Priekšsēdētāja . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Ēģipti(1).
Raül Romeva i Rueda , autors. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar to, ka šis Parlaments pieļautu visnopietnāko kļūdu, ja tas pakļautos to spiedienam, kuri gribētu, lai mēs nespriežam par jautājumiem, kas varētu radīt neērtības noteiktām valstīm, it īpaši, kad tās noliedz cilvēktiesību pārkāpumus.
Mums ir priviliģētas attiecības ar noteiktām valstīm, tādām, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ar kurām mums ir jābūt sevišķi skaidram dialogam un kurām mums jāatgādina, ka saimnieciska darbība nekad nevar un nedrīkst tikt nodalīta no cilvēktiesību ievērošanas ne tur, ne te.
Stāvoklis Ēģiptē pelna zināmas pārdomas, un attiecības starp Ēģipti un Eiropas Savienību arī prasa šādas pārdomas. Tāpēc ir vairāk nekā pamatoti nosodīt, kā to darām šajā rezolūcijā, vairāku nevalstisku, it īpaši cilvēktiesību organizāciju vajāšanu, kas pašlaik notiek Ēģiptē, un sniegt atbalstu kampaņai par apvienošanās brīvību, kuru vada vairākas sociālas kustības valstī.
Paulo Casaca , autors. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, arī man jānorāda, ka, protams, nav tādu robežu vai tādu svēto vietu, kurās cilvēktiesības nav galvenais rūpju avots. Tomēr mums jāņem vērā tas, ka mums bija iespēja vērot Ēģiptes ārlietu ministra labo gribu, kurš ieradās tieši Eiropas Parlamentā, Ārlietu komitejā, un kurš bija gatavs atbildēt uz visiem jautājumiem, kas tika viņam uzdoti par cilvēktiesību pārkāpumiem. Es tur biju, un es uzdevu jautājumus viņam un saņēmu dažas atbildes no ministra.
Papildus noteiktiem negatīviem faktoriem, šis rezolūcijas priekšlikums izceļ noteiktus pozitīvus faktorus, kurus, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, piemēram, ārkārtas stāvokļa atcelšanas uzsākšanu šogad, patiesībā dažu turpmāko mēnešu laikā, un sadarbību cīņā par ieroču kontrabandas izbeigšanu Gazā. Tomēr pēc manām domām pamata punkts ir tas , ka mums jāizmanto Ēģiptes iestāžu labā griba un jāmudina viņi labot noteiktus nopietnus pārkāpumus. Man ir jāizceļ šajā sakarā Ēģiptes Republikas bijušā kandidāta prezidenta amatam ilgstošais apcietinājums. Es atkārtoju aicinājumu izbeigt šo situāciju, tā kā tas saskanētu ar tādas valsts pamatprincipiem, kura aizstāv cilvēktiesības, ko Ēģipte atkārtoti ir atbalstījusi un ko tā ir uzņēmusies.
Erik Meijer , autors. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, Ēģiptei nav nekādu demokrātijas tradīciju. Jaunie armijas vīri G. A. Nasser un M. Naguib, kuri gāza vāji darbojošos karaļa Faruka režīmu pirms 50 gadiem, atnesa cerību uz maiņām un progresu. G. A. Nasser deva savai tautai lepnumu un iedvesmu par nākotni; viņam bija jāpieliek punkts atpalikušas un pazemotas valsts statusam. Viņa pēctecis A. Sadat deva cerību uz ilgstošu mieru ar viņu kaimiņu Izraēlu pēc vairākiem šausmīgiem kariem.
Pašreizējais prezidents H. Mubarak nepiedāvā nekādu cerību vispār. Viņš ir kļuvis par stagnācijas simbolu. Viņa vienīgais darbs ir bijis ar stingru roku ieviest stabilitāti, lai uz viņu varētu no ārienes skatīties kā uz sabiedroto cīņā ar terorismu un islāma fundamentālismu. Tomēr viņš nevar piedāvāt ne progresu, ne demokratizāciju. Opozīcija tiek pieļauta tikai atsevišķos gadījumos, bet tai nav tāda plašuma, kāds parasti ir parlamentārā demokrātijā. Līdz ar to viņš rada augsni iekšējam konfliktam gan no fundamentālistiem, gan demokrātiem.
Neiecietība pret reliģiskām minoritātēm, tostarp lielo koptu kristiešu minoritāti, kas Ēģiptē ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi, arī pieaug. Ilgtermiņa stabilitāti nevar radīt uz tādiem pamatiem, kur problēmas netiek risinātas, bet tiek pārklātas ar vardarbību. Tāpēc šai kritiskajai rezolūcijai ir pilnīgs pamats.
Nevalstisko organizāciju sabotāža, oponentu iebiedēšana, diskriminācija pret minoritātēm, aresti un spīdzināšana un visi citi reģistrētie trūkumi liek mums baidīties no vēl sliktākā, kas var sekot H. Mubarak režīmam. Ēģipte šķiet daudzējādā ziņā ir pagājusi soli atpakaļ uz atpalicību, kas valdīja karaļa Faruka laikā pirms 60 gadiem. Eiropas attiecībām ar Ēģipti būtu jāpalīdz pēc iespējas izbeigt šo situāciju.
Ewa Tomaszewska, autore. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, arvien progresējošā situācijas pasliktināšanās attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu Ēģiptē rada pieaugošas bažas.
Konstitūcijas grozījumi ir veicinājuši cilvēktiesību pārkāpumus. Pamatojot ar nepieciešamību nodrošināties pret teroristu uzbrukumiem un sakarā ar varbūtējo problēmu saistībā ar ieroču kontrabandu Gazas joslā, ir piešķirtas papildu pilnvaras slepenajam dienestam. Tagad tam ir vieglāk izvairīties no atbildības par spīdzināšanas izmantošanu. Represijas uz reliģiskās ticības pamata, aresti un ilgstoša aizturēšana bez pienācīgas tiesas tiek izmantota arvien biežāk.
Tādas organizācijas kā Amnesty International, kas pārrauga cilvēktiesību ievērošanu, ir vērsušas uzmanību uz starptautiskās sabiedrības vienaldzību pret šo situāciju. Es aicinu Eiropas Komisiju apsvērt efektīvas spiediena izdarīšanas metodes, ko izmantot pret Ēģiptes iestādēm, lai apstādinātu šo procesu.
Jana Hybášková , autore. - (CS) Komisāres kundze, dāmas un kungi, nav šaubu, ka Ēģipte ir visievērojamākā no arābu valstīm. Tā ir senas civilizācijas šūpulis, un tā ir vissvarīgākā arābu valsts. Neviens Eiropas Savienībā vai šajā Parlamentā nešaubās, ka Ēģipte ir ne tikai Eiropas Savienības būtisks partneris, bet arī dinamisks partneris, sagatavots un spēcīgs. Šo iemeslu dēļ mēs uzskatām dialogu ar šo valsti par ļoti svarīgu un nozīmīgu. Nākamnedēļ sākas jaunas sarunas par rīcības plānu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku. Ir labi, ka mūsu Parlaments vienbalsīgi un skaidri pauž savu atbalstu šīm sarunām un ka tādējādi tas piedalās starptautiskajā politikā. Mēs skaidri paziņojam, ka valsts, kura pieļauj rupju iejaukšanos senu demokrātisku iestāžu, t.i., tiesu, neatkarībā, kas atļauj spīdzināšanu cietumā un imigrantu nogalināšanu, kas pārkāpj vārda brīvību, bloķē internetu un nosūta parlamenta deputātus, piemēram, prezidenta A. Sadat brāļadēlu, uz kara tribunālu, nevar būt Eiropas Savienības partnere. Ēģipte ir izšķiroša sabiedrotā cīņā pret terorismu, un tai jāpaliek izšķirošai sabiedrotai, it īpaši mūsu cīņā pret terorisma cēloņiem un islāma radikalizēšanos. Tieši šī iemesla dēļ Ēģipte nevar rīkoties tā, kā tā rīkojās, kad aizliedza nevalstisku organizāciju reģistrēšanu, tā nedrīkst sagraut vārda brīvību, un tai it īpaši jāaizstāv ilgstoša tiesiska kārtība, kas vienmēr ir pastāvējusi Ēģiptē. Mēs uzskatām, ka Ēģipte ir spējīga to izdarīt, un mēs uzskatām, it sevišķi, ka mūsu rezolūcija palīdzēs Eiropas Komisijai izveidot augstas kvalitātes rīcības plānu ar Ēģipti. - Paldies par jūsu atbalstu.
Bernd Posselt PPE-DE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es esmu viens no nedaudzajiem cilvēkiem šajā sēžu zālē, kurš bija klāt, kad prezidents A. Sadat teica savu slaveno runu Eiropas Parlamentā. Viņa runu varētu ņemt par politikas dokumentu Starpkultūru dialoga gadam, kas tikko ir sācies. Tā bija viena no dižākajām runām, kāda jebkad ir turēta šajā Parlamentā.
Ilgus gadus arī prezidents H. Mubarak ir bijis svarīgs un uzticams partneris Eiropas Savienībai, un tas ir, protams, neskatoties uz daudzajām neveiksmēm un kļūdām, kuras mēs esam redzējuši Ēģiptē. Tāpēc es vienkārši nevaru saprast Ēģiptes parlamenta priekšsēdētāja teikto runu, atbildot uz šo priekšlikumu. Mēs vienkārši sakām nosvērtā un atturīgā veidā, ka mēs uzskatām Ēģipti par vienu no vissvarīgākajām partnerēm Vidusjūras zonā, bet mēs kritizējam vairākus konkrētus punktus un izmantojam neapgāžamus faktus, ka dažas lietas vēl ir jāmaina, Ēģiptei virzoties pretī demokrātijai un tiesiskai kārtībai.
Tās ir mūsu saistības pret mūsu pašu pilsoņiem un pret Ēģiptes tautu. Es noteikti uzskatu, ka attiecību pārtraukšana, ar ko tagad tiek draudēts, būtu pilnīgi nepareizs gājiens. Mums jāturpina runāt vienam ar otru, un šī iemesla dēļ es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, kura projekts ir izstrādāts izsvērtā valodā, un aicinu ēģiptiešus neuztvert šo kā dialoga pārrāvumu, bet kā skaidru signālu intensīvāka dialoga sākšanai: tieši to mēs mēģinām panākt ar Ēģipti, izmantojot šo priekšlikumu.
Bogusław Sonik (PPE-DE) . - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pakavēties pie diviem jautājumiem par Ēģipti šīsdienas debašu laikā, un es esmu pārliecināts, ka viens no tiem jau būs ticis cilāts Parlamentā.
Lai gan es uzskatu, ka mūsu attiecības ar Ēģipti ir jāsaglabā un jāattīsta un ka Ēģiptei patiešām jākļūst par mūsu galveno partneri tajā pasaules daļā, es vēlētos sākt, norādot, ka koptu kristieši ir otrās šķiras pilsoņi tajā valstī. Tas vienlīdz ir spēkā gan attiecībā uz tiem, kuri seko ortodoksālajam rituālam, gan uz tiem, kuri seko katoliskajam rituālam, un tas būtu jātur prātā, veidojot kontaktu ar Ēģipti. Turklāt, kā es jau esmu teicis daudzos gadījumos, mums jāpēta reliģisko minoritāšu situācija tajā pasaules daļā un jāgatavo ziņojums par šo tematu.
Otrkārt, nevar būt pat runas par ilgstošu mieru, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu minētajā jomā, kamēr nav atrasts risinājums konfliktam starp Izraēlu un Palestīnu Tuvajos Austrumos. Tur meklējams viss spēka, vardarbības, terorisma un fanātisma avots, kurš rada draudus arī Eiropai.
Marcin Libicki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikt zināmu apmierinātību par to, ka debatējot par Ēģiptes jautājumu šodien, mums nav jārunā par regulāriem noziegumiem. Vispār debašu laikā par cilvēktiesībām ceturtdienu pēcpusdienās, kad es parasti ņemu vārdu, mēs atklājam, ka diskutējam par patiešām ļoti svarīgām un bīstamām lietām. Tās mēdz būt lietas par cilvēktiesību pārkāpumiem, slepkavībām un izvarošanu. Tomēr šodien mēs varam izjust zināmu apmierinātību, jo salīdzinājumā ar tik daudzām citām lietām, mēs iejaucamies Ēģiptē tajā posmā, kad vēl nav notikuši noziegumi, kaut gan pamattiesības tiek pārkāptas. Pastāv iespēja, ka šī laicīgā iejaukšanās būs tāpēc efektīvāka un novērsīs nopietnākas sekas. Parastā shēma pirmajam posmam ir ierobežojumi plašsaziņai - šajā gadījumā mēs domājam par žurnālistu arestu – un ierobežojumi biedrošanās tiesībām. Mums ir ari prātā arodbiedrības un reliģisko minoritāšu vajāšana. Nākamais posms ir noziedzīgais. Par laimi šis posms vēl nav sasniegts šajā gadījumā.
Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija velta ciešu uzmanību demokrātijas un cilvēktiesību situācijai Ēģiptē, kas ir viena no mūsu partnerēm Eiropas kaimiņattiecību politikā. Tā seko attīstībai ļoti vērīgi, izmantojot mūsu delegāciju Kairā, un partnerībā ar dalībvalstīm. Tai ir arī regulāri kontakti ar vietējām un starptautiskām NVO, kas nodarbojas ar cilvēktiesībām un demokrātiju.
Komisija tāpat kā jūs izjūt bažas par acīmredzamo cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ēģiptē un daudzajiem ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, it īpaši attiecībā uz vārda brīvību, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, kā arī cieņu pret reliģiskām minoritātēm.
Tā ir aicinājusi uz lielākām politiskām reformām, un cilvēktiesību ievērošana ir ES partnerības ar Ēģipti neatņemama sastāvdaļa Tāpēc Komisija lieto līdzekļus, kas ir viņas rīcībā, lai mudinātu Ēģiptes iestādes uz progresu šajā jomā.
Ēģipte kā ANO Cilvēktiesību Padomes locekle ir apņēmusies uzturēt „visaugstākos standartus cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā”. ES konsekventi pastiprina cilvēktiesību ievērošanas nozīmi – it sevišķi pamatojoties uz Asociācijas nolīguma 2. pantu – tās divpusējos kontaktos ar Ēģipti, tostarp visaugstākajā līmenī.
Līdz ar ES-Ēģiptes kopējā rīcības plāna pieņemšanu 2007. gada martā saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku mums ir vēl viens politikas rīks, lai veicinātu cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu Ēģiptē, balstoties uz to, ko mēs saprotam kā kopējas vērtības. Rīcības plāns ļauj izveidot oficiālu un regulāru dialogu par cilvēktiesībām un demokrātiju Politisko jautājumu apakškomitejas kontekstā: Cilvēktiesības un demokrātija, starptautiskie un reģionālie jautājumi. Tās apakškomitejas mērķis ir veicināt dialogu savstarpējas sapratnes un abu pušu nostāju ievērošanas garā par visiem cilvēktiesību un demokrātijas, starptautisko un reģionālo jautājumu aspektiem saskaņotā un iekļaujošā veidā. Tā sanāks kopā pirmoreiz nākamajā nedēļā - 2007. gada 23. un 24. janvārī - Kairā, un Ēģipte konstruktīvā veida varēs demonstrēt turēšanos pie kopējām vērtībām.
Komisija noteikti uzskata, ka dialogs ar Ēģipti politiskā izkārtojuma ietvaros, kas nosprausts Asociācijas nolīgumā un EKP rīcības plānā, ir visefektīvākais veids, kā likt saprast Ēģiptes valdībai ES bažas par cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu.
Komisija saglabā savu apņēmību dot ieguldījumu Ēģiptes reformu procesā ar finansiālu un tehnisku palīdzību, un atbalsts politiskām reformām cilvēktiesībām un demokrātijai paliek prioritāte valsts orientējošajā programmā 2007.-2010. gadam un saskaņā ar Eiropas instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām.
Es esmu pārliecināta, ka Eiropas parlaments būs spēcīgs sabiedrotais šo centienu atbalstīšanā.