Debates

Trešdiena, 2008. gada 16. janvāris - Strasbūra

2. Slovēnijas prezidentūras programmas prezentācija (debates)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, šodien ir īpaša diena. Šī ir īpaša diena tāpēc, ka pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē šīs valsts, proti, Slovēnijas, premjerministrs pārstāv Eiropas Savienības prezidentūru. Slovēnija ir valsts, kas kopā ar citām valstīm Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā. Un tā ir pirmā reize, kad viena no kādreizējām komunistiskajām valstīm, kuras sabiedrība tagad dzīvo saskaņā ar galvenajiem — brīvības, demokrātijas un parlamentārisma — principiem, proti, Slovēnija, ir kļuvusi par Eiropas Savienības prezidentūru. Tādēļ es sirsnīgi sveicu Padomes priekšsēdētāju, Slovēnijas premjerministru Janez Janša. Laipni lūgti Eiropas Parlamentā!

(Aplausi)

Tomēr šī diena ir īpaša arī cita iemesla dēļ, un tādēļ es īpaši sirsnīgi sveicu Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durão Barroso, jo tieši pirms 50 gadiem Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijas priekšsēdētājs Walter Hallstein novadīja Komisijas pirmo sēdi. Eiropas Komisijas 50. gadadiena ir otrs notikums, lai mēs atzīmētu šo dienu. Un tāpēc izņēmuma kārtā šajā visai svinīgajā brīdī es sūtu Komisijai visus labākos vēlējumus šajā īpašajā dzimšanas dienā.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, mēs ar prieku noklausīsimies Padomes priekšsēdētāja ziņojumu.

  Janez Janša, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Man ir tas gods un prieks šodien būt kopā ar jums, un tas patiešām ir lepnuma jautājums. Es jūtos lepns kā slovēnis, kura valsts ir pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, kurai uzticēta Eiropadomes prezidentūra, un kā Eiropas pilsonis, kura Savienība 2008. gada sākumā ir parakstījusi Lisabonas līgumu, kā arī paplašinājusi eirozonu un Šengenas zonu.

Ja jūs mani aicināsiet, es apliecinu, ka vasaras pirmajos mēnešos es labprāt ierastos šeit biežāk, un pilnīgi noteikti — pēc katras Eiropadomes sanāksmes. Es ceru uz ciešu un konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Parlamentu visā šajā sešu mēnešu periodā.

Šodiena ir vēsturiska no daudziem aspektiem. Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas kādreiz atradās aiz dzelzs priekškara, un kā pirmā slāvu valsts, kas vada Eiropas Savienības Padomi, iepazīstina Eiropas Parlamentu ar savas prezidentūras prioritātēm.

Tas nebūtu iespējams, ja pēdējo 25 gadu laikā Eiropā nebūtu notikušas ievērojamas pārmaiņas. Šo pārmaiņu rezultātā Eiropa varēja kļūt ļoti vienota, izveidojot savienību, kuras pamatā ir miers, brīvība, solidaritāte un progress. Vēl pirms 20 gadiem miljoniem Eiropas iedzīvotāju to nevarēja pat iedomāties.

Šā gada maijā būs pagājuši tieši 20 gadi, kopš manas ļoti īpašās un personīgās pieredzes sākuma. Ļaujiet man tajā dalīties ar jums, jo tā ir ļoti simboliska saistībā ar manis tikko pieminētajām pārmaiņām.

1988. gadā vienu apakšvirsnieku, divus žurnālistus un mani arestēja, ieslodzīja, tiesāja un atzina par vainīgiem militārajā tiesā par to, ka mēs bijām kritizējuši totalitāro komunistu režīmu Dienvidslāvijā un, jo īpaši, toreizējās Dienvidslāvijas kareivju militāros uzbrukumus. Toreiz nepastāvēja aizstāvības pamattiesības, tiesības izmantot juristu, šajā lietā neiesaistījās arī sabiedrība. Mūs tiesāja Ļubļanas — Slovēnijas, tolaik vēl Dienvidslāvijas Republikas, galvaspilsētas — centrā, un šī tiesāšana notika svešvalodā.

Tomēr, neskatoties uz to, ka tiesāšana notika slepenībā un bija iespējama Dienvidslāvijas armijas bruņota iejaukšanās, desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās un laukumos, lai piedalītos miermīlīgā protesta demonstrācijā. Viņi pieprasīja cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu. Tas nozīmēja pārmaiņu sākumu.

Gandrīz pēc 20 gadiem, šodien, es stāvu jūsu priekšā šajā Eiropas Parlamenta respektablajā sēžu zālē Strasbūras centrā — pilsētā, kurā es varu nokļūt, neapstājoties uz robežām. Kā Slovēnijas Republikas premjerministrs un Eiropas Savienības priekšsēdētājs es varu jūs uzrunāt savā dzimtajā valodā.

Ja pirms 20 gadiem militārā cietuma kamerā kāds man būtu teicis, ka kaut kas tāds ir iespējams, es, šķiet, nenoticētu nevienam vārdam. Tomēr tas ir noticis, turklāt tikai pēc 20 gadiem vienas paaudzes mūžā.

Tolaik Slovēnija izveidoja demokrātisku parlamentāro sistēmu un tirgus ekonomiku, tā kļuva par neatkarīgu, starptautiski atzītu valsti un tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kā arī iestājusies eirozonā un Šengenas zonā. Pirms 20 gadiem, 1988. gadā, mūsu ienākumi bija apmēram EUR 4 000 attiecībā uz viena iedzīvotāja pirktspēju, savukārt 2007. gadā tie bija EUR 22 000. Mēs esam sasnieguši 91 % no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, pagājušajā gadā mūsu ekonomiskā izaugsme pārsniedza 6 %, un mums ir visā vēsturē zemākais bezdarba līmenis, kas ir viens no zemākajiem arī Eiropas Savienībā. Nabadzības līmenis ir otrais zemākais eirozonā, no eirozonas valstīm mēs esam trešā valsts ar vismazākajiem parādiem, turklāt mēs esam starp pirmajām sešām dalībvalstīm Eiropas Savienības reformu barometrā.

Pēc Berlīnes sienas krišanas un demokrātiskām pārmaiņām līdzīgs ievērojams progress tika panākts arī citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās kādreiz valdīja komunistiskais režīms, bet kuras tagad ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pēc tam, kad pagājušā gada decembrī tika atcelta Šengenas robeža starp Itāliju, Austriju, Ungāriju un Slovēniju, tūkstošiem cilvēku Slovēnijā un otrpus bijušajai robežai svinēja šo simbolisko soli. Jūs, kas tolaik bijāt ar mums kopā, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā arī citviet, kur par spīti aukstajam laikam valdīja liela līksmība, varēja redzēt, ka cilvēku reakcija bija ļoti emocionāla. Līdzīga situācija bija visur pie bijušajām robežām, kad no Baltijas jūras līdz pat Adrijas jūrai krita dzelzs priekškars.

Saistībā ar šo notikumu pie bijušā robežkontroles punkta laimīgo cilvēku pūlī es satiku vecāka gadagājuma slovēņu pāri. Abiem acīs bija asaras. Viņi man stāstīja par grūtībām, ar kādām viņi saskārušies vairāku desmitu gadu garumā, dzīvojot pie stingri kontrolētās robežas, un pazemojumiem, ko nācies paciest gandrīz ik reizi, kad viņi šķērsojuši robežu. Sieviete stāstīja, ka viņa ar grūtībām ir noticējusi, ka tas viss patiešām notiek un robežas praktiski vairs nebūs un ka ir noticis kaut kas tāds, par ko viņa nav pat uzdrīkstējusies sapņot pirms 20 un pat 15 gadiem.

Es vēlētos, kaut tur, tajā decembra vakarā, būtu bijuši Eiropas Parlamenta deputāti, kas atbalstīja Eiropas Savienības un Šengenas zonas paplašināšanos. Tas viņus ļoti iepriecinātu. Tomēr, tā kā ne visi no jums tur varēja būt klāt, es izmantošu pašreizējo izdevību pateikties jums.

Šī vecāka gadagājuma pāra vārdā es pateicos jums par robežas atcelšanu kādreizējā robežpunktā, es pateicos jums tūkstošiem, desmitiem tūkstošu un miljonu cilvēku vārdā, vairāk nekā to 100 miljonu Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju vārdā, kuri pirms 20 gadiem vēl atradās otrpus dzelzs priekškaram un no kuriem daži atradās ieslodzījumā, kuriem bija liegtas jebkādas politiskās tiesības un daudzas cilvēktiesības, bet kuri tagad dzīvo kopā apvienotā Eiropā, kurā ir nodrošinātas patiesas iespējas dzīvot labāk un tādas iespējas, kādu nekad nebija mūsu valstīs valdošajās iepriekšējās sistēmās. (Aplausi)

Jūs pat varbūt nezināt, cik milzīgas sekas ir radījis jūsu lēmums atbalstīt mūsu brīvības atgūšanu un izrādīt solidaritāti ar mums. Šāds lēmums varbūt bija vēl nepiedzīvots visā cilvēces vēsturē — tas bija lēmums, kas tik daudziem cilvēkiem atnesa tika daudz laba. Es pateicos jums mūsu — kas mēs šeit esam — vārdā, jo jūs bijāt mums līdzās. Jums neviens nelika pieņemt šādu nesavtīgu lēmumu, tomēr brīvības un solidaritātes ideja guva virsroku, jo jums tā bija svarīga.

Mums, piederīgiem pie tām paaudzēm, kas nav dzimušas Eiropas Savienībā, iespējams, ir emocionālāks skatījums uz visu, kas noticis pēdējos gados un desmitgadēs. Mēs neuztveram Eiropas Savienību kā kaut ko pašsaprotamu. Mēs zinām, ka pastāv cita, daudz sliktāka, alternatīva, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs esam gatavi darīt jebko, lai nodrošinātu Eiropas Savienības saglabāšanu, attīstību un tās darbības sekmēšanu.

Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nākamo sešu mēnešu laikā Eiropā tiek panākts progress iespējami vairākās jomās. Šīs galvenās jomas mēs noteicām pirms kāda laika, kad kopā ar Vāciju un Portugāli izstrādājām 18 mēnešu prezidentūras programmu. Tā bija vienreizēja pieredze un darbs trijatā, tāpat kā ES iestāžu ieguldījums, bija lielisks. Šis Parlamenta sasaukums ir informēts par programmu un ievērojamo progresu, ko pagājušajā gadā panāca mūsu trīs valstu prezidentūras partneri, īstenojot kopīgo programmu.

Slovēnija darīs visu iespējamo, lai pabeigtu visu iesākto. Tādēļ mūsu darbības sākumpunkts ir iepriekš minētā programma, jo mēs vēlamies nodrošināt Eiropas Savienības politikas nepārtrauktību. Tajā pašā laikā mēs arī vēlamies stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Kā pēdējā no trim prezidentūrām mēs vēlamies nodrošināt, lai nākamajām trīs prezidentūrām pienākumi tiktu nodoti netraucēti.

Galvenais sasniegums programmas īstenošanā līdz šim bija vienošanās attiecībā uz Līgumu par Eiropas Savienību, kas tika parakstīts pagājušā gada decembrī Lisabonā. Ļaujiet man izteikt atzinību par kancleres Angela Merkel un premjerministra José Sócrates personisko iesaistīšanos, kas palīdzēja sasniegt šo rezultātu. Atcerēsimies to nenoteiktību un sarežģīto situāciju, kādā Vācijas prezidentūra pirms gada uzsāka darbu pie šī projekta. Berlīnes Deklarācija un tajā ietvertā principiālā vienošanās par to, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā jauna līgumiskā bāze, bija pirmais lielais sasniegums ceļā uz Lisabonas līgumu. Pēc tam, kad jūnijā Eiropadomē tika panākta veiksmīga vienošanās par Starpvaldību konferences mandātu, Vācijas prezidentūras darbu sekmīgi turpināja Portugāles kolēģi. Portugāles vadībā Starpvaldību konference sekmīgi noslēdza šo procesu, un mēs ieguvām jauno Lisabonas līgumu.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt Eiropas Parlamenta, īpaši jūsu pārstāvju Starpvaldību konferencē, lielo nozīmi un ieguldījumu jaunā līguma izstrādē. Es vēlētos uzsvērt arī Eiropas Komisijas ievērojamo nozīmi, panākot vienošanos par jauno līgumu. Es ļoti rūpīgi sekoju šim darbam. Esmu iepazinies ar to un tādējādi varu runāt droši, jo mana pieredze ar šo darbu ir saistīta tiešā veidā. Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Pöttering un Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso izrādīja lielu personisko iesaistīšanos, pagājušajā gadā abām prezidentūrām piedāvājot stratēģiski nozīmīgu palīdzību. Visu trīs galveno ES iestāžu centienu sinerģija ļāva veiksmīgi izstrādāt un parakstīt Lisabonas līgumu.

Šis līgums nodrošinās lielāku efektivitāti un demokrātiju paplašinātās Eiropas Savienības darbībā. Tas atvieglos lēmumu pieņemšanas procesu daudzās jaunās jomās un stiprinās ES un dalībvalstu parlamentu lomu.

Tomēr mūsu uzdevuma izpilde nav beigusies līdz ar Līguma parakstīšanu. Mēs esam uzsākuši ratifikāciju, kas — kā mēs zinām no 2005. gada pieredzes — ir riskantākais posms jauna līguma ieviešanā. Jāuzsver, ka ratifikācija ir katras dalībvalsts ekskluzīvas kompetences un atbildības joma. Šajā saistībā es vēlētos īpaši apsveikt Ungāriju, kas jau ir pabeigusi šo procesu. Mēs ceram, ka līdz mūsu prezidentūras beigām lielākā daļa dalībvalstu, līdzīgi kā Ungārija, būs pabeigušas ratifikācijas procesu. Slovēnijas Parlaments lēmumu par ratifikāciju pieņems līdz šī mēneša beigām.

Līgumu paredzēts ieviest 2009. gada 1. janvārī. Papildus citām lietām tas nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā attiecībā uz visiem vajadzīgajiem sagatavošanās darbiem. Mēs cieši sadarbojamies ar nākamo prezidentūru Franciju, lai nodrošinātu, ka viss tiek izdarīts laikus, lai ieviestu Līgumu. Šajā saistībā mēs cieši sadarbosimies arī ar Eiropas Parlamentu.

Dāmas un kungi, pēdējo gadu laikā ir veicināts Eiropas Savienības progress dalībvalstīs īstenotās ekonomikas reformas jomā un iekšējā tirgus izveides jomā. Šajā laika posmā ir stiprināta ES ekonomika un sekmēta produktivitāte, kā arī ievērojami palielinājies nodarbinātības līmenis.

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanas nākamajā trīs gadu ciklā mums visupirms ir jāturpina darbs atbilstīgi iepriekšējām pamatnostādnēm un galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem, darba tirgus modernizācijai, uzņēmējdarbības potenciāla palielināšanai, drošu un cenas ziņā pieņemamu enerģijas avotu nodrošināšanai, kā arī vides aizsardzībai. Lai pavasarī Eiropadomē efektīvi uzsāktu šo trīs gadu ciklu, laikus ir jāpieņem pamatnostādnes, par kuru izstrādi ir atbildīgas ES iestādes. Godājamie Eiropas Parlamenta deputāti, šajā situācijā es vēlētos atkārtoti uzsvērt, cik nozīmīga ir konstruktīva iestāžu sadarbība.

Efektīvi plānotu reformu ieviešana dalībvalstīs, ko atbalsta iestādes Eiropas Savienības līmenī, kurā kopējas politikas īstenošana nozīmē pievienoto vērtību, ir galvenais faktors, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Saistībā ar šo izaugsmi var rasties daudzas problēmas, tādēļ reforma ir jāīsteno pastāvīgi un jāpielāgojas. Patlaban mums ir vairākas sarežģītas problēmas; lielākā no tām ir naftas un pārtikas cenu pieaugums un nemierīgā situācija finanšu tirgos, ko izraisījuši notikumi Amerikas Savienoto Valstu hipotekāro kredītu tirgū. Slovēnijas prezidentūra veltīs visu nepieciešamo uzmanību, lai mazinātu šo notikumu sekas. Tādēļ šī gada pirmajā pusē tiks izstrādāta visaptveroša ES darbības programma, lai stiprinātu finanšu tirgu stabilitāti. Ir jānodrošina lielāka tirgus pārredzamība, jāstiprina uzraudzības mehānismi un starptautiskā līmenī jāīsteno ciešāka sadarbība.

Investīcijas attiecībā uz cilvēkresursiem, zināšanām, pētniecību un jaunajām tehnoloģijām joprojām ir viens no galvenajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem. Uz jaunradi un zināšanām balstīta sabiedrība kļūst aizvien nepieciešamāka mūsdienīgas Eiropas izveidē. Tomēr tikai ar investīcijām zināšanu jomā ir par maz. Šogad mums ir izdevība piedalīties padziļinātās debatēs par to, kādu mēs gribētu redzēt ES vienoto tirgu. Mums jānodrošina, ka ideju un zināšanu plūsmai netiks radīti nekādi šķēršļi. Tādēļ pavasara Eiropadomes sanāksmē mēs vēlamies Eiropas Savienības četras brīvības, kurās līdz šim ir panākts ārkārtīgi liels progress, papildināt ar piekto — zināšanu plūsmas — brīvību. To veicinās lielāka studentu, zinātnieku un lektoru mobilitāte. ES iekšējā tirgus priekšrocībām jākļūst pieejamākām patērētājiem, kā arī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Straujš progress nākotnē pakalpojumu un inovāciju iekšējā tirgus reālā izveidē ir galvenais faktors, lai ieviestu Eiropas Savienības reformu stratēģiju. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu iespēju robežās, lai panāktu progresu attiecībā uz iekšējā enerģētikas tirgus liberalizāciju. Mūsu prezidentūras beigu posmā es labprāt jums paziņotu, ka par šo jautājumu ir veiksmīgi panākta vienošanās. Mēs ceram, ka mūsu darbs saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, lai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu efektīvāku, lētāku un drošāku energoapgādi, būs veiksmīgs.

Godājamie Eiropas Parlamenta deputāti, attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni mums ir jārunā par paplašināšanās procesu, kas joprojām nav pabeigts. Paplašināšanās ir viena no veiksmīgāk īstenotajām Eiropas Savienības politikas jomām. Savā 2006. gada paziņojumā „Divi gadi pēc paplašināšanās” Eiropas Komisija pārliecinoši pierādīja, ka no 2004. gada paplašināšanās, kas līdz šim bijusi lielākā jaunu valstu pievienošanās, ir ieguvušas gan vecās, gan jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Uzmetot acis Eiropas kartei, apstiprinās mūsu iespaids, ka paplašināšanās vēl nav pabeigta. Ir svarīgi, lai šis process turpinātos saskaņā ar spēkā esošajām saistībām un pamatojoties uz galvenajiem principiem, pirmkārt, uz principu, kas paredz atbilstību dalības kritērijam. Pamatojoties uz šiem principiem, Slovēnijas prezidentūra centīsies turpināt pievienošanās sarunas ar Horvātiju un Turciju.

Rietumbalkānu valstis ir atsevišķs gadījums. Iepriekš, kad ES prezidentūru vadīja valsts, kurai ir robeža ar šo reģionu, proti, Grieķija, Saloniku darba kārtībā tika likts pamats Rietumbalkānu valstu integrācijai. Mēs uzskatām, ka tagad, pēc pieciem gadiem, ir pienācis īstais laiks, lai apliecinātu un nostiprinātu šo valstu, kas pievienojas Eiropas Savienībai, izredzes. Prezidentūra paredz veicināt šo Rietumbalkānu valstu virzību. Es vēlētos uzsvērt, ka mēs neaizstāvam kritēriju prasību samazināšanu vai īsākā ceļa izmantošanu. Tā tas nepavisam nav. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība šajā jomā iesaistās aktīvāk un pastiprina savu iesaistīšanos, palīdzot šīm valstīm īstenot reformu procesu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka apņēmības pilnās un reālās izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir būtisks ietekmes līdzeklis, ar ko šajās valstīs panākt nepieciešamās pārmaiņas un reformas. Tādēļ mēs vēlamies stiprināt šīs izredzes, dažās jomās izmantojot arī īpašus pasākumus.

Paša Rietumbalkānu reģiona centrā atrodas Kosova. 1970. gadā Kosova ieguva autonomiju un kļuva par bijušās Dienvidslāvijas federālās sistēmas daļu. Faktiski Kosova saglabāja iepriekšējo statusu kā federālā republika. Pēc 15 gadiem S. Milošević vienpusēji atcēla šo statusu, bet vēlāk mēģināja īstenot etnisko tīrīšanu, ko apturēt spēja vienīgi starptautiskā sabiedrība. Pēc šīs iejaukšanās tika atjaunots miers, tomēr jautājums par Kosovas pastāvīgo statusu joprojām nav atrisināts.

Patlaban tas ir viens no lielākajiem jautājumiem, uz kuru Eiropas Savienībai jārod atbilde. Protams, Kosovas statusa jautājumu būtu vēlams atrisināt tādā veidā, kāds būtu pieņemams abām tieši iesaistītajām pusēm. Diemžēl ieilgušais sarunu process pierāda, ka iespējas panākt šādu atrisinājumu ir izsmeltas. Turklāt šķiet neiespējami tuvākajā nākotnē panākt vienošanos par šo jautājumu ANO Drošības padomē.

No otras puses, mēs visi zinām, ka turpmāka kavēšanās šī jautājuma risināšanā var radīt ievērojamu nestabilitāti lielā daļā Rietumbalkānu reģiona valstu. Tas būtu sliktākais iespējamais situācijas atrisinājums. Kosova visupirms ir Eiropas jautājums. Slovēnijas prezidentūra rīkosies, pamatojoties uz Eiropas Padomes decembrī pieņemtajiem lēmumiem. Mums ir pamats, lai panāktu vienprātību, mums ir Eiropas Savienības principiālā politiskā vienošanās par civilās misijas izvietošanu Kosovā, un mēs piekrītam, ka status quo saglabāšana nav ilgtspējīga un ka Kosovas jautājums ir īpaša problēma, ko nevar pielīdzināt nevienai kādai citai situācijai visā pasaulē. Šajā situācijā prezidentūra koordinēs risinājumus, ko Eiropas Savienībā atbalsta iespēju robežās, un vienlaikus nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti reģionā.

Tomēr Kosova, protams, nav izolēta sala šajā reģionā. Eiropai, Eiropas Savienībai, ir svarīgas visas Rietumbalkānu valstis. Salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Slovēnijai tās ir vēl jo vairāk svarīgas, jo šīs valstis atrodas tieši kaimiņos Slovēnijai, turklāt joprojām nav atrisināta pašreizējā situācija Balkānu reģionā saistībā ar ģeopolitisko pārveidošanu pēc aukstā kara beigām. Mēs vēlētos, lai šīs situācijas atrisinājums būtu ar laimīgām beigām. Mēs kā Eiropas Savienība esam par to atbildīgi, un tas ir mūsu pienākums attiecībā uz šī reģiona tautām un kultūrām. Šī reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienībai kopumā, un to var panākt vienīgi saistībā ar Eiropas perspektīvu.

Tradicionāli Rietumbalkānu reģionā nozīmīga loma ir bijusi Serbijai. Ir svarīgi, lai mēs atbalstītu Serbiju ceļā uz Eiropu, izmantojot piemērotu pieeju un neskatoties uz īslaicīgu nestabilitāti un svārstībām.

Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai tika atjaunots kandidātvalsts statuss 2005. gadā, tomēr joprojām nav noteikts sarunu sākuma datums. Šī valsts ir īstenojusi vairākas veiksmīgas reformas, tomēr joprojām dažas nav ieviestas, un mums šajā saistībā ir jāsniedz palīdzība. Šī valsts nedrīkst kļūt par visa reģiona situācijas ķīlnieci. Tās iekšējai stabilitātei svarīga ir arī to jautājumu iespējami ātrāka atrisināšana, kas attiecas uz Kosovas statusu.

Mums jāmin arī Albānijas nozīme; pēc Otrā pasaules kara šīs valsts vēsture ir attīstījusies citādi, bet mēs zinām, kāda ir cena, kas jāmaksā par stabilitātes veicināšanu šajā reģionā un konstruktīvu pieeju, lai atrisinātu jautājumu par Kosovas turpmāko statusu. Pie šīs kategorijas mēs varam pieskaitīt Melnkalni, kas arī ir nopietni īstenojusi reformu, lai iekļautos Saloniku darba kārtībā.

Pēc Deitonas nolīguma noslēgšanas izveidotā Bosnijas un Hercegovinas struktūra ar starptautisko pārstāvju klātbūtni un politisko nestabilitāti pēdējo mēnešu laikā ir pierādījusi, ka šai valstij jāvelta īpaša uzmanība. Līdz šim jau daudz kas ir paveikts un ir pastiprināts atbalsts attiecībā uz šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, tomēr joprojām ir nepieciešama turpmāka palīdzība. Mēs nedrīkstam aizmirst par bēgļiem, kas joprojām nav atgriezušies savā dzimtenē, un noziegumiem, par kuriem atbildīgās personas joprojām nav sodītas. Sodu piespriešana par šiem noziegumiem, kas paveikti pret cilvēci, mieru un saskaņu, ir ārkārtīgi svarīgs aspekts saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas nākotni, kas virzīta uz Eiropu.

Mūsu, kaimiņvalstu, stratēģisko partneru un citu pušu sadarbības turpmākai stiprināšanai ir vairāki iemesli. Šodien es jau pieminēju Eiropas Savienības ārējo robežu. Aiz šīs robežas atrodas mums nozīmīgi un vērtīgi partneri, kuri aizvien vairāk jāiesaista dažādās mūsu darbības jomās.

Eiropas kaimiņattiecību politika ir jaunu dalībnieku uzņemšanas instruments, lai stiprinātu stabilitāti un labklājību aiz mūsu robežām. Vienlīdz svarīga ir arī Austrumu un Vidusjūras reģiona dimensija. Mēs nedrīkstam aizmirst par Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāzu un Ziemeļāfriku. Mums jārisina intensīvs dialogs, turklāt jauni apstākļi daudzkārt aicina izmantot jaunus īpašas sadarbības modeļus. Šīs valstis ir ļoti gaidītas.

Mēs vēlētos redzēt, ka tiek stiprinātas iestādes un tādi procesi kā, piemēram, Barselonas process un Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecības. Savukārt nevajadzīga ir dublēšanās vai tādas iestādes, kas konkurē ar ES iestādēm un vienlaikus daļēji attiecas gan uz Eiropas Savienību, gan kaimiņvalstu reģionu. Eiropas Savienība ir vienots veselums un tikai šādi — kā vienots veselums — tā var pietiekami efektīvi nostiprināt mieru un stabilitāti un panākt progresu kaimiņvalstu reģionā un aiz šī reģiona robežām.

Mēs stiprināsim sadarbību ar mūsu stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē. Prezidentūras laikā mēs organizēsim četras sammita sanāksmes — ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas Federāciju, Japānu, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Mēs izveidosim sadarbību ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un cīnītos pret klimata pārmaiņām un nabadzību. Slovēnijas prezidentūras laikā mēs vēlētos nostiprināt mūsu partnerību un sadarbību ar Krievijas Federāciju, un, ja tas būs iespējams, formalizēt šīs attiecības.

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Savienība sniegs drošu atbalstu Tuvo Austrumu reģionam miera nostiprināšanas procesā. ES sadarbosies attiecībā uz Anapolē un Parīzē noteikto saistību izpildi. Mēs vēlamies, lai gan palestīnieši, gan izraēlieši dzīvotu droši, brīvi un laimīgi, un mēs apņemamies strādāt, lai panāktu šo abu valstu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu.

Dāmas un kungi, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai kļūt par jaunas, lielākas nozīmes pasaules mēroga dalībnieku. Eiropa 2008. gadu ir uzsākusi ar parakstītu Lisabonas līgumu, paplašinātu eirozonu un Šengenas zonu, stabilu ekonomisko izaugsmi, eiro stabilitāti, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu ir radītas vairāk nekā 3 500 000 darba vietas. Tādējādi ir vairāki iemesli, lai mēs, vadot Eiropadomi, saglabātu ambīcijas, optimismu un — es ceru, ka mūsu franču kolēģi neņems to ļaunā — noteiktu redzējumu. Šāds redzējums vienmēr ir nepieciešams. Tas ir vajadzīgs, jo vējš jebkurā virzienā nebūs pareizais vējš, ja jūs nezināt, kādā virzienā jāgriež stūre. Ir daudz darāmā saistībā ar šo vēja, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņu vēja, virzienu. Pēdējās divas pārmaiņu desmitgades ir ietekmējušas ne tikai Eiropu, bet arī visu pasauli. Turklāt pēdējo gadu laikā šīs pārmaiņas ir notikušas straujāk nekā jebkad.

Dažas pārmaiņas jau ir notikušas, bet joprojām nav pilnībā novērtētas. Mums ir daudz ko teikt par ekonomisko augšupeju Indijā un Ķīnā. Apvienotās Karalistes prezidentūras sākumā, 2005. gadā, es noklausījos Apvienotās Karalistes premjerministra Tony Blair uzstāšanos šajā respektablajā sēžu zālē. Viņš norādīja uz šīm pārmaiņām un šo divu jauno ekonomikas lielvalstu — Indijas un Ķīnas — pieaugošo jaudu. Starp citu, šonedēļ abas šīs valstis parakstīja vairākus divpusējus ekonomikas un tirdzniecības nolīgumus. Šie jaunie tirgus dalībnieki strauji veic ieguldījumus zināšanu, pētniecības un attīstības jomās un palielina savu konkurētspēju. Ir izdarīti pareizi secinājumi, ka Eiropas Savienībai ir jāpārvērtē situācija un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepasliktinās tās konkurētspēja. Pēdējos gados mēs esam konstatējuši visus savus trūkumus un runājuši par pasākumiem, lai tos novērstu. Daudzi no šiem pasākumiem ir īstenoti, bet daži diemžēl joprojām nav realizēti. Tomēr es nevēlos atkal runāt par mērķiem un saistībām, ko paredz Lisabonas stratēģija.

Visbeidzot, es vēlos pateikt, ka, pievēršoties pārmaiņām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība visā pasaulē, nepietiek tikai ar viena — konkurētspējas vai terorisma apkarošanas — jautājuma risināšanu. Abi virzieni ir pareizi, tomēr atsevišķi risināti — nepietiekami.

Globālā līmenī Eiropas Savienība saskaras ar turpmāk uzskaitītajām problēmām, kurām tā agrāk vai vēlāk atradīs risinājumus papildus tiem, kas jau tika minēti iepriekš.

Pirmā problēma ir ANO reformas jautājums un jaunās pasaules kārtības izveide. Eiropas Savienība var uzņemties galveno lomu šajā reformā.

Otrā problēma attiecas uz nabadzības apkarošanu. Tā ir viena no absolūtām prioritātēm. Eiropas Savienības sniegtā starptautiskā palīdzība attīstības jomā ir būtiska, bet ne vienmēr tā tiek izmantota efektīvi. Lai efektīvāk sasniegtu mērķi, mums sākumā jāizdara divas lietas — pirmkārt, jākoncentrējas uz izglītību, proti, jāpaaugstina izglītības līmenis nabadzīgajās sabiedrībās, un, otrkārt, jāiegādājas pārtika un citas preces, kas jāziedo kā atbalsts attīstības jomā tajās valstīs un reģionos, kam paredzēts šis atbalsts. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam efektīvi palīdzēt stiprināt šo valstu lauksaimniecību un ekonomiku un ilgtermiņā iznīdēt nabadzības cēloņus. Attiecībā uz starptautisko palīdzību attīstības jomā jēdziens „konkurētspēja” jāaizstāj ar vārdu „sadarbība”. Mums jāiedrošina sevi ar to, ka mazāk attīstītās valstis kļūst aizvien attīstītākas, bet nabadzīgās valstis — bagātākas. Jo vairāk valstu būs attīstītas, jo vairāk tās varēs palīdzēt apkarot nabadzību.

Trešā problēma ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Atbilstīgi pagājušā gada Eiropadomes secinājumiem Eiropas Savienība ir kļuvusi par pasaules līderi ar lielāku uzticamību un spēcīgāku ietekmi. Mums ir jāsaglabā šī loma. To mēs sasniegsim, cita starpā, risinot sarunas ar mūsu pasaules līmeņa partneriem, nodrošinot, ka viens un tas pats kritērijs tiek piemērots gan iekšienē, gan ārpusē attiecībā uz tā sloga sadalīšanu, kas saistīts ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

Ceturtā problēma, protams, ir starpkultūru dialogs. Patlaban šāds dialogs ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk. Neīstenojot šo dialogu, ilgtermiņā nebūs iespējams nodrošināt apstākļus, lai nostabilizētu mieru visā pasaulē, un reaģēt uz lielākajiem draudiem mūsdienu pasaules drošībai. Tādēļ mēs esam gandarīti, ka 2008. gads ir arī gads, kurā Eiropas Savienība lielu uzmanību pievērš starpkultūru dialogam. Mēs esam gandarīti arī par to, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs rada iespēju šī mēneša sākumā apmeklēt atklāšanas ceremoniju Ļubļanā un ka Eiropas Parlaments šajā saistībā ir paredzējis organizēt vairākus nozīmīgus pasākumus. Jūs sniedzat ievērojamu ieguldījumu, jo, pirmkārt, tādējādi tiek palielināta informētība par šāda dialoga nepieciešamību, un, otrkārt, tas ir ievērojams solis uz priekšu mūsu darbā.

Laiku pa laikam mēs dzirdam, ka iepriekš minētie jautājumi nav Eiropas Savienības faktiskās prioritātes un ka mums jārisina vietēja līmeņa problēmas, tomēr es esmu pārliecināts, ka tas ir pārāk šaurs skatījums, jo šie jautājumi — miera un drošības nodrošināšana mūsu pilsoņiem, stabila un droša ES energoapgāde un uz Eiropas Savienību migrācijas radītā spiediena pārvaldība — lielā mēra ir atkarīgi no tā, kā mēs šos četrus galvenos jautājumus risināsim turpmāk un kā Eiropas Savienība īstenos savu aktīvāko lomu un palielināto ietekmi visā pasaulē.

Jo vairāk Eiropas Savienība spēs darboties kā pasaules līmeņa dalībnieks atbilstīgi šim pamatojumam, jo ES pilsoņiem būs lielāka garantija, ka tie varēs dzīvot mierīgi un droši savienībā, kurā ir stabila ekonomika un sociālā attīstība.

Dāmas un kungi, ļaujiet man nobeigumā apliecināt, ka Slovēnija ar pilnu atbildību pēc trīs gadus ilgiem un intensīviem sagatavošanās darbiem uzņemsies — vai jau ir uzņēmusies — šī uzdevuma izpildi. Mūsu prezidentūrai varbūt nav tik liels vēriens kā Francijas prezidentūrai, tik augsts profesionālais līmenis kā Vācijas prezidentūrai, un mūsu civildienesta ierēdņiem nav tik senu un izcilu tradīciju kā Apvienotās Karalistes ierēdņiem. Mēs varam pieļaut kļūdas, izteikties pārāk tieši vai samērā naivi. Tomēr mēs apsolām strādāt ar atbildību un pievērsties būtiskiem jautājumiem. Mēs nesacentīsimies, lai nonāktu prožektoru gaismā. Tas mums nav svarīgi. Mēs labi zinām, kur mēs atradāmies pirms 20 gadiem, kad daudzi Slovēniju novērtēja pārāk zemu. Mēs zinām arī to, kas mums jādara, lai gūtu panākumus un šodien atrastos šeit.

Tā ir mūsu lielākā vēlēšanās, lai visu šo mēnešu laikā mūs ieguldījums aizvien vairāk apmierinātu eiropiešus, lai kādu dienu ikviens, kas pastaigātos pa jebkuras Eiropas pilsētas ielām un kam pajautātu, vai viņam rūp Eiropas Savienības nākotne, nekavējoties atbildētu: „Jā, man rūp Eiropas nākotne, jo es zinu, ka Eiropai rūpu es.”

Dāmas un kungi, iespējams, mēs vēl neesam tikuši tik tuvu, tomēr neesam arī tālu no šī mērķa, un pilnīgi noteikti — esam uz pareizā ceļa. Paldies. (Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Pateicamies Padomes priekšsēdētājam, Slovēnijas premjerministram J. Janša. Tas ir brīnišķīgi, ka Slovēnija būs prezidentūra. Tūlīt izteiksies grupu priekšsēdētāji, bet patlaban es visa Parlamenta vārdā varu teikt, ka Eiropas Parlaments ir kopā ar Slovēniju šajā laikā, kad tiek veidota veiksmīga Eiropas Savienības darbība, un tādēļ mēs esam droši, ka Slovēnijas prezidentūrai būs lieli panākumi.

Tagad es vēlētos aicināt uzstāties Komisijas priekšsēdētāju.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs − Priekšsēdētāja kungs, premjerministra kungs, Parlamenta deputāti, mani pirmie vārdi ir veltīti Slovēnijas prezidentūrai. Patiešām pirmo reizi šo ļoti nozīmīgo atbildību ir uzņēmusies dalībvalsts, kas pievienojusies Eiropas Savienībai pēdējās paplašināšanās rezultātā. Slovēnija ir šīs paplašināšanās panākumu lielisks paraugs. Šī valsts bija pirmā, kas atbilda kritērijiem, lai ieviestu eiro.

Slovēnijas piemērs parāda, ka dalībvalstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un 2007. gadā, pašlaik atrodas Eiropas integrācijas centrā. Tas arī parāda ļoti nozīmīgās pilnvaras, ko Eiropa piešķīrusi Slovēnijai. Es vēlos izteikt premjerministram J. Janša pilnīgu atbalstu turpmākajos sešos mēnešos veicamajam ļoti svarīgajam uzdevumam – būt Eiropadomes priekšsēdētājam. Jūs, premjerministra kungs, dārgais draugs, un jūsu valsts simbolizējat cīņu par brīvību, kas ir Eiropas pamatvērtība. Un paldies jums par atgādinājumu par Šengenas lielajiem svētkiem. Bija ļoti aizkustinoši būt kopā ar jums un visiem pārējiem uz Slovēnijas un Itālijas robežas, un es neaizmirsīšu vārdus, ko jūs toreiz teicāt, atgādinot mums, ka apmēram pirms 20 gadiem tajā vietā Dienvidslāvijas armija nogalināja cilvēkus, kas mēģināja izlauzties brīvībā, sasniegt Itāliju, sasniegt Eiropas Savienību.

Šis apmeklējums kopā ar premjerministru J. Socrates un Eiropadomes priekšsēdētāju bija tiešām iespaidiem bagāts, un decembra beigās mēs apmeklējām Vāciju, Poliju un Čehiju; mēs bijām arī uz robežas starp Igauniju un Somiju, kā arī starp Slovākiju, Ungāriju un Austriju, un mēs redzējām emocijas, kas parādījās tik daudzu cilvēku acīs.

Es domāju, ka mums ir svarīgi atsaukt atmiņā to, kāds ir bijis ceļš līdz šodienai. Šodien, klausoties Jūs, premjerministr J. Janša, varēja vienīgi nostiprināties mana ciešā pārliecība, ka 2004.-2007. gada paplašināšanās, kas apvienoja Eiropu mierā un demokrātijā, patiešām ir viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas vēsturē, un mums ar to jālepojas.

Komisija ciešā sadarbībā ar Slovēnijas prezidentūru strādās pie galvenajiem jautājumiem tās programmā, kā, piemēram, stabilitāte Rietumbalkānos, Kosovā un jo sevišķi Bosnijā, kā arī paplašināšanās, Eiropas kaimiņattiecību politika, patvērums un imigrācija, sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem un starpkultūru dialogs.

Ļaujiet man pievērsties trijiem jautājumiem, kas ir cieši saistīti ar mūsu atbildību. Es gribētu koncentrēties uz trijām prioritātēm: Lisabonas līgums, enerģētikas un klimata pārmaiņu pakete un atjaunotā Lisabonas stratēģija.

2007. gadam beidzoties, Eiropas Savienība ir labā formā. Virzība uz jauna Līguma noslēgšanu attaisnoja mūsu cerības. Savienība vadījās pēc darbības plāna, ar kuru Komisija iepazīstināja 2006. gada maijā: vispirms Berlīnes Deklarācija, ar kuru tika atzīmēta Romas Līguma 50. gadskārta un kura ieskicēja Savienības nākotnes vīziju; pēc tam jūnija Eiropadome, kur mēs sadarbībā ar Vācijas prezidentūru vienojāmies par precīzām pilnvarām starpvaldību konferencei (SVK); un visbeidzot, Lisabonas līguma parakstīšana decembrī.

Šis process, kura laikā tika panākta vienošanās, parādīja ievērojamu vienprātību starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm virzībā uz priekšu.

Mums ir ticams un līdzsvarots Līgums, un es uzskatu, ka tas nodrošina stingru pamatu nākotnei. Mēs esam lielā mērā novērsuši iepriekšējo institucionālo debašu sašķeltību un domstarpības. Tas dod Savienībai labu formu, lai nodrošinātu to, ka mēs izpildīsim savu šī gada politisko prioritāti. Šī gada politiskā prioritāte ir Lisabonas līguma veiksmīga ratifikācija. Es aicinu visas dalībvalstis rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nodrošinātu šī Eiropas līguma ratifikāciju.

Nākamnedēļ Komisija pieņems klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas paketi. Mūsu priekšlikumi atbilst mērķim, ko pagājušā gada pavasara Eiropadomē ir noteikuši visi valstu un valdību vadītāji, kas aicināja izvirzīt precīzus un juridiski saistošus mērķus.

Komisija tagad darbojas uz šo pilnvaru pamata. Ar lielu gandarījumu es redzu, ka tā ir arī gan Padomes Slovēnijas prezidentūras, gan Parlamenta prioritāte. Mums būs smagi jāstrādā, lai šī pakete tiktu pieņemta līdz 2008. gada beigām. Mūsu pakete papildinās tos priekšlikumus par iekšējo enerģētikas tirgu, kas tika iesniegti pagājušā gadā. Eiropas enerģētikas tirgus dos lielākas izvēles iespējas un labākas cenas Eiropas pilsoņiem, un ir svarīgi atrisināt trīs galvenos uzdevumus, ar kuriem Eiropas Savienība saskaras enerģētikas jomā: konkurētspēja, ilgtspējība un piegādes drošība.

Mēs jau no paša sākuma zinājām, ka pārveidot Eiropas ekonomiku par ekonomiku ar zema oglekļa satura emisiju nav viegls uzdevums. Bet šajā brīdī mums ir jābūt nopietniem, atbildīgiem un jārīkojas saskaņā ar savu apņemšanos. Komisija ievēros līdzsvarotu pieeju pasākumiem, kas tiek prasīti no dalībvalstīm. Tās atrodas dažādās sākuma pozīcijās; tām ir dažādi apstākļi; dažām ir lielākas iespējas nekā citām finansēt ieguldījumus. Mums arī jāsamazina Eiropas rūpniecības pielāgošanas izmaksas un jāpievēršas uzdevumiem, ar kuriem ir saskārušās rūpniecības nozares ar lielu enerģijas patēriņu. Komisija labi apzinās šo realitāti, kā to rādīs mūsu priekšlikumi.

Bet mēs nepieļausim kompromisu attiecībā uz Eiropas interesēm, proti, vadīt globālos centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, nodrošināt enerģētikas drošību un nodrošināt konkurētspējīgas priekšrocības mūsu tautsaimniecībām. Gan mūsu starptautiskā uzticamība, gan uzticamība Eiropas pilsoņu acīs ir atkarīga no to uzdevumu izpildes, kas tika noteikti 2007. gada martā.

Bali tika ar panākumiem izklāstīta darbības programma attiecībā uz nolīgumu, bet mūsu pakete nākamajā nedēļā skaidri parāda mūsu vēlmi pierādīt savus vārdus ar darbiem.

Enerģētikas un klimata pārmaiņu pakete ir jāsaprot kā Eiropas iespēja no ekonomikas viedokļa. Tā veicinās inovācijas, un tā palielinās konkurētspēju. Ir kļūda sākt cīņu pret klimata pārmaiņām, apkarojot Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju. Savienībai jāvada globālie centieni, lai apkarotu klimata pārmaiņas, un Eiropas rūpniecības nozarēm arī turpmāk jāsaglabā līderpozīcijas pasaulē. Tajā pašā laikā mēs arī izveidosim jaunus tirgus un jaunas darba vietas, un mums būs „tirgus līdera” priekšrocības daudzās no šīm jomām.

Ir taisnība, ka mūsu paketes mērķis ir videi draudzīgāka Eiropa, bet tā dos arī ieguldījumu rūpniecībai draudzīgākas, nodarbinātībai draudzīgākas un patērētājiem draudzīgākas Eiropas izveidošanā. Tā būs abpusēji izdevīga iniciatīva.

Trīs gadus pēc atjaunošanas 2005. gadā Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai ir aktuāla un darbojas. Tā ir devusi ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā, jo sevišķi 6,5 miljonu jaunu darba vietu izveidošanā pēdējo divu gadu laikā.

Mēs ceram, ka tiks radītas pieci miljoni darba vietu līdz 2009. gadam. Strukturālās reformas arī palīdz Eiropas ekonomikas izaugsmei un uzlabo izredzes Eiropas ilgtermiņa uzplaukumam. Šie ir ļoti pamudinoši sasniegumi.

Tā kā mēs uzsākam nākamo Lisabonas ciklu, pavasara Eiropadomē mums jāpieņem ambiciozi lēmumi par tādām jomām kā pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbības vide, profesionālā prasme un darbaspēka kvalifikācija.

Komisija izstrādā priekšlikumus, lai padarītu „piekto brīvību” – zināšanu brīvu apriti – par Eiropas realitāti ar nolūku paātrināt inovācijas un nodrošināt to pieejamību lielākam skaitam Eiropas pilsoņu.

Mums ir vajadzīgs arī Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts. Šie mazie un vidējie uzņēmumi rada deviņas no desmit jaunām darba vietām. Šī ir Komisijas prioritāte 2008. gadā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais uzdevums ir tas, ka Eiropai ir vajadzīga aktīva darba tirgus politika: tāda politika, kas sniedz cilvēkiem prasmi īstenot savu potenciālu, un politika, kas ļauj mūsu pilsoņiem nodrošināt savu nodarbinātību. Investīcijas cilvēku attīstībā ir drošākais veids, lai garantētu mūsu pilsoņiem, ka viņi būs nodarbināti arī turpmāk, par spīti tam, ka tiek mainītas darba vietas. Mums ir jāpiedāvā labklājība ne tikai dažiem, pat ne tikai vairākumam, bet visiem. Tādēļ investīcijas cilvēku attīstībā un darba tirgus modernizēšana arī turpmāk būs viena no četrām jaunā Lisabonas cikla prioritārajām jomām.

Mums ir jāveicina Eiropas cilvēku uzņēmējdarbības gars: darba vietu radīšana, inovācijas un konkurence ir Eiropas panākumu atslēga. Ekonomiskās prognozes 2008. un 2009. gadam jau ir mazliet mazāk optimistiskas, un mums šie signāli jāuztver nopietni. Mēs zinām, ka iemesls tam ir zināma finansiāla nestabilitāte Atlantijas okeāna otrajā pusē.

Tomēr mums jāapkaro negatīvi izteikumi. Mūsu ekonomiskie pamati ir stabili un stingri. Mēs arī zinām, ka ekonomikas lejupslīde var negatīvi ietekmēt gatavību veikt ekonomiskas un sociālas reformas. Tā varbūt ir dabiska reakcija, bet tā būtu slikta mācība, ko gūt no iepriekšējās pieredzes.

Globālā konkurence un mūsu pilsoņu labklājība prasa, lai Eiropa turpina reformu procesu, lai tās ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka. Šis ir vienīgais veids, kā saglabāt mūsu modeli, mūsu Eiropas sociālās kohēzijas modeli.

Viena no panākumu atslēgām 2007. gadā bija Komisijas spēja labi sadarboties ar Parlamentu un Padomi. Bez šīs sadarbības mēs nekad nebūtu panākuši vienošanos par Lisabonas līgumu vai risinājumus sarežģītās lietās, piemēram, jautājumos par Eiropas Tehnoloģiju institūtu un Galileo.

Trīspusējai institucionālajai sadarbībai starp Parlamentu, Padomes Slovēnijas prezidentūru un Komisiju būs vislielākā nozīme, lai gūtu panākumus 2008. gadā. Ar ratificētu Līgumu, noslēgtu vienošanos par enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi un izstrādātu Lisabonas stratēģiju par izaugsmi un darba vietām mums noteikti 2009. gadā būs pārliecinātāka un labāk sagatavota Eiropa, lai skatītos nākotnē.

Visbeidzot ļaujiet man pateikties priekšsēdētājam H. G. Pöttering par viņa apsveikumu sakarā ar Eiropas Komisijas pirmās sanāksmes 50. gadskārtu. Patiešām šī iestāde kopš 1958. gada ir veikusi garu ceļu. Eiropas Komisija ir bijusi Eiropas integrācijas procesa centrā kā dinamisma un ambīciju avots, kā orientieris visiem tiem, kas tic Eiropas projektam. Šodien es esmu lepns par to, ka vadu šo iestādi 21. gadsimta sākumā, kad mēs saskaramies ar jauniem izaicinājumiem un mums ir vajadzīgi jauni risinājumi.

Eiropas Komisija arī turpmāk būs lojāla Walter Hallstein un visiem tiem dibinātājiem, kas pirms 50 gadiem izveidoja šo lielisko iestādi kā centrālo figūru mūsu kopējā projektā. Ciešā sadarbībā ar Parlamentu un Padomi mēs turpināsim veicināt mūsu kopējos mērķus: stipru Eiropu, atvērtu Eiropu, Eiropu, kurā valda brīvība, labklājība un solidaritāte. Un mēs esam pavisam droši, ka, strādājot roku rokā ar Slovēnijas prezidentūru un ar premjerministru J. Janša, mēs panāksim konkrētus rezultātus mūsu pilsoņiem.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Walter Hallstein 1958. gada 16. janvārī sacīja (es atkārtošu viņa vārdus, jo tas ir īss Komisijas locekļiem adresēts teikums) „Tomēr jūsu darbs nesīs augļus tikai tad, ja pastāvēs cieša sadarbība ar citām iestādēm, jo īpaši ar Ministru padomi un Parlamenta asambleju.” Citāta beigas.

Šodien mēs pārstāvam Eiropas Parlamentu un 1958. gadā sacītais attiecas arī uz šodienu – 2008. gadu, un es nemaz nešaubos, ka, Eiropas iestādēm strādājot kopā, tiks gūti panākumi.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, laimīgā kārtā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vēlme 2008. gadā strādāt efektīvi un spēt atbildēt uz iedzīvotāju bažām atbilst Slovēnijas ES prezidentūrai.

Slovēnija, jūsu dārgā zeme, premjerministr J. Janša, patiešām ir valsts, kas strādā. To pierāda makroekonomiskie rādītāji un politisko debašu raksturs. Slovēņi ir izvirzījušies avangardā, ļaujot cilvēkiem justies piederīgiem Eiropai.

Slovēņi ir vieni no tiem, kam izdevies visefektīvāk sasniegt Lisabonas mērķus. Gatavojoties dalībai ES, kā arī pēc 2004. gada, Slovēnija ir guvusi panākumus.

To, ko mēs esam izdarījuši vai esam iesākuši darīt 50 gadu laikā, Slovēnija ir spējusi paveikt 10 gadu laikā, vienlaikus īstenojot sarežģīto pāreju no sociālisma uz tirgus ekonomiku, nesagraujot sabiedrību.

Ekonomika, kurā pārliecinoši veikta privatizācija, stabila inflācija, augstākas algas, salīdzinoši zems bezdarba līmenis un, visupirms, stabila valūta — tas ļāva 2007. gadā jums pievienoties eirozonai. Jūs esat pievienojušies arī Šengenas zonai un tagad jūs esat pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem ES vadības grožus savās rokās.

Slovēnijas prezidentūra neapšaubāmi iezīmē jauno dalībvalstu integrāciju Eiropas Savienībā. Uzņemoties atbildību par Lisabonas līguma ratifikācijas procesa pabeigšanu, organizējot 27 dalībvalstu īstenotos centienus atrisināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropa attiecībā uz enerģiju un klimata pārmaiņām, izaugsmi un nodarbinātību, turpinot Rietumbalkānu reģiona integrācijas procesu, sniedzot ieguldījumu saistībā ar iniciatīvām par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, kas dos iespēju atkārtoti apliecināt Eiropas pamatā esošās atklātības, tolerances un dialoga vērtības, Slovēnijas prezidentūra pierāda, ka valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojušās 2004. gadā, tagad ir zinošas ne vien ES institucionālajos jautājumos, bet arī tajās lietās, kas attiecas uz ES iekšējo darbību un ES interešu pārstāvību starptautiskā līmenī.

Padomes priekšsēdētāj, PPE-DE grupa būs kopā ar jums, atbalstot jūsu prioritāro mērķu sasniegšanu. Eiropas nākotne izšķirsies līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Ja jāpanāk līguma ratificēšana, lai jaunie instrumenti būtu pieejami līdz 2009. gadam, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir jānodrošina efektivitāte. Mūsu grupa atbalstīs arī jūsu centienus efektīvi uzsākt Lisabonas stratēģijas jaunā cikla īstenošanu, nodrošināt tādu Eiropas nākotni, kurā valdīs pārticība, vienlīdzība un kura būs videi nekaitīga, kā arī nodrošināt mūsu ekonomikas atrašanos izdevīgā situācijā, lai gūtu labumu no globalizācijas piedāvātajām iespējām.

Tādēļ, lai izveidotu sociālajai izaugsmei labvēlīgus apstākļus, ļautu zināšanu un inovāciju virzītājiem sasniegt izaugsmi un atrastu risinājumus attiecībā uz demogrāfiskajām problēmām, energoapgādi un klimata pārmaiņām, sarunās, kas tiek risinātas ar pasaules partneriem par sistēmu pēc Kioto protokola darbības beigām, Eiropai ir jāuzņemas galvenā loma.

Padomes priekšsēdētāj, attiecībā uz Balkānu jautājumiem un Rietumbalkānu reģiona izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai mēs atbalstīsim jūsu centienus sekmēt stabilitāti un sadarbību šajā reģionā, jo no tā ir atkarīga visas Eiropas Savienības drošība un labklājība.

Eiropas Savienībai un Slovēnijas prezidentūrai ir jāiesaistās Kosovas statusa jautājuma risināšanā. Eiropā gan vēsturiskajā, gan ģeogrāfiskajā ziņā Slovēnija bieži ir novērsusi šķelšanos starp Austrumiem un Rietumiem — tā ir vērtība Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Atrodoties krustcelēs, kurās satiekas visas mūsu kontinenta vēsturiskās ietekmes, Slovēnija pastāvīgi ir bijusi kā maģistrāle, pa kuru pārvietojas visdažādākie cilvēki, notiek visu veidu mantu un kultūras strāvojumu kustība. Slovēnija būs ideāls tāda dialoga risinātājs, kurā piedalīsies dažādu kultūru, ticību, reliģiju un garīgo tradīciju pārstāvji saistībā ar Eiropas Starpkultūru dialoga gadu.

Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, es runāju PPE-DE grupas vārdā un es ceru uz Eiropas efektīvu darbību 2008. gadā, uz laimīgu Eiropu. ES prezidentūra neapšaubāmi ir ievērojams izaicinājums tādai valstij kā Slovēnija, jo īpaši, ja raugās no cilvēkresursu un valdības administrācijas mēroga viedokļa, kā jūs jau pieminējāt. Tomēr, Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, citas ES dalībvalstis — Luksemburga, Austrija — daudzkārt ir pierādījušas, ka Eiropas pārliecība, tradīcija un darbs nav mērāms pēc valsts lieluma.

Novēlu Slovēnijas prezidentūrai visu to labāko!

(Aplausi)

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos savas grupas vārdā vēlreiz uzsvērt to, ko jums, premjerministra kungs, jau teicu iepriekš divas reizes Ļubļanā — mēs kā Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā esam gatavi iespēju robežās atbalstīt jūsu prezidentūru. Tā — kā jūs jau pareizi atzīmējāt — ir vēsturiska prezidentūra. Tādas valsts prezidentūra, kurā valdījis komunistu diktatūras režīms — to nedrīkst noniecināt — un kuras premjerministrs pats ir bijis šīs diktatūras upuris, faktiski ir ne vien pelnījusi visu demokrātu pilnīgu atbalstu, bet tā ir arī prezidentūra, kurai ir plašas iespējas no jauna iekarot cilvēku sirdis, jo tā gan šeit, Parlamentā, gan Eiropā mums dod iespēju atkārtoti pierādīt, ka pārmaiņas ir iespējamas, ilgtermiņā brīvība vienmēr gūs virsroku un demokrātija uzvarēs vienmēr!

Jūsu valsts pierāda arī to, ka ilgtermiņā nevar pastāvēt neviena diktatūra pasaulē. Tā var pastāvēt 10, 30 vai 100 gadus, tomēr vienmēr beigās uzvar demokrātija, un tā ir pozitīva zīme.

Jūsu jauninājumiem, ko atsvaidzina to objektivitāte, jānosaka darba stils visam 2008. gadam. Es nezinu, kas mūs sagaida otrajā pusgadā, bet patlaban mēs vismaz esam apsprieduši politiku, un to mēs ļoti novērtējam.

Tas, ka patlaban mēs apspriežam politiku, nevis personiskus jautājumus, iespējams, ir pirmā atšķirīgā iezīme salīdzinājumā ar šī gada otro pusi. Tomēr tas ir pārsteidzoši, ka mēs jau tagad esam konstatējuši dažas atšķirības. Viena atšķirība, par ko es vēlētos runāt plašāk, ir tas, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process patiešām vēl nav pabeigts. Jā, par Eiropas Savienības paplašināšanos patlaban notiek sarunas. Jā, šīs sarunas notiek ar Maķedoniju, Horvātiju un Turciju.

Jums ir jāatklāj, ka jūs cenšaties risināt sarunas ar Turciju, lai tā kļūtu par dalībvalsti. Savukārt Padomes prezidentūra, kurai šie pienākumi jāuzņemas 2008. gada otrajā pusē, to nevēlas. Tomēr mēs vēlamies, lai Padomes darbība būtu skaidra. Vai patlaban tiek vai netiek risinātas sarunas ar Turciju, lai tā kļūtu par dalībvalsti? Šis ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas jums savas padomes prezidentūras laikā iespēju robežās būs jāprecizē visupirms saistībā ar prezidentūras trijotni.

Otrā atšķirība — un mēs šajā saistībā jūs klausījāmies ļoti uzmanīgi — jūs uzskatāt, ka Eiropas iestādes ir pietiekami spēcīgas, lai tās pašas saviem spēkiem organizētu kaimiņvalstu politiku. Labi teikts! Tas ir skaidrs noraidījums, kas izteikts attiecībā uz Vidusjūras savienības nošķirtajām iestādēm, ko piedāvāja nākamais iespējamais Padomes priekšsēdētāja. Tas ir ļoti labi, mēs jūs atbalstām arī šajā jautājumā!

(Aplausi)

Tādējādi mēs varam redzēt, ka Padomē pastāv dažas nesaskaņas, bet jūs, J. Janša kungs, varat paļauties uz to, ka Sociāldemokrātu grupa vismaz ir jūsu pusē.

Padomes priekšsēdētājs runāja par Šengenas robežu atvēršanu. Šis arī ir nopietns jautājums, un es pateicos jums par pievēršanos šīm plašajām iespējām, ko mūsu pilsoņiem piedāvā ar tām saistītā pārvietošanās brīvība. Es pateicos jums arī par tādas valsts kā Slovēnija, kurai ir šāda valsts vēsture, skaidri noformulēto paziņojumu, ka jūs šo pārvietošanās brīvību saredzat kā iespēju attiecībā savas tautas brīvību, jo līdz ar to jūs arī dodiet zīmi, kas vērsta pret ekstrēmi labējiem viedokļa paudējiem Eiropā, kuri ļaunprātīgi izmanto ikvienu no šīm brīvībām un pamato to ar savu bažu pilno retoriku, kas vērsta pret Eiropu, un liek cilvēkiem baidīties no jebkāda veida attīstības, nevis atkārtoti pārliecina viņus par šādas brīvības sniegtajām iespējām.

(Aplausi)

Man jums ir lūgums, Komisijas priekšsēdētāj. Vācijā patlaban notiek plašas debates par „Nokia” pārvietošanu. Jūs tikko teicāt, ka Eiropas ekonomikas spēcīgā puse ir saistīta ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā tas ir, tomēr mēs joprojām nodrošinām lielu daļu darbavietu ražošanas jomā. Manā valstī Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ekonomiskas ministrs patlaban aizstāv ideju par to, ka šo „Nokia” pārvietošanu no Bohumas Vācijā uz Rumāniju jāfinansē no ES līdzekļiem. Es tā neuzskatu, bet vai jūs, lūdzu, varētu pārbaudīt un precizēt, vai šis nav minētais gadījums, jo šāda retorika, tik skarba un smaga, ja tā neatbilst patiesībai, vienkārši atbalsta tos, kuri ir pret vienotas Eiropas izveidi. Tādēļ šajā jautājumā precizējums ir ļoti svarīgs.

(Aplausi)

Vēl pēdējais komentārs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam. Jā, Walter Hallstein bija ievērojama personība. Kā viens no Eiropas Savienības dibinātājiem un Komisijas priekšsēdētājiem viņš sniedza milzīgu ieguldījumu, bet, raugoties uz Jums, priekšsēdētāja kungs, var redzēt, cik tālu pēc 50 gadiem no viņa paustajām idejām jau ir novirzījušies tie, kas, kas centās viņam līdzināties. W. Hallstein bija dedzīgs aizstāvis attiecībā uz Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Savukārt Jūs, tāpat kā visi jūsu kolēģi, esat mazliet skeptiski noskaņots pret šo jautājumu. Šajā ziņā var teikt — jā, Walter Hallstein bija ievērojama Eiropas personība.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Pateicamies kolēģim Martin Schulz. Parlamenta sanāksmes neļauj — katrā ziņā tas būtu neierasti — atbilstoši atbildēt uz Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem zobgalīgajiem grupas priekšsēdētāja izteikumiem. Ja es būtu citā amatā, es labprāt jums atbildētu, tomēr es pateicos par draudzīgajiem komentāriem attiecībā uz Walter Hallstein.

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos veltīt premjerministram J. Janša dažas piezīmes. Pašreizējais priekšsēdētāj, mana grupa vēršas pie jums ar vienu vienkāršu ziņu: „Eiropa cer”. Tā cer, ka 2008. gads būs progresa gads. Mēs ceram, ka šis progress sāksies tagad. Un mēs ceram, ka jūsu prezidentūra pieņems šo izaicinājumu.

Mums nav šaubu, ka jūs to veiksiet. Vai tas nebija apņēmīgs slovēnis, kas, paceļot dūri pret vareno impēriju, pirmais paziņoja: „Visi ceļi neved uz Romu!”? Tiešām, šie ceļi neved arī uz Parīzi, un šis nav sākums Francijas prezidentūrai. Tas ir vēsturisks sākums valstīm, kas pievienojās mūsu Savienībai 2004. gadā.

Priekšsēdētāja kungs, jūsu zeme var būt ir neliela, bet mēs zinām, ka tai ir stiprs gars, un mēs arī zinām, ka Eiropas „dāvidiem” bieži ir labākas prezidentūras, nekā tās „goliātiem”. Uzticīga saviem principiem, jūsu prezidentūras programma apvieno mierīgas ambīcijas un saskaņojošu stilu, kam ir potenciāls, lai vienotu kontinentu. Šāda vienotība ir būtiska savlaicīgai Lisabonas līguma ratifikācijai un atbalsta gūšanai iestāžu nolīgumam par to, kā pārvaldīt Eiropu saskaņā ar šo jauno Līgumu.

Par iestāžu savstarpējo sadarbību runājot, mēs atbalstītu plašu dialogu ar jums un lielāku jūsu valdības klātbūtni šajā plenārsēžu zālē. Mums ir žēl, ka jūsu vieta bija tukša vakar, kad mēs dzirdējām pirmā viesa uzstāšanos mūsu Starpkultūru dialoga gadā.

Jūsu programmā ir runāts par iekšējā dinamisma svarīgo nozīmi, un tas, M. Schulz, ir veids, kā radīt darbavietas un saglabāt darbavietas šajā kontinentā: iekšējais dinamisms. Mēs paļaujamies uz jums, pašreizējais priekšsēdētāj, lai virzītu uz priekšu enerģētikas, telekomunikāciju, veselības aprūpes pakalpojumu vienoto tirgu. Eiropas Savienībai ir pietiekami grūts laiks, lai pārliecinātu tās pilsoņus, ka tā pievieno vērtību viņu ikdienas dzīvei, tātad, skaidrāk sakot, veicina operatīvāku veselības aprūpi, mazākus rēķinus, lielāku izvēli patērētājiem, mēs būtu neapdomīgi, ja noraidītu priekšlikumus par pacientu tiesībām tikai tādēļ, ka tie ir pretrunīgi.

Citās jomās jums būs krietni vien jānopūlas, it īpaši attiecībā uz tiem jūsu prezidentūras partneriem, kam ir savtīgas intereses, veicinot kodolenerģijas izmantošanu kā „panaceju” pret klimata pārmaiņām. Solidaritāte un pienākumu sadale ir panākumu atslēga, lai mazinātu emisijas un sasniegtu atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķus. 2008. gadā mūsu Savienībai ir jāparāda, kā teica priekšsēdētājs J. M. Barroso, ka tā var skaistus vārdus par klimata pārmaiņu apkarošanu pārvērst darbos.

Attīstība Rietumbalkānos ir pamatoti viena no jūsu prioritātēm, un jūsu pieredze un sapratne attiecībā uz šo reģionu dos labumu Eiropas Savienībai. Tomēr, manuprāt, jūsu viedoklis par to, ka situācija Bosnijā-Hercegovinā ir sliktāka nekā Kosovā, neatspoguļo Savienības vairākuma domas. Es arī neesmu pārliecināts par to, ka tas ir labs veids, kā motivēt Bosnijas-Hercegovinas tautu. Ja tas ir domāts, lai nomierinātu Serbiju, tas nedarbosies. Sarūgtinājuma vājināšana par Kosovas neatkarību ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu varētu būt solis uz priekšu. Bet, kamēr B. Đelić gatavojas, lai dotos uz Briseli, mana grupa vēlreiz atkārto – visstingrākā veidā, ka nevar noslēgt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ja Serbija pilnībā nesadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

(Aplausi)

Jaunajam galvenajam prokuroram Serge Brammertz vēl ir jāsaņem jauni sadarbības apliecinājumi. Neviens no mums, pašreizējais priekšsēdētāj, nevēlas redzēt Serbiju paliekam Eiropas pavārtē, un jūsu prezidentūras pieklājīgā un konstruktīvā attieksme var „ievest to iekšā no aukstuma” un atvest Ratko Mladić.

Bet pagaidām, kā jūs Slovēnijā sakāt: „Lūdzies par labu ražu, bet turpini kaplēt”.

(Aplausi)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnijas valdība pārņem ES prezidentūras vadības saistības laikā, kurā mēs saskaramies ar daudzām problēmām. Eiropas valstīm ir jāatrisina jautājums par Līguma ratifikāciju; uzmanības centrā ir nokļuvis Balkānu reģions; ES līmenī ir jāpanāk vienošanās par enerģētikas paketi; ir jārod jauns stimuls, lai atrisinātu palestīniešu un izraēliešu konfliktu.

, UEN grupas vārdā – Kā jau kolēģi pareizi ir piezīmējuši, to darāmo lietu saraksts, kas Eiropai ir vajadzīgas, ir nebeidzams. Tematu un lēmumu, un interesējošo jomu, un konfliktu klāsts, ar ko ir jānodarbojas, ir milzīgs.

Tā vietā, lai jums lasītu lekcijas par to, ko jūs nedarāt vai ko citi varbūt nedarīs turpmāk, es pievēršos īsumā trijām jomām.

Pirmkārt, Reformas līgums, Lisabonas līgums: tā ratifikācija ir būtiska Eiropas Savienības turpmākai attīstībai.

Otrkārt, attiecībā uz turpmāko paplašināšanos: mums jānodrošina, ka kandidātvalstis sajūt izdevību un iespēju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm tuvākajā nākotnē.

Treškārt, un, manuprāt, vissvarīgākais ir jautājums par Kosovu un par to, kas tur notiek, kā arī Kosovas mierīga pāreja no pašreizējās situācijas uz jebkādu turpmāk iespējamo situāciju. Mēs jau esam redzējuši milzīgo panākumu Kosovā, kur abu etnisko grupu kopīgā policija patrulē kopīgi abu grupu teritorijās un vairs nepastāv ideja par savu policiju katrai tautai, bet par kopīgu policiju visai Kosovas tautai.

Premjerministra kungs, jūsu nemiernieka, intelektuāļa, bet vissvarīgākais, demokrāta un „saprāta balss” pieredze, kas spēja vest jūsu valsti no komunisma tumšajiem laikiem uz gaismu, kas tomēr dažreiz ir nespodra enerģētikas krīzes dēļ, un uz Eiropas Savienības nākotni, tāds tēls un tāda tēlu sistēma ir vissvarīgākā Bosnijas, Serbijas, Kosovas un, patiešām, Turcijas tautām.

Es ceru uz kopīgu darbu ar jums un jūsu valdību. Par spīti tam, ka jūsu valsts varbūt ir neliela, tā ir ne tikai liela garā, bet arī ar augstu kvalitāti. Kā jūs jau esat pierādījuši, paši sākot šo procesu, jums nav bail nostāties pret „lielajiem zēniem”, ja tie mēģina jūs iebiedēt. Bet pats galvenais ir tas, ka jums ir morāla noteiktība par to, no kurienes jūs esat nākuši.

Eiropas Savienībai šodien ir vajadzīgi jauni varoņi, varoņi, kas zina, kāda ir dzīve nebrīvē; varoņi, kas zina, kāda ir dzīve bez vārda brīvības, bez tiesībām uz brīvību un demokrātiju. Tā ir vislabākā gaisma, ko mēs šodien varam iedegt Eiropas kontinenta tumšajos stūros.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, mēs esam diezgan sentimentāli attiecībā uz Eiropu, to, ko ir sasniegusi ES kā miera un demokrātijas modelis, kā arī to, ko tā varētu sasniegt attiecībā uz cilvēku brīvības un labklājības veicināšanu un inovāciju centra izveidi, kā arī konsekvenci vides problēmu risināšanā.

Tādēļ mēs priecājamies sveikt jūs šeit, tomēr mēs esam mazliet noskumuši par to, ka šī pieredze savā ziņā varētu izrādīties unikāla, jo, kā jūs zināt, viena no Lisabonas līguma reformām paredz Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Attiecībā uz šo aspektu mēs esam nobažījušies daļēji arī tāpēc, ka neviens no izvirzītajiem kandidātiem, manuprāt, nespēs sasniegt ievērojamu progresu saistībā ar Eiropu.

To sakot, es tomēr vēlētos atzīmēt dažus konkrētus jautājumus, kas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir īpaši svarīgi. Kā jau Komisijas priekšsēdētājs minēja, jūsu prezidentūras laikā ir jāiesniedz enerģētikas pakete — tā ir izstrādāta visu pēdējo gadu laikā paveiktā darba rezultātā, un mēs zinām, ka attiecībā uz to valda liels satraukums, turklāt jau tagad ir vērojami manevri un tiek izdarīts spiediens, lai samazinātu šīs paketes vērtību un ietekmi. Mēs ticam, ka jūsu prezidentūras pamata darbības veids būs tāds, lai spētu nepadoties šim spiedienam, ko izdara gan lielāki, gan mazāki dalībnieki nolūkā ierobežot un pavājināt šo noteikumu ietekmi.

Mēs arī turpināsim cīņu principa dēļ, par ko, es domāju, mums radīsies domstarpības. Mēs uzskatām, ka zema oglekļa satura emisiju ekonomika — es vēršos arī pie Komisijas priekšsēdētāja — nevar būt kodolenerģētikas ekonomika; finansējuma un laika tērēšana ar kodolenerģētiku saistītam jaunam nākotnes redzējumam, kas vēl nav izveidots, vai dārgām apšaubāma pielietojuma tehnoloģijām, piemēram, oglekļa atdalīšanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, patlaban tiešā veidā konkurē ar atjaunojamās enerģijas avotiem, kuri mums ir jāveicina un jāfinansē, — saules un vēja enerģija, kā arī enerģijas ietaupījumi, kas ir daudzsološākais risinājums saistībā ar inovācijām un nodarbinātību.

Cits svarīgs jautājums, kas risināms jūsu prezidentūras laikā, skar teritoriālās un pilsētvides attīstības koordinēšanu; šis jautājums būs īpaši svarīgs saistībā ar pavasara sammitu un tas ir saistīts ar Leipcigas hartā paredzētajiem pasākumiem — mūsu pilsētu kvalitatīva attīstība un teritoriālās kohēzijas sekmēšana, iespējams, nav populārākie jautājumi, tomēr mēs uzskatām, ka tie ir ārkārtīgi būtiski, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Jūsu prezidentūras laikā, iespējams, būs jāpabeidz darbs attiecībā uz tiesību aktiem par atkritumiem. Mēs esam ļoti nobažījušies ne tikai par to, kas notiek manā pilsētā, proti, Neapolē, bet arī tāpēc, ka, mūsuprāt, vārdos atzītā atkritumu stratēģiju hierarhija, par prioritāti nosakot samazināšanu un otrreizēju pārstrādi, patiesībā ir pretrunā ar šo tiesību aktu noteikumiem, kuros prioritāte atkal piešķirta atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kas, mūsuprāt, nav vienīgais veids, kā atrisināt ar atkritumiem saistīto problēmu.

Ir vēl divi svarīgi jautājumi, proti, par tirdzniecību un datu aizsardzību, attiecībā uz kuriem mēs patiešām vēlētos redzēt, vai jūsu prezidentūra patiešām spēs vai nespēs būt šīs iestādes sabiedrotā. Jums būs smagi jācīnās ar dažiem saviem kolēģiem par Parlamenta piekrišanu attiecībā uz ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar ĀKK valstīm, ko pēc Lisabonā atklātajām lielajām domstarpībām ar Āfrikas valstīm mēs uzskatām par svarīgāku nekā jebkad. Turklāt jārunā par brīvu piekļuvi sarunu dokumentiem par partnerību un sadarbības nolīgumiem, kas noslēgti ar tādām valstīm kā Ķīna. Tikai padomājiet — pagaidām Eiropas Parlamentam vispār nav sniegta nekāda informācija par šo sarunu norisi. Viss tiek darīts pilnīgā slepenībā! Mēs uzskatām, ka šajā saistībā ir jānotiek atklātām debatēm par šo jautājumu un šim Parlamenta sastāvam jābūt vismaz informētam par to, kas notiek.

Nobeigumā, Eiropadomes priekšsēdētāj, es vēlētos pieminēt datu aizsardzības jautājumu. Mēs zinām, ka Padome plāno pieņemt lēmumu par šo jautājumu savas prezidentūras laikā, tomēr mēs jums lūgsim būt drosmīgam un pieprasām, lai šī pamatlēmuma īstenošana tiek pārcelta līdz laikam, kad spēkā būs stājies Lisabonas līgums, jo tādējādi Parlamentam radīsies iespēja tiešā veidā piedalīties šajā reformā; mans kolēģis jūs uzrunās šajā saistībā vēlāk, bet es lūdzu jūs, Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, savas prezidentūras laikā pirmo nacionālo konferenci noorganizēt saistībā ar romu tautu. Tas būtu ievērojams ieguldījums starpkultūru dialoga risināšanā.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, valsts, kas pirmo reizi ir kļuvusi par ES prezidentūru, proti, Slovēnija, no saviem priekšgājējiem manto vairākus visai nepateicīgus uzdevumus. Tādējādi attiecībā uz Lisabonas līguma ratifikāciju jums ir jānodrošina, ka neviena dalībvalsts, izņemot Īriju, nerada sliktu piemēru saistībā ar referenduma organizēšanu; tas attiecas arī uz valstīm, kas izteikušas stingru apņemšanos šādi rīkoties. Savā ziņā tas ir solis atpakaļ, tas notiek laikā, kad ES pilsoņiem un iestādēm vajadzētu vairāk tuvināties. Atklāti runājot, jūs bijāt pelnījuši cildenākus mērķus.

Sociālā līmenī prezidentūra vispirms saskarsies ar sarežģīto uzdevumu, kas paredz atkārtoti iekustināt divus simboliskus direktīvu projektus — vienu par darba laiku un bēdīgi slavenajām atteikšanās tiesībām, un otru par pagaidu darbu un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Šī prezidentūra nevarēs izvairīties arī no svarīgajām apspriedēm par to, kā jārīkojas pēc nesen pieņemtajiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem Laval/Vaxholm un Viking Line lietās, kas sociālo dempingu padara par likumīgu. Turklāt mūsu grupa ir pieprasījusi, lai debates par šo jautājumu iekļautu nākamās Eiropas Parlamenta sesijas darba kārtībā. Tas pilnībā atkal aktualizē to problēmu, kas ir saistīta ar tā saukto Bolkesteina (Bolkestein) direktīvu un līguma noteikumiem, kuri ir tās pamatā. Ar jaunā dokumenta, kurā ietverti visi šie noteikumi, ratifikāciju saistītā procesa vidū tas rada īstu sajukumu.

Visbeidzot, atgriežoties pie sociālās jomas, Eiropa saskaras ar pieaugošām prasībām attiecībā uz lielāku atalgojumu. Tās pievienotās vērtības daļa patiešām ir samazinājusies par dažiem desmitiem. Tā nekad nav bijusi tik maza, un uz to ir norādījusi pat finanšu prese. Tomēr nesen Eiropas Centrālā banka draudēja paaugstināt procentu likmes, ja šī prasība, lai cik likumīga tā būtu, tiks izpildīta, neskatoties uz to, ka peļņa nekad nav bijusi tik liela, kā to atzīst speciālisti. Ja mēs šo jautājumu neiekļausim darba kārtībā, drīzumā šī situācija kļūs nekontrolējama. Es atgādinu, ka Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūras kopīgā dokumenta 68. punktā ir uzsvērts, ka, es citēju, „trīs prezidentūru visaptverošajiem mērķiem ir jāstiprina Eiropas sociālais modelis kā Lisabonas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa”. Kā teikts senā parunā — apetīte rodas ēdot.

Vēl komentārs par citu delikātu tēmu — par nelegālajiem migrantiem. Pašreizējā redakcijā direktīvas projekts par migrantu atgriešanos ir tāds, ka cilvēktiesību aizsardzības organizācijas to varētu nosaukt par „necilvēcīgo direktīvu”. Ja šī direktīva tiks pieņemta pašreizējā redakcijā, uz labajiem nodomiem, ko ES izteikusi saistībā ar starpkultūru dialogu, tiks mesta cietsirdības ēna.

Nobeigumā es vēlētos pieminēt Kosovas problēmu. Pirms tiek pieņemts kāds lēmums, droši vien būtu pamatoti lūgt precizējumu par trim saistītiem jautājumiem. Pirmkārt, kā izskaidrot to, ka septiņu gadu laikā, izmantojot starptautiskās sabiedrības piešķirto divus miljardus eiro lielo atbalstu, nav panākta ekonomiskā attīstība, pastāvīgi valda nabadzība, bezdarba līmenis ir 50 %, turklāt plašumā vēršas korupcija un mafijas tīkls? Otrkārt, kā izskaidrot to, ka 17 000 NATO karavīri nav spējuši novērst desmitiem pareizticīgo baznīcai piederošu ēku sagraušanu, simtiem pie minoritātēm piederošo Kosovas iedzīvotāju nolaupīšanu un noslepkavošanu un tūkstošiem citu cilvēku piespiedu izsūtīšanu trimdā? Visbeidzot — kā vienpusējā deklarācija par Kosovas neatkarību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes Kosovā (UNMIK) aizvietošana ar Eiropas Savienību atrisinās šīs ārkārtīgi nozīmīgās problēmas, vienlaikus nodrošinot stabilitāti Balkānu reģionā? Es labprāt dzirdētu jūsu atbildes.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties pašreizējam priekšsēdētājam par mūsu jauko vizīti Slovēnijā pirms Ziemsvētkiem. Pašreizējais priekšsēdētāj, es ceru, ka jūs vadīsiet Eiropadomi labāk, nekā sanāksmi ar grupu vadītāju piedalīšanos: jūs sev piešķīrāt lielāko daļu no runām paredzētā laika, un jūs nepateicāt neko tādu, ko mēs jau nezinātu iepriekš; jūs neļāvāt saviem ministriem, kas, es ceru, pārzina savus tematus, atbildēt uz lielāko daļu no mūsu jautājumiem; un jūs pēc tam neatsūtījāt arī rakstiskas atbildes. Parlamentā ietilpst arī opozīcija ar noteiktām tiesībām.

Vakar es saņēmu lūgumrakstu no 571 Slovēnijas žurnālista, kurā jūs tiekat kritizēts par preses brīvības neievērošanu. Vai jūs atļausiet veikt neatkarīgu izmeklēšanu?

Pagājušajā nedēļā ziņoja, ka jūs esat lūdzis Portugālei atcelt iespējamo referendumu, ko atbalsta Portugāles vēlētāju vairākums. Vai es drīkstu atgādināt jums par Nicas Līgumu, kas prasa, lai visi jūsu pieņemtie lēmumi būtu, cik iespējams, tuvināti pilsoņiem? Referenduma atcelšana ir šī panta pārkāpums. Dalībvalstis var kritizēt nevis sodīt, jo ratifikācija tomēr ir valsts kompetence. Prezidentūras un Eiropas Komisijas uzvedība ir Kopienas lieta. Jums jāņem vērā valsts ratifikācijas procedūras. Ja jūs kaut ko sakāt, jums jāatgādina dalībvalstīm par kopīgām juridiskām saistībām pieņemt tiesību aktus tik tuvināti pilsoņiem, cik iespējams.

Jūs pārkāpjat Līgumu, tāpat kā to dara Eiropas Komisija, ja tā nerīkojās kā šī Līguma panta sargātāja. Jūs esat premjerministru politiskās vienošanās par referenduma atcelšanu dalībnieks. Šī vienošanās ir uzskatāma par Līguma pārkāpumu. Komisijai bija jāiebilst pret to, nevis jāatbalsta mēģinājums izvairīties no Eiropas tautām. Izlasiet vēlreiz Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu: „lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”. Cik tas būtu brīnišķīgs domu grauds, ja tas tiktu īstenots!

Par Lisabonas līgumu tika nolemts tik slēgtā veidā, cik vien iespējams, un tik attālināti no vēlētājiem, cik vien iespējams. Tagad šķiet, ka tikai Īrija var glābt mūsu Eiropas demokrātiju. Bet Padome varētu vismaz publicēt Lisabonas līguma konsolidēto versiju, lai jūs varētu izlasīt to, ko esat parakstījuši. 2007. gada 17. decembrī Ungārija parakstīja tekstu, ko tā pat nebija saņēmusi! Šis nav veids, kā pieņemt pilsoņiem vai Parlamenta deputātiem tuvinātus lēmumus.

  Priekšsēdētājs. − J.-P. Bonde, mēs vēršamies pie jums kā grupas priekšsēdētāja un lūdzam nodrošināt, lai jūs un jūsu kolēģi Parlamenta sēžu zālē uzvestos kā tas pieklājas deputātiem. Jums ir pilnas tiesības stāties pretī problēmām, nevis tikai uzbrukt citiem!

(Aplausi)

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, kā deputāts no Karintijas, kas atrodas ļoti netālu no Slovēnijas, man ir īpašs gods un prieks par to, ka tauta, kas vēl pirms 20 gadiem atradās komunisma jūgā, tagad ir atbildīga par Eiropas Savienības vadību sešu mēnešu garumā. Tas man ir pierādījums, ka Eiropas integrācija, kas ved mūs prom no 20. gadsimta katastrofām, ir pareizais ceļš uz brīvību un vienotību.

Attiecībā uz to, ko teica Slovēnija, proti, ka tās galvenais mērķis ir šīs prezidentūras laikā izvirzīt visas bijušās Dienvidslāvijas valstis par Eiropas Savienības kandidātvalstīm, es uzskatu, ka tas ir pareizi, turklāt tas ir svarīgi, lai noslēgtu Eiropas teritoriālās integrācijas procesu, tā sakot. Es uzskatu, ka tas ir daudz svarīgāk par, piemēram, pievienošanās sarunām ar tādām valstīm kā Turcija, kuras lielākā teritorijas daļa atrodas Anatolijā, Āzijā.

Es uzskatu, ka šis process, kurā visas bijušās Dienvidslāvijas valstis tiek izvirzītas par Eiropas Savienības kandidātvalstīm, pirmkārt, jāīsteno tā, lai eiropiešiem būtu iespēja darboties bez Eiropai nepiederošu valstu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas, ietekmes. Es ceru, ka Slovēnija spēj, pirmkārt un galvenokārt, ņemt vērā Horvātijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai; es ceru, ka tie konflikti, kas izveidojušies starp Horvātiju un Slovēniju attiecībā uz zvejas zonām, tam neradīs nekādus šķēršļus, jo šī bijušās Dienvidslāvijas valsts, proti, Horvātija, līdzīgi kā Slovēnija, neapšaubāmi ir valsts, kas visvairāk ir gatava pievienoties Eiropai, tā ir gatava demokrātijas ziņā, turklāt tā ir Centrāleiropas valsts.

Attiecībā uz Kosovas jautājumu, kas neapšaubāmi visvairāk apgrūtinās Padomes Slovēnijas prezidentūras darbu, mums, no vienas puses, jāņem vērā visu nacionālo grupu pašnoteikšanās tiesības, vairākuma albāņu tautības Kosovas iedzīvotāju tiesības, bet, no otras puses, — arī serbu vēsturiskās tiesības. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Kosovas gadījumā tiek izveidota ASV satelītvalsts, tāpat nedrīkst pieļaut, ka Serbija nokļūst Maskavas rokās, Kremļa pakļautībā. Kosovas autonomija nedrīkst kļūt par precedentu Ziemeļkipras Turku Republikai. Par mērķi jānosaka stabilitāte Balkānu reģionā un Eiropas teritoriālās integrācijas pabeigšana.

Ļaujiet man pievērsties Slovēnijas un Austrijas divpusējai problēmai — tas ir strīdīgais jautājums par topogrāfiskajām zīmēm Karintijā. Es ceru, ka Austrijas federālā valdība drīzumā atradīs taisnīgu risinājumu, kas apmierinās izcili labi aizsargāto slovēņu minoritāti Austrijā. Tāpat es ceru, ka Slovēnija atradīs prātīgu risinājumu attiecībā uz Slovēnijā dzīvojošo vāciski runājošo austriešu minoritāti un atzīs šos cilvēkus par vietējo minoritāti, un ceru, ka Austrijas un Slovēnijas kultūras konvencija šajā saistībā var būt ļoti nozīmīgs solis attiecību risināšanā.

  Mihael Brejc (PPE-DE). – (SL) Dāmas un kungi, Slovēnijas prezidentūras programmā ir ietvertas visas pašreiz būtiskās tēmas un tā ir labs pamats šo sešu mēnešu darbam. Iekļaujoties tikai divās minūtēs, es aprobežošos ar vienu jomu, t.i., pilsoņu brīvību, tiesvedību un iekšlietām. Es ceru, ka Slovēnijas prezidentūra pienācīgu uzmanību veltīs tam, lai sekotu, kādu ietekmi rada informācijas sistēma „SIS 1 visiem”, un paātrinātu „SIS 2” sistēmas īstenošanu.

Kopējās patvēruma un imigrācijas politikas pamatā jābūt ciešai sadarbībai starp tranzīta un izcelsmes valstīm. Lai atrisinātu šo problēmu, patlaban tiek izmantoti 27 dažādi režīmi un pieejas, un, protams, mums nav ilūziju par to, ka tik sarežģītu jautājumu varētu atrisināt tik īsā laikā. Tomēr mums ir jātiek galā ar šo sarežģīto uzdevumu.

Trešā joma ir sadarbība ar „Frontex” aģentūru; attiecībā uz to Slovēnijas prezidentūra, pamatojoties uz Komisijas ziņojuma analīzi, sagatavos pamatnostādnes par šīs aģentūras turpmāko darbību. Ceturtā joma attiecas uz Eiropas vīzu politikas steidzamo saskaņošanu un tāda tiesiskā pamata izveidi, kas vajadzīgs, lai sāktu darboties Eiropas vīzu informācijas sistēma.

Līdz šim visās prezidentūrās viens no galvenajiem virzieniem bija organizētās noziedzības un terorisma apkarošana. Es atbalstu piedāvātos pasākumus un ierosinu beidzot sākt risināt arī tos jautājumus, kas saistīti ar terorisma cēloņiem.

Slovēnija ir viena no veiksmīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm e-administrācijas un administratīvo šķēršļu likvidēšanas jomā. Tādēļ es ceru, ka savas prezidentūras laikā Slovēnija ar savu labo praksi jebkurā jomā iepazīstinās arī citas dalībvalstis. Es ceru arī uz Slovēnijas prezidentūras, Parlamenta un Komisijas efektīvo sadarbību, un esmu pārliecināts, ka pēc Slovēnijas prezidentūras termiņa varēs teikt, ka Eiropas Savienība ir pavirzījusies uz priekšu.

  Borut Pahor (PSE). – (SL) Es esmu lepns, ka Slovēnijas premjerministrs šodien uzrunā Eiropas Parlamentu, esot Eiropadomes priekšsēdētāja amatā. Kā jau premjerministrs norādīja, tas ir apliecinājums ne vien dramatiskajām pārmaiņām, ko pēdējo 20 gadu laikā nācies piedzīvot Slovēnijai, bet arī gandrīz neiedomājamajām pārmaiņām, kam mēs paši esam kļuvuši par lieciniekiem Eiropā šajā īsajā vēstures periodā.

Ļubļanā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks teica, ka Slovēnijas Eiropadomes prezidentūras sākums nozīmē beigas Eiropas Savienības sadalījumam vecajās un jaunajās dalībvalstīs.

Es vēlētos turpināt šo skaisto domu un teikt, ka vēl nesen mēs varējām vienīgi klausīties, ko no Eiropas Savienības gaida ES kandidātvalstis un jaunās dalībvalstis. Savukārt tagad Eiropai ir tiesības jautāt Slovēnijas premjerministram un Slovēnijai kā prezidentūrai, ko Eiropa var gaidīt no Slovēnijas. Manuprāt, mēs esam aculiecinieki ārkārtējam vēsturiskam notikumam, kam būs simboliskas un reālas sekas.

Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka mēs varam cerēt uz vislielāko ieguldījumu, ko var sniegt Slovēnija. Manuprāt, Slovēnija ir labi sagatavojusies un pilnībā koncentrējusies uz savu starptautisko lomu un Eiropadomes prezidentūru.

Es vēlētos pateikties savam kolēģim M. Schulz par atbalstu, ko mūsu grupa izteica Slovēnijas prezidentūrai, un kā Slovēnijas lielākās opozīcijas — sociāldemokrātu — partijas priekšsēdētājs es vēlētos pārliecināt šajā respektablajā Parlamenta sēžu zālē esošos, ka saistībā ar parlamentārajām vēlēšanām, kas notiks pēc Slovēnijas Eiropadomes prezidentūras termiņa beigām, es neizmantošu Slovēnijas prezidentūras Eiropas politiku, lai padarītu to par mērķi vai upuri attiecībā uz mūsu kopīgajiem centieniem nodrošināt Slovēnijas panākumus šī svarīgā starptautiskā uzdevuma izpildē. Premjerministra panākumi būs Slovēnijas premjerministra, proti, visas Slovēnijas un arī mani, panākumi.

Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūras termiņa beigās mēs spēsim nodrošināt, ka, kā to jau kāds minēja, Eiropas Savienībā nav nozīmīgāku vai nenozīmīgāku dalībvalstu; ir tikai tādas, kas ir mazāk vai vairāk veiksmīgas savu ES prezidentūras pienākumu izpildē. Es novēlu, lai premjerministram un Slovēnijas valdībai uzspīd veiksme, lai viņi gūst panākumus, kļūstot par vienu no veiksmīgākajām prezidentūrām!

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Premjerministr, jūsu ierašanās un uzstāšanās šodien iezīmē pēdējā posma sākumu attiecībā uz pilnīgu Slovēnijas integrāciju Eiropas Savienībā. No 11 jaunajām dalībvalstīm Slovēnija ir pirmā valsts, kas spējusi pārņemt prezidentūru. Tā ir liela priekšrocība gan Slovēnijai, gan Eiropai, un es vēlu jums lielus panākumus šīs prezidentūras laikā!

Tomēr prezidentūras uzdevums ir grūts, un tāpēc es vēlos pajautāt jums par netaisnībām, kas notiek Eiropas Savienībā. Šis jautājums ir adresēts ne vien jums, bet arī Parlamenta priekšsēdētājam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās 10 valstis. Patiesībā tās bija tikai deviņas ar pusi valstis, jo ES pievienojās tikai viena Kipras daļa. Pēc diviem gadiem mēs paziņojām par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos un atkal aizmirsām par Kipras ziemeļu daļu. Pat tagad, pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās, mēs neizsakāmies par Kipru.

Premjerministr, šodien jūs runājāt par Rietumbalkāniem, Ukrainu, Moldovu, Kaukāzu un Ziemeļāfriku, nevienā brīdī nepieminot jautājumu par Kipras ziemeļu daļu. Viņi it kā paliek neievēroti, tiek izsvītroti, un tas nav labi. Taisnība, Ļubļanā jūs sākāt dialogu starp kultūru un reliģiju pārstāvjiem. Un apgabals, kurā mēs varētu panākt patiešām lielus panākumus, ir tieši Kipra. Kiprā ir jārisina dialogs starp kultūru un reliģiju pārstāvjiem, lai tiem 200 000 nevainīgajiem cilvēkiem būtu iespēja kļūt ar Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Turklāt nesen Kipra ir piekritusi izmantot eiro par savu jauno valūtu. Tomēr ziemeļu daļā viņi joprojām izmanto liru.

Un visbeidzot, premjerministr, kad jūs runājāt par to, ka tikāt saukts pie atbildības un tiesāts svešvalodā, es drīzāk teiktu, ka tas notika serbu-horvātu jeb serbu valodā. Daži cilvēki, kas atrodas šajā sēžu zālē, varētu nodomāt, ka jūs tikāt tiesāts krievu valodā. Bet nobeigumā es vēlreiz gribētu jums novēlēt savas prezidentūras laikā gūt absolūtus panākumus!

  Adam Bielan (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt premjerministru J. Janša sakarā ar Eiropas Savienības prezidentūras pārņemšanu. Eiropas integrācijas procesā šis ir vēsturisks brīdis, jo tā ir pirmā reize, kad prezidentūras vadību pārņem jaunā dalībvalsts.

Slovēnija ir valsts, ko vairākas reizes ir skārusi robežu maiņa mūsu kontinentā. Tādējādi tas ir labs piemērs Eiropas apvienošanai ne vien no ekonomiskā, bet arī ģeopolitiskā aspekta.

Tāpēc es ticu, ka nākamie seši mēneši būs rezultatīvi, stabilizējot situāciju Rietumbalkānu reģionā. Ceru, ka šajā periodā Eiropas Savienības kaimiņattiecību un paplašināšanas politika būs prioritāte. Es paļaujos uz to, ka ar lielāku sapratni tiks ņemti vērā arī mūsu Austrumu kaimiņu, Ukrainas, centieni.

Es priecājos dzirdēt, ka enerģētikas politika arī būs viena no Slovēnijas prioritātēm. Tomēr mēs pārāk labi zinām, ka droša Eiropa nevar pastāvēt, ja nevaram garantēt energoapgādes drošību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka turpmāk kāds pret Eiropu izmanto šantāžu attiecībā uz enerģiju, un es esmu pārliecināts, ka Slovēnija, valsts, kas atradusies komunisma jūgā vairāk nekā 40 gadus, to lieliski saprot.

  Elly de Groen-Kouwenhoven (Verts/ALE) – Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Slovēniju un sveicu premjerministru J. Janša: tikai četrus gadus Eiropas Savienības dalībvalsts un jau Eiropas prezidentūra. Tas nozīmē darbu un atbildību, bet tas ir arī uzticēšanās pierādījums jūsu jaunajai valstij, pašreizējais priekšsēdētāj.

Mani – mūs, man jāsaka, uztrauc un sagādā vilšanos tas, ka iespaidīgs skaits Eiropas Parlamenta deputātu no ļoti dažādām valstīm un grupām vēl nav saņēmuši skaidru atbildi uz savu atkārtoto pieprasījumu par to, vai Slovēnija uzņemas organizēt pirmo ikgadējo romu konferenci. Liels pasākums, bet arī milzīgs izaicinājums – un jūs neesat vieni. Eiropas Komisija ir piedāvājusi finansiālu atbalstu. Morālo atbalstu sniedz Eiropadome, 50. punkta secinājumos uzsverot, ka ES ir jāsper konkrēti soļi romu jautājumos.

Loģistikas atbalstu sniedz Eiropas romu kopiena, kas izteica vēlmi cieši sadarboties, kur vien tas iespējams. Politisko atbalstu sniedz daudzi Eiropas Parlamenta deputāti no dažādām Parlamenta grupām, kas saprot Eiropas aizmirsto tautu, romus, no kuriem daudzi vēl arvien, būdami pēdējo Balkānu karu upuri, dzīvo kā bēgļi dažādās Eiropas valstīs.

Slovēnija tik tikko izglābās, bet tā ir lielā mērā pieredzējusi brīvības un drošības trūkumu. Es ceru, ka Slovēnija uztvers pirmās ikgadējās romu konferences organizēšanu kā goda pienākumu. Tā zina, ka tai ir daudz atbalstītāju – un varbūt man jāsaka – līdzjutēju.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu novēlēt visu to labāko Slovēnijas prezidentūrai. Šodien patiešām ir vēsturiska diena. Es ne mirkli nešaubos par Slovēnijas, kā mazas valsts, spējām veiksmīgi vadīt prezidentūru.

Pašreizējais priekšsēdētāj, es ceru, ka jūsu attieksme ir ļoti nopietna, sakot, ka jūs vēlētos redzēt tādu Eiropu, kam patiešām rūp, un tādu Eiropu, kurā pilsonim ir centrālā vieta. Man jāsaka jums, ka tas īstenībā prasītu radikālas pārmaiņas mūsu attieksmē un mūsu politikas saturā gan šajā iestādē, gan visās Eiropas Savienības iestādēs, ja mēs nopietni gribētu to no retorikas pārvērst par realitāti.

Es piekrītu iepriekš izteiktajām bažām par to, ka dalībvalstīs netiks rīkoti referendumi par Lisabonas līguma jautājumu. Manas valsts jurisdikcija paredz, ka referendums notiks un cilvēkiem būs iespēja reālā veidā novērtēt savas domas par to, kā šis projekts virzās un attīstās.

Pašreizējais priekšsēdētāj, Īrijā jūs izraisījāt kaut ko līdzīgu sensācijai: mediji ziņoja, ka jūs esat teicis, ka ir svarīgi neuzsākt dažas diskusijas, kas varētu radīt problēmas mūsu valstī. Tas norāda mums, ka jūs ierosināt atlikt pretrunīgus un sarežģītus jautājumus. Mēs gribētu zināt, kādi ir šie jautājumi?

Ja mēs nopietni attiecamies pret demokrātiju Savienībā, ja mums ir nopietna attieksme pret Savienību, kam rūp, mums noteikti jānodrošina, ka cilvēkiem tiek pilnībā sniegta informācija par politikas iniciatīvām un virzienu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Premjerministra kungs, vēl nesen jūs teicāt, ka Eiropas Savienību vieno ne vien kopēja ekonomika un politika, bet arī kopējas atmiņas, kultūras un jaunrades vērtības. Es tam piekrītu.

Es sūtu jums, premjerministra kungs, sveicienus no Polijas, Ādama Mickēviča dzimtenes. Šis pravietis, kā viņu nodēvēja franči, reiz jautāja: „Slāvi, ko jaunu jūs varat piedāvāt? Ko jūs varat dot pasaulei?” Viņš vēlējās pateikt, ka kristīgās vērtības ir īpaši dziļi iesakņojušās atsevišķu Eiropas tautu kultūrā, un visas kristīgās pasaules progresā ietilpst šo tautu progress. Eiropu — tautu māti — vieno kristīgā kultūra gan Rietumos, gan Austrumos. Šeit, Parlamentā, Francijas prezidents Valéry Giscard D’Estaing man nesen teica, ka viņš vienmēr ir atbalstījis, lai Eiropas konstitūcijā tiktu iekļauta atsauce uz kristiešu Dievu.

Premjerministra kungs, jums bija taisnība, kad teicāt, ka Eiropas Starpkultūru gads ir iespēja Eiropai stiprināt sevi ar kultūras palīdzību. Jean Monnet, kas tagad atdusas Parīzes Panteonā, mēdza teikt, ka viņš sāktu ar kultūru, ja viņam būtu iespēja sākt visu no gala. Kā mēdza teikt profesors Tadeusz Zieliński, kurš tika apglabāts Šondorfā, netālu no Minhenes, — kristīgā kultūra un reliģija izpaužas cilvēces alkās. Tāpēc ļausim Slovēnijai, šai mazajai ES valstij, strādājot Eiropā kristīgās kultūras vārdā, izpaust šīs alkas. Tā, kristīgā kultūra, ir jūsu valsts, ES dalībvalsts, varenība, tā ir mūsu slāvu ES valstu varenība.

(Priekšsēdētājs izslēdz skaļruni.)

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, es esmu gandarīts, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas risināt jautājumu par klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, kā arī drošas un ilgtspējīgas enerģijas politiku. Domāju, ka ir pienācis laiks mums noņemt zaļo populistu brilles un atbrīvoties no nepamatotām bailēm, kas saistītas ar kodolreaktoriem. Mums ir iespēja vairs neiztukšot mūsu pilsoņu kabatas, izsniedzot amorālas emisiju tirdzniecības atļaujas, kas nav nekas citas kā izdabāšana lielākajiem piesārņotājiem. Mums ir iespēja attiekties no absurdajiem nodokļiem par degvielas daļiņām, kā arī tehniskajiem pseidorisinājumiem, kuru izdevumi krietni pārsniedz to peļņu.

Dāmas un kungi, atbilstīgi apstiprinātiem zinātniskiem secinājumiem kodolenerģētika ir tāda enerģētikas forma, kuras ražošanā neizdalās CO2 un līdz minimumam tiek samazināta klimata pārmaiņu problēmas saasināšanās. Tā ir arī lētākā zema oglekļa dioksīda satura enerģija, tās ražošana ir droša un uzticama. Turklāt kodolenerģētika samazina valsts atkarību no degvielas piegādes valstīm, kurās ir nestabila situācija. Esmu pārliecināta, ka mums ir jāveic investīcijas pētniecībā, attīstībā un izglītībā kodolenerģētikas jomā, ja vēlamies rīkoties ES pilsoņu interesēs un risināt klimata pārmaiņu jautājumu.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Slovēnijas prezidentūru saistībā ar tās visaptverošo programmu, trīs Padomes prezidentūru programmas pēdējo posmu, kā arī veiksmīgo jūsu valsts attīstību.

Jūsu valsts ietilpst Šengenas zonā un eirozonā, un tā patiešām ir vēsturiska Padomes prezidentūra, un es lūdzu jūs nestrādāt tā, kā strādājuši citi pirms jums, un neiesniegt tādu programmu, ko pat liela valsts nespētu īstenot sešos mēnešos. Kā mazāka valsts jūs varat rēķināties ar lielāko valstu un Eiropas Parlamenta solidaritāti. Tomēr es gribētu lūgt, lai jūs nepārcenšaties. ANO reformu noteikti nebūs iespējams īstenot sešos mēnešos, kad Padomi vadīs Slovēnija.

Joprojām nav atrisinātas dažas ļoti neatliekamas problēmas; dažas no tām jūs jau minējāt. Vissarežģītākais būs Kosovas jautājums. Arī attiecībā uz šo jautājumu jūs atrodaties īpaši sarežģītā situācijā. Cits jautājums skar iekšējā enerģētikas tirgus turpmāko attīstību, nolīgumu ar Krieviju — tās ir prioritātes, kuras jums būs jāspēj atrisināt praktiski. Un, ja jūs gūsiet panākumus saistībā ar Lisabonas līguma ratifikāciju, prezidentūras sešu mēnešu termiņa beigās jūs varēsiet teikt: „Jā, mums kā pirmajai valstij no bijušā komunistu bloka ir izdevies izveidot šo Padomes prezidentūru par pozitīvu labklājības, brīvības un miera paraugu.”

Nobeigumā — neliela piezīme par mūsu kolēģi M. Schulz, kurš vairs neatrodas šeit. Viņš runāja par Sociāldemokrātu grupu (Vācijā viņš par to nerunā), tomēr mēs zinām, ka viņš par to ir runājis. Beigās viņš brīdināja par ekstrēmi labējiem spēkiem, it kā komunisms būtu pieskaitāms pie labējo ekstrēmistu sistēmas! Ja es pareizi viņu citēju, viņš jums deva arī uzdevumu sekmēt Turcijas pievienošanos ES. Komisija jau ir apstiprinājusi, ka šis jautājums vienlīdz attiecas uz divām valstīm — Horvātiju un Turciju. Neiesaistieties! Atstājiet šo jautājumu lielākām valstīm, kas to nav spējušas atrisināt līdz pat šai dienai. Ja jūs koncentrēsieties uz Rietumbalkāniem, jūs jau tā būsiet izdarījuši daudz laba Eiropai un, iespējams, gūsiet vairāk panākumus saistībā ar šo jautājumā, nevis tad, ja mēģināsiet atrisināt Turcijas problēmas

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr, neaprobežojieties tikai ar Balkānu jautājuma risināšanu! Turpiniet Eiropas prezidentūru! Tomēr es sākšu ar mazākiem jautājumiem, un ceru, ka mana valsts, Austrija, arī sniegs efektīvu ieguldījumu jūsu prezidentūras darbā, risinot joprojām aktuālās problēmas, kas attiecas uz slovēņu minoritāti Austrijā, un ka slovēņu minoritāte beidzot kļūs patstāvīga.

Kā referents par Horvātijas jautājumu es patiešām ceru, ka Horvātija spēs panākt lielu progresu jūsu prezidentūras laikā. Šis jautājums ir jāsekmē gan jums, gan Horvātijai. Ceru, ka savas prezidentūras laikā jūs īstenosiet ar premjerministru I. Sanader noslēgto līgumu, un, trešai pusei to izvērtējot, tiks atrasts risinājums strīdīgajam robežu jautājumam. Ceru, ka Horvātija pieliks lielākas pūles un attiecībā uz ekoloģisko zvejas zonu tiks pildīts solījums, kas paredz nepaplašināt šo zonu, tādējādi neietverot tajā Horvātiju un Itāliju.

Lielākā problēma, protams, ir Kosova, un, manuprāt, jūs esat uz pareizā ceļa. Jūs rīkojaties piesardzīgi, mierīgi, bet mērķtiecīgi. Tas ir risinājums, pēc kāda mēs tiecamies saistībā ar Kosovu, jo, būšu atklāts — Kosovas un Serbijas līdzāspastāvēšana nav iespējams un saprātīgs risinājums. Tomēr tas nenozīmē, ka mums nerūp Serbijas intereses un mēs nevaram saprast, kāpēc Serbijai ir lielas problēmas šajā jautājumā. Lai vai kā, viena lieta mums skaidri jāpaziņo Serbijai, jo īpaši premjerministram V. Koštunica, — mēs uzskatām, ka Serbijas nākotne, domājot ar to demokrātisku Serbiju, kas sadarbojas arī ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY), ir saistīta ar Eiropu! Ja V. Koštunica uzskata, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar Krieviju, tā ir viņa problēma, bet es nedomāju, ka serbu tauta viņam piekristu.

Tādēļ jūsu prezidentūras laikā mums jāsūta Serbijai skaidrs signāls — šajā jautājumā jums jāizdara izvēle starp Krieviju un Eiropas Savienību. Mēs izsakām vienkāršu piedāvājumu visam reģionam, jo īpaši Serbijai, turpināt ceļu uz Eiropas Savienību saprātīgā laika periodā. Tas ir ārkārtīgi apjomīgs uzdevums, bet esmu drošs, ka jūs ar to labi tiksiet galā!

(Aplausi)

  Lena Ek (ALDE) – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apvienot divus pavasara sanāksmes tematus. Pirmām kārtām, klimata pārmaiņas un enerģētikas pakete. Protams, ir ļoti grūti, ja jāpāriet no mērķiem uz līdzekļiem. Tas rada slogu visām mūsu dalībvalstīm. Tomēr tā ir lieta, kas mums ir jādara. Es gribētu uzsvērt divas jomas, kur mums jābūt ļoti piesardzīgiem, uzsākot sarunas par šo „zaļo” paketi.

Pirmā joma ir sociālie jautājumi. Šajā sanāksmē mēs esam daudz apsprieduši Lisabonas stratēģiju un ekonomikas attīstības savienošanu ar ilgtspējīgu sociālo attīstību un vides jautājumiem. Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga ekonomiskā attīstība būtu atspoguļota „zaļajā” paketē, kad tā nākamnedēļ tiks iesniegta.

Otra joma ir tehnoloģiskā neitralitāte. Slovēnija ir mežsaimniecības valsts tāpat kā mana valsts, Zviedrija, un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai jūs apsvērtu visus dažādos alternatīvos degvielas veidus un varētu izraudzīt un izvēlēties, lai šajā lietā būtu pilnībā novatoriska pieeja. Neaizmirstiet metanolu un celulozi!

Visbeidzot, Lisabonas stratēģijai jābūt klimata un ekonomiskās attīstības apvienojumam. Pavērojiet transporta nozari, kas ir lielisks paraugs tam, kā vilcienu un automobiļu jomā var ne tikai panākt ekonomisku attīstību un labāku iekšējo tirgu, bet arī enerģētikas paketes mērķus. Tikai uzsākot darbu pie tā, nesasniedzamais var kļūt sasniedzams. Es novēlu jums vislielāko veiksmi pasaulē, pašreizējais prezident!

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnija ir pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas uzņemas Eiropas Savienības prezidentūru. Šī prezidentūra tiek pārņemta 2008. gadā, kas noteikts par Starpkultūru dialoga gadu, tādēļ tas ir viens no programmas galvenajiem jautājumiem. Tomēr jāatceras, ka šāds dialogs ir iespējams vienīgi tad, ja tajā iesaistītajām pusēm ir spēcīga kultūras identitātes izjūta un vēlme dalīties savā labumā ar citām pusēm.

Eiropas kultūras pamatā ir kristietība, tāpēc kristīgās vērtības ir jāsekmē un jāstiprina, nevis jāgrauj. Šādu pozitīvu pieeju ir grūti saskatīt vissvarīgākajos ES dokumentos, kas jau ir pieņemti, piemēram, Pamattiesību hartā un Reformu līgumā. Tajos nav nekādas atsauces uz Eiropas kristīgajām saknēm. Par šo jautājumu nav arī notikušas nopietnas debates Eiropas Parlamentā.

Šajā saistībā ir jāšaubās, vai Eiropas Savienība, atstājot šo jautājumu novārtā un tādējādi iznīdējot savas saknes, ir pietiekami sagatavojusies starpkultūru dialogam, kurā piedalīsies spēcīgi partneri no citiem pasaules reģioniem.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā teica J. M. D. Barroso, Slovēnijas prezidentūra simbolizē vēsturisku sasniegumu un tas ļauj mums pārdomāt Eiropas un Balkānu reģiona attiecības. Šīs attiecības, protams, ir kritizētas, daļēji ar sadalīšanos saistītu aspektu dēļ, un Eiropai tagad ir jādarbojas pretējā virzienā, veicinot mieru un tuvināšanos, ko sekmē ciešas attiecības ar Eiropu.

Tāpēc mums ir jāizvairās no vienpusējas darbības Kosovā, attiecībā uz kuru ir jāīsteno kopēja Eiropas politika, kā to jebkurā gadījumā paredz jaunais līgums. Mums jāatrisina šīs ar ārējām robežām saistītās problēmas, ko radījusi dažu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Mums jāīsteno aktīva politika attiecībā uz sociālo, ekonomisko un vides integrāciju, kas ietver visu reģionu, turklāt, atklāti runājot, kodolenerģētiku es nesaskatu kā enerģijas problēmu risinājumu.

Nobeigumā es vēlētos atgādināt Slovēnijas prezidentūrai par „izdzēsto” problēmu, proti, par tiem bijušās Dienvidslāvijas pilsoņiem, kuriem Slovēnijā joprojām ir pilsonības problēmas; tās noteikti ir jāatrisina.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, kad mēs bijām bērni, mums ļoti spilgti stāstīja par to, kā ģenerālis Tito traucās pa Belgradas ielām un ļaudis skrēja malā — ielas bija slēgtas, nedarbojās nekādi satiksmes noteikumi. Mūsu naivajā domāšanā tas bija šīs sistēmas patvaļības un nežēlības iemiesojums.

Vēlāk mēs pamanījām, kā patvaļīgi tiek ierosinātas lietas pret disidentiem, pret tiem, kas kritizēja valsti, no kuras tiem bija iespēja aizbēgt. Tagad jūs esat šeit un jūsu prieks ir saprotams, tomēr saglabājiet modrību! Šajā situācijā Tito lomā ir, piemēram, mūsu ģenerālsekretārs Harald Rømer, vismaz par to liecina viņa attieksme — viņš traucas caur Strasbūras pilsētu un neuztraucas par sekām, pat ja viņa ātrums ir 100 km/h, un arī tagad cilvēki skrien malā. Un diemžēl pat Eiropas Savienībā pret nevēlamiem kritizētājiem patvaļīgi tiek ierosinātas lietas.

  Priekšsēdētājs. − Es stingri noraidu šos apvainojumus, kas izteikti Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram.

  Giles Chichester (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sirsnīgi sveikt premjerministru Parlamentā un novēlēt viņam panākumus Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā. Es esmu pārliecināts, ka Slovēnija veiks izvirzīto uzdevumu ļoti prasmīgi.

Es atzinīgi vērtēju to uzsvaru, kas tiek likts uz Lisabonas stratēģijas nākamo pakāpi. Vēl ir daudz jādara, lai pārliecinātu dalībvalstis veikt ekonomiskās reformas, un es ceru, ka prezidentūra atbalstīs lielāku liberalizāciju, darba tirgus reformas un nodrošinās Eiropas uzņēmējdarbībai ieguvumus no globalizācijas. Eiropai jābūt konkurētspējīgākai, tai vairāk jāpievēršas jaunu darbavietu radīšanai un mazāk jānodarbojas ar sociālā modeļa aizsardzību, kas aizkavē nodarbinātības attīstību.

Es vēlos redzēt pasākumus iekšējā tirgus izveides pabeigšanai un, jo sevišķi, telekomunikāciju jomas pilnveidošanu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas pagājušā gada paziņojumu par telekomunikāciju tirgus turpmāku liberalizāciju. Mums tagad ir iespēja atkārtoti izvērtēt pašreizējo sistēmu, lai novērstu trūkumus un plānotu konkurētspējīgāku turpmāko attīstību šai būtiskajai nozarei.

Es ar cerībām gaidu uzklausīšanu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kur es arī esmu PPE-DE grupas pārstāvis, lai uzzinātu, kādi ir prezidentūras nodomi lietu virzīšanā uz priekšu. Es arī atzinīgi vērtēju apņemšanos aktīvi realizēt enerģētikas un klimata pārmaiņu darba kārtību. ES ir noteikusi grūti sasniedzamus mērķus attiecībā uz oglekļa emisijām, un tagad dalībvalstīm ir pienākums turpināt ar reāliem darbiem, un nevis tikai ar vārdiem, lai nodrošinātu, ka pienākumu sadale nebeidzas tikai kā slodzes samazināšana.

Es šonedēļ ar bažām lasīju, ka dažas dalībvalstis mēģina graut ES pagājušā gada nolīgumu par klimata pārmaiņām, un mēs pievērsīsim īpašu uzmanību tam, lai Apvienotās Karalistes valdība pilda saistības, ko tā ir uzņēmusies.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgriezties pie jautājuma par Serbiju. Manuprāt, tā ir laba ideja — izveidot, kā to jau piedāvāja Slovēnijas prezidentūra, tādu darba grupu, kas būtu līdzīga tai, kas izveidota attiecībām ar Horvātiju, lai tādējādi palīdzētu Serbijai pilnībā un efektīvi sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu Hāgā. Cik es par to esmu interesējies, tas varētu arī pavērt iespējas parakstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Es vērsīšos arī pie savas valsts, Nīderlandes, valdības, lai tā sadarbotos un atbalstītu Slovēnijas prezidentūras priekšlikumu, kā arī pārbaudītu, cik efektīvi šis jautājums iepriekš ir risināts attiecībā uz Horvātiju.

Otru komentāru es vēlētos izteikt par mūsu kaimiņattiecību politiku. Ukrainā tagad ir jauna valdība, un ar šo valsti ir jāsāk sarunas par Partnerības un sadarbības nolīguma turpinājumu. Mēs vēlētos uzzināt, kādi ir Slovēnijas valdības priekšlikumi un idejas par to, kādā veidā būtu jānotiek sarunām, kā arī par iecerēto rezultātu. Mēs neatbalstām, ka Ukraina kļūst par dalībvalsti tagad — tas noteikti nav darba kārtībā —, bet ir svarīgi šai valstij piedāvāt kaut ko taustāmāku, proti, sakarus ar Eiropas Savienību.

Tagad es vēlētos pateikt dažus vārdus par Gruziju, citu valsti, uz kuru arī attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Personīgi es uzskatu, ka Eiropas Savienības reakcija uz vēlēšanu rezultātiem un pašām vēlēšanām vērtējama kā pārāk pārsteidzīga un pārāk pozitīva. Pēc šīm vēlēšanās notika plašas demonstrācijas. Joprojām notiek diskusijas par nelikumībām, kas notika saistībā ar šīm vēlēšanām. Uzskatu, ka tagad svarīgi ir Eiropas Savienībai un tās prezidentūrai uzņemties iniciatīvu, lai vismaz sekmētu sakarus starp šīs valsts opozīciju un tās prezidentu G. M. Saakashvili.

Nobeigumā es vēlētos komentēt situāciju attiecībā uz Krieviju. Drīzumā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Šķiet, ka mums ir visas iespējas ar šo valsti iesākt sarunas par jauno partnerības nolīgumu. Mūsuprāt, ar jauno nolīgumu saistītajās sagatavošanās sarunās īpaši nozīmīgs ir jautājums par enerģētikas politikas pārredzamību kopumā.

Mēs arī vēlamies ar Krieviju uzsākt dialogu par demokrātijas kvalitāti šajā valstī un, jo īpaši, tām problēmām, kuras mēs nesen konstatējām saistībā ar vēlēšanu novērošanu, kā arī salīdzināt mūsu un Krievijas skatījumu. Ceru, ka arī šis jautājums tiks ietverts Slovēnijas prezidentūras darba kārtībā.

  Bronisław Geremek (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs ceram, ka 2008. gadā Slovēnijas prezidentūra ļaus Eiropas Savienībai atrisināt Konstitucionālā līguma jautājumu un sagatavoties tā ratifikācijai, kā arī atradīs risinājumu vienai no neērtākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropa, proti, Kosovas problēmai. Tomēr, manuprāt, svarīgi ir pateikt, ka papildus šīm prioritātēm ir arī Slovēnijai labvēlīgi uzdevumi. Par vienu no tādiem uzdevumiem jāuzskata starpkultūru dialogs. Uzskatu, ka šis dialogs ir viena no tām vērtībām, kas veido Eiropas vienotību, turklāt tas nosaka zināmu ģeopolitisko vērtību, kas varētu būt ES politikā.

Manuprāt, šajā īpašajā situācijā Eiropa var uzņemties miera nodrošinātāja lomu pasaulē, kurā, šķiet, valda starptautiska mēroga nekārtības. Turklāt es vēlētos piebilst, ka attiecībā uz Kosovu ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā starpkultūru dialoga problēmu. Tā būs problēma, kas saistīta ar Kosovas nākotni.

Premjerministr, es novēlu Slovēnijas prezidentūrai panākumus!

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, es sveicu Slovēniju sakarā ar ES prezidentūru un vēlu Slovēnijai panākumus, jo īpaši saistībā ar jaunā līguma ratifikāciju!

Nelielā Slovēnijas valsts ir izvirzījusies tālāk par Poliju, un tā mums, poļiem, ir viela pārdomām. Iespējams, izmantojot Slovēnijas piemēru, mazināsies mūsu bailes, kas saistītas ar ES, bet mūsu ticība šī soļa jēgai kļūs stiprāka. Galu galā jūs, premjerministra kungs, pēc Jāņa Pāvila II esat otrais slāvu tautības pārstāvis, kas vadīs visas Eiropas, arī tās Rietumu daļas, kultūru. Pēc 2004. gada paplašināšanās Eiropas Savienība cerēja, ka tai pievienosies jaunas dalībvalstis, nesot līdzi svaigas vēsmas, jaunas zināšanas un jaunu skatījumu, un jums, nākot klajā ar ierosinājumu par ES piekto — zināšanu plūsmas — brīvību, patiešām ir izdevies piepildīt šo cerību.

Jūsu valsts, kas reiz bija daļa no bijušās Dienvidslāvijas, pārzinot kristīgās un islāma pasaules problēmas, noteikti dos impulsu attiecībā uz Kosovas problēmas risinājumu, kas jāpanāk, ievērojot serbu tiesības.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Ar prieku un lepnumu es esmu kopā ar jums šajā svinīgajā brīdī, kurā, protams, valda arī satraukums par atbildību un lielajām iespējām. Esmu pārliecināts, ka savas prezidentūras laikā Slovēnija pierādīs, ka pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums par tās inaugurāciju nebija tikai ģeopolitisks lēmums, bet arī apliecinājums tam, ka mēs vēlamies sadarboties ar pilnu atbildību par brīvas, demokrātiskas un veiksmīgi vienotas Eiropas izveidi.

Es ļoti atbalstu nodomu īstenot Lisabonas stratēģiju, kas ir ļoti būtiska mūsu nākotnei. Šajā saistībā es ceru, ka Slovēnija darīs visu, lai panāktu progresu attiecībā uz kopējo politiku telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju jomā. Tas ir svarīgs aspekts, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju, jo tādējādi tiks sniegts ieguldījums ne vien attiecībā uz konkurētspējas palielināšanu, bet arī ES tuvināšanos tās pilsoņiem. Kopējās politikas rezultātus Eiropas iedzīvotājiem tīk sajust savās kabatās, un mūsu darbs saistībā ar direktīvu par viesabonēšanu bija veiksmīgs, jo tas deva iespēju Eiropas robežās veikt lētākas telefonsarunas; kopējā politika šajā jomā noteikti ļaus mums sajust šādas politikas ieguvumus aizvien biežāk.

Otrkārt, es vēlētos akcentēt veselības aprūpes jomu. Es, un domāju, ka neesmu vienīgais Parlamentā, esmu ļoti gandarīts, ka Slovēnijas prezidentūras prioritātēs ir iekļauta cīņa pret vēzi. Šim jautājumam vajadzētu kļūt par patstāvīgu punktu Eiropadomes darba kārtībā.

Vēzis — šis jautājums attiecas ne tikai uz veselības ministriem. Katram trešajam Eiropas iedzīvotājam ir risks saslimt ar šo slimību, un prognozes nav daudzsološas. Tas ir plašas nozīmes sociāls un politisks jautājums, kas ir saistīts arī ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Ja ar to saslims aizvien vairāk cilvēku, mēs nespēsim sasniegt lielāku produktivitāti un palielināt konkurētspēju. Veselība ir noteikts redzējums, dimensija; tā nav tikai atsevišķa darbības nozare. Es būšu ļoti gandarīts, ja Slovēnijas prezidentūras laikā mēs sekmīgi atrisināsim divus jautājumus. Pirmkārt, vairāk uzmanības jāvelta profilaksei cīņā pret vēzi, un, otrkārt, ir jāizveido iestāžu darba grupas cīņai pret vēzi. Lai īstenotu šo cīņu, ir jāizveido efektīva un vienota sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju.

Padomes priekšsēdētāj, es vēlu jums veiksmīgu prezidentūru!

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Premjerministr, līdz ar jūsu prezidentūru jaunās dalībvalstis ir spērušas jaunu soli virzienā uz pilngadības sasniegšanu. Iespējams, ka jūsu prezidentūra palīdzēs novērst iebildumus, kas nekad nav izteikti Eiropas iestādēs, bet kurus mēs jūtam Eiropas Savienības ikdienā.

Jūsu prezidentūra iesāk Eiropas Starpkultūru dialoga gadu. Mūsu reģions zina, ka Centrāleiropas austrumu daļa, kas atrodas blakus lielajam sarkanajam zemes pleķim, ir kļuvusi par rozā zemes pleķi, tomēr šis reģions ne vienmēr ir bijis šajā krāsā. Šis reģions vienmēr ir saglabājis pats savu vēsturisko daudzkrāsainību un dažādību. Tas īpaši labi zināms ir Rietumbalkānu reģionam, jo Dienvidslāvija novilka robežlīnijas, tomēr nespēja to savienot.

Tādējādi tā nav nejaušība, ka mūsu cīņa visvairāk ir saistīta ar mūsu nacionālās, lingvistiskās un kultūras identitātes pārdomāšanu un stiprināšanu, un mēs ceram, ka jūs mums palīdzēsiet šajā sakarā, jo jūsu prezidentūra var palīdzēt atjaunot identitāti, kas tagad ir neatdalāma no Eiropas iedzīvotāju apziņas.

Slovēnijas prezidentūras iespēja un pienākums ir veikt turpmākus pasākumus, lai šī reģiona Eiropas misijai un paplašināšanās procesam piešķirtu jaunu kvalitāti. Slovēnija ir vārti uz Rietumbalkāniem, un Eiropas ceļš ved cauri šiem vārtiem. Ar pievienošanos saistītais dalībvalstu nogurums nevar kļūt par nogurumu, kas saistīts ar reformām, jo tas apdraudētu mūsu reģiona stabilitāti.

Nobeigumā, runājot par Reformas līgumu, es esmu lepna, ka Ungārija bija pirmā dalībvalsts, kas ratificēja Reformu līgumu. Lai gan ir tikai daži jautājumi, par kuriem mūsdienās Ungārija var panākt politisku vienošanos, Eiropa ir viens no šiem jautājumiem. Mūsu reģionam ir vajadzīga tāda Eiropa, kas strādā vairāk un efektīvāk, un mēs esam pārliecināti par sadarbību un Slovēnijas prezidentūras palīdzību.

. – Vēlu jums prezidentūras laikā gūt lielus panākumus!

  Alexander Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Alpu reģionam šogad Eiropā ir liela nozīme. Slovēnija pārņem ES prezidentūru, Šveicē un Austrijā notiek Eiropas futbola čempionāti — visu iedzīvotāju skatieni ir pievērsti kalniem. Sveicu jūsu prezidentūru sakarā ar oficiālo pienākumu pārņemšanu!

Šīs ir svarīga prezidentūra. Pilnīgi pamatoti par jūsu galveno prioritāti ir noteikts Lisabonas līguma ratifikācijas process. Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) tiks pārbaudīta Kosovā. Mēs, Parlamentā, ceram, ka jūs skaidri pierādīsiet, ja mēs nespēsim sekmīgi sasniegt Drošības padomes rezolūciju, ka Rezolūcija 1244 ir pamatots tiesiskais pamats visiem EDAP pasākumiem. Mūsu grupas priekšsēdētājs teica — mēs esam pret paātrinātu stabilizāciju un asociācijas nolīguma noslēgšanu ar Serbiju, ja nenotiks sadarbošanās ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY).

Mēs svinam to, ka Slovēnijas pirmā no jaunajām dalībvalstīm ir pārņēmusi prezidentūru. Mēs, liberāļi, vienmēr esam neatlaidīgi cīnījušies par šo paplašināšanos. Mēs to esam aizstāvējuši vienmēr, arī tad, kad saskārāmies ar vietēja mēroga pretestību.

Tomēr šobrīd mēs nejūtamies īpaši svinīgi. Es nāku no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes un no 2 300 cilvēkiem Bohumā es vakar uzzināju, ka uzņēmums „Nokia” slēdz savas ražotnes, lai pārceltu savu darbību uz Rumāniju. Tajā brīdī radās iespaids, ka tas tiek darīts ar Eiropas finansiālo atbalstu. Es vēlos, lai Brīvo demokrātu partijai (FDP) pilnīgi skaidrs kļūst tas, ka darba vietu pārvietošanu Eiropas Savienībā nedrīkst atbalstīt ar ES līdzekļiem! Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šajā situācijā netiek piešķirtas nekādas ES subsīdijas. Es redzu, ka Komisijas priekšsēdētājs māj ar galvu. Ceru, ka saistībā ar šo jautājumu no Komisijas mēs saņēmām skaidru atbildi. Šis ir ļoti nozīmīgs jautājums, kas biedē cilvēkus un liek viņiem baidīties no Eiropas. Tā tas nedrīkst būt! Mums jānodrošina arī tas, ka tiek pārbaudīta atbilstība palīdzības saņemšanai, ja valsts subsīdijas tiek piešķirtas Rumānijai. Tā ir problēma, un mēs ceram, ka kvalificētie un motivētie cilvēki Bohumā drīzumā atkal atradīs darbu.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Premjerministr, jums pieder manas simpātijas un es izsaku jums savu līdzjūtību. Pēc tam, kad Slovēnija pievienojās eirozonai, inflācija jūsu valstī gada laikā ir pieaugusi par 100 %. Neskatoties uz to, kā pirms diviem mēnešiem teica komisārs J. Almunia, Komisijas priekšsēdētāj, jūs esat pieļāvis, ka šo inflācijas pieaugumu ir radījusi jauno dalībvalstu pievienošanās ES.

Viena no jūsu noteiktajām prioritātēm ir Kosovas jautājums. Lūdzu, paturiet prātā, ka tās neatkarība ir pirmās vienpusējās izmaiņas, kas notikušas pēc Otrā pasaules kara, attiecībā uz Eiropas robežām. Tas ir tieši tas pats, uz ko cer Osetijas un Abhāzijas reģions Gruzijā, turklāt Maskava ir ieinteresēta destabilizēt situāciju Dienvidkaukāzā. Tas patiesībā var draudēt ar karu šajā reģionā un lielāko militāro konfliktu Eiropā pēc uzliesmojumiem Balkānos 1990. gadu sākumā. Tomēr ir skaidrs, ka mums ir jārespektē Kosovas pašnoteikšanās tiesības.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlu Slovēnijas prezidentūrai visu to labāko! Tas ir izcils Eiropas Savienības pārvērtību simbols. Nākamo sešu mēnešu laikā tiks risināti daži ļoti svarīgi jautājumi; es aplūkošu dažus no tiem.

Pirmkārt, runa ir par pavasara Eiropadomes sanāksmi, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Lisabonas stratēģijai. Patiesība ir tāda, ka mēs atrodamies sarežģītā ekonomiskā situācijā — prognozētais pieaugums samazinās finansiālās krīzes, pieaugošās inflācijas, eiro pastiprināta kāpuma un dolāra ļoti zemā kursa, kā arī ārkārtīgi augstās naftas cenas rezultātā. Kāpj arī pārtikas cenas.

Sabiedrība gaida efektīvus lēmumus, kas palīdzēs atjaunot uzticamību šajā nenoteiktajā laikā.

Attiecībā uz ārlietām jāmin Kosovas jautājums, kas ietekmē tādus nozīmīgus principus kā robežu stabilitāte visā Eiropā. Nevajag steigties! Manuprāt, decembra Eiropadome rīkojās pārāk neapdomīgi. Šī Eiropadome, piemēram, pieņēma lēmumu par civilo misiju, bet acīmredzot bez vienošanās par tiesisko pamatu. Tas ir paradoksāli, ka tas notiek Eiropas Savienībā, proti, kopienā, kuras pamatā ir tiesiskuma princips.

Kosovas jautājums ir delikāts, tas jārisina piesardzīgi. Mēģiniet no jauna apstiprināt Drošības padomes rezolūciju.

Maijā, kā jūs jau minējāt, Limā notiks nozīmīgais sammits starp ES un Latīņamerikas valstīm, kas attiecībā uz principiem un vērtībām ir tuvas Eiropas Savienībai. Limas sammits ir jāizmanto arī kā ietekmes līdzeklis, lai atrisinātu bezizeju, kas izveidojusies sarunās ar Mercosur valstīm, un virzītos uz priekšu sarunās ar Andu grupas un Centrālamerikas valstīm, kas tiek risinātas par šo valstu asociācijas nolīgumiem.

Martā lidostās faktiski stāsies spēkā noteikumi par Šengenas zonas paplašināšanos. Šis ir izšķirošs laiks attiecībā uz ES ārējām robežām, kas liek runāt par nelegālās imigrācijas apkarošanu. Tiek plānota par robežkontroli atbildīgo ministru tikšanās, un, tas, manuprāt, tiek darīts ļoti laicīgi. Ir jāpastiprina sadarbība starp šiem ministriem, un tiem ierēdņiem, kas uzrauga ārējās robežas, ir pilnībā jāapzinās, ka viņi dara ne vien valsts, bet arī Eiropas, nozīmes darbu, un ka arī viņi ir atbildīgi par to, kas notiek visā Šengenas zonā.

Nobeigumā es vēlētos jums lūgt strādāt saistībā ar terorisma apkarošanu. Sabiedrība gaida, ka Eiropas Savienības darbs šajā jomā būs rezultatīvs; šī joma sabiedrībai ir ļoti nozīmīga un svarīga.

  Kristian Vigenin (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, J. M. D. Barroso, J. Janša, es nevaru neatzīmēt, ka Slovēnijas prezidentūra ir ļoti svarīgs signāls Eiropas, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas, iedzīvotājiem.

Slovēnijai ir iespēja vairot šo iedzīvotāju pašapziņu, sniegt pārliecību, ka viņi patiesi ir vienlīdzīgi dalībnieki Eiropas izveides procesā. Mēs zinām, ka Slovēnija ir valsts, kura bez lielām grūtībām pastāvīgi un konsekventi ir risinājusi lielus ar šīs valsts pārejas posmu saistītus jautājumus un kuru tagad pilnīgi pamatoti var uzskatīt par „Austrumeiropas rezultatīvāko valsti”. Tas panākts, pateicoties politiskajai vienotībai šajā valstī. No Slovēnijas prezidentūras mēs sagaidām tieši to — lai tā bez jebkādas plātīšanās un lieliem solījumiem turpina risināt jautājumus, kas ir visbūtiskākie Eiropas nākotnei, kā tas uzsvērts iesniegtajā programmā. Jums ir visas iespējas sasniegt šo mērķi, jo šodien notiekošās apspriedes pierādīja, ka attiecībā uz jūsu atbalstu ir panākta gan politiskā, gan iestāžu vienprātība.

Uzskatu, ka Slovēnija pārņem prezidentūru īstajā laikā, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas Rietumbalkānu reģionā. Slovēnijas vēsturiskā un politiskā pieredze ļaus Eiropas Savienībai efektīvāk īstenot savu politiku saistībā ar šīm valstīm. Tām ir vajadzīgs jauns impulss, lai turpinātu reformas un paātrinātu savu virzību uz Eiropas Savienību. Šis mērķis bija pilnībā sasniedzams Slovēnijai, bijušās Dienvidslāvijas republikai, un tas ir pierādīts praksē.

Es ticu, ka ar Slovēnijas palīdzību Eiropas Savienība kļūs saprotamāka daudzām Rietumbalkānu tautām. Tas attiecas gan uz tiešo, gan pārnesto vārdu nozīmi. Jāmin arī tas, ka pirmo reizi Padomē runās slovēņu valodā. Turklāt man šķiet, ka Kosovas jautājumu neviens nespēs risināt veiksmīgāk par Slovēniju. Ar šo reģionu saistītie riski ir milzīgi, un tieši tāpēc ar jums, J. Janša, saistītās cerības ir tik lielas. Mēs ceram, ka jums izdosies saglabāt Eiropas Savienības vienotību gan attiecībā uz jautājumu par šīs provinces statusu, gan — Eiropas Savienības iesaistīšanos sarežģītajā periodā, kas būs jāīsteno pēc tam.

J. Janša, mums, sociāldemokrātiem, ir svarīgi, lai Slovēnijas prezidentūra gūtu panākumus; mēs nesēdēsim vienkārši malā un nenoskatīsimies, mēs sniegsim jums reālu atbalstu, cik vien tas būs mūsu spēkos un cik vien to ļaus mūsu pilnvaras, lai jūs tādējādi varētu īstenot savu programmu. Es vēlu jums veiksmi, lai jūs varētu pierādīt, ka Eiropā maza valsts var būt arī liela.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr J. Janša, dāmas un kungi, radikālās partijas un to biedru vārdā, kuri 1988. gada beigās mudināja atbrīvot jūs, jūsu biedrus un draugus no „Mladina” žurnāla, sveicu, jūs, premjerministr. Jūs atradāties ieslodzījumā, aizstāvot demokrātijas un Eiropas ideju. Tagad jūs esat kļuvis par priekšsēdētāju Eiropas Savienībā, kurā tiek iznīcināta himna un karogs, un kuras Eirogrupa, lūdzu, ņemiet to vērā, premjerministr, pat sagroza tradicionālās ģeopolitiskās robežas uz mūsu Eiropas monētām. Jūs atbalstāt paplašināšanos, bet tā ir tā pati Eiropa, kas bija nedzirdīga attiecībā uz Dienvidslāvijas traģēdiju, bet patlaban — attiecībā uz Turciju un visām pārējām paplašināšanās iespējām, uz kurām mēs ceram.

Mēs, mani ieskaitot, bijām Ļubļanā arī tad, kad notika serbu gaisa spēku iebrukumi. Toreiz mēs tikāmies ar Skolk kungu, AZMSS jauniešiem, prezidentu M. Kučan un pat mūsu kolēģi J. Kacin. Šajā laikā jūs cīnījāties par Eiropu, citu, nevis to Eiropu, kas jūs nodeva, par tādu, kas vēlējās redzēt neitrālu Dienvidslāviju, jo tas tai bija izdevīgi.

Laipni lūdzam! Ja savas valsts, Slovēnijas, vārdā jūs gatavojaties būt tāds pats, kāds bijāt, tad jūs būsiet viens no Altiero Spinelli Eiropas aizstāvjiem, nevis viens no mums, kuri pārstāv Eiropu un kuri bieži simbolizē tās sadalīšanu.

(Priekšsēdētājs izslēdz skaļruni.)

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, naktī no 2007. gada 20. uz 21. decembri mēs paplašinājām Šengenas zonas robežas. Mēs atkal ieguvām mazliet vairāk brīvības un panācām vēl vienu soli viens otram pretī. Beidzot tika norautas dzeloņstieples, un 1. janvārī Slovēnija pārņēma Padomes prezidentūru no jauna apvienotajā Eiropā. Kā Eiropas, jo īpaši Austrijas, pilsonis, kā draugs, kaimiņš un sabiedrotais es esmu ļoti gandarīts par šādu virzību.

Padomes priekšsēdētāj, šīs debates tiek risinātas saistībā ar sešiem jautājumiem. Pirmkārt, tam, ka Slovēnija ir pārņēmusi prezidentūru, nav tikai simboliska nozīme. Tas liek mums apzināties vēsturisko attīstību, kas daudziem ir kļuvusi pašsaprotama vai kas diemžēl to saredz kā draudus.

Otrkārt, Ungārijā ir sākts ratifikācijas process. Jums ir jāstrukturizē un jāstimulē šis process, kā arī jāsniedz pietiekami saskaņota informācija Eiropas pilsoņiem.

Treškārt, lūdzu, mēģiniet sasniegt mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un lielāku Eiropas neatkarību enerģētikas jomā, lai, īstenojot Lisabonas stratēģiju, dotu papildu impulsu izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā.

Ceturtkārt, jūsu valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vēsturiskā pieredze un prezidentūras pārņemšanas laiks nosaka jūsu īpašo atbildību attiecībā uz Horvātijas pievienošanos, Kosovas brīvību un nolīgumu, kas jāparaksta ar Serbiju.

Piektkārt, līdz ar jūsu valsts prezidentūru mēs aizsākam Eiropas Starpkultūru gadu. Strādājiet tā, lai šī prezidentūra būtu vērsta uz sadarbību, savstarpēju cieņu, ievērojot smalkjūtību vienam pret otru, kā arī savstarpēju sapratni.

Sestkārt, un visbeidzot — nejauciet savu ar Eiropu saistīto atbildību un divpusējos jautājumus, kas jums jāatrisina, jeb Austrijas atbildību attiecībā uz Austrijā dzīvojošo slovēņu minoritāti! Abu dalībvalstu divpusējie līgumi neietilpst Eiropas Savienības kompetencē.

  Bernard Poignant (PSE). – (FR) Padomes priekšsēdētāj, mūs uzrunājot, jūs šķitāt pieticīgs. Jūs pat minējāt iespējamās kļūmes, un atzināt iespējamo naivitāti. Saistībā ar prezidentūras trijotni, es iesaku jums pārvarēt pazemību attiecībā uz Francijas prezidentu, kurš būs jūsu pēctecis.

Man jums ir tikai viens sakāmais — nododiet Eiropai labāko pieredzi no savas vēstures! Jūs esat ķelti, un es arī tāds esmu. Jūsu valsts atradās Bavārijas pakļautībā, to tīkoja iekarot Venēcijas Republika, to iekļāva Austroungārijas impērijā, to ieņēma Napoleons — saistībā ar to izsaku atvainošanos —, tā tika sadalīta Vācijas, Itālijas un Ungārijas starpā un iekļauta Dienvidslāvijas Federācijas sastāvā, bet kopš 1990. gada referenduma jūs atguvāt neatkarību.

Kas par vēsturi! Kurš cits, ja ne jūs, ir labāk piemērots, lai runātu par starpkultūru dialogu? Kuram ir lielāka uzticamība, lai runātu par šo dialogu? Tādēļ piešķiriet šim jautājumam lielāku prioritāti! Jūs šo jautājumu esat noteikuši tikai ar ceturto prioritāti, bet es jums iesaku to pavirzīt vienu vai divas pozīcijas augstāk.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu, neierobežojiet starpkultūru dialogu līdz starpreliģiju dialogam! Padomājiet arī par ieguldījumu Eiropas labā, ko snieguši tie, kas uzskata, ka reliģiju nedrīkst jaukt kopā ar politiku, jo vēsture ir pierādījusi, ka šāda sajaukuma gadījumā vienmēr rodas problēmas.

Nobeigumā, ja jūs atļausiet, saglabājot iepriekšteiktā virzību, es vēlētos mūsu deputātiem nolasīt īsu fragmentu no jūsu valsts himnas, jo tā patiešām ir brīnišķīga! „Dievs svētī visas tautas / Kas alkst un tiecas pēc tās dienas / Kad Dieva zemē valdīs miers / Pie ieročiem kad netvers vīri / Kas vēlas sagaidīt to dienu, kad naidnieki vairs nebūs mūsu starpā”. Tas ir jūsu prezidentūras un arī Eiropas gars. Es esmu francūzis, un es neatkāpšos Marseljēzas priekšā, bet šos sešus mēnešus es būšu ļoti laimīgs būt slovēnis!

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Poignant kungs, mēs noteikti ar lielu prieku noklausītos, kā jūs nodziedat Marseljēzu vai pat Eiropas himnu!

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Premjerministra kungs, mērķi, ko jūs esat noteikuši saistībā ar savas valsts prezidentūru, attiecas uz Līgumu, stratēģiju, klimatu, enerģētiku, Rietumbalkāniem, un ja mēs tos papildinām ar starpkultūru dialogu, tas tik mazai valstij būtu diezgan liels apjoms, ar ko tai būs jāsaskaras pēc šiem lielajiem panākumiem, par ko es jūs un visu Slovēnijas tautu apsveicu!

Pēdējā Ārlietu komitejas sanāksmē ārlietu ministrs Luís Amado nevienā brīdī nepieminēja Austrumu dimensiju, jūs to pieminējāt tikai svarīgākajos jautājumos, savukārt es domāju, ka tas ir viens no mērķiem, un jums, jo īpaši kā slāvu valsts pārstāvim, vajadzētu būt lielākai izpratnei par Austrumu dimensiju attiecībā uz slāvu tautām nekā Portugālei, bet nav tā, ka man būtu kādas sūdzības šajā saistībā. Jautājums ir par to, vai paplašināšanās, kā to vēl pirms savas prezidentūras minēja franči savās prognozēs, galvenokārt attieksies uz Rietumbalkāniem vai varbūt uz plašāku teritoriju? Es vēlētos, lai jūs precizējat savu viedokli šajā jautājumā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ka jūsu prezidentūras termiņš sakrīt ar Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu periodu, un, kā mēs zinām, tikai vairāk nekā 20 % Eiropas iedzīvotāju iesaistīšanās nav liels rādītājs, turklāt šim skaitlim ir tendence samazināties. Vai jums ir kādi piedāvājumi šajā saistībā? Kā jūs pārliecināsiet Eiropas iedzīvotājus, ka šī ir īstā sistēma un līdzdalība tajā ir vērtīga?

Pēdējais jautājums, par ko es vēlētos runāt un kas ir saistīts ar pirmo jautājumu, attiecas uz Slovēnijas vēstnieku Ukrainā — viņš ir teicis, ka jūsu prezidentūras laikā Ukrainu vajadzētu iekļaut vai tā tiks iekļauta brīvās tirdzniecības zonā. Tas, protams, būtu labi, tomēr ir tikai daži nosacījumi, kas jāizpilda, piemēram, Valsts domes apstiprināšana un pienācīga robežkontrole. Kādā veidā prezidentūra palīdzēs Ukrainai šajā procesā?

Un nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt, lūk, ko:

„Jums ir pilnvaras un atbildība kontrolēt uzstāšanās laiku un tāpēc, lūdzu, jūs turpmāk to izmantot!”

  Véronique De Keyser (PSE). – (FR) Padomes priekšsēdētāj, prezidentūras laikā jums būs daži jautājumi, ko jūs varēsiet izvēlēties, un citi, kuru risināšana jums būs jāuzņemas jebkurā gadījumā, piemēram, drošība Vidējos Austrumos, Irānā. Šajā saistībā Irānas kodolenerģētikas jautājums ir daļa no tā sarežģītā procesa, kas saistīts ar drošību Vidējos Austrumos un musulmaņu pasaulē. Lai atjaunotu uzticību, mums jārunā par Irāku, Palestīnu, Libānu, ekstrēmistiem, cilvēktiesībām un nabadzību.

Daudzi šī reģiona iedzīvotāji iztikai atvēl mazāk par diviem dolāriem dienā. Vai tas ir pieņemami? Es nerunāju no morāles viedokļa, bet gan no drošības aspekta. Galu galā šie cilvēki kļūst par ekstrēmistiem, jo viņiem vairs nav ko zaudēt, un viņi jūtas pazemoti. Neviens nepiedzimst par pašnāvnieku spridzinātāju, neviens nepiedzimst par teroristu. Mums ir jāizveido tāda vide, kas ļautu ikvienam dzīvot tā, ka netiek aizskarta viņa cieņa, dzīvot mierā un brīvībā. Tie nav mani vārdi; tie ir Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāja un Nobela Miera prēmijas laureāta Mohamed El Baradei vārdi. Tie nozīmē, ka ar arābu pasauli, jo īpaši Irānu, ir jāsāk veidot uzticības pilnas attiecības, nedrīkst izslēgt konfliktus izraisošus jautājumus; tas attiecas gan uz šokējošo revizionismu saistībā ar holokaustu, gan Izraēlas drošību — šie jautājumi jārisina, pamatojoties uz savstarpēju cieņu un izrādot pietāti.

Vai Slovēnijas prezidentūra vēlas savā darbā īstenot šos vārdus? Un galvenais — vai tā patiešām domā, ka reiz būs iespējams šo reģionu atbrīvot no kodolieročiem, nepieminot tabu jautājumu, proti, Izraēlas kodolprogrammu?

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Premjerministr, es vēlētos apsveikt jūs šajā brīdī, kad jūs mūs uzrunājat kā Padomes priekšsēdētājs.

Citas Eiropas tautas apbrīno Slovēniju par tās attīstību kopš 1990. gada un par pievienošanās prasību izpildi, neatkarīgi no tā, vai runa ir par pievienošanās sarunu sadaļām, vienotas valūtas pieņemšanu vai Padomes prezidentūru.

Es vēlētos jūs apsveikt arī par to, ka sadarbībā ar Vācijas un Portugāles valdībām esat definējuši ES prioritātes nākamajiem sešiem mēnešiem.

Neapšaubāmi ir vēlams, lai Lisabonas līgumu, ar ko tiktu pielikts punkts ieilgušajai identitātes krīzei Eiropas Savienībā, ratificētu iespējami drīzāk un visi Eiropas pilsoņi to atzītu par autentisku demokrātisku dokumentu.

Tajā pašā laikā vēlams arī iespējami drīzāk Lisabonas stratēģijas mērķus īstenot praksē, jo mēs saskaramies ar pesimismu, kas valda iedzīvotāju starpā attiecībā uz šo politiku. Pēdējais, 2007. gada decembra, Eiropas Komisijas Eirobarometrs rāda relatīvu iedzīvotāju uzticamības samazināšanos attiecībā uz abiem stratēģijas aspektiem — ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.

Bezdarbs joprojām ir viena no lielākajām problēmām, kas uztrauc Eiropas iedzīvotājus, lai gan salīdzinājumā ar 2006. gadu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz ar Lisabonas stratēģijas jauna cikla sākumu 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņems rīcības plānu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti, lai Eiropas līmenī stiprinātu nodarbinātības jomu.

Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums par ierobežoto piekļuvi Eiropas darba tirgum, kas skar vairāk nekā 100 miljonus ES iedzīvotāju.

Tādēļ es jūs, premjerministr, mudinu atbalstīt Parlamenta un Eiropas Komisijas iniciatīvas attiecībā uz brīvu piekļuvi darba tirgum.

Es stingri uzskatu, ka šādā veidā Eiropa nostiprinās ekonomisko nākotni, garantējot Līgumā noteiktās pamatbrīvības.

  Claudio Fava (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, kā Itālijas pilsonis es vēlētos īpaši sirsnīgi sveikt Slovēnijas kļūšanu par Padomes prezidentūru; no tām valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās nesen, Slovēnija ir kļuvusi par pirmo prezidentūru, turklāt tagad Slovēnija kopā ar citām ES dalībvalstīm atrodas Šengenas zonā.

Jūsu kā prezidentūras vadītāja galvenais uzdevums ir dot spēcīgu impulsu Lisabonas līguma ratificēšanas procesā. Šis līgums palielinās Parlamenta koplēmuma pilnvaras, tādējādi ļaujot ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt lēmumus par atsevišķiem absolūti stratēģiskiem jautājumiem jomās, kurās pilsoņu pamattiesībām piešķirta lielāka uzmanība un lielāka aizsardzība, — šeit es domāju tiesu iestāžu sadarbību un legālo imigrāciju.

Mūsu ieteikums ir izteikts tieši šajā saistībā, un nākamo mēnešu laikā mums ir jācenšas panākt iestāžu vienošanās, lai regulētu dažādu jautājumu pārejas posmu — es domāju, piemēram, Eiropola paketi, par kuru būs jābalso; šis Parlamenta sastāvs drīzumā lūgs jums, lai Padome uzņemtos saistības atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc līgumu stāšanās spēkā apspriesties ar Eiropas Parlamentu, ņemot vērā jaunās šajos līgumos piedāvātās tiesību normas.

Arī attiecībā uz kopējo imigrācijas politiku es vēlētos lūgt, lai jūs sniedzat ieguldījumu saistībā ar drošu regulējumu, jo nelegālo imigrāciju var apkarot vienīgi tad, ja neatlaidīgi, pārliecinoši un precīzi tiek ievērotas pamattiesības, daļēji lai izvairītos no tā, kas notika pirms dažiem mēnešiem, kad vairāki simti cilvēku sapinās tunču zvejas tīklos, nesekmīgi mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Vispirms es vēlējos apsveikt Slovēniju kā pirmo jauno dalībvalsti, kas ir kļuvusi par ES prezidējošo valsti. Domāju, ka citas jaunās dalībvalstis, gatavojoties savām prezidentūrām, varēs daudz mācīties no Slovēnijas pieredzes.

Protams, viens no svarīgākajiem Slovēnijas prezidentūras uzdevumiem ir veicināt sekmīgu Lisabonas līguma ratifikācijas procesu. No savas puses varu paziņot, ka Latvija plāno ratificēt Lisabonas līgumu maijā, tas ir Slovēnijas prezidentūras laikā. Apsveicama ir Slovēnijas prezidentūras apņemšanās nostiprināt ES kā globālā līdera lomu attiecībā uz klimata izmaiņu ierobežošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Klimata izmaiņas un enerģētikas problēmas jau vairākus gadus ir sabiedrības un politiķu uzmanības degpunktā. Tomēr ir svarīgi, lai minētā prioritāte izpaustos ne tikai kā skaļa apņemšanās, bet arī atspoguļotos kā prioritāte ES budžetā. Ņemot vērā, ka šogad vajadzētu sākt darbu pie finanšu perspektīvas vidus termiņa pārskata, būtu svarīgi dzirdēt Slovēnijas prezidentūras domas par iespējamām ES budžeta prioritātēm vidus termiņa pārskata kontekstā. Domāju, ka klimata izmaiņu un enerģētikas jautājumiem ir jābūt šo prioritāšu skaitā, tai skaitā novirzot lielāku ES struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

Saprotama ir Slovēnijas prezidentūras apņemšanās pievērst lielāku uzmanību Rietumbalkāniem, tai skaitā Kosovas jautājumam. Tomēr Slovēnijas premjera paustais viedoklis, ka drošības situācija Bosnijā-Hercegovinā varētu būt sliktāka nekā Kosovā, ir radījis neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc būtu svarīgi precīzi izprast Slovēnijas prezidentūras viedokli par stāvokli Balkānos un priekšlikumus situācijas stabilizācijai. Paldies par uzmanību un novēlu Slovēnijas prezidentūrai sekmīgu darbu!

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Uz Padomes priekšsēdētāja pleciem gulstas milzu atbildība saistībā ar pavasara sammitā paredzēto Lisabonas procesa jauno posmu. Atklāti runājot, mana grupa, proti, Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa, uzskata, ka priekšlikumos, ko mums decembrī iesniedza Komisijas priekšsēdētājs, trūkst ambīciju.

Protams, tā ir taisnība, ka Lisabonas stratēģijas iepriekšējā posmā tika nodrošināta izaugsme un darbavietas, bet taisnība ir arī tā, ka patlaban Eiropai ir jāstrādā, rēķinoties ar aizvien straujāko globalizāciju un jaunajiem pasaules mēroga dalībniekiem. Tādēļ Sociāldemokrātu grupa ir pārliecināta, ka Eiropa spēs turpmāk saglabāt savu nozīmi vienīgi tad, ja tā maksimāli koncentrēsies uz ilgtspējīgu attīstību, pētniecību un jauninājumiem, uz investīcijām cilvēkresursos, rezumējot — uz kvalitāti, nevis zemām izmaksām vai zemiem standartiem.

Mums ir skaidrs arī tas, ka tādēļ Eiropā jāiesaistās pilnīgi visiem. Lisabonas līgums nenovērsa situāciju, kuras rezultātā 78 miljoni cilvēku riskē nokļūt nabadzībā un kurā liela daļa izveidoto darbavietu ir nestabila nodarbošanās, kur gūtie ienākumi nav atbilstīgi. Tādējādi Lisabonas procesu nevar veiksmīgi īstenot, ja sociālā dimensija netiek patiesi stiprināta.

Šajā jautājumā ar komentāriem ir par maz, Komisijas priekšsēdētāj; pamatnostādnēs un mērķtiecīgajā sociālajā darba kārtībā jāietver saskatāma un pārredzama nostāja. Padomes priekšsēdētāj, mēs paļaujamies uz Slovēnijas prezidentūru, lai attiecībā uz šo jautājumu pavasara sammitā ieviestu skaidrību.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, es arī priecājos, ka Slovēnija pārņem Padomes prezidentūru. Es biju šī Parlamenta sastāva galvenais referents par paplašināšanās kārtu, kurā ES pievienojās 12 jaunas valstis, un tagad, redzot, ka viena no šīm valstīm ir izvēlēta, lai pirmo reizi pārņemtu prezidentūru, man ir personīgs prieks.

Slovēnija ir arī visveiksmīgākā jaunā dalībvalsts, tā atrodas Šengenas zonā un eirozonā, turklāt ir pierādījusi, ka šīm jaunajām valstīm Eiropā klājas ļoti labi. Turklāt ir jāsaka, ka mazās valstis bieži vien ir visveiksmīgākās saistībā ar Padomes prezidentūras darbu, jo tās šajā darbā iesaistās pilnībā. Tādēļ es vēlu jums šajā darbā gūt panākumus!

Jums būs jāīsteno daudzpusīgi uzdevumi. Jums jāpabeidz tik būtiskā Lisabonas līguma ratifikācija, turklāt jums jābūt gataviem arī īstenot šo līgumu, kas ir tikpat svarīgi. Jums jārisina arī problemātiskais Kosovas jautājums, un jums ir unikāla iespēja šo jautājumu atrisināt, jo šo reģionu jūs pārzināt ļoti labi. Tomēr šis jautājums parāda arī to, ka bieži vien Eiropas Savienība liek uzsvaru uz ārlietu jautājumiem, lai izprovocētu amerikāņus un krievus.

Redzot šo situāciju tajā pašā laikā, kad mēs apspriežam Centrālāzijas stratēģijas un „Gazprom” noslēdz līgumus par gāzes piegādi Kazahstānai, jāsaka, ka mūsu darbība nav īsti stratēģiska attiecībā uz jautājumiem, kas ir izšķiroši saistībā ar mūsu nākotni, un, manuprāt, tas ir viens no uzlabojamiem aspektiem.

Lūdzu, ļaujiet man izteikt vēl pēdējo komentāru. Tā kā es arī nāku no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes, es būtu pateicīgs Komisijas priekšsēdētājam, ja viņš sniegtu skaidrojumu par „Nokia” gadījumu. Pārvietošana, protams, var notikt. Lai ieviestu skaidrību — Vācija vairāk nekā jebkura cits valsts no Eiropas iekšējā tirgus jeb paplašinātā Eiropas iekšējā tirgus saņem daudzpusīgus ieguvumus, bet ir ļoti sarežģīti to izskaidrot tiem, kuri ir nobažījušies, ja šo personu darbavietu zaudēšana tiek veicināta ar Eiropas līdzekļiem vai ja tam ir izmantotas nelikumīgas valsts subsīdijas. Tādēļ mēs pieprasām sniegt skaidrojumu par šo jautājumu, jo Eiropas idejai tiks nodarīts liels ļaunums, ja šīs baumas atkārtoti apstiprināsies.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnijas prezidentūra ir ļoti veiksmīga, jo arī pirms tam Eiropas Savienību vadīja divas prezidentūrus, kas guva panākumus. Slovēnija ir arī pirmā no 12 jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem prezidentūru, un tas šai valstij uzliek vēl jo lielāku atbildību.

Slovēnijas prezidentūras programmā neapšaubāmi ir ievērojami jautājumi. Tomēr es uzskatu, ka visvairāk uzmanības jāpievērš tam, lai sabiedrībā mēģinātu panākt lielāku sapratni attiecībā uz Reformu līgumu un Pamattiesību hartu un lai sabiedrība pieņemtu šos dokumentus.

Slovēnijas prezidentūra atbalsta plānus, kas saistīti ar Rietumbalkānu valstu pievienošanos. Tāda ir arī manas delegācijas nostāja, bet, kā to ir pierādījusi pieredze, jāpatur prātā, ka, sasteigti nosakot datumu, kurā jāsāk pievienošanās sarunas, varam nonākt strupceļā. Nopietni jāapsver arī tas, ka lielākā Eiropas sabiedrības daļa pauž īpašu piesardzību attiecībā uz turpmāku paplašināšanos, un mēs nevaram to ignorēt.

Mums visiem jābūt īpaši apdomīgiem attiecībā uz Kosovas jautājumu. Mums jāsaprot, ka šajā reģionā notiek mērošanās ar spēkiem. No vienas puses, ASV politiskie spēki mēģina pilnībā kontrolēt šo reģionu, savukārt Krievija arī vēlas uzturēt kontaktus ar šo reģionu, ar kuru tradicionāli un gadsimtiem ilgi tai bijušas īpašas attiecības. Šajā spēlē Kosova ir kā galda tenisa bumbiņa.

Nesenajā sammita sanāksmē Eiropas vadītāji nepieņēma lēmumu par to, vai atzīt Kosovas vienpusējo neatkarības pasludināšanu. Cerēsim, ka mēs visi izvērtēsim draudus, ko rada vienpusēja atzīšana, un rīkosimies īpaši apdomīgi, jo neveiksmīgi manevri var izraisīt ķēdes reakciju plašākā reģionā, kas var radīt neparedzamas sekas.

  John Bowis (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, esmu dzirdējis, ka tad, kad Slovēnija nesen atvēra savas robežas, pūlis ļaužu tur salīdzināja, cik daudz kontrabandas viņi ir pārveduši tām pāri komunistu laikā, pat tiktāl, ka tika izveidots parauga bikts krēsls katram, kas izsūdzēja grēkus, un pēc tam šis cilvēks tika atalgots ar kafiju un brendiju, tādēļ es varu saprast, kādēļ priekšsēdētājs J. M. Barroso steidzās piedalīties šajās svinībās!

Bet, premjerministra kungs, jūs sākumā sniedzāt mums aizkustinošu pārskatu par savu valsti un arī jūsu pašu vēsturi. Jūs ar lepnumu stāstījāt par Slovēniju, un jūs emocionāli stāstījāt par savu pieredzi cietuma kamerā. Es ceru, ka šīs emocijas jūs paņemsiet līdzi prezidentūras darbā – ticību cilvēktiesībām un apņēmību, ka arī Eiropa izjutīs šo lepnumu.

Ir divas jomas, kuras es gribu izcelt kopā ar jums. Viena ir par mūsu vidi, jo kopā ar cilvēktiesībām un mūsu Lisabonas darba kārtību ir jautājums par tīru vidi, veselīgu vidi un patiešām veselīgiem cilvēkiem. Vides jautājumam ir jāvirzās uz priekšu no Bali, kas bija tukša salmu kulšana. Tagad mums ir vajadzīga rīcība. Mums ir vajadzīga īsta darbība, reālistiska darbība, un tai ir jāsākas nākamnedēļ ar mūsu klimata pārmaiņu paketi.

Veselības jomā mums ir vajadzīga juridiskā noteiktība par veselību pārrobežu sakarā. Ja mēs to atrisinātu, tās būtu lieliskas, jaunas iespējas Eiropas pilsoņiem – tās pacientiem. Mēs gaidījām un aizkavējām šo jautājumu. Tas nedrīkst vairs gaidīt. Mums jānodrošina, lūdzu, ka šis jautājums tagad virzās uz priekšu. Ja mēs to nedarām, mums nav izvēles šajā lietā nedarīt neko. Alternatīva ir tāda, ka advokāti turpinās veidot politiku mūsu vietā.

Treškārt, par to pašu, es lūdzu jūs pievērst īpašu uzmanību garīgajai veselībai. Ja man ir kāda kritika par Slovēniju, tad tā ir par to, cik lēni tiek ieviesti tiesību akti par garīgo veselību. Tagad jums ir iespēja uzņemties vadību garīgās veselības jautājumos saskaņā ar Zaļo grāmatu, un es ceru, ka jūs to uzņemsieties.

Jūsu valsts ir maza, tā ir lepna valsts, un Eiropas mazās valstis parasti ir labākās Eiropas Savienības prezidentūras. Es jums novēlu panākumus, veicot šo darbu. Esmu pārliecināts, ka Slovēnija jūsu vadībā ar lepnumu gūs panākumus un sasniegs mērķus līdz jūsu sešu mēnešu darba termiņa beigām.

  Priekšsēdētājs. − Vēl 10 minūtes varam uzklausīt nepieteiktas uzstāšanās, katrai veltot ne vairāk kā minūti.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). – (SL) Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem Padomes prezidentūru, ir saņēmusi daudzus laba vēlējumus, un tas liecina, ka Slovēnijas darbība piesaistīs īpašu uzmanību. Cerības ir lielas, un arī atbildība ir liela.

Tie jauno dalībvalstu iedzīvotāji, kas nav saskārušies ar politiskajām iestādēm, bieži uzskata, ka Eiropas Savienību vada vien pāris lielo valstu. Tieši tāpēc Slovēnijai ir lieliska izdevība pierādīt, ka Savienībā ir 27 valstis un ka tās visas ir atbildīgas par kopējās politikas veidošanu. Es ceru, ka, īstenojot prioritātes un pārmantoto darba kārtību, Slovēnija pievērsīs lielu uzmanību kohēzijai un atšķirību samazināšanai Eiropā.

Šīs īsās minūtes laikā es gribētu minēt klimata pārmaiņas un enerģētikas politiku, jo Eiropa ir izvirzījusi ārkārtīgi vērienīgus mērķus – kļūt par sabiedrību, kura nodrošina zemas oglekļa emisijas. Tieši tas ir svarīgākais – sabiedrību, kas nodrošina zemas oglekļa emisijas. Es vēlētos, lai Slovēnija šajā jomā izvirzītu konkrētus priekšlikumus un projektus un sasniegtu rezultātus.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja un premjerministra kungi! Slovēnijas prezidentūru gaida daudzi vērienīgi uzdevumi. Šo vērienīgo uzdevumu priekšplānā ir Līguma ratifikācijas darbs. Jums būs jāstāv sardzē, un jūsu rokās būs visa procedūra. Tādēļ man ir kāds lūgums: padomājiet, lūdzu, par tām valstīm, kas nav pieņēmušas Pamattiesību hartu un izvēlējušās palikt ārpusē.

Ir tiesa, ka Polija un Apvienotā Karaliste ir izvēlējušās nepiedalīties, taču esmu pārliecināta, ka abas šīs valstis sapratīs pieļauto kļūtu un vēlēsies hartu pieņemt. Tās vēlēsies pieņemt šo hartu savu pilsoņu labā. Šajā jautājumā tām noteikti ir jāsaņem palīdzība, tādēļ es jūs aicinu nodrošināt vienkāršotu atgriešanās procedūru, kas būtu arī ērta un ātra un ļautu pievienoties bez turpmākas ratifikācijas procedūras.

Prezidentūras panākumi, premjerministra kungs, parasti ir apgriezti proporcionāli valsts lielumam. Esmu droša, ka šis princips darbosies arī jūsu gadījumā.

  Mojca Drčar Murko (ALDE). – (SL) Premjerministra kungs, es atzinīgi vērtēju jūsu teikto par cilvēktiesībām. Būdams liberāls deputāts no Slovēnijas, es uzskatu, ka vārda brīvība un preses brīvība ir svarīgākās no cilvēktiesībām. Tāpēc es vēlētos izmantot šo svinīgo gadījumu, lai norādītu, cik nopietns ir lūgumraksts, kurā ceturtā daļa Slovēnijas žurnālistu protestē pret atklāto un slēpto spiedienu, kas vērsts pret viņiem.

Parakstītāju publiskā diskreditēšana, izmantojot viņu izteikumus ārpus konteksta, lai attēlotu viņus kā neuzticamus cilvēkus, ir neadekvāta rīcība. Manuprāt, Eiropas Savienības prezidentūras pienākums ir nodrošināt, lai tās pārstāvji, izskatot lūgumrakstu, ņemtu vērā tā saturu un tajā minētos pierādījumus.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar priekšlikumiem Kosovas jautājuma risināšanā lielākās bažas mums rada mēģinājums vienpusējai neatkarības deklarācijai piešķirt juridisku statusu, un tam būtu ievērojamas sekas starptautisko tiesību aspektā.

Kosovas neatkarības atzīšana bez ANO līdzdalības un ar vienpusējas deklarācijas palīdzību radītu augsni bīstamai notikumu attīstībai; tas var novest pie turpmākas asinsizliešanas un robežu pārskatīšanas. Mūsuprāt, tas būtu nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums un varētu tikt izmantots kā strīdu risināšanas līdzeklis arī citās konflikta situācijās. Nav izslēgts, ka tas var notikt arī ES dalībvalstīs, piemēram, Kiprā.

Situācija Kosovā ir agresīvas iejaukšanās politikas turpinājums un sekas, un šī problēma ir risināma tikai ANO un pastāvošajās starptautiskajās tiesībās bez ārējas iejaukšanās un hartas principu pārkāpšanas.

Vienpusēji veiktu pasākumu sekas patlaban ir redzamas Irākā. Miers ir nodrošināms tikai ar juridiskiem, saskaņotiem politiskiem risinājumiem.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pievienojos saviem kolēģiem un sveicu šodien šeit premjerministra kungu. Pašreizējais priekšsēdētāj, kāds lielisks attīstības ceļš veikts 20 gados: no nīkšanas ieslodzījumā līdz Slovēnijas premjerministram, Eiropadomes pašreizējam priekšsēdētājam, un tagad, kā jūs mums sakāt, Slovēnija ir ES dalībvalsts, NATO, eirozonas un Šengenas zonas locekle.

Ir taisnība, ka Balkānos pašreizējā situācijā ir daudz neizskatītu jautājumu; miers šajā reģionā ir ļoti svarīgs mums visiem. Paldies jums it īpaši par jūsu smalkjūtīgo attieksmi pret paredzēto referendumu Īrijā par Lisabonas līguma ratifikāciju.

Varbūt es varētu pievienot mūsu referenduma lozungam jūsu vārdus no noslēguma piezīmēm, kurās jūs teicāt: „Es rūpējos par Eiropu, jo Eiropa rūpējas par mani”. Vai var būt labāks lozungs Īrijas referendumam! Mēs nevaram neko uzskatīt par pašsaprotamu – to būs grūti izdarīt, – bet ticiet man, partija „Fine Gael”, kuras biedrs es esmu, mūsu vadītājs un visi deputāti Eiropas Parlamentā darīs visu iespējamo, lai Īrijā nodrošinātu pozitīvu iznākumu referendumam par Lisabonas līgumu. Paldies, un mēs ceram to pasniegt jums jūsu prezidentūras laikā.

  Alexander Stubb (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, es, būdams soms, ļoti cienu lēkšanu ar slēpēm no tramplīna, un, runājot līdzībās, es teiktu premjerministram, ka Slovēnijas prezidentūras uzdevums ir kā kalns Planica, jūsu instrumenti ir kā Elan slēpes, un es ceru, ka jums ir tāds gribasspēks, kā lēcējam Primož Peterka.

Es domāju, ka šī būs veiksmīga prezidentūra trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, jūs esat sagatavojies ļoti labi, otrkārt, un mēs to dzirdējām no jūsu runas, jūs esat ļoti vienkāršs, un treškārt, jūs esat ļoti lietišķs. Tas ir panākumu noslēpums.

Jums ir trīs lieli uzdevumi. Ja jūs tos varat īstenot līdz prezidentūras beigām, tad es domāju, ka jūs savu pienākumu būsiet veicis. Pirmkārt, Līgums: ja daudzas dalībvalstis būs to ratificējušas bez problēmām, jūs būsiet veicis lielu darbu; otrkārt, enerģētikas pakete: ja jūs būsiet izpildījis daļu no tās, jūs būsiet paveicis lielu darbu; un treškārt, ja jums būs panākumi Kosovas jautājumā, jūs uzdevumu būsiet izpildījis.

Es domāju, ka Slovēnijas prezidentūra būs viena no vislabākajām, kādas mēs ilgākā laika posmā esam redzējuši. Labu veiksmi!

  Tunne Kelam (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, Slovēnija ir pirmā no dalībvalstīm, kas, pārcietusi totalitāro komunismu, tagad var uzņemties vadību visā Eiropā. Tādēļ jūsu vēsturiskais uzdevums un iespēja, premjerministra kungs, ir uzņemties vadošo lomu arī dažādu vēsturisko pieredžu integrācijas veicināšanā, izveidot vienotu un līdzsvarotu izpratni par mūsu vēsturi kā kopēju Eiropas vēsturi.

Es domāju, ka jums un mums visiem ir jābūt pārliecinātiem, ka masu slepkavības, kas ir notikušas komunistu varas laikā, nekad neatkārtosies. Šī pārliecība būs tikai tad, ja visā Eiropā mēs pieņemsim tādu pašu morālo un politisko spriedumu par totalitāro komunismu, kāds tika pieņemts par nacismu.

  Priekšsēdētājs. − Uzstāties vēlas vēl divi runātāji, abi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, kura visvairāk iebilda pret nepieteiktās uzstāšanās sistēmu. Šajā ziņā būs interesanti vērot, kurš to spēs izmantot vislabāk.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms atļaujiet man no visas sirds apsveikt Slovēniju un novēlēt panākumus jūsu prezidentūrai. Mans kolēģis jau uzdeva jautājumu attiecībā uz jūsu teikto, ka drošības situācija Bosnijā ir sliktāka nekā Kosovā. Es vēlos, lai jūs tiešām atbildētu uz šo jautājumu. Tādēļ es jautāšu vēlreiz: kāds ir jūsu apgalvojuma pamats? Jo tas gluži vienkārši nav tiesa.

Ar šādu paziņojumu jūs parādījāt ne tikai informācijas trūkumu, bet arī diplomātijas trūkumu. Ja situācija Bosnijā būtu tik sarežģīta un sliktāka nekā Kosovā, jūsu paziņojums būtu nepārprotami bīstams. Tāpēc es vēlos dzirdēt atbildi.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Premjerministr! Mums ir dažādi projekti, kuri mums ir ļoti svarīgi, arī mazo un vidējo uzņēmumu izpētes projekts. Es gribētu lūgt, lai Padomes secinājumos tiktu noteikts, ka mēs to varam pabeigt pirmajā lasījumā, jo uzskatu, ka mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas ir steidzami vajadzīgs.

Otrkārt, galvenā uzmanība debatēs mums jāpievērš rūpniecības un patēriņa energoefektivitātei. Šeit var izveidot ļoti daudz darba vietu. Lisabonas programma par jaunām darba vietām un nodarbinātību ir ļoti svarīga mums visiem.

  Janez Janša , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Dāmas un kungi! Paldies par dalību debatēs, jautājumiem, priekšlikumiem un ierosinājumiem ar tik spraigu un interesantu saturu. Daudz ko no teiktā mēs labprāt ņemsim vērā turpmākajos sešos mēnešos. Esmu gandarīts par jūsu atbalstu mūsu prioritātēm un jutos īpaši aizkustināts, dzirdot citātu no Slovēnijas valsts himnas, turklāt nevis no kāda slovēņu kolēģa, bet gan franču kolēģa, un tāpat arī Slovēnijas ražojumu pieminēšanu, piemēram, Elan slēpes. Īsi sakot, es ar prieku noklausījos debates un labprāt atbildēšu uz dažiem jautājumiem. Diemžēl man nepietiks laika atbildēt uz visiem.

Lisabonas līguma ratifikācija neapšaubāmi ir viena no galvenajām Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm 2008. gadā. Līguma lielo nozīmi mēs īpaši skaidri apzinājāmies laikā pirms tā parakstīšanas. Tolaik visi runāja par krīzi. Tagad, kad Līgums ir parakstīts, tas joprojām ir tikpat nozīmīgs, lai gan vēl nav ratificēts, un tieši par to mēs esam atbildīgi. Precīzāk, katra dalībvalsts ir konkrēti atbildīga par to, lai ratifikācija notiktu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šīs valsts konstitūcijā vai tiesību aktos. Ja iespējams, tas jāpaveic norunātajā termiņā. Mēs nevēlamies iejaukties nevienas valsts iekšējās lietās, – ne kā dalībvalsts, ne arī kā prezidējošā valsts šajos sešos mēnešos. Atsevišķas valstis ir pārpratušas dažus izteikumus. Mēs un vienmēr esam aicinājuši uz solidaritāti un nekad neesam apgalvojuši pretējo , apspriežot jutīgus jautājumus, kas var iespaidot ratifikācijas procesu tajās dalībvalstīs, kur šis temats dažkārt var būt pat strīdīgs.

Eiropas Savienības panākumi nesākas ar Slovēnijas prezidentūru, un mēs esam pārliecināti, ka tie turpināsies visās jomās. Minētās prioritātes netika nosauktas kādā īpašā secībā, un tas nenozīmē, ka pie kādas no tām mēs ķersimies tikai tad, kad būsim tikuši galā ar iepriekšējo. Visās prioritārajās jomās, tāpat kā citās, mēs centīsimies sasniegt iespējami daudz.

Es priecājos, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nedaudz sīkāk pakavējās pie jautājumiem, kuriem man nepietika laika. Protams, vides un enerģētikas tiesību aktu pakete turpmākajos sešos mēnešos un līdz šī gada beigām būs viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Mums ar darbiem jāpierāda, ka pagājušā gada martā izvirzītie mērķi bija domāti nopietni.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt savu pārliecību par to, ka veselīga ekonomikas izaugsme ir vienīgais labklājības pamats. Tai neapšaubāmi jābūt prioritātei. Lisabonas stratēģijā tas ir skaidri noteikts, un es vēlētos uzsvērt, ka ar to stāsts vēl nebeidzas. Sociālā taisnīguma temats šeit tikai sākas, un abi temati ir svarīgi. Tomēr mums jāapzinās, ka taisnīga sadale ir iespējama tikai pēc tam, kad kaut kas ir radīts.

Attiecībā uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par situāciju Rietumbalkānu valstīs es gribētu atbildēt uz dažiem ļoti specifiskiem jautājumiem un vispirms uz tiem, kas saistīti ar šīs problēmas risinājuma juridisko nodrošinājumu. Mēs negribētu Eiropas Savienībā sākt garas diskusijas par to, kuri no juridiskā nodrošinājuma veidiem ir stiprāki un kuri vājāki, ja reiz esam beiguši ilgstošos saskaņota risinājuma meklējumus.

Eiropai nav nekādas vajadzības šajā jautājumā būt sašķeltai tikai tāpēc, ka sašķeltas ir citas struktūras. Viena no mūsu prioritātēm būs Eiropas Savienības vienotība šīs problēmas risināšanā.

Es gribētu atgādināt, ka līdzīgi jautājumi un diskusijas par juridisko nodrošinājumu pagājušā gadsimta 90. gadu vidū Bosnijā un Hercegovinā noveda pie vairāk nekā 100 000 cilvēku bojāejas un miljons cilvēku pārvietošanas. Šo zaudēto laiku ir grūti atgūt, bet no tā mēs varam kaut ko mācīties.

Nekad nav teikts, ka Bosnija un Hercegovina ir lielāka drošības problēma nekā Kosova. Tomēr ir teikts, ka tā ir ļoti nopietna problēma vairākos aspektos, piemēram, bēgļu atgriešanās jautājumā. Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir daudz bēgļu, kas nav spējuši atgriezties mājās. Ir ieplānotas vairākas lietas, kas darāmas šai valstī, taču tās nevar īstenot, kamēr bēgļi nav atgriezušies mājās. Šis ir viens no pārbaudījumiem, ar kuriem mums būs jāsaskaras, un es baidos, ka daži šajā sakarā paustie izteikumi ir tikuši pārprasti.

Tāpēc, dāmas un kungi, Parlamenta priekšsēdētāja kungs un Komisijas priekšsēdētāja kungs, izklāstītās prioritātes ir kopīgs pārbaudījums mums visiem. Esmu gandarīts par jūsu atbalstu kopīgai to īstenošanai. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, cik svarīga ir sadarbība un sinerģija, ko mēs varam panākt, kopīgi līdzdarbojoties trim galvenajām Eiropas Savienības iestādēm – Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un, protams, Padomei.

Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai maksimāli izmantotu šo sinerģiju. Slovēnijas prezidentūras laikā es ceru vairākkārt būt šeit pie jums un piedalīties auglīgās un acīmredzami ļoti spraigās diskusijās.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Padomes priekšsēdētāj, sirsnīgi pateicos par pārliecinošo iepazīstināšanu ar Slovēnijas prezidentūras programmu. Gan atbildīgo grupu priekšsēdētāju, gan citu deputātu ieguldījums debatēs liecina par to, ka jūs varat paļauties uz ārkārtīgi lielu un nedalītu Eiropas Parlamenta atbalstu. Mūsu visu vārdā es no sirds vēlu jums veiksmi darbā.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs − Priekšsēdētāja kungs, paldies par šīm ļoti interesantajām debatēm, kurās bija, manuprāt, ļoti liela vienprātība, atbalstot prioritātes, ar kurām mūs iepazīstināja Slovēnijas prezidentūra. Savā pirmajā paziņojumā es uzsvēru dažas – jo es nevarēju sīki izskatīt visus aspektus – prioritātes mūsu darbā šajos sešos mēnešos: Lisabonas līguma ratifikācija, Lisabonas stratēģijas jaunais cikls un arī mūsu klimata un enerģētikas pakete. Īpaši šajā jautājumā mani ļoti iedrošināja tas atbalsts mūsu darbam šajā jautājumā, ko daudzi no jums izteica. Ir ļoti svarīgi, lai mēs tagad izpildītu savu apņemšanos.

Valstu un valdību vadītāji vienojās par ambicioziem mērķiem – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 20 % un 20 % atjaunojamās enerģijas ieviešanu. Mēs nevaram uzstādīt mērķus, nepiedāvājot līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Tas ir jautājums par saskaņotību un uzticamību, un mani ļoti iedrošināja atbalsts, kas šajā ziņā tika pausts šodienas debatēs.

Es tikai vēlētos atbildēt uz vienu jautājumu, ko debatēs iesniedza M. Schulz, A. Lambsdorff un E. Brok par īpašu problēmu, ko pašlaik apspriež Vācijā, proti, jautājumu par iespējamo finansējumu uzņēmuma pārvietošanai Eiropā. Es varu jums teikt, ka rīcības programmā par konkurētspēju Rumānijai ir īpaša klauzula, kas aizliedz struktūrfondu izmantošanu, lai līdzfinansētu delokalizāciju. Eiropas Komisija nav saņēmusi nevienu projektu par šo jautājumu, tāpēc Komisija var apstiprināt, ka Eiropas reģionālās attīstības fondi nav iesaistīti šajā pārvietošanā. Mēs, protams, uzskatām, ka būtu nepieņemami izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu pārvietošanai Eiropas Savienības robežās.

(Aplausi)

Tajā pašā laikā ir taisnība, ka Eiropas Savienība, izmantojot PHARE programmu, ir finansējusi rūpniecisko parku Rumānijā, kur pašlaik iegulda investīcijas vairāki uzņēmumi. Tas ir svarīgi, un es vēlos pievērst visu manu klātesošo kolēģu, jo īpaši mūsu Vācijas draugu, uzmanību šīm debatēm un tam, cik liela nozīme ir atbildībai, apspriežot šo jautājumu.

Mums ir jānošķir delokalizācija ārpus Eiropas Savienības no pārvietošanas Eiropas robežās. Ja investīcijas veic no Somijas uz Vāciju, tās var veikt arī no Vācijas uz Rumāniju. Būsim godīgi šajā jautājumā. Mums skaidri jāsaprot, ka tā nav delokalizācija ārpus Eiropas Savienības. Kā jūs atceraties, Komisija un es esam ierosinājuši Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kas jau nodarbojas tieši ar gadījumiem, kur kādas darbavietas var ietekmēt delokalizācija ārpus Eiropas Savienības. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas vadītājiem visos Eiropas Savienības līmeņos – Komisijā, Eiropas Parlamentā, bet arī valsts līmenī, būtu drosme skaidrot paplašināšanās ieguvumus.

(Aplausi)

Vācija ir valsts, kas tagad eksportē vairāk uz jaunajām dalībvalstīm. Eiropas Savienības paplašināšanās rada jaunas darbavietas arī Vācijā. Vācijas uzņēmumi arī daudz investē jaunajās dalībvalstīs. No Eiropas perspektīvas viedokļa ir ļoti svarīgi, ka mēs visi skaidrojam, ka Eiropas Savienības paplašināšanās dod labumu ne tikai jaunajām dalībvalstīm, bet tā ir arī iespēja visai Eiropas Savienībai kopumā.

(Aplausi)

Tajā pašā laikā es piekrītu, ka mums ir jāpārbauda, vai struktūrfondu nauda netiek izmantota uzņēmuma īpašas delokalizācijas finansēšanai. Tā būtu negodīga konkurence. Bet es aicinu visus, kas ir par Eiropu, celties un aizstāvēt šo apvienoto, paplašināto Eiropu un arī izmantot tos ieguvumus, ko mēs visi visās jaunajās dalībvalstīs saņemam no šīs dinamiskākās Eiropas, kuru mēs varam veidot šodien.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Komisijas priekšsēdētāj, liels paldies par šo paziņojumu. Mēs vēlam panākumus Slovēnijas prezidentūrai. Tagad mēs kopā dosimies uz preses konferenci. Pēc tam šeit notiks balsošana. Pateicos jums par ļoti spraigajām un vērtīgajām debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Apsveicu jūs, premjerministr J. Janša, ar runu mūsu Eiropas Parlamentā. Jūs esat pirmais Eiropadomes priekšsēdētājs no to tautu līderiem, kuras atbrīvojušās no komunisma jūga un 2004. gadā pievienojušās Eiropas Savienībai.

Tas ir izaicinājums gan jums, gan jūsu tautai un valdībai. Nav lielu un mazu valstu; ir labas un sliktas valstis. Jūsu ekonomikas sasniegumi, jūsu nesenā uzņemšana eiro zonā un jūsu iedzīvotāju labklājība ir piemērs, pēc kura būtu jāvadās daudzām valstīm, kas mēdz pamācīt citas.

Jūs esat noslēdzošā daļa tai trijotnei, kas sākās ar Vāciju un turpinājās ar Portugāli, un jūs bruģēsiet ceļu uz panākumiem nākamo prezidentūru trijotnei – Francijai, Čehijai un Zviedrijai. Rakstot šīs rindas, es domāju par Kosovu, par jūsu brāļiem Rietumbalkānos un par viņu nākotni Eiropā.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Slovēnijas prezidentūra sākas laikā, kad Eiropā atkal sāk parādīties zināms piesardzīgs optimisms attiecībā uz ES nākotni. Pēc dažiem apjukuma un neskaidrības gadiem ES 27 projektam tiešām ir pienācis laiks uzņemt apgriezienus. Es vēlētos atkārtoti lūgt prezidentūru apdomāt kādu konkrētu jautājumu, proti, divas Eiropas Parlamenta sanāksmju vietas.

Tagad, kad mēs nepārtraukti aicinām dažādu mūsu valstu pilsoņus ziedot, spēcīgs signāls būtu lēmums koncentrēt visu mūsu darbu Briselē. Izmaksas, kas šīs ikmēneša pārcelšanās dēļ rodas Eiropai — gan finanšu resursu, gan organizatorisko neērtību ziņā — iedzīvotāju acīs kļūst pilnīgi nepieņemamas, un viņi nesaprot šīs absurdās situācijas iemeslus. Strasbūra neapšaubāmi ir lieliska pilsēta, taču tajā esošo rezidenci varētu izmantot citiem prestižiem pasākumiem saistībā ar ES darbību. Sniegsim labu piemēru un šajā jautājumā pāriesim no vārdiem pie rīcības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Gan debates, gan Slovēnijas prezidentūras programma skaidri apliecina, ka šī prezidentūra turpinās cieši sekot Vācijas prezidentūras darba kārtībai, par prioritāti izvirzot Lisabonas līguma ratifikāciju. Mēs zinām, ka Eiropas Savienības politiskā elite vēlas, lai līdz 2009. gada vēlēšanām Līgumu ratificētu visas dalībvalstis. Tādēļ tā turpina izdarīt stingru spiedienu, lai izvairītos no referendumu rīkošanas, atskaitot Īriju, kur to prasa konstitūcija, un tādējādi tā skaidri pauž savu attieksmi — demokrātija un tuvināšanās iedzīvotājiem īstenojama tikai tad, ja nepastāv risks, ka pilsoņi balsos pretēji šīs elites viedoklim un interesēm.

Tās galvenā prioritāte acīmredzot ir tas, ko tā dēvē par „Lisabonas stratēģijas otro ciklu” — liberalizācijas palielināšana un uzbrukumi sabiedriskajiem pakalpojumiem, sociālajām un darba tiesībām. Mēs bažījamies arī par to, ka, situācijai Kosovā izvēršoties līdz vienpusējai neatkarības deklarācijai, tā vēl vairāk apdraudēs mieru un Eiropas attīstību.

Tajā pašā laikā nerisinātas paliek nopietnas sociālās problēmas saistībā ar bezdarbu, nodarbinātības nestabilitāti, nabadzību un augošo sociālo un teritoriālo nevienlīdzību.

Mēs turpināsim cīnīties par šīs neoliberālās politikas atcelšanu un atbalstu Eiropas dažādībai, sociālajam taisnīgumam, mieram un sociālajam progresam.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Slovēnijai pārņemot prezidentūru Padomē, sākas trešais cēliens farsam, ko inscenējuši spēki, kas sekmē federālisma, neoliberālisma un militārisma integrāciju Eiropā, kur ES ar Vāciju priekšgalā uzspiež līgumu, kas jau ir ticis noraidīts, un izvairās rīkot valstu referendumus.

Referendumus neesot vajadzības rīkot, jo:

- par Līguma nostādnēm visās valstīs pastāvot „plaša vienprātība”, it īpaši dalībvalstu parlamentos. Tomēr viena no Francijas un Nīderlandes referendumu galvenajām atziņām bija tāda, ka tie nepārprotami atklāja dziļas pretrunas starp tautas gribu un „parlamentāro vairākumu”.

- Ratifikācija parlamentā ir tikpat leģitīma un demokrātiska kā ratifikācija referendumā. Kā mums tādā gadījumā būtu jāsaprot apgalvojums, ka referenduma rīkošana Portugālē vēl vairāk apdraudētu Līguma stāšanos spēkā? Patiesībā viņi baidās, ka referenduma rezultāti atšķirsies no viņu vēlmēm, un tāpēc to nerīko.

- Līguma nostādnes atšķiras no tām, kas iepriekš tika noraidītas, un ietver „būtiskas izmaiņas”. Taču viņi nepaskaidro, kādas. Vai tad paši veicinātāji tomēr neapgalvo, ka būtība ir tāda pati? Izlasiet Giscard d’Estaing paziņojumus.

Viņus motivē bailes…

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Slovēnijas prezidentūras programma pilnībā atbilst to cilvēku prasībām, kurus interesē ekonomika un kuri ir pārliecināti, ka viens no Eiropas panākumu stūrakmeņiem ir veselīga ekonomika.

Prezidentūras programmā esmu atradis daudzas svarīgas atsauces uz Lisabonas stratēģiju un uz iekšējā tirgus nozīmi ES nostiprināšanās starptautiskajā arēnā procesā.

Eiropas Savienībai 21. gadsimtā galvenā uzmanība jāpievērš izglītībai un apmācībai. Labi izglītotai sabiedrībai ir milzīgs potenciāls, un tam savukārt jāatspoguļojas ekonomikā, kas pamatota galvenokārt uz plaukstošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus ir viegli izveidot bez liekām formalitātēm un izdevumiem. Jāpanāk, ka šiem uzņēmumiem ir pieejami labi apmācīti darbinieki, pētījumu resursi, jaunas tehnoloģijas utt. Prezidentūra šim jautājumam velta daudz uzmanības.

Prezidentūra ir paziņojusi, ka iesaistīsies šķēršļu novēršanā un lielu uzmanību pievērsīs reglamentācijas uzlabošanai, un tas ir svarīgs signāls uzņēmējdarbībai. Ir labi zināms, ka nav nekā sliktāka par vājiem tiesību aktiem.

Man šķiet īpaši svarīgi, lai iniciatīva par uzņēmējdarbības administratīvo slogu likvidēšanu būtu saistīta ar centieniem pavērt ceļu jaunajām tehnoloģijām.

Prezidentūra paturēs prātā arī patērētājus; patērētāju intereses ir tikpat svarīgas kā uzņēmējdarbības intereses, un tām jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām un aizsargātām.

Prezidentūras programma ir ļoti vērienīga, taču tajā ir arī skaidri noteiktas prioritātes, un es tās atbalstu.

Man atliek vien apsveikt jūs un novēlēt jums panākumus.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – (HU) Sākumā es vēlētos izteikt atzinību vērienīgajai Slovēnijas prezidentūras programmai, kurā svarīgajam Rietumbalkānu kohēzijas jautājumam ir piešķirta būtiska nozīme visas ES mērogā.

Saskaņā ar Komisijas 2006. gada pārskatu 2004. gada pievienošanās bija liels veco un jauno dalībvalstu sasniegums, bet panākumu pamatā galvenokārt bija šī procesa līdzsvarota pārvaldība.

Patlaban ES gaida jauni pārbaudījumi, kas prasīs lielākas pūles. Lai šos jautājumus pienācīgi risinātu, būs vajadzīgs maksimāls Slovēnijas prezidentūras atbalsts, izpildot visas programmas prioritātes, kā arī izveidojot priekšnosacījumus Horvātijas un Turcijas uzņemšanai.

ES pamatinteresēs ir atbalstīt reformu procesus Rietumbalkānu valstīs, kā arī Eiropas perspektīvā nokārtot Kosovas situāciju tādā veidā, kas būtu pieņemams visiem. Paplašināšanās atbilst ES stratēģiskajām un drošības politikas interesēm, un šeit ir vajadzīga efektīva attīstības politika un partnerattiecību sadarbība.

Uzsvars joprojām jāliek arī uz darbu ar programmām, kas attiecas uz Rietumbalkānu valstīm un kuru mērķis ir samazināt attīstības līmeņa atšķirības un veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo kohēziju. Tomēr, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pieaugošo konkurētspēju un kohēziju, kā arī veicinātu Rietumbalkānu attīstību, ļoti svarīgi ir stimulēt cilvēkresursu investīcijas un atbalstīt uz zināšanām pamatotas un radošas sabiedrības izveidi. Saskaņā ar Eiropas solidaritātes principu jācenšas darīt galu nabadzībai un garantēt „tiešo atbalstu” arī Rietumbalkānu valstīm. Mūsu kopīgais uzdevums ir atbalstīt Slovēnijas prezidentūras programmu, lai sasniegtu Eiropas Savienības galvenos mērķus.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE) , rakstiski. – (PL) Visas valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada, lepojas ar to, ka prezidentūru pārņem viena no tām — Slovēnija. Mēs atzinīgi vērtējam jaunās prezidentūras paziņojumus un pirmos tās spertos soļus. Prioritātes 2008. gada pirmajai pusei lielā mērā liecina, ka Slovēnijas priekšteču darbs tiks turpināts, galvenokārt Lisabonas programmas atjaunošanas, jaunā Līguma ratifikācijas un globālās sasilšanas novēršanas jomā. Darba nepārtrauktība Eiropas Savienībai ir ļoti vēlama, ņemot vērā prezidentūras pusgada ciklu.

Neatkarīgi no tās deklarētajām prioritātēm, Slovēniju tās ģeogrāfiskā stāvokļa un vēstures dēļ uzskata par valsti, kas ir saistīta ar Balkāniem. Tas rada gan izdevību turpināt Eiropas Savienības paplašināšanu, gan, pirmkārt un galvenokārt, nopietnas problēmas saistībā ar Kosovas neatkarības jautājumu. Izpratne par šo problēmu jomu ir īsts trumpja dūzis jaunās prezidentūras rokās.

Mēs ceram arī, ka valsts, kas pati ir gājusi cauri pārveidei un pielāgojusies ES standartiem, spēs novērtēt jaunu dalībvalstu problēmas attiecībā uz nepamatotām prasībām atjaunojamās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Ir jāatrod līdzsvars starp rūpēm par dabiskās vides aizsardzību un vajadzību saglabāt Eiropas ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā. Es vēlu jums veiksmi un pateicos par uzmanību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) 2008. gada jeb starpkultūru dialoga gada „Vienoti dažādībā” sākums Eiropas Savienībai ir nozīmīgs periods, jo vairāk tāpēc, ka gada pirmajā pusē ES prezidentūru pirmo reizi pārņem jaunā dalībvalsts — Slovēnija.

Četras prioritārās jomas, kurās uzsvērta jaunās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana, enerģētika, klimata pārmaiņas un attiecības ar Rietumbalkāniem, var dot ieguldījumu Eiropas sinerģijā. Slovēnijai ir iespējas palīdzēt ES kļūt par vadošo spēku pasaules cīņā pret globālo sasilšanu.

Patlaban Slovākijā norit kaismīgas diskusijas par eiro ieviešanu. Par Slovākijas pievienošanos eiro zonai tiks lemts laikā, kad Slovēnija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Slovēnija ir piemērs Slovākijai; 2007. gadā tā kļuva par pirmo no ES-10 valstīm un trīspadsmito no visām ES dalībvalstīm, kura ieviesusi eiro. Slovākija var daudz mācīties no Slovēnijas pieredzes un izmantot to, gatavojoties eiro ieviešanai. Es ceru, ka Slovēnija darīs visu iespējamo, lai lēmumam par to, vai Slovākijā ieviest eiro līdz plānotajam termiņam 2009. gada 1. janvārī, būtu pozitīvs iznākums.

Es ceru, ka ar savu darbību Slovēnijas prezidentūra pārliecinās 500 miljonus Eiropas pilsoņu, ka pat maza valsts ar 2 miljoniem iedzīvotāju spēj veiksmīgi vadīt ES, uz sešiem mēnešiem pārņemot tās prezidentūru. Es ticu, ka Slovēnija gūs panākumus.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) No visas sirds vēlu veiksmi Slovēnijas prezidentūrai, ar kuru it kā tiek iesvētīta aukstajā karā sadalītās Eiropas atkalapvienošanās.

Slovēnija, kas kopā ar Vāciju un Portugāli ir sagatavojusi 18 mēnešu programmu, noslēdz prezidentūru ciklu, ko raksturo veiksmīga iestāžu rekonstrukcija un smagais pienākums pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu.

Šis ir īpaši svarīgs uzdevums, kurā mums visiem — katram savā dalībvalstī — jādod ieguldījums, lai nākamā Francijas prezidentūra varētu stabili ielikt vietā šos jaunos kopīgos pamatus līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām.

Slovēnijas prezidentūrai arī jāturpina un jāpilnveido Lisabonas stratēģija, lai Eiropa varētu stāties pretī pārbaudījumiem enerģētikas, klimata pārmaiņu, izaugsmes un nodarbinātības jomā.

Es no sirds ceru, ka Slovēnijas prezidentūra spēs garantēt mieru un stabilitāti Rietumbalkānu valstīs un izveidot vienotu ES pieeju jautājumam par Kosovas galīgo statusu, lai 2008. gadā, Eiropas starpkultūru dialoga gadā, visi Eiropas iedzīvotāji patiešām varētu vēlreiz apliecināt savas vērtības — iecietību un savstarpējo sapratni.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Ir vēsturiski nozīmīgi, ka 2008. gada pirmajā pusē Eiropas Savienību vada jaunā dalībvalsts, kas tai pievienojās 2004. gadā. Šis ir būtisks progress, kas apliecina, ka nesen pievienojušās valstis ieņem tām paredzētās vietas pie ES galda.

Pirmajai jauno dalībvalstu prezidentūrai ir milzīga atbildības nasta, un Slovēnija vada Eiropas Savienību ļoti svarīgā laikā. Nopietnākie Slovēnijas prezidentūras uzdevumi ir atbalstīt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, aktīvi iedzīvināt Lisabonas stratēģijas jauno trīs gadu ciklu un turpināt attīstīt integrētu enerģētikas un klimata aizsardzības politiku.

Rietumbalkānu valstu integrāciju, it īpaši jautājumu par Kosovas statusu nākotnē, Slovēnijas prezidentūra ir noteikusi par prioritāti. Slovēnijas delikātums un zināšanas par šo reģionu var sarežģīto organizēšanas procesu padarīt mazliet vieglāku un veicināt Eiropadomes 2007. gada decembrī panāktās vienotības saglabāšanu attiecībā uz misijām, kas sūtāmas uz Kosovu.

Martā, Slovēnijas prezidentūras laikā, Eiropas Komisija ierosinās tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz „veselības pārbaudēm” saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un tas būs sākums visaptverošām konceptuālām un finansējuma reformām KLP jomā. Prezidentūra 2008. gadā liks uzsvaru arī uz programmām, kas saistītas ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu.

Mēs turam īkšķus par saviem slovēņu draugiem, un vēlam panākumus viņu prezidentūrai. Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas politika un diplomātija veiksmīgi atrisinās sarežģītos uzdevumus un ka mēs, būdama jauna dalībvalsts, varēsim lepoties ar saviem kaimiņiem.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
priekšsēdētāja vietniece