Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 30. janvāris - Brisele

24. Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir mutiskais jautājums Komisijai par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, ko uzdod Gerardo Galeote Reģionālās attīstības komitejas vārdā (Ο-0076/2007/rev.1 – Β6-0008/2008).

  Gerardo Galeote, autors. − − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Reģionālās attīstības komitejas veiksmīgi paveiktās Struktūrfondu pārskatīšanas būtisks aspekts bija veicināt teritoriālo sadarbību, kas ir mūsu kohēzijas politikas prioritārais mērķis, vēlos atgādināt, ka šīs politikas finansējumu Eiropas Parlaments palielināja pēc sarunām par finanšu plānu. Šī iemesla dēļ šo debašu uzsākšana nevarētu būt pārsteigums nevienam: debatēm vienbalsīgi piekrita politiskās grupas, un Reģionālās attīstības komitejas vārdā es uzsāku šīs debates. Es vēlos pateikties komisāram par ierašanos uz debatēm un izteikt nožēlu, ka Padome nevarēja pievienoties šīm debatēm, kas to skar tiešā veidā.

Apkopojot pieredzi, kuru mēs ieguvām to gadu laikā, kad strādājām ar INTERREG programmām, mēs varam secināt, ka struktūras ar noteiktu juridisko personu trūkums ir apdraudējis programmu efektivitāti, un mēs atbalstām Komisijas ierosinājumu izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas kā instrumentus ar savu juridisko personu.

Valstu un pilsoņu apvienotā Eiropā reģioniem, kā teikts Lisabonas līgumā, ir visaugstākās tiesības izteikties šajās organizācijās.

Jāatzīst, ka pat Padomes pārbaudes laikā vairākas dalībvalstis ir sagatavojušas izņēmumus par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu lietderību.

Debašu laikā ir jāizlemj, vai pieņemto noteikumu raksturs un saturs ir pārāk nenoteikts, un vai tie ir radījuši juridisku neskaidrību pārāk daudzos gadījumos saistībā ar valsts tiesību aktiem.

Iebildums varētu būt, ka dažās dalībvalstīs ir pārāk sarežģīta situācija to decentralizācijas dēļ, tas liek šādām valstīm noteikt stratēģijas saistībā ar teritoriālo sadarbību.

Tomēr ir jāņem vērā, ka 2006. gada jūlijā tika pieņemta Regula 1082/2006 (tas bija vienu gadu pēc tam, kad Eiropas Parlaments vienbalsīgi pieņēma mūsu kolēģa Jan Olbrycht ierosinājumu), un tā ir saistoša visām dalībvalstīm no 2007. gada 1. augusta.

Līdz ar to dalībvalstīm ir bijuši seši mēneši, lai izstrādātu nepieciešamos tiesību aktu noteikumus.

Saskaņā ar pieejamo informāciju (komisārs palabos, ja es kļūdos) pat ne desmit dalībvalstis nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai regula šobrīd pilnībā būtu spēkā.

Mēs visi zinām, ka Eiropas Komisijas pienākums un atbildība ir nodrošināt efektīvu Eiropas tiesību ieviešanu un iejaukties, lai likvidētu šķēršļus, kas varētu apdraudēt to ieviešanu.

Paskaidrojumi, kas neoficiāli tapuši zināmi, par to, ka subsidiaritātes princips neļauj veikt pasākumus pret valstīm, kas nepilda saistības, netiks pieņemti: ja tas būtu tiesa, dalībvalstis varētu kavēt vai atteikties ieviest jebkurus Kopienas tiesību aktus, kurus tās uzskatītu par nepiemērotiem vai problemātiskiem.

Tādēļ, Hübner kundze, ar savu jautājumu Eiropas Komisijai mēs pieprasām, lai Parlaments tiktu skaidri informēts par problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis, ieviešot šo regulu.

Kuras dalībvalstis neveic pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas pienācīgai ieviešanai, un kādus pasākumus Eiropas Komisija ir veikusi vai domā veikt, tas ir, uzsākt procesus Eiropas Kopienu tiesā, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis ievēro regulu, un novērstu, ka piešķirto finansējumu apdraud atsevišķu valstu nespēja ievērot izdotos noteikumus?

SĒDI VADA: BIELAN KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt savu runu, norādot, ka termiņš – viens gads – dalībvalstu tiesību aktu pieņemšanai patiesībā bija ļoti ambiciozs. Izvērtējot citus noteikumus, kas nosaka juridisko personu dibināšanas kārtību, ir redzams, ka tajos noteiktie termiņi parasti ir no trīs līdz četriem gadiem. Tādējādi arī šis aspekts mums ir jāņem vērā.

Lai paātrinātu procedūru, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir sagatavojis anketu par tiesību aktu elementiem, kas ir jāņem vērā, izstrādājot dalībvalstu tiesību aktus. Šo anketu 2007. gada martā nosūtīja visām dalībvalstīm, izmantojot Fondu koordinēšanas komitejas (COCOF) dalībnieku tīklu. Saistībā ar anketām divas reizes pagājušajā gadā – vienu reizi aprīlī un pēc tam jūlija vidū – COCOF sanāksmju laikā notika diskusijas ar dalībvalstīm.

Tātad cik tālu mēs šodien esam tikuši ar tiesību aktu pieņemšanu? Atbilstošus tiesību aktus ir pieņēmušas sešas dalībvalstis: Ungārija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Portugāle, Rumānija un Spānija. Paredzams, ka ļoti drīz dalībvalstu tiesību aktu pieņemšanas process tiks pabeigts vēl četrās dalībvalstīs: Francijā, Luksemburgā, Vācijā un Beļģijā. No atlikušajām 17 dalībvalstīm 15 ir uzsākušas pieņemšanas procedūru tiesību aktu pieņemšanai parlamentā vai valdībā. Tomēr par divām dalībvalstīm – Dāniju un Igauniju – mums nav informācijas šā procesa saistībā. Šo valstu pienākums ir ievērot termiņu – februāra vidus -, kas bija noteikts ģenerāldirektora vēstulē, ko nosūtīja visām dalībvalstīm un kurā mēs pieprasām sniegt informāciju par paziņojumu saistībā ar noteikumu pieņemšanas procedūru līdz 14. februārim. Šajā pašā vēstulē, kurā mēs noteicām termiņu - 14. februāris - tām dalībvalstīm, kurām mūs ir jāinformē par pieņemšanu vai paredzamajiem pieņemšanas datumiem, mēs turklāt informējām dalībvalstis par sagatavošanos starpiestāžu ETSG semināram, kas, piedaloties Parlamentam un Reģionu komitejai, notiks 19. jūnijā Briselē Slovēnijas prezidentūras vadībā. Mēs arī mudinājām dalībvalstis piedalīties ETSG ekspertu grupā, ko izveidoja Reģionu komiteja.

Attiecībā uz iespējamo pienākumu neizpildes procedūru vēlos teikt, ka, pirmkārt, šis ir ļoti specifisks regulējums – tā nav direktīva. Tas ir tiešās piemērojamības regulējums visās 27 dalībvalstīs, un tas uzliek saistības dalībvalstīm veikt dažus papildu pasākumus, nevis tikai pieņemt īstenošanas noteikumus. Pēc 14. februāra, kad mēs būsim saņēmuši atbildes no dalībvalstīm, jo īpaši no tām, par kuru nolūkiem saistībā ar nepieciešamo noteikumu pieņemšanu mēs neesam saņēmuši informāciju, uz kuras pamata Komisija pieņems lēmumus sākt pienākumu neizpildes procedūru, mēs vēlreiz pārskatīsim savu nostāju un lemsim par to, vai sākt pienākumu neizpildes procedūru. Jebkurā gadījumā mēs, protams, rūpīgi uzraudzīsim pieņemto noteikumu piemērošanu. Bet ļaujiet man pateikt, ka pa to laiku pagājušajā pirmdienā, neskatoties uz to, ka dalībvalstu tiesību akti vēl nav pieņemti, Francija un Beļģija izveidoja pirmo ETSG, un es domāju, ka šāda veida pasākums ir ļoti nozīmīga procesa daļa, jo šis regulējums ir piemērojams tieši, un reģionālajām un vietējām iestādēm ir tiesības veidot grupējumus. Dalībvalstu tiesību aktiem ir jānosaka iepriekšējās pārbaudes procedūras kārtība, tostarp kompetentās iestādes iecelšana, ko reģionālā vai vietējā iestāde uzaicina piedalīties ETSG. Mēs varam minēt aptuveni 30 piemērus saistībā ar tādām projektu programmām visā Eiropā, kurās jau ir iekļauta iespēja piedalīties ETSG. Daži reģioni jau ir parakstījuši ielūguma vēstuli. Intensīvi notiek sagatavošanās darbs, tādēļ mēs sagaidām, ka process sāksies pēc tam, kad dalībvalstis pieņems īstenošanas noteikumus.

  Jan Olbrycht, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Komisār, man bija gods būt par referentu regulai, ar ko izveidoja Eiropas teritoriālās sadarbības grupu kā Eiropas tiesību sistēmas daļu. Es biju par aculiecinieku un piedalījos daudzās diskusijās attiecībā uz jaunajām iespējām, ko paver teritoriālā sadarbība, pamatojoties uz jauno juridisko instrumentu.

Argumentus, kas uzsvēra jaunās iespējas, pavadīja organizatoriska un politiska rakstura bailes, jo īpaši no dalībvalstu pārstāvju puses. Visbeidzot, regula tika izstrādāta tā, lai apmierinātu gan atbalstītājus, gan skeptiķus. Saprotot, ka šāda veida juridiskas vienības ieviešana valstu sistēmas radītu sarežģījumus, dalībvalstis piekrita termiņam, līdz kuram bija jāpabeidz darbs pie atbilstīgiem valsts tiesību aktiem. Šis termiņš netika ievērots, un līdz šim tikai nedaudzas valstis ir pabeigušas šo uzdevumu, tostarp Bulgārija un Rumānija, kuru pienākums bija akceptēt regulu kā daļu no acquis communautaire.

Saskaņā ar pašas regulas noteikumiem, Reģionālās attīstības komiteja uzrauga Eiropas teritoriālās sadarbības grupu ieviešanu un darbību, un tās rīcībā jau ir interesanta informācija par gatavošanos jauno organizāciju izveidei. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, es varu sacīt, ka ir nepieciešams, lai Eiropas iestādes spēlētu īpaši aktīvu lomu – ne tikai Komisija, bet galvenokārt Padome – valdību pārliecināšanā veikt darbību, kas ir to pienākums un ko tās iepriekš ir piekritušas veikt. Nebūtu lietderīgi, ja ieviešana tiktu pamatota uz spriedumiem, ko pieņemtu Eiropas Kopienas tiesā iesniegto sūdzību rezultātā.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, no paša sākuma INTERREG iniciatīva bija aizmetnis patiesi policentriskai idejai par Eiropas telpu, izmantojot pārrobežu, starptautisku un starpreģionālu sadarbību.

Šī jaunā juridiskā instrumenta, ETSG, izveide bija saistīta ar grūtībām, ko radīja spēkā esošās atšķirīgās sistēmas un atšķirīgās procedūras.

Risinājums, ko Eiropas Parlaments panāca pēc gandrīz divu gadu ilga likumdošanas darba, atļāva un atļauj valsts iestādēm un valsts organizācijām reģistrēties kā iestādēm ar juridisku personu, ko atzīst visā Eiropas Savienībā.

Dalībvalstīm bija prasīts, kā tika minēts, līdz 2007. gada 1. augustam veikt virkni pasākumu. Ņemot vērā acīmredzamo kavēšanos, pagājušā gada jūlijā Reģionālās attīstības komiteja organizēja semināru situācijas izpētei, uz kuru es biju uzaicināts par referentu; šajā seminārā kā zīmi tam, ka Eiropas Parlaments vēlas sadarboties risinājuma meklēšanā, es iesniedzu jautājumu, ko Krehl kundze parakstīja kopā ar mani un kas iesēja sēklu debatēm, kuras mums ir šodien.

Komisār, šodien es ar lepnumu varu teikt, ka mana valsts, Spānija, un mans reģions, Galīcija, kopā ar Portugāles ziemeļu reģionu ir pionieri šajā jomā un paraugs, kuram pārējie Eiropas reģioni var sekot.

Šī iemesla dēļ es gribētu Jums uzdot jautājumu, kā Eiropas Parlaments var strādāt ar Komisiju, lai mudinātu valstis, kas vēl nav to izdarījušas, pielāgot to valsts tiesiskās sistēmas un pieteikties uz šāda veida teritoriālām grupām, un veidot šādas grupas?

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – (SL) Debatējot par šo regulu, mēs apzinājāmies, ka galvenais punkts ir jautājums par tiesību aktu izvēli, ko izmantot tiem aktiem, kurus pieņem attiecībā uz teritoriālo sadarbību. Regulas mērķis bija dot iespēju sadarbības partneriem izmantot tiesību aktus, kuriem būtu vienāda ietekme abās valstīs, jo līdz tam vienlaicīgas divu tiesisko sistēma piemērošanas metode nebija izrādījusies efektīva. Šajā ziņā šī regula ir skaidrāka nekā jebkurš cits līdzīga rakstura dokuments pirms šīs regulas. Tas nozīmē, ka, ja tiks izveidota pārrobežu sadarbības iestāde, piemērojami būs tās vietas tiesību akti, kur tiks reģistrēta šīs iestādes galvenā mītne.

Mēs zinājām, ka šī regula nav paredzēta kā jauns juridisks instruments, bet kā līdzeklis, ko lietot kopā ar citām struktūrām, kas jau pastāv. Tagad ir skaidrs, ka šai regulai nebūs vienāda ietekme visā Eiropas Savienībā, un ka atšķirīgo nosacījumu dēļ, ko ieviesīs dalībvalstis, ir ļoti iespējams, ka radīsies dažāda veida teritoriālās sadarbības grupas. Lai regula tiktu piemērota efektīvi, ir nepieciešams atbilstīgi pielāgot valstu tiesību aktus saskaņā ar 16. panta nosacījumiem. Tikai tad, kad tas notiks, mēs varam sagaidīt saskaņotas prakses rezultātus ilgākā laika posmā.

Tādēļ dalībvalstis ir aicinātas pieņemt tiesību aktus, kas uzsāks teritoriālās sadarbības attīstību un uzlabos tās sistēmas tiesisko drošību. Īsumā, sava nepilnīguma dēļ regula, iespējams, kļūs par sava veida juridisku laboratoriju prakšu un nosacījumu salīdzināšanai, kad dalībvalstis tos izveidos. Līdz ar to būtu saprātīgi sistemātiski uzraudzīt tās iestādes, kurās regula ir piemērota, un tādējādi vienlaikus izstrādāt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu publisku datubāzi.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ko mēs šovakar faktiski darām? Mēs cenšamies izvērtēt situāciju pēc ļoti skaidra lēmuma, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un tās trīs iestādes, kurās mēs paziņojām, ka tagad ir jauni instrumenti pārrobežu teritoriālās sadarbības uzlabošanai.

Valstu robežas joprojām ir rētas no pagātnes, kas dažkārt stiepjas cauri kopienām un jauniem attīstības reģioniem. Mums ir vajadzīga sadarbība starp universitātēm, slimnīcām un tā tālāk Eiropā. Mums vajadzīgi jauni instrumenti, un, ja mēs analizējam ieviestos tiesību aktus, dalībvalstis attiecībā uz tiem ir izmantojušas ļoti lielu rīcības brīvību. Tieši tādēļ lielu vilšanos sagādā – ņemot vērā nepieciešamību paātrināt pārrobežu sadarbību – tas, ka tik nedaudzas dalībvalstis, kuras uzstāja uz to, lai tām būtu visa šī brīvība, tagad to faktiski izmanto.

Tādēļ Parlaments pilnīgi pareizi aicina Komisiju un, galvenokārt, Padomi, kas šovakar nav šeit, uzņemties atbildību un ātri veikt kādus pasākumus šajā jautājumā. Es priecājos, ka no citurienes ir labi piemēri – pirms brīža tika pieminēta Reģionālās attīstības komiteja – tam, kā var paātrināt integrācijas procesu bez attiecīgo valstu tiesību sistēmas iesaistīšanas. Es esmu stingri pārliecināts, ka mums ir tālāk jāizmanto šī pieeja.

Cilvēkiem ir aukstas kājas: tas viss šķiet pārāk sarežģīti. Tieši šovakar mēs apspriedām energoefektivitātes jautājumu apbūvētajā vidē. Dalībvalstīm tā ieviešana prasīja piecus gadus. Manuprāt, mums ir vajadzīga Kopienas iniciatīva, lai nodrošinātu to, ka to šobrīd septiņu dalībvalstu skaits, kas jau ir ieviesušas šo regulu, teiksim, gada laikā pieaugtu līdz 25 vai 27 valstīm. Tam ir jābūt iespējamam. Šī iemesla dēļ es vēlos saņemt atbildi no Padomes, taču Padomes šovakar šeit nav, ko es ļoti nožēloju.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, Ungārijas īpašās situācijas dēļ mums ir jo īpaši svarīgi veicināt pārrobežu sadarbības praktisko pielietošanu. Tieši šī iemesla dēļ Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas formulēja un ieviesa valsts regulu atbilstoši Kopienas regulai, ar ko izveido ETSG. Tomēr šī jaunā instrumenta piemērošana praksē saskaras ar grūtībām, tādēļ mēs gribētu izveidot darba grupu, lai sadarbībā ar saviem šīs programmas sadarbības partneriem sagatavotu rokasgrāmatu.

Es gribētu pajautāt komisārei, vai viņa atbalstītu ETSG darba grupu INTERACT tehniskās palīdzības ietvaros, un ja jā, tad kā to varētu darīt. Turklāt ETSG sadarbībai svarīgas ir ne tikai iekšējās pārrobežu programmas, bet arī ārējās IPA un EKPI programmas. Eiropas Komisija jau ir apstiprinājusi mūsu pārrobežu programmas, un tās programmas, ko atbalsta IPA, iespējams, tiks apstiprinātas februārī. Taču mums ir jāgaida rādītāji, ko izstrādās Komisija, lai pabeigtu pārrobežu programmas plānošanu starp Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un Ukrainu, kuru finansē EKPA.

Es gribētu arī pajautāt, kad mēs varam gaidīt Komisijas rādītāju saistībā ar kaimiņattiecību programmām publicēšanu. Liels paldies.

  Jean Marie Beaupuy (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ļaujiet man pateikt, cik ļoti es priecājos šovakar runāt par šo jautājumu, jo, kad mēs izskatījām šo papildinājumu, ko iesniedza Olbrycht kungs, es izteicu savu uzticību šim ziņojumam.

Patiesībā šī tēma tika apspriesta Francijas parlamentā vakar un – to ir vērts uzsvērt, jo tas nenotiek ļoti bieži – visas politiskās grupas atbalstīja šīs ETSG izveidi, un bija daudz piemēru tam, ka Francijas ziemeļos un dienvidos, Alpos, Lotringā ir pamats ļoti drīz uzsākt ETSG darbību. Kā komisārs sacīja, tā pamatā jo īpaši bija Lilles piemērs, kura pagājušajā pirmdienā parakstīja ETSG, kas ietvers divus miljonus iedzīvotāju Beļģijā un Francijā.

Kādēļ tas izraisīja tik lielas cerības? Tas bija tādēļ, ka trīs vai četrus gadus mūsu kolēģi bez panākumiem meklēja juridiskas iespējas. Ar ETSG viņi atrada risinājumu. Tagad mēs sagaidām, ka 70 000 francūžu, kas katru dienu strādā Luksemburgā, 30 000 francūžu, kas strādā Monako un Itālijā, kā arī Spānijā un tā tālāk, reāli spēs veicināt jaunus sadarbības veidus ar ETSG.

Mani kolēģi un es gribētu, lai komisārs mudina tās dalībvalstis, kuras atpaliek. Papildus faktam, ka tām ir jāizpilda šīs regulas prasības, minētajām valstīm var pastāstīt, ka dažas valstis jau ļoti veiksmīgi izmanto šo sistēmu.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas mērķis ir ieviest un administrēt pārrobežu, pārvalstiskus un starpreģionālus sadarbības pasākumus. Nebūs pārspīlēti sacīt, ka šis jaunais tīkls ir paredzēts, lai uzlabotu cilvēku ikdienas dzīves kvalitāti, padarītu mūsu uzņēmumus konkurētspējīgākus, paplašinātu mūsu pētniecības un izglītības centru jomu, un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, saglabātu mūsu vidi.

Nav neapstrīdamas vajadzības, lai ES nodrošinātu finansiālu atbalstu ETSG pasākumiem. Šis instruments ļaus reģionālajām un vietējām iestādēm veidot pārrobežu savienības ar pašām savu juridisko personu – būtisks jauninājums attiecībā uz teritoriālās sadarbības jomu. ETSG piedāvā unikālu iespēju radīt sinerģisko ietekmi, kas pārsniedz institucionālo struktūru un garantē labākus, saskaņotus ieguldījumus, kā arī vienotu un efektīvu resursu izmantošanu.

Kā mēs zinām, šis instruments tika radīts 2006. gada 5. jūlijā, pateicoties Eiropas Parlamenta un Padomes regulai. Līdz 2007. gada 1. augustam visām dalībvalstīm bija jāievieš papildu tiesību aktu un/vai administratīvi nosacījumi. Fakts, ka tikai piecas vai sešas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, ir iemesls nopietnām bažām. Zaudētāji būs saistības uzņēmušies potenciālie dalībnieki, kas grib paātrināt pārrobežu sadarbību ar savām labajām idejām un novatoriskajiem projektiem. Šajā ziņā bija garantēta aptaujas anketa, un mēs arī steidzami gaidām no Padomes informāciju šajā jautājumā.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, teritoriālā sadarbība ir kohēzijas politikas trešais mērķis jaunajam plānošanas periodam. Saskaņā ar šo mērķi sadarbība ir būtiska, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku attīstību Eiropas reģionos.

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir jauns komandu nodrošināšanas līdzeklis sadarbībai starp dažādu ES dalībvalstu reģionālām un vietējām iestādēm ar juridisku personu. Lēmums izveidot šo līdzekli netika pieņemts vieglprātīgi; tā bija atbilde uz tehniskām un juridiskām problēmām, ar ko nācās saskarties sadarbības programmās. Diemžēl tagad, sešus mēnešus pēc termiņa, vietējām un reģionālajām iestādēm nav izdevies izveidot teritoriālās sadarbības grupu, jo dalībvalstis ir neattaisnojami nevērīgi izturējušās pret atbilstīgu pasākumu veikšanu, lai ieviestu šo regulu, vai arī novēlojušas šo pasākumu veikšanu. Tagad mums dalībvalstīm ir jānosūta kristālskaidra ziņa par svarīgumu, kādu iestādes ir piešķīrušas pareizai šīs regulas ieviešanai jaunajā plānošanas periodā, kā arī sadarbībai kā veidam, lai sasniegtu ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ir pagājuši piecdesmit gadi, kopš izveidojās pirmais Eiroreģions gar Vācijas un Nīderlandes robežu. Kopš tā laika daudzi citi reģioni ir uzsākuši savstarpēju sadarbību. Tie palīdz viens otram atrisināt līdzīgas vai identiskas problēmas, kas bieži rodas pierobežas reģionos. Tie rada jaunas darba iespējas un dalās ar savu kultūru.

Regula, ar ko izveido Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kuru apstiprināja 2006. gada jūlijā, šķiet ļoti labs instruments reģionālajai sadarbībai un solis pareizajā virzienā. Tā piedāvā reģioniem elastību sadarbībā un tai ir pozitīva ietekme uz dalībvalstu iedzīvotājiem, ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ jo vairāk ir žēl, ka dalībvalstis nav transponējušas šo lietderīgo regulu savos tiesību aktos, neraugoties uz to, ka tas bija jāizdara līdz 2007. gada 1. augustam.

Daudzi reģioni ir ļoti ieinteresēti Eiropas teritoriālās sadarbības grupā, jo tā dod tiem iespēju sadarboties ar citiem reģioniem un vienlaikus sniedz tiem ievērojamu autonomijas pakāpi attiecībās ar valdībām un centrālo pārvaldi. Tai ir arī pozitīva ietekme uz iedzīvotāju dzīvi atsevišķos reģionos: viens no reģionālās sadarbības mērķiem ir veicināt cilvēkresursu efektīvāku attīstību un tādējādi panākt piedāvājuma un pieprasījuma tendenču līdzsvaru reģionālajos darba tirgos.

Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst to, ka ETSG dos labumu arī uzņēmējiem, proti, atbalstot ekonomikas attīstības ar mērķi uzlabot tās ražību un struktūru, izveidot jaunas darba iespējas un stabilizēt tās, kas ir apdraudētas. Teritoriālās sadarbības atsevišķas grupas varēs aktīvi veicināt nodarbinātības apjoma palielināšanos un sociālo integrāciju.

Regula vienkāršo un atbalsta reģionālo sadarbību Savienības dalībvalstīs un tādējādi veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Tā ir laba lieta, un šī iemesla dēļ es mudinu Padomi un Komisiju spert nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ieviešanu atsevišķajās dalībvalstīs.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir jauns instruments, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Savienībā. 

Tas ir instruments uzlabotai, strukturētai sadarbībai ar savu juridisko personu, kam būs piekļuve Kopienas finansējumam un resursiem no citiem avotiem.

Portugāles-Spānijas 23. samita kulminācija Bragā pirms desmit dienām bija izšķirošs pagrieziena punkts. Abas valstis ir to sešu valstu vidū, kuras jau ir pieņēmušas nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai efektīvi ieviestu Eiropas 2006. gada jūlija regulu.

Galīcijas Padome un iestādes Portugāles ziemeļu reģionā, kas 2006. gada novembrī pabeidza vienošanās projekta un statūtu izstrādi, drīz izveidos grupu, kura ietvers 6 400 000 iedzīvotāju un kuras galvenā mītne atradīsies Vigo.

Viņi uzņemsies vadību Eiro-reģiona izveidē ar valdības iestādēm, kas veicinās ambiciozu Eiropas sadarbību, kura būs reģenerācijas piemērs.

Šie centieni pelna Eiropas Parlamenta atzinību.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ETSG, kā jau vairākas reizes ir teikts, ir ārkārtīgi lietderīgs instruments jo īpaši attiecībā uz pierobežas reģioniem.  Es ļoti priecājos, komisār, ka Jūs atsaucāties uz Eurodistrict projektu uz robežas starp Franciju un Beļģiju. To minēja arī Beaupuy kungs. Kortreikas, Dornikas jeb Turnē un Lilles pilsētas burtiski šonedēļ ir parakstījušas sadarbības vienošanos, lai praktiski strādātu kopā pie projektiem, kas ietver arī sabiedrību. Tad ir pārrobežu darbs, sabiedriskais transports, sadarbība starp slimnīcām un noziedzības apkarošana – šīs ir tās lietas, kuru risinājumu praktiskā līmenī cilvēki no mums gaida.

Dažādas iniciatīvas ir īstenotas arī citā pierobežu reģionā – starp Beļģiju un Nīderlandi – lai veicinātu praktisku sadarbību starp universitātēm, izmantojot ETSG. Minētās teritorijas ir Beļģijas Limburga, Holandes Limburga un Āhenes reģions. Ideja ir ar ETSG palīdzību pakāpeniski izveidot vienu pārrobežu apvienoto universitāti, izmantojot ETSG, lai pārvarētu vai apietu daudzus no pastāvošajiem administratīvajiem šķēršļiem.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, bez šaubām, ETSG nevar atrisināt visas problēmas, un es saprotu, kā mēs to dzirdējām, ka daudzām dalībvalstīm vēl ir jāsāk to izmantot. Taču tagad mums vajadzētu skatīties mazliet tālāk uz priekšu, pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi ar šo instrumentu, un padomāt par to, kādus uzlabojumus mēs varam veikt, izmantojot šo pirmo novērtējumu. Pastāv dažas problēmas, ko mums vajadzēs pārvarēt, tādas kā atšķirīgi sociālie noteikumi, ar kuriem saskaras strādnieki, strādājot ETSG ietvaros.

Komisār, viss, ko es varu pateikt, ir tas, ka ir absolūti izšķiroši, lai Komisija turpinātu skubināt tās valdības, kas līdz šim nav padarījušas šo instrumentu operatīvu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Komisār, virkne projektu pierobežu reģionos, gan veiksmīgi pabeigti projekti, gan arī jauni projekti, kas šobrīd tiek izstrādāti Eiroreģionālo grupu vadībā, pierāda, ka ir daudz attīstības darbību ar lielu potenciālu, un ka šīs darbības nevar īstenot bez Eiropas palīdzības.

Tomēr ir jābūt skaidriem noteikumiem, pretējā gadījumā nauda netiks izlietota. Es ticu, ka šīs debates mudinās ieinteresētās pierobežu puses piedalīties ETSG.

Dalībvalstīs ir jānosaka visas puses, kas nav izpildījušas savus pienākumus. Komisijai ir jāpastiprina savas pūles, lai nodrošinātu to, ka necieš pārrobežu sadarbība. Eiroreģioni ir pārrobežu struktūras, kas ir sen pastāvējušas un iepriekšējā plānošanas periodā izpildījušas uzdevumus Interreg ietvaros, īpaši mazu cilvēku tiešo sakaru projektos.

Es nedomāju, ka Eiroreģioni ir cietuši neveiksmi. Es esmu pārliecināta, ka ar Komisijas, dalībvalstu, reģionālo un vietējo vadību, tirdzniecības un rūpniecības kameru un visu pierobežā dzīvojošo cilvēku aktīvu atbalstu Eiroreģioni izmantos savu pieredzi, lai izmantotu šo jauno ETSG instrumentu.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt lielu paldies deputātiem par viņu komentāriem un viņu sniegto atbalstu šim instrumentam, kā arī par līdzdalību.

Es tikai vēlos visiem atgādināt, ka neviena dalībvalsts nav atteikusies izmantot šo instrumentu, un, pēc manām domām, tas ir ļoti būtiski. Ir pilnīgi skaidrs, ka visām dalībvalstīm būs jāizmanto šis instruments. Kā jau es mēģināju pateikt ievada komentāros, mēs esam mēģinājuši pabeigt un paātrināt procesu, izmantojot ļoti atšķirīgus instrumentus. Protams, ka mēs šodien joprojām varam mudināt dalībvalstis ar jūsu aktīvu darbību valstīs un reģionos, ko pārstāvat, un to mēs arī darām visu pēdējo gadu. Visu vizīšu, sanāksmju, konferenču laikā, kurās esmu piedalījusies, - ne tikai par teritoriālo sadarbību, bet arī par politikas būtību - mēs esam mudinājuši dalībvalstis, mēs veicām sarunas un sniedzām norādījumus. Mēs esam daudz strādājuši ar reģioniem, lai palīdzētu tiem piemērot šo jauno sadarbības instrumentu.

Bet es domāju, ka pašlaik mēs vēl esam procesā. Es domāju, ka lielā mērā ir pieaugusi dalībvalstu informētība. Es ceru, ka ar ģenerāldirektora rīcības nesen pausto mudinājumu mēs redzēsim lielākās daļas dalībvalstu veiktās korekcijas, lai noteikumus varētu īstenot līdz jūnijam.

Tomēr mums jāatceras, ka jebkuras programmas vadību var nodot ETSG jebkurā tās pastāvēšanas laikā, lai nerastos kaitējums politikai tā iemesla dēļ, ka dalībvalstis vēl nav veikušas nepieciešamās korekcijas. Turklāt attiecībā uz jebkuru projektu šo instrumentu var izmantot projekta īstenošanai, un, kā jau mēs zinām, mēs varam īstenot jaunus projektus līdz 2013. gada beigām. Tādēļ arī šajā saistībā nav nekādu apdraudējumu.

Tas nav nekāds mierinājums, bet es gribētu, lai jūs saprastu, ka tas, ka mēs vēl neesam pabeiguši visas īstenošanas procedūras, nerada nekādu kaitējumu.

Šodien mēs redzam lielu interesi no citu Komisijas ģenerāldirektorātu puses, kas vēlas izmantot šo instrumentu ne tikai septītās pamatprogrammas īstenošanai, bet arī CIT programmas un citu politiku īstenošanai.

Ir būtiski, lai, piedaloties sanāksmēs reģionālā un vietējā līmenī, jūs atgādinātu reģioniem par to, ka, pat ja vēl nav pieņemti īstenošanas noteikumi, nesenais Francijas un Beļģijas piemērs skaidri parāda, ka ir iespējams izveidot ETSG un ka dalībvalsts var izveidot un nozīmēt īpašu iestādi, kas būtu iestāde, pie kuras var vērsties reģionālās un vietējās iestādes, lai iegūtu informāciju par ETSG izveidi.

Attiecībā uz ETSG rokasgrāmatu – INTERACT strādā pie tās. Martā Briselē notiks konference, un visi interesenti tiks uzaicināti uz šo semināru par rokasgrāmatas izstrādi.

Attiecībā uz Madrides Konvenciju mums vajadzētu paturēt prātā, ka bija nepieciešami 20 gadi šīs konvencijas ratifikācijai, un, ja es pareizi atceros, dažas no Eiropas Savienības dalībvalstīm vēl joprojām šo konvenciju nav ratificējušas. Atkārtotas sarunas par šo regulējumu notika mazāk nekā pirms diviem gadiem, un šis ir tikai pirmais tā īstenošanas gads.

Es domāju, ka tāda varētu būt reakcija uz jūsu teikto. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka mēs esam ļoti ieinteresēti tādēļ, ka mēs redzam šā instrumenta pievienoto vērtību un mēs strādājam ar reģioniem. Tieši šā iemesla dēļ tik daudzi no tiem ir tik labi sagatavoti. Mēs pilnībā apzināmies šā instrumenta pievienoto vērtību, par ko jūs minējāt.

Tomēr pilnīgi noteikti ir jāatceras, ka instruments negarantē līdzekļu saņemšanu. Tas nav projekts, tas ir instruments, ko mēs vēlamies izmantot sadarbības veicināšanai. Bet, bez šaubām, ETSG var saņemt Kopienas finansējumu saskaņā ar parastajiem noteikumiem, pamatojoties uz Eiropas kohēzijas politiku. Arī šo aspektu ir būtiski paturēt prātā.

Es vēlreiz vēlos pateikties par jūsu interesi. Mēs esam ļoti ieinteresēti pabeigt šo procesu pēc iespējas ātrāk.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Es vēlos ierosināt, lai Reģionālās attīstības komiteja uzņemas iniciatīvu un pastiprina spiedienu darbībai, kas nodrošinātu iespēju apvienošanu Eiropas teritoriālās sadarbības grupā ar nolūku noskaidrot politikas.

Jaunās ETSG kalpos tam, lai īstenotu tiesību aktus dalībvalstīs, radītu jaunu dinamiku pārrobežu sadarbībā un nodrošinātu augstāku uzticības pakāpi, un sadarbību, kas jāuztur robežu ietvaros.

Manā sadalītajā valstī izšķirošā loma varētu būt šāda veida iniciatīvām un citām ES atbalsta shēmām, kuru mērķis ir mazināt sadalīšanas negatīvo ietekmi uz Īriju. Es pilnībā atbalstu pamatotos pārrobežas sadarbības iemeslus, jo tas ir Eiropas ideāls.

Īrijai ļoti vajag izpētīt ikvienu pārrobežu sadarbības iespēju, jo mūsu pierobežu teritorijas atrodas nabadzīgās grāfistēs, un attīstības līmenis ir zems. Mēs esam pavadījuši ilgu laiku slaistoties un taisnojoties. Dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt pierobežu reģioniem cik ātri vien iespējams ieviest ETSG tiesību aktus.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dalībvalstu īstenotā Kopienas tiesību aktu ieviešana nav jauna problēma. Es uzdrošinos sacīt, ka tā ietekmē lielāko daļu Kopienas politiku.

27 valstu vienotas nostājas izstrādāšana Eiropas līmenī patiesi ir tikai nogurdinoša pieņemto principu harmonizācijas un ieviešanas procesa sākums. Ir pēdējais laiks, lai dalībvalstis pašas uzņemtos atbildību par šo procesu. Mūsu kopīgo pūļu Eiropas līmenī efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu valsts pārvaldes apņemšanās un rekomendāciju ieviešanas.

Ir vajadzīga sadarbība starp mūsu valsts pārvaldes atšķirīgajiem līmeņiem. Es varu droši sacīt, ka tā kā Eiropas Parlamenta deputātus ir tieši ievēlējuši atsevišķu dalībvalstu iedzīvotāji, mēs esam gatavi un atvērti jebkādam sadarbības veidam ar mūsu valsts un reģionālo pārvaldi, kas varētu uzlabot un paātrināt Kopienas tiesību aktu ieviešanu.

Mēs nevaram pieļaut, ka tādas lietas kā ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšana, kas ir viens no līgumu pamatprincipiem, tiek nostumtas malā – kā tas notiek ar mums šodien iesniegto problēmu. Pienācīga ES regula par teritoriālās sadarbības grupām pastāv kopš 2006. gada jūlija, taču atbilstīgu tiesību aktu dalībvalstīs trūkuma dēļ līdz šai dienai nav iespējams izmantot tās sniegtās priekšrocības.