Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2002/0222(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0504/2007

Debates :

PV 15/01/2008 - 7
CRE 15/01/2008 - 7

Balsojumi :

PV 16/01/2008 - 4.2
PV 16/01/2008 - 4.4
CRE 16/01/2008 - 4.2
CRE 16/01/2008 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0011

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2008. gada 16. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Balsojumu skaidrojumi
Protokols
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0508/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, kā cilvēkam, kas ir sekojis Budžeta kontroles komitejā vairākiem Revīzijas palātas ziņojumiem par naudas līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos un krāpniecisku tērēšanu no lauksaimniecības budžeta, man jāsaka, ka es priecājos, redzot šo Parlamentu atzinīgi vērtējam jaunu tehnoloģiju daudzos dažādos veidos, it īpaši šajā lauksaimniecības jomā.

Es ceru, ka nākamajos gados šī informācija – kā viens no grozījumiem, kas ierosināti ziņojumā – var nonākt pa internetu līdz visiem tiem cilvēkiem visā Eiropas Savienībā, kas vēlētos to redzēt, it īpaši līdz dažādajām valstu revīzijas iestādēm katrā dalībvalstī, lai var redzēt, piemēram, ja Grieķijā uzrāda lielāku olīvu ražojošo zemju platību, nekā viņiem īstenībā ir.

Es te esmu arī tāpēc, ka gribu runāt par Konstitucionālo līgumu. Es gribu būt drošs, ka šis Parlaments būs noteicējs un ka cilvēki saņems referendumu nākotnē, un tieši tāpēc es skaidroju balsojumus par visiem ziņojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, var rasties jautājums, kāpēc es, kā Londonas pārstāvis, sniedzu paskaidrojumu balsojumam par jautājumu attiecībā uz zemkopību un kopējo lauksaimniecības politiku. Bet mums ir jāatzīst, ka kopējā lauksaimniecības politika arī ietekmē patērētājus visā Eiropas Savienībā augstāku cenu veidā.

Tāpēc mums visiem ir pienākums būt pārliecinātiem, ka mēs pārraugām, kā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta vairākās jomās, tostarp kopējā lauksaimniecības politikā.

Manā izpratnē, atbildot uz kopējās lauksaimniecības politikas vadības vajadzībām, ir ievērojama vajadzība pēc informācijas par zemes izmantošanu, un tieši tāpēc es domāju, ka mēs visi atzinīgi vērtējam labākas tehnoloģijas izmantošanu. Es ceru, ka daudzi mani vēlētāji gūs labumu no šādas tehnoloģijas nodrošināšanas.

Man arī ir jāpiekrīt saviem kolēģiem, ka viens no iemesliem, kāpēc es sniedzu balsojuma paskaidrojumu, ir tas, ka cilvēkiem Eiropā un cilvēkiem Lielbritānijā ir jāļauj izteikties par Konstitucionālo līgumu referendumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja − Es vēlētos atgādināt kolēģiem, ka mēs pieņemam balsojuma skaidrojumus par attiecīgajiem ziņojumiem. Ja kāds mēģinās runāt par kaut ko citu, baidos, ka man būs jāpārtrauc jūsu runa saskaņā ar reglamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, ar prieku runāšu par pašu ziņojumu. F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojums, skaidrojot jaunās metodes, kā risināt krāpšanas jautājumu un agrāro politiku kopējā lauksaimniecības politikā (CAP), pievēršas vienai no visneefektīvākajām, dārgākajām, izšķērdīgākajām, birokrātiskākajām un amorālākajām zemkopības atbalsta sistēmām, kāda cilvēkam vispār zināma, un nekādi agrometereoloģiskie nieki to nevar glābt. Izvērsiet CAP gūto pieredzi; izdariet no tās secinājumus.

Pirms piešķiram jaunas pilnvaras kādai organizācijai, mums vispirms jāskatās, kā tā izmanto pilnvaras, kas tai jau dotas. Lauksaimniecība ir bijusi kopš 1960. gada Eiropas Savienības galvenā kompetence. Apskatieties uz jucekli, ko tā ir radījusi – ekoloģisko sagrāvi, virspeļņu iznīcināšanu, nabadzības postu Āfrikā. Vai šī ir tā institūcija, kurai mēs tagad gribam uzdot vadību pār ārlietu politiku, krimināltiesībām, aizsardzību, un, ja tiešām tā ir, vai mums nav jājautā tautas domas referendumos, kā mums tika solīts?

Uzskata, ka Kato Vecākais katru savu runu, lai kāds būtu temats, esot beidzis ar prasību, ka Kartāga jāsagrauj. Es beigšu savu runu ar prasību, ka Lisabonas līgums ir jānodod cilvēkiem: Pactio Olisipio censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es nedomāju, ka kādam no mums būtu pārāk jābažījas par jaunu tehnoloģiju, bet ir svarīgi, ka to izmanto pareizi un nevis nepareizi.

Bet ir daudz nepareizību, it īpaši Dienvideiropā attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, un es ticu, ka šī tehnoloģija var līdzēt, lai to novērstu. Ja tas izdodas, mēs varētu ietaupīt daudz vairāk nekā EUR 400, par kuriem te kāds žēlojās, kad runa ir par pārredzamību balsojumā.

Es ievēroju, ka šajā ziņojumā runāts par attālo izpēti. Nu, es teiktu arī tā: ja Eiropai varētu rasties nojausma par demokrātisku izpēti, tad tā uztvertu visā Eiropā lielas dusmas par to, ka pilsoņi tiek izslēgti un viņiem liegtas tiesības izteikt savu viedokli par vissvarīgāko lietu, proti, par to, kā viņi jāpārvalda.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, kopējā lauksaimniecības politika ir atliekas no 20. gadsimta. Mēs redzam arvien lielāku un lielāku pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem, ko rada demogrāfija un biodegviela. Doma, ka mums kā Eiropas Savienībai jāizdod liela daļa no sava budžeta lauksaimniecības produkcijas subsidēšanai, ir gluži vienkārši vecmodīga, un tāpēc nav iemesla, kāpēc mums vajadzīga labāka tehnoloģija, lai rīkotos nepareizi. Mums jāizbeidz rīkoties nepareizi.

Man jāsaka, ka es balsoju par šo pasākumu kā lojāls konservatīvais, sekojot norādījumam, bet es to darīju ļoti negribīgi.

Turklāt, man jāapšauba šī Parlamenta tiesības – Parlamenta demokrātisko leģitimitāti – pieņemt šo pasākumu un jebkuru citu pasākumu, ja mēs noraidām tautas spriedumu par Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es jūtu, ka šis attālās izpētes pasākums būtu īstenībā ļoti efektīvs attiecībā uz birokrātijas novēršanu, kas dažiem zemkopjiem Anglijas Dienvidaustrumos pašlaik jāpacieš sakarā ar iezīmēšanu Ja šis mehānisms darbosies kārtīgi, es atzīstu, ka tas būtu efektīvāks, darbinot ārkārtēji neefektīvo birokrātisko sistēmu, kuru mēs pazīstam kā CAP. Tādējādi šajā ziņā es kā lojāls konservatīvais sekoju norādījumam un atbalstīju šo pasākumu. Tomēr es atzīstu, ka jau sen ir laiks pārskatīt visu CAP sistēmu, un es aicinu mūsu kolēģus šajā Parlamentā, kas atzīst to pašu, paātrināt šo procesu. Es tomēr sajūtu – un es jūtu – ka, ja mēs varam attālināti uztvert govis, kāpēc mēs no attāluma neuztveram cilvēku uzskatus par referendumu?

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, ļoti priecājos, ka varu nākt un skaidrot savu balsojumu par F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu, kur es balsoju pret to. Es to darīju tāpēc, ka jebkura veida attālas izpētes aparātam ir jānoved pie vēl attālākas uzraudzības. Ar ko tas beigsies? Mēs nevēlamies, ka Eiropas ļaudis tiek pārraudzīti ar kaut kāda veida attālu uztvērēju – kamerām debesīs – jo tieši pie tā F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojums turpinājumā novedīs.

Mums jājautā pašiem sev, vai ir pamats likt darboties Galileo projektam, kura milzīgie izdevumi, ja no tiem atteiktos, būtu pietiekami, lai apmaksātu visus balsojumus pēc saraksta šajā Parlamentā nākamajos desmit gados?

Ja ES grib uzraudzīt kaut ko, lai tā uzrauga Eiropas cilvēku vēlmes un bez kavēšanās notur referendumu par jauno Konstitūciju, kas parakstīta Lisabonā.

 
  
MPphoto
 
 

  Godfrey Bloom (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es zinu, ka jums patiesībā ir tāds pats viedoklis par šo referendumu kā mums, jo es zinu, ka jūs personīgi pati gribat to, jo tas piešķirtu tiesiskumu šai vietai. Bet, atstājot politiskās atšķirības sāņus, es – laimīgā kārtā – neesmu konservatīvais, tāpēc man nav akli jābalso par pilnīgām blēņām. Es varu balsot ar veselo saprātu, un es balsoju pret F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu, jo pati doma par spiegiem un satelītiem debesīs man ir dziļi pretīga un ārkārtēji biedējoša. Es domāju, ka tā var beigties tikai ar ilgstošu pārkāpumu. Tam jānotiek - un es zinu, ka mūsu draudzene tepat lejā, kas ir īsts tikumības iemiesojums, domā, ka tas viss ir pilnīgi apburoši – bet, protams, mums jāskatās uz nākamo paaudzi. Es baidos, ka manī ir dziļa neticība politiķiem. Ja viņi var nelietīgi izmantot varu, viņi to vienmēr dara, un to es redzu arī šajā gadījumā, tāpēc es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos paskaidrot, kāpēc es balsoju pret F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu. CAP nav panākusi neko citu, kā grāvusi mūsu zemkopības nozari Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 30 gadus; mēs negribam ES iejaukšanos; šis projekts palielinās tās iejaukšanos vēl vairāk. Tāpēc iemesls balsojumam „pret” ir tāds, ka mēs vēlētos atgūt pilnvaras vadīt pašiem savu lauksaimniecību Lielbritānijā. Tomēr tam ir ļoti maza varbūtība, jo mēs ignorējam tautas balsojumu Francijas un Nīderlandes referendumā, kas mums saskaņā ar Konstitūciju pienāktos.

 
  
  

- Ziņojums: Kurt Lechner (A6-0504/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Es vēlētos uzsvērt, ka balsoju par labu ziņojumam par patēriņa kredītu, jo uzskatu, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies iegrožot Komisijas un Padomes, manuprāt, nevēlamo regulatīvo entuziasmu veidot detalizētākus tiesību aktus. Dalībvalstu starpā ir atšķirības, kas izriet no dažādām juridiskajām un finansēšanas tradīcijām, un centieni piespiedu kārtā izlīdzināt šīs atšķirības, pēc manām domām, nedos panākumus. Tāpēc ir labi, ka Eiropas Parlaments galveno uzmanību ir pievērsis pamatnosacījumiem — patēriņa kredīta saskaņošanas principiem (šeit es gribētu uzsvērt līguma atcelšanas tiesības un pirmstermiņa atmaksas iespēju bez naudas soda uzlikšanas patērētājam). Uzskatu, ka, atkāpjoties no līguma, jebkurai no pusēm ir vajadzīgs divu nedēļu termiņš, kas visām iesaistītajām pusēm ļautu gūt juridisku pārliecību. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt, ka saistītā aizdevuma līguma gadījumā pēc patērētāja lūguma šo termiņu var samazināt līdz trim dienām. Tas nodrošinātu patērētājiem iespēju ātrāk saņemt iegādāto preci. Manuprāt, noteikumi, kas garantē to, ka kredīta pirmstermiņa atmaksa nevar kaitēt patērētājiem, ir vairāk nekā pietiekami. Dalībvalstīm šie noteikumi būs jāiestrādā savos tiesību aktos, un tādējādi patērētāju intereses būs aizsargātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE).(CS) Dāmas un kungi! Esmu gandarīta, ka šodien, pēc sešus gadus ilgām diskusijām, mēs esam sagatavojuši Eiropai saskaņotus kredītu noteikumus. Tiks uzlabota patērētāju aizsardzība, un tas attieksies arī uz citām valstīm. Iespējams, tas nedaudz palīdzēs samazināt nevēlamus mājsaimniecību parādus. Šeit var palīdzēt četrpadsmit dienu termiņš, atkāpjoties no līguma bez līgumsoda, kā arī pienākums iepriekš nodrošināt pircējam standartizētu informāciju par visiem ar aizdevumu saistītajiem maksājumiem. Jauns faktors ir tiesības atmaksāt aizdevumu pirms termiņa. Mūsu viedokļi visvairāk dalījās jautājumā par to, kā nodrošināt, lai pirmstermiņa atmaksas gadījumā bankas nepieprasītu milzīgus līgumsodus. Līgumsodu apmēram šobrīd būtu jāatbilst vienīgi reālajām izmaksām. Tomēr es uzskatu, ka būtu jāierobežo arī maksājumu līmenis attiecībā uz atlikušo kredīta vērtību, un par to mēs šodien balsojām.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE).(SK) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par Padomes kopējo nostāju ar Kurt Lechner ziņojumā norādītajiem grozījumiem.

Pēc vairāk nekā sešus gadus ilga likumdošanas darba direktīva par patēriņa kredītu līgumiem ir nozīmīgs solis līgumu slēgšanas brīvības aizsardzības virzienā un veicina atbildīgu lēmumu pieņemšanu no patērētāju puses. Ir jāpatur prātā, ka liels noteikumu daudzums automātiski vēl nenozīmē lielāku patērētāju aizsardzību. Informācijas pārpilnība tieši nepieredzējušam patērētājam var izraisīt lielāku apjukumu, un netiek sasniegts plānotais mērķis – vienkāršība un pārredzamība. Turklāt tas saistīts ar augstākām izmaksām, kuras beigās sedz patērētājs.

Par spīti augošajai interesei par pirkšanu uz kredīta un par spīti patēriņa kredītu pakalpojumu izmantošanai, tikai nedaudzi patērētāji apzinās risku, kas saistīts ar patēriņa kredītu, piemēram, to, ka slimības vai darba zaudēšanas gadījumā viņi var nebūt spējīgi samaksāt. Es uzskatu, ka šī direktīva palīdzēs patērētājiem pieņemt pareizus lēmumus, jo viņiem būs iespējams ātri un vienkārši salīdzināt vairākus gan vietējo, gan ārzemju pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kur šis ziņojums ilgu laiku ir ticis iznēsāts abos lasījumos, ir labi zināms, ka es esmu to bargi kritizējis jau tā sākuma posmā, kad tajā tika jaukti jauni produkti, kas ir pieejami kādā tirgū – piemēram, AK tirgū - kā hipotēkas, kur jūs varat kompensēt savu kredīta bilanci tajā pašā bankā pret savu ķīlu, - kuri sākotnējos priekšlikumos būtu šajā ziņojumā tikuši svītroti, līdz pat šodienai, kad mums tagad, pēc sešiem gadiem, ir jaunas raizes – kaut arī mēs par šo ziņojumu esam runājuši sešus gadus – par kredītu maksājumu agrāku apmaksu.

Šis ir pārsteidzoši svarīgs tiesību akts. Tas ietekmēs lielu skaitu cilvēku, arī ikvienu, kam pieder māja manā vēlēšanu apgabalā. Es runāju par to konservatīvo sanāksmē Hārpolas ciematā mājā, kas pieder kādam vīram vārdā Michael Orton-Jones, kurš par to runāja ar mani personīgi, par Patēriņa kredīta direktīvu un naudas atmazgāšanas direktīvām, kas ir pieņemtas šajā Parlamentā.

Mums jābūt daudz rūpīgākiem, kad mēs nodarbojamies ar šādiem ļoti svarīgiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es pārstāvu Londonu, dižāko pilsētu pasaulē, kas arī ir mājvieta Eiropas diviem lielākajiem finanšu rajoniem: pirmkārt, Londonas Sitijai, kas, kā mēs visi to zinām, ir izcils finanšu spēks pasaulē, un, otrkārt, Doklendai – Canary Wharf – kas mēdza tirgoties ar visāda veida precēm visā pasaulē un tagad tirgojas ar finanšu pakalpojumiem visā pasaulē.

Es domāju, ka tā bija tā lieliskā zviedru filozofu grupa, kas teica: „Nauda, nauda, nauda, es strādāju visu dienu, es strādāju visu nakti, lai nomaksātu rēķinus, kas man jāmaksā, vai nav skumji. Bet sapņos man ir plāns. Es kļūšu bagāts vīrs”.

Manā gadījumā tas tā nebūs, jo tas nav manā gaumē. Bet es vēlos teikt, ka patērētājiem visā Eiropā ir svarīgi, lai mēs turpinām meklēt, kā atvieglot patēriņa kredīta pieejamību ne tikai maniem vēlētājiem Londonā, bet arī visai finanšu pakalpojumu nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs − S. Kamall, es mēģinu šo jautājumu uztvert ļoti nopietni, bet es ceru, ka mēs nenoslīdēsim līdz radio programmai Just a Minute, kura ir tik labi zināma AK.

(Smiekli)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, minūte bez atkārtošanās, novirzīšanās vai – kas vēl tur bija? Vilcināšanās! Tieši tā.

Tad sāksim ar pirmajiem principiem. Kāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīga patēriņa kredītu likumdošanas saskaņošanas politika? Man šķiet, ka ar šo ziņojumu saistās kontekstuāls pārpratums. Brīva tirdzniecība un atvērti tirgi neprasa kopēju likumdošanu par katru komerciālas darbības aspektu. Patiesībā, katrā gadījumā, pareizs ir tieši pretējais. Brīvie tirgi balstās uz dažādību, daudzveidību, plurālismu, kaut gan sava veida viegla regulēšana valsts līmenī var dažreiz pastāvēt, tā nelīdzinās katra tirgus darbības aspekta „eiro saskaņošanai”.

Tas ir svarīgi, jo man liekas, ka šī pati konceptuālā kļūda ir pamatā ES jurisdikcijas paplašināšanai dažādās jomās, kas piedāvāta Lisabonas līgumā. Gan patērētāju aizsardzības jomā, gan tiesību un iekšlietu jomā, ārlietās, aizsardzībā un visā pārējā.

Ja šīs jomas jāpārnes lielā mērā vai pilnībā uz Briseli, mums vismaz būtu jābūt pieklājīgiem un vispirms jāprasa savu vēlētāju domas. Lisabonas līgums ir jānodod tautas izlemšanai: Pactio Olisipio censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, saskaņošana, kā mēs to visi zinām, ir bijusi ES primārais līdzeklis kopš tās pirmsākumiem. Tā ir iespiedusies katrā mūsu dzīves aspektā, un ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir stratēģija – stratēģija, protams, lai mazinātu nacionālo lēmumu būtiskumu un svaru, un spēju pieņemt nacionālus lēmumus, un tādējādi mazinātu nacionālo valsts iestāžu lomu.

Tādējādi tas ir bijis modus operandi – rīcības veids, lai intensificētu Eiropas integrāciju, un tāpēc tas ir kaut kas, pret ko man ir pavisam noraidoša attieksme. Jo es pašos pamatos ticu dalībvalstu tiesībām savās robežās pārvaldīt tos aspektus, kas ietekmē to pilsoņus.

Ir viens saskaņošanas aspekts, kuram mēs varētu palīdzēt. Mēs varētu saskaņoti piešķirt Eiropas pilsoņiem tiesības izteikties par Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka, skaidrojot balsojumu, ir būtiski pateikt, kā mēs balsojām. Manā gadījumā arī es kā lojāls konservatīvais balsoju par šo pasākumu, arī sekojot norādījumam, un arī es, ja man būtu bijis pašam jāizlemj, būtu balsojis pret to pašu iemeslu dēļ, kurus skaidri izklāstīja daži mani kolēģi, it īpaši D. Hannan, kad viņš minēja brīvos tirgus, kas prasa daudzveidību.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es varu prasīt godājamam deputātam, vai viņš var man ļaut. Interesanti, vai viņš varbūt varētu pārvērtēt savus komentārus, tā kā šis ir ziņojums otrajā lasījumā, bija ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja − Es atvainojos, bet tagad mēs klausīsimies R. Helmer balsojuma skaidrojumu. Katram runātājam ir viena minūte balsojuma skaidrojumam. R. Helmer, lūdzu, turpiniet.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu, ka kredīts ir jautājums, par ko jālemj valstu valdībām, kas saistīts ar vietējiem paradumiem un praksi. Kredītu daudzums, ko saņem pāri robežām, nav pietiekams pamats, lai attaisnotu saskaņošanu, bet vai drīkstu piebilst, ka Eiropas Savienībai pašai beidzas kredīts, ko tai devuši pilsoņi, jo tā atsakās attiecīgi rīkoties – ar referendumiem, — lai padarītu sevi likumīgu

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, tas man atgādina laiku, ko pavadīju Pārstāvju palātā. Ja šis ziņojums būtu varējis kaut visniecīgākā veidā palīdzēt G. Brown un viņa nemākulīgajai leiboristu valdībai tur mājās izvairīties no bankas Northern Rock krīzes, ja šis ziņojums būtu kaut kādā veidā noderējis, lai iemācītu šai leiboristu valdībai tur mājās, kā vadīt ekonomiku, jā, es būtu varējis teikt, ka šis ir labs ziņojums.

Bet kā lojālam konservatīvajam man bija tas jāatbalsta; es sekoju norādījumam. Bet ja mēs runājam par kredītu, kredīts nozīmē uzticību, un, ja Eiropas Savienība nevar uzticēties saviem pilsoņiem un Eiropas pilsoņi nevar uzticēties Eiropas iestādēm, vai tas ir iemesls, kāpēc mēs neizvēlamies referendumu? Jo mēs neticam, ka mūsu pilsoņi izlems pareizi?

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, lai palīdzētu dalībvalstīm, un tāpēc es atlasu šādus gabaliņus: Grozījums Nr. 46, balsošana pa daļām – no dalībvalstu pašu likumiem nedrīkst atkāpties. Es balsoju par to un esmu priecīgs, redzot, ka mani atbalstīja. Es balsoju par 1. daļu Grozījumā Nr. 9 – par jomu paplašināšanu, uz kurām pienākums neattiecas. Man žēl, redzot, ka tas netika pieņemts. Es balsoju par Grozījumu Nr. 29, kas nosaka, ka kompensācijai ir jābūt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Man žēl, redzot, ka arī šis grozījums netika pieņemts.

Tāpēc es balsoju, lai palīdzētu dalībvalstu valdībām, bet tas nav jāsaprot tā, ka es gribētu, lai dalībvalsts valdība iejaucas finanšu iestāžu un banku lietās Kā norādīja mans kolēģis N. Deva, tās ir acīmredzami vāji sagatavotas, lai to darītu. Northern Rock gadījumā viņi ir iztērējuši pusi no valsts kases naudas, mēģinot to glābt, un kas zina, vai ar to viss ir beidzies? Tas, ko mēs zinām, ir, ka beigās ir referendumi par Lisabonas līgumu, un tam tā nevajadzētu būt.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, man jāatzīstas. Man nav absolūti nekādas kvalifikācijas šim darbam, un tomēr es atrodu sevi sēžam šeit un palīdzam izdot tiesību aktus, kas ietekmē aptuveni 400 miljonu cilvēku. Kad es apskatos visapkārt uz pilno plenārsēžu zāli, man ir bail, ka daudziem deputātiem tāpat kā man nav kvalifikācijas, spriežot pēc debašu līmeņa, kāds mums šeit ir. Cilvēkiem, dalībvalstu pilsoņiem ir milzīgs daudzums kolektīvās inteliģences, tomēr mēs viņiem liedzam tiesības pašiem pieņemt savus lēmumus. Pēc manām domām, šī ir joma, no kuras politiķiem jāturas pa gabalu un jāļauj cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumus; it sevišķi, lūdzu, ļaujiet viņiem noturēt referendumu par ES Konstitūciju.

 
  
  

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE). – (MT) Es vēlos īsumā paskaidrot savu balsošanas veidu, lai pievērstu Maltas iestāžu uzmanību. Es gribētu norādīt uz diviem konkrētiem gadījumiem. Pirmkārt, tā ir situācija ar zēnu no Gozo reģiona, Mario Attard dēlu, kas pagājušos divus gadus ir piesaistījusi plašsaziņas līdzekļu uzmanību saistībā ar viņa tēvam nodarīto kaitējumu, liedzot viņam tēva tiesības un neļaujot vest bērnu mājās, lai tas varētu dzīvot savā dzimtenē, Gozo. Otrkārt, nesenā krimināllieta, kurā bija iesaistīta 13 gadus veca meitene, kuru iestādes, nezinot kā rīkoties, vispirms nosūtīja uz cietumu, bet pēc tam — uz psihiatrisko slimnīcu. Tā ir smaga kļūme. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es runāju ÖVP-Europa-Club [Austrijas Tautas partijas Eiropas klubs] vārdā. Mēs esam izbalsojuši visus pantus, kas skar tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību, jo šī teksta interpretāciju neapšaubāmi var izmantot, lai jebkurā brīdī pārtrauktu grūtniecības, un mēs to neatbalstām.

Mēs balsojām par 127. pantu par galvas lakatu aizliegšanu, jo nav jāveicina politisku simbolu valkāšana jauniešu vidū, turklāt mēs vēlamies garantēt, ka jauniešiem arī turpmāk tiek nodrošinātas balsstiesības un izvēles brīvība.

Mēs balsojām arī par 116. pantu, bet tas nenozīmē, ka no tā izrietētu obligātas tiesiskas sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es patiesībā atnācu noklausīties šo ziņojumu ar zināmu satraukumu, jo es vienmēr apzinos, ka daudzi no šiem ziņojumiem pieprasa pilnvaru paplašināšanu, kuras mums faktiski vēl nav.

Savā vēlēšanu apgabalā es pārstāvu pilsētu, ko sauc par Rothley Lesteršīrā, kur dzīvo McCanns ģimene. Viņi ir bijuši ļoti aktīvi, prasot šim Parlamentam aktīvāk izveidot pazudušo bērnu sarakstus, kā arī rīkoties citos jautājumos.

Es pārstāvu arī Nortemptonas pilsētā jaunu labdarības iestādi „KidsAid”, ko dibinājis David Mackintosh, kas arī bija stingri pārliecināts, ka šī ziņojuma lielākā daļa ir patiesībā ļoti, ļoti laba.

Tomēr, kā tas parasti notiek šajā Parlamentā, politkorektums ņēma virsroku, un jūs ielūkojaties Grozījumos Nr. 162, Nr. 163 un Nr. 164 un redzat, kā te mēģina paplašināt Parlamenta pilnvaras.

Šai sakarā šeit tiek lietots šāds izteiciens: ja jums neveicas, radiet jaunu veiksmes formulu. Tieši to jūs esat izdarījuši ar Lisabonas līgumu, un es ļoti ceru, ka ļaudis manā vēlēšanu apgabalā gūs iespēju par to izteikties.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es nāku piedāvāt balsojuma skaidrojumu par R. Angelilli ziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”. Es pievēršu uzmanību referentes paskaidrojumā teiktajam, ka viņa „vēlas uzsvērt to, ka šī ziņojuma mērķis nav dot risināmo problēmu vai attiecīgo tiesību sarakstu kā prioritāti”.

Es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu, un manā vēlēšanu apgabalā ir daudz bērnu. Patiesībā es esmu divu bērnu tēvs un, kā reiz izteicās kāds liels filozofs, es ticu, ka bērni ir mūsu nākotne. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs patiešām ievērojam bērnu tiesības. Bet man patiesi ir jājautā, vai tas ir jādara ES līmenī.

Paskatīsimies, piemēram, vai mēs gribam, ka jauniem pusaudžiem tiek dota informācija un izglītība par to neglīto formulējumu „seksuālās un reproduktīvās tiesības”. Man liekas, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem, meklējot vietējus risinājumus, – un ļaujiet Lielbritānijas tautai izteikties referendumā par Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, reiz Bendžamins Dizraeli kādai delegācijai atbildēja ar frāzi: „Es izvēlos nevis liberālismu, ko viņi sludina, bet brīvību, kas mums ir, nevis cilvēka tiesības, bet angļu tiesības”.

Mūsu nacionālā tiesību tradīcija nav tikai vienkārši atšķirīga no Eiropas universālo tiesību koncepcijas; tās ir nesavienojamas. Mēs norādām uz konkrētām brīvībām, kas konkrētā laikā ir garantētas konkrētās hartās, vai tā būtu Magna Carta, Tiesību harta vai vienkārši tiesību akti; mēs neticam universālistu cilvēktiesību kodeksiem, kurus interpretē tiesneši un par kuriem mēs nevaram balsot.

Man jāsaka, mūsu tradīcijai ir bijuši lielāki panākumi, nekā tai, kurai ir sekojušas dažas kontinentālās valstis, kas gājušas universālisma ceļu. Mēs neesam nonākuši kā citas valstis vai nu pie revolūcijas, vai diktatūras. Mēs ticam, ka visas tiesības ir ietvertas indivīdā.

Kā reiz to teica Oldoss Hakslijs, „brīvības netiek dotas, tās tiek ņemtas”. Tāpēc es būtībā esmu pret EU hartas iekļaušanu Lisabonas līgumā bez referenduma. Ir jāprasa tautai: Pactio Olisipio censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, šie ir svarīgi jautājumi, un šie ir svarīgi morāles jautājumi. Protams, manu balsojumu lielā mērā noteica apsvērumi par dažiem no tiem. Es uzskatu, ka daļa no šī ziņojuma ir apvainojoša. Manuprāt, apvainojoša ir nostāja, ka bērniem jāuzspiež tas, kas pēc dažu uztveres ir pusaudžu reproduktīvās tiesības, ko mēs atrodam L apsvērumā un 162., 163. un 164. utt. punktā.

Man patiešām šķiet nepareizi un nepiedienīgi iesmērēt kādai sabiedrībai ideoloģiski un morāli apšaubāmas vērtības, kas varētu neatbilst attiecīgajā reģionā izveidotajiem ētiskajiem uzskatiem. Pret to es pašos pamatos iebilstu, un, kā ir teicis D. Hannan, tieši to Harta nesīs mums arvien vairāk un vairāk. Tāpēc es gribu, lai maniem pilsoņiem ir iespēja piekrist vai nepiekrist.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo dokumentu. Pirmoreiz mēs nonākam pie jautājuma, kurā konservatīvajiem bija brīvs balsojums, un es izmantoju šo brīvību.

Es piekrītu ļoti daudziem iepriekšējo kolēģu izteikumiem. Šis dokuments ietver daudz ko tādu, kam es piekrītu: tajā ir daudz kā laba, un mēs visi piekrītam labajām vērtībām.

Bet, no otras puses, tas ierosina, ka mēs nodrošinām seksuālo izglītību bērniem, lai samazinātu pusaudžu grūtniecību un seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Mana pieredze rāda – ja jūs stāstāt bērnam par kaut ko un mācāt, kā to darīt, pirmais, ko viņi grib, ir iet un darīt to, un mums nav jābrīnās, ka viņi to dara! Mēs pārāk daudz dzirdam par pusaudžu reproduktīvajām tiesībām un nevis par reproduktīvo atbildību. Mums jābūt atbildīgākiem savā pieejā bērniem, un tas jādara vecākiem un vietējā līmenī.

Nobeidzot, es uzskatu, ka, pirms mēs ejam tālāk, mums vajadzīgs referendums par Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti vīlies šajā ziņojumā, un man jāsaka, ka, izmantojot brīvo balsojumu, es balsoju pret daudz ko ziņojumā. Šis ziņojums nav par bērnu tiesībām. Tas ir par bērnu tiesībām uz seksu un bērnu tiesībām uz abortiem, ko man ir grūti pieņemt.

Bet kā ir ar bērnu un viņu vecāku tiesībām lemt par Eiropas nākotni un Lisabonas līguma nākotni, un par nākotni, uz kuru mēs ejam? Galu galā visas šīs institūcijas nav veidotas mums, tās tiek veidotas mūsu bērniem. Vai mēs prasīsim, ko viņi un viņu vecāki jūt un grib teikt par to, kā Eiropa attīstīsies? Nē. Mēs nolemsim, nepiešķirot viņiem nekādas tiesības teikt pašiem sev vai mums, kādam būtu jābūt viņu liktenim. Tas viss ir nepareizi.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos darīt zināmu, ka es balsoju pret R. Angelilli ziņojumu. Protams, ne jau tāpēc, ka es neatbalstītu bērnu tiesības – nebūt ne. Es patiešām atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums lauž dažu labu šī Parlamenta tabu, piemēram, par strukturālo vardarbību pret meitenēm musulmaņu kopienā. Ziņojumā pat norādīts — un es tam piekrītu —, ka prasība musulmaņu kopienas meitenēm valkāt galvas lakatus kaitē viņu personības attīstībai.

Tam visam es piekrītu, tomēr balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ir kārtējais piemērs milzīgajam Eiropas iejaukšanās apmēram. Es uzskatu, ka visi šie jautājumi daudz labāk ir risināmi valsts līmenī un ka Eiropai šajā jomā ir visai maza teikšana.

Es vēlētos sniegt tikai vienu piemēru. Šis ziņojums ļoti stingri nosoda cietumsodu piemērošanu nepilngadīgajiem, turpretī manā valstī pastāv plaša tautas vienprātība par atbalstu bīstamu kriminālnoziedznieku ieslodzīšanai pat tad, ja viņi ir nepilngadīgi, lai mudinātu viņus laboties.

 
  
  

- Ziņojums: Doris Pack (A6-0502/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE).(SK) Priekšsēdētājas kundze! Savas zināšanas mums jāpapildina visas darba dzīves laikā, ne tikai skolas gados.

Izglītība ir svarīgs faktors, kad ir runa par personības izaugsmi un labākām darba iespējām. Uzņēmumiem izvērtējot darba tirgus prasības un vajadzību pēc darbiniekiem ar jaunu kvalifikāciju, pieaugušo izglītība pielāgosies šīm prasībām, tādējādi palīdzot pārvarēt pretrunas darba tirgū. Tas viss ir ņemts vērā Komisijas priekšlikumā par pieaugušo izglītības rīcības plānu, un tāpēc es par to balsoju. Es piekrītu viedoklim, ka ES dalībvalstīm jāatbalsta pieaugušo izglītība, aktīvi organizējot pasākumus, motivējot iedzīvotājus izglītoties un mudinot darba devējus nodrošināt mācībām piemērotus apstākļus. Ir vajadzīgs ekonomisks stimuls dotāciju, nodokļu atvieglojumu, pabalstu vai līdzfinansējuma veidā.

Tālab aktīvāk jāizmanto arī struktūrfondi un it īpaši Eiropas Sociālais fonds. Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai gados vecāki cilvēki iesaistītos mūžizglītības procesā un tādējādi atrastu vietu darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par D. Pack ziņojumu, jo viens no mūžizglītības nolūkiem ir palielināt darba tirgus elastību. Cilvēkiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, pie kuriem piederu arī es, šāda politika rada vairāk iespēju reaģēt uz pārmaiņām darba tirgū un piemēroties situācijai bez lielākiem uztraukumiem. Ziņojums uzsver mūžizglītības pozitīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, ar ko nedrīkst nerēķināties novecojošā sabiedrībā, piemēram, manā valstī Igaunijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, D. Pack ziņojums „Pieaugušo izglītība un apmācība: mācīties nekad nav par vēlu ” ir viena no svarīgākajām rīcības programmām Eiropas Savienībā; tā motivē iesaistīties pieaugušo izglītības programmās, mācīties svešvalodas, pabeigt augstāko izglītību, līdz ar to paplašinot iespējas atrast labāku darbu un tātad saņemt labāku atalgojumu, kā arī veicina imigrantu integrācijas iespējas. Tomēr sievietēm ir ļoti būtiski, lai būtu pieejamas arī atbilstīgas pamatprogrammas bērnu aprūpei.

Īpaši liela uzmanība mums jāpievērš arī zināšanu apmaiņas iespējām paaudžu starpā. Tādēļ ÖVP-Europa-Club ar gandarījumu atbalsta šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nina Škottová (PPE-DE). – (CS) (Runas sākums nav dzirdams) … ieskats šajā ziņojumā par pieaugušo izglītību skaidri apliecina uzmanību, ko ES iestādes pievērš mūžizglītībai. Tomēr ar pieaugošu daudzumu dokumentu, skaistu vārdu, aicinājumu un atbalsta balsojumu — starp tiem arī manējo — vien nepietiks. Mums jāmudina izglītības iestādes patiesi un pēc būtības iesaistīties mūžizglītības procesā. Šis process nav jāuzlūko kā tradicionālās izglītības piedēklis; tam jākļūst par pilnvērtīgu izglītības sistēmas daļu. Tādēļ ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas. Tādējādi šis process valstīm var nozīmēt būtisku finansiālu slogu, kas var kļūt par izglītības attīstību ierobežojošu faktoru. Lemjot par to, kur novirzīt līdzekļus, pielāgojot finansējumu atsevišķiem ES politikas virzieniem, nedrīkst aizmirst šo sfēru un it īpaši universitātes — dabiskus mācību centrus.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, šī ziņojuma virsraksts ir „Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties”. Es vēlos, lai Eiropas Komisija un tie, kas grib, lai Lisabonas līgums tiek pieņemts, mācās no šī paziņojuma paši.

Pieaugušo izglītība ir viena no vissvarīgākajām izglītības sistēmas daļām. Mūžizglītība ir kaut kas tāds, ko, manuprāt, lielākā daļa šeit Parlamentā atzīs par ļoti labu lietu.

Mums visiem ir bijuši apbrīnojami skolotāji, kad mēs gājām skolā, un mēs visi viņus atceramies. Man bija lielisks matemātikas skolotājs, kas man mācīja, ka ir trīs veidu cilvēki: tie, kas prot rēķināt, un tie, kas to neprot.

Man bija lielisks dabaszinātņu skolotājs, kas mācīja man, ka radioaktīviem katalizatoriem ir 18 sairšanas pusperiodi. Bet vissvarīgākā lieta, manuprāt, ir frāze, ko jūs pazīsiet, frāze, kuru šodienas jaunieši lieto arvien vairāk un vairāk. „Mums nav vajadzīga nekāda izglītība; mums nav vajadzīga nekāda domu kontrole.”

Mūsu rīcība attiecībā uz Lisabonas līgumu ir vēl viens ķieģelis mūrī, kas stāv starp vēlētājiem, kuri mūs ir ielikuši šeit, un Eiropas elitēm, kas viņus ļaunprātīgi izmanto.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos izteikt atzinību par jūsu pacietību šo balsojuma skaidrojumu laikā. Pateicos jums arī, ka smējāties par dažiem jokiem.

Jūs varbūt zināt, ka es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu. Londonā ir daudz izglītības iestāžu. Es pats gāju skolā Londonā, Londonas Ekonomikas skolā es mācījos maģistratūrā.

Tomēr es vēlētos teikt attiecībā uz šī konkrētā balsojuma skaidrojumu, ka mums nevajadzētu par zemu vērtēt tālākizglītības jomas nozīmi mūžizglītībā. Jo īpaši jāatzīmē dažas ļoti izcilas iestādes: Bromley koledža ar tās izcilo vadītāju Peter Jones – es vēlētos, lai to protokolē - un Vestminsteras koledža. Mēs visi esam pelnījuši būt noteicējiem referendumā par Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja − Es varētu atbildēt uz komplimentu un teikt, ka līdz šim es domāju, ka mēs darbojamies gluži labi, bet mazliet sākam atkārtoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, vai drīkstu pievienot savu pateicību citām, kas izteiktas jums, jūsu personālam un tulkiem par pacietību un labo humora izjūtu.

Ļaujiet man jautāt, kāds sakars tam visam ir ar Briseli? Saskaņā ar kuru Līguma pantu, patiešām, saskaņā ar kādiem veselā saprāta apsvērumiem pieaugušo izglītība ir ES kompetence?

Lielākā daļa no mums pieņem, ka ir gadījumi, kad vajadzīga daudzu valstu iniciatīva par gluži vienkāršiem pārrobežu jautājumu risinājumiem; es varu pieņemt šo argumentu – vai vismaz argumentu koordinētai Eiropas stratēģijai par, teiksim, piesārņojuma vai tarifu samazināšanu, varbūt aviācijas aspektiem un tā tālāk. Kaut gan pat te Eiropas koordinācija nav vienāda ar Eiropas likumdošanu.

Bet pieaugušo izglītība? Noteikti, no visām jomām šī ir tā, kura jānosaka valstu elektorātiem viņu pašu atbilstošos demokrātiskos mehānismos un procedūrās.

Kāpēc mēs vienmēr iedomājamies, ka kungs Briselē zina labāk nekā parastais vēlētājs? Tā pati nepatīkamā iedoma attiecas arī uz ES Konstitūciju, kuru tagad sauc par Lisabonas līgumu, un tāpēc mums ir jānodod šis Līgums tautai. Pactio Olisipio censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā ir daudz kā laba. Bet tā būtiskākā nozīme ir šāda: tas apliecina un vispārina uzskatu, ka Briselei ir tiesības dalībvalstīm noteikt darba kārtību un diktēt, kādi jautājumi un izdevumi tām jāatzīst par prioritāriem, kas pavisam nepārprotami ir un kam jābūt viņu lemšanas sfērā, jo ikvienam reģionam ir tiesības lemt par sava ierobežotā budžeta prioritātēm. Ja pieaugušo izglītība un palielināti izdevumi ir prioritāte, tas jāizlemj reģionam vai valstij, nevis Briselei un nevis Briseles dēļ, bet tāpēc, ka tas tajos apstākļos ir pareizi.

Mēs visi mācāmies – es esmu daudz mācījies, kopš es te ierados 2004. gadā. Tas, ko esmu uzzinājis visvairāk ir galējais nicinājums, ar kādu Eiropas elite izturas pret saviem pilsoņiem, un ka tas ir iemesls, kāpēc viņi liedz pilsoņiem viņu pamattiesības balsot.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es varu jums teikt, ka šajā gadījumā es balsoju pret šo pasākumu, bet es balsoju arī atbilstoši konservatīvo norādei, un šoreiz es to darīju no labas gribas, jo es būtu gribējis balsot pret to jebkurā gadījumā to iemeslu dēļ, kurus jau skaidri ir izklāstījuši mani draugi un kolēģi, it īpaši D. Hannan un J. Allister.

Tam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību. Es esmu par izglītību. Es esmu par pieaugušo izglītību. Es esmu pilnīgi pret to, ka Brisele izlemj, kā tai jānotiek. Tāpat kā D. Hannan es nespēju atrast Līgumos nekādu pamatojumu, kāpēc tas būtu jādara. Mums nav tiesiska pamata Līgumos, lai pieņemtu šādu dokumentu.

Mums nav arī tiesiska pamata, ņemot vērā Konstitūcijas noraidījumu Francijā un Nīderlandē, pieņemt to pašu dokumentu. Mums tagad vajadzīgi referendumi visā Eiropas Savienībā par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, vai izņēmuma kārtā, būdams pieaudzis un ar kaut kādu izglītību, es varētu jautāt D. Hannan, kuram acīmredzot ir labāka izglītība nekā man, ko viņa izteiciens latīņu valodā nozīmē?

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja − Es esmu pārliecināta, ka viņš jums to pateiks pēc šīs sēdes beigām!

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, šīs ir vienas no visdzīvākajām debatēm šajā Eiropas Parlamentā kopš tā pirmsākumiem. Ja mēs to būtu darījuši iepriekš, mums varētu būt televīzijas kameras šeit un mūsu vēlētāji varētu uzzināt, ko mēs darām, nevis tās garlaicīgās, uzpūstās lietas, ko darām ik dienu.

Ļaujiet man tagad pievērsties pieaugušo mācībām. Nekad nav par vēlu mācīties, tā saka. Šis pavisam noteikti ir jautājums par subsidiaritāti: nacionālajām valstīm ir jābūt tām, kas lemj, kādas ir to prioritātes. Pavisam noteikti tas, vai pieaugušo izglītība ir vajadzīga vai nav, nav izlemjams ne Briseles Komisijā, ne arī, protams, Eiropas Parlamentā!

Bet saka arī tā – vai ne? -nekad nav par vēlu mācīties, un, protams, viena no lietām, kas mums jāiemācās ļoti ātri, ir tā, ka mēs nevaram nošķirt Eiropas cilvēkus no viņu lēmumu pieņēmējiem. Mums viņiem jāprasa, kā viņi grib, lai Eiropas Savienība darbojas, un tāpēc mums ir vajadzīgs referendums.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo pasākumu, un to es darīju galvenokārt tāpēc, ka, ziniet, es esmu skolotājs. Šis pasākums bez šaubām tiešā sasaistē noved pie Eiropas kvalifikācijas sistēmas, kas ir blēdība. Tā iecer cilvēkus sūtīt uz studijām viņu tradicionālajās universitātēs, saņemt tur kvalifikāciju un tad iedot viņiem jaunu dokumentu ar ES logotipu, ES ģerboni, ES moto bez jebkādas atsauces uz dižo universitāti vai koledžu, kurā viņš šīs mācības ir apguvis. Tas ir skaidrs un ļoti briesmīgs mācību iestādes noliegums, – un es izsaku šo piezīmi par labu visām Eiropas universitātēm, ne tikai slavenajām universitātēm Lielbritānijā.

Atgriežoties pie jautājuma par pieaugušo izglītību, man ir ierosinājums jums. Noteikti mudināsim pieaugušos mācīties. Dodiet katram ES pieaugušajam Lisabonas līguma eksemplāru un tad lūdziet viņus balsot par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, jā, es balsoju pret šo ziņojumu. Mans skaidrojums ir tāds, ka AK Neatkarības partija atbalsta atgriešanos pie grantu sistēmas AK, un es vēlētos atzīmēt, ka mūsu pievienošanās ES ir tā, kuras dēļ šī sistēma bija jālikvidē Anglijā un Velsā vispirms. Tomēr dalībvalstīm, nevis ES ir jālemj par nodokļu atvieglojumu un samazinājumu piešķiršanu darba devējiem, kas sadarbojas ar pieaugušo izglītošanas iestādēm. Tāpat kā daudzās lietās mums vajadzīga mazāka ES jaukšanās, nevis lielāka.

Kā redzu, esmu ļoti labi iekļāvies laikā, tāpēc lai man ļauts piebilst, ka nākamā Eiropas Konstitūcijas ratificēšana par spīti noraidījumam divos referendumos ir nedemokrātiska, gļēva un nelikumīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja − Laikā, bet ne savā tematā.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju pret Pack ziņojumu nevis tāpēc, ka esmu pret mūžizglītību. Gluži pretēji – neviens ar veselo saprātu neapšaubītu pieaugušo izglītības lielo nozīmi mūsu nepārtraukti mainīgajā pasaulē.

Tomēr es patiesi domāju, ka Eiropai un vispirms jau Eiropas Komisijai nav pārāk daudz jāiejaucas dalībvalstu kompetences jomās. Tas nav vienkāršu veselā saprāta jautājums. To arī nosaka subsidiaritātes princips, kuru šeit vienmēr sludina, bet praksē aizvien biežāk ignorē.

 
  
  

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos publiski izteikt savu atzinību ļoti labajam R. Angelilli ziņojumam par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu prostitūcijas un sekstūrisma jautājumi tiktu risināti ar radikālām metodēm. Šādu kriminālpārkāpumu upuri nereti ir sastopami mums tieši kaimiņos. Piemēram, pierobežas apgabalā starp Vāciju, Čehiju un Austriju pēc robežu atvēršanas ārkārtīgi pieaugusi sieviešu un it īpaši bērnu prostitūcija. Tomēr ES līmenī šim jautājumam ilgstoši netika pievērsta uzmanība.

Galvenās problēmas, kas saistītas ar bērnu prostitūciju, piemēram, likumpārkāpēju tīklu veidošanās internetā un sadarbības trūkums pārrobežu uzraudzības un tiesību aizsardzības jomā, ir risināmas tikai Eiropas līmenī. Ziņojumā šīs jomas ir aplūkotas un veido daļu no visaptverošas stratēģijas. Lai gan bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā vēl ir daudz darāmā, šī ir pozitīva zīme.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0508/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par rezolūciju mana kolēģa Vācijas deputāta Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf ziņojumam un Komisijas ierosinātajai regulai saistībā ar pasākumiem, kas veicami 2008.–2013. gadā, izmantojot attālās izpētes lietojuma iespējas, kas izstrādātas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Es atbalstu ierosinājumu attālās izpētes pasākumus finansēt no atbilstošā budžeta, nevis no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem. Lai gan daži citi deputāti uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš ES Kopīgā pētniecības centra Lauksaimniecības nodaļas pašreizējās tīmekļa vietnes uzlabošanai, lai visi attiecīgie pētījumu dati būtu publiski brīvi pieejami, es tomēr stingri sliecos atbalstīt telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, atbilstīgi Eiropas Komisijas mērķiem.

Es atbalstu priekšlikumus izveidot visu telpisko datu, attālās izpētes un agrometeoroloģisko projektu uzskaiti un pilnveidot esošo telpisko datu infrastruktūru un tīmekļa vietnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija uzskata, ka, lai reaģētu uz kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības vajadzībām, ir noteikti nepieciešama informācija par zemes izmantošanu, zemes stāvokli un kultūraugu stāvokli. Tādēļ tā piedāvā attālo izpēti kā pētījumu metodi, ar kuras palīdzību varētu vieglāk piekļūt informācijai, kas glabājas tradicionālajās lauksaimniecības statistikas un prognozēšanas sistēmās.

Priekšlikums tika izstrādāts, vadoties no attālās izpētes metožu izmēģinājuma projekta, saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1445/2000/EK, ko ierosināja tajā pašā laikā. Pēc Komisijas teiktā, šis projekts ļāva būtiski uzlabot ražas agrometeoroloģiskās prognozēšanas un zemes un kultūraugu stāvokļa uzraudzības sistēmas (MARS) izstrādes līmeni.

Tagad Komisija rosina 2008.–2013. gadā turpināt attālās izpētes metožu piemērošanu lauksaimniecībā, lauksaimniecības tirgu uzraudzības jomā. Projekts darbosies no 2008. gada 1. janvāra uz sešiem gadiem. Tādējādi attālās izpētes piemērošana Komisijai kļūs par kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas un uzraudzības līdzekli, lai gan šī informācija varētu būt noderīga dalībvalstīm.

Paliek jautājums, kurš un kā to izmantos, tāpēc mēs atturējāmies no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lai gan esmu vienisprātis ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, es balsoju par Graefe zu Baringdorf ziņojumu, jo tajā minēti daži būtiski aspekti.

Piemēram, es saprotu referenta bažas par to, ka nav iespējams salīdzināt dažādu dalībvalstu datus, jo analīžu periodiskums ir atšķirīgs.

Tomēr es atbalstu telpisko datu uzskaites un pilnveidošanas infrastruktūras un attiecīgu tīmekļa vietņu izveidi, kā arī Lauksaimniecības nodaļas tīmekļa vietnes uzlabošanu, lai datus varētu publiskot.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Mēs balsojam pret šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja kā parasti cenšas iesniegt tādus grozījumus, kuru mērķis ir pārskaitīt lauksaimniecības politikai vairāk naudas no ES budžeta. Lauksaimniecības komitejas grozījumā Nr. 4 ierosināts 9,2 miljonus eiro atlikt atsevišķā budžetā, nevis virzīt caur Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu. To var interpretēt tikai kā centienus nodrošināt budžeta palielinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu. Pēc manām domām, jebkura tāda priekšlikuma pagarināšana, kura mērķis ir līdzsvarot kopējo lauksaimniecības politiku, nāks tikai par labu taisnīguma nodrošināšanā attiecībā uz skotu zemniekiem. Iespēja precīzāk paredzēt ražas apjomu un brīvāka pieeja attiecīgajai informācijai ļaus uzlabot politiku, kurai līdz šim ir trūcis godīguma, pārskatāmības un jutīguma attiecībā pret vidi.

 
  
  

- Ziņojums: Gurt Lechner (A6-0504/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Pamatojoties uz vācu kolēģa Kurt Lechner lielisko ziņojumu, es atbalstu, ka Eiropas Parlaments koplēmuma procedūras otrajā lasījumā pieņem normatīvo rezolūciju par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu direktīvu dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanai attiecībā uz patēriņa kredītiem, aizstājot Kopienas 1987. gada nostādnes, kas divos gadījumos grozītas. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas vēlmi izstrādāt nosacījumus reālam patēriņa kredītu iekšējam tirgum, lai garantētu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un precizētu Kopienas noteikumus, pārstrādājot trīs pašreizējās direktīvas, kas attiecas uz šāda veida kredītiem un pieņemtas 1987., 1990. un 1998. gadā.

Esmu gandarīts par svarīgo darbu, ko paveicis mans franču kolēģis Jean-Paul Gauzčs, kura gudrība un pārliecības spēks ir palīdzējis būtiski veicināt šo nozīmīgo kompromisu, kas tik ļoti vajadzīgs ekonomiskajai izaugsmei, patērētāju aizsardzībai un kredītiestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski.(FR) Pēc pieciem diskusiju gadiem Eiropas patērētājiem drīz būs identiska informācija par patēriņa kredītiem, tādējādi, pērkot automašīnu, trauku mazgājamo mašīnu vai dīvāngultu, viņi varēs labāk izvērtēt arī ārzemju piedāvājumus.

Iegādājoties patēriņa preces, eiropiešiem jau tagad ir iespēja ņemt aizņēmumus ārzemju bankās, taču to izmanto tikai nedaudzi; mazāk nekā 1 % no visiem šāda veida kredītiem šobrīd tiek veikti ārzemēs. Tomēr likmes patlaban atšķiras pat par 100 % (Portugālē 12 %, Somijā 6 %)! Par galveno šķērsli ir uzskatāma valodas barjera, attālums un patērētāju uzticēšanās trūkums.

Es atbalstu šo direktīvu, un ceru, ka tā palielinās šo uzticēšanos, uzlabos patērētāju informētību un atvieglos viņiem izvēli, tajā pašā laikā ļaujot gūt labumu no vienotiem aizsardzības noteikumiem (pirmstermiņa atmaksas, atteikuma tiesībām utt.).

Nobeigumā — divi jautājumi:

Vai nepastāv risks, ka mēs iedrošināsim cilvēkus uzņemties pārāk lielas parādsaistības, ja noteikumos aizdevējiem stingri nepieprasīsim pārbaudīt patērētāju kredītspēju? Vai steidzami nav jādod zaļā gaisma pārrobežu konkurencei hipotekāro aizdevumu jomā?

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir otrā lasījuma balsojums priekšlikumam, ko Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja 2002. gadā. Šo kompromisu mērķis ir panākt vienošanos ar Padomi par tekstu, kas aizstātu pašreizējo Direktīvu 87/102/EEK un izveidotu kopēju tiesisko regulējumu patēriņa kredītu līgumu jomā.

Mērķis ir sekmēt valstu tirgu atvēršanu un veicināt pārrobežu patēriņa kredītu darījumus, lai palielinātu konkurenci un „uzlabotu” iekšējo tirgu.

Cita starpā, ir paredzēta formula gada procentu likmes (GPL) aprēķināšanai, pirmstermiņa atmaksas nosacījumi un patērētājiem sniedzamā informācija par kredītu līgumiem.

Mēs balsojām par priekšlikumiem, kuri ir izstrādāti labākai patērētāju aizsardzībai, kas ir sevišķi svarīgi Portugālē, kur ģimeņu parādsaistības nepārtraukti pieaug, pārsniedzot 124 % no pieejamajiem ienākumiem, un kur lielākās finanšu grupas gūst skandalozu peļņu.

Mēs balsojām pret visiem priekšlikumiem, kas paredz sekmēt finanšu tirgu atvēršanu un pārrobežu kredītu, jo to mērķis ir likvidēt šķēršļus lielo finanšu grupu iekļūšanai tirgū, nevis aizsargāt patērētājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par ziņojumā ierosināto dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu patēriņa kredīta jomā.

Iegādājoties patēriņa preces, Eiropas mājsaimniecībām jau tagad ir iespēja ņemt aizņēmumus ārzemju bankās, taču to izmanto tikai nedaudzi. Lielākie šķēršļi ir valodas problēmas, attālums un uzticēšanās trūkums.

Jaunā direktīva palielinās tirgus pārredzamību, un ieguvēji būs patērētāji, kas ņems kredītu 200 līdz 75 000 eiro apmērā. Ja patērētāji izlems slēgt darījumu ārzemēs, viņiem būs informācija, kas vajadzīga pilnīgai faktu izvērtēšanai un izvēles izdarīšanai.

Kredīta piedāvājumu gadījumā patērētājiem sniegtā informācija tiks noformēta saskaņā ar jauno Eiropas kredītu informācijas formu. Galu galā patērētāji gūs labumu arī no vienas gada procentu likmes, kuru varēs salīdzināt visas ES mērogā.

Direktīva sniegs patērētājiem kvalitatīvu un viegli salīdzināmu pamatinformāciju. Atteikuma tiesības un tiesības uz pirmstermiņa atmaksu bez pārlieku lielām izmaksām, kā arī pārskatāms viņu tiesību un pienākumu izklāsts sniegs viņiem pārliecību, kas nepieciešama lai salīdzinātu cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski.(FR) Kompromiss, par ko Parlamentam jāpauž viedoklis, neapšaubāmi ir labāks par Padomes nostāju, tomēr tam joprojām piemīt daudzi būtiski trūkumi attiecībā uz patēriņa kredītu līgumiem.

Zemākais kredīta līmenis, uz ko attiecas direktīva – 200 eiro –, manuprāt, ir pārlieku zems, ņemot vērā dzīves līmeni vairumā dalībvalstu.

Nav nepieciešams arī saskaņot noteikumus attiecībā uz kompensāciju pirmstermiņa atmaksas gadījumā. Atšķirības starp dalībvalstīm ir pārāk lielas. Komisijas panāktais „kompromiss” ir tikai pielikums dažādiem dalībvalstu noteikumiem un drīzāk rada sarežģījumus nekā saskaņojumu.

Manuprāt, direktīva ir par daudz birokrātiska — gan uzņēmumiem, gan kredītiestādēm, gan patērētājiem. Tajā paredzētais obligātais informācijas minimums ir pārāk apjomīgs un grūti saprotams. Šādi veidojas risks viest apjukumu labi informētu patērētāju vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Toine Manders (ALDE), rakstiski. (NL) Eiropas Parlamenta šodienas balsojuma rezultāts nozīmē, ka pēc krietniem pieciem gadiem ir panākta vienošanās par patēriņa kredītu direktīvu. Vēl pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisijas, Padomes un Parlamenta pārrunas bija nesekmīgas, jo referents kategoriski iebilda pret kompromisa priekšlikumu attiecībā uz pirmstermiņa atmaksu, ko visas pārējās puses bija gatavas pieņemt. Vēlāk sarunu dalībnieki no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas panāca kompromisu, kam piekrita arī Eiropas Komisija un Padome un kas šodien ir saņēmis plašu Parlamenta atbalstu. Esmu gandarīts, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa tagad ir izlēmusi atbalstīt šo kompromisu, jo esmu pārliecināts, ka tas ir labākais, ko varēja panākt gan patērētāju, gan nozares labā. Es vēlētos pateikties visiem dalībniekiem, it īpaši referentam, par viņu ieguldījumu visa procesa gaitā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Patēriņa un mājokļu kredītu apjoms Grieķijā ir sasniedzis 95 miljardus eiro; patēriņa kredītu pieaugums ir ātrākais no visām eiro zonas valstīm un tuvojas ES kopējā gada budžeta līmenim. Tas norāda uz pieaugošu nabadzību.

Aizņēmušās ir divi miljoni mājsaimniecību, no kurām 3-4 % nespēj atmaksāt parādu. Vairumā gadījumu parāds pārsniedz 40 % no ienākumiem, kā rezultātā tiesu izpildītāji regulāri atņem īpašumus. Tas pats attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir spiesti izmantot aizņēmumus.

Bankas nesaudzīgi bāž kabatā milzīgu peļņu no augstajiem aizdevumu procentiem un zemajiem noguldījumu procentiem, nelikumīgajiem atvilkumiem un maksājumiem, maldinošas reklāmas utt., dzenot darba ņēmējus arvien dziļākos parādos.

ES atbalsta finanšu iestādes, garantējot peļņu un atvieglojot šīs nepopulārās politikas sekas, kas ierobežo darba ņēmēju pirktspēju un pazemina viņu dzīves līmeni.

Ierosinātā direktīva aizsargā principu, kas ļauj sagatavot līgumus par spīti nevienlīdzīgajām sarunu kapacitātēm. Tā stiprina finanšu kapitālu, pārnesot atbildību uz patērētāju. Tā ļauj aizsargāties pret kompensāciju maksājumiem pirmstermiņa atmaksas gadījumā, veicina tiesību normu saskaņošanu un atver dalībvalstu tirgu patēriņa kredīta sektoru, un tā ir tīši sarežģīta un aizdevuma ņēmējiem nesaprotama.

KKE (Grieķijas Komunistiskās partijas) locekļi balso pret finanšu kredītu stiprināšanu un īsteno kampaņu par patiesu tautas ekonomiku darba ņēmēju interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski Aicinājumam par tiesību aktu saskaņošanu par patēriņa kredītu visā Eiropā es piekrītu. Ziņojums ne tikai rada kredīta iekšējo tirgu patērētājiem, bet arī iezīmē prasību kopumu, lai nodrošinātu godīgu darījumu gan patērētājiem, gan kreditoriem. Noteikumiem šajā jomā ir jābūt patērētājiem draudzīgiem, it īpaši attiecībā uz agrāku apmaksu un kompensāciju, un, manuprāt, ziņojums pienācīgi pievēršas šo vajadzību risināšanai. Reklāmas saskaņošana arī palīdzēs nodrošināt to, lai patērētāji visā Eiropā ir vienlīdz labi informēti, pieņemot ar patēriņa kredītu saistītus lēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Béatrice Patrie (PSE), rakstiski.(FR) Es balsoju par kompromisu, ko PSE grupa panākusi sarunās ar Padomi (grozījums Nr. 46), jo tas ļauj saglabāt pagājušā gada pavasarī Vācijas prezidentūras laikā panākto līdzsvaru.

Esmu gandarīta, ka šajā direktīvas projektā noteiktā patēriņa kredīta minimums ir 200 eiro un maksimums – 75 000 eiro. Tomēr es būtu devusi priekšroku maksimuma noteikšanai 50 000 eiro līmenī.

Esmu īpaši gandarīta par plenārsēdē panākto kvalificēto balsu vairākumu, kas nodrošinās patērētāju interešu skaidru aizsardzību gadījumā, kad kredīts tiks atmaksāts pirms termiņa. Kompensācija, ko bankas var pieprasīt, tiks stingri kontrolēta un var tikt aizliegta, ja kredīts ir mazāks par 10 000 eiro.

Jebkurā gadījumā jāturpina stingra cīņa pret tendenci cilvēkiem uzņemties pārāk lielas parādsaistības, un vēršanās pēc kredīta ir saprātīgi jāapsver. Ir iluzori uzskatīt, ka patēriņu var atdzīvināt ar kredītiem mājsaimniecībām; šāda pieeja noved tikai pie neaizsargātāko patērētāju nonākšanas nabadzībā.

Izaugsmi ar patēriņa palīdzību var stimulēt, ceļot algas, nevis palielinot pieejamo kredītu apjomu!

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski.(FR) Šodien ir pieņemts K. Lechner ziņojums par Eiropas patēriņa aizdevumu tirgus atvēršanu.

Līdzšinējo izteikti nacionālo tirgu pārvēršot par Eiropas tirgu un piedevām saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, mēs, manuprāt, speram pirmo soli pretī patēriņa kredītu noteikumu saskaņošanai.

Joprojām pārlieku augsts ir patērētāju risks nonākt parādos. Šķiet, ka ir būtiski nodrošināt kontroli un pārredzamību, izveidojot datubāzes ar visu patērētāju kredītspējas datiem.

Līdzīgi vairumam manu kolēģu, es tomēr balsoju pret 16. panta grozījumu Nr. 29, un priecājos, ka tas tika noraidīts. Manuprāt, šādā veidā patiešām tiktu diskriminēti tie patērētāji, kas izlēmuši aizdevumu atmaksāt pirms termiņa.

Radīt patērētājiem iespēju atmaksāt aizdevumu pirms termiņa ir laba iniciatīva. To nevajadzētu sabojāt, sniedzot aizdevējam iespēju pieprasīt kompensāciju par jebkādām izmaksām, ja tās nav taisnīgas vai pamatotas.

Tādēļ bija jānosaka ierobežojumi. Tādējādi aizdevējs nevarēs prasīt kompensāciju, kas pārsniedz 1 % no kredīta vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ar patēriņa kredītu jomas kopēju tiesisku regulējumu jānosaka skaidri, vienkārši un precīzi noteikumi, lai iekšējā tirgus veicināšanas nolūkā radītu Eiropas pievienoto vērtību.

Tāpēc šodien es vēlētos apsveikt Parlamentu par konstruktīvo vienošanos, kas panākta attiecībā uz šiem tiesību aktiem. Dalībvalstu patēriņa kredītu tirgu atvēršanu es uzskatu par ļoti nozīmīgu, jo tādējādi palielināsies konkurence, un tas dos lielu labumu patērētājiem.

Ar šo jauno priekšlikumu ES skaidri pauž atbalstu konkurencei finanšu iestāžu starpā un ievieš vajadzīgo pārredzamību attiecībā uz informāciju par kredīta noteikumiem, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas un tās laikā — datus, kas, manuprāt, ir patērētāju aizsardzības pamatā —, kā arī veicina procentu likmju iespējamu samazināšanos sakarā ar augošo piedāvājumu, it īpaši mazos tirgos.

Arī kredītu limitam, ko paredz šī vienošanās, ir ļoti pozitīva nozīme attiecībā uz Portugāles tirgu. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties jaunajai sistēmai, radīsies jaunas kreditēšanas iespējas, jo veselīgas sociālās politikas kontekstā šobrīd ir jānodrošina pienācīga aizsardzība patērētājiem un viņu kredītspējai, nepieļaujot pakļaušanu pārmērīgam parādu riskam. Priekšrocības ir domātas labuma gūšanai, nevis problēmu risināšanai, vienlaikus radot citas problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Šodien Parlaments ir pieņēmis ļoti diskutējamu direktīvu, kas bija „iesaldēta” gandrīz sešus gadus. Tomēr šis dokuments Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīgs, jo tas paredz patēriņa kredītu tirgus saskaņošanu.

Tirgus vērtība ir 800 miljardi eiro (divi no katriem trim eiropiešiem izmanto kredītu, lai iegādātos mēbeles, televizoru vai automašīnu), un procentu likmes sniedzas no 6 % (Somijā) līdz vairāk nekā 12 % (Portugālē), tomēr darījumi līdz šim bijuši galvenokārt valsts līmenī; mazāk nekā 1 % kredītu šobrīd tiek ņemti ārzemēs.

Direktīva atver Eiropas robežas tiem patērētājiem, kas meklē labākās kredīta iespējas; viņi var izvēlēties labāko piedāvājumu un rēķināties ar tādām pašām iespējām un tādiem pašiem standartiem attiecībā uz informāciju, salīdzinājumu un, pats svarīgākais, aizsardzību pret nonākšanu pārāk dziļos parādos. Daži no šīs direktīvas galvenajiem uzdevumiem ir aizdevuma ņēmēja kredītspējas izvērtēšana, savlaicīga bezmaksas informēšana atteikuma gadījumā un atteikšanās tiesības 14 dienu laikā.

Tomēr jāizsaka nožēla, pie tam liela, par skaidrības trūkumu attiecībā uz pirmstermiņa atmaksas nosacījumiem. Uzliekot smagas soda naudas tiem patērētājiem, kas atmaksā kredītu pirms termiņa, visas pārējās saskaņošanas priekšrocības tiktu padarītas bezjēdzīgas!

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par K. Lechner ziņojumu par patēriņa kredītu. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jānodrošina vispārēja atsauces sistēma, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība nozarē, kas pēdējos gados ir ievērojami augusi.

Piemēram, Itālijā patēriņa kredītu līgumu apgrozījuma pieaugums ir aizvien ātrāks. Patērētāji, dažkārt suģestējošu reklāmas kampaņu iespaidā, ļoti bieži noslēdz līgumus, pilnībā neapzinoties savas tiesības un līguma nosacījumus, un tikai vēlāk atskārš, ka viņus saista dažādi noteikumi un pienākumi. Tāpēc šajā kontekstā es gribu uzsvērt, ka būtu vēlams pastiprināt patērētāju aizsardzību, arī ar šīs direktīvas palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Kurt Lechner ziņojumu, kurā ieteikts pieņemt otrajam lasījumam Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par patēriņa kredītu līgumiem pieņemšanu un Padomes Direktīvas 87/102/EEK aizstāšanu.

Manuprāt, vairākās sarunās panākts apmierinošs kompromiss. Ierosināto risinājumu mērķis ir vienkāršot kreditēšanas procedūru un padarīt kredītus pieejamākus patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Standartu saskaņošana un vienādošana ļaus palielināt konkurenci to iestāžu starpā, kas piedāvā kredītus, samazinās izmaksas un turklāt radīs īstu iekšējo tirgu patēriņa kredītu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Toubon (PPE-DE) , rakstiski.(FR) Parlamenta deputāti no Francijas UMP [Union pour un Mouvement Populaire / Tautas kustības savienība] uzskata, ka balsojums par patēriņa kredītu direktīvas projektu liecina par ievērojamu progresu.

Patiešām, pateicoties Eiropas Parlamenta un it īpaši referenta K. Lechner ieguldījumam, teksta galīgā redakcija sekmē robežu atvēršanu svarīgā ikdienas dzīves jomā, tajā pašā laikā saglabājot pašreizējās patērētāju — it īpaši Francijas patērētāju — tiesības.

Tādēļ direktīvas transponēšana nākotnē ļaus piedāvāt labākus nosacījumus un mazināt risku cilvēkiem uzņemties pārāk lielus parādus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Vergnaud (PSE), rakstiski.(FR) Sešus gadus pēc eiro ieviešanas Eiropai banku nozarē joprojām nebija vienota tirgus, no kura patērētāji varētu gūt labumu un kas ļautu taustāmākā veidā sajust vienotās valūtas priekšrocības.

Informācija par procentu likmēm un kredīta noteikumiem būs standartizēta, lai būtu vieglāk salīdzināt piedāvājumus. Tādējādi patērētājiem būs pieejami visi fakti, kas vajadzīgi izvēles izdarīšanai, un viņi varēs saņemt labākos kredīta nosacījumus.

Aizdevējiem būs jāsniedz patērētājiem arī skaidra informācija par viņu kredīta piedāvājuma priekšrocībām un trūkumiem. Jautājumi par atteikšanās tiesībām saistītā aizdevuma gadījumā (tūlītēja preces piegāde) un par līgumsoda apjomu par kredīta pirmstermiņa atmaksu ir skaidri formulēti. Šiem līgumsodiem jābūt „taisnīgiem un objektīvi pamatotiem”. Tie nedrīkst pārsniegt 1 % no pirms termiņa atmaksājamā kredīta apjoma, un tie netiks atļauti attiecībā uz aizdevumiem ar mainīgo procentu likmi. Esmu īpaši gandarīta par to, ka dalībvalstis, tāpat kā šobrīd Francija, var teikt, ka kompensācija nav prasāma par kredītiem, kas mazāki par 10 000 eiro, un tāpēc mans balsojums bija pozitīvs.

 
  
  

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mērenie balsoja par labu priekšlikumam par ES stratēģiju par bērnu tiesībām. Mēs uzskatām, ka bērnu tiesības ir jāievēro tieši tāpat kā cilvēktiesības un, protams, mēs atbalstām rīcību, kuras mērķis ir cīņa pret tādām lietām kā bērnu pornogrāfija un bērnu seksuāla izmantošana. Tomēr mums jāuzsver, ka daudzi ziņojumā norādītie aspekti attiecas uz tādām jomām, kuras būtu jāreglamentē starpvaldību līmenī, piemēram, adopcijas jautājumi. Turklāt ir iekļauti tādi jautājumi, kas EK pašreizējos tiesību aktos jau ir reglamentēti, piemēram, televīzijas reklāmas un preču marķēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es ticu, ka tajā dots labs ieguldījums cīņā pret visa veida vardarbību un bērnu izmantošanu, kā arī nabadzību, diskrimināciju un piekļuvi izglītībai.

Es īpaši atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta iestāšanos par mehānismu, kā tos, kas piegādā preces, kuras ražotas, izmantojot bērnu darbu, var saukt pie atbildības Eiropā. Es arī iesaku Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumus mehānismiem, kas galveno līgumslēdzēju piegādes ķēdē padara atbildīgu par pārkāpumu pret ANO konvencijām par bērnu darbu.

Tomēr es ar nožēlu atzīmēju mēģinājumus svītrot ziņojumā atsauces uz pusaudžu tiesībām uz seksuālas un reproduktīvas veselības un ģimenes plānošanu un pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Roberta Angelilli ziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, jo ir svarīgi vērst uzmanību uz faktu, ka daudzi ES līmenī pieņemtie instrumenti tieši vai netieši skar bērnu tiesības. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt tiesisku regulējumu, kas ievērotu bērnu tiesības, lai tās varētu kodificēt juridiskā formā.

Šādā kontekstā šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums bērnu tiesību ievērošanas nodrošināšanā, jo tajā pausts atbalsts tiem Kopienas tiesību aktiem, ar kuriem aizliegta jebkāda veida vardarbība pret bērniem, un uzsvērta tādu jomu nozīme kā izglītība, veselība, adopcija un nabadzības un diskriminācijas apkarošana. Vēlos arī norādīt, ka jaunajā Lisabonas Līgumā ir izstrādāts juridiskais pamats bērnu tiesībām, kas tagad ir iekļautas kā viens no Eiropas Savienības mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Bērnu tiesības neapšaubāmi ir universālas un neaizskaramas, un Junilistan deputāti ar gandarījumu atzīmē, ka visas ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Tas nozīmē, ka uz mums jau attiecas starptautiskie tiesību akti, kuros paredzēta bērnu aizsardzība pret bērnu darba izmantošanu, cilvēku tirdzniecību, vardarbību un daudziem citiem bērnu dzīves ietekmēšanas veidiem. Turklāt Zviedrijas tiesību aktos bērnu tiesības ir tā joma, kurā jebkādu apsvērumu pamatā vienmēr ir tieši bērnu intereses.

Mēs izvēlējāmies atturēties no balsošanas par ziņojumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka referente savā ziņojumā, šķiet, galveno uzmanību nav pievērsusi bērnu interesēm. Ziņojumā uzmanība pievērsta gandrīz tikai tam, kādu konkrētu sociālo modeli dalībvalstīm vajadzētu pieņemt attiecīgajā valstī, lai īstenotu visu, ko Eiropas Parlaments uzskatīs par labāko risinājumu. Šai ziņojumā ir aptverts viss – sākot no prasības aizliegt vardarbīgas datorspēles un vardarbību televīzijā līdz piespiedu laulībām, nelegālai adopcijai un nelegālam darbam.

Protams, mēs balsojām par tiem grozījumiem, kuros kā vispārējo bērnu tiesību un tiesiskās aizsardzības garantija uzsvērta vajadzība pēc pilnīgas atbilstības ANO Konvencijai par bērnu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šai ziņojumā ir gandrīz 200 pantu, un dažiem šeit minētajiem aspektiem mēs piekrītam, bet citiem – nē. Mūsu balsojums būtu jāvērtē, ņemot vērā šo skaidrojumu.

Tomēr mums ir jāatzīmē, ka ziņojumā ir konstatētas vairākas situācijas, kuru cēloņi nav aplūkoti.

Ziņojums liecina par izvairīšanos no atbildības, nekritizējot ES neoliberālo politiku, kura ir iemesls miljoniem cilvēku, it īpaši bērnu, nabadzībai. Šāda politika noved pie nepieņemamas sociālās nevienlīdzības, ko izraisa kapitālistiskā ekspluatācija un koncentrācija. Šī politika veicina sociālos konfliktus, ko provocē darba ņēmēju algas vērtības krišanās, vienkāršota atlaišana no darba un arvien nedrošākas līgumiskās attiecības, garāks un elastīgāks darba laiks, kā arī publisko pakalpojumu liberalizācija un privatizācija. Šai politikai ir dziļa negatīva ietekme uz darba ņēmēju un viņu ģimeņu, tātad arī bērnu, dzīves apstākļiem.

Lai varētu ievērot un pilnībā īstenot bērnu tiesības, cita starpā ir vajadzīga taisnīga bagātības sadale, darba tiesību ievērošana, pienācīgas algas, īsāks darba laiks, kā arī spēcīgu publisko sistēmu izstrāde sociālās nodrošināšanas, veselības un vispārējas bezmaksas izglītības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE) , rakstiski Tā kā es balsoju par šo ziņojumu ar „jā”, es gribu izskaidrot savu nostāju par tā otro punktu. Tas nosaka, ka 2007. gada 19. oktobra SVK lēmums, ar kuru bērnu tiesības kā viens no ES mērķiem tiek iekļautas Lisabonas līgumā, veido jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām. Saskaņā ar komisāra F. Fratini atbildi uz manu jautājumu par šo punktu plenārsēdes debašu laikā, Lisabona neievieš īpašu juridisku pamatu, un ir svarīgi to paskaidrot. Attiecībā uz 127. punktu, es to neatbalstu, jo es neatbalstu aizliegumu lakatiem un galvassegām.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Horáček (Verts/ALE), rakstiski. − (DE) Es vēlētos izteikties par R. Angelilli ziņojumu par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Ziņojums ir ļoti labs. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu prostitūcijas un sekstūrisma jautājumi tiktu risināti ar radikālām metodēm.

Šādu kriminālpārkāpumu upuri nereti ir sastopami mums tieši kaimiņos. Piemēram, pierobežas apgabalā starp Vāciju, Čehiju un Austriju pēc robežu atvēršanas ārkārtīgi pieaugusi sieviešu un it īpaši bērnu prostitūcija. Tomēr ES līmenī šis jautājums ilgstoši nav bijusi prioritāte.

Galvenās problēmas, kas saistītas ar bērnu prostitūciju (likumpārkāpēju tīklu veidošanās internetā un sadarbības trūkums pārrobežu uzraudzības un tiesību aizsardzības jomā), ir risināmas tikai Eiropas līmenī.

Ziņojumā šīs jomas ir aplūkotas un veido daļu no visaptverošas stratēģijas. Lai gan bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā vēl ir daudz darāmā, šī ir pozitīva zīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski Es balsoju par šo ziņojumu, jo es ticu, ka tas ir visaptverošs paziņojums ar daudziem labiem priekšlikumiem. Es īpašu atzinīgi vērtēju to, ka tiek atzītas bērnu tiesības iesaistīties lēmumos, kas tieši attiecas uz viņiem un ir domāti, lai viņus pienācīgi pārstāvētu juridiskā vai administratīvā uzklausīšanā. Ziņojumā ir stingra nostāja attiecībā uz veselīgas vides nepieciešamību un tiesībām spēlēties. Tajā ir atzīts arī, ka bērniem, kam ir juridiskas tiesības strādāt, ir jāmaksā vienāda maksa par vienādu darbu: pārāk daudzus jaunus cilvēkus izmanto kā lētu alternatīvu, kad viņi strādā tikpat labi un tikpat smagi kā citi daudzās nozarēs. Es balsoju, lai tiktu svītrots punkts, kas mudina valstis aizliegt ar likumu jaunām meitenēm nēsāt galvassegu. Es uzskatu, ka nepamatots ir šis Sieviešu komitejas priekšlikums, kas pieņem, ka galvassega ir automātiska sieviešu pakļaušanas zīme, kaut gan tā nav. Mani personiski apvaino skats, kad mazas meitenes valkā drēbes ar seksuāli aicinošiem uzrakstiem, bet es nemēģinātu to aizliegt, izmantojot Parlamenta ziņojumu. Priecājos, ka ziņojumu pieņēma bez šī punkta.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski Es cieši atbalstu domu par visaptverošu un loģisku Eiropas stratēģiju par bērna tiesībām. Cīņa pret visiem vardarbības, nabadzības un diskriminācijas veidiem, kuros cieš bērni, ir kaut kas tāds, kas nav vienkārši jārisina valsts līmenī. Bērna tiesību aizsardzība uz izglītību, veselību un adopciju ir visas tās tiesības, kas Eiropai kopumā būtu jāatzīst un jāaizsargā arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vardarbība plaukst paralēlās sabiedrībās ar senām islāma tradīcijām. Skolas spēļu laukumā un uz ielas bērni izpauž viņos ieaudzināto naidu pret pagrimušo rietumu kultūru vai pat veidojas par potenciāliem teroristiem. Pārprastas iecietības dēļ mēs esam ignorējuši sākotnējās brīdinājuma zīmes un atteikušies saprast, ka tas bija eksplozīvs stimuls.

Arī bērnu tirdzniecības un pornogrāfijas pieaugums ir satraucošs; seksuālo likumpārkāpumu izdarītājiem, kā zināms, ir tendence pārkāpumus izdarīt atkārtoti. Šajā saistībā gaismā ir nākušas arī apšaubāmas adopcijas procedūras, kas saistītas ar bērniem no attīstības valstīm; procedūras, kurām šķērslis nav bijis ne bērnu tirdzniecība, ne cilvēku orgānu tirdzniecība, ne prostitūcija.

Ņemot vērā daudzos adopciju gaidošos bāreņus, galvenokārt no Austrumu valstīm, un miljoniem nedzimušo bērnu Eiropā, smags prettrieciens bērnu tirdzniecībai būtu stingrs aizliegums adoptēt bērnus, kuri nav eiropiešu izcelsmes, un tāpat arī Eiropas mēroga reģistra izveidošana ar seksuālos noziegumus izdarījušo datiem, kā arī lielāki sodi par seksuālām darbībām ar bērniem un par bērnu pornogrāfijas glabāšanu. Visbeidzot, ir jāapkaro arī vardarbība migrantu ģimenēs un jāierobežo ārvalstnieku īpatsvars skolās, lai vājinātu pakāpenisko vardarbības pieaugumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicholson of Winterbourne (ALDE), rakstiski − Lai gan Lisabonas līgums izvirza bērnu tiesību veicināšanu kā plašu ES mērķi, tas nerada jaunas likumdošanas pilnvaras šim nolūkam. Es uzskatu, ka šajā jomā visam būtu jānotiek saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Ziņojumā ir nozīmīgas jomas, kas pārsniedz šīs robežas. Ziņojumā nav piedāvāti arī iespējami risinājumi bērnu problēmām. Viens piemērs ir aprūpes pakalpojumi aprūpes iestādēs. Mēs esam balsojuši, lai padarītu to par pagaidu risinājumu. Tomēr simtiem tūkstošiem bērnu visā Eiropā ir tādi iedzimti vai iegūti nopietni fiziski vai garīgi trūkumi, ka viņiem ir vajadzīga ilglaicīga aprūpe medicīniskā vai sociālā aprūpes iestādē. Bērnam ar ekstremitāšu paralīzi, mugurkaula atrofiju (spina bifida) vai hidrocefāliju var būt cilvēka cienīga un laimīga dzīve, ja viņus aprūpē profesionāls personāls un apmeklē ģimene. Prioritāte ir sistēmas stiprināšana, nevis tās likvidēšana.

Mums Eiropā ir obligāti jāievēro Apvienoto Nāciju Konvencija par bērna tiesībām. Šis ziņojums izkropļo vairākus svarīgus aspektus, kas ietverti konvencijā. Tāpēc diemžēl es uzskatīju par neiespējamu atbalstīt šo ziņojumu, lai gan arī man rūp bērnu labklājība, tāpat kā to pauda ziņojuma atbalstītāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šis izplūdušais, ar literāru retoriku pārpilnais ziņojums ir mēģinājums noslēpt ES un tās dalībvalstu atbildību par to realizēto barbarisko politiku, kuras dēļ vienkāršo ģimeņu bērni un vecāki dzīvo necilvēcīgos apstākļos. Cik liekulīgi, ka ES izrāda interesi par bērnu tiesībām, lai gan tās politikas dēļ darba ņēmējus nospiež bezdarbs, daļēja nodarbinātība, dzīves līmeņa kritums, veselības aprūpes un izglītības privatizācija, kā arī sporta un kultūras komercializācija. Pamācošās norādes uz cīņu pret vardarbību pret bērniem, bērnu pornogrāfiju utt. nespēj noslēpt faktu, ka sistēmai, kuras svarīgākā vērtība ir peļņa, paši bērni ir peļņas avots. Tā komercializē adopciju un spiež cilvēkus nodarboties ar bērnu darbu, prostitūciju un orgānu tirdzniecību. Kā ES aizstāvji uzdrošinās runāt par bērnu tiesībām, kad ES/NATO lidmašīna ir reāli bombardējusi Belgradas dzemdību namu! Atcerēsimies, ka Eiropas/NATO bruņotie spēki nogalina tūkstošiem bērnu Afganistānā, Irākā un citur. Atcerēsimies, ka simtiem tūkstošus bērnu Āfrikā, Āzijā un uz visas planētas viņi nolemj nāvei no bada un slimībām, bet šajā ziņojumā par šiem noziegumiem nav teikts ne vārda.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski.(SK) Bērni ir cilvēki, kuriem jau no ieņemšanas brīža piemīt pašiem savas tiesības. Katram bērnam ir tiesības uz ģimeni, kas ir viņa audzināšanas pamats. Mēs nedrīkstam aizmirst ielu bērnus un migrantu bērnus, jo arī viņi ir pakļauti vardarbībai. Bērnu tiesībām jābūt ES galvenajai prioritātei. Es atbalstu iniciatīvu izveidot konfidenciālu uzticības tālruni.

Savu atbalstu ES stratēģijai bērnu tiesību jomā esmu izteikusi ar savu balsojumu. Šī stratēģija ir aplūkota manas kolēģes R. Angelilli lieliskajā ziņojumā, kurā sniegts daudz vērtīgas informācijas.

Ir jāsaprot, ka mums joprojām trūkst juridiskā pamata. Tādēļ ilgtermiņa stratēģija jāpapildina ar konkrētiem pasākumiem bērnu tiesību jomā, un tie jāīsteno pēc iespējas ātrāk. Līdz ar Lisabonas Līguma ratifikāciju ES Pamattiesību harta kļūs juridiski saistoša. Tās 24. pantā aplūkotas tieši bērnu tiesības.

Tuvākajā laikā mūs gaida vairāki uzdevumi: pēc iespējas drīzāk jāsamazina kibernoziedzība, jāpieliek punkts pedofilijai un bērnu un nepilngadīgo seksuālai izmantošanai, kā arī jāizstrādā starptautiskās adopcijas noteikumi, kuros jāņem vērā nevis pieaugušo, bet gan bērna intereses. Ir jāaizliedz jebkāda veida vardarbība.

Ir pienācis laiks pārvērst vārdus rīcībā. Eiropas Savienībai ir jāieklausās bērnos, jo viņi ir nākotnes sabiedrības pamats. Eiropas mājai jābūt tādai, kur bērni var droši dzīvot. Ja laimīgi būs mūsu bērni, laimīga būs arī sabiedrība.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar debatēm par Eiropas bērnu tiesību stratēģijas veidošanu, manuprāt, mums jāpiešķir prioritāte bērna interešu jēdzienam – ne kā tiesību jēdziena pretmetam, bet kā tā papildinājumam un arī stratēģijas pamatnostādnei.

Gan Eiropas iekšienē, gan ārpus tās bērnu tiesību apdraudējumi atšķiras gan pēc būtības, gan pakāpes. Kamēr dažviet prioritāte ir nabadzības un tās cēloņu apkarošana vai cīņa pret bērnu izmantošanu karadarbībā un seksuālu ekspluatāciju, citos gadījumos ir jānodrošina tiesības uz pieeju veselības aprūpei, aizsardzība pret seksuālu izmantošanu vai bērnu tirdzniecību, kā arī tiesības uz savlaicīgu un pārredzamiem noteikumiem atbilstīgu adopciju un ģimenes lomas stiprināšanu. Tomēr visos gadījumos galvenajam kritērijam būtu jābūt bērna interesēm.

Tas ir standarts; kritērijs, kurš būtu jāizmanto, izvērtējot katra lēmuma, tiesību akta vai darbības lietderīgumu, nepieciešamību un vērtību. Tāpēc es uzskatu, ka svarīgākais šīs stratēģijas izstrādē ir nostiprināt šo jēdzienu, kuram pakārtot tiesību sarakstu, jo tās ne vienmēr ir pamatotas, sasniedzamas vai atbilstīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski.(FR) Šim ziņojumam ir lieli nopelni bērnu tiesību skaidrā definēšanā, bet visvairāk – gandrīz pilnīgajā visu to briesmu nosodījumā, kuras apdraud bērnus – no pakļaušanas šausmu, pornogrāfijas un vardarbības attēlojumam plašsaziņas līdzekļos jau kopš agrīnas bērnības līdz pat goda aizstāvēšanas noziegumiem, piespiedu laulībām un dzimumorgānu kropļošanas, ko pamato ar kultūras vai reliģiskiem apsvērumiem.

Konkrēti neminot vārdus „islāms” vai „islāmisms” – terminus, kas ir stingri tabu, jo politkorektums un bailes no atriebības pilnībā liedz izteikt jebkādus komentārus un vēl jo mazāk jebkādu kritiku par šo reliģiju, referentei tomēr ir izdevies vispārinātāku secinājumu un noteikumu aizsegā nosodīt jebkura veida diskrimināciju, ko izraisa islāma praktizēšana. Tādējādi ir nosodīts gan aizliegums meitenēm piedalīties dažās mācību nodarbībās vai nodarboties ar tādiem sporta veidiem kā peldēšana, gan arī citas tradicionālas paražas, kas ir barbariskas un kropļo jaunas musulmaņu meitenes.

Par to mēs esam gandarīti. Šis ziņojums ir pirmais solis ceļā uz vārda brīvību un veselo saprātu. Mēs balsosim par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. (SV) Viens punkts raisīja šaubas visām grupām. Sākotnējā ziņojuma 127. punktā bija priekšlikums, kurš aicināja visas ES dalībvalstis aizliegt skolās valkāt galvas lakatus un hijab. Kā cilvēki mēs labprāt atbalstām galveno domu, proti, ka ir jāaizstāv bērnu tiesības brīvi rotaļāties, piedalīties skolas sporta nodarbībās, un ka nepilngadīgajiem zināmā mērā jābūt aizsargātiem pret vecāku varas bardzību. Tomēr šādi sarežģīti un jutīgi jautājumi diez vai ir risināmi ES līmenī. Eiropas valstīs valda līdzsvars starp bērnu, vecāku un valsts tiesībām un pienākumiem saskaņā ar attiecīgās valsts vēsturi un politisko situāciju. Mēs pilnībā piekrītam tam, ka Eiropas Savienībai jārada laba sistēma. Pārskatāmā nākotnē 127. punkts nekādi neiekļaujas šādā sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski Es priecājos, ka komiteja savā ziņojumā ir stingri pievērsusies ģimenei un atzinusi ģimenes nozīmi bērnu dzīvē. Es arī atzinīgi vērtēju stingro bērnu aizsardzību sakarā ar tirdzniecību, ievietošanu aprūpes iestādēs, pornogrāfiju un invaliditāti.

Tomēr ziņojums piesaista ES politiku ANO Starptautiskajai Konvencijai par bērna tiesībām, kas pārliek atbildību par bērniem no vecākiem uz valsti. Lai gan tā nav tieši norādīta , šī maiņa ir būtiska un izsauc lielas bažas.

Par spīti pozitīvajiem aspektiem šajā ziņojumā, tādiem kā iepriekš minētie, ziņojums diemžēl tika izmantots, lai veicinātu seksuālo un reproduktīvo tiesību jautājumus (kas ANO Konvencijā ietver abortus), kas bija īpaši neiederīgi, jo mēs nodarbojamies ar bērniem un bērnu aizsardzību. Lai gan es ļoti stingri atbalstu visus bērnu aizsardzības veidus, man nebija iespējams atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Par spīti ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, ko parakstījušas daudzas dalībvalstis, jauniešu un bērnu tiesību jomā joprojām ir pārāk daudz pārkāpumu.

Tādējādi Komisijas iniciatīva nākt klajā ar Eiropas stratēģiju ir ļoti apsveicama. Lai gan bērnu tiesības joprojām ir viennācijas valstu kompetencē, gan Komisija, gan EP referente R. Angelilli ir uzsvērušas vairākus steidzamus jautājumus, piemēram, vajadzību apkarot jebkāda veida vardarbību, nabadzību un diskrimināciju, kas skar bērnus, kā arī ievērot imigrantu bērnu tiesības. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir izdevies pievienot ziņojumam šādus punktus: pievērst lielāku uzmanību bērnu tiesībām piedalīties to jautājumu izlemšanā, kas attiecas uz viņiem, atzīt bērnu ombuda institūciju, aizliegt bērnu darbu, nodrošināt vienādu samaksu par vienādu darbu tiem, kam ir mazāk par 18 gadiem, atzīt bēgļu bērnu tiesības, kā arī tiesības uz tīru un aizsargātu vidi.

Esmu gandarīts, ka Parlaments ir atvēlējis laiku debatēm par šo jautājumu, un pilnībā atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) Man nebija iespējams atbalstīt šo ziņojumu par stratēģiju bērnu tiesību jautājumā, jo kreisajiem ir izdevies iekļaut veselas piecas atsauces uz šīm tā saucamajām tiesībām un uz reproduktīvo veselību, kas, cita starpā, nozīmē abortu pieejamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski Es piekrītu ES bērna tiesību veicināšanai. Kāds nesens piemērs, kuram es atkal gribētu pievērst Komisijas uzmanību, ir diskriminācija pret bērnu tiesībām ceļot ar aviosabiedrībām, kas liedz iespēju nepilngadīgiem lidot bez pavadoņiem. Ja viņi darītu to pašu ar invalīdiem vai kādu citu līdzīgu grupu, būtu (pelnīts) sašutums, bet acīmredzot ES domā, ka viss ir pilnīgā kārtībā, ja atņem bērniem tiesības šādā patvaļīgā veidā.

Tajā pašā laikā ir bijusi nesaprašānās par 127. punktu, kas aicina „dalībvalstis aizliegt lakatus un galvassegas vismaz pamatskolā”. Es balsoju pret šo punktu gan neskaidrā formulējuma dēļ, gan tāpēc, ka es uzskatu to par pārāk svarīgu jautājumu, lai to risinātu kā šāda ziņojuma mazsvarīgu daļu. Tomēr es būtu vīlies, ja šāda rīcība kļūtu vispārēja prakse Eiropas pamatskolās.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski Es visstingrākā veidā atbalstu vajadzību dot bērniem labu audzināšanu stingrā, mīlošā un drošā ģimenes vidē, aizsargāt bērnus no ļaunuma un pāri nodarījumiem, dot viņiem morālu stiprinājumu un pirmklasīgu izglītību, un vislabākās iespējas viņu dzīvē. Es uzskatu, ka valsts loma te ir ierobežota - tai nebūtu jāmēģina atcelt vecāku, baznīcu un skolu tiesības un pienākumus. Tāpēc es noteikti neredzu iemeslu, kāpēc ES būtu jāiesaistās. Man žēl, ka tika svītrots aicinājums aizliegt lakatus un galvassegas vismaz pamatskolā, - kāda var būt cerība uz kārtīgu integrēšanos mūsu rietumnieciskajā sabiedrībā, ja ir atļauts šāds apģērbs? Es izsaku nožēlu arī par iekļautajiem izteikumiem sakarā ar pusaudžu seksuālajām „tiesībām” – kas ir tieši bērnības jēdziena tālāka degradācija. Šo un daudzu citu iemeslu dēļ es balsoju pret ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Doris Pack (A6-0502/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Pamatojoties uz manas vācu kolēģes Doris Pack lielisko ziņojumu, es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pieaugušo izglītību saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Pieaugušo izglītība un apmācība: nekad nav par vēlu mācīties”.

Izglītība un apmācība, ir īpaši pieaugušo mūžizglītība, ir būtiski faktori Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai, lai stiprinātu ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo progresu. Gan konkurētspējas, gan pieaugušo sociālās integrācijas vai ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistīto problēmu aspektā šī iniciatīva, kuras sākums meklējams jau 2001. gadā, nāks par labu Eiropai un tās iedzīvotājiem.

Attiecībā uz izglītību un galvenokārt tiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumiem, es ierosinu šo jautājumu uzticēt sociālajiem partneriem, kuru rīcībā, kā mums pašiem sev regulāri jāatgādina, ir tiesiskie līdzekļi Eiropas sociālo tiesību aktu izveidei saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 137. pantā un turpmākajos pantos un kā apstiprināts Lisabonas Līgumā, kas pašlaik atrodas ratifikācijas stadijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējo ekonomisko un sociālo pārmaiņu apjoms, straujā pāreja uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, un demogrāfiskās pārmaiņas, ko rada iedzīvotāju novecošanās Eiropā, ir problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīga jauna pieeja izglītībai un apmācībai mūžizglītības struktūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Doris Pack ziņojumu „Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties”, jo uzskatu, ka pieaugušo izglītība, apgūstot būtiskas prasmes, ir ārkārtīgi svarīga Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai – ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un sociālās integrācijas veicināšanai.

No otras puses, es gribētu piemetināt, ka piekrītu viedoklim par mūžizglītības izšķirīgo nozīmi to problēmu risināšanā, kas saistītas ar pašreizējām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, straujo pāreju uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, un demokrātiskajām pārmaiņām, ko rada iedzīvotāju novecošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir svarīgi, lai pieaugušo izglītībai tiktu pievērsts vairāk uzmanības. Pieaugušo izglītības darba kārtība ir jāvirza uz priekšu. Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā nav pietiekama, ja ES vēlas sasniegt mērķi – 12,5 % dalību pieaugušo izglītībā līdz 2010. gadam.

Tomēr ir jānodrošina pieaugušo izglītības kvalitāte, īpašu uzmanību veltot dažādajām izglītības kvalitātes dimensijām, galvenokārt pedagogu attīstībai, kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, kā arī mācību metodēm un materiāliem.

Kā norādīts ziņojumā, pieaugušo izglītība ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa un ļoti sarežģīta nozare. Pieaugušajiem ir jāsaista mācīšanās ar savām zināšanām, pieredzi un kultūras situāciju.

Visbeidzot, saistībā ar mūžizglītības mācību programmām ir svarīgi uzsvērt dzimumu līdztiesību, lai vīrieši un sievietes gūtu vienlīdz lielu labumu no iespējām, ko sniedz šāda mācīšanās, un, veicot pasākumus pieaugušo izglītības politikas sagatavošanai sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Mēs lielā mērā paļaujamies uz dalībvalstu spēju risināt jautājumus, kas saistīti ar ļoti svarīgo jomu – pieaugušo izglītību. Ir svarīgi, lai dalībvalstu Izglītības ministrijām būtu pietiekams finansējums pieaugušo izglītības attīstīšanai. Viens no risinājumiem, kā rast tām finanšu resursus, ir samazināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā, lai tām būtu vairāk naudas, ko ieguldīt sociālajā apgādē, izglītībā un labklājībā.

Kārtējo reizi var vērot Eiropas Parlamenta federālistu vairākuma nespēju respektēt dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci izglītības un apmācības sistēmu satura organizēšanā.

Eiropas Parlamenta patstāvīgajam ziņojumam nebūtu bijis jātop uzrakstītam, un tas nav vērtējams citādi kā vien Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas vēlme radīt darba vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE) , rakstiski. − (PL) Ziņojums, par kuru mēs šobrīd balsojam, ir saistīts ar pieaugušo izglītību, citiem vārdiem sakot – ar jautājumu, kas Eiropas Savienības mērogā iegūst milzīgu nozīmi, bet kas manā valstī ir kļuvis par kaut ko vairāk; tūkstošiem cilvēku tas nozīmē izdevīgu tendenci un aizraušanos. To ne vienmēr diktē tikai komerciāli apsvērumi. Atļaušos vērst jūsu uzmanību uz tālākas pieaugušo izglītības vienu aspektu, kas ir saistīts gan ar mūsdienu demogrāfijas un civilizācijas problēmām, gan ar vecās kārtības mantojumu. Sociālistiskā sistēma uzspieda īpašu izglītības modeli, kas humanitārajās nozarēs bija piesātināts ar propagandu un ideoloģiju, bet citās nozarēs atspoguļoja atrautību no pasaules tendencēm. Šo iemeslu dēļ pieaugušo izglītība jaunajās dalībvalstīs ir vienlaikus gan iespēja kompensēt iepriekš minētos sociālistiskā izglītības modeļa trūkumus, gan patiesa pasaules izzināšana.

Kas attiecas uz svešvalodu prasmi, gatavību uzņemties pārkvalificēšanās risku un mainīt darbu, kā arī Eiropas izglītības standartu veicināšanu, tie ir acīmredzami priekšnosacījumi mobilitātei un izredzēm atrast darbu, un ar to ir skaidrojama manu Centrāleiropas un Austrumeiropas līdzinieku plašā interese par tālāku izglītību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Savā ziņojumā D. Pack aicina turpināt izglītību visas darba dzīves laikā, neaprobežojoties tikai ar mācībām skolas gados.

Es piekrītu apgalvojumam, ka pašreizējais ekonomisko un sociālo pārmaiņu temps palielina vajadzību pēc pastāvīgas ilgtermiņa personiskās izaugsmes. Fakts ir arī tas, ka pieaugušo izglītība atstāj labvēlīgu iespaidu uz pieaugušo pašvērtības apziņu, palīdz veicināt sociālo integrāciju un sekmē starpkultūru dialogu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski Es domāju, ka ziņojuma mērķis nodrošināt to, ka dalībvalstis sasniedz 12,5 % līmeni pieaugušo izglītībā līdz 2010. gadam, uzlabos ne tikai ES konkurētspēju, bet arī dos iespēju lielākai sociālajai iekļaušanai un kultūru mijiedarbības izpratnei: tieši tas ir vajadzīgs starpkultūru dialoga gadā. Plašāka tehnoloģiju izmantošana un ierosinājumi palielināt bērnu aprūpes dienestus uzlabos iespējas ikvienam patiešām gūt labumu no izglītības. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir neproduktīvi no vienas puses kavēt mūsu iedzīvotāju izglītošanos un no otras puses nākt klajā ar plāniem par „zilo karti”, jo netipisku darba attiecību pieauguma un arvien lielāka konkurences spiediena dēļ laba pamatizglītība un tālāka izglītība vairs nav nekāda aizsardzība pret bezdarbu. Pietiekami daudz labi izglītotu ļaužu ir saņēmuši atteikumus no uzņēmumiem tikai tāpēc, ka darba devēji meklē lētākos McJob absolventus vai vienkārši grib piedāvāt īpatnējākus darba līgumus.

Ir jāatsakās no iegansta, ka trūkst kvalificētu strādnieku; tas ir principa jautājums. Ja tas nav iespējams, priekšroka jādod sezonālajam modelim. Tad varētu novērst turpmāku masveida migrāciju.

Par spīti pretrunām, kas atspoguļojas ES mērķos, mūžizglītības sektora centieniem un programmām joprojām vajadzīgs mūsu atbalsts.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika