Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 16. janvāris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: H.–G. Pöttering
priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Slovēnijas prezidentūras programmas prezentācija (debates)

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, šodien ir īpaša diena. Šī ir īpaša diena tāpēc, ka pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē šīs valsts, proti, Slovēnijas, premjerministrs pārstāv Eiropas Savienības prezidentūru. Slovēnija ir valsts, kas kopā ar citām valstīm Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā. Un tā ir pirmā reize, kad viena no kādreizējām komunistiskajām valstīm, kuras sabiedrība tagad dzīvo saskaņā ar galvenajiem — brīvības, demokrātijas un parlamentārisma — principiem, proti, Slovēnija, ir kļuvusi par Eiropas Savienības prezidentūru. Tādēļ es sirsnīgi sveicu Padomes priekšsēdētāju, Slovēnijas premjerministru Janez Janša. Laipni lūgti Eiropas Parlamentā!

(Aplausi)

Tomēr šī diena ir īpaša arī cita iemesla dēļ, un tādēļ es īpaši sirsnīgi sveicu Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durão Barroso, jo tieši pirms 50 gadiem Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijas priekšsēdētājs Walter Hallstein novadīja Komisijas pirmo sēdi. Eiropas Komisijas 50. gadadiena ir otrs notikums, lai mēs atzīmētu šo dienu. Un tāpēc izņēmuma kārtā šajā visai svinīgajā brīdī es sūtu Komisijai visus labākos vēlējumus šajā īpašajā dzimšanas dienā.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, mēs ar prieku noklausīsimies Padomes priekšsēdētāja ziņojumu.

  Janez Janša, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Man ir tas gods un prieks šodien būt kopā ar jums, un tas patiešām ir lepnuma jautājums. Es jūtos lepns kā slovēnis, kura valsts ir pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, kurai uzticēta Eiropadomes prezidentūra, un kā Eiropas pilsonis, kura Savienība 2008. gada sākumā ir parakstījusi Lisabonas līgumu, kā arī paplašinājusi eirozonu un Šengenas zonu.

Ja jūs mani aicināsiet, es apliecinu, ka vasaras pirmajos mēnešos es labprāt ierastos šeit biežāk, un pilnīgi noteikti — pēc katras Eiropadomes sanāksmes. Es ceru uz ciešu un konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Parlamentu visā šajā sešu mēnešu periodā.

Šodiena ir vēsturiska no daudziem aspektiem. Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas kādreiz atradās aiz dzelzs priekškara, un kā pirmā slāvu valsts, kas vada Eiropas Savienības Padomi, iepazīstina Eiropas Parlamentu ar savas prezidentūras prioritātēm.

Tas nebūtu iespējams, ja pēdējo 25 gadu laikā Eiropā nebūtu notikušas ievērojamas pārmaiņas. Šo pārmaiņu rezultātā Eiropa varēja kļūt ļoti vienota, izveidojot savienību, kuras pamatā ir miers, brīvība, solidaritāte un progress. Vēl pirms 20 gadiem miljoniem Eiropas iedzīvotāju to nevarēja pat iedomāties.

Šā gada maijā būs pagājuši tieši 20 gadi, kopš manas ļoti īpašās un personīgās pieredzes sākuma. Ļaujiet man tajā dalīties ar jums, jo tā ir ļoti simboliska saistībā ar manis tikko pieminētajām pārmaiņām.

1988. gadā vienu apakšvirsnieku, divus žurnālistus un mani arestēja, ieslodzīja, tiesāja un atzina par vainīgiem militārajā tiesā par to, ka mēs bijām kritizējuši totalitāro komunistu režīmu Dienvidslāvijā un, jo īpaši, toreizējās Dienvidslāvijas kareivju militāros uzbrukumus. Toreiz nepastāvēja aizstāvības pamattiesības, tiesības izmantot juristu, šajā lietā neiesaistījās arī sabiedrība. Mūs tiesāja Ļubļanas — Slovēnijas, tolaik vēl Dienvidslāvijas Republikas, galvaspilsētas — centrā, un šī tiesāšana notika svešvalodā.

Tomēr, neskatoties uz to, ka tiesāšana notika slepenībā un bija iespējama Dienvidslāvijas armijas bruņota iejaukšanās, desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās un laukumos, lai piedalītos miermīlīgā protesta demonstrācijā. Viņi pieprasīja cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu. Tas nozīmēja pārmaiņu sākumu.

Gandrīz pēc 20 gadiem, šodien, es stāvu jūsu priekšā šajā Eiropas Parlamenta respektablajā sēžu zālē Strasbūras centrā — pilsētā, kurā es varu nokļūt, neapstājoties uz robežām. Kā Slovēnijas Republikas premjerministrs un Eiropas Savienības priekšsēdētājs es varu jūs uzrunāt savā dzimtajā valodā.

Ja pirms 20 gadiem militārā cietuma kamerā kāds man būtu teicis, ka kaut kas tāds ir iespējams, es, šķiet, nenoticētu nevienam vārdam. Tomēr tas ir noticis, turklāt tikai pēc 20 gadiem vienas paaudzes mūžā.

Tolaik Slovēnija izveidoja demokrātisku parlamentāro sistēmu un tirgus ekonomiku, tā kļuva par neatkarīgu, starptautiski atzītu valsti un tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kā arī iestājusies eirozonā un Šengenas zonā. Pirms 20 gadiem, 1988. gadā, mūsu ienākumi bija apmēram EUR 4 000 attiecībā uz viena iedzīvotāja pirktspēju, savukārt 2007. gadā tie bija EUR 22 000. Mēs esam sasnieguši 91 % no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, pagājušajā gadā mūsu ekonomiskā izaugsme pārsniedza 6 %, un mums ir visā vēsturē zemākais bezdarba līmenis, kas ir viens no zemākajiem arī Eiropas Savienībā. Nabadzības līmenis ir otrais zemākais eirozonā, no eirozonas valstīm mēs esam trešā valsts ar vismazākajiem parādiem, turklāt mēs esam starp pirmajām sešām dalībvalstīm Eiropas Savienības reformu barometrā.

Pēc Berlīnes sienas krišanas un demokrātiskām pārmaiņām līdzīgs ievērojams progress tika panākts arī citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās kādreiz valdīja komunistiskais režīms, bet kuras tagad ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pēc tam, kad pagājušā gada decembrī tika atcelta Šengenas robeža starp Itāliju, Austriju, Ungāriju un Slovēniju, tūkstošiem cilvēku Slovēnijā un otrpus bijušajai robežai svinēja šo simbolisko soli. Jūs, kas tolaik bijāt ar mums kopā, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā arī citviet, kur par spīti aukstajam laikam valdīja liela līksmība, varēja redzēt, ka cilvēku reakcija bija ļoti emocionāla. Līdzīga situācija bija visur pie bijušajām robežām, kad no Baltijas jūras līdz pat Adrijas jūrai krita dzelzs priekškars.

Saistībā ar šo notikumu pie bijušā robežkontroles punkta laimīgo cilvēku pūlī es satiku vecāka gadagājuma slovēņu pāri. Abiem acīs bija asaras. Viņi man stāstīja par grūtībām, ar kādām viņi saskārušies vairāku desmitu gadu garumā, dzīvojot pie stingri kontrolētās robežas, un pazemojumiem, ko nācies paciest gandrīz ik reizi, kad viņi šķērsojuši robežu. Sieviete stāstīja, ka viņa ar grūtībām ir noticējusi, ka tas viss patiešām notiek un robežas praktiski vairs nebūs un ka ir noticis kaut kas tāds, par ko viņa nav pat uzdrīkstējusies sapņot pirms 20 un pat 15 gadiem.

Es vēlētos, kaut tur, tajā decembra vakarā, būtu bijuši Eiropas Parlamenta deputāti, kas atbalstīja Eiropas Savienības un Šengenas zonas paplašināšanos. Tas viņus ļoti iepriecinātu. Tomēr, tā kā ne visi no jums tur varēja būt klāt, es izmantošu pašreizējo izdevību pateikties jums.

Šī vecāka gadagājuma pāra vārdā es pateicos jums par robežas atcelšanu kādreizējā robežpunktā, es pateicos jums tūkstošiem, desmitiem tūkstošu un miljonu cilvēku vārdā, vairāk nekā to 100 miljonu Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju vārdā, kuri pirms 20 gadiem vēl atradās otrpus dzelzs priekškaram un no kuriem daži atradās ieslodzījumā, kuriem bija liegtas jebkādas politiskās tiesības un daudzas cilvēktiesības, bet kuri tagad dzīvo kopā apvienotā Eiropā, kurā ir nodrošinātas patiesas iespējas dzīvot labāk un tādas iespējas, kādu nekad nebija mūsu valstīs valdošajās iepriekšējās sistēmās. (Aplausi)

Jūs pat varbūt nezināt, cik milzīgas sekas ir radījis jūsu lēmums atbalstīt mūsu brīvības atgūšanu un izrādīt solidaritāti ar mums. Šāds lēmums varbūt bija vēl nepiedzīvots visā cilvēces vēsturē — tas bija lēmums, kas tik daudziem cilvēkiem atnesa tika daudz laba. Es pateicos jums mūsu — kas mēs šeit esam — vārdā, jo jūs bijāt mums līdzās. Jums neviens nelika pieņemt šādu nesavtīgu lēmumu, tomēr brīvības un solidaritātes ideja guva virsroku, jo jums tā bija svarīga.

Mums, piederīgiem pie tām paaudzēm, kas nav dzimušas Eiropas Savienībā, iespējams, ir emocionālāks skatījums uz visu, kas noticis pēdējos gados un desmitgadēs. Mēs neuztveram Eiropas Savienību kā kaut ko pašsaprotamu. Mēs zinām, ka pastāv cita, daudz sliktāka, alternatīva, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs esam gatavi darīt jebko, lai nodrošinātu Eiropas Savienības saglabāšanu, attīstību un tās darbības sekmēšanu.

Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nākamo sešu mēnešu laikā Eiropā tiek panākts progress iespējami vairākās jomās. Šīs galvenās jomas mēs noteicām pirms kāda laika, kad kopā ar Vāciju un Portugāli izstrādājām 18 mēnešu prezidentūras programmu. Tā bija vienreizēja pieredze un darbs trijatā, tāpat kā ES iestāžu ieguldījums, bija lielisks. Šis Parlamenta sasaukums ir informēts par programmu un ievērojamo progresu, ko pagājušajā gadā panāca mūsu trīs valstu prezidentūras partneri, īstenojot kopīgo programmu.

Slovēnija darīs visu iespējamo, lai pabeigtu visu iesākto. Tādēļ mūsu darbības sākumpunkts ir iepriekš minētā programma, jo mēs vēlamies nodrošināt Eiropas Savienības politikas nepārtrauktību. Tajā pašā laikā mēs arī vēlamies stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Kā pēdējā no trim prezidentūrām mēs vēlamies nodrošināt, lai nākamajām trīs prezidentūrām pienākumi tiktu nodoti netraucēti.

Galvenais sasniegums programmas īstenošanā līdz šim bija vienošanās attiecībā uz Līgumu par Eiropas Savienību, kas tika parakstīts pagājušā gada decembrī Lisabonā. Ļaujiet man izteikt atzinību par kancleres Angela Merkel un premjerministra José Sócrates personisko iesaistīšanos, kas palīdzēja sasniegt šo rezultātu. Atcerēsimies to nenoteiktību un sarežģīto situāciju, kādā Vācijas prezidentūra pirms gada uzsāka darbu pie šī projekta. Berlīnes Deklarācija un tajā ietvertā principiālā vienošanās par to, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā jauna līgumiskā bāze, bija pirmais lielais sasniegums ceļā uz Lisabonas līgumu. Pēc tam, kad jūnijā Eiropadomē tika panākta veiksmīga vienošanās par Starpvaldību konferences mandātu, Vācijas prezidentūras darbu sekmīgi turpināja Portugāles kolēģi. Portugāles vadībā Starpvaldību konference sekmīgi noslēdza šo procesu, un mēs ieguvām jauno Lisabonas līgumu.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt Eiropas Parlamenta, īpaši jūsu pārstāvju Starpvaldību konferencē, lielo nozīmi un ieguldījumu jaunā līguma izstrādē. Es vēlētos uzsvērt arī Eiropas Komisijas ievērojamo nozīmi, panākot vienošanos par jauno līgumu. Es ļoti rūpīgi sekoju šim darbam. Esmu iepazinies ar to un tādējādi varu runāt droši, jo mana pieredze ar šo darbu ir saistīta tiešā veidā. Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Pöttering un Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso izrādīja lielu personisko iesaistīšanos, pagājušajā gadā abām prezidentūrām piedāvājot stratēģiski nozīmīgu palīdzību. Visu trīs galveno ES iestāžu centienu sinerģija ļāva veiksmīgi izstrādāt un parakstīt Lisabonas līgumu.

Šis līgums nodrošinās lielāku efektivitāti un demokrātiju paplašinātās Eiropas Savienības darbībā. Tas atvieglos lēmumu pieņemšanas procesu daudzās jaunās jomās un stiprinās ES un dalībvalstu parlamentu lomu.

Tomēr mūsu uzdevuma izpilde nav beigusies līdz ar Līguma parakstīšanu. Mēs esam uzsākuši ratifikāciju, kas — kā mēs zinām no 2005. gada pieredzes — ir riskantākais posms jauna līguma ieviešanā. Jāuzsver, ka ratifikācija ir katras dalībvalsts ekskluzīvas kompetences un atbildības joma. Šajā saistībā es vēlētos īpaši apsveikt Ungāriju, kas jau ir pabeigusi šo procesu. Mēs ceram, ka līdz mūsu prezidentūras beigām lielākā daļa dalībvalstu, līdzīgi kā Ungārija, būs pabeigušas ratifikācijas procesu. Slovēnijas Parlaments lēmumu par ratifikāciju pieņems līdz šī mēneša beigām.

Līgumu paredzēts ieviest 2009. gada 1. janvārī. Papildus citām lietām tas nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā attiecībā uz visiem vajadzīgajiem sagatavošanās darbiem. Mēs cieši sadarbojamies ar nākamo prezidentūru Franciju, lai nodrošinātu, ka viss tiek izdarīts laikus, lai ieviestu Līgumu. Šajā saistībā mēs cieši sadarbosimies arī ar Eiropas Parlamentu.

Dāmas un kungi, pēdējo gadu laikā ir veicināts Eiropas Savienības progress dalībvalstīs īstenotās ekonomikas reformas jomā un iekšējā tirgus izveides jomā. Šajā laika posmā ir stiprināta ES ekonomika un sekmēta produktivitāte, kā arī ievērojami palielinājies nodarbinātības līmenis.

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanas nākamajā trīs gadu ciklā mums visupirms ir jāturpina darbs atbilstīgi iepriekšējām pamatnostādnēm un galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem, darba tirgus modernizācijai, uzņēmējdarbības potenciāla palielināšanai, drošu un cenas ziņā pieņemamu enerģijas avotu nodrošināšanai, kā arī vides aizsardzībai. Lai pavasarī Eiropadomē efektīvi uzsāktu šo trīs gadu ciklu, laikus ir jāpieņem pamatnostādnes, par kuru izstrādi ir atbildīgas ES iestādes. Godājamie Eiropas Parlamenta deputāti, šajā situācijā es vēlētos atkārtoti uzsvērt, cik nozīmīga ir konstruktīva iestāžu sadarbība.

Efektīvi plānotu reformu ieviešana dalībvalstīs, ko atbalsta iestādes Eiropas Savienības līmenī, kurā kopējas politikas īstenošana nozīmē pievienoto vērtību, ir galvenais faktors, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Saistībā ar šo izaugsmi var rasties daudzas problēmas, tādēļ reforma ir jāīsteno pastāvīgi un jāpielāgojas. Patlaban mums ir vairākas sarežģītas problēmas; lielākā no tām ir naftas un pārtikas cenu pieaugums un nemierīgā situācija finanšu tirgos, ko izraisījuši notikumi Amerikas Savienoto Valstu hipotekāro kredītu tirgū. Slovēnijas prezidentūra veltīs visu nepieciešamo uzmanību, lai mazinātu šo notikumu sekas. Tādēļ šī gada pirmajā pusē tiks izstrādāta visaptveroša ES darbības programma, lai stiprinātu finanšu tirgu stabilitāti. Ir jānodrošina lielāka tirgus pārredzamība, jāstiprina uzraudzības mehānismi un starptautiskā līmenī jāīsteno ciešāka sadarbība.

Investīcijas attiecībā uz cilvēkresursiem, zināšanām, pētniecību un jaunajām tehnoloģijām joprojām ir viens no galvenajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem. Uz jaunradi un zināšanām balstīta sabiedrība kļūst aizvien nepieciešamāka mūsdienīgas Eiropas izveidē. Tomēr tikai ar investīcijām zināšanu jomā ir par maz. Šogad mums ir izdevība piedalīties padziļinātās debatēs par to, kādu mēs gribētu redzēt ES vienoto tirgu. Mums jānodrošina, ka ideju un zināšanu plūsmai netiks radīti nekādi šķēršļi. Tādēļ pavasara Eiropadomes sanāksmē mēs vēlamies Eiropas Savienības četras brīvības, kurās līdz šim ir panākts ārkārtīgi liels progress, papildināt ar piekto — zināšanu plūsmas — brīvību. To veicinās lielāka studentu, zinātnieku un lektoru mobilitāte. ES iekšējā tirgus priekšrocībām jākļūst pieejamākām patērētājiem, kā arī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Straujš progress nākotnē pakalpojumu un inovāciju iekšējā tirgus reālā izveidē ir galvenais faktors, lai ieviestu Eiropas Savienības reformu stratēģiju. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu iespēju robežās, lai panāktu progresu attiecībā uz iekšējā enerģētikas tirgus liberalizāciju. Mūsu prezidentūras beigu posmā es labprāt jums paziņotu, ka par šo jautājumu ir veiksmīgi panākta vienošanās. Mēs ceram, ka mūsu darbs saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, lai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu efektīvāku, lētāku un drošāku energoapgādi, būs veiksmīgs.

Godājamie Eiropas Parlamenta deputāti, attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni mums ir jārunā par paplašināšanās procesu, kas joprojām nav pabeigts. Paplašināšanās ir viena no veiksmīgāk īstenotajām Eiropas Savienības politikas jomām. Savā 2006. gada paziņojumā „Divi gadi pēc paplašināšanās” Eiropas Komisija pārliecinoši pierādīja, ka no 2004. gada paplašināšanās, kas līdz šim bijusi lielākā jaunu valstu pievienošanās, ir ieguvušas gan vecās, gan jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Uzmetot acis Eiropas kartei, apstiprinās mūsu iespaids, ka paplašināšanās vēl nav pabeigta. Ir svarīgi, lai šis process turpinātos saskaņā ar spēkā esošajām saistībām un pamatojoties uz galvenajiem principiem, pirmkārt, uz principu, kas paredz atbilstību dalības kritērijam. Pamatojoties uz šiem principiem, Slovēnijas prezidentūra centīsies turpināt pievienošanās sarunas ar Horvātiju un Turciju.

Rietumbalkānu valstis ir atsevišķs gadījums. Iepriekš, kad ES prezidentūru vadīja valsts, kurai ir robeža ar šo reģionu, proti, Grieķija, Saloniku darba kārtībā tika likts pamats Rietumbalkānu valstu integrācijai. Mēs uzskatām, ka tagad, pēc pieciem gadiem, ir pienācis īstais laiks, lai apliecinātu un nostiprinātu šo valstu, kas pievienojas Eiropas Savienībai, izredzes. Prezidentūra paredz veicināt šo Rietumbalkānu valstu virzību. Es vēlētos uzsvērt, ka mēs neaizstāvam kritēriju prasību samazināšanu vai īsākā ceļa izmantošanu. Tā tas nepavisam nav. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība šajā jomā iesaistās aktīvāk un pastiprina savu iesaistīšanos, palīdzot šīm valstīm īstenot reformu procesu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka apņēmības pilnās un reālās izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir būtisks ietekmes līdzeklis, ar ko šajās valstīs panākt nepieciešamās pārmaiņas un reformas. Tādēļ mēs vēlamies stiprināt šīs izredzes, dažās jomās izmantojot arī īpašus pasākumus.

Paša Rietumbalkānu reģiona centrā atrodas Kosova. 1970. gadā Kosova ieguva autonomiju un kļuva par bijušās Dienvidslāvijas federālās sistēmas daļu. Faktiski Kosova saglabāja iepriekšējo statusu kā federālā republika. Pēc 15 gadiem S. Milošević vienpusēji atcēla šo statusu, bet vēlāk mēģināja īstenot etnisko tīrīšanu, ko apturēt spēja vienīgi starptautiskā sabiedrība. Pēc šīs iejaukšanās tika atjaunots miers, tomēr jautājums par Kosovas pastāvīgo statusu joprojām nav atrisināts.

Patlaban tas ir viens no lielākajiem jautājumiem, uz kuru Eiropas Savienībai jārod atbilde. Protams, Kosovas statusa jautājumu būtu vēlams atrisināt tādā veidā, kāds būtu pieņemams abām tieši iesaistītajām pusēm. Diemžēl ieilgušais sarunu process pierāda, ka iespējas panākt šādu atrisinājumu ir izsmeltas. Turklāt šķiet neiespējami tuvākajā nākotnē panākt vienošanos par šo jautājumu ANO Drošības padomē.

No otras puses, mēs visi zinām, ka turpmāka kavēšanās šī jautājuma risināšanā var radīt ievērojamu nestabilitāti lielā daļā Rietumbalkānu reģiona valstu. Tas būtu sliktākais iespējamais situācijas atrisinājums. Kosova visupirms ir Eiropas jautājums. Slovēnijas prezidentūra rīkosies, pamatojoties uz Eiropas Padomes decembrī pieņemtajiem lēmumiem. Mums ir pamats, lai panāktu vienprātību, mums ir Eiropas Savienības principiālā politiskā vienošanās par civilās misijas izvietošanu Kosovā, un mēs piekrītam, ka status quo saglabāšana nav ilgtspējīga un ka Kosovas jautājums ir īpaša problēma, ko nevar pielīdzināt nevienai kādai citai situācijai visā pasaulē. Šajā situācijā prezidentūra koordinēs risinājumus, ko Eiropas Savienībā atbalsta iespēju robežās, un vienlaikus nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti reģionā.

Tomēr Kosova, protams, nav izolēta sala šajā reģionā. Eiropai, Eiropas Savienībai, ir svarīgas visas Rietumbalkānu valstis. Salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Slovēnijai tās ir vēl jo vairāk svarīgas, jo šīs valstis atrodas tieši kaimiņos Slovēnijai, turklāt joprojām nav atrisināta pašreizējā situācija Balkānu reģionā saistībā ar ģeopolitisko pārveidošanu pēc aukstā kara beigām. Mēs vēlētos, lai šīs situācijas atrisinājums būtu ar laimīgām beigām. Mēs kā Eiropas Savienība esam par to atbildīgi, un tas ir mūsu pienākums attiecībā uz šī reģiona tautām un kultūrām. Šī reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienībai kopumā, un to var panākt vienīgi saistībā ar Eiropas perspektīvu.

Tradicionāli Rietumbalkānu reģionā nozīmīga loma ir bijusi Serbijai. Ir svarīgi, lai mēs atbalstītu Serbiju ceļā uz Eiropu, izmantojot piemērotu pieeju un neskatoties uz īslaicīgu nestabilitāti un svārstībām.

Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai tika atjaunots kandidātvalsts statuss 2005. gadā, tomēr joprojām nav noteikts sarunu sākuma datums. Šī valsts ir īstenojusi vairākas veiksmīgas reformas, tomēr joprojām dažas nav ieviestas, un mums šajā saistībā ir jāsniedz palīdzība. Šī valsts nedrīkst kļūt par visa reģiona situācijas ķīlnieci. Tās iekšējai stabilitātei svarīga ir arī to jautājumu iespējami ātrāka atrisināšana, kas attiecas uz Kosovas statusu.

Mums jāmin arī Albānijas nozīme; pēc Otrā pasaules kara šīs valsts vēsture ir attīstījusies citādi, bet mēs zinām, kāda ir cena, kas jāmaksā par stabilitātes veicināšanu šajā reģionā un konstruktīvu pieeju, lai atrisinātu jautājumu par Kosovas turpmāko statusu. Pie šīs kategorijas mēs varam pieskaitīt Melnkalni, kas arī ir nopietni īstenojusi reformu, lai iekļautos Saloniku darba kārtībā.

Pēc Deitonas nolīguma noslēgšanas izveidotā Bosnijas un Hercegovinas struktūra ar starptautisko pārstāvju klātbūtni un politisko nestabilitāti pēdējo mēnešu laikā ir pierādījusi, ka šai valstij jāvelta īpaša uzmanība. Līdz šim jau daudz kas ir paveikts un ir pastiprināts atbalsts attiecībā uz šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, tomēr joprojām ir nepieciešama turpmāka palīdzība. Mēs nedrīkstam aizmirst par bēgļiem, kas joprojām nav atgriezušies savā dzimtenē, un noziegumiem, par kuriem atbildīgās personas joprojām nav sodītas. Sodu piespriešana par šiem noziegumiem, kas paveikti pret cilvēci, mieru un saskaņu, ir ārkārtīgi svarīgs aspekts saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas nākotni, kas virzīta uz Eiropu.

Mūsu, kaimiņvalstu, stratēģisko partneru un citu pušu sadarbības turpmākai stiprināšanai ir vairāki iemesli. Šodien es jau pieminēju Eiropas Savienības ārējo robežu. Aiz šīs robežas atrodas mums nozīmīgi un vērtīgi partneri, kuri aizvien vairāk jāiesaista dažādās mūsu darbības jomās.

Eiropas kaimiņattiecību politika ir jaunu dalībnieku uzņemšanas instruments, lai stiprinātu stabilitāti un labklājību aiz mūsu robežām. Vienlīdz svarīga ir arī Austrumu un Vidusjūras reģiona dimensija. Mēs nedrīkstam aizmirst par Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāzu un Ziemeļāfriku. Mums jārisina intensīvs dialogs, turklāt jauni apstākļi daudzkārt aicina izmantot jaunus īpašas sadarbības modeļus. Šīs valstis ir ļoti gaidītas.

Mēs vēlētos redzēt, ka tiek stiprinātas iestādes un tādi procesi kā, piemēram, Barselonas process un Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecības. Savukārt nevajadzīga ir dublēšanās vai tādas iestādes, kas konkurē ar ES iestādēm un vienlaikus daļēji attiecas gan uz Eiropas Savienību, gan kaimiņvalstu reģionu. Eiropas Savienība ir vienots veselums un tikai šādi — kā vienots veselums — tā var pietiekami efektīvi nostiprināt mieru un stabilitāti un panākt progresu kaimiņvalstu reģionā un aiz šī reģiona robežām.

Mēs stiprināsim sadarbību ar mūsu stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē. Prezidentūras laikā mēs organizēsim četras sammita sanāksmes — ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas Federāciju, Japānu, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Mēs izveidosim sadarbību ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un cīnītos pret klimata pārmaiņām un nabadzību. Slovēnijas prezidentūras laikā mēs vēlētos nostiprināt mūsu partnerību un sadarbību ar Krievijas Federāciju, un, ja tas būs iespējams, formalizēt šīs attiecības.

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Savienība sniegs drošu atbalstu Tuvo Austrumu reģionam miera nostiprināšanas procesā. ES sadarbosies attiecībā uz Anapolē un Parīzē noteikto saistību izpildi. Mēs vēlamies, lai gan palestīnieši, gan izraēlieši dzīvotu droši, brīvi un laimīgi, un mēs apņemamies strādāt, lai panāktu šo abu valstu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu.

Dāmas un kungi, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai kļūt par jaunas, lielākas nozīmes pasaules mēroga dalībnieku. Eiropa 2008. gadu ir uzsākusi ar parakstītu Lisabonas līgumu, paplašinātu eirozonu un Šengenas zonu, stabilu ekonomisko izaugsmi, eiro stabilitāti, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu ir radītas vairāk nekā 3 500 000 darba vietas. Tādējādi ir vairāki iemesli, lai mēs, vadot Eiropadomi, saglabātu ambīcijas, optimismu un — es ceru, ka mūsu franču kolēģi neņems to ļaunā — noteiktu redzējumu. Šāds redzējums vienmēr ir nepieciešams. Tas ir vajadzīgs, jo vējš jebkurā virzienā nebūs pareizais vējš, ja jūs nezināt, kādā virzienā jāgriež stūre. Ir daudz darāmā saistībā ar šo vēja, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņu vēja, virzienu. Pēdējās divas pārmaiņu desmitgades ir ietekmējušas ne tikai Eiropu, bet arī visu pasauli. Turklāt pēdējo gadu laikā šīs pārmaiņas ir notikušas straujāk nekā jebkad.

Dažas pārmaiņas jau ir notikušas, bet joprojām nav pilnībā novērtētas. Mums ir daudz ko teikt par ekonomisko augšupeju Indijā un Ķīnā. Apvienotās Karalistes prezidentūras sākumā, 2005. gadā, es noklausījos Apvienotās Karalistes premjerministra Tony Blair uzstāšanos šajā respektablajā sēžu zālē. Viņš norādīja uz šīm pārmaiņām un šo divu jauno ekonomikas lielvalstu — Indijas un Ķīnas — pieaugošo jaudu. Starp citu, šonedēļ abas šīs valstis parakstīja vairākus divpusējus ekonomikas un tirdzniecības nolīgumus. Šie jaunie tirgus dalībnieki strauji veic ieguldījumus zināšanu, pētniecības un attīstības jomās un palielina savu konkurētspēju. Ir izdarīti pareizi secinājumi, ka Eiropas Savienībai ir jāpārvērtē situācija un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepasliktinās tās konkurētspēja. Pēdējos gados mēs esam konstatējuši visus savus trūkumus un runājuši par pasākumiem, lai tos novērstu. Daudzi no šiem pasākumiem ir īstenoti, bet daži diemžēl joprojām nav realizēti. Tomēr es nevēlos atkal runāt par mērķiem un saistībām, ko paredz Lisabonas stratēģija.

Visbeidzot, es vēlos pateikt, ka, pievēršoties pārmaiņām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība visā pasaulē, nepietiek tikai ar viena — konkurētspējas vai terorisma apkarošanas — jautājuma risināšanu. Abi virzieni ir pareizi, tomēr atsevišķi risināti — nepietiekami.

Globālā līmenī Eiropas Savienība saskaras ar turpmāk uzskaitītajām problēmām, kurām tā agrāk vai vēlāk atradīs risinājumus papildus tiem, kas jau tika minēti iepriekš.

Pirmā problēma ir ANO reformas jautājums un jaunās pasaules kārtības izveide. Eiropas Savienība var uzņemties galveno lomu šajā reformā.

Otrā problēma attiecas uz nabadzības apkarošanu. Tā ir viena no absolūtām prioritātēm. Eiropas Savienības sniegtā starptautiskā palīdzība attīstības jomā ir būtiska, bet ne vienmēr tā tiek izmantota efektīvi. Lai efektīvāk sasniegtu mērķi, mums sākumā jāizdara divas lietas — pirmkārt, jākoncentrējas uz izglītību, proti, jāpaaugstina izglītības līmenis nabadzīgajās sabiedrībās, un, otrkārt, jāiegādājas pārtika un citas preces, kas jāziedo kā atbalsts attīstības jomā tajās valstīs un reģionos, kam paredzēts šis atbalsts. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam efektīvi palīdzēt stiprināt šo valstu lauksaimniecību un ekonomiku un ilgtermiņā iznīdēt nabadzības cēloņus. Attiecībā uz starptautisko palīdzību attīstības jomā jēdziens „konkurētspēja” jāaizstāj ar vārdu „sadarbība”. Mums jāiedrošina sevi ar to, ka mazāk attīstītās valstis kļūst aizvien attīstītākas, bet nabadzīgās valstis — bagātākas. Jo vairāk valstu būs attīstītas, jo vairāk tās varēs palīdzēt apkarot nabadzību.

Trešā problēma ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Atbilstīgi pagājušā gada Eiropadomes secinājumiem Eiropas Savienība ir kļuvusi par pasaules līderi ar lielāku uzticamību un spēcīgāku ietekmi. Mums ir jāsaglabā šī loma. To mēs sasniegsim, cita starpā, risinot sarunas ar mūsu pasaules līmeņa partneriem, nodrošinot, ka viens un tas pats kritērijs tiek piemērots gan iekšienē, gan ārpusē attiecībā uz tā sloga sadalīšanu, kas saistīts ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

Ceturtā problēma, protams, ir starpkultūru dialogs. Patlaban šāds dialogs ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk. Neīstenojot šo dialogu, ilgtermiņā nebūs iespējams nodrošināt apstākļus, lai nostabilizētu mieru visā pasaulē, un reaģēt uz lielākajiem draudiem mūsdienu pasaules drošībai. Tādēļ mēs esam gandarīti, ka 2008. gads ir arī gads, kurā Eiropas Savienība lielu uzmanību pievērš starpkultūru dialogam. Mēs esam gandarīti arī par to, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs rada iespēju šī mēneša sākumā apmeklēt atklāšanas ceremoniju Ļubļanā un ka Eiropas Parlaments šajā saistībā ir paredzējis organizēt vairākus nozīmīgus pasākumus. Jūs sniedzat ievērojamu ieguldījumu, jo, pirmkārt, tādējādi tiek palielināta informētība par šāda dialoga nepieciešamību, un, otrkārt, tas ir ievērojams solis uz priekšu mūsu darbā.

Laiku pa laikam mēs dzirdam, ka iepriekš minētie jautājumi nav Eiropas Savienības faktiskās prioritātes un ka mums jārisina vietēja līmeņa problēmas, tomēr es esmu pārliecināts, ka tas ir pārāk šaurs skatījums, jo šie jautājumi — miera un drošības nodrošināšana mūsu pilsoņiem, stabila un droša ES energoapgāde un uz Eiropas Savienību migrācijas radītā spiediena pārvaldība — lielā mēra ir atkarīgi no tā, kā mēs šos četrus galvenos jautājumus risināsim turpmāk un kā Eiropas Savienība īstenos savu aktīvāko lomu un palielināto ietekmi visā pasaulē.

Jo vairāk Eiropas Savienība spēs darboties kā pasaules līmeņa dalībnieks atbilstīgi šim pamatojumam, jo ES pilsoņiem būs lielāka garantija, ka tie varēs dzīvot mierīgi un droši savienībā, kurā ir stabila ekonomika un sociālā attīstība.

Dāmas un kungi, ļaujiet man nobeigumā apliecināt, ka Slovēnija ar pilnu atbildību pēc trīs gadus ilgiem un intensīviem sagatavošanās darbiem uzņemsies — vai jau ir uzņēmusies — šī uzdevuma izpildi. Mūsu prezidentūrai varbūt nav tik liels vēriens kā Francijas prezidentūrai, tik augsts profesionālais līmenis kā Vācijas prezidentūrai, un mūsu civildienesta ierēdņiem nav tik senu un izcilu tradīciju kā Apvienotās Karalistes ierēdņiem. Mēs varam pieļaut kļūdas, izteikties pārāk tieši vai samērā naivi. Tomēr mēs apsolām strādāt ar atbildību un pievērsties būtiskiem jautājumiem. Mēs nesacentīsimies, lai nonāktu prožektoru gaismā. Tas mums nav svarīgi. Mēs labi zinām, kur mēs atradāmies pirms 20 gadiem, kad daudzi Slovēniju novērtēja pārāk zemu. Mēs zinām arī to, kas mums jādara, lai gūtu panākumus un šodien atrastos šeit.

Tā ir mūsu lielākā vēlēšanās, lai visu šo mēnešu laikā mūs ieguldījums aizvien vairāk apmierinātu eiropiešus, lai kādu dienu ikviens, kas pastaigātos pa jebkuras Eiropas pilsētas ielām un kam pajautātu, vai viņam rūp Eiropas Savienības nākotne, nekavējoties atbildētu: „Jā, man rūp Eiropas nākotne, jo es zinu, ka Eiropai rūpu es.”

Dāmas un kungi, iespējams, mēs vēl neesam tikuši tik tuvu, tomēr neesam arī tālu no šī mērķa, un pilnīgi noteikti — esam uz pareizā ceļa. Paldies. (Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Pateicamies Padomes priekšsēdētājam, Slovēnijas premjerministram J. Janša. Tas ir brīnišķīgi, ka Slovēnija būs prezidentūra. Tūlīt izteiksies grupu priekšsēdētāji, bet patlaban es visa Parlamenta vārdā varu teikt, ka Eiropas Parlaments ir kopā ar Slovēniju šajā laikā, kad tiek veidota veiksmīga Eiropas Savienības darbība, un tādēļ mēs esam droši, ka Slovēnijas prezidentūrai būs lieli panākumi.

Tagad es vēlētos aicināt uzstāties Komisijas priekšsēdētāju.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs − Priekšsēdētāja kungs, premjerministra kungs, Parlamenta deputāti, mani pirmie vārdi ir veltīti Slovēnijas prezidentūrai. Patiešām pirmo reizi šo ļoti nozīmīgo atbildību ir uzņēmusies dalībvalsts, kas pievienojusies Eiropas Savienībai pēdējās paplašināšanās rezultātā. Slovēnija ir šīs paplašināšanās panākumu lielisks paraugs. Šī valsts bija pirmā, kas atbilda kritērijiem, lai ieviestu eiro.

Slovēnijas piemērs parāda, ka dalībvalstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un 2007. gadā, pašlaik atrodas Eiropas integrācijas centrā. Tas arī parāda ļoti nozīmīgās pilnvaras, ko Eiropa piešķīrusi Slovēnijai. Es vēlos izteikt premjerministram J. Janša pilnīgu atbalstu turpmākajos sešos mēnešos veicamajam ļoti svarīgajam uzdevumam – būt Eiropadomes priekšsēdētājam. Jūs, premjerministra kungs, dārgais draugs, un jūsu valsts simbolizējat cīņu par brīvību, kas ir Eiropas pamatvērtība. Un paldies jums par atgādinājumu par Šengenas lielajiem svētkiem. Bija ļoti aizkustinoši būt kopā ar jums un visiem pārējiem uz Slovēnijas un Itālijas robežas, un es neaizmirsīšu vārdus, ko jūs toreiz teicāt, atgādinot mums, ka apmēram pirms 20 gadiem tajā vietā Dienvidslāvijas armija nogalināja cilvēkus, kas mēģināja izlauzties brīvībā, sasniegt Itāliju, sasniegt Eiropas Savienību.

Šis apmeklējums kopā ar premjerministru J. Socrates un Eiropadomes priekšsēdētāju bija tiešām iespaidiem bagāts, un decembra beigās mēs apmeklējām Vāciju, Poliju un Čehiju; mēs bijām arī uz robežas starp Igauniju un Somiju, kā arī starp Slovākiju, Ungāriju un Austriju, un mēs redzējām emocijas, kas parādījās tik daudzu cilvēku acīs.

Es domāju, ka mums ir svarīgi atsaukt atmiņā to, kāds ir bijis ceļš līdz šodienai. Šodien, klausoties Jūs, premjerministr J. Janša, varēja vienīgi nostiprināties mana ciešā pārliecība, ka 2004.-2007. gada paplašināšanās, kas apvienoja Eiropu mierā un demokrātijā, patiešām ir viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas vēsturē, un mums ar to jālepojas.

Komisija ciešā sadarbībā ar Slovēnijas prezidentūru strādās pie galvenajiem jautājumiem tās programmā, kā, piemēram, stabilitāte Rietumbalkānos, Kosovā un jo sevišķi Bosnijā, kā arī paplašināšanās, Eiropas kaimiņattiecību politika, patvērums un imigrācija, sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem un starpkultūru dialogs.

Ļaujiet man pievērsties trijiem jautājumiem, kas ir cieši saistīti ar mūsu atbildību. Es gribētu koncentrēties uz trijām prioritātēm: Lisabonas līgums, enerģētikas un klimata pārmaiņu pakete un atjaunotā Lisabonas stratēģija.

2007. gadam beidzoties, Eiropas Savienība ir labā formā. Virzība uz jauna Līguma noslēgšanu attaisnoja mūsu cerības. Savienība vadījās pēc darbības plāna, ar kuru Komisija iepazīstināja 2006. gada maijā: vispirms Berlīnes Deklarācija, ar kuru tika atzīmēta Romas Līguma 50. gadskārta un kura ieskicēja Savienības nākotnes vīziju; pēc tam jūnija Eiropadome, kur mēs sadarbībā ar Vācijas prezidentūru vienojāmies par precīzām pilnvarām starpvaldību konferencei (SVK); un visbeidzot, Lisabonas līguma parakstīšana decembrī.

Šis process, kura laikā tika panākta vienošanās, parādīja ievērojamu vienprātību starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm virzībā uz priekšu.

Mums ir ticams un līdzsvarots Līgums, un es uzskatu, ka tas nodrošina stingru pamatu nākotnei. Mēs esam lielā mērā novērsuši iepriekšējo institucionālo debašu sašķeltību un domstarpības. Tas dod Savienībai labu formu, lai nodrošinātu to, ka mēs izpildīsim savu šī gada politisko prioritāti. Šī gada politiskā prioritāte ir Lisabonas līguma veiksmīga ratifikācija. Es aicinu visas dalībvalstis rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nodrošinātu šī Eiropas līguma ratifikāciju.

Nākamnedēļ Komisija pieņems klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas paketi. Mūsu priekšlikumi atbilst mērķim, ko pagājušā gada pavasara Eiropadomē ir noteikuši visi valstu un valdību vadītāji, kas aicināja izvirzīt precīzus un juridiski saistošus mērķus.

Komisija tagad darbojas uz šo pilnvaru pamata. Ar lielu gandarījumu es redzu, ka tā ir arī gan Padomes Slovēnijas prezidentūras, gan Parlamenta prioritāte. Mums būs smagi jāstrādā, lai šī pakete tiktu pieņemta līdz 2008. gada beigām. Mūsu pakete papildinās tos priekšlikumus par iekšējo enerģētikas tirgu, kas tika iesniegti pagājušā gadā. Eiropas enerģētikas tirgus dos lielākas izvēles iespējas un labākas cenas Eiropas pilsoņiem, un ir svarīgi atrisināt trīs galvenos uzdevumus, ar kuriem Eiropas Savienība saskaras enerģētikas jomā: konkurētspēja, ilgtspējība un piegādes drošība.

Mēs jau no paša sākuma zinājām, ka pārveidot Eiropas ekonomiku par ekonomiku ar zema oglekļa satura emisiju nav viegls uzdevums. Bet šajā brīdī mums ir jābūt nopietniem, atbildīgiem un jārīkojas saskaņā ar savu apņemšanos. Komisija ievēros līdzsvarotu pieeju pasākumiem, kas tiek prasīti no dalībvalstīm. Tās atrodas dažādās sākuma pozīcijās; tām ir dažādi apstākļi; dažām ir lielākas iespējas nekā citām finansēt ieguldījumus. Mums arī jāsamazina Eiropas rūpniecības pielāgošanas izmaksas un jāpievēršas uzdevumiem, ar kuriem ir saskārušās rūpniecības nozares ar lielu enerģijas patēriņu. Komisija labi apzinās šo realitāti, kā to rādīs mūsu priekšlikumi.

Bet mēs nepieļausim kompromisu attiecībā uz Eiropas interesēm, proti, vadīt globālos centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, nodrošināt enerģētikas drošību un nodrošināt konkurētspējīgas priekšrocības mūsu tautsaimniecībām. Gan mūsu starptautiskā uzticamība, gan uzticamība Eiropas pilsoņu acīs ir atkarīga no to uzdevumu izpildes, kas tika noteikti 2007. gada martā.

Bali tika ar panākumiem izklāstīta darbības programma attiecībā uz nolīgumu, bet mūsu pakete nākamajā nedēļā skaidri parāda mūsu vēlmi pierādīt savus vārdus ar darbiem.

Enerģētikas un klimata pārmaiņu pakete ir jāsaprot kā Eiropas iespēja no ekonomikas viedokļa. Tā veicinās inovācijas, un tā palielinās konkurētspēju. Ir kļūda sākt cīņu pret klimata pārmaiņām, apkarojot Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju. Savienībai jāvada globālie centieni, lai apkarotu klimata pārmaiņas, un Eiropas rūpniecības nozarēm arī turpmāk jāsaglabā līderpozīcijas pasaulē. Tajā pašā laikā mēs arī izveidosim jaunus tirgus un jaunas darba vietas, un mums būs „tirgus līdera” priekšrocības daudzās no šīm jomām.

Ir taisnība, ka mūsu paketes mērķis ir videi draudzīgāka Eiropa, bet tā dos arī ieguldījumu rūpniecībai draudzīgākas, nodarbinātībai draudzīgākas un patērētājiem draudzīgākas Eiropas izveidošanā. Tā būs abpusēji izdevīga iniciatīva.

Trīs gadus pēc atjaunošanas 2005. gadā Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai ir aktuāla un darbojas. Tā ir devusi ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā, jo sevišķi 6,5 miljonu jaunu darba vietu izveidošanā pēdējo divu gadu laikā.

Mēs ceram, ka tiks radītas pieci miljoni darba vietu līdz 2009. gadam. Strukturālās reformas arī palīdz Eiropas ekonomikas izaugsmei un uzlabo izredzes Eiropas ilgtermiņa uzplaukumam. Šie ir ļoti pamudinoši sasniegumi.

Tā kā mēs uzsākam nākamo Lisabonas ciklu, pavasara Eiropadomē mums jāpieņem ambiciozi lēmumi par tādām jomām kā pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbības vide, profesionālā prasme un darbaspēka kvalifikācija.

Komisija izstrādā priekšlikumus, lai padarītu „piekto brīvību” – zināšanu brīvu apriti – par Eiropas realitāti ar nolūku paātrināt inovācijas un nodrošināt to pieejamību lielākam skaitam Eiropas pilsoņu.

Mums ir vajadzīgs arī Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts. Šie mazie un vidējie uzņēmumi rada deviņas no desmit jaunām darba vietām. Šī ir Komisijas prioritāte 2008. gadā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais uzdevums ir tas, ka Eiropai ir vajadzīga aktīva darba tirgus politika: tāda politika, kas sniedz cilvēkiem prasmi īstenot savu potenciālu, un politika, kas ļauj mūsu pilsoņiem nodrošināt savu nodarbinātību. Investīcijas cilvēku attīstībā ir drošākais veids, lai garantētu mūsu pilsoņiem, ka viņi būs nodarbināti arī turpmāk, par spīti tam, ka tiek mainītas darba vietas. Mums ir jāpiedāvā labklājība ne tikai dažiem, pat ne tikai vairākumam, bet visiem. Tādēļ investīcijas cilvēku attīstībā un darba tirgus modernizēšana arī turpmāk būs viena no četrām jaunā Lisabonas cikla prioritārajām jomām.

Mums ir jāveicina Eiropas cilvēku uzņēmējdarbības gars: darba vietu radīšana, inovācijas un konkurence ir Eiropas panākumu atslēga. Ekonomiskās prognozes 2008. un 2009. gadam jau ir mazliet mazāk optimistiskas, un mums šie signāli jāuztver nopietni. Mēs zinām, ka iemesls tam ir zināma finansiāla nestabilitāte Atlantijas okeāna otrajā pusē.

Tomēr mums jāapkaro negatīvi izteikumi. Mūsu ekonomiskie pamati ir stabili un stingri. Mēs arī zinām, ka ekonomikas lejupslīde var negatīvi ietekmēt gatavību veikt ekonomiskas un sociālas reformas. Tā varbūt ir dabiska reakcija, bet tā būtu slikta mācība, ko gūt no iepriekšējās pieredzes.

Globālā konkurence un mūsu pilsoņu labklājība prasa, lai Eiropa turpina reformu procesu, lai tās ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka. Šis ir vienīgais veids, kā saglabāt mūsu modeli, mūsu Eiropas sociālās kohēzijas modeli.

Viena no panākumu atslēgām 2007. gadā bija Komisijas spēja labi sadarboties ar Parlamentu un Padomi. Bez šīs sadarbības mēs nekad nebūtu panākuši vienošanos par Lisabonas līgumu vai risinājumus sarežģītās lietās, piemēram, jautājumos par Eiropas Tehnoloģiju institūtu un Galileo.

Trīspusējai institucionālajai sadarbībai starp Parlamentu, Padomes Slovēnijas prezidentūru un Komisiju būs vislielākā nozīme, lai gūtu panākumus 2008. gadā. Ar ratificētu Līgumu, noslēgtu vienošanos par enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi un izstrādātu Lisabonas stratēģiju par izaugsmi un darba vietām mums noteikti 2009. gadā būs pārliecinātāka un labāk sagatavota Eiropa, lai skatītos nākotnē.

Visbeidzot ļaujiet man pateikties priekšsēdētājam H. G. Pöttering par viņa apsveikumu sakarā ar Eiropas Komisijas pirmās sanāksmes 50. gadskārtu. Patiešām šī iestāde kopš 1958. gada ir veikusi garu ceļu. Eiropas Komisija ir bijusi Eiropas integrācijas procesa centrā kā dinamisma un ambīciju avots, kā orientieris visiem tiem, kas tic Eiropas projektam. Šodien es esmu lepns par to, ka vadu šo iestādi 21. gadsimta sākumā, kad mēs saskaramies ar jauniem izaicinājumiem un mums ir vajadzīgi jauni risinājumi.

Eiropas Komisija arī turpmāk būs lojāla Walter Hallstein un visiem tiem dibinātājiem, kas pirms 50 gadiem izveidoja šo lielisko iestādi kā centrālo figūru mūsu kopējā projektā. Ciešā sadarbībā ar Parlamentu un Padomi mēs turpināsim veicināt mūsu kopējos mērķus: stipru Eiropu, atvērtu Eiropu, Eiropu, kurā valda brīvība, labklājība un solidaritāte. Un mēs esam pavisam droši, ka, strādājot roku rokā ar Slovēnijas prezidentūru un ar premjerministru J. Janša, mēs panāksim konkrētus rezultātus mūsu pilsoņiem.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Walter Hallstein 1958. gada 16. janvārī sacīja (es atkārtošu viņa vārdus, jo tas ir īss Komisijas locekļiem adresēts teikums) „Tomēr jūsu darbs nesīs augļus tikai tad, ja pastāvēs cieša sadarbība ar citām iestādēm, jo īpaši ar Ministru padomi un Parlamenta asambleju.” Citāta beigas.

Šodien mēs pārstāvam Eiropas Parlamentu un 1958. gadā sacītais attiecas arī uz šodienu – 2008. gadu, un es nemaz nešaubos, ka, Eiropas iestādēm strādājot kopā, tiks gūti panākumi.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, laimīgā kārtā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vēlme 2008. gadā strādāt efektīvi un spēt atbildēt uz iedzīvotāju bažām atbilst Slovēnijas ES prezidentūrai.

Slovēnija, jūsu dārgā zeme, premjerministr J. Janša, patiešām ir valsts, kas strādā. To pierāda makroekonomiskie rādītāji un politisko debašu raksturs. Slovēņi ir izvirzījušies avangardā, ļaujot cilvēkiem justies piederīgiem Eiropai.

Slovēņi ir vieni no tiem, kam izdevies visefektīvāk sasniegt Lisabonas mērķus. Gatavojoties dalībai ES, kā arī pēc 2004. gada, Slovēnija ir guvusi panākumus.

To, ko mēs esam izdarījuši vai esam iesākuši darīt 50 gadu laikā, Slovēnija ir spējusi paveikt 10 gadu laikā, vienlaikus īstenojot sarežģīto pāreju no sociālisma uz tirgus ekonomiku, nesagraujot sabiedrību.

Ekonomika, kurā pārliecinoši veikta privatizācija, stabila inflācija, augstākas algas, salīdzinoši zems bezdarba līmenis un, visupirms, stabila valūta — tas ļāva 2007. gadā jums pievienoties eirozonai. Jūs esat pievienojušies arī Šengenas zonai un tagad jūs esat pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem ES vadības grožus savās rokās.

Slovēnijas prezidentūra neapšaubāmi iezīmē jauno dalībvalstu integrāciju Eiropas Savienībā. Uzņemoties atbildību par Lisabonas līguma ratifikācijas procesa pabeigšanu, organizējot 27 dalībvalstu īstenotos centienus atrisināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropa attiecībā uz enerģiju un klimata pārmaiņām, izaugsmi un nodarbinātību, turpinot Rietumbalkānu reģiona integrācijas procesu, sniedzot ieguldījumu saistībā ar iniciatīvām par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, kas dos iespēju atkārtoti apliecināt Eiropas pamatā esošās atklātības, tolerances un dialoga vērtības, Slovēnijas prezidentūra pierāda, ka valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojušās 2004. gadā, tagad ir zinošas ne vien ES institucionālajos jautājumos, bet arī tajās lietās, kas attiecas uz ES iekšējo darbību un ES interešu pārstāvību starptautiskā līmenī.

Padomes priekšsēdētāj, PPE-DE grupa būs kopā ar jums, atbalstot jūsu prioritāro mērķu sasniegšanu. Eiropas nākotne izšķirsies līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Ja jāpanāk līguma ratificēšana, lai jaunie instrumenti būtu pieejami līdz 2009. gadam, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir jānodrošina efektivitāte. Mūsu grupa atbalstīs arī jūsu centienus efektīvi uzsākt Lisabonas stratēģijas jaunā cikla īstenošanu, nodrošināt tādu Eiropas nākotni, kurā valdīs pārticība, vienlīdzība un kura būs videi nekaitīga, kā arī nodrošināt mūsu ekonomikas atrašanos izdevīgā situācijā, lai gūtu labumu no globalizācijas piedāvātajām iespējām.

Tādēļ, lai izveidotu sociālajai izaugsmei labvēlīgus apstākļus, ļautu zināšanu un inovāciju virzītājiem sasniegt izaugsmi un atrastu risinājumus attiecībā uz demogrāfiskajām problēmām, energoapgādi un klimata pārmaiņām, sarunās, kas tiek risinātas ar pasaules partneriem par sistēmu pēc Kioto protokola darbības beigām, Eiropai ir jāuzņemas galvenā loma.

Padomes priekšsēdētāj, attiecībā uz Balkānu jautājumiem un Rietumbalkānu reģiona izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai mēs atbalstīsim jūsu centienus sekmēt stabilitāti un sadarbību šajā reģionā, jo no tā ir atkarīga visas Eiropas Savienības drošība un labklājība.

Eiropas Savienībai un Slovēnijas prezidentūrai ir jāiesaistās Kosovas statusa jautājuma risināšanā. Eiropā gan vēsturiskajā, gan ģeogrāfiskajā ziņā Slovēnija bieži ir novērsusi šķelšanos starp Austrumiem un Rietumiem — tā ir vērtība Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Atrodoties krustcelēs, kurās satiekas visas mūsu kontinenta vēsturiskās ietekmes, Slovēnija pastāvīgi ir bijusi kā maģistrāle, pa kuru pārvietojas visdažādākie cilvēki, notiek visu veidu mantu un kultūras strāvojumu kustība. Slovēnija būs ideāls tāda dialoga risinātājs, kurā piedalīsies dažādu kultūru, ticību, reliģiju un garīgo tradīciju pārstāvji saistībā ar Eiropas Starpkultūru dialoga gadu.

Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, es runāju PPE-DE grupas vārdā un es ceru uz Eiropas efektīvu darbību 2008. gadā, uz laimīgu Eiropu. ES prezidentūra neapšaubāmi ir ievērojams izaicinājums tādai valstij kā Slovēnija, jo īpaši, ja raugās no cilvēkresursu un valdības administrācijas mēroga viedokļa, kā jūs jau pieminējāt. Tomēr, Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, citas ES dalībvalstis — Luksemburga, Austrija — daudzkārt ir pierādījušas, ka Eiropas pārliecība, tradīcija un darbs nav mērāms pēc valsts lieluma.

Novēlu Slovēnijas prezidentūrai visu to labāko!

(Aplausi)

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos savas grupas vārdā vēlreiz uzsvērt to, ko jums, premjerministra kungs, jau teicu iepriekš divas reizes Ļubļanā — mēs kā Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā esam gatavi iespēju robežās atbalstīt jūsu prezidentūru. Tā — kā jūs jau pareizi atzīmējāt — ir vēsturiska prezidentūra. Tādas valsts prezidentūra, kurā valdījis komunistu diktatūras režīms — to nedrīkst noniecināt — un kuras premjerministrs pats ir bijis šīs diktatūras upuris, faktiski ir ne vien pelnījusi visu demokrātu pilnīgu atbalstu, bet tā ir arī prezidentūra, kurai ir plašas iespējas no jauna iekarot cilvēku sirdis, jo tā gan šeit, Parlamentā, gan Eiropā mums dod iespēju atkārtoti pierādīt, ka pārmaiņas ir iespējamas, ilgtermiņā brīvība vienmēr gūs virsroku un demokrātija uzvarēs vienmēr!

Jūsu valsts pierāda arī to, ka ilgtermiņā nevar pastāvēt neviena diktatūra pasaulē. Tā var pastāvēt 10, 30 vai 100 gadus, tomēr vienmēr beigās uzvar demokrātija, un tā ir pozitīva zīme.

Jūsu jauninājumiem, ko atsvaidzina to objektivitāte, jānosaka darba stils visam 2008. gadam. Es nezinu, kas mūs sagaida otrajā pusgadā, bet patlaban mēs vismaz esam apsprieduši politiku, un to mēs ļoti novērtējam.

Tas, ka patlaban mēs apspriežam politiku, nevis personiskus jautājumus, iespējams, ir pirmā atšķirīgā iezīme salīdzinājumā ar šī gada otro pusi. Tomēr tas ir pārsteidzoši, ka mēs jau tagad esam konstatējuši dažas atšķirības. Viena atšķirība, par ko es vēlētos runāt plašāk, ir tas, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process patiešām vēl nav pabeigts. Jā, par Eiropas Savienības paplašināšanos patlaban notiek sarunas. Jā, šīs sarunas notiek ar Maķedoniju, Horvātiju un Turciju.

Jums ir jāatklāj, ka jūs cenšaties risināt sarunas ar Turciju, lai tā kļūtu par dalībvalsti. Savukārt Padomes prezidentūra, kurai šie pienākumi jāuzņemas 2008. gada otrajā pusē, to nevēlas. Tomēr mēs vēlamies, lai Padomes darbība būtu skaidra. Vai patlaban tiek vai netiek risinātas sarunas ar Turciju, lai tā kļūtu par dalībvalsti? Šis ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas jums savas padomes prezidentūras laikā iespēju robežās būs jāprecizē visupirms saistībā ar prezidentūras trijotni.

Otrā atšķirība — un mēs šajā saistībā jūs klausījāmies ļoti uzmanīgi — jūs uzskatāt, ka Eiropas iestādes ir pietiekami spēcīgas, lai tās pašas saviem spēkiem organizētu kaimiņvalstu politiku. Labi teikts! Tas ir skaidrs noraidījums, kas izteikts attiecībā uz Vidusjūras savienības nošķirtajām iestādēm, ko piedāvāja nākamais iespējamais Padomes priekšsēdētāja. Tas ir ļoti labi, mēs jūs atbalstām arī šajā jautājumā!

(Aplausi)

Tādējādi mēs varam redzēt, ka Padomē pastāv dažas nesaskaņas, bet jūs, J. Janša kungs, varat paļauties uz to, ka Sociāldemokrātu grupa vismaz ir jūsu pusē.

Padomes priekšsēdētājs runāja par Šengenas robežu atvēršanu. Šis arī ir nopietns jautājums, un es pateicos jums par pievēršanos šīm plašajām iespējām, ko mūsu pilsoņiem piedāvā ar tām saistītā pārvietošanās brīvība. Es pateicos jums arī par tādas valsts kā Slovēnija, kurai ir šāda valsts vēsture, skaidri noformulēto paziņojumu, ka jūs šo pārvietošanās brīvību saredzat kā iespēju attiecībā savas tautas brīvību, jo līdz ar to jūs arī dodiet zīmi, kas vērsta pret ekstrēmi labējiem viedokļa paudējiem Eiropā, kuri ļaunprātīgi izmanto ikvienu no šīm brīvībām un pamato to ar savu bažu pilno retoriku, kas vērsta pret Eiropu, un liek cilvēkiem baidīties no jebkāda veida attīstības, nevis atkārtoti pārliecina viņus par šādas brīvības sniegtajām iespējām.

(Aplausi)

Man jums ir lūgums, Komisijas priekšsēdētāj. Vācijā patlaban notiek plašas debates par „Nokia” pārvietošanu. Jūs tikko teicāt, ka Eiropas ekonomikas spēcīgā puse ir saistīta ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā tas ir, tomēr mēs joprojām nodrošinām lielu daļu darbavietu ražošanas jomā. Manā valstī Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ekonomiskas ministrs patlaban aizstāv ideju par to, ka šo „Nokia” pārvietošanu no Bohumas Vācijā uz Rumāniju jāfinansē no ES līdzekļiem. Es tā neuzskatu, bet vai jūs, lūdzu, varētu pārbaudīt un precizēt, vai šis nav minētais gadījums, jo šāda retorika, tik skarba un smaga, ja tā neatbilst patiesībai, vienkārši atbalsta tos, kuri ir pret vienotas Eiropas izveidi. Tādēļ šajā jautājumā precizējums ir ļoti svarīgs.

(Aplausi)

Vēl pēdējais komentārs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam. Jā, Walter Hallstein bija ievērojama personība. Kā viens no Eiropas Savienības dibinātājiem un Komisijas priekšsēdētājiem viņš sniedza milzīgu ieguldījumu, bet, raugoties uz Jums, priekšsēdētāja kungs, var redzēt, cik tālu pēc 50 gadiem no viņa paustajām idejām jau ir novirzījušies tie, kas, kas centās viņam līdzināties. W. Hallstein bija dedzīgs aizstāvis attiecībā uz Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Savukārt Jūs, tāpat kā visi jūsu kolēģi, esat mazliet skeptiski noskaņots pret šo jautājumu. Šajā ziņā var teikt — jā, Walter Hallstein bija ievērojama Eiropas personība.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Pateicamies kolēģim Martin Schulz. Parlamenta sanāksmes neļauj — katrā ziņā tas būtu neierasti — atbilstoši atbildēt uz Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem zobgalīgajiem grupas priekšsēdētāja izteikumiem. Ja es būtu citā amatā, es labprāt jums atbildētu, tomēr es pateicos par draudzīgajiem komentāriem attiecībā uz Walter Hallstein.

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos veltīt premjerministram J. Janša dažas piezīmes. Pašreizējais priekšsēdētāj, mana grupa vēršas pie jums ar vienu vienkāršu ziņu: „Eiropa cer”. Tā cer, ka 2008. gads būs progresa gads. Mēs ceram, ka šis progress sāksies tagad. Un mēs ceram, ka jūsu prezidentūra pieņems šo izaicinājumu.

Mums nav šaubu, ka jūs to veiksiet. Vai tas nebija apņēmīgs slovēnis, kas, paceļot dūri pret vareno impēriju, pirmais paziņoja: „Visi ceļi neved uz Romu!”? Tiešām, šie ceļi neved arī uz Parīzi, un šis nav sākums Francijas prezidentūrai. Tas ir vēsturisks sākums valstīm, kas pievienojās mūsu Savienībai 2004. gadā.

Priekšsēdētāja kungs, jūsu zeme var būt ir neliela, bet mēs zinām, ka tai ir stiprs gars, un mēs arī zinām, ka Eiropas „dāvidiem” bieži ir labākas prezidentūras, nekā tās „goliātiem”. Uzticīga saviem principiem, jūsu prezidentūras programma apvieno mierīgas ambīcijas un saskaņojošu stilu, kam ir potenciāls, lai vienotu kontinentu. Šāda vienotība ir būtiska savlaicīgai Lisabonas līguma ratifikācijai un atbalsta gūšanai iestāžu nolīgumam par to, kā pārvaldīt Eiropu saskaņā ar šo jauno Līgumu.

Par iestāžu savstarpējo sadarbību runājot, mēs atbalstītu plašu dialogu ar jums un lielāku jūsu valdības klātbūtni šajā plenārsēžu zālē. Mums ir žēl, ka jūsu vieta bija tukša vakar, kad mēs dzirdējām pirmā viesa uzstāšanos mūsu Starpkultūru dialoga gadā.

Jūsu programmā ir runāts par iekšējā dinamisma svarīgo nozīmi, un tas, M. Schulz, ir veids, kā radīt darbavietas un saglabāt darbavietas šajā kontinentā: iekšējais dinamisms. Mēs paļaujamies uz jums, pašreizējais priekšsēdētāj, lai virzītu uz priekšu enerģētikas, telekomunikāciju, veselības aprūpes pakalpojumu vienoto tirgu. Eiropas Savienībai ir pietiekami grūts laiks, lai pārliecinātu tās pilsoņus, ka tā pievieno vērtību viņu ikdienas dzīvei, tātad, skaidrāk sakot, veicina operatīvāku veselības aprūpi, mazākus rēķinus, lielāku izvēli patērētājiem, mēs būtu neapdomīgi, ja noraidītu priekšlikumus par pacientu tiesībām tikai tādēļ, ka tie ir pretrunīgi.

Citās jomās jums būs krietni vien jānopūlas, it īpaši attiecībā uz tiem jūsu prezidentūras partneriem, kam ir savtīgas intereses, veicinot kodolenerģijas izmantošanu kā „panaceju” pret klimata pārmaiņām. Solidaritāte un pienākumu sadale ir panākumu atslēga, lai mazinātu emisijas un sasniegtu atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķus. 2008. gadā mūsu Savienībai ir jāparāda, kā teica priekšsēdētājs J. M. Barroso, ka tā var skaistus vārdus par klimata pārmaiņu apkarošanu pārvērst darbos.

Attīstība Rietumbalkānos ir pamatoti viena no jūsu prioritātēm, un jūsu pieredze un sapratne attiecībā uz šo reģionu dos labumu Eiropas Savienībai. Tomēr, manuprāt, jūsu viedoklis par to, ka situācija Bosnijā-Hercegovinā ir sliktāka nekā Kosovā, neatspoguļo Savienības vairākuma domas. Es arī neesmu pārliecināts par to, ka tas ir labs veids, kā motivēt Bosnijas-Hercegovinas tautu. Ja tas ir domāts, lai nomierinātu Serbiju, tas nedarbosies. Sarūgtinājuma vājināšana par Kosovas neatkarību ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu varētu būt solis uz priekšu. Bet, kamēr B. Đelić gatavojas, lai dotos uz Briseli, mana grupa vēlreiz atkārto – visstingrākā veidā, ka nevar noslēgt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ja Serbija pilnībā nesadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

(Aplausi)

Jaunajam galvenajam prokuroram Serge Brammertz vēl ir jāsaņem jauni sadarbības apliecinājumi. Neviens no mums, pašreizējais priekšsēdētāj, nevēlas redzēt Serbiju paliekam Eiropas pavārtē, un jūsu prezidentūras pieklājīgā un konstruktīvā attieksme var „ievest to iekšā no aukstuma” un atvest Ratko Mladić.

Bet pagaidām, kā jūs Slovēnijā sakāt: „Lūdzies par labu ražu, bet turpini kaplēt”.

(Aplausi)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnijas valdība pārņem ES prezidentūras vadības saistības laikā, kurā mēs saskaramies ar daudzām problēmām. Eiropas valstīm ir jāatrisina jautājums par Līguma ratifikāciju; uzmanības centrā ir nokļuvis Balkānu reģions; ES līmenī ir jāpanāk vienošanās par enerģētikas paketi; ir jārod jauns stimuls, lai atrisinātu palestīniešu un izraēliešu konfliktu.

, UEN grupas vārdā – Kā jau kolēģi pareizi ir piezīmējuši, to darāmo lietu saraksts, kas Eiropai ir vajadzīgas, ir nebeidzams. Tematu un lēmumu, un interesējošo jomu, un konfliktu klāsts, ar ko ir jānodarbojas, ir milzīgs.

Tā vietā, lai jums lasītu lekcijas par to, ko jūs nedarāt vai ko citi varbūt nedarīs turpmāk, es pievēršos īsumā trijām jomām.

Pirmkārt, Reformas līgums, Lisabonas līgums: tā ratifikācija ir būtiska Eiropas Savienības turpmākai attīstībai.

Otrkārt, attiecībā uz turpmāko paplašināšanos: mums jānodrošina, ka kandidātvalstis sajūt izdevību un iespēju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm tuvākajā nākotnē.

Treškārt, un, manuprāt, vissvarīgākais ir jautājums par Kosovu un par to, kas tur notiek, kā arī Kosovas mierīga pāreja no pašreizējās situācijas uz jebkādu turpmāk iespējamo situāciju. Mēs jau esam redzējuši milzīgo panākumu Kosovā, kur abu etnisko grupu kopīgā policija patrulē kopīgi abu grupu teritorijās un vairs nepastāv ideja par savu policiju katrai tautai, bet par kopīgu policiju visai Kosovas tautai.

Premjerministra kungs, jūsu nemiernieka, intelektuāļa, bet vissvarīgākais, demokrāta un „saprāta balss” pieredze, kas spēja vest jūsu valsti no komunisma tumšajiem laikiem uz gaismu, kas tomēr dažreiz ir nespodra enerģētikas krīzes dēļ, un uz Eiropas Savienības nākotni, tāds tēls un tāda tēlu sistēma ir vissvarīgākā Bosnijas, Serbijas, Kosovas un, patiešām, Turcijas tautām.

Es ceru uz kopīgu darbu ar jums un jūsu valdību. Par spīti tam, ka jūsu valsts varbūt ir neliela, tā ir ne tikai liela garā, bet arī ar augstu kvalitāti. Kā jūs jau esat pierādījuši, paši sākot šo procesu, jums nav bail nostāties pret „lielajiem zēniem”, ja tie mēģina jūs iebiedēt. Bet pats galvenais ir tas, ka jums ir morāla noteiktība par to, no kurienes jūs esat nākuši.

Eiropas Savienībai šodien ir vajadzīgi jauni varoņi, varoņi, kas zina, kāda ir dzīve nebrīvē; varoņi, kas zina, kāda ir dzīve bez vārda brīvības, bez tiesībām uz brīvību un demokrātiju. Tā ir vislabākā gaisma, ko mēs šodien varam iedegt Eiropas kontinenta tumšajos stūros.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, mēs esam diezgan sentimentāli attiecībā uz Eiropu, to, ko ir sasniegusi ES kā miera un demokrātijas modelis, kā arī to, ko tā varētu sasniegt attiecībā uz cilvēku brīvības un labklājības veicināšanu un inovāciju centra izveidi, kā arī konsekvenci vides problēmu risināšanā.

Tādēļ mēs priecājamies sveikt jūs šeit, tomēr mēs esam mazliet noskumuši par to, ka šī pieredze savā ziņā varētu izrādīties unikāla, jo, kā jūs zināt, viena no Lisabonas līguma reformām paredz Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Attiecībā uz šo aspektu mēs esam nobažījušies daļēji arī tāpēc, ka neviens no izvirzītajiem kandidātiem, manuprāt, nespēs sasniegt ievērojamu progresu saistībā ar Eiropu.

To sakot, es tomēr vēlētos atzīmēt dažus konkrētus jautājumus, kas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir īpaši svarīgi. Kā jau Komisijas priekšsēdētājs minēja, jūsu prezidentūras laikā ir jāiesniedz enerģētikas pakete — tā ir izstrādāta visu pēdējo gadu laikā paveiktā darba rezultātā, un mēs zinām, ka attiecībā uz to valda liels satraukums, turklāt jau tagad ir vērojami manevri un tiek izdarīts spiediens, lai samazinātu šīs paketes vērtību un ietekmi. Mēs ticam, ka jūsu prezidentūras pamata darbības veids būs tāds, lai spētu nepadoties šim spiedienam, ko izdara gan lielāki, gan mazāki dalībnieki nolūkā ierobežot un pavājināt šo noteikumu ietekmi.

Mēs arī turpināsim cīņu principa dēļ, par ko, es domāju, mums radīsies domstarpības. Mēs uzskatām, ka zema oglekļa satura emisiju ekonomika — es vēršos arī pie Komisijas priekšsēdētāja — nevar būt kodolenerģētikas ekonomika; finansējuma un laika tērēšana ar kodolenerģētiku saistītam jaunam nākotnes redzējumam, kas vēl nav izveidots, vai dārgām apšaubāma pielietojuma tehnoloģijām, piemēram, oglekļa atdalīšanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, patlaban tiešā veidā konkurē ar atjaunojamās enerģijas avotiem, kuri mums ir jāveicina un jāfinansē, — saules un vēja enerģija, kā arī enerģijas ietaupījumi, kas ir daudzsološākais risinājums saistībā ar inovācijām un nodarbinātību.

Cits svarīgs jautājums, kas risināms jūsu prezidentūras laikā, skar teritoriālās un pilsētvides attīstības koordinēšanu; šis jautājums būs īpaši svarīgs saistībā ar pavasara sammitu un tas ir saistīts ar Leipcigas hartā paredzētajiem pasākumiem — mūsu pilsētu kvalitatīva attīstība un teritoriālās kohēzijas sekmēšana, iespējams, nav populārākie jautājumi, tomēr mēs uzskatām, ka tie ir ārkārtīgi būtiski, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Jūsu prezidentūras laikā, iespējams, būs jāpabeidz darbs attiecībā uz tiesību aktiem par atkritumiem. Mēs esam ļoti nobažījušies ne tikai par to, kas notiek manā pilsētā, proti, Neapolē, bet arī tāpēc, ka, mūsuprāt, vārdos atzītā atkritumu stratēģiju hierarhija, par prioritāti nosakot samazināšanu un otrreizēju pārstrādi, patiesībā ir pretrunā ar šo tiesību aktu noteikumiem, kuros prioritāte atkal piešķirta atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kas, mūsuprāt, nav vienīgais veids, kā atrisināt ar atkritumiem saistīto problēmu.

Ir vēl divi svarīgi jautājumi, proti, par tirdzniecību un datu aizsardzību, attiecībā uz kuriem mēs patiešām vēlētos redzēt, vai jūsu prezidentūra patiešām spēs vai nespēs būt šīs iestādes sabiedrotā. Jums būs smagi jācīnās ar dažiem saviem kolēģiem par Parlamenta piekrišanu attiecībā uz ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar ĀKK valstīm, ko pēc Lisabonā atklātajām lielajām domstarpībām ar Āfrikas valstīm mēs uzskatām par svarīgāku nekā jebkad. Turklāt jārunā par brīvu piekļuvi sarunu dokumentiem par partnerību un sadarbības nolīgumiem, kas noslēgti ar tādām valstīm kā Ķīna. Tikai padomājiet — pagaidām Eiropas Parlamentam vispār nav sniegta nekāda informācija par šo sarunu norisi. Viss tiek darīts pilnīgā slepenībā! Mēs uzskatām, ka šajā saistībā ir jānotiek atklātām debatēm par šo jautājumu un šim Parlamenta sastāvam jābūt vismaz informētam par to, kas notiek.

Nobeigumā, Eiropadomes priekšsēdētāj, es vēlētos pieminēt datu aizsardzības jautājumu. Mēs zinām, ka Padome plāno pieņemt lēmumu par šo jautājumu savas prezidentūras laikā, tomēr mēs jums lūgsim būt drosmīgam un pieprasām, lai šī pamatlēmuma īstenošana tiek pārcelta līdz laikam, kad spēkā būs stājies Lisabonas līgums, jo tādējādi Parlamentam radīsies iespēja tiešā veidā piedalīties šajā reformā; mans kolēģis jūs uzrunās šajā saistībā vēlāk, bet es lūdzu jūs, Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, savas prezidentūras laikā pirmo nacionālo konferenci noorganizēt saistībā ar romu tautu. Tas būtu ievērojams ieguldījums starpkultūru dialoga risināšanā.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, valsts, kas pirmo reizi ir kļuvusi par ES prezidentūru, proti, Slovēnija, no saviem priekšgājējiem manto vairākus visai nepateicīgus uzdevumus. Tādējādi attiecībā uz Lisabonas līguma ratifikāciju jums ir jānodrošina, ka neviena dalībvalsts, izņemot Īriju, nerada sliktu piemēru saistībā ar referenduma organizēšanu; tas attiecas arī uz valstīm, kas izteikušas stingru apņemšanos šādi rīkoties. Savā ziņā tas ir solis atpakaļ, tas notiek laikā, kad ES pilsoņiem un iestādēm vajadzētu vairāk tuvināties. Atklāti runājot, jūs bijāt pelnījuši cildenākus mērķus.

Sociālā līmenī prezidentūra vispirms saskarsies ar sarežģīto uzdevumu, kas paredz atkārtoti iekustināt divus simboliskus direktīvu projektus — vienu par darba laiku un bēdīgi slavenajām atteikšanās tiesībām, un otru par pagaidu darbu un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Šī prezidentūra nevarēs izvairīties arī no svarīgajām apspriedēm par to, kā jārīkojas pēc nesen pieņemtajiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem Laval/Vaxholm un Viking Line lietās, kas sociālo dempingu padara par likumīgu. Turklāt mūsu grupa ir pieprasījusi, lai debates par šo jautājumu iekļautu nākamās Eiropas Parlamenta sesijas darba kārtībā. Tas pilnībā atkal aktualizē to problēmu, kas ir saistīta ar tā saukto Bolkesteina (Bolkestein) direktīvu un līguma noteikumiem, kuri ir tās pamatā. Ar jaunā dokumenta, kurā ietverti visi šie noteikumi, ratifikāciju saistītā procesa vidū tas rada īstu sajukumu.

Visbeidzot, atgriežoties pie sociālās jomas, Eiropa saskaras ar pieaugošām prasībām attiecībā uz lielāku atalgojumu. Tās pievienotās vērtības daļa patiešām ir samazinājusies par dažiem desmitiem. Tā nekad nav bijusi tik maza, un uz to ir norādījusi pat finanšu prese. Tomēr nesen Eiropas Centrālā banka draudēja paaugstināt procentu likmes, ja šī prasība, lai cik likumīga tā būtu, tiks izpildīta, neskatoties uz to, ka peļņa nekad nav bijusi tik liela, kā to atzīst speciālisti. Ja mēs šo jautājumu neiekļausim darba kārtībā, drīzumā šī situācija kļūs nekontrolējama. Es atgādinu, ka Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūras kopīgā dokumenta 68. punktā ir uzsvērts, ka, es citēju, „trīs prezidentūru visaptverošajiem mērķiem ir jāstiprina Eiropas sociālais modelis kā Lisabonas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa”. Kā teikts senā parunā — apetīte rodas ēdot.

Vēl komentārs par citu delikātu tēmu — par nelegālajiem migrantiem. Pašreizējā redakcijā direktīvas projekts par migrantu atgriešanos ir tāds, ka cilvēktiesību aizsardzības organizācijas to varētu nosaukt par „necilvēcīgo direktīvu”. Ja šī direktīva tiks pieņemta pašreizējā redakcijā, uz labajiem nodomiem, ko ES izteikusi saistībā ar starpkultūru dialogu, tiks mesta cietsirdības ēna.

Nobeigumā es vēlētos pieminēt Kosovas problēmu. Pirms tiek pieņemts kāds lēmums, droši vien būtu pamatoti lūgt precizējumu par trim saistītiem jautājumiem. Pirmkārt, kā izskaidrot to, ka septiņu gadu laikā, izmantojot starptautiskās sabiedrības piešķirto divus miljardus eiro lielo atbalstu, nav panākta ekonomiskā attīstība, pastāvīgi valda nabadzība, bezdarba līmenis ir 50 %, turklāt plašumā vēršas korupcija un mafijas tīkls? Otrkārt, kā izskaidrot to, ka 17 000 NATO karavīri nav spējuši novērst desmitiem pareizticīgo baznīcai piederošu ēku sagraušanu, simtiem pie minoritātēm piederošo Kosovas iedzīvotāju nolaupīšanu un noslepkavošanu un tūkstošiem citu cilvēku piespiedu izsūtīšanu trimdā? Visbeidzot — kā vienpusējā deklarācija par Kosovas neatkarību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes Kosovā (UNMIK) aizvietošana ar Eiropas Savienību atrisinās šīs ārkārtīgi nozīmīgās problēmas, vienlaikus nodrošinot stabilitāti Balkānu reģionā? Es labprāt dzirdētu jūsu atbildes.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties pašreizējam priekšsēdētājam par mūsu jauko vizīti Slovēnijā pirms Ziemsvētkiem. Pašreizējais priekšsēdētāj, es ceru, ka jūs vadīsiet Eiropadomi labāk, nekā sanāksmi ar grupu vadītāju piedalīšanos: jūs sev piešķīrāt lielāko daļu no runām paredzētā laika, un jūs nepateicāt neko tādu, ko mēs jau nezinātu iepriekš; jūs neļāvāt saviem ministriem, kas, es ceru, pārzina savus tematus, atbildēt uz lielāko daļu no mūsu jautājumiem; un jūs pēc tam neatsūtījāt arī rakstiskas atbildes. Parlamentā ietilpst arī opozīcija ar noteiktām tiesībām.

Vakar es saņēmu lūgumrakstu no 571 Slovēnijas žurnālista, kurā jūs tiekat kritizēts par preses brīvības neievērošanu. Vai jūs atļausiet veikt neatkarīgu izmeklēšanu?

Pagājušajā nedēļā ziņoja, ka jūs esat lūdzis Portugālei atcelt iespējamo referendumu, ko atbalsta Portugāles vēlētāju vairākums. Vai es drīkstu atgādināt jums par Nicas Līgumu, kas prasa, lai visi jūsu pieņemtie lēmumi būtu, cik iespējams, tuvināti pilsoņiem? Referenduma atcelšana ir šī panta pārkāpums. Dalībvalstis var kritizēt nevis sodīt, jo ratifikācija tomēr ir valsts kompetence. Prezidentūras un Eiropas Komisijas uzvedība ir Kopienas lieta. Jums jāņem vērā valsts ratifikācijas procedūras. Ja jūs kaut ko sakāt, jums jāatgādina dalībvalstīm par kopīgām juridiskām saistībām pieņemt tiesību aktus tik tuvināti pilsoņiem, cik iespējams.

Jūs pārkāpjat Līgumu, tāpat kā to dara Eiropas Komisija, ja tā nerīkojās kā šī Līguma panta sargātāja. Jūs esat premjerministru politiskās vienošanās par referenduma atcelšanu dalībnieks. Šī vienošanās ir uzskatāma par Līguma pārkāpumu. Komisijai bija jāiebilst pret to, nevis jāatbalsta mēģinājums izvairīties no Eiropas tautām. Izlasiet vēlreiz Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu: „lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”. Cik tas būtu brīnišķīgs domu grauds, ja tas tiktu īstenots!

Par Lisabonas līgumu tika nolemts tik slēgtā veidā, cik vien iespējams, un tik attālināti no vēlētājiem, cik vien iespējams. Tagad šķiet, ka tikai Īrija var glābt mūsu Eiropas demokrātiju. Bet Padome varētu vismaz publicēt Lisabonas līguma konsolidēto versiju, lai jūs varētu izlasīt to, ko esat parakstījuši. 2007. gada 17. decembrī Ungārija parakstīja tekstu, ko tā pat nebija saņēmusi! Šis nav veids, kā pieņemt pilsoņiem vai Parlamenta deputātiem tuvinātus lēmumus.

  Priekšsēdētājs. − J.-P. Bonde, mēs vēršamies pie jums kā grupas priekšsēdētāja un lūdzam nodrošināt, lai jūs un jūsu kolēģi Parlamenta sēžu zālē uzvestos kā tas pieklājas deputātiem. Jums ir pilnas tiesības stāties pretī problēmām, nevis tikai uzbrukt citiem!

(Aplausi)

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, kā deputāts no Karintijas, kas atrodas ļoti netālu no Slovēnijas, man ir īpašs gods un prieks par to, ka tauta, kas vēl pirms 20 gadiem atradās komunisma jūgā, tagad ir atbildīga par Eiropas Savienības vadību sešu mēnešu garumā. Tas man ir pierādījums, ka Eiropas integrācija, kas ved mūs prom no 20. gadsimta katastrofām, ir pareizais ceļš uz brīvību un vienotību.

Attiecībā uz to, ko teica Slovēnija, proti, ka tās galvenais mērķis ir šīs prezidentūras laikā izvirzīt visas bijušās Dienvidslāvijas valstis par Eiropas Savienības kandidātvalstīm, es uzskatu, ka tas ir pareizi, turklāt tas ir svarīgi, lai noslēgtu Eiropas teritoriālās integrācijas procesu, tā sakot. Es uzskatu, ka tas ir daudz svarīgāk par, piemēram, pievienošanās sarunām ar tādām valstīm kā Turcija, kuras lielākā teritorijas daļa atrodas Anatolijā, Āzijā.

Es uzskatu, ka šis process, kurā visas bijušās Dienvidslāvijas valstis tiek izvirzītas par Eiropas Savienības kandidātvalstīm, pirmkārt, jāīsteno tā, lai eiropiešiem būtu iespēja darboties bez Eiropai nepiederošu valstu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas, ietekmes. Es ceru, ka Slovēnija spēj, pirmkārt un galvenokārt, ņemt vērā Horvātijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai; es ceru, ka tie konflikti, kas izveidojušies starp Horvātiju un Slovēniju attiecībā uz zvejas zonām, tam neradīs nekādus šķēršļus, jo šī bijušās Dienvidslāvijas valsts, proti, Horvātija, līdzīgi kā Slovēnija, neapšaubāmi ir valsts, kas visvairāk ir gatava pievienoties Eiropai, tā ir gatava demokrātijas ziņā, turklāt tā ir Centrāleiropas valsts.

Attiecībā uz Kosovas jautājumu, kas neapšaubāmi visvairāk apgrūtinās Padomes Slovēnijas prezidentūras darbu, mums, no vienas puses, jāņem vērā visu nacionālo grupu pašnoteikšanās tiesības, vairākuma albāņu tautības Kosovas iedzīvotāju tiesības, bet, no otras puses, — arī serbu vēsturiskās tiesības. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Kosovas gadījumā tiek izveidota ASV satelītvalsts, tāpat nedrīkst pieļaut, ka Serbija nokļūst Maskavas rokās, Kremļa pakļautībā. Kosovas autonomija nedrīkst kļūt par precedentu Ziemeļkipras Turku Republikai. Par mērķi jānosaka stabilitāte Balkānu reģionā un Eiropas teritoriālās integrācijas pabeigšana.

Ļaujiet man pievērsties Slovēnijas un Austrijas divpusējai problēmai — tas ir strīdīgais jautājums par topogrāfiskajām zīmēm Karintijā. Es ceru, ka Austrijas federālā valdība drīzumā atradīs taisnīgu risinājumu, kas apmierinās izcili labi aizsargāto slovēņu minoritāti Austrijā. Tāpat es ceru, ka Slovēnija atradīs prātīgu risinājumu attiecībā uz Slovēnijā dzīvojošo vāciski runājošo austriešu minoritāti un atzīs šos cilvēkus par vietējo minoritāti, un ceru, ka Austrijas un Slovēnijas kultūras konvencija šajā saistībā var būt ļoti nozīmīgs solis attiecību risināšanā.

  Mihael Brejc (PPE-DE). – (SL) Dāmas un kungi, Slovēnijas prezidentūras programmā ir ietvertas visas pašreiz būtiskās tēmas un tā ir labs pamats šo sešu mēnešu darbam. Iekļaujoties tikai divās minūtēs, es aprobežošos ar vienu jomu, t.i., pilsoņu brīvību, tiesvedību un iekšlietām. Es ceru, ka Slovēnijas prezidentūra pienācīgu uzmanību veltīs tam, lai sekotu, kādu ietekmi rada informācijas sistēma „SIS 1 visiem”, un paātrinātu „SIS 2” sistēmas īstenošanu.

Kopējās patvēruma un imigrācijas politikas pamatā jābūt ciešai sadarbībai starp tranzīta un izcelsmes valstīm. Lai atrisinātu šo problēmu, patlaban tiek izmantoti 27 dažādi režīmi un pieejas, un, protams, mums nav ilūziju par to, ka tik sarežģītu jautājumu varētu atrisināt tik īsā laikā. Tomēr mums ir jātiek galā ar šo sarežģīto uzdevumu.

Trešā joma ir sadarbība ar „Frontex” aģentūru; attiecībā uz to Slovēnijas prezidentūra, pamatojoties uz Komisijas ziņojuma analīzi, sagatavos pamatnostādnes par šīs aģentūras turpmāko darbību. Ceturtā joma attiecas uz Eiropas vīzu politikas steidzamo saskaņošanu un tāda tiesiskā pamata izveidi, kas vajadzīgs, lai sāktu darboties Eiropas vīzu informācijas sistēma.

Līdz šim visās prezidentūrās viens no galvenajiem virzieniem bija organizētās noziedzības un terorisma apkarošana. Es atbalstu piedāvātos pasākumus un ierosinu beidzot sākt risināt arī tos jautājumus, kas saistīti ar terorisma cēloņiem.

Slovēnija ir viena no veiksmīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm e-administrācijas un administratīvo šķēršļu likvidēšanas jomā. Tādēļ es ceru, ka savas prezidentūras laikā Slovēnija ar savu labo praksi jebkurā jomā iepazīstinās arī citas dalībvalstis. Es ceru arī uz Slovēnijas prezidentūras, Parlamenta un Komisijas efektīvo sadarbību, un esmu pārliecināts, ka pēc Slovēnijas prezidentūras termiņa varēs teikt, ka Eiropas Savienība ir pavirzījusies uz priekšu.

  Borut Pahor (PSE). – (SL) Es esmu lepns, ka Slovēnijas premjerministrs šodien uzrunā Eiropas Parlamentu, esot Eiropadomes priekšsēdētāja amatā. Kā jau premjerministrs norādīja, tas ir apliecinājums ne vien dramatiskajām pārmaiņām, ko pēdējo 20 gadu laikā nācies piedzīvot Slovēnijai, bet arī gandrīz neiedomājamajām pārmaiņām, kam mēs paši esam kļuvuši par lieciniekiem Eiropā šajā īsajā vēstures periodā.

Ļubļanā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks teica, ka Slovēnijas Eiropadomes prezidentūras sākums nozīmē beigas Eiropas Savienības sadalījumam vecajās un jaunajās dalībvalstīs.

Es vēlētos turpināt šo skaisto domu un teikt, ka vēl nesen mēs varējām vienīgi klausīties, ko no Eiropas Savienības gaida ES kandidātvalstis un jaunās dalībvalstis. Savukārt tagad Eiropai ir tiesības jautāt Slovēnijas premjerministram un Slovēnijai kā prezidentūrai, ko Eiropa var gaidīt no Slovēnijas. Manuprāt, mēs esam aculiecinieki ārkārtējam vēsturiskam notikumam, kam būs simboliskas un reālas sekas.

Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka mēs varam cerēt uz vislielāko ieguldījumu, ko var sniegt Slovēnija. Manuprāt, Slovēnija ir labi sagatavojusies un pilnībā koncentrējusies uz savu starptautisko lomu un Eiropadomes prezidentūru.

Es vēlētos pateikties savam kolēģim M. Schulz par atbalstu, ko mūsu grupa izteica Slovēnijas prezidentūrai, un kā Slovēnijas lielākās opozīcijas — sociāldemokrātu — partijas priekšsēdētājs es vēlētos pārliecināt šajā respektablajā Parlamenta sēžu zālē esošos, ka saistībā ar parlamentārajām vēlēšanām, kas notiks pēc Slovēnijas Eiropadomes prezidentūras termiņa beigām, es neizmantošu Slovēnijas prezidentūras Eiropas politiku, lai padarītu to par mērķi vai upuri attiecībā uz mūsu kopīgajiem centieniem nodrošināt Slovēnijas panākumus šī svarīgā starptautiskā uzdevuma izpildē. Premjerministra panākumi būs Slovēnijas premjerministra, proti, visas Slovēnijas un arī mani, panākumi.

Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūras termiņa beigās mēs spēsim nodrošināt, ka, kā to jau kāds minēja, Eiropas Savienībā nav nozīmīgāku vai nenozīmīgāku dalībvalstu; ir tikai tādas, kas ir mazāk vai vairāk veiksmīgas savu ES prezidentūras pienākumu izpildē. Es novēlu, lai premjerministram un Slovēnijas valdībai uzspīd veiksme, lai viņi gūst panākumus, kļūstot par vienu no veiksmīgākajām prezidentūrām!

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Premjerministr, jūsu ierašanās un uzstāšanās šodien iezīmē pēdējā posma sākumu attiecībā uz pilnīgu Slovēnijas integrāciju Eiropas Savienībā. No 11 jaunajām dalībvalstīm Slovēnija ir pirmā valsts, kas spējusi pārņemt prezidentūru. Tā ir liela priekšrocība gan Slovēnijai, gan Eiropai, un es vēlu jums lielus panākumus šīs prezidentūras laikā!

Tomēr prezidentūras uzdevums ir grūts, un tāpēc es vēlos pajautāt jums par netaisnībām, kas notiek Eiropas Savienībā. Šis jautājums ir adresēts ne vien jums, bet arī Parlamenta priekšsēdētājam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās 10 valstis. Patiesībā tās bija tikai deviņas ar pusi valstis, jo ES pievienojās tikai viena Kipras daļa. Pēc diviem gadiem mēs paziņojām par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos un atkal aizmirsām par Kipras ziemeļu daļu. Pat tagad, pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās, mēs neizsakāmies par Kipru.

Premjerministr, šodien jūs runājāt par Rietumbalkāniem, Ukrainu, Moldovu, Kaukāzu un Ziemeļāfriku, nevienā brīdī nepieminot jautājumu par Kipras ziemeļu daļu. Viņi it kā paliek neievēroti, tiek izsvītroti, un tas nav labi. Taisnība, Ļubļanā jūs sākāt dialogu starp kultūru un reliģiju pārstāvjiem. Un apgabals, kurā mēs varētu panākt patiešām lielus panākumus, ir tieši Kipra. Kiprā ir jārisina dialogs starp kultūru un reliģiju pārstāvjiem, lai tiem 200 000 nevainīgajiem cilvēkiem būtu iespēja kļūt ar Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Turklāt nesen Kipra ir piekritusi izmantot eiro par savu jauno valūtu. Tomēr ziemeļu daļā viņi joprojām izmanto liru.

Un visbeidzot, premjerministr, kad jūs runājāt par to, ka tikāt saukts pie atbildības un tiesāts svešvalodā, es drīzāk teiktu, ka tas notika serbu-horvātu jeb serbu valodā. Daži cilvēki, kas atrodas šajā sēžu zālē, varētu nodomāt, ka jūs tikāt tiesāts krievu valodā. Bet nobeigumā es vēlreiz gribētu jums novēlēt savas prezidentūras laikā gūt absolūtus panākumus!

  Adam Bielan (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt premjerministru J. Janša sakarā ar Eiropas Savienības prezidentūras pārņemšanu. Eiropas integrācijas procesā šis ir vēsturisks brīdis, jo tā ir pirmā reize, kad prezidentūras vadību pārņem jaunā dalībvalsts.

Slovēnija ir valsts, ko vairākas reizes ir skārusi robežu maiņa mūsu kontinentā. Tādējādi tas ir labs piemērs Eiropas apvienošanai ne vien no ekonomiskā, bet arī ģeopolitiskā aspekta.

Tāpēc es ticu, ka nākamie seši mēneši būs rezultatīvi, stabilizējot situāciju Rietumbalkānu reģionā. Ceru, ka šajā periodā Eiropas Savienības kaimiņattiecību un paplašināšanas politika būs prioritāte. Es paļaujos uz to, ka ar lielāku sapratni tiks ņemti vērā arī mūsu Austrumu kaimiņu, Ukrainas, centieni.

Es priecājos dzirdēt, ka enerģētikas politika arī būs viena no Slovēnijas prioritātēm. Tomēr mēs pārāk labi zinām, ka droša Eiropa nevar pastāvēt, ja nevaram garantēt energoapgādes drošību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka turpmāk kāds pret Eiropu izmanto šantāžu attiecībā uz enerģiju, un es esmu pārliecināts, ka Slovēnija, valsts, kas atradusies komunisma jūgā vairāk nekā 40 gadus, to lieliski saprot.

  Elly de Groen-Kouwenhoven (Verts/ALE) – Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Slovēniju un sveicu premjerministru J. Janša: tikai četrus gadus Eiropas Savienības dalībvalsts un jau Eiropas prezidentūra. Tas nozīmē darbu un atbildību, bet tas ir arī uzticēšanās pierādījums jūsu jaunajai valstij, pašreizējais priekšsēdētāj.

Mani – mūs, man jāsaka, uztrauc un sagādā vilšanos tas, ka iespaidīgs skaits Eiropas Parlamenta deputātu no ļoti dažādām valstīm un grupām vēl nav saņēmuši skaidru atbildi uz savu atkārtoto pieprasījumu par to, vai Slovēnija uzņemas organizēt pirmo ikgadējo romu konferenci. Liels pasākums, bet arī milzīgs izaicinājums – un jūs neesat vieni. Eiropas Komisija ir piedāvājusi finansiālu atbalstu. Morālo atbalstu sniedz Eiropadome, 50. punkta secinājumos uzsverot, ka ES ir jāsper konkrēti soļi romu jautājumos.

Loģistikas atbalstu sniedz Eiropas romu kopiena, kas izteica vēlmi cieši sadarboties, kur vien tas iespējams. Politisko atbalstu sniedz daudzi Eiropas Parlamenta deputāti no dažādām Parlamenta grupām, kas saprot Eiropas aizmirsto tautu, romus, no kuriem daudzi vēl arvien, būdami pēdējo Balkānu karu upuri, dzīvo kā bēgļi dažādās Eiropas valstīs.

Slovēnija tik tikko izglābās, bet tā ir lielā mērā pieredzējusi brīvības un drošības trūkumu. Es ceru, ka Slovēnija uztvers pirmās ikgadējās romu konferences organizēšanu kā goda pienākumu. Tā zina, ka tai ir daudz atbalstītāju – un varbūt man jāsaka – līdzjutēju.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu novēlēt visu to labāko Slovēnijas prezidentūrai. Šodien patiešām ir vēsturiska diena. Es ne mirkli nešaubos par Slovēnijas, kā mazas valsts, spējām veiksmīgi vadīt prezidentūru.

Pašreizējais priekšsēdētāj, es ceru, ka jūsu attieksme ir ļoti nopietna, sakot, ka jūs vēlētos redzēt tādu Eiropu, kam patiešām rūp, un tādu Eiropu, kurā pilsonim ir centrālā vieta. Man jāsaka jums, ka tas īstenībā prasītu radikālas pārmaiņas mūsu attieksmē un mūsu politikas saturā gan šajā iestādē, gan visās Eiropas Savienības iestādēs, ja mēs nopietni gribētu to no retorikas pārvērst par realitāti.

Es piekrītu iepriekš izteiktajām bažām par to, ka dalībvalstīs netiks rīkoti referendumi par Lisabonas līguma jautājumu. Manas valsts jurisdikcija paredz, ka referendums notiks un cilvēkiem būs iespēja reālā veidā novērtēt savas domas par to, kā šis projekts virzās un attīstās.

Pašreizējais priekšsēdētāj, Īrijā jūs izraisījāt kaut ko līdzīgu sensācijai: mediji ziņoja, ka jūs esat teicis, ka ir svarīgi neuzsākt dažas diskusijas, kas varētu radīt problēmas mūsu valstī. Tas norāda mums, ka jūs ierosināt atlikt pretrunīgus un sarežģītus jautājumus. Mēs gribētu zināt, kādi ir šie jautājumi?

Ja mēs nopietni attiecamies pret demokrātiju Savienībā, ja mums ir nopietna attieksme pret Savienību, kam rūp, mums noteikti jānodrošina, ka cilvēkiem tiek pilnībā sniegta informācija par politikas iniciatīvām un virzienu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Premjerministra kungs, vēl nesen jūs teicāt, ka Eiropas Savienību vieno ne vien kopēja ekonomika un politika, bet arī kopējas atmiņas, kultūras un jaunrades vērtības. Es tam piekrītu.

Es sūtu jums, premjerministra kungs, sveicienus no Polijas, Ādama Mickēviča dzimtenes. Šis pravietis, kā viņu nodēvēja franči, reiz jautāja: „Slāvi, ko jaunu jūs varat piedāvāt? Ko jūs varat dot pasaulei?” Viņš vēlējās pateikt, ka kristīgās vērtības ir īpaši dziļi iesakņojušās atsevišķu Eiropas tautu kultūrā, un visas kristīgās pasaules progresā ietilpst šo tautu progress. Eiropu — tautu māti — vieno kristīgā kultūra gan Rietumos, gan Austrumos. Šeit, Parlamentā, Francijas prezidents Valéry Giscard D’Estaing man nesen teica, ka viņš vienmēr ir atbalstījis, lai Eiropas konstitūcijā tiktu iekļauta atsauce uz kristiešu Dievu.

Premjerministra kungs, jums bija taisnība, kad teicāt, ka Eiropas Starpkultūru gads ir iespēja Eiropai stiprināt sevi ar kultūras palīdzību. Jean Monnet, kas tagad atdusas Parīzes Panteonā, mēdza teikt, ka viņš sāktu ar kultūru, ja viņam būtu iespēja sākt visu no gala. Kā mēdza teikt profesors Tadeusz Zieliński, kurš tika apglabāts Šondorfā, netālu no Minhenes, — kristīgā kultūra un reliģija izpaužas cilvēces alkās. Tāpēc ļausim Slovēnijai, šai mazajai ES valstij, strādājot Eiropā kristīgās kultūras vārdā, izpaust šīs alkas. Tā, kristīgā kultūra, ir jūsu valsts, ES dalībvalsts, varenība, tā ir mūsu slāvu ES valstu varenība.

(Priekšsēdētājs izslēdz skaļruni.)

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, es esmu gandarīts, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas risināt jautājumu par klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, kā arī drošas un ilgtspējīgas enerģijas politiku. Domāju, ka ir pienācis laiks mums noņemt zaļo populistu brilles un atbrīvoties no nepamatotām bailēm, kas saistītas ar kodolreaktoriem. Mums ir iespēja vairs neiztukšot mūsu pilsoņu kabatas, izsniedzot amorālas emisiju tirdzniecības atļaujas, kas nav nekas citas kā izdabāšana lielākajiem piesārņotājiem. Mums ir iespēja attiekties no absurdajiem nodokļiem par degvielas daļiņām, kā arī tehniskajiem pseidorisinājumiem, kuru izdevumi krietni pārsniedz to peļņu.

Dāmas un kungi, atbilstīgi apstiprinātiem zinātniskiem secinājumiem kodolenerģētika ir tāda enerģētikas forma, kuras ražošanā neizdalās CO2 un līdz minimumam tiek samazināta klimata pārmaiņu problēmas saasināšanās. Tā ir arī lētākā zema oglekļa dioksīda satura enerģija, tās ražošana ir droša un uzticama. Turklāt kodolenerģētika samazina valsts atkarību no degvielas piegādes valstīm, kurās ir nestabila situācija. Esmu pārliecināta, ka mums ir jāveic investīcijas pētniecībā, attīstībā un izglītībā kodolenerģētikas jomā, ja vēlamies rīkoties ES pilsoņu interesēs un risināt klimata pārmaiņu jautājumu.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Slovēnijas prezidentūru saistībā ar tās visaptverošo programmu, trīs Padomes prezidentūru programmas pēdējo posmu, kā arī veiksmīgo jūsu valsts attīstību.

Jūsu valsts ietilpst Šengenas zonā un eirozonā, un tā patiešām ir vēsturiska Padomes prezidentūra, un es lūdzu jūs nestrādāt tā, kā strādājuši citi pirms jums, un neiesniegt tādu programmu, ko pat liela valsts nespētu īstenot sešos mēnešos. Kā mazāka valsts jūs varat rēķināties ar lielāko valstu un Eiropas Parlamenta solidaritāti. Tomēr es gribētu lūgt, lai jūs nepārcenšaties. ANO reformu noteikti nebūs iespējams īstenot sešos mēnešos, kad Padomi vadīs Slovēnija.

Joprojām nav atrisinātas dažas ļoti neatliekamas problēmas; dažas no tām jūs jau minējāt. Vissarežģītākais būs Kosovas jautājums. Arī attiecībā uz šo jautājumu jūs atrodaties īpaši sarežģītā situācijā. Cits jautājums skar iekšējā enerģētikas tirgus turpmāko attīstību, nolīgumu ar Krieviju — tās ir prioritātes, kuras jums būs jāspēj atrisināt praktiski. Un, ja jūs gūsiet panākumus saistībā ar Lisabonas līguma ratifikāciju, prezidentūras sešu mēnešu termiņa beigās jūs varēsiet teikt: „Jā, mums kā pirmajai valstij no bijušā komunistu bloka ir izdevies izveidot šo Padomes prezidentūru par pozitīvu labklājības, brīvības un miera paraugu.”

Nobeigumā — neliela piezīme par mūsu kolēģi M. Schulz, kurš vairs neatrodas šeit. Viņš runāja par Sociāldemokrātu grupu (Vācijā viņš par to nerunā), tomēr mēs zinām, ka viņš par to ir runājis. Beigās viņš brīdināja par ekstrēmi labējiem spēkiem, it kā komunisms būtu pieskaitāms pie labējo ekstrēmistu sistēmas! Ja es pareizi viņu citēju, viņš jums deva arī uzdevumu sekmēt Turcijas pievienošanos ES. Komisija jau ir apstiprinājusi, ka šis jautājums vienlīdz attiecas uz divām valstīm — Horvātiju un Turciju. Neiesaistieties! Atstājiet šo jautājumu lielākām valstīm, kas to nav spējušas atrisināt līdz pat šai dienai. Ja jūs koncentrēsieties uz Rietumbalkāniem, jūs jau tā būsiet izdarījuši daudz laba Eiropai un, iespējams, gūsiet vairāk panākumus saistībā ar šo jautājumā, nevis tad, ja mēģināsiet atrisināt Turcijas problēmas

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr, neaprobežojieties tikai ar Balkānu jautājuma risināšanu! Turpiniet Eiropas prezidentūru! Tomēr es sākšu ar mazākiem jautājumiem, un ceru, ka mana valsts, Austrija, arī sniegs efektīvu ieguldījumu jūsu prezidentūras darbā, risinot joprojām aktuālās problēmas, kas attiecas uz slovēņu minoritāti Austrijā, un ka slovēņu minoritāte beidzot kļūs patstāvīga.

Kā referents par Horvātijas jautājumu es patiešām ceru, ka Horvātija spēs panākt lielu progresu jūsu prezidentūras laikā. Šis jautājums ir jāsekmē gan jums, gan Horvātijai. Ceru, ka savas prezidentūras laikā jūs īstenosiet ar premjerministru I. Sanader noslēgto līgumu, un, trešai pusei to izvērtējot, tiks atrasts risinājums strīdīgajam robežu jautājumam. Ceru, ka Horvātija pieliks lielākas pūles un attiecībā uz ekoloģisko zvejas zonu tiks pildīts solījums, kas paredz nepaplašināt šo zonu, tādējādi neietverot tajā Horvātiju un Itāliju.

Lielākā problēma, protams, ir Kosova, un, manuprāt, jūs esat uz pareizā ceļa. Jūs rīkojaties piesardzīgi, mierīgi, bet mērķtiecīgi. Tas ir risinājums, pēc kāda mēs tiecamies saistībā ar Kosovu, jo, būšu atklāts — Kosovas un Serbijas līdzāspastāvēšana nav iespējams un saprātīgs risinājums. Tomēr tas nenozīmē, ka mums nerūp Serbijas intereses un mēs nevaram saprast, kāpēc Serbijai ir lielas problēmas šajā jautājumā. Lai vai kā, viena lieta mums skaidri jāpaziņo Serbijai, jo īpaši premjerministram V. Koštunica, — mēs uzskatām, ka Serbijas nākotne, domājot ar to demokrātisku Serbiju, kas sadarbojas arī ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY), ir saistīta ar Eiropu! Ja V. Koštunica uzskata, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar Krieviju, tā ir viņa problēma, bet es nedomāju, ka serbu tauta viņam piekristu.

Tādēļ jūsu prezidentūras laikā mums jāsūta Serbijai skaidrs signāls — šajā jautājumā jums jāizdara izvēle starp Krieviju un Eiropas Savienību. Mēs izsakām vienkāršu piedāvājumu visam reģionam, jo īpaši Serbijai, turpināt ceļu uz Eiropas Savienību saprātīgā laika periodā. Tas ir ārkārtīgi apjomīgs uzdevums, bet esmu drošs, ka jūs ar to labi tiksiet galā!

(Aplausi)

  Lena Ek (ALDE) – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apvienot divus pavasara sanāksmes tematus. Pirmām kārtām, klimata pārmaiņas un enerģētikas pakete. Protams, ir ļoti grūti, ja jāpāriet no mērķiem uz līdzekļiem. Tas rada slogu visām mūsu dalībvalstīm. Tomēr tā ir lieta, kas mums ir jādara. Es gribētu uzsvērt divas jomas, kur mums jābūt ļoti piesardzīgiem, uzsākot sarunas par šo „zaļo” paketi.

Pirmā joma ir sociālie jautājumi. Šajā sanāksmē mēs esam daudz apsprieduši Lisabonas stratēģiju un ekonomikas attīstības savienošanu ar ilgtspējīgu sociālo attīstību un vides jautājumiem. Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga ekonomiskā attīstība būtu atspoguļota „zaļajā” paketē, kad tā nākamnedēļ tiks iesniegta.

Otra joma ir tehnoloģiskā neitralitāte. Slovēnija ir mežsaimniecības valsts tāpat kā mana valsts, Zviedrija, un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai jūs apsvērtu visus dažādos alternatīvos degvielas veidus un varētu izraudzīt un izvēlēties, lai šajā lietā būtu pilnībā novatoriska pieeja. Neaizmirstiet metanolu un celulozi!

Visbeidzot, Lisabonas stratēģijai jābūt klimata un ekonomiskās attīstības apvienojumam. Pavērojiet transporta nozari, kas ir lielisks paraugs tam, kā vilcienu un automobiļu jomā var ne tikai panākt ekonomisku attīstību un labāku iekšējo tirgu, bet arī enerģētikas paketes mērķus. Tikai uzsākot darbu pie tā, nesasniedzamais var kļūt sasniedzams. Es novēlu jums vislielāko veiksmi pasaulē, pašreizējais prezident!

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnija ir pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas uzņemas Eiropas Savienības prezidentūru. Šī prezidentūra tiek pārņemta 2008. gadā, kas noteikts par Starpkultūru dialoga gadu, tādēļ tas ir viens no programmas galvenajiem jautājumiem. Tomēr jāatceras, ka šāds dialogs ir iespējams vienīgi tad, ja tajā iesaistītajām pusēm ir spēcīga kultūras identitātes izjūta un vēlme dalīties savā labumā ar citām pusēm.

Eiropas kultūras pamatā ir kristietība, tāpēc kristīgās vērtības ir jāsekmē un jāstiprina, nevis jāgrauj. Šādu pozitīvu pieeju ir grūti saskatīt vissvarīgākajos ES dokumentos, kas jau ir pieņemti, piemēram, Pamattiesību hartā un Reformu līgumā. Tajos nav nekādas atsauces uz Eiropas kristīgajām saknēm. Par šo jautājumu nav arī notikušas nopietnas debates Eiropas Parlamentā.

Šajā saistībā ir jāšaubās, vai Eiropas Savienība, atstājot šo jautājumu novārtā un tādējādi iznīdējot savas saknes, ir pietiekami sagatavojusies starpkultūru dialogam, kurā piedalīsies spēcīgi partneri no citiem pasaules reģioniem.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā teica J. M. D. Barroso, Slovēnijas prezidentūra simbolizē vēsturisku sasniegumu un tas ļauj mums pārdomāt Eiropas un Balkānu reģiona attiecības. Šīs attiecības, protams, ir kritizētas, daļēji ar sadalīšanos saistītu aspektu dēļ, un Eiropai tagad ir jādarbojas pretējā virzienā, veicinot mieru un tuvināšanos, ko sekmē ciešas attiecības ar Eiropu.

Tāpēc mums ir jāizvairās no vienpusējas darbības Kosovā, attiecībā uz kuru ir jāīsteno kopēja Eiropas politika, kā to jebkurā gadījumā paredz jaunais līgums. Mums jāatrisina šīs ar ārējām robežām saistītās problēmas, ko radījusi dažu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Mums jāīsteno aktīva politika attiecībā uz sociālo, ekonomisko un vides integrāciju, kas ietver visu reģionu, turklāt, atklāti runājot, kodolenerģētiku es nesaskatu kā enerģijas problēmu risinājumu.

Nobeigumā es vēlētos atgādināt Slovēnijas prezidentūrai par „izdzēsto” problēmu, proti, par tiem bijušās Dienvidslāvijas pilsoņiem, kuriem Slovēnijā joprojām ir pilsonības problēmas; tās noteikti ir jāatrisina.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, kad mēs bijām bērni, mums ļoti spilgti stāstīja par to, kā ģenerālis Tito traucās pa Belgradas ielām un ļaudis skrēja malā — ielas bija slēgtas, nedarbojās nekādi satiksmes noteikumi. Mūsu naivajā domāšanā tas bija šīs sistēmas patvaļības un nežēlības iemiesojums.

Vēlāk mēs pamanījām, kā patvaļīgi tiek ierosinātas lietas pret disidentiem, pret tiem, kas kritizēja valsti, no kuras tiem bija iespēja aizbēgt. Tagad jūs esat šeit un jūsu prieks ir saprotams, tomēr saglabājiet modrību! Šajā situācijā Tito lomā ir, piemēram, mūsu ģenerālsekretārs Harald Rømer, vismaz par to liecina viņa attieksme — viņš traucas caur Strasbūras pilsētu un neuztraucas par sekām, pat ja viņa ātrums ir 100 km/h, un arī tagad cilvēki skrien malā. Un diemžēl pat Eiropas Savienībā pret nevēlamiem kritizētājiem patvaļīgi tiek ierosinātas lietas.

  Priekšsēdētājs. − Es stingri noraidu šos apvainojumus, kas izteikti Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram.

  Giles Chichester (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sirsnīgi sveikt premjerministru Parlamentā un novēlēt viņam panākumus Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā. Es esmu pārliecināts, ka Slovēnija veiks izvirzīto uzdevumu ļoti prasmīgi.

Es atzinīgi vērtēju to uzsvaru, kas tiek likts uz Lisabonas stratēģijas nākamo pakāpi. Vēl ir daudz jādara, lai pārliecinātu dalībvalstis veikt ekonomiskās reformas, un es ceru, ka prezidentūra atbalstīs lielāku liberalizāciju, darba tirgus reformas un nodrošinās Eiropas uzņēmējdarbībai ieguvumus no globalizācijas. Eiropai jābūt konkurētspējīgākai, tai vairāk jāpievēršas jaunu darbavietu radīšanai un mazāk jānodarbojas ar sociālā modeļa aizsardzību, kas aizkavē nodarbinātības attīstību.

Es vēlos redzēt pasākumus iekšējā tirgus izveides pabeigšanai un, jo sevišķi, telekomunikāciju jomas pilnveidošanu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas pagājušā gada paziņojumu par telekomunikāciju tirgus turpmāku liberalizāciju. Mums tagad ir iespēja atkārtoti izvērtēt pašreizējo sistēmu, lai novērstu trūkumus un plānotu konkurētspējīgāku turpmāko attīstību šai būtiskajai nozarei.

Es ar cerībām gaidu uzklausīšanu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kur es arī esmu PPE-DE grupas pārstāvis, lai uzzinātu, kādi ir prezidentūras nodomi lietu virzīšanā uz priekšu. Es arī atzinīgi vērtēju apņemšanos aktīvi realizēt enerģētikas un klimata pārmaiņu darba kārtību. ES ir noteikusi grūti sasniedzamus mērķus attiecībā uz oglekļa emisijām, un tagad dalībvalstīm ir pienākums turpināt ar reāliem darbiem, un nevis tikai ar vārdiem, lai nodrošinātu, ka pienākumu sadale nebeidzas tikai kā slodzes samazināšana.

Es šonedēļ ar bažām lasīju, ka dažas dalībvalstis mēģina graut ES pagājušā gada nolīgumu par klimata pārmaiņām, un mēs pievērsīsim īpašu uzmanību tam, lai Apvienotās Karalistes valdība pilda saistības, ko tā ir uzņēmusies.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgriezties pie jautājuma par Serbiju. Manuprāt, tā ir laba ideja — izveidot, kā to jau piedāvāja Slovēnijas prezidentūra, tādu darba grupu, kas būtu līdzīga tai, kas izveidota attiecībām ar Horvātiju, lai tādējādi palīdzētu Serbijai pilnībā un efektīvi sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu Hāgā. Cik es par to esmu interesējies, tas varētu arī pavērt iespējas parakstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Es vērsīšos arī pie savas valsts, Nīderlandes, valdības, lai tā sadarbotos un atbalstītu Slovēnijas prezidentūras priekšlikumu, kā arī pārbaudītu, cik efektīvi šis jautājums iepriekš ir risināts attiecībā uz Horvātiju.

Otru komentāru es vēlētos izteikt par mūsu kaimiņattiecību politiku. Ukrainā tagad ir jauna valdība, un ar šo valsti ir jāsāk sarunas par Partnerības un sadarbības nolīguma turpinājumu. Mēs vēlētos uzzināt, kādi ir Slovēnijas valdības priekšlikumi un idejas par to, kādā veidā būtu jānotiek sarunām, kā arī par iecerēto rezultātu. Mēs neatbalstām, ka Ukraina kļūst par dalībvalsti tagad — tas noteikti nav darba kārtībā —, bet ir svarīgi šai valstij piedāvāt kaut ko taustāmāku, proti, sakarus ar Eiropas Savienību.

Tagad es vēlētos pateikt dažus vārdus par Gruziju, citu valsti, uz kuru arī attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Personīgi es uzskatu, ka Eiropas Savienības reakcija uz vēlēšanu rezultātiem un pašām vēlēšanām vērtējama kā pārāk pārsteidzīga un pārāk pozitīva. Pēc šīm vēlēšanās notika plašas demonstrācijas. Joprojām notiek diskusijas par nelikumībām, kas notika saistībā ar šīm vēlēšanām. Uzskatu, ka tagad svarīgi ir Eiropas Savienībai un tās prezidentūrai uzņemties iniciatīvu, lai vismaz sekmētu sakarus starp šīs valsts opozīciju un tās prezidentu G. M. Saakashvili.

Nobeigumā es vēlētos komentēt situāciju attiecībā uz Krieviju. Drīzumā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Šķiet, ka mums ir visas iespējas ar šo valsti iesākt sarunas par jauno partnerības nolīgumu. Mūsuprāt, ar jauno nolīgumu saistītajās sagatavošanās sarunās īpaši nozīmīgs ir jautājums par enerģētikas politikas pārredzamību kopumā.

Mēs arī vēlamies ar Krieviju uzsākt dialogu par demokrātijas kvalitāti šajā valstī un, jo īpaši, tām problēmām, kuras mēs nesen konstatējām saistībā ar vēlēšanu novērošanu, kā arī salīdzināt mūsu un Krievijas skatījumu. Ceru, ka arī šis jautājums tiks ietverts Slovēnijas prezidentūras darba kārtībā.

  Bronisław Geremek (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs ceram, ka 2008. gadā Slovēnijas prezidentūra ļaus Eiropas Savienībai atrisināt Konstitucionālā līguma jautājumu un sagatavoties tā ratifikācijai, kā arī atradīs risinājumu vienai no neērtākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropa, proti, Kosovas problēmai. Tomēr, manuprāt, svarīgi ir pateikt, ka papildus šīm prioritātēm ir arī Slovēnijai labvēlīgi uzdevumi. Par vienu no tādiem uzdevumiem jāuzskata starpkultūru dialogs. Uzskatu, ka šis dialogs ir viena no tām vērtībām, kas veido Eiropas vienotību, turklāt tas nosaka zināmu ģeopolitisko vērtību, kas varētu būt ES politikā.

Manuprāt, šajā īpašajā situācijā Eiropa var uzņemties miera nodrošinātāja lomu pasaulē, kurā, šķiet, valda starptautiska mēroga nekārtības. Turklāt es vēlētos piebilst, ka attiecībā uz Kosovu ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā starpkultūru dialoga problēmu. Tā būs problēma, kas saistīta ar Kosovas nākotni.

Premjerministr, es novēlu Slovēnijas prezidentūrai panākumus!

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, es sveicu Slovēniju sakarā ar ES prezidentūru un vēlu Slovēnijai panākumus, jo īpaši saistībā ar jaunā līguma ratifikāciju!

Nelielā Slovēnijas valsts ir izvirzījusies tālāk par Poliju, un tā mums, poļiem, ir viela pārdomām. Iespējams, izmantojot Slovēnijas piemēru, mazināsies mūsu bailes, kas saistītas ar ES, bet mūsu ticība šī soļa jēgai kļūs stiprāka. Galu galā jūs, premjerministra kungs, pēc Jāņa Pāvila II esat otrais slāvu tautības pārstāvis, kas vadīs visas Eiropas, arī tās Rietumu daļas, kultūru. Pēc 2004. gada paplašināšanās Eiropas Savienība cerēja, ka tai pievienosies jaunas dalībvalstis, nesot līdzi svaigas vēsmas, jaunas zināšanas un jaunu skatījumu, un jums, nākot klajā ar ierosinājumu par ES piekto — zināšanu plūsmas — brīvību, patiešām ir izdevies piepildīt šo cerību.

Jūsu valsts, kas reiz bija daļa no bijušās Dienvidslāvijas, pārzinot kristīgās un islāma pasaules problēmas, noteikti dos impulsu attiecībā uz Kosovas problēmas risinājumu, kas jāpanāk, ievērojot serbu tiesības.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Ar prieku un lepnumu es esmu kopā ar jums šajā svinīgajā brīdī, kurā, protams, valda arī satraukums par atbildību un lielajām iespējām. Esmu pārliecināts, ka savas prezidentūras laikā Slovēnija pierādīs, ka pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums par tās inaugurāciju nebija tikai ģeopolitisks lēmums, bet arī apliecinājums tam, ka mēs vēlamies sadarboties ar pilnu atbildību par brīvas, demokrātiskas un veiksmīgi vienotas Eiropas izveidi.

Es ļoti atbalstu nodomu īstenot Lisabonas stratēģiju, kas ir ļoti būtiska mūsu nākotnei. Šajā saistībā es ceru, ka Slovēnija darīs visu, lai panāktu progresu attiecībā uz kopējo politiku telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju jomā. Tas ir svarīgs aspekts, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju, jo tādējādi tiks sniegts ieguldījums ne vien attiecībā uz konkurētspējas palielināšanu, bet arī ES tuvināšanos tās pilsoņiem. Kopējās politikas rezultātus Eiropas iedzīvotājiem tīk sajust savās kabatās, un mūsu darbs saistībā ar direktīvu par viesabonēšanu bija veiksmīgs, jo tas deva iespēju Eiropas robežās veikt lētākas telefonsarunas; kopējā politika šajā jomā noteikti ļaus mums sajust šādas politikas ieguvumus aizvien biežāk.

Otrkārt, es vēlētos akcentēt veselības aprūpes jomu. Es, un domāju, ka neesmu vienīgais Parlamentā, esmu ļoti gandarīts, ka Slovēnijas prezidentūras prioritātēs ir iekļauta cīņa pret vēzi. Šim jautājumam vajadzētu kļūt par patstāvīgu punktu Eiropadomes darba kārtībā.

Vēzis — šis jautājums attiecas ne tikai uz veselības ministriem. Katram trešajam Eiropas iedzīvotājam ir risks saslimt ar šo slimību, un prognozes nav daudzsološas. Tas ir plašas nozīmes sociāls un politisks jautājums, kas ir saistīts arī ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Ja ar to saslims aizvien vairāk cilvēku, mēs nespēsim sasniegt lielāku produktivitāti un palielināt konkurētspēju. Veselība ir noteikts redzējums, dimensija; tā nav tikai atsevišķa darbības nozare. Es būšu ļoti gandarīts, ja Slovēnijas prezidentūras laikā mēs sekmīgi atrisināsim divus jautājumus. Pirmkārt, vairāk uzmanības jāvelta profilaksei cīņā pret vēzi, un, otrkārt, ir jāizveido iestāžu darba grupas cīņai pret vēzi. Lai īstenotu šo cīņu, ir jāizveido efektīva un vienota sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju.

Padomes priekšsēdētāj, es vēlu jums veiksmīgu prezidentūru!

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Premjerministr, līdz ar jūsu prezidentūru jaunās dalībvalstis ir spērušas jaunu soli virzienā uz pilngadības sasniegšanu. Iespējams, ka jūsu prezidentūra palīdzēs novērst iebildumus, kas nekad nav izteikti Eiropas iestādēs, bet kurus mēs jūtam Eiropas Savienības ikdienā.

Jūsu prezidentūra iesāk Eiropas Starpkultūru dialoga gadu. Mūsu reģions zina, ka Centrāleiropas austrumu daļa, kas atrodas blakus lielajam sarkanajam zemes pleķim, ir kļuvusi par rozā zemes pleķi, tomēr šis reģions ne vienmēr ir bijis šajā krāsā. Šis reģions vienmēr ir saglabājis pats savu vēsturisko daudzkrāsainību un dažādību. Tas īpaši labi zināms ir Rietumbalkānu reģionam, jo Dienvidslāvija novilka robežlīnijas, tomēr nespēja to savienot.

Tādējādi tā nav nejaušība, ka mūsu cīņa visvairāk ir saistīta ar mūsu nacionālās, lingvistiskās un kultūras identitātes pārdomāšanu un stiprināšanu, un mēs ceram, ka jūs mums palīdzēsiet šajā sakarā, jo jūsu prezidentūra var palīdzēt atjaunot identitāti, kas tagad ir neatdalāma no Eiropas iedzīvotāju apziņas.

Slovēnijas prezidentūras iespēja un pienākums ir veikt turpmākus pasākumus, lai šī reģiona Eiropas misijai un paplašināšanās procesam piešķirtu jaunu kvalitāti. Slovēnija ir vārti uz Rietumbalkāniem, un Eiropas ceļš ved cauri šiem vārtiem. Ar pievienošanos saistītais dalībvalstu nogurums nevar kļūt par nogurumu, kas saistīts ar reformām, jo tas apdraudētu mūsu reģiona stabilitāti.

Nobeigumā, runājot par Reformas līgumu, es esmu lepna, ka Ungārija bija pirmā dalībvalsts, kas ratificēja Reformu līgumu. Lai gan ir tikai daži jautājumi, par kuriem mūsdienās Ungārija var panākt politisku vienošanos, Eiropa ir viens no šiem jautājumiem. Mūsu reģionam ir vajadzīga tāda Eiropa, kas strādā vairāk un efektīvāk, un mēs esam pārliecināti par sadarbību un Slovēnijas prezidentūras palīdzību.

. – Vēlu jums prezidentūras laikā gūt lielus panākumus!

  Alexander Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Alpu reģionam šogad Eiropā ir liela nozīme. Slovēnija pārņem ES prezidentūru, Šveicē un Austrijā notiek Eiropas futbola čempionāti — visu iedzīvotāju skatieni ir pievērsti kalniem. Sveicu jūsu prezidentūru sakarā ar oficiālo pienākumu pārņemšanu!

Šīs ir svarīga prezidentūra. Pilnīgi pamatoti par jūsu galveno prioritāti ir noteikts Lisabonas līguma ratifikācijas process. Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) tiks pārbaudīta Kosovā. Mēs, Parlamentā, ceram, ka jūs skaidri pierādīsiet, ja mēs nespēsim sekmīgi sasniegt Drošības padomes rezolūciju, ka Rezolūcija 1244 ir pamatots tiesiskais pamats visiem EDAP pasākumiem. Mūsu grupas priekšsēdētājs teica — mēs esam pret paātrinātu stabilizāciju un asociācijas nolīguma noslēgšanu ar Serbiju, ja nenotiks sadarbošanās ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY).

Mēs svinam to, ka Slovēnijas pirmā no jaunajām dalībvalstīm ir pārņēmusi prezidentūru. Mēs, liberāļi, vienmēr esam neatlaidīgi cīnījušies par šo paplašināšanos. Mēs to esam aizstāvējuši vienmēr, arī tad, kad saskārāmies ar vietēja mēroga pretestību.

Tomēr šobrīd mēs nejūtamies īpaši svinīgi. Es nāku no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes un no 2 300 cilvēkiem Bohumā es vakar uzzināju, ka uzņēmums „Nokia” slēdz savas ražotnes, lai pārceltu savu darbību uz Rumāniju. Tajā brīdī radās iespaids, ka tas tiek darīts ar Eiropas finansiālo atbalstu. Es vēlos, lai Brīvo demokrātu partijai (FDP) pilnīgi skaidrs kļūst tas, ka darba vietu pārvietošanu Eiropas Savienībā nedrīkst atbalstīt ar ES līdzekļiem! Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šajā situācijā netiek piešķirtas nekādas ES subsīdijas. Es redzu, ka Komisijas priekšsēdētājs māj ar galvu. Ceru, ka saistībā ar šo jautājumu no Komisijas mēs saņēmām skaidru atbildi. Šis ir ļoti nozīmīgs jautājums, kas biedē cilvēkus un liek viņiem baidīties no Eiropas. Tā tas nedrīkst būt! Mums jānodrošina arī tas, ka tiek pārbaudīta atbilstība palīdzības saņemšanai, ja valsts subsīdijas tiek piešķirtas Rumānijai. Tā ir problēma, un mēs ceram, ka kvalificētie un motivētie cilvēki Bohumā drīzumā atkal atradīs darbu.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Premjerministr, jums pieder manas simpātijas un es izsaku jums savu līdzjūtību. Pēc tam, kad Slovēnija pievienojās eirozonai, inflācija jūsu valstī gada laikā ir pieaugusi par 100 %. Neskatoties uz to, kā pirms diviem mēnešiem teica komisārs J. Almunia, Komisijas priekšsēdētāj, jūs esat pieļāvis, ka šo inflācijas pieaugumu ir radījusi jauno dalībvalstu pievienošanās ES.

Viena no jūsu noteiktajām prioritātēm ir Kosovas jautājums. Lūdzu, paturiet prātā, ka tās neatkarība ir pirmās vienpusējās izmaiņas, kas notikušas pēc Otrā pasaules kara, attiecībā uz Eiropas robežām. Tas ir tieši tas pats, uz ko cer Osetijas un Abhāzijas reģions Gruzijā, turklāt Maskava ir ieinteresēta destabilizēt situāciju Dienvidkaukāzā. Tas patiesībā var draudēt ar karu šajā reģionā un lielāko militāro konfliktu Eiropā pēc uzliesmojumiem Balkānos 1990. gadu sākumā. Tomēr ir skaidrs, ka mums ir jārespektē Kosovas pašnoteikšanās tiesības.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlu Slovēnijas prezidentūrai visu to labāko! Tas ir izcils Eiropas Savienības pārvērtību simbols. Nākamo sešu mēnešu laikā tiks risināti daži ļoti svarīgi jautājumi; es aplūkošu dažus no tiem.

Pirmkārt, runa ir par pavasara Eiropadomes sanāksmi, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Lisabonas stratēģijai. Patiesība ir tāda, ka mēs atrodamies sarežģītā ekonomiskā situācijā — prognozētais pieaugums samazinās finansiālās krīzes, pieaugošās inflācijas, eiro pastiprināta kāpuma un dolāra ļoti zemā kursa, kā arī ārkārtīgi augstās naftas cenas rezultātā. Kāpj arī pārtikas cenas.

Sabiedrība gaida efektīvus lēmumus, kas palīdzēs atjaunot uzticamību šajā nenoteiktajā laikā.

Attiecībā uz ārlietām jāmin Kosovas jautājums, kas ietekmē tādus nozīmīgus principus kā robežu stabilitāte visā Eiropā. Nevajag steigties! Manuprāt, decembra Eiropadome rīkojās pārāk neapdomīgi. Šī Eiropadome, piemēram, pieņēma lēmumu par civilo misiju, bet acīmredzot bez vienošanās par tiesisko pamatu. Tas ir paradoksāli, ka tas notiek Eiropas Savienībā, proti, kopienā, kuras pamatā ir tiesiskuma princips.

Kosovas jautājums ir delikāts, tas jārisina piesardzīgi. Mēģiniet no jauna apstiprināt Drošības padomes rezolūciju.

Maijā, kā jūs jau minējāt, Limā notiks nozīmīgais sammits starp ES un Latīņamerikas valstīm, kas attiecībā uz principiem un vērtībām ir tuvas Eiropas Savienībai. Limas sammits ir jāizmanto arī kā ietekmes līdzeklis, lai atrisinātu bezizeju, kas izveidojusies sarunās ar Mercosur valstīm, un virzītos uz priekšu sarunās ar Andu grupas un Centrālamerikas valstīm, kas tiek risinātas par šo valstu asociācijas nolīgumiem.

Martā lidostās faktiski stāsies spēkā noteikumi par Šengenas zonas paplašināšanos. Šis ir izšķirošs laiks attiecībā uz ES ārējām robežām, kas liek runāt par nelegālās imigrācijas apkarošanu. Tiek plānota par robežkontroli atbildīgo ministru tikšanās, un, tas, manuprāt, tiek darīts ļoti laicīgi. Ir jāpastiprina sadarbība starp šiem ministriem, un tiem ierēdņiem, kas uzrauga ārējās robežas, ir pilnībā jāapzinās, ka viņi dara ne vien valsts, bet arī Eiropas, nozīmes darbu, un ka arī viņi ir atbildīgi par to, kas notiek visā Šengenas zonā.

Nobeigumā es vēlētos jums lūgt strādāt saistībā ar terorisma apkarošanu. Sabiedrība gaida, ka Eiropas Savienības darbs šajā jomā būs rezultatīvs; šī joma sabiedrībai ir ļoti nozīmīga un svarīga.

  Kristian Vigenin (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, J. M. D. Barroso, J. Janša, es nevaru neatzīmēt, ka Slovēnijas prezidentūra ir ļoti svarīgs signāls Eiropas, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas, iedzīvotājiem.

Slovēnijai ir iespēja vairot šo iedzīvotāju pašapziņu, sniegt pārliecību, ka viņi patiesi ir vienlīdzīgi dalībnieki Eiropas izveides procesā. Mēs zinām, ka Slovēnija ir valsts, kura bez lielām grūtībām pastāvīgi un konsekventi ir risinājusi lielus ar šīs valsts pārejas posmu saistītus jautājumus un kuru tagad pilnīgi pamatoti var uzskatīt par „Austrumeiropas rezultatīvāko valsti”. Tas panākts, pateicoties politiskajai vienotībai šajā valstī. No Slovēnijas prezidentūras mēs sagaidām tieši to — lai tā bez jebkādas plātīšanās un lieliem solījumiem turpina risināt jautājumus, kas ir visbūtiskākie Eiropas nākotnei, kā tas uzsvērts iesniegtajā programmā. Jums ir visas iespējas sasniegt šo mērķi, jo šodien notiekošās apspriedes pierādīja, ka attiecībā uz jūsu atbalstu ir panākta gan politiskā, gan iestāžu vienprātība.

Uzskatu, ka Slovēnija pārņem prezidentūru īstajā laikā, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas Rietumbalkānu reģionā. Slovēnijas vēsturiskā un politiskā pieredze ļaus Eiropas Savienībai efektīvāk īstenot savu politiku saistībā ar šīm valstīm. Tām ir vajadzīgs jauns impulss, lai turpinātu reformas un paātrinātu savu virzību uz Eiropas Savienību. Šis mērķis bija pilnībā sasniedzams Slovēnijai, bijušās Dienvidslāvijas republikai, un tas ir pierādīts praksē.

Es ticu, ka ar Slovēnijas palīdzību Eiropas Savienība kļūs saprotamāka daudzām Rietumbalkānu tautām. Tas attiecas gan uz tiešo, gan pārnesto vārdu nozīmi. Jāmin arī tas, ka pirmo reizi Padomē runās slovēņu valodā. Turklāt man šķiet, ka Kosovas jautājumu neviens nespēs risināt veiksmīgāk par Slovēniju. Ar šo reģionu saistītie riski ir milzīgi, un tieši tāpēc ar jums, J. Janša, saistītās cerības ir tik lielas. Mēs ceram, ka jums izdosies saglabāt Eiropas Savienības vienotību gan attiecībā uz jautājumu par šīs provinces statusu, gan — Eiropas Savienības iesaistīšanos sarežģītajā periodā, kas būs jāīsteno pēc tam.

J. Janša, mums, sociāldemokrātiem, ir svarīgi, lai Slovēnijas prezidentūra gūtu panākumus; mēs nesēdēsim vienkārši malā un nenoskatīsimies, mēs sniegsim jums reālu atbalstu, cik vien tas būs mūsu spēkos un cik vien to ļaus mūsu pilnvaras, lai jūs tādējādi varētu īstenot savu programmu. Es vēlu jums veiksmi, lai jūs varētu pierādīt, ka Eiropā maza valsts var būt arī liela.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr J. Janša, dāmas un kungi, radikālās partijas un to biedru vārdā, kuri 1988. gada beigās mudināja atbrīvot jūs, jūsu biedrus un draugus no „Mladina” žurnāla, sveicu, jūs, premjerministr. Jūs atradāties ieslodzījumā, aizstāvot demokrātijas un Eiropas ideju. Tagad jūs esat kļuvis par priekšsēdētāju Eiropas Savienībā, kurā tiek iznīcināta himna un karogs, un kuras Eirogrupa, lūdzu, ņemiet to vērā, premjerministr, pat sagroza tradicionālās ģeopolitiskās robežas uz mūsu Eiropas monētām. Jūs atbalstāt paplašināšanos, bet tā ir tā pati Eiropa, kas bija nedzirdīga attiecībā uz Dienvidslāvijas traģēdiju, bet patlaban — attiecībā uz Turciju un visām pārējām paplašināšanās iespējām, uz kurām mēs ceram.

Mēs, mani ieskaitot, bijām Ļubļanā arī tad, kad notika serbu gaisa spēku iebrukumi. Toreiz mēs tikāmies ar Skolk kungu, AZMSS jauniešiem, prezidentu M. Kučan un pat mūsu kolēģi J. Kacin. Šajā laikā jūs cīnījāties par Eiropu, citu, nevis to Eiropu, kas jūs nodeva, par tādu, kas vēlējās redzēt neitrālu Dienvidslāviju, jo tas tai bija izdevīgi.

Laipni lūdzam! Ja savas valsts, Slovēnijas, vārdā jūs gatavojaties būt tāds pats, kāds bijāt, tad jūs būsiet viens no Altiero Spinelli Eiropas aizstāvjiem, nevis viens no mums, kuri pārstāv Eiropu un kuri bieži simbolizē tās sadalīšanu.

(Priekšsēdētājs izslēdz skaļruni.)

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, naktī no 2007. gada 20. uz 21. decembri mēs paplašinājām Šengenas zonas robežas. Mēs atkal ieguvām mazliet vairāk brīvības un panācām vēl vienu soli viens otram pretī. Beidzot tika norautas dzeloņstieples, un 1. janvārī Slovēnija pārņēma Padomes prezidentūru no jauna apvienotajā Eiropā. Kā Eiropas, jo īpaši Austrijas, pilsonis, kā draugs, kaimiņš un sabiedrotais es esmu ļoti gandarīts par šādu virzību.

Padomes priekšsēdētāj, šīs debates tiek risinātas saistībā ar sešiem jautājumiem. Pirmkārt, tam, ka Slovēnija ir pārņēmusi prezidentūru, nav tikai simboliska nozīme. Tas liek mums apzināties vēsturisko attīstību, kas daudziem ir kļuvusi pašsaprotama vai kas diemžēl to saredz kā draudus.

Otrkārt, Ungārijā ir sākts ratifikācijas process. Jums ir jāstrukturizē un jāstimulē šis process, kā arī jāsniedz pietiekami saskaņota informācija Eiropas pilsoņiem.

Treškārt, lūdzu, mēģiniet sasniegt mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un lielāku Eiropas neatkarību enerģētikas jomā, lai, īstenojot Lisabonas stratēģiju, dotu papildu impulsu izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā.

Ceturtkārt, jūsu valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vēsturiskā pieredze un prezidentūras pārņemšanas laiks nosaka jūsu īpašo atbildību attiecībā uz Horvātijas pievienošanos, Kosovas brīvību un nolīgumu, kas jāparaksta ar Serbiju.

Piektkārt, līdz ar jūsu valsts prezidentūru mēs aizsākam Eiropas Starpkultūru gadu. Strādājiet tā, lai šī prezidentūra būtu vērsta uz sadarbību, savstarpēju cieņu, ievērojot smalkjūtību vienam pret otru, kā arī savstarpēju sapratni.

Sestkārt, un visbeidzot — nejauciet savu ar Eiropu saistīto atbildību un divpusējos jautājumus, kas jums jāatrisina, jeb Austrijas atbildību attiecībā uz Austrijā dzīvojošo slovēņu minoritāti! Abu dalībvalstu divpusējie līgumi neietilpst Eiropas Savienības kompetencē.

  Bernard Poignant (PSE). – (FR) Padomes priekšsēdētāj, mūs uzrunājot, jūs šķitāt pieticīgs. Jūs pat minējāt iespējamās kļūmes, un atzināt iespējamo naivitāti. Saistībā ar prezidentūras trijotni, es iesaku jums pārvarēt pazemību attiecībā uz Francijas prezidentu, kurš būs jūsu pēctecis.

Man jums ir tikai viens sakāmais — nododiet Eiropai labāko pieredzi no savas vēstures! Jūs esat ķelti, un es arī tāds esmu. Jūsu valsts atradās Bavārijas pakļautībā, to tīkoja iekarot Venēcijas Republika, to iekļāva Austroungārijas impērijā, to ieņēma Napoleons — saistībā ar to izsaku atvainošanos —, tā tika sadalīta Vācijas, Itālijas un Ungārijas starpā un iekļauta Dienvidslāvijas Federācijas sastāvā, bet kopš 1990. gada referenduma jūs atguvāt neatkarību.

Kas par vēsturi! Kurš cits, ja ne jūs, ir labāk piemērots, lai runātu par starpkultūru dialogu? Kuram ir lielāka uzticamība, lai runātu par šo dialogu? Tādēļ piešķiriet šim jautājumam lielāku prioritāti! Jūs šo jautājumu esat noteikuši tikai ar ceturto prioritāti, bet es jums iesaku to pavirzīt vienu vai divas pozīcijas augstāk.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu, neierobežojiet starpkultūru dialogu līdz starpreliģiju dialogam! Padomājiet arī par ieguldījumu Eiropas labā, ko snieguši tie, kas uzskata, ka reliģiju nedrīkst jaukt kopā ar politiku, jo vēsture ir pierādījusi, ka šāda sajaukuma gadījumā vienmēr rodas problēmas.

Nobeigumā, ja jūs atļausiet, saglabājot iepriekšteiktā virzību, es vēlētos mūsu deputātiem nolasīt īsu fragmentu no jūsu valsts himnas, jo tā patiešām ir brīnišķīga! „Dievs svētī visas tautas / Kas alkst un tiecas pēc tās dienas / Kad Dieva zemē valdīs miers / Pie ieročiem kad netvers vīri / Kas vēlas sagaidīt to dienu, kad naidnieki vairs nebūs mūsu starpā”. Tas ir jūsu prezidentūras un arī Eiropas gars. Es esmu francūzis, un es neatkāpšos Marseljēzas priekšā, bet šos sešus mēnešus es būšu ļoti laimīgs būt slovēnis!

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Poignant kungs, mēs noteikti ar lielu prieku noklausītos, kā jūs nodziedat Marseljēzu vai pat Eiropas himnu!

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Premjerministra kungs, mērķi, ko jūs esat noteikuši saistībā ar savas valsts prezidentūru, attiecas uz Līgumu, stratēģiju, klimatu, enerģētiku, Rietumbalkāniem, un ja mēs tos papildinām ar starpkultūru dialogu, tas tik mazai valstij būtu diezgan liels apjoms, ar ko tai būs jāsaskaras pēc šiem lielajiem panākumiem, par ko es jūs un visu Slovēnijas tautu apsveicu!

Pēdējā Ārlietu komitejas sanāksmē ārlietu ministrs Luís Amado nevienā brīdī nepieminēja Austrumu dimensiju, jūs to pieminējāt tikai svarīgākajos jautājumos, savukārt es domāju, ka tas ir viens no mērķiem, un jums, jo īpaši kā slāvu valsts pārstāvim, vajadzētu būt lielākai izpratnei par Austrumu dimensiju attiecībā uz slāvu tautām nekā Portugālei, bet nav tā, ka man būtu kādas sūdzības šajā saistībā. Jautājums ir par to, vai paplašināšanās, kā to vēl pirms savas prezidentūras minēja franči savās prognozēs, galvenokārt attieksies uz Rietumbalkāniem vai varbūt uz plašāku teritoriju? Es vēlētos, lai jūs precizējat savu viedokli šajā jautājumā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ka jūsu prezidentūras termiņš sakrīt ar Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu periodu, un, kā mēs zinām, tikai vairāk nekā 20 % Eiropas iedzīvotāju iesaistīšanās nav liels rādītājs, turklāt šim skaitlim ir tendence samazināties. Vai jums ir kādi piedāvājumi šajā saistībā? Kā jūs pārliecināsiet Eiropas iedzīvotājus, ka šī ir īstā sistēma un līdzdalība tajā ir vērtīga?

Pēdējais jautājums, par ko es vēlētos runāt un kas ir saistīts ar pirmo jautājumu, attiecas uz Slovēnijas vēstnieku Ukrainā — viņš ir teicis, ka jūsu prezidentūras laikā Ukrainu vajadzētu iekļaut vai tā tiks iekļauta brīvās tirdzniecības zonā. Tas, protams, būtu labi, tomēr ir tikai daži nosacījumi, kas jāizpilda, piemēram, Valsts domes apstiprināšana un pienācīga robežkontrole. Kādā veidā prezidentūra palīdzēs Ukrainai šajā procesā?

Un nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt, lūk, ko:

„Jums ir pilnvaras un atbildība kontrolēt uzstāšanās laiku un tāpēc, lūdzu, jūs turpmāk to izmantot!”

  Véronique De Keyser (PSE). – (FR) Padomes priekšsēdētāj, prezidentūras laikā jums būs daži jautājumi, ko jūs varēsiet izvēlēties, un citi, kuru risināšana jums būs jāuzņemas jebkurā gadījumā, piemēram, drošība Vidējos Austrumos, Irānā. Šajā saistībā Irānas kodolenerģētikas jautājums ir daļa no tā sarežģītā procesa, kas saistīts ar drošību Vidējos Austrumos un musulmaņu pasaulē. Lai atjaunotu uzticību, mums jārunā par Irāku, Palestīnu, Libānu, ekstrēmistiem, cilvēktiesībām un nabadzību.

Daudzi šī reģiona iedzīvotāji iztikai atvēl mazāk par diviem dolāriem dienā. Vai tas ir pieņemami? Es nerunāju no morāles viedokļa, bet gan no drošības aspekta. Galu galā šie cilvēki kļūst par ekstrēmistiem, jo viņiem vairs nav ko zaudēt, un viņi jūtas pazemoti. Neviens nepiedzimst par pašnāvnieku spridzinātāju, neviens nepiedzimst par teroristu. Mums ir jāizveido tāda vide, kas ļautu ikvienam dzīvot tā, ka netiek aizskarta viņa cieņa, dzīvot mierā un brīvībā. Tie nav mani vārdi; tie ir Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāja un Nobela Miera prēmijas laureāta Mohamed El Baradei vārdi. Tie nozīmē, ka ar arābu pasauli, jo īpaši Irānu, ir jāsāk veidot uzticības pilnas attiecības, nedrīkst izslēgt konfliktus izraisošus jautājumus; tas attiecas gan uz šokējošo revizionismu saistībā ar holokaustu, gan Izraēlas drošību — šie jautājumi jārisina, pamatojoties uz savstarpēju cieņu un izrādot pietāti.

Vai Slovēnijas prezidentūra vēlas savā darbā īstenot šos vārdus? Un galvenais — vai tā patiešām domā, ka reiz būs iespējams šo reģionu atbrīvot no kodolieročiem, nepieminot tabu jautājumu, proti, Izraēlas kodolprogrammu?

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Premjerministr, es vēlētos apsveikt jūs šajā brīdī, kad jūs mūs uzrunājat kā Padomes priekšsēdētājs.

Citas Eiropas tautas apbrīno Slovēniju par tās attīstību kopš 1990. gada un par pievienošanās prasību izpildi, neatkarīgi no tā, vai runa ir par pievienošanās sarunu sadaļām, vienotas valūtas pieņemšanu vai Padomes prezidentūru.

Es vēlētos jūs apsveikt arī par to, ka sadarbībā ar Vācijas un Portugāles valdībām esat definējuši ES prioritātes nākamajiem sešiem mēnešiem.

Neapšaubāmi ir vēlams, lai Lisabonas līgumu, ar ko tiktu pielikts punkts ieilgušajai identitātes krīzei Eiropas Savienībā, ratificētu iespējami drīzāk un visi Eiropas pilsoņi to atzītu par autentisku demokrātisku dokumentu.

Tajā pašā laikā vēlams arī iespējami drīzāk Lisabonas stratēģijas mērķus īstenot praksē, jo mēs saskaramies ar pesimismu, kas valda iedzīvotāju starpā attiecībā uz šo politiku. Pēdējais, 2007. gada decembra, Eiropas Komisijas Eirobarometrs rāda relatīvu iedzīvotāju uzticamības samazināšanos attiecībā uz abiem stratēģijas aspektiem — ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.

Bezdarbs joprojām ir viena no lielākajām problēmām, kas uztrauc Eiropas iedzīvotājus, lai gan salīdzinājumā ar 2006. gadu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz ar Lisabonas stratēģijas jauna cikla sākumu 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņems rīcības plānu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti, lai Eiropas līmenī stiprinātu nodarbinātības jomu.

Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums par ierobežoto piekļuvi Eiropas darba tirgum, kas skar vairāk nekā 100 miljonus ES iedzīvotāju.

Tādēļ es jūs, premjerministr, mudinu atbalstīt Parlamenta un Eiropas Komisijas iniciatīvas attiecībā uz brīvu piekļuvi darba tirgum.

Es stingri uzskatu, ka šādā veidā Eiropa nostiprinās ekonomisko nākotni, garantējot Līgumā noteiktās pamatbrīvības.

  Claudio Fava (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, kā Itālijas pilsonis es vēlētos īpaši sirsnīgi sveikt Slovēnijas kļūšanu par Padomes prezidentūru; no tām valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās nesen, Slovēnija ir kļuvusi par pirmo prezidentūru, turklāt tagad Slovēnija kopā ar citām ES dalībvalstīm atrodas Šengenas zonā.

Jūsu kā prezidentūras vadītāja galvenais uzdevums ir dot spēcīgu impulsu Lisabonas līguma ratificēšanas procesā. Šis līgums palielinās Parlamenta koplēmuma pilnvaras, tādējādi ļaujot ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt lēmumus par atsevišķiem absolūti stratēģiskiem jautājumiem jomās, kurās pilsoņu pamattiesībām piešķirta lielāka uzmanība un lielāka aizsardzība, — šeit es domāju tiesu iestāžu sadarbību un legālo imigrāciju.

Mūsu ieteikums ir izteikts tieši šajā saistībā, un nākamo mēnešu laikā mums ir jācenšas panākt iestāžu vienošanās, lai regulētu dažādu jautājumu pārejas posmu — es domāju, piemēram, Eiropola paketi, par kuru būs jābalso; šis Parlamenta sastāvs drīzumā lūgs jums, lai Padome uzņemtos saistības atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc līgumu stāšanās spēkā apspriesties ar Eiropas Parlamentu, ņemot vērā jaunās šajos līgumos piedāvātās tiesību normas.

Arī attiecībā uz kopējo imigrācijas politiku es vēlētos lūgt, lai jūs sniedzat ieguldījumu saistībā ar drošu regulējumu, jo nelegālo imigrāciju var apkarot vienīgi tad, ja neatlaidīgi, pārliecinoši un precīzi tiek ievērotas pamattiesības, daļēji lai izvairītos no tā, kas notika pirms dažiem mēnešiem, kad vairāki simti cilvēku sapinās tunču zvejas tīklos, nesekmīgi mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Vispirms es vēlējos apsveikt Slovēniju kā pirmo jauno dalībvalsti, kas ir kļuvusi par ES prezidējošo valsti. Domāju, ka citas jaunās dalībvalstis, gatavojoties savām prezidentūrām, varēs daudz mācīties no Slovēnijas pieredzes.

Protams, viens no svarīgākajiem Slovēnijas prezidentūras uzdevumiem ir veicināt sekmīgu Lisabonas līguma ratifikācijas procesu. No savas puses varu paziņot, ka Latvija plāno ratificēt Lisabonas līgumu maijā, tas ir Slovēnijas prezidentūras laikā. Apsveicama ir Slovēnijas prezidentūras apņemšanās nostiprināt ES kā globālā līdera lomu attiecībā uz klimata izmaiņu ierobežošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Klimata izmaiņas un enerģētikas problēmas jau vairākus gadus ir sabiedrības un politiķu uzmanības degpunktā. Tomēr ir svarīgi, lai minētā prioritāte izpaustos ne tikai kā skaļa apņemšanās, bet arī atspoguļotos kā prioritāte ES budžetā. Ņemot vērā, ka šogad vajadzētu sākt darbu pie finanšu perspektīvas vidus termiņa pārskata, būtu svarīgi dzirdēt Slovēnijas prezidentūras domas par iespējamām ES budžeta prioritātēm vidus termiņa pārskata kontekstā. Domāju, ka klimata izmaiņu un enerģētikas jautājumiem ir jābūt šo prioritāšu skaitā, tai skaitā novirzot lielāku ES struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

Saprotama ir Slovēnijas prezidentūras apņemšanās pievērst lielāku uzmanību Rietumbalkāniem, tai skaitā Kosovas jautājumam. Tomēr Slovēnijas premjera paustais viedoklis, ka drošības situācija Bosnijā-Hercegovinā varētu būt sliktāka nekā Kosovā, ir radījis neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc būtu svarīgi precīzi izprast Slovēnijas prezidentūras viedokli par stāvokli Balkānos un priekšlikumus situācijas stabilizācijai. Paldies par uzmanību un novēlu Slovēnijas prezidentūrai sekmīgu darbu!

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Uz Padomes priekšsēdētāja pleciem gulstas milzu atbildība saistībā ar pavasara sammitā paredzēto Lisabonas procesa jauno posmu. Atklāti runājot, mana grupa, proti, Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa, uzskata, ka priekšlikumos, ko mums decembrī iesniedza Komisijas priekšsēdētājs, trūkst ambīciju.

Protams, tā ir taisnība, ka Lisabonas stratēģijas iepriekšējā posmā tika nodrošināta izaugsme un darbavietas, bet taisnība ir arī tā, ka patlaban Eiropai ir jāstrādā, rēķinoties ar aizvien straujāko globalizāciju un jaunajiem pasaules mēroga dalībniekiem. Tādēļ Sociāldemokrātu grupa ir pārliecināta, ka Eiropa spēs turpmāk saglabāt savu nozīmi vienīgi tad, ja tā maksimāli koncentrēsies uz ilgtspējīgu attīstību, pētniecību un jauninājumiem, uz investīcijām cilvēkresursos, rezumējot — uz kvalitāti, nevis zemām izmaksām vai zemiem standartiem.

Mums ir skaidrs arī tas, ka tādēļ Eiropā jāiesaistās pilnīgi visiem. Lisabonas līgums nenovērsa situāciju, kuras rezultātā 78 miljoni cilvēku riskē nokļūt nabadzībā un kurā liela daļa izveidoto darbavietu ir nestabila nodarbošanās, kur gūtie ienākumi nav atbilstīgi. Tādējādi Lisabonas procesu nevar veiksmīgi īstenot, ja sociālā dimensija netiek patiesi stiprināta.

Šajā jautājumā ar komentāriem ir par maz, Komisijas priekšsēdētāj; pamatnostādnēs un mērķtiecīgajā sociālajā darba kārtībā jāietver saskatāma un pārredzama nostāja. Padomes priekšsēdētāj, mēs paļaujamies uz Slovēnijas prezidentūru, lai attiecībā uz šo jautājumu pavasara sammitā ieviestu skaidrību.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, es arī priecājos, ka Slovēnija pārņem Padomes prezidentūru. Es biju šī Parlamenta sastāva galvenais referents par paplašināšanās kārtu, kurā ES pievienojās 12 jaunas valstis, un tagad, redzot, ka viena no šīm valstīm ir izvēlēta, lai pirmo reizi pārņemtu prezidentūru, man ir personīgs prieks.

Slovēnija ir arī visveiksmīgākā jaunā dalībvalsts, tā atrodas Šengenas zonā un eirozonā, turklāt ir pierādījusi, ka šīm jaunajām valstīm Eiropā klājas ļoti labi. Turklāt ir jāsaka, ka mazās valstis bieži vien ir visveiksmīgākās saistībā ar Padomes prezidentūras darbu, jo tās šajā darbā iesaistās pilnībā. Tādēļ es vēlu jums šajā darbā gūt panākumus!

Jums būs jāīsteno daudzpusīgi uzdevumi. Jums jāpabeidz tik būtiskā Lisabonas līguma ratifikācija, turklāt jums jābūt gataviem arī īstenot šo līgumu, kas ir tikpat svarīgi. Jums jārisina arī problemātiskais Kosovas jautājums, un jums ir unikāla iespēja šo jautājumu atrisināt, jo šo reģionu jūs pārzināt ļoti labi. Tomēr šis jautājums parāda arī to, ka bieži vien Eiropas Savienība liek uzsvaru uz ārlietu jautājumiem, lai izprovocētu amerikāņus un krievus.

Redzot šo situāciju tajā pašā laikā, kad mēs apspriežam Centrālāzijas stratēģijas un „Gazprom” noslēdz līgumus par gāzes piegādi Kazahstānai, jāsaka, ka mūsu darbība nav īsti stratēģiska attiecībā uz jautājumiem, kas ir izšķiroši saistībā ar mūsu nākotni, un, manuprāt, tas ir viens no uzlabojamiem aspektiem.

Lūdzu, ļaujiet man izteikt vēl pēdējo komentāru. Tā kā es arī nāku no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes, es būtu pateicīgs Komisijas priekšsēdētājam, ja viņš sniegtu skaidrojumu par „Nokia” gadījumu. Pārvietošana, protams, var notikt. Lai ieviestu skaidrību — Vācija vairāk nekā jebkura cits valsts no Eiropas iekšējā tirgus jeb paplašinātā Eiropas iekšējā tirgus saņem daudzpusīgus ieguvumus, bet ir ļoti sarežģīti to izskaidrot tiem, kuri ir nobažījušies, ja šo personu darbavietu zaudēšana tiek veicināta ar Eiropas līdzekļiem vai ja tam ir izmantotas nelikumīgas valsts subsīdijas. Tādēļ mēs pieprasām sniegt skaidrojumu par šo jautājumu, jo Eiropas idejai tiks nodarīts liels ļaunums, ja šīs baumas atkārtoti apstiprināsies.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Slovēnijas prezidentūra ir ļoti veiksmīga, jo arī pirms tam Eiropas Savienību vadīja divas prezidentūrus, kas guva panākumus. Slovēnija ir arī pirmā no 12 jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem prezidentūru, un tas šai valstij uzliek vēl jo lielāku atbildību.

Slovēnijas prezidentūras programmā neapšaubāmi ir ievērojami jautājumi. Tomēr es uzskatu, ka visvairāk uzmanības jāpievērš tam, lai sabiedrībā mēģinātu panākt lielāku sapratni attiecībā uz Reformu līgumu un Pamattiesību hartu un lai sabiedrība pieņemtu šos dokumentus.

Slovēnijas prezidentūra atbalsta plānus, kas saistīti ar Rietumbalkānu valstu pievienošanos. Tāda ir arī manas delegācijas nostāja, bet, kā to ir pierādījusi pieredze, jāpatur prātā, ka, sasteigti nosakot datumu, kurā jāsāk pievienošanās sarunas, varam nonākt strupceļā. Nopietni jāapsver arī tas, ka lielākā Eiropas sabiedrības daļa pauž īpašu piesardzību attiecībā uz turpmāku paplašināšanos, un mēs nevaram to ignorēt.

Mums visiem jābūt īpaši apdomīgiem attiecībā uz Kosovas jautājumu. Mums jāsaprot, ka šajā reģionā notiek mērošanās ar spēkiem. No vienas puses, ASV politiskie spēki mēģina pilnībā kontrolēt šo reģionu, savukārt Krievija arī vēlas uzturēt kontaktus ar šo reģionu, ar kuru tradicionāli un gadsimtiem ilgi tai bijušas īpašas attiecības. Šajā spēlē Kosova ir kā galda tenisa bumbiņa.

Nesenajā sammita sanāksmē Eiropas vadītāji nepieņēma lēmumu par to, vai atzīt Kosovas vienpusējo neatkarības pasludināšanu. Cerēsim, ka mēs visi izvērtēsim draudus, ko rada vienpusēja atzīšana, un rīkosimies īpaši apdomīgi, jo neveiksmīgi manevri var izraisīt ķēdes reakciju plašākā reģionā, kas var radīt neparedzamas sekas.

  John Bowis (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, esmu dzirdējis, ka tad, kad Slovēnija nesen atvēra savas robežas, pūlis ļaužu tur salīdzināja, cik daudz kontrabandas viņi ir pārveduši tām pāri komunistu laikā, pat tiktāl, ka tika izveidots parauga bikts krēsls katram, kas izsūdzēja grēkus, un pēc tam šis cilvēks tika atalgots ar kafiju un brendiju, tādēļ es varu saprast, kādēļ priekšsēdētājs J. M. Barroso steidzās piedalīties šajās svinībās!

Bet, premjerministra kungs, jūs sākumā sniedzāt mums aizkustinošu pārskatu par savu valsti un arī jūsu pašu vēsturi. Jūs ar lepnumu stāstījāt par Slovēniju, un jūs emocionāli stāstījāt par savu pieredzi cietuma kamerā. Es ceru, ka šīs emocijas jūs paņemsiet līdzi prezidentūras darbā – ticību cilvēktiesībām un apņēmību, ka arī Eiropa izjutīs šo lepnumu.

Ir divas jomas, kuras es gribu izcelt kopā ar jums. Viena ir par mūsu vidi, jo kopā ar cilvēktiesībām un mūsu Lisabonas darba kārtību ir jautājums par tīru vidi, veselīgu vidi un patiešām veselīgiem cilvēkiem. Vides jautājumam ir jāvirzās uz priekšu no Bali, kas bija tukša salmu kulšana. Tagad mums ir vajadzīga rīcība. Mums ir vajadzīga īsta darbība, reālistiska darbība, un tai ir jāsākas nākamnedēļ ar mūsu klimata pārmaiņu paketi.

Veselības jomā mums ir vajadzīga juridiskā noteiktība par veselību pārrobežu sakarā. Ja mēs to atrisinātu, tās būtu lieliskas, jaunas iespējas Eiropas pilsoņiem – tās pacientiem. Mēs gaidījām un aizkavējām šo jautājumu. Tas nedrīkst vairs gaidīt. Mums jānodrošina, lūdzu, ka šis jautājums tagad virzās uz priekšu. Ja mēs to nedarām, mums nav izvēles šajā lietā nedarīt neko. Alternatīva ir tāda, ka advokāti turpinās veidot politiku mūsu vietā.

Treškārt, par to pašu, es lūdzu jūs pievērst īpašu uzmanību garīgajai veselībai. Ja man ir kāda kritika par Slovēniju, tad tā ir par to, cik lēni tiek ieviesti tiesību akti par garīgo veselību. Tagad jums ir iespēja uzņemties vadību garīgās veselības jautājumos saskaņā ar Zaļo grāmatu, un es ceru, ka jūs to uzņemsieties.

Jūsu valsts ir maza, tā ir lepna valsts, un Eiropas mazās valstis parasti ir labākās Eiropas Savienības prezidentūras. Es jums novēlu panākumus, veicot šo darbu. Esmu pārliecināts, ka Slovēnija jūsu vadībā ar lepnumu gūs panākumus un sasniegs mērķus līdz jūsu sešu mēnešu darba termiņa beigām.

  Priekšsēdētājs. − Vēl 10 minūtes varam uzklausīt nepieteiktas uzstāšanās, katrai veltot ne vairāk kā minūti.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). – (SL) Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm, kas pārņem Padomes prezidentūru, ir saņēmusi daudzus laba vēlējumus, un tas liecina, ka Slovēnijas darbība piesaistīs īpašu uzmanību. Cerības ir lielas, un arī atbildība ir liela.

Tie jauno dalībvalstu iedzīvotāji, kas nav saskārušies ar politiskajām iestādēm, bieži uzskata, ka Eiropas Savienību vada vien pāris lielo valstu. Tieši tāpēc Slovēnijai ir lieliska izdevība pierādīt, ka Savienībā ir 27 valstis un ka tās visas ir atbildīgas par kopējās politikas veidošanu. Es ceru, ka, īstenojot prioritātes un pārmantoto darba kārtību, Slovēnija pievērsīs lielu uzmanību kohēzijai un atšķirību samazināšanai Eiropā.

Šīs īsās minūtes laikā es gribētu minēt klimata pārmaiņas un enerģētikas politiku, jo Eiropa ir izvirzījusi ārkārtīgi vērienīgus mērķus – kļūt par sabiedrību, kura nodrošina zemas oglekļa emisijas. Tieši tas ir svarīgākais – sabiedrību, kas nodrošina zemas oglekļa emisijas. Es vēlētos, lai Slovēnija šajā jomā izvirzītu konkrētus priekšlikumus un projektus un sasniegtu rezultātus.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja un premjerministra kungi! Slovēnijas prezidentūru gaida daudzi vērienīgi uzdevumi. Šo vērienīgo uzdevumu priekšplānā ir Līguma ratifikācijas darbs. Jums būs jāstāv sardzē, un jūsu rokās būs visa procedūra. Tādēļ man ir kāds lūgums: padomājiet, lūdzu, par tām valstīm, kas nav pieņēmušas Pamattiesību hartu un izvēlējušās palikt ārpusē.

Ir tiesa, ka Polija un Apvienotā Karaliste ir izvēlējušās nepiedalīties, taču esmu pārliecināta, ka abas šīs valstis sapratīs pieļauto kļūtu un vēlēsies hartu pieņemt. Tās vēlēsies pieņemt šo hartu savu pilsoņu labā. Šajā jautājumā tām noteikti ir jāsaņem palīdzība, tādēļ es jūs aicinu nodrošināt vienkāršotu atgriešanās procedūru, kas būtu arī ērta un ātra un ļautu pievienoties bez turpmākas ratifikācijas procedūras.

Prezidentūras panākumi, premjerministra kungs, parasti ir apgriezti proporcionāli valsts lielumam. Esmu droša, ka šis princips darbosies arī jūsu gadījumā.

  Mojca Drčar Murko (ALDE). – (SL) Premjerministra kungs, es atzinīgi vērtēju jūsu teikto par cilvēktiesībām. Būdams liberāls deputāts no Slovēnijas, es uzskatu, ka vārda brīvība un preses brīvība ir svarīgākās no cilvēktiesībām. Tāpēc es vēlētos izmantot šo svinīgo gadījumu, lai norādītu, cik nopietns ir lūgumraksts, kurā ceturtā daļa Slovēnijas žurnālistu protestē pret atklāto un slēpto spiedienu, kas vērsts pret viņiem.

Parakstītāju publiskā diskreditēšana, izmantojot viņu izteikumus ārpus konteksta, lai attēlotu viņus kā neuzticamus cilvēkus, ir neadekvāta rīcība. Manuprāt, Eiropas Savienības prezidentūras pienākums ir nodrošināt, lai tās pārstāvji, izskatot lūgumrakstu, ņemtu vērā tā saturu un tajā minētos pierādījumus.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar priekšlikumiem Kosovas jautājuma risināšanā lielākās bažas mums rada mēģinājums vienpusējai neatkarības deklarācijai piešķirt juridisku statusu, un tam būtu ievērojamas sekas starptautisko tiesību aspektā.

Kosovas neatkarības atzīšana bez ANO līdzdalības un ar vienpusējas deklarācijas palīdzību radītu augsni bīstamai notikumu attīstībai; tas var novest pie turpmākas asinsizliešanas un robežu pārskatīšanas. Mūsuprāt, tas būtu nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums un varētu tikt izmantots kā strīdu risināšanas līdzeklis arī citās konflikta situācijās. Nav izslēgts, ka tas var notikt arī ES dalībvalstīs, piemēram, Kiprā.

Situācija Kosovā ir agresīvas iejaukšanās politikas turpinājums un sekas, un šī problēma ir risināma tikai ANO un pastāvošajās starptautiskajās tiesībās bez ārējas iejaukšanās un hartas principu pārkāpšanas.

Vienpusēji veiktu pasākumu sekas patlaban ir redzamas Irākā. Miers ir nodrošināms tikai ar juridiskiem, saskaņotiem politiskiem risinājumiem.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pievienojos saviem kolēģiem un sveicu šodien šeit premjerministra kungu. Pašreizējais priekšsēdētāj, kāds lielisks attīstības ceļš veikts 20 gados: no nīkšanas ieslodzījumā līdz Slovēnijas premjerministram, Eiropadomes pašreizējam priekšsēdētājam, un tagad, kā jūs mums sakāt, Slovēnija ir ES dalībvalsts, NATO, eirozonas un Šengenas zonas locekle.

Ir taisnība, ka Balkānos pašreizējā situācijā ir daudz neizskatītu jautājumu; miers šajā reģionā ir ļoti svarīgs mums visiem. Paldies jums it īpaši par jūsu smalkjūtīgo attieksmi pret paredzēto referendumu Īrijā par Lisabonas līguma ratifikāciju.

Varbūt es varētu pievienot mūsu referenduma lozungam jūsu vārdus no noslēguma piezīmēm, kurās jūs teicāt: „Es rūpējos par Eiropu, jo Eiropa rūpējas par mani”. Vai var būt labāks lozungs Īrijas referendumam! Mēs nevaram neko uzskatīt par pašsaprotamu – to būs grūti izdarīt, – bet ticiet man, partija „Fine Gael”, kuras biedrs es esmu, mūsu vadītājs un visi deputāti Eiropas Parlamentā darīs visu iespējamo, lai Īrijā nodrošinātu pozitīvu iznākumu referendumam par Lisabonas līgumu. Paldies, un mēs ceram to pasniegt jums jūsu prezidentūras laikā.

  Alexander Stubb (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, es, būdams soms, ļoti cienu lēkšanu ar slēpēm no tramplīna, un, runājot līdzībās, es teiktu premjerministram, ka Slovēnijas prezidentūras uzdevums ir kā kalns Planica, jūsu instrumenti ir kā Elan slēpes, un es ceru, ka jums ir tāds gribasspēks, kā lēcējam Primož Peterka.

Es domāju, ka šī būs veiksmīga prezidentūra trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, jūs esat sagatavojies ļoti labi, otrkārt, un mēs to dzirdējām no jūsu runas, jūs esat ļoti vienkāršs, un treškārt, jūs esat ļoti lietišķs. Tas ir panākumu noslēpums.

Jums ir trīs lieli uzdevumi. Ja jūs tos varat īstenot līdz prezidentūras beigām, tad es domāju, ka jūs savu pienākumu būsiet veicis. Pirmkārt, Līgums: ja daudzas dalībvalstis būs to ratificējušas bez problēmām, jūs būsiet veicis lielu darbu; otrkārt, enerģētikas pakete: ja jūs būsiet izpildījis daļu no tās, jūs būsiet paveicis lielu darbu; un treškārt, ja jums būs panākumi Kosovas jautājumā, jūs uzdevumu būsiet izpildījis.

Es domāju, ka Slovēnijas prezidentūra būs viena no vislabākajām, kādas mēs ilgākā laika posmā esam redzējuši. Labu veiksmi!

  Tunne Kelam (PPE-DE) – Priekšsēdētāja kungs, Slovēnija ir pirmā no dalībvalstīm, kas, pārcietusi totalitāro komunismu, tagad var uzņemties vadību visā Eiropā. Tādēļ jūsu vēsturiskais uzdevums un iespēja, premjerministra kungs, ir uzņemties vadošo lomu arī dažādu vēsturisko pieredžu integrācijas veicināšanā, izveidot vienotu un līdzsvarotu izpratni par mūsu vēsturi kā kopēju Eiropas vēsturi.

Es domāju, ka jums un mums visiem ir jābūt pārliecinātiem, ka masu slepkavības, kas ir notikušas komunistu varas laikā, nekad neatkārtosies. Šī pārliecība būs tikai tad, ja visā Eiropā mēs pieņemsim tādu pašu morālo un politisko spriedumu par totalitāro komunismu, kāds tika pieņemts par nacismu.

  Priekšsēdētājs. − Uzstāties vēlas vēl divi runātāji, abi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, kura visvairāk iebilda pret nepieteiktās uzstāšanās sistēmu. Šajā ziņā būs interesanti vērot, kurš to spēs izmantot vislabāk.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms atļaujiet man no visas sirds apsveikt Slovēniju un novēlēt panākumus jūsu prezidentūrai. Mans kolēģis jau uzdeva jautājumu attiecībā uz jūsu teikto, ka drošības situācija Bosnijā ir sliktāka nekā Kosovā. Es vēlos, lai jūs tiešām atbildētu uz šo jautājumu. Tādēļ es jautāšu vēlreiz: kāds ir jūsu apgalvojuma pamats? Jo tas gluži vienkārši nav tiesa.

Ar šādu paziņojumu jūs parādījāt ne tikai informācijas trūkumu, bet arī diplomātijas trūkumu. Ja situācija Bosnijā būtu tik sarežģīta un sliktāka nekā Kosovā, jūsu paziņojums būtu nepārprotami bīstams. Tāpēc es vēlos dzirdēt atbildi.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Premjerministr! Mums ir dažādi projekti, kuri mums ir ļoti svarīgi, arī mazo un vidējo uzņēmumu izpētes projekts. Es gribētu lūgt, lai Padomes secinājumos tiktu noteikts, ka mēs to varam pabeigt pirmajā lasījumā, jo uzskatu, ka mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas ir steidzami vajadzīgs.

Otrkārt, galvenā uzmanība debatēs mums jāpievērš rūpniecības un patēriņa energoefektivitātei. Šeit var izveidot ļoti daudz darba vietu. Lisabonas programma par jaunām darba vietām un nodarbinātību ir ļoti svarīga mums visiem.

  Janez Janša , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Dāmas un kungi! Paldies par dalību debatēs, jautājumiem, priekšlikumiem un ierosinājumiem ar tik spraigu un interesantu saturu. Daudz ko no teiktā mēs labprāt ņemsim vērā turpmākajos sešos mēnešos. Esmu gandarīts par jūsu atbalstu mūsu prioritātēm un jutos īpaši aizkustināts, dzirdot citātu no Slovēnijas valsts himnas, turklāt nevis no kāda slovēņu kolēģa, bet gan franču kolēģa, un tāpat arī Slovēnijas ražojumu pieminēšanu, piemēram, Elan slēpes. Īsi sakot, es ar prieku noklausījos debates un labprāt atbildēšu uz dažiem jautājumiem. Diemžēl man nepietiks laika atbildēt uz visiem.

Lisabonas līguma ratifikācija neapšaubāmi ir viena no galvenajām Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm 2008. gadā. Līguma lielo nozīmi mēs īpaši skaidri apzinājāmies laikā pirms tā parakstīšanas. Tolaik visi runāja par krīzi. Tagad, kad Līgums ir parakstīts, tas joprojām ir tikpat nozīmīgs, lai gan vēl nav ratificēts, un tieši par to mēs esam atbildīgi. Precīzāk, katra dalībvalsts ir konkrēti atbildīga par to, lai ratifikācija notiktu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šīs valsts konstitūcijā vai tiesību aktos. Ja iespējams, tas jāpaveic norunātajā termiņā. Mēs nevēlamies iejaukties nevienas valsts iekšējās lietās, – ne kā dalībvalsts, ne arī kā prezidējošā valsts šajos sešos mēnešos. Atsevišķas valstis ir pārpratušas dažus izteikumus. Mēs un vienmēr esam aicinājuši uz solidaritāti un nekad neesam apgalvojuši pretējo , apspriežot jutīgus jautājumus, kas var iespaidot ratifikācijas procesu tajās dalībvalstīs, kur šis temats dažkārt var būt pat strīdīgs.

Eiropas Savienības panākumi nesākas ar Slovēnijas prezidentūru, un mēs esam pārliecināti, ka tie turpināsies visās jomās. Minētās prioritātes netika nosauktas kādā īpašā secībā, un tas nenozīmē, ka pie kādas no tām mēs ķersimies tikai tad, kad būsim tikuši galā ar iepriekšējo. Visās prioritārajās jomās, tāpat kā citās, mēs centīsimies sasniegt iespējami daudz.

Es priecājos, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nedaudz sīkāk pakavējās pie jautājumiem, kuriem man nepietika laika. Protams, vides un enerģētikas tiesību aktu pakete turpmākajos sešos mēnešos un līdz šī gada beigām būs viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Mums ar darbiem jāpierāda, ka pagājušā gada martā izvirzītie mērķi bija domāti nopietni.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt savu pārliecību par to, ka veselīga ekonomikas izaugsme ir vienīgais labklājības pamats. Tai neapšaubāmi jābūt prioritātei. Lisabonas stratēģijā tas ir skaidri noteikts, un es vēlētos uzsvērt, ka ar to stāsts vēl nebeidzas. Sociālā taisnīguma temats šeit tikai sākas, un abi temati ir svarīgi. Tomēr mums jāapzinās, ka taisnīga sadale ir iespējama tikai pēc tam, kad kaut kas ir radīts.

Attiecībā uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par situāciju Rietumbalkānu valstīs es gribētu atbildēt uz dažiem ļoti specifiskiem jautājumiem un vispirms uz tiem, kas saistīti ar šīs problēmas risinājuma juridisko nodrošinājumu. Mēs negribētu Eiropas Savienībā sākt garas diskusijas par to, kuri no juridiskā nodrošinājuma veidiem ir stiprāki un kuri vājāki, ja reiz esam beiguši ilgstošos saskaņota risinājuma meklējumus.

Eiropai nav nekādas vajadzības šajā jautājumā būt sašķeltai tikai tāpēc, ka sašķeltas ir citas struktūras. Viena no mūsu prioritātēm būs Eiropas Savienības vienotība šīs problēmas risināšanā.

Es gribētu atgādināt, ka līdzīgi jautājumi un diskusijas par juridisko nodrošinājumu pagājušā gadsimta 90. gadu vidū Bosnijā un Hercegovinā noveda pie vairāk nekā 100 000 cilvēku bojāejas un miljons cilvēku pārvietošanas. Šo zaudēto laiku ir grūti atgūt, bet no tā mēs varam kaut ko mācīties.

Nekad nav teikts, ka Bosnija un Hercegovina ir lielāka drošības problēma nekā Kosova. Tomēr ir teikts, ka tā ir ļoti nopietna problēma vairākos aspektos, piemēram, bēgļu atgriešanās jautājumā. Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir daudz bēgļu, kas nav spējuši atgriezties mājās. Ir ieplānotas vairākas lietas, kas darāmas šai valstī, taču tās nevar īstenot, kamēr bēgļi nav atgriezušies mājās. Šis ir viens no pārbaudījumiem, ar kuriem mums būs jāsaskaras, un es baidos, ka daži šajā sakarā paustie izteikumi ir tikuši pārprasti.

Tāpēc, dāmas un kungi, Parlamenta priekšsēdētāja kungs un Komisijas priekšsēdētāja kungs, izklāstītās prioritātes ir kopīgs pārbaudījums mums visiem. Esmu gandarīts par jūsu atbalstu kopīgai to īstenošanai. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, cik svarīga ir sadarbība un sinerģija, ko mēs varam panākt, kopīgi līdzdarbojoties trim galvenajām Eiropas Savienības iestādēm – Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un, protams, Padomei.

Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai maksimāli izmantotu šo sinerģiju. Slovēnijas prezidentūras laikā es ceru vairākkārt būt šeit pie jums un piedalīties auglīgās un acīmredzami ļoti spraigās diskusijās.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Padomes priekšsēdētāj, sirsnīgi pateicos par pārliecinošo iepazīstināšanu ar Slovēnijas prezidentūras programmu. Gan atbildīgo grupu priekšsēdētāju, gan citu deputātu ieguldījums debatēs liecina par to, ka jūs varat paļauties uz ārkārtīgi lielu un nedalītu Eiropas Parlamenta atbalstu. Mūsu visu vārdā es no sirds vēlu jums veiksmi darbā.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs − Priekšsēdētāja kungs, paldies par šīm ļoti interesantajām debatēm, kurās bija, manuprāt, ļoti liela vienprātība, atbalstot prioritātes, ar kurām mūs iepazīstināja Slovēnijas prezidentūra. Savā pirmajā paziņojumā es uzsvēru dažas – jo es nevarēju sīki izskatīt visus aspektus – prioritātes mūsu darbā šajos sešos mēnešos: Lisabonas līguma ratifikācija, Lisabonas stratēģijas jaunais cikls un arī mūsu klimata un enerģētikas pakete. Īpaši šajā jautājumā mani ļoti iedrošināja tas atbalsts mūsu darbam šajā jautājumā, ko daudzi no jums izteica. Ir ļoti svarīgi, lai mēs tagad izpildītu savu apņemšanos.

Valstu un valdību vadītāji vienojās par ambicioziem mērķiem – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 20 % un 20 % atjaunojamās enerģijas ieviešanu. Mēs nevaram uzstādīt mērķus, nepiedāvājot līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Tas ir jautājums par saskaņotību un uzticamību, un mani ļoti iedrošināja atbalsts, kas šajā ziņā tika pausts šodienas debatēs.

Es tikai vēlētos atbildēt uz vienu jautājumu, ko debatēs iesniedza M. Schulz, A. Lambsdorff un E. Brok par īpašu problēmu, ko pašlaik apspriež Vācijā, proti, jautājumu par iespējamo finansējumu uzņēmuma pārvietošanai Eiropā. Es varu jums teikt, ka rīcības programmā par konkurētspēju Rumānijai ir īpaša klauzula, kas aizliedz struktūrfondu izmantošanu, lai līdzfinansētu delokalizāciju. Eiropas Komisija nav saņēmusi nevienu projektu par šo jautājumu, tāpēc Komisija var apstiprināt, ka Eiropas reģionālās attīstības fondi nav iesaistīti šajā pārvietošanā. Mēs, protams, uzskatām, ka būtu nepieņemami izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu pārvietošanai Eiropas Savienības robežās.

(Aplausi)

Tajā pašā laikā ir taisnība, ka Eiropas Savienība, izmantojot PHARE programmu, ir finansējusi rūpniecisko parku Rumānijā, kur pašlaik iegulda investīcijas vairāki uzņēmumi. Tas ir svarīgi, un es vēlos pievērst visu manu klātesošo kolēģu, jo īpaši mūsu Vācijas draugu, uzmanību šīm debatēm un tam, cik liela nozīme ir atbildībai, apspriežot šo jautājumu.

Mums ir jānošķir delokalizācija ārpus Eiropas Savienības no pārvietošanas Eiropas robežās. Ja investīcijas veic no Somijas uz Vāciju, tās var veikt arī no Vācijas uz Rumāniju. Būsim godīgi šajā jautājumā. Mums skaidri jāsaprot, ka tā nav delokalizācija ārpus Eiropas Savienības. Kā jūs atceraties, Komisija un es esam ierosinājuši Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kas jau nodarbojas tieši ar gadījumiem, kur kādas darbavietas var ietekmēt delokalizācija ārpus Eiropas Savienības. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas vadītājiem visos Eiropas Savienības līmeņos – Komisijā, Eiropas Parlamentā, bet arī valsts līmenī, būtu drosme skaidrot paplašināšanās ieguvumus.

(Aplausi)

Vācija ir valsts, kas tagad eksportē vairāk uz jaunajām dalībvalstīm. Eiropas Savienības paplašināšanās rada jaunas darbavietas arī Vācijā. Vācijas uzņēmumi arī daudz investē jaunajās dalībvalstīs. No Eiropas perspektīvas viedokļa ir ļoti svarīgi, ka mēs visi skaidrojam, ka Eiropas Savienības paplašināšanās dod labumu ne tikai jaunajām dalībvalstīm, bet tā ir arī iespēja visai Eiropas Savienībai kopumā.

(Aplausi)

Tajā pašā laikā es piekrītu, ka mums ir jāpārbauda, vai struktūrfondu nauda netiek izmantota uzņēmuma īpašas delokalizācijas finansēšanai. Tā būtu negodīga konkurence. Bet es aicinu visus, kas ir par Eiropu, celties un aizstāvēt šo apvienoto, paplašināto Eiropu un arī izmantot tos ieguvumus, ko mēs visi visās jaunajās dalībvalstīs saņemam no šīs dinamiskākās Eiropas, kuru mēs varam veidot šodien.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Komisijas priekšsēdētāj, liels paldies par šo paziņojumu. Mēs vēlam panākumus Slovēnijas prezidentūrai. Tagad mēs kopā dosimies uz preses konferenci. Pēc tam šeit notiks balsošana. Pateicos jums par ļoti spraigajām un vērtīgajām debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Apsveicu jūs, premjerministr J. Janša, ar runu mūsu Eiropas Parlamentā. Jūs esat pirmais Eiropadomes priekšsēdētājs no to tautu līderiem, kuras atbrīvojušās no komunisma jūga un 2004. gadā pievienojušās Eiropas Savienībai.

Tas ir izaicinājums gan jums, gan jūsu tautai un valdībai. Nav lielu un mazu valstu; ir labas un sliktas valstis. Jūsu ekonomikas sasniegumi, jūsu nesenā uzņemšana eiro zonā un jūsu iedzīvotāju labklājība ir piemērs, pēc kura būtu jāvadās daudzām valstīm, kas mēdz pamācīt citas.

Jūs esat noslēdzošā daļa tai trijotnei, kas sākās ar Vāciju un turpinājās ar Portugāli, un jūs bruģēsiet ceļu uz panākumiem nākamo prezidentūru trijotnei – Francijai, Čehijai un Zviedrijai. Rakstot šīs rindas, es domāju par Kosovu, par jūsu brāļiem Rietumbalkānos un par viņu nākotni Eiropā.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Slovēnijas prezidentūra sākas laikā, kad Eiropā atkal sāk parādīties zināms piesardzīgs optimisms attiecībā uz ES nākotni. Pēc dažiem apjukuma un neskaidrības gadiem ES 27 projektam tiešām ir pienācis laiks uzņemt apgriezienus. Es vēlētos atkārtoti lūgt prezidentūru apdomāt kādu konkrētu jautājumu, proti, divas Eiropas Parlamenta sanāksmju vietas.

Tagad, kad mēs nepārtraukti aicinām dažādu mūsu valstu pilsoņus ziedot, spēcīgs signāls būtu lēmums koncentrēt visu mūsu darbu Briselē. Izmaksas, kas šīs ikmēneša pārcelšanās dēļ rodas Eiropai — gan finanšu resursu, gan organizatorisko neērtību ziņā — iedzīvotāju acīs kļūst pilnīgi nepieņemamas, un viņi nesaprot šīs absurdās situācijas iemeslus. Strasbūra neapšaubāmi ir lieliska pilsēta, taču tajā esošo rezidenci varētu izmantot citiem prestižiem pasākumiem saistībā ar ES darbību. Sniegsim labu piemēru un šajā jautājumā pāriesim no vārdiem pie rīcības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Gan debates, gan Slovēnijas prezidentūras programma skaidri apliecina, ka šī prezidentūra turpinās cieši sekot Vācijas prezidentūras darba kārtībai, par prioritāti izvirzot Lisabonas līguma ratifikāciju. Mēs zinām, ka Eiropas Savienības politiskā elite vēlas, lai līdz 2009. gada vēlēšanām Līgumu ratificētu visas dalībvalstis. Tādēļ tā turpina izdarīt stingru spiedienu, lai izvairītos no referendumu rīkošanas, atskaitot Īriju, kur to prasa konstitūcija, un tādējādi tā skaidri pauž savu attieksmi — demokrātija un tuvināšanās iedzīvotājiem īstenojama tikai tad, ja nepastāv risks, ka pilsoņi balsos pretēji šīs elites viedoklim un interesēm.

Tās galvenā prioritāte acīmredzot ir tas, ko tā dēvē par „Lisabonas stratēģijas otro ciklu” — liberalizācijas palielināšana un uzbrukumi sabiedriskajiem pakalpojumiem, sociālajām un darba tiesībām. Mēs bažījamies arī par to, ka, situācijai Kosovā izvēršoties līdz vienpusējai neatkarības deklarācijai, tā vēl vairāk apdraudēs mieru un Eiropas attīstību.

Tajā pašā laikā nerisinātas paliek nopietnas sociālās problēmas saistībā ar bezdarbu, nodarbinātības nestabilitāti, nabadzību un augošo sociālo un teritoriālo nevienlīdzību.

Mēs turpināsim cīnīties par šīs neoliberālās politikas atcelšanu un atbalstu Eiropas dažādībai, sociālajam taisnīgumam, mieram un sociālajam progresam.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Slovēnijai pārņemot prezidentūru Padomē, sākas trešais cēliens farsam, ko inscenējuši spēki, kas sekmē federālisma, neoliberālisma un militārisma integrāciju Eiropā, kur ES ar Vāciju priekšgalā uzspiež līgumu, kas jau ir ticis noraidīts, un izvairās rīkot valstu referendumus.

Referendumus neesot vajadzības rīkot, jo:

- par Līguma nostādnēm visās valstīs pastāvot „plaša vienprātība”, it īpaši dalībvalstu parlamentos. Tomēr viena no Francijas un Nīderlandes referendumu galvenajām atziņām bija tāda, ka tie nepārprotami atklāja dziļas pretrunas starp tautas gribu un „parlamentāro vairākumu”.

- Ratifikācija parlamentā ir tikpat leģitīma un demokrātiska kā ratifikācija referendumā. Kā mums tādā gadījumā būtu jāsaprot apgalvojums, ka referenduma rīkošana Portugālē vēl vairāk apdraudētu Līguma stāšanos spēkā? Patiesībā viņi baidās, ka referenduma rezultāti atšķirsies no viņu vēlmēm, un tāpēc to nerīko.

- Līguma nostādnes atšķiras no tām, kas iepriekš tika noraidītas, un ietver „būtiskas izmaiņas”. Taču viņi nepaskaidro, kādas. Vai tad paši veicinātāji tomēr neapgalvo, ka būtība ir tāda pati? Izlasiet Giscard d’Estaing paziņojumus.

Viņus motivē bailes…

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Slovēnijas prezidentūras programma pilnībā atbilst to cilvēku prasībām, kurus interesē ekonomika un kuri ir pārliecināti, ka viens no Eiropas panākumu stūrakmeņiem ir veselīga ekonomika.

Prezidentūras programmā esmu atradis daudzas svarīgas atsauces uz Lisabonas stratēģiju un uz iekšējā tirgus nozīmi ES nostiprināšanās starptautiskajā arēnā procesā.

Eiropas Savienībai 21. gadsimtā galvenā uzmanība jāpievērš izglītībai un apmācībai. Labi izglītotai sabiedrībai ir milzīgs potenciāls, un tam savukārt jāatspoguļojas ekonomikā, kas pamatota galvenokārt uz plaukstošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus ir viegli izveidot bez liekām formalitātēm un izdevumiem. Jāpanāk, ka šiem uzņēmumiem ir pieejami labi apmācīti darbinieki, pētījumu resursi, jaunas tehnoloģijas utt. Prezidentūra šim jautājumam velta daudz uzmanības.

Prezidentūra ir paziņojusi, ka iesaistīsies šķēršļu novēršanā un lielu uzmanību pievērsīs reglamentācijas uzlabošanai, un tas ir svarīgs signāls uzņēmējdarbībai. Ir labi zināms, ka nav nekā sliktāka par vājiem tiesību aktiem.

Man šķiet īpaši svarīgi, lai iniciatīva par uzņēmējdarbības administratīvo slogu likvidēšanu būtu saistīta ar centieniem pavērt ceļu jaunajām tehnoloģijām.

Prezidentūra paturēs prātā arī patērētājus; patērētāju intereses ir tikpat svarīgas kā uzņēmējdarbības intereses, un tām jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām un aizsargātām.

Prezidentūras programma ir ļoti vērienīga, taču tajā ir arī skaidri noteiktas prioritātes, un es tās atbalstu.

Man atliek vien apsveikt jūs un novēlēt jums panākumus.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – (HU) Sākumā es vēlētos izteikt atzinību vērienīgajai Slovēnijas prezidentūras programmai, kurā svarīgajam Rietumbalkānu kohēzijas jautājumam ir piešķirta būtiska nozīme visas ES mērogā.

Saskaņā ar Komisijas 2006. gada pārskatu 2004. gada pievienošanās bija liels veco un jauno dalībvalstu sasniegums, bet panākumu pamatā galvenokārt bija šī procesa līdzsvarota pārvaldība.

Patlaban ES gaida jauni pārbaudījumi, kas prasīs lielākas pūles. Lai šos jautājumus pienācīgi risinātu, būs vajadzīgs maksimāls Slovēnijas prezidentūras atbalsts, izpildot visas programmas prioritātes, kā arī izveidojot priekšnosacījumus Horvātijas un Turcijas uzņemšanai.

ES pamatinteresēs ir atbalstīt reformu procesus Rietumbalkānu valstīs, kā arī Eiropas perspektīvā nokārtot Kosovas situāciju tādā veidā, kas būtu pieņemams visiem. Paplašināšanās atbilst ES stratēģiskajām un drošības politikas interesēm, un šeit ir vajadzīga efektīva attīstības politika un partnerattiecību sadarbība.

Uzsvars joprojām jāliek arī uz darbu ar programmām, kas attiecas uz Rietumbalkānu valstīm un kuru mērķis ir samazināt attīstības līmeņa atšķirības un veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo kohēziju. Tomēr, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pieaugošo konkurētspēju un kohēziju, kā arī veicinātu Rietumbalkānu attīstību, ļoti svarīgi ir stimulēt cilvēkresursu investīcijas un atbalstīt uz zināšanām pamatotas un radošas sabiedrības izveidi. Saskaņā ar Eiropas solidaritātes principu jācenšas darīt galu nabadzībai un garantēt „tiešo atbalstu” arī Rietumbalkānu valstīm. Mūsu kopīgais uzdevums ir atbalstīt Slovēnijas prezidentūras programmu, lai sasniegtu Eiropas Savienības galvenos mērķus.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE) , rakstiski. – (PL) Visas valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada, lepojas ar to, ka prezidentūru pārņem viena no tām — Slovēnija. Mēs atzinīgi vērtējam jaunās prezidentūras paziņojumus un pirmos tās spertos soļus. Prioritātes 2008. gada pirmajai pusei lielā mērā liecina, ka Slovēnijas priekšteču darbs tiks turpināts, galvenokārt Lisabonas programmas atjaunošanas, jaunā Līguma ratifikācijas un globālās sasilšanas novēršanas jomā. Darba nepārtrauktība Eiropas Savienībai ir ļoti vēlama, ņemot vērā prezidentūras pusgada ciklu.

Neatkarīgi no tās deklarētajām prioritātēm, Slovēniju tās ģeogrāfiskā stāvokļa un vēstures dēļ uzskata par valsti, kas ir saistīta ar Balkāniem. Tas rada gan izdevību turpināt Eiropas Savienības paplašināšanu, gan, pirmkārt un galvenokārt, nopietnas problēmas saistībā ar Kosovas neatkarības jautājumu. Izpratne par šo problēmu jomu ir īsts trumpja dūzis jaunās prezidentūras rokās.

Mēs ceram arī, ka valsts, kas pati ir gājusi cauri pārveidei un pielāgojusies ES standartiem, spēs novērtēt jaunu dalībvalstu problēmas attiecībā uz nepamatotām prasībām atjaunojamās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Ir jāatrod līdzsvars starp rūpēm par dabiskās vides aizsardzību un vajadzību saglabāt Eiropas ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā. Es vēlu jums veiksmi un pateicos par uzmanību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) 2008. gada jeb starpkultūru dialoga gada „Vienoti dažādībā” sākums Eiropas Savienībai ir nozīmīgs periods, jo vairāk tāpēc, ka gada pirmajā pusē ES prezidentūru pirmo reizi pārņem jaunā dalībvalsts — Slovēnija.

Četras prioritārās jomas, kurās uzsvērta jaunās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana, enerģētika, klimata pārmaiņas un attiecības ar Rietumbalkāniem, var dot ieguldījumu Eiropas sinerģijā. Slovēnijai ir iespējas palīdzēt ES kļūt par vadošo spēku pasaules cīņā pret globālo sasilšanu.

Patlaban Slovākijā norit kaismīgas diskusijas par eiro ieviešanu. Par Slovākijas pievienošanos eiro zonai tiks lemts laikā, kad Slovēnija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Slovēnija ir piemērs Slovākijai; 2007. gadā tā kļuva par pirmo no ES-10 valstīm un trīspadsmito no visām ES dalībvalstīm, kura ieviesusi eiro. Slovākija var daudz mācīties no Slovēnijas pieredzes un izmantot to, gatavojoties eiro ieviešanai. Es ceru, ka Slovēnija darīs visu iespējamo, lai lēmumam par to, vai Slovākijā ieviest eiro līdz plānotajam termiņam 2009. gada 1. janvārī, būtu pozitīvs iznākums.

Es ceru, ka ar savu darbību Slovēnijas prezidentūra pārliecinās 500 miljonus Eiropas pilsoņu, ka pat maza valsts ar 2 miljoniem iedzīvotāju spēj veiksmīgi vadīt ES, uz sešiem mēnešiem pārņemot tās prezidentūru. Es ticu, ka Slovēnija gūs panākumus.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) No visas sirds vēlu veiksmi Slovēnijas prezidentūrai, ar kuru it kā tiek iesvētīta aukstajā karā sadalītās Eiropas atkalapvienošanās.

Slovēnija, kas kopā ar Vāciju un Portugāli ir sagatavojusi 18 mēnešu programmu, noslēdz prezidentūru ciklu, ko raksturo veiksmīga iestāžu rekonstrukcija un smagais pienākums pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu.

Šis ir īpaši svarīgs uzdevums, kurā mums visiem — katram savā dalībvalstī — jādod ieguldījums, lai nākamā Francijas prezidentūra varētu stabili ielikt vietā šos jaunos kopīgos pamatus līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām.

Slovēnijas prezidentūrai arī jāturpina un jāpilnveido Lisabonas stratēģija, lai Eiropa varētu stāties pretī pārbaudījumiem enerģētikas, klimata pārmaiņu, izaugsmes un nodarbinātības jomā.

Es no sirds ceru, ka Slovēnijas prezidentūra spēs garantēt mieru un stabilitāti Rietumbalkānu valstīs un izveidot vienotu ES pieeju jautājumam par Kosovas galīgo statusu, lai 2008. gadā, Eiropas starpkultūru dialoga gadā, visi Eiropas iedzīvotāji patiešām varētu vēlreiz apliecināt savas vērtības — iecietību un savstarpējo sapratni.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Ir vēsturiski nozīmīgi, ka 2008. gada pirmajā pusē Eiropas Savienību vada jaunā dalībvalsts, kas tai pievienojās 2004. gadā. Šis ir būtisks progress, kas apliecina, ka nesen pievienojušās valstis ieņem tām paredzētās vietas pie ES galda.

Pirmajai jauno dalībvalstu prezidentūrai ir milzīga atbildības nasta, un Slovēnija vada Eiropas Savienību ļoti svarīgā laikā. Nopietnākie Slovēnijas prezidentūras uzdevumi ir atbalstīt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, aktīvi iedzīvināt Lisabonas stratēģijas jauno trīs gadu ciklu un turpināt attīstīt integrētu enerģētikas un klimata aizsardzības politiku.

Rietumbalkānu valstu integrāciju, it īpaši jautājumu par Kosovas statusu nākotnē, Slovēnijas prezidentūra ir noteikusi par prioritāti. Slovēnijas delikātums un zināšanas par šo reģionu var sarežģīto organizēšanas procesu padarīt mazliet vieglāku un veicināt Eiropadomes 2007. gada decembrī panāktās vienotības saglabāšanu attiecībā uz misijām, kas sūtāmas uz Kosovu.

Martā, Slovēnijas prezidentūras laikā, Eiropas Komisija ierosinās tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz „veselības pārbaudēm” saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un tas būs sākums visaptverošām konceptuālām un finansējuma reformām KLP jomā. Prezidentūra 2008. gadā liks uzsvaru arī uz programmām, kas saistītas ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu.

Mēs turam īkšķus par saviem slovēņu draugiem, un vēlam panākumus viņu prezidentūrai. Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas politika un diplomātija veiksmīgi atrisinās sarežģītos uzdevumus un ka mēs, būdama jauna dalībvalsts, varēsim lepoties ar saviem kaimiņiem.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
priekšsēdētāja vietniece

3. Darba kārtība

  Priekšsēdētāja − Mums ir paziņojums, pirms mēs sākam runāt par šīs pēcpusdienas debatēm. Es gribētu ierosināt pārcelt uz priekšu debates par Díaz de Mera García Consuegra ziņojumu par EUROPOL un izskatīt to kā otro jautājumu pirms Padomes un Komisijas paziņojumiem par situāciju Pakistānā.

Tādēļ šo pēcpusdien darba kārtība būs šāda: no plkst. 15.00 līdz 18.00: vispirms Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Kenijā, pēc tam Díaz de Mera García Consuegra ziņojums par EUROPOL, pēc tam Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Pakistānā, un tad, plkst. 18.00, kā parasti, mums būs jautājumu laiks ar Padomi.

Vai ir kādi komentāri?

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šoreiz mēs piekritīsim, taču es lūgtu Komisiju ņemt vērā, ka darba kārtību nosaka Parlaments un tikai izņēmuma gadījumos mēs varam respektēt atsevišķu komisāru vēlmes. Tomēr šodien mēs izņēmuma kārtā varam piekrist.

  Priekšsēdētāja − Paldies par jūsu izteikto viedokli, H. Swoboda; tas patiešām ir izņēmums. Bet es pateicos Parlamentam par piekrišanu šim izņēmumam.

(Parlaments piekrita šim pieprasījumam)

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. − Nākošais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

4.1. (A6-0508/2007, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf) Komisijas pasākumi, kuri jāveic 2008.–2013. gadā, izmantojot attālās izpētes pielietojuma iespējas, kas izstrādātas saskaņā ar KLP (balsojums)

4.2. (A6-0504/2007, Kurt Lechner) Patēriņa kredīts (balsojums)

- Pirms balsojuma:

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle − Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izmantot iespēju, lai noskaidrotu punktu, kas tika izvirzīts vakardienas debatēs par priekšlikumu Direktīvai par patēriņa kredītu. Šis punkts attiecas uz 8. panta jauno versiju par pienākumu izvērtēt patērētāju maksātspēju. Gan 46. grozījums, gan 45. grozījums paredz, ka tās dalībvalstis, kuru tiesību aktos ir noteikta prasība kreditoriem izvērtēt patērētāju maksātspēju, pamatojoties uz iepazīšanos ar attiecīgo datu bāzi, var saglabāt šo prasību. Manuprāt, tas arī nozīmē, ka valsts tiesību aktos paredzētās sankcijas gadījumā, ja kreditors šīs prasības nepilda, arī varētu tikt saglabātas.

  Kurt Lechner, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze! Par šīm pamatnostādnēm mēs iestādēs esam debatējuši jau sešus gadus, tāpēc es vēlētos izteikt dažus komentārus. Vispirms es teiktu, ka tas nav jāuztver kā kritika, bet šis ilgais laika periods liecina, cik nopietni Eiropas likumdevēji ir izturējušies pret šo sarežģīto jautājumu un cik ļoti mums Eiropā rūp patērētāju aizsardzība. Esmu pārliecināts, ka, par spīti visām viedokļu atšķirībām dažādos šī temata aspektos, likumdošanas procedūra noslēgsies ar šodienas balsojumu, un tāds ir arī mans nolūks. Es vēlos oficiāli paziņot, ka, manuprāt, šobrīd pieejamie kopīgie grozījumi visi bez izņēmuma uzlabo Padomes kopējās nostājas tekstu. Tie neapšaubāmi lielākoties sasaucas arī ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem.

Skaidrības labad es vēlos teikt, ka mēs gribējām panākt vienošanos, un, lai varētu vienoties arī par 16. panta 2. punktu, par kuru līdz nesenam laikam notikuši strīdi galvenokārt tikai attiecībā uz formulējumu, mēs esam izlēmuši pieņemt liberāļu un sociālistu ierosinājumu, lai atrisinātu šo jautājumu draudzīgā ceļā, un tāpat esam saskaņas labad atsaukuši dažus citus grozījumus.

Es vēlos arī pateikties Komisijai, Padomei un it īpaši deputātiem (mūsu diskusijas bija intensīvas un pat nokaitētas) par veiksmīgo sadarbību patiesā komandas garā. Attiecībā uz pārējiem ierosinājumiem es gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, tie ir tikai kopējās nostājas papildu uzlabojumi un nekādi neapdraud patērētāju aizsardzību un no direktīvas gūstamo labumu, jo arī šim aspektam mēs piešķiram prioritāru nozīmi.

Nobeigumā es vēlos izteikt cerību, ka tiks piepildītas arī direktīvas rosinātās pozitīvās gaidas.

(Aplausi)

  Marios Matsakis (ALDE) – Priekšsēdētājas kundze, vakar IND/DEM grupa lūdza, lai visi balsojumi būtu balsojumi pēc saraksta. Es ievēroju šodienas balsojumā, ka atkal visi balsojumi ir balsojumi pēc saraksta. Vakar priekšsēdētājs teica, ka viņš pārbaudīs, vai šāda IND/DEM grupas prasība par balsojumu pēc saraksta ir patiesībā iespējama. Vai man jāsaprot, ka tas ir iespējams un ka no šī brīža visi mūsu balsojumi būs balsojumi pēc saraksta?

  Priekšsēdētāja − M. Matsakis, tas tiks rīt apspriests Priekšsēdētāju konferencē, bet es teiktu, ka šis ir svarīgs balsojums, tādēļ droši vien visu mūsu interesēs ir, lai tas būtu balsojums pēc saraksta.

Vārdu ir lūdzis J.-P. Bonde.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā – Priekšsēdētājas kundze, es biju iepriekš lūdzis vārdu.

Vakar mūsu balsojums noritēja ļoti labi. Tas bija ātrāks nekā parasti – vienmērīgs, rāms, un nebija neviena pieprasījuma pēc kaitinošām pārbaudēm, kas prasa laiku. Tādēļ mana grupa ierosina, ka mums ir jāturpina elektroniskā balsošana.

Pirms kādiem sešiem mēnešiem man tika apsolīta kārtība, kurā ziņojumu numuri un grozījumu numuri, tiktu parādīti līdzās mūsu balsojumam. Jaunie, daudz lielākie ekrāni var parādīt pilnu balsojuma sarakstu un ietaupīt mums daudz vairāk laika, jo mēs varam balsot tūlīt, kad mēs redzam numurus dažādās krāsās uz ekrāna. Mums nav jāgaida tulkojums. Mēs novērsīsim situāciju, kad tie, kas gaida tulkojumu, izmantojot retranslāciju, balso par vienu jautājumu, kamēr tie, kas balso bez retranslācijas, jau balso par nākamo punktu. Mēs ietaupītu daudz laika.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja − Paldies, J.-P. Bonde, mēs to esam ņēmuši vērā. Darbs pie šī projekta turpinās, bet tagad, es domāju, Parlaments vēlētos turpināt šī rīta balsojumu.

4.3. (A6-0520/2007, Roberta Angelilli) Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām (balsojums)

- Pirms balsojuma:

  Francesco Enrico Speroni (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos izvirzīt jautājumu par darba kārtību: nevēloties iejaukties procedūrā, es tomēr gribētu zināt, vai ir noteikts, ka katru reizi ir obligāti jānorāda gan rezultāts, gan balsotāju skaits, gan no balsošanas atturējušos skaits un tā tālāk, vai arī tas ir katra paša ziņā.

  Priekšsēdētāja − Ja jūs nevēlaties, lai es jums stāstu, es nestāstīšu, bet skaidrs ir tas, ka ir labi, ja droši zina.

– pēc balsojuma par 60. punktu:

  Thomas Wise (IND/DEM) – Priekšsēdētājas kundze, vai jūs vismaz nevarētu parādīt rezultātus uz ekrāniem mūsu priekšā, ja jūs negrasāties tos nosaukt?

  Priekšsēdētāja − Jums tikai ir jāpaceļ acis, ja jūs gribat redzēt rezultātu.

- Pēc balsojuma:

  Robert Evans (PSE) – Priekšsēdētājas kundze, dienesti ir mani konsultējuši, ka katrs papildu balsojums pēc saraksta izmaksā EUR 400, tas vakardienas pasākuma izmaksas palielina par EUR 25 000.

Tātad, es gribētu vaicāt tiem, kas aicina ieviest pastāvīgu balsošanu pēc saraksta, vai viņi domā, ka tas ir nodokļu maksātāju naudas labs izmantojums.

  Daniel Hannan (PPE-DE) – Priekšsēdētājas kundze, ja katrs balsojums pēc saraksta patiešām maksā EUR 400, es ierosinu, lai šis Parlaments savam darbam piemēro tādu pašu efektivitāti, kā kopējai lauksaimniecības politikai, strukturālajam atbalstam, starptautiskajai attīstībai un pārējam Eiropas Savienības budžetam. Protams, ka mēs varam veikt šo darbu daudz lētāk!

  Kathy Sinnott (IND/DEM) – Priekšsēdētājas kundze, šeit ir praktisks ieteikums. Daļa no izdevumiem ir par balsojumu tulkošanu, bet tie ir tikai numuri, un mums tātad ir vajadzīgs tikai viens balsojuma izdevums. Mums nevajag tos pārtulkot ikvienā valodā, jo mēs strādājam ar skaitļiem, un cilvēku vārdi ir tādi paši ikvienā valodā. Tātad mēs varam šādi samazināt izmaksas. Es domāju par visiem papīra gabaliņiem, ko mēs aizpildām šajā Parlamentā. Pilsonim vissvarīgākais ir zināt, kā mēs balsojam.

(Aplausi)

4.4. (A6-0502/2007, Doris Pack) Pieaugušo izglītība un apmācība: mācīties nekad nav par vēlu (balsojums)

- Pēc balsojuma:

  Arlene McCarthy , Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja – Priekšsēdētājas kundze, es gribēju iejaukties pēc balsojuma par K. Lechner ziņojumu. Es negribēju pārtraukt balsojumu, bet es tikai gribēju pateikties PPE-DE grupai par atbalstu kopējai nostājai, un mums tagad ir ļoti spēcīgs vairākums, kas būs ļoti labs signāls gan patērētājiem, gan uzņēmumiem par to, ka mēs plānojam atvērt tirgu un aizsargāt patērētājus.

Priekšsēdētājas kundze, es zinu, ka jūs esat ļoti aktīvi piedalījusies šajā lietā, un es domāju, ka tas ir visu pušu nopelns, ka mēs beigās ieguvām milzīgu vairākumu pēc lielām šaubām un iebildumiem.

5. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0508/2007)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, kā cilvēkam, kas ir sekojis Budžeta kontroles komitejā vairākiem Revīzijas palātas ziņojumiem par naudas līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos un krāpniecisku tērēšanu no lauksaimniecības budžeta, man jāsaka, ka es priecājos, redzot šo Parlamentu atzinīgi vērtējam jaunu tehnoloģiju daudzos dažādos veidos, it īpaši šajā lauksaimniecības jomā.

Es ceru, ka nākamajos gados šī informācija – kā viens no grozījumiem, kas ierosināti ziņojumā – var nonākt pa internetu līdz visiem tiem cilvēkiem visā Eiropas Savienībā, kas vēlētos to redzēt, it īpaši līdz dažādajām valstu revīzijas iestādēm katrā dalībvalstī, lai var redzēt, piemēram, ja Grieķijā uzrāda lielāku olīvu ražojošo zemju platību, nekā viņiem īstenībā ir.

Es te esmu arī tāpēc, ka gribu runāt par Konstitucionālo līgumu. Es gribu būt drošs, ka šis Parlaments būs noteicējs un ka cilvēki saņems referendumu nākotnē, un tieši tāpēc es skaidroju balsojumus par visiem ziņojumiem.

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, var rasties jautājums, kāpēc es, kā Londonas pārstāvis, sniedzu paskaidrojumu balsojumam par jautājumu attiecībā uz zemkopību un kopējo lauksaimniecības politiku. Bet mums ir jāatzīst, ka kopējā lauksaimniecības politika arī ietekmē patērētājus visā Eiropas Savienībā augstāku cenu veidā.

Tāpēc mums visiem ir pienākums būt pārliecinātiem, ka mēs pārraugām, kā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta vairākās jomās, tostarp kopējā lauksaimniecības politikā.

Manā izpratnē, atbildot uz kopējās lauksaimniecības politikas vadības vajadzībām, ir ievērojama vajadzība pēc informācijas par zemes izmantošanu, un tieši tāpēc es domāju, ka mēs visi atzinīgi vērtējam labākas tehnoloģijas izmantošanu. Es ceru, ka daudzi mani vēlētāji gūs labumu no šādas tehnoloģijas nodrošināšanas.

Man arī ir jāpiekrīt saviem kolēģiem, ka viens no iemesliem, kāpēc es sniedzu balsojuma paskaidrojumu, ir tas, ka cilvēkiem Eiropā un cilvēkiem Lielbritānijā ir jāļauj izteikties par Konstitucionālo līgumu referendumā.

  Priekšsēdētāja − Es vēlētos atgādināt kolēģiem, ka mēs pieņemam balsojuma skaidrojumus par attiecīgajiem ziņojumiem. Ja kāds mēģinās runāt par kaut ko citu, baidos, ka man būs jāpārtrauc jūsu runa saskaņā ar reglamentu.

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, ar prieku runāšu par pašu ziņojumu. F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojums, skaidrojot jaunās metodes, kā risināt krāpšanas jautājumu un agrāro politiku kopējā lauksaimniecības politikā (CAP), pievēršas vienai no visneefektīvākajām, dārgākajām, izšķērdīgākajām, birokrātiskākajām un amorālākajām zemkopības atbalsta sistēmām, kāda cilvēkam vispār zināma, un nekādi agrometereoloģiskie nieki to nevar glābt. Izvērsiet CAP gūto pieredzi; izdariet no tās secinājumus.

Pirms piešķiram jaunas pilnvaras kādai organizācijai, mums vispirms jāskatās, kā tā izmanto pilnvaras, kas tai jau dotas. Lauksaimniecība ir bijusi kopš 1960. gada Eiropas Savienības galvenā kompetence. Apskatieties uz jucekli, ko tā ir radījusi – ekoloģisko sagrāvi, virspeļņu iznīcināšanu, nabadzības postu Āfrikā. Vai šī ir tā institūcija, kurai mēs tagad gribam uzdot vadību pār ārlietu politiku, krimināltiesībām, aizsardzību, un, ja tiešām tā ir, vai mums nav jājautā tautas domas referendumos, kā mums tika solīts?

Uzskata, ka Kato Vecākais katru savu runu, lai kāds būtu temats, esot beidzis ar prasību, ka Kartāga jāsagrauj. Es beigšu savu runu ar prasību, ka Lisabonas līgums ir jānodod cilvēkiem: Pactio Olisipio censenda est!

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es nedomāju, ka kādam no mums būtu pārāk jābažījas par jaunu tehnoloģiju, bet ir svarīgi, ka to izmanto pareizi un nevis nepareizi.

Bet ir daudz nepareizību, it īpaši Dienvideiropā attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, un es ticu, ka šī tehnoloģija var līdzēt, lai to novērstu. Ja tas izdodas, mēs varētu ietaupīt daudz vairāk nekā EUR 400, par kuriem te kāds žēlojās, kad runa ir par pārredzamību balsojumā.

Es ievēroju, ka šajā ziņojumā runāts par attālo izpēti. Nu, es teiktu arī tā: ja Eiropai varētu rasties nojausma par demokrātisku izpēti, tad tā uztvertu visā Eiropā lielas dusmas par to, ka pilsoņi tiek izslēgti un viņiem liegtas tiesības izteikt savu viedokli par vissvarīgāko lietu, proti, par to, kā viņi jāpārvalda.

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, kopējā lauksaimniecības politika ir atliekas no 20. gadsimta. Mēs redzam arvien lielāku un lielāku pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem, ko rada demogrāfija un biodegviela. Doma, ka mums kā Eiropas Savienībai jāizdod liela daļa no sava budžeta lauksaimniecības produkcijas subsidēšanai, ir gluži vienkārši vecmodīga, un tāpēc nav iemesla, kāpēc mums vajadzīga labāka tehnoloģija, lai rīkotos nepareizi. Mums jāizbeidz rīkoties nepareizi.

Man jāsaka, ka es balsoju par šo pasākumu kā lojāls konservatīvais, sekojot norādījumam, bet es to darīju ļoti negribīgi.

Turklāt, man jāapšauba šī Parlamenta tiesības – Parlamenta demokrātisko leģitimitāti – pieņemt šo pasākumu un jebkuru citu pasākumu, ja mēs noraidām tautas spriedumu par Lisabonas līgumu.

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es jūtu, ka šis attālās izpētes pasākums būtu īstenībā ļoti efektīvs attiecībā uz birokrātijas novēršanu, kas dažiem zemkopjiem Anglijas Dienvidaustrumos pašlaik jāpacieš sakarā ar iezīmēšanu Ja šis mehānisms darbosies kārtīgi, es atzīstu, ka tas būtu efektīvāks, darbinot ārkārtēji neefektīvo birokrātisko sistēmu, kuru mēs pazīstam kā CAP. Tādējādi šajā ziņā es kā lojāls konservatīvais sekoju norādījumam un atbalstīju šo pasākumu. Tomēr es atzīstu, ka jau sen ir laiks pārskatīt visu CAP sistēmu, un es aicinu mūsu kolēģus šajā Parlamentā, kas atzīst to pašu, paātrināt šo procesu. Es tomēr sajūtu – un es jūtu – ka, ja mēs varam attālināti uztvert govis, kāpēc mēs no attāluma neuztveram cilvēku uzskatus par referendumu?

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, ļoti priecājos, ka varu nākt un skaidrot savu balsojumu par F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu, kur es balsoju pret to. Es to darīju tāpēc, ka jebkura veida attālas izpētes aparātam ir jānoved pie vēl attālākas uzraudzības. Ar ko tas beigsies? Mēs nevēlamies, ka Eiropas ļaudis tiek pārraudzīti ar kaut kāda veida attālu uztvērēju – kamerām debesīs – jo tieši pie tā F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojums turpinājumā novedīs.

Mums jājautā pašiem sev, vai ir pamats likt darboties Galileo projektam, kura milzīgie izdevumi, ja no tiem atteiktos, būtu pietiekami, lai apmaksātu visus balsojumus pēc saraksta šajā Parlamentā nākamajos desmit gados?

Ja ES grib uzraudzīt kaut ko, lai tā uzrauga Eiropas cilvēku vēlmes un bez kavēšanās notur referendumu par jauno Konstitūciju, kas parakstīta Lisabonā.

  Godfrey Bloom (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es zinu, ka jums patiesībā ir tāds pats viedoklis par šo referendumu kā mums, jo es zinu, ka jūs personīgi pati gribat to, jo tas piešķirtu tiesiskumu šai vietai. Bet, atstājot politiskās atšķirības sāņus, es – laimīgā kārtā – neesmu konservatīvais, tāpēc man nav akli jābalso par pilnīgām blēņām. Es varu balsot ar veselo saprātu, un es balsoju pret F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu, jo pati doma par spiegiem un satelītiem debesīs man ir dziļi pretīga un ārkārtēji biedējoša. Es domāju, ka tā var beigties tikai ar ilgstošu pārkāpumu. Tam jānotiek - un es zinu, ka mūsu draudzene tepat lejā, kas ir īsts tikumības iemiesojums, domā, ka tas viss ir pilnīgi apburoši – bet, protams, mums jāskatās uz nākamo paaudzi. Es baidos, ka manī ir dziļa neticība politiķiem. Ja viņi var nelietīgi izmantot varu, viņi to vienmēr dara, un to es redzu arī šajā gadījumā, tāpēc es balsoju pret.

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos paskaidrot, kāpēc es balsoju pret F.-W. Graefe zu Baringdorf ziņojumu. CAP nav panākusi neko citu, kā grāvusi mūsu zemkopības nozari Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 30 gadus; mēs negribam ES iejaukšanos; šis projekts palielinās tās iejaukšanos vēl vairāk. Tāpēc iemesls balsojumam „pret” ir tāds, ka mēs vēlētos atgūt pilnvaras vadīt pašiem savu lauksaimniecību Lielbritānijā. Tomēr tam ir ļoti maza varbūtība, jo mēs ignorējam tautas balsojumu Francijas un Nīderlandes referendumā, kas mums saskaņā ar Konstitūciju pienāktos.

- Ziņojums: Kurt Lechner (A6-0504/2007)

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Es vēlētos uzsvērt, ka balsoju par labu ziņojumam par patēriņa kredītu, jo uzskatu, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies iegrožot Komisijas un Padomes, manuprāt, nevēlamo regulatīvo entuziasmu veidot detalizētākus tiesību aktus. Dalībvalstu starpā ir atšķirības, kas izriet no dažādām juridiskajām un finansēšanas tradīcijām, un centieni piespiedu kārtā izlīdzināt šīs atšķirības, pēc manām domām, nedos panākumus. Tāpēc ir labi, ka Eiropas Parlaments galveno uzmanību ir pievērsis pamatnosacījumiem — patēriņa kredīta saskaņošanas principiem (šeit es gribētu uzsvērt līguma atcelšanas tiesības un pirmstermiņa atmaksas iespēju bez naudas soda uzlikšanas patērētājam). Uzskatu, ka, atkāpjoties no līguma, jebkurai no pusēm ir vajadzīgs divu nedēļu termiņš, kas visām iesaistītajām pusēm ļautu gūt juridisku pārliecību. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt, ka saistītā aizdevuma līguma gadījumā pēc patērētāja lūguma šo termiņu var samazināt līdz trim dienām. Tas nodrošinātu patērētājiem iespēju ātrāk saņemt iegādāto preci. Manuprāt, noteikumi, kas garantē to, ka kredīta pirmstermiņa atmaksa nevar kaitēt patērētājiem, ir vairāk nekā pietiekami. Dalībvalstīm šie noteikumi būs jāiestrādā savos tiesību aktos, un tādējādi patērētāju intereses būs aizsargātas.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi! Esmu gandarīta, ka šodien, pēc sešus gadus ilgām diskusijām, mēs esam sagatavojuši Eiropai saskaņotus kredītu noteikumus. Tiks uzlabota patērētāju aizsardzība, un tas attieksies arī uz citām valstīm. Iespējams, tas nedaudz palīdzēs samazināt nevēlamus mājsaimniecību parādus. Šeit var palīdzēt četrpadsmit dienu termiņš, atkāpjoties no līguma bez līgumsoda, kā arī pienākums iepriekš nodrošināt pircējam standartizētu informāciju par visiem ar aizdevumu saistītajiem maksājumiem. Jauns faktors ir tiesības atmaksāt aizdevumu pirms termiņa. Mūsu viedokļi visvairāk dalījās jautājumā par to, kā nodrošināt, lai pirmstermiņa atmaksas gadījumā bankas nepieprasītu milzīgus līgumsodus. Līgumsodu apmēram šobrīd būtu jāatbilst vienīgi reālajām izmaksām. Tomēr es uzskatu, ka būtu jāierobežo arī maksājumu līmenis attiecībā uz atlikušo kredīta vērtību, un par to mēs šodien balsojām.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par Padomes kopējo nostāju ar Kurt Lechner ziņojumā norādītajiem grozījumiem.

Pēc vairāk nekā sešus gadus ilga likumdošanas darba direktīva par patēriņa kredītu līgumiem ir nozīmīgs solis līgumu slēgšanas brīvības aizsardzības virzienā un veicina atbildīgu lēmumu pieņemšanu no patērētāju puses. Ir jāpatur prātā, ka liels noteikumu daudzums automātiski vēl nenozīmē lielāku patērētāju aizsardzību. Informācijas pārpilnība tieši nepieredzējušam patērētājam var izraisīt lielāku apjukumu, un netiek sasniegts plānotais mērķis – vienkāršība un pārredzamība. Turklāt tas saistīts ar augstākām izmaksām, kuras beigās sedz patērētājs.

Par spīti augošajai interesei par pirkšanu uz kredīta un par spīti patēriņa kredītu pakalpojumu izmantošanai, tikai nedaudzi patērētāji apzinās risku, kas saistīts ar patēriņa kredītu, piemēram, to, ka slimības vai darba zaudēšanas gadījumā viņi var nebūt spējīgi samaksāt. Es uzskatu, ka šī direktīva palīdzēs patērētājiem pieņemt pareizus lēmumus, jo viņiem būs iespējams ātri un vienkārši salīdzināt vairākus gan vietējo, gan ārzemju pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kur šis ziņojums ilgu laiku ir ticis iznēsāts abos lasījumos, ir labi zināms, ka es esmu to bargi kritizējis jau tā sākuma posmā, kad tajā tika jaukti jauni produkti, kas ir pieejami kādā tirgū – piemēram, AK tirgū - kā hipotēkas, kur jūs varat kompensēt savu kredīta bilanci tajā pašā bankā pret savu ķīlu, - kuri sākotnējos priekšlikumos būtu šajā ziņojumā tikuši svītroti, līdz pat šodienai, kad mums tagad, pēc sešiem gadiem, ir jaunas raizes – kaut arī mēs par šo ziņojumu esam runājuši sešus gadus – par kredītu maksājumu agrāku apmaksu.

Šis ir pārsteidzoši svarīgs tiesību akts. Tas ietekmēs lielu skaitu cilvēku, arī ikvienu, kam pieder māja manā vēlēšanu apgabalā. Es runāju par to konservatīvo sanāksmē Hārpolas ciematā mājā, kas pieder kādam vīram vārdā Michael Orton-Jones, kurš par to runāja ar mani personīgi, par Patēriņa kredīta direktīvu un naudas atmazgāšanas direktīvām, kas ir pieņemtas šajā Parlamentā.

Mums jābūt daudz rūpīgākiem, kad mēs nodarbojamies ar šādiem ļoti svarīgiem tiesību aktiem.

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es pārstāvu Londonu, dižāko pilsētu pasaulē, kas arī ir mājvieta Eiropas diviem lielākajiem finanšu rajoniem: pirmkārt, Londonas Sitijai, kas, kā mēs visi to zinām, ir izcils finanšu spēks pasaulē, un, otrkārt, Doklendai – Canary Wharf – kas mēdza tirgoties ar visāda veida precēm visā pasaulē un tagad tirgojas ar finanšu pakalpojumiem visā pasaulē.

Es domāju, ka tā bija tā lieliskā zviedru filozofu grupa, kas teica: „Nauda, nauda, nauda, es strādāju visu dienu, es strādāju visu nakti, lai nomaksātu rēķinus, kas man jāmaksā, vai nav skumji. Bet sapņos man ir plāns. Es kļūšu bagāts vīrs”.

Manā gadījumā tas tā nebūs, jo tas nav manā gaumē. Bet es vēlos teikt, ka patērētājiem visā Eiropā ir svarīgi, lai mēs turpinām meklēt, kā atvieglot patēriņa kredīta pieejamību ne tikai maniem vēlētājiem Londonā, bet arī visai finanšu pakalpojumu nozarei.

  Priekšsēdētājs − S. Kamall, es mēģinu šo jautājumu uztvert ļoti nopietni, bet es ceru, ka mēs nenoslīdēsim līdz radio programmai Just a Minute, kura ir tik labi zināma AK.

(Smiekli)

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, minūte bez atkārtošanās, novirzīšanās vai – kas vēl tur bija? Vilcināšanās! Tieši tā.

Tad sāksim ar pirmajiem principiem. Kāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīga patēriņa kredītu likumdošanas saskaņošanas politika? Man šķiet, ka ar šo ziņojumu saistās kontekstuāls pārpratums. Brīva tirdzniecība un atvērti tirgi neprasa kopēju likumdošanu par katru komerciālas darbības aspektu. Patiesībā, katrā gadījumā, pareizs ir tieši pretējais. Brīvie tirgi balstās uz dažādību, daudzveidību, plurālismu, kaut gan sava veida viegla regulēšana valsts līmenī var dažreiz pastāvēt, tā nelīdzinās katra tirgus darbības aspekta „eiro saskaņošanai”.

Tas ir svarīgi, jo man liekas, ka šī pati konceptuālā kļūda ir pamatā ES jurisdikcijas paplašināšanai dažādās jomās, kas piedāvāta Lisabonas līgumā. Gan patērētāju aizsardzības jomā, gan tiesību un iekšlietu jomā, ārlietās, aizsardzībā un visā pārējā.

Ja šīs jomas jāpārnes lielā mērā vai pilnībā uz Briseli, mums vismaz būtu jābūt pieklājīgiem un vispirms jāprasa savu vēlētāju domas. Lisabonas līgums ir jānodod tautas izlemšanai: Pactio Olisipio censenda est!

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, saskaņošana, kā mēs to visi zinām, ir bijusi ES primārais līdzeklis kopš tās pirmsākumiem. Tā ir iespiedusies katrā mūsu dzīves aspektā, un ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir stratēģija – stratēģija, protams, lai mazinātu nacionālo lēmumu būtiskumu un svaru, un spēju pieņemt nacionālus lēmumus, un tādējādi mazinātu nacionālo valsts iestāžu lomu.

Tādējādi tas ir bijis modus operandi – rīcības veids, lai intensificētu Eiropas integrāciju, un tāpēc tas ir kaut kas, pret ko man ir pavisam noraidoša attieksme. Jo es pašos pamatos ticu dalībvalstu tiesībām savās robežās pārvaldīt tos aspektus, kas ietekmē to pilsoņus.

Ir viens saskaņošanas aspekts, kuram mēs varētu palīdzēt. Mēs varētu saskaņoti piešķirt Eiropas pilsoņiem tiesības izteikties par Lisabonas līgumu.

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka, skaidrojot balsojumu, ir būtiski pateikt, kā mēs balsojām. Manā gadījumā arī es kā lojāls konservatīvais balsoju par šo pasākumu, arī sekojot norādījumam, un arī es, ja man būtu bijis pašam jāizlemj, būtu balsojis pret to pašu iemeslu dēļ, kurus skaidri izklāstīja daži mani kolēģi, it īpaši D. Hannan, kad viņš minēja brīvos tirgus, kas prasa daudzveidību.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es varu prasīt godājamam deputātam, vai viņš var man ļaut. Interesanti, vai viņš varbūt varētu pārvērtēt savus komentārus, tā kā šis ir ziņojums otrajā lasījumā, bija ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja − Es atvainojos, bet tagad mēs klausīsimies R. Helmer balsojuma skaidrojumu. Katram runātājam ir viena minūte balsojuma skaidrojumam. R. Helmer, lūdzu, turpiniet.

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu, ka kredīts ir jautājums, par ko jālemj valstu valdībām, kas saistīts ar vietējiem paradumiem un praksi. Kredītu daudzums, ko saņem pāri robežām, nav pietiekams pamats, lai attaisnotu saskaņošanu, bet vai drīkstu piebilst, ka Eiropas Savienībai pašai beidzas kredīts, ko tai devuši pilsoņi, jo tā atsakās attiecīgi rīkoties – ar referendumiem, — lai padarītu sevi likumīgu

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, tas man atgādina laiku, ko pavadīju Pārstāvju palātā. Ja šis ziņojums būtu varējis kaut visniecīgākā veidā palīdzēt G. Brown un viņa nemākulīgajai leiboristu valdībai tur mājās izvairīties no bankas Northern Rock krīzes, ja šis ziņojums būtu kaut kādā veidā noderējis, lai iemācītu šai leiboristu valdībai tur mājās, kā vadīt ekonomiku, jā, es būtu varējis teikt, ka šis ir labs ziņojums.

Bet kā lojālam konservatīvajam man bija tas jāatbalsta; es sekoju norādījumam. Bet ja mēs runājam par kredītu, kredīts nozīmē uzticību, un, ja Eiropas Savienība nevar uzticēties saviem pilsoņiem un Eiropas pilsoņi nevar uzticēties Eiropas iestādēm, vai tas ir iemesls, kāpēc mēs neizvēlamies referendumu? Jo mēs neticam, ka mūsu pilsoņi izlems pareizi?

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, lai palīdzētu dalībvalstīm, un tāpēc es atlasu šādus gabaliņus: Grozījums Nr. 46, balsošana pa daļām – no dalībvalstu pašu likumiem nedrīkst atkāpties. Es balsoju par to un esmu priecīgs, redzot, ka mani atbalstīja. Es balsoju par 1. daļu Grozījumā Nr. 9 – par jomu paplašināšanu, uz kurām pienākums neattiecas. Man žēl, redzot, ka tas netika pieņemts. Es balsoju par Grozījumu Nr. 29, kas nosaka, ka kompensācijai ir jābūt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Man žēl, redzot, ka arī šis grozījums netika pieņemts.

Tāpēc es balsoju, lai palīdzētu dalībvalstu valdībām, bet tas nav jāsaprot tā, ka es gribētu, lai dalībvalsts valdība iejaucas finanšu iestāžu un banku lietās Kā norādīja mans kolēģis N. Deva, tās ir acīmredzami vāji sagatavotas, lai to darītu. Northern Rock gadījumā viņi ir iztērējuši pusi no valsts kases naudas, mēģinot to glābt, un kas zina, vai ar to viss ir beidzies? Tas, ko mēs zinām, ir, ka beigās ir referendumi par Lisabonas līgumu, un tam tā nevajadzētu būt.

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, man jāatzīstas. Man nav absolūti nekādas kvalifikācijas šim darbam, un tomēr es atrodu sevi sēžam šeit un palīdzam izdot tiesību aktus, kas ietekmē aptuveni 400 miljonu cilvēku. Kad es apskatos visapkārt uz pilno plenārsēžu zāli, man ir bail, ka daudziem deputātiem tāpat kā man nav kvalifikācijas, spriežot pēc debašu līmeņa, kāds mums šeit ir. Cilvēkiem, dalībvalstu pilsoņiem ir milzīgs daudzums kolektīvās inteliģences, tomēr mēs viņiem liedzam tiesības pašiem pieņemt savus lēmumus. Pēc manām domām, šī ir joma, no kuras politiķiem jāturas pa gabalu un jāļauj cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumus; it sevišķi, lūdzu, ļaujiet viņiem noturēt referendumu par ES Konstitūciju.

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

  John Attard-Montalto (PSE). – (MT) Es vēlos īsumā paskaidrot savu balsošanas veidu, lai pievērstu Maltas iestāžu uzmanību. Es gribētu norādīt uz diviem konkrētiem gadījumiem. Pirmkārt, tā ir situācija ar zēnu no Gozo reģiona, Mario Attard dēlu, kas pagājušos divus gadus ir piesaistījusi plašsaziņas līdzekļu uzmanību saistībā ar viņa tēvam nodarīto kaitējumu, liedzot viņam tēva tiesības un neļaujot vest bērnu mājās, lai tas varētu dzīvot savā dzimtenē, Gozo. Otrkārt, nesenā krimināllieta, kurā bija iesaistīta 13 gadus veca meitene, kuru iestādes, nezinot kā rīkoties, vispirms nosūtīja uz cietumu, bet pēc tam — uz psihiatrisko slimnīcu. Tā ir smaga kļūme. Paldies.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es runāju ÖVP-Europa-Club [Austrijas Tautas partijas Eiropas klubs] vārdā. Mēs esam izbalsojuši visus pantus, kas skar tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību, jo šī teksta interpretāciju neapšaubāmi var izmantot, lai jebkurā brīdī pārtrauktu grūtniecības, un mēs to neatbalstām.

Mēs balsojām par 127. pantu par galvas lakatu aizliegšanu, jo nav jāveicina politisku simbolu valkāšana jauniešu vidū, turklāt mēs vēlamies garantēt, ka jauniešiem arī turpmāk tiek nodrošinātas balsstiesības un izvēles brīvība.

Mēs balsojām arī par 116. pantu, bet tas nenozīmē, ka no tā izrietētu obligātas tiesiskas sekas.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es patiesībā atnācu noklausīties šo ziņojumu ar zināmu satraukumu, jo es vienmēr apzinos, ka daudzi no šiem ziņojumiem pieprasa pilnvaru paplašināšanu, kuras mums faktiski vēl nav.

Savā vēlēšanu apgabalā es pārstāvu pilsētu, ko sauc par Rothley Lesteršīrā, kur dzīvo McCanns ģimene. Viņi ir bijuši ļoti aktīvi, prasot šim Parlamentam aktīvāk izveidot pazudušo bērnu sarakstus, kā arī rīkoties citos jautājumos.

Es pārstāvu arī Nortemptonas pilsētā jaunu labdarības iestādi „KidsAid”, ko dibinājis David Mackintosh, kas arī bija stingri pārliecināts, ka šī ziņojuma lielākā daļa ir patiesībā ļoti, ļoti laba.

Tomēr, kā tas parasti notiek šajā Parlamentā, politkorektums ņēma virsroku, un jūs ielūkojaties Grozījumos Nr. 162, Nr. 163 un Nr. 164 un redzat, kā te mēģina paplašināt Parlamenta pilnvaras.

Šai sakarā šeit tiek lietots šāds izteiciens: ja jums neveicas, radiet jaunu veiksmes formulu. Tieši to jūs esat izdarījuši ar Lisabonas līgumu, un es ļoti ceru, ka ļaudis manā vēlēšanu apgabalā gūs iespēju par to izteikties.

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es nāku piedāvāt balsojuma skaidrojumu par R. Angelilli ziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”. Es pievēršu uzmanību referentes paskaidrojumā teiktajam, ka viņa „vēlas uzsvērt to, ka šī ziņojuma mērķis nav dot risināmo problēmu vai attiecīgo tiesību sarakstu kā prioritāti”.

Es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu, un manā vēlēšanu apgabalā ir daudz bērnu. Patiesībā es esmu divu bērnu tēvs un, kā reiz izteicās kāds liels filozofs, es ticu, ka bērni ir mūsu nākotne. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs patiešām ievērojam bērnu tiesības. Bet man patiesi ir jājautā, vai tas ir jādara ES līmenī.

Paskatīsimies, piemēram, vai mēs gribam, ka jauniem pusaudžiem tiek dota informācija un izglītība par to neglīto formulējumu „seksuālās un reproduktīvās tiesības”. Man liekas, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem, meklējot vietējus risinājumus, – un ļaujiet Lielbritānijas tautai izteikties referendumā par Konstitūciju.

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, reiz Bendžamins Dizraeli kādai delegācijai atbildēja ar frāzi: „Es izvēlos nevis liberālismu, ko viņi sludina, bet brīvību, kas mums ir, nevis cilvēka tiesības, bet angļu tiesības”.

Mūsu nacionālā tiesību tradīcija nav tikai vienkārši atšķirīga no Eiropas universālo tiesību koncepcijas; tās ir nesavienojamas. Mēs norādām uz konkrētām brīvībām, kas konkrētā laikā ir garantētas konkrētās hartās, vai tā būtu Magna Carta, Tiesību harta vai vienkārši tiesību akti; mēs neticam universālistu cilvēktiesību kodeksiem, kurus interpretē tiesneši un par kuriem mēs nevaram balsot.

Man jāsaka, mūsu tradīcijai ir bijuši lielāki panākumi, nekā tai, kurai ir sekojušas dažas kontinentālās valstis, kas gājušas universālisma ceļu. Mēs neesam nonākuši kā citas valstis vai nu pie revolūcijas, vai diktatūras. Mēs ticam, ka visas tiesības ir ietvertas indivīdā.

Kā reiz to teica Oldoss Hakslijs, „brīvības netiek dotas, tās tiek ņemtas”. Tāpēc es būtībā esmu pret EU hartas iekļaušanu Lisabonas līgumā bez referenduma. Ir jāprasa tautai: Pactio Olisipio censenda est!

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, šie ir svarīgi jautājumi, un šie ir svarīgi morāles jautājumi. Protams, manu balsojumu lielā mērā noteica apsvērumi par dažiem no tiem. Es uzskatu, ka daļa no šī ziņojuma ir apvainojoša. Manuprāt, apvainojoša ir nostāja, ka bērniem jāuzspiež tas, kas pēc dažu uztveres ir pusaudžu reproduktīvās tiesības, ko mēs atrodam L apsvērumā un 162., 163. un 164. utt. punktā.

Man patiešām šķiet nepareizi un nepiedienīgi iesmērēt kādai sabiedrībai ideoloģiski un morāli apšaubāmas vērtības, kas varētu neatbilst attiecīgajā reģionā izveidotajiem ētiskajiem uzskatiem. Pret to es pašos pamatos iebilstu, un, kā ir teicis D. Hannan, tieši to Harta nesīs mums arvien vairāk un vairāk. Tāpēc es gribu, lai maniem pilsoņiem ir iespēja piekrist vai nepiekrist.

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo dokumentu. Pirmoreiz mēs nonākam pie jautājuma, kurā konservatīvajiem bija brīvs balsojums, un es izmantoju šo brīvību.

Es piekrītu ļoti daudziem iepriekšējo kolēģu izteikumiem. Šis dokuments ietver daudz ko tādu, kam es piekrītu: tajā ir daudz kā laba, un mēs visi piekrītam labajām vērtībām.

Bet, no otras puses, tas ierosina, ka mēs nodrošinām seksuālo izglītību bērniem, lai samazinātu pusaudžu grūtniecību un seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Mana pieredze rāda – ja jūs stāstāt bērnam par kaut ko un mācāt, kā to darīt, pirmais, ko viņi grib, ir iet un darīt to, un mums nav jābrīnās, ka viņi to dara! Mēs pārāk daudz dzirdam par pusaudžu reproduktīvajām tiesībām un nevis par reproduktīvo atbildību. Mums jābūt atbildīgākiem savā pieejā bērniem, un tas jādara vecākiem un vietējā līmenī.

Nobeidzot, es uzskatu, ka, pirms mēs ejam tālāk, mums vajadzīgs referendums par Lisabonas līgumu.

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti vīlies šajā ziņojumā, un man jāsaka, ka, izmantojot brīvo balsojumu, es balsoju pret daudz ko ziņojumā. Šis ziņojums nav par bērnu tiesībām. Tas ir par bērnu tiesībām uz seksu un bērnu tiesībām uz abortiem, ko man ir grūti pieņemt.

Bet kā ir ar bērnu un viņu vecāku tiesībām lemt par Eiropas nākotni un Lisabonas līguma nākotni, un par nākotni, uz kuru mēs ejam? Galu galā visas šīs institūcijas nav veidotas mums, tās tiek veidotas mūsu bērniem. Vai mēs prasīsim, ko viņi un viņu vecāki jūt un grib teikt par to, kā Eiropa attīstīsies? Nē. Mēs nolemsim, nepiešķirot viņiem nekādas tiesības teikt pašiem sev vai mums, kādam būtu jābūt viņu liktenim. Tas viss ir nepareizi.

(Aplausi)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos darīt zināmu, ka es balsoju pret R. Angelilli ziņojumu. Protams, ne jau tāpēc, ka es neatbalstītu bērnu tiesības – nebūt ne. Es patiešām atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums lauž dažu labu šī Parlamenta tabu, piemēram, par strukturālo vardarbību pret meitenēm musulmaņu kopienā. Ziņojumā pat norādīts — un es tam piekrītu —, ka prasība musulmaņu kopienas meitenēm valkāt galvas lakatus kaitē viņu personības attīstībai.

Tam visam es piekrītu, tomēr balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ir kārtējais piemērs milzīgajam Eiropas iejaukšanās apmēram. Es uzskatu, ka visi šie jautājumi daudz labāk ir risināmi valsts līmenī un ka Eiropai šajā jomā ir visai maza teikšana.

Es vēlētos sniegt tikai vienu piemēru. Šis ziņojums ļoti stingri nosoda cietumsodu piemērošanu nepilngadīgajiem, turpretī manā valstī pastāv plaša tautas vienprātība par atbalstu bīstamu kriminālnoziedznieku ieslodzīšanai pat tad, ja viņi ir nepilngadīgi, lai mudinātu viņus laboties.

- Ziņojums: Doris Pack (A6-0502/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Savas zināšanas mums jāpapildina visas darba dzīves laikā, ne tikai skolas gados.

Izglītība ir svarīgs faktors, kad ir runa par personības izaugsmi un labākām darba iespējām. Uzņēmumiem izvērtējot darba tirgus prasības un vajadzību pēc darbiniekiem ar jaunu kvalifikāciju, pieaugušo izglītība pielāgosies šīm prasībām, tādējādi palīdzot pārvarēt pretrunas darba tirgū. Tas viss ir ņemts vērā Komisijas priekšlikumā par pieaugušo izglītības rīcības plānu, un tāpēc es par to balsoju. Es piekrītu viedoklim, ka ES dalībvalstīm jāatbalsta pieaugušo izglītība, aktīvi organizējot pasākumus, motivējot iedzīvotājus izglītoties un mudinot darba devējus nodrošināt mācībām piemērotus apstākļus. Ir vajadzīgs ekonomisks stimuls dotāciju, nodokļu atvieglojumu, pabalstu vai līdzfinansējuma veidā.

Tālab aktīvāk jāizmanto arī struktūrfondi un it īpaši Eiropas Sociālais fonds. Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai gados vecāki cilvēki iesaistītos mūžizglītības procesā un tādējādi atrastu vietu darba tirgū.

  Toomas Savi (ALDE) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par D. Pack ziņojumu, jo viens no mūžizglītības nolūkiem ir palielināt darba tirgus elastību. Cilvēkiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, pie kuriem piederu arī es, šāda politika rada vairāk iespēju reaģēt uz pārmaiņām darba tirgū un piemēroties situācijai bez lielākiem uztraukumiem. Ziņojums uzsver mūžizglītības pozitīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, ar ko nedrīkst nerēķināties novecojošā sabiedrībā, piemēram, manā valstī Igaunijā.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, D. Pack ziņojums „Pieaugušo izglītība un apmācība: mācīties nekad nav par vēlu ” ir viena no svarīgākajām rīcības programmām Eiropas Savienībā; tā motivē iesaistīties pieaugušo izglītības programmās, mācīties svešvalodas, pabeigt augstāko izglītību, līdz ar to paplašinot iespējas atrast labāku darbu un tātad saņemt labāku atalgojumu, kā arī veicina imigrantu integrācijas iespējas. Tomēr sievietēm ir ļoti būtiski, lai būtu pieejamas arī atbilstīgas pamatprogrammas bērnu aprūpei.

Īpaši liela uzmanība mums jāpievērš arī zināšanu apmaiņas iespējām paaudžu starpā. Tādēļ ÖVP-Europa-Club ar gandarījumu atbalsta šo ziņojumu.

  Nina Škottová (PPE-DE). – (CS) (Runas sākums nav dzirdams) … ieskats šajā ziņojumā par pieaugušo izglītību skaidri apliecina uzmanību, ko ES iestādes pievērš mūžizglītībai. Tomēr ar pieaugošu daudzumu dokumentu, skaistu vārdu, aicinājumu un atbalsta balsojumu — starp tiem arī manējo — vien nepietiks. Mums jāmudina izglītības iestādes patiesi un pēc būtības iesaistīties mūžizglītības procesā. Šis process nav jāuzlūko kā tradicionālās izglītības piedēklis; tam jākļūst par pilnvērtīgu izglītības sistēmas daļu. Tādēļ ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas. Tādējādi šis process valstīm var nozīmēt būtisku finansiālu slogu, kas var kļūt par izglītības attīstību ierobežojošu faktoru. Lemjot par to, kur novirzīt līdzekļus, pielāgojot finansējumu atsevišķiem ES politikas virzieniem, nedrīkst aizmirst šo sfēru un it īpaši universitātes — dabiskus mācību centrus.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, šī ziņojuma virsraksts ir „Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties”. Es vēlos, lai Eiropas Komisija un tie, kas grib, lai Lisabonas līgums tiek pieņemts, mācās no šī paziņojuma paši.

Pieaugušo izglītība ir viena no vissvarīgākajām izglītības sistēmas daļām. Mūžizglītība ir kaut kas tāds, ko, manuprāt, lielākā daļa šeit Parlamentā atzīs par ļoti labu lietu.

Mums visiem ir bijuši apbrīnojami skolotāji, kad mēs gājām skolā, un mēs visi viņus atceramies. Man bija lielisks matemātikas skolotājs, kas man mācīja, ka ir trīs veidu cilvēki: tie, kas prot rēķināt, un tie, kas to neprot.

Man bija lielisks dabaszinātņu skolotājs, kas mācīja man, ka radioaktīviem katalizatoriem ir 18 sairšanas pusperiodi. Bet vissvarīgākā lieta, manuprāt, ir frāze, ko jūs pazīsiet, frāze, kuru šodienas jaunieši lieto arvien vairāk un vairāk. „Mums nav vajadzīga nekāda izglītība; mums nav vajadzīga nekāda domu kontrole.”

Mūsu rīcība attiecībā uz Lisabonas līgumu ir vēl viens ķieģelis mūrī, kas stāv starp vēlētājiem, kuri mūs ir ielikuši šeit, un Eiropas elitēm, kas viņus ļaunprātīgi izmanto.

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos izteikt atzinību par jūsu pacietību šo balsojuma skaidrojumu laikā. Pateicos jums arī, ka smējāties par dažiem jokiem.

Jūs varbūt zināt, ka es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu. Londonā ir daudz izglītības iestāžu. Es pats gāju skolā Londonā, Londonas Ekonomikas skolā es mācījos maģistratūrā.

Tomēr es vēlētos teikt attiecībā uz šī konkrētā balsojuma skaidrojumu, ka mums nevajadzētu par zemu vērtēt tālākizglītības jomas nozīmi mūžizglītībā. Jo īpaši jāatzīmē dažas ļoti izcilas iestādes: Bromley koledža ar tās izcilo vadītāju Peter Jones – es vēlētos, lai to protokolē - un Vestminsteras koledža. Mēs visi esam pelnījuši būt noteicējiem referendumā par Konstitūciju.

  Priekšsēdētāja − Es varētu atbildēt uz komplimentu un teikt, ka līdz šim es domāju, ka mēs darbojamies gluži labi, bet mazliet sākam atkārtoties.

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, vai drīkstu pievienot savu pateicību citām, kas izteiktas jums, jūsu personālam un tulkiem par pacietību un labo humora izjūtu.

Ļaujiet man jautāt, kāds sakars tam visam ir ar Briseli? Saskaņā ar kuru Līguma pantu, patiešām, saskaņā ar kādiem veselā saprāta apsvērumiem pieaugušo izglītība ir ES kompetence?

Lielākā daļa no mums pieņem, ka ir gadījumi, kad vajadzīga daudzu valstu iniciatīva par gluži vienkāršiem pārrobežu jautājumu risinājumiem; es varu pieņemt šo argumentu – vai vismaz argumentu koordinētai Eiropas stratēģijai par, teiksim, piesārņojuma vai tarifu samazināšanu, varbūt aviācijas aspektiem un tā tālāk. Kaut gan pat te Eiropas koordinācija nav vienāda ar Eiropas likumdošanu.

Bet pieaugušo izglītība? Noteikti, no visām jomām šī ir tā, kura jānosaka valstu elektorātiem viņu pašu atbilstošos demokrātiskos mehānismos un procedūrās.

Kāpēc mēs vienmēr iedomājamies, ka kungs Briselē zina labāk nekā parastais vēlētājs? Tā pati nepatīkamā iedoma attiecas arī uz ES Konstitūciju, kuru tagad sauc par Lisabonas līgumu, un tāpēc mums ir jānodod šis Līgums tautai. Pactio Olisipio censenda est!

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā ir daudz kā laba. Bet tā būtiskākā nozīme ir šāda: tas apliecina un vispārina uzskatu, ka Briselei ir tiesības dalībvalstīm noteikt darba kārtību un diktēt, kādi jautājumi un izdevumi tām jāatzīst par prioritāriem, kas pavisam nepārprotami ir un kam jābūt viņu lemšanas sfērā, jo ikvienam reģionam ir tiesības lemt par sava ierobežotā budžeta prioritātēm. Ja pieaugušo izglītība un palielināti izdevumi ir prioritāte, tas jāizlemj reģionam vai valstij, nevis Briselei un nevis Briseles dēļ, bet tāpēc, ka tas tajos apstākļos ir pareizi.

Mēs visi mācāmies – es esmu daudz mācījies, kopš es te ierados 2004. gadā. Tas, ko esmu uzzinājis visvairāk ir galējais nicinājums, ar kādu Eiropas elite izturas pret saviem pilsoņiem, un ka tas ir iemesls, kāpēc viņi liedz pilsoņiem viņu pamattiesības balsot.

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētājas kundze, es varu jums teikt, ka šajā gadījumā es balsoju pret šo pasākumu, bet es balsoju arī atbilstoši konservatīvo norādei, un šoreiz es to darīju no labas gribas, jo es būtu gribējis balsot pret to jebkurā gadījumā to iemeslu dēļ, kurus jau skaidri ir izklāstījuši mani draugi un kolēģi, it īpaši D. Hannan un J. Allister.

Tam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību. Es esmu par izglītību. Es esmu par pieaugušo izglītību. Es esmu pilnīgi pret to, ka Brisele izlemj, kā tai jānotiek. Tāpat kā D. Hannan es nespēju atrast Līgumos nekādu pamatojumu, kāpēc tas būtu jādara. Mums nav tiesiska pamata Līgumos, lai pieņemtu šādu dokumentu.

Mums nav arī tiesiska pamata, ņemot vērā Konstitūcijas noraidījumu Francijā un Nīderlandē, pieņemt to pašu dokumentu. Mums tagad vajadzīgi referendumi visā Eiropas Savienībā par šo jautājumu.

  Thomas Wise (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, vai izņēmuma kārtā, būdams pieaudzis un ar kaut kādu izglītību, es varētu jautāt D. Hannan, kuram acīmredzot ir labāka izglītība nekā man, ko viņa izteiciens latīņu valodā nozīmē?

  Priekšsēdētāja − Es esmu pārliecināta, ka viņš jums to pateiks pēc šīs sēdes beigām!

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, šīs ir vienas no visdzīvākajām debatēm šajā Eiropas Parlamentā kopš tā pirmsākumiem. Ja mēs to būtu darījuši iepriekš, mums varētu būt televīzijas kameras šeit un mūsu vēlētāji varētu uzzināt, ko mēs darām, nevis tās garlaicīgās, uzpūstās lietas, ko darām ik dienu.

Ļaujiet man tagad pievērsties pieaugušo mācībām. Nekad nav par vēlu mācīties, tā saka. Šis pavisam noteikti ir jautājums par subsidiaritāti: nacionālajām valstīm ir jābūt tām, kas lemj, kādas ir to prioritātes. Pavisam noteikti tas, vai pieaugušo izglītība ir vajadzīga vai nav, nav izlemjams ne Briseles Komisijā, ne arī, protams, Eiropas Parlamentā!

Bet saka arī tā – vai ne? -nekad nav par vēlu mācīties, un, protams, viena no lietām, kas mums jāiemācās ļoti ātri, ir tā, ka mēs nevaram nošķirt Eiropas cilvēkus no viņu lēmumu pieņēmējiem. Mums viņiem jāprasa, kā viņi grib, lai Eiropas Savienība darbojas, un tāpēc mums ir vajadzīgs referendums.

  Derek Roland Clark (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo pasākumu, un to es darīju galvenokārt tāpēc, ka, ziniet, es esmu skolotājs. Šis pasākums bez šaubām tiešā sasaistē noved pie Eiropas kvalifikācijas sistēmas, kas ir blēdība. Tā iecer cilvēkus sūtīt uz studijām viņu tradicionālajās universitātēs, saņemt tur kvalifikāciju un tad iedot viņiem jaunu dokumentu ar ES logotipu, ES ģerboni, ES moto bez jebkādas atsauces uz dižo universitāti vai koledžu, kurā viņš šīs mācības ir apguvis. Tas ir skaidrs un ļoti briesmīgs mācību iestādes noliegums, – un es izsaku šo piezīmi par labu visām Eiropas universitātēm, ne tikai slavenajām universitātēm Lielbritānijā.

Atgriežoties pie jautājuma par pieaugušo izglītību, man ir ierosinājums jums. Noteikti mudināsim pieaugušos mācīties. Dodiet katram ES pieaugušajam Lisabonas līguma eksemplāru un tad lūdziet viņus balsot par to.

  Graham Booth (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, jā, es balsoju pret šo ziņojumu. Mans skaidrojums ir tāds, ka AK Neatkarības partija atbalsta atgriešanos pie grantu sistēmas AK, un es vēlētos atzīmēt, ka mūsu pievienošanās ES ir tā, kuras dēļ šī sistēma bija jālikvidē Anglijā un Velsā vispirms. Tomēr dalībvalstīm, nevis ES ir jālemj par nodokļu atvieglojumu un samazinājumu piešķiršanu darba devējiem, kas sadarbojas ar pieaugušo izglītošanas iestādēm. Tāpat kā daudzās lietās mums vajadzīga mazāka ES jaukšanās, nevis lielāka.

Kā redzu, esmu ļoti labi iekļāvies laikā, tāpēc lai man ļauts piebilst, ka nākamā Eiropas Konstitūcijas ratificēšana par spīti noraidījumam divos referendumos ir nedemokrātiska, gļēva un nelikumīga.

  Priekšsēdētāja − Laikā, bet ne savā tematā.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju pret Pack ziņojumu nevis tāpēc, ka esmu pret mūžizglītību. Gluži pretēji – neviens ar veselo saprātu neapšaubītu pieaugušo izglītības lielo nozīmi mūsu nepārtraukti mainīgajā pasaulē.

Tomēr es patiesi domāju, ka Eiropai un vispirms jau Eiropas Komisijai nav pārāk daudz jāiejaucas dalībvalstu kompetences jomās. Tas nav vienkāršu veselā saprāta jautājums. To arī nosaka subsidiaritātes princips, kuru šeit vienmēr sludina, bet praksē aizvien biežāk ignorē.

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos publiski izteikt savu atzinību ļoti labajam R. Angelilli ziņojumam par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu prostitūcijas un sekstūrisma jautājumi tiktu risināti ar radikālām metodēm. Šādu kriminālpārkāpumu upuri nereti ir sastopami mums tieši kaimiņos. Piemēram, pierobežas apgabalā starp Vāciju, Čehiju un Austriju pēc robežu atvēršanas ārkārtīgi pieaugusi sieviešu un it īpaši bērnu prostitūcija. Tomēr ES līmenī šim jautājumam ilgstoši netika pievērsta uzmanība.

Galvenās problēmas, kas saistītas ar bērnu prostitūciju, piemēram, likumpārkāpēju tīklu veidošanās internetā un sadarbības trūkums pārrobežu uzraudzības un tiesību aizsardzības jomā, ir risināmas tikai Eiropas līmenī. Ziņojumā šīs jomas ir aplūkotas un veido daļu no visaptverošas stratēģijas. Lai gan bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā vēl ir daudz darāmā, šī ir pozitīva zīme.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0508/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju mana kolēģa Vācijas deputāta Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf ziņojumam un Komisijas ierosinātajai regulai saistībā ar pasākumiem, kas veicami 2008.–2013. gadā, izmantojot attālās izpētes lietojuma iespējas, kas izstrādātas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Es atbalstu ierosinājumu attālās izpētes pasākumus finansēt no atbilstošā budžeta, nevis no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem. Lai gan daži citi deputāti uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš ES Kopīgā pētniecības centra Lauksaimniecības nodaļas pašreizējās tīmekļa vietnes uzlabošanai, lai visi attiecīgie pētījumu dati būtu publiski brīvi pieejami, es tomēr stingri sliecos atbalstīt telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, atbilstīgi Eiropas Komisijas mērķiem.

Es atbalstu priekšlikumus izveidot visu telpisko datu, attālās izpētes un agrometeoroloģisko projektu uzskaiti un pilnveidot esošo telpisko datu infrastruktūru un tīmekļa vietnes.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija uzskata, ka, lai reaģētu uz kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības vajadzībām, ir noteikti nepieciešama informācija par zemes izmantošanu, zemes stāvokli un kultūraugu stāvokli. Tādēļ tā piedāvā attālo izpēti kā pētījumu metodi, ar kuras palīdzību varētu vieglāk piekļūt informācijai, kas glabājas tradicionālajās lauksaimniecības statistikas un prognozēšanas sistēmās.

Priekšlikums tika izstrādāts, vadoties no attālās izpētes metožu izmēģinājuma projekta, saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1445/2000/EK, ko ierosināja tajā pašā laikā. Pēc Komisijas teiktā, šis projekts ļāva būtiski uzlabot ražas agrometeoroloģiskās prognozēšanas un zemes un kultūraugu stāvokļa uzraudzības sistēmas (MARS) izstrādes līmeni.

Tagad Komisija rosina 2008.–2013. gadā turpināt attālās izpētes metožu piemērošanu lauksaimniecībā, lauksaimniecības tirgu uzraudzības jomā. Projekts darbosies no 2008. gada 1. janvāra uz sešiem gadiem. Tādējādi attālās izpētes piemērošana Komisijai kļūs par kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas un uzraudzības līdzekli, lai gan šī informācija varētu būt noderīga dalībvalstīm.

Paliek jautājums, kurš un kā to izmantos, tāpēc mēs atturējāmies no balsošanas.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lai gan esmu vienisprātis ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, es balsoju par Graefe zu Baringdorf ziņojumu, jo tajā minēti daži būtiski aspekti.

Piemēram, es saprotu referenta bažas par to, ka nav iespējams salīdzināt dažādu dalībvalstu datus, jo analīžu periodiskums ir atšķirīgs.

Tomēr es atbalstu telpisko datu uzskaites un pilnveidošanas infrastruktūras un attiecīgu tīmekļa vietņu izveidi, kā arī Lauksaimniecības nodaļas tīmekļa vietnes uzlabošanu, lai datus varētu publiskot.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs balsojam pret šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja kā parasti cenšas iesniegt tādus grozījumus, kuru mērķis ir pārskaitīt lauksaimniecības politikai vairāk naudas no ES budžeta. Lauksaimniecības komitejas grozījumā Nr. 4 ierosināts 9,2 miljonus eiro atlikt atsevišķā budžetā, nevis virzīt caur Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu. To var interpretēt tikai kā centienus nodrošināt budžeta palielinājumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu. Pēc manām domām, jebkura tāda priekšlikuma pagarināšana, kura mērķis ir līdzsvarot kopējo lauksaimniecības politiku, nāks tikai par labu taisnīguma nodrošināšanā attiecībā uz skotu zemniekiem. Iespēja precīzāk paredzēt ražas apjomu un brīvāka pieeja attiecīgajai informācijai ļaus uzlabot politiku, kurai līdz šim ir trūcis godīguma, pārskatāmības un jutīguma attiecībā pret vidi.

- Ziņojums: Gurt Lechner (A6-0504/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz vācu kolēģa Kurt Lechner lielisko ziņojumu, es atbalstu, ka Eiropas Parlaments koplēmuma procedūras otrajā lasījumā pieņem normatīvo rezolūciju par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu direktīvu dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanai attiecībā uz patēriņa kredītiem, aizstājot Kopienas 1987. gada nostādnes, kas divos gadījumos grozītas. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas vēlmi izstrādāt nosacījumus reālam patēriņa kredītu iekšējam tirgum, lai garantētu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un precizētu Kopienas noteikumus, pārstrādājot trīs pašreizējās direktīvas, kas attiecas uz šāda veida kredītiem un pieņemtas 1987., 1990. un 1998. gadā.

Esmu gandarīts par svarīgo darbu, ko paveicis mans franču kolēģis Jean-Paul Gauzčs, kura gudrība un pārliecības spēks ir palīdzējis būtiski veicināt šo nozīmīgo kompromisu, kas tik ļoti vajadzīgs ekonomiskajai izaugsmei, patērētāju aizsardzībai un kredītiestādēm.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc pieciem diskusiju gadiem Eiropas patērētājiem drīz būs identiska informācija par patēriņa kredītiem, tādējādi, pērkot automašīnu, trauku mazgājamo mašīnu vai dīvāngultu, viņi varēs labāk izvērtēt arī ārzemju piedāvājumus.

Iegādājoties patēriņa preces, eiropiešiem jau tagad ir iespēja ņemt aizņēmumus ārzemju bankās, taču to izmanto tikai nedaudzi; mazāk nekā 1 % no visiem šāda veida kredītiem šobrīd tiek veikti ārzemēs. Tomēr likmes patlaban atšķiras pat par 100 % (Portugālē 12 %, Somijā 6 %)! Par galveno šķērsli ir uzskatāma valodas barjera, attālums un patērētāju uzticēšanās trūkums.

Es atbalstu šo direktīvu, un ceru, ka tā palielinās šo uzticēšanos, uzlabos patērētāju informētību un atvieglos viņiem izvēli, tajā pašā laikā ļaujot gūt labumu no vienotiem aizsardzības noteikumiem (pirmstermiņa atmaksas, atteikuma tiesībām utt.).

Nobeigumā — divi jautājumi:

Vai nepastāv risks, ka mēs iedrošināsim cilvēkus uzņemties pārāk lielas parādsaistības, ja noteikumos aizdevējiem stingri nepieprasīsim pārbaudīt patērētāju kredītspēju? Vai steidzami nav jādod zaļā gaisma pārrobežu konkurencei hipotekāro aizdevumu jomā?

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir otrā lasījuma balsojums priekšlikumam, ko Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja 2002. gadā. Šo kompromisu mērķis ir panākt vienošanos ar Padomi par tekstu, kas aizstātu pašreizējo Direktīvu 87/102/EEK un izveidotu kopēju tiesisko regulējumu patēriņa kredītu līgumu jomā.

Mērķis ir sekmēt valstu tirgu atvēršanu un veicināt pārrobežu patēriņa kredītu darījumus, lai palielinātu konkurenci un „uzlabotu” iekšējo tirgu.

Cita starpā, ir paredzēta formula gada procentu likmes (GPL) aprēķināšanai, pirmstermiņa atmaksas nosacījumi un patērētājiem sniedzamā informācija par kredītu līgumiem.

Mēs balsojām par priekšlikumiem, kuri ir izstrādāti labākai patērētāju aizsardzībai, kas ir sevišķi svarīgi Portugālē, kur ģimeņu parādsaistības nepārtraukti pieaug, pārsniedzot 124 % no pieejamajiem ienākumiem, un kur lielākās finanšu grupas gūst skandalozu peļņu.

Mēs balsojām pret visiem priekšlikumiem, kas paredz sekmēt finanšu tirgu atvēršanu un pārrobežu kredītu, jo to mērķis ir likvidēt šķēršļus lielo finanšu grupu iekļūšanai tirgū, nevis aizsargāt patērētājus.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumā ierosināto dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu patēriņa kredīta jomā.

Iegādājoties patēriņa preces, Eiropas mājsaimniecībām jau tagad ir iespēja ņemt aizņēmumus ārzemju bankās, taču to izmanto tikai nedaudzi. Lielākie šķēršļi ir valodas problēmas, attālums un uzticēšanās trūkums.

Jaunā direktīva palielinās tirgus pārredzamību, un ieguvēji būs patērētāji, kas ņems kredītu 200 līdz 75 000 eiro apmērā. Ja patērētāji izlems slēgt darījumu ārzemēs, viņiem būs informācija, kas vajadzīga pilnīgai faktu izvērtēšanai un izvēles izdarīšanai.

Kredīta piedāvājumu gadījumā patērētājiem sniegtā informācija tiks noformēta saskaņā ar jauno Eiropas kredītu informācijas formu. Galu galā patērētāji gūs labumu arī no vienas gada procentu likmes, kuru varēs salīdzināt visas ES mērogā.

Direktīva sniegs patērētājiem kvalitatīvu un viegli salīdzināmu pamatinformāciju. Atteikuma tiesības un tiesības uz pirmstermiņa atmaksu bez pārlieku lielām izmaksām, kā arī pārskatāms viņu tiesību un pienākumu izklāsts sniegs viņiem pārliecību, kas nepieciešama lai salīdzinātu cenas.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Kompromiss, par ko Parlamentam jāpauž viedoklis, neapšaubāmi ir labāks par Padomes nostāju, tomēr tam joprojām piemīt daudzi būtiski trūkumi attiecībā uz patēriņa kredītu līgumiem.

Zemākais kredīta līmenis, uz ko attiecas direktīva – 200 eiro –, manuprāt, ir pārlieku zems, ņemot vērā dzīves līmeni vairumā dalībvalstu.

Nav nepieciešams arī saskaņot noteikumus attiecībā uz kompensāciju pirmstermiņa atmaksas gadījumā. Atšķirības starp dalībvalstīm ir pārāk lielas. Komisijas panāktais „kompromiss” ir tikai pielikums dažādiem dalībvalstu noteikumiem un drīzāk rada sarežģījumus nekā saskaņojumu.

Manuprāt, direktīva ir par daudz birokrātiska — gan uzņēmumiem, gan kredītiestādēm, gan patērētājiem. Tajā paredzētais obligātais informācijas minimums ir pārāk apjomīgs un grūti saprotams. Šādi veidojas risks viest apjukumu labi informētu patērētāju vidū.

  Toine Manders (ALDE), rakstiski. − (NL) Eiropas Parlamenta šodienas balsojuma rezultāts nozīmē, ka pēc krietniem pieciem gadiem ir panākta vienošanās par patēriņa kredītu direktīvu. Vēl pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisijas, Padomes un Parlamenta pārrunas bija nesekmīgas, jo referents kategoriski iebilda pret kompromisa priekšlikumu attiecībā uz pirmstermiņa atmaksu, ko visas pārējās puses bija gatavas pieņemt. Vēlāk sarunu dalībnieki no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas panāca kompromisu, kam piekrita arī Eiropas Komisija un Padome un kas šodien ir saņēmis plašu Parlamenta atbalstu. Esmu gandarīts, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa tagad ir izlēmusi atbalstīt šo kompromisu, jo esmu pārliecināts, ka tas ir labākais, ko varēja panākt gan patērētāju, gan nozares labā. Es vēlētos pateikties visiem dalībniekiem, it īpaši referentam, par viņu ieguldījumu visa procesa gaitā.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Patēriņa un mājokļu kredītu apjoms Grieķijā ir sasniedzis 95 miljardus eiro; patēriņa kredītu pieaugums ir ātrākais no visām eiro zonas valstīm un tuvojas ES kopējā gada budžeta līmenim. Tas norāda uz pieaugošu nabadzību.

Aizņēmušās ir divi miljoni mājsaimniecību, no kurām 3-4 % nespēj atmaksāt parādu. Vairumā gadījumu parāds pārsniedz 40 % no ienākumiem, kā rezultātā tiesu izpildītāji regulāri atņem īpašumus. Tas pats attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir spiesti izmantot aizņēmumus.

Bankas nesaudzīgi bāž kabatā milzīgu peļņu no augstajiem aizdevumu procentiem un zemajiem noguldījumu procentiem, nelikumīgajiem atvilkumiem un maksājumiem, maldinošas reklāmas utt., dzenot darba ņēmējus arvien dziļākos parādos.

ES atbalsta finanšu iestādes, garantējot peļņu un atvieglojot šīs nepopulārās politikas sekas, kas ierobežo darba ņēmēju pirktspēju un pazemina viņu dzīves līmeni.

Ierosinātā direktīva aizsargā principu, kas ļauj sagatavot līgumus par spīti nevienlīdzīgajām sarunu kapacitātēm. Tā stiprina finanšu kapitālu, pārnesot atbildību uz patērētāju. Tā ļauj aizsargāties pret kompensāciju maksājumiem pirmstermiņa atmaksas gadījumā, veicina tiesību normu saskaņošanu un atver dalībvalstu tirgu patēriņa kredīta sektoru, un tā ir tīši sarežģīta un aizdevuma ņēmējiem nesaprotama.

KKE (Grieķijas Komunistiskās partijas) locekļi balso pret finanšu kredītu stiprināšanu un īsteno kampaņu par patiesu tautas ekonomiku darba ņēmēju interesēs.

  David Martin (PSE), rakstiski − Aicinājumam par tiesību aktu saskaņošanu par patēriņa kredītu visā Eiropā es piekrītu. Ziņojums ne tikai rada kredīta iekšējo tirgu patērētājiem, bet arī iezīmē prasību kopumu, lai nodrošinātu godīgu darījumu gan patērētājiem, gan kreditoriem. Noteikumiem šajā jomā ir jābūt patērētājiem draudzīgiem, it īpaši attiecībā uz agrāku apmaksu un kompensāciju, un, manuprāt, ziņojums pienācīgi pievēršas šo vajadzību risināšanai. Reklāmas saskaņošana arī palīdzēs nodrošināt to, lai patērētāji visā Eiropā ir vienlīdz labi informēti, pieņemot ar patēriņa kredītu saistītus lēmumus.

  Béatrice Patrie (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par kompromisu, ko PSE grupa panākusi sarunās ar Padomi (grozījums Nr. 46), jo tas ļauj saglabāt pagājušā gada pavasarī Vācijas prezidentūras laikā panākto līdzsvaru.

Esmu gandarīta, ka šajā direktīvas projektā noteiktā patēriņa kredīta minimums ir 200 eiro un maksimums – 75 000 eiro. Tomēr es būtu devusi priekšroku maksimuma noteikšanai 50 000 eiro līmenī.

Esmu īpaši gandarīta par plenārsēdē panākto kvalificēto balsu vairākumu, kas nodrošinās patērētāju interešu skaidru aizsardzību gadījumā, kad kredīts tiks atmaksāts pirms termiņa. Kompensācija, ko bankas var pieprasīt, tiks stingri kontrolēta un var tikt aizliegta, ja kredīts ir mazāks par 10 000 eiro.

Jebkurā gadījumā jāturpina stingra cīņa pret tendenci cilvēkiem uzņemties pārāk lielas parādsaistības, un vēršanās pēc kredīta ir saprātīgi jāapsver. Ir iluzori uzskatīt, ka patēriņu var atdzīvināt ar kredītiem mājsaimniecībām; šāda pieeja noved tikai pie neaizsargātāko patērētāju nonākšanas nabadzībā.

Izaugsmi ar patēriņa palīdzību var stimulēt, ceļot algas, nevis palielinot pieejamo kredītu apjomu!

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Šodien ir pieņemts K. Lechner ziņojums par Eiropas patēriņa aizdevumu tirgus atvēršanu.

Līdzšinējo izteikti nacionālo tirgu pārvēršot par Eiropas tirgu un piedevām saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, mēs, manuprāt, speram pirmo soli pretī patēriņa kredītu noteikumu saskaņošanai.

Joprojām pārlieku augsts ir patērētāju risks nonākt parādos. Šķiet, ka ir būtiski nodrošināt kontroli un pārredzamību, izveidojot datubāzes ar visu patērētāju kredītspējas datiem.

Līdzīgi vairumam manu kolēģu, es tomēr balsoju pret 16. panta grozījumu Nr. 29, un priecājos, ka tas tika noraidīts. Manuprāt, šādā veidā patiešām tiktu diskriminēti tie patērētāji, kas izlēmuši aizdevumu atmaksāt pirms termiņa.

Radīt patērētājiem iespēju atmaksāt aizdevumu pirms termiņa ir laba iniciatīva. To nevajadzētu sabojāt, sniedzot aizdevējam iespēju pieprasīt kompensāciju par jebkādām izmaksām, ja tās nav taisnīgas vai pamatotas.

Tādēļ bija jānosaka ierobežojumi. Tādējādi aizdevējs nevarēs prasīt kompensāciju, kas pārsniedz 1 % no kredīta vērtības.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ar patēriņa kredītu jomas kopēju tiesisku regulējumu jānosaka skaidri, vienkārši un precīzi noteikumi, lai iekšējā tirgus veicināšanas nolūkā radītu Eiropas pievienoto vērtību.

Tāpēc šodien es vēlētos apsveikt Parlamentu par konstruktīvo vienošanos, kas panākta attiecībā uz šiem tiesību aktiem. Dalībvalstu patēriņa kredītu tirgu atvēršanu es uzskatu par ļoti nozīmīgu, jo tādējādi palielināsies konkurence, un tas dos lielu labumu patērētājiem.

Ar šo jauno priekšlikumu ES skaidri pauž atbalstu konkurencei finanšu iestāžu starpā un ievieš vajadzīgo pārredzamību attiecībā uz informāciju par kredīta noteikumiem, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas un tās laikā — datus, kas, manuprāt, ir patērētāju aizsardzības pamatā —, kā arī veicina procentu likmju iespējamu samazināšanos sakarā ar augošo piedāvājumu, it īpaši mazos tirgos.

Arī kredītu limitam, ko paredz šī vienošanās, ir ļoti pozitīva nozīme attiecībā uz Portugāles tirgu. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties jaunajai sistēmai, radīsies jaunas kreditēšanas iespējas, jo veselīgas sociālās politikas kontekstā šobrīd ir jānodrošina pienācīga aizsardzība patērētājiem un viņu kredītspējai, nepieļaujot pakļaušanu pārmērīgam parādu riskam. Priekšrocības ir domātas labuma gūšanai, nevis problēmu risināšanai, vienlaikus radot citas problēmas.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šodien Parlaments ir pieņēmis ļoti diskutējamu direktīvu, kas bija „iesaldēta” gandrīz sešus gadus. Tomēr šis dokuments Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīgs, jo tas paredz patēriņa kredītu tirgus saskaņošanu.

Tirgus vērtība ir 800 miljardi eiro (divi no katriem trim eiropiešiem izmanto kredītu, lai iegādātos mēbeles, televizoru vai automašīnu), un procentu likmes sniedzas no 6 % (Somijā) līdz vairāk nekā 12 % (Portugālē), tomēr darījumi līdz šim bijuši galvenokārt valsts līmenī; mazāk nekā 1 % kredītu šobrīd tiek ņemti ārzemēs.

Direktīva atver Eiropas robežas tiem patērētājiem, kas meklē labākās kredīta iespējas; viņi var izvēlēties labāko piedāvājumu un rēķināties ar tādām pašām iespējām un tādiem pašiem standartiem attiecībā uz informāciju, salīdzinājumu un, pats svarīgākais, aizsardzību pret nonākšanu pārāk dziļos parādos. Daži no šīs direktīvas galvenajiem uzdevumiem ir aizdevuma ņēmēja kredītspējas izvērtēšana, savlaicīga bezmaksas informēšana atteikuma gadījumā un atteikšanās tiesības 14 dienu laikā.

Tomēr jāizsaka nožēla, pie tam liela, par skaidrības trūkumu attiecībā uz pirmstermiņa atmaksas nosacījumiem. Uzliekot smagas soda naudas tiem patērētājiem, kas atmaksā kredītu pirms termiņa, visas pārējās saskaņošanas priekšrocības tiktu padarītas bezjēdzīgas!

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par K. Lechner ziņojumu par patēriņa kredītu. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jānodrošina vispārēja atsauces sistēma, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība nozarē, kas pēdējos gados ir ievērojami augusi.

Piemēram, Itālijā patēriņa kredītu līgumu apgrozījuma pieaugums ir aizvien ātrāks. Patērētāji, dažkārt suģestējošu reklāmas kampaņu iespaidā, ļoti bieži noslēdz līgumus, pilnībā neapzinoties savas tiesības un līguma nosacījumus, un tikai vēlāk atskārš, ka viņus saista dažādi noteikumi un pienākumi. Tāpēc šajā kontekstā es gribu uzsvērt, ka būtu vēlams pastiprināt patērētāju aizsardzību, arī ar šīs direktīvas palīdzību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Kurt Lechner ziņojumu, kurā ieteikts pieņemt otrajam lasījumam Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par patēriņa kredītu līgumiem pieņemšanu un Padomes Direktīvas 87/102/EEK aizstāšanu.

Manuprāt, vairākās sarunās panākts apmierinošs kompromiss. Ierosināto risinājumu mērķis ir vienkāršot kreditēšanas procedūru un padarīt kredītus pieejamākus patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Standartu saskaņošana un vienādošana ļaus palielināt konkurenci to iestāžu starpā, kas piedāvā kredītus, samazinās izmaksas un turklāt radīs īstu iekšējo tirgu patēriņa kredītu jomā.

  Jacques Toubon (PPE-DE) , rakstiski. – (FR) Parlamenta deputāti no Francijas UMP [Union pour un Mouvement Populaire / Tautas kustības savienība] uzskata, ka balsojums par patēriņa kredītu direktīvas projektu liecina par ievērojamu progresu.

Patiešām, pateicoties Eiropas Parlamenta un it īpaši referenta K. Lechner ieguldījumam, teksta galīgā redakcija sekmē robežu atvēršanu svarīgā ikdienas dzīves jomā, tajā pašā laikā saglabājot pašreizējās patērētāju — it īpaši Francijas patērētāju — tiesības.

Tādēļ direktīvas transponēšana nākotnē ļaus piedāvāt labākus nosacījumus un mazināt risku cilvēkiem uzņemties pārāk lielus parādus.

  Bernadette Vergnaud (PSE), rakstiski. – (FR) Sešus gadus pēc eiro ieviešanas Eiropai banku nozarē joprojām nebija vienota tirgus, no kura patērētāji varētu gūt labumu un kas ļautu taustāmākā veidā sajust vienotās valūtas priekšrocības.

Informācija par procentu likmēm un kredīta noteikumiem būs standartizēta, lai būtu vieglāk salīdzināt piedāvājumus. Tādējādi patērētājiem būs pieejami visi fakti, kas vajadzīgi izvēles izdarīšanai, un viņi varēs saņemt labākos kredīta nosacījumus.

Aizdevējiem būs jāsniedz patērētājiem arī skaidra informācija par viņu kredīta piedāvājuma priekšrocībām un trūkumiem. Jautājumi par atteikšanās tiesībām saistītā aizdevuma gadījumā (tūlītēja preces piegāde) un par līgumsoda apjomu par kredīta pirmstermiņa atmaksu ir skaidri formulēti. Šiem līgumsodiem jābūt „taisnīgiem un objektīvi pamatotiem”. Tie nedrīkst pārsniegt 1 % no pirms termiņa atmaksājamā kredīta apjoma, un tie netiks atļauti attiecībā uz aizdevumiem ar mainīgo procentu likmi. Esmu īpaši gandarīta par to, ka dalībvalstis, tāpat kā šobrīd Francija, var teikt, ka kompensācija nav prasāma par kredītiem, kas mazāki par 10 000 eiro, un tāpēc mans balsojums bija pozitīvs.

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0520/2007)

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mērenie balsoja par labu priekšlikumam par ES stratēģiju par bērnu tiesībām. Mēs uzskatām, ka bērnu tiesības ir jāievēro tieši tāpat kā cilvēktiesības un, protams, mēs atbalstām rīcību, kuras mērķis ir cīņa pret tādām lietām kā bērnu pornogrāfija un bērnu seksuāla izmantošana. Tomēr mums jāuzsver, ka daudzi ziņojumā norādītie aspekti attiecas uz tādām jomām, kuras būtu jāreglamentē starpvaldību līmenī, piemēram, adopcijas jautājumi. Turklāt ir iekļauti tādi jautājumi, kas EK pašreizējos tiesību aktos jau ir reglamentēti, piemēram, televīzijas reklāmas un preču marķēšana.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es ticu, ka tajā dots labs ieguldījums cīņā pret visa veida vardarbību un bērnu izmantošanu, kā arī nabadzību, diskrimināciju un piekļuvi izglītībai.

Es īpaši atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta iestāšanos par mehānismu, kā tos, kas piegādā preces, kuras ražotas, izmantojot bērnu darbu, var saukt pie atbildības Eiropā. Es arī iesaku Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumus mehānismiem, kas galveno līgumslēdzēju piegādes ķēdē padara atbildīgu par pārkāpumu pret ANO konvencijām par bērnu darbu.

Tomēr es ar nožēlu atzīmēju mēģinājumus svītrot ziņojumā atsauces uz pusaudžu tiesībām uz seksuālas un reproduktīvas veselības un ģimenes plānošanu un pakalpojumiem.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Roberta Angelilli ziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, jo ir svarīgi vērst uzmanību uz faktu, ka daudzi ES līmenī pieņemtie instrumenti tieši vai netieši skar bērnu tiesības. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt tiesisku regulējumu, kas ievērotu bērnu tiesības, lai tās varētu kodificēt juridiskā formā.

Šādā kontekstā šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums bērnu tiesību ievērošanas nodrošināšanā, jo tajā pausts atbalsts tiem Kopienas tiesību aktiem, ar kuriem aizliegta jebkāda veida vardarbība pret bērniem, un uzsvērta tādu jomu nozīme kā izglītība, veselība, adopcija un nabadzības un diskriminācijas apkarošana. Vēlos arī norādīt, ka jaunajā Lisabonas Līgumā ir izstrādāts juridiskais pamats bērnu tiesībām, kas tagad ir iekļautas kā viens no Eiropas Savienības mērķiem.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Bērnu tiesības neapšaubāmi ir universālas un neaizskaramas, un Junilistan deputāti ar gandarījumu atzīmē, ka visas ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Tas nozīmē, ka uz mums jau attiecas starptautiskie tiesību akti, kuros paredzēta bērnu aizsardzība pret bērnu darba izmantošanu, cilvēku tirdzniecību, vardarbību un daudziem citiem bērnu dzīves ietekmēšanas veidiem. Turklāt Zviedrijas tiesību aktos bērnu tiesības ir tā joma, kurā jebkādu apsvērumu pamatā vienmēr ir tieši bērnu intereses.

Mēs izvēlējāmies atturēties no balsošanas par ziņojumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka referente savā ziņojumā, šķiet, galveno uzmanību nav pievērsusi bērnu interesēm. Ziņojumā uzmanība pievērsta gandrīz tikai tam, kādu konkrētu sociālo modeli dalībvalstīm vajadzētu pieņemt attiecīgajā valstī, lai īstenotu visu, ko Eiropas Parlaments uzskatīs par labāko risinājumu. Šai ziņojumā ir aptverts viss – sākot no prasības aizliegt vardarbīgas datorspēles un vardarbību televīzijā līdz piespiedu laulībām, nelegālai adopcijai un nelegālam darbam.

Protams, mēs balsojām par tiem grozījumiem, kuros kā vispārējo bērnu tiesību un tiesiskās aizsardzības garantija uzsvērta vajadzība pēc pilnīgas atbilstības ANO Konvencijai par bērnu tiesībām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šai ziņojumā ir gandrīz 200 pantu, un dažiem šeit minētajiem aspektiem mēs piekrītam, bet citiem – nē. Mūsu balsojums būtu jāvērtē, ņemot vērā šo skaidrojumu.

Tomēr mums ir jāatzīmē, ka ziņojumā ir konstatētas vairākas situācijas, kuru cēloņi nav aplūkoti.

Ziņojums liecina par izvairīšanos no atbildības, nekritizējot ES neoliberālo politiku, kura ir iemesls miljoniem cilvēku, it īpaši bērnu, nabadzībai. Šāda politika noved pie nepieņemamas sociālās nevienlīdzības, ko izraisa kapitālistiskā ekspluatācija un koncentrācija. Šī politika veicina sociālos konfliktus, ko provocē darba ņēmēju algas vērtības krišanās, vienkāršota atlaišana no darba un arvien nedrošākas līgumiskās attiecības, garāks un elastīgāks darba laiks, kā arī publisko pakalpojumu liberalizācija un privatizācija. Šai politikai ir dziļa negatīva ietekme uz darba ņēmēju un viņu ģimeņu, tātad arī bērnu, dzīves apstākļiem.

Lai varētu ievērot un pilnībā īstenot bērnu tiesības, cita starpā ir vajadzīga taisnīga bagātības sadale, darba tiesību ievērošana, pienācīgas algas, īsāks darba laiks, kā arī spēcīgu publisko sistēmu izstrāde sociālās nodrošināšanas, veselības un vispārējas bezmaksas izglītības jomā.

  Marian Harkin (ALDE) , rakstiski − Tā kā es balsoju par šo ziņojumu ar „jā”, es gribu izskaidrot savu nostāju par tā otro punktu. Tas nosaka, ka 2007. gada 19. oktobra SVK lēmums, ar kuru bērnu tiesības kā viens no ES mērķiem tiek iekļautas Lisabonas līgumā, veido jaunu juridisku pamatu bērnu tiesībām. Saskaņā ar komisāra F. Fratini atbildi uz manu jautājumu par šo punktu plenārsēdes debašu laikā, Lisabona neievieš īpašu juridisku pamatu, un ir svarīgi to paskaidrot. Attiecībā uz 127. punktu, es to neatbalstu, jo es neatbalstu aizliegumu lakatiem un galvassegām.

  Milan Horáček (Verts/ALE), rakstiski. − (DE) Es vēlētos izteikties par R. Angelilli ziņojumu par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Ziņojums ir ļoti labs. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnu prostitūcijas un sekstūrisma jautājumi tiktu risināti ar radikālām metodēm.

Šādu kriminālpārkāpumu upuri nereti ir sastopami mums tieši kaimiņos. Piemēram, pierobežas apgabalā starp Vāciju, Čehiju un Austriju pēc robežu atvēršanas ārkārtīgi pieaugusi sieviešu un it īpaši bērnu prostitūcija. Tomēr ES līmenī šis jautājums ilgstoši nav bijusi prioritāte.

Galvenās problēmas, kas saistītas ar bērnu prostitūciju (likumpārkāpēju tīklu veidošanās internetā un sadarbības trūkums pārrobežu uzraudzības un tiesību aizsardzības jomā), ir risināmas tikai Eiropas līmenī.

Ziņojumā šīs jomas ir aplūkotas un veido daļu no visaptverošas stratēģijas. Lai gan bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā vēl ir daudz darāmā, šī ir pozitīva zīme.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es ticu, ka tas ir visaptverošs paziņojums ar daudziem labiem priekšlikumiem. Es īpašu atzinīgi vērtēju to, ka tiek atzītas bērnu tiesības iesaistīties lēmumos, kas tieši attiecas uz viņiem un ir domāti, lai viņus pienācīgi pārstāvētu juridiskā vai administratīvā uzklausīšanā. Ziņojumā ir stingra nostāja attiecībā uz veselīgas vides nepieciešamību un tiesībām spēlēties. Tajā ir atzīts arī, ka bērniem, kam ir juridiskas tiesības strādāt, ir jāmaksā vienāda maksa par vienādu darbu: pārāk daudzus jaunus cilvēkus izmanto kā lētu alternatīvu, kad viņi strādā tikpat labi un tikpat smagi kā citi daudzās nozarēs. Es balsoju, lai tiktu svītrots punkts, kas mudina valstis aizliegt ar likumu jaunām meitenēm nēsāt galvassegu. Es uzskatu, ka nepamatots ir šis Sieviešu komitejas priekšlikums, kas pieņem, ka galvassega ir automātiska sieviešu pakļaušanas zīme, kaut gan tā nav. Mani personiski apvaino skats, kad mazas meitenes valkā drēbes ar seksuāli aicinošiem uzrakstiem, bet es nemēģinātu to aizliegt, izmantojot Parlamenta ziņojumu. Priecājos, ka ziņojumu pieņēma bez šī punkta.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es cieši atbalstu domu par visaptverošu un loģisku Eiropas stratēģiju par bērna tiesībām. Cīņa pret visiem vardarbības, nabadzības un diskriminācijas veidiem, kuros cieš bērni, ir kaut kas tāds, kas nav vienkārši jārisina valsts līmenī. Bērna tiesību aizsardzība uz izglītību, veselību un adopciju ir visas tās tiesības, kas Eiropai kopumā būtu jāatzīst un jāaizsargā arī turpmāk.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vardarbība plaukst paralēlās sabiedrībās ar senām islāma tradīcijām. Skolas spēļu laukumā un uz ielas bērni izpauž viņos ieaudzināto naidu pret pagrimušo rietumu kultūru vai pat veidojas par potenciāliem teroristiem. Pārprastas iecietības dēļ mēs esam ignorējuši sākotnējās brīdinājuma zīmes un atteikušies saprast, ka tas bija eksplozīvs stimuls.

Arī bērnu tirdzniecības un pornogrāfijas pieaugums ir satraucošs; seksuālo likumpārkāpumu izdarītājiem, kā zināms, ir tendence pārkāpumus izdarīt atkārtoti. Šajā saistībā gaismā ir nākušas arī apšaubāmas adopcijas procedūras, kas saistītas ar bērniem no attīstības valstīm; procedūras, kurām šķērslis nav bijis ne bērnu tirdzniecība, ne cilvēku orgānu tirdzniecība, ne prostitūcija.

Ņemot vērā daudzos adopciju gaidošos bāreņus, galvenokārt no Austrumu valstīm, un miljoniem nedzimušo bērnu Eiropā, smags prettrieciens bērnu tirdzniecībai būtu stingrs aizliegums adoptēt bērnus, kuri nav eiropiešu izcelsmes, un tāpat arī Eiropas mēroga reģistra izveidošana ar seksuālos noziegumus izdarījušo datiem, kā arī lielāki sodi par seksuālām darbībām ar bērniem un par bērnu pornogrāfijas glabāšanu. Visbeidzot, ir jāapkaro arī vardarbība migrantu ģimenēs un jāierobežo ārvalstnieku īpatsvars skolās, lai vājinātu pakāpenisko vardarbības pieaugumu.

  Nicholson of Winterbourne (ALDE), rakstiski − Lai gan Lisabonas līgums izvirza bērnu tiesību veicināšanu kā plašu ES mērķi, tas nerada jaunas likumdošanas pilnvaras šim nolūkam. Es uzskatu, ka šajā jomā visam būtu jānotiek saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Ziņojumā ir nozīmīgas jomas, kas pārsniedz šīs robežas. Ziņojumā nav piedāvāti arī iespējami risinājumi bērnu problēmām. Viens piemērs ir aprūpes pakalpojumi aprūpes iestādēs. Mēs esam balsojuši, lai padarītu to par pagaidu risinājumu. Tomēr simtiem tūkstošiem bērnu visā Eiropā ir tādi iedzimti vai iegūti nopietni fiziski vai garīgi trūkumi, ka viņiem ir vajadzīga ilglaicīga aprūpe medicīniskā vai sociālā aprūpes iestādē. Bērnam ar ekstremitāšu paralīzi, mugurkaula atrofiju (spina bifida) vai hidrocefāliju var būt cilvēka cienīga un laimīga dzīve, ja viņus aprūpē profesionāls personāls un apmeklē ģimene. Prioritāte ir sistēmas stiprināšana, nevis tās likvidēšana.

Mums Eiropā ir obligāti jāievēro Apvienoto Nāciju Konvencija par bērna tiesībām. Šis ziņojums izkropļo vairākus svarīgus aspektus, kas ietverti konvencijā. Tāpēc diemžēl es uzskatīju par neiespējamu atbalstīt šo ziņojumu, lai gan arī man rūp bērnu labklājība, tāpat kā to pauda ziņojuma atbalstītāji.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šis izplūdušais, ar literāru retoriku pārpilnais ziņojums ir mēģinājums noslēpt ES un tās dalībvalstu atbildību par to realizēto barbarisko politiku, kuras dēļ vienkāršo ģimeņu bērni un vecāki dzīvo necilvēcīgos apstākļos. Cik liekulīgi, ka ES izrāda interesi par bērnu tiesībām, lai gan tās politikas dēļ darba ņēmējus nospiež bezdarbs, daļēja nodarbinātība, dzīves līmeņa kritums, veselības aprūpes un izglītības privatizācija, kā arī sporta un kultūras komercializācija. Pamācošās norādes uz cīņu pret vardarbību pret bērniem, bērnu pornogrāfiju utt. nespēj noslēpt faktu, ka sistēmai, kuras svarīgākā vērtība ir peļņa, paši bērni ir peļņas avots. Tā komercializē adopciju un spiež cilvēkus nodarboties ar bērnu darbu, prostitūciju un orgānu tirdzniecību. Kā ES aizstāvji uzdrošinās runāt par bērnu tiesībām, kad ES/NATO lidmašīna ir reāli bombardējusi Belgradas dzemdību namu! Atcerēsimies, ka Eiropas/NATO bruņotie spēki nogalina tūkstošiem bērnu Afganistānā, Irākā un citur. Atcerēsimies, ka simtiem tūkstošus bērnu Āfrikā, Āzijā un uz visas planētas viņi nolemj nāvei no bada un slimībām, bet šajā ziņojumā par šiem noziegumiem nav teikts ne vārda.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Bērni ir cilvēki, kuriem jau no ieņemšanas brīža piemīt pašiem savas tiesības. Katram bērnam ir tiesības uz ģimeni, kas ir viņa audzināšanas pamats. Mēs nedrīkstam aizmirst ielu bērnus un migrantu bērnus, jo arī viņi ir pakļauti vardarbībai. Bērnu tiesībām jābūt ES galvenajai prioritātei. Es atbalstu iniciatīvu izveidot konfidenciālu uzticības tālruni.

Savu atbalstu ES stratēģijai bērnu tiesību jomā esmu izteikusi ar savu balsojumu. Šī stratēģija ir aplūkota manas kolēģes R. Angelilli lieliskajā ziņojumā, kurā sniegts daudz vērtīgas informācijas.

Ir jāsaprot, ka mums joprojām trūkst juridiskā pamata. Tādēļ ilgtermiņa stratēģija jāpapildina ar konkrētiem pasākumiem bērnu tiesību jomā, un tie jāīsteno pēc iespējas ātrāk. Līdz ar Lisabonas Līguma ratifikāciju ES Pamattiesību harta kļūs juridiski saistoša. Tās 24. pantā aplūkotas tieši bērnu tiesības.

Tuvākajā laikā mūs gaida vairāki uzdevumi: pēc iespējas drīzāk jāsamazina kibernoziedzība, jāpieliek punkts pedofilijai un bērnu un nepilngadīgo seksuālai izmantošanai, kā arī jāizstrādā starptautiskās adopcijas noteikumi, kuros jāņem vērā nevis pieaugušo, bet gan bērna intereses. Ir jāaizliedz jebkāda veida vardarbība.

Ir pienācis laiks pārvērst vārdus rīcībā. Eiropas Savienībai ir jāieklausās bērnos, jo viņi ir nākotnes sabiedrības pamats. Eiropas mājai jābūt tādai, kur bērni var droši dzīvot. Ja laimīgi būs mūsu bērni, laimīga būs arī sabiedrība.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar debatēm par Eiropas bērnu tiesību stratēģijas veidošanu, manuprāt, mums jāpiešķir prioritāte bērna interešu jēdzienam – ne kā tiesību jēdziena pretmetam, bet kā tā papildinājumam un arī stratēģijas pamatnostādnei.

Gan Eiropas iekšienē, gan ārpus tās bērnu tiesību apdraudējumi atšķiras gan pēc būtības, gan pakāpes. Kamēr dažviet prioritāte ir nabadzības un tās cēloņu apkarošana vai cīņa pret bērnu izmantošanu karadarbībā un seksuālu ekspluatāciju, citos gadījumos ir jānodrošina tiesības uz pieeju veselības aprūpei, aizsardzība pret seksuālu izmantošanu vai bērnu tirdzniecību, kā arī tiesības uz savlaicīgu un pārredzamiem noteikumiem atbilstīgu adopciju un ģimenes lomas stiprināšanu. Tomēr visos gadījumos galvenajam kritērijam būtu jābūt bērna interesēm.

Tas ir standarts; kritērijs, kurš būtu jāizmanto, izvērtējot katra lēmuma, tiesību akta vai darbības lietderīgumu, nepieciešamību un vērtību. Tāpēc es uzskatu, ka svarīgākais šīs stratēģijas izstrādē ir nostiprināt šo jēdzienu, kuram pakārtot tiesību sarakstu, jo tās ne vienmēr ir pamatotas, sasniedzamas vai atbilstīgas.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Šim ziņojumam ir lieli nopelni bērnu tiesību skaidrā definēšanā, bet visvairāk – gandrīz pilnīgajā visu to briesmu nosodījumā, kuras apdraud bērnus – no pakļaušanas šausmu, pornogrāfijas un vardarbības attēlojumam plašsaziņas līdzekļos jau kopš agrīnas bērnības līdz pat goda aizstāvēšanas noziegumiem, piespiedu laulībām un dzimumorgānu kropļošanas, ko pamato ar kultūras vai reliģiskiem apsvērumiem.

Konkrēti neminot vārdus „islāms” vai „islāmisms” – terminus, kas ir stingri tabu, jo politkorektums un bailes no atriebības pilnībā liedz izteikt jebkādus komentārus un vēl jo mazāk jebkādu kritiku par šo reliģiju, referentei tomēr ir izdevies vispārinātāku secinājumu un noteikumu aizsegā nosodīt jebkura veida diskrimināciju, ko izraisa islāma praktizēšana. Tādējādi ir nosodīts gan aizliegums meitenēm piedalīties dažās mācību nodarbībās vai nodarboties ar tādiem sporta veidiem kā peldēšana, gan arī citas tradicionālas paražas, kas ir barbariskas un kropļo jaunas musulmaņu meitenes.

Par to mēs esam gandarīti. Šis ziņojums ir pirmais solis ceļā uz vārda brīvību un veselo saprātu. Mēs balsosim par to.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. − (SV) Viens punkts raisīja šaubas visām grupām. Sākotnējā ziņojuma 127. punktā bija priekšlikums, kurš aicināja visas ES dalībvalstis aizliegt skolās valkāt galvas lakatus un hijab. Kā cilvēki mēs labprāt atbalstām galveno domu, proti, ka ir jāaizstāv bērnu tiesības brīvi rotaļāties, piedalīties skolas sporta nodarbībās, un ka nepilngadīgajiem zināmā mērā jābūt aizsargātiem pret vecāku varas bardzību. Tomēr šādi sarežģīti un jutīgi jautājumi diez vai ir risināmi ES līmenī. Eiropas valstīs valda līdzsvars starp bērnu, vecāku un valsts tiesībām un pienākumiem saskaņā ar attiecīgās valsts vēsturi un politisko situāciju. Mēs pilnībā piekrītam tam, ka Eiropas Savienībai jārada laba sistēma. Pārskatāmā nākotnē 127. punkts nekādi neiekļaujas šādā sistēmā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski − Es priecājos, ka komiteja savā ziņojumā ir stingri pievērsusies ģimenei un atzinusi ģimenes nozīmi bērnu dzīvē. Es arī atzinīgi vērtēju stingro bērnu aizsardzību sakarā ar tirdzniecību, ievietošanu aprūpes iestādēs, pornogrāfiju un invaliditāti.

Tomēr ziņojums piesaista ES politiku ANO Starptautiskajai Konvencijai par bērna tiesībām, kas pārliek atbildību par bērniem no vecākiem uz valsti. Lai gan tā nav tieši norādīta , šī maiņa ir būtiska un izsauc lielas bažas.

Par spīti pozitīvajiem aspektiem šajā ziņojumā, tādiem kā iepriekš minētie, ziņojums diemžēl tika izmantots, lai veicinātu seksuālo un reproduktīvo tiesību jautājumus (kas ANO Konvencijā ietver abortus), kas bija īpaši neiederīgi, jo mēs nodarbojamies ar bērniem un bērnu aizsardzību. Lai gan es ļoti stingri atbalstu visus bērnu aizsardzības veidus, man nebija iespējams atbalstīt šo ziņojumu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Par spīti ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, ko parakstījušas daudzas dalībvalstis, jauniešu un bērnu tiesību jomā joprojām ir pārāk daudz pārkāpumu.

Tādējādi Komisijas iniciatīva nākt klajā ar Eiropas stratēģiju ir ļoti apsveicama. Lai gan bērnu tiesības joprojām ir viennācijas valstu kompetencē, gan Komisija, gan EP referente R. Angelilli ir uzsvērušas vairākus steidzamus jautājumus, piemēram, vajadzību apkarot jebkāda veida vardarbību, nabadzību un diskrimināciju, kas skar bērnus, kā arī ievērot imigrantu bērnu tiesības. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir izdevies pievienot ziņojumam šādus punktus: pievērst lielāku uzmanību bērnu tiesībām piedalīties to jautājumu izlemšanā, kas attiecas uz viņiem, atzīt bērnu ombuda institūciju, aizliegt bērnu darbu, nodrošināt vienādu samaksu par vienādu darbu tiem, kam ir mazāk par 18 gadiem, atzīt bēgļu bērnu tiesības, kā arī tiesības uz tīru un aizsargātu vidi.

Esmu gandarīts, ka Parlaments ir atvēlējis laiku debatēm par šo jautājumu, un pilnībā atbalstu šo ziņojumu.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) Man nebija iespējams atbalstīt šo ziņojumu par stratēģiju bērnu tiesību jautājumā, jo kreisajiem ir izdevies iekļaut veselas piecas atsauces uz šīm tā saucamajām tiesībām un uz reproduktīvo veselību, kas, cita starpā, nozīmē abortu pieejamību.

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski − Es piekrītu ES bērna tiesību veicināšanai. Kāds nesens piemērs, kuram es atkal gribētu pievērst Komisijas uzmanību, ir diskriminācija pret bērnu tiesībām ceļot ar aviosabiedrībām, kas liedz iespēju nepilngadīgiem lidot bez pavadoņiem. Ja viņi darītu to pašu ar invalīdiem vai kādu citu līdzīgu grupu, būtu (pelnīts) sašutums, bet acīmredzot ES domā, ka viss ir pilnīgā kārtībā, ja atņem bērniem tiesības šādā patvaļīgā veidā.

Tajā pašā laikā ir bijusi nesaprašānās par 127. punktu, kas aicina „dalībvalstis aizliegt lakatus un galvassegas vismaz pamatskolā”. Es balsoju pret šo punktu gan neskaidrā formulējuma dēļ, gan tāpēc, ka es uzskatu to par pārāk svarīgu jautājumu, lai to risinātu kā šāda ziņojuma mazsvarīgu daļu. Tomēr es būtu vīlies, ja šāda rīcība kļūtu vispārēja prakse Eiropas pamatskolās.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski − Es visstingrākā veidā atbalstu vajadzību dot bērniem labu audzināšanu stingrā, mīlošā un drošā ģimenes vidē, aizsargāt bērnus no ļaunuma un pāri nodarījumiem, dot viņiem morālu stiprinājumu un pirmklasīgu izglītību, un vislabākās iespējas viņu dzīvē. Es uzskatu, ka valsts loma te ir ierobežota - tai nebūtu jāmēģina atcelt vecāku, baznīcu un skolu tiesības un pienākumus. Tāpēc es noteikti neredzu iemeslu, kāpēc ES būtu jāiesaistās. Man žēl, ka tika svītrots aicinājums aizliegt lakatus un galvassegas vismaz pamatskolā, - kāda var būt cerība uz kārtīgu integrēšanos mūsu rietumnieciskajā sabiedrībā, ja ir atļauts šāds apģērbs? Es izsaku nožēlu arī par iekļautajiem izteikumiem sakarā ar pusaudžu seksuālajām „tiesībām” – kas ir tieši bērnības jēdziena tālāka degradācija. Šo un daudzu citu iemeslu dēļ es balsoju pret ziņojumu.

- Ziņojums: Doris Pack (A6-0502/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz manas vācu kolēģes Doris Pack lielisko ziņojumu, es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pieaugušo izglītību saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Pieaugušo izglītība un apmācība: nekad nav par vēlu mācīties”.

Izglītība un apmācība, ir īpaši pieaugušo mūžizglītība, ir būtiski faktori Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai, lai stiprinātu ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo progresu. Gan konkurētspējas, gan pieaugušo sociālās integrācijas vai ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistīto problēmu aspektā šī iniciatīva, kuras sākums meklējams jau 2001. gadā, nāks par labu Eiropai un tās iedzīvotājiem.

Attiecībā uz izglītību un galvenokārt tiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumiem, es ierosinu šo jautājumu uzticēt sociālajiem partneriem, kuru rīcībā, kā mums pašiem sev regulāri jāatgādina, ir tiesiskie līdzekļi Eiropas sociālo tiesību aktu izveidei saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 137. pantā un turpmākajos pantos un kā apstiprināts Lisabonas Līgumā, kas pašlaik atrodas ratifikācijas stadijā.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējo ekonomisko un sociālo pārmaiņu apjoms, straujā pāreja uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, un demogrāfiskās pārmaiņas, ko rada iedzīvotāju novecošanās Eiropā, ir problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīga jauna pieeja izglītībai un apmācībai mūžizglītības struktūrā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Doris Pack ziņojumu „Pieaugušo izglītība: nekad nav par vēlu mācīties”, jo uzskatu, ka pieaugušo izglītība, apgūstot būtiskas prasmes, ir ārkārtīgi svarīga Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai – ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un sociālās integrācijas veicināšanai.

No otras puses, es gribētu piemetināt, ka piekrītu viedoklim par mūžizglītības izšķirīgo nozīmi to problēmu risināšanā, kas saistītas ar pašreizējām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, straujo pāreju uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, un demokrātiskajām pārmaiņām, ko rada iedzīvotāju novecošanās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir svarīgi, lai pieaugušo izglītībai tiktu pievērsts vairāk uzmanības. Pieaugušo izglītības darba kārtība ir jāvirza uz priekšu. Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā nav pietiekama, ja ES vēlas sasniegt mērķi – 12,5 % dalību pieaugušo izglītībā līdz 2010. gadam.

Tomēr ir jānodrošina pieaugušo izglītības kvalitāte, īpašu uzmanību veltot dažādajām izglītības kvalitātes dimensijām, galvenokārt pedagogu attīstībai, kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, kā arī mācību metodēm un materiāliem.

Kā norādīts ziņojumā, pieaugušo izglītība ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa un ļoti sarežģīta nozare. Pieaugušajiem ir jāsaista mācīšanās ar savām zināšanām, pieredzi un kultūras situāciju.

Visbeidzot, saistībā ar mūžizglītības mācību programmām ir svarīgi uzsvērt dzimumu līdztiesību, lai vīrieši un sievietes gūtu vienlīdz lielu labumu no iespējām, ko sniedz šāda mācīšanās, un, veicot pasākumus pieaugušo izglītības politikas sagatavošanai sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs lielā mērā paļaujamies uz dalībvalstu spēju risināt jautājumus, kas saistīti ar ļoti svarīgo jomu – pieaugušo izglītību. Ir svarīgi, lai dalībvalstu Izglītības ministrijām būtu pietiekams finansējums pieaugušo izglītības attīstīšanai. Viens no risinājumiem, kā rast tām finanšu resursus, ir samazināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā, lai tām būtu vairāk naudas, ko ieguldīt sociālajā apgādē, izglītībā un labklājībā.

Kārtējo reizi var vērot Eiropas Parlamenta federālistu vairākuma nespēju respektēt dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci izglītības un apmācības sistēmu satura organizēšanā.

Eiropas Parlamenta patstāvīgajam ziņojumam nebūtu bijis jātop uzrakstītam, un tas nav vērtējams citādi kā vien Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas vēlme radīt darba vietas.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE) , rakstiski. − (PL) Ziņojums, par kuru mēs šobrīd balsojam, ir saistīts ar pieaugušo izglītību, citiem vārdiem sakot – ar jautājumu, kas Eiropas Savienības mērogā iegūst milzīgu nozīmi, bet kas manā valstī ir kļuvis par kaut ko vairāk; tūkstošiem cilvēku tas nozīmē izdevīgu tendenci un aizraušanos. To ne vienmēr diktē tikai komerciāli apsvērumi. Atļaušos vērst jūsu uzmanību uz tālākas pieaugušo izglītības vienu aspektu, kas ir saistīts gan ar mūsdienu demogrāfijas un civilizācijas problēmām, gan ar vecās kārtības mantojumu. Sociālistiskā sistēma uzspieda īpašu izglītības modeli, kas humanitārajās nozarēs bija piesātināts ar propagandu un ideoloģiju, bet citās nozarēs atspoguļoja atrautību no pasaules tendencēm. Šo iemeslu dēļ pieaugušo izglītība jaunajās dalībvalstīs ir vienlaikus gan iespēja kompensēt iepriekš minētos sociālistiskā izglītības modeļa trūkumus, gan patiesa pasaules izzināšana.

Kas attiecas uz svešvalodu prasmi, gatavību uzņemties pārkvalificēšanās risku un mainīt darbu, kā arī Eiropas izglītības standartu veicināšanu, tie ir acīmredzami priekšnosacījumi mobilitātei un izredzēm atrast darbu, un ar to ir skaidrojama manu Centrāleiropas un Austrumeiropas līdzinieku plašā interese par tālāku izglītību.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Savā ziņojumā D. Pack aicina turpināt izglītību visas darba dzīves laikā, neaprobežojoties tikai ar mācībām skolas gados.

Es piekrītu apgalvojumam, ka pašreizējais ekonomisko un sociālo pārmaiņu temps palielina vajadzību pēc pastāvīgas ilgtermiņa personiskās izaugsmes. Fakts ir arī tas, ka pieaugušo izglītība atstāj labvēlīgu iespaidu uz pieaugušo pašvērtības apziņu, palīdz veicināt sociālo integrāciju un sekmē starpkultūru dialogu.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es domāju, ka ziņojuma mērķis nodrošināt to, ka dalībvalstis sasniedz 12,5 % līmeni pieaugušo izglītībā līdz 2010. gadam, uzlabos ne tikai ES konkurētspēju, bet arī dos iespēju lielākai sociālajai iekļaušanai un kultūru mijiedarbības izpratnei: tieši tas ir vajadzīgs starpkultūru dialoga gadā. Plašāka tehnoloģiju izmantošana un ierosinājumi palielināt bērnu aprūpes dienestus uzlabos iespējas ikvienam patiešām gūt labumu no izglītības. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir neproduktīvi no vienas puses kavēt mūsu iedzīvotāju izglītošanos un no otras puses nākt klajā ar plāniem par „zilo karti”, jo netipisku darba attiecību pieauguma un arvien lielāka konkurences spiediena dēļ laba pamatizglītība un tālāka izglītība vairs nav nekāda aizsardzība pret bezdarbu. Pietiekami daudz labi izglītotu ļaužu ir saņēmuši atteikumus no uzņēmumiem tikai tāpēc, ka darba devēji meklē lētākos McJob absolventus vai vienkārši grib piedāvāt īpatnējākus darba līgumus.

Ir jāatsakās no iegansta, ka trūkst kvalificētu strādnieku; tas ir principa jautājums. Ja tas nav iespējams, priekšroka jādod sezonālajam modelim. Tad varētu novērst turpmāku masveida migrāciju.

Par spīti pretrunām, kas atspoguļojas ES mērķos, mūžizglītības sektora centieniem un programmām joprojām vajadzīgs mūsu atbalsts.

6. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

  Priekšsēdētāja − Ar šo balsojums ir noslēgts.

Es pateicos dienestiem, it īpaši tulkiem, ka izturējāt kopā ar mums pāri pusdienlaikam.

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.30 un atsāka darbu plkst. 15.00 )

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

7. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

8. Situācija Kenijā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Kenijā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien pārrunās situāciju Kenijā, kā arī apspriedīs ierosināto rezolūciju par pašreizējo situāciju šajā valstī.

Jau tas vien, ka Eiropas Parlaments ir nosūtījis vēlēšanu novērošanas misiju A. Lambsdorff vadībā un Parlamenta delegāciju, kuru vadīja J. Mulder, bija ļoti nopietns signāls tam, ka Eiropas Parlamentu ieinteresē situācija Kenijā.

Kā zināms, vēlēšanas Kenijā notika 27. decembrī. Lielā Kenijas vēlētāju aktivitāte liecina, ka Kenijas iedzīvotāji atbalsta demokrātijas procesu un uzticas šim procesam.

Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija, ko vadīja A. Lambsdorff, atradās norises vietā. Tā brīdināja par vairākiem pārkāpumiem balsu skaitīšanas un reģistrēšanas procesā šo vēlēšanu laikā. Šie pārkāpumi rada nopietnas šaubas par vēlēšanu rezultātiem. Kā zināms, pēc rezultātu paziņošanas galvaspilsētā Nairobi un citviet Kenijā sākās vardarbība.

Opozīcijas līdera R. Odinge atbalstītāji vairākkārt iesaistījās sadursmēs ar drošības spēkiem, kā arī uzbruka prezidenta M. Kibaki atbalstītājiem. Drošības spēki uz ļaužu masām atklāja uguni. Citējot ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Louise Arbour teikto, drošības spēki atbildēja „ar pārmērīgu vardarbību”.

Dzīvību zaudēja vismaz 600 cilvēku, un gandrīz ceturtdaļmiljons iedzīvotāju tika pārvietoti, – un tas notika Kenijā, valstī, uz kuru parasti dodas bēgļi no kaimiņvalstīm – Somālijas un Dienvidsudānas.

Tas ir ietekmējis ekonomiku ne tikai Kenijā, bet arī tās kaimiņvalstīs, it īpaši tajās, kurām nav savas izejas uz jūru. Tā ir traģēdija. Vienlaikus tas ir smags trieciens demokrātijas procesam un visam Āfrikas kontinentam, kur Kenija tika uzskatīta par paraugu.

Eiropas Savienība ir nosodījusi Kenijā notiekošo vardarbību. Mēs aicinājām Kenijas vadītājus censties kliedēt šaubas par vēlēšanu norises pareizību, bet vispirms uzsākt dialogu un rast politisku risinājumu. Protams, mēs reaģējām uz Kenijas iedzīvotāju humanitārajām vajadzībām. Eiropas Savienība pateicas par vidutāja misiju Ganas prezidentam J. A. Kufuor, kurš ir arī Āfrikas Savienības priekšsēdētājs.

Mēs arī izteicām atbalstu ievērojamu Āfrikas līderu grupai, ko vada bijušais Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annan, kam drīzumā jāierodas Nairobi. Pa šo laiku prezidents M. Kibaki ir iecēlis savu valdību, nekonsultējoties ar opozīcijas līderi R. Odinga. Viņš savukārt aicināja trīs dienu laikā Kenijā sarīkot masu demonstrācijas.

Bet ir arī kāda laba ziņa – vakar notika Kenijas parlamenta pirmā sēde. Par parlamenta priekšsēdētāju ievēlēja opozīcijas kandidātu. Tas ir iepriecinoši, jo liecina, ka šajā valstī tomēr ievēro zināmus demokrātijas principus un ka opozīcijai tomēr ir balsstiesības.

Attiecībā uz Eiropas Savienību ir pilnīgi skaidrs, ka normāli ekonomiskie sakari ar Keniju nebūs iespējami, kamēr nebūs panākts politisks kompromiss. Šim kompromisam jānoved pie galīgā risinājuma – Kenijas iedzīvotāju gribas respektēšanas, viņu uzticības iegūšanas un stabilitātes atjaunošanas Kenijā.

Eiropas Savienības vārdā es varu teikt, ka viss, kas notika pēc Kenijas vēlēšanām, liecina par lielu vilšanos, un situācija joprojām ir satraucoša. Tomēr tā nav salīdzināma ar to Kenijas iedzīvotāju vilšanos, kuri masveidā piedalījās vēlēšanās, cerēdami uz labāku nākotni.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Komisija nepārprotami pauž nopietnas bažas par dziļo krīzi, kādu pašlaik piedzīvo Kenija. Turklāt dienu pēc vēlēšanām, pamanījuši brīdinošos signālus par draudošo haosu, it īpaši pēc notikumiem balsu skaitīšanas laikā, mēs iesaistījāmies un nodibinājām kontaktus ar abu pušu pārstāvjiem – gan ar vairākumu, gan opozīciju. Te man jāteic, ka man nebija nekādu problēmu tieši un personiski sazināties ar R. Odinga. Turpretī ar M. Kibaki kopš tā brīža man nav izdevies tieši un personiski sazināties, par spīti vairākkārtējiem mēģinājumiem, un tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā to, cik vienkārši varēja ar viņu sazināties pirms tam. Tas skaidri norāda uz valdošo saspīlējumu.

Pēcvēlēšanu nemieri, kuru laikā gāja bojā vairāk nekā 600 cilvēku un vairāk nekā 250 000 bija spiesti pamest savas mājvietas, nepārprotami norāda uz Kenijas iedzīvotāju neapmierinātību un dusmām, kas vērstas pret samilzušajām sociāli ekonomiskās nevienlīdzības un korupcijas problēmām, kuras kaitē Kenijas sabiedrībai un draud ar konfrontāciju starp etniskajām kopienām. Tomēr šīs vēlēšanas arī akcentēja Kenijas iedzīvotāju demokrātiskos centienus. Šos centienus aizēnoja vēlēšanu dienā pieļautie pārkāpumi, kas radīja nopietnas šaubas par oficiālo rezultātu ticamību. Mēs pilnībā piekrītam Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas secinājumiem un deklarācijām, un es ļoti vēlētos izteikt atzinību šīs misijas vadītājam, deputātam Alexander Lambsdorff par izcili paveikto darbu, jo pat tādas starptautiskās iestādes, kuras nepieder pie ES un kuru pozīcija sākumā nebija tik kategoriska un dažos aspektos nebija tik objektīva, beigās atbalstīja A. Lambsdorff novērojumus un secinājumus.

Komisijas nostāja attiecībā uz politisko situāciju Kenijā ir nepārprotami skaidra. Kenijas politiskajiem līderiem nekavējoties jāizvērtē sava atbildība un stingri jāapņemas steidzami rast politisku noregulējumu. Pretējā gadījumā nav šaubu, ka Eiropas Savienībai nāksies pārskatīt savas attiecības ar Keniju, kuras līdz šim, jāatzīmē, ir bijušas lieliskas. Keniju uzskatīja par valsti, kura ir izvēlējusies pareizo virzienu pārvaldes, cilvēktiesību un demokrātijas ziņā un kurai ir svarīga nozīme arī reģiona stabilitātes veicināšanā. To mums vajadzētu atcerēties.

Tāpēc politiska noregulējuma meklējumi pirmkārt un galvenokārt ir Kenijas vadītāju pienākums. Tādēļ nekavējoties jāpārtrauc provokācijas un vardarbība ne tikai ielās, bet arī plašsaziņas līdzekļos un publiskajā telpā. Ir būtiski, lai prezidents Mwai Kibaki un opozīcijas līderis Raila Odinga vienotos par kompromisu, atzīstot, ka vēlēšanu rezultāti nav pareizi atspoguļoti varas un atbildības realizācijā un ka neizbēgami vajadzīga varas dalīšana, lai novērstu politiskās krīzes turpināšanos. Šāds varas dalījums būtu pagaidu risinājums līdz brīdim, kad, piemēram, notiktu jaunas vēlēšanas.

Visbeidzot, ir svarīgi, lai Kenijas politiskā elite apzinātos steidzamo vajadzību risināt galvenās problēmas, kuru dēļ ir uzliesmojusi šī vardarbība, - vai tās būtu saistītas ar konstitucionālo varas iekārtu, valsts politisko pārvaldi vai ar nopietnu diskrimināciju un sociāli ekonomisko nevienlīdzību.

Komisija un Eiropas Savienība kopumā pilnībā atbalsta Āfrikas starpniecību, ko uzsāka prezidents J. A. Kufuor un turpināja Kofi Annan, pateicoties Graça Machel un Benjamin Mkapa. Tās aicina prezidentu M. Kibaki un Raila Odinga cieši sadarboties, lai panāktu politisku noregulējumu. Man bija ilga saruna ar Desmond Tutu viņa starpniecības misijas laikā krīzes sākumposmā. Ļoti ilga saruna man bija arī ar Kofi Annan, kurš norādīja, ka samierināšanas procesā vispiemērotākā būtu afrikāņu vidutāju piedalīšanās. Šīs starpniecības īstenošanai esmu apsolījis gan politisku, gan finansiālu Komisijas atbalstu.

Jebkurā gadījumā mums jābūt gandarītiem, ka Kenijas parlamenta priekšsēdētāju vakar ievēlēja atbilstoši standartiem. Šajā ziņā uzskatīsim to vismaz par zināmu respektu pret konstitucionālo sistēmu. Tomēr nākamās pāris dienas būs ļoti nozīmīgas. Mēs rūpīgi uzraudzīsim situāciju un uzturēsim pastāvīgus sakarus ar afrikāņu starpniekiem. Savas attiecības ar Keniju, arī sadarbības ziņā, mēs veidosim saskaņā ar attiecīgo situāciju un abu pušu rīcību.

Pašlaik visas iespējas ir skaidras. Lai mūsu pūliņiem būtu pēc iespējas lielāki panākumi, ir vajadzīgs dialogs gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī. Šķiet, ka starptautiskā sabiedrība pašlaik ir vienisprātis un ka nav vairs atšķirību pieejā, politiskajos virzienos vai pat stratēģijā. Tas ir svarīgi. Sākotnēji, tieši pēc vēlēšanām, tas tā nebūt nebija. Manuprāt, tas ir mūsu nopelns, un tas ir labi.

Attiecībā uz humāno situāciju Komisija reaģēja ļoti ātri. Vadoties pēc ECHO ekspertu un mūsu partneru veiktā novērtējuma, Komisija piešķīra sākotnējo ārkārtas palīdzību 5,5 miljonu eiro apmērā, lai apmierinātu pārvietoto personu vajadzību pēc ūdens, pārtikas, patvēruma un veselības aprūpes.

  Maria Martens, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau tika minēts, Kenija jau kopš 2002. gada ir nozīmīgs demokrātijas un stabilitātes paraugs šajā reģionā. Pēdējo gadu laikā šī valsts ir guvusi lielus politiskos un ekonomiskos panākumus. Vēlēšanas Kenijā parādīja, ka vairums kenijiešu izvēlas demokrātiju, nevis diktatūru. Tās parādīja, ka ievēlētiem pārstāvjiem viņi uzticas vairāk nekā militārpersonām. Tomēr šie satraucošie vardarbības uzliesmojumi ir notikuši, un pašlaik valda humanitārā krīze, kura jau prasījusi simtiem dzīvību un vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju piespiedusi doties bēgļu gaitās. Tas noteikti atstās iespaidu uz valsts ekonomisko situāciju.

Kas būtu darāms? Eiropas Savienībai ir svarīgi sniegt maksimālu atbalstu Āfrikas līderu grupas padomei, ko iecēlusi Āfrikas Savienība un ko vada Kofi Annan. Viena no pagātnes mācībām ir tāda, ka mēs nedrīkstam domāt, ka mēs – Eiropa – varam atrisināt Āfrikas problēmas. Āfrikas problēmām vajadzīgi Āfrikas risinājumi, un es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Komisija to apzinās.

Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa pilnībā atbalsta šo rezolūciju. Tomēr man jāpiemin vēl kāds aspekts, ko mūsu grupa uzskata par ārkārtīgi nožēlojamu. Proti, dienu pēc vēlēšanām – brīdī, kad rezultāti bija izlemti un, kā teica komisārs, pārkāpumu jau bija pārpārēm – Eiropas Komisija pārskaitīja valdībai vairāk nekā 40 miljonus eiro kā palīdzību no budžeta. Netika sagaidīts pat mūsu novērotāju komandas ziņojums, kuru, starp citu, publicēja tikai trīs dienas vēlāk.

Šis politiskais lēmums nav attaisnojams ar to, ka šis maksājums jau vienu reizi bija ticis novilcināts, lai sagaidītu vēlēšanu beigas, un ka tas vienkārši bija trešais no vairākiem maksājumiem. Šo maksājumu varēja un vajadzēja atlikt. Tas bija ārkārtīgi neveiksmīgs lēmums, vēl jo vairāk tāpēc, ka dalībvalstis savu palīdzību jau bija apturējušas. Tas vairs nedrīkst atkārtoties.

  Emilio Menéndez del Valle, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēl kāds pierādījums tam, ka vairums Kenijas iedzīvotāju neatbalstīja prezidentu M. Kibaki, ir tas, ka parlamenta vēlēšanās, kuras notika vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, R. Odinga opozīcijas partija ieguva divreiz vairāk balsu nekā M. Kibaki partija.

Kā zināms, tas ļāva R. Odinga partijai iegūt priekšsēdētāja vietu, kad vakar Nairobi pirmo reizi sapulcējās parlaments. Tikmēr 22 M. Kibaki ministri, kuri tiecās pēc parlamenta deputātu vietām, vēlēšanās cieta sakāvi.

Pēc manām domām, prezidents M. Kibaki ir atbildīgs par daudz ko vairāk, ne tikai par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Viņa piecu gadu valdības sekas ir neapmierinātība, vilšanās un apkrāpti cilvēki. Tiesa, ekonomika ir augusi par 6 %, tomēr vairāk nekā puse iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tāpat vairāki kabineta ministri, kurus izteikti provokatīvā veidā iecēla M. Kibaki, ir tikuši uzskatīti par saistītiem ar korupcijas gadījumiem.

Šis prezidents, kas cenšas paturēt varu ar nelikumīgiem līdzekļiem, ir atbildīgs vēl kādā nopietnā aspektā – viņa rīcība ir izraisījusi starpetnisku konfliktu atdzimšanu, un šo spirāli apturēt būs grūti.

It kā ar to nebūtu gana, pirms divām nedēļām, kā zināms, Kenijas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka viņš nezina, kurš uzvarējis prezidenta vēlēšanās.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka būtu pilnīgi adekvāti pieprasīt organizēt jaunas vēlēšanas, kā norādīts Parlamenta kopīgā rezolūcijas priekšlikuma 11. punktā, ja neatkarīga iestāde nespēj veikt atklātu, caurspīdīgu un ticamu 27. decembra vēlēšanās nodoto balsu atkārtotu skaitīšanu.

  Alexander Lambsdorff, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Padomei un Komisijai, kā arī saviem kolēģiem, Eiropas Parlamenta deputātiem. Iestāžu starpā valda liela vienotība. Es personiski jūtos ļoti gandarīts un varu to teikt arī par savu komandu, kurā bija vairāk nekā 150 vēlēšanu novērotāji, no kuriem vismaz 50 uzturējās Kenijā ilgāk par mēnesi. Mūsu vienotība ir ļoti laba zīme.

Es vēlētos atzīmēt, ka daži no šiem novērotājiem pašlaik ir ceļā uz Pakistānu vai jau atrodas šajā valstī, kur tos gaida nākamās sarežģītās vēlēšanas. Vēlēšanu uzraudzība dažkārt ir smags un bīstams darbs. Es vēlētos izteikt vissirsnīgāko pateicību šiem ļaudīm par viņu ieguldījumu.

Lai kāda būtu jūsu nostāja, Eiropa ir kopīga vērtība. Mēs varam lepoties, kā tikko teica komisārs, ka mūsu viedokli ir atbalstījušas arī citas uzraudzības misijas, piemēram, Sadraudzības delegācija un ASV Starptautiskais republikāņu institūts. Es uzskatu, ka uzraudzības misijas darbs tādējādi ir radījis pamatu kopīgiem centieniem, kas apvieno Eiropas Savienību, Āfriku un ASV nolūkā panākt risinājumu Kenijas krīzei.

Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments izcels tos risinājumus, kurus tas uzskata par piemērotiem. Būdams galvenais novērotājs, es nepiedalījos šajās konsultācijās. Manuprāt, mūsu misijas neitralitāte noteikti ir jāsaglabā līdz galam. Līdz galam – tātad līdz brīdim, kad tiks iesniegts mūsu galīgais ziņojums, kuru mūs patlaban sastādām.

Mūsu novērotāju profesionālais praktiskais darbs un neitralitāte bija mūsu lielākā vērtība. Neitralitāte un profesionālisms nozīmē arī to, ka savā darbā mēs vadāmies tikai no pierādījumiem. Savā secinājumā mēs atklājām, ka ir vērojama skepse attiecībā uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Tā kā mēs esam uzraudzības misija, mēs nekad neesam teikuši, ka vēlēšanās ir uzvarējis kāds konkrēts kandidāts. Mēs esam minējuši tikai to, ka uzvarētāju nav iespējams noteikt.

Vēlos citēt Kenijas vēlēšanu novērotāju ziņojumu, kurā angļu valodā rakstīts:

, ALDE grupas vārdā. - Mūsu skatījumā, apsverot visu vēlēšanu procesu, 2007.gada vispārējās vēlēšanas bija ticamas vismaz attiecībā uz balsošanas un balsu skaitīšanas procesu. Vēlēšanu process zaudēja ticamību, tuvojoties nobeigumam, attiecībā uz rezultātu apkopošanu un prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanu.

Šo apgalvojumu izsaka vietējie Kenijas novērotāji, kuru skaits bija no 16 000 līdz 20 000 cilvēku. Tas pilnībā saskan ar mūsu konstatēto.

Tagad es vēlētos teikt ko tādu, kas attiecas uz mani, mūsu komandu un uz ikvienu: mēs ceram uz ātru krīzes situācijas atrisinājumu, vardarbības izbeigšanu un pēc iespējas drīzāku bēgļu atgriešanos dzimtenē.

  Konrad Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ministru prezident, komisār! Kenija ir kas vairāk nekā tikai prezidenta M. Kibaki vēlēšanu pārkāpumu problēma. Runa ir par civiliedzīvotāju humanitāro krīzi.

Visdramatiskākā situācija, šķiet, ir Eldoretā, Langas Svētā gara katoļu baznīcā. Tur notikušas daudzas slepkavības, kuru pamatā ir politika un etniskā izcelsme. Daudzi Kenijas iedzīvotāji ir padzīti no mājām, kuras vēlāk tika nodedzinātas. Langas kopiena 2008. gada 1. janvārī uzņēma vairāk nekā 3000 bēgļu. Šiem bēgļiem trūkst pārtikas, tīra ūdens un sanitāro ērtību. Šā gada 2. janvārī Katoļu misionāru dienesta ziņu aģentūra MISNA ziņoja, ka Langas baznīcas teritorijā patvērušies no 7000 līdz 10 000 bēgļu. Ir vajadzīga ne vien politiska starpniecība, bet arī rīcība, kas garantē etniska un reliģiska naida uzliesmojumu nepieļaušanu.

  Marie-Hélène Aubert, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas Savienībai jācenšas nostiprināt uzticamību attiecībā uz novērošanas misijām, ko tā nosūta uz šādām valstīm. Šajā gadījumā, kad droši novērojumi liecina, ka rezultāti ir nepārprotami viltoti un prezidents nav uzskatāms par likumīgi ievēlētu, Eiropas Savienībai vajadzētu būt konsekventai savā nostājā un sākumā vismaz atteikties atzīt prezidentu, šajā gadījumā M. Kibaki. Otrkārt, ES pēc iespējas ātrāk jāierosina un jānodrošina jaunu prezidenta vēlēšanu sarīkošana, lai prezidentu varētu ievēlēt atbilstīgi standartiem un šoreiz godīgā ceļā.

Diemžēl jau ir bijuši precedenti, īpaši Etiopijā, kad, par spīti pierādītiem krāpšanas gadījumiem, prezidents arī izmantoja spēku, lai iegūtu amatu, izraisot represīvu vardarbību. Tas, ka Eiropas Savienības pieņēma šo fait accompli, mazina novērošanas misiju sūtīšanas jēgu.

Kāda nozīme sūtīt Eiropas novērošanas misijas, kuras visi mūsu kolēģi pilda ar vislielāko nopietnību, un izdarīt secinājumus, kas tiek vienprātīgi atzīti, ja galu galā mēs paejam maliņā un pēc dažiem mēnešiem pieņemam apvērsumu, kuru izdarījis prezidents, kurš pat nevēlas nevienu uzklausīt? Vai paši savās valstīs mēs pieļautu šādu situāciju? Noteikti nē.

Tāpēc, saskaņā ar mūsu atbalstītajiem demokrātijas un vēlēšanu procesiem, mēs nedrīkstam pieļaut atšķirīgus standartus, no kuriem vienu piemēro Eiropas Savienībā un otru atbilstoši katra reģiona iedzīvotāju interesēm.

Manuprāt, Kenijas iedzīvotāji vēlas rast skaidrību šajā situācijā un pieprasa jaunas vēlēšanas, lai vairs nebūtu nekāda pamata šaubām.

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi, protams, piekrītam, ka situācija Kenijā ir traģiska un ir kategoriski jāpārtrauc joprojām notiekošā vardarbība. Kenijā ir dziļa krīze, un, pēc manām domām, tai nav tikai politisks raksturs. Tās sekas patiesībā var ietekmēt situāciju arī Āfrikas kaimiņvalstīs.

Protams, Kenijā ir kūdītāji, kas varas gūšanas nolūkā cenšas izraisīt naidu starp etniskajām grupām. Taču, palasot Kenijas neatkarīgās preses jaunākos izdevumus, mēs ar gandarījumu pamanām, cik daudzi žurnālisti neatlaidīgi cenšas cīnīties par vienotību valstī, par vienotību Kenijas iedzīvotāju starpā un pret sabiedrības šķelšanos. Galvenā problēma ir tā, ka lielai Kenijas iedzīvotāju daļai nav bijis iespējas gūt labumu no Kenijas ekonomiskā uzplaukuma, un uz šī pamata var sākties nemieri. Attīstības sadarbības kontekstā mums jāuzsver fakts, ka ir bijis patiess mēģinājums panākt izmaiņas, un it īpaši jāveic praktiski pasākumi, kas vērsti pret nabadzību Kenijā.

Tāpat es uzskatu, ka diskutēt par budžeta atbalsta atcelšanu Kenijai ir problemātiski, jo tas pastiprinātu bažas par Kenijas nākotni. Komisār L. Michel, es īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka ES ir nepārprotami nostājusies Kofi Annan un citu Āfrikas Savienības vidutāju pusē, palīdzot risināt šos procesus saistībā ar situāciju Kenijā un ar Āfrikas politiķiem.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Komisāra kungs, godātie kolēģi! Vispirms es vēlētos uzteikt Kenijas iedzīvotāju lielo aktivitāti vēlēšanu dienā. Vēlēšanas raksturoja augsts dalības process un iedzīvotāju pacietība, neraugoties uz garām rindām un tehniskām problēmām atsevišķos iecirkņos. Situācija ar prezidenta vēlēšanu rezultātu apkopošanu diemžēl bija gluži citāda. Netika nodrošināta nepieciešamā caurspīdība. Daudzie pārkāpumi un informācijas neatbilstības liek apšaubīt paziņotos vēlēšanu rezultātus. Diemžēl radās iespaids, ka rezultātu apkopošana notika pēc principa - nav svarīgi, kā jūs balsojāt, svarīgi, kā mēs saskaitām. Gadījumā, ja nebūs iespējams veikt ticamu un caurspīdīgu balsu pārskatīšanu, būtu atbalstāmas ārkārtas prezidenta vēlēšanas Kenijā. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas jau iepriekš saspringtā gaisotne diemžēl pārauga vardarbībā. Prioritārais uzdevums tagad ir apturēt vardarbību un novērst humanitāro krīzi. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Āfrikas Savienības un Kofi Annan vadītās starpniecības misijas starp prezidentu un opozīciju, lai apturētu vardarbību un atrastu risinājumu politiskajai krīzei. Ja nepieciešams, Eiropas Savienībai jābūt gatavai turpināt šo starpniecību. Protams, Eiropas Savienībai ir jāpiešķir Kenijai nepieciešamā humanitārā palīdzība, lai atvieglotu daudzu tūkstošu bēgļu stāvokli, kuri vardarbības dēļ bija spiesti pamest savas mājas. Tomēr humanitārā palīdzība ir jāsniedz tā, lai tā tiešām sasniegtu bēgļus un nodrošinātu nepieciešamo līdzekļu izlietojuma kontroli. No šā viedokļa ir apšaubāms Eiropas Komisijas lēmums - dienu pēc vēlēšanām, neņemot vērā Eiropas Savienības novērotāju kritiku par vēlēšanu norisi, pārskaitīt EUR 40 miljonus budžeta atbalsta Kenijas valdībai. Budžeta atbalsts diemžēl nenodrošina stingru līdzekļu izlietojuma kontroli, un būtu rūpīgi jāizvērtē šādu atbalstu sniegšana apšaubāmās vēlēšanās pie varas nokļuvušam prezidentam un valdībai. Aicinu Eiropas Komisiju izvērtēt šo gadījumu un informēt Eiropas Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos.

  Glenys Kinnock (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, ir skaidrs, ka mums jāpasaka tas, ka Kenija ir valsts, kurā vairums cilvēku patiesībā iztiek no pāris dolāriem dienā.

Pastāv milzīga neapmierinātība un nabadzība; šis stāvoklis ir radījis tur veselu armiju neapmierinātu ļaužu, kā to redzējām, jo tas, ko viņi saprot, ir, ka plaisa starp tiem, kam ir, un tiem, kam nav, Kenijā ir paplašinājusies – un tas notiek situācijā, kad IKP pieaugums ir 6 %, kā to citi ir minējuši.

Kenijā ir zemu ienākumu tautsaimniecība ar trūcīgiem resursiem. Tā ir arī valsts, kas par nožēlu grimst protežēšanā un korupcijā. Un mēs redzam, ka pašlaik, kad mēs te šodien runājam, cilvēki vāc pārtikas krājumus un cilvēki ir atkal ārā uz ielām Nairobi un citur Kenijā.

Tāpēc es vēlētos pievienoties ar savu balsi tiem, kas ir teikuši, ka ES jāaptur budžeta atbalsts Kenijai, līdz pašreizējai krīzei tiek atrasts politisks risinājums. Protams, nav pieņemams, ka EUR 40,6 miljoni tika nosūtīti dienu pēc kritikas par vēlēšanām.

Mani ļoti uzmundrina tas, ka komisārs L. Michel apliecināja mūsu komitejā pirmdien, ka budžeta atbalsts tiks nekavējoties pārskatīts. Es vēlētos dzirdēt kaut ko vairāk par to. Mums nevis jāvirza nauda caur nozaru ministriju kanāliem Kenijā, bet jāskatās, kā to darīt, sniedzot atbalstu projektiem, kas arī nodrošina, lai Kenijas trūcīgie iedzīvotāji necieš no šādas rīcības.

Pēc manām domām, mums ir skaidrāk jāliek saprast to, ka palīdzības piešķiršanai ir jābūt atkarīgai no labas pārvaldes, kā tas skaidri noteikts saskaņā ar Kotonū Partnerattiecību nolīgumiem, un to mēs neesam darījuši. Mēs par nožēlu esam izlikušies neredzam daudzus nopietnus pārmetumus par korupciju šajā valstī.

Visbeidzot, vainīgie par šo vēlēšanu kļūdainajiem rezultātiem, par ko mums ir ziņojuši novērotāji, ir jāsauc pie atbildības, un nedrīkst ļaut viņiem tikt sveikā cauri.

Es saku arī, ka Eiropas Savienībai ir jāpilda tās loma, pārraugot starpniecības procesu. Mēs esam bijuši pirmajās rindās, prasot ņemt vērā šos apsvērumus, un es gribētu, lai Padome un Eiropas Savienība ir stingrāka un konsekventāka savā attieksmē, un es gribētu gūt pārliecību, ka Kofi Annan saņem visu viņam vajadzīgo atbalstu no Eiropas un ka pēc iespējas ātrāk var izveidot jaunu vēlēšanu komisiju.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Atļaujiet man uzdot pāris jautājumu un izteikt pāris komentārus.

Kas notika ar tiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kas kopš novembra atradās misijā Nairobi? Kāpēc pārskaitījumu aizkavēja līdz vēlēšanām un nauda tika izmaksāta dienu pēc vēlēšanām? Tobrīd bija pieejami tikai provizoriski rezultāti un jau parādījās pirmās šaubas par vēlēšanu norises ticamību. Kurš kontrolē attīstības atbalstam paredzēto ES nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu? Ja bija šaubas par vēlēšanu norisi, tad vajadzēja jau iepriekš izstrādāt skaidrus noteikumus nolūkā nepiešķirt līdzekļus pirms oficiālās vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Kad es biju Kenijā mēnesi pirms vēlēšanām, daudzi cilvēki, līdzīgi kā komisārs, norādīja, ka šī situācija var beigties ar vardarbību. Tā kā finansiālais atbalsts ir paredzēts tautai, nosacījumi šī atbalsta piešķiršanai nedrīkst būt atkarīgi no tā, vai situācija ir stabilizējusies vai nē, pretējā gadījumā mums būtu jāpārtrauc finansiālā palīdzība daudzām valstīm, ne tikai Āfrikā.

Es iebilstu pret attīstības atbalsta izmantošanu par manipulācijas ieroci. Finansiālā atbalsta apturēšana ir politiskā spiediena veids, un cietīs tie, kuriem šī palīdzība bija adresēta. Tā ir visu Eiropas nodokļu maksātāju nauda, un cilvēki, kam mēs palīdzam, nedrīkst kļūt par politisko līderu ķīlniekiem. Nolīgumi nedrīkst būt atkarīgi no attīstības atbalsta; bieži tie nav atkarīgi pat no attieksmes pret cilvēktiesību ievērošanu. Kenijas iedzīvotājiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, neatkarīgi no tā, vai viņi atbalsta M. Kibaki vai R .Odinga. Viņi dzīvo saspiestībā, graustos, galējā nabadzībā.

Mēs apzināmies, ka Āfrikā bija vēlēšanas. Pēc Kenijas iedzīvotāju domām, pat ja vēlēšanu rezultātu skaitīšana, iespējams, nebija precīza, rezultāti kopumā neko nebūtu mainījuši. Tāpēc nedrīkst likt ciest cilvēkiem, kas ir atkarīgi no mūsu palīdzības, turklāt es domāju par eiropiešiem, arī par slovākiem, kuri, par spīti situācijas nopietnībai, turpina īstenot divpusējos projektus. Varu galvot, ka šo projektu finansējums tiek izmantots efektīvi un bez korupcijas.

  Josep Borrell Fontelles (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, eiropieši, nedrīkstam vienkārši teikt, ka esam ļoti noraizējušies un ceram, ka situācija atgriezīsies normālās sliedēs, jo nedrīkst pieļaut, ka atgriešanās normālās sliedēs notiek uz M. Kibaki nelikumīgās uzvaras atzīšanas rēķina.

Negodīgas vēlēšanas pārāk daudzās Āfrikas valstīs ir atņēmušas pilsoņiem jebkādu ticību un cerību uz demokrātisku sistēmu. Vēl viens šāds gadījums, šoreiz Kenijā, būtu nāvējošs Āfrikas demokrātiskajām cerībām.

Risinājums ir panākams tikai ar stingru ārēju spiedienu. Bez stingra ārējā spiediena abi līderi nepanāks nekādu vienošanos, un mums ir skaidri jāpasaka M. Kibaki, ka viņa valdība ir nelikumīga, un attiecīgi jārīkojas. Pretējā gadījumā mūsu vēlēšanu novērošanas misijām nebūtu jēgas.

Mēs runājām par Āfrikas iedzīvotāju atbildību, taču mums ir jāpatur prātā arī mūsu pašu atbildība. Pārāk ilgi esam izlikušies neredzam Kenijā notiekošo. Pārāk ilgi esam dziedājuši slavas dziesmas šai valstij kā demokrātijas paraugam, aizmirsdami par sociālo nevienlīdzību un korupciju, kas zeļ visā valstī; kopš neatkarības šī valsts ir saņēmusi palīdzību 16 miljardu dolāru apmērā, un ir bijuši tikai četri prezidenti.

Kenija maksā augstu cenu par aizsardzību un atbalstu, ko esam nodrošinājuši tās vājajām valdībām, tās nenosodīdami. Šoreiz mēs nevaram pievērt acis.

  Thijs Berman (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien ir piedzīvota kārtējā smagā policijas vardarbība pret demonstrantiem. Kenijā atkal iet bojā cilvēki. Vai šis saspīlējums var beigties, ja nenotiek jaunas prezidenta vēlēšanas? Es par to šaubos. Jebkurā gadījumā ir vajadzīga šīs vēlēšanu rezultātu viltošanas neatkarīga izmeklēšana, kuras rezultāts jāņem vērā visām pusēm, pat ja tas nozīmētu jaunas vēlēšanas.

Kenija ir ārkārtīgi liela riska priekšā. Nemieru pārtraukšana ir visu Kenijas iedzīvotāju, visa reģiona un pat pašas ES interesēs. Noraidīt dialogu tagad būtu bezatbildīgi. Turklāt viens ir skaidrs – turpmāka palīdzība no budžeta tādai nedemokrātiskai valdībai kā šī nav apspriežama.

Kofi Annan ir saslimis, un reti gadās, ka gripa piemeklē vēl nepiemērotākā brīdī. Tomēr ES nedrīkst zaudēt laiku, un ir pilnībā jāatbalsta viņa misija, piedāvājot tehnisku un finansiālu palīdzību, kur vien vajadzīgs. Protams, vidutāju funkcija pirmkārt jāpilda Āfrikas līderiem, bet, ja pirms K. Annan ierašanās rodas situācijas tālākas pasliktināšanās risks, pašai ES ir jābūt gatavai pievienoties Āfrikas Savienības grupai, bez kavēšanās nosūtot uz Nairobi augsta līmeņa delegāciju. Kenija nedrīkst kļūt par otru Somāliju. Vēl nav par vēlu.

  David Martin (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu J. Borrell Fontelles teiktajam, ka vienīgais labums, kas ir iegūts no situācijas pēc vēlēšanām Kenijā, ir atklāsme, ka tā saucamais Kenijas panākumu stāsts ir būvēts uz smiltīm. Lai arī ir tiesa, ka slāpes pēc demokrātijas vienkāršo Kenijas iedzīvotāju vidū ir spēcīgas un ka Kenija ir piedzīvojusi lielu ekonomisku uzplaukumu, tikpat skaidrs ir arī tas, ka gadiem ilgi valdība, kas pārraudzīja šo ekonomisko uzplaukumu, nav spējusi panākt, ka visi iedzīvotāji gūst no tā ekonomisku un sociālu labumu.

Mēs tagad zinām, ka valstī dziļas saknes ir laidis ekonomisks sajukums un ka gadiem ilgi valdības darbības pamatā ir bijusi korupcija un slikta ekonomikas pārvaldība. Kā pareizi teica G. Kinnock, jēdziens par labu pārvaldību un demokrātijas ievērošana ir priekšnosacījumi Eiropas Savienības palīdzībai. Bet pretēji tam, ko ir teikuši citi runātāji, tas nenozīmē, ka mums būtu jāpamet nelaimē. Tas nozīmē, ka mums jāpārskata mūsu palīdzības kanāli, virzot to caur aģentūrām un organizācijām, kas var nogādāt naudu nabadzīgajiem, tiem, kas ir vistrūcīgākie un visvājākie Kenijā. Skaidrs, ka mēs nevaram turpināt naudas virzīšanu, izmantojot Kenijas valdību, ja vēlēšanu rezultāti nav kārtīgi pārraudzīti un ievēroti. Mums jāsūta nepārprotama vēsts: laba pārvaldība ir priekšnosacījums palīdzībai no Eiropas Savienības.

  Anders Wijkman (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, šī situācija, kā to ir atzīmējuši visi citi, ir ļoti traģiska: tā ļoti atgādina to, kas pirms dažiem gadiem notika Adisabebā.

Es šaubos, vai var atrast risinājumu bez jaunām vēlēšanām. Bet ideālā gadījumā risinājums būtu atrodams ar dialoga palīdzību Kenijā, visieteicamāk ar Āfrikas Savienības atbalstu. Bet līdz šim mēs esam redzējuši ļoti maz progresa. Laika ir maz: valsts sairst, mums runājot.

Mēs nevaram būt malā stāvētāji, ja situācija nav atrisināta. Palīdzības apturēšana pašreizējos apstākļos ir obligāta. Turklāt, ja samierināšanai nav panākumu, ES ir jānāk ar savu piedāvājumu būt par starpnieku. Vai Padome ir gatava, vai Komisija ir gatava to darīt? Ilgāka laika perspektīvā es pieļauju, ka mums nopietni jāpārskata ne tikai sava attīstības sadarbība, bet jo īpaši mūsu pārvaldības programma un it sevišķi jāpalīdz politiskām partijām kļūt par īstām partijām, un turklāt jāstiprina Kenijas parlaments kā institūcija, jo tā pašlaik ir galvenā problēma.

  Colm Burke (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, kā cilvēks, kas ir apmeklējis Keniju iepriekš un it īpaši graustu rajonus Nairobi, esmu iepazinis korupciju, kas tur bija pirms šīm vēlēšanām. Es nosodu vairāk nekā 600 dzīvību traģisko zaudējumu un kritisko humāno situāciju, kas sekoja pēc 27. decembra vēlēšanām Kenijā. Es aicinu attiecīgās iestādes un ieinteresētās puses darīt visu, kas viņu spēkos, lai nestu mieru Kenijai un panāktu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un tiesiskums.

Sevišķi neveiksmīgi, ka Kenija, būdama viena no visstabilākajām un ekonomiski attīstītākajām valstīm Austrumāfrikā, tagad ir pagrimusi līdz tādam haosam, ka tam visticamāk būs negatīva ietekme uz kaimiņvalstīm. ES vēlēšanu novērošanas misija secināja, ka pārredzamības un pienācīgu drošības procedūru trūkums nopietni mazināja prezidenta vēlēšanu rezultātu ticamību.

Šodien R. A. Odinga opozīcijas partija ir aicinājusi vēlreiz visu tautu protestēt pret iepriekšējā mēneša prezidenta vēlēšanu rezultātu. Šīs opozīcijas demonstrācijas ilgs trīs dienas, par spīti valdības aizliegumam. Šādi protesti var novest pie turpmākas asinsizliešanas. Daudzas no šīm slepkavībām, šķiet, ir notikušas, pilnībā pamatojoties uz etniskām atšķirībām, no kurām visbriesmīgākā bija brutālais uzbrukums Eldorel pilsētas tuvumā, pēc kura vairāk nekā 30 etnisko kikuju tiek uzskatīti par mirušiem.

Es mudinu M. Kibaki ievērot savas valsts demokrātiskās saistības, kā tās ir pasludinātas Kenijas Valsts konstitūcijā un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartas nostādnēs. Es aicinu ES un Eiropas Komisijas prezidentūru stingri sekot starpniecības misijai, kuru vadīs K. Annan šonedēļ, un, ja vajadzīgs, nodrošināt tūlītēju turpinājumu šīm starpniecības pūlēm ar augsta līmeņa ES delegāciju, iespējams, pēc kopējas ES-AS iniciatīvas.

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos atgriezties pie jautājuma, ko kolēģe Glenys Kinnock uzdeva komisāram L. Michel. Kādi ir galvenie aspekti? Kā mēs to varam vizualizēt? Kādā virzienā tiek mainīts budžeta atbalsts?

Un viens papildjautājums: jādomā, ka pašreizējā budžeta atbalsta sistēmā jau ir ieviesti nosacījumi atbalsta apturēšanai tādās situācijās, kāda radās pēc Kenijas vēlēšanām?

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi esam vienisprātis, ka lielākā neveiksme Kenijas gadījumā bija prezidenta vēlēšanu procedūra. Salīdzinoši veiksmīgāk noritēja parlamenta vēlēšanas, valsts parlamenta deputātu vēlēšanas.

Jāpiekrīt komisāram L. Michel, ka vakardienas notikumi Kenijas parlamentā ir iepriecinoši; ir ievēlēts priekšsēdētājs, jo partijas un opozīcija bija pietiekami spēcīgas, lai panāktu jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam jādara viss iespējamais, lai atbalstītu un visiem spēkiem stiprinātu parlamentāro demokrātiju Kenijā. Budžeta palīdzība, kas tika piešķirta tieši nākamajā dienā pēc vēlēšanām, Eiropas Parlamentā ir raisījusi daudzkārtējus iebildumus.

Es gribētu uzdot komisāram šādu jautājumu, lai gan oficiāli tas droši vien nav atļauts. Vai lēmumus par budžeta palīdzības piešķiršanu viņš nākotnē būtu gatavs pieņemt, vadoties pēc Eiropas Parlamenta viedokļa? Manuprāt, komisāram vispirms vajadzētu noskaidrot Eiropas Parlamenta viedokli, nevis pieņemt šādu lēmumu Eiropas Attīstības fonda komitejā šaurā ierēdņu lokā. Es vēlētos saņemt skaidru atbildi uz šo jautājumu.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kenijas piemērs rāda, pie kā var novest demokrātijas standartu neievērošana un cik svarīgi ir, lai vēlēšanas būtu brīvas, pārskatāmas, godīgas un taisnīgas.

Vēlēšanu zaudētāji, neatkarīgi no tā, vai viņi zaudējuši godīgā sāncensībā vai cietuši no vēlēšanu procesa rīkotāju krāpšanās, nedrīkst ķerties pie vardarbības un grautiņiem. Haotiskai cilvēku, tostarp sieviešu un bērnu, ievainošanai nav nekā kopīga ar normālu cīņu par savām tiesībām. Šāda veida problēmām vienīgais efektīvais risinājums ir pārliecināt valdošos un opozīciju, ka politikas galvenais mērķis nav vis iegūt un noturēt varu, bet ka politikas mērķis ir sniegt labumu tautai.

Tādējādi stabilitātes atjaunošanai Kenijā jāsākas ar vardarbības un grautiņu pārtraukšanu. Esmu gandarīts, ka šāds ir Āfrikas Savienības vidutāju mērķis, un Eiropas Savienībai šis process ir jāatbalsta. Es vēlētos pateikties komisāram L. Michel par to, ka viņš to ir paziņojis.

  Michael Gahler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ne jau tikai pēdējā laikā ir radusies skaidrība par korupcijas mērogu Kenijā, tāpēc daudzas dalībvalstis– taisnību sakot, visas dalībvalstis – dažu pēdējo gadu laikā ir pārtraukušas atbalstu no budžeta un pat pārgājušas uz palīdzības projektiem. Patiesībā tas ir viens no iebildumiem, ar kuriem es gribētu vērsties pie Komisijas, jo Komisija acīmredzot nav darījusi dalībvalstīm zināmas šīs bažas un ir turpinājusi atbalstu no budžeta. Arī es esmu par atbalsta turpināšanu pienācīgā veidā, bet nevis tādā veidā, kas iepriekšējām struktūrām dotu iespēju pārvaldīt līdzekļus ar budžeta atbalsta palīdzību.

Esmu arī dziļi pārliecināts, ka nākotnē ir jāatbalsta iestāde, kas tagad ir apstiprināta, citiem vārdiem sakot, Kenijas parlaments. Mēs nevaram automātiski pieņemt, ka visi parlamenta deputāti rīkojas godīgi un ka korupcija nav izplatīta. Šajā ziņā man nav ilūziju. Tomēr liela atbalsta daļa mums jānovirza Kenijas politiskajām iestādēm, lai veicinātu tās parlamenta un mūsu kolēģu spēju darboties. Tad mūs būs iespējams stimulēt šos nesen apstiprinātos kolēģus nākotnē vadīt Keniju efektīvāk, nekā to ir spējusi līdzšinējā valdība.

  Eoin Ryan (UEN) - Priekšsēdētāja kungs, domāju, ka tiek vispār atzīts, ka nesenajās prezidenta vēlēšanās Kenijā bija trūkumi. Man par to ir ļoti žēl, jo Kenija ir valsts, kas desmitiem gadu ir bijusi politiski stabila. Skumji par to, kas ir noticis pēdējo divu nedēļu laikā, un mēs esam redzējuši, ka vairāk nekā 600 cilvēku tika nogalināti un 250 000 cilvēku pārvietoti. Par nelaimi, vardarbībai ir etnisks raksturs.

Jautājums tagad ir šāds: ko starptautiskā sabiedrība un mēs varam darīt, lai panāktu politisko stabilitāti Kenijā, pirms situācija turpina pasliktināties? Abu pušu konstruktīvam politiskam dialogam ir jābūt galvenajai prioritātei, un es gribu piekrist pārējiem runātājiem, ka vakardiena bija pozitīva diena Kenijas Parlamentā. Tomēr bez politiskas ieinteresētības vienošanās nebūs, un Eiropas Savienība rosina uz politiskām sarunām. Priecājos, redzot, ka Kofi Annan un Tanzānijas prezidents, un Ugandas prezidents drīz būs tur, lai mēģinātu panākt kādu vienošanos.

Daudzi cilvēki, kas tika pārvietoti, ir devušies uz Ugandu, tas nozīmē, ka notikumi jau ir ietekmējuši Kenijas apkārtējos reģionus. Attiecībā uz palīdzību un to, vai Eiropas Savienība palielinās savu finansiālo atbalstu Kenijas humānajām programmām, man būtu interesanti dzirdēt komisāra L. Michel atbildi, cik daudz naudas konkrēti tiks izdots, un apliecinājumu, ka tā izdota pareizi, kā to atzīmēja iepriekšējie runātāji.

Es domāju, ka mums visiem – un it īpaši Kenijas tautai un politiķiem - vajadzētu atcerēties, ka vēsture atkal un atkal ir pierādījusi, ka tur, kur ir politisks vakuums, šo vakuumu bieži var aizpildīt ekstrēmisti, bet Kenijas tauta ir pelnījusi kaut ko labāku.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) J. Borrel brīdināja, lai mēs neaprobežojamies vienkārši ar bažu izteikšanu. Es tam piekrītu un tāpēc gribētu atbildēt uz A. Wijkman jautājumu, vai Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt meklēt risinājumu. Prezidentūras nostāja ir tāda, ka tai ir jābūt gatavai aktīvi palīdzēt meklēt risinājumu. Bet kādu risinājumu?

M. Martens uzsvēra, ka Āfrikas problēmām vajadzīgs Āfrikas risinājums. Arī tam es piekrītu. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienība nav tā, kurai būtu jāuzspiež savi risinājumi šāda veida problēmām, – gluži otrādi. Tomēr tai jāsniedz aktīva palīdzība, meklējot piemērotu risinājumu kopā ar citiem starptautiskās sabiedrības partneriem, it īpaši tiem, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības un uz kuriem norādīja A. Lambsdorff. Šādā nozīmē prezidentūra pieliks pūles, lai stingri atbalstītu Āfrikas ievērojamo personu grupu, ko vada bijušais ANO ģenerālsekretārs K. Annan. Mūsu viedoklis ir tāds, ka būs jāturpina arī sniegt humanitāro palīdzību, protams, atbilstīgā veidā.

Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man pateikties visiem cienījamajiem Parlamenta deputātiem par viņu ieguldījumu. Mēs noteikti to darīsim zināmu saviem kolēģiem Padomē. Mēs esam ļoti gandarīti, ka iestāžu vispārējā nostāja ir ļoti līdzīga. Mēs uzmanīgi sekosim notikumu attīstībai Kenijā.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es īsi pieminēšu 40,6 miljonu – nevis 30 miljonu – maksājumu pirms vairākiem mēnešiem, kurš veidoja otro daļu no 120 miljonu eiro programmas, kas pazīstama kā „Nabadzības mazināšanas budžeta atbalsts” [PRBS].

Lēmums par maksājumu tika atlikts, gaidot Starptautiskā Valūtas fonda PRBS programmas trešā pārskata rezultātus un ieteikumus.

Šie rezultāti kļuva zināmi novembra sākumā, un novembrī, pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda labvēlīgo atzinumu, Komisija vēstulē Kenijas finanšu ministram principā apstiprināja maksājumu 40,6 miljonu eiro apmērā.

Tomēr, ņemot vērā vēlēšanu kontekstu un risku, ka valdība šo maksājumu varētu izmantot vēlēšanu procesam, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, nolēma neveikt maksājumu pirms vēlēšanām, bet gan pēc tām, līdz finansiālo saistību pēdējam termiņam, 31. decembrim, saskaņā ar attiecīgajām procedūrām. Tāpēc tehniski maksājums tika veikts 28. decembrī.

Es saprotu tādējādi radušos neapmierinātību, taču atgādināšu, ka ziņas par pārkāpumiem sāka parādīties tikai piektdienas vakarā, 28. decembrī un sestdien, 29. decembrī, kad bija vērojama neparasta kavēšanās pēdējo 49 vēlēšanu apgabalu rezultātu nosūtīšanā (kopā bija 210 vēlēšanu apgabalu) un, kā zināms, tikai pirmdien, 1. janvārī, ņemot vērā nedēļas nogales notikumus, ES vēlēšanu novērošanas misija nāca klajā ar iepriekšējo analīzi, paziņojot, ka vēlēšanas nav atbildušas starptautiskajiem standartiem. Tādējādi tehniski vairs nebija iespējams aizkavēt vai bloķēt šo maksājumu 40,6 miljonu eiro apmērā.

Otrkārt, es gribētu minēt – jo tas ir svarīgi no argumentācijas viedokļa –, ka es piekrītu daudz kam no šeit teiktā, taču ir arī lietas, kam es nepavisam nepiekrītu. Ja kāds apgalvo, ka budžeta atbalsta tehnika vai metode ir tāda metode vai tehnika, uz kuru neattiecas nekādi noteikumi vai kontrole, tad tas ir klaji nepareizi. Es vēlētos tikai vērst uzmanību uz faktu, ka pirms pēkšņas budžeta atbalsta apturēšanas mums vispirms jāpārbauda, vai F. Kinnock un citu ierosinājums pāriet no budžeta atbalsta uz projektu atbalstu ir realizējams ātri, vai vismaz tik ātri, cik to atļauj budžeta atbalsts, lai nenostādītu cilvēkus vēl katastrofālākā situācijā trūkuma dēļ. Patiešām, ir viegli apliecināt principus, tomēr mums ir jāpārliecinās, ka šo principu īstenošanas rezultāti un sekas nepadara situāciju vēl ļaunāku.

Šajā saistībā man sakāmas divas lietas par budžeta atbalstu. Budžeta atbalsts tiek kontrolēts. Tas ir pierādāms, un budžeta atbalsts nav mazāk pārskatāms kā projektu atbalsta sistēma.

F. Kinnock kundzei un citiem varu teikt, ka ir pats par sevi saprotams – ja puses laikus nepanāk noregulējumu, lai atjaunotu kārtību un, es ceru, vienotos par iespējām rīkot jaunas vēlēšanas, kā vēlas Wittmann kungs, budžeta atbalsts, ko parasti piešķir valstīm, kas zināmā mērā atbilst noteiktiem standartiem, neapšaubāmi vairs nevarēs tikt izmantots un būs jāatrod citi atbalsta piešķiršanas veidi. Tomēr es nepiekrītu, ka mums būtu vienkārši jāaptur attīstības atbalsts Kenijai. Mums vienmēr jāpatur prātā, ka aiz šī atbalsta ir cilvēki, kuriem tas sniedz labumu. To es gribēju paskaidrot un uzskatu, ka tas bija svarīgi.

Visbeidzot, atbildēšu saistībā ar diviem citiem aspektiem. Vai vēlēšanas jārīko tūlīt pat? Manuprāt, pusēm būtu vēlams panākt vienošanos. Mēs varam izteikt tik daudz vēlmju, cik vien gribam, bet ticēt, ka vēlēšanas tiks sarīkotas nekavējoties, bez pušu vienošanās, ir nereāli. Ir jārūpējas arī par to, lai neveicinātu tādu situācijas attīstību, kas cilvēku postu padarītu pat vēl smagāku. To mums nevajadzētu aizmirst, un, manuprāt, ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. Es atbalstu vēlēšanas, bet ar nosacījumu, ka tām pamatā ir izlīgums.

Mēs pilnībā atbalstīsim Āfrikas starpniecību, un, protams, Komisija ir starpniecības misijas rīcībā, kā norādīja Padome. Es sazinājos ar Kofi Annan, un mums bija gara diskusija. Es viņam teicu, ka mēs, arī Augstais pārstāvis, esam gatavi piedalīties starpniecības darbā. Protams, šobrīd mēs ceram, ka šo darbu galvenokārt veiks Āfrikas starpniecība. Man šķiet, ka tas mums ir jāpatur prātā.

Visbeidzot, pēdējā piebilde, atbildot uz J. Mulder jautājumu, vai gadījumā, ja Eiropas Attīstības fonds tiktu iekļauts budžetā, kā mēs ar Parlamentu prasām, budžeta atbalsts – piemēram, apjoms, metodes, kontrole, pārbaude un uzraudzība – tiktu veikts automātiski, tādējādi ievērojami vienkāršojot procedūru.

Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti tas atvieglotu man dzīvi un cik daudzkārt efektīvāks būtu mans darbs, ja kontrole pār manu budžetu daudz tiešāk būtu atkarīga no Parlamenta lēmumiem.

Pašreizējā situācijā baidos, ka tas diemžēl nebūs iespējams, tomēr šo tematu es noteikti vēlētos apspriest. Jūsu uzdotais jautājums kārtējo reizi apliecina, ka Eiropas Attīstības fonda iekļaušana budžetā būtu ievērojams mūsu sniegtā atbalsta efektivitātes uzlabojums.

  Priekšsēdētājs. − Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi1 saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 17. janvārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

1 Sk. protokolu.

  Glyn Ford (PSE) - Mans devums šajās debatēs ir ar skumju nokrāsu. Pirms pieciem gadiem, 2002. gada decembrī, es piedalījos Eiropas Parlamenta Vēlēšanu novērotāju misijā Kenijā baroneses E. Nicholson vadībā. Toreiz vēlēšanas noritēja saskaņā ar Starptautiskajām nostādnēm, kas nodrošināja godīgumu, kurš nesa pārliecinošu uzvaru opozīcijai. Pēc izdevības tikties ar jaunievēlēto prezidentu Mwai Kibaki līdzās pārliecībai par viņa ievēlēšanas taisnīgumu mēs visi jutām, ka Kenijas nākotne izskatās gaišāka, solot jaunu lielākas efektivitātes un mazākas korupcijas ēras sākumu.

Tagad tāpat kā Džordža Orvela „Dzīvnieku fermas” nobeigumā cūkas ir kļuvušas par cilvēkiem un cilvēki – par cūkām. Režīms, kas bija tik daudzsološs, ir kļuvis tikpat korumpēts un nederīgs, cik iepriekšējais, šai procesā sagraujot cerības un nākotni miljoniem Kenijas iedzīvotāju. Es atzinīgi vērtēju ES galvenā vēlēšanu novērotāja skarbos izteikumus. Es ceru, ka Komisija rosinās samierināšanos naidīgo frakciju starpā un piedraudēs ar stingriem pasākumiem, ja nebūs iespējams vienoties.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiskā formā - Es kā iepriekšējais Eiropas Parlamenta novērotājs Kenijā esmu dziļi nobažījies par notikumu pavērsienu pēc decembra vēlēšanām. Tas, ka Keniju gadiem ilgi uzskatīja par visstabilāko valsti tajā Āfrikas kontinenta daļā, rada divtik lielas bažas par notikumu attīstību. Kenija tāpat kā mana valsts ir Sadraudzības dalībvalsts. Es atbalstu priekšlikumu, ko ierosinājusi Sadraudzības novērošanas komanda, par neatkarīgu Sadraudzības tiesnešu nosūtīšanu vēlēšanu rezultātu pārskatīšanai. Mūsu pašu ES novērotāju komanda ierosināja, ka ir vajadzīga rezultātu neatkarīga pārbaude. Esmu pārliecināts, ka Kenijas tauta ticētu šādai pārbaudei, ko veiktu Sadraudzības tiesneši.

Mūsu tūlītēja prioritāte ir panākt situācijas normalizēšanos Kenijā, ar to es domāju mierīgu sabiedrību, kurā nav šaubu par demokrātisko procesu. Šīsdienas ziņa, ka drošības spēki ir lieguši opozīcijas politiķiem noturēt protesta gājienu, nevēsta neko labu. Es mudinu ES darīt visu, kas ir tās spēkos, un strādāt kopā ar citām starptautiskām organizācijām, lai panāktu, ka Kenija var atgriezties gan pie normālas dzīves, gan arī demokrātijas.

9. Eiropas Policijas biroja izveide (EUROPOL) izveide (debates)

  Priekšsēdētājs − Nākamais jautājums ir Agustín Díaz de Mera García Consuegra ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (EUROPOL) (COM(2006)0817 – C6-0055/2007 – 2006/0310(CNS)) (A6-0447/2007).

  Janez Lenarčič , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Vispirms es vēlētos pateikties A. Díaz de Mera García Consuegra par viņa sagatavoto ziņojumu saistībā ar Padomes lēmumu par Eiropas Policijas biroja jeb Eiropola dibināšanu, pamatojoties uz Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Patlaban Padome vēl apspriež šī lēmuma projektu, un šajās debatēs prezidentūra atsauksies uz iepriekš minēto Parlamenta deputāta ziņojumu vai ņems to vērā. It īpaši personas datu aizsardzības un demokrātiskās kontroles jomā prezidentūra ņems vērā vai centīsies ņemt vērā referenta izteiktās bažas.

Padomes lēmuma galīgā izveide 2008. gada jūnijā ir viens no mūsu prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem. Šis lēmums aizstās Eiropola Konvenciju, un tā primārais mērķis ir uzlabot Eiropola operatīvās un administratīvās funkcijas, tādējādi veicinot tā spēju ātrāk un efektīvāk reaģēt uz jaunajiem pārbaudījumiem.

Ir jāuzsver, ka Vācijas un Portugāles prezidentūras šajā jautājumā jau ir panākušas svarīgu progresu, un, pamatojoties uz to, ir pabeigta pirmās, otrās, trešās, sestās, septītās un devītās iedaļas galīgā izveide. Šajās iedaļās aplūkota dibināšana un uzdevumi, datu apstrādes sistēmas, kopīgās informācijas apstrādes noteikumi, struktūra, konfidencialitātes jautājumi un citi noteikumi.

Tādējādi no šī brīža prezidentūra galveno uzmanību pievērsīs atlikušajām iedaļām, kas nosaka attiecības ar partneriem, drošību un datu drošību, budžeta noteikumus, t.i., uzraudzību un novērtējumu, kā arī pārejas un nobeiguma noteikumus.

Apspriedēs par atlikušajām iedaļām atbilstīgi Padomes pagājušā gada jūnija lēmumiem prezidentūra īpaši apsvērs piemērotākos risinājumus šādiem jautājumiem: pirmkārt, jautājumiem par imunitātes atcelšanu Eiropola ierēdņiem, kas strādā kopējās izmeklēšanas vienībās; otrkārt, rotācijas principam un iespējām tiem, kas nodarbināti Eiropolā un piedalās kopējās izmeklēšanas vienībās, saņemt norādījumus no vienības vadītāja; treškārt, jautājumam par budžeta neitralitāti.

Ekspertu grupas jau ir sākušas apspriedes par minētajiem jautājumiem, un arī Eiropola darba grupa un komiteja turpina apspriedes saskaņā ar 36. pantu. Visu šo apspriežu divi galvenie elementi būs Eiropola operatīvo spēju uzlabošana un budžeta neitralitātes principa izskatīšana.

Prezidentūras mērķis ir panākt vienošanos šajos jautājumos jau 2008. gada pirmajā ceturksnī. Prezidentūra arī rūpīgi sekos notikumu attīstībai saistībā ar īstenošanas plānu. Šis plāns ietver visus galvenos punktus, kas jāatrisina, lai lēmumu par Eiropolu varētu īstenot no 2010. gada 1. janvāra. Sākotnējās debates par visiem šiem īstenošanas pasākumiem plānots sākt šī gada pirmajā pusē.

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es pateicos Slovēnijas prezidentūrai, kuras pārstāvis nupat minēja, ka Komisijas 2006. gada decembra priekšlikums, kurā paredzēts ar Padomes lēmumu aizstāt Eiropola Konvenciju, ir viena no tās prioritātēm un ka tā cer nodrošināt politisku vienošanos, cik drīz vien iespējams. Neapšaubāmi, es sniegšu prezidentūrai pilnīgu atbalstu, jo uzskatu, ka tādējādi nepārprotami tiks uzlabota Eiropola operatīvā un administratīvā darbība, un, kā jūnijā norādīja Tieslietu un iekšlietu padomes ministri, spēja darboties efektīvi ir galvenais Eiropola reformas mērķis.

Es no sirds pateicos arī referentam A. Díaz de Mera par viņa kvalitatīvo ziņojumu un vēlētos izcelt kvalitatīvos grozījumu ierosinājumus, kuru pamatā ir viņa priekšlikums, kurā, kā norādīja prezidentūra, pēc Vācijas un Portugāles prezidentūras laikā notikušajām diskusijām tomēr ir veiktas daudzas izmaiņas. Komisija meklēs veidus, kā ņemt vērā šos grozījumus.

Starp šiem grozījumiem Komisija atzīmē A. Díaz de Mera ierosinājumu, ka Parlaments varētu īstenot Eiropola demokrātisko pārbaudi, ja Eiropolu finansētu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Es atbalstu arī ideju par Kopienas finansējumu, kā minēts grozījumā Nr. 6, kas attiecas uz 5. apsvērumu. Es atbalstu arī grozījumā Nr. 5 izteikto prasību pēc Kopienas atbalsta Eiropolam. Kopumā jāsaka, ka par ļoti interesantiem atzīstu iesniegtos grozījumus par datu aizsardzības virsnieka lomu, piemēram, grozījumu Nr. 9, kā arī tos grozījumus, kas attiecas uz datu aizsardzību. To ir daudz, bet es vēlētos īpaši minēt grozījumus Nr. 13, 16, 17, 18, 23, 24 un 25, un esmu vienisprātis par mērķi.

Attiecībā uz Eiropola ierēdņu lomu kopējo izmeklēšanas vienību koordinēšanā man jāatzīmē, ka Padome šo koordinēšanas funkciju neatbalstīja. Tas tika detalizēti apspriests, un saskaņā ar tiesību aktiem, kas patlaban attiecas uz kopējām izmeklēšanas vienībām, iesaistītās dalībvalstis var savstarpēji vienoties par kopējas izmeklēšanas vienības izveidošanu, kā arī precizēt un ierobežot Eiropola ierēdņu funkcijas. Tādējādi šajā jautājumā mums jāturpina diskusijas, lai panāktu labu kompromisu. Līdz ar to šajā stadijā šāda veida nosacījumu iekļaušana priekšlikumā lēmumam par Eiropolu diemžēl nebūtu pietiekama, lai Eiropola ierēdņiem garantētu plašākas izmeklēšanas koordinēšanas funkcijas gan juridiski, gan sistemātiski, − bet es personiski, dāmas un kungi, neapšaubāmi atbalstu šādas funkcijas. Es piekrītu grozījumam Nr. 15, kurā ierosināts izveidot īpašas saiknes starp valstu vienībām un valstu kompetentajām iestādēm.

Šādi bija mani komentāri saistībā ar šo ziņojumu, un es gribētu vēlreiz pateikties referentam. Ceru, ka Parlamenta balsojums varēs notikt šonedēļ, lai mēs visi varētu sniegt Eiropolam lieliskas izredzes tuvākajai nākotnei, kā arī visdrīzākajā laikā piešķirt tam jaunu statusu, kas ļaus tam darboties labāk.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, referents. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Arī es vēlētos pateikties par jūsu vārdiem un par jūsu atbalstu.

Sākumā es gribētu lūgt Padomes apņemšanos, ka lēmumu, par ko mēs šobrīd debatējam, varēs pārskatīt Eiropas Parlamentā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Būdams Parlamenta deputāts, es stingri aizstāvu Parlamenta pilnvaru paplašināšanu, it īpaši to pilnvaru, kuras tuvākajā nākotnē ļautu Parlamentam piedalīties likumdošanas procesā tādos svarīgos jautājumos, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma jomu.

Tomēr es uzskatu, ka Parlamenta darbs nedrīkst būt atkarīgs no gaidāmās Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, ne arī tikt apturēts šī apstākļa dēļ. Tādējādi mūsu darbam ir jāturpinās. Mums jāturpina iesāktais process, un tas jāizmanto divējādi – efektīvāk cīnoties pret noziedzību un stingri uzstājot uz Eiropas Parlamenta pilnvarām.

Noziedzība ir dinamiska un nepārtraukti mainās, tādēļ Eiropolam un citiem ES pilsoņu drošības aizsardzības instrumentiem ir ātrāk jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Konvencija, kas pieņemta 1995. gada jūlijā, ir novecojusi, tāpēc Eiropola lēmumam līdz ar tā daudzajiem uzlabojumiem nekavējoties jāstājas spēkā, lai ES pilsoņiem nodrošinātu labāku aizsardzību.

Saglabāt protokolu sistēmu Konvencijas grozījumu izdarīšanai ir absolūts anahronisms. Jaunajā priekšlikumā, ko esmu izvirzījis debatēm, ir ieviestas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, ar Padomes lēmuma pieņemšanu, kas paredzēta ES Līguma 34. panta 2. punktā, ierosināts daudz elastīgāks instruments. Otrkārt, priekšlikumā ierosinātas būtiskas, fundamentālas izmaiņas, piemēram, Biroja pārveidošana par Eiropas aģentūru, kas ļautu tās darbiniekiem piešķirt ES ierēdņa statusu un finansēt to no Kopienas budžeta, kas būtu vēlams.

Vēl kāda būtiska pārmaiņa ir Eiropola pilnvaru paplašināšana, ietverot neorganizēto noziedzību. Neatkarīgs datu aizsardzības virsnieks ir vēl viens svarīgs solis uz priekšu uzraudzības un garantiju jomā.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas paveiktais darbs ir ļāvis sasniegt divus mērķus. Pirmkārt, grozot Padomes priekšlikumu, lai radītu Eiropolam īpašu personas datu aizsardzības mehānismu, un šajā sakarā es vēlētos uzsvērt vajadzību Padomei cik drīz vien iespējams pieņemt ierosināto pamatlēmuma priekšlikumu. Otrkārt, nodrošinot Parlamentam lielāku kontroli pār Eiropola darbību; ar šādu mērķi mēs esam ierosinājuši izveidot ad hoc komiteju, kurā darbotos šī Parlamenta un valstu parlamentu deputāti, iesaistīt Eiropas Parlamentu direktora iecelšanā un atlaišanā, kā arī citus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt jaunās aģentūras un tās darba programmas budžeta kontroli.

Esmu dziļi pārliecināts, ka parlamentārajā komitejā pieņemtie priekšlikumi uzlabo Padomes sākotnējo dokumentu, ar kuru citādi ir ieviests samērā daudz izmaiņu. Tāpēc, Padomes priekšsēdētāja kungs, es lūdzu jūs atbalstīt mūsu ziņojumu.

Nobeigumā es vēlētos sirsnīgi pateikties kolēģiem no visām politiskajām grupām par viņu vērtīgo ieguldījumu un it īpaši vēlētos atzīmēt C. Moraes, A. Alvaro un C. Fava aktīvo dalību sarunās, kā arī K. M. Buitenweg un G. Catania ieguldījumu.

  Jutta Haug, Budžeta komitejas atzinuma sastādītāja. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār! Budžeta komiteja piekrīt Komisijas priekšlikumam mainīt Eiropola statusu no starpvalstu iestādes uz Kopienas iestādi. Tādējādi, ja Eiropolu drīzumā finansēs tikai no Eiropas budžeta, struktūrām ir jāaizsargā arī Parlamenta budžeta tiesības. Atbildīgā komiteja ir laipni pieņēmusi visus mūsu iesniegtos attiecīgos grozījumus.

Es ceru arī, ka komisāra F. Frattini tikko nolasītais saraksts nav galīgs, jo ievēroju, ka vairāki grozījumi tajā nebija iekļauti.

Tomēr mums visiem tagad ir skaidrs, ka daļu no administratīvajiem izdevumiem atkal finansēs no saimnieciskās darbības līdzekļiem. Tagad mēs aicinām Padomi nekavējoties sēsties pie kopīga sarunu galda un panākt savstarpēju vienošanos par Eiropola finansēšanu, jo viens ir skaidrs – viss, ko mēs rīt nolemsim, stāsies spēkā tikai Padomes pārrunu rezultātā, saskaņā ar 2006. gada maijā pieņemtā Iestāžu nolīguma 47. pantu.

  Hubert Pirker, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze un komisāra kungs! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā es vēlos paust skaidru atbalstu Padomes izvirzītajam priekšlikumam par Eiropola integrēšanu Eiropas Savienības iestāžu sistēmā dažādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka mēs iegūsim jaunu juridisko nodrošinājumu, kas aiztaupīs ilgstošas ratifikācijas procedūras un tādējādi ļaus Eiropolam ātrāk un elastīgāk pielāgoties jaunām situācijām, un, otrkārt, tāpēc, ka tiks pieņemti ne tikai protokoli, bet tiks paplašināta jurisdikcija, iekļaujot sagatavošanās datus un finansiālās apgādes datus; tāpēc, ka tiek palielinātas kārtējā budžeta apropriācijas; tāpēc, ka finansējuma avots ir ES budžets un tādējādi tiek padziļināta Eiropola neatkarība, kā arī Parlamentam tiek nodrošinātas lielākas uzraudzības iespējas un, visbeidzot, tāpēc, ka arī turpmāk tiks nodrošināts ļoti augsts datu aizsardzības līmenis.

Es vēlētos pateikties referentam par viņa iesniegtajiem ļoti reālistiskajiem grozījumiem, it īpaši attiecībā uz jauktās komitejas uzdevumiem, Eiropola darbinieku imunitāti operatīvo pienākumu izpildē, Parlamenta lomu direktora iecelšanā un jo sevišķi saistībā ar datu aizsardzību. Parlamenta vārdā viņš ir paveicis lielisku darbu.

Ja visi šie priekšlikumi tiks pieņemti, Eiropols kļūs efektīvāks, elastīgāks un vieglāk pārvaldāms.

Man nesimpatizē liberāļu priekšlikums visus šos Eiropola stiprināšanas pasākumus, kas paredzēti, lai iedzīvotājiem sniegtu lielāku drošību, atlikt līdz brīdim, kad Līgums būs stājies spēkā. Drošība ir vajadzīga tūlīt, un tas nozīmē, ka Eiropols ir vajadzīgs tūlīt. Darbs mums jāpaveic tagad, un pie šī jautājuma mēs noteikti atgriezīsimies – ja radīsies tāda vajadzība –, pēc tam kad Līgums būs stājies spēkā.

Tāpēc es lūgtu liberāļus pārskatīt savu priekšlikumu un, ja iespējams, atteikties no grozījuma.

  Claudio Fava , PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Sociāldemokrātu grupa atzinīgi vērtē Eiropola ziņojuma pieņemšanu un priekšlikumu pārveidot Eiropolu par ES aģentūru. Pēc ārkārtīgi ilgas gaidīšanas mums beidzot ir iespēja padarīt Eiropolu par konkrētu un efektīvu instrumentu cīņā pret organizēto noziedzību, tāpat kā daudziem citiem bīstamiem noziegumu veidiem, kas šobrīd vērojami Eiropas līmenī; ar to es domāju, piemēram, Eiropola iespējas nodarboties ar naudas atmazgāšanas jautājumu.

Mūsu grupa vēlējās pastiprināt priekšlikumā minētās uzraudzības pilnvaras, pārveidojot tās par īstu parlamentāro uzraudzību, nevis tikai budžeta uzraudzību, un mēs vēlējāmies pastiprināt personas datu aizsardzības un datu drošības noteikumus, it īpaši tāpēc, ka trešajā pīlārā trūkst laba pamatlēmuma par datu aizsardzību, jo tas joprojām tikai top.

Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt A. Díaz de Mera García pieminēto faktu, ka pa šo laiku konteksts ir mainījies; Lisabonas Līguma parakstīšanas rezultātā tuvākajā nākotnē par policijas sadarbību koplēmuma procedūras kārtībā būs jālemj Eiropas Parlamentam, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību; par to lems Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, un šī sfēra būs Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā. Tādēļ mēs lūdzam Slovēnijas prezidentūru formāli apņemties iesniegt šīs dokumentācijas pārskatu Eiropas Parlamentā sešu mēnešu laikā no Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Visbeidzot, Sociāldemokrātu grupa joprojām uzskata, ka tik jutīgā jautājumā kā šis referentam būtu vajadzējis nedaudz ierobežot savu dalību, ņemot vērā notikumus, kuros viņš iesaistījās politiskā darbībā savā valstī. Tomēr mūsu grupa ir izlēmusi ievērot viņa nopelnus šajā lietā, ko mēs uzskatām par stratēģiski svarīgu Eiropas integrācijas procesā.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ministra kungs! Sākumā es vēlētos pateikties A.°Díaz de Mera García Consuegra par konstruktīvo un izcilo sadarbību. Mūsu kopdarbs, tostarp ar kolēģiem no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā, bija ļoti labs, par spīti, starp citu, atsevišķam gadījumam, kad sociālisti kritizēja referentu.

Mums nav nekādu bažu par vajadzību paplašināt Eiropolu, kas tika dibināts 1994. gadā kā Eiropas Narkomānijas apkarošanas vienība un ko 1999. gadā, kā zināms, pārveidoja par Eiropolu. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus cīņā pret organizēto noziedzību, kas nepazīst robežu – ne jūras, ne sauszemes, ne gaisa. Tāpat arī Eiropas ierēdņiem jābūt spējīgiem rīkoties un tikt ar to galā. Tomēr vienlīdz skaidri arī jāsaprot, ka policijas darbā ir vairāki pamatnoteikumi.

Eiropola virsnieku imunitātei, ko regulē kodicils, nav pamata. Tas ir jāpasaka. Nav pamata Eiropas policijas virsniekiem, ja viņi darbojas kā Eiropola virsnieki, piešķirt lielākas pilnvaras nekā citiem. Tāpat nav pamata policijas sadarbības jautājumā neīstenot parlamentāro kontroli. Galu galā mēs gribam radīt efektīvu iestādi, kas spētu arī sniegt pārskatu par savām varbūtējām pieļautajām kļūdām, bet nevis „Notingemas šerifu”!

Tas pats attiecas uz Eiropola procesuālo pārbaudi. Nav iedomājams, ka Eiropas policijas iestādes darbība netiktu pakļauta tiesas kontrolei. Tāpēc mēs, liberāļi (mūsu kolēģis H. Pirker to, iespējams, ir pārpratis), esam iesnieguši grozījumu, ar ko paredzēts pieņemt pārskatīšanas klauzulu, kā jau norādīja C. Fava, lai Eiropas Parlaments šo jautājumu varētu skatīt atkārtoti, kad pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā būs pagājuši seši mēneši.

Attiecībā uz pārējo mēs – vismaz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa – vēlamies dzirdēt arī skaidru Padomes apstiprinājumu, ka šī pārskatīšanas klauzula tiks ņemta vērā un izskatīta sarunās. Strukturālā vairākuma apstākļos mēs nevēlētos izmantot Reglamenta 53. pantu vai 168. pantu, proti, nodošanu atpakaļ komitejai, jo arī mēs uzskatām, ka Eiropols ir vajadzīgs tūlīt un ka tā paplašināšana nav atliekama. Tomēr, ja būsim spiesti, mums tā būs jārīkojas.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos izteikt atzinību referentam A. Díaz de Mera García Consuegra par viņa ziņojumu. Kā zināms, mēs dzīvojam Savienībā, kuras pilsoņi var brīvi ceļot, tomēr tieslietu un iekšlietu sfēras koordinēšanai ES līmenī ir jāpiešķir daudz svarīgāka nozīme.

Organizētajai noziedzībai ir tendence kļūt arvien starptautiskākai, tāpēc ES pienākums ir nodrošināt Eiropolam iespēju aktīvi darboties, lai apturētu nelikumīgo narkotiku ieplūšanu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Eiropolam jācenšas izskaust nelegālo tirdzniecību, ar kuras palīdzību daudzi cilvēki tiek nelikumīgi ievesti ES – visbiežāk pret savu gribu –, lai strādātu, piemēram, seksa industrijā.

Īrijā drīz notiks referendums par Lisabonas Līgumu, un es vēlētos, lai protokolā tiktu atzīmēts, ka mēs arī turpmāk aktīvi piedalīsimies Eiropas tieslietu un iekšlietu procesos, kā esam darījuši līdz šim. Mēs neizmantosim iespēju balsot noraidoši, ja vien neradīsies problēmas saistībā ar valsts tiesisko sistēmu.

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos no sirds pateikties referentam A. Díaz de Mera García Consuegra par viņa darbu. Viņš jau bija ieguldījis ļoti vērtīgu darbu, un arī vēlāk viņa attieksme pret deputātu iesniegtajiem grozījumiem bija ļoti konstruktīva. Tāpēc mūsu grupa atbalsta viņa ziņojumu.

Tomēr es vēlētos skaidri paust Padomei, ka atbalsts A. Díaz de Mera García Consuegra ziņojumam nav sinonīms atbalstam Padomes lēmumam, jo starp abiem joprojām ir atšķirības, it īpaši attiecībā uz datu aizsardzību. Ziņojums paredz izslēgt datu bāzu neierobežotu izmantošanu, jo dati ir izmantojami tikai konkrētiem mērķiem, dalībvalstīm jānodrošina to tiesiskā kontrole, un tos apstrādā tikai katrā gadījumā atsevišķi.

Mans jautājums ir šāds: vai Padome vēlētos reaģēt uz šiem grozījumiem? Komisārs F. Frattini tikko sniedza labu piemēru, detalizēti aplūkojot ziņojumu un tādējādi ļaujot mums skaidri noprast Komisijas nostāju. Par to es viņam esmu ļoti pateicīga. Tagad es ceru, ka arī Padomes priekšsēdētājs skaidri paudīs Padomes viedokli par Eiropas Parlamenta papildinājumiem.

Ne visi mūsu grupas locekļi nelokāmi aizstāv ideju par spēcīgiem policijas spēkiem, taču jebkādi uzlabojumi tiesas kontroles un demokrātiskās kontroles jomā var rēķināties ar stingru mūsu atbalstu. Tādēļ mēs atbalstām Eiropola pārveidošanu par aģentūru, vienlaikus pastiprinot budžeta kontroli. Mēs atbalstām arī lielāku tiesas kontroli, tāpēc Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšlikumu es uzskatu par ļoti saprātīgu un to atbalstīšu.

A. Alvaro tikko norādīja – jāteic gan, ka samērā piesardzīgi –, ka pie šī jautājuma mēs varam atgriezties turpmākajos sešos mēnešos. Gandrīz droši varu teikt, ka mēs ne tikai atgriezīsimies pie šī priekšlikuma, bet arī to pārstrādāsim. Mans jautājums Padomei: vai jūs plānojat pieņemt šo priekšlikumu? Ja jā, tad ko tas, jūsuprāt, mainīs attiecībā uz Eiropas Kopienu Tiesas kontroli, tostarp kontroli pār Eiropolu?

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā.. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es uzskatu, ka mums ir vajadzīgi starptautiski policijas spēki, kas varētu konkrēti risināt starptautiskās noziedzības problēmas, kuras mūsdienās ir izgājušas ārpus atsevišķu valstu robežām.

Vēl tikai pirms dažām dienām Itālijas parlamenta Mafijas apkarošanas komisija devās uz Vāciju, kur tā atklāja, ka milzīgs daudzums Vācijā ieguldīto finanšu līdzekļu ir iegūts ar tādu mehānismu palīdzību, kam ir tiešs sakars ar Sicīlijas un Kalabrijas noziedzniekiem. Manuprāt, tas simboliski norāda uz reālo vajadzību apkarot noziedzību starptautiskā līmenī, un viens no līdzekļiem tā panākšanai ir Eiropas policijas resursu nostiprināšana.

Es ticu, ka Eiropolam šis darbs ir pa spēkam, tomēr nedaudz šaubos, vai Eiropola pārveidošana par aģentūru šeit nekavējoties kaut ko glābs. Mūsu pienākums ir izvērtēt Eiropola darbību no 1994. gada līdz šodienai, un es uzskatu, ka mums var nākties pārskatīt tā īpašo misiju, jo, manuprāt, tā prioritātēm jābūt darbam ar narkotiku tirdzniecības, naudas atmazgāšanas un starptautiskās mafijas organizācijas jautājumiem.

Manuprāt, joprojām pastāv arī dažas problēmas saistībā ar vajadzību atzīt Parlamenta pilnvaras. Parlamentam ir jābūt uzraudzības pilnvarām – tāpat kā visiem valsts parlamentiem ir pilnvaras uzraudzīt savas valsts policiju –, un es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir vajadzīgas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz Eiropas aģentūru, kuras galvenais uzdevums ir kontrolēt un apkarot starptautisko noziedzību. Uzskatu arī, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība datu aizsardzības jomā.

Mani īpaši bažīgu dara tas, ka priekšlikumam, tādā formā, kādā tas ir pieņemts un nākotnē, visticamāk, tiks pieņemts Padomē, piemīt ievērojami trūkumi, kuru dēļ Eiropas pilsoņu individuālie dati var tikt nopietni apdraudēti.

  Roger Knapman IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētājas kundze, kā es saprotu, referents ir bijis Spānijas policijas ģenerāldirektors no 2002. līdz 2004. gadam. Es pieņemu, ka tas nozīmē, ka viens no viņa beidzamajiem uzdevumiem pirms aiziešanas no amata bija seku likvidācija tūlīt pēc briesmīgajiem bumbu sprādzieniem Madridē. Tāpēc man ir saprotams tā nopietnība, ar kādu viņš runā par EUROPOL pilnvaru paplašināšanu, lai novērstu jaunus terorisma draudus.

Tomēr nav vajadzības atgādināt viņam, ka arī manai valstij ir bijusi ilga terorisma draudu vēsture un ka tāpat kā viņa valstī tas daudzus gadus pastāvēja kā separātisma draudi, kam pēdējos gados pievienojas jauni islāma terorisma draudi. Ar to es saku, ka mana valsts ir ļoti pateicīga par kaimiņu sniegto palīdzību un sadarbību, kad tā bija nepieciešama, bet, galu galā, valstij jāspēj rīkoties tieši saskaņā ar savām metodēm un procedūrām un pēc pašas iniciatīvas.

Bet tas, ko piedāvā, nav tikai turpmāka EUROPOL ietekme teritorijās, kam jāpaliek dalībvalstu kontrolē. Sliktāk ir tas, ka Komisija grib mainīt EUROPOL tiesisko regulējumu, lai tādējādi nekāda EUROPOL pilnvaru paplašināšana nav jāratificē dalībvalstīm. Referents savu ziņojumu nobeidz ar slēdzienu, ka mums jāpanāk, lai EUROPOL iegūst maksimālu demokrātisku likumību. Un atkal mēs redzam, ka Eiropas Savienībai, kad tā mēģina atņemt dalībvalstīm pilnvaras pat tādos jautājumos kā policijas kontrole, ir ļoti savāds priekšstats par demokrātisku likumību.

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētājas kundze, lai cik vēlama arī būtu terorisma un organizētās noziedzības apkarošana - un tā patiesi ir vēlama – man ir skaidrs, ka šī EUROPOL lomas paplašināšana un tās tiesiskā pamata un nosaukuma maiņa attiecas uz kaut ko pavisam citu. Te īstenībā ir runa par valstiskuma piešķiršanu ES aparātam.

Ir dabiski un pareizi, ka valstīm ir policijas spēki. Tagad ES taisās iegūt pati sev tiesības uz Eiropas policistiem, ko finansē no ES budžeta un izvēlas ES amatpersonas. Patiesībā faktiski tie būs ES policisti, kas pildīs ES uzdevumus un klejos apkārt pa Eiropu, jaucoties valstu policijas spēku darbā, it īpaši tāpēc, ka viņu kompetence ierosināt un veikt izmeklēšanu ir jāpaplašina tālāk par organizēto noziedzību, ietiecoties arvien jaunās krimināltiesību jomās.

Tad papildus visam tam, kas manā uztverē ir absurds, šiem ES policistiem ir jāpiešķir neaizskaramība pret nacionāliem ierobežojumiem, un viņu darbība nav jāpakļauj tiesas kontrolei. Tas liek man noraidīt šos priekšlikumus. Tie ir tikai jaunākā no ES pārvalstiskuma izpausmēm – viss notiek saskaņā ar Konstitūcijas pamatnostādnēm, un neviena no tām nav saņēmusi Eiropas tautu piekrišanu ES vadītāju konspirācijas dēļ, lai gāztu demokrātiju un atteiktos no referendumiem.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja vietniek F. Frattini, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments 1998. gadā noraidīja visas iniciatīvas, kas tika ierosinātas apspriedēs par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropolu. Konsekvences dēļ tā tika darīts visā laika periodā, kamēr Eiropols pastāvēja starpvaldību kontekstā, bez demokrātiskas un tiesiskas kontroles īstenošanas. Šī iniciatīva ir atbildes reakcija uz to, ko mēs nepārtraukti esam prasījuši šajā plenārsēdē ar mērķi pārvērst Eiropolu par ES aģentūru, ko finansētu no Kopienas budžeta, un vēlēdamies pastiprināt mūsu lomu demokrātiskajā kontrolē.

Lai gan šis priekšlikums Padomē ir raisījis dziļas pretrunas, manuprāt, mums nevajadzētu piekrist jautājuma atlikšanai. Eiropas Parlamentam ir pienākums atbalstīt Komisijas iniciatīvu pārveidot Eiropolu par ES aģentūru. Eiropola pašreizējais tiesiskais pamats – starptautiska konvencija – turklāt kavē jebkādu pilnvaru koriģēšanas vai mainīšanas procesu, un kavēšanās ilgst gadiem. Jaunie draudi drošībai, piemēram, terorisms, rada Eiropolam jaunus pārbaudījumus, tādēļ neapšaubāmi ir vajadzīga jauna pieeja.

Tāpēc tik svarīgs ir šis lēmums, kas ne tikai nostādītu Eiropolu vienlīdzīgās pozīcijās ar Eurojust un Eiropas Policijas akadēmiju, bet arī veicinātu tā operatīvo efektivitāti, iekļaujot tā pilnvaru sfērā arī noziegumus, kas nav cieši saistīti ar organizēto noziedzību, un padarot elastīgākus tā mehānismus. Tajā pašā laikā jāgarantē lielāka pārredzamība, kā arī demokrātiskā un tiesiskā kontrole.

Tādējādi es atbalstu A. Díaz de Mera izveidoto lielisko ziņojumu un viņa iesniegtos svarīgos grozījumus, īpaši saistībā ar datu aizsardzību. Es vēlētos paust personīgu solidaritāti un izteikt pateicību A. Díaz de Mera par izcili sagatavoto ziņojumu un par viņa personiskajām īpašībām, ņemot vērā dažu deputātu mēģinājumus negodīgā veidā nopelt viņa darbu, raisot nacionālus strīdus, kuri turklāt ir pilnībā atrisināti Spānijas Augstākajā tiesā.

  Marek Aleksander Czarnecki (UEN). – (PL) Galvenais uzdevums, kas jārisina Eiropas Policijas birojam, ir darbības un sadarbības efektivitātes uzlabošana dalībvalstu iestāžu starpā attiecībā uz starptautiskās organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu. Aģentūras uzdevums ir dot ieguldījumu tiesiskās kārtības nodrošināšanā Eiropas Savienībā saistībā ar šo noziedzības veidu. Tas kļūst arvien svarīgāk, jo nemitīgi parādās jauni noziedzības veidi, arī terorisma draudi.

Dzīve mūs spiež paplašināt Eiropola pilnvaras un pielāgot tā darbības principus, ieviešot elastīgākus mehānismus. Tomēr līdz ar referenta ierosinātā aģentūras modeļa izveidi steidzami ir jāievieš skaidri Eiropola demokrātiskās uzraudzības un personas datu aizsardzības principi.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Ar šī Eiropas policijas spēku izveidošanas priekšlikuma palīdzību Komisija cenšas pārvērst Eiropolu no organizācijas, kuras pamatā ir starpvalstu nolīgums, par Eiropas Savienības iestādi. Manuprāt, tas rāda, cik tālu sniedzas Eiropola izpildes operācijas un demonstrē Eiropas Savienības izpildes sistēmas un mehānismu vispārējo pastiprināšanu.

Eiropas Savienībā ir divas strauji augošas lietas: uzņēmumu un kapitāla peļņa un agresīvi izpildes mehānismi. Visas savas valstis mēs esam piepildījuši ar policijas spēkiem un izpildes mehānismiem, un tagad tas notiek arī ES līmenī.

Šāda virzība arī paplašina Eiropola darbības jomu un iekļauj tā kompetences sfērā visas sodāmās darbības. Tas iegūst tiesības iejaukties pat pašu dalībvalstu jautājumos saistībā ar nozīmīgiem starptautiskiem pasākumiem, kas var ietekmēt sabiedrisko kārtību, piemēram, starptautiskām demonstrācijām. Līdztekus milzīgajām SIS II un VIS uzraudzības sistēmām utt., arī Eiropola informācijas sistēma tiks izmantota visas Eiropas Savienības darba ņēmēju personas datu uzskaitei, kā arī tādu datu uzskaitei, kas saistīti ar politisku vai sabiedrisku darbību, dalību arodbiedrībās vai personisku pārliecību. Šie dati būs pieejami ne tikai ES dalībvalstu drošības dienestiem un slepenajiem dienestiem, bet arī privātpersonām, piemēram, neatkarīgiem algotiem slepkavām, kas darbojas Irākā.

Apgalvojumi, ka šī Eiropola pārveide nozīmē demokrātijas attīstību, ir melošana pašiem sev vai, labākajā gadījumā, naivums. Kāpēc? Tāpēc, ka nav reālas iespējas kontrolēt nepieejamo Eiropola citadeli vai ierobežot tās izpildu darbības. Turklāt daudzi ir izteikušies par Eiropola policijas virsnieku imunitāti un jebkādas valsts līmeņa kontroles neatbilstību. Šo iemeslu dēļ mēs stingri iebilstam pret šo priekšlikumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Mēs esam radījuši vienotu tirgu ar preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvu pārvietošanos. Gandrīz visi ir piekrituši pievienoties Šengenas līgumam. Visas ES robežkontroles reāli ir atceltas. No liberālā viedokļa tas ir milzīgs panākums. Mums vairs nav jāstāv ierēdņu priekšā ar cepuri rokā, ja vēlamies mācīties, strādāt, ceļot vai ārstēties citā ES valstī.

Tomēr brīvībai ir ēnas puses. Izzūdot robežkontrolei, ārkārtīgi pieauga organizētās noziedzības mērogs. Tas atbrīvoja ceļu narkotiku tirdzniecībai, zagtu preču apmaiņai un nelikumīgiem pārvadājumiem. Dažkārt organizētās noziedzības izplešanos izmanto par pierādījumu ES pastāvēšanas nepieciešamībai. Tas ir nožēlojami. Šo izplešanos veicina pati ES, un tā ir cena, kas mums jāmaksā par brīvības un labklājības pieaugumu. Cik augsta ir šī cena? Lai kompensētu šo parādību, valsts līmenī policijas resursi acīmredzot jāpalielina par 1-2 % no IKP. Šāds valsts resursu palielinājums ir pats svarīgākais un, iespējams, vienīgais veids, kā Eiropā atjaunot godīgumu un kārtību.

Referents vēlas kontroli pār policiju nodot Briseles rokās. Eiropolam būtu jākļūst par ES struktūrvienību, ko finansē no ES budžeta. Viņš pārāk vieglprātīgi izturas pret integritātes un demokrātiskās likumības jautājumiem. Tāpēc mums ir jānoraida šis ziņojums, jākoncentrējas uz dalībvalstu policijas resursu palielināšanu un jāsaglabā Eiropols kā sadarbības struktūrvienība, kuras darbības pamatā ir starpvaldību procedūras.

  Fernand Le Rachinel (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šajā ziņojumā ierosināts ne vairāk un ne mazāk kā piešķirt Eiropas Policijas birojam, Eiropolam, jaunu statusu, mainot tā pašreizējo tiesisko pamatu.

Nolūks ir aizvietot dalībvalstu 1995. gadā noslēgto Eiropola Konvenciju ar Padomes lēmumu, kas paredz aģentūras pārveidošanu no starpvaldību struktūrvienības par Eiropas Savienības aģentūru, ko finansē no Kopienas budžeta un uz ko attiecina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus. Šīs radikālās statusa pārmaiņas pamato ar Eiropola rīcības pilnvaru paplašināšanu, ietverot ne tikai organizēto noziedzību, kā arī ar dalībvalstu nespēju pienācīgi īstenot šos jaunos un ļoti plašos mērķus. Šos mērķus acīmredzami labāk var sasniegt Eiropas Savienības līmenī, kā Padome mums apgalvo.

Taču tas viss ir tikai miglas pūšana acīs. Patiesībā uz mums jau attiecas un tiek piemērotas Lisabonas Līguma prasības, kas nosaka gandrīz visas tieslietu un iekšlietu jomas nodošanu Ministru padomes kvalificētā balsu vairākuma pārziņā. Līdz šim šajā tiesu iestāžu un policijas sadarbības jomā bija vajadzīga vienprātība. Patiesībā mūsu dalībvalstu un Eiropas Savienības vadītāji mums šobrīd cenšas uztiept iestāžu reformas, ar kuru palīdzību tiks radīta vēl pārvalstiskāka un birokrātiskāka sistēma.

Tieši šādas Lisabonas Līgumā paredzētas reformas 2005. gada maija un jūnija referendumos noraidīja francūži un nīderlandieši. Ļaudis ir tikuši krāpti, maldināti un nievāti. Eiropu nevar uzcelt, nerēķinoties ar cilvēkiem un reālo situāciju valstīs, un mūsu proeiropeiskajai politiķu šķirai ir pēdējais laiks to apzināties un beidzot ļaut Eiropai veidoties – no valstu un cilvēku tiesībām līdz identitātei, suverenitātei, brīvībai un drošībai.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Būdams Budžeta komitejas loceklis un turklāt Eiropas Parlamenta deputāts no reģiona, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, es vēlētos darīt zināmus trīs apsvērumus.

Pirmkārt, Eiropola pārveidošana par Kopienas aģentūru prasa, lai tās darbs sniegtu lielāku atdevi mūsu ieguldītajai naudai. Mēs vēlamies, lai šī Kopienas Eiropola klātbūtne būtu vairāk jūtama tajās vietās, kur tas vajadzīgs – Balkānos, apkarojot organizēto noziedzību –, nevis personāla telpās un birojos.

Otrkārt, darbojoties Kopienas Eiropola sistēmā, dalībvalstu policijas spēkiem ir beidzot jāpārvar savstarpējā neuzticība. Dalībvalstu policijas iestādēm jāmācās sadarboties ārpus valstu robežām un ārpus valstu prioritātēm. To ļaus izdarīt Eiropola pārveidošana par Kopienas aģentūru.

Treškārt un galvenokārt, mēs daudz laika esam veltījuši šī jautājuma institucionālajai dimensijai. Es vēlētos izteikt pilnīgu atbalstu referentam A. Díaz de Mera García Consuegra, kurš ir izvēlējies praktisku un reālistisku risinājumu. Mēs nedrīkstam paralizēt visu procedūru līdz 2009. gadam, gaidot nevainojamu institucionālo risinājumu, un nevaram arī turpināt teoloģiskus strīdus, kad situācija liek steidzami rīkoties. Ir laiks kaut ko darīt, un jādara ir nekavējoties. Tieši šādā kontekstā es arī izsaku pilnīgu atbalstu referenta izstrādātajai pieejai un ceru, ka šīs debates būs pirmais solis, veidojot īstu Eiropas Kopienas policijas dienestu, kas spētu risināt problēmas.

  Georgios Georgiou (IND/DEM). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Kārtējo reizi mēs esam liecinieki tam, kā attīstās šī lielā policijas struktūrvienība, ko pazīstam kā Eiropolu. Tā tas ir bijis kopš 1992. gada. Šīs iestādes snieguma rādītāji nav bijuši slikti. Man rodas iespaids, ka jaunais veids, kādu mēs gribam tai piešķirt, radīs problēmas, ņemot vērā to, ka britu policija darbosies Parīzē, bet grieķu policija – Berlīnē. Mēs tiksim skaidrībā, kā to nokārtot, taču joprojām pastāv kāda problēma – policijas iestāžu savstarpējā neuzticēšanās.

Es apsveicu A. Díaz de Mera García Consuegra ar ļoti rūpīgo darbu. Ja Eiropola darbībai jāaprobežojas tikai ar terorisma jomu, tad citu noziegumu starpā tam jācenšas atrast īstu terorismu, nevis jāizstrādā mehānisms, kas teroristu medīšanas vietā karājas kā cilpa, žņaudzot Eiropas pilsoņu cilvēktiesības un politiskās tiesības.

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Esmu pārliecināts, ka Eiropola juridiskā stāvokļa mainīšana, ko mēs šobrīd apspriežam, nav solis pareizā virzienā. Eiropols patlaban darbojas labi, un tā statusā nav vajadzīgas nekādas pārmaiņas. Policijas darbs ir dalībvalstu pārziņā, un tātad ir loģiski un pareizi, ka šajā jomā galvenā atbildība ir dalībvalstu valdībām, ko kontrolē dalībvalstu parlamenti. Šāda pieeja jau tiek netieši atzīta pat Šengenas sadarbībā, kurā Čehija pilnībā piedalās kopš pagājušā gada beigām. Tātad ir loģiski, ka policijas sadarbība ES līmenī ir risināma kā starpvaldību jautājums. Tagad Komisija vēlas attiekties no šīs pareizās un loģiskās pieejas un būtībā pārveidot Eiropolu par jaunu aģentūru, kas būtu pakļauta Eiropas Savienības iestādēm. Taču aģentūras formāts Eiropolam nav piemērots un nedos nekādu labumu. Dalībvalstu iekšlietu ministriem būs arvien mazāka kontrole pār Eiropolu, un cīņā pret noziedzību tas nedos priekšrocības. Manuprāt, šeit jāsāk ar Lisabonas Līguma pienācīgu un demokrātisku ratificēšanu, jo Līgums attiecas arī uz Eiropola juridisko pamatu; tikai pēc tam var sākt sarunas par iespējamo šī juridiskā pamata grozīšanu. Šī iemesla dēļ es balsošu pret šo ziņojumu.

  Alexander Stubb (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, tikai lai parādītu, ka PPE-DE grupā ir liela dažādība, es pilnīgi nepiekrītu iepriekšējam runātājam un vēlētos sākt ar to, ka apsveicu referentu par izcilu ziņojumu.

Es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti labs, un es uzskatu, ka tas ir labs trīs iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir, ka tas paplašina EUROPOL pilnvaras. Tas ieved to Kopienas budžetā, tas rada aģentūru, un tas paplašina tā pilnvaras tālāk par organizēto noziedzību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu.

Otrs iemesls, kāpēc, manuprāt, tas ir labs, jo tas prasa lielāku elastību. Nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai saprastu, ka šī organizācija nedarbojas, ja tā ir izveidota 1995. gadā un tās konvencija ir grozīta trīsreiz no 2000. līdz 2003. gadam un šīs izmaiņas stājas spēkā tikai 2007. gadā.. Tā nav pietiekami elastīga. Mums ir vajadzīga lielāka elastība, un es uzskatu, ka tieši to ziņojums piedāvā. Nav nekā konservatīvāka šai pasaulē par iekšlietu ministriju vai policijas iestādi, un, manuprāt, to esam pieredzējuši ar EUROPOL.

Trešais punkts ir šāds: es uzskatu, ka šis ir labs ziņojums, jo tajā ir palielināti pārnacionālie un communautaire elementi un samazināti starpvaldību elementi. Tas palielina tiesisku izpēti un demokrātiju, un, ja ir kāda joma, kurā jāstrādā kopā, tad tā ir tieši šī. Jo jums brīvāka ir pārvietosanās, jo vairāk jums Šengenas, jo vairāk jums starptautiskās noziedzības, jo vairāk mums vajadzīga sadarbība Eiropas līmenī, un es uzskatu, ka ziņojums ir solis uz priekšu šajā virzienā.

  Javier Moreno Sánchez (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, neliels precizējums. Kā mūsu, sociālistu, koordinators teica, mēs, sociālisti, joprojām uzskatām, ka referents nav īstā persona, kam sastādīt ziņojumus par tiesu iestāžu un policijas sadarbību.

Tā ir taisnība, kā teica C. Coelho, ka Augstākā tiesa ir pabeigusi lietas izskatīšanu, taču tas ir ētikas un politiskās cieņas jautājums.

Es paskaidrošu; man ir skaidri jānorāda, ka referents atteicās sadarboties ar Spānijas tieslietu sistēmu un par to viņam tika uzlikts sods. Jautājums nebūt nebija triviāls; tas bija tiesas process, kurā iesaistītie teroristi bija apsūdzēti par ļaunprātīgāko uzbrukumu, kāds izdarīts Eiropas Savienībā.

Tāpēc mēs uzskatām, ka konsekvences labad persona nevar atteikties sadarboties ar tieslietu sistēmu Spānijā, bet vēlāk pamācīt Eiropu, kā dalībvalstīm būtu jāsadarbojas policijas un tiesu iestāžu jautājumos.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, tas, ko esam dzirdējuši šajās debatēs, ir ierastā sadarbības jaukšana ar integrāciju. Es visnotaļ atbalstu tos, kas ir pauduši bažas par ES centieniem paplašināt EUROPOL pilnvaras un kompetenci. Protams, mums vajadzīga laba sadarbība policijas un drošības dienestu starpā. Es, piemēram, domāju, ka mums vienmēr ir bijusi laba sadarbība praktiskajā līmenī, bet to vienmēr var uzlabot. Patiešām, mana pieredze ar EUROPOL – un es, iespējams, esmu viens no nedaudzajiem šī Parlamenta deputātiem, kas ir apmeklējis EUROPOL vairākos gadījumos – liecina, ka tās darbība vairumā gadījumu ir divpusēja, kas neatbilst šim priekšstatam, ka tam ir kāda cita liela loma.

Vajadzība sadarboties ļoti atšķiras no Eiropas Savienības institūciju iesaistīšanās, kas ir tikai daļa no ES politiskās integrācijas plašākās programmas.

  Charles Tannock (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es gribēju pievienot savu balsi savam kolēģim Geoffrey Van Orden, kas bija arī iepriekš mans kolēģis Čehijas Republikās Pilsoniskās demokrātu partijas (ODS) . Es nepiekrītu A. Stubb. Tāpat mani satrauc – un es nedomāju, ka to atbalstīs daudzi no maniem vēlētājiem Apvienotajā Karalistē – doma par EUROPOL pārvēršanu par sava veida topošu pārnacionālu Eiropas Savienības FIB tipa organizāciju.

Es līdzīgi visiem citiem kolēģiem, protams, arī atbalstu starpvaldību sadarbību policijas, izlūkdienestu un drošības jautājumos, it īpaši, kad mēs sastopamies ar augošām problēmām, ko rada starptautiskā organizētā noziedzība, starptautiskais terorisms utt.. EUROPOL jau ir dotas plaša kompetence arī tādās jomās kā cilvēku tirdzniecība, bet mums nav jāpaplašina EUROPOL pilnvaras. Tai jābūt aģentūrai, kurai uzdots darboties kā vārtsargam informācijas apmaiņā, kā arī, veidojot lielāku uzticību valstu policijas spēku un mūsu drošības un izlūkošanas dienestu starpā. Pastāv liela neuzticēšanās dažu dalībvalstu tradicionālo tiesībaizsardzības iestāžu starpā. EUROPOL būtu jādarbojas kā sava veida koordinatoram, un tam nav jāpiešķir īpašas tiesības. Jo īpaši es iebilstu pret jebkuru domu, ka ES policisti varētu ierasties mūsu pašu dalībvalstīs ar aresta pilnvarām.

  Alexander Stubb (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es nevaru pretoties vēlmei atbildēt diviem saviem kolēģiem G. Van Orden un C. Tannock. Mēs nemēģinām šeit radīt sava veida ASV FIB tipa organizāciju, mēs vienkārši mēģinām panākt policijas sadarbību, kas strādā labāk, kas ir efektīvāka, kas ir pārredzamāka, kas ir elastīgāka un kas vienkārši darbojas. Tieši tā mums šodien trūkst, tas ir tas, ko mēs mēģinām darīt.

Es negribu iesaistīties AK iekšējās debatēs un biedēšanā, ka mēs radām kaut kādu FIB ar kaut kādām superpilnvarām Eiropas policijai ienākt jūsu mājā, lai jūs arestētu. Ne to mēs mēģinām darīt. Mēs mēģinām panākt, lai trešais pīlārs – policijas sadarbība – darbojas labāk. Tas ir viss.

  Janez Lenarčič , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Atļaujiet izteikt tikai pāris komentāru par šīm ārkārtīgi interesantajām debatēm, kurās man ir tas gods piedalīties.

Mans pirmais komentārs attiecas uz Padomes attieksmi pret komentāriem, kuru ir daudz, − lai gan es šeit vēl nevaru pārstāvēt Padomes viedokli. Kā jau tika teikts ievadā, Padome vēl apspriežas par šo lēmumu un pēc grozījumiem atsāks apspriedes par šo tematu. Tomēr es varu apgalvot, ka prezidentūra centīsies detalizēti un rūpīgi apspriest apstiprināmos grozījumus. Tāpat mēs centīsimies lēmuma tekstā iekļaut iespējami daudzus no tiem. Neko vairāk es nevaru garantēt. Kā zināms, lēmuma apstiprināšanai šobrīd vēl ir vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība.

Šajā saistībā man jārunā par pārskatīšanas klauzulu. Arī par to vēl nav Padomes atzinuma, taču es domāju, ka Padomes vārdā varu paust zināmas šaubas par tādu mehānismu iestrādāšanu šādā dokumentā, kuri automātiski tiktu aktivizēti pēc tam kad Lisabonas Līgums būtu stājies spēkā. Lisabonas Līgums vēl nav stājies spēkā. Tā ieviešana ir dalībvalstu parlamentu un, vismaz vienā gadījumā, balsotāju rokās.

Manuprāt, iestrādājot šādu mehānismu šāda veida aktos, mēs neatvieglojam šo aktu pieņemšanu un, vēl svarīgāk, mēs neatvieglosim pašreiz notiekošās ratifikācijas procedūras. Uzskatu arī, ka šis jautājums ir apmierinoši atrisināts Lisabonas Līgumam pievienotajā 50. deklarācijā.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Man radās sajūta, ka ministrs to ir pārpratis, tāpēc atļaujiet man ļoti īsi atzīmēt faktu, ka pārskatīšanas klauzula nekādā veidā neapdraud un neiespaido Līguma ratifikāciju, bet gan vienkārši garantē, ka pēc ratifikācijas Parlaments atkārtoti skatīs ziņojumu par Eiropolu. Pēc konsultēšanās ar citiem pastāvīgajiem pārstāvjiem man nešķiet, ka to uzskata par vispārēju draudu.

  Franco Frattini , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pateicos jums par visu ieguldīto darbu. Es runāšu ļoti īsi.

Vispirms es vispārināti atbildēšu tiem, kas izteica šaubas par vajadzību stiprināt Eiropolu, tiem, kas runāja par tautas gribu un pilsoņu bažām. Es vēlētos teikt, ka, ja ir kāds temats, par kuru lielākā daļa Eiropas pilsoņu pauž bailes saistībā ar noziedznieku brīvu pārvietošanos un pieprasa lielāku drošību, tad tas ir tieši policijas sadarbības temats. Tas ir temats, par kuru jo vairāk ir runāts, kā atzīmēja A. Stubb, jo vairāk tikusi liberalizēta personu pārvietošanās, jo vairāk vajadzīga saskaņota Eiropas rīcība starptautiskās noziedzības jomā, un tātad Eiropas aģentūras koncepcija noteikti nenozīmē birokrātisku struktūrvienību, bet gan ātru un efektīvu operatīvo līdzekli.

Tieši tādēļ esmu pārliecināts – un ne jau tikai tāpēc, ka pats esmu iesniedzis šo priekšlikumu –, ka šis lēmums jāpieņem steidzīgi, kā vēlas Slovēnijas prezidentūra. Kas attiecas uz grozījumiem, es jau pieminēju A. Alvaro iesniegto grozījumu. Es gribētu jums atgādināt, ka iespēja regulāri pārskatīt pašreizējā „trešā pīlāra” iniciatīvu norisi jau ir paredzēta 50. deklarācijā, kura nupat tika pieminēta. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Komisija, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ja situācija ir atbilstoša, pēc Līguma stāšanās spēkā ierosina pārskatīt instrumentus, kas patlaban attiecas uz trešo pīlāru, lai tos aizstātu ar instrumentiem, kuri ar koplēmuma procedūras palīdzību pilnībā ir Parlamenta pārziņā un uz kuriem attiecas procedūras, ko Parlaments, manuprāt, taisnīgi vēlas panākt. Tādējādi šim nolūkam jau pastāv attiecīgs instruments.

Iespējams, zināmas problēmas man personiski rada tieši šis uzspiestais īsais laika periods, kas paredzēts šim instrumentam, taču man rodas arī jautājums – un šajā ziņā man nav gatava viedokļa –, vai ir vēlams ieplānot pārskatīt tādu instrumentu kā Eiropola lēmums, ja tas vēl nav stājies spēkā. Šo jautājumu es uzdodu tāpēc, ka jūs zināt – ja mēs gatavojamies pieņemt šo lēmumu līdz Slovēnijas prezidentūras beigām, 2008. gada jūnijā, tad tas stātos spēkā 2010. gada janvārī. Vai ir iespējams jau ieplānot apņemšanos pārskatīt instrumentu, ja tā darbība sāksies 2010. gada janvārī?

Ja tas jau darbosies un ja tad radīsies problēmas sakarā ar nepietiekamu demokrātisko uzraudzību, man nekas nebūtu iebilstams pret argumentu, ka tas Eiropas Komisijai būtu lielisks iemesls piemērot 50. deklarāciju un mainīt šo instrumentu no trešā pīlāra jomas uz jauno sistēmu. Ar šo piemēru es cita starpā vēlos teikt, ka Parlamenta demokrātiskā uzraudzība ir vajadzīga un nedrīkst tai nogriezt ceļu, taču iespējams, ka problēmas mums sagādā šīs stingri obligātās pārskatīšanas procedūras veids un laiks.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, referents. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, pirms jūs uzņemat laiku, es gribētu jūs lūgt apsvērt šādu lūgumu: lūdzu, dodiet man divas minūtes, kuras man pienākas, lai es ar laipnu atļauju varētu atbildēt visiem maniem kolēģiem, Padomei un Komisijai, bet papildus, priekšsēdētājas kundze, es jūs ļoti lūdzu piešķirt man atsevišķu laiku atbildēm uz ļoti nopietnajiem un nepamatotajiem mājieniem, kas par mani tika izteikti. Vai varu paļauties uz jūsu sapratni, priekšsēdētājas kundze? Liels paldies.

Esmu ļoti pateicīgs gandrīz visiem saviem kolēģiem – un es uzsveru vārdu „gandrīz” – par viņu ieguldījumu, un es to visā pilnībā ņemu vērā. Es vēlētos teikt, ka šeit paustās bažas nav tikai referenta bažas, bet arī Parlamenta bažas. Man bija liels gandarījums dzirdēt gan to, cik labvēlīga ir Padomes nostāja, gan arī priekšsēdētāja vietnieka F. Frattini jēgpilnos kompromisa un arī skaidrojuma vārdus.

Tāpēc es vēlētos pateikties visiem deputātiem – gan tiem, kas mani pagodināja ar atbalstu, gan tiem, kas mani pagodināja ar kritiku. Jums nevajadzētu aizmirst, ka es esmu Parlamenta deputāts jau septiņpadsmit gadu, un divus gadus biju Spānijas Karalistes policijas ģenerāldirektors. Biju. Tāpēc es spēju saskatīt abas monētas puses.

Padomes priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vēlreiz uzsvērt problēmas, ar kurām mums jāsaskaras – mēs nevaram apkarot noziedzību paši saviem spēkiem. Noziedzība ir starptautiska. Noziedzībai nav robežu, un mūsu policijas spēkiem, kas darbojas valsts līmenī, Eiropols ir vajadzīgs kā atbalsts un palīgspēks. Nevis instruments, kas iejaucas to darbā vai dublē to, bet gan atbalsts un palīgspēks.

Ļoti svarīgas mums ir garantijas. Ļoti svarīgi mums ir atbalstīt un stiprināt Eiropolu, taču ar trim kritērijiem – uzticamību, kontroli un garantijām. Tas, protams, skaidri atspoguļojas mūsu ziņojumā un citu deputātu ieguldījumā.

Mums ir svarīga pēc iespējas drīzāka datu aizsardzības iekļaušana trešā pīlāra pamatlēmumā. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlamentam būtu kontrole, un mums ir ļoti svarīgi kopīgiem spēkiem izlēmīgi un enerģiski cīnīties pret organizēto noziedzību.

Tagad, priekšsēdētājas kundze, izteikto mājienu dēļ es vēlētos atbildēt uz otro, daudz nepatīkamāko jautājumu. J. Moreno nerespektē tiesas lēmumus. Spānijas Karalistes Augstākā tiesa un Spānijas Karalistes Augstākās tiesas prokurors attiecībā uz manu lietu teica tieši šādus vārdus. Nezinu, vai tie ir viegli tulkojami, bet vārdi bija tieši šādi: „trūkst jebkādas sodāmas darbības”.

Tomēr dažiem ļaudīm, piemēram, J. Moreno, ir trūcis un arī tagad trūkst intelektuālā un morālā godaprāta, lai atvainotos par to, ka viņi ir izplatījuši ko tādu, ko nevajadzēja izplatīt. Patiesībā J. Moreno rīcība, comme d'habitude, ir Parlamenta piesārņošana ar lietām, kam nav nekāda sakara nedz ar ziņojumu, nedz ar temata būtību.

Viņš izsakās par morāli un necienīgumu. Amorāli un necienīgi ir nerespektēt tiesas lēmumus un vēl turklāt mest tos sejā kolēģim, kam piemīt gan cieņa, gan morāle. Es neteikšu, ka J. Moreno ir necienīgs un amorāls, taču teikšu, ka viņš ir izturējies necienīgi un amorāli.

Viņa attaisnojumam varu teikt, ka tās nav viņa paša idejas – vismaz es tā vēlētos cerēt – un ka viņš ir uzvedies ne gluži kā izsūtāmais zēns, bet gan drīzāk šoreiz viņa rīcībai piemitusi izsūtāmā zēna nekaunība. Kādēļ? Lai nepamatoti diskreditētu un varbūt lai veltīgi pūlētos iegūt dažas rindiņas Spānijas presē.

  Priekšsēdētāja. – (FR) Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 17. janvārī.

10. Situācija Pakistānā pēc Benazir Bhutto slepkavības (debates)

  Priekšsēdētāja. – (FR) Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Pakistānā pēc Benazir Bhutto slepkavības.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Bijušās premjerministres un opozīcijas galvenās līderes Benazir Bhutto slepkavība ir padarījusi vēl smagāku jau tā sarežģīto priekšvēlēšanu situāciju Pakistānā. Turklāt tā ir negatīvi ietekmējusi Pakistānas pakāpenisko pāreju uz demokrātiskāku sistēmu. Benazir Bhutto neapšaubāmi bija viena no tiem, kas būtu veicinājuši progresu tādās jomās kā ekonomiskā attīstība, korupcijas samazināšana un informācijas nesēju brīvības palielināšana.

Jau kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas pagājušā gada 3. novembrī Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments ir uzsvēruši vajadzību pēc stabilitātes un aicinājuši uz izlīgumu un atkārtotu demokrātijas ieviešanu. Stabilitāte Pakistānā neapšaubāmi ir mūsu stratēģiskajās interesēs. Tas nozīmē, ka mēs atbalstām mērenā pakistāniešu vairākuma cīņu pret vardarbīgo ekstrēmistu mazākumu.

Mūsu intereses – Eiropas Savienības intereses Pakistānā – ir cieši saistītas arī ar mūsu prioritārajiem uzdevumiem Afganistānā un plašākā reģionā. Tās ir saistītas ar mūsu cīņu pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī ar cīņu par cilvēktiesību ievērošanu, un tas viss ir daudzkārt bijis uzsvērts mūsu vēstījumos Pakistānas iestādēm.

Prezidents P. Musharraf, iespējams, nākamajā nedēļā ieradīsies Briselē. Tā mums būs unikāla iespēja nodot vēstījumu. Kopīgi ar saviem starptautiskajiem partneriem mēs esam nodibinājuši kontaktus arī ar citām lielākajām Pakistānas partijām.

Galvenais Eiropas Savienības Padomes vēstījums ir, ka brīvām, godīgām un visiem pieejamām vēlēšanām nākamajā mēnesī Pakistānā ir izšķirīga nozīme. Pakistānas valdībai jācenšas nodrošināt atbilstīgus politiskos un drošības nosacījumus šādu vēlēšanu sarīkošanai. Turklāt visām partijām jārespektē vēlēšanu komisijas lēmums par to, ka 18. februāra vēlēšanas īstenojamas ar cieņu un savaldību.

Mēs arī aicinām Pakistānas iestādes izmantot pagarināto laika periodu līdz vēlēšanām, lai uzlabotu vēlēšanu apstākļus saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Pirmkārt, iestādēm jāgarantē, ka tās darīs visu iespējamo, lai novērstu vēlēšanu rezultātu viltošanu un iebiedēšanu, nodrošinātu pārredzamību ar plašsaziņas līdzekļu netraucētu darbību, kā arī garantētu politisko ieslodzīto atbrīvošanu. Pastāvot atbilstīgiem drošības nosacījumiem, visi šie līdzekļi veicinātu demokrātisku un pārredzamu vēlēšanu procesu. Kā zināms, Eiropas Savienība nosūtīs pilnu vēlēšanu novērošanas misiju. Mēs ceram, ka starptautiskā mērogā šīs vēlēšanas tiks vērotas visā pilnībā.

Pirmajā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē šī mēneša beigās ārlietu ministri detalizēti apspriedīs Pakistānas situāciju un diskutēs par to, kādas ir ES iespējas palīdzēt nodrošināt šīs valsts demokrātisko procesu veiksmīgu turpināšanu un stiprināšanu.

  Benita Ferrero-Waldner , Komisijas locekle − Prezidentes kundze, Benazir Bhutto slepkavība ir īsta nacionāla traģēdija, un tā nāca kā šoks mums visiem. B. Bhutto bija, manuprāt - mums visiem, mērenas un liberālas Pakistānas simbols. Viņa baudīja tautas atbalstu, un viņai arī piemita drosme stāties pretī ekstrēmismam un terorismam. Diemžēl varbūt tieši par šo drosmi viņa beigu beigās samaksāja ar savu dzīvību. Viņas slepkavība ir zaudējums miljoniem pakistāniešu, kas bija saistījuši ar viņu cerību par demokrātiju un labāku nākotni. Viņas nāve ir zaudējums arī Eiropai un pasaulei.

Satraucošas ziņas no Pakistānas diemžēl ir kļuvušas par pārāk parastu, gandrīz ikdienišķu lietu. Reta nedēļa paiet bez lielāka teroristu uzbrukuma, un spridzinātāji pašnāvnieki ir nogalinājuši aptuveni 700 pakistāniešu iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Es domāju, mēs varam gūt mācību no B. Bhutto nāves, un tā ir, ka Pakistānai ir nepieciešama darboties spējīga demokrātija, tiesiskums un spēcīga pilsoniska sabiedrība, lai pievērstos valsts augošajām problēmām.

Jūs atcerēsities to, ka 3. novembrī valstī tika ieviests ārkārtas stāvoklis. Tas, protams, ievērojami satricināja ticību demokrātiskajam procesam pirms parlamenta vēlēšanām. Ārkārtas stāvokli atcēla 15. decembrī, bet tikai pēc tam, kad bija noteikti jauni ierobežojumi saziņas līdzekļiem un vairums vecāko tiesnešu aizstāti. Daudz tiesnešu un advokātu atrodas apcietinājumā līdz šai dienai. Viņi jāatbrīvo nekavējoties.

Dusmu izvirdums pēc B. Bhutto slepkavības noveda pie pilsoņu nemieriem un visbeidzot – pie lēmuma par vēlēšanu pārcelšanu no 8. janvāra uz 18. februāri. Šīm vēlēšanām tagad būtu jānotiek, kā plānots, bez turpmākas kavēšanās. Es domāju, ka Pakistānai ir jāvirzās uz priekšu, un ceļš uz priekšu nozīmē demokrātisku un pārredzamu vēlēšanu organizēšanu, kas dos plašu un uzticamu tautas mandātu jaunajai valdībai kā federālajā, tā arī provinču līmenī. Mums kopīgi jānodod šis vēstījums prezidentam P. Musharraf, kad viņš nākamnedēļ viesosies Eiropā.

Daži spēles dalībnieki mēģina iegūt politisku kapitālu no B. Bhutto slepkavības. Neaizmirsīsim, ka galu galā tieši ekstrēmisti ir ieinteresēti destabilizēt Pakistānu un ir atbildīgi par šo nicināmo rīcību. Viņiem nedrīkst ļaut gūt panākumus. Ticama slepkavības izmeklēšana var palīdzēt nomierināt vētru, bet tikai tad, ja ikviens saglabā mieru. Piebildīšu, ka Skotlendjards veic teicamu darbu, mēģinot palīdzēt šajā ziņā.

Prezidents P. Musharraf, uzrunādams tautu 2. janvārī, runāja par nacionālās samierināšanas nepieciešamību. Es uzskatu, ka tā patiešām ir nepieciešama. Ir jāiesaista opozīcija pašreizējās situācijas risināšanā. Zīmīgi, ka visas galvenās opozīcijas partijas piedalīsies nākamajās vēlēšanās. Bet par nožēlu Pakistānā pastāv tradicionāla neticība vēlēšanu rezultātiem, kas varētu beigties ar turpmāku politisku polarizēšanos. Dabiski, nacionālās samierināšanas iespējas ievērojami uzlabosies, ja prezidents P. Musharaff un attiecīgās iestādes darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas notiek taisnīgi un pārredzami.

Tā kā šīs vēlēšanas ir tik svarīgas ne tikai Pakistānai, bet arī reģionam, es nolēmu nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju (VNM) ar mērķi dot ieguldījumu demokrātijai un stabilitātei valstī. Ja vēlēšanas patiešām būtu notikušas 8. janvārī, mēs būtu varējuši nosūtīt tikai ierobežotu novērošanas misiju. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas tagad ir dots līdz vēlēšanām, apspriežoties ar galveno novērotāju Michael Gahler, kas ir šī Parlamenta deputāts, es nolēmu papildināt šo misiju līdz pilnībā izveidotai vēlēšanu novērošanas misijai. Mēs visi ļoti labi apzināmies šīs misijas svarīgo nozīmi, kāda tai varētu būt nākamo nedēļu laikā.

Es joprojām esmu ļoti nobažījusies par apstākļiem, kādos šīs vēlēšanas notiek, un potenciālo iespēju tiem kļūt par cēloni kritiskam VNM ziņojumam, ja netiek sperti steidzami soļi šo bažu kliedēšanai. Svarīgākās problēmas, tostarp neuzticēšanās vēlēšanu administrācijai, procesa rezultātu nepārredzamība un efektīva sūdzību un pārsūdzību procesa, kuram ieinteresētās puses uzticas, trūkums – tas viss pastāv Pakistānā.

Valsts un vēlēšanu iestādes varētu spert konkrētus soļus, lai uzlabotu vēlēšanu nosacījumus. Es saprotu, ka gan ES misijas vadītāji Islamabadā, gan vēlēšanu novērošanas misija uz vietas jau ir ieskicējusi galvenos nepieciešamos uzlabojumus. Es uzskatu, ka mums jāvelta visas pūles, lai uzsvērtu šos punktus sarunās ar Pakistānas iestādēm, tai skaitā prezidentu, kad viņš drīzumā apmeklēs Briseli.

Man arī joprojām ir bažas par drošības situāciju Pakistānā, it īpaši sakarā ar Benazir Bhutto slepkavību, bet arī ar nesenajiem bumbu sprādzieniem Lahorā, Karači un, protams, Ziemeļrietumu teritorijas robežu provincē. Mēs mudinām Pakistānas iestādes darīt visu iespējamo, lai radītu drošāku vidi, kurā var notikt vēlēšanas, un mēs rūpīgi izvērtēsim drošības situāciju sakarā ar ES novērotāju izvietošanu.

Prezidents P. Musharraf ir nolicis malā savu uniformu, kā solīts. Es ceru, ka tas nesīs progresu pretī stiprākām pilsoniskām institūcijām un ilgtspējīgai demokrātijai Pakistānā. Bet ir arī svarīgi, ka Pakistāna turpina progresēt cīņā ar nabadzību. Komisija tāpēc ir ievērojami palielinājusi savu attīstības sadarbības finansējumu Pakistānai turpmākajos gados, tai skaitā izglītības laukā. Un es joprojām esmu uzticīga šai pieejai, ko es uzskatu arī par ieguldījumu cīņā ar ekstrēmismu.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pēc mūsu debatēm un decembrī pieņemtās rezolūcijas mēs Parlamentā atkal apspriežam situāciju Pakistānā. Kopš tā laika ir bijusi vesela virkne notikumu, kā Komisija un Padome mums atgādināja.

Vispirms tika atcelts ārkārtas stāvoklis, pēc tam sekoja dažādu juristu, miertiesnešu, tiesnešu, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atbrīvošana, lai gan, kā komisāre mums atgādināja, tā nebija pilnīga. Tai sekoja bijušās premjerministres B. Bhutto slepkavība, kas ievērojami palielināja nestabilitāti nopietnajā Pakistānas sabiedrības noslāņošanās procesā, un visbeidzot notika vēlēšanu pārcelšana uz tuvākajiem datumiem februārī. Protams, ir arī gaidāmā Pakistānas prezidenta vizīte un uzstāšanās pirmdien Parlamenta Ārlietu komitejā.

Priekšsēdētājas kundze, pirmais, ko es vēlētos izdarīt – savas politiskās grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā paust visstingrāko nosodījumu šim brutālajam teroristu uzbrukumam, kas patiesībā tikai vēlreiz apstiprina to, ko teica iepriekšējais ziņotājs A. Díaz de Mera – terorisms ir fenomens, kas vienādi skar mūs visus.

Priekšsēdētājas kundze, pirms noslēdzu uzstāšanos, es vēlētos iesniegt Komisijai un Padomei divus jautājumus.

Es novērtēju komisāres B. Ferrero-Waldner pūles sniegt pozitīvu atbildi uz Parlamenta prasību izveidot vēlēšanu novērošanas komisiju, ņemot vērā šo situāciju. Tomēr viņa pieminēja savas bažas par apstākļiem, kādos tiek rīkotas šīs vēlēšanas. Komisāre, vai jūs uzskatāt, ka, ņemot vērā vardarbības, baiļu un nestabilitātes līmeni, kāds pastāv šai valstī, kurai ir galvenā loma visas Vidusāzijas stabilitātē, jo, cita starpā, tā ir vienīgā musulmaņu valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, – vai jūs uzskatāt, ka šī procesa īstenošanai ir nodrošināti vislabākie priekšnoteikumi?

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, komisāre minēja jautājumu par ticamu izmeklēšanu. Ģimene – gan viņas atraitnis, gan dēls –, tāpat kā Pakistānas Tautas partija un pirms nāves pati B. Bhutto, sazinoties ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru, izteica vēlmi, lai šo izmeklēšanu vadītu Apvienoto Nāciju Organizācija. Vai Komisija un Padome piekrīt, ka vajadzīga neatkarīga izmeklēšana, kas beigu beigās ieviestu skaidrību attiecībā uz šo briesmīgo slepkavību?

  Robert Evans , PSE grupas vārdā - Priekšsēdētājas kundze, es kā Delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm priekšsēdētājs pievienojos Padomei un Komisijai Benazir Bhutto slepkavības nosodījumā. Šis Parlaments vienmēr ir nosodījis terorismu, lai kur tas notiktu, un mēs turpināsim cīnīties par politiķu tiesībām paust savus uzskatus un darboties drošībā.

Atgriežoties Pakistānā, Benazir Bhutto apzinājās risku, un, vienalga, vai jūs uzskatāt viņu par drosmīgu vai pārdrošu, jums ir jāatzīst viņas apņēmība kalpot savai partijai un savai valstij. Pieminot viņu un citus, kas miruši šo vēlēšanu laikā, es uzskatu, ka mūsu visu – eiropiešu un pakistāniešu, sākot ar prezidentu P. Musharraf un pārējiem, - pienākums ir darīt visu, ko spējam, lai atbalstītu Pakistānu.

Kā teica J. Lenarčič, izšķirošajai šeit jābūt pretterorisma cīņas turpināšanai. Mēs esam redzējuši, ka terorisms apdraud Pakistānu tāpat kā Eiropu vai ASV. Komisāre B. Ferrero-Waldner ir atgādinājusi mums, ka simtiem nevainīgu civiliedzīvotāju ir nogalināti apšaudēs un pašnāvnieku bumbu sprādzienos Pakistānā, tādēļ Eiropai ir jāturpina sniegt pilna apjoma atbalstu pretterorisma operācijām Pakistānā.

Daži kolēģi šeit, iespējams, ieteiktu mums atstāt Pakistānu mierā un mazāk iejaukties, bet es esmu stingri pārliecināts par pretējo. Mums kā 27 valstu stipram kopumam jāstrādā kopīgi, lai atbalstītu ekonomisko, sociālo un politisko attīstību Pakistānā. Un vēlreiz es piekrītu Padomei: visu joprojām apcietinājumā turēto politisko aizturēto atbrīvošana būs izšķirīga šajā procesā, tāpat kā brīvas, taisnīgas, pārredzamas un drošas vēlēšanas 2008. gada 18. februārī un droša un apmierinoša gatavošanās šim datumam.

Papildus komisāres teiktajam es uzskatu, ka vēlēšanas nozīmēs to, ka mums vajadzīgi 90 miljoni vēlētāju ar labi pieejamiem ziņu apskatiem par visām debašu pusēm. Tas nozīmē drošākas vides radīšanu saziņas dienestiem. Pakistāna ir kļuvusi par visbīstamāko Āzijas valsti saziņas dienestiem: vismaz seši žurnālisti tika nogalināti 2007. gadā, aptuveni 30  nopietni ievainoti, vairāk nekā 100 arestēti un neskaitāmi iebiedēti. Ir jāizbeidz cenzūra pār presi un radio, un televīziju, un ierobežojumi tam, ko tie var teikt un darīt bez militāro vai civiliestāžu iejaukšanās. GEO News televīzijas ziņu kanāla aizliegums ir jāatceļ, un valdības televīzijas kanālam PTV ir jābūt līdzsvarotākam savās ziņās un publikai sniegtajā informācijā.

Visam, kas saistās ar reālo balsošanu, balsu skaitīšanu un rezultātu paziņošanu, ir jābūt atklātam un skaidram ikvienam, bet jo īpaši Pakistānas vēlētājiem. Demokrātijas pazīme ir arī tas, vai amatpersonas spēj pieņemt sakāvi un vai politiska pāreja no vienas partijas valdības uz citu, ja tā notiek, var norisināties bez sarežģījumiem. Visi šie faktori būs izšķirīgi, lai noteiktu, vai vēlēšanas var uzskatīt par patiesu tautas gribas izpausmi, vai nevar un vai Pakistāna var sākt izkļūt no lielās ēnas, ko tai pārklāja slepkavas lode 2007. gada 27. decembrī, vai nevar.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Padomes priekšsēdētāja kungs! Arī es, protams, vēlētos vispirms pateikt, ka dziļi skumstu par Benazir Bhutto traģisko bojāeju. Benazir Bhutto bija ieguvusi Starptautisko Liberālo Brīvības balvu, ko mēs viņai pasniedzām, kad viņa pirmo reizi bija premjerministre.

Protams, viņa ir – bija – tikai cilvēks, un tāpēc nebija nevainojama. Vēlāk bija laiks, kad mēs šaubījāmies, vai tiešām esam darījuši pareizi. Tolaik es šo jautājumu uzdevu Asma Jahangir, Pakistānas cilvēktiesību aktīvistei, kurai tagad ANO ģenerālsekretāra vārdā uzticēta īpaša misija. Viņa man atbildēja, ka mēs pilnīgi noteikti esam izdarījuši pareizi, jo Benazir Bhutto Pakistānai ir īsts paraugs vairākos aspektos, it īpaši attiecībā uz sieviešu lomu Pakistānas sabiedrībā.

Ir skaidri zināms, ka Benazir Bhutto vardarbīgi nogalināja teroristi, taču joprojām nav skaidrs, kas bija viņu atbalstītāji. Es nedomāju, ka Pakistānā ir iespējams izlīgums, kamēr šis jautājums nav atrisināts ar objektīvas izmeklēšanas palīdzību. Nezinu, vai tas nozīmē, ka būtu jāpiekrīt ģimenes prasībai pēc ANO izmeklēšanas, bet jebkurā gadījumā ir vajadzīga objektivitātes garantija, jo prezidents P. Musharraf nav izrādījis īpašu cieņu pret tiesu iestādēm, pat tām, kas ir augstākās valstī.

Es vēlētos arī pateikt, ka esmu saņēmusi vairākus ziņojumus no Pakistānas par tūkstošiem PPP aktīvistu neseno sapulcināšanu, arestēšanu un apsūdzēšanu. Arī tas ir jāpārtrauc, ja mēs vēlamies, lai vēlēšanas notiek pienācīgos apstākļos.

  Jean Lambert , Verts/ALE grupas vārdā - Priekšsēdētājas kundze, es labprāt pievienotu savu balsi tam, ko teica mani kolēģi, pateikdamies gan Padomei, gan it īpaši Komisijai par praktiskajiem soļiem, kas ir paredzēti, lai palīdzētu atbalstīt vēlēšanu administrēšanas procesu un lai mēģinātu uzlabot šo vēlēšanu kvalitāti un, cerams, arī iznākumu, ja tās notiks.

Mēs arī atzinīgi vērtējam apņemšanos turpināt attīstības finansējumu, tostarp izglītībā, jo šajā Parlamentā ir daudzi tādi kā mēs, kas ticam, ka ieguldījums tajā būs vismaz tikpat ietekmīgs, ja ne ietekmīgāks, kā ieguldījums ieročos, kas, šķiet, ir bijis vairāku ārēju struktūru prioritāte, atbalstot Pakistānu dažu pēdējo gadu laikā. Mēs ceram, ka starptautiskā sabiedrība kopumā atbalstīs Eiropas Savienības centienus šajā virzienā.

Tāpat kā šeit citi arī mēs gribam izteikt savu līdzjūtību Benazir Bhutto ģimenei, bet arī visu bojāgājušo ģimenēm Pakistānā, kas tika nogalināti necilvēcīgos uzbrukumos, kā arī militārās akcijās. Mēs piekrītam, ka mums patiešām ir vajadzīga stabilitāte gan Pakistānas tautai, gan arī - ņemot vērā, ka tā ir atomieroču valsts – starptautiskajai sabiedrībai.

Bet, kā to jau ir teikuši citi, es nedomāju, ka pietiek ar to, ka mēģina palielināt tautas uzticēšanos vēlēšanu sistēmai un tās iznākumam. Tiesa ir vēl viena svarīga demokrātiska institūcija. Tai jādarbojas un jābūt neatkarīgai. Cilvēkiem ir jājūt, ka viņi saņems taisnīgu tiesu, ka viņi pieredzēs to, ka tiek izbeigta aizturēšana bez apsūdzības un likvidēti slepenie cietumi, un valdībai, lai kāda nāktu pie varas pēc vēlēšanām, būs apņēmība turpināt izmeklēšanu par cilvēku pazušanu, kas arī ir notikusi šajā valstī.

Mēs piekrītam arī, ka preses brīvība ir svarīga, bet mēs arī prasītu, lai dažas no mūsu dalībvalstīm beidz apsvērt bēgļu izdošanu Pakistānai, pirms mēs varam būt droši, ka tur ir taisnīga un savā darbībā neatkarīga tiesa.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Benazir Bhutto slepkavība ir traģēdija Pakistānai un parāda, cik dziļas ir šīs valsts problēmas. Mēs runājam par valsti, kurā ir 165 miljoni iedzīvotāju, kuras rīcībā ir kodolieroči un kura piedalās cīņā pret tādām teroristiskām organizācijām kā Al Qaeda un Taliban. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Pakistānā pēc iespējas drīzāk tiktu sasniegta politiskā stabilitāte un lai šobrīd šai jomā prezidentam P. Musharraf būtu galvenā loma.

Tomēr mēs nedrīkstam pievērt acis uz daudzajiem būtiskajiem P. Musharraf politikas trūkumiem. Piemēram, viņa valdības attieksme pret terorisma problēmu ir bijusi pārlieku pavirša. Plašos Afganistānas pierobežas apgabalos, piemēram, netraucēti valda Taliban un Al Qaeda, un šajā jautājumā tiek darīts pārlieku maz. Arī P. Musharraf, 3. novembrī pasludinot ārkārtas stāvokli, ir demonstrējis visai paviršu attieksmi pret demokrātiju.

Turklāt bažas rada tas, ka jau pēc pirmā pret Benazir Bhutto vērstā uzbrukuma 18. oktobrī vairākkārt ir norādīts viņa virzienā. Tas pats notika pēc viņas slepkavības. Pēc iespējas drīzāk ir jānoskaidro viņa iespējamā loma šajā lietā, citādi izgaisīs sabiedrības uzticība valdībai, un tas tikai iedrošinās islāma ekstrēmistus.

  Charles Tannock (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, žurnāls The Economist nesen apgalvoja, ka Pakistāna ir visbīstamākā atomieroču valsts pasaulē. Par nožēlu man liekas, ka prezidenta P. Musharraf apņēmība pilnībā izskaust islāma teroru vienmēr ir bijusi labākajā gadījumā remdena un ka viņa kontrole pār ISI jeb izlūkošanas dienestiem, kas, iespējams, ir cieši saistīti ar islāmistiem, arī ir niecīga. Pieskaitiet tam eksplozīvos jautājumus par Kašmiru, Baluči separātismu, Alkaīda un talibanu darbību ziemeļrietumu robežu teritorijās un cilšu teritorijās, kas rada kaitējumu NATO spēkiem Afganistānā, un jums ir valsts, kas atrodas uz sprādzienbīstamas robežas.

Ja Benazir Bhutto atgriešanās Pakistānā deva valstij cerības staru, tad viņas nožēlojamā noslepkavošana, kuras vaininieki ir jānoskaidro un jāsoda, ir atsviedusi valsti atpakaļ uz katastrofas sliekšņa. Atgriešanās pie demokrātijas ir tikpat grūta kā vienmēr. Eiropas Savienībā un ASV pieņem, ka P. Musharraf ar visām viņa autokrātiskajām tendencēm pārstāv drošāko likmi karā ar terorismu.

Demokrātijas pieredze Pakistānā iepriekšējo 60 gadu laikā ir bijusi nemierīga. Varbūt, ka ir laiks tagad atteikties no cerības, ka rietumu stila daudzpartiju demokrātija var veiksmīgi iesakņoties Pakistānā, kurā vienmēr ir valdījusi neliela elite. Tā ir tuvāk feodālai monarhijai, kur varu iegūst mantojumā, šo faktu uzsvēra Benazir Bhutto 19 gadus vecā dēla tūlītējā iecelšana Pakistānas Tautas partijas vadībā, kurai bez šaubām būs labi panākumi nākamajās 18. februāra vēlēšanās.

Šķietamā izvēle Rietumiem starp Pakistānu un Indiju arī ir mānīgs iedalījums. Tās ir aukstā kara atliekas. Indija kā stratēģisks sabiedrotais ir vislielākā cerība uz progresu, uzplaukumu, mieru un stabilitāti Dienvidāzijā. Indijas vērtības ir ES vērtības – laicīga demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums. Sāksim atbalstīt tos, kam ir tādas pašas vērtības kā mums, pirms mēģinām pārliecināt tos, kuriem tādu nav.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi! Eiropas Parlamenta Dienvidāzijas delegācija jau novembrī brīdināja Pakistānas valdību par Benazir Bhutto drošības pasākumu trūkumiem. Diemžēl mūsu bailes par teroristu uzbrukumu izrādījās pamatotas. Benazir Bhutto arī turpmāk paliks gan Pakistānas tautas, gan starptautiskās sabiedrības varone. Viņas neiekļaušana kandidātu skaitā liek apšaubīt gaidāmo vēlēšanu leģitimitāti.

Krīze Pakistānā ir arī iespēja vadīt valsti demokrātijas virzienā. Pakistānas tauta nav ievēlējusi ģenerāli P. Musharraf par prezidentu. Tomēr tagad viņam ir iespēja izvēlēties – ieiet vēsturē kā militāram diktatoram vai kā demokrātiskam prezidentam.

Kā valstsvīram P. Musharraf noteikti jāsaprot, ka vēlēšanās ir jāuzvar demokrātijai, pat ja viņam pašam jāzaudē vara. Nākamnedēļ Briselē starptautiskās komitejas sanāksmē mēs to gribēsim pajautāt pašam P. Musharraf.

Mums Eiropas Savienībā ir neatlaidīgi jāturpina dialogs ar Pakistānu. Tieši tāpēc, kā pareizi atzīmēja komitejas pārstāvis, mums uz 18. februāra vēlēšanām jāsūta pašiem savi novērotāji. Notikumi Pakistānā nedrīkst būt tikai ASV joma.

Pārskatāma, starptautiska B. Bhutto slepkavības izmeklēšana, pilnīga preses brīvības atjaunošana, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas ir jautājumi, kas ir būtiski arī Eiropas Savienībai. Savus mērķus mēs nesasniegsim, ja būsim tikai skatītāji. Attiecībās ar Pakistānu mums nav citas izvēles kā vien īstenot aktīvu politiku.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE) - Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā atbalstu kolēģu sniegtos paziņojumus, bet es gribu pateikt kaut ko vairāk par cilvēku, nevis situāciju. Somu valodā ir teiciens, ka karš nav atkarīgs no viena cilvēka. Tā tas varētu būt, bet karš starp demokrātiju un ekstrēmismu varētu būt ļoti atkarīgs no vienas sievietes.

Es domāju par kādreizējo un tagad noslepkavoto Pakistānas premjerministri Benazir Bhutto. Man bija prieks viņu satikt un strādāt ar viņu, un es biju dziļi pārsteigta par to, cik viņa bija sirsnīga, inteliģenta un drosmīga. Es lepojos, ka varu teikt, ka viņa bija man draudzene un politiskā sabiedrotā. Tagad tik daudz tiek teikts un rakstīts par viņu, ka varētu jautāt, ko vēl var pateikt. Es domāju, ka varu pastāstīt kaut ko, kas jums varbūt nav zināms. Viņas pēdējais lielais projekts demokrātijas, cilvēktiesību un sieviešu tiesību labā bija organizācijas izveide, kuru sauc Musulmaņu sievietes par demokrātiju un cilvēktiesībām. Kopā ar citām drosmīgām sievietēm, tādām kā Asma Jehangir no Pakistānas un Dr. Shrin Ebadi no Irānas, viņa radīja organizāciju, lai iedrošinātu musulmaņu sievietes visā pasaulē iestāties par savām tiesībām, ko Korāns dod sievietēm, kā teica Benazir Bhutto, bet kas gadsimtiem ilgi ir bijušas liegtas.

Pasaules vadošās musulmaņu sievietes - demokrātijas aktīvistes – viņu ievēlēja 2007. gada maijā par šīs jaunās organizācijas pirmo priekšsēdētāju. Benazir Bhutto gribēja, lai šī organizācija sniedz mierinājumu musulmanietēm, lai dod viņām juridisku padomu un praktisku palīdzību un, galvenais, palīdz izveidot musulmaņu sieviešu tīklu visā pasaulē, lai veidotu mierīgu pasauli, kurā dažādas reliģijas var sadzīvot mierā un savstarpējā cieņā. Viņa sacīja: „Es gribu uzcelt tādu Pakistānu, kurā ebrejs var iet uz sinagogu, kristīgais – uz baznīcu un musulmanis – uz mošeju, visi bez bailēm.” Viņas sapnis bija, ka jaunā organizācija varētu palīdzēt šim sapnim īstenoties visā pasaulē, gan Rietumu, gan musulmaņu pasaulē. Es domāju, ka vislabākais veids, kā godāt šīs drosmīgās demokrātijas māsas piemiņu, ir atbalstīt organizāciju, ko viņa radīja kā cerības zīmi, pat tad, kad viņas vairs nav.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdātāja kungs! Benzir Bhutto esot teikusi savam dēlam: demokrātijas īstenošana Pakistānā ir mūsu atriebība par militāro kārtību. Dāmas un kungi! Mums ir jāpanāk, ka Benazir Bhutto mantojums nav tikai mandāts viņas dēlam, bet gan mums visiem un starptautiskajai sabiedrībai, lai varētu Pakistānā nodrošināt demokrātiskus apstākļus, un mums šajā lietā ir jāpalīdz.

Kā daudzi runātāji jau teica, situācija tur nav laba. Veids, kādā notika uzbrukums Benazir Bhutto, ir patiesi satraucošs. Es arī vēlētos lūgt, lai mēs nodrošinātu starptautisku šīs slepkavības izmeklēšanu. Skotlendjards šajā lietā, iespējams, jau ir uzsācis kādus sagatavošanās darbus, bet, manuprāt, būtu labi, ja šī izmeklēšana notiktu pēc ANO rīkojuma.

Komisāre un Padomes priekšsēdētāj! Jūs teicāt, ka stabilitāte Pakistānā atbilst mūsu interesēm. Tas ir ļoti labi, bet mēs nodarbojamies tikai ar teroristu minoritāti. Būdami Pakistānā, jūs dzirdēsiet, ka militārā sistēma rada nestabilitāti un ka prezidents P. Musharraf ievērojami veicina situācijas pasliktināšanos.

Pagājušajā gadā viņš bija šeit, Parlamentā. Mēs viņam darījām zināmus visus savus galvenos iebildumus. Nekas nav uzlabojies, un daudz kas ir pasliktinājies, tāpēc es tiešām nesaprotu, kā tas nākas, ka nākamajā nedēļā viņš atkal var ierasties šai Parlamentā. Pakistānas pilsoniskā sabiedrība šeit saskata slēptu līdzdalību, jo, kad rodas vajadzība, Rietumiem pieņemama ir gan militārā sistēma, gan pats P. Musharraf. Uzskatu, ka nākamajā nedēļā mums šeit ir jāievieš pilnīga skaidrība.

  Giulietto Chiesa (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pakistānā šobrīd patiešām ir ārkārtīgi bīstama situācija; šeit atrodas centrālais mezgla punkts, kurā satek visi terorisma pavedieni. Tajā pašā laikā šī valsts ir arī galvenais Rietumu sabiedrotais cīņā pret terorismu. No šīm pretrunām nav iespējams izvairīties, un arī Afganistānas karu izbeigt nebūs iespējams, neatrisinot šīs pretrunas.

Ar pašreizējo Eiropas politiku neko daudz nevar atrisināt, ja vien šo politiku neizmanto kā atbalstu ASV politikai. Mēs varam pieprasīt un mums ir jāpieprasa prezidentam P. Musharraf atjaunot konstitūciju un sarīkot pienācīgas vēlēšanas. Savādās, traģiskās Benazir Bhutto slepkavības vēstījums tomēr ir tāds, ka mēs esam par vāju, jo terorisms Pakistānā slēpjas aiz valsts struktūrām un īstenībā veidojas slepenajos dienestos, kas – neaizmirsīsim to – radīja Taliban un līdz pat šai dienai to dažādi atbalsta.

Tomēr tagad mums jāpieprasa prezidentam P. Musharraf veikt tīrīšanu, un mums jāprasa Amerikas Savienotajām Valstīm paskaidrot savas ciešās attiecības ar šiem slepenajiem dienestiem, jo, ja Osama bin Laden joprojām ir dzīvs, tas varētu būt šo dienestu nopelns, – ja vien viņš jau nav nogalināts. Turklāt es gribētu jums atgādināt, ka par to Benazir Bhutto runāja 2007. gada 2. novembrī intervijā Al Jazeera un nosauca vārdā arī O. bin Laden slepkavu Omar Sheikh, ko prezidents P. Musharraf savā jaunākajā grāmatā apraksta kā britu MI6 bijušo aģentu.

Ņemot to visu vērā, es uzskatu, ka prasība pēc starptautiskas komisijas Benazir Bhutto nāves apstākļu izpētei no Eiropas puses būtu pareizs lēmums.

  Neena Gill (PSE) - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu izteikt līdzjūtību Benazir Bhutto ģimenei un draugiem. Viņas zaudējums ir zaudējums ne tikai Pakistānai, bet visai pasaulei.

Esmu ļoti lepna, ka pazinu viņu personiski. Viņa ielūdza mani pievienoties viņai, kad viņa atgriezās Pakistānā, un ļoti sāpīgs bija brīdis, kad es saņēmu viņas Jaungada apsveikumus vairākas dienas pēc tam, kad viņa bija noslepkavota.

Es atceros Benazir kā ļoti spēcīgu, harizmātisku sievieti, kas 35 gadu vecumā kā pirmā ievēlētā sieviete par musulmaņu valsts vadītāju apliecināja savas tiesības vadīt. Es domāju, ka viņu atcerēsies kā vienu no dižajām mūsu gadsimta personībām - vadītāju, kas iedvesmoja kā sievietes, tā vīriešus ne tikai Dienvidāzijā vien un, galvenais, pārstāvēja cerību uz labāku nākotni Pakistānai.

Benazir nāve ir izsaukusi apvērsumu viņas valstī, un es domāju, ka vienīgais ceļš uz stabilitāti būs, ja jautājumi, kurus uzdod par viņas noslepkavošanu, tiks atbildēti. Daudzi cilvēki, ne tikai Pakistānā, bet arī tie, kurus es pārstāvu Rietummidlendā, grib zināt, kas ir īstie vainīgie. Tāpēc es prasu, lai Padome stingri atbalsta aicinājumus Apvienotajām Nācijām veikt starptautisku slepkavības izmeklēšanu, un es prasu, lai Padome un Komisija informē Parlamentu par savu nostāju šajā lietā.

Benazir Bhutto cīnījās par demokrātisku Pakistānu un mierīgu pāreju uz civilu valdību. Viņas cīņa maksāja viņai dzīvību. Lai viņas nāve nav veltīga. Mums jāturpina šī lieta, un es atzinīgi vērtēju to, ka komisāre sūta spēcīgu vēlēšanu novērošanas misiju. Tomēr, ja šī novērošanas misija grib gūt uzticamību, tai jānorāda tagad Pakistānas iestādēm uz kritērijiem, kurus vēlēšanu novērošanas misija izmantos, lai spriestu, vai nākamās vēlēšanas ir brīvas un taisnīgas, un tajos ietilpst daudzu partiju piedalīšanās vēlēšanu noteikumu un procedūru pārskatīšanā un objektīva vēlēšanu un vēlēšanu rezultātu pārbaudes sistēma, kas ir pilnīgi pārredzama. Bet galvenokārt es vēlētos uzsvērt vajadzību atcelt visus ierobežojumus presei un politisku demonstrāciju un kampaņu organizēšanas brīvībai, kam pēdējo nedēļu laikā ir tikusi izrādīta pretestība.

  Nickolay Mladenov (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, Benazir Bhutto traģiskā nāve ir atstājusi mums mantojumu, un tas ir svarīgs mantojums: ticēt tam, kam viņa ticēja, proti, Pakistānas tautas spēkam pārvaldīt valsti demokrātiski.

Nesen notikušā aptaujā pagājušā gada novembrī 70 % cilvēku Pakistānā apstiprināja, ka viņi vēlas visu ierobežojumu atcelšanu politiskām demonstrācijām; ka viņi ir pret politisku pasākumu aizliegšanu un nepiekrīt Augstākās tiesas tieneša apcietināšanai.

Tas ir pakistāniešu klusais vairākums, kas grib dzīvot mierā un demokrātijā, un, ja mēs meklējam stabilitāti tik nepastāvīgā valstī, mēs to varam atrast tikai politiskas samierināšanas procesā un demokrātijā.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas prasību sūtīt novērošanas misiju uz šīm vēlēšanām, bet man ir divi jautājumi komisārei: viens ir tāds, ka mēs esam dzirdējuši dažādus ziņojumus par iznīcinātiem vēlēšanu sarakstiem visur valstī, un kā vēlēšanas var notikt šādā vidē?

Otrkārt, prezidents P. Musharraf ir arī aizliedzis neatkarīgas vēlētāju aptaujas pēc balsošanas šajās vēlēšanās. Es uzstājīgi prasu Komisijai ļoti nopietni pieprasīt Pakistānas iestādēm atļauju neatkarīgam apliecinājumam par šo vēlēšanu rezultātiem.

  Richard Howitt (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, slepkavu mērķis nebija vienkārši Benazir Bhutto, bet visi, kas ir uzticīgi demokrātijas principam. Mums jāatbalsta mērenais vairākums Pakistānā, kas mēģina ievērot demokrātiju, un C. Tannock kļūdās, sacīdams, ka Pakistānā visi noraida Eiropas vērtības, kā 800 000 pakistāniešu izcelsmes britu varētu to viņam pastāstīt.

Es atzinīgi vērtēju komisāres B. Ferrero-Waldner lēmumu pastiprināt ES vēlēšanu novērošanas misiju un atzīstu, ka mums ir liela nozīme uzticēšanās vairošanā vēlēšanu procesam. Ar viņas un šīsdienas debašu starpniecību es aicinu Pakistānu atcelt visus ierobežojumus politiskām kampaņām, atbrīvot atlikušos politiski aizturētos, publicēt jau iepriekš visu vēlēšanu iecirkņu adreses un nodrošināt, ka visi rezultāti tiek nekavējoties publiskoti.

Mums atzinīgi jāvērtē ārkārtas stāvokļa atcelšana, prezidenta P. Musharraf atkāpšanās no armijas virspavēlnieka amata un aicinājums manai valstij – Apvienotajai Karalistei - sniegt atbalstu B. Bhutto nāves izmeklēšanā. Karojoši teroristi ir drauds ne tikai Pakistānā: viņi ir drauds mums visiem.

  Sajjad Karim (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, 14. novembrī šajā Parlamentā es apgalvoju, ka lielākais drauds, ar ko Pakistāna saskaras iekšēji, ir terorisma drauds. Benazir Bhutto šausmīgā slepkavība ir pierādījums tam, ja tāds bija vajadzīgs.

Ekstrēmistiem veicās tajā dienā, bet viņiem nedrīkst ļaut uzvarēt cīņā. Mēs tajā dienā aicinājām prezidentu P. Musharraf pārtraukt ārkārtas stāvokli, atjaunot konstitūciju, atjaunot Augstāko tiesu un virzīties pretī brīvām un taisnīgām vēlēšanām.

Viņš to visu ir izdarījis, pat ja arī ne visu gluži pilnīgi, un viņš ir arī atkāpies no sava armijas posteņa. Mums jāaicina Pakistānas politiķi apvienoties un dot ieguldījumu šajā procesā. Pakistānai priekšā stāv nemierīgi laiki, un mums jābūt kopā ar to.

Tikai vēl viens punkts. Man ir patiesas bažas attiecībā uz to, kā tas, kas īstenībā notiek šajā Parlamentā, tiek sagrozīts dažu Pakistānas saziņas līdzekļu reportāžās, it īpaši ziņu kanālā GEO. Šis Parlaments vienmēr ir iestājies par brīviem un godīgiem saziņas līdzekļiem. Mēs pie tā paliekam un prasām viņiem: lūdzu, neizmantojiet ļaunprātīgi brīvības, kas mums ir dārgas.

  Véronique De Keyser (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ļoti labi saprotu daudzu bažas, t. sk. Jūsu un Bernard Kouchner, saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšanu uz Pakistānu.

Patiesībā tas ir vienīgais veids, kas mums atlicis, lai varētu izdarīt spiedienu uz Musharraf kungu, tomēr mums jāapzinās, ka šī novērošanas misija tiktu īstenota ļoti īpašos apstākļos.

Parasti mēs veicam novēršanu pirms vēlēšanām, vēlēšanu laikā un pēc tām. Ņemot vērā, kas ir noticis pirms, mēs jau zinām, cik daudzās lietās īstenota krāpšana. Benazir Bhutto kopā ar Latif Khosa kungu uzrakstīja atskaiti 160 lpp. garumā par iespējamām krāpšanām šo vēlēšanu ietvaros, daļēji – izmantojot datorus. Tā bija atskaite, ko viņa gatavojās iesniegt diviem ASV kongresmeņiem tās dienas vakarā, kad viņa nomira.

Vai vēlēšanu novērošanas misiju ietvaros mums šobrīd ir iespējams pārbaudīt datorizētu krāpšanos vēlēšanās? Ja ne, tad tādā gadījumā mēs varētu nolemt, ka, kaut arī “pirms” bija vairāk kā apšaubāmi, vēlēšanas ir “noritējušas” pareizi, pat ja ir bijusi krāpšana. Pamatojoties uz iepriekš minēto, es lūdzu veidot ļoti īpašu novērošanas misiju un nedeklarēt, ka šīs vēlēšanas ir demokrātiskas, ja nevaram to pārbaudīt.

  Sorin Frunzăverde (PPE-DE). – (RO) Benazir Bhutto atkārtoja sava ģimenes traģisko likteni, kas aizsākās ar viņas tēvu, Zulfikar Ali Bhutto. Bhutto kundzes slepkavība tika īstenota ar mērķi pārtraukt Pakistānas demokratizāciju un mazinātu šī valsts stabilitāti, kura - ko mēs nedrīkstam aizmirst - ir mūsu galvenā sabiedrotā terorisma apkarošanā Afganistānā. Atļaujiet man atgādināt, ka Afganistānā šobrīd atrodas civili un militāri pārstāvji no 25 ES dalībvalstīm. Pakistāniešu armija ir iesaistīta nozīmīgās operācijās, kuru mērķis ir sasniegt militāru līdzsvaru pie afgāņu robežas, īpaši Zabolas un Helmandas provincē, kur mūs pārstāv Lielbritānijas, Lietuvas un Rumānijas karaspēki.

Šajā sakarā ir ļoti būtiski pārrunāt jautājumu par to, kurš ir atbildīgs par Bhutto kundzes slepkavību, ir būtiski pārrunāt demokratizācijas procesu un tā turpināšanu, bet tikpat būtiski ir pārrunāt jautājumus par militārā līdzsvara sasniegšanu pie afgāņu robežas un to, kas varētu kalpot par garantiju šādam līdzsvaram, jo, priekšsēdētāja kungs, jo jebkura kļūda Afganistānā, ko izraisījusi nestabilitāte Pakistānā, būs kaunpilns fakts brīvajai, demokrātiskajai pasaulei, ko pārstāvam.

  Charles Tannock (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, darba kārtībā es vēlētos atbildēt R. Howitt saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru, jo viņa teiktais nebija pareizs. Es runāju par Indijas valsti un Pakistānas valsti un abu zemju valdībām – nevis šo zemju tautām vai cilvēkiem, kas cēlušies šajās zemēs un dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs. Es runāju par politiku, nevis cilvēkiem, tāpēc es vēlētos, lai R. Howitt atsauc savus komentārus.

  Priekšsēdētājs − Es varu dot jums trīsdesmit sekundes, lai pabeigtu runu.

  Charles Tannock (PPE-DE) - Ļoti laipni, bet es domāju, ka esmu jau visu pateicis. Es savā runā nevis vienkārši to apgalvoju, bet es atsaucos uz to, ka Indijā ir laicīga demokrātija, kas ievēro cilvēktiesības, neslēdz saziņas līdzekļus, nevajā kristīgos vai Ahmadi musulmaņus un ļauj cilvēkiem paust savus uzskatus un praktizēt savu reliģiju. Diemžēl Pakistānā aptuveni pēdējo 50 gadu laikā ir bijuši trauksmes pilni militāras diktatūras un reliģisko, kā arī etnisko minoritāšu apspiešanas periodi. Tam ir sakars ar valsti un valdībām, nevis tautām šajās valstīs. Tāpat arī es nekādā ziņā nešaubos, ka pakistāniešu un indiešu izcelsmes cilvēki Londonā, kuru es pārstāvu, piekrīt ES vērtībām.

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es izteikšos īsi. Ir daži jautājumi saistībā ar izmeklēšanu, vairāki aicinājumi veikt neatkarīgu vai starptautisku izmeklēšanu un daži jautājumi Padomei attiecībā uz tās viedokli. Es vēlētos uzsvērt, ka Padome neizskata šos jautājumus, tādēļ mēs nevaram runāt par Padomes nostāju. Lai vai kā, es varu paust prezidentūra stingru pārliecību, ka izmeklēšana tiks veikta atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šajā sakarā mēs esam priecīgi, ka vismaz viena dalībvalsts, Apvienotā Karaliste, jau sadarbojas, nodrošinot atbilstošas ekspertīzes Pakistānas kompetentajām iestādēm.

Saistībā ar vēlēšanām es vēlētos atgādināt par paziņojumu, ko prezidentūra publicēja šī gada 3. janvārī, kurā īpaši tika uzsvērts, ka ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai sasniegtu, stiprinātu un turpinātu demokratizēšanas procesu un demokrātiju, un demokrātiskos procesus Pakistānā.

Šajā sakarā Es vēlos atkal izteikt atbalstu Eiropas Komisijas lēmumam pastiprināt vēlēšanu novērošanas misiju Pakistānā, un vēlos atkārtot mūsu lūgumu Pakistānas iestādēm izmantot līdz vēlēšanām atlikušo laiku, lai uzlabotu vēlēšanu situāciju un to īstenošanu.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt ar dažām vispārīgām piezīmēm pēc šīm ļoti interesantajām debatēm.

Es zinu, ka daži vienmēr apgalvos, ka stabilitāte un demokrātija ir nesavienojamas Pakistānā. Ļaujiet man teikt, ka, manuprāt, bez atgriešanās pie demokrātiskas pārvaldes un pilnībā atbildīgu civilo institūciju konsolidēšanas nevar būt ilgstoša stabilitāte valstī, un ekstrēmisti būs galvenie labuma ieguvēji. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, ka mēs tur esam, ka mēs pavadām šo valsti uz lielāku progresu. Un lai arī bija šī šausmīgi traģiskā Benazir Bhutto un daudzu citu upuru nāve, es joprojām ticu, ka Pakistānai ir iespējams īsts progress pretī stabilitātei un ietverošākam demokrātijas veidam, ievēlot jaunu valdību, kurai ir plašāka leģitimitāte.

Lai tas notiktu, vēlēšanām būs jābūt demokrātiskām un pārredzamām. Šis ir izšķirīgs laiks Pakistānai, kad prezidentam P. Musharraf ir jāparāda savai valstij un pasaulei, ka viņš ir apņēmības pilns nodrošināt, ka šīs vēlēšanas notiek demokrātiski un pārredzami atbilstīgi starptautiskiem standartiem.

Kādi ir vislabākie nosacījumi vēlēšanu noturēšanai? Bez politiskiem un drošības nosacījumiem, kā es esmu jau norādījusi savās ievada piezīmēs, ir jābūt šādiem galvenajiem elementiem pienācīgai vēlēšanu videi:

pirmkārt, vēlēšanu vadībai jādarbojas pārredzamā un konsultatīvā veidā, lai veicinātu uzticēšanos balsotāju vidū; otrkārt, visu vēlēšanu iecirkņu rezultāti un rezultātu apkopošana visos līmeņos tiek publiskota; treškārt, balsu skaitīšanas un tabulu veidošanas procesam ir jābūt pilnīgi atklātam pārbaudei; ceturtkārt, saziņas līdzekļu brīvība un, piektkārt, neatkarīga struktūra sūdzību un pārsūdzību procedūrai.

Attiecībā uz vēlēšanas iecirkņu publicēšanu, ir labi zināms, ka būs tie paši vēlēšanu iecirkņi kā iepriekšējās vēlēšanās. Tādējādi tas ir skaidrs.

Attiecībā uz jautājumu par to, ka daži vēlēšanu saraksti ir tikuši iznīcināti, mēs zinām, ka bija daži atsevišķi gadījumi, bet, par laimi, tie visi bija saglabāti Vēlēšanu komisijas kompaktdiskos, un iznīcinātie saraksti tiks atjaunoti. Tāpēc tie būs pieejami.

Attiecībā uz neatkarīgām vēlētāju aptaujām pēc balsošanas, tas nav vēlēšanām būtisks jautājums. Tomēr to arvien vairāk praktizē daudzās valstīs, tādēļ tām jānotiek arī tur.

Tās ir dažas sīkākas lietas:

Ļaujiet man pievērsties izmeklēšanai. Kā es minēju savās sākuma piezīmēs, valstī notiks izmeklēšana, kurai palīdzēs Skotlendjards. Mums jāpagaida šīs izmeklēšanas rezultāts, un mums arī jātic, ka ar savu pieredzi Skotlendjards spēs palīdzēt Pakistānas iestādēm. Protams, būs nepieciešams dot viņiem pilnīgu piekļuvi un atbalstīt viņus šajā darbā.

Pēc vēlēšanām, tad varētu būt nozīme starptautiskai izcilu personu grupai, bet vispirms mums jāredz, ko parādīs izmeklēšana. Es domāju, ka tagad vēl ir pāragri pieņemt lēmumu. Ir bijusi tikai īsa diskusija Padomes darba grupā, kas nebija izšķiroša.

Tagad, kad esmu šo pateikusi, ļaujiet man teikt, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt Pakistānai tās cīņā pret terorismu, un visas pārējās prasības, kas tika minētas šajās debatēs, piemēram, aizturēto atbrīvošana, būs izšķirošas.

Es arī skaidri apliecināju, ka tādai valstij kā Pakistāna ir svarīgi, ka vairāk uzmanības pievērš izglītībai. Mēs to esam darījuši kādu laiku, un tas prasa laiku – mums tur ir ilgstoši jāpieliek pūles. Bet ja mēs gribam demokrātiju, tas ir kaut kas tāds, ko mēs tiešām varam mainīt, un tāpēc es vēlētos saglabāt savus sadarbības projektus, it īpaši vissmagākajās teritorijās, t.i., Ziemeļrietumu robežu provincē, Balučistānā, Vaziristānā un tā tālāk.

Es vēlreiz vēlētos teikt, ka ar jūsu kolēģi galveno vēlēšanu novērotāju M. Gahler, manuprāt, mēs esam ieguvuši cilvēku, kas ir jau pierādījis tajās ļoti smagajās dienās Pakistānā, cik atbildīgi viņš uzņemas šīs lietas ar 52 ilgtermiņa novērotājiem un 11 cilvēku lielu komandu, kas pārbauda visus konkrētos vēlēšanu novērošanas misijas jautājumus. Tas būs ļoti īpašs uzdevums, un būs laba iespēja jums pašiem pastāstīt prezidentam P. Musharraf, ko jūs domājat. Tāpēc ir labi, ka jūs tiekaties ar viņu Ārlietu komitejā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu jautāt, kā pieklājīga sieviete var pievērst sev uzmanību atbilstoši nepieteiktas uzstāšanās metodei, ja viņa sēž Parlamenta pašā galā? Es vēlos zināt, vai esmu iekļauta sarakstā, vai arī kā sievietēm būtu jārīkojas šajā gadījumā.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, darba kārtībā es, iespējams, biju pirmais, kas šopēcpusdien pieteicās nepieteiktas uzstāšanās procedūrā. Nezinu, kāpēc jūs liedzāt man iespēju runāt. Taisnība, jūs devāt papildu iespēju vienam no maniem kolēģiem, kas jau bija runājis debatēs. Tad jūs viņam devāt vairāk laika!

Man nav nekas iebilstams pret to, ko viņš teica. Runa ir tikai par procedūru, kuru jūs ievērojāt, un es domāju, ka tas bija pavisam nepareizi, ka jūs liedzāt man iespēju runāt.

Es gribēju uzsvērt, ka mums vajadzīga stabila un uzticama valdība Pakistānā.

  Priekšsēdētājs. ?– Van Orden kungs, esmu informēts, ka Jūs jau runājāt nepieteiktas uzstāšanās procedūras ietvaros un tādēļ, ņemot vērā noteikumus, kas paredzēti, lai dalībnieku runas aptvertu pēc iespējas plašāku tēmu spektru, es pieņēmu lēmumu, kā rezultātā Jūs acīmredzot nevarējāt šoreiz uzstāties. Tomēr es vēlos atgādināt, ka vēl būs citas iespējas, kad Jūs varēsiet uzstāties. Katrā ziņā Jūs esat iekļauts sarakstā un tas tiks noteikti ievērots. Mums ir jāturpina, pretējā gadījumā mums neatliks laika jautājumiem. Piedodiet, bet mēs nevaram turpināt šo dialogu. Tādēļ nākamais punkts darba kārtībā ir jautājumi Padomei.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, jūsu tikko teiktais nav pareizs. Iepriekšējā nepieteiktā uzstāšanās bija iespējama tāpēc, ka nebija neviena cita, kas gribētu runāt nepieteicies, tāpēc likās, ka tā ir iespēja.

Es īpaši biju lūdzis vārdu šajās debatēs par Pakistānu. Es to izklāstīju rakstiski un visur norādīju debates, kurās es gribu runāt. Tāpēc nebija izskaidrojams, kāpēc man tika liegta šī iespēja, un man bija svarīgas piebildes, kuras es gribēju izteikt.

Man žēl, bet es esmu ļoti neapmierināts ar to, kā jūs esat vadījis īpaši šo sanāksmi.

  Priekšsēdētājs. – Jūsu iebildums ir atzīmēts, Van Orden kungs.

11. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtībā ir Jautājumu laiks (B6-0001/2008).

Padomei ir iesniegti turpmāk minētie jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Marian Harkin (H-0961/07)

Temats: jaunatnes darba grupa

Kā Padome plānoi īstenot tās prioritātes jaunatnes jomā, kas tika darītas zināmas 2007. gada decembra jaunatnes darba grupā un īpaši brīvprātīgo lomu šajā jomā?

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ar jūsu palīdzību mums tas noteikti izdosies vieglāk. Attiecībā uz atbildi uz Harkin kundzes jautājumu, es vispirms vēlētos pievērst uzmanību Padomes pēdējai iniciatīvai saistībā ar viņas jautājumu. Tā skar rezolūciju par brīvprātīgajām jaunatnes aktivitātēm, ko padome pieņēma 2007. gada 16. novembrī.

Šīs pēdējās iniciatīvas mērķis ir apstiprināt un nostiprināt kopējo mērķu, kas skar brīvprātīgās jaunatnes aktivitātes, piemērotību un pamatotību, kas tik definēti iepriekš 2004. gadā. Papildus tam šī iniciatīva uzsver brīvprātīgo aktivitāšu starpnozaru un transversālo nozīmi un to, cik būtiski ir mudināt uzņēmumus atbalstīt šādas jaunatnes aktivitātes.

Principā rezultāts apstiprināja pamatnostādnes rīcībai, ar kuras palīdzību dalībvalstīm jāveicina kopējo mērķu īstenošanu brīvprātīgo jaunatnes aktivitāšu jomā. Rezolūcijā dalībvalstis tiek aicinātas līdz š. g. septembrim izvēlēties iepriekš minētajās rīcības pamatnostādnēs tos pasākumus, kuriem tās vēlas īpaši pievērsties, un definēt valsts stratēģijas un konkrētus pasākumus šo pamatnostādņu īstenošanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prezidentūra ir pārliecināta, ka jautājums par brīvprātīgajām jaunatnes aktivitātēm joprojām būs pieskaitāms pie Padomes un Parlamenta politisko uzdevumu prioritātēm. Mēs arī paļaujamies uz dalībvalstīm, ka tās īstenos plānotos pasākumus saskaņā ar šo rezolūciju līdz noteiktā termiņa beigām, citiem vārdiem sakot līdz š. g. septembrim.

  Marian Harkin (ALDE) - Priekšsēdētāja kungs, pateicos Slovēnijas prezidentūrai par atbildi. Pašreizējais priekšsēdētāj, arī es jums novēlu vislabāko jūsu prezidentūras sākumā. Priecājos redzēt, ka jūs nākat pēc Portugāles prezidentūras – un tieši pirms Francijas prezidentūras, – liekot uzsvaru uz brīvprātīgo, un it īpaši jauniešu brīvprātīgo kustību.

Es klausos, ko jūs sakāt par dalībvalstīm, kas dos atbildi līdz septembrim, bet pa to laiku visus nākamos jūsu prezidentūras sešus mēnešus, es domāju, ka jūs pievērsīsieties tādiem jautājumiem kā jaunatnes iekļaušana, lai uzlabotu jaunu cilvēku nodarbinātību ar brīvprātīgā darba palīdzību, un starpkultūras pieredzes apmaiņai. Es tikai gribēju īpaši jautāt, vai jums ir vispār kādi plāni par brīvprātīgā darba veicināšanu starp paaudzēm. Vecākiem cilvēkiem ir daudz vairāk brīva laika – mēs dzīvojam ilgāk – un viss brīvprātīgais paaudžu darbs kopumā piedāvā daudzas pozitīvas iespējas. Vai jums par to ir kādas ieceres?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze, šobrīd es Jums nevaru piedāvāt konkrētākas vai specifiskākās iniciatīvas. Mēs koncentrējāmies uz pieņemtās rezolūcijas īstenošanu. Iespējams būtu ieteicams atbilstošā brīdī aicināt dalībvalstis, t. i. atgādināt tām par noteikto termiņu. Jums ir taisnība: darbību loks citās jomās jebkurā gadījumā pamudinās papildu tēmas un papildu jautājumu kopumu saistībā ar brīvprātīgajām aktivitātēm, ieskaitot starppaaudžu sapratni. Vien no šo aktivitāšu ceļiem noteikti ir starpkultūru dialogs.

Jebkurā gadījumā, mēs ņemsim vērā Jūsu piezīmi, t. i. mēs ņemsim to vērā, plānojot mūsu darbu nākamajiem sešiem mēnešiem.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es vēlētos noskaidrot, kādi ir citi pasākumi saistībā ar jauniešu aizsardzību pret atkarībām. Parlamentā mēs pārrunājām Eiropas Komisijas stratēģiju alkohola radītā kaitējuma apkarošanai. Tas ir īpaši kaitējoši jauniešiem. Kādi pasākumi papildus brīvprātīgajām aktivitātēm varētu mazināt šo kaitējumu un pasargāt jauniešus no atkarībām? Vai Slovēnijai ir pieredze šajā jautājumā?

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Protams, rūpes par jauniešiem būs viena no būtiskākajām Slovēnijas prezidentūra tēmām, īpaši Lisabonas stratēģijas ietvaros, kas paredzēta izaugsmes veicināšanai un jaunu darbvietu radīšanai.

Slovēnijas prezidentūra pievērsīs īpašu uzmanību jautājumiem attiecībā uz jauniešiem, īpaši izglītības un viņu kvalifikācijas jautājumiem, lai viņi spētu efektīvāk iekļauties darba tirgū. Tas ir tas, ko es zinu personīgi detalizēti saistībā ar Slovēnijas prezidentūra specifiskajiem pasākumiem, ko tā plāno īstenot savu pilnvaru termiņā laikā.

No otras puses, ir darba loks, kas īstenojams veselības un alkoholisma apkarošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka to ietvaros tiks pievērsta pietiekama uzmanība jauniešu aizsardzībai pret alkohola lietošanu.

   Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0963/07)

Temats: daudzpusējas attiecības un divpusējie nolīgumi

Vai Padome tic tam, ka divpusēju tirdzniecības nolīgumu veicināšana, kas parakstīti ar ASV, ES un citiem globāla mēroga dalībniekiem, ir saderīga ar daudzpusēju attiecību principu, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatā?

  Janez Lenarčič, padomes priekšsēdētājs. − (SL) Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot daudzpusējas attiecības dažādās formās, ieskaitot Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas, mūsuprāt, ir lielisks daudzpusējas organizācijas piemērs. Daudzas desmitgades pirms faktiskās Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas Eiropa aicināja izveidot šādu tirdzniecības organizāciju. Vēlāk Eiropas Savienībai bija būtiska lomā Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanā Urugvajas raunda sarunu ietvaros. Patiesībā, ja drīkstu tā teikt, tad tai bija būtiska loma pēdējā sarunu raundā, tādēļ Eiropas Savienības atbalsts daudzpusējām attiecībām nav apšaubāms.

Līdzīgi, ES bija būtiska loma Attīstības programmas pieņemšanā Dohā 2001. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijas 4. ministru konferencē. Sekojošo sarunu laikā Eiropas Savienība apzināti nolēma novirzīt visus resursus un politisko gribu uz to, lai šis sarunu raunds tiktu noslēgts. Pirms šo sarunu raunda vai faktisko sarunu laikā nenoritēja nekādas paralēlas sarunas saistībā ar divpusēju tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

2006. gada oktobrī Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē”. Ziņojumā ir pārrunātas pēdējās izmaiņas, kas radušās globalizācijas procesa rezultātā. Tajā ir sniegti priekšlikumi kā Eiropas Savienībai rīkoties, atbildot uz šiem procesiem, pamatojoties uz atjaunoto Lisabonas stratēģiju, īpaši ņemot vērā tirdzniecības politiku. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju un Padome pieņēma lēmumu.

Padomes lēmums skaidri pierāda, ka nākotnē noslēgtie divpusējie nolīgumi par brīvu tirdzniecību veidos pamatu nākotnes daudzpusējām sarunām un, kas iespējams ir vēl būtiskāk, tie papildinās Pasaules Tirdzniecības organizācijas platformu. Saskaņā ar sarunu direktīvām, ko Padome pieņēma 2007. gada pavasarī, tika aizsāktas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN dalībvalstīm un ar Indiju un Koreju. Šīs sarunas šobrīd norit un katrs individuālais lēmums⁽¹⁾ tiks pieņemts noteiktajā laikā.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Slovēnijas prezidentūra sniedza adekvātu atbildi uz manu jautājumu, ar tai raksturīgu skaidrību, un es esmu pateicīga par izrādīto uzmanību.

Man ir papildus jautājums par Lisabonas samita nosacīto neveiksmi saistībā ar Āfrikas valstīm. Šķiet, ka dažas Āfrikas valstis piekrita Eiropas Savienības priekšlikumiem un citas ne.

Pamatojoties uz domstarpībām ,ko varēja pieredzēt Lisabonā, vai Padomes prezidentūra uzskata, ka ir nepieciešams turpināt šo diferencēšanas politiku? Citiem vārdiem sakot, vai mēs turpināsim uzstāt, lai tiek īstenota daudzpusība, vai arī jūs uzskatāt, ka Lisabonas samita rezultātā mēs būsim spiesti turpināt iesākto ceļu, noslēdzot divpusējus nolīgumus ar dažādām valstīm, piemēram, Āfrikas kontinentā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Mēs turpinām savu apņemšanos piekopt daudzpusējas attiecības. Es vēlos uzsvērt divus aspektus, ja tiktu noslēgti jebkādi divpusēji nolīgumi. Pirmkārt, attiecīgie nolīgumi ir saderīgi ar daudzpusējo platformu, un, otrkārt, nenovēršami ir tas, ka attiecīgajiem nolīgumiem ir sava veida tilta raksturs līdz brīdim, kamēr mums izdosies atrisināt šo jautājumus daudzpusējā struktūrā, Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas ir struktūrai, kurai Eiropas Savienība dod priekšroku šādu jautājumu risināšanā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mans jautājums ir šāds: kā paaugstinātās pārtikas un enerģijas cenas ietekmēs Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunas? Mēs zinām, ka līdz šim lielākais šķērslis ir bijušas subsīdijas un Lauksaimniecības likums Amerikas Savienotajās Valstīs un ka Eiropa, protams, ir cietusi paaugstinājušos pasaules tirgus cenu dēļ. Vai šajā jomā pastāv jaunas iespējas atbilstošai kvotu un pienākumu pielāgošanai? Vai Slovēnijas prezidentūra plāno pasākumus, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunas tiktu pabeigtas?

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu prezidentūra viedoklim, ka mums būtu jānosaka prioritāte vai jāpievērš lielāka uzmanība daudzpusējiem nolīgumiem nekā divpusējiem nolīgumiem, tomēr šobrīd ir pagājuši daudzi gadi kopš Urugvajas raunda un Dohas raunda pirms tam, un Pasaules Tirdzniecības organizācija nav noslēgusi nopietnus līgumus, vai kā minimums pārāk to novilcina.

Tajā pat laikā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus ar dažādām Dienvidamerikas valstīm. Es vēlos uzdot šādu jautājumu: kāds ir Padomes viedoklis saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur, kas tik ilgi gaidīts?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Aizvien pieaugošās izmaksas par enerģiju, īpaši degvielu, un pārtiku ir globāla problēma un tas nozīmē, ka tā ir arī Eiropas Savienības problēma.

Pavisam noteikti tas ietekmēs attiecības starp tiem, kas piedalās sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros. Šādā izpratnē tas var ietekmēt noteiktu pozīciju pieņemšanu, t. i. pielāgošanu. Šobrīd, vērtējot no Slovēnijas prezidentūra perspektīvas, ir grūti spriest par šo ietekmju dabu, tomēr tās ir ļoti iespējamas un ir sagaidāms to pieaugums.

Slovēnijas prezidentūra neplāno jebkādas aktivitātes pēc savas iniciatīvas, tomēr mēs turpināsim pētīt un atbalstīt atbilstošas iniciatīvas no Komisijas puses, kura, protams, ir atbildīga par šī procesa operatīvo vadību.

Attiecībā uz daudzpusējo sarunu likteni uz šo brīdi Slovēnijas prezidentūra ir viena no tām, kura pauž nožēlu par faktu, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros joprojām nav noslēgts daudzpusējs nolīgums. Mēs turpināsim savus centienus, lai sasniegtu rezultātus. Šajā sakarā mēs pārrunāsim arī tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur valstīm, kas sniedz arī iespēju pārrunāt samita starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību reģiona valstīm (LAC) aspektus. Mēs plānojam īpašu tikšanos starp Eiropas Savienības trijotni un Mercosur valstīm, kas noritēs maijā samita starp Eiropas Savienību un LAC valstīm ietvaros Limā, Peru.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 3, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0967/07)

Temats: pasākumi ģimenēm labvēlīgas politikas principu veicināšanai

Kādus pasākumus Padome veiks ģimenēm labvēlīgu politikas principu veicināšanai, un kā tā plāno atbalstīt Eiropas „Ģimenes aliansi”, ko Padome izveidojusi 2007. gada martā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ņemot vērā faktu, ka dalībvalstis ir tās, kuras ir atbildīgas par atbilstošas un ilgtspējīgas ģimenes politikas veidošanu, Eiropas Savienībai būtu jāizmanto Eiropas paraugprakses apmaiņas ietvaros piedāvāto palīdzību. Šāda prakses apmaiņa var pastiprināt sociālo kohēziju un tādā veidā citu starpā palīdzēt Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā.

Tādēļ prezidentūra uzskata, ka “Ģimenes alianse” ir ļoti labs forums viedokļu un labas prakses apmaiņai, kas minēta iepriekš. Vēl prezidentūra ir pārliecināta, ka, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, “Ģimenes alianse” atspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākumu pārrunāt jautājumus saistībā ar ģimenēm labvēlīgas politikas principiem.

“Ģimenes alianse” sniegs dalībvalstīm iespēju apmainīties ar informāciju un pieredzi, un tādā veidā palīdzēt viena otrai rast atbilstošus politiskus risinājumus. Tajā pat laikā prezidentūra uzskata, ka nav nepieciešams veidot jaunas struktūras Eiropas līmenī, jo mēs centīsimies gūt labumu no esošajiem instrumentiem un struktūrām.

Pagājušā gada maijā Padome pieņēma ekstensīvu lēmumu par “Ģimenes alianses” praktisko darbību. Padome sagatavoja šo lēmumu kopā ar dalībvalstīm, tādejādi ievērojot dalībvalstu būtisko lomu šajā jomā. Ar 2007. gada 5. decembrī pieņemtā lēmuma palīdzību Padome atkārtoti uzsvēra tās apņemšanos attiecībā uz “Ģimenes aliansi” saistībā ar vīriešu un sieviešu lomu līdzsvarošanu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Slovēnijas prezidentūrai par atbildi un uzdot papildus jautājumu, kādu specifisku pieredzes apmaiņu tehnoloģijas jomā tā līdz šim ir konstatējusi un kurš ir atbildīgs par tehniskās palīdzības sniegšanas vadību.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Šo apmaiņu īstenoja nevis prezidentūra, bet gan “Ģimenes alianse”. Tādēļ man nav detalizētās informācijas, ko man jautājāt. Taču es varu noskaidrot to un informēt Jūs vēlāk.

  Brian Crowley (UEN) - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu novēlēt Slovēnijas prezidentūrai vislabāko veiksmi, uzsākot viņu prezidentūru un viņu pirmo jautājumu laiku. Sakarā ar mana kolēģa uzdoto jautājumu nekavējoties izvirzās trīs lietas attiecībā uz ģimenei labvēlīgu politiku.

Pirmkārt, bērni un bērnu tiesības pārāk bieži tiek skatītas atrauti no tā, kam vajadzētu būt ģimenes politikai.

Otrkārt, jautājums kopumā par to, kā mēs reāli veicinām – jo mums visiem ir doma par darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu – lielāku piedalīšanos ģimenes dzīvē.

Treškārt, vissvarīgākais jautājums par tiem cilvēkiem, kas ir izstumti no savām mājām migrācijas vai bēgļu gaitu dēļ, kā arī ģimenes atkalapvienošanās jautājums.

Vai no Slovēnijas prezidentūras ir gaidāmi kādi priekšlikumi par šo jautājumu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos atkārtoti norādīt, ka Slovēnijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērš jauniešu nodarbinātībai, īpaši jaunu vecāku nodarbinātībai. Tā ir daļa no atbildes uz jautājumu.

Prezidentūra pievērsīs īpašu uzmanību jaunu iespēju veidošanai, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi: īsākas darba stundas, elastīgi darba veidi, tēvu tiesību izmantošana un tml.

Vēl viena īpaša joma ir starppaaudžu solidaritātes veicināšana. Tā ir īpaša aktuāla ideja, īpaši reģionos, kur vecākā paaudze ir vairākumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas. Protams, ka šāds pamudinājums būs efektīvs tikai, ja to dažādās aktivitāšu sfērās atbalstīs politika, kas pozitīvi veicinātu sabiedriskās dzīves aspektus.

Īsumā ir vesels pasākumu klāsts, kas tiek plānots dažādās ES aktivitāšu jomās un kas ir būtiski ģimenei labvēlīgas politikas principu veicināšanai. Man būtu grūti nosaukt visas šīs aktivitātes, taču tās iespējams atrast daudzo aktivitāšu sfēru ietvaros, ko plāno Slovēnijas prezidentūra. Es minēju tikai dažas iesaistītās jomas.

  Marian Harkin (ALDE) - Paldies par jūsu atbildi. Man tiešām ir prieks dzirdēt, ka Slovēnijas prezidentūra ir īpaši ieinteresēta virzīt uz priekšu ģimenei labvēlīgu politiku. Jūs pats pieminējāt demogrāfiskās pārmaiņas. Protams, tā kā mēs dzīvojam ilgāk, tas nozīmēs arvien lielāku vajadzību pēc aprūpētājiem. Vairums aprūpētāju mēdz būt ģimenes aprūpētāji.

Jūs runājāt par labākās prakses apmaiņu. Mēs, piemēram, esam kompetenti nodarbinātības jomā. Ja lielākā daļa aprūpētāju strādā par brīvu šajā īpašajā jomā, vai Slovēnijas prezidentūrai ir kādas iniciatīvas attiecībā uz aprūpētāju jautājumu un šai sakarā - uz ģimenei draudzīgu politiku?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Nē, es nedomāju, ka šobrīd mēs apsveram konkrētu priekšlikumu ar mērķi pasargāt tās kategorijas cilvēku intereses, ko Jūs minējāt. Tomēr Jūsu jautājums ir iemesls pārdomām, vai tā varētu būt viena no jomām. Protams, ka kā prezidentūra mēs esam gatavi paust savu viedokli šajā sakarā.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 4, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-0969/07)

Temats: Slovēnijas prezidentūras iniciatīva saistībā ar jaunu pieeju kaimiņvalstu politikai un enerģijai

Jauna pieeja kaimiņvalstu politikai un enerģijai ir viena no iniciatīvām, ko apņēmusies īstenot Slovēnijas prezidentūra. Ņemot vērā būtisko saikni starp šim divām politikas jomām ES stratēģijas saistībā ar enerģijas autonomiju un neatkarību no kaimiņvalstīm kontekstā, vai Padome var norādīt, kā tā plāno strukturizēt paredzētos pasākumus? Respektīvi, kā tā redz nākotnes attiecības ar plašāku Balkānu zonu enerģijas jomā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Atbildot uz šo jautājumu, es koncentrēšos uz enerģijas aspektiem, jo tā mēs izpratām šo jautājumu.

2006. gada martā Eiropas Padome pieņēma enerģijas politiku Eiropai. Trīs galvenie šīs politikas mērķi ir: pirmkārt, ir palielināt piegāžu drošumu, otrkārt, nodrošināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un enerģijas pieejamību par pieņemamām cenām, un, treškārt, veicināt vides ilgtspējību un censties atrisināt klimata pārmaiņu problēmas. Saskaņā ar šiem trim politiskajiem mērķiem eksternās enerģijas politikas darbības jomas ietvaros Padome, īstenojot un attīstot tālāk tās enerģijas programmu, cieši sadarbojas ar trešajām valstīm.

Starptautiskā enerģijas politika ir arī Eiropas Padomes 2007. gada marta lēmumā noteikta par vienu no prioritārajām politikas jomām. Tolaik Eiropas Padome uzsvēra, ka ir pilnībā jāizmanto pastāvošie instrumenti, lai varētu stiprināt Eiropas Savienības divpusējās sadarbības ar visiem piegādātājiem.

Attiecībā uz Rietumbalkāniem galvenais pastāvošais instruments enerģijas sadarbības jomā ir Enerģētikas Kopienas nolīgums. Šī nolīguma mērķis ir paplašināt Eiropas Kopienā jau pastāvošo enerģijas tirgu, iekļaujot šī reģiona valstis, t. i. iekļaujot Rietumbalkānu valstis.

Papildus tam, katrs Stabilitātes un pievienošanās nolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Rietumbalkānu valstīm, paredz ciešu sadarbību enerģijas jomā. Vēl Padome plāno pilnībā izmantot pastāvošos instrumentus Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā.

Īsāk sakot, attīstot jaunas iniciatīvas enerģijas jomā pastāvošo attiecību starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm ietvaros, Rietumbalkānu valstu gadījumā mēs cenšamies pilnībā izmantot pastāvošos mehānismus. Es jau pieminēju Enerģētikas Kopienas nolīgumu, un mēs izmantosim arī pastāvošos mehānismus Eiropas kaimiņvalstu politikas ietvaros.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, lūdzu, pievienojiet jau daudzajiem paustajiem novēlējumiem manus novēlējumu Slovēnijas prezidentūrai, veiksmīgi īstenot programmu plānošanu tās pilnvaru termiņa laikā.

Šodien mūsu pārrunu tēma būs Dienvidkaukāza un Melnā jūra. Es vēlētos uzdot prezidentūrai jautājumu, vai tā plāno piešķirt prioritāru nozīmi pārreģionālās sadarbības starp Eiropas Savienību un Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju institucionalizēšanai. Īpaši es vēlos jautāt, vai tiek plānota intensīva sadarbība enerģijas sektorā, kas ir ļoti būtiski Dienvideiropai.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies par papildjautājumu un par laba vēlējumiem.

Pirmkārt, es pilnībā piekrītu vērtējumam, ka Melnās jūras baseins ir ļoti nozīmīgs reģions saistībā ar Eiropas Savienības enerģijas politiku un galvenokārt saistībā ar šīs politikas ārējo dimensiju. Otrkārt, atbildot uz Jūsu jautājumu, vai nākotnē ir iespējama attiecību ar šo reģionu institucionalizēšana, atbilde ir “jā, tas ir iespējams”. Iespējams to varētu īstenot līdzīgi kā tas tik darīts saistībā ar Rietumbalkānu valstīm, t. i. ar Enerģētikas Kopienas nolīgumu, vai varbūt citā veidā. Jebkurā gadījumā Slovēnijas prezidentūra uzskata Melnās jūras baseina, Melnās jūras reģiona un Melnās jūras sinerģiju par vienu no būtiskākajām prioritātēm Eiropas kaimiņvalstu politikas ietvaros.

  Alexander Stubb (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man izteikt komplimentu pašreizējam priekšsēdētājam sakarā ar Slovēnijas prezidentūras sākumu – un, protams, par Slovēnijas prezidentūras kaklasaiti, kas patiesībā ir pavisam moderna. Apsveicu par to. Mans jautājums ir plašākā nozīmē par enerģētiku, un tas ir, pirmkārt, kāda ir Slovēnijas nostāja pret kodolenerģijas palielināšanos Eiropas robežās? Otrkārt, kāda ir Slovēnijas prezidentūras nostāja attiecībā uz kodolenerģijas palielināšanos kaimiņu pusē?

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos šajā diena apsveikt Slovēniju un uzdot jautājumu par tā dēvēto Nord Stream gāzes cauruļvadu. Kā jūs zināt, šis cauruļvads savienos Krieviju ar Vāciju un citām Eiropas valstīm; kā jūs zināt, šajā sakarā citu starpā pastāv problēmas saistībā ar vidi.

Kā prezidentūra vērtē šo projektu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies par šiem papildu jautājumiem. Attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu prezidentūra ir stingri pārliecināta, ka lēmums atomenerģijas ieviešanu, turpmāko lietošanu un iespējamo paplašināšanu ir pilnībā dalībvalstu ziņā. Prezidentūra pieturēsies pie šīs pozīcijas.

Otrā Jūsu jautājuma, Stubb kungs, daļa attiecās uz Slovēniju. Slovēnija ir pazīstama kā viena no valstīm, kas izmanto atomenerģiju. Pastāv iespēja, ka atomenerģijas izmantošana pieaugs, t. i. ka arī Slovēnija tam pievērsīsies nākotnē, bet šajā sakarā nav pieņemts lēmums.

Attiecībā uz North Stream projektu varu teikt, ka tas nav ES projekts, bet gan to valstu projekts, kas tajā ņem tiešu dalību. ES, Padomei un prezidentūrai nav konkrētas pozīcijas šajā sakarā. Tomēr ES pieturas pie pamatnostājas attiecībā uz projektiem, ko mēs kā ES vēlamies redzēt īstenotus. Šajā sakarā vēlos norādīt iepriekš minēto Nabuko gāzes cauruļvadu.

Tas nozīme, ka mums ir viedoklis saistībā ar šo projektu, jo tas ir ES projekts, un mūsu viedoklis ir pozitīvs. Tas ir viedoklis, ka Eiropas Savienība, vēloties attīstīt tās enerģijas politiku Eiropas līmenī, ir jāturpina īstenot šādus projektus, un kā prezidentūra mēs to atbalstīsim.

  Priekšsēdētājs. – Ņemot vērā, ka tiek skarta viena un tā pati tēma, atbilde tiks sniegta uz nākamajiem jautājumiem kopā:

Jautājums Nr. 5, ko uzdeva Colm Burke (H-0971/07)

Temats: ES miera uzturēšanas misija Čadā un Centrālāfrikas Republikā (CAR) – trūkst helikopteru un medicīniskais aprīkojums

Vai Padome var sniegt informāciju par to, vai ES dalībvalstis ir nodrošinājušas papildu aprīkojumu ES miera uzturēšanas misijai Čadā un CAR, ieskaitot helikopterus un medicīnisko aprīkojumu, lai varētu novērst jebkādu nevajadzīgu kavējumu saistībā ar Īrijas un citu ES dalībvalstu karaspēku izvietošanu šajā reģionā? Saskaņā ar Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Henri Bentegeat teikto, pašreizējai misijai teritorijā, kurā notiek militārās operācijas, joprojām ir nepieciešams transports, ieskaitot helikopterus, medicīniskā palīdzība un loģistikas līdzekļi. Vai pēc konferences par bruņoto spēku koncentrēšanu, kas novembrī noritēja Briselē, dalībvalstis un citas valstis, kas tajā piedalījās, ir izsniegušas papildu aprīkojumu un nodrošinājums papildu karaspēkus?

Vai Padome var atbalstīt dalībvalstu vēlmi nodrošināt šajā reģionā pastiprināti humanitāro palīdzību ES līmenī? Kādus pasākumus Padome veic sakarā ar Čadas iekšējo nestabilitāti, ko izraisījušas nesenās apšaudes Austrumčadā 26. novembrī, kuras ietvaros Čadas armija apzināti nogalināja simtiem nemiernieku? Kā Padome plāno nodrošināt, ka tiek atjaunots pamiers un miera līgums starp Čadas nemiernieku grupām un prezidentu Idriss Deby?

Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Liam Aylward (H-1016/07)

Temats: ES miera uzturēšanas misija Čadā

Vai Padome var paziņot precīzu laiku, kad noritēs vispārējā ES miera uzturēšanas karaspēku izvietošana Čadā, un kādā būs šīs karaspēku izvietošanas uzbūve?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Briselē ir noritējušas jau piecas konferences par bruņoto spēku formējumu: pagājušā gada 3. novembrī, pagājušā gada 1. decembrī un pavisam nesen, pirms dažām dienām – šī gada 11. janvārī.

Kā ikvienā šādā veida operācijā, arī šajā atkal izpaužas grūtības saistībās ar bruņoto spēku formēšanu. Tomēr esmu priecīgs informēt, ka piektā konference par bruņoto spēku formēšanu, t. i. pēdējā, ir bijusi veiksmīga un ka Eiropas Savienībai tagad ir viss nepieciešamais izvietošanai.

Tiek plānots, ka datums, kad uzsākts misiju, tiks noteikts ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes diskusijās šī mēneša beigās, 2008. gada 28. janvārī. Tiek prognozēts, ka sākotnējais darbības potenciāls būs sasniegts līdz janvāra beigām vai februāra sākumam. Tas ietvers sevī īpašas vienības, tajā skaitā dažas kājnieku vienības un īpaši izvēlēti tehniskie, loģistikas un medicīnas līdzekļi, lai sagatavotu apvidu liela apmēra karaspēku izvietošanai.

Vispārējā miera uzturēšanas bruņoto spēku izvietošana ir paredzēta maijā, pirms uzsākas lietus sezona. Šajā fāzē EUFOR vienību skaitam Čadā vajadzētu sasniegt 4000 karaspēku. Attiecībai uz neseno militāro konfliktu starp nemierniekiem un Čadas valdības bruņotajiem spējiem Rietumčadā Padome dziļi nožēlo nemiernieku uzbrukumus, kā rezultātā izcēlās tagadējās cīņas.

10. decembra lēmumā Padome pauda savas nopietnās bažas un aicināja Čadas valdību sadarboties ar Sudānu un Lībiju, veidojot nepieciešamos apstākļus, lai sasniegtu ilgtspējīgu politisku risinājumu, pamatojoties uz Sirtas miera līgumu. Padome aicināja Čadas un Sudānas valdības pildīt to pienākumus, kurus tās apņēmās veikt atbilstoši Tripoli līgumam, un - īpaši – pārstāt atbalstīt bruņoto spēku pasākumus, kas izraisa nestabilitāti šajā reģionā.

Ņemot vērā faktu, ka nemiernieku spēki īsteno savas darbības arī no Darfūras, Padome atgādina Sudānas valdībai, ka tā ir atbildīga par to, lai tiek novērst, ka bruņoti grupējumi šķērso robežu uz Čadu. Padome apzinās faktu, ka ilgtspējīgi rezultāti var tikt sasniegti tikai ar politiskiem risinājumiem, un tādēļ tā uzsver to, cik būtisks ir politiskais nolīgums par demokrātisko procesu konsolidāciju Čadā, kas tika noslēgts pagājušā gada 13. augustā.

  Colm Burke (PPE-DE) - Es gribētu slovēņiem novēlēt visu labu viņu prezidentūras nākamo sešu mēnešu laikā un pateikties viņiem par atbildi.

Sakarā ar lēmumu, ko septembra vidū pieņēma Eiropas Savienības Padome, lai padarītu pieejamus ES spēkus, es esmu mazliet nobažījies par to, ka ir pieļauta atkāpe no laika grafika. Tikai interesanti, vai ir kaut kas, ko mums vajadzētu no šī gadījuma mācīties: ka, pirms mēs kaut ko apņemamies, mums ir jau operācija, kas gatava sākties, noteiktu lietu dēļ, kuras kopš tā laika ir notikušas.

Mana jautājuma otra daļa bija sakarā ar humāno palīdzību. Mēs sniedzām humāno palīdzību Čadai 2007. gadā. Vai mēs gatavojamies 2008. gada nākamajos 12 mēnešos palielināt palīdzību tagad, kad mēs esam tajā tieši iesaistīti?

  Liam Aylward (UEN) - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu novēlēt Slovēnijas prezidentūrai panākumus šajos nākamajos sešos viņu prezidentūras mēnešos, kā arī drošu un veiksmīgu miera uzturēšanas misiju ES spēkiem, kas dodas uz Čadu. Ar lielu lepnumu es saku, ka šo misiju vada mans tautietis īrs ģenerālleitnants Patrick Nash, un arī viņam es vēlu visu labu.

Vai Padome piekrīt, ka ES miera uzturēšanas misijām arī turpmāk pilnībā jāsadarbojas ar Apvienotajām Nācijām un ka ES miera uzturēšanas spēku izvietošanai jānotiek vienīgi tad, ja Apvienoto Nāciju rezolūcija atbalsta šādu misiju?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Vispirms Burke kunga jautājums. Pavisam noteikti tā ir vēl viena mācība garajā mācību virknē, kas iespējams pamatā māca mums vienu lietu: ir vieglāk principā pieņemt lēmumu nekā nodrošināt tā īstenošanu. Tomēr mums veicas šajā procesā. Tam bija nepieciešams laiks, bet es uzskatu, ka ne tikai līgums, bet arī līgums par īstenošanu kā tādu, tika noslēgts īstajā brīdī.

Attiecībā uz otru jautājumu es vēlētos teikt, ka tas ir viens no principiem, kas, protams, ir jāatrisina atbilstoši starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas hartai. Protams, miera uzturēšanas un miera veidošanas operācijām ir raksturīga sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecībā. Tas nenozīmē, ka Eiropas Savienība nav spējīga pieņemt lēmumus pastāvīgi saistībā ar tās misijām citās jomās.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, tas ir vairāk viedoklis. Polija nodrošina 10% no bruņotajiem spēkiem Čadā, tas nozīmē aptuveni 400 karavīrus, tādēļ es aicinu Slovēnijas prezidentūru veikt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu, ka šī misija beidzas veiksmīgi. Tai ir jābūt labi sagatavotai misijai, tādai, kas ir ļoti labi aprīkota, un mēs zinām, ka šīs misijas iniciatore bija Francija. Tādēļ es vēlos lūgt Slovēniju kā pašreizējo prezidentūru būt ļoti prasīgai attiecībā pret šīs misijas līderi Franciju. Protams, tam ir jābūt ... vai drīzāk es atkārtoti vēlētos uzsvērt, ka Eiropai nevajadzētu akceptēt kompromisus.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tikai, lai paustu pateicību Polijai un, protams, citām valstīm, kas nodrošina bruņotos spēkus šai nozīmīgajai operācijai.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0973/07)

Temats: ES pilsoņu aizsardzība musulmaņu valstīs

Pagājušā gada novembrī britu skolotāja Sudānā tika apsūdzēta islāma zaimošanā, par to, ka viņa atļāvusi skolēniem – septiņus gadus veciem bērniem – pašiem dot vārdu rotaļu lācītim un bērni nosaukuši viņu par Muhamedu. Ja viņa tiktu notiesāta, tad viņai varētu tikt piespriesti 40 sitieni ar rīksti, liels naudas sods vai īslaicīga brīvības atņemšana.

Kādus pasākumus ES varētu veikt, lai nodrošinātu labāku aizsardzību nevainīgiem ES pilsoņiem musulmaņu valstīs, nonākot šādas sarežģītās situācijās kā šī?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Lieta, ko Mitchell kungs norādīja savā jautājumā, skar Lielbritānijas pilsoni, kura bija trešajā valstī un kurai tika piemērota šīs valsts jurisdikcija. Pamatojoties uz viņas pilsonību iepriekš minētajai pilsonei tika garantēta tās valsts konsulārā aizsardzība, kuras pilsone viņa ir. Kā mēs zinām, britu pilsone tika atbrīvota un šobrīd ir atgriezusies Apvienotajā Karalistē.

No tā izriet, ka šādas lietas tiek risinātas ar divpusējo attiecību palīdzību starp konkrēto dalībvalsti un trešo valsti. Protams, var rasties lietas, kad ir nepieciešami papildu politiski pasākumi un kad ES pārstāvjiem tiek lūgts iesaistīties šādās lietās un risināt šos divpusējos jautājumus. Īpašos gadījumos tā rezultātā Eiropas Savienība var paust oficiālus paziņojumus un iniciatīvu.

Es vēlos atkārtoti norādīt, ka principā, gadījumos kā šajā konkrētajā šie jautājumi tiek parasti risināti attiecību starp trešo valstu un konkrēto dalībvalsti līmenī, kuras pilsonis konkrētā persona ir.

  Gay Mitchell (PPE-DE) - Es pateicos pašreizējam priekšsēdētājam par atbildi un novēlu viņam vislabāko viņa prezidentūras laikā.

Priekšsēdētājs bez šaubām sapratīs, ka ikviens ES dalībvalsts pilsonis ir arī Eiropas Savienības pilsonis. Manuprāt, ja ES pilsonis viesotos kādā valstī, kur viņam vai viņai varētu tikt amputēta kāja, tad Savienība saskatītu šausmas šādā lietā. Vai Savienība saskata arī šīs šausmas, ja ar kādu rīkojas šādā veidā, sodot, iespējams, ar 40 pletnes cirtieniem un varbūt arī cietuma sodu?

Vai priekšsēdētājs darīs kaut ko, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi, kas apmeklē šos reģionus, apzinās, ka viņus tur gaida pavisam cita kultūra, un vai prezidentūra arī mēģinās nodrošināt, ka valstis, ar kurām mums ir darījumu attiecības, apzinās, ka mēs no tām sagaidām labāku izturēšanos pret mūsu pilsoņiem, lai pret viņiem neizturētos šādā veidā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Paldies Mitchell kungs par Jūsu papildu jautājumu. Tas ir jautājums par konsulāro aizsardzību pilsoņiem. Šāda aizsardzība joprojām paliks dalībvalstu kompetencē un dalībvalstu ziņā ir brīdināt pilsoņus, kas dodas uz trešajām valstīm, par iespējamajiem draudiem un slazdiem, no kuriem tiem jāuzmanās.

No otras puses, pamatojoties uz solidaritātes principu, mēs jau garantējam palīdzību no citām dalībvalstīm, kurām ir diplomātiska pārstāvniecība, t. i. konsulāts trešajā valstī un kas garantē konsulāro aizsardzību citu Eiropas Savienību dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstij nav konsulāta konkrētajā trešajā valstī. Es uzskatu, ka tā ir būtiska mūsu Savienības priekšrocība.

Es jau minēju, ka nepieciešamības gadījumā pavisam noteikti ir iespējams, ļoti iespējams, ka Savienība arī tiks iesaistīta šādu lietu kā iepriekš minētā risināšanā. Par laimi minētajā gadījumā tas nebija nepieciešamas un lieta tika atrisināta starp abām valstīm, par ko esam priecīgi.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs, Jūs pareizi norādījāt, ka divpusējās attiecības var palīdzēt šādu lietu kā šī risināšanā. Tomēr Padome kopā ar Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju parakstīja ES Pamattiesību hartu. Tajā mēs atsaucamies uz cilvēku dzīvības aizsardzību un pazemojošas attieksmes un soda aizliegumu. Vai tādēļ tas nav arī Padomes pienākums Eiropas Savienības vārdā aizstāvēt šo prasību visā pasaulē?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es atkārtošu, ka konsulārās palīdzības nodrošināšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr ir skaidrs, ka Eiropas Savienība veido pamatu, kā ietvaros – un es atkal minēšu solidaritātes principu – dalībvalstis viena otrai palīdz šajā jomā, balstoties uz solidaritātes principu.

Jebkurā gadījumā Padome un es esam pārliecināti, ka vajadzības citas institūcijas nekavētos darīt visu iespējamo savu kompetenču ietvaros. Citiem vārdiem sakot, tas netiek izslēgts fakts, ka šobrīd šo aizsardzību nodrošina dalībvalstis, un netiek izslēgta iespēja, ka papildu pasākumus veic atsevišķa Eiropas Savienības institūcija.

Tas, kas izriet no Mitchell kunga jautājumā norādītā gadījuma, ir ka lieta tika atrisināta starp šīm abām valstīm, kas nenozīmē, ka vajadzības gadījumā netiktu piesaistītas augstāka – Eiropas - līmeņa institūcijas.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 8, ko uzdeva Avril Doyle (H-0975/07)

Temats: bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas

Saskaņā ar IPCC ceturto novērtējuma ziņojumu šī gadsimta laikā pastāv iespēja, ka daudzu ekoloģisko sistēmu dzīvotspējas robežas tiks pārsniegtas nepieredzētu klimata pārmaiņu un citu globālu notikumu (piemēram, infekcijas slimību izplatīšanās) dēļ. IPCC ir novērtējusi, ka aptuveni 60% no izvērtētājām ekoloģiskajām sistēmām šobrīd tiek izmantotas nepastāvīgi un uzrādās pieaugošas degradācijas pazīmes. Ar to ir pietiekami, lai izraisītu plašu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

ES līmenī Komisijas Zaļā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām atgādina mums, ka: aptuveni 20-30% augu un dzīvnieku sugu Eiropā (kas līdz šim novērtētas) iespējams ir pakļauti palielinātam riskam izmirt, ja globālā vidējā temperatūra pārsniegs 1.5-2.5 °C.

Kādus konkrēti pasākumus Slovēnijas prezidentūra veiks, lai noteiktu prioritāti Gēteborgas mērķim apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un apkarot plašos bioloģiskās daudzveidības samazināšanos klimata pārmaiņu un citu globālu notikumu dēļ?

  Lenarčič Janez, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Esmu pārliecināts, ka Doyle kundzei ir zināma Eiropas Savienības nodoms veicināt Bioloģiskās daudzveidības konvencijas parakstītāju 9. konferences ambiciozos risinājumus. Tā noritēs Bonnā, Vācijā, 2008. gada maijā, t. i. Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā.

Bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana pieder pie galvenajām prioritātēm prezidentūra sarakstā. Padome jau uzsvēra pastāvīgu un īstenotu centienu nozīmi, īstenot visos līmeņos mērķi ievērojami palēnināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, un tajā pat laikā īstenot mērķi, ko Doyle kundze minēja savā jautājumā, un ko ES noteica Eiropas Padomes diskusiju Gēteborgā ietvaros.

Papildus tam dalībvalstis ievieš konkrētus pasākumus, lai īstenotu rīcību plānu, lai mazinātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un pēc tam. Šīs plāns veido noteikumus pasākumiem, kas ir saistīt ar bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām gan Eiropas Savienības līmenī, gan globālā līmenī.

Savos centienos īsteno mērķi, palēnināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, prezidentūra uzsver sinerģijas nepieciešamību starp politikām un aktivitātēm klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, īpaši ņemot vērā saldūdens un jūras vides bioloģisko daudzveidību, kā arī mežu bioloģisko daudzveidību.

Šie mērķi kopā ar citiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā ir noteikti deklarācijā ar nosaukumu “Countdown to 2010”. Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā tiks organizētas Padomes darba grupu sanāksmes. Vienā no tām piedalīsies mežkopības, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības eksperti, un otrajā eksperti starptautiskās jūras politikas, zivsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Tāpat neformālajā vides ministru sanāksmē aprīlī Slovēnijā mežu bioloģiskā daudzveidība tiks prezentēta kā izaicinājums un iespēja sagatavot pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām Eiropas līmenī. Slovēnija prezidentūra centīsies arī uzlabot sadarbību, kā arī atbilstošu lēmumu īstenošanu dažādu vides līgumu ietvaros valstu un reģionālā līmenī.

Eiropas Komisija veica grozījumus savā paziņojumā “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”, iekļaujot apņemšanos sadarbībā attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību iekļaut privāto sektoru. Pavisam nesen – 2007. gada novembrī Lisabonā noritēja augsta līmeņa konference, kurā tika pārrunāta ekonomika un bioloģiskā daudzveidība tās ietvaros. Šīs konferences rezultāti, kas tika iekļauti Lisabonas ziņojumā par ekonomiku un bioloģisko daudzveidību, tiks pārrunāti iepriekš minētajā parakstītāju valstu 9. konferencē, kas noritēs Slovēnijas prezidentūra pilnvaru laikā Vācijā. Tie tiks pārrunāti arī Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās alianses 5. pasaules valstu kongresā, kas noritēs Barselonā Francijas prezidentūra pilnvaru laikā.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Pateicos, priekšsēdētāj, un vislabākie ļoti veiksmīgas prezidentūras novēlējumi.

Man rada bažas 2010. gads kā izšķirošais atskaites punkts. Daudz ir runu, bet nav rīcības šajā jomā, un tas ir viens no vislielākajiem maldiem, ka mums patiešām būs kaut kādas pārmaiņas vai ietekme, ko parādīt līdz 2010. gadam. Tas ir, es piekrītu dažādu politiku sinerģijai, bet bioloģiskās daudzveidības aizsardzība var palīdzēt ierobežot siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, jo meži, kūdras purvi un citas cilvēka radītas ekosistēmas un biotopi uztver oglekli.

Vai jūs domājat, ka pārmaiņu uzraudzībai ir vajadzīgi vislabākie pieejamie dati? Mums ir vajadzīga labāka informācija par visu, kur parādās klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas bioloģisko daudzveidību. Lai mēs kaut mazliet progresētu līdz 2010. gadam, mums jāuzlabo rādītāji un mērījumi, kurus izmantojam, lai zinātu konkrēti, cik nopietna ir situācija.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Doyle kundze, pateicos par papildu komentāru. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jābūt labākajiem rādītājiem bioloģiskās daudzveidības statusa nostiprināšanā. Prezidentūra ņems vērā Jūsu komentārus saistībā ar nepieciešamību uzlabot šo rādītājus, un mēs apsvērsim to.

2010. gads vairs nav tālu: mūsu rīcībā ir mazāk nekā divi gadi. Jums ir taisnība, ka tādā jomā kā bioloģiskā daudzveidība ir grūti iedomāties, ka īpaši pēc perioda, kad tā nav tikusi izmantota atbilstoši tās pozitīvajam potenciālam, ka atlikušais neilgais laiks būs pietiekams, lai īstenotu noteiktos mērķus, proti, palēninātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Tomēr tas nav neiespējami. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos. Slovēnija ir viena no valstīm, kurā bioloģiskā daudzveidība ir īpaši būtiska, jo mūsu valstī bioloģiskās daudzveidības līmenis joprojām ir augsts; tas ir labi zināms, ja ne citādi tad saistībā ar mūsu lāčiem, kurus lielu daļu mēs eksportējam uz Eiropu.

Īsāk sakot, Jūs varat paļauties uz to, ka Slovēnijas prezidentūra darīs visu savu iespēju robežās, lai īstenotu mērķis, neskatoties uz to, ka atlicis pavisam maz laika.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Vai es varētu lūgt Padomi komentēt to, ka Komisija tagad pārskata mērķus biodegvielām, jo tam, ko mēs domājām labu esam klimata pārmaiņai, tagad ir neparedzētas sekas, kas saistās ar globālu pārtikas drošību, kā arī, protams, bioloģisko daudzveidību.

Vai tā nav viena no grūtībām mums, cilvēkiem, risinot klimata pārmaiņu: ka mēs varam kļūdīties?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tas, iespējams, ir pierādījums tam, ka mēs iepriekš noteiktiem jautājumiem nebijām pievērsuši pietiekamu uzmanību. Ir skaidrs, ka pilnībā neuzraudzīta un nekontrolēta biodegvielas ražošana radīs negatīvas konsekvences videi, bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas cenām utt..

Domāju ir piemēroti veltīt īpašu uzmanību arī šim aspektam. Citiem vārdiem sakot, mums būtu jāveicina biodegvielas ražošana un patēriņš, lai mazinātu nevis palielinātu ietekmi uz vidi. Domāju, ka tam Savienībai ir jābūt lielam virzulim tās politikās – veicināt biodegvielas patēriņu.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 9, ko uzdeva Jim Higgins (H-0977/07)

Temats: citu rādītāju vērtēšana papildus IKP

Vai Padome var norādīt, kā tā plāno strādāt ar Komisijas piedāvājumu saistībā ar reģionālo kohēziju vērtēt papildu IKP citus rādītājus, un vai tā var pateikt, vai tā ir pieņēmusi definitīvus pasākumus, kas varētu tikt veikti nākotnē, lai nodrošinātu precīzāku reģiona snieguma vērtējumu?

McGuinness kundze uzņemas atbildību par jautājumu, ko sākotnēji uzdevis Jim Higgins.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos atvainoties Higgins kungam un McGuinness kundzei par manu atbildi, jo tā būs ļoti īsa, tādēļ, ka šos aspektus Padome var apspriest tikai uz Komisijas priekšlikuma pamata.

Šāds priekšlikums nav ticis iesniegts, nav iesniegts priekšlikums arī par cita veida izmaiņām saistībā ar reģionālās kohēzijas rādītājiem. Tādēļ līdz brīdim, kad tiks iesniegts šāds priekšlikums, Padome nevar pārrunāt un paust savu viedokli par jebkādiem citiem reģionālās kohēzijas rādītājiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, vai varu atvainoties J. Higgins vārdā, kas šovakar nav vesels un nevar būt šeit. Pateicos par jūsu īso atbildi. Es pieņemu, ka tā būs saistīta ar plāniem pārskatīt nelabvēlīgos apgabalus arī dalībvalstīs. Vai es drīkstētu ieteikt, tiklīdz jums ir kāda informācija par šiem rādītājiem, jūs varētu to nodot J. Higgins.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es centīšos, paldies. Es atkārtošu, ka tas primāri ir atkarīgs no Komisijas un varbūt, varbūt būs iespēja apsvērt rādītājus līdz ar kohēzijas politikas pārskatīšanu, ko šobrīd plāno Slovēnijas prezidentūra, taču tas nav pilnīgi skaidri zināms. Tas ir atkarīgs no Komisijas nevis Padomes. Protams, mēs būtu ieinteresēti zināt, kāds būtu Komisijas ieguldījums pārrunās par kohēzijas politikas pārskatīšanu, kas ir viens no būtiskākajiem mūsu prezidentūra uzdevumiem.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pat Eiropas Parlaments respektē Komisijas iniciatīvas tiesības, ko tikko norādīja Padome. Tomēr tieši tādēļ mums vienmēr būtu jādara Komisijai zināms, kas, mūsuprāt, ir īpaši būtiski. Tādi kritēriji kā bezdarbs vai lielāka migrācija pavisam noteikti ir jautājumi, kas varētu tikt iekļauti šajās pārrunās. Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, Jūs runājāt par Slovēnijas lāčiem, es kā Štīrijas iedzīvotājs vēlos pateikties par šo eksportu un ceru, ka atvērtās Šengenas robežas veicinās vēl lielāku imigrāciju.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Runājot par reģiona veikuma precīzākiem mērījumiem, ir nopietni jāvaicā, vai IKP ir īstais veikuma mērījums. Vai par to ir domāts vai arī jūs vēl domāsiet (jo jūs pildāt pienākumus tikai nedēļu) par IKP mērījumu salīdzinājumā ar NKP, salīdzinājumā ar NKI? Lielākās grūtības pašreiz sagādā tas, ka mēs mērījumus neizdarām līdzīgam ar līdzīgu, tāpēc ir ļoti grūti izmērīt veikumu dažādu reģionu šķērsgriezumā - un dažādu valstu, ne tikai reģionu šķērsgriezumā, - jo bāzes jeb rādītāji šobrīd nav standartizēti.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Man būtu grūtības runāt Komisijas vārda un manī nav ambīciju šādi rīkoties, jo tas neatbilstu uzdevumam. Tomēr šķiet, ka vismaz pašlaik Komisija nav atradusi labākus rādītājus par IKP. Es ticu, ka, ja Komisija būtu atradusi labākus rādītājus, tā būtu paudusi ierosinājusi tos. Es vēlos atkārto manu iepriekšējo piezīmi, ka kohēzijas politikas pārskatīšana sniegtu iespēju apsvērt arī Jūsu jautājumu. Pastāvēs pat vēl vairāk iespēju tad, kad tiks pārrunāta pilnīgā Eiropas Savienības budžeta reforma, kas, kā jau mēs zinām, tiks īstenota uz pilnīgas analīzes pamata, ko īstenots Eiropas Komisija pati 2008. un 2009. gadā.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 10, ko uzdeva Mairead McGuinness (H-0979/07)

Temats: izmeklēšana aprūpes namos Bulgārijā

Nesen BBC pārraidīja dokumentālu filmu ar nosaukumu “Bulgārijas pamestie bērni”, kas attaisnoja šokējošos apstākļus, kādos bērni dzīvo aprūpes namos Mogilino, Bulgārijā. Programmas producents publiski paziņoja, ka tas neesot sliktākais gadījums, kāds ir pieredzams Bulgārijā. Pastāv uzskats, ka kaut arī pastāv acīmredzama problēma saistībā ar bērnu un jaunu pieaugušo, kas ir invalīdi, aprūpes namu darbību, tomēr nav rasts efektīvs risinājums.

Ņemot vērā ES piederību ES Pamattiesību hartai un faktu, ka tikko ir pagājis Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem, vai Padome var sniegt paziņojumu šajā ļoti īpašajā jautājumā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome nav pieņēmusi nostāju lietā, ko norādīja McGuinness kundze. Tomēr ar prieku varu paziņot, ka 2007. gada 5. decembrī padome pieņēma rezolūciju, lai turpinātu Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem. Tas bija iepriekšējais, t. i. 2007. gads, kas saskaņā ar šo lēmumu, t. i. rezolūciju nebūs tikai viena gada pasākums, bet gan tiks turpināts.

Minētajā rezolūcijā dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicināti nostiprināt savus pasākumus diskriminācijas invaliditātes vai jebkādu citu iemeslu dēļ novēršanai, nostiprināt pasākumus šāda veida diskriminācijas apkarošanai, iekļaut jautājumu par invaliditāti visās atbilstošajās politikās un turpināt Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par invalīdu tiesību aizsardzību noslēgšanas, parakstīšanas un ratificēšanas procesu. Vēl ar šo rezolūciju Padome aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties kopējās problēmās un meklēt risinājumus iepriekš minētās konvencijas, t. i. ANO konvencijas, īstenošanas ietvaros.

Atļaujiet man uzvērt, ka Padome un Eiropas Parlaments nesen no Komisijas saņēma ziņojumu par invalīdu status Eiropas Savienībā, kas ietvēra sevī Eiropas rīcības plānu 2008. un 2009. gadam. Slovēnijas prezidentūra uzskata, ka šis dokuments sniegs vērtīgas pamatnostādnes turpmākajiem centieniem invalīdu tiesību īstenošanā, īpaši bērnu invalīdu. Padome joprojām izskata šo Komisijas priekšlikumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE) - Pašreizējais priekšsēdētāj, pateicos jums par jūsu diplomātiskumu. Es ceru, jūs sapratīsiet mani, ja es nebūšu diplomātisks, jo es nedomāju, ka jūs varat iedomāties, cik lielas bija dusmas un rūgtums, it īpaši Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kad šī dokumentālā filma tika parādīta.

Es domāju – un man ir žēl to teikt – ka Padomei būtu bijusi nostāja par to, ja tas būtu bijis jautājums par dzīvnieku labturību. Mēs runājam par bērniem, kuriem nav savas balss. Es patiešām uzskatu, ka mūsu lēnā rīcība, tiklīdz notiek tādas lietas kā šī, liek ES izskatīties slikti dalībvalstu un Eiropas Savienības pilsoņu acīs.

Es domāju, ka būtu brīnišķīgi un mūsu pilsoņi to pozitīvi novērtētu, ja mēs rīkotos mazliet straujāk, jo šis ir nepiedodams stāsts. Ainas runāja pašas par sevi.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es nevaru un nevēlos iedziļināties šīs lietas būtībā, par ko Jums, iespējams ir visai pamatots, noteikts viedoklis. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Padome uzskata, ka ir būtiski cienīt un ņemt vērā kompetenču sadalīšanu starp Savienību un dalībvalstīm. Šajā sakarā es varu paust viedokli tikai kā Padomes pārstāvis – un es neesmu diplomātisks šajā sakarā, bet runāju savas kompetences un Padomes kompetences robežās un, protams, ņemot vērā rīcību to ietvaros.

  Jim Allister (NI) - Pašreizējais priekšsēdētāj, vai drīkstu pievienoties, izsakot savu vilšanos par jūsu atbildes neatbilstību?

Kad Bulgārija tika skatīta pievienošanās sakarā, attieksme pret cilvēkiem aprūpes iestādēs kļuva par svarīgu jautājumu. Bet kļūda, kuru pieļāva, bija tā, ka 2006. gada decembrī, kad mēs sanācām, lai noteiktu kritērijus – atskatoties, kā Bulgārija ir pildījusi savas uzņemtās saistības – nesaprotami, kā šis punkts bija izlaists kritēriju sarakstā.

Kāpēc tā? Un vai to var atjaunot sarakstā? Ja nevar, tad kādus citus soļus var reāli spert, lai Padome un Kopiena pienācīgi varētu apskatīt rupjos pārkāpumus, kas pārņēmuši šo nozari?

  Elizabeth Lynne (ALDE) - Runātājam ir pilnīga taisnība: manuprāt, atbilde no Padomes nebija pietiekama. Pirms pievienošanās mēs aicinājām dalībvalstis, kas gribēja iestāties Eiropas Savienībā, ievērot Eiropas Savienības noteikumus. Es zinu, ka Bulgārija ir parakstījusi ANO Konvenciju par invalīdu tiesību aizsardzību, bet nav to ratificējusi. Vai uz valstīm, kas nav ratificējušas šo konvenciju, jūs varat izdarīt spiedienu, lai tas tiktu izdarīts? Es zinu, ka Bulgārijas iestādes mēģina šo problēmu risināt, bet mums jāturpina tās mudināt.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es īpaši atkārtoju, ka tas nav Padomes kompetencē vai pat tai raksturīgi pieņemt nostāju saistībā ar individuālām televīzijas programmām vai to komentāriem. Tas nekādā veidā nemazina problēmas, par ko runājat, nozīmi.

Tomēr es personīgi uzskatu, ka risinājums tam, ko minējāt jautājumā, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par invalīdu tiesību aizsardzību ratificēšana. Tieši tādēļ es savā sākotnējā atbildē norādīju rezolūciju, ko Padome pieņēma 2007. gada decembrī, kas aicina dalībvalstis ratificēt minēto konvenciju.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 11, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0982/07)

Temats: sarunu datums Maķedonijai

Vai Padome paredz šajā gadā iespēju, t. i. Slovēnijas un Francijas pilnvaru kā Padomes prezidentūra laikā, noteikt datumu sarunām ar Maķedoniju par pievienošanos?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es joprojām nezinu, dažreiz tas ieslēdzas pats no sevis un dažreiz ne. Es atvainojos par šiem pārrāvumiem.

Protams, Padome neizslēdz un nevar izslēgt iespēju, ko Posselt kungs norādīja savā jautājumā.

Kā mēs zinām, 2005. gada decembrī Eiropas Padome nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. Decembra, t. i. dažas dienas pirms Eiropas Padomes sesijas, lēmumu valstij bija pilnībā jāīsteno Stabilizācijas un asociācijas līgumu. Pamatojoties uz to, Komisija gatavoja progresa ziņojumus, un 2006. un 2007. gada ziņojumi nesatur ieteikumus saistībā ar sarunu par pievienošanos uzsākšanu, argumentējot, ka joprojām nav īstenoti atbilstošie pasākumi.

2008. gadā prezidentūra sagaida, ka bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līderi no visa politiskā spektra apvienos savus spēkus, lai stiprinātu savus centienus rezultātu sasniegšanai visās jomās, kur nepieciešams progress, un, ņemot vērā notikumus šajā valstī, īpaši pēdējā mēneša progresu, mans vērtējums ir, ka ir iespējams, ka šogad pietuvosimies soli tuvāk lēmuma pieņemšanai saistībā ar sarunu par pievienošanos uzsākšanas datumu.

Slovēnijas prezidentūru ļoti interesē šis jautājums, ļoti interesē šis valsts progress, tomēr tas ir atkarīgs tikai no pašas valsts un tās panākumiem pasākumu īstenošanā, kā ar no reformu progresa.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Liels paldies par šo ļoti labo atbildi. Atļaujiet man izņēmumu kārtā paust personīgu ievadpiezīmi. 1991. gadā, kad Slovēnija ieguva neatkarību, es piedalījos neatkarības svētkos Ļubļanā – manuprāt, kā vienīgais ES pilsonis. Es arī atbalstīju Asociācijas līgumu kara Ļubļanas laikā, kas par laimi bija īss, un vēlāk Parlamenta referents.

Es vienkārši vēlos teikt, ka šodiena ir man vēsturiska. Esmu ļoti laimīgs. Lūdzu piedodiet manu personīgo piezīmi.

Tagad pat īsāks jautājums: vai uzskatāt, ka strīds starp Maķedoniju un Grieķiju ir divpusējs strīds, un vai šis strīds var ietekmēt sarunas par pievienošanos?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlētos pateikties Posselt kungam par viņa atbalstu kopš mūsu neatkarības atgūšanas dienas. Patiesībās Slovēnija ir mērojusi garu ceļu, kā to šodien norādīja Eiropas Padomes priekšsēdētājs.

Atbildot uz Jūsu jautājumu, pamatā minētā lieta ir divpusēja. Tomēr mēs visi zinām, ka, lai atrisinātu šo pamatā divpusējo jautājumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildniecības ietvaros pastāv mehānisms, kurā ir iesaistīts īpašs pārstāvis, Nimec kungs, kura pienākums ir būt par starpnieku starp abām pusēm, lai rastu risinājumu.

Slovēnija, t. i. Slovēnijas prezidentūra atbalsta šos centienus un cer, ka abas puses šajā procesā konstruktīvi sadarbosies, līdz tiks rasts atbilstošs risinājums. Pagaidām mēs uzskatām, ka šis jautājums nevarētu ietekmēt vai pat kavēt bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrēšanu starptautiskās organizācijās.

  Avril Doyle (PPE-DE) - Man ir jautājums Slovēnijas prezidentūrai. Es zinu, ka tā atbalsta uzskatu, ka mums vajadzīgs ilgtermiņa miers un stabilitāte Dienvidaustrumeiropā un Balkānos vispirms, un, patiešām, ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar to, bet attiecībā uz Maķedoniju, kam tuvojas kārta uzsākt sarunas par pievienošanos - jautājumu par nosaukumu atstājot malā (lai cik svarīgs arī tas nebūtu) – kā pēc Slovēnijas prezidentūras domām Maķedonijai veiksies salīdzinājumā ar citām valstīm šīs teritorijas tiešajā tuvumā, tuvojoties pievienošanās līnijai? Mēs gribam, lai tās visas pievienojas, bet dažas būs labāk sagatavotas par citām. Kā jūs vērtējat Maķedonijas izredzes uz prioritāru pievienošanos?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Liels paldies Doyle kundze par papildu jautājumu. Slovēnijas prezidentūra klasificē Balkānu reģiona valstis atbilstoši līmenim, ko tās sasniegušas. Šajā gadījumā pati attīstītākā šī reģiona valsts ir bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, jo tā ir vienīgā valsts, kurai piešķirts kandidātvalsts statuss. Horvātija ir izslēgta, jo to jebkurā gadījumā jāiekļauj citā kategorijā tādēļ, ka tā jau ved sarunas par pievienošanos.

Es atkārtoju, ka mūsu pilnvaru laikā mēs novēlam ikvienai no valstīm, tajā skaitā iepriekš apspriesto, progresēt saistībā ar tās virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, kas nenotiks ātri, t. i. viena vai divu gadu laikā, tam būs nepieciešams vairāk laika un vairāk pūļu. Slovēnijas prezidentūra ir iekļāvusi šo jautājumu pie tās augstākajām prioritātēm.

Tomēr šīm valstīm ir būtiski saglabāt Eiropas perspektīvas, kā arī progresa līmeni, virzoties uz šo mērķi. Es atkārtošos, ka kā prezidentūra mēs būtu ļoti priecīgi, ja šis progress turpinātos mūsu pilnvaru laikā. Es vēlētos arī atkārtoti norādīt, ka šis progress lielā mērā ir atkarīgs no šī reģiona valstīm.

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Padomes priekšsēdētāju par viņa ļoti konkrēto atbildi un kā Eiropas Parlamenta deputāts no Grieķijas, es vēlētos teikt, ka mēs esam īpaši ieinteresēti, lai visas Rietumbalkānu valstis kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk. Tomēr problēmām ir jātiek atrisinātām. Es vēlos arī teikt, ka Grieķija ir skaidri paudusi savus labos nodomus un turpina to darīt ikdienas pārrunās kompromisu vārdā. Šajā sakarā es vēlētos teikt, ka ir jāņem vērā dalībvalsts nostāju, kas pauž vērā ņemamu labu gribu šajā jautājumā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Pateicos par Jūsu komentāru. Padomes priekšsēdētājs šorīt pieminēja būtiskos Grieķijas prezidentūra sasniegumus 2003. gadā, kad attiecībā uz Rietumbalkāniem tika pieņemta Saloniku darba kārtība. Šī Saloniku darba kārtība joprojām kalpo par pamatu Slovēnijas prezidentūra centieniem integrēt Rietumbalkānus. Tas ir ceļš, ko īpaši turpinām ar Grieķijas atbalstu šajos centienos attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 12, kas tika atsaukts.

Jautājums Nr. 13, ko uzdeva Nikolaos Vakalis (H-0990/07)

Temats: PVN likmes samazināšana videi nekaitīgām tehnoloģijām un produktiem

Vai Padome piekrīt tam, ka Kopienas tiesību aktos par pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir jāveic grozījumi tā, lai papildus spēkā esošajiem noteikumiem par elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņu tehnoloģijām un iekārtām, kas izmanto atjaunojamus enerģijas avotus un energoatdeves efektivitāti, tiktu piemērotas arī samazinātas PVN likmes? Vai pastāv grafiks atbilstošo lēmumu pieņemšanai? Kādus pasākumus no Padomes puses mēs varam sagaidīt šajā jautājumā un kad?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Kā mēs zinām, 2007. gada 4. decembra sesijā Padome pieņēma lēmumu par diskusiju veikšanu saistībā ar samazinātu likmju ietekmi uz ekonomiku un to, vai samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes ir piemērots instruments, lai īstenotu nozaru politikas mērķus. Tika nolemts, ka šis jautājums tiks pārrunāts vēlāk 2008. gada laikā, bet ne obligāti pirmajā pusgadā.

Šobrīd Slovēnijas prezidentūra ļoti intensīvi meklē efektīvāko pieeju, lai varētu turpināt pārrunas par pievienotās vērtības nodokļa likmēm, kas nav vienotas. Kā mums zināms no Komisijas ziņojuma, šīs pārrunas tika aizsāktas Spānijas prezidentūra pilnvaru laikā. Šajā pārdomu laikā, kas, es ceru, būs pēc iespējas īsāks, mēs nevaram sniegt Vakalis kungam precīzāku atbildi. Tomēr es vēlos uzsvērt, kas šis ir būtisks jautājums, kam prezidentūra pievērsīs atbilstošu uzmanību.

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu šo atbildi par apmierinošu un vienkārši vēlos izmantot iespēju, lai apsveiktu Slovēnijas prezidentūru ar veiksmīgu sākumu. Novēlu tai visu labāko turpmāko pilnvaru laikā.

  Priekšsēdētājs. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Ar šo tiek noslēgts Jautājumu laiks.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsākta 21.00)

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

(1)

12. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)

13. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

14. Eiropas stratēģija par romu stāvokli (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par:

– mutisko jautājumu Komisijai, ko PSE grupas vārdā uzdeva Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda, Katalin Lévai, Adrian Severin un Jan Andersson par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0081/2007/rev. 1 - B6-0389/2007)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko ALDE grupas vārdā uzdeva Viktória Mohácsi par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0002/2008 - B6-0003/2008)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko PPE-DE grupas vārdā uzdeva Lívia Járóka par Eiropas Kopienas rīcības plānu romu integrēšanai (O-0003/2008 - B6-0004/2008)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko UEN grupas vārdā uzdeva Roberta Angelilli par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0004/2008 - B6-0005/2008)

  Lívia Járóka, autore. − (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, Padomes priekšsēdētāja kungs, daudzi dokumenti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta 2005. gada lēmums romu jautājumā, Eiropas Komisijas 2004. gada pētījums, Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojums un EUROSTAT 2003. gada rīcības plāns tika skaidri formulēti, lai atrisinātu Eiropas romu sarežģīto situāciju.

Taču ne dalībvalstis, ne arī Eiropas institūcijas nav progresējušas romu integrācijas sekmēšanā, kaut arī gan Eiropas darba tirgus, gan arī Eiropas sabiedrības interesēs ir veiksmīga Eiropas lielākās un visātrāk pieaugošās minoritātes integrēšana.

Pagājušā gada decembrī iesniegtajā komisāra Špidla izveidotās augsta līmeņa konsultatīvās grupas ziņojumā tika pausts ieteikums, ka Komisijai ir jāsastāda rīcību plāns. Šis rīcības plāns ir jāsastāda, tomēr no Komisijas puses ir nepieciešama daudz spēcīgāka un patiesāka rīcība, lai īstenotu efektīvus, tūlītējus pasākumus. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību daudzās romu tautības iedzīvotājus skarošās jomās.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāmudina, jākonsolidē, jāpārbauda un jāīsteno palīdzība grupām, kas atrodas visnelabvēlīgākajās situācijas, izmantojot tieši Savienības resursus. Ja Eiropas Savienības finanšu instrumenti ir samazināti, tad tai ir jāparāda savu ietekmi saistībā ar vienlīdzīgām iespējām uz pieejamajiem ieguldījumiem, kā materiālu un saprotamu kritēriju, kas nozīmē, ka ja attīstība tiek finansēta no Savienības resursiem, tad dalībniekiem obligāti ir jāizstrādā vai jāīsteno vienādu iespēju analīze un pasākumu plāns.

Ja pasākumu plāns kļūtu par obligātu dažādu attīstības sektoru un noteiktu reģionu konkurences elementu, tad lieliski tiktu sekmēta vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana un veicināšana attiecībā uz grupām, kas atrodas nelabvēlīgās situācijās un kas atpaliek.

Tāpat ir būtiski izveidot visas Eiropas krīžu plānu, pamatojoties uz ko, būtu pieejamas tādas Eiropas Savienības jomas, kurās galēja nabadzība un sociālā izstumšana visnopietnāk skar romu un „neromu” tautības iedzīvotāju kopienas, un pateicoties kam Eiropas Komisija, atbalstot dalībvalstis, varētu uzsākt darbu ar desegregāciju, ko valdības bija atlikušas desmitiem gadu atšķirīgu politisko saistību dēļ.

Ir būtiski, lai komisāri, kuri ir tieši vai netieši ir atbilstīgi par minoritāšu integrēšanu un iekļaušanu, saskaņo savas aktivitātes izglītības, nodarbinātības, vienlīdzīgu iespēju, reģionālo un attīstības portfeļu ietvaros, un, attīstoties par tehnisku darba grupu, sadarbībā ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību sagatavotu 2008. gada rīcības plānu romu jautājumā, un viņiem ir jāsāk īstenot šis plāns pēc iespējas drīzāk.

Neatkarīgi no fakta, ka 2005. gadā mēs pieņēmām rezolūciju, kam, kā mēs šobrīd redzam, faktiski ir maznozīmīga ietekme, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk starp pusēm tiktu uzsākts dialogs, iesaistot tajā Komisiju un pilsonisko sabiedrību.

Vēl uzskatu, ka jebkurā gadījumā 2008. gadā mums ir jāredz rīcība un sarunas saistībā ar romu jautājumu no visām iesaistītajām pusēm. Uzskatu, ka tas ir būtiski un Tautas partijas vārdā rosinu to īstenot 2008. gada laikā. Paldies.

  Roberta Angelilli, autore. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šorīt tika pieņemts ziņojums par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Viena no tā prioritātēm ir nabadzības un diskriminācijas apkarošana. Šajā sakarā mēs nolēmām veltīt īpašu punktu romu tautības bērniem, kas bieži vien tiek izslēgti no medicīniskās aprūpes un sociālā, un izglītības nodrošinājuma.

Ir labi zināms fakts, ka procentuāli liels skaits romu tautības bērnu neapmeklē skolu vai apmeklē neregulāri. Daudzi romu tautības bērni patiesībā ir spiesti apmeklēt īpašas skolas vai pat iestādes invalīdiem. No pieejamajiem datiem izriet, ka dažās dalībvalstīs to romu tautības bērnu skaits, kuri agri pārtrauc apmeklēt skolu, pārsniedz 60%. Ir skaidrs, ka bērni, kuri neapmeklē skolu, kuri ir neizglītoti vai kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis, ir bērni, kuriem nav nākotnes, viņi ir spiesti ubagot vai strādāt melnajā tirgū. Jebkurā gadījumā viņu liktenis ir nolemts: labākajā gadījumā viņi būs nolemti nabadzībai un sociālajai izstumšanai, jo sliktākajā gadījumā viņi būs organizētu noziegumu upuri.

Starp citu, ir vērts paturēt prātā, ka romu tauta ir ļoti jauna, aptuveni 45% no tiem ir jaunāki par 16 gadiem; tādēļ būt ļoti lietderīgi un būtiski, ja Komisija noteiktu specifiskus, konkrētus pasākumus attiecībā uz romu tautības bērniem, īpaši, lai novērstu pāragru skolas apmeklēšanas pārtraukšanu un veicinātu atbilstošas, augsta līmeņa izglītības apgūšanu. Ja nav tiesības uz izglītību, nebūs garantēta vienlīdzīga attieksme un tiesības uz nākotni.

  Jan Marinus Wiersma, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāuzdod jautājumi Komisijai, un es ceru saņemt uz tiem atbildi no komisāres. Šovakar mēs galvenokārt pārrunājam Eiropas Savienības - Eiropas Komisijas – centienus novērst problēmas romu jautājumā, no kuriem liela daļa kļuva par ES pilsoņiem dažus gadus atpakaļ un daļa - pagājušo gadu. Šie pilsoņi dzīvo apstākļos, kas vairumā gadījumu nav pieņemami. Mēs esam priecīgi saņemt šodien atbildes no Eiropas Komisijas šajā Parlamentā.

Vēl mēs esam priecīgi par to, ka Eiropas Padome ir pievērsusi uzmanību romu tautības iedzīvotāju situācijai Briseles samitā un lūdza Komisiju iesniegt konkrētākus priekšlikumus attiecībā uz to, ko Eiropas Savienība pati vēl varētu darīt, lai atbalstītu to dalībvalstu politiku, kurās dzīvo liels skaits romu tautības iedzīvotāji, ko mēs varam darīt savstarpējas saskaņošanas un labas prakses apmaiņas ceļā, un kā vislabāk varētu izmantot ES resursus šajās valstīs, izmantojot fondus, tādejādi veicinot pārmaiņas romu tautības iedzīvotāju situācijā.

Es to īpaši uzsveru, jo sakarā ar to, ka pievienojās virkne valstu – pagājušo gadu un arī 2004. gadā, mēs teicām: “Labi! Nāciet iekšā! Viena no lietām, kas mums jāatrisina kopīgiem spēkiem, ir romu jautājums”. Es personīgi biju referents Slovākijā un atceros, ka Slovākijas valdība deva visa veida solījumus, tomēr mani māc šaubas par šo solījumu īstenošanas efektivitāti. Tas joprojām paliek būtisks aspekts.

Mēs vēlamies arī norādīt, ka romu tautības iedzīvotāji nav uzskatāmi par tipisku valsts minoritāti kā, piemēram, ungāri Slovākijā vai krievi Baltijas valstīs. Viņi ir tipiska Eiropas minoritāte, kurai kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt īpašu Eiropas politiku ar atsevišķu Eiropas Savienības atbildību, kā to jau savā paziņojumā atzina Briseles Eiropadome.

Mēs īpaši vēlētos lūgt Komisiju nodrošināt labāku saskaņošanu tieši pašas Komisijas darbības ietvaros. Kā iespējams uzlabot sadarbību? Kā mēs varam noteikt kādam, iespējams no komisāru rindām, centrālu atbildību par romu politiku? Varbūt mums vajadzētu apsvērt iespēju uztvert romu tautības iedzīvotājus kā Eiropas minoritāti, lai zināmā mērā varētu piemērot subsidiaritātes principu, kas piemērojams dalībvalstu minoritāšu politikai.

Nobeigumā vēlos teikt, ka ticu, ka ikviena nodomi ir labi, taču ir nepieciešama labāka saskaņošana un vairāk aktīvas rīcības.

  Viktória Mohácsi, autore. − (HU) Liels paldies. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos atgādināt, ka šis Parlaments pievērsa uzmanību romu tautības iedzīvotāju integrācijas trūkumam 1983. gadā. Vēl 1994. gada rezolūcija tas lūdz Komisiju, Padomi un dalībvalstu valdības darīt visu nepieciešamo romu tautības iedzīvotāju sociālās, ekonomiskās un politiskās integrācijas interesēs.

Kā jūs atceraties, rezolūcijā ko Parlaments pieņēma 2005. gada aprīlī, mēs lūdzām Komisiju pieņemt rīcību plānu, kas saturētu skaidrus ieteikumus dalībvalstīm un kandidātvalstīm saistībā ar romu tautības iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un politisko integrāciju.

Savukārt 2007. gada novembrī, sakarā ar manu ieteikumu, jautājums par romu tautības iedzīvotāju sociālo integrāciju tika ieļauts Parlamenta rezolūcijā par personu pārvietošanās brīvību kā Eiropas līmeņa stratēģija romu jautājumā. Mēs atkārtoti lūdzām Komisiju nekavējoties sagatavot Eiropas stratēģiju par romu tautības iedzīvotāju integrēšanu, izmantojot integrācijas fondu un strukturālos fondus.

Pa vidu tam visam, mēs pavisam noteikti zinām, ka romu tautības bērni joprojām ir spiesti mācītie atsevišķās klasēs vai atsevišķās institūcijās vismaz desmit no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un mēs, romu tauta, esam nepamatoti klasificēti kā invalīdi, norīkoti konkrētās profesijās un „apzīmogoti” uz visiem laikiem.

Diemžēl ikvienā dalībvalstī ir labi zināms, kādos graustu rajonos un cik sliktos apstākļos dzīvo romu tautības iedzīvotāji. Man ar nožēlu ir jāsaka, ka mums ir arī ļoti labi zināms, ka vidusmērā paredzamais dzīves ilgums starp romu tautības iedzīvotājiem visās dalībvalstīs ir par 15 gadiem īsāks nekā Eiropas Savienības pilsoņu paredzamais dzīves ilgums. Mums būtu atkārtoti jānorāda, ka visās dalībvalstīs starp bezdarbniekiem ļoti liels skaits ir tieši romu tautības iedzīvotāji.

Papildus iepriekš minētajam diemžēl nav bijis tāds mēnesis, kad nav bijuši rasistiski uzbrukumi pret romu tautības iedzīvotājiem ikvienā no dalībvalstīm. Mēs to uzzinām no ziņu pārraidēm – jo citādi mēs neuzzinātu detalizētu informāciju – 2008. gada 4. janvāra naktī Romas Markoni kvartāla graustu rajons, kur dzīvo aptuveni 250 romu tautības iedzīvotāju, tika aizdedzināts, bet trīs dienas vēlāk arī Itālijā vietējā čigāni apmetnē Apriliā tika iemesti “Molotova kokteiļi”, tieši apdraudot vairāku simtu cilvēku dzīvības. Abos gadījumos uzbrukumiem bija rasistiski motīvi.

Nav šaubu par to, ka saukšana pie atbildības ir pamatota, ir jābūt priekšlikumam rezolūcijai, ir jābūt Eiropas līmeņa stratēģijai, un katrai dalībvalstij ir jāsagatavo rīcības plāns romu integrēšanai. Neviens nav izņēmums, neviens nevar uzvesties tā, it kā viņu valstī nav romu tautības iedzīvotāju – vienalga vai viņi tos atzīst vai ne - un tas, kā jau zināms, nav taisnība attiecībā uz nevienu no Savienības dalībvalstīm, bez izņēmumiem. Paldies.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties Járóka kundzei, Angelilli kundzei, Wiersma kungam un Mohácsi kundzei par izvirzītajiem jautājumiem, kurus es izskatu sava kolēģa Vladimír Špidla vārdā, jo viņš šobrīd atrodas Ķīnā, un, pateicoties tam, mums ir iespēja pārrunāt šīs lietā šajā ļoti būtiskajā jomā.

Iepriekšējais gads patiešām pierāda, ka gan Eiropas Savienības institūcijas, gan arī pašas dalībvalstis ir intensificējušas savus centienus, lai panāktu ilgstošu romu tautības iedzīvotāju situācijas uzlabošanos Eiropas Savienībā. Mēs dzirdējām, ka tas ir nepieciešams, un es tam piekrītu. Daži būtiski pasākumi šajā sakarā jau ir veikti. Sākot no Eiropas Padomes 2005. gada lēmuma par Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem ieviešanu, līdz pat darbam, ko veic augsta līmeņa ekspertu grupa saistībā ar etnisko minoritāšu integrāciju un EK Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī Eiropas Padomes nesen decembrī apstiprinātais atzinums, uz ko iepriekš atsaucās.

Man jāsaka, ka mēs nevaram izvairīties no patiešām sarežģītā diskriminācijas jautājuma, ko pieredz romu tautībai piederošie, un no jautājumu par viņu sociālo izstumšanu un izstumšanu no darba tirgus. Tādēļ mēs esam pieņēmuši konkrētu lēmumu, ka, lai uzlabotu situāciju, mēs izmantosim visus mums pieejamos instrumentus, piemēram, likumdošanu, strukturālos fondus un informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas. Ir acīmredzami, ka, lai veicinātu romu tautības iedzīvotāju integrāciju, nodarbinātības un sociālās integrācijas programmas nav tikušas izmantotas adekvāti. Tādēļ mums primāri visi centieni ir jākoncentrē uz to, lai uzlabotu pieeju šiem pasākumiem, izmantojot mērķtiecīgu plānu. Tas ir pašsaprotami, ka šāda veida plānam ir jābūt balstītām uz autoritatīvām un ilgtermiņa dalībvalstu saistībām un efektīvu Komisijas instrumentus un politiku izmantošanu.

Tādēļ atļaujiet man atbildēt uz jūsu jautājumiem īsi un praktiski, un ieskicēt mūsu priekšlikumus 2008. gadam. Šovasar Komisija pieņems pārskatītās diskriminācijas apkarošanas stratēģijas pamatnostādnes – turpmāko rīcību pēc Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2007. gada decembra secinājumiem šajās pamatnostādnēs galvenokārt tiks izskatīts romu jautājums un augstā līmeņa ekspertu grupas ieteikumi saistībā ar etnisko minoritāšu integrāciju. Šīs pamatnostādnes papildinās Komisijas dienestu darba dokuments, kas analizēs šo pasākumu, kas veiktu par labu romu tautības iedzīvotājiem, progresu un efektivitāti gan politiskajā, gan likumdošanas līmenī, kā arī plānojot programmas strukturālajiem fondiem.

Tajā pat laikā mēs piedāvājam organizēt augsta līmeņa romu forumu, ar mērķi, lai tā ietvaros tiktos valstu valdību un parlamentu, Eiropas Parlamenta, EK Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas pārstāvji, kā arī romu pilsoniskās sabiedrības vadošās personas un citas nozīmīgas personas. Mēs esam pārliecināti, ka romu tiesības var tikt stiprinātas, pateicoties augsta līmeņa atklātai diskusijai, un ka daudz mērķtiecīgākas resursu izmantošanas rezultātā tiks gūti panākumi viņu labā.

Mana kolēģa Vladimír Špidla darbinieki sagatavos minētās iniciatīvas un pēc tam koncentrēsies uz problēmām saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem diskriminācijas aizliegumu, Eiropas Sociālā fonda, nodarbinātības un sociālās integrācijas jomā. Ņemot vērā, ka romu situācija ir saistīta ar dažādām Komisijas aktivitātes jomām, piemēram, reģionālo politiku, izglītību, sabiedrības veselību un tiesiskumu, starpnozaru speciālistu grupa romu jautājumos, kas tika dibināta 2004. gadā, nodrošinās informācijas apmaiņu. Visbeidzot, pirms dažām nedēļām Komisija noslēdza ar Eiropas Romu informācijas centru, ERIO, partnerības pamatnolīgumu. Šī partnerība nodrošinās ilgstošu, tiešu kontaktu starp Eiropas institūcijām un romu pilsonisko sabiedrību.

Attiecībā uz pārējiem jautājumiem, ir jāatceras, ka dažādas iniciatīvas ir īstenotas gan Eiropas līmenī, gan arī valsts līmenī, kā daļa no Eiropas Starpkultūru dialoga gada, kas ir tiko sācies. Tā mērķis ir uzsvērt un tādējādi veicināt cilvēkos lielāku izpratni par kultūru dialoga nozīmi un galvenokārt par priekšrocībām, ko mūsu sabiedrībai sniedz kultūru dažādība.

2008. gada pavasarī Komisija publicēs Zaļo grāmatu par izglītības jautājumiem saistībā ar skolniekiem, kuri nāk no migrējušām ģimenēm vai minoritātēm nelabvēlīgos apstākļos. Tajā tiks minēti arī galvenie aspekti, kas skar romu tautības iedzīvotājus, piemēram nodalīšanu izglītības jomā. Šī Zaļā grāmata noteikti izraisīs plašas debates par šo jautājumu un iespējams pamudinās pieņemt rīcības plānu Eiropas līmenī.

Vēl – lai atbildēti tieši uz Mohácsi kundzes jautājumu - man vajadzētu piebilst, ka, kā jau mēs to norādījumā mūsu darba programmā, Komisija 2008. gadā plāno iesniegt priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu ne tikai saistībā ar darbu, t. i. horizontālajai direktīvai.

Šobrīd tie ir pamatpunkti, ko mēs gatavojam, un tagad es ar interesi gaidīšu debates, kuru noslēgumā es iespējams sniegšu vēl papildus komentārus.

  Roberta Alma Anastase, PPE-DE vārdā. – (RO) Uzskatu, ka debašu rīkošana plenārsēdes ietvaros ir ļoti būtiska, jo ir nepieciešams sastādīt bilanci par Eiropas rīcību saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem un analizēt to efektivitātes sasniegšanas metodes.

Daži nesenie notikumi mums ir pierādījuši, ka Eiropas politikas līmenī šajā jomā joprojām ir būtiski trūkumi un tādēļ ir nepieciešama aktualizēšana un piemērošanās pašreizējiem izaicinājumiem.

Savstarpējā tolerance un multietniskā integrācija ir Eiropas Savienības pamatprincipi, un romu tautības iedzīvotāji ir būtiska kopiena Eiropas līmenī, kurai ir būtiska ietekme uz dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sociālo, politisko, kā arī ekonomisko dzīvi. Tādēļ saistībā ar romu jautājumu obligāti ir jāattīsta saskaņotu vīziju Eiropas līmenī, kas koncentrēta uz viņu integrāciju un pamattiesību un pienākumu nodrošināšanu.

Kaut arī novembrī es uzdevu Komisijai jautājumu saistībā ar šo lietu un atbilde bija, ka tiks sastādīti priekšlikumi saistībā ar romu integrāciju, es vēlētos lūgt Komisiju paskaidrot šo nodomus. Pirmkārt, mani interesētu, kādā veidā Komisija plāno risināt šo jautājumu no institucionālā viedokļa, lai nodrošinātu Eiropas rīcības romu aizsardzības un integrācijas jomā efektīvu saskaņošanu un pārraudzību.

Izglītības nozīme, un es teiktu – izglītošanas tolerances jomā, nav mazāk svarīga, kā to norādīja mani kolēģi. No šāda veida izglītības labumu gūtu visi ES pilsoņi; šī tolerances mācība kalpotu Eiropas Savienībā par stimulējošu faktoru romu integrācijai, mijiedarbībai un sociālajām attiecībām. To attīstība padarītu romu sociālo integrāciju vieglāku un, no otras puses, ierobežotu sabiedrības nopēlumus un diskrimināciju, kas vērsta pret viņiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, es lūdzu Komisiju informēt mūs par to, vai eksistē šādas programmas un par to īstenošanu, bet īpaši par to, vai tā plāno ņemt vērā šo jautājumu, sastādot turpmākās Eiropas politikas romu jautājumā.

Paldies un es ceru, ka šo debašu rezultātā tiks pieņemti stingri un konkrēti lēmumi, lai uzlabotu Eiropas politiku romu jautājumā.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, pateicos par jūsu atbildi, ar ko tika atbildēts vismaz uz daļu no mūsu jautājumiem. Jums jāsaprot, ka esam nepacietīgi saistībā ar šiem jautājumiem, jo pēdējie notikumi atkal ir pierādījuši cik neatliekama ir šīs problēmas risināšana.

Pirmkārt, atsaucoties uz romu forumu: no mūsu puses to pilnīgi atbalstam. Uzskatu, ka tā ir laba ideja, īpaši tādēļ, ka tiek iesaistīti arī romu tautības iedzīvotāji. Tomēr ir ļoti būtiski rīkoties ātri, jo baidos, ka tagad, kad ir izvirzīti priekšlikumi, tie vienkārši tiks nebeidzami pārrunāt un būtu pārāk liels sajukums. Uzskatu, ka romu forums ir jāveido pēc iespējas ātrāk šī gada laikā. Parlaments noteikti nodrošinās palīdzību.

Otrkārt, vēl, protams, ir ļoti būtiski iesaistīt vietējās iestādes, jo valdībai bieži vien ir labi nodomi un tā pauž solījumus, bet tad problēma nonāk pie mēra vai citur reģionā, un tā faktiski nav risināta.

Treškārt, liels paldies par pateicos pasākumiem saistībā ar priekšlikumu par vienlīdzīgu attieksmi ne tikai saistībā ar darbu. Tas kopumā ir ļoti nozīmīgs jautājums, ko mana grupa ļoti atbalsta.

Tomēr, komisāres kundze, savas grupas vārdā es vēlētos teikt, ka šīs starpdisciplīnu grupas – mēs visi esam pazīstami ar tām mūsu pašu pārvaldes ietvaros – ir uzņēmīgas un izpalīdzīgas. Mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai ir norīkots viens komisārs, kurš būtu atbildīgs par saskaņošanu šī jautājuma jomā, vai vismaz viens komisāru pilnvarots pārstāvis, kura uzdevums būtu to īstenot.

Es joprojām nezinu, kādēļ Rumānijas komisārs ir iecelts savā amatā. Ja viņš vismaz spētu paveikt darba pienākumus, tas jau palīdzētu. Es nezinu.

Tomēr mēs vēlētos, lai šiem jautājumiem tiktu piešķirta augstākā prioritāte. Lietas virzās pareizajā virzienā. Paldies, komisār, par jūsu ziņojumu, tomēr romu tautības iedzīvotāju interesēs būtu lieliski, ja pasākumi tiktu īstenoti intensīvāk un ātrāk.

  Alfonso Andria, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, kaut arī šis debates izraisīja mutiskie jautājumi Komisijai, pamatā tā ir Parlamenta iniciatīvas dabiskais turpinājums, ko tā īstenoja pirms kāda laika un kas nesen tika uzsvērta. Ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams rīcības plāns, lai uzlabotu romu tautības iedzīvotāju situāciju, ņemot vērā šīs minoritātes minimālo integrāciju Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās un pilsoniskās jomas ietvaros.

Romu starptautiskais raksturs, kas ir viena no viņu būtiskākajām iezīmēm, rada nepieciešamību sagatavot Eiropas stratēģiju, ko es personīgi atbalstu, lai viņi varētu izvairīties no nepatīkamajiem, degradējošajiem apstākļiem, kādos viņi dzīvo, kas daudzos gadījumos ir gandrīz necilvēcīgi, kas bez šaubām ir sociālās izstumšanas sekas un kas izraisa dažādas nelabvēlīgas konsekvences: sākot no atsvešināšanās no uzņemšanas valsts līdz pat degradācijai līdz vardarbības līmenim, esot vainīgais vai upuris.

Līdzīgi kā pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai palīdzētu vietējā un valsts iestādēm samazināt to dalībvalstu minoritāšu skaitu, ir nonākuši sociālās grūtībās, ir nepieciešami atbilstoši fondi, kas atbalstītu veicamos pasākumus. Tomēr tā nav tikai finansēšanas problēma. Patiesās mērķis ir panākt vienādu pieeju darba tirgum, izglītībai, izmitināšanai, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un videi, kas nepieciešama, lai īstenotu pilsoņa tiesības, sākot no lēmumu pieņemšanas procesiem. Tas viss ietver sevī integrētāku pieeju, kombinējot pasākumus mērķu sasniegšanai. Tādēļ es personīgi esmu pret to, ka atbildība par romu jautājumu tiek noteikta vienam Eiropas komisāram.

Divus gadus pēc romu integrācijas desmitgades aizsākšanas (2005-2015) joprojām ir daudzas nopietnas saistības, kas valdībām, kas to atbalstīja, ir tagad jāuzņemas un jāīsteno. Kādu iniciatīvu plāno paust Komisija šajā jautājumā? Es ceru, ka viņi sāks rīkoties pēc iespējas drīzāk, uzreiz pēc Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem beigām šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā.

  Elly de Groen-Kouwenhoven, Verts/ALE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, pašreizējais romu stāvoklis liek man sākt ar kritiku par to, ka Eiropas Komisija ir bijusi gausa un slinka, risinot romu jautājumus Eiropā.

Kaut vai paskatieties uz Eiropas Padomi un EDSO, kam pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši biroji, kas pilnībā veltīti romu jautājumiem. Eiropas Padome ir izdevusi daudzus īpašus ieteikumus par romiem, un EDSO ir izveidojusi savu rīcības plānu par romu stāvokļa uzlabošanu EDSO jomā. Interesanti, cik daudz uzmanības Komisija un ES dalībvalstis ir veltījušas šiem dokumentiem un vai viņi uztvēra nopietni kopējo EP rezolūciju par romiem vai desmitgadu darbības plānus romu iekļaušanai.

Tomēr vienkārši kritizēšana nav mans politiskais stils, un B. Ferrero-Waldner ir devusi man zināmu pamatu optimismam. Tāpēc es vēlētos lūgt komisāri, tiekoties ar priekšsēdētāju J. M. Barroso un kolēģiju, darīt viņiem zināmu šādu informāciju.

Pirmkārt, Eiropas romu stratēģija ir jārada pēc iespējas drīzāk, un vispirms ir jāpievēršas romu dzīves apstākļu uzlabošanai Eiropā, radot darbus gandrīz 90 % romu, kas ir bez darba, cīņai ar negatīvu nostāju pret romiem, viņu izglītības atbalstīšanai, veselības pasākumu ieviešanai romu mājās un romu politiskās iekļaušanas veicināšanai.

Otrkārt, lai veicinātu šādu stratēģiju, Eiropas Komisijai ir vajadzīga pastāvīga romu vienība, pieņemot darbā romu personālu šajā vienībā. Es patiesi ceru, ka Komisija pieņems darbā romu personālu viņu prasmju, nevis viņu ādas krāsas dēļ, kā dažas dalībvalstis to ir darījušas iepriekš.

Treškārt, īpašam Eiropas fondam romu projektiem ir jābūt Eiropas Komisijas prioritātei. Eiropas Parlamentam arī, protams, jādod ieguldījums, tiecoties uz kopējo Eiropas „darbības vienotību”, lai uzlabotu romu stāvokli. Šajā punktā es gribētu atkal ierosināt priekšlikumu par pastāvīgu EP referentu romu jautājumā, kas varētu dot labu pārskatu un ieteikumus šim Parlamentam, citām ES iestādēm un dalībvalstīm.

Turklāt, es vēlētos dzirdēt romu balsi skanam skaļāk šajā Parlamentā. Viņu intereses jāpārstāv viņu deputātiem Eiropas Parlamentā.

Visbeidzot, es gribētu uzsvērt, ka Eiropas romu stratēģijai jāizsaka kopīgās politiskās vērtības, kad runa ir par nākamo paplašināšanās procesu un cīņu pret ultranacionālismu un galēji labējiem Eiropā.

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties komisārei par viņas teikto un paustajām apņemšanām, kas manuprāt saskan ar to, ko vairakkārt ir teicis Eiropas Parlaments savās rezolūcijās, tomēr šie solījumi rīkoties paši par sevi nav pietiekami.

Es vēlētos jautāt, kādus instrumentus Komisija izmanto un ko tā var pastāstīt par fondu izmantošanu, norādot dažādas izmaksu pozīcijas, kas līdz šim bija pieejami dalībvalstīm romu integrācijas nolūkos. Otrkārt, kāda veida pārbaudes tā veic saistībā ar pieņemot direktīvu attiecīgo īstenošanu valsts līmenī? Treškārt, es pievienojos tiem, kuri lūdz norīkot vienu personu Komisijas ietvaros, kas strādātu ar jautājumiem saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem.

Pievēršoties manai valstij, man jāuzsver fakts, ka mēs saskaramies ar ļoti spēcīgu rasisma un sabiedrības nopēluma tendence, galvenokārt Romā, īpaši tādēļ, ka Itālija nav pilnībā transponējusi Direktīvu 43/2000/EK, ar ko aizliedz diskrimināciju etniskās piederības dēļ. Kādus pasākumus Komisija plāno veikt šajā sakarā? Itālijas likumdošanā nav transponēts cilvēka aizskaršanas jēdziens, diskriminācijas rases dēļ rezultātā jautājums par savstarpējās pierādīšanas pienākumu vai aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu cieta neveiksmi.

Vēl es vēlos jautāt Komisijai, vai tā ir informēta ka lielākajā Itālijas pašvaldībā – proti, Milānā – migrant bērniem, kuri vairumā gadījumu ir romu tautības, kuru vecākiem nav oficiāla juridiska statusa un kuriem nav uzturēšanās atļaujas, nedrīkst apmeklēt valsts skolas. Manuprāt, tas ir pilnīgs pretstats tam, ko pauž ES dokumenti, un ir pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un arī šorīt pieņemto rezolūciju par bērnu tiesībām.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka Itālijas valdība pārrunā n-to dekrēta likumu par jautājumu, kas patiesībā lielā mērā ir saistīts ar romu tautības iedzīvotājiem, un t. i., vai ir iespējams iekļaut atsauci uz saimnieciskiem mērķiem pie iemesliem, kas pamato citas dalībvalsts pilsoņa izraidīšanu no valsts, šajā gadījumā - Itālijas. Papildu galvenajam imigrācijas jautājumam, šis dekrēts patiesībā ir konkrēti vērsts pret romu tautības iedzīvotājiem. Es vēlētos uzzināt jūsu viedokli.

  Desislav Chukolov (NI). – (BG) Godātie kolēģi, es arī uzstājos, lai šajā plenārsēžu zālē beidzot sadzirdētu, kāda ir patiesā situācija un lai vismaz uz laiku pārtrauktos liekulīgie paziņojumi.

Ko mēs varam secināt no līdzšinējās diskusijas? Mēs secinām, ka esat nobažījušies par romu tautības iedzīvotājiem Eiropā, tajā skaitā manā dzimtenē Bulgārijā. Es pat neuzdrošinos iedomāties, ka šobrīd esat nobažījušies par ļoti zemajām pensionāru pensijām Bulgārijā vai par godīgajiem, smagi strādājošajiem bulgāriem, kuri gandrīz katru dienu kļūst par romu noziegumu upuriem.

Godātā MEP, paudiet kaut nelielas bažas par faktu, ka Bulgārijas vēlēšanu laikā Bulgārijas Sociālistiskā partija pērk romu balsis. Paudiet bažas par to, ka Bulgārijas Sociālistiskās partijas koalīcijas partneris Tiesību un brīvību kustība, ko šeit pārstāv ALDE grupa, pērk visas atlikušās balsis. Arī šīs balsis nodod romu tautības iedzīvotāji. Satraucieties par to, ka Tiesību un brīvību kustības priekšsēdētājs Ahmed Doghan vēlētāju balsu, romu balsu, pirkšanu dēvē par “normālu Eiropas praksi”.

Paudiet kaut nelielas bažas par faktu, ka Bulgārijā romu tautības iedzīvotāju skaits ir 3-4% no visiem iedzīvotājiem, tajā pat laikā viņu īstenotie noziegumi sastāda 30-40% no visiem kriminālpārkāpumiem valstī. Un tie nav tikai noziegumi, kas veikti nabadzības dēļ. Tie ir ļoti nekaunīgi un brutāli noziegumi. Jo 79 gadus vecas sievietes izvarošana un noslepkavošana nav noziegums nabadzības dēļ. Jūs man piekritīsiet, vai ne?

Lielā apjomā piešķirtās naudas acīmredzami nesniedz rezultātus. Šāda finansēšanas nav rezultatīva, jo nauda aizplūst apšaubāmos fondos un nevalstiskās organizācijās. Mūsuprāt, t. i. Ataka patriotu viedoklis ir, ka šīs problēmas risinājums ir likumu ievērošana visās valstīs. Likumu ievērošana bez tolerences attiecībā prêt konkrētu minoritāti sniegs panākumus. Jo Bulgārijā romu īstenotie noziegumi nav precīzi izmeklēti. Ta sir fakts. Fakts, un jūs paši varat to konstatēt.

Pusaudžu māsu Belneyski slepkavība netika izmeklēta. Tā tika noslēpta. Šādiem faktiem būtu jaizraisa mūsos bažas. Jo tolarējot konkrētu minoritāti uz vairākuma rēķina neviecinās panākumus, bet gan tieši pretējo. Pateicos par uzmanību.

  Katalin Lévai (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man bija prieks dzirdēt komisāres Ferrero-Waldner teikto un es priecājos par iniciatīvām, kuras, kā sagaidāms, tiks īstenotas nākotnē. Es uzskatu, ka tā tiešām būs būtiska palīdzība romu jautājumā, tomēr man ir jāpiekrīt manam nīderlandiešu kolēģim, kurš pauda nepacietību. Arī es līdzīgi kā daudzi citi esmu nepacietīga, jo situācija tiešām mainās ļoti lēni.

Eiropā dzīvo 7–9 miljoni romu tautības iedzīvotāju, vairums no viņiem nabadzīgos sociālos apstākļos, un viņi cīnās ar tām pašām problēmām, kas pastāv jau gadiem: izstumšanas un iekļaušanas problēmas, bezdarbs, jautājums par nošķiršanu skolās un daudzējādo romu tautības sieviešu diskrimināciju.

Vairums no dalībvalstīm neuzskata romu tautību par viņu valsts minoritāti, tās nevēlas veikt būtiskas izmaiņas viņu situācijā, un patiesi pēdējo gadu pieredze liecina par radikālisma un negatīvas attieksmes pret romu tautības iedzīvotājiem pieaugumu gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs.

Tādēļ es uzskatu, ka vairs nedrīkst tērēt laiku, un mums ir nepieciešamas reālas pārmaiņas un saskaņota Eiropas politika romu jautājumā. Ja nepastāvēs Eiropas politika romu jautājumā, nebūs arī valsts politikas romu jautājumā; mums tas ir jāsaprot un to jārisina. Būtu labi, ja mēs veiktu pasākumus, lai romu tautības iedzīvotājiem tiktu piešķirts starptautiskas minoritātes statuss, jo tas patiešām ir īpašs statuss.

Eiropas Parlaments un tā ietvaros Sociālistu grupa, jau ir aizsācis rīcības plānu un martā apceļos Eiropu un rīkos konferences, seminārus un dosies vizītēs, iesaistot vietējos romu tautības iedzīvotājus, NVO un valdības, lai atklātu diskriminācijas gadījumus, un mēs pievērsīsim uzmanību Eiropas sabiedrības viedoklim saistībā ar negatīvo romu situāciju un centīsimies to risināt. Liels paldies.

  Adrian Severin (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, romi nav ne senās Romas impērijas pēcteči, ne mūsdienu Romas iedzīvotāji. Viņi nav ne nācija bez valsts, ne nacionāla minoritāte. Viņi ir etnokultūras kopiena, kas vēl arvien uztur savas cilts tradīcijas, un Eiropas mēroga kopiena, kas tika turēta verdzībā Eiropā pirms mūsu laikiem un agrīnajos jaunajos laikos, kopiena, kuru fašistu režīmi sūtīja uz nometnēm iznīcināšanai un komunistu diktatūras turēja ieslodzītus valstīs, kas bija pārvērstas cietumos. Viņi kļuva par brīviem Eiropas pilsoņiem pēc aukstā kara beigām un Eiropas pirmās paplašināšanās.

Būdama marginalizēta un izstumta gadsimtiem ilgi, romu kopiena atklāja, ka ir izslēgta no Eiropas bagātības, un mēģināja aizstāvēt sevi, pārkāpjot Eiropas kārtību. Šodien, kad Eiropa ir samierinājusies pati ar sevi, vai tai būtu jārod samierinājums arī ar romu iedzīvotājiem, vai jāpasludina romi par otršķirīgiem pilsoņiem un jāizturas pret viņiem kā tādiem, kas atkal ir jāsavāc vienkopus dažās dalībvalstīs, kas pārvērstas par romu geto? Uz šiem jautājumiem ir viena vienīga atbilde: romu jautājums ir Eiropas jautājums. Tas nav vienkāršs jautājums, bet milzīgs izaicinājums – kopīgs izaicinājums, ar kuru mums jātiek galā kopīgi. Pretējā gadījumā mēs nebūsim spējīgi integrēt romu kopienu Eiropas sabiedrībā un vest to pie Eiropas kārtības.

Tā ir kultūras un sociālo attiecību lieta. Eiropas Savienībai jāmobilizē finansējums, jāizstrādā programmas un jāorganizē īpašas institucionālas struktūras, lai atbalstītu to valstu nacionālās iestādes, kurās romi ir izvēlējušies apmesties, lai piedāvātu šai kopienai cilvēka cienīgu materiālo dzīvi, kārtīgu izglītību, godīgas konkurences iespējas ar citiem, brīvību no visa veida diskriminācijas un sajūtu par savu piederību Eiropas civilizācijai. Mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija spers pareizus soļus šajā virzienā un sniegs pilnīgu informāciju Eiropas Parlamentam par sasniegto progresu.

  Jan Andersson (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kad mēs Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pārrunājam Lisabonas stratēģiju, mēs runājam par augstu izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni, labiem sociāliem apstākļiem, labu veselības aprūpi, un viena no lietām, ko vēl pārrunājam ir, ka izglītības sistēmai un prasmju attīstīšanai ir jābūt izaugsmes dzenulim šo mērķu sasniegšanā. Ja mēs šo visu, visus mērķus transponētu saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem, mēs konstatētu pārsteidzoši lielu bezdarbnieku skaitu. Mēs konstatējam sociālos apstākļus, kas nav īpaši labi, veselības aprūpi, kas nav īpaši laba, nabadzīgus dzīvesvietas apstākļus, sabiedrības nodalīšanos no viņiem un pat izglītības sistēmu, kas ir nodalīta. Pastāv īpašu izglītības noteikumi romu tautības iedzīvotājiem, kas līdz viņiem tiesības iegūt atbilstošu izglītību. Tagad Lisabonas stratēģija ir paredzēta ikvienam.

Jums bija virkne labu priekšlikumu. Mēs atbalstām tos, tomēr ir būtiski, lai stratēģijai sekotu rīcību plāns. Ir būtiski, lai mums ir vienots virziens, bet tajā pat laikā Komisijas ietvaros rīcībai ir jābūt saskaņotai. Ir būtiski pārbaudīt mūsu fondus, lai tie varētu ņemt vērā romu minoritāti. Ir būtiski, lai sastādot stratēģijas nodarbinātības un izglītības jomās, mēs vienmēr ņemtu vērā romu situāciju, lai tie būtu integrēti dažādās stratēģijās.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai nav minoritātes politikas romu jautājumā, kā arī tradicionālām valsts minoritātēm vai migrantu minoritātēm. Es pieskaitu romu tautības iedzīvotājus pie tradicionālajām valsts minoritātēm, tomēr tajā pat laikā viņu specifiskās, sociāli nelabvēlīgās situācijas dēļ pret viņiem joprojām ir jāattiecas kā pret atsevišķus kategoriju.

Esmu priecīgs, ka romu izcelsmes Ungārijas locekļi Járóka kundze un Mohácsi kundze kā Eiropas Parlamenta „sirdsapziņa” citu starpā uzdeva šos jautājumus, jo mēs pamatoti nosodījām novembra notikumus Itālijā. Tas ir pareizi, ka mums pastāvīgi ir jāatgriežas pie šī jautājuma.

Kāds ir Eiropas Savienības pienākums? Esmu priecīgs par to, ko teica komisāre Ferrero-Waldner. Arī Eiropas Savienībai ir savs pienākums, tomēr ir skaidri jānošķir dalībvalstu kompetence un Eiropas Savienības kompetence. Es arī pilnībā piekrītu Swoboda kungam, kura šobrīd šeit vairs nav, nevis saistībā ar Austroungāru monarhiju, bet gan saistībā ar to, ka viņam ir taisnība, ka tas tiek nolemts vietējā līmenī, vai kaut kas gūs panākumus vai nē. Sevišķi dalībvalstīm ir jāizsniedz valsts rīcību programma. Esmu lepns par to, ka sagatavojām pirmo Eiropas vidēja termiņa romu manas valdības departamenta vadībā. Naudu ir jāizsniedz dalībvalstij, taču visi lēmumi jāpieņem vietējā līmenī.

Ko var darīt ES? Tai būtu jākontrolē dalībvalstu veiktos pasākumus un tai ir jānodrošina “labākas prakses” metode labākiem risinājumiem. Runa nav tikai par naudu, bet arī par to, vai ir kvalificēti speciālisti no sabiedrības vairākuma un no romu sabiedrības, kas vēlētos turpināt risināt šo jautājumu. Eiropas nākotne ir atkarīga no minoritātēm.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, pirmkārt es vēlētos iebilst pret pausto kritiku, ka komisārs Špidla ir pārāk slinks, lai pievērstos šai problēmai. Neuzskatu, ka tas ir pareizais veids, kā risināt diskusijas Parlamentā.

Ir būtiski, lai mēs koncentrētos uz izglītības noteikumu jauniem romu tautības cilvēkiem uzlabošanu. Mums ir zināma obligātās izglītības sistēma, un es uzskatu, ka valodu un rakstīt prasme, prasme skaitīt – pavisam vienkāršas lietas, ir tās, kas ir nepieciešamas labai dzīvei, tādēļ to apgūšana būt jānosaka par obligātu.

No otras puses, es saprotu, ka, protams, ne katrs vēlas tikt integrēts. Protams, ka mums ir jāpiedāvā iniciatīvas tiem, kuri nevēlas integrēties mūsu sabiedrībā. Es uzskatu, ka galvenais risinājuma veids nākotnē ir atklāta pieeja šīm problēmām.