Debates

Ceturtdiena, 2008. gada 17. janvāris - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs . - Es lieku uz balsošanu šādu priekšlikumu: mēs sākam ar balsojuma skaidrojumiem un tad pārtraucam sēdi plkst. 13.00. Visus balsojuma skaidrojumus, kas nav izskatīti, var izklāstīt šo pēcpusdien debašu beigās un pēc tam, kad par visu ir nobalsots.

(Skaļi aplausi)

(Parlaments pieņēma priekšlikumu)

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

Balsojuma skaidrojumi

- Michael Cashman ziņojums (A6-0514/2007)

  Roger Helmer (NI) - Priekšsēdētāja kungs, man jāsaka, ka par šo konkrēto mēru es balsoju pret. Lai gan M. Cashman ir ļoti patīkams kungs, man jāsaka, ka, kad vien es redzu kaut ko ar viņa vārdu, es patiešām raugos uz to ar zināmu skepses devu.

Jautājums ir par to, lai mums būtu Eiropas Pamattiesību aģentūra it kā mums nebūtu šādas cilvēktiesību aizsardzības dalībvalstīs. Es šaubos, vai ir vajadzīga šāda iestāde Eiropas līmenī. Vai tā nav tikai birokrātijas paplašināšana un jaunu komiteju radīšana, kā mēs to nosaucam Lielbritānijā? Tas ir slogs nodokļu maksātājiem, kurš pēc daudzu citu domām patiesībā nedos ieguldījumu cilvēktiesībās.

Turklāt, trūkstot konstitūcijai, kuru mums apsolīja, kuru jūs tagad ierosināt izdzīt cauri bez referenduma, tam nav pamata.

  Derek Roland Clark (IND/DEM) . - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo Apvienotā Karaliste jau ievēro cilvēktiesības. Tā ir parakstījusi daudzus starptautiskus līgumus; tai nevajag, lai to, kā uzvesties, tai pasaka ES, kas ir atmetusi Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātus, kas bija pilnībā konstitucionāli.

Tajos noraidīja konstitūciju. Tā ir aizvietota ar līdzvērtīgu Līgumu, kas tagad ir apstiprināts pat pirms to ir redzējuši tie, kuri to parakstīja.

Eiropas Savienībai acīmredzami nav cieņas pret demokrātiskām tiesībām, un tāpēc to nevar uzskatīt par drošu un uzticamu cilvēktiesību aizstāvi.

  Thomas Wise (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju skaidrot manu balsojumu. Šī ir pirmā reize, kad es to esmu darījis. Es balsoju pret šo priekšlikumu, jo, lai gan attiecīgo komiteju var saukt par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, tā nepiedāvā pilsoņiem brīvību, tā nepiedāvā taisnīgumu un tā iejaucas iekšējās lietās. Mums Lielbritānijā bija solīts referendums. Mums tā nebūs. Ko Eiropas Savienība grasās darīt šajā jautājumā?

  Syed Kamall (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, liels paldies par man doto iespēju izskaidrot manu balsojumu par šo svarīgo jautājumu.

Jūs varbūt nezināt, ka es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu.

Ir jāsaprot, ka Londona patiesībā ir ārkārtīgi daudzveidīga pilsēta. Ļaujiet paskaidrot: mums jau ir 300 valodu un 14 reliģijas, un kopumā mēs saprotamies ļoti labi. Tāpēc ES patiesībā varētu mācīties no Londonas, kā tā ir nodrošinājusi cilvēktiesības un to, ka cilvēku cieņa tiek ievērota.

Mums nevajag, ka šos jautājumus risina ES līmenī. Ko Londona, visdaudzveidīgākā pilsēta Eiropā – un varbūt pat pasaulē – varētu mācīties no šīs iestādes? Ko tā varētu mācīties par cilvēktiesībām? Ko tā varētu mācīties par cilvēktiesībām? Pilnīgi neko!

Man piebilst vēl šo. Priekšā stāvošā Eiropas Konstitūcijas ratifikācija, neskatoties uz tās noraidījumu divos referendumos, ir nedemokrātiska, gļēva...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Daniel Hannan (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, uz kāda juridiska pamata mēs būvējam šo aģentūru? Pamattiesību aģentūrai būtu dotas pilnvaras ar Eiropas Konstitūciju. Lisabonas Līgums būtu devis tai pilnvaras. Bet vienīgais juridiskais pamats, kas tai ir šajā brīdī, ir komunikē, preses ziņojumu, Padomes rezolūciju viegls savijums.

Eiropas Savienībai nav problēmu ar sistemātisku cilvēktiesību pārkāpšanu. Tai patiešām ir problēma ar sistemātisku demokrātisko tiesību pārkāpšanu. Mūs problēma ir, ka cilvēktiesību harta, kas uzrakstīta uz papīra, ir bezjēdzīga, ja vien nav mehānismu, kā prasīt no vadītājiem atbildību.

Ja jūs skatāties iepriekšējās Austrumvācijas un Padomju Savienības konstitūcijas, tās bija pilnas ar brīnišķīgiem brīvības solījumiem. Bet, kā to atklāja šo nelaimīgo valstu tautas, bez demokrātijas tie nenozīmēja neko.

Tieši tāpēc, ja jūs gribat uzspiest šo cilvēktiesību hartu, jums vajadzētu vispirms paprasīt tautai referendumā. Pactio Olisipio censenda est!

  Jim Allister (NI) - Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret šo smieklīgo priekšlikumu par aģentūru attiecībā uz cilvēktiesībām ES.

Mēs Apvienotajā Karalistē, tāpat kā daudzās citās valstīs esam sen jau parakstījuši Eiropas Konvenciju par cilvēktiesībām. Šādas tiesības, kas prasa ārēju pārraudzību, ir tur atrodamas, un ikviena tiesa, kurai ir pieprasījums, atrodas tās pilsētas pārraudzībā, nevis ES pieprasītajā pārraudzībā.

Tāpēc tas ir pilnīgi nevajadzīgi, tā ir sabiedrības naudas galīga izšķiešana. Tās primārais nodoms ir nodrošināt vēl vienu valstiskuma aparāta kārtu ES, lai tā var demonstrēt sevi kā sava veida supervalsti Eiropā, kura dod tiesības tās pilsoņiem, tiesības, kas viņiem jau ir.

Ja tā grib dot tiesības, tad lai tā atzīst pamattiesību balsot par tādu lietu kā šī: teikt „jā” vai „nē” konstitūcijai.

- Díaz de Mera García Consuegra ziņojums (A6-0447/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE) - (SK) Priekšsēdētāja kungs, tā kā kriminālā aktivitāte pastāvīgi palielinās un pieaug terorisma draudi, Eiropolam jākļūst elastīgākam.

Trīs protokoli no 2000. līdz 2003. gadam, kas groza un papildina Eiropola Konvenciju, vēl joprojām nav stājušies spēkā. Neapšaubāmi organizācija, kas ievieš likumu, nevar būt efektīva, ja maiņas tās pamata normatīvajā instrumentā stājas spēkā tikai vairākus gadus pēc tam, kad tika nolemts tās pieņemt. Priekšlikums Padomes lēmumam risina šo situāciju, kas ir iemesls, kāpēc es balsoju par to.

Viena svarīga maiņa attiecībā uz pašreizējo situāciju ir plāns par Eiropola finansēšanu no Kopienas budžeta un par ES ierēdņu statusa piešķiršanu tā personālam. Tas palielinās Eiropas Parlamenta iesaistīšanos Eiropola vadībā un vienkāršos budžeta un personāla vadību. Turklāt Eiropas Parlamenta pozīcija tiks stiprināta līdz ar Eiropola demokrātiskas kontroles uzlabošanos. Bez tam Kopienas finanšu izdevumi būs salīdzināmi ar dalībvalstu pašreizējiem izdevumiem.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, lūdzu ļaujiet man paskaidrot, kāpēc es nepiedalījos balsojumā par šo ziņojumu. Pirmkārt, es domāju, ka Eiropols darbojas labi uz divpusēju līgumu un divpusējas sadarbības pamata. Otrkārt, Čehijas Republika kopā ar citām valstīm ir pievienojusies Šengenas zonai. Vispirms ir jāpierod pie šīs sadarbības, jāanalizē tā, un pēc tam tā jāuzlabo. Turklāt katrai turpmākai integrēšanai ar mērķi pārveidot Eiropolu par Eiropas policijas spēkiem būs nepieciešama Lisabonas Līguma ratificēšana. Vienīgi pēc tās mēs varam runāt par iespējamām maiņām Eiropola juridiskajā pamatā.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, man bija interesanti atzīmēt, ka jūs atslēdzāt mana kolēģa S. Kamall mikrofonu tieši pēc 60 sekundēm, kaut gan jūs esat daudz augstsirdīgāks, kad cilvēki saka kaut ko, kas jums liekas tīkamāks.

Viena no mūsu kļūdām, ko pieļaujam Eiropas Savienībā, ir tā, ka jaucam „sadarbību” ar „pārnacionālismu”. Es atbalstu policijas sadarbību – to darītu ikviena saprātīga persona šodien, šajā laikā. Tomēr es pilnībā esmu pret pārnacionālu iestāžu radīšanu – tādu, kāds ir iecerēts EUROPOL, - kas, kā teica viens no maniem kolēģiem par Pamattiesību aģentūru, ir viens no valstiskuma atribūtiem, uz ko Eiropas Savienība pretendē.

Problēma ir tā, ka šīm organizācijām trūkst demokrātiskas leģitimitātes, un tas ir ļoti bīstami. Gan EUROPOL, gan Eiropas Savienībai trūks demokrātiskas leģitimitātes, pirms jūs neliksiet Lisabonas Līgumu uz referendumu.

  Derek Roland Clark (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es absolūti nepiekrītu šim ziņojumam. Es balsoju pret. Sadarbība starp policijas spēkiem - jā; piespiedu sadarbība un pienākums - nē; it īpaši, kad šo policijas spēku rindās būs bruņota policija, kuru var aizsūtīt visur Eiropas Savienībā.

Mums kā likums nav bruņotas policijas Apvienotajā Karalistē. Mēs necietīsim bruņotas policijas ienākšanu pēc EUROPOL pieprasījuma. Mēs neticam tam. Mēs pārvaldām savu valsti citādā veidā.

Es esmu sevišķi vīlies, redzot, ka 56. un 57. grozījums tika izbalsots, jo, ja tie būtu pieņemti, tie būtu atņēmuši imunitāti policijas spēkiem. Apvienotajā Karalistē mēs esam pieraduši pie policijas spēkiem, kas, ja tie rada kaitējumu īpašumam vai vardarbīgi izturas pret indivīdu bez iemesla, var tikt saukti pie atbildības par pārkāpumiem pēc tam. Bet, es nebūtu pārsteigts, jo, galu galā, jūs esat sagatavojušies izsist cauri konstitūciju, arī neprasot nevienam neko.

  Thomas Wise (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, otrreiz es piesakos, lai paziņotu savu balsojumu pret šo ierosinājumu.

Lielbritānijā filozofija ir vienkārša: neviens cilvēks nestāv pāri likumam, pat karaliene, Anglijas monarhs, nav augstāka par likumu. Tas prasīs ‘pienācīgu procesu. Mēs šajā tiesību aktā esam radījuši situāciju, kurā ir cilvēki ārpus likuma, kurus nevar saukt pie leģitīmas atbildības.

Es esmu šajā parlamentā jau iepriekš teicis: ja Eiropas Savienība ir atbilde, tad tam ir bijis jābūt sevišķi stulbam jautājumam, un tas nekad nav bijis tik patiesi kā tagad.

Es citēju J.F. Kennedy komentārus: tie, kas padara mierīgu protestu neiespējamu, padara vardarbīgu protestu nenovēršamu.

  Nirj Deva (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, ir būtiski svarīgi sadarboties pāri valstu robežām par starptautisko noziedzību, terorismu, narkotikām un tā tālāk. EUROPOL to dara pašlaik ar citiem policijas spēkiem.

Tomēr Eiropas policijas biroja radīšana, palielinot centrālās pilnvaras, neatrisinās problēmas, kas ir radušās vietējās kopienās viscaur Lielbritānijā. Mana valsts, mana partija ir balsojusi pret šo rezolūciju šodien kā lojāli konservatīvie.

Mana partija ir arī pieprasījusi, lai mums ir referendums par ES Konstitucionālo līgumu. Man nav citas vietas kā šis Parlaments, kur protestēt pret to, ko G. Brown dara, pārkāpjot doto solījumu noturēt šādu referendumu..

Tāpēc es gribu lūgt, lai mēs prasām G. Brown dot Lielbritānijas tautai referendumu.

  Syed Kamall (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka šis priekšlikums par Padomes lēmumu, kā izklāstīts ziņojumā, nodrošina EUROPOL pārvēršanu par ES aģentūru.

Mums jāatzīst, ka tam būs divas sekas. Vispirms būs jānodrošina finansējums no Kopienas budžeta, un EUROPOL personāls iegūs Kopienas ierēdņu statusu. Ziņojums arī satur nosacījumus sadarbībai, kuru mēs visi atzinīgi vērtējam, un izmeklēšanai un operatīvo darbību organizēšanai un īstenošanai, kuru veic kopā ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm vai kopējām izmeklēšanas komandām.

Konservatīvie dod priekšroku atklātai sadarbībai starp policijas spēkiem viscaur Eiropā un ārpus tās cīņā pret noziedzību. Bet mēs patiešām nepieņemam to, ka ES ir kaut mazākā loma šādas sadarbības centralizēšanā. Tāpēc EUROPOL ir aģentūra, kura nav nepieciešama, jo citas organizācijas jau pastāv, lai pildītu šo funkciju globālā līmenī.

Šī iemesla dēļ es gribu piebilst, ka nākamā Eiropas Konstitūcijas ratifikācija, neskatoties uz tās noraidījumu divos referendumos, ir nedemokrātiska, gļēvi bailīga in neleģitīma.

  Daniel Hannan (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, priecājos, ka man ir šī iespēja izskaidrot savu balsojumu. Es pieteicos uz runas laiku šajās debatēs par šo jautājumu, bet sekas manas partijas nelaimīgajai mésalliance ar Eiropas Tautas partiju ir tādas, ka Lielbritānijas konservatīvajiem sistemātiski tiek liegts runas laiks svarīgās debatēs.

Tas, ko gribēju teikt, ir, ka šis ziņojums balstās uz konceptuāla pārpratuma. Cilvēki teica, ka tā kā mums ir pārrobežu noziegumi un tā kā noziegumi ir starptautiski, mums ir vajadzīga starptautiska policija.

Mums tā jau ir. Dalībvalstu policijas spēki ir sadarbojušies desmitiem gadu ļoti efektīvi. Mums ir Interpol, mums ir Hāgas Konvencija, mums ir līgumi par izdošanu, mēs atzīstam laiku, kas pavadīts citas valsts cietumā, kā soda sastāvdaļu un tā tālāk.

Atšķirība ir tā, ka šo lietu pamatā ir demokrātiski nolēmumi starp neatkarīgām valstīm, bet tas, ko piedāvā ar EUROPOL, ir jutīga nacionāla jautājuma federālizācija – proti, krimināltiesību uzraudzība.

Ja mēs gribam to darīt, mums vispirms jāprasa cilvēkiem referendumā, tāpēc mums ir vajadzīgs referendums par Lisabonas Līgumu.

  Jim Allister (NI) . - Priekšsēdētāja kungs, daži iemesli, kurus izplata par labu šim EUROPOL priekšlikumam, ir pavisam fiktīvi. Netieši tiek norādīts, ka mums jāmaina juridiskais pamats; ka mums jānodrošina tas ar ES finansēm; ka mums vajag, lai tie, kas tur strādā, ir ES ierēdņi, ka mums jāpaplašina tās kompetence un ka mums vajadzīga aģentūra, lai mēs varam apkarot noziedzību un terorismu. Kas par pilnīgām blēņām! Mēs esam cīnījušies pret organizēto noziedzību un terorismu gluži efektīvi, ar atbilstīgu ilgstošu sadarbību starp policijas spēkiem.

Te viss liecina par ES valstiskuma aparāta cita aspekta radīšanu, lai tam ir efektīvi ES policijas spēki. Tādi būs tie ierēdņi, jauksies dalībvalstu iekšējās lietās – kā uz to jau ir norādīts – ar imunitāti par savu rīcību, neaizsniedzami pat tiesas pārbaudei valstīs. Tas ir nejēdzīgs priekšlikums un pilnīgi nevajadzīgs.

Polfer ziņojums (A6-0516/2007)

  Nirj Deva (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz L. Polfer ziņojumu konservatīvie patiesi balsoja kopā ar referenti par Dienvidkaukāza jautājumu.

Bet ir diezgan savādi, vai ne, ka, lai gan mēs tik ļoti alkstam aizsargāt demokrātiskās brīvības un Dienvidkaukāza tautu tiesības, un nodrošināt, lai tām ir leģitimitāte un lai tās var izteikt savu pašnoteikšanos, kad nonākam pie nopietnā jautājuma par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu, leiboristu partijas G. Brown, kurš solīja mums referendumu, ir atteicies no referenduma.

Mana konservatīvā partija ir sašutusi, ka ir pārkāpts solījums, un tāpēc es stāvu un prasu leiboristu valdībai dot mums referendumu par šo svarīgo konstitucionālo jautājumu, tāpat kā mēs esam nobažījušies par to, kas notiek Dienvidkaukāzā.

  Syed Kamall (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka šis ziņojums atzinīgi vērtē Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iekļaušanu Eiropas kaimiņattiecību politikā un divpusēju Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu apstiprināšanu.

Es arī saprotu, ka referente aicina ES attīstīt reģionālu politiku Dienvidkaukāzam, kas jāīsteno kopā ar šī reģiona valstīm. Protams, ka viena no devīzēm, kas parādīsies daudzos no šiem ziņojumiem, būs „demokrātija”. Es pārstāvu Londonu – varbūt, ka jūs to nezināt. Es pārstāvu Londonu, pasaules dižāko pilsētu, pasaules dižākās valsts galvaspilsētu, un mums ir ļoti daudzveidīga kopiena Londonā, tostarp daudzi cilvēki ir no Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas.

Viena no lietam, ko viņi atzinīgi vērtē, dzīvojot Londonā, ir demokrātija un tiesības lemt par būtiski svarīgiem jautājumiem. Viņi vienmēr man prasa: „Kāpēc ir tā, ka tu sludini mums demokrātiju, bet liedz šīs pašas tiesības saviem pilsoņiem Lielbritānijā, kad nonākam pie referenduma par Konstitūciju?” Tāpēc Konstitūcija, neskatoties uz tās noraidīšanu divos referendumos, ir nedemokrātiska, gļēvi bailīga un nelikumīga.

  Daniel Hannan (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man pateikties par pacietību un labo noskaņojumu, ko jūs izrādāt šajā sesijā. Atļaujiet man izteikt arī pateicību personālam un tulkiem par piemērošanos mums.

Dienvidkaukāza reģiona lielais jautājums pašlaik ir strīds par vēlēšanu rezultātiem. Rietumi vairāk vai mazāk pieņēma Gruzijas pašreizējās valdības Sadama cienīgo uzvaru vēlēšanās pirmoreiz ar balsojuma rezultātu krietni virs 90 %, un tagad, kad tā runā par pārvēlēšanu, mēs strīdamies par to, vai balsošana bija brīva un taisnīga.

Kādu piemēru mēs Eiropas Savienībā dodam tām topošajām demokrātijām, kad mēs parādām tādu nicinājumu pret mūsu pašu demokrātijas procesu šeit Eiropas Savienībā? Liekas, ka ir nepieciešams regulāri atgādināt šim Parlamentam, ka 55 % Francijas vēlētāju un 62 ^ Nīderlandes vēlētāju nobalsoja „nē” Eiropas Konstitūcijai, un tomēr dokuments pie mums atgriežas – šoreiz bez referendumiem – kā Lisabonas Līgums.

Es atkārtoju: tautai ir jādod referendums par Lisabonas Līgumu. Pactio Olisipio censenda est!

  Priekšsēdētājs . -D. Hannan, manu labo noskaņojumu var salīdzināt tikai ar jūsu. Es vienmēr brīnos, kā jums izdodas iespraust atsauci uz referendumu. Jums tas izdodas ikreiz neatkarīgi no temata, par kuru mēs spriežam.

Anastase ziņojums (A6-0510/2007)

  Roger Helmer (NI) . - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo mēru ne tāpēc, ka tā bija mana apsvērta vēlēšanās tā darīt, bet tāpēc, ka kā lojāls konservatīvais, es sekoju norādījumam.

Atstāts savā vaļā, es, iespējams, būtu atturējies vai varbūt balsojis pret. Man jāsaka, ka jautājumi par Melno jūru nav galvenā prioritāte maniem vēlētājiem Apvienotās Karalistes Austrummidlendā, un man ir aizdomas, kā tā nav arī ne otrā, ne trešā prioritāte. Tāpēc jūs varētu zināmā mērā teikt, ka šis nebija visnozīmīgākais jautājums.

Tomēr es neuzskatu, ka Eiropas Savienībai būtu jābūt kopējai ārlietu un drošības politikai. Es uzskatu, ka valstīm ir jābūt pašām savai ārlietu politikai, un es esmu pilnīgi apmierināts, ja tās strādā kopējā sadarbībā, kad tas ir viņu interesēs – vienalga, vai tas būtu ar valstīm Eiropas Savienībā vai ar valstīm ārpus tās.

Jebkurā gadījumā kopējai ārlietu un drošības politikai nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes, ja nenotiek referendums par Lisabonas Līgumu.

  Derek Roland Clark (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, bez šaubām šī jaunā politika cita starpā ir virzīta uz to, lai veicinātu naftas un gāzes piegādi Rietumeiropai cauri tam reģionam.

Tā būs Krievijas gāze un Krievijas nafta, un jūs tagad atļaujat, ka jūs varat tikt saņemti par ķīlniekiem. Mēs visi zinām, ka Krievija pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai pirms diviem gadiem Ziemassvētkos; ja viņi iegūst pat lielāku daļu Rietumeiropas gāzes piegādēs, varbūt viņi var izdarīt to pašu ar mums kādreiz.

Vismaz šeit Francijā viņiem ir pareiza doma ražot vismaz 70 % savas elektroenerģijas ar kodolenerģiju, un ir pienācis laiks ES formulēt politiku, kas to veicinātu visā Savienībā.

Bet tā vietā jūs turpināt maisīties pa Dienvidkaukāzu, pa Melno jūru ar režīmiem, kas nav pārlieku stabili, ar režīmiem, kas varētu arī nevēlēties mūs tur redzēt. Bet, protams, jūs labāk darītu to, nekā rosinātu referendumu par jauno konstitūciju saviem pašu cilvēkiem.

  Syed Kamall (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks teikt, ka es esmu vēl joprojām šeit, lai gan varbūt jūs un pārējie nepriecājaties kopā ar mani. Es vēlos jums visiem pateikties par jūsu pacietību.

Es saprotu, ka šis pašiniciatīvas ziņojums patiesībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Melnās jūras reģiona sinerģija – jauna reģionālās sadarbības iniciatīva”, kuras mērķis ir veicināt sadarbību ar Melnās jūras reģionu un tā ietvaros, papildinot esošo divpusējo attiecību politiku ar jaunu reģionālu pieeju. Tas uzskata, ka, lai pieņemtu šādu pieeju, paziņojumam jāseko turpmāki konsekventi soļi no ES puses, lai motivētu šai ērai īpaši izveidotu īstu reģionālo dimensiju.

Par kādu reģionu mēs runājam? Ļaujiet man tikai paskaidrot – Melnās jūras reģionā ietilpst ES dalībvalstis Bulgārija, Grieķija un Rumānija, kā arī Turcija un EKP partnervalstis Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina, kā arī Krievijas Federācija. Dižais filozofs Brook Benton – kuru atdarināja un kam sekoja dižais filozofs Randy Crawford – reiz teica: „Ir lietaina nakts te Džordžijā”. Patiešām, kad Eiropas cilvēkiem tiek liegtas viņu tiesības balsot un Lielbritānijas tautai ir liegts balsot referendumā par Konstitūciju, ir lietaina nakts te Eiropas Savienībā demokrātijai.

  Daniel Hannan (PPE-DE) . - Priekšsēdētāja kungs, es augsti vērtēju jūsu pieklājību. Priecājos par iespēju runāt par šo ziņojumu, jo man liekas, ka Eiropas Savienība savā attieksmē pret Turciju izdara paaudzei, iespējams laikmetam kritisku kļūdu.

Tagad, liekas, ir ļoti skaidrs, ka mēs nekad negrasāmies pieņemt Turciju kā pilntiesīgu dalībvalsti. Tas ir skaidrs no vairākuma šajā parlamentā; ir skaidrs no referendumu solījumiem Austrijai un Francijai, kurās attiecīgi ir 70 % un 80 % vairākums pret Turcijas pieņemšanu.

Ja mēs būtu jau sākumā teikuši Ankarai, ka situācija ir tāda un ka mēs gatavojamies izstrādāt kādu alternatīvu, mēs būtu varējuši iet uz priekšu draudzībā un partnerībā. Turpretī mēs izvirzām turkiem nosacījumus, uzspiežam desmitiem tūkstošu lappušu acquis communautaire viņiem, liekot viņiem zemoties par Armēniju, par Kipru, par izturēšanos pret viņu minoritātēm, un tad, iespējams pēc 10 vai pat 15 gadiem no šodienas, pēc visa tā mēs pasitīsim viņiem knipi. Tā darot, mēs riskējam radīt tieši to, no kā mēs tiecamies baidīties: islāmisku valsti.

Turcija ir demokrātiskāka nekā Eiropas Savienība. Tā nomainīja savu valdību mierīgā ceļā. Es novēlu, kaut mums būtu drosme pavaicāt saviem pašu cilvēkiem. Pactio Olisipio censenda est!

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE) . - (SK) Melnās jūras reģionam, ražošanas un tranzīta zonai, ir stratēģiska nozīme energoresursu piegāžu diversifikācijai un drošībai Eiropas Savienībā. Es esmu pārliecināts, ka reģionālā sadarbībā papildus Turcijai un Krievijai jāietver arī ES dalībvalstis kā vienlīdzīgi partneri. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Manī rada bažas ilgstošie konflikti šajā reģionā, kas ir drauds reģiona stabilitātei un attīstībai. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību uzņemties aktīvāku lomu, pūloties atrisināt konfliktus šajā stratēģiskajā vietā, it īpaši iesaistīties miera operācijās un sadarboties ciešāk ar Krievijas un Ukrainas valdību. Pastāv acīmredzamas problēmas attiecībā uz privātā sektora nevienmērīgo attīstību daudzās valstīs ap Melno jūru. Ir nepieciešams uzlabot investīciju vidi šajā reģionā vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, izmantojot mērus cīņas uzlabošanai pret korupciju un krāpšanu un veicinot tirgus ekonomikas reformas.

  Priekšsēdētājs . - Saskaņā ar šī parlamenta lēmumu balsojuma skaidrojumi turpināsies pēc šīs pēcpusdienas balsošanas.

Balsojuma skaidrojumi

- Michael Cashman ziņojums (A6-0514/2007)

  Alessandro Battilocchio (PSE) , rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos izteikt pilnīgu atbalstu šim ziņojumam, ilga un teicama darba auglim, ko veicis mūsu kolēģis Michael Cashman.

Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs tika pārveidots par aģentūru, kurai ir uzdevums sargāt un veicināt cilvēktiesības un kuru oficiāli izveidoja 2007. gada 1. martā. Kopš tā laika, mums ir jāatzīst, tā nemaz nav darbojusies direktora un daudzgadu pamatprogrammas neesamības dēļ.

Reaģējot uz šo bezdarbību un birokrātisko neefektivitāti, referents piedāvā grozīt daudzgadu pamatprogrammu uz minimālu jomu skaitu. Viņš mudina Komisiju un Padomi paātrināt kandidātu atlases procesu direktora postenim, lai veicinātu ātru vienošanos ES iestāžu starpā, tādējādi atjaunojot šī būtiski svarīgā rīka aktivitāti pilsoņu cilvēktiesību aizsargāšanā.

Es aicinātu savus kolēģus deputātus atbalstīt šo ziņojumu, jo tas ir sākuma solis, lai padarītu aģentūru spējīgu darboties.

Atbalsts ES cilvēktiesību politikai un tās attīstībai nevar būt un nedrīkst būt pakļauts politiska un ekonomiska rakstura apsvērumiem un kavējumiem.

  Carlos Coelho (PPE-DE) , rakstiski. − (PT) Es acīmredzot atbalstīju Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras radīšanu 2007. gada februārī, jo es uzskatu, ka šī aģentūra varētu nozīmīgi palīdzēt ES pamattiesību politikas saskaņotības un kohēzijas palielināšanai.

Aģentūra tika oficiāli izveidota 2007. gada 1. martā, bet tā vēl joprojām gaida uz pamata elementiem, lai kļūtu pilnībā darboties spējīga, citiem vārdiem sakot, gaida uz direktora nozīmēšanu un daudzgadu pamatprogrammas apstiprināšanu.

Šīs iniciatīvas mērķis ir pieņemt daudzgadu pamatprogrammu, kurai jāveido aģentūras darbs nākamajos piecos gados, nosakot tematiskās jomas, kurās tai jāstrādā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju milzīgās pūles, ko referents M. Cashman ir ieguldījis, lai veicinātu sarunas, un es tāpat kā viņš ceru, ka tas iedrošinās Komisiju un Padomi noslēgt gan diskusijas par daudzgadu pamatprogrammu, gan kandidātu atlases procesu direktora postenim pēc iespējas ātrāk.

Eiropas tautas nesapratīs iemeslu turpmākai atlikšanai, kas neļauj Pamattiesību aģentūrai kļūt pilnībā darbspējīgai.

  Sylwester Chruszcz (NI) , rakstiski. − (PL) Es iebilstu pret Eiropas pamattiesību aģentūras izveidi, un tāpēc es neatbalstīju daudzgadu pamatprogrammu 2007.-2012. gadam.

Es uzskatu, ka šīs aģentūras radīšanas un tās funkciju piedāvājums ir ne tikai naudas izšķiešana, bet arī bīstama politiska iniciatīva, kuras ilgtermiņa ietekme būs graujoša Savienības dalībvalstīm. Šai aģentūrai noteiktie galvenie uzdevumi ir nekas cits kā skaidra iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē. Aģentūras eksistence nevar tikt attaisnota. Ir iestādes, kam uzdots sargāt demokrātiju un aizsargāt cilvēktiesības katrā Eiropas valstī.

Pēc manām domām šīs aģentūras aktivitātes nenovēršami pārsniegs tās tematiskās jomas, dēļ kurām tā tika izveidota. Piemēram, šīsdienas balsošanas laikā par apsvērumu 6. grozījumu radās jautājums par cilvēka definīciju un tāda punkta noteikšanu, kurā tas iegūst cilvēktiesības.

Es uzskatu, ka šāda veida darbība ir briesmīgs mēģinājums slēptā veidā uzspiest bīstamus ideoloģiskus jēdzienus Eiropas Savienības pamatprogrammā.

  Glyn Ford (PSE) , rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, neskatoties uz maniem iebildumiem un vilšanos par to, ka bijušais Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs, ko izveidoja pēc Ministru padomes Rasisma un ksenofobijas konsultatīvās komitejas ieteikumiem, kur es pārstāvēju Eiropas Parlamentu, ir tagad iepludināts plašākā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā.

Uzraudzības centrs Vīnē darīja ārkārtīgi vērtīgu darbu, veicinot labāko praksi cīņā pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu un novēršot to rašanos, kā arī ziņojot par esošo situāciju visā Savienībā un kandidātvalstīs. Draud briesmas, ka tas viss tiks pazaudēts vai vismaz atšķaidīts šajā jaunajā aģentūrā. Es vērošu uzmanīgi turpmāko attīstību.

  Patrick Gaubert (PPE-DE) , rakstiski. - (FR) PPE-DE grupas franču delegācija atzinīgi vērtē M. Cashman ziņojuma pieņemšanu par ES Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu 2007.-2012. gadam.

Citu punktu starpā šis dokuments definē aģentūras darbības precīzas tematiskās jomas, lai ļautu tai veiksmīgi pildīt tās uzdevumus un mērķus.

Franču delegācijas lielākā daļa, sekojot grupas nostājai, noraidīja liberāļu ierosinātos grozījumus, kuru nolūks bija paplašināt tās uzdevumus, iekļaujot homofobiju un homofobisku vardarbību, un rasismu pret romiem. Tā viņi izdarīja nevis tādēļ, lai paustu savus iebildumus pret šo leģitīmo un attaisnojamo mērķi, bet tāpēc, ka šie uzdevumi ir jau iekļauti lēmuma ierosinājumā, kas ietver aģentūras tematiskajās jomās rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības jautājumus papildus diskriminācijai pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas vai pret minoritāšu pārstāvjiem.

Mēs atzinīgi vērtējam šī ziņojuma pieņemšanu, kas ļaus aģentūrai kļūt pilnā mērā darboties spējīgai, tādējādi ļaujot veikt tās uzdevumu un sargāt ES pilsoņu tiesības.

  Ambroise Guellec (PPE-DE) , rakstiski. - (FR) PPE-DE grupas franču delegācija atzinīgi vērtē M. Cashman ziņojuma pieņemšanu par ES Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu 2007.-2012. gadam.

Citu punktu starpā šis dokuments definē aģentūras darbības precīzas tematiskās jomas, lai ļautu tai veiksmīgi pildīt tās uzdevumus un mērķus.

Franču delegācija, sekojot grupas nostājai, noraidīja liberāļu ierosinātos grozījumus, kuru nolūks bija paplašināt tās uzdevumus, iekļaujot homofobiju un homofobisku vardarbību, un rasismu pret romiem. Tā darīja to nevis tādēļ, lai paustu savus iebildumus pret šo leģitīmo un attaisnojamo mērķi, bet tāpēc, ka šie uzdevumi ir jau iekļauti lēmuma ierosinājumā, kas ietver aģentūras tematiskajās jomās rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības jautājumus papildus diskriminācijai pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas vai pret minoritāšu pārstāvjiem.

Mēs atzinīgi vērtējam šī ziņojuma pieņemšanu, kas ļaus aģentūrai kļūt pilnā mērā darboties spējīgai, tādējādi ļaujot veikt tās uzdevumu un sargāt ES pilsoņu tiesības.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Atstājot sāņus kritizētos aspektus, kurus jau mums ir bijusi izdevība apskatīt, tiklīdz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra kļūs darboties spējīga noteiktajā laikā, tās patiesie nolūki tiks noskaidroti.

Debatēs par mērķu un prioritāšu noteikšanu tās daudzgadu pamatprogrammā 2007.-2012. gadam, aģentūras tematiskās jomas tika skaidri norobežotas šādi: rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība; diskriminācija pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas vai pret minoritāšu pārstāvjiem; upuru kompensēšana, noziedzības novēršana un ar to saistītie būtiskie pilsoņu drošības aspekti, bērnu aizsardzība, tostarp bērna tiesības; imigrācija un migrantu integrācija; patvērums; vīzas un robežkontrole; piedalīšanās Eiropas demokrātiskajā funkcionēšanā; cilvēktiesību jautājumi saistībā ar informācijas sabiedrību; un efektīva un neatkarīga tiesiskuma pieejamība.

Eiropas Parlaments ir pievienojis galēju nabadzību un sociālo izstumtību. Tomēr sociālās tiesības, tostarp darbinieku tiesības, nav tikušas uzskatītas par prioritāti, pat tad, kad pamata sociālās tiesības tiek aktualizētas sakarā ar ES politikas virzīšanu.

  Elisabeth Morin (PPE-DE) , rakstiski - (FR) Līdzīgi franču PPE-DE grupas delegācijai es atzinīgi vērtēju M. Cashman ziņojuma pieņemšanu par ES Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu 2007.-2012. gadam.

Citu punktu starpā šis dokuments definē aģentūras darbības precīzas tematiskās jomas, lai ļautu tai veiksmīgi pildīt tās uzdevumus un mērķus.

Tāpat kā franču delegācija un PPE-DE grupa es noraidīju liberāļu ierosinātos grozījumus, kuru nolūks bija paplašināt tās uzdevumus, iekļaujot homofobiju un homofobisku vardarbību, un rasismu pret romiem. Faktiski šie uzdevumi ir jau iekļauti lēmuma ierosinājumā, kas ietver aģentūras tematiskajās jomās rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības jautājumus papildus diskriminācijai pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas vai pret minoritāšu pārstāvjiem.

Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas ļaus aģentūrai kļūt pilnā mērā darboties spējīgai, tādējādi ļaujot veikt tās uzdevumu un sargāt ES pilsoņu tiesības.

- Díaz de Mera García Consuegra ziņojums (A6-0447/2007)

  Bairbre de Brún un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju par grozīto ierosinājumu, jo tajā ir iekļauti uzlabojumi par datu aizsardzību.

Tomēr es nepiekrītu arvien pieaugošajai tiesiskuma un iekšlietu jautājumu pārejai no dalībvalstīm uz ES. Šī iemesla dēļ es balsoju pret normatīvo rezolūciju.

  Gérard Deprez (ALDE) , rakstiski. - (FR) Es noteikti atbalstu mūsu lieliskā kolēģa Díaz de Mera ziņojumu.

EUROPOL pārveidošana par Kopienas aģentūru ir prasība, kuru es vienmēr esmu atbalstījis.

Tas patiesībā nozīmē, ka turpmāk EUROPOL tiks finansēts no Komisijas budžeta un ka uz EUROPOL personālu attieksies Kopienas ierēdņa statuss. Abos gadījumos mūsu Parlamenta pilnvaras ir tikušas ievērojami palielinātas.

Turklāt Padomes lēmums būtiski paplašina EUROPOL darbības apjomu un jaudu, ko es arī atbalstu.

Īsumā, lēmumu padarīt EUROPOL rīcībspējīgāku un pakļaut to īstai demokrātiskai kontrolei es atbalstu bez vilcināšanās.

  Bruno Gollnisch (NI) , rakstiski. - (FR) Padomes rīcība ir bijusi pilnīgi sekmīga: tiek pārveidots Eiropas Policijas birojs, EUROPOL, no starpvaldību aģentūras statusa, ko finansē no dalībvalstu budžetiem, par Eiropas Savienības aģentūru, kuru finansē no ES budžeta, un tiek piemērots Kopienas ierēdņa statuss, viss uz tehnisku, nevis politisku prasību pamata.

Kopš EUROPOL uzdevumi īstenībā ir būtiski paplašināti, lai bez organizētās noziedzības aptvertu arī citas jomas, Padome jūt, ka jaunie mērķi tiks labāk pildīti ES līmenī, nekā dalībvalstu līmenī. Tā ārkārtēji apšaubāmā subsidiaritātes principa vārdā tiek piemērota dalībvalstu kompetenču sistemātiskās likvidēšanas eiropiskā loģika un padziļināts pārnacionālais modelis.

Tieši tāda ir filozofija un pieeja reformām Lisabonas Līgumā, kuru Eiropas un valstu vadītāji kā viens vesels vēlas uzspiest tautām un valstīm pret viņu gribu.

Eiropa vairs neieklausās savās tautās. Vēl sliktāk, tā neņem viņas vērā un melo viņām. Tagad, kad 26 Eiropas valstis jau ir pasludinājušas, ka tās neratificēs Līgumu ar referendumu, cerēsim, ka Eiropas nācijas un tautas glābs šī smieklīgā dokumenta noraidījums Īrijā - vienīgā tauta, kurai ir ļauts lemt pašai par sevi.

  Genowefa Grabowska (PSE) , rakstiski. − (PL) Eiropas Savienības dalībvalstis ir radījušas EUROPOL kā institucionālu atbildi, ar kuru apkarot organizēto noziedzību. Mēs šodien debatējam par EUROPOL kompetenču paplašināšanu un tā operāciju vienkāršošanu pēc 12 gadiem, kopš to nodibināja.

Referents ir veicis EUROPOL pašreizējā juridiskā un reālā stāvokļa precīzu novērtējumu. Viņš pelnīti kritizē pārlieku sarežģīto un garo procedūru, kas ir paredzēta, lai mainītu EUROPOL statusu un iekļautu to Savienības organizatoriskajā struktūrā. Ziņojumā ierosinātie koriģējošie pasākumi arī pelna, lai tos apsver un atbalsta.

Iepriekšējie mēģinājumi mainīt EUROPOL kompetences rāda, cik grūti ir valstīm sasniegt vienošanos, kad tās saista vienprātības princips. Tāpēc es ticu, ka tikai tad, kad Lisabonas Līgums būs ratificēts un stāsies spēkā visās 27 dalībvalstīs, mēs būsi spējīgi ieviest procedūru maiņas un uzlabot situāciju, jo Līgums arī reformēs lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā.

Turklāt ES aģentūras statusa piešķiršana EUROPOL līdz ar visām sekām, kas ar to saistās, tostarp finanšu, ļaus Eiropas Savienībai kopumā efektīvāk apkarot organizēto noziedzību.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Tā kā nav ratificēts ne Līguma ierosinājums, ne šis ierosinājums pieņemt lēmumus par noteikumiem attiecībā uz EUROPOL struktūru, operācijām, darbības lauku un uzdevumiem ar kvalificēto vairākumu, ES iestādes jau mēģina pārvērst Eiropas Policijas biroju par Eiropas aģentūru.

Papildus mūsu būtiskai kritikai par šo procesu mums rada bažas, ka mums stāv priekšā:

- iespēja, ka „īpaša datu kategorija par rasi vai etnisko izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko ticību, piederību partijai vai arodbiedrībai, seksuālo orientāciju vai veselību” netiks izņemta no apstrādes;

- neveiksmīgs mēģinājums pieņemt aizsargpasākumus, lai aizsargātu personu datus, kas tikuši apstrādāti policijas un tiesas orgānu sadarbības jomā ES līmenī un sakaros ar trešām valstīm, it īpaši ar ASV (piemēram, aviopasažieru dati);

- nespēja indivīdam garantēt piekļuvi viņa datiem vai pat uzzināt to, ka viņa personas datus apstrādā EUROPOL.

- nespēja noskaidrot valstu parlamentu kontroli.

Tas būs rupjš pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju pārkāpums.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE) , rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo dokumentu, par kuru grupas vienojās, pievienojot savu ieguldījumu. Tas ir jautājums, kas iespaido īstu sadarbību pret noziedzību. Man ir jānorāda, tomēr, kā to darīja arī mani kolēģi C. Fava un J. A. Moreno, ka rezolūcijas cēlie mērķi nonāca pretrunā ar nepakļāvīgo attieksmi no referenta Díaz de Mera puses, kas bija Spānijas Policijas ģenerāldirektors 2004. gada 11. martā un kurš atteicās sadarboties ar tiesu, kas izskatīja lietu par visu laiku lielāko teroristu uzbrukumu Eiropā.

Turklāt referents ir viens no galvenajiem nepievilcīgās teorijas propagandētājiem un izstrādātājiem, ka tās nebija Islāma šūniņas, bet ETA teroristi, kas bija atbildīgi par šo masu slepkavību. Díaz de Mera un pārējie, kas sevi aprakstīja kā „peones negros” (melnie bandinieki) mēģināja maldināt starptautisko publisko viedokli un, lai gan viņu nostāja galu galā netika kvalificēta kā noziegums (uz to attiecināja tikai Tiesas sankciju un nopietnu brīdinājumu), šim Parlamentam ir jāiepazīstas ar visiem faktiem. Viņu personiskie uzbrukumi atklāj to, ka viņiem nav argumentu. Nobeigumā es vēlos izteikt nožēlu, ka Díaz de Mera trūka pat viņa kolēģa Jaime Mayor goda jūtu, kurš vismaz izsvītroja savu vārdu no terorisma dokumenta.

  Luca Romagnoli (NI) , rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos balsot par Díaz de Mera García Consuegra ziņojumu par Eiropas Policijas biroja (EUROPOL) izveidošanu. Apstākļu maiņa Eiropas Savienībā, jaunas kriminālās aktivitātes formas un jauni terorisma draudi nozīmē, ka esošajai iestādei ir nepieciešama reorganizācija. Tomēr es jūtu, ka noteikti punkti ir jānoskaidro.

EUROPOL transformēšana par ES aģentūru nedrīkst uzlikt papildu finansiālu slogu dalībvalstīm; galvenais – tā nedrīkst patērēt neko no jau tā nepietiekamajiem valsts resursiem, kas ir nozīmēti nacionālajiem policijas spēkiem. Tieši otrādi, izmeklēšanas iestādēm un iestādēm, kas ir atbildīgas par kārtības nodrošināšanu, jābūt labāk aprūpētām un papildinātām. Patiešām, EUROPOL darbībām jānodrošina atbalsts un koordinēšana pamatīgajam, neatvietojamajam darbam, ko veic dažādo dalībvalstu policijas spēki. Tāpēc es esmu gandarīts, ka ierosinājums satur nosacījumus izmeklēšanas un operatīvo darbību koordinēšanai, organizēšanai un veikšanai kopā ar dalībvalstu kompetentām iestādēm vai kopējām izmeklēšanas komandām.

- L. Polfer ziņojums (A6-0516/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Šis pašiniciatīvas ziņojums atklāj „Eiropas kaimiņattiecību politikas” patiesās ambīcijas, īpaši attiecībā uz Dienvidkaukāzu.

Tās ir ģeostratēģiskas darba kārtības izveide politiskajā, ekonomiskajā un militārajā aspektā, citiem vārdiem sakot, ES plāns par intervenci šajā neiralģiskajā zonā ar palielinātu spiedienu uz Ķīnu un Krieviju.

Tas beigsies ar lielāku iejaukšanos konfliktos, kas rodas, PSRS sabrūkot, un manipulēšanu ar tiem ar mērķi nodrošināt, ka ES galvenās lielvaras un finanšu, kā arī ekonomiskie grupējumi gūst kontroli pār šo reģionu, konkurencei starp kapitāliem kļūstot skaidri saskatāmai.

Jums jāpaskatās tikai uz „ieteikumiem”, piemēram, tādiem kā ierosme noslēgt brīvas tirdzniecības līgumus un veikt tālāku liberalizāciju vai skaidrais iejaukšanās pieteikums caur „atbalstu” „pilsoniskās sabiedrības” darbībai, nodrošinot, ka „[Kopienas!] finansējums tiek izdalīts ... bez ... valsts iejaukšanās”.

Pieeja energoresursu jautājumam ir īpaši svarīga, jo tā izceļ energoresursu starpniekus, kas var apiet Krieviju un kontroli pār energoresursu infrastruktūrām un avotiem.

Nobeigumā mēs atzīmējam saskaņotības trūkumu starp „tās beznosacījumu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un starptautiski atzīto robežu negrozāmībai” un atsaukšanos uz Apvienoto Nāciju Hartas principiem, kad tas netiek darīts attiecībā uz Serbiju.

- R. A. Anastase ziņojums (A6-0510/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Šis ir vēl viens pašiniciatīvas ziņojums, kam piemīt tā pati loģika, kā ziņojumam par Dienvidkaukāzu un „Eiropas kaimiņattiecību politiku”: citiem vārdiem sakot, iejaukšanās un spiediens, lai garantētu piekļuvi (un kontroli pār) tirgiem (it īpaši energoresursu tirgiem) un turpmāku liberalizāciju.

Ziņojums iestājas par „tirgus ekonomikas reformu” veicināšanu, rosina „saskaņošanu un turpmākus liberalizācijas pasākumus” un atbalsta „brīvās tirdzniecības zonas radīšanu saskaņā ar PTO principiem”. Šis ir process, kurā ES iespējams „jāspēlē vadoša loma”, „rosinot reģionu spert vajadzīgos soļus”.

Vienlaikus ziņojums „uzsver labu kaimiņattiecību izveides un attīstīšanas izšķirīgo nozīmi Melnās jūras reģiona valstu starpā un ar viņu kaimiņiem, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, teritoriālo integritāti, savstarpēju neiejaukšanos iekšējās lietās un spēka lietošanas vai draudu par spēka lietošanu aizliegumu kā pamatprincipiem reģionālās sadarbības stiprināšanai”, un tomēr tas aizstāv „Eiropas vērtību” veicināšanu, „neskatoties uz partneru valdību gribas pakāpi”. Šeit ir acīmredzama pretruna/nesaskaņa starp to, ko iesaka (citiem), un to, ko dara. ES prasa, lai citi ievēro to, ko tā pati neievēro. Kas par cinismu!

- Rezolūcijas priekšlikums Stāvoklis Kenijā (B6-0024/2008)

  Karin Scheele (PSE) , rakstiski. - (DE) Līdz nesenai pagātnei Kenija bija brīvdienu paradīze daudziem cilvēkiem. Viesi bija labi norobežoti no masīvās korupcijas un briesmīgās nabadzības, kurā lielākā daļa iedzīvotāju bija spiesta dzīvot. Kopš pagājušā decembra notikumiem un krāpnieciskām prezidenta vēlēšanām Kenija ar tās politiskajām problēmām pēkšņi ir nonākusi visu sarunās.

Ja parlamenta vēlēšanas oficiālie novērotāji vispār uzskatīja par veiksmīgām, šaubas radās par rezultātu precizitāti prezidenta vēlēšanās. Iesniedzot šīsdienas rezolūcijas priekšlikumu par Keniju, mēs vēlreiz nosodām plaši izplatītos pārkāpumus un prezidenta pienākumu izpildītāja M. Kibaki uzvedību, kurš, noraidot prezidenta John Kufuor piedāvājumu palīdzēt atrisināt krīzi, ir nopietni kavējis starpniecības pūles. Mēs aicinām Kenijas politiskos vadītājus darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai novērstu turpmāku vardarbību valstī un nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu. Debašu laikā par šo tematu mēs atkal diskutējām un pārbaudījām jautājumu par tiešas budžeta palīdzības efektivitāti. Šis temats, tāpat kā Kenija, arī turpmāk nodarbinās mūs mēnešiem uz priekšu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Šis balsojuma skaidrojums ir domāts, lai norādītu, ka, atzīstot starpniecības mēģinājumus, kurus uzsāka kaimiņu valstis, Dienvidāfrikas Attīstības Kopiena un Āfrikas Savienība, mēs uzskatām, ka Kenijas tauta spēs atrast un noteikt pati savu ceļu. Kenijas tautai pašai jāatrod risinājumi, kā pārvarēt pašreizējo situāciju savā valstī.

Rezultātā mēs negatīvi vērtējam katru ES mēģinājumu iejaukties, kā tas norādīts un ieteikts rezolūcijā, it īpaši turot prātā mērķus, ko ES ir deklarējusi savā „Stratēģijā Āfrikai” un pamatprogrammā par imperiālistu savstarpējo sadarbību/konkurenci attiecībā uz šo kontinentu, kas ir arī skaidri redzams un dziļi jūtams šajā reģionā.

Nobeigumā man jānorāda uz atsauci, kas izlaista rezolūcijā, par slikto sociāli ekonomisko situāciju, kas arvien pasliktinās šajā valstī, - kura ir pamatā tautas neapmierinātības izpausmei, kas klaji tika izteikta vēlēšanās – un par neoliberālisma politikas, kuru it sevišķi veicina starptautiskās finanšu iestādes, kapitālisma lielvaras un to transnacionālie uzņēmumi, dziļo atbildību par šo situāciju.

  Zuzana Roithová (PPE-DE) , rakstiski. - (CS) Es pilnībā atbalstu mūsu rezolūciju par stāvokli Kenijā, kuras pamatā ir jauni izmeklēšanas dati, ko deva ES novērošanas misija Kenijā šī gada sākumā.

Mums jānodrošina, ka iestādes Kenijā nekavējoties izmeklē ar vēlēšanām saistītos apstākļus un novērš turpmāku vardarbību. Mums uzstājīgi jāpieprasa dzīvu radiopārraižu atjaunošana un cilvēka pamattiesību un Āfrikas Hartā ierakstīto tiesību ievērošana. Tomēr, šī rezolūcija atturas no Eiropas Komisijas atbildības par Kongo valdībai domātā EUR 400 miljonu pārveduma jautājuma atrisināšanu. Es domāju, ka mēs drīz atgriezīsimies pie šī jautājuma.

- I. Figueiredo ziņojums (A6-0519/2007)

  Edite Estrela (PSE) , rakstiski. − (PT) Es balsoju par 20. punktu ziņojumā par sieviešu lomu rūpniecībā, jo ir svarīgi, lai Komisija veic izpēti par gara darbalaika negatīvajām sekām privātajā, ģimenes un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, bērni pavada daudz laika vienatnē, atstāti paši savā vaļā, kas bieži noved pie nesekmības skolā un noziedzības. Dalībvalstīm ir jāuzlabo pārraudzība par uzņēmumiem, kas piespiež savus darbiniekus palikt darbā ilgāk par statūtos noteiktā darba laika, un tām bargi jāsoda šie uzņēmumi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments šodien pieņēma manu ziņojumu par sieviešu lomu rūpniecībā. Tas ir ļoti pozitīvi, kaut gan man patiešām ir žēl par dažiem mazākiem grozījumiem.

Tomēr ziņojums atzīst sieviešu svarīgo lomu rūpniecībā, un tas aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, tostarp efektīvu pārraudzību, lai apkarotu vadīšanos pēc stereotipiem, diskrimināciju, it sevišķi algu diskrimināciju. Situācija ir vēl nopietnāka, ja ņem vērā, ka sieviešu algas ir aptuveni 30 % zemākas nekā vīriešu algas rūpniecībā, bet vidēji citās nozarēs starpība ir 15 %, neskatoties uz Vienlīdzīga atalgojuma direktīvu, kas ir bijusi spēkā jau vairāk nekā 30 gadus.

Tas uzsver kolektīvu sarunu par koplīgumu nozīmi cīņā par diskriminācijas pret sievietēm atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības pieejamību, algām, darba apstākļiem, karjeru un profesionālo izglītību.

Tas uzsver Kopienas programmu nozīmi, kuras mudina izveidot preču zīmes, aizsargāt ražojuma izcelsmes norādi un dot ārēju atbalstu Kopienas produktiem no rūpniecības nozarēm, kurās pārsvarā ir sievietes.

Visbeidzot ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka tiek atzītas sieviešu un vīriešu strādnieku tiesības piedalīties pārstrukturēšanas procesos, kas ietekmē rūpniecības uzņēmumus, garantējot viņu struktūrām, jo īpaši Eiropas uzņēmumu padomēm, pilnu pieeju informācijai un izšķirošas intervences iespēju, tostarp veto tiesības.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM) , rakstiski. − (SV) Šis ziņojums pievēršas daudziem aspektiem, kuri paši par sevi ir svarīgi, bet par kuriem dalībvalstis saglabā rīcības pilnvaras un atbildību par likumdošanas attīstību un uzlabošanu. Dzimumu proporcionālais sastāvs uzņēmumu padomēs, līdztiesības attīstības plāni lielos uzņēmumos un sieviešu proporcija uzņēmumu padomes locekļu starpā nav jautājumi, kurus vislabāk un visefektīvāk var regulēt ES līmenī. Tāpēc mēs balsojām pret minēto ziņojumu.

  Genowefa Grabowska (PSE) , rakstiski. − (PL) Ir skaidrs, ka Eiropas rūpniecībā notiek tālejošas pārmaiņas. Tāpēc ir grūti neatzīt to stratēģisko nozīmi visu Eiropas dalībvalstu un pilsoņu attīstībā, neatkarīgi no dzimuma.

Eiropas rūpniecībā nodarbināto sieviešu loma un viņām pieejamās iespējas atkarīgas ne tikai no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa, bet arī no tradīcijām attiecībā uz vienādu iespēju un cilvēktiesību regulu ievērošanu. Sievietes piedalās rūpniecībā plašā mērogā, un viņas dod nozīmīgu ieguldījumu gandrīz visās nozarēs. Tomēr ir jāpiekrīt referentei, ka sieviešu loma rūpniecības nozarēs, kas saistās ar progresīvo tehnoloģiju, tādās kā aeronautikas rūpniecība vai ķīmijas rūpniecība, ir ļoti neadekvāta.

Tāpēc ir pilnīgi atbilstīgi, ka ziņojums parāda šo aspektu un pilnīgi pamatoti pievērš uzmanību dzimumu jautājumiem. Ziņojums arī uzsver to, ka sieviešu iesaistīšanos rūpniecībā nevar aprobežot ar darbu nozarēs, kuras neprasa kvalifikācijas, kur sievietes ir pirmās, kas cieš, kad notiek restrukturizācija.

Referente aicina atbalstīt , sevišķi MVU, lai dotu iespēju relatīvi augstam sieviešu nodarbinātības līmenim saglabāties, it īpaši attiecībā uz sievietēm, kuras atrodas neapskaužamā profesionālā situācijā. Šis ierosinājums pelna atbalstu, tāpat kā viss ziņojums, pat ja tas būtu tikai vienīgais iemesls.

  Marian Harkin (ALDE) , rakstiski − Es atbalstu 33. punktu, jo tik ierosinoši pasākumi ir jāveic – vismaz kā pagaidu pasākumi, lai nodrošinātu sieviešu dalību lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos. Papildus šim es viennozīmīgi atbalstu 20. punktu, jo ir patiesa nepieciešamība pilnībā izmeklēt iespaidu, kādu garš darbalaiks atstāj uz veselību, gan fizisko, gan garīgo, kā arī uz ģimenes dzīvi. Ja mēs gribam veicināt darba dzīves līdzsvaru ar ģimenei draudzīgu politiku, tad mums šāds pētījums ir nepieciešams.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN) , rakstiski – (PL) Cilvēktiesības ir demokrātijas pamats. Šīs tiesības ietver ļoti svarīgo sievietes un vīrieša līdztiesības principu, kas, protams, pieļauj apstākļus, kas rodas bioloģiskās atšķirības dēļ starp viņiem. Šī jautājuma viens aspekts skar nodarbinātību un sievietes lomu rūpniecībā. Ir vienkārši neiespējami izmantot aritmētisku dalīšanu divās vienādās daļās.

Vispirms, mēs domājam par iespēju līdztiesību, kas ir atkarīga no izglītības un profesionālās izglītošanas pieejamības tehniskos un ekonomikas priekšmetos. Cits ļoti svarīgs jautājums ir par atbalsta sniegšanu mātēm, kas audzina bērnus, un drošības radīšana, ka viņas netiek diskriminētas darbavietā. Ir būtiski ieviest elastīgus noteikumus attiecībā uz pensijām sievietēm, kas audzina bērnus. Tā saucamais vecāku atvaļinājuma laiks ir jāapmaksā pilnībā un jāpievieno tam laika periodam, kuru uzskata par darba periodu saskaņā ar pensiju noteikumiem.

Daudzās mūsu valstīs sievietes vēl joprojām saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā vīrieši par tādas pašas kvalitātes un kvantitātes darbu. Nevar būt nekāda attaisnojuma šķēršļu radīšanai, kas traucē sievietēm veikt vadību un pārraudzību uzņēmumu direktoru padomēs vai pilnvaroto valdēs. Ir vajadzīga rīcība, lai atbrīvotos no stereotipiem šajā sakarā. Iesniegtais ziņojums ir solis tajā virzienā, tāpēc es par to balsoju.

  Astrid Lulling (PPE-DE) , rakstiski. - (FR) Daudzos apsvērumos un punktos šajā ļoti garajā rezolūcijā mēs konstatējam acīmredzamo. Mēs pieprasām mērus, kuri par laimi ir pieņemti pirms laba laika. Ir taisnība, ka dažas direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi un iespējām sievietēm un vīriešiem ir slikti piemērotas, bet, ja diskriminācija vēl arvien saglabājas jomās, kuras ir ietvertas šajos pasākumu kopumos, kurš ir vainīgs? Visās šajās direktīvās ir pārsūdzības mehānismi. Sievietēm, kuras ir tikušas diskriminētas, ir tikai jāiet uz tiesu, kur viņas uzvarēs savā lietā, kā tas ir pierādījies daudzās lietās manā valstī, paldies Dievam.

Šis ziņojums, diemžēl, satur vairākas neiederīgas prasības, kurām nav nekāda sakara ar sieviešu lomu rūpniecībā.

Prasība par 40 % kvotu sieviešu pārstāvībai uzņēmumu valdēs ir iejaukšanās, kas ir neatbilst subsidiaritātes principam jautājumos, kas attiecas uz dalībvalstīm.

Tas nav mūsu uzdevums aicināt „pārraudzīt” uzņēmumu pārvietošanu. Utopiska ir prasība „vairāk izvēles darbavietā”. Ja mans uzņēmums atrodas Luksemburgas pilsētā un tam nav citu nodaļu, es nevaru izvirzīt prasību par darbu Šiflangē, kur es dzīvoju.

Es balsoju par šo ziņojumu saskaņā ar šiem vērojumiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE) , rakstiski. - (CS) Es piekrītu daudzām idejām , kas ir ziņojumā par sievietēm rūpniecībā. Tomēr mani sarūgtina, ka īpaša uzmanība netika veltīta reģionālajam bezdarbam sieviešu vidū, kuras pazaudēja darbu Eiropas tekstilrūpniecībā laikā, kad tas notika. Es arī domāju, ka nekādas kvotas sieviešu nodarbinātībai neatrisinās situāciju.

Otrs mans komentārs attiecas uz līdzsvaroto laika sadali starp darbu un ģimeni. Tas attiecas uz sievietēm tāpat kā uz vīriešiem. Es nedomāju, ka atrisinājums ir rezolūcijā. Tas ir Eiropas koncepta „elastības un drošības” īstenošanā. Holande ir piemērs, kur ir izveidota izcils tiesisks regulējums nepilnas slodzes darbam. Tā rezultātā ir samazinājies bezdarbs, kā arī vīriešiem un sievietēm ir dots vairāk laika ģimenes dzīvei. Īsāka darba laika efektīva izmantošana arī rāda, ka tam nav obligāti jānoved pie ienākumu samazināšanās.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski − (SV) Es kā liberālis un Zviedrijas liberālās partijas Folkpartiet biedrs vienmēr uztveru ziņojumus par līdztiesību no Parlamenta kā mazliet pārsteidzošus. Zviedrijas liberālā partija gadiem ilgi ir uzskatījusi, ka brīvprātība ir vislabākais veids, kā risināt šos jautājumus, bet mēs arī saprotam, ka ar to ne vienmēr pietiek. Zviedrijas pozitīvā darbība šajā jomā ir padarījusi mūs pazīstamus kā vienu no vislīdztiesīgākajām valstīm pasaulē. Vai mēs negribam izplatīt savus panākumus visā ES?

Protams, ka gribam! Jautājums ir vienīgi, ar kādām metodēm. Par minēto ziņojumu es jutos spiests balsot pret vairākiem punktiem, kuru garu es atbalstu, bet kuru apjoms un pieeja liekas apšaubāma. Es domāju, ka gan līdztiesības plāni, gan izmērāmie mērķi var būt svarīgi rīki uzņēmumiem. No otras puses, es neticu, ka tas ir kaut kas tāds, ar ko ES būtu jānodarbojas kā ar primāru jautājumu. Tas pats attiecas uz ES sponsorētas metodikas noteikšanu „precīzai darbu analīzei”, kas „garantēs” vienlīdzīgu atalgojumu. Globalizācijas pielāgošanas fondam, par kuru man bija nopietnas šaubas pašā sākumā, arī nebūtu jāpievērš īpaša uzmanība dzimumam – tas nozīmētu izdarīt divkāršu netaisnību.

Nevar cerēt, ka katrs ziņojums būs uzrakstīts tā, it kā tas būtu paša sacerēts, bet šajā ir atrodamas daudzas nepilnības. Tomēr temats ir tik svarīgs, ka galu galā es balsoju par to kopumā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE) , rakstiski − (PL) Es balsoju par I Figueiredo ziņojumu par sieviešu lomu rūpniecībā. Es vēlos apsveikt referenti par ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Jautājums par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir ļoti svarīgs, un mums jāturpina pievērst tam tik daudz uzmanības, cik iespējams, jo Eiropas Savienība balstās uz diskriminācijas aizlieguma principa. Mums ir jāuzskata par prioritāti visu norāžu izskatīšana par šī principa neievērošanu. Tas ir jo īpaši nepieciešami, jo rūpniecības raksturs mainās, mums cenšoties radīt uz zināšanām balstītu sabiedrību. Nozares, kurās sievietes tika tradicionāli nodarbinātas, ir saistītas ar apstrādes rūpniecību, bet jaunākās rūpniecības nozares balstās uz jaunāko tehnoloģiju attīstību, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka vienlīdzīgu iespēju princips tiek ievērots šajās jaunajās nozarēs.

- Rezolūcijas priekšlikums: Interneta pārvaldes foruma rezultāti

  Cristiana Muscardini (UEN) , rakstiski. − (IT) Rezolūcija, par kuru mēs grasāmies balsot, noteikti saņems UEN grupas atbalstu un balsis. Mēs ceram, ka drīz būs labāks interneta regulējums, kura mērķis būs aizsargāt bērnus un veikt efektīvākus pasākumus pret pakalpojumu sniedzējiem, kuri uztur bērnu pornogrāfijas tīmekļa vietnes. Visām ES dalībvalstīm ir nekavējoties jārīkojas, lai slēgtu nelikumīgas vietnes, panākot labāku koordināciju atbildīgo policijas spēku starpā.

Turklāt mēs ceram, ka būs iespējams risināt jutīgo jautājumu par informācijas apmaiņu teroristu organizāciju starpā, pateicoties internetam, un ka šī lieta varētu būt nākamo foruma temats. Nevar būt brīvība bez noteikumiem un vissvarīgāk – internets nevar un nedrīkst būt brīvības zona tiem, kuri veic noziedzīgas darbības un sludina naidu un neiecietību. Ārkārtas gadījumi jārisina ar izlēmīgiem un ātriem pasākumiem, nevis izmprovizējot. Cīņai pret terorismu un naidu starp cilvēkiem ir jābūt Eiropas Savienības un visu brīvo, demokrātisko valstu noteikumam un mērķim.