Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 30. janvāris - Brisele

13. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . − Ir izplatīta šīs sesijas darba kārtības projekta galīgā versija, kā to sagatavoja Priekšsēdētāju konference savā 2008. gada 17. janvāra sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu. Ir ierosināti šādi grozījumi.

Briseles sesija

Pēc GUE/NGL grupas pieprasījuma un ar visu grupu piekrišanu es ierosinu, lai Javier Solana kunga, kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja, kurš jau ir ar mums un kuru es silti apsveicu saistībā ar ierašanos, un Komisijas paziņojumi par situāciju Gazā tiktu pievienoti šodienas darba kārtībai kā 2. punkts pēc paziņojumiem par situāciju Irānā.

(Parlaments apstiprināja šo prasību.)

Ir arī pieprasījums, lai mēs noslēgtu debates ar rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un nobalsotu par šiem priekšlikumiem februāra sesijas laikā.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa ir ierosinājusi debates par šo jautājumu tā paša iemesla dēļ, kādēļ mēs ierosinājām, lai rezolūcija būtu februārī. Tas ir tādēļ, lai būtu iespēja noklausīties Solana kungu un lai Parlaments tad izskaidrotu savu nostāju; trīs iemeslu dēļ.

Pirmais, bez šaubām, ir jautājums par Gazas blokādi, kura mums šķiet kolektīva sodīšana un ir pilnīgi nepieņemama no humānā viedokļa, politiski neproduktīva un neefektīva, ciktāl tas attiecas uz Izraēlas drošību. Otrais iemesls ir jaunā situācija, kopš Gazas iedzīvotāji ir atvēruši robežu. Treškārt un galvenokārt, Eiropas atbilde uz jautājumu, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu to, ka šī atvēršana turpinās kontrolētā un stabilā veidā, un padarītu šo soli uz priekšu par daļu no miera procesa kopumā.

Es domāju, ka tagad būtu lietderīgi noklausīties, kas Solana kungam ir sakāms, un apspriest šo jautājumu, un noslēgt debates ar rezolūciju februārī.

(Parlaments pieņēma šo priekšlikumu.)⁽¹⁾

(Darba kārtības grozījums tika pieņemts.)

⁂

  Daniel Hannan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, norādījumā par Reglamenta neievērošanu saskaņā ar tā 173. pantu, 19. panta 1. punktu, 161. un 171. pantu Konstitucionālo jautājumu komitejas lēmums, kuru jūs pirms brīža citējāt, atspoguļo – diemžēl man tas ir jāsaka – brīdi, kad šis Parlaments atsakās no jebkādas tēlotas likumības un tiesiskuma.

Pagājušajā nedēļā jūs lūdzāt Konstitucionālo jautājumu komiteju, un tā jums piešķīra rīcības brīvību piemērot šā Parlamenta Reglamentu pēc saviem ieskatiem. Reglaments nepieļauj šādu rīcības brīvību. Jūs citējāt 19. panta 1. daļu. Ļaujiet man to nolasīt: „Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar šajā Reglamentā noteikto kārtību”. Reglaments nedod jums pilnvaras neņemt vērā Reglamenta noteikumus tikai tādēļ, ka jums nepatīk to deputātu viedoklis, kuri sagatavo grozījumus vai pieprasījumus, kas, kā jūs savā vēstulē atzināt, „bija formāli balstīti uz Reglamentu un īstenoti saskaņā ar tā noteikumiem”.

Kādēļ jūs tā darījāt, priekšsēdētāja kungs? Kas jūs pamudināja uz tādu galējību – ignorēt jūsu noteikumus tā vietā, lai tos ievērotu? Vai tas bija kāds ļaundaris, kurš gribēja novērst kāda lēmuma pieņemšanu? Maz ticams. Tie, kas aicina rīkot referendumu, iespējams, ir tikai 40 vai 50 no mūsu kopējā skaita – 785. Mūsu ir ļoti maz. Labākajā gadījumā mēs varētu panākt to, ka jūs nedaudz nokavējat pusdienas, sniedzot vienas minūtes runas, bet pat to jūs nepaciestu!

Vai iemesls šādai patvaļīgai rīcībai, neievērojot noteikumus, varētu būt tas, ka jūs pret mums vēršat nepatiku, ko jūtat pret dalībvalstu elektorātiem, kuri turpina balsot pret Lisabonas Līgumu ikreiz, kad tiem tiek dota šāda iespēja?

Ja man nav taisnība, pierādiet to, rīkojot referendumus, ko jūs mēdzāt atbalstīt, zinot, ka tajos uzvarēsiet. Ļaujiet cilvēkiem balsot par Lisabonas Līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

  Priekšsēdētājs . − Hannan kungs, kad jūs citējat noteikumus, ticamību jums palielinātu tas, ja jūs citētu tos pilnībā. Faktiski 19. pants nosaka, ka „Viņš”, kas nozīmē priekšsēdētāju, „ir pilnvarots vadīt Parlamenta sēdes un nodrošināt to pienācīgu norisi”. Lai noskaidrotu juridisko stāvokli un nodrošinātu to, ka es nepieņemu nekādus vienpusējus lēmumus, neinformējot par tiem, es gāju demokrātisku ceļu un konsultējos ar tiem, kas vislabāk pārzina lietas attiecībā uz Reglamentu, proti, ar Konstitucionālo jautājumu komiteju. Šī komiteja sniedza man, priekšsēdētājam, un maniem vietniekiem interpretāciju, uz kuru pamatojoties mēs varam turpināt. Es nespēju saprast, kā to var nosaukt par nedemokrātisku, jo tā, kas šeit tiek ievērota, ir godīga un demokrātiska parlamentāra procedūra.

(Aplausi)

(1) Turpmākie darba kārtības grozījumi (sk. protokolu).