Indekss 
Debates
PDF 304k
Trešdiena, 2008. gada 23. janvāris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1. Sesijas atsākšana
 2. Apsveikšana
 3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 4. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)
 5. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)
 6. Priekšlikumi enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā (debates)
 7. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)
 8. Sesijas pārtraukšana


  

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 12.05)

 
1. Sesijas atsākšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Paziņoju par ceturtdien, 2008. gada 17. janvārī pārtrauktās Eiropas Parlamenta sesijas atsākšanu.

Sēdi nevar sākt pirms plkst. 12.30, jo Komisijas priekšsēdētājam nav iespējams ierasties agrāk. Tādēļ to plānots beigt plkst. 14.00.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.05 un atsāka plkst. 12.30.)

 

2. Apsveikšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Sveicam ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas prezidentūras ĀKK komitejas locekļus un viņu delegācijas.

Šajā ārkārtas sēdē mēs apspriedīsim globālas nozīmes jautājumu, jo klimata pārmaiņas un ar tām saistītie enerģētikas jautājumi ir Eiropas Savienības un visu pasaules tautu kopīgās problēmas.

 

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

4. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

5. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

6. Priekšlikumi enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso paziņojums par priekšlikumiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atvainojiet par nelielo aizkavēšanos. Kā jums zināms, mēs nupat esam beiguši Komisijas sanāksmi, un tieši no tās esam ieradušies šeit, lai jūs iepazīstinātu ar (tiesību aktu) paketi, kura, pēc mūsu domām, Eiropas Savienības kontekstā ir vēsturiska. Šī iemesla dēļ mēs ar vides komisāru Stavros Dimas un enerģētikas komisāru Andri Piebalgu tikai nupat esam ieradušies. Patlaban tiek pabeigta dokumenta galīgā redakcija. Tā mums tūlīt būs pieejama, taču šī iespēja jūs jau tagad iepazīstināt ar mūsu šīsdienas sanāksmes secinājumiem ir ļoti svarīga.

Sākumā es vēlētos teikt, ka mēs esam ļoti apmierināti ar rezultātiem. Rezultātu kolēģija panāca vienprātīgi, visiem Komisijas locekļiem stingri atbalstot ļoti vērienīgu priekšlikumu, jo mēs esam vienojušies par visaptverošu tiesību aktu paketi attiecībā uz klimatu un atjaunojamo enerģiju, kura ir pieejama jebkurā pasaules vietā. Mēs uzskatām, ka mums ir pamats ar to lepoties. Šī klimata un atjaunojamās enerģijas pakete ļaus risināt nākotnes problēmas. Mēs ticam, ka tas nāks par labu mūsu planētai; tas nāks par labu Eiropas ekonomikai; tas nāks par labu mūsu iedzīvotājiem.

Eiropas Savienības darbību dažkārt uzskata par visai tehnisku – tā ir interesanta speciālistiem, taču neattiecas uz cilvēku ikdienas dzīvi. Rīcība, kuru mēs šodien apspriežam, pierāda šīs teorijas maldīgumu; cīņa pret klimata pārmaiņām un drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas enerģijas meklējumi ik dienas iespaido ikvienu eiropieti. Tas attiecas uz mums visiem, un tas ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais 21. gadsimta uzdevums.

Eiropiešiem ir vajadzīgs redzējums un rīcības plāns. Pie tā mēs patlaban strādājam. Šo redzējumu pagājušajā gadā izstrādāja Eiropas politisko aprindu vadībā. Pēc Komisijas ierosinājuma Eiropadome vienojās izvirzīt mērķus „20/20/20 līdz 2020. g.”: līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošās gāzes par 20 % vai par 30 %, ja tam piekrīt pārējās attīstītās valstis, palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu līdz 20 % un paaugstināt energoefektivitāti par 20 %.

Par to ir vienojusies Eiropadome. Mēs varam lepoties ar to, ka šo darbu vada Eiropa. Mēs to iesniedzām Heiligendammas samitā, ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā un, visbeidzot, Bali konferencē. Bez Eiropas stingras vadošās lomas mēs nebūtu varējuši sasniegt daudzsološos Bali konferences rezultātus un izstrādāt plānu vispārējas vienošanās noslēgšanai, kuru mēs vēlamies panākt 2009. gadā Kopenhāgenā.

Parlamenta aktīvā iesaistīšanās šajā lietā bija ļoti svarīga, un es vēlos vēlreiz pateikties jums par atbalstu. Jūsu darbam pagājušajā gadā bija izšķiroša nozīme, veidojot politisko stimulu šīs rīcības atbalstam. Es uzskatu, ka šodienas priekšlikumi saskan ar jūsu izvirzītajiem mērķiem un Eiropadomes pagājušā gada martā sniegtajām pilnvarām.

Šodienas pakete ir daļa no detalizēta plāna pagājušajā gadā saskaņotā politiskā redzējuma īstenošanai. Mēs esam vienojušies par redzējumu, un tagad mums jāizstrādā konkrēti plāni, konkrēti instrumenti šī redzējuma realizēšanai. Mūsuprāt, galvenais uzdevums ir līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un, ja nepieciešams, starptautiska nolīguma gadījumā būt gataviem palielināt šo skaitli līdz 30 %. Neaizmirsīsim to. Ir runa par globālo sasilšanu; tās nav tikai Eiropas klimata pārmaiņas, tās ir globālā klimata pārmaiņas. Mūsu priekšlikumiem jābūt tādiem, lai citi mums pievienotos. Ir svarīgi arī rādīt labu paraugu, un tāpēc, piemēram, mēs šobrīd izsakām priekšlikumus, kādā veidā līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu līdz 20 %.

Paketē, kas nupat apstiprināta Komisijā, iekļauti šādi pasākumi: atjaunināta emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), lai izveidotu ETS bez robežām un stimulētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu lielos rūpniecības uzņēmumos; specifiski, valstīm saistoši mērķi, lai dalībvalstis skaidri zinātu, kas tām jādara papildus ETS tādās nozarēs kā transports, būvniecība, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana; jauna pieeja aktīvai atjaunojamās enerģijas mērķu veicināšanai, arī šajā gadījumā tajā iekļaujot valstīm saistošus mērķus; jauni noteikumi, lai stimulētu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu – nākotnes tehnoloģiju emisiju samazināšanai, kā arī jauni valsts atbalsta noteikumi, kuros ņemta vērā šajā vides jomā nepieciešamās rīcības specifika.

Daļa no mūsu pilnvarām bija 10 % mērķis attiecībā uz biodegvielām, lai emisiju samazināšanā iesaistītos arī transports. Kā jums zināms, Eiropadome vienprātīgi atbalstīja šo 10 % mērķi.

Skaidrības labad vēlos teikt, ka, iesniedzot priekšlikumus par biodegvielām, mēs pilnībā ievērojām arī pilnvaru otru aspektu – vajadzību pēc vides ilgtspējas. Priekšlikumā paredzēts izveidot vispārēju un ilgstpējīgu shēmu biodegvielu sertifikācijai visā pasaulē – gan attiecībā uz vietējā ražojuma, gan ievestām biodegvielām. Mēs turpināsim veicināt arī otrās paaudzes biodegvielu strauju attīstību.

Ir svarīgi saprast, ka mēs veicinām ilgtspējīgu biodegvielu izmantošanu un sniedzam ieguldījumu globālajā sistēmā, jo šobrīd ir vērojama situācija, kad biodegvielas daudzos gadījumos nav ilgtspējīgas un neatbilst mūsu kritērijiem – kritērijiem, kuru ieviešanu mēs vēlamies panākt ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Šodien ierosinātajā pasākumu paketē ietilpst vistālejošākie tiesību aktu priekšlikumi, kādus Eiropas Komisija ierosinājusi vairāku gadu laikā. Kā mēs uzsākām šīs sarežģītās paketes izstrādi? Mēs ilgstoši un detalizēti pētījām iespējas, vienmēr paturot prātā piecus pamatprincipus.

Pirmkārt, mērķu ievērošana. Ja tas netiks darīts, mūs neuztvers nopietni ne investori, ne mūsu sarunu partneri, un - pats svarīgākais – arī mūsu pilsoņi.

Otrkārt, taisnīgums – ir jāapzinās dalībvalstu atšķirīgās iespējas veikt ieguldījumus, kā arī to atšķirīgās iestrādes.

Treškārt, konkurētspēja; jāveido sistēma, ar kuras palīdzību mazināt Eiropas ekonomikas izmaksas un atsevišķās jomās uzlabot Eiropas konkurētspējas izredzes, nodrošinot Eiropas rūpniecībai un Eiropas ekonomikai iniciatora priekšrocības.

Ceturtkārt, bija jāizstrādā priekšlikumi visaptveroša starptautiska nolīguma veicināšanai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp cenšoties panākt emisijas samazināšanu par 30 %, ja citas attīstītās valstis darītu to pašu.

Visbeidzot, mums jāsāk darbs arī pie tā, lai līdz 2050. gadam uz pusi samazinātu globālās emisijas. Tas nozīmē, ka jāstrādā jau šodien, lai rītdienas tehnoloģiju strauji ieviestu ražošanā.

Šī pakete jāaplūko arī saistībā ar dažiem agrākiem mūsu ierosinājumiem, proti, iekšējo enerģētikas tirgu un energotehnoloģiju plānu. Šī ir daļa no visaptveroša priekšlikumu kopuma, ar kuru pirmo reizi tiek veidota īsta Eiropas enerģētikas politika, taču mēs vēlamies, lai šī enerģētika būtu arī ilgtspējīga un droša. Protams, daži teiks, ka pārmaiņas maksā pārāk dārgi un ka mums nav citas izvēles, kā vien iebāzt galvu smiltīs un cerēt uz to labāko. Manuprāt, viņi nav sapratuši. Izmaksas ir, taču tās ir realizējamas.

Mēs esam ļoti rūpīgi strādājuši, lai nāktu klajā ar pareizajiem risinājumiem, kuri būtu saskaņā ar Eiropas centieniem. Priekšlikumu īstenošanai nepieciešamie papildu pasākumi līdz 2020. gadam veidotu mazāk nekā 0,5 % no iekšzemes kopprodukta. Šī summa caurmērā sasniedz apmēram 3 eiro nedēļā uz katru Eiropas iedzīvotāju. Tas ir daudz mazāk nekā gandrīz 60 eiro nedēļā, kas būtu maksa par bezdarbību.

Pamatojoties uz visoptimistiskākajiem N. Stern ziņojumā minētajiem pieņēmumiem, bezdarbības maksa pārsniedz mūsu priekšlikuma izmaksas vairāk nekā 10 reizes. Taisnība, pastāv izmaksas, taču šīs paketes izmaksas ir jāsalīdzina ar bezdarbības izmaksām un, tā kā bezdarbības izmaksas ir daudz lielākas, var teikt, ka šī pakete sniedz relatīvu ieguvumu. Patiesībā naftas un gāzes cenas ceļas ar katru dienu, tādējādi paketes faktiskās izmaksas krītas. Mums būtu jārunā nevis par izmaksām, bet par Eiropas Savienības ieguvumiem.

(Aplausi)

Pakete ir veidota tā, lai efektīvi sasniegtu mūsu mērķus, ļaujot tirgum stimulēt pārmaiņas tur, kur tās ir visrentablākās, un nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus atstājot dalībvalstīm iespējami daudz rīcības brīvības.

Īpašu uzmanību esam pievērsuši taisnīgumam. Tādēļ priekšlikumi ir izstrādāti tā, lai prasības nabadzīgākām dalībvalstīm būtu reālistiskas; ikviena valsts dos ieguldījumu, taču atbilstīgi tās iespējām veikt investīcijas.

Mēs zinām, ka uzņēmējdarbībā ir nozares, kurās emisiju samazināšanas izmaksas var reāli ietekmēt spēju konkurēt ar to valstu uzņēmumiem, kuras cīņā ar klimata pārmaiņām nedara neko vai dara ļoti maz. Eiropai nav jēgas rīkoties stingri, ja tādējādi ražošana vienkārši pārceltos uz valstīm, kurās valda pilnīga brīvība attiecībā uz emisijām.

Vislabākais risinājums šeit ir starptautisks nolīgums, taču mums arī jānodrošina tiesiskā noteiktība tiem uzņēmumiem, kuri veiks vajadzīgos pasākumus. Ja netiks noslēgts vispārējs vai nozaru nolīgums, energoietilpīgajām nozarēm ETS kvotas būs bez maksas. Ja nepiepildīsies mūsu cerības uz starptautisku nolīgumu, mēs aplūkosim citas iespējas, piemēram, prasību importētājiem iegūt kvotas, līdzīgi kā Eiropas konkurentiem, ciktāl šāda sistēma atbilst PTO prasībām.

Šo svarīgo aspektu es vēlētos īpaši uzsvērt: šī pakete un pasākumi, kurus Eiropas Savienība pieņems, nav par labu videi uz ekonomikas rēķina. Nē, to mērķis ir atbalstīt ne tikai vidi un mūsu planētu, bet arī Eiropas ekonomiku un tās konkurētspēju. Mēs gribam, lai rūpniecība paliek Eiropā. Mēs negribam eksportēt savas darba vietas uz citām pasaules malām.

(Aplausi)

Taisnīgums ir svarīgs arī iedzīvotāju līmenī. Mēs mudinām dalībvalstis rīkoties iejūtīgi, piemēram, palīdzot trūcīgākajiem veikt ieguldījumus mājokļu energoefektivitātē, šim nolūkam izmantojot daļu no miljardiem eiro, kas tiktu iegūti kā ieņēmumi vairāksolīšanās.

Taču mēs nedrīkstam aizmirst milzīgās ekonomiskās iespējas, ko sniedz Eiropas pāreja uz zemu emisiju ekonomiku. Eiropas vadošā loma nozīmē arī parādīt, ka tehnoloģija ir pieejama un ka mums būs vajadzīgs efektīvs, konkurētspējīgs un izaicinājumiem gatavs rūpniecības sektors. Šeit ir lieliskas iespējas. Saskaņā ar mūsu aplēsēm atjaunojamo enerģijas avotu nozare vien līdz 2020. gadam radīs vismaz miljonu darba vietu. Esmu pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība atkal parādīs spēju ieviest jauninājumus un pielāgoties. Eiropa var kļūt par pirmo zemas oglekļa emisijas laikmeta ekonomiku. Šī izdevība mums ir jāizmanto.

Šī pakete dod Eiropai iespēju parādīt sevi vislabākajā gaismā: pievērsties jautājumam ar fundamentālu ilgtermiņa nozīmi, iespējami efektīvi izmantot Eiropas Savienības kontinentālo mērogu un politisko vienprātību pārvērst praktiskā rīcībā.

Ja kādam Eiropā ir šaubas par to, vai vajadzīga Eiropas Savienība, tad tieši šie politikas virzieni parāda, kāpēc spēcīga Eiropas Savienība mums ir vajadzīga vairāk nekā jebkad.

(Aplausi)

Tieši tagad mēs varam visskeptiskāk noskaņotajiem parādīt, ka vienatnē mūsu dalībvalstīm – pat lielākajām dalībvalstīm – trūkst vajadzīgā mēroga vai sviru, lai virzītu programmu uz priekšu. Taču Eiropa to var izdarīt, ja tā ieņems vadošo lomu. Tāpēc, neatkarīgi no vides aspektiem, neatkarīgi no ekonomiskajiem aspektiem un neatkarīgi no ļoti svarīgajiem ģeopolitiskajiem un drošības aspektiem – jo neaizmirsīsim, ka ir runa par apgādes drošību un mēs nevēlamies būt atkarīgi no mums nedraudzīgiem režīmiem – šis ir arī lielisks arguments par labu Eiropas vienotībai. Tas lieliski pierāda ne tikai to, ka mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, bet arī to, ka pasaulei ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, kas uzņemtos vadīt globālos centienus 21. gadsimta globālo problēmu risināšanā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen, PPE-DE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien ir vēsturiska diena. Šī diena ietekmēs to, kā mēs dzīvojam un ko domājam, ko mēs darām un ko nedarām.

Nevēlos noniecināt citus šīs Komisijas nopelnus, taču nākotnē to neapšaubāmi atcerēsies kā Komisiju, kas Eiropas integrācijai piešķīrusi jaunu dimensiju, kā Komisiju, kas izveidoja klimata un enerģētikas normatīvo aktu paketi. Impulsu šim plānam deva kanclere A. Merkel Vācijas prezidentūras laikā, un mēs, PPE-DE grupa, to vienmēr esam atbalstījuši.

Šodien Eiropa skaidri pauž, ka nebaidās uzņemties atbildību enerģētikas un klimata jomā un spēj darboties kā celmlauzis pasaules mērogā. Tagad mums centieni jāsamēro ar iespējām tos īstenot. Dāmas un kungi, nemaldināsim paši sevi – mērķu „20/20/20” sasniegšanai mums visiem būs jāpieņem smagi lēmumi gan īsā, gan vidējā laika posmā, un ikvienam iesaistītajam būs jāiegulda lielas pūles, tāpēc nozīmīgs sasniegums ir kaut vai tikai vienošanās par to.

Komisijas priekšsēdētāja kungs, jūsu izklāstītais rīcības plāns ir labi pārdomāts. PPE-DE grupa atbalsta piecus jūsu izvirzītos pamatprincipus, taču mēs esam atbildīgā grupa, un tāpēc mums ir vajadzīga iespēja brīvi izpētīt, vai visi Komisijas iesniegtie priekšlikumi ir taisnīgi un sasniedzami ikvienai dalībvalstij, kā arī tām nozarēm, kuras tie skars visvairāk.

Lai sasniegtu iecerēto, ir vajadzīga patiesi visaptveroša pieeja, kas mūsu vērienīgos mērķus enerģētikas un klimata jomā ļautu samērot ar mērķiem attiecībā uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Vienlaikus Eiropai jāpanāk energoapgādes drošība un jākļūst saimnieciski patstāvīgai.

PPE-DE grupa atbalsta diferencētu pieeju. Mēs zinām, ka tagad mūs apbērs ar jautājumiem un ieteikumiem samazināt apgriezienus. Mūsu pienākums ir rūpīgi uzklausīt arī valsts un reģionālo iestāžu, kā arī dažādu sabiedrības grupu komentārus. Tomēr mums jāpatur prātā, ka vistālāk tiek ne jau tas, kurš kliedz visskaļāk. Mums jātiecas pēc diferencētas pieejas, kuras pamatā būtu pārredzamība, objektivitāte un taisnīgi kritēriji, un jāsaprot, ka bezdarbība maksā dārgāk nekā gudra rīcība.

Dalot izmaksas, pirmkārt jārēķinās ne tikai ar mūsu savstarpējo solidaritāti, bet arī ar dalībvalstu ģeogrāfiskajiem un ekonomiskajiem resursiem. Jāņem vērā arī jau veiktie pasākumi un rūpniecības nozares spēja nākotnē ieviest jauninājumus. No šiem principiem nekādā gadījumā nedrīkst atteikties. PPE-DE grupas galīgajā vērtējumā ir jākonstatē savstarpēji izdevīga situācija. No vienas puses, mums ir jāsasniedz savi mērķi klimata jomā, bet, no otras puses, darba vietu radīšanas nolūkā ir jāsaglabā sekmīga ekonomika. Svaru kausiem nosveroties uz vienu pusi, mēs riskējam zaudēt abās jomās, piemēram, ja ekonomikas sektors pārvietotos uz reģioniem, kur nav pat CO2 ierobežojumu.

Visbeidzot, PPE-DE grupa saprot, ka izlaušanās no enerģijas atkarības ir ārkārtīgi svarīga ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei. Pienācis laiks, kad jāmācās liela mēroga patēriņu salāgot ar zemām oglekļa emisijām. Mums visiem – gan darba devējiem, gan pilsoņiem – ir jāmaina lietu kārtība.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man sirsnīgi pateikties Komisijas priekšsēdētājam un Komisijai par paveikto darbu. Jau tika minēts, ka vides un ekonomikas jomā ir izvirzīti pareizie mērķi un pie tiem tiek strādāts. Kā teica iepriekšējais runātājs, īstenojot šo paketi, mums rūpīgi jāapsver īpaši aspekti. Barroso kungs, jūs zināt, ka, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģisko līmeni, mēs esam ļoti skeptiski noskaņoti pret biodegvielām. Ir daudz vairāk jāiegulda pētniecībā un tehnoloģiskajā attīstībā – un tas attiecas arī uz dažiem nākamajiem budžetiem –, ja gribam, lai vistuvākajā laikā otrā paaudze kļūtu par īstenību un nosvērtu svaru kausus par labu tīrākai videi. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai biodegvielu izmantošana acīmredzami sniegtu skaidru ieguvumu vides jomā.

Attiecībā uz CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām daudzi teiks – un es viņiem piekrītu – ka ar 20 % samazinājumu nepietiks, lai garantētu to mērķu sasniegšanu, uz kuriem mēs tiecamies cīņā pret klimata pārmaiņām. No otras puses, es pilnā mērā piekrītu jūsu argumentam, ka Eiropai nav nozīmes to darīt vienatnē, uzņemoties visu risku, kamēr citi paliek nomaļus, nevēlēdamies piedalīties, jo mums nav vēlēšanās eksportēt „netīro” tehnoloģiju un darba vietas. Mēs vēlamies Eiropā izstrādāt tīru tehnoloģiju un to arī eksportēt, lai kopīgi varētu saglabāt tīru globālo vidi. Tādam jābūt mūsu mērķim.

(Aplausi)

Tāpēc, Barroso kungs, mums vajadzīgi pārskatāmi un saskaņoti starptautiski nolīgumi, un tie vajadzīgi pēc iespējas drīzāk. Ja šis mērķis izrādītos nesasniedzams, tad, mūsuprāt, mums par šo jautājumu būtu jādomā pašiem. Pēc manām domām, šajā ziņā Komisija ir bijusi pārāk svārstīga. Protams, es piekrītu, ka lēmumi vēl nav jāpieņem, tomēr uzskatu, ka tagad ir īstais brīdis apsvērt iespējamo rīcību gadījumā, ja starptautiski nolīgumi netiek noslēgti. Vai tādā gadījumā būs ievedmuitas nodokļi? Tiem noteikti būs jābūt saskaņā ar PTO nostādnēm. Varbūt mēs tomēr domāsim par CO2 nodokļa ieviešanu? Šādu ideju Padome un Komisija jau ir apsvērušas. Lai kādi būtu pārējie pasākumi, mums jāizdara stingrs spiediens, lai panāktu, ka tiek ņemta vērā gan ekonomiskā, gan vides dimensija. Es neticu uz vārda ikvienam protesta saucienam, kas atskan no rūpniecības nozares, tomēr rūpniecības un darbaspēka likumīgās intereses ir jāņem vērā. Jūs teicāt, ka tā notiks. Likumdošanas procesā mums to nāksies paturēt prātā.

Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums noteikti jāsasniedz tas, kas mums izdevās REACH gadījumā, proti, apvienība, kurā būtu pārstāvēti ne tikai vides aizstāvji, bet arī rūpniecība un darbaspēks un kuras mērķis būtu saskaņot šo pušu intereses. REACH ir labs šādas apvienības paraugs. G. Sacconi un daudzi citi palīdzēja nodrošināt to, ka šis Parlaments un šī Komisija panāca REACH sistēmas īstenošanu. Galvenie mūsu mērķi attiecas uz vides jomu, tomēr tajā pašā laikā ir jāpievērš pienācīga uzmanība ekonomikas jautājumiem, lai Eiropā varētu saglabāt tīru rūpniecību un tīru ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Liberāļi un demokrāti atzinīgi vērtē šo paketi. Mēs uzskatām, ka līdz šim tā ir nozīmīgākā J. M. Barroso Komisijas rīcība. Klimata pārmaiņas nozīmē lielāko izaicinājumu mūsu planētai, smagāko problēmu mūsu valdībām un urdošu nemieru mūsu iedzīvotājiem. Esmu pateicīgs C. Davies unL. Ek par viņu darbu manā grupā, kas mums ļāva nodrošināt skaidru un savlaicīgu atbildi.

Ir svarīgi, lai Komisija rīkotos. Demokrātiskās valstīs pārāk bieži vērojams krīzes vadības stils. Problēmas netiek risinātas līdz brīdim, kad tās ir jārisina, un dažkārt rīcība ir novēlota. Kalifornijas zinātnieki pirms 30 gadiem mūs brīdināja par klimata pārmaiņām. Mēs vairs nevaram tās novērst, bet mēs varam cerēt un censties tās kontrolēt.

Jūsu priekšlikumos, priekšsēdētāj J. M. Barroso, ir atzīta steidzama vajadzība rīkoties. Tie rosinās dedzīgas diskusijas. Daži apgalvos, ka tas apdraud peļņu, citi uzskatīs, ka tas apdraud darba vietas, un jau ir izskanējuši mājieni no abām pusēm. Nav šaubu, ka jums Komisijā ir bijušas kaismīgas diskusijas. Mūsu grupa uzskata, ka tie var nākt par labu gan peļņai, gan darba vietām, gan arī palielināt mūsu ekonomikas konkurētspēju. Jebkurā gadījumā tie ir būtiski mūsu planētas atbildīgai virzībai, un mēs sadarbosimies ar jums, lai pēc iespējas drīzāk par tiem panāktu vienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā.(GA) Priekšsēdētāja kungs! Jau labu laiku mēs gaidām ieguvumus, ko dos šī tiesību aktu pakete. Varbūt sapnis tagad piepildās. Varbūt tiks izvirzīti mērķi CO2 samazināšanai un atjaunojamās enerģijas palielināšanai.

Dalībvalstis nešaubīgi saskarsies ar pārbaudījumiem. Taču patiesībā tās ar tiem jau saskaras. Šie tiesību akti stabilizēs tirgu, it īpaši uzņēmējdarbības un zinātnes jomā, sniegs drošību ieguldītājiem, kā arī sekmēs vēja enerģijas, saules enerģijas, hidroelektriskās jaudas un biodegvielu izmantošanu. Kopumā tas palīdzēs aizsargāt vidi pret klimata pārmaiņām.

Attiecībā uz biodegvielām Parlaments uzskata, ka tās nepadziļinās CO2 problēmu. Mērķis varbūt ir par 10 % par augstu. Mums būs jānodrošina, lai šie tiesību akti ļauj regulāri caurlūkot pārtikas apgādi un deficītu. Dalībvalstīm būs vajadzīga elastīga attieksme pret atšķirībām, kas pastāv valstu starpā.

Tomēr tiesību aktiem jābūt dzīvotspējīgiem. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumus par otrās paaudzes bioenerģiju, bet tagad mums būtu jāsāk domāt par trešo paaudzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, komisār S. Dimas! Vai jūs vēl atceraties Bali? Esmu pārliecināta, ka Dimas kungs atceras. Toreiz Eiropas Savienība bija īsts starptautiskās nostājas iemiesojums klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumā, iestājoties par starptautisku solidaritāti un ilgtspējību. Tā bija brīnišķīga sajūta. Es daudzreiz biju lepna par jums, Dimas kungs. Es pat biju lepna par Vācijas vides ministru. Tas man atgādināja, ka Eiropas Savienība ir spējīga atgūt savu iedzīvotāju atbalstu, vadot patiesi efektīvu kampaņu pret globālajām klimata pārmaiņām.

Tomēr sabiedrības atbalstu, Barroso kungs, var viegli izšķērdēt, it īpaši tad, ja starp vārdiem un darbiem ir jaušama plaisa. Esmu daudz lasījusi par Komisijas debatēm. Ja vien jūs savos priekšlikumos par emisijas kvotu tirdzniecību neturēsieties pie stingras nostājas, es uzskatu, ka jūs iznīcināsiet ļoti svarīgu instrumentu. Ja tīrās akmeņogles joprojām paliek dominējošās un ja tiek izvērsta slēpta kampaņa par atomenerģiju, ja galvenais uzsvars ir uz biodegvielām, nevis citādu transporta politiku, ja energoefektivitātei – visu prioritāšu prioritātei, Piebalga kungs – tiek pievērsts arvien mazāk uzmanības, tad klimata problēmu priekšā mēs joprojām paliksim bezspēcīgi.

(Aplausi)

Nav paciešami Eiropas rūpniecības nozares arvien niknākie uzbrukumi šiem priekšlikumiem. Šīs klimata problēmas taču ir izraisījis tieši brīvais tirgus. Tā nebija Ķīna un Indija, kas izšķērdīgi pārvaldīja savus resursus un pieļāva pārlieku lielas CO2 emisijas; tie bijām mēs. Brīvais tirgus šo problēmu neatrisinās. Brīvais tirgus ir jāregulē; tas jādara klimata aizsargāšanas dēļ. Ņemot vērā ar to saistīto slogu, ir pašsaprotami, ka mums būs jārunā par ārējo aizsardzību. Mēs esam gatavi to darīt. Mēs uzskatām, ka būs vajadzīgi vērienīgi priekšlikumi Eiropas līmenī, lai starptautiskās sarunās mēs gūtu kādus panākumus, tostarp attiecībā uz ārējo aizsardzību. Mēs nevaram doties uz Poznaņu ar vājiem instrumentiem. Poznaņā un Kopenhāgenā mums atkal būs jāuzņemas vadība. Es ceru cieši sadarboties ar jums, Dimas kungs.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Komisijas lēmums ierasties Parlamentā un iepazīstināt to ar šiem priekšlikumiem ir ļoti nozīmīgs. Tas ir pozitīvs signāls, ka Eiropa nopietni izturas pret šo jautājumu un cer sagaidīt attiecīgu reakciju, ko mēs esam palīdzējuši konkretizēt.

Tomēr tieši šī iemesla dēļ es visā nopietnībā vēlos teikt, ka par dažiem šo priekšlikumu aspektiem man ir šaubas un es nevaru tos atbalstīt. Es runāju par pārmērīgu biodegvielu īpatsvaru par spīti dažās aprindās augošajām bažām. Es runāju par risku, ka kodolenerģiju daži varēs pielīdzināt tīriem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, bet tas tā nav. Es runāju par pārmērīgu paļaušanos uz oglekļa uztveršanas tehnoloģiju, nevis citiem, labākiem veidiem. Visbeidzot, es runāju par emisijas ierobežojumu atcelšanu piesārņotājām valstīm tādās nozarēs kā dzelzs un tērauda rūpniecība.

Šādā veidā mēs izšķirīgajā posmā, kas sācies pēc Bali konferences, riskējam graut Eiropas uzticamību, nevis to stiprināt. Bali konferencē tika izstrādāti pamatnoteikumi Kioto Protokolam sekojošā nolīguma parakstīšanai. Lai to sasniegtu – un mums tas ir jāsasniedz –, būs vajadzīga gan nopietna politiskā griba un spēja izveidot sarežģītu shēmu, gan arī konsekvence.

Politiskā griba nozīmē uzskatīt klimata pārmaiņas par galveno pārbaudījumu Eiropai un atšķirīga veida globalizācijai. Konsekvence nozīmē virzīšanos uz 20/20/20 mērķi – emisiju samazināšanu, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Tādēļ mums ir jāizveido prioritāro pasākumu pakete, kas jāpieņem šogad, pirms Parlamenta pilnvaru termiņa beigām un pirms jaunām vēlēšanām. Papildus 20/20/20 mērķim šai paketē jābūt pasākumiem saistībā ar transportlīdzekļiem un lidaparātiem, lai ar vertikālas politikas palīdzību piešķirtu ticamību vispārējiem samazinājuma solījumiem. Šādā ziņā liela kļūda būtu piešķirt atlaides tādās nozarēs kā dzelzs un tērauda rūpniecība.

Mums arī jārēķinās ar komplicētību, kāda vajadzīga stingram nolīgumam, kura mērķis būtu jauna veida globalizācija, kuras pamatā būtu nevis konkurence, bet gan sadarbība un tehnoloģijas nodošana.

Turklāt ir ļoti svarīgi izpētīt novatoriskas idejas, piemēram, A. Merkel ierosinājumu aprēķināt emisijas uz vienu cilvēku, kā arī padomāt par pielāgojumiem, īpaši attiecībā uz tādiem kontinentiem kā Āfrika, kas rada mazāku piesārņojumu, toties smagi cieš no klimata pārmaiņām. Tieši Āfrikas liktenis būs tas kritērijs, pēc kura vērtēs Eiropas ieguldījumu un attieksmes nopietnību.

 
  
MPphoto
 
 

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vides un enerģētikas politikai šī ir svarīga diena. Es vēlētos pateikties Eiropas Komisijai par iepazīstināšanu ar šo enerģētikas paketi. Tagad mums ir tiesību aktu pakete, kuras pamatā ir pagājušajā gadā pieņemtie lēmumi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Šo priekšlikumu īpatnība ir tā, ka dažādās intereses nav tikušas uzskaitītas, pat ne Eiropas Komisijā.

Pēdējās dienās mēs visi esam dzirdējuši iebildumus pret šiem ierosinājumiem, īpaši no energoietilpīgajām nozarēm. Emisiju tirdzniecības direktīvas grozījumi neapšaubāmi skars vairākas nozares. Tomēr es uzskatu, ka pasākumi mums jāveic tagad, pat ja tas būs sarežģīti.

Interesanta man šķiet arī ierosinātā direktīva par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Būtu brīnišķīgi, ja tiktu atrasts vairāk atjaunojamās enerģijas avotu – līdz pat 20 % līdz 2020. gadam, kā mums ir teikts. Mums ir kritiski jāaplūko 10 % mērķis attiecībā uz biodegvielām. Šajā direktīvā skaidri jānosaka ilgtspējas kritēriji. Par vairumu no šiem priekšlikumiem atbildīgā būs Vides komiteja. Tas nozīmē, ka tai jādarbojas efektīvi, taču attiecībā uz galīgo iznākumu mēs esam noskaņoti optimistiski.

Tuvākajos mēnešos mēs dzirdēsim bargu kritiku no lobijiem, taču būs arī plašs atbalsts. Mūsu nostājai jābūt stingrai, un mums jāpanāk, ka šis tiesiskais regulējums nodrošina atbildību un taisnīgumu visās jomās un attiecībā pret visiem, īpaši paturot prātā vides aspektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Irena Belohorská (NI).(SK) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, komisāri S. Dimas un A. Piebalg! Paldies par iepazīstināšanu ar šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme – gan mums visiem, gan Eiropas nākotnei.

Bali konferencē pagājušā gada decembrī tika sagatavots pamats starptautiskam nolīgumam klimata pārmaiņu problēmu risināšanai. Bali rīcības plāns, Bali ceļvedis un adaptācijas fonds ir uzdevumi, kuru risināšanā Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība. Galu galā mums jāatzīst, ka esam zināmā mērā atbildīgi par pašreizējām klimata pārmaiņām.

Loģiski, ka attīstīto valstu mērķi atšķirsies no attīstības valstu mērķiem. Ķīnai un Indijai ir jāsaņem īpaši izstrādāta kompensācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tomēr man ir bail, ka mūsu pūles būs veltīgas, ja vien ASV nesāks uztvert šo jautājumu nopietni.

Bali konrefence nav Kioto Protokola pēctece. Tomēr cerēsim, ka tā kalpos kā stimuls šī jautājuma risināšanai. Īpaši atzinīgi, Barroso kungs, es vērtēju otro principu – taisnīgumu, kā arī dalībvalstu atšķirīgo iestrāžu un atšķirīgo spēju veikt ieguldījumus atzīšanu. Vēlreiz paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl-Heinz Florenz (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Jūs zināt, ka man ļoti tuva ir ekonomika, vide un mūsu kopējā politika. Šodien jūs esat mazliet pavirzījušies uz priekšu A. Merkel un valstu vai valdību vadītāju izstrādātā redzējuma attīstīšanā. Redzējums, ko viņi izstrādāja pagājušajā pavasarī, bija ļoti izdevies. Tas nāca īstajā laikā. Tomēr tagad tas ir jākonkretizē, un šajā ziņā jūs vēl neesat izlaiduši visu kaķi no maisa. Es neesmu šodien dzirdējis daudz skaitļu. Man gribētos tos dzirdēt, jo mēs vēlamies risināt šo problēmu kopā ar ieinteresētajām pusēm, nevis par spīti tām. Programmas, ko jūs esat sagatavojuši divās pagājušajās nedēļās, arī šodienas programma, būtiski mainīs Eiropas ekonomikas un rūpniecības politiku. Tieši šī iemesla dēļ es uzskatu, ka atbalstam mums vajadzēs daudz vairāk plecu un nevar paļauties tikai uz galvenajiem pīlāriem.

Man jāatzīst, ka esmu nedaudz vīlies, Dimas kungs, ka atkritumu apsaimniekošanas politikai, īpaši atkritumu apglabāšanas politikai šajā programmā nav ierādīta nozīmīga vieta. Lai dotu labumu mūsu galvenajām eksporta rūpniecības nozarēm, mēs Eiropā varētu samazināt CO2 emisijas par miljoniem tonnu, ja vien mums pietiktu drosmes. Vai tad pagājušo divu gadu laikā mums visiem nav kļuvis skaidrs, ka mēs saskaramies ar ko vairāk, ne tikai ar klimata problēmu? Nākotnē mūs gaida resursu problēma. Mūsu bērni mums uzdos smagus jautājumus, priekšsēdētāja kungs, ja mēs nerīkosimies drosmīgāk.

Protams, mums jāizturas godīgi pret uzņēmumiem un vides organizācijām, un es stingri atbalstu jūsu noteiktās piecas prioritātes. Nevar mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem uzvilkt spaidu kreklu un tajā pašā laikā gaidīt, ka viņi pārspēs konkurentus. Tas nav iespējams. Mums jāturpina darīt to, kas darāms, – pie zivs jāpieliek sviests, kā saka mūspusē.

Kas attiecas uz emisiju tirdzniecības sistēmu, skaidrs ir tikai viens – tā ir vislabāk zināmā un visvairāk pārbaudītā sistēma. Mums ir jāmācās no savām kļūdām, bet ar mēru. Būdami pārlieku piekāpīgi, mēs nevienam neizdarīsim pakalpojumu. Galvenais – ar mēru un godīgi. Tad es būšu kopā ar jums.

Eiropas Savienībai nevajadzētu tik briesmīgi bīties no klimata pārmaiņu jautājuma. Uztversim to kā izdevību – izdevību mūsu videi, mūsu rūpniecībai un jo sevišķi nākamajām paaudzēm.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Guido Sacconi (PSE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir tas, ka jūs, priekšsēdētāja kungs, esat izlēmis ierasties un informēt mūs reālā laikā par šo paketi, kas tik rūpīgi ir sastādīta, varētu pat teikt – piegriezta pēc mēra. Neaizmirsīsim, ka šī pakete iet roku rokā ar vēl kādu lēmumu, ko jūs pieņēmāt decembrī. Es runāju par priekšlikumu regulai par transportlīdzekļiem, kas zināmā mērā ir šīs paketes daļa.

Pašas paketes saturu es nekomentēšu, jo man ir slikts ieradums izteikt spriedumus par tekstiem, kad esmu ar tiem iepazinies un sīki izvērtējis visas to nianses. Mēs centīsimies noskaidrot, vai ir panākts pareizais līdzsvars un vai nav vajadzīgi kādi pilnveidojumi vai uzlabojumi. Kopumā man šķiet, ka šie priekšlikumi atbilst tiem principiem un mērķiem, ko pēdējo mēnešu laikā ir ieteicis Parlaments un Padome.

Es tomēr norādīšu uz vienu politisku aspektu, ko jau pieminēja R. Musacchio un kas attiecas uz mums visiem. Es piekrītu viņa spriedumam par Bali. Glāze nav ne pustukša, ne pusē pilna, tomēr tas bija liels politisks panākums. Vēl tikai pirms trim mēnešiem neviens par to nebūtu devis ne centa. Tādējādi ES apstiprināja savu pasaules līdera lomu, un tas nozīmē, ka tās atbildība līdz ar to ir paaugstinājusies. Mūsu atbildība ir lielāka, un mēs nevaram tukšām rokām doties uz Poznaņu un Kopenhāgenu. Mums vajag faktus.

Savu darba daļu jūs esat izdarījuši, sastādot šo paketi, bet tagad likumdevējiem – Parlamentam un Padomei – tā ir jāpieņem un jāpārtulko saistošos standartos. Tas nebūs viegli, jo mums nav atvēlēts daudz laika. Šis likumdošanas periods ir iegājis noslēguma posmā, un tam pašam vajadzētu notikt 2015. gadā ar CO2 emisijām, kad pirms krišanās tās droši vien sasniegs maksimumu. Mēs šos griestus jau esam sasnieguši.

Tāpēc ir vajadzīga neformāla vienošanās, īpaša darba gaita, lai paketes lielāko daļu pabeigtu līdz Parlamenta pilnvaru laika beigām, citādi, sākoties sarunām par Bali turpmāko posmu pārskatu, mēs būsim tukšām rokām. Tādējādi tas attiecas uz Parlamentu, kuram jādod savs ieguldījums, cik vien iespējams izvairoties no konfliktiem kompetences jautājumos, kuru dēļ var tikt izšķiesti vairāki mēneši. Tas attiecas arī uz Padomi, kas – kā citos gadījumos ir noticis – jau agrīnā stadijā varēja ar mums sākt neformālu sadarbību. Tomēr tas attiecas arī uz jums; jūs pievienojāties mazliet novēloti, jo jums acīmredzami bija apspriežami jautājumi. Spriežot pēc pārējiem dokumentiem, kuros esmu bijis iesaistīts, būtu labi, ja Komisija pasaules priekšā spētu demonstrēt vienotu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE) . – Priekšsēdētājas kundze! Beidzot mēs pārejam no mērķiem pie līdzekļiem! Es piekrītu, ka ir iespējams saprātīgs noregulējums – abpusēji izdevīga situācija, veidojot labāku vidi, labākas iespējas mūsu bērniem un vairāk darba vietu Eiropā. Taču mums ir vajadzīga saskaņotība dažādu politikas jomu pārvaldīšanā – pētniecības politikā, attīstības atbalsta sfērā, kopējā lauksaimniecības politikā, enerģētikas politikā un tā tālāk – un šajā ziņā pirmais pārbaudījums būs pavasara samitā ar Lisabonas programmu.

Vai Lisabonas programmā marta Padomē būs atspoguļota enerģētikas un klimata pakete? Tas būs pirmais lielais pārbaudījums. Ir vēl kāds pārbaudījums. Mums ir tikai 13 mēneši, lai sagatavotu lēmumus attiecībā uz šo ļoti svarīgo – varbūt vissvarīgāko – priekšlikumu par Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pilnvarām. Trīspadsmit mēneši, lai izstrādātu Eiropas viedokli pirms Eiropas vēlēšanām un pirms ārkārtīgi svarīgās tikšanās 2009. gada decembrī Kopenhāgenā.

Mēs visi zinām, ka tas ir ļoti svarīgi, mēs visi zinām, ka tas ir obligāti jāpanāk, un mēs katrs varam palīdzēt padarīt to iespējamu – nevis neiespējamu –lai aprīlī varētu pieņemt lēmumu un lai, pretēji senai dāņu pasakai, karalis ceļā uz Kopenhāgenu nebūtu kails.

Mums jāpievērš uzmanība arī enerģijas trūkumam – tās nav pietiekami – tehnoloģiskajai neitralitātei un mežsaimniecības jautājumiem, kur vajadzīgi uzlabojumi. Jādomā, ka tos iestrādās parlamenta procedūrā ļoti pārredzamā un atklātā veidā, kā tas Parlamentā notiek.

Visbeidzot, no līdzekļiem pie mērķiem - par tiem esam atbildīgi mēs, un ALDE grupa jūs atbalstīs lēmuma pieņemšanā, beidzot piedāvājot balsotājiem ko patiesi vērtīgu!

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Foglietta (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Komisija ir mainījusi pieeju attiecībā uz enerģētikas un klimata paketes diviem aspektiem, par kuriem mums diemžēl visai maz ir zināms – tā ir turēšanās pie Kioto solījumiem un Eiropas enerģijas veidu kopuma un apgādes uzlabošana. Īpaši atzinīgi mēs vērtējam apņemšanos veicināt atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu, lielāku elastību valsts atbalsta atļauju piešķiršanā vides pasākumiem, kā arī tīru enerģijas avotu un tehnoloģiju attīstību, lai samazinātu emisijas.

Tomēr attiecībā uz šo paketi pastāv daži jutīgi jautājumi, kas saistīti ar mūsu uzņēmumu konkurētspēju. J. M. Barroso lēsa, ka izdevumu apjoms varētu sasniegt 60 miljardus eiro. Mums būs jāvērtē šī sloga ietekme. Kvotu vairāksolīšanu sistēmas plāns, kura paredzamās izmaksas ir aptuveni 39 eiro par CO2 tonnu, kā arī transporta un būvniecības nozaru iekļaušana šajā sistēmā rada zināmas bažas rūpniecībai un, visticamāk, ietekmēs galapatērētājus. Ņemot vērā šīs drūmās prognozes, Komisijai un it īpaši dalībvalstīm būs jādara viss iespējamais, lai samazinātu šo pasākumu ekonomisko un sociālo ietekmi.

Gribu uzsvērt, ka netiek un netiks apšaubīta Eiropas kā pasaules līderes loma cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr mums jāpatur prātā, ka pretējās domās ir mūsu starptautiskie konkurenti daudzās mūsdienīgās nozarēs. Visbeidzot, es piekrītu priekšsēdētāja J. M. Barroso teiktajam. Mums neapšaubāmi būs daudz darāmā, lai noteiktu saistības un rezultātus, kā arī piešķirtu lielāku nozīmi paketei, ar kuru esam iepazīstināti. Šī pakete nedrīkst palikt virtuāla, un tai jābūt taisnīgai.

 
  
MPphoto
 
 

  Claude Turmes (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Parlamentam ir redzējums par 21 dažādu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju veidu 21. gadsimtam. Komisijas šīsdienas priekšlikums – 20 % 2020. gadā – ir pirmais solis pretī Eiropai, kura līdz šī gadsimta beigām gandrīz pilnībā darbosies tikai ar atjaunojamo enerģiju.

Tas nozīmē miljoniem darba vietu Eiropā, tehnoloģisko vadību, CO2 samazināšanu, mazāku atkarību no gāzes un naftas importa, lielāku konkurenci enerģijas tirgū, kur dominē daži veiksminieki, un tāpēc es pateicos A. Piebalgam par nepadošanos elektrības ļobijam un garantēto cenu sistēmu neiznīcināšanu, jo tikai garantēto cenu sistēmas ļaus maziem un vidējiem uzņēmumiem ieguldīt līdzekļus šajā tirgū. Biodegviela 10 % līmenī ir mērķis, kuru uzspieda automobiļu ražotāji un cukura ražošanas nozare. Jums nebija drosmes to atmest. Mums būs šī drosme.

Visbeidzot, man ir konkrēts jautājums Komisijai. Būdami Zaļie, mēs atbalstām Eiropas rūpniecības aizsargāšanu pret vides dempingu, bet, Barroso kungs, jūsu teiktajā ir pretrunas. Ja Eiropas energoietilpīgās nozares saņems kvotas pilnīgi par brīvu, kā jūs varat pamatot faktu, ka Ķīnas tērauda uzņēmumam būs jāmaksā par importu? Mūsu rūpniecība pilnībā izkļūs sveikā, taču PTO nekad neapstiprinās tādu shēmu, kurā tiem, kuri importē mūsu tirgos, ir jāmaksā, tādējādi jūsu paziņojumā ir būtiska pretruna, vai arī jums tas jāprecizē, pretējā gadījumā jūs krāpjat cilvēkus.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen (GUE/NGL). – (FI) Priekšsēdētājas kundze un komisāri! Es piekrītu tiem runātājiem, kuri pateicās Komisijai par tās labajiem nodomiem. Tomēr mums būs jāsaprot, uz kurieni var vest šādi bruģēts ceļš. Emisiju tirdzniecības sistēma liks emisiju kvotu cenām ES elektrības vairumtirdzniecības tirgos tuvināties kodolenerģijas un hidroelektriskās jaudas cenām, un šai produkcijai nevajag emisijas kvotas. Emisiju kvotu vairāksolīšanas nekaitēs šai neparedzētajai peļņai, un patiesībā ilgtermiņā tās vēl palielinās šo elektrības uzņēmumu pārmērīgi lielo papildpeļņu.

Emisiju tirdzniecība veicina kodolenerģijas attīstību. Cerams, ka Komisija pieturas pie A. Piebalga izklāstītā viedokļa, ka kodolenerģija nav atjaunojamās enerģijas veids.

Šobrīd ir neiespējami pateikt, vai izklāstītā pakete ir līdzsvarota attiecībā uz dalībvalstīm. Prasība palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES līdz aptuveni 20 % var nostādīt nevienlīdzīgā stāvoklī mazās valstis, kurās šis procents jau ir pārsniegts, un lielās valstis, kur šis īpatsvars patlaban ir 2–6 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM) . – Priekšsēdētājas kundze! Mūsdienās, kad uzrodas klimata pārmaiņu jautājums, to parasti raksturo kā „globālo sasilšanu”. Vai tas ir ar nodomu? Vienīgais izvirzītais risinājums ir krasi samazināt siltumnīcefekta gāzu, proti, oglekļa dioksīda, emisijas, jo tiek apgalvots, ka 30 % samazinājums līdz 2020. gadam pazeminātu Zemes vidējo temperatūru par 2°.

Šāds apgalvojums ir visai pārsteidzošs, jo nav ņemta vērā saules iedarbība šajā laika periodā, taču treniņa nolūkā pieņemsim, ka tā sauktajiem „nodokļu maksātāju finansētajiem ekspertiem” ir taisnība. Klimata pārmaiņas vienkārši nozīmē, ka klimats nepārtraukti mainās. Ja nu Zemes klimats nolemtu nevis sasilt, bet atdzist? Vai tādā gadījumā tiktu ieteikts ražot daudz vairāk oglekļa dioksīda, lai kompensētu atdzišanu? Protams, nē. Viņi ir tik ļoti aizrāvušies ar savām pašreizējām „globālās sasilšanas” prognozēm, ka tāda iespēja nepastāv, taču, par nožēlu, šķiet, ka tieši tas šobrīd notiek.

Pēdējo deviņu gadu laikā, kopš 1998. gada, Zemes globālā temperatūra nav mainījusies. Iepriekšējā desmitgadē pasaule nav sasilusi. Globālā sasilšana ir apstājusies. Tas nav viedoklis vai skeptiķa kļūda, bet gan ar novērojumiem pamatots fakts. Zinātnisks fakts ir arī tas, ka daudz vairāk cilvēku iet bojā aukstuma nekā karstuma dēļ.

Tātad, ja globālā sasilšana ir bijusi tikai īslaicīga aizķeršanās un šobrīd mēs neatturami dodamies nākamā ledus laikmeta virzienā, jebkādas CO2 emisiju samazināšanas efekts būs tieši pretējs iecerētajam. Miljardiem gadu ilgajā Zemes pastāvēšanas laikā īsa pauze faktu pārbaudīšanai – tas nudien nav par daudz prasīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Jana Bobošíková (NI). (CS) Dāmas un kungi! Mani māc bažas, ka mērķis nākamo 12 gadu laikā samazināt Eiropas CO2 emisijas par vienu piektdaļu ir nesasniedzams sapnis. Kopš 1990. gada mums pat nav izdevies tās samazināt 5 % kvotas apmērā, kā tika nolemts Kioto.

Noņemsim populisma brilles un labāk pievērsīsimies tai realitātei, ko apraksta zinātnieki un ko izjūt iedzīvotāji. Ar biodegvielām nevar atrisināt enerģētikas situāciju. Gluži pretēji – biodegvielas izraisa pārtikas cenu pieaugumu, rada problēmas ar ūdens krājumiem un mežu izciršanas dēļ tieši veicina pastiprinātu šī nīstamā CO2 koncentrācijas pieaugumu. Tas vienkārši ir solis nepareizā virzienā.

Dāmas un kungi, es esmu pārliecināta, ka galvenā uzmanība mums jāpievērš kodolenerģijai un jāatmet bailes no ķēdes reaktoriem. Saprātīgas valdības, tādas kā Somijas vai Lielbritānijas valdība, jau ir sākušas to darīt. Zinātniskie pētījumi rāda, ka kodolenerģija nerada CO2 un samazina turpmāku klimata pārmaiņu iespēju. Turklāt tā ir lēta, uzticama un droša un mazina valstu atkarību no fosilajiem kurināmajiem, ko piegādā no nestabiliem reģioniem.

Ja mēs gribam rīkoties Eiropas Savienības pilsoņu interesēs, mums ir jāiegulda tieši kodolpētniecībā, izstrādē un izglītībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Gunnar Hökmark (PPE-DE) . – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos apsveikt Komisiju un tās priekšsēdētāju ar šo uzstāšanos un priekšlikumu, kā arī paust savu atbalstu. Manā valstī mēs esam pierādījuši, ka šie mērķi ir sasniedzami – lai gan saules mums nav daudz –tomēr šos mērķus ir iespējams sasniegt. Kā šodien jau atzīmēja, tagad mēs vispārējos mērķus pārvēršam konkrētā rīcībā un pasākumos; tas ir labi.

Es gribētu runāt par trim aspektiem. Pirmkārt, konkurētspējai vajadzīga ilgtspēja, bet ilgtspējai – konkurētspēja. Ja mēs gribam, lai nākotnē mūsu ekonomika būtu konkurētspējīga, mums ir vajadzīgi konkurētspējīgi enerģijas avoti, un tas attiecas arī uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Mums vajadzīga konkurence dažādu atjaunojamo energoresursu starpā, nevis regulēta ekonomika ar subsīdijām dažādiem atjaunojamiem energoresursiem. Mums vajadzīga godīga un atklāta konkurence, jo tad radīsies otrās un trešās paaudzes atjaunojamie energoresursi, un mēs tos varēsim likt lietā.

Otrais aspekts – dažu valstu augstā maksa nedrīkst nozīmēt mazāku atbildību citām valstīm. Šeit man jāsaka, ka mani māc nelielas bažas, jo šķiet, ka dažas valstis varbūt pārlieku viegli tiek cauri. Tas mums ir jāuzsver, jo šīs pūles ir jāuzņemas ikvienam.

Treškārt, ir runa par atjaunojamiem energoresursiem, taču es gribētu vēlreiz uzsvērt kodolenerģijas nozīmi – ne tāpēc, ka es to uzskatu par vienu no atjaunojamiem enerģijas avotiem, tomēr esmu pārliecināts: ja mēs vēlamies pilnībā izmantot atjaunojamo energoresursu priekšrocības, mēs nedrīkstam nonākt situācijā, kad atteikšanās no kodolenerģijas aprij visus iespējamos sasniegumus cīņā pret oglekļa dioksīda emisiju. Mums ir vajadzīgi abi veidi, un tie papildinās viens otru.

Tādi šobrīd ir mani trīs argumenti. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu un tā izklāstu un vēlu mums visiem veiksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Reino Paasilinna (PSE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs! Atjaunojamie enerģijas avoti nav tikai izmaksas; tas ir arī process, kas rada darba vietas, jauninājumus un konkurētspēju. Tas ir fakts. Tomēr Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā nodarbinātību, un tā ir galvenā problēma. Kāds mums būs labums, ja energoietilpīgās nozares un vistīrākā rūpniecība pārcelsies uz valstīm, kur nav emisijas ierobežojumu? Mums ir jāpiesaista vairāk rūpnieciski attīstīto valstu, un tas ir jūsu pienākums.

Tāpat kā telekomunikāciju nozarē, arī emisiju tirdzniecībā ir iespējams, ka tie, kas ir sasnieguši mērķa līmeni, tiek sodīti – tieši tā, kā teica G. Hökmark. Tajā pašā laikā mēs skatāmies caur pirkstiem uz tiem, kas nepūlas laikus sasniegt šos mērķus vai pieņemt jebkādus kopīgus lēmumus. Šādā veidā nepārtraukts progress nav panākams. Komisija nav ņēmusi vērā sākuma līmeni, energointensitāti, ekonomikas efektivitāti, nulles emisijas līmeņa nozīmi utt. Šie ir svarīgi faktori.

Taču nobeigumā es gribētu teikt, ka rentabilitāte ir sasniedzama ar jauninājumu palīdzību, un tas neatspoguļojas dalībvalstu vai Komisijas budžetā. Tas noteikti ir jāatspoguļo, jo tas ir līdzeklis, kā izkļūt no šīs situācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Chris Davies (ALDE) . – Priekšsēdētājas kundze! Neviens nekad nav teicis, ka globālās sasilšanas problēma būs viegli risināma, taču man ir prieks, ka Eiropas Savienība uzņemas vadošo lomu, cenšoties vēlmes pārvērst praktiskā politikā. Cipari šķiet izvēlēti gandrīz pēc nejaušības principa – dažādās skaitļa „20” kombinācijās līdz 2020.gadam – un uzburt tādus ciparus ir viegli; grūtāk ir sasniegt nupat izvirzītos mērķus.

Es labi apzinos, ka, piemēram, manā valstī – Apvienotajā Karalistē – šo mērķu sasniegšana prasīs visai krasu virziena maiņu un strauju vērtību maiņu ātruma pārslēgšanu. Manuprāt, šis jaunais politikas virziens ir stipri novēlots, taču es apzinos grūtības un reālo situāciju, kas mūs gaida.

Es bažījos par divām būtiskām lietām. Pirmkārt, ka valdības parakstīs apņemšanos, bet nespēs to īstenot, tādēļ es vēlos zināt, kā mēs iestrādāsim zināmus starpposma mērķus, zināmas soda sistēmas, lai galu galā panāktu solītā izpildi.

Otrkārt, es bažījos par to, ka, cenzdamies darīt labu, mēs nodarīsim arī ļaunu. Šai ziņā visvairāk es uztraucos par biodegvielām. Esmu dzirdējis enerģētikas komisāra komentārus, taču doma par to, ka mēs riskēsim iznīcināt tropu mežus un liksim celties pārtikas cenām pasaulē, lai glaudītu pa spalvai mūsu automobiļu ražotājiem, ir, godīgi sakot, pretīga, un mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem attiecībā uz ilgtspējas kritērijiem. Es bažījos par mūsu budžeta virzību. Mēs veicinām shēmas, kas stimulē CO2 emisijas, un šķiet, ka mums jāskrien arvien ātrāk, lai noķertu pašiem sevi.

Daudzos no šiem jautājumiem būs jāpieņem delikāti lēmumi, taču es zinu, ka mēs visi sadarbojamies kopīga mērķa vārdā. Šī pasākumu pakete veicinās jauninājumus, stimulēs ieguldījumus un radīs miljoniem darba vietu. Tā ir jāuzlūko nevis kā drauds, bet kā iespēja mums visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Guntars Krasts (UEN). – Paldies, priekšsēdētāj! Vēlos izteikt atzinību Komisijai par diskusijas uzsākšanu šajā nozīmīgajā jautājumā. Lai arī emisiju ierobežošana un atjaunojamu resursu palielināšanas jautājumu iekļaušana vienā dokumentā formāli ir loģiska, manuprāt, tā mākslīgi palielina politisko spriedzi uz katru no uzdevumiem un debatēm laupa skaidrību. Tādēļ es runāšu tikai par atjaunojamo resursu jautājumu. Eiropas Savienībā šobrīd ir ne mazums valstu ar labiem rezultātiem šajā jomā. Tas ir attiecīgo nacionālo valstu valdību lēmums starp apgādes drošību, ekonomikas konkurētspējas un klimata saglabāšanas uzdevumiem. Šobrīd energoapgādes drošība iegūst īpašu nozīmi, jo naftas un gāzes cenas un to apgādes drošība padara tos īpaši riskantus. Nav pamata domāt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis to neapzinās. Ja Eiropas Savienības kopējo mērķu izvirzīšana atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšanai ir atbalstāma, tad to noteikšana dalībvalstu līmenī, manuprāt, nav šī brīža uzdevums. Un tas nav izdarāms pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas dalībvalstīs, pašvaldībās, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos un kultūras faktorus. Īpaši ironiju izraisa fakts, ka valstīm, kas jau daudz paveikušas šajā jomā, tiek izvirzīti papildus ambiciozi uzdevumi. Eiropas institūciju lomu negribētu novērtēt par zemu, kas var pievienot būtisku vērtību, piemēram, gāzes un elektrības liberalizācijas jomā, bet atjaunojamo energoresursu ražošanas jautājums ir jāatstāj dalībvalstu līmenī, kur liela daļa no tām jau sen ir sapratušas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kamēr enerģiju alkstošas jaunās tirgus ekonomikas valstis un enerģiju šķērdējošas rūpnieciski attīstītās valstis nesāks pievērst vairāk uzmanības videi, ES, par spīti visām pūlēm, pat nespēs kompensēt šo valstu nodarīto kaitējumu. Turklāt es šaubos, vai sertifikātu tirdzniecība ar tās netiešo attīstības atbalstu sasniegs mērķi, jo kopējais emisiju apjoms šādi nesamazināsies, bet gan labākajā gadījumā tiks tikai pārdalīts. Līdz šim Austrija ir bijusi vienīgā sertifikātu pircēja, to iegādei tērējot 280 miljonus eiro, salīdzinājumā ar tikai 20 miljoniem eiro gadā, ko tā iegulda atjaunojamos enerģijas avotos. Tādējādi, manuprāt, nevajadzētu izmantot enerģētikas jautājumu kā ieganstu, lai paātrinātu Turcijas pievienošanos ES; tā vietā būtu jāpārskata ES attiecības ar Krieviju, ņemot vērā situāciju enerģētikas jomā. Enerģētikā Eiropas Savienībai ir daudz darāmā, it īpaši nenokārtotais jautājums par modernu, videi nekaitīgu dzinēju un enerģētikas tehnoloģiju ieviešanu, nesaimnieciskas ūdens izmantošanas samazināšana, atbalsta atcelšana starpkontinentāliem pārvadājumiem un spiediena pastiprināšana pret galvenajiem klimata pārmaiņu ierosinātājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE) – Priekšsēdētājas kundze! Principā es atzinīgi vērtēju šo paketi, taču mums jāatzīst, ka atjaunojamie energoresursi un efektivitātes paaugstināšana ir ES pašmāju līdzeklis, kas mums dos labumu gan ilgtspējīgas zema oglekļa satura emisiju ekonomikas, gan apgādes drošības veidā. Mums jāatzīst arī, ka atjaunojamie energoresursi nav brīvpusdienas, kā daži uzskata; tiem ir arī izdevumi, tostarp saistībā ar finansēm, vidi un elastības trūkumu. Es pievienojos priekšsēdētāja Barroso apņēmībai sasniegt mūsu mērķus, nezaudējot globālo konkurētspēju un neeksportējot darba vietas un uzņēmējdarbību. Kas attiecas uz mērķiem, mums ir jāmaina līdzšinējais sniegums, jo ES diemžēl ir bijusi rekordiste mērķu nesasniegšanas jomā. Mēs varam vienoties tikai par tādiem saistošiem mērķiem, kas ir sasniedzami.

Es atzinīgi vērtēju tādus tirgus mehānismus kā emisiju tirdzniecības sistēma, bet ceru, ka mēs varam uzlabot metodiku un veiksmīgāk to izmantot mērķu sasniegšanai.

Nobeigumā es vēlētos ierosināt atteikties no kārdinājuma koncentrēties uz atsevišķām tehnoloģijām un neuzskatīt atjaunojamos enerģijas avotus par vienīgo risinājumu, jo vissvarīgāk ir krasi samazināt emisijas, tāpēc mums jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, neizslēdzot nevienu iespēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Britta Thomsen (PSE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze un Komisijas priekšsēdētāj! Esmu ārkārtīgi gandarīta, ka tagad mūsu priekšā ir šī tiesību aktu pakete, jo tā neapšaubāmi ir pamats, kas ļaus mums darboties, lai sasniegtu savus mērķus un pierādītu, ka ES spēj ko vairāk nekā tikai runāt par to. Patiesībā mēs spējam to arī īstenot! Būdama Parlamenta referente attiecībā uz šo paketi, esmu uzsvērusi, ka galvenā nozīme ir valstu rīcības plāniem. Šie rīcības plāni ir jāpapildiena ar starpposma mērķiem, un es priecājos, ka tagad Komisija to ir iekļāvusi savā priekšlikumā. Tas ir būtiski, lai mēs šobrīd varētu sākt strādāt un 2020. gadā pēkšņi neattaptos nesasniegtu mērķu priekšā. Parlaments ir arī uzsvēris vajadzību pēc iniciatīvas visās trijās nozarēs – elektrībā, apkurē un transportā –, un es esmu gandarīta, ka Komisija prasīs dalībvalstīm noteikt nozaru mērķus. Tomēr es būtu gribējusi, lai sociālajai dimensijai būtu piešķirta lielāka nozīme saistībā ar energoresursu cenām, pārtikas cenām un vietējo struktūru iesaistīšanos, taču šīs ir tikai dažas no jomām, pie kurām Parlaments turpinās strādāt. Es gribētu izteikt atzinību Komisijai par šodien panāktajiem labajiem rezultātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vittorio Prodi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pateicos par iepazīstināšanu ar šo enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi. Es pilnībā piekrītu tajā noteiktajām prioritātēm.

Tomēr direktīvā par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, manuprāt, nav pietiekami uzsvērta steidzamā vajadzība veicināt tehnoloģijas, kas ļauj biomasu nepastarpināti pārstrādāt gāzē. Šādām tehnoloģijām ir daudz lietojuma iespēju, pateicoties galvenokārt to vispārējai efektivitātei salīdzinājumā ar parasto sadedzi.

Vēl kāds aspekts, uz ko man jānorāda, saistās ar direktīvu par oglekļa dioksīda uzglabāšanu. Šķiet, ka finansiālais atbalsts pirmkārt un galvenokārt tiek koncentrēts akmeņogļu un naftas nozarēs. Šim lēmumam es nevaru piekrist, ņemot vērā to, ka enerģijas ražošanas procesā ir arī citi oglekļa dioksīda uztveršanas veidi, piemēram, ūdens mikroaļģu izmantošana.

Un pēdējā piezīme: ja mums tiešām jāizmanto akmeņogles, tad vismaz veicināsim tehnoloģijas tīrākai un efektīvākai akmeņogļu pārstrādei gāzē. Protams, es paturu tiesības iepazīties ar dokumentu galīgo redakciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Manas piezīmes ir domātas tieši komisāram S. Dimas, kuru es gribu apsūdzēt vismaz nekompetencē. Manā rīcībā ir atklātā vēstule, kas nosūtīta ANO ģenerālsekretāram un ko parakstījuši 100 izcili zinātnieki no visas pasaules. Es gribētu, lai komisārs rūpīgi iepazītos ar šīs vēstules pēdējo rindkopu, ko es šobrīd citēšu: „Centieni novērst globālās klimata pārmaiņas ir pilnīgi veltīgi, un to dēļ tiek pieļautas traģiskas kļūdas to resursu sadalē, kurus drīzāk būtu jāizmanto reālu un steidzamu cilvēces problēmu risināšanā”.

Dāmas un kungi! Nav zinātniska pamata uzskatīt, ka mūsu spēkos ir ietekmēt klimata pārmaiņu ciklu, ko nosaka saules aktivitātes pārmaiņas. Pamatojoties uz ledus paraugu izpēti, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka šis cikls turpinās jau desmitiem tūkstošus gadu. Simtiem miljardu eiro atvēlēšana cīņai ar klimata pārmaiņām – tas ir uzbrukums civilizācijai un veselajam saprātam. Tādējādi es jūs apsūdzu nekompetencē un...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Pateicos priekšsēdētājas kundzei un Komisijas locekļiem. Es atzinīgi vērtēju Komisijas ieguldījumu gan starptautiskās sadarbības, gan iekšējo tiesību aktu jomā. Šajā ziņā Komisija vienmēr var rēķināties ar Parlamenta atbalstu. Ir prieks redzēt, ka Eiropa uzņemas trešās rūpniecības revolūcijas līdera lomu. Esmu pārliecināts, ka modernie tehnoloģiskie jauninājumi palīdzēs attīstības valstīm īstenot savas likumīgās prasības, kā arī mazināt piesārņojuma sekas, ko izraisījusi mūsu izaugsme.

Tomēr lielākās briesmas Eiropas Savienībai rada dažu dalībvalstu kūtrā un izvairīgā attieksme, kas apdraud šo vērienīgo plānu īstenošanu. Taču pie tā vainīga ir arī Komisija, kas regulāri izliekas neredzam dalībvalstu neatbilstīgo rīcību. Sniegšu jums personisku piemēru. Kad Ungārija bija kandidāte iestājai ES, Komisija mums uzlika par pienākumu ievērot ikkatru tiesību aktu noteikumu, taču tagad, kad esam dalībvalsts, jebkas ir iespējams. Tas nav taisnīgums; tas ir oportūnisms.

Jūs pieminējāt mājokļu energoefektivitāti. Ir pagājuši divi gadi, un Ungārija nav ieviesusi direktīvu par ēku energosertficēšanu. Šķiet, ka Komisija to neprasa. Tikai nelielu daļu no ES piešķirtās naudas Ungārija tērē energoefektivitātei un enerģijas taupīšanas pasākumiem. Komisija tai neuzliek par pienākumu to darīt. Ir jājautā, kā būs iespējams sasniegt Komisijas izvirzītos mērķus, ja pati Komisija [...]

 
  
MPphoto
 
 

  Riitta Myller (PSE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas locekļi! Par spīti dažu skeptiķu runām, mums vēl ir laiks īstenot martā pieņemto lēmumu. Gan Ministru padomē, gan Eiropas Parlamentā apspriežot šodien iesniegtos priekšlikumus, mums jāpatur prātā savas saistības, no kurām vissvarīgākā – lemjot par konkrētām niansēm, rūpēties par mūsu mērķa sasniegšanu, citiem vārdiem sakot, lai globālā temperatūra nepieaug par diviem grādiem, salīdzinot ar rādītājiem pirms rūpniecības uzplaukuma. Pie tādiem secinājumiem mums jānonāk, apspriežot šos atsevišķos tiesību aktu priekšlikumus, jo tikai tādā veidā mēs varam panākt pārmaiņas.

Šīs vides politikai svarīgās pārmaiņas nozīmē pārmaiņas arī mūsu rūpnieciskajā ražošanā. Ir skaidrs, ka dažas nozares cietīs, tomēr daudzas nozares būs ieguvējas. Manuprāt, ir jāiegulda tajās nozarēs, kas būs ieguvējas. Tādējādi Eiropa varēs turpināt šo līdervadību un radīt darba vietas pati savā teritorijā, tajā pašā laikā ar globālu risinājumu palīdzību radot savstarpēji izdevīgu situāciju.

Es arī ceru, ka mēs spēsim parādīt stingru apņemšanos, lai mūsu biodegvielu risinājumi dotu spēcīgu signālu un stimulu izveidot patiesi ilglietojamus izstrādājumus, kas aizstātu pašreizējās degvielas.

 
  
MPphoto
 
 

  Francesco Musotto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā atbalstu J. M. Barroso šodien izklāstītos atzinumus par Komisijas priekšlikumu. Šis Eiropai ir ļoti svarīgs uzdevums, ko ilgāk vairs nevar atlikt.

Ierosinātie mērķi, it īpaši siltumnīcefekta gāzu samazinājums par 20 % līdz 2020. gadam, ir sasniedzami, par spīti daudzajām gaidāmajām grūtībām. Tomēr būs vajadzīgas visu valstu kopīgas pūles, lai enerģētikas politika atbilstu šai ārkārtas situācijai – klimata pārmaiņām, un lai varētu panākt ilgi gaidīto Eiropas neatkarību no importa un tātad arī no nemitīgā enerģijas cenu kāpuma.

Ir jāuzsver arī jautājumi, kas saistīti ar energoapgādes drošību un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šo iemeslu dēļ ir vajadzīga enerģijas resursu dažādošanas programma. Siltumnīcefekta gāzu emisijas var samazināt, izmantojot kodolenerģiju, tīrās akmeņogles un atjaunojamo enerģiju ar zema oglekļa satura emisijām. Īpašas pūles būtu jāvelta kodolpētniecībai …

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Atanas Paparizov (PSE) . – Priekšsēdētājas kundze! Es pievienojos runātāju vairākumam, atzīstot šīs enerģētikas un vides paketes nozīmi. Uzskatu arī, ka tas būs jauns, nozīmīgs solis, paplašinot Eiropas lomu cīņā ar klimata pārmaiņām.

Es vēlētos atzīmēt divus no pieciem Komisijas priekšsēdētāja minētajiem principiem – taisnīgumu un konkurētspēju. Es vēlētos izteikt gandarījumu par to, ka Komisija ir ņēmusi vērā tādu valstu situāciju kā manējā, Bulgārija,– īpaši attiecībā uz tirdzniecību ārpus emisiju tirdzniecības sistēmas un saistībā ar konkrētu mērķu noteikšanu atjaunojamo enerģijas resursu jomā.

Attiecībā uz konkurētspēju tomēr ir ļoti daudz darāmā, lai Komisijas priekšlikumus padarītu precīzākus, un, kamēr trūkst iespējamā nākotnes nolīguma, mums jābūt ļoti piesardzīgiem saistībā ar enerģijas veidu kombināciju attiecībā uz tādām valstīm kā Bulgārija, lai saglabātu enerģētikas un rūpniecības turpmākās attīstības iespējas, pamatojoties uz sasniedzamiem mērķiem un pieņemamu cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man pateikties Komisijas priekšsēdētājam par viņa ievadvārdiem, kuros viņš izsmeļoši paskaidroja, ka maksa par ES un tās dalībvalstu bezdarbību vai neaktīvu darbību būs vismaz pieckārt augstāka par šīs paketes īstenošanas izmaksām. Es gribētu pievienoties tiem runātājiem, kas uzsvēra atjaunojamo enerģijas avotu nozīmi, un esmu gandarīta, ka Komisija neuzskata kodolenerģiju par atjaunojamo enerģiju, – lai gan jāatzīst, ka tāds jautājums nav radies.

Es gribētu uzsvērt arī energoefektivitātes nozīmi un svarīgos pasākumus, kas vēl jāveic šī mērķa sasniegšanai, jo visi pētījumi pierāda, ka energoefektivitāte ir ekonomiskākais veids, kā cīnīties pret CO2 emisijām. Jāuzsver, ka esmu īpaši skeptiski noskaņota pret CO2 uzglabāšanu un nepiekrītu saistošajam 10 % mērķim attiecībā uz biodegvielām.

Tā kā darbojos attīstības politikas jomā, es ar nepacietību gaidu Komisijas priekšlikumus par to, kā izstrādāt vairāk „tīrās attīstības mehānisma” projektu planētas nabadzīgākajās valstīs, jo mums visiem ir zināms, ka tieši nabadzīgākās valstis visvairāk cieš no klimata pārmaiņu ietekmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājs J. M. Barroso mums izvirzījis vērienīgu mērķi atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā neapdraudot mūsu izaugsmes izredzes.

Tomēr šeit es nevaru piekrist Komisijai; aprēķiniem tā vēlas izmantot katras valsts IKP, un es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Manuprāt, katras dalībvalsts kopējais emisiju samazināšanas ieguldījums līdz 2020. gadam jānosaka, pamatojoties uz emisiju sākuma līmeni uz vienu iedzīvotāju, protams, neskarot starpvalstu solidaritātes mehānismus. Citiem vārdiem sakot, ir jāņem vērā īpatsvars, kādā valsts izmanto alternatīvās enerģijas, kas nerada oglekļa dioksīdu.

Īsāk sakot, nedrīkst sajaukt mērķi ar līdzekļiem. Galvenais mērķis, protams, ir samazināt siltumnīcefekta gāzes un veicināt ekonomikas „dekarbonizāciju”, kā uzsvērts Padomes 2007. gada marta secinājumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs redzam rezultātu Eiropas centieniem klimata jomā. Priekšlikumi man šķiet pārdomāti un saturīgi, bet diemžēl mērķi ir pārāk zemi. Bali konferencē tika nolemts, ka, lai glābtu klimatu, līdz 2020. gadam jāpanāk samazinājums par 25-40 %. Pēkšņi izskatās, ka Eiropas Savienība uzņēmusies pārāk vājas saistības. Tas nav labs signāls pārējai pasaulei, un Bulgārija un Rumānija, tāpat kā citas valstis, saprot, ka drīkst ievērojami palielināt savas emisijas.

Manuprāt, tā nav laba doma. Tādējādi Ķīnai un Indijai praktiski nav iemesla samazināt emisijas. Būtu labāk, ja visas Eiropas Savienības bagātākās valstis palīdzētu samazināt emisijas tādām valstīm kā Bulgārija un Rumānija. Tas būtu labāks paņēmiens globālās reputācijas celšanai.

Diemžēl emisiju tirdzniecības sistēmas grozījumi rūpniecības lobija spiediena priekšā ir zināmā mērā mīkstināti. Žēl, ka Komisija izrādīja vājumu un samazināja energoietilpīgo nozaru tiesības pārdot savas daļas vairāksolīšanā. Dažas valstis tiešām šādi darbojas starptautiskā līmenī, bet daudz labāk būtu ieviest taisnīgu sistēmu un uzlikt robežas nodevas.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE) . – Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju paziņojumu par šo ārkārtīgi nozīmīgo paketi un ar nepacietību gaidu sekojošās likumdošanas debates. Manuprāt, ir laiks atgādināt tiem – it īpaši manā valstī – kuri pamatoti raizējas par globālo sasilšanu, klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugumu un kuri, no otras puses, bažījas par Lisabonas līguma – vai Reformu līguma, kā mēs uzsveram, – ratificēšanu, ka vides un klimata pārmaiņu jautājumi ir konkrēti iekļauti Lisabonas līgumā atšķirībā no iepriekšējā Konstitucionālā līguma; šis aspekts ir īpaši uzsverams.

Pēc Bali konferences ir skaidrs, ka Eiropai kā 27 dalībvalstu Savienībai ir visas iespējas kļūt par pasaules līderi šajā vissvarīgākajā jautājumā – par klimata pārmaiņām, un šai paketei te ir centrālā loma. Bali konferencē tika izstrādāts plāns vispārējas vienošanās noslēgšanai 2009. gadā, atzīstot vajadzību pēc skaidriem un pārskatāmiem starptautiskiem nolīgumiem, – šeit es runāju priekšsēdētāja Barroso vārdiem, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos vismaz par 50 %. Un, lai gan saglabāt konkurētspēju ir nepārtraukta nepieciešamība, mēs nevaram risināt savus uzdevumus, eksportējot darba vietas uz reģioniem, kur nav normatīvo aktu siltumnīcefekta gāzu samazināšanai ...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Programma, ko Komisija ir ierosinājusi, lai sasniegtu mērķus, kas saistīti ar mūsu uzticamības garantēšanu, aicina mūs darīt visu iespējamo un pārvērst šo pārbaudījumu par iespēju kļūt arvien konkurētspējīgākiem, turklāt tā dod iespēju risināt šos globālos uzdevumus ar sadarbības palīdzību, nezaudējot ne mirkli. Tā neapšaubāmi ir ļoti daudzsološa programma, kas pilna ar aizraujošiem pārbaudījumiem. Viens no šiem pārbaudījumiem, kuru es pilnībā atbalstu, paredz kodolenerģijas vietā veicināt alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu.

Kas attiecas uz transporta nozari, es uzskatu, ka tieši šajā nozarē mūs gaida svarīgākie uzdevumi, tādēļ es aicinātu Komisiju izmantot patlaban pieejamos instrumentus, proti, loģistikas rīcības plānu. Loģistika, kas šobrīd kļūst par konkurences faktoru, ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību mobilitātes jomā izmantot zināšanas un rast piemērotākos risinājumus emisiju samazināšanas jautājumam.

Saistībā ar Galileo projektu, kurā šobrīd nav panākts ievērojams progress, jo mēs nesaskatījām visu tā potenciālu, emisiju samazināšanas pasākumu piemērošana ir vēl viens pārbaudījums.

Visbeidzot, es uzskatu, ka arī pilsētas transporta rīcības plāns šobrīd ir reāli īstenojama iespēja.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu vēlreiz norādīt, ka viens no galvenajiem klimata problēmu cēloņiem ir transports, un tas ir jāpadara par vienu no mūsu rīcības mezgla punktiem. Attiecībā uz transporta emisijām Eiropas Savienībai nav daudz iemeslu lepoties. Tomēr mums ir dota vēl viena iespēja. Piemēram, mums ir iespējams padarīt pārvadājumu sociālās izmaksas pilnībā aprēķināmas, ieviešot smagajiem kravas transportlīdzekļiem maksu par infrastruktūras izmantošanu saskaņā ar Eurovignette shēmu, tādējādi lielāku daudzumu kravas pārvadājumu novirzot no ceļa uz dzelzceļu, kur emisiju līmenis ir daudz zemāks.

Ja transporta jautājumam netiks pievērsta uzmanība, mums nekad nebūs cerību sasniegt klimata mērķus. It īpaši tas attiecas uz valstīm, kas atrodas Eiropas centrā. Lai liktu šīm dalībvalstīm beidzot rīkoties un samazināt sauszemes transporta apjomu, mums būs vajadzīgas arī sankcijas pret tiem, kas veicina tā turpmāku pieaugumu un nevēlas samazināt savu autopārvadājumu apjomu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Barroso , Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties deputātiem par lielākoties stingro atbalstu mūsu priekšlikumiem. Es pareizi sapratu, ka Parlaments ir cieši apņēmies iesaistīties šajā ļoti svarīgajā lietā un uzskata to par vienu no svarīgākajiem, ja ne pašu svarīgāko mūsu paaudzes uzdevumu. Par to es gribu jums pateikties.

Tūlīt pēc mūsu sanāksmes mūs lūdza ierasties šeit, tāpēc mēs vēl nevaram uzsākt padziļinātas diskusijas, taču es vēlētos pateikt, ka Komisija – es, komisārs S. Dimas, komisārs A. Piebalgs un citi atbildīgie komisāri – priecātos aktīvi piedalīties šādās debatēs. Mēs būsim gatavi pārrunāt ar jums visas šī ļoti svarīgā priekšlikumu kopuma nianses.

Sākumā es vēlētos teikt, ka daži no jūsu komentāriem izrietēja no agrākā darba un nevis no priekšlikumiem, kurus mēs izvirzījām šodien. Ir svarīgi saprast, ka šie priekšlikumi ir tie, kurus šodien pieņēma kolēģija. Darbs ritēja vairākus mēnešus, jo jautājums ir ļoti sarežģīts. Jums, tāpat kā presei, bija pieejami daži darba materiāli – ļoti svarīga darba materiāli –taču lēmums tika pieņemts tikai pirms pusstundas, tieši pirms došanās šurp uz Parlamentu.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti līdzsvarots lēmums – vērienīgs, taču tajā pašā laikā līdzsvarots un godīgs, un mēs ļoti lepojamies. Manuprāt, mēs esam ieguvuši laiku. Mums ir vēl viens mēnesis, kura laikā panākt stabilu vienprātību Komisijā, un šis fakts mums, manuprāt, palīdz iegūt laiku, lai visu paketi varētu pieņemt, cerams, šajā Parlamentā. Es sapratu G. Sacconi un L. Ek argumentus par nepieciešamību to darīt, bet es paskaidrošu. Neuzskatīsim laiku līdz 2009. gada jūnijam par šī Parlamenta finiša taisni; beigsim šī Parlamenta darbu ar blīkšķi, ar kulmināciju, pieņemot šos ļoti svarīgos priekšlikumus!

Es vēlos pateikt, ka, kontaktējoties ar mūsu dalībvalstu valdībām, proti, ar pašreizējo Slovēnijas prezidentūru un gaidāmo Francijas prezidentūru, esmu jutis stingru apņemšanos rīkoties ātri, turpināt šo darbu un padarīt to par prioritāti. Un, ja mēs to darīsim arī šeit, Parlamentā, es patiesi ticu, ka būs iespējams panākt šīs paketes apstiprināšanu – protams, pēc nepieciešamajām sarunām, un mēs esam tam gatavi. Mēs neapgalvojam, ka priekšlikums ir ideāls. Manuprāt, šim Parlamentam šajā pilnvaru laikā ir iespējams panākt ļoti stabilu vienprātību attiecībā uz ļoti vērienīgu priekšlikumu kopumu.

Mēs esam izcēluši sarežģītos un politiskos aspektus. Ļaujiet man nobeigumā tos vēlreiz pārrunāt. Viens no tiem ir jautājums par līdzsvaru starp ekoloģiskajām saistībām un vajadzību samazināt siltumnīcefekta gāzes un, tajā pašā laikā, vajadzību veltīt uzmanību dažās mūsu rūpniecības nozarēs pastāvošajām bažām par iespaidu uz starptautisko konkurenci. Precizēsim: nevienu rūpniecības nozari mēs nenostādīsim izņēmuma stāvoklī. Tām visām būs jāpiedalās. Mēs tikai rēķināmies ar iespējamo situāciju, kad nebūs vispārējas vienošanās, taču vispārēja vienošanās joprojām ir mūsu mērķis un prioritāte. Jā, būs atsevišķi pasākumi, lai mīkstinātu šī faktora ietekmi uz dažām mūsu rūpniecības nozarēm, jo mēs, bez šaubām, vēlamies aizsargāt Eiropas ekonomiku un Eiropas darba vietas. Tas ir svarīgi, un mēs uzskatām, ka esam panākuši ļoti līdzsvarotu risinājumu.

Attiecībā uz jautājumu par sloga sadalījumu dalībvalstu starpā mēs esam nolēmuši to risināt galvenokārt šādi. Mēs izskatīsim konkrētus priekšlikumus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem. Kā jums zināms, mērķis ir atjaunojamās enerģijas patēriņš 20 % apmērā. Šobrīd šis līmenis ir 8,5 %, tātad mums vēl vajadzīgi 11,5 %. Aptuveni pusi no tiem mēs esam izlēmuši veidot kā vienoto likmi, – visiem ir jādod vienāds ieguldījums. Atlikusī daļa veidotos atkarībā no IKP uz vienu iedzīvotāju. Šī mums šķiet vistaisnīgākā metode, jo sniedz lielākas iespējas tiem, kuri var ieguldīt vairāk resursu nekā nabadzīgākās dalībvalstis. Es domāju, ka tas ir taisnīgi. Mēs to esam saskaņojuši ar elastīguma kritērijiem tām valstīm, kuras jau ir ieguldījušas pūles, lai tādējādi zināmā mērā atalgotu tos, kuri pirmie izrādījuši iniciatīvu.

Metodika būs pilnībā pārredzama. Mēs to izskaidrosim. Mēs uzskatām, ka attiecībā uz sloga sadalījumu dalībvalstu starpā šis ir labs un taisnīgs priekšlikums. Es ļoti ceru, ka vairums mūsu dalībvalstu to atbalstīs. Jebkurā gadījumā scenāriji būs pārskatāmi, metodika tiks izklāstīta un, ja Padome un Parlaments spēj rast labāku risinājumu, lūdzu, dariet to. Mēs domājam, ka šis tomēr būs galīgais risinājums, jo tas ir tehniski pamatots un turklāt ļoti taisnīgs.

Attiecībā uz biodegvielu problēmu mēs piekrītam lielākajai daļai no jūsu teiktā. Problēma ir tāda, ka pasaulē ražotajām un jau apgrozībā esošajām biodegvielām šobrīd nav ilgtspējas kritēriju. Patlaban mēs pirmo reizi veidojam augstus biodegvielu ilgtspējas kritērijus gan vietējā ražojuma, gan ievestajām biodegvielām, joprojām paturot prātā, ka vēlamies panākt vispārēju vienošanos. Šobrīd vispārējas vienošanās nav; Latīņamerikā lieto vienu metodi, Amerikas Savienotajās Valstīs – citu un Āfrikā – vēl citu. Tāpēc attiecībā uz biodegvielām mums ir vajadzīgs starptautisks ilgtspējas režīms, un tieši to mēs darām – veicinām jaunas paaudzes biodegvielas. Mēs piekrītam tiem, kuri norādīja uz risku, kas saistīts ar biodegvielām, – tāds tiešām pastāv –tomēr salīdzināsim alternatīvas. Mēs piedāvājam alternatīvu, kas ir daudz labāka par pašreizējo situāciju.

Daži no jums bažījās, ka tehnoloģijās vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Tam es piekrītu. Paturēsim to prātā, apspriežot nākamo finanšu plānu. Manuprāt, mums jādara vēl vairāk. Es piekrītu, jo oglekļa uztveršana un uzglabāšana ir ļoti svarīga un daudzsološa tehnoloģija, un tai vajadzīgs kapitāls. Starp citu, mēs esam ierosinājuši, ka dalībvalstis daļu no saviem ieņēmumiem no vairāksolīšanām varētu piešķirt cīņai pret klimata pārmaiņām. Cerēsim, ka tās to atbalstīs.

Par sadarbību ar dalībvalstīm visa šī procesa laikā ļaujiet man pastāstīt kādu niansi, kuru jau esmu publiskojis. Apspriežot klimata pārmaiņas, es dažkārt atceros, ko John Stuart Mill teica par savu tēvu. Viņa tēvs esot mīlējis cilvēci kā tādu, taču ienīdis katru cilvēku atsevišķi. Cerēsim, ka mūsu dalībvalstis un atsevišķi to politiķi nav tādi. Ja viņi grib apkarot klimata pārmaiņas, nevar politiskā līmenī būt sajūsmā par darba kārtību, taču vēlāk nestrādāt pie konkrētiem mērķiem un metodēm. Šis ir svarīgs aspekts.

Šos mērķus un ieceres Komisija šodien ir pārvērtusi konkrētos, pārskatāmos pasākumos un instrumentos. Vai tie ir ideāli? Apspriedīsim to. Mēs tos uzskatām par ticamiem, taisnīgiem un efektīviem. Mūsuprāt, ir svarīgi arī, kā teica G. Hökmark, paļauties uz tirgu. Mēs neiejauksimies jautājumā par enerģijas veidu kopumu dalībvalstīs, jo šādai diskusijai nebūtu gala. Mēs neapgalvojam, ka tāds vai citāds risinājums ir pats labākais. Mēs sakām, ka tagad dalībvalstis ir vienprātīgi atbalstījušas atjaunojamās enerģijas patēriņu 20 % līmenī, – acīmredzamu iemeslu dēļ mums nācās likt uzsvaru uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo mums jādod skaidrs stimuls tirgum; tieši tirgus noteiks labāko tehnoloģiju un enerģijas avotu. Mēs nesniedzam precīzākas instrukcijas, jo tas nav mūsu uzdevums.

Tomēr, lūdzu, padomājiet par iespējamajām grūtībām. Vispārējus noteikumus, kritērijus un instrumentus mēs piemērojam 27 ļoti dažādām situācijām, kurās atšķiras ne tikai ekonomiskās attīstības līmenis, bet arī enerģijas veidu kopums, šo valstu vēsture un dažu šo problēmu apzināšanās pakāpe. Galu galā neizbēgami radīsies dažas atšķirības. Svarīgākais ir saskaņota pieeja. Manuprāt, mēs šodien esam nākuši klajā ar saskaņotu pieeju.

Ar patiesu nepacietību es gaidu nepieciešamās likumdošanas diskusijas, un es patiesi ticu, ka tādas pašas partnerības garā, kādu esam pieredzējuši darbā ar citiem svarīgiem tiesību aktiem, mēs kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi panāksim lēmumu par ļoti vērienīgu, bet arī īstenojamu priekšlikumu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Šodienas sēdes protokolu iesniegs Parlamentam apstiprināšanai nākamajā sesijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es atzinīgi vērtēju enerģētikas un klimata paketi, ar ko mūs iepazīstināja Komisija. Eiropas Savienībai ir svarīgi arī turpmāk ieņemt vadošo pozīciju cīņā pret klimata pārmaiņām, un šī iemesla dēļ mums cieši jāapņemas sasniegt mērķi „20/20/20 līdz 2020. gadam” (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 20 %, enerģijas ietaupījums 20 % apjomā un 20 % atjaunojamās enerģijas izmantošana). Tomēr es atgādināšu Komisijai, ka vienīgās tehnoloģijas, kas šobrīd ir augstā izstrādes līmenī un kas spēj nodrošināt reālu energoefektivitāti un ilgstošu CO2 emisiju samazinājumu, ir kodoltehnoloģijas.

Dažas Eiropas valstis šajā jomā ir vadībā, citas cenšas attīstīties, bet vēl citas – kā, piemēram, Itālija – nedara neko. Nav šaubu, ka šajā jomā līdz šim ir trūcis vispārējas regulatīvās sistēmas un, vispārīgākā nozīmē, visaptverošas ES stratēģijas. Tikai tagad Eiropas Komisija uzņemas iniciatīvu, bez dažādiem „ja” un „bet”, jo starptautiskā scenārija dēļ ir vajadzīgi lēmumi – un dažkārt drosmīgi lēmumi.

Uz spēles ir likta mūsu ekonomikas nākotne un netiešā veidā arī mūsu iespēja tikt sadzirdētiem tiesību jautājumos ikvienā pasaules nostūrī, nebaidoties tikt izmantotiem par ķīlniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. (RO) Novērtējot Komisijas rūPSE par vides jautājumiem, mēs tomēr esam nobažījušies par emisiju sertifikātu sadales aprēķināšanā izmantoto algoritmu rādītāju zināmo neatbilstību. Ir vajadzīgi jauni korekcijas koeficienti, kas atspoguļotu ieguldījumu potenciālu atšķirības valstīs ar vienādu IKP, bet dažādām sociālajām un ekonomiskajām perspektīvām. Atkarībā no konkrētā Eiropas reģiona attīstības pakāPSE neapšaubāmi atšķiras arī vajadzīgais ieguldījumu līmenis. Emisiju noturēšanai norādītajā līmenī būs vajadzīgi ieguldījumi tehnoloģiskajā attīstībā no valsts budžeta, tādējādi radot šķēršļus Eiropas vides standartu sasniegšanai ekonomiski mazāk attīstītos reģionos.

Eiropas solidaritātes princips būtībā ir īstenojams vienīgi tad, ja attiecībā pret tām valstīm un reģioniem, kuru attīstības līmenis ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, šī attīstības pakāpe tiek ņemta vērā. Saistībā ar šo pašu principu es ceru, ka mani vācu kolēģi, kas kritizēja Nokia lēmumu pārcelties uz Rumāniju, beidzot sapratīs – un izskaidros atlaistajiem vācu strādniekiem Bohumā –, ka rumāņu strādnieku algas ir desmitkārt zemākas nekā viņējās, taču litrs piena vai benzīna maksā tikpat, cik Vācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE) , rakstiski. – Šodienas debates veido jaunu, labvēlīgu vidi plašāku sabiedrisko debašu veicināšanai par kodolenerģijas nozīmi Eiropas nākotnē. Ir pierādīts, ka kodolenerģija ļauj efektīvi ražot elektroenerģiju bez siltumnīcefekta gāzu emisijas. Man ir pamats domāt, ka vidusmēra Eiropas iedzīvotāji par šo faktu, iespējams, neko nezina.

Publiskās diskusijas skar gandrīz tikai atjaunojamos energoresursus un fosilā kurināmā dedzināšanas ietekmes ierobežošanu.

Mums godīgi jāatzīst, ka ir zināmas robežas tam, cik daudz enerģijas var ražot no atjaunojamiem resursiem, joprojām saglabājot konkurētspējīgas enerģijas cenas. Atjaunojamie energoresursi ir svarīgi, taču mēs nevaram maldināt iedzīvotājus, sakot, ka ar tiem pietiek, lai atrisinātu problēmu. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) shēmas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tehnoloģijas vēl jāievieš rūpnieciskā apjomā. Turklāt tām būs arī būtiska cena.

Godprātīga pieeja klimata pārmaiņu problēmas risināšanai prasa līdzsvaru – dažādas rentablas atjaunojamās tehnoloģijas, CCS sistēmas un modernas kodoltehnoloģijas. Mēs esam atbildīgi par to, lai izpētītas tiktu visas iespējas, neatmetot nevienu no tām.

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE) , rakstiski. – Atjaunojamā enerģija principā var sniegt risinājumu globālo klimata pārmaiņu un Eiropas enerģētikas krīzes problēmai. Tomēr cīņā ar klimata pārmaiņām biodegvielas un citas bioenerģijas formas ir neviennozīmīgi līdzekļi. Līdz noteiktam līmenim tās var veiksmīgi aizvietot fosilo enerģiju, taču plašā mērogā tās apdraud lietus mežus un pārtikas apgādi trešās pasaules valstīs.

Jau tagad ir vērojamas uztraucošas pazīmes, kas liecina par mežu izciršanu Brazīlijā, Indonēzijā, Malaizijā un citās valstīs. Augošā biodegvielu patēriņa dēļ ir cēlušās arī pārtikas cenas. Ir jāierobežo ES bioenerģijas patēriņš līdz pašas Savienības lauksaimniecības papildietilpībai, bremzējot mežu izciršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. (RO) Mēs pilnībā atbalstām Komisijas centienus piedāvāt dalībvalstīm un pilsoņiem reālu plānu, kā sasniegt enerģētikas un vides jomā izvirzītos mērķus. Tomēr ir jāņem vērā finansiālie un ekonomiskie aspekti, kas saistīti ar šiem priekšlikumiem.

Ir jāpārskata noteikumi valsts atbalsta piešķiršanai vides projektiem. Ņemot vērā dažu rūpniecības nozaru pašreizējo augsto piesārņojuma līmeni un to, ka pielāgošanās „zaļajām” tehnoloģijām nav rentabla, valsts atbalsts 60-100 % līmenī būtu reāls risinājums. Tāda nozare ir kalnrūpniecība, un tai ir galēji nepieciešamas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas.

Attiecībā uz Komisijas projektu, kas paredz izveidot 12 jaunas, ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkotas akmeņogļu un gāzes spēkstacijas, es vēlētos atkārtoti paust Rumānijas gatavību ļaut savā teritorijā ierīkot šādu spēkstaciju. Jiu ielejas baseinam ir vajadzīgās priekšrocības, jo tajā ir bagātīgi minerālu resursi, turklāt netālu atrodas strādājošas spēkstacijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Klimata pārmaiņu problēma un cīņa pret dabiskās vides degradāciju Eiropas Savienības darba kārtības priekšplānā izvirzījās 2007. gadā. Eiropas Komisijas priekšlikumi ir pagājušā gada martā noteikto vērienīgo mērķu konkrēta izpausme. Tajos atspoguļota 27 valstu savienības vadošā loma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

Nevēlos apšaubīt šos mērķus vai centienus, taču ir jāsaprot, ka Eiropas Kopienā ir divas valstu grupas, ko vēl nesen šķīra tā sauktais dzelzs priekškars. Rietumu demokrātijas jau daudzas desmitgades apzinās vajadzību aizsargāt dabisko vidi. Tādēļ ir izveidojušies vides standarti, ko būtu vērts pārņemt citiem kontinentiem. Turpretī bijušajās COMECON valstīs notika strauja industrializācija. Tās gaitā īpaši tika attīstīts dzelzs un tērauda ražošanas, ķīmijas rūpniecības, kā arī citu rūpniecības veidu potenciāls, kas postoši ietekmēja vidi.

Pielāgošanās Eiropas Savienības standartiem bija saistīta ar ārkārtīgi lielām izmaksām, un nav pārsteigums, ka šīs valstis savos pievienošanās līgumos panāca tik daudzus pārejas periodus. Ļoti īsā laikā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs šajā jomā notika dramatiska pārveide.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem šīs valstis tagad saskaras ar jauniem pārbaudījumiem, kuri tām var nebūt pa spēkam un kuri var ietekmēt šo valstu attīstības iespējas. Atrast pareizu līdzsvaru starp vides prasībām, konkurētspējas priekšnoteikumiem un darba aizsardzību ir svarīgi visai Eiropas Savienībai kopumā. Tomēr īpaši svarīgi tas ir tām valstīm, kuras pūlas panākt pārējās.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso izklāstītajiem Padomes pasākumiem cīņai ar klimata pārmaiņām pamatā ir šāds mērķis un redzējums – pieaugošās imperiālistiskās konkurences apstākļos stiprināt Eiropas monopolus enerģētikas jomā.

Tas ir mēģinājums par galveno mērķi izmantot emisiju ierobežošanu piesārņotājiem, lai varētu sadalīt tirgu un ierobežot topošo lielvalstu (Ķīnas un Brazīlijas) izaugsmi, jo tās pretendē uz lielāku tirgus daļu.

Šādi tiek veidots noiets pārmērīgi uzkrātajam kapitālam, kas radīts ar vides aizsardzības komercializācijas palīdzību. Pēc stratēģiski svarīgu nozaru (piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju) liberalizēšanas mūsdienu ekonomika ir viena no jaunajām, lieliskajām monopolistiskā kapitāla ieguldījumu iespējām. Šī iemesla dēļ J. M. Barroso runāja par ieguldījumiem novatoriskās enerģētikas tehnoloģijās, par tehnoloģijas modernizāciju un privāto grupu izmantošanu jauno vides tiesību aktu prasību izpildei. Turklāt ar Kioto Protokolu ir radīts jauns kapitālistiskais tirgus emisiju tirdzniecības jomā. Piesārņošanas tiesības ir apmaināmas pret konkrētu maksu oglekļa dioksīda „akciju tirgū”.

Tas veicina sadarbību uz šķiriska pamata, cenšoties izmantot visā pasaulē augošo izpratni un slēpjot faktu, ka bīstamās klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir tādas rūpnieciskās attīstības sekas, kuras pamatā ir kapitālistiskā peļņa un zemes, gaisa, enerģijas, ūdens utt. komercializācija.

Šie pasākumi kaitē cilvēku vajadzībām un kapitāla rentabilitātes attīstībai vides jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) ES dalībvalstis sastopas ar pārbaudījumiem, ko rada klimata pārmaiņas, pieaugošā atkarība no enerģijas importa un augstā elektroenerģijas cena. Tādēļ Eiropas Savienības apņemšanās līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta emisijas vismaz par 20 procentiem, šim nolūkam it īpaši izmantojot pasākumus enerģētikas nozarē, ir nozīmīgs solis cīņā ar globālo sasilšanu.

Pāreja uz zema oglekļa dioksīda satura enerģiju un pastiprināta biodegvielu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana veicinās inovāciju un palielinās nozares konkurētspēju.

Dalībvalstīs, kuru ekonomika ir attīstības stadijā, it īpaši Rumānijā un Bulgārijā, tiks atļauta emisiju palielināšana par 20 % salīdzinājumā ar 2005. gadu tajās rūpniecības nozarēs, kas neietilpst ETS sistēmā, un šis pieaugums jāaprēķina, pamatojoties uz IKP. Tas apliecina Eiropas Savienības solidaritāti, dodot nabadzīgākām valstīm iespēju panākt ekonomiski attīstītākās valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE) , rakstiski. – Pagājušajā nedēļā Sofijā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins un pirmais vicepremjers D. Medvedevs parakstīja līgumu par gāzes cauruļvada „Dienvidu straume” (‘South Stream’) būvniecību Melnajā jūrā. Tieši tagad, īsi pirms Lisabonas līguma ratificēšanas, šķiet visai dīvaini, ka Bulgārija neapspriedās ar saviem Eiropas partneriem.

Savienības enerģētikas politikas mērķis ir nodrošināt energoapgādes drošību Eiropas Savienībā, dalībvalstu starpā ievērojot solidaritātes principu. Eksperti uzskata, ka „Dienvidu straume” apdraud projektu Nabucco, kas ir iekļauts Eiropas energotīklā.

Manuprāt, Bulgārija ir rīkojusies ļoti neapmierinoši, parakstot divpusēju enerģētikas nolīgumu ar Krievijas Federāciju. Lai gan Nabucco ir nosaukts DžuzePSE Verdi operas vārdā, pašreizējā situācija drīzāk atgādina opereti vai farsu.

 
  
MPphoto
 
 

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE), rakstiski. (RO) Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšsēdētāja iniciatīvu iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar priekšlikumiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Izmantojot izdevību, mēs lūdzam Eiropas Komisiju pievērst īpašu uzmanību Nabucco projektam un darīt visu iespējamo, lai paātrinātu tā īstenošanu, jo tam ir ļoti svarīga nozīme ES gāzes apgādes drošības garantēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Žicću (PSE), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka cīņu pret klimata pārmaiņām var uzvarēt tikai tad, ja mums izdosies panākt globālu solidaritāti. Eiropas Savienībai ir jāiekļauj klimata pārmaiņu jautājums visos nolīgumos – gan divpusējos, gan daudzpusējos.

Lai varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, svarīgi ir arī ņemt vērā un īstenot ilgtspējīgu Eiropas Savienības ekonomikas attīstību. Biodegvielu kultūraugu audzēšanu nedrīkst veicināt uz to kultūru rēķina, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā. Klimata pārmaiņas var mazināt ar ilgtspējīgu transporta attīstību.

Dalībvalstīm jāizvēlas tāda enerģijas avotu kombinācija, kas rada vismazāko piesārņojumu. Es aicinu Komisiju pārskatīt 2007.–2013. gada finanšu plānu un 2008. gada budžetu, Kopienas programmas un politikas virzienus, kā arī galvenos normatīvos un administratīvos aktus, ņemot vērā klimata pārmaiņas.

Komisijai ir jāapzinās valsts, vietējo un reģionālo iestāžu nozīme, izstrādājot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī vajadzība piešķirt šīm iestādēm nepieciešamās pilnvaras un garantēt tām atbalstu.

Uzskatu, ka ir vajadzīga Eiropas pamatprogramma, kuras mērķis būtu samazināt pārtuksnešošanās un ūdens trūkuma risku.

 

7. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

8. Sesijas pārtraukšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Paziņoju par Eiropas Parlamenta sesijas pārtraukšanu.

(Sēdi slēdza plkst. 14.05.)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika