Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2008. gada 16. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtībā ir Jautājumu laiks (B6-0001/2008).

Padomei ir iesniegti turpmāk minētie jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Marian Harkin (H-0961/07)

Temats: jaunatnes darba grupa

Kā Padome plānoi īstenot tās prioritātes jaunatnes jomā, kas tika darītas zināmas 2007. gada decembra jaunatnes darba grupā un īpaši brīvprātīgo lomu šajā jomā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ar jūsu palīdzību mums tas noteikti izdosies vieglāk. Attiecībā uz atbildi uz Harkin kundzes jautājumu, es vispirms vēlētos pievērst uzmanību Padomes pēdējai iniciatīvai saistībā ar viņas jautājumu. Tā skar rezolūciju par brīvprātīgajām jaunatnes aktivitātēm, ko padome pieņēma 2007. gada 16. novembrī.

Šīs pēdējās iniciatīvas mērķis ir apstiprināt un nostiprināt kopējo mērķu, kas skar brīvprātīgās jaunatnes aktivitātes, piemērotību un pamatotību, kas tik definēti iepriekš 2004. gadā. Papildus tam šī iniciatīva uzsver brīvprātīgo aktivitāšu starpnozaru un transversālo nozīmi un to, cik būtiski ir mudināt uzņēmumus atbalstīt šādas jaunatnes aktivitātes.

Principā rezultāts apstiprināja pamatnostādnes rīcībai, ar kuras palīdzību dalībvalstīm jāveicina kopējo mērķu īstenošanu brīvprātīgo jaunatnes aktivitāšu jomā. Rezolūcijā dalībvalstis tiek aicinātas līdz š. g. septembrim izvēlēties iepriekš minētajās rīcības pamatnostādnēs tos pasākumus, kuriem tās vēlas īpaši pievērsties, un definēt valsts stratēģijas un konkrētus pasākumus šo pamatnostādņu īstenošanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prezidentūra ir pārliecināta, ka jautājums par brīvprātīgajām jaunatnes aktivitātēm joprojām būs pieskaitāms pie Padomes un Parlamenta politisko uzdevumu prioritātēm. Mēs arī paļaujamies uz dalībvalstīm, ka tās īstenos plānotos pasākumus saskaņā ar šo rezolūciju līdz noteiktā termiņa beigām, citiem vārdiem sakot līdz š. g. septembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE) - Priekšsēdētāja kungs, pateicos Slovēnijas prezidentūrai par atbildi. Pašreizējais priekšsēdētāj, arī es jums novēlu vislabāko jūsu prezidentūras sākumā. Priecājos redzēt, ka jūs nākat pēc Portugāles prezidentūras – un tieši pirms Francijas prezidentūras, – liekot uzsvaru uz brīvprātīgo, un it īpaši jauniešu brīvprātīgo kustību.

Es klausos, ko jūs sakāt par dalībvalstīm, kas dos atbildi līdz septembrim, bet pa to laiku visus nākamos jūsu prezidentūras sešus mēnešus, es domāju, ka jūs pievērsīsieties tādiem jautājumiem kā jaunatnes iekļaušana, lai uzlabotu jaunu cilvēku nodarbinātību ar brīvprātīgā darba palīdzību, un starpkultūras pieredzes apmaiņai. Es tikai gribēju īpaši jautāt, vai jums ir vispār kādi plāni par brīvprātīgā darba veicināšanu starp paaudzēm. Vecākiem cilvēkiem ir daudz vairāk brīva laika – mēs dzīvojam ilgāk – un viss brīvprātīgais paaudžu darbs kopumā piedāvā daudzas pozitīvas iespējas. Vai jums par to ir kādas ieceres?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze, šobrīd es Jums nevaru piedāvāt konkrētākas vai specifiskākās iniciatīvas. Mēs koncentrējāmies uz pieņemtās rezolūcijas īstenošanu. Iespējams būtu ieteicams atbilstošā brīdī aicināt dalībvalstis, t. i. atgādināt tām par noteikto termiņu. Jums ir taisnība: darbību loks citās jomās jebkurā gadījumā pamudinās papildu tēmas un papildu jautājumu kopumu saistībā ar brīvprātīgajām aktivitātēm, ieskaitot starppaaudžu sapratni. Vien no šo aktivitāšu ceļiem noteikti ir starpkultūru dialogs.

Jebkurā gadījumā, mēs ņemsim vērā Jūsu piezīmi, t. i. mēs ņemsim to vērā, plānojot mūsu darbu nākamajiem sešiem mēnešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es vēlētos noskaidrot, kādi ir citi pasākumi saistībā ar jauniešu aizsardzību pret atkarībām. Parlamentā mēs pārrunājām Eiropas Komisijas stratēģiju alkohola radītā kaitējuma apkarošanai. Tas ir īpaši kaitējoši jauniešiem. Kādi pasākumi papildus brīvprātīgajām aktivitātēm varētu mazināt šo kaitējumu un pasargāt jauniešus no atkarībām? Vai Slovēnijai ir pieredze šajā jautājumā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Protams, rūpes par jauniešiem būs viena no būtiskākajām Slovēnijas prezidentūra tēmām, īpaši Lisabonas stratēģijas ietvaros, kas paredzēta izaugsmes veicināšanai un jaunu darbvietu radīšanai.

Slovēnijas prezidentūra pievērsīs īpašu uzmanību jautājumiem attiecībā uz jauniešiem, īpaši izglītības un viņu kvalifikācijas jautājumiem, lai viņi spētu efektīvāk iekļauties darba tirgū. Tas ir tas, ko es zinu personīgi detalizēti saistībā ar Slovēnijas prezidentūra specifiskajiem pasākumiem, ko tā plāno īstenot savu pilnvaru termiņā laikā.

No otras puses, ir darba loks, kas īstenojams veselības un alkoholisma apkarošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka to ietvaros tiks pievērsta pietiekama uzmanība jauniešu aizsardzībai pret alkohola lietošanu.

 
  
MPphoto
 
 

   Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0963/07)

Temats: daudzpusējas attiecības un divpusējie nolīgumi

Vai Padome tic tam, ka divpusēju tirdzniecības nolīgumu veicināšana, kas parakstīti ar ASV, ES un citiem globāla mēroga dalībniekiem, ir saderīga ar daudzpusēju attiecību principu, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot daudzpusējas attiecības dažādās formās, ieskaitot Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas, mūsuprāt, ir lielisks daudzpusējas organizācijas piemērs. Daudzas desmitgades pirms faktiskās Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas Eiropa aicināja izveidot šādu tirdzniecības organizāciju. Vēlāk Eiropas Savienībai bija būtiska lomā Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanā Urugvajas raunda sarunu ietvaros. Patiesībā, ja drīkstu tā teikt, tad tai bija būtiska loma pēdējā sarunu raundā, tādēļ Eiropas Savienības atbalsts daudzpusējām attiecībām nav apšaubāms.

Līdzīgi, ES bija būtiska loma Attīstības programmas pieņemšanā Dohā 2001. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijas 4. ministru konferencē. Sekojošo sarunu laikā Eiropas Savienība apzināti nolēma novirzīt visus resursus un politisko gribu uz to, lai šis sarunu raunds tiktu noslēgts. Pirms šo sarunu raunda vai faktisko sarunu laikā nenoritēja nekādas paralēlas sarunas saistībā ar divpusēju tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

2006. gada oktobrī Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē”. Ziņojumā ir pārrunātas pēdējās izmaiņas, kas radušās globalizācijas procesa rezultātā. Tajā ir sniegti priekšlikumi kā Eiropas Savienībai rīkoties, atbildot uz šiem procesiem, pamatojoties uz atjaunoto Lisabonas stratēģiju, īpaši ņemot vērā tirdzniecības politiku. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju un Padome pieņēma lēmumu.

Padomes lēmums skaidri pierāda, ka nākotnē noslēgtie divpusējie nolīgumi par brīvu tirdzniecību veidos pamatu nākotnes daudzpusējām sarunām un, kas iespējams ir vēl būtiskāk, tie papildinās Pasaules Tirdzniecības organizācijas platformu. Saskaņā ar sarunu direktīvām, ko Padome pieņēma 2007. gada pavasarī, tika aizsāktas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN dalībvalstīm un ar Indiju un Koreju. Šīs sarunas šobrīd norit un katrs individuālais lēmums(1) tiks pieņemts noteiktajā laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Medina Ortega (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Slovēnijas prezidentūra sniedza adekvātu atbildi uz manu jautājumu, ar tai raksturīgu skaidrību, un es esmu pateicīga par izrādīto uzmanību.

Man ir papildus jautājums par Lisabonas samita nosacīto neveiksmi saistībā ar Āfrikas valstīm. Šķiet, ka dažas Āfrikas valstis piekrita Eiropas Savienības priekšlikumiem un citas ne.

Pamatojoties uz domstarpībām ,ko varēja pieredzēt Lisabonā, vai Padomes prezidentūra uzskata, ka ir nepieciešams turpināt šo diferencēšanas politiku? Citiem vārdiem sakot, vai mēs turpināsim uzstāt, lai tiek īstenota daudzpusība, vai arī jūs uzskatāt, ka Lisabonas samita rezultātā mēs būsim spiesti turpināt iesākto ceļu, noslēdzot divpusējus nolīgumus ar dažādām valstīm, piemēram, Āfrikas kontinentā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Mēs turpinām savu apņemšanos piekopt daudzpusējas attiecības. Es vēlos uzsvērt divus aspektus, ja tiktu noslēgti jebkādi divpusēji nolīgumi. Pirmkārt, attiecīgie nolīgumi ir saderīgi ar daudzpusējo platformu, un, otrkārt, nenovēršami ir tas, ka attiecīgajiem nolīgumiem ir sava veida tilta raksturs līdz brīdim, kamēr mums izdosies atrisināt šo jautājumus daudzpusējā struktūrā, Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas ir struktūrai, kurai Eiropas Savienība dod priekšroku šādu jautājumu risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mans jautājums ir šāds: kā paaugstinātās pārtikas un enerģijas cenas ietekmēs Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunas? Mēs zinām, ka līdz šim lielākais šķērslis ir bijušas subsīdijas un Lauksaimniecības likums Amerikas Savienotajās Valstīs un ka Eiropa, protams, ir cietusi paaugstinājušos pasaules tirgus cenu dēļ. Vai šajā jomā pastāv jaunas iespējas atbilstošai kvotu un pienākumu pielāgošanai? Vai Slovēnijas prezidentūra plāno pasākumus, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunas tiktu pabeigtas?

 
  
MPphoto
 
 

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu prezidentūra viedoklim, ka mums būtu jānosaka prioritāte vai jāpievērš lielāka uzmanība daudzpusējiem nolīgumiem nekā divpusējiem nolīgumiem, tomēr šobrīd ir pagājuši daudzi gadi kopš Urugvajas raunda un Dohas raunda pirms tam, un Pasaules Tirdzniecības organizācija nav noslēgusi nopietnus līgumus, vai kā minimums pārāk to novilcina.

Tajā pat laikā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus ar dažādām Dienvidamerikas valstīm. Es vēlos uzdot šādu jautājumu: kāds ir Padomes viedoklis saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur, kas tik ilgi gaidīts?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Aizvien pieaugošās izmaksas par enerģiju, īpaši degvielu, un pārtiku ir globāla problēma un tas nozīmē, ka tā ir arī Eiropas Savienības problēma.

Pavisam noteikti tas ietekmēs attiecības starp tiem, kas piedalās sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros. Šādā izpratnē tas var ietekmēt noteiktu pozīciju pieņemšanu, t. i. pielāgošanu. Šobrīd, vērtējot no Slovēnijas prezidentūra perspektīvas, ir grūti spriest par šo ietekmju dabu, tomēr tās ir ļoti iespējamas un ir sagaidāms to pieaugums.

Slovēnijas prezidentūra neplāno jebkādas aktivitātes pēc savas iniciatīvas, tomēr mēs turpināsim pētīt un atbalstīt atbilstošas iniciatīvas no Komisijas puses, kura, protams, ir atbildīga par šī procesa operatīvo vadību.

Attiecībā uz daudzpusējo sarunu likteni uz šo brīdi Slovēnijas prezidentūra ir viena no tām, kura pauž nožēlu par faktu, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros joprojām nav noslēgts daudzpusējs nolīgums. Mēs turpināsim savus centienus, lai sasniegtu rezultātus. Šajā sakarā mēs pārrunāsim arī tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur valstīm, kas sniedz arī iespēju pārrunāt samita starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību reģiona valstīm (LAC) aspektus. Mēs plānojam īpašu tikšanos starp Eiropas Savienības trijotni un Mercosur valstīm, kas noritēs maijā samita starp Eiropas Savienību un LAC valstīm ietvaros Limā, Peru.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 3, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0967/07)

Temats: pasākumi ģimenēm labvēlīgas politikas principu veicināšanai

Kādus pasākumus Padome veiks ģimenēm labvēlīgu politikas principu veicināšanai, un kā tā plāno atbalstīt Eiropas „Ģimenes aliansi”, ko Padome izveidojusi 2007. gada martā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ņemot vērā faktu, ka dalībvalstis ir tās, kuras ir atbildīgas par atbilstošas un ilgtspējīgas ģimenes politikas veidošanu, Eiropas Savienībai būtu jāizmanto Eiropas paraugprakses apmaiņas ietvaros piedāvāto palīdzību. Šāda prakses apmaiņa var pastiprināt sociālo kohēziju un tādā veidā citu starpā palīdzēt Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā.

Tādēļ prezidentūra uzskata, ka “Ģimenes alianse” ir ļoti labs forums viedokļu un labas prakses apmaiņai, kas minēta iepriekš. Vēl prezidentūra ir pārliecināta, ka, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, “Ģimenes alianse” atspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākumu pārrunāt jautājumus saistībā ar ģimenēm labvēlīgas politikas principiem.

“Ģimenes alianse” sniegs dalībvalstīm iespēju apmainīties ar informāciju un pieredzi, un tādā veidā palīdzēt viena otrai rast atbilstošus politiskus risinājumus. Tajā pat laikā prezidentūra uzskata, ka nav nepieciešams veidot jaunas struktūras Eiropas līmenī, jo mēs centīsimies gūt labumu no esošajiem instrumentiem un struktūrām.

Pagājušā gada maijā Padome pieņēma ekstensīvu lēmumu par “Ģimenes alianses” praktisko darbību. Padome sagatavoja šo lēmumu kopā ar dalībvalstīm, tādejādi ievērojot dalībvalstu būtisko lomu šajā jomā. Ar 2007. gada 5. decembrī pieņemtā lēmuma palīdzību Padome atkārtoti uzsvēra tās apņemšanos attiecībā uz “Ģimenes aliansi” saistībā ar vīriešu un sieviešu lomu līdzsvarošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Slovēnijas prezidentūrai par atbildi un uzdot papildus jautājumu, kādu specifisku pieredzes apmaiņu tehnoloģijas jomā tā līdz šim ir konstatējusi un kurš ir atbildīgs par tehniskās palīdzības sniegšanas vadību.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Šo apmaiņu īstenoja nevis prezidentūra, bet gan “Ģimenes alianse”. Tādēļ man nav detalizētās informācijas, ko man jautājāt. Taču es varu noskaidrot to un informēt Jūs vēlāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN) - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu novēlēt Slovēnijas prezidentūrai vislabāko veiksmi, uzsākot viņu prezidentūru un viņu pirmo jautājumu laiku. Sakarā ar mana kolēģa uzdoto jautājumu nekavējoties izvirzās trīs lietas attiecībā uz ģimenei labvēlīgu politiku.

Pirmkārt, bērni un bērnu tiesības pārāk bieži tiek skatītas atrauti no tā, kam vajadzētu būt ģimenes politikai.

Otrkārt, jautājums kopumā par to, kā mēs reāli veicinām – jo mums visiem ir doma par darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu – lielāku piedalīšanos ģimenes dzīvē.

Treškārt, vissvarīgākais jautājums par tiem cilvēkiem, kas ir izstumti no savām mājām migrācijas vai bēgļu gaitu dēļ, kā arī ģimenes atkalapvienošanās jautājums.

Vai no Slovēnijas prezidentūras ir gaidāmi kādi priekšlikumi par šo jautājumu?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos atkārtoti norādīt, ka Slovēnijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērš jauniešu nodarbinātībai, īpaši jaunu vecāku nodarbinātībai. Tā ir daļa no atbildes uz jautājumu.

Prezidentūra pievērsīs īpašu uzmanību jaunu iespēju veidošanai, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi: īsākas darba stundas, elastīgi darba veidi, tēvu tiesību izmantošana un tml.

Vēl viena īpaša joma ir starppaaudžu solidaritātes veicināšana. Tā ir īpaša aktuāla ideja, īpaši reģionos, kur vecākā paaudze ir vairākumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas. Protams, ka šāds pamudinājums būs efektīvs tikai, ja to dažādās aktivitāšu sfērās atbalstīs politika, kas pozitīvi veicinātu sabiedriskās dzīves aspektus.

Īsumā ir vesels pasākumu klāsts, kas tiek plānots dažādās ES aktivitāšu jomās un kas ir būtiski ģimenei labvēlīgas politikas principu veicināšanai. Man būtu grūti nosaukt visas šīs aktivitātes, taču tās iespējams atrast daudzo aktivitāšu sfēru ietvaros, ko plāno Slovēnijas prezidentūra. Es minēju tikai dažas iesaistītās jomas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE) - Paldies par jūsu atbildi. Man tiešām ir prieks dzirdēt, ka Slovēnijas prezidentūra ir īpaši ieinteresēta virzīt uz priekšu ģimenei labvēlīgu politiku. Jūs pats pieminējāt demogrāfiskās pārmaiņas. Protams, tā kā mēs dzīvojam ilgāk, tas nozīmēs arvien lielāku vajadzību pēc aprūpētājiem. Vairums aprūpētāju mēdz būt ģimenes aprūpētāji.

Jūs runājāt par labākās prakses apmaiņu. Mēs, piemēram, esam kompetenti nodarbinātības jomā. Ja lielākā daļa aprūpētāju strādā par brīvu šajā īpašajā jomā, vai Slovēnijas prezidentūrai ir kādas iniciatīvas attiecībā uz aprūpētāju jautājumu un šai sakarā - uz ģimenei draudzīgu politiku?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Nē, es nedomāju, ka šobrīd mēs apsveram konkrētu priekšlikumu ar mērķi pasargāt tās kategorijas cilvēku intereses, ko Jūs minējāt. Tomēr Jūsu jautājums ir iemesls pārdomām, vai tā varētu būt viena no jomām. Protams, ka kā prezidentūra mēs esam gatavi paust savu viedokli šajā sakarā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 4, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-0969/07)

Temats: Slovēnijas prezidentūras iniciatīva saistībā ar jaunu pieeju kaimiņvalstu politikai un enerģijai

Jauna pieeja kaimiņvalstu politikai un enerģijai ir viena no iniciatīvām, ko apņēmusies īstenot Slovēnijas prezidentūra. Ņemot vērā būtisko saikni starp šim divām politikas jomām ES stratēģijas saistībā ar enerģijas autonomiju un neatkarību no kaimiņvalstīm kontekstā, vai Padome var norādīt, kā tā plāno strukturizēt paredzētos pasākumus? Respektīvi, kā tā redz nākotnes attiecības ar plašāku Balkānu zonu enerģijas jomā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Atbildot uz šo jautājumu, es koncentrēšos uz enerģijas aspektiem, jo tā mēs izpratām šo jautājumu.

2006. gada martā Eiropas Padome pieņēma enerģijas politiku Eiropai. Trīs galvenie šīs politikas mērķi ir: pirmkārt, ir palielināt piegāžu drošumu, otrkārt, nodrošināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un enerģijas pieejamību par pieņemamām cenām, un, treškārt, veicināt vides ilgtspējību un censties atrisināt klimata pārmaiņu problēmas. Saskaņā ar šiem trim politiskajiem mērķiem eksternās enerģijas politikas darbības jomas ietvaros Padome, īstenojot un attīstot tālāk tās enerģijas programmu, cieši sadarbojas ar trešajām valstīm.

Starptautiskā enerģijas politika ir arī Eiropas Padomes 2007. gada marta lēmumā noteikta par vienu no prioritārajām politikas jomām. Tolaik Eiropas Padome uzsvēra, ka ir pilnībā jāizmanto pastāvošie instrumenti, lai varētu stiprināt Eiropas Savienības divpusējās sadarbības ar visiem piegādātājiem.

Attiecībā uz Rietumbalkāniem galvenais pastāvošais instruments enerģijas sadarbības jomā ir Enerģētikas Kopienas nolīgums. Šī nolīguma mērķis ir paplašināt Eiropas Kopienā jau pastāvošo enerģijas tirgu, iekļaujot šī reģiona valstis, t. i. iekļaujot Rietumbalkānu valstis.

Papildus tam, katrs Stabilitātes un pievienošanās nolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Rietumbalkānu valstīm, paredz ciešu sadarbību enerģijas jomā. Vēl Padome plāno pilnībā izmantot pastāvošos instrumentus Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā.

Īsāk sakot, attīstot jaunas iniciatīvas enerģijas jomā pastāvošo attiecību starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm ietvaros, Rietumbalkānu valstu gadījumā mēs cenšamies pilnībā izmantot pastāvošos mehānismus. Es jau pieminēju Enerģētikas Kopienas nolīgumu, un mēs izmantosim arī pastāvošos mehānismus Eiropas kaimiņvalstu politikas ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, lūdzu, pievienojiet jau daudzajiem paustajiem novēlējumiem manus novēlējumu Slovēnijas prezidentūrai, veiksmīgi īstenot programmu plānošanu tās pilnvaru termiņa laikā.

Šodien mūsu pārrunu tēma būs Dienvidkaukāza un Melnā jūra. Es vēlētos uzdot prezidentūrai jautājumu, vai tā plāno piešķirt prioritāru nozīmi pārreģionālās sadarbības starp Eiropas Savienību un Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju institucionalizēšanai. Īpaši es vēlos jautāt, vai tiek plānota intensīva sadarbība enerģijas sektorā, kas ir ļoti būtiski Dienvideiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies par papildjautājumu un par laba vēlējumiem.

Pirmkārt, es pilnībā piekrītu vērtējumam, ka Melnās jūras baseins ir ļoti nozīmīgs reģions saistībā ar Eiropas Savienības enerģijas politiku un galvenokārt saistībā ar šīs politikas ārējo dimensiju. Otrkārt, atbildot uz Jūsu jautājumu, vai nākotnē ir iespējama attiecību ar šo reģionu institucionalizēšana, atbilde ir “jā, tas ir iespējams”. Iespējams to varētu īstenot līdzīgi kā tas tik darīts saistībā ar Rietumbalkānu valstīm, t. i. ar Enerģētikas Kopienas nolīgumu, vai varbūt citā veidā. Jebkurā gadījumā Slovēnijas prezidentūra uzskata Melnās jūras baseina, Melnās jūras reģiona un Melnās jūras sinerģiju par vienu no būtiskākajām prioritātēm Eiropas kaimiņvalstu politikas ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Stubb (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man izteikt komplimentu pašreizējam priekšsēdētājam sakarā ar Slovēnijas prezidentūras sākumu – un, protams, par Slovēnijas prezidentūras kaklasaiti, kas patiesībā ir pavisam moderna. Apsveicu par to. Mans jautājums ir plašākā nozīmē par enerģētiku, un tas ir, pirmkārt, kāda ir Slovēnijas nostāja pret kodolenerģijas palielināšanos Eiropas robežās? Otrkārt, kāda ir Slovēnijas prezidentūras nostāja attiecībā uz kodolenerģijas palielināšanos kaimiņu pusē?

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos šajā diena apsveikt Slovēniju un uzdot jautājumu par tā dēvēto Nord Stream gāzes cauruļvadu. Kā jūs zināt, šis cauruļvads savienos Krieviju ar Vāciju un citām Eiropas valstīm; kā jūs zināt, šajā sakarā citu starpā pastāv problēmas saistībā ar vidi.

Kā prezidentūra vērtē šo projektu?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies par šiem papildu jautājumiem. Attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu prezidentūra ir stingri pārliecināta, ka lēmums atomenerģijas ieviešanu, turpmāko lietošanu un iespējamo paplašināšanu ir pilnībā dalībvalstu ziņā. Prezidentūra pieturēsies pie šīs pozīcijas.

Otrā Jūsu jautājuma, Stubb kungs, daļa attiecās uz Slovēniju. Slovēnija ir pazīstama kā viena no valstīm, kas izmanto atomenerģiju. Pastāv iespēja, ka atomenerģijas izmantošana pieaugs, t. i. ka arī Slovēnija tam pievērsīsies nākotnē, bet šajā sakarā nav pieņemts lēmums.

Attiecībā uz North Stream projektu varu teikt, ka tas nav ES projekts, bet gan to valstu projekts, kas tajā ņem tiešu dalību. ES, Padomei un prezidentūrai nav konkrētas pozīcijas šajā sakarā. Tomēr ES pieturas pie pamatnostājas attiecībā uz projektiem, ko mēs kā ES vēlamies redzēt īstenotus. Šajā sakarā vēlos norādīt iepriekš minēto Nabuko gāzes cauruļvadu.

Tas nozīme, ka mums ir viedoklis saistībā ar šo projektu, jo tas ir ES projekts, un mūsu viedoklis ir pozitīvs. Tas ir viedoklis, ka Eiropas Savienība, vēloties attīstīt tās enerģijas politiku Eiropas līmenī, ir jāturpina īstenot šādus projektus, un kā prezidentūra mēs to atbalstīsim.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Ņemot vērā, ka tiek skarta viena un tā pati tēma, atbilde tiks sniegta uz nākamajiem jautājumiem kopā:

Jautājums Nr. 5, ko uzdeva Colm Burke (H-0971/07)

Temats: ES miera uzturēšanas misija Čadā un Centrālāfrikas Republikā (CAR) – trūkst helikopteru un medicīniskais aprīkojums

Vai Padome var sniegt informāciju par to, vai ES dalībvalstis ir nodrošinājušas papildu aprīkojumu ES miera uzturēšanas misijai Čadā un CAR, ieskaitot helikopterus un medicīnisko aprīkojumu, lai varētu novērst jebkādu nevajadzīgu kavējumu saistībā ar Īrijas un citu ES dalībvalstu karaspēku izvietošanu šajā reģionā? Saskaņā ar Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Henri Bentegeat teikto, pašreizējai misijai teritorijā, kurā notiek militārās operācijas, joprojām ir nepieciešams transports, ieskaitot helikopterus, medicīniskā palīdzība un loģistikas līdzekļi. Vai pēc konferences par bruņoto spēku koncentrēšanu, kas novembrī noritēja Briselē, dalībvalstis un citas valstis, kas tajā piedalījās, ir izsniegušas papildu aprīkojumu un nodrošinājums papildu karaspēkus?

Vai Padome var atbalstīt dalībvalstu vēlmi nodrošināt šajā reģionā pastiprināti humanitāro palīdzību ES līmenī? Kādus pasākumus Padome veic sakarā ar Čadas iekšējo nestabilitāti, ko izraisījušas nesenās apšaudes Austrumčadā 26. novembrī, kuras ietvaros Čadas armija apzināti nogalināja simtiem nemiernieku? Kā Padome plāno nodrošināt, ka tiek atjaunots pamiers un miera līgums starp Čadas nemiernieku grupām un prezidentu Idriss Deby?

Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Liam Aylward (H-1016/07)

Temats: ES miera uzturēšanas misija Čadā

Vai Padome var paziņot precīzu laiku, kad noritēs vispārējā ES miera uzturēšanas karaspēku izvietošana Čadā, un kādā būs šīs karaspēku izvietošanas uzbūve?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Briselē ir noritējušas jau piecas konferences par bruņoto spēku formējumu: pagājušā gada 3. novembrī, pagājušā gada 1. decembrī un pavisam nesen, pirms dažām dienām – šī gada 11. janvārī.

Kā ikvienā šādā veida operācijā, arī šajā atkal izpaužas grūtības saistībās ar bruņoto spēku formēšanu. Tomēr esmu priecīgs informēt, ka piektā konference par bruņoto spēku formēšanu, t. i. pēdējā, ir bijusi veiksmīga un ka Eiropas Savienībai tagad ir viss nepieciešamais izvietošanai.

Tiek plānots, ka datums, kad uzsākts misiju, tiks noteikts ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes diskusijās šī mēneša beigās, 2008. gada 28. janvārī. Tiek prognozēts, ka sākotnējais darbības potenciāls būs sasniegts līdz janvāra beigām vai februāra sākumam. Tas ietvers sevī īpašas vienības, tajā skaitā dažas kājnieku vienības un īpaši izvēlēti tehniskie, loģistikas un medicīnas līdzekļi, lai sagatavotu apvidu liela apmēra karaspēku izvietošanai.

Vispārējā miera uzturēšanas bruņoto spēku izvietošana ir paredzēta maijā, pirms uzsākas lietus sezona. Šajā fāzē EUFOR vienību skaitam Čadā vajadzētu sasniegt 4000 karaspēku. Attiecībai uz neseno militāro konfliktu starp nemierniekiem un Čadas valdības bruņotajiem spējiem Rietumčadā Padome dziļi nožēlo nemiernieku uzbrukumus, kā rezultātā izcēlās tagadējās cīņas.

10. decembra lēmumā Padome pauda savas nopietnās bažas un aicināja Čadas valdību sadarboties ar Sudānu un Lībiju, veidojot nepieciešamos apstākļus, lai sasniegtu ilgtspējīgu politisku risinājumu, pamatojoties uz Sirtas miera līgumu. Padome aicināja Čadas un Sudānas valdības pildīt to pienākumus, kurus tās apņēmās veikt atbilstoši Tripoli līgumam, un - īpaši – pārstāt atbalstīt bruņoto spēku pasākumus, kas izraisa nestabilitāti šajā reģionā.

Ņemot vērā faktu, ka nemiernieku spēki īsteno savas darbības arī no Darfūras, Padome atgādina Sudānas valdībai, ka tā ir atbildīga par to, lai tiek novērst, ka bruņoti grupējumi šķērso robežu uz Čadu. Padome apzinās faktu, ka ilgtspējīgi rezultāti var tikt sasniegti tikai ar politiskiem risinājumiem, un tādēļ tā uzsver to, cik būtisks ir politiskais nolīgums par demokrātisko procesu konsolidāciju Čadā, kas tika noslēgts pagājušā gada 13. augustā.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke (PPE-DE) - Es gribētu slovēņiem novēlēt visu labu viņu prezidentūras nākamo sešu mēnešu laikā un pateikties viņiem par atbildi.

Sakarā ar lēmumu, ko septembra vidū pieņēma Eiropas Savienības Padome, lai padarītu pieejamus ES spēkus, es esmu mazliet nobažījies par to, ka ir pieļauta atkāpe no laika grafika. Tikai interesanti, vai ir kaut kas, ko mums vajadzētu no šī gadījuma mācīties: ka, pirms mēs kaut ko apņemamies, mums ir jau operācija, kas gatava sākties, noteiktu lietu dēļ, kuras kopš tā laika ir notikušas.

Mana jautājuma otra daļa bija sakarā ar humāno palīdzību. Mēs sniedzām humāno palīdzību Čadai 2007. gadā. Vai mēs gatavojamies 2008. gada nākamajos 12 mēnešos palielināt palīdzību tagad, kad mēs esam tajā tieši iesaistīti?

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN) - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu novēlēt Slovēnijas prezidentūrai panākumus šajos nākamajos sešos viņu prezidentūras mēnešos, kā arī drošu un veiksmīgu miera uzturēšanas misiju ES spēkiem, kas dodas uz Čadu. Ar lielu lepnumu es saku, ka šo misiju vada mans tautietis īrs ģenerālleitnants Patrick Nash, un arī viņam es vēlu visu labu.

Vai Padome piekrīt, ka ES miera uzturēšanas misijām arī turpmāk pilnībā jāsadarbojas ar Apvienotajām Nācijām un ka ES miera uzturēšanas spēku izvietošanai jānotiek vienīgi tad, ja Apvienoto Nāciju rezolūcija atbalsta šādu misiju?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Vispirms Burke kunga jautājums. Pavisam noteikti tā ir vēl viena mācība garajā mācību virknē, kas iespējams pamatā māca mums vienu lietu: ir vieglāk principā pieņemt lēmumu nekā nodrošināt tā īstenošanu. Tomēr mums veicas šajā procesā. Tam bija nepieciešams laiks, bet es uzskatu, ka ne tikai līgums, bet arī līgums par īstenošanu kā tādu, tika noslēgts īstajā brīdī.

Attiecībā uz otru jautājumu es vēlētos teikt, ka tas ir viens no principiem, kas, protams, ir jāatrisina atbilstoši starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas hartai. Protams, miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām ir raksturīga sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecībā. Tas nenozīmē, ka Eiropas Savienība nav spējīga pieņemt lēmumus pastāvīgi saistībā ar tās misijām citās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, tas ir vairāk viedoklis. Polija nodrošina 10% no bruņotajiem spēkiem Čadā, tas nozīmē aptuveni 400 karavīrus, tādēļ es aicinu Slovēnijas prezidentūru veikt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu, ka šī misija beidzas veiksmīgi. Tai ir jābūt labi sagatavotai misijai, tādai, kas ir ļoti labi aprīkota, un mēs zinām, ka šīs misijas iniciatore bija Francija. Tādēļ es vēlos lūgt Slovēniju kā pašreizējo prezidentūru būt ļoti prasīgai attiecībā pret šīs misijas līderi Franciju. Protams, tam ir jābūt ... vai drīzāk es atkārtoti vēlētos uzsvērt, ka Eiropai nevajadzētu akceptēt kompromisus.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tikai, lai paustu pateicību Polijai un, protams, citām valstīm, kas nodrošina bruņotos spēkus šai nozīmīgajai operācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0973/07)

Temats: ES pilsoņu aizsardzība musulmaņu valstīs

Pagājušā gada novembrī britu skolotāja Sudānā tika apsūdzēta islāma zaimošanā, par to, ka viņa atļāvusi skolēniem – septiņus gadus veciem bērniem – pašiem dot vārdu rotaļu lācītim un bērni nosaukuši viņu par Muhamedu. Ja viņa tiktu notiesāta, tad viņai varētu tikt piespriesti 40 sitieni ar rīksti, liels naudas sods vai īslaicīga brīvības atņemšana.

Kādus pasākumus ES varētu veikt, lai nodrošinātu labāku aizsardzību nevainīgiem ES pilsoņiem musulmaņu valstīs, nonākot šādas sarežģītās situācijās kā šī?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Lieta, ko Mitchell kungs norādīja savā jautājumā, skar Lielbritānijas pilsoni, kura bija trešajā valstī un kurai tika piemērota šīs valsts jurisdikcija. Pamatojoties uz viņas pilsonību iepriekš minētajai pilsonei tika garantēta tās valsts konsulārā aizsardzība, kuras pilsone viņa ir. Kā mēs zinām, britu pilsone tika atbrīvota un šobrīd ir atgriezusies Apvienotajā Karalistē.

No tā izriet, ka šādas lietas tiek risinātas ar divpusējo attiecību palīdzību starp konkrēto dalībvalsti un trešo valsti. Protams, var rasties lietas, kad ir nepieciešami papildu politiski pasākumi un kad ES pārstāvjiem tiek lūgts iesaistīties šādās lietās un risināt šos divpusējos jautājumus. Īpašos gadījumos tā rezultātā Eiropas Savienība var paust oficiālus paziņojumus un iniciatīvu.

Es vēlos atkārtoti norādīt, ka principā, gadījumos kā šajā konkrētajā šie jautājumi tiek parasti risināti attiecību starp trešo valstu un konkrēto dalībvalsti līmenī, kuras pilsonis konkrētā persona ir.

 
  
MPphoto
 
 

  Gay Mitchell (PPE-DE) - Es pateicos pašreizējam priekšsēdētājam par atbildi un novēlu viņam vislabāko viņa prezidentūras laikā.

Priekšsēdētājs bez šaubām sapratīs, ka ikviens ES dalībvalsts pilsonis ir arī Eiropas Savienības pilsonis. Manuprāt, ja ES pilsonis viesotos kādā valstī, kur viņam vai viņai varētu tikt amputēta kāja, tad Savienība saskatītu šausmas šādā lietā. Vai Savienība saskata arī šīs šausmas, ja ar kādu rīkojas šādā veidā, sodot, iespējams, ar 40 pletnes cirtieniem un varbūt arī cietuma sodu?

Vai priekšsēdētājs darīs kaut ko, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi, kas apmeklē šos reģionus, apzinās, ka viņus tur gaida pavisam cita kultūra, un vai prezidentūra arī mēģinās nodrošināt, ka valstis, ar kurām mums ir darījumu attiecības, apzinās, ka mēs no tām sagaidām labāku izturēšanos pret mūsu pilsoņiem, lai pret viņiem neizturētos šādā veidā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies Mitchell kungs par Jūsu papildu jautājumu. Tas ir jautājums par konsulāro aizsardzību pilsoņiem. Šāda aizsardzība joprojām paliks dalībvalstu kompetencē un dalībvalstu ziņā ir brīdināt pilsoņus, kas dodas uz trešajām valstīm, par iespējamajiem draudiem un slazdiem, no kuriem tiem jāuzmanās.

No otras puses, pamatojoties uz solidaritātes principu, mēs jau garantējam palīdzību no citām dalībvalstīm, kurām ir diplomātiska pārstāvniecība, t. i. konsulāts trešajā valstī un kas garantē konsulāro aizsardzību citu Eiropas Savienību dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstij nav konsulāta konkrētajā trešajā valstī. Es uzskatu, ka tā ir būtiska mūsu Savienības priekšrocība.

Es jau minēju, ka nepieciešamības gadījumā pavisam noteikti ir iespējams, ļoti iespējams, ka Savienība arī tiks iesaistīta šādu lietu kā iepriekš minētā risināšanā. Par laimi minētajā gadījumā tas nebija nepieciešamas un lieta tika atrisināta starp abām valstīm, par ko esam priecīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs, Jūs pareizi norādījāt, ka divpusējās attiecības var palīdzēt šādu lietu kā šī risināšanā. Tomēr Padome kopā ar Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju parakstīja ES Pamattiesību hartu. Tajā mēs atsaucamies uz cilvēku dzīvības aizsardzību un pazemojošas attieksmes un soda aizliegumu. Vai tādēļ tas nav arī Padomes pienākums Eiropas Savienības vārdā aizstāvēt šo prasību visā pasaulē?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es atkārtošu, ka konsulārās palīdzības nodrošināšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr ir skaidrs, ka Eiropas Savienība veido pamatu, kā ietvaros – un es atkal minēšu solidaritātes principu – dalībvalstis viena otrai palīdz šajā jomā, balstoties uz solidaritātes principu.

Jebkurā gadījumā Padome un es esam pārliecināti, ka vajadzības citas institūcijas nekavētos darīt visu iespējamo savu kompetenču ietvaros. Citiem vārdiem sakot, tas netiek izslēgts fakts, ka šobrīd šo aizsardzību nodrošina dalībvalstis, un netiek izslēgta iespēja, ka papildu pasākumus veic atsevišķa Eiropas Savienības institūcija.

Tas, kas izriet no Mitchell kunga jautājumā norādītā gadījuma, ir ka lieta tika atrisināta starp šīm abām valstīm, kas nenozīmē, ka vajadzības gadījumā netiktu piesaistītas augstāka – Eiropas - līmeņa institūcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 8, ko uzdeva Avril Doyle (H-0975/07)

Temats: bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas

Saskaņā ar IPCC ceturto novērtējuma ziņojumu šī gadsimta laikā pastāv iespēja, ka daudzu ekoloģisko sistēmu dzīvotspējas robežas tiks pārsniegtas nepieredzētu klimata pārmaiņu un citu globālu notikumu (piemēram, infekcijas slimību izplatīšanās) dēļ. IPCC ir novērtējusi, ka aptuveni 60% no izvērtētājām ekoloģiskajām sistēmām šobrīd tiek izmantotas nepastāvīgi un uzrādās pieaugošas degradācijas pazīmes. Ar to ir pietiekami, lai izraisītu plašu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

ES līmenī Komisijas Zaļā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām atgādina mums, ka: aptuveni 20-30% augu un dzīvnieku sugu Eiropā (kas līdz šim novērtētas) iespējams ir pakļauti palielinātam riskam izmirt, ja globālā vidējā temperatūra pārsniegs 1.5-2.5 °C.

Kādus konkrēti pasākumus Slovēnijas prezidentūra veiks, lai noteiktu prioritāti Gēteborgas mērķim apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un apkarot plašos bioloģiskās daudzveidības samazināšanos klimata pārmaiņu un citu globālu notikumu dēļ?

 
  
MPphoto
 
 

  Lenarčič Janez, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Esmu pārliecināts, ka Doyle kundzei ir zināma Eiropas Savienības nodoms veicināt Bioloģiskās daudzveidības konvencijas parakstītāju 9. konferences ambiciozos risinājumus. Tā noritēs Bonnā, Vācijā, 2008. gada maijā, t. i. Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā.

Bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana pieder pie galvenajām prioritātēm prezidentūra sarakstā. Padome jau uzsvēra pastāvīgu un īstenotu centienu nozīmi, īstenot visos līmeņos mērķi ievērojami palēnināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, un tajā pat laikā īstenot mērķi, ko Doyle kundze minēja savā jautājumā, un ko ES noteica Eiropas Padomes diskusiju Gēteborgā ietvaros.

Papildus tam dalībvalstis ievieš konkrētus pasākumus, lai īstenotu rīcību plānu, lai mazinātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un pēc tam. Šīs plāns veido noteikumus pasākumiem, kas ir saistīt ar bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām gan Eiropas Savienības līmenī, gan globālā līmenī.

Savos centienos īsteno mērķi, palēnināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, prezidentūra uzsver sinerģijas nepieciešamību starp politikām un aktivitātēm klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, īpaši ņemot vērā saldūdens un jūras vides bioloģisko daudzveidību, kā arī mežu bioloģisko daudzveidību.

Šie mērķi kopā ar citiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā ir noteikti deklarācijā ar nosaukumu “Countdown to 2010”. Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā tiks organizētas Padomes darba grupu sanāksmes. Vienā no tām piedalīsies mežkopības, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības eksperti, un otrajā eksperti starptautiskās jūras politikas, zivsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Tāpat neformālajā vides ministru sanāksmē aprīlī Slovēnijā mežu bioloģiskā daudzveidība tiks prezentēta kā izaicinājums un iespēja sagatavot pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām Eiropas līmenī. Slovēnija prezidentūra centīsies arī uzlabot sadarbību, kā arī atbilstošu lēmumu īstenošanu dažādu vides līgumu ietvaros valstu un reģionālā līmenī.

Eiropas Komisija veica grozījumus savā paziņojumā “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”, iekļaujot apņemšanos sadarbībā attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību iekļaut privāto sektoru. Pavisam nesen – 2007. gada novembrī Lisabonā noritēja augsta līmeņa konference, kurā tika pārrunāta ekonomika un bioloģiskā daudzveidība tās ietvaros. Šīs konferences rezultāti, kas tika iekļauti Lisabonas ziņojumā par ekonomiku un bioloģisko daudzveidību, tiks pārrunāti iepriekš minētajā parakstītāju valstu 9. konferencē, kas noritēs Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā Vācijā. Tie tiks pārrunāti arī Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās alianses 5. pasaules valstu kongresā, kas noritēs Barselonā Francijas prezidentūra pilnvaru laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE) - Pateicos, priekšsēdētāj, un vislabākie ļoti veiksmīgas prezidentūras novēlējumi.

Man rada bažas 2010. gads kā izšķirošais atskaites punkts. Daudz ir runu, bet nav rīcības šajā jomā, un tas ir viens no vislielākajiem maldiem, ka mums patiešām būs kaut kādas pārmaiņas vai ietekme, ko parādīt līdz 2010. gadam. Tas ir, es piekrītu dažādu politiku sinerģijai, bet bioloģiskās daudzveidības aizsardzība var palīdzēt ierobežot siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, jo meži, kūdras purvi un citas cilvēka radītas ekosistēmas un biotopi uztver oglekli.

Vai jūs domājat, ka pārmaiņu uzraudzībai ir vajadzīgi vislabākie pieejamie dati? Mums ir vajadzīga labāka informācija par visu, kur parādās klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas bioloģisko daudzveidību. Lai mēs kaut mazliet progresētu līdz 2010. gadam, mums jāuzlabo rādītāji un mērījumi, kurus izmantojam, lai zinātu konkrēti, cik nopietna ir situācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Doyle kundze, pateicos par papildu komentāru. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jābūt labākajiem rādītājiem bioloģiskās daudzveidības statusa nostiprināšanā. Prezidentūra ņems vērā Jūsu komentārus saistībā ar nepieciešamību uzlabot šo rādītājus, un mēs apsvērsim to.

2010. gads vairs nav tālu: mūsu rīcībā ir mazāk nekā divi gadi. Jums ir taisnība, ka tādā jomā kā bioloģiskā daudzveidība ir grūti iedomāties, ka īpaši pēc perioda, kad tā nav tikusi izmantota atbilstoši tās pozitīvajam potenciālam, ka atlikušais neilgais laiks būs pietiekams, lai īstenotu noteiktos mērķus, proti, palēninātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Tomēr tas nav neiespējami. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos. Slovēnija ir viena no valstīm, kurā bioloģiskā daudzveidība ir īpaši būtiska, jo mūsu valstī bioloģiskās daudzveidības līmenis joprojām ir augsts; tas ir labi zināms, ja ne citādi tad saistībā ar mūsu lāčiem, kurus lielu daļu mēs eksportējam uz Eiropu.

Īsāk sakot, Jūs varat paļauties uz to, ka Slovēnijas prezidentūra darīs visu savu iespēju robežās, lai īstenotu mērķis, neskatoties uz to, ka atlicis pavisam maz laika.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Vai es varētu lūgt Padomi komentēt to, ka Komisija tagad pārskata mērķus biodegvielām, jo tam, ko mēs domājām labu esam klimata pārmaiņai, tagad ir neparedzētas sekas, kas saistās ar globālu pārtikas drošību, kā arī, protams, bioloģisko daudzveidību.

Vai tā nav viena no grūtībām mums, cilvēkiem, risinot klimata pārmaiņu: ka mēs varam kļūdīties?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tas, iespējams, ir pierādījums tam, ka mēs iepriekš noteiktiem jautājumiem nebijām pievērsuši pietiekamu uzmanību. Ir skaidrs, ka pilnībā neuzraudzīta un nekontrolēta biodegvielas ražošana radīs negatīvas konsekvences videi, bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas cenām utt..

Domāju ir piemēroti veltīt īpašu uzmanību arī šim aspektam. Citiem vārdiem sakot, mums būtu jāveicina biodegvielas ražošana un patēriņš, lai mazinātu nevis palielinātu ietekmi uz vidi. Domāju, ka tam Savienībai ir jābūt lielam virzulim tās politikās – veicināt biodegvielas patēriņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 9, ko uzdeva Jim Higgins (H-0977/07)

Temats: citu rādītāju vērtēšana papildus IKP

Vai Padome var norādīt, kā tā plāno strādāt ar Komisijas piedāvājumu saistībā ar reģionālo kohēziju vērtēt papildu IKP citus rādītājus, un vai tā var pateikt, vai tā ir pieņēmusi definitīvus pasākumus, kas varētu tikt veikti nākotnē, lai nodrošinātu precīzāku reģiona snieguma vērtējumu?

McGuinness kundze uzņemas atbildību par jautājumu, ko sākotnēji uzdevis Jim Higgins.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos atvainoties Higgins kungam un McGuinness kundzei par manu atbildi, jo tā būs ļoti īsa, tādēļ, ka šos aspektus Padome var apspriest tikai uz Komisijas priekšlikuma pamata.

Šāds priekšlikums nav ticis iesniegts, nav iesniegts priekšlikums arī par cita veida izmaiņām saistībā ar reģionālās kohēzijas rādītājiem. Tādēļ līdz brīdim, kad tiks iesniegts šāds priekšlikums, Padome nevar pārrunāt un paust savu viedokli par jebkādiem citiem reģionālās kohēzijas rādītājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, vai varu atvainoties J. Higgins vārdā, kas šovakar nav vesels un nevar būt šeit. Pateicos par jūsu īso atbildi. Es pieņemu, ka tā būs saistīta ar plāniem pārskatīt nelabvēlīgos apgabalus arī dalībvalstīs. Vai es drīkstētu ieteikt, tiklīdz jums ir kāda informācija par šiem rādītājiem, jūs varētu to nodot J. Higgins.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es centīšos, paldies. Es atkārtošu, ka tas primāri ir atkarīgs no Komisijas un varbūt, varbūt būs iespēja apsvērt rādītājus līdz ar kohēzijas politikas pārskatīšanu, ko šobrīd plāno Slovēnijas prezidentūra, taču tas nav pilnīgi skaidri zināms. Tas ir atkarīgs no Komisijas nevis Padomes. Protams, mēs būtu ieinteresēti zināt, kāds būtu Komisijas ieguldījums pārrunās par kohēzijas politikas pārskatīšanu, kas ir viens no būtiskākajiem mūsu prezidentūra uzdevumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pat Eiropas Parlaments respektē Komisijas iniciatīvas tiesības, ko tikko norādīja Padome. Tomēr tieši tādēļ mums vienmēr būtu jādara Komisijai zināms, kas, mūsuprāt, ir īpaši būtiski. Tādi kritēriji kā bezdarbs vai lielāka migrācija pavisam noteikti ir jautājumi, kas varētu tikt iekļauti šajās pārrunās. Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, Jūs runājāt par Slovēnijas lāčiem, es kā Štīrijas iedzīvotājs vēlos pateikties par šo eksportu un ceru, ka atvērtās Šengenas robežas veicinās vēl lielāku imigrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE) - Runājot par reģiona veikuma precīzākiem mērījumiem, ir nopietni jāvaicā, vai IKP ir īstais veikuma mērījums. Vai par to ir domāts vai arī jūs vēl domāsiet (jo jūs pildāt pienākumus tikai nedēļu) par IKP mērījumu salīdzinājumā ar NKP, salīdzinājumā ar NKI? Lielākās grūtības pašreiz sagādā tas, ka mēs mērījumus neizdarām līdzīgam ar līdzīgu, tāpēc ir ļoti grūti izmērīt veikumu dažādu reģionu šķērsgriezumā - un dažādu valstu, ne tikai reģionu šķērsgriezumā, - jo bāzes jeb rādītāji šobrīd nav standartizēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Man būtu grūtības runāt Komisijas vārda un manī nav ambīciju šādi rīkoties, jo tas neatbilstu uzdevumam. Tomēr šķiet, ka vismaz pašlaik Komisija nav atradusi labākus rādītājus par IKP. Es ticu, ka, ja Komisija būtu atradusi labākus rādītājus, tā būtu paudusi ierosinājusi tos. Es vēlos atkārto manu iepriekšējo piezīmi, ka kohēzijas politikas pārskatīšana sniegtu iespēju apsvērt arī Jūsu jautājumu. Pastāvēs pat vēl vairāk iespēju tad, kad tiks pārrunāta pilnīgā Eiropas Savienības budžeta reforma, kas, kā jau mēs zinām, tiks īstenota uz pilnīgas analīzes pamata, ko īstenots Eiropas Komisija pati 2008. un 2009. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 10, ko uzdeva Mairead McGuinness (H-0979/07)

Temats: izmeklēšana aprūpes namos Bulgārijā

Nesen BBC pārraidīja dokumentālu filmu ar nosaukumu “Bulgārijas pamestie bērni”, kas attaisnoja šokējošos apstākļus, kādos bērni dzīvo aprūpes namos Mogilino, Bulgārijā. Programmas producents publiski paziņoja, ka tas neesot sliktākais gadījums, kāds ir pieredzams Bulgārijā. Pastāv uzskats, ka kaut arī pastāv acīmredzama problēma saistībā ar bērnu un jaunu pieaugušo, kas ir invalīdi, aprūpes namu darbību, tomēr nav rasts efektīvs risinājums.

Ņemot vērā ES piederību ES Pamattiesību hartai un faktu, ka tikko ir pagājis Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem, vai Padome var sniegt paziņojumu šajā ļoti īpašajā jautājumā?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome nav pieņēmusi nostāju lietā, ko norādīja McGuinness kundze. Tomēr ar prieku varu paziņot, ka 2007. gada 5. decembrī padome pieņēma rezolūciju, lai turpinātu Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem. Tas bija iepriekšējais, t. i. 2007. gads, kas saskaņā ar šo lēmumu, t. i. rezolūciju nebūs tikai viena gada pasākums, bet gan tiks turpināts.

Minētajā rezolūcijā dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicināti nostiprināt savus pasākumus diskriminācijas invaliditātes vai jebkādu citu iemeslu dēļ novēršanai, nostiprināt pasākumus šāda veida diskriminācijas apkarošanai, iekļaut jautājumu par invaliditāti visās atbilstošajās politikās un turpināt Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par invalīdu tiesību aizsardzību noslēgšanas, parakstīšanas un ratificēšanas procesu. Vēl ar šo rezolūciju Padome aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties kopējās problēmās un meklēt risinājumus iepriekš minētās konvencijas, t. i. ANO konvencijas, īstenošanas ietvaros.

Atļaujiet man uzvērt, ka Padome un Eiropas Parlaments nesen no Komisijas saņēma ziņojumu par invalīdu status Eiropas Savienībā, kas ietvēra sevī Eiropas rīcības plānu 2008. un 2009. gadam. Slovēnijas prezidentūra uzskata, ka šis dokuments sniegs vērtīgas pamatnostādnes turpmākajiem centieniem invalīdu tiesību īstenošanā, īpaši bērnu invalīdu. Padome joprojām izskata šo Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Pašreizējais priekšsēdētāj, pateicos jums par jūsu diplomātiskumu. Es ceru, jūs sapratīsiet mani, ja es nebūšu diplomātisks, jo es nedomāju, ka jūs varat iedomāties, cik lielas bija dusmas un rūgtums, it īpaši Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kad šī dokumentālā filma tika parādīta.

Es domāju – un man ir žēl to teikt – ka Padomei būtu bijusi nostāja par to, ja tas būtu bijis jautājums par dzīvnieku labturību. Mēs runājam par bērniem, kuriem nav savas balss. Es patiešām uzskatu, ka mūsu lēnā rīcība, tiklīdz notiek tādas lietas kā šī, liek ES izskatīties slikti dalībvalstu un Eiropas Savienības pilsoņu acīs.

Es domāju, ka būtu brīnišķīgi un mūsu pilsoņi to pozitīvi novērtētu, ja mēs rīkotos mazliet straujāk, jo šis ir nepiedodams stāsts. Ainas runāja pašas par sevi.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es nevaru un nevēlos iedziļināties šīs lietas būtībā, par ko Jums, iespējams ir visai pamatots, noteikts viedoklis. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Padome uzskata, ka ir būtiski cienīt un ņemt vērā kompetenču sadalīšanu starp Savienību un dalībvalstīm. Šajā sakarā es varu paust viedokli tikai kā Padomes pārstāvis – un es neesmu diplomātisks šajā sakarā, bet runāju savas kompetences un Padomes kompetences robežās un, protams, ņemot vērā rīcību to ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI) - Pašreizējais priekšsēdētāj, vai drīkstu pievienoties, izsakot savu vilšanos par jūsu atbildes neatbilstību?

Kad Bulgārija tika skatīta pievienošanās sakarā, attieksme pret cilvēkiem aprūpes iestādēs kļuva par svarīgu jautājumu. Bet kļūda, kuru pieļāva, bija tā, ka 2006. gada decembrī, kad mēs sanācām, lai noteiktu kritērijus – atskatoties, kā Bulgārija ir pildījusi savas uzņemtās saistības – nesaprotami, kā šis punkts bija izlaists kritēriju sarakstā.

Kāpēc tā? Un vai to var atjaunot sarakstā? Ja nevar, tad kādus citus soļus var reāli spert, lai Padome un Kopiena pienācīgi varētu apskatīt rupjos pārkāpumus, kas pārņēmuši šo nozari?

 
  
MPphoto
 
 

  Elizabeth Lynne (ALDE) - Runātājam ir pilnīga taisnība: manuprāt, atbilde no Padomes nebija pietiekama. Pirms pievienošanās mēs aicinājām dalībvalstis, kas gribēja iestāties Eiropas Savienībā, ievērot Eiropas Savienības noteikumus. Es zinu, ka Bulgārija ir parakstījusi ANO Konvenciju par invalīdu tiesību aizsardzību, bet nav to ratificējusi. Vai uz valstīm, kas nav ratificējušas šo konvenciju, jūs varat izdarīt spiedienu, lai tas tiktu izdarīts? Es zinu, ka Bulgārijas iestādes mēģina šo problēmu risināt, bet mums jāturpina tās mudināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es īpaši atkārtoju, ka tas nav Padomes kompetencē vai pat tai raksturīgi pieņemt nostāju saistībā ar individuālām televīzijas programmām vai to komentāriem. Tas nekādā veidā nemazina problēmas, par ko runājat, nozīmi.

Tomēr es personīgi uzskatu, ka risinājums tam, ko minējāt jautājumā, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par invalīdu tiesību aizsardzību ratificēšana. Tieši tādēļ es savā sākotnējā atbildē norādīju rezolūciju, ko Padome pieņēma 2007. gada decembrī, kas aicina dalībvalstis ratificēt minēto konvenciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs.

Jautājums Nr. 11, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0982/07)

Temats: sarunu datums Maķedonijai

Vai Padome paredz šajā gadā iespēju, t. i. Slovēnijas un Francijas pilnvaru kā Padomes prezidentūra laikā, noteikt datumu sarunām ar Maķedoniju par pievienošanos?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es joprojām nezinu, dažreiz tas ieslēdzas pats no sevis un dažreiz ne. Es atvainojos par šiem pārrāvumiem.

Protams, Padome neizslēdz un nevar izslēgt iespēju, ko Posselt kungs norādīja savā jautājumā.

Kā mēs zinām, 2005. gada decembrī Eiropas Padome nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. Decembra, t. i. dažas dienas pirms Eiropas Padomes sesijas, lēmumu valstij bija pilnībā jāīsteno Stabilizācijas un asociācijas līgumu. Pamatojoties uz to, Komisija gatavoja progresa ziņojumus, un 2006. un 2007. gada ziņojumi nesatur ieteikumus saistībā ar sarunu par pievienošanos uzsākšanu, argumentējot, ka joprojām nav īstenoti atbilstošie pasākumi.

2008. gadā prezidentūra sagaida, ka bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līderi no visa politiskā spektra apvienos savus spēkus, lai stiprinātu savus centienus rezultātu sasniegšanai visās jomās, kur nepieciešams progress, un, ņemot vērā notikumus šajā valstī, īpaši pēdējā mēneša progresu, mans vērtējums ir, ka ir iespējams, ka šogad pietuvosimies soli tuvāk lēmuma pieņemšanai saistībā ar sarunu par pievienošanos uzsākšanas datumu.

Slovēnijas prezidentūru ļoti interesē šis jautājums, ļoti interesē šis valsts progress, tomēr tas ir atkarīgs tikai no pašas valsts un tās panākumiem pasākumu īstenošanā, kā ar no reformu progresa.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Liels paldies par šo ļoti labo atbildi. Atļaujiet man izņēmumu kārtā paust personīgu ievadpiezīmi. 1991. gadā, kad Slovēnija ieguva neatkarību, es piedalījos neatkarības svētkos Ļubļanā – manuprāt, kā vienīgais ES pilsonis. Es arī atbalstīju Asociācijas līgumu kara Ļubļanas laikā, kas par laimi bija īss, un vēlāk Parlamenta referents.

Es vienkārši vēlos teikt, ka šodiena ir man vēsturiska. Esmu ļoti laimīgs. Lūdzu piedodiet manu personīgo piezīmi.

Tagad pat īsāks jautājums: vai uzskatāt, ka strīds starp Maķedoniju un Grieķiju ir divpusējs strīds, un vai šis strīds var ietekmēt sarunas par pievienošanos?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlētos pateikties Posselt kungam par viņa atbalstu kopš mūsu neatkarības atgūšanas dienas. Patiesībās Slovēnija ir mērojusi garu ceļu, kā to šodien norādīja Eiropas Padomes priekšsēdētājs.

Atbildot uz Jūsu jautājumu, pamatā minētā lieta ir divpusēja. Tomēr mēs visi zinām, ka, lai atrisinātu šo pamatā divpusējo jautājumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecības ietvaros pastāv mehānisms, kurā ir iesaistīts īpašs pārstāvis, Nimec kungs, kura pienākums ir būt par starpnieku starp abām pusēm, lai rastu risinājumu.

Slovēnija, t. i. Slovēnijas prezidentūra atbalsta šos centienus un cer, ka abas puses šajā procesā konstruktīvi sadarbosies, līdz tiks rasts atbilstošs risinājums. Pagaidām mēs uzskatām, ka šis jautājums nevarētu ietekmēt vai pat kavēt bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrēšanu starptautiskās organizācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE) - Man ir jautājums Slovēnijas prezidentūrai. Es zinu, ka tā atbalsta uzskatu, ka mums vajadzīgs ilgtermiņa miers un stabilitāte Dienvidaustrumeiropā un Balkānos vispirms, un, patiešām, ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar to, bet attiecībā uz Maķedoniju, kam tuvojas kārta uzsākt sarunas par pievienošanos - jautājumu par nosaukumu atstājot malā (lai cik svarīgs arī tas nebūtu) – kā pēc Slovēnijas prezidentūras domām Maķedonijai veiksies salīdzinājumā ar citām valstīm šīs teritorijas tiešajā tuvumā, tuvojoties pievienošanās līnijai? Mēs gribam, lai tās visas pievienojas, bet dažas būs labāk sagatavotas par citām. Kā jūs vērtējat Maķedonijas izredzes uz prioritāru pievienošanos?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Liels paldies Doyle kundze par papildu jautājumu. Slovēnijas prezidentūra klasificē Balkānu reģiona valstis atbilstoši līmenim, ko tās sasniegušas. Šajā gadījumā pati attīstītākā šī reģiona valsts ir bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, jo tā ir vienīgā valsts, kurai piešķirts kandidātvalsts statuss. Horvātija ir izslēgta, jo to jebkurā gadījumā jāiekļauj citā kategorijā tādēļ, ka tā jau ved sarunas par pievienošanos.

Es atkārtoju, ka mūsu pilnvaru laikā mēs novēlam ikvienai no valstīm, tajā skaitā iepriekš apspriesto, progresēt saistībā ar tās virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, kas nenotiks ātri, t. i. viena vai divu gadu laikā, tam būs nepieciešams vairāk laika un vairāk pūļu. Slovēnijas prezidentūra ir iekļāvusi šo jautājumu pie tās augstākajām prioritātēm.

Tomēr šīm valstīm ir būtiski saglabāt Eiropas perspektīvas, kā arī progresa līmeni, virzoties uz šo mērķi. Es atkārtošos, ka kā prezidentūra mēs būtu ļoti priecīgi, ja šis progress turpinātos mūsu pilnvaru laikā. Es vēlētos arī atkārtoti norādīt, ka šis progress lielā mērā ir atkarīgs no šī reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Padomes priekšsēdētāju par viņa ļoti konkrēto atbildi un kā Eiropas Parlamenta deputāts no Grieķijas, es vēlētos teikt, ka mēs esam īpaši ieinteresēti, lai visas Rietumbalkānu valstis kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk. Tomēr problēmām ir jātiek atrisinātām. Es vēlos arī teikt, ka Grieķija ir skaidri paudusi savus labos nodomus un turpina to darīt ikdienas pārrunās kompromisu vārdā. Šajā sakarā es vēlētos teikt, ka ir jāņem vērā dalībvalsts nostāju, kas pauž vērā ņemamu labu gribu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Pateicos par Jūsu komentāru. Padomes priekšsēdētājs šorīt pieminēja būtiskos Grieķijas prezidentūra sasniegumus 2003. gadā, kad attiecībā uz Rietumbalkāniem tika pieņemta Saloniku darba kārtība. Šī Saloniku darba kārtība joprojām kalpo par pamatu Slovēnijas prezidentūra centieniem integrēt Rietumbalkānus. Tas ir ceļš, ko īpaši turpinām ar Grieķijas atbalstu šajos centienos attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 12, kas tika atsaukts.

Jautājums Nr. 13, ko uzdeva Nikolaos Vakalis (H-0990/07)

Temats: PVN likmes samazināšana videi nekaitīgām tehnoloģijām un produktiem

Vai Padome piekrīt tam, ka Kopienas tiesību aktos par pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir jāveic grozījumi tā, lai papildus spēkā esošajiem noteikumiem par elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņu tehnoloģijām un iekārtām, kas izmanto atjaunojamus enerģijas avotus un energoatdeves efektivitāti, tiktu piemērotas arī samazinātas PVN likmes? Vai pastāv grafiks atbilstošo lēmumu pieņemšanai? Kādus pasākumus no Padomes puses mēs varam sagaidīt šajā jautājumā un kad?

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Kā mēs zinām, 2007. gada 4. decembra sesijā Padome pieņēma lēmumu par diskusiju veikšanu saistībā ar samazinātu likmju ietekmi uz ekonomiku un to, vai samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes ir piemērots instruments, lai īstenotu nozaru politikas mērķus. Tika nolemts, ka šis jautājums tiks pārrunāts vēlāk 2008. gada laikā, bet ne obligāti pirmajā pusgadā.

Šobrīd Slovēnijas prezidentūra ļoti intensīvi meklē efektīvāko pieeju, lai varētu turpināt pārrunas par pievienotās vērtības nodokļa likmēm, kas nav vienotas. Kā mums zināms no Komisijas ziņojuma, šīs pārrunas tika aizsāktas Spānijas prezidentūra pilnvaru laikā. Šajā pārdomu laikā, kas, es ceru, būs pēc iespējas īsāks, mēs nevaram sniegt Vakalis kungam precīzāku atbildi. Tomēr es vēlos uzsvērt, kas šis ir būtisks jautājums, kam prezidentūra pievērsīs atbilstošu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu šo atbildi par apmierinošu un vienkārši vēlos izmantot iespēju, lai apsveiktu Slovēnijas prezidentūru ar veiksmīgu sākumu. Novēlu tai visu labāko turpmāko pilnvaru laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Ar šo tiek noslēgts Jautājumu laiks.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsākta 21.00)

 
  
  

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  

(1)

Juridisks paziņojums - Privātuma politika