairāk pasliktina 14 gadi intrigu un bezatbildības, kuru kulminācija bija pirmie procesi pret uzņēmumiem un sabiedriskām iestādēm, un noslēgumā process par vides katastrofu pret Impregilo Eiropas Kopienu Tiesā.

Ja šī krīze ir jāatrisina, šajā jomā ir jābūt jauna veida pārvaldei: vairs nekādu noviržu, tikai Eiropas tiesību aktu piemērošana. Jaunajā atkritumu pamatdirektīvā Eiropa ir noteikusi skaidru hierarhiju. Atkritumu apglabāšana jāizmanto tikai ārkārtas gadījumā, un tā nāk pēc atsevišķas savākšanas, pārstrādes utt.

Taču tagad mums jāatrod izeja no situācijas, kura Kampānijā noteikti var kļūt neatgriezeniska, un šā iemesla dēļ mums jāmobilizē visi pieejamie līdzekļi, jāaicina Itālijas reģioni solidarizēties un jālūdz ES palīdzība, lai varētu nekavējoties rīkoties un nākamo trīs vai četru mēnešu laikā novērst briesmas, ar kurām saskārušies iedzīvotāji, un atgriezt Neapoli Eiropā.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, no Padānijas puses raugoties, situācija Kampānijā šķiet kā zinātniskā fantastika, no Padānijas, kur atkritumi tiek vākti atsevišķi un tiek maksāti nodokļi par atkritumiem. Tas, ka kreisie mūsu valsts valdībā kopā ar zaļo vides ministru vēl ir iecēluši bijušo policijas priekšnieku par atbildīgo par atkritumiem, šķiet kā kaut kas no citas pasaules. Mēs jums atklāti sakām, ka Kampānija vairs neatrodas Eiropas tiesiskajā telpā, jo tajā valda apkaunojoša savienība starp politiķiem un Camorra, kuru mēs esam ilgi atmaskojuši.

Komisāra kungs, virs nekāda finansējuma, pārtrauciet visu finansējumu, nesūtiet vairāk ne centa Camorra noziedzniekiem! Ņemiet par piemēru čaklos un godīgos ziemeļus! Atbrīvojiet Kampānijas godīgos iedzīvotājus no Camorra verdzības, kurā ir iesaistītas dažādas partijas! Mēs negribam ielaisties ar to nekādās darīšanās, mēs esam pret šo politikas diskrimināciju no mafijas puses. Mūsu valstij vajadzīgs federālisms, ja šiem cilvēkiem ir jāpalīdz! Ir jānāk pārmaiņām, situācija ir jāmaina! Atbrīvojiet dienvidu godīgos darba cilvēkus no mafijas jūga! Tas ir tas, ko vēlas pateikt godīgā Padānija!

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Adriana Poli Bortone (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Itālijai nav nekādas vēlēšanās ievērot Eiropas tiesību aktus. Par to liecina tas, ka Itālija bija vienīgā valsts, kuras valdība ar zaļo partijas vides ministru atturējās pieņemt Padomes kopējo nostāju par neseno atkritumu direktīvu.

Es vēlētos uzdot jautājumu, jo piedevām zaļā ministra katastrofai, kurš ir pilnīgi bezatbildīgs un kuram trūkst jebkādas pārliecības par savu rīcību, arī Eiropas Komisija ir izrādījusi mazu interesi par pārvaldību, jo mēs saņēmām līdzekļus 2000. – 2006. gadā, un Kampānijas Reģionālie rīcības plāni noteikti ir īstenoti, pārvaldības komitejai nepildot visus pienākumus, pretējā gadījumā tā būtu apturējusi finansējumu, kurš reāli neietekmēja apgabalu. Varbūt ir lieki norādīt, kurš tajā laikā bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un kurš tagad ir Itālijas premjerministrs ar zaļo partijas ministru?

  Riccardo Ventre (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Apsveico ar šo jauno demokrātijas formu! Vispirms apsveicu ar komisāra kunga spožo analīzi, kurai, mēs ceram, sekos konkrēta rīcība, rīcība, kurā Parlaments – un mēs aicinām pievienoties arī Parlamenta priekšsēdētāju – tiks iesaistīts, jo atkritumu problēma Neapolē ir saistīta ne tikai ar tādiem sīkumiem kā aizvākšana, vide un jebkura cita problēma, bet, pēc mūsu domām, tā kļūst par valsts un Eiropas problēmu.

Dažas ļoti īsas piezīmes: atkritumu daudzums, kas tagad tiek savākts ielās, ir daudz mazāks par daudzumu, kas tiek izlikts ielās; tādēļ valdības pieņemtie pasākumi ir nepiemēroti. Atkritumu masa, kopējais atkritumu daudzums aug ik pa stundai, padarot situāciju vēl dramatiskāku.

Otrkārt, politiska piezīme: Pittella kungs teica, ka Parlamentam nav jākļūst par valsts kritikas ruporu. Šā vakara debatēs kreisie centristi, šķiet, tieši to dara. Ņemsim vērā šos komentārus.

  Pasqualina Napoletano (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es lūdzu vārdu, jo esmu ļoti noraizējusies par virzienu, kādu ieņem debates Itālijā un zināmā mērā arī šeit, un arī par iedzīvotājiem sniegto informāciju, jo tagad šķiet, ka maģisks risinājums ir vienīgā izeja no krīzes: spēks un militārisms no vienas puses, un dedzināšanas iekārtas no otras puses.

Tādēļ sabiedrība cer, ka kāds atnāks no ārpuses, lai atrisinātu šo problēmu; viņiem sniegtā informācija nekoncentrējas uz to, ka nekāda risinājuma nebūs, ja netiks samazināti un šķiroti atkritumi un nemainīsies pilsoniskā uzvedība. Tā ir vietējo iestāžu atbildība, jo tās domā, ka problēmas var atrisināt, nododot tās firmai ar nosaukumu Impregilo. Viņi novēla no sevis atbildību un pieļāva nokļūšanu šīs varas verdzībā.

  Salvatore Tatarella (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Itālijā un visur citur Eiropā darbojas iekārtas, kas pārvērš atkritumus enerģijā. Atkritumu šķirošana tiek veikta Itālijā un visur citur Eiropā. Atkritumu pārstrāde notiek Itālijā un visur citur Eiropā. Tikai Neapolē tā nenotiek vismaz 15 gadus tieši visu to iestāžu, kurām bija jārīkojas, degungalā – šīs iestādes ir Eiropa un Komisija.

Es uzskatu, ka ir izdarīts maz un ir jādara vairāk arī Komisijai, jo līdz šim uzsāktās valdības iniciatīvas, arī iepriekšējās dienās uzsāktās, ir absolūti veltīgas un mērķim neatbilstīgas. Policijas priekšnieka aizsūtīšana uz Neapoli tikai uz četriem mēnešiem nevienu problēmu neatrisinās, ja Neapole neīstenos Eiropas tiesību aktus un ja Itālijas valdība nebūs spējīga piespiest Neapoli tos īstenot; ļaujiet Komisijai darboties ar visiem tai pieejamajiem līdzekļiem.

  Armando Veneto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka lūkošanās pagātnē ir noderīga tikai tad, ja nākotni izmanto pagātnes radīto problēmu novēršanai. Tomēr šis nešķiet tāds gadījums, jo šeit, kā parasti, politiķu niknie strīdi nozīmē, ka katrs ieņem viņam vispiemērotāko nostāju.

Es uzskatu, ka vienīgais nopietnais solis, kuru mēs varam spert, ir lūgt komisāram uzstāt, lai beidzot atrisina patieso problēmu, tas ir, šķirotu atkritumu savākšanas problēmu, ar tiem līdzekļiem, kas to dara iespējamu – apbalvojumi tiem, kuri to veic, un ārkārtas plāns dēļu un citu materiālu savākšanai. CONAI, organizācija, kurā apvienojušies iepakojuma ražotāji un lietotāji un kura ir atbildīga par visu atkritumu, izņemto mitros atkritumus, atkārtotu izmantošanu, beidz ar to, ka iekasē naudu dienvidos un pēc tam maksā to ziemeļos, kuri, kā parasti, izmanto situāciju, lai aizvadītu līdzekļus no dienvidiem un nosūtītu tos uz ziemeļiem. Darīsim tam galu!

Tādēļ mēs lūdzam komisāru, kura ierosmes mēs augstu novērtējam, uzstāt, lai īpašie komisāri Kampānijā netveras pie pagātnes, bet reizi par visām reizēm skatās nākotnē.

  Mario Mantovani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Esmu deputāts, kurš ievēlēts no politiskās grupas, kurai tad, kad pirms tagadējās valdības tā bija Itālijas valdības sastāvā, nācās izvērst policijas spēkus, iekams tā varēja sākt parastu atkritumu apglabāšanas iekārtu būvi Kampānijā, neatliekamu darbu, kuru tajā laikā traucēja oponenti, Frassoni kungs, kuri tagad ir ministri Romano Prodi valdībā.

Prodi kunga nesenie paziņojumi par atkritumu krīzi Kampānijā liecina par viņa vadītās valdības pilnīgu sabrukumus. Neapole ir pierādījums valstij, kura nenodrošina tiesiskumu un pacieš iedzīvotāju situāciju, kas apdraud iedzīvotāju veselību, kaitē tūrismam un bojā Itālijas tēlu un tādējādi Itālijas ekonomiku un eksportu. Nopietnās problēmas, ar kurām saskārās cilvēki Kampānijā, tomēr ir ierobežotas vienā Itālijas reģionā, un politisko un administratīvo atbildību var viegli piesaistīt zināmiem administratoriem, un tādēļ mēs pieprasām viņu atkāpšanos.

  Stavros Dimas , Komisijas loceklis − - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paskaidrot, ka atbildība par Kopienas tiesību akta īstenošanu pamatoti gulstas pirmkārt uz dalībvalstīm. Komisijai saskaņā ar Līgumu nav pilnvaru aizvietot dalībvalstu iestādes plānošanas darbā un lēmumu pieņemšanā, piemēram, par to, vai būvēt, vai nebūvēt atkritumu apglabāšanas iekārtas un kur šīs iekārtas būs. Komisijas uzdevums ir pārraudzīt Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Kur tā nav apmierinoša, kā šajā gadījumā, Komisija var iedarbināt pienākuma neizpildes procedūras, bet atrisinājums vienmēr ir jāatrod un jāievieš dalībvalstīm.

Mums rada bažas, ka situācija ar atkritumiem Kampānijā pasliktinās, par spīti Itālijas iestāžu rīcībai 2007. gadā. Ir svarīgi, ka Itālijas iestādes līdzās tūlītējiem pasākumiem, kas veikti pašreizējās krīzes risināšanai, pieliek lielākas pūles radīt struktūru, kas ļauj Kampānijas reģionam nodrošināt ilglaicīgu, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu, kas pilnībā saskan ar Eiropas tiesību regulējumu atkritumu jomā. Es esmu pārliecināts, ka šoreiz krīzes vadībai jāved pie reāla pagrieziena atkritumu apsaimniekošanas politikā, lai izvairītos no turpmākā riska cilvēku veselībai un videi. Tāpēc katrai darbībai, ko veiks turpmāk, būs jāved pie efektīvi īstenotas stratēģijas, kas pievērš uzmanību ne tikai pietiekama atkritumu apstrādes iekārtu tīkla izveidei. Vienlīdz svarīgi ir radīt vajadzīgās struktūras atsevišķai atkritumu savākšanai, pārstrādei un atkritumu novēršanai, pilnībā ievērojot atkritumu hierarhiju, kurā atkritumu izgāztuves ir visnevēlamākais variants.

Neviens jauns atkritumu apsaimniekošanas plāns šajā nozīmē nedrīkst palikt uz papīra, kā tas ir bijis pagātnē, bet tas konsekventi jāīsteno. Pašreizējo atkritumu katastrofu varētu uztvert kā iespēju pierādīt Itālijas spēju pārvērst Kampānijas reģionu par labākās prakses piemēru pareizai atkritumu apsaimniekošanai, un citi Itālijas reģioni, piemēram, Milānas teritorija, ir parādījuši, ka tas ir iespējams.

Komisija kā Līguma sargs turpinās pienākumu neizpildes procedūru pret Itāliju, - ko uzsāka 2007. gada jūnijā, - par Kopienas tiesību aktu par atkritumiem pārkāpšanu. Tā ir gatava spert turpmākus juridiskus soļus, ja pašreizējie Kopienas tiesību aktu pārkāpumi turpināsies, izmantojot visus pieejamos pasākumus saskaņā ar Līgumu, tostarp iespēju noteikt soda maksu saskaņā ar Līguma 220. pantu.

Tomēr neatkarīgi no tā mani dienesti ir gatavi atbalstīt Itāliju visādā veidā, ko uzskatīs par vajadzīgu un derīgu, lai atrastu un īstenotu ilglaicīgu, ilgtspējīgu risinājumu pašreizējai atkritumu apsaimniekošanas problēmai.

(Aplausi)

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

17. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0001/2008).

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

  Avril Doyle (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, vai varat piedāvāt mums nelielu instrukciju attiecībā uz laiku, lai tie no mums, kas ir iesnieguši jautājumus, skaidri zina, kāda būs procedūra? Vai jūs sadalīsiet tematus trīs vienādās daļās vai divās pusstundu ilgās daļās? Es to jautāju, jo mums, kas esam iekļauti iespējamajā trešajā daļā, ir jāzina, kas, domājams, notiks, ņemot vērā to, cikos mēs sākam.

  Priekšsēdētāja − Paldies, A. Doyle, jums ir pilnīga taisnība. Mēs ņemsim prioritāros jautājumus, un tad mēs dalīsim jautājumu laiku uz pusēm starp komisāri M. Kuneva un komisāru C. McCreevy, cik varēsim. Mēs ceram strādāt vismaz līdz plkst. 19.30 un varbūt mazliet ilgāk ar mūsu tulku laipnu atļauju. Es ceru, ka visi ir tik apmierināti, cik šajā gadījumā iespējams.

  Priekšsēdētāja. −

Mairead McGuinness 31. jautājums (H-0980/07)

Temats: Patērētāju aizsardzības nodrošināšana pret viltotām un nestandarta zālēm

Eiropas zāļu piegādes ķēdes drošība un efektivitāte kļūst par nozīmīgu rūpju objektu Eiropas patērētājiem, un pašreizējie trūkumi šajā sistēmā varētu potenciāli izsaukt katastrofālas sekas pacientu drošībai.

Ir skaidrs, ka Eiropas patērētāji vēlas drošas zāles un par pieejamu cenu. Tomēr Īrijā patērētāji maksā par zāļu uzcenojumu 17,66 % apmērā pie pašreizējām vairumtirdzniecības zāļu cenām, vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar ES vidējām cenām. Šī tendence atspoguļojas visā ES, kur fragmentētais tirgus ir veicinājis ar to saistītu „farmaceitiskā paralēlā tirgus” (FPT) pieaugumu.

Saskaņā ar ziņojumu, ko sniedza Eiropas Alianse par piekļuvi drošām zālēm, viltotas un nestandarta zāles atrod ceļu piegāžu ķēdē Eiropas Savienībā.

Vai Komisija varētu raksturot savu nostāju attiecībā uz šo lietu, it sevišķi – vai tā plāno risināt šo problēmu, pārskatot paralēlo tirdzniecību un veicinot īstu farmaceitisko produktu vienoto tirgu, kas ir patērētāju interesēs un liekas būtisks, lai panāktu, ka iekšējā tirgus guvumi, tostarp zāles par pieejamām cenām, attiecas uz visām Eiropas ekonomikas daļām?

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kopienas tiesību aktu un politisko stratēģiju galvenais mērķis farmācijas jomā ir nodrošināt pacientu apgādi ar drošiem, efektīviem augstas kvalitātes medikamentiem, kurus viņi var atļauties un kas ir vispārēji pieejami.

Tagad vairāk nekā agrāk ir izvirzījies jautājums par to medikamentu drošību, kurus pārdod tā dēvētajā paralēlajā farmācijas tirdzniecībā. Tas pamudināja mani uzsākt pētījumu, lai iedziļinātos šajā problēmā; pētījuma mērķis ir pārbaudīt visu tirdzniecības veidu aspektus un it īpaši jautājumus, kas saistīti ar viltotiem medikamentiem un paralēlo tirdzniecību. Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo situāciju un izstrādāt politiskus variantus trūkumu novēršanai, ja vajadzīgs, grozot pašreizējos tiesību aktus. Pētījums pārbaudīs arī iespējamās saiknes starp paralēlo farmācijas tirdzniecību un viltotu medikamentu parādīšanos.

Diemžēl esmu spiests jums teikt, ka paralēlajai tirdzniecībai veltītā pētījuma pirmā daļa, kura tagad ir pabeigta, liecina, ka šāda tirdzniecība ievērojami apdraud pacienta drošību. Vainojami vairāki faktori, tostarp kļūdas, mainot iepakojumu un etiķeti, ierobežotais efekts, kāds ir produkta izņemšanai no apgrozības, sarežģītāki izplatīšanas veidi, piegādes pārtraukumi un, beidzot, trūkumi piemērojamo tiesību aktu īstenošanā.

Komisija pašlaik analizē pētījuma atzinumus, lai izstrādātu saskaņotu stratēģiju šo drošības apdraudējumu novēršanai. Ir pārbaudīta dažādu politisko variantu paredzamā sociālā, ekonomiskā un ekoloģiskā ietekme. Ņemot vērā šīs problēmas nopietno ietekmi uz sabiedrības veselības politiku, Komisija piešķir tai augstu prioritāti. Drīzumā tiks pieņemti lēmumi par virzienu, kurp mums doties.

Es vēlos informēt jūs arī par to, ka Eiropas Farmācijas forums piedāvā platformu labāko metožu vienkāršākai pārņemšanai un paziņošanai attiecībā uz medikamentu cenu noteikšanu un to izmaksu atlīdzināšanu. Kaut gan šie jautājumi atrodas dalībvalstu redzeslokā, attiecīgajiem pasākumiem joprojām jāatbilst Kopienas tiesību aktiem. Farmācijas foruma darbs, kurā pārstāvētas pacientu organizācijas, medicīnas darbinieki un nozares vadītāji, kā arī visu dalībvalstu veselības ministri, var palīdzēt atrisināt galveno problēmu – reālu piekļuvi drošiem medikamentiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Paldies, komisār, par jūsu atbildi, kas ir skaidra, bet satraucoša, jo te ir acīmredzamas problēmas ar drošību.

Es gribētu, lai jūs norādāt laika grafiku attiecībā uz jūsu atbildi, jo es domāju, ka cilvēki vispār neapzinās, cik ļoti lielu risku viņiem var radīt viltotas zāles. Un vai es varētu jums lūgt – varbūt rakstiski – pievērsties jautājumam, kas rada raizes Īrijai attiecībā uz vakcīnām, kas bija ar likumu atļautas vakcīnas, bet kaitēja bērniem, un par kurām cilvēki vēl joprojām pēc 40 gadiem gaida uz kaut kādu kompensāciju?

Varbūt jūs varētu uzrakstīt man, paziņojot, kā citas dalībvalstis risina šo strīdus jautājumu.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Es labprāt to darīšu. Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, atļaujiet sacīt, ka es jau esmu nolēmis, ka paralēlā tirdzniecība ar viltotiem medikamentiem tiks uzskatīta par prioritāti. Esmu grozījis ģenerāldirektorāta darba plānu, un šogad mēs iesniegsim tiesību aktu projektus. Man šķiet, ka to var paveikt tūlīt pēc vasaras brīvdienām.

Atbildot uz jūsu otro jautājumu, esmu pateicīgs par jūsu atziņu, ka es nevaru atbildēt bez iepriekšējas pārbaudes. Es veikšu pārbaudi, un jūs saņemsit prasīto rakstisko atbildi tuvākajās dienās.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es vēlētos jautāt par cenām. Vācijā deguna pilieni maksā 1.5 – 2 reizes mazāk nekā Lietuvā. Mēs rūpējamies par to, lai visām valstīm, pat jaunattīstības valstīm, būtu piekļuve medikamentiem. Vai mēs varētu rūpēties par to, lai mūsu iedzīvotāji, ES iedzīvotāji, maksā vismaz līdzīgu cenu par vienu un to pašu medikamentu? Vai mēs varak kaut ko darīt šeit, Eiropā?

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, veselības pakalpojumi ir regulāra tēma Eiropas Parlamenta debatēs. Katru reizi, kad mēs apspriežam Pakalpojumu direktīvu, ir priekšlikums iekļaut tos šajā direktīvā, priekšlikums, pret kuru mēs līdz šim esam iebilduši, un veselības pakalpojumi ir palikuši ārpus šīs sfēras.

Medikamentu apgāde ir veselības pakalpojums. Ir dažas valstis, piemēram, Spānija, kuras ir izveidojušas vietņu grupas – aptiekas, kuras ir vienīgās vietas, kur atļauts izsniegt medikamentus.

Es vēlētos jautāt komisāram, vai kā daļa no Komisijas veiktā pētījuma ir pamanītas kaut kādas atšķirības starp valstīm, kurās aptiekas ir ierobežota, pārvaldīta tirdzniecība, un starp citām valstīm attiecībā uz medikamentu viltošanu un zemu kvalitāti.

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Par pirmo jautājumu es gribētu teikt, ka līdztekus pētījumam par drošām zālēm paralēlā tirdzniecībā pašlaik tiek meklēti papildu veidi, kā ietekmēt paralēlo tirdzniecību, it īpaši attiecībā uz cenu iniciatīvām.

Pārredzamības direktīvas pārskatīšana, lai ietvertu īpašu informāciju par cenu noteikšanu, arī varētu būt iespējams solis uz priekšu. Bet tas, ko es mēģinu darīt, ir vispirms noskaidrot situāciju, lai skaidri zinātu, kas notiek. Tad analizēt jautājumu, vai ES tiesību akti var mainīt to, jo viss cenu noteikšanas jautājums un kompensācija par zālēm Eiropas Savienībā ir pilnīgā dalībvalstu atbildībā, mums nav nekādu pilnvaru. Bet ir acīmredzams, ka mums jāsadarbojas. Tas ir iemesls, kāpēc farmācijas firmu cenas un kompensācijas ir viena no mūsu prioritātēm.

Es labi apzinos, ka pilsoņiem fakts, ka vienām un tām pašām zālēm ir pilnīgi dažādas cenas dažādās Eiropas dalībvalstīs, ir grūti saprotams. Arī man ir grūti to saprast. Tas, ka šīs cenas tiek regulētas, ir tikai viens faktors. Otrs faktors, protams, ir tas, ka farmaceitiskā rūpniecība ir daļa no tirgus ekonomikas. Viņi drīkst noteikt savas cenas, bet mēs intensīvi pētām šo situāciju, un es domāju, ka mēs spēsim dot risinājumu.

Uz otru jautājumu es varu atbildēt, jā, tā ir taisnība: Eiropas Savienībā ir dažādas sistēmas. Piemēram, noteiktas zāles dažās valstīs var pārdot tikai aptiekās. Citās valstīs jūs varat tās nopirkt lielveikalos. Vienīgi par recepšu medikamentiem situācija visur ir vienāda. Šie medikamenti ir pieejami tikai aptiekās.

  Priekšsēdētāja. − Chris Davies 32. jautājums (H-0984/07)

Temats: Oglekļa dioksīda emisijas

Kādus mērķus Komisija ir sev izvirzījusi, lai samazinātu CO2 emisijas, ko rada tās aktivitātes, ēkas un transporta vajadzības?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisija līdz šim ir pārvaldījusi oglekļa dioksīda emisijas problēmu, darbojoties Vides vadības un audita sistēmā, kas plašāk pazīstama kā EMAS, un ir izpildījusi šīs sitēmas noteikumus.

Kopš 2005. gada Komisija īsteno EMAS piecos departamentos Briselē un astoņās tās ēkās. Šajā laikā ir reģistrēts nepārprotams patēriņa, tostarp arī elektrības patēriņa, pieauguma ātruma faktora samazinājums šajos departamentos, kas ir neapšaubāmi pozitīva tendence.

Komisijai vēl nav noteikti vispārējie CO2 emisijas samazināšanas mērķi, taču EMAS sistēmā Komisija pārbauda un analizē savas CO2 emisijas apjomu, un 2008. gada laikā noteiks vispārējos emisijas samazināšanas mērķus. It īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu parku Komisija jau ir noteikusi CO2 emisijas samazināšanas mērķi vidēji par 26 % laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam.

  Chris Davies (ALDE) - Komisija trešdien sniegs dažus svarīgus paziņojumus, un es sagaidu, ka cilvēki visur jautās, vai mūsu darbi saskan ar mūsu vārdiem. Tāpēc dzirdēt, ka tikai pieci ĢD ir pašreiz parakstījuši Vides vadības un audita sistēmu (EMAS), nav īpaši uzmundrinoši, lai gan es nevaru teikt, ka Parlaments var apgalvot, ka ir daudz labāks. Tas noteikti neizturētu šādu pārbaudi, lai gan tagad ir uzsākta šī jautājuma risināšana.

Vai komisārs pieņem, ka viņa argumenti, atbalstot „lielas izmaiņas”, kas jāveic dalībvalstīm, ja mēs gribam reaģēt uz klimata maiņu, varētu tikt apstrīdēti, ja nav redzams, ka Komisija pati piedalās darbā pie konkrētām detaļām - pie šo uzlabojumu īstenošanas?

  Stavros Dimas , Komisijas loceklis − Jā, es piekrītu jums. Mūsu darbiem jāatbilst mūsu vārdiem, un tas ir, ko mēs grasāmies darīt 2008. gadā. Es ceru, ka Komisija un tās dienesti izvirzīs par mērķi emisiju samazināšanu vismaz līdz tam pašam līmenim, ko mēs prasām no dalībvalstīm.

Kā jūs zināt, mēs esam noteikuši 30 % samazinājumu kā mērķi, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis seko, vai 20 %, ja tās neparakstās zem starptautiskās vienošanās par emisiju samazināšanu. Mēs noteiksim sev 30 % mērķi, un es ceru, ka, to darot, mēs rādīsim piemēru, ka mēs paši darām to, ko prasām darīt citiem.

Cita starpā mums vajadzēs veikt pētījumu, lai iegūtu precīzu emisiju daudzumu no Komisijas, pirms nosakām mērķus un laika grafiku, kā arī izveidojam rīcības plānu emisiju apkarošanai.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Ir kaut kas, ko es vēlētos uzzināt. Mums uzlikts šis 30 % samazināšanas mērķis no augšas uz leju, un šķiet, ka tas ir vispārēji apstiprināts. Kā jūs pilnīgi pareizi teicāt, pārējiem ir jāseko paraugam, ja šie mērķi ir jāsasniedz.

Mans jautājums jums ir šāds: vai jums pašam ir plāns šo 30 % sasniegšanai tieši jūsu darbības jomā?

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Kā mēs zinām, Eiropas Parlaments ir noteicis samazināšanas mērķi 30 % līdz 2012. gadam, pamatojoties uz EMAS, un mums ir prieks redzēt, kādus īpašus pasākumus ir pieņēmis Eiropas Parlaments un tā lēmumu pieņēmēji.

Komisāra kungs, jūs teicāt, ka EMAS piemērošana nozīmē mazāku elektrības patēriņu. Es vēlētos uzzināt, kādi īpaši pasākumi ir īstenoti, kādi īpaši pasākumi ir plānoti turpmākajiem gadiem, un kāda nozīme būs atjaunīgajiem enerģijas avotiem.

  Stavros Dimas , Komisijas loceklis − Es labi nesapratu, ka jūsu jautājums bija domāts man personīgi. Parasti man nepatīk stāstīt, ko es daru, bet es varu jums pateikt, ka Briselē, piemēram, man nav automašīnas - es nebraucu ar auto, es dodu priekšroku pastaigām nedēļas nogalē, un tas ir labi arī veselībai. Attiecībā uz manu dienesta automašīnu, es darīju, lūk, ko, jo es gaidīju šādus jautājumus: Es lūdzu Pasaules dabas fondu, kam ir 10 lieli ilgtspējīgi projekti, ieteikt man automašīnu, kas ir visilgtspējīgākā, un viņi man vienu ieteica, un to es lietoju savā darbā. Cita starpā, tas, ko mēs esam prasījuši autorūpniecībai sasniegt līdz 2012. gadam, ir pilnīgi iespēju robežās. Bet Grieķijā, tā kā es tur biju parlamenta deputāts, man ir bijusi ļoti maza automašīna, pat mazāka nekā mana dienesta mašīna šeit, un es braucu ar to ļoti reti.

Nu un atkal es negribētu jums to stāstīt, bet ceļojumu uz Bali es kompensēju, pērkot vienu no tām shēmām – es domāju, ka tie bija pabalsti no emisiju tirdzniecības sistēmas, – un tie ir atcelti. Tādā veidā es mēģinu darīt, cik vien varu, un ja jums ir vēl kas man sakāms, es ar lielu prieku uzklausīšu jūsu padomu.

Tagad par atjaunojamiem avotiem: par tiem ir liela diskusija. Mums jādara tas, ko mēs nolēmām iepriekšējā gada sākumā – 2007. gada martā – un jāsasniedz 20 % mērķis visās dalībvalstīs. Attiecībā uz Komisijas ēkām un dienestiem mums jāmēģina lietot atjaunojamos enerģijas avotus, cik vien iespējams, jo galvenais emisiju avots Komisijai ir ēkas. Gandrīz trīs ceturtdaļas nāk no ēkām, tāpēc, ja mēs varēsim atrast veidus, kā izmantot atjaunojamo enerģiju saviem dienestiem, būs ļoti labi, bet tas ir jāpēta rīcības plānā, par kuru es minēju jums iepriekš.

  Priekšsēdētāja. −

Claude Moraes 33. jautājums (H-0986/07)

Temats: Patērētāju aizsardzība pret surogātpastu, spiegprogrammām un ļaundabīgām programmatūrām

Eiropas Komisija ir nosaukusi patērētāju aizsardzību digitālajā pasaulē par vienu no galvenajiem tematiem savos patēriņa politikas plānos nākamajiem gadiem. Šajā sakarā tā ir noteikusi, ka efektīvi un atsaucīgi pastiprināšanas mehānismi, kas ļaus valsts iestādēm sadarboties cīņā ar viltus tirgoņiem, kuri izmanto surogātpastu un viltotas vietnes tīmeklī, ir būtiski svarīgi.

Kādu progresu Komisija ir panākusi, izstrādājot šādus mehānismus patērētāju aizsardzībai?

It īpaši, kas ir izdarīts, lai uzlabotu patērētāju iespējas saņemt kompensāciju un atgūt savu naudu, kad viņi kļūst par surogātpasta, spiegprogrammu vai citas ļaundabīgas programmatūras upuriem?

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Priekšsēdētājas kundze, Komisijai rūp privātās dzīves un drošības problēmas informācijas sabiedrībā, it īpaši, kad tās rada risku patērētājam.

Surogātpasta, spiegprogrammu un ļaundabīgas programmatūras izmantošana ir Eiropas tiesību aktu par privāto dzīvi pārkāpums, un dažos gadījumos pat kriminālpārkāpums. Tāpēc mums ir vajadzīga kompetentu iestāžu enerģiska izpilde

Pagājušajā decembrī komisāre V. Reding, kuru man ir prieks šeit aizstāt, atzinīgi novērtēja Nīderlandes regulatora ātro un efektīvo iejaukšanos, kad viņš uzlika sodu EUR 1 miljona kopsummā trim Nīderlandes uzņēmumiem par nelikumīgu „spiegprogrammu” un „reklāmprogrammu” uzstādīšanu vairāk nekā 22 miljoniem datoru Nīderlandē un citur.

Viņa ir aicinājusi citus regulatorus sekot šim piemēram. Komisija 2007. gada 13. novembrī pieņēma priekšlikumus par Telecom reformu, kuros ietilpst noteikumi, kas tālāk nostiprina drošības un privāto datu aizsardzības režīmu, kurš ir informācijas sabiedrības pamats.

Attiecībā uz surogātpastu priekšlikumi ieviesa iespēju interneta pakalpojumu sniedzējiem uzsākt tiesvedību pret surogātpasta sūtītājiem. Ir cerība, ka šis noteikums kļūs par svarīgu līdzekli cīņā pret surogātpastu Eiropā.

Līdzīgi pretsurogātpasta pasākumu īstenošanas efektivitāte tiks stiprināta arī, iekļaujot to Regulā par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas paredz valsts īstenošanas iestāžu tīklu visā Kopienā un minimālu izmeklēšanas un īstenošanas pilnvaru līmeni, lai efektīvi piemērotu šo regulu.

Kopumā šie priekšlikumi ietver noteikumu par elektronisko komunikāciju pakalpojumiem patērētāju informēšanai par iespējamām darbībām, ko pakalpojuma sniedzējs var veikt, lai novērstu draudus drošībai, vai reaģējot uz drošības vai integritātes starpgadījumiem.

Ieviešot paziņojumus par drošības pārkāpumiem, elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietotāji tiks informēti par drošības neievērošanu, kas novedusi pie personisko datu pazaudēšanas vai sagrozīšanas, un par piesardzības pasākumiem, kurus viņi var veikt, lai līdz minimumam samazinātu ekonomisko zaudējumu vai sociālo ļaunumu, kas varētu rasties šādas drošības neievērošanas rezultātā.

Lai panāktu šo prasību ievērošanu, valsts regulatīvās iestādes saņems pilnvaras izdot saistošas instrukcijas operatoriem par pasākumiem, kas tiek pieprasīti, lai nodrošinātu elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus un pārraudzītu to pareizu īstenošanu.

Viens no ierosinātās Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādes galvenajiem uzdevumiem būs tīklu un informācijas drošība, un tā palīdzēs Komisijai pasākumu īstenošanā Eiropas līmenī, kur tas būs nepieciešams.

  Claude Moraes (PSE) - Pateicos, komisār, par šo izsmeļošo atbildi. Es nezinu, kā digitāli apzīmē „epidēmiju”, bet pēc šiem Ziemassvētkiem mēs esam liecinieki šāda veida uzvedības epidēmijai. Visas neatkarīgās organizācijas ir to teikušas.

Es negribu noniecināt neko no tā, ko Komisija ir izdarījusi; es domāju, tā ir izvirzījusi šo par prioritāti. Tas, ko es tomēr lūgtu, ir, ka tādi piemēri kā Nīderlandes piemērs, kas rosina saukšanu pie atbildības, rosina interneta pakalpojumu sniedzējus atrast šos cilvēkus – nekas no tā visa, es jūtu, neatgriežas pie patērētāja. Vai ir kaut kas vienkāršs, ko Komisija var izdot EP deputātu vajadzībām, lai pastāstītu mūsu patērētājiem, ko jūs darāt un cik efektīvi tas tiek mērīts?

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Pilnībā piekrītu. Es jau esmu teicis, ka priekšlikumi mums ir un Parlaments un Padome tos pašlaik izskata. Es ceru, ka tie stāsies spēkā un mums būs visas nepieciešamās prasības.

Pašreizējā juridiskā situācija atļauj uzsākt darbību pret šādiem pārkāpumiem, lai gan tas ir atkarīgs no attiecīgās lietas. Kriminālpārkāpuma gadījumā cilvēki var griezties pēc atbalsta policijā vai uzsākt tiesvedību. Kā jau esmu pieminējis, Nīderlandes regulatora OCTA piemērs ir atzinīgi novērtēts Komisijas preses paziņojumā. Man ir šeit viss teksts. Ja jūs vēlaties, es varu to iedot jums pēc jautājumu laika, lai varat izlasīt, kas ir jau izdarīts.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Reding kungs, protams, nepiedalās, tomēr esmu pārliecināts, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Verheugen kungam ir pietiekami plašas zināšanas, lai atbildētu uz manu jautājumu kādā papildu lietā: vai Komisijai ir pierādījumi par pavedieniem, kas saista mēstuļu – spama – avotus ar sabiedrībām, kuras piedāvā pakalpojumus un produktus aizsardzībai pret šādiem nevēlamiem traucējumiem.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Es gribu apvienot M. McGuinness uzdoto jautājumu par patērētāju aizsardzību pret viltotām un nestandarta zālēm ar jautājumu, ko uzdeva C. Moraes, par patērētāju aizsardzību pret surogātpastu. Viena no milzīgajām problēmām, ko es izjūtu tāpat kā lielākā daļa citu cilvēku, ir medikamentu reklāmas surogātpastos līdzās visāda veida produktiem, kas stimulē dažādas ķermeņa daļas, kuru dažiem no mums vispār nemaz nav! Interesanti, vai, atsaucoties uz paralēlā tirgus pētījumu, kuru jūs pieminējāt, tiek veikti kādi pētījumi par visu interneta, surogātpasta un viltoto zāļu, kā arī it sevišķi nestandarta zāļu jautājumu kopumā, kas nekur nesola nekādu drošības vai iedarbības garantiju patērētājiem un pacientiem. Šajā konkrētajā jomā ir briesmīgs pieaugums.

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks − Tā ir diezgan interesanta kombinācija. Par pirmo jautājumu Komisijas rīcībā diemžēl nav datu, jo regulēšanas iestādes pieder dalībvalstīm. Bet es informēšu komisāri V. Reding par šo jautājumu, un varbūt kopā ar dalībvalstīm mēs varam atrast risinājumu.

Personiski es varu teikt, ka es uzskatu jūsu jautājumā ietverto domu par pilnīgi pamatotu, un es domāju, ka mums ir jāmēģina atrast veidu, kā to panākt.

Par otru jautājumu varu teikt, ka tas pat saistās ar problēmu, par kuru mēs vēl neesam šovakar diskutējuši, ar jautājumu par informāciju pacientiem. Mums ir trīs jautājumi: elektronisko komunikācijas sistēmu ļaunprātīga izmantošana; mums ir problēma par informāciju pacientiem, kura ļoti bieži ir maldinoša; un mums ir viltojumu un paralēlās tirdzniecības problēma. Es to nepateicu savā atbildē uz jautājumu par viltotām zālēm un paralēlo tirdzniecību, tādēļ es varu to papildināt tagad.

Mēs strādājam arī pie priekšlikuma, lai saņemtu skaidru informācijas pamatstruktūru pacientiem, un mēs izjūtam tieši tās pašas problēmas, kuras jūs pieminējāt, proti, ka uz pašreizējiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas ir mūsu rīcībā, neattiecas interneta lietojums. Tas mums ir svarīgi – un šī iemesla dēļ mēs pētām visu problēmu, un mēs izstrādāsim priekšlikumu par to, kā ir jāorganizē informācija pacientiem Eiropas Savienībā, lai gan mēs zinām, ka tas ir ārkārtīgi grūti. Bet man jāsaka, ka pagaidām mūsu rīcībā ir noteikumi.

Piemēram, recepšu medikamentu reklamēšana nav atļauta. Ja tas notiek internetā, tas, protams, ir pašreizējo noteikumu pārkāpums, un dalībvalstīm ir ne tikai tiesības, bet, manuprāt, tām ir pienākums darīt kaut ko, lai to apkarotu.

Tāpēc atbilde uz jūsu jautājumu ir „jā”. Komisija apzinās, ka šāda problēma pastāv, un mūsu nākamajos priekšlikumos mēs centīsimies šo jautājumu risināt.

Man šeit ir jāpievieno piebilde: interneta lietojums ir kaut kas tāds, ko nevar kontrolēt. Tieši tas rada mums problēmu, un mēs centīsimies atrast vislabāko iespējamo risinājumu.

Otrā daļa

  Priekšsēdētāja −

Giovanna Corda 34. jautājums (H-0965/07)

Temats: Bīstamu patēriņa preču importa pārraudzība

Novembra beigās Komisija iesniedza pārskatu par patēriņa preču drošības pārraudzību, kurā atklājās daudzi trūkumi pašreizējo direktīvu piemērošanā dalībvalstīs, kā arī attiecībā uz izsekojamību un ražotāju, izplatītāju un importētāju atbildību.

Vai Komisija var norādīt it sevišķi sekojošo? Kādus konkrētus pasākumus tā gatavojas pieņemt, lai uzlabotu dalībvalstu pārraudzību saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK⁽¹⁾ par produktu vispārējo drošību un sadarbību ar muitas dienestiem? Kādus pasākumus tā veiks, lai nodrošinātu importēto patēriņa preču izsekojamību? Kādus pasākumus tā veiks, lai stimulētu importēto patēriņa preču ražotājus, importētājus un izplatītājus uzņemties atbildību un, ja vajadzīgs, sodīt viņus?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Produktu drošības inventarizācijas pirmie rezultāti tika laisti klajā 2007. gada 22. novembrī. Tie rāda, ka regulatīvās pamatstruktūras ir piemērotas šim nolūkam, ja tās pareizi piemēro un kad tās pareizi piemēro. Rapex sistēma darbojas efektīvi, lai nodrošinātu, ka bīstami produkti tiek izņemti no tirgus visā Eiropas Savienībā.

Novērtēšanas ziņojums tomēr atklāj uzlabojumu apjomu gan novēršanas pasākumos, gan starptautiskajā sadarbībā, piemēram, pastiprinātā īstenojumā. Daži paredzētie uzlabojumi ir jau augstā gatavības pakāpē, lai kļūtu par konkrētu rīcību, it īpaši attiecībā uz Rotaļlietu drošības direktīvas pārskatīšanu. Komisija arī pašlaik gatavo pagaidu pasākumu, kas pieprasa pievienot brīdinājumus magnētiskām rotaļlietām, saskaņā ar standartu pārstrādi, lai mazinātu risku, ko šīs rotaļlietas var radīt. Komisija palīdz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm konstatēt un dalīties ar labāko pieredzi uzlabotas kontroles nolūkos.

2007. gada oktobrī dalībvalstis ziņoja par iniciatīvām labākai sadarbībai ar saimnieciskās darbības subjektiem un rotaļlietu īpašas uzraudzības kampaņu jomā. Komisija gatavojas publicēt salīdzinošus datus par īstenošanas spējām patēriņa progresa ziņojumā par 2008. gadu, kas ir jauna un, cerams, ļoti noderīga iniciatīva. Komisija arī turpina konkrēti pastiprināt dalībvalstu tirgus uzraudzības spējas, piedaloties labi izplānotu kopēju tirgus uzraudzības projektu finansēšanā. Šie projekti saņēma EUR 1,3 miljoni Kopienas finansējumā 2007. gadā.

Papildus aizsardzības uzlabošanas pasākumiem Eiropas Savienībā, dažādas akcijas tiek gatavotas, lai stiprinātu aizsardzību uz robežām. Nesenās lielās izmaiņas ES muitas tiesību aktos palīdzēs noteikt augsta riska sūtījumus kontrolei. Droši muitu apmaiņas mehānismi arī radīs iespēju veikt strauju darbību, kad kļūst pieejama informācija par jauniem bīstamu produktu veidiem. Informācija, kas pieejama Rapex sistēmā, tiks izplatīta, izmantojot šo mehānismu, lai brīdinātu kompetentās muitas iestādes par īpašam, iespējams bīstamām, kravām. Komisija arī piekrīt, ka izsekojamība ir jautājums, kas turpmāk jāuzlabo. Statistika liecina, ka nezināmas izcelsmes produkti, par kuriem ziņoja Rapex, pirmo reizi samazinājās līdz 3 % 2007. gada oktobrī salīdzinājumā ar 17 % 2006. gadā. Komisija pašlaik analizē ar dalībvalstu palīdzību, kā panākt, lai šis uzlabojums nav īslaicīgs, un kā padarīt to ilgtspējīgu.

Komisija jau ir iekļāvusi tiesību aktos par preču iesaiņojumu iekšējam tirgum nosacījumu, kas prasa saimnieciskās darbības subjektiem darīt pieejamu informāciju par viņu piegādātāja identitāti. Tam ir jāpalīdz tirgus uzraudzībai iejaukties, tiklīdz šis tiesību akts stāsies spēkā. Komisija ir arī prasījusi, ko Ķīna var darīt izsekojamības labā, un atzinīgi vērtē Ķīnā veiktās iniciatīvas, pieprasot svītru kodus rūpnīcas līmenī noteiktām augsta riska produktu kategorijām.

Visbeidzot, Komisija ir uzsvērusi attiecīgo saimnieciskās darbības subjektu atbildību un atzinīgi vērtē industrijas apņemšanos izstrādāt pasākumus, lai celtu patērētāju uzticību, it sevišķi ar tā sauktā „drošības pakta” palīdzību. Komisija arī sūtīs ekspertus, lai veiktu pētījumu par uzņēmējdarbības drošības pasākumiem piegāžu ķēdē, un sniegs turpmāku ziņojumu par to 2008. gada pirmajā ceturksnī.

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Pateicos par atbildi, komisāra kungs: priecājos, ka Komisija ir nodomājusi īstenot virkni pasākumu lai cik vien iespējams samazinātu apdraudējumu, kas saistīts ar importēto rotaļlietu, īpaši Ķīnas rotaļlietu, apgrozību.

Svarīgas aspekts, kuru Komisija ir norādījusi, ir rotaļlietu izsekojamība no ražotāja līdz patērētājam – un jūs īsi to pieminējāt atbildē. Taču galvenais jautājums paliek neatbildēts. Gadījumā, ja no tirgus tiek izņemtas tūkstošiem rotaļlietu, kā tas bija pagājušajā gadā, vai jūs, komisāra kungs, man varētu pateikt, kas notiek ar šīm rotaļlietām? Kādi jums ir pierādījumi, ka tās ir pilnīgi aizvāktas no tirgus? Esmu dzirdējusi ziņojumus – kas arī mudināja mani šodien uzdot jums jautājumu – ka tās nonākot atpakaļ tirgū pārdošanai citiem bērniem. Visiem bērniem visā pasaulē ir tiesības un vienādu attieksmi no mūsu puses. Man šķiet, neviens pret to neiebildīs. Vai izsekojamības sistēma dod jums iespēju sekot šīm rotaļlietām līdz pat to iznīcināšanai?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Es domāju, ka jūsu jautājums ir pilnīgi pamatots un ļoti cilvēcisks. Mums jātiecas uz savu mērķi: šīs bīstamās rotaļlietas nedrīkst nonākt ne tikai Eiropas tirgū, ko aizkavēt ir mūsu pienākums, bet nevienā tirgū, un mums ir daži labi izveidoti līdzekļi, ko izmantot. Mēs varam veikt tirgus uzraudzību, mums ir pārbaudes un mūsu Rapex sistēma, kas ir sistēma, ar kuras palīdzību mēs varam saņemt informāciju caur tirgu un ne tikai tad, kad bīstamās preces ir apturētas pie mūsu robežām.

Tomēr mums kā pasaules līderim drošības procesā ir arī svarīgi neļaut šīm bīstamajām precēm – īpaši rotaļlietām – nonākt pie citiem bērniem – arī Ķīnā. Nepietiek tikai iestāties par Eiropas bērnu drošību, kas ir daļa no mūsu pienākuma. Es daudzkārt esmu atklāti un skaidri prasījusi galvenajiem ražotājiem iznīcināt šīs rotaļlietas, un es esmu arī aicinājusi viņus uz Komisiju Briselē, kur mēs esam sprieduši, kā panākt, ka šīs rotaļlietas tiek iznīcinātas. Viņi visi apņēmās to darīt. It sevišķi es aicināju Mattel, kā galveno ražotāju ar vairāk izņemšanas gadījumiem nekā citiem, pakļauties, un viņš tam ir piekritis. Tas nav juridiski saistošs pienākums. Es nevaru piespiest viņus iznīcināt savas rūpnīcas. Bet es domāju, mēs tuvojamies laikam, kad tiesiskais regulējums ir tikai regulējums, un ir lietas, kas ir tālāk aiz un ārpus šī regulējuma. Mums enerģiski jāturpina darīt to, kas stāv pāri absolūti nepieciešamajiem pasākumiem no juridiskā viedokļa. Man bija izdevība diskutēt par šo jautājumu ar UNICEF un amerikāņiem Transatlantiskā patēriņa dialoga laikā. Es pilnībā apzinos jūsu bažas, un, ticiet man, es netaupīšu pūles, lai darītu to zināmu un lai panāktu šo rotaļlietu iznīcināšanu. Tomēr man nav juridiska pamata ārpus Eiropas.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, jūs norādījāt, ka ir paveikts daudz, lai bīstamās rotaļlietas izņemtu no tirgus. Tas ir svarīgs solis. Tomēr ir tā, ka dažus no šiem izstrādājumiem šeit pārdeva ar vispārēji atpazīstamām sertifikācijas zīmēm, tostarp dažos gadījumos ar pazīstamo CE zīmi. Saskaņā ar jebkuriem labas prakses noteikumiem, ja rotaļlieta nav acīm redzami droša vai ir faktiski bīstama, šāds marķējums ir ne tikai aizskarošs, tas ir pilnīgi nelikumīgs. Vai ir iespēja šādos gadījumos paredzēt kriminālvajāšanu?

  Colm Burke (PPE-DE) - Pateicos, komisāre, par jūsu konkrēto atbildi. Sakarā ar Īriju, kāds izstrādājums, kas tika nopirkts Ziemassvētku laikā, eksplodēja, un ražotāja vārds nebija nosakāms.

Vai ir iespējams ieviest tiesību aktu, ar kuru visās valstīs būtu nelikumīgi pārdot lietu, kuras ražotājs nav skaidri nosakāms? Es domāju, ka tai jābūt turpmākai virzībai, un es gribu jautāt, vai to varētu izdarīt.

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Ja jūs neiebilstat, es sākšu ar otro jautājumu, jo man ir noteiktāks juridiskais pamats, pēc kura jums atbildēt. Komisija jau ir iekļāvusi tiesību aktu par preču iesaiņojumu iekšējā tirgū, kurā ir nosacījums, kas prasa saimnieciskās darbības subjektiem darīt pieejamu informāciju par viņu piegādātāja identitāti. Tas palīdzēs uzlabot preces identifikāciju un skaidri norādīt marķējumā vispirms, kas ir ražotājs un arī kas ir piegādātājs. Globālā ķēde kļūst arvien garāka un garāka, un vairs nav nevienas lietas, par kuru var būt pilnīgi drošs, ka tā ir ražota tikai vienā valstī.

Es saprotu jūsu jautājumu, bet es domāju, ka mums arī jāpalielina izpratne un jāmodina vecākos modrība, jo viltus tirgotāji vienmēr būs. Mums jāpaaugstina izpratnes līmenis attiecībā uz mazumtirgotāja pārbaudi un jāiepērkas tikai pie atbildīga mazumtirgotāja, kā arī jāpārbauda produkta marķējums. Tā kā neviens nevar noņemt no mūsu pleciem atbildību kā patērētājiem, es uzskatu, ka jūsu jautājums ir pilnīgi pamatots, un es piekrītu, ka ne tikai ražotāja vārdam, bet arī konkrētai informācijai ir jābūt norādītai marķējumā, it īpaši rotaļlietām.

Šis jautājums varbūt ir saistīts ar pirmo, par to, ko mēs varam darīt ar viltojumiem – ja esmu sapratusi jūsu jautājumu pareizi. Ja prece ir viltota, tā ir viena lieta. Mums jācīnās ar viltotajām precēm, izmantojot intelektuālā īpašuma tiesības un arī muitas darbības. Man jums jāsaka, ka mūsu muitas iestādes ir palielinājušas pārbaužu biežumu trīs reizes virs pasaules normas. Pasaules Muitu apvienības ieteikums ir pārbaudīt 3 % preču uz robežām un ostās, bet Eiropā mēs pārbaudām 10 %. Es arī domāju, ka būtu laba doma veicināt mūsu pētniecību un izstrādi, lai padarītu uzraudzību un pārbaudes uz robežām vēl stingrākas, izmantojot labākas tehniskās ierīces caurskates veikšanai un citus svarīgus jaunievedumus uz robežām precēm, kas ienāk mūsu tirgos.

Es gribu arī norādīt, ka, pat ja prece nav viltojums un tajā skaidri uzrādīta „CE” zīme, tas nenozīmēs, ka prece noteikti atbilst visām prasībām, kas noteiktas šīs direktīvas pamatnostādnēs. Mums arī papildus jāievēro šīs Jaunās pieejas direktīvas, kas nosaka prasības par to, kā prece tiek ražota, un jānodrošina pastāvīga tirgus pārraudzība no drošības viedokļa, jo dažreiz drošība ir pat svarīgāka vai vismaz tikpat svarīga un ne vienmēr sakrīt ar veidu, kā prece ir ražota.

Tas varētu būt, piemēram, kā gadījumā ar magnētiem rotaļlietās, uz ko mēs reaģējam, ka tad, kad mēs redzam, ka situācija ir mainījusies, mums jāreaģē un jāveic pasākumi, pamatojoties uz drošības apsvērumiem, nevis tikai pamatojoties uz prasībām, kuras mēs esam likuši ražotājam pildīt. Ja mēs apvienojam divus prasību kopumus – ražotājam un precei tirgū – tad mums būs labāk aizsargāti patērētāji.

  Priekšsēdētāja −

Manolis Mavrommatis 35. jautājums (H-0966/07)

Temats: Spekulēšana pārtikas veikalos

Vairums dalībvalstu izjūt ievērojamas pārtikas cenu svārstības, loti bieži tāpēc, ka veikali var izmantot masveida patēriņa laikposmus, tādus kā valsts brīvdienas. Piens it sevišķi ir produkts, kura cena pastāvīgi pieaug visās dalībvalstīs.

Vai Komisija pārrauga pārtikas veikalu un lielveikalu komerciālo darbību paaugstināta patēriņa laikposmos? Vai tā sadarbojas ar valsts patērētāju aizsardzības organizācijām, lai atrastu efektīvu risinājumu spekulācijai?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Es zinu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, un es vēlos apliecināt jums, ka Komisija nepārrauga ne veikalus paaugstināta patēriņa laikposmos, ne arī sadarbojas ar valsts patērētāju aizsardzības organizācijām šajā konkrētajā jautājumā.

Tāpēc mums lielā mērā jāpaļaujas uz valstu pūlēm. Tomēr Komisija patiešām gatavojas uzlabot līdzekļus iekšējā tirgus darbības pārraudzībai no patērētāja viedokļa.

Vienotā tirgus pārskats noteica Komisijas plānus par patēriņa progresa ziņojumu un konkrētāku cenu veidošanas pārraudzību, bet es īpaši gribētu uzsvērt, ka runa ir par pārraudzību.

Publicētie Eurostat dati rāda, ka piena, siera un olu cenas Grieķijā ir par 38 % augstākas nekā vidējās cenas šai preču grupai Eiropas Savienībā. Vidējās cenas šai produktu grupai laikposmā 1996.-2007. gadam pieauga gandrīz par 52 % Grieķijā un tikai par 24 % ES.

Tomēr šķiet, ka šī parādība ir strukturāla, nevis sezonveida. Kopš 2005. gada cenas piena produktiem Grieķijā neuzrāda sezonveida svārstības.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties jums un pateikties komisārām par informāciju. Es apspriedīšos arī ar Eurostat, lai mēs varam redzēt visu progresa ziņojumu, jo tas, protams, ir nozīmīgs un svarīgs manai valstij, kā jūs minējāt, tomēr es domāju, ka citās valstīs ir līdzīgas situācijas, un tādēļ būtu interesanti redzēt, kā jūsu Komisija gatavojas risināt šo problēmu vispārēji. Vai ar ieteikumu, vai ar direktīvu, kas attieksies uz visiem produktiem un ne tikai uz patēriņa priekšmetiem.

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Komisija izstrādā pasākumus dažādos līmeņos, kuru nolūks ir samazināt pārtikas cenu pieaugumus. Viena iniciatīva ir sākt cenu pārraudzību, ko es pieminēju iepriekš. Tas ir viens no patēriņa tirgus progresa ziņojuma mērķiem, pie kā mēs strādājam un ko, es uzskatu, Komisija atbalstīs visai drīz.

Komisija ir arī ierosinājusi vairākus pasākumus sakarā ar lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm. Obligāto atmatā atstāto zemes platību samazināšana, kas ir jau spēkā 2008. gada ražas sezonai; piena kvotu palielināšana 2008.-2009. gadam, kas Komisijā ir pieņemta un ir iesniegta Padomei, ja to pieņems, tā stāsies spēkā ar 2008. gada 1. aprīli, un importa nodevu samazināšana graudaugu nozarē, lai samazinātu graudaugu un arī gaļas cenu pieaugumu nākotnē. Šis pasākums stājās spēkā ar 2008. gada janvāra sākumu.

Šis ir sava veida saraksts par to, ko esam paveikuši. Bet ar patēriņa tirgus progresa ziņojumu viens no mūsu pētījumu galvenajiem tematiem būs cenas un tajās daļa no groza būs pārtikas cenas. Tāpēc mēs pienācīgi informēsim jūs, mēs konsultēsimies par to, kāds būs nākamais solis pēc datu pārraudzības, un mēs varam rīkoties, lai redzētu, kas aiz tā slēpjas – protams, roku rokā ar dalībvalstu iestādēm.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Ir interesanti, ka, tiklīdz pārtikas cenas ceļas, Komisija rīkosies, lai to pētītu, un es mudinātu Komisiju nākt klajā ar statistiku, kas rāda mums ienākumu sadalījumu no galīgajām mazumtirdzniecības cenām starp ražotāja – un es te domāju zemniekus – un patērētāju, jo šī informācija nav pieejama. Es domāju, ka ir arī godīgi teikt ierakstīšanai protokolā, ka samērā zemo pārtikas cenu ēra ir pagājusi un ka, manuprāt, Komisijai nevajadzētu muļķot cilvēkus, sakot, ka mēs atgriezīsimies pie zemākām pārtikas cenām. Varbūt, ka tas, kas mums jādara, ir jāizglīto cilvēki par kvalitatīvas pārtikas pirkšanu par taisnīgu cenu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Pagājušajā vasarā cenas sāka celties visās ES dalībvalstīs. Tad mēs izvirzījām jautājumu, vai pastāv kaut kādi karteļa nolīgumi. Manā valstī Lietuvā atklāja, ka piena pārstrādes sabiedrības ir vienojušās par cenu celšanu. Tagad tiek pārbaudīta gaļas nozare. Vai šādi pētījumi ir veikti citās ES valstīs? Tagad parādījies jauns jēdziens - ,,lētās pārtikas gals”. Vai pārtikas nozares pārstāvji nelieto šo jauno jēdzienu, un kā patērētāji var aizsargāties?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Pārtikas cena svārstās lauksaimniecības produkcijas sezonālā rakstura dēļ. Šīs svārstības nav pilnībā attiecinātas uz patērētāju, tāpēc ka izejmateriālu izmaksas līdz nesenam laikam ir gājušas uz leju, un noliktavu tehnoloģiju dēļ, ņēmot vērā sezonālo krājumu nepietiekamību. Pēdējā laikā, šķiet, ka notiek sistemātiskāka pārtikas cenu palielināšanās, un galvenais iemesls šķiet pieprasījuma pieaugums jaunajās strauji augošas ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā un Indijā. Mēs jau esam apsprieduši faktu, ka Indijā pagājušajā gadā bija par pieciem miljoniem cilvēku vairāk ar jaunu ēdienu karti, kas balstās daudz vairāk uz pienu, piena produktiem un gaļu.

Pagājušajā vasarā situācija pasliktinājās nelabvēlīgu klimata apstākļu dēļ daudzos ražošanas reģionos, un tas ir bijis galvenais iemesls ārkārtēji lielam pārtikas cenu kāpumam Eiropas Savienībā kopš 2007. gada septembra. Komisija un valsts konkurences uzraudzības iestādes rūpīgi seko tirgum. Ir atklātas konkurenci ierobežojošas darbības piensaimniecības nozarē Apvienotajā Karalistē un Grieķijā, un ir uzlikti sodi firmām, kas ir iesaistītas šajās konkurenci ierobežojošās darbībās.

Es jūtu, ka Latvijas, valsts iestādes nodarbosies ar lietu, kuru jūs pieminējāt, ja tās ir par to informētas, it īpaši tāpēc, ka tā ir tik nozīmīga publiskajā darba kārtībā. Tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs, ir nozares izmeklēšana, lai redzētu, vai aiz visa tā ir kāds kartelis, kas jau ir noticis divās ES valstīs.

  Priekšsēdētāja − Es nupat saņēmu informāciju, ka diemžēl mums ir problēmas ar mūsu komisāru pieejamību. C. McCreevy ir jādodas prom plkst. 19.20. Tāpēc, komisāre M. Kuneva, ar jūsu atļauju es gatavojos pievērsties C. McCreevy, bet vai jūs varētu palikt ar mums, lai papildus atbildētu dažus jautājumus nobeigumā, tas būtu ļoti izpalīdzīgi.

  Priekšsēdētāja −

Marian Harkin 41. jautājums (H-0962/07)

Temats: Vienotā tirgus pārskats

Ņemot vērā neseno Komisijas publikāciju par vienotā tirgus pārskatu, kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai veicinātu patērētāju izglītību finanšu jautājumos, finansiālo iekļaušanu un pienācīgu kompensāciju patērētājiem, it īpaši ņemot vērā neseno krīzi paaugstināta riska ASV hipotekāro aizdevumu tirgū un pašreizējās finanšu svārstības?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Es vēlos pateikties godājamajai deputātei par viņas interesi par vienotā tirgus pārskatu.

Līdzās mūsu paziņojumam par vienoto tirgu 21. gadsimta Eiropai mēs pieņēmām pasākumu kopumu, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības konkurētspēju un efektivitāti. Šajā pasākumu kopumā ir iestrādātas iniciatīvas, lai uzlabotu patērētāju uzticību un ļautu viņiem izvēlēties vislabāko produktu viņu individuālajām vajadzībām. Lai gan Komisijas pievērstā uzmanība patērētāju iespēju palielināšanai nav nekas jauns, pašreizējās finanšu svārstības noteikti uzsver šīs lietas svarīgumu. Es gribētu pievērsties visām trim jomām, kuras pieminēja godājamā deputāte: izglītībai, iekļaušanai un kompensācijai.

Vislabāk, ja finanšu izglītība tiek sniegta pēc iespējas tuvu pilsoņiem, kam tā ir vajadzīga, proti, valsts un reģionālo iestāžu, nevalstisko aģentūru un finanšu pakalpojumu nozares līmenī. 2007. gada beigās mēs pieņēmām paziņojumu par finanšu izglītību, lai palielinātu izpratni par nepieciešamību paaugstināt patērētāju finanšu zināšanu līmeni, veicinātu augstas kvalitātes finanšu izglītību Eiropas Savienībā un nodrošinātu dažus praktiskus līdzekļus, kas palīdzētu sasniegt šos mērķus. Tajā ietilpst daži vadoši principi finanšu pakalpojumu sniedzējiem, un ir paziņotas dažas praktiskas iniciatīvas. Tās aptver plašas jomas, sākot ar tiešsaistes režīma datu bāzēm par finanšu izglītības nodrošinājumu un pētniecību ES, beidzot ar pašreizējā Dolceta tiešsaistes izglītības instrumenta veicināšanu, lai palīdzētu skolotājiem iekļaut finanšu jautājumus skolas mācību programmā.

Šodien bankas konts ir priekšnoteikums spējai pilnībā piedalīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, un visiem ES pilsoņiem ir jābūt pieejai parastam bankas kontam. Mēs pašreiz veicam pētījumu, lai noteiktu un analizētu politikas pasākumus, ko veikušas dalībvalstis, lai novērstu finansiālu izstumtību. Pamatojoties uz šo informāciju, kuru mēs ceram saņemt šī mēneša beigās, mēs apsvērsim, kā vislabāk nodrošināt, lai visiem ES pilsoņiem ir pieejams parasts bankas konts.

Visbeidzot, pērkot finanšu pakalpojumus, patērētājiem jāzina, ka, ja viņi var saņemt viegli pieejamu kompensāciju, ja viņiem rodas kāda problēma. Lai gan ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes pastāv daudzās ES valstīs, ne visas no tām ir Komisijas vadītā FIN-NET locekles, kura mērķis ir veicināt patērētāja pieeju kompensācijai pārrobežu gadījumos. Paturot to prātā, mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka visas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes ir FIN-NET sastāvā.

Mēs arī apsveram plašāk, kā iedrošināt alternatīvu kompensācijas sistēmu radīšanu, kur tās vēl nepastāv. Šīs iniciatīvas neradīs uzticību un nepalielinās patērētāju spējas vienas dienas laikā, bet tās ir papildinājums iniciatīvām, kuras mēs uzsākam citās saistītās jomās, tādās kā informācija un padoms.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Es apzinos, ka McCreevy kungam ir saspringts grafiks, bet arī citiem ir neatliekami darbi. Es tikai vēlējos jautāt, vai mans jautājums komisārei Kuneva kundzei vēl tiks uzklausīts, citiem vārdiem sakot, vai es varu tagad doties uz mūsu grupas sanāksmi, vai arī man jāgaida šeit.

  Priekšsēdētāja − Maz ticams, ka mēs tiksim līdz jūsu jautājumam. Žēl, ka mēs esam šādā situācijā. Uz jūsu jautājumu visticamāk tiks atbildēts rakstiskā formā.

  Marian Harkin (ALDE) - Komisāre, es gribu jautāt jums mazliet vairāk par finanšu izglītību, kas tagad ir jaunais modes vārds. Es domāju, ka jūs piekritīsit, ka nav īstas līdzsvarotības iespēju ziņā starp finanšu iestādēm un patērētājiem, jo, pirmkārt, patērētājiem vajadzīga piekļuve kredītam un, otrkārt, lai cik augsts būtu finanšu izglītības līmenis, cik daudzi cilvēki lasīs 25 lappušu garu dokumentu, kas ir pievienots, piemēram, viņu apdrošināšanas polisei, un pievērsties tam katru gadu?

Jūs teicāt, ka ar šo jautājumu jānodarbojas vietējā un reģionālā līmenī, bet vai jūs nepiekritīsiet, ka ir vajadzīga lielāka sadarbība starp galvenajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, finanšu regulatoriem, valdībām, patērētāju organizācijām un iestādēm, kas izskata finanšu sūdzības, lai, kopā strādājot, tās var konstatēt dažas no šīm problēmām un jautājumiem un vismaz rīkoties kā agrīnas brīdināšanas sistēma patērētājiem?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Tas, ko mēs cenšamies darīt finanšu izglītības jomā, ir uzņemt to darba kārtībā un likt katram saprast, it īpaši dalībvalstīs, ka tas varētu būtu labāks ieguldījums nekā citās jomās, ja skolas mācību programmā jau ļoti agri tiktu mācīti finanšu pamati.

Jo dzīves gaitā, vienalga, vai cilvēks ir galvenais finanšu kontrolieris lielā iestādē vai viņam ir ļoti parasts darbs vietējā apkaimē, ikviens sastapsies – kādā posmā jums būs jānodarbojas ar to - ar kādu nopietnu finanšu darbību, piemēram, pērkot automašīnu, māju, veļas mazgājamo mašīnu vai tamlīdzīgi.

Es domāju, ka jau agrīnā posmā būtu daudz labāk, ja cilvēkiem būtu mazliet iemācīts skolas mācību programmā, lai viņiem būtu zināma kaut kāda pamatinformācija.

M. Harkin teiktais attiecas uz augstāku līmeni, runājot par to, kāda tipa informācija būtu jādod patērētājam, jo viņai ir taisnība: informācijas daudzums, ko viņiem dod, un 48 lappuses, ko viņi saņem lasīšanai ļoti sīkā rakstā, ir domātas tikai vienam vienīgam nolūkam, manuprāt (un tā es vienmēr esmu domājis), lai apmierinātu juristus, lai viņi, ja ir tieslieta, var noteikt arvien augstākas maksas par to, ka viņi pasaka, vai jūs esat vinnējuši vai zaudējuši. Man nav it nekādas ticības tam visam.

Daļa šīs jomas ir manā tiešā atbildībā. Es bieži atceros kādu konkrētu gadījumu, kad es biju Skotijā pirms aptuveni diviem gadiem un tikos ar dažiem finanšu izglītības speciālistiem, kas runāja par Perspektīvu direktīvu attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU). Viņi teica, ka Perspektīvu direktīvā esot 81 lappuse un vienkāršotajās perspektīvās – 78 lappuses par konkrētu produktu. Tātad Patēriņa kredīta direktīvā, ar kuru, manuprāt, nodarbojas šis Parlaments, M. Kuneva veiks dažus uzlabojumus par to, kāda tipa pamatinformācija ir dodama patērētājiem. M. Kuneva nodarbojas ar šiem konkrētajiem aspektiem. Bet visā finanšu izglītības jomā tas, ko es gribu redzēt darba kārtībā, ir, lai dalībvalstis jau no izglītības agrīnas pakāpes iekļauj finanšu izglītības pamatus kā mācību programmas sastāvdaļu. Es domāju, ka ikvienam veiksies labāk, to darot, nekā saņemot lappusēm garu tekstu sīkā rakstā, kuru neviens nekad nelasa.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, esmu pārliecināts, ka jums ir taisnība, kad jūs aicināt sākt skolas izglītības līmenī, lai patērētāji nonāktu izdevīgākā stāvoklī – a) zinātu savas tiesības un b) tās īstenotu.

Tomēr problēma ir tāda, ka mums joprojām ir paaudze, faktiski vairākas paaudzes cilvēku, kuri domā atšķirīgi, kuri ir dzirdējuši, ka finanšu pakalpojumi un finanšu tirgi ir pakļauti īpaši stingrai valdības uzraudzībai, un kuri rīkojas saskaņā ar šīm zināšanām, domājot, ka viņi var paļauties uz šādu valdības uzraudzību. Patiesībā pēdējā laikā daudz kas ir mainījies tirgus ierobežojumu atcelšanas rezultātā. Vai nav varbūt viena vai divas lietas, ko vēl var izdarīt valsts uzraudzības sfērā?

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, vai varu piebilst komisāram, ka šī informācija ne tikai apmierina juristus, bet arī muļķo patērētājus? Un tāpēc tā tur ir. Līdzīgi daudzām informācijām, tā ir tāda pati kā instrukcijas veļas mazgājamai mašīnai. Mēs to lasām, kad tā salūst, un tad ir par vēlu.

Vai es varu ieteikt jums paskatīties uz kredītiestāžu apvienību lomu patērētāju izglītošanā, jo, manuprāt, šis jautājums īpaši attiecas uz Īriju? Un vai es varu laipni atgādināt jums, tā kā jūs pieminējāt kompensāciju, par absolūtu kompensācijas trūkumu Equitable Life apdrošināšanas ņēmējiem? Es esmu pārliecināta, ka D. Wallis atbalstīs mani šajā jautājumā, un varbūt klusākā brīdī jūs varētu atgriezties pie mums ar rakstisku atbildi par to, kas ir noticis, jo jūs balsojāt par mūsu ziņojumu un atbalstījāt to.

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Pirmais jautājums attiecas uz regulēto tirgu, un es domāju, ka jautātāja spriež pēc nesenajām grūtībām – aptuveni pēdējo astoņu mēnešu grūtībām – finanšu tirgos un pārsteidzīgi attiecina to uz M. Harkin jautājumu. Es patiešām nedomāju, ka te eksistē obligāta saistība, bet visos pētījumos un darbā, ko dažādas iestādes veic, tostarp mēs Komisijā, varbūt būtu kāda nozīme finanšu izglītībai.

Es domāju, ka problēmas, kas radīja finanšu nedrošību, ceļas no bezatbildīgas aizdošanas noteiktā pasaules daļā. Tā bija problēmas izcelsme, bet mēs esam tālu no tās, un lipīga efekta dēļ tā izplatījās citās teritorijās. Bet problēmas izcelsme, manuprāt, iespējams, ir saistīta ar bezatbildīgiem konkrētu iestāžu aizdevumiem.

Attiecībā uz M. McGuinness jautājumu: izglītība ir dalībvalstu kompetence, un es nesaskatu nekādas grūtības, teiksim, kādai dalībvalstij, tostarp tai, kuru mēs zinām vislabāk, pieņemt viņas ierosinājumu. Tā liktos saprātīga doma, kuru var attīstīt šajā noteiktajā līmenī.

Attiecībā uz jautājumu par Equitable Life, jā, es to patiešām aizstāvēju. Mēs gaidām turpmāku informāciju. Ciktāl man ir zināms, AK ombuda ziņojums vēl arvien ir vienīgais reālais avots kompensācijai, un šis konkrētais ziņojums vēl joprojām nav sniegts. Es jautāšu Komisijas amatpersonām, vai viņiem ir kādas jaunākas ziņas par to, kad AK ziņojums varētu tikt publicēts. Ja es pareizi atceros, pirms gada šajā laikā cerēja, ka par to ziņos līdz 2007. gada beigām, manuprāt, 2007. gada novembrī, kas ir atnācis un pagājis, un varbūt mēs varētu atrast kaut ko jaunu par to, bet tas patiešām gatavojas būt nākamais lielais notikums šajā jomā.

  Priekšsēdētāja −

Georgios Papastamkos 42. jautājums (H-0970/07)

Temats: Finanšu instrumentu tirgi

No 2007. gada 1. novembra jaunie Eiropas noteikumi finanšu instrumentu tirgus darbībām stājās spēkā.

Vai Komisijai ir informācija par Eiropas investīciju uzņēmumu un iestāžu skaitu, kas varētu gūt labumu no jaunajiem regulatīvajiem noteikumiem? Vai ir pieejami konkrēti dati par Grieķiju?

Kā teica komisārs Charlie McCreevy, paredz, ka maksa par kapitālu kritīsies pēc laika. Uz ko balstās šī prognoze? Vai ir iespējams šo prognozi konkretizēt attiecībā uz atsevišķiem sektoriem un sagaidāmā samazinājuma procentuālo lielumu katrā gadījumā?

Vai Komisijai ir informācija par akciju un investīciju pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību? Kādi skaitļi raksturo šī sektora pašreizējo iekšējo un ārējo stāvokli Grieķijā?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Komisija neuzglabā apkopotus datus par Eiropas investīciju uzņēmumu skaitu vai investīciju uzņēmumu skaitu Grieķijā. Tomēr Finanšu instrumentu tirgu direktīva pieprasa no dalībvalstīm uzskaitīt visus to teritorijā reģistrētos investīciju uzņēmumus. Tāpēc Grieķijas kapitālu tirgus komisijai būtu jāspēj piegādāt datus Grieķijas uzņēmumiem.

Ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FiTD) valūtu maiņas tirdzniecības monopoli ir atcelti, investīciju firmām ir labāk iespējams sniegt savus pakalpojumus visā Eiropas Ekonomiskajā zonā, izmantojot FiTD pasi, un patērētāju aizsardzība ir pastiprināta. Tas ved pie lielākas konkurences pāri robežām un tirgošanās vietu starpā, kas, savukārt, palielinās finanšu tirgu likviditāti un dziļumu, un tas būs ieguvums gan nozarei, gan patērētājiem.

Mūsu prognoze, ka maksa par kapitālu samazināsies, balstās uz nopietnu pētījumu, ko veica London Economics 2002. gadā. Šis pētījums, kurā FiTD bija stūrakmens modelēja finanšu integrācijas ietekmi uz toreizējo ES-15. Pētījuma galvenie secinājumi bija, ka finanšu integrācija vedīs pie maksas samazinājuma pašu kapitālam vidēji par 50 bāzes punktiem visās dalībvalstīs un pie maksas samazinājuma par piesaistīto tirgus kapitālu nefinanšu emitentiem par 40 bāzes punktiem.

Pētījums izvērtēja, ka finanšu tirgus integrācijas dažādajām ietekmēm kopumā uz ES ekonomiku būs šādi rezultāti: reālā IKP palielinājums ilgtermiņā par 1,1 % visā ES; kopējo uzņēmējdarbībā veikto investīciju pieaugums par 6 %; privātā patēriņa pieaugums par 0,8 %; un kopējās nodarbinātības pieaugums par 0,5 %.

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas neoficiāli apkopotie skaitļi, gatavojoties FiTD īstenošanai, rāda, ka tikai neliels skaits firmu tajā laikā izmantoja pasi investīciju pakalpojumiem atbilstīgi toreizējai Investīciju pakalpojumu direktīvai uz vai no Grieķijas. Mēs paredzam, ka tas turpmāk mainīsies, Grieķijas tirgiem atveroties FiTD rezultātā un Grieķijas firmām saskatot vairāk izdevību citās dalībvalstīs.

Eiropas Vērtspapīru biržu federācijā ir statistika par ārzemju pamatkapitāla tirdzniecību, kā arī par investoriem piederošo akciju īpatsvaru. Pēc stāvokļa 2005. gada decembrī 41 % no Atēnu biržā tirgotajām akcijām piederēja ārzemju investoriem. 2007. gada novembrī ārzemju pamatkapitāla tirdzniecības apgrozījums Atēnu biržā bija EUR 970 miljoni.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pateicos komisāram par atbildi, un turklāt es vēlētos jautāt, vai Komisijai ir dati par kredītu starpniecības apjomu Eiropas Savienībā un it īpaši par to, cik procentu no Eiropas IKP pārstāv šī kredītu starpniecība.

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Manā rīcībā nav tādas informācijas, es arī neesmu pārliecināts, ka maniem dienestiem tā ir, bet es pajautāšu. Ja viņiem tā būs, es noteikti pārsūtīšu to deputātam.

  Priekšsēdētāja. − Colm Burke 43. jautājums (H-0972/07)

Temats: Īrijas grāfistu attīstības plāni

Šī gada jūnijā Komisija pieprasīja informāciju no Īrijas sakarā ar noteiktu Īrijas grāfistu attīstības plāniem un plānošanas atļauju piešķiršanas noteikumiem, kurus varēja uzskatīt par ierobežojošiem.

Es domāju, ka, Īrijas valdība, saņēmusi viena mēneša pagarinājumu, nosūtīja atbildi Komisijai septembra beigās.

Vai Komisija varētu sniegt komentāru par procesa pašreizējo stāvokli pēc Īrijas valdības atbildes?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Komisija nosūtīja Īrijas iestādēm oficiālu paziņojuma vēstuli pēc 2007. gada 29. jūnija sūdzības.

Ar šo vēstuli tika lūgta informācija par ierobežojošajiem nosacījumiem, kas ietverti vairāku Īrijas grāfistu attīstības plānos. Komisija uzdeva jautājumus par celtniecības atļauju saņemšanai noteikto prasību savienojamību ar diviem Līguma principiem, proti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti.

Netieši šādi ierobežojumi varēja arī ietekmēt darbaspēka brīvu pārvietošanos, bet šis jautājums netika izskatīts.

Pēc vienošanās par viena mēneša pagarinājumu atbildei Īrijas iestādes atsūtīja savu atbildi septembra beigās. Mani dienesti ir iepazinušies ar tās saturu un plāno sazināties ar Īrijas iestādēm, lai noturētu tikšanos tehniskā līmenī un turpmāk noskaidrotu, un apspriestu Īrijas iestāžu nostāju.

Pēc šīm diskusijām Komisija varēs izvērtēt, vai ir pamats veikt šo pienākumu neizpildes procedūru, vai nav pamata.

  Colm Burke (PPE-DE) – Atbilde no Īrijas valdības tika iesniegta 2007. gada 28. septembrī. Es secinu, ka atbilde nav publiskota. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas ietekmē 22 vietējās iestādes Īrijā.

Man vienkārši interesē, vai atbildi var publiskot šajā posmā, kad tā ir Komisijā un tai ir bijis laiks to izskatīt? Varbūt komisārs varētu norādīt laika grafiku, kad Komisija pieņems lēmumu par šo lietu.

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Mēs nemēdzam savas atbildes darīt publiski pieejamas, bet tomēr šīs atbildes bieži nonāk publiskajā telpā.

Es varu apstiprināt, ka mēs saņēmām atbildi 2007. gada 28. septembrī, kā godājamais deputāts to ir paziņojis. Kā jau es teicu savā atbildē, mēs gatavojamies tikties ar Īrijas iestādēm sanāksmē par šo lietu. Mēs skatīsimies, ko darīsim tālāk.

Man jāatzīmē arī, ka Īrija nav vienīgā dalībvalsts, kurai ir šādas grūtības.

Mani dienesti cer tikties ar Īrijas iestādēm tuvākajā nākotnē, un tad mums būs jāizskata, ko tās saka, un jāsper turpmākie soļi, ja tādi būs nepieciešami.

  Brian Crowley (UEN) Es tikai gribētu jautāt komisāram – ņemot vērā subsidiaritātes noteikumu un it sevišķi projektēšanas atļauju jautājumu – vai šī ir joma, kurā Komisijai būtu jāiesaistās, jo projektēšanas veikšana un tiesības celt īpašumu ir šķirtas no tiesībām uz īpašumu un tiesībām izmantot šo īpašumu?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Tas ir ļoti labs jautājums, B. Crowley, bet, ja Komisija saņem sūdzību, mums ir pienākums rīkoties un veikt izmeklēšanu. Sūdzība attiecas uz pārvietošanās brīvību, par ko es jau runāju saskaņā ar Līguma 43. un 56. pantu, un tas ir, uz ko tā atsaucas. Tāpēc mums ir juridisks pienākums izmeklēt šādas lietas, kad tās šķiet runājam pretī pamatprincipiem, kas noteikti Līgumos. Tieši tas mums jādara šajā konkrētajā gadījumā. Kā es teicu savā atbildē jūsu kolēģim C. Burke, ir citas sūdzības par citām dalībvalstīm, kurās arī ir līdzīga veida ierobežojumi, un arī tās ir jāizskata.

  Priekšsēdētāja −

Gay Mitchell 44. jautājums (H-0974/07)

Temats: Veselības apdrošināšanas nozare Īrijā

Vai Komisija sniegs ziņojumu par stāvokli veselības apdrošināšanas nozarē Īrijā, it sevišķi sakarā ar neseno argumentēto atzinumu, kas pieprasīja Īrijā atcelt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas atbrīvojumu no noteiktiem ES noteikumiem.

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Komisija nosūtīja 17. novembrī argumentētu atzinumu, pieprasot, lai Īrija atceļ ieviesto Īrijas Brīvprātīgās veselības apdrošināšanas (VHI) atbrīvojumu no noteiktiem ES noteikumiem. Šie noteikumi, īpaši 1973. gada pirmā nedzīvības apdrošināšanas direktīva ar turpmākajiem grozījumiem, ir vērsti uz noteiktu prasību saskaņošanu tiešas nedzīvības apdrošināšanas darbības uzsākšanai un veikšanai, tāpēc tie attiecas arī uz privāto veselības apdrošināšanu.

Pirmā nedzīvības apdrošināšanas direktīva atbrīvoja VHI līdzās citām iestādēm no tās noteikumiem. Tomēr šis atbrīvojums ir piemērojams vienīgi tik ilgi, kamēr atbrīvotās iestādes uzņēmējdarbības stāvoklis neuzlabojas, mainot tās statūtus vai izdarot izmaiņas attiecīgajā valsts tiesību aktā. Atbilstīgi tam līdz ar uzņēmējdarbības veida paplašināšanu vai maiņu uz iestādi pilnā mērā attiecas Kopienas tiesību aktos ietverto noteikumu kopums, kas parasti attiecas uz nedzīvības apdrošināšanu.

Šie noteikumi, piemēram, pieprasa apdrošināšanas uzņēmumiem pirms darbības uzsākšanas saņemt oficiālu atļauju; pieņemt noteiktu juridisku formu un izveidot atbilstīgus aizsardzības nosacījumus, kuriem jābūt pietiekami nodrošinātiem ar uzņēmuma aktīviem, lai saglabātu pietiekamu maksātspējas rezervi. Viens no šo nosacījumu galvenajiem mērķiem ir aizsargāt to tiesības, kas ir noslēguši apdrošināšanas līgumu, līdz ar to gūstot pārliecību, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana nenotiek par sliktu patērētāja aizsardzībai. Turklāt šie noteikumi garantē vienādus spēles noteikumus apdrošinātājiem.

Tā kā sākotnēji VHI bija atbrīvota no pirmās direktīvas un tā kā tās uzņēmējdarbības stāvoklis palika nemainīgs, VHI nebija jārīkojas saskaņā ar šiem noteikumiem. Komisija tomēr ņem vērā to, ka VHI uzņēmējdarbības stāvoklis patiešām ir mainījies. Vairāki grozījumi attiecīgajos Īrijas tiesību aktos 1996., 1998. un 2001. gadā paplašināja VHI darbības lauku, tālu pārsniedzot to, kāds tas bija, kad VHI pirmoreiz saņēma atbrīvojumu. Tāpēc VHI sākotnējais atbrīvojums no ES noteikumiem apdrošinātājiem vairs nav piemērojams. Komisija izteica savu viedokli argumentētā atzinumā, kuru nosūtīja uz Īriju 14. novembrī. Tā ir lūgusi Īriju divu mēnešu laikā veikt nepieciešamos pasākumus, lai pakļautu VHI tiem Kopienas tiesību aktu pārraudzības un uzraudzības noteikumiem, no kuriem tā iepriekš bija atbrīvota.

Komisija uzskata, ka šis argumentētais atzinums ir izšķirīgs solis ceļā uz visu Īrijas privāto veselības apdrošinātāju tirgus konkurentu vienlīdzīga stāvokļa izveidi saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem par apdrošināšanu. Tas kalpo apdrošinājuma ņēmēju interesēm, kā arī taisnīgai konkurencei. Komisija cieši uzraudzīs Īrijas valdības veiktos pasākumus un, ja nesekos pienācīga rīcība, uzsāks tiesvedības procedūru Eiropas Tiesā.

  Gay Mitchell (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram par šī jautājuma pieņemšanu. Vai es varētu jautāt viņam, vai viņam ir kādas norādes par laiku, kas saistīts ar atbildes iegūšanu no Īrijas valdības attiecībā uz VHI it īpaši? Vai es varētu viņam jautāt, vai tas būs kaut kādā saistībā ar izlīdzināšanu? VHI turpina dominēt pār 75 % tirgus Īrijā, bet viņi apgalvo, ka viņiem ir vajadzīga riska izlīdzināšana, kas aizsargātu viņus pret to, ka viņiem paliks visi gados vecākie, - un tātad lielāku saistību - klienti. Vai šim jautājumam, ko komisārs ir ierosinājis, ir kāda saistība ar izlīdzināšanu?

  Charlie McCreevy , Komisijas loceklis − Argumentēts atzinums tika aizsūtīts uz Īriju 2007. gada 14. novembrī. Īrijai bija divi mēneši atbildei, tas ir – līdz 14. janvārim, kas bija vakar. Cik saprotams, atbilde tika saņemta vakar vakarā. Šo atbildi pēta Komisija.

Ir nepieciešams arī norādīt, ka sarakstes rezultātā, kas mums bija ar Īrijas Veselības departamentu un saraksti, kas notika starp mani un veselības ministru pagājušā gada laikā, tika iesniegts likumprojekts Oireachtas palātām pirms vēlēšanām pagājušajā maijā. Tas, kā Īrijas deputāti atcerēsies, protams, nerealizējās, kad izziņoja vēlēšanas. Mums nav institucionālas nepārtrauktības Īrijā, kas, manuprāt, ir laba lieta - bet to atkal uzņēma darba kārtībā, kad izveidojās jaunā valdība. Mēs jau esam ierosinājuši Īrijas iestādēm, lai tās apsver dažus publicētā likumprojekta grozījumus.

Mēs izpētīsim vakar vakarā saņemto atbildi (kuru es neesmu redzējis, bet es noprotu, ka tā ir saņemta), un mēs redzēsim, kādas turpmākas maiņas tajā ir piedāvātas. Atkarībā no tā, mēs pāriesim pie nākamā posma vai kā citādi.

Bet G. Mitchell otrs jautājums ir ļoti svarīgs. Viņš jautāja, vai tam ir kāda saistība ar riska izlīdzināšanu. Atbilde ir „nē”. Tā ir citās jomās, par kurām es esmu tieši atbildīgs, piemēram, kā Dzīvības apdrošināšanas direktīvā, kas ir saistīta ar maksātspēju, un tādām lietām, kas ir publiskā sfērā. G. Mitchell ir taisnība, sakot, ka VHI pieder aptuveni 75 % tirgus, patiesībā es domāju, ka tagad šis skaitlis ir 76 % no tirgus. Es saprotu, ka viņiem tagad ir pat lielāka tirgus daļa, nekā tā, kas viņiem kādreiz bija. Viņi ir ieguvuši lielāku daļu un ir ieguvuši klāt daudz vairāk cilvēku pagājušā gada vai 18 mēnešu laikā, nekā viņiem bija iepriekš. Tas ir fakts. Viņš ir labi informēts par šo lietu. Bet man rada grūtības nedzīvības apdrošināšanas direktīva un nevis riska likmju izlīdzināšana. Bet par pabeigtību – kā jums ir zināms, G. Mitchell, ir atsevišķa tiesas prāva, kura jāizskata Luksemburgas tiesā un ko ir uzsācis viens no konkurentiem Īrijas tirgū. Tā ir Tiesā, un es pieņemu, ka pēc kāda laika, varbūt šogad vēlāk, par to tiks pieņemts lēmums.

  Priekšsēdētāja −

Jim Higgins 36. jautājums (H-0978/07)

Temats: Lidmašīnu biļešu pārdošana tiešsaistē

Vai Komisija varētu ziņot, kāpēc interneta vietņu saraksta publicēšanas vietā, kuru uzskatīja par Kopienas tiesību aktu pārkāpumu attiecībā uz precīzu interneta vietņu reklamēšanu, tā atļāva vietņu nosaukumus slēpt, norādot uz tiesībām atbildēt, kas ir par sliktu patērētājam, kas nejauši lietos vietni, no kā viņi būtu varējuši izvairīties, ja Komisija būtu izšķīrusies par nosaukumu publicēšanu novembra vidū?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Komisija izmanto visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu patērētāju tiesību efektīvu īstenošanu visā Eiropā. Jauns patērētāju aizsardzības tīkls tika izveidots 2006. gada beigās regulā par sadarbību patērētāju aizsardzībā. Tā nodrošina noteikumus kopējiem tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumiem, tādiem kā pirmsizlidošanas biļešu pārdošanas vietņu pārbaude, ko veica 2007. gada septembrī.

Tas bija vispār pirmais šāda veida pasākums. Komisija koordinēja šo pasākumu un iesniedza pirmā etapa izmeklēšanas rezultātus 2007. gada novembrī. Šajā posmā atklāt nosaukumus, kā to rosināja godājamais deputāts, vietnēm, kurās bija atrastas noteiktas nepilnības, būtu bijis priekšlaicīgi un nebūtu ievērots tiesiskais regulējums dažās dalībvalstīs.

Es gluži labi saprotu jūsu nepacietību, jo mums visiem gribas, lai darbs tiktu izdarīts un izdarīts pareizi. Tomēr atbildes tiesības, kas nozīmē tiesības sevi aizstāvēt, ir atzītas visās ES dalībvalstīs. Valsts iestāžu un tiesu kompetencē ir piemērot šīs tiesības, un mēs gaidām uz tiesas lēmumu rezultātu dažās valstīs. Tāpēc Komisija sniegs pārskatu par izmeklēšanu un īstenošanas darbībām, kas notiek tiešsaistē dalībvalstīs, tiklīdz šie procesi būs pabeigti. Es esmu runājis ar iestādēm, pamatojoties uz patērētāju aizsardzības tīklu, un viņi ir apņēmušies iet tālāk un sniegt šos datus, bet tiesas procedūras – vismaz divās valstīs – liedz mums iegūt pilnu ainu un paziņot to publiski.

  Jim Higgins (PPE-DE) - Es domāju, ka pagājušajā jūlijā mēs visi aplaudējām A. Degutis ziņojumam, kad beidzot, mēs teicām, ka mums būs pārredzamība attiecībā uz maksājumiem, ka visi nodokļi un uzliktie maksājumi būs redzami visās reklāmās. Un tad mēs lasām The European Voice 31. oktobra numurā: „Lidmašīnu biļešu vietnēm ES nosodījums: Komisija draud atklāt simtiem interneta vietņu nosaukumus, kas, iespējams, maldina patērētājus”.

Es esmu neziņā par to, kāpēc šīs lielās komerciālās darbības nav nosauktas, kāpēc tās nav nosodītas. Viņi turpina ignorēt noteikumus un regulējumus un izpildes pasākumu. Viņi turpina maldināt patērētāju. Pagājušajā nedēļā, piemēram, Ryanair – atzinība viņiem par to, ko viņi ir izdarījuši, - visos Īrijas laikrakstos publicēja šādu paziņojumu: „Pērc vienu lidojumu, saņem otru pilnīgi par brīvu. Nekādu maksu, nodokļu, nodevu vai maksājumu”. Tā es pasūtīju lidojumu, un tas izmaksāja man EUR 153. Un tad tas, kuram bija jābūt par brīvu, ir šāds: maksa par kredītkarti: EUR 12; nodokļi, maksas un maksājumi: EUR 39,96; apdrošināšana: EUR 14. Kopējā cena: brīvs lidojums EUR 67. Kādus pierādījumus jūs vēl gribat?

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Šādi gadījumi bija galvenais iemesls celties un sākt šo izpildes pasākumu.

Bet man jāatkārto: daudzās dalībvalstīs publicēt aviosabiedrību nosaukumus ir iespējams vienīgi pēc tam, kad izmeklēšana un izpildes pasākumi ir pabeigti.

Tā kā lietas atšķiras, laiks, kas vajadzīgs to risināšanai, dažos gadījumos var būt garāks nekā citos. Pašlaik Komisija apspriež ar dalībvalstīm, cik daudz laika ir vajadzīgs, lai pabeigtu šos pasākumus, un Komisija publicēs – man jau ir šis solījums – attiecīgos nosaukumus tik ātri, cik tas juridiski ir iespējams, pretējā gadījumā Komisiju var saukt pie tiesas.

Ja dalībvalstis var slēgt šīs lietas, kā sākotnēji paredzēts, nosaukumus varēs publicēt nākamajos mēnešos. Sākumā es domāju, ka mēs paspēsim to izdarīt februārī, bet pēc detalizētākām diskusijām, salīdzinot tiesiskās sistēmas un cik laika tas prasa no juridiskā viedokļa, es uzskatu, ka mēs varam aizkavēties pusotru mēnesi.

Bet es domāju, ka jums ir pilnīga taisnība, un, ja jūs atļausiet man, es izmantošu jūsu gadījumu kā vēl vienu iemeslu, kāpēc jāpasteidzas. Kopš šī gada sākuma mums ir negodīgas komerciālas prakses gadījumi, un, lai gan es mēģinu lietās pārāk tālu neiedziļināties, es domāju, ka šis ir labs tiesību akta par negodīgu komerciālu praksi pārkāpuma piemērs.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es biju viens no pirmajiem, ja ne pirmais, kurš uzdeva šo jautājumu, pirms radās novembra problēma un pirms paziņojuma.

Atbildē jūs man teicāt, ka saprātīgā laikā, aptuveni divu mēnešu laikā, mums būs vārdi vai jūsu izpētes rezultāti. Pēc tam kādā no intervijām, ko jūs sniedzāt, es redzēju, ka jūs teicāt – četri mēneši. Tātad, kad tika nosaukts vai drīzāk parādījās laikrakstos, kā pilnīgi pareizi teica jūsu kolēģis Higgins kungs, vārds Ryan kā viena no pirmajām sabiedrībām, un saskaņā ar jūsu pētījumu ir 433 aviosabiedrības un tūrisma aģentūras, kurām ir šīs lētās biļetes, beigās teica, ka neesot nevienas. Dažas citas lielas, plaši pazīstamas sabiedrības izmantoja savu vārdu, kuru es nevēlos lietot Parlamentā, un jūs pievērāt acis uz šo problēmu. Tādēļ es domāju, ka būtu ieteicams, lai jūs drīz nosauktu vārdus, lai sabiedrības viedoklim un konkurencei starp mazām vai lielām sabiedrībām varētu ļaut atdzist.

  Meglena Kuneva , Komisijas locekle − Es nenoliegšu, ka esmu daudzkārt smēlusies iedvesmu no Parlamenta un tā deputātiem, tāpēc esmu priecīga, ka šajā gadījumā tas ir attiecībā uz īpašu izmeklēšanu par lidmašīnu biļetēm. Mēs izvēlējāmies lidmašīnu biļetes savai pirmajai pārbaudei diezgan apdomīgi.

Es negribu izklausīties tā, it kā es aizstāvētos. Es daru to, ko no manis prasa likums. Es esmu uzklausījusi Komisijas juridisko dienestu padomu un varu iet tālāk, pirms tiesu darbības procedūras ir beigušās dažās dalībvalstīs. Ja procedūra kādā dalībvalstī ilgst četrus mēnešus, es neko nevaru darīt. Rīkošanās, pirms šī procedūra ir noslēgusies, būtu valsts tiesību akta pārkāpums un apdraudētu Komisijas reputāciju. Tāpēc es gaidu, kamēr šīs procedūras noslēgsies, pirms nosaukumi tiks publicēti.

  Priekšsēdētāja − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētāja – Es gribu pateikties komisārei M. Kuneva par gaidīšanu.

Ar to jautājumu laiks ir slēgts.

  Brian Crowley (UEN) - Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos jums un tulkiem par aizkavēšanu. Es tikai gribu ieprotokolēt savus iebildumus pret to, kā atkal jautājumu laiks ir sajaukts. Tie no mūsu vidus, kas to izmanto kā politisku līdzekli, lai saņemtu atbildes no iestādēm, ir atstāti bez neviena vārda par to, cik slikti pret mums kā šī Parlamenta deputātiem izturas. Es vērsīšos ar šo lietu pie Priekšsēdētāju konferences, bet es ceru, ka arī Prezidijs pieņems to izskatīšanai un mēģinās gādāt, lai darbs plenārsēžu zālē pēc ikdienas grafika neierobežo katrā atsevišķā reizē mūsu jautājumu laiku.

  Priekšsēdētāja − Paldies jums, B. Crowley. Es ceru, jūs sapratīsiet, ka šodien ir bijusi grūta diena viena vai otra iemesla dēļ. Mums ir bijusi gandrīz pusotra stunda, un mēs esam darījuši, ko varējuši, lai apmierinātu ikviena vēlmes. Kā jūs zināt, mēs ceram uzlabot arī reformas darba grupas lietas, bet paldies jums par jūsu komentāriem un paldies mūsu tulkiem.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.45, un tā atsāka darbu plkst. 21.00 )

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

18. Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Doris Pack ziņojums ap peiaugušo izglītību Kultūras un izglītības komitejas vārdā: nekad nav par vēlu mācīties (2007/2114(INI)) (A6-0502/2007).

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Komisijas paziņojuma un rīcības plāna nosaukums par pieaugušo izglītību ,,Nekad nav par vēlu mācīties” un tā vācu nosaukums ,,Man lernt nie aus”(Dzīvo un mācies) ir vispārzināmas parunas, taču, lasot starp rindām šodienas izpratnē, tā patiesībā ir iepriekšējās nolaidības atzīšana šajā Eiropas izglītības politikas jomā. Neraugoties uz to, mēs priecājamies, ka Komisija ar šo paziņojumu un rīcības plānu ienāk laikmetā, ko iezīmē pieaugoša apziņa par mūžizglītības nepieciešamību, laikmetā, kad jāsastopas ar jaunām demogrāfiskām problēmām.

ES ekonomiskās un sociālās pārmaiņas prasa ievērojamus pielāgojumus profesionālo prasmju un kvalifikāciju ziņā. Ir jārisina darba tirgus problēmas, ar ko es domāju, ka cilvēku nodarbinātībai jābūt vienam no pieaugušo izglītības galvenajiem mērķiem.

Tomēr izglītība un it īpaši pieaugušo izglītība ir arī faktors cilvēku personīgajā attīstībā, viņu pašvērtējumā, pilsoniskajā iesaistē, sociālajā iekļautībā un iesaistē kultūru dialogā. Vairāku pētījumu atzinumi liecina, ka mācības dod svarīgus neekonomiskus ieguvumus, tostarp uzlabo veselību, palielina visu vecuma grupu dalību sabiedriskajā dzīvē un, protams, samazina noziedzības rādītājus.

Tādēļ mana politiskā prioritāte ir palielināt cilvēku motivāciju iesaistīties mūžizglītībā. Plašsaziņas līdzekļu kampaņas, informācijas un konsultāciju centri un pielāgotas saziņas formas mazāk attīstītajām grupām ir ļoti svarīgas. Arī īpaši tālruņa numuri un interneta vietnes guvušas ļoti lielus panākumus dažās valstīs.

Saistībā ar to ārkārtīgi liela nozīme ir centieniem saskaņot darbu, ģimenes dzīvi un mūžizglītību. Atļaujiet man īsumā minēt tikai dažus līdzekļus šim nolūkam: darba stundu pielāgošana, elastīgs darbalaiks, tālmācības programmas un neoficiālie mācību ceļi. Pastāvīgi jāuzlabo jauno tehnoloģiju lietojums, it īpaši radot plašāku piekļuvi internetam un mudinot ķerties pie šādām mācību metodēm. Pastāvīgi jāpalielina valsts un privāto bērnudārzu un uzņēmumu mazbērnu novietņu skaits.

Manā skatījumā vēl viens svarīgs faktors ir paaudžu un kultūru solidaritāte. Pieaugušie un vecāki cilvēki, kuri atpaliek no jaunākiem cilvēkiem zināšanu un tehnisko prasmju ziņā, galvenokārt ir kompetenti tirdzniecībā vai uzņēmējdarbības praksē, un viņiem var būt efektīva atbalsta loma. Viņi var sniegt praktiskas norādes, un ir jābūt iespējai veidot tīklus šādam nolūkam. Šādā veidā, manuprāt, ikviens var mācīties no otra.

Taču ir arī uz ģimeni balstīta pieeja mācībām. Vecāki ir motivēti atsākt mācības, lai palīdzētu bērniem skolā. Turklāt pieaugušo izglītība atkarīga arī no brīvprātīgajiem palīgiem, kuri to bagātina, daloties pieredzē un sniedzot kvalificētas norādes.

Jāņem vērā arī migrantu īpašās vajadzības, kas atved mani pie tēmas par valodu kursiem. Mums vajadzīgi šie valodu kursi, lai dotu migrantiem iespēju mācīties mītnes zemes valodu, taču valdu kursi mums vajadzīgi arī tādēļ, lai dotu iespēju pieaugušajiem mācīties kaimiņvalsts valodu vai citu svešvalodu, ko mēs vienmēr esam propagandējuši.

Arī piekļuve augstākajai izglītībai jāpadara vienkāršāka pieaugušajiem ar praktisku profesionālo pieredzi. Ļoti svarīgs paziņojums ir tas, ka ir jāuzlabo pašreizējo pieaugušo izglītības centru un to piedāvātās izglītības kvalitāte. Pieaugušo izglītībā ir vajadzīgi labi kvalificēti pedagogi un īpašas pieaugušo izglītības kursu programmas. Es varu runāt tikai par Vāciju, kur pastāv universitātes kurss, kura nobeigumā var iegūt grādu pieaugušo izglītībā. Es uzskatu, ka mums visiem jāatgādina kursu organizētājiem, ka viņi var saņemt Eiropas Sociālā fonda vai, piemēram, kāda cita struktūrfonda finansējumu piedāvātajiem kursiem. Protams, es ceru piedāvāt Komisijai pašreizējo Mūžizglītības programmu gan Grundvig, gan Leonardo programmas, lai nodrošinātu arī mums iespēju kaut ko darīt rīcības plāna īstenošanai.

Es uzskatu, ka ir daudz veidu, kā darīt labus darbus šajā jomā, un mēs nedrīkstam zaudēt laiku, lai to darītu.

Atļaujiet man uzsvērt vienu pēdējo punktu: darbības rādītājiem pieaugušo izglītībā ir jābūt izmērāmiem, pretējā gadījumā neviens nezinās, kas ko dara. Šajā jomā ir ļoti daudz dalībnieku, un viņi visi ir jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai tās ir privātas, universitāšu vai sabiedriskās izglītības iestādes. Īsiem vārdiem, ir jāpadara daudz, un es ierosinu ķerties pie darba.

  Ján Figeľ , Komisijas loceklis − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt, cik augstu es vērtēju šo ziņojumu, un apsveikt referenti D. Pack par viņas apņēmību, pūlēm un ieguldījumu, kā arī J. Andersson no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un V. Flasarova no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas.

Es esmu gandarīts, ka divi mūsu 2006. un 2007. gada paziņojumi saņēma ļoti konkrētu un izteiktu Eiropas Parlamenta atbildi. Pirmais bija par pieaugušo izglītību, un otrs – par Eiropas rīcības plānu šajā jautājumā, ko pieņēma septembrī. Kā jūs esat atzinuši, pieaugušo izglītības nozīme nenoliedzami palielinās. Pirmkārt, pasaules mēroga konkurence ir realitāte. Mums jāiegulda izglītībā visos dzīves posmos un visos līmeņos, un pieaugušo prasmes un kompetences nepārtraukti ir jāpilnveido. Otrkārt, demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē, ka cilvēkiem ir jāstrādā vismaz dažus gadus ilgāk un viņiem jāsaglabā tam atbilstošas prasmes, lai to darītu. Treškārt, pieaugušo izglītība palīdz apkarot sociālo atstumtību. Pārāk daudz pieaugušo ar zemu izglītības līmeni var tikt izstumti no darba tirgus.

Tāpēc pieaugušo izglītībai ir būtiska vieta mūžizglītības stratēģijās. Es atzinīgi vērtēju jūsu ziņojumu daudzu iemeslu dēļ, jo sevišķi par pieaugušo izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabojumu, tostarp, pateicoties labākai bērnu aprūpei un e-mācībām, un it sevišķi grupām ar īpašām vajadzībām, kā arī par prasmju novērtēšanas pasteidzināšanu un neformālo mācību vērtēšanu, par lielāku ieguldījumu vispār un par piemērošanos sieviešu, migrantu un gados vecāku iedzīvotāju vajadzībām. Un kas nav mazāk svarīgi – par uzticamu un salīdzināmu datu attīstīšanu pieaugušo izglītības vērtēšanai, kā D. Pack to pieminēja. Mēs turpināsim strādāt pie visiem šiem aspektiem, īstenojot Eiropas rīcības plānu.

Kā jūs norādāt, tie visi ir labas prakses paraugi dalībvalstīs, ko mēs izmantosim savā sadarbībā. Mēs atbalstīsim šo labo praksi, mācoties vienam no otra un izpētot otra pieredzi, ar Mūžizglītības programmu un iepriekš minēto Eiropas Sociālo fondu, lai dalītos zināšanās un pieredzē. Īstenojot rīcības plānu sadarbībā ar dalībvalstīm, mēs analizēsim valsts reformu ietekmi uz pieaugušo izglītību, it īpaši, ņemot vērā nesen pieņemto Eiropas Kvalifikācijas sistēmu. Mēs arī attīstīsim standartus pieaugušo izglītības speciālistiem un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, pamatojoties uz pašreizējo labo praksi. Mēs gribam rosināt dalībvalstis noteikt mērķus pieaugušo prasmju līmeņu paaugstināšanai un paātrināt novērtēšanas procesu un neformālās un ikdienas izglītības atzīšanu riska grupām. Visbeidzot, mēs piedāvāsim pamatdatu kopumu šīs nozares pārraudzības uzlabošanai. Es ceru uz debatēm, bet it sevišķi uz ilgstošu atbalstu šajā virzienā.

  Jan Andersson, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pateicos referentei par lielisko ziņojumu. No visas ES un Lisabonas procesa stratēģijas izriet, ka apmācībai ir jābūt galvenajam punktam ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu turpmāko izaugsmi un nodarbinātību, bet arī lai apkarotu sociālo atstumtību. Lai Es valstis varētu pastāvēt globālajā konkurencē, ārkārtīgi liela nozīmē ir apmācībai un nevis vienkārši darbavietām, bet gan labākām darbavietām un cilvēkiem ar augstāku prasmju līmeni. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam šo ziņojumu.

Man ir vēl daži komentāri. Ir svarīgi, lai mēs izmantotu visus pieejamos līdzekļus apmācību atvieglošanai dažādām grupām. Tā piemērs ir bērnu aprūpe. Gan vīriešiem, gan sievietēm, kuriem ir mazi bērni, ir jābūt iespējai piedalīties apmācībā. Tādējādi ir jābūt arī bērnu aprūpes stratēģijai. Ir svarīgi, lai mēs ieskatītos īpašās grupās, piemēram, vecāku cilvēku grupā. Pašlaik strādnieku vidū ir ļoti maz vecāku cilvēku. Lielā mērā to nosaka tas, ka viņiem nav piekļuves pastāvīgai apmācībai un pieaugušo izglītībai. Mums jākoncentrējas uz šo grupu. Vēl viena grupa ir cilvēki, kuri sāk apmācības ar zemu izglītības līmeni. Ja mēs aplūkojam pašreizējo apmācību situāciju, ņemot vērā pastāvīgu apmācību un pieaugušo izglītību, mēs pamanām, ka visvairāk apmācības saņem tie, kuriem jau ir laba izglītība. Ir svarīgi, lai apmācībā būtu arī vienlīdzības aspekts. Tā kā mans uzstāšanās laiks ir īss, nobeigumā es tikai norādīšu, ka ir svarīgi panākt labu sadarbību un iesaistīt šajā procesā sociālos partnerus.

  Věra Flasarová, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas referente. - (CS) Dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju kolēģes Pack kundzes ziņojumu un apsveicu viņu par to, kādā veidā viņa aplūkojusi šo tematu. Es vēlos uzsvērt nepieciešamību pievērst uzmanību sieviešu, sociāli neaizsargāto, imigrantu un minoritāšu izglītībai. Vēlos minēt vēl vienu izglītības aspektu. Pasaulē, kur vairums lietu ir pakļauts finansēm, tirdzniecībai, reklāmai, karjerai un konkurencei darba tirgū, izglītība bieži izrādās tikai pakāpiens uz labāku sociālo stāvokli. Ja izglītība sasniedz praktisko mērķi un padara cilvēku labāk sagatavotu darbam, un ja šis cilvēks spēj neatpalikt no konkurences vides, tas, protams, ir labi. Taču svarīgāks izglītības aspekts ir cilvēka iekšējā bagātināšana un labāka spēja atšķirt labo no ļaunā. Sabiedrība pārdzīvo vērtību krīzi. Tradīciju un autoritāšu vietā mums ir personas brīvība, pēc kuras mēs tiecāmies visas mūsdienu vēstures gaitā. Taču tā ir arī brīvība zināt vai nezināt, brīvība redzēt un brīvība turēt acis aizvērtas, brīvība veidot savu viedokli un brīvība pieņemt citu idejas. Izglītība pati par sevi mūsu problēmas neatrisinās, taču tā var mudināt mūs domāt par šīm problēmām.

  Pál Schmitt , PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs! Eiropas demogrāfiskā situācija spiež atzīt pensiju sistēmas un pacelt vecuma robežu, un mēs arvien vairāk un vairāk dzirdam par kontrolētu imigrāciju tā vietā, lai apsvērtu potenciālu, kāds ir mūsu cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.

Labi organizēta pieaugušo izglītība dod iespēju speciālistiem, kuri strādājuši vairākus gadu desmitus, atsvaidzināt zināšanas un ielāgoties mainītajiem apstākļiem. Tā dod iespēju pieaugušajiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus, bet nav sasnieguši pensijas vecumu, iesaistīties un sākt strādāt ar pārkvalificēšanās, valodas, IT un citas profesionālās apmācības palīdzību. Šī pieaugušo izglītības funkcija ir īpaši svarīga Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās nodarbinātības rādītāji ir krietni zemāki nekā ES-15.

Turklāt bez ieguldījuma darba tirgū pieaugušo izglītībai ir vēl trešā, sociālā un personīgā dimensija, jo valodu kursi internetā, vecākiem ļaudīm organizētu deju vai pavāru kursi uzlabo viņu dzīvs kvalitāti un pozitīvo domāšanu.

Ir divas lietas, kuras, manuprāt, ir īpaši svarīgas efektīvai pieaugušo izglītībai: no vienas puses, uzlabota piekļuve informācijai, sekmīgu projektu prezentācija un dalīšanās pieredzē ar iesaistītajiem. Neaizmirsīsim, ka tikai niecīga daļa padzīvojušu cilvēku jaunajās dalībvalstīs lieto internetu, un mums jāizmanto konservatīvās, tradicionālās metodes, kurām viņi var piekļūt. Ievērojama nozīme te ir vietējām valdībām, kurām ir sīkas zināšanas par vietējiem apstākļiem un vajadzībām.

No otras puses, vajadzību novērtēšana ir svarīgs uzdevums, tā sakot, dalībvalstīm ir jāvienojas ar ekonomikas dalībniekiem, nozarēm un darba devējiem, veidojot pieaugušo izglītības programmas. Ir jāņem vērā minētās valsts ekonomiskās vajadzības, lai pieaugušo izglītībā ieguldītā summa nebūtu nevajadzīgi izšķērdēta nauda, bet gan nestu redzamu vērtību cilvēkam, sabiedrībai un ekonomikai.

Es vēlos apsveikt Pack kundzi par viņas svarīgo un savlaicīgo ziņojumu. Pateicos par uzmanību!

  Maria Badia i Cutchet, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlos apsveikt referenti Pack kundzi ar lielisko darbu un viņas pretimnākošo attieksmi pret mūsu ierosinājumiem.

Es vēlos izcelt šā ziņojuma izdevīgo laiku, kad sociāli ekonomisko pārmaiņu kāpums, straujā pāreja uz informācijas sabiedrību un ar Eiropas iedzīvotāju novecošanos saistītās demogrāfiskās tendences prasa ievērojamas pūles pieaugušo izglītībā un apmācībā un mūžizglītībā. Tie ir galvenie aspekti, lai sasniegtu to, ko mēs dēvējam par Lisabonas stratēģiju.

Pašā ziņojumā es vēlos vērst uzmanību uz nepieciešamību pastiprināti motivēt cilvēkus turpināt mācības. Tomēr es uzskatu, ka, lai panāktu efektivitāti, tam jāpievieno aktīva politika, kura galvenokārt palīdz savienot mācības ar ģimenes un darba dzīvi it īpaši sievietēm.

Šiem pasākumiem vajadzīga iniciatīvas forma, lai pievienotos apmācību programmām, un it īpaši sabiedriskās bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumu paplašināšana, kā arī tādu vecāku cilvēku aprūpe, kuriem nav apgādnieku, lai atbrīvotu ģimenes no nastas, kura joprojām daudzos gadījumos gulstas uz sievietes pleciem.

Turklāt esmu pārliecināta, ka ir jāpaaugstina mācību kultūra, kura apzinās mazkvalificētu cilvēku vērtību un uzlabo viņu nodarbinātības izredzes, palīdz paaugstināt sociālo iekļaušanos un attīsta personību. Šāda pieeja ir īpaši svarīga ,,riska grupām”.

Es uzskatu, ka ir svarīgi arī modernizēt augstākās izglītības sistēmas un padarīt tās elastīgākas, lai tās vairāk reaģētu uz cilvēku izaugsmi un dažādām sociālām vajadzībām, vienlaikus uzlabojot izglītības kvalitāti un paplašinot piedāvājumu.

Nobeigumā es vēlos minēt apmācības piedāvājuma paplašināšanas nozīmi ciparu tehnoloģijās, lai mazinātu digitālo plaisu, kura arī pastāv mūsu sabiedrībā starp dzimumiem, paaudzēm un dažādu ģeogrāfisku apgabalu iedzīvotājiem.

Runājot īsi, es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu un ceru, ka tā ņems vērā Parlamenta ierosinājumus, lai mēs kopīgi varētu paaugstināt dalībvalstu informētību par nepieciešamību rīkoties šajā jomā pēc iespējas ātrāk, ne tikai lai likvidētu šķēršļus pieaugušo iesaistē mācībās, bet arī lai to veicinātu, atzītu to ekonomisko, sociālo un kultūras vērtību visās valstīs, un veidotu datu apmaiņu starp valstīm, kas dotu iespēju salīdzināt un mērīt panākto progresu.

  Jolanta Dičkutė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Mūžizglītība iegūst arvien lielāku nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Apsveicami, ka pieaugušo apmācības nozīmi un nepieciešamību analizē arvien aktīvāk, un to labāk apzinās dalībvalstīs un galvenajās iestādēs. Lietuvas pieaugušo izglītības speciālisti arī aktīvi izvirza priekšlikumus par šo paziņojumu. Valdības veido plānus neoficiālo pieaugušo izglītības pakalpojumu paplašināšanai municipālajās izglītības iestādēs, lai mēģinātu nodrošināt to, ka izglītības iestāžu ēkas un pieaugušo izglītības vide ir moderna un pievilcīga, un šie centri ir apgādāti ar moderniem mācību līdzekļiem. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka pieaugušo izglītības vadītājiem un viņu organizācijām vajadzīga aktīvāka iespēja izteikties, un ka politiķiem tas jāuzklausa un jāatbalsta, lai gūtu panākumus pieaugušo izglītības kvalitatīvu pārmaiņu jomā. Mums ne tikai jāapspriež radušās problēmas, bet arī tās pienācīgi jārisina, jo tas noteiks, kā turpmākajos gados attīstīsies pieaugušo izglītība.

Lietuvā šī problēma ir īpaši nozīmīga šādā kontekstā – neaizsargāto grupu un it īpaši invalīdu iesaistīšana sabiedrībā. turklāt joprojām nav atrisināta iespēja mācīties pēc darba stundām tiem pieaugušajiem, kuri audzina bērnus, kas nav sasnieguši pusaudžu vecumu. Vecāki bieži vien nevar mācīties vienkārši tādēļ, ka viņiem nav, kur atstāt bērnus. Pieaugušo izglītībā trūkst arī elastības. Dažreiz cilvēki ar nepabeigtu vidējo izglītību, kuriem vēl nav 18 gadu, vēlas turpināt mācības pieaugušo izglītības programmās, bet viņi to nevar, jo šāda izglītība ir atļauta tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Protams, svarīga problēma ir arī nepietiekamais finansējums. Es piekrītu Lietuvas prezidentam Valdas Adamkus, kurš teica, ka arvien vairāk cilvēku Lietuvā saprot, ka mācīšanās nav tikai jaunu cilvēku pienākums. Tagad mūžizglītība kļūst par izaicinājumu mūsu valstij un iedzīvotājiem. Mums jāizmanto šī izdevība, jo mēs spēsim parādīt strauji mainīgajai pasaulei, ka Lietuva ir radoša, atvērta jauninājumiem un nebaidās nospraust lielus mērķus, paverot iespējas un ceļus mācībām.

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos sākt par pateicību Pack kundzei par viņas ziņojumu un par viņas labvēlīgo attieksmi, iekļaujot tajā lielāko daļu no grozījumiem, kurus iesniedza mūsu grupa. Vēlos teikt, ka pieaugušo izglītība vienmēr ir bijis viens no labākajiem veidiem gan sociālās un ekonomiskās attīstības īstenošanai, gan labklājības veicināšanai.

Tagad šajā mainīgajā informācijas sabiedrībā, kurā mums pastāvīgi jāatjauno zināšanas, pieaugušo sākotnējā pamatizglītība un pastāvīga apmācība pēc tam ir kļuvusi par pirmo nepieciešamību. Pieaugušajiem ir jāpielāgojas globalizācijas izraisītajām nepārtrauktajām pārmaiņām un jāpieņem lēmumi, lai varētu izdzīvot, saglabājot pienācīgu dzīves kvalitāti.

Tomēr lielākā daļa izglītības sistēmu pietiekami nereaģē uz cilvēku vajadzībām tādā veidā, lai spētu pietiekami turēties līdzi mainīgajai sabiedrībai, kurā tās dzīvo. Pretēji iepriekšējiem laikmetiem izglītības nozīme nav gūt mācības, kuras pielietot pazīstamā pasaulē, bet gan pasaulē, kura nepārtraukti mainās un var radīt neparedzamus apstākļus.

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt izglītības sistēmu, kura spēj reaģēt uz pieaugušo vajadzībām sabiedrībā, kas pakļauta pastāvīgām pārmaiņām. Runājot īsi, izglītībai jāsagatavo cilvēki skatienam uz priekšu un novitātēm, un tā vairs nedrīkst rūpēties tikai par piekļaušanos.

Mēs esam pārejas posmā starp industriālu un postindustriālu sabiedrību, un tas sabiedrības veids, uz kuru mēs virzāmies, noteiks pieaugušo izglītības sistēmu; tagad es vēlētos apsveikt referenti un arī Komisiju, jo es ticu, ka šis ziņojums nav veltīgs.

  Thomas Wise , IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, mūžizglītība ir tas, kur AK vienmēr ir izcēlusies. Mūsu Atklātā universitāte bija pirmā šāda veida iestāde pasaulē, ko nodibināja 1960. gados un kas pamatojās uz koncepciju, kuras pirmsākumi bija 1920. gados. Simtiem tūkstošu tā saukto „brieduma gadu studentu” ir beiguši Atklāto universitāti, daudzi no viņiem ir beidzēji, kas atgriezušies, lai turpinātu studijas. Tāpēc es domāju, ka AK viss ir kārtībā, kad runa ir par mūžizglītību, un, ar visu cieņu, es nedomāju, ka mums vēl ir jāpieņem no šīs vietas iejaukšanās izglītībā, kas tomēr ir valsts kompetence.

Tomēr tas, ka tā ir pieejama, nekad nav pietiekami šai vietai. Nākamais solis, protams, ir piespiešana. Galu galā, kāda jēga nodrošināt kaut ko, kas netiek izmantots? Bet tad jums jau ir šajā jomā vēsture ar miljardiem eiro un citas valūtas, ko iztērējušas ES iestādes un valstis, kas bezrūpīgi seko pavēlēm, ir šī kursa daļa.

Bet tuvāk ielūkojoties – it īpaši šī Parlamenta birokrātos un politiķos, - man ir skaidrs, ka vienalga, cik ilgi jūs dzīvojat, jūs gluži vienkārši nemācāties! Jūs negribat pat klausīties. Jūs tikai turpināt projektus, un pie velna katru, kas varētu nepiekrist vai kam varētu būt atšķirīgs viedoklis. Tas man atgādina senu teicienu, ko piedēvē Sun Tzu, bet ko izmantoja Kenedijs: tie, kas padara mierīgu protestu neiespējamu, padara vardarbīgu protestu nenovēršamu. Ja jūs nemācāties no savām kļūdām, jūs būs lemts tās atkārtot.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Vispirms atļaujiet man pateikties Doris Pack kundzei par ziņojuma sagatavošanai veltīto enerģiju. Es vēlos pateikties arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem par iniciatīvām, kuru rezultāts bija pašreizējās situācijas uzlabošanās.

Kā kultūras un izglītības komitejas referente par Eiropas Kvalifikācijas sistēmu es uzskatu, ka mūžizglītības jautājums ir ļoti svarīgs galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmais ir kvalifikācijas uzlabošana, palielinātas iespējas atrast darbu un pārvarēt pretrunas darba tirgū, kā arī uzlabot ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Otrais ir prasība pēc personības attīstības mūža garumā un integrācijas sabiedrībā.

Pārāk maz pieaugušo piedalās izglītības un profesionālajā apmācībā. Es uzskatu, ka koncentrēšanās un iedzīvotāju motivāciju attiecībā uz mūžizglītību ir pozitīvs solis. Šajā procesā ir ļoti svarīgi ņemt vērā apstākļus darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, solidaritātei starp paaudzēm un kultūrām, valodu mācībām un izglītības kvalitātes uzlabošanai un perspektīvām. Ieteicams atzīt un atbalstīt neoficiālo un neformālo izglītību. Svarīgi mērķi ir uzlabot kvalifikāciju mazkvalificētiem strādniekiem, kuri veido vienu trešo daļu no Eiropas darbaspēka, tie ir aptuveni 72 miljoni cilvēku, un, nobeigumā, imigrantu izglītība.

Ja mēs vēlamies 2010. gadā sasniegt nosprausto mērķi par 12.5 % līdzdalību pieaugušo izglītībā, kas nozīmē vēl 4 miljonu cilvēku piedalīšanos, viena no prasībām būs sakaru izveide starp Eiropas izglītības sistēmām un valsts kvalifikācijas sistēmas.

  Priekšsēdētājs. − Es vēlos paliecināt Pack kundzei, ka prezidija apstiprinājumi ir piedienīga un institucionāla cieņas zīme pret referentiem un viņu paustajiem viedokļiem, pat ja mēs absolūti nepievienojamies to saturam.

  Gyula Hegyi (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, „labs priesteris mācās līdz savai nāves stundai”, saka ungāru paruna. Mūsu dienās ne tikai priesterim, bet visiem pieaugušajiem ir jāmācās savos pieaugušā dzīves gados. Es atzinīgi vērtēju D. Pack ziņojumu, kā arī Komisijas Pieaugušo izglītības rīcības plānu. Protams, ir ļoti skumji, ka tikai 9,6 % mūsu pieaugušo pilsoņu piedalās mūžizglītībā. Nav viegli sākt mācīties, kad cilvēks ir pieaudzis. Ģimenes dzīves, darba dzīves un izglītības saskaņošana ir smags uzdevums, bet ilgākā laikā gan ģimene, gan profesionālā karjera var gūt labumu no pieaugušo izglītības.

Eiropā mums ir miljoniem bezdarbnieku un vienlaikus miljoniem tukšu darbavietu, kas prasa kvalificētus darbiniekus. Kvalifikācijas zemais līmenis rada augstu bezdarba risku, bet ilgstošas mācības un izglītība var palīdzēt gan cilvēkam, gan ekonomikai. Es piekrītu D. Pack, ka mūžizglītība ir ne tikai jāveicina, bet ir vajadzīgi arī ekonomiski līdzekli, kas mudinātu darba devējus pieņemt darbā vecākus strādniekus. Ir tikai viens risinājums mūsu novecojošās sabiedrības problēmai: cienīt vecākus strādniekus un dot darbu arī vecākajai paaudzei. Protams, tam mums vajadzīga mūžizglītība un arī arodizglītība mūža garumā.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE). – (RO) Mēs zinām, ka dalībvalstis atzīst mūžizglītības ārkārtīgi lielo nozīmi, jo tā veicina iedzīvotāju labklājību, pašapziņu, sociālo integrāciju un kultūru dialogu. Neraugoties uz to, pieaugušo piekļuve mūžizglītības programmām joprojām ir ierobežota par spīti Eiropas Savienības mērķim sasniegt 12,5 % līdzdalību 2010. gadā.

Tādēļ efektīvu pieaugušo, īpaši vecāku cilvēku, invalīdu un migrantu, izglītības un apmācības Eiropas programmu īstenošana un popularizēšana dalībvalstīs var palīdzēt šo cilvēku integrācijai sabiedrībā un palielināt mobilitāti darba tirgū.

Kā Izglītības un kultūras komitejas locekle es uzskatu, ka brīvprātīgo programmu attīstība attiecībā uz paaudžu solidaritāti un valdības, privātuzņēmumu atsevišķu cilvēku un iesaistīšanās ir svarīgākais punkts, lai pārvarētu jaunās problēmas, kuras rada demogrāfiskās pārmaiņas, nabadzība un sociālā atstumtība.

Pateicoties tiesībām uz rakstpratību un izglītību un dalībvalstu pienākumam nodrošināt pieaugušajiem iedzīvotājiem kvalitatīvu apmācību, es uzskatu, priekšsēdētāja kungs, ka arī mēs esam atbildīgi par ilgtspējīgu līdzekļu izveidi mūžizglītības un apmācības finansēšanai un atbalstam.

  Kathy Sinnott (IND/DEM) - Priekšsēdētāja kungs, ja komisārs prasītu cilvēkiem, kur viņi mācās, viņi stāstītu viņam, kuru skolu viņi apmeklēja. Bet lielākā daļa mācīšanās notiek ārpus šīs formālās izglītības pieredzes.

Mūžizglītības uzdevums ir ne tikai piedāvāt pieaugušajiem izdevību iegūt jaunu un augstāku kvalifikāciju, bet arī atrast veidu, kā atzīt un pārvērst kapitālā to vērtīgo mācību, ko daudzi pieaugušie ir ieguvuši neformālā dzīves un darba pieredzē. Kāds no maniem vēlētājiem ir uzsācis veiksmīgi darboties ar vienu no vissarežģītākajiem zivju paveidiem un arī ar videi draudzīgiem zivju audzēšanas paņēmieniem, ko tās prasa. Viņam nav koledžas izglītība, tāpēc, kad Komisija piešķir grantus šajā jomā, viņš tos nesaņem. Tai vietā grantus saņem akadēmiski izglītotie bez pieredzes, kas pēc tam nāk pie viņa, lai uzzinātu, kā viņš dara to, ko viņš dara. Viņš ir noguris no šīs izmantošanas, un zivsaimniecībai tas būs zaudējums.

Es aicinu komisāru pievērsties šim jautājumam, jo ir jābūt labākam risinājumam.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Lielākais šķērslis, kas kavē vecākus piedalīties izglītībā, ir laika trūkums darba vai ģimenes pienākumu dēļ. Vēl viens negatīvs faktors ir informācijas un motivācijas trūkums: valda vispārējs viedoklis, ka vēlāk dzīves laikā iegūta izglītība netiek pietiekami novērtēta un pietiekami atalgota. Pieaugušo izglītības svarīgs aspekts ir tās efektivitāte un taisnīgums. ES dalībvalstu izglītības sistēmas galvenokārt koncentrējas uz jaunu cilvēku izglītību un profesionālo apmācību. Ir panākts tikai neliels progress, mainot šo situāciju, un pagaidām šim progresam ir bijusi maza nozīme. Tādēļ vispārējam mērķim ir jābūt dažādu izglītības sniedzēju iespējami labāka izmantošana pieaugušo izglītības sistēmā. Mūsu mērķis ir dot piekļuvi labai un savlaicīgai informācijai par pieaugušo izglītības iespējām un paskaidrot iestāšanās prasības un izmaksas, nerunājot jau par priekšrocībām, ko dod šādas izglītības pabeigšana.

Es piekrītu referentes viedoklim, ka dalībvalstīm jāveido kvalitatīvas konsultāciju sistēmas un uz cilvēkiem vērstas finanšu iniciatīvas. To pienākums ir atbalstīt vietējo partnerību. Turklāt ir svarīgi izveidot šādas izglītības rezultātu atzīšanas un verifikācijas sistēmu saistībā ar valsts kvalifikāciju un ņemot vērā Eiropas kvalifikācijas sistēmu. ESAO veiktais pētījums apstiprināja arī priekšrocības, investējot pieaugušo izglītībā. Sabiedriskie un privātie ieguvumi ir lielāka nodarbinātība, paaugstināts darba ražīgums, mazāki izdevumi par bezdarba pabalstiem, zemāki sociālo maksājumu izdevumi un zemāka agrīnā pensionēšanās. Šis ziņojums aicina mūs vēlreiz apsvērt noteiktās politiskās prioritātes pieaugušo izglītības jomā un spert konkrētus soļus. Apsveicu mūsu referenti!

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi!

2004. gada paplašināšanās palielināja ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā tādā mērā, kas izraisīja nepamatotu pašpaļāvību. Taču tagad ekonomikas atdzišana rada sociālo spriedzi jaunajās dalībvalstīs.

Es runāju par likumprojektu par darba līgumiem, kurš pašlaik izraisa strīdus manā dzimtenē Igaunijā. Paredzot štatu samazināšanu, Igaunijas uzņēmēji mēģina likt cilvēkiem, kurus jāatlaiž, uzņemties darba pazušanas sociālo seku triecienu. Iespējams, ka tie, kuri ir vieglāk ievainojami, proti, darbu zaudējušie darba ņēmēji, ir atkal apmulsuši, par ko viņi tiek sodīti.

Tā kā efektīvu pasākumu nav, gan droša elastība, gan mūžizglītība tiek samazināta līdz tukšiem vārdiem, kuru ēnā sabiedrības visneaizsargātākie tiek atstāti bez vajadzīgā atbalsta. Pensionēšanās vecuma palielināšanās kopā ar paredzamā dzīves ilguma palielināšanos nozīmē, ka 45 gadus vecs strādnieks ir vēl tikai sasniedzis savas karjeras viduspunktu. Tas nozīmē jaunu sākumu vidējā vecumā.

Tomēr diskriminācija vecuma un dzimuma dēļ ir nenoliedzama realitāte darbavietās visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā. Tendence dzemdēt bērnus vēlākā dzīves posmā nozīmē, ka sievietei ir divreiz grūtāk atgriezties darba tirgū.

Mūžizglītības programma ir iespēja vismaz zināmā mērā kompensēt pašlaik valdošo netaisnību. Arī darba devēji jāmudina investēt cilvēkos ar dzīves pieredzi. Darba devēji jāpārliecina, ka citās dzīves jomās, jā, pat mājsaimniecībā, iegūtās zināšanas un prasmes ir ārkārtīgi vērtīgas.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūžizglītības sistēma ir tikai papildinājums sociālajiem galvojumiem nevis to aizstājējs. Braucējiem, lai cik pieredzējuši viņi arī nebūtu, vienmēr jāaizsprādzē drošības jostas.

Pateicos un apsveicu referenti ar lielisko darbu. Paldies, Pack kundze!

  Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Cilvēks ir radība, kura prot vislabāk pielāgoties, tādēļ daudzi pieaugušie jau ir pieņēmuši to, ka cilvēkam jāturpina iegūt zināšanas pat brieduma gados un vecumā. Nākotne šiem cilvēkiem, kuri nekad nav pārtraukuši mācīties, bez šaubām būs priekšrocības, pielāgojoties straujajām pārmaiņām, ar kurām mēs sastopamies ik dienu.

Arī vecāku cilvēku labsajūtai ir svarīgi, lai viņi joprojām piedalītos sabiedrības veidošanā, izmantojot zināšanas un pieredzi. Tas sniedz viņiem apmierinājumu, zinot, ka viņi ir sabiedrībai noderīgi un vajadzīgi. Tā kā sabiedrība noveco, būs jārada jaunas profesijas, kas vairāk piemērotas vecākiem cilvēkiem.

Mana draudzene, kurai ir desmit bērnu un nav vecmāmiņas, man jautāja: ,,Vai tu nezini, kur es varētu nopirkt omīti saviem bērniem?” Es bieži atceros kāda ārsta stāstu, kurš lūdza pensionētu skolotāju mācīt smagi apdegušu zēnu slimnīcā. Nebija gaidāms, ka zēns izdzīvos. Pateicoties skolotājas neatlaidībai, pacietībai un pieredzei, zēns sāka atbildēt uz viņas jautājumiem. Viņš sāka ticēt dzīvei. Kādēļ ārsti sūtīja skolotāju tik smagi strādāt ar zēnu, par kuru viņi domāja, ka viņš neizdzīvos? Vecāka cilvēka zināšanas izglāba jaunu dzīvību.

Jaunajiem ir daudz spēju un priekšrocību mācībās, kuras tie dažkārt līdz galam neizmanto, bet vecākiem cilvēkiem ir jāatrod gribasspēks un jāsaņem uzmundrinājumi, jo nekad nav par vēlu apgūt zināšanas, un viņi var gūt kompensāciju par lietām, kurām viņiem trūka laika vai naudas jaunībā. Zināšanu apguve nozīmē pilnīgāk baudīt dzīvi.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šajā gadsimtā, protams, nav grūti pārliecināt jebkuru, ka vispārējo un profesionālo izglītību turpmāk vairs nevar ierobežot ar skolu un tuvākajiem gadiem pēc skolas, bet tā ir jāatjauno un jāpaplašina visā cilvēka darba dzīves laikā. Demogrāfisko tendenču pārmaiņas, piemēra, ir pietiekams pierādījums šādai prasībai.

Saistībā ar to Pack kundzes lieliskais ziņojums izvirza daudz labu ideju un ļoti sekmīgi izsaka vajadzību radīt mācību kultūru it īpaši pieaugušo vidū. Ar šādu mērķi viņa nosauc virkni pasākumu, kas jāīsteno dažādos līmeņos. Protams, pieaugušo izglītība galvenokārt ir dalībvalstu uzdevums. Šā iemesla dēļ ES nevar noteikt rīcību; tā vietā mums jāiesaka un jālūdz, jāmudina un jāaicina dalībvalstis piedāvāt pasākumu klāstu, kas ievedīs vairāk cilvēku pieaugušo izglītībā.

Tāpat kā referente es cieši ticu – un to es saku kā Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks – ka daudzas dalībvalstis nav pilnīgi informētas par Eiropas Sociālā fonda un citu struktūrfondu nozīmi un iespēju lietot tos kā instrumentus mūžizglītības veicināšanā. Dalībvalstīm ir jāpārvalda struktūrfondi, paturot to prātā un nodrošinot lielāku līdzekļu pieejamību tiem, kuriem mūžizglītība ir visvairāk vajadzīga. Īsi sakot, ziņojums ir skaidrs aicinājums dalībvalstīm aktīvi izmantot tādus instrumentus kā Eiropas Sociālo fondu un Komisijai atbalstīt īpašas programmas pieaugušo izglītības jomā.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE) – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļoti priecājos šovkar runāt Parlamentā, kurš, jāsaka, ir labi apmeklēts.

Ar ziņojumu par pieaugušo apmācību ,,Nekad nav par vēlu mācīties” mūs šodien iepazīstināja Pack kundze ar viņai parasto inteliģenci un kompetenci. Priecājos redzēt Komisijas pārstāvjus, arī Figel kungu, kurš ir viens no lielākajiem sava darba aktīvistiem un entuziastiem, jo šeit patiesi vajadzīgs atbalsts, jo šis jautājums – jaunāku, strādājošu un vecāku cilvēku izglītība un apmācība – ir jautājums, kas reāli varētu tuvināt iedzīvotājus Eiropai.

Vēlos teikt kaut ko par pieaugušo grupu, kura varētu iegūt no šīs apmācības: jo šie pieaugušie ir pirmā, otrā un trešā vecuma pieaugušie. Ar trešā vecuma pieaugušajiem es domāju tos, kuri ir pārtraukuši darbu, devušies pensijā un beidzot apsēdušies, lai studētu tematu, kuru viņi vienmēr vēlējušies studēt, bet viņiem nekad nav bijis laika to studēt kaut cik padziļināti. Es, piemēram, studētu astronomiju, citi varbūt studētu fiziku vai ģeogrāfiju.

Manuprāt, Eiropai ir pareizi un svarīgi nogludināt pāreju no darba un strādājošā vecuma uz nestrādājošā vecumu, kad cilvēkiem ir gluži vai tiesības mācīties un būt izglītotiem. Šā iemesla dēļ esmu ļoti apmierināts ar šo ziņojumu un šo Eiropas Parlamenta ierosmi – veicināt arī vecāku cilvēku apmācību.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi! Cīnoties pret bezdarbu stratēģijas galvenais mērķis ir atvieglot darba ņēmēju adaptāciju darba tirgū, un to var panākt ar mūžizglītību. Mērķis bija panākt, lai 2010. gada ne mazāk kā 12 % cilvēku piedalītos pieaugušo izglītībā. Tagad mēs zinām, ka mērķis netiks sasniegts. Tomēr es vēlētos atzīmēt, ka ir dažas valstis, piemēram, Holande un Austrija, kuras jau ir sasniegušas Lisabonas mērķi, pateicoties nozīmīgām iniciatīvām, tostarp laika un finanšu izdevumu sadale starp darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valsti. Arī Dānijas pieredze ir vērtīga. Tur darbinieku rotācija atvieglo kvalifikācijas attīstību. Kad darbinieks tiek apmācīts, viņa vietu aizņem cits cilvēks, kurš tajā laikā nav nodarbināts. Šīs un citas valstis pierāda, ka to ir iespējams izdarīt un ka darba tirgus elastība ir ceļš uz novitātēm, kas rada jaunas darbavietas. Rezultāts ir viszemākais ilgstoša bezdarba līmenis. Ilgstošs bezdarbs Dānijā ir tikai 0.8 %. Es vēlētos ticēt, ka situācija mainīsies pašos pamatos pat jaunajās dalībvalstīs, pateicoties paraugu un Eiropas Sociālā fonda sniegtajiem milzīgajiem pamudinājumiem Es atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu un Pack kundzes ziņojumu.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Tiešām, mācīties nekad nav par vēlu. Es vēlētos apsveikt referenti par viņas darbu pie šī temata, kas ir svarīgs Eiropā un ārpus tās. Diemžēl daudzi iedzīvotāji joprojām uzskata, ka izglītība ir kaut kas tāds, ko cilvēks iegūst dzīves pirmajā pusē.

Mums jāveicina piekļuve pieaugušo izglītībai paredzētjiem Eiropas līdzekļiem it īpaši dalībvalstīs, kuras nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Līdzekļu apgūšanas pakāpe šajās valstīs ir diezgan zema, un profesionālajā pārkvalifikācijā un mūžizglītībā iesaistīto cilvēku skaits ir ļoti neliels.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi mainīt jaunu cilvēku mentalitāti viņu izglītības sākumposmā, lai sagatavotu viņus kustībā esošajai Eiropai. Izstrādājot jaunas Eiropas līmeņa programmas, mums jāieaudzina viņiem doma, ka mācības nebeidzas, tiklīdz cilvēks ieguvis pirmo kvalifikāciju. Ir svarīgi zināt, ka ikviens jebkurā laikā var iegūt jaunas prasmes un zināšanas neatkarīgi no vecuma, tautības, dzimuma vai dzīvesvietas. Ievērojot to visu, rodas fundamentāls rīkojums: mums jābūt gataviem mācīties.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Dāmas un kungi, ļoti straujās pārmaiņas darba tirgus struktūrā prasa augsti kvalificētus strādniekus. Mazkvalificēti cilvēki paliek stāvam malā no sociālā un ekonomiskā progresa.

Kreativitāte un jauninājumi ir mūsu laikmeta galvenie faktori. Jo atjautīgāks ir cilvēks, jo viņš ir kreatīvāks avots ekonomikai. Veiksmīgas ekonomikas ir tās, kuras iegulda cilvēkos (un tas nozīmē – izglītībā), darbaspēka pamata tehnoloģiskajās un valodu prasmēs. Ir svarīgi ar mūžizglītības palīdzību pamodināt spējas, kas snauž visa vecuma cilvēkos, gaidot, kad tās pielietos.

Manuprāt, referentes Doris Pack brīnišķīgais ziņojums ,,Pieaugušo apmācība: nekad nav par vēlu mācīties” nepaliks tikai vārdi; es domāju, ka mums izdosies to pārvērst darbos. Komisār Figel kungs, paldies par jūsu personīgo iesaistīšanos mūžizglītības jomā.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Pievienojos kolēģu apsveikumiem Doris Pack kundzei par viņas referents darbu. Šī tēma ir ļoti svarīga šodienas Eiropai un īpaši svarīga rītdienas Eiropai.

Jaunas sabiedrības attīstība un sociālā kohēzija ir cieši saistītas ar izglītību, un ar izglītību mums nevajag domāt tikai formālo izglītību, bet mums jāatbalsta arī neformālā un neoficiālā izglītība, kas augstākajā mērā koncentrējas uz cilvēku.

Es vēlētos vērst uzmanību uz migrantu izglītības nozīmi. Es domāju, ka mēs esam redzējuši praksē, ka migrantiem izglītība vajadzīga viņu sociālajai integrācijai, iecietībai, stabilitātei, darbam un, galvenais, Eiropas attīstībai.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referenti Pack kundzi un arī komisāru, kurš lieliski pilda pienākumus arī attiecībā uz viņa darbu Eiropas Tehnoloģiju institūtā. Taču šodien mēs apspriežam kaut ko citu. Es vēlētos pievērst uzmanību vienai konkrētai problēmai.

20. gadsimta sākumā Eiropa apkaroja analfabētismu; 20. gadsimta otrajā pusē visi eiropieši prata lasīt un rakstīt. Mūsdienu analfabētisms ir datorprasmju trūkums un piekļuves trūkums internetam. Es vēlētos ierosināt, piešķirt šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.

Digitālā šķirtne ietekmē arī plaisu starp paaudzēm. Jautājums ir par to, ka mums jāzina, pēc cik gadiem – pieciem, desmit gadiem – katrs eiropietis neatkarīgi no viņa vecuma zinās, kā lietot datoru, un viņam būs piekļuve internetam. Īpaši attālās Eiropas daļās tam varētu izmantot interneta kafejnīcas, kur vairāki datori novietoti vienā telpā un visi iedzīvotāji var lietot šo vietu. Tas ir 21. gadsimta pirmais izaicinājums.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. – (SK) es domāju, ka daudzie šeit izskanējušie ieteikumi tiešām ir pamudinājums iesaistīties pieaugušo izglītības jautājumā.

Saskaņā ar šo filozofiju, un kā jau norādīts, nekad nav par vēlu mācīties. Otrajā dokumentā teikts, ka vienmēr ir labs iemesls vai labs laiks, lai mācītos. Es vēlētos teikt, ka es uzskatu Doris Pack ziņojumu un daudzās šeit minētās ierosmes kā papildinājumu vai pielikumu tam, uz ko rosina pati Komisija. Tādēļ šī filozofija ir ļoti vērtīga un vēlama. Es vēlētos atgriezties pie dažiem īpašiem pasākumiem, jo tie palīdz un uzlabo to, kas ir svarīgs pieejai kopumā: motivācijas nozīme pieaugušo iesaistīšanā izglītībā; nepieciešamība nodrošināt labāku darba, ģimenes dzīves un mūžizglītības saskaņošanu; paaudžu un kultūru solidaritātes nepieciešamība; valodu mācīšanās vai mācīšanas nozīme; cieņa pret neaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām un augsti kvalificētu skolotāju nozīme, kas tika nesen apspriesta, ir viens no galvenajiem faktoriem izglītības panākumos; labāka piekļuve augstākajai izglītībai un salīdzināmu statistikas datu vai informācijas izveide.

Pēc jūsu aicinājuma Komisija atspoguļos arī karjeras izredzes saistībā ar pieaugušo izglītību un pieaugušo izglītības finansēšanas jautājumu. Tie ir ļoti precīzi jautājumi, kas atrodas arī dalībvalstu kompetencē.

Nobeigumā, viens no ne tikai šā ziņojuma, bet arī Komisijas dokumentu rezultātiem būs dalībvalstu diskusijas un Ministru padomes secinājumi februārī. Es domāju, ka tie būs godīgi un atbalstīs pieaugušo izglītību, kas ir pieejama augstā kvalitātē. Lūdzu, atļaujiet man nobeigumā izteikt vienu domu: tā ir ne tikai atzinība un pateicība, bet arī iedvesmas novērtējums. Kā komisārs, politiķis un arī kā tēvs es esmu pārliecināts, ka izglītība – un ar to es domāju pieejamu un kvalitatīvu izglītību – ir vissvarīgākais faktors cilvēku un visas sabiedrības politiskajai, ekonomiskajai un kultūras attīstībai. Turklāt izglītība ir lielisks izlīdzinātājs, un tas nozīmē, ka tā izlīdzina problēmas, kas ir vajadzīgas visu vienlīdzībai. Liels paldies, un es ar prieku gaidīšu mūsu sadarbību.

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man vispirms pateikties ikvienam klātesošajam par man dāvinātajiem ziediem. Es būtu laimīga iedot dažus ziedus no šīs buķetes Jan Fige¾. Popularizējot pieaugušo izglītību kops 1993. gada un redzot šo pūļu pirmos augļus, es esmu gandarīta, ka tagad mēs esam panākuši lielu izrāvienu, jo pieaugušo izglītības nozīme ir atzīta katrā politiskās darbības jomā.

Es īpaši alkstu pēc tā, lai tiktu radīti visi iespējamie pamudinājumi, kas motivētu pieaugušos atsākt izglītības procesu. Daudziem nekad nav bijis iespējas, un daudzu vajag motivēt. Nepieciešams pārvarēt arī šo cilvēku atturību un likvidēt barjeras. Tādēļ es domāju, ka ir jāatbalsta daudzie pieaugušo izglītības centri, fondi un labdarības organizācijas, kuras, kā mēs zinām, jau dara lielisku darbu šajā jomā, un ka šie izglītības sniedzēju augstie standarti – un es neredzu iemeslu, kādēļ tie nevarētu kļūt vēl augstāki – ir jāsaglabā. Kā teikts iepriekš, mums jānodrošina pieaugušo izglītības kvalitātes turpmākā uzlabošana.

Es biju sajūsmināta, dzirdot, ka jūsu jomā jau ir izveidota darba grupa, Figel kungs. Esmu laimīga, ka, iespējams, varu būt saistīta arī ar Grundvig, tā kā mēs varam aizdegt detonatoru, kā tas bija ar dalībvalstu valdībām.

Tādēļ sāksim. Daudzajiem jaukajiem vārdiem tagad tiešām jādod ceļš darbiem, un mūsu uzdevums ir vienkārši atspēkot godājamo parunu ,,Vecam sunim nevar iemācīt jaunus trikus”. Attiecībā uz pieaugušo izglītību tas ir tik nepareizs, cik vien var būt, un tādēļ es ceru, ka tagad mēs varam mēģināt ar mūsu pašu centienu un jūsu palīdzību iecelt seglos dalībvalstu valdības, lai tās var sākt rikšot, jo kāds brīdis paies, kamēr tās būs gatavas aulekšot.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums par šo punktu notiks trešdien, 2008. gada 16. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. – (HU) Es vēlos apsveikt referenti un komitejas par sekmīgo un augstākā mērā sociālo darbu. Tajā pašā laikā es diemžēl ievēroju, ka nebija nevienas atsauces par informācijas un saziņas prasmes uzlabošanu. Atliek tikai iedomāties, cik daudz tiesību aktu mēs esam izveidojuši gadu gaitā, kuros atzītas Eiropas iedzīvotāju jaunās tiesības, un cik daudzos gadījumos mēs esam noteikuši, ka strādniekiem, patērētājiem vai pat tūristiem ir jābūt piekļuvei attiecīgai informācijai un kanāliem internetā.

Visām šīm lietām ir jēga, ja saņēmēji var piekļūt informācijai. ,,e-prasmju” attīstība mūžizglītība un vispārējā pamatizglītībā iegūs ārkārtīgi lielu nozīmi kā uz zināšanām balstītas informācijas sabiedrības pamatakmens. Vēl viens svarīgs uzdevums dalībvalstīm būs vienlīdzīgu iespēju veicināšana IT un elektronikas integrācijā. Priecājos, ka visas Ungārijas partijas tam piekrīt, pat ja tās nav vienisprātis daudzās citās lietās.

Mūsdienu informācijas un saziņas tehnoloģijas pašas par sevi dod nebijušu iespēju patiesi veicināt kohēziju un vienlīdzīgas iespējas, bet mēs varam izmantot šo iespēju tikai tad, ja nodrošinām apstākļus ikviena iesaistīšanai visā viņa dzīves laikā, tā, lai pat ,,e-prasmēm” būtu pilnīgi pareizs komitejas atzinuma nosaukums: ,,Nekad nav par vēlu”. Pateicos par uzmanību!

19. Komisijas pasākumi 2008. – 2013. gadam, izmantojot attālās izpētes pielietojuma iespējas saskaņā ar KLP (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par pasākumiem, kuri jāveic Komisijai 2008. –2013. gadā, izmantojot attālās izpētes pielietojuma iespējas, kas izstrādātas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku COM(2007)0383 - C6-0273/2007 - 2007/0132(CNS)) (A6-0508/2007).

  Mariann Fischer Boel , Komisijas locekle − Priekšsēdētāja kungs, pirms es pievēršos ziņojuma saturam, es vispirms gribu pateikties referentam F. W. Graefe zu Baringdorf un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem par darbu, ko viņi ir veikuši, novērtējot Komisijas priekšlikumu.

Vispirms es vēlos izteikt dažas vispārējas piezīmes, lai Komisijas priekšlikumu ievietotu pareizā kontekstā. Komisijas priekšlikums attiecas uz agrometeoroloģisko sistēmu, ko lieto, lai sagatavotu graudaugu ražas prognozes un lai pārraudzītu graudaugu attīstību Eiropas Savienībā. Šo sistēmu izstrādāja 1990. gados, un tā pilnībā darbojas kopš 1998. gada. Man jāsaka, ka es uzskatu to par ļoti lietderīgu līdzekli.

Šī sistēma piegādā Komisijas dienestiem precīzu informāciju par situāciju graudaugu nozarē, kā arī palīdz Komisijai pieņemt savlaicīgus lēmumus, sekojot kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm, un tāpēc es uzskatu, ka ir gluži dabiski, ka tā tiek finansēta no lauksaimniecības virzības fondiem.

Ļaujiet man teikt šādus vārdus par priekšlikumiem Lauksaimniecības komitejas ziņojumā. Jums ir bažas par savākto datu izmantošanu. Es gribu izteikties ļoti skaidri par šo jautājumu. Kontrole nav šīs sistēmas mērķis, un to nekādā veidā nevar izmantot un tā netiks izmantota zemnieku kontrolēšanai Eiropas Savienībā.

Kad mēs skatāmies uz to no tehniskā viedokļa, šajā sistēmā radīto attālās izpētes attēlu izšķirtspēja ir pārāk zema, lai dotu iespēju kontrolēt, un šai sistēmai – arī tam jābūt skaidram – nav nekāda sakara ar mūsu Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS).

Referents arī paziņo, ka nav vienprātības par to, ka piedāvātā sistēma patiešām darbojas. Darbs pie sistēmas attīstīšanas sākās 1980. gadu beigās, un, kā es teicu, kopš 1998. gada, kad tā sāka darboties, sistēma ir patiešām regulāri sniegusi ražas prognozes Komisijas dienestiem. Mēs izmantojam šo informāciju ik dienas, piemēram, savās piegādes un cenu attīstības analīzēs par graudaugu nozari.

Pagājušajā gadā, 2007. gada septembrī, Komisija sniedza sistēmas vērtējumu ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, reāli parādot sistēmas lietderību. Sistēma ir arī īstenota nacionālā līmenī vairākās dalībvalstīs, un citas valstis izmanto vai attīsta līdzīgus līdzekļus, tāpēc šajā punktā es neesmu pilnīgi vienisprātis ar jums.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju projektu un iniciatīvu saraksta izveides principu kosmosa un attālās izpētes jomā. Tomēr šim priekšlikumam šī nav īstā vieta. Tas patiešām iederētos Eiropas Vides un drošības globālās pārraudzības iniciatīvā. Tāpēc mūsu viedokļi atšķiras, bet es ar interesi uzklausīšu godājamo deputātu komentārus.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Lauksaimniecības un lauku attīstītas koordinācijas komitejā mēs apsvērām, vai veidot ziņojumu šajā jautājumā, vai arī ļaut tam iziet bez ziņojuma. Mans uzdevums bija dziļāk pārbaudīt šo jautājumu, un pēc tam mēs nolēmām, ka sastādīsim ziņojumu, un tas nozīmē, ka divi no mums var šovakar apspriest šo lietu vēlreiz, kas ir noderīgi pats par sevi.

Taču mēs paklupām pret dažiem punktiem, un tas ir atspoguļots mūsu formulētajos grozījumos. Pirmkārt, Komisijas ziņojumā ir teikts, ka priekšlikums tika apstrīdēts mazāk Padomē kā kaut kur citur. Taču mūsu izmeklēšana atklāja, ka dažas valstis, it īpaši Ziemeļeiropā, neko daudz nevar iesākt ar šiem satelītu datiem, jo tur visu joprojām klāj sniegs, kad tiek uzņemti šie attēli.

Otrkārt, datus vāc privātas sabiedrības, kuras tos iesniedz Komisijai, un šo privāto sabiedrību galvenie klienti meklējami gāzes un naftas nozarē, uzņēmējdarbības jomā, kas saistīta ar daudzām spekulācijām. Bet mums jānodrošina – un tādēļ mēs vēlamies piesaukt mūsu parlamentārās kontroles pilnvaras – lai šie savāktie dati patiesi nebūtu saistīti ar privātām spekulatīvām ambīcijām, bet gan tiktu izmantot, kā jūs teicāt, tikai ražas un produkcijas prognozēšanai. Taču jūs zināt arī to, ka visi šie dati tiek izmantoti pieņēmumiem par preču tuvāko nākotni biržā, un šādas prognozes varētu izmantot šim nolūkam.

Pirms turpināt, atļaujiet man uzsvērt, ka Komisijai un Parlamentam šeit nav kopēju interešu, bet Parlamentam ir kontroles funkcija, un tādēļ mums ir jēga par to runāt un prasīt Komisijas ziņojumus, kur skaidri parādīts, kas līdz šim ir noticis, kā tas ir reģistrēts un kādam mērķim kalpo. Būtībā tas ir aicinājums jums atskaitīties tuvākajos gados.

Pēc tam mēs, protams, bijām nedaudz nesaprašanā uzzinot, ka pēkšņi mainīts šīs datu savākšanas finanšu pamats. Līdz šim mēs bijām veltījuši budžeta pozīciju, kurā būtu jāapspriež apropriāciju palielināšana un priekšlikumi to aizturēšanai. Tagad šīs darbības nodotas Garantiju fondam, pār kuru Parlamentam ir mazākas kontroles pilnvaras. Tagad mēs varam pieņemt, ka tad, ja Līgums stājas spēkā 2009. gada sākumā, Garantiju fonds vairs nepastāvēs, un tādēļ šīs lietas nonāks Parlamenta pilnā budžeta suverenitātē. Šī pieeja vismaz tika ierosināta, un kad mēs saņēmām ziņojumu, joprojām nebija skaidrs, kad Līgums materializēsies. Tā nu mēs teicām nē, tagad mēs negribam neko mainīt; tam jāpaliek tādam, kāds tas ir, proti, budžeta pozīcijā, kuras izdevumu pusi Parlaments vēlāk var pārbaudīt.

Visā visumā, komisāra kungs, es noteikti ticu, ka mums ir svarīgākas problēmas, ko apspriest un mēģināt atrisināt attiecībā uz veselības pārbaudēm nekā mūsu pārdomu temats šovakar. Lai nu kā, lauksaimnieki ir ļoti jūtīgi, ja pastāv kādas aizdomas, ka viņus izspiego. Jūs skaidri pateicāt, ka tam nav sakara ar uzraudzību vai spiegošanu. Es ar prieku to paziņošu tālāk, bet jums mūs jāsaprot. Mums kā Parlamentam jānodrošina, lai jūs saprotat. Mūsu atbildība vēlētāju priekšā prasa, lai mēs apspriežam šo jautājumu un izsakām šo norādi.

  Esther Herranz García, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Labvakar! Vēl viens vakars diskusijām par lauksaimniecību. Kā Komisija norāda ziņojumā, iepriekšējos gados attālā izpēte ir parādījusi, kā mēs varam pareizi izpildīt Kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldes vajadzības. Tradicionālās statistikas un lauksaimniecības prognozēšanas sistēmas sāk novecot, ienākot jaunajām tehnoloģijām, kuras iebrūk visās mūsu dzīves jomās.

Tās devušas arī iespēju uzlabot novērojumu precizitāti, objektivitāti, ātrumu un biežumu, kā arī panākt turpmāk paredzēto darbību izmaksu samazināšanu un lauksaimniecības izdevumu pārvaldību. Tādēļ attālā izpēte ir ļoti vēlama Kopējā lauksaimniecības politikā.

Ziņojuma projekts, kurš rīt tiks nodots balsošanai, vispārēji atbalsta Eiropas Komisiju, izņemot vienu punktu, kuru es uzskatu par svarīgu, jo tas skar pasākuma finansējumu. Lauksaimniecības komitejā es atbalstīju referenta priekšlikumu izveidot īpašu budžetu attālajai izpētei EUR 9.2 miljonu apmērā ārpus Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, lai nodrošinātu Kopienas turpmāko atbalstu attālajai izpētei visās dalībvalstīs.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju balsojuma rezultātu Lauksaimniecības komitejā, kuras ziņojumā arī izklāstīta nepieciešamība izmantot Kopējā pētniecības centra Ispras mītnes datoru iespējas, lai apkopotu kosmosa datus, nevis ideja izveidot jaunu datoru infrastruktūru, kā ierosina Eiropas Komisija.

Tādēļ mums jāsaskaņo gan infrastruktūras, gan finanšu budžets, un mums Parlamentā jāatbalsta dokuments, kurš rīt tiks nodots balsošanai.

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

  Lily Jacobs, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Nav nekā, ko nevar paveikt tehnoloģija. Mūsu priekšā ir Eiropas Komisijas priekšlikums par tādas programmas paplašināšanu, kura izmanto vismodernāko tehnoloģiju Eiropas lauksaimniecības pārraudzībai. Pēc gadiem ilgiem pētījumiem iesaistītie zinātnieki var pamatoti lepoties ar sevi.

Izmantojot satelītus, ir iespējams, piemēram, pārraudzīt zemes izmantošanu un stāvokli, pētīt klimata pārmaiņu ietekmi un pat prognozēt ražas. Tas nozīmē, ka mēs varam paturēt acīs situāciju un savlaicīgi rīkoties, lai paredzētu un novērstu tādas problēmas kā labības ražas trūkums šogad.

Sākotnēji es biju inženiere, un es uzskatu, ka principiālas tehnoloģijas šāda veida pielietojums mūsu labklājības veicināšanai ir ļoti aizraujošs. Tamtama sistēma lauksaimniecībai. Kurš gan to kādreiz būtu domājis? Tagad mums jāapsver, vai mēs kā Parlaments atbalstām turpmākos pētījumus un šāda veida lietojumu. Kā mēs varam pateikt nē?

Es iesaku saviem kolēģiem sociālistu grupā balsot par šo direktīvu, bet es vēlos veltīt dažas piezīmes komisāram, kurš ir kopā ar mums šajā vēlajā stundā.

Pirmkārt, es šaubos par budžeta un programmas iekļaušanu Lauksaimniecības garantiju fondā. Līdz šim projektam bija sava budžeta pozīcija, kas Parlamentam deva iespēju pārraudzīt situāciju un saņemt regulāru informāciju. Neraugoties uz programmas pierādīto vērtību, pētījumi vēl turpinās. Es uzskatītu to par īpašu kļūdu, ja Komisija mums vairs neziņotu par progresu un programmas rezultātiem, vai par attiecīgajiem izdevumiem. Kā Parlamenta deputāte un ieinteresētā puse es mudinātu saglabāt atsevišķo budžeta pozīciju, lai mēs arī turpmāk būtu informēti un varētu iesaistīties arī apsvērumos.

Otrkārt, es vēlētos redzēt, lai visi pētījumu rezultāti būtu brīvi pieejami pārējām ieinteresētajām pusēm, arī universitātēm un pētniecības institūtiem. Īpaši klimata izpētes jomā dati, kuri parādās, pateicoties MARS un LUCAS, var būt ārkārtīgi noderīgi.

Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es beigšu savu pirmo runu šajā plenārsēdē ar aicinājumu pēc pārredzamības. Ceru uz pozitīvu atbildi no Fischer Boel kundzes.

  Samuli Pohjamo, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentam Graefe zu Baringdorf kungam par lielisko veidu, kādā viņš ir sagatavojis šo tēmu debatēm. Viņš ir smagi strādājis un atklājis trūkumus un problēmas, kas saistās ar attālo izpēti.

Uzmanīga pieeja, uzsvars uz pārredzamību un pielietojuma jomas precīza specifikācija šeit ir ļoti piemērota. Vislabākajā nozīmē attālā izpēte ir ceļš, kā ātri iegūt informāciju par saimniecību stāvokli, ražām un augšanas apstākļiem. Pēc tam šo informāciju var izmantot, piemēram, pētniecībā, lauksaimniecības mārketinga plānošanā un Kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldībā.

Taču pielietotajām metodēm joprojām ir daudz trūkumu, kā norāda referents. Dalībvalstīs ir atšķirīgi apstākļi, un dalībvalstu dati nav pilnīgi salīdzināmi. Piemēram, manā valstī Somijā sniega klātie zemes gabali bieži vien ir tik mazi, ka ne vienmēr izdodas noteikt virsmas apgabalus no satelītattēla. Tādos apstākļos ir piemērots grozījums, kura noteikts, ka iegūto informāciju drīkst izmantot tikai ražas novērtēšanai, nevis kontroles nolūkiem.

Lauksaimniekus tagad apgrūtina birokrātija, papīri un pastāvīga pārraudzība. Tiek piemērotas nepamatoti bargas sankcijas, ja viņi nejauši kļūdās, sekojot sliktam padomam. Tā kā attālās izpētes metodes attīstās, jācer, ka tās palīdzēs samazināt birokrātiju, kas pastāvīgi moka lauksaimniekus.

Tomēr vispirms mums jāiegūst precīzāki pētījuma rezultāti, lai nodrošinātu to, ka šīs metodes ir tiešām uzticamas, un ka tās attiecas objektīvi pret visiem lauksaimniekiem. Kad jaunās metodes ir ieviestas, mums jānodrošina arī lauksaimnieka privātuma aizsardzība un visa procesa pārredzamība.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Lai panāktu Kopējās lauksaimniecības politikas pareizu darbību, vispirms vajadzīgi precīzi un uzticami dati.

Viens no attālās izpētes lietojumiem dod iespēju pārraudzīt audzēšanu un prognozēt ražas. Tas iegūst vēl lielāku nozīmi, ņemot vērā klimata pārmaiņu pastiprināšanos. Izmantojot attālo izpēti mēs varam jau agrīnā stadijā noteikt augu attīstībai nelabvēlīgus apstākļus un tā rezultātā ātrāk un precīzāk prognozēt, kurus apgabalus apdraud sausums. Šie paņēmieni nodrošina datu ekonometriskos modeļus, kurus mēs bieži izmantojam, kad apsveram, kādas sekas būs pārmaiņu ieviešanai Kopējās lauksaimniecības politikas darbībā. Ar precīzāku sākotnējo datu palīdzību mēs varam samazināt kļūdu iespējamību prognožu scenārijos.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi turpināt MARS projektu. Taču projekta finansējuma avotiem jāpaliek nemainīgiem, t.i., atsevišķā budžeta pozīcijā un nevis no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda. Tā kā projektu finansē no ES līdzekļiem, tas ir, no mūsu iedzīvotāju nodokļiem, es uzskatu, ka ir jāizpēta MARS projekta efektivitāte un tā iespējamie lietojumi, kuri līdz šim vēl nav izmantoti.

Kā parasti, es vēlos apsveikt referentu par lielisko ziņojumu un pilnīgi piekrītu viņam, ka mums jānodrošina, lai šī sistēma kļūtu vienotāka un, galvenais, produktīvāka un lietderīgāka.

Pēdējais jautājums, ko es vēlos aplūkot, ir piekļuve datiem. Katram ir tiesības lietot šo informācijas avotu, ne tikai lēmumu pieņēmējiem, bet arī dalībvalstīm un pētniecības un akadēmiskajām iestādēm. Šie dati var būt noderīgi pat lauku saimniecības līmenī: piemēram, lauksaimnieki varētu izmantot no attālās izpētes iegūto informāciju, lai optimizētu lauku apstrādi.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos atbalstīt referenta viedokli un uzsvērt, ka attālās izpētes metodes var būt noderīgas Eiropas Komisijai: pirmkārt, lai palīdzētu pārvaldīt lauksaimniecības tirgus, otrkārt, dodot iespēju pārraudzīt audzēšanu un vienlaikus prognozēt ražu, un treškārt un beidzot, šai prognozēšanai vajadzētu ietekmēt lauksaimniecības izejvielu cenas, kas būs īpaši svarīgi nākamajos gados situācijā, kad pārtikas cenas pastāvīgi pieaug.

Pat ja daži no iepriekš minētajiem mērķiem tiktu izpildīti, tas būtu pietiekami, lai atzītu, ka attālā izpēte ir metode, kas sniedz svarīgu informāciju, kura ir noderīga individuālo lauksaimniecības izstrādājumu tirgus pārvaldībai.

Tajā pašā laikā, dodot šai metodei pozitīvu novērtējumu, es vēlētos apliecināt, ka pievienojos referenta viedoklim, ka darbs šajā jomā jāfinansē no īpašas budžeta pozīcijas un nevis no Lauksaimniecības garantiju fonda.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! nesen mani uzaicināja uz Rotary kluba sanāksmi, kur notika ļoti interesantas debates. Kāds rotarietis, kurš ir dedzīgs ES kritiķis, vaimanāja, ka Eiropā valda liela krāpšana, ka tā kļuvusi nekontrolējama un ka mums ir īpaši daudz problēmu lauksaimniecības nozarē. Interesanti, ka pēc dažam minūtēm kāds lauksaimnieks stāstīja, ka viņš nupat pārdzīvojis pārbaudi, kura tikusi veikta ar ārkārtīgu stingrību un precizitāti, un ka viņš nezina nevienu nozari, kura būtu pakļautai šādai nav pilnīgai kontrolei, izņemot lauksaimniecību.

Es domāju, ka tas ļoti skaidri parāda, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, proti, informācija par to, kas īsti notiek. Tādēļ labākā prakse un salīdzinošā vērtēšana ir ārkārtīgi svarīgas, ja mēs vēlamies paskaidrot Eiropas sabiedrībai, cik svarīga mums ir lauksaimniecības politika.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Graefe zu Baringdorf kungs! Šis priekšlikums par attālo izpēti ar satelīta palīdzību ir interesants. Franču lauksaimnieku līderis Michel Debatisse jau 1990. gadā izvirzīja priekšlikumu par attālo izpēti šajā plenārsēžu zālē, tikai tajā gadījumā pielietojuma joma būtu liellopu audzēšana. Ideja bija iestiprināt mikročipus govju un aitu ausīs kā daļu no pārraudzības prēmiju izmaksas sistēmas un novērst krāpšanu dažos Francijas dienvidu reģionos. Bija pat plāns ar elektroniskajām kapsulām. kuras govs norītu un kuras pēc tam iestiprinātos kabatā zarnā, ļaujot atklāt un saskaitīt ganāmpulku ar satelīta palīdzību.

Tas, kas ir mums priekšā šodien, ir kaut kas atšķirīgs, kaut gan tas sākās pirms septiņiem gadiem ar MARS un LUCAS izmēģinājuma projektiem. Šī koncepcija ir saistīta ar informācijas piegādi par zemes lietošanu un augsnes vai graudaugu stāvokli, lai prognozētu graudaugu ražu un vienlaikus pārvaldītu lauksaimniecības tirgus un veidotu ekonometriskos modeļus.

Šeit ir acīmredzamas briesmas – šajā mērķī apkopot informāciju, uzlabot statistiku, veidot prognozes, un, patiesi, izveidot interneta vietni: man gribas nosaukt tās par attālās izpētes elites briesmām, jo šī tehnoloģija būs pieejama tikai lielajiem lauksaimniekiem vai ļoti bagātiem reģioniem, un ne katram būs ļauts paredzēt cenas – īpaši noderīga iespēja, kad paredzams graudu cenu kāpums. Skaidrs, ka iespēja nojaust cenas, vairākus mēnešus iepriekš paredzot ražu, ir ārkārtīgi interesanta perspektīva Čikāgas vai kādām tur vēl biržām.

Mūsu referentam Graefe zu Baringdorf kungam ir tiesības būt īpaši ieinteresētam jautājumā par to, kurš gūs labumu no sistēmas, it īpaši ja runa ir par cenu – es domāju, ir runa par aptuveni desmit miljoniem eiro, kaut gan tie ir izkaisīti pa pieciem vai sešiem gadiem – un šīs summas nenāks no neatkarīgas budžeta pozīcijas, bet gan no Lauksaimniecības garantiju fonda. Sistēmu noteikti ir vērts rūpīgi pārbaudīt vai celt apsūdzību pret to, komisāra kungs!

  Mariann Fischer Boel , Komisijas locekle − Priekšsēdētāja kungs, ir tiesa, ka mums dažreiz ir izdevība sēdēt šeit vēlu vakarā un diskutēt par lauksaimniecības jautājumiem, bet man jāsaka, ka es priecājos, lai cik vēls ir vakars, ka man ir izdevība apmainīties ar viedokļiem par šo – vismaz mums, kas esam šeit šovakar – ļoti interesanto tematu.

Vispirms, ir skaidrs, ka situācijās, kur teritorijas ir pārklājis sniegs, nav iespējams – un tas attiecas uz mūsu somu draugiem – savākt datus par labību, bet ir iespējams savākt meteoroloģiskos datus, kas būs pieejami par spīti laika apstākļiem. Tā kā tas ir arī cieši saistīts ar to attīstību, kurai mēs sekojam diskusijās par klimata maiņu, es domāju, ka arī šī informācija ir derīga un svarīga. Ir bijušas dažas bažas par datu pieejamību, un es varu tikai teikt, ka dati ir pieejami, vienalga, no kurienes jūs esat. Tie ir pieejami vai nu dalībvalstīs vai internetā, tāpēc dažādās teritorijās savāktie dati nav slepeni.

Attiecībā uz budžetu, manuprāt, ir svarīgi, ka situācijā, kad mums ir ierobežots budžets lauksaimniecībai, mēs rūpējamies, lai nauda tiek izdota vispareizākajā veidā un lai (atsaucoties uz J. C. Martinez) mēs varam pamatot, kā izdodam naudu, un nodrošināt, ka nenotiek nekāda krāpšana. Es domāju, ka mēs esam bijuši gluži veiksmīgi, skaidrojot Eiropas Parlamentam, kā mēs tērējam naudu un kā veicam kontroli. Tomēr tikpat svarīgi man ir šovakar vēlreiz teikt, ka tehnoloģija, ko izmanto šajā sistēmā, lai reģistrētu labību laukus, nedod iespēju izmantot šo pašu sistēmu kontroles nolūkos. Tehnoloģija ir pilnīgi atšķirīga, un attēls ir vienkārši nelietojams kontroles nolūkos, tāpēc, lūdzu, nesasaistiet šīs lietas, jo tas ir pilnīgi nevietā. Tomēr es vēl arvien uzskatu, ka nauda, ko mēs turpmāk tērēsim šai sistēmai, ir attaisnota. Tā būs aptuveni starp EUR 1,5 miljoni un EUR 1,7 miljoni katru gadu. Īpaši situācijā, kad esam pieredzējuši dramatiskas cenu svārstības lauksaimniecības nozarē, ir svarīgi, ka mums ir oficiāli dati, uz kuriem balstīt savas prognozes.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Saskaņā ar jauno sistēmu referentam pieder pēdējais vārds, un šeit slēpjas ieskats tajā, kā Eiropas Parlaments redz sevi attiecībā pret Komisiju. Kā jūs zināt, mums nav domstarpību par nākamajiem pasākumiem šajā lietā. Es neierosinu nodot sistēmu metāllūžņos; es tikai ierosināju dažus uzlabojumus – kurus es negrasos uzskaitīt –lai palielinātu Parlamenta kontroles pilnvaras.

Jautājumā par datiem, kurus var izmantot klimata analīzei mēs norādījām, ka ir divi izmēģinājuma projekti ar nosaukumiem LUCAS un MARS. Tomēr tas liecina, ka savāktie dati tiešām pārsniedz zemkopības sfēru. Tādēļ es paskaidrojumā lūdzu saglabāt atsevišķu budžeta pozīciju.

Atļaujiet man nobeigumā pastāstīt nelielu anekdoti, kas parāda, ar kādām lietām mums jānodarbojas. Saimniecību, kuras tuvumā es dzīvoju, apmeklēja uzraudzības iestādes ierēdņi, jo satelīta sistēma ļāva domāt, ka ir atklāts novadgrāvis, citiem vārdiem sakot, aizliegta drenāžas sistēma. Inspektori teica, ka tai jābūt pretējā pusē, konkrētā vietā, ko norādīja sistēma. Taču lauksaimnieks apgalvoja, ka viņš neko nav darījis. un kas tad īsti notika? Uz lauka gulēja plastikāta paklājs – kas arī nedrīkstētu notikt – un cauri tam bija izaugusi zāle. Tas bija tas, ko satelīta sistēma bija uztvērusi, un tagad ierēdņi bija ieradušies, lai fermerim kārtīgi sadotu.

Mēs, politiķi, protams varam izdomāt vēl vairāk stāstiņu, kas līdzīgi tiem, kas nāk no mūsu vietējiem apgabaliem – un bez šaubām, komisāra kungs, jūs pats esat dažus dzirdējis – un kura uzskatāmi parāda, ar ko mums jānodarbojas. Nav iemesla noliegt mūsu bažas vai šaubīties par lauksaimnieku izredzēm tikt pārvaldītiem tādā veidā, kuru sabiedrība nespēj saprast, un kurš vairs nav pakļauts parlamentārai kontrolei. Tādēļ es ceru, ka jūs sapratīsit, kādēļ mēs izlikām šo ziņojumu Parlamentā un apspriedām to, un kādēļ mums arī turpmāk jābūt piesardzīgiem. Lai būtu kā būdams, mēs gatavojamies atbalstīt viens otru šajos centienos.

  Priekšsēdētājs. − Paziņoju debates par slēgtām.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 16. janvārī.

20. Polijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statuss (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par mutisku jautājumu Komisijai, ko iesniedza Giuseppe Gargani Tieslietu komitejas vārdā (O-0082/2007 – B6-0002/2008) par Polijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusu.

  Giuseppe Gargani, autors. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājumu, kuru mēs šovakar apspriežam, Tieslietu komiteja, kuru man ir gods vadīt, ir detalizēti pārbaudījusi, varu teikt, vairāk nekā vienā gadījumā, un komiteja lūdza mani uzsākt diskusiju un viedokļu apmaiņu ar Komisiju par šo jautājumu.

Jautājums attiecas uz Polijā ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri nav tādā pašā statusā no vēlēšanu likuma un visu to noteikumu viedokļa, kuri reglamentē citu parlamentāriešu ievēlēšanu citās dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Polijā praksē reglamentē 2004. gada 23. janvāra akts, kas nosaka prasības personām, kuras var tikt izvirzītas: kandidātiem jābūt sasniegušiem 21 gada vecumu balsu skaitīšanas dienā, viņi nedrīkst būt apsūdzēti par kriminālnoziegumiem, viņiem jābūt Polijas iedzīvotājiem un jāatbilst daudziem citiem kritērijiem.

Šā akta 17. nodaļā noteikti apstākļi, kādos Polijā ievēlēti Eiropas Parlamenta deputāti var zaudēt mandātus: viņu tiesības tikt izvirzītam, tas ir, prasības viņu tiesībām tikt izvirzītam balsu skaitīšanas dienā var tikt atzītas par spēkā neesošām, un iespējamās sekas ir mandāta atņemšana, ja šīs prasības nav bijušas izpildītas, un daudzas citas lietas, kuras es necitēšu, lai nonāktu pie lietas būtības, kuru es vēlētos šeit apspriest.

Pamatojoties uz daudziem kombinētiem noteikumiem, kā mēs, juristi, sakām, Eiropas Parlamenta deputāts automātiski zaudē mandātu, tas ir, Eiropas Parlamenta deputātam automātiski atņem mandātu, ja viņš vai viņa ir notiesāts krimināllietā; Polijas parlamenta deputātu gadījumā 2001. gada 12. aprīļa likumā, kas attiecas uz ievēlēšanu gan republikas Saeimā, gan Senātā, nav šāda veida noteikuma, kā rezultātā šie noteikumi attiecas uz Polijā ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem, bet neattiecas uz Polijas valsts parlamenta deputātiem.

Šā iemesla dēļ mēs apspriedām šo jautājumu un uzdevām jautājumu sev, jautājumu, kuram, starp citu, ir atskaņas attiecībā uz imunitātes pieprasījumiem; kā jūs zināt, mums ir, kā to ļoti labi zina komisārs F. Frattini, tiesības izlemt šo jautājumu. Protams, ja deputātam automātiski atņem mandātu tāda notikuma rezultātā, par kuru nevar apstiprināt imunitāti, tad acīmredzot problēma turpinās, turpinās nenoteiktība.

Šā iemesla dēļ mēs jautājam komisāram, un es jautāju komitejas vārdā, vai viņš uzskata, ka Polijas tiesību akti par valsts parlamenta vēlēšanām pārkāpj Protokola par privilēģijām un imunitāti 10. pantu, kurā noteikts, ka Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem. Tādēļ šeit ir skaidra nekonsekvence, ja Polijas deputātam ir paredzēts zaudēt mandātu, bet pret valsts parlamenta deputātu neizturas tādā paša veidā.

Es vēlētos jautāt Komisijai, vai tā ir nodomājusi uzsākt tiesvedību Tiesā, lai Polija grozītu šo tiesību aktu un pareizi piemērotu Līgumu, jo šķiet, ka Līgums nav piemērots tā, kā to vajadzētu darīt. Tā kā ir runa par izņēmumu, un tā kā vienlīdzīga attieksme pret visiem deputātiem no visām dalībvalstīm nozīmē, ka šis izņēmums Polijas deputātiem ir pilnīgā pretrunā ar to, ko var paredzēt un kas ir paredzēts visiem pārējiem deputātiem no citām dalībvalstīm. Es vēlētos uzdot komisāram šos divus jautājumus un iepazīstināt Parlamentu ar šo informāciju, un lūgt, vai komisārs var atbildēt uz šiem diviem jautājumiem, un vai ir iespējams atrast tiesisku aizsardzību attiecībā uz maniem jautājumiem.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Problēma, ar kuru mūs iepazīstināja Gargani kungs neapšaubāmi ir nopietna – tā ir svarīga divu principu dēļ, kuri vienādi attiecas uz šo jautājumu un ir vienādi svarīgi, tie ir izvirzīti priekšplānā.

Pirmais piemērotais princips, bez šaubām, ir Protokola par privilēģijām un imunitāti un par Eiropas Parlamenta deputāta statusu 10. pants, kur norādīts, ka valstīs, pie kurām pieder Eiropas Parlamenta deputāti, šiem deputātiem jāpiešķir tādas pašas privilēģijas kā attiecīgās valsts parlamenta deputātiem.

Taču šeit iesaistīts vēl viens noteikums – noteikums, kurš, manuprāt, arī ir svarīgs – un tas ir 1976. gada Eiropas Akta 13. pants par Parlamenta deputātu vēlēšanām. Šajā pantā ļoti skaidri noteikts, ka tad, ja dalībvalsts ievieš valsts tiesību aktu, kas attiecas uz šeit minēto gadījumu, tad statusa zaudēšanu, Eiropas Parlamenta deputāta amata zaudēšanu, Eiropas Parlamenta deputāta mandāta anulēšanu šajā valstī ir nosaka valsts tiesību akti.

Citiem vārdiem sakot, šeit ir acīm redzams konflikts, jo Privilēģiju protokola noteikumi, kā citēja Gargani kungs, runā par vienlīdzīgām privilēģijām Polijas parlamenta deputātiem un Polijā ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem, tomēr tajā pašā laikā 1976. gada Eiropas Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu acīmredzami, es pat teiktu – skaidri, nosaka Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudējumu un nosaka, ka šī statusa zaudējumu nosaka valsts tiesību akti.

Pēc manām domām, problēma šeit vairāk ir Eiropas Savienības trešā pamatprincipa pārkāpums: vai Polijas valsts tiesību aktos ir iekļauts vai nav iekļauts vienlīdzīgas attieksmes princips. Tas ir princips, kas iekļauts visu Eiropas valstu konstitucionālajās tiesībās, kas nosaka, ka vienādās situācijās jārīkojas vienādā veidā. Strīdus priekšmets nav vispārējais princips, bet tas, ka vispārējais princips tomēr neatļauj Eiropas Komisijai noteikt, kādā veidā Polijas tiesiskajam regulējumam jāmaina tiesību akti, jo to nosaka valsts likumi; ja valsts tiesību akti gribētu pārvaldīt valsts parlamenta deputāta statusa zaudēšanu citādā veidā nekā Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu, tas būtu iespējams, bet svarīgākais faktors būtu tas, lai vieni noteikumi būtu saskaņoti ar otriem noteikumiem.

Tas ir mans personīgais viedoklis par to, ka Komisija tagad nevar teikt ,,mēs vēršamies Tiesā pēc sprieduma, ka Polijas valsts tiesību akti ir jāgroza šādā veidā”, bet es uzskatu, ka vispārējo principu var ievērot. Vispārējais princips ir tāds, ka Polijas tiesiskajam regulējumam jārīkojas, lai grozītu šo atšķirību attieksmē un tas, es domāju, ir Polijas likumdevēja ziņā. Tā kā šāds jautājums nekad nav radies, un tas ir pārāk delikāts, lai to risinātu nekavējoties, man šķiet, ka pirmais solis ir panākt sapratni: ja Polijas likumdevējam, kā es domāju, ir jānovērš šī attieksmes atšķirība, tad tā ir lieta Polijas parlamentam.

Otrais: vai Polijas tiesību akti atbilst iepriekš citētajam 1976. gada Eiropas Aktam? Es varu pateikt jums, Gargani kungs, ka es esmu uzsācis salīdzinošu pētījumu 12 jaunajās dalībvalstīs, lai pārliecinātos, vai tiesību akti, ne tikai Polijas tiesību akti, bet to 11 dalībvalstu tiesību akti, kuras pievienojās Eiropas Savienībai no 2004. līdz 2007. gadam, vai valsts tiesību akti šajās dalībvalstīs atbilst 1976. gada Eiropas Aktam.

Nobeigumā, ir jāķeras pie diviem uzdevumiem. Pirmais: pārskats, kuru es veicu, par Polijas valsts tiesību aktu atbilstību, un ne tikai Polijas tiesību aktu, jo fakts, ka Gargani kungs izvirzīja izskatīšanai Polijas lietu, nenozīmē, ka citās dalībvalstīs nav līdzīgu situāciju. Man šķiet, ka šis pārskats vajadzīgs visām šīm valstīm.

Otrais uzdevums ir novērtēt, vai Polijas parlaments var, neraugoties uz tiesību aktiem, novērst to, kas objektīvi ir acīmredzams konflikts, jo pastāv acīmredzama diskriminācija starp Polijā ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātu statusu un Polijas parlamenta deputātu statusu, ko nosaka tiesību akti. Šeit ir acīmredzams konflikts, un vienīgais aspekts, kuru, man šķiet, būs grūti pieņemt, ir tas, ka Eiropas Komisijas ziņā ir jautāt Tiesai, kādi pasākumi jāīsteno Polijas likumdevējam.

Ja Parlaments piekrīt šai nostājai, mēs varētu vienkārši norādīt, ka Polijā pastāv acīmredzama diskriminācija starp divu veidu parlamentāriešu statusiem. Tas ir pilnīgi jauns pasākums, un mums jāmēģina sadarbības garā panākt tā progress.

  Tadeusz Zwiefka, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Priekšsēdētājs Gargani kungs ļoti skaidri iepazīstināja ar Eiropas Parlamenta deputātu situāciju saistībā ar Polijas tiesību aktiem, kā arī par nevienlīdzīgo attieksmi pret viņiem tajā pašā saistībā, kas attiecas uz Polijas parlamenta deputātiem un arī uz senatoriem. Es varētu piekrist komisāra Frattini kunga izvirzītajam argumentam, ka tas ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums pret Eiropas Parlamenta deputātiem likuma priekšā.

Vēlos jūs informēt, ka pašlaik Polijā valdošā koalīcija Platforma Obywatelska un Polskie Stronnictwo Ludowe ir sākusi darbu pie šī tiesību akta grozījumiem, lai padarītu to vienādu Eiropas Parlamenta deputātiem, Polijas parlamenta deputātiem un senatoriem. Šis grozījums tiks veikts tādā pašā virzienā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā iekļautais noteikums, tā kā tas pats princips attieksies arī uz Polijas parlamenta deputātiem un Polijas senatoriem.

Tomēr saistībā ar to, ko teica Gargani kungs, ka mēs atklājam diskusiju par problēmu, kas var būt plašāks jautājums, es prātoju, vai būtu vērts domāt par kopēju vēlēšanu likumu vismaz vispārējo principu nozīmē, kopēju Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo pašlaik 27 dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi apstākļi. ir grūti nepiekrist, un, protams, es atzīstu visus tiesiskos ierobežojumus Eiropas Parlamenta deputātiem, bet man ir grūti samierināties ar situāciju, kad, cilvēks, kuram piespriests naudassods lietā, ko ierosina prokuratūra dienests par tīšu noziegumu vai par apsūdzību šādā noziegumā, automātiski zaudē Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debates izvirza jautājumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret Polijā ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem un Saeimas deputātiem attiecībā uz ievēlēšanas kritērijiem un mandāta zaudēšanu.

2004. gada 23. janvāra Akta par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtību 9. pantā mēs redzam, ka tiesības tikt izvirzītam uz ievēlēšanu šajā institūcijā tiek dotas personām, kuras, līdzās citiem kritērijiem, nav tikušas notiesātas par tīšu noziegumu vai kuras ierosinājusi prokuratūra, un 142. pantā norādīts, ka mandātu var atņemt, piemēram, tādā gadījumā, ja deputāta ievēlēšana Eiropas Parlamentā atzīta par spēkā neesošu. Tas nozīmē, ka deputāta notiesāšana (kā iepriekš minēts, tas attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātiem) par tīši izdarītu noziegumu līdzinās automātiskai mandāta zaudēšanai, bet valsts parlamenta deputātiem tas nav šķērslis tikt izvirzītiem ievēlēšanai, un tā rezultātā deputāts mandātu nezaudē.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu privilēģijām Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 1. punktā noteikts, ka ,,deputāti izmanto privilēģijas un neaizskaramību atbilstoši Protokolam par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās”. Protokola preambulā noteikts, ka tas reglamentē jautājumu par privilēģijām un imunitāti, kas nepieciešama pienākumu veikšanai Eiropas Kopienu labā, un 10.a pantā noteikts, ka Asamblejas sesiju laikā ,,savā valstī [deputātiem ir] imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem”. Polijas parlamenta un Eiropas Parlamenta deputātus aizsargā vienāda imunitāte. Saskaņā ar 11. pantu, ,,dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienas iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi”.

Nav šaubu, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir dalībvalsts pārstāvis, kurš piedalās Savienības iestāžu darbā. Tā kā Eiropas Parlamenta un Polijas parlamenta deputātiem ir jābauda vienāda imunitāte un privilēģijas, tad noteikumiem par viņu tiesībām tikt izvirzītiem ievēlēšanai un arī par mandāta zaudēšanu jābūt vienādiem.

Pievienojoties Eiropas Savienībai Polija uzņēmās pienākumu ievērot ES spēkā esošos tiesību aktus, īpaši tiesību aktus, kuri tieši ietekmē dalībvalstu iekšējo tiesisko sistēmu. Tas varētu būt pamudinājums pēc iespējas ātrāk standartizēt tiesību aktus, kas attiecas uz Polijas parlamenta deputātiem un Polijā ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, un es pilnīgi pievienojos komisāra F Frattini viedoklim šajā jautājumā.

  Jens-Peter Bonde , IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, Polijas vēlēšanu likums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir patiešām netaisnīgs un nedemokrātisks salīdzinājumā ar likumu par Polijas parlamenta vēlēšanām. Eiropas Parlamenta deputāta vietas zaudēšana atbilstības noteikumu prasību dēļ ir viegls veids, kā izdarīt spiedienu uz politiskiem oponentiem, un ļauj politiski nokārtot rēķinus ar tiem, kam ir lielāka vara.

Diemžēl, lai gan bijušās komunistiskās valstis ir Eiropas Savienībā, likums tomēr tiek pārkāpts daudzās no tām. Tas ir noticis arī ar W. Tomczak. Kā Eiropas Parlamenta deputāts Polijas parlamenta deputāts pārstāv ne tikai poļus, bet arī visus eiropiešus.

Nav pieņemams, ka šie tautas pārstāvji tiek diskriminēti, piemērojot atšķirīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz Polijas parlamenta deputātiem. Polijas parlamenta deputāts, ja viņu notiesās, tiks sodīts ne tikai saskaņā ar Polijas likumu, bet viņš arī zaudēs savu Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Šis fakts skaidri parāda diskrimināciju pret Eiropas Parlamenta deputātiem no Polijas, salīdzinot ar valstu parlamentu deputātiem. Situācija nav pieņemama un skaidri rāda, cik nepareizs un netaisnīgs ir Polijas vēlēšanu likums.

Vai drīkstu aicināt Poliju mainīt savu vēlēšanu likumu?

  Aloyzas Sakalas (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, šis mutiskais jautājums izriet no debatēm Juridiskajā komitejā par W. Tomczak neaizskaramību.

W. Tomczak neaizskaramiba tika izskatīta Parlamentā pirms dažiem gadiem. Nesen Juridiskā komiteja saņēma lūgumu no W. Tomczak aizstāvēt viņa neaizskaramību. Komiteja apsprieda šo lūgumu, un tika sagatavots lēmuma projekts. Tomēr galīgā lēmuma pieņemšana tika atlikta, jo komiteja saņēma informāciju, ka viņa neaizskaramības atņemšanas gadījumā juridiskās sekas Eiropas Parlamenta deputātiem no Polijas un Polijas parlamenta deputātiem būtu atšķirīgas.

Saskaņā ar Polijas 2004. gada 23. janvāra aktu Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas automātiski zaudēs savu amatu kriminālas sodāmības gadījumā. Attiecībā uz Polijas parlamenta deputātiem šis noteikums nav piemērojams. Šāda atšķirība ir Eiropas Kopienas tiesību pārkāpums, saglabājot atšķirīgu tiesību regulējumu attiecībā uz valsts parlamentu deputātiem un Eiropas Parlamenta deputātiem no Polijas. Šī neatbilstība starp Polijas un Eiropas Kopienas tiesību aktiem ir jānoskaidro.

Tāpēc es pilnībā atbalstu mutiska jautājuma formulējumu Komisijai. Es ceru, ka F. Frattini liks lietā visu savu ietekmi ar mērķi likvidēt šo neatbilstību starp Polijas un Eiropas Kopienas tiesību aktiem.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Frattini kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Eiropas demokrātija ir pastāvīgi jāattīsta, un mēs redzam daudzus ārējos uzbrukumus mūsu demokrātiskajai sistēmai. Eiropas Parlamenta deputāti, protams, pieņem lēmumus ļoti dažādos jautājumos, kuri tieši un nekavējoties ietekmē Eiropas sabiedrību. Parlamentu deputāti nepieņem lēmumus paši, bet pārstāv savus vēlētājus.

Šā iemesla dēļ Eiropas Parlamenta deputātu statuss nedrīkst būt zemāks par valsts parlamenta deputātu statusu, ne arī pretēji – valsts deputātu statuss nedrīkst būt mazvērtīgāks par Eiropas Parlamenta deputātu statusu.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Komisijai ir jāpārbauda, kā Polijā ievēlētos Eiropas Parlamenta deputātus ietekmēs jaunie statūti, kuri stāsies spēkā no 2009. gada, un jāizpēta, kādas pārmaiņas izraisīs statūti, un vai nepastāv kāda iespēja piemērot statūtu principus, lai novērstu šīs atšķirības.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisārs F. Frattini kā vienmēr veica interesantu tiesisko analīzi. Kā viņš teica, pašreizējos apstākļos šķiet. ka nav iemesla ierosināt procesu Tiesā.

Tomēr pēc Zwiefka kunga uzklausīšanas, kurš stāstīja mums par Polijas pašreizējās valdības priekšlikumu grozīt tiesību aktu, es vēlētos jautāt komisāram, vai viņš domā, ka komisija var faktiski tagad uzsākt sarunas ar Polijas valdību, pamatojoties uz mūsu debatēm Parlamentā, lai redzētu vai Polijas valdība tiešām ierosina grozīt tiesību aktu, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta deputātu statusu ar valsts parlamenta deputātu statusu.

  Marek Aleksander Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Zwiefka kunga izvirzītais priekšlikums padarīt Eiropas Parlamenta deputātu stāvokli tādu pašu kā Polijas parlamenta deputātiem problēmu neatrisina. Es uzskatu, ka labākais risinājums, kurš faktiski jau ir daļa no Polijas tiesību akta, būtu, ja apstākļos, kad personu notiesā par tīšu noziegumu, tiesai jālemj arī par viņa sabiedrisko tiesību atņemšanu, un tas nozīmē, ka minēto personu nevar izvirzīt ievēlēšanai.

Šāds risinājums pastāv, piemēram, Francijā. Es vēlētos minēt raksturīgu piemēru: mūsu kolēģim, Eiropas parlamenta priekšsēdētāja vietniekam Onesta kungam pirms dažiem mēnešiem Francijas tiesa vairākus mēnešus piesprieda nosacīta soda par nodarījumu, kas, saskaņā ar Polijas likumu, automātiski nozīmētu Eiropas Parlamenta deputāta mandāta zaudēšanu. Es uzskatu, ka pašreizējā situācija ir pilnīgi nepareiza. Man šķiet, ka mums jādodas tāda risinājuma virzienā, ko ierosināja Frattini kungs.

  Giuseppe Gargani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēl daži īsi komentāri: priecājos, ka debatēs tika vispārēji atzīts, ka pastāv nozīmīga un sarežģīta problēma. Es vēlētos īpaši pateikties komisāram Frattini, kurš, būdams labs jurists, izpētīja sīkāk šo lietu, kura, kā viņš pareizi saka, neattiecas tikai uz Poliju. Šeit ir redzams vispārējs princips, un tādēļ es tāpat kā Komiteja esmu ļoti apmierināts, ka jūs uzsākāt vispārēju pārskatu, lai pārraudzītu atbilstību un pārbaudītu, vai tiesību aktos ir noteiktība attiecībā uz valsts un Eiropas jautājumu.

Tomē viens ir skaidrs, te nav šķietama redzama konflikta, jo, kas attiecas uz garantijām, Polijas tiesību akti ir pretrunā Līgumam; ja Polijā ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts zaudētu mandātu, iespējams, uz viņu attiektos Līguma pants, kurā paredzēta iespēja piedalīties sanāksmēs. No Komitejas viedokļa, kā jūs nupat dzirdējāt debatēs no Medina kunga un personīgi no manis, šis ir nevis jautājums par tiesvedības ierosināšanu, bet gan par jautājuma izskatīšanu, lai to atrisinātu. Ja ir tā, kā mūsu poļu kolēģis Zwiefka kungs teica, ka šī lieta jau izvirzīta Polijā, ir panākts zināms progress.

Mums vajadzīga salīdzināmība, jo salīdzināmība padara Eiropu par garantu tādu valstu vienotībai, kuras strādā kopā, tā ir garants pilsonībai un vienlīdzīgām tiesībām no brīvības un ikviena cilvēka statusa viedokļa.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai pievienoju savu atbalstu runām, no kurām lielāko daļu es atbalstu; es domāju, ka mums, protams, pēc iespējas ātrāk ir jāsaskaņo mūsu noteikumi. Lai ar piemēru parādītu, cik tas ir nepieciešami, es vēlos vērst uzmanību uz notikumu ar kādu mūsu kolēģi, Eiropas Parlamenta deputātu, kurš pašlaik ir šeit, Tomczak kungu, kurš daudzus gadus bija iesaistīts kādā klimināllietā Polijā, kas tagad tuvojas nobeigumam un var ietekmēt viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta nākotni. Lieta, kura nav saistīta ar lielu ļaunumu un kurā liecinieki noliedz, ka gadījums vispār noticis. Lieta, kura vienreiz jau tika slēgta, un kura, iespējams, kādu politisku apsvērumu dēļ atklāta vēlreiz; un tagad Tomczak kungam, kurš ir divreiz ievēlēts (mūsu kolēģis kļuva parlamenta deputāts 2005. gadā un Eiropas Parlamenta deputāts 2004. gadā) tagad viņam var atņemt imunitāti un mandātu. Tas ir kaut kas neticams, ļauns, un tas ir pēc iespējas ātrāk jāizbeidz un jālikvidē.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man šķiet, ka šāvakara debates ir parādījumus divas lietas: pirmkārt, šeit ir plaši izplatīts uzskats, kuram pievienojos, es teiktu, visi runātāji – un viedoklis, kuru es uzskatu par pareizu - ka ir jānovērš atšķirība attieksmē pret Polijā ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un Polijas valsts parlamenta deputātiem, un ka šī analīze jāattiecina uz visām pārējām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, kuru atbilstība 1976. gada Eiropas Aktam vēl nav pārbaudīta.

Otrs secinājums, un es atsaucos uz Medina Ortega kunga priekšlikumu, kuram es piekrītu, ir nodot šo debašu rezultātus Polijas valdības kompetentām iestādēm, informējot tās, ka šī atšķirība attieksmē ir jānovērš ar valsts tiesību aktu palīdzību. Es tā rīkošos. Varu pastāstīt jums, ka es noteikti oficiāli sazināšos ar Polijas valdības tieslietu ministru, lai nodotu viņam šī Parlamenta plaši izplatīto viedokli, kuram es pievienojos, ka, lai gan Polijas valsts likumdevējam ir suverēnas pilnvaras lemt par to, kādā veidā novērst šo atšķirību attieksmē, ir jāievēro attieksmes atšķirības novēršanas mērķis.

Viedoklis, kuru es izteicu sākumā, ir šāds: es neuzskatu, ka varu pateikt, kā rīkoties Polijas likumdevējam, bet es tiešām uzskatu, ka es varu izskaidrot mērķi, un ka šis mērķis ir novērt atšķirības starp Polijas valsts parlamenta deputātu statusu un Polijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusu.

Es noteikti nodošu šo informāciju un piebildīšu, ka, ņemot vērā Gargani kunga un Tieslietu komitejas ieinteresētību, es ziņošu šim Parlamentam par pārējo 11 dalībvalstu pārbaudi, lai pēc tam varētu atbilstīgi informēt citu dalībvalstu valdības, kuras tas var skart.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

21. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir paskaidrojumi par balsojuma metodi.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE)Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu lūgt, lai temperatūru šajā plenārsēžu zālē noregulē humānā līmenī. Brīžiem te ir tik auksti, ka mums gandrīz jāuzvelk mēteļi. Es lūdzu administrāciju nodrošināt, lai mums būtu pieklājīga temperatūra darbam. Paldies!

  Priekšsēdētājs. − Es lūgtu personālu, kas atbilst par šīs zāles apkuri, paaugstināt temperatūru. Tā varētu paaugstināties arī tāpat, kamēr apspriedīsim šo punktu.

Mutiski paskaidrojumi par balsojumiem

- Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A6-0494/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs devām zaļo gaismu modernai sistēmai Eiropas autobūves nozares turpmākajai attīstībai. Priecājos, ka mēs balsojām par mērķiem, kuri ir reāli un paredz naftas cenu kāpumu, un par mūsu lielajiem mērķiem attiecībā uz drošību un vides aizsardzību. Šie mērķi neierobežo Eiropas konkurētspēju. Pieaugošais pieprasījums pēc arvien drošākām un drošākām automašīnu konstrukcijām un efektīvākiem dzinējiem, kuri emitē par trešo daļu mazāk siltumnīcefekta gāzes ir visi mērķi, kuri jau tagad rada cenu paaugstinājumu un lielākus automašīnu ekspluatācijas izdevumus. Mēs esam informēti par to, ka pašas par sevi šīs prasības nav galvenā motivācija vidusšķirai un mazāk turīgajiem biežāk mainīt automašīnas. Tādēļ vecu automašīnu novākšana no Eiropas ceļiem ir galvenā prasība, ja ir jāpierāda CARS 21 nozīme. Galvenais ir mainīt patērētāju motivāciju. Nodokļi un fiskālā politikā tomēr nav uzticēta Eiropas Savienībai. Tādēļ dalībvalstīm būs jāuzņemas atbildība par parametru noteikšanu. Dalībvalstis noteiks, vai un kad drošākas un videi draudzīgākas automašīnas sāks aizstāt vecās automašīnas uz mūsu ceļiem. Tas būtu arī patiess pierādījums CARS 21 efektivitātei..

Rakstiski paskaidrojumi par balsojumu

- Ziņojums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0517/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par poļu kolēģa Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu, lūdzot Parlamentu apstiprināt Padomes 2004. gada Regulas par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam grozījumu. Grozījums saistīts ar partnerības ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pārdēvēšanu: ,,Eiropas partnerības” vietā tā tagad jāsauc par ,,pievienošanās partnerību”, lai to saskaņotu ar partnerības nosaukumu ar divām citām kandidātvalstīm – Horvātiju un Turciju. Turklāt bija jāņem vērā Melnkalnes neatkarība. Rakstot šo jautājumu, es domāju arī par Kosovu cerībā, ka mēs varēsim atrast mierīgu, eiropeisku risinājumu tās sarežģītajai situācijai.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) 2005. gada decembrī Padome piešķīra kandidātvalsts statusu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, un 2006. gada jūnijā tika atzīta Melnkalnes neatkarība. Steidzīgā procedūrā, bez debatēm tagad ir regulas 1. pantā ierosināts, ka Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei un Serbijai, ieskaitot Kosovu, tiek piešķirta Eiropas partnerība, un 1.a pantā Horvātijai un Maķedonijai tiek piešķirta pievienošanās partnerība. Šo divu vienošanos definīcijas ir aptuveni vienādas. Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu un lūdz Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā nodomājusi šo priekšlikumu nepieņemt. Man šķiet, ka ir ļoti iespējams, ka Padome no tā atteiksies. Nav precizēts, kā ir jāņem vērā tuvākajās nedēļās paredzamā Kosovas atzīšana par neatkarīgu valsti.

Nav skaidrs arī tas, vai tas nozīmē, ka Maķedonijai pievienošanās sarunu sākums būs jāgaida ilgāk, vai arī Serbijai piedāvā pievienošanās izredzes kā prioritāti. Ir labi zināms, ka Nīderlande un Beļģija pret to iebilst, kamēr kara noziedznieks Ratko Mladić nav izdots Starptautiskajai Krimināltiesai bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ) Hāgā. Tādēļ es ceru, ka šis punkts tiks atlikts atpakaļ darba kārtībā, bet es nebalsoju pret ziņojumu.

- Ziņojums: Bogusław Liberadzki (A6-0506/2007)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es vēlētos balsot par Liberadzki kunga ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

Liberadzki kungs ir sagatavojis lielisku ziņojumu. Es piekrītu referentam, kurš atbalsta Komisijas priekšlikumu, un iesaku pieņemt šo priekšlikumu bez grozījumiem.

Direktīvā 95/50/EK noteiktas pārbaudes procedūras, kuras īsteno dalībvalstis attiecībā uz bīstamu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. Šo pārbaužu vajadzībām ir sagatavots pārkāpumu saraksts, ar kuru saskaņā transportlīdzekļus var imobilizēt un pieprasīt savest tos kārtībā pirms turpināt ceļu. turklāt ir svarīgi, lai katra dalībvalsts sūta ziņojumu par direktīvas piemērošanu kalendārā katra gada laikā. rno padarīar kurusets out procedures for checks carried.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0513/2007)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nodevas, ar kurām aplikti smagie kravas transportlīdzekļi, un kuras, jādomā, tika ieviestas, lai pārvietotu satiksmi no ceļa uz dzelzceļu, kā jau varēja paredzēt, nav vairojušas dzelzceļa transporta pievilcību, bet ir pārliktas uz patērētājiem. Koncentrēšanās uz autotransportu saasinās tādas esošās problēmas kā sastrēgumi, troksnis, vides piesārņojums un sīko daļiņu koncentrācija it īpaši uz noslogotākajiem ceļiem un lielās pilsētu aglomerācijās.

Vēl viens iemesls bažām ir augstprātīgais veids, kādā tiek veiktas dažas transporta operācijas. Ik nedēļu veikti mērķtiecīgi kravas automašīnu reidi Austrijā lieliski uzlaboja ceļu pārvadājumu operāciju drošību, un tiem attiecīgi jākļūst par parastu praksi visā ES. Ja Eiropas Savienība rūpējas par iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, tā vispār nedrīkst zaudēt laiku, lai nodrošinātu to, ka tādi lielākie piesārņojuma avoti kā komerciāli lietoti transportlīdzekļi ar novecojušiem dīzeļdzinējiem tiek nomainīti, ka kombinētie dzelzceļa pakalpojumi tiek padarīti ekonomiski pievilcīgāki un ka tiek īstenota Alpu Konvencija.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Referents Paolo Costa ir parādījis, ka var likvidēt diskrimināciju pārvadājumu cenās un nosacījumos. Tā ir taisnība, ka ir iespējams ātri panākt ievērojamu izdevīgumu, īstenojot tikai dažus grozījumu spēkā esošajos tiesību aktos.

Kā ēnu referents es vēlos norādīt, ka Padome, Komisija un Parlaments panāca kopēju nostāju.

- Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0497/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām pēc mana vācu kolēģa Ulrich Stockmann ziņojuma.

Laikā, kad Eiropas lidostas, kuras vairumā gadījumu ir sabiedrisks īpašums, tiek privatizētas, kad lietotāji ne vienmēr ir pilnīgi apmierināti ar pakalpojumu patēriņu, un kad sabiedrības attīstās, iesaistot attīstībā daudzus mainīgos lielumus, bija pilnīgi dabiski reglamentēt lidostu nodevu noteikšanu.

Es atzinīgi vērtēju neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu izveidi šā tirgus pārraudzībai, un es ceru, ka strauji tiks izveidota Eiropas koordinācija un ka noteiktajā laikā parādīsies neatkarīgs Eiropas regulators.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Komisijas priekšlikumā iekļauts garš detalizētu noteikumu saraksts par to, kā iekasēt lidostu nodevas. Viena no Komisijas pienākumiem ir pārraudzīt atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Taču minētie priekšlikumi nozīmē pārmērīgu birokrātiju un detalizētu regulējumu, kas nav izdevīgi tām dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās atcelt ierobežojumus aviācijas nozarē.

Eiropas Parlaments uzskata, ka lidostu nodevu kopējie principi jāpiemēro tikai lidostām, kuru pasažieru apgrozījums pārsniedz piecus miljonus gadā, vai tām lidostām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 % no pasažieru apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī. Šī nostāja ir vēlamāka par Komisijas priekšlikumu, kurā iekļautas arī mazākas reģionālās lidostas. Mūs bieži aicina izlemt, vai atbalstīt ES kopējos noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visu iekšējā tirgus dalībnieku interesēm. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Komisijas nostāja saistīta ar nepamatotu birokrātiju.

Pamatojoties uz šiem argumentiem, mēs balsojām par Eiropas Parlamenta priekšlikumu, bet pret normatīvo rezolūciju galīgajā balsojumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kaut gan ziņojumā ir daži punkti, kas uzlabo Komisijas priekšlikumu, ziņojums joprojām atspoguļo ES ierobežojumu atcelšanas procesu gaisa pārvadājumiem, un ir šā procesa neatņemama daļa.

Pārredzamības uzlabojums lidostas nodevu aprēķina metodē tiešām ir jāvērtē atzinīgi. Taču mēs nepiekrītam politikai, kura cenšas atcelt ierobežojumus un privatizēt tādu stratēģisku sabiedrisko pakalpojumu kā gaisa pārvadājumi, šajā gadījumā propagandējot ,,patiesi konkurējošu lidostu tirgu”, vai tādu principu iekļaušanu kā ,,lietotājs maksā” un peļņu no pakalpojuma, kuram ir jābūt sabiedriskam. Vēl vairāk, ir izdarīti mēģinājumi izvest tās ,,regulatīvo nozīmi” no publiskās arēnas, šim nolūkam izveidojot ,,neatkarīgas regulatīvas iestādes”.

Šajā nozarē notikusī privatizācija nav pievienojusi vērtību sniegtajiem pakalpojumiem un ir izraisījusi darbavietu zudumu un darba ņēmēju tiesību samazināšanos, un dažos gadījumos arī tehniskas un operacionālas problēmas.

Mēs nožēlojam, ka mūsu priekšlikumi tika noraidīti. Tie centās nodrošināt, lai direktīvā tiktu atzīti ierobežojumi, ar kuriem saskaras reģioni, kuri pastāvīgi cieš no nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, piemēram, attālie reģioni, un tādēļ šiem reģioniem tiktu noteikti atbilstīgi izņēmumi no universālo sabiedrisko pakalpojumu izpildes pienākuma.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie ļoti atbalsta lielās lidostas, kuras pakļautas ārkārtas kontrolei par to, vai tās neieņem vadošo stāvokli tirgū. Taču mums Apvienotajā Karalistē jau ir stingra regulatīvā sistēma, un tādēļ mums šķiet, ka tā ir nevajadzīga iejaukšanās, kas varētu negatīvi ietekmēt reģionālās lidostas, kurām ir ārkārtīgi svarīga nozīme vietējā ekonomikā.

Mēs centāmies uzlabot pasākumu, lai saglabātu ,,izeju” uz valsts pamata vai vismaz paceltu slieksni tā, lai lielākā daļa reģionālo lidostu tiktu izslēgtas, un kaut gan šie mēģinājumi vēl nav bijuši sekmīgi, mēs atgriezīsimies pie tiem otrajā lasījumā. Pa šo laiku mēs saglabāsim savu nostāju.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es nebalsoju par šo ziņojumu par Lidostu nodevu direktīvu, jo tas, kas tiek piedāvāts, noved pie Luksemburgas lidostas nepieļaujamas diskriminācijas. Direktīvas piemērošana Luksemburgas lidostai ar tās 1.6 miljoniem pasažieru gadā, un tas, ka tās noteikumi neattieksies ne uz vienu no Luksemburgas tiešajām konkurentēm – Frankfurtes Hahn vai Briseles Charleroi, kuras apkalpo vairāk nekā trīs miljonus pasažieru, ir nepieļaujama diskriminācija vienotā tirgū, un tās pamatā ir tikai tas apstāklis, ka starp Luksemburgu un šīm lidostām atrodas valsts robeža.

Šīs direktīvas noteicošais faktors nedrīkst būt valsts robežas, tiem jābūt objektīviem kritērijiem, ja tās mērķis ir nodrošināt, lai lidostas ļaunprātīgi neizmanto dominējošo pozīciju tirgū.

Mazākas lidostas, pat ja tās ir vienīgie gaisa satiksmes termināli valstī, neriskē īstenot šādu ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši Luksemburgas gadījumā, kuras tuvumā atrodas minētās konkurējošās lidostas, un kura turklāt izmanto budžeta aviosabiedrības. Luksemburga ir tik maza, ka pusstundas brauciena attālumā ar automašīnu atrodas trīs dažādas valstis.

Šis priekšlikums ir uzspiests proporcionalitātes principa pārkāpums, kuru nevar pieņemt tādu, kāds tas ir. Tādēļ es balsoju pret priekšlikumu ar protestu.

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es atzinīgi vērtēju ziņojumu un to, ko tas cenšas sasniegt. Lielākas pārredzamības ieviešana par to, kādā veidā tiek aprēķinātas lidostu maksas, manuprāt, rada vienādus noteikumus un stimulē konkurenci nozarē. Šie plāni palīdzēs Skotijas lidostām konkurēt ar britu kolēģiem, it īpaši mazinot dominējošo stāvokli, ko ieņem tādi lieli ceļojumu centri kā Londona.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā Transporta un tūrisma komitejas loceklis es vēlos teikt, ka atbalstu U. Stockmann ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām.

Taču es uzskatu, ka ir ieteicams izteikt dažus komentārus tieši attiecībā uz saikni starp lidostu nodevām un piedāvāto pakalpojumu un pārvaldes organizācijas noteiktajām nodevām. izmaksām. Saistībā ar to Francijas un Nīderlandes delegācijas ar Itālijas atbalstu pieprasīja skaidru atsauci uz izmaksām. Šeit jāpiezīmē, ka Itālijas valsts likumā ir paredzēta īpaša attiecība starp sniegto pakalpojumu izmaksām un pārvaldes iestādes noteiktajām nodevām. 5. punkta noteikumi padara Itālijas sistēmu atbilstošāku direktīvas sistēmai, dodot iespēju saglabāt pašreizējās procedūras ar noteikumu, ka 10. pantā paredzētā regulējošā iestāde, kura pārrauga nodevu pareizu piemērošanu, un organizācija, kura apstiprina nodevu lielumu valstī, ir apvienotas vienā pārvaldes iestādē. Ir jāuzsver, ka šai iestādei būs jābūt neatkarīgai gan no pārvaldes organizācijām, gan no aviosabiedrībām.

  Alyn Smith (Verts/ALE) , rakstiski − Lai arī šajā ziņojumā ir vairākas labas idejas par to, kā padarīt lidostu maksas pārredzamākas un kā pirmoreiz iekļaut vides apsvērumus aprēķinos, mums, kā vienmēr, jāuzmanās, ka kopā ar ūdeni neizlejam ārā bērnu. Manā vēlēšanu apgabalā Skotijā mums ir daudz mazu lidostu, un lidošana nav greznumlieta – tā ir nepieciešamība, kas apkalpo bezpalīdzīgas kopienas. Es tāpēc atbalstīju grozījumus par attālāko lidostu atbrīvojumu no jaunā režīma un ceru uz noteikumu izstrādi, kas ņem vērā daudzu bezpalīdzīgu kopienu esamību.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Lielās aviopārvadājumu sabiedrības ir izdarījušas spiedienu, lai tiktu ieviests īpaši ES noteikumi, kas reglamentē lidostu nodevu iekasēšanu. ‘Tās domā, ka lidostas ir vietējie monopoli, kas izmanto šo monopola situāciju, lai noteiktu pārmērīgas nodevas. Zviedrijas aviopārvadājumu aģentūra LFV un mazākas aviopārvadājumu sabiedrības tomēr ir nobažījušās par jauno tiesību aktu. Mazākām aviopārvadājumu sabiedrībām jaunie tiesību akti un saskaņošana vairāk ir kā drauds, jo tās bieži izvēlas lidot uz konkurējošām lidostām, kuras piemēro mazākas nodevas.

Es balsoju pret šo direktīvu vairāku iemeslu dēļ. Lidostas jau reglamentē vietējās varas iestādes, un to darbības ierobežo pašreizējie ES konkurences tiesību akti. Tajās valstīs, kuras izvēlas uzņēmējdarbības modeli, lidostas nodevas paaugstinās tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, investīcijas vai īpašumtiesību nodošana, un valstīm ir jāatļauj tā rīkoties, kamēr nodevas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstu kompetencē ir novērtēt, vai šīs nodevas ir konkurētspējīgas vai nē.

Eiropas Parlaments ir sašaurinājis direktīvas darbības jomu. Kopā ar citiem es balsoju par grozījumiem, ar kuriem direktīvu ierobežo līdz 67 lidostām (salīdzinot ar 150 lidostām, kuras tā skāra agrāk). Tomēr es nevaru atbalstīt cenu regulēšanu Eiropas līmenī.

- Ziņlojums: Johannes Blokland (A6-0406/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE) , rakstiski. – (FR) Pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā es balsoju par normatīvo rezolūciju par priekšlikumu regulai par bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu, pamatojoties uz mana holandiešu kolēģa Johannes Blokland priekšlikumu.

Priecājos, ka ir atrasts kompromiss, jo tiešām steidzami ir nepieciešams reglamentēt tiesisko situāciju, kas izveidojās pēc tam, kad tiesa anulēja iepriekšējo, 2003. gadā pieņemto regulu, un vienlaikus ir jāuzlabo regulējošā situācija, ņemot vērā pēc tā laika notikušo attīstību.

  Liam Aylward (UEN) , rakstiski − Es balsoju par kompromisa grozījumiem, par kuriem vienojās liels politisko grupu vairākums un kuru nolūks ir veicināt pušu kopēju atbildību par starptautisko tirdzniecību ar bīstamām ķīmiskām vielām.

Noteikumi, kas pieņemti ES līmenī, ir būtiski augsta līmeņa nodrošināšanai vides un sabiedrības veselības aizsardzībā, un mēs tiecamies pēc šo noteikumu starptautiskas izplatīšanas.

Risku apzināšanās ir sevišķi svarīga eksportētājiem un importētājiem. Valstis, pateicoties informācijas apmaiņai un labākai praksei, un obligātai valsts lēmuma pieņemšanai par ķīmisko vielu pieņemamību, var paaugstināt šo apzināšanos, vienlaikus liekot arī likumdevējiem un ieinteresētajām pusēm apzināties šos riskus.

Piedāvātais tiesību akts īsteno Roterdamas Konvenciju, kuras pamatprincips ir palīdzēt valstīm dalībniecēm uzzināt vairāk par potenciāli bīstamo ķīmisko vielu un pesticīdu īpašībām. Tas nodrošina valstīm informāciju un līdzekļus nevēlamu toksisku ķīmisko vielu importa apturēšanai, uzliekot eksportētājam/valstij eksportētājai atbildību un prasību ievērot importētājas valsts tiesību aktus. Es ļoti atzinīgi vērtēju un atbalstu šo tiesību aktu un Eiropas Parlamenta kompromisa paketi.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es atzinīgi vērtēju Roterdamas Konvencijas īstenošanu, jo tas liecina, ka Eiropa labi apzinās saistības aizsargāt trešo valstu un it īpaši jaunattīstības valstu vidi un veselību. No šodienas vairs nebūs iespējams eksportēt bīstamas ķīmiskas vielas uz valstīm, kas neatrodas Eiropā, bez iepriekšējas atļaujas no mērķa valsts (tā dēvētā iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūra).

Mums bija jālikvidē dubultais standarts, kas pastāvēja tad, ja viela tika stingri regulēta Eiropas tirgū, lai aizsargātu vidi un Eiropas iedzīvotāju veselību, bet to brīvi varēja pārdot trešām valstīm bez piesardzības pasākumiem vai pienākuma sniegt informāciju par apdraudējumiem. Tas ir pieklājības un solidaritātes pasākums īpaši attiecībā pret valstīm, kuras ir mazāk informētas un kurām ir mazāk apdraudējuma analīzes līdzekļu nekā Eiropas Savienībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Roterdamas Konvencija par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā tika apstiprināta 1998. gada septembrī un stājās spēkā 2004. gada 24. februārī. Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu īsteno Roterdamas Konvenciju.

Komisija uzskatīja par vajadzību uzsākt tiesvedību pret Padomi un Eiropas parlamentu Tiesā, jo nepiekrita grozījumiem tiesiskajā pamatā (vide nevis kopējā tirdzniecības politika). 2006. gada 10. janvārī tiesa anulēja minēto regulu, jo tajā iz jābūt duālam tiesiskam pamatam, iekļaujot gan Līguma 133. pantu, gan 175. panta 1. punktu, un lēma, ka Regulas ietekme tiks saglabāta līdz jaunas regulas pieņemšanai, kas veidota uz pienācīga tiesiskā pamata.

Eiropas Komisija iesniedza regulas projektu, pamatojoties uz minēto duālo tiesisko pamatu. Šodienas balsojumā Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Komisijas priekšlikumu pirmajā lasījumā, un tagad tas jāapspriež ar Padomi. Tādējādi mēs balsojām par.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs regulas pirmajā lasījumā panākto vienošanos. tirgū ir 75 000 dažādu ķīmisku vienu, un katru gadu tām pievieno vēl 1 500 jaunas. Tādēļ valdībām ir grūti pārraudzīt un pārvaldīt visas iespējami bīstamās vielas, kas ik dienas šķērso mūsu robežas.

Šī regula palīdzēs nodrošināt, lai šīs bīstamās ķīmiskās vielas tiktu lietotas racionālāk, atvieglojot informācijas apmaiņu par tām. Tādējādi importētājas valstis būs pienācīgi apgādātas un informētas, lai spētu atklāt iespējamos apdraudējumus un noraidīt tādas ķīmiskas vielas, kuras viņi nespēj droši pārvaldīt.

Mums tiešām jāapzinās, ar kādām grūtībām reizēm saskaras eksportētājas valstis, lai iegūtu skaidri izteiktu piekrišanu no importētājas valsts. Taču atkāpes, kas piešķirtas eksportētājām valstīm, kuras gaida piekrišanu, turpmāk vairs nedrīkst būt derīgas ilgāk nekā 12 mēnešus. Priecājos, ka mēs pieņēmām šo pasākumu, kura mērķis ir novērst bīstamu ķīmisko vielu nekontrolētu eksportu uz trešām valstīm.

Šī regula dos mums iespēju izvairīties no daudzām pagātnē pieļautām kļūdām, kuras radīja kaitējumu videi un sabiedrības veselībai.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) referents Johannes Blokland pareizi norāda, ka pasaulē un Eiropā ir jāpieņem atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un sabiedrības veselība aizsardzību.

Specifisku infrastruktūru attīstība mazāk attīstītās valstīs tiešām varētu apkarot ķīmisko vielu bezatbildīgu lietojumu, kas pretējā gadījumā varētu kaitēt ekoloģijai, ekonomikai un darba apstākļiem.

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es balsoju par ziņojumu. Es uzskatu, ka Roterdamas Konvencijas par iepriekš norunātu piekrišanu (PIC) īstenošana ir pozitīvs solis šajā politikas jomā. Nodrošinājums, ka trešās valstis dod iepriekšēju piekrišanu, saņemot bīstamas vielas, palīdz panākt, lai attīstības valstis nekļūst par upuri ierobežotu ķīmisku vielu izgāšanai viņu sētā bez viņu piekrišanas. Lai gan tas ir iepriecinošs solis pareizajā virzienā, šo pasākumu īstenošanai Komisijai ir cieši jāseko.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Negodīgi tirgotāji mēģina izvairīties no īpašām prasībām, kuras piemēro ķīmisko vielu un citu bīstamu preču pārvadājumiem, šādas prasības ir automašīnas vadītāja īpaša apmācība, marķēšana un tamlīdzīgi. Paku pārsūtījumu dienestiem piederošās kravas automašīnas ved ārkārtīgi kodīgas skābes, eksplozīvus šķidrumus vai munīciju, nereti braucējam par to pat nezinot. Ja preces nav marķētas un pavadzīmē nav norādītas preču faktiskās īpašības, var būt apdraudēta personāla dzīvība avārijas gadījumā. Ugunsgrēkam var būt neiedomājami drausmīgas sekas, kas izpaužas ne tikai kā nelabojams kaitējums veselībai, bet, iespējams, arī kā dabas piesārņojums.

Ir saprātīgi vienkāršot prasības bīstamu preču pārvadāšanai, nekaitējot drošībai. Jādomā arī par to, kā paātrināt pāriešanu uz autocisternām ar dubultiem apvalkiem, lai samazinātu vides katastrofu biežumu. Tomēr galvenokārt ir vajadzīgi mērķtiecīgākas smago kravas transportlīdzekļu pārbaudes visā ES, lai varētu noņemt no ceļa melnās aitas, kuras brauc ar nenodrošinātu, nemarķētu vai bīstamu kravu, bojātām bremzēm utt.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Johannes Blokland ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu.

Šajā ziņojumā izvirzīts jautājums par pārvadāšanas pieļaušanu, ja nav skaidras atļaujas. No ekonomikas viedokļa pašreizējā situācija ir neapmierinoša Eiropas ķīmisko vielu eksportētājiem, ja viņi nesaņem atbildi no ievešana valsts par pielikumos minētajām ķīmiskajām vielām. Šīs regulas rezultātā Eiropas ķīmisko vielu eksportētāji, kuri Eiropā ir nopietni ierobežoti, var vienkāršāk eksportēt šīs vielas ārpus Eiropas Savienības. Šīs elastīgās pieejas rezultātā varētu veidoties valstis, it īpaši jaunattīstības valstis, kuras vairs nav aizsargātas pret ķīmisko vielu importu. Lai novērstu bīstamo vielu nekontrolētu eksportu uz trešām valstīm un lai aizsargātu šīs valstis, kurām ir mazāk iespēju vai vispār nav iespēju novērtēt bīstamās ķīmiskās vielas, klusās piekrišanas periods ir saīsināts.

Ir svarīgi, lai Komisijas priekšlikumu piemērotu īstenošanas instrumentu jautājumā, atvieglojot muitas iestādēm regulas noteikumu izpildi. Lai šajā regulā ierosinātā sistēma darbotos pareizi un efektīvi, ir ļoti svarīgi izveidot ciešu sadarbību starp muitas iestādēm un atsevišķām valsts iestādēm. Pirms jauno regulu īstenošanas ir jāizveido pamatnostādnes par datora produktu lietošanu, dokumentāciju un apmācības nodrošināšanu saskaņā ar ES normām it īpaši jaunajās dalībvalstīs.

- Ziņojums: Csaba Őry (A6-0515/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko groza Eiropas Komisijas Priekšlikumu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, pamatojoties uz mana lieliskā ungāru kolēģa Csaba Őry ziņojumu, kurš ievieš tehniskus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, lai jaunais regulējums būtu skaidrāks un vieglāk lasāms.

Viņš priecājas, ka regulā ir paredzēts dot skaidru priekšstatu par dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu tiesiskās situācijas attīstību un tādējādi nodrošināt pienācīgu koordināciju Kopienas līmenī.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Pamatojoties uz četru pamatbrīvību principu Eiropas ekonomiskajā integrācijā, es vēlos vērst uzmanību arī uz Regulas 1408/71 nozīmi, kuras mērķis ir veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Kaut gan ir tiesa, ka minētais ziņojums attiecas uz stingri tehniskiem jautājumiem, šie paši jautājumi, kalpojot minētās regulas modernizācijai, lai tajā būtu ņemtas vērā pārmaiņas sociālajā nodrošinājumā dalībvalstīs, tieši ietekmē to pilsoņu dzīvi, kuri ceļo, strādā vai dzīvo kādā citā dalībvalstī.

Es piekrītu referentam, ka, īstenojot brīvas pārvietošanās principu Eiropā, sociālie nosacījumi jāparedz ļoti precīzā veidā.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, cik svarīgi tūkstošiem Polijas pilsoņu, kuri dzīvo un strādā ārpus Polijas, ir ierosinātie grozījumi un pamatnostādņu pārredzamība. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ es atbalstu Őry kunga ziņojumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Őry kungam taisnība, kad viņš atzīst, ka Eiropas Savienībā ir jānodrošina efektīva koordinācija starp dalībvalstīm attiecībā uz prēmiju maksājumiem.

Ieviešot atjaunojumus, kuros ņemtas vērā jaunākās pārmaiņas dažās dalībvalstīs, šī regula saglabā iespēju garantēt iedzīvotājiem, kuri ceļo no vienas dalībvalsts uz citu, iespēju izmantot sociālās nodrošināšanas garantijas.

- Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A6-0494/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana vācu drauga un kolēģa Jorgo Chatzimarkakis pašiniciatīvas ziņojumu, es balsoju par Rezolūciju par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, pamatojoties uz CARS 21 augsta līmeņa ekspertu grupu.

Es vēlētos sākt ar atzinības izteikšanu par metodi, kurā iekļauta īsta rūpnieciskā revīzija ar visām ieinteresētajām pusēm, lai precizētu rūpniecības politiku autobūves nozarei, iesaistot ne tikai tādus svarīgus parametrus kā ietekmi uz pirktspēju, nodarbinātību drošību, mobilitāti, vidi un reglamentējumu slogu, kas gulstas uz nozares pleciem, bet arī jauninājumus, konkurētspēju, lietoto automašīnu problēmas, veco automašīnu likvidēšanu u.t.t. tādā iekšējā tirgū, kas ir tālu no pilnības.

Ir ļoti svarīgi, pēc iekšējā tirgus izveides patērētāju interesēs, Eiropas Savienībai jāvelta īpaša uzmanība ražotājiem, kuri īsteno Eiropas rūpniecības politiku. Autobūves nozarei, kurā ir lieliskas tradīcijas, ir jāsniedz atbalsts, jo tā ir pakļauta pašlaik notiekošām ievērojamām pārmaiņām.

  Gerard Batten (IND/DEM) , rakstiski − Lai gan es neiebilstu, ka var būt vēlams samazināt CO2 emisijas vides kopējā kontekstā, šie nav jautājumi, kas lemjami nedemokrātiskajai ES.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas autobūves nozare, kas veidu aptuveni 3 % no Eiropas Savienības IKP un 7 % no apstrādājošās rūpniecības produkcijas, ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm, kas ražo aptuveni trešo daļu pasaules produkcijas.

Tā ir arī viena no ES galvenajām eksporta nozarēm, kura iegulda pētniecībā un attīstībā aptuveni 4 % no apgrozījuma. Šī nozare ir viena no lielākajām darba devējām ar vairāk nekā 2 miljoniem tiešo un 10 miljoniem netiešo darbavietu, un tādēļ tā ir galvenais faktors Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

Tomēr šī nozare ir sastapusies ar nopietnām problēmām. Straujš tehnoloģiskais progress apvienojumā ar nežēlīgu starptautisko konkurenci nozīmē, ka tai ātri jāmainās. Turklāt šo nozari apgrūtina ievērojamas sociālās prasības, it īpaši vides un ceļu drošības jomā. Šī ciešā mijiedarbība starp rūpniecību, vidi, enerģētiku un transportu padara autobūvi par vienu no ES visvairāk regulētajām nozarēm – uz to attiecas aptuveni 80 direktīvas un 115 ANO Eiropas Ekonomiskas komisijas (UNECE) regulas.

Tomēr mēs nevara atbalstīt visus šajā ziņojuma izvirzītos priekšlikumus. Iekšējā tirgus aizsardzība un konkurence ir pārāk uzsvērta, bet maz uzmanības ir veltīts sociālajām un darba problēmām un attīstības atšķirībām starp dalībvalstīm.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) J. Chatzimarkakis ziņojumā paredzēts izklāstīt galvenos faktorus, kas turpmākajos gados padarīs autobūves nozari konkurētspējīgu, ņemot vērā vides ierobežojumus, izstrādājumu un drošības normas, starptautiskos konkurentus u.t.t.

Tomēr mēs atklājam, ka visu tekstu caurvij pierādījumi par pastāvošo vēlēšanos sodīt braucējus. Vai patiesi šādā ziņojumā nav vietas satiksmes ierobežojumiem pilsētu apgabalos un pārrobežu soda naudu iekasēšana par satiksmes noteikumu pārkāpumiem? Vai no eiropiešiem tagad prasīs aiz bailēm no sankcijām vai lielākiem nodokļiem pirkt ,,tīras” automašīnas, kas aprīkotas ar dārgām drošības tehnoloģijām, kamēr realitāte tādā valstī kā Francija ir tāda, ka uz ceļa esošo automašīnu lielais vidējais vecums (astoņi gadi) liecina par cilvēku finansiālajām grūtībām un mazu pirktspēju? Kādēļ atkal tiek sodītas privātās automašīnas, ja, piemēram, Francijā, tās ir atbildīgas tikai par 13 % no CO2 emisijas, un šis skaitlis, bez šaubām, ir zemāks valstīs, kuras neizmanto kodolenerģiju?

Šeit slēpjas galvenais paradokss – mēģināt Eiropā iegūt konkurētspējīgu autobūves nozari, kad Eiropas politika vispārēji atbalsta automašīnu cenu celšanu un patērētāju novešanu nabadzībā, vienlaikus ieviešot jaunus soda veidus, lai atrunātu cilvēkus no transportlīdzekļu pirkšanas un izmantošanas.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu, kurā ierosināts tiesiskais regulējums konkurētspējīgai autobūves nozarei.

Tā ir ceļu karte, kā padarīt automašīnas tīrākas un drošākas un kā vienkāršot Eiropas automašīnu ražošanas attīstības tiesisko sistēmu.

Mums ir jārada iespēja samazināt autotransporta ietekmi uz gaisa kvalitāti, pakāpeniski nomainot pašlaik lietotos transportlīdzekļus.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta noteiktos termiņus, kas sakrīt ar 2015. gadu, lai sasniegtu 125 g/km ierobežojumu tirgū ienākošām jaunām automašīnām. Šis datums ir tas pats, kad stāsies spēkā Euro IV normas.

Papildu pasākumi (piemēram, alternatīvas degvielas, ekoloģiskā braukšana vai nodokļu iniciatīvas) varētu atbalstīt šos centienus, un īpaša uzmanība jāpievērš biodegvielām un ūdeņradim.

CARS 21 iesaka visaptverošu pieeju ceļu drošībai, iesaistot tajā transportlīdzekļu tehnoloģiju, infrastruktūru un ceļu lietotājus (starp ieteiktajiem pasākumiem ir elektroniskā stabilitātes kontrole, atgādinājumi par drošības jostām un avārijas bremžu sistēmas).

Pirmā prasība efektīviem tiesību aktiem ir tā, ka tiem jābūt reāliem, un rūpes par vidi jau sen ir galvenās rūpes rūpniecības politikā.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Es balsoju pret J. Chatzimarkakis ziņojumu, jo Komisijas sākotnējais priekšlikums ir videi draudzīgāks. Referents nosaka mērķi 125 g/km CO2 2015. gadā. Komisijas priekšlikumā emisija nedrīkstēja pārsniegt 120 g/km CO2 2012. gadā. Es iesniedzu grozījumu, lai tas tiktu svītrots, bet to nepieņēma. Es brīnos, kur referents ņēma šo videi nelabvēlīgāko priekšlikumu, ja viņu nav ietekmējuši autobūves lobiji. Jau gadiem ilgi ir pastāvējuši brīvprātīgi nolīgumi starp Komisiju un autobūves nozari par CO2 samazināšanu. Komisijas mērķis nav radies no nekā. Autobūves nozare apgalvo, ka tas ir tehniski sasniedzams, un no novatoriskā viedokļa tā ir eksporta prece. Taču tā kādu laiku dos mazāku peļņu, lai varētu stabilizēt konkurences pozīciju nākotnē.

Ir nepareizi iebilst, ka var tikt zaudēts darbs. Varētu norādīt, ka tikai 6 % no jaunu automašīnu ražošanas izmaksām ir personāla izmaksas. Izvēle ietaupīt darbaspēka izmaksas ir atdalīta no pārejas uz 120 g/km CO2 2012. gadā. Ja autobūve nolems pārcelt darbību uz valstīm ar zemām darba algām, tā to vienalga izdarīs.

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es balsoju par ziņojumu. Es stingri ticu, ka CO2 mērķis 120 g/km līdz 2012. gadam ir jāsasniedz un ka tas ir būtisks cīņā pret klimata maiņu. Lai gan es atzīstu, ka dalībvalstīm ir jāiesaistās autobūves nozares pētniecības un izstrādes finansēšanā šajā teritorijā, man liekas, ka nozarei pašai arī ir jādod ieguldījums un jāparāda turpmāka apņemšanās mazināt klimata maiņas ietekmi. Es arī atbalstu direktīvas aicinājumu sniegt informāciju strādniekiem un konsultēties ar viņiem šajā jautājumā.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Kopā ar kolēģi Liotard kundzi es balsoju pret J. Chatzimarkakis ziņojumu, jo Komisijas sākotnējais priekšlikums ir videi draudzīgāks. Referents nosaka mērķi 125 g/km CO2 2015. gadā. Komisijas priekšlikumā emisija nedrīkstēja pārsniegt 120 g/km CO2 2012. gadā. Mana grupa šodien iesniedza grozījumu, lai tas tiktu svītrots, bet to nepieņēma. Es brīnos, kur referents ņēma šo videi nelabvēlīgāko priekšlikumu, ja viņu nav ietekmējuši autobūves lobiji. Jau gadiem ilgi ir pastāvējuši brīvprātīgi nolīgumi starp Komisiju un autobūves nozari par CO2 samazināšanu. Komisijas mērķis nav radies no nekā. Autobūves nozare apgalvo, ka tas ir tehniski sasniedzams un var radīt novatorisku eksporta preci. Protams, autorūpnīcas kādu laiku dos mazāku peļņu, ko tās uzskata par traucējumu viņu konkurences pozīcijai.

Ir nepareizi iebilst, ka var tikt zaudēts darbs. Tikai 6 % no jaunu automašīnu ražošanas izmaksām ir personāla izmaksas. Jebkuras pazeminātas darba izmaksas ir atdalītas no pārejas uz 120 g/km CO2 2012. gadā. Ja autobūve vēlas pieņemt lēmumu pārcelt darbību uz valstīm ar zemām darba algām, ne tik stingri noteikumi to nenovērsīs.