Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 30. janvāris - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H. G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

(Sēdi sāka 15.05)

  Priekšsēdētājs. − Es paziņoju par atklātu Eiropas Parlamenta sēdi, ko pārtrauca trešdien, 2008. gada 23. janvārī.

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

4. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

5. Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

6. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

7. Eiropas stratēģija par romu stāvokli (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

8. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, tāpat kā Ungārija, kas ratificēja Lisabonas līgumu, vakar šo līgumu ratificēja arī Slovēnija un Malta.

(Aplausi)

Slovēnijas parlaments par ratifikāciju nobalsoja ar lielu balsu vairākumu. Savukārt Maltas parlaments vienprātīgi apstiprināja līgumu. Tas ir nozīmīgs politisks signāls, ar ko dalībvalstis ir skaidri parādījušas, ka tās vēlas ātru ratifikācijas procesu, lai līgums var stāties spēkā, kā plānots, 2009. gada 1. janvārī.

Es apsveicu Slovēniju un Maltu saistībā ar šo nozīmīgo lēmumu.

(Aplausi)

Pašmāju apstākļu dēļ, kā jūs zināt, Slovākijas parlaments vakar nolēma atlikt savu balsojumu uz vēlāku laiku. Es aicinu visus politiskos vadītājus Slovākijā izpildīt savu lielo politisko pienākumu.

9. Sēdes protokola apstiprināšana

(Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.)

⁂

  Nigel Farage (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, pēdējās sesijas protokolā ir pieminēta jūsu runa, kurā jūs runājāt par incidentiem, kas notika Strasbūrā decembrī. Kopš tā laika saskaņā ar mūsu Reglamenta 147. pantu, jūs esat izsaucis pie sevis 13 Parlamenta deputātus, lai piemērotu disciplinārus pasākumus.

Man šķiet, ka tas ir darīts diezgan patvaļīgi. Es šaubos, vai viens no tiem, ko jūs izsaucāt — Sinnott kundze no mūsu grupas —, jebkad savā dzīvē kādam ir uzkliegusi. Cits deputāts, ko jūs izsaucāt uz direktora kabinetu — Austrijas deputāts —, patiesībā tajā dienā bija Frankfurtē, un tad viņam bija jābūt ļoti skaļai balsij, vai ne?

Kāpēc tikai 13? Šajās tā dēvētajās nekārtībās bija iesaistīti apmēram 80 no mums. Patiesībā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē jūs pats mani nosaucāt par vienu no šo nekārtību cēloņiem, tad kāpēc es neesmu sodīts? Es esmu Spartaks!

(Saucieni „Es esmu Spartaks!” no IND/DEM grupas deputātiem)

  Priekšsēdētājs. − Es lūdzu iesniegt komentārus attiecībā uz protokolu. Sagaidīju, ka IND/DEM grupas priekšsēdētājs saprata, ko priekšsēdētājs sacīja un komentārus veltīs protokolam. Viņš nepārprotami to nedarīja, tādēļ varam turpināt.

10. Eiropas Parlamenta deputāta mandāta derīguma apstrīdēšana (sk. protokolu)

11. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

12. Reglamenta interpretēšana (sk. protokolu)

13. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . − Ir izplatīta šīs sesijas darba kārtības projekta galīgā versija, kā to sagatavoja Priekšsēdētāju konference savā 2008. gada 17. janvāra sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu. Ir ierosināti šādi grozījumi.

Briseles sesija

Pēc GUE/NGL grupas pieprasījuma un ar visu grupu piekrišanu es ierosinu, lai Javier Solana kunga, kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja, kurš jau ir ar mums un kuru es silti apsveicu saistībā ar ierašanos, un Komisijas paziņojumi par situāciju Gazā tiktu pievienoti šodienas darba kārtībai kā 2. punkts pēc paziņojumiem par situāciju Irānā.

(Parlaments apstiprināja šo prasību.)

Ir arī pieprasījums, lai mēs noslēgtu debates ar rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un nobalsotu par šiem priekšlikumiem februāra sesijas laikā.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa ir ierosinājusi debates par šo jautājumu tā paša iemesla dēļ, kādēļ mēs ierosinājām, lai rezolūcija būtu februārī. Tas ir tādēļ, lai būtu iespēja noklausīties Solana kungu un lai Parlaments tad izskaidrotu savu nostāju; trīs iemeslu dēļ.

Pirmais, bez šaubām, ir jautājums par Gazas blokādi, kura mums šķiet kolektīva sodīšana un ir pilnīgi nepieņemama no humānā viedokļa, politiski neproduktīva un neefektīva, ciktāl tas attiecas uz Izraēlas drošību. Otrais iemesls ir jaunā situācija, kopš Gazas iedzīvotāji ir atvēruši robežu. Treškārt un galvenokārt, Eiropas atbilde uz jautājumu, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu to, ka šī atvēršana turpinās kontrolētā un stabilā veidā, un padarītu šo soli uz priekšu par daļu no miera procesa kopumā.

Es domāju, ka tagad būtu lietderīgi noklausīties, kas Solana kungam ir sakāms, un apspriest šo jautājumu, un noslēgt debates ar rezolūciju februārī.

(Parlaments pieņēma šo priekšlikumu.)⁽¹⁾

(Darba kārtības grozījums tika pieņemts.)

⁂

  Daniel Hannan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, norādījumā par Reglamenta neievērošanu saskaņā ar tā 173. pantu, 19. panta 1. punktu, 161. un 171. pantu Konstitucionālo jautājumu komitejas lēmums, kuru jūs pirms brīža citējāt, atspoguļo – diemžēl man tas ir jāsaka – brīdi, kad šis Parlaments atsakās no jebkādas tēlotas likumības un tiesiskuma.

Pagājušajā nedēļā jūs lūdzāt Konstitucionālo jautājumu komiteju, un tā jums piešķīra rīcības brīvību piemērot šā Parlamenta Reglamentu pēc saviem ieskatiem. Reglaments nepieļauj šādu rīcības brīvību. Jūs citējāt 19. panta 1. daļu. Ļaujiet man to nolasīt: „Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar šajā Reglamentā noteikto kārtību”. Reglaments nedod jums pilnvaras neņemt vērā Reglamenta noteikumus tikai tādēļ, ka jums nepatīk to deputātu viedoklis, kuri sagatavo grozījumus vai pieprasījumus, kas, kā jūs savā vēstulē atzināt, „bija formāli balstīti uz Reglamentu un īstenoti saskaņā ar tā noteikumiem”.

Kādēļ jūs tā darījāt, priekšsēdētāja kungs? Kas jūs pamudināja uz tādu galējību – ignorēt jūsu noteikumus tā vietā, lai tos ievērotu? Vai tas bija kāds ļaundaris, kurš gribēja novērst kāda lēmuma pieņemšanu? Maz ticams. Tie, kas aicina rīkot referendumu, iespējams, ir tikai 40 vai 50 no mūsu kopējā skaita – 785. Mūsu ir ļoti maz. Labākajā gadījumā mēs varētu panākt to, ka jūs nedaudz nokavējat pusdienas, sniedzot vienas minūtes runas, bet pat to jūs nepaciestu!

Vai iemesls šādai patvaļīgai rīcībai, neievērojot noteikumus, varētu būt tas, ka jūs pret mums vēršat nepatiku, ko jūtat pret dalībvalstu elektorātiem, kuri turpina balsot pret Lisabonas Līgumu ikreiz, kad tiem tiek dota šāda iespēja?

Ja man nav taisnība, pierādiet to, rīkojot referendumus, ko jūs mēdzāt atbalstīt, zinot, ka tajos uzvarēsiet. Ļaujiet cilvēkiem balsot par Lisabonas Līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

  Priekšsēdētājs . − Hannan kungs, kad jūs citējat noteikumus, ticamību jums palielinātu tas, ja jūs citētu tos pilnībā. Faktiski 19. pants nosaka, ka „Viņš”, kas nozīmē priekšsēdētāju, „ir pilnvarots vadīt Parlamenta sēdes un nodrošināt to pienācīgu norisi”. Lai noskaidrotu juridisko stāvokli un nodrošinātu to, ka es nepieņemu nekādus vienpusējus lēmumus, neinformējot par tiem, es gāju demokrātisku ceļu un konsultējos ar tiem, kas vislabāk pārzina lietas attiecībā uz Reglamentu, proti, ar Konstitucionālo jautājumu komiteju. Šī komiteja sniedza man, priekšsēdētājam, un maniem vietniekiem interpretāciju, uz kuru pamatojoties mēs varam turpināt. Es nespēju saprast, kā to var nosaukt par nedemokrātisku, jo tā, kas šeit tiek ievērota, ir godīga un demokrātiska parlamentāra procedūra.

(Aplausi)

(1) Turpmākie darba kārtības grozījumi (sk. protokolu).

14. Stāvoklis Irānā (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja un Komisijas ziņojumi par stāvokli Irānā.

Es silti sveicu Augsto pārstāvi Javier Solana. Solana kungs, vārds jums.

  Javier Solana, augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. – Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos iejaukties pašlaik notiekošajās debatēs, bet es ieņemšu vietu tribīnē pēc jūsu uzaicinājuma. Ļaujiet man vispirms pateikt paldies par to, ka uzaicinājāt mani šodien. Šī ir mana pirmā uzstāšanās Parlamentā 2008. gadā. Mēs visi esam pārliecināti, ka 2008. gads būs ļoti aizraujošs gads, lai neteiktu vairāk. Es vēlos padziļināt sadarbību ar Parlamentu, ar jums un ar godājamajiem šā Parlamenta deputātiem.

Šodien mums ir ļoti nozīmīgas debates – debates par jautājumu, kas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem starptautiskās sabiedrības darba kārtībā. Es vēlos sniegt īsu informāciju par šo jautājumu un veltīt nepieciešamo laiku, lai redzētu, vai mēs izprotam šo jautājumu, un ne tikai izprotam, bet panākam arī zināmu progresu šā ļoti sarežģītā, starptautiskās darba kārtības pašā augšgalā esošā jautājuma risinājuma virzienā.

Es sākšu ar dažiem apgalvojumiem. Irāna ir nozīmīga valsts Tuvajos Austrumos. Tā ir nozīmīga gan stratēģiskā ziņā, gan arī reģionālā līmenī. Tādēļ mēs gribētu, lai mūsu attiecības ar Irānu būtu konstruktīvas, bet, kā jau jūs zināt, šai saistībā pastāv daudzi sarežģījumi.

Irāna ir ļoti spilgta valsts, tajā dzīvo daudz talantīgu cilvēku. Irānā ļoti daudz sieviešu ir ieguvušas zinātnisko grādu. Internetā, jo īpaši tīmekļa emuāros viena no visbiežāk lietotajām valodām ir persiešu valoda, tādēļ ka jaunieši meklē pašizpausmes veidus.

Irānas politiskā skatuve – kā jau jūs to labi zināt – šajās dienās izraisa lielu interesi. Irānā ir vērojamas demokrātijas iezīmes, kas nav redzamas citās Tuvo Austrumu valstīs, lai gan attiecībā uz vēlēšanu procesu attīstības iespējas vēl ir ļoti lielas. Kā piemēru vēlos jums minēt Majles vēlēšanas martā, kur 30 % kandidātu aizliedza kandidēt, jo īpaši tiem, kam tuvākas bija reformu idejas. Dažiem no kandidātiem tiks dota iespēja pārsūdzēt aizliegumu kandidēt, bet dažiem nē. Tomēr demokrātija, kas nav ideāla, ir labāka par neesošu demokrātiju, un mums patiešām vajadzētu uzsākt sadarbību ar Irānas parlamentāriešiem. Es esmu ļoti pateicīgs Eiropas Parlamentam par to, ka uz Irānu nosūtīja delegāciju, lai tā tiktos ar kolēģiem Irānas Parlamentā.

Šā Parlamenta deputātiem ir arī tiesības interesēties par tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Irānā. Irāna ir gandrīz pašā pasaules preses brīvības rādītāju saraksta apakšā. Ir palielinājies Irānā veikto nāves sodu skaits. Diemžēl ir bijuši neskaitāmi ziņojumi par spīdzināšanu. Šādi gadījumi nav pieņemami un tikai bojā Irānas kā civilizētas valsts tēlu.

Visi tie cilvēki, kas piedalās kampaņās par cilvēktiesību ievērošanu Irānā, piemēram, kampaņā, kuras laikā tika savākts viens miljons parakstu par sieviešu tiesībām, ir pelnījuši mūsu atbalstu un apbrīnu. Šorīt man bija lieliska iespēja runāt par šo jautājumu ar Souhayr Belhassenm, kura, kā jūs zināt, ir viena no ievērojamākajām Starptautiskās cilvēktiesību federācijas darbiniecēm. Nodrošinot lielāku brīvību, atbildību un objektīvāku tiesiskumu, Irāna varētu kļūt par vienu no radošākajām un dinamiskākajām valstīm Tuvajos Austrumos. Pirms kāda laika Eiropas Savienība uzsāka ar Irānu dialogu par cilvēktiesībām, bet kopš 2004. gada irāņi vairs nevēlas tajā piedalīties.

Tomēr mums un Irānai ir vairākas kopīgas – vēl pilnībā neizmantotas – interešu jomas, no kurām vispamanāmākā ir enerģētikas nozare, bet kopā mēs daudz vairāk varētu paveikt arī tādās jomās kā cīņa pret narkotiku tirdzniecību un terorismu.

Būtu labi, ja mēs varētu uzlabot sadarbību ar Irānu reģionālā līmenī. Bet pašlaik, kā jau jūs zināt, tas ir sarežģīti tādēļ, ka ir grūti uzskatīt Irānu par konstruktīvu partneri. Izskatās, ka gandrīz visās jomās mūsu izmantotās politikas ir atšķirīgas un bieži vien pat pretējas. Mēs vēlamies panākt divu valstu risinājumu Palestīnā. Mēs vēlamies, lai veiksmīgi noritētu Anapolisas Konference. Irāna vēl joprojām ir vienīgā valsts Tuvajos Austrumos, kas nepieņem divu valstu risinājumu. Irāna ir galvenā ieroču piegādātāja organizācijai Hamas. Prezidenta Ahmadinejad komentāri par Izraēlu un viņa atbalsts holokausta noliegumam nav pieņemams nevienam no mums. Irāna, kā jau jūs zināt, ir faktors, kas veicina Libānas nestabilitāti. Tā ir nozīmīgākā ieroču piegādātāja organizācijai Hezbollah. Tā arī sadarbojās ar grupējumiem, kas veicināja vardarbību Irākā.

No mūsu viedokļa, visas šīs darbības padara Irānu par nemierīgu un sarežģītu Tuvo Austrumu valsti. Tomēr tā ir valsts, kura mums ir jāizprot un labāk jāiepazīst. Mēs esam pieredzējuši auglīgus sadarbības periodus ar Irānu, piemēram, saistībā ar Afganistānu, un es domāju, ka mums ir jāturpina meklēt šādas iespējas.

Bet, kā jau jūs zināt, viens no nopietnākajiem raižu iemesliem ir Irānas kodolprogramma. Ja Irāna izstrādātu kodolieroci, tas radītu nopietnu nestabilitāti un briesmas Tuvajos Austrumos. Tas lielā mērā apdraudētu arī visu ieroču neizplatīšanas sistēmu. Pat aizdomas par to, ka Irāna gatavojas izstrādāt kodolieroci, var destabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos.

Mūsu mērķis ir novērst šādas aizdomas. Tas, galu galā, ir iespējams tikai sarunu ceļā.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Irāna sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, lai risinātu dažus tā sauktos „neatrisinātos jautājumus”. Pašreizējā sadarbības posmā, strādājot ar Dr. M. ElBaradei, kā jau jūs zināt, Irānai ir jāatbild uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, par apbruņošanos un citiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem, jo īpaši saistībā ar piesārņojumu.

Bet arī tad, ja Irāna sniedz atbildes uz jautājumiem par pagātnes darbībām, netiek nodrošināta pārskatāmība, ko mēs pieprasām attiecībā uz Irānas pašreizējām aktivitātēm vai nākotnes nodomiem. Saskaņā ar esošajiem pārskatāmības noteikumiem, Irānai, kā jau mēs vairākkārt esam teikuši, ir jāratificē un jāīsteno papildprotokols.

Uzticēties Irānas nākotnes nodomiem ir vēl grūtāk. Pieņemot, ka Irānai kādreiz ir bijusi apbruņošanās programma, kā gan mēs šodien varam būt pārliecināti par to, ka pašlaik veiktās bagātināšanas darbības ir saistītas tikai ar civiliem mērķiem? Ir jo īpaši grūti būt pārliecinātiem, neredzot, ka Irāna būtu noslēgusi kādu vienošanos par kodolspēkstacijas būvniecību, izņemot ar Krieviju noslēgto vienošanos par kodolspēkstacijas būvniecību Bushehr pilsētā, uz kuru pamatojoties, krievi Irānai piegādāja degvielu. Viss, ko mēs dzirdam, ir bagātināšana. Kad es un arī jūs nesen jautājām Irānas valdības pārstāvjiem, ko viņi plāno darīt ar bagātināto urānu, mēs nesaņēmām atbildi. Jūs bijāt tam liecinieki pirms dažām dienām.

Patiesībā Irāna var īstenot civilu programmu tikai ar to valstu palīdzību, kuras pieder sešu valstu grupai un kas piedalās sarunās vai mēģina organizēt sarunas ar Irānu, izņemot Japānu. Neviena cita valsts pasaulē nevar apgādāt valsti, kas vēlas īstenot vai attīstīt civilu kodolprogrammu, nesadarbojoties ar valstīm vai kompānijām, kas pieder sešu valstu grupā esošajām valstīm, kā arī Japānai. Neviens no mums nav pret Irānas civilo programmu; mēs patiešām piedāvājam savu palīdzību. Bet neviens no mums nesniegs šo palīdzību, līdz mēs nebūsim pārliecināti, ka Irānas nodomi ir tikai un vienīgi miermīlīgi.

Tieši šā iemesla dēļ mēs nepārtraukti cenšamies organizēt sarunas. Diemžēl līdz šim, kā jau jūs zināt, mums nav izdevies neko panākt. Par nožēlu jāatzīst, ka ir arī neiespējami kaut ko uzsākt, kamēr Irāna turpina ignorēt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vai Drošības padomes rezolūcijas. Tādēļ Ņujorkā turpinās darbs pie vēl vienas rezolūcijas. Šo rezolūciju nolūks nav sodīt Irānu, bet pārliecināt to sēsties pie sarunu galda, pēc manām domām, jo ātrāk, jo labāk. Eiropas Savienība un Drošības padomes pastāvīgie locekļi šajā jautājumā ir vienisprātis. Mums bija ļoti nozīmīga sanāksme pagājušajā ceturtdienā.

Es šajā saistībā varu pievienot vēl vienu komentāru, kas neattiecas uz Irānu. Pasaulē, kurā arvien palielinās interese par kodolenerģiju, mums ir jāatrod veidi, kā pārliecināt valstis, ka tās var iegūt kodoldegvielu, neveicot bagātināšanu, kas ir dārgs process un rada aizdomas par ieroču ražošanu. Es lielā mērā atbalstu ideju par kodoldegvielas apgādes nodrošināšanu starptautiskā līmenī, iespējams, izveidojot kodoldegvielas krātuvi. Šo ideju ir minējuši vairāki mūsu partneri un daudzas ievērojamas starptautiskās sabiedrības personas. Saistībā ar šo ir izskanējuši vairāki labi priekšlikumi. Es domāju, ka ir pienācis laiks īstenot šīs idejas, pārvērst tās realitātē.

Kā jau es minēju uzrunas sākumā, Irāna ir nozīmīga valsts. Jau vairākus gadus es nodarbojos ar attiecību normalizēšanu starp mums. Mēs visi – irāņi un eiropieši – būsim ieguvēji no šīm attiecībām. Es tam ticu, un es neatlaidīgi turpināšu strādāt, virzoties uz šo mērķi, kurš, kā es uzskatu, dos labumu gan Irānas, gan arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka pašreizējā situācijā tas ir neizbēgami, ka debates par Irānu pievērsīsies kodolprogrammai. Starptautiskā sabiedrība ir vienota apmierinoša risinājuma meklējumos. Tas nozīmē sadarbību, izmantojot atbilstošas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sniegtās iespējas. Tas nozīmē arī augstā pārstāvja Javier Solana neatlaidīgo centienu atbalstīšanu attiecībā uz valstu grupu „trīs plus trīs”, nodrošinot pilnīgu Eiropas Savienības atbalstu tāpēc, ka starptautiskā vienotība ir būtiskākais aspekts, un tas bija redzams arī pēdējā sanāksmē Berlīnē.

Kad es pagājušajā nedēļā tikos ar Dr. Saeed Jalili – galveno Irānas sarunu vedēju – es viņam atgādināju par mūsu kopējo nostāju. Neviens nekad nav noliedzis Irānas tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem nolūkiem, bet pilnīgi noteikti ir nepieciešams atjaunot uzticību un parādīt patiesu politisko gribu rast risinājumu.

Lai gan Eiropas Savienība pielika visas pūles, lai panāktu vēlamo, diemžēl es neredzēju šādu politisko gribu no Irānas puses. Kamēr mēs nejutīsim šādu politisko gribu, nebūs iespējams uzlabot mūsu attiecības, tostarp uzsākt vai atsākt tirdzniecību un pārrunas par sadarbību un energoresursiem. Tieši to es skaidri pateicu Dr. Saeed Jalili mūsu tikšanās laikā.

Es esmu pārliecināta, ka arī Parlaments ir tādās pašās domās un ka tas turpinās nopietni atbalstīt augsto pārstāvi J. Solana un valstu grupu „trīs plus trīs”, lai panāktu ilgtspējīgu un arī diplomātisku risinājumu, kurš, saglabājot Irānas neatsavināmās tiesības ražot kodolenerģiju miermīlīgiem nolūkiem, nodrošinās objektīvas garantijas, ka šādas darbības tiešām ir vērstas tikai uz miermīlīgiem mērķiem.

Lai gan Eiropas Savienības un Irānas attiecību attīstība ir lielā mērā atkarīga no progresa šajā jautājumā, Komisija uzskata, ka ir jāmeklē arī citas sadarbības iespējas ar šo valsti.

Šajā saistībā es vēlos paust atzinību par darbu, ko uzsākusi Delegācija attiecībām ar Irānu tās enerģiskās priekšsēdētājas Angelika Beer vadībā. Angelika Beer, es jo īpaši vēlos paust atzinību par jūsu vadīto misiju pagājušajā mēnesī uz Teherānu. Eiropas Parlamenta kontakti, piemēram, ar Irānas parlamentu Majlis ir ļoti būtisks komunikācijas kanāls starp Eiropas Savienību un Irānas Islāma Republiku.

Jūsu tikšanās ar augsta līmeņa amatpersonām, piemēram, ārlietu ministru M. Mottaki, kā arī ar dažādiem Irānas sabiedrības pārstāvjiem ir un bija ļoti vērtīgas. Tikšanās ar sievietēm – dažādu organizāciju pārstāvēm, ieslodzīto studentu ģimenēm, arodbiedrību pārstāvjiem un minoritāšu grupām ir ļoti būtisks pierādījums tam, kādu nozīmi Eiropas Savienība piešķir pilnīgi brīvai, demokrātiskai un dažādi domājošai Irānai, kas rīkojas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurām Irānas Islāma Republika ir brīvprātīgi pievienojusies.

Cilvēku savstarpējie kontakti ir ļoti piemērots veids, kā pārvarēt aizspriedumus un negatīvus stereotipus un veicināt savstarpējo sapratni. Piemēram, ir ļoti būtiski atbalstīt turpmāko sadarbību izglītības, kultūras un mākslas jomā starp Eiropu un Irānu – divām izcilām antīkajām civilizācijām, kuras viena otrai var tik daudz ko piedāvāt.

Šā iemesla dēļ es esmu jo īpaši priecīga paziņot par veiksmīgu Erasmus Mundus ārējās sadarbības programmas uzsākšanu šajā akadēmiskajā gadā, ļaujot eiropiešiem veidot ciešākas saites ar studentiem un profesoriem no Irākas, Jemenas un Irānas. Irānas universitāšu tīkls, kas piedalās šajā programmā un ietver tādas pilsētas kā Teherāna, Širāza, Mašadai un Alzahra, izskatās jo īpaši daudzsološs. Pirmajā programmas darbības gadā vairāk nekā 50 Irānas studentiem un profesoriem tika dota iespēja studēt Eiropā. Es ļoti ceru, ka šis projekts būs abpusējs, un arī Eiropas studenti un profesori dosies uz Irānu.

Papildus iepriekš minētajam mēs veicinām mūsu sadarbību ar Irānu arī vairākās citās jomās, piemēram, atbalsta sniegšana afgāņu bēgļiem vai cīņa pret narkotikām. Šai saistībā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz nesen izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju piešķiršanai nevalstiskajām organizācijām un vietējām pašvaldības iestādēm Irānā.

Šīs programmas – starp citu, pirmās šāda veida programmas Irānā – mērķis ir veicināt un stiprināt iekļaujošu un tiesisku sabiedrību. Tā ietver izglītības pasākumus un attīstību veicinošus pasākumus ar uzsvaru uz cīņu pret nabadzību.

Programma atbalsta arī sadarbību starp pilsonisko sabiedrību un vietējām pašvaldības iestādēm un pasākumus to kapacitātes stiprināšanai. Pieteikumu iesniegšana jau ir sākusies, un tos var iesniegt līdz 11. februārim.

Runājot par ko pilnīgi citu, es atzinīgi vērtēju Parlamenta plenārsēdē pagājušā gada 13. decembrī pieņemto lēmumu piešķirt finansējumu 3 miljonu eiro apmērā televīzijas ziņu dienestam persiešu valodā. Izteikti eiropeiska satura informācijas sagatavošanai un raidīšanai sniegtajam atbalstam var būt būtiska nozīme labākas savstarpējās izpratnes ar Irānas Republiku veicināšanā.

Es vēlos pabeigt uzrunu ar ļoti būtisku jautājumu – demokrātija un cilvēktiesības. Pagājušā nedēļā šā Parlamenta priekšā Dr. S. Jalili uzsvēra cilvēka cieņas nozīmi. Es, protams, varu viņam tikai piekrist, bet, diemžēl, kad es viņu satiku personīgi, es varēju tikai paust nopietnas bažas par cilvēktiesību un situācijas cilvēktiesību jomā pasliktināšanos Irānā.

Saskaņā ar AFP pārskatu, kas veidots, apkopojot informāciju no preses ziņojumiem, pagājušajā gadā Irānā izpildīja vismaz 297 nāves sodus. Kopējais izpildīto nāves sodu skaits strauji pieauga 2006. gadā, kad saskaņā ar organizācijas „Amnesty International” sniegto informāciju izpildīja 177 nāves sodus. Es šeit nerunāju par citiem ļoti nežēlīgiem cilvēku nogalināšanas veidiem. Tādēļ es paudu cerības, ka atsāksies Eiropas Savienības un Irānas dialogs par cilvēktiesību jautājumiem.

Es paudu cerības arī attiecībā uz to, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar daudzveidīgākiem uzskatiem nekā iepriekš. Eiropas Savienība ir apņēmības pilna panākt izmaiņas šai saistībā. Pēdējais 25. janvāra paziņojums par piespriestajiem nāves sodiem Irānā ir vēl viens būtisks jautājums.

Mēs pilnībā piekrītam Parlamentam attiecībā uz to, ka bez sistemātiskiem uzlabojumiem cilvēktiesību jomā Irānā mūsu attiecības ar šo valsti nespēs atbilstoši attīstīties.

  Michael Gahler, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu rezolūcija attiecas uz cilvēktiesību stāvokli Irānā un strīdu par Irānas kodolprogrammu. Attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu šis Parlaments gadu gaitā vairākkārt ir skaidri izteicis savus uzskatus. Šodien Augstais pārstāvis vēlreiz runāja par nāves sodu izpildi un spīdzināšanu. Ņemot vērā pēdējos notikumus, es vēlētos minēt Ahwazi arābu kopienas politisko aktīvistu vārdus, kuri ir notiesāti uz nāvi, un aicināt Irānas valdību neizpildīt šos nāves sodus. Šie vārdi ir Zamal Bawi, Faleh al-Mansouri, Said Saki un Rasoul Mazrea; tas pats attiecas uz diviem kurdu žurnālistiem, Abdolwahed 'Hiwa' Butimar un Adnan Hassanpour. Lai šī viņu likteņu publiskošana Eiropā sniedz viņiem aizsardzību!

Attiecībā uz kodolprogrammas jautājumu Saeed Jalili, Irānas galvenais sarunvedis pagājušajā nedēļā Ārlietu komitejai nesniedza skaidru norādi par Irānas patiesajiem nodomiem. Pret 24 komitejas locekļu jautājumiem kopumā attiecās pavirši. Tas nav veids, kā pārvarēt dziļo neuzticību, kas valda starp starptautisko kopienu un Irānu. Solidaritāte ir starptautiskās kopienas labākā atbilde uz šādu izvairīgumu, un tas ir iemesls, kādēļ savā rezolūcijā mēs atzinīgi vērtējam 22. janvārī Berlīnē panākto vienošanos par jaunas ANO Drošības padomes rezolūcijas projekta sagatavošanu. Tas lietā iesaistīs Krieviju un Ķīnu, kas būs spēcīgs signāls Irānai. Rezolūcija nodrošina papildu pasākumus, kas ir daļa no starptautiskās kopienas saskaņotās pieejas.

Es uzskatu par pareizu to, ka mums būtu jāmeklē dialogs, kur vien tas ir iespējams, taču mums arī būtu atkārtoti jāizklāsta savas intereses, proti, no vienas puses, cilvēktiesības, bet no otras — arī sadarbība, tiesa, gan tikai — ja un kad Irāna atgūs uzticību mūsu kopienā.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Solana kungs, komisār, šeit ir iesaistīti trīs jautājumi: cilvēktiesības, kodolieroči un brīvas demokrātiskas vēlēšanas Irānā. Kas nav jautājums šeit šodien, ir jautājums par to, vai Mujaheddin būtu jāiekļauj melnajā sarakstā vai ne; to mēs izskatīsim atsevišķi.

Cilvēktiesību jomā daudzas un biežas nāves sodu izpildīšanas Irānā ir pastāvīgs sāpīgs jautājums, ciktāl tas attiecas uz mums. Es piekrītu tam, ko Gahler kungs sacīja šajā sakarā, un ceru, ka sabiedrības viedoklim mūsu valstīs var būt nozīmīga ietekme.

Otrais jautājums skar kodolprogrammu. Mēs atklāti aizstāvam tos uzskatus, ko pauda Augstais pārstāvis. Mēs negribam kodolieročus Irānā; mēs negribam kodolieročus nekur šajā reģionā. Tas bija pietiekami skandalozi, ka daudzas valstis, arī, ar nožēlu man jāsaka, Amerikas Savienotās Valstis, stāvēja blakus un noskatījās, kā Pakistānā tika radīta bumba un kā bumbas radīšanas tehnoloģija no turienes tika nodota Irānai, jo Pakistānu uzlūkoja vienīgi saskaņā ar kopīgās cīņas perspektīvu pret Padomju Savienību un tādējādi arī pret Afganistānu.

Tas, kas mums vajadzīgs, ir pārraudzība, un es lūgtu jūs, Solana kungs, pielikt īpašas pūles šajā virzienā, lai nodrošinātu to, ka kodolrūpniecības uzņēmumi un jo īpaši to bagātināšanas un atkritumu apglabāšanas darbības tiktu daudz pilnīgāk iekļauti daudzpusējā sistēmā un tiktu daudz stingrāk uzraudzīti. Mums ir jādara vairāk šajā sakarā, jo tas skar ne tikai Irānu, bet arī citas valstis.

Vēl viena lieta, kas mums ir vajadzīga, — un tam Amerikai ir jābūt gatavai veikt tālākas koncesijas — ir likumīgo drošības interešu atzīšana, nevis tikai kādas valdības, bet irāņu tautas interešu atzīšana. Šai drošībai jābūt garantētai, un tad mēs noteikti varam panākt progresu mūsu dialogā ar Irānu. Es līdzīgā veidā atbalstu ANO rezolūciju, jo tas ir nozīmīgs panākums.

Arī attiecībā uz vēlēšanām, Solana kungs, es varu tikai pievienoties jūsu uzskatiem. Vēlēšanas un demokrātija sāk kalpot mērķim, kad vēlēšanas ir patiesi brīvas, un, ja prezidents Ahmadinejad uzskata, ka viņam ir tik plašs atbalsts Irānā, es varu tikai mudināt viņu nodrošināt, lai varētu notikt patiesi brīvas vēlēšanas bez ārējas iejaukšanās, un tad mēs redzēsim, vai viņš bauda šādu plašu atbalstu. Brīvas vēlēšanas Irānā ir viena no atslēgām uz visa šī reģiona demokratizāciju.

(Aplausi)

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Solana kungs, komisār, tas joprojām ir paradokss, ka, kā teica Solana kungs, valstij ar tik bagātu vēsturi, tik daudzveidīgu kultūru un tik aktīviem iedzīvotājiem kā Irānai ir jāveic visbriesmīgākie cilvēktiesību pārkāpumi. Nāves sodu skaits pagājušajā gadā, uz kuru atsaucās arī komisārs, ir tam traģiska ilustrācija.

Līdz ar to es uzskatu, kopīgi ar savu grupu, ka Irāna faktiski nodod pati savu vēsturi, kad pašreizējais režīms izturas pret tās tautu tā, kā tas diemžēl tagad dara jau vairākus gadus. Neraugoties uz to, es domāju, ka risinājums meklējams nepārtrauktā dialogā ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību, neapšaubāmi, taču arī ar politiskajām iestādēm, lai cik arī grūti tas būtu.

Šajā sakarā pagājušās nedēļas debates ar Jalili kungu nebija gluži izklaide, bet tās bija ļoti svarīgas, jo tagad viņš zinās, ka neviena persona ne no vienas šī Parlamenta grupas neatbalstītu vai pat neapsvērtu iespēju, ka Irāna vēlreiz sāktu izmantot savu kodolpētniecību militāriem nolūkiem bez jebkādas reakcijas no mūsu puses.

Savas grupas vārdā es jo īpaši apsveicu Solana kunga ieteikumu ķerties pie sava veida daudzpusējas, starptautiskas kodoldegvielas bankas izveides, jo tas, iespējams, ir labs veids, kā sasaistīt mūsu bažas par ieroču neizplatīšanu un ļaušanu valstīm turpināt attīstīt to civilās darbības kodolenerģijas jomā.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Solana kungs, vissvarīgākais un steidzamākais jautājums attiecībās ar Irānu ir iegūt garantiju, ka tā neiegūs kodolieročus. Neatkarīgi no informācijas no dažādiem avotiem, arī Nacionālās izlūkošanas novērtējuma ziņojuma, mēs šodien nevaram būt pārliecināti, ka Irāna neradīs šādus ieročus.

Ir naivi iedomāties, ka no 2003. gada urāna bagātināšana Irānā ir virzīta tikai civilai izmantošanai. Kopš tā laika reformistu prezidenta Khatami vietā ir daudz stingrāka politiskā virziena pārstāvis. Mums ir arī jāatceras, ka visas kodolprogrammas to sākuma posmā bija paslēptas aiz civilu projektu aizsega: tā tas bija Krievijas, Indijas, Ķīnas un Izraēlas gadījumā. Visdrīzāk, šodienas civilā programma ir vienīgi solis ceļā uz iespējamu urāna bagātināšanu militāriem nolūkiem. Tādēļ Eiropas Savienībai ir maksimāli jāpastiprina spiediens uz Irānu, neizslēdzot militāru risinājumu.

  Angelika Beer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vai es drīkstu sākt ar pateikšanos gan Solana kungam, gan Ferrero-Waldner kundzei par tik vispusīgu sagatavošanos šai vizītei un par iesaistīšanos konsultācijās un dialogā ar mums pirms tās, kā arī pēc tās.

Es vēlētos norādīt — un lai šeit nebūtu kļūdas —, ka šīs debates tiks sadzirdētas arī Irānā. Tā ir izglītota un plurālistiska sabiedrība, kas cenšas iegūt sev vajadzīgo informāciju, un mēs atbalstām šos meklējumus, izmantojot Farsi televīzijas ziņu dienestu. Mēs zinām, ka Ahmadinejad režīma vadītāji sekos šīm debatēm, un tādēļ ir pareizi un pienācīgi skaidri pateikt prezidentam Ahmadinejad un viņa atbalstītājiem, ka kandidātu skaits uz 296 vietām parlamentā — to ir vairāk nekā 7000, no kuriem 2000 ir acīmredzami izslēgti, — mums ir skaidra zīme, ka pašmāju politikā viņš ir piespiests pie sienas. Mūsu solidaritāte pieder pilsoniskai sabiedrībai, sievietēm, arodbiedrībām un visiem tiem, kuri ir apdraudēti un kuru vārdi mums tika nolasīti pirms dažiem brīžiem.

(Aplausi)

Ir arī otrs iemesls, kādēļ mēs gribējām šodienas debates, par kurām es esmu patiesi pateicīgs. Irāna ir strupceļā. Tā ir ieskrējusi ķieģeļu sienā un vairs nezina, kā iet tālāk; tā nespēj neko piedāvāt. Tomēr vienlaikus es gribētu uzzināt, vai mēs, eiropieši, patiesi esam izspēlējuši visas savas kārtis. Mūsu ieinteresēto pušu vizītes uz Irānu secinājums ir tāds, ka mums jāatrod mūsu pašu sarunu risināšanas veids, un to var izdarīt tikai bez iepriekšējiem nosacījumiem, neturot nazi kādam pie rīkles.

Viena lieta, ko es skaidri sapratu no visiem cilvēkiem, kurus mums bija iespēja satikt un kuriem ir vajadzīgs mūsu atbalsts, ir tas, ka sankcijas vājina pilsonisko sabiedrību un stiprina prezidentu Ahmadinejad. Šī iemesla dēļ turpināt tāpat kā līdz šim nav politiska iespēja, un tas neradīs izeju no strupceļa.

Tādēļ ļaujiet man nobeigumā pateikt, ka nekādā veidā negribam kodolieročus nevienā valstī. No savas puses es vispār negribu kodolenerģiju, taču, ja priekšsēdētāja Sarkozy politika ir pa labi un pa kreisi noslēgt kodolenerģijas līgumus bez jebkādiem aizsardzības pasākumiem, tādiem kā ieroču neizplatīšanas nolīgumi, Eiropas ārpolitika kļūs par izplatīšanas faktoru tā vietā, lai to aizkavētu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs . − Paldies, Beer kundze, un es novēlu jums ļoti ātri atveseļoties no tā, kas izskatās pēc lauztas rokas.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar ASV izlūkošanas ziņojumu, situācija ir mainījusies. Tas, kas tagad ir vajadzīgs, ir moratorijs attiecībā uz kodoljautājumu. Lieta ir jānovirza no ANO Drošības padomes un atpakaļ Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai. Irānā ir ļoti aktīva pilsoniskā sabiedrība par spīti visiem represīvajiem pasākumiem pret grupām, tādām kā arodbiedrības. Ir neciešami notikumi, piemēram, kandidātu noraidīšana Majlis vēlēšanām, bet es stingri iebilstu pret spēcīgākām sankcijām. Tās būtu neproduktīvas, jo īpaši attiecībā uz demokrātisko opozīciju. Mēs joprojām dzirdam draudus par karu pret Irānu, it sevišķi no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mana grupa ļoti stingri iebilst pret jebkādiem kara draudiem un jebkādu kara plānu gatavošanu.

Solana kungs, Lielbritānijas laikrakstā „Guardian” ir citēts Robert Cooper, jūsu personāla loceklis, sakot šādus vārdus saistībā ar nesen apspriešanai izvirzīto manifestu jaunai NATO: „Varbūt mēs gatavojamies izmantot kodolieročus pirms kāda cita, bet es piesargātos izteikt to skaļi.” Vai šis apgalvojums attiecas uz stāvokli Irānā, Solana kungs, un kad jūs gatavojaties nošķirt sevi no šī apgalvojuma?

Ļaujiet man atkārtot: sarunas ar Irānu, nevis eskalācija un karš.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, no Irānas Islāma Republikas ir labas ziņas un sliktas ziņas. Labās ziņas nāca pagājušajā mēnesī, decembra vidū, no Irānas opozīcijas Teherānā, kas ieņēma ļoti skaidru nostāju pret prezidenta Ahmadinejad holokausta noliegšanu, paziņojot, ka holokausts bija vēsturisks notikums, kuru nevar apšaubīt. Pienācīgi atzīmēts.

Sliktās ziņas ir publiskie draudi, ko ārlietu ministrs Mottaki kungs nesen izteica Apvienoto Nāciju Drošības padomei, kad viņš sacīja, ka, ja tā pieņemtu jaunu rezolūciju par sankcijām pret Irānu pirms nākamā SAEA ziņojuma martā par šīs valsts kodolprogrammu, tad sekotu atbilstīga un nopietna atbildes reakcija no Teherānas.

Solana kungs, es gribētu zināt, ko jūs domājat par šiem publiskajiem draudiem. Un ko jūs domājat par ideju nostiprināt SAEA pozīciju, izveidojot tehnisko ekspertu neatkarīgu komiteju par Irānas kodolprogrammu? Galu galā tam ir bijuši precedenti UNSCOM un UNMOVIC. Šajā gadījumā komitejas ziņojums kalpotu kā rokasgrāmata Drošības padomei izskatīšanai.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Irānas režīms turpina apdraudēt stabilitāti visos Tuvajos Austrumos un tālu ārpus tiem.  Irāna sniedz atbalstu islāmistu un teroristu grupām Libānā, Palestīnas teritorijās, Afganistānā, Irākā un citās vietās. Eiropas Savienības stratēģijai jābūt vērstai uz to, lai cik vien iespējams izolētu Irānu šajā reģionā. Ļoti svarīgi ir arī mudināt Krieviju pakāpeniski izbeigt sadarbību ar Irānu kodolenerģijas jomā. Irānas plāni kodolenerģijas jomā ir draudi mieram pasaulē.

Amerikas Nacionālās izlūkošanas novērtējums pirms pāris mēnešiem pārsteidza visu pasauli ar apgalvojumu, ka Irāna 2003. gadā ir izbeigusi mēģinājumus radīt kodolieročus. Tagad ASV ir aicinājumi, lai tālāk izmeklētu NIN secinājumus. Tomēr būtu nepareizi tagad pēkšņi pieņemt, ka Irānas režīma kodoldraudi vairs nepastāv. Kāpēc, piemēram, Irāna joprojām rada tādus sarežģījumus Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem?

Mēs visi zinām, uz ko ir spējīgs režīms Teherānā. Te ir tās cilvēktiesību situācija, un pagātnē ir bijuši skaidri pierādījumi Irānas saistībai ar islāmistu starptautisko terorismu. Kad prezidents Ahmadinejad publiski paziņo, ka viņš grib izdzēst Izraēlu no kartes, mums tas ir jāuztver nopietni. Tādēļ pašreizējos apstākļos būtu nepareizi atslābināt spiedienu uz prezidentu Ahmadinejad. Ir jābūt dialogam, taču Eiropas Savienībai jābūt nelokāmai savos centienos un vēlmē darīt vairāk, lai veicinātu brīvību un stabilitāti.

15. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs . − Es apsveicu mūsu oficiālajā sēdē delegāciju no Polijas parlamenta Eiropas lietu komitejas, ko vada Andrzej Grzyb kungs, komitejas priekšsēdētājs. Delegācija ir ieradusies trīs dienu ilgā apstākļu noskaidrošanas vizītē uz Eiropas Parlamentu, un vakar man bija tas prieks tikties ar šīs delegācijas locekļiem. Es jūs visus silti apsveicu.

(Aplausi)

16. Stāvoklis Irānā (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētājs . − Tagad mēs atgriežamies pie kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja un Komisijas ziņojumiem par stāvokli Irānā.

  Javier Solana, augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvju runās.

Es piekrītu lielākajai daļai no šodien teiktā. Tādēļ man nav daudz, ko piebilst. Tomēr es vēlos nedaudz komentēt trīs galvenos jautājumus, kurus, pēc manām domām, mums vajadzētu šodien pārrunāt saistībā ar Irānu.

Es vēlos vēlreiz teikt, ka tā nav pretruna – uzskatīt, ka Irāna ir ļoti nozīmīga valsts ar potenciāli spēcīgu sabiedrību un ka mums ir jāmēģina veidot ar to attiecības. Problēma ir tāda, ka pašlaik to ir ļoti grūti izdarīt. Mums ir jāturpina mēģināt uzlabot attiecības ar tādu nozīmīgu valsti kā Irāna. Un mums ir arī jāatgādina, ka tā nedara pietiekami, lai uzlabotu attiecības ar mums. Ir ļoti grūti panākt progresu sarunās par trīs galvenajiem jautājumiem, kurus es minēju – cilvēktiesības, reģionālie jautājumi un kodoljautājumi. Vienā no jomām progresu nav iespējams panākt tādēļ, ka 2006. gadā Irāna pilnībā attiecās no sarunām. Dialogs par cilvēktiesību jautājumiem apstājās – to neapturējām mēs, bet gan Irāna.

Ļaujiet man bilst dažus vārdus šajā saistībā. Es, kā jau teicu iepriekš, piekrītu lielākajai daļai no šodien teiktā attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu, kurš, kā vairāki deputāti norādīja, ir saistīts ar vēlēšanām, kas notiks ļoti drīz – martā. Tam, kā sabiedrība – Irānas pilsoņi – izturēsies šajās vēlēšanās, būs ļoti liela nozīme.

Bet ir ļoti būtiski, lai izvirzītajiem kandidātiem ļautu piedalīties vēlēšanās. Kā jau jūs zināt, vairāk nekā 30 % kandidātu neļāva piedalīties vēlēšanās. Daudzi no viņiem pārstāvēja, es teiktu, „progresīvos spēkus”, ja šādu terminu var lietot attiecībā uz Irānu.

Otrs būtiskākais jautājums ir reģionālais jautājums. Šis jautājums šeit netika plaši komentēts, bet ir ļoti būtiski, lai Irāna kļūtu par konstruktīvu spēlētāju un nevis „traucēkli” Tuvajos Austrumos dzīvojošajām tautām un miera nodibināšanai šajā reģionā, ar ko mēs saprotam miera veicināšanu Tuvajos Austrumos. Dienas kārtībā ir divi galvenie jautājumi. Pirmkārt, Tuvo Austrumu miera process, attiecībā uz kuru mūsu uzskati atšķiras pēc būtības. Mēs ticam divu valstu risinājumam, bet viņi tam netic. Mums ir jādomā par to, kā mēs varam likt Irānai piekrist procesam, kuram ir piekritušas visas arābu valstis reģionā un kuram, kā tas nesen izrādījās, nav piekritusi Irāna.

Otrs jautājums attiecas uz Libānu. Libānas jautājums šodien nav mūsu dienas kārtībā, bet Libānas jautājums vienmēr ir dienas kārtībā – pat tad, kad tas nav formāli iekļauts. Libānas problēmas ir mūsu prātos un sirdīs. Mēs zinām, ka attiecībā uz šo problēmu Irānai vajadzētu būt konstruktīvākai.

Trešais jautājums, kuru es gribētu pieminēt un par kuru mēs esam runājuši citās reizēs, ir kodoljautājums. Pirmkārt, es gribētu pateikties A. Beer tāpēc, ka es runāju ar viņu pirms komitejas vizītes uz Irānu, un mums bija ļoti veiksmīga – labi koordinēta – viedokļu apmaiņa. Sadarbība ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru ir ļoti būtiska. Mēs to vienmēr esam veicinājuši, un mēs ļoti vēlētos redzēt šīs sadarbības rezultātus. Tomēr ar to vien nepietiek. Mums vajadzētu risināt „neatrisinātos jautājumus”.

Šie jautājumi, kā jūs zināt, ir saistīti ar pagātni. Kādēļ tie nav atrisināti? Tādēļ, ka attiecībā uz tiem nekad nav sniegti paskaidrojumi, un tieši šā iemesla dēļ Irāna atšķiras no dažām citām šeit pieminētajām valstīm. Irāna ir Neizplatīšanas līguma dalībvalsts; tai ir noteiktas saistības, un tā nav šīs saistības izpildījusi. Pašlaik notiek pārrunas starp Dr. M. El Baradei un tiem, kas ir atbildīgi par kodoljautājumu lietu, lai redzētu, vai šos „neatrisinātos jautājumus” ir iespējams atrisināt. Šobrīd ir 2008. gads, un daži no šiem jautājumiem ir saistīti ar 2003., 2004. un 2005. gadu.

Tas bija pirmais jautājums, par ko es vēlējos runāt, un otrais ļoti būtiskais jautājums ir par to, ka mēs turpinām atbalstīt divpusēju pieeju. Mēs vēlamies pārrunas un līdztekus mēs vēlamies arī sekot notikumiem Ņujorkā – mēs vēlamies darīt šīs lietas vienlaicīgi. Es vēlos redzēt, kā mums tas izdosies. Mēs nevēlamies sodīt Irānas tautu. Mēs vēlamies, lai viņi atgrieztos pie sarunu galda ar cēlu mērķi.

Vēlos jums sniegt piemēru: kā jau jūs zināt, pagājušajā otrdienā mēs tikāmies Berlīnē. Trešdien es biju šeit Briselē un vakariņoju kopā ar Dr. M. Jalili – vienu dienu pēc mūsu pārrunām par Ņujorku un par to, kā virzīt procesu uz priekšu Ņujorkā; es nevēlējos radīt priekšstatu, ka mēs darām ko tādu, ko nevaram pārrunāt tieši. Lai pierādītu mūsu vēlmi turpināt dialogu, es tikos ar M. Jalili, vakariņoju kopā ar viņu un izskaidroju iepriekš minēto, tādējādi pārliecinoties, ka mēs pieliekam visas pūles, lai saglabātu dialogu atvērtu un ne tikai atvērtu, bet produktīvi atvērtu.

Man jums nav jāstāsta, ka dažreiz nav iespējams saņemt atbildi uz jautājumu. Jūs debatējat šeit un jūs zināt, ka reizēm, iespējams, ar tulkojumu saistītu problēmu dēļ, jūs nesaņemat atbildi uz savu jautājumu – jūs saņemat atbildes uz citiem, bet nevis uz savu jautājumu. Jūs zināt, kā tas ir, jums ir tāda pieredze, bet mums ir jāmēģina, jāmēģina un vēlreiz jāmēģina, un mēs saņemsim atbildi uz savu jautājumu!

Saistībā ar šeit pieminēto izmeklēšanas ziņojumu es vēlos teikt, ka mēs neesam par to atbildīgi, bet par to ir atbildīga Apvienoto Nāciju Organizācija. Bet jebkurā gadījumā, ja jūs ar šo ziņojumu iepazīsieties pēc tā publicēšanas (nozīmīgākie aspekti ir jāpublicē), tad tajā ir skaidri teikts, ka 2003. gadā Irāna daļēji apturēja bruņošanos ar kodolieročiem. Pašlaik bruņošanās sastāv no trīs elementiem. Pirmais un visnozīmīgākais no tiem ir nepieciešamība pēc bagātināta urāna; ja jums nav bagātināta urāna, jūs nekad nevarēsiet īstenot militāru kodolprogrammu. Otrkārt, jums ir nepieciešama raķete, ko palaist, un treškārt, jums ir nepieciešams bumbas detonators. Irāna ir apstājusies pie otrā elementa, un tas ir tas, kas notika 2003. gadā.

Otrais elements ir raķete, un jūs zināt, ka raķešu tehnoloģijas attīstās strauji. Mēs esam noraizējušies. Šis nav viens no būtiskākajiem jautājumiem, bet tomēr jautājums. Pašlaik ar raķeti ir iespējams sasniegt 1 300 kilometru attālumu, un tas nav maz. Trešais elements ir bagātinātā viela, uz kuru attiecas pārkāpums un kuru turpina ražot. Tā ir problēmas būtība; mums ir jācenšas panākt vienošanos šajā saistībā.

Ļaujiet man atkārtot vēlreiz: lai kodolspēkstacijā varētu ražot enerģiju (patīk jums tas vai nē, bet tas nav jautājums, par kuru mēs šodien debatējam), ir jāpaiet, kā jau jūs zināt, vismaz septiņiem vai astoņiem gadiem no vienošanās noslēgšanas brīža līdz spēkstacijas nodošanai ekspluatācijā. Starp Irānu un valstīm, kas var uzbūvēt kodolspēkstaciju enerģijas – kilovatu – ražošanai, nav noslēgtas vienošanās, izņemot ar Krieviju. Kā jau jūs zināt, ar Krieviju noslēgtajā vienošanās ir noteikums, kas paredz, pirmkārt, ka bagātināto urānu piegādā Krievija, un, otrkārt, ka šķelšanās materiālus – bagātinātu plutoniju vai jebkādu citu vielu, kas veidojas procesa rezultātā – nogādā uz Krieviju, tādējādi Irānai nav nepieciešams bagātināts urāns, jo to piegādā.

Otrkārt, ja Irāna turpina bagātināšanu, jautājums ir - kādēļ? - jo viņiem nav, kur to likt, nav citu kodolspēkstaciju. Lūk, šis ir jautājums, kuru esam tiesīgi uzdot, un uz kuru ir ļoti sarežģīti saņemt atbildi. Tāda ir mana attieksme pret šo jautājumu, jo šis ir jautājums, kuru jūs un Eiropas Savienības vadītāji un pilsoņi varat ietekmēt.

Es mēģināju sniegt jums godīgu informāciju par mūsu situācijas interpretāciju, problēmām un trīs galvenajiem jautājumiem, par kuriem mums kā eiropiešiem ir jāraizējas. Es vēlos vēlreiz teikt, ka mēs ļoti cienām šo valsti – mēs patiesi cienām Irānu – un mēs ļoti vēlētos sadarboties ar to un redzēt tās progresu šajā virzienā.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, rītdien Eiropas Parlaments pieņems rezolūciju par Irānu, ko atbalstīs mūsu politiskā grupa.

Nav sagadīšanās, ka šīs rezolūcijas pirmā daļa attiecas uz cilvēktiesību situāciju.

Pagājušajā nedēļā mūsu Ārlietu komitejai bija pilnīgi neapmierinoša sanāksme ar Jalili kungu, kurš nevarēja atbildēt ne uz vienu viņam uzdoto jautājumu par cilvēktiesībām, spīdzināšanu, publiskiem nāves sodiem, Ziemeļkorejas raķešu iepirkšanu un padomju torpēdām, kuras ir iespējams aprīkot ar kaujas kodolgalviņām.

Solana kungs, mēs esam ļoti skaidri dzirdējuši, ka jūs gaidāt atbildes uz jautājumiem, ko jūs esat uzdevis Jalili kungam; komisārs Ferrero mūs par to ir informējis, un arī mēs joprojām gaidām atbildes uz jautājumiem, ko mēs viņam esam uzdevuši.

Tādēļ mūs neapmierina nožēlas izteikšana par to, ka viņi nav atcēluši savu kodolprogrammu, neraugoties uz starptautiskās kopienas aicinājumiem un trim Apvienoto Nāciju rezolūcijām. Kā Solana kungs tikko sacīja, starptautiskā kopiena ir pārliecināta, ka viņi bagātina urānu programmai tādiem mērķiem, kuri nav miermīlīgi.

Ņemot to vērā, mūsuprāt, tas vienkārši nav pietiekami, priekšsēdētāja kungs, rezolūcijas priekšlikumā pateikt, ka mēs negatavojamies iet sadarbības vai asociācijas nolīguma ceļu ar Irānu līdz laikam, kamēr nav panākts būtisks progress cilvēktiesību jomā un nav objektīvu aizsardzības pasākumu, tādu kā nodrošināt mums skaidras garantijas, ka netiek turpināta urāna bagātināšana nemiermīlīgos nolūkos.

Tādēļ, Solana kungs, jautājums, ko es uzdotu, ir šāds: vai jūs uzskatāt, ka ceturtā rezolūcija, ko Apvienoto Nāciju Drošības padome gatavojas pieņemt, pamatojoties uz pastāvīgo Drošības padomes locekļu un Vācijas sanāksmi Vīnē, būs pietiekama, lai Irāna ieklausītos starptautiskās kopienas aicinājumos? Kādam, Solana kungs, vajadzētu būt Apvienoto Nāciju rezolūcijas saturam, ja tā uzņemas šo uzdevumu un mazina draudus mieram un starptautiskajai drošībai, ko rada Irānas urāna bagātināšanas programma?

  Lilli Gruber (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien prezidents Ahmadinejad Bušerā, valsts dienvidos, teica, ka Izraēla ir netīra cionistu vienība, kas agrāk vai vēlāk kritīs. Tas ir apgalvojums, kas, bez šaubām, ir nepieņemams un acīmredzami bija domāts kā propaganda.

Politiskās vēlēšanas Irānā notiks 14. martā, un tajās solījumu, kurus viņš nav izpildījis, būs vairāk nekā to, kurus viņš ir izpildījis. Turklāt vēlēšanu kampaņa ASV noris pilnā sparā, un šī iemesla dēļ mums ir jāņem vērā fakti. Šodien Irāna parādās kā vadošā Persijas līča vara, un Vašingtona cenšas noslēgt līgumu ar šo valsti. Decembrī Amerikas slepenais dienests nolēma, ka Irāna nerada tūlītējus draudus. 12. janvārī SAEA direktors, Baradei kungs, saņēma apstiprinājumus no irāņiem uz visiem neatbildētajiem jautājumiem.

Spiediens uz Irānu tiks saglabāts, taču būtu lietderīgi panākt vienošanos, kas būtu praktiski iedarbīga visiem, kā arī reģionālajai stabilitātei, un kas ļautu izvairīties no radikāliem un neefektīviem pasākumiem. Mums būtu jāatceras Irāka un tas, cik neefektīvas bija sankcijas pret šo valsti. Ir jāatzīst Irānas loma jaunajā varas līdzsvarā, un Irānai ir jāpiedāvā drošības garantijas izteikti nepakļāvīgajā reģionālajā kontekstā. Tieša ASV iesaistīšanās ir būtiska veiksmīgām diskusijām, kurām šobrīd nevajadzētu neko izslēgt, kas būtībā ir tas, ko Eiropas Savienība dara.

No otras puses, ir absolūti skaidrs, ka Irānai būtu jāuzņemas noteiktas saistības: tai būtu jāatsakās no savām kodolambīcijām un militārajām ambīcijām, ar stingru kontroli, jāveic konstruktīvas darbības pašreizējo konfliktu atrisināšanā, jāievēro cilvēktiesības un sieviešu tiesības, un, lūkojoties uz plašākiem jautājumiem, jāievēro arī demokrātija. Pirms neilga laika Shirin Ebadi, Nobela Miera prēmijas laureāte, atsūtīja man e-pastu, kurā viņa atklāja nopietnus un aizvien biežākus cilvēktiesību pārkāpumus. Viņa rakstīja, ka šodien Irānā šis jautājums ir daudz nopietnāks par kodoljautājumu. Mums vajadzētu ieklausīties viņā.

  Baronese Nicholson of Winterbourne (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties J. Solana un komisārei B. Ferrero-Waldner par ārkārtīgi grūto darbu pie Irānas Islāma Republikas jautājuma, kas rada lielas galvassāpes un nopietnas raizes tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē un ANO Drošības padomei.

Man bija ļoti liels prieks pārstāvēt manu grupu nesenajā delegācijā, kas tieši pirms Ziemassvētkiem devās uz Irānas Islāma Republiku vizītē, kuras laikā mēs piedalījāmies vairākās ļoti būtiskās sanāksmēs, ko jau pieminēja J. Solana un B. Ferrero-Waldner.

Protams, ka mūsu aicinājumam uzsākt dialogu ar Irānas Islāma Republiku ir ļoti dzirdīgas ausis tādēļ, ka, kā jau jūs labi zināt, bijušais Irānas prezidents 2000. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijai izteica priekšlikumu par starpkultūru dialoga gadu, ko jūs paši šogad esat nolēmuši īstenot Eiropas Savienībā.

Es uzskatu, ka ir ļoti daudz dialoga veidošanas iespēju, bet ne tikai par cilvēktiesību jautājumiem un ne tikai par tik būtisko kodoljautājumu. Es uzskatu, ka mums vajadzētu veidot dialogu par mūziku, mākslu, arheoloģiju, glezniecību, kaligrāfiju - par kultūras jautājumiem, saistībā ar kuriem mums ir tik daudz kopīga pagātnē un arī tik daudz nākotnes iespēju.

Es uzskatu arī, ka viens no ļoti būtiskiem jautājumiem, ko mums vajadzētu pārrunāt, ir tā sauktā „barjera starp islāmu un demokrātiju”. Iespējams, mēs neesam pamanījuši - Irānas Islāma Republika uzskata, ka tā ir tikusi pāri šai barjerai un ka tajā ievērotie demokrātijas principi pilnībā atbilst Irānas Islāma Republikai raksturīgajai islāma versijai, šariāta likumam un šiītu islāma tradīcijām. Es domāju, ka arī šādus uzskatus mums vajadzētu vērtēt atzinīgi un pārrunāt jau šogad, iespējams, ar bijušo prezidentu M. Khatami vai ar citām Irānas autoritātēm reliģijas un tradīciju jomā.

  Romano Maria La Russa (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mans viedoklis, arī ņemot vērā to, ko es esmu dzirdējis šo debašu laikā, joprojām ir tāds, ka vienīgais ejamais ceļš ir diskusiju un dialoga ceļš, pat ja ir grūti saprast, uz kāda pamata šis dialogs var risināties.

Patiešām, kā ir iespējams dialogs ar valsti, kas neievēro bērna tiesības un piemēro nāves sodu bērniem? Ar valsti, vai drīzāk būtu labāk un precīzāk teikt — ar režīmu, kurā ir publiskas pakāršanas, ar režīmu, kas draud, ka grib noslaucīt no kartes Izraēlas Valsti? Un attiecībā uz kodoljautājumu, vai mums vajadzētu to nolikt malā un pat neapšaubīt, vai kodolenerģija ir mierīgai izmantošanai? Cik tālu mums vajadzētu ticēt valsts aizsardzības militārajiem plāniem? Turklāt, vai mēs varam uzskatīt režīmu, kas finansē bruņotu karadarbību kaimiņvalstīs, par uzticības cienīgu?

Attiecībā uz CIP ziņojumu es gribētu teikt, ka mums nevajadzētu lolot īpašas ilūzijas par tā ticamību. Tā nebūtu pirmā reize, kad šāds ziņojums vēlāk tiek publiski noraidīts. Šis noteikti ir gadījums, kad mēs nevaram nevienam liegt iespēju eksperimentēt ar kodolenerģiju civilos, nevis militāros nolūkos, taču prezidents Ahmadinejad ne tikai nenodrošina garantijas, viņš nedod ne vismazāko garantiju, patiesībā viņš liek mums baidīties no visļaunākā.

Izslēdzot militāras iejaukšanās iespēju — tas, es domāju, ir visu Eiropas Parlamenta pārstāvju un deputātu viedoklis: izvairīšanās no militāras iejaukšanās ir absolūti svarīga —, es domāju, ka sankciju izvēle būtu katastrofa ikvienam, tās sodītu ekonomiku un tās sodītu neaizsargātus, neinformētus un nevainīgus cilvēkus. Es vēlreiz ierosinātu, lai tiktu izmantota diplomātija, jo, un es atkārtoju, nekad nekas labs nav iznācis no sankcijām, tās kalpo tikai tam, lai palielinātu naidu pret Rietumiem un jo īpaši pret Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, maldināšana ir kara ierocis, kas noteikts Korāna taquiyya doktrīnā. Irāna nav atklāti paziņojusi, ka tā gatavojas ražot kodolieročus. Bet tam ir ļoti būtiski pierādījumi. Irānai jau bija 3 000 urāna centrifūgas. Ar nevienu no tām nevar iegūt kodolenerģiju izmantošanai miermīlīgiem nolūkiem. Kopā tās viena gada laikā var saražot vienai bumbai nepieciešamo daudzumu urāna.

Pašlaik Irāna plāno būvēt vēl 5 000 centrifūgas. Tikmēr no Kongo – valsts, kurai Eiropas Savienība sniedz humāno palīdzību – nelegāli tiek importēts neapstrādāts urāns. Apvienotā Karaliste vēl joprojām ļauj irāņu studentiem apgūt kodolfiziku mūsu universitātēs. Turklāt Irāna, Sīrija un Ziemeļkoreja sadarbojas raķešu un ķīmisko kaujas galviņu ražošanā. Pagājušā gadā gāja bojā speciālisti no visām trim valstīm, kad radās kaut kādas problēmas Sīrijā. Vēlāk bija vērojama neliela zarīna gāzes noplūde atmosfērā.

Neatkarīgi no tā, vai šīs valstis veiksmīgi ražo kaujas kodolgalviņas, ķīmiskās kaujas galviņas pilnīgi noteikti būs izmantojamas tuvākajā nākotnē.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es novērtēju ES sarunu mēģinājumus attiecībā uz pašnoteikšanās tiesību apstiprināšanu, un es atbalstu SAEA Irānas rīcības plāna sinerģiju. Tas ir slavējami un nomierina mūsu bažas, kā arī ļauj mazināt politiskās un stratēģiskās spekulācijas, pamatojoties uz teorētiskajiem draudiem mieram.

Turklāt rezolūcijas 5. punktā ir piebilde, ka mums vajadzētu izbeigt spekulatīvo politisko retoriku attiecībā uz Irānu. Visa rezolūcijas pirmā daļa un ierosinājums izveidot jaunu daudzpusēju sistēmu kodolenerģijas izmantošanai ir daļas no šīs pašas pieejas.

Taču otrā daļa šķiet demagoģiska. Cilvēktiesību pārkāpumi tik daudzos citos pasaules reģionos nav piesaistījuši šāda līmeņa nosodījumu. Tam piemēri ir nesenās rezolūcijas par Pakistānu un Ķīnu, kuru tonis ne tuvu nebija tik stingrs, kā arī tajās nebija tik acīmredzama atbalsta iekšējai opozīcijai. Tas liek man paziņot savu noraidošo nostāju pret šo rezolūciju, jo cilvēktiesības un brīvība ir absolūtas vērtības, ko nevar dažādi piemērot dažādās situācijās, un tās nekalpo nevienlīdzībai starp pieprasījumiem un nosodījumu.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Irānas kodolprogramma vēl aizvien ir mūsu lielāko raižu iemesls. Mēs ceram, ka pārrunas par risinājumu turpināsies.

Eiropas Savienībai būtu jāpaliek vienotai attiecībā uz šo ļoti sarežģīto jautājumu, un mums būtu jāatbalsta augstā pārstāvja un Komisijas, dalībvalstu un starptautiskās sabiedrības centieni, tostarp, nesen piedāvātā ANO Drošības padomes rezolūcija.

Centieni būtu jāvērš uz to, lai sekmētu Irānas atgriešanos pie sarunām par ilgtermiņa pasākumiem kodoljautājumu jomā.

Mēs – šā Parlamenta Ārlietu komitejas deputāti – nolēmām uzaicināt S. Jalili uz sarunām un dialogu. Mūsu komiteja nebija apmierināta ar saņemtajām atbildēm, un mēs zinām cik sarežģīts šis dialogs ir. Tomēr Ārlietu komitejas tikšanās parādīja mūsu vienprātību attiecībā uz Irānas jautājumu, un tika nosūtīts spēcīgs politisks signāls Irānas valdībai.

Ja mēs vēlamies turpināt nopietnu dialogu, mums ir jāatjauno ticība mūsu attiecībām. Mūsu Irānas partneriem ir jānodrošina pilnīga pārskatāmība attiecībā uz Irānas kodolprogrammu, pilnībā sadarbojoties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru. Irānai ir pilnā mērā jāievieš vispārējā drošības nolīguma noteikumi, un mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Irānas valdību, lai tā pildītu savas saistības un saprastu, ka šis ir vienīgais veids, kā gūt starptautisku atzinību, kā arī panākt veiksmīgu ekonomikas attīstību pilsoņu interesēs.

Pēdējā laikā Irānā ir nopietni pasliktinājusies situācija cilvēktiesību jomā, un mums ir jāturpina nosodīt sistemātiskos cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumus, jo īpaši attiecībā pret nepilngadīgajiem pārkāpējiem un sievietēm.

Kā sabiedrībai, kas balstās uz vērtībām, no kurām būtiskākās ir cilvēktiesības un demokrātija, un uzskata, ka nopietnākais raižu iemesls ir stabilitāte un drošība, mums nevajadzētu un mēs arī nevaram neņemt vērā situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību jomā Irānā, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai pārliecinātu mūsu partnerus, ka tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana attaisnojas.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, manā devumā šajās debatēs šodien ļaujiet man pievērsties attiecību ar Irānu diviem aspektiem.

Pirmais aspekts ir pilsoniskā sabiedrība. Kā es pats pieredzēju savas nesenās vizītes laikā Teherānā, Irānā pastāv ļoti spēcīga un aktīva pilsoniskā sabiedrība. Sievietes, žurnālisti, nacionālās un reliģiskās minoritātes — visi cīnās par savām tiesībām. Studentu pasaule ir ļoti dzīvīga. Autobusu šoferi, maiznieki un daudzu citu profesiju pārstāvji organizē paši savas neatkarīgas arodbiedrības. Ekonomisti un uzņēmēji cenšas panākt Irānas ekonomikas privatizāciju un liberalizāciju.

Visas šīs grupas un elementi, kas veido irāņu sabiedrību, vēršas pie Eiropas, pie Eiropas Savienības, meklējot dialogu un palīdzību. Tādēļ es vēlētos aicināt Komisiju un Augsto pārstāvi Solana kungu kā daļu no šī dialoga efektīvi izmantot jauno instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām, kas ir mūsu rīcībā.

Mans viedoklis ir arī tāds, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt diplomātiskai pārstāvībai Irānā. Tas ne tikai paātrinātu diskusijas un dialogu ar pilsonisko sabiedrību, bet tas arī paātrinātu sadarbību ar vietējām struktūrām un iestādēm kopējās intereses jomās. Patiesi, mums ir daudz kopīgu interešu ar Irānu par spīti atšķirībām mūsu uzskatos par kodolprogrammu vai par cilvēktiesībām.

Es pieminēšu tikai vienu valsti, kas robežojas ar Irānu, un tā ir Afganistāna. Es esmu pārliecināts, ka ne mums, ne Irānai nebūtu labuma, ja, piemēram, afgāņu narkotikas tonnām ieplūstu Eiropā. Mums ir līdzīgas kopējas intereses attiecībā uz afgāņu bēgļu jautājumu, kā arī attiecībā uz jautājumu par vispārēju mierīgu risinājumu situācijai Afganistānā.

Tas ir tikai viens no daudziem iemesliem, kādēļ Eiropas Savienībai ir vajadzīga pašai sava diplomātiskā pārstāvniecība Teherānā.

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, gan J. Solana, gan arī B. Ferrero-Waldner savās runās šodien vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc dialoga, pārrunām un pārliecības. B. Ferrero-Waldner uzsvēra nepieciešamību pēc cilvēku savstarpējām attiecībām. Viņa stāstīja mums par Erasmus Mundus programmas un nabadzības novēršanas programmas panākumiem.

Tātad, vai mēs apmācām viņu kodolfiziķus mūsu universitātēs? Vai mēs uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina maksājam, lai mazinātu nabadzību vienā no bagātākajām naftas ražošanas valstīm pasaulē tādēļ, ka tā ir izvēlējusies tērēt miljardus kodolieroču programmas īstenošanai? Ko mēs esam panākuši, īstenojot samierināšanas politiku?

Saskaņā ar J. Solana teikto – līdz šim neko. Viņš teica, ka Irāna turpina mūs ignorēt. B. Ferrero-Waldner minēja, ka veikto nāves sodu skaits ir lielāks, nekā jebkad iepriekš. Ļaujiet man pastāstīt, priekšsēdētāja kungs, par to, ka 23 cilvēkiem - tostarp vairākām sievietēm - veica nāves sodu pirmajās divās šā gada nedēļās. Pieciem cilvēkiem amputēja rokas vai kājas. Šis džihada režīms, kam raksturīga sieviešu nicināšana, homofobija, genocīds un brutalitāte un kas atbalsta terorismu pasaules līmenī, turpina ar akmeņiem līdz nāvei nomētāt sievietes un vīriešus.

Ja mēs patiešām vēlamies atbalstīt Irānas studentus, mums vajadzētu atbalstīt drosmīgos Teherānas Universitātes studentus, kuri pēdējās piecas dienas neatlaidīgi pieprasa režīma maiņu. Tā vietā, lai atbalstītu samierināšanu, mums vajadzētu atbalstīt Irānas likumīgo opozīciju. Tā vietā, lai turētu PMOI mūsu teroristu sarakstā, Eiropas Savienības teroristu sarakstā vajadzētu būt Irānas revolucionārajiem cīnītājiem.

  Helmut Kuhne (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs tikko dzirdējām, pat šeit, mūsu Eiropas Parlamentā, ir pārstāvji, kuru prioritāte ir nevis mainīt Irānas režīma uzvedību, bet sagraut šo režīmu. Es uzskatu, ka ir viena lieta, kas jāpasaka ļoti skaidri, proti, loģiskais imperatīvs, ka tie, kas cenšas panākt režīma sagraušanu un vērš savu politiku uz šo mērķi, nedarīs neko, lai mainītu šī režīma uzvedību. Taču šādai mainīšanai ir jābūt mūsu mērķim, kad vien mēs runājam par kodoljautājumu.

Diplomātiskā darbība tiktu lielā mērā pastiprināta, ja Savienotās Valstis būtu tieši iesaistījušās sarunās, jo tās var piedāvāt kaut ko tādu, ko Eiropas Savienība nevar nodrošināt tādā pašā mērā, proti, drošības garantijas. Kā Solana kungs norādīja, ASV izlūkošanas dienestu konstatējumi negarantē secinājumu, ka Irānas programma nav potenciāls drauds. Tā patiesi ir problēma, un to nevar atrisināt, pārtraucot spiedienu. ANO Drošības padomei nevar noņemt šo jautājumu, jo tā ir atbildīga par rezultātu, ja Irānas režīms galu galā pateiks: „Paldies, tā nu tas ir — mums ir pietiekami daudz stipri bagātināta urāna; tagad mums ir laiks atteikties no neizplatīšanas nolīguma un sākt izgatavot savus kodolieročus.” Ja šāds scenārijs īstenotos, mums nebūtu citas alternatīvas kā atgriezties pie militāras atturēšanas stratēģijas, ko mēs zinām no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem.

Viena lieta, kas mums par katru cenu būtu jāizslēdz no šīm debatēm — un lai par to nebūtu nekādu šaubu —, ir tā dēvētā militārā iespēja. Lai ko arī saprastu ar vārdu „Rietumi” — vai tā būtu Ziemeļamerika viena pati, vai tā ietver Eiropu, tā dēvētās militārās iespējas īstenošana būtu politiska katastrofa, kas atspēlētos Rietumiem desmitiem gadu, lai atjaunotu attiecības ne tikai ar musulmaņu pasauli, bet arī ar tādām valstīm kā Indija, kas palīdzēja iekļaut šo jautājumu ANO Drošības padomes darba kārtībā.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ļaujiet man pateikt, cik ļoti es esmu noraizējies par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Irānā: nāves soda izmantošanu, spīdzināšanu, necilvēcīgu izturēšanos pret cietumniekiem un politisko oponentu apspiešanu. Mums būtu kategoriski jānosoda šādi acīmredzami cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas veido mūsu demokrātisko sabiedrību pamatu, pārkāpumi.

Personīgi kā Eiropas un Vidusjūras reģiona Parlamentārās asamblejas loceklis es esmu diezgan noraizējies par drošības jautājumu un par to, ka Irāna, par spīti Eiropas Savienības un starptautiskās kopienas protestiem, turpina attīstīt savu kodolprogrammu. Neraugoties uz apgalvojumiem, ka tas tiek darīts vienīgi mierīgos nolūkos, ir ļoti grūti nesatraukties par virzienu, kādā situācija attīstās.

Nobeigumā es gribētu atsaukties uz faktu, ka Krievija nesen Irānai piegādāja kodolmateriālus. Ir papildu norādes, kas liecina, ka Irāna ir neuzticama partnere, un mums būtu attiecīgi jārīkojas.

  Ana Maria Gomes (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, vai visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir bijušas konsekventas, sniedzot Irānai politisko ziņu par nepieciešamību atbalstīt Eiropas Savienības trīs iniciatīvas un J. Solana kodoljautājumu lietā un brīdinot par ekonomisko sankciju piemērošanu?

Vai Eiropas Savienības dalībvalstis un jūs, J. Solana, izdarījāt spiedienu uz Buša administrāciju runāt tieši ar Irānu ne tikai par Irāku, bet jo īpaši par kodoljautājumiem? Vai arī jūs uzskatāt, ka nav jēgas to darīt, ka šie jautājumi var pagaidīt līdz nākamā ASV prezidenta administrācijai?

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu atgriezties pie jautājuma, uz ko norādīja Solana kungs, tas ir, CIP ziņojuma par Irānas kodolprogrammu pareizas interpretācijas.

Ļaujiet man atkārtot, ko Solana kungs sacīja: tikai viens elements ir apturēts, un ir ļoti apšaubāms, vai tas ir apturēts galīgi. Irāņu opozīcija apgalvo, ka programma vienkārši ir izkliedēta citās vietās, taču tā joprojām tiek turpināta. Es domāju, ka mums būtu tam jātic, jo tieši irāņu opozīcija bija pirmā, kas pievērsa uzmanību Irānas kodolprogrammas militārajiem aspektiem, un tās apgalvojumi izrādījās absolūti patiesi.

Tas liek man pāriet pie nākamā punkta, proti, ka ir pēdējais laiks izsvītrot organizāciju „Tautas mudžhahedīni” no teroristu organizāciju saraksta. Tiesas, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Itālijas parlaments jau ir runājuši par šo jautājumu. Ir laiks arī mums to darīt.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā Solana kungs un Ferrero-Waldner kundze es neredzu nekādu atšķirību starp civilo un militāro kodolenerģiju. Solana kungs mums paskaidroja, ka urāns ir viss, kas vajadzīgs, lai radītu bumbu. Es domāju, ka jābūt mazliet naivam, lai ticētu, ka valsts, kas ir tik bagāta ar dabas resursiem kā Irāna, attīstībai ir nepieciešama kodolenerģija. No otras puses, mēs ļoti labi zinām, ka tai vajadzīga kodolenerģija, lai radītu bumbu.

Solana kungs arī sacīja, ka kodolenerģija ir nestabilitātes cēlonis un mēs nekādi neietekmējam Irānu. Tas ir diezgan pareizi. Mēs pilnīgi piekrītam šim priekšlikumam, ka bagātināšana ir jāaizliedz. Es iešu pat vēl tālāk par to: es domāju, ka kodolenerģija vienkārši būtu jāaizliedz. Tikai 4 % no enerģijas visā pasaulē šobrīd ir kodolenerģija.

Jautājums, ko es gribētu uzdot Solana kungam un Ferrero-Waldner kundzei, ir šāds: vai viņi nedomā, ka Francija un tās prezidents Sarkozy kungs spēlējas ar uguni un rada nestabilitāti pasaulē, parakstot nolīgumus kodolenerģijas jomā ar tādām valstīm kā Lībija, Ķīna un Gruzija? Vai mēs nevarētu izmantot skumjo Irānas pieredzi, lai apturētu kodolieroču izplatīšanu pasaulē?

  Erik Meijer (GUE/NGL) – (NL) Priekšsēdētāja kungs, debates par Irānu ir vairāk nekā kodolenerģija, kara draudi un cilvēktiesību pārkāpumi. Savas runas ievadā Solana kungs jau aprakstīja, kāpēc Irāna, neraugoties uz to, ka tajā ir zināmi demokrātijas elementi un augsts izglītības līmenis, tik daudziem cilvēkiem nav patīkama vieta, kur dzīvot.

Daudzi no tiem, ko vajāja Irānas valdība vai kas nevar brīvi dzīvot pašreizējā režīmā, ir aizbēguši uz Eiropu. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nedrīkst stāvēt šiem cilvēkiem ceļā, un tām ir jānodrošina mierīgajai opozīcijai trimdā lielākā iespējamā brīvība.

Tādēļ ir svarīgi, ka Eiropas Kopienu tiesa ir nolēmusi, ka ir nepareizi iekļaut šo organizāciju teroristu organizāciju sarakstā. Ir svarīgi, ka Parlamentam ir jānorāda Padomei, ka ir netaisnīgi un nepieņemami tā darīt. Šis saraksts ir viena joma, kurā nevar būt nekādu kompromisu ar Irānas režīmu.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos noskaidrot, vai kāds man var sniegt atbildi. Vai laikā, kad parlamentārieši apmeklēja Teherānu, viņi bija klāt arī publiskajās nāves soda izpildēs, jo īpaši tajās, kurās izmantoja Eiropā ražotos pacēlājus?

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL) – (CS) Es vēlētos pieminēt, ka Irānas kodolprogramma paradoksāli sākās laikā, kad Irāna bija Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotā. Amerikāņi ieteica, lai šakhi uzbūvētu divdesmit kodolenerģijas stacijas. Izskatās, ka laiki ir mainījušies: sabiedrotā ir kļuvusi par ienaidnieci, un Irānas tēls ir pretrunu pilns.

Lai gan es zinu par mūsu draugu ciešanām Tudeh partijā, man ir arī jānorāda, ka neviena cita arābu valsts nebauda šādu pluralitātes pakāpi un tik attīstītu pilsonisko sabiedrību kā Irāna.

Arodbiedrību pasaule, ko pieminēja Rouček kungs, noteikti pelna ievērību, tāpat kā sieviešu kustība. Manuprāt, Rouček kunga ierosinājumi izveidot Eiropas Savienības pārstāvniecību Teherānā būtu jāizpēta un jāatbalsta.

Ir būtiski attīstīt šīs attiecības. Irāna ir liela nācija un liela kultūra, kam ir vairāk līdzību ar mums, nekā mēs varam iedomāties.

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Irāna vēl joprojām apdraud stabilitāti pasaulē un Tuvajos Austrumos. Irānas džihads cīnās kopā ar teroristiem Irākā, nogalinot britu kareivjus. Irānas tiesneši regulāri piespriež nāves sodus homoseksuālām personām un pusaudžiem.

Kādēļ Irāna neatlaidīgi turpina bagātināt urānu, ja tai nav darbojošos kodolelektrostaciju vai pat nodoma būvēt tādas nākotnē? Kādēļ Irāna ražo Shahab III raķetes, kas spēj nest kaujas kodolgalviņas un nomest tās uz Eiropas pilsētām?

Mūsu ziņai ir jābūt skaidrai un nelokāmai. Starptautiskā sabiedrība neļaus Irānai bruņoties ar kodolieročiem.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, šī, protams, bija ļoti nopietna diskusija. Kādēļ? Tādēļ, ka Irānā ļoti liela daļa sabiedrības ir pilsoniskā sabiedrība, kas pilnīgi noteikti vēlētos dzīvot citādi, bet valstī vēl joprojām ir arī ļoti sarežģīts režīms.

Es domāju, ka mēs visi zinām, ka kodoljautājums pašlaik ir ļoti liels klupšanas akmens. Tas sagandē visas attīstības un divpusējo attiecību iespējas, kurām būtu ļoti liels potenciāls. Es S. Jalili vairākkārt jautāju: „Kādēļ jūs to neizmantojat? Kādēļ ar jums nav iespējams veidot dialogu? Kādēļ jūs šajā saistībā neparādāt savu politisko gribu?” Es domāju, ka mums ir arī jāmēģina vērsties pie iedzīvotājiem, lai redzētu, vai pastāv iespēja mainīt situāciju nākamajās vēlēšanās, zinot, ka tas būs ļoti sarežģīti.

Bet, es domāju, ir interesanti vērot, ka opozīcija vismaz atkal kļūst vienotāka. Tā bija sašķēlusies. Tā ieņēma pasīvu pozīciju. Tagad vismaz ir radusies vēlme piedalīties vēlēšanās un, iespējams, mainīt situāciju, mazākais, valdībā. Bet, protams, kā jau es teicu iepriekš, pašlaik Uzraudzības padome veic kandidātu atlasi, un šis process ir ļoti nozīmīgs. Kā minēja A. Beer, ja 7 000 kandidātu var pretendēt uz 290 vietām, tad pārāk daudz kandidātu jau ir noraidīti. Divi tūkstoši kandidātu ir jānoraida. Tādēļ es ļoti ceru, ka apelācijas procedūra patiešām uzlabos situāciju. Irānas elektorāts ir pelnījis, lai tam tiktu dota iespēja izvēlēties pārstāvjus no dažādām partijām un ar dažādiem uzskatiem. Tas, protams, ir skaidrs, ka mēs neatbalstām kādu noteiktu partiju, bet ir būtiski, lai pastāvētu patiess plurālisms.

To sakot, es pilnībā piekrītu visiem tiem – un es neiedziļinājos visos aspektos –, kas teica, ka mums ir ļoti daudz darāmā cilvēktiesību jomā pat tādā gadījumā, ja mēs nevirzāmies uz priekšu kodoljautājuma risināšanā. Mēs, protams, esam atbalstījuši visas ANO rezolūcijas; Kanāda ir pieņēmusi šādu rezolūciju. To pieņēma, lai parādītu, kāda diemžēl šodien ir situācija Irānā. Es vēlos teikt dažiem Parlamenta deputātiem, kas minēja, ka mums vajadzētu izmantot EIDHR instrumentu, ka mēs jau to izmantojam projektos ar ANO, UNICEF un UNODC, piemēram, tādās jomās kā nepilngadīgo lietu izskatīšana un jauniešu atkarība no narkotikām, un arī attiecībā uz tiesiskumu. Bet šajā saspringtajā gaisotnē šā instrumenta izmantošana kļūst arvien sarežģītāka. Es mēģināju panākt, lai Teherānas vēstniecībā tiktu iecelts viens diplomāts, kas nodrošinātu efektīvāku kopīgo projektu koordinēšanu. Tas, protams, ir tikai mazs, bet, cerams, nozīmīgs solis, kurš varētu vismaz nedaudz uzlabot mūsu sadarbības attīstību. Tomēr Irāna diemžēl vēl aizvien ir izvairīga. Pagājušajā nedēļā, kad es personīgi par to ieminējos, es nesaņēmu atbildi.

  Javier Solana, augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt ļoti īsi, tādēļ ka man jau bija iespēja uzstāties. Nav daudz jaunu jautājumu, un, kā jau es minēju iepriekš, mūsu viedoklis būtībā sakrīt ar šeit paustajiem uzskatiem.

Attiecībā uz J. I.  Salafranca Sánchez-Neyra uzdoto jautājumu Drošības padomē pašlaik notiek debates, tādēļ es nedomāju, ka man par to vajadzētu runāt plašāk. Jūs jautājāt man, kādu risinājumu es vēlos redzēt. Es vēlos redzēt rezolūciju, kura nav nepieciešama, tādēļ ka dialogs, ko mēs prasām, jau ir izveidots. Jūs zināt, ar kādiem elementiem dialogs ir jāpapildina, lai tas kļūtu efektīvs.

Saistībā ar citām idejām par sadarbības paplašināšanu ir ļoti daudz jomu, kurās mēs varam un mums būtu jāsadarbojas. Tika pieminēta Afganistāna un narkotikas. Tas ir būtisks jautājums, saistībā ar kuru mēs ļoti vēlētos sadarboties.

Daži citi jautājumi attiecas uz sešu dalībnieku grupu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Es nevaru runāt visu vārdā. Es varu runāt tikai to sešu dalībnieku vārdā, ar kuriem es piedalos sarunās. Es esmu saņēmis atbalstu no visiem grupas dalībniekiem, tostarp ne tikai no Eiropas Savienības, par ko nav nekādu šaubu, bet arī no citām valstīm – Drošības padomes loceklēm, kas nav Eiropas Savienības sastāvā.

, Kopējās ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis. − (FR) Atbildē uz Béguin kunga jautājumu par kodolenerģiju, es šodien negribu uzsākt diskusijas par kodolenerģiju kopumā. Mums vajadzētu būt laikam tam, kad mēs runājam par enerģiju, bet es jums izskaidrošu skaidro atšķirību starp kodolenerģiju elektrības radīšanai un kodolenerģiju citai izmantošanai, ko jūs jau esat nodalījuši. Galvenā atšķirība ir tāda, ka, lai radītu elektrību, kodolenerģija ir jābagātina X reizes, un bagātināšana, kas vajadzīga masu iznīcināšanas ieroču ražošanai, ir daudz lielāka par to.

Otrs jautājums attiecas uz atkritumiem. Ir ļoti svarīgi zināt, kas ar tiem tiek darīts. Jūs zināt, ka tie satur plutoniju un citas vielas, kas ir izmantojamas. Tā ir arī uzņēmumu, kas nodrošina tehnoloģijas, atbildība — savākt visus atkritumus. Tādēļ reālā situācija ir diezgan atšķirīga no situācijas, ko mēs iedomājamies, runājot par Irānu un autonomo bagātināšanas procesu.

Savā runā es aprakstīju Irānu tādu, kādu es vēlētos to redzēt. Es domāju, ka šāda Irāna ir gan iespējama, gan vēlama un ka šāda Irāna ir valsts, ar kuru mums vajadzētu sadarboties. Tā ir aktīva valsts, kam ir daudz intelektuālu, kulturālu un citu dzīļu, un mēs gribētu redzēt, lai tā pati iegulda sadarbībā ar mums vairākās jomās, arī enerģētikā, cilvēktiesībās, Tuvajos Austrumos un kodolenerģijā. Lai to darītu, mums jāsāk patiesi nopietns dialogs par visiem šiem jautājumiem.

Paldies jums par uzmanību šajās svarīgajās debatēs. Es būšu priecīgs par ikvienu uzaicinājumu atbraukt un runāt ar jums par Irānu vai citiem jautājumiem.

  Priekšsēdētājs . − Liels paldies jums, Solana kungs.

Es esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 31. janvārī.

(1) Sk. protokolu.

17. Stāvoklis Gazā (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja un Komisijas ziņojumi par stāvokli Gazā.

  Javier Javier Solana, ES KĀDP Augstais pārstāvis. − (ES) Paldies, priekšsēdētāja kungs, par man doto vārdu šajās nozīmīgajās debatēs, kuras mēs gatavojamies uzsākt.

Priekšsēdētāja kungs, mēs uzsākam debates par traģiskajiem notikumiem, kas notikuši pēdējās nedēļās un dienās: jautājums par Gazu, jautājums par robežu starp Gazu un Ēģipti un robežu šķērsošanas punktiem starp Gazu un Izraēlu.

Notikumi, kuriem mēs bijām liecinieki pēdējās dienās, ir traģiski: ļoti krasi pasliktinājušies cilvēku dzīves apstākļi, un ievērojami pasliktinājusies pat drošības situācija.

Es uzskatu, ka šodienas debatēm būtu jāizvēršas par diskusiju par to, kā mēs varam palīdzēt risināt problēmas.

Mums ir bijušas vairākas debates šajā plenārsēžu zālē par pagātnes problēmām, un es domāju, ka šodien mums vajadzētu saprast, vai mēs Eiropas Savienībā spējam palīdzēt risināt šo būtisko jautājumu (jo šis jautājums ietekmēs arī Anapolisas konferenci un miera procesu).

Es vēlētos vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka mēs, Eiropas Savienība, esam bijuši konsekventi, aicinot atvērt robežu šķērsošanas punktus un atļaut tajos brīvu cilvēku un preču kustību saskaņā ar drošības garantijām ne tikai humānās palīdzības precēm, bet arī precēm, kas varētu palīdzēt reģiona, precīzāk, Rietumu krasta un Gazas, ekonomiskajai attīstībai.

Ja trūks šo trīs pamatelementu — politiskās attīstības, ekonomiskās attīstības un situācijas izmaiņu reģionā —, mums būs ļoti grūti virzīties uz priekšu. Progress šajās jomās ir jāpanāk, un progress ir jānodrošina visās šajās trijās sfērās.

Ko mēs, eiropieši, varam darīt?

Kopš šīs jaunās situācijas izveidošanās mēs nepārtraukti sazināmies ar galvenajām iesaistītajām pusēm.

Kā jūs zināt, svētdien notika nozīmīga Arābu līgas sanāksme, kuras dalībnieki apskatīja visus šos jautājumus un centās atrast risinājuma formulu, formulu, kas nav ļoti atšķirīga no tās, kuru Eiropas Padomei piedāvāja ministrs Fayad pirms vairākām nedēļām un kuru viņš atkārtoti pieminēja Arābu līgas sarunās vai Arābu līgas ministru sanāksmē: ir jāmeklē metode, kā atjaunot robežu kontroli, lai par tām atbildētu Palestīnas varas iestādes.

Ja tā notiktu, tad, pēc manām domām, Eiropas Savienībai vajadzētu vēlreiz aktualizēt jautājumu par Rafahu, tāpat kā mēs to darījām 2005. gadā.

Kā jūs zināt, mums patlaban tur nav savas fiziskas pārstāvniecības; mēs esam gatavi to izveidot, tiklīdz mūs aicinās to darīt, bet patlaban mums tur nav savas pārstāvniecības; mēs neesam pārstāvēti pie robežas, kopš kontroli pār Gazu pārņēma Hamas grupējums, jo mums nav atļaujas tur atrasties.

Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas saskaņā ar debatēm, kas pirmdien notika Eiropas Padomē, un ar Padomes lēmumiem, jo es domāju, ka pirmdien pieņemtie lēmumi ir ļoti labi un piedāvā virzību, kuru atbalsta visas puses: Ēģipte, Palestīna un Izraēla.

Tādējādi es uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Mums ir jāsaprot, kā nodrošināt, lai mūsu noteiktais ceļš saskaņā ar Padomes lēmumiem ātri kļūst par realitāti.

Cilvēku ciešanas ir šausmīgas: tādas ir cilvēku ciešanas Izraēlas dienvidu daļā, kas arī ir pakļauta Gazas ziemeļos notiekošajiem raķešu uzbrukumiem pret saviem cilvēkiem, tas ir faktors, kurš faktiski stabilitāti padara neiespējamu.

Ja mums būtu jāsagatavo risinājums, kurš aptver visus šos jautājumus, arī Al-Haram ash-Sharif atbrīvošanu, kas ir jāiekļauj risinājumā, ja mūsu mērķis ir stabilizēt situāciju, mēs varētu strādāt kopā, un es to ļoti vēlētos vēlreiz darīt, lai atrisinātu problēmu.

Kā jau teicu, es nepārtraukti sazinos ar galvenajām iesaistītajām pusēm. Es došos uz Ēģipti, tiklīdz būs beigusies šodien sāktā darba sesija par palestīniešiem un ēģiptiešiem. Rīt vai parīt es tur būšu, lai varētu piedalīties un izklāstīt par ieguldījumu, kuru varētu veikt mēs — Eiropas Savienība.

Es patiesi ticu, ka vislabākais risinājums būtu atgriezties pie brīvākas situācijas, kurā Palestīnas varas iestādēm būtu kontrole pār robežām un tiktu nodrošināta brīva preču un cilvēku kustība; ne tikai humānajai palīdzībai, bet arī ekonomiskajai attīstībai un tirdzniecībai, kas ir nepieciešamas, lai panāktu īstu progresu.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka mēs strādājam pie ļoti sarežģītas situācijas, kā jau minēju sākumā, Tuvajos Austrumos notiekošais ir saistīts ar visiem citiem notiekošajiem procesiem.

Ja mēs nevarēsim panākt progresu Gazas jautājuma risināšanā, tiks apgrūtināts arī miera process. Tādēļ mums ir jāuzņemas milzīga atbildība; lūdzu, apzinieties, kas mūs sagaida, un ziniet, ka mēs, komisārs un es, darīsim visu iespējamo, lai veltītu atlikušo laiku šajās dažās nedēļās tam, lai pārliecinātos, vai mēs varam palīdzēt rast risinājumu Eiropas Savienības vārdā.

Priekšsēdētāja kungs, man vairs nekas nav piebilstams, izņemot vēlēšanos palīdzēt sasniegt šo mērķi un saņemt atbalstu no šī Parlamenta deputātiem šī mērķa sasniegšanai.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka tad, kad mēs bijām Anapolisē, pavīdēja cerība. Es vienmēr runāju ar piesardzīgu optimismu, zinot, cik sarežģīti būtu uzsākt divpusējas sarunas starp premjerministru E. Olmert un prezidentu M. Abbas, un tad mēs pieredzējām ko tādu, ko es sauktu par ļoti veiksmīgu un daudzsološu konferenci Parīzē, kur tika pausts tāds atbalsts, ka mēs domājām, ka ir noticis patiesi jauns pavērsiens. Bet tajā pašā laikā mēs neaizmirsām, ka šis jaunais pavērsiens varēja mainīties jebkurā brīdī. Es domāju, ka situācija Gazā un nopietnā vardarbība, ko mēs redzējām janvārī, ir viena no tām ļoti sarežģītajām situācijām - citu starpā arī raķešu un mīnmetēju uzbrukumi, kuru rezultātā cieta Izraēlas civiliedzīvotāji -, kas var mainīt visu procesu. Protams, ka mēs saprotam Izraēlas valsts pienākumu aizsargāt savus pilsoņus. Izraēlas militārās darbības sekas ir daudzi miruši un ievainoti Gazas sektora palestīnieši. Es vienmēr esmu teikusi, ka civiliedzīvotāju iekļaušanas pasākumi nav realizējami, un vienmēr esmu runājusi par piekļuves un pārvietošanās brīvību. Šo notikumu rezultātā lielā mērā ir cietuši Gazas sektorā dzīvojošie civiliedzīvotāji. Tādēļ nav brīnums, ka situācija kļuva nekontrolējama, kad cilvēki izlauzās cauri dažādiem starp Ēģipti un Gazu esošiem žogiem un sienām.

Pašlaik jautājums – un es šajā saistībā pilnībā atbalstu Javier Solana – ir šāds: ko mēs varam darīt, lai patiešām mainītu situāciju? Mēs ilgu laiku īstenojām Eiropas Savienības Robežu palīdzības misiju Rafā, bet diemžēl pēdējos mēnešos tās dalībnieki nespēja neko panākt, tādēļ, iespējams, mēs eiropieši to varētu atsākt un mēģināt panākt kādu risinājumu. Manuprāt, pozitīvi ir vērtējams tas, ka Javier Solana dosies uz Ēģipti, lai jautātu, ko mēs varam darīt, un, iespējams, lai savestu kopā visas dažādās puses, kas ir ļoti sarežģīti. Bet, pēc manām domām, pozitīvi vērtējams ir arī tas, ka Salem Fayed jau kādu laiku ir gatavs īstenot Palestīnas pašpārvaldi nolūkā kontrolēt robežas tādēļ, ka arī tas ir svarīgi. Tā, galu galā, ir viņu pašu atbildība. Lai šo pasākumu īstenotu, manuprāt, Eiropas Savienība arī šajā gadījumā varētu būt veicinošs faktors. Iespējams, ka mēs pat nebūsim vidutāji, bet veicinātāji. Pavisam nesen mums Parīzē bija pirmā uzraudzības sanāksme, kuras laikā tikās Norvēģijas ārlietu ministrs Bernard Kouchner un Tony Blair. Es esmu viena no šīs konferences līdzpriekšsēdētājām. Mēs mēģinājām novērtēt, ko mēs varam darīt šīs tikšanās laikā, lai virzītu situāciju uz priekšu, nevis tikai gūtu negatīvu pieredzi. Mēs visi nolēmām virzīties uz tā saukto „ātrā starta projektu” īstenošanu drošības infrastruktūras jomā, no vienas puses, un jo īpaši saistībā ar skolām, no otras puses, tādēļ, ka šī ir joma, kurā ikviens var redzēt, just un iespējams, pat nojaust cerību; joma, kurā mēs vēlamies dot cerību un kurā piekļuves un pārvietošanās brīvība patiešām ir viens no būtiskākajiem ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem. Tādēļ mēs pilnībā atbalstām šo ideju un centīsimies īstenot šo stratēģiju.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ja man vienā vārdā būtu jāraksturo tas, ko redzējām dažās pēdējās dienās Gazas dienvidu pierobežas zonā, es to sauktu par „izmisumu”.

Pirms diviem gadiem Palestīnā notika vēlēšanas. Daži šī Parlamenta deputāti — De Keyser kundze, McMillan-Scott kungs un citi — piedalījās šajā vēlēšanu procesā, bet šodien, pēc diviem gadiem, Palestīnas lieta ir sagrauta un situācija ir postoša, bezcerīga un izmisuma pilna, kas pierāda, ka demokrātijas konsolidēšana nav tikai tiesības balsot, ir jābūt arī pārstāvju institūcijām, leģitīmam varas sadalījumam un cilvēktiesību ievērošanai, sākot ar tiesībām uz dzīvību.

Starptautiskā sabiedrība lūdza Hamas grupējumu atteikties no vardarbības. Līdz šim viņi to nav darījuši un šī iemesla dēļ paliek teroristisko organizāciju sarakstā, kuru izveidojusi Eiropas Savienība.

Ir acīmredzami, ka jautājumus slikti risina arī otra puse: Izraēla atbalsta dalīšanos Palestīnas lietā, īsteno savu izmitināšanas politiku, veic nepamatotas represijas un ir ieviesusi nežēlīgas blokādes, kuru vienīgais rezultāts ir atbalsts Hamas grupējumam.

Ko mēs varam darīt? Es domāju, ka Solana kungs perfekti raksturoja situāciju: atbalstīt Augstā pārstāvja centienus, atbalstīt pieeju, ko izstrādāja Neapoles konference četriniekam un arābu valstīm, un galvenokārt atbalstīt politisko nostādni, par kuru, manuprāt, ir jāizsaka mūsu atzinība Komisijai un komisārei Ferrero-Waldner, tas ir, politisko nostādni, kas Eiropas Savienībai liek galveno uzmanību pievērst cilvēkiem, cilvēkiem, kuri cieš, kuriem sāp, kuri dzīvo postā un mirst, un, pēc manām domām, piedzīvo to nevajadzīgi jau ilgu laiku Tuvajos Austrumos.

SĒDI VADA: MAURO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Véronique De Keyser, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, visi mūri galu galā tomēr sabrūk: Jērikas mūris, Varšavas geto mūris, Berlīnes mūris, Atlantijas mūris, vienaldzības mūris. Rafahas mūris, pateicoties savai simboliskajai nozīmei, ir daļa no aklās dziņas, no kuras cilvēkiem vajadzētu atbrīvoties.

Ko ir darījuši Gazas cilvēki ar savu jauniegūto brīvību? Vai viņi bēga uz Ēģipti? Vai viņi apbruņojās ar Kalašņikova automātiem? Nē, jo diemžēl ieroči vienmēr sasniedz savu mērķi, ar mūri vai bez tā. Viņi turpināja krāt pirmās nepieciešamības preces. Viņi devās uz veikalu, lai pirktu zīdaiņiem medikamentus un pienu, kas nav pieejami Gazā. Mopēdi, kazas un liellopi tika ievesti Rafahā ar kravas celtņiem, tos pavadīja pūlis ar ovācijām. Tas bija sirreāls skats. Pēc tam visi devās mājās. Šīs ainas pasaka visu: kas iepriekš bija neiespējams, pēkšņi kļuva iespējams, un tad cilvēki atgriezās ikdienas dzīvē.

Mums patlaban ir vēsturiska atbildība. Jautājums vairs nav par to, kas atvērs vārtus brīvdabas cietumam, bet — kurš tos atkal aizvērs, lai liktu Gazas cilvēkiem palēnām nosmakt. Kopš sākusies Anapolisas konference, Eiropas Savienība ir zaudējusi kontroli. Pateicoties ceļu kartei, tā nodeva miera procesa kontroli Amerikas Savienotajām Valstīm. Apvienotās prezidentūras nodrošināšana Donoru konferencē Parīzē bija īsts sasniegums. Malači! Eiropiešiem tomēr bija pilnvaras iekļūt Gazā kopš 2005. gada. Vai mēs spēsim kopā ar ēģiptiešiem, Palestīnas varas iestādēm, Hamas grupējumu un Izraēlu atsākt dialogu un nodrošināt palestīniešiem piekļuvi ārpasaulei vai arī mēs, gluži otrādi, kļūsim par represiju novērotājiem, jo tādas neizbēgami sekos? Tā ir jautājuma būtība. Papildus ES RPM uzdevumam jāpievēršas arī Palestīnas vienotībai un miera procesam, starptautisko likumu ievērošanai un Eiropas Savienības reputācijai. Savas grupas vārdā vēlos izteikt ļoti skaidru ziņu Solana kungam: Dieva dēļ, rīkojieties tālāk!

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā Parlamenta delegācijas loceklis Palestīnas Likumdošanas Padomē es esmu mēģinājis saprast, kādēļ, kad mēs aicinām pārtraukt apdzīvotu vietu būvniecību, izraēlieši ignorē mūs, un mēs nedarām neko? Kādēļ, kad mēs aicinām likvidēt kontrolpunktus, izraēlieši ignorē mūs, un mēs neko nedarām? Kādēļ, kad mēs aicinām pārtraukt kolektīvo cilvēku sodīšanu Gazā, izraēlieši ignorē mūs, un mēs nedarām neko?

Tādēļ es esmu patiešām pateicīgs Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvajos Austrumos Marc Otte, kurš vakar piedalījās delegācijas sanāksmē un teica, ka mūsu politikai – Eiropas politikai – ir jāseko Amerikas sniegtajam piemēram.

Nesen – tikai pirms dažām nedēļām – Izraēlas premjerministrs teica par prezidentu Bušu: „Viņš nedara neko tādu, kam es nepiekristu. Viņš neatbalsta neko tādu, pret ko es iebilstu. Viņš nesaka neko tādu, kas, pēc viņa domām, varētu sarežģīt dzīvi Izraēlai”.

Tādējādi amerikāņu politika ir izraēliešu politika, un mums, eiropiešiem, ir jāseko līderim. Tādēļ nav brīnums, ka mūsu nosodošā attieksme par izraēliešu rīcību palestīniešiem šķiet tik liekulīga. Un nav brīnums, ka ar šādu rīcību nav iespējams gūt panākumus. Šāda eiropiešu pieeja lika mums finansēt vēlēšanas Palestīnā pirms diviem gadiem, bet pēc tam nevēlēties pievērst pietiekamu uzmanību rezultātiem, tādējādi apdraudot mūsu atbalstu demokrātijai Tuvajos Austrumos.

Šādas pieejas sekas bija mūsu aicinājums veidot Palestīnas Nacionālo vienotības valdību, un, kad vienotības valdība bija izveidota, mēs atteicāmies runāt ar premjerministru un pusi no ministriem, un valdība krita.

Šāda pieeja nozīmēja to, ka mēs atteicāmies runāt ar Hamas pārstāviem Gazā, kaut gan viņu rokās ir īstenā vara šajā teritorijā. Ko mēs esam iemācījušies no pieļautajām kļūdām? Vai nav pienācis laiks Eiropai saraut saites, kas padara mūs aklus un piesaista šai vienpusējai Amerikas un Izraēlas politikai? Vai nav pienācis laiks mums runāt neatkarīgi un rīkoties mērķtiecīgi?

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Solana kungs, komisār, visas tautas turēšana par ķīlniekiem ir bijusi neveiksme. Tā ir mācību stunda no citas ēras, kas nav neko devusi, bet vissliktākā šīs mācības daļa ir situācijas pasliktināšanās — politiski un cilvēcīgi. Tādēļ mums ir jāuzdod sev jautājumi. Hamas un tādējādi arī Gazas izolēšana ir izgāzusies. Hamas tagad ir vēl populārāka nekā jebkad agrāk. Tas ir ļoti savādi: Solana kungs un komisārs teica, ka palestīniešiem ir jāatgūst kontrole pār robežām, bet kā Palestīnas varas iestādes var atgūt varu Gazas sektorā? Rietumu krasts nav robeža. Tā ir viena problēma. Gazas robežas ir pavisam cita problēma. Turklāt starp Ēģipti un Izraēlu ir noslēgts līgums, saskaņā ar to ēģiptiešiem Sinajā ir aizliegts bruņoties. Šis līgums ir noslēgts pirms 20 gadiem, sākot ar miera līgumu. Pat ja ēģiptieši vēlētos apturēt teroristus Sinajā, viņiem tas nav atļauts. Tādējādi situācija ir pilnīgi absurda, un ir taisnība, ka šādā absurdā situācijā mums ir jāuzņemas atbildība. Pirmkārt, mūsu atbildība ir nodrošināt Gazas cilvēkiem iespēju dzīvot, un tāpēc mums ir jāapspriežas ar tiem, kam ir administratīva vara Gazā. Mēs nevaram teikt: „Mēs vēlamies sniegt viņiem pārtiku un dzeramo, mēs vēlamies dot viņiem medikamentus, bet mēs nevēlamies runāt ar tiem, kas var nogādāt šiem cilvēkiem medikamentus.”

Otrkārt, ir jāpiemin, ka palestīnieši ticēs mieram, kad tas viņiem kaut ko dos. Rietumu krastā patlaban nav vērojams uzlabojums robežjautājumā vai iespējās pārvietoties. Miers ir konkrēts, nevis abstrakts jēdziens. Raķešu šāviņi nemitēsies pašreizējā situācijā, un, ja Izraēlai ir jābūt drošai, mums tai ir jāpasaka: „Blokāde traucē palestīniešiem dzīvot, un tas apdraud Izraēlas drošību.” Tāda ir patiesība. Mums ir arī jāpasaka Bush kungam: „Jebkurā gadījumā jūs tur nebūsiet dažu mēnešu laikā. Tāpēc klusējiet un ļaujiet ar politiku nodarboties citiem cilvēkiem, kas labāk izprot situāciju.” Neatkarīgi no tā, vai Izraēlas politika sekos Amerikas politikai vai otrādi, tā neizdosies un mēs to nevaram atbalstīt. Tādējādi Eiropas Savienība nevar tikai teikt: „Turpiniet!”, tai ir jāsaka: „Turpiniet pareizā virzienā, runājiet ar atbildīgajiem un runājiet ar Izraēlas vadītājiem!” Tai ir jāpasaka, ka mūsu solidaritāte ar Izraēlu nenozīmē, ka mēs turpināsim to atbalstīt, ja tās politika būs pašnāvnieciska.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Solana kungs, komisār, Gazas varoņi vēlreiz ir pierādījuši, ka cilvēces brīvības garu nevar ieslodzīt aiz nocietinātiem mūriem un neviena vardarbības forma nepakļaus dzīvību. Es citēju runu, kuru teica Izraēlas miera cīnītājs un Saharova balvas saņēmējs Nurit Peled pie Gazas vārtiem pagājušā sestdienā, šis cilvēks tur bija kopā ar citiem Palestīnas un Izraēlas demonstrāciju dalībniekiem.

Nav iespējams nejust līdzi emocijām, kuras juta šis varonis, redzot cilvēkus — neciešami apspiestus un pazemotus, ar spēku pretojamies Izraēlas noteiktajai blokādei un visbeidzot ieelpojam svaigu gaisu, piedzīvojam iespēju sagādāt pienu bērniem, pārtiku ģimenei un nedaudz prieka, kas stiprina viņu morāli.

Kas notiek tagad? Mēs visi varam nojaust dubultus draudus, kas pavīd Izraēlas vadītāju nolūkos. Pirmkārt, nolūks izmantot spēku, lai noslēgtu šo nelielo brīvo vietu vai turētu to atkal noslēgtu. Otrkārt, vispārīgāk runājot, ir manāmi draudi atteikties no atbildības par okupācijas spēkiem Gazā un nodot to Ēģiptei.

Ja Padomes 28. janvāra paziņojuma patiesie vārdi ir iegūt īstu ietekmi, Eiropas Savienībai ir jāpiekrīt izdarīt lielāku spiedienu uz Izraēlas varas iestādēm, nevis tikai lietojot parastos izvairīgos izteikumus, tieši un Četriniekā, bet pieņemot principu par tranzīta punktu pastāvīgu atvēršanu Palestīnas varas iestāžu atbildībā un ar Eiropas Savienības un Arābu līgas atbalstu. Ja Palestīnas varas iestādēm būs liegta jebkāda iespēja piedāvāt saviem cilvēkiem kaut mazāko cerību uz nākotni un iespēju uzsākt nacionālo Palestīnas samierināšanu, kas ir nepieciešama, tas nozīmētu pieņemt vissliktāko iespējamo scenāriju. Es baidos, ka mēs patlaban ātri dodamies šādā virzienā.

Mēs visi zinām, ka Gazai un Rietumu krastam, arī Jeruzalemes austrumu daļai, ir nepieciešams stimuls no starptautiskās sabiedrības. Šādu stimulu nepiedāvās nogurušais un diskreditētais Amerikas prezidents. Jārīkojas ir Eiropai.

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Gaza ir un paliek cilvēces traģēdija, un neviens no mums šajā Parlamentā nevar vainot ilgi cietušos Palestīnas iedzīvotājus par centieniem nokļūt pāri robežai, lai iegādātos preces Ēģiptē, Rafas šķērsošanas punktā vietās, kur nojaukts robežas nožogojums.

Tomēr Eiropas Savienības aizliegtā teroristu organizācija Hamas vēl joprojām brutāli kontrolē teritoriju un Gazas iedzīvotājus, un Hamas turpina, manuprāt, nesodīti izdarīt kara noziegumus, palaižot Qassam raķetes uz Izraēlas civiliedzīvotājiem, tostarp nesen palaistās minēto raķešu garākas versijas uz Ashkelon. Tas nozīmē, ka nevar vainot Izraēlu par ekonomiskās blokādes saglabāšanu, atļaujot sniegt tikai visnepieciešamāko humāno palīdzību.

Es atvainojos, Chris Davies, es atvainojos, D. Cohn-Bendit, tas ir pavisam vienkārši – ja Hamas apturēs raķetes, Izraēla atcels blokādi.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, patiesībā Gazas sektora nodalīšana no Rietumkrasta, no vienas puses, vēl vairāk sarežģī jau tā sarežģīto situāciju. Bet, no otras puses, vienkāršo to.

Ļaujiet man sniegt paskaidrojumus attiecībā uz pēdējo. Pirmkārt, šāda nodalīšana veicināja dialogu starp Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi no Rietumkrasta. Otrkārt, tā bija saistīta ar musulmaņu radikālo agresivitāti, tādējādi nodrošinot tiešu piekļuvi šai nodalīšanai tādēļ, ka, no vienas puses, mums ir Hamas radikālie līderi un pārējā iedzīvotāju daļa, un šajā saistībā nav noslēpums, kuri no konfliktā iesaistītajiem mums ir jāatbalsta.

Treškārt, saistībā ar iepriekš minēto, divu vienādojuma elementu vietā (viens no tiem ļoti skaidri saskatāms – Izraēla, otrs – palestīnieši, kas ir nedaudz neskaidrāks) mums ir trīs skaidri noteikti elementi, tostarp, Gaza, un starp tiem atrodas reizināšanas zīmes, kas nozīmē, ka, ja jebkurš no elementiem ir nulle, arī rezultāts ir nulle.

  David Hammerstein (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tikai daži ļoti konkrēti jautājumi: kā mēs varam atgriezties pie ES RPM Rafahas robežpunktā, zinot, cik nedroša bija iepriekšējā situācija? Tas ir neapbruņots Eiropas korpuss! Ja tiks izšauts kaut viens šāviens, ja radīsies situācija, kad drošībā radīsies vissīkākā plaisiņa, vai visi policisti atgriezīsies Aškelonas viesnīcā?

Kā mēs varam apspriest nolīgumu ar palestīniešiem, Ēģipti un Izraēlu, lai mainītu šo situāciju? Ja mēs nevarējām to darīt līdz šim, tad nav lielas jēgas atgriezties iepriekšējā situācijā, kā teica Ferrero-Waldner kundze. Mums ir jārada situācija, kurā nav iespējama nedrošība.

Nākamais jautājums — kā mēs varam virzīties uz mieru, neatrisinot situāciju Gazā? Neapoles process izskaistināja Gazas situāciju, un es domāju, ka šādu attieksmi nedrīkst saglabāt: kamēr reģionā nav miera, nav iespējams darboties nevienai Palestīnas varas iestādei, kas spētu panākt drošību.

Visbeidzot, es vēlētos jautāt par vidēja termiņa risinājumiem ūdens un enerģijas apgādei Gazā. Vai nebūtu iespējams ieteikt risinājumus attiecībā uz frontes līniju starp Gazu un Ēģipti, kas būtu līdzīgi priekšlikumiem par ūdens atsāļošanas un enerģijas ražošanas rūpnīcām?

  Luisa Morgantini (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vakar Gazā Šifas slimnīcā nomira bērns, un Gazas slimnīcā ir 80 mirušo, jo viņi nevarēja doties uz Izraēlu, lai ārstētos. Šodien Izraēlas tiesa sprieda par labu valdībai, t.i., Barak, saistībā ar blokādi un degvielas piegādes samazināšanu. Tāda ir pašreizējā situācija.

Solana kungs jautāja, ko mēs, eiropieši, varam darīt? Komisārs teica, ka mums ir jārīkojas savādāk. Ir jāsaka taisnība. Savādāka rīcība nozīmē ne tikai drosmi pateikt: „Es zinu, ka jums ir ļoti daudz darāmā, ka jūs vienmēr strādājat, ka jūs ciešat kopā ar mums par palestīniešu un izraēliešu ciešanām, bet žēlsirdības vārdā kaut kas ir arī jādara!” Mums ir nepārprotami jāpasaka Izraēlas valdībai, ka, ja tā vēlas palīdzēt Salam Fayyad un Mahmoud Abbas, tai ir ne tikai jāaptur Gazas blokāde, tai ir arī jāpārstāj nogalināt jaunus zēnus, kā tā vakar izdarīja Betlēmē, un tai ir jāpārtrauc turēt ieslodzījumā palestīniešus Rietumu krasta geto.

Jautājums ir ne tikai par Gazu. Gaza ir kļuvusi par galveno jautājumu, bet okupācija turpinās katru dienu. Miers ir svarīgs ikvienam, tas ir svarīgs gan palestīniešiem, gan izraēliešiem. Mums ir jānobloķē ...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ir labi, ka mēs varam veikt šādas debates tik drīz pēc šausminošajiem notikumiem Gazas pierobežas zonā. Ir labi, ka Parlamentam ir šī iespēja parādīt savu nostāju Solana kungam un Ferrero-Waldner kundzei. Vienlaikus ir svarīgi, lai mēs izmantotu šo iespēju detalizētākas informācijas saņemšanai. Cohn-Bendit kungs teica, ka nepietiek tikai ar pārtikas piegādi, mums ir arī jārunā. Mums tagad ir mehānismi, kas līdzinās Pegasus programmai un spēj veicināt daudz rezultatīvāku dialogu un sadarbību. Iespējams, komisārs var sniegt mums vairāk informācijas par to.

  Frieda Brepoels (PPE-DE) – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Solana kungs, komisār, es no visas sirds piekrītu Parlamenta deputātiem, kas teica, ka ir pagājis laiks, kad varēja tikai izteikt bažas par dramatiskajiem notikumiem un cilvēku dzīves apstākļiem Gazā, un ka nepietiek, ja tikai nodrošinām naudas līdzekļus.

Gluži pretēji, es domāju, ka situācija Gazā un blokāde ir skatāmas saistībā ar vispārējo konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu. Palestīnieši nepārprotami liek visas cerības uz ES, kurai beidzot vajadzētu veiksmīgi atrisināt šos jautājumus. Iepriekš ir izteikti daudzi solījumi, bet mēs varam redzēt, ka patiesībā ES Anapolisas konferences lēmumu ieviešanas pasākumos un ANO nespēj rīkoties kā aktīvs starpnieks. Es domāju, ka tas nav pieņemami un ES vairs nedrīkst atļauties sekot Amerikas Savienoto Valstu nostājai, bet tai ir jāpieņem neatkarīga nostāja.

  Bairbre de Brún, (GUE/NGL) – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Cashman kunga ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Pilsoņu brīvību komitejas locekļi ir daudz paveikuši šajā tik būtiskajā jomā. Es apsveicu gan viņus, gan referentu.

Jo īpaši es atbalstu uzlabojumus, ar kuriem Aģentūras specifiskajos pienākumos tika iekļauts jautājums par diskrimināciju attiecībā uz tradicionālajām valodām un mazākuma grupām. Es aicinu deputātus rīt atbalstīt šīs reformas.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo 2008. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko valodu gadu. Eiropas Savienībai ir jāpiedalās šajā pasākumā, un arī mums ir jāseko šim piemēram.

Es esmu personīgi ieinteresēta šajā jautājumā. Es turpinu strādāt ES līmenī, pieprasot nepieciešamos resursus, lai īru valoda tiktu atzīta par darba valodu, un konstitūcijas līmenī, atbalstot kampaņu par īru valodas likumu — likumdošanas dokumentu, kas ir akūti nepieciešams Ziemeļīrijā, lai aizsargātu īru valodā runājošo tiesības.

Patlaban šīs tiesības nav iespējams izmantot. Tās varēs izmantot, ja tās tiks iestrādātas saistošajos tiesību aktos un ja tāda iestāde kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra spēs apstrīdēt manus tautiešus un citus cilvēkus jautājumos par diskrimināciju, kas saistīta ar valodas izmantošanas iespējām.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, notikumi Gazā ir traģiski, un visi mani biedri ir pauduši savu sašutumu. Arī Eiropas Savienība izjūt nožēlu par šiem notikumiem. Mēs ne tikai pārdzīvojam par politisko vājumu, bet arī nezinām, kā izpildīt savu pienākumu sniegt efektīvu finansiālo un humāno palīdzību, kur mēs to esam uzņēmušies. TIM tiek reorganizēta par PEGASE, un mēs investējam cilvēkresursos, procedūrās un Kopienas resursos.

Jautājums ir, kā to patlaban var izdarīt veiksmīgi.

Vai jums ir jaunas ziņas, komisār? Vai humānās palīdzības sūtījumi nonāk Gazā? Vai notiek sadarbība ar Izraēlu kaut vai tikai šajā jautājumā? Vai Palestīnas iestādes var palīdzēt nogādāt un izdalīt humāno palīdzību? Loģiski, PEGASE vajadzētu ieviest rīt. Jūsu dienesti ir veikuši detalizētu ieguldījumu, pievēršoties plānošanai un cilvēkresursiem. Kā mēs varam izpildīt savas saistības ar šādu redzējumu un šiem resursiem, komisār?

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, situācija Gazā prasa tūlītēju Izraēlas veiktās blokādes atcelšanu. Cilvēkiem Gazā ir jāsniedz palīdzība, lai apmierinātu viņu akūtākās vajadzības. Arābu līgai, Eiropas Savienībai un pat Izraēlai ir jāpalīdz veidot sadarbību starp Fatah un Hamas, lai panāktu vienotību, kā tas bija, kad pie varas bija nacionālās vienotības valdība. Lai tas notiktu, no Izraēlas cietumiem ir jāatbrīvo visi palestīniešu ievēlētie Hamas grupējuma pārstāvji. Ir jānodrošina piemēroti apstākļi, lai varētu notikt vispārējās vēlēšanas. Gan Eiropas Savienībai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm ir jārespektē vēlēšanu rezultāti, lai kādi tie arī nebūtu.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (DE) Es vēlētos īsumā izklāstīt savu nostāju šajā patiešām sarežģītajā jautājumā, kuru mēs pagājušajā pirmdienā sīki un plaši vēlreiz pārrunājām Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē. Man jums ir jāsaka, lai gan tas tāpat ir skaidrs, ka mums nav jāaprobežojas tikai ar diskusijām: Eiropas Savienībai kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, palestīniešiem, izraēliešiem un, protams, Apvienoto Nāciju Organizāciju un arī Krieviju Četrinieka ietvaros ir bijusi noteikta loma kopīgas stratēģijas pieņemšanā.

Es iepriekš pieminēju, lai gan ļoti īsi saistībā ar Anapolisu, vienu šīs stratēģijas aspektu, proti, divpusējas pārrunas starp Abbas un premjeru Olmert. Cits šīs stratēģijas aspekts, ar kuru man Komisijā jāstrādā vairāk, ir centieni veicināt jaunu attīstības vilni, kas nodrošinās tautas progresu, un es pilnībā apzinos šī uzdevuma sarežģītību. Es vienmēr esmu apzinājusies grūtības, bet mēs, protams, vēlamies izdarīt visu iespējamo, lai palīdzētu, un šādu nostāju mēs arī saglabāsim. Tādējādi mūsu nostājas virziens ir atbalsts Abbas kunga centieniem nodrošināt mieru pārrunu ceļā, lai izmantotu šo mieru samierināšanas veicināšanai ar Hamas. Šī ideja tika likta stratēģijas pamatā.

Mēs joprojām domājam atbalstīt arī turpmākās tikšanās. Dažās pēdējās dienās ir notikusi Olmert un Abbas kungu tikšanās. Mēs zinām, ka tajā netika daudz panākts attiecībā uz jautājuma būtību, bet tas ir saprotams, jo patlaban visas sanāksmes aizēno naidpilnā situācija. Tomēr mums ir jāturpina darboties šādā veidā. Mums joprojām ir iespējas laikus atvērt dažas durvis nākamajai sanāksmei Maskavā, ja mēs palīdzēsim abām pusēm.

Tā ir medaļas viena puse. Otra puse ir humānā un ekonomiskā perspektīva. Šajā jautājumā tiem, kas nav lasījuši manu ziņojumu, es vēlētos teikt, ka 21. janvārī es izteicu ļoti skaidru nostāju par situāciju Gazā, jo es arī sapratu, ka situācija vienkārši ir aizgājusi pārāk tālu. Kopā ar citiem ārlietu ministru un starptautisku organizāciju paziņojumiem tas ir palīdzējis uzlabot situāciju. Blokāde, protams, nav pilnībā atcelta, bet situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tādējādi, runājot par humāno palīdzību, — tā būs arī atbilde uz jūsu jautājumu, Kratsa-Tsagaropoulou kundze, — daudzas piegādes patlaban patiesībā nonāk Gazā.

Mēs arī apzināmies, ka tas nav pietiekami. Un es personīgi apzinos, Cohn-Bendit kungs, ka mēs esam uzņēmušies ārkārtīgi grūtu uzdevumu. Jums pilnībā ir taisnība, kad sakāt, ka situācija ir ļoti sarežģīta; augstais pārstāvis pilnībā to apzinās, un, iespējams, viņš to arī komentēs. Neraugoties uz to, pašreiz mēs turpināsim vienoto stratēģiju, kuru kopīgi definējām un kopīgi arī esam plānojuši ieviest, un mums nav citas izvēles, kā vien uzstāt uz robežu atvēršanu, ko pats Salam Fayyad, kā jūs zināt, uzskata par būtisku soli.

Es tikai vēlētos īsumā komentēt procedūru, kuru mēs izstrādājām un kura faktiski sāks darboties pēc divām dienām — pirmajā februārī. Tā ir pastāvīga procedūra atšķirībā no iepriekšējām TIM (pagaidu starptautiskajām procedūrām), kuras mums bija jāpaplašina. Pamatotu iemeslu dēļ jaunā procedūra arī ir izveidota sadarbībā ar Palestīnas varas iestādēm. Mēs ļoti cieši sadarbojāmies ar Fayyad kungu šajā projektā, lai tā rezultāti atbilstu viņa prasībai pēc attīstības un progresa plāna Palestīnas ekonomikai un, protams, tās infrastruktūrai.

Šo jautājumu vajadzētu risināt visai Eiropai, ar to es gribu teikt, ka procedūru — finanšu mehānismu — varētu izmantot ne tikai mēs, bet arī dalībvalstis. Mēs domājam, ka dažas starptautiskas organizācijas un valstis, kas nav pievienojušās Eiropas Savienībai, arī principā varētu piesaistīties šai procedūrai. Tāpat kā TIM tā piedāvā pilnīgu uzraudzību un kontroli, jo mēs, protams, vēlamies, lai procedūra būtu pilnīgi pārredzama, tā ir izstrādāta, lai sniegtu tiešu palīdzību budžetam, organizētu palīdzību, izmantojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūru un citas organizācijas, vai finansētu mūsu projektus. Es arī apzinos, ka patlaban šim jautājumam ir zemāka prioritāte nekā galvenajam politiskajam jautājumam, proti, ko mēs varam darīt, lai atrisinātu pašreizējo situāciju. Es, protams, pilnībā apzinos šo problēmu, bet pašreizējos apstākļos šī ir vienīgā atbilde, kuru varu sniegt.

  Javier Solana, augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos šeit runātajā. Es varu teikt visu to pašu un ar tādām pašām emocijām, un tādām pašām izjūtām, jo mūsu viedokļi sakrīt.

Bet jūs sakāt, ka mums ir jārīkojas, nevis jārunā. Vai jūs domājat, ka rīcība šodien izmainīs mūsu politiku par 180 grādiem? Patiesību sakot, es neesmu pārliecināts, vai tā ir saprātīga pieeja.

Kas vēl bez cilvēces drāmas ir noticis pēdējās dažās dienās? Mēs varam runāt stundām ilgi un patiešām paust savas izjūtas tādēļ, ka mūsu izjūtas – vismaz manas izjūtas – ir tādas pašas kā jūsējās, un es esmu pārliecināts, ka arī komisāra izjūtas ir tādas pašas.

Šonedēļ agrāk - tikai dažas stundas pēc tam, kad izveidojās saspringtā situācija, - notika Arābu valstu līgas tikšanās. Tikšanās dalībnieces pieņēma lēmumu, kuru pirmdien atbalstīja Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome, lēmumu, kuru mēs mēģināsim īstenot tuvākajās stundās pēc tikšanās, kas notiek šorīt un kurā piedalās Palestīnas Pašpārvalde un Ēģipte, un kura turpināsies naktī un iespējams arī rīt vai parīt, kad puses nonāks līdz risinājumam, kad mēs patiešām būsim noderīgi.

Bet es domāju, ka mēnesi pēc Parīzes konferences un pusotru mēnesi pēc Anapolisas konferences, brīdī, kad iesaistās visas arābu valstis un citas valstis pirmo reizi spēlē nozīmīgu lomu, es domāju, ka mums ir jāpielāgojas šai situācijai. Pašlaik tas nebūtu nopietni, ja mēs turpinātu rīkoties vienatnē. Mums ir jārīkojas kopā ar iesaistītajiem partneriem. Mēs atbalstām – un attiecībā uz to Padomes secinājumi ir ļoti skaidri – Arābu valstu līgas svētdien pieņemto rezolūciju, ciktāl tā skar robežu jautājumu, un tas pierādījās pirmdien. Mēs turpināsim diskusijas trešdien un ceturtdien.

Es domāju, ka arī šī ir rīcība, bet es nezinu, ko es varu darīt. Tas ir cits stāsts, ja jūs jautājat man.

(FR) „Turpiniet pareizajā virzienā!” Tas nozīmē, ka patlaban mēs ejam nepareizā virzienā.

(Cohn-Bendit kungs pārtrauc: „... nezināmā virzienā…”)

Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka, ja Cohn-Bendit kungs,

augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. − ievērojams - Parlamenta deputāts saka, ka stratēģija, ko Eiropas Savienība pašlaik piemēro, ir „inconnue", je ne comprends rien. Jūs varat teikt, ko vien vēlaties. Jūs varat teikt, ka Eiropas Savienības stratēģija šodien – pēc Anapolisas, pēc tam, kad esam vadījuši Parīzes konferenci, snieguši atbalstu Arābu valstu līgai – ir „inconnue”, jūs varat teikt arī daudz ko citu, bet es domāju, ka apzīmējumu „inconnue” nevarēs lietot ilgstoši. Jums tas var nepatikt –

(Iebildums)

Jūs varat man nepiekrist, bet ir ļoti grūti teikt, ka stratēģija nav zināma. Es piekrītu daudz kam no tā, ko jūs šeit tik daiļrunīgi paudāt. Un es vēlos teikt, ka jums un mums ir pienākumi, kas mums būs jāpilda turpmākajās dienās un stundās. Vai mēs varam atrisināt situāciju? Es nezinu. Jūs nezināt. Bet esiet droši, ka mēs mēģināsim to darīt un mēs mēģināsim atbalstīt S. Fayyad tādēļ, ka viņš visu šo laiku ir bijis mūsu domubiedrs. Viņš ir labas gribas cilvēks, un tieši tādēļ mēs nevaram viņu pievilt. Es viņu nepievilšu.

Tādēļ mums ir jāturpina strādāt šajā virzienā. Daudzi būs neapmierināti. Tas nebūs viegli. Vai mēs atrisināsim visas problēmas? Es nezinu. Bet mēs mēģināsim to darīt, liekot lietā visus mūsu spēkus un labo gribu.

Manas izjūtas ir tādas pašas, kā šeit paustās. Es neteiktu, ka tās ir spēcīgākas, bet vismaz tādas pašas kā jums, kā visiem jūsu draugiem šeit tādēļ, ka mēs esam vienā pusē, mēs jau ilgu laiku kopā esam iesaistīti šajā cīņā. Tādēļ izjūtas nav atšķirīgas, un mums ir jāturpina tas, ko mēs darām.

Es domāju, ka mums ir jāturpina progress šajā virzienā. Es apsolu jums, ka to darīšu. Es mēģināšu tikties ar Ēģiptes, Saūda Arābijas pārstāvjiem un arī ar citiem – amerikāņiem, krieviem - ikvienu, lai redzētu, vai mēs varam nonākt pie cita risinājuma. Tam ir jābūt pilnīgi atšķirīgam – kopējam risinājumam. Citādi, pēc manām domām, mēs nesasniegsim rezultātus.

Jūs varētu teikt, ka neesat redzējuši rezultātus jau vairākus gadus. Kopš 1967. gada mēs neesam neko panākuši kopā kā starptautiska sabiedrība. Tā ir taisnība. Mēs par to esam atbildīgi. Bet es nedomāju, ka mēs varam atrisināt problēmu rīt, šodien pieņemot lēmumu, kas atšķiras no Padomes pirmdien pieņemtā lēmuma.

Tagad mums ir plāns, ko Eiropas Padome izstrādāja pirmdien, un mums ir jāmēģina to īstenot. Es labprāt atgrieztos un runātu ar jums, un atklāti stāstītu, kā mēs to šeit darām, par mūsu rīcības sekām.

Bet, lūdzu, nedomājiet, ka mūsu izjūtas nav vienādas. Mūsu uzskati sakrīt. Mēs gūstam pieredzi no šīs situācijas, un mēs nevaram pateikt neko vairāk. Attiecībā uz rīcību esiet droši, ka mēs darīsim, ko varēsim.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks februāra sesijā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Parlamentā garās debatēs pārāk daudz ir runāts par Izraēlas un Palestīnas jautājumu. Tomēr mums jāatzīst, ka, objektīvi runājot, loma, kuru Eiropas Savienība ir spējusi nospēlēt līdz šim brīdim saistībā ar šo situāciju, visumā ir bijusi izšķiroša: tik daudzas proklamācijas, deklarācijas, priekšlikumi un dokumenti, bet patiesībā, pavisam maz konsekvences attiecībā uz rīcību. Es nesen apmeklēju Palestīnu un sajutu ciešanas, vilšanos un aizvainojumu cilvēku noskaņojumā, jo viņi ir noguruši no daudzu gadu gaitā lauztajiem solījumiem: situācija pasliktinās, un pastāv nopietns risks, ka palestīniešu teritorijas var nonākt Hamas ekstrēmistu rokās. Ieelpotais gaiss šķiet smags, un glābiņš no vardarbības ir ļoti nepieciešams. Tieši tagad laika ir pavisam maz: Eiropai ir jāspēj mainīt šo situāciju, vai arī mums visiem būs jāuzņemas atbildība par to, ka neesam darījuši pietiekami daudz, lai novērstu visļaunāko.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Kā jau mans kolēģis Michael Gahler teica, esošā rezolūcija atbilst sešu lielvaru interesēm turpināt izdarīt spiedienu uz Irānu.

Es saprotu, ka patiesībā problēma ir saistīta ar to, kā šo rezolūciju uztvers Irānas režīms. Šajā situācijā, kad lielie spēlētāji starptautiskajā politikā nevēlas vai nespēj piekrist nopietnu sankciju piemērošanai attiecībā uz Irānu, pastāv maz iespēju, ka šī rezolūcija ietekmēs situāciju.

Tomēr joprojām pastāv viens – līdz šim neizmēģināts – risinājums, kas varētu ietekmēt situāciju.

Un tas ir – dot iespēju Irānas opozīcijas spēkiem, pārtraucot Eiropas Savienības dalībvalstu izdarīto politisko spiedienu. 2006. gada decembrī Pirmās instances tiesa un novembrī Apvienotās Karalistes tiesas lēma, ka nav nekāda pamata šādā veidā izolēt Irānas opozīciju. Dodot brīvību Irānas opozīcijai veikt miermīlīgus pasākumus, Eiropas Savienība ne tikai iegūtu efektīvu līdzekli mullu režīma ietekmēšanai, bet tiktu piemērots trešais – daudz reālistiskāks – risinājums starp godprātīgu diplomātiju, no vienas puses, un ASV veiktajai līdzīgu militāru iejaukšanos, no otras puses.

Ja mūsu patiesais nolūks ir panākt pozitīvas izmaiņas Irānā, izmēģināsim šo trešo iespēju.

18. Amerikas Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzības sistēma (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums attiecas uz Padomes un Komisijas deklarāciju par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu.

  Janez Lenarčič, priekšsēdētājs. − Padome nav pārrunājusi ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas uzstādīšanu Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi es atvainojos, ka nevaru paust Padomes viedokli šajā jautājumā, bet es vēlētos jums atgādināt, ka lēmums par bruņotu spēku vai militāru iekārtu izvietošanu ir katras dalībvalsts atbildība valsts līmenī. Tāpēc dalībvalstis pieņem lēmumus par šādiem jautājumiem neatkarīgi.

Ļaujiet man paskaidrot: līdz šim nav notikušas nekādas diskusijas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par pretraķešu sistēmas uzstādīšanu. Tāpat neviena puse nav plānojusi iespējamo sadarbību šajā jomā. Eiropas Savienības Padome tādējādi neplāno sarunas ne ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ne ar NATO aliansi, lai pārrunātu šo jautājumu. Kā mēs zinām, pretraķešu aizsardzība ir saistīta ar sadarbību NATO, kā arī NATO un Krievijas Federācijas Padomē.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es šodien runāšu ļoti īsi, jo Komisijas kompetence šajā jautājumā ir ļoti ierobežota.

Bet ļaujiet man teikt, ka sadarbībai starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm drošības un aizsardzības jomā ir lielāka ietekme uz šīm nozīmīgajām attiecībām. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tādēļ, lai gan, kā jau es teicu, mūsu kompetence vai atbildība īsti neattiecas uz šo jautājumu, mēs ceram, ka ir iespējams līdzsvarots un, galu galā, visiem pieņemams risinājums.

Mēs jau no paša sākuma atzinīgi vērtējām augsta līmeņa sarunas, kas sākās Maskavā pagājušajā oktobrī un kam sekoja speciālistu tikšanās. Un mēs nesenajā tiešajā dialogā starp Maskavu un Varšavu redzam iespēju noskaidrot pušu nostāju attiecībā uz valstu suverenitāti.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka, neatkarīgi no tā, kādā forumā – NATO vai EDSO – šie jautājumi tiek pārrunāti, es domāju, ka būtu svarīgi, lai lēmumi par Eiropas drošības sistēmas nākotni ietvertu arī Eiropas Savienību.

  Karl von Wogau, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kad mēs Eiropā runājam par pretraķešu aizsardzību, diskusijas parasti notiek par Amerikas Savienoto Valstu plānoto sistēmu uzstādīšanu Polijā un Čehijā. Daudzi cilvēki neapzinās, ka tie ir tikai esošu sistēmu paplašinājumi, kas izstrādāti, lai pasargātu Amerikas Savienotās Valstis. Mums Eiropas Parlamentā pirmkārt un galvenokārt ir jāpievērš uzmanība Eiropas kontinenta drošībai. Kā mēs zinām, Amerikas Savienotās Valstis jau ir iztērējušas vairāk nekā 100 miljardus dolāru par savu pretraķešu aizsardzības sistēmu, un tās ieguldīs vēl desmit miljardus gadā, lai turpinātu sistēmas attīstību. Tomēr Amerikas Savienotās Valstis atrodas daudz tālāk no potenciālajiem briesmu avotiem nekā mēs Eiropā. Pašreizējā situācija drīzāk atgādina Luksemburgu, kas izdod naudu, lai būvētu aizsprostus, bet Nīderlande nesaprot, kāpēc tai būtu jārīkojas tāpat.

Mums ir jāuzdod sev jautājums, vai draudi patiešām pastāv, un, ja tā ir, vai mums ir uz tiem jāreaģē. Debates ar Solana kungu, kuras mēs tikko dzirdējām, atklāja, ka situācija Irānā joprojām izraisa bažas. Mēs apzināmies arī draudus, kas varētu veidoties, jo situācija Pakistānā ir nestabila.

Drošības un aizsardzības apakškomiteja ir iesaistījusies intensīvās pārrunās ar Amerikas Savienoto Valstu pārstāvjiem, arī ģenerālleitnantu Henry Obering, Pretraķešu aizsardzības aģentūras direktoru. Pēc šīm sarunām nepārprotami kļuva skaidrs, ka ASV sistēma teorētiski spētu aizsargāt daļu Eiropas, bet ne visu kontinentu. Jo īpaši neaizsargātas būtu Kipra, Malta, daļa Grieķijas, Rumānija, Bulgārija vai Dienviditālija. No Eiropas viedokļa raugoties, mēs nevaram pieļaut mūsu kontinenta sadalīšanu zonās, kuru drošības pakāpe ir atšķirīga. Tādējādi mums kopīgi jādefinē Eiropas vienotās drošības intereses šajā kontekstā.

Pašreizējās situācijas novērtējums liek secināt, ka patlaban nav neviena foruma, kurā šis jautājums tiktu pārrunāts un kurā tiktu definētas šādas kopīgas Eiropas drošības intereses. Tā nepārprotami ir joma, kur ir nepieciešama cieša sadarbība ar Krieviju.

Mēs sagaidām, ka aprīlī NATO sarunās Bukarestē tiks izteikti priekšlikumi par vienotu sistēmu, un mēs sagaidām, ka šie priekšlikumi pievērsīs pienācīgu uzmanību mūsu specifiskajām Eiropas drošības interesēm.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šī nav pirmā reize, kad mēs pārrunājam šo jautājumu; šī nav arī pirmā reize, kad mēs saņemam vienas un tās pašas atbildes no Padomes, kura apgalvo, ka tai nav tādas kompetences šajā jomā, kāda ir Komisijai, tomēr man ir jāapsveic komisāre — viņa beigās teica, ka Eiropas Savienībā jautājumi ir jārisina savādāk.

Ja atgadīsies kaut kas, kas ietekmēs visu eiropiešu drošību, un tas notiks pie tādas drošības stratēģijas, kādu aprakstīja Solana kungs, mums būs jāspēj pārrunāt šo jautājumu citam ar citu. Parlaments laimīgā kārtā spēj par to runāt. Šis ir jautājums, kas skar gan pilsoņus, gan Eiropas Savienības dalībvalstis, tādējādi mēs domājam, ka šis jautājums noteikti ir jāiekļauj darba kārtībā.

Es neesmu plānojis atstāstīt visus iebildumus, kādi mūsu grupai ir bijuši pret šo plānu, kuru izstrādājuši amerikāņi. Mēs domājam, ka nav pareizi, ka notiek divpusējas pārrunas ar divām NATO dalībvalstīm, kas — nejauši vai kā citādi — ir arī Eiropas Savienības valstis, un tas ietekmē attiecības ar Krieviju, arī Eiropas Savienības attiecības ar to. Ir arī nepareizi, ka sistēmu attīsta vienpusēji, kaut gan to dara NATO, un patlaban nav saprotama izskaidrojuma, kāpēc sistēma ir nepieciešama, vai tā darbosies un vai tā nekļūst pārāk dārga.

Patlaban interesantas debates notiek Polijā, tur jaunā valdība ir teikusi, ka tā varētu būt gatava sadarboties sistēmas izveidē, bet tas ir tāpēc, ka to vēlas amerikāņi, un tāpēc, ka uz spēles ir likta drīzāk Amerikas, nevis Polijas drošība. Šī iemesla dēļ poļi lūdz vairāk palīdzības gaisa spēku attīstīšanai Polijas armijā, piemēram, zināmā mērā radot bruņošanās sacensības.

Ir interesanti, ka Polijā ir atsākušās debates par to, vai sistēma ir lietderīga vai nepieciešama, un ka jaunais Polijas premjers vai vismaz Polijas ārlietu ministrs ir izrādījis drosmi pārrunāt to ar Krieviju. Mēs patiešām to atbalstām.

Čehijā situācija ir atšķirīga, mums radies iespaids, ka aizsardzības sistēma un Čehijas iesaistīšanās tajā tiek uzspiestas pret cilvēku gribu, jo es domāju, ka 70 % čehu ir pret šādas sistēmas izveidi. Tādējādi man liekas, ka tiek plānotas darbības, lai piespiedu kārtā šogad tiktu pieņemti lēmumi par nolīgumu slēgšanu ar Poliju un Čehiju, pirms Amerikas Savienotajās Valstīs, cerams, būs jauna valdība. Mēs zinām, ka demokrāti ir samērā skeptiski par pretraķešu sistēmas izstrādi.

Katrā ziņā mēs ceram, ka Padomē notiks pārrunas, un mēs aicinām pret šo jautājumu izturēties ļoti nopietni. Ja tas tiks atbalstīts, tas vēl vairāk sarežģīs mūsu jau tā sarežģītās attiecības ar Krieviju. Cilvēki ir noraizējušies. Tagad mums ir jaunas bruņošanās sacensības un arī vairāki citi jautājumi, par kuriem, mēs domājam, Eiropas Parlamentam būtu jārunā. Tā mēs esam darījuši līdz šim, un tā arī vajadzētu turpināt.

Es domāju, ka mūsu galvenā loma ir saprast, vai tas ir nepieciešams, vai tas ir jaunas bruņošanās sacensības sākums, vai tas tiešām uzlabos drošību un vai tas patiešām palīdzēs mums cīnīties ar „nepaklausīgajām” valstīm. Es vēl joprojām neesmu pārliecināts, ka irāņi būs spējīgi izšaut raķetes tik ātri, kā amerikāņi to apgalvo. Par šo jautājumu mums ir pretrunīga informācija. Tāpēc es ceru, ka mēs turpināsim diskusijas par šo jautājumu šeit Parlamentā, un arī vērosim, kas notiek Čehijā un Polijā. Mana grupa nepiekrīt sistēmas ieviešanai.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vislielākais drauds cilvēcei nav kodolieroču izplatība uz citām valstīm. Patiesā problēma ir kodolieroču esība vispār. Vienīgais ētiskais un pastāvīgais priekšlikums mūsu nostājā attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmām un citām kodolieroču sistēmām ir pārtraukt to izmantošanu. ES arī vajadzētu uzņemties jaunas saistības, ar kurām varētu kontrolēt bruņošanos, un censties uzsākt atbruņošanās procesu.

Amerikas pretraķešu aizsardzības sistēma palielinātu iespējamību, ka varētu sākties kodolkarš. Kodolieroču aizsegs, kas plānots Polijā un Čehijā, ir balstīts uz pieņēmumu, ka kodolkaru var uzvarēt. Amerikas Savienoto Valstu izmantotā pretraķešu aizsardzības sistēma radikāli atšķiras no šīs valsts iepriekšējās iebiedēšanas politikas, jo tās mērķis bija nepieļaut nevienai valstij atriebties citām valstīm. Tādējādi iepriekš izmantotā iebiedēšanas politika kodolieroču bruņošanās procesā vairs netiek apskatīta. Tā rezultātā pazūd baiļu sajūta. Tieši šī iemesla dēļ ASV pretraķešu sistēma Polijā un Čehijā ir svarīgs jautājums Eiropai un visām tās dalībvalstīm. Ņemot to vērā, ir svarīgi, lai ES izrunātu šo jautājumu un iepazītos ar tās pilsoņu nostāju. Mums arī patiešām šeit vajadzētu apdomāt, vai tas uzlabos drošību Eiropā un Eiropas aizsardzības pasākumus vai arī izvērsīsies pretēji — jaunā sistēma faktiski pavājinās drošību Eiropā.

  Ģirts Valdis Kristovskis, UEN grupas vārdā. – Cienījamie kolēģi! Savā retorikā Putins laiku pa laikam atgādina par Krievijas iespējām vērst savas raķetes pret Eiropu. Tas liecina, ka pastāv zināms stratēģisks līdzsvars starp ASV un Krieviju. Taču tāda nav Eiropas un Krievijas starpā. To nenodrošina arī Francijas un Lielbritānijas nacionālie „kodollietussargi”. Šķiet, ka vietā ir jautājums: kā nodrošināt tieši Eiropas, nevis ASV kopējo pretraķešu aizsardzību? Vai tiešām par šiem jautājumiem runājam tikai tāpēc, ka par savu drošību rūpējas ASV? B. Ferrero-Waldner, Komisijas pārstāvji, Eiropas Savienība par šo aizsardzības veidu pati nerūpējas! Vai jums nešķiet, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ja par to lemj ASV, NATO un arī atsevišķas Eiropas Savienības valstis divpusēji? Domāju, ka Eiropas Savienībai noteikti ir jāformulē nepārprotama attieksme, un tad tā būtu realizējama kopā ar NATO un ASV. Pretējā gadījumā mums nevajadzētu šeit tērēt laiku, jo visu izlems NATO.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisār, es pieņemu, ka tā, bez šaubām, ir jauna Eiropas politika. Tā man atgādina laiku, kad manam dēlam bija četri gadi. Kad viņam vaicāja: „Kur tu esi?”, viņš aizsedza seju ar rokām un teica: „Manis šeit nav.” Tāpēc Komisija mums saka: „Mūsu šeit nav. Tam nav nekādas saistības ar mums vai ar Eiropu.”

(DE) Man ir žēl, bet tās ir pilnīgas muļķības. Mums tagad ir jāizlemj, vai mēs vēlamies kopīgu Eiropas ārlietu un drošības politiku. Mums pat ir jauna vienošanās, kas piešķir mūsu pašu ārlietu ministram atbildību par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un, ja mums ir kopīgs ārlietu ministrs, mums noteikti ir jāpārrunā jautājumi Eiropas līmenī, nevis katrai valstij atsevišķi jārisina valsts drošības jautājums ar citām valstīm vai jārīkojas līdzīgi kā von Wogau kungs, kas pieļauj, ka Eiropu apdraud Irāna vai kādas citas valstis. Es nepiekrītu tādam uzskatam, mums vismaz ir jāpārrunā jautājumi Eiropas līmenī. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka amerikāņi ir pieķērušies vienai muļķīgai idejai un ka George Bush nebūs pie varas jau pēc sešiem mēnešiem no šī brīža, tā ka viņi var atteikties no savas muļķīgās shēmas, bet mums, eiropiešiem, nav nekāda sakara ar to visu.

Mēs esam ļoti skeptiski noskaņoti pretraķešu aizsardzības jautājumā, bet mēs esam cieši pārliecināti, ka šī jautājuma izskatīšana ir mūsu, eiropiešu, pienākums. Šis lēmums nav jāpieņem poļiem vai čehiem, vai kādai citai tautai, piemēram, rumāņiem un bulgāriem rīt, sicīliešiem — parīt, un tā tālāk. Nē, mums ir kopīgas intereses lēmumu pieņemšanā par mūsu drošību. Tas ir īpaši noteikts Līgumā, kuru jūs ratificējāt un kuru mēs esam nolēmuši ratificēt, precīzāk, noteikumos par kopēju ārpolitiku un drošības politiku. Tādējādi šis jautājums ir jārisina Eiropas Savienībai. Lēmums nav jāpieņem Polijai un Amerikas Savienotajām Valstīm vai Čehijai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir Eiropas lēmums. Tā ir Eiropas problēma, un mums ir jāatrod Eiropas risinājums.

  Vladimír Remek, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, esmu priecīgs, ka jautājums par Amerikas pretraķešu aizsardzības ieročiem Čehijā un Polijā, t.i., Eiropas Savienības teritorijā, tiek risināts Eiropas Parlamentā, kas ir visdemokrātiskākā iestāde, jo to ievēl Eiropas Savienības pilsoņi, kurus skar šis jautājums.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt, ka mani atbalsta mani kolēģi GUE/NGL grupā, un es balstos uz savu militāro jautājumu eksperta pieredzi; bet vissvarīgākais ir tas, ka mani atbalsta manas valsts pilsoņu vairākums, un manā valstī 70 % iedzīvotāju ir pret Amerikas radaru sistēmas uzstādīšanu.

Amerikas pretraķešu aizsardzība mums tiek attēlota kā aizsargvairogs, tad kāpēc, piemēram, Čehijai neļāva pārdot Ķīnai Tamara pasīvo radaru uztveršanas sistēmu bez aktīvām militārajām komponentēm? Paskaidrojums bija, ka Ķīna iegūs nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm. Vai tā nav vārdu spēle? Vai jautājums par radara novietošanu Čehijā arī nav saistīts ar priekšrocību iegūšanu? Pat neprofesionālis saprot, ka cilvēki karoja jau pirms Hanibala: vairogs kareivja rokās ir līdzeklis labākai un efektīvākai zobena izmantošanai.

Jautājums ir par lielāku drošību, bet vai problēmas būtība nav drošības risku palielināšanās? Ir tikai loģiski, ka mēs nekavējoties kļūsim par mērķi Nr. 1 potenciālajiem uzbrucējiem. Mums stāsta, ka mums jāpaklausa ASV, lai pierādītu, ka mēs esam labi sabiedrotie. Kanāda nav paklausījusi: vai tas nozīmē, ka tā ir slikts ASV sabiedrotais? Vai nav tā, ka Kanāda, iespējams, ir mācījusies no militārajām vajadzībām būvētā aizsargmūra Irākā?

Mēs esam pārsteigti par Krievijas reakciju. Tomēr, zinot, ka ASV vienpusēji atkāpās no ABM līguma un rīkojas savās interesēs, šī reakcija nav neloģiska. Vai Amerikas Savienotās Valstis priecājās pirms vairākiem gadiem, kad to tuvumā — Kubā — atradās padomju raķetes?

Nav šaubu, ka ASV ir ļoti ietekmīga valsts un tās uzskatus, ierosinājumus un lūgumus nevar vienkārši ignorēt. Tomēr, ja mēs patiešām rūpējamies par lielāku drošību, it īpaši Eiropā, tad to panākt varēs sarežģītākā veidā — pārrunu un vienošanos ceļā, nevis vienpusēju pasākumu veidā. Tā nav tikai galveno spēlētāju — ASV un Krievijas — atbildība, tā ir arī Eiropas Savienības atbildība.

  Jana Hybášková (PPE-DE). – (CS) 21. gadsimta sākumā ir vērojama vidēja un liela attāluma nesējraķešu milzīga izplatība. Diemžēl, tā kā nav izveidots starptautisks drošības režīms, vienīgais veids, kā tās apturēt, ir efektīva aizsardzība.

Efektīva aizsardzība ir ES dalībvalstu vissvarīgākās tiesības. SOFA pārrunas, kas šobrīd notiek Prāgā, ir Čehijas leģitīmās tiesības, jo radars, kas tiks izvietots Čehijā, radīs drošību daudzām Eiropas valstīm un tā būs Čehijas — valsts, kas bijusi okupēta daudzus gadus — pirmā iespēja aktīvi piedalīties Eiropas drošības radīšanā, tādējādi Čehijas valdībai ir jābūt ārkārtīgi atbildīgai savā rīcībā.

Pretraķešu aizsardzības sistēmai ir jābūt uzticamai un drošai, tai jābūt nedalāmai. Mēs tādējādi priecājamies par informāciju saistībā ar Bukarestes sammitu, kur būtu jāpieņem lēmums par papildu LTBMD sistēmas izveidi. Pārrunu nodošana NATO garantē nesadalītas sistēmas ieviešanu. Precīzāk runājot, tā ir tikai aizsardzības sistēma un tas ir pārrunu starp Ameriku, Poliju, Čehiju un Krieviju temats.

Mans pēdējais arguments ir saistīts ar efektivitāti. Ņemot vērā faktus, kurus mēs zinām par Irānas novembra pārbaudēm, mums ir jāsaprot, ka mums ir jāuzņemas kopīga atbildība. Mēs nedrīkstam sagraut mūsu kopējās aizsardzības efektivitāti ar strīdiem par to, vai mums vispār ir nepieciešams sevi aizsargāt.

  Libor Rouček (PSE). Ļaujiet man izmantot vienu minūti laika savai runai, lai aicinātu Eiropas Savienības Padomi un kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augsto pārstāvi pārrunāt Amerikas pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropas līmenī.

Amerikas pretraķešu aizsardzības sistēmas uzstādīšana Eiropā ir visas Eiropas jautājums. Tas nav tikai Čehijas, Polijas vai Amerikas jautājums. Uz spēles ir liktas attiecības Eiropas Savienībā, attiecības starp ES un NATO, ES un ASV attiecības, kā arī ES un Krievijas attiecības. Es tādēļ vēlētos lūgt, lai šis jautājums tiktu iekļauts Padomes darba kārtībā.

Kas attiecas uz Čehiju, es vēlētos pieminēt vienu faktu: 70 % Čehijas iedzīvotāju ir pret šādas sistēmas ieviešanu. Trīs ceturtdaļas Čehijas pilsoņu vēlas referendumu par šo jautājumu. Čehijas valdība neinformē sabiedrību, tā neinformē arī Čehijas parlamenta pārstāvjus, Čehijas valdība dara visu paslepus no Čehijas iedzīvotājiem. To ir svarīgi zināt, un tas ir jāpiemin Eiropas Savienības Padomē.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vispirms atgādināt, ka pretraķešu aizsardzības vairogs ir ne tikai Polijas un Čehijas jautājums, tas skar arī Apvienoto Karalisti un Dāniju, jo sistēma paredz arī iekārtas, kas jāizvieto šajās valstīs. Tāpēc nerunāsim par Poliju un Čehiju vien.

Otrs jautājums ir par to, ka pretraķešu aizsardzības vairogs un tā uzstādīšana nebūs magnēts, kas pievilks teroristus. Teroristi uzbrūk viegli pieejamiem mērķiem, nevis labi aizsargātām militārām bāzēm.

Visbeidzot, trešais jautājums. Eiropas Savienība nav militāra apvienība. Varbūt žēl, ka tas tā nav, bet tāda ir realitāte, un jaunais Līgums, Lisabonas līgums, šajā sakarībā neko nemaina. Ņemot to vērā, aizsardzības jautājums ir NATO atbildība vai to valstu atbildība, kas nav izlēmušas pievienoties aliansei un vēlas aizsargāt sevi individuāli. Acīmredzot NATO vajadzētu notikt diskusijām par to, kā šī sistēma ir saistīta ar citām sistēmām, kuras NATO plāno ieviest. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Neaizmirsīsim, ka 21 no Eiropas Savienības valstīm ir arī NATO dalībvalsts.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viens no labākajiem romāniem, kas vēršas pret karu, ir  romāns par krietno kareivi Šveiku, kuru sarakstījis Jaroslavs Hašeks. Pozīcija, kuru pieņēmusi Komisija un Padome, tomēr pārspēj Šveiku; tā pārspēj arī Franci Kafku un pat jebkuru strausu. Mēs nevaram turpināt šo galvas slēpšanu smiltīs. Mums ir jāizrunā šis jautājums savā starpā, Eiropas Parlamentā, bet mums tas, protams, ir jāpārrunā arī ar NATO dalībvalstīm. Mums tas ir jāpārrunā ar čehiem, poļiem un krieviem. Tas ir būtisks process, kas ir jāvada Eiropas mērogā.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, plānotās pretraķešu aizsardzības sistēmas tehniskā funkcija ir atņemt iespējamajam ienaidniekam iespēju dot otro triecienu — par to šaubu nav. Citiem vārdiem sakot, tā ir arī uzbrukšanas sistēma. Tas ir jāņem vērā debašu laikā. Vai sistēmu uzstāda Amerikas Savienotās Valstis, NATO kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm vai jebkurā citā kombinācijā, tā tomēr būs bruņošanās programma. Man būtiskākais ir jautājums par to, ka Eiropas Savienība nespēj formulēt kopēju nostāju šajā jautājumā. Šajā jautājumā kopējā Eiropas Savienības ārpolitika un drošības politika ir pakļauta izsmieklam. Cohn-Bendit kungs var citēt Reformu līgumu, cik vien vēlas, — kamēr vien pastāvēs pašreizējā situācija un vispār netiks pieņemta kopējā nostāja, Eiropas Savienība vienkārši padarīs sevi par apsmieklu.

Mums noteikti ir skaidri jāpasaka, ka mēs nevēlamies šo pretraķešu aizsardzības sistēmu. Fakti apstiprina, ka vairums šī Eiropas Parlamenta deputātu saka „nē” šai sistēmai. Eiropas valstīs, arī Čehijā, sabiedrība pilnīgi noteikti ir pret pretraķešu sistēmu, un, protams, Polijas valdība nepārprotami precizēja savu iepriekšējo nostāju. Šo iemeslu dēļ es vēlētos atbalstīt tādas rezolūcijas pieņemšanu, kurā Parlaments skaidri noraidītu šo sistēmu.

  Jan Zahradil (PPE-DE). – (CS) Ļaujiet man pateikties Padomei, kuru pārstāv Slovēnijas prezidents, un Komisijai, kuru pārstāv Ferrero-Waldner kundze, par striktu turēšanos pie Eiropas līgumiem. Saskaņā ar līgumiem šie jautājumi pilnībā ir valstu nacionālā līmeņa atbildība. Man ir jāpiemin, ka pat jaunais Lisabonas līgums skaidri norāda, ka nacionālās drošības jautājumi ir tikai katras ES dalībvalsts kompetencē.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas drošība ir nedalāmi saistīta ar visu Eiropas un Atlantijas okeāna reģiona drošību un situācijā, kad Eiropas Savienība nespēj pasargāt savas dalībvalstis no riskantām situācijām (finansiālām vai tehniskām), šī saikne kļūst vitāli svarīga.

Attiecībā uz sabiedrības viedokli, kas šeit pieminēts vairākas reizes, es varu tikai piebilst, ka tie, kas atsaucas uz sabiedriskajām aptaujām un aicina uz referendumu, bieži vien ir tie paši cilvēki, kas pretojās referendumam par kādu citu ļoti svarīgu jautājumu, proti, jauno Eiropas līgumu.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, ļaujiet man apkopot visus argumentus.

Būtībā šis jautājums nav tikai par Čehijas un Polijas drošības palielināšanu, patiesībā tas skar visas Eiropas drošību. Pārrunas par šādas sistēmas izvietošanu ir nacionālās valsts kā tādas atbildība. Līdzīgas sistēmas jau ir izvietotas citās valstīs, Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Runātāji, kas šodien uzstājās, skaidri uzsvēra to, ka pastāv reāli draudi. Mums ir jāsaprot, ka lēmumi par drošības jautājumiem ir jāpieņem ātri. Šādiem lēmumiem var būt arī profilaktiska nozīme. Tikai tad, ja mēs esam sagatavojušies un spēcīgi, mēs varam piespiest agresorus iesaistīties pārrunās un ievērot drošības prasības.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka es pilnīgi nepiekrītu viedoklim, ka Čehijas valdība nav runājusi par šo sistēmu ar iedzīvotājiem. Jau vairākus mēnešus notiek informatīva kampaņa.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Es vēlētos informēt par četriem faktiem saistībā ar šo tematu.

Pirmais ir saistīts ar Dibināšanas aktu starp NATO un Krievijas Federāciju 1997. gada maijā. Šajā aktā abas puses vienojās kopīgi nepieļaut spēka pielietošanu un pat draudu izmantošanu par spēka pielietošanu Eiropas kontinentā. Ja šis akts ir spēkā, tad patiesībā tas nepieļauj tādas situācijas iespējamību mūsu kontinentā, par kādu mēs patlaban runājam.

Otrais fakts ir saistīts ar Helsinku procesu. Vienošanās, deklarācijas, parakstītāji Helsinkos apņēmās samazināt militāro sistēmu esību Eiropā. Šī darbība ir pretrunā ar vienošanos. Pēc manām domām, militāro sistēmu skaita samazināšana Eiropas kontinentā ir jāturpina.

Trešais fakts ir saistīts ar bāzu skaitu. Eiropas valstīs ir izvietotas 18 Amerikas bāzes. Ja mēs izveidosim vēl citas bāzes, to skaits sasniegs 20. Mēs tādējādi apstiprināsim Zbigniew Brzeziński teikto, ka Eiropas Savienība de facto ir Amerikas protektorāts.

Ceturtais fakts ir saistīts ar visas sistēmas mērķi. Es domāju, ka tas ir pietiekami skaidrs: nodrošināt izlūkošanas dienestu skaitu un izlūkošanas kontroli visā Eiropas kontinentā.

  Urszula Gacek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, premjerministrs Tusk jūtīgi uztver Eiropas kaimiņu argumentus. Polijas iespējamai dalībai Amerikas projektā nevajadzētu kļūt par nesaprašanās iemeslu Eiropas Savienībā. Jaunā Polijas valdība novērtē labas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet zina, ka Polija pirmām kārtām ir Eiropas valstu grupas dalībniece.

Polija pievērš uzmanību arī Krievijas iebildumiem un reaģē mierīgi par spīti asajai nostājai, kādu ieņēmuši atsevišķi Krievijas bruņoto spēku pārstāvji. Patlaban, kad Eiropas Savienībai nav kopējas ārpolitikas un drošības politikas, Polijas galīgais lēmums par pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu tās teritorijā būs tās neatkarīgs lēmums. Polija novērtē atšķirīgos viedokļus un neņem ļaunā kritiku.

Dāmas un kungi, mēs lūdzam respektēt mūsu nostāju, kura pirmkārt un galvenokārt garantēs drošību mūsu valsts pilsoņiem.

(Aplausi)

  Janez Lenarčič, priekšsēdētājs. − Es vēlētos pateikties Cohn-Bendit kungam par to, ka viņš mums atgādināja, ka vakar Slovēnija kļuva par otro dalībvalsti, kas ratificējusi jauno Lisabonas līgumu. Tomēr līgums vēl nav spēkā. Kā mēs zinām, vispirms tas ir jāratificē vēl 24 valstīm, un Slovēnijas prezidentūra cer, ka valstis ratificēs to laikus un ka jaunais Lisabonas līgums stāsies spēkā paredzētajā termiņā.

Es vēlētos uzsvērt, ka tā neieviesīs būtiskas izmaiņas vai jaunumus attiecībā uz galvenajiem priekšnosacījumiem, kas ir Eiropas drošības un aizsardzības politikas pamatā. Jo īpaši tā neizmainīs faktu, ka šī politika ir balstīta uz nacionālo kompetenci, kuru dalībvalstis saglabā nacionālās drošības un aizsardzības jomā.

Eiropas Savienībai jau ir drošības un aizsardzības politika, kas jau nodrošina pamatu šādām diskusijām arī Padomē. Līdztekus šādas diskusijas notiks Padomē, bet tas nebūs tik ļoti atkarīgs no prezidentūras kā no dalībvalstu gribas un intereses. Es vēlos apstiprināt, ka Padome saņems detalizētu informāciju par šodienas debatēm un tajās izteiktajiem viedokļiem.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

19. Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir ieteikums otrajam lasījumam Transporta un tūrisma komitejas vārdā par Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (13593/6/2007 – C6-0410/2007 – 2006/0196(COD)) (referents: Markus Ferber) (A6-0505/2007).

  Markus Ferber, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam noslēguši ilgās debates, kas aptvērušas četrus tiesību aktus Eiropas Parlamentā, kuri pieņemti, sākot ar 1992. gadu, kad Eiropas Komisija publicēja Balto grāmatu par pasta pakalpojumiem, tam sekoja Pasta direktīvas pieņemšana 1997.gadā un tās pārskatīšana 2002.gadā; tagad, 2008. gada sākumā, pēc vairāk nekā 15 gadiem, es ceru, mēs gatavojamies kopīgi pieņemt racionālu noteikumu kopu, kas mums palīdzēs apmierināt patērētāju intereses, to uzņēmumu intereses, kuri ir baudījuši monopolstāvokli pasta pakalpojumu jomā, to konkurentu intereses, kas vēlas ienākt ienesīgajā tirgū un to intereses, kuri ir nodarbināti pasta pakalpojumu nozarē. Mēs Eiropas Parlamentā pēdējos mēnešus cītīgi strādājām, lai sasniegtu šos mērķus.

Man ir jāsaka, priekšsēdētāja kungs, ka laiks skrien ātri — es pat vēl neesmu runājis trīsarpus minūtes!

Es domāju, ka mēs Eiropas Parlamentā esam guvuši panākumus, panākot pieņemamu kompromisu starp visu pušu interesēm. Es vēlētos pateikties visiem, kas palīdzēja to sasniegt, — saviem kolēģiem Eiropas Parlamentā un it īpaši Brian Simpson, ar kuru mums ir 14 gadus ilga draudzība, ko stiprināja mūsu kopīgais darbs pasta pakalpojumu jomā. Mēs šim būtiskajam jautājumam kopīgi sekojam līdzi kopš 1994. gada. Es vēlos pateikties Komisijai, kurai bija ļoti konstruktīva loma, gan izsakot priekšlikumus, gan piedaloties pārrunās.

Patlaban man diemžēl jāadresē manas īpašās pateicības nevis pašreizējai Slovēnijas prezidentūrai, bet gan Padomes Portugāles prezidentūrai, kas veiksmīgi formulēja kopējo nostāju pagājušā gada 1. oktobrī.

Esmu īpaši lepns, un mēs visi Eiropas Parlamentā varam būt lepni, par to, ka Padome kopējā nostājā iekļāva mūsu grupu pārrunu rezultātus un iestrādāja vairāk nekā 95 % no tiem kopējās nostājas pamatā. Tas ir liels panākums Eiropas Parlamentam, un tas parāda, ka Parlaments var atrisināt tik komplicētus jautājumus kā pasta pakalpojumu tirgus liberalizēšana, kas ir turpmāks pamatojums papildu pilnvarām, kuras tam piešķirtas saskaņā ar Reformu līgumu.

Tādējādi Komitejas diskusijās pirms otrā lasījuma mēs mēģinājām noteikt kopējās nostājas jomas, kurās mēs varētu veikt uzlabojumus. Mēs neatvieglojām sev dzīvi, jo ikvienam kompromisam nenovēršami bija iespējas veikt uzlabojumus. Decembrī mēs Transporta un tūrisma komitejā ar lielu apstiprinošo balsu pārākumu konstatējām, ka visus punktus, kurus Parlaments atzīmējis kā svarīgus, Padome ir ņēmusi vērā un ka mēs nebūtu varējuši šo darbu izdarīt labāk. Ikviens grozījums nozīmētu atkāpšanos.

Tāpēc referents tagad var teikt, ka atbildīgās komitejas vairākums ieteica kopējo nostāju pieņemt bez grozījumiem, un es priecātos, ja tas notiktu rīt. Mēs parādītu labu piemēru, noslēdzot šo sarežģīto jautājumu par pasta pakalpojumu liberalizāciju, kuru Parlaments realizēja 15 gadus, nevienu reizi neizmantojot samierināšanas procedūru. Ļaujiet man jums atgādināt, ka mēs vienmēr esam varējuši nonākt pie vienošanās otrajā lasījumā. Ja tas izdosies vēlreiz, tas būs kā glazūra kūkai garā likumdošanas procesa izskatīšanas beigās. Es tādējādi lūdzu jūsu atbalstu un vēlreiz izsaku pateicību tiem, kas ļoti konstruktīvi sadarbojās šī procesa laikā.

SĒDI VADA: MORGANTINI kundze
Priekšsēdētāja vietniece

  Andrej Vizjak, priekšsēdētājs. − Es esmu patiesi pagodināts šodien būt šeit, jūsu plenārsēdē.

Komisijas priekšlikums direktīvai par Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi pēdējo 15 mēnešu laikā ir bijis viens no sarežģītākajiem tiesību aktu priekšlikumiem abiem likumdevējiem. Kad Komisija to ierosināja 2006. gada oktobrī, visi paredzēja nebeidzamus strīdus un dzīvas debates mūsu iestādēs par to, kāda nākotne būs vienam no vecākajiem un tradicionālākajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem Eiropā.

Šī jautājuma apspriešana bija ārkārtīgi sarežģīts uzdevums Vācijas un jo īpaši Portugāles prezidentūrām 2007. gadā. Jau pašā sākumā debatēs mūsu iestādes izvirzīja kopīgu mērķi izvairīties no populisma un demagoģijas un koncentrēties uz šīs lietas būtiskajiem aspektiem, arī pasta darbinieku sociālajiem aspektiem un vispārējā pakalpojuma pastāvīgu finansēšanu.

Kā mēs zinām, pasta nozarei draud strukturālas izmaiņas un tai ir jāpielāgojas jauniem ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem. Pasta pakalpojumu iekšējā tirgus vispārējās reformas pēdējais posms piedāvā izaugsmes iespēju visiem iesaistītajiem darbuzņēmējiem. Visbeidzot, sabiedrība sagaida, lai mēs saglabātu un uzlabotu pasta pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti lietotāju interesēs neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

Pasta pakalpojumu tirgus atvēršana līdz šim ir bijusi veiksmīga. Tirgū ir ienākuši jauni dalībnieki un ir izmantotas jaunas iespējas, ko izmantojuši ne tikai šie jaunie dalībnieki, bet arī līdzšinējie dalībnieki. Ir izstrādāti jauni pakalpojumi lietotājiem. Ir pašsaprotami, ka pasta pakalpojumu pilnīga liberalizācija ir nepieciešams apstāklis šīs nozares atdzīvināšanai un tās pastāvēšanas nodrošināšanai vienlaikus ar jauniem konkurences veidiem un alternatīviem pakalpojumiem.

Mūsu divu iestāžu pieeja ir turpmāks pierādījums augstas kvalitātes, drošu un pieejamu pakalpojumu visiem lietotājiem aizsardzības pamatprincipiem un diskriminējošu šķēršļu nepieļaušanai attiecībā uz jaunajiem aģentiem, kas ienāk tirgū. Vienlaikus gan Eiropas Parlaments, gan Padome pieņem, ka daži pasta pakalpojumu tirgi Eiropas Savienībā darbojas principiāli atšķirīgos apstākļos. Tādēļ, izsakot savu kopējo nostāju, Padome nolēma noteikt 2010. gada beigas par kopīgu liberalizācijas galīgo termiņu. Tomēr dažām dalībvalstīm ir atļauts pārejas periods līdz pat 2012. gada beigām, lai ieviestu jaunos noteikumus. Tāpat kā visu iepriekšējo direktīvu par pasta pakalpojumiem pamatprincips, subsidiaritātes princips ļauj dalībvalstīm pielāgot kopējos noteikumus īpašajiem valsts apstākļiem un nodrošina, lai neatkarīga regulējoša iestāde uzraudzītu pasta pakalpojumu tirgu.

Dāmas un kungi, šīs īsās uzrunas nobeigumā atļaujiet man apsveikt Ferber kungu un visu iesaistīto politisko grupu referentus, t.i., „ēnu referentus”, par viņu ieguldījumu mūsu auglīgajās un konstruktīvajās diskusijās. Lai gan mēs ne vienmēr pilnībā piekritām viņu īpašajām piezīmēm, es gribētu jums atgādināt, ka Padome savā kopējā nostājā 2007. gada novembrī iekļāva virkni atbilstīgu izmaiņu, tādējādi parādot savu politisko izlēmību, atvērtību un konstruktīvo elastību.

Es gribētu īpaši uzsvērt Komisijas smalko darbu visā kopīgajā lēmumu pieņemšanas procesā un tās ieguldījumu efektīvajā atbalstā dalībvalstīm un to vadībā visos jautājumos, kas saistīti ar jaunās direktīvas ieviešanu. Dāmas un kungi, rīt jūs saņemsiet galīgo lēmumu un atkal atzīsiet mūsu principiālo vienošanos saskaņā ar Padomes kopējās nostājas nosacījumiem un Transporta un tūrisma komitejas pagājušā gada 9. decembra ieteikumiem. Mēs esam pārliecināti, ka esam atraduši pareizo līdzsvaru starp dažādiem mērķiem un esam atklāti un jutīgi risinājuši politiskās grūtības, neapdraudot pasta pakalpojumu darbuzņēmēju un patērētāju likumīgo drošību.

Dāmas un kungi, vēlreiz paldies jums par sadarbību un par tekstu, kas, es esmu pārliecināts, tiks apstiprināts, un paldies par jūsu uzmanību.

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, rīt Eiropas Parlamentam ir jāpieņem vēsturisks lēmums, kas iezīmēs vairāk nekā pirms 15 gadiem aizsāktā procesa beigas. Trešā Pasta direktīva būs labs noslēgums labi sagatavotam, pakāpeniskam pilnīgas tirgus atvēršanas procesam.

Tas, kas šodien šķiet skaidrs un acīm redzams risinājums, bija tālu no vienprātīga lēmuma laikā, kad sākās diskusijas. 2006. gada 18. oktobrī Komisija sagatavoja priekšlikumus. Tiem sekoja intensīvas un konstruktīvas pārrunas iestādēs. Galu galā Eiropas Parlaments ar savu 2007. gada 11. jūlija ziņojuma pirmo lasījumu spēra soli pretī kompromisa rezultātam, ko jūs redzat šodien.

Daudzi šajā Parlamentā aktīvi piedalījās, lai tiktu sasniegts šis nozīmīgais rezultāts, un sava kolēģa komisāra C. McCreevy vārdā es jo īpaši vēlos pateikties referentam M. Ferber un viņa līdzgaitniekiem - ēnu referentiem no citām politiskajām grupām, kuri izstrādāja šo kompromisa risinājumu. Vēlos paust pateicību arī Somijas, Vācijas, Portugāles un – pēdējai, bet ne mazāk svarīgajai - Slovēnijas prezidentūrai.

Dažas piezīmes par tēmu: teksts, kuru jūs redzat, ir sabalansēts. To izstrādājot, ir ņemtas vērā dažādu politisko grupu un dalībvalstu intereses. Komisijas priekšlikumā bija paredzēts, ka tirgus tiks atvērts ātrāk, apstiprinot esošajā Pasta direktīvā noteikto termiņu. Divi papildu gadi ir ievērojams laika periods. Tādējādi visiem operatoriem tiks dots laiks pabeigt sagatavošanās darbus. Tomēr šajā saistībā nevajadzētu ļaut vaļu bezrūpībai.

Pasta pakalpojumu nozarei, tās klientiem, tās operatoriem un darbiniekiem ir būtiski, lai tiktu noteikts galējais beznosacījumu termiņš pilnīgai tirgus atvēršanai. Kopējā nostāja pieprasa nodrošināt godīgus apstākļus un likvidēt šķēršļus iekļūšanai tirgū.

Rītdienas balsojumam ir izvirzīts ierobežots grozījumu skaits. Lielākā daļa šo grozījumu ir grozījumi, ko decembrī noraidīja Transporta un tūrisma komiteja. Saskaņā ar mana kolēģa C. McCreevy novērojumiem, šie grozījumi nerada pievienoto vērtību iekšējā tirgū, nedz arī pasta pakalpojumu lietotājiem vai pastniekiem, vai pastniecēm. Ir pienācis brīdis noslēgt reformu pasta pakalpojumu nozarē.

Kopumā teksts jūsu priekšā ir izstrādāts sabalansēti, pamatots pēc būtības, un, ja jūs pievērstu uzmanību tā galvenajiem noteikumiem, jūs man piekristu, ka tas atbilst mūsu mērķim: patiesi atvērts tirgus nevis kā rezultāts, bet instruments, ar kura palīdzību mēs sasniegsim plašāku mērķi – augstas kvalitātes, lielā mērā efektīvu un ilgtspējīgu pasta pakalpojumu tirgu, kas atbilst 21. gadsimta vajadzībām.

  Reinhard Rack, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pēdējos gados mēs visi, arī es, esam atkārtoti žēlojušies par faktu, ka pat nozīmīgu tiesību aktu projektu gadījumā vairums krēslu Padomes vietās ir bijuši tukši. Tādēļ mums vajadzētu izteikt savu prieku par augsto Slovēnijas prezidentūras pārstāvības līmeni šajās nozīmīgajās normatīvajās debatēs un par faktu, ka Slovēnija jau iejūtas Lisabonas līguma garā, kuru tā, protams, tikko ir ratificējusi.

Pasta pakalpojumu iekšējais tirgus ir bijis būtisks jautājums jau ilgu laiku. Mēs priecājamies, ka, ja viss noritēs labi, šis pašreizējais mūsu projekts palīdzēs panākt veiksmīgu šī procesa nobeigumu. Sākotnējais Komisijas priekšlikums principā bija saskaņots un pieņemams, taču mums Eiropas Parlamentā pamatprincips daudzos gadījumos bija pārāk plaši piemērots, un mēs jutām, ka daudzi jautājuma punkti paliek neatrisināti.

Šajā saistībā labi bija tas, ka mūsu referenta Markus Ferber vadībā, kuru es Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas vārdā silti apsveicu, mūsu komiteja, pieņemot lēmumus ar ļoti lielu vairākumu, spēja Komisijas priekšlikumam tā pirmajā lasījumā pievienot virkni svarīgu elementu un interpretēt un konkretizēt tā nosacījumus.

No finansiālā aspekta jo īpaši mēs priekšlikumu papildinājām ar papildu iespēju — nozīmīgu iespēju, jo tā nodrošina to, ka pamatjautājumi netiek atstāti bez ievērības. Mēs pastiprinājām sociālos nosacījumus, jo īpaši tādos jautājumos kā darba apstākļi, darba laiks un atvaļinājuma pabalsti. Konkrēti, mēs ieviesām savstarpīguma pagaidu klauzulu, lai nodrošinātu, ka ar šo direktīvu netiek piešķirta nepamatota peļņa, ļaujot dažiem atlikušiem monopolistiem paplašināt savu darbību atceltu ierobežojumu tirgū.

Toties mēs piekritām, ka direktīvas stāšanās spēkā tiek atlikta uz diviem gadiem. Mēs uzskatām, ka kopumā priekšlikums bija labi līdzsvarots, un mēs jūtam, ka Padome mūs atbalsta ar saviem pasākumiem, kas lielā mērā veicināja Eiropas Parlamenta nostāju. Rīt mums ir jāpieņem šī nostāja un jādalās Padomes, Komisijas un referenta gandarījumā par šo rezultātu.

  Brian Simpson, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, PSE grupas vārdā es vēlos pateikties Markus Ferber par viņa ziņojumu un daudzus gadus ilgo smago darbu.

PSE grupa piekrīt tam, ka Padome akceptēja lielu daļu no Parlamenta pirmajā lasījumā paustās nostājas, un tādējādi tiks garantēts universālais pakalpojums; tiks garantēta šā pakalpojuma finansēšana; tiks atzīts, ka ir jānodrošina sociālā aizsardzība, un par diviem gadiem tiks atlikta politikas īstenošana – līdz 2010. gadam visām vecajām dalībvalstīm un līdz 2012. gadam jaunajām dalībvalstīm.

Pēc manām domām, šis ir labs darījums. Vēl joprojām ir tādi deputāti, kas cīnās pret liberalizāciju. Bet viņi zaudēja šo cīņu pirms 15 gadiem, kad Parlaments – pretēji manam padomam tajā laikā – akceptēja ideju par pasta pakalpojumu nozares liberalizāciju.

Daži no mums šajā Parlamentā atlika pilnīgu politikas īstenošanu visus šo 15 garos gadus, bet, galu galā, ir pienācis laiks mums sastapties ar realitāti.

Lai gan es personīgi vēlos redzēt otro lasījumu bez grozījumiem, manis pārstāvētā grupa uzskata, ka ir pareizi noskaidrot jautājumus par universālā pakalpojuma finansēšanu un daļēji un pilnīgi neredzīgajiem sniegto bezmaksas pakalpojumu aizsardzību. Tādēļ mēs atbalstīsim 1., 2., 6., 18. un 19. grozījumu.

Mums ir jānodrošina, lai pasta pakalpojumi būtu konkurētspējīgi, ne obligāti savstarpēji konkurētspējīgi, bet attiecībā pret citām tehnoloģijām. Bet mums ir arī jānodrošina vienlīdzīgi spēles noteikumi, un es ceru, ka, ņemot vērā manis minētos iebildumus, mēs varēsim pabeigt darbu pie šā dokumenta, kas pamatots uz mūsu pirmajā lasījumā pausto nostāju, un atgriezties pie visnopietnākā jautājuma, kas saistīts ar uzticamu, regulāru un pieejamu pasta pakalpojumu sniegšanu mūsu pilsoņiem un Eiropas Savienībā strādājošo pastnieku un pastnieču darba novērtēšanu.

Nobeigumā vēlos teikt, ka laikā, kad Markus Ferber un es sākām strādāt pie šā dokumenta, nevienam no mums nebija sirmu matu. Bet tagad – paskatieties uz mums abiem!

  Luigi Cocilovo, ALDE grupas vārdā – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es, tāpat kā mani kolēģi, vēlētos apsveikt referentu Ferber kungu sakarā ar viņa darbu. Tas bija darbs, kurš tika uzsākts pirms ilga laika un kura laikā mums bija nozīmīgi konverģences brīži un daži konstruktīvu diskusiju brīži. Ciktāl tas attiecas uz manu un manas grupas nostāju, nekad nav bijis neviena principu vai ideoloģijas konflikta saistībā ar liberalizācijas ideju, kurai mēs visi piekrītam un kuru mēs atbalstām, vienlaikus, bez šaubām, cenšoties nodrošināt garantijas, kas ir nepieciešamas vispārējam pakalpojumam.

Pašreizējā priekšlikumā direktīvai, kuru Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā un kuru pēc tam pārskatīja Padome, mēs varam redzēt šo garantiju, pat ja dažus nosacījumus varētu formulēt precīzāk, konkrētāk un detalizētāk. Mēs negribam līdzināties tiem, kuri aiz dažiem kokiem neredz mežu, taču, no otras puses, tāpat mēs negribam ignorēt faktu, ka dažreiz ļaunums slēpjas detaļās. Šī iemesla dēļ mēs būtu devuši priekšroku tam, lai daži jautājumi saistībā ar apstiprināšanu, pienācīgas konkurences nodrošināšanu un arī tarifu maksājumiem starp operatoriem, kas sniedz šo vispārējo pakalpojumu un citus atsevišķus pakalpojumus, tāpat saistībā ar tiesībām un pienākumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam, tiktu izskatīti detalizētāk. Mēs būtu devuši priekšroku tam, taču vairums viedokļu, ko izteica Parlamentā un kas bija pārstāvēti arī komitejā, bija tādi, ka garantiju precizēšana ir lieka un ka tā vietā labāk ir izvairīties no riska nonākt pie sarežģīta līguma.

Rezumējot, patlaban mēs ieņemam šo nostāju un attiecībā uz grozījumiem, kas saistīti ar nosacījumiem aklajiem un redzes invalīdiem, mēs gribētu skaidri paziņot, ka, ja šie un vienīgi šie grozījumi noteiks, vai tiks panākta vienošanās, mēs to neatbalstīsim. Taču, ja tiks apstiprināti citi grozījumi, arī mūsu balsojums būs par. Pretējā gadījumā mēs balsosim pret visiem ierosinātājiem grozījumiem.

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. – Paldies, priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Padomes pārstāvi! Vispirms es vēlētos pateikties Markus Ferber par darbību, lai rastu kompromisu starp Parlamentu un Padomi tik politiski jūtīgā jomā kā pasta pakalpojumi. Gribu uzsvērt, ka objektīvās grūtības liberalizēt pieeju universālajiem pakalpojumiem, galvenokārt jaunajām dalībvalstīm, direktīvā gala rezultātā atspoguļojās kā pilnīgi pietiekamais divu gadu papildu termiņš šo pakalpojumu rezervēšanai. Tai pat laikā ir radīts labs tiesiskais ietvars vispārējo pakalpojumu garantēšanai. Tā kā bumba, manuprāt, tagad ir dalībvalstu autoritāšu pusē. Un, lai cik sarežģīti iet dažu valstu pasta uzņēmumiem, tai skaitā arī manā valstī Latvijā, tirgus liberalizācija, manuprāt, atrisinās šķietami bezcerīgās situācijas vecmodīgajiem pasta pakalpojumu sniedzējiem. Un attiecībā uz rītdienas balsojumu es arī aicinātu neatbalstīt minētos priekšlikumus, jo dalībvalstīm jāizmanto sava kompetence attiecībā arī uz vājredzīgajām personām. Paldies!

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es baidos, ka lietas būtība attur mani no pievienošanās svinībām. Pirmais fakts — kas gūs labumu? Tie patērētāji, kas dzīvo pilsētās un kam patīk saņemt reklāmas materiālus savās pastkastītēs. Viņi gūs labumu. Tāpat labumu gūs uzņēmumi, kas specializējas masu sūtījumos un reklāmas kampaņās pa pastu.

No otras puses, tie cilvēki, kas ir akli vai ir redzes invalīdi, negūs labumu. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt mūsu grozījumu šajā jautājumā. Tāpat labumu negūs pasta pakalpojumu darbinieki, kas strādās par zemu atalgojumu un izjutīs milzīgu spiedienu, kurš paredzētajos apstākļos var tikai palielināties. Vēl viena grupa, kas negūs labumu, ir cilvēki, kuri dzīvo laukos vai attālos reģionos un kuriem būs jāpaļaujas uz privātiem pasta pakalpojumiem, jo mēs pieredzēsim pakalpojuma līmeņa pakāpenisku noslīdēšanu līdz minimālajam iespējamam un pieļaujamam līmenim. Jo īpaši labumu negūs nodokļu maksātāji, kam atkal jāfinansē šis vispārējais pakalpojums, kurš iepriekš tika finansēts iekšēji, efektīvi subsidējot to ar ieņēmumiem no masu sūtījumiem un privātajiem pasta pakalpojumiem.

Minēto iemeslu dēļ es esmu pret šo direktīvu. Es uzskatu, ka tā ir nepamatota. Konkurence ir laba, taču ir jāparūpējas, lai nodrošinātu, ka tā notiek vienādos konkurences apstākļos. Šajā gadījumā tas nav izdarīts.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, pasta pakalpojumi ir darbietilpīgs sabiedrisks pakalpojums. Deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Eiropas valstis nolēma, ka tām vajadzīgs pašām savs monopols pasta pakalpojumu jomā, jo privātais sektors neatbilda šim darbam.

Vienmēr ir bijuši privātie uzņēmumi, kas ir mēģinājuši apiet šo situāciju. Tie piedāvāja lētākus pakalpojumus, bet izlases veidā, izvēloties pasta piegādes pakalpojuma noslogotākās daļas, kā arī piedāvājot sliktākus darba apstākļus un nodarbinātības nosacījumus. Kopš 1990. gadiem politiskais vairākums ir centies radīt vēl plašāku darbības lauku šādiem uzņēmumiem, un šis ierosinātais lēmums nodrošina tiem gandrīz brīvas rokas. Mana grupa paredz, ka tā rezultāts būs sliktāki piegādes pakalpojumi patērētājiem, strādnieku apstākļu pasliktināšanās un papildu izmaksas dalībvalstīm, lai saglabātu un atjaunotu savus vispārējos pasta pakalpojumus.

Pat tagad, kad trīs lielākās grupas ir vienojušās par kompromisu attiecībā uz termiņiem un papildu pasākumiem, mana grupa joprojām šo izvēli redz kā soli atpakaļ. Tādēļ papildus pasākumiem, lai pilnveidotu konkrētas detaļas, tādas kā stingrākas garantijas akliem klientiem un personālam, mēs ierosinām, lai šī liberalizācija tiktu noraidīta. Tas būtu arī saskaņā ar nesenajiem „Nepiekrītu!”, ko vēlētāji izteica Vācijas pilsētā Leipcigā par valsts uzņēmumu pārdošanu.

  Michael Henry Nattrass, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es dzirdēju frāzi „nemainīgs un neatsaucams datums”. Viens no aspektiem, ko necieta ES dibinātājs Jean Monnet saistībā ar demokrātiju bija tas, ka demokrātijā nekas nav neatceļams. Neviena demokrātiska valdība nevar uzlikt savu pienākumu pārņēmējiem neatceļamas saistības.

Eiropas Savienībā ir vērojams demokrātijas trūkums tādēļ, ka Eiropas Savienību, kas pašlaik ir tik cieša savienība kā nekad agrāk, izveidoja kā neatceļamu. Nekādu izredžu demokrātijai. Cilvēki var balsot tikai tādēļ, lai atbalstītu to, ko vēlas Eiropas Savienības elite. Tā ir vienvirziena iela. Francūži un holandieši balsoja pret šo neatceļamo savienību. Tas, ka viņus ignorēja un pieņēma to pašu neveiksmīgo konstitūciju, pierāda, ka man ir taisnība.

Jūs nemācāties no pagātnes kļūdām. Sabruka Padomju Savienība. Hitlera Tausendjähriges Reich pastāvēja 12 gadus. Negatīvā attieksme, ko jūs veicināt, nerīkojot referendumu, sekmēs šīs neiecietīgās impērijas sabrukumu, par ko es esmu tikpat drošs, kā par to, ka dienai seko nakts.

  Etelka Barsi-Pataky (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, līdz 2012. gada beigām pasta pakalpojumi tiks pilnībā liberalizēti un arī šajā jomā būs panākts kopējs tirgus. Tā kā tirgus atvēršanai būs atšķirīga ietekme uz tirgiem atsevišķās dalībvalstīs, tas, ko mēs esam panākuši ar šo tiesību aktu, ir fakts, ka tirgus tiks atvērts pakāpeniski. Mēs arī esam panākuši situāciju, kurā atbilstīgās pasta nodaļas var paturēt ieņēmumus savā rīcībā līdz pārejas perioda beigām, un es personīgi to uzskatu par labu rezultātu. Pēc ilga laika ir izstrādāts Eiropas tiesību akts, tādēļ tas ikvienu noliek konkurences situācijā. Īpašs paldies par to jāsaka referentam. Citiem vārdiem, šis tiesību akts nodrošinās nevis neizdevīgu stāvokli konkurējošiem uzņēmumiem pēc tirgus atvēršanas, bet gan jaunas iespējas.

Priekšsēdētājas kundze, šis viss ir tikai puse no uzvaras, ja netiks sperti nākamie soļi. Kādi tie ir? Pirmkārt, pasta nodaļām, kas cieš no stāvokļa pasliktināšanās, turpmākajos gadus ir jākoncentrējas uz to, lai tās spētu izpildīt prasības, kuras atbalsta Eiropas konkurence, tas ir, lai tās patiesi izmanto laika priekšrocību, ko tām tagad dod.

Otrkārt, valsts regulējumam un politikas jomām ir jānodrošina, lai tajā laikā, kamēr pasta iestādes darbība samazinās ar saukli, ka tā kļūst konkurētspējīga, vispārējais pakalpojums tiešām tiek sniegts atbilstošā līmenī. Mums nevajadzētu aizmirst, ka atbildība par pakalpojumu joprojām būs valsts pienākums. Būtībā tiesību akts tika izstrādāts tā, lai Eiropas pilsoņiem būtu pieeja pasta pakalpojumiem par piemērotu cenu un atbilstošā kvalitātē neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, kaut vai pat visattālākajās vietās. Paldies jums par uzmanību.

  Gilles Savary (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka jautājums, par kuru mēs rīt balsosim, ir vēsturisks, jo pasts no paša sākuma ir bijis publisks pakalpojums, jo īpaši kopš monarhijas laikiem. Tas bija tādēļ, ka pasta izplatīšana ir stratēģiska un tas arī nodrošināja vispārēju un ātru pakalpojumu.

Mēs tikko esam izbeiguši valsts kontroli pār pasta pakalpojumiem vai arī to izbeigsim rīt, lai aizstātu to ar lielā mērā atceltu ierobežojumu pasta tirgu. Tas, kas ir ierosināts šajā direktīvā, pirmkārt būs brīnišķīgs tirgus advokātiem un praktizējošiem juristiem, jo tā nav harmonizācija. Katra dalībvalsts var pati izvēlēties savu finansēšanas metodi, un ir četras atšķirīgas metodes. Direktīvā ir arī ierosināts kaut kas pilnīgi paradoksāls: kompensācijas par vispārējā pakalpojuma finansēšanu ar valsts subsīdijām dažās valstīs bija tas, kas finansiāli nebija praktiski īstenojams, un tās finansēja ar izlīdzināšanu, kad tas bija finansiāli īstenojams.

Es domāju, ka mēs pieļaujam kļūdu. Laiks rādīs, bet mums ir dažas norādes par to jau šodien. Apvienotajā Karalistē pasta pakalpojumos ir ieguldīti vairāk nekā 880 miljoni eiro. Spānijā tikko ir paziņots, ka konkurences radītā spiediena dēļ lauku reģioni vairs nesaņems tiešus pasta pakalpojumus. Vācijā ir problēmas, pielāgojot minimālo algu atbilstoši pasta pakalpojumu tirgum. Man šķiet, ka mēs tagad esam labumu gūstoši uzņēmumi, mēs grasāmies ļaut tiem nosmelt krējumu no tirgus labākās daļas, bet mēs nekalpojam pasta pakalpojumu vispārīgajām interesēm vai Eiropas Savienības konkurētspējai.

  Dirk Sterckx (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu kompromisu, ko panācis Ferber kungs un ko apstiprinājusi Padome, jo es atbalstu pasta pakalpojumu atvērtu tirgu. Es uzskatu, ka šī direktīva dod dalībvalstīm pietiekamu darbības lauku, lai nodrošinātu, ka to tirgi tiek atvērti pienācīgā veidā un ka ir dažādi pakalpojumu sniedzēji klientiem, pamatojoties uz garantētu kvalitāti.

Nodoms noteikti nav tāds, ka dalībvalstīm vajadzētu izmantot šo darbības lauku, lai aizsargātu savu tirgu no atvēršanas, lai gan šāds risks pastāv. Būtu viegli šo direktīvu piemērot tā, lai jauniem uzņēmumiem tiktu izvirzītas tik stingras prasības, ka neviens no tiem sevi neapgrūtinātu ar vēstuļu pastu. Ja dalībvalstis šādā veidā piemēros šo direktīvu, tad mēs būsim pieņēmuši jauku tiesību aktu, bet praksē neko nebūsim izmainījuši attiecībā uz pasta klientiem.

Es domāju, ka teksts mums noteikti ir jāapstiprina, bet es lūgtu Komisiju pārliecināties, ka atvērta tirgus izveides mērķis pasta pakalpojumos netiek apiets ar dalībvalstu veikto pasākumu palīdzību. Es redzu, ka referenta valsts, piemēram, nesen ir veikusi pasākumus, kas faktiski atkal ir slēguši pasta tirgu Vācijā.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, pasta pakalpojumiem Īrijā ir galvenā loma lauku kopienu dzīvē, jo īpaši attiecībā uz lauku iedzīvotājiem un cilvēkiem attālos reģionos, kuriem apkārt nav kaimiņu. Tādēļ es atzinīgi vērtēju vispārēja pakalpojuma nodrošinājumu, kas ir vitāli svarīgs cilvēkiem Īrijā un, es esmu pārliecināts, arī jebkurā citā dalībvalstī.

Es vēlētos vispirms apsveikt referentu, Ferber kungu, par stingru pieturēšanos pie šī principa. Klientu interesēs tam vajadzētu būt noteiktam mūsu dokumentu projektos, un šajā sakarā es apsveicu arī jauno finanšu dienestu, ko izveidojusi Īrijas pasta iestāde Īrijā. Tas parāda, ka pasta pakalpojumu sniedzēji var pielāgoties jaunām tirgus prasībām, tomēr turpinot sniegt vispārējo pasta pakalpojumu.

Turklāt es gribētu apsveikt arī neseno Eiropas Kopienu tiesas nolēmumu, ka pasta pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības slēgt vienošanos par sociālās labklājības maksājumu piegādi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Padome apstiprināja pilnīgu pasta pakalpojumu tirgus atvēršanu ES līmenī no 2010. gada 31. decembra Portugāles prezidentūras laikā, piemērojot konkurences likumus tam, kam, kā daži saka, vajadzētu būt publiskam pakalpojumam, lai radītu pasta pakalpojumu iekšējo tirgu. „Tas ir lieliski”, teiks Portugāles premjerministrs. Tomēr šis lēmums ir liels trieciens valsts pasta pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz rezervēto pakalpojumu atcelšanu, uzsākot to likvidēšanas procesu un sekojoši nododot tos uz peļņu orientētiem starptautiskiem uzņēmumiem, un par valsts līdzekļiem atlaižot no darba, apdraudot nācijas un šajā nozarē strādājošo tiesības.

Ja ir kādas šaubas attiecībā uz „protokola par vispārējas intereses pakalpojumiem” iekļaušanu līguma projektā, šī direktīva tās izkliedēs: sabiedrisko pakalpojumu likvidēšana un iznīcināšana, to īpašumtiesību apdraudēšana un nodrošināšana, izmantojot demokrātiski vadītus un kontrolētus sabiedriskus uzņēmumus. Tādēļ mūsu priekšlikums ir noraidīt šo direktīvu.

  Hélène Goudin (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, pasts ir viens no mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuru mūsu valstu cilvēki, gan veci, gan jauni, vērtē visaugstāk. Tādējādi šī lēmuma formulējumam ir absolūti izšķirīga nozīme. Iepriekšējās debatēs par šo direktīvu es esmu paudusi bailes, ka reti apdzīvotu reģionu vajadzības var netikt apmierinātas. Nebija skaidrs, vai vienu un to pašu pakalpojumu varēs garantēt visiem. Vienā reizē jautājumu laikā ar komisāru McCreevy man tika apsolīts, ka nebūs izmaiņu prasībā nodrošināt vispārēju pakalpojumu. Tagad mums ir kompromiss, kurš garantē, ka tiem no mums, kas dzīvo reti apdzīvotos reģionos, pasts tiks savākts un piegādāts piecas dienas nedēļā tāpat kā visiem pārējiem. Es rīt atbalstīšu kompromisu par Pasta direktīvu. Cerēsim, ka tā rezultāts būs labāki pakalpojumi, zemākas cenas un efektīvāka pasta sistēma ikvienam, kad mēs atcelsim vienotā tirgus ierobežojumus kādā nākamā nozarē.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu no visas sirds pateikties mūsu referentam Ferber kungam par to darbu, ko viņš ir paveicis. Viņam izdevās panākt Parlamenta piekrišanu šajā sarežģītajā jautājumā pirmajā lasījumā, lai gan mēs abi — gan viņš, gan es — domājām, ka mums būtu vajadzējis spert vēl vienu soli uz priekšu. Tomēr beigās tieši mūsu kopējais viedoklis bija tas, kuru ņēma vērā Padome, un tādēļ arī es no visas sirds piekrītu kopējai nostājai.

Diemžēl Sociālistu grupas un Zaļo grupas locekļi ir dabūjuši aukstas kājas un nevar saskatīt milzīgās iespējas, ko šī direktīva sniegs jaunai uzņēmējdarbībai un darbavietām. Es par to esmu absolūti pārliecināts, un piemēri virknē dalībvalstu ir tam apstiprinājums. Taču tagad viss būs atkarīgs no Eiropas Komisijas turēšanās pie šīs direktīvas, lai tā nepaliktu tikai uz papīra.

Ja šī direktīva tiks ieviesta, tā noteikti sasniegs mērķi attiecībā uz tirgu atvēršanu. Patērētājiem būs labāki pakalpojumi, nevis tas, ko dara Vācija, — izspiež jaunus spēlētājus un ne tikai jaunus spēlētājus, bet arī jaunus uzņēmumus, jaunus pakalpojumus, jaunas darbavietas no tirgus, aizbildinot to ar sociālo aizsardzību.

Tādēļ es esmu apmierināts ar atbildi, ko vakar saņēmu no Eiropas Komisijas. Es saprotu, ka Komisijai ir jāizmeklē situācija Vācijā. Es mudinātu jūs to darīt, un darīt ātri, jo jaunie spēlētāji Vācijas tirgū ir nopietnās nepatikšanās un būtu vienkārši šausmīgi, ja lietas nenokārtotos, kā arī, ja tiktu radīts pilnīgi nepareizs precedents.

Es paredzu, ka Francija un citas valstis sekos, un tad mēs beigās nepanāksim absolūti neko. Tādēļ Komisijai šajā lietā ir milzīga atbildība. Es ceru, ka jūs izmantosiet visus iespējamos likumīgos kanālus un arī politiskā spiediena ietekmi, lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pienācīgi piemērota Eiropas pasta tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pasta pakalpojumiem ir galvenā nozīme sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Tādēļ mums ir jāgarantē pasta pakalpojumu pieejamība un, pats galvenais, ir jānodrošina šo pakalpojumu kvalitāte.

Pasta pakalpojumu tirgus pilnīga liberalizācija, arī sūtījumu, kas sver mazāk par 50 gramiem, nodrošinās lielāku konkurenci, jaunu operatoru parādīšanos un jaunu darbavietu radīšanu.

Tomēr es gribu pakavēties pie vairākiem svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai tiktu garantēts vispārējais pakalpojums un lai ikviens pilsonis varētu saņemt pastu neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo kalna virsotnē vai uz salas. Otrkārt, mums ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi šīs nozares darbiniekiem; jo īpaši mums ir jānodrošina, lai būtu sociālās garantijas attiecībā uz darbavietām un ienākumiem. Treškārt, lai dalībvalstīm garantētu vispārējo pakalpojumu, ir būtiski, lai tās cik ātri vien iespējams noteiktu iespējamos vispārējā pakalpojuma finansēšanas līdzekļus. Direktīva šajā sakarā ļauj dalībvalstīm rīkoties elastīgi. Ceturtkārt, tā kā mēs dzīvojam aizvien vairāk digitalizētā pasaulē, pasta operatoriem ir būtiski dažādot savas darbības tā, lai nodrošinātu arī elektroniskos pakalpojumus.

Dažām dalībvalstīm būs vajadzīgi divi papildu gadi, pirms pasta pakalpojumi tiks pilnībā liberalizēti. Nav svarīgi, kad notiks liberalizācija, pasta operatoriem vajadzētu būt efektīvai vadībai, kas garantētu augstu šo pakalpojumu kvalitāti.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ļaut privātiem operatoriem sniegt pasta pakalpojumus ir pretrunīgs lēmums. Laiks rādīs, vai tas ir izdevīgi patērētājiem.

Mums jāatceras, ka dažās no jaunajām dalībvalstīm ar zemāku attīstības līmeni iestādes, kas aizstāv konkurences intereses, un patērētāji ir vāji saistīti sabiedrības apziņā. Pastāv briesmas sagraut līdzsvaru starp kapitāla interesēm un patērētāju interesēm. Tāpēc termiņa noteikšana 2012. gadā ir apsveicama.

Vienlaikus es vēlos ierosināt, lai līdz 2012. gadam tiktu veikta analīze par pasta pakalpojumu tirgus darbību tajās valstīs, kas jau ir pieņēmušas jaunos noteikumus, lai noteiktu un novērstu jebkādas nelikumības pārējās valstīs. Es arī uzskatu, ka operatoram, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, būtu jāpiešķir pilnvaras, nevis, kā ierosina šī ziņojuma autori, pilnīga kompensācija.

Daudzu gadu darbs pie šī tiesību akta ir licis nosirmot Ferber kunga matiem. Es ticu, ka jaunā tiesību akta ieviešana neradīs viņam papildu stresu un neizraisīs pilnīgu matu zudumu.

  Gabriele Zimmer (GUE/NGL) – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Ferber kunga un Wortmann-Kool kundzes un citu deputātu viedokļi acīmredzami ir diametrāli pretēji. Es uzskatu, ka nav pareizi uztvert sabiedrisko pakalpojumu privatizāciju un liberalizāciju par standarta reakciju uz globalizāciju. Man ir arī iemesli uzskatīt, ka arvien lielāks cilvēku skaits nepiekrīt šādai nostājai. Leipcigas referendumā pagājušajā nedēļā 80 % no vēlētājiem vai drīzāk no tiem cilvēkiem, kas balsoja, noraidīja privatizāciju, tādējādi neļaujot pilsētas domei veikt citas privatizācijas turpmākos trīs gadus.

Es vēlētos jums arī teikt, ka šajā gadījumā šī direktīva, kuru mēs šodien pārrunājam, nepiedāvā reālu aizsardzību cilvēkiem — darbiniekiem — pret sabiedrības protestiem. Mēs redzējām, kā minimālās algas ieviešana pasta pakalpojumu sfērā Vācijā sastapās ar pretestību no to uzņēmumu puses, kas bija izveidojuši savu uzņēmējdarbību, maksājot viszemākās algas. Mani māc nopietnas bažas par situāciju sabiedriskajās iestādēs, kas slēgs līgumus ar šādiem uzņēmumiem.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, darbs pie pasta pakalpojumu sektora liberalizācijas, kas izmaksājis vairāk nekā 90 miljardus eiro gadā Eiropas Savienībā kopumā, ir turpinājies 15 gadus. Šodien, kad ir atlikusi viena diena līdz nobalsošanai un šī likuma ierakstīšanai Eiropas Savienības vēsturē, es vēlos apsveikt referentu par šo lieliski padarīto darbu.

Pašreizējā projekta versija ir plašs kompromiss, kura galvenais mērķis ir izpildīts: pilnīga iekšējā tirgus ieviešana pasta pakalpojumu tirgū, galvenokārt pārtraucot pasta pakalpojumu monopolu un turpinot nodrošināt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus par zemu cenu.

Pašreizējā direktīvas versija tomēr nav tik vērienīga kā Komisijas sākotnējais priekšlikums. Pārrunu laikā arvien acīmredzamāka kļuva novirzīšanās no idejas par liberalizāciju par labu pakāpeniskai, samērā piesardzīgai pasta pakalpojumu tirgus atvēršanai vēstuļu, kas sver mazāk par 50 gramiem, sūtīšanas organizēšanai. Kompromiss parādās datumā, kad šī direktīva stājas spēkā, it īpaši jauno dalībvalstu un valstu ar nelielu iedzīvotāju skaitu gadījumā, mazās ģeogrāfiskajās teritorijās un pantos par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

2012. gada 31.decembris dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, šķiet nevajadzīgi ilgs termiņš. Es domāju, ka tā ir daļa no pārrunātā kompromisa, kuru mēs pieņemam, bet tas var arī kavēt ierosinātās pārmaiņas. Es baidos, ka tik garš laika periods līdz brīdim, kad direktīva stājas spēkā — vairāk nekā četri gadi —, vienkārši palēninās izmaiņas, kuras, piemēram, divu gadu laikā, tiktu realizētas gandrīz nekavējoties.

Nobeigumā es vēlētos atbalstīt Pleštinská kundzes aicinājumu atjaunot šajā direktīvā pantus, kas attiecas uz akliem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pašreizējā versijā to trūkst.

  Saïd El Khadraoui (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam un pārējiem Parlamenta deputātiem, kas palīdzējuši sasniegt rezultātu, kurš ir ievērojams sākotnējā Komisijas priekšlikuma uzlabojums. Es saprotu, kāpēc daudzi no mums vēlas šajā vietā apstāties, taču bez pozitīvajām izmaiņām, kas veiktas direktīvā, tajā ir arī daudzi bīstami aspekti. Līdz šim faktiski nekas nav sasniegts, jo dalībvalstīm ir piešķirta liela atbildība par diviem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt, pastāv vēl daudzas neskaidrības par to, kā tiks finansēts vispārējais pakalpojums. Dalībvalstīm šajā ziņā ir vairākas iespējas, bet ne vienmēr ir skaidrs, vai šīs iespējas patiešām būs efektīvas. Daudzos gadījumos tas var radīt dažādus strīdus, arī juridiskas prāvas. Tādēļ es domāju, ka būtu jāievieš divi nosacījumi: pirmkārt, dalībvalstīm ir pienākums garantēt vispārējo pakalpojumu un finansēt to neatkarīgi no apstākļiem, otrkārt, dalībvalstīm ir jāsakārto savas sistēmas un pilnībā jāsagatavojas jaunajai situācijai nepieciešamajā laika posmā.

Otrs būtisks jautājums ir sociālā sfēra. Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka šī direktīva ar licencēšanas palīdzību ļauj dalībvalstīm pieprasīt visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem ievērot, piemēram, tos pašus kolektīvos līgumus vai kādas citas obligātās prasības. Tā ir laba doma, bet tā nav obligāta un tās piemērošana būs atšķirīga dažādās valstīs.

Īsumā, es domāju, ka direktīvai vajadzētu būt stingrākai, tas nenozīmē, ka tā ir pārāk nenoteikta, lielāka stingrība ir nepieciešama, jo brīvs tirgus ir jāregulē un liberalizācijai ir jābūt labi sagatavotai.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, mēs esam neapmierināti ar Eiropas Komisiju, Padomi un referentu, jo viņi nav pieminējuši darbinieku skaita izmaiņas šajā nozarē, darba apstākļus un darba laiku vai samaksu.

Tāpat nav pieminētas efektīvas tarifu politikas pārbaudes ne uzņēmējiem, ne privātiem monopolistiem paku pārvadājumu un eksprespasta pārvadājumu jomā.

Turklāt ziņojumā ir uzsvērta stabila nodarbinātības situācija dalībvalstīs par spīti vietēja rakstura izmaiņām, taču nav uzrādīti dati, kas to atspoguļotu.

Šādos apstākļos turklāt nav iespējams pienācīgi izvērtēt darbinieku intereses.

Visbeidzot būtu jāuzsver, ka Padome zināmā mērā ir ratificējusi Parlamenta ierosinātos grozījumus, jo ir rēķinājusies ar daudzajām diskusijām par sociālajām sekām gan darbiniekiem, gan pakalpojumu patērētājiem.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pasta pakalpojumu iekšējā tirgus atvēršanas sasniegumi labi atspoguļo teiciena „labs nāk ar gaidīšanu” nozīmi. Pat es varu atbalstīt šo uzmetumu, kas atrodas uz galda, tas ir piecpadsmit gadus ilguša darījuma rezultāts. Es esmu viena no nacionālo pasta administrācijas monopolu saglabāšanas piekritējām vēstuļu, kuru svars nepārsniedz 50 gramus, pārsūtīšanai. Tagad ir noteikts pēdējais posms pasta pakalpojumu tirgus kontrolētai ierobežojumu atcelšanai, tas notiks 2011. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā pasta pakalpojumu sniegšanas struktūru Luksemburgā, obligāto prasību nodarbināt brīvprātīgos no bruņotajiem spēkiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un ar to saistītās izmaksas, es neparakstītos par strauju un nepietiekami kontrolētu pasta pakalpojumu tirgus ierobežojumu atcelšanu, jo tā varētu radīt smagas sekas pasta darbiniekiem un klientiem.

Tāpēc pirmajā lasījumā es lūdzu referentu Ferber kungu pagarināt termiņu mazajām valstīm ar salīdzinoši maz iedzīvotājiem par diviem gadiem, lai tās varētu turpināt ierobežot noteiktu pakalpojumu sniegšanu universālajam pakalpojumu sniedzējam, un es pateicos viņam par izpratni. Es ar nodomu ierobežoju šo pasākumu, lai nodrošinātu, ka Luksemburga būtu ieguvēja no šādiem atvieglojumiem, bet ministri negribēja pieļaut nekādus pārpratumus un nosauca valstis, uz kurām tas attiecas. Tā mēs esam drošībā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka prasība pēc universālā pakalpojumu sniedzēja garantē pasta savākšanu un ātru nosūtīšanu uz norādīto privāto vai uzņēmuma adresi katru darba dienu, arī attālinātās vai mazapdzīvotās vietās. Ārējais finansējums, kas varētu būt nepieciešams, lai segtu vispārējā pakalpojuma neto izmaksas, un arī cenu līmenis ir pietiekami jāregulē. Visbeidzot jāmin, ka ir veikti vislabākie iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu pastāvīgos kvalificētos amatus universālajiem pakalpojumu sniedzējiem un garantētu nodarbinātības un sociālo garantiju ievērošanu, balstoties uz esošajiem juridiskajiem nosacījumiem vai kolektīvajiem līgumiem, kas ir pretēji tam, kā mums lika domāt kreisi noskaņotie politiķi. Viņiem vajadzētu izlasīt projekta dokumentus. Tajos ir nepārprotami atrunāts, ka pasta pakalpojumu tirgus ir jāsagatavo ierobežojumu atcelšanai, ņemot vērā sociālos apsvērumus.

Priekšlikumam, kuru izvirzījuši mūsu filantropi, par bezmaksas pasta pakalpojumiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem es personīgi nepiekrītu, jo nesaprotu, kāpēc turīgam cilvēkam ar redzes traucējumiem vajadzētu savu pastu sūtīt bez maksas par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Katrā ziņā tie, kas ierosina šādu grozījumu, neizprot situāciju, jo šādi pasākumi būs jānodrošina pašām dalībvalstīm. Subsidiarité oblige!

  Zita Gurmai (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Dāmas un kungi, pasta pakalpojumu tirgus pakāpeniska atvēršana ir būtisks pagrieziena punkts iekšējā tirgus sasniegumu jomā. Tā veicinās speciālu tiesību izbeigšanu pasta pakalpojumu sektorā, un tā nozīmēs noteiktu un nemaināmu datumu tirgus atvēršanai, nodrošinot ilgtermiņa, augsta līmeņa vispārējo pakalpojumu. Tirgus atvēršana stiprinās konkurenci, un tādējādi uzlabosies pakalpojumu kvalitāte, cena un izvēles iespējas. Šis pasākums veicinās pamatprincipu harmonizēšanu saistībā ar pasta pakalpojumu regulēšanu un, iespējams, pazeminās tarifus, kā arī liks izstrādāt labākus un novatoriskākus pakalpojumus un radīs lielākas izaugsmes un nodarbinātības iespējas.

Grozījums direktīvai ir pamācoša kompromisa rezultāts, kompromisa, kas ņēma vērā atšķirības, kuras veidojas dalībvalstu vēsturisko un ekonomisko nosacījumu dēļ. Tas pievērsa uzmanību faktam, ka sagatavošanās liberalizācijai prasa vairāk laika atsevišķās dalībvalstīs, galvenokārt tajās, kas atrodas centrālajā Austrumeiropā. Tajā pašā laikā, ņemot vērā citu intereses un cenšoties novērst konkurences kropļošanu tirgū valstīs, kur pasta pakalpojumu sektors ir jau pilnībā liberalizēts, pasta pakalpojumi valstīs, kuras vēl neatver savu tirgu, var nenodrošināt pakalpojumus līdz pat ierobežojošajam termiņam — 2012. gada decembra beigām. Es vēlētos pateikties Ferber kungam par viņa darbu, bet skaidrs, ka pateicība pienākas arī Simpson kungam, „ēnu referentam”.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Es apsveicu Ferber un Simpson kungus par kvalitatīvo ziņojumu, kā arī pateicos Parlamenta deputātiem un citiem dalībniekiem, kas iesaistījās šajā darbā, par viņu atvērtību pārrunu procedūras laikā. Šī pasta pakalpojumu tirgus liberalizācija joprojām ir tālu no konkurences tirgus, kurā patērētāji un uzņēmēji ir vislielākie ieguvēji. Tādējādi es domāju, ka Komisijas pieeja nepietiekami garantē vispārējo pakalpojumu. Tāpēc es atbalstīju „ēnu referenta” Simpson kunga nostāju par nepieciešamību garantēt vispārējo pakalpojumu un izveidot kompensāciju fondu un par apņemšanos atvērt pasta pakalpojumu tirgu vēstulēm, kuru svars nepārsniedz 50 gramus, 2010. gadā vai speciālos gadījumos, piemēram, jaunajās dalībvalstīs ar attāliem reģioniem līdz 2012. gada 31. decembrim. Es piekrītu speciālajiem noteikumiem atsevišķām valstīm, lai gan man ir jānorāda, ka tie varētu nebūt pietiekami, un tādos gadījumos būtu nepieciešami papildu pasākumi.

Runājot par nodarbinātību, esmu apmierināta ar papildinājumu, kas tika ieviests iepriekš — obligāts ziņojums, kurš jāiesniedz par vispārējo situāciju nodarbinātības jomā šajā nozarē, darba apstākļiem, ko piemēro visi pakalpojumu sniedzēji dalībvalstī, un nākotnē veicamajiem pasākumiem. Es ļoti priecājos par panākto kopējo nostāju, bet atbalstu grozījumus, kurus iesniedza citu starpā arī mani kolēģi Savary kungs, El Khadraoui kungs, Ayala Sender kundze un mana parlamentārā grupa, jo tie pastiprina ideju, ka ir nepieciešams pārdomāts liberalizācijas process, lai veicinātu līdztiesīgu universālo piekļuvi pakalpojumiem, attīstību un nodarbinātību. Visu šo iemeslu dēļ es aicinu atbalstīt šo ziņojumu un Padomi, kā arī atbalstīt Parlamenta nostāju.

  Richard Howitt (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, Parlamentam ir jāpieņem mūsu grozījumi, lai šajā direktīvā tiktu iekļauti obligātie bezmaksas pasta pakalpojumi neredzīgajiem.

A. Vizjak, jūs sakāt, ka jūs bijāt atklāti un elastīgi, bet tagad jūs pilnībā noraidāt Parlamenta grozījumus par obligātajiem bezmaksas pakalpojumiem neredzīgajiem. Mēs dzirdējām, ka L. Orban šovakar komisāra A. McCreevy vārdā teica, ka mūsu grozījumi nerada papildu pievienoto vērtību pasta pakalpojumu lietotājiem.

L. Orban, vai neredzīgie cilvēki nav pasta pakalpojumu lietotāji? Un vai tā pievienotā vērtība, par ko jūs runājat, nav papildu izdevumi, ko būs spiesti maksāt neredzīgie?

Attiecībā uz jums, M. Ferber, ar nožēlu jāsaka - es domāju, ka jūs rīkojāties nepareizi, slēdzot darījumu par šīs prasības, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, neievērošanu. Vakar jūs nevarējāt atbildēt uz manu jautājumu: vai pakalpojumi neredzīgajiem ir apdraudēti? Es ceru, ka jūs atbildēsiet uz šo jautājumu šodien. Ja pakalpojumi nav apdraudēti, kādi iebildumi jums ir pret to, ka šos noteikumus iekļauj direktīvā? Ja pakalpojumi ir apdraudēti, tas ir iemesls, kādēļ mums šie noteikumi ir jāiekļauj direktīvā. Itālijā, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Grieķijā un Portugālē tieši pasta pakalpojumu sniedzējs, nevis valsts nodrošina šos bezmaksas pakalpojumus. Jauni un esošie pakalpojumu sniedzēji liberalizētā tirgū neizbēgami meklēs veidus, kā samazināt izmaksas; neredzīgie nedrīkst kļūt par upuriem. Pēc tirgus liberalizēšanas Jaunzēlandē pārtrauca pakalpojumu sniegšanu neredzīgajiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek arī šeit.

Noslēgumā tiem, kas saka mums, ka viņi ir iejūtīgi attiecībā pret invalīdiem, bet uzskata, ka šī nav īstā vieta vai veids, kā izrādīt šo iejūtību, vēlos teikt, ka tāpat jūs teicāt par Liftu direktīvu un Autobusu un tālsatiksmes autobusu direktīvu – citiem vienotā tirgus tiesību aktiem. Bet Parlaments teica „nē”, un mēs uzstājām, lai tiktu nodrošināta piekļuve invalīdiem. Šodien jau atkal mums ir jāuzstāj, lai tiktu noteiktas obligātas tiesības Eiropas neredzīgajiem un daļēji neredzīgajiem cilvēkiem.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, paldies par man doto iespēju izteikties.

Padomes pieņemtā kopējā nostāja neiekļauj grozījumus par apmaksātiem pasta pakalpojumiem akliem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments nobalsoja, ka jāsaglabā apmaksāti pasta pakalpojumi akliem cilvēkiem pēc Eiropas pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas.

Mans nolūks bija balsot par grozījumu Nr. 3, kuru ierosināja Eva Lichtenberger un ar kuru tiktu atjaunota Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā. Pēc šodienas pārrunām ar referentu Marcus Ferber mani informēja, ka jebkuru grozījumu apstiprināšana apdraudēs iepriekš panākto kompromisu par direktīvas par iekšējā Eiropas Savienības pasta pakalpojumu tirgus atvēršanu pieņemšanu otrajā lasījumā, kas varētu nozīmēt samierināšanas uzsākšanu.

Es saprotu, cik svarīgi ir pieņemt šo direktīvu. Kad tā tiks transponēta dalībvalstu tiesību aktos, tās varēs risināt šo jautājumu atbilstoši subsidiaritātes principam. Tāpēc es mudinu visas dalībvalstis nodrošināt bezmaksas pasta pakalpojumus akliem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem saskaņā ar subsidiaritātes principu un vispārējā pakalpojuma nodrošināšanas saistībām.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos atbalstīt papildinājumu par cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ja Eiropas Savienība paziņo visiem, ka tā neatbalsta diskrimināciju, tad arī visiem cilvēkiem ir jānodrošina vienlīdzīgas piekļuves iespējas pasta pakalpojumiem, un cilvēkiem ar redzes traucējumiem tas nozīmē palīdzību piekļūt pakalpojumiem.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, šī direktīva ir vēl viens piemērs tam, kā universāli, neatbilstoši Eiropas Savienības tiesību akti negatīvi ietekmē britu dzīvi. Tieši šī direktīva ir iemesls tam, ka slēdz pasta nodaļas un pasta darbinieki zaudē darbu. Pasta nodaļām ir ļoti būtiska loma sabiedrības dzīvē, jo īpaši gados vecāku cilvēku, mazturīgo, cilvēku ar kustību traucējumiem un invalīdu dzīvē. Šis ir tikai viens no neskaitāmiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas ir kaitējuši un turpinās kaitēt manai valstij. Briti to zina, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņiem ir liegta iespēja piedalīties referendumā par Eiropas Savienības Konstitūciju. Ja to ratificēs, briti zina, ka situācija īpaši nemainīsies.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka referents tomēr pilnībā nav panācis taisnīgu līdzsvaru. Universālais pakalpojums nodrošinās patērētājiem pilnīgu piekļuvi pasta pakalpojumiem, un dalībvalstīm joprojām būs pietiekama rīcības brīvība noteikt visefektīvākos un iedarbīgākos mehānismus universālā pakalpojuma saistību garantēšanai.

Universālā pakalpojuma saistības nodrošinās arī pietiekamu skaitu piekļuves punktu, pilnībā ņemot vērā lietotāju vajadzības lauku un reti apdzīvotos apvidos, un es zinu, ka tas tiks vērtēts atzinīgi, jo īpaši manā valstī – Īrijā.

Jāatzīst, ka sākotnēji man bija daži iebildumi attiecībā uz pārmaiņu ietekmi uz pasta darbiniekiem, bet dalībvalstīm joprojām ir tiesības regulēt nodarbinātības apstākļus un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu šajā nozarē, ja tas nerada negodīgu konkurenci.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka es atbalstu grozījumu, kas nosaka, ka ir jānodrošina bezmaksas pakalpojumi neredzīgajiem un daļēji neredzīgajiem. Es nepiekrītu komisāram L. Orban, vai varbūt tas bija komisārs C. McCreevy? Es domāju, ka šādi noteikumi radīs pievienoto vērtību tādēļ, ka pilnībā liberalizētā tirgū bezmaksas pakalpojumi neredzīgajiem vai daļēji neredzīgajiem izzudīs, un tā būs pievienotā vērtība, ja mēs šiem cilvēkiem garantēsim arī turpmāku šādu pakalpojumu saņemšanu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Paldies par man doto iespēju izteikt savu viedokli, priekšsēdētājas kundze. Vispirms es vēlētos pateikties Ferber kungam par izcilo ziņojumu, uz kuru pamatojoties ilgi gaidītā direktīva drīz stāsies spēkā. Šī direktīva noteiks, ka no 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienības iekšējais pasta pakalpojumu tirgus būs pilnībā izveidots.

Esmu īpaši apmierināts, ka tiek saglabāts decentralizācijas princips un ka konkrētas ieviešanas darbības tiek atstātas dalībvalstu ziņā, kuras izstrādās savai situācijai piemērotus tiesību aktus. Tomēr es vēlētos arī uzsvērt šo tiesību aktu sociālo pusi saistībā ar invalīdiem, it īpaši akliem cilvēkiem vai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, un viņu tiesībām izmantot bezmaksas pasta pakalpojumus.

Es aicinu savus kolēģus deputātus atbalstīt attiecīgos grozījumus, kuri tika iesniegti šīs nedēļas plenārsēdē un kurus Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā. Šie pakalpojumi ir nepieciešami un būtiski šādai sabiedrības daļai: cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni, cilvēkiem teritorijās, kur ir ļoti augsts bezdarbs, un cilvēkiem, kuri ir sarežģītā sociālajā situācijā, nemaz nerunājot par sociāli atstumtajām sabiedrības grupām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, paldies jums par iespēju piedalīties šajās debatēs. Es atzinīgi vērtēju referenta veikto darbu. Es domāju, ka sabiedrība uzskata, ka šis process jau ir sācies, jo daudzās dalībvalstīs dažādos reģionos pasta pakalpojumu cenas nav vienādas. Es priecājos, ka saistībā ar šo jautājumu tiks ievērots subsidiaritātes princips, un dalībvalstis lems par labāko veidu, kā piemērot nesabalansēta tirgus principu.

Man jautājumā par invaliditāti ir jāatbalsta manas grupas priekšsēdētājs Richard Howitt. Diemžēl tika minēts, ka šajā situācijā ieguvēji būs turīgi neredzīgie. Eiropā un pasaulē diemžēl ir pārāk maz bagātu un neredzīgu cilvēku. Es vēlos, kaut mēs varētu piecelties un teikt, ka viņi visi ir bagāti un, protams, slaveni, bet tā tas nav.

Es domāju, ka mūsu nostājai šajā saistībā ir jābūt stingrai, lai parādītu, ka Eiropa iestājas ne tikai par kapitāla un pakalpojumu brīvu kustību, bet arī par tiem, kam nav balsstiesību un kas ir neredzīgi.

SANĀKSMI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Andrej Vizjak, priekšsēdētājs. − Šodienas enerģiskās debates parādīja, ka pastāv daudzi pamatoti atšķirīgi viedokļi par šī tradicionālā un vecākā sabiedriskā pakalpojuma tirgus regulēšanu. Tika izteikti daudzi atšķirīgi viedokļi un apsvērumi.

Tomēr mums ir jāuzsver, ka apspriežamais dokuments ir līdzsvarots kompromiss, no vienas puses, starp pasta pakalpojumu iekšējā tirgus atvēršanu, nodrošinot konkurenci un ar to saistīto pievienoto vērtību, un, no otras puses, patērētāju aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, mazāk aizsargāto klientu grupu un cilvēkiem, kas dzīvo attālos reģionos. Īsumā, pēc Padomes vērtējuma, tas ir labs kompromiss, un es vēlētos izteikt savu atbalstu šādai nostājai.

Mēs arī augstu vērtējam atsevišķus ierosinātos grozījumus, bet pēc diskusijām iepriekšējo debašu laikā tika panākts galīgais kompromiss. Tāpēc mēs uzskatām, ka dokuments ir labs, un es ceru, ka jūs rīt izmantosiet politisku gudrību, kad jums būs iespēja pēdējo reizi izrādīt atbalstu šim dokumentam.

  Leonard Orban, Komisija. − Vispirms es vēlos izteikt pateicību visiem debašu dalībniekiem un norādīt, ka šīs debates ir pierādījušas EP deputātu lielo interesi šajā jautājumā. Šī interese ir cieši saistīta ar būtisko lomu, kāda ir pasta pakalpojumiem Eiropas ekonomikā un ikviena Eiropas pilsoņa ikdienā.

Es vēlētos uzsvērt, ka šī procesa pabeigšana saglabās tikpat labu vispārējā pakalpojuma kvalitāti visiem Eiropas pilsoņiem un uzņēmējdarbībai.

Šīs pasta reformas galvenais mērķis ir piedāvāt uzlabojumus visiem patērētājiem un pasta pakalpojumu izmantotājiem, arī grupām ar speciālām vajadzībām. Šajā sakarībā es pievērsu īpašu uzmanību to deputātu centieniem, kuri runāja par bezmaksas pakalpojumu nodrošināšanu akliem cilvēkiem un cilvēkiem, kas daļēji zaudējuši redzi.

Eiropas Komisija ir īpaši ieinteresēta šajos jautājumos. Mēs domājam, ka tirgus liberalizācija to nemainīs un ka valstis pilnībā izpildīs starptautiskos pienākumus. Es vēlētos uzsvērt, ka kopējā nostāja norāda, ka tirgus liberalizācija neapturēs bezmaksas pakalpojumu sniegšanu akliem cilvēkiem un cilvēkiem, kas daļēji zaudējuši redzi.

Saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu Eiropas Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par šīs direktīvas ieviešanu, arī informācija par iepriekš minēto sabiedrības grupu. Komisija uzskata, ka direktīva tās pašreizējā formulējumā, pie kura Eiropas Parlaments ir daudz strādājis, ir vislabākā juridiskā sistēma, kas nodrošinās Eiropas pasta pakalpojumu augstu kvalitāti un ilgtspēju, vienlaikus ievērojot starptautiskos pienākumus.

Nobeigumā, dāmas un kungi, es vēlos teikt, ka mēs uzskatām, ka ziņojums, kuru sagatavojis Markus Ferber kungs un kuru pieņēmusi Transporta komiteja ar lielu vairākumu, ir jāatbalsta.

  Markus Ferber, referents. − Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlētos izteikt dažas piezīmes.

Pirmkārt, es būtu priecīgāks, ja tie Parlamenta deputāti, kas teica kvēlās runas visai pasaulei, vismaz paliktu Parlamentā līdz debašu noslēgumam. Man jāsaka, ka tas man sagādāja vilšanos. Es jo īpaši runāju par tādiem Parlamenta deputātiem kā Lichtenberger kundze.

Otrkārt, es vēlos norādīt, ka mēs šeit runājam par liberalizāciju, nevis privatizāciju. Eiropas Savienību neinteresē esošo pasta pakalpojumu īpašnieku struktūra, tā nav minēta šajā direktīvā.

Treškārt, es vēlos teikt, ka pirms 500 gadiem, kad tika izveidoti pirmie pasta pakalpojumi, tos nodrošināja privāti uzņēmumi. Tikai vēlāk valdība izlēma, ka tā spēs šos pakalpojumus nodrošināt labāk. Tāpēc, lūdzu, neizkropļosim vēsturi.

Ceturtkārt, es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka arī valdības monopoltiesības ir izmantotas nepareizi. Es priecājos, ka Zimmer kundze pievērsa uzmanību šai problēmai. Patiesībā viņa dzīvo reģionā, kurā valsts pilnīgi noteikti nepareizi izmantoja monopoltiesības uz pasta pakalpojumiem līdz 1990.gadam, tas nāca par sliktu nevainīgiem cilvēkiem. Šis ir vēl viens jautājums, kas piespiedu kārtā bija jāierosina šajās debatēs.

Es vēlos paskaidrot vienu lietu: mēs neesam aizmirsuši par akliem cilvēkiem šajā tiesību aktā. Par viņiem ir padomāts, bet tādā veidā, kas atbilst šīs direktīvas būtībai. Ar saviem noteikumiem Eiropas Savienība liek saprast dalībvalstīm, ka tās ir atbildīgas par vispārējo pakalpojumu un finansējumu vispārējā pakalpojuma nosacījumu izpildei, tām ir jāizveido licencēšanas un atļauju izsniegšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka noteikti pakalpojumi tiek piedāvāti ilgtermiņā, piemēram, pasta pakalpojumi akliem cilvēkiem. Esmu ļoti pateicīgs komisāram par viņa paziņojumu, ka viņš vēlas pievērsties šim jautājumam Komisijas ziņojumā saskaņā ar direktīvas 23. pantu. Mēs neesam neko aizmirsuši; mēs neesam aizmirsuši aklus cilvēkus. Neskatoties uz to, es domāju, ja akliem cilvēkiem ir vajadzīga Eiropas likumu garantēta brīva piekļuve pakalpojumiem, tad varbūt tāda būtu vajadzīga arī cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Šis ir vēl viens jautājums, kurš būtu jāapsver.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka otrajā lasījumā ir apstiprināta Padomes kopējā nostāja, ar ko groza 1997. gada Direktīvu par pasta pakalpojumiem, lai pilnībā izveidotu pasta pakalpojumu iekšējo tirgu, un es apsveicu savu cienījamo Vācijas kolēģi Markus Ferber par milzīgo darbu, ko viņš ir paveicis.

Es priecājos, ka Padome pieņēma visus galvenos Eiropas Parlamenta nostājas aspektus, jo īpaši vispārējā tirgus atvēršanas atlikšanu līdz 2010. gada 31. decembrim ar divu gadu pagarinājumu tām dalībvalstīm, kuras pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 2004. gada; vispārēja pakalpojuma principu, kas ietver vismaz vienu piegādi un savākšanu piecas dienas nedēļā ikvienam ES pilsonim, saglabājot pietiekamu skaitu piekļuves punktu lauku, attālos un reti apdzīvotos reģionos; subsidiaritātes ievērošanu attiecībā uz sociālajiem apsvērumiem — jautājuma, pie kura, es ceru, sociālie partneri strādās Eiropas līmenī. Man žēl, ka nav iekļauts nosacījums par Eiropas regulatīva mehānisma izveidi. Mans pēdējais viedoklis ir šāds: es ļoti vēlos, lai operatori ātri panāk vienošanos par Eiropas markas ieviešanu 50 g vēstulēm, un es gatavojos drīzumā šajā sakarā veikt politisku iniciatīvu.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kopējā nostāja apmierina prasības, ko Parlaments izvirzīja balsojumos par pirmo lasījumu, kā arī grozījumus, ko ierosināja Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Taču Komisijai vēl ir jāveic skaidra izpēte par to, kāda, iespējams, būs pasta pakalpojumu liberalizācijas ietekme uz nodarbinātību.

Savā atzinumā komiteja lūdza šī pasākuma seku ietekmes novērtējumu attiecībā uz pieciem miljoniem vai vairāk darbavietu, kas ir saistītas ar pasta pakalpojumiem vai ir atkarīgas no šiem pakalpojumiem. Šo pētījumu veicināja tas, ka pasta pakalpojumi jau ir liberalizēti vairākās ES dalībvalstīs, tādās kā Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Nīderlande. Līdz šim pieredze šajās valstīs nav liecinājusi, ka liberalizācija izraisītu darbavietu skaita pieaugumu šajā nozarē vai arī darba kvalitātes palielināšanos.

Es uzskatu, ka būtu jāpieļauj zināmi aizsardzības mehānismi situācijās, kurās jaunu pasta pakalpojumu sniedzēju parādīšanās tirgū izraisīs masveida štata vietu skaita samazināšanu. Viens no mehānismiem, kas ir pieejams izmaiņu skartajiem uzņēmumiem un dalībvalstīm, varētu būt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ceļš uz pasta pakalpojumu liberalizāciju kļūst garāks, un pie tā daļēji ir vainojams Eiropas Parlaments, pagarinot Eiropas Komisijas noteikto termiņu par diviem gadiem. Nostājas, ko ieņēma valstu delegācijas, atspoguļo dažādās situācijas 27 valstu tirgos. Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Somija kā atvērtā tirgus līderes, kā arī Vācija un Nīderlande, kas ir nogājušas garu ceļu šajā virzienā, visas redz šo galīgo termiņu kā protekcionisma uzvaru. Ņemot vērā savas valsts kontrolētās ekonomikas modeli, jaunās dalībvalstis uzlūko ne tikai sākotnējo ierosinājumu par 2009. gadu, bet arī kompromisa termiņu par 2011. gadu kā draudu darbavietām pasta nozarē. Piemēram, Polijā aptuveni 100 000 cilvēku ir nodarbināti Poczta Polska, kurš vidējā termiņā nav spējīgs piedalīties atklātā konkurencē. Atrodot sabiedrotos sabiedrisko pakalpojumu jomā Rietumeiropā, pirmkārt un galvenokārt Francijas La Poste, viņiem ir izdevies vienoties par īpašiem nosacījumiem, kas atliek brīvo tirgu praksē līdz 2012. gada beigām.

Šajā gadījumā pasta darbinieku uzņēmumu intereses ir ņēmušas virsroku pār patērētāju interesēm, kuras tika smagi pārbaudītas Ziemassvētku noslogotākajā periodā 2007. gada decembrī, kad spilgti izpaudās pasta monopola nespēja nodrošināt pakalpojumus. Lēnais progress, kas panākts Eiropas tirgus pasta nozares liberalizācijā, kura sākās 1989. gadā ar pirmo direktīvas projektu, parāda korporatīvo interešu spēku, kas aizsargā esošo stāvokli pret sabiedrības interešu paplašināšanu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. – Atkal jau mēs redzam uz ideoloģiju pamatotu priekšlikumu, šoreiz par pasta pakalpojumiem. Nav veikts tā sociālās ietekmes novērtējums un nav notikušas nopietnas sarunas ar pasta nodaļu vadību, darbiniekiem vai patērētājiem.

Pēc pasta pakalpojumu liberalizācijas nav pieprasījuma, tajā nav loģikas un tai nav pamatojuma. Cilvēki nevēlas redzēt neskaitāmas konkurējošas pasta nodaļas, kas reklamē savus produktus. Viņi nevēlas redzēt, kā tiek slēgtas viņu pasta nodaļas tādēļ, ka tirgus nenodrošina pietiekamu peļņu privātajām pasta pakalpojumu kompānijām, kuras pārpludinās tirgu, piespiežot tādus sabiedriskos operatorus kā An Post pie sienas.

Iedzīvotāji vēlas redzēt uzticamas pasta iestādes, kas piegādā viņu pasta sūtījumus, neradot nevajadzīgu satraukumu, un nodrošina, ka vietējās pasta nodaļas atrodas to apdzīvoto vietu centrā, kur tās sniedz savus pakalpojumus.

Kā iedzīvotāji var uztvert nopietni sociālas Eiropas ideju, ko Eiropas Savienība popularizē, ja šis priekšlikums dzen vēl vienu naglu tās zārkā?

Ir pēdējais laiks apturēt uz ideoloģiju pamatotu piespiedu virzību uz liberalizāciju un privatizāciju.

Īrijas iedzīvotājiem ir iespēja šo procesu apturēt, balsojot pret Lisabonas Līgumu.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Es atbalstu to, ka tirgus tiek liberalizēts cik drīz vien iespējams, un es atzinīgi vērtēju šo direktīvu, kas pabeidz pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi.

Mazo pasta nodaļu slēgšana Igaunijā ir izraisījusi cilvēkos dusmas, taču ir skaidrs, ka līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, tādu kā internets, pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem ir krities.

Tur, kur pastāv konkurence, var rasties jauni, uz internetu pamatoti uzņēmumi, un tas ir apsveicami. Es arī saprotu vajadzību pēc zināma termiņa dalībvalstīs.

Tādēļ ir svarīgi, lai tiktu piemērots savstarpīgumu princips, atļaujot dalībvalstīm atteikt sava tirgus atvēršanu pasta pakalpojumu sniedzējiem no tām kaimiņvalstīm, kuru pakalpojumu sniedzējus aizsargā likums.

Svarīgi ir arī tas, lai vispārējais pasta pakalpojums būtu garantēts ikvienam, arī cilvēkiem attālos reģionos un salās. Pasta pakalpojumiem ir jābūt cenas ziņā pieņemamiem, augstā kvalitātē un pieejamiem visiem.

Ir nepieciešams izstrādāt plānus vispārējiem pasta pakalpojumiem, kuru cenas ir saskaņotas ar izmaksām, jo šī koncepcija tiek atšķirīgi aplūkota dažādās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka ir pamats prasīt, lai visu pakalpojumu cenu apsvērumi tiktu izslēgti no vispārējo pasta pakalpojumu rādītāja.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Pasta pakalpojumu liberalizācija ES mērogā notiks nevis 2009. gadā, kā sākotnēji bija plānots, bet 2011. gadā. No ekonomiskā aspekta pasta nozare ir ļoti svarīga, un tā arī ietekmē citas ekonomikas nozares. Tāpat kā visās ekonomiskās darbības jomās lielākai konkurencei pasta piegādes sfērā ir jēga. Uzņēmumi nebūs vienīgie ieguvēji, jo arī patērētāji gūs lielu labumu. Taču tas nenotiks, ja pamatnosacījumi nebūs pareizi. Citiem vārdiem, ir jāgarantē, lai vēstules tiktu piegādātas tikpat efektīvi kā vienmēr un par pamatotām cenām. Ir jāparūpējas, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu vispārējie nosacījumi tiek garantēti ilgtermiņā un ikvienā vietā, arī attālos reģionos.

Īpaša nozīme ir labiem darba apstākļiem un galvenokārt visu pasta pakalpojumu jomā strādājošo darba drošībai. Svarīgi ir arī tas, lai vieni un tie paši nosacījumi noteiktu visu pasta pakalpojumu sniedzēju darbības. No paša sākuma tika stingri noteikts, ka šī nebūs nežēlīga liberalizācija.

Mums jārada labi un ilgtspējīgi apstākļi ikvienam — pasta pakalpojumu uzņēmumiem, to darbiniekiem un, bez šaubām, to klientiem.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – (FI) Pasta pakalpojumu atvēršana brīvai konkurencei neizbēgami nozīmēs pakalpojumu pasliktināšanos, jo īpaši tādās reti apdzīvotās valstīs kā Somija. Pasta pakalpojumiem ir jābūt sabiedriskiem pakalpojumiem, un mums ir jāgarantē, ka tiem ir adekvāts finansējums, — izmantojot naudu, ko iegūst no pakalpojumiem, kurus ir „viegli” vadīt, lai palīdzētu tajās jomās, kas ir „grūtākas”. Valsts, kas vēlas saglabāt savu vienotību un savu kopienas izpratni, neprivatizēs sabiedriskos pasta pakalpojumus. Mēs arī paļaujamies uz to, ka sabiedriskie pakalpojumi garantēs privātuma aizsardzību un nodrošinās tādu drošības veidu, kādu mēs prasām no pasta iestādēm. Privatizācijas rezultāts varētu būt nepamatota personāla politika, kas iedragātu uzticību pasta iestādēm. Tādēļ mūsu grupa balso pret Padomes pieņemto nostāju par privatizāciju.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – Pasta pakalpojumu liberalizācija ir būtisks Eiropas iekšējā tirgus jautājums.

Diskusiju laikā mēs dzirdējām par vairākām problēmām saistībā ar universālajiem pasta pakalpojumiem. Es domāju, ka mēs varam paļauties uz dažu jau liberalizētu Eiropas valstu pasta pakalpojumu tirgu pieredzi. Šajās valstīs pasta pakalpojumi tika nodrošināti vienlaicīgi ar to kvalitāti, un pakalpojumi uzlabojās, darījumiem kļūstot ekonomiski pamatotākiem. Vienlaicīgi, ceļojot pa Eiropu, es esmu sastapies ar zemas kvalitātes un lēniem pakalpojumiem daudzās valstīs, kas cenšas panākt pēc iespējas vairāk liberalizācijas plānu izņēmumu.

Turklāt šis ziņojums nodrošina rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz liberalizācijas īstenošanu. Tādēļ daudzas no šeit minētajām problēmām kļūs par problēmām, kas jārisina dalībvalstu iestādēm.

Es vēlos pateikties M. Ferber par viņa neatlaidību, strādājot pie šī ļoti sarežģītā procesa.

  Iuliu Winkler (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pilnīgai pasta pakalpojumu liberalizācijai dalībvalstīs būs pozitīva ietekme ne tikai uz pasta pakalpojumu lietotājiem un patērētājiem, kas gūs labumu no jauniem un novatoriskiem pakalpojumiem un zemākām pasta izmaksām, bet arī uz dalībvalstu ekonomiku kopumā.

Apspriežamais direktīvas priekšlikums savā pašreizējā redakcijā ir pilnīgs, kas ļauj atsevišķām dalībvalstīm pagarināt pasta pakalpojumu tirgus pilnīgas liberalizācijas termiņu.

Rumānija ir viena no ieguvējām saistībā ar jaunajiem noteikumiem, ko pieņēma Eiropas Parlaments. Rumānijas vispārējo pakalpojumu sniedzējs šobrīd tiek pārstrukturēts saskaņā ar grafiku, ko Rumānijas valdība noteica 2007.–2010. gadam, un sagatavošanās liberalizācijai sāksies tikai pēc tam.

Šis laika grafiks dod labumu Rumānijas patērētājiem, jo tirgus liberalizācijas perspektīva pēc 2013. gada 1. janvāra nozīmē augstākas kvalitātes pakalpojumus par pieejamām cenām.

20. Klimata izmaiņu konferences (Bali) rezultāti (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir par Padomes un Komisijas paziņojumiem par Bali Klimata izmaiņu konferences rezultātiem.

  Janez Podobnik, priekšsēdētājs. − Es esmu pagodināts šodien atkal būt kopā ar jums un kā Padomes priekšsēdētājs iepazīstināt jūs ar Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātu novērtējumu. Es ļoti priecājos, ka Eiropas Parlaments rīkojās ļoti aktīvi un bija iesaistīts debatēs par klimata pārmaiņām. Bali konferencē piedalījās arī spēcīga Eiropas Parlamenta delegācija, kuru vadīja Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Vidal-Quadras kungs un kurā bija virkne ievērojamu Parlamenta pārstāvju.

Es gribētu arī izteikt atbalstu pirmajam starpposma ziņojumam, ko pagājušajā pirmdienā iesniedza jūsu Klimata pārmaiņu komitejai. Dāmas un kungi, kā jūs zināt, konferences pēdējās dienas noritēja ļoti, tā teikt, elektrizētā nenoteiktības atmosfērā. Brīdī, kad likās, ka sarunas cietīs neveiksmi un vienošanās netiks panākta, tika iesaistīts arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon kungs, un viņa iejaukšanās bija ļoti nozīmīga.

Fakts, ka sarunas tika pagarinātas par vienu dienu un ka tās risinājās abus pēdējos vakarus, ir pierādījums tam, cik tās bija sarežģītas. Galīgās vienošanās rezultāts bija lēmums par ilgtermiņa sadarbību saistībā ar konvenciju — Bali Rīcības plāns. Saskaņā ar šo dokumentu sarunas sāksies martā vai aprīlī un līdz nākamā gada beigām būtu jāpanāk pilnīga vispārēja vienošanās par klimata pārmaiņu mazināšanu pēc 2012. gada.

Es gribētu pieminēt dažus būtiskus šīs vienošanās elementus: pirmkārt, daļa, kas attiecas uz starptautiskiem pasākumiem emisiju uzlabošanai, tas ir, samazināšanai. Šī vienošanās uzsver, ka visu attīstīto valstu centieniem samazināt emisijas ir jābūt savstarpēji salīdzināmiem. Tas nozīmē, ka arī Amerikas Savienotās Valstis būs ietvertas emisiju samazināšanā. Šeit mums ir jāuzsver, ka atšķirībā no Kioto Protokola 2008.–2012. gadam šis plāns nenodrošina nekādas kvantitatīvas saistības.

Otrs elements ir tāds, ka jaunattīstības valstis dos ieguldījumu emisiju samazināšanā saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Šajā sakarā ļoti svarīgs ir attīstīto valstu atbalsts, nododot tehnoloģijas un piemērotus finanšu līdzekļus. Klimata pārmaiņu seku mazināšana ietvers arī pasākumus un pozitīvu veicināšanu, lai novērstu mežu izciršanu un iznīcināšanu jaunattīstības valstīs, kas lielā mērā sekmē siltumnīcefekta gāzu globālās emisijas.

Trešo elementu veido uzlaboti pielāgošanās pasākumi, lai ietvertu starptautisko sadarbību. Ceturtais elements ietver uzlabotus pasākumus to tehnoloģiju izstrādei un nodošanai, kas nodrošina pielāgošanos un seku mazināšanu vienlaikus ar ekonomisko attīstību. Lai efektīvāk mazinātu klimata pārmaiņas, kā arī pielāgotos šīm pārmaiņām, ir nepieciešams jaunattīstības valstīm nodrošināt vieglāku piekļuvi videi draudzīgām tehnoloģijām. Piektais lēmums attiecas uz uzlabotu finansējumu un ieguldījumiem klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas paredz atbalstu jaunattīstības valstīm, lai ieviestu valsts pasākumus, kuru nolūks ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties šīm pārmaiņām.

Turpmākās sarunas notiks jaunizveidotās ad hoc darba grupas ilgtermiņa sadarbībai vadībā saskaņā ar konvenciju. Viņi jau šogad tiksies četras reizes. Sarunu process būs intensīvs, un tas prasīs lielus pūliņus no sarunu dalībniekiem. Turpināsies pašreizējās sarunas saistībā ar to attīstīto valstu saistībām pēc 2012. gada, kuras ir parakstījušas Kioto Protokolu. Arī šīs sarunas būtu jāpabeidz līdz nākamā gada beigām. Tās notiks paralēli sarunām, kas paredzētas Bali Rīcības plānā.

Pēc mūsu domām, Bali konferencē pieņemtie lēmumi ir atbilstoši. Tie ietver būtiskus elementus, uz kuriem mēs Eiropas Savienībā tiecamies. Starp lielākajiem sasniegumiem ir visu valstu — gan attīstīto, gan arī jaunattīstības valstu — iesaistīšanās kopīgajā emisiju samazināšanā. Mēs atzīstam kompleksas pielāgošanās vienlīdzību. Mēs sagaidām, ka Bali Rīcības plāns novirzīs strupceļu uz klimatam draudzīgu tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.

Dāmas un kungi, šī konference sniedza mums plašu sistēmu turpmākajām sarunām. Šis kompromiss zināmā mērā ir lielākais, ko varēja sasniegt, ņemot vērā globālās vienprātības pašreizējo stāvokli. Turpmākās sarunas būs tehniski un politiski ļoti sarežģītas. Mēs uzskatām, ka tām būs veiksmīgs iznākums, ja mums izdosies saglabāt šo tendenci, kas ir acīmredzama pēdējā gada laikā, kad klimata pārmaiņas ir turpinājušas ieņemt vietu politikas darba kārtības augšgalā.

Lai panāktu efektīvu starptautisku vienošanos, mums būs vajadzīga izturība un pacietība, kā arī liels daudzums politiskās gribas. Dažkārt visvajadzīgākie pasākumi ir pēdējie, kas jāpieņem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ļaujiet man sākt ar pateikšanos jums par šo iespēju apspriest gan Klimata pārmaiņu konferences, kas notika Bali pagājušā gada beigās, rezultātus, gan arī plānus par to, kas notiks pēc tam, kad būs panākta vienošanās par sarunu sākšanu.

Pirmkārt, es gribētu izteikt savu apbrīnu par aktīvo lomu, kāda bija Eiropas Parlamentam, un par atbalstu, ko tas sniedza gan pirms konferences, gan tās laikā. Kontakti un tikšanās, kas mums bija ar jūsu delegāciju visas konferences gaitā, izrādījās ārkārtīgi lietderīgi. Es vēlētos īpaši uzsvērt ļoti nozīmīgo Eiropas Parlamenta lomu informācijas sniegšanā pārstāvjiem no citām valstīm. Mums noteikti ir nepieciešams savstarpējs atbalsts, lai darītu zināmu un plašāk izplatītu ES nostāju, kas ir izšķirošs faktors mūsu galvenās lomas saglabāšanā. Tas bija jo īpaši lietderīgi Bali, un izrādīsies pat vēl lietderīgāk nākamo divu gadu laikā.

Kas attiecas uz pašiem Bali konferences rezultātiem, es gribētu sākt ar apgalvojumu, ka konference bija neapšaubāms sasniegums, jo sarunu nobeigumā visas valstis nonāca pie vienošanās par klimata pārmaiņām periodam pēc 2012. gada. Vienošanās tiks pabeigta 2009. gadā, un tā iekļaus visus būtiskos elementus, kurus ES ir apņēmīgi lūgusi.

Tādējādi mums ir pamats un ļoti nepieciešamais stimuls sarunu sākšanai, lai varētu panākt vienošanos par klimata pārmaiņām. Mūsu mērķis ir vienošanās, ar kuru tiks panākts krass globālo emisiju samazinājums pirmajā posmā līdz 2020. gadam un vēl lielāks samazinājuma pēc tam. Tādēļ mēs esam apmierināti ar kopējo rezultātu, kas pilnībā atbilst mūsu kopējiem mērķiem attiecībā uz Bali.

Amerikas Savienoto Valstu piedalīšanās Bali diskusijās ir skaidra zīme, ka tās gatavojas aktīvi piedalīties sarunās. Taču tieši tikpat svarīgs kā Bali lēmums ir uzsvars, kas pirmo reizi ir likts uz nepieciešamību, lai jaunattīstības valstis veiktu aktīvus pasākumus.

Galvenā, lai neteiktu — starpnieka, loma, ko spēlēja ES, kopā ar jūtamo un konstruktīvo atsevišķu jaunattīstības valstu, tādu kā Brazīlija un Dienvidāfrika, ieguldījumu bija izšķiroši svarīgi, lai panāktu šo rezultātu. Sākot no šī brīža, mūsu mērķis ir panākt vienošanos par turpmāko sistēmu attiecībā uz klimata pārmaiņām pušu 2009. gada konferencē Kopenhāgenā. Bez šaubām, mūsu mērķis ir arī pieskaņot savus centienus, pamatojoties uz zinātniskām atziņām.

Nepieļausim kļūdu: ceļš uz Kopenhāgenu būs ilgs un grūts. ES galvenokārt ir jāturpina spēlēt galvenā loma, ko tā arī veiksmīgi darīja sagatavošanās Bali konferencei laikā; tā lika savas kārtis galdā konferences sagatavošanos darbos, parādot mums, kāds virziens būtu jāieņem, un pārliecināja citus par savu viedokli, pirms pati konference bija sākusies. ES nozīmīgi ietekmēja konferences pozitīvo iznākumu. Mums tas ir jāpatur prātā, domājot par Kopenhāgenu.

Komisijas ierosinājumi, ko pagājušajā nedēļā pieņēma par pasākumu paketi attiecībā uz klimatu un atjaunīgās enerģijas avotiem, tieši to arī dara; tie pierāda, ka ES ir nolēmusi panākt progresu. Es paļaujos uz jūsu atbalstu un izlēmību likumdošanas procedūrā, ar kuru saskaņā tikko sākta pasākumu apstiprināšana pirms pašreizējā Parlamenta pilnvaru beigām un krietni pirms Kopenhāgenas. Nākamo divu gadu laikā mums patiešām ir jāsaglabā lielais politiskais spiediens attiecībā uz šo jautājumu, jo tas izrādījās ārkārtīgi lietderīgs 2007. gadā. Ir pareizi jāizmanto visas iespējas, lai nodrošinātu, ka šim jautājumam pievērstā uzmanība neatslābst ne Eiropas līmenī, ne, vēl jo svarīgāk, starptautiskā līmenī.

Ja mums jāpanāk vienošanās līdz 2009. gada beigām, mums noteikti vajadzēs ciešāk un pat vēl stratēģiskāk sadarboties ar mūsu galvenajiem partneriem. Tas galvenokārt attiecas uz mūsu partneriem no jaunattīstības valstīm, jo mums ir jānodrošina, lai viņi parāda lielāku vēlēšanos panākt noteiktāku progresu virzienā uz emisiju krasu samazinājumu. Mēs zinām, ka bez šādiem pūliņiem noteikti būs grūti pierunāt jaunattīstības valstis apņemties veikt turpmākas darbības. Tādēļ mums ir jāizmanto visi pieejamie starptautiskie forumi, arī G8 valstu sarunas, rūpnieciski attīstīto valstu tikšanās un divpusējie dialogi, lai garantētu un nodrošinātu to vienošanos un apņēmīgi vadītu tās šajā virzienā.

Mēs visi zinām, ka dažus mūsu partnerus būs grūti pārliecināt. Joprojām ir liela nevēlēšanās no Amerikas Savienoto Valstu puses. No otras puses, mēs zinām arī to, ka tiek panākts progress valsts līmenī, uzņēmēju aprindās un, vispārīgāk, veidā, kā sabiedrība uztver šo jautājumu. Klimata pārmaiņas jau ir galvenais jautājums politiskajās debatēs, kā mēs to varam redzēt ASV prezidenta pašreizējā vēlēšanu kampaņā.

Klimats un enerģētika būs galveno jautājumu vidū šīgada G8 valstu sarunu, ko vadīs Japāna, darba kārtībā. Ir paredzēts, ka tas ne tikai palīdzēs izvirzīt galveno un būtiskāko politiku, bet arī sniegs vērtīgas iespējas, kas ir pareizi jāizmanto viedokļu apmaiņā ar mūsu partneriem no rūpnieciski attīstītajām valstīm. Patlaban Japānā notiek dzīvas debates par klimata pārmaiņām. Izmantosim šo iespēju, lai satuvinātu mūsu partnerus un lai parādītu, ka šis mērķis nav pretrunā ar ekonomisko attīstību vai konkurētspēju.

Ļaujiet man komentēt paralēlo notikumu gaitu. ANO acīmredzami paliks galvenais sarunu forums saistībā ar vienošanos par klimata pārmaiņām pēc 2012. gada, kurā būs jāpanāk galīgā vienošanās. Konkrētāk, paturot prātā ierobežotos resursus un līdzekļus, kas mums ir pieejami, kā arī ļoti īso laika periodu, kas ir atlicis, mums ir jānodrošina, ka visi šie starptautiskie forumi un rīcības plāni tiek izmantoti stratēģiski, lai atbalstītu un papildinātu ANO rīcības plānu, nekādā veidā tam nekaitējot. Mēs vienkārši nevaram atļauties dublēt pūles vai izniekot laiku, kad ANO rīcības plāns zināmā mērā jau tiek izstrādāts.

Mums ir arī ciešāk jāsadarbojas ar mūsu partneriem no jaunattīstības valstīm, lai rūpīgi plānotu to līdzdalību un ieguldījumu saistībā ar nākamo vienošanos. Pat Bali bija skaidrs, ka attīstības jautājumi būs sarunu centrā: šī iemesla dēļ galvenais mūsu uzdevums būs balstīties uz savstarpēju uzticību. Jaunattīstības valstis, vismaz visattīstītākās no tām, vēlas rīkoties. Tās rīkosies tikai ar noteikumu, ka attīstītās valstis izpildīs savas pašreizējās un jaunās saistības emisiju samazināšanā. Attīstītajām valstīm arī jāsniedz jaunattīstības valstīm piekļuve tehnoloģijām vai, vispārīgāk runājot, finansējumam.

Ņemot to vērā, mums ir cieši jāsadarbojas ar jaunattīstības valstīm ar nolūku atrast labāko metožu un iniciatīvu kombināciju, lai nodrošinātu, ka šīs valstis dod gluži mērķtiecīgu ieguldījumu, kas būs stimuls pat vēl nopietnākām to pūlēm pēc 2020. gada. Izšķirošā nozīme būs divpusējai sadarbībai un dialogam ar svarīgām valstīm, tādām kā Ķīna un Indija.

Visbeidzot, es vēlētos pateikt, ka pasākumu pakete attiecībā uz klimatu un enerģiju ir pierādījums mūsu apņēmībai pāriet no vārdiem pie darbiem; tā arī parāda, ka to var izdarīt godīgā un ekonomiski efektīvā veidā, ļaujot visiem būt uzvarētājiem. Es uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā pozitīvi ietekmēt mūsu partnerus.

  Karl-Heinz Florenz, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jums Bali bija lieliska komanda. Tā strādāja līdz spēku izsīkumam, un es lūdzu jūs nodot šo pateicību jūsu personālam. Kā Eiropas patriots es uzskatu, ka īstā Bali veiksme ir absolūti izšķirošais lēmums, ko Eiropas Savienība pieņēma pagājušā gada martā par emisiju samazinājuma mērķiem — līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, un tas ir pamatā mūsu dzīvei šajā kontinentā turpmākajos gados.

Man nav nolūka apskatīt dažādos panākumus, kas sasniegti Bali, jo mani kolēģi, bez šaubām, to darīs. Es priecājos, ka vienlaikus ar progresa panākšanu attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, mēs arī spējam nodrošināt to, ka papildu tām 38 valstīm, kas jau ir parakstījušas Kioto Protokolu, tuvākajām G77 valstīm tagad ir pienākums darīt kaut ko, nevis tikai pastāvīgi žēloties par to, ka katra valsts gaida, lai rīkojas citas. Šī kaķa un peles spēle ir beigusies. Šādu atrisinājumu, starp citu, neizdotos panākt bez Amerikas Savienoto Valstu palīdzības.

Atļaujiet man, komisār un priekšsēdētāja kungs, tikai pateikt dažus vārdus par jautājumiem, kas attiecas uz šīm debatēm. Bali mēs uzzinājām, ka mēs nesasniegsim mērķi, ja mūsu diskusijas būs tikai par CO2. Es uzskatu, ka mums vajag panākt daudz lielāku izpratni par ilgtspējas debatēm, un ir arī kļuvis acīmredzams, ka mēs piedzīvojam kaut ko vairāk par klimata krīzi — mēs piedzīvojam arī izejmateriālu krīzi, taču pat to var pārvērst par priekšrocību.

Manuprāt, mums vajag daudz ciešāk saistīt ilgtspējas koncepciju ar mūsu mērķiem šajā jomā, lai palielinātu informētību. Taču tas, bez šaubām, ved mani tieši uz Padomi, priekšsēdētāja kungs. Mēs jau novērojam, ka dalībvalstis sāk meklēt šķēršļus 20/20/20 mērķiem un cenšas darīt visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka tie ir jāsasniedz. Es domāju, ka jūs saskaraties ar ārkārtīgi grūtu uzdevumu, cenzdamies kopā ar mums sasniegt šos mērķus, jo, kad sarunu process notiks Poznaņā un pēc tam kādā citā ziemeļu valstī, mums būs jāaizstāv savs pamatojums. Es ceru, ka Komisija un Parlaments būs garants turpmākajam progresam šajā jautājumā.

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu uzreiz sacīt, ka es pilnīgi piekrītu apgalvojumiem, ko pirms īsa laika izteica ministrs Podobnik un komisārs Dimas. Mēs redzam viņus aizvien biežāk, un drīzumā mēs varēsim sazināties ar galvas mājieniem un acu piemiegšanu, bez runāšanas un bez tulkiem, jo man šķiet, ka mēs ļoti labi saprotam cits citu.

Es piekrītu arī tam, ko viņi saka attiecībā uz faktu, ka papildu pienākumi, kurus Eiropas Savienība ir uzņēmusies Bali konferences laikā, liek mums rīkoties vēl saskaņotāk nekā līdz šim. Taču šodien mēs apspriežam Bali, un pie šī jautājuma mēs uz brīdi varētu apstāties, jo varbūt jau rīt mēs apstiprināsim rezolūciju, kas man šķiet ļoti labi izstrādāta.

Visprecīzākais viedoklis, ar kuru es saskāros attiecībā uz Bali, ir viedoklis, ko rakstiski izteicis de Boer kungs, kurš, kā jūs zināt, ir Vispārējās konvencijas izpilddirektors. Viņš rakstīja par „klimata pārmaiņu Berlīnes mūra” krišanu. Man tas šķiet ļoti atbilstīgi, jo Bali, kā mums ir atgādināts, notika vienošanās par ceļvedi uz Kopenhāgenu — ar pietiekami precīziem posmiem un pamatprincipiem. Konkrēti, un to es gribētu uzsvērt, tika apspriests pielāgošanās jautājums, pat pirms 2012. gada, kā arī palielināts finansējums. Īpašas diskusijas notika par tehnoloģiju nodošanu, bija ietverts jautājums par mežu izciršanu, bet galvenokārt, un man tas šķiet vissvarīgākais un daudzsološākais jautājums, tika pārvarēts 1. pielikuma šķērslis (no šejienes arī „Berlīnes mūris”) starp rūpnieciski attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm pasaulē, kura ir mainījusies, kurā liels skaits to valstu, kas bija jaunattīstības valstis, tagad piedzīvo milzīgu izaugsmi.

Apkopojot iepriekš minēto, varētu teikt, ka spēle „Padod tālāk!”, ko piekopj ASV, Indija un Ķīna ar nolūku neko nedarīt, bet risinājumu tikai pavirzīt tālāk, ir atklāta un šī iemesla dēļ ir izveidojusies situācija, kurā sarežģītās sarunās — tās noteikti būs sarežģītas — ir lieliska iespēja panākt veiksmīgu nobeigumu.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka ministram ir taisnība, sakot, ka mēs varam būt apmierināti ar vienošanos un ka mēs varam apsveikt tos, kas bija iesaistīti tās nodrošināšanā.

Es nenovērtēju par zemu sarežģījumus, kas saistīti ar atrašanos starp šo vietu un Kopenhāgenu 2009. gadā; papildus citiem jautājumiem – jautājumiem par tropu mežiem un tehnoloģiju nodošanu - mēs sastapsimies ar dažādām grūtībām.

Mums ir jāapzinās, ka klimata izmaiņas notiks jebkurā gadījumā – neatkarīgi no šo sarunu rezultātiem. Svētdien es piedalījos holokausta piemiņas dienas dievkalpojumā Liverpūlē un domāju par to, kā Eiropa, mūsu cilvēki, mūsu politiķi reaģēs uz to, ka miljardiem cilvēku visā pasaulē ārkārtīgi trūkst ūdens laikā, kad visā pasaulē paredzama vēl lielāka pārvietošanās, vēl intensīvāka migrācija. Kāda būs šī reakcija? Cik spēcīgu ticību radīs šīs neizbēgamās sekas?

Mums ir jādara viss, ko spējam. Es lieku lielas cerības uz emisiju tirdzniecību. Es domāju, ka situācija nepārtraukti uzlabojas un ka sistēma „ierobežot un tirgot” patiešām ļauj mums ievērojami samazināt izplūdes gāzu daudzumu. Arī tehnoloģijas uzlabojas, un tiek veicināta to ieviešana. Man bija fantastiska tikšanās šajā pēcpusdienā par CO2 emisiju samazināšanu no automašīnām, un, šķiet, ka sekas grūdienam, ko izdevās panākt šā jautājuma saistībā, piemērojot tiesību aktus, jau ir attieksmes maiņa un jaunas iespējas. Iespējams, ka mēs patiesībā varam sasniegt šos mērķus, neizmantojot biodegvielu. Mēs to varam izmantot spēkstacijās.

Un saistībā ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) es patiešām domāju, ka mūsu mērķiem ir jābūt ambiciozākiem. Es domāju, ka mēs tos, iespējams, varētu noteikt trīs līdz četru gadu laikā un mēģināt izstrādāt un ieviest reālas programmas vēl labu laiku pirms 2020. gada.

Eiropas samita laikā šajā pavasarī mums ir jāpanāk ciešas apņemšanās no valdību puses. Bet es domāju arī, ka saistībā ar atjaunojamo enerģiju un energotaupību valdībām ir lielas iespējas ciest neveiksmi, neizpildīt solījumus, saskarties ar lielām grūtībām saistībā ar nepieciešamo institucionālo pārmaiņu ieviešanu, un tādēļ Komisijai Eiropas samitā ir jāizdara pēc iespējas lielāks spiediens, lai nosauktu un kauninātu neveiksminiekus, rastu jaunus risinājumus un nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz mērķus, par kuriem ir vienojušās.

  Mirosław Mariusz Piotrowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Klimata pārmaiņas ir pavadījušas cilvēci visas tās vēstures laikā. Tomēr, pēc daudzu ievērojamu zinātnieku domām, cilvēka ietekme uz šīm izmaiņām nav ļoti liela. Šis viedoklis ir pausts, piemēram, atklātajā vēstulē, ko ANO ģenerālsekretāram nosūtījuši simts zinātnieku no visas pasaules. Šķiet, ka Eiropas Komisijai pilnīgi nekas nav zināms par šo minētā jautājuma aspektu, un tā vietā, lai rīkotos un mazinātu faktorus, kas veicina globālo sasilšanu, tā cīnās pret lietām, kurām nav nekāda sakara ar cilvēku darbību.

Tagad Komisija cenšas uzlikt milzīgas izmaksas Eiropas pilsoņiem par darbību, ko tā ir izsapņojusi no zinātniskās fantastikas jomas, patiesībā — vairāk no fantastikas nekā zinātnes jomas. Saskaņā ar iepriekšēju novērtējumu katra ģimene vidēji maksās vairāk nekā 50 eiro mēnesī par šo projektu, kura rezultāti, iespējams, var būt jūtami aptuveni pēc 100 gadiem. Tomēr īstais rezultāts būs jauno dalībvalstu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās nākamo divu vai trīs gadu laikā. Šāds krass CO2 emisiju samazinājums izraisīs nopietnu kritienu, piemēram, Polijā, kura iegūst enerģiju galvenokārt no oglēm.

Ja Eiropas Savienības iestādes grib piemērot praktisku pieeju CO2 samazināšanai, tām būtu jāsāk pašām ar sevi. Vai drīkstu jums atgādināt, ka 20 000 tonnu oglekļa dioksīda katru gadu tiek izsviestas atmosfērā tikai bezjēdzīgo braucienu uz sesijām Strasbūrā rezultātā?

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi, Bali konference par klimatu bija sasniegums, un mēs varam justies lepni par ES lomu šajā konferencē. Oficiāli tika sāktas sarunas par Kioto Protokola nākotni, un visi būtiskie jautājumi ir likti galdā. Neviens no tiem nav izlaists. Tādējādi Amerikas Savienotajām Valstīm nav izdevies ierobežot turpmākās sarunas, kuras būs sarežģītas, kā cilvēki šeit ir teikuši.

Tomēr galvenā ziņa, ko Eiropa var nosūtīt pasaulei, ir saistīta ar mūsu pašu politiku klimata jomā. Labākais veids, kā mēs varam paātrināt sarežģīto starptautisko procesu, ir iesniegt vērienīgus tiesību aktus par emisiju tirdzniecību, atjaunīgo enerģiju un enerģijas efektivitāti.

Es priecājos, ka pagājušajā nedēļā Komisija uzlūkoja klimata aizsardzību kā pozitīvu ekonomisku iespēju — jauno rūpniecības revolūciju. Mūsu ekonomikas nākotnei izšķiroši svarīgi ir tas, kā mēs varam palikt tīru jaunu enerģijas tehnoloģiju attīstības priekšgalā.

Mums ir arī jāsaprot, ka īstais Gordija mezgls attiecībā uz starptautiskajām sarunām par klimatu ir godīgums. Planētu nevar izglābt, ja vien arī lielās jaunattīstības valstis, tādas kā Ķīna un Indija, neierobežo savas emisijas. Lai šīs valstis to pieņemtu, tām ir jājūt, ka jebkurš apspriestais risinājums ir godīgs. Tā vai citādi mums ir jābūt gataviem sniegt kompensāciju jaunattīstības valstīm par to, ka mūsu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir daudzas reizes lielākas par emisijām jaunattīstības valstīs.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pēdējās minūtes kompromiss Bali ir ļāvis mums pavērst skatienus uz Kopenhāgenu 2009. gadā; tas ir arī atklājis opozīcijas spēkus, kas apdraud nepieciešamo vienošanos. Līdz tam laikam ES ir jāpaliek avangardā un jāstrādā, lai panāktu plašāku vienošanos saskaņā ar konkrētām, vērienīgām saistībām un grafiku. Labums, ko dos šāda vienošanās, krietni pārsniegs ekonomiskās izmaksas.

Mana grupa, kā arī Eiropas Parlamenta 2007. gada rezolūcija izvirza vērienīgākus un saistošākus mērķus par tiem, ko Komisija lika priekšā pirms dažām dienām, gan attiecībā uz ES, gan arī attiecībā uz dalībvalstīm; mana grupa cenšas atrast dāsnāku palīdzību jaunattīstības valstīm. Brīdinājums, komisār: tradicionālie rūpniecības lobiji jau ir sākuši pamazām graut Komisijas priekšlikumu, un vienlaikus lobiji kodoljomā, līdzīgi vilkam ekoloģiskās drēbēs, cenšas aizstāt atjaunīgos enerģijas avotus ar kodolenerģiju. Lūdzu, uzmanieties no šiem mēģinājumiem.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība devās uz Bali ar labiem nodomiem panākt iespējami labāko rezultātu. Tā nepanāca visu, ko bija iecerējusi, taču es joprojām esmu pozitīvi noskaņots.

Vispirms es, bez šaubām, priecājos, ka visas valstis, kas piedalījās konferencē, varēja parakstīt Bali Rīcības plānu un ka sarunas var sākties. Žēl, ka Rīcības plāna galīgajā tekstā nav ietverti konkrēti emisiju standarti, taču progress ir panākts citās jomās, tādās kā programmas izstrāde, lai risinātu nopietno problēmu saistībā ar mežu izciršanu. Tieši pagājušajā nedēļā bija satraucoši ziņojumi par mežu izciršanu Brazīlijā. Labi ir arī tas, ka Rietumu valstīm ir jāsniedz lielāks atbalsts jaunattīstības valstīm ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošanā.

Visbeidzot, viena problēma, kas nav atrisināta, ir siltumnīcefekta gāzu emisijas no jūras kuģniecības. Šīs ārkārtīgi piesārņojošās nozares sarežģītība nozīmē, ka ir nepieciešama globāla pieeja. Ir jāizdara spiediens uz SJO, lai tā cik drīz vien iespējams nāktu klajā ar efektīvu politiku. Komisār, jūs varat būt pilnīgi pārliecināts par mūsu atbalstu jūsu pieejai.

  Roger Helmer (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es zinu, ka dienā, kad Bali sākās konference par klimata jautājumiem, salā ieradās tik daudz privāto lidmašīnu, ka Bali lidostā pietrūka vietu to novietošanai. Tas parāda, ka mūsu nodomi nesakrīt ar darbiem.

Bija paredzēts, ka Bali konferencē tiks veicināta vienošanās panākšana pēc Kioto, bet jau Kioto neizdevās panākt iecerēto. Mums ne tikai neizdevās iesaistīt dažas valstis, kas ir pasaules lielākie emisijas avoti, bet arī šeit Eiropā tikai nedaudzas dalībvalstis patiesībā apņemas izpildīt Kioto noteiktās saistības. Saistībā ar emisiju tendencēm Amerikas Savienotās Valstis, ko mēs zākājam par nevēlēšanos ratificēt Kioto protokolu, patiesībā rīkojas labāk, nekā Eiropas Savienība. Tomēr Bali mums izdevās panākt mazliet vairāk, nekā tikai turpināt runāt par mēģinājumiem aizstāt vienu neizdevušos klimata jautājumu nolīgumu ar citu.

Es vēlos, lai mēs mazāk raizētos par klimata izmaiņām, bet vairāk par enerģijas drošību. Būtu labāk, ja mēs mazāk dzirdētu par vēja ģeneratoru parkiem un automašīnu izplūdes gāzēm, bet vairāk par investīcijām kodolenerģijas ražošanā un atkritumu sadedzināšanas krāsnīm, kas ražo enerģiju.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). – (SL) Es domāju, ka rezolūcija, ko sagatavoja komiteja saistībā ar klimata pārmaiņām, atspoguļo būtiskos Bali sarunu lēmumus, kā arī Eiropas Parlamenta viedokli. Mans vērtējums par Bali grafiku, t.i., par termiņu vienošanās panākšanai attiecībā uz periodu pēc 2012. gada, ir ļoti pozitīvs. Vienīgi skaidrs darba plāns var nodrošināt kontinuitāti pēc Kioto Protokola termiņa beigām, par kuru šis Parlaments ir pastāvīgi cīnījies.

Es priecājos, ka arī jaunattīstības valstis uzņēmās daļu atbildības par CO2 emisiju samazināšanu un apņēmās īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tas, bez šaubām, nozīmē pastiprinātu starptautisko sadarbību finansējuma un cilvēkresursu jomā. Es patiesi ceru, ka pašreizējie un tikko ieviestie mehānismi Eiropā, tādi kā oglekļa dioksīda tirgus, tiks sekmīgi īstenoti starptautiskā līmenī. Tomēr mums tie ir jāvienkāršo un jānovērš iespēja, ka tie kļūtu par nesamērīgu birokrātisku slogu saistībā ar to potenciālajām priekšrocībām. Vienīgi šādi mēs varam sagaidīt, ka izvirzītie mērķi tiks sasniegti.

Pašreizējo situāciju es pirmām kārtām redzu kā iespēju. Es redzu veiksmīgu, ilgtspējīgu attīstību, kas ir atkarīga galvenokārt no palielinātām pētniecības spējām. Piemēram, globālie ieguldījumi pētniecībā enerģijas piegādes jomā kopš 1980. gadiem ir samazināti par 40 %. Situācija Eiropas Savienībā nav daudz labāka. Mums vajag vairāk naudas un vairāk izglītotu un radošu cilvēku. Es apsveicu sarunu dalībniekus no Eiropas Savienības un ceru, ka nākotnē mūs vienmēr pārstāvēs šādi neatlaidīgi, gudri un veiksmīgi sarunu dalībnieki. Visbeidzot, es vēlētos pateikt, ka parasti, kad runa ir par klimata pārmaiņām, visu acis pievēršas politiķiem, taču darbība klimata pārmaiņu jomā neietver politiķus vienus pašus. Šis ir laiks auglīgai reakcijai no rūpniecības jomas, uzņēmējiem un pētniekiem.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Rezolūcijā, par kuru ir jābalso rītdien, Parlaments atzīst Bali konferences politisko nozīmību. Zinātniskās atziņas ir izraisījušas politisku vēlmi rīkoties, un līdz 2009. gadam visas valstis, vai tās būtu attīstītās, jaunās ekonomikas vai jaunattīstības valstis, apņemsies cīnīties pret klimata pārmainām ar atšķirīgiem, bet konkrētiem mērķiem.

Pretēji dažiem Parlamenta deputātiem es būtu gribējusi redzēt dažu partneru, jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu, lielāku iesaistīšanos Bali, kā arī Kioto. Tomēr, skatoties no gaišās puses, Bali tika izlabotas Kioto nepilnības tādās jomās kā mežu pārvaldība, attiecībā uz nepieciešamību jo īpaši atbalstīt visnabadzīgāko valstu pielāgošanos, tehnoloģiju lomu un atbildības saistībā ar klimatu paplašināšanu, piemērojot to tādām ekonomikas jomām, par kurām parasti ir uzskats, ka tās nebūtu jāattīsta.

Bija skaidrs, ka Eiropai ir galvenā loma, un šī rezolūcija parāda, ka Parlaments gatavojas radīt apstākļus, kas ļaus Eiropai uzņemties pat vēl vērienīgākas saistības. Šī darba programma ir sarežģīta, un Parlaments ir gatavs to izpildīt.

Šajā sakarā un pēc personīgas ierosmes es aplaudēju Komisijai par lēmumu kopumu, ko tā pieņēma 23. janvārī. Politiskas gribas īstenošana politikas instrumentos rada uzticību Eiropas Savienībai. Būs vajadzīgs liels daudzums detalizētu analīžu, taču, piemēram, atjaunīgās enerģijas mērķu kvantitatīvā noteikšana, ilgtspējas kritēriju noskaidrošana attiecībā uz biodegvielām un ar klimatu saistītu finanšu instrumentu pārskatīšana ir apsveicama. Personīgi es esmu priecīga par izmaiņām emisiju tirdzniecības sistēmā virzienā no valsts uz nozaru pieeju, lai gan man šķiet, ka steidzamā kārtā līdz 2009. gadam ir jāpalielina tās atbilstība Eiropas konkurētspējai. Pētāmais ceļš varētu būt emisiju tirdzniecības sistēmas attīstība līdz starptautiskam līmenim, pamatojoties uz vienošanos par galvenajām nozarēm starp lielākajiem pasaules ražotājiem.

  Holger Krahmer (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kad mēs atskatāmies uz Bali konferenci, mēs nevaram nenonākt pie secinājuma, ka tā bija lielākā, dārgākā un izstrādātākā konference klimata jomā, kāda jebkad ir notikusi, un ka faktiski tā sasniedza tikai vienu rezultātu, proti, vienošanos par sarunu turpināšanu. Patiesību sakot, citu rezultātu tai nav.

Godīgs novērtējums Bali atskaņās liek mums analizēt šo konferenci šādi: pirmkārt, starpvaldību ekspertu grupai klimata pārmaiņu jautājumos izdevās ietekmēt lielu daļu vispārējā sabiedrības viedokļa ar saviem scenārijiem klimata jomā, taču tā nekādā ziņā nebija tik pārliecinoša attiecībā uz secinājumiem, kas jāizdara no pašreizējās situācijas; otrkārt, kamēr Eiropa pati saviem spēkiem neatlaidīgi virzās uz priekšu, starptautiskajā sabiedrībā zīmes par vēlēšanos slēgt saistošas vienošanās attiecībā uz CO2 samazinājumu ir tik tikko manāmas. Tas attiecas ne tikai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī uz Japānu, Kanādu, Austrāliju un daudzām citām valstīm. Novērtējot četrus atlikušos kandidātus, kam ir reāla iespēja kļūt par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, pietiekami skaidri var redzēt, ka faktiski nav nekādu izredžu attiecībā uz ieguldījumu ANO procesā klimata politikas jomā.

Mums — ar to es domāju ES — vajadzētu vēlreiz pārdomāt savu stratēģiju. Kas notiks, ja 2009. gada Kopenhāgenas konference cietīs neveiksmi? Starptautiskiem līgumiem ir rentablas alternatīvas, tādas kā tehnoloģiju nodošana, pienācīga iniciatīvu sistēma, lai aizsargātu tropiskos lietus mežus, oglekļa uztveršana un uzglabāšana un arī kodolenerģijas attīstība. Galu galā tiesību akti par ierobežotiem resursiem piespiedīs pat Amerikas Savienotās Valstis un Ķīnu taupīt enerģiju un izvairīties no CO2 emisijām.

Jaunā rūpniecības revolūcija sāksies, kad celsies naftas cena. Mums nav nepieciešams to paātrināt, pieņemot tiesību aktus.

  Madeleine Jouye de Grandmaison (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Bali konference mums atgādināja, ka globālā sasilšana ir izaicinājums attīstībai. Pastāv draudi, ka globālā sasilšana palielinās plaisu starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm; nav šaubu, ka tieši tās visvairāk skars klimata pārmaiņu sekas. Tas jo īpaši attiecas uz salām, kas ir apdraudētas vairāk nekā vienā veidā, īpaši saistībā ar cikloniem un jūras līmeņa celšanos. Tādēļ, manuprāt, palīdzībai šīm valstīm attiecībā uz pielāgošanos un piemērotu tehnoloģiju nodošanu vajadzētu būt prioritātei.

Darbības pret klimata pārmaiņām ir kļuvušas nešķiramas no nabadzības samazināšanas un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas. Es to saskatu kā labāko veidu, lai iegūtu G-77 atbalstu. Ja mēs gribam, lai process, kas ved uz Kopenhāgenu 2009. gadā, gūtu panākumus un lai pieticīgais ceļvedis, ko izstrādāja Bali, tiktu papildināts, ir absolūti būtiski panākt progresu attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Es saprotu, ka Eiropas Savienība tam ir pievērsusi uzmanību, kas ir apsveicami, taču es gribētu vērst īpašu uzmanību uz salu jautājumu.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Liels paldies jums, priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi. Gan Bali ceļvedis, par kuru vienojās starptautiskajā konferencē, gan jaunizveidotais Pielāgošanās fonds liek Eiropas Savienībai uzņemties galveno lomu.

Tomēr Eiropas Savienībai ir reāli jāizpēta un jānovērtē samazinājuma līmenis, kas ir pieļaujams. Ierosinājums samazināt emisijas par 25–40 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu vai pat par 50 % līdz 2050. gadam man šķiet nejauši skaitļi bez jebkādām reālām zināšanām par pakāpi, līdz kādai emisijas ir iespējams samazināt. Tas līdzinās procentuālā daudzuma loterijai: neapdomāta un nereāla spēle, kurā skaitļus izvelk no cepures. Turklāt, ja vien nepiedalās ASV, Ķīna un Indija, nekādām ES pūlēm nebūs vēlamo rezultātu, jo mēs saviem spēkiem nevaram atrisināt globālu problēmu.

Ja mēs noteiksim likmes par augstu, tad vienai valstij neizdosies sasniegt mērķi, pēc tam tas neizdosies otrai, un beigās mēs aptversim, ka mēs visi esam cietuši neveiksmi. Ņemot vērā šo situāciju, es vēlētos teikt, ka, ja mēs būsim mazāk ambiciozi, taču reālistiskāki attiecībā uz emisiju samazinājumu, mēs panāksim racionālu risinājumu. Būtu pietiekami paskatīties, kā Eiropas Savienība var sasniegt mērķus, kas izvirzīti Lisabonas līgumā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, mediju pārstāvji ir nodēvējuši Bali notikušo pušu konferenci par „sarunām ar iedegumu”. Tomēr pēc pēdējo piecu pušu konferences sanāksmju apmeklēšanas domāju, ka Bali konference bija rezultatīva. Tika izstrādāts divu gadu plāns un noteikti pārrunu temati visām valstīm nolūkā risināt klimata problēmas.

Protams, ir ļoti žēl atzīt, ka vēl nav noteikts kopīgs globāls mērķis un mēs uz šā ceļa vēl joprojām esam vieni paši. Bet pastāv vismaz teorētiska iespēja, ka divu gadu laikā mūsu kļūs vairāk nekā tikai viena ceturtā daļa no visām valstīm – emisijas avotiem.

Neilgi pēc Bali konferences rezultātu paziņošanas daži cerību pilni jautāja, vai šie rezultāti automātiski nozīmē to, ka mūsu ir pietiekami daudz, lai saskaņā ar marta samitā panākto vienošanos samazinātu emisiju par 30 %, pieņemot, ka Eiropas Savienība savos centienos vairs nav viena.

Tomēr atbilde ir – ne gluži. Iemesli tam ir ne tikai ekonomiski, bet arī ar vides jautājumiem saistīti. Eiropas Savienībai tas ir politiski nozīmīgs solis – uzņemties vadību, cerot, ka citi sekos, bet mūsu vienpusējie centieni – tie vēl joprojām tādi ir – mazina mūsu konkurētspēju pasaules tirgū, nodrošinot priekšrocības piesārņotājiem.

To, kā jau es esmu uzsvērusi vairākas reizes, sauc par oglekļa noplūdi. Pasaules investīcijas vienkārši aizplūdīs tur, kur nav noteikta maksa par CO2 emisiju. Piesārņojuma pārvietošana nav piesārņojuma samazināšana.

Vienpusēja klimata politika visbūtiskāk kaitē energoietilpīgām un darbietilpīgām nozarēm, tādēļ princips „piesārņotājs maksā” kļūst par politiku „piesārņotājs iegūst” vai „piesārņotājs pārvieto”. Par laimi, Komisija ir apzinājusi šo risku, kā jau jūs, komisār S. Dimas, to tikko ļoti skaidri norādījāt, un es pateicos jums par to. Komisārs G. Verheugen, raksturojot ar vienpusēju emisiju samazināšanu saistītos apdraudējumus, nesen teica: „Mēs eksportējam piesārņojumu un importējam bezdarbu. Vai tas nav muļķīgi?”

Viņam ir taisnība. Tādēļ mums ir jāizstrādā mehānisms, kas patiešām ir balstīts uz pasaules tirgu, un es uzskatu, ka līdzsvara nodrošināšana starp šā trīsstūra elementiem – energoapgādi, ekoloģisko neaizsargātību un globāli konkurētspējīgu nozaru saglabāšanu, nodrošinot darba vietas – ir būtiskākā nesen publicētās klimata dokumentu paketes prioritāte.

  Riitta Myller (PSE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, labākais Bali sarunu rezultāts ir fakts, ka tika sāktas starptautiskās sarunas par vienošanos pēc Kioto Protokola termiņa beigām. Svarīgi ir arī tas, ka mēs vienojāmies par termiņu, t.i., Kopenhāgena 2009. gadā.

Cilvēki šeit pauda pārsteigumu par procentiem, ko Eiropas Savienība ir ierosinājusi saistībā ar Bali vienošanos. Tie ir tie paši skaitļi, ko savā novērtējumā minēja IPCC, un tie norāda emisiju samazinājumu veidu, kas mums Eiropā — un visā pasaulē — ir jāsasniedz, lai pārvaldītu klimata pārmaiņas bez milzīgiem upuriem. Mazliet mazāk nekā divu gadu laikā mums ir jāpanāk vienošanās, kurā ir ietvertas saistības, ka zemes atmosfēras temperatūra nepaaugstināsies vairāk kā par diviem grādiem. Šajā nolūkā mums ir vajadzīgi visi: mums vajag, lai Eiropas Savienība rāda ceļu, mums vajag attīstītās valstis un mums vajag pielikt kopīgas pūles, lai ietvertu jaunattīstības valstis.

Patlaban mums ir pašiem savs darbs darāms. Mums ir jānodrošina, lai tie tiesību akti, ko Komisija ierosināja pagājušajā nedēļā, tiktu cik vien iespējams mērķtiecīgi atbalstīti šeit, Parlamentā, un lai tie tiek īstenoti dalībvalstīs.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, „Bali” vietā varētu lasīt „Kioto” vai „Rio 1992”, un iederētos vairums šeit dzirdēto runu. Kāpēc tam tā vajadzētu būt, Padomes priekšsēdētāja kungs? Tā kā jūsu valsts ir maza valsts, jūs varētu noteikt iemeslu, kāpēc mēs nekad nenonākam pie risinājumiem. Vai tā ir lielo uzņēmumu vara un uzņēmumu intereses vai tas ir fakts, ka starptautiskā sistēma nedarbojas, vai arī tas ir sabiedrības izpratnes trūkums? Es uzskatu, ka izpratnes trūkums vairs nav problēma, noteikti ne lēmumu pieņēmēju vidū.

Rezumējums ir — uzņēmumi un politika, un es domāju, ka šajās jomās tiek pieļauts ļoti daudz kļūdu. Mēs nevaram ticami iesaistīties šajā procesā un atrast patiesi konstruktīvus risinājumus, ja vien mēs nesākam paši ar sevi. Taisnību sakot, tas vienkārši nozīmētu CO2 emisiju samazināšanu, kas izriet no politiskas darbības.

Šeit ir viens diezgan konkrēts piemērs, ko Slovēnija varētu pārbaudīt: ja mēs izbeigtu braukšanu uz Strasbūru un rīkotu savas sanāksmes šeit, Briselē, tas raidītu nelielu signālu gan attiecībā uz CO2 jautājumu, gan arī citiem jautājumiem. Jūsu prezidentūra to noteikti varētu panākt atšķirībā no nozīmīgajiem projektiem, kas jebkurā gadījumā jūsu sešu mēnešu pilnvaru termiņa beigās ir jānodod kādam citam.

SĒDI VADA: ROURE kundze
Priekšsēdētāja vietniece

  Janez Podobnik, priekšsēdētājs. − (SL) Ļaujiet man īsi atbildēt uz dažiem viedokļiem, kas tika pausti šajās ļoti interesantajās diskusijās. Galu galā, mums teica, ka mēs nesasniedzam nekādus rezultātus. Prezidentūras un Padomes priekšsēdētāja uzskati ir atšķirīgi. Lietas notiek, un mēs sasniedzam rezultātus. Galu galā, Bali konference un vienošanās, ko noslēdza gan jaunattīstības valstis, gan visattīstītākās valstis, faktiski bija liels sasniegums, taču sasniegums būs pilnīgs tikai Kopenhāgenā. Šī iemesla dēļ nākamie divi gadi būs ļoti svarīgi.

Es gribētu arī izteikt savu atbalstu rezolūcijai, ko rīt jāpieņem Eiropas Parlamentam. Mēs to redzam kā vērienīgu un aptverošu un arī kā papildu līdzekli, lai panāktu vienošanos pēc 2012. gada. Prezidentūra arī atbalsta jūsu novērtējumu, kas šeit jau tik izteikts, ka Eiropas Savienības delegācija bija ļoti sekmīga. Tā bija kompetenta, vienota un ļoti dinamiska. Un pēdējā lieta, kas nav mazāk svarīga, — tā bija uzticama, kas Eiropas Savienībai ir ļoti, ļoti svarīgi. Patiesībā mēs varam būt lepni par Eiropas Savienību un par lomu, ko tā spēlēja Bali, jo īpaši par tās saskaņotību.

Tika minēts, ka Eiropas Savienība ir pioniere jauno tehnoloģiju izstrādē. Tā var būt arī atbilde uz dažām no bailēm vai šaubām, kas arī ir izteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu starpā par jauno enerģijas un klimata paketi, ko Eiropas Komisija tik efektīvi prezentēja pagājušajā nedēļā. Reaģējot uz to, mēs domājam, ka tā ir arī iespēja jaunām darbavietām un jauniem ekoloģiskiem jauninājumiem un tai nevajadzētu radīt bažas par ekonomisko attīstību.

Mēs piekrītam viedoklim, ka tas ir ne tikai politisks, bet arī ekonomisks jautājums. Faktiski mēs varētu būt vēl prasīgāki. Klimata pārmaiņa problēmu risināšana de facto ir Eiropas politikas veiksmes stāsts. Tas ir liels izaicinājums ne tikai Eiropas politikai un ekonomikai, bet arī tās pilsoņiem. Es stingri atbalstu komisāra nostāju, ka ļoti svarīga ir arī plašsaziņas līdzekļu attieksme. Plašsaziņas līdzekļi šeit var spēlēt ļoti, ļoti svarīgu lomu. Pakete, ko Eiropas Komisija pieņēma pagājušajā nedēļā, ir ekspertu pieejas rezultāts. Tajā ir ietverti vienlīdzības un solidaritātes principi. Tā kā tam ir ļoti svarīga loma šīs paketes pieņemšanā, mēs sagaidām, ka Eiropas Parlaments spēlēs šo lomu ļoti dinamiski.

Kāds jautāja, kāpēc bija vajadzīgs braukt uz Bali un izmantot ilgtnespējīgus transporta līdzekļus. Neviens nevar nokļūt Bali citādi, kā vien izmantojot dažādus transporta līdzekļus. Tomēr mūsu atbilde ir tāda, ka šis bija labi izraudzīts mērķis. Kāpēc? Tāpēc, ka tas bija… Indonēzija ir jaunattīstības valsts. Viens no galvenajiem momentiem attiecībā uz Bali vienošanos bija tas, ka jaunattīstības valstis parakstīja šo globālo vienošanos. Šādu vienošanos bija vieglāk panākt Bali, Indonēzijā, nekā jebkur citur uz mūsu planētas.

Es gribētu nobeigt ar jautājumu saistībā ar 20/20/20. Vai šie mērķi tiks sasniegti? Eiropas Savienības uzticamība saglabāsies vai kritīsies atkarībā no šo mērķu sasniegšanas, jo pagājušā pavasara Padomes sanāksmē Eiropas Savienības valstu prezidenti un premjerministri apņēmās īstenot 20/20/20 redzējumu. Prezidentūra ir apņēmusies darīt visu un to darīs, lai sasniegtu šos mērķus.

  Pilar del Castillo Vera (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pats par sevi saprotams, ka es apsveicu Komisijas un Parlamenta pārstāvjus par darbu, ko viņi paveikuši Bali. 

Es ieņemšu vairāk eirocentrisku, vairāk eirocentrētu nostāju attiecībā uz šo jautājumu un citiem attiecīgajiem jautājumiem.

Es vēlētos sākt, sakot, kā tika teikts, lai gan mazliet citiem vārdiem, ka vajadzība piedāvā iespējas. Jo lielāka vajadzība, jo lielāka iespēja. Ar ko mēs saskaramies? Mēs saskaramies ar divām vajadzībām: viena ir apkarot sekas, ko rada klimata pārmaiņas, galvenokārt kā attīstības un iedzīvotāju skaita pieauguma rezultāts; otra ir atrisināt jautājumus, kas saistīti ar energoapgādes tradicionālajiem avotiem, kuru izmantošana ir tīta nenoteiktībā vai nu tāpēc, ka tie kļūst ierobežotāki, vai arī tāpēc, ka tie atrodas tādos reģionos, kuros ir sarežģīta ģeopolitika.

Kāda tad ir iespēja? Pastāv iespēja izstrādāt efektīvus enerģijas veidus, kuri ļauj mums turpināt būt konkurētspējīgiem un kuri ir tīri un vidi nepiesārņojoši; kā arī garantēt piegādi, jo šie ir jauni enerģijas veidi.

Kur ir problēma? Pēc manām domām, Eiropas iestādēs pastāv vadības problēma, kad runa ir par šo jautājumu risināšanu, deficīts Komisijā un Parlamentā. Tam ir viens vienkāršs iemesls, proti, ka mēs nespējam izskaidrot to, ka tīra enerģija tiek izstrādāta gan atjaunīgai enerģijai, gan arī kodolenerģijai.

Tas netiek darīts, tas netiek skaidrots, un vadības darbs ir izvirzīt risinājumus pat tad, ja konkrētajā laikā tos ir sarežģīti apspriest.

Vai mēs gatavojamies nonākt paradoksālā situācijā, kurā Ķīnai, Indijai un citām jaunās ekonomikas valstīm būs tīrāka enerģija, jo tās būs izstrādājušas kodolenerģijas avotus un, vēl jo vairāk, tās var konkurēt ar zemākām algām? Šis ir jautājums, kas vienkārši ir jārisina, komisār.

Tādēļ es ceru, ka Parlamentā un Padomē kodolenerģijas jautājumu var apspriest mierīgi, taču apņēmīgi, jo mēs nemitīgi izturamies pret to ļoti piesardzīgi un uzgriežam tam muguru.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Bali bija tikai sākums, apsveicams pirmais solis ceļā uz starptautisko vienošanos klimata jomā 2009. gadā. Tās veiksmīgs iznākums pēdējā brīdī bija Eiropas vadības panākums, un es apsveicu komisāru Dimas un viņa komandu.

Decembrī notiks vispasaules konference Poznaņā. Tā būs nākamā Eiropas vadības pārbaude. Eiropai ir jārunā skaidri, vienā balsī un skaļi, aizstāvot stingrus pasākumus. Mums ļoti skaidri ir jāparāda sava nostāja pārējai pasaulei. Eiropa grib samazināt siltumnīcefekta gāzes par 30 % līdz 2020. gadam. Tā joprojām ir mūsu izejas pozīcija šajās sarunās. Spēcīgā lobēšana, ko dažas valdības un rūpniecības jomas vadītāji realizē pret enerģijas un klimata paketi, ir raidījusi nepareizu signālu.

Eiropas vadība arī nozīmē, ka mēs īstenosim to emisiju samazinājumu, ko mēs prasām no citām valstīm mūsu 27 dalībvalstīs. Tas ir svarīgi. Poznaņā mums ir jāparāda, ka Eiropa vēlas un spēj iet tālāk par 20 % samazinājumu. Ja mēs uztveram Bali vienošanos nopietni, mums ir jāsāk vismaz ar 25 %. Mums ir jāparāda, ka mēs varam to sasniegt bez darbavietu zuduma, un man ir pilnīga pārliecība, ka vēsturiskā vienošanās klimata jomā 2009. gadā tiks parakstīta. Taču, lai tas notiktu, būtiska ir pamatota Eiropas klimata politika.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, klimata pārmaiņu konference Bali bija pārbaude tam, vai kopumā pastāv pasaules mēroga sadarbības iespēja, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Tas neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīgs jautājums visai pasaulei, taču politiskā arēna, kurā mēs virzāmies, ir ļoti atšķirīga, un mums ir jāpielāgo savi argumenti dažādajām ģeopolitiskajām realitātēm. Lai gan panākumi nebija iespaidīgi, tomēr tika sasniegts vairāk nekā līdz šim. Mēs ieguvām svarīgus partnerus.

Eiropas Savienībā klimata pārmaiņas ir prioritārs jautājums. Vienkārši sakot, neviens negrib, lai viņa bērnu mājās nodziest gaisma. Taču ne visas Eiropas valstis ir sasniegušas vienādu tehnoloģiskā progresa līmeni, un tas ir turpmākais uzdevums Eiropas Savienībai. Polija ir valsts, kurā 96 % elektroenerģijas saražo, dedzinot ogles, un šī iemesla dēļ mūsu enerģētikas rūpniecības pielāgošana līdz 2020. gadam var būt nepanesams slogs. Mums šeit Briselē, kas esam atbildīgi par Eiropas iedzīvotāju labklājību kopumā, ir vairāk jāņem vērā atsevišķu valstu iespējas, nevis jāuzliek latiņa tik augstu, ka tikai nedaudzas valstis var tikt tai pāri.

Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, resursu diversifikācija nav vienīgā iespējamā pieeja. Ir vērts izpētīt arī neemitējošu ogļu sadedzināšanu. Vēl viena iespēja ir kodolenerģija. Nodrošinot to, ka, plānojot kodolenerģijas stacijas būvniecību, tiek pieņemtas īpašas stratēģijas, lai risinātu visus turpmākos ekspluatācijas jautājumus, kodolenerģija ir viens no tīrākajiem enerģijas avotiem.

Īsumā, es uzskatu, ka mūsu nākotnei ir izšķiroši svarīgi, lai mēs izdarītu zināmu spiedienu uz pētniecības kopienu ar nolūku izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas būtu ievērojami labvēlīgākas un efektīvākas mūsu planētai par tām, kuras mums pašreiz ir pieejamas.

  Adam Gierek (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, enerģijas un klimata pakete, ko ierosināja Eiropas Savienība, ir komplicēts organizatorisku un likumdošanas pasākumu apvienojums, kura mērķis ir panākt ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu. Komisijas vērienīgo plānu pamatā ir pieņēmums, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas, kas ir neapšaubāms fakts, ir CO2 emisiju rezultāts, un tomēr tas nav pierādīts un netika atbalstīts Bali. Visas prognozes šajā jautājumā pamatojas vienīgi uz datora modelēšanu un nesniedz nekādus pierādījumus.

Pirmkārt, komisār, ir nepieciešami ticamāki dati par CO2 emisiju ietekmi uz klimatu. CO2 ir fotosintēzei nepieciešamais substrāts. Vai tāpēc tas ir destruktīvs aģents? Es gribētu atsaukties uz iepriekš pieminēto vēstuli, ko simts ievērojamu zinātnieku pagājušajā decembrī nosūtīja ANO ģenerālsekretāram.

Otrkārt, Komisijas veiktā ierobežojumu piemērošana CO2 emisijām Eiropas Savienībā, nerisinot šo jautājumu starptautiskā līmenī, izraisīs ekonomiskās attīstības lejupslīdi ar nopietnām sociālām sekām.

Treškārt, un vissvarīgāk, savā enerģijas un klimata pārmaiņu paketē Komisija ir ignorējusi Bali konferences galveno secinājumu attiecībā uz sabiedrību pielāgošanu nenovēršamajām klimata pārmaiņām, tādām kā pārvēršanās par stepi, pārtuksnešošanās, dzeramā ūdens trūkums, plūdi u.c. Šie ir galvenie mērķi, kuriem reāli būtu jāpiešķir resursi, ko Eiropas Savienība plāno veltīt klimata pārmaiņu apkarošanas jomā.

  Ivo Strejček (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, runājot par tā sauktajām klimata izmaiņām, mēs vairākus nepārliecinošus argumentus uzskatām par pašsaprotamiem. Pirmkārt, klimata pārmaiņas ir reālas, un galvenokārt tās rada cilvēki. Otrkārt, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes secinājumi ir vienīgie vērā ņemamie pētījumu rezultāti. Nepastāv citas zinātnieku grupas, kas pauž atšķirīgu viedokli par globālajām klimata izmaiņām. Treškārt, cilvēki kopumā ir gatavi atteikties no ērtībām nākotnē un ziedot pašreizējo dzīves līmeni. Ceturtkārt, Eiropas kompānijas un uzņēmumi izdzīvos globālajā konkurencē pat tad, ja tie noteiks augstākas cenas. Piektkārt, mums izdosies pārliecināt pārējo pasaules daļu uzņemties saistības, ko esam uzņēmušies mēs. Klausoties debatēs, es saprotu, ka šajā Parlamentā pārstāvu mazākumu, bet ļaujiet man paskaidrot manu nostāju.

Pirmkārt, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes secinājumi ir pārspīlēti. Pastāv citas zinātnieku grupas, kuras pauž atšķirīgu nostāju par klimata pārmaiņām un to iemesliem. Otrkārt, nav pierādījumu tam, ka galvenokārt cilvēki rada klimata pārmaiņas. Treškārt, klimata pārmaiņas ir kļuvušas par modernu politisku līdzekli manipulēšanai ar cilvēkiem. Ceturtkārt, Bali notikusī konference pierādīja, ka netiek pausts vienprātīgs atbalsts pārmērīgi plašiem un ārkārtīgi dārgiem klimata izmaiņu novēršanas pasākumiem. Piektkārt, Eiropas ražotājiem, nosakot cenas, būs jārēķinās ar politiskiem lēmumiem, kas attiecīgi veicinās cenu kāpumu un turpmāku Eiropas konkurētspējas pazemināšanos pasaules līmenī. Sestkārt, ambiciozie siltumnīcefektu veicinošo gāzu samazināšanas plāni kaitēs attīstītajām valstīm, tādējādi sekmējot lielāku atšķirību veidošanos starp bagātajiem un nabagajiem.

Tad kas mums būtu jādara? Mums drīzāk vajadzētu mazināt leģendāro Eiropas birokrātiju, ierobežot likumdošanas aktu izstrādi pārvalstiskā līmenī un ļaut cilvēkiem strādāt un izgudrot.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – Mēs visi sākam izjust klimata pārmaiņas neatkarīgi no tā, kurā kontinentā vai valstī mēs dzīvojam. Mēs pieredzam plūdus, pārtuksnešošanos, ūdens trūkumu, mežu ugunsgrēkus, ledāju kušanu un izmaiņas florā. ANO ir paziņojusi, ka 2008. gads ir Starptautiskais Planētas Zeme gads. Bali konference ir ārkārtīgi svarīga attiecībā uz vienošanos par cīņu pret klimata pārmaiņām pēc Kioto Protokola termiņa beigām.

Eiropas Savienībai vajadzētu palikt rīcības avangardā, lai samazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos to sekām. Pašreizējie Eiropas tiesību akti un jaunā pakete, ko nesen prezentēja Komisija, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas avotus, šajā sakarā ir atbilstīgi.

Es priecājos, ka šīs debates mums notiek Eiropas ilgtspējīgas enerģijas nedēļas laikā. Transports veido 30 % no enerģijas patēriņa pasaulē, un pilsētas transports rada 70 % emisiju. Gaisa transporta iekļaušana emisijas kvotu sistēmā ir nozīmīgs solis. Citiem Kopienas mērķiem vajadzētu būt — efektīvāks pilsētas transports, kā arī dzelzceļa un ūdensceļu transporta veicināšana, jo tie rada mazāku piesārņojumu.

Mēs aicinām Komisiju un Padomi iekļaut klimata pārmaiņas starp savām prioritātēm gan ES lietās, gan arī starptautiskajās attiecībās.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, konference Bali bija solis pareizajā virzienā, un es gribētu izteikt siltu pateicību saviem kolēģiem Parlamentā un Komisijai par to, ko es uzskatu par labu rezultātu.

Planētas gaisa vidējās temperatūras pieaugumam jau ir ietekme daudzās pasaules daļās. Tādēļ ir neatlaidīgi jāturas pie mērķa ierobežot globālo sasilšanu augstākais līdz 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar rādītājiem pirms straujā rūpniecības uzplaukuma. Pūles šī mērķa sasniegšanai ir jāpalielina un jāpaplašina, izmantojot jaunas inovācijas, ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un, galvenais, ieguldot izglītībā un apmācībā. Klimata pārmaiņas mijiedarbojas ar lauksaimniecību trīs dažādos veidos. No vienas puses, lauksaimniecība ir trešais lielākais piesārņojuma avots pēc transporta un rūpniecības. Otrkārt, tā saņem klimata pārmaiņu smagāko triecienu, jo mūsu lauksaimnieciskā ražošana notiek brīvā dabā, kas nozīmē to, ka tā ir tiešāk nekā jebkura cita ekonomiskā darbība pakļauta klimata pārmaiņu seku iedarbībai.

Treškārt, lauksaimnieki var arī uztvert klimata pārmaiņas kā iespēju un izmantot tās lietderīgi. Mums lauksaimniecības kopienā paveras jaunas iespējas kā atjaunīgo resursu ražotājiem un galvenokārt — otrajā un trešajā paaudzē — kā petroķīmijas produktu aizstājēju ražotājiem, nemaz nerunājot par jaunu audzēšanas metožu jomu. Man vēlreiz jāuzsver pētniecības un attīstības, kā arī izglītības svarīgā loma, jo īpaši lauksaimniecības nozarē. Tomēr atjaunīgo resursu ražošana ir lielā mērā atkarīga no ilgtspējas kritēriju izstrādes un piemērošanas.

Klimata pārmaiņas, komisār, ir globāla problēma, kas ietekmē pilnīgi visu sabiedrību un nav saistāma ar īpašām jomām vai darbībām. Līdz ar to šī visaptverošā ES mēroga un patiešām pasaules mēroga pieeja ir vienīgais veids, kā risināt šo jautājumu. Eiropas Savienībai būtu jāspēlē galvenā un virzošā loma šajās pūlēs.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ceļš no Bali uz Kopenhāgenu tagad ir atvērts, un es domāju, ka tam nevajadzētu mūs tik stipri nodarbināt. Tagad mums steidzamā kārtā ir jākoncentrējas uz jauno mērķu paketi, ko jūs esat iesnieguši, — trīs 20 līdz 2020. gadam, kā es to saucu, vai ko citi dēvē par „Dimas paketi”. Tomēr pašlaik es uzskatu, ka nākamajos 18 mēnešos līdz šī Parlamenta pilnvaru termiņa beigām šai iniciatīvu paketei vajadzētu kļūt par Kopienas tiesību aktiem. Tā ir mūsu absolūtā prioritāte. Daudzi ir kritizējuši jūs par to, ka šī pakete ir pārāk vērienīga, bet citi — par tās pilnīgu vēriena trūkumu. Tas, es uzdrošinos apgalvot, ir labākais pierādījums tam, ka jūs esat uz pareizā ceļa.

Ļaujiet man īsi izteikt vēl vienu viedokli. Jāpiedalās ir ne tikai valdībām un Eiropas Parlamentam, bet arī pilsoņiem. Šajā sakarā mēs visi varam darīt vairāk. Itin viss, sākot no transporta sastrēgumiem līdz pat tam, kā mēs projektējam ēkas un dzīvojam tajās, attiecas uz pilsoņiem, ne tikai valdībām. Es ticu, ka jūsu darbs Briselē palīdzēs palielināt vispārējo izpratni šajā jautājumā.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, klausoties šodienas debatēs, es ar pārsteigumu ievēroju, ka ne reizi vien tika lietots jēdziens „ilgtspējīga attīstība”. Tā ir moderna, pat pārāk daudz lietota koncepcija kopš 1990. gadiem, kā redzams no to valstu vienošanās, kas piedalījās Riodežaneiro konferencē 1992. gadā, lai saprātīgā veidā aizsargātu vidi tās izmantošanas gaitā.

Dāmas un kungi, ilgtspējīga attīstība nav novecojusi koncepcija, politiķu un vides aktīvistu tukša iedoma. Tā ir koncepcija, kas cenšas samierināt milzīgo ekoloģijas lobiju intereses ar rūpniecības lobiju interesēm. Tādēļ palūkosimies uz Bali konferences panākumiem, ņemot vērā veco ilgtspējīgas attīstības principu — principu, ko novērtē ne tikai Eiropā, bet arī starptautiskā līmenī. Mums ir jāaizsargā mūsu planēta pret klimata pārmaiņām, taču ne par mūsu rūpniecības sagraušanas cenu. Meklēsim saprātīgu kompromisu.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Komisār, es piedalījos Bali konferencē kā Polijas delegācijas loceklis. Tā bija vidēji veiksmīga. Tagad Eiropas valstis ir atbildīgas par COP 14 un COP 15. Kas ir lielākais šķērslis pilnīgiem panākumiem?

Manuprāt, tas ir efektīvu, pieejamu, lētu tehnoloģiju trūkums. Mums kā Eiropas Savienībai vajadzētu koncentrēties uz šo jautājumu. Ja to darīsim, mēs palīdzēsim paši sev un savai ekonomikai un palīdzēsim arī citiem, nododot labākās tehnoloģijas un apmainoties ar šīm tehnoloģijām. Tas būs lētāk nekā piemērot rūpniecībai aizvien pieaugošus radikālus emisiju samazinājumus. Tas prasa ES budžeta pārskatīšanu un resursu nodošanu. Pieņemsim lēmumu to darīt.

Šogad Poznaņā COP 14 ietvaros Polijas valdība ierosinās labāko tehnoloģiju pārskatīšanu pasaules mērogā. Lielākie uzņēmumi un visattīstītākās valstis iepazīstinās ar labākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Ja Kopenhāgenā ir jāgūst panākumi 2009. gadā, vispirms mums ir jāgūst panākumi Poznaņā 2008. gadā.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, pēc atgriešanās no ANO klimata pārmaiņu COP un MOP, kur piedalījos piekto reizi, es pirmo reizi atgriezos no Bali ar sajūtu, ka saistībā ar šo būtiskāko no globālajiem jautājumiem ir gūti panākumi.

Viens no Bali gūtajiem skaidrākajiem atzinumiem bija tas, ka ir steidzami nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu, ka atmežošanas un mūsu mežu pasliktināšanas jautājums, kam nav pievērsta pietiekama uzmanība, tiktu ņemts vērā pēc 2012. gada noslēgtajos starptautiskos nolīgumos.

Es vēlos, lai mēs formulai „20/20/20 līdz 2020. gadam” varētu pievienot vēl 20 %. Ja mēs izmantotu saskaņotu novērtēšanas sistēmu, lai atalgotu vietējās kopienas vai izmaksātu tām kompensācijas, tādējādi palēninot pašreizējo atmežošanas ātrumu, jo īpaši attiecībā uz mūsu tropu mežiem, neskatoties uz nopietnām grūtībām noteikt esošo mežu bāzes līnijas, mēs varētu samazināt pasaules oglekļa emisijas vēl par 20 %, tādēļ formulai „20/20/20/20 līdz 2020. gadam” ir jākļūst par mūsu mērķi.

Bali konferencē jūsu, komisār, prasmīgajā vadībā, pārstāvot Eiropas Savienību, tika izstrādāts plāns globālajam COP15 nolīgumam, ko plānots noslēgt 2009. gadā Kopenhāgenā, un šai saistībā es vēlos jums pateikties par jūsu personīgo ieguldījumu.

  Anni Podimata (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, cīņā pret klimata pārmaiņām ES atrodas avangardā, un šajā cīņā jums neapšaubāmi ir īpaša loma. Tomēr, ja ES ir jāpaliek šīs cīņas avangardā, nepietiek vienkārši izstrādāt iniciatīvas likumdošanas jomā vai izvirzīt saistošus mērķus. ES ir arī jāspēlē galvenā loma to saistošo mērķu īstenošanā, ko tā ir izvirzījusi, ar cik vien iespējams vienotu nostāju. Mēs varam redzēt, ka starp ES dalībvalstīm ir nopietna novirzīšanās no klimata pārmaiņu apkarošanas mērķu īstenošanas. Šī iemesla dēļ mēs tagad gaidām pasākumus, iniciatīvas un stimulus, lai sašaurinātu šo plaisu un, visumā ņemot, padarītu ES dalībvalstu reakcijas uz šo mērķi vairāk saistītas.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Kā Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām locekļa aizstājēja, es gribētu uzsvērt milzīgos panākumus, ko Eiropas Parlaments guva starptautiskajā konferencē Bali.

Eiropas Parlamentam ir jākļūst izteikti uzstājīgam attiecībā uz pastāvīgu ilgtspējīgu attīstību. Kas ir nākamais, kas mums jādara? Pirmkārt, mēs nevaram atslābināt savas pūles. Eiropas Savienībai ir jāveicina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kuru mērķis ir izstrādāt efektīvas tehnoloģijas, kam vajag mazāku enerģijas daudzumu.

Mēs nevaram runāt tikai par CO2. Pieaugoši stingru ekoloģisko nosacījumu noteikšana nav pareizais risinājums: to darot, mēs riskējam nostādīt neizdevīgā situācijā mūsu mazos un vidējos uzņēmumus Eiropā. Mēs nedrīkstam pretoties jaunām idejām, tādām kā stratēģija palīdzēt klimatam atjaunoties ar ūdens palīdzību.

Slovākijas un Čehijas zinātnieku grupa, ko vada Michal Kravčík, ievērojams eksperts ūdens izmantošanā sausu teritoriju atveseļošanai pilsētās, ir sagatavojusi jaunu ūdens paradigmu. Lietus ūdens savākšana ūdens konteineros ir vienkāršs, ātrs un ļoti efektīvs risinājums. Es uzskatu, ka lietus ūdens uzglabāšana vēlākai izmantošanai tā vietā, lai ļautu tam aiztecēt notekcaurulēs, ir labs stratēģisks risinājums ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Es ticu, ka Komisija un Padome atbalstīs novatoru idejas un ka jaunas ūdens paradigmas izmantošana saņems atbalstu, kas tai pienākas, arī Eiropā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, tā ir lieliska iespēja – klausīties debates un sniegt komentārus, un uzklausīt tos, kas piedalījās Bali konferencē, tādēļ ka mēs nesaņemam pietiekami daudz informācijas par to, kas notiek.

Vai es varu uzdot vienu konkrētu jautājumu? Ir moderni runāt par klimata izmaiņām, un, lai gan šobrīd sabiedrība ir ieinteresēta šajā jautājumā, es domāju, ka mēs riskējam šo interesi mazināt. Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un jānodrošina, lai mūsu ierosinājumi un priekšlikumi būtu īstenojami un mums būtu praktiski rezultāti, kas to pierāda.

Attiecībā uz lauksaimniecību, jo īpaši attiecībā uz A. Schierhuber minēto, piemēram, Īrijā 28 % no mūsu emisijām veidojas lauksaimnieciskās darbības rezultātā. Es domāju, ka lauksaimniecība jau ir lielā mērā veicinājusi pašreizējās situācijas rašanos. Arī šajā saistībā mums ir jābūt piesardzīgiem un jānodrošina, lai attiecībā uz lauksaimniecību netiktu prasīts pārāk daudz un netiktu apdraudēta pārtikas drošība. Tādēļ šī ir sarežģīta problēma, kas ir jāatrisina. Tika pieminēti meži. Es uzskatu, ka mums ir jāmudina kontinenti ar plašiem mežu masīviem neiznīcināt tos, tāpat kā mēs mēģinām mudināt mūsu lauksaimniekus neart pastāvīgās ganības nozīmīgo oglekli absorbējošo ekosistēmu dēļ.

Tādēļ darīsim, ko varēsim globālā līmenī un cerēsim, ka sabiedrība atbalstīs Eiropas rādīto priekšzīmi šajā saistībā, tādēļ ka bez šāda atbalsta mēs patiesībā nevaram sasniegt mūsu mērķus.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties Eiropas Parlamenta deputātiem par viņu ļoti pozitīvo ieguldījumu. 

Viena lieta ir skaidra: šovakar mēs esam dzirdējuši viedokļus, kas pārstāv tādu valstu kā Amerikas Savienotās Valstis un Austrālija argumentus, kuras negribēja ratificēt Kioto Protokolu. Tagad šie viedokļi ir atmesti, jo Austrālija ir ratificējusi Kioto Protokolu un Amerikas Savienotajās Valstīs gan federālā, gan valsts līmenī šie uzskati vairs netiek pieņemti.

Es dzirdēju arī kļūdainu apgalvojumu, kuru, es esmu pārliecināts, godājamais deputāts izteica pilnīgi godprātīgi, proti, ka Savienotajām Valstīm ir labāki rezultāti nekā ES. Tomēr, kā liecina 2005. gada dati, Savienotās Valstis ir palielinājušas savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 16,4 %, savukārt ES īsteno Kioto mērķi un 2005. gadā kopumā emitēja par 7,9 % mazāk, salīdzinot ar 1990. gadu līmeni. Līdz ar to šeit ir liela plaisa starp ES sasniegumiem un to, ko Savienotajām Valstīm nav izdevies sasniegt, un būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Kioto Protokolu, kuru ASV ir parakstījušas, bet nav ratificējušas, tām bija jāsamazina savas emisijas par 7 %. Emisijas 2005. gadā -7 % mērķa vietā bija +16,4 %, savukārt ES ir ceļā uz to, lai sasniegtu mērķi -8 %. Tas jau ir mazāk par 1990. gadu līmeni.

Es gribētu arī uzsvērt, ka Īrijas lielākā problēma ir būtiskais oglekļa dioksīda emisiju pieaugums no transporta. Pēdējos gados mēs esam pieredzējuši siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu par 160 %. Neapšaubāmi, lauksaimnieciskajai ražošanai ir galvenā loma, un šajā jomā ir daudz risinājumu. Piemēram, Jaunzēlande ir izstrādājusi īpašu dzīvnieku barību, kas lielā mērā veicina oglekļa dioksīda emisiju ierobežošanu.

Dāmas un kungi, Bali Rīcības plāns, kuru pieņēma pagājušā gada decembrī, ir nozīmīgs elements debatēs par turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu režīmu. Mūsu būtiskākais sasniegums bija tas, ka mēs gandrīz jau uzsākām oficiālās sarunas; tagad ir skaidri rādītāji, ka nepieciešamais mērķis cīņā pret klimata pārmaiņām tiek sasniegts, ņemot vērā to vienošanos klimata jomā, kas ietver periodu pēc 2012. gada. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām darbības jomā ir apstiprināta jaunas ad hoc darba grupas izveide, lai apspriestu ilgtermiņa sadarbību kopā ar to ad hoc darba grupu, kas jau darbojas saskaņā ar Kioto Protokolu. Šajās sarunās piedalīsies visas puses, kas parakstījušas Apvienoto Nāciju Pamatkonvenciju, arī Savienotās Valstis. Ļoti nozīmīgs jautājums būs cīņas pret klimata pārmaiņām finansējums. Mums ir jāatrod veidi, kā paātrināt finansējumu, novirzīt ieguldījumus un padarīt šos ceļus vēl nekaitīgākus videi: tas veicinās tīras tehnoloģijas un pūles, lai pielāgotos klimata pārmaiņu neizbēgamajām sekām, tādējādi piesaistot ieguldījumus gan no valsts sektora, gan arī lielā mērā no privātā sektora. Tas ir sarunu galvenais elements; tomēr ļaujiet man uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai mēs Eiropas Savienībā rīkotos, nekavējoties ne mirkli. Kā pareizi uzsvērts jūsu rezolūcijā, cita starpā mums ir jāpalielina savas pūles, lai integrētu klimata parametrus mūsu attīstības politikā.

Esmu pārliecināts, ka mēs varam arī gūt lielākus panākumus tādās jomās kā tirdzniecība un ieguldījumi divpusējā un reģionālā līmenī. Ļoti svarīga ir turpmāka privātā sektora mobilizācija, un tā ir aizvien vairāk jāizmanto.

Neapšaubāmi ļoti svarīga ir mežu izciršanas novēršana. Kā jūs esat pareizi norādījuši, salīdzinoši nelieli ieguldījumi var mums palīdzēt panākt ieguvumus gan cīņā pret klimata pārmaiņām, gan arī bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanā. Mēs dosimies šajā virzienā, jo mežu izciršanas novēršanu var panākt pat pirms tam, kad tiks parakstīta vienošanās vai šī jaunā vienošanās stāsies spēkā. Līdz ar to šis ir svarīgs jautājums, kas mums jārisina.

Komisija ir nolēmusi palīdzēt ES saglabāt tās galveno lomu šajās jaunajās diskusijās par nākamo vienošanos klimata pārmaiņu jomā; es ļoti paļaujos uz jūsu atbalstu šajā jautājumā. Mēs esam sarunu par klimata pārmaiņu politiku periodam pēc 2012. gada pašā sākumā. ES galvenā loma klimata pārmaiņu jautājumā būs izšķiroša, lai nodrošinātu to, ka šis dialogs turpinās un gūst pozitīvus rezultātus. Taču mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka mūsu galvenā loma ir atkarīga no tām politikām un pasākumiem, ko mēs pieņemam ES, un ka šīs politikas un pasākumi ietekmē mūsu galveno lomu. Klimata politiku ieviešana ES un ātra pasākumu projekta klimata un enerģijas jomā apstiprināšana turpinās būt izšķiroši svarīgas, ja mēs gribam saglabāt savu galveno lomu un virzīt starptautiskās pūles klimata pārmaiņu apkarošanas jomā uz sekmīgu nobeigumu.

Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka mēs ceram uz ilgstošu un ciešu sadarbību ar Parlamenta šajā procesā.

  Priekšsēdētājs . – Saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu es esmu saņēmis rezolūcijas priekšlikumu, kas noslēdz šīs debates⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Nesen mēs esam saņēmuši dokumentu par klimata pārmaiņām, kuras mēs visi varam sajust. Dokuments ar nosaukumu „Necīnies, bet pielāgojies – mums ir jāpārtrauc veltīgie mēģinājumi apkarot klimata izmaiņas” ir nosūtīts kā atklāta vēstule ANO Ģenerālsekretāram.

Kā noprotams no dokumenta virsraksta, 100 speciālisti mudina mūs pieņemt klimata pārmaiņas nevis padodoties, bet izrādot entuziasmu, pārliecinot, ka CO2 ir ļoti vajadzīgs fotosintēzei.

Es neesmu ne ķīmiķis, ne biologs, bet es nespēju ignorēt dramatiskās klimata pārmaiņas, kas notiek pēdējos gados. Es nevaru nepamanīt, ka mums vairs nav četri, bet ir tikai divi gadalaiki. Es nevaru samierināties ar domu, ka pēc desmit gadiem man būs jāslēpo telpās pa 100 jardu garu nogāzi. Es nevaru pieņemt domu, ka aiz bailēm no ādas vēža drīkstu sauļoties tikai no 5 līdz 7 rītā. Tāpēc es sev saku – mani mazāk interesē fotosintēze, bet es vēlos slēpot, sauļoties un dzīvot normālu dzīvi.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Apvienoto Nāciju Organizācijas organizētajām sarunām Bali par klimata jautājumiem nebija konkrētu rezultātu, tas pavēra iespēju jaunam, globālam līgumam par klimatu pēc 2012. gada. Diemžēl vislielākie izmešu radītāji, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, joprojām nevēlas iesaistīties šajā procesā, kas ir svarīgs zemes nākotnei. Analizējot līdz šim notikušos sagatavošanās pasākumus Amerikas prezidenta vēlēšanām, mēs tomēr varam cerēt, ka uzvarēs kandidāts, kas jūtas atbildīgs par mūsu planētas nākotni atšķirībā no pašreizējās administrācijas. Ja Amerikas Savienotās Valstis paraksta līgumu par klimatu, tad, iespējams, būtu vieglāk pārliecināt to izdarīt arī Ķīnu. Protams, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa ir lielākā Ķīnas produktu patērētāja, līdz ar kā pircēji arī mēs esam līdzvainīgi pie Ķīnas siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Eiropas Savienības pārstāvji Bali savos paziņojumos runāja par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 25-40 %. Pagājušā gadā Eiropas Parlaments nobalsoja par 30 % lielu emisijas samazināšanu. Pēdējā Komisijas ziņojumā tomēr ieteikta samazināšana par tikai 20 % līdz 2020. gadam. Būtu ieteicams saskaņot šos mērķus, atbalstīt gan iekšēji, gan ārēji vienus un tos pašus mērķus, un es no savas puses ieteiktu atbalstīt ambiciozāko mērķi – gāzu emisijas samazināšanu par 30 %.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Bali konferences noslēgumā tika pieņemts plāns drošai nākotnei saistībā ar klimata pārmaiņām, kas nozīmē jaunu pārrunu procesu, kura pabeigšanas laiks ir 2009. gads, tam sekos pārrunu atsākšana par globālo sasilšanu pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokola pirmais posms.

Konferences rezultāts bija galvenie lēmumi atbilstoši plānam: Pielāgošanas fonds, zaļo tehnoloģiju nodošana no bagātajām valstīm uz nabadzīgākajām, pasākumi, lai samazinātu gāzu emisiju, kas rodas no mežu izciršanas un mežu deģenerācijas jaunattīstības valstīs. Cīņai ar mežu izciršanu ir būtiska prioritāte Eiropas vides aizsardzības politikā, un saskaņota darbība dalībvalstu vidū palīdzēs cīnīties ar globālo sasilšanu.

Tā ir daudzsološa zīme, ka Bali Rīcības plānā iekļautas stratēģijas vides katastrofu apturēšanai un līdzekļi, kā risināt zaudējumus un kaitējumu, kas saistīts ar klimata izmaiņām jaunattīstības valstīs. Eiropas Savienībai ir bijusi būtiska loma veiksmīgas šīs konferences norisē, nodrošinot, ka tiek ņemti vērā jaunākie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ieteikumi.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Es atbalstu kompromisu, kas tika panākts Bali klimata aizsardzības samitā, un EP Klimata pārmaiņu komisijas lēmu, kas saistīts ar šo jautājumu.

Pēc manām domām, Bali kompromiss ir liels sasniegums, jo tā puses vienojās par uzdevumu pārrunāt jaunu klimata pārmaiņu pasākumu, kas aizvietotu Kioto protokolu, kurš beigsies 2012. gadā. Tajā pašā laikā pirmo reizi jaunattīstības valstis un Amerikas Savienotās Valstis arī ir apņēmušās mazināt klimata izmaiņu ietekmi.

Ungārijas nostāja ir tāda pati kā citām ES dalībvalstīm. 2007. gada martā Eiropas Padome nolēma samazināt siltumnīcas efektu radošās gāzes par 20 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, Eiropas Komisija sagatavoja plānu klimata aizsardzībai un atjaunīgās enerģijas izmantošanas iespējām, tādējādi rādot piemēru citām rūpnieciski attīstītajām valstīm.

Es ceru, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības komitejas vakar pieņemtais ziņojums par ilgtspējīgiem lauksaimniecības un biodegvielas resursiem, arī dos savu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka klimata izmaiņas jau ir reāla problēma Ungārijā, jo pārtuksnešošana apdraud reģionu starp Danubi un Tizu. Vides un sociālo darbību izraisītā erozija Homokhātšāgas zonā ir jāaptur, jo tā var palielināt aptuveni 800 000 cilvēku eksistences apdraudējumu.

Mums ir jāaptur Homokhātšāgas pārtuksnešošanās!

(Sēde tika pārtraukta plkst. 20.40 un atsākta 21.00)

SĒDI VADA: ONESTA kungs
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Sk. protokolu.

21. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs . – Nākamais dienas kārtības jautājums ir vienas minūtes.

  Iuliu Winkler (PPE-DE). – (IT) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Reģionālās attīstības un kohēzijas fondi ir ļoti būtiski jaunajām dalībvalstīm, jo atšķirības starp reģioniem šajās valstīs ir ļoti būtiskas. Mana valsts, Rumānija, var pieprasīt vairāk kā 20 miljardus eiro reģionālajai attīstībai līdz 2013. gadam. Vienu gadu pēc piekrišanas šo fondu izmantošanai pieredze rāda uzlabojumus fondu, kas paredzēti reģionālajai attīstībai, izmantošanā, bet mēs joprojām esam tālu no tā, ko vēlamies sasniegt. Rumānijas reģioniem ir svarīgi palielināt savas spējas saņemt fondus, izmantojot tos efektīvi un sistemātiski atskaitoties par tiem.

Rumānijai tam ir nepieciešami instrumenti, piemēram, efektīva un arvien decentralizētāka sabiedriskās pārvaldības iestāžu sistēma un jauns dalījums ekonomiskās attīstības zonās, jo pašreizējie reģioni nav piemēroti un efektīvi, tāpēc jaunie reģioni ir jāsāk veidot no sākuma atbilstoši saistītajām sociālajām vienošanām, tos vajadzētu vadīt ievēlētām reģionālajām valdībām. Jauno Rumānijas iedalījumu ekonomiskās attīstības reģionos nevar atlikt. Liels paldies.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību uz dažām problēmām, kas saistītas ar katastrofām un negadījumiem jūrā. Par to mēs runājam, kad šādi notikumi ir notikuši, un tad laiks ātri dzēš traģiskos notikumus no atmiņas. Nelaimes gadījumi jūrā tomēr ir daļa no vienotās jūras politikas. Mums tiem ir jāsagatavojas tāpat kā mēs gatavojamies realizēt nodošanu.

Bulgāru kuģis Vanessa nesen cieta avārijā Azovas jūrā. Dažu pēdējo mēnešu laikā Kerčas jūras šaurumā notika vairāki nelaimes gadījumi sliktu laika apstākļu dēļ. Tā rezultātā ir miruši un bez vēsts pazuduši jūrnieki, zaudējumu vērtība sasniedz miljoniem eiro. Azovas jūra un Melnā jūra tika piesārņotas ar naftu. Vienotajai jūras politikai ir jānodrošina pasākumi, kas samazina riskus un nosaka navigācijas pasākumus, kuru rezultātā samazināsies nelaimes gadījumu skaits. Mums ir nepieciešama visaptveroša shēma ātrai reaģēšanai un ārkārtas operāciju veikšanai. Mums ir nepieciešamas iekārtas, kas var darboties sliktos laika apstākļos, tās jāizvieto tā, lai tās varētu ātri sākt izmantot negadījumu vietās.

  Magor Imre Csibi (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi: no liekā svara cieš vairāk kā puse iedzīvotāju vairumā dalībvalstu. Vēl satraucošāks ir fakts, ka katru gadu vairāk kā 400 000 Eiropas bērnu svars pārsniedz normu. Viens no jautājumiem, ar kuru būtu jāstrādā cīnoties ar lieko svaru, ir pārtikas produktu efektīva marķēšana. Diemžēl pārtikas produktu iesaiņojuma etiķetes Eiropā nesniedz patērētājiem informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemt drošus un veselībai nekaitīgus lēmumus.

Tādējādi es atbalstu Eiropas Komisijas ierosinājumu pārskatīt direktīvu par pārtikas produktu etiķetēm un izveidot vienkāršotu marķēšanas sistēmu, kas nodrukāta ēdiena iepakojuma priekšpusē. Tomēr es nožēloju, ka komisijas ierosinājumā nav iekļauts krāsu koda apzīmējums, kas skaidri norādītu produkta uzturvērtību (zema, vidēja, augsta). Etiķetēm būtu jābūt izdevīgām gan ražotājiem, gan patērētājiem, un labi informēts patērētājs izdarīs labu izvēli par savu uzturu.

  Brian Crowley (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz tuvojošos referendumu Īrijā par Reformu līgumu es vēlos uzsvērt tā nozīmi saistībā ar ekonomiku, tādēļ ka Reformu līgums, ja ne citādi, tad vismaz uzlabos lēmumu pieņemšanas efektivitāti Eiropas Savienībā, kas, savukārt, sekmēs lielākus ekonomiskos panākumus un straujāku izaugsmi. Attiecībā uz Īriju pagājušā gadā investīcijas Īrijas rūpniecībā un uzņēmējdarbībā sasniedza 2,6 miljardus eiro; tika izveidotas 9 000 jaunas darba vietas; eksporta apmērs pārsniedza 80 miljardus eiro; vairāk nekā 80 % no Īrijā saražotās produkcijas eksportēja – lielākoties uz Eiropas Savienības tirgiem. Vidējā darba alga Īrijā ir EUR 44 000 gadā, un valdības ieņēmumi no uzņēmumu peļņas nodokļa pārsniedz 3 miljardus eiro. Šie jautājumi – nepārtraukta ekonomikas, nodarbinātības, ekonomikas izaugsmes un īpašuma vadības rādītāju pieauguma nodrošināšana – ir patiešām būtiski. Tieši šā iemesla dēļ mēs vēlamies, lai referendumā Īrijā tiktu nobalsots „par”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Kad bezdarba līmenis Portugālē ir sasniedzis vienu no augstākajiem līmeņiem pēdējo 20 gadu laikā un īpaši skāris sievietes un jauniešus, vēl viens daudznacionāls uzņēmums izdara spiedienu uz strādniekiem, lai anulētu viņu darba līgumus. Šis uzņēmums ir Yasaki Saltano, tas vēlas pārtraukt kabeļu ražošanu Serzedu, Vilanova di Gaja. Tas plāno turpināt pārsūtīt produkciju uz citām valstīm, īpaši Āzijā un Āfrikā, jau pēc tam, kad ievērojami samazināts darbinieku skaits. Šis daudznacionālais uzņēmums nodarbināja vairāk kā 6 000 darbinieku savās Ovaras un Serzedu rūpnīcās, par to tas saņēma miljoniem eiro lielu Savienības palīdzību. Taču tagad šo darba vietu skaits ir samazināts par vairāk kā divām trešdaļām.

Tādēļ mums vēlreiz ir jāuzsver nepieciešamība pēc efektīviem pasākumiem, lai novērstu šādu produkcijas pārvietošanu, nevis tādi pagaidu pasākumi kā globalizācijas fonds darbiniekiem, kurus skar daudznacionālu uzņēmumu pārvietošana, it īpaši automobiļu un to sastāvdaļu ražošanas sektorā, piemēram, Opel Portugal, Johnson Controls un Alcoa Fujikura, kas tagad ir slēgti.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā sesijā man netika dots vārds, un tādēļ es šodien Eiropas Parlamentā protestēju pret cilvēktiesību pārkāpumu un personas cieņas aizskaršanu.

Lidojuma laikā uz Buenosairesu pēc Polijas amerikāņu kopienas uzaicinājuma, kur mēs gatavojāmies informēt par universālām Eiropas vērtībām un aizsargāt tās kopā ar Katoļu radio stacijas direktoru, kuru respektē miljoniem klausītāju, mūs traucēja žurnālisti no privātas, komerciālas televīzijas TVN, kas centās panākt no mums intervijas un personīgi aizvainoja garīdznieku un mani – Eiropas Parlamenta locekli. Šo psiholoģisko vardarbību, kas četrpadsmit stundu lidojuma laikā apdraudēja mūsu garīgo un fizisko labsajūtu, padarīja vieglāku Lufthansa lidmašīnas apkalpes komanda, bet tā turpinājās, kad mēs nolaidāmies.

Es vēlētos arī pievērst uzmanību uz kaitējumu, ko rada trešo pušu informēšana par lidojumiem, vietu numuriem un viesnīcu rezervēšanu, kas notiek pretrunā ar esošajiem tiesību aktiem, jo šo informāciju var izmantot dažādi teroristi.

  Peter Baco (NI). – (SK) Dāmas un kungi, mūsu ungāru kolēģi savās Eiropas Parlamenta runās regulāri apvaino Slovākiju bez jebkāda pamatojuma. Pēdējais apvainojums izpaudās kā meli par nacionālā radio apraides tīkla likvidēšanu Slovākijā un izsmiekls par to, kā Slovākijai vajadzētu sadarboties ar Ungāriju jautājumā par Little Rye salas ūdeņu aizsardzību Danubē.

Mēs galu galā jau esam vienojušies par ūdens izmantošanu visā Danubes reģionā. Pēdējā vienošanās bija līgums starp Ungārijas un Slovākijas valdības delegācijām 1998. gadā – es vadīju Slovākijas delegāciju – un es labi atceros, ka šis līgums ietvēra Ungārijas prasības arī par šo reģionu. Slovākijas valdība ir ratificējusi un ievēro šo līgumu, un tagad, to visbeidzot vajadzētu ratificēt un ievērot arī Ungārijas valdībai.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es esmu referente par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā, un es vēlētos izteikt bažas par Bulgārijas 2008. gada 18. janvārī izteikto piekrišanu piedalīties Krievijas Dienvidu straumes enerģijas projektā.

Šis projekts divējādi apdraud enerģijas apgādes drošību Eiropas Savienībā. Pirmkārt, dalībvalsts atbalsts šim projektam ir pretrunā ar primāro mērķi dažādot enerģijas resursus Savienībā. Dienvidu straumes projekts tikai palielinātu ES atkarību no viena piegādes avota. Otrkārt, Dienvidu straumes projekta izstrāde apdraud NABUCCO projektu, kuram ir stratēģiska nozīme ES enerģijas drošības jautājumos.

Es vēlētos atgādināt, ka šis līgums starp Bulgāriju un Krieviju radās laikā, kad Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu pieņēma ziņojumu par sadarbību Melnās jūras reģionā.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE). – (RO) Es vēlētos, lai man savā pirmajā vienas minūtes runā nebūtu jārunā par negatīvām lietām, bet tam, kas pagājušā nedēļā notika uz Eiropas Savienības austrumu robežas, būtu jābūt par brīdinājumu mums visiem.

21. un 22. janvārī Ukrainas pilsoņu grupējumi bloķēja autoceļu uz Siretas-Porubnojes robežposteni starp Rumāniju un Ukrainu, jo viņi nebija apmierināti ar prasību maksāt par vīzu, lai iebrauktu Rumānijas teritorijā, taču Rumānijas pilsoņiem kopš 2008. gada 1. janvāra vairs nav nepieciešama vīza, lai dotos uz Ukrainu.

Rumānijai kā dalībvalstij ir jāievēro Eiropas prasības par vīzām ES nepilsoņiem, un tā nevar izturēties pret Ukrainu citādi. Tāpēc es domāju, ka Parlamentam un Komisijai ir jāpieprasa Ukrainai konsekventāka rīcība, lai tā demonstrētu tās piederību Eiropai...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vērst uzmanību uz Vides aizsardzības aģentūras nesen sagatavoto ziņojumu par ūdens kvalitāti Īrijā. Lai gan mēs esam veikuši ievērojamas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, mums joprojām ir jāsasniedz noteikti mērķi attiecībā uz ūdens kvalitāti.

Šajā saistībā es vēlos pieminēt jautājumu, kuru mēs Īrijā esam ignorējuši un turpinām ignorēt – jautājumu par ievērojamiem ieguldījumiem septisko tvertņu modernizācijā un renovācijā, jo īpaši Īrijas lauku apvidos. Pārāk bieži tiek uzskatīts, ka septiskās tvertnes rada dzeramā ūdens piesārņojuma draudus Īrijā. Bet, tā kā zināmas problēmas pastāv, ir ļoti būtiski, lai Īrijas valdība īstenotu subsidētu programmu, kuras laikā tiktu pārbaudītas un, ja nepieciešams, arī renovētas esošās septiskās tvertnes.

Bet iespējams, ka šeit ir nolemts neinvestēt septisko tvertņu renovēšanā un pēc tam izmantot šo problēmu kā iemeslu, lai vainotu lauku apvidos dzīvojošos. Ja tas tiešām tā ir, tad šāds lēmums ir tuvredzīgs un pilnīgi pretrunā ar Eiropas tiesību aktiem.

  Francesco Enrico Speroni (UEN). – (IT) Mr President, ladies and gentlemen, Neapolitan politicians are in the habit of sending their rubbish throughout Europe. Today the waste has reached the Quirinale, where the dirty Bolshevik Napolitano has given the order to provide blandishments to prolong the death-agony of his drinking friends, without a care for democracy or for the people’s wish to vote for a new parliament. This, however, is all you would expect from someone who spoke in favour of the Soviet invasion of Hungary.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai runātu plenārsēdē un informētu par nepieņemamo Kader Şahin, jaunas Turcijas Komunistiskās partijas aktīvistes, situāciju. Viņu apcietinājumā tur Turcijas varas iestādes kopš 2007. gada janvāra, neizskaidrojot, kāda ir pret viņu vērstā apsūdzība vai kāpēc viņai jāatrodas apcietinājumā līdz tiesai.

Kader Şahin tika arestēta, kad Turcijas policija vardarbīgi pārtrauca preses konferenci, kurā tika ziņots par Turcijas politiski ieslodzīto represijām 2000. gada decembrī. Zinot, ka nākošā noklausīšanās notiks 5. februārī, mēs izsakām savas bažas par šo situāciju un aicinām Turcijas varas iestādes atbrīvot viņu nekavējoties un pārtraukt nepamatoti pret viņu vērstos apvainojumus.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, Alexander Litvinenko liecināja Mitrohina Komisijai Itālijā un man personīgi apgalvoja, ka Romano Prodi bija VDK līdzīgas organizācijas aģents. Mario Scaramella no Mitrohina Komisijas vēlāk ieradās Londonā, lai brīdinātu A. Litvinenko par slepkavības draudiem. Drīz pēc tam A. Litvinenko noslepkavoja.

M. Scaramella atgriezās Itālijā, kur viņu nekavējoties arestēja. Pēdējos 13 mēnešus viņš ir aizturēts uz izdomātu apsūdzību pamata, nav notikusi tiesa, un viņam ir liegta saikne ar ārpasauli. M. Scaramella ir zaudējis savus ienākumus, savas mājas, viņš nevar tikties ar bērniem, un viņa veselība ir apdraudēta. Mario Scaramella ir politiskais ieslodzītais. Viņa aizturēšana ir skandāls pašā Eiropas Savienības sirdī. Viņa vienīgais pārkāpums, ja to tā var saukt, ir tas, ka viņš palīdzēja ielaist gaismu satrunējošos Eiropas politikas nostūros. Visiem demokrātiem vajadzētu pieprasīt šā cilvēka tūlītēju beznosacījumu atbrīvošanu.

  László Tőkés (NI). – (HU) Šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā es vēlētos pievērst jūsu uzmanību ļoti diskriminējošam Rumānijas Konservatīvās partijas likuma projektam, kura pieņemšana liktu zaudēt nacionalitāti cilvēkiem, kas pārstāv etniskās mazākumtautību grupas un kas nerunā Rumānijas valsts valodā. Šī valodu likuma galvenais mērķis ir ungāri, kas no seniem laikiem dzīvo savā dzimtenē Transsilvānijā. Līdz šim brīdim neviena Rumānijas partija nav protestējusi pret šo likumprojektu, un Nacionālā Diskriminācijas apkarošanas padome to pat atbalsta. Tajā pašā laikā Rumānijas parlaments gatavojas pieņemt citu diskriminējošu likumu – Izglītības likumu. Mēs par šiem jautājumiem ļoti drīz sazināsimies ar Leonard Orban, Rumānijas komisāru, kas atbild par daudzvalodību Eiropas Komisijā, jo esam pārliecināti, ka Rumānijai ir jāievēro Eiropas Parlamenta demokrātiskā prakse attiecībā uz valodu likumiem.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos ierosināt jautājumu saistībā ar Konvenciju par bērnu adopciju. Eiropas Padome to pieņēma 1967. gadā. Šodien – četras desmitgades vēlāk – tā ir novecojusi un ir jāaizstāj.

2002. gadā Eiropas Padome lēma, ka konvencija ir jāmaina. 2004. gadā tika saskaņoti priekšlikumi. 2007. gadā tiesību eksperti vienojās par jaunās konvencijas tekstu. Tomēr izrādās, ka šajā saistībā vienai valstij ir problēmas un tās kavē konvencijas izskatīšanu Ministru komitejā.

Es domāju, ka Parlamentam ir jānosūta Eiropas Padomei nepārprotama nostāja par to, ka šī problēma ir jārisina pēc iespējas drīzāk un jāpieņem jauna konvencija, lai nodrošinātu tās atbilstību atsevišķās valstīs notiekošajam, kā arī ņemot vērā Cilvēktiesību tiesas lēmumus. Es aicinu nosūtīt Eiropas Padomei nepārprotamu nostāju.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vīzu izmaksas personām, kas nav ES pilsoņi, ir ievērojami pieaugušas pēc Šengenas zonas paplašināšanas. Piemēram, baltkrieviem tagad par vīzu ir jāmaksā 12 reizes vairāk – 60 eiro 5 eiro vietā. Tas ir tikpat, cik Baltkrievija nopelna jaunākais ārsts. Sešdesmit eiro ir trešā daļa no vidējās mēneša algas. Daudziem baltkrieviem tā ir barjera, kas kavē viņiem iegūt vīzas un apmeklēt savus ES kaimiņus.

Savienība kavē tiešu kontaktu starp pilsoņiem tieši tad, kad tā iekļauj labu kaimiņattiecību politiku Lisabonas līgumā. Tādējādi vīzu cenas pieaugums ir sāpīgs paradokss. Tā ir arī lieliska dāvana prezidentam Lukashenko, kurš saka, ka baltkrievi no Eiropas neko nevar gaidīt.

Dāmas un kungi, tas ir jāmaina. Es aicinu spert visus soļus, lai samazinātu vīzu cenu Baltkrievijas pilsoņiem.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vakar Krievijas valsts finansēta jauniešu organizācija Nashi publicēja sarakstu ar to igauņu vārdiem, kurus tā ierosina atzīt par personae non gratae Krievijā. Citu starpā līdzās Igaunijas Republikas prezidentam, bijušajam Eiropas Parlamenta deputātam Toomas-Hendrik Ilves, ir minēts mans draugs un kolēģis, Eiropas Savienības un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejas delegācijas loceklis Tunne Kelam.

Nashi – organizācija, kas atbalsta nedemokrātisko prezidenta Putina režīmu – raksturo T. Kelam kā cilvēku ar izteiktu nepatiku pret krieviem, kurš ir pazīstams savas nervozitātes un neveselīga nacionālisma popularizēšanas dēļ.

Tie no mums, kas pazīst T. Kelam, ļoti labi zina, ka šie nežēlīgie vārdi ir pilnīgi meli. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jāreaģē uz šo apvainojumu. Bet, no otras puses, tas, ka T. Kelam ir atzīts par bīstamāko no demokrātiski noskaņotiem ienaidniekiem Krievijā ir ļoti liels kompliments viņam un viņa centieniem.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, viens no galvenajiem principiem, ko augstu vērtē visā Eiropas Savienībā, ir nediskriminācijas princips. Daudzos dokumentos ir ietvertas atsauces uz vajadzību pēc īpašas invalīdu tiesību aizsardzības. Novērtēta ir arī sporta sociālā loma, tostarp tā loma sociālajā integrācijā. Dažas ES valstis pašlaik pieņem tiesību aktus par sociālo palīdzību sportistiem un bijušajiem sportistiem, jo īpaši Olimpisko spēļu dalībniekiem, kuri nonākuši grūtos materiālos apstākļos. Tiktāl viss būtu labi. Taču ir grūti pieņemt, ka šajā sakarā netiktu pievērsta uzmanība sportistiem invalīdiem.

  Desislav Chukolov (NI). – (BG) Pēdējos 20 gados Bulgārijai vajadzēja būt tiesiskai valstij, taču tā tāda nav. Neokomunisti mūsu valstī neapstāsies nekā priekšā. Georgi Pirinski, Bulgārijas parlamenta priekšsēdētājs, ierobežo vārda brīvību, piemērojot aizliegumus attiecībā uz žurnālistiem, tādējādi neļaujot tiem darīt savu darbu. Vienlaikus izrādās, ka Pirinski kungs ir ASV pilsonis, un saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem viņš nevar būt Bulgārijas pilsonis. No otras puses, vienam no bēdīgi visslavenākajiem narkotiku kontrabandistiem Eiropā, Budimir Kujovic, ir Bulgārijas pilsonība, jo viņam pasi izdeva augstākā līmeņa cilvēki Iekšlietu Ministrijā, lai viņš varētu brīvi ceļot pa Eiropas Savienību un nodarboties ar savu lietu. Prokuratūra veica izmeklēšanu, neviens nav vainīgs, taču pase ir fakts.

Tajā pašā laikā partija, kas mūsu valstī ir visspēcīgākā opozīcijas partija, Ataka, katru dienu cieš no varas uzbrukumiem. Mūsu vadītāja sieva Kapka Siderova piedzīvoja spontāno abortu, jo uzbrukumi viņai aizgāja tik tālu, ka apvainojumi viņai tika izvirzīti safabricētā politiskā prāvā. Visbeidzot, es iesaku Pöttering kungam, ka viņam vajadzētu darīt kaut ko vairāk, nekā tikai apātiski sēdēt un atbalstīt neokomunistus Bulgārijā.

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). – (CS) 2000. gadā Eiropas Padome izteica savu vēlmi 10 gadu laikā pārveidot Eiropas Savienību par visdinamiskāko un konkurētspējīgāko pasaules daļu. Kopš tā laika Padome atkārtoti ir teikusi, ka mums kaut kā neveicas.

Nekas būtisks nav izdarīts attiecībā uz patentu tiesību aktiem, un visai mūsu inovāciju videi trūkst dinamisma.

Pārveidotajā Lisabonas stratēģijā nav ietverts nekas tāds, kas būtu ļoti jauns. Iespējams, tās izvirzītie mērķi ir mazliet pieticīgāki. Tas ir papildu iemesls, kāpēc mums vajadzētu censties izvirzīt mērķus tā, lai tos varētu vieglāk sasniegt. Manuprāt, tas nozīmē tiesību aktu vienkāršošanu un nevajadzīgu noteikumu likvidēšanu visās jomās, kur vien tas ir iespējams.

Eiropas tiesību aktu lielā skaita ierobežošana ir daudzsološa metode. Šajā sakarā noteikti lietderīga būtu „pārtraukšanas” principa iekļaušana Eiropas Parlamenta darbības principos. Pozitīvs solis būtu tas, ja tiesību aktu priekšlikumus, kas nav iesniegti, varētu atcelt pēc parlamentāro pilnvaru termiņa beigām.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā tika iesniegta tiesību aktu pakete par klimata pārmaiņām un enerģiju. Mums ir atzinīgi jāvērtē Komisijas priekšlikumu gars. Šie jautājumi ietekmē daudzas jomas, jo īpaši mājokļus un vēl jo vairāk – sociālos mājokļus. Mēs saprotam, ka šīs nepieciešamās izmaiņas ietekmēs lielu daļu mājokļu Savienībā. Izmaksas saistībā ar apkuri, piemēram, ir galvenie izdevumi iedzīvotājiem, un tās ir jāregulē un pat jāsamazina. Izmaiņas attiecībā uz sociālajiem mājokļiem ir daļa no mūsu ilgtspējīgas attīstības politikām, un tām ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums, lai atbilstu šīm jaunajām prasībām. Līdz šim Komisija ir koncentrējusi finansējumu uz jaunajām dalībvalstīm, kas tādējādi ir saņēmušas būtisku atbalstu. Vecākās dalībvalstis nav saņēmušas atbalstu. Valsts mājokļu politikām ir nepieciešams saskaņots finansiāls atbalsts, lai paātrinātu izmaiņas attiecībā uz sociālajiem mājokļiem. Lai minētās politikas būtu uzticamas, mums ir jāsaskaņo darbi ar vārdiem. Komisijai vajadzēs veikt papildu darbības un finansēt izmaiņas attiecībā uz sociālajiem mājokļiem visā Eiropas Savienībā.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribu, lai šī foruma protokolā atzīmētu incidentu, kas šopēcpusdien notika plenārsēžu zālē. Kad sēdi vadīja priekšsēdētājs Pöttering kungs, Martin Schulz, Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs, tik skaļi un skaidri uzsauca man no priekšējās rindas, ka viņu varētu sadzirdēt un saprast arī šeit. Viņa vārdi bija „Aizver savu muti, tu idiot!” Tā ir pilnīgi nepieņemama uzvedība; tas ir apvainojoši, kā arī tā ir neslavas celšana. Es sagaidu, lai tiktu spertu attiecīgi soļi, jo īpaši tādēļ, ka šī persona tiecas uz amatu, ko pašlaik ieņem Pöttering kungs. Tas nav veids, kā vadīt Parlamenta darbu. Stāvokli vēl ļaunāku padarīja fakts, ka vienlaikus nejauši tika minēti daži Parlamenta locekļi, jo viņiem bija pieticis drosmes pieprasīt referendumu, un tad viņiem piedraudēja ar absurdām sankcijām.

  Petya Stavreva (PPE-DE). – (BG) Otrais gads, kopš Bulgārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, var izrādīties liktenīgs daudziem Bulgārijas piena produktu ražotājiem. Lopbarības augstās cenas, zemās piena iepirkuma cenas un līdzekļu trūkums dzīvnieku barošanai ziemas mēnešos, kā arī valdības mērķtiecīgas politikas trūkums attiecībā uz lopkopību ir faktori, kas varētu novest pie ganāmpulku likvidēšanas un daudzu Bulgārijas lauksaimnieku bankrota. Šodien, kad kopējās lauksaimniecības politikas reorganizācija Eiropas Savienībai ir īpaši švarīga tēma, mums vajadzētu ņemt vērā arī lauksaimniecības nozares pašreizējos apstākļus jaunajās dalībvalstīs. Mēs nevaram neņemt vērā tās grūtības, ar ko saskaras lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, kuras rodas no pielāgošanās, lai atbilstu Eiropas normām. Bulgārijas lauksaimnieki tāpat kā viņu Eiropas kolēģi gaida gudrus lēmumus attiecībā uz lauksaimniecības nākotni Kopienā.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, mums ir jāpievērš uzmanība Britu Padomes Sanktpēterburgas biroja direktora, Kinnock kunga, un viņa kolēģu apvainošanai, kas izpaužas kā iztaujāšana, kuru organizē Krievijas varas iestādes. Apvainojumi, kas vērsti pret Britu Padomi ir saistīti ar notikumu virkni – kiberuzbrukumi pret Igauniju, Polijas pārtikas produktu blokāde un radioaktīvais uzbrukums Londonā. Visos gadījumos Kremlis nevainīgi apgalvoja, ka notikumi nav saistīti.

Dāmas un kungi, tik daudzi notikumi liecina par sistēmu. Krievijas Ārlietu ministrs, Lavrov kungs, pagājušajā ceturtdienā nepārprotami norādīja, ka Eiropas drošības arhitektūras reforma ir Krievijas ārpolitikas prioritāte 2008. gadam. Krievija vēlas reformēt Eiropas Savienību, paralizējot mūsu ārpolitiku un iespiežot mūs enerģētikas skrūvspīlēs starp Ziemeļu un Dienvidu straumēm.

Tā kā mēs nevēlamies kļūt par neaizsargātu mērķi spēcīgajai Krievijas ārpolitikai, mums ir cieši jāturas kopā. Mums Eiropas Parlamentā jānosoda pret Britu Padomi vērstie apvainojumi.

  Marian Zlotea (PPE-DE). – (RO) Preču brīva kustība ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem. Es vēlētos vērst Parlamenta uzmanību uz situāciju Rumānijā saistībā ar šo pamatprincipu. Pēc iestāšanās Rumānijas valdība nolēma pieņemt pirmreizēju reģistrācijas maksu par motorizētajiem transporta līdzekļiem. Tad valdība paziņoja savu nodomu atcelt šo maksu, kuru Komisija uzskata par acquis communautaire pārkāpumu, lai novērstu ierobežojošās procedūras, kas vērstas pret Rumāniju. Tomēr Rumānijas varas iestādes atsakās atmaksāt pilsoņiem reģistrācijas maksas, kas jau ir samaksātas, lai gan šis pienākums ir iestrādāts EKT praksē.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas pilsonības koncepcija un vienlīdzīgas tiesības visiem Eiropas pilsoņiem tiks pilnībā realizētas tikai tad, kad visas dalībvalstis ieviesīs un ievēros tiesības, kas norādītas Līgumā. Es vēlētos informēt jūs, ka esmu uzsācis gatavot rakstisku atskaiti un vēlos jūs lūgt to parakstīt, lai šādas situācijas turpmāk neatkārtotos.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Lisabonas stratēģijā ietverta ES apņemšanās izveidot viskonkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku. Lisabonas stratēģijas mērķi ir arvien lielāki ieguldījumi zinātniskajā izpētē un attīstībā, informācijas sabiedrības izveide un augsti kvalificētu darbavietu izveidošana.

Diemžēl nožēlojami maz dalībvalstu ir ieguldījušas 3 % no sava IKP zinātniskajā izpētē. Divām trešdaļām no šī finansējuma vajadzētu veidoties no privātā sektora. Šodien, kad mēs runājam par klimata pārmaiņu samazināšanu, ilgtspējīgiem enerģijas resursiem, videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, enerģijas resursu efektīvāku izmantošanu dažādās nozarēs, pāreju uz digitālām tehnoloģijām, utt., investīcijām pētnieciskajā darbā būtu jābūt par vienu no mūsu prioritātēm. Diemžēl, neskatoties uz to, ka pētniecībai tiek piešķirts nacionālais vai Eiropas finansējums, saikne starp pašu pētniecību un tās rezultātu izmantošanu rūpnieciskajā ražošanā joprojām ir ļoti vāja.

Es aicinu Eiropas Komisiju sagatavot stratēģiju un rīcības plānu, kas ļautu visiem Eiropas pilsoņiem izmantot izpētes rezultātus savā labā. Esmu pārliecināta, ka praktiski izmantojamie pētījumi ļaus izveidot augstas kvalifikācijas darba vietas un attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, es vēlētos runāt par tēmu, kas ir ļoti svarīga, lai saglabātu reģionālos produktus un aizsargātu tradicionālos produktus, proti, „České pivo” (čehu alus).

Tieši nosaukums „České pivo” tika publicēts Eiropas Savienības oficiālajā žurnālā šī gada janvāra vidū kopā ar piedāvājumu reģistrēt to kā aizsargātu nosaukumu ģeogrāfiskā reģionā.

„České pivo” ir unikāls ne tikai pēc tā patērētāju domām, tā domā arī alus brūvēšanas industrijas eksperti un Komisijas amatpersonas. Pateicoties tam, kā pagātnē attīstījusies Čehijas alus brūvēšanas industrija, iesala un apiņu veidi, kas tiek izmantoti alus darīšanas procesā piešķir „České pivo” garšu, kas atšķiras no Eiropas alus, piemēram, Heineken un Stella Artois.

Čehija mēģināja panākt reģistrēšanu vairāk kā trīs gadus. Garas un nogurdinošas pārrunas beidzās ar publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī.

Es vēlētos pateikties Eiropas Komisijas amatpersonām, kā arī čehu ekspertiem par viņu atbildīgo pieeju šim jautājumam. Es domāju, ka no šī brīža nekas nekavēs „České pivo” kļūt par Eiropas kultūras mantojumu.

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos vērst uzmanību uz hroniskās plaušu slimības (COPD) problēmu, kas ir slimība, kura līdz 2020. gadam būs trešais izplatītākais nāves gadījumu cēlonis pasaulē. COPD 2000. gadā ir atņēmusi dzīvību 2,7 miljoniem cilvēku. Līdz pat trīs ceturtdaļām cilvēku, kuri slimo ar COPD, ir apgrūtinoši veikt tādus vienkāršus uzdevumus kā kāpšana augšup pa trepēm. COPD ir saistīta ar daudzām citam veselības problēmām, un smēķēšana nav vienīgais riska faktors: tabakas dūmi un piesārņojums vidē arī ir saistīti ar COPD. Sabiedrībai novecojot, COPD kļūs par lielāku problēmu. Es mudinu kolēģus parakstīt rakstisko deklarāciju 0102/2007.

  Csaba Sógor (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es runāju savā dzimtajā ungāru valodā. Es to nevaru darīt savā valstī. Esmu priecīgs, ka šeit tas ir iespējams. Saistībā ar romu jautājumu mūsu visu pienākums ir atvieglot spriedzi, kas pēdējā laikā veidojusies starp etniskajām grupām, lai apturētu plaši izplatīto pret romiem vērsto noskaņojumu. Mums steidzīgi jāatrod risinājums ekonomiskajai migrācijai.

ES stratēģija par romu stāvokli veido pamatu politikas izveidošanai par jaunām un tradicionālajām nacionālajām mazākumtautību grupām ES ietvaros. Kosova vēlreiz mums atgādināja, ka jautājums par cilvēku un nacionālo mazākumtautību tiesībām ir kļuvis par starptautisku, Eiropas jautājumu. Mēs esam atbildīgi par to, kas notiek ES un ārpus tās. Šodien vienā no dalībvalstīm tiek veicinātas nevis Savienības tiesības, bet Savienības noziegumi. Rumānijā valodu likums atņems tautību simtiem tūkstošu cilvēku. Mēs to pieminam, jo mēs visi esam atbildīgi par savām valstīm, kaimiņvalstīm un visu Eiropu. Šī atbildība ir jāuzņemas ne tikai vēlēšanās, tā ir jāuzņemas mūsu ikdienas darbā un meklējot pozitīvu risinājumu romu jautājumam. Paldies.

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). – (SK) Situācija Slovākijas parlamentā ir saspringta un neparasta. Parlamentam ir jāpieņem lēmums par Lisabonas līgumu, bet opozīcijas deputāti nolēmuši nepiedalīties balsošanā, protestējot pret nedemokrātisku preses likumu. Tās ir pārsteidzošas ziņas, bet kas slēpjas aiz tām?

Robert Fico valdība turpina ieviest pasākumus, kas ir pretrunā ar demokrātijas un valsts likumdošanas principiem. Premjers ignorē opozīciju un, kā viņš pats teicis ne vienu reizi vien, galvenā opozīcija pēc viņa domām ir plašsaziņas līdzekļi. Preses likums ir ierobežojošs, un veids, kādā tas apspiež vārda un preses brīvību, ir nepieņemams. To akcentēja ne tikai Slovāku žurnālistu sindikāts, bet arī EDSO; pēdējā enerģiski vērsās parlamentā, lai noraidītu pretrunīgo ierosinājumu.

Opozīcijas deputātu liela vairākuma vārdā es varu teikt, ka mēs atbalstām Lisabonas līgumu, un mēs nožēlojam, ka Slovākijas opozīcijas iespējas protestēt pret tik apkaunojošu preses likumu ir ierobežotas.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Eiropas Parlaments atbalstīja cīņu par cilvēku tiesībām Kubā, piešķirot Saharova balvu Kubas disidentam Oswald Payá Sardiñas 2002. gadā un Baltajām dāmām 2005. gadā; tomēr, dāmas un kungi, solidaritāte nozīmē kaut ko vairāk.

Cilvēkiem Kubā, kas var tikai sapņot par brīvību laikā, kad viņiem tiek draudēts ar represijām un cietumu, ir nepieciešams kaut kas vairāk par solidaritāti. „Damas de Blanco” ir nepieciešama konkrēta palīdzība no Eiropas Parlamenta jau šodien – atbrīvot viņu vīrus, diktatoru režīma oponentus, kuru veselība pasliktinās necilvēcīgo ieslodzījuma apstākļu dēļ un kuri riskē ar to, ka var mirt cietumā.

Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu jums palīdzēt nodrošināt 45 gadus vecā Antonio Ramón Díaz Sánchez atbrīvošanu, kas 2003. gadā ieslodzīts cietumā uz 27 gadiem. Antonio, kura ģimeni mēs esam atbalstījuši un kuru es un mani kolēģi parlamentā, Peter Šťastný un Milan Gaľa, simboliski esam adoptējuši, ir nopietni slims, un viņam steidzīgi nepieciešama palīdzība: bez tās viņš mirs cietumā no savas slimības.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Pagājušajā nedēļā šeit parlamentā priekšsēdētājs Barroso iepazīstināja ar Komisijas plānu, kas nodrošinās ambiciozi lielu oglekļa dioksīda daudzuma samazināšanu Eiropā. Nākamajā dienā Trebišovas padome Slovākijā vienbalsīgi atteicās no plāna celt spēkstaciju, kas emitētu 4 tonnas oglekļa dioksīda katru gadu, un pret kuru bijuši plaši protesti pusotra gada garumā ar petīcijām un soda naudām abās robežas pusēs. Mēs varētu saukt: „Urrā! Demokrātija, subsidiaritāte un pilsoniskā drosme ir uzvarējuši”. Tomēr šajā situācijā ir jāuzdod vēl viens jautājums. Kā gan vispār tas bija iespējams, ka Slovākijas Vides ministrija atbalstīja un ieteica šādas spēkstacijas būvi? Tas liek domāt, ka dažās valstīs ir daudz brīvu Komisijas piešķirto oglekļa dioksīda kvotu. Tādējādi es aicinu Komisiju pārskatīt Slovākijai piešķirto oglekļa dioksīda kvotu pamatojumu, jo, ja Slovākijas valdība 2008. gadā lauza savas galvas par gigantisku ar oglēm kurināmu spēkstaciju, kurā tiek izmantotas novecojušas tehnoloģijas, tas nozīmē, ka Savienības stimulējošās sistēmas nedarbojas. Paldies.

  Milan Gal’a (PPE-DE). – (SK) Eiropas Regulatoru grupa savā ziņojumā, kas publicēts 2008. gada 17. janvārī, apgalvo, ka kopš Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu par sabiedrisko mobilo tālruņu tīklu viesabonēšanu Savienības ietvaros, viesabonēšanas zvanu cenas ir pazeminājušās, un operatori nav mēģinājuši kompensēt savus zaudējumus, palielinot cenas citiem pakalpojumiem.

Tika atklāts, ka, runājot par viesabonēšanu, ES mobilie tīkli pārmaksā līdz pat 20 % zvanu tarifu dēļ: viesabonēšanas zvani tiek tarificēti pa minūtēm. Es augstu vērtēju ziņotāja centienus, kas paziņoja, ka Komisija meklēs risinājumu šai situācijai.

Pēc manām domām mobilo sakaru operatoriem ir jāpiedāvā patērētājiem viesabonēšanas pakalpojumi, kuri tiek tarificēti pa sekundēm – tāpat kā tas notiek nacionālo tīklu ietvaros. Es arī iesaku, ka gatavotajā dokumentā ir jāiekļauj arī īsziņu un viesabonēšanas datu pārraides pakalpojumu cenas.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ar decembrī pieņemtu pareizu Komisijas lēmumu ļaut importēt liellopu gaļu no Brazīlijas tikai no apstiprinātām saimniecībām, pamatojoties uz iepriekš veiktām Pārtikas un veterinārā biroja pārbaudēm, tika izveidots saraksts ar aptuveni 300 atļautām saimniecībām, kurš bija spēkā līdz 1. februārim.

Lielu neizpratni radīja komisāra M. Kyprianou šodien sniegtais paziņojums par aizliegumu, kas stājas spēkā šajā piektdienā, jo Brazīlijas iestādes iesniedza sarakstu ar 2 600 saimniecībām, kas radīja lielas šaubas, tādēļ būs nepieciešams vairāk laika, lai tās pārbaudītu. Bet komisārs turpināja, un - es citēju: „Šobrīd nav apstiprināts atļautais saraksts [..], bet šī situācija, protams, var mainīties dažu tuvāko dienu laikā”.

Tātad aizliegums būs vai nebūs? Vai 300 vai vairāk Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja pārbaudītās saimniecības tiks iekļautas faktiskajā atļautajā sarakstā, līdz tiks pārbaudītas pārējās saimniecības? Kādēļ M. Kyprianou pārstāvētā iestāde šodien nesniedza paziņojumu presei? Mūsu patērētāji un mūsu zemnieki ir pelnījuši skaidrību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vai es varu vērst Parlamenta uzmanību uz ļoti nozīmīgu ziņojumu, ko vakar publicēja Komisija, par to, kā dzīvo vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju aprūpes iestādēs? Tie ir cilvēki ar invaliditāti, un secinājumus nav patīkami lasīt. Dzīves kvalitāte šajās iestādēs ir ļoti atšķirīga, un ne vienmēr tiek garantēta cieņpilna attieksme pret tajās dzīvojošajiem.

Institucionālās aprūpes kvalitāte bieži vien ir nepieņemami zema. Vai es varu aicināt šā Parlamenta deputātus iepazīties ar ziņojumu par valstīm, no kurām viņi nāk, jo tikai tā ir iespējams likt saprast, kāda ir situācija? Es zinu, ka masu mediju uzmanība nesen pievērsās situācijai Bulgārijā, un daudzi no mums ir noraizējušies par to, bet arī manā valstī būtu veicami daudzi uzlabojumi.

Runa nav tikai par naudu. Kopienā sniegtie pakalpojumi nav daudz dārgāki par institucionālo aprūpi, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un viņu dzīves kvalitāti.

Noslēgumā es minēšu centru „Delta Centre”, kuru es pagājušajā nedēļā apmeklēju Karlovā, Īrijā. Tas ir labākās prakses piemērs centra izveidei pieaugušajiem ar invaliditāti, kuri var dzīvot kopienā un apmeklēt šo centru.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, romu jautājums skar visu Eiropas Savienību, ne tikai Rumāniju. Savienība ir piedāvājusi ievērojamu finansējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību veicināšanu. Romu desegregācijai ir piešķirti līdzekļi, taču problēmas joprojām pastāv. Es domāju, ka šo Eiropas līdzekļu izlietošana ir jākontrolē, un it īpaši jākontrolē ES finansēto projektu ilgtspēja.

Mentalitāti izmainīt ir grūti. Tomēr tās izmainīšanā nozīmīga loma ir izglītībai. Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešams papildus finansējums starpkultūru izglītošanai, kultūras un mākslas pasākumiem, sporta pasākumiem, „otrās iespējas” izglītībai, izglītībai par veselības aprūpi, utt., tas ļautu romiem integrēties visās Eiropas sabiedrībās. Es vēlētos vēlreiz uzsvērt nepieciešamību kontrolēt šīs programmas un it īpaši to ilgtspēju.

  Priekšsēdētājs . – Tās bija šīs vienas minūtes runas, kas bija mazliet garāka nekā parasti, beigas. Es domāju, ka tā bija garākā vienas minūtes runa šī Parlamenta vēsturē. Vienu dienu tam bija jānotiek.

22. Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Fiona Hall ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par Energoefektivitātes rīcības plānu: Potenciāla izmantošana (2007/2106(INI)) (A6-0003/2008).

  Fiona Hall, referente. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikt lielu paldies ēnu referentiem par viņu aktīvo līdzdalību, strādājot pie šā ziņojuma.

Energoefektivitātei ir ļoti liela nozīme oglekļa emisiju samazināšanā, piegādes drošības uzlabošanā un ekonomiskās efektivitātes veicināšanā. 2006. gada oktobrī Komisija izstrādāja energoefektivitātes rīcības plānu, ierosinot palielināt energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam un nosakot 10 prioritārās rīcības jomas. Tās attiecās gan uz ierīcēm, gan arī ēkām un transportu un ietvēra finanšu stimulus, informētības par energoefektivitāti veicināšanu un vairākus citus pasākumus. Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji apstiprināja Komisijas rīcības plānu pagājušajā martā, un energoefektivitātes jautājumi parādījās masu medijos tādēļ, ka kanclere A. Merkel paziņoja, ka ir jāaizliedz neefektīvās kvēldiega spuldzes.

Tagad ir Parlamenta kārta novērtēt rīcības plānu. Es ceru, ka mūsu ziņojums skaidri parādīs, kādu virzību energoefektivitātes jomā vēlas redzēt Eiropas Parlamenta deputāti. Vispirms jau šis ziņojums vēstīs par to, ka daži no Komisijas priekšlikumiem nav īsti atbilstoši. Es vēlos sniegt trīs piemērus. Pirmkārt, priekšlikums pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu: Komisija ierosina noteikt minimālās energoefektivitātes prasības ēkām un ēku daļām, un šis priekšlikums ir vērtējams pozitīvi. Noteikumi ēkām ir galvenais veids, kā samazināt enerģijas pieprasījumu. Vairāk nekā 40 % enerģijas, ko mēs patērējam, izmanto ēkās, un 75 % no pašlaik esošajām ēkām izmantos arī 2050. gadā, tādēļ mums ir jāuzlabo energoefektivitāte gan esošajās, gan arī jaunuzceltajās ēkās. Bet mums vajadzētu Ēku energoefektivitātes direktīvā noteikto 1 000 m2 slieksni nevis tikai samazināt, bet atcelt pavisam un piemērot direktīvu visām ēkām, kurās ir nepieciešama apkure un dzesēšana neatkarīgi no to lieluma. Mums ir jānosaka arī termiņš pasīvo ēku standartu piemērošanai dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām visā Eiropā. Nepietiek ar to, ka tas ir noteikts tikai kā vidēja termiņa mērķis.

Otrkārt, attiecībā uz ierīcēm Parlamenta ziņojumā atzinīgi ir vērtēts priekšlikums noteikt minimālās energoefektivitātes prasības kopā ar dinamisku enerģijas marķēšanas sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību tehnoloģijas attīstības jaunumiem. Bet mēs ziņojumā aicinām Komisiju nākt klajā ar prasību par viena vata enerģijas patēriņu gaidīšanas režīmā un veikt pētījumu par iespējamo enerģijas ietaupījumu, pilnībā likvidējot gaidīšanas režīmu. Savā ziņojumā mēs aicinām Komisiju noteikt termiņus dažu aprīkojuma vienību ar ļoti zemu energoefektivitāti, piemēram, terases sildītāju izņemšanai no tirgus.

Treškārt, ziņojumā ir izteikts aicinājums nodrošināt lielāku atbalstu mazajiem uzņēmumiem, kurus jo īpaši ietekmē pieaugošās degvielas cenas un kuriem energoefektivitāte ir īpaši būtiska. Diemžēl gan Eiropas Savienības, gan arī dalībvalstu finansēšanas shēmas ir sarežģītas. Tās ir piemērotas lielām kompānijām, bet maziem uzņēmumiem ar dažiem darbiniekiem nav nepieciešamās kapacitātes, lai piekļūtu sarežģītām programmām. Pret maziem uzņēmumiem ir jāizturas kā pret vietējām mājsaimniecībām un jāpiedāvā vienkāršas shēmas un vienreizējas dotācijas.

Tātad, pirmkārt, ziņojums vēsta, ka mums ir jāvirzās nedaudz uz priekšu. Otrs būtiskākais vēstījums ir par to, ka ne Komisijai, nedz arī dalībvalstu valdībām nav izdevies piemērot esošos tiesību aktus energoefektivitātes jomā. Komisijas rīcības plāns energoefektivitātes palielināšanai par 20 % līdz 2020. gadam nav atsevišķs plāns. Tas lielā mērā pamatojas uz iepriekš pieņemtiem tiesību aktiem, un to piemērošana nav bijusi veiksmīga. Ēku direktīvu ir atbilstoši transponējušas tikai dažas dalībvalstis. Sešus mēnešus pēc termiņa beigām, kas bija noteikts 30. jūnijā, trešā daļa dalībvalstu vēl joprojām nav iesniegušas to energoefektivitātes rīcības plānus. Komisija nav pieņēmusi darbā visus 20 papildu darbiniekus, kuri, saskaņā ar tās sniegto informāciju, bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, un šā iemesla dēļ nav ievēroti noteiktie termiņi.

Tomēr es vēlos pateikties Komisijai par pozitīvo un konstruktīvo reakciju uz šajā ziņojumā izteikto kritiku un jo īpaši par reakciju uz vēstuļu apmaiņu starp komisāru A. Piebalgu un A. Niebler, ar kuru palīdzību Parlaments saņēma jaunāko informāciju par situāciju.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti vēlos pateikties F. Hall par savlaicīgi iesniegto un ļoti nozīmīgo ziņojumu.

Mēs pilnīgi noteikti koncentrējam spēkus ne tikai uz esošo tiesību aktu īstenošanu, bet arī uz darba kārtības izstrādi saistībā ar energoefektivitātes rīcības plāniem. Es vēlos pieminēt, ka mēs arī esam guvuši ilgtspējīgus panākumus. Šonedēļ mēs izstrādājām Pilsētas mēru paktu, kurā pašlaik piedalās vairāk nekā simts pilsētu. Kolēģija ir pieņēmusi atjaunojamās enerģijas direktīvu, kas netieši uzlabo energoefektivitāti. Mēs pieņēmām priekšlikumu CO2 samazināšanai nozarēs, uz kurām neattiecas emisiju tirdzniecības sistēma. Mēs pieņēmām priekšlikumu par emisijām no automašīnām. Es varētu minēt vēl vairākus efektīvus pasākumus, ko Komisija ir īstenojusi. Mēs tikai neesam veikuši pasākumus saistībā ar tiesību aktu jautājumiem. Ilgtspējīgas enerģijas nedēļa ir labs piemērs tam, ka Komisijas energoefektivitātes veicināšanas un atjaunojamās enerģijas popularizēšanas politika nes augļus.

Es uzskatu, ka mums ir jāstiprina tiesību aktu īstenošana. Komisija ir ierosinājusi 59 pārkāpumu lietas par nesavlaicīgu tiesību aktu piemērošanu. Pašlaik tiek izskatītas 42 pārkāpumu lietas. Komisija turpinās strādāt pie šā jautājuma un arī pārbaudīs atbilstību visiem tiesību aktiem. Eiropas Komisija ir nopietni pievērsusies šā jautājuma risināšanai. Es domāju, ka pašreizējā likumdošanas iniciatīva attiecībā uz ETS, nozarēm, uz kurām neattiecas ETS un atjaunojamām enerģijām noteikti liks dalībvalstīm likt lielāku uzsvaru uz energoefektivitāti.

Attiecībā uz energoefektivitātes rīcības plāniem attieksme pret tiem sākumā bija diezgan vēsa. Es rakstīju ministriem, atgādinot par viņu pienākumu sniegt ziņojumus un izstrādāt kvalitatīvus plānus, un pašlaik 21  dalībvalsts no 27 ir izpildījusi šīs saistības. Mēs veicām sākotnējo energoefektivitātes rīcības plānu novērtēšanu, kas ir daļa no paketes un ko reizēm aizēno centieni uzlabot likumdošanu. Es domāju, ka ir pareizi turpināt iesākto.

Attiecībā uz F. Hall minētajiem jautājumiem - Ēku direktīvas pārskatīšana ir paredzēta šā gada darba plānā. Pašlaik mēs esam iekārtu energoefektivitātes rādītāju noteikšanas noslēguma stadijā. Mēs izdarīsim izmaiņas arī Marķēšanas direktīvā. Patiesībā mēs pildām visas Eiropas Parlamenta prasības.

Bet es domāju, ka šī direktīva Komisijai arī piedāvā ļoti labas vadlīnijas tādēļ, ka tā ir ļoti konkrēta. Varētu teikt, ka daži jautājumi ir labāk noteikti, bet daži – sliktāk. Es tiešām uzskatu, ka mēs šim jautājumam pievēršam uzmanību, bet reizēm šī uzmanība varētu būt lielāka. Mēs noteikti pabeigsim darbu. Šis ziņojums netiks novietots plauktā, bet mēs to izmantosim kā darba dokumentu. Es turpināšu informēt Parlamentu par to, kā mums veiksies ar energoefektivitātes jautājumu risināšanu.

  Evangelia Tzampazi (PSE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ziņojums ir pilnīgs un saskaņots. Pēc Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas domām, mēs esam uzsvēruši svarīgos jautājumus. Pēc vispārēja pieņēmuma energoefektivitātes uzlabošana ir ātrākais, ilgtspējīgākais un visekonomiskākais veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Mums vajadzētu veicināt pētniecību un ekojauninājumus ar energoefektīvu tehnoloģiju izstrādes palīdzību, taču neignorējot vajadzības pēc izmaiņām patērētāju paradumos. Mēs esam uzsvēruši valsts sektora iespējamo lomu Eiropas mērķu sasniegšanā, izvēloties energoefektīvus produktus un pakalpojumus.

Man jāuzsver, ka kā Eiropas pilsoņi mēs visi varam dot savu ieguldījumu, tiklab izstrādājot politikas, kā īstenojot pašreizējos tiesību aktus ar to izvēli, ko mēs izdarām savā ikdienas dzīvē.

  Avril Doyle, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu F. Hall ziņojumā uzsvērtajam, ka energoefektivitāte ir visizdevīgākais un tūlītēji pieejams instruments cīņā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Jā, es piekrītu Komisijai, kas savā energoefektivitātes rīcības plānā norāda, ka, lai sasniegtu mērķus, vairāk par visu ir nepieciešama politiskā griba un iesaistīšanās valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Ziņojumā kopumā ir pamatoti kritizēta Komisija un dalībvalstis par to, ka tās nav darījušas vairāk, lai īstenotu esošos tiesību aktus energoefektivitātes jomā. Šā spiediena ietekmē komisārs ir palielinājis pie energoefektivitātes jautājumiem strādājošo darbinieku skaitu un, ja es pareizi saprotu, izveidojis īpašu struktūrvienību, kas seko energoefektivitātes plāna izpildei, tādējādi uzsverot prioritāro nozīmi, ko Komisija galu galā ir piešķīrusi energoefektivitātes jautājumiem, lai veicinātu CO2 emisiju samazināšanu un palīdzētu risināt būtisko klimata izmaiņu jautājumu.

Tomēr Parlamenta ziņojums rāda, ka progress saistībā ar dalībvalstu energoefektivitātes rīcības plānu iesniegšanu ir nožēlojami lēns, un es aicinu Komisiju turpināt izdarīt uz tām spiedienu.

Pat Bali konferencē Eiropu kritizēja par to, ka tā nepievērš pietiekamu uzmanību energoefektivitātes jautājumiem un centieniem samazināt mūsu CO2 emisijas. Mums ir nepieciešami gan likumdošanas, gan arī uz tirgu orientēti risinājumi. Piemēram, ja apgaismojuma nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā tiktu izmantotas jaunas tehnoloģijas, būtu iespējams panākt ievērojamu enerģijas ietaupījumu. Gadā tiktu ietaupīti piecdesmit miljoni barelu naftas, un CO2 emisijas samazinātos par 28 miljoniem tonnu.

Mēs ceram, ka Komisija šogad pārskatīs Energoefektivitātes marķēšanas direktīvu, jo pašreizējā mājsaimniecības preču marķēšanas sistēma ietver klases no A līdz G un nenodrošina iespēju apzīmēt uzlabotu energoefektivitāti, un, lai gan šī sistēma ir labi saprotama un patērētājiem draudzīga, tā pašlaik rada mārketinga problēmas produktiem ar patiešām augstu energoefektivitāti, jo ir sasniegtas tās noteiktās robežas. Daudzas preces tiek klasificētas kā A+ vai A++ klases ierīces, kaut gan šādas klases patiesībā neeksistē. No otras puses, Eiropas Savienībā pašlaik ir 188 miljoni mājsaimniecības preču, kas ir vairāk nekā 10 gadus vecas, un to energoefektivitāte ir biedējoši zema.

Es vēlos pateikties F. Hall par vispusīgo ziņojumu, un es to slavēju saviem kolēģiem.

  Adam Gierek, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Hall kundzes ziņojums, ko es apsveicu par viņas komplekso pieeju, vērš uzmanību uz dalībvalstu un Komisijas ievērojamo kavēšanos pašreizējo tiesību aktu ieviešanā šajā jomā.

Primārās enerģijas efektīva izmantošana ir atkarīga no uzlabotas efektivitātes attiecībā uz tās pārvēršanu elektrībā, no minimālo enerģijas patēriņa normu ieviešanas, no plašas ēku siltumizolācijas modernizācijas, no plašas koģenerācijas ieviešanas, likvidējot administratīvās barjeras, un no enerģijas pārraides zudumu, kā arī zudumu berzes dēļ samazināšanas.

Ziņojums arī uzsver šīs problēmas globālo mērogu un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mājokļi veido aptuveni 40 % no visa enerģijas patēriņa, un siltumizolācijas modernizācija varētu samazināt šo patēriņu vismaz uz pusi, t.i., 20 % no visas patērētās enerģijas. Turklāt koģenerācija kopā ar enerģijas pārraides zudumu samazināšanu var dubultot energoefektivitāti. Kopumā iespējamie primārās enerģijas ietaupījumi, ko var panākt, izmantojot zināmas tehnoloģijas, proti, siltumizolācijas modernizāciju un koģenerāciju, ir lēšami aptuveni 25-30 % apjomā ar atbilstīgu CO2 emisiju samazinājumu.

Tomēr paradokss ir tas, ka šo plānu īstenošanu var kavēt jaunākās Eiropas Komisijas regulas, jo īpaši ierobežojošie CO2 emisiju standarti, kuri vecāko spēkstaciju un to termocentrāļu, kurām ir vajadzīga modernizācija, gadījumā palielina ražošanas izmaksas un samazina modernizācijas ieguldījumu iespējas.

Vēl viens šīs problēmas globālās dabas aspekts ir vajadzība izstrādāt vienotus vides ilgtspējas standartus, kas būtu piemērojami gan Eiropas Savienībā, gan arī tās partnervalstīs. Tas ir priekšnoteikums kā veiksmīgai sadarbībai, tā arī godīgai konkurencei pasaules tirgos.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, pasakot paldies un apsveicot savu kolēģi Fiona Hall, kas ir nākusi klajā ar pareizo reakciju uz ļoti svarīgu un saprātīgu Komisijas pamatiniciatīvu. Man jāuzslavē komisārs Piebalgs, kurš ir nostājies to priekšgalā, kas ir saistīti ar energoefektivitāti, jo energoefektivitāte neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pašpietiekamības avotiem attiecībā uz enerģijas piegādi. Tas ir arī jauninājumu avots, jo, ja mēs darīsim visu, ko esam ierosinājuši šajā ziņojumā, mēs izvirzīsimies šīs jomas priekšgalā pat globālā mērogā attiecībā uz jauninājumiem un Lisabonas procesa mērķiem.

Lai kā arī nebūtu, es esmu pārsteigts par dažā ziņā pārmērīgo cilvēku dzīvesveida kritizēšanu šajā ziņojumā. Ļaujiet man citēt vienu piemēru: 16. pantā atklāti ir apgalvots, ka Komisijai vajadzētu izņemt dažas ierīces no tirgus. Īpašā atsauce attiecas uz iekšējā pagalma sildītājiem vai Heizpilze – „suņusēnēm”, kā daži cilvēki tos sauc Vācijā. Histērijai par klimata pārmaiņām dažreiz piemīt īsta totalitārisma iezīmes!

Mums ir tikko izdevies padzīt smēķētājus no kafejnīcām. Es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, un man nav problēmu šajā sakarā. Daudzi zemes īpašnieki tagad ir rīkojušies asi un izlikuši šos pagalma sildītājus ārpusē. Ir izveidojusies jauna kultūra. Cilvēki ir sākuši baudīt omulīgus vakarus svaigā gaisā, kur viņi var smēķēt, un tagad ierodas Eiropas politiķi, mēs dažas atsevišķas personas šeit, un nosaka 290 miljoniem cilvēku, kā viņi var un kā nevar pavadīt savu brīvo laiku. Mēs atkal cenšamies mainīt dzīvesveidu. Es nedomāju, ka mūsu pilsoņi vēl daudz ilgāk to pacietīs.

Tas ir pareizi, ka klimata aizsardzības mērķi ir plaši jāizziņo, taču mums patiesi būtu jāuzdod sev jautājums, vai mums būtu jācenšas regulēt cilvēku dzīvesveida detaļas. Vai mēs tiešām gribam pasludināt ārpus likuma pagalmu sildītājus Ziemassvētku tirdziņos, ko mēs pazīstam no Vācijas un – jā, Claude – no Luksemburgas, kā arī no Beļģijas un Austrijas? Mums nevajadzētu aizmirst savus līdzpilsoņus un mums būtu jāizvairās iejaukties tādā patīkamā sabiedrības aspektā kā cilvēku personīgā dzīve.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, līdz šai dienai homo sapiens ir radījis nopietnu kaitējumu videi, pats būdams visnozīmīgākais tās elements. Vērā ņemamā mērā tas noticis, pateicoties enerģijas izmantošanai, un tādēļ Hall kundzes ziņojums par racionālu enerģijas izmantošanu ir ļoti apsveicams.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka šis ziņojums izskata prasības, kas jāizvirza attiecībā uz ēkām. Augstākie energoefektivitātes un siltumizolācijas standarti ir jāpiemēro ne tikai jaunām celtnēm, bet arī atjaunotām celtnēm.

Nākamā lieta ir apgaismošana, izmantojot LED (gaismu izstarojošās diodes), kas ir enerģiju taupošas un ilgstošas. Daudzas mājsaimniecības elektriskās ierīces arī varētu patērēt daudz mazāk enerģijas to izmantošanas laikā, un varētu izvairīties arī no enerģijas zudumiem, turot šīs ierīces gaidstāves režīmā.

Es atbalstu nodokļu atvieglojumus racionālam enerģijas patēriņam. Ļoti svarīgi ir arī izglītot sabiedrību par enerģijas jautājumiem, un to vajadzētu sākt jau bērnībā. Tās ir lietas, kas mums ir jādara, ja gribam, lai mūsu planētai ir nākotne.

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, F. Hall ziņojums ir trauksmes zvans. Ir aizritējusi puse no Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas, un, lai gan šis pasākums ir vērtējams pozitīvi, tam nevajadzētu novērst mūsu uzmanību no tā, ka it īpaši valdību pēdējo divu vai trīs gadu sasniegumi energoefektivitātes jomā ir ļoti neapmierinoši. Nespēja piemērot tiesību aktus, iesniegt energoefektivitātes rīcības plānus, kas nav pat rīcības plāni, bet sava veida informācijas apkopojums – tas ir smieklīgi!

Es vēlos apelēt pie premjerministru goda. Premjerministri! Jūs ierodaties Briselē martā – vienu gadu pēc vēsturiskā samita, kurā jūs, premjerministri, daudz runājāt par to, ka galvenā no prioritātēm ir energoefektivitāte, un tagad jūs ierodaties vienu gadu vēlāk, un jūsu valdības nav paveikušas gandrīz neko!

Es domāju, ka mums ir jāapkopo spēki, lai mudinātu valdības rīkoties. Komisijai ir jāapstiprina un jāīsteno jaunas iniciatīvas par koģenerācijas staciju būvniecību un elektroierīču marķēšanu.

Noslēgumā vēlos kaut ko teikt manam labam draugam Schatzi:

(DE) Vienīgais, kas vēl te ņemas par to, esat Jūs, ka Ziemassvētku tirdziņi pastāvēja sen pirms tam, kad tika izgudroti pagalmu sildītāji, un es uzskatu, ka Parlamentam ir pilnīgas tiesības vismaz pajautāt, cik saskaņoti mēs esam attiecībā uz klimata pārmaiņām. Tas nav jautājums par iejaukšanos cilvēku dzīvesveidā, tas ir jautājums par žņauga uzlikšanu ievainojumam, kas ir tas, kas Parlamentam ir jādara, ja mēs gribam to sadziedēt.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ES ir vispārēja vienošanās, ka mums vajag samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai apturētu klimata pārmaiņas, taču tam nevajadzētu novest pie birokrātiskas sabiedrības bez brīvības un dinamisma.

Šajā sakarā ir piemērojami divi pamatprincipi: Mums ir jānosaka emisiju mērķi katrai valstij un tad jāatstāj šo valstu un tirgus ziņā tas, lai brīvas konkurences apstākļos šie mērķi tiktu sasniegti, un mums ir jāinternalizē emisiju izmaksas, nosakot emisiju tiesību cenu pietiekami augstā līmenī. Tad emisijas automātiski tiks ņemtas vērā miljardos ekonomisku lēmumu, ko katru dienu visā pasaulē pieņem mājsaimniecības un uzņēmumi. Tad mājsaimniecības pēc savas ierosmes izvēlēsies enerģiju taupošas spuldzes, automašīnu ražotāji ražos transporta līdzekļus ar zemu degvielas patēriņu, uzņēmumi, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apbūvi, cels pasīvās enerģijas mājas, enerģijas ražotāji ražos enerģiju ar zemu emisiju līmeni. Tad es maksāšu par to, lai veiktu pētniecību un attīstību šajā jomā.

Taču ES nedrīkst ieviest aizliegumus un detalizētas regulas. Tādēļ mums ir jāsaka „nē” aizliegumam attiecībā uz pagalmu sildītājiem, un mēs sakām „nē” nodokļu atlaidēm attiecībā uz ēku nojaukšanu un enerģijas taupīšanas valsts finansējumam.

  Anni Podimata (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vispirms es gribētu apsveikt referenti Hall kundzi par viņas plašo, visaptverošo pieeju energoefektivitātes jautājumam, kas pārsniedz Eiropas Komisijas priekšlikumus.

Ņemot vērā šodienas situāciju enerģijas jomā, energoefektivitāte ir vislietderīgākais instruments, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēma vēl nav devusi vēlamos rezultātus.

Kas attiecas uz energoefektivitāti, uzsvars ir jāliek uz celtniecības nozari, kas ir atbildīga par vairāk nekā 40 % mūsu enerģijas patēriņa. Grieķijā celtniecības nozare patērē aptuveni trešdaļu no kopējiem enerģijas resursiem un rada 40 % oglekļa dioksīda emisiju. Neraugoties uz to, Grieķijai vēl ir jāinkorporē valsts tiesību aktos Būvniecības direktīva par ēku energoefektivitāti; nesen tā saņēma Eiropas Kopienas Tiesas nopēlumu šajā sakarā, un tā tika arī iekļauta 10 valstu sarakstā, kuras vēl nav izstrādājušas valsts rīcības plānu attiecībā uz energoefektivitāti. Tomēr, lai gan valsts tiesību aktu harmonizācija ar Kopienas tiesību aktiem ir būtiska, tā nav pietiekama, lai mēs sasniegtu vēlamos mērķus. Es priecājos, ka komisārs uzsvēra, ka ES iespēju robežās ir jāpastāv uz to, lai visas dalībvalstis saskaņotākā veidā īstenotu enerģijas mērķus.

Šajā sakarā ļoti lietderīgi var būt ziņojumā ierosinātie pasākumi un iniciatīvas, tādi kā piekļuve energoefektivitātes finansējumam, ko nodrošina struktūrfondi, minimālā procenta pieaugumam, ko piešķir struktūrfondi un Kohēzijas fonds, nodokļu atvieglojumi un, galvenokārt, PVN samazinājumam energoefektīvām mājām un MVU.

Klimata pārmaiņu mērķi nevar sasniegt izolācijā, bet vienīgi ar visu dalībvalstu vienotām pūlēm. Ja mēs gribam, lai ES turpina būt šo pūļu avangardā un stingri iesaistās sarunās ar citām valstīm, mums ir jāizvirza par prioritāti plaisas likvidēšana starp tām valstīm, kas spēlē vadošo lomu, un tām, kuras atpaliek.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Komisār, es apsveicu Jūs sakarā ar veiktajiem pasākumiem. Šodien Eiropas vissvarīgākā problēma ir enerģijas izmantošana un tās ietekme uz klimatu. Šodien Eiropai tā ir svarīgāka par pārtikas ražošanu – par to mēs varam būt pārliecināti. Pēc rūpīgas pārbaudes es konstatēju, ka visas pēdējās Padomes prezidentūras ir noteikušas to par prioritāti, un dažas ir noteikušas to par prioritāti numur viens. Taču, ja enerģijas jautājumi ir tik svarīgi, tiem ir jāsaņem proporcionāls finansējums. Pretējā gadījumā mēs turpināsim runāt tukšas frāzes bez kādiem pierādījumiem.

Mēs zinām, cik daudz pievienotās vērtības var radīt, kad mēs Eiropas Savienībā visi apvienojamies. Ja mēs dalāmies savā pieredzē, izvēlamies vislabākos risinājumus un apvienojam tos, mēs noteikti varam panākt lielu progresu. Tādēļ jautājums ir šāds: vai mēs esam gatavi izlietot kopīgus Eiropas līdzekļus pētniecībai, tehnoloģijām, jauninājumiem un attīstībai enerģētikas nozarē?

Energoefektivitāte, par ko mēs runājam – piemērotība un ietaupījumi – ir pat vēl svarīgāka par atjaunīgo enerģiju vai tīrām oglēm. Tomēr no kopējā budžeta tūkstoš miljardu eiro apjomā septiņu gadu laikā tikai daži simti miljonu ir piešķirti kopīgām Eiropas pētniecības un attīstības programmām.

Es aicinu komisāru, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi pārdomāt šo jautājumu un izvēlēties straujas tehnoloģiskās attīstības ceļu pirms ļoti stingru emisijas standartu piemērošanas.

  Vladimir Urutchev (PPE-DE). – Šodien šajā Parlamentā mēs atkal apspriežam svarīgus enerģijas jautājumus, kas pierāda, ka enerģijas problēmu risināšana to mijiedarbībā ar klimata pārmaiņām ir viena no augstākajām Eiropas iestāžu prioritātēm. Arī Fiona Hall izcilais un visaptverošais ziņojums to apliecina.

Energoefektivitāte noteikti ir viens no pīlāriem, kas sekmēs mūsu enerģijas politiku ilgam laikam. Eiropas pilsoņi saprot savu lomu un energoefektivitātes lomu attiecībā uz klimata stabilizācijas mērķu sasniegšanu un lielākas enerģijas drošības nākotni. Tādēļ ar sabiedrības atbalstu un labvēlīgā politiskajā situācijā es mudinu Komisiju izrādīt vēl lielāku iniciatīvu, izmantot visus mehānismus uzvedības ietekmēšanai, lai nodrošinātu, ka ambiciozie 20 % mērķi tiek sasniegti un ka energoefektivitātes labumus var sajust ikviens Eiropas pilsonis.

Tajā pašā laikā, ja mūsu mērķis ir planētas izglābšana no katastrofālām klimata pārmaiņām vienlaikus ar enerģijas ziņā drošu un globālajā tirgū konkurētspējīgu Eiropu, tad pienācīga uzmanība ir jāvelta atlikušajiem 80 %. Šie 80 % ietver kodolenerģiju, kas pašlaik nav pietiekami novērtēta un ko pēdējo divdesmit gadu laikā turpina aizēnot bažas un dogmas. Mums ir jāapkopo mūsu visu gudrība un veselais saprāts, lai to pārvarētu un sāktu atklāti un skaidri apspriest kodolenerģiju kā lietu un iespēju, ko cilvēce un Eiropas nevar atļauties palaist garām. Mēs visi šajā plenārsēžu zālē esam politiski atbildīgi par to, lai tas notiktu.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Es ļoti priecājos, ka man ir ļauts runāt, izmantojot uzstāšanās procedūru. Šīs debates par Hall kundzes ziņojumu ir skaidri parādījušas, ka mums ir jārīkojas ātrāk. Attiecībā uz energoefektivitāti ir tik daudz iespēju. Tas ir tas, ko mēs Nīderlandē saucam par „zemu karājošos augli”: ja mēs izmantojam šīs iespējas, tad mēs varam ļoti ātri palīdzēt sasniegt kopējos mērķus, ko mēs paši esam izvirzījuši un ko mēs vairākkārt atkārtojām Bali un vēlreiz apstiprinājām Komisijas 23. janvāra paketē. Šeit ļoti svarīga loma bija Piebalgs kungam.

Reģionālās attīstības komitejā mēs atzīmējām – un Buzek kungs to minēja – ka periodā līdz 2006. gadam bija pilnīgi iespējams struktūrfondu mērķu vidū par prioritāti izvirzīt enerģiju un energoefektivitāti, taču faktiski šajā jomā tika izlietoti tikai 1.16 %. Tagad, pagājušajā nedēļā diskusijās ar Reģionālās attīstības komiteju Hübner kundze paziņoja, ka šī regula ir jāpārskata un 2007.-2013. gada programmās šiem jautājumiem ir jāpiešķir lielāka prioritāte. Līdz ar to mans secinājums šajā sakarā ir tāds, ka mums ir jāvirzās ātrāk un labāk jāizmanto pašreizējie instrumenti Eiropas līmenī.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Parlamenta deputātiem par ļoti rosinošajām debatēm. Kā jau es teicu, Komisijas nolūks ir sekot energoefektivitātes rīcības plānam. Es zinu, ka reizēm jūs vēlaties, lai mēs virzītos uz priekšu ātrāk, bet mums ir jāīsteno arī daži citi pasākumi – labāks regulējums, sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtējums. Katram no tiem ir nepieciešams laiks. Es domāju, ka ir vajadzīgas debates par regulējumu un arī stimuliem. Es domāju, ka abiem instrumentiem ir jābūt līdzsvarā un abi ir jāizmanto.

Šodien es tikos ar ministru no Melnkalnes. Šai valstij ir izstrādāta ļoti laba enerģijas stratēģija līdz 2025. gadam, bet es mudināju ministru pievērst lielu uzmanību regulējumam, jo šajā valstī ievērojami pieaugs būvniecības apjoms. Melnkalne neatbaidīs investorus, ja noteiks ļoti stingras prasības tūlītējai atjaunojamo enerģiju integrācijai. Uzlabosies visi standarti, un valsts būs tikai ieguvēja. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāji maksās par papildu energoapgādi.

Tādēļ es uzskatu, ka mērķi ir nepieciešami. Mēs esam izstrādājuši jaunas vadlīnijas saistībā ar budžetu. Mums ir jāpieliek daudz lielākas pūles, lai noteiktu, kad ir nepieciešams valsts atbalsts jaunām tehnoloģijām, energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai. Mēs strādājam arī pie starptautiskiem dokumentiem energoefektivitātes jomā, kas varētu veicināt sinerģiju starptautiskā līmenī. Tomēr ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšana ir ne tikai Komisijas, bet arī Parlamenta kompetencē.

Es esmu ļoti pateicīgs J. Buzek par darbu, ko viņš veica saistībā ar septīto pamatprogrammu. Es domāju, ka mums vēl joprojām ir ievērojami līdzekļi. Arī tas ir rezultāts jūsu labajam darbam un šī Parlamenta darbam. Budžeta palielinājums vai resursu pārdale ir ļoti sarežģīts jautājums, saistībā ar kuru es nevaru sniegt atbildes. Man nav nekas pret to, ka papildu līdzekļi ienāk mana kolēģa J. Potočnik budžetā vai ārējo attiecību budžetā, bet šis jautājums kopīgi ir jāskata debatēs par budžeta jautājumiem.

Tādēļ es domāju, ka šis ir izcils ziņojums. Komentāri par Komisiju ne vienmēr ir laipni, bet runa jau nav par laipnību. Mēs runājam par energoefektivitāti, un arī Komisijai izvirzītie mērķi noteikti būs augsti.

  Fiona Hall, referente. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties kolēģiem par viņu pozitīvajiem un labvēlīgajiem komentāriem un vēlreiz atkārtot, ka es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir ļoti konstruktīva attiecībā uz Parlamenta pausto kritiku.

Es vēlos pieminēt tikai divus jautājumus. Pirmkārt, es domāju, ka tā patiešām bija kauna lieta, ka netika pievērsta lielāka uzmanība Komisijas sniegtajam, pagājušajā nedēļā kopā ar enerģētikas paketi publicētajam energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumam, jo tas bija ārkārtīgi satraucoši negatīvs novērtējums. Ir skaidrs, ka dalībvalstu valdības vēl joprojām nav pietiekami ambiciozas attiecībā uz to rīcības plāniem. Tās nevirzās uz 20 % mērķi, un, saskaņā ar Komisijas teikto, dažās dalībvalstīs pastāv „ievērojamas atšķirības starp politisko apņemšanos energoefektivitātes jomā un pieņemtajiem pasākumiem”. Es domāju, ka tas ir satraucoši.

Otrkārt, tas, ka mums tagad ir Atjaunojamās elektroenerģijas direktīva un tajā noteiktie mērķi, nozīmē, ka energoefektivitātes jautājums ir tik nozīmīgs kā vēl nekad. Ja mēs vēlamies sasniegt noteikto 20 % mērķi visā Eiropas Savienībā, mums ir jāsaglabā kontrole pār enerģijas pieprasījumu. Mēs varam sasniegt 20 % mērķi tikai tādā gadījumā, ja 100 % no kopējā enerģijas patēriņa ir patēriņa samazinājums, nevis pieaugums.

Tādēļ es ceru, ka šis ziņojums patiešām iezīmē jaunu sākumu un ka tas iezīmē arī to, ka atšķirības starp politiskajām runām par energoefektivitāti un faktiski īstenotajiem pasākumiem sāk samazināties.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma sagatavošanu un tā ierosināto globālo pieeju energoefektivitātei Eiropas Savienībā ziņojuma tēmu un ģeogrāfijas ziņā. Ir svarīgi, ka mēs šodien runājam par rīcības plānu un tā detaļām; tas parāda, ka mēs speram konkrētus soļus šajā virzienā.

Kā referente par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā, es gribētu uzsvērt energoefektivitātes nozīmi šajā reģionā, lai sasniegtu enerģijas drošības mērķi un samazinātu atkarību no enerģijas avotiem.

Es novērtēju arī starptautisko pieeju šai tēmai un globālo problēmu izpēti. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta izpratni attiecībā uz faktu, ka nākotnē Krievija nespēs apmierināt iekšējo un līgumos noteikto pieprasījumu pēc gāzes, un ka tas pauž savas bažas šai sakarā.

Tas mudina mūs vēlreiz atgādināt Eiropas iestādēm divu galveno mērķu svarīgumu: pieaugoša ES enerģijas importa aizstāšana ar citiem avotiem, efektīvi piegādes drošības nodrošināšanas veidi un nepieciešamība veicināt enerģijas reformu Melnās jūras reģionā un ES kaimiņvalstīs ar nolūku izveidot pārredzamu un ilgtspējīgu enerģētikas nozari.

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Rīcības plānā bija noteikta 20 % efektivitāte līdz 2020. gadam; tas ir ambiciozs, taču nepieciešams plāns. No otras puses, ir bezjēdzīgi izvirzīt mērķus, ja nav vēlēšanās tos sasniegt. Piemēram, no 21 darbības, ko bija plānots pabeigt līdz 2007. gadam, tikai trīs tika pilnīgi pabeigtas. Šis ir drūms rekords. Tā ir taisnība, ka daudzas citas darbības ir procesā, taču, neraugoties uz to, procentuālā attiecība, kas ir mazāk nekā 15 % pabeigtu projektu, nav nekas tāds, ar ko varētu lepoties.

Man ir kauns teikt, bet manā valstī, Maltā, šis jautājums nav nopietni risināts. Salā, kur pastāv saules un vēja pārpilnība, varētu sagaidīt, ka šie divi elementi tiek pilnā mērā izmantoti.

Attiecībā uz saules enerģiju tikai dažam privātas, komerciālas un sabiedriskas ēkas izmanto šo alternatīvo enerģiju.

Vēja enerģija bija daudz populārāka pagātnē lauksaimniecības teritorijās. Valdība ir cieši apņēmusies izveidot piekrastes vēja saimniecības, neraugoties uz to, ka nav pieejamas tehnoloģijas Maltas ūdeņu dziļumiem. Tas vēl nav viss – valdība ir darījusi zināmu nozīmīgam attīstītājam, kurš gaidīja, lai uzstādītu četras vējdzirnavas enerģijas ģenerēšanai, ka atļauja estētisku iemeslu dēļ netiks dota.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Energoefektivitātes uzlabošana ir visacīmredzamākais risinājums, lai samazinātu kaitīgu vielu emisiju. Kopīga rīcība šajā jomā var dot arī reālu ieguldījumu, lai novērstu Eiropas atkarību no enerģijas piegādēm.

Iespējams, ka lielākā enerģijas taupīšanas iespēja ir rūpniecisko un privāto ēku efektivitāte. Tas arvien vairāk attiecas uz Savienības jaunajām dalībvalstīm. Sociālisma laika smagās rūpniecības iekārtas un bloku ēkas, kas kalpo par mājām simtiem tūkstošu cilvēku un kas ir tik raksturīgas šim reģionam, ir kļuvušas par enerģijas izšķiešanas simboliem. Atzinīgi vērtējams notikums ir tas, ka Eiropas Komisija savā rīcības plānā ir atzinusi dažu bijušo sociālisma valstu īpašo situāciju, un izvirza energoefektivitātes veicināšanu par prioritāru mērķi jaunajās dalībvalstīs.

Mēs uzskatām to par neveiksmi, ka vairākas dalībvalstis nepilda savus solījumus, īstenojot energoefektivitātes tiesību aktus. Piemēram, Ungārijas valdība, tukši runājot par klimata aizsardzības pasākumiem, mēnešiem ir atlikusi valsts energoefektivitātes rīcības plāna pieņemšanu.

Vienlaikus ir apsveicami, ka, neraugoties uz to, dažas kopienas izmanto iespēju sniegtās priekšrocības. Labs piemērs tam ir programma, kas sākta Obudā, vienā no lielākajiem Budapeštas rajoniem, kuras ietvaros, izmantojot Kopienas palīdzību, turpmākajos gados tiks atjaunotas daudzas bloku mājas.

Mēs esam pārliecināti, ka Eiropa spēj spēlēt vadošo lomu energoefektivitātes jautājumā. Tās ir arī Eiropas primārās intereses. Visefektīvākā enerģijas izmantošana nozīmē arī efektīvāku ekonomiku, jaunas darbavietas, lielāku konkurētspēju un pēdējā lieta, kas nav mazāk svarīga, - dzīvei tīkamāku vidi.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību par F. Hall iniciatīvas ziņojumu. Patiesībā šis ziņojums ir tapis laikā, kad visas iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētu pasākumu īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai, ir vērtējamas atzinīgi. Energoefektivitāte patiešām ir visbūtiskākais mērķis, kas piedāvā jau pieejamus tehnoloģiskus risinājumus efektīvai un ātrai globālās sasilšanas un ierobežoto fosilo enerģijas avotu problēmu risināšanai. Mēs pašlaik strādājam pie enerģijas patēriņa samazināšanas plāna īstenošanas, un ir būtiski, lai mēs noteiktajā laikā sasniegtu mērķus. Protams, ka šāds plāns prasīs milzīgas izmaksas un ekonomiskos zaudējumus. Šīs izmaksas un zaudējumi būs jo īpaši apgrūtinoši valstīm ar mazāku budžetu un slikti attīstītu ekonomiku. Ir ļoti būtiski, lai energoefektivitātes mērķu izpilde nepasliktinātu situāciju nabadzīgākajās dalībvalstīs ar vāju ekonomiku un slikti attīstītu rūpniecību. Tādēļ, lai, piemērojot tiesību aktus, izvairītos no tirgus nepilnībām, ir nepieciešami īpaši pārejas pasākumi nolūkā atbalstīt visneaizsargātākās nozares un valstis. Ilgtermiņā, protams, enerģijas taupīšanai ir milzīgs izmaksu samazināšanas potenciāls, un stingrāka energoefektivitātes politika, visticamāk, labvēlīgi ietekmētu Eiropas Savienības darba tirgu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Laikam ir tikai daži lēmumi ar tik tālejošām sekām un tik pretrunīgi kā Padomes trīspusējais plāns par klimata politiku, ko tā noteica 2007. gada pavasarī: emisiju samazinājums par 20 %, 20 % enerģijas ietaupījums un 20 % atjaunīgā daļa, viss līdz 2020. gadam. Trešais minētais saistošais mērķis diemžēl draud paātrināt klimata pārmaiņas. Kamēr tas nav saprasts, jebkādu labumu attiecībā uz klimatu var gūt tikai no diviem pirmajiem mērķiem.

Enerģijas taupīšana, jo īpaši, lai uzlabotu energoefektivitāti, bez šaubām, ir viens no visefektīvākajiem instrumentiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Par šo jautājumu, kā arī par Parlamentā sniegtā ziņojuma saturu valda liela vienprātība, un es gribētu pateikt paldies Hall kundzei, kura padarīja to iespējamu.

Šajā ziņojumā uzslavas cienīga ir jautājuma sfēras izpratne un iespējas, ko tas piedāvā: neatlaidīgajai prasībai attiecībā uz energoefektivitāti ir jābūt tādai ietekmei, kas ietver visu sabiedrību. Tai jābūt saistītai visu plānošanu un darbībām visos līmeņos. Energoefektivitātes mērķi un piemērojamie noteikumi ir jāpaplašina, vienlīdzīgi ietverot iekārtas, celtnes, enerģijas ražošanu un nodošanu, transportu un patērētāju ieradumus.

Mums jārīkojas nekavējoties. Tādēļ jāizsaka nožēla, ka Parlamentam vajadzēja atgādināt Komisijai, ka šajā jomā jau ir tiesību akti. Līdz šim īstenošanas pakāpe dalībvalstu vidū ir bijusi mazāk nekā apmierinoša, uz ko Komisijai vajadzētu koncentrēt uzmanību.

Energoefektivitātes uzlabošana ir pūles, kurās labākais rezultāts attiecībā uz klimatu tiek panākts, ņemot vērā tirgus apstākļus. Piemērs tam ir dažādās standartizācijas sistēmas. Mums jāuzmanās no neelastīgiem tiesību aktiem: ja vislabākā pieejamā tehnoloģija ir saistīta ar burkāna un pātagas režīmu, pieliktās pūles ir pietiekamas. Likumdevēja sīkumaina iejaukšanās veidos un līdzekļos tikai atņem spēku minētajām organizācijām.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šajās debatēs par enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus piekrītot galvenajiem referentes Hall kundzes argumentiem, es gribu vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem, kas ir jo īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm.

1. Lai samazinātu plaisu starp sevi un visattīstītākajām ES valstīm, jaunajām dalībvalstīm ir jāattīstās divas līdz trīs reizes ātrāk par šīm attīstītākajām valstīm, t.i., ar gada IKP pieauguma rādītāju vismaz 6 % apjomā. Šāds pieaugums rādītājs nozīmēs ievērojamu pieaugumu CO2 emisijās, kas netika ņemts vērā priekšlikumos, ko Eiropas Komisija ierosināja savā nesenajā enerģijas un klimata pārmaiņu paketē.

2. Komisijas priekšlikumi ir skaidri vērsti uz ogļu izmantošanas ierobežošanu, kas galvenokārt skars tādas valstis kā Polija, kurās enerģijas ražošana ir balstīta galvenokārt uz dažāda veida ogļu sadedzināšanu.

3. Priekšlikums, ka enerģijas ražošanas rūpniecībai no 2013. gada būs jāpērk visas savas CO2 emisijas kvotas izsolē, izraisīs milzīgu enerģijas cenu kāpumu, ko vissāpīgāk izjutīs vietējā ekonomika. Pašlaik, kad Polijas enerģijas ražošanas rūpniecība pērk tikko 10 % tās emisijas kvotu izsolē, elektroenerģijas cena ir pieaugusi par aptuveni 15 % 2007. gadā, un tiek lēsts, ka dažos nākamajos gados tā pieaugs vēl par 20 līdz 30 %.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. –

Šis ziņojums par energoefektivitāti ir tapis tieši laikā, ņemot vērā mūsu bažas par klimata izmaiņām un nepieciešamību risināt jautājumu par fosilā kurināmā ierobežotajiem resursiem. Bet enerģijas nelietderīgas izmantošanas novēršana ir vērtējama pozitīvi pati par sevi, un tai ir pilnīgi savtīgs iemesls: energoefektivitātes uzlabošana samazinātu mājsaimniecību un uzņēmumu izmaksas.Daudzi cilvēki apzinās nepieciešamību izmantot enerģiju lietderīgi. Daudzi jau zina, ka televizors gaidīšanas režīmā patērē 45 % no elektroenerģijas daudzuma, ko patērē ieslēgts televizors, ka elektroiekārtas gaidīšanas režīmā patērē 10 % no mājsaimniecībām nepieciešamās elektroenerģijas Eiropas Savienībā un ka pie strāvas avota pieslēgti telefonu lādētāji patērē elektroenerģiju, un 95 % no patērētās elektroenerģijas daudzuma tiek izmantoti nelietderīgi.Un, lai gan mēs visi varam atslēgt no strāvas avota elektriskās ierīces, vai nebūtu efektīvāk, ja ražotāji, izstrādājot ierīces, ņemtu vērā nepieciešamību novērst elektroenerģijas nelietderīgu izmantošanu?

Jauni sasniegumi ražošanas nozarē un pieaugoša patērētāju informētība nestu rezultātus, bet rūpniecība ir jāstimulē, lai, paturot prātā energoefektivitātes prasības, tiktu izstrādāti jauni produkti un sabiedrībai tiktu sniegta pozitīva informācija nolūkā to izglītot par mājās un birojā īstenojamām enerģijas taupīšanas iespējām.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Kā PPE-DE referents Vides Komitejā par Zaļo grāmatu par energoefektivitātes uzlabošanu (Kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu), es atzinīgi vērtēju Kopienas atkārtotās un pieaugošās pūles šajā jomā.

Vienlaikus man jāpauž vilšanās, ka laikā, kamēr Eiropas Komisija un Parlaments pieliek nopietnas pūles, lai izstrādātu saskaņotus noteikumus un sagatavotu īstenojamus plānus, dalībvalstu attieksme pret to izpildīšanu daudzos gadījumos ir neatbilstīga.

Dažas dalībvalstis par vairākiem mēnešiem un vēl vairāk ir nokavējušas rīcības plānu sagatavošanas termiņu; piemēram, septiņas valstis līdz šim vēl nav tos iesniegušas, lai gan kavēšanās laiks jau ir 7 mēneši.

Taču tā nav vienīgā problēma. Trūkst sociālās vienošanās par šiem plāniem, un sagatavotie plāni bieži ir ļoti mazasinīgi, un daudzos gadījumos neatspoguļo reālistisku grafiku un instrumentu sistēmu kopējo mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to mēs varam diezgan skarbi teikt, ka daudzas Savienības dalībvalstis ir tikai tukši runājušas par energoefektivitāti, taupību un „zema oglekļa satura sabiedrības” galīgo mērķi, un tad kāda nākotne ir ekonomikai, mājsaimniecībām un transportam ar oglekļa dioksīda emisijām nulles līmenī?

Būtu labi, ja Savienības likumdošanas sargātāja, Komisija, laiku pa laikam sagatavotu analīžu kopsavilkumus un novērtējumus attiecībā uz iesniegto valsts plānu kvalitāti, kā arī pakāpi, kādā dalībvalstis tos īsteno.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību par F. Hall iniciatīvas ziņojumu. Patiesībā šis ziņojums ir tapis laikā, kad visas iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētu pasākumu īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai, ir vērtējamas atzinīgi. Energoefektivitāte patiešām ir visbūtiskākais mērķis, kas piedāvā jau pieejamus tehnoloģiskus risinājumus efektīvai un ātrai globālās sasilšanas un ierobežoto fosilo enerģijas avotu problēmu risināšanai. Mēs pašlaik strādājam pie enerģijas patēriņa samazināšanas plāna īstenošanas, un ir būtiski, lai mēs noteiktajā laikā sasniegtu mērķus. Šāds plāns, protams, prasīs milzīgas izmaksas un ekonomiskos zaudējumus. Šīs izmaksas un zaudējumi būs jo īpaši apgrūtinoši valstīm ar mazāku budžetu un slikti attīstītu ekonomiku. Ir ļoti būtiski, lai energoefektivitātes mērķu izpilde nepasliktinātu situāciju nabadzīgākajās dalībvalstīs ar vāju ekonomiku un slikti attīstītu rūpniecību. Tādēļ, lai, piemērojot tiesību aktus, izvairītos no tirgus nepilnībām, ir nepieciešami īpaši parejas pasākumi nolūkā atbalstīt visneaizsargātākās nozares un valstis. Ilgtermiņā, protams, enerģijas taupīšanai ir milzīgs izmaksu rentabilitātes potenciāls, un stingrāka energoefektivitātes politika, visticamāk, labvēlīgi ietekmētu Eiropas Savienības darba tirgu.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību F. Hall par patiešām vispusīgo ziņojumu, kas veltīts energoefektivitātes uzlabošanai un aicina dalībvalstis, kas nav piemērojušas esošos tiesību aktus, veikt visus nepieciešamos pasākumus.

Otrkārt, man ir prieks redzēt, ka ziņojumā ir uzsvērti ne tikai veidi, kā rūpnieciskie patērētāji var taupīt enerģiju, bet arī tas, kā to var darīt mazie patērētāji, jo īpaši, paaugstinot patērētāju informētību un nodrošinot ticamu informāciju par videi visdraudzīgākajiem risinājumiem. Jāņem vērā, ka mājsaimniecību enerģijas patēriņš veido 40 % no kopējā enerģijas patēriņa. Tādēļ ikviena individuālā atbildība ir veicināt maksimālo iespējamo energoefektivitāti.

Treškārt, enerģijas patēriņš pakāpeniski pieaug, un attiecīgi pieaug arī energoresursu izmaksas. Tā vienkārši ir saprātīga rīcība – īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu optimālu ražošanas līdzekļu izmantošanu.

  Alyn Smith (Verts/ALE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo F. Hall ziņojumu, kas ietver vairākus ticamus, saprātīgus un īstenojamus priekšlikumus energoefektivitātes uzlabošanai. Uztraucoties par piegādes palielināšanu un drošību, pastāv risks aizmirst, ka izmaiņas ēku un aprīkojuma standartos, kā arī enerģijas izmantošanas veidos lielā mērā var ietekmēt enerģijas patēriņu. Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu un ceru, ka tas būs sākums citiem pasākumiem šajā virzienā.

23. Politika nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Carl Schlyter ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par politiku nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā (2007/2112(ΙΝΙ)) (Α6-0495/2007).

  Carl Schlyter, referents. − (SV) Priekšsēdētājas kundze, es esmu pateicīgs ēnu referentam par palīdzēšanu mums beigt ar labu ziņojumu. Es gribu arī pateikties komisāram Borg par to, ka viņš beidzot – beidzot! – ierosināja iedarbīgus pasākumus attiecībā uz zivju izmetumiem un nevēlamām piezvejām.

Šodien mums ir zivsaimniecības politika, kas iztukšo pasaules okeānus, izposta jūras dibenu, sagrauj ekosistēmas un izraisa zivju krājumu iznīkšanu. Mūsu pašreizējā zivsaimniecības politika nogalina pat jūras putnus. Ja šī sagraušana būtu notikusi uz zemes – ja mēs būtu apdraudējuši savus mežus tādā pat veidā, kā mēs tagad rīkojamies ar jūrām – mēs pieredzētu sacelšanos ielās, bet okeānu izpostīšana notiek ārpus redzamības un klusumā. Rachel Carson grāmatai „Silent Spring” bija milzīga ietekme 1962. gadā, un daudziem tā bija atmošanās sauciens, lai apņemtos rūpēties par vidi un dabas saglabāšanu. Tagad mēs esam „Klusās jūras” laikā. Patiesībā pagājušajā gadā žurnāliste Isabella Lövin publicēja grāmatu ar šādu nosaukumu. Tagad ienesīsim dzīvību cīņā, lai atbrīvotu nākamās paaudzes no zivīm un zvejniekiem.

Komisijas priekšlikumi būtībā nozīmēs kvotu sistēmu un detalizēta regulējuma beigas, kas praksē ir mudinājis zvejniekus iztukšot jūras un mest atpakaļ jūrā nerentablās zivis beigtas, un saskaņā ar ko zvejas iekārtu attīstība bija vērsta galvenokārt uz to, lai ņemtu aizvien vairāk un vairāk no jūrām. Saskārušies ar draudiem, ka viņiem vajadzēs piepildīt savus kuģus ar nerentablām zivīm, zvejnieki ES saņem iniciatīvu zvejot vairāk izlases kārtā.

Taču veiksmīgai politikai vajag gan burkānu, gan pātagu. Mēs, piemēram, varam atļaut vairāk zvejas dienas kuģiem ar selektīviem zvejas rīkiem, vai dot tiem piekļuvi tām teritorijām, kuras ir slēgtas kuģiem bez selektīviem zvejas rīkiem.

Ir svarīgi katram zvejniecības veidam noteikt gada samazināšanas mērķus attiecībā uz piezvejām un izmetumiem, un iesaistīties dialogā ar ieinteresētajām pusēm, lai panāktu labākos rezultātus. Pozitīvi piemēri ir Biskajas līcis, Kategats un Skageraks. Šajos reģionos Francijas un Zviedrijas zvejnieki ar lieliem panākumiem ir izmantojuši šķirošanas tīkliņus Norvēģijas omāru (Nephrops) zvejniecībā. Tas praksē ir ļāvis pilnīgi novērst piezvejas.

Piemērojot mazliet lielāku brīvību un atbildību attiecībā uz zvejas floti, iespējams, var pieaugt sadarbība starp pētniecības kopienu un zvejniekiem, un tas var radīt pozitīvu attīstību. Tas ir saistīts ar labākiem datiem par to, kādas zivis ir noķertas. Mums jāskatās uz sistēmām, kas izmanto elektroniskos kuģu žurnālus un iespējamu video uzraudzību, lai redzētu, vai mēs varam izgudrot labu risinājumu personas integritātes saglabāšanai.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ko mēs darīsim ar zivīm, kas nonāks krastā piezvejas veidā, kad būs aizliegums uz izmetumiem. Ir svarīgi, lai būtu iespējams tās kaut kādā veidā izmantot, taču vienlaikus lai kompensācijas līmenis būtu tik zems, ka tas neradītu vēlēšanos aktīvi meklēt piezvejas iespējas.

Es ceru un ticu, ka Komisija ātri izstrādās priekšlikumu, ko varēs īstenot. Tas kļūtu par nozīmīgu elementu cīņā pret pārzveju un ilgtspējīgas zvejniecības izveidošanā. Taču, bez šaubām, tas nav pietiekami – mums vajadzīga arī vispārēja zvejas intensitātes samazināšana attiecībā uz pašlaik apdraudētajām sugām, bet, iespējams, mēs varēsim to apspriest kādu citu dienu.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentam un visiem Zivsaimniecības komitejas locekļiem par izcilo darbu.

Mēs visi uzskatām, ka zivju izmešana, saudzīgi izsakoties, ir nevajadzīga labu dabas un ekonomisko resursu izšķērdēšana, kas ir jāpārtrauc. Tomēr katra zivsaimniecība ir atšķirīga, un katrai no tām ir nepieciešami individuāli risinājumi. Šā iemesla dēļ mēs esam izvēlējušies uz rezultātiem pamatotu pieeju, kas paredz noteikt mērķus izmetumu samazināšanai noteiktā laika periodā un ļaut iesaistītajiem zvejniekiem izvēlēties līdzekļus noteikto mērķu sasniegšanai; šie pasākumi var būt linuma acu izmēra palielināšana, selektīvu zvejas rīku izmantošana, zvejas liegumu noteikšana reālajā laikā, darbības veida maiņa telpā vai jebkādi citi iespējamie pasākumi vai to kombinācijas.

Īpaši pievēršoties ziņojumam attiecībā uz Kopienas rīcības plāniem par jūras putniem un haizivīm, es varu jūs informēt, ka norit darbs pie pēdējā no tiem un ka saistībā ar pirmspēdējo ziņojumu mani dienesti apkopo informāciju un zinātniskos atzinumus, lai pabeigtu plānu līdz 2009. gada beigām.

Es jo īpaši piekrītu tam, ka izmetumu politiku nevajadzētu uzskatīt par atsevišķu pasākumu, bet gan par daļu no kopējās pieejas virzībā uz MII mērķi. Mēs esam vienisprātis arī attiecībā uz individuālo pieeju un līdzdalības un sarunu nozīmi visos nozares līmeņos. Šajā saistībā es ar interesi atzīmēju jūsu priekšlikumu izmēģināt jauna veida izmešanas prakses uzraudzību, ko veic dažās trešajās valstīs.

Turklāt mums ir jānodrošina, ka ar stimuliem tiktu sekmēts reāls izmetumu samazinājums. Tādēļ šie stimuli ir rūpīgi jāizvērtē, lai tie neradītu nelabvēlīgas sekas. Dalībvalstīm jau ir iespējas uzlabot zivsaimniecību efektivitāti, piešķirot kvotas. Es tā saku, jo uzskatu, ka stimuli ir jāpiemēro dažādās politikas īstenošanas stadijās, lai veicinātu uzvedības maiņu, līdz ir sasniegts galīgais mērķis.

Attiecībā uz politikas īstenošanu es kopumā piekrītu jūsu priekšlikumiem, tomēr vēlos uzsvērt citus aspektus. Mums vajadzētu noteikt par mērķi izmetumu aizliegumu visos iespējamos gadījumos jau no paša sākuma, nevis tikai tad, kad citi pasākumi nav iespējami, kā iesakāt jūs. Šajā saistībā vēlos paskaidrot, ka atsevišķos gadījumos noteiktais mērķis var būt izmetumu samazinājums līdz zemākajam iespējamam līmenim.

Tātad ko mēs esam paveikuši saistībā ar šo procesu? Pamatojoties uz drīzumā sagaidāmajiem zinātniskajiem atzinumiem, mēs šā gada laikā noteiksim zivsaimniecības, kam tiks piemēroti īpaši tiesību akti, un vienlaicīgi strādāsim pie plāna ar noteiktiem termiņiem saistībā ar turpmākajiem priekšlikumiem, kas laika gaitā attieksies uz visām zivsaimniecībām Eiropā.

Vienlaicīgi – saskaņā ar decembrī pieņemto Padomes lēmumu – dalībvalstis mēģinās samazināt sīgu izmetumu Ziemeļjūrā, lai nodrošinātu putasu izmetumu samazinājumu par 30 %. Attiecībā uz mencām Norvēģija ir apņēmusies samazināt izmetumu līdz mazāk nekā 10 % līmenim. Citi pasākumi ietver priekšlikumu par tehniskiem pasākumiem Atlantijas okeānā, priekšlikumu pārskatīt mencu sanācijas plānu, kontroles mehānisma pārskatīšanu, vairāku pētījumu un likumdošanas iniciatīvu ietekmes novērtējumu.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka varu piekrist 1., 3., 5., 6., 8. un 10. līdz 12. grozījumam. 2. un 7. ir saistīti grozījumi, un es varu tiem piekrist ar nelielām izmaiņām. Attiecībā uz 9. grozījumu ir jābūt piesardzīgiem, jo ir nepieciešama turpmāka šo metožu izpēte. Tās ir saistītas ar augstām izmaksām un ticamības problēmām.

Es vēlos teikt, ka nevaru atbalstīt 4. grozījumu pēc būtības. Es vēlos pārdomāt rūpīgāk 13., 14. un 15. grozījumu tādēļ, ka kopumā ir nepieciešams turpmāk pirms konkrētas nostājas pieņemšanas izpētīt un novērtēt

jautājumu par atbilstošiem stimuliem zvejniekiem, lai mudinātu viņus piemērot efektīvu izmetumu politiku. Noslēgumā vēlos atkārtoti uzsvērt nepieciešamību pēc tiesību aktiem šā jautājuma saistībā, un es ceru uz turpmāku sadarbību šīs politikas izstrādē.

  Avril Doyle, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, zivju izmešanas vai izgāšanas dēļ Eiropas ūdeņos, jo īpaši jauktu sugu zivsaimniecībās iet bojā vairāk nekā miljons tonnu zivju gadā. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sniegto informāciju visā pasaulē katru gadu jūrā tiek izgāztas miljoniem tonnu nevēlamas piezvejas. Šādai rīcībai ir ļoti negatīva ietekme uz nākotnes zivsaimniecības ekonomiku un jūras ekosistēmām. Šāda prakse ir amorāla, neētiska un pilnīgi nepiemērota, un ir tiešās sekas Kopējai zivsaimniecības politikai, kas par piezveju nosaka kriminālatbildības piemērošanu zvejniekiem, kuri izmisīgi cenšas nopelnīt sev iztiku, saskaroties ar arvien sarūkošajiem zivju krājumiem, un tādējādi piespiež viņus izgāzt zivis atpakaļ jūrā.

Mūsu galvenais mērķis ir šīs nevēlamās piezvejas apjomu samazināšana un faktiska izmetumu izskaušana, piemērojot izmetumu aizliegumu un stimulus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek pārtraukta nevēlamā piezveja. Bet jautājums par to, kādā veidā un kad mēs nonāksim pie šā aizlieguma, būtu jārisina visām iesaistītajām pusēm, tostarp, Komisijai, reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP), zvejniekiem, zinātniskajiem ekspertiem, dalībvalstu valdībām un nevalstiskajām organizācijām, un katrai zivsaimniecībai atsevišķi, ja nepieciešams. Ir jāizvairās no negatīvās sīki izstrādāto noteikumu spirāles, un pilnībā ir jāmaina Kopējā zivsaimniecības politika tādēļ, ka izmetumu jautājuma dēļ tā ir nopietni apdraudēta. Izmetumu problēmas atrisināšana labvēlīgi ietekmēs visas iesaistītās puses, jo īpaši zvejniekus. Kā rāda Norvēģijas un Islandes piemēri, aizliegumus ir iespējams piemērot.

Es esmu iepriecināts par to, ka ziņojumā ir uzsvērts, ka zvejniekiem un citām ieinteresētajām pusēm ir jāuzņemas atbildība un jāpiedalās jebkuras izmetumu izskaušanas politikas īstenošanā. Var tikt izmantotas jaunas zvejas kuģu uzraudzības metodes, piemēram, elektroniskie reģistrācijas žurnāli un videonovērošanas kameras zvejas kuģu perimetrā, kas ar zināmiem panākumiem jau ir izmēģinātas Kanādā un Jaunzēlandē. Vienīgais veids, kā veiksmīgi panākt izmetumu aizliegumu, ir iesaistīt zvejniekus uzraudzībā un kontrolē un, kas ir visbūtiskāk, izdarīt spiedienu, lai nodrošinātu visiem vienādus spēles noteikumus. Es vēlos pateikties referentam par sadarbību un šo līdzsvaroto ziņojumu, par kuru es sniedzu komentārus Parlamentam.

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, izmestās zivis veido nepieļaujamus atkritumus. Katru gadu Eiropas zivsaimniecībās visā pasaulē jūrā izmet lielu daudzumu – līdz pat septiņām, astoņām tonnām – zivju. Nekā nedarīšana, lai mazinātu izmesto zivju daudzumu, nav risinājums, un tagad mums ir C. Schlyter ziņojums – pēc viņa iniciatīvas sniegta atbilde uz Komisijas 2007. gada paziņojumu.

Komisijas paziņojums, neskatoties uz novēloto rīcību, ir vērtējams pozitīvi, un Komisija ir nolēmusi rīkoties ātri, lai noteikti jautājumi tiktu iekļauti jaunajā 2008. gada tehnisko pasākumu direktīvā.

Ideālos apstākļos mēs virzītos tieši uz pilnīgu un tūlītēju izmetumu aizliegumu. Bet faktiskā situācija ir daudz sarežģītāka. C. Schlyter savā ziņojumā atzīst izmesto zivju problēmas risināšanas sarežģītību, un es patiešām atzinīgi vērtēju viņa visaptverošo pieeju.

Ziņojumā ir uzsvērti arī praktiski jautājumi, tostarp izmetumu problēmas risināšanas izmaksas un jautājums par to, ko darīt ar izkrāvumiem, selektīvāku zvejas rīku ieviešanas izmaksas, kopējās pieļaujamās nozvejas saistības un kvotu režīms izmetumu aizlieguma gadījumā, un nepieciešamība pēc stimulu piedāvāšanas zvejniekiem, lai tie zvejotu noturīgākā veidā. C. Schlyter savā ziņojumā atzīst, ka, tā kā gan izmetumu iemesli, gan arī veicamie pasākumi to mazināšanai dažādās zivsaimniecībās atšķiras, nebūs iespējams piemērot vienu risinājumu visā Kopienas teritorijā.

Izmetumu atļaušana nav risinājums tādēļ, ka, tā vietā, lai zvejniekus mudinātu zvejot noturīgā veidā, veidotos izmetumu tirgus. Ņemot vērā pārzvejas apjomu un bažas par mencu un zilo tunzivju krājumiem, mums vēl joprojām ir nepieciešama laba esošo krājumu pārvaldība.

Ziņojumā izmetumu jautājums ir skatīts plašāk, ņemot vērā jūras putnu un haizivju piezveju, un tajā ir izteikts aicinājums īstenot vairākus pilotprojektus saistībā ar izmestajām zivīm noteiktās ģeogrāfiskās teritorijās.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo ziņojumu, kas ir nopietns solis pretī apkaunojošās izmetumu problēmas risinājumam.

  Elspeth Attwooll, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupa atzinīgi vērtē C. Schlyter ziņojumu, ko vēlamies uzslavēt par tajā pausto precīzo, tomēr ļoti praktisko pieeju.

Sabiedrībai ir ļoti grūti saprast, kā tas var būt, ka mēs ļaujam zvejot zivis un pēc tam izmest tās beigtas atpakaļ jūrā. Arī zvejnieki ir noraizējušies par to, ka šāda rīcība viņiem zināmā mērā tiek uzspiesta, tādēļ ka noteikumu un tehnisko iespēju dēļ noteikts daudzums zivju vienkārši ir nevēlams. Dažreiz tas tā ir zivju nepietiekamās ekonomiskās vērtības dēļ. Mums ir savlaicīgi un saskaņoti jārīkojas, lai novērstu izmetumus, kas rodas, veicot zivju šķirošanu. Es nojaušu, ka vēlme izmantot šādu praksi jau mazinās zivsaimniecībās, kur ir ierobežots zvejas dienu skaits.

Tomēr reizēm izmetumi ir sekas mūsu pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, par minimālajiem izkrāvumiem un kvotu ierobežojumiem. Protams, ja mēs nopietni domājam par sugu saglabāšanu, mums ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja. Bet es uzskatu, ka mums nopietni ir jāizvērtē metodes, ko mēs piemērojam, lai ierobežotu zveju saskaņā ar TAC, lai līdztekus citām lietām noteiktu, kāda ir saistība starp kvotu noteikšanu un izmetumu problēmu, jo īpaši jauktu sugu zivsaimniecībās.

Šie priekšlikumi, kā arī ziņojumā ierosinātie pasākumi, protams, ir pilnībā jāņem vērā iesaistītajām pusēm. Bez to līdzdalības mēs nevaram cerēt uz panākumiem. Nozare jau attīstās vēlamajā virzienā. Es esmu jo īpaši lepns par skotiem par viņu brīvprātīgi noteiktajiem zvejas liegumiem reālajā laikā. Mums ir nepieciešami atbilstoši stimuli, lai veicinātu šāda veida pasākumus, jo vēl ir ļoti daudz darāmā šajā jomā. Es ticu, ka Parlaments pilnībā atbalstīs ziņojumu un ka Komisija un Padome risinās jautājumu saskaņā ar tā ieteikumiem.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikt, ka es atbalstu šo ziņojumu; pēc manām domām, referents ir izstrādājis praktisku, visaptverošu pieeju zivju izmetumu jūrā problēmai. Taču lietas nav tik vienkāršas, un visi domā par jaunām metodēm, ko piemērot.

Ir pienācis laiks beigt garās runās par šo jautājumu un rīkoties. Ziņojumā ir daudz praktisku ieteikumu, un tos varētu likt lietā. Vienīgā lieta, ko noteikti nevar darīt, ir nedarīt neko. Mums ir jārīkojas, jo zvejniecības izmetumi rada problēmas.

Es gribētu arī lūgt Komisiju nodrošināt, lai mazajiem zvejniekiem netiktu uzliktas papildu izmaksas sasistībā ar pasākumiem, kas vērsti uz šīs izmetumu problēmas atrisināšanu.

  Ian Hudghton, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir smaga neveiksme. To īstenojot, nav izdevies saglabāt zivju krājumus, nav izdevies sniegt atbalstu mūsu no zvejniecības atkarīgajām kopienām, un tai nav izdevies gūt sabiedrības atbalstu vai uzticību.

Viens no neveiksmes iemesliem ir ar zivju izmešanu saistītais skandāls. Tieši KZP kvotu sistēma ir zivju izmešanas iemesls. Piemērojot šo sistēmu, nav iespējams izmērīt noķerto zivju daudzumu; tā ļauj noteikt tikai izkrauto zivju daudzumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es ļoti atzinīgi vērtēju šo C. Schlyter ziņojumu. Es jo īpaši piekrītu pozitīvo stimulu principa piemērošanai, ļaujot atzinīgi novērtēt tos zvejniekus, kas veic pasākumus izmetumu samazināšanai vai izskaušanai.

Es piekrītu arī tam, ka pasākumi ir jāpielāgo noteiktiem zivsaimniecību veidiem. Jau ilgu laiku KZP nepilnība ir tā, ka politika ir pārāk centralizēta un neelastīga. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz 15. pantu, kurā atzinīgi tiek vērtēta brīvprātīgā sistēma zvejas liegumu noteikšanai reālajā laikā Skotijā – izcils piemērs tāda veida iniciatīvām, kādas vajadzētu sekmēt un veicināt KZP vismaz tik ilgi, kamēr mēs to izmantojam kā pārvaldības pasākumu.

  Thomas Wise, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, izmetumi ir tikai viena no absurdās KZP radītajām problēmām. Eiropas Savienība ar tās nepārdomāto politiku iznīcina jaunattīstības valstu iedzīvotāju iztikas avotus visā pasaulē. Zivju eksports jaunattīstības valstu tirdzniecībai ir daudz nozīmīgāks par citu preču, piemēram, rīsu, kafijas un tējas eksportu.

Piemēram, Mauritānijā no zivsaimniecības nozares ir atkarīga puse šīs valsts eksporta, kas veido 15 % no tās IKP. Bet pēc kaitējuma nodarīšanas Mauritānijas ūdeņiem Komisija vēlas atkāpties no darījuma. Tā neuzskata, ka par šiem – tagad sterilajiem ūdeņiem – ir vērts maksāt 86 miljonus eiro gadā. Šā zvejniecības nolīguma denonsēšanai vajadzēja būt pilnīgi slepenai; tā tiešām līdz šim tāda arī bija. Es domāju, ka Āfrikas iedzīvotāji būtu jāinformē par Eiropas Savienības nekrietnajiem un negodīgajiem plāniem. Tas ir koloniālisms šā vārda tiešākajā nozīmē, un es apsūdzu šīs iestādes rasismā un mazāk aizsargātu valstu izmantošanā. Priekšsēdētāja J. M. Barroso nebūt ne ideālā impērija nav tik labdabīga, kā viņš gribētu, lai mēs domājam, tādēļ, ja jūs vēlaties virzīties uz priekšu, atlaidiet V. Giscard un atmetiet domu par Lisabonas Līgumu un KZP.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, ar izmetumiem saistītais skandāls ir Eiropas Savienības rīcības sekas. Jauktu sugu zivsaimniecībām piemēro neīstenojamas kvotas un ierobežojumus, kuru dēļ neizbēgami tiek zvejots neatļauts daudzums zivju, kuras pēc tam beigtas izmet atpakaļ jūrā. Un tas notiek laikā, ka daudzās pasaules valstīs valda bads.

Jau gadiem ilgi Eiropas Savienība uztraucas par zivju izmešanu, bet, godīgi sakot, nav darījusi neko, lai to izskaustu. Es domāju, ka šādas zivis būtu jāizkrauj krastā; tās būtu jāpārdod par noteiktu cenu – pietiekami zemu, lai neveicinātu tīšu šādu zivju ķeršanu, un pietiekami augstu, lai būtu vērts tās izkraut.

Saprātīgs un pareizs ir arī priekšlikums par selektīvāku zvejas rīku izmantošanas veicināšanu. Bet kopumā es noraidu jebkādu vispārēju izmetumu aizliegumu, uzskatot to par vēl vienu veidu, kā izspiest no šīs nozares vēl vairāk mūsu zvejnieku.

Mēs esam prātojuši par šo jautājumu gadiem ilgi. Tagad visbeidzot ir pienācis laiks kaut ko darīt, lai to atrisinātu.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vispārējos vilcienos es atbalstu referenta ziņojumu, kurā ir izpaustas ilgtošās bažas par kopējās zivsaimniecības politikas elastības trūkumu attiecībā uz to problēmu risināšanu, kas ir iesakņojušās mūsu zvejniecības pārvaldības sistēmā, no kurām izmetumi ir vienkārši cits piemērs.  

Jo īpaši es atbalstu tos punktus, kas aizstāv nevēlamo piezveju un izmetumu samazinājumu ieviešanu katrai zivsaimniecībai un to pakāpenisku likvidēšanu, un kas nosaka, lai visi aizliegumi tikai ieviesti tikai tad, kad ir noskaidrots, ka nav citu alternatīvu, kā ir teikusi Padome un visas reģionālās konsultatīvās komitejas.

Mēs nevarējām pieņemt citu pieeju un mēs nevarējām virzīties uz izmetumu pilnu vispārēju aizliegumu ar tādu pārvaldības sistēmu, kas tos veicina, gan ar neelastīgo TAC sistēmu un spēkā esošajām kvotām, gan arī ar atbilstīgu tehnisko pasākumu, kas ir piezveju novēršanas pamatfaktors, trūkumu. Mēs esam gadiem gaidījuši piezveju pārskatīšanu tā, lai tās varētu pielāgot Atlantijas okeānam.

Tas, ko es nevaru pieņemt, priekšsēdētājas kundze, ir 10. grozījums, kurš ļautu izveidot paralēlu zivju tirgu no izbrāķētajiem lomiem, kas līdz ar to būtu nelikumīgi. Es domāju, ka mums vajadzētu turpināt stingri aizstāvēt izmetumu neizmantošanas komerciālos nolūkos principu, kā noteikts šī ziņojuma 32. punktā un kā to dara valstis ar senāku vēsturi šajā jautājumā, tādas kā Norvēģija.

Stimuliem novērst izmetumus ir jābūt savādākiem: piemēram, stimuli, kuru mērķis ir samazināt izmetumus līdz minimumam, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus. Ir daudz labāk, ja jaunās zivis turpina dzīvot jūrā un pieaug, lai barotu cilvēkus vai citas zivis tā vietā, lai tiktu izbrāķētas un apspriestas attiecībā uz zivju miltu ražošanu.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu izteikt savu apmierinātību ar ziņojuma projektu par zivju izmetumiem un uzsvērt, ka šī ir viena no vissvarīgākajām problēmām Eiropas un starptautiskajā zivsaimniecībā. 

Ļaujiet man izteikt pāris uzskatu par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka, izņemot ierosinātos punktus, ir jāievieš kopēja politika galīgai izmetumu likvidēšanai. Šīs politika pamatā vajadzētu būt šīs problēmas pētījumam visās ES valstīs, kas nodarbojas ar zvejniecību, un tai vajadzētu ietvert visus valstu pētījumus un globālo pētniecību.

Lai radikāli risinātu šo problēmu, ES ir nekavējoties jāfinansē pētījums par visām zvejniecības iekārtām, zvejošanas veidiem un lomu veidiem. ES ir arī jāpilnvaro specializētas pētniecības iestādes veikt šo pētījumu. Tas ļaus ES ar centralizētiem noteikumiem piemērot dalībvalstīm vislabākos un efektīvākos risinājumus. Ja tas nenotiks, es baidos, ka problēma tiks aplūkota un tad nolikta malā, līdz visi zivju krājumi būs izpostīti.

  Philippe Morillon (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es arī gribētu pateikt, cik ļoti es atbalstu šo mūsu referenta ierosinātu pieeju, lai mazinātu pareizi kritizēto resursu izšķiešanu pašreizējā praksē attiecībā uz izmetumiem.

Sagatavojot šo ziņojumu, Schlyter kungs ir apzinājies to, kādas sekas var būt pilnīga izmetumu aizlieguma tūlītējai ieviešanai, pirmkārt, uz šajā sektorā strādājošo trauslo finansiālo līdzsvaru un, otrkārt, uz uzraudzību, kā dalībvalstis un Komisija to īsteno, liekot tām padarīt stingrākas uzraudzības metodes, kas neatbilst stingrajai budžeta politikai, kuras ievērošana no tām tiek pieprasīta.

Šī iemesla dēļ viņš uzskatīja, ka atbilstošāk ir ierosināt pasākumu virknes pakāpenisku ieviešanu, lai mudinātu zvejniekus pašus mainīt savas zvejniecības metodes un iekārtas – pieeju, kuru stingri atbalsta Komisija.

  Struan Stevenson (PPE-DE). – (nedzirdami) [..] no paša sākuma es domāju, ka tas ir pārāk ambiciozi. Vai arī es varu paust atzinību C. Schlyter un A. Doyle par lielo darbu, ko viņi ir veikuši, strādājot pie šā ziņojuma?

Es ar prieku atbalstu A. Doyle politiku, kas paredz visu zivju izkraušanu, tādējādi piespiežot zvejniekus izkraut krastā visas zivis, ko viņi ir noķēruši. Tai ir vairāki pozitīvi aspekti. Zinātnieki gūtu daudz precīzāku informāciju par to, kādas zivis tiek ķertas un kur, kas, savukārt, ļautu izstrādāt precīzākus saglabāšanas un sanācijas plānus. Arī tad, ja tiktu izkrautas nepieaugušas, mazizmēra zivis, zivsaimniecību inspektori varētu nekavējoties pieprasīt īslaicīgu zvejas vietu slēgšanu, lai novērstu turpmāku spiedienu uz nepieaugušu zivju krājumiem.

Saskaņā ar šo politiku nepieaugušas zivis un zivju sugas, kuras saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem tiktu izmestas, būtu iespējams pārdot zivju pārstrādes nozarei, kam ārkārtīgi ir nepieciešamas izejvielas, lai nodrošinātu zivju miltu un zivju eļļas ražošanas nozares. Šīs nozares uzņēmumi ar reģionālā kompensāciju fonda starpniecību saņemtu simbolisku summu, piemēram, 50 eiro par tonnu, kas būtu pārāk zema, lai veicinātu šādu zivju ķeršanu un melnā tirgus veidošanos, no kā baidās Fraga Estévez, bet būtu pārāk augsta, lai šīs zivis beigtas izmestu atpakaļ jūrā.

Pasākumu kopumā būtu iespējams uzraudzīt, izmantojot pret atmosfēras iedarbību aizsargātas videonovērošanas kameras uz katra kuģa. Nozarē, kurā jau ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz atļautajām zvejas dienām, zvejnieki uzskata, ka komerciāli nevērtīgu zivju ķeršana un šķirošana ir vērtīgā laika nelietderīga izmantošana. Tādēļ es domāju, ka zvejnieki atbalstīs šo priekšlikumu.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Dāmas un kungi, es vēlētos pateikties Schlyter kungam par viņa veikumu, un esmu īpaši priecīga, ka šodien pārrunājamajā ziņojumā ir iekļauti daži no grozījumiem, kurus ierosināju es.

Es īpaši vēlos izteikties par grozījumiem, kas nosaka, ka zivju izmetumi nav saistīti tikai ar noteiktu zvejas rīku izmantošanu, to ietekmē arī attiecīgais zvejošanas veids, piemēram, Eiropas zvejniecībās, vairums no kurām nodarbojas ar vairāku sugu zvejošanu, pastāv lielāka zivju izmetumu iespējamība. Tādējādi jebkuram pieņemtajam pasākumam ir jābūt salāgotam ar konkrētiem gadījumiem.

Pateicoties manis ierosinātajiem grozījumiem, mēs ziņojumā varam redzēt, ka zivju izmetumu izraisa dažādi faktori, ieskaitot pārmērīgu nozveju, un šībrīža kopējās atļautās nozvejas noteikumiem, kas pieprasa palaist zivis, kurām nav noteiktas kvotas. Tādējādi ir jāveic pasākumi, lai novērstu nozvejoto atļautā lieluma zivju obligātu izmetumu, jo tām nav noteiktas kvotas.

Pēc iepriekš minētā es vēlētos ieteikt Schlyter kungam turpināt strādāt piesardzīgi, jo pēc savā runā izteiktās kritikas par zvejniekiem un nesavtīgajām zvejošanas tradīcijām, es nezinu, ko mēs šeit darīsim, ja Schlyter kungs liks zaudēt darbu komisāram, Zivsaimniecības komitejas locekļiem un zvejniekiem. (Tas ir joks, priekšsēdētājas kundze).

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es patiešām vēlos pateikties C. Schlyter par šo ziņojumu. Es domāju, ka tas ir izcils. Es vēlos pateikties arī komisāram par viņa sākumā sniegtajiem komentāriem, kas bija vērsti uz izmetumu aizliegumu, tādēļ ka viņš ļoti labi zina, ka es, tāpat kā daudzi citi Parlamenta deputāti, esmu vairākkārt dzirdējusi viņu runājam par izmetumu aizlieguma noteikšanu, un es domāju, ka ir pēdējais laiks to izdarīt.

Es arī domāju, ka, ja galarezultātā mēs varam aizsargāt zivju krājumus, tad ilgtermiņā tas būs ieguvums arī zvejniekiem tādēļ, ka mums patiešām ir ilgtspējīgas zivsaimniecības. Protams, ka mūsu izmantotie zinātniskie atzinumi bieži vien var būt kļūdaini. Tādēļ nozvejas un piezvejas izkraušana krastā, lai lomu rūpīgi pārbaudītu, patiesībā ļautu mums daudz labāk saprast, kas notiek jūrā. Es uzskatu arī, ka dažas no darbībām, piemēram, zvejošana ar jūga trali un citas, kas patiešām ļoti lielā mērā veicina piezveju, arī ļaus saprast, kas notiek. Protams, ka izkraujot krastā piezvejas lomus, kļūs skaidrākas neskaitāmās ar noķertajiem delfīniem, haizivīm un cūkdelfīniem saistītās problēmas un citi aspekti. Tādējādi, ja mēs varam piedāvāt pietiekami daudz stimulu, lai loms tiktu izkrauts krastā, bet ne pārāk daudz, lai veicinātu piezveju, es domāju, ka tas būs solis uz priekšu. Tādēļ es atzinīgi vērtēju komisāra atbalstu šim ziņojumam, es atzinīgi vērtēju arī pašu ziņojumu, un mums visiem to vajadzētu atbalstīt.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties deputātiem par interesantajiem komentāriem, kas jau atkal parāda, ka mums ir kopīgs mērķis izskaust šo nepieņemamo praksi.

Kā jau es minēju iepriekš, mūsu priekšlikums būs īstenojams pakāpeniski, bet tas būs efektīvs. Būsim reāli – mēs nevaram tā vienkārši noteikt izmetumu aizliegumu vienas dienas laikā. Tomēr, kā teica viens no runātājiem, nedarīt neko nav risinājums. Un neapšaubāmi šā gada laikā mēs, cerams, nāksim klajā ar trīs tiesību aktu priekšlikumiem par izmetumu samazināšanu noteiktās zivsaimniecībās, nemaz nerunājot par dalībvalstu stimulēšanu un mudināšanu izstrādāt pilotprojektus, ar kuru palīdzību mēs varētu panākt izmetumu samazinājumu vai pat, iespējams, izmetumu aizliegumu.

Skotijas piemērs, ko decembrī pieņēma Padome, bija ļoti atzinīgi vērtējams.

Saistībā ar komentāru par pozitīviem stimuliem es piekrītu, ka tie ir būtiski, bet mums ir jāatrod pareizā stimulu kombinācija un līmenis tādēļ, ka citādi to ietekme var izrādīties pretēja gaidītajai un mēs varam nonākt situācijā, kad veicinām nozveju tā vietā, lai, atbilstoši ilgtspējīgiem mērķiem, to samazinātu nolūkā sasniegt noteiktu MII līmeni.

Es vēlos arī uzsvērt, ka es pilnībā piekrītu tam, ka mūsu priekšlikumiem ir jābūt piemērotiem konkrētām zivsaimniecībām un, kā jau es teicu, jāietver atbilstoši stimuli un atbalsts izmaiņām uzvedībā, kas zvejniekiem būs jāpieņem.

Jau, pieņemot regulu par kopējo pieļaujamo nozveju un kvotām, mēs tajā iekļāvām stimulus, lai zvejnieki izmantotu selektīvākus zvejas rīkus, tādējādi izvairoties no izmetumiem.

Jau pašā pirmajā iejaukšanās reizē un vairākās citās, kas sekoja, uzsvars tika likts uz to, ka izmetumi ir kopējās zivsaimniecības politikas sekas. Es gribu norādīt, ka šis uzskats nav gluži pareizs tādēļ, ka izmetumu iemesli var būt zivju šķirošana, lai iegūtu augstākas kvalitātes zivis, ko zvejnieki veic neatkarīgi no kvotām, un nepieaugušu zivju ķeršana, kas arī notiek neatkarīgi no noteiktajām kvotām. Zivju izmešana jūrā, ja ir pārsniegtas nozvejas kvotas, ir atkarīga no dažādiem apstākļiem, jo, ja zivsaimniecība ir organizēta godīgi un kvota tiek pārsniegta, tā ir noteikta ilgtspējas nodrošināšanai.

Patiesībā kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu noteikumi ir iemesls zivju izmešanai jūrā tādos gadījumos, ja zivsaimniecībā veic jaukto zveju un vienam no zvejas veidiem ir noteiktas zemas kvotas ilgtspējas nodrošināšanai un maksimālā nozveja citiem zvejas veidiem.

Šie ir tie aspekti, kam mēs vēlētos pievērst uzmanību, lai ieviestu selektīvākus zvejas rīkus nolūkā nodrošināt vēl tīrākus lomus, kas ir viena no metodēm efektīvai izmetumu samazināšanai.

Es vēlos arī uzsvērt, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem izmetumi Kopienas ūdeņos ir aptuveni viens miljons tonnu. Pasaulē izmetumi sasniedz aptuveni astoņus miljonus tonnu. Šie ir ļoti piesardzīgi aprēķini. Paturot prātā to, ka mūsu izmantotās sistēmas ietekmē veidojas mazāk nekā viena desmitā daļa no visiem izmetumiem, ņemot vērā kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas, es domāju, ka ir vairāki citi zivju izmešanu veicinoši faktori, kas nav saistīti ar kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros īstenoto sistēmu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aktīvi meklējam veidus un līdzekļus, kā vai nu uzlabot pārvaldību, lai tiktu atbilstoši piemērotas KPN un kvotas, vai arī samazināt izmetumus līdz zemākajam iespējamam līmenim vai aizliegt tos pilnībā.

Noslēgumā saistībā ar Mauritānijas jautājumu es gribētu teikt, ka mēs nesen parakstījām jaunu saprašanās memorandu ar Mauritāniju, un tas ir solis pretī jaunam protokolam, kas garantēs Mauritānijai pašreizējā protokolā noteiktajam līdzvērtīgu nozvejas apmēru, bet kas arī reālāk atspoguļos faktiskās zvejas iespējas.

Tādējādi mēs maksāsim Mauritānijai no attīstības fondiem nolūkā palīdzēt tai stiprināt zivsaimniecības infrastruktūru un ekonomiku kopumā, lai šādā veidā Mauritānijai tiktu garantēts kopējais nozvejas līmenis. Bet vismaz summas, ko mēs maksāsim par zivīm, atspoguļos faktisko zivju daudzumu, ko ir iespējams noķert Mauritānijas ūdeņos.

  Carl Schlyter, referents. − (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Jā, komisār, neapšaubāmi ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc zivis tiek izmestas atpakaļ jūrā, bet es tomēr domāju, ka mūsu zivsaimniecības politisko nostādņu atsevišķi aspekti pasliktina šo situāciju.

Es vēlētos jums uzdot vienu jautājumu: es patiešām nesaprotu, kāpēc jūs esat pret 4. grozījumu, jo tas pauž to pašu nostāju, kādu vēlaties noteikt jūs. Ziņojums šobrīd nosaka, ka izmešanas aizliegums ir jāpiemēro tikai tad, kad ir izmēģināti citi pasākumi. Grozījums nozīmē, ka izmešanas aizliegums ir ieviešams tikai tad, kad citi negatīvie stimuli ir izmēģināti. Tādejādi mēs sākam no tā paša nosacījuma, ja tiek apstiprināts 4. grozījums, proti, ka mums ir nostāja par izmešanas aizliegumu, bet tās ieviešana ir atkarīga no apstākļiem katrā atsevišķā zvejniecībā. Es īsti nesaprotu, kāpēc jūs sakāt, ka esat pret 4. grozījumu, bet, iespējams, mēs par to vēlāk varētu vēlreiz parunāt.

Manī optimismu vieš tas, ka par spīti visam mēs esam panākuši zināmu vienprātību. Es esmu runājis gan ar pētniekiem, gan zvejniekiem. Viņu starpā pastāv vienotība par to, kas būtu jādara. Komisija un Parlaments arī strādā vienā virzienā, un zvejnieki un vides aizsardzības organizācijas arī iekļaujas kopējā ainā. Tas manī rada zināmu optimismu. Varbūt visas ieinteresētās puses sadarbosies, un mēs panāksim patiesi labu rezultātu.

Dalīts balsojums tiek pieprasīts par 10. grozījumu. Tādējādi būs iespējams ņemt vērā to, par ko runāja Fraga Estévez kundze – balsot par pirmo daļu un pret otro daļu.

Paldies jums, un es saku paldies visiem tiem, kas piedalījās debatēs un darbā. Man bija prieks strādāt pie šī ziņojuma.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, referenta aprēķinātais zivju izmetums – ceturtdaļa no kopējās nozvejas, ir nopietna vides un ekonomikas problēma, pret kuru mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Šīs parādības apjoms norāda uz pārmērīgu resursu izšķiešanu un nopietnu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, kuru rada neatbildīga cilvēku iejaukšanās.

Nemākulīga noteikumu sastādīšana nedos vajadzīgo rezultātu. Situācija pieprasa daudz plašāku rīcību – pilnīgu domāšanas un problēmas risinājuma maiņu. Mums ir skaidri jānodefinē savi mērķi, jāpieņem saskaņoti Kopējās zivsaimniecības politikas pasākumi un jānodrošina nepieciešamais finansējums. Mums ir jāizvairās no tādām situācijām, kāda ir izveidojusies tagad, kad vienkārši tiek ignorēti dažu juridisko instrumentu blakus efekti. Kopējo atļauto nozvejas normu uzspiešana vai minimālais zivju lielums, kuras drīkst zvejot (īpaši gadījumā, kad zvejo dažādas zivju sugas), ir apspriežamais jautājums, jo tas noved pie zivju izmetumiem.

Es pilnībā piekrītu referenta viedoklim, ka zivju izmetumu jautājuma risināšanas nostājai galvenokārt vajadzētu sastāvēt no stimuliem zvejniekiem meklēt jaunus, novatoriskus risinājumus zvejošanas metodēm un izmantotajiem zvejas rīkiem. Vairāk vajadzētu izmantot viņu pieredzi un zinātnieku zināšanas.

Es vēlētos uzsvērt, ka efektīva informatīvā kampaņa būtu ļoti svarīga šādas stratēģijas panākumiem. Ja zivsaimniecības nozare nesapratīs, cik svarīgi ir novērst pārmērīgi lielu zivju izmetumu, un ja šādu pieeju neatbalstīs vairākums zvejnieku, stratēģija ir nolemta neveiksmei.

24. Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir mutiskais jautājums Komisijai par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, ko uzdod Gerardo Galeote Reģionālās attīstības komitejas vārdā (Ο-0076/2007/rev.1 – Β6-0008/2008).

  Gerardo Galeote, autors. − − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Reģionālās attīstības komitejas veiksmīgi paveiktās Struktūrfondu pārskatīšanas būtisks aspekts bija veicināt teritoriālo sadarbību, kas ir mūsu kohēzijas politikas prioritārais mērķis, vēlos atgādināt, ka šīs politikas finansējumu Eiropas Parlaments palielināja pēc sarunām par finanšu plānu. Šī iemesla dēļ šo debašu uzsākšana nevarētu būt pārsteigums nevienam: debatēm vienbalsīgi piekrita politiskās grupas, un Reģionālās attīstības komitejas vārdā es uzsāku šīs debates. Es vēlos pateikties komisāram par ierašanos uz debatēm un izteikt nožēlu, ka Padome nevarēja pievienoties šīm debatēm, kas to skar tiešā veidā.

Apkopojot pieredzi, kuru mēs ieguvām to gadu laikā, kad strādājām ar INTERREG programmām, mēs varam secināt, ka struktūras ar noteiktu juridisko personu trūkums ir apdraudējis programmu efektivitāti, un mēs atbalstām Komisijas ierosinājumu izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas kā instrumentus ar savu juridisko personu.

Valstu un pilsoņu apvienotā Eiropā reģioniem, kā teikts Lisabonas līgumā, ir visaugstākās tiesības izteikties šajās organizācijās.

Jāatzīst, ka pat Padomes pārbaudes laikā vairākas dalībvalstis ir sagatavojušas izņēmumus par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu lietderību.

Debašu laikā ir jāizlemj, vai pieņemto noteikumu raksturs un saturs ir pārāk nenoteikts, un vai tie ir radījuši juridisku neskaidrību pārāk daudzos gadījumos saistībā ar valsts tiesību aktiem.

Iebildums varētu būt, ka dažās dalībvalstīs ir pārāk sarežģīta situācija to decentralizācijas dēļ, tas liek šādām valstīm noteikt stratēģijas saistībā ar teritoriālo sadarbību.

Tomēr ir jāņem vērā, ka 2006. gada jūlijā tika pieņemta Regula 1082/2006 (tas bija vienu gadu pēc tam, kad Eiropas Parlaments vienbalsīgi pieņēma mūsu kolēģa Jan Olbrycht ierosinājumu), un tā ir saistoša visām dalībvalstīm no 2007. gada 1. augusta.

Līdz ar to dalībvalstīm ir bijuši seši mēneši, lai izstrādātu nepieciešamos tiesību aktu noteikumus.

Saskaņā ar pieejamo informāciju (komisārs palabos, ja es kļūdos) pat ne desmit dalībvalstis nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai regula šobrīd pilnībā būtu spēkā.

Mēs visi zinām, ka Eiropas Komisijas pienākums un atbildība ir nodrošināt efektīvu Eiropas tiesību ieviešanu un iejaukties, lai likvidētu šķēršļus, kas varētu apdraudēt to ieviešanu.

Paskaidrojumi, kas neoficiāli tapuši zināmi, par to, ka subsidiaritātes princips neļauj veikt pasākumus pret valstīm, kas nepilda saistības, netiks pieņemti: ja tas būtu tiesa, dalībvalstis varētu kavēt vai atteikties ieviest jebkurus Kopienas tiesību aktus, kurus tās uzskatītu par nepiemērotiem vai problemātiskiem.

Tādēļ, Hübner kundze, ar savu jautājumu Eiropas Komisijai mēs pieprasām, lai Parlaments tiktu skaidri informēts par problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis, ieviešot šo regulu.

Kuras dalībvalstis neveic pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas pienācīgai ieviešanai, un kādus pasākumus Eiropas Komisija ir veikusi vai domā veikt, tas ir, uzsākt procesus Eiropas Kopienu tiesā, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis ievēro regulu, un novērstu, ka piešķirto finansējumu apdraud atsevišķu valstu nespēja ievērot izdotos noteikumus?

SĒDI VADA: BIELAN KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt savu runu, norādot, ka termiņš – viens gads – dalībvalstu tiesību aktu pieņemšanai patiesībā bija ļoti ambiciozs. Izvērtējot citus noteikumus, kas nosaka juridisko personu dibināšanas kārtību, ir redzams, ka tajos noteiktie termiņi parasti ir no trīs līdz četriem gadiem. Tādējādi arī šis aspekts mums ir jāņem vērā.

Lai paātrinātu procedūru, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir sagatavojis anketu par tiesību aktu elementiem, kas ir jāņem vērā, izstrādājot dalībvalstu tiesību aktus. Šo anketu 2007. gada martā nosūtīja visām dalībvalstīm, izmantojot Fondu koordinēšanas komitejas (COCOF) dalībnieku tīklu. Saistībā ar anketām divas reizes pagājušajā gadā – vienu reizi aprīlī un pēc tam jūlija vidū – COCOF sanāksmju laikā notika diskusijas ar dalībvalstīm.

Tātad cik tālu mēs šodien esam tikuši ar tiesību aktu pieņemšanu? Atbilstošus tiesību aktus ir pieņēmušas sešas dalībvalstis: Ungārija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Portugāle, Rumānija un Spānija. Paredzams, ka ļoti drīz dalībvalstu tiesību aktu pieņemšanas process tiks pabeigts vēl četrās dalībvalstīs: Francijā, Luksemburgā, Vācijā un Beļģijā. No atlikušajām 17 dalībvalstīm 15 ir uzsākušas pieņemšanas procedūru tiesību aktu pieņemšanai parlamentā vai valdībā. Tomēr par divām dalībvalstīm – Dāniju un Igauniju – mums nav informācijas šā procesa saistībā. Šo valstu pienākums ir ievērot termiņu – februāra vidus -, kas bija noteikts ģenerāldirektora vēstulē, ko nosūtīja visām dalībvalstīm un kurā mēs pieprasām sniegt informāciju par paziņojumu saistībā ar noteikumu pieņemšanas procedūru līdz 14. februārim. Šajā pašā vēstulē, kurā mēs noteicām termiņu - 14. februāris - tām dalībvalstīm, kurām mūs ir jāinformē par pieņemšanu vai paredzamajiem pieņemšanas datumiem, mēs turklāt informējām dalībvalstis par sagatavošanos starpiestāžu ETSG semināram, kas, piedaloties Parlamentam un Reģionu komitejai, notiks 19. jūnijā Briselē Slovēnijas prezidentūras vadībā. Mēs arī mudinājām dalībvalstis piedalīties ETSG ekspertu grupā, ko izveidoja Reģionu komiteja.

Attiecībā uz iespējamo pienākumu neizpildes procedūru vēlos teikt, ka, pirmkārt, šis ir ļoti specifisks regulējums – tā nav direktīva. Tas ir tiešās piemērojamības regulējums visās 27 dalībvalstīs, un tas uzliek saistības dalībvalstīm veikt dažus papildu pasākumus, nevis tikai pieņemt īstenošanas noteikumus. Pēc 14. februāra, kad mēs būsim saņēmuši atbildes no dalībvalstīm, jo īpaši no tām, par kuru nolūkiem saistībā ar nepieciešamo noteikumu pieņemšanu mēs neesam saņēmuši informāciju, uz kuras pamata Komisija pieņems lēmumus sākt pienākumu neizpildes procedūru, mēs vēlreiz pārskatīsim savu nostāju un lemsim par to, vai sākt pienākumu neizpildes procedūru. Jebkurā gadījumā mēs, protams, rūpīgi uzraudzīsim pieņemto noteikumu piemērošanu. Bet ļaujiet man pateikt, ka pa to laiku pagājušajā pirmdienā, neskatoties uz to, ka dalībvalstu tiesību akti vēl nav pieņemti, Francija un Beļģija izveidoja pirmo ETSG, un es domāju, ka šāda veida pasākums ir ļoti nozīmīga procesa daļa, jo šis regulējums ir piemērojams tieši, un reģionālajām un vietējām iestādēm ir tiesības veidot grupējumus. Dalībvalstu tiesību aktiem ir jānosaka iepriekšējās pārbaudes procedūras kārtība, tostarp kompetentās iestādes iecelšana, ko reģionālā vai vietējā iestāde uzaicina piedalīties ETSG. Mēs varam minēt aptuveni 30 piemērus saistībā ar tādām projektu programmām visā Eiropā, kurās jau ir iekļauta iespēja piedalīties ETSG. Daži reģioni jau ir parakstījuši ielūguma vēstuli. Intensīvi notiek sagatavošanās darbs, tādēļ mēs sagaidām, ka process sāksies pēc tam, kad dalībvalstis pieņems īstenošanas noteikumus.

  Jan Olbrycht, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Komisār, man bija gods būt par referentu regulai, ar ko izveidoja Eiropas teritoriālās sadarbības grupu kā Eiropas tiesību sistēmas daļu. Es biju par aculiecinieku un piedalījos daudzās diskusijās attiecībā uz jaunajām iespējām, ko paver teritoriālā sadarbība, pamatojoties uz jauno juridisko instrumentu.

Argumentus, kas uzsvēra jaunās iespējas, pavadīja organizatoriska un politiska rakstura bailes, jo īpaši no dalībvalstu pārstāvju puses. Visbeidzot, regula tika izstrādāta tā, lai apmierinātu gan atbalstītājus, gan skeptiķus. Saprotot, ka šāda veida juridiskas vienības ieviešana valstu sistēmas radītu sarežģījumus, dalībvalstis piekrita termiņam, līdz kuram bija jāpabeidz darbs pie atbilstīgiem valsts tiesību aktiem. Šis termiņš netika ievērots, un līdz šim tikai nedaudzas valstis ir pabeigušas šo uzdevumu, tostarp Bulgārija un Rumānija, kuru pienākums bija akceptēt regulu kā daļu no acquis communautaire.

Saskaņā ar pašas regulas noteikumiem, Reģionālās attīstības komiteja uzrauga Eiropas teritoriālās sadarbības grupu ieviešanu un darbību, un tās rīcībā jau ir interesanta informācija par gatavošanos jauno organizāciju izveidei. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, es varu sacīt, ka ir nepieciešams, lai Eiropas iestādes spēlētu īpaši aktīvu lomu – ne tikai Komisija, bet galvenokārt Padome – valdību pārliecināšanā veikt darbību, kas ir to pienākums un ko tās iepriekš ir piekritušas veikt. Nebūtu lietderīgi, ja ieviešana tiktu pamatota uz spriedumiem, ko pieņemtu Eiropas Kopienas tiesā iesniegto sūdzību rezultātā.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, no paša sākuma INTERREG iniciatīva bija aizmetnis patiesi policentriskai idejai par Eiropas telpu, izmantojot pārrobežu, starptautisku un starpreģionālu sadarbību.

Šī jaunā juridiskā instrumenta, ETSG, izveide bija saistīta ar grūtībām, ko radīja spēkā esošās atšķirīgās sistēmas un atšķirīgās procedūras.

Risinājums, ko Eiropas Parlaments panāca pēc gandrīz divu gadu ilga likumdošanas darba, atļāva un atļauj valsts iestādēm un valsts organizācijām reģistrēties kā iestādēm ar juridisku personu, ko atzīst visā Eiropas Savienībā.

Dalībvalstīm bija prasīts, kā tika minēts, līdz 2007. gada 1. augustam veikt virkni pasākumu. Ņemot vērā acīmredzamo kavēšanos, pagājušā gada jūlijā Reģionālās attīstības komiteja organizēja semināru situācijas izpētei, uz kuru es biju uzaicināts par referentu; šajā seminārā kā zīmi tam, ka Eiropas Parlaments vēlas sadarboties risinājuma meklēšanā, es iesniedzu jautājumu, ko Krehl kundze parakstīja kopā ar mani un kas iesēja sēklu debatēm, kuras mums ir šodien.

Komisār, šodien es ar lepnumu varu teikt, ka mana valsts, Spānija, un mans reģions, Galīcija, kopā ar Portugāles ziemeļu reģionu ir pionieri šajā jomā un paraugs, kuram pārējie Eiropas reģioni var sekot.

Šī iemesla dēļ es gribētu Jums uzdot jautājumu, kā Eiropas Parlaments var strādāt ar Komisiju, lai mudinātu valstis, kas vēl nav to izdarījušas, pielāgot to valsts tiesiskās sistēmas un pieteikties uz šāda veida teritoriālām grupām, un veidot šādas grupas?

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – (SL) Debatējot par šo regulu, mēs apzinājāmies, ka galvenais punkts ir jautājums par tiesību aktu izvēli, ko izmantot tiem aktiem, kurus pieņem attiecībā uz teritoriālo sadarbību. Regulas mērķis bija dot iespēju sadarbības partneriem izmantot tiesību aktus, kuriem būtu vienāda ietekme abās valstīs, jo līdz tam vienlaicīgas divu tiesisko sistēma piemērošanas metode nebija izrādījusies efektīva. Šajā ziņā šī regula ir skaidrāka nekā jebkurš cits līdzīga rakstura dokuments pirms šīs regulas. Tas nozīmē, ka, ja tiks izveidota pārrobežu sadarbības iestāde, piemērojami būs tās vietas tiesību akti, kur tiks reģistrēta šīs iestādes galvenā mītne.

Mēs zinājām, ka šī regula nav paredzēta kā jauns juridisks instruments, bet kā līdzeklis, ko lietot kopā ar citām struktūrām, kas jau pastāv. Tagad ir skaidrs, ka šai regulai nebūs vienāda ietekme visā Eiropas Savienībā, un ka atšķirīgo nosacījumu dēļ, ko ieviesīs dalībvalstis, ir ļoti iespējams, ka radīsies dažāda veida teritoriālās sadarbības grupas. Lai regula tiktu piemērota efektīvi, ir nepieciešams atbilstīgi pielāgot valstu tiesību aktus saskaņā ar 16. panta nosacījumiem. Tikai tad, kad tas notiks, mēs varam sagaidīt saskaņotas prakses rezultātus ilgākā laika posmā.

Tādēļ dalībvalstis ir aicinātas pieņemt tiesību aktus, kas uzsāks teritoriālās sadarbības attīstību un uzlabos tās sistēmas tiesisko drošību. Īsumā, sava nepilnīguma dēļ regula, iespējams, kļūs par sava veida juridisku laboratoriju prakšu un nosacījumu salīdzināšanai, kad dalībvalstis tos izveidos. Līdz ar to būtu saprātīgi sistemātiski uzraudzīt tās iestādes, kurās regula ir piemērota, un tādējādi vienlaikus izstrādāt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu publisku datubāzi.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ko mēs šovakar faktiski darām? Mēs cenšamies izvērtēt situāciju pēc ļoti skaidra lēmuma, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un tās trīs iestādes, kurās mēs paziņojām, ka tagad ir jauni instrumenti pārrobežu teritoriālās sadarbības uzlabošanai.

Valstu robežas joprojām ir rētas no pagātnes, kas dažkārt stiepjas cauri kopienām un jauniem attīstības reģioniem. Mums ir vajadzīga sadarbība starp universitātēm, slimnīcām un tā tālāk Eiropā. Mums vajadzīgi jauni instrumenti, un, ja mēs analizējam ieviestos tiesību aktus, dalībvalstis attiecībā uz tiem ir izmantojušas ļoti lielu rīcības brīvību. Tieši tādēļ lielu vilšanos sagādā – ņemot vērā nepieciešamību paātrināt pārrobežu sadarbību – tas, ka tik nedaudzas dalībvalstis, kuras uzstāja uz to, lai tām būtu visa šī brīvība, tagad to faktiski izmanto.

Tādēļ Parlaments pilnīgi pareizi aicina Komisiju un, galvenokārt, Padomi, kas šovakar nav šeit, uzņemties atbildību un ātri veikt kādus pasākumus šajā jautājumā. Es priecājos, ka no citurienes ir labi piemēri – pirms brīža tika pieminēta Reģionālās attīstības komiteja – tam, kā var paātrināt integrācijas procesu bez attiecīgo valstu tiesību sistēmas iesaistīšanas. Es esmu stingri pārliecināts, ka mums ir tālāk jāizmanto šī pieeja.

Cilvēkiem ir aukstas kājas: tas viss šķiet pārāk sarežģīti. Tieši šovakar mēs apspriedām energoefektivitātes jautājumu apbūvētajā vidē. Dalībvalstīm tā ieviešana prasīja piecus gadus. Manuprāt, mums ir vajadzīga Kopienas iniciatīva, lai nodrošinātu to, ka to šobrīd septiņu dalībvalstu skaits, kas jau ir ieviesušas šo regulu, teiksim, gada laikā pieaugtu līdz 25 vai 27 valstīm. Tam ir jābūt iespējamam. Šī iemesla dēļ es vēlos saņemt atbildi no Padomes, taču Padomes šovakar šeit nav, ko es ļoti nožēloju.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, Ungārijas īpašās situācijas dēļ mums ir jo īpaši svarīgi veicināt pārrobežu sadarbības praktisko pielietošanu. Tieši šī iemesla dēļ Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas formulēja un ieviesa valsts regulu atbilstoši Kopienas regulai, ar ko izveido ETSG. Tomēr šī jaunā instrumenta piemērošana praksē saskaras ar grūtībām, tādēļ mēs gribētu izveidot darba grupu, lai sadarbībā ar saviem šīs programmas sadarbības partneriem sagatavotu rokasgrāmatu.

Es gribētu pajautāt komisārei, vai viņa atbalstītu ETSG darba grupu INTERACT tehniskās palīdzības ietvaros, un ja jā, tad kā to varētu darīt. Turklāt ETSG sadarbībai svarīgas ir ne tikai iekšējās pārrobežu programmas, bet arī ārējās IPA un EKPI programmas. Eiropas Komisija jau ir apstiprinājusi mūsu pārrobežu programmas, un tās programmas, ko atbalsta IPA, iespējams, tiks apstiprinātas februārī. Taču mums ir jāgaida rādītāji, ko izstrādās Komisija, lai pabeigtu pārrobežu programmas plānošanu starp Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un Ukrainu, kuru finansē EKPA.

Es gribētu arī pajautāt, kad mēs varam gaidīt Komisijas rādītāju saistībā ar kaimiņattiecību programmām publicēšanu. Liels paldies.

  Jean Marie Beaupuy (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ļaujiet man pateikt, cik ļoti es priecājos šovakar runāt par šo jautājumu, jo, kad mēs izskatījām šo papildinājumu, ko iesniedza Olbrycht kungs, es izteicu savu uzticību šim ziņojumam.

Patiesībā šī tēma tika apspriesta Francijas parlamentā vakar un – to ir vērts uzsvērt, jo tas nenotiek ļoti bieži – visas politiskās grupas atbalstīja šīs ETSG izveidi, un bija daudz piemēru tam, ka Francijas ziemeļos un dienvidos, Alpos, Lotringā ir pamats ļoti drīz uzsākt ETSG darbību. Kā komisārs sacīja, tā pamatā jo īpaši bija Lilles piemērs, kura pagājušajā pirmdienā parakstīja ETSG, kas ietvers divus miljonus iedzīvotāju Beļģijā un Francijā.

Kādēļ tas izraisīja tik lielas cerības? Tas bija tādēļ, ka trīs vai četrus gadus mūsu kolēģi bez panākumiem meklēja juridiskas iespējas. Ar ETSG viņi atrada risinājumu. Tagad mēs sagaidām, ka 70 000 francūžu, kas katru dienu strādā Luksemburgā, 30 000 francūžu, kas strādā Monako un Itālijā, kā arī Spānijā un tā tālāk, reāli spēs veicināt jaunus sadarbības veidus ar ETSG.

Mani kolēģi un es gribētu, lai komisārs mudina tās dalībvalstis, kuras atpaliek. Papildus faktam, ka tām ir jāizpilda šīs regulas prasības, minētajām valstīm var pastāstīt, ka dažas valstis jau ļoti veiksmīgi izmanto šo sistēmu.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas mērķis ir ieviest un administrēt pārrobežu, pārvalstiskus un starpreģionālus sadarbības pasākumus. Nebūs pārspīlēti sacīt, ka šis jaunais tīkls ir paredzēts, lai uzlabotu cilvēku ikdienas dzīves kvalitāti, padarītu mūsu uzņēmumus konkurētspējīgākus, paplašinātu mūsu pētniecības un izglītības centru jomu, un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, saglabātu mūsu vidi.

Nav neapstrīdamas vajadzības, lai ES nodrošinātu finansiālu atbalstu ETSG pasākumiem. Šis instruments ļaus reģionālajām un vietējām iestādēm veidot pārrobežu savienības ar pašām savu juridisko personu – būtisks jauninājums attiecībā uz teritoriālās sadarbības jomu. ETSG piedāvā unikālu iespēju radīt sinerģisko ietekmi, kas pārsniedz institucionālo struktūru un garantē labākus, saskaņotus ieguldījumus, kā arī vienotu un efektīvu resursu izmantošanu.

Kā mēs zinām, šis instruments tika radīts 2006. gada 5. jūlijā, pateicoties Eiropas Parlamenta un Padomes regulai. Līdz 2007. gada 1. augustam visām dalībvalstīm bija jāievieš papildu tiesību aktu un/vai administratīvi nosacījumi. Fakts, ka tikai piecas vai sešas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, ir iemesls nopietnām bažām. Zaudētāji būs saistības uzņēmušies potenciālie dalībnieki, kas grib paātrināt pārrobežu sadarbību ar savām labajām idejām un novatoriskajiem projektiem. Šajā ziņā bija garantēta aptaujas anketa, un mēs arī steidzami gaidām no Padomes informāciju šajā jautājumā.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, teritoriālā sadarbība ir kohēzijas politikas trešais mērķis jaunajam plānošanas periodam. Saskaņā ar šo mērķi sadarbība ir būtiska, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku attīstību Eiropas reģionos.

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir jauns komandu nodrošināšanas līdzeklis sadarbībai starp dažādu ES dalībvalstu reģionālām un vietējām iestādēm ar juridisku personu. Lēmums izveidot šo līdzekli netika pieņemts vieglprātīgi; tā bija atbilde uz tehniskām un juridiskām problēmām, ar ko nācās saskarties sadarbības programmās. Diemžēl tagad, sešus mēnešus pēc termiņa, vietējām un reģionālajām iestādēm nav izdevies izveidot teritoriālās sadarbības grupu, jo dalībvalstis ir neattaisnojami nevērīgi izturējušās pret atbilstīgu pasākumu veikšanu, lai ieviestu šo regulu, vai arī novēlojušas šo pasākumu veikšanu. Tagad mums dalībvalstīm ir jānosūta kristālskaidra ziņa par svarīgumu, kādu iestādes ir piešķīrušas pareizai šīs regulas ieviešanai jaunajā plānošanas periodā, kā arī sadarbībai kā veidam, lai sasniegtu ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ir pagājuši piecdesmit gadi, kopš izveidojās pirmais Eiroreģions gar Vācijas un Nīderlandes robežu. Kopš tā laika daudzi citi reģioni ir uzsākuši savstarpēju sadarbību. Tie palīdz viens otram atrisināt līdzīgas vai identiskas problēmas, kas bieži rodas pierobežas reģionos. Tie rada jaunas darba iespējas un dalās ar savu kultūru.

Regula, ar ko izveido Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kuru apstiprināja 2006. gada jūlijā, šķiet ļoti labs instruments reģionālajai sadarbībai un solis pareizajā virzienā. Tā piedāvā reģioniem elastību sadarbībā un tai ir pozitīva ietekme uz dalībvalstu iedzīvotājiem, ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ jo vairāk ir žēl, ka dalībvalstis nav transponējušas šo lietderīgo regulu savos tiesību aktos, neraugoties uz to, ka tas bija jāizdara līdz 2007. gada 1. augustam.

Daudzi reģioni ir ļoti ieinteresēti Eiropas teritoriālās sadarbības grupā, jo tā dod tiem iespēju sadarboties ar citiem reģioniem un vienlaikus sniedz tiem ievērojamu autonomijas pakāpi attiecībās ar valdībām un centrālo pārvaldi. Tai ir arī pozitīva ietekme uz iedzīvotāju dzīvi atsevišķos reģionos: viens no reģionālās sadarbības mērķiem ir veicināt cilvēkresursu efektīvāku attīstību un tādējādi panākt piedāvājuma un pieprasījuma tendenču līdzsvaru reģionālajos darba tirgos.

Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst to, ka ETSG dos labumu arī uzņēmējiem, proti, atbalstot ekonomikas attīstības ar mērķi uzlabot tās ražību un struktūru, izveidot jaunas darba iespējas un stabilizēt tās, kas ir apdraudētas. Teritoriālās sadarbības atsevišķas grupas varēs aktīvi veicināt nodarbinātības apjoma palielināšanos un sociālo integrāciju.

Regula vienkāršo un atbalsta reģionālo sadarbību Savienības dalībvalstīs un tādējādi veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Tā ir laba lieta, un šī iemesla dēļ es mudinu Padomi un Komisiju spert nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ieviešanu atsevišķajās dalībvalstīs.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir jauns instruments, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Savienībā. 

Tas ir instruments uzlabotai, strukturētai sadarbībai ar savu juridisko personu, kam būs piekļuve Kopienas finansējumam un resursiem no citiem avotiem.

Portugāles-Spānijas 23. samita kulminācija Bragā pirms desmit dienām bija izšķirošs pagrieziena punkts. Abas valstis ir to sešu valstu vidū, kuras jau ir pieņēmušas nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai efektīvi ieviestu Eiropas 2006. gada jūlija regulu.

Galīcijas Padome un iestādes Portugāles ziemeļu reģionā, kas 2006. gada novembrī pabeidza vienošanās projekta un statūtu izstrādi, drīz izveidos grupu, kura ietvers 6 400 000 iedzīvotāju un kuras galvenā mītne atradīsies Vigo.

Viņi uzņemsies vadību Eiro-reģiona izveidē ar valdības iestādēm, kas veicinās ambiciozu Eiropas sadarbību, kura būs reģenerācijas piemērs.

Šie centieni pelna Eiropas Parlamenta atzinību.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ETSG, kā jau vairākas reizes ir teikts, ir ārkārtīgi lietderīgs instruments jo īpaši attiecībā uz pierobežas reģioniem.  Es ļoti priecājos, komisār, ka Jūs atsaucāties uz Eurodistrict projektu uz robežas starp Franciju un Beļģiju. To minēja arī Beaupuy kungs. Kortreikas, Dornikas jeb Turnē un Lilles pilsētas burtiski šonedēļ ir parakstījušas sadarbības vienošanos, lai praktiski strādātu kopā pie projektiem, kas ietver arī sabiedrību. Tad ir pārrobežu darbs, sabiedriskais transports, sadarbība starp slimnīcām un noziedzības apkarošana – šīs ir tās lietas, kuru risinājumu praktiskā līmenī cilvēki no mums gaida.

Dažādas iniciatīvas ir īstenotas arī citā pierobežu reģionā – starp Beļģiju un Nīderlandi – lai veicinātu praktisku sadarbību starp universitātēm, izmantojot ETSG. Minētās teritorijas ir Beļģijas Limburga, Holandes Limburga un Āhenes reģions. Ideja ir ar ETSG palīdzību pakāpeniski izveidot vienu pārrobežu apvienoto universitāti, izmantojot ETSG, lai pārvarētu vai apietu daudzus no pastāvošajiem administratīvajiem šķēršļiem.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, bez šaubām, ETSG nevar atrisināt visas problēmas, un es saprotu, kā mēs to dzirdējām, ka daudzām dalībvalstīm vēl ir jāsāk to izmantot. Taču tagad mums vajadzētu skatīties mazliet tālāk uz priekšu, pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi ar šo instrumentu, un padomāt par to, kādus uzlabojumus mēs varam veikt, izmantojot šo pirmo novērtējumu. Pastāv dažas problēmas, ko mums vajadzēs pārvarēt, tādas kā atšķirīgi sociālie noteikumi, ar kuriem saskaras strādnieki, strādājot ETSG ietvaros.

Komisār, viss, ko es varu pateikt, ir tas, ka ir absolūti izšķiroši, lai Komisija turpinātu skubināt tās valdības, kas līdz šim nav padarījušas šo instrumentu operatīvu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Komisār, virkne projektu pierobežu reģionos, gan veiksmīgi pabeigti projekti, gan arī jauni projekti, kas šobrīd tiek izstrādāti Eiroreģionālo grupu vadībā, pierāda, ka ir daudz attīstības darbību ar lielu potenciālu, un ka šīs darbības nevar īstenot bez Eiropas palīdzības.

Tomēr ir jābūt skaidriem noteikumiem, pretējā gadījumā nauda netiks izlietota. Es ticu, ka šīs debates mudinās ieinteresētās pierobežu puses piedalīties ETSG.

Dalībvalstīs ir jānosaka visas puses, kas nav izpildījušas savus pienākumus. Komisijai ir jāpastiprina savas pūles, lai nodrošinātu to, ka necieš pārrobežu sadarbība. Eiroreģioni ir pārrobežu struktūras, kas ir sen pastāvējušas un iepriekšējā plānošanas periodā izpildījušas uzdevumus Interreg ietvaros, īpaši mazu cilvēku tiešo sakaru projektos.

Es nedomāju, ka Eiroreģioni ir cietuši neveiksmi. Es esmu pārliecināta, ka ar Komisijas, dalībvalstu, reģionālo un vietējo vadību, tirdzniecības un rūpniecības kameru un visu pierobežā dzīvojošo cilvēku aktīvu atbalstu Eiroreģioni izmantos savu pieredzi, lai izmantotu šo jauno ETSG instrumentu.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt lielu paldies deputātiem par viņu komentāriem un viņu sniegto atbalstu šim instrumentam, kā arī par līdzdalību.

Es tikai vēlos visiem atgādināt, ka neviena dalībvalsts nav atteikusies izmantot šo instrumentu, un, pēc manām domām, tas ir ļoti būtiski. Ir pilnīgi skaidrs, ka visām dalībvalstīm būs jāizmanto šis instruments. Kā jau es mēģināju pateikt ievada komentāros, mēs esam mēģinājuši pabeigt un paātrināt procesu, izmantojot ļoti atšķirīgus instrumentus. Protams, ka mēs šodien joprojām varam mudināt dalībvalstis ar jūsu aktīvu darbību valstīs un reģionos, ko pārstāvat, un to mēs arī darām visu pēdējo gadu. Visu vizīšu, sanāksmju, konferenču laikā, kurās esmu piedalījusies, - ne tikai par teritoriālo sadarbību, bet arī par politikas būtību - mēs esam mudinājuši dalībvalstis, mēs veicām sarunas un sniedzām norādījumus. Mēs esam daudz strādājuši ar reģioniem, lai palīdzētu tiem piemērot šo jauno sadarbības instrumentu.

Bet es domāju, ka pašlaik mēs vēl esam procesā. Es domāju, ka lielā mērā ir pieaugusi dalībvalstu informētība. Es ceru, ka ar ģenerāldirektora rīcības nesen pausto mudinājumu mēs redzēsim lielākās daļas dalībvalstu veiktās korekcijas, lai noteikumus varētu īstenot līdz jūnijam.

Tomēr mums jāatceras, ka jebkuras programmas vadību var nodot ETSG jebkurā tās pastāvēšanas laikā, lai nerastos kaitējums politikai tā iemesla dēļ, ka dalībvalstis vēl nav veikušas nepieciešamās korekcijas. Turklāt attiecībā uz jebkuru projektu šo instrumentu var izmantot projekta īstenošanai, un, kā jau mēs zinām, mēs varam īstenot jaunus projektus līdz 2013. gada beigām. Tādēļ arī šajā saistībā nav nekādu apdraudējumu.

Tas nav nekāds mierinājums, bet es gribētu, lai jūs saprastu, ka tas, ka mēs vēl neesam pabeiguši visas īstenošanas procedūras, nerada nekādu kaitējumu.

Šodien mēs redzam lielu interesi no citu Komisijas ģenerāldirektorātu puses, kas vēlas izmantot šo instrumentu ne tikai septītās pamatprogrammas īstenošanai, bet arī CIT programmas un citu politiku īstenošanai.

Ir būtiski, lai, piedaloties sanāksmēs reģionālā un vietējā līmenī, jūs atgādinātu reģioniem par to, ka, pat ja vēl nav pieņemti īstenošanas noteikumi, nesenais Francijas un Beļģijas piemērs skaidri parāda, ka ir iespējams izveidot ETSG un ka dalībvalsts var izveidot un nozīmēt īpašu iestādi, kas būtu iestāde, pie kuras var vērsties reģionālās un vietējās iestādes, lai iegūtu informāciju par ETSG izveidi.

Attiecībā uz ETSG rokasgrāmatu – INTERACT strādā pie tās. Martā Briselē notiks konference, un visi interesenti tiks uzaicināti uz šo semināru par rokasgrāmatas izstrādi.

Attiecībā uz Madrides Konvenciju mums vajadzētu paturēt prātā, ka bija nepieciešami 20 gadi šīs konvencijas ratifikācijai, un, ja es pareizi atceros, dažas no Eiropas Savienības dalībvalstīm vēl joprojām šo konvenciju nav ratificējušas. Atkārtotas sarunas par šo regulējumu notika mazāk nekā pirms diviem gadiem, un šis ir tikai pirmais tā īstenošanas gads.

Es domāju, ka tāda varētu būt reakcija uz jūsu teikto. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka mēs esam ļoti ieinteresēti tādēļ, ka mēs redzam šā instrumenta pievienoto vērtību un mēs strādājam ar reģioniem. Tieši šā iemesla dēļ tik daudzi no tiem ir tik labi sagatavoti. Mēs pilnībā apzināmies šā instrumenta pievienoto vērtību, par ko jūs minējāt.

Tomēr pilnīgi noteikti ir jāatceras, ka instruments negarantē līdzekļu saņemšanu. Tas nav projekts, tas ir instruments, ko mēs vēlamies izmantot sadarbības veicināšanai. Bet, bez šaubām, ETSG var saņemt Kopienas finansējumu saskaņā ar parastajiem noteikumiem, pamatojoties uz Eiropas kohēzijas politiku. Arī šo aspektu ir būtiski paturēt prātā.

Es vēlreiz vēlos pateikties par jūsu interesi. Mēs esam ļoti ieinteresēti pabeigt šo procesu pēc iespējas ātrāk.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Es vēlos ierosināt, lai Reģionālās attīstības komiteja uzņemas iniciatīvu un pastiprina spiedienu darbībai, kas nodrošinātu iespēju apvienošanu Eiropas teritoriālās sadarbības grupā ar nolūku noskaidrot politikas.

Jaunās ETSG kalpos tam, lai īstenotu tiesību aktus dalībvalstīs, radītu jaunu dinamiku pārrobežu sadarbībā un nodrošinātu augstāku uzticības pakāpi, un sadarbību, kas jāuztur robežu ietvaros.

Manā sadalītajā valstī izšķirošā loma varētu būt šāda veida iniciatīvām un citām ES atbalsta shēmām, kuru mērķis ir mazināt sadalīšanas negatīvo ietekmi uz Īriju. Es pilnībā atbalstu pamatotos pārrobežas sadarbības iemeslus, jo tas ir Eiropas ideāls.

Īrijai ļoti vajag izpētīt ikvienu pārrobežu sadarbības iespēju, jo mūsu pierobežu teritorijas atrodas nabadzīgās grāfistēs, un attīstības līmenis ir zems. Mēs esam pavadījuši ilgu laiku slaistoties un taisnojoties. Dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt pierobežu reģioniem cik ātri vien iespējams ieviest ETSG tiesību aktus.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dalībvalstu īstenotā Kopienas tiesību aktu ieviešana nav jauna problēma. Es uzdrošinos sacīt, ka tā ietekmē lielāko daļu Kopienas politiku.

27 valstu vienotas nostājas izstrādāšana Eiropas līmenī patiesi ir tikai nogurdinoša pieņemto principu harmonizācijas un ieviešanas procesa sākums. Ir pēdējais laiks, lai dalībvalstis pašas uzņemtos atbildību par šo procesu. Mūsu kopīgo pūļu Eiropas līmenī efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu valsts pārvaldes apņemšanās un rekomendāciju ieviešanas.

Ir vajadzīga sadarbība starp mūsu valsts pārvaldes atšķirīgajiem līmeņiem. Es varu droši sacīt, ka tā kā Eiropas Parlamenta deputātus ir tieši ievēlējuši atsevišķu dalībvalstu iedzīvotāji, mēs esam gatavi un atvērti jebkādam sadarbības veidam ar mūsu valsts un reģionālo pārvaldi, kas varētu uzlabot un paātrināt Kopienas tiesību aktu ieviešanu.

Mēs nevaram pieļaut, ka tādas lietas kā ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšana, kas ir viens no līgumu pamatprincipiem, tiek nostumtas malā – kā tas notiek ar mums šodien iesniegto problēmu. Pienācīga ES regula par teritoriālās sadarbības grupām pastāv kopš 2006. gada jūlija, taču atbilstīgu tiesību aktu dalībvalstīs trūkuma dēļ līdz šai dienai nav iespējams izmantot tās sniegtās priekšrocības.

25. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

26. Sēdes slēgšana

(Sēdi beidza 23.40)